Plānošanas dokumenta pamatnostādnes · 2015-08-28 · Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums

ΠωΧ

LR Finanšu ministrija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais (ex-ante) izvērtējums Sākotnējā izvērtējuma ziņojums 1. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskats Rīga, 2006

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums - 1. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskats-

Anotācija Darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir politikas plānošanas dokumenta „Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. gadam” (VSID) operacionālā daļa, kas apraksta noteikto prioritāšu ieviešanas un koordinācijas mehānismus.

Saskaņā ar VSID noteikto – DP tiek līdzfinansēta Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros. DP stratēģijas uzdevums ir noteikt ESF finansētās programmas apguves mērķus un prioritātes 2007. – 2013. gadu plānošanas periodam. DP ietvaros sniegtā atbalsta pamatvirzieni ir izglītības un zinātnes attīstība, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un darbaspēka veselības veicināšana un administratīvās kapacitātes stiprināšana. DP sevī ietver DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aptverto sektoru situācijas analīzi, stratēģijas izklāstu, prioritāšu un pasākumu aprakstu un finanšu plānu, kā arī administratīvo ietvaru. Stratēģija balstās uz nosacījumiem, kas ietverti Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs ekonomiskai, sociālai un teritorijas kohēzijai (KSP), Nacionālajā attīstības plānā 2007. – 2013. gadam (NAP), Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005. – 2008. gadam (LNLP) un Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā (TVS).

Šāda līmeņa plānošanas dokumentam, atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, kas analizētu plānoto darbību iespējamo ietekmi uz vidi nākotnē. Šis Vides pārskats ir dokuments, kurā tiek atspoguļota informācija, kas iegūta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

Vides pārskata izstrādes nepieciešamību un kārtību nosaka 1998. gada likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005. gada 28. septembrim) un 2004. gada 23. marta Ministru Kabineta noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Pārskatā iekļauta informācija un pieejamo datu analīze atbilstoši prasībām un detalizācijas līmenim, ko nosaka minētie noteikumi un Vides pārraudzības valsts birojs.

Vides pārskatā tiek analizēta DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” atbilstība izvirzītajiem starptautiskajiem, Eiropas Savienības un nacionālajiem vides aizsardzības politikas mērķiem un kritērijiem, pamatnostādnēm un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Īpaša uzmanība šajā analīzē tiek pievērsta DP noteikto prioritāšu, tajās paredzēto pasākumu un aktivitāšu ietekmes uz vidi izvērtēšanai.

2


Saturs Saīsinājumi .............................................................................................................. 4 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA PAMATNOSTĀDNES...................................................... 5

1.1. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi....................................................... 5 1.2. Satura izklāsts ............................................................................................. 6 1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem............................................... 7

2. SITUĀCIJAS ANALĪZE............................................................................................. 7 2.1. Vides stāvokļa apraksts............................................................................... 7 2.2. Plānošanas dokumenta vides aspekti ......................................................... 8 2.3. Izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots .................................. 9

3. VIDES PĀRSKATA IZSTRĀDE ................................................................................ 10 3.1. Iesaistītās institūcijas................................................................................. 10 3.2. Sabiedrības līdzdalība............................................................................... 10 3.3. Saņemtie priekšlikumi un to analīze.......................................................... 11

4. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IETEKME UZ TERITORIJU ATTĪSTĪBU ............................ 11 4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ........................................................ 12 4.2. Iespējamās problēmas .............................................................................. 12

5. VIDES POLITIKAS DOKUMENTI UN VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI .............................. 13 5.1. Starptautiskie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi ...... 13 5.2. Eiropas Savienības vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi 14 5.3. Nacionālie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi ........... 16

6. DP „CILVĒKRESURSI UN NODARBINĀTĪBA” PAREDZĒTO DARBĪBU IETEKME UZ VIDI 17 6.1. Tiešās un netiešās ietekmes ..................................................................... 20 6.2. Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekmes .............................................................. 21 6.3. Summārās ietekmes.................................................................................. 21

7. IETEKMES UZ VIDI SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI..................................................... 21 8. IZVĒLĒTO ALTERNATĪVU PAMATOJUMS ................................................................ 23 9. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI .............................................................................. 23 10. PĀRROBEŽU IETEKME ......................................................................................... 24 11. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGS ..................................... 24 12. NOVĒRTĒJUMĀ IZMANTOTĀ METODIKA................................................................. 24 13. VIDES PĀRSKATA KOPSAVILKUMS ....................................................................... 24 14. IZMANTOTĀ LITERATŪRA ..................................................................................... 27 Pielikumi ............................................................................................................... 28

1. pielikums. Plānošanas dokumentu atbilstība Eiropas Savienības vides

aizsardzības mērķiem 2. pielikums. Plānošanas dokumenta atbilstība nacionālajiem vides aizsardzības

politikas mērķiem 3. pielikums. Sabiedriskās apspriešanas materiāli 4. pielikums. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums (plānots pievienot pēc

saņemšanas)

3


Saīsinājumi ANO Apvienoto Nāciju Organizācija CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra DP Darbības programma EK Eiropas Komisija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESF Eiropas Sociālais fonds FM Finanšu ministrija IVN Ietekmes uz vidi novērtējums KSP Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnes KSV Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ekonomiskai, sociālai un

teritorijas kohēzijai LNLP Latvijas nacionālā Lisabonas programma LR Latvijas Republika MK Ministru Kabinets NAP Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam SIVN Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums SM Satiksmes ministrija SVID Spēks, vājums, iespējas, draudi (analīze) TVS Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā UNESCO Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras

organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural organization)

VPVB Vides pārraudzības valsts birojs VSID Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013.

gadam

4


1. Plānošanas dokumenta pamatnostādnes DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 2007. – 2013. gada periodam ir stratēģiskais dokuments, kas nosaka ESF apguves stratēģiju cilvēkresursu un nodarbinātības jomās. DP hierarhiski ir pakārtota VSID.

1.1. Plānošanas dokumenta galvenie mērķi

DP galvenie mērķi ir: • Latvija ir apņēmusies sasniegt Lisabonas stratēģijā nospraustos

nodarbinātības mērķus – pilna nodarbinātība, darba apstākļu kvalitāte un produktivitāte, kā arī sociālās atstumtības novēršana, savukārt NAP izvirza atbalstu izglītotam un radošam cilvēkam;

• VSID stratēģija atzīst izglītību un zināšanas kā svarīgāko resursu, uz kura valsts var balstīt tālāko ekonomisko izaugsmi, kā arī to, ka demogrāfiskā situācija rāda, ka cilvēku resursi kvantitatīvi valstī tuvākajās desmitgadēs nepieaugs un tautsaimniecības attīstību apdraud darbaspēka trūkums, tāpēc lielākā uzmanība 2007. – 2013. gadu periodā jāpievērš esošo cilvēku resursu efektīvai izmantošanai un tālākai attīstībai;

• Cilvēku resursa efektīvai izmantošanai svarīgs nosacījums ir iedzīvotāju nodrošinājums ar atbilstošu izglītību un prasmēm, kā arī jaunā darbaspēka sagatavošana. 2007. – 2013. gadā svarīgākais uzdevums ir panākt izglītības sistēmas atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, kā arī tās spēju sagatavot darbaspēku atbilstoši nākotnes ekonomikas attīstības tendencēm un virzībai uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku;

• Būtiski veicināt ekonomiski aktīvo cilvēku kvalifikācijas celšanu un pilnveidošanu, tādā veidā paaugstinot individuālu uzņēmumu un valsts kopējo konkurētspēju. Nepieciešams atbalstīt darbinieku pārkvalifikāciju un tālākizglītību, sniedzot atbalstu uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas celšanai dažādās apmācību programmās un kursos. Darbaspēka produktivitātes un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai ES Struktūrfondu atbalsts svarīgs arī izglītībai, motivācijas pasākumiem, apmācībām un finansiālam atbalstam uzņēmējdarbības uzsācējiem;

• Latvijai nepieciešams īstenot iekļaujoša darba tirgus veicināšanas pasākumus ar mērķi maksimāli izmantot kā valsts attīstības resursu visu darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju grupu, svarīgi piesaistīt SF atbalstu, lai veicinātu bezdarbnieku, īpaši, jauniešu bezdarbnieku, darba meklētāju, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu atgriešanos un integrāciju darbaspēka tirgū, kā arī stimulētu pirmspensijas vecuma cilvēku ekonomisko aktivitāti;

• Svarīgs apstāklis tautsaimniecības nodrošināšanā ar darbaspēku ir arī iedzīvotāju veselība. Ar SF palīdzību, īstenojot gan darbaspēka veselību veicinošus un preventīvus pasākumus, gan arī pasākumus, kas vērsti uz veselības aizsardzības pakalpojumu uzlabošanu un pieejamības nodrošināšanu, būtu jāpanāk, ka valsts darbaspēka un cilvēku resursi kopumā arvien mazāk ciestu no zaudējumiem, ko rada veselības problēmas;

• Publiskajā pārvaldē iesaistīto institūciju nacionālā, reģionālā, novadu un vietējā līmenī kapacitāte izstrādāt nozaru un teritoriju attīstības politikas, ieviest tās, kā arī veikt to uzraudzību un izvērtējumu ir kritisks priekšnoteikums valsts attīstībai, tādēļ svarīga ir SF iesaiste administratīvās kapacitātes stiprināšanā, investējot publiskās pārvaldes cilvēku kapitālā.

Izstrādājot stratēģisko dokumentu, ņemti vērā starptautiskie, Eiropas Savienības un nacionālie vides aizsardzības mērķi, kritēriji un pamatnostādnes.

5


1.2. Satura izklāsts

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” izstrādāta un ir paredzēta 2007. – 2013. gada plānošanas periodam. DP ir noteiktas ESF finansētās programmas apguves mērķi un prioritātes. DP izstrāde uzsākta atbilstoši 2005. gada 18. oktobra Ministru kabineta lēmumam par Koncepciju par ES struktūrfondu (SF) un Kohēzijas fonda (KF) ieviešanas modeli 2007. – 2013. gadam.

DP sagatavo Latvija, apstiprina Eiropas Komisija (EK). DP sagatavošanu nodrošina Finanšu ministrija (FM), kas ir uzņēmusies DP vadošās iestādes funkcijas. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir strukturēta vairākās sadaļās:

1. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aptverto sektoru situācijas analīze; 2. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” stratēģija;

a) DP SVID analīze; b) Stratēģijas izklāsts;

3. Prioritāšu un pasākumu apraksti; 4. Finanšu plāns; 5. Administratīvais ietvars.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aptverto sektoru situācijas analīze sevī ietver esošā situācijas izklāstu izglītības un tālākizglītības, nodarbinātības un bezdarba, sociālās iekļaušanas, darbaspēka kvalitātes – veselības aprūpes, publiskās pārvaldes administratīvās spējas un teritoriju līdzsvarotas attīstības, kā arī Rīgas starptautiskās konkurētspējas jomās.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” stratēģija sadaļa sevī ietver DP SVID analīzi, DP stratēģijas pamatprincipus un mērķus, papildus ir noteikta DP saikne ar VSID horizontālajām prioritātēm, kā arī saikne starp DP stratēģiju un prioritātēm.

