Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās ......LV 2014 Nr. 06 Īpašais ziņojums Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai:

Īpašais ziņojums Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai: vai sasniegti labi rezultāti

LV 2014 Nr. 06

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg LUXEMBOURG

Tālrunis +352 4398-1

E-pasts: [email protected] Internets: http://eca.europa.eu

Twitter: @EUAuditorsECA YouTube: EUAuditorsECA

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2014. gads

ISBN 978-92-872-0405-9doi:10.2865/84795

© Eiropas Savienība, 2014. gadsReproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Luxembourg

LV 2014 Nr. 06Īpašais ziņojums Kohēzijas politikas

līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai: vai sasniegti labi rezultāti

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

02Saturs

Punkts

Glosārijs un saīsinājumi

I–VIII Kopsavilkums

1–11 Ievads

1–3 Atjaunojamā enerģija

4–6 ES politikas mērķi. Atjaunojamās enerģijas mērķis 2020. gadam

7 Šķēršļi atjaunojamās enerģijas iegūšanai

8 Kohēzijas politikas finansiālais atbalsts atjaunojamās enerģijas iegūšanai

9–11 Dalītā pārvaldība

12–13 Revīzijas tvērums un pieeja

14–47 Apsvērumi

14–16 Revidētajos projektos tiešie rezultāti bija sasniegti, kā plānots…

14–16 Kopiespaids ir tāds, ka projekti ir labi plānoti un rezultāti tiek sasniegti saskaņā ar plānu

17–21 … bet bija zināmas grūtības ar īstenošanu

17–21 Iespējami uzlabojumi visos projektu posmos, sākot ar iepirkumu, ieskaitot īstenošanu un beidzot ar uzraudzību un izvērtēšanu

22–25 … un vairākumā gadījumu nebija pienācīgi izvērtēti koprezultāti, vai projekti nesasniedza izvirzītos enerģijas ieguves mērķus

22–23 Var uzlabot AER datu ievākšanu un ziņojumu sagatavošanu

24–25 Ne vienmēr sasniegti projektu koprezultāti

26–31 AER projektu plānošanā nepietiekami ņemts vērā rentabilitātes princips

26–27 Rentabilitāte – svarīgs ES tēriņu mērķis

28–31 Rentabilitātei varētu pievērst lielāku uzmanību jau agrīnā stadijā

03Saturs

32–40 … iespējams īstenot rentablākus AER projektus

41–47 Kohēzijas politikas līdzekļi rada ierobežotu ES pievienoto vērtību: ar AER projektiem varēja vairāk veicināt ES enerģētikas mērķu sasniegšanu

48–54 Secinājumi un ieteikumi

I pielikums. Dalībvalstu virzība uz 2020. gada AER mērķu sasniegšanu

II pielikums. Kohēzijas politikas līdzekļu (ERAF un KF, 2007.–2013. g.) piešķīrumi AER un atlasītiem projektiem, 2007.–2012. g.

III pielikums. Revidēto AER projektu saraksts

IV pielikums. AER projektu rezultātu kopvērtējums

Komisijas atbildes

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

04Glosārijs un saīsinājumi

AER: atjaunojamie energoresursi. No tiem iegūtā enerģija nāk no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, tā ir vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija.

ο Ģeotermālā enerģija ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas.

ο Biomasa ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas.

ο Saules enerģija ir enerģija, ko saule izstaro gaismas un siltuma veidā un ko cilvēks var iegūt ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, izmantojot solāro apkuri, saules fotoelementus vai no saules siltumenerģijas iegūtu elektroenerģiju.

ο Vēja enerģija ir izmantojama enerģija, kas iegūta no vēja, piemēram, vēja ģeneratoru saražotā elektroenerģija.

ο Hidroenerģija ir krītoša vai tekoša ūdens radītās kustības enerģijas izmantošana elektroenerģijas iegūšanai.

AER direktīva: 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK

AER 2020. gada mērķi: Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo enerģiju, kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2010. gada decembrim, visām dalībvalstīm ir izvirzīti obligāti mērķi, kuru izpilde ļautu 2020. gadā Eiropas Savienībā 20 % visas enerģijas iegūt no atjaunojamiem avotiem, turklāt transporta nozarē šim īpatsvaram jābūt 10 %.

CO2: oglekļa dioksīds

KF: Kohēzijas fonds

Enerģijas mērvienības

ο GW, MW, kW – gigavats, megavats, kilovats

ο GWh, MWh, kWh – gigavatstunda, megavatstunda, kilovatstunda

ο kWp – kilovatstunda pie maksimālā snieguma (fotoelementu moduļa nominālā jauda)

05Glosārijs un saīsinājumi

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES pievienotā vērtība: vispārīgā nozīmē tā ir vērtība, kas rodas ES intervences rezultātā papildus tai vērtībai, kuru, iztrūkstot ES intervencei, būtu radījusi dalībvalsts pati.

Garantētā maksa: politikas mehānisms, ar ko veicina ieguldījumus atjaunojamās enerģijas tehnoloģijā, piedāvājot atjaunojamās enerģijas ražotājiem ilgtermiņa līgumus, kuri parasti balstīti uz katras tehnoloģijas izstrādes izmaksām.

Liekais atbalsts: rodas, ja finansējumu piešķir saņēmējam, kurš būtu izdarījis to pašu izvēli arī bez atbalsta. Šādos gadījumos iznākums nav gūts, pateicoties attiecīgajai politikai, un saņēmējam izmaksātajam atbalstam nav bijusi tieša ietekme.

Rentabilitātes jēdziens: attiecas uz revidētās vienības, darbības vai programmas spēju vai potenciālu sasniegt zināmus rezultātus ar pieņemamām izmaksām. Rentabilitātes analīze ir pētījums par attiecību starp projekta izmaksām un iznākumu. Šo attiecību izsaka kā sasniegtā iznākuma vienas vienības izmaksas1. Rentabilitātes jēdziens ir uzsvērts arī ES finanšu noteikumos (sk. šā ziņojuma 6. punktu).

1 3000. augstāko revīzijas iestāžu starptautiskais standarts (ISSAI) “Lietderības revīzijas standarti un vadlīnijas, pamatojoties uz INTOSAI Revīzijas standartiem un praktisko pieredzi”.

06Kopsavilkums

IRevīzijā tika meklēta atbilde uz jautājumu, vai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (kohēzijas politikas līdzekļi) – diviem galvenajiem finansējuma avotiem, ko izmanto ES atjaunojamās enerģijas veicināšanas izdevumu programmām, – ir sasniegti labi rezultāti.

IIAtjaunojamai enerģijai 2007.–2013. plānošanas periodā piešķīra apmēram 4,7 miljardus EUR. Palāta pārbaudīja, vai šā perioda līdzekļus piešķīra rentabliem un labi izstrādātiem atjaunojamās enerģijas ieguves projektiem, kuriem bija skaidras prioritātes un racionāli mērķi. Palāta pārbaudīja arī, vai šie līdzekļi ar labiem rezultātiem veicināja ES 2020. gada mērķi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem (AER).

IIIPalāta konstatēja, ka revidētajos 24 AER projektos2 tiešie rezultāti bija sasniegti atbilstoši plānam. Lielākā daļa revidēto projektu bija pienācīgi izstrādāti un gatavi īstenošanai, tiklīdz atlasīti. Nebija nozīmīgi pārsniegtas projektu izmaksas vai kavēti termiņi, un atjaunojamās enerģijas ieguves iekārtas bija uzstādītas saskaņā ar plānu un darbojās. Nebija acīmredzama tehniskās ilgtspējas riska.

2 Revīzijas rezultāti iegūti, pārbaudot 24 pabeigtus atjaunojamās enerģijas ieguves projektus, kas ietilpa deviņās no ERAF un KF finansētās darbības programmās Maltā, Austrijā, Polijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē. Tie bija biomasas, fotoelementu, saules siltumenerģijas un vēja enerģijas projekti.

IVVienā trešdaļā revidēto projektu bija sasniegti (vai gandrīz sasniegti) un pienācīgi mērīti enerģijas ieguves rezultāti. Palāta konstatēja, ka kopumā kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana AER projektiem tikai ierobežotā mērā veicinājusi ES 2020. gada AER mērķu sasniegšanu, jo

ο rentabilitāte nav bijusi vadošais princips AER projektu plānošanā un īstenošanā,

ο kohēzijas politikas līdzekļiem bija ierobežota ES pievienotā vērtība.

VKonkrētāk, Palāta konstatēja, ka revidētajās dalībvalstīs varētu veikt vairākus uzlabojumus: daži iepirkuma procesi nenodrošināja pilnīgu pārredzamību, godīgumu un efektivitāti līgumslēdzēju atlasē; nebija pietiekamas sagatavotības uzraudzībai un novērtēšanai; programmās nebija paskaidrots, kā ES līdzekļi varētu rentabli veicināt AER mērķu sasniegšanu; piešķirot budžetu, ne vienmēr apsvēra pasākumu rentabilitāti dažādās AER jomās; programmās nebija izvirzīti rezultātu uzraudzības un novērtēšanas rādītāji.

VIPalāta secina, ka vajadzīgi uzlabojumi, lai šo programmu finansējums dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu 2020. gada AER mērķu sasniegšanā.

Kopsavilkums 07

VIIKohēzijas politikas izdevumi pārsvarā paredzēti vispārējās ekonomikas atbalstīšanai, un, lai gan kohēzijas politikas galveno mērķu – ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas – tieša vērtēšana neietilpa revīzijas tvērumā, Palātas apsvērumi un ieteikumi ir formulēti arī šo politikas mērķu kontekstā.

VIIIŅemot vērā, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā AER veicināšanai droši vien piešķirs vēl vairāk ES līdzekļu, Palāta ir formulējusi turpmāk dotos ieteikumus.

1. ieteikumsKomisijai, kad tā izstrādā norādījumus programmu un projektu sagatavošanai un atlasei, kā arī izvirza nosacījumus, ar kādiem finansējums piešķirams AER ieguldījumiem,

ο jānodrošina, lai turpmākajās AER programmās, kuras līdzfinansē saskaņā ar kohēzijas politiku, būtu ievērots rentabilitātes princips, tostarp jāizvairās no liekā atbalsta sniegšanas. Programmas jāizstrādā tā, lai tās balstītos uz vajadzību pamatīgu novērtējumu, lai prioritāras būtu visrentablākās tehnoloģijas (tajā pašā laikā nediskriminējot atsevišķas AER jomas) un lai pēc iespējas tiktu sekmēta ES 2020. gada AER mērķu sasniegšana. Jāizvirza pienācīgi atjaunojamās enerģijas ieguves mērķi saistībā ar budžetu, kā arī projektu atlases kritēriji, ar kuriem pievērsta pietiekama uzmanība enerģijas ražošanas rezultātu rentabilitātei (jāizvairās no projektu pārliekas kompensēšanas);

ο jāmudina dalībvalstis ieviest stabilāku un paredzamāku AER tiesisko regulējumu, un, praktiskākā līmenī, raitākas procedūras no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas integrēšanai elektrotīklos.

2. ieteikumsPamatojoties uz Komisijas norādījumiem, dalībvalstīm ir jāievieš un jāpiemēro projektu apstākļiem pielāgoti obligātie rentabilitātes kritēriji. Dalībvalstīm arī jāvairo kohēzijas politikas līdzekļu pievienotā vērtība, uzlabojot AER projektu īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un uzkrājot mērījumu datus par enerģijas ražošanas izmaksām visās attiecīgajās AER jomās.

