MĒRĶIH Dot iespējas uzlabot kultūrvēsturisku ēku energoefektivitāti, tai pašā laikā nemazinot vai iespēju robežās uzlabojot ēku arhitekto-niskā veidola un fasāžu apdares kvalitāti.H Nodrošināt, lai, ieguldot līdzekļus energo-efektivitātes uzlabošanā, netiktu atbalstīta un no publiskajiem finansējuma avotiem fi-nansēta vēsturiskās pilsētvides kvalitātes pazemināšanās.H Panākt, lai atjaunojamo fasāžu apdares un dekora elementi pēc iespējas tiktu veidoti no oriģinālam atbilstošiem materiāliem un izpildīti oriģinālam atbilstošā tehnikā.H Vienlaicīgi ar energoefektivitātes pasāku-miem uzlabot mazvērtīgas un utilitāras ap-būves fasāžu estētisko un arhitektonisko veidolu pilsētbūvniecības pieminekļu aiz-sardzības zonās.H Panākt, lai vēsturisko ēku siltināšanas darbi tiktu veikti atbilstoši saskaņotiem būvprojektiem, kuru sastāvā ir arhitektūras sadaļa (fasāžu un apdares esošā stāvokļa uzmērījumi, fotofiksācija, būvtehniskās ap-sekošanas apraksti un slēdzieni, dekoratī-vās apdares demontāžas risinājumi ar mar-ķēšanas plāniem, mezglu risinājumi siltum-izolācijas iestrādei realizācijai piemērotā mērogā un detalizācijas pakāpē u.c.).H Panākt, lai koka ēku fasādes apdare (dēļi, dekora elementi) netiktu nomainīti, bet silti-nāšanas darbu procesā saglabāti un izman-toti atkārtoti.

VISPĀRĒJĀS NOSTĀDNESH Situācijas apzināšana vairākās Eiropas valstīs rāda, ka vēsturisko ēku kopējais īpatsvars ir relatīvi nenozīmīgs, salīdzinot ar jaunāka laika apbūvi, tāpēc kopējais re-sursu ietaupījums vēsturiskās apbūves kontekstā šo valstu saimniecībā ir salīdzi-noši neliels.

H Vēsturisko ēku (celtas līdz 20. gs. vidum) siltināšana ir ievērojami sarežģītāka, salīdzinot ar 20. gs. otrās puses tipveida ēku siltināšanas risinājumiem. Vēsturisko ēku siltināšanā nepieciešams rēķināties ar lielā-ku grūtāk paredzamu apstākļu un materiālu klātbūtni, piemēram, sliktu vai neesošu hid-roizolāciju, koka pārsegumiem, pret trupi neapstrādātiem koka būvelementiem un konstrukcijām, termiskajiem tiltiem.H Pirms pieņemt lēmumu par vēsturisku ēku fasāžu siltināšanu, nepieciešams veikt citus iespējamos siltumtaupības pasākumus un novērtēt iespējamās mikroklimata izmai-ņas ēkā.H Vēsturisko ēku siltuma zudumi cauri sie-nām ar nosacījumu, ka tiek izmantotas citas būvtehniskās iespējas siltumtaupības uzla-bošanai (ailu aizpildījumu, pārsegumu, kāp-ņu un tehnisko telpu u. tml. siltumpretestī-bas uzlabošana), neatsver paredzamu un ne-paredzamu riska faktoru (tehniskie, mājok-ļa vides kvalitātes un mikroklimata, estētis-kie, kultūrvēsturiskie, arhitektūras kvalitā-tes u.c.) iespējamās sekas. H Plānojot energoefektivitātes uzlabošanu kultūras pieminekļos, jāvairās no sienu sil-tināšanas; pilsētbūvniecības pieminekļos pieļaujama sienu siltināšana no iekštelpas vai zonās, kas nav redzamas no publiskās ārtelpas.H Prakse pierāda, ka siltumizolācijas mate-riālu uzstrāde uz vēsturisku ēku fasādēm ir realizējama tikai pēc padziļinātas ēkas būv-fizikālo parametru izpētes. Sevišķi bīstama ir siltināšana gadījumos, kad ēkām vai to daļām nav horizontālās sienu izolācijas, jo tas var izraisīt strauju dažāda rakstura bojā-jumu procesu. H Informācijas avotos par kultūras mantoju-ma saglabāšanu vēsturisko ēku fasāžu silti-nāšana tiek vērtēta ļoti piesardzīgi. Sevišķi

problemātiski tas ir teritorijās ar relatīvi aug-stu vidējo gada atmosfēras mitrumu, biežu +/- temperatūras maiņu sezonas laikā, ze-mām temperatūrām ar augstu mitrumu – tas viss paaugstina būvtehnisko problēmu vei-došanos šo ēku ārējās norobežojošajās konstrukcijās. H Par iespējamām sekām nepārdomātas, pārsteidzīgas, neprofesionāli veiktas fasāžu siltināšanas rezultātā vēsturiskās apbūves objektos nepieciešami preventīvi nodrošinā-juma līdzekļi (adekvāti garantijas termiņi, riska uzņemšanās apliecinājumi u.c.).

PAMATPRASĪBASJebkuri kultūras pieminekļu siltināšanas darbi pieļaujami tikai pēc to kultūrvēsturis-kā un inženiertehniskā apsekojuma, kuru mērķis ir noskaidrot praktiskās iespējas veikt siltumizolācijas pasākumus bez de-struktīvu (bojājošu, pasliktinošu, apdrau-došu) seku riska tuvākā nākotnē un ilg-termiņā, ietekmē uz:H ēkas kultūrvēsturisko vērtību un autentiskumu,H tehnisko stāvokli;H īpašuma vērtību;H iedzīvotāju veselību.

VĒSTURISKO ĒKU FASĀžU SILTUMIZOLĀCIJA NAV PIEĻAUJAMA, JA KONSTATĒTI SEKOJOŠI APSTĀKĻI Kultūrvēsturiskie:H ēka ir valsts aizsardzībā esošs kultūras piemineklis;H bez fasāžu arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un autentiskuma izvērtējuma; H ja ēka nav valsts aizsardzībā, bet atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā; H uz fasādes atrodas aizsargājami (saglabā-jami) vai vērtīgi mākslas pieminekļi;

32 la96 Prakse

Siltināšanas principiteksts PēterIs BlūMs, arHItekts

siltināšanas principi vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai izstrādāti, ievērojot aktuālos energoefektivitātes jautājumus un ir attiecināmi uz vēsturiskām ēkām kas ir kultūras pieminekļi vai pilsētbūvniecības pieminekļu daļa, un ēkām, kas vecākas par 50 gadiem.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

PrakseH fasādes apdarei izmantots dabiskais ak-mens, metāls;H ēkas fasādes apdarē lietots cēlapmetums, izmantota dekoratīvā plastika (ornamentāli, florāli, figurāli veidojumi, dekoratīvi orna-mentēti apmetumi u.c.). Būvtehniskie:H ja ēkai nav horizontālās hidroizolācijas virs mūra konstrukciju pazemes daļām, pagrabiem; H ja ēkas konstrukcijās un/vai telpās kon-statēts paaugstināts mitrums;H ja nav veikta pilnvērtīga apsildes komuni-kāciju siltumizolācija ārpus apsildāmām telpām;H ja ēkai nav efektīvas iekštelpu vēdināša-nas sistēmas;H ja ēkas apkures sistēma nav aprīkota ar termostatiskās regulēšanas ierīcēm;H ja ēkā nav veikti citi, ar fasāžu pārveido-šanu nesaistīti energoefektivitātes paaugsti-nāšanas darbi:– fasādēs esošo ailu aizpildījumu remonta, restaurācijas, rekonstrukcijas vai cita veida darbi atbilstoši saņemtajiem norādījumiem un/vai normatīvo aktu prasībām;– nav veikta augšējā apdzīvojamā stāva pār-seguma nodrošināšana ar pietiekamu siltumizolāciju; – nav veikta ēkas neapkurināmo pagraba vai citu neapkurināmo telpu pārseguma un citu norobežojošo konstrukciju siltināšana.

ĒKU KULTŪRVĒSTURISKĀ APSEKOŠANA UN KULTŪRVĒSTURISKO VĒRTĪBU APZINĀŠANA PIRMS SILTINĀŠANAS PROJEKTA IZSTRĀDES NEPIECIEŠAMI, LAIH noskaidrotu, vai apsekojamā ēka ir vēstu-riski nozīmīga; H konstatētu un dokumentētu tās autentis-kuma pakāpi;H izstrādātu arhitektūras projektus 20. gs. ot-rās puses ēku vizuālajam tēlam, ja tās atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā vai tās aizsargjos-lu teritorijā, lai izmantotu iespēju uzlabot ze-mas kvalitātes arhitektūras risinājumus.

GALVENIE ĒKU UN TO BŪVKONSTRUKCIJU TEHNISKĀ APSEKOJUMA MĒRĶI IR NOSKAIDROT OBJEKTĪVUS RĀDĪTĀJUSH ārējo norobežojošo konstrukciju (ārsienu, pārsegumu) siltumpretestību;H horizontālā un/vai vertikālā pazemes mūru daļas hidroizolācijas esamību un teh-nisko stāvokli;H mitruma pakāpi ēkas nesošajās mūra konstrukcijās; H bioloģiski inficētas vai citādi bojātas kok-snes pazīmes koka konstrukcijās; H iekštelpu nodrošinājumu ar gaisa apmai-ņas (vēdināšanas) sistēmu;

H fasāžu ailu aizpildījumu (logu, durvju) tehnisko stāvokli.

VĒSTURISKU ĒKU, KURAS ATRODAS KULTŪRAS PIEMIENKĻU TERITORIJĀS UN AIZSARDZĪBAS ZONĀS, SILTINĀŠANAS PROJEKTI IZSTRĀDĀJAMI UN DARBI VEICAMI, IEVĒROJOT ŠĀDAS PRASĪBASH ēku siltināšana veicama tikai pēc saska-ņota un akceptēta būvprojekta, ko izstrādā-juši un apliecinājuši sertificēts arhitekts un sertificēts būvinženieris; H nav pieļaujams izstrādāt siltināšanas pro-jektus ēkas fasādes fragmentam;H vēsturiskajām ēkām pieļaujams veikt pa-galma fasādes siltumizolēšanu, ja tiek ievē-roti 3. un 4. punkta nosacījumi;H siltinot ēku fasādes, jāsaglabā fasāžu, to daļu kopējās un savstarpējās proporcijas:H jāatveido fasāžu apdares raksturs, profilē-jumi, faktūras un to atšķirības, kolorīts;H jāsaglabā logu bloku iedziļinājuma dzi-ļums pret fasādes plakni;H pretugunsmūru siltināšana jāveic pilnā eksponētā mūra augstumā, dzegu, sānu ma-lu, augšdaļas un apakšdaļas savienojuma vai nobeiguma elementi jāizpilda oriģinā-lam atbilstošā veidā. Apmetuma apdares faktūrām un kolorītam jāatbilst ēkas apda-res raksturam; H jāsaglabā ēkas pamatu un fasādes plakņu nobīdes proporcijas;H siltinot ēkas, jānodrošina optimāli gaisa apmaiņas apstākļi:H jāsaglabā vai jānodrošina vēdināšana iekštelpās;H jāsaglabā vēdināmo pārsegumu un virs-pamatu vēdlūkas;H sienu konstrukcijām ar vēdināmu gaisa šķirkārtu jāsaglabā gaisa apmaiņas iespējas.