Prioritāšu un pasākumu aprakstu sadaļā ir definētas DP prioritātes un tām pakārtotie pasākumi, kā arī konkrētas aktivitātes. Ir identificētas šādas DP prioritātes:

1. Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība: a. Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība; b. Augstākās izglītības attīstība; c. Profesionālās izglītības, mūžizglītības un iekļaujošās izglītības

attīstība; 2. Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi:

a. Nodarbinātība; b. Sabiedrības veselības pasākumi;

3. Sociālās iekļaušanās veicināšana; a. Sociālā iekļaušana;

4. Administratīvās kapacitātes stiprināšana: a. Labāka regulējuma politika; b. Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana.

5. Tehniskā palīdzība: a. Atbalsts DP vadībai.

Finanšu plāns attēlo katrai DP prioritātei piesaistīto publisko (Kopienas un Latvijas) un privāto finansējumu 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.

Administratīvais ietvars nosaka fondu vadībā iesaistītās institūcijas, ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu ieviešanas, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles kārtību un secību, kā arī informācijas un publicitātes nosacījumus.

6


1.3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir saistīts ar vairākiem Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem. Nozīmīgākie no tiem ir:

• Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ekonomiskai, sociālai un teritorijas kohēzijai (KSV);

• Latvijas Nacionālā Lisabonas programma (LNLP); • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam (NAP); • Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. gadam (VSID).

Bez jau minētajiem plānošanas dokumentiem DP ieviešana ir saistīta ar nozaru politikas plānu, stratēģiju un nacionālo programmu ieviešanu visās jomās, uz kurām attiecas ES struktūrfondu nosacījumi finansējuma piešķiršanai. Tā kā minēto fondu finansējuma apjoms, salīdzinot ar nacionālo kopproduktu, ir ievērojams, paredzams, ka tā apguve tieši vai netieši ietekmēs praktiski visas tautsaimniecības nozares.

2. Situācijas analīze

2.1. Vides stāvokļa apraksts

Latvijas vides stāvoklis, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir relatīvi labs. Latvijas daba vēl joprojām ir pārsteidzoši bagāta un daudzveidīga, neskatoties uz straujo saimniecības un urbanizācijas attīstību divdesmitajā gadsimtā.

Latvija ir bagāta ar ūdens resursiem, kas pilnībā nodrošina valsts vajadzības un kopumā ūdens resursu teritorijas aizņem 3,7% no valsts teritorijas, taču, neskatoties uz bagātajiem virszemes ūdens krājumiem un iespēju apgādāt gandrīz visu Latvijas teritorijas ūdensapgādi no pazemes ūdens avotiem, ūdens krājumu taupīšana un to saprātīga izmantošana ir aktuāla vides problēma. Kopumā virszemes ūdeņu stāvoklis vērtējams kā labs, tomēr atsevišķās upēs ir redzamas eitrofikācijas pazīmes sakarā ar municipālo notekūdeņu vai ūdens pārrobežu piesārņojumu (kaimiņvalstu ietekme).

Arī Latvijā vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un nokrišņu pieaugums. Ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka Latvijas jūtīgumu pret laika apstākļiem un jūras ūdens līmeņa izmaiņām pasaules okeānā. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija ir viena no mazākajām Eiropā.

Latvijai nav ievērojamu minerālu un kurināmā resursu, taču, lai arī daudzas tautsaimniecības nozares balstās uz neatjaunojamo un daļēji atjaunojamo resursu izmantošanu, jāveicina vairāk atjaunojamo resursu izmantošana. Tā kā Latvija ir diezgan bagāta ar mežu resursiem (48% no teritorijas), arī tas ir priekšnoteikums atjaunojamo resursu izmantošanai. Nozīmīga problēma ir mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Elektroenerģijas ieguve Latvijas hidroelektrostacijās ir nozīmīgs resurss visām Baltijas valstīm, taču sarežģīta ir tās izstrādes prognozēšana no apgādes drošuma viedokļa.

Lielās mežu platības ir labvēlīga vide dažādu sugu dzīvotnēm. Latvijā ir liels skaits apdraudēto sugu, pārmitro platību, ieskaitot mitro mežu platības, purvus un piekrastes lagūnas. Liela nozīme ir dažādu dzīvnieku, putnu un zivju sugu aizsardzībai.

Latvijas teritorijā ir saglabājusies liela dabīgo ekosistēmu daudzveidība, kas veidojusies atšķirīgu augsnes un klimatisko faktoru ietekmē, kā arī atšķirīgas cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē. Latvijas bioloģisko daudzveidību ievērojami bagātina Baltijas jūra un Rīgas līča piekrastes ūdeņi, daudzveidīgie meža, purvu

7


biotopi, virszemes ūdeņi, kā arī reto un izzūdošo sugu pļavas. Daudz meža platību un relatīvi zems ceļu, un apbūves blīvums, ir noteicošais faktors, kādēļ Latvijā ir diezgan liela bioloģiskā daudzveidība un neskartas ainavas.

Valsts teritorijā atrodas arī nozīmīgi derīgo izrakteņu krājumi, kā, piemēram, grants un smilts, māla, kaļķakmens, dolomīta un ģipša atradnes, taču krājumi ievērojami samazinās, tāpēc nepieciešama ieguves apjomu ierobežošana.

Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos viens no nozīmīgākajiem faktoriem lauksaimnieciskajā ražošanā ir augsnes resursi. Tā kā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedz summāro iztvaikošanu, tā rezultātā plašas ir pārmitro augšņu teritorijas. Lauksaimniecībai nelabvēlīgi ir augsnes degradācijas procesi.

Latvijā ir uzsākta atkritumu apsaimniekošanas – cieto sadzīvisko atkritumu un bīstamo atkritumu sektora sakārtošana. Tā rezultātā Programmas “500 – “ ietvaros tiek izstrādāti projekti sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu būvniecībai, kā arī tiek veikta bīstamo atkritumu savākšana un to utilizēšanas pasākumu izstrāde.

Būtiski pasākumi uzsākti ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā, kā arī saistībā ar dažādu vides risku novēršanu.

Lai novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, kā arī panāktu Latvijas dažādu teritoriju augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu un vides kvalitātes uzlabošanu piesārņotajās vietās, pakāpeniski norisinās vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

Latvijai joprojām lielus draudus rada pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojums, kā arī iespējamās rūpnieciskās avārijas, piemēram, kaimiņvalstu kodolreaktoru darbība, kā arī intensīvais tranzīts.

2.2. Plānošanas dokumenta vides aspekti

Darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” hierarhiski izriet no VSID un ir saistošs dokuments VSID stratēģijas īstenošanai. DP ir vērsta uz šādām atbalsta jomām:

• izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība; • nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi; • sociālās iekļaušanās veicināšana; • administratīvās kapacitātes stiprināšana.

Uz šo brīdi būtiskākās problēmas ir saistītas ar sekojošiem sektoriem: • izglītība un tālākizglītība; • nodarbinātība un bezdarbs; • sociālā iekļaušana; • darbaspēka kvalitāte – veselības aprūpe; • publiskās pārvaldes administratīvās spējas uzlabošana.

Šīm problēmām vērojamas atšķirības gan reģionālā, gan nozaru griezumā, jo novērojama pastiprināta cilvēkresursu koncentrēšanās lielākajās pilsētās un apdzīvotajās teritorijās. Tas netiešā veidā ir saistīts arī ar nozīmīgākajām vides problēmām valstī:

• virszemes ūdeņu piesārņojums un eitrofikācija; • piesārņojums no punktveida avotiem; • komunālo notekūdeņu radītais vides piesārņojums; • gaisa piesārņojums; • vides riski.

8


Jāatzīmē, ka DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” īstenošanai paredzētais finansējums, kā arī atbalsta virzieni un jomas nav tieši saistīti ar vides aizsardzības nodrošināšanas, vides infrastruktūras uzlabošanas vai vides kvalitāti ietekmējošu projektu realizāciju, un šī saistība var būt tikai netieša.

Šī DP stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma galvenie uzdevumi ir: • izvērtēt šajos plānošanas dokumentos paredzēto darbību atbilstību

noteiktajiem vides politikas plāniem un programmām; • noteikt plānošanas dokumentos paredzēto darbību iespējamo ietekmi uz

vidi; • rekomendēt iespējamos ietekmes uz vidi samazināšanas vai

kompensācijas pasākumus plānotajām darbībām.

2.3. Izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots

VSID izstrādi nosaka Eiropas Komisijas 2005. gada janvāra Kopienas stratēģisko vadlīniju dokuments, kas apstiprināts Eiropas Savienības Padomē 2006. gada 6. oktobrī. Tas nosaka Kohēzijas politikas finansējuma izlietojuma prioritātes un rekomendē VSID stratēģiskos virzienus, kurus papildina un konkrēti norāda attiecīgā DP.

Prognozējamās izmaiņas, kas saistītas ar DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, ir saistītas ar DP atbalstāmajām jomām, ko nosaka DP prioritātes:

• Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība. Visa līmeņa izglītības piedāvājuma un kvalitātes neatbilstība tautsaimniecības vajadzībām, nepietiekama mūžizglītības, pārkvalifikācijas un profesionālās pilnveides iespējas iedzīvotājiem dažādās vecuma un sociālās atstumtības grupās nesekmēs vides izglītības pieejamību, kā arī videi saudzīga un veselīga dzīves veida popularizēšanu. Netiks realizēti šādi DP plānotie pasākumi – „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība”, „Augstākās izglītības attīstība” un „Profesionālās izglītības, mūžizglītība un iekļaujošās izglītības attīstība”, kā arī šajos pasākumos paredzētās aktivitātes. Tas ilgtermiņā var radīt kompleksas un tālejošas problēmas saistībā ar visas sabiedrības vides apziņu un izpildījumu vides aizsardzības jomā.

• Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi. Nevienmērīgs nodarbinātības līmenis un nepietiekama darbaspēka pieejamības pakāpe samazinās teritoriālās kohēzijas iespējas un tautsaimniecības attīstības ātrumu un konjuktūru. Netiks realizēti šādi DP plānotie pasākumi – „Nodarbinātība” un „Sabiedrības veselības veicināšana”, kā arī šajos pasākumos paredzētās aktivitātes. Tas nozīmē slodzes uz vidi un vides risku palielināšanos konkrētās teritorijās, kur urbanizācijas ietekmē un antropogēnās darbības rezultātā jau ir jūtamas vides problēmas.

