ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Zemgale ir spēks, kas aug!ZEMGALESPLĀNOŠANASREĢIONS

KONTAKTINFORMĀCIJA:Katoļu iela 2 bJelgava, LatvijaLV3001

www.zemgale.lve-pasts: [email protected]

ESF projekts „Publisko pakalpojumu izvērtēšana un uzlabošana komercdarbības attīstībai Zemgales

reģionā” (līguma Nr. 1DP/1.5.1.3.2/09/APIA/SIF/045/4)

85% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% finansē Latvijas valsts. Apakšaktivitāti administrē

Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Šī brošūra ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par brošūras saturu atbild Zemgales

plānošanas reģions.

ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA 1

Zemgales attīstības plānošana

Zemgales Plānošanas reģions (turpmāk – Zemgale) ir LR Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša iestāde un, saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu ir at-vasinātas publiskas personas statusā. Reģiona funkcijas noteiktas Reģionālās attīs-tības likumā, kas nosaka, ka reģions savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona at-tīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.

Zemgalē ietilpst 22 vietējās pašvaldības, no tām 2 republikas nozīmes pilsētas - Jelgava un Jēkabpils, 20 novadu pašvaldības- Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Bauskas, Rundāles, Iecavas, Vecumnieku, Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadi.

Par Zemgali

Zemgale atrodas Latvijas centrālajā daļā uz dienvidiem no Rīgas, tai ir gara (270 km) saus-zemes robeža ar Lietuvas Republiku, Sākot no Austrumkurzemes augstienes un Dienvid-kurzemes zemienes rietumos līdz Augšzemes augstienei austrumos reģions izvietojas gar Latvijas - Lietuvas valstu robežu, bet tā centrālā daļa atrodas Zemgales līdzenumā.

Zemgales atrašanās vieta Eiropā

2 ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Zemgales atrašanās vieta Latvijā

Attālumi no Zemgales lielākajām pilsētām līdz Rīgai:

Iedzīvotāji

Zemgalē 2010.gada 1.janvāri dzīvoja 280 494 iedzīvotāji, kas ir 12,5% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Pēc nacionālā sastāva lielākā daļa reģiona iedzīvotāju ir latvieši - 68,5%. Dalījumā pēc vecuma grupām 2010.gadā, Zemgalē iedzīvotāju īpatsvars līdz darbspējas vecumam bija 14.4% (Latvijā - 13,8%), darbspējas vecumā - 66,5% (Latvijā - 66,0%) un virs darbspējas vecuma - 19,1% (Latvijā - 20,2%). Zemgalē ir viszemākā demogrāfi skā slodze salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem.

Darbspējīgu iedzīvotāju Zemgalē ir nedaudz vairāk kā citur Latvijā- 66,5% no kopējā iedzī-votāju skaita. 2010. gadā Zemgalē bezdarbs sasniedza 19% no visiem ekonomiski aktīva-jiem iedzīvotājiem.

Zemgalē 35% no visiem nodarbinātajiem ir arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība, 27% vispārējā vidējā izglītība , 23% - augstākā izglītība un 15% - pamatizglītība vai zemāka par pamatizglītību.

Zemgales iedzīvotāji koncentrējušies divās republikas nozīmes pilsētās, - Jelgavā 65 106 iedzīvotāju un Jēkabpilī 26468 iedzīvotāju, bet lielākā daļa Zemgales iedzīvotāju dzīvo lau-ku apvidos – 50.3%. Iedzīvotāju vidējais blīvums 2010.gadā bija 26,1 cilvēki uz km2, kas ir otrs augstākais iedzīvotāju blīvums starp plānošanas reģioniem.

IJA

JA

IJA

JA

Dobele Jelgava

Bauska

Jēkabpils

Rīga

Aizkraukle

• Aizkraukle - 90 km• Bauska - 67 km• Dobele - 78 km• Jelgava - 47 km• Jēkabpils - 143 km

3ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Iedzīvotāju skaits Zemgales novados un republikas pilsētās uz 01.01.2010.

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā Zemgalē izveidojušies 20 novadi, no tiem 2 lielie ar iedzīvotāju skaitu virs 25 tūkstošiem iedzīvotāju – Jelgavas un Bauskas novadi, bet septiņos novados iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000 iedzīvotājus.

