OTRDIENA, 2011. GADA 15. FEBRUĀRIS2011)02-15_LV.pdf · 2011. 7. 25. · OTRDIENA, 2011. GADA 15. FEBRUĀRIS SĒDI VADA: L. ROUČEK Priekšsēdētāja vietnieks (Sēdi atklāja plkst

OTRDIENA, 2011. GADA 15. FEBRUĀRIS

SĒDI VADA: L. ROUČEKPriekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 09.00)

1. Sēdes atklāšana

2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem(paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

3. Emisiju standartu noteikšana jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (debates)

Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0287/2010) parpriekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanujauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Kopienas integrēto pieeju vieglotransportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (COM(2009)0593 – C7-0271/2009 –2009/0173(COD)), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejasvārdā sagatavojis Martin Callanan.

Martin Callanan, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos par iespēju atklāt mūsušodienas debates par vieglo kravas automobiļu (VKA) emisijām.

Pirms es sīkāk pievēršos tekstam, es vēlētos pateikt dažus „paldies”: pirmkārt, visiem „ēnu”referentiem no visām politiskajām grupām; otrkārt, Transporta un tūrisma komitejas unRūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referentiem un locekļiem par sniegtajiematzinumiem un, treškārt, komisārei un viņas komandai — mums bija daudz ļotikonstruktīvu sanāksmju par šo jautājumu. Ceturtkārt, es vēlos pateikties Beļģijasprezidentūrai par tās ļoti smago darbu trialoga sarunās; visbeidzot gribu pateikties JosVervloet un Isobel Findlay no ENVI par brīžam neticamo atbalstu visā procesā. Īpaši atzinīgivērtēju Isobel palīdzību sarežģītajos komitoloģijas jautājumos.

Ierosināto tiesību aktu bija paredzēts izstrādāt jau tad, kad pieņēma līdzīgu tiesību aktuattiecībā uz vieglajiem automobiļiem. Personīgi es nebiju pilnīgi pārliecināts par šā tiesībuakta nepieciešamību, jo lielāko daļu autofurgonu iegādājas uzņēmumi — gan lieli, ganmazi —, kas jau tāpat ļoti labi apzinās vajadzību ekonomēt un efektīvi izmantot degvielu.Šā iemesla dēļ visā procesa gaitā es biju pārliecināts, ka ir būtiski noteikt tādu vērienīgu,taču reālistisku ilgtermiņa mērķi un atbilstīgu īstermiņa mērķi, kurā būtu ņemtas vērā gannozares ražošanas ciklu vajadzības, gan vides aizsardzības uzlabojumu vajadzības. Visāsmūsu debatēs galvenais mērķis vienmēr ir bijis ilgtermiņa mērķis.

Komisijas sākotnējais priekšlikums bija 135 g CO2/km, kas daudzos avotos tika uzskatītspar vienkārši nesasniedzamu. VKA nozarē izstrādes un ražošanas laiks ir ilgāks nekā viegloautomobiļu nozarē. Tāpat vieglos kravas automobiļus, kā norāda to nosaukums, izmantogalvenokārt komerciāliem nolūkiem. Atšķirībā no vieglajiem automobiļiem ir mazākiespēju mainīt šo automobiļu formu vai svaru, lai solītu samazināt emisijas. Galvenaisveids, kā to panākt VKA automobiļu gadījumā, ir dzinēju un transportlīdzekļu mehānikaspārveidošana, un tas ir daudz ilgāks un dārgāks process nekā vienkārši korpusa mainīšanavai transportlīdzekļa svara samazināšana.

1Eiropas Parlamenta debatesLV15-02-2011

Jānorāda arī tas, ka jau šobrīd VKA nozarē dīzeļdegvielu izmanto vairāk nekā viegloautomobiļu nozarē. Kad Komisija publicēja savu sākotnējo priekšlikumu, daudzi ražotājiskaidri pateica, ka viņi vēlas, lai noteiktais emisiju rādītājs nebūtu mazāks par 160 g CO2/km— šis rādītājs savukārt pārsteidza lielāko daļu no mums Parlamentā kā pārāk droši un bezpūlēm sasniedzams. Rezultātā tajā dokumentu kopumā, par ko mēs visi esam vienojušiesun kas šodien ir jūsu priekšā, ir ietverts godīgs un saprātīgs kompromisa risinājums par147 g CO2/km.

Ņemot vērā to, ka vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanas izmaksas ir lielākasun nepieciešamie izstrādes un ražošanas cikli ir ilgāki salīdzinājumā ar vieglajiemautomobiļiem, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis risinājums nodrošina labu līdzsvarustarp uzlabotu vides standartu nodrošināšanu, no vienas puses, un reālistiska unsasniedzama mērķa noteikšanu VKA ražošanas nozarei, no otras puses. Tas, ka šākompromisa rādītāja panākšanas rezultātā mums tiek pārmesta pārāk liela orientācija uzražošanu, no vienas puses, un pārāk liels draudzīgums attiecībā uz vidi, no otras puses,mani vedina domāt, ka, iespējams, mēs esam tuvu tam, lai iegūtu pareizo līdzsvaru.

Viens no Komisijas priekšlikumiem, kuru visas grupas atzina par neizmantojamu, bijaattiecībā uz ļoti sarežģīto jautājumu par daudzposmu transportlīdzekļiem. Ir acīmredzaminetaisnīgi sodīt bāzes transportlīdzekļu ražotājus, ja viņi nav atbildīgi par to, kas notiek artransportlīdzekli vēlākā tā ražošanas posmā. Dokumentu kopumā, kas šodien ir jūsupriekšā, ir ietverts ļoti saprātīgs priekšlikums, lai Komisija līdz gada beigām pārskatītu šojautājumu un noteiktu pamatu šā pārskata veikšanai.

Es uzskatu, ka pasākumu kopums, ko mēs esam apsprieduši un kas šodien Parlamentamtiks iesniegts kā 58. grozījums, ir labākais iespējamais iznākums. Es priecājos, ka to atbalstīs— es ceru — lielākā daļa galveno politisko grupu. Tas līdzsvaro vajadzību uzlabot videsaizsardzības standartus un reāli sasniedzamus mērķus, kuri neskars ražošanas nozari unneradīs risku attiecībā uz darbavietām Eiropas Savienībā.

Kopumā es neatbalstu pirmajā lasījumā panāktās vienošanās, jo uzskatu, ka no tām vislabākbūtu jāizvairās, ja tas vispār ir iespējams. Taču šajā gadījumā pirmā lasījuma vienošanāssniedz skaidrību un noteiktību nozarei, kas globālās ekonomikas krīzes rezultātā joprojāmcieš zaudējumus, vienlaikus arī nosakot latiņu stingriem, taču taisnīgiem vides standartiem,ko mēs visi vēlamies panākt. Es ceru, ka kolēģi man šodien pievienosies, atbalstot šodokumentu kopumu.

Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu apsveiktreferentu G. Callanan un „ēnu” referentus par viņu centieniem panākt vienošanos attiecībāuz Komisijas priekšlikumu par vieglajiem kravas transportlīdzekļiem. Ņemot vērāekonomikas lejupslīdes sekas, kā Callanan kungs pieminēja, šīs diskusijas bija patiešāmsarežģītas.

Būsim atklāti: kompromisa pakete, kas panākta šo iestāžu diskusiju rezultātā, daudzosjautājumos ir mazāk vērienīga nekā Komisijas priekšlikums. Galvenokārt par vienu gaduir aizkavējusies pilnīga atbilstība īstermiņa mērķim; ir pazemināts sods par neatbilstību —„emisiju pārsniegšanas maksa” —, un noteiktais ilgtermiņa mērķis ir mazāk vērienīgs.Tāpēc nevienam nebūs pārsteigums, ja es teikšu, ka būtu vēlējusies panākt vērienīgākuiznākumu, un daudzi no jums, visticamāk, piekrīt šim viedoklim.

Tomēr šis kompromiss joprojām ir svarīgs solis uz priekšu. Līdz 2020. gadam tas samazināsvidējās autofurgonu CO2 emisijas no 2007. gadā noteiktā standarta — 203 gramiem CO2

15-02-2011Eiropas Parlamenta debatesLV2

uz kilometru — līdz 147 gramiem uz kilometru. Tas nozīmē, ka vidējais autofurgonuparka emisiju samazinājums pēc 13 gadiem būs 28 %. Ņemot vērā paredzamo aizvienlielāko pieprasījumu pēc vieglajiem kravas automobiļiem, lielāka efektivitāte būs svarīgsieguldījums transporta emisiju samazināšanā.

Kompromiss radīs arī neto ietaupījumus visa mūža garumā patērētājiem, jo īpaši mazajiemun vidējiem uzņēmumiem, un tie būs vairāk nekā EUR 2200 uz vienu transportlīdzekli.Turklāt šie mērķi stimulēs jauninājumus nozarē un ļaus ražotājiem izmantot priekšrocības,ko sniedz pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, un tādējādi palielinās to ilgtermiņakonkurētspēju. Neaizmirsīsim, ka šai regulai būtu jādod ražotājiem „iniciatora” priekšrocībaspasaules tirgos, kuros varētu būt gaidāmi līdzīgi CO2 standarti un ir prognozējams palielinātspieprasījums pēc efektīviem transportlīdzekļiem.

Turklāt šī regula mazinās būtisku regulējuma plaisu starp automobiļiem un autofurgoniemun tāpēc ierobežos iespējamo nevēlamo ietekmi uz regulu par vieglo automobiļu CO2

emisijām. Pilnizmēra automobiļi nevarēs izvairīties no CO2 emisiju standartiem, vienkāršimainot transportlīdzekļa kategoriju uz „autofurgonu” pēc to tipa apstiprināšanas.

Visbeidzot, kā jūs zināt, transporta radītās emisijas pašlaik ir lielākas nekā 1990. gadā,tādējādi lielā mērā izlīdzinot ieguvumu, kas panākts ar samazinājumiem citās nozarēs. Tas,protams, nav ilgtspējīgi. Transportam jādod būtisks ieguldījums ES vispārējo CO2 emisijumērķu īstenošanā.

Šī regula ir vēl viens instruments, kas palīdzēs dalībvalstīm izpildīt savas saistības līdz2020. gadam samazināt ES ETS neietilpstošo nozaru CO2 emisijas.

Es uzskatu, ka šī vienošanās ir vēl lielāks apliecinājums Eiropas Savienības apņēmībaisasniegt savus mērķus klimata jomā, un es ceru, ka savā šodienas balsojumā, kas notiksvēlāk, jūs atbalstīsiet kompromisa paketi.

Werner Langen, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. –(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmajam lasījumam vajadzētu būt izņēmumam. Šajā gadījumātas bija iespējams, jo mēs panācām kompromisu starp Komisijas, Vides, sabiedrības veselībasun pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaspriekšlikumiem par vispretrunīgāko tematu. Vienīgais, kas mums ļāva panākt šo rezultātu,bija tas, ka mēs sākām šīs sarunās, pamatojoties uz visām grupām kopīgu sarunu mandātu.Es vēlos īpaši pateikties Callanan kungam par viņa izrādīto apņēmību. Mēs varam lepotiesar to, ko esam sasnieguši. Rezultāts daudzās jomās ir identisks Rūpniecības komitejaspriekšlikumam. Es uzskatu, ka mēs esam sākuši vērienīgu projektu, kas rūpniecības nozareiir sasniedzams un kas dos lietotājiem iespēju iegādāties kvalitatīvus un mūsdienīgustransportlīdzekļus ar mazākām CO2 emisijām. Tas attiecas īpaši uz mazajiem un vidējiemuzņēmumiem, tirgotājiem, mazumtirgotājiem un mikrouzņēmumiem, kas izmanto šātipa transportlīdzekļus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Manā Rūpniecības komitejai sagatavotajā ziņojumā ir punkts, kurš netika iekļauts, betkuru tomēr pieņēma ar nelielu balsu vairākumu. Tas attiecas uz priekšlikumu par ātrumaierobežošanas ierīcēm. Tagad šis jautājums ietilpst dalībvalstu kompetencē, un tām būsjāizstrādā pašām savi noteikumi. Tāpēc kopumā mēs esam gandarīti par šo kompromisu.Rūpniecības komiteja ir gatava atbalstīt visu kompromisa paketi.


Oldřich Vlasák, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (CS) Priekšsēdētājakungs! Tā ir taisnība, ka transporta nozare ir viena no tām nozarēm, kurās ir jāsamazinaemisijas. Taču, steidzoties samazināt emisijas, mēs nedrīkstam mazināt Eiropas automobiļuražotāju konkurētspēju. Šī prasība ir īpaši aktuāla, ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi,kura līdz šim ir nopietni ietekmējusi Eiropas automobiļu ražošanas nozari.

Raugoties no šā viedokļa, es uzskatu, ka mērķis panākt, lai vidējās CO2 emisijas jauniemautofurgoniem būtu 147 g uz kilometru, ir diezgan vērienīgs, un es ļoti vēlos redzētpriekšizpētes dokumentu, kas Komisijai jāizstrādā, pamatojoties uz atjauninātajiemrezultātiem.