• Administratīvās kapacitātes stiprināšana. Publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu institūciju administratīvo funkciju efektivitātes, kapacitātes un kvalitātes nepaaugstināšana, kā arī nepietiekoša strādājošo kvalifikācija un augsta personāla mainība ir saistīta ar ietekmes uz vidi un potenciāliem vides riskiem saistītu lēmumu un rīcību akceptēšanu, kā arī šādu darbību pieļaušanu. Netiks realizēti šādi DP pasākumi – „Labāka regulējuma politika” un „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”, kā arī šajos pasākumos paredzētās aktivitātes. Rezultātā var izveidoties situācija, ka normatīvajos aktos un citos saistošajos

9


politikas dokumentos noteiktās prasības netiek ieviestas, piemērotas un izpildītas, sekojoši – arī pārbaudītas un kontrolētas.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” izstrāde un ieviešana ir saistīta ar virkni valsts nozīmes plānošanas dokumentu un nacionālo programmu ieviešanu saistībā ar DP noteiktajām prioritātēm un atbalsta jomām. DP paredzētajām prioritātēm atbilstošo pasākumu, kā arī tām pastarpināto aktivitāšu atlikšana var kavēt vai apdraudēt starptautisko konvenciju, ES direktīvu un nacionālo normatīvo aktu prasību izpildi, kas saistīts ar izglītības kvalitāti un zinātnes attīstību, nodarbinātību, sabiedrības veselību un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

3. Vides pārskata izstrāde

3.1. Iesaistītās institūcijas

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” izstrādājis FM ES fondu departaments, sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem. Šī dokumenta izstrādi plānots pabeigt līdz 2007. gada aprīlim.

Sagatavoto DP nepieciešams iesniegt Eiropas Komisijai apstiprināšanai. Tā sagatavošanu nodrošina FM, kas ir uzņēmusies VSID un DP vadošās iestādes funkcijas.

DP Vides pārskata izstrādes nepieciešamību nosaka LR normatīvie akti. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskatu izstrādājusi SIA „VentEko”, kas ir SIA „PricewaterhouseCoopers” apakšuzņēmējs LR Finanšu ministrijas un SIA „PricewaterhouseCoopers” noslēgtā līguma ietvaros. Vides pārskata sagatavošanai nepieciešamā informācija iegūta no publiskiem informācijas avotiem (valsts iestāžu mājas lapas), kā arī sadarbojoties ar valsts institūcijām – Vides pārraudzības valsts biroju, nozaru ministrijām (Finanšu ministrija un Vides ministrija) un citām institūcijām. Vides pārskata detalizācijas pakāpi un izstrādē iesaistāmās institūcijas nosaka Vides pārraudzības valsts birojs.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskata projekta (t.i. 1. redakcijas) izstrāde tika pabeigta 2006. gada 31. oktobrī un ievietota mājas lapā www.esfondi.lv. Tur ievietots arī paziņojums par DP sabiedriskās apspriešanas norises laiku (no 31.10.2006. līdz 14.12.2006.).

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros par DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskata projektu saņemta vēstule no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.

Iesniegtā korespondence, DP Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokols un institūciju viedokļi ir pievienoti Vides pārskata 3. pielikumā.

3.2. Sabiedrības līdzdalība

2006. gada 6. novembrī ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējās izvērtēšanas veicēji SIA „PricewaterhouseCoopers” un SIA „VentEko” sadarbībā ar LR Finanšu ministriju (FM) organizēja semināru „2007. – 2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējā izvērtēšana. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”. Seminārā piedalīties tika aicināti ES fondu ieviešanā un plānošanas dokumentu sagatavošanā iesaistītās institūcijas, kā arī sociālie, reģionālie un nevalstiskā sektora pārstāvji. Seminārs tika organizēts ar nolūku prezentēt izstrādātājiem un ieinteresētajām organizācijām ex-ante analīzes un Vides pārskata projektu, kā arī nozīmīgākos secinājumus šo dokumentu kontekstā.

10

http://www.esfondi.lv/


Paziņojums par 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskata sabiedriskās apspriedes uzsākšanu tika ievietots 2006. gada 31. oktobra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojums par 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskata sabiedriskās apspriedes sanāksmes organizēšanu tika ievietots 2006. gada 23. novembra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ES fondu mājas lapā internetā www.esfondi.lv.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu sabiedriskās apspriedes sanāksme notika 2006. gada 6. decembrī plkst. 14:00 FM 202. telpā. Sanāksmē tika aicināti piedalīties visi interesenti, kā arī iestādes, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar vadošās iestādes prezentāciju par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu, kā arī neatkarīga izvērtētāja (SIA „VentEko”) prezentāciju par veikto stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc prezentāciju apskates notika diskusija par saņemtajiem un citiem komentāriem sakarā ar VSID un 3 DP Vides pārskatiem. Sanāksmes protokols pievienots Vides pārskata 3. pielikumā. Priekšlikumus un ierosinājumus par Vides pārskatu varēja iesniegt rakstveidā līdz 14.12.2006., nosūtot pa pastu Finanšu ministrijai.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros par DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskatu atsauksmes no privātpersonām vai komersantiem netika saņemtas.

3.3. Saņemtie priekšlikumi un to analīze

Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemta vēstule no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Aģentūra izskatījusi Vides pārskata projektu un, savas kompetences ietvaros, komentārus nesniedz. Vēstules kopija pievienota 3. pielikumā.

4. Plānošanas dokumenta ietekme uz teritoriju attīstību No DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” atbalstāmajām jomām būtiskāko ietekmi uz vidi rada prioritāte „Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi”, kas saistīta ar:

• uzņēmējdarbības, komercdarbības un pašnodarbināto skaita palielināšanu;

• ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu vāji attīstītajos reģionos.

Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem veicinās arī ekonomiskās aktivitātes, līdz ar to tautsaimnieciskās darbības stimulēšanu vāji attīstītajos reģionos, tādējādi palielinot antropogēnajai slodzei pakļauto teritoriju platību, kā arī slodzes apjomu jau esošajās teritorijās. Tomēr te jāatzīmē, ka tuvākajos gados valstī saglabāsies iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence (ārējā migrācija, dzimstība u.c. faktori) un darbaspēka trūkums saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm pēc 2010. gada, kam paralēli notiks cilvēkresursu koncentrēšanās lielajās pilsētās vai to tuvumā. Neskatoties uz nodarbinātības pieaugumu un tautsaimniecības attīstību, tas var radīt divējādu efektu – palielināt antropogēno slodzi lielajās pilsētās vai to tuvumā un samazināt iedzīvotāju blīvumu attālākajās valsts teritorijās.

11



4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Tā kā VSID un attiecīgi arī DP „Cilvēkresursi un inovācijas” realizācija faktiski ietekmē visu valsts teritoriju, veicot DP īstenošanas, galvenokārt saistībā ar pasākumu „Nodarbinātība”, ietekmes uz vidi analīzi, jāņem vērā iespējamā ietekme uz visām nozīmīgākajām valsts dabas vērtībām – t.i. īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas tiek iedalītas un atbilst kādai no septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām (dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēra rezervāts, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamie ainavu apvidi, dabas pieminekļi). Latvijā ir izveidotas 633 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no tām:

• 4 dabas rezervāti (Moricsalas, Grīņu, Krustkalnu un Teiču rezervāts); • 3 nacionālie parki (Gaujas, Ķemeru un Slīteres nacionālais parks); • 1 biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts); • 43 dabas parki; • 278 dabas liegumi; • 9 aizsargājamo ainavu apvidi; • 295 dabas pieminekļi, kas ietver tādus objektus kā aizsargājamie koki, alejas,

dendroloģiskie stādījumi, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas veidojumi.

Natura 2000 tīklā jeb Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 250 dabas liegumi, 38 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi un 23 mikroliegumi. Tās kopā aizņem 11,9 % no Latvijas platības. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Tā kā DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzēto pasākumu un aktivitāšu realizēšana nav saistīta ar tiešu ietekmi uz vidi, līdz ar to arī nav paredzama arī tieša ietekme uz visām nozīmīgākajām valsts dabas vērtībām, tajā skaitā arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

4.2. Iespējamās problēmas

DP plānoto prioritāšu realizācija galvenokārt saistīta ar izglītības, nodarbinātības un administratīvās kapacitātes uzlabošanu un veicināšanu. Investīcijas šajās jomās var palielināt iedzīvotāju un visas tautsaimniecības ekonomisko aktivitāti, kā arī ar zinātnes un uzņēmējdarbības attīstības nozarēm saistītās infrastruktūras plānošanas un izveides tempus. Realizējot un īstenojot DP plānotās prioritātes visticamāk, ka Latvijas vide un daba netiks ietekmēta lielos apmēros. Iespējama zināma netieša ietekme uz dabas vērtībām, kas saistīta galvenokārt ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos un iespējamo iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos.

Iespējamās problēmas ir saistāmas ar DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes „Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi” pasākumu „Nodarbinātība” un „Sabiedrības veselības pasākumi” iekļauto aktivitāšu un DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes „Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai” pasākumu „Nodarbinātības un sociālo pakalpojumu infrastruktūra” un „Veselības aprūpes infrastruktūra”, kā arī to aktivitāšu sinerģijas rezultātā ([25] – 460., 516.), piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanai un veselības aprūpes uzlabošanai nepieciešamās infrastruktūras remontu vai izbūvi un aprīkojuma iegādi, kas var atstāt iespaidu uz dabas resursu un enerģijas patēriņu, radīt emisijas vidē un palielināt antropogēno slodzi konkrētajā teritorijā.

12


Saistībā ar ietekmi uz vidi un dabu, jūtīgākās teritorijas ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mitrāji, mikroliegumi, kā arī īpaši aizsargājamām sugu, to dzīvotņu un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas. Tāpēc plānojot aktivitātes to tuvumā, vēlams paredzēt preventīvus pasākumus, kā arī ievērot esošos vides un dabas aizsardzības normatīvos aktus un citas saistošās prasības, lai izslēgtu iespējamību rasties būtiskām un neatgriezeniskām vides problēmām.

5. Vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

5.1. Starptautiskie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

Vides aizsardzības jomā pastāv valstu starptautiskie mērķi, kuri definēti noslēgtajās starpvalstu konvencijās un līgumos. Kaut gan šīs konvencijas tiešā veidā neattiecas uz Eiropas Savienības noteikto Kohēzijas politiku, tomēr tās ir saistošas Latvijai, un plānošanas dokumentos paredzētie pasākumi nedrīkst būt pretrunā ar konvencijās noteiktajiem pamatprincipiem.

Nozīmīgākie starptautiskie ilgtspējīgas attīstības mērķi un principi tika noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Riodežaneiro konferencē. Šīs konferences ietvaros tika akceptēts Rīcības plāns 21. gadsimtam (Agenda 21), parakstītas ANO Vispārējās konvencijas “Par bioloģisko daudzveidību” un “Par klimata pārmaiņām”, un parakstīta Riodežaneiro Deklarācija “Par vidi un attīstību”.

Konvencija par bioloģisko daudzveidību – Riodežaneiro konvencija (1992). Šīs konvencijas uzdevumi, kas veicami saskaņā ar tajā ietvertajiem atbilstošajiem nosacījumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana un godīga līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.

Johannesburgā, 2002. gadā notikušajā ANO galotņu sanāksmē tika pieņemts Ilgtspējīgas attīstības ieviešanas plāns (balstīts uz Riodežaneiro deklarāciju), kuru parakstīja arī Latvija. Šis plāns nosaka trīs galvenos mērķus, kas ir jāsasniedz, lai nodrošinātu ceļu uz ilgtspējīgu attīstību. Tie ir nabadzības novēršana, ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas modeļu maiņa, kā arī dabas resursu aizsardzība un pārvaldība.

1992. gada Riodežaneiro tika pieņemta ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, kuras mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā un samazināt antropogēno ietekmi uz klimatu. Latvijas Republikas Saeima šo konvenciju ratificēja 1995. gadā, bet 1997. gadā konvencija tika papildināta ar Kioto protokolu, kurš tika ratificēts 2002. gadā.