Zemgalē, tāpat kā Latvijā kopumā, pēdējos gados vērojamas divas demogrāfi skas tenden-ces – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās.


Teritorija un resursi

Zemgales teritorija kopumā sastāda 10742 km2, kas ir 16,6% no kopējās Latvijas teritorijas.Pilsētas Zemgalē aizņem 645 km2 vai 6% no kopējās reģiona teritorijas.Ievērojama Zemgales priekšrocība ir augstā ze-mes auglība un salīdzinoši nepiesārņotas lauk-saimniecības un dabas teritorijas. Zemgales lī-dzenumā zemes kadastrālā vērtība vidēji ir virs 60 ballēm, atsevišķās vietās pat līdz 82 ballēm (Jel-gavas novadā), tā ir par 50% augstāka nekā citos valsts lauku rajonos, kas paver iespējas lauksaimniecības attīstībai un specializācijai.


Meži klāj 432,8 tūkstošus ha jeb 40% no Zemgales teritorijas. No kopējās Latvijas mežu platības Zemgales meži sastāda 15%. Ņemot vērā esošos mežu resursus iespējams veiksmīgi attīstīties kokapstrādei. Zemgalē ir vērā ņemamas kūdras, māla, dolomīta, ģipšak-mens, kaļķakmens, grants un smilts ieguves vietas, pavisam 156 minerālu ieguves vietas ar kopējo teritoriju 1165,5 ha.

Zemgali šķērso divas lielākās Latvijas upes – Daugava un Lielupe. Ūdens resursu krājumi ir pietiekami gan saimnieciskai darbī-bai, gan iedzīvotāju patēriņam. Ūdens apgādē galvenokārt tiek izmantoti gruntsūdeņi.Upju līčos un pļavās sastopamas retas augu, putnu un dzīvnieku sugas, tas liecina par pie-vilcīgu un nepiesārņotu apkārtējo vidi.

Transporta infrastruktūra

Zemgali šķērso pieci valsts galvenie autoceļi. Valsts galvenie autoceļi A6 un A12 ietilpst arī vienā no visgarākajām rietumu - austrumu virziena Eiropas starptautiskajām automaģistr-ālēm E22, kas ir arī Trans-Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Savukārt A7 iekļaujas ziemeļu-dienvidu virziena Eiropas starptautiskajā maģistrālē E67, bet A8 ir daļa no ziemeļu - dienvidu virziena Eiropas starptautiskās maģistrāles E77. Zemgali šķērso arī 28 valsts reģionālie autoceļi un 237 vie-tējas nozīmes autoceļi un Zemgalē autoceļu tīkla blīvums ir labāks kā vidējais blīvums Latvijā.

Reģionu šķērso vairākas starptautiskas dzelzceļa, maģistrālo cauruļvadu līnijas - naftas produktu līnijas un gāzes cauruļva-da līnijas.


Ekonomiskās aktivitātes

Viena no Zemgales bagātībām – izdevīgs ģeogrāfi skais izvietojums, ļauj šajā reģionā at-tīstīt dažādu profi lu biznesu. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem, Zemgalei ir salīdzinošās priekšrocības lauksaimniecībā, labi attīstīta infrastruktūra, elastīgs darba tirgus un labvēlīga demogrāfi skā situācija, lētāks darbaspēks, kā arī pieejamas izglītības iestādes un zināt-niskās iestādes reģiona potenciāla realizācijai. Zemgalē 98,4% no ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem ir mikro- un mazie uzņēmumi, un tikai 1,4% vidējie un 0,2% lielie.Zemgalē 2010.g. tika saražoti 7,6%, no kopējā pievienotā vērtības Latvijā, lielākā pievienotā vērtība ir radīta rūpniecībā (18.07%), operācijās ar nekustamo īpašumu (13,76%), tirdzniecī-bā (13,75%), lauksaimniecībā (12,80%) un valsts pārvaldē (9.12%).