08Ievads

Atjaunojamā enerģija

01 Enerģija no atjaunojamiem avotiem ir svarīga, lai uzlabotu energoapgādes drošību Eiropas Savienībā un mazinātu ES atkarību no tradicionālā (fosilā) kurināmā un importētās enerģijas, kā arī lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Elektrības un siltuma ražošanai var tikt izmantoti dažādi avoti: saule (koncentrētā saules enerģija vai fotoelementu enerģija), vējš (sauszemes vai jūras vējš), ūdens (lielas, mazas vai mikro hidroenerģijas stacijas), zeme (ģeotermālās koģenerācijas stacijas) un biomasa (cietā vai šķidrā biomasa, atkritumu gāze, rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas un šķidrā biodegviela).

02 Atjaunojamie energoresursi ir svarīgi arī, lai samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un uzlabotu vides ilgtspēju. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas attīstība var uzlabot Eiropas ekonomiku, rūpniecības konkurētspēju un nodarbinātību. Tiek uzskatīts, ka vidējā un ilgākā termiņā atjaunojamie energoresursi būs ekonomiski konkurētspējīgi ar tradicionālajiem energoresursiem3.

03 Atjaunojamās enerģijas izmantošana ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 1. punktā saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un vajadzību saglabāt un uzlabot vidi.

ES politikas mērķi. Atjau-nojamās enerģijas mērķis 2020. gadam

04 Jau 1997. gadā ES deklarēja mērķi, ka 2010. gadā 12 % enerģijas jānāk no atjaunojamiem avotiem. Eiropas Savienības Padome (Padome) izvirzīja saistošu ES mērķi, ka 2020. gadā enerģijas bruto galapatēriņā AER īpatsvaram jābūt 20 %; šis mērķis izvirzīts, pamatojoties uz Komisijas atjaunojamās enerģijas ceļvedi, kurā ieskicēta AER integrēšana ES energopolitikā un tirgū (sk. I pieli-kumu par valstu 2020. gada AER mērķiem)4. Atjaunojamās enerģijas direktīva, ko pieņēma 2009. gadā, ir juridiski saistošs pamats AER veicināšanai laikā līdz 2020. gadam5.

ο Direktīvā ne tikai izvirzīts ES 2020. gada vispārējais saistošais 20 % mērķis un valstu obligātie mērķi 10–49 % apmērā, bet arī uzlabots regulējums, kas veicina elektroenerģijas iegūšanu no atjaunojamiem avotiem (piemēram, ieviestas prasības dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi elektrotīklam un vienkāršotas administratīvās procedūras).

ο Ar Direktīvu dalībvalstīm uzdots izstrādāt valsts rīcības plānus, kuros paredzēta AER plašāka izmantošana, un Direktīvā ir arī noteikti dalībvalstu sadarbības mehānismi ar mērķi rentabli sasniegt AER mērķi.

3 COM(2010) 630 galīgā redakcija “Enerģētika 2020. Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, 10.11.2010.

4 COM(2006) 848 galīgā redakcija “Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis. Atjaunojamie enerģijas avoti 21. gadsimtā: ilgtspējīgākas nākotnes veidošana”, 10.1.2007.

5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (“AER direktīva”) (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

09Ievads

05 No dalībvalstīm tiek prasīts nodrošināt, ka to AER īpatsvars ir vienāds ar 2020. gada AER mērķa orientējošo attīstības līkni vai pārsniedz to. Dalībvalstīm reizi divos gados jāziņo Komisijai par Direktīvas īstenošanu un panākto virzību valsts mērķa sasniegšanā. AER pasākumi jāievieš rentablā veidā6. Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim jāsagatavo progresa ziņojums par AER direktīvas ieviešanu7.

06 Arī ES finanšu noteikumos paredzēts, ka rentabilitātes principam jābūt svarīgam kritērijam, pieņemot jebkuru lēmumu par publiskajiem izdevumiem8. Eiropas Parlaments ir norādījis uz vajadzību apzināt izmaksu ziņā visefektīvākos atjaunojamos energoresursus un izmaksu ziņā visoptimālāko politiku AER potenciāla izmantošanai9. Saskaņā ar Komisijas jaunāko progresa ziņojumu10 Eiropas Savienības 2020. gada AER mērķis kopumā, visticamāk, tiks pārsniegs, lai gan 2012. gadā ne visas dalībvalstis sasniedza savus saistošos valsts mērķus (sk. I pielikumu). Komisija saskaņā ar savu 2013. gada zaļo grāmatu ieskicēja sākotnējos apsvērumus par Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politiku 2020.–2030. gadā un ierosināja Eiropas Savienībai saistošu AER mērķi 27 % apmērā11.

Šķēršļi atjaunojamās enerģijas iegūšanai

07 Papildus ārējiem faktoriem (piemēram, enerģijas cenu izmaiņas vai piekļuve aizdevumiem) AER ieguldījumus visā Eiropas Savienībā kavē vairāki nozarei specifiski šķēršļi, kurus dalībvalstis un Komisija vēl nav novērsušas12.

ο Pastāv institucionāli un juridiski šķēršļi, piemēram, ES līmenī energojautājumiem piešķirtā prioritāte ne vienmēr atspoguļojas vietējā, reģiona vai valsts līmenī, un līdz ar to trūkst skaidras īstenošanas stratēģijas, iestāžu elastības vai valstu juridiskās kārtības elastības, kā arī skaidra likumiskā vai līgumiskā ietvara – tas kavē AER veicināšanu. Sarežģītas atļauju saņemšanas procedūras, kas jāievēro AER iekārtu plānošanā, būvēšanā un ekspluatācijā, kā arī vides aizsardzības prasības, traucē projektu iniciatoriem izstrādāt dzīvotspējīgu projektu priekšlikumus (trūkst efektīvas administratīvās sistēmas).

ο No atjaunojamiem energoresursiem iegūto elektroenerģiju ir grūti integrēt pārvades un sadales tīklos (tehniskas problēmas, nepietiekama infrastruktūra, diskriminējoša prakse attiecībā uz piekļuvi tīkliem, izmaksu sadale starp tīklu operatoriem, valdību un projektu iniciatoriem, kā arī iegūtās enerģijas mērījumu trūkums).

ο Nestabila vai neparedzama stimulēšanas kārtība un informācijas trūkums par piegādātājiem, klientiem un iekārtu uzstādītājiem kavē rentablas tehnoloģijas izmantošanu.

6 AER direktīvas 9. un 41. apsvērums.

7 AER direktīvas 23. panta 8. punkta c) apakšpunkts.

8 Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem, 18. panta 1. punkta h) apakšpunkts (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

9 Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcija par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū (2012/2259(INI)).

10 COM(2013) 175 final “Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem”, 27.3.2013.

11 COM(2013) 169 final “Zaļā grāmata. Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam”, 27.3.2013., un COM(2014) 15 final “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2020.–2030. gadam”, 22.1.2014.

12 Sk., piemēram, COM(2012) 271 final “Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem – būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa”, 6.6.2012., kā arī Komisijas 2010. un 2012. gada progresa ziņojumus (tos sagatavo reizi divos gados) COM(2011) 31 galīgā redakcija, 31.1.2011., un COM(2013) 175 final, 27.3.2013. Sk. arī ziņojumus, ko sagatavojušas Eiropas AER asociācijas (Eiropas Atjaunojamās enerģijas padome (EREC) un tās dalīborganizācijas), īpaši EREC 2013. gada ziņojumu Analysis of deviation and barriers, 2013 report [“Noviržu un šķēršļu analīze”], www.keepontrack.eu/publications.

http://www.keepontrack.eu/publicationshttp://www.keepontrack.eu/publications

10Ievads

Kohēzijas politikas finan-siālais atbalsts atjaunoja-mās enerģijas iegūšanai

08 Kohēzijas politikas instrumenti – Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) – ir ES izdevumu programmas, kuras ir svarīgākais finansējuma avots atjaunojamās enerģijas veicināšanai13. Ja 2000.–2006. gada plānošanas periodā šīs nozares projektiem bija atvēlēti tikai 600 miljoni EUR, tad 2007.–2013. gada periodā atjaunojamai enerģijai piešķīra jau apmēram 4,7 miljardus EUR, kas atspoguļo šīs politikas jomas lielāku nozīmi (sk. II pielikumu, kur parādīts atbalsta sadalījums dalībvalstīm). 2014.–2020. plānošanas periodā palielināsies kohēzijas politikas atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un atbalsts no ERAF varētu sasniegt vismaz 27 miljardus EUR14. Papildu atbalstu var piešķirt arī no Kohēzijas fonda.

13 Citas ES programmas, ar kurām veicināja AER izmantošanu 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija: Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai, “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” un pētniecības pamatprogramma.

14 Reģioniem būs jāiegulda obligāta daļa ERAF resursu (20 % attīstītākajiem reģioniem, 15 % pārejas reģioniem un 12 % mazāk attīstītiem reģioniem) mazoglekļa ekonomikas atbalstam visās nozarēs, tostarp jāiegulda atjaunojamā enerģijā (4. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

Galvenie fakti par kohēzijas politikas izdevumiem atjaunojamiem energoresursiem

ο 270,8 miljardi EUR – ERAF un KF piešķīrumi kopā 2007.–2013. gada periodam

ο 0,6 miljardi EUR – ERAF un KF piešķīrumi kopā atjaunojamiem energoresursiem 2000.–2006. gada periodam

ο 4,7 miljardi EUR – ERAF un KF piešķīrumi kopā atjaunojamiem energoresursiem 2007.–2013. gada periodam

Vismaz 27 miljardi EUR – paredzētie minimālie ERAF piešķīrumi, ar kuriem veicina pāreju uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni, tostarp piešķīrumi AER, 2014.–2020. gadam. Papildu piešķīrumi iespējami arī no Kohēzijas fonda14.

1. iz

cēlu

ms

11Ievads

Dalītā pārvaldība

09 Īstenojot kohēzijas politiku, dalībvalstis izstrādā darbības programmas, ievieš un piemēro vadības un kontroles sistēmas un katru gadu iesniedz Komisijai īstenošanas ziņojumu. Valsts vai reģiona iestāžu ikdienas darbs ir atlasīt projektus un atbildēt par to īstenošanu un novērtēšanu.

10 Vadošās iestādes, starpniecības iestādes un apliecinātājiestādes vada darbības programmu īstenošanu15. Projektus finansē, ja ir ievēroti noteikumi, kurus paredz daļēji ES līmenī16 un daļēji dalībvalstu līmenī (dalībvalstu iestādes atbild par projektu atlasi, par projektu izmaksu, ieguvumu un peļņas novērtējumu un par ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējumiem).

11 Komisija izstrādā vadlīnijas attiecībā uz darbības programmu sagatavošanu, apstiprina darbības programmas un pārrauga dalībvalstu sistēmu ieviešanu un piemērošanu. Galvenais veids, kādā Komisija uzrauga darbības programmu īstenošanu, ir ar saņemto īstenošanas ziņojumu starpniecību un piedalīšanos uzraudzības komiteju darbā. Papildus gada īstenošanas ziņojumiem Komisija var lūgt vadošajām iestādēm sniegt sīkāku informāciju par programmām un projektu atlasi.

15 Noteikumu kopsavilkumu attiecībā uz to, kā 2007.–2013. gadā piemērojams Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds, tostarp attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, sk. http://europa.eu/legislation_summaries/regional_policy/management/g24241_en.htm.

16 Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

12Revīzijas tvērums un pieeja

12 Revīzijā tika meklēta atbilde uz jautājumu, vai ERAF un KF projektos, ar kuriem iegulda līdzekļus atjaunojamās enerģijas ražošanā, tika sasniegti labi rezultāti. Revidentu izstrādātie revīzijas kritēriji (sk. IV pielikumu) balstījās uz dažādiem avotiem un pētījumiem, tostarp uz Komisijas dienestu veikto darbu. Palāta pārbaudīja, vai revidēto projektu īstenošana un tiešo rezultātu sasniegšana noritēja saskaņā ar plānu un vai projektos bija sasniegti enerģijas ražošanas mērķi. It īpaši revīzijā analizēja, vai 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmu līdzekļus piešķīra rentabliem un labi izstrādātiem atjaunojamās enerģijas ieguves projektiem, kuriem bija skaidras prioritātes un racionāli mērķi, un cik lielā mērā projekti veicināja 2020. gada mērķa sasniegšanu attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem.