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību – UNESCO konvencija (1972.). Šajā konvencijā ar „dabas mantojumu” tiek saprasts:

• dabas pieminekļi, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai šādu veidojumu grupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa;

• ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa;

• ievērojamas dabas vietas vai ierobežotas dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.

13


5.2. Eiropas Savienības vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

Kopienas stratēģiskās vadlīnijas. ES līmeņa politikas plānošanas dokuments, kurā definēti kohēzijas politikas finansējuma izlietošanas prioritārie virzieni, kuriem būtu jāparādās dalībvalstu izstrādātajos plānošanas dokumentos. Vadlīnijas nosaka vispārējo ietvaru Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijām 2007. – 2013. gadu periodā. Turklāt šīs vadlīnijas paredzētas arī kā atsauces dokuments, ko dalībvalstis un reģioni izmantotu, gatavojot savus individuālos ES fondu plānošanas dokumentus jaunajam programmēšanas periodam.

Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Gēteborgas stratēģija) nosaka šādas vides aizsardzības prioritātes:

• vides izmaksu iekļaušana preču un pakalpojumu cenās; • ierobežot klimata pārmaiņas un palielināt tīrās enerģijas ieguvi un

izmantošanu; • atbildīgāk pārvaldīt dabas resursus; • risināt sabiedrības veselības problēmas; • investēt zinātnē un tehnoloģijās labākai nākotnei; • uzlabot transporta sistēmu, telpisko plānošanu un komunikācijas; • mobilizēt iedzīvotājus un uzņēmumus videi draudzīgai rīcībai.

Kopienas Lisabonas stratēģija. Šis dokuments nosaka ES ekonomiskās attīstības virzienus līdz 2010. gadam. Stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES kļūtu par konkurētspējīgāko, uz zināšanām balstīto ekonomisko bloku pasaulē, veicinot ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju un vides aizsardzību. Vides aizsardzības sfērā definētie nozīmīgākie uzdevumi ir panākt ekoloģiski pieļaujamu un efektīvu dabas resursu izmantošanu un vides piesārņojuma samazināšanu.

Kopienas Lisabonas programma. Programma aptver visas Kopienas līmeņa darbības izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Šī programma, kas paredzēta kā papildinājums valstu programmām, koncentrējas uz galveno pasākumu kopumu ar lielu Eiropas pievienoto vērtību, jo īpaši uz atbalstu zinātnei un jauninājumiem Eiropā, valsts atbalsta politikas reformu, iekšējā pakalpojumu tirgus izveidi, atbalstu centieniem pievērsties ekonomikas pārstrukturēšanas sociālajām sekām, uzņēmumu darbības normatīvās vides uzlabošanu un vienkāršošanu, Dohas daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtas tālejošā nolīguma noslēgšanu, šķēršļu novēršanu mobilitātei transporta, darbaspēka un izglītības jomās, kopīgas nostājas izstrādi attiecībā uz ekonomisko migrāciju.

Lisabonas programmas kontekstā nozīmīgākie vides aspekti ir vides tehnoloģiju apguves veicināšana, kā arī vides, energoefektīvu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstīšana.

ES 6. vides rīcības programma 2001. – 2010. gadam, kas nosaka ES uzdevumus un darbības, kas jāveic, lai sasniegtu ES nospraustos vides aizsardzības mērķus. Rīcības programmas uzdevumi ir:

• vides aizsardzības prasību integrācija citos Kopienas politikas dokumentos – tai skaitā vides politikas integrācija sektorpolitikās, ekonomisko instrumentu izmantošana vides mērķu sasniegšanā un vides aizsardzības principu izmantošana telpiskajā plānošanā;

• klimata izmaiņu samazināšana – tai skaitā energoresursu taupīšanas pasākumus un aviācijas radīto emisiju samazināšana;

• daba un bioloģiskā daudzveidība – dabisko sistēmu aizsardzība un to funkcionēšanas atjaunošana, kā arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana gan ES mērogā, gan globāli;

14


• vide un veselība – cilvēka rīcības rezultātā radušos indīgo vielu, kuras ievērojami ietekmē vai izraisa risku cilvēku veselībai, izskaušana;

• citi mērķi saistīti ar augstāku resursu izmantošanas efektivitāti un efektīvāku atkritumu apsaimniekošanu, ilgtspējīgu attīstību kandidātvalstīs, globālās partnerattiecības un integrēta dialoga veidošanu.

No DP investīciju virzienos noteiktajām aktivitātēm tikai salīdzinoši nelielu daļu var tiešā veidā saistīt ar vides aizsardzību, vides kvalitātes uzlabošanu vai vides politikas ieviešanu. Veicot DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzēto aktivitāšu analīzi, var atzīmēt, ka visumā šīs aktivitātes atbilst Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentu pamatnostādnēm. Sīkāk šīs atbilstības nozīmīgākajiem Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem ir analizētas 1. pielikumā.

No vides aizsardzības viedokļa par nozīmīgākajiem dokumentiem var uzskatīt ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un ES 6. vides rīcības programmu. Šajos dokumentos nospraustās prioritātes un veicamie uzdevumi vides aizsardzības jomā iekļauti arī DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” elementos. DP ieviešanā uzsvars likts uz izglītības kvalitātes uzlabošanu un zinātnes attīstību, kā arī nodarbinātības veicināšanu. Tomēr jāatzīmē, ka būtu iespējams detalizētāki izstrādāt ieviešanas mehānismus tādām vides aizsardzības iespējām kā vides aizsardzības speciālistu sagatavošanā profesionālajā un augstākajā izglītībā vai sabiedrības vides apziņas un izglītības nodrošināšana. Šādas pieejas rezultāti galvenokārt būs jūtami tikai ilgtermiņā (t.i. nākošajos plānošanas periodos), bet tas ļaus būtiski uzlabot gan sabiedrības, gan speciālistu izpratni par ilgtspējīgu attīstību un paplašinātu zināšanas par vides aizsardzību, kā arī negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanas iespējām. DP plānoto aktivitāšu atbilstība Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķiem analizēta 1. pielikumā, kā arī 1. tabulā. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” atbilstība Eiropas Savienības vides aizsardzības mērķiem

1. tabula

KKoonnssttaattēējjuummaa

IIDD KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss

K.P.1.03 ES Gēteborgas stratēģija paredz mobilizēt iedzīvotājus un uzņēmumus videi draudzīgai rīcībai. DP nav paredzēti videi draudzīgas uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi.

Izvērtēt iespēju DP prioritātes „Nodarbinātība un sabiedrības veselības pasākumi” pasākumā „Nodarbinātība” aktivitātē „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības atbalsts” ([25] – 473., 474.) iekļaut videi nekaitīgāku vai mazāk kaitīgu uzņēmējdarbības veidu (piemēram, ekobūvniecība, mazatlikuma ražošana, bioloģiskā lauksaimniecība, u.c.) uzsākšanas atbalstu.

15


5.3. Nacionālie vides politikas dokumenti un vides aizsardzības mērķi

Viens no nozīmīgākajiem vides politikas plānošanas dokumentiem, uz kuru tiek balstīta lielākā daļa nacionālo politikas un attīstības plānu, stratēģiju un programmu, ir Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķi ir:

• Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju, līdztiesību, godīgumu un savu kultūras mantojumu;

• Latvijai jāveido stabila tautsaimniecība, kas nodrošina sabiedrības vajadzības, vienlaicīgi panākot, lai ekonomiskās izaugsmes tempi pārsniegtu vides piesārņojuma un resursu patēriņa tempus;

• Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm;

• Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai;

• Latvijai sabiedrībā jāattīsta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti jāpaaugstina resursu izmantošanas efektivitāte;

• Latvijai no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski jākļūst par valsti, kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā pat sniegt palīdzību citām valstīm;

• Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās;

• Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai;

• Latvijai jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos; • Latvijai nepārtraukti jānovērtē tās progress noteikto ilgtspējīgas attīstības

mērķu sasniegšanā.

Vides aizsardzībai valsts līmenī izstrādāts Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008. gadam, kurā sniegts vides komponentu raksturojums, minētas būtiskākās problēmas un vides politikas mērķi. Plāns nosaka mērķus un paredz rīcības praktiski visās vides aizsardzības jomās, t.sk. gaisa, ūdeņu, augšņu un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā. Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam (NAP) izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un ir galvenais valsts vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas ir Latvijas ieguldījums ES dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā.

Latvijā izstrādāts salīdzinoši daudz politikas plānošanas dokumentu, tai skaitā jomās, kas saistītas ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Par pamatu vides aizsardzības politikas noteikšanai parasti tiek uzskatītas Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. Pamatojoties uz tām, savukārt izstrādāta lielākā daļa vides politikas plānošanas un rīcības dokumentu. DP atbilstība nacionālajiem vides politikas mērķiem analizēta 2. pielikumā, kā arī 2. tabulā. Analīzē izmantotas plānošanas dokumentu nozīmīgākās pamatnostādnes vides aizsardzības jomā, kas savstarpēji nepārklājas (neatkārtojas dažādos plānošanas dokumentos), pie tam analizētas galvenokārt tās pamatnostādnes, kas atbilst plānošanas dokumenta virzienam un detalizācijas pakāpei.

16


DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” atbilstība nacionālajiem vides aizsardzības mērķiem

2. tabula

KKoonnssttaattēējjuummaa


K.P.2.01 Latvijas vides politikas plānošanas dokumentos [14; 15; 16] noteikts, ka Latvijai jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Izvērtēt iespēju DP prioritātes „Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi” pasākuma „Sabiedrības veselības pasākumi” aktivitāti „Veselības veicināšana” mērķi ([25] – 526) papildināt ar nosacījumu, ka aktivitāte ir vērsta uz drošas un veselību neapdraudošas vides nodrošināšanu iedzīvotājiem.

K.P.2.02 Viens no Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu mērķiem ir nodrošināt vides jautājumu integrāciju un attīstīt plašu vides politikas līdzekļu pielietojumu visās citās nozaru politikās.

Izvērtēt iespēju DP prioritātes „Admi-nistratīvās kapacitātes stiprināšana” ([25] – 583, 592, 611) ietvaros par Latvijas zinātnes un tautsaimniecības attīstībai, kā arī izaugsmei nozīmīgu politikas jomu un atbalstāmo virzienu atzīt vides aizsardzības politiku.

Tieša korelācija starp plānošanas dokumentā paredzētajiem pasākumiem un vides aizsardzības nozares specifiskajiem plāniem un programmām nav konstatēta.

6. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzēto darbību ietekme uz vidi DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir noteiktas 5 prioritātes, kas saistītas galvenokārt ar izglītības kvalitātes uzlabošanu, nodarbinātības, sabiedrības veselības un sociālās iekļaušanās veicināšanu un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

1. prioritāte „Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība” Prioritāte vērsta galvenokārt uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, lai nodrošinātu zinoša, prasmīga un darba tirgus prasībām atbilstoša darbaspēka sagatavošanu, sniegtu iespējas attīstīt un papildināt zināšanas visām sabiedrības grupām, kā arī nostiprinātu cilvēkresursu potenciālu zinātnei un pētniecībai ([25] - 327.). Prioritātes ietvaros noteikti 3 pasākumi un kopumā 9 aktivitātes:

• 1. pasākums „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība”: - 1. aktivitāte. Atbalsts starptautisko sakaru un sadarbības attīstībai

zinātnē; - 2. aktivitāte. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei; - 3. aktivitāte. Motivācijas veicināšana zinātniskajai darbībai.