VĒSTURISKU KOKA ĒKU, KURAS ATRODAS KULTŪRAS PIEMIENKĻU TERITORIJĀS UN AIZSARDZĪBAS ZONĀS, SILTINĀŠANAS PROJEKTI IZSTRĀDĀJAMI UN DARBI VEICAMI, IEVĒROJOT ŠĀDUS PAPILDU NOTEIKUMUSH ēku fasādes, kurām ir saglabājusies oriģi-nālā apdare ar uznaglotiem dēļiem un deko-ratīvām detaļām, pieļaujams siltināt, de-montējot apdari un pēc izolācijas iestrādāša-nas to montējot atkārtoti saskaņā ar fasāžu risinājuma projektu; H gadījumā, ja koka ēkai 20. gs. otrā pusē veikta apdares nomaiņa, zudušo apdari ie-teicams atjaunot pēc:– ikonogrāfiskajiem (zīmējumi, rasējumi, foto u.c.) materiāliem;– tuvākās apkaimes tipveida analoģijām;

– arhitekta izstrādāta individuāla dizaina at-bilstoši lokālām tradīcijām;

H ēku fasādes ar esošu apmetuma apdari pieļaujams siltināt, saglabājot un atveidojot stilam un laikmetam atbilstošu apdares de-koratīvo raksturu visai ēkai. Gadījumā, ja uz koka ārsienām zem apmetuma iestrādātā hidroizolācija ir bojāta, tā jānomaina pret līdzvērtīgu izolācijas materiālu;H arhitektoniski un/vai kultūrvēsturiski vērtīgām un specifiskām fasādēm siltināša-nu ieteicams veikt no iekštelpu puses; H koka ēkām prioritāri ieteicams izmantot siltumizolācijas materiālus, ko saskaņā ar izgatavotāja materiāla aprakstu var iestrā-dāt bez gaisu necaurlaidīgas izolācijas;H siltinot ēkas tikai no iekšpuses, sienas sa-biezinājumu ieteicams neveidot biezāku par 50 mm. KOPĒJIE AILU AIZPILDĪJUMU (LOGI, DURVIS, SLĒĢI) SILTUMPRETESTĪBAS UZLABOŠANAS PRINCIPI, KAS IEVĒROJAMI VĒSTURISKU ĒKU SILTINĀŠANĀ, KURAS ATRODAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU TERITORIJĀS UN AIZSARDZĪBAS ZONĀSH ailu aizpildījumi vēsturiskās ēkās ir viens no kultūrvēsturiskās vides kvalitātes rādītā-jiem, tāpēc to saglabāšana uzskatāma par svarīgu nepieciešamību; H rekomendāciju apraksti par logiem attie-cināmi arī uz pārējiem fasāžu ailu aizpildīju-ma elementiem; H ja esošo logu saglabāšana argumentētu ie-meslu dēļ nav iespējama, izgatavojami jauni koka logi saskaņā ar ēkas logu pilnīgu vai daļēju nomaiņas projektu, kurā jāievēro esošo vēsturisko logu kopējās un savstarpē-jās proporcijas, izmēri, kompozīcija, detaļas, spraišļu (šprosu) izmēri, profili un šo para-metru atšķirības pa stāviem vai citos veidos atbilstoši ēkas logu risinājumam;H pret publisko ārtelpu eksponētajās fasā-dēs PVC vai metāla logi (izņemot pagrabam), aizvietojot tradicionālos koka konstrukcijas logus, pazemina vides kultūrvēsturisko vēr-tību un autentiskumu, nav pieļaujama; H visos saskaņotajos logu nomaiņas gadīju-mos, veicot oriģinālu koka loga nomaiņu, kā prototipu ieteicams saglabāt vismaz vienu oriģinālo logu komplektu; H kā kompromisa variants daļēji bojātu lo-gu nomaiņai un energoefektivitātes uzlabo-šanai pieļaujama ārējo vērtņu saglabāšana un iekšējo vērtņu nomaiņa, kam nav nepie-ciešama logu nomaiņas projekta izstrāde;H ja ēkai saglabājušies oriģināli un/ vai au-tentiski ailu aizpildījumu (logi, durvis) kom-plekti un tos paredzēts saglabāt 50% vai lielā-kā apjomā, trūkstošos nomainot ar kopijām, logu nomaiņas projekts nav jāizstrādā. â

33 la96

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

la.apskats

«Pūces mājas» – vieta savējiemADRESE – PūCES IELA 8, SPILVE, BABĪTES NOVADS, RĪgAS RAJONS. PROJEKTA AUTORS – ARHITEKTS JURIS ANDERSONS. INTERJERS – ULDIS SOSNOVSKIS, «gRAFUS». KONSTRUKCIJAS – LAURIS INOVSKIS. BūVUZRAUDZĪBA – VILHELMS LEPERS. VEIDņOTA BETONA āRSIENAS – «PERI» VEIDņU SISTĒMA, «MONOPRO» BETONĒŠANAS DARBI. KOKA ELEMENTU KRāSOJUMS – «CAPAROL». METāLA ELEMENTI CINKOTI VAI KRāSOTI AR DIVKOMPONENTU EMALJU URETOP-50 «RILAK». PLAKANā JUMTA SEgUMS – «ICOPAL PINTA POLAR». BETONA KLONA gRĪDA – «MONOPRO». KOKA gRĪDA – «gRAVAS PRIM» OZOLKOKA DĒĻI; «M&S gRĪDAS» gRĪDU IEKLāŠANA, EĻĻOŠANA. LOgI – «KRONE» ALUMĪNIJA LOgI UN DURVIS. VENTILāCIJAS SISTĒMU PROJEKTS – «ARTIVA LTD.». VENTILāCIJAS IEKāRTAS – «PAUL WARMERüCKgEWINNUNg gMBH». KANALIZāCIJAS SISTĒMAS PROJEKTS, IERĪCĪBA – «EKOSTANDARTS TEHNOLOĢIJAS». APKURE – «JUNKERS» SILTUMSūKNIS, «JAgA» ZEMgRĪDAS RADIATORU SISTĒMA, «UPONOR» CAURUĻVADI UN DETAĻAS. ELEKTROMONTāŽA – «ELTEKS». MĒBELES, IEKŠDURVIS, SIENU PANEĻI – «ANNA BARONS». APgAISMOJUMS – «FLOS», «KLEWE», «LUMENCENTER», «FAgERHULT». KAMĪNS – «NIBE». SANTEHNIKA – «HANSgROHE», «gUSTAVSBERg», «PAA», «DURAVIT», «ACO». FLĪZES – «FLOR gRES». IEBūVĒTAS ŽALūZIJAS – «ALAN LTD.». PROJEKTS – 2007. gADS, BūVNIECĪBA – 2008. gADA JūNIJS–2009. gADA DECEMBRIS. OBJEKTA KUBATūRA – 693 M3, LIETDERĪgā PLATĪBA – 223,6 M2, APBūVES LAUKUMS – 211,2 M2. CIEMATA KONCEPTS – WWW.PUCES–MAJAS.LV.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

teksts aGrIta lūse foto uldIs sosnovskIs

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA N etālu no Rīgas, pa ceļam uz Vārnu krogu meža ielokā top ciemats ar 6 privātmājām. Savējiem. Topošo

īpašnieku vietā izvēlēties apjomu un plāno-jumu, stilu un dizainu vairākām viena kom-pleksa privātmājām no projekta attīstītājiem ir drosmīgs un riskants solis. Atdeve un iz-došanās paredzama, zinot, ka personības ar līdzīgu pasaules uzskatu izvēlas mājokli pēc līdzvērtīgiem kritērijiem. Un kas gan kaimi-ņu būšanā vienā nelielā ciematā ir nozīmī-gāks faktors kā sapratne un draudzīgums!? Uz tādu pilnīgi realizējamu idilli cerīgi rau-gās «Pūces māju» ciemata attīstītāji. Pirms gada pabeigta pirmā māja. Sākotnēji būvēta pārdošanai, bet dažādi apsvērumi un vēlme aizmukt no pilsētas steigas likusi šeit iemiti-nāties pašiem apbūves gabala īpašniekiem

un projekta attīstītājiem. Pārējās piecas ēkas, no kurām viena drīzumā būs gatava, iecerētas ļoti pietuvinātā, bet ne identiskā stilistiskajā noskaņā, lai nākotnē, ciemojo-ties pie kaimiņiem, nerastos sajūta par atra-šanos savās mājās. Potenciālie klusuma kā-rotāji var iepazīties ar attīstītāju apdzīvoto privātmāju, iejusties noskaņā un izsvērt, vai būs rodama organiska saskaņa ar piedāvāto dzīves vides kvalitāti un estētiku ilgtermi-ņā? Interese esot.Cilvēki ir dažādi, arī tādi, kurus interesē ie-spēja rīkot saviesīgus pasākumus uz jumta... Lielpilsētās, kur trūkst labiekārtotu zaļo zo-nu, bohēma uz jumta attaisnojas, tomēr pri-vātmāju ciematā ir plašākas un piemērotā-kas iespējas. Ēku plānotā novietne paredz pietiekami daudz labiekārtotas, citu kaimiņu

36 la96 aPskats

Ēkas apjomu L veida krustojums funkcionāli izmantots, paaugstinot griestus dzīvojamajā zonā. Plašie stiklojumi nojaukuši robežu starp iekštelpu un ārpasauli, bet pret iebraucamo ceļu vērstā siena ir veidota akla.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

acīm daļēji slēptas piemājas teritorijas ar daudzveidīgu izmantošanas potenciālu.Paši attīstītāji sevi ironiski dēvē par agresī-vajiem minimālistiem, sākot ar vietas izvēli un beidzot ar interjera detaļām. Apbūves ga-bals ir neliels, un tas dabiski ierobežo ēku skaitu; citu ciematu būvniecība līdzās nav iespējama viena iemesla dēļ – apkārtējais Rīgas pilsētas mežs Babītes novada attīstības plānā nostiprināts kā ilglaicīga mežu teritori-ja. Eleganto un vienlaikus skopo formu arhi-tektūras vērtība ir korektās apjomu propor-cijas un vizuāli saderīgi, bet pēc struktūras kontrastējoši materiāli. Un detaļu perfekcija. Minimālisms nozīmē nevis lietu iznešanu no ēkas, bet šāda dzīves stila piekritējiem atbil-stoši izstrādātu kopējo vides projektu – āra un iekšas telpai.

Apskatot attīstītāju pusotra gada garumā ap-dzīvoto privātmāju – tā ir ģimene ar diviem maziem bērniem, rodas izbrīnas pilni jautāju-mi: vai jūs šeit arī dzīvojat, kur ir mantas, kur ir ikdienas sadzīves liecinieki? Ir, bet paslēp-tas lielākos un mazākos, vienkāršāk un as-prātīgāk risinātos grafiski izstrādātos sienas skapjos, kuru vērtnes, atvilktnes, atvāžamās virsmas nav aprīkotas ar rokturiem, tās atve-ramas, viegli aizķerot aiz profilētas slīpas ma-liņas, jo kāpēc nevajadzīgi bojāt skaistas ko-ka plātnes monolītumu? Visam ir sava vieta, ļaujot elpot telpai un tiem, kas tur uzturas. Virsmu faktūrā fasādē un interjerā dominē minimālisms, vietu atvēlot ierobežotai mate-riālu paletei – betonam, kokam un stiklam. Arhitekts Juris Andersons uzsver, ka reti nā-kas redzēt tik sagatavotu pasūtītāju, kas pie

arhitekta ierodas ar pilnībā formulētu priekšstatu par ēku funkciju un formu un ļo-ti labiem klasiskā minimālisma arhitektūras piemēriem, identificējot vēlamās noskaņas. Arhitekts uzdod jautājumu un arī atbild:– Kas gan varētu būt kopīgs labas arhitektū-ras paraugiem glancētajos, speciālistu apro-bētajos starptautiskajos žurnālos? Tas ir iz-glītots pasūtītājs. Pat tad, ja šāds pasūtītājs ir uzbūvējis divas spožas ēkas un projektus iz-strādāt aicinājis divus dažādus arhitektus, abas ēkas nokļūst uzmanības lokā kā labas prakses paraugi. Bet jāvairās arī no otras galējības – pasūtītājs nedrīkst projektēt. Izstrādājot «Pūces māju» projektu, pasūtītājs un arhitekts strikti ievē-roja katrs savas kompetences robežas, sa-prototies no pusvārda. Ēkas apjomu L veida

aPskats 37 la96

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

krustojums funkcionāli izmantots, paaugsti-not griestus dzīvojamajā zonā, kas kalpo arī viesu uzņemšanai. Gaisīgums un atvērtība divu stāvu augstumā uzsver centrālās telpas nozīmīgumu. Atvērtā plānojuma princips telpai piekļāvis virtuves zonu, bet plašie stiklojumi nojaukuši robežu starp iekštelpu un ārpasauli. Pret iebraucamo ceļu vērstā siena ir veidota akla, kļūstot par fonu mājas kinozālei, divi logi sienā izvietoti otrā stāva līmenī. Aiz virtuves zonas – saimnieku van-nas istaba un guļamistaba, taču, ja durvis uz šo daļu ir aizvērtas, gandrīz nekas neliecina par telpu tālāk. Delikāta norobežošanās ie-spēja radīta arī viesistabas atdalīšanā no ie-ejas gaiteņa un kāpnēm uz otro stāvu – bēr-nu apartamentiem. Bīdāma masīvkoka pa-neļa siena ar skaņu izolējošu funkciju ļauj telpā paildzināt viesības, netraucējot nakts-mieru pārējā mājas daļā. Ēka ir atvērta gaismai un caurskatīšanai katra apjoma garenvirzienā, plānots tā, lai saule savās dienas gaitās izsauļo visas tel-pas, lai dienas gaismas netrūku arī māko-ņainā laikā. Jebkur ir iespēja apstāties un ar vienu ašu skatienu aptvert teritoriju un tel-pas visdažādākajos rakursos. Rodas jautā-jums – un kā ar loģisko vēlmi privāto dzīvi norobežot no kaimiņiem? Arhitekts uzdevu-mu atrisinājis ar niansēm telpu plānojumos un iecerēto ciemata ēku novietni attiecībā vienai pret otru – kaimiņi redz citu māju

38 la96 aPskats

Paši attīstītāji sevi ironiski dēvē par agresīvajiem minimālistiem, sākot ar vietas izvēli un beidzot ar interjera detaļām. Minimālisms nozīmē nevis lietu iznešanu no ēkas, bet šāda dzīves stila piekritējiem atbilstoši izstrādātu kopējo vides projektu.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

aPskatsaklās sienas, taču pilnībā svešiem skatie-niem ir slēptas guļamistabas; katrai ēkai or-ganizēts arī neliels iekšpagalms, kas nav pārskatāms no blakus teritorijas.«Pūces mājās» pirmā līmeņa apjoma izbū-vei izmantotais monolītais dekoratīvais be-tons uzskatāmi demonstrē materiāla piemē-rotību kamerstila objektiem. Fasāžu raks-tam ir industriāla izcelsme un precīzi aprē-ķināts simetrisks ritms; celtniekiem nācās papūlēties, lai veidņu savilcējtapu un savie-nojumu šuvju nospiedumi betona virsmā veidotu projektā paredzēto grafisko ritmu. Pat betona iestrādes tehnoloģija – vibrēša-na – tika precizēta līdz sekundei. Tāpat skrūves, ar kurām piestiprināti apšuvuma dēļi otrā stāva koka karkasam, veido precī-zas, vertikālas slejas. Varbūt, ja pasūtītājs nepievērstu uzmanību šīm niansēm, tās arī nepamanītu, taču izjūtas nav apmānāmas – jau ienākot teritorijā, nevilšus rodas asoci-ācijas ar kārtību, kas nav vienkārša, bet de-taļās pamatota. Betons kā materiāls ir pasūtītāja kaislība, tiek minētas neskaitāmas vizuālās un funk-cionālās materiāla priekšrocības, betons ir stilīgs un praktisks vienlaicīgi. Un tas nav noliedzamas, šajā ēkā betons ir atdzīvojies un kļuvis par modernu latviskās būvtradī-cijas izteiksmes līdzekli. Kā viena no priekš-rocībām tiek uzsvērta betona grīdas siltuma akumulācijas spēja un perfektais izskats, kas panākts, tonējot to masā un pārklājot ar polimēru aizsargkārtu. Ziemā betonu silda zemgrīdas apkure, vasarā – saule. Pietieka-mi komfortabli staigāšanai basām kājām. Domājot ilgtermiņā par vizuālā svaiguma saglabāšanu fasādē, betona virsma pārklā-ta ar šķīdumu, kura sastāvā ir silikons, no lietus ūdens šļakstiem fasādi sargā oļu pa-bēruma josla. Proporcijās pieskaņotais otrā stāva koka ap-joms izlīdzina betona skarbumu un ieraksta ēku vidē. Vairākkārt eksperimentējot ar pig-mentu sastāvu, radīts tonis ar vislielāko pie-tuvinājumu priežu stumbra niansēm un mainīgumu atkarībā no diennakts stundas un apgaismojuma. Projektēšanas laikā pār-domātie un izstrādātie inženierrisinājumi sevi apliecinājuši kā ekonomiskas eksplua-tācijas garantu. Apkurei izmantoti atjaunojamie enerģijas resursi – siltumsūknis, kas kombinēts ar sil-to grīdu sistēmu un pie logu ailām grīdas pī-rāgā iebūvētiem konvektoriem, lai ziemā uz-turētu siltuma komfortu pie stiklu vitrīnām. Vēl lielākas atdeves sasniegšanai citās ēkās konvektori tiks aprīkoti ar iebūvētiem venti-latoriem. Pat aukstākajās ziemas naktīs nav bijusi nepieciešamība pēc papildu apsildes, kamīns kurināts noskaņai un omulībai. Energoaudits ēkai nav veikts, toties ir zinā-mas kopējās elektropatēriņa izmaksas –

vidēji 80 lati mēnesī (ziemā vairāk, vasarā mazāk), ietverot apgaismojumu, virtuves sa-dzīves tehnikas izmantošanu, bioloģiskās attīrīšanas iekārtu un siltumsūkņa darbību, kā arī gaisa rekuperācijas iekārtas darbību ziemā. Ņemot vērā plašos stiklojumus fasā-dē, platību un kubatūru, izmaksu summa nudien uzskatāma par nelielu. Tātad arī po-tenciālie pārējo ēku īpašnieki var rēķināties ar ekonomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām, jo būvniecības tehnoloģijas vi-sur būs identiskas.Konstruktīvi pirmā stāva apjoms tapis no gāzbetona blokiem ar betona čaulu, kopē-jais sienas biezums – 50 cm. Siltinājums nav

izmantots, citējot pasūtītāju, lietota «antipe-ļu sistēma» – gāzbetonā un betonā peles ne-kad neierīkos midzeņus, bet vatē tos varot atrast. Siltumizolācijas slānis lietots otrā stāva apjomam sienu pīrāga izbūvē, kuram pamatu veido koka karkass. Siltināti arī abu apjomu savietotie plakanie jumti. Nav notekrenes. Ar gaišu ruberoīdu, lai vasarās nesakarst, pārklātajā jumtā iestrādāta apsil-dāma ūdens notece, kas savāc lietus ūdeni un aizvada to kanalizācijas sistēmā. Ēkai piemeklētas energoefektīvas stiklotās fasā-žu konstrukcijas un logi ar alumīnija profi-liem, īpašie stikli sargā telpas no pārkarša-nas vasarā, un tiem ir ultravioleto staru

39 la96

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

40 la96 aPskats

1980. gadā beidzis RpI Arhitektūras fakultāti. Vairākkārtējs LAs jauno arhitektu konkursu lau-reāts. LAs biedrs no 1983.gada. Kopš 1993. ga-

da arhitekta privātprakse. galvenokārt projektē individuālās dzīvojamās ēkas. glezno. Izstādēs piedalās no 2003.gada.

JuRIS ANDERSONS 20.01.1957.

aizsardzības pārklājums. Būvniecības laikā rūpīgi piestrādāts, lai novērstu jebkādu ter-misko tiltu rašanos. «Pūces māju» arhitektam un pasūtītājam ir vienots uzskats par iespēju veikt korekcijas tikai un vienīgi projekta stadijā, jo prakse pierādījusi, ka optimizācija būvniecības lai-kā vai citu ekonomiskāku risinājumu iz-mantošana, nekā paredzēts projektā, tik un tā rezultātā izmaksā vairāk. Jebkurai sīkā-kajai izmaiņai būvniecības gaitā ir sniega bumbas efekts: mainot vienu lietu, jāmaina nākamā, un tā bez gala. Projektam jābūt de-talizētam līdz sīkākajai niansei, līdz flīžu iz-klājuma rakstam un grīdas līstīšu iestrādei. Kā mācību grāmatai. Topošā ciemata «Pūces mājas» vienreizīgums nav šajā vienā mājā, visā pilnībā tas atklāsies sešu ēku kopīgajā siluetā un ritmā. â

Visam ir sava vieta, ļaujot elpot telpai un tiem, kas tur uzturas. Virsmu faktūrā fasādē un interjerā dominē minimālisms un detaļu perfekcija, vietu atvēlot ierobežotai materiālu paletei – betonam, kokam un stiklam.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

OwL’s HOUse – pLACe FOR ONe’s OwN peOpLe

SUMMARY

Not far from Rīga, nearby a forest a village with six detached houses is being built - for one’s own people. To choose volume and room plan, style and design for several private house of one and the same complex is a risky step from developers’ point of view. A good feedback and stroke of luck may be expected if one is sure that personalities with similar tastes will choose a home according to the same criteria. The house is open to light and transparency on the longitudinal axis of each volume, and during day the sun enters into all rooms. One may stop in any place and quickly encompass the whole territory and all rooms with one view from most different angles. A question arises – what about the logical wish to fence off one’s private life from neighbours? Architect has solved this task with nuanced room plans and placement of planned village buildings in relation to each other: neighbours see ‘blind walls’ of other houses while bedrooms are fully hidden from strangers’ glances. Each building has a small inner yard, too, unseen from adjoining territory. Developers call them-selves aggressive minimalists, starting with the choice of place for the village and ending with interior details. The value of elegant yet modest architectural forms is correct volume proportions, application of materials with contrasting structure and perfection of details. Minimalism does not mean bringing things out of the building, but a fully defined concept of building’s function and form, confining the choice of materials to concrete, wood and glass.Concrete, as a material, stylish and practical at the same time, is the client’s passion. In winter concrete is warm due to subfloor heating, and in summer because of the sun. It is comfortable for walking barefoot. The building has energoeffective glazed facade construc-tions and windows with aluminium profiles; special glass protects rooms from overheating in summer and includes UVB protection. The architect and the client has a united view on the possibility to carry out corrections only in designing stage because practice has proved that optimisation during building or using other solutions, more economical than planned, will result in more expenses. Any tiniest change during construction has a snowball effect: when changing one thing the next one has to be changed, too, and so on. A project should be as detailed as possible, up to tile layout ornament and floor laths. The uniqueness of the emerging village ‘Owl’s Houses’ does not hide in a single building but will eventually unfold in the common silhouette and rhythm of all six buildings. aGrIta lūse