Vienlaikus es ar lielu uzmanību vēroju Komisijas un konkrētu citu pušu — kurām, glužipretēji, ierosinātie mērķi šķiet diezgan pieticīgi — atkārtotos centienus atsākt debates paršo tematu un mēģināt panākt grozījumus šajā regulā, lai noteiktu stingrākus mērķus. Esmustingri pārliecināts, ka ekonomiskās darbības pārstāvjiem ir nepieciešama skaidrība, ka šietiesību akti visu laiku nemainīsies. Šobrīd ir pienācis laiks dot automobiļu ražotājiem brīvutelpu darbam un iespēju izstrādā jaunus dzinējus, lai viņi varētu pielāgoties noteikumiemun jaunajiem mērķiem.

Šajā saistībā es domāju, ka mums vajadzētu stingri pievērst uzmanību 24. apsvērumapamatojumam, kurā apsvērta ātruma ierobežošanas ierīču izmantošana arī vieglajiemkravas automobiļiem. Es priecājos, ka mēs pievērsīsim īpašu uzmanību šā jautājumarisināšanai un ka šīs būs lietišķas, nevis ideoloģiskas debates.

Priekšsēdētājs. - Dāmas un kungi! Mums ir jāievēro atvēlētais laiks, jo mums ir noslogotadarba programma un balsošana notiks pusdienlaikā.

Richard Seeber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien es pārstāvuWeisgerber kundzi — mūsu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas„ēnu” referenti, kas ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Mēs visi viņai sūtāmvislabākos novēlējumus. Viņa ir paveikusi izcilu darbu šā ziņojuma sagatavošanā.

Kopumā mēs priecājamies par šo kompromisu. To nebija tik grūti sasniegt kā automobiļugadījumā, jo šis temats neizraisa tik lielu emocionālu reakciju. Tomēr mēs saskārāmies arbūtiskām problēmām vides un ekonomikas jomā. No klimata politikas viedokļa ir svarīgi,lai slodze būtu vienmērīgi sadalīta visos ķēdes posmos, un šim posmam ir jādod savsieguldījums. Taču mums bija arī jānodrošina, lai šis sadalījums nebūtu tik sīks, ka mēsizraisītu pārrāvumu. Ko es ar to domāju? Protams, ar šādiem pasākumiem saistītās izmaksasmazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska problēma. Mazie uzņēmumi ļotirūpīgi apsvērs, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus, lai vecā transportlīdzekļa vietā iegādātos jaunu.Tāpēc mums bija jāpievērš mazāka uzmanība tehniskajiem aspektiem, bet lielāka —ekonomiskajiem aspektiem. Tehniskā ziņā mēs būtu varējuši panākt daudz vairāk, tačuizmaksas noteikti būtu jāsedz MVU, un tas nedotu vēlamos rezultātus.

Būs vajadzīgi daži gadi, lai pārliecinātos, vai šī regula ir laba, jo tā būs laba tikai tajā gadījumā,ja mēs faktiski sasniegsim noteiktos emisijas līmeņus. Ja gala rezultāts būs soda naudupiemērošana, tad mēs nebūsim sasnieguši savu mērķi. Mums ir ļoti uzmanīgi jāvēro situācijasattīstība.

Matthias Groote, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Vispirms es vēlos izteikt pateicību par to, ka mēs spējām tik konstruktīvi sadarboties. Šodienmēs esam panākuši labu kompromisu no vides aizsardzības un ekonomikas perspektīvas.Manuprāt, pat ja mēs būtu varējuši iet vēl tālāk attiecībā uz ierobežojumu, tiesību akts, ko


mēs šodien pieņemam, joprojām ir stingrākais tiesību akts vieglo kravas automobiļu jomā.Mēs nedrīkstam to aizmirst. Hedegaard kundze jau teica, ka ārpus emisiju kvotu tirdzniecībassistēmas šis mazam sektoram specifiski paredzētais tiesību akts, ko mēs ieviešam, ir ļotisvarīgs to mērķu sasniegšanai, kurus mēs sev esam izvirzījuši. Ja transportlīdzekļi patērēmazāk degvielas, tas rada pievienoto vērtību ne tikai klimata jomā, bet arī attiecībā uz gaisakvalitāti. Ar 147 gramu ierobežojumu, kas ir līdzvērtīgs 5,6 litriem dīzeļdegvielas,transportlīdzekļi radīs mazāku piesārņojumu. Tas nozīmē gaisa kvalitātes uzlabošanosmūsu pilsētās. Mēs šodien speram svarīgu soli uz priekšu.

Mana grupa balso par šo kompromisa paketi, jo tā ietver svarīgu punktu, kurā noteikts, kamums vēlākais 2014. gadā ir jānovērtē, vai šodien pieņemtie mērķi ir sasniegti vai pārsniegtiun vai ir vajadzīgi pielāgojumi šajā jomā. Mūsu grupai tā bija ļoti svarīga prasība. Man bijagaras diskusijas ar kolēģi Pirillo kungu par šā kompromisa būtību, un šī prasība bija vienano kompromisa paketes galvenajiem priekšnoteikumiem.

Jau tika izteikti daži komentāri par pirmo lasījumu. Turpmāk mums būtu jānodrošina, kamēs sasniedzam mazāk pirmajā lasījumā panākto vienošanos. Šajā gadījumā tas irpieņemami, jo sarunas galu galā attiecās tikai uz 2 gramiem. Mums nebija tas jāievieš otrajālasījumā. Taču, ja mēs visu pieņemsim pirmajā lasījumā, tad Parlaments pats sev liegs savutiesību īstenošanu.

Ir vēl viens punkts, ko es gribētu pieminēt, un tas ir testa cikls. Nākotnē būs ļoti svarīgi, laimums būtu standartizēts testa cikls, ko, cerams, kādā brīdī ieviesīs visā pasaulē un kasatspoguļos realitāti. Mūsu pašreizējie testa cikli nav reālistiski, un mums jāveic uzlabojumišajā jomā. Pašlaik notiek starptautiskas sarunas, un es ceru, ka tajās izdosies panāktveiksmīgu rezultātu, jo tas nozīmēs, ka tiesību akti atspoguļos faktiskos braukšanas ciklus.Es vēlreiz gribu pateikties visiem, kas bija iesaistīti. Šodien ir laba diena Eiropas Savienībasklimata un vides aizsardzības politikai.

Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Diskusijā par to, vaivienošanās panākšana pirmajā lasījumā ir saprātīga vai nav, mums nevajadzētu savusprincipus ievērot tik stingri, kā iesaka daži deputāti. Tam vajadzētu būt atkarīgam noziņojuma. Kā notiek diskusijas? Cik strīdīgas tās ir? Attiecībā uz regulu par CO2 emisijāmno vieglajiem kravas automobiļiem ir skaidrs, ka iestāžu nostāja nav ļoti atšķirīga. Tāpēcnebūtu bijis vērts sākt otrā lasījuma procesu, izņemot jautājumu, kas ir galveno diskusijutemats, citiem vārdiem sakot — izņemot ilgtermiņa mērķi.

Eiropas Komisija nekad to nav pienācīgi izskaidrojusi, un arī no ietekmes novērtējuma navskaidrs, kā emisiju samazinājumu no šodienas 203 gramiem līdz 135 gramiem 10 gados— šie ir skaitļi, ko tikko minēja Hedegaard kundze — var īstenot ekonomiski dzīvotspējīgāveidā. Šis ir samazinājums par 34 %, un tas tālu pārsniedz citus mūsu mērķus klimata jomā.Parlamenta svarīgākais uzdevums bija panākt, lai šis mērķis atkal būtu reālistisks uniespējams ekonomikas izteiksmē. To mēs esam paveikuši. Es priecājos, ka Groote kungspievērsa uzmanību manam argumentam, jo autoparks ar vidējo emisijas līmeni 147 gramiir tālu no tā, ko sākotnēji bija ierosinājusi Komisija, taču vienlaikus tas ir arī visvērienīgākaismērķis, kāds vispār pasaulē noteikts. Mums nebūtu jācenšas pašiem sevi pārliecināt, kaCO2 robežvērtība vieglajiem kravas automobiļiem glābs pasaules klimatu.

Es gribu pateikties visiem, tostarp referentiem, par viņu smago darbu. Es priecājos, ka mēsesam panākuši ievērojama vairākuma atbalstu šim kompromisam.


Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateiktiesreferentam Callanan kungam par ārkārtīgo profesionalitāti un ieinteresētību sarunu laikā.

Taču es neizteikšu pateicību par panākto vienošanos. Mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienībasgrupa, uzskatām, ka Komisijas sākotnējais priekšlikums bija labs un reālistisks priekšlikums,bet panāktā vienošanās diemžēl ir pārāk vāja. Automobiļu rūpniecības nozareikonkurētspējas ziņā no tās nebūs nekāda labuma. Jautājums ir šāds: kur mēs plānojampārdot automobiļus 2020. gadā? Skaidrs, ka mēs pārdosim tos Āzijā un tur tiks pieprasītitransportlīdzekļi ar ļoti mazu enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja mēs gribam dot ieguldījumunozares konkurētspējā, mums būtu jānosaka daudz lielāki mērķi. Šī vienošanās nedosnekādu labumu arī vides jomā, jo, pat ja emisijas no katra kravas transportlīdzekļa būs par28 % mazākas, nav pamata domāt, ka satiksmes apjoms līdz 2020. gadam nepalielināsies.Tādējādi netiks sasniegti arī tie emisiju mērķi, kas paredz samazinājumu par 30 %, kurusmēs, iespējams, panāksim sarunās Durbanā, Dienvidāfrikā. Turklāt no šīs vienošanāsnekādu labumu negūs arī ekonomika, jo neviens necer, ka benzīna cena 2020. gadā būsapmēram SEK 13 vai EUR 1,30 par litru. Protams, tā būs daudz augstāka. Tādēļ tie aprēķini,kas bija Komisijas sākotnējā priekšlikuma pamatā, bija daudz reālistiskāki, un tie vienalgabija gandrīz pārāk augsti, lai varētu veikt efektīvus ekonomiskos aprēķinus. Tādējādi šīvienošanās diemžēl nedos nekādu labumu konkurētspējai, ekonomikai vai videi.

Gluži pretēji — es uzskatu, ka dabiskais tehnikas progress faktiski ies tālāk par to, ko paredzšī vienošanās. Plānošanas perspektīva nozarei būs vēl sliktāka, jo patērētāji 2020. gadāgandrīz noteikti pieprasīs tādus automobiļus, kuru emisijas nepārsniedz 120 g CO2/km.

Neveiksme ir arī tā, ka mēs samazinājām naudas sodus tiem, kas nesasniedz šos mērķus.Tas nozīmē, ka mēs nepanāksim pat tiesību akta mērķi — ja vien tas nenotiks tā, kā,manuprāt, tas notiks: citiem vārdiem sakot, ka mēs tomēr to sasniegsim dabiska progresaceļā. Tas pats attiecas uz superkredītiem: tie mūs apmuļķo, liekot domāt, ka emisijas irzemākas, nekā tās ir patiesībā, ja elektriskais automobilis tiek skaitīts trīs reizes. Tāpēc mēsdiemžēl nevaram atbalstīt šo vienošanos, taču es tomēr vēlos pateikties visiem, kas bijaiesaistīti šajā procesā.

Miroslav Ouzký, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jums pateiktiespar to, ka daļa šo debašu ir nodrošināta čehu valodā. Taču galvenokārt es gribu pateiktiesvisiem referentiem un galvenajam referentam Martin Callanan par paveikto darbu. Tiesībuakts, ko mēs apspriežam, skar politiku klimata pārmaiņu jomā — Eiropas Parlamentamtas ir zināms, un šī nav tā vieta, kur tiks kritizēta šī politika un visa koncepcija. Jāsaprot,ka tie pārsvarā ir pasākumi, ko veic Eiropas Parlamenta, kuram ārpus ES nav partneru citurpasaulē. Mums ir jāapsver, kāda varētu būt saprātīga motivācija Eiropas uzņēmumiem unkas tiem būtu pārmērīgs slogs, un es stingri uzskatu, ka šis ziņojums ir nonācis tuvusaprātīgai motivācijai. Šajā gadījumā es pilnīgi nepiekrītu tam, ko teica iepriekšējais runātājsCarl Schlyter. Eiropas rūpniecības attīstības kavēšana neveicina un neveicinās Eiropaskonkurētspēju. Līdzi šim visi pierādījumi norāda uz to, ka Eiropas rūpniecībā notieklejupslīde un ražošanas pārvietošana ārpus mūsu robežām. Pasākumi autofurgonu jomāir daudz komplicētāki nekā vieglajiem automobiļiem paredzētie pasākumi, un tie uzkraujlielāku slogu mazajiem uzņēmumiem, kā jau šeit tika minēts. Nobeigumā es vēlos pateiktiesvisiem referentiem. Es uzskatu, ka šis kompromiss ir panākts izcila darba rezultātā.

Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmses pāreju pie vieglo kravas automobiļu temata apspriešanas, es gribētu jums atgādināt, kaEiropas automobiļu ražotāji, veicot atbilstīgus tehniskos pasākumus, ir sasnieguši Eiropas


Savienības CO2 produktu mērķus automobiļiem vairākus gadus pirms termiņa —2015. gada. Tagad ir skaidrs, ka attiecībā uz automobiļiem ražotāji sarunu laikā ir nopietnipārspīlējuši vajadzīgo laikposmu un CO2 samazināšanas pasākumu mērķus, ja tie vēlāktika samazināti. Tādu pašu pieeju ražotāji ir ieņēmuši savās lobēšanas darbībās saistībā arCO2 emisiju samazināšanas mērķiem, kas tiek izvirzīti attiecībā uz vieglajiem kravasautomobiļiem. Es gribētu zināt, kā vairākums šeit, Parlamentā, var apzināti atkārtot šokļūdu un vēlreiz piekāpties autobūves nozares prasībām.

Es uzskatu, ka šajā klimata pārmaiņu laikmetā svarīgākie jautājumi ir vides aizsardzība uncilvēces turpmāko perspektīvu nodrošināšana. Ja Parlaments būtu vismaz atbalstījisKomisijas priekšlikumu, tas izvirzītu Eiropas autobūves nozari par tehnikas attīstības līderiun tādējādi ļautu tai saglabāt savu konkurētspēju. Komisija ierosināja noteikt samazināšanasmērķvērtību 135 gramus CO2 uz kilometru. Pēc pārejas perioda beigām ražotājiem nebūtujāsasniedz šī vērtība līdz 2020. gadam. Manuprāt, tas būtu bijis iespējams. Taču Padomesīstenotā spiediena rezultātā aiz slēgtām durvīm tika panākts slikts kompromiss, saskaņāar kuru automobiļu ražotājiem tagad līdz 2020. gadam ir jāsamazina CO2 emisijas novieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem tikai līdz 197 gramiem CO2 uz vienukilometru. Šī niecīgā kompromisa mērķvērtība ir dāvana autobūves nozarei. Superkredīti,pakāpeniskas ieviešanas periodi un autoparku veidošana vēl vairāk vājinās pašlaik jau tāmazo robežvērtību. Tas, ka Parlamenta deputāti lobē ražotājus, un transportlīdzekļaražotājvalstu, proti, Vācijas, Francijas un Itālijas, spiediens Padomē ir devis šo vājo rezultātu,kurā ir virkne nepilnību.

Šis ziņojums ir nepieņemams. Tas ir pretrunā ES mērķiem klimata jomā, un tas palēnināstehnisko jauninājumu attīstības tempu. Konfederālā Eiropas Apvienotā kreiso —Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa balsos pret šo ziņojumu.

Paul Nuttall, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mans tēvs ir mazo uzņēmumujomas pārstāvis. Viņam pieder elektroierīču ražošanas uzņēmums, un viņš varēja izveidotšo uzņēmumu tikai, pateicoties nodokļu atvieglojumiem un iespējām, ko viņam 1980. gadāsniedza Margaret Thatcher — Konservatīvās partijas līdere, premjerministre un patiesaeiroskeptiķe.

Tāpat kā visiem mazajiem uzņēmējiem, viņam ir uzkrauta pārmērīga birokrātijas unregulējuma nasta, un liela daļa no tā rodas šajā vietā — Eiropas Parlamentā. Mana tēvamazais uzņēmums joprojām ir mazs. Taču šāda uzņēmējdarbība ir kļuvusi par ApvienotāsKaralistes ekonomikas pamatu, un tās apjoms ir apmēram 73 % no visiem ApvienotāsKaralistes uzņēmumiem.

Mans tēvs brauc ar autofurgonu, un līdzīgi daudziem mazajiem uzņēmējiem viņš ciešzaudējumus lejupslīdes dēļ. Man ir nopietnas bažas, ka šis tiesību akts mazos uzņēmējus,piemēram, manu tēvu, izstums no uzņēmējdarbības uz visiem laikiem, jo mums ir zināms,ka faktiski šis tiesību akts autofurgona cenu palielinās par gandrīz EUR 5000. Mazieuzņēmēji ekonomisko problēmu laikā nevar atļauties šādas izmaksas.

Sociālistu grupas deputāts teica, ka šī esot laba diena ES klimata pārmaiņu politikai. Taču,ja šo tiesību aktu pieņems, tad es garantēju, ka tā būs slikta diena mazajiem uzņēmējiemvisā kontinentā.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)


Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Kāpēc godājamais kungs nesaprot, ka šispasākums ir paredzēts vieglo kravas automobiļu degvielas efektivitātes palielināšanai? Tasnozīmē, ka tiks samazinātas izmaksas par katru nobraukto kilometru laikā, kad degvielascenas ir kļuvušas rekordlielas. Šis tiesību akts palīdz uzņēmumiem, nevis tos apgrūtina.

Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Parlaments atkal parāda, ka tas nezina absolūtineko par to, kas notiek reālajā pasaulē. Reālajā pasaulē cilvēki cīnās par izdzīvošanu, betšis tiesību akts paredz — un mums tas ir diezgan skaidri pateikts — palielināt izmaksasmaziem autofurgoniem, kurus lieto daudzi mazie uzņēmēji visā kontinentā. Šis tiesībuakts palielinās izmaksas vismaz par EUR 5000. Tas ir pilnīgi un absolūti nepareizi, un mēsnevaram to atļauties lejupslīdes laikā.

Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Klausoties pašreizējās diskusijas par to, kāklimata pārmaiņu apkarošanas vārdā izspiest vairāk naudas no „mazajiem cilvēkiem”, manišokē divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka neviens vairs nerunā par globālo sasilšanu. Pat tiedeputāti, kuri ir vismazāk saistīti ar realitāti, ir skaidri sapratuši, ka krāpnieciskāspseidozinātnes izmantošana un rekordaukstās ziemas visā pasaulē pamatoti ir ļoti skeptiskinoskaņojušas sabiedrību attiecībā uz visām melīgajām propagandām par slīkstošajiempolārlāčiem.

Otrā lieta ir Parlamenta autostāvvieta zemāk — tā ir Porches, Mercedes, BMW, 4x4 piedziņasluksusa klases automobiļu ar milzīgu degvielas patēriņu izstāde, un tās pieder cilvēkiem,kas, ak vai!, ir neapmierināti ar daudzajiem baltajiem autofurgoniem un perina plānus, kāstrādājošo dzīvi sarežģīt vēl vairāk ar ātruma ierobežošanas ierīcēm un naudas sodiem,sekojot tikai dogmai, kuras pamatā ir uzticību zaudējusi statistika, ko virza nopirktu unapmaksātu akadēmiķu kliķe un ko finansē un skaļi reklamē superbagāti „zaļās” rūpniecībaskompleksu interešu likumīgie pārstāvji — Al Gore, princis Čārlzs, Shell un Goldman Sachs—, no kuriem visi to atbalsta, lai gūtu labumu no nodokļiem, ko iekasē, pateicoties vējaspēkstaciju subsidēšanai un oglekļa emisiju tirdzniecībai.

Kaut arī es atzinīgi vērtēju dažu deputātu centienus mazināt visļaunākās šīs CO2 histērijaspārmērības, kailā patiesība ir tāda, ka ikviens, kas tikai apliecina ticību nodeldētajiem cilvēkaradītās globālās sasilšanas māņiem, ir līdzdalībnieks visnāvīgākajā krāpniecībā cilvēcesvēsturē. Jā, nāvīgākajā, jo tā ne tikai aplaupa vienkāršos cilvēkus un grauj Rietumurūpniecību; tā arī tieši šobrīd liek mirt badā simtiem tūkstošiem pasaules nabadzīgākobērnu, jo pārtikas kultūras ir aizstātas ar nodokļu maksātāju subsidētu biodegvielu. Tačutas palielina Monsanto peļņu un dod deputātiem iespēju doties pilnīgi apmaksātos braucienosuz palmu eļļas plantācijām Malaizijā, tātad viss ir kārtībā, vai ne?

Nē, nav vis kārtībā, jo īpaši tāpēc, ka tas novērš uzmanību no reālās krīzes — ka mēs nevismazinām oglekļa dioksīda emisijas no fosilā kurināmā, bet ka sāk izsīkt eļļa, kas ir galvenaismūsu civilizācijas dzinējspēks. Katra diena, kas tiek izniekota, runājot par dabas svarīgākāmēslojuma emisiju ierobežošanu, ir diena, kas zaudēta cīņā par to, lai ļautu aizvien vairākcilvēkiem izdzīvot apstākļos, kad energoresursu avotu kļūst aizvien mazāk. Ja nebūtu šādastraģēdijas, tad tas būtu farss.


Carl Schlyter (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Griffin kungs kļūdījās, sakot, ka šībija auksta ziema visā pasaulē. Patiesībā tā bija auksta tikai dažās Ziemeļeiropas daļās undažās centrālajās ASV daļās. Globāli raugoties, 2010. gads bija viens no diviem karstākajiemvēsturē reģistrētajiem gadiem. Arī tas, ka tagad šeit ir aukstāks, ir diezgan paredzami, jo,


ja Golfa straumi novirza kūstošie Arktikas ūdeņi, šī ietekme ir izskaidrojama. Tādējādi, nē— 2010. gads bija ļoti karsts gads, klimata pārmaiņas ir reālas, un mūsu veiktie pasākumiir labi ekonomikai.

Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es nezinu, vai Parlaments to pamanīja, tačuvakar tika reģistrēts arī sniegputenis Korejā 100 gadu laikā, tāpēc tas neattiecas tikai uzdažām vietām. Tāpat kā pirms diviem gadiem Kopenhāgenā, kad tur notika klimatapārmaiņām veltītā konference, arī Kankūnas klimata pārmaiņu konferences laikā tā bijaaukstākā desmitiem gadu laikā reģistrētā ziema.

Otrkārt, nav vispār nekādu pierādījumu tam, ka Arktikas kūstošie ūdeņi negatīvi ietekmētuGolfa straumi. Šī straume nekādā veidā nav mainījusies. Treškārt, jūsu argumenti būtuefektīvāki, ja klimata pārmaiņu datormodeļi to būtu prognozējuši pirms pāris gadiem. Tiešādas pārmaiņas neprognozēja. Pirms pāris gadiem mums teica, ka mūsu bērni nezināšot,kas ir sniegs. Kādas absolūtas muļķības bija visas šīs runas!

Visbeidzot, attiecībā uz statistikas datiem, kas rāda globālās sasilšanas tendenci, galvenaisfaktors, ko visi šajā saistībā ignorē, ir tas, ka 65 % pasaules meteoroloģisko staciju atrodas10 metru attālumā no mākslīgiem siltuma avotiem. Tie ir faktiski gandrīz visas pilsētās.Pēc Padomju Savienības sabrukuma tika slēgta lielākā daļa vairums meteoroloģisko staciju,kas atradās dabiski aukstās teritorijās. Tas ir sašķobījis statistiku, kas pašos pamatos irfiktīva, jo tie cilvēki, kurus stimulē Apvienoto Nāciju Organizācija, cenšas pierādīt cilvēkaizraisītu globālo sasilšanu, lai ieviestu tādus risinājumus, kādi viņiem ir izdevīgi.

Françoise Grossetête (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Vispirms es vēlosapsveikt referentu par šīs vienošanās panākšanu. Kā skaidri redzams mūsu debatēs, to bijagrūti panākt. Es domāju, ka visi piekrīt teiktajam.

Jā, protams, klimata pārmaiņas pastāv, taču cilvēki nepērk vieglos kravas automobiļus tikaitāpēc, lai gūtu prieku no braukšanas, vai tāpēc, ka viņi par tiem jūsmotu. Tie ir automobiļi,ko cilvēki izmanto kā savu darba instrumentu, un tas nozīmē, ka mērķvērtība 147 g CO2

līdz 2020. gadam nodrošinās pareizo līdzsvaru. Es pat būtu devusi priekšroku mazlietlielākam rādītājam, taču šis vismaz ir priekšlikums, kas man šķiet līdzsvarotāks par Komisijassākotnēji izvirzīto priekšlikumu. Komisijas priekšlikuma rezultātā ražotājiem tiktu izvirzītitehnoloģiski uzdevumi ar visām saistītajām jauninājumu izmaksām, kam būtu ievērojamafinansiālā ietekme uz galapatērētājiem, kurus mēs nevēlamies sodīt, ņemot vērā, ka viņipašlaik piedzīvo ārkārtēju krīzes periodu.

Taču es atbalstu stimulu augstas efektivitātes transportlīdzekļu ražošanai un sodu par šiemmērķiem neatbilstīgu automobiļu ražošanu ieviešanu. Tādēļ šis viss patiešām ir solispareizajā virzienā.

Es arī ļoti priecājos redzēt, ka ir paredzēti sodi. Esmu gandarīta, ka mums ir izdevies atrastkopīgu pamatu attiecībā uz sodiem, kas ir tāds pats kā pamats vieglajiem automobiļiempiemērotajiem sodiem. Šo iemeslu dēļ es ar prieku balsošu par šo ziņojumu.

Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pāreja uz zemu oglekļaemisiju ekonomiku un klimata pārmaiņu dokumentu paketē izklāstīto mērķu sasniegšananozīmē, ka mums jāizstrādā noteikumi CO2 emisiju reglamentēšanai dažādās nozarēs,tostarp automobiļu nozarē.

Es ļoti priecājos par sarunām, kurās bija iespējams ar Padomi vienoties par emisijuierobežošanas robežvērtību — 147 g CO2/km — laikposmam līdz 2020. gadam. Tas ir


reālistisks ierobežojums, kas vienlaikus nodrošina arī lielisku līdzsvaru starp noteikumiemvides, sociālajā un ražošanas jomā. Es ceru, ka esmu devis arī savu ieguldījumu, būdamsRūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas „ēnu” referents.

Panāktajā vienošanās dokumentā ir ņemta vērā ekonomikas krīze, ko piedzīvo šī nozare,un ir arī saprātīgi kompensētas atšķirības starp vieglo automobiļu nozari un vieglo kravasautomobiļu nozari. Tieši tāpat, kā tas notika, ieviešot regulu attiecībā uz vieglajiemautomobiļiem, Eiropas autobūves nozare spēs izstrādāt „zaļas”, konkurētspējīgas un videilabvēlīgas tehnoloģijas arī vieglajiem kravas automobiļiem. Es ceru, ka tai izdosies arīizmantot iespējas, ko sniedz vides aizsardzības radītais izaicinājums, lai vēl vairāk ieguldītujauninājumos un pētniecībā.

Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Iespējams, mums vajadzētu uzdotjautājumu, vai mums būtu izdevies sasniegt vairāk, ja šis pasākums tiktu ieviests, laipalielinātu degvielas efektivitāti vieglajiem kravas transportlīdzekļiem, nevis tāpēc, laisamazinātu CO2 emisijas. Protams, praksē tas ir viens un tas pats, taču vienā gadījumā šiepasākumi tiek uzskatīti par uzņēmumiem radītām izmaksām, bet otrā — par ietaupījumu.

Nuttall kungs apgalvo, ka šis pasākums paaugstinās transportlīdzekļu cenu par EUR 5000.Man ir aizdomas, ka šā pasākuma rezultātā cena nepieaugs pat par vienu eiro. Atgriezīsimiespie šīm debatēm pēc trim gadiem un paskatīsimies, kuram ir taisnība! Fakts ir tāds, ka naftascena šobrīd ir USD 100 par barelu. Tas ir vairāk, nekā Komisija prognozēja, veicot savusnovērtējumus. Potenciālie uzņēmumu ietaupījumi ir lielāki, un es vēlos, lai Eiropas Tautaspartijas (EPP) grupa to atzīst. EPP ir runājusi lielo uzņēmumu, ražotāju vārdā, nevis visu touzņēmumu vārdā, kuri izmanto vieglos kravas automobiļus un kuriem ir vajadzīgasdegvielas patēriņa ziņā efektīvākas tehnoloģijas, lai samazinātu savas izmaksas.

Pēdējos gados ražotāji ir guvuši lielus panākumus tehnoloģiju attīstības jomā. Mums būtujātiecas uz šo mērķi. Es ceru, ka Komisija pie tā atgriezīsies savā pārskatā pēc dažiem gadiemun nodrošinās, lai būtu iespējams pienācīgi īstenot šo mērķi.


Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Vai godājamais kungs patiešām domā, ka irpareizi balsot par tiesību aktu, kas faktiski paaugstinās transportlīdzekļu izmaksas? Viņšzina, ka tā būs, un es arī to zinu. Faktiski notiks tas, ka šis tiesību akts Liverpūlē un Mančestrā— viņa paša vēlēšanu apgabalā — izstums mazos uzņēmumus no uzņēmējdarbības jomas.Vai viņš domā, ka tas ir godīgi? Vai viņš uzskata, ka tas ir morāli pareizi? Vai viņš ir gatavsstāvēt šajā tribīnē arī vēlēšanās pēc trim gadiem?

Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Apvienotās Karalistes valdība, proti, tāsTransporta departaments, reāli veica šā pasākuma ietekmes novērtējumu. Tas atklāja, kauzņēmumu ieguvums, iespējams, būs pat vēl lielāks par Komisijas aplēsēm.

Rekordaugstu degvielas cenu gadījumā neto ietaupījumi saistībā ar transportlīdzekļaekspluatāciju pārsniedz jebkādu potenciālo transportlīdzekļu izmaksu pieaugumu —rezultāts ir neto ietaupījumi uzņēmumiem un zemākas cenas patērētājiem. Šis ir tas, pretko tik apņēmīgi cīnās Apvienotās Karalistes Neatkarības partija. Šajā cīņā tā vēlas panākt,lai uzņēmumi maksātu vairāk, nekā tiem jāmaksā.

Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Priekšlikumā parvieglajiem kravas automobiļiem sākotnēji bija noteikta emisiju samazināšanas ilgtermiņa


robežvērtība, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, — 135 g CO2/km. Taču ražotāji vienbalsīgipauda viedokli, ka tehniskā ziņā to panākt ir neiespējami.

Ja ziņojums būtu pieņemts tā sākotnējā veidolā, tad salīdzinājumā ar milzīgo ekonomiskoietekmi, kas, piemēram, Eiropā vien pārsniegtu EUR 45 miljardus, kā rezultātā cena partransportlīdzekli neizbēgami palielinātos vidēji par aptuveni EUR 3800, CO2 līmenispasaules mērogā samazinātos par 0,00014 %.

Par spīti šiem problemātiskajiem jautājumiem pirmajā lasījumā tika panākta vienošanāsar Padomi, kurā noteiktā emisiju samazināšanas robežvērtība, kas jāsasniedz līdz2020. gadam, ir 147 g CO2/km, ņemot vērā īstenošanas iespējas, kuras Komisijai ir jāizvērtēlīdz 2013. gada janvārim. Jebkurā gadījumā šis ir tikai politisks lēmums, un tam nav pilnīginekādas saistības ar patiesajiem ražošanas vai tirgus apstākļiem vai patērētāju interesēm.

Mēs balsosim pret ziņojumu, jo uzskatām, ka ekonomiskā ietekme ir pārmērīgasalīdzinājumā ar nenozīmīgo CO2 samazinājumu globālā mērogā.

Pilar Ayuso (PPE) – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt referentuCallanan kungu, kurš ir paveicis ļoti smagu darbu un, pats galvenais, panācis iespējamilabāko rezultātu. Nebija viegli panākt vienošanos pirmajā lasījumā par tik sarežģītu regulukā šī.

Automobiļu rūpniecība Eiropas Savienībai ir būtiski svarīga. Turklāt tā ir nozare, kas irapņēmusies īstenot Eiropas Savienības mērķus emisiju samazināšanas un tehnoloģiskojauninājumu jomā.

Šī vienošanās ir stabils pamats, kas dod juridisku skaidrību mūsu transportlīdzekļuražotājiem. Es uzskatu, ka emisiju samazināšanas mērķi ir gan vērienīgi, gan reālistiski.Ražotājiem līdz 2020. gadam būs jāsasniedz mērķvērtība — 147 grami CO2 uz vienukilometru. Esmu pārliecināts, ka viņi gūs panākumus, un tādējādi viņi būs veicinājušiEiropas Savienības mērķi samazināt emisijas par 20 % līdz 2010. gadam.

Taču šajā jaunajā regulā ir arī citi interesanti elementi, piemēram, superkredīti un alternatīvodegvielu veicināšana. Atbilstīgi ES mērķiem attiecībā uz atjaunojamo degvielu veidiemlaikposmam līdz 2020. gadam biodegvielu attīstība nepārprotami tiek veicināta. Es uzsverušo acīmredzamo faktu, jo gadījumā, ja Komisija turpinās novilcināt savus priekšlikumuspar biodegvielām, tad mēs nesasniegsim savu mērķi laikposmam līdz 2020. gadam.

Visbeidzot savas runas noslēgumā es gribētu apsveikt Eiropas Tautas partijas (Kristīgodemokrātu) „ēnu” referenti, kas tikko ir kļuvusi par māti un kas ir ļoti smagi strādājusi undevusi arī savu ieguldījumu, lai būtu iespējama šīs vienošanās veiksmīga īstenošana.

Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izteikt pateicībureferentam Callanan kungam, „ēnu” referentiem un visiem pārējiem, kas bija iesaistīti darbāar šo direktīvu. Tagad mums beidzot būs arī normatīvais instruments attiecībā uz vieglokravas automobiļu emisijām, un tas ir svarīgi. Direktīva tagad ir iespējami drīzāk jāievieš.

Vienlaikus mēs neesam gājuši tik tālu, cik daudzi no mums būtu gribējuši, un es domāju,ka mums vajadzētu par to runāt atklāti un godīgi. Tas, ko mēs redzam, ir vides unrūpniecības politikas lēmums, ko acīmredzami ir ietekmējusi ekonomikas krīze un tas, katik daudzu Eiropas valstu valdības — konservatīvās, labēji orientētās valdības — irizvēlējušās reaģēt uz šo ekonomikas krīzi, vienkārši veicot samazinājumus, nevis ieguldot.Tā rezultāts ir augsts bezdarba līmenis un zems pieprasījums, un tas ietekmē gan vieglo


automobiļu rūpniecību, gan vieglo kravas transportlīdzekļu rūpniecību. Protams, šo varētusaukt par reālismu, taču tas noved pie piespiedu pielāgošanās ekonomikas krīzei unsamazinājumu politikai.

Tāpēc Komisijas mērķi bija vērienīgāki pat par Parlamenta Vides, sabiedrības veselības unpārtikas nekaitīguma komitejas mērķiem, un tas ir neparasti. Esmu pateicīga par to, ka šajālēmumā tomēr ir paredzēta emisiju mērķu pārskatīšana 2014. gadā. Tāpēc es ceru — mumsbūs vēl viena iespēja parādīt, ka mēs pilnīgi nopietni uzskatām, ka konkurētspēja un cēlimērķi klimata politikas jomā nedrīkst būt savstarpēji pretrunīgi, bet tā vietā ir jānodrošina,lai šie abi faktori mijiedarbotos, sekmējot attīstību abās jomās.

Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es negribīgi balsošu pargalīgo kompromisu. Sarunas bija briesmīgas, un, manuprāt, šis balsojums ir lēmums, kasir uzspiests Parlamenta un Padomes politisko spēku spēļu rezultātā.

Galvenajām ražotājvalstīm, ko atbalsta vairākums to deputātu, kuri ir jutīgi pret ražošanasnozares argumentiem, ir izdevies panākt, lai mēs nenoteiktu vērienīgu emisijusamazināšanas mērķi. Es gribētu norādīt, ka Komisija bija ierosinājusi mērķvērtību135 gramus uz kilometru līdz 2020. gadam. Tādējādi Parlaments ir mazāk vērienīgs nekāKomisija, un tas ir nožēlojami.

Automobiļu rūpniecība, kas cīnījās pret šo tekstu — un tikko to apliecināja vēl daži līdzīgipiemēri —, acīmredzami nav sapratusi, ka tai viss ieguvums jāpanāk, kļūstot par līderiemisiju samazināšanā, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas Transporta un apkārtējās vides federācijaspagājušā gada novembrī veiktais pētījums apliecina to, ka tehnoloģiskie risinājumi pastāv.Pētījumā norādīts, ka automobiļu ražotāji Eiropā 2009. gadā ir samazinājuši nekomerciālotransportlīdzekļu CO2 emisijas par 2–10 % un kāds Japānas ražotājs ir gandrīz jau sasniedzissavu mērķi sešus gadus pirms noteiktā termiņa.

Es balsošu par šo kompromisu, jo mēs riskējam otrajā lasījumā sagraut šo panākumu, laicik mazs tas arī nebūtu. Taču es gribētu uzsvērt, ka, aizstāvot status quo, mēs neizdarāmnekādu pakalpojumu ražotājiem, un, ciktāl tas attiecas uz valsts iestādēm — ja tās neveicinajauninājumus, tad tās nepilda savu uzdevumu.

Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Rezultāts, piekura mēs esam nonākuši, ir ārkārtīgi vērienīgs. Es gribētu norādīt, ka pašlaik CO2 emisijasno šiem transportlīdzekļiem ir aptuveni 200 g uz vienu kvadrātkilometru. Tāpēc tosamazinājums līdz 147 g samazina šo slieksni par vairāk nekā 25 %. Turklāt es vēlētosuzsvērt, ka minimāli samazinājumi izmaksā visvairāk, tāpēc mums jābūt uzmanīgiem.

Es arī domāju, ka šo konkrēto transportlīdzekļu kategoriju nevar salīdzināt ar vieglajiemautomobiļiem, kā tas bieži vien ir noticis šajā Parlamentā. To ražošanas cikli ir daudz ilgāki,un šā sektora devums attiektos tikai uz 1,5 % no visām transporta nozares CO2 emisijām.