17


• 2. pasākums „Augstākās izglītības attīstība”: - 1. aktivitāte. Atbalsts doktora un maģistra studiju programmu

īstenošanai; - 2. aktivitāte. Atbalsts augstākās izglītības studiju programmu

uzlabošanai un īstenošanai; - 3. aktivitāte. Augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla

profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana. • 3. pasākums „Profesionālās izglītības, mūžizglītības un iekļaujošās

izglītības attīstība”: - 1. aktivitāte. Nacionālās kvalifikāciju sistēmas pilnveide un

profesionālajā izglītībā iesaistīto pušu kompetenču un sadarbības uzlabošana;

- 2. aktivitāte. Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu uzlabošanai un īstenošanai;

- 3. aktivitāte. Mūžizglītības, sociālā dialoga un sadarbības attīstība.

Šīs DP prioritātes pasākumu un aktivitāšu īstenošana nerada tiešu ietekmi uz vidi, jo galvenokārt saistīti ar darbībām, kas ir intelektuāla rakstura un veida – t.i. netiek patērēti energoresursi, palielināts vides (ūdens, gaisa, zemes dzīļu u.c.) piesārņojums. Jāatzīmē, ka var paredzēt ietekmes uz vidi palielināšanos saistībā ar sinerģijas efektu starp pārējās DP („Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi”) noteiktajiem pasākumiem un aktivitātēm.

Piemēram, DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes „Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība” 1. pasākuma saistība ar DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas” pasākumu „Zinātnes un pētniecības potenciāla kapacitātes un infrastruktūras attīstība”, kas paredz pētniecības infrastruktūras modernizāciju un uzlabošanu ([25] – 346., 347.), tādējādi sinerģijas ietekmē radot jau jūtamu ietekmi uz vidi (troksnis, atkritumi, emisijas vidē u.c.).

Savukārt DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 2. pasākuma plānotās aktivitātes ir saistīts ar darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumu „Augstākās izglītības infrastruktūra”, kurā paredzēta to augstākās izglītības iestāžu rekonstrukcija/modernizācija, telpu pielāgošana un aprīkojuma modernizācija, kas saņem atbalstu šī pasākuma ietvaros ([25] – 379). Šāds sinerģijas efekts jau ir saistāms ar ietekmi uz vidi (būvgruži, troksnis, emisijas un piesārņojums vidē u.c.).

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 3. pasākums cieši saistīts ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritāti „Izglītības un sociālā infrastruktūra” un tajā iekļautajiem pasākumiem: „Profesionālās izglītības infrastruktūra”, „Augstākās izglītības infrastruktūra”, „Izglītības infrastruktūra vispārējo prasmju nodrošināšanai”, kuros paredzēta izglītības iestāžu rekonstrukcija/modernizācija, telpu pielāgošana, kā arī aprīkojuma modernizācija ([25] – 410). Šajā gadījumā ietekme uz vidi saistāma galvenokārt ar būvniecību – būvgruži, troksnis, emisijas un piesārņojums vidē u.c. aspekti.

2. prioritāte „Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi” Prioritāte vērsta uz iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu un noturēšanu darbaspēka tirgū, ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un citu instrumentu atbalstu nodrošinot tiem nepieciešamās prasmes, paaugstinot darba drošību un līdztiesību darba tirgū, kā arī uzlabojot darbaspēka veselības stāvokli ([25] – 437.). Prioritātes ietvaros noteikti 2 pasākumi un kopumā 11 aktivitātes:

• 1. pasākums „Nodarbinātība”: - 1. aktivitāte. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju (15-64) konkurētspējas

paaugstināšana darba tirgū, t.sk., nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi;

18


- 2. aktivitāte. Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai;

- 3. aktivitāte. Darba attiecību un darba drošības likumdošanas praktiska piemērošana un uzraudzības pilnveidošana;

- 4. aktivitāte. Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām; - 5. aktivitāte. Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu

ieviešanas atbalsts; - 6. aktivitāte. Atbalsts dzimumu līdztiesības veicināšanai darba tirgū; - 7. aktivitāte. Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa

prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība. • 2. pasākums „Sabiedrības veselības pasākumi”:

- 1. aktivitāte. Veselības veicināšana; - 2. aktivitāte. Pētījumi veselības aprūpes jomā; - 3. aktivitāte. Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto

institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana;

- 4. aktivitāte. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Prioritātes „Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi” 1. pasākums ir cieši saistīts ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumiem, it īpaši pasākuma „Nodarbinātības un sociālo pakalpojumu infrastruktūra” īstenošanu ([25] – 460.), kas sevī ietver nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu (konsultāciju kabinetu iekārtošana un remonti). Savukārt aktivitāte „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” papildinās DP „Uzņēmējdarbība un inovācijas” pasākuma „Uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas celšana” ietvaros paredzētās atbalsta programmas, kuru viens no mērķiem ir mazināt uzņēmējdarbības negatīvo ietekmi uz vidi, t.sk. atbalstīt atkritumu pārstrādi ([26] – 284) un veicināt reģionālo uzņēmējdarbību. Te paredzēto darbību ietekme uz vidi saistīta ar nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, rekonstrukciju vai remontu (troksnis, būvgruži, emisijas un piesārņojums vidē, iespējamo traucējumu skaita palielināšanās dzīvotnēm u.c.).

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes „Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi” 2. pasākums ir saistīts ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumu „Veselības aprūpes infrastruktūra” ([25] – 516), kas sevī ietver mērķi sakārtot primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru. Paredzamās darbības ietekme uz vidi saistāma galvenokārt ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras (slimnīcu, klīniku u.c.) sakārtošanu – izbūvi, rekonstrukciju vai remontu, līdz ar to var prognozēt atkritumu (galvenokārt būvgružu) palielināšanos, trokšņa līmeņa izmaiņas, emisijas un potenciālā vides piesārņojuma pieaugumu u.c. faktorus. 3. prioritāte „Sociālās iekļaušanās veicināšana” Prioritāte vērsta uz nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu atbalstot sociālās iekļaušanas pasākumus un veicinot iekļaujoša darba tirgus attīstību ([25] – 537). Prioritātes ietvaros noteikts 1 pasākums un 3 aktivitātes.

• 1. pasākums „Sociālā iekļaušana”: - 1. aktivitāte. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes stimulēšana; - 2. aktivitāte. Darbspēju vērtēšanas sistēmas un sociālo pakalpojumu

ieviešanas - 3. Sistēmas pilnveidošana.

Prioritātes „Sociālās iekļaušanās veicināšana” pasākums „Sociālā iekļaušana” ir saistīts ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumu, it īpaši pasākuma „Nodarbinātības un sociālo pakalpojumu infrastruktūra” īstenošanu. Bez tam, saistība

19


ir arī ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes „Izglītības un sociālā infrastruktūra” pasākumu, īpaši aktivitātes „Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās” un „Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana” ([25] – 564., 565.). Te var atzīmēt, ka paredzamās ietekmes uz vidi saistāmas ar nepieciešamās infrastruktūras attīstības un uzlabošanas projektu īstenošanu – būvniecība, rekonstrukcija vai remonts, līdz ar to pastarpināti trokšņa līmeņa palielināšanos, atkritumu daudzuma pieaugumu, emisiju un lokālā piesārņojuma apjoma izmaiņu u.c.

4. prioritāte „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” Prioritāte vērsta uz publiskās pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot tās efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī veicināt publiskās pārvaldes, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veidošanā un ieviešanā ([25] – 579). Prioritātes ietvaros noteikti 2 pasākumi un 6 aktivitātes:

• 1. pasākums „Labāka regulējuma politika”: - 1. aktivitāte. Politikas ietekmes novērtēšana un politikas pētījumu

veikšana; - 2. aktivitāte. Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko

pakalpojumu kvalitātes uzlabošana; - 3. aktivitāte. Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un

efektivitātes paaugstināšana. • 2. pasākums „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”:

- 1. aktivitāte. Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība;

- 2. aktivitāte. Sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību kapacitātes stiprināšana;

- 3. aktivitāte. Publiskās pārvaldes profesionāļu sagatavošanas pilnveide.

Prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” abi pasākumi ir saistīti galvenokārt ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kā arī valsts un pašvaldību e-pakalpojumu attīstību ([25] – 584), tāpēc nav prognozējama tieša ietekme uz vidi.

5.prioritāte „Tehniskā palīdzība” Prioritātes ietvaros plānots sniegt atbalstu programmas vadības funkciju nodrošināšanai ([25] – 668). Prioritātes ietvaros noteikts 1 pasākums un 2 aktivitātes:

• 1. pasākums „Atbalsts darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība„ vadībai”: - 1. aktivitāte. Programmas tiešās vadības funkciju nodrošināšana; - 2. aktivitāte. Programmas atbalsta funkciju nodrošināšana.

Prioritātes „Tehniskā palīdzība” pasākumi un aktivitātes pēc būtības nav saistītas ar darbībām, kas var ietekmēt vidi, vides kvalitāti vai vides / dabas vērtības.

6.1. Tiešās un netiešās ietekmes

Tiešās ietekmes DP „cilvēkresursi un nodarbinātība” nav plānoti pasākumi vai aktivitātes, kas tiešā veidā ietekmētu vidi vai vides vērtības. Šādas ietekmes var rasties tikai DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” sinerģijā un ciešā saistībā ar citām DP, galvenokārt ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumiem, kur galvenokārt paredzama nepieciešamās infrastruktūras izbūve, rekonstrukcija vai modernizācija, līdz ar to veicinot trokšņa līmeņa palielināšanos, atkritumu (galvenokārt būvgružu) apjoma pieaugumu, emisiju daudzuma un lokālā vides piesārņojuma izmaiņas u.c.

20


Paredzams, ka DP realizācija plānotajā periodā kopumā uzlabos vides izglītības līmeni un veicinās sabiedrības vides apziņu, balstoties uz DP prioritātēm „Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība” un „Administratīvās kapacitātes stiprināšana”, kā arī tām pastarpinātajiem pasākumiem un izrietošajām aktivitātēm.

Netiešās ietekmes DP noteiktās prioritātes ir vērstas galvenokārt uz izglītības un zinātnes attīstību, nodarbinātības veicināšanu un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Izanalizējot DP prioritātes, būtiskākās netiešās ietekmes saistītas ar: • uzņēmumu veidošanu un nodarbinātības veicināšanu; • uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidi, ieskaitot

transporta intensitātes palielināšanos; • dabas resursu patēriņa pieaugumu un traucējumu, kā arī apmeklējuma

biežuma palielināšanos dabas teritorijās; • administratīvās kapacitātes palielināšanu un tās kontroles mehānismu

uzlabošanu.

Izteikti netiešās ietekmes rodas DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” sinerģijā un ciešas saistībā ar pārējās DP – „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi” – noteiktajiem pasākumiem un aktivitātēm.

6.2. Īslaicīgās un ilglaicīgās ietekmes

Šāda veida attīstības un stratēģiskie plānošanas projekti, kā arī to izraisītās izmaiņas vidē parasti ir saistītas ar īslaicīgo un ilglaicīgo ietekmju kombināciju. Analizējot DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietekmes, redzams, ka DP paredzētās darbības galvenokārt saistāmas tikai ar ilglaicīgu ietekmi, kas rodas sinerģijas dēļ starp saistošajiem pārējo DP pasākumiem un aktivitātēm.

Pie ilglaicīgām ietekmēm pieskaitāma: • ekonomiskā aktivitāte, kas saistīta ar nodarbinātības veicināšanu, ieskaitot

nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, paplašināšanu vai rekonstrukciju; • vides apziņas veidošana un vides izglītības nodrošināšana; • sabiedrības iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā.

6.3. Summārās ietekmes

Par summārajām ietekmēm uz vidi DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” kontekstā var uzskatīt ietekmju kopumu, kas rodas realizējot plānošanas dokumentā paredzētos pasākumus visā tā darbības laikā. Ietekmes atkarīgas no tā, kā tiks ievērotas vides aizsardzības prasības, kas ir attiecināmas galvenokārt uz DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātēs noteikto pasākumu sinerģiju ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātēs noteiktajiem pasākumiem, kur var paredzēt izglītības kvalitātes uzlabošanas un zinātnes attīstības, nodarbinātības veicināšanas un sabiedrības veselības uzlabošanas, kā arī jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu (būvniecību, rekonstrukciju, modernizāciju u.c.), lai sasniegtu noteiktos prioritātes rezultātu rādītājus.

7. Ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumi ES direktīvās un nacionālajos normatīvajos aktos ir noteikti pasākumi liela mēroga plānošanas vai saimnieciskās darbības iespējamās ietekmes uz vidi samazināšanai. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” noteiktās prioritātes nav saistītas ar liela apjoma

21


darbībām (liela mēroga infrastruktūras rekonstrukcijas, izbūves vai attīstības projekti), kam varētu būt būtiska ietekme uz vidi. Pie tam, plānošanas dokumentos paredzētajām nozīmīga apjoma darbībām šāds izvērtējums nereti ir vairāku līmeņu – sākotnēji tiek izvērtēta plānošanas dokumentā minēto darbību ietekme uz vidi, un, ja šajā dokumentā paredzēta noteikta apjoma infrastruktūras objekta izveide vai cita veida izmaiņas apkārtējā vidē, tiek veikts attiecīgās darbības ietekmes uz vidi novērtējums. Latvijas normatīvajos aktos ir iekļautas ES direktīvu prasības attiecībā uz publisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Nozīmīga loma vides aizsardzībā un negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanā ir normatīvo aktu prasību ievērošanai.

Jāatzīmē, ka atsevišķās DP aktivitātēs iespējams nodrošināt papildus ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumus, atbilstoši izstrādāto vides politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasībām. Konstatējumi un rekomendācijas šo ietekmju uz vidi samazināšanai apkopotas 3. tabulā.

Konstatējumi un rekomendācijas ietekmes uz vidi samazināšanai 3. tabulaKKoonnssttaattēējjuummaa


K.7.01. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs ir noteikts, ka Latvijai jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās. Savukārt pasākuma “Labāka regulējuma politika” ietvaros par prioritārām atzītas tādās jomās kā budžeta un finanšu politika, industrijas un pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības politika, transporta un sakaru politika, reģionālā politika, publiskās pārvaldes politika, augstākā izglītība, zinātne un inovācijas un tieslietu politika ([25] – 583, 592, 611).

Izvērtēt iespēju DP prioritātes „Administratī-vās kapacitātes stiprināšana” ietvaros par Latvijas zinātnes un tautsaimniecības attīstībai, kā arī izaugsmei nozīmīgu politikas jomu un atbalstāmo virzienu noteikt vides aizsardzības politiku.

K.7.02. Saskaņā ar Nacionālo vides aizsardzības plānu 2004. – 2008. gadam vides izglītības politikas mērķos ir paredzēts izveidot visaptverošu vides izglītības sistēmu un nodrošināt kvalificētu vides speciālistu sagatavošanu, panākt, lai visi augstskolu absolventi studiju laikā būtu apguvuši vides aizsardzības un

Izvērtēt nepieciešamību papildus veikt atsevišķus pasākumus tikai sabiedrības izglītošanai un informēšanai (kampaņas, akcijas), tās darba vides un dzīves vides kvalitātes uzlabošanai, kā arī sabiedrības vides apziņas veidošanai un/vai tās veicināšanai, lai tiktu izpildīti noteiktie politikas

22


Konstatējumi un rekomendācijas ietekmes uz vidi samazināšanai 3. tabulaKKoonnssttaattēējjuummaa

KKoonnssttaattēējjuummss RReekkoommeennddāācciijjaa IIzzppiillddeess ssttaattuussss IIDD

ilgtspējīgas attīstības pamatus, kā arī izveidot vienotu un loģiski sakārtotu vides izglītības sistēmu visās izglītības pakāpēs, kas apmierinātu pieprasījumu pēc vides speciālistiem ([15] – 79. lpp.). Savukārt DP plānotas aktivitātes tikai profesionālajā un augstākajā izglītībā, kurās ir paredzēta vides aizsardzības speciālistu sagatavošana un vides izglītības popularizēšana augstskolās ([25] – 385., 416.)

mērķi saistībā ar vides izglītību.

8. Izvēlēto alternatīvu pamatojums DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzētajām darbībām noteikto mērķu sasniegšanai ir noteikta viena alternatīva.

Kā iespējama otrā alternatīva uzskatāms risinājums, kas paredz šo DP nerealizēt jeb atteikties no DP ieviešanas. Tas noteikti samazinās valsts izglītības kvalitātes un zinātnes attīstības, nodarbinātības sabiedrības veselības veicināšanas, sociālās iekļaušanās, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšanas tempus un virzību. Šo valsts attīstības veicinošo faktoru ietekmes samazināšanās tieši un netieši skar arī vides aizsardzības un ilgtspējīgas sabiedrības tematiku. Tā kā DP plānoto aktivitāšu ietvaros ir paredzēti finanšu līdzekļi, kas ir saistāmi ar vides aspektiem, prognozējams, ka nulles alternatīvas realizācija uzskatāma par negatīvu no vides aizsardzības viedokļa.

9. Kompensēšanas pasākumi DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ieviešana neietver pasākumus, kuru realizācijas rezultātā iespējama tieša negatīva ietekme uz aizsargājamām dabas teritorijām. Par DP netiešu ietekmi var uzskatīt uzņēmējdarbības, komercdarbības un pašnodarbināto skaita palielināšanu, kā arī ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu vāji attīstītajos reģionos, kas sevī plašākā mērogā ietver dažāda veida infrastruktūras objektu izveidi un būvniecību, kā arī citas nepieciešamās darbības.

Lai samazinātu iespējamo videi nodarīto kaitējumu, pirms veikt infrastruktūras objektu izveidi, gadījumos, kad to paredz normatīvie akti, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un nepieciešamības gadījumā nodrošināt kompensēšanas pasākumus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām atkarībā no objekta vai aizsargājamo sugu specifikas. Kompensēšanas pasākumi un to veidi tiek noteikti saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

23


10. Pārrobežu ietekme Plānojams, ka DP ieviešanas rezultātā neradīsies tieša ietekme uz vidi, kas būtu saistāma ar DP paredzētajām aktivitātēm. Turklāt nav paredzama nozīmīga pārrobežu ietekme uz vidi.

Nodarbinātības veicināšana ilgtermiņā veicinās uzņēmējdarbības – t. sk. rūpniecības un citu prioritāro saimnieciskās darbības nozaru attīstību, kas nepārprotami izraisīs ietekmi uz vides kvalitāti un antropogēnās slodzes uz vidi izmaiņu. Tomēr arī šīs ietekmes parasti uzskatāmas par lokālām un maz ietekmējošām, ja tiek ievēroti vides aizsardzības reglamentējošie normatīvie akti un prasības. Paredzams, ka pastiprinot atbalstu uzņēmējdarbībai tiks veidoti galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, kuru darbības ietekme uz vidi ir neliela.

11. Plānošanas dokumenta īstenošanas monitorings DP administratīvajā ietvarā iekļauti mehānismi pasākumu ieviešanas kvalitātes kontrolei un uzraudzībai. Saskaņā ar Padomes Regulas, ar ko nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus, projekta 65. pantu, tiek izveidota DP Uzraudzības komiteja. Šajā komitejā iekļauti pārstāvji no institūcijām, kas koordinē Strukturālo fondu ieviešanu, kā arī novērotāja statusā piedalās reģionālo, nevalstisko, ekonomisko un sociālo partneru pārstāvji ([25] – 749; 750).

Neskaitot plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzības pasākumus, paredzēta arī plānošanas dokumenta izvērtēšana (t.sk. tematiskā un vidus posma izvērtēšana), ko veiks neatkarīgi eksperti un kas nodrošinās iespēju vadošajai iestādei izdarīt programmas uzlabošanai noderīgus pasākumus ([25] – 765).

12. Novērtējumā izmantotā metodika Vides pārskata sagatavošanai tika veikta plānošanas dokumenta līmenim atbilstošo vides politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze. Analīzes rezultātā tika noteiktas nozīmīgākās plānošanas dokumentos definētās un ar vides aizsardzības pasākumiem saistītās pamatnostādnes. Pēc tam veikta plānošanas dokumenta analīze, izvērtēta atbilstība šīm pamatnostādnēm un sagatavots Vides pārskata projekts.

Nākošais solis Vides pārskata galīgās versijas izstrādē bija Vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana, kuras rezultātā apkopota sabiedrības un atbildīgo institūciju komentāri par nepieciešamajiem labojumiem un papildinājumiem Vides pārskata projektam. Šie komentāri ir izskatīti un iekļauti Vides pārskata galīgajā versijā.

13. Vides pārskata kopsavilkums Darbības programma (DP) „Cilvēkresursi un nodarbinātība” stratēģijas uzdevums ir noteikt Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētās programmas apguves mērķus un prioritātes 2007. – 2013.gadu plānošanas periodam. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskatu izstrādājusi SIA „VentEko” kā SIA „PricewaterhouseCoopers” apakšuzņēmējs LR Finanšu ministrijas un SIA „PricewaterhouseCoopers” noslēgtā līguma ietvaros. Vides pārskata sagatavošanai nepieciešamā informācija iegūta no publiskiem informācijas avotiem (valsts iestāžu mājas lapas), kā arī sadarbojoties ar valsts institūcijām – Vides pārraudzības valsts

24


biroju, nozaru ministrijām (Finanšu ministrija, Vides ministrija) un citām institūcijām. Vides pārskata sagatavošanā izmantoto literatūras avotu saraksts pieejams 14. nodaļā.

Galvenie DP īstenošanas virzieni ir sekojoši: • inovācijas un zinātnes potenciāla attīstība; • uzņēmējdarbības veicināšana; • pilnas nodarbinātības sasniegšana un darbaspēka produktivitātes

paaugstināšana; • sociālās vienotības veicināšana un sociālās atstumtības novēršana; • sociālā dialoga un sociālo partneru stiprināšana; • izglītības un apmācības pieejamības nodrošināšana visos līmeņos.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” plānotās aktivitātes saistītas galvenokārt ar investīcijām atbilstoši Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā (VSID) definētajai tematiskajai asij Nr. 1 „Cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana”, tomēr tiek nodrošināta papildinātība ar pārējām VSID tematiskajām asīm:

• konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku (tematiskā ass Nr. 2);

• publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi kā priekšnoteikums valsts un tās teritorijas līdzsvarotai attīstībai (tematiskā ass Nr. 3).

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” pastāv saikne ar VSID horizontālajām prioritātēm:

• Teritorijas līdzsvarota attīstība; • Rīgas starptautiskā konkurētspēja; • Makroekonomiskā stabilitāte; • Vienādas iespējas; • Informācijas sabiedrība; • Informācijas sabiedrība.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir saistošs dokuments VSID nosprausto mērķu īstenošanai, kas nosaka veicamos uzdevumus katras tematiskās ass ietvaros.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskatā veikta esošo ES un nacionālo vides politikas plānošanas dokumentu analīze un izvērtēta DP atbilstība šiem plānošanas dokumentiem.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” realizācijai nav paredzama būtiska tieša ietekme uz vidi, jo plānotie pasākumi un aktivitātes nav saistītas ar darbībām, kam varētu būt nozīmīgi vides efekti. Ietekmi uz vidi var radīt DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” īstenošana sinerģijā un ciešā saistībā ar pārējām DP (galvenokārt ar DP „Infrastruktūra un pakalpojumi”), kur paredzams dažādu nepieciešamās infrastruktūras attīstība, uzlabošana, rekonstrukcija vai izbūve. Līdz ar to secināts, ka tieša DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ieviešanas ietekme uz Latvijas dabas un cilvēkresursiem ir neliela.

Vides pārskatā sniegtas rekomendācijas atsevišķu ietekmju uz vidi samazināšanai vai darbības, kas ilgtermiņā varētu sniegt pozitīvus vides efektus, piemēram, papildus vides izglītības pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī vides aizsardzības speciālistu sagatavošanu.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” noteiktajam pasākumu kopumam izvirzīta viena alternatīva, kas paredz pasākumu realizāciju atbilstoši VSID un DP izvirzītajiem nosacījumiem. DP ieviešana neietver pasākumus, kuru realizācijas rezultātā iespējama nozīmīga negatīva ietekme uz dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tāpēc kompensēšanas pasākumus noteikt nav nepieciešams.

25


DP administratīvajā ietvarā iekļauti mehānismi pasākumu ieviešanas kvalitātes kontrolei un uzraudzībai.

DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” novērtējumā izmantotā metodika ir galvenokārt vides politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze, kā arī ekspertu slēdzieni.

26


14. Izmantotā literatūra Konvencijas un starptautiskie līgumi

1. UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972.

2. Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne, 1979.

3. Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro, 1992. 4. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, 1979. 5. Ramsāres konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā

ūdensputnu dzīves vidi”, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2002. gada 13. novembrim, Ramsāre, 1971.

6. Helsinku konvencija „Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”, Helsinki, 1974., 1992.

7. Konvencija „Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”, Espo, 1991.g.

8. ANO Vispārējā konvencija „Par klimata pārmaiņām”, Ņujorka, 1992. 9. Konvencija "Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos",

Ženēva, 1979. 10. Konvencija "Par ozona slāņa aizsardzību", Vīne, 1985.

Politikas un plānošanas dokumenti

11. Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ekonomiskai, sociālai un teritorijas kohēzijai 2007. – 2013., Eiropas Komisija, Brisele, 2005.

12. Kopienas Lisabonas programma, Eiropas Komisija, Brisele, 2005. 13. Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005. – 2008. gadam, Latvija,

2005. 14. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, Vides ministrija, Rīga, 2002. 15. Nacionālais vides politikas plāns 2004. – 2008., Rīga, 2003. 16. Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013., Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrija, Rīga, 2006. 17. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 1999. 18. Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. - 2010. gadam, Vides

ministrija, Rīga, 2005. 19. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija, Vides ministrija, Rīga, 2003. 20. Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

2005. – 2020. gadam, Vides ministrija, Rīga, 2005. 21. Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes

ūdeņu piesārņojuma samazināšanai, Vides ministrija, Rīga, 2004. 22. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam, Vides

ministrija, Rīga, 2005. 23. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. – 2010. gadam, Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 1998. 24. Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. – 2013. (projekts), Finanšu

ministrija, Rīga, 2006. 25. Darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” (projekts), Finanšu

ministrija, Rīga, 2006. 26. Darbības programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas” (projekts), Finanšu

ministrija, Rīga, 2006.

27

http://www.vidm.gov.lv/

http://www.fm.gov.lv/


http://www.dap.gov.lv/

http://www.meteo.lv/


27. Darbības programma „Infrastruktūra un pakalpojumi” (projekts), Finanšu ministrija, Rīga, 2006.

28. Konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”, Latvijas izaugsmes modeļa autoru grupa, Rīga, 2005.

ES direktīvas

29. Padomes Direktīva 1985/337/EEK „Par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”, Eiropas kopienu padome, 1985.

30. Padomes Direktīva 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1979.

31. Padomes Direktīva 97/11/EK, precizē un papildina direktīvu 79/409/EEK „Par savvaļas putnu aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1997.

32. Padomes Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”, Eiropas kopienu padome, 1992.

33. Padomes Direktīva 2001/42/EEK „Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu”, Eiropas kopienu padome, 2001.

LR normatīvie akti

34. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, (14.10.1998.). 35. Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, (02.03.1993.). 36. Likums „Par pašvaldībām”, (24.05.1994.). 37. Likums „Par vides aizsardzību” (06.08.1991.). 38. MK 17.02.2004. noteikumi Nr. 87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās

darbības ietekme uz vidi”. 39. MK 23.03.2004. noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

stratēģiskais novērtējums”. 40. MK 18.07.2006. noteikumi Nr. 594 „Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem

nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”.

41. MK 06.06.2006. noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)”.

Publikācijas un citi informācijas avoti

42. Ietekmes uz vidi novērtējums, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, Rīga, 2002.

43. Valsts iestāžu mājas lapas: ◊ LR Vides ministrija www.vidm.gov.lv ◊ LR Finanšu ministrija www.fm.gov.lv ◊ LR Finanšu ministrijas ES struktūrfondu mājas lapa www.esfondi.lv ◊ Dabas aizsardzības pārvalde www.dap.gov.lv ◊ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra www.meteo.lv

28


Pielikumi

29

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums - 1. Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskats -

N.P.K. Gēteborgas stratēģija EESS 66.. vviiddeess rrīīccīībbaass pprrooggrraammmmaa KKooppiieennaass LLiissaabboonnaass DP aktivitātes pprrooggrraammmmaa

risku cilvēku veselībai, izskaušana. paaugstināšanu, uzlabojot Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli, pietuvinot to vidējiem ES valstu veselības rādītājiem, kā arī attīstīt palīdzības sistēmu personām, inficētām ar HIV/AIDS ([25] – 498).

2. pielikums. DP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” atbilstība nacionālajiem vides aizsardzības politikas mērķiem

Analīzē izmantotas tikai ar ietekmi uz vidi saistītās plānošanas dokumentu pamatnostādnes, kas atbilst plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpei. Pamatnostādnes, kas attiecas uz zemāka līmeņa plānošanas dokumentiem šajā analīzē nav iekļautas.

N.P.K.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes

NNaacciioonnāāllaaiiss aattttīīssttīībbaass ppllāānnss 22000077.. –– 22001133..

NNaacciioonnāāllaaiiss vviiddeess ppoolliittiikkaass ppllāānnss 22000044.. –– 22000088.. ggaaddaamm

DP aktivitātes

01. Jānodrošina droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm ([14] – 4. nod.).

Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide ([16] – 46. lpp.).

Vides piesārņojuma samazināšana. Vides piesārņojuma samazināšana, augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošana piesārņotajās vietās ([15] – 27.lpp).

Skatīt konstatējumu sadaļu [K.P.2.01].

02. Jānodrošina vides jautājumu integrācija un jāattīsta plašs vides politikas līdzekļu pielietojums visās citās nozaru politikās ([14] – 4. nod.).

Skatīt konstatējumu sadaļu [K.P.2.01].

03. Jānodrošina sabiedrības līdzdalība ilgtspējīgas attīstības procesos ([14] – 4. nod.).

Vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā ([16] – 39. lpp.).

Nodrošināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā ([15] – 75. lpp.).

Nodrošināt vides informācijas izmantošanu un analīzi normatīvo aktu izstrādes un politisku lēmumu pieņemšanas procesā un politikas efektivitātes izvērtēšanā ([15] – 75. lpp.).

Izveidot visaptverošu vides izglītības sistēmu un nodrošināt kvalificētu vides speciālistu sagatavošanu ([15] – 79. lpp.).

DP prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” pasākuma „Labāka regulējuma politika” saskaņā ar horizontālo prioritāti Informācijas sabiedrība noteikta līdzdalības nodrošināšana politisko lēmumu pieņemšanā ([25] – 608).

DP prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” pasākuma „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” mērķis ir visu rīcību politikas izstrādē un ieviešanā iesaistīto pušu administratīvās kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu aktīvu visu interešu grupu līdzdalību un pārstāvniecību politikas procesā un uzlabotu pieņemto politisko lēmumu

30

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums - 1. Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskats -

N.P.K.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes

NNaacciioonnāāllaaiiss aattttīīssttīībbaass ppllāānnss 22000077.. –– 22001133..

NNaacciioonnāāllaaiiss vviiddeess ppoolliittiikkaass ppllāānnss DP aktivitātes 22000044.. –– 22000088.. ggaaddaamm

kvalitāti ([25] – 621).

DP prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” mērķis ir uzlabot publiskās pārvaldes institūciju kapacitāti, nodrošinot to darbības atbilstību visaugstākajiem kvalitātes standartiem un līdztekus veicinot to sniegto pakalpojumu pieejamību plašākai sabiedrībai ([25] – 582).

Plānotas aktivitātes profesionālajā un augstākajā izglītībā, kurās ir paredzēta vides aizsardzības speciālistu sagatavošana ([25] – 385, 416).

04. Kvalitatīva pamatizglītība, obligāta vidējā un pieejama augstākā izglītība. Izglītības infrastruktūras modernizācija. Darbaspēka sagatavošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Cilvēka radošā potenciāla pilnvērtīga izmantošana un attīstīšana mūža garumā.

Visi rīcības virzieni ir integrēti DP stratēģiskajos mērķos ([25] – 308).

31

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums - 1. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskats -

3. pielikums. Sabiedriskās apspriešanas materiāli

1. Paziņojums par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu LR laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

2. Paziņojums par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskatu projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšanu LR laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. 2007.-2013. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas 2006. gada 6. decembra sanāksmes protokols Nr. 1.

4. Vēstules un komentāri:

• Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 01.12.2006. vēstule Nr. 39-2-60/30163 par 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu sākotnējās izvērtēšanas un Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumiem.