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

Kādi nosacījumi jāievēro, lai projekts būtu reāls pamats energoefektiviem ieguvumiem?Uzsākot projektēšanu, vispirms ir jākonstatē pamatnostādnes – kādus energoefektivitātes pasākumus pasūtītājs vēlas realizēt un kādi finanšu resursi tam tiek atvēlēti. Daudzas lie-tas ir savstarpēji cieši saistītas, piemēram, nevar visu uzmanību veltīt tikai siltumnotu-rības nodrošināšanai un aizmirst gaisa ap-maiņas nozīmi. Energoefektīvai ēkas funk-cionēšanai šodien ir pieejamas tehnoloģijas, kuru izvēle jābalsta uz aprēķiniem, bet ne uz emocijām. Projektētājam ir jāprot svaru kau-sos uzskatāmi ielikt izmaksas (projektēšanai, būvniecībai un renovācijai, iespējamo ban-kas kredīta atmaksu) un potenciālo ietaupīju-mu (energoresursu patēriņa, ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu izmaksu samazi-nājumu ilgtermiņā) – lai pasūtītājam būs sa-protama ieguldījumu un ieguvumu attiecība un, ieraugot izmaksu tāmi, viņš neatteiktos no sākotnējām iecerēm. Neizpratne par reālo ietaupījumu ir viens no iemesliem, kāpēc vai-rākas daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres ir izgāzušās pat neapspriestas un privātie pa-sūtītāji atsacījušies no domas būvēt energo-efektīvu ēku. Pasūtītājiem netika piedāvāts tehniski ekonomiskais pamatojums, aprēķi-ni par enerģijas patēriņu ar un bez siltināša-nas, ar vai bez noteiktu tehnoloģiju lietoju-ma, precīzs aprēķins, cik katru mēnesi nāk-sies maksāt par 1 m2 apkurināmās platības, ietverot bankai atmaksājamo summu. Pasū-tītājs, protams, no ciparu gūzmas var sa-mulst, tāpēc ļoti būtiski ir palīdzēt tos saprast un izvēlēties pieņemamāko variantu. Turklāt jāpatur prātā, ka ieguldījums ēku energoefek-tivitātes paaugstināšanā vienmēr būs iegul-dījums globālā energoresursu taupīšanā un CO2 izmešu samazināšanā, arī tad, ja naudas izteiksmē ieguvums būs niecīgs.Pievēršoties daudzdzīvokļu ēku renovācijai, Latvijā jāņem vērā kāda likumsakarība – jo lielāks esošais tarifs par siltumu (visaugstā-kās apkures izmaksas ir Liepājā) un jo kli-matiski aukstākā zonā māja atrodas, jo vai-rāk atmaksājas ieguldījumi siltumnoturības paaugstināšanā. Iemesli dažādiem kļūdainiem pieņēmu-miem un realizācijai, kas cēlo mērķi taupīt

enerģijas patēriņu un merkantilo – samazi-nāt izmaksas – pārvērš drupās, ir projektā iesaistīto speciālistu darbošanās šauri sa-vas kompetences robežās, nesadarbojoties ar citas jomas profesionāļiem. Projektu dzī-votspējīgu var padarīt tikai zinošu cilvēku komandas darbs, kopīga visu problēmu ap-zināšana un analizēšana, meklējot labāko risinājumu. Piemēram, ja renovācijas ener-goaudits tiek veikts kā atsevišķs pasūtī-jums, energoauditors, neorientēdamies pro-jektēšanas niansēs un būvnoteikumos, var paredzēt ārsienu siltināšanu ar 250 mm biezu minerālvati, norādot tikai siltināju-ma tehniskos parametrus un nerēķinoties ar stiprināšanas tehnoloģiskajām prasī-bām. Projektētājam šie uzstādījumi ir sais-toši un jāiekļauj projektā. Šajā gadījumā ievērojami pieaugs būvizmaksas, jo nor-matīvi nepieļauj pie fasādes stiprināmo sil-tinājuma slāni biezāku par 150 mm bez pa-pildu karkasa, tātad jābūt ventilējamajai fasādei ar latojumu, gaisa šķirkārtu un arī lielāku slodzi uz siltināmo virsmu. Energo-auditors darbu ir beidzis, bet projektētājam jāsniedz paskaidrojumi pasūtītājam, kāpēc rodas sadārdzinājums, no kura vairs nevar izvairīties. Ja energoauditors savus risinā-jumus iepriekš saskaņotu ar projektētāju un pasūtītāju, pie optimālā varianta varētu nonākt savlaicīgi. Ideāli, ja projektētājam ir energoauditora zināšanas un sertifikāts, tas ļauj ātri pamanīt neatbilstības no abu jomu aspekta un laikā tās novērst.

Tipveida ēkām tipveida projekti?Vai ir iespējami aprobēti tipveida siltināša-nas projekti, rēķinoties ar daudzajām dzī-vokļu ēkām, kuras it kā realizētas saskaņā ar tipveida padomju vai mūsdienās tapu-šiem projektiem? Viedokļi atšķiras, speciā-listi tā arī nav varējuši vienoties, atbildīgās institūcijas neziņā plāta rokas. 2000. gadā VARAM paspārnē ar aktīvu zinātnisko insti-tūciju un augstāko izglītības iestāžu mācīb-spēku līdzdalību klajā laists izdevums «Ēku siltumefektivitātes paaugstināšana», kur uz-skaitīti izplatītākie tipveida ēku projekti, to raksturojums, tehniskās īpatnības un kons-truktīvo elementu siltināšanas izmaksu un iegūtās ekonomijas aprēķini. Akli sekot

padomiem nevar, bet kā zināms pieturas punkts izdevums kalpot var.

Kāpēc vienas sērijas ēku siltināšanā nav iespējams lietot tipveida projektu? Apjomi ir dažādi orientēti pret debespusēm; atšķiras būvmateriāli, piemēram, viena 103. sērijas māja uzbūvēta no dobtajiem māla ķieģeļiem ar keramzītbetona paneļiem, bet cita no silikāta ķieģeļiem ar gāzbetona pane-ļiem. Tāpat atšķiras būvniecības gaitā ie-viestās modifikācijas; nav vienāda novietne vidē – paugurā, ieplakā, meža vidū, vējainā rajonā u.c. Iespējams, vienas sērijas un mate-riālu mājas atrodas blakus, bet atšķiras celt-niecības kvalitāte, piemēram, vienai bēniņu pārseguma siltināšanai iebērts 8–10 cm biezs izdedžu slānis, līdzās esošai – 20–22 cm, Ņe-mot vērā visus šos parametrus, energoauditu atskaites un ieteicamie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi būs atšķirīgi, kurus vēl papildus ietekmēs iemītnieku maksātspē-ja un atmaksāšanās grafiks ilgtermiņā. Jā-ņem vērā arī tas, ka šodienas apstākļiem iz-strādāts daudzdzīvokļu ēkas siltināšanas projekts pēc 3 gadiem jau būs novecojis.

Kādi ir orobežojošo konstrukciju sil-tumcaurlaidības normatīvi?Tie, protams, varētu būt ar lielāku ieplānoto enerģijas ekonomiju. Ja vēl šodien tiek pro-jektētas ēkas, kuru īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei sasniedz 150 kWh/m2 gadā, tad ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām tās uzskatāmas par neefektīvām un liecina par norobežojošo konstrukciju neatbilstību pirms 10 gadiem Ministru kabinetā apstipri-nātajam būvnormatīvam LBN 002-01. Saska-ņā ar normatīvu «Ēku norobežojošo kons-trukciju siltumtehnika» īpatnējais siltum-enerģijas patēriņš apkurei varētu būt no 80 līdz 120 kWh/m2 gadā, kas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, tomēr ir ļoti daudz. Projekta stadijā, kamēr vēl nav sākta būv-niecība, iespējams iekļaut un realizēt dau-dzus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Ar datorsimulāciju var noteikt vājās vietas un aprēķināt ieguvumus no to uzlabojumiem. Izmaiņas ir ieviešamas, pat īpaši nemainot visu projektu, tikai tās gudri integrējot jau esošajā modelī – iespējams uz-

42 la96 saruna

Kā projektos iekļaut energoefektivitātiaGrItas lūses saruna ar GuntI GradovskI, enerGoaudItoru, dIPl. InG.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

Kurinâmâ patçriòð litros(enerìijas iegûðanai) 30-25 15-10 4-5 1.5 uz dzîv. pl. kv.m. gadâ litri litri litri litri

Vajadzîgais enerìijas daudzums kWh uz katru dzîvojamâs platîbas kvadrâtmetru gadâ

Apsildei kWh/m2a kWh/m2a kWh/m2a kWh/m2avajadzîgâ enerìija 300-250 150-100 50-40 � 15parastai vienìimenes mâjai

ÇKAS STANDARTS Pilnîgi nepietiekama Nepietiekama Çkas ar zemu Çkas ar ïoti zemu siltumizolâcija siltumizolâcija enerìijas patçriòu enerìijas patçriòuKonstrukcija ðaubîga, Ir ïoti ieteicams domât par (pasîvâm mâjâm ir jâatbilstapsildes izmaksas vairs siltumizolâcijas atjaunoðanu ðim parametram, kas ietilpstnav ekonomiskas (parasti tâs ir (parasti tâs ir dzîvojamâs prasîbu profilâ) daudzzîvokïu mâjas, mâjas, kas celtas pagâjuðâ gs.nemodernizçtas vecas çkas). deviòdesmitajos gados).

ÇKAS ELEMENTI U vçrtîbas un izolâcijas biezuma standarts

Ârsienas 1.30 W/(m2 K) 0.40 W/(m2 K) 0.20 W/(m2 K) 0.13 W/(m2 K)(monolîtas 25 cm sienas)Izolâcijas biezums 0 cm 6 cm 16 cm apt. 30 cm

Jumts 0.90 W/(m2 K) 0.22 W/(m2 K) 0.15 W/(m2 K) 0.10 W/(m2 K)Izolâcijas biezums 4 cm 22 cm 30 cm 40 cm

Grîdas lîdz pamatiem 1.0 W/(m2 K) 0.40 W/(m2 K) 0.25 W/(m2 K) 0.15 W/(m2 K)Izolâcijas biezums 0 cm 6 cm 10 cm 26 cm

Logi 5.10 W/(m2 K) 2.80 W/(m2 K) 1.10 W/(m2 K) 0.80 W/(m2 K) Viena stikla kârta Dubults stiklojums, Dubults stiklojums, Trîskârðs stiklojums, selek-

(gaisa pildîjums) selektîvais stikls tîvais stikls, spec. râmis

Ventilâcija Ðíirbainas ðuves Atvçrti logi Gaisa izplûdes ierîce Komfortablaar siltuma rekuperâciju

Galîgais vajadzîgaisenerìijas daudzums

Sadzîves priekðmetiem

Ventilâcijas sistçmai

Ûdens sildîðanai

Telpu apkurei

400

350

300

250

200

150

100

50

CO2 izplûde 60 kg/m2a 30 kg/m2a 10 kg/m2a 2 kg/m2a

Dzîvojamais fonds Nepietiekama Mâja ar zemu Pasîvâ mâjaPilnîgi nepietiekama siltumizolâcija enerìijas patçriòu

siltumizolâcija

saruna

labot norobežojošo konstrukciju tehniskos risinājumus, novērst termiskos tiltus, kā arī izvēlēties logus un durvis ar labākiem sil-tumtehniskajiem parametriem.Saskaņā ar Ministru kabineta «Noteikumiem par ēku energosertifikāciju» un «Vispārīga-jiem būvnoteikumiem» jaunbūvju projek-tiem ir jāveic energoefektivitātes aprēķini un jāizsniedz pagaidu energosertifikāts. Daudzi projektētāji to uzskata par formalitāti, taču pareizi būtu energoauditoru piesaistīt jau projektēšanas sākumposmā, lai pēc tam energosetifikāts nerādītu bēdīgus rezultātus.

Tehniskais projekts vai vienkāršotās renovācijas projekta dokumentācija?Vienkāršotās renovācijas projektus grūti uz-skatīt par pilnvērtīgām norādēm būvnie-kiem, pēc kurām jāuzlabo ēkas energoefekti-

vitāte. Guntis Gradovskis norāda citu ceļu – iespēju izstrādāt pilnu tehnisko projektu, pēc kura būvnieks var viegli strādāt, pasūtītājs kontrolēt procesu, bet būvvaldē iesniegt vien-kāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kas atvieglo ieceres saskaņošanu. Tas nav aiz-liegts. Vispārīgajos būvnoteikumos ir noteik-tas minimālās prasības vienkāršotās renovā-cijas dokumentācijai, tāpēc tas parasti atbilst projektētāja atbildības izjūtai, pasūtītāja iz-pratnei un vietējās būvvaldes prasībām. Minimālo prasību – krāsu pase, galvenie konstruktīvie mezgli un būvdarbu organizā-cijas shēma – izpildi iespējams interpretēt plaši. Krāsu risinājuma izstrādei iespējams uzmērīt un detalizēti uzzīmēt fasādi, bet var arī krāsu pasi sagatavot ar datorprogrammu uz ēkas fotogrāfijām. Mezglu risinājumiem var konstruēt ēkas plānus, griezumus un

šķēlumus saskaņā ar reālo situāciju, bet var arī sakopēt no kompāniju katalogiem gata-vos, teorētiski izstrādātos risinājumus, kas diemžēl ir derīgi tikai atsevišķos gadījumos. Vienkāršotās renovācijas dokumentācijā bū-tu nepieciešams iekļaut logu un durvju spe-cifikācijas, bet bieži vien to trūkst un ir vien normatīviem atbilstoša U vērtība, vai nav pat tās. Tādējādi šāds projekts turpinās kā vienkāršota realizācija ar daudzām paviršī-bas un nezināšanas kļūdām. Labam rezultā-tam energoefektivitātes uzlabošanas jomā renovācijas pasūtītāja interesēs būtu izstrā-dāt pēc iespējas detalizētāku projekta doku-mentāciju, paredzēt arī autoruzraudzību būvniecības laikā un jēdzienu «vienkār-šots» izmantot tikai saskaņošanas procesā.

Vai guļbūves ir energoefektīvas?Mūsdienās guļbūves pēc uzbūves, struktū-ras un funkcionēšanas neatbilst ne ekoloģis-kas, ne energoefektīvas mājas statusam. Tās bija lieliskas ēkas citos laikos, kad dominēja citi nosacījumi. Balstoties uz ilggadīgu koka ēku projektētāja pieredzi, kā arī personīgo pieredzi ekonomiskā ēkas ekspluatācijā, guļbūves vietā Gradovskis rekomendē izvē-lēties koka karkasa ēkas, ko iespējams kons-truēt atbilstoši normatīviem un kas ir ener-gotaupīgas ikdienā. Jautājumu par guļbūvju patieso ekoloģisku-mu jau 2004. gadā, kad vēl populistiski vi-sur tika skandēts, cik veselīga un ekoloģiska ir pēc senču tradīcijām būvēta koka māja, aktualizēja arhitekte Ausma Skujiņa. Kur gan slēpjas ekoloģija, ja jāizcērt pamatīgs skaits lietaskoku un arī ekspluatācijā jātērē ievērojami energoresursi? Skandināvijā sā-kuši bremzēt atļauju izsniegšanu guļbūvju celtniecībai, pieprasot to vietā izvēlēties eks-pluatācijā energoefektīvākus, ekonomiskā-kus un ekoloģiskākus variantus. Par to jādo-mā arī mums. â

43 la96

provizoriskās energoefektivitātes aprēķināšanai projektēšanas laikā iespējams izmantot vairākas programmas:H LU fiziķu izstrādāta (A. Jakoviča vadībā) programma, pasūtītājs LR Ekonomikas ministrija,H PHPP 2007 (Passive House Planning Package 2007), «Passiv Hous Institut» Darmštatē izstrādāta aprēķinu programma, izmantojama projekta pārbaudei un kopējā enerģijas patēriņa noteikšanai, iegādājama internetā par aptuveni 130 eiro, H DOF–Energia 2.0,H THERM, Cobra – programmas izmantojamas termisko tiltu modelēšanai,H DOF–Therm 2.1 – programma izmantojama tikai siltumcaurlaidības koeficienta aprēķinam.

ApRĒķINu pROGRAmmAS

ATTĒ

LS N

O I

ZDEV

UM

A «

ISO

VER»

MU

LTI-K

OM

FORT

A M

āJA

9.

LPP.

HTT

P://

ISO

VER.

LV/B

ROCH

URE

S

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

P ēc ielas fasādē un gala fasādēs rak-sturīgās sarkanā ķieģeļa apdares jo- projām ir atpazīstamas 103. sērijas

ēkas, ko Latvijā būvēja no septiņdesmita-jiem līdz deviņdesmitajiem gadiem. Arhitek-tūras vēsturnieki ir veltījuši šai sērijai atzinī-gus vārdus, jo tajā vienas sekcijas jeb kāpņu telpas ietvaros gan piecu, gan deviņu stāvu variantā bija salīdzinoši daudz dzīvokļa tipu (1–2–3; 2–2–2; 2–2–3, 1–1–3 u.c.), kā arī kopējas lietošanas bērnu ratiņu un velosipēdu telpa pirmajā stāvā. Nesošās sarkanā ķieģeļa starpsienas, kontrastējot ar dažādi krāsotu gaišas apdares vieglbetona paneļu ārsie-nām, veidoja itin glītas ēku grupas – pārsva-rā gan provincē, jo Rīgā bija noteikts būvēt pilnas saliekamības paneļu ēkas. Daugavpilī šī 71 dzīvokļa piecu sekciju piecstāvu ēka celta 1985. gadā, un tās

103. sērijas ēkas renovācijaADRESE – DAUgAVPILS, 18. NOVEMBRA IELA 159. PASūTĪTāJS – «DAUgAVPILS DZĪVOKĻU UN KOMUNāLāS SAIMNIECĪBAS UZņĒMUMS». PROJEKTA AUTORI – «8 A.M.», ARHITEKTI JURIS LASIS, EDUARDS BEERNAERTS, 2010. gADS.

44 la96 aPskats

teksts JānIs leJnIeks, dr. arcH.

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

aPskats

energoefektivitātes rādītāji neatbilst nor-matīvam LBN 002-01. Firmas REM PRO energoaudits uzrāda siltumenerģijas patēri-ņu apkures sezonā 153 kWh uz 1 m2 gadā, bet karstā ūdens sagatavošanai attiecī-gi 112. Nolūkā uzlabot šos rādītājus, tiks re-novēta apkure un siltais ūdensvads – pare-dzēta bojāto siltumapgādes cauruļu, noslē-dzošās armatūras un ūdens noliešanas ar-matūras nomaiņa uz pievadiem un stāvva-diem pagrabstāvā un bēniņstāvā, kā arī esošo un jauno cauruļu siltināšana. Īsteno-jot minētos darbus apmēram 129 000 latu vērtībā, ietaupījums būs 53 kWh uz 1 m2 ga-dā, un aprēķinātais ieguldījumu atmaksā-šanās periods ir 21 gads. Projektā paredzēta visu ārsienu, pagraba pārseguma un jumta daļas siltināšana, atsevišķu logu un visu ārdurvju nomaiņa,

kā arī zemējuma kontūra izbūve. Ēkā apmē-ram ceturtā daļa oriģinālo koka logu ir no-mainīti uz baltu polivinilhlorīda (PVC) rām-ju logiem ar divu stiklu paketi. Būvniecības finansējums un līdz ar to arī projekts nepa-redz dzīvokļu logu nomaiņu – nedz koka, nedz PVC profila. Paredzēts demontēt koka logus kāpņu telpā un aizvietot tos ar baltas krāsas selektīvā stikla paketes logiem PVC rāmjos, kuru siltumzuduma koeficients (U) ir 1,3 W/m2K. Fasādes ārējā apdare – 100 mm minerālvate, apmesta ar armētu izlīdzinošo apmetumu. Lodžijām – jauni cementa šķied-ras vairogi, piemēram, «Minerīts HD». Krāsu palete – trīs pelēkie toņi un viens sarkanais – atbilst sākotnējam 103. sērijas kolorītam, kam raksturīgs «Lodes» ķieģeļa un pelēkā granīta šķembu kontrasts. Parapeta apdare – no cinkotā skārda.

Bēniņu stāva sienas paredzēts siltināt ar 50 mm akmensvati, bet grīdu – ar 160 mm beramo vati, komunikāciju apkalpošanai paredzot koka laipas. Pagrabstāva griesti tiks siltināti ar 100 mm akmensvati, un ār-sienās izbūvētas vēdināšanas restes. Sienu siltinājums nepasliktinās trokšņa un vibrā-cijas līmeni, kā arī dzīvokļu vēdināšanas apstākļus. Jumta konstrukcija tiek siltināta ar 170 mm akmensvates plāksnēm, virs ku-rām paredzēts cinkotā skārda segums uz ko-ka dēļu klāja. Daļu lodžiju, kā tas ir visā Latvijā, garajos ekspluatācijas gados iedzīvotāji pašu spē-kiem ir nelegāli aizstiklojuši, pamatojot to ar vēlmi gan iegūt papildu platību dzīvok-lim, gan mazināt ārējā klimata ietekmi uz lodžijai piegulošo istabu. Vienlaikus ar vi-sas fasādes siltināšanu pēc pasūtītāja uzde-vuma papildus pa ārējo perimetru ir pare-dzēts siltināt arī lodžijas, paredzot jaunus logus un siltināta karkasa ārsienas daļu zem tiem. Protams, paredzēts demontēt gan esošo aizstiklojumu, gan margas, az-bestcementa daļas utilizējot atbilstoši pa-stāvošajai kārtībai par kaitīgo atkritumu utilizāciju. Loga rāmja profila materiāls – balts PVC, stiklojums – selektīvā stikla pa-kete. Logu un stiklojuma siltumzuduma koeficients (U) – 1,3 W/m2K. Ārējās palo-dzes no cinkota skārda.Pasūtītāja ierosinātais un arhitektu izteik-tais piedāvājums – nomainīt lodžiju iestik-lojumu un iestiklot arī pārējās – sastapa virknes dzīvokļu īpašnieku pretestību. Cil-vēki, kas no padomju varas piešķirtā dzī-vokļa īrniekiem pēc 1991. gada ir kļuvuši par tā īpašniekiem, ir sapratuši atjaunotā Latvijas 1938. gada Civillikuma piešķirtās tiesības, kura pamatā – kapitālisma filozofi-jas pamatpostulāts – «privātīpašums ir svēts!». Ir saprotami atteikuma pamatoju-mi. Vieni negrib tērēt naudu stiklojuma no-maiņai, bet citi vēlas saglabāt sākotnējā plānojuma statusu, kurā lodžija ir vieta, kur var iziet svaigā gaisā – salīdzinoši grez-na piedeva dzīvoklim, kādas nebija visos tipa projektos.Spēlējot demokrātiju un saglabājot «status quo», jāatzīst, ka tiks iemūžināta fasāde, kuru veido iedzīvotāju savulaik haotiski ie-stiklošanai izvēlētās lodžijas. Vēl atliek jau-tājums – kam saistībā ar projektu jāmaksā par lodžiju aizstiklojumu? Vai arhitektu vēl-me renovācijas un siltināšanas procesā at-griezties pie vienotas 103. sērijas fasādes kompozīcijas īstenosies – to rādīs laiks. Dau-gavpils piemērs ir lakmusa papīrs masvei-dīgi celtās dzīvojamās vides sakārtošanai, kuru ir iniciējusi ES dzīvokļu siltināšanas programma un Klimata pārmaiņu finansē-šanas instruments (KPFI), kas uzsāk savus apgriezienus Latvijā. â

45 la96

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

K ompānija, kas uzņēmusies attīstīt un arī realizē ideju par energoefektīvu un ilgtspējīgu īres dzīvokļu būvniecī-

bu ievērojamos apjomos visā Zviedrijas valsts teritorijā, nav liela. Attīstītāja koncepts ir pilnīgi citāds un atšķirīgs no pieņemtajiem standartiem, tas nav – «uzbūvē, pārdod, aiz-mirsti!» «ByggVesta» speciālisti peļņu no būvniecības projektu realizācijas gūst un arī nākotnē gūs no īres maksas.Zviedrijas pašvaldības ir bijušas atsaucīgas abpusēji izdevīgam darījumam, kas paredz apbūves gabala piešķiršanu attīstītājam kva-litatīvu energoefektīvu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, kuru iemītniekiem tiek garantē-ti izteikti zemi komunālie maksājumi – tādē-jādi konkrētā pašvaldības teritorija kļūst par interesantu dzīves vietu, tiek ilgtermiņā pie-saistīti cilvēki – nodokļu maksātāji, kas ik mēnesi papildina pašvaldības budžetu. Attīstītāja interese ir īres maksas saņemšana ilgtermiņā, protams, garantējot arī ēku uztu-rēšanas pakalpojumus. Pirmā stāva dzīvokļi ēkās tiek izbūvēti ar aprīkojumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ir papildu bo-nuss, lai piedāvāto dzīvojamo vidi uzskatītu par īpaši draudzīgu un atsaucīgu. Visiem pro-jekta dalībniekiem ir garantēts labums – paš-valdībai, attīstītājam, dzīvokļu īrniekiem.Aktivitātes Zviedrijas būvniecības tirgū un būvmateriālu ražotņu noslodze, kas nespēj apmierināt augošo materiālu deficītu, attīs-tītājiem un ģenerāluzņēmējiem liek raudzī-ties Baltijas valstu virzienā un būvmateriā-lu iztrūkumu segt ar mūsu ražotāju palīdzī-bu, lai gan transportēšanas izmaksas, kas arī tiek ietvertas gala izmaksās, nebūt nav lētas un tām piemīt tendence laika gaitā paaugstināties.Ja ideja tiktu attīstīta Latvijā, līdzvērtīgu īres namu būvniecība izmaksātu aptuveni par 30 procentiem lētāk, rēķinoties, ka materiā-lu transportēšanas izmaksas ir niecīgas valsts iekšienē un arī darba spēka izmaksas tomēr pie mums ir lētākas, stāsta Juris Kaļeņuks, «TMB Elements» izpilddirektors

un valdes priekšsēdētājs, kura vadītā kom-pānija piegādā saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementus energoefektīvu ēku būvniecībai Zviedrijā. Iepazīstoties ar ieceri uzbūvēt 3000 energo-efektīvus dzīvokļus Zviedrijas teritorijā, pir-majā mirklī rodas asociācijas ar nepārskatā-mu mikrorajonu, piepildītu ar tipveida daudzdzīvokļu ēku projektiem. Ne uz to pusi – truli tipveida projekti netiek klonēti. Izstrādājot projektu, katrā pašvaldības teri-torijā tiek ņemti vērā specifiskie būvnotei-kumi, iecerētā arhitektūras projekta saderī-ba ar ainavu un pat viena kompleksa ēkas, lai arī tās būtu tikai divas vai trīs, ir ar atšķi-rīgām iezīmēm, protams, pieturoties pie vie-notas stilistikas. Atšķirīgi ir arī vienādu ista-bu skaita dzīvokļu plānojumi un platība. Jā, tas sarežģī situāciju arhitektiem un ražotā-jiem, jo katras ēkas projekts jārisina un jā-konstruē individuāli.Aktuālie projekti tiek realizēti Gēteborgā un Stokholmā, kur pusstundas braucienā no pilsētas centra top triju dzīvojamo ēku

komplekss «Teodoliten» ar kopskaitā 46 dzī-vokļiem. Ēkām ir četri stāvi, katrai no tām pamatu platība ir 600 m2, dzīvojamos na-mos tiek izbūvēti nelieli 2-3 istabu dzīvokļi ar platību no 40 līdz 70 m2, kuru papildu vēr-tība ir stiklota terase. Viena stāva celtniecība no «TMB Elements» saražotajām konstrukci-jām aizņem aptuveni nedēļu.Atšķirībā no projektiem, kuri tiek būvēti ar domu pārdot un kuros līdz ar to ir iespēja iz-šķērdīgāk rīkoties ar telpu, īrēšanai domāta-jā projektā koplietošanas telpām, gaiteņiem, kāpņu telpai, pat terasei atvēlēta precīzi nor-matīvos noteiktā platība un ne kvadrātcenti-metru vairāk. Ēku atšķirīgās fasādes krāso-tas pasteļtoņos, galvenais ritma akcents ir logu ailu un terašu stikloto plakņu kārto-jums. Lakoniski izteiksmīgie apjomi mēro-gos nodibinājuši labvēlīgas attiecības ar ap-kārtējo vidi – koku galotnes sniedzas pāri plakanajiem savietotajiem ēku jumtiem. Montāža tika sākta 2011. gada aprīlī, līdz zie-mai ēkas iecerēts nodot īrnieku rīcībā.Gēteborgā tiek realizēts cits koncepts. Ēku

Energoefektīvi īres nami ZviedrijāZVIEDRIJAS ENERgOEFEKTĪVU ĒKU PROJEKTU ATTĪSTĪTāJS – «BYggVESTA», ARHITEKTūRAS KONCEPTS – BIROJS «WHITE», ARHITEKTūRAS PROJEKTS – BIROJS «ARKITEKTHUDET». ĢENERāLUZņĒMĒJS – «HöKERUM BYgg AB». KONSTRUKCIJU APRĒķINI, DZELZSBETONA SALIEKAMO KONSTRUKCIJU IZgATAVOŠANA, PIEgāDE, MONTāŽA – SIA «TMB ELEMENTS». PROJEKTA REALIZāCIJAS LAIKS – 2010. – 2014. gADS. APJOMA IECERE – 3000 OPTIMāLAS PLATĪBAS DZĪVOKĻI DAŽāDāS ZVIEDRIJAS PAŠVALDĪBāS. ATTĪSTĪTāJA gARANTĒTAIS ENERĢIJAS PATĒRIņŠ EKSPLUATāCIJAS LAIKā – 25 KWH/M2 gADā.

46 la96 aPskats

teksts aGrIta lūse PuBlIcItātes foto

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

aPskats

kompleksu veido pusaplī izvietotas un sav-starpēji savienotas 5 sekcijas ar gandrīz 50 dzīvokļiem. Daudzdzīvokļu nami izvieto-ti paugurā, un to izteiksmību, dinamiku uz-sver divslīpju jumti un balkonu konstrukciju ritms. Arhitektoniski ēka ir sarežģīta ar daudzveidīgu līmeņu risinājumu, bet tas ne-kādi neiespaido enerģijas patēriņu – eks-pluatācijā tas paredzēts nemainīgi zems. Ēkas novietnes dēļ radās neliels konflikts starp divām pašvaldībām, jo, atrodoties paugurā, loģiska kanalizācijas ūdeņu nova-de organizējama lejup, kas jau ir citas paš-valdības teritorija. Strīdus būtība – kāpēc vienai pašvaldībai jāiegūst 100 nodokļu maksātāji un lieliska jauna ēka, bet otrai ti-kai netīrie notekūdeņi? Būvatļaujas izsnieg-šana ieilga, līdz pašvaldības savstarpēji vie-nojās par kompromisu. Kādu? Nav zināms.

GARANTĒTĀ T°C TELPĀS – 18°C BEZ APKURES «ByggVesta» speciālisti uzsver trīs būtiskus aspektus. Pirmkārt, tehniskie risinājumi ļauj attīstītāju būvētajās ēkās augu gadu (arī ziemā) garantēt telpās bez apkures gaisa temperatūru vismaz 18°C, otrkārt, ēkas enerģijas patēriņš nepār-sniedz 25 kWh/m2 gadā, treškārt, būvniecī-ba tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējības uz-stādījumu. Nosauktie tehniskie parametri tiek garantēti jebkurā «ByggVest» būvētajā daudzdzīvokļu namā neatkarīgi no ēkas ar-hitektoniskā koncepta, formu daudzveidī-bas, balkonu un terašu esamības. Ja dzīvokļa iemītniekam ir auksti un kom-forta nodrošināšanai nepieciešama augstā-ka telpas temperatūra, ir iespēja pieslēgt ap-kuri – individuāli uzstādītie skaitītāji nosaka siltuma patēriņu, ar kuru saskaņā iemītnie-kam jānorēķinās papildus. Rezerves telpu apsildei plānots izmantot atjaunojamos enerģijas resursus – zemes siltumu, tehnolo-ģiski to iegūstot ar dziļurbuma siltumsūkni. Latvijā pieņemts ieurbt tikai vienu spici, bet Zviedrijā augstāka lietderības koeficienta nodrošināšanai tiek veidoti divi urbumi, pa

vienu no tiem tiek saņemts zemes siltums, otrajā – aizvadīts atlikums.Energoefektīvo ēku būvniecības tehnoloģijā netiek izmantotas kosmiskas novitātes, būv-materiālu iestrādes procesā lielāka uzmanība pievērsta rūpīgai darbu izpildei. Piemēram, pamatu plātnes siltināšana, ieklājot putupo-listirola plātnes, notiek bezmaz ar baltiem cimdiem. Siltumizolācijas slānī akurāti ar ro-kas instrumentiem tiek izveidotas atveres ar-matūrai un komunikācijām. Defekta gadīju-mā plātne tiek nomainīta, nevis aizķepināta ar Latvijas būvnieku supermateriālu visiem gadījumiem – celtniecības putām. Pamatu stūra elementi ir izgatavoti rūpnieciski, coko-la apdarei izmanto mitruma izturīgās ģipš-kartona plātnes, nodrošinot hidroizolāciju. Ēku ārsienu konstrukcija tiek būvētas no vienslāņa 120–150 mm bieziem dzelzsbeto-na paneļiem. Kā iemeslu šādai izvēlei pasū-tītājs min iespēju pilnībā noslēpt šuves. Viendabīgu, tīru fasādi iespējams radīt, vienslāņa konstrukcijas siltinot no ārpuses ar 180 mm biezu putupolistirola slāni, zem tā paslēpjot noblīvētas šuves un pēc tam ri-sinot ārējās apdares estētiku ar tonētu mi-nerālapmetuma slāni. Šuvju blīvuma nodrošināšana ir īpašs stāsts būvniecības sadaļā, blīvēšana tiek veikta ar tik lielu rūpību, lai garantētu absolūta gaisa necaurlaidība. Pēc nodošanas ekspluatācijā gaisa caurlaidība ēkās tiek pārbaudīta ar pārspiediena testu «Blower Door». Īpašas prasības Zviedrijas attīstītāji un ģene-rāluzņēmēji izvirzīja paneļu virsmas kvali-tātei – tai bija jābūt tik gludai, lai pietiktu ar 1 mm biezu špakteļkārtu divos slāņos tās sa-gatavošanai krāsošanai. Arī logu ailas tiek krāsotas, nevis nosegtas ar ģipškartona plāt-nēm. Netiek izlīdzinātas redzamās paneļu savienojumu vietas griestos, jo nav jāpārspī-lē. Griestus tikai nokrāso. Iekārto griestu sistēmas energoefektīvajos Zviedrijas īres namos nav aktuālas. Vēl viena nianse – liela vērība projektā un rea-lizācijā pievērsta skaņas izolācijas un vides

akustiskā komforta nodrošināšanai, iz-mantojot elastīgo neopora blīvējumu hori-zontālu paneļu savienojumu vietās, nevis javu. Paneļi savstarpēji nesaskaras, skaņas izplatība tiek būtiski bremzēta. Ēkās tiek izmantoti tikai divkameru stikla paketes (ar trīs stikliem), logu konstrukcijas siltu-ma caurlaidības koeficients ir neiedomāja-mi zems - U

w=0,2 W/m2·K.

ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ SAMAZINĀS PAR 50 PROCENTIEM Enerģijas ietaupī-jums un zemais patēriņš ēku ekspluatācijas laikā tiek nodrošināts ar augsta lietderības koeficienta mikroklimata sistēmu «VoltAir System»® ar iekļautu piespiedu gaisa ap-maiņas sistēmu, rekuperāciju, dzesēšanu in-dividuāli katram dzīvoklim. Rekuperācijas devums apsildei plus siltums, ko izdala telpu iemītnieki, sadzīves tehnika, ir pietiekams, lai telpās arī ziemas aukstākajās dienās gai-sa temperatūra nenokristos zemāk par 18°C. Salīdzinot ar standarta būvniecības tehnolo-ģiju, kas neparedz šādas sistēmas uzstādīša-nu, enerģijas ekonomija ir 50 procenti. Sistē-ma ir datorizēta un automātiski uztur pare-dzēto režīmu katrā telpā, tehniskās iekārtas vadība aizņem aptuveni 1x1x3 m lielu platī-bu, tā ievietota skaņu un siltumu izolējošā 50 mm biezā čaulā, līdz ar to novietojama jebkur, kur atrodama brīva vieta ēkā, pie-mēram, uz plakanā jumta. Raksta nobeigumā jāsecina, ka uzbūvēt daudzdzīvokļu ēku ar zemu enerģijas patēri-ņu nav neiespējamā misija, to var realizēt ar tirgū pieejamiem materiāliem un sistēmām un racionāli izstrādātu projektu. Starp citu, Zviedrijā uzņēmumu motivāciju turēt augstu kvalitātes latiņu uzskata par tik pašsaprota-mu, ka ne arhitekts, ne citi kontrolieri nav uz-skatījuši par vajadzīgu ierasties objektā kon-trolēt būvniecības gaitu, kamēr, «TMB Ele-ments» menedžmenta vadītas, tapa ēkas konstrukcijas. Katrs pats ir atbildīgs par savu darbu, turklāt mutvārdu apgalvojumi un solī-jumi Zviedrijā ir konvertējama vērtība. â

47 la96

šIs

RAKs

Ts Ie

spIe

sTs

UZ

OTR

ReIZ

ēJI p

ĀRsT

RĀD

ĀTA

pApĪ

RA

A rhitekta Armanda Bisenieka birojs jau kopš 2009. gada strādā pie objek-ta ar nosaukumu – EKOMĀJA Bak-

minstera Fullera kupola konstruktīvajā sis-tēmā. Pagaidām tā atrašanās vieta vēl nav konkretizēta. Konkursa projekts Garkalnē (autori: Armands Bisenieks, Artūrs Čepulis, piedaloties Mārim Lejam, Kasparam Mednim) togad tika izstrādāts uz informatīvi praktiska pamata – sadarbības līgums ar būvfirmu «KMK Latvija», kam ar ASV pār-stāvniecību Eiropā «Gravitonium OY» ir eks-kluzīvas tiesības projektēt un būvēt Baltijas valstīs kupola veida konstrukcijas. Objekta telpiskais pamatelements – sfēras astotdaļa vai Bakminstera Fullera kupola ce-turtdaļa (R = 10 m). Sfēriskā daļa ir pašneso-ša – balsta konstrukcijas nav nepieciešamas. Starpstāva pārsegums ir iekārti kupola trīs-stūra savienojumu vietās. Tehniski ekono-miskie rādītāji: kubatūra: ~480 m3, lietderīgā platība: ~150 m2 un būvizmaksas – apmēram 75000 Ls, būtu pieņemami vietējam tirgum, jo konstruktīvajam risinājumam ir varianti: vieglmetāls, tērauds vai koks. Arī vertikālajām ārsienām ir varianti: koka statņu konstrukcijas; vieglbetona sienas ar koka dēļu apšuvumu un mūra sienas ar ko-ka dēļu apšuvumu, kurām piemīt siltuma inerce. Iekšsienu materiāls saplāksnis, ģipš-kartons vai jebkurš cits materiāls.

Ekoloģiskā ola

48 la96 ProJektI

teksts JānIs leJnIeks, arHItekts

Ārsienas jeb jumta paneļi ir siltināti ar ak-mensvates siltumizolāciju un tonētu, ne-caurspīdīgu stiklu ārpusē, nodrošinot ēkām augstu energoefektivitāti. Paneļi, caur ku-riem interjerā ieplūst gaisma, ir divu veidu: gan uz horizontālas ass verami logi, gan ne-veramas stikla paketes vitrīnas. Kupolveida pārsegumu izmaksas salīdzinā-jumā ar tradicionālām taisnstūrveida kon- strukcijām ir par 20 līdz 40% mazākas. Kupola konstrukciju ēkās ir mazāks enerģi-jas patēriņš apkurei, ventilācijai, kondicio-nēšanai. Pārdomāti izvietojot caurspīdīgās daļas, iegūst arī efektīvāku izgaismojumu un elektroenerģijas ietaupījumu.

Dvīņu mājas griezums.

ÜKupola interjers.

Dvīņu mājas vizualizācija.

ProJektI

Autori objekta novietni saredz dabīgajā vidē – priežu mežā, kur kompaktais, neitrā-lais būvķermenis labi iederētos. Gludajās fa-sādēs meža motīvs – vertikāls ailu kārtojums un koka dēļu apdare. Sfēriskais apjoms ēkas daļā, kas virzīta uz ziemeļiem – gruntsgabala dziļumā, uztver iespējami daudz gaismas, vienlaikus nepārkarstot no saules. Raugoties tradicionālajā Latvijas ainavā, ekoloģisko olu jaunbūvju kupolveida forma būtu mūs-dienu brīvdienu mājas īpatnība.Arhitekta Armanda Bisenieka biroja «AB ARCHITEKTI» komanda, piedaloties kon-sultantiem no SIA «Ģeonami», ēkas tipu, kas veidots Bakminstera Fullera kupola konstruktīvajā sistēmā, ir piedāvājis arī vairākām sabiedriskajām ēkām. Tādi bija priekšlikumi LU Botāniskā dārza palmu mājas renovācijai, estrādei Alsviķos un multifunkcionālā centra projekta «Ventspils jaunrades nams» skicē (idejas autors – Dr. Rauls Vēliņš, www.solarola.lv), konsul-tanti: būvniecības – Andris Kreislers, solā-rās enerģijas – Aleksandrs Bērziņš, komuni-kāciju – Ilmārs Latkovskis, informācijas teh-noloģiju Harijs Ozols un jurists – Valters Kronbergs), kā arī Valkas–Valgas ledus hal-les Valkā metu konkursā uzvarējušajā pro-jektā 2010.gadā Piedāvājumu pievilcība slēpjas demokrātiskas būvprogrammas un ekonomiska budžeta apvienojumā. â

49 la96

LU Botāniskā dārza Palmu mājas renovācija un esošā situācija.

«Ventspils jaunrades nams».

Valkas – Valgas ledus halle.

D ienesta viesnīcu kompleksu Ķīpsalā veido divas bloķētas ēkas – deviņstā-vīgs korpuss Āzenes ielā 22, eksplua-

tācijā nodots 1980. gadā, un vienpadsmitstā-vīgs korpuss Āzenes 22a, ekspluatācijā no-dots 1986. gadā. Ēkas īpaši projektētas RTU kopmītņu vajadzībām («Pilsētprojekts», ar-hitekte Daina Danneberga), tāpat kā blakus esošais «Islande Hotel», kas ārējo veidolu ie-guva tikai pēc būvdarbu pabeigšanas 2006. gadā. Kopējā kopmītņu apkurināmā platība ir 17 044 m2. Ēkām ir izbūvēti bēniņi un pag-rabstāvs. Konstrukcijas – gāzbetona un cau-rumoto māla ķieģeļu ārsienas, jumts un lo-gi – neatbilst Latvijas būvnormatīvam LBN 002-01 «Ēku norobežojošo konstrukciju sil-tumtehnika». Kopmītņu ārējais veidols ir lī-dzīgs, bet atšķiras stāvu skaits un iekštelpu plānojuma nianses.Projekta dokumentācija ir gājusi bojā arhīva ugunsgrēkā, tāpēc konstruktīvie risinājumi

un inženiertīklu šahtu aizpildījums bija jā-apseko dabā, tā projektētājiem un apsaim-niekotājam radot neplānotu laika patēriņu un nepatīkamus pārsteigumus. Lai piesaistī-tu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta lī-dzekļus, 2010. gada pavasarī tika izstrādāts detalizēts skiču projekts, energoaudits, teh-niski ekonomiskais pamatojums un pieņem-ti būtiskākie lēmumi projektēšanai. Projek-tēšanā un lēmumu pieņemšanā iesaistījās arī RTU inženiertehnisko katedru vadošie speciālisti un viesnīcas apsaimniekotāji. Izvērtējot ievērojamo būvapjomu un ierobe-žoto finansējumu, sākotnēji tika izskatīta ie-spēja renovēt tikai vienu korpusu. Bet, ņe-mot vērā atrašanās vietu un to nozīmi pub-liskajā ārtelpā, tika drosmīgi izlemts – ar pie-ejamajiem līdzekļiem sakārtot abus reizē un neriskēt, ka neremontētajai daļai finansēju-ma trūkuma dēļ gadiem būs jāizskatās pēc nabadzīgās māsīcas. Turklāt visai viesnīcai ir kopīga enerģijas uzskaite un inženiertīkli,

tātad – loģiski ir priekšnosacījumi veikt kompleksus darbus abām ēkām. Piemērotākie tehniskie risinājumi tika mek-lēti, salīdzinot izmaksas ar iespējamo ener-ģijas ietaupījumu, lai par iztērētajiem līdzek-ļiem tiktu iegūts visefektīvākais rezultāts. Jāpiebilst, ka lielāka finansējuma gadījumā būtu iespējams sasniegt zemāku energopa-tēriņu. Nereti pat būvniecības nozares spe-ciālisti pauž viedokli, ka tā sauktie siltināša-nas projekti ir realizējami vienkārši un ātri. RTU dienesta viesnīcas energoefektivitātes projektēšana rāda, ka kvalitatīva rezultāta sasniegšana tālu pārsniedz vienkāršotās re-novācijas procesa formālās prasības. Darba gaitā atklājas virkne neizbēgamu papildu darbu un izmaksu, kas nebūt nepaaugstina ēkas energoefektivitāti, bet ir saistīti ar re-konstrukcijas specifiku, interjera detaļām un pat labiekārtojuma elementiem.Siltuma saglabāšanai ēkā ir svarīga vien-kārša un labi izolēta siltinājuma kontūra

RTU studentu viesnīcas energoefektivitātePROJEKTS – «ENERgOEFEKTIVITāTES PAAUgSTINāŠANAS PASāKUMU KOPUMS RĪgAS TEHNISKāS UNIVERSITāTES (RTU) STUDENTU DIENESTA VIESNĪCāS, RĪgā, āZENES IELā 22; 22A». PASūTĪTāJS – RĪgAS TEHNISKā UNIVERSITāTE. PROJEKTA VADĪBA, BūVKONSTRUKCIJAS, TEHNISKā APSEKOŠANA, INŽENIERTĪKLI – SIA «JENSEN CONSULT UN ARHIS INŽENIERI», ILgVARS KARLAPS, KASPARS BONDARS, KāRLIS KARLAPS, JāNIS KARLAPS. ARHITEKTūRA UN ENERĢIJAS RISINāJUMI – SIA «VIRTU», ARHITEKTES ANDA KURSIŠA, IEVA SKADIņA. ENERgOAUDITS – SIA «EKODOMA», gATIS ŽOgLA. SILTUMA ATgūŠANAS RISINāJUMI – SIA «MENERgA», SIA «HIDROSTANDARTS», ĒRIKA LEŠINSKA, ROBERTS NEILANDS.

50 la96 ProJektI

teksts anda kursIša, Ieva skadIŅa, arHItektes

ProJektI

(thermal envelope) bez termiskajiem tiltiem, bet šai viesnīcai ar lodžijām, terasēm un sa-režģīto plāna konfigurāciju siltinājuma kon-tūra ir uzirdināta, ar daudziem savienojuma mezgliem. Ēkas arhitektūra pieļauj siltināša-nu no ārpuses, tāpēc ārsienām izvēlēts 100 mm minerālvates slānis, apmests un krāsots vairākos toņos, bet pirmajā stāvā – piekārta vēdināmā fasāde. Cokolu kopā ar fasādi paredzēts siltināt 1 m dziļumā zem ze-mes pieslēguma līmeņa, tāpēc esošo ēkas apmali nepieciešams demontēt un pēc silti-nāšanas izveidot no jauna. Tas attiecas arī uz ieejas lieveņiem, kas darbojas kā termis-kie tilti un ir sliktā tehniskā stāvoklī.Tā kā ēku bēniņos plānotas tehniskās telpas, bet jumts tiek iznomāts telekomunikāciju pa-kalpojumu sniedzēju antenu izvietošanai, sā-kotnēji par vienkāršāko un ekonomiskāko ti-ka atzīts risinājums ar nesiltinātiem bēni-ņiem un jumtu. Tomēr darba gaitā tika iz-lemts siltajā kontūrā iekļaut arī bēniņus un

siltināt arī jumtu, lokalizēt antenu zonu un pie reizes sakārtot haotiski pa fasādi ložņājošos vadu mudžekļus. Tas gan nekādi neuzlabo ēkas energoefektivitāti, tikai palielina apku-rināmo un vēdināmo kubatūru un prasa pa-pildu būvniecības izdevumus, bet noteikti ir saimnieciski loģiskāk. Jumtu paredzēts silti-nāt ar 200 mm akmensvati. Jumta segumu un siltinājumu demontēt nav plānots, jo tas ir tehniski apmierinošā stāvoklī ar labi funkcio-nējošu iekšējo lietusūdens novades sistēmu. Jauno siltinājumu paredzēts montēt uz esošā, tā ieekonomējot uz slīpuma veidošanu. Projektēšanas sākumstadijā tika izskatīti 2 lodžiju siltināšanas varianti. Pirmais – sil-tināt visas konstrukcijas pa perimetru, ar izolāciju rūpīgi aptinot parapetus un sijas, remontējot lodžiju grīdu un sliekšņus, sakār-tojot ūdens noteces sistēmas utt. Šis variants ir riskants, jo veidojas daudz savienojuma mezglu – eventuālo termisko tiltu un siltum-izolācijas pārrāvumu, un nepietiekama būv-

darbu kvalitāte rezultātā varētu ietekmēt ēkas siltumpatēriņu. Otrais variants paredz, īpaši nekaitējot vizuālajam tēlam, visas lo-džijas iekļaut ēkas siltinātajā kontūrā, tā sa-mazinot siltumzudumu no termiskajiem til-tiem un novēršot risku no nekvalitatīvi ie-klātas izolācijas. Šis variants ir tehniski pa-matotāks un ilgmūžīgāks, siltinājuma kon-tūra kļūst vienkāršāka un efektīvāka, sil-tumzudumu samazinājums apstiprinās arī energoaudita aprēķinos. Tā kā lodžiju telpas tiek pievienotas viesnīcas istabām, jāde-montē ārsienas un logu bloki, jāpārvieto ra-diatori un apkures caurules, jāveido jauns grīdas segums, sienu un griestu apdare. Esošo logu – gan oriģinālo koka, gan mainīto PVC – siltumcaurlaidība neatbilst siltumeko-nomijas kritērijiem, vajadzīgo efektu nedotu pat pārmontēšana siltumizolācijas slānī, tā-pēc tika izlemts mainīt visus logus un ārdur-vis. Skiču stadijā tika plānotas trīsstiklu pa-ketes un rāmja montāža uz kronšteiniem sil-tumizolācijas slānī, kā tiek rekomendēts ze-ma energopatēriņa ēkās. Konsultējoties ar būvkonstruktoru, tika noskaidrots, ka loga montāžas kronšteinus porainajos gāzbetona ārsienu paneļos nedrīkst skrūvēt tuvāk kā 10 cm no malas, bet tā savukārt veidojas no-pietns spēka plecs. Tad, sadarbojoties ar lo-gu ražotājiem, tika izvēlēts rāmis ar termo-moduli, ko var balstīt uz sienas paneļa. Šāds rāmis gan vairs neiekļāvās budžetā, tāpēc, rūpīgāk parēķinot trīsstiklu paketes izmak-sas pret sasniedzamo siltuma ekonomiju, iz-šķīrāmies par divstiklu paketi, bet ar poli-mēra stiklu atdalītāju, līdzekļu starpību no-virzot rāmim. Lai izvairītos no negodprātīgu būvuzņēmēju tieksmes improvizēt par projekta risināju-miem, kā rezultātā droši vien plānotie ener-ģijas ietaupījumi sasniegti netiktu, tehniska-jam projektam pievienota logu veiktspējas kritēriju tabula, kurā noteiktas U vērtības rāmjiem un stiklojumam, vēja slodžu izturī-ba utt., kā arī prasība izgatavot un ar autor- uzraugiem saskaņot loga montāžas parau-gu, kurā tiktu parādīts gan rāmis, stiklo-jums, montāža ailā, blīvējums un blīvlentes, gan arī ailas apdare un palodzes no ārpuses un iekšpuses.Mainot logus, no iekšpuses tiks apmestas un apdarinātas telpu ārējās norobežojošās sie-nas, arī pievienotajām lodžijām, tātad tiks savests kārtībā gaisa necaurlaidīgais slānis, kas ir būtiski siltuma ekonomijai. Vienpads- mit stāvu korpusa augšējos stāvos izvietotas terases. Daļa nav paredzētas izmantošanai, tāpēc plānots demontēt parapetus un veidot siltinātas, minimāli slīpas jumta plaknes ar jaunu ārējo lietusūdens noteku sistēmu, jo šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatotāks par esošās grīdas un parapeta siltināšanu pa perimetru. â

51 la96

Izmantojamajām terasēm, no kurām pave-ras lieliski panorāmas skati uz Vecrīgu un Pārdaugavu, ekonomisku apsvērumu dēļ sākotnēji bija paredzēts līdzīgs risinājums, tomēr projektēšanas gaitā veselais saprāts ņēma virsroku pār tuvredzīgu taupību, un tehniskā projekta stadijā plānots demontēt esošos terašu segumus un siltinājumu un veidot jaunu siltinātu konstrukciju ar flīžu segumu. Pēc rekonstrukcijas terases pare-dzēts atvērt apmeklētājiem un tūristiem, bet iekštelpās ar izejām uz terasi, kur pašreiz iz-vietotas tehniskās telpas un daļa logu ir aiz-mūrēti, plānots iekārtot dienesta dzīvokļus viesprofesoriem un konferenču telpu.Inženiertīklu renovācija paredzēta komplek-si, ņemot vērā siltināšanas, logu nomaiņas un apkures sistēmas rekonstrukcijas rezul-tātā samazināto enerģijas patēriņu. Arī daudzveidīgās viesnīcas funkcijas un blīvā apdzīvotība rada iespēju efektīvi atgūt siltu-mu no dažādiem sadzīves procesiem, tai skaitā ēdiena gatavošanas un mazgāšanās.Katrai ēkai paredzēta neatkarīga siltummez-gla sistēma ar atsevišķiem siltummaiņiem karstajam ūdenim, apkurei un ventilācijai, kā arī skaitītāji detalizētam un automatizē-tam datu monitoringam, lai nekavējoties konstatētu enerģijas pārtēriņa vietas. Siltumenerģijas padeves regulēšana apku-rei, ventilācijai un karstajam ūdenim ir auto-matizēta un nodrošina atgaitas ūdens tem-peratūru no visām siltumapgādes sistēmām atbilstoši temperatūras grafikam attiecībā pret āra gaisa temperatūru, kā arī iespējams

iestatīt diennakts un nedēļas regulēšanas programmu un cirkulācijas sūkņu vadību.Katrai ēkai pagrabā ir uzstādīts individu-ālais siltummezgls ar neatkarīgu pieslēgu-ma shēmu. Siltumenerģija tiek saņemta cen-tralizēti no RTU Ķīpsalas kompleksa katlu-mājas. Esošā viencaurules apkures sistēma nav regulējama, tāpēc daļā telpu temperatū-ra ir nepietiekama, kamēr citas ir pārkurinā-tas, un liekais siltums tiek izvēdināts pa lo-giem. Projektā paredzēta jauna divcauruļu sistēma ar maģistrālo sadalījumu, paredzot stāvvadu izvilkšanu esošajās komunikāciju šahtās un nodrošinot pastāvīgu siltuma cir-kulāciju. Sildķermeņu apjoms, salīdzinot ar esošo, samazināsies 3 reizes, tiks izmantoti jauni ribu un paneļu tipa radiatori ar iekšē-jiem konvekcijas elementiem. Esošās dabiskās ventilācijas sistēmas nedar-bojas, to rekonstrukcija pēc būtības ietver jaunas mehāniskas pieplūdes un noplūdes sistēmas izveidi ar rekuperācijas efektivitāti ≥85%. Gaisa pieplūde organizēta istabiņās, nosūce – virtuvēs un sanmezglos, ventilāci-jas iekārtas izvietotas bēniņos. Jau projekta sākumstadijā tika pieņemts diezgan neti-pisks, bet šim konkrētajam gadījumam pie-mērots variants – apkures sezonā siltum-mainī izmantot arī karstā gaisa siltumu no virtuves plīts nosūcējiem. Tam nepiecieša-ma iekārta ar pašattīrīšanās funkciju, kas sašaurina piegādātāju izvēles loku, bet vasa-rā šo iekārtas daļu iespējams izmantot pie-plūdes gaisa atvēsināšanai līdz +20°C, ap-smidzinot to ar aukstu ūdeni.

Ēkas lietotāju dzīves ritms noteica arī notek-ūdeņu siltuma atgūšanas risinājumu. Rīta un vakara dušas laikā notekūdeņu apjoms un temperatūra ievērojami palielinās, un šo siltumu paredzēts lietot aukstā ūdens priekš-sildīšanai. Naktī un dienā ūdens patēriņš ir neliels, tāpēc, lai nodrošinātu siltuma ap-maiņu, notekūdeņi jāuzkrāj akumulācijas tvertnēs pagrabā. Pirms notekūdeņu nonāk-šanas silummainī paredzēta priekšattīrīša-na, kā arī sistēmas pašattīrīšanās funkcija. Projektā ir iekļauta arī iebūvēto mēbeļu sa-daļa, jo esošās palodzes viesnīcā tiek iz-mantotas kā galdi, un arī jaunās palodzes tika projektētas darba zonai atbilstošā aug-stumā un platumā, tā samazinot nepiecie-šamību lietot elektrisko apgaismojumu die-nas gaišajās stundās un apsaimniekotājam pēc rekonstrukcijas aprīkot telpas ar jau-nām mēbelēm.Tā kā virkne projekta risinājumu – lodžiju pievienošana iekštelpām, notekūdeņu pie-slēgums ārējiem tīkliem – pārsniedz vien-kāršotās renovācijas robežas, tehniskajam projektam tika veikta pilna saskaņošanas procedūra. Atbilstoši zaļā iepirkuma prasī-bām ir izvēlēts būvuzņēmējs, jūlijā sākti būvdarbi. Klimata pārmaiņu finanšu instru-menta (KPFI) finansējums – 1 000 000 latu. Plānoto pasākumu rezultātā apkures siltum-enerģijas patēriņu paredzēts samazināt no 140 kWh/m2 gadā līdz 47 kWh/m2 gadā un karstā ūdens patēriņu attiecīgi no 49,5 līdz 13,6. Līdz ar to siltumenerģijas izmaksas sa-mazināsies par 93 800 Ls/gadā. â

52 la96 aPskats

Norobežojošo konstrukciju U vērtības Esošā Plānotā LBN 002–01 normatīvās

Konstrukcija U vērtība U vērtība vērtības publiskām ēkām

ārsienas ~ 0.8 0.31 0.4

Jumts 1.2 0.25 0.25

Terases 1.2 0.17 0.25 (jumtiem)

Logi (oriģinālie koka) 2.8 1.2 2.2

Logi (mainītie PVC) 1.9 1.2 2.2

ārdurvis 2.9 1.3 2.2