13 Revīzijas rezultāti iegūti, pārbaudot 24 pabeigtus atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, kas ietilpa deviņās no ERAF un KF finansētās darbības programmās Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Maltā, Polijā un Somijā17. Tie bija biomasas, fotoelementu, saules siltumenerģijas un vēja enerģijas projekti18. Revidēto AER projektu saraksts dots III pielikumā.

17 Pamatojoties uz AER piešķirtajiem līdzekļiem, projektus revīzijai izraudzījās no šādām darbības programmām (DP):

DP I Investing in Competitiveness for a Better Quality of Life – 2007MT161PO001

DP Niederösterreich 2007-2013: Ziel Regionale Wettbewerbsfähigkeit & Beschäftigung / EFRE – 2007AT162PO001

DP Salzburg 2007–2013: Ziel Regionale Wettbewerbsfähigkeit & Beschäftigung / EFRE – 2007AT162PO006

DP Steiermark 2007–2013: Ziel Regionale Wettbewerbsfähigkeit & Beschäftigung / EFRE – 2007AT162PO007

DP Program Operacyjny Infrastruktura i Środowisko – 2007PL161PO002

DP Regionalny Program Operacyjny Województwa Lubelskiego – 2007PL161PO007

DP Alueellinen Kilpailukyky- ja työllisyystavoite; Länsi-Suomen EAKR-toimenpideohjelma 2007–2013 – CCI2007FI162PO003

DP West Wales and the Valleys ERDF Convergence programme – 2007UK161PO002

DP East Wales ERDF Regional competitiveness and Employment programme – 2007UK162PO012

18 No 24 revidētajiem projektiem 9 projektos ražoja elektrību ar pilnas jaudas vai mikrojaudas vēja ģeneratoriem vai fotoelementu paneļiem, savukārt pārējos 15 projektos ieguva siltumu no biomasas vai ražoja karsto ūdeni ar saules kolektoriem. Projektu lielums bija dažāds, sākot no vienas mājsaimniecības ar vienu saules paneli, līdz pat vēja parkam ar 16 ģeneratoriem.

13Apsvērumi

Revidētajos projektos tiešie rezultāti bija sasniegti, kā plānots…

Kopiespaids ir tāds, ka projekti ir labi plānoti un rezultāti tiek sasniegti saskaņā ar plānu

14 Revidētie AER projekti bija pienācīgi izstrādāti un gatavi īstenošanai, tiklīdz atlasīti. Lai gan dažiem biomasas un vēja enerģijas projektiem bija samērā ilgs sagatavošanas posms, parasti pirms projektu apstiprināšanas bija saņemtas svarīgākās atļaujas un tehniskie plāni. Attiecīgos gadījumos bija arī nodrošināta iekārtu savienošana ar pārvades vai sadales tīkliem vai līgumu noslēgšana ar pietiekami daudziem patērētājiem19.

15 Projektos nebija ievērojami pārsniegtas izmaksas vai kavēti termiņi. Kopumā revidētos AER projektus īstenoja plānotā laika grafikā vai ar samērā

maziem kavējumiem (tikai divu projektu īstenošana aizkavējās ilgāk par pusgadu, un vienā no šiem gadījumiem kavējuma iemesls bija mazas koģenerācijas stacijas remonts). Īstenošanas gaitā izmaksas netika būtiski pārsniegtas. 2. izcēlumā uzskaitīti revidēto AER projektu piemēri.

16 Izņemot vienu biomasas iekārtu projektu20, atjaunojamās enerģijas jauda bija uzstādīta un darbojās saskaņā ar plānu. Nebija acīmredzama tehniskās ilgtspējas riska. Revidenti konstatēja tikai nelielas novirzes no sākotnējiem plāniem un apstiprinātajiem projektu priekšlikumiem. Projektu rezultātā uzstādītā enerģijas ražošanas jauda pārsvarā saskanēja ar līdzfinansēšanas lēmumiem. Kopš ekspluatācijas uzsākšanas iekārtas darbojās bez būtiskām tehniskām vai citām problēmām. Tikai nedaudzas ražošanas iekārtu daļas revidētajos projektos neekspluatēja. Operatoru rīcībā bija pietiekamas profesionālās zināšanas un resursi, lai nodrošinātu iekārtu raitu darbību un regulāru apkopi.

19 Piemēram, Austrijā revidētie biomasas projekti bija apstiprināti ar nosacījumu, ka saražotajai siltumenerģijai būs pietiekami daudz patērētāju.

20 Viens Austrijas biomasas spēkstacijas projekts bija novirzījies no sākotnējā plāna tādējādi, ka ES līdzekļi bija izmantoti siltumtīkla paplašināšanai, nevis otra katla uzstādīšanai atbilstoši sākotnējam plānam. Šī novirze bija skaidrojama ar gatavošanos apkures jaudas palielināšanai, lai apkalpotu jaunus siltuma patērētājus, un tātad tā nav nepilnība pareizas finanšu pārvaldības aspektā.

1. a

ttēl

s Biomasas spēkstacijas iekšskats Bruck an der Mur, Austrijā (spēkstacija uzbūvēta un darbojas saskaņā ar plānu)


14Apsvērumi2.

att

ēls Kokskaidu glabātuve biomasas spēkstacijā Bruck an der Mur, Austrijā


Saskaņā ar kohēzijas politiku līdzfinansēto, revīzijā iekļauto AER projektu tiešo rezultātu piemēri

Sīkāk par projektu tiešajiem rezultātiem sk. III pielikumu.

BiomasaAustrijā revidēja trīs biomasas siltumstacijas (šo siltumstaciju jauda bija robežās no 3 MW līdz 8 MW), kuras bija uzbūvētas kopā ar rajona apkures tīkla līnijām (0,6 līdz 11 km). Stacijas piegādāja apkuri un karsto ūdeni 266 patērētājiem (privātpersonām un uzņēmumiem).

Trijos Somijā revidētajos projektos bija uzstādīti jauni biomasas granulu vai kokskaidu katli (jauda no 0,8 MW līdz 2,5 MW). Ar tiem aizstāja vecos katlus, kurus darbināja ar fosilo kurināmo (smago dīzeļdegvielu). Divos no šiem projektiem bija ierīkoti arī vajadzīgie rajona apkures tīkli (0,6 km un 3 km).

Vēja enerģijaPolijā bija uzbūvēti pieci vēja parki ar jaudu amplitūdā no 3,2 MW līdz 38 MW. Parkiem ir arī visa vajadzīgā infrastruktūra (augsta un vidēja sprieguma apakšstacijas, savienojumi ar elektrotīklu un piekļuves ceļi).

Saules enerģija (fotoelementu enerģija un saules kolektori)Divos Maltas projektos uz sabiedriskajām ēkām bija uzstādītas fotoelementu elektrosistēmas, kā arī vajadzīgā infrastruktūra un uzraudzības sistēmas. Viens projekts bija papildināts ar mazu vēja ģeneratoru.

Piecos līdzīgos Polijas projektos uzstādīja plakanos saules kolektorus mājsaimniecībām un sabiedriskām ēkām piecās pašvaldībās, lai piegādātu iedzīvotājiem karsto ūdeni. Kopā apmēram 3 000 valsts sektora un privātie līdzekļu saņēmēji uzstādīja saules kolektorus. Vienā projektā bija iekļauta ielu apgaismošana un fotoelementu enerģija.

2. iz

cēlu

ms

15Apsvērumi

… bet bija zināmas grūtī-bas ar īstenošanu

Iespējami uzlabojumi visos projektu posmos, sākot ar iepirkumu, ieskaitot īsteno-šanu un beidzot ar uzrau-dzību un izvērtēšanu

17 AER izmantošanu kavē grūtības ar saražotās elektroenerģijas integrēšanu tīklā. Visā Eiropas Savienībā elektrotīklu nepietiekama attīstība ir apzināta kā viens no galvenajiem šķēršļiem, lai no AER iegūto elektrību integrētu pārvades un sadales tīklos21. Tātad ES un tās dalībvalstīm jāiegulda gan valsts tīklos,

gan pārrobežu savienojumos, tādējādi veidojot iekšējo enerģijas tirgu. Revidēto projektu īpašnieki uzsvēra, ka tīklos nav pietiekamas rezerves jaudas22 un tīkli jāpaplašina un jāmodernizē, un ka visas sistēmas efektivitāti varētu uzlabot, ja būtu pārredzamāka informācija par to, kādu daļu izmaksu sedz tīkla operatori un kādu – valdība un projektu iniciatori. Lai gan tikai dažos no revidētajiem projektiem bija tīklu savienojuma problēmas, AER izmantošanu nepapildina dalībvalstu tīklu uzlabošanas pasākumi. Valsts iestādes un AER operatori bieži minēja, ka AER efektīvu integrāciju tīklā kavē neatrisināti tehniski un izmaksu jautājumi. 3. izcēlumā aprakstītas problēmas, kādas var rasties ar atjaunojamās elektroenerģijas nodošanu tīklā.

21 COM(2013) 175 final.

22 Sk. arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīvu 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā (OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp.). Direktīvas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteikts, ka, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir elektroapgādes drošība, dalībvalstis ņem vērā vajadzību nodrošināt pietiekamas pārvades un ražošanas rezerves jaudas stabilai tīklu darbībai.

3. a

ttēl

s Vēja parks Golicē, Polijā


16Apsvērumi

18 Komisija, analizējusi dalībvalstu 2011. gada progresa ziņojumus par atjaunojamiem energoresursiem, norādīja, ka joprojām lēni tiek likvidēti administratīvie šķēršļi un saglabājas sarežģītas un atturošas atļauju procedūras24. Revidētajās dalībvalstīs varētu ieviest uzlabojumus. Revīzijā tika konstatēts, piemēram, ka Maltā AER sāka izmantot tikai 2007.–2013. gada periodā, tāpēc tirgus vēl nav sasniedzis

briedumu. Vēl nav pilnībā ieviesta efektīva administratīvā sistēma. Polijā un Apvienotajā Karalistē vēl daļēji trūka valsts vai reģionu līmenī saskaņotas pieejas iestāžu darba koordinēšanai. Tika vāji mērīti un uzskaitīti projektu rezultāti enerģijas ieguves aspektā, un līdz ar to datus neizmantoja projektu un dažādu AER jomu salīdzināšanai, kas būtu noderīga informācija turpmāku pasākumu izstrādē.

24 SWD(2013) 102 final “Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem”, 27.3.2013.

No AER ražotās elektroenerģijas nodošana tīklā Polijā, fotoelementu radītās elektroenerģijas integrācija tīklā Maltā

Polijā pārvades un sadales tīklu nekvalitatīvais stāvoklis un rezerves jaudas trūkums ir bijuši galvenie šķēršļi no fotoelementiem un vēja iegūtās elektroenerģijas nodošanai tīklā. AER plašāku izmantošanu kavē ne tikai nepieciešamība paplašināt un modernizēt tīklu infrastruktūru, bet arī sarežģījumi ar vajadzīgo atļauju saņemšanu, lai pieslēgtos tīklam (juridiskas un tehniskas problēmas, kā arī pieslēgšanās maksa)23. Revidētajos vēja enerģijas projektos bijuši vajadzīgi 4 līdz 5 gadi no projekta sākuma līdz iekārtu izbūvei, ieskaitot laiku, kas bijis vajadzīgs tīkla piekļuves atļaujas saņemšanai.