Ja mēs nenoteiksim savu galveno mērķi, tad galu galā mēs sodīsim nozari, kas jau tā irpiedzīvojusi strauju samazinājumu par vairāk nekā 30 %, kurš galvenokārt ir skāris mazosun vidējos uzņēmumus — un tikai pirms 12 stundām mēs visi Parlamentā apstiprinājām,ka gribam atbalstīt šos uzņēmumus tās milzīgās saimnieciskās un sociālās nozīmes dēļ,kāda tiem kā vienīgajam patiesajam dzinējspēkam ir Eiropas iedzīvotāju nodarbinātībasjomā. Tādēļ mums jābūt ļoti uzmanīgiem.

Es augstu novērtēju darbu, kas ir izdarīts, taču mums jāīsteno rūpīga uzraudzība.


Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Teksts mūsu priekšā patiešāmir kompromiss, un mēs labprāt būtu bijuši nedaudz vērienīgāki vairākos jautājumos, joīpaši attiecībā uz laika grafiku un sodu līmeni.

No otras puses, ir svarīgi, ka ir noteikti emisijas standarti šīs kategorijas transportlīdzekļiem— kategorijai, kas, šķiet, nedaudz bija izslīdējusi ārpus normatīvo aktu jomas, ņemot vērāto, cik daudz noteikumu jau pastāv gan attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, gan attiecībāuz kravas automobiļiem. Tendences attīstība notiek pareizajā virzienā, bet — kā jūs patsjau teicāt — pēdējos gados VKA skaits ir ārkārtīgi palielinājies, un, šķiet, ka tas turpināspalielināties arī nākamajos gados.

Būdams Transporta un tūrisma komitejas loceklis, es gribētu īsi atgriezties pie ātrumaierobežojumu jautājuma. Mēs komitejā esam ierosinājuši, lai, sākot ar 2018. gadu, noteiktaisātruma ierobežojums būtu 120 kilometru stundā, kas patiešām nav nepamatoti. Kā jūszināt, jau pastāv ātruma ierobežojums kravas transportlīdzekļiem, un es domāju, ka ganvides, gan satiksmes drošības apsvērumu dēļ būtu vēlams to noteikt tiesību aktos. Manuprāt,tas būtu jādara Eiropas mērogā, jo nebūtu pārāk loģiski to atstāt dalībvalstu kompetencē.

Tādēļ es vēlos aicināt jūs, komisāre, pārskatīt šo jautājumu kopīgi ar savu kolēģi Kallas kungu— viņš ir šeit sēžu zālē kopā ar mums —, izpētīt to un iesniegt priekšlikumu. Manuprāt,tas būtu vērtīgs ieguldījums attiecīgajās jūsu atbildības jomās: vides aizsardzībā un ceļusatiksmes drošībā.

Christa Klaß (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hedegaard kundze, dāmas un kungi!Mēs šodien šeit neesam tāpēc, lai diskutētu par klimatu. Tā vietā mums vienkārši ir jādaraviss, kas ir iespējams. Es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu. Ierobežojot emisijas līdz147 gramiem uz kilometru, sākot ar 2020. gadu, mēs nosakām ļoti skaidrus standartus.Tas radīs stimulus jaunu tehnoloģiju izstrādei, lai palielinātu energoefektivitāti un cīnītospret klimata pārmaiņām. Arī transportlīdzekļu lietotāji gūs labumu no šiem jauninājumiem,kas ļaus viņiem ietaupīt degvielu un tādējādi — arī naudu.

Nelielos autofurgonus izmanto galvenokārt tirgotāji, mazie un vidējie uzņēmumi, zemniekiun vīnkopji. Parasti viņi šos transportlīdzekļus izmanto tikai pārvadājumiem nelielosattālumos un bieži tos lieto daudzus gadus, līdz uzņēmums pāriet nākamā īpašnieka rokās.Tāpēc šo transportlīdzekļu izmaksām arī turpmāk jābūt pārvaldāmām. Augstākasieguldījumu izmaksas ir jāfinansē, pamatojoties uz enerģijas efektīvu izmantošanu unenerģijas ietaupījumiem. Ilgtermiņa mērķis 2020. gadam atstāj pietiekami daudz laikapārejas periodiem, lai pētniecības organizācijas un nozare varētu izstrādāt un ražot jaunusdzinējus. Mērķis, kuru mēs esam sev izvirzījuši, ir reālistisks, sasniedzams un joprojāmefektīvs. Es ceru, ka tas saņems plašu atbalstu.

Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ieguldījums kopējo CO2 emisijuierobežošanā būtu jādod visiem autotransporta nozarē iesaistītajiem ražotājiem — ganvieglo automobiļu, gan vieglo kravas automobiļu ražotājiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šokompromisu, kuru izstrādājis Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija un kurānoteikti emisiju ierobežojumi un sodi par neatbilstību šiem ierobežojumiem.

Tādu saistošu un vērienīgu ierobežojumu noteikšana, kas ir arī reālistiski, būs izaicinājumsEiropas automobiļu rūpniecības jauninājumu potenciālam. Tas darbosies kā stimulspastiprināt pētniecības un attīstības centienus, lai rastu tādus jaunus dizaina risinājumus,ko varētu izmantot videi draudzīgāku transportlīdzekļu ražošanai. Mums ir jāizstrādāpašiem savas zaļās tehnoloģijas, lai mēs varētu izvairīties no importa transportlīdzekļiem,


kā tas ir gadījumā ar hibrīdtehnoloģijām. Es uzskatu, ka šie likumdošanas lēmumi, kurusmēs esam pieņēmuši, darbosies kā atbilstīgs stimuls Eiropas ražotāju mobilizēšanai un viņisapratīs, ka videi nekaitīgas tehnoloģijas ir attīstības iespēja.

Dominique Riquet (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu apsveiktreferentu par viņa nostāju un vēlos norādīt, ka Parlaments ir nonācis sarežģītā stāvoklī, jotas atrodas vidū starp Komisiju, kas ir ļoti vērienīga, un Padomi, kas, kā parasti, irpiesardzīga, starp klimata skeptiķiem un klimata kritiķiem, kā arī starp rūpniecībasatbalstītājiem un vides aizsargātājiem. Tādēļ šī ir līdzsvarota nostāja, kurā saglabātsvērienīgums, jo 147 gramu mērķvērtība 2020. gadā dos nozarei laiku tehnoloģiskajamizrāvienam, vienlaikus stimulējot to palielināt efektivitāti. Pārejas perioda pagarināšanalīdz 2018. gadam ir pozitīva, un tas ļaus padarīt pievilcīgāku nepiesārņojošotransportlīdzekļu pētniecību un ražošanu.

Nobeigumā es gribētu izteikt divus komentārus. Protams, es atzinīgi vērtēju to, kapriekšlikums ir pieņemts pirmajā lasījumā, un man pilnīgi nebija saprotami kolēģa tikkoizteiktie komentāri, kad viņš teica, ka dodot priekšroku otrajam lasījumam. Otrkārt, mantāpat kā El Khadraoui kungam ir žēl, ka nav iekļautas ātruma ierobežošanas ierīces, jo tasnozīmē, ka arī turpmāk uz automaģistrālēm mūs apdzīs vienīgie transportlīdzekļi, kuriemvairs nav jāievēro ātruma ierobežojums, proti, vieglie kravas automobiļi.

Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Šī regula ir solis uz priekšu,lai pakāpeniski sasniegtu CO2 emisiju samazināšanas mērķus vieglajiem kravastransportlīdzekļiem Eiropā. To varēs panākt, radot stimulu shēmas, lai padarītutransportlīdzekļus efektīvākus un, piemērojot sodus ražotājiem, kuri neievēros atbilstībušiem mērķiem.

Tomēr es nedomāju, ka šim jaunajam tiesību aktam par CO2 samazināšanu vajadzētuapdraudēt automobiļu ražotāju vai patērētāju stāvokli. Jaunajos noteikumos jāpievēršuzmanība MVU un Eiropas automobiļu ražotāju bažām, kuri lūdz, lai piesārņojumaierobežojumus sāktu ieviest pakāpeniski pēc 2015. gada, jo tie transportlīdzekļi, ko pārdos2014. gadā, jau atrodas izstrādes un ražošanas posmā. Rādītājs — 147 grami — irpieņemams kompromiss salīdzinājumā ar tiem rādītājiem, kas ir minēti. Taču Komisijaiir cieši jāpārrauga attiecības starp automobiļu ražotājiem un lietotājiem, lai novērtētu šāpasākuma ietekmi uz cenām un plašākā mērogā uz mazo uzņēmumu darbībām.

Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vieglo kravasautomobiļu ražošanai un ar to saistīto tehnoloģisko problēmu risināšanai ir vajadzīgi daudzlielāki ieguldījumi, ilgtermiņa stratēģiskie plāni un ilgāks ražošanas cikls nekā tas ir viegloautomobiļu gadījumā. Šajā saistībā šāda ilgtermiņa mērķa apstiprināšana bija būtiska, lainodrošinātu nozarei garantētu ražošanas drošību. No otras puses, mēs nedrīkstam aizmirstpar 147 g mērķvērtību, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Sākotnējais īstermiņa mērķis175 g, lai sasniegtu 147 g mērķi līdz 2020. gadam, ievērojami palielinās vieglo kravasautomobiļu ražošanas izmaksas, padarot tos dārgākus daudziem mazajiem uzņēmumiem,kuri tos izmanto kā sava ikdienas darba instrumentu. Es ceru, ka rezultāts nebūs ievērojamskritums jaunu transportlīdzekļu tirdzniecībā, kas savukārt nozīmētu to, ka uz ceļiem ilgākpaliks tehnoloģiski vecāki transportlīdzekļi, kuri rada daudz lielākas emisijas.

Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Ar Padomipanāktais kompromiss, protams, šķiet līdzsvarotāks un reālistiskāks salīdzinājumā arsākotnējo Komisijas priekšlikumu, kas bija tik vērienīgs, ka vietām šķita pat utopisks, jotajā pienācīgi nebija ņemti vērā rūpniecības nozares apstākļi un ietekme uz tirgu. Pārlieku


ideoloģiska vides aizsardzība vienmēr rada risku, ka būs mazāk iespēju panākt jūtamusrezultātus, un šādā veidā tiek nodarīts kaitējums videi.

Manuprāt, lai gan ilgtermiņa mērķis 147 g CO2/km līdz 2020. gadam vēl nav optimāls,tas varētu izrādīties daudz saprātīgāks un reālistiskāks nekā sākotnēji ierosinātais mērķis.

Es arī atzinīgi vērtēju plānotos stimulus ekojauninājumiem, taču, manuprāt, kritiski svarīgsjautājums joprojām ir šis: lēmums par emisijām no tā sauktajiem pabeigtajiemtransportlīdzekļiem, ar to domājot transportlīdzekļus, ko būvē vairākos posmos. Es ceru,ka Komisija izpildīs savu apņemšanos līdz šā gada beigām iesniegt konkrētu likumdošanaspriekšlikumu par šo jautājumu.

Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju lielisko darbu, kopaveicis referents Callanan kungs un mans kolēģis Groote kungs, lai sagatavotu šo ziņojumu.Šī regula liks automobiļu ražotājiem izstrādāt jaunas zaļās tehnoloģijas, un, kaut arī tasšķietami viņiem uzliek jaunu slogu, tas var palielināt automobiļu rūpniecības konkurētspējupasaules tirgū. Vienlaikus tas palīdzēs izpildīt CO2 emisiju samazināšanas saistības atbilstīgiEiropas Savienības stratēģijai. Kompromisa grozījumi, par kuriem ir panākta vienošanās,nodrošina pietiekami daudz laika jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražotājiem, kā arī pietiekamulaiku Komisijai, lai tā izstrādātu efektīvu mehānismu noteikumu pārkāpumu uzraudzībaišajā jomā.

João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Jauninājumu pārvaldībā, citiemvārdiem sakot, pētniecībā un attīstībā jaunu tehnoloģiju un ražošanas procesu jomā, toplaša mēroga īstenošanā un piemērotākā laika izvēlē attiecībā uz to īstenošanu vadošajamkritērijam, pirmkārt, un galvenokārt ir jābūt tam, lai tā ietvertu sabiedrības interešuaizsardzību, sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību. Centienu panāktvairāk jauninājumu un to ieviešanas pārvaldības pamatā vajadzētu būt galvenokārt šiemprincipiem, nevis šaurām komerciālām rūpniecības un uzņēmējdarbības interesēm.

Tas attiecas arī uz transportlīdzekļu emisiju jautājumu. Ņemot vērā to, ka transporta nozareir atbildīga par ievērojamu daļu no CO2 emisijām, šai jomai būtu jāvelta atbilstīga daļaemisiju samazināšanas centienu. Tāpēc ir svarīgi turpināt palielināt transportlīdzekļuenergoefektivitāti, samazināt degvielas patēriņu un kopumā attīstīt zemu oglekļa emisijutehnoloģijas. Tagad tas ir iespējams, pateicoties zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kurosjau sākotnēji ir ņemts vērā aizvien lielākais un neizbēgamais fosilo kurināmo deficīts, unšis fakts jau pats par sevi pelna īpašu uzmanību.

Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es runāšu īsi. Es balsošupar šo tekstu, jo uzskatu, ka šis kompromiss ir solis pareizajā virzienā. Taču vienlaikusman žēl, ka šis teksts nav tik vērienīgs kā priekšlikums, ko iesniedza Hedegaard kundze.

Tāpēc tagad — pēc debatēm un pirms balsojuma, kas notiks pēc pāris stundām, — esgribētu, lai jūs mums pastāstītu, ko ietver tā procedūra, kuru jūs plānojat pieņemt attiecībāuz nākamajiem diviem gadiem, jo pārskats ir jāveic 2013. gadā, tādējādi ļaujot mumsnekavējoties, kā gribēja mūsu grupas atzinuma sagatavotājs Groote kungs, turpināt šo cīņu,lai samazinātu vieglo kravas automobiļu radīto piesārņojumu.

Tas ir mans jautājums jums, komisāre, un es zinu, ka jūs būsiet neatlaidīga, lai mēs varētugūt panākumus par spīti šai rūpniecības lobēšanai, kuru es tāpat kā daudzi mani kolēģi,kas runāja par šo jautājumu, uzskatu par nepareizu.


Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hedegaard kundze! Es nevaru slēptto, ka es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas šodien daudz labprātāk būtu pieņēmuši 135 gramumērķvērtību. Taču es uzskatu, ka šis kompromiss atspoguļo realitāti un liecina, ka mēs esam gatavikopīgi veltīt ievērojamas pūles, lai ierobežotu un samazinātu CO2 emisijas.

Eiropas Savienībai nesen ir izdevies samazināt kopējās CO2 emisijas par 9 %. Tomēr emisijastransporta nozarē ir pieaugušas par gandrīz 30 %. Raugoties vienīgi no šā viedokļa, esuzskatu, ka solis, ko speram šodien, ir vēl viens solis pareizajā virzienā

Taču mēs nedrīkstam ļaut novērst uzmanību no fakta, ka reālās problēmas transportanozarē slēpjas citur, ņemot vērā kopējo pieaugumu 29 % apmērā. Citiem vārdiem sakot,mums ļoti nopietni jāpievēršas sabiedriskā transporta attīstīšanai. Mēs nedrīkstam palielināttos slogus, kas gulstas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā vietā mums jāuzlabopiepilsētas satiksmes iespējas iedzīvotājiem un jāpaātrina dzelzceļu būvniecība. Mēspanāksim daudz vairāk, individuālo transportlīdzekļu vietā daudz plašāk izmantojotsabiedrisko transportu.

Es uzskatu, ka mēs speram pirmo soli pareizajā virzienā, jo, galu galā, mēs runājam parsamazinājumu 25 % apmērā.

Judith A. Merkies (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt visus iesaistītos,taču būtu gribējusi redzēt vērienīgāku rezultātu. Daudz vērienīgāku. Un kāpēc? Es jumsminēšu piecus iemeslus: vairāk jauninājumu, lielāka konkurētspēja Eiropā, vide, protams,jo tas būtu varējis saglabāt mums izejvielas un būtu bijis arī lētāk patērētājiem.

Mēs Eiropā esam ļoti atkarīgi no enerģijas izejvielu importa. Izmantojot tīrākas tehnoloģijas,mēs būtu panākuši daudz lielākus ietaupījumus un būtu arī devuši milzīgu stimulu mūsuspēcīgajai autobūves nozarei, lai tā varētu nākt klajā ar tīrām, inteliģentām tehnoloģijām,kuras varētu pārdot jebkurā pasaules vietā un kuras mums būtu varējušas kļūt par lieliskusākuma punktu.

Tas būtu bijis lētāk un efektīvāk tieši tā iemesla dēļ, ka mēs esam tik ļoti atkarīgi no importa.Tas būtu varējis izvērsties arī par ietaupījumu patērētājiem. Iespējams, iegādes cena būtuaugstāka, taču galu galā tas atmaksātos, jo samazinātos izmaksas par katru nobrauktokilometru. Tas būtu bijis izdevīgi, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jo Holandesiedzīvotājiem sakāmvārds: „Ja santīmu nekrāsi, pie lata netiksi!” joprojām ir ļoti aktuāls!

Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos pateikties referentiemun īpaši mūsu „ēnu” referentam Groote kungam par priekšlikumu, kas stimulēs mūsurūpniecību kļūt zaļākai. Taču, manuprāt, ir ļoti nožēlojami, ka mēs esam palaiduši garāmlielisku izdevību ieviest ātruma ierobežotājus, kas ir būtiski instrumenti gaisa kvalitātesuzlabošanā.

Man jānorāda, ka šī direktīva ir ieviesta jau pirms vairāk nekā pusotra mēneša, kas redzamstādās pilsētās kā Barselona, kur sociālistu vadītā pilsētas dome ir noteikusi ātrumaierobežojumu 80 km stundā un ir jūtama atšķirība salīdzinājumā ar citām pilsētām,piemēram, Madridi vai Valensiju, kuru pilsētas domes ir konservatīvas un kuru iedzīvotājiempastāv liels risks saslimt ar alerģijām un elpceļu slimībām.

Ātruma ierobežošanas ierīces būtu palīdzējušas mums mazināt šīs problēmas, kā arī uzlabotsatiksmes drošību un samazināt zaudēto cilvēku dzīvību skaitu. Tādēļ tas ir nožēlojami,un mēs ticam, ka mums izdosies panākt to iekļaušanu turpmākajos tiesību aktos.


Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar īsu piezīmiPargneau kungam, kurš uzdeva jautājumu par plānu dažiem turpmākajiem gadiem.

Pirmkārt, protams, kā mēs esam vienojušies, Komisijai ir jānovērtē gūtais progress unjāpārliecinās, vai šo mērķu īstenošana ir iespējama. Par to mēs visi esam vienojušies, bet,protams, mums ir pamats uzskatīt, ka tas ir iespējams, jo mūsu ietekmes novērtējums jauir to pierādījis. Mēs apzināmies to, kādas izmaksas un sekas izraisīs viss, ko mēs darām, unsamazināšanas līmenis, kuru mēs izvēlamies piemērot. Tādējādi mēs uzskatām, ka tas būsiespējams, taču mēs, protams, izskatām šo jautājumu.

Vēlos tikai pateikt, ka debašu par 2020. gada mērķi atsākšana varētu radīt nenoteiktībuplānošanā, tāpēc, protams, mēs tagad uzsveram, ka ir noteikts ilgtermiņa mērķis. Daudziražotāji to novērtē, jo tas viņiem rada iespēju plānot ilgtermiņā, kas viņiem patiešām irnepieciešams — tas nodrošina viņiem vajadzīgo prognozējamību. Galu galā viņi to novērtē.Tā bija arī atbilde Vlasák kungam un viņa bažām.

Tikai īsa piezīme Nuttall kungam — es nezinu, vai viņš vēl ir šeit, — vai drīzāk piezīmeNuttall kunga tēvam, jo viņam pilnīgi nav par ko uztraukties, izņemot to, ka viņa dēlsizmanto tāda avota datus, kas man nav zināms. Fakts ir tāds, ka paredzēto pasākumuīstenošana izmaksā daudz mazāk, nekā apgalvo Nuttall kungs, un degvielas patēriņa radītieietaupījumi pārsniegs izmaksas.

Tādējādi gala rezultātā Nuttall kunga tēvs ne tikai ietaupīs naudu, bet gūs arī neto labumu.Viņš varēs arī paskaidrot, ka viņa bērni un viņa mazbērni elpos tīrāku gaisu. Vienlaikustas, ko mēs cenšamies panākt, ir jauninājumu veicināšana Eiropai ļoti svarīgā rūpniecībasnozarē. Jauninājumi ir tas, ko mēs cenšamies panākt.

Noslēdzot šīs debates, es gribētu tikai pateikt, ka mēs esam guvuši labumu, ko sniedz plašāpieredze, kādu mēs esam guvuši attiecībā uz tiesību aktiem automobiļu jomā. Jebkurāgadījumā izrādījās, ka ražotāji var panākt atbilstību tiesību aktu prasībām ātrāk un armazākiem izdevumiem, nekā viņi iepriekš apgalvoja. Mani neizbrīnīs, ja tas pats notiks arīattiecībā uz autofurgoniem.

Un tā — noteikumi automobiļiem jau ir ieviesti. Tagad pienākusi autofurgonu kārta. Esatzinīgi vērtēju ļoti lielo atbalstu šim tiesību aktam. Nākamais temats, kas mums ir jāizskatašajā jomā, būs lieljaudas transportlīdzekļi, un es, protams, ļoti ceru uz sadarbību ar EiropasParlamentu šajā jautājumā.

Martin Callanan, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īsi atbildēt uz daudziem noizvirzītajiem jautājumiem.

Schlyter kungs teica, ka, viņaprāt, šis tiesību akts nenāk par labu Eiropas rūpniecībai un tārezultātā arvien vairāk vieglo kravas automobiļu tiks ražoti Āzijā. Man jāsaka, ka es vienkāršinesaprotu šo piezīmi. Mēs izvirzām līdz šim pasaulē visizaicinošākos mērķus, daudzstingrākus par noteikumiem Savienotajās Valstīs vai jebkādiem noteikumiem, kas pastāvĶīnā vai Tālajos Austrumos.

Wils kundze salīdzināja šo regulu ar vieglo automobiļu regulu. Manuprāt, tas ir kļūdainssalīdzinājums. Svara samazināšanas un degvielas maisījuma maiņas ziņā emisijusamazināšanas iespējas attiecībā uz vieglajiem automobiļiem ir daudz lielākas. Jau šobrīdautofurgonu tirgū vērojams daudz lielāks dīzeļdegvielas patēriņa īpatsvars. Protams, pēcsavas būtības autofurgoni jau ir daudz plašāk izmantojami, un tos iegādājas uzņēmēji.


Baidos, ka Nuttall kungs nav palicis sēžu zālē līdz šo debašu beigām, taču viņa minētie skaitļiir nepareizi. Šis tiesību akts ļaus samazināt izmaksas daudziem uzņēmumiem. Man jāsaka,ka es mazliet vairāk ņemtu vērā viņa piezīmes, ja EFD grupa reāli būtu pacentusies nosūtītkaut vienu pārstāvi uz kādu no mūsu trialoga sanāksmēm vai kādu no mūsu „ēnu” referentusanāksmēm, lai skaļi paustu savu gatavību pārstāvēt mazos uzņēmumus.

(Aplausi)

Visbeidzot es uzskatu, ka šis ir labs rezultāts. Tas rada vislabāko līdzsvaru, pirmkārt, attiecībāuz uzņēmumu izmaksām, taču vienlaikus tas nodrošina arī līdzsvaru vides aizsardzībasuzlabošanas ziņā. Lai kāds arī nebūtu jūsu viedoklis par klimata pārmaiņām, efektīvadegvielas izmantošana — efektīvāk izmantojot vērtīgos resursus — ir jāvērtē pozitīvi.

Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 12.00 (2011. gada 15. februārī).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Vienošanās ar Padomi ir panākta tādu grūtusarunu rezultātā, kas notika par spīti nozares intensīvajām lobēšanas aktivitātēm. Visā šajāprocesā mēs pretojāmies ražotāju spēcīgajam spiedienam vājināt regulas noteikumus, joīpaši samazināt CO2 samazināšanas ilgtermiņa mērķu vērienīgumu.

Tas bija sarežģīti, jo daudzās mūsu valstīs ir automobiļu ražošanas nozares, kuras jau šobrīdpiedzīvo grūtības ekonomiskās situācijas dēļ. Taču no savas pieredzes, kas gūta saistībā arvieglo automobiļu regulu, mēs zinām, ka vieglo automobiļu ražošanas nozarē ir panāktsmilzīgs progress jauninājumu un tīrāku tehnoloģiju izstrādes ziņā, jo tiesiskais regulējumsir mudinājis to doties pareizajā virzienā. Mēs gribējām gūt šādus pašus panākumus arīattiecībā uz autofurgoniem paredzēto tiesību aktu — ne tikai ekoloģisku apsvērumu dēļ,bet arī tāpēc, ka efektīvāka degvielas izmantošana samazinās daudzu uzņēmumu izmaksas.

Mums ir kompromisa teksts, kura rezultātā, kaut arī ne tik vērienīgi, kā mēs gribētu, tomērievērojami tiks samazinātas CO2 emisijas no autofurgoniem, un tas palīdzēs sasniegt tosES emisiju samazināšanas mērķus, kas noteikti laikposmam līdz 2020. gadam un vēlāk.Es vēlos apsveikt referentus un „ēnu” referentus par veiksmīgajām sarunām ar Padomi.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Autotransporta nozare ir otrs lielākaisES siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisijas avots, un tās radītās emisijas nemitīgi palielinās.Tāpēc visu veidu transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem kravas automobiļiem, būtujāpiemēro noteikumi, kuru nolūks ir šo emisiju samazināšana. Mērķis samazināt siltumnīcasefektu izraisošo gāzu emisijas būs labāk sasniedzams, ieviešot vienotos tiesību aktus, kasattiecas uz visu Eiropas Savienību, nevis pieņemot valstu tiesību aktus ar atšķirīgiemmērķiem. Tomēr ir jāapvieno vērienīgums ar reālismu un veselo saprātu. Tādēļ, ņemotvērā to, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi visvairāk izmanto vieglos kravas automobiļusun šie uzņēmumi ir 99,8 % no visiem uzņēmumiem un 67,4 % no visām darbavietām ES,mums nebūtu jāīsteno tādi mērķu, kas varētu tos apdraudēt. Tāpēc es piekrītu CO2 emisijumērķvērtībai 147 g uz vienu kilometru jauniem vieglajiem kravas automobiļiem ES, ja tiekapliecināts, ka šī iespēja ir dzīvotspējīga. Es arī esmu gandarīts, ka šim transportlīdzekļuveidam nav ieviests atsevišķs ātruma ierobežojums ES līmenī.


Jim Higgins (PPE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju šo pasākumu, jo ir ļoti svarīgisaglabāt līdzsvaru starp vides aizsardzību un darbavietu aizsardzību, un Eiropas SavienībasMVU konkurētspēju.

4. Autobusu pasažieru tiesības (debates)

Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0020/2011) parSamierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomesregulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004(00063/2010 – C7-0015/2011 – 2008/0237(COD)), ko Eiropas Parlamenta delegācijasSamierināšanas komitejas vārdā sagatavojis Antonio Cancian.

Antonio Cancian, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi!Sarunas, ko es pats vadīju pirmo gadu un vēlāk, samierināšanas procedūras laikā — vēlosnorādīt, ka tā bija pirmā samierināšanas procedūra pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā— Kratsa-Tsagaropoulou kundzes vadībā un ar Transporta un tūrisma komitejas vadītājaSimpson kunga atbalstu, bija spraigākas un sarežģītākas, nekā tika gaidīts.

Ja tiks pieņemta šī regula, arī 70 miljoni Eiropas autobusu pasažieru iegūs virkni tiesību,kas līdz šim bija daudz mazākas vai tādu nebija vispār salīdzinājumā ar citiem transportaveidiem.

Sarunu laikā par šo svarīgo jautājumu, mainoties trim prezidentūrām, mērķi, ko mēsgribējām īstenot, bija šādi:

– regula, kas aizsargātu nediskriminējošu piekļuvi autobusu transportam;

– regula, kas ņemtu vērā tādas nozares specifiskās īpatnības, kura ietver mazos un vidējosuzņēmumus, un kas neuzliktu tiem pārmērīgu papildu ekonomisko slogu;

– regula, kas aizpildītu regulējuma plaisu attiecībā uz autobusu transporta nozari, kurapašlaik atrodas izņēmuma stāvoklī salīdzinājumā ar citiem transportlīdzekļiem, un tādējādinodrošinātu minimālās garantijas visiem pasažieriem;

– regula, kas iespējami labāk aizsargātu personu ar ierobežotām pārvietošanās spējāmtiesības, ņemot vērā nesamierināmās nostājas Padomē;

– regula, kas ņemtu vērā tādas novecojošās sabiedrības vajadzības, kurai sabiedriskaistransports nākamajās desmitgadēs būs nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis.

Teksts, par kuru mēs šodien balsojām, ir grūti izcīnīta kompromisa auglis, taču priecājamiespar šo kompromisu, ņemot vērā virzienu debatēs un visās sarunās.

Lielākās problēmas radās galvenokārt piemērošanas jomas noteikšanā. Faktiski regulaattiecas uz visiem regulārajiem pārvadājumiem: gan reģionāliem, valsts iekšienē vaistarptautiskiem, kuru maršruts pārsniedz 250 km. Jebkurā gadījumā, mēs esam sagatavojušisarakstu ar pamattiesībām, ko nevar ignorēt neatkarīgi no maršruta garuma. Šīs tiesībasgalvenokārt pievērš uzmanību tiesībām uz transportu, kā arī mācībām, informāciju unatbildību.

Maršrutos, kas pārsniedz 250 km, regula galvenokārt nodrošina kompensāciju un palīdzību,ja noticis negadījums, pasažieru tiesības atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, kā arī personuar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanas spējām tiesības. Turklāt attiecībāuz sūdzībām pārvadātājiem ir jāizveido un jāaktivē sistēma sūdzību izskatīšanai saskaņā


ar šajā regulā minētajām tiesībām un pienākumiem. Laiks, kas vajadzīgs galīgās atbildessniegšanai, nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas brīža.

Visbeidzot, katrai dalībvalstij jāizveido jauna struktūra, vēl labāk, jānorīko pastāvošastruktūra, kas būs atbildīga par šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstīm četrus gadus būsiespējams izvairīties no šīs regulas piemērošanas, un šo periodu varēs pagarināt vienu reizi,iepriekš paziņojot Komisijai pagarināšanas iemeslus.

Dalībvalstis tiek arī lūgtas un mudinātas turpmāk izstrādāt vienotu biļeti katram transportaveidam un izveidot vai norīkot vienu valsts struktūru, kas ir atbildīga par visu veidutransporta pasažieru tiesībām. Galīgo dokumentu var uzskatīt par iepriecinošu unlīdzsvarotu kompromisu. Saskaņošanas procedūras iznākums ir jāuzskata par Parlamentauzvaru.

Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos piedalīties šajāsdebatēs par priekšlikumu regulai par autobusu pasažieru tiesībām. Šis ir ļoti svarīgs brīdis,jo mūsu divu gadu ilgās diskusijas par šo tiesību aktu tuvojas noslēgumam.

Pirmkārt, es gribu Padomes vārdā izteikt pateicību un atzinību Eiropas Parlamentam parsadarbību un par kompromisa garu, kas ļāva mums panākt vienošanos Samierināšanaskomitejā par labu ES autobusu pasažieriem, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditātiun pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Diskusijas starp šīm trim iestādēm nebija vieglas, taču tās vienmēr bija konstruktīvas unorientētas uz kompromisu. Kopīgais teksts, par kuru ir panākta vienošanās Samierināšanaskomitejas sanāksmē un kurš, cerams, šodien tiks pieņemts, atspoguļo kompromisu, kampiekritušas visas politiskās grupas. Tāpēc es vēlos izteikt atzinību par paveikto darbu visiem,kas bija iesaistīti darbā pie šā likumdošanas priekšlikuma, jo īpaši priekšsēdētāja vietnieceiKratsa-Tsagaropoulou, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam Brian Simpson,referentam Cancian kungam un „ēnu” referentiem. Viņi visi kopīgiem spēkiem ir panākuši,lai likumdošanas procesa iznākums būtu sekmīgs.

Vēlos pateikties arī komisāram Kallas un viņa komandai, kā arī viņu kolēģiem Parlamentaun Padomes sekretariātos. Viņi visi neatlaidīgi strādāja, dodot savu ieguldījumu šā rezultātāsasniegšanā. Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi — es vēlos izteikt atzinību par lielisko darbuBeļģijas prezidentūrai, kas nodrošināja nepieciešamo atbalstu Padomē saistībā arkompromisa panākšanu Samierināšanas komitejā.

Esmu pārliecināta, ka kopīgais teksts, ko pieņēma Samierināšanas komitejas sanāksmē, irtaisnīgs līdzsvars starp autobusu pasažieru tiesībām un to pārvadātāju interesēm, no kuriemlielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Pēc Padomes domām, galvenais šīs regulas mērķis ir piešķirt tiesības pasažieriem, kasizmanto tādu regulāro pārvadājumu pakalpojumus, kuru paredzētais maršruts ir 250kilometru vai vairāk. Turklāt noteiktas pamattiesības attieksies arī uz pasažieriem, kasizmanto īsākas distances regulāros pārvadājumus. Jaunajos noteikumos īpaša uzmanībair pievērsta tam, lai palīdzētu personām ar invaliditāti un pasažieriem ar ierobežotāmpārvietošanās spējām.

Diskusijās starp trim iestādēm mēs spējām rast savstarpēji pieņemamus risinājumus attiecībāuz vairākiem sarežģītiem jautājumiem, proti, darbības jomu, pasažieru tiesībām atcelšanasvai kavēšanās gadījumā, kompensāciju un palīdzību saistībā ar negadījumiem,


nosacījumiem, kas atvieglotu pāreju uz jaunajiem noteikumiem, un, visbeidzot, personuar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām.

Kā jūs jau zināt, Padome apstiprināja kopīgo tekstu savā sanāksmē, kas notika 2011. gada31. janvārī. Tādējādi šo tiesību aktu parakstīs rīt. Tā publicēšana Eiropas Savienības OficiālajāVēstnesī ir gaidāma martā.

(IT) Priekšsēdētaja kungs! Visbeidzot es gribētu apsveikt Cancian kungu par viņa izcilodarbu.

Atļaujiet man jūs apsveikt par labi padarītu darbu!

Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Tiesību aktupriekšlikums par autobusu pasažieru tiesībām, ko mēs šodien apspriežam, ir ļoti sarežģītaprocesa rezultāts, tostarp samierināšanas procedūras. Pavērsiens notika ilgajās sarunās,kas notika 2010. gada 30. novembra vakarā Samierināšanas komitejā, un pēc vairāk nekādivus gadus ieilgušām sarunām izdevās atrast kompromisu.

Vēlos jums sirsnīgi pateikties par to, ka jūs to panācāt! Pirmkārt, priekšsēdētāja vietnieceiKratsa-Tsagaropoulou kundzei par viņas prasmīgo vadību, Transporta un tūrisma komitejaspriekšsēdētājam Simpson kungam, referentam Cancian kungam, un, protams, mums būtujāpiemin arī Beļģijas prezidentūra.

Esmu pateicīgs Parlamentam par to, ka tas konsekventi pieprasa nodrošināt augstu pasažieruaizsardzības līmeni. Kad Padome 31. janvārī to būs apstiprinājusi, es aicinu arī jūs pieņemtšo regulu un oficiāli noslēgt procedūru.

Līdz ar priekšlikumu par autobusu pasažieru tiesībām tagad ir īstenoti visi praktiskiepasākumi, kas paredzēti ceļotāju aizsardzībai, un tas pasažieriem nodrošinās vienāduspakalpojumu kvalitātes pamatstandartus visās ES valstīs.

Kompromisa tekstā ietverti svarīgi sasniegumi: tas nodrošina virkni pamattiesību visiemautobusu pasažieriem. Kā Cancian kungs jau minēja, daži sarežģīti jautājumi nebija atrisinātilīdz pēdējam sarunu brīdim. Daži varētu teikt, ka regulas darbības joma attiecībā uzautobusu pārvadājumiem, kuru maršruts ir 250 km un vairāk, ir pārāk ierobežota un viņibūtu gribējuši, lai to piemērotu arī tiem pasažieriem, kas izmanto vietējos autobusupārvadājumus. Citi varētu apgalvot, ka šajā tekstā iekļauti nosacījumi, kuru īstenošanaizmaksās dārgi, jo īpaši mazākiem pārvadātājiem. Es uzskatu, ka šis teksts ir ļoti labilīdzsvarots kompromiss.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka virkne pamattiesību attiecas uz visu veidu pakalpojumiemun nodrošina īpašu aizsardzību vismazāk aizsargātākajiem pasažieriem. No otras puses,ir nodrošināts, lai potenciālo izmaksu ietekme uz nozari būtu pēc iespējas mazāka. Kopumākompromisa dokuments ir patiess ieguvums ceļojošajiem iedzīvotājiem un šīs nozarestēlam.

Mathieu Grosch, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Kallas kungs,dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Cancian kungam, jo īpaši par viņa smago darbu, jo šisnebija ziņojums, ko sagatavo saskaņā ar parasto procedūru, taču mēs esam panākuši laburezultātu.

Kompromisiem acīmredzami vienmēr ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Daži uzskata,ka mēs esam aizgājusi pārāk tālu, savukārt citi domā, ka mēs neesam gājuši pietiekami tālu.Process Padomē nebija viegls, tāpēc es vēlos no sirds pateikties Padomei par to, ka tā deva


mums iespēju atrast kompromisu pēdējā brīdī. Es uzskatu, ka ziņojuma joma ir pareiza.Mēs esam teikuši, ka trīs valstis paliek ārpus tiešas tās piemērošanas jomas. Taču, tā kāLuksemburga ir iesaistīta pārrobežu kontekstā, faktiski šie noteikumi tieši neietekmē tikaidivas valstis. Attiecībā uz vietējo sabiedrisko transportu konkursu prasību specifikācijāsviegli varēs iekļaut tādus nosacījumus, kas paredz pasažieru tiesību obligātu ievērošanuun stiprināšanu. Tāpēc kritika par to, ka regula neattiecas uz vietējiem pārvadājumiem,nav pamatota. To var risināt reģionālā līmenī.

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa vienbalsīgi atbalstīs šo kompromisu.Mēs uzskatām, ka tiesību aktu par pasažieru tiesībām kopums ir pilnīgs, un ceram, katuvākajā nākotnē būs iespējams sagatavot konsolidēto versiju, ietverot visu šo jomu, laidrīz varētu īstenot tādas tiesības, kas dod labumu iedzīvotājiem, nevis juristiem. Manuprāt,joprojām pastāv daudzas problēmas, jo īpaši attiecībā uz tiesību īstenošanu gadījumos,kad noteikumi nedod praktisku labumu iedzīvotājiem un kad tie nav pietiekami skaidri,lai noteiktu pasažieru tiesības. Ņemot to vērā, es vēlos pateikties visiem iesaistītajiem parsmago darbu. Ceru, ka plenārsēdē mums izdosies gūt plaša vairākuma atbalstu šimveselīgajam kompromisam.

Brian Simpson, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izteiktsavu pateicību un pateicību S&D grupas vārdā Cancian kungam par viņa smago darbu šāpatiešām ļoti grūtā un ļoti sarežģītā ziņojuma sagatavošanā.

Paraugoties uz šo konkrēto vienošanos, rodas divi jautājumi. Pirmais jautājums ir šāds:„vai tā ir ideāla?”, bet otrais —„vai tas ir solis uz priekšu?”. Atbildot uz pirmo jautājumuno parlamentāra viedokļa, manuprāt, mums ir jāatzīst, ka šī vienošanās nav ideāla. Jau tasvien, ka pēc savas būtības tā ir kompromiss, nozīmē, ka dažos jautājumos Parlamentamnācās piekāpties, jo īpaši attiecībā uz darbības jomu, jo mēs būtu vēlējušies, lai regulaattiektos uz mazāku attālumu.

Bet — vai tas ir solis uz priekšu? Jā, tas ir, jo tagad autobusu pasažieriem piemēros tādupašu tiesību kopumu, kāds jau ir ieviests attiecībā uz citiem transporta veidiem. Mums tasir arī solis uz priekšu, īstenojot savu apņemšanos uzlabot autobusu pārvadājumu pieejamībuvisā Eiropas Savienībā cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem arinvaliditāti.

Es gribētu tikai īsi pievērsties vēl vienam jautājumam, kas skar prasību mācīt personālupalīdzēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem un invaliditāti, lai viņiem būtu tāda pati piekļuvesabiedriskajam transportam, kāda ir cilvēkiem bez kustību traucējumiem. Es zinu, ka iratkāpe, kas ļauj dalībvalstīm atlikt šīs prasības izpildi par pieciem gadiem, bet es ceru, katās šo iespēju neizmantos.

Visbeidzot, manuprāt, ir svarīgi atbalstīt šo galīgo vienošanos, lai pašlaik būtu noteiktasvisu transporta veidu pasažieru tiesības. Es zinu, ka nākotnē mēs atkal tām pievērsīsimiesun vēlreiz tās pārskatīsim, taču es domāju, ka mēs esam spēruši soli uz priekšu šajā jomāun ka Parlamentam būtu jāatbalsta vienošanās, ko Cancian kungs ir panācis ar Padomisamierināšanas procedūras rezultātā.

Gesine Meissner, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ilgstoša procedūratagad ir noslēgusies, un tā ir labā ziņa. Šajā visā ir daži pozitīvi aspekti. Viens aspekts ir tas,ka pamattiesībās cilvēkiem ar invaliditāti ir iekļautas tiesības uz informāciju un piekļuvestiesības. Vēl viena pozitīva iezīme ir tā, ka atlīdzība par zaudējumiem, ko maksā mazie unvidējie uzņēmumi, ir saglabāta pieņemamā līmenī, kas sākotnēji tā nebija. Labi ir arī tas,


ka mēs esam panākuši vienošanos, jo pretējā gadījumā mēs būtu iestrēguši samierināšanasprocesā un nebūtu vispār nekādu noteikumu attiecībā uz vienu specifisku transporta jomu.

Taču es vēlos norādīt arī dažus negatīvus aspektus, jo mēs neesam spējuši radīt patiesuEiropas risinājumu. Lai gan mēs sakām, ka cilvēku, preču un pakalpojumu brīva kustībair Eiropas princips, mēs tomēr neesam sasnieguši Eiropas risinājumu šajā jomā, ja uz trimvalstīm regula neattiecas, bet citās valstīs nav šāda attāluma autobusu maršrutu. Cilvēkiemar invaliditāti tiesības ceļot ar pavadoni, kas viņiem bieži ir nepieciešams, lai pārvietotos,ir garantētas vienīgi tālsatiksmē. Turklāt uz autobusiem attiecas klauzula par lielām dabaskatastrofām, ko nepiemēro gaisa satiksme, jo tad aviokompānijām būtu jāatlīdzinazaudējumi pelnu mākoņa gadījumā. Tas nozīmē, ka mazturīgākiem pasažieriem, jo īpašitiem, kas veic īsus pārbraucienus, netiks atlīdzināti zaudējumi un viņiem nebūs tiesību.Tas, protams, nav labi.

Tāpēc šo pozitīvo un negatīvo aspektu sajaukuma dēļ mēs atturējāmies no balsošanassamierināšanas procedūras pusnakts sesijas laikā, un to pašu mēs darīsim arī šodien.

Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par spīti tam,ka ES ir parakstījusi attiecīgo konvenciju, cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējāmtiesības šajā ziņojumā nav ņemtas vērā.

Es to pieminēju jau sākumā maniem komentāriem par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ziņojumanopietnākais trūkums ir tas, ka mēs vienmēr esam iekļāvuši ierobežojošo frāzi „ja iespējams”.Diemžēl es esmu pietiekami iepazinusies ar šiem gadījumiem, lai varētu teikt, ka šis „jaiespējams” parasti noved pie tā, ka nav iespējams nodrošināt efektīvu risinājumu cilvēkiemar kustību traucējumiem.

Īpašu vilšanos man sagādāja ierobežojuma noteikšana veidiem, ko izmanto, lai padarītupieejamu informāciju par autobusu pārvadājumiem. Arī šīs tiesības tiek samazinātas tā,ka cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām nevar pat uzzināt to, kur viņi var saņemtpalīdzību, un tā tālāk.

Citas problēmas ir radušās pēdējās kārtas laikā sarunās, kurās Cancian kungs patiešām irielicis savu sirdi, un es gribu viņam par to pateikties. Viņš ir darījis visu iespējamo, lai iegūtulabu rezultātu, taču viņa mēģinājumi ir atdūrušies pret Padomes bezjūtīgo pieeju. Vēl viensaspekts ir 250 km attālums, kas jau tika pieminēts. Baidos, ka liela attāluma pārvadājumitiks dalīti un 500 kilometru maršrutus sadalīs divās daļās tā, lai nebūtu riska, ka pasažierivarēs izmantot savas tiesības. Tas ir jāņem vērā īstenošanas procesā.

Viena laba iezīme bija šķīrējtiesas iestādes ieviešana, kas būs izdevīgi patērētājiem. Citipozitīvi aspekti ietver arī to, ka piemēro pastāvīga uzlabojuma principu un ka darbiniekiembūs nodrošinātas mācības. Taču citādi, dāmas un kungi, šis tiesību akts nekādā ziņā navEiropas likumdošanas šedevrs.

Roberts Zīle, on behalf of the ECR Group. – (LV) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētupievienoties visiem šiem pateicības vārdiem visām iesaistītām pusēm, kas atrada šokompromisu, bet it īpaši es gribētu pateikties A. Cancian kungam, kurš, es domāju, atradaParlamenta vārdā ļoti pareizas kompromisa iespējas. Mēs ar pasažieru tiesībām autobusosprincipā esam ieviesuši pasažiera tiesības visos transporta veidos. Protams, var teikt, ka šīstiesības ir ļoti atšķirīgas dažādos transporta veidos attiecībā uz kompensāciju līmeņiematkarībā no kavējuma ilguma vai transporta veida maršruta atcelšanas. Taču, ja arī mūsupasažieri Eiropas Savienībā varbūt samulsīs pirmos gadus, tas tomēr ir solis uz priekšu šo


pasažieru tiesību nodrošināšanā, un tas, ka autobusos šīs pasažieru tiesības ir ieviestas kāpašas beidzamās, parāda, ka tas laikam bija visgrūtākais solis.

Man īpašs gandarījums ir par pamattiesībām personām ar invaliditāti un personām arīpašām vajadzībām, kā arī par to, ka šīs tiesības viņiem piemīt arī uz transportapārvadājumiem autobusos, ja tas ir zem 250 km, ar šo vienu izņēmumu, ko Brian Simpsonjau minēja, proti, ka uzņēmumi, kas sniedz šos pakalpojumus, var atlikt apmācību. Es ļoticeru, ka to nedarīs ļaunprātīgi. Gluži tāpat kā dalībvalstis divreiz četrus gadus neatliks šīsdirektīvas ieviešanu līdz maksimālajam atlikšanas termiņam. Paldies!

Jaromír Kohlíček, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējos gadospasažieru tiesības visos transporta veidos ir kļuvušas par aizvien svarīgāku tematu EiropasParlamenta debatēs. Jāteic, ka daudzos gadījumos es saskatu problēmas, ko var radītpasažieru tiesību piemērošana, un nodrošināšanās pret šīm problēmām noteikti būs ļotiienesīga joma daudzām finanšu iestādēm.

No otras puses, šo jauno izdevumu rezultātā pamatoti palielināsies tarifi. Nav nekas jauns,ka Padome ir centusies būtiski mainīt regulas projekta pamatelementus attiecībā uz autobusapasažieru tiesībām. Mums no iepriekšējām samierināšanas procedūrām ir zināma šī Padomesnostāja. Šajā saistībā es gribētu pateikties delegācijas priekšsēdētāja vietniecei RodiKratsa-Tsagaropoulou, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam Brian Simpson unreferentam Antonio Cancian par labi paveiktu darbu. Viņi ir panākuši patiesi ļoti saprātīgukompromisu.

Par īpaši pozitīviem es uzskatu šādus elementus:

1) tālsatiksmes transporta definīciju, kurā noteikts, ka tas ir transports, kura maršrutagarums pārsniedz 250 km, ar nosacījumu, ka šī regula attieksies arī uz tiem cilvēkiem, kasšo tālsatiksmes maršrutu izmantos tikai kā daļu no sava ceļojuma;

2) personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām stāvokļa uzlabošanu —pat, ja tas nav ideāls — saistībā ar šo transporta veidu;

3) kompensāciju un palīdzību saistībā ar negadījumiem. Šajā saistībā es gribētu norādīt,ka aprīkojuma, piemēram, ratiņkrēslu, bojājuma gadījumā ir paredzēta kompensācija pilnāapmērā, kas nozīmē zināmu nenoteiktības pakāpi, un noteikti būs jāprecizē formulējumsapdrošināšanas mērķiem, piemēram, nosakot maksimālo robežu;

4) ir diezgan skaidri izklāstītas pasažieru tiesības, ja braucieni ir apturēti vai kavēti. Parpozitīvu es uzskatu arī uzlabotas informācijas nodrošināšanu pasažieriem;

5) tāpat kā vairums kolēģu es atzinīgi vērtēju to, ka pārejas periods šīs regulas ieviešanaibūtu jāsamazina līdz laikposmam, kas nepārsniedz četrus gadus. No otras puses, es nemazneesmu gandarīts par iespēju pagarināt šo periodu vēl par četriem gadiem.

Es uzskatu, ka tuvākajā nākotnē būtiskas problēmas neradīs tas, kā pasažieru tiesības irjāpiemēro tajos maršrutos, kas ir paralēli tālsatiksmes pārvadājumu daļām. Protams, paliekjautājums par to, kā noteikt finansiālos ierobežojumus, ja nav papildu nosacījuma parinflāciju, pielāgojot šos finansiālos ierobežojumus atbilstīgi eiro kursam tā, lai reālā izteiksmēšie ierobežojumi nemainītos.

Es uzskatu, ka šī vienošanās ir labs kompromiss. Galvenais mērķis ir pasažieru tiesībuplašāka piemērošana visos transporta veidos, un šis papildu solis attiecībā uz autobusu


transporta pasažieriem noteikti ir veiksmīgs saskaņošanas procesa iznākums. EiropasApvienotā kreiso – Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalsta šo iznākumu.

Juozas Imbrasas, EFD grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi, ka pēc debatēmun nostāju saskaņošanas galīgo tekstu var uzskatīt par ļoti apmierinošu un labi līdzsvarotukompromisu. Tajā ir izdevies nodrošināt pasažieru tiesības un vienlaikus neuzlikt smaguslogu pārvadātājiem, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Īpašisaskaņošanas procedūras iznākumu var uzskatīt par Eiropas Parlamenta panākumiem, unes to apsveicu par šiem panākumiem.

Ņemot vērā šīs transporta nozares nemitīgo izaugsmi, šā priekšlikuma mērķis ir noteiktES mēroga