32

Publicēts: Latvijas Vēstnesis 31.10.2006 173 (3541); www.esfondi.lv

Paziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu

Atsaucoties uz LR likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu 23.1 pantu un 2004.gada 1.maija LR Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 4.punktu, LR Finanšu ministrija (turpmāk - FM) ir pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu nodošanu sabiedriskajai apspriešanai.

Atbilstoši MK 2005.gada 26.oktobra rīkojuma nr.689 "Par koncepciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.-2013.gadā" FM ir izstrādājusi Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007. -2013.gadu periodam (turpmāk - VSID) projektu un darbības programmu (turpmāk - DP) projektus. Atbilstoši š.g. 3.oktobra MK sēdē pieņemtajam lēmumam FM š.g. 9.oktobrī ir iesniegusi iepriekšminētos 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektus izskatīšanai Eiropas Komisijā.

VSID nepieciešamību un saturu nosaka Eiropas Padomes 2006.gada 11.jūlija regula nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ regulu nr.1260/1999. VSID uzskaitīto jautājumu risināšanai un tajā izklāstīto mērķu sasniegšanai ES fondu investīcijas Latvijā plānots vadīt ar trīs DP palīdzību: "Cilvēkresursi un nodarbinātība", Eiropas Sociālā fonda DP, "Uzņēmējdarbība un inovācijas", Eiropas Reģionālās attīstības fonda DP un "Infrastruktūra un pakalpojumi", Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda DP.

VSID projekts un DP projekti ir izstrādāts kā politikas plānošanas dokuments - programma, budžeta un finanšu politikas jomā. Dokumentus izstrādāja FM ES fondu departamenta darbinieki, sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem. ES fondu plānošanas dokumentu izstrādi plānots pabeigt līdz 2007.gada aprīlim.

Eiropas Padomes š.g. 11.jūlija regula nr.1083/2006 nosaka, ka katrai dalībvalstij jāveic ES plānošanas dokumentu sākotnējais izvērtējums, tai skaitā jāsniedz arī stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Līgums par sākotnējā izvērtējuma veikšanu tika parakstīts š.g. 31.jūlijā un uz šo brīdi ir sagatavoti gan sākotnējā izvērtējuma ziņojuma, gan Vides pārskata projekti.

Informējam, ka VSID un DP aktuālākās versijas un sākotnējā izvērtēšanas ziņojuma un Vides pārskata projekti ir ievietoti FM administrētās mājas lapas www.esfondi.lv sadaļā "2007.-2013.gads".

Visi priekšlikumi un ierosinājumi par Vides pārskatu iesniedzami rakstveidā līdz 14.12.2006., nosūtot pa pastu, adrese: Smilšu ielā 1, Rīgā, LV-1919. Ja iesniedzējs


vēlas saņemt rakstisku atbildi, ir jāuzrāda sūtītāja adrese. Iebildumi un priekšlikumi, kas tiks iesniegti pēc minētā termiņa, kā arī anonīmi iesniegumi, netiks ņemti vērā. Neskaidrību gadījumā lūdzu sazināties ar FM ES fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecāko referentu Eduardu Puriņu (tālr. +371 7095486 vai e-pasta adrese: [email protected]).

Publicēts: Latvijas Vēstnesis 23.11.2006 189 (3557); www.esfondi.lv

Paziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu un Vides pārskatu projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes organizēšanu

Atsaucoties uz 2006.gada 31.oktobra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publikāciju "Paziņojums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projekta sabiedrisko apspriešanu", LR Finanšu ministrija (FM) informē par tālāko.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2006.gada 6.decembrī pulksten 14 FM 202.telpā.

Vides pārskatu projekti ir sagatavoti gan par Valsts stratēģisko ietvardokumentu (VSID), gan par katru no trim Darbības programmām (DP).

Sākotnējās izvērtēšanas ziņojumus un Vides pārskatu projektus par VSID un DP lūdzu skatīt FM administrētās mājas lapas www.esfondi.lv sadaļā "2007.-2013.gads": http://www.esfondi.lv/page.php?id=498

VSID un DP projektus lūdzu skatīt: http://www.esfondi.lv/page.php?id=478 un http://www.esfondi.lv/page.php?id=479

Priekšlikumi un ierosinājumi par Vides pārskatu iesniedzami rakstveidā līdz 14.12.2006., nosūtot pa pastu, adrese: Smilšu ielā 1, Rīgā, LV-1919. Ja iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, ir jāuzrāda sūtītāja adrese. Iebildumi un priekšlikumi, kas tiks iesniegti pēc minētā termiņa, kā arī anonīmi iesniegumi, netiks ņemti vērā.

Ja Jums uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi nepieciešama caurlaide iekļūšanai FM, lūdzu, atsūtiet vārdu un uzvārdu līdz 2006.gada 4.decembrim FM ES fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākajam referentam Eduardam Puriņam, e-pasta adrese: [email protected].


2007.-2013.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas 2006. gada 6.decembra

sanāksmes protokols Nr.1

Finanšu ministrijas 202.telpa

Sanāksmes sākums: 14:00

Sanāksmi vada: Vadošās iestādes vadītāja vietā – Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktores vietnieks Aleksandrs Antonovs Sanāksmē piedalās: Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Agnese Aivare SIA „VentEko” projektu vadītājs Raivo Damkēvics Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente Edīte Evere Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Dace Grūberte Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas Savienības fondu departamenta direktores vietniece Līga Kalvāne Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Gunta Lukstiņa SIA „PricewaterhouseCoopers” menedžere Renāte Strazdiņa SIA „PricewaterhouseCoopers” konsultanta asistente Sanita Šampane Sanāksmi protokolē: Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākais referents Eduards Puriņš

1. 2007.-2013.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes atklāšana un darba

kārtības apstiprināšana A.Antonovs atklāj sanāksmi un iepazīstina klātesošos ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu plānošanas dokumentu projektu Vides pārskata projektu (turpmāk – Vides pārskata projekts) sabiedriskās apspriešanas sanāksmes darba kārtību:

• Vadošās iestādes prezentācija par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu; • Neatkarīgā izvērtētāja prezentācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu; • Diskusija par saņemtajiem un citiem komentāriem.

Nolemj: Apstiprināt Vides pārskata projektu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes darba

kārtību.

- 1 -

2. Vadošās iestādes prezentācija par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu A.Antonovs sniedz prezentāciju Vides pārskata projektu sanāksmes dalībniekiem par sanāksmes mērķiem, Valsts stratēģisko ietvardokumentu (turpmāk – VSID), darbības programmām (turpmāk – DP) un par šo plānošanas dokumentu izvērtēšanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī par šo dokumentu izstrādes laika grafikiem. Nolemj: Pieņemt zināšanai vadošās iestādes sniegto informāciju par ES fondu plānošanas

dokumentu sagatavošanu.

3. Neatkarīgā izvērtētāja prezentācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu R. Damkēvics sniedz prezentāciju par VSID un DP stratēģiskajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem (turpmāk – SIVN). R. Damkēvics vērš uzmanību uz SIVN būtību, likumdošanu, norises gaitu un saturu. R. Damkēvics norāda uz nozīmīgākajiem SIVN secinājumiem par VSID un DP. Nolemj: Pieņemt zināšanai neatkarīgā izstrādātāja sniegto informāciju par SIVN.

4. Diskusija par saņemtajiem un citiem komentāriem A. Antonovs informē, ka komentāri par Vides pārskata projektiem līdz š.g. 6.decembrim ir saņemti tikai no Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) un aicina pārrunāt būtiskākos no tiem. • A. Antonovs jautā R. Damkēvicam par SM iesniegto komentāru par VSID Vides pārskata

projektā minēto, ka ceļu paplašināšana tiek uzskatīta par īslaicīgas ietekmes darbību, bet ceļu rekonstrukcija un renovācija par ilglaicīgas ietekmes darbību. R. Damkēvics atzīst, ka tā ir tehniska rakstura neprecizitāte, kura tiks novērsta.

• A. Antonovs jautā par SM sniegto komentāru par gan VSID, gan DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskatu projektos pausto ieteikumu iekļaut DP transporta ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselību analīzi, kā arī šīs ietekmes prognozes uz nākošajiem plānošanas periodiem. A. Antonovs norāda uz SM sniegto viedokli šajā jautājumā, ka šādu analīzi nav iespējams veikt īsā laika periodā un ka katram atsevišķam projektam tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. R. Damkēvics, atbildot uz jautājumu, norāda, ka rekomendācija izstrādāta ar domu, ja šāda informācija ir pieejama, tad būtu vēlams to iekļaut DP.

• A. Antonovs norāda uz SM komentāru par DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” Vides pārskata projektā paustajiem konstatējumiem par Rīgas ostas attīstību un tās teritorijai pieguļošo Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tiešo tuvumu. A. Antonovs sniedz SM skaidrojumu, ka Ostas teritorijas paredzētas ostas darbībām un ka, ņemot vērā vides aizsardzības prasības, izstrādājot konkrētus projektus, tiks veikti ietekmes uz vidi novērtējumi un nepieciešamības gadījumā izskatītas iespējas veikt kompensācijas pasākumus. A. Antonovs jautā, vai Rīgas ostas attīstības projekts, kuru šobrīd nav iespējams izanalizēt sīkumos, neatstās ietekmi uz vidi vai arī tiks piemērotas kompensācijas. R. Damkēvics norāda, ka, lai mazinātu Rīgas ostas attīstība projekta ietekmi uz vidi, visdrīzāk tiks paredzēti kompensācijas pasākumi. A. Antonovs precizē, ka Rīgas ostas teritorija neatrodas Natura 2000 teritorijā, bet ir tai pieguļoša teritorija.

A. Antonovs pateicas Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībniekiem par līdzdalību.

- 2 -

Nolemj: • Atbalstīt SM komentāru, ka īsā laika periodā nav iespējams veikt transporta ietekmes uz

vidi analīzi, bet katram konkrētam projektam tas tiks veikts, t.i. transporta ietekmes uz vidi un iedzīvotāju veselības analīzi neiekļaut DP;

• Atbalstīt SM komentāru, ka Rīgas ostas attīstības projektam tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums un veikti atbilstoši kompensācijas pasākumi;

• Veikt tehniskus un redakcionālos precizējumus Vides pārskata projektos, balstoties uz SM iesniegtajiem komentāriem.

Sanāksmes noslēgums: 14:50 Pielikumā: 1) Vadošās iestādes prezentācija par ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanu

(uz 6 slaidiem);

Vadošās iestādes prezentācija

2) Neatkarīgā izvērtētāja prezentācija par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (uz 14 slaidiem).

Neatkarīgā izvērtētāja prezentāc Sanāksmi vadīja /paraksts/ A.Antonovs Protokolēja /paraksts/ E.Puriņš

- 3 -

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums - 1. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” Vides pārskats -

4. pielikums. Vides pārraudzības valsts biroja atzinums

Atzinums, kā arī ziņojums par Vides pārskatā paredzēto vides aizsardzības un ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumu iekļaušanu plānošanas dokumentā tiks pievienots pēc dokumentācijas saņemšanas no Vides pārraudzības valsts biroja.

Documents

Plānošanas dokumenta pamatnostādnes · 2015-08-28 · Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu 2007. – 2013. gadam sākotnējais izvērtējums