Lielākā daļa Zemgales iedzīvotāju ir nodarbināti sekojošās nozarēs:

No apstrādes rūpniecības nozarēm būtiskākās ir koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražo-šana (nodarbināti 5% no visiem Zemgalē nodarbinātajiem), pārtikas produktu ražošana (4%) un apģērbu ražošana (2%). Zemgalē ir attīstīta uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā infrastruktūra. Šeit atrodas trešā lielākā augstskola Latvijā - Latvijas Lauksaimniecības uni-versitāte (LLU), attīstīta zinātniski – pētnieciskā infrastruktūra, kur darbojas šādi zināšanu un tehnoloģiju centri:

● Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs (LLU) www.inovacijas.llu.lv;● LLU fakultāšu institūti un saimniecības; ● Mācību un pētījumu saimniecība Vecaucē (LLU) www.llu.lv/?ri=3359;● Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA) Jelgavā

www.e-koks.lv;● Latvijas valsts Augļkopības institūts – Dobelē www.ddsis.lv ; ● Jēkabpils Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks;● Biznesa inkubatori Jelgavā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Dobelē www.jic.lv; ● „Biznesa dārzi” Jelgavas, Aknīstes, Bauskas, Auces un Neretas novadā; ● Eirkel Biznesa parks Ozolnieku novads www.eirkel.lv; ● NP Jelgavas Biznesa parks www.industrial-park.lv; ● SIA Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs www.laapc.lv .● Industriālais un loģistikas parks Bauskā www.bauska.lv

● apstrādes rūpniecība (18%); ● izglītība ( 18%); ● tirdzniecībā (15%);● veselības aprūpe un aizsardzība (8%);

● valsts pārvalde (7%);● lauksaimniecība (6%);● transports (5%).


Zemgales īpašās vērtības

● Reģionā atrodas divas nacionālas nozīmes pilsētas – Jelgava un Jēkabpils, kuras attīstās kā izglītības, veselības, kultūras, sporta un zinātnes centri un ir kā reģiona un Latvijas attīstības virzītājspēki.

● Zemgale atrodas Latvijas centrālajā daļā, ar labi attīstītu ceļu tīklu, kas veicina pieejamību apdzīvotām vietām un nodrošina galvaspilsētas Rīgas sasniedzamību.

● Zemgali šķērso nozīmīgi starptautiski transporta koridori un to krustpunkti, valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabas gāzes un naftas cau-ruļvadi, optisko šķiedru kabeļi.

● Reģionā ir visauglīgākās lauksaimniecības zemes Latvijā, attīstīta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, Zemgale tiek dēvēta par Latvijas maizes klēti;Reģions ir bagāts ar daudzveidīgiem dabas resursiem: kūdru, smilti, granti, dolomītu, mālu, augstvērtīgu augsni, mežiem.

● Dobeles novada teritorijā atrodas gāzes glabātuves ierī-košanai atbilstoša pazemes struktūra.

● Zemgalei raksturīga nepiesārņota un maz pārveidota dabas vide.

● Zemgali šķērso divas Latvijas lielākās upes – Daugava un Lielupe.

● Zemgalē ir otrs augstākais iedzīvotāju blīvums, kā arī viszemākā demogrāfi skā slodze starp Latvijas reģioniem.

● Zemgalē atrodas trešā lielākā augstskola Latvijā – Lat-vijas Lauksaimniecības universitāte, 12 citu augstskolu fi liāles, viena koledža, viena koledžas fi liāle un 10 pro-fesionālās izglītības iestādes, kas dod plašas iespējas reģiona cilvēkresursu attīstībai.

● Zemgalē ir optimāls vispārējās izglītības iestāžu tīkls - 2009./2010. mācību gadā Zemgalē atrodas 121 skola, no kurām 62 ir pamatskolas, 46 ir vidusskolas, 4 sākumsko-las un 9 speciālās skolas. Reģionā atrodas lielākais un plašākais lauku konsultā-ciju sniedzējs - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (Ozolniekos), kas veicina lauku attīstību, paaug-stinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas.

● Zemgalē ir intelektuālais un zinātniskais potenciāls, it se-višķi lauksaimniecības un mežsaimniecības jomās, kas veicina augstas kvalifi kācijas speciālistu sagatavošanu un zinātnisko pētījumu attīstību.


● Zemgalē ir senas rūpnieciskās ražošanas un amatniecī-bas tradīcijas, attīstīta pārstrādes un ražojošā rūpniecība – kokapstrāde, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, ieguves rūpniecība, tekstilrūpniecība, kur nodarbināti18% no visiem reģionā strādājošiem. Reģionā ir attīstīta uzņēmējdarbības atbalsta infrastruk-tūra – biznesa inkubatori, biznesa parki, industriālie un loģistikas parki, pētniecības institūti, tehnoloģiju pārne-ses centrs.

● Izveidots Zemgales ģeoportāls http://gisdb.zpr.gov.lv te-ritorijas plānojumu un to saistošo dokumentu informācijas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem.

● Reģionā attīstītās bioloģisko pārtikas produktu ražošana.● Reģions ir bagāts ar nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu - nacionālas nozīmes kul-

tūrvēsturiskajiem pieminekļiem un tūrisma objektiem -Jelgavas, Rundāles, Mežotnes, Bauskas un Krustpils pilis, Kokneses un Dobeles pilsdrupas, Tērvetes dabas parks, Pokaiņu mežs, Ložmetējkalns u.c.

Zemgales plānošanas dokumenti

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu, līdzsvarotu Zemgales attīstību un ekonomisko izaugsmi, ir iz-strādāti reģiona plānošanas dokumenti, kas nosaka reģiona ilgtermiņa attīstības vīziju, telpisko perspektīvu, stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus un risināmos uzdevumus.

Zemgalē ir noteikta ilgtermiņa attīstības vīzija:

● Zemgale – labvēlīgas dzīves vides reģions● reģions ar attīstītu zinātņietilpīgu ekonomiku, ražotnēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību● reģions ar Zemgalei raksturīgo kultūrvidi un ainavu, kur saglabāts līdzsvars starp cil-vēku un vidi

Plānošanas dokumentu izstrādes organizāciju veic Zemgales plānošanas reģiona admi-nistrācija, bet izstrādātos dokumentus apstiprina Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome. Plānošanas dokumentos tiek integrētas Zemgales pašvaldību intereses galvena-jos attīstības virzienos Zemgalē un to realizācijas iespējas, kas saskaņotas ar sabiedrības vēlmēm.


Reģiona attīstību virza sekojoši plānošanas dokumenti:

● Zemgales reģiona teritorijas plānojums 2006-2026● Zemgales reģiona attīstības programmas 2008-2014● Zemgales plānošanas reģiona ekonomikas profi ls● Zemgales reģiona nozaru programmas (Zemgales reģiona inovatīvās attīstības

programma 2008-2014)● Ikgadējais rīcības plāns.

Plānošanas dokumentu izstrādē un attīstības perspektīvas plānošanā, Zemgalē ir noteikti sekojoši plānošanas politikas principi:

● teritoriālās kohēzijas veicināšana, uzlabojot sabalansētu Zemgales sociālo un eko-nomisko attīstību;

● policentriskas un līdzsvarotas Zemgales teritorijas attīstības veicināšana, saiknes uzlabošana starp attīstības centriem un lauku teritorijām, attīstot sabiedriskā trans-porta sistēmu;

● zinātņietilpīgas ekonomikas attīstība, virzība uz intelektuālo ražotņu attīstību, ražo-šanu un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību;

● informācijas un zināšanu pieejamības attīstība;● vides, dabas resursu, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtspējīga apsaimnieko-

šana un jaunu kultūras vērtību radīšana.

Zemgales reģiona perspektīvā attīstība:

Zemgales ilgtermiņa attīstības Vīzijas sasniegšanas nodrošināšanai ir izstrādāta reģiona attīstības programma, kur ir noteikts stratēģiskais mērķis, attīstības prioritātes un rīcības virzieni laika periodam līdz 2014.gadam


Stratēģiskais mērķis Dzīves kvalitātes nodrošināšana Zemgalē

1.prioritāte: Izglītots, radošs un konkurētspējīgs cilvēks1.Rīcības virziens: Cilvēkresursu attīstībaRisināmie uzdevumi

Sekmēt izglītības pakalpojumu pieejamību visās pakāpēs

Veicināt izglītības iestāžu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes attīstību

Sekmēt izglītības kvalitātes uzlabošanu visās izglītības pakāpēs virzībai uz indivīda

augstu kompetenču līmeni un radošās domāšanas attīstību

Sekmēt pedagogu profesionalitātes paaugstināšanu

Sekmēt radošas, uz indivīda spējām un talantiem vērstas izglītības sistēmas izveidi

Veicināt interešu izglītības pieejamību un pilnveidošanu

Veicināt darba tirgus pieprasījumam atbilstoša darbaspēka sagatavošanu

Sekmēt sociālā riska grupu iesaistīšanu darba tirgū

2.Rīcības virziens: Informācijas sabiedrības veidošana

Risināmie uzdevumi

Sekmēt informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju pieejamību un pielietošanu

Nodrošināt pašvaldību informācijas pakalpojumu attīstību reģionā, t.sk. e- pakalpojumus

Veicināt jaunu publisko interneta pieejas punktu izveidi un esošo attīstību

3.Rīcības virziens: Pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošana

Risināmie uzdevumi

Atbalstīt pilsoniskas sabiedrības veidošanos un to aktīvu līdzdalību valsts un pašvaldību pārvaldē

Veicināt sociālo integrāciju

Veicināt etnisko integrāciju

Veicināt pilsoniskā patriotisma veidošanu

2.prioritāte Zināšanu ekonomikas attīstība1.Rīcības virziens: Uzņēmējdarbības vides attīstībaRisināmie uzdevumi

Veicināt jaunu uzņēmējdarbības atbalsta struktūru un tehniskās infrastruktūras izveidi un esošo attīstību

Veicināt informācijas un zināšanu pārnesi

Veicināt sasaisti starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību

Veicināt investīciju piesaisti reģionā

1.PrioritāteIzglītots, radošs un konku-

rētspējīgs cilvēks

2. PrioritāteZināšanu ekonomikas attīs-

tība

3. PrioritāteKvalitatīva dzīves vide


2.Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes veidošana par inovāciju nozīmi labklājībaslīmeņa paaugstināšanāRisināmie uzdevumi

Informēt sabiedrību par inovāciju jautājumiem

Veicināt inovāciju atbalstošas reģiona un pašvaldību politikas izstrādi

3.prioritāte Kvalitatīva dzīves vide1.Rīcības virziens: Kultūrvēsturiskā mantojuma un rekreatīvās vides saglabāšana un attīstībaRisināmie uzdevumi

Veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma un vides saglabāšanu

Veicināt atpūtai un tūrismam pievilcīgu vietu attīstību, ievērojot esošās tradīcijas un saglabājot dabas un kultūras vērtības

2.Rīcības virziens: Transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstība Risināmie uzdevumi

Sekmēt attīstības centru sasniedzamību

Izstrādāt un īstenot vienotu reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmu

Veicināt starptautiskas nozīmes autoceļu un dzelzceļu, multimodālo transporta koridoru attīstību

Sekmēt sabiedriskā transporta pakalpojumu un satiksmes infrastruktūras pieejamību

3.Rīcības virziens: Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzla-bošana

Risināmie uzdevumi

Veicināt iedzīvotāju izpratni par veselīgu dzīvesveidu

Sekmēt veselības aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un attīstību

Sekmēt sociālās infrastruktūras attīstību un pakalpojumu pieejamību

4.Rīcības virziens: Kultūras un sporta infrastruktūras un pakalpojumu attīstībaRisināmie uzdevumi

Attīstības centros nodrošināt kultūras un sporta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti

Sekmēt profesionālās mākslas pieejamību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros

Veicināt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbību un attīstību

5.Rīcības virziens: Mājokļu attīstība Risināmie uzdevumi

Veicināt esošo mājokļu renovāciju un jaunu celtniecību

Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu siltumapgādes uzņēmumu sistēmās, dzīvojamās mājās,

sabiedriskajos objektos

6.Rīcības virziens: Alternatīvo energoresursu attīstības veicināšana Risināmie uzdevumi

Sekmēt atjaunojamo energoresursu apzināšanu un izmantošanu

Informēt iedzīvotājus un uzņēmējus par iespējām izmantot alternatīvos energoresursus


7.Rīcības virziens: Risku vadība Risināmie uzdevumi

Sekmēt polderu pārraudzības sistēmas izveidi

Sekmēt reģiona civilās aizsardzības koordinācijas sistēmas(-u) izveidi

Sekmēt glābšanas dienestu infrastruktūras pilnveidi un attīstību

8.Rīcības virziens: Vides un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un attīstība

Risināmie uzdevumi

Sekmēt kvalitatīvu komunālo pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras attīstību

Sekmēt piesārņojuma samazināšanu apdzīvotās vietās

Veicināt dabas aizsardzības pasākumu izstrādi un realizāciju


Zemgales reģiona inovatīvās attīstības programma 2008-2014

Lai veicinātu Zemgales reģiona ekonomikas potenciāla attīstību un izaugsmi, tika izstrā-dāta Zemgales inovatīvās attīstības programma 2008-2014, kuras stratēģiskais mērķis ir attīstīt reģiona inovatīvo kapacitāti un ir izvirzītas divas galvenās attīstības prioritātes: inovatīvi domājošu cilvēku kapitāla veidošana un uzņēmējdarbības vides attīstība.

Stratēģiskais mērķis ir attīstīt Zemgales inovatīvo kapacitāti

1. prioritāteInovatīvi domājošu cilvēku kapitāla veidošana

2. prioritāteUzņēmējdarbības vides attīstība

1.Rīcības virziens

Sabiedrības izpratnes veidošana par inovā-cijām, zinātnes un jauno tehnoloģiju lomu ie-dzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanā

Uzdevumi:

1.Sabiedrības izpratnes veidošana par ino-vatīvo attīstības politiku reģionā

2.Izglītības, zinātnes un uzņēmēju sasnie-gumu popularizēšana

3.Ģimenes kā pamatvērtības stiprināšana

4.Komersanta gara un prasmju attīstīšana jau no agras bērnības, nodrošinot nepiecie-šamo prasmju apgūšanas iespējas

2. Rīcības virziens

1.Izglītības kvalitātes pilnveidošana visās iz-glītības pakāpēs

Uzdevumi:

1.Izglītības kvalitātes pilnveide vispārējā iz-glītībā

2.Izglītības kvalitātes pilnveide pieaugušo izglītībā

3.Izglītības kvalitātes pilnveide profesionāla-jā izglītībā

4.Izglītības kvalitātes pilnveide LLU un re-ģionā esošajās augstskolu fi liālēs

1.Rīcības virziensTehniskās infrastruktūras attīstībaUzdevumi:1.Zinātnes tehnoloģisko parku, tehnoloģisko un kompetences centru, loģistikas parku iz-veides un attīstības sekmēšana

2.Inkubatoru izveides un attīstības veicinā-šana

3.Pašvaldību brīvo industriālo platību apzi-nāšana un to attīstības sekmēšana

4.Publisko e-pakalpojumu pieejamības sek-mēšana

2.Rīcības virziensIntelektuālās vides attīstībaUzdevumi:1.Reģiona inovāciju tīkla izveides veicināša-na

2.Pašvaldību speciālistu radošās kapacitā-tes stiprināšana un profesionālās kvalifi kāci-jas paaugstināšana

3.Starptautisko un Latvijas zinātnes centru, universitāšu, augstskolu izstrādņu un to po-tenciāla izmantošanas veicināšana Zemga-les attīstībai4.Mentoru kustības attīstības vecināšana (veiksmīgās sadarbības popularizācija)

5.Uzņēmēju inovatīvo spēju kapacitātes stip-rināšana

6.Radošo industriju uzņēmumu izveides un attīstības veicināšana

7.Uzņēmējdarbības konsultējušo, izglītojošo u.c. pakalpojumu sniedzēju izveides un attīs-tības sekmēšana


Zemgales reģiona ekonomikas profi ls

Lai nodrošinātu reģiona ekonomikas iezīmēm (specifi kai) un attīstības perspektīvām atbil-stošu prioritāšu izvirzīšanu, reģions sadarbībā ar iesaistītajām pusēm (uzņēmējiem, uz-ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, pašvaldībām, augstskolām un citiem ekspertiem) izstrādā reģiona ekonomikas profi lu kā teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības rakstu-rojumu, kas atspoguļotu reģiona ekonomiskās attīstības pamatu, ekonomiskās attīstības virzītājspēku perspektīvu, kā arī reģiona ekonomikas attīstībai nepieciešamos priekšnosa-cījumus.

Izvērtējot pieejamos resursus, tradīcijas un ražošanas nozares reģionā, ka dominējošas uzņēmējdarbības nozares Zemgalē ir noteiktas:

● Izglītība, zinātne un inovācijas ● Lauksaimniecība ● Pārtikas rūpniecība ● Mežsaimniecība unkokapstrāde ● Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde ● Metālapstrāde un mašīnbūve ● Ķīmijas rūpniecība ● Tekstilrūpniecība ● Tūrisms

Lai veicinātu reģiona ekonomikas izaugsmi, ir noteikti sekojoši perspektīvo virzienu attīstī-bas principi (vidējā termiņā):

1. Esošo un jauno uzņēmumu atbalsts, sevišķi eksporta produkcijas ražošanā;2. Jaunu konkurētspējīgu produktu izstrāde un ražošana.


Zemgalē reģiona ģeoportāls – pamats attīstībai

Lai nodrošinātu reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem ģeo-telpiskās informācijas pieejamību Zemgales plānošanas re-ģions, ir izveidojis reģionālo ģeoportālu un industriālo teritoriju datu bāzi

http://gisdb.zpr.gov.lv.

Ģeoportālu veido 22 Zemgales pašvaldību ģeotelpiskie dati, nodrošinot pārskatāmu informāciju par teritorijas attīstību, do-dot arī iespēju izmantot datus no citām informācijas sistēmām.


Portālā pieejama informācija par:● Zemgales reģiona pašvaldību Teritorijas plānojumu dokumentus, kas ietver infor-

māciju par zemes atļauto un plānoto izmantošanu● Industriālo teritoriju datu bāzi (ievadīta informācija par vairāk kā 70 teritorijām)● Valsts zemes dienesta kadastra datus● Reģiona topogrāfi sko karti● Ortofoto karti● Datus par Eiropas zemes virsmas apaugumu

Iedzīvotāju ieguvums - ir plaša grafi ska informācija par sev piederošo īpašumu, tā atļauto un plānoto izmantošanas veidu, atbilstīgi teritorijas plānojumam, izmantošanas un apbūves noteikumiem un apgrūtinājumiem.

Uzņēmēji savukārt var iegūt sev vajadzīgo informāciju par industriālo teritoriju atrašanās vietu un to izmantošanu, kopējo zemes vai ēku platību, īpašuma piederību, tehnisko infra-struktūru, attālumu līdz Rīgai, pārdošanas vai nomas iespējām u.c.. Objekti kartē attēloti kopā ar ziņām par apkārtējo vidi un teritoriju, kā arī infrastruktūru.

Pašvaldību speciālisti - plānotāji var izmantot standartizētu ģeotelpisko informāciju apkār-tējo pašvaldību kontekstā kā arī pielietot visas portālā pieejamās datu bāzes.

Plānošanas dokumentu ieviešanas izvērtēšana

Zemgales attīstības vīzijas, noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanas kontrolei ir noteikti sasniedzamie rezultatīvie rādītāj. Lai kontrolētu attīstības tendences, ir defi nēti rezultatīvie un kontroles rādītāji:

TP rezultatīvie rādītāji● IKP uz vienu iedzīvotāju● Nodarbinātības līmenis● Bezdarba līmenis (reģistrētais)

AP izpildes kontroles rādītāji● Saražotā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo● Pastāvīgo iedzīvotāju skaits● Demogrāfi skā slodze● Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo● Nefi nanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju● Ekonomiski aktīvās statistikas vienības● Teritorijas attīstības indekss

Katru gadu reģions gatavoto pārskatu par plānošanas dokumentu ieviešanu, izvērtējot no-teikto rezultatīvo rādītāju izpildi.

ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Zemgale ir spēks, kas aug!ZEMGALESPLĀNOŠANASREĢIONS

KONTAKTINFORMĀCIJA:Katoļu iela 2 bJelgava, LatvijaLV3001

www.zemgale.lve-pasts: [email protected]

ESF projekts „Publisko pakalpojumu izvērtēšana un uzlabošana komercdarbības attīstībai Zemgales

reģionā” (līguma Nr. 1DP/1.5.1.3.2/09/APIA/SIF/045/4)(līguma Nr. 1DP/1.5.1.3.2/09/APIA/SIF/045/4)

85% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% finansē Latvijas valsts. Apakšaktivitāti administrē

Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Šī brošūra ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par brošūras saturu atbild Zemgales

plānošanas reģions.

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Documents

ZEMGALES ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA