adugunsVTreðdiena 2010. gada 26. maijs Nr. 40 (8138)

Mazdârziòos

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

Îsziòas

4.

ISSN 1407 - 9844

CENA abonentiem 33 s tirdzniecîbâ 38 s

NâkamajâVadugunî

2. lpp.

9 771407 984033 22

Fot

o - E

.Gab

rano

vs

Vasarsvçtkos ar svçtkudievkalpojumu un sadraudzîbubaznîcas dârzâ noslçdzâs trîsdienu svinîbas, kas veltîtasBalvu evaòìçliski luteriskâsdraudzes baznîcas 95.jubilejai.

Lîdz rudenimizbûvçs jumtu

Piektdien svçtbrîdî Balvos vieso-jâs Rçzeknes luterâòu draudzesmâcîtâjs Reinis Kulbergs, kurð stâs-tîja par luterismu Latgalç. Savukârtpar Balvu baznîcas vçsturi klâteso-ðos informçja Oskars Smoïaks.Draudzes loceklis Uldis Sprudzânsatzîst, ka daudzi fakti bija atklâjumspaðai draudzei: “Ïoti svarîgs noti-kums bija arî sestdien, kad tikâmiespateicîbas brîdî pie jaunâs draudzesmâjas. Pirms gada - 25.maijâ – iesvç-tîjâm jauno draudzes namu, bet ta-gad jau uzbûvçts karkass un jumta

Nosvinçja jubilejukonstrukcija. Nevienam nav noslç-pums, ka vecais draudzes nams bijabçdîgâ stâvoklî. Jaunâs draudzesnama tehnisko projektu pasûtîju2007.gadâ un pçrn, kad MârtiòðVaickovskis uzsâka kalpot mûsudraudzç, ðis jautâjums aktualizçjâs.2009.gadâ uzbûvçjâm pamatus,kas ziemâ nostâvçja un nostabi-lizçjâs, bet tagad - maijâ - tapusiçka, ko ðobrîd redzam. Jâpiebilst,ka rudenî sagatavojâm kokma-teriâlus. Par to jâpateicas mûsudraudzes priekðniekam KasparamÍerìim, kurð sarûpçja apaïkokus.Tagad minimâlâ programma ir lîdzrudenim izbûvçt jumtu, kas izmak-sâs aptuveni divarpus tûkstoðuslatu. Mums obligâti jâsavâc ðie lî-dzekïi, jo pat no celtniecîbas tâlamcilvçkam ir skaidrs, ka çka bezjumta nolemta iznîcîbai. Plânojamizbûvçt bituma ðindeïa jumtu, kovar izdarît tikai tad, kad âra gaisa

temperatûra ir plus grâdi. Tâ irminimâlâ programma! Maksimâlâ– logi un ârdurvis.”

Sestdien baznîcas 95-to jubilejuatzîmçja arî jaunâkie draudzeslocekïi, kuri pie Balvu pamatskolasnoslçdza svçtdienas skolas mâcîbugadu. Svçtdienas skolas vadîtâjaDagnija Vaickovska priecâjas, kasportiskâs aktivitâtes pulcçjuðasvairâk nekâ èetrus desmitus bçrnuun pieauguðo. “Uzvarçja mîles-tîba,” viòa neðaubâs.

“Dievs mûs mîl”Mâcîtâjs Mârtiòð Vaickovskis ir

pârliecinâts, ka baznîcas jubilejassvinîbas izdevuðâs: “Dievs mûs mîl– laiks bija silts un jauks! Tâpat visipasâkumi bija mîïi un svçtîgi. Parto, kas ðobrîd izdarîts pie draudzesnama celtniecîbas, jâpateicasdraudzei un mûsu cilvçku indi-viduâlajiem ziedojumiem. Paldies!

Lielâkais ziedojums, ðíiet, bija 150lati. Novçlu ðajâ grûtajâ laikâ sagla-bât prieku, jo Svçtâ Gara svçtki irtie, kuros patieðâm varam atrastgarîgo prieku, nevis domât tikaipar laicîgâm lietâm. Dievs vienmçrir un bûs mûsu prieka un mîlestîbasavots!” Jautâts par jaunieðu akti-vitâtçm, M.Vaickovskis pastâstîja,ka jûnijâ gaidâmas jaunieðu iesvç-tîbas. “Kristîgâ draudze ir vieta, kurpulcçties visiem – no zîdaiòa lîdzsirmgalvjim,” piebilda mâcîtâjs.

Pçc svinîgâ Vasarsvçtku dievkal-pojuma mâcîtâjs saòçma ïotidaudz apsveikumus. Piemçram,Dzintra Pipare no Viïakas vçlçja,lai Balvu draudze aug kuplumâ.Savukârt tilþçniete Valentîna Kam-zola uzsvçra: “Lai Dieva svçtîba pa-vada iesâktos lielos darbus, tostarpdraudzes nama celtniecîbu!”

E.Gabranovs

Priecâjas par jaukajiem svçtkiem. Luterâòu draudzes mâcîtâjs Mârtiòð Vaickovskis, saòemot apsveikumus, priecâjâs, ka svçtkiizdevuðies. Tâpat viòð bija gandarîts par apsveikuma vârdiem, ko no Anglijas atsûtîjis bijuðais draudzes gans un tagadçjais bîskapsEinârs Alpe.

8. lpp.

Rugâju novadavidusskolas9.klasesaudzinâtâjuVeltu Uèelniecipçdçjâ zvanasvçtkos uzskolu atvedaizpuðíotâ zirgapajûgâ.

Laba ziòa:Apbalvos olimpieðus

31.maijâ Viïakas kultûras namâ godinâsun apbalvos 112 skolçnus un viòu skolo-tâjus no Viïakas novada skolâm, kas ie-guvuði labus rezultâtus valsts un starp-valstu, kâ arî guvuði sasniegumus skolas,novada un starpnovadu lîmenî.

Slikta ziòa:Atslçgs analogo apraidi

Analogu apraidi visâ Latvijâ atslçgs1.jûnijâ pulksten vienos naktî. VAS“Latvijas Valsts radio un televîzijas centra”sabiedrisko attiecîbu vadîtâja Ieva Lîneinformç, ka pçc tam vçl aptuveni dien-nakti TV kanâli pârraidîs paziòojumu, kanotikusi pâreja uz ciparu TV. Pçc CentrâlâsStatistikas pârvaldes datiem, Latvijâ ir886 600 mâjsaimniecîbu, no kurâm tele-vizors ir 98%. Ðobrîd analogais TV pie-slçgums vçl saglabâjies nepilniem 9% jebaptuveni 80 000 mâjsaimniecîbu.

Interesanta ziòa:Varçs uzzinât par studijâm

28.maijâ Balvos viesosies DaugavpilsUniversitâtes (DU) pârstâvji. Pulksten 12pie Balvu Novada muzeja sâksies DUInformâcijas diena, pulksten 13 - “Zaïâlaboratorija Balvos”. Informâcijas dienâikviens interesents varçs uzzinât parstudijâm un dzîvi DU un tâs Balvu filiâlç,kâ arî saòemt izdales materiâlus par studijuiespçjâm. Pasâkumâ “Zaïâ laboratorijaBalvos” apmeklçtâji varçs pçtît dzîvo dabukopâ ar DU Sistemâtiskâs bioloìijas insti-tûta pçtniekiem, vçrot demonstrçjumus unklausîties biologu stâstos.

Nepalaid garâm:Sâcies kapusvçtku laiks

Ðo sestdien, 29.maijâ pulksten 15 Krið-jâòu Romas katoïu draudzes Kaupiòukapos notiks kapusvçtki. Pagasta pârval-des teritorijâ esoðâs piecas kapsçtas lielâ-koties sakopuði simts latu stipendijassaòçmçji. Arî miruðo piederîgie aicinâtiapmeklçt kapsçtas, aiznest ziedus unpiedalîties kapusvçtkos.

BalvuMûzikasskolasaudzçkòisniedzreklâmaskocertus.

Maìija mûsu dzîvçLikteòa zîmes pareìesskatîjumâ

Ko darît Svçtâs Mises laikâ?Kas nelûdzas, tam ir garlaicîgi

Piestâjiens

Latvijâ

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 26. maijsV2.

19.maijâ Balvu pirmsskolasizglîtîbas iestâþu “Sienâzîtis” un “Pî-lâdzîtis”, kâ arî Balvu 2.pamatskolasjaunâko klaðu bçrni noklausîjâsBalvu Mûzikas skolas audzçkòusniegto koncertu. Tuvâkajâs dienâsðâdus koncertus noklausîsies arîcitu Balvu novada skolu un bçrnu-dârzu audzçkòi.

Jau daudzus gadus Balvu Mûzikasskolas pedagogi un audzçkòi rûpçjaspar to, lai iepazîstinâtu bçrnus ar skolassniegtajâm iespçjâm. Visa mâcîbu gadagarumâ koncerti ar mazo mûziíu pieda-lîðanos notiek gan paðâ mûzikas skolâ,gan citâs mâcîbu iestâdçs, gan bçrnu-dârzos un kultûras namos.

Laiks izvçlçtiesPavasaris ir laiks, kad bçrni un viòu

vecâki interesçjas par papildus izglîtîbasiespçjâm Balvu novadâ. Skolas direktorsEgons Salmanis uzskata, ka bçrniem irsvarîgi zinât, ko mâca mûzikas skolâ:“Ja zîmçt, dziedât korî un sportot iespç-jams arî vispârizglîtojoðâ skolâ, tad ap-gût kâda mûzikas instrumenta spçli vartikai mûzikas skolâ.” Ðâdos izglîtojoðoskoncertos iesaistâs skolas jaunâko klaðuaudzçkòi. “Tâdçï, ka vienaudþu uzstâ-ðanâs bçrnus uzrunâ spçcîgâk,” domâE.Salmanis. Bçrniem, kuri nolçmuðiuzsâkt mâcîbas Balvu Mûzikas skolâ, unviòu vecâkiem direktors atgâdina, kaiestâjeksâmens Balvu Mûzikas skolânotiks jau 2.jûnijâ.

Apvieno mûziku unsportu

Koncertâ bçrniem piedâvâja noklau-sîties plaðu skaòdarbu programmu. 1. –5. klaðu audzçkòi spçlçja vijoli, klavieres,akordeonu, saksofonu, klarneti, bungasun basìitâru.

Daþi no koncerta klausîtâjiem jauizlçmuði pievienoties mûzikas skolasaudzçkòu saimei. Piemçram, bçrnudârza“Sienâzîtis” audzçkne Samanta gata-vojas apgût vijoles spçli. “Televîzijâ esmuredzçjusi, kâ spçlç vijoli, un arî pati dienâsgribu kïût par slavenu vijolnieci,” apgal-vo meitene.

Trîs mûzikas skolâ pavadîto gadu laikâapgûto saksofona spçles mâku koncertaklausîtâjiem râdîja arî Balvu pamatsko-las 6. klases skolniece Dita Kaða. Viòasun vairâku citu mûzikas skolas skolçnu

Aicina apgût instrumentu spçli

Spçlç 1. – 3. klaðu vijolnieku ansamblis. Skolotâjas Zojas Zaharovas vadîtâvijolnieku ansambïa bçrni piedalîjuðies ne vienâ vien muzikâlâ konkursâ,tâdçï uzstâðanâs publikas priekðâ viòiem nav sveða. Reklâmas koncertâ viòikopâ ar koncertmeistari Jevgçniju Strazdu izpildîja trîs skaòdarbus unizpelnîjâs skaïus klausîtâju aplausus.

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

ZinâðanaiIestâjeksâmeni mûzikas skolâs:Balvu Mûzikas skolâ – 2. jûnijsViïakas Mûzikas un mâkslas skolâ – 27. maijsBaltinavas Mûzikas un mâkslas skolâ – 3. jûnijs

izpildîtâ J.Partièelas “Meksikâòu deja”izraisîja mazajos klausîtâjos lielu sajûs-mu, kas izpaudâs vçtrainos aplausos.Dita atzîst, ka instrumenta spçle viòaiïoti patîk, bet visvairâk pûïu prasa solfe-dþo un mûzikas literatûras apguve.Turklât meitenei izdodas apvienot mâ-cîbas mûzikas skolâ, vispârizglîtojoðajâskolâ un sporta skolâ. “Pagaidâm trîsskolu apmeklçðanu nav grûti apvienot.Domâju, ka tas izdosies arî turpmâk,jo dzîvç noderçs viss – gan sports, ganmûzika,” uzskata meitene.

I.Tuðinska

Vienam skolçnam – 69 santîmi. Ðogad no valstsbudþeta mâcîbu lîdzekïu iegâdei 1 skolçnam tçrçs tikai 69santîmus. 2006.gadâ ðis finansçjums bija 1,77, 2007. - 3,87,2009.gadâ – 1,19 lati. Finansçjumu mâcîbu grâmatâm skolassaòem ne tikai no valsts budþeta, bet arî no skolas dibinâtâjas– paðvaldîbas. Normatîvi nosaka, ka kopçjam budþetamjâbût 7 lati uz vienu izglîtojamo un pedagogu. Teikts, kadarba burtnîcu iegâde nav obligâta prasîba un skolotâji varizvçlçties mâcîbu metodes, kur tâs neizmanto.

“Saskaòas centrs” atgûst lîderpozîcijas. Pçcpçtîjumu aìentûras “GFK” veiktâs aptaujas, populârâkopolitisko organizâciju priekðgalâ ir apvienîba “Saskaòascentrs”. Ja vçlçðanas notiku tagad, par ðo centru balsotu16% balsstiesîgo. Nâkamâs populârâkâs ir apvienîba“Vienotîba” un Zaïo un zemnieku savienîba.

Arestç Jûrmalas mçru. Jûrmalas pilsçtas vicemçrsMâris Dzenîtis atzîst, ka situâciju, kad no amata atkâpiesJûrmalas mçrs Raimonds Munkevics, radîja viòa paðaautoratîvais darba stils. Munkevicu aizturçja Korupcijasnovçrðanas un apkaroðanas birojs. Dienu vçlâk viòu arîapcietinâja.

Aizdomâs turamâs – VID amatpersonas. Valstsieòçmumu dienesta Finanðu policijas pârvalde uzsâkusi 4kriminâlprocesus saistîbâ ar VID amatpersonu rîcîbu, kurasilgstoði izspieduðas no uzòçmçjiem naudu par pievienotâsvçrtîbas nodokïa atmaksas izkârtoðanu. Par aizdomâsturamajiem atzîtas 2 VID amatpersonas, kuras no amataatstâdinâtas, vienai piemçrots apcietinâjums.

Reorganizçs 9 skolas. Ðogad Izglîtîbas un zinâtnesministrija saskaòojusi 9 skolu reorganizâciju un 2 skolucietslçgðanu. Vçl esot ‘uz pirkstiem skaitâmi’ pieteikumi, kaspagaidâm gan nav saskaòoti.

50 000 mâjsaimniecîbu varçtu palikt bez TV.Òemot vçrâ tempu, kâdâ iedzîvotâji pârslçdzas no analogâsuz ciparu apraidi, pieïauj iespçju, ka aptuveni 50 000mâjsaimniecîbu paliks bez TV. Naktî no 31. maija uz 1.jûnijuLatvijâ atslçgs analogo apraidi. Prognozi par mâjsaimniecîbupalikðanu bez TV skaidro ar smago ekonomisko situâcijuvalstî.

Piedâvâ grozîjumus likumâ par presi. ÐonedçïSaeimai jâlemj, vai komisijâm nodot PCTVL frakcijasiesniegtos grozîjumus likumâ “Par presi un citiem masuinformâcijas lîdzekïiem” un Kriminâllikumâ. Tie tapuði,reaìçjot uz vairâk nekâ 140 þurnâlistu atklâtajâ vçstulçpaustajâm prasîbâm, saistîbâ ar TV þurnâlistes Ilzes Naglasdzîvokïa kratîðanu. Ir rosinâjums izslçgt pantu par neslavascelðanu, bet likumâ par presi noteikt: “Lai aizsargâtupersonas vai sabiedrîbas intereses, tikai tiesa, izskatot lietaspar smagiem un seviðíi smagiem noziegumiem un ievçrojotsamçrîgumu, var uzdot uzrâdît informâcijas avotu.”

(Ziòas no portâla ‘Delfi’)

Zinu, ka tâ ir sena un daudziem neapstrîdama lieta– svçtdienu allaþ turçt svçtu, veltot atpûtai un pârdo-mâm. Tâtad nestrâdât neko nopietnu. Þçl, bet mantâ gandrîz nekad nesanâk. Nedçïas dienu pietiek vienoficiâlajam maizes darbam, un tad vçl visu neizdarît.Kad priekðâ brîvdienas, tad acis redz pagalmu, dârziòuun vçl visu to, kas krâjies pa nedçïu un prasâs pada-râms. Bet kamçr strâdâ rokas, galva brîva. Un tad es‘izvçjoju’ visu to, ko daþreiz nedçïas dienas sakrâjuðaspar daudz. Brînos, kâpçc sirds to visu tur kopâ, veïottâdâ kâ kamolâ, un nelaiþ un nelaiþ vaïâ, pat ar sparumçìinot aizgaiòât.

Ðonedçï domas kavçjas pie íîviòiem, pie divu puðugluþi pretçjiem viedokïiem, ko man nâcies uzklausît,darba pienâkumus darot. Tos klausoties, pilnîbâ noti-cu katrai pusei. Varu pat priecâties: man nav jâbûtsoìim, lai kaut ko izlemtu kâ galavârdu. Es tikai veido-ju stâstu par tçmu, ko kâds vai kâdi nespçj atrisinâtun tâpçc íîvçjas. Taèu arî manî paliek ðis sveðais sma-gums. Un tas liek domât par citu ko: pasaulç patieðâmnotiek likstas un nelaimes, ko nav iespçjams labot near naudu, ne bez naudas, ne ar paða, ne citu spçkiem.Un dzîve taèu ir tik bezgala îsa! Tad kâpçc sevi plosîttâdâs papîra strçmelçs, kuras laika gaitâ aizlidos kâpieneòpûkas.

Maruta Sprudzâne

Aktuâli

Ar asinssûcçjiem atliek viensadzîvot

Ja nâkamie mçneði bûs ïoti silti,attîstîsies jaunas odu partijas, uncîòa ar kodçjiem bûs briesmîga.

Tâdu prognozi telefonsarunâ“Vadugunij” pauda Pârtikas un vete-rinârâ dienesta Ziemeïlatgales pârvaldesvadîtâja Mârîte Òukða. Pagaidâm gannav sliktu ziòu par lopu bojâeju, taèudienesta vadîtâja dzîvnieku fermu saim-niekiem liek bût uzmanîgiem. Viòaiesaka konsultçties ar sev zinâmo vete-rinârârstu un iegâdâties gan kukaiòuatbaidîðanas lîdzekïus, gan arî zâlesgovîm. Ðis, protams, nav pirmais gads,kad jâsadzîvo ar odiem un drîzumâ arîsagaidâmajiem kniðïiem. Taèu dabaðogad parûpçjusies, lai asinssûcçju bûtuuzkrîtoði daudz. Visniknâkâs odu mâ-tîtes (tieði tâs arî koþ) ir dienas rîta unvakara stundâs, un neþçlîgi daudz to irûdenskrâtuvju un krûmu tuvumâ.Tâdçï lopu saimniekiem nevajadzçtudzîvniekus ganît ðâdâs vietâs. Asinssûcçjipârnçsâ slimîbas un lopiem var izraisîtspçcîgas alerìijas. Kniðïu dçï var veidotiesplauðu tûska, un rezultâtâ var iestâtiesdzîvnieka nâve.

Viens no parastâkajiem variantiem

aizsardzîbas nolûkos, kâ iesaka M.Òukða,ir apsmçrçt dzîvniekus vai vismaz toneapspalvotos laukumus ar augu eïïasmaisîjumu, kam pievienots kâds aizsar-dzîbas lîdzeklis. Veterinârajâs aptiekâsir diezgan daudzveidîgs lîdzekïu klâsts.Lauku iedzîvotâji ir izmçìinâjuði arî da-biskus, piemçram, lupstâju, krustnagliòuuzlçjumus vai bçrza darvu. M.Òukðapiekodina fermu îpaðniekus bût uzma-nîgiem un pieskatît savus dzîvniekus, laisavlaikus pamanîtu izmaiòas to uzve-dîbâ. Labâkais variants pa nakti lopusturçt vçdinâmâ kûtî, un ðîs telpas ap-smidzinât ar kâdu no pretodu lîdzek-ïiem.

Lauku konsultante Rugâju novadâSandra Kapteine, kura vienlaikus ir arîzemnieku saimniecîbas îpaðniece, atklâj,ka savu dzîvnieku aizsardzîbai pret ku-kaiòu uzbrukumiem sezonâ izlieto vis-maz piecas neostomazâna ampulas, kosajauc ar augu eïïu. Eïïas maisîjums labituras dzîvnieku spalvâ un tos pasargâvismaz nedçïu, bet, ja nelîst lietus, vçlilgâk. Pa nakti lopus ârâ netur. Savaiaizsardzîbai Sandra sagatavo un izsmi-dzina krustnagliòu izvilkumu. Viòa stâs-ta, ka katrs domâjoðs lauku fermas saim-

nieks ðovasar cenðas aizsargât lopus noasinssûcçjiem un iegâdâjas kâdu aizsar-dzîbas lîdzekli. Pati Sandra savu slau-camo govju pulku aizsargâ lîdz vçlamrudenim, jo visos vasaras mçneðos irpietiekami daudz kukaiòu, kuri uzbrûklopu pulkam.

Izsmidzina dabîguvielu losjonu

Pret odiem cenðas aizsargâties ne tikailaukos. Arî, piemçram, mazdârziòuruðinâtâjiem kukaiòi traucç strâdât.Inese Karpa atklâj, ka savai aizsardzîbaiizsmidzina losjonu ar augïu smarþuRoyal Neem. To çrti paòemt lîdzi arîpastaigâs uz meþu vai kâdu pasâkumuparkâ, kur ðovasar arî pietiekami daudzasinssûcçju kukaiòu. Losjonâ ir dabî-gas augu sastâvdaïas, tâpçc tas ir nekai-tîgs veselîbai, var droði lietot arî bçrniem,uzsmidzinot uz âdas, apìçrba vai bçr-nu ratiòiem. Citrusaugu eïïas ir dabîgirepelenti, ciedru eïïa labi dziedina,bârbeïu, kumelîðu vai zeltsaknes ekstrak-tiem piemît antiseptiska, pretiekaisumaun dziedçjoðas îpaðîbas, tie samazinaniezi un tûsku.

M.Sprudzâne

Aktuâli Treðdiena 2010. gada 26. maijsV 3.

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ

www.vaduguns.lvRe, kâ!

Kâ vçrtçjat Neo rîcîbu, nopludinot internetâ informâciju par darbaalgâm?

nega

tîvi:

(5%

)

pozi

tîvi:

(34%

)

taut

ai jâ

zina

, cik

,ku

rð s

aòem

:

(55%

)

par

noda

rîto

jâat

bild

:

(0%

)

man

i tas

nein

tere

sç:

(7%

)

Kop

â: 4

4

Kas ir Neo un ko ðis vârds nozîmç?Neo ir tçls no filmas “Matrix”, kas cînâs virtuâlajâ pasaulç

un cînâs pret sistçmu. Man likâs ïoti piemçroti tam, ko darîjaLatvijas Neo.

Ar kâdu nolûku nopludinâjât datus par iestâþudarbinieku algâm un kâdçï to darîjât tieði ðâdâveidâ?

Viennozîmîgi pastâvçja problçma ar algu sistçmu kâ tâduvalsts iestâdçs un valsts uzòçmumos. Neo centâs pievçrst ðimjautâjumam uzmanîbu, cenðoties sabalansçt sabiedrîbasintereses un privâtâs dzîves aizskârumu.

Kâdu iznâkumu ðîm darbîbâm gaidîjât un vai tasizdevâs?

Uz ðo jautâjumu atbilde bûs tikai pçc laika, kad varçs skaidruskatu atskatîties uz to, kas noticis, un kâdas sekas tas bûsatstâjis.

Kâ vçrtçjat tautas atbalstu Neo pie Ministrukabineta un prokuratûras çkas?

Jâsaka liels paldies visiem tiem, kas saprot un atbalsta Neodarbîbas. Ir liels prieks redzçt, ka cilvçki Latvijâ vçl joprojâmir gatavi iestâties pret klaju netaisnîbu un ir spçjîgi arî uzdarbiem, ne tikai komentâriem internetâ.

Ðis gadîjums Latvijas tiesu praksç bûs pirmais.Nepastâv baþas, ka politiíi uzsâks vajâðanu, laisarîkotu paraugprâvu?

Protams, paraugprâvas iespçjamîba pastâv, bet ceru, kaðoreiz veselais saprâts òems virsroku.

Jûsu publiskotie dati râda, cik neadkevâti lieluatalgojumu saòem darbinieki valsts pârvaldç unpaðvaldîbu uzòçmumos? Kâdam, Jûsuprât, jâbûtatalgojumam ðajâs iestâdçs?

Neo pievçrsa uzmanîbu problçmai. Problçmas risinâjumujârod, kopîgi domâjot un vçrtçjot.

Kâ vçrtçjat organizâcijas 4ATA paziòojumu, ka Jûsnemaz neesat Neo? Ko viòi ar to grib panâkt?

Pie mums valda vârda brîvîba - katrs var teikt, ko viòð grib.Kâ jau tviterî bija rakstîts - Neo mît katrâ no mums, un, laikïûtu par 4ATA biedru, nav nekur oficiâli jâstâjas, pietiek arkopîgu mçríi. Ko viòi grib panâkt? To labâk prasît viòiem.

Neo: domât un vçlreiz domât ar galvu

NEO jeb ILMÂRS POIKÂNS, Latvijas UniversitâtesMatemâtikas un informâtikas institûta Mâkslîgâ intelektalaboratorijas lîdzstrâdnieks

Ðî gada februâra sâkumâ notika informâcijasnoplûde no VID elektroniskâs deklarçðanas sistçmas(EDS), pa kurâ izveidotu “droðîbas caurumu” trîs mç-neðu laikâ nezinâmas personas ieguvuðas apmçram7,5 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomâ ar valstsiestâþu un uzòçmçju finanðu datiem.

Virtuâlâ persona Neo, kas sevi dçvçja parCeturtâs atmodas tautas armijas (4ATA) pârstâvi, ik padaþâm dienâm publiskoja ðajâ datu sistçmâ iegûtusalgu sarakstus. Par notikuðo pirmie ziòoja LTV raidîjums"De facto".

11.maija vakarâ saistîbâ ar datu noplûdi no VIDpolicija aizturçja Latvijas Universitâtes (LU) Mate-mâtikas un informâtikas institûta Mâkslîgâ intelekta la-boratorijas pçtnieku Ilmâru Poikânu. Viòð atzinies, ka irNeo, vainu atzinis pilnîbâ, tâdçjâdi veicinâjis sava no-darîjuma izmeklçðanu. Izvçrtçjot viòa attieksmi pret iz-darîto un pozitîvo raksturojumu, Poikânam piemçrotsar brîvîbas atòemðanu nesaistîts droðîbas lîdzeklis -uzturçðanâs noteiktâ dzîvesvietâ.

Saistîbâ ar ðo lietu tika veikta kratîðana arî þur-nâlistes Ilzes Naglas dzîvoklî. Tâs mçríis esot bijis iegûtno VID nelikumîgi ielâdçtâs datnes.

Izsakot atbalstu Neo, 13.maijâ pie Ministru kabi-neta un prokuratûras pulcçjâs vairâki desmiti cilvçku.Viòu vidû bija arî þurnâliste Ilze Nagla.

Ðajâ lietâ Ekonomikas policija kriminâlprocesuuzsâka ðâ gada 11.februârî pçc Kriminâllikuma244.panta 2.daïas un 145.panta 1.daïas. Proti, par tâdasierîces arî datorprogrammas neatïautu izgatavoðanu,pielâgoðanu izmantoðanai, realizçðanu, izplatîðanu vaiglabâðanu, kura paredzçta automatizçtas datu apstrâ-des sistçmas resursu ietekmçðanai nolûkâ izdarît nozie-dzîgu nodarîjumu, ja ðîs darbîbas izraisîjuðas smagassekas. Kâ arî par sveða personiska noslçpuma tîðuizpauðanu, ja to izdarîjusi persona, kam pçc sava amatavai nodarboðanâs jâglabâ slepenîbâ tai uzticçtâs vaizinâmas kïuvuðas ziòas.

Fot

o -

I.Zno

tiòð

Viedokïi

Tuvojas Saeimas vçlçðanas - kas jâdara tautai,lai atkal neiekïûtu kârtçjâ bedrç?

Domât, domât un vçlreiz domât ar galvu. Un, galvenais,atcerçties politiíu darbus, nevis klausîties un nepamatotinoticçt jaunajiem solîjumiem.

Kâda ir Jûsu saistîba ar Balvu rajonu? Vai varamJûs uzskatît par novadnieku?

Mani vecvecâki dzîvoja Balvu rajonâ. Tâ kâ var uzskatît,ka manas saknes daïçji nâk no Balvu rajona. Pats esmurîdzinieks.

To, ko izdarîja Neo, nepavisam nenosodu. Manuprât,daudzkârt nosodâmâka ir amatpersonu rîcîba, kas atklâjâs,publicçjot ðos svarîgos VID dokumentus. Tâpat man ðíietnepareiza vçl kâda lieta - paðlaik uzmanîba vairâk tiek pievçrstaNeo personai, nevis tâm lietâm, kas celtas gaismâ.

Gadu no gada þurnâlisti pçta amatpersonu ieòçmumudeklarâcijas un publicç informâciju par pazîstamâkajâmpersonâm - tas nav nekas jauns. Bet Neo piedâvâtâ forma

parâdîja nevienlîdzîbas apjomu laikâ, kad cilvçkiem arnelieliem ienâkumiem valdîba rosinâja savilkt jostas (kâdamvarbût pat noþòaugties).

Neredzu tajâ neko kriminâlu – galu galâ publiski pieejamainformâcija no VID tika paòemta vienkârðâk apstrâdâjamâveidâ. Bûdams datorspeciâlists, varu spriest, ka tehniski tasnav bijis nekas îpaði sareþìîts. Reizçm izpçtes pçc arautomatizçtu lîdzekïu palîdzîbu lejupielâdçju kâdu mâjaslapu. Principâ pamanît likumsakarîbu varçja pat vienkârðsinterneta lietotâjs, kurð uzmanîgi pçtîja deklarâciju doku-mentus. Protams, vçl lielâkas iespçjas to izdarît bija ar infor-mâcijas tehnoloìijâm saistîtam cilvçkam, kurð darbojies armâjaslapu izstrâdi vai izpçti. Domâju, ka ne viens vien, no-nâkot lielas dokumentu vai fotogrâfiju íîpas tuvumâ, izvçlasnevis klikðíinât 10-20 dokumentus uz priekðu, bet ar rokuieraksta vajadzîgo dokumenta numuru adreses joslâ.

Arî tas, ka ðajâ datu noplûdes lietâ varçtu bût darbojuðiesvairâki cilvçki, mani nepârsteigtu. Ja jau vairâkiem cilvçkiemnav vienalga, kas notiek Latvijâ un viòi grib to pastâstît citiem,manuprât, tâ vçrtçjama kâ uzteicama rîcîba. Te vietâ teiciens:“Nedari lietas, kas ir jâslçpj, tad nebûs jâbaidâs tapt atklâtam.”

Diemþçl gadîjumâ ar Neo var arî redzçt mûsu valsts iedzî-votâju vienaldzîbu, sak, “es jau neko nevaru mainît, ko tades”. Paðlaik situâcija atgâdina telpu, kurâ sabojâts gaiss. Va-jadzçs tikai izvçdinât, un viss bûs kâ parasti...

Viedokïus uzklausîja S.Karavoièika

Kâ vçrtçjat Neo rîcîbu, nopludinot internetâ informâciju par darba algâm?

JÂNISLOÈMELIS,informâcijastehnoloìijuspeciâlists

Dziemþçl esam pârâk vienaldzîgi

Fakti

Reportâþa

Vietçjâs ziòasTreðdiena 2010. gada 26. maijsV4.

E.Gabranova teksts un foto

Pçdçjie darbi pirms VasarsvçtkiemSestdien Balvu pilsçtas mazdârziòos valdîja radoðs

noskaòojums – cilvçki steidza izdarît pçdçjos darbuspirms Vasarsvçtkiem. “Ja nebûtu odu, bûtu vçl labâk,”apgalvoja mazdârziòu îpaðnieki gan Steíentavâ, ganVerpuïevâ.

Kartupeïi aug griezdamies. Dârzu biedrîbas “Ezermala2” vecâkais Imants Èingulis priecâjas par kartupeïiem.“Laksti jau parâdîjâs 3.maijâ,” viòð paskaidroja. I.Èingulisaicinâja novada paðvaldîbas speciâlistus apzinât maz-dârziòus, kuros uz nebçdu aug usnes un pienenes: “Tâpatieðâm ir problçma. Ja ðâds neapsaimniekots mazdâr-ziòð pieder paðvaldîbai, to vajadzçtu iznomât.”

Pieneòu valstîbâ.Aizauguði un

nekopti mazdârziòinav retums.

Pagaidâm pilsçtânav atrastas zâles,

kâ izskaust ðonetikumu.

Atbild par dârza laistîðanu. Balveniete Maruta neðaubâs,ka ðogad zeme ir irdena un auglîga. “Lielie dârza darbijau apdarîti. Tagad èetrgadîgajam mazdçliòam Kristapamatliek vien íerties pie mitrinâðanas. Tas viòam padodas,”jokoja Maruta.

Rotaïu laukums Rinoldam. Viktors Baikovs savâ mazdârziòâ izveidojis pasaku valstîbu, kas, kâ lepojas tâs autors,veltîts divgadîgajam mazdçliòam Rinoldam. V.Baikova dârzâ uzstâdîts savdabîgs vçja râdîtâjs ar melnu runci, uzbûvçtasdzirnavas, pat universâla automaðîna. Paceïot automaðînas motora pârsegu, atklâjas smilðu kaste. Saimnieka plânosðogad vçl ir uzbûvçt saules pulksteni. “Idejas rodu internetâ,” viòð atklâja.

Kartupeïu vagâ. Brâïi Igors un Sergejs Ivanovi palîdz kâ-dai sievietei iestâdît kartupeïus. Tincinâti, kâdu prognozçðâ gada raþu, brâïi atsmçja, ka viss ir Dieva rokâs.

Rûpçjas par maltîti.Seðpadsmitgadîgais Ainis

Akuls, kamçr vecâkiruðinâs dârzâ, dedzina

malku. “Drîz cienâsimies arðaðliku,” viòð pavçstîja.

Tulpju valstîbâ. SirmgalveAlbîna Kaðkure pastâstîja, kadârzu apstrâdâ saviemspçkiem. “Nç, mani nebildçjiet.Labâk tulpes. Kas var bûtskaistâks par ziediem,” viòateica. Albîna atzina, ka ðogadcer uz labâku raþu. “Pçrn par50 latiem iegâdâjos mçslus,”viòa paskaidroja.

Pudeïdârzs. Kâdâ Verpuïevas dârzâ aug pudeles.Saimniece, kura nevçlçjâs atklât savu vârdu, labprâtpastâstîja, ka ðâdu kâpostu audzçðanas tehnoloìijuizmanto jau vairâkus gadus. “Pirmkârt, lieliski saglabâjasmitrums. Otrkârt, kâpostus neapskâdç daþâdi kaitçkïi,” viòauzskata.

Cînâs pret nezâlçm. Leontîne nezâïu apkaroðanaiizmantoja smidzinâtâju. Viòa, tâpat kâ pârçjie mazdârziòuîpaðnieki, sûkstîjâs par odu mâkoòiem. “Odi ðogad ir nikniun indîgi,” viòa piebilda.

Lai priecç acis un sirdis!Balveniete Liena Indrikapriecâjas, ka plânotiedârza darbi ir izdarîti. Viòakopâ ar ìimeni daudzpûïu velta arî dârzalabiekârtoðanai.Piemçram, nokarenaisvîtols priecç arîgarâmgâjçju acis unsirdis.

Treðdienas saruna

Vietçjâs ziòas Treðdiena 2010. gada 26. maijsV 5.

Pagâjuðajâ nedçïâ Balvu Kultû-ras un atpûtas centrâ 110 mûspu-ses Latvijas neatkarîbas aizstâv-jiem un viòu tuviniekiem pasniedza1991.gada barikâþu zîmes. Pasnie-dzot apbalvojumus, rakstniece unþurnâliste MARINA KOSTEÒECKAuzsvçra, ka viòai ir liels gods teiktpaldies vârdus neatkarîbas aiz-stâvjiem valsts vârdâ.

Kâdas ir visspilgtâkâs atmiòaspar barikâþu laiku?

-Tolaik biju PSRS Augstâkâs Padomesdeputâte – atrados Rîgâ, nevis Maskavâ.Kâdâ naktî aizbraucu uz Zaíusalu, kurpie ugunskuriem neatkarîbu aizstâvçjacilvçki no daudzâm Latvijas pilsçtâmun Rîgas. Kopâ ar viòiem dziedâja Mûzi-kas akadçmijas koris, paðdarbîbas unfolkloras kolektîvi. Pçkðòi iesaucoties:“Lûk, te ir mûsu deputâte un rakstnieceno Maskavas!”, mani kâds tumsâ unsalâ atpazina. “Atdosim viòai grâma-tu,” teica cilvçki. Godîgi sakot, es ne-sapratu, kas tâ ir par grâmatu. No tum-sas iznâca cilvçks un teica: “Ja ðonaktmçs paliksim dzîvi un Jums bûs iespçjaaizbraukt uz Maskavu, lûdzu, nododietðo grâmatu Gorbaèovam.” Izrâdîjâs,latvieðu valodâ izdotâs grâmatas “Jau-na domâðana mûsu valstî un visâ pa-saulç” autors ir Gorbaèovs. Kad jautâju,kâpçc man ðî grâmata bûtu jâatdod,vîrietis paskaidroja, ka grâmataslappusçs barikâþu aizstâvji uzrakstîjuðivçstuli. Aiz vâka krievu valodâ bijauzrakstîta pagara vçstule – ar kïûdâm,kas patieðâm aizkustinâja manu sirdi.Cilvçki bija centuðies. Viòi vçlçjâs, laiGorbaèovs ðo vçstuli izlasîtu. Vçstulebeidzâs ar vârdiem: “Mçs esam izauguðiun pasakâm vairs neticam, tâpçc ðo pa-saku grâmatu atdodam Jums atpakaï.”Tâpat katrâ lappusç bija atrodamicilvçku paraksti, norâdot vârdu, uzvâr-du un dzîvesvietu, vçstîjumi Gorba-èovam.

Jâ, mçs palikâm dzîvi. Kad atgriezosKremlî, bija jâturpina cîòa par Latvijasneatkarîbu lîdz augusta puèam Maska-vâ. Es redzçju Gorbaèovu tikpat tuvukâ Jûs, man grâmata bija lîdzi. Es ar viòusatikos, tomçr grâmatu neatdevu.Tolaik bija 1991.gada februâris, vçl ne-viens nezinâja, vai Latvija atgûs neat-karîbu un kâ iegrozîsies vçsture. Nebijagarantijas, ja es nodotu ðo grâmatu, kurnepârprotami bija norâdîti cilvçkuvârdi, uzvârdi no tâda un tâda ciematavai pilsçtas, vai viòus neaizvedîs lopuvagonos uz Austrumiem. Cilvçki manuzticçjâs, un es nevarçju viòus nodot.Es nenodevu. Grâmata ðobrîd kâ vislie-lâkais svçtums ir manâs mâjâs. Turklât,lai to iegûtu savâ îpaðumâ, cînâs unkaro trîs muzeji.

Lîdz ðim apbalvoti vairâk nekâ26 tûkstoði barikâþu dalîbnieku...

-Kopâ ar 1991.gada barikâþu muzejadirektoru Renâru Zaïais pa Latvijubraucam kopð 1997.gada. Lai cik tasnebûtu dîvaini, pasniedzot piemiòaszîmes, ne mirkli nav iestâjusies rutîna.Katru reizi man paðai nosvîst plaukstas,kad redzu, ka vîri kâ ozoli nâk saòemtapbalvojumu. Arî viòiem ir mitras

Vistumðâkâ stunda ir pirmsrîtausmas

plaukstas un miklums acîs –aizstâvji nebaidîjâs tolaik unnebaidâs arî tagad. Nevar pietâ pierast, nevar. Ir skumji, kaðis brauciens ir atvadas, jo vairsnebrauksim uz Balviem. Visipieteiktie cilvçki ir apbalvoti.Lai Dievs nedod, ka valstijvçlreiz vajadzçtu dibinât ðâduapbalvojumu.

Vai, Jûsuprât, jaunatneizprot to dienu notiku-mus?

-Jaunatne nav vainîga, jakaut ko nezina vai neizprot.Mçs esam vainîgi, jo paði maz stâstâmun piefiksçjam. Latvieði ir kautrîgatauta, kas nereti nodomâ: “Ko nu es –nebraucu taèu pçc medaïas vai apbal-vojuma.” Tikai pçc 20 gadiem mçssâkam apzinâties, ka apbalvojums, arko es katru dienu ieðu uz degvîna bodi,nav tikai man. Tas ir vçstures aplie-cinâjums, apbalvojums visai dzimtai –ðî ir tautas medaïa. To nepasniedz tikaiizredzçtajiem, piemçram, karavîriem,kuri cînîjuðies karalaukâ, bet visiem –arî mâjsaimniecei, kolhozniekam unkolhozniecei. Medaïa paliks dzimtaspûrâ, un tâpçc tâ ir ïoti nozîmîga. Vçs-ture ir pârâk jauna un svaiga, lai tosauktu par vçsturi. Varbût vçl 20 unvairâk gadus jaunatne ne vien intere-sçsies par ðo laiku, bet rakstîs arîdisertâcijas u.t.t.

Diemþçl ir cilvçki, viòu vidû arîbarikâþu dalîbnieki, kas vîluðiespolitikâ. “Ne par to mçs cînîjâ-mies,” viòi sûkstâs.

-Jâ, mçs cînîjâmies ne par to, lai dzîvekïûtu sareþìîtâka un nabadzîgâka. Betmums ir sava himna, savs karogs, savarobeþa, sava valsts valoda un savavalsts. Rubiks pasçdçja pâris gaduscietumâ, bet tagad sçþ Eiropas Parla-mentâ. Paldies Dievam, mçs nebijâm unneesam asinskâri un atriebîgi. Nâk jaunâpaaudze, kurai ir pilnîgi cita domâðana,tâpçc neðaubos, ka Latvija atdzims.Mûsu valstij bijuði daudz traìiskâki laikivçsturç. Ir bijis mçris, kad izmira gandrîzvisa nâcija, tomçr palika saknîte. Tâatdzima, un bija kam atbraukt uzbarikâdçm 20.gadsimtâ.

Tuvojas Saeimas vçlçðanas – kâmums nekïûdîties un ievçlçtgodavîrus ðî vârda vistieðâkajânozîmç?

-Ja mçs negribam bût ðîs valsts pilsoòi,tad brauksim visi projâm uz Îriju unAngliju. Poikâns jeb Neo paziòoja, kavçlas dzîvot Latvijâ. Valstij ir jâmainâs.Vçlçðanâs paòemiet listi un izsvîtrojietvisus, kuriem neticat. Svîtrojiet trekni ungodîgi! Gan jau katrâ sarakstâ bûs kâdscilvçks, kurâ neesat vîluðies. Nebalsojietautomâtiski par kaut kâdu partiju, jotâ ir vislielâkâ muïíîba.

Kâ pçdçjos gados izmainîjuðiesBalvi?

-Balvos neesmu pirmo reizi. Vçlpadomju laikos kâ rakstniece bieþiciemojos visâs Latvijas pilsçtâs. Atmodu

sagatavoja radoðâ inteliìence, kasmudinâja tautu sâkt domât. Ne jau mçsdzeju vien lasîjâm un stâstîjâm, piekâdas jaunas grâmatas strâdâjam.Runâjâm arî par to, kur tauta atrodasun kur tai bûtu jâatrodas, labiapzinoties, ka jebkurâ auditorijâ irstukaèi. Balvi ir ïoti sakopta pilsçta,neskatoties uz krîzçm un depresijâm -ceïmalas izpïautas, pie mâjâm augpuíes un logi ir izmazgâti. Salîdzinotar padomju laikiem, kad nâtres augadivu metru augstumâ, jâatzîst, Latvijair sakopta. Ir! Mûsu valstij ðobrîd irEiropas ðilte.

Kâdi ir radoðie plâni?-Tikko krievu valodâ pabeidzu un

nodevu tipogrâfijâ jauno grâmatupar savu vecâku saraksti. Tâs ir tçvavçstules mammai no Gulaga. Manstçvs bija unikâls cilvçks, jo 10 gadosVorkutâ spçja saglabât visas vçstules- no pirmâs lîdz pçdçjai. PadomjuSavienîbâ otru ðâdu gadîjumu, kadsaglabâtas visas vçstules TUR, nezinu.Kad tçvs mira, viòð lûdza mammai ðîsvçstules atdot man pilngadîbas dienâ.Bija jânodzîvo viss mûþs, lai es spçtusaòemties, lai uzrakstîtu grâmatu. Tâbûs satriecoði spçcîga grâmata. Tovaru droði teikt, jo neesmu ðîsgrâmatas autore, bet t ikaikomentçtâja.

Kad paredzçti grâmatas atklâ-ðanas svçtki?

-Augusta nogalç svinçðu dzîvesjubileju. Esmu apsolîjusi tçvam unmammai kapos ðo grâmatu atrâdît.

Kâ ar brîvo laiku?-Man tâda nav. Aktîvi apmeklçju

daþâdus sabiedriskos pasâkumus unnodarbojos ar þçlsirdîbu. Svçtdienbraukðu uz kâdu Latvijas vietu, laipaskatîtos, kâ izlieto saziedoto naudubçrniem invalîdiem. Tâpat, kâ redzat,strâdâju piemiòas zîmju valdç. Mçs arRenâru smejamies, ka esam vienîgâ valdeno visâm valsts institûcijâm, kas strâdâbez atlîdzîbas. Tiesa, Saeima mûs no-droðina ar transportu. Esam valde, kasstrâdâ par ‘paldies’ vârdiem.

Ko Jûs novçlçtu mûspusesïaudîm?

-Ticçt, ka, lai arî cik gara ir nakts, bezpolitiskajiem likumiem ir dabas likumi-vistumðâkâ stunda ir pirms rîtausmas.Rîtausma bûs!

E.Gabranovs

Marina Kosteòecka.Rakstniece milzîgo ticîbubrîvîbas un cilvçktiesîbu

ideâliem ir atdevusiLatvijai. Viòa apbalvota ar

Triju Zvaigþòu ordeni.

Fot

o - E

.Gab

rano

vs

Maijâ SIA “Balvu Vaduguns” redakcijâ arvien bieþâk cie-mojas mûspuses skolu audzçkòi. Aizvadîtajâ nedçïâ mazierugâjieði iepazina redakcijas darbu, bet ðo pirmdien Stacijaspamatskolas pirmâs klases audzçkòi (fotogrâfijâ) paziòoja,ka ir vislabâkie skolçni pasaulç. Tâpat viòi solîja pçc vairâkiemgadiem atgriezties... kâ þurnâlisti.

Apskata telpas

Rugâju novada domç

Pieðíir pabalstus40 ìimençm pieðíîra trûcîgâs ìimenes statusu, 15 personâm

– trûcîgâs personas statusu, 2 personâm – maznodroðinâtâspersonas statusu, 1 ìimenei – maznodroðinâtâs ìimenes statusu.GMI izmaksâts 14 ìimençm par kopçjo summu Ls 1377,07.Izmaksâti bçrnu piedzimðanas pabalsti par kopçjo summu Ls300, ârstçðanâs pabalsti – Ls 216, apbedîðanas pabalsti – Ls 630,pabalsts malkas iegâdei piecâm personâm par kopçjo summuLs 125, pabalsts divâm politiski represçtâm personâm par kopç-jo summu Ls 40, diviem bçrniem vienam mçnesim pieðíirtasbrîvpusdienas, divâm personâm izmaksâts pabalsts (Ls 15 kat-rai), par ko 5 dienas jâstrâdâ sabiedriski derîgais darbs, vienaitopoðajai audþuìimenei pieðíirts pabalsts Ls 100.

Izbeidz zemes lietoðanas tiesîbasDome nolçma izbeigt Aivaram Ðmagrim (miris) zemes

lietoðanas tiesîbas uz zemes vienîbu 3,2 ha platîbâ, ko ieskaitîspaðvaldîbas zemçs zemes reformas pabeigðanai.

Pieòem saistoðos noteikumusDome pieòçma saistoðos noteikumus “Par nekustamâ

îpaðuma nodokïa atvieglojumu pieðíirðanas kârtîbu Rugâjunovadâ”, kas paredz atvieglojumus 50% apmçrâ pirmâs grupasinvalîdiem un Èernobiïas avârijas seku likvidçtâjiem.

Atdala zemes vienîbasDome nolçma no nekustamâ îpaðuma “Harmonija” atdalît

vienu zemes vienîbu 13,8 ha platîbâ un atdalîtajam zemesgabalam pieðíîra nosaukumu “Harmonija-7”.

Pieðíir nomâ zemiDome pieðíîra nomâ zemi Lucijanam Mièulim 1 ha platîbâ,

Vitai Burkai – 2,8 ha platîbâ, Lîgai Jaundþeikarei – 8,6 ha,Ainâram Losevam – 9,1ha, Aivaram Câleram – 20,6 ha (7zemes gabali), Laurim Câleram – 19,4 ha (4 zemes gabali), AijaiCâlerei – 26,6 ha (7 zemes gabali), Artûram Câleram – 22,5 ha(astoòi zemes gabali), Jânim Câleram – 3 ha (divi zemes gabali).

Pieðíir finansçjumu skolçniemDome nolçma pieðíirt finanðu lîdzekïus skolçnu apbalvoðanai

par godalgoto vietu izcînîðanu olimpiâdçs, par sasniegumiemsacensîbâs, projektos, konkursos un radoðajos darbos parkopçjo summu Ls 996.

Atbalsta projektusDeputâti nolçma atbalstît sagatavotos projektus “Ðe, bierneò,

tev zalta kûkle, ðe tev dzîsmu komuleits” un “Rugâju novadatradicionâlo amatu un prasmju apzinâðana, dokumentçðanaun saglabâðana” iesniegðanai Valsts Kultûrkapitâla fondâ,Latgales kultûras programmâ un pieðíirt projektiem paðvaldîbaslîdzfinansçjumu 15% apmçrâ no projektu kopçjâm izmaksâm.

Atbalsta hokeja laukuma izveidoðanuDeputâti nolçma izdarît grozîjumus vienreizçjâs dotâcijas

izlietojumâ novadu infrastruktûras attîstîbai. Eglaines pamat-skolas renovâcijai neizlietoto finansçjumu Ls 14 907 novirzîjastadiona - hokeja laukuma izveidei.

A.Socka

20.maija sçdes lçmumi

Îsumâ Topoðie absolventi

DurvisV6. Treðdiena 2010. gada 26. maijs

Balvu vakara (maiòu) vidusskolas 12.a klase. Tatjana Aòisimova ir patstâvîga, izpalîdzîga, tieða. Artûrs Buþs irpieklâjîgs, kârtîgs, labprât spçlç futbolu. Salvis Cibulis ir komunikabls, atjautîgs, atklâts, apveltîts ar humora izjûtu.Ruslans Doïuks ir kluss, nopietns, strâdîgs un draudzîgs. Agris Golubevs ir aktîvs, sportisks, atklâts, izpalîdzîgs,piemît daudzpusîgas intereses. Inta Kokorevièa ir izpalîdzîga, centîga, èakla, kolektîva dvçsele. Artûrs Kuïikovs irpieklâjîgs, labs konditors un celtnieks. Ritvars Libers ir draudzîgs, apzinîgs, prot loìiski spriest. Evija Mainele ir mîïa,izpalîdzîga, ar labu humora izjûtu. Lâsma Mainele ir atraktîva, draudzîga un jautra. Ina Mâlberga ir patiesa, patstâvîga,mîl bçrnus un prot par viòiem parûpçties. Lauris Mednis ir pieklâjîgs, apzinîgs, kluss, draudzîgs, sirsnîgs. EvitaMeþale ir apzinîga, centîga, zinâtkâra, mçrítiecîga. Olga Noskova ir tieða, mçrítiecîga, aktîva. Armands Puks ir arlielisku humora izjûtu, piemît patstâvîga darba iemaòas. Edijs Ragins ir sabiedrisks, izpalîdzîgs, atklâts, sportisks, protizraisît simpâtijas. Dita Romanovska ir draudzîga, izpalîdzîga, pieklâjîga, sabiedriska. Dace Ðimanovska un VoldemârsÐimanovskis ir jauki, pozitîvi orientçta ìimene, prot apvienot darbu, mâcîbas un bçrnu audzinâðanu, izpalîdzîgi,pieklâjîgi, patîkami sarunu biedri. Edijs Tokmaèovs ir centîgs, komunikabls un pieklâjîgs. Pçteris Upîtis ir optimists,atjautîgs, ar labu humora izjûtu. Jana Zaremba ir uzòçmîga, strâdîga, ar izteiktu loìisko domâðanu. Oksana Krampuþair sabiedriska, izpalîdzîga, rûpîga. Edgars Grigorjevs ir kluss, nopietns, strâdîgs. Klases audzinâtâja Skaidrîte Atvareir labsirdîga, izpalîdzîga, saprotoða, vienmçr ar pozitîvâm emocijâm.

Sporta diena “Lâcîtî”

19. maija rîts Þîguru pirmsskolas izglîtîbas iestâdç “Lâcîtis”atnâca ar mundru noskaòojumu, jo bçrnudârza audzçkòiðajâ dienâ ieplânoja sportot. Stâsta bçrnudârza vadîtâjaLilita Ðnepere: “Pçc brokastîm devâmies laukâ, lai kopâ arskolotâju Gintu Locâni, vecâkiem un bçrnudârzadarbiniekiem sâktu kopîgu rîta vingroðanu. Pçc iesildîðanâskatras grupas bçrni devâs uz savu laukumu, lai izspçlçtudaþâdas sporta spçles, piemçram, stafetes, ko bija sarûpçjuðasgrupu skolotâjas. Jautrîba turpinâjâs gandrîz stundu.”Sporta dienâ bçrniem bija sagatavoti daþâdi uzdevumi -gan fizisko aktivitâðu, gan praktisko iemaòu veicinâðanai.“Kad bijâm noguruði sportojot, pievçrsâmies telts celðanai.Bçrniem ïoti patika uzturçties paðu uzceltajâ krâsu namiòâ.Tâpat pamatskolas sporta skolotâjs Igors Ðnepers bijasagatavojis pârsteigumu tûrisma tehnikâ. Katramaudzçknim skolotâju uzraudzîbâ bija iespçja ðíçrsot iedomuupi. Savukârt sporta pasâkuma noslçgumâ dzçrâm garðîgutçju un cienâjâmies ar cepumiem. Vçl skolotâjas katrambçrnam bija sarûpçjuðas skaistu medaïu atmiòai no sportasvçtkiem,” stâsta L.Ðnepere.

Tiekas radoðâs ìimenes

15. maijâ Þîguru kultûras namâ notika radoðo ìimeòutikðanâs. Pasâkuma organizatore Daiga Elksnîte stâsta, kaÞîguru kultûras namâ savulaik jau norisinâjâs dziedoðoìimeòu tikðanâs, tâdçï ðoreiz bija vçlme uzrîkot ko nebijuðu.“Gribçjâs, lai ir savâdâk - lai pasâkumâ piedalîtos ne tikaiìimenes, kas dzied, piesaistîjâm arî tâdas, kas dejo, spçlçmûzikas instrumentus, kopâ veido rokdarbus un citusmâkslas darbus.” Izstâdç piedalîjâs Circeòu ìimene noVecumu pagasta, Beèu, Zaharovu un Puþuïu ìimenes noÞîguriem, kâ arî Veinu ìimene no Viïakas.

Apmierinâta par izdevuðos pasâkumu bija Viïakasnovada Izglîtîbas, kultûras un sporta nodaïas metodiíeRuta Cibule: “Uz pasâkumu devos pienâkuma pçc, betatgriezos no tâ, it kâ visu nedçïu bûtu sapòojusi toapmeklçt. Biju pârsteigta, cik daudz uzzinâju par savanovada cilvçkiem. Visus pasâkuma dalîbniekus pazîstu, arvisiem esmu tikusies, esmu tos redzçjusi citos pasâkumos.Bija prieks skatîties, kâ ìimenes dzied, dejo un veido mâkslasdarbus.

Pçdçja zvana dienâ stâda kokus21.maijâ Viïakas Valsts ìimnâzijas 12.klases audzçkòi

kopâ ar klases audzinâtâju un skolas direktori Ilzi Strapcânistâdîja kokus pie Viïakas pilsçtas stadiona. Kopâ iestâdîti50 dekoratîvie skuju un lapu koki un krûmi. Koku stâdîðananotika, pateicoties Toronto latvieðu biedrîbas pieðíirtajamfinansçjumam. Toronto latvieðu biedrîbas mçríis bija ziedotfinansiâlus lîdzekïus par godu Latvijas RepublikasNeatkarîbas pasludinâðanas 20.gadadienai un noorganizçtkoku stâdîðanu, lai jaunieðos mâcîtu patriotiskas jûtas pardzimteni, cieòu un mîlestîbu pret savu zemi. Kâ izteicâspasâkuma organizçtâjs, Viïakas novada domes izpild-direktors Aldis Puðpurs, pasâkums jaunatnei bija izdeviesun nâkotnç koku stâdîðanu rosinâs vçl vairâkâs vietâsLatvijâ.

Notikums

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Izstâdç “Daþâda pasaule” uzvaraslauri arî balvenieðiem

15. maijâ Balvu Novada muzejâatklâja starptautiskâ vizuâlâs mâks-las konkursa “Daþâda pasaule2010” izstâdi. Konkursa tçma bija“Ziedu burvîba”, kad interesenti va-rçja vçrot darbu izstâdi, kâ arî uz-varçjuðo laureâtu apbalvoðanu.Konkursâ piedalîjâs ne vien dalîb-nieki no Latvijas, bet arî Igaunijas,Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Íînas,ASV, kâ arî Filipînâm, Malaizijas unBangladeðas.

Balvenieði gûstpanâkumus

Pasâkuma dalîbnieki konkursâstartçja no vairâkiem Latvijas novadiemun arî ârzemçm. Konkursa formâts bijaizstrâdâts, balstoties uz 4 vecumagrupâm, kâ arî izstâdç piedalîjâs bçrniar îpaðâm vajadzîbâm. Katrâ vecumagrupâ konkursa dalîbnieki savstarpçjisadalîja godalgotâs vietas, kâ arî bijapapildus nominâcijas gan izstâdesdalîbniekiem, gan arî dalîbniekuskolotâjiem.

No Balvu novada izstâdç piedalîjâsskolçni no 14 izglîtîbas iestâdçm. Vecumagrupâ no 8 lîdz 11 gadiem dalîtu 2. vietuieguva Viktorija Berezova no BalvuMâkslas skolas, iesniedzot darbu arnosaukumu “Dþokers”. Tâpat vairâkiBalvu novada izglîtîbas iestâþu audzçk-òu darbi, kâ arî audzçkòu skolotâjuveikums bija nominçti vairâkâm nominâ-cijâm. Nominâcijâ “Par radoðiem mâksli-

nieciskiem meklçjumiem” nominçjaViïakas Mûzikas un mâkslas skolasaudzçknes Jeïizavetas Sovetovas darbu“Ziedu biezoknî”. Nominâciju “Parveiksmîgu radoðo mâcîbu uzdevumu”ieguva Balvu Mâkslas skolas skolotâjaAnita Putniòa. Nominâciju “Paratraktîvu ideju” ieguva Balvu Valstsìimnâzijas skolçns Gatis Timofejevs ardarbu “Pavasaris”, savukârt nominâcijâ“Par glezniecisku izpildîjumu” uzvarçjaBalvu Valsts ìimnâzijas skolnieces

Godalgotâ 2. vieta. Sudraboto godalgoto2.vietu vecuma grupâ no 8 lîdz 11 gadiemieguva balveniete, Balvu Mâkslas skolasaudzçkne Viktorija Berezova ar darbu“Joker”. Balvu Mâkslas skolas skolotâjaAnita Putniòa pastâstîja, ka darbâ attçlotszieds. Lai tas kritiía acij izskatîtos pçciespçjas izteiksmîgâks un kolorîtâks,Viktorijai nâcâs nopietni pârdomât iespç-jamo krâsu salikumu. Kad topoðâ mâkslasdarba aina bija uzburta, varçja íerties pieidejas realizçðanas. A.Putniòa atzîst, ka,veidojot gleznu, nâcâs strâdât teju divusmçneðus, tomçr par sasniegtajiem panâ-kumiem skolotâja ir vairâk nekâ apmieri-nâta un pârsteigta. Pârsteigta par paveiktoir arî pati mâksliniece V.Berezova, kuraBalvu Mâkslas skolâ mâcâs tikai 1. klasçun jau sasniegusi ievçrojamus rezultâtusstarptautiskâs sacensîbâs. Tâpat jâatzî-mç, ka skolotâja Anita Putniòa izpelnîjâsnominâciju “Par veiksmîgu radoðo mâcîbuuzdevumu”.

Laumas Silaunieces darbs “Magones”.Vecuma grupâ no 12 lîdz 15 gadiemnominçja Balvu Mâkslas skolas EvitasMièules darbu “Ziedu burvîba”nominâcijâ “Par îpaðas noskaòasradîðanu”.

Jâatzîmç, ka izstâdes norises laikâkatram konkursa apmeklçtâjam bijaiespçja nobalsot par, viòaprât, labâkoiesniegto darbu. Izstâdes noslçgums bûsjûnijâ, kad pasniegs skatîtâju simpâtijubalvu.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

vaF

oto

- no

pers

onîg

â ar

hîva

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

Îsumâ Viïakas novadâ

Vietçjâs ziòas Treðdiena 2010. gada 26. maijsV 7.

Novadâ pavasaris iesâcies aracij pamanâmâm pârvçrtîbâm paðâViïakas pilsçtâ. Pârtop vairâki nami,iegûstot jaunus jumtu un sienu se-gumus, jaunus logus un, protams,arî jaunu iekðtelpu aprîkojumu. Pçclaika sakârtos arî mâju tuvçjoapkârtni. Vairâk par konkrçtu çkuatjaunoðanu un to, kas tajâs bûs pçckâda laika, stâsta novada domesizpilddirektors Aldis Puðpurs.

Ikdienâ çku atjaunoðanas darbi notiekvismaz èetrâs vietâs. Kapitâli atjaunodivas paðvaldîbai piederoðas un divas– privâtîpaðuma mâjas. Tie ir jau pirmslaika caur projektiem ieplânoti darbi,kas tagad jau notiek. Pilnîgi jaunu iz-skatu iegûst paliela divstâvu mâja, kasatrodas novada domes tuvumâ.Iepriekð tur bija dzîvokïi, bet tagadnovadâ îsteno lîdz ðim nebijuðu ieceripar sociâlâs mâjas atvçrðanu. Namapârveidç intensîvi strâdâ SIA “Ozolmâ-jas” bûvnieki. Viòu mçríis ir mâjuekspluatâcijâ nodot jau ðovasar. Izpild-direktors atklâj, ka tur bûs tikai sociâliedzîvokïi, ko, atbilstoði sociâlâs palîdzîbaslikumam, pieðíirs tikai trûcîgiem iedzî-votâjiem. Dzîvos viòi glîtos un labie-kârtotos dzîvokïos. Remontdarbu laikâierîko ûdensvadu, kanalizâciju unapkuri.

Otrs paðvaldîbas objekts, kur noritpârvçrtîbas, atrodas vecâs slimnîcastuvumâ. Ar mçríi pârvçrst to novadapensionâru saieta namâ rekonstruçvienu no bijuðâs slimnîcas korpusiem.Projekts paredz, ka ðim mçríim jaunat-vçrtajam namam bûs jâkalpo vismazpiecus gadus.

Viïakas centrâ ielas malâ skatu priecçvçl viens atjaunots nams, kam siltinaârsienas un veic iekðçjos remontdarbus.Nams nonâcis privâtîpaðumâ, un tâ pir-majâ stâvâ plâno atvçrt celtniecîbas ma-teriâlu veikalu. “Paveras kapitâli atjau-nota, skaista çka,” vçrtç Aldis Puðpurs.Viòa pârliecîba tâda, ka lîdz ar namusakârtoðanu to îpaðniekiem bûtu jâie-plâno arî apkârtnes uzpoðanas darbi,jo tas piedod labu kopskatu visaipilsçtai.

Nepaies garâmViïakas ielâs ðopavasar parâdîsies arî

trîs lieli un interesanti noformçti infor-mâcijas stendi. Viens tâds jau top vecâsslimnîcas tuvumâ pa ceïam uz Medòe-vu, otrs bûs centrâ pie autoostas, treðoizvietos Erþepoles ielas galâ, kur, likvi-dçjoties bijuðajai kopsaimniecîbai, ðîspuses iedzîvotâji palikuði bez iespçjassaòemt informatîvus ziòojumus. “Ta-gad viòi pat nevarçs ieiet savâs mâjâs,nepaejot garâm lielajiem informâcijasstendiem. Pieies un izlasîs tur izliktosziòojumus,” pârliecinâts A.Puðpurs.Informâcijas stendi bûs nodoti iestâþuun arî iedzîvotâju rîcîbâ, kuri vçlçsies arto starpniecîbu iedzîvotâjiem nodot sa-vas ziòas. Tur parâdîsies kultûras dzîvesafiða, sporta pasâkumu norises plâns,arî iedzîvotâju daþâda satura sludinâ-jumi.

Novada domes priekðsçdçtâjas Zigrî-das Vancânes uzskats:- Viïakâ notieko-ðie bûvniecîbas procesi ir pozitîvs solisuz priekðu. Daïa no ðiem darbiem ir tur-pinâjums iepriekðçjâs domes mçríiem.

Datu centram jauns pakalpojumucenrâdis

Lauksaimniecîbas datu centrs informç, ka ar 22. maijuspçkâ jauns pakalpojumu cenrâdis, saskaòâ ar Ministrukabineta noteikumiem par Lauksaimniecîbas datu centrasniegto publisko maksas pakalpojumu cenrâdi.

Jauni krotâliju dubultkomplekti liellopiem maksâ 2 latus,krotâlija apzîmçjuma atjaunoðanai liellopam – 1,21 latu.Aitâm un kazâm jauni krotâliju dubultkomplekti, kâ arîapzîmçjuma atjaunoðana maksâ 0,67 latus.

Pilnîbâ ar cenrâdi var iepazîties, atverot internetâwww.ldc.gov.lv sadaïu ‘klientiem’.

Aicina iesaistîties aptaujâ par lielolauku politiku

Lauku uzòçmçjus un arî citus interesentus, kuri seko lîdzilauku dzîves aktualitâtçm, aicina izmantot iespçju izteiktsavu attieksmi par Eiropas Savienîbas kopçjo lauksaimniecîbaspolitiku pçc 2013. gada. Ja iespçjami plaðâka sabiedrîbasdaïa nepaudîs savu viedokli, var gadîties, kâ vçrtç paðiuzòçmçji, ka “atradîsimies pie sasistas siles”. Kâpçc jâpauþattieksme jautâjumâ vai jâmaina kopçjâ lauksaimniecîbaspolitika? Tâ ir galvenâ ES politika, kas atbalsta lauksaim-niekus, taèu ir pârâk dârga.Tâ ‘apçd’ vairâk neka treðdaïu ESbudþeta. Var sarçíinât, ka ik nedçïu katrs iedzîvotâjs ðîspolitikas vârdâ maksâ 2 eiro. Vairâk informâcijas un iespçjapaust savu viedokli interneta adresç: www.esmaja.lv.

Kaimiòos ciemojas zemkopîbasministrs

Aizvadîtâs nedçïas nogalç kaimiònovada Tirzâ laukuuzòçmçjiem bija iespçja tikties ar zemkopîbas ministru JâniDûklavu. Ðo iespçju izmantoja arî vairâki bijuðâ Balvu rajonalauksaimnieki.

Ministrs atklâja savu redzçjumu par procesiem lauksaim-niecîbas nozarç un atbildçja uz klâtesoðo jautâjumiem. Viòðakcentçja, ka paveikts liels darbs saistîbâ ar akcîzes nodokïamaksâjumu atcelðanu. Ar 1. jûliju degvielu varçs pirkt bez ðînodokïa maksâðanas. Ministrs jaunajâ kârtîbâ saskata vairâ-kus labumus: nav jâmaksâ lieka nauda un jâgaida, kad toatgûs. Otrs labums – valsts budþetu nâksies vçl mazinât, unvarçtu bût, ka gada beigâs nepietiks naudas maksâjumiemlauksaimniekiem.Treðais – jaunâ kârtîba dos zemniekiemilglaicîgu garantiju. Arî par gâzi, ko izmantos lauksaimniekisiltuma raþoðanai, nebûs jâmaksâ akcîzes nodoklis.

Un vçl kâda iecere. Ministrijas nosacîtâ pakïautîbâ atrodasLauksaimniecîbas Universitâte, bet nauda tai no budþetasamazinâta divkârt. Ministrijas nostâja – novirzît naudubudþeta vietu finansçðanai vien lauksaimniecîbas tieðajâmnozarçm. Tas nozîmç, ka ðîs budþeta vietas bûs tikaiagronomiem, veterinârârstiem, zootehniíiem un vçl citiemlauksaimniecîbas jomas studentiem.

Kapitâli atjaunotas çkas

Drîz bûs gatavi. Viïakâ uzstâdîs trîs ðâda veida informâcijas stendus. Toautors ir Raimonds Circenis no Rugâjiem. Novada domes izpilddirektoravçrtçjums: “Stendi izskatâs glîti un ir interesanti. Es tos atradu internetâ unnopriecâjos, ka autors ir mûsu paðu bijuðâ rajona uzòçmçjs. Kâpçc gansavçjos neatbalstît!”

Tikpat kâ jauna. Kâdreiz ðeit bija kopsaimniecîbas çdnîca. Tad nams ilgusgadus stâvçja pavisam noplucis. Tagad tas nonâcis privâtîpaðumâ, un çkaspirmajâ stâvâ plâno atvçrt celtniecîbas materiâlu veikalu.

Jaunums. Pârvçrtîbas ðajâ divstâvu mâjâ ïaus iekârtot sociâlos dzîvokïus,kas ir bûtisks jaunums Viïakâ.

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

Fot

o -

A.K

irsan

ovs

Meklçjam atbildi

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Sentçvu metodes kaitçkïu apkaroðanaiRedakcijas pasts atnesis Janînas Dzçrves vçstuli, kurâ viòa

dalâs padomos, kâ rîkoties, lai dârzus pasargâtu no nelûgtiemciemiòiem. Sakòaugi jau sadîguði, un drîz bûs jâsâk gannezâïu, gan kaitçkïu apkaroðana. Lûk, ko stâsta vçstulesautore:

-No vienas puses kukaiòu un dzîvnieku parâdîðanâsliecina, ka vide ir veselîga, no otras – tas ir apdraudçjumsraþai, ko notiesâ nelûgtie ciemiòi. Dârzos mît kurmji, zemesvçþi, gliemeþi, drâtstârpi, lido kâpostu baltenis, sîpolu muðaun tamlîdzîgas bûtnes. Izsenis tâ bijusi cîòa, izmantojotdaþâdus paòçmienus. Kâds novietoja biðu stropu, cits smi-dzinâja augu novârîjumus (nâtres, vîbotnes, kreses, samte-nes), vçl kâds kaisîja pelnus. Visu to darîja, ievçrojot mçnessfâzes. Darbîbas dilstoðâ mçness fâzç palîdzçja cînîties pretkukaiòiem, kas mitinâs zemç (Vçrða, Jaunavas, Meþâþa zîmç),bet virszemes kaitçkïus iznîcinâja Dvîòu, Vçþa, Strçlniekazîmç. Zemes vçþus neaiztika, jo tie iznîcina kurmjus. Koloradovaboles izskauþ, nolasot olu dçjumus, kâ arî kâpurus unpaðas vaboles. Gliemeþus nolasa Skorpiona zîmç. Der ievçrotarî augu seku. Kaitçkïu klâtbûtne mazinâs, ja starpkartupeïiem iestâda pupas, starp burkâniem - sîpolus,íiplokus, starp kâpostiem –piparmçtras, kaòepes. Protams,laiki mainâs, un cilvçki priekðroku dod citâdâm kaitçkïuapkaroðanas metodçm. Âtrâk un efektîvâk tos var apkarotar íîmiskas iedarbîbas lîdzekïiem. Taèu tas var atstât graujoðuiedarbîbu uz veselîbu. Jâatceras, ka otrâ dienâ no smidzinâtâdârza neko nedrîkst lietot uzturâ.

Priekðlikumu par informâcijas stendunepiecieðamîbu izteica iestâþu vadîtâji,kuri reizi mçnesî sanâk kopâ novadadomç uz apspriedi. Ðos stendus droðivarçs izmantot arî paði iedzîvotâjisavstarpçjai apmaiòai ar ziòojumiem.Par sludinâjumu izvietoðanu nebûsjâmaksâ.

Var tikai priecâties, ka beidzot Viïakascentrâ bûs sakârtota çka, ko tagadapsaimnieko privâtîpaðnieks. Viòam ir

doma atvçrt tur celtniecîbas materiâluveikalu. Lai arî materiâlâ rocîba iedzî-votâjiem tagad nav liela, tik un tâcilvçki, seviðíi vasarâ, savâs mâjvietâs vaidârzos cenðas kaut ko pieremontçt, pâr-krâsot, uzlabot. Labi, ka tepat pa rokaibûs tâds materiâlu veikals. Tajâ, do-mâju, bûs visai plaða preèu izvçle. Mûsunovada iedzîvotâjiem vajadzîga arîsociâlâ mâja, jo ir pietiekami daudzðâda statusa cilvçku, kuri jâatbalsta.

Îsumâ Panâkumi

Skolu dzîveV8. Treðdiena 2010. gada 26. maijs

Viïakas Valsts ìimnâzijas skol-niece Inga Misiòa ir viena no 26vidusskolçniem – topoðajiem LUstudentiem, kuriem pieðíirta Latvi-jas Universitâtes (LU) Fonda stipen-dijas “Ceïamaize un M.M.V.Pet-keviès piemiòas stipendija”. To Ingasaòems,ja nâkamajâ akadçmiskajâgadâ uzsâks studijas LU.

Vçlas kïût par labucilvçku

Pieteikties stipendijai Ingai ieteicaklases audzinâtâja un direktore IlzeStrapcâne. “Man ir prieks par sevi unsavu klases audzinâtâju. Mûsu skolotâjadaudz darîjusi, lai palîdzçtu saviemaudzçkòiem, arî man, atrast îsto vietudzîvç. Tagad zinu, ka audzinâtâja irapmierinâta ar rezultâtu,” saka Inga. Uzjautâjumu, par ko vçlas kïût, viòa atbildar smaidu: “Kopð bçrnîbas vçlos kïût parlabu cilvçku.” Protams, jaunietei inte-resçjuðas vairâkas profesijas, piemçram,kosmonautes, veterinârârstes, juristes.Visbeidzot viòa nolçma mçìinât iestâtiesLU Ìeogrâfijas un Zemes zinâtòu fakul-tâtç. “Ja kaut kas noies greizi, kâ rezervesvariants man bûs Ekonomikas unvadîbas fakultâte. Tâs ir galvenâs jomas,kurâs vçlos izpausties,” atzîst Inga. Ziòapar to, ka viòai pieðíirta stipendija, bijusiviena no vislabâkajâm, ko lîdz ðim nâciessaòemt. Iepriekð jauniete nebija infor-mçta, ka konkurence uz stipendiju (sep-tiòi skolçni uz vienu vietu) ir tik liela.“Esmu patîkami pârsteigta un stipendijasiegûðanu izjûtu kâ milzîgu pagodinâ-jumu,” saka Inga.

Naudu tçrçs apdomîgiPaðreizçjos ekonomiskajos apstâkïos

stipendija jaunietei bija ïoti nepiecieðama.“Patiesîbu sakot, tâ ir garantija, ka tuvâ-kajos 3-4 gados no Latvijas promnebraukðu, jo man bûs finansiâls atbalsts.Paldies visiem, kuri ar padomu vai kâcitâdi palîdzçja man to iegût. Jau tagadvaru teikt, ka ikmçneða stipendiju tçrçðutikai vajadzîgâm lietâm. Zinu, ka naudanenâk viegli, jo vasarâ strâdâju fiziskismagu darbu SIA “Balvi Flora”,” atzîstjauniete. Viòa ìimenç nav vienîgaisbçrns, Ingai ir jaunâks brâlis Oskars, kurðmâcâs 7.klasç. Pçc Ingas domâm, Oskarsnâkotnç varçtu kïût par biologu, jo zçnslielâko daïu brîvâ laika pavada pie dabas.

Iegûst “Ceïamaizes” stipendijuMâsa Oskaru cenðas uzklausît, protams,arî pamâcît. “Prieks redzçt, ka brâlis iratsaucîgs un centîgs. Es cenðos bût labsparaugs viòam,” saka Inga.

Interesç latvieðuvaloda un skaitïi

Mâcîbas skolâ viòai padodas labi, laigan jâatzîst, ka ir dienas, kad negribasdarît neko. Bet tas gadâs katram, galve-nais, ka var piespiest sevi saòemtiesnâkamajâ dienâ. “Daþreiz slinkoju, betcitreiz izdaru vairâk, nekâ pârçjie skolçni.Kâdreiz tas atmaksâjas, kâdreiz – nç.Tomçr es domâju, ka mâcîties ir katraskolçna uzdevums. Tie, kuri saka, kaviòiem tas nav vajadzîgs, kïûdâs,” uzsverjauniete. Vidçjâ atzîme iepriekðçjos mâ-cîbu gados Ingai bijusi virs astoòâmballçm, tâ tas plânots arî ðogad. Viòasliecîbâs bijuðas arî 10 balles, par ko skol-niece domâ ðâdi: “Desmitnieks ir visaineadekvâta atzîme, kuru var likt tikaitad, ja skolçns tieðâm perfekti pârzinakonkrçto mâcîbu priekðmetu.” Lieluprieku no mâcîbâm Inga gûst latvieðuvalodas un algebras stundâs. Ieinteresçtspçj arî vçstures skolotâja. Kopumâ,vçrtçjot Viïakas Valsts ìimnâzijas skolo-tâju kolektîvu, Inga uzskata, ka tas irlielisks. Skolotâji vienmçr ir radoði unatsaucîgi, skolniece ciena ðîs profesijaspârstâvjus.

Izjût milzîgu stresuSkolu beidzçjiem ðis ir atbildîgs un

uztraukumiem bagâts laiks, jo sâkuðiesvalsts pârbaudes darbi – ieskaites uneksâmeni. Inga tiem gatavojusies visusdivpadsmit skolâ pavadîtos gadus. Vçlmazliet atlicis laika, kad var paspçtatkârtot mâcîbu stundâs apgûto, ko,protams, jauniete arî dara. “Esmu ïotiuztraukusies, jo eksâmenu rezultâti bûsïoti svarîgi. Visvairâk baidos no angïuvalodas eksâmena, nespçju pat progno-zçt galarezultâtu,” stâsta Inga. Papildusobligâtajiem eksâmeniem viòa kârtoseksâmenu vçsturç. Tieði ðo pârbaudîjumudçï ir vçlme âtrâk beigt skolu, jo stresspar eksâmeniem ir neaprakstâms.

Sporto un darinarokdarbus

Ârpus mâcîbu darba Inga labprâtsporto un piedalâs daþâdos konkursos,

Inga Misiòa. Ik studiju mçnesinâkamajâ akadçmiskajâ gadâ Latvi-jas Universitâtç viòa iegûs 150 latustipendiju.

arî gatavoðanâs mâcîbu priekðmetuolimpiâdçm prasîjusi daudz laika.Jaunietei patîk zîmçt, risinât krustvârdumîklas un pildît radoðus uzdevumus.Sirdij tuvi ir rokdarbi un grâmatu lasîða-na. Reizçm ar tiem Inga tâ aizraujas, kagadâs neizpildît kâdu mâjasdarbu. Bet,kâ pati smej, nakts taèu gara, var paspçtizdarît daudzus darbus.

Neplâno palikt ðaipusç

Viïakas Valsts ìimnâzijâ pavadîtiegadi Ingai devuði pârliecîbu par viòasspçjâm. “Esmu pateicîga 12.c klaseskolektîvam, jo tik labus draugus reti kurvçl iespçjams satikt. Skolas gadi neaiz-mirstas, tie paliek atmiòâ uz mûþu, laicik mçs jauni vai veci bûtu,” saka Inga.Klasesbiedri atbalsta cits citu un, kâ viòauzskata, daudzi no jaunieðiem nâkotnçdarîs lielus darbus. “Paldies ðai skolai,pilsçtai, bijuðajam rajonam, bet nâ-kotnç tomçr ðeit palikt neplânoju,”atzîst stipendijas ieguvçja.

Svçtki

Aizvadîtajâ piektdienâ skolâsizskançja pçdçjais zvans izlaidumaklaðu skolçniem. Savukârt ðî nedçïaviòiem atnâkusi ar pirmajâm ieskai-tçm un centralizçtajiem eksâme-niem.

Katrâ skolâ pçdçjo zvanu tradicionâlisvin savâdâk, bet visur svinîgi - ar zie-diem, dzeju, dziesmâm un veiksmes vçlç-jumiem eksâmenos. Rugâju novada vi-dusskolâ, piemçram, pçdçjâ zvana svçt-kos ir tradîcija, ka 9. un 12.klase organizçîpaðu sagaidîðanu un pavadîðanu uz sko-lu savâm klases audzinâtâjâm. Piektdien9.klases skolçni savu audzinâtâju Veltu

Pçdçjâ zvana tradîcijasUèelnieci sagaidîja pie autobusa unsvinîgi atveda uz skolu izpuðíotâ zirgapajûgâ. Savukârt 12.klases skolçnidevâs pie audzinâtâjas InesesFeldmanes uz mâjâm ar savâmautomaðînâm (daudziem klasç jau irautovadîtâja apliecîba). Skolçniaudzinâtâju uz skolu atveda izpuðíotâmaðînâ, klases karogiem, ziediem unbaloniem plîvojot. “Ðie skolotâjuatveðanas brîþi ir ïoti emocionâli. Abuaudzinâtâju acîs bija saviïòojumaasaras,” stâsta direktores vietniece EvijaKonivale. 11.klases skolçni skolas zâlçuz grîdas veidoja lielu ziedu zvanu unrotâja 12.klases telpu. Ðogad telpu viòi

bija saposuði ar bçrzu meijâm,Vasarsvçtku noskaòâs. Skolas zâlç bijasvinîgs brîdis, kad 1.klases skolçniskaitîja dzejoïus un dziedâja dziesmu.Rugâju novada Izglîtîbas pârvaldesvadîtâja Biruta Berkolde izsniedzadiplomus un pateicîbas (arî naudasbalvas) mâcîbu priekðmetu olimpiâþuuzvarçtâjiem, èaklâkajiemsabiedriskajâ darbâ, aktîvâkajiemsportistiem un skolçniem, kuri labimâcîjuðies. 12.klases skolçni pie skolasiestâdîja skuju koku, tâ uzsâkottradîciju, ka skolas beidzçji pçdçjâzvana svçtkos iestâda kâdu koðum-krûmu vai koku.

Lappusi sagatavoja A.Socka

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

Piedalâs konferencç VentspilîMaija vidû Balvu novada paðvaldîbas Izglîtîbas,

kultûras un sporta pârvaldes vadîtâja Iveta Tiltiòapiedalîjâs konferencç “Vidçjâs izglîtîbas attîstîbastendences: pieredzç balstîtas atziòas” Ventspilî.

Konferenci vadîja Ventspils mçrs Aivars Lembergs, tajâuzstâjâs Izglîtîbas un zinâtnes ministre Tatjana Koíe unciti lektori. Konferences gaitâ tika akcentçtas vidçjâsizglîtîbas problçmas, kas jârisina. Tâs, piemçram, ir:joprojâm nav nodroðinâta vienâda pieejamîba vidçjâsizglîtîbas iestâdçm, aktuâla ir izglîtîbas kvalitâtespaaugstinâðana, tâs atbilstîba laikmeta prasîbâm,nepiecieðamas bûtiskas izmaiòas pedagogu izglîtoðanasun tâlâkizglîtîbas sistçmâ, viòu kompetenèu unpedagoìiskâs meistarîbas pilnveidoðanâ.

Darbojas uzticîbas tâlrunisÐonedçï izlaiduma klaðu skolçniem ar valsts pârbaudes

darbiem latvieðu un angïu valodâs sâcies ieskaiðu uneksâmenu laiks. Valsts pârbaudes darbu norises laikâdarbojas Valsts izglîtîbas satura centra anonîmais uzticîbastâlrunis 67503755. Piezvanot uz ðo tâlruni, visi interesentiautomâtiskajâ atbildçtâjâ var izteikt savus komentâruspar pârbaudes darbu norisi un ziòot par iespçjamiempârkâpumiem to laikâ.

Skolçni apceïo LatvijuIerasts, ka mâcîbu gada noslçgums skolâs ir aktîvs

ekskursiju braukðanu laiks. Otrdien, piemçram, Tilþasinternâtpamatskolas 4.klases skolçni un dabaszinîbuskolotâja Inese Daukste bija Rîgâ, apskatîja Rîgaszooloìisko dârzu un Salaspils botânisko dârzu. Savukârtðodien ekskursijâ pa Latgali, kur plânots apmeklçtAudriòu minizoodârzu, ciemoties pie podnieka Uðpeïaun atpûsties pie Râznas ezera, devuðies Tilþas vidusskolasun Vectilþas filiâles sâkumklaðu skolçni. Ekskursijasmarðrutu izstrâdâjusi viena no skolçnu mammâm – AnnaKaòepe. Ðodien ekskursijâ devuðies arî Rugâju novadavidusskolas 1.un 3.klases skolçni, viòi apskatîs Gulbenesnovada ievçrojamâkâs vietas un vizinâsies ar bânîti.

Viòa dzîve bijusi brîniðíîgaLatvieðu grâmatu autoru,

rakstnieku Hariju Gulbizinâm pçc viòa lugâm,piemçram, “Cîrulîði” unvairâkiem româniem.Jaunajâ Harija Gulbjaromânâ “Brîniðíâ dzîve”,ko izdevis “ApgâdsZvaigzne ABC”, aprakstîtinotikumi Latvijâ no 2004.lîdz 2008.gadam. Românavaronis, ko iesaukuði parZaíîti, ir vienkârðs unlabsirdîgs cilvçks. Viòð cenðasnevienam nedarît ïaunu,nevçrsties pret otru cilvçku

ar naida pilnâm acîm, bet smaidît un mçìinât otrusaprast. Grâmatas varonis ir dvçseliski bagâts, viòð rakstasavu dzîvesstâstu, ko atstât tuviniekiem. Tajâ, piemçram,ir lasâmas ðâdas rindas: “Bijâm laimîgi. Mûsu dzîvç sâkâsjauns posms. Bet pasaulç nekas nav pilnîgs, arî laimene.” Jâ, Zaíîtis bieþi paliek nesaprasts vai pârprastsapkârtçjo vidû, bet viòð nesûdzas, pieòem dzîvi tâdu,kâda tâ ir. Viòam pârmet, ka Zaíîtis dzîvo sîku un pelçkudzîvi, bet viòð pats saka, ka tâ ir brîniðíîga. Românâatklâtas cilvçku attiecîbu nianses, viòu tieksmes, raksturi,sapòi un pasaules izpratne. Tajâ ar gaiðu skatu uz dzîviautors ieskicçjis spçju pieòemt sevi, citus un likteòapavçrsienus. Lasîtâjam piedâvâta iespçja românâaprakstîtajos cilvçkos pamanît sev raksturîgo unpaskatîties uz cilvçkiem vai dzîves situâcijâm no malas.Harijs Gulbis grâmatas ievadâ atzîst, ka stilistiskâ ziòâromâns iznâcis raibs, kur par vienu no izteiksmeslîdzekïiem kïuvusi pasaka. Autors, ðíiet, tajâ uz dzîvi uncilvçkiem palûkojies ar vieglu smaidu, bez nosodîjumavai kritikas. Grâmatu var iegâdâties “Apgâda ZvaigzneABC” grâmatnîcâ Balvos, Brîvîbas ielâ 57.

Grâmata

Profesija Treðdiena 2010. gada 26. maijsV 9.

Svarîga dzîvnieku profilaksePar veterinârârsta profesijas

plusiem un mînusiem stâstaAnatolijs Kotâns. Viòð veterinâr-ârsta profesijâ darbojas kopð1962.gada. Bijis Cçsu veterinârâslaboratorijas vadîtâjs, Cçsu rajona(vçlâk arî Balvu rajona) galvenaisveterinârârsts. Tagad kopâ arsievu vada zemnieku saimniecîbas“Kalnieði” veterinâro aptieku.Sarunâ A.Kotâns, runâjot par dzîvnieku veselîbu, uzsvçraprofilakses nozîmi. Slimîbas caur baroðanas un kopðanasapstâkïiem vieglâk ir nepieïaut, nekâ ârstçt.

PlusiIk dienu ir kontakts ar cilvçkiem un dzîvniekiem, jo

veterinârârsts nemitîgi ir sabiedrîbâ.Kamçr bûs dzîvnieki, tikmçr veterinârârstiem bûs darbs

un maize.Prieku un gandarîjumu darbâ sagâdâ tas, ka var

palîdzçt dzîvniekiem un lîdz ar to arî cilvçkiem.Cilvçku ârsts ârstç cilvçkus, bet veterinârârsts – cilvçci,

jo veterinârârstam jâatbild par produkciju, ko iegûstam nodzîvniekiem.

MînusiDarbs ir netîros apstâkïos, jo jâsniedz palîdzîba gan

kûtî, gan ârâ.Jâbrauc uz izsaukumiem (piemçram, apgrûtinâtas

dzemdîbas) jebkuros apstâkïos un laikâ (nenormçts darbalaiks). Bieþi vien tikai sestdienâ vai svçtdienâ cilvçki pamana,ka dzîvnieks ir slims, lai arî viòð saslimis jau ceturtdien. Gadâsarî, ka veterinârârstam jâceïas no mielasta galda un jâbraucizsaukumâ.

Cilvçki ârstam pasaka, kur sâp, bet dzîvnieki nerunâ.Mâcoties par veterinârârstu, jâapgûst ïoti daudz

zinâðanu. Cilvçku dakteriem jâzina viss tikai par sievietçmun vîrieðiem, bet veterinârârstam – no blusas lîdz zilonim.

Svarîga veterinârârsta un klienta sadarbîba, jo caurcilvçku ârstç dzîvnieku. Ja cilvçks neizpildîs veterinârârstanorâdîjumus, rezultâtu nevar paredzçt.

Cilvçki, kuriem nav dzîvnieku, pret veterinârârstiembieþi izturas nievâjoði, sakot: “Kas tu esi? Lopu dakteris.”

Plusi un mînusi

Lappusi sagatavoja A.Socka

Vispirms strâdâ ar cilvçkuEMERITAI GRAUDUMNIECEI Balvos ir mazo dzîv-

nieku privâtprakse. Viòas bçrnîba pagâja laukos,Ðíilbçnu pusç. Rados bija vetârsti, un ikdienâ redzçtaisdarbs ar lopiem piesaistîja.

“Vienlaikus man interesçja medicîna, tomçr neriskçju iestâ-ties medicînas institûtâ. Paliku pie veterinârijas un nenoþçloju.Man patîk tas, ko daru,” saka Emerita. Savâ profesijâ viòastrâdâ kopð 1988.gada. Pirmâ darba vieta bija padomju saim-niecîbâ “Baltinava”, kur strâdâja par veterinârârsti, vçlâk -galveno veterinârârsti. Tad uzsâka darbu privâtpraksç gan arlielajiem, gan mazajiem dzîvniekiem. Pçdçjos gados veteri-nârârste specializçjusies darbâ ar mazajiem dzîvniekiem. Maziedzîvnieki lielâkoties ir mîïdzîvnieki – suòi, kaíi, truði, þurkas,seski, kâmîði, bruòurupuèi, papagaiïi un citi. Balvos cilvçkitur arî reti sastopamus dzîvniekus un daþâdu sugu putnus.Emerita stâsta, ka gadu gaitâ pilnveidojuðâs dzîvnieku ârstç-ðanas iespçjas. Piemçram, padomju gados sterilizâcijas ope-râcijas jaunajiem vetârstiem nemâcîja, bet tikai parâdîja. “Ma-zo dzîvnieku veterinârmedicîna Latvijâ ir gandrîz cilvçku me-dicînas lîmenî. Balvos pagaidâm nav iespçjas piedâvât pla-ðâkus izmeklçjumus, bet Rîgas klînikâs pieejamas daudz undaþâdas diagnostikas iekârtas. Agrâk ðâdu iespçju nebija,”stâsta veterinârârste. Kâpçc profesijas specializâcijas izvçle irpar labu mazajiem dzîvniekiem? Emerita dzîvo Baltinavâ, turviòa strâdâ ne tikai ar mazajiem, bet arî lielajiem dzîvniekiem.Tomçr strâdât ar lielajiem dzîvniekiem ir fiziski smagi. Unjâatzîst, ka veterinârijâ pârsvarâ strâdâ sievietes. Ar gadiemmums katram darbâ rodas vçlme kaut ko pamainît, apgûtjaunas zinâðanas, pilnveidoties un rast izaugsmi. Tâdu iespçjudod jaunas zinâðanas un darba pieredze. Darba diena bieþivien paiet no agra rîta lîdz vçlai naktij pieòemðanâ un mâjas

vizîtçs. Vçl Emerita strâdâ SIA “Elpas A” un zemnieku saim-niecîbâ “Lîèi” par veterinâro eksperti.

Savai saimniecîbai,- stâsta Emerita, neatliek laika. Viòasìimenç ir èetri cilvçki, bet piektais ìimenes loceklis, kâ patisaka, ir kaíenîte Pîka. Veterinârârsta profesijai raksturîgs, kagrûti saplânot brîvo laiku. Tâpçc bieþi zaudçtâji ir ìimene,bçrni. Runâjot par profesijas pozitîvo pusi, veterinârârstenosauc dienu un klientu daþâdîbu. “Veterinârârstam vis-pirms jâstrâdâ ar cilvçku, tad ar pacientu. Jâbût psihologamun dakterim. Praktizçjoðs veterinârârsts vienlaikus ir arîuzòçmçjs, jo plâno savus ieòçmumus un izdevumus. Ganda-rîjums, protams, ir tad, kad redzu darba augïus,” saka Eme-rita.

Savâ darbâ viòa saskaras arî ar ielaistâm un neârstçjamâmkaitçm. Tas ir tâpat kâ ar cilvçkiem, kad ne vienmçr pacientuvar glâbt. Daþreiz atliek vienîgi atvieglot viòu cieðanas. Cilvçkipârsvarâ ved dzîvniekus pie veterinârârstes vakcinçt, operçt,ar daþâdâm âdas, gremoðanas vai urîntrakta problçmâm.“Strâdâjot ar lielajiem dzîvniekiem, redzu, ka zemnieki nevaratïauties iedot lopiem to, ko vajadzçtu. Viòi laikus nesaòempiena naudu, kâ arî jâatzîst, ka samaksa par pienu ir neliela.Savukârt mazajiem dzîvniekiem saimnieki pârsvarâ izvçlaslçto barîbu, kas nereti rada veselîbas problçmas. Ja jâgrieþaspie veterinârârsta, izmaksas ir lielâkas. Dzîves apstâkïi bieþivien paðiem cilvçkiem liek no daudz kâ atteikties, cieð arîdzîvnieki,” uzsver Emerita. Domâjot par profesijas izvçli,ðíiet, ka veterinârârstam jâmîl dzîvnieki. Emerita atzîst, kane tikai jâmîl, bet arî jâprot viòiem palîdzçt. Zinâðanas darbâar lielajiem dzîvniekiem gûtas ne tikai augstskolâ, bet arîpraksç Jçkabpils, Saldus un Ogres rajonâ pie zinoðiem kolç-ìiem, savukârt prakse pie mazajiem dzîvniekiem apgûta Rîgâ.

Emerita Graudumniece. Viòa uzsver, ka veterinârârstaprofesijas iespçjas ir plaðas un neaprobeþojas tikai ardzîvnieku ârstçðanu. Veterinârârsts, piemçram, var strâdâtpar inspektoru, veterinârajâ aptiekâ, zâïu lieltirgotavâ, parveterinâro ekspertu pârtikas vai gaïas pârtikas uzòçmu-mos, sanitârajâ robeþinspekcijâ, veterinârajâs laborato-rijâs, pârvaldes aparâtos, kas saistîti ar veterinârmedicînu.

Veterinârija ir dârga nodarbeMAIJA VIDOMSKA Balvos vada veterinâro aptieku

“Pie Maijas”. Apgût veterinârârstes profesiju viòaizlçma pamatskolas klasçs.

“Kâdreiz bçrniem bija jâstrâdâ vasarâs. Kad aizgâju uzkolhozu prasît darbu, mani nozîmçja par sanitâri. Mazgâjuhalâtus, pieturçju teïus un palîdzçju veterinârârstiem citosdarbos trîs vasaras. Tad aizgâju mâcîties uz Smiltenes sovhoz-tehnikumu par veterinârfeldðeri,” stâsta Maija. Pçc sovhozteh-nikuma beigðanas viòa sâka strâdât Cçsu rajona Zaubç unapprecçjâs. Piedzima pirmâ meita, un Maija iestâjâs JelgavasLauksaimniecîbas akadçmijâ, lai apgûtu veterinârârstesprofesiju. “Tad piedzima otrâ meita, un es akadçmiju pabei-dzu,” saka veterinârârste. Viòa savâ profesijâ strâdâja Rugâjuun Lazdukalna pagastos, a/s “Latvijas zoovetapgâde” veteri-nârajâ aptiekâ, tagad jau 11.gadu - veterinârajâ aptiekâ “PieMaijas”. “Bez darba neesmu bijusi ne brîdi. Laikâ, kad vçlnebija kautuves, daudz braucu izbraukumos pa rajonu. Tagadizbraukumiem nav laika, varu tikai konsultçt,” atzîst M.Vi-domska. Runâjot par veterinârârsta profesiju, viòa uzsver, kadarbs ir smags, bet interesants. Te bez aicinâjuma strâdât nevar.Veterinârija kïûst par cilvçka dzîvesveidu. Maijai patîk darbs,ko dara. Citâ profesijâ viòa sevi nespçj iedomâties. “Domâju,ka lîdz pensijai nostrâdâðu savâ amatâ,” saka veterinârârste.Gandarîjums ir brîþos, kad atnâk cilvçki un pasaka paldies,izstâsta, ka ar dzîvniekiem viss ir labi. Spçja palîdzçt ir ðîsprofesijas gaiðâ puse. Ar gadiem veterinârârstei izveidojiessavu klientu loks, kas citreiz atnâk vienkârði parunâties.

Darbs ikvienâ profesijâ gadu gaitâ nedaudz mainâs. Kâ irveterinârijâ? Kâdreiz,- stâsta Maija, nebija gandrîz nekâduzâïu, tagad to ir plaðs klâsts. Mainoties laikiem, mainîjusiescilvçku pirktspçja. Skumji apzinâties, ka cilvçkiem nav naudaszâlçm, par veterinârârsta darba apmaksu nemaz nerunâjot.Salîdzinâjumâ ar pilsçtas ârstiem, lauku veterinârârsts mate-riâlajâ ziòâ ir apdalîts. Ar gadiem nâk klât jaunas slimîbas,mainâs slimîbu pazîmes. Lai noteiktu diagnozi, jâpielieto visasiegûtâs zinâðanas un pieredze. Tomçr ir arî pozitîvais, proti,zemnieki apmeklç seminârus un paði iemâcâs daudz noveterinârijas.

“Mana darbdiena ilgst 12 – 16 stundas. Man ir savi lopi,dârzs, mâjas, esmu mamma un sieva, laiku prasa sçðanas,ravçðanas, raþas novâkðanas darbi, mauriòa pïauðana, darbskautuvç un dokumentu kârtoðana,” stâsta veterinârârste.

Daþkârt viòai ðíiet, ka diena visiem darbiem ir par îsu. Jâap-meklç seminâri, jâvâc punkti, ik pçc pieciem gadiem jâatjaunosertifikâts. Lai iegûtu sertifikâtu, jâiegûst 50 punkti (par vienuseminâru iegûst vienu punktu). Seminâri dârgi, tie pârsvarânotiek lielajâs pilsçtâs. Veterinârija, kâ atzîst Maija, ir samçrâdârga nodarbe.

“Man laimçjâs ar vadoðajiem veterinârârstiem, piemçram,Jâni Ameriku no Limbaþu rajona, kad strâdâju par sanitâri.Labi bija prakses vadîtâji, kas nav maznozîmîgi profesijasapgûðanâ. Veterinârârstam jâzina daudz, mâcîties var visulaiku. Ja daþkârt ko nezina, var palasît grâmatâ,” sakaM.Vidomska. Ðobrîd pie veterinârârsta cilvçki nâk ar vairâkiemjautâjumiem, piemçram, par govju atneðanos, zirgu elpoðanasproblçmâm, kniðïu izplatîðanos. Ja cilvçkiem bûtu vairâknaudas dzîvnieku baroðanas un kopðanas apstâkïu uzlabo-ðanai, tad, iespçjams, dzîvniekiem bûtu mazâk problçmu.Tomçr jâiztiek ar to, kas katram ir.

Maija Vidomska. Viena dzîvnieka, kurð patiktu vislabâk,Maijai nav. “Katram dzîvniekam ir savs skaistums unraksturs. Iemîïot dzîvnieku nemaz nedrîkst, jo, kad viòuzaudç, ir ïoti sâpîgi,” atzîst veterinârârste.

Kâ sokas darbs ar klientiem? “Klienti ir daþâdi. Ne vienmçrviòi pilnîbâ izpilda daktera teiktos norâdîjumus, lîdz ar toreizçm izpaliek ârstçðanâs rezultâts. Kâpçc nenâk pie vete-rinârârsta laikus? Tâpçc, ka domâ: slimîba pâries,” stâstaE.Graudumniece.

Fot

o -

A.S

ocka

Fot

o -

A.S

ocka

Pie veterinârârstiem pçc palîdzîbas vai padoma nâk cilvçki, kuriem ir dzîvnieki vai arî kuri plâno tos iegâdâties. Veterinârârsti zina, kas mûsu èetrkâjainajiemdraugiem var nâkt par labu vai kaitçt, jo vairâkus gadus mâcîjuðies, lai apgûtu ðo atbildîgo un vajadzîgo profesiju. Tas, vai darbâ veterinârârsts ieliek ne tikai zinâðanasun pieredzi, bet arî sirds mîlestîbu, redzams pçc izârstçtajiem dzîvniekiem un cilvçku attieksmes. Labo, ko ieliekam darbâ, nevar nepamanît.

DzîveTreðdiena 2010. gada 26. maijsV10.

Lappusi sagatavoja S.Karavoièika, A.Kirsanova foto

Vçl dzimuði:16.maijâ pulksten 8.30 piedzima puika. Svars - 3,370kg, garums 53cm. Puisçna

mamma Iveta Sîkâ dzîvo Gulbenç.17.maijâ pulksten 11.42 piedzima puika. Svars – 3,340kg, garums 55cm. Puisçna

mamma Sanda Kaða dzîvo Balvos.

Tçtis meitu nosauc par Kitiju.17.maijâ pulksten 10.38 piedzimameitenîte. Svars – 3,310 kg,garums 52cm. Meitenîtes mam-ma Zane Riþija no Vîksnas pa-gasta stâsta, ka ðis ir viòas otraisbçrniòð. “Dçlam Jurim ir gads unèetri mçneði, un 2009.gadâ viòðbija pirmais mazulis, kaspiedzima Balvu rajonâ,” sakaZane. Jaunâ mâmiòa stâsta, kajau paðâ grûtniecîbas sâkumâbija nojauta, kas vçstîja, ka ðoreizpuikas vietâ bûs meitenîte.“Mums par prieku pirmâultrasonogrâfija iepriekðçjâsnojautas tikai apstiprinâja,” sakaZane. Viòa stâsta, ka pirmajamdçlam vârdu domâja kopâ ardraugu Raivi, bet ðoreiz atbildîgouzdevumu Zane uzticçja Raivimvienam paðam. “Viòam padomâ

bija tikai viens vârda variants – Kitija, tâ meitu arî nosaucâm,” teica Zane.

Par godu vectçvam dçlu nosauc par Juri.6.maijâ pulksten 6.03 piedzima puika. Svars -4,080kg, garums 56cm. Puisçna mamma SigitaKabluka no Alûksnes stâsta, ka ðis ir viòaspiektais bçrniòð. “Ïoti gribçju, lai ðoreiz piedzimstmeitiòa, jo paðsajûta grûtniecîbas laikâ bijasavâdâka nekâ iepriekðçjâs reizçs. Cerçju, kavismaz pçc ultrasonogrâfijas pârbaudes uzzinâðugaidâmâ mazuïa dzimumu. Bet atkal nekâ - bçbiscîtîgi slçpâs. Mûsu neziòa beidzâs 6.maija rîtâ,kad 7 gadus vecâ Lâsma, 6-gadîgais Jçkabs, 3-gadîgais Jânis un Matîss, kuram divi gadiòi,sagaidîja vçl vienu brâlîti,” saka Sigita. Viòastâsta, ka puikas tçtis Ilmârs par godu savamtçvam jaundzimuðo nolçmis nosaukt par Juri.“Pçdçjo nedçïu pirms dzemdîbâm nâcâs dzîvotsatraukumâ, jo mediíu noliktais dzemdîbu datumsbija ap 30.aprîli. Nervozçju un gaidîju, kad bûsjâbrauc uz slimnîcu, bet viss beidzâs labi - kâ jaukârtîgiem latvieðiem, mums piedzima varen braðspuika,” stâsta Sigita.

Jaundzimuðie

100 GADOSMedòevas pagastâKonstancija Logina

99 GADOSBalvu pagastâAnatolija KopâneBçrzpils pagastâBroòislava LeitâneBalvu pilsçtâHelçna Laure

97 GADOSVecumu pagastâAnastasija Kokorevièa

96 GADOSLazdukalna pagastâBroòislava Zâlîte

94 GADOSBalvu pilsçtâValentîna Veitula

93 GADOSBalvu pilsçtâBroòislava Rancâne

92 GADOSTilþas pagastâElena Vaivode

90 GADOSBaltinavas pagastâGenovefa BilinskaBalvu pagastâZinaida FjodorovaKupravas pagastâAleksandra MartinovaMedòevas pagastâJevgçnija KalugaTilþas pagastâZelma SîviòaPansionâtâNikolajs AleksandrovsNikolajs Lazdiòð

89 GADOSKupravas pagastâ

Antoòina StepanovaMedòevas pagastâBârtulis CircensÐíilbçnu pagastâMâra PuþuleViïakas pilsçtâAleksandra KaminaPansionâtâMaija Kudrjavceva

88 GADOSBrieþuciema pagastâJânis LoginsAnna PundureKriðjâòu pagastâLeonora ZelèaKubulu pagastâAnastasija SmuðkovaÐíilbçnu pagastâTadeuðs KuïðsViïakas pilsçtâFelicija LocânePansionâtâKlaudija VîksniòaBalvu pilsçtâÇvalds BrantsGenovefa PleðaFelicija Jermacâne

87 GADOSBçrzpils pagastâTekla TûmiòaBçrzkalnes pagastâZinaîda MaslovaMedòevas pagastâAdele LoginaBalvu pilsçtâElma NiedraAnna Beïinska

86 GADOSBçrzpils pagastâMarta JurkâneRugâju pagastâDominika PomerancevaViïakas pilsçtâGeïa Makarova

85 GADOSBçrzpils pagastâEmîlija GriðuleKriðjâòu pagastâMarijanna GïaudaAgata BriedeKubulu pagastâZenta DambîteSusâju pagastâLucija BaronovaÐíilbçnu pagastâMalvîne PuþuleBalvu pilsçtâAnna SliðâneJanîna KïaviòaValentîna Voiciða

84 GADOSBaltinavas pagastâBenedikta MeþaleJevgçnija VilkasteValçrija ViïumaBçrzpils pagastâAnna RakstiòaKubulu pagastâLucija LoèmeleVelta ÐvûksteLazdukalna pagastâLucija MasaSusâju pagastâKlavdija PizâneVîksnas pagastâGenovefa SprudzâneViïakas pilsçtâLeonards LocânsBalvu pilsçtâAntonija ÞugaAnna MaèaZinaida Aleksejeva

83 GADOSBaltinavas pagastâFelicija RancâneBçrzpils pagastâJuris VaskinovièsHelçna ZuðaKupravas pagastâMalvîne Aleksâne

Valentîna KvitkaLazdukalna pagastâJânis KveskaRugâju pagastâSofija PuðpureÐíilbçnu pagastâZinaida LaicâneÐíilbçnu pagastâMadaïa SutugovaVecumu pagastâMarija DortâneViïakas pilsçtâValentîna BukovskaStaòislavs ÈulpePansionâtâAugusts SilagailisBalvu pilsçtâElvîra PleðaVladislavs SekaèsZenta Pçtersone

82 GADOSBalvu pagastâAntons DaukstsBçrzpils pagastâAntons ÐkaparsKubulu pagastâZigfrîds ZaèsBroòislava LeiðavnieceSusâju pagastâJânis BrokânsPçteris DjatlovsTilþas pagastâBroòislava ÍîseRozâlija NareleBalvu pilsçtâVasilijs VerjanovsAnna KudrjavcevaEmîlija ÞvarteAnna KïanskaEvelîna KaðaZenta Klodþa

81 GADÂBaltinavas pagastâLûcija KeiðaBçrzpils pagastâBroòislava RakstiòaBrieþuciema pagastâ

Stefânija LangovskaKriðjâòu pagastâMarijana KalniòaMedòevas pagastâTekla DuïbinskaSusâju pagastâValentîna BrokâneÐíilbçnu pagastâDomicella BukðaTilþas pagastâMarija ZeiïukaVecumu pagastâPaulîna RastorgujevaVîksnas pagastâJânis KravalisViïakas pilsçtâVijtauts AndersonsBalvu pilsçtâAleksandrs IvanovsBoïeslavs RudziðsAusma Zaluþinska

80 GADOSBrieþuciema pagastâOlga BalodeKubulu pagastâImants VilnîtisLazdulejas pagastâVladislavs LoginsTaisija AndersoneÐíilbçnu pagastâIzidors SliðânsVîksnas pagastâGaïina GrigorjevaElza KravaleJuris SprudzânsViïakas pilsçtâÒina SavickaBalvu pilsçtâMelânija ÍeìePjotrs Nikolajevs

Sveiciens maija jubilâriem cienîjamâ vecumâ!

19.maijâ pulksten 5.05 piedzima puika. Svars – 2,670kg, garums 49cm. Puisçna mammaInâra Bernâne dzîvo Gulbenes novadâ.

20.maijâ pulksten 23.25 piedzima meitenîte. Svars - 2,890kg, garums 51cm. Meitenîtesmamma Daiga Berìe dzîvo Gulbenes novada Beïavas pagastâ.

ÎsumâFutbols

Sports Treðdiena 2010. gada 26. maijsV 11.

Sestdien un svçtdien – 22. un 23. maijâ Balvos,Gulbenç un Viïakâ norisinâjâs biedrîbas “Skolu FutbolaLîga” (SFL) organizçtais astotais ikgadçjais LatvijasSkolu futbola kausa finâlturnîrs. Aizvadîtajâsbrîvdienâs finâlturnîrâ par kausiem un medaïâmcînîjâs 38 komandas no visas Latvijas – 22 zçnu un16 meiteòu komandas. Sacensîbâs bez dalîbniekiemno Latvijas piedalîjâs arî 3 vieskomandas no Igaunijas.Kopumâ uz zaïâ futbola laukuma zâliena spçkiemmçrojâs vairâk nekâ 700 jauno futbolistu.

Nâkamie Verpakovski, Laizâni unGorkði

Jau labu laiku pirms svçtdienas rîtâ plkst. 10.00 paredzçtâsfinâlturnîra atklâðanas, iepretim Balvu Kultûras un atpûtascentram svinîgi rosîjâs atklâðanas pasâkuma organizatori,kas koordinçja pçdçjos sagatavoðanas darbus. Pasâkumanorises vietâ, lai atklâðanu varçtu skatît klâtienç, ieradâs arîpâris desmiti interesentu no pilsçtas iedzîvotâju pulka.

Sâkoties astotâ Latvijas Skolu futbola kausa finâlturnîraatklâðanas ceremonijai, lîdzâs Igaunijas un Latvijas valstukarogiem masta augstâkajâ punktâ svinîgi uzvilka finâl-turnîra sacensîbu simbolizçjoðu, futbola festivâla rîkotâju“Bçrnu Futbola Attîstîbas centra” karogu, lai to atkal no-òemtu lîdz ar finâlturnîra izskaòu. Turpinâjumâ sanâkuðosfutbolistus un pârçjos pasâkuma vçrotâjus ar savu snie-gumu priecçja Balvu Kultûras un atpûtas centra deju studija“DI-DANCER”, kâ arî laba vçlçjumus sacensîbu dalîbniekiemteica ne vien sacensîbu organizçtâji, bet arî Balvu novadadomes priekðsçdçtâjs Jânis Trupovnieks. Uzmundrinottopoðos kâjbumbas meistarus, viòð piebilda, ka “mûsupriekðâ stâv nâkamie Verpakovski, Laizâni un Gorkði”.Saòemot kaujinieciskus novçlçjumus turpmâkajâm cîòâmfutbola laukumos, sacensîbu dalîbnieki svinîgâ gâjienâ devâsuz futbola stadionu.

Pârsteigums teju pârvçrðastraìçdijâ

Pirms finâlturnîra atklâðanas Balvu Sporta centra vadîtâjsun futbola treneris Ainis Ðaicâns solîja interesantus pârstei-gumus. Lai arî kâds, iespçjams, par iepriekðsolîto pârsteigumuzinâja, ierodoties festivâla atklâðanas pasâkumâ futbolastadionâ, vîluðos seju starp atnâcçjiem bija grûti pamanît.Solîtais îpaðais pârsteigums futbolistiem un skatîtâjiem nâcatieði no debesîm. Tas bija izpletòlçcçju ðovs biedrîbas “Latgalespilots” izpildîjumâ un, lai arî daudzu gaidîtais ðovs drîzâklîdzinâjâs paraugdemonstrçjumiem, sanâkuðajiem skatîtâ-jiem nenâcâs izjust vilðanos. Tiesa, svinîgo futbola festivâlaatklâðanas brîdi nedaudz aptumðoja viena izpletòlçcçjaneveiksmîgâ piezemçðanâs. Tâpat kâ pârçjiem trîs izpletò-lçcçjiem, arî viòam vajadzçja piezemçties futbola laukumazâlâjâ, tomçr acîmredzot neveiksmîgu apstâkïu sakritîbudçï viòam tas neizdevâs. Laimîgâ kârtâ izpletòlçcçjs neguvasmagas traumas un, kâ pçc notikuðâ pastâstîja viens nofutbola festivâla vadîtâjiem, cietuðais lauza rokas kaulu unpârdzîvoja pamatîgu izbîli. Jâatzîmç, ka notikuðais neiespai-doja turpmâko festivâla norises gaitu un pavisam drîzfutbola laukumâ izspçlçja pirmâs skolu komandu cîòas.

Balvenieði spçlç ar mainîgâmsekmçm

Pirms Latvijas Skolu futbola kausa finâlturnîrâ 23. maijânotika turnîra priekðsacîkstes. 22.maijâ turnîra priekðsacîkstçsno plkst. 10.00 lîdz 18.00 Gulbenç spçkiem mçrojâs jaunâkâs,vidçjâs un vecâkâs grupas meitenes, Viïakâ – vecâkâs grupaszçni, savukârt Balvos – jaunâkâs un vidçjâs grupas zçni.Balvenieðiem turnîra priekðsacîkstes aizritçja ar mainîgiemrezultâtiem. Vecâkâs grupas zçnu 1. apakðgrupâ 1. vietuizcînîja Preiïu pamatskola, 2. vietu – Ludzas ìimnâzija, 3.vietâ ierindojâs Tartu futbola komanda no Igaunijas,savukârt futbolisti no Balvu Valsts ìimnâzijas spçja izcînîtvien 4. vietu.

Daudz veiksmîgâku spçli aizvadîja Balvu pamatskola, kas,spçlçjot vidçjâs grupas zçnu 1. apakðgrupâ, èetru komandukonkurencç izcînîja 1. vietu. Preiïu 1. pamatskola ierindojâs

Sacenðas riteòbraucçji

17.maijâ Rekovâ pulcçjâs riteòbraucçji, lai piedalîtostautas braucienâ ar velosipçdiem “Rekova – Baltinava -Rekova”, kas bija veltîts starptautiskajai Ìimenes dienai.Pavisam sacensîbâs piedalîjâs 35 dalîbnieki, kuri veica 7km, 17 km un 22 km distances, atkarîbâ no vecumagrupas. Vecuma grupâ 2000. g. un jaunâki uzvaras laurusplûca Markus Maksimovs, iegûstot 1. vietu 7 kilometrudistancç. Tajâ paðâ vecuma grupâ meitençm 1. vietuizcînîja Paula Loèmele. Vecumâ grupâ 1999.g.-1998.g.zçniem 1. vietâ ierindojâs Kristers Sliðâns, savukârtmeitençm – Feride Loèmele. 22 kilometru garâ distancçvecuma grupâ 1996.g.-1997.g. 1. vietu ieguva DâvisLoèmelis, savukârt tâ paða vecuma grupâ 17 kilometrudistancç augstâko iespçjamo gadalgoto vietu izcînîjaKintija Puðpure. Sacensîbâs startçja arî 1994.g.-1995.g. un1991.g.-1992.g. dzimuðie dalîbnieki. Ðajâs vecuma grupâsuz pjedestâla augstâkâ pakâpiena kâpa Dâvis Serds unGuntars Logins. Sacensîbâs trîs vecuma grupâs piedalîjâsarî pieauguðie. Vecuma grupâ 19-39 gadi vîrieðiem 22kilometru distancç 1. vietu ieguva Renârs Rudziðs, sievietçm7 kilometru distancç – Anita Putniòa. Vecuma grupâ 40-49 gadi âtrâkais riteòbraucçjs izrâdîjâs Juris Kairiðs,sievietçm – Inese Cibule, bet vecuma grupâ 50-59 gadi 1.vietâ ierindojâs Çriks Apðenieks. Vçrtçja arî ìimeòu grupas,kur labâkos rezultâtus uzrâdîja Putniòu, Loèmeïu unCibuïu ìimenes.

Triumfç Viïakas futbola komanda15. maijâ Viïakas pilsçtas stadionâ notika Anatolija

Mancevièa piemiòas kausa izcîòa futbolâ. Ceturtajâceïojoðâ kausa izcîòâ piedalîjâs trîs komandas – Viïaka,Balvi un Alûksne. 1. vietu izcînîja Viïakas komanda, kasar 2:0 uzvarçja “Balvu vilkus” un ar 3:0 pieveica Alûksnesfutbola komandu. Spçlç ar “Balvu vilkiem” vârtus guvaAivars Ðaicâns un Aleksandrs Logins. Spçlç ar Alûksneskomandu Viïakas labâ vârtus guva Aivars Ðaicâns, KristapsMiòins un Salvis Draviòð. “Balvu vilki” ar 2:1 uzvarçjaAlûksnes komandu un ieòçma 2. vietu. Treðajâ vietâ palikaAlûksnes komanda, kurai neizdevâs uzvarçt nevienu spçli.

Pulcç labâkos skrçjçjus18.maijâ Viïakas novada skolçni pulcçjâs Balkanos, lai

noskaidrotu âtrâkos pavasara krosâ. Krosâ piedalîjâs èetraskomandas: Rekavas vidusskola, Viïakas Valsts ìimnâzija,Viïakas pamatskola un Viduèu pamatskola. Pavisampavasara krosâ Balkanos piedalîjâs 78 skrçjçji. Sacensîbâsdalîbnieki startçja 5 vecuma grupâs. Vecuma grupâ 2000.g.un jaunâki zçnu konkurencç 1. vietu izcînîja SilvestersKozlovskis no Rekavas vidusskolas, bet meitençm labâkorezultâtu krosâ uzrâdîja Samanta Komane. Vecuma grupâ1999.g.-1998.g. triumfçja Ritvars Dvinskis no Viduèupamatskolas, iegûstot 1. vietu, bet meitençm ðajâ vecumagrupâ labâkâ bija Evija Meþale. Nauris Konovalovs unElîna Locâne palika nepârspçti vecuma grupâ 1997.g.-1996.g., savukârt uzvaras laurus starp 1995.g.-1996.g.dzimuðajiem sacensîbu dalîbniekiem plûca RaitisKozlovskis zçnu konkurencç un Dana Paramonova -meitençm. Visbeidzot vecuma grupâ 1993.g.-1992.g.-1991.g. uzvarçja Artis Logins, paliekot nepârspçts starpzçniem, savukârt meiteòu vidû labâko rezultâtu uzrâdîjaSandra Pakalnîte. Abi ðajâ vecuma grupâ uzvarçjuðiesacensîbu dalîbnieki pârstâvçja Rekavas vidusskolu.

Aizvadîts Latvijas vçrienîgâkaisjaunieðu turnîrs

2. vietâ, savukârt Rîgas 25. vidusskola un Kalsnavas vidusskolaizcînîja 3. un 4.vietu turnîra tabulâ.

Beidzoties priekðsacîkstçm futbolisti varçja uzsâkt gatavotiesfinâlturnîra spçlçm. Labâkos rezultâtus no balvenieðiemizðíiroðajâs spçlçs sasniedza Balvu pamatskola, kas vidçjâ grupâzçnu konkurencç ierindojâs 2. vietâ. Jaunâkajâ grupâ 4. vietuieguva Balvu pamatskola, bet vecâkajâ grupâ 6. vietâ ierindojâsBalvu Valsts ìimnâzija. Visâs vecuma grupâs uz pjedestâlaaugstâkâ pakâpiena kâpa futbolisti no Igaunijas, Vidzemesun Latgales, proti, jaunâkajâ grupâ triumfçja Tartu Annellineìimnâzijas futbolisti, vidçjâ – Smiltenes Trîs Pakalnupamatskola, savukârt vecâkajâ grupâ nepârspçti palika Preiïu1. pamatskola.

Lielâkais pasâkums pçc dziesmusvçtkiem

Tâpat kâ pçrn, arî ðogad par finâlturnîra norises vietu tikaizvçlçti Balvi, Viïaka un Gulbene, jo, kâ izteikuðies festivâlaorganizçtâji, ðajâs pilsçtâs ir ïoti pretimnâkoðas paðvaldîbas,kas sniedz lielu atbalstu finâlturnîra rîkoðanâ, un sacensîbulaikâ to dalîbniekiem un viòu atbalstîtâjiem nodroðina jaukuatmosfçru un svçtku sajûtu. “Bçrnu Futbola Attîstîbas centra”priekðsçdçtâja Ilona Upeniece atzina, ka starp Latvijasvispârizglîtojoðajâm skolâm dalîbnieku skaita ziòâ ðis futbolafestivâls ir vçrienîgâkais pasâkums pçc skolçnu dziesmu undeju svçtkiem visa gada garumâ. Tâpat pasâkuma organizçtâjiatzîst, ka ðâdâ veida futbola festivâli ir ïoti nepiecieðami, tomçríis ir popularizçt futbolu un ðim sporta veidam piesaistîtarvien vairâk bçrnu un jaunieðu. Ik gadu aptuveni 12 000skolçnu no visiem valsts reìioniem jau mâcîbu gada sâkumâuzsâk cîòu priekðsacîkstçs, lai tiktu uz noslçdzoðo turnîra fâzi –finâlturnîru.

Gâjiens pçc turnîra kausa. Pçc îsa, bet svinîga brîþa pieBalvu Kultûras un atpûtas centra sacensîbu dalîbnieki bijagatavi spraigiem futbola maèiem. Vçl tikai jâpârvar pçdçjaisposms lîdz futbola stadionam – finâlturnîra atklâðanassvinîgais gâjiens.

Izcîna godalgotu vietu. Futbola turnîra noslçgumâ plkst.15.00 notika futbolistu apbalvoðana visâs vecuma grupâs.Medaïas, kausu un vietu uz goda pjedestâla vidçjâ vecumugrupâ izcînîja Balvu pamatskola, iegûstot 2. vietu.

Fot

o - A

.Loè

mel

isF

oto

- A.L

oèm

elis

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

va

AtpûtaTreðdiena 2010. gada 26. maijsV12.

Konkursi arî - www.vaduguns.lv

Jaunâkie þurnâlu numuri

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors balvâ saòems þurnâlukomplektu. Jûnija tçma “Íeram mirkli!”. Fotogrâfijas var iesûtît papastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vai elektroniski –vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds, uzvârds(vçlams - tâlrunis).

1. Pçc attçla nosakiet, kuru valsti tasraksturo!

2. Ðî institûcija risinastrîdus starp EiropasSavienîbas institûcijâm,dalîbvalstîm, kâ arîiestâdçm, uzòçmu-miem un privâtper-sonâm. Tajâ darbojas pavienam pârstâvim no katrasdalîbvalsts un tiek iecelts uz seðiemgadiem. Nosauciet institûciju!

3. Slovçnijas galvaspilsçtâ iepazîðanos arÏubïanu bieþi sâk Preðerena laukumâ. Te atrodas FrancesPreðerena bronzas statuja, vairâkas ievçrojamas jûgendstilaceltnes, Franciskâòu baznîca. Ar ko Slovçnijâ zinâms FrancePreðerens?

4. Ðî pils uz salas Galves ezerâ ir nozîmîgs arhitektûraspiemineklis, kas atjaunota 1960.gadâ. Tâ ir vienîgâ pilsAustrumeiropâ, kas atrodas uz ûdens. Nosauciet ðo pili!

5. Viens no lielâkajiem dabas brînumiem Igaunijâ ir Kâlimeteorîta krâteris. Vietâ, kur senatnç nokrita meteorîts, irizveidojies apaïð ezers ar diametru 50 – 60 metri. Kopâ arpârçjiem 7 nelielajiem sasprâguðâ meteorîta krâteriem tasiekïauts ìeoloìiskajâ rezervâtâ. Kur tas atrodas?

6. Zvaigþòu skaits Eiropas Savienîbas karogâ vienmçr bijisnemainîgs un neatspoguïo ES dalîbvalstu kopskaitu. Ðis skaitlisizvçlçts kâ pilnîbas un harmonijas simbols. Cik zvaigþòu irkarogâ?

4.kârtas atbildesAprîïa atbildes: Nokia – Somiju; Eiropas Komisija; Malta;

Berlîne; Kalevipoegs, Eiropas diena.Pareizas atbildes iesûtîja: A.Logina, A.Lukumietis,

V.Irbîte, L.Dukaïska, M.Pretice, D.Svarinskis, U.Pozòaks,G.Logins, A.Logins, O.Vorobjova (Balvi); V.Dragune(Kuprava); I.Svilâne (Lazdukalns); O.Zelèa, A.Mièule,A.Sliðâns (Tilþa); A.Vîcupa (Vectilþa).

Pârsteiguma balvu saòem A.SLIÐÂNS unV.DRAGUNE. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Prâtnieks Vienam konkursa dalîbniekam, pareizi atbildot uz BalvuCentrâlâs bibliotçkas sagatavotajiem jautâjumiem, ir iespçja iegûtbalvâ þurnâlu komplektu. Atbildes gaidâm lîdz 10.jûnijam.

5. kârta

Tuk, tuk! Vai strazds jau mâjâ? Iesûtîja Normunds Kaze.

Par maija tçmas “Nav vçrts braukt apkârt zemeslodei – skaistums ir tepat” labâkâs fotogrâfijas autoruatzîts NORMUNDS KAZE ar fotogrâfiju “Vai es neesmu pûce?”. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Pastaiga. Iesûtîja Arnita Rakstiòa no Bçrzpils.

Skûpsts. Iesûtîja Liene Circene no Bçrzpils. Balvu ezers ietîts miglâ. Iesûtîja Agnese Melberga.

UnaAr francûzietes aizrau-

tîbu. Intervija ar aktrisiLeonardu Íesteri.

Kas slçpjas aiz “Sestdie-nas” þurnâlista Egîla Ziròalieliskâ humora?

Patiesi stâsti parsânsoïiem. Meklçjam atbildesuz “kâpçc?”.

Mîlestîba turbo reþîmâ.Kaspara Bindemaòa mammasmâkslinieces Irçnas Binde-

manes dzîvesstâsts.Atrodot Îsto. Brîvas sievietes dienasgrâmatas

nobeigums. Paralçlâ dzîve nevar bût godîga! Slavenîbu mammas atklâti par saviem bçrniem –

Ditu Lûriòu-Eglienu, Uldi Marhilçvièu un Ilvu Liepiòu.Latvieðu Betmens ar misijas apziòu. Ivars Beitâns –

viens no lidoðanas atrakcijas “Aerodium” izveidotâjiem. Es esmu sieviete! Kad mçs to apzinâmies un kas tiek

no mums gaidîts?Mesija un Mefistofelis. Bono no grupas “U2”.Pusceïâ. Labo darbu veikala “Otrâ elpa” vadîtâja

Elîna Þagare.Kâ man negribas strâdât! Kur rast motivâciju?Nepaklausîgâs jeb Sievieðu diena Baðkîrijâ.Paðas gatavots zefîrs, trifeles un biezpiena sieriòi.Gatava pludmalei jeb 25 noderîgi padomi lieliskam

izskatam.Alveja – brînumlîdzeklis degungalâ.Ûdens ðalts pret kilogramiem.Arî karalienes ir sievietes. Intervija ar aktrisi Ievu

Puíi par izrâdi “Marija Stjuarte”.

LeìendasMîïâkâ nodarbe - dzîvot!

Leìendârais krievu aktieris JurijsÒikuïins bija izcils komediantsun vçl izcilâks klauns. Viòadzîves vadmotîvs bija visu darîtgodîgi, ar labsirdîbu unasprâtîbu.

Îsta maìija. Tikai daþiemcilvçkiem piemît talants unspçja radît brînuma ilûziju.Ïaudis, ko dçvç par burvjumâksliniekiem vai iluzionistiem,vienmçr bijuði îpaði pârçjo vidû,tâpat kâ îpaða ir viòu mâksla.

Meitene ar tvçrienu. Kristîne Bakmane nodzîvoja tikai28 gadus, bet paspçja sevi pieteikt gan kâ enerìiskauzòçmçja, gan Latvijas pirmâ ârlietu ministra Zigfrîda AnnasMeierovica savaldzinâtâja.

Kur meklçt Atlantîdu? Ðis mîtiskais kontinents un tâiedzîvotâji ir daþâdu teoriju un spekulâciju avots, tasieinteresçjis gan zinâtniekus, gan rakstniekus. Bet vaiAtlantîda vispâr ir pastâvçjusi?

Viòi ir Kukû un dzied! 1970. gada rudenî radâs LatvijasRadio bçrnu vokâlais ansamblis, kas dziedâjis uz daudzupasaules valstu skatuvçm. “Dzeguzîtes” vçsture iedalâmadivâs çrâs – pirms un pçc Raimonda Paula.

Nâve uz operas sliekðòa. 18. gadsimta angïu dziedâ-tâjas Martas Rejas slepkavîba atstâjusi minçjumus unneskaidrîbas lîdz pat mûsu dienâm, lai gan slepkava tikanoíerts un sodîts.

Latviete Padomju laikâ. Gleznotâjas DþemmasSkulmes îstie spçka gadi pagâja PSRS, taèu izcilâ mâksliniecepadomju iekârtâ saglabâja nacionâlo identitâti savas mâkslasun dzîves pamatizjûtâ.

Izspûrusî vçsture. Attieksme pret matiem visos laikosbijusi îpaða – ar tiem cilvçki ne vien izcçla savu stâvoklisabiedrîbâ, bet arî pauda reliìisko piederîbu un pârliecîbu.

Mçrfija likums. Teicienu: “Ja kaut kas var noiet greizi,tâ arî notiks!” mçs visi esam dzirdçjuði, arî sadzîvç neretinosakâm, ka atkal darbojas Mçrfija likums. Taèu kas îstibija ðis Mçrfijs?

Kabatlakatiòu mode. Sâkot no renesanses, kabat-lakatiòu darinâðana bija vesela nozare, tiesa, pieejama vienaristokrâtijai. Mutautiòð bija bagâtîbas simbols,neatòemama tçrpa sastâvdaïa.

Informç policija

Lappusi sagatavoja I.Tuðinska

Trîspadsmitâ V 13.Treðdiena 2010. gada 26. maijs

No 17. lîdz 21. maijam Valstsprobâcijas dienesta organizçtâsIzlîguma nedçïas laikâ mâcîbu filmu“Izlîgums” noskatîjâs Tilþas inter-nâtpamatskolas, Balvu Amatniecî-bas vidusskolas un Balvu vakara(maiòu) vidusskolas skolçni, kâ arîprokurori, tiesneði un valsts poli-cijas darbinieki. Savukârt piektdiendiskusijâ par filmâ redzçto varçjaiesaistîties jebkurð Balvu iedzîvo-tâjs.

Lai gan kopð 2005. gada, kad pro-bâcijas dienests uzsâka izlîguma praksi,par to bieþi runâts un rakstîts, Balvuteritoriâlâs struktûrvienîbas vadîtâjsJuris Ragovskis uzskata, ka sabiedrîbavçl aizvien ir slikti informçta par ðoiespçju. “Pagâjuðâ gada laikâ vien 20personas tiesâðanâs vietâ varçja iztiktar izlîgumu,” uzskata J.Ragovskis.

Kas ir izlîgums?Izlîgums ir brîvprâtîgs sarunu process,

kurâ piedalâs cietuðais un likumpârkâ-pçjs un kuru vada neitrâla persona –starpnieks, palîdzot iesaistîtajâm pusçmvienoties par savstarpçji pieòemamu untaisnîgu risinâjumu.

Izlîgums iespçjams visâs kriminâl-procesa stadijâs, ja puses brîvprâtîgipiekrît iesaistîties izlîguma procesâ unlikumpârkâpçjs atzîst savu vainu. Lietâs,kurâs kriminâlprocess uzsâkts tikai pçccietuðâ iesnieguma, izlîgums ir iespçjamsarî tad, ja kriminâlprocess vçl nav uz-sâkts. Izlîgumam ir vairâkas priekð-rocîbas: tas ir bezmaksas, tas ir âtrâks,nekâ tiesâðanâs process, puses jebkurâlaikâ var atteikties no dalîbas izlîgumâ,puses izlîguma procesâ var iesaistît arîsavus atbalstîtâjus. “Noslçgt izlîgumuir daudz vienkârðâk un âtrâk. Ja izlîgu-mu uzsâk paðâ kriminâlprocesa sâku-mâ, tad laiku un pûles ietaupa ganpolicijas, gan prokuratûras, gan tiesudarbinieki. Tâdçjâdi ietaupâs arî valstslîdzekïi,” skaidro Valsts probâcijas die-nesta Balvu teritoriâlâs struktûrvienîbasvadîtâjs Juris Ragovskis. Kâ pozitîvupiemçru viòð min pirms daþiem gadiemnotikuðo gadîjumu, kad pusaudþiBalvos pârdûra riepas vairâkâm auto-maðînâm. “Ðajâ lietâ izdevâs noslçgtizlîgumu. Kriminâlprocesu izbeidza.Interesanti, ka viens no jaunieðiem, kuribija iesaistîti nodarîjumâ, tagad Rçzeknçstudç tiesîbu zinâtnes,” par to, kâ izlî-gums var mainît pusaudþa domâðanu,stâsta J.Ragovskis. Viòð uzsver, ka izlî-gumâ bieþi vien svarîgâkais ir nevismateriâlâ kompensâcija, ko saòemcietuðais, bet gan morâlais gandarîjums.“Noslçdzot izlîgumu, cietuðais saòemkompensâciju par nodarîto. Ne vien-mçr tas izpauþas materiâlâs vçrtîbâs.Bieþâk svarîgi ir gût morâlu gandarî-jumu, paust savas emocijas. Daþreizcietuðajam svarîga ir tieði atvainoðanâs.Daudzos gadîjumos, îpaði tajos, kuriesaistîti nepilngadîgie, kaitçjumu iespç-jams atlîdzinât ar darbu, atstrâdâjotnoteiktas stundas,” uzsver J.Ragovskis.

Izlîgums ir izdevîgs ne tikai cietu-ðajam, bet arî likumpârkâpçjam, kuramrodas iespçja izskaidrot savas rîcîbasiemeslus, uzòemties atbildîbu par nozie-dzîgo nodarîjumu un atlîdzinât cietu-ðajiem nodarîtos zaudçjumus. Turklât,

Izlîgums kâ alternatîva tiesai

atkarîbâ no noziedzîgâ nodarîjumasmaguma, izlîgums var bût par pamatuatbrîvoðanai no kriminâlatbildîbas vaiarî atbildîbu mîkstinoðs apstâklis.

Kâ uzsâkt izlîgumu?Izlîguma procesu uzsâk, ja probâcijas

dienestâ ir saòemts pieprasîjums nopolicijas, prokuratûras vai tiesas. Taèuizlîgumu iespçjams uzsâkt arî savâdâk– ja probâcijas dienests saòem iesnie-gumu no cietuðâ, likumpârkâpçja vaiarî likumpârkâpçja vecâkiem, ja iesais-tîts nepilngadîgais.

Saòemot pieprasîjumu vai iesnie-gumu, starpnieks sazinâs ar cietuðo unlikumpârkâpçju un, ja abi piekrît iesais-tîties izlîguma procesâ, tad vienojas partikðanâs dienu, laiku un vietu, izskaidroizlîguma norisi un noteikumus. Vis-vairâk darba starpniekam jâiegulda tieðiizlîguma sagatavoðanas posmâ.Sarunas notiek izlîguma procesam saga-tavotâ telpâ, nodroðinot iesaistîtajâmpusçm konfidencialitâti, labvçlîgu undroðu vidi. Abas puses runâ par notiku-ðo un izsaka priekðlikumus, kâ varçturisinât raduðos situâciju. Iesaistîtâs pusesbrîvprâtîgi vienojas par risinâjumu, kasbûtu pieòemams un taisnîgs abâm

pusçm. Ja puses izlîgst, starpnieks raks-tiski noformç izlîgumu un apstiprina tâsaturu.

Jaunieðiem ir jâzinaValsts probâcijas dienesta Balvu

teritoriâlâs struktûrvienîbas vadîtâjsJ.Ragovskis uzskata, ka svarîgi, lai parizlîguma procesa iespçjamîbu zinâtupusaudþi un jaunieði: “Diezgan bieþisavâ darbâ saskaramies ar skolçniem.Mûsu klientu vidû bijuði gan BalvuAmatniecîbas vidusskolas, gan Balvuvakara (maiòu) vidusskolas, gan Tilþasinternâtpamatskolas un arî Balvu Valstsìimnâzijas audzçkòi.” Tieði tâdçïIzlîguma nedçïas laikâ probâcijasdienesta darbinieki apmeklçja skolas.

Tilþas internâtpamatskolas 9. klasesskolçns Andris filmu “Izlîgums”noskatîjâs ar interesi, kaut gan daudzkas no redzçtâ puisim bija zinâms.“Pats nekad neesmu saskâries arizlîguma procesu, bet filmu noskatîjosar interesi. Tomçr daudziem skolçniemtâ ðíita neinteresanta. Domâju, kalabâk bûtu organizçt lomu spçles parðo tçmu, tad skolçni labâk izprastu, kasizlîguma laikâ notiek,” uzskatajaunietis.

Atvçrto durvju diena. Piektdien VPD Balvu teritoriâlo struktûrvienîbuapmeklçja un filmu “Izlîgums” noskatîjâs trîs studenti (no labâs: Ilze, Mârtiòðun Sarmîte). Pçc filmas noskatîðanâs jaunieði uzdeva jautâjumus probâcijasdienesta darbiniekiem, kâ arî noklausîjâs brîvprâtîgâs starpnieces RudîtesZiemeles (otrâ no abâs) stâstîjumu par Norvçìijâ gûto pieredzi izlîgumu jomâ.Viòa pastâstîja, ka Norvçìijâ izlîgumu izmanto ne tikai kriminâltiesiskajâ jomâ,bet jebkurâ sadzîves situâcijâ, kâ arî sniedza daudz citas vçrtîgas informâcijas.

Policisti spçlç lomu spçles. Valsts policijas Balvu iecirkòa darbinieki arinteresi iesaistîjâs lomu spçlç, kurâ apguva izlîguma noslçgðanas prasmi.Lai labâk izprastu izlîguma procesa bûtîbu un ieteiktu to cilvçkiem, policistiiejutâs gan likumpârkâpçja, gan cietuðâ, gan starpnieka lomâ.

Fot

o - n

o pe

rson

îgâ

arhî

vaF

oto

- I.T

uðin

ska

Probâcijas dienestâNotikumi, avârijas un noziedzîgi nodarîjumi, kas

Valsts policijas Latgales reìiona pârvaldes Balvuiecirknî reìistrçti laikâ lîdz 25. maijam.Nelikumîgi pârvadâ naftas produktus

21. maijâ Balvos, Brîvîbas ielâ, aizturçts 1969. gadâdzimis vîrietis, kurð ar smago automaðînu Scania nelikumîgipârvadâja naftas produktus. Uzsâkts kriminâlprocess.Nozog motorzâìi un benzînu

21. maijâ Viïakas novada Medòevas pagastâ nezinâmsïaundaris, izsitot loga rûti, iekïuva mâjâ un nozagamotorzâìi “Husqvarna 257” un divas plastmasas kannasar benzînu. Uzsâkts kriminâlprocess.Nozog metâlu

21.maijâ Balvu novada Balvu pagastâ no mâjas nozagtidaþâdi metâli. Uzsâkts kriminâlprocess.Brauc reibumâ

22. maijâ Rugâju novada Rugâjos 1969. gadâ dzimisvîrietis vadîja automaðînu Nissan, atrodoties alkoholareibumâ. Sastâdîts administratîvâ pârkâpuma protokols.Brauc reibumâ un bez autovadîtâjatiesîbâm

23. maijâ Viïakas novada Viïakâ 1983. gadâ dzimisvîrietis vadîja automaðînu BMW, atrodoties alkoholareibumâ un bez transporta lîdzekïa vadîðanas tiesîbâm.Sastâdîts administratîvâ pârkâpuma protokols.

A.Laizâne, Valsts policijas Latgales reìiona pârvaldes

priekðnieka palîdzes pienâkumu izpildîtâja

Informç ugunsdzçsçjiNodeg kûts

22. maijâ Balvu novada Brieþuciema pagasta “Kroòos”zibens spçriena rezultâtâ nodega kûts.

Rîko OCTA mçnesiÐogad Latvijas Transportlîdzekïu apdroðinâðanas birojs,

balstoties uz citu valstu praksi, iedibinâjis jaunu tradîciju– OCTA mçnesi, kas sâcies 24. maijâ. OCTA mçneðagalvenâ tçma veltîta ceïu satiksmes negadîjumos cietuðoizglîtoðanai par savâm tiesîbâm uz kompensâcijâm pçciekïûðanas ceïu satiksmes negadîjumâ. Lai izglîtotusabiedrîbu par tâs tiesîbâm un iespçjâm saòemtkompensâciju pçc iekïûðanas ceïu satiksmes negadîjumâ,Latvijas Transportlîdzekïu apdroðinâtâju birojs OCTAmçnesî rîko sociâlu kampaòu “Sargi sevi un citus arOCTA”. Vairâk informâcijas var saòemt – www.ltab.lv.

ÎsumâPârbaudîs bûvniecîbas uzòçmumus

Lai uzlabotu darba droðîbas situâciju un veicinâtudarbinieku reìistrçtu nodarbinâðanu bûvniecîbas nozarç,Valsts darba inspekcija 24. maijâ uzsâk bûvlaukumupârbaudi, pievçrðot uzmanîbu darba aizsardzîbas prasîbuievçroðanai un darbinieku reìistrçtai nodarbinâðanai.

Apmeklçjot bûvlaukumus, inspektori pârbaudîs, kâievçro darba droðîbas prasîbas, strâdâjot augstumâ – uzjumtiem, sastatnçm, kâpnçm, kâ arî kontrolçs bûvniecîbasdarbinieku nodroðinâjumu ar individuâlâs aizsardzîbaslîdzekïiem un to pielietojumu.

Pçrn bûvniecîbas nozarç valsts Darba inspekcijakonstatçja 485 nereìistrçtas nodarbinâtas personas. Tâdçïbez darba aizsardzîbas prasîbu kontroles bûvlaukumosinspektori pârbaudîs, vai ar visiem nodarbinâtajiemnoslçgti darba lîgumi, izdotas nodarbinâto apliecîbas unsagatavoti nodarbinâto saraksti atbilstoði Ministrukabineta noteikumu prasîbâm.

Negadîjumu upuru skaits pieaugMaijâ ceïu satiksmes negadîjumu rezultâtâ dzîvîbu

zaudçjuði jau divi cilvçki. Pirms neilga laika rakstîjâm, kamotocikla un velosipçda sadursmes rezultâtâ Viïakâ gâjabojâ 1937. gadâ dzimusi sieviete. Savukârt naktî no 16. uz17. maiju slimnîcâ mira 1987. gadâ dzimis vîrietis, kurð16.maijâ Balvu novada Vectilþas pagastâ uz ceïa Vectilþa– Egïuciems nesavaldîja automaðînas BMW stûri unapgâzâs.

InformâcijaTreðdiena 2010. gada 26. maijsV14.

Balvu CB Bçrnu literatûras nodaïâ

Katrâ maija “Vaduguns” numurâ jûs atradîsiet fragmentuno kâdas fotogrâfijas. Lai iegûtu ðo fotogrâfiju, jums pareizijâsavieno visos maija numuros publicçtie fragmentugabaliòi. Kopâ veidosies bilde. Ja ðo bildi, salîmçtu uz lapas, atsûtîsiet uz redakciju, jumsbûs iespçja laimçt loterijâ.

LAIMÎGIE UZVARÇTÂJI BÛS DIVI.KATRS NO VIÒIEM IEGÛSVEIKALA “MAXIMA” PIEÐÍIRTUDÂVANU ÈEKU 10 LATU VÇRTÎBÂ.

Izloþu un azartspçïu uzraudzîbas inspekcijas apstiprinâjums par loterijassaòemðanu Nr. 4321.

Ar loterijas noteikumiem var iepazîties redakcijâ, reklâmas kabinetâ.

Saliec mozaîku

Jaunâkâs grâmatas Daiïliteratûra

Apðeniece Leontîne. PASAKU KARAÏVALSTS.Bikðe Laima. ESI MANS DRAUGS.Binga Dþordþija. MOLLIJAS MÛNAS HIPNOTISKAISCEÏOJUMS LAIKÂ.Blaitona Enida. PIEDZÎVOJUMU UPE.Brûveris Pçters. RAIBAJÂ PASAULÇ.ÐÛPUÏDZIESMAS.DAUDZ LAIMES! Svçtki. Dzeja.Dreimane Linda. VILCENES STÂSTS.Dreiþe Laura. PÛÍA DZIESMA.Freja, Jana. TRAKÂ KLASE.Freja, Jana. TRAKÂ KLASE: Svelme Âfrikâ.Funke Kornçlija. SPOKU MEDNIEKI NÂVESBRIESMÂS.Ikstena Nora. AMOUR FOU: aplamâ mîla 69 pantos.Juraka Ilze. IEPAZÎSTI PROFESIJAS! : attçlizdevums.Kozlovs Sergejs. Kâ Çzelîtis kaþoku ðuva.Laukmane Maija. UPES PLÛST ATPAKAÏ.Meiere Stefanija. NAKTS BALLÎTES ELLÇ.Quela Dþîna M. MAMUTU MEDNIEKI.Repðe Gundega. STÂSTI PAR MÂCEKÏIEM.Roe Laila. LEDUS LAIKMETS: dinozauru çra.Sokolovs Saða. MUÏÍU SKOLA: krievu români.Zandere Inese. BRÎNUMBÇBÎÐA GADS.Nozaru literatûraMakgî Karena. DZÎVNIEKI: ilustrçta enciklopçdija.Fleèers Nîls. SAVVAÏAS PÂRTIKA: ceïvedis.Medene Iveta. Greizie rati: mîklu grâmata ìimenei.SLOVÇNIJA: kabatas ceïvedis.Zelmene Mâra. RITI, DZIESMU KAMOLÎTI: krâjums,4.grâmata: Tçvzeme. Daba. un 7. grâmata: Putni.

Jauno grâmatu diena 27.maijâ.

Zini un izmanto

1.jûnijâ visâ Latvijâ pârtrauks raidîtanalogais televîzijas signâls. Laianalogâs televîzijas skatîtâjiem, kuriizmanto istabas vai jumta antenu, ðajâdienâ nenâktos piedzîvot vilðanos,ieslçdzot savu iemîïoto raidîjumu unieraugot tâ vietâ pelçkas ðvîkas TVekrânâ, ir pçdçjais laiks izdarît izvçlipar turpmâko televîzijas skatîðanos.Ir pienâcis laiks pieòemt lçmumu. Kâ

turpmâk skatîties televîziju,skaidro VALTS ERMANSONS,VIASAT Latvija vadîtâjs.

Liela daïa televîzijas skatîtâju jaupârvarçjuði pirmo neizpratni unðobrîd bauda digitâlâs televîzijaskvalitâtes priekðrocîbas. TVskatîtâjiem ir pieejami vairâkidigitâlâs televîzijas skatîðanâs veidi –satelîttelevîzija, kabeïtelevîzija,virszemes un interneta televîzija.Ârpus pilsçtâm un reìionu centriemnereti TV skatîtâjs var saskarties arizvçles ierobeþotîbu – tur galvenokârtpieejama tikai virszemes un satelîtatelevîzija. Kompânija VIASAT irvienîgâ, kas nodroðina kvalitatîvudigitâlâs satelîttelevîzijas pârklâjumuvisâ Latvijas teritorijâ, arî pierobeþâun vietâs, kur ar virszemes televîzijunovçrotas uztverðanas grûtîbas.

VIASAT veiktais pçtîjums liecina,ka ârpus Rîgas un lielajâ pilsçtâm, TVskatîtâji priekðroku dod tieðisatelîttelevîzijai – to izvçlçjusiesvairâk kâ ceturtdaïa - 28%. Tieðistabils pârklâjums un pakalpojumapieejamîba ir viens no iemesliem,kâdçï skatîtâjs izvçlçjies ðo TV

skatîðanâs veidu. Otrajâ vietâ ierindojaskabeïtelevîzija, tad seko virszemestelevîzija un tikai neliela daïa izvçlasinterneta televîziju.

Ja, izvçloties turpmâko televîzijasskatîðanâs veidu, skatîtâjs pieòçmislçmumu skatîties ko vairâk kâ daþusbezmaksas Latvijas kanâlus un grib redzçtarî ârzemju kanâlus, tad jâvçrtç maksastelevîzijas piedâvâjums. Maksas televîzijasoperatoru visbieþâk skatîtâji izvçlas pçcmçneða abonçðanas maksas apmçra,tomçr papildus tam bûtu jâseko lîdzinepiecieðamâ aprîkojuma izmaksâm.Piemçram, VIASAT saviem klientiemnepiecieðamo aprîkojumu – dekoderi unantenu – nodroðina bez maksas. Nemazâk svarîgi ir izvçrtçt piedâvâto kanâlusaturu kvalitâti, akcentç Valts Ermansons.Nereti, tikai pieslçdzot televîziju, skatîtâjssâk izvçrtçt abonçtos kanâlus, lai ganpareizâk to bûtu darît krietni agrâk. Deratcerçties, ka VIASAT piedâvâ ganaktuâlus sporta, gan filmu, arî dabaspârraiþu kanâlus un, protams, visusLatvijas kanâlus.

Vairâk par VIASAT piedâvâjumu unnosacîjumiem: www.viasat.lv

*Apmaksâts

Kâ skatîsimies TV pçc 1.jûnija?

Atgâdinâjums lauku zemes izpircçjiemValsts zemes dienesta Latgales reìionâlâ nodaïa

(VZD) vçrð uzmanîbu:Tiem, kuri veikuði zemes kadastrâlo uzmçrîðanu

un iesnieguði VZD zemes robeþu plânu: lîdz 31.05.2010. VZD reìionâlâs nodaïas birojâ jâiesniedz

iesniegums lçmuma par zemes pieðíirðanu îpaðumâ parsamaksu pieòemðanai.

Tiem, kuri veikuði priekðapmaksu par izpçrkamozemi:

lîdz 31.08.2010.:ojâveic izpçrkamâs zemes kadastrâlâ uzmçrîðana;ojâiesniedz VZD uzmçrîtâs zemes robeþu plâns;ojâiesniedz VZD iesniegums lçmuma par zemes pieðíirðanu

îpaðumâ par samaksu pieòemðanaiLai lauku zemes izpirkðanas process noritçtu sekmîgi, aicina

- lauku apvidus zemes izpircçjus, kuriem jau izgatavots zemesrobeþu plâns, iesniegumu lçmuma par zemes pieðíirðanuîpaðumâ par samaksu pieòemðanai VZD reìionâlâs nodaïasbirojâ iesniegt savlaikus, negaidot pçdçjo termiòu.

Tiem lauku zemes izpircçjiem, kuriem uz izpçrkamâs zemesatrodas meþaudze, lçmumu par zemes pieðíirðanu îpaðumâpar samaksu VZD varçs pieòemt tikai tad, ja kopâ ar

iesniegumu bûs saòemts arî meþaudzes novçrtçjums. Sakarâar to, ka meþaudzes novçrtçðana arî prasa zinâmu laikaposmu, tiem lauku apvidus zemes izpircçjiem, kuriem ir veiktazemes kadastrâlâ uzmçrîðana un izgatavots zemes robeþuplâns, pçc iespçjas âtrâk veikt meþa taksâciju.

Ja lîdz minçtajiem termiòiem VZD netiks iesniegts zemesrobeþu plâns un nebûs saòemts iesniegums lçmumapieòemðanai, lauku zemes lietotâjs zaudçs iespçju izpirktzemi par tâs kadastrâlo vçrtîbu, kâ arî jau ieguldîtopriekðapmaksu, kas veikta privatizâcijas serti-fikâtos, pirms zemes kadastrâlâs uzmçrîðanas.

Ja zemes lietotâjs nevçlas vai viòam nav iespçju veikt zemesizpirkðanu, bet ir vçlçðanâs apsaimniekot zemi arî turpmâk,tad jâòem vçrâ, ka zemes nomas pirmtiesîbas jâizmanto gadalaikâ pçc zemes lietoðanas tiesîbu izbeigðanâs. Tas ir, ja lîdz31.08.2010. VZD nebûs veikta zemes kadastrâlâ uzmçrîðana,zemes nomas pirmtiesîbas bûs izmantotas, ja zemes nomaslîgums ar paðvaldîbu bûs noslçgts lîdz 01.09.2011. Zemi, uzkuru ir izmantotas zemes nomas pirmtiesîbas, persona varatsavinât (iegût savâ îpaðumâ) likuma “Par valsts unpaðvaldîbu mantas atsavinâðanas likumu” noteiktajâ kârtîbâ,nopçrkot to no paðvaldîbas.

Ja gada laikâ (lîdz 01.06.2011. vai 01.09.2011., atkarîbâ noaugstâkminçtajâm situâcijâm) nomas pirmtiesîbas netiekizmantotas, zeme tiek ieskaitîta rezerves zemes fondâ un

zemes bijuðais lietotâjs zaudç gan zemes apsaimniekoðanas,gan pirkðanas tiesîbas.

Katrs lauku apvidus zemes izpircçjs VZD mâjas lapâ(www.vzd.gov.lv), sadaïâ Publikâcijas un statistika Statistikapar VZD reìistros uzkrâto informâciju, tabulâ “Pârskats parLauku zemes izpirkðanas reìistrâ iekïautajâm un arnosacîjumu iekïautajâm zemes vienîbâm” var pârbaudît vaiNekustamâ îpaðuma valsts kadastra informâcijas sistçmâ irreìistrçts viòa izpçrkamâs zemes robeþu plâns. Par izpçrkamâszemes robeþa plâna sagatavoðanas gaitu var sazinâties arî armçrnieku, kurð veic izpçrkamâs zemes kadastrâlouzmçrîðanu. Savukârt tiem, kuri vçl nav veikuði pasûtîjumuszemes kadastrâlajai uzmçrîðanai, ðis ir pçdçjais brîdis, lai toizdarîtu un pabeigtu zemes izpirkðanas procesu.

Par neskaidrajiem jautâjumiem attiecîbâ uz normatîvajiemaktiem, zemes îpaðuma tiesîbu formçðanu, VZD cenrâdi u.t.t.,var sazinâties ar Latgales reìionâlâs nodaïas Klientuapkalpoðanas centru.

Visiem tiem, kuri lîdz augstâkminçtajiem termiòiem bûsiesnieguði iesniegumus VZD lçmuma par zemes pieðíirðanuîpaðumâ par samaksu pieòemðanai, pçc lçmumasaòemðanas, bet ne vçlâk kâ lîdz 2010. gada 30. decembrimjânoslçdz lîgums ar Hipotçku un zemes banku par zemesizpirkumu.

26.m

aijs

27.m

aijs

28.m

aijs

29.m

aijs

Sludinâjumi Treðdiena 2010. gada 26.maijsV 15. Ik

vien

am ir

iesp

çja

îsi u

nko

nkrç

ti pa

teik

t pal

dies

kâda

m la

bvçl

im, s

pons

oram

,at

bals

tîtâj

am, p

alîg

am. D

ârgi

tas

nem

aksâ

s- t

ikai

2 la

tus

par

25 v

ârdi

em.

Jo ð

î ir

“Pat

eicî

bas

dubu

ltziv

s”.

Iepçrk kauðanai visu veidu mâjlopus. Tâlr. 29320237, 64546681

Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.

Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.Tâlr. 64546765, 29411033.

Z/s “Strautiòi” pçrk meþaîpaðumus, cirsmas. Samaksa

tûlîtçja. Tâlr. 29113399.

Pçrk cirsmas, meþa îpaðumus,zâìbaïíus lîdz Ls 35, papîrmalkulîdz Ls 21. Zâìçðanas, izveðanas

pakalpojumi. Tâlr. 28882729.

Firma pçrk baïíus, sîkbaïíus,papîrmalku. Labas cenas, tûlîtçjasamaksa. Pçrk cirsmas, meþus

îpaðumâ. Tâlr. 28448896.

Pçrk papîrmalku, taru, malku meþâpie ceïa. Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 28628880.

Pçrk melnalkðòa, apses zâìbaïíus.Tâlr. 29250955.

Pçrk cirsmas, daïçji izstrâdâtusmeþus. Tâlr. 26472734.

Pçrk trîsrindu vagotâju (T-25).Tâlr. 26446840.

SIA “AIBI” pçrk zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,zirgus, liellopus,jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.jaunlopus, aitas, cûkas.

Labas cenas!Tâlr. 26142514, 20238990.

SIA “RENEM” iepçrkliellopus, jaunlopus, aitas

zirgus, cûkas.Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29183601,

65329997, 29485520,29996309.

Pçrk

SIA “Senlejas” pçrk liellopus, jçrus.

Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 65033720, 65033730,

26517026, 26604491.

Z/S “Kotiòi” pârdod pârtikas rapðueïïu, lopbarîbas miltus.

Iespçjama piegâde. Tâlr.26422231, 27877545, 64546265.

Pârdod riepas. Tâlr. 29188649.

Pârdod riepas, diskus no Ls 5.Tâlr. 29333187.

Pârdod Audi-80, TA, 1988.g.Tâlr. 27460829.

Pârdod koka laivu un elektromotoru(7,5 kW, 1500). Tâlr. 26293830.

Pârdod slaucamu pirmâs laktâcijasgovi. Lazdukalnâ. Tâlr. 26527385.

Pârdod jaunu gotiòu. Tâlr. 26296163.

Pârdod 2 mçneðus vecu brûnu telîtiaudzçðanai. Tâlr. 29373038.

Steidzami pârdod mâju Balvos.Tâlr. 26621032.

Lçti pârdod dzîvokli Balvos.Tâlr. 26621032.

Pârdod 2-istabu dzîvokli centrâ.Tâlr. 26685302.

Pârdod T-25, KIR-1,6 ar bunkuru.Tâlr. 26196207.

Pârdod mopçdu Piaggio (Itâlija).Tâlr. 29474962.

Lçti pârdod mâju nojaukðanai. Tâlr. 26454054.

Pârdod sivçnus Vectilþâ.Tâlr. 26360996.

Pârdod íçvi (trîs gadi).Tâlr. 28698683.

P Â R D O D : Apbûves gabalu Skolas

ielâ, platîba 2149 m2.

Zemi ar mâjvietu2,54 ha platîbâ, 10 km attâlumâ

no Balviem, Rugâju novadâ.

Iespçjams kredîts.Tâlr. 29199255.

LRAC “RASAS PÇRLES” iemîtnieki saka sirsnîgu paldies un vçl veiksmivisos darbos saviem atbalstîtâjiem dârza stâdîðanâ: Maijas un Jura Vidomskuìimenei, Vinetas un Andra Kukurânu ìimenei, Ilmâram Ðtâlam, ValdimSmoïakam, Gintam Feldmanim, Jânim Leonam, Ritai Loèmelei - “GE Money”bankas Balvu filiâles vadîtâjai, Ivetai Kokorevièai - grâmatnîcas “Stella” direktorei,Edgaram Gabranovam - laikraksta “Vaduguns” redaktoram, Inârai Degterjovai.

SIA “Balvu autotransports” informç:29.maijâ autobusi kursçs kâ darbdienâ.

No 31.maija mainîti atieðanas un pienâkðanas laiki marðrutos:BALVU AO-BALVU STACIJA: no Balvi AO 17.15 (iepriekð 16.45); no

Balvu stacijas 17.28.BALVI-GARIESILI-BALVI: no Balvi AO 6.30 (iepriekð 6.15) un 14.45,

marðrutâ turpmâk nebûs iekïauts ceïa posms lîdz Liepariem, bet autobusskursçs pa marðrutu BALVI (6.30 un 14.45) - TIKAIÒI (7.49 un 15.29) -EGLAINES SKOLA (7.34 un 15.44) - SKUJETNIEKI (7.22 un 15.56) -GARIESILI (7.17 un 16.01) - BALVI (8.33 un 16.48).

Sirmaèu dzimtas salidojuma dalîbnieki sirsnîgi pateicaspar ieguldîto darbu, sirds siltumu svçtku organizçtâjiem

Sirmaèiem: Jânim, Ainai, Egonam, Gunitai, Mildai, Vilfrîdai,Olgai. Lai Jums vienmçr veicas!

Rugâju novada vidusskolas 5. un 6.klases skolçnu unaudzinâtâju mîïð paldies ðoferim Valdim, skolas pavârçm,

vecâkiem Mârim Orniòam, Verai Putniòai, TerçzeiMaslovskai par jauko ekskursiju uz Siguldu.

Keiðu ìimenes sirsnîgs paldies tuviem un tâlâkiemkaimiòiem, Viïakas un Ðíilbçnu ugunsdzçsçju komandâm

par sniegto palîdzîbu ugunsgrçka dzçðanâ.

Piedâvâ daþâda veida vîzas uz Krieviju,Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstânu, Uzbekistânu.

Apdroðinâðana (medicîniskâ un auto).

Grâmatvedîbas pakalpojumi paðnodarbinâtajiem. Kopçðana un laminçðana lîdz A3 formâtam. Dokumentu skençðana un ierakstîðana CD,

atmiòas kartç vai pârsûtîðana uz e-pastu.

Ofiss “LL Birojs”, Balvos, Partizânu ielâ 21

(1. stâvâ). Tâlr. 26337354, tâlr./fakss 64522870.

Saglabâta vilnas maiòa pret dziju; dzijas un segutirdzniecîba, kâ arî darbojas Lat Loto Online punkts.

Aizdevums pret íîlu Íîla var bût zelts, cena par gramu, sâkotno Ls 6.75 lîdz Ls 16, sudrabs, audio, video, auto, nekustamaisîpaðums (arî meþs), traktori, zâìi, meþizstrâdes un sadzîvestehnika, mobilie telefoni. Paaugstinâta cena zâìiem,portatîvajiem datoriem, televizoriem.

IIIIIeíîlâjot nekustamo îpaðumu, kredîta procentueíîlâjot nekustamo îpaðumu, kredîta procentueíîlâjot nekustamo îpaðumu, kredîta procentueíîlâjot nekustamo îpaðumu, kredîta procentueíîlâjot nekustamo îpaðumu, kredîta procentulikme ïoti likme ïoti likme ïoti likme ïoti likme ïoti zema.

Tâlr. 29199255, 20292829. Balvos, Bçrzpils 14-1.Apsardzes kursi, ieroèi.Tâlr. 29107155.

Treilera pakalpojumi.Tâlr. 29113399.

Motorzâìu, krûmgrieþu remonts.Gâzes kantora teritorijâ.

Tâlr. 28288298.

Veikalâ “Kaprîze” Balvos,Bçrzpils ielâ 1c, jauns preèupievedums sievieðu veïai,

peldkostîmiem, dvieïiem parpatîkamâm cenâm.

Novâc zarus. Tâlr. 29199067.

Piegâdâ smilti, granti, melnzemi.Tâlr. 29433126.

Âtra, kvalitatîva mugurkaula unlocîtavu slimîbu ârstçðana.

Tâlr. 26728477.

Pârvadâ mâjlopus, sîkkravas(specpiekabe). Tâlr. 29230080.

Vçlas îrçt konferenèu zâli 2 reizesnedçïâ. Tâlr. 28685883.

Zâìç, izved cirsmas. Rok dîíus,lîdzina krastus. Iekrâvçja-

ekskavatora CAT pakalpojumi.Tâlr. 28608343.

Izîrç 2-istabu dzîvokli Balvos.Pârdod Ford Sierra. Tâlr. 22357001.

Izîrç dzîvokli. Tâlr. 26627830.

Veikalâ “Juniors” Balvos,Brîvîbas ielâ 62, FINÂLA

IZPÂRDOÐANA - visâm precçmatlaide 50%.

Meklç autoatslçdznieku.Tâlr. 22007728.

Vajadzîgi akas racçji (roku darbs).Samaksa pçc vienoðanâs.

Tâlr. 20207125.

Mâsas Antonijas vissirsnîgâkâ pateicîba Kupravasprâvestam, çrìelniecei Janînai Dukaïskai, psalmudziedâtâjâm, Sendas meitençm, radiem, draugiem,

kaimiòiem, kuri pavadîja mîïo mâsiòu, mâmiòu, sievu Liviju Dortani mûþîbâ.

Meitas pateicas kaimiòiem, radiem, draugiem, bijuðajiemdarba kolektîviem, dziedâtâjâm, Marutai, Aldim, dekânam

Kornaðevskim, “Rituma” kolektîvam, kafejnîcas meitençm,visiem, kuri dalîjâs sâpçs, pavadot Annu Bukovsku aizsaulç.

Pateicîba

Daþâdi

Paziòojumi

A/S “Balvu Enerìija” gada pârskats

A/S “Balvu Enerìija” bilance uz 31.12.2009. LVL 1272670Nemateriâlie ieguldîjumi, pamatlîdzekïi 875020Apgrozâmie lîdzekïi 62426Debitori, naudas lîdzekïi 335224Paðu kapitâls (pamatkapitâls, peïòas) 811096Ilgtermiòa kreditori 257625Îstermiòa kreditori 203949

Peïòas un zaudçjumu aprçíins par 2009. gaduNeto apgrozîjums 857593Raþoðanas izmaksas -709149Administrâcijas izmaksas -134147Pârçjo ieòçmumu un izdevumu rezultâts -7450Procentu ieòçmumu rezultâts 4076Nekustamâ îpaðuma nodoklis -946Peïòa pçc nodokïiem 9977

Naudas plûsmas pârskats par 2009. gaduPamatdarbîbas naudas plûsma 83739Ieguldîðanas darbîbas naudas plûsma -233287Finansçðanas naudas plûsma 271471Pârskata gada neto naudas plûsma 121923A/S “Balvu Enerìija” bilance, peïòas vai zaudçjuma aprçíins un naudasplûsmas pârskats par 2009. gadu publicçts, pamatojoties uz Enerìçtikaslikuma 12.p. 4.d.

Pârdod

Piedâvâ darbu

AtrastsAtrasta automaðînas numura zîme

FP 9809.Interesçties redakcijâ.

Atrasti LIDIJAS PISUKOVASdokumenti.

Interesçties redakcijâ.

SludinâjumiTreðdiena 2010. gada 26.maijsV16.

IZNÂK TREÐDIENÂS, SESTDIENÂS

IZDEVÇJSSIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsV REDAKCIJAS ADRESETEÂTRA IELÂ 8

BALVOS, LV-4501NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Iespiests SIA “Latgales

Druka”, Rçzeknç,Baznîcas 28

TIRÂÞA - 4720

Datorsalikums-SIA “BalvuVaduguns”,

G.LIELMANIS

E-mail: vaduguns@apollo.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004

FAKSS -64522257

Tâlrunis-autoatbildçtâjs

- 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS T.64522534, 29360850LITERÂRÂ REDAKTORE S.KARAVOIÈIKA - T.64522126ÞURNÂLISTI: Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260, A.SOCKA -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126REKLÂMA D.DIMITRIJEVA- T.64507018; 26161959GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÞURNÂLISTI- 29360851; 26555382

Apsveikumi

Buèiòas Emîlijai Uðupniecei svçtkos! Trusovi

Laimi, veselîbu Jânim Spalviòam! Gribkovieði

Sveicam Vili Strupku vârdiòsvçtkos! Krustvecâki

Jânim Naglam ðûpuïsvçtkos! Klodþu ìimene

Tuvs cilvçks neaiziet,Viòð tikai pârstâj lîdzâs bût...

Izsakâm lîdzjûtîbu SabîneiBindemanei ar mammu, kadmûþîbas ceïâ aizvadîts TÇVS.

Vienmçr ar Tevi - Ailenda, Ieva,Ieva, Matîss

Tu aizej prom pa âbeïziedu ceïu.Uz mûþîbu! Ðalc egle, priede, bçrzs.Un kâdas mîïas, tuvas mâjas durvisNekad vairs tavas rokas neatvçrs.

Skumju un atvadu brîdî izsakâmpatiesu lîdzjûtîbu StaòislavamBukðam, MÂTI mûþîbas ceïâ

pavadot.Leonu, Duïevsku, Stepânu ìimenes

Es tev domâs, mât, stâstîðu ilgi vçl,Kâ dârzâ ziedi sazied, kâ pîlâdzis kvçl,Kâ dzçrves aizlido ar dziesmu skumju,Kâ dienas man aiziet bez tevis, mât.

Patiesa lîdzjûtîba un mierinâjumavârdi Staòislavam Bukðam ar

ìimeni, pavadot MÂMIÒU mûþîbasceïâ.

Marjans, Staòislavs, Pçteris,Jaroslavs, Regîna, Inâra, Lilija,

Ludmila, Leonora, Diâna, Svetlana,Aija, Olga

Man nogura dvçselîte,Ðai saulç dzîvojot.Dod, Dieviò, saldu dusuBaltâ smilðu kalniòâ.

Izsakâm lîdzjûtîbu StaòislavamBukðam un viòa tuviniekiem,

MÂTI mûþîbâ pavadot.SIA “Viïakas namsaimnieks”

Balts eòìelis atnâca sapnîUn aiznesa tevi sev lîdz,Tai baltajâ, baltajâ naktî,Kur nesâp, kur nesalst, kur silts.

Smeldzes un sâpju brîdî sakâmpatiesas lîdzjûtîbas un mierinâjuma

vârdus Staòislavam un AnnaiBukðiem, no MÂTES unVÎRAMÂTES atvadoties.

Viïakas novada domes darbiniekukolektîvs

Daudz dieniòu mûþiòâ,Citas vieglas, citas smagas,Smagâkâ tâ dieniòa,Kad pietrûka mâmuliòas.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaStaòislavam Bukðam, MÂMIÒU

kapu kalniòâ pavadot.SIA “Íira”

Cilvçks kâ mirdzoða zvaigzne,Kas debesu plaðumos mît-Ne zinât mums stundu un brîdi,Kad dziestoða lejup tâ slîd.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaRitai un tuviniekiem,

VECMÂMIÒU kapu kalniòâ pavadot.VPD Balvu teritoriâlâs

struktûrvienîbas kolektîvs

Aizsaulç aizgâjusi ilggadçjâizglîtîbas darbiniece

AUSTRA UPNERE(dzimusi Zâìere-Budovska).

Izvadîðana 29.maijâ plkst.13.00 no Talsu kapu kaplièas.

TUVINIEKI

Lîdzjûtîbas

Tâlu gâju garu mûþu,Daudz darbiòu padarîju.Nu apklusa mani soïi,Baltâ smilðu kalniòâ.

Skumju un atvadu brîdî izsakâmlîdzjûtîbu tuviniekiem, pavadotbijuðo skolotâju ALEKSANDRUTORGAÐOVU mûþîbas ceïâ.

Viïakas pamatskolas skolotâjukolektîvs

Pâr ziediem sçru liesma plîvo,Lielais klusums blakus stâj.Tavs mûþa gaiðums sirdî dzîvos,Lai vieglas smiltis tevi klâj.

Patiesa lîdzjûtîba tuviniekiem,ilggadçjo skolotâju ALEKSANDRU

TORGAÐOVU mûþîbâ pavadot.Viïakas Valsts ìimnâzijas kolektîvs

Aiz tevis dzîvîba un gaisma paliek,Un piemiòa kâ saules zieds.

Pçdçjâs ardievas sakâm mûsukolçìei ALEKSANDRAI

TORGAÐOVAI aizejot mûþîbâ.Visdziïâkie lîdzjûtîbas apliecinâjumiviòas ìimenei un tuviniekiem.

Skolotâji pensionâri

Mûþa dienu gaitâ lçnâMan vairs tevi nesatikt.Tikai zaïâs egles çnâTev uz kapa rozi likt. (F.Bârda)

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaSabînei un tuviniekiem, TÇVU

kapu kalniòâ pavadot.Viïakas Valsts ìimnâzijas 8.klases

skolçni, vecâki un audzinâtâja

Vçl bija jâdzîvo,Vçl jâskata bij’ daudzu dienu spoþums,Vçl daudz bij’ òemams, dodams, mijams,Bet stunda nolikta bij’ dvçselei, kad mieru rast.

Kad vasaras ziedu plaukumâ pasirmo mûþîbas taku aiziet

VÎRATÇVS, izsakâm patiesulîdzjûtîbu Oksanas Zorinas

ìimenei.Kupravas pagasta pârvaldes

darbinieki

Rîta saule iespîd logâ, bçrza zaros vakars zvana,Visa garâ, baltâ diena iet pa pïavu klusu prom,Paliek tikai miglas svîtra...Sastingst aizdomâta doma, sastingst nedarîti darbi... Kad pa pavasara ziedu taku kapu

kalniòâ aizvijas ÂDOLFASTRUMPES dzîves ceïð, atvadubrîdî esam kopâ un izsakâm dziïu

lîdzjûtîbu tuviniekiem. Partizânu ielas 41.a mâjas

iedzîvotâji

Tuvs cilvçks neaiziet-Viòð tikai pârstâj lîdzâs bût.Viòð paliek dziïi, dziïi sirdîPar avotu, kur mûþam spçku smelt.

Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu InâraiÈakânei ar brâïa FREDA

zaudçjumu.Mazmeita ar ìimeni Gulbenç

Uz lûgðanu spârniem gars steidzas,Kur mûþîgâ skaidrîbâ mirdz,Tur vçtras un negaisi beidzas,Tu mieru gûst cilvçka sirds.

Izsakâm lîdzjûtîbu NellijaiStrumpei un dçlam, pârçjiem

tuviniekiem, pavadot ALFRÇDUSTRUMPI mûþîbas ceïâ.

Bçrzpils ielas 50. mâjas iedzîvotâji:Stepkovi, Vinogradovi, Meþali,

Nikolajevi

Mums zinâms ir tâds vârdiòð - turies!Ko saka tad, kad lieki citi vârdi,Kad ceïâ pçkðòi uznâkusi tumsa,Uz pagâtni ir aizcirtuðies vârti.

Izsakâm dziïu un patiesu lîdzjûtîbuNellijai Strumpei un Kasparam arìimeni, VÎRU, TÇTI, VECTÇTIÒU

mûþîbas ceïâ pavadot.Bijuðâs kolçìes: Palmîra, Benita,Ludmila, Valda, Inâra, Rita, Inta, Anita

Man nogura dvçselîte,Ðai saulç dzîvojot.Dod, Dieviò, vieglu dusuBaltâ smilðu kalniòâ.

Kad pa mûþîbas taku aizgâjisALFRÇDS DZINTARS STRUMPE,

izsakâm patiesu lîdzjûtîbutuviniekiem.

Marija, Marutas ìimenes Borisovâ

Balts eòìelis atnâca sapnîUn aiznesa tevi sev lîdz,Tai baltajâ, baltajâ naktî,Kur nesâp, kur nesalst, kur silts.Izsakâm lîdzjûtîbu Vilim Strumpem,

pavadot BRÂLI kapu kalniòâ.Balvu Valsts ìimnâzijas kolektîvs

Ðî diena pçdçjâ, ðis stars, ko saule dala,Ir rimis viss un tecçt stâjas laiks.Tu gana steidzies, darbs nu ir galâUn râmu mieru ieguvis tavs vaigs.

(K.Apðkrûma)Izsakâm lîdzjûtîbu sievai un dçlaìimenei, ALFRÇDU STRUMPI

mûþîbas ceïâ pavadot.Dokâni, Rumjanceva, Aleksejevi,

Gusarovas, Savièa, Polis

Mûþa vilciens pa gadskârtu sliedçmNerimti traucies, nu palicis kluss.Smilðu kalnâ zem dzîvîbas priedçmDarbi, domas un vasaras dus.

Esam kopâ bçdâs un izsakâmpatiesu lîdzjûtîbu Nellijai,Kasparam un pârçjiem

tuviniekiem, ALFRÇDU aizsaulçpavadot.

Valija, Dainis

Kaut varçtu ðo smilðu sauju nemest,Bet to vairs nevar, mûþs bez tevis bûs.Òem mûsu mîlestîbu, lai tev nesalst,Òem siltus vârdus aukstâ ceïâ lîdz.

Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu undomâs esam kopâ ar KasparuStrumpi un ìimeni Jums tikgrûtajâ brîdî, TÇTI zemes klçpî

guldot.Larisa, Eduards, Valters, Pçteris,

Sergejs

Kâ senâk ziedçs ceriòkrûms aiz loga,Kâ senâk smarþos baltais âboliòð.Bet sçtas vârtos sagaidît vairs nenâks,Un savu roku nesniegs mîïâ mâmulîte.

Mûsu patiesa lîdzjûtîba unmierinâjuma vârdi Agitai Smirnovai

ar ìimeni, pavadot MÂMIÒU,VECMÂMIÒU un SIEVASMÂTI

mûþîbas ceïâ.Balvu Valsts ìimnâzijas kolektîvs

Tavs mûþs, mîïmâmuliòa,Bij’ mûsu sçtas prieks,Un mums svçtatmiòâ,Ko vârdi neaizsniegs.

Skumju brîdî izsakâm patiesulîdzjûtîbu Çrikai Bukovskai unpârçjiem tuviniekiem, pavadot

MÂMULÎTI mûþîbâ.Nora Poðeika, Regîna Aleksâne,

Anna Circene

Vai abonçji

jûnijam?aduguniV

Vçl tikai ðodien

var paspçt redakcijâ Balvu, Baltinavas un Viïakas pasta nodaïâs