Maltā attiecīgos gadījumos bija pieejamas skaidras vadlīnijas par saules un fotoelementu iekārtu būvatļaujām. Tomēr 2010. un 2011. gadā, kad īstenoja vairākus ES līdzfinansētus projektus, tajos bieži radās grūtības ar iegūtās elektroenerģijas nodošanu tīklā, sevišķi tās enerģijas nodošanu, kas pārsniedza ražotāja paša patēriņu. Tā kā tīkla operators nebija uzstādījis skaitītājus, ražotājiem pat 4 mēnešus nesamaksāja garantēto maksu.

23 Integration of electricity from renewables to the electricity grid and to the electricity market – RES-Integration [“No AER saražotās elektroenerģijas integrācija elektrotīklā un elektrības tirgū”]. Valsts ziņojums: Polija. Eclareon, Oeko-Institut e.V., 20.12.2011.

3. iz

cēlu

ms

17Apsvērumi

19 Tomēr Austrijā revidenti novēroja labas prakses piemēru. Pienācīgu uzraudzību šajā dalībvalstī nodrošināja biomasas siltumspēkstaciju kvalitātes vadības rīks (“QM Heizwerke”, sk. 4. izcēlumu).

Projektu uzraudzība Austrijā

Kvalitātes uzraudzība ir obligāta prasība visās rajona mēroga biomasas katlumājās, kas lielākas par 40 kW vai kas nodod siltumu tīklā, kurš garāks par 1 km. Finansēšanas koordinēšanu un plānošanas un ekspluatācijas datu apstrādi veic ar datubāzi, kas ir standarta platforma projektu līdzekļu saņēmējiem, kā arī sniedz tehniskos un ekonomiskos datus kvalitātes uzraudzītājiem un kalpo par IT platformu darbību uzraudzībai un optimizēšanai. “QM Heizwerke” ieviesa 2006. gadā, un nu tajā ir dati par vairāk nekā 100 biomasas stacijām.

Tīmekļa saite: www.qmheizwerke.at

4. iz

cēlu

ms

4. a

ttēl

s Revidenti apmeklē biomasas spēkstaciju Weissenbach an der Triesting, Austrijā


http://www.qm‑heizwerke.at

18Apsvērumi

20 Iepirkuma process nenodrošināja pilnībā pārredzamu, godīgu un efektīvu līgumslēdzēju atlasi.

ο Divos Maltā revidētos fotoelementu projektos nācās atcelt konkursu, jo neviens piedāvājums neatbilda tehniskajiem vai administratīvajiem nosacījumiem. Tam par iemeslu bija vai nu pārāk stingras tehniskās prasības, vai arī pārlieku sarežģītas procedūras un prasības. Tas abos gadījumos izraisīja kavējumus un traucēja priekšlikumu iesniedzēju konkurenci.

ο Divos projektos Polijā bija jāizvēlas noteikti vēja ģeneratoru modeļi, jo tāds ierobežojums bija izvirzīts būvniecības plānos vai atļaujās. Tāpēc nevarēja izstrādāt tādas konkursa specifikācijas, kas nodrošinātu konkurenci veicinošu iepirkumu un labāko cenas un kvalitātes attiecību. Līdzīgi bija ar vēl vienu citu projektu, kurā jau iepriekš bija

noteikts saules kolektora tips. Katrā no šiem konkursiem tikai viens no iesniegtajiem priekšlikumiem atbilda tehniskajām specifikācijām.

ο Īstenotājiestādēm un projektu līdzekļu saņēmējiem trūka zināšanu par AER tehnoloģijām, to tirgu un iepirkuma regulējumu. Bieži AER iekārtu iegādes un uzstādīšanas darbs bijis līdzīgs, pat identisks, turklāt maza mēroga, kas īpaši sakāms par darbībām, kuras finansē saskaņā ar dotācijas shēmām. Tātad pastāvēja priekšnosacījumi, lai iepirkumu saskaņotu specializēta ekspertu grupa valsts vai reģiona līmenī un tādējādi iegūtu labāku cenas un kvalitātes attiecību, ietaupītu uz lielāku apjomu rēķina un iepirkumu veiktu ātrāk. Piemēri ir ūdenssildīšanas jumta iekārtas, fotoelementu paneļi un mazi biomasas projekti Maltā un Polijā. Maltā projektus reizēm nācās uz laiku pārtraukt iepirkuma neefektīvas organizācijas dēļ.

5. a

ttēl

s Biomasas spēkstacija Flačau, Austrijā


19Apsvērumi

21 AER projekti nav sagatavoti tā, lai tos būtu iespējams efektīvi uzraudzīt un novērtēt. Nevienā no revidētajām darbības programmām nebija izvirzīti pietiekami precīzi mērķi un rezultatīvie rādītāji, un tie nebalstījās uz ticamiem bāzes datiem. Tāpēc projektus nevarēja salīdzināt ne vienā un tajā pašā AER jomā, ne saistībā ar citām AER jomām, un kompetentās iestādes nespēja pārbaudīt, kā ES līdzekļi veicinājuši Eiropas Savienības un valsts AER mērķu sasniegšanu (sk. arī 30. punktu).

… un vairākumā gadī-jumu nebija pienācīgi izvērtēti koprezultāti, vai projekti nesasniedza izvirzītos enerģijas iegu-ves mērķus

Var uzlabot AER datu ievākšanu un ziņojumu sagatavošanu

22 Dalībvalstīs nav pieejami precīzi un apstiprināti dati par AER projektu faktiskajiem rezultātiem. Šajā nozarē ir ļoti svārstījušās tehnoloģiju izmaksas (lielākajai daļai tehnoloģiju cenas ir ārkārtīgi kritušās), savukārt enerģijas cenas ir palielinājušās. Ir svarīgi analizēt aktuālāko informāciju par AER tehnoloģiju izmaksām, lai apzinātu, kuras tehnoloģijas ir visienesīgākās konkrētajos vietējos apstākļos un cik liels atbalsts tām vajadzīgs.

23 Tomēr, lai gan ir pieejami dati par projektu uzstādīto jaudu, 11 no 24 revidētajiem projektiem nebija datu par faktiski saražoto enerģiju vai šie dati nebija ticami.

Tā kā reāli mērījumi un attiecīgi ziņojumi nebija nosacījumi publiskā līdzfinansējuma saņemšanai, tad projektu noslēguma ziņojumos dotas aplēses, nevis mērīti rezultāti. Aplēses parasti balstītas uz AER tehnoloģiju tehniskajiem parametriem, kādus norādījuši ražotāji, un uz vietējo situāciju. Daudzi atjaunojamās enerģijas ražotāji iegūto enerģiju nav mērījuši. Tā, 11 no 24 revidētajiem projektiem (pieci saules enerģijas projekti Ļubļinas rajonā Polijā, četri projekti Maltā un divi – Apvienotajā Karalistē) enerģijas ieguves rezultāti nebalstījās uz mērītiem un apstiprinātiem datiem, bet gan uz pieņemtām vērtībām, kas iegūtas no specializētās literatūras vai no profesionālām inženieru aplēsēm.

Ne vienmēr sasniegti pro-jektu koprezultāti

24 Ja 13 no 24 revidētajiem projektiem saražotā enerģija bija mērīta, tad mērķus sasniedza tikai piecos projektos, savukārt vēl trijos citos projektos – mērķi tika gandrīz sasniegti. Pārējos projektos ražošanas mērķi netika sasniegti vai tika sasniegti tikai daļēji. Dažos gadījumos iemesls bija nepietiekami precīzas prognozes, bet dažos projektos bija tehniskas problēmas sākumposmā. 1. tabulā AER projektu ražošanas plāni ir salīdzināti ar faktiski saražoto enerģijas daudzumu.

25 Kopumā, izvērtējusi 24 revidēto projektu rentabilitāti, īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Palāta konstatē, ka ir bijuši gan labi, gan apmierinoši, gan vāji projekti, kā tas parādīts IV pieliku-mā. 5. izcēlumā minēti dažu AER projektu vājo rezultātu iemesli.

20Apsvērumi

Vāju projekta rezultātu iemesli

Austrijā faktiski saražotais enerģijas daudzums saskanēja ar prognozēm vai pārsniedza tās projektu posmos, kuros tika saņemts tiešs atbalsts no ERAF. Taču plānotos mērķus nesasniedza divos vēlāk izvērstos projektos, vienā no kuriem palielināja apkures jaudu, savukārt otrā izbūvēja tīklus papildu klientu apkalpošanai. Galvenie iemesli bija par augstu novērtēts pieprasījums pēc apkures un lielu klientu īslaicīga apkures nepatērēšana.

Plānoto rezultātu nesasniegšanas iemesls Polijas vēja enerģijas projektos bija pārāk optimistiskas vēja prognozes un tehniskas problēmas pirmajā ekspluatācijas gadā.

Apvienotajā Karalistē revīzijas laikā vēl nebija pieejami galīgie dati un revidētās dotācijas shēmas vēl nebija pabeigtas, tomēr apakšprojektu rezultāti liecināja, ka dažos no tiem nebija sasniegti plānotie enerģijas ražošanas mērķi, galvenokārt tāpēc, ka biomasas materiālos bija augsts ūdens saturs vai reālais enerģijas pieprasījums bija mazāks nekā prognozēts.

5. iz

cēlu

ms

1. ta

bula Vidēji plānotās un faktiski saražotās enerģijas salīdzinājums revidētajos

AER projektos, kuros mērīti enerģijas ieguves rezultāti (2009.–2012. gads, %)

Avots: Palātas aprēķini, pamatojoties uz “QM Heizwerke” datubāzi (Austrija), informācija par līdzīgu projektu vidējām ieguldījumu izmaksām (Somija un Polija), projektu finansēšanas nolīgumi un līdzekļu saņēmēju aprēķini par projektu rezultātiem.

PL 20. projekts

MT 22. projektsMT 21. projekts

MT 24. projektsMT 23. projekts

Dati nav pieejami

- 20

%

20 %0 %

40 %

60 %

80 %

100

%

AT 1. projektsAT 2. projekts

FI 4. projektsFI 5. projekts

FI 7. projektsFI 8. projekts

UK 9. projektsUK 10. projektsPL 11. projektsPL 12. projektsPL 13. projektsPL 14. projekts

PL 16. projektsPL 17. projekts

Dati nav pieejami

PL 19. projektsPL 18. projekts

PL 15. projekts

FI 6. projekts

AT 3. projekts

- 60

%

- 40

%

Plānotie rezultāti

21Apsvērumi

AER projektu plānošanā nepietiekami ņemts vērā rentabilitātes princips

Rentabilitāte – svarīgs ES tēriņu mērķis

26 Rentabilitāte ir revidētās vienības, darbības vai programmas spēja vai potenciāls sasniegt noteiktus rezultātus ar pieņemamām izmaksām. Rentabilitātes analīze ir pētījums par attiecību starp projekta izmaksām un iznākumu. Šo attiecību izsaka kā sasniegtā iznākuma vienas vienības izmaksas25.

27 Optimāla (jeb rentabla) atjaunojamās enerģijas ražošana ir svarīga labai ekonomikas darbībai. Kohēzijas politikas līdzekļi veido ievērojamu daļu atbalsta AER jomai un varētu būt svarīgs dzinējspēks gan AER politikai, gan reģionu ekonomikas attīstībai.

25 3000. ISSAI “Lietderības revīzijas standarti un vadlīnijas, pamatojoties uz INTOSAI Revīzijas standartiem un praktisko pieredzi”.

6. a

ttēl

s Polijā uzstādīta vēja ģeneratora ārskats un iekšskats


22Apsvērumi

Rentabilitātei varētu pievērst lielāku uzmanību jau agrīnā stadijā

28 Laikā, kad tika gatavotas darbības programmas, valsts iestādes neizstrādāja pienācīgus vajadzību novērtējumus, kuros būtu apzinātas visrentablākās tehnoloģijas AER mērķu sasniegšanai un papildinoši finanšu instrumenti vai valsts atbalsta shēmas. Tāpēc darbības programmās nav skaidrojuma par to, kā ES līdzekļi varētu rentabli veicināt AER mērķu sasniegšanu.

29 Turklāt Komisija un valsts iestādes neplānoja vajadzīgos kohēzijas politikas (vai valsts) līdzekļu ieguldījumus AER mērķu veicināšanā. Aplūkojot revidētās darbības programmas, konstatēts, ka Austrijas un Somijas programmās nebija noteikta plānotā un faktiskā atjaunojamās enerģijas ieguve ERAF un KF atbalstītos pasākumos. Lai 2020. gadā sasniegtu AER mērķi, piecās revidētajās dalībvalstīs uzstādāmā atjaunojamās enerģijas ieguves jauda ir 95 304 MW (sk. 2. tabulu). Īstenošanas ziņojumos, kurus vadošās iestādes iesniegušas Komisijai, redzams, ka līdz 2012. gadam revidētajās dalībvalstīs kohēzijas politikas projekti no vajadzīgās jaudas bija nodrošinājuši 4 464 MW jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada mērķi (jeb 8,1 % pretnostatījumā 2013. gada trajektorijas mērķim revidētajās dalībvalstīs).

Atšķiras apmērs, kādā dalībvalstis izmanto kohēzijas politikas līdzekļus AER jomai. Kā var redzēt 2. tabulā, vairākās dalībvalstīs nav pieejami izmantojami dati, kas ļautu salīdzināt kohēzijas politikas projektu sasniegto saistībā ar AER mērķiem. Datu trūkums apgrūtina ekonomisko un enerģijas ieguves bāzes datu noteikšanu dažādās AER jomās un dažādām AER tehnoloģijām.

23Apsvērumi2.

tabu

la 2007.–2013. gada kohēzijas politikas līdzekļi AER jomai un to ietekme uz 2020. gada AER mērķu sasniegšanu dalībvalstīs

1 Dalībvalstīm piešķirto līdzekļu un rezultātu attiecību (EUR/MW) nevar salīdzināt, jo ieguldījumi ir dažādi (enerģijas ražošana, AER veicināšana, sadarbība, eksperimentālie projekti u. c.).Avots: Valstu atjaunojamās enerģijas rīcības plāni (2010. g.), darbības programmu 2012. gada īstenošanas ziņojumi.

Darbības programma

AER piešķirtie ERAF un KF

līdzekļi (EUR)1

Papildu AER jauda, kas iegūta ar ERAF un KF ieguldījumiem

(MW)

Papildu AER jauda, kas vajadzīga 2020. g. AER mērķu sasniegšanai

(MW) ERAF un KF ieguldījums kopējā AER jaudā, kas vajadzīga 2020. g. AER

mērķu sasniegšanai (%)Plānotā jauda

Ziņojumos norādītā jauda

(2012. g. beigās)līdz 2013. gadam līdz 2020. gadam

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7 = 3:6)

Austrija 25 037 408 105 99 11 301 13 179 0,79Beļģija 11 851 495 Dati nav pieejami 3 062 8 255

Dati nav paziņoti KomisijaiBulgārija 16 710 959 Dati nav pieejami 4 232 5 189

Kipra 9 520 000 Dati nav pieejami 190 584Čehijas Republika 397 759 730 131 12 Dati nav pieejami

Vācija 252 995 745 29 118 71 621 110 934 0,03

Dānija Dati nav pieejami 6 017 6 754

Dati nav paziņoti KomisijaiIgaunija 0 6 Dati nav pieejami

Spānija 160 152 052 Dati nav pieejami 49 722 69 844

Somija 20 682 247 Dati nav pieejami 24 690 33 420 Dati nav paziņoti Komisijai

Francija 363 591 135 1 161 307 1 833 445 39 628 62 167 Dati nav apstiprināti

Grieķija 283 795 789 156 106 6 872 13 271 1,18

Ungārija 349 310 777 0 0 1 109 1 537 Dati nav paziņoti Komisijai

Īrija Dati nav pieejami 3 496 8 339

Itālija 775 717 953 5 215 2 893 32 524 43 823 11,9

Lietuva 58 485 290 0 173 1 289 1 635 Dati nav paziņoti Komisijai

Luksemburga 1 767 056 5 000 11 000 179 347 Dati nav apstiprināti

Latvija 67 180 000 77 21 1 661 2 168 3,55

Malta 78 200 000 Dati nav pieejami 36 160 Dati nav paziņoti Komisijai

Nīderlande 19 182 600 Dati nav pieejami 6 086 14 994 Dati nav paziņoti Komisijai

Polija 825 761 396 972 246 4 444 10 335 9,4

Portugāle 59 857 312 0 0 12 699 19 200 Dati nav paziņoti Komisijai

Rumānija 331 542 611 200 275 9 635 12 589 1,58

Zviedrija 52 342 949 0 271 21 744 23 786 Dati nav paziņoti Komisijai

Slovēnija 54 186 553 355 120 1 258 1 693 21

Slovākija 90 252 216 98 72 2 144 2 746 3,57

Apvienotā Karaliste 159 590 365 12 000 4 120 14 660 38 210 31,4

Horvātija Dati nav pieejami Dati nav paziņoti Komisijai

Revidētās dalībvalstis 1 109 271 416 13 077 4 464 55 131 95 304 13,72

Kopā 4 665 401 221 1 185 643 1 852 975 318 998 505 159 Dati nav apstiprināti

24Apsvērumi

30 Revidētajās darbības programmās nebija aplūkota pasākumu rentabilitāte dažādās AER jomās, un, piešķirot budžeta līdzekļus atjaunojamiem energoresursiem, tā nebija ņemta vērā. Tāpat nebija izstrādāti pienācīgi vajadzību un starpposma novērtējumi.

ο Kad 2007. gadā izstrādāja darbības programmas, trūka detalizētas stāvokļa analīzes (tostarp trūka reģionu vajadzību novērtējuma dažādās AER jomās). Īpaši atzīmējams, ka valsts iestādes nebija aprēķinājušas uzstādītās jaudas vienības izmaksas vai saražotās enerģijas vienības izmaksas, tātad nebija aplūkotas ar publiskiem līdzekļiem finansējamo pasākumu izmaksas un ieguvumi.

ο Darbības programmu izstrādē neņēma vērā agrāku valsts vai ES finansētu AER programmu rezultātus vai pieredzi.

ο Nebija formulēts pienācīgs pamatojums publisko līdzekļu piešķiršanai intervences pasākumiem, kas paredz atjaunojamās enerģijas iegūšanu. Pārsvarā līdzekļus piešķīra, pamatojoties uz aptuvenām aplēsēm par reģiona potenciālu un līdzekļu apguves spēju, nevis uz reģiona stāvokļa sistemātisku analīzi un iespējamo AER veidu vai tehnoloģiju salīdzinājumu.

ο Kaut arī Somijas un Apvienotās Karalistes iestādes īstenošanas gaitā programmas nedaudz pielāgoja bez oficiālas novērtēšanas, parasti 2007.–2013. gada pasākumiem neizstrādāja starpposma vai līdzīgus novērtējumus, bet tas būtu palīdzējis AER programmas ievirzīt labākā gultnē.

31 Turklāt darbības programmās nebija izstrādāti rezultatīvie rādītāji, kas ļautu pienācīgi uzraudzīt un novērtēt AER pasākumu rentabilitāti, un arī tas būtu atvieglojis novērtējumu par ES līdzekļu devumu AER mērķu sasniegšanā (2. tabula). Austrijas, Polijas un Maltas darbības programmām bija rādītāji attiecībā uz papildu AER jaudu, bet Somijas rezultatīvajos rādītājos neietilpa rādītāji, ar kuriem novērtēt jauniegūto ražošanas jaudu, faktiski saražoto enerģiju vai CO2 emisiju samazināšanu/novēršanu, un arī Apvienotajā Karalistē nebija rezultatīvā rādītāja attiecībā uz AER jaudas uzstādīšanu. Tas nozīmē, ka vadošās iestādes un Komisija šajos gadījumos nespēja pienācīgi uzraudzīt un ex post novērtēt kohēzijas politikas līdzekļu ieguldījumu atjaunojamos energoresursos26.

26 Somijas un Apvienotās Karalistes gada īstenošanas ziņojumos nebija paskaidroti faktiskie rezultāti un to mērījumi un nebija novērtēti dažādu AER jomu šķēršļi, potenciāls un vajadzības revidēto darbības programmu aptvertajos reģionos.

25Apsvērumi

... iespējams īstenot ren-tablākus AER projektus

32 Uzlabojot AER projektu plānošanas un īstenošanas efektivitāti, tiešā veidā būtu veicināta 2020. gada ES un valstu mērķu sasniegšana. Turklāt tas nāktu par labu enerģijas patērētājiem un veicinātu ekonomiku kopumā.

33 ES atbalstītajiem projektiem bija dažādi rentabilitātes rezultāti. Ieguldījumiem AER tehnoloģijās ir ļoti atšķirīgas izmaksas, un tās ir atkarīgas no atrašanās vietas. Nav tā, ka ES varētu izdalīt vienu vienīgo visrentablāko

atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģiju. Tāpēc Palātas revidenti salīdzināja izmaksas tikai vienā un tajā pašā AER jomā vienā un tajā pašā dalībvalstī. Četri revidēti projekti bija ievērojami dārgāki nekā līdzīgi projekti tajā pašā dalībvalstī (biomasas un fotoelementu projekti, sk. 3. tabulu). Aprēķināts, ka revidētajos projektos uzstādītās jaudas vidējās izmaksas ir robežās no 0,16 miljoniem EUR/MW līdz 1,8 miljoniem EUR/MW. Vienā revidētajā dalībvalstī iestādes bija aprēķinājušas, ka revidēto projektu atmaksāšanās laiks varētu būt divi līdz 537 gadi. Kapitālietilpīgi ieguldījumi, kuriem atmaksāšanās laiks ir ilgāks par 100 gadiem, nesasniegs ekonomiski pieņemamu peļņas slieksni. Tas liecina, ka publisko atbalstu ne vienmēr piešķīra rentablākajiem projektiem.

7. a

ttēl

s Transformatoru stacija vēja parkā Golicē, Polijā


26Apsvērumi3.

tabu

la Revidēto AER projektu rentabilitāte

Avots: Palātas aprēķini, pamatojoties uz projektu dokumentiem, un vadošo iestāžu veiktā analīze1.

1 Piezīme par Somijas projektiem: Revidēto projektu vidējās ieguldījumu izmaksas par iekārtām. 5. projektā ieskaitītas izmaksas arī par cauruļu izbūvi spēkstacijā, 6. projektā – tikai papildu katls. Nav pieejami dati par Maltas 23. un 24. projektu (fotoelementi), Polijas 16.–20. projektu (saules enerģija) un Apvienotās Karalistes 9. un 10. projektu (biomasa).

EUR/MW miljonos

EUR/MW miljonos

EUR/kWp tūkstošos

Faktiskie ieguldījumi

Ieguldījumi 1 MW vai kWp iegūšanai salīdzinājumā ar vidējām ieguldījumu izmaksām dalībvalstī

Vidēji dalībvalstī

0 0,20 0,40 0,60 0,80 1,00 1,20

1,00 1,50 2,000,500

0 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00

FI 8. projekts

FI 7. projekts

FI 6. projekts

FI 5. projekts

FI 4. projekts

AT 3. projekts

AT 2. projekts

AT 1. projekts

Biom

asa

Vējš

Foto

elem

enti

PL 15. projekts

PL 14. projekts

PL 13. projekts

PL 12. projekts

PL 11. projekts

MT 22. projekts

MT 21. projekts

27Apsvērumi

34 AER projektiem tikai daļēji izvirzīja racionālus enerģijas mērķus. Projekti saskanēja ar valsts stratēģiskajiem AER mērķiem. Vajadzības gadījumā bija izstrādātas kurināmā piegādes koncepcijas (biomasas projektiem Austrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē). Dažiem projektiem bija veikta zināma priekšizpēte par ekonomisko dzīvotspēju un ienesīgumu, bet nebija veikta analīze par labākajiem un rentablākajiem AER veidiem un labākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nebija aplūkoti agrāk īstenotu līdzīgu intervences pasākumu novērtējumi, tātad revidēto AER projektu sagatavošanā nebija ņemta vērā iepriekšējā pieredze.

35 Tikai apmēram pusei revidēto projektu (13 no 24) bija pieejami dati, kas ļauj pārbaudīt, kā izpildīts faktiski saražotās enerģijas rādītājs (1. tabula un III pielikums), sk. arī 24. punktu. Bieži pirms mērķu izvirzīšanas un projekta izstrādes nebija pieejami bāzes dati par enerģijas ražošanas izmaksām un patērētāju izmantotā tradicionālā kurināmā daudzumu (piemēram, Polijas Ļubļinas rajona darbības programma). Tātad šādos gadījumos nav iespējams novērtēt, vai finansētajos projektos izpildīti plānotie ekonomiskie vai finansiālie rezultāti (piemēram, saistībā ar atmaksāšanās laiku).

36 Atlases procedūras negarantēja rentablu projektu izraudzīšanos. Pārsvarā projektu atlases kritēriji, kurus apstiprināja katrai darbības programmai izveidotās uzraudzības komitejas, neļāva īstenotājiestādēm apzināt rentablākos AER projektus. Bieži atlases vai līgumpiešķiršanas kritērijos nebija ņemta vērā uzstādītā enerģijas jauda, faktiski saražotā enerģija un vajadzīgie ieguldījumi. Reizēm tā vietā, lai izstrādātu atjaunojamās enerģijas ražošanas kritērijus, izmantoja atlases kritērijus, kurus vispārīgi piemēroja daudzām darbības programmā ietvertām nozarēm27.

37 Reizēm trūka pietiekamas projektu pieteikumu konkurences. Gadījumos, kad projektus atlasīja priekšlikumu konkursā, neņēma vērā pieteikumu pēc iespējas lielāku rentabilitāti (atmaksāšanās laiks, ieguldījumu attiecība pret saražoto enerģiju). Kaut arī parasti projektu pieteikumiem bija jāatbilst obligātiem kritērijiem, projektu atlases process nenovērsa to, ka subsidē samērā zemas kvalitātes projektus enerģijas ražošanas rezultātu aspektā. Par priekšnosacījumu izvirzot noteiktu ieguldījumu apjomu, radās risks, ka noraida mazākus projektus, kuriem tomēr varētu būt labāki ekonomiskie parametri.

27 Piemēram,

– Polijas darbības programmā “Infrastruktūra un vide” dažādu jomu AER projektus atlasīja pēc vieniem kritērijiem, lai gan ierosināto AER projektu veidi nebija salīdzināmi;

– Somijā projektu pieteikumus nešķiroja prioritātēs un rentabilitātes un attiecināmības kritērijus balstīja uz aplēstu, nevis precīzu atmaksāšanās laiku;

– Maltā vienādus atlases kritērijus izmantoja darbības programmas aptvertās dažādās nozarēs, bet ne atsevišķus kritērijus tieši AER nozarē. Lai gan saskaņā ar vienu kritēriju bija paredzēts piešķirt punktus par to, ka “projekts atbilst stingrākiem rādītājiem, nevis tikai obligātajiem”, tomēr atlases kritēriji neietvēra atjaunojamās enerģijas ieguves rentabilitāti vai izmaksu un ieguvumu attiecību;

– Austrijā revidētajās darbības programmās neaplūkoja pieteikumu maksimālu rentabilitāti (atmaksāšanās laiks, ieguldījumu attiecība pret saražoto enerģiju).

28Apsvērumi

38 No otras puses, Austrijā, Apvienotajā Karalistē un zināmā mērā arī Somijā finansēšanas noteikumos bija iekļauti tehniski un ekonomiski kritēriji, kuru nolūks bija novērst nelietderīgu biomasas projektu atlasīšanu. Tas mazināja neefektīvu pieteikumu atlases risku. Ņēma vērā arī projektu ienesīgumu, un ienesīgākus projektus subsidēja mazāk (6. izcēlums). Pārējo revīzijā apmeklēto dalībvalstu kompetentās iestādes šādā veidā nepielāgoja projektu līdzfinansēšanas likmes.

39 Darbības programmu ES līdzfinansēšanas likme svārstījās robežās no 2 % līdz 85 %, bet dokumentos tas nebija pamatots. Saskaņā ar līdzfinansēšanas principu daļu projekta ieguldījumu izmaksu sedz publiskās dotācijas galasaņēmējs un ir jāņem vērā projekta ieņēmumi vai ienesīgums. Dotācijas mērķim ir jābūt tādas darbības atbalstīšanai, ko savādāk nevarētu uzsākt finanšu trūkuma vai ekonomiska stimula trūkuma dēļ. Radās alternatīvās izmaksas, proti, liela līdzfinansējuma piesaiste nozīmēja, ka atbalsts ar publiskiem līdzekļiem gāja secen citiem AER projektiem vai tos īstenoja mazākā apmērā. Netika noteikta saikne starp atbalsta likmi un ienesīgumu vai vajadzību stimulēt ieguldītājus AER projektu īstenošanai. Nepamatoti ļoti lielas līdzfinansēšanas likmes (publisks finansiāls atbalsts pārsniedz to, kas nepieciešams, lai projekts būtu ekonomiski vai finansiāli dzīvotspējīgs) radīja liekā atbalsta risku, t. i., tika aizstāti kā privāti, tā valsts līdzekļi, kā arī atbalstu saņēma mazāks AER projektu skaits. 7. izcēlumā aprakstīti pārmērīgas līdzfinansēšanas gadījumi.

Projektu atlases piemēri Austrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē

Piesakoties uz līdzfinansējumu Austrijā, jāievēro tehniski un ekonomiski kritēriji (siltuma plūsmas blīvums uz vienu rajona apkures cauruļu metru, rajona apkures un katlu efektivitāte). Tāpēc ir ievērojami mazāks risks, ka atbalstīs neefektīvus projektus.

Somijā ir paredzēti attiecīgi attiecināmības kritēriji, kā arī iespēja apspriesties ar enerģijas konsultantiem, un šādas kārtības nolūks ir izslēgt komerciāli dzīvotnespējīgus projektus: projekta priekšlikumu iesniedzējiem lūdza sniegt informāciju par to, kāds būtu projekta atmaksāšanās laiks bez publiskā atbalsta – tas nedrīkst būt īsāks par trim gadiem (komerciāli ienesīgs) vai garāks par 12 gadiem (neekonomisks).

Apvienotajā Karalistē ierosināto projektu izmaksas salīdzināja ar mērķizmaksām, kas balstījās uz agrāk īstenotiem līdzīgiem biomasas projektiem.

6. iz

cēlu

ms

29Apsvērumi

40 Dažādām AER jomām vai tehnoloģijām neaprēķināja ienesīgumu. Kad programmu plānošanas gaitā noteica līdzfinansēšanas likmes, neizšķīra dažādas AER jomas, ieguldījumu apjomu un veidu, citus veicināšanas/atbalsta režīmus dalībvalstī (garantētā maksa, piemaksas), ieguldījumu iespējamo ienesīgumu un izmantotās AER tehnoloģijas veidu.

Liels publiskais līdzfinansējums Polijā un Maltā

Polijā shēmās, kurās īstenoja maza mēroga fotoelementu un saules enerģijas projektus, piešķīra 85 % ES finansējuma, līdz ar to atsevišķi projektu īpašnieki (mājsaimniecības) varēja saņemt līdz pat 100 % subsīdiju. Lielākā daļa lielu vēja parku saņēma maksimālo publisko atbalstu – vai nu gandrīz 70 % no kopējām attiecināmām ieguldījumu izmaksām, vai arī 10 miljonus EUR (4 no 5 revidētajiem projektiem). Kaut arī vairākumā gadījumu piemēroja maksimālo līdzfinansēšanas likmi, to nemodulēja vai nepamatoja, balstoties uz rentabilitātes apsvērumiem plānošanas dokumentos. Četri no pieciem līdzekļu saņēmējiem, kuri bija īstenojuši vēja enerģijas projektus, atzina, ka viņi būtu varējuši īstenot projektus bez dotācijas vai ar mazāku dotāciju, un plānoja izmantot ES dotāciju aizņēmuma pirmstermiņa atmaksāšanai.

Maltā lielu daļu pieejamā ES finansējuma izmantoja tam, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas iekārtu uzstādīšanu publiskām iestādēm, un tādā veidā nepiesaistīja pietiekami daudz privātā finansējuma. Caurmērā šajos projektos ES finansēja līdz pat 85 % ieguldījumu izmaksu. Turklāt divās lielās dotācijas shēmās privātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem finansēja atjaunojamās enerģijas iekārtas attiecīgi par 50 % un 60 %.

7. iz

cēlu

ms

8. a

ttēl

s Saules kolektori uz privātmājas jumta Polijā


30Apsvērumi

Kohēzijas politikas līdzekļi rada ierobežotu ES pievienoto vērtību: ar AER projektiem varēja vairāk veicināt ES enerģētikas mērķu sasniegšanu

41 Ievērojama ES pievienotā vērtība bija uzskatāmi parādīta tikai dažos projektos, kuros ERAF un KF līdzfinansējums veicināja finansēšanu no citiem avotiem un līdzfinansējums tika atsaucīgi uzņemts kā papildu ieguldījumu avots un tādējādi sekmēja projektu īstenošanu. Tādiem lielākiem projektiem kā vēja parki trešās personas – finanšu iestādes – uzskatīja ES līdzfinansējumu par kvalitātes zīmi. Skaidrs, ka valstīs, kur AER agrāk neizmantoja tik plaši (īstenoja tikai dažas AER programmas, bija mazāka administratīvā pieredze šajā nozarē), ES līdzekļiem bijusi lielāka pievienotā vērtība, jo tie palīdzējuši attīstīties ekonomikai, uzlabojuši šīs nozares projektu kvalitāti, kā arī zināmā mērā kalpojuši par katalizatoru un piesaistījuši līdzekļus no citiem avotiem. Jāatzīmē zināma “praktiskā pievienotā vērtība”: ES projektos īstenotājiestādēm izvirzītie pienākumi nodrošināja iesaistīto organizāciju pieredzes apmaiņu. To īpaši pieminēja organizācijas Maltā, Polijā un Apvienotajā Karalistē.

42 Palāta cita starpā konstatēja, ka AER piešķīrumiem Austrijas un Somijas darbības programmās bija tendence vienkārši aizstāt valsts līdzekļus. Abās šajās valstīs ERAF tikai papildināja jau esošus valsts vai reģiona finansēšanas mehānismus, un Austrijā ES atbalstu praktiski integrēja bez jebkādām izmaiņām jau pastāvošā subsidēšanas shēmā biomasas spēkstacijām. Austrijā un Somijā AER tradīcijas pastāv jau krietnu laiku (īpaši hidroenerģijas un biomasas jomās), un ir grūti novērtēt, vai ES līdzekļi devuši papildu pievienoto vērtību, īpaši saistībā ar inovācijām.

31Apsvērumi

43 Komisija 2012. gadā uzsvēra, ka dalībvalstīm un reģioniem jānodrošina, lai AER finansējums papildinātu privātos ieguldījumus un palīdzētu tos piesaistīt, nevis aizstātu tos28. Palāta konstatēja, ka dažus AER projektus varēja īstenot bez publiskā atbalsta. Bija skaidrs, ka daudzi projektu iesniedzēji būtu uzstādījuši AER iekārtas arī ar mazāku publisko dotāciju vai vispār bez tās, un tādējādi paliktu pāri nauda citiem AER pasākumiem. Tomēr dotācijas lēmumi bija svarīgi, jo tie veicināja spēcīgus projektus, kurus atbalstīja bankas.

ο Visi Austrijā revidētie projekti bija apstiprināti pēc būvdarbu pabeigšanas, un tas liecina, ka subsīdija nebija nosacījums ieguldījumu veikšanai.

ο Četrus no pieciem Somijā revidētajiem projektiem varēja īstenot bez subsīdijām (tikai vienu projektu neīstenotu bez publiskajiem līdzekļiem).

ο Vairāku vēja enerģijas projektu īpašnieki atzina, ka būtu realizējuši projektus bez publiskām subsīdijām, jo pietika ar tādiem ekonomiskajiem stimuliem kā vēja spēka izmantošana un “zaļais sertifikāts”. Un patiešām, vairāki līdzīgi vēja parki bija uzbūvēti bez subsidēšanas.

44 AER ieguldījumi tikai nedaudz uzlaboja pārvaldības spēju. Viens no sagaidītajiem ES pievienotās vērtības aspektiem ir labāka administratīvā un pārvaldes spēja dalībvalstīs. Lai gan daudzas ieinteresētās personas Maltā, Polijā un Apvienotajā Karalistē sacīja, ka ES projektos gūta ārkārtīgi vērtīga pieredze, pārsvarā nebija uzskatāmi parādīts, ka ievērojami uzlabojusies projektu plānošana, īstenošana un darbība. AER dotācijas shēmu un atsevišķu projektu pārvaldīšanā parasti galveno uzmanību pievērsa tam, lai viss būtu saskaņā ar noteikumiem, bet ne tam, lai darbu darītu saimnieciski visizdevīgākajā veidā. Austrijā un Somijā ES līdzfinansējumu vienkārši iekļāva valsts atbalsta mehānismos, īpaši neuzsverot inovāciju aspektu (sk. arī 42. punktu). Abās šajās dalībvalstīs neizplatīja projektu īstenošanā gūto pieredzi un tajā nedalījās arī ar kaimiņreģioniem.

45 Bieži AER projektus īstenoja nestabilā normatīvajā vidē. Tiesa, AER piešķirto ES līdzekļu mērķis nebija mainīt noteikumus, tomēr ar tiem varētu panākt zināmus uzlabojumus. AER tiesiskajā regulējumā daudzās dalībvalstīs bija daudz izmaiņu, tostarp ar atpakaļejošu spēku mainīja subsīdiju un veicināšanas kārtību. Atļauju saņemšanas procedūras bieži ir sarežģītas un atturošas vai tās nepiemēro konsekventi, un kopā ar tirgus nenoteiktību un enerģijas cenu svārstībām ir apdraudēta ieguldītāju ticība šai nozarei.

28 COM(2012) 663 final “Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu”, 15.11.2012.

32Apsvērumi

46 Dalībvalstīs kohēzijas līdzekļi atjaunojamajai enerģijai ir izmantoti dažādā mērā, tomēr kopumā maz. Lai arī salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu, kad AER nozarei piešķīra 0,6 miljardus EUR Eiropas Savienības līdzekļu, 2007.–2013. gada plānošanas periodā šai nozarei piešķīra jau 4,7 miljardus EUR, tomēr tas ir tikai 1,7 % no kopējiem ERAF un KF izdevumiem. Ņemot vērā milzīgās ieguldījumu vajadzības, lai Eiropas Savienībā sasniegtu 2020. gada AER mērķus, valsts un reģionu iestādes ir maz piešķīrušas ES līdzekļus29. Dalībvalstis šai nozarei piešķīra 0–10,7 % no kopējiem ERAF un KF līdzekļiem. Pat Maltā AER piešķirtie 10 % nav ievērojams īpatsvars, lai sasniegtu valsts 2020. gada AER 10 % mērķi, ņemot vērā, ka 2007. gadā Maltā AER praktiski neizmantoja un 2012. gadā sasniegtais atjaunojamās enerģijas īpatsvars galapatēriņā bija mazāk nekā 2 % (sk. I pie-likumu). No revidētajām dalībvalstīm Maltai nebija izdevies sasniegt pirmo starpposma mērķi, savukārt Austrija, Somija un Polija nebija iestrādājušas AER direktīvas prasības valsts tiesību aktos līdz 2013. gada oktobrim (termiņš bija 2010. gada 5. decembris).

47 AER nozarē piešķirto līdzekļu apguve bijusi gausa. Līdz 2012. gada beigām30 atjaunojamiem energoresursiem 2007.–2013. gadā pieejamo ERAF un KF līdzekļu apguve (tikai 58 %) bijusi daudz zemāka nekā caurmēra kopējo ERAF un KF līdzekļu apguve (88 %), turklāt zemāka arī nekā energoefektivitātes pasākumos (84 %). Lai gan energoefektivitātes pasākumu tirgus nepilnības un šķēršļi ir atšķirīgi, gandrīz visās dalībvalstīs ES līdzfinansētus projektus vada tās pašas vadošās iestādes (sk. 4. tabulu). Viens no iemesliem lēnākai ERAF un KF līdzekļu izmaksāšanai AER nozarē nepārprotami ir projektu samērā lielā sarežģītība un nepietiekama administratīvā spēja vadīt šāda veida ieguldījumu pasākumus. Tātad visumā kohēzijas līdzekļi tikai viduvēji veicinājuši ES atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanu.

29 SEC(2011) 131 galīga redakcija, 31.1.2011.

30 Summas, ko vadošās iestādes piešķīrušas atlasītajiem projektiem. Jaunākie pieejamie dati ir par 2012. gada beigām.

4. ta

bula Kohēzijas politikas līdzekļu apguve revidēto dalībvalstu AER projektos (atlasītos

projektos 2012. gada beigās)

Avots: Reģionālās politikas ĢD datubāze SFC 2007.

ES dalībvalsts Kopējie kohēzijas politikas līdzekļi atlasītiem projektiem (%)

Kohēzijas politikas līdzekļi atlasītiem energoefektivitātes

projektiem (%)

Kohēzijas politikas līdzekļi atlasī-tiem AER projektiem (%)

Austrija 75,6 287,3 50,6

Somija 90,8 34,5 30,6

Malta 88,1 37,9 43,3

Polija 85,4 112,2 57,8

Apvienotā Karaliste 84,7 73,6 49,9

Vidēji visās dalībvalstīs 87,7 84,5 58,0

33Secinājumi un ieteikumi

48 Kopumā Palāta konstatē, ka kohēzijas politikas līdzekļu atbalstam AER projektiem bijusi tikai ierobežota atdeve un tas tikai ierobežotā mērā veicinājis ES 2020. gada AER mērķu sasniegšanu.

49 Revidētajos projektos tiešie rezultāti bija sasniegti saskaņā ar plānu. Lielākā daļa revidēto AER projektu bija pienācīgi izstrādāti un gatavi īstenošanai, tiklīdz atlasīti, projektos nebija nozīmīgi pārsniegtas izmaksas vai kavēti termiņi, un atjaunojamās enerģijas jaudu pārsvarā uzstādīja saskaņā ar plāniem (14.–16. punkts).

50 Tomēr Palāta konstatēja nepilnības īstenošanas posmā. Te galvenokārt jāatzīmē nepilnības saistībā ar rezultatīvajiem rādītājiem un projektu rezultātu mērīšanu un ziņošanu, kā arī trūkumi saistībā ar iepirkuma procedūrām un projektu gala iznākumu. Bieži sastopamās grūtības ar atjaunojamās elektroenerģijas nodošanu tīklā ir galvenais kavēklis AER attīstībai Eiropas Savienībā (17.–21. punkts).

51 Divās trešdaļās no revidētajiem AER projektiem nebija sasniegti enerģijas ražošanas mērķi vai nebija pienācīgi mērīti rezultāti. Lielākajā daļā šo gadījumu pieejamie dati par faktiski saražoto enerģiju nebija pietiekami vai tie nebija reāli mērīti. Plānotos rezultātus nesasniedza pārsvarā tāpēc, ka bija neprecīzas prognozes vai tehniskas problēmas. Kopumā projektiem ir bijuši dažādi iznākumi (22.–25. punkts).

52 Rentabilitāte nav bijusi vadošais princips AER projektu plānošanā. Izstrādājot attiecīgās darbības programmas, AER jomas nesakārtoja prioritārā secībā un nevērtēja, kā ieguldītie līdzekļi veicinās AER mērķu sasniegšanu. Pārsvarā līdzekļus piešķīra, pamatojoties uz aptuvenām aplēsēm par reģiona potenciālu un līdzekļu apguves spēju, nevis uz reģiona stāvokļa sistemātisku analīzi un iespējamo AER veidu vai tehnoloģiju salīdzinājumu. Pasākumu rentabilitāti neņēma vērā arī tad, kad tiem piešķīra budžetu. Ne visos projektos bija izvirzīti racionāli enerģijas mērķi un pienācīgi enerģijas ražošanas rezultatīvie rādītāji. Atlases kritēriji un procedūras bieži neveicināja rentablāko AER projektu izraudzīšanos. Projektu rezultāti rentabilitātes ziņā bija neviendabīgi, un dažās dalībvalstīs augstā līdzfinansēšanas likme nebija pamatota dokumentos, kuros aplūkots projektu ienesīgums (26.–40. punkts).

53 Revīzijā tika konstatēts arī, ka AER piešķirtajiem kohēzijas politikas līdzekļiem bijusi ierobežota ES pievienotā vērtība. Dalībvalstīs, kuras izmantoja ES līdzekļus vienkārši AER piešķirto valsts dotāciju papildināšanai, pastāv risks, ka notiek vienkārši publisko līdzekļu aizstāšana, kā arī liekā atbalsta risks. Lai gan ES līdzfinansējumam bijusi zināma “praktiskā pievienotā vērtība”, ieguldījumu projekti nav palīdzējuši ievērojami uzlabot vadības spēju. Kopumā ERAF un KF līdzekļi AER nozarē izmantoti nepietiekami, ņemot vērā vajadzību rīkoties aktīvāk, lai sasniegtu ES mērķus (41.–47. punkts).


54 Palāta uzsver, ka vajadzīgi uzlabojumi, lai kohēzijas politikas finansējums dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu enerģētikas mērķu sasniegšanā31. Turklāt kohēzijas politikas izdevumi dod labumu visai ekonomikai, tostarp stimulē ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu, kas ir kohēzijas politikas virsuzdevumi. Ņemot vērā, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā AER veicināšanai droši vien piešķirs vēl vairāk ES līdzekļu, Palāta ir formulējusi turpmāk dotos ieteikumus.

1. ieteikums

Komisijai, izstrādājot norādījumus programmu un projektu sagatavošanai un atlasei, kā arī izvirzot nosacījumus, ar kādiem finansējums piešķirams AER ieguldījumiem,

ο jānodrošina, ka turpmāk saskaņā ar kohēzijas politiku līdzfinansētās programmās ievēro rentabilitātes principu, tostarp ES finansiālais atbalsts jāpiešķir rentablām programmām, kuras bez atbalsta neīstenotu, un tādējādi būs iespējams izvairīties no lieka atbalsta sniegšanas. Programmas jāizstrādā tā, lai tās balstītos uz vajadzību pamatīgu novērtējumu, lai prioritāras būtu visrentablākās tehnoloģijas (tajā pašā laikā nediskriminējot atsevišķas AER jomas) un lai pēc iespējas tiktu sekmēta ES 2020. gada mērķu sasniegšana. Jāizvirza pienācīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas rādītāji attiecībā pret budžetu, kā arī projektu atlases kritēriji, uzsverot enerģijas ražošanas rezultātu rentabilitāti (jāizvairās no projektu pārāk lielas kompensēšanas);

ο jāsekmē tas, lai dalībvalstis ieviestu stabilu un paredzamu AER tiesisko regulējumu, kā arī raitākas procedūras attiecībā uz atjaunojamās elektroenerģijas integrēšanu tīklos.

2. ieteikums

Pamatojoties uz Komisijas norādījumiem, dalībvalstīm ir jāievieš un jāpiemēro projektu apstākļiem pielāgoti obligātie rentabilitātes kritēriji. Dalībvalstīm arī jāvairo kohēzijas politikas līdzekļu pievienotā vērtība, uzlabojot AER projektu īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un uzkrājot mērījumu datus par enerģijas ražošanas izmaksām visās attiecīgajās AER jomās.

31 Šajā politikas jomā Palāta ir publicējusi ziņojumu par energoefektivitātes pasākumiem, kurus līdzfinansē no ERAF un KF (Īpašais ziņojums Nr. 21/2012 “Kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē un to rentabilitāte”, https://eca.europa.eu). Minētajā revīzijā skatīja, cik rentabli ir kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē, īpaši pievēršoties Komisijas pārvaldības uzdevumiem, konkrēti, darbības programmu apstiprināšanai un programmu izpildes uzraudzībai reģionos.


Šo ziņojumu 2014. gada 9. aprīļa sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Henri GRETHEN.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājsVítor Manuel da SILVA CALDEIRA

36Pielikumi

Dalībvalstu virzība uz 2020. gada AER mērķu sasniegšanu

I pie

likum

s

2020. gada AER mērķu sasniegšana saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju: 1 Avots: Eurostat, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas reālais īpatsvars (% enerģijas bruto galapatēriņā) 2012. gadā (kur sniegti dati arī par 2010. gadu), 10.3.2014.2 Avots: Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem (Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai), COM(2013) 175 final, 27.3.2013. Pirmais starpposma mērķis, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs no 2011. un 2012. gada īpatsvara.3 Avots: sk. šīs tabulas 1. zemsvītras piezīmi.4 Avots: Direktīva 2009/28/EK.

Dalībvalsts AER īpatsvars 2010. g.1 1. starpposma

mērķis2AER īpatsvars

2012. g.32020. g. AER

mērķis4

Beļģija 5,0 % 4,4 % 6,8 % 13 %

Bulgārija 14,4 % 10,7 % 16,3 % 16 %

Čehijas Republika 9,3 % 7,5 % 11,2 % 13 %

Dānija 22,6 % 19,6 % 26,0 % 30 %

Vācija 10,7 % 8,2 % 12,4 % 18 %

Igaunija 24,7 % 19,4 % 25,2 % 25 %

Īrija 5,6 % 5,7 % 7,2 % 16 %

Grieķija 9,7 % 9,1 % 15,1 % 18 %

Spānija 13,8 % 10,9 % 14,3 % 20 %

Francija 12,7 % 12,8 % 13,4 % 23 %

Itālija 10,6 % 7,6 % 13,5 % 17 %

Kipra 6,0 % 4,9 % 6,8 % 13 %

Latvija 32,5 % 34,0 % 35,8 % 40 %

Lietuva 19,8 % 16,6 % 21,7 % 23 %

Luksemburga 2,9 % 2,9 % 3,1 % 11 %

Ungārija 8,6 % 6,0 % 9,6 % 13 %

Malta 0,4 % 2,0 % 1,4 % 10 %

Nīderlande 3,7 % 4,7 % 4,5 % 14 %

Austrija 30,8 % 25,4 % 32,1 % 34 %

Polija 9,3 % 8,8 % 11,0 % 15 %

Portugāle 24,2 % 22,6 % 24,6 % 31 %

Rumānija 23,2 % 19,0 % 22,9 % 24 %

Slovēnija 19,2 % 17,8 % 20,2 % 25 %

Slovākija 9,0 % 8,2 % 10,4 % 14 %

Somija 32,4 % 30,4 % 34,3 % 38 %

Zviedrija 47,2 % 41,6 % 51,0 % 49 %

Apvienotā Karaliste 3,3 % 4,0 % 4,2 % 15 %

ES 12,5 % 10,7 % 14,1 % 20 %

37Pielikumi

Kohēzijas politikas līdzekļu (ERAF un KF, 2007.–2013. g.) piešķīrumi AER un atlasītiem projektiem, 2007.–2012. g.

II pi

elik

ums

1 Atlases rādītājs virs 100 % nozīmē, ka līdzekļus pārvietoja no citām prioritātēm vai pasākumiem tajā pašā darbības programmā vai no citas darbības programmas.

Avots: Reģionālās politikas ĢD datubāze SFC 2007 un atlasīto projektu 2012. gada īstenošanas ziņojumi.

Dalībvalsts

Atlasītie projekti Atlasītie projekti

ERAF un KF kopējā summa (EUR)

(A)

AER piešķirtā summa (EUR)

(B)

% no kopējiem AER līdzekļiem

(C)

ES summa (EUR) visiem atlasītajiem

projektiem(D)

% no atlasītajiem projektiem

(D) / (B)1

Beļģija 990 283 172 11 851 495 1,2 % 7 242 095 61,1 %

Bulgārija 5 488 168 381 16 710 959 0,3 % 4 226 413 25,3 %

Čehijas Republika 22 751 854 293 397 759 730 1,7 % 131 059 678 32,9 %

Dānija 254 788 620

Vācija 16 107 313 706 252 995 745 1,6 % 119 319 102 47,2 %

Igaunija 3 011 942 552

Īrija 375 362 372

Grieķija 15 846 461 042 283 795 789 1,8 % 392 484 152 138,3 %

Spānija 26 595 884 632 160 152 052 0,6 % 71 145 156 44,4 %

Francija 8 054 673 061 363 591 135 4,5 % 245 249 934 67,5 %

Horvātija 705 861 911

Itālija 21 025 331 585 775 717 953 3,7 % 397 058 482 51,2 %

Kipra 492 665 838 9 520 000 1,9 % 5 191 095 54,5 %

Latvija 3 947 343 917 67 180 000 1,7 %

Lietuva 5 747 186 096 58 485 290 1,0 % 67 554 207 115,5 %

Luksemburga 25 243 666 1 767 056 7,0 % 4 875 000 275,9 %

Ungārija 21 292 060 049 349 310 777 1,6 % 179 983 308 51,5 %

Malta 728 123 051 78 200 000 10,7 % 33 879 548 43,3 %

Nīderlande 830 000 000 19 182 600 2,3 % 22 345 138 116,5 %

Austrija 680 066 021 25 037 408 3,7 % 12 676 799 50,6 %

Polija 57 178 151 307 825 761 396 1,4 % 477 355 029 57,8 %

Portugāle 14 558 172 647 59 857 312 0,4 % 5 006 939 8,4 %

Rumānija 15 528 889 094 331 542 611 2,1 % 209 940 000 63,3 %

Slovēnija 3 345 349 266 54 186 553 1,6 % 14 408 713 26,6 %

Slovākija 9 998 728 328 90 252 216 0,9 % 66 524 170 73,7 %

Somija 977 401 980 20 682 247 2,1 % 6 329 763 30,6 %

Zviedrija 934 540 730 52 342 949 5,6 % 8 772 042 16,8 %

Apvienotā Karaliste 5 392 019 735 159 590 365 3,0 % 74 770 872 46,9 %

Pārrobežu 7 893 300 818 199 927 583 2,5 % 148 745 005 74,4 %

EU-27 + pārrobežu 270 757 167 870 4 665 401 221 1,7 % 2 706 142 640 58,0 %

38Pielikumi

Revidēto AER projektu saraksts

III p

ielik

ums

Proj

ekta

nu

mur

sDa

līb-

valst

sDa

rbīb

as

prog

ram

ma

Inte

rven

ces p

asāk

ums

Īsten

ošan

as

veid

s

Proj

ekta

bu

džet

s(m

iljon

os EU

R)

No kā

līdz

finan

sēju

ms

Papi

ldu

uzst

ādītā

AE

R ja

uda

(plā

notā

/fa

ktisk

ā)

MW

vai

kWp/

a

Iegu

ldīju

mi

revi

dēta

jos

proj

ekto

s(m

iljon

os

EUR/

MW

vai

EUR/

kWp/

a)

Vidē

jā sa

ražo

tā

ener

ģija

(plā

-no

tā/f

aktis

kā)

MW

h/a

Valst

s(m

iljon

os EU

R)ER

AF /

KF(m

iljon

os EU

R)

1. pr

ojek

ts

AT

Leja

saus

trija

Biom

asas

spēk

stac

ijas b

ūvni

ecī-

ba W

eisse

nbac

h an d

er Tr

isting

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

745

0,117

0,117

3 / 3

MW

0,51

72 4

40 /

2 319

MW

h/a

2.

proj

ekts

Štīri

jaBi

omas

as sp

ēkst

acija

s būv

niec

ī-ba

un

rajo

na si

ltum

tīkla

izbūv

e Br

uck a

n der

Mur

Atse

višķs

pro

jekt

s5,

658

0,87

10,

882

8 / 8

MW

0,48

818

659 /

12

263 M

Wh/

a

3.

proj

ekts

Zalcb

urga

Biom

asas

spēk

stac

ijas b

ūvni

ecī-

ba u

n ra

jona

siltu

mtīk

la izb

ūve

Flača

uAt

seviš

ķs p

roje

kts

5,66

70,

886

0,88

56 /

4 M

W1,0

2724

009 /

23

026 M

Wh/

a

4.

proj

ekts

FI

Läns

i-Suo

men

Biom

asas

gra

nulu

katla

uzs

tādī

-ša

na (a

izstā

ti trī

s fos

ilā ku

rinām

ā ka

tli) u

n m

aģist

rālā

caur

uļva

da

izbūv

e, Lie

vestu

ore

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

405

0,01

70,

011

1 / 1

MW

0,25

24 1

36 /

5 215

MW

h/a

5.

proj

ekts

Läns

i-Suo

men

Biom

asas

koks

kaid

u kat

la uz

stā-

dīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

urin

āmā

katls

) un

siltu

mtīk

la re

kons

truk-

cija K

yyjär

vi rū

pnie

ciska

jā zo

nā

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

711

0,08

50,

056

1 / 1

MW

0,41

52 5

00 /

2 394

MW

h/a

6.

proj

ekts

Läns

i-Suo

men

Jaun

a bio

mas

as g

ranu

lu ka

tla

uzst

ādīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

uri-

nām

ā kat

ls) Ti

kkak

oski

zonā

At

seviš

ķs p

roje

kts

0,38

80,

022

0,00

92,

5 / 2,

5 MW

0,127

4 000

/ 7 5

00 M

Wh/

a

7. pr

ojek

tsLä

nsi-S

uom

en

Jaun

a bio

mas

as g

ranu

lu ka

tla

uzst

ādīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

uri-

nām

ā kat

ls) u

n sil

tum

tīkla

izbūv

e pā

rveid

otā n

olik

tavā

, Kiuk

ainen

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

324

0,02

90,

021 /

1 M

W0,

270

2 800

/ 4 0

00 M

Wh/

a

8.

proj

ekts

Läns

i-Suo

men

Jaun

a bio

mas

as g

ranu

lu ka

tla

uzst

ādīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

uri-

nām

ā kat

ls), E

ura

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

447

0,05

40,

036

0,8 /

0,8 M

W0,

31 1

40 /

1 500

MW

h/a

9. pr

ojek

ts

UK

Aust

rum

velsa

(k

onku

rēts

pēja)

Ko

ksne

s ene

rģija

s uzņ

ēmēj

darb

ī-ba

s shē

ma 2

(800

85)

Dotā

cijas

shēm

a0,

20

0,07

6 MW

/ da

tu

nav

–2 7

00 M

Wh

/ dat

i vē

l nav

pie

ejam

i

10.

proj

ekts

Riet

umve

lsa u

n I

Documents

Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās ......LV 2014 Nr. 06 Īpašais ziņojums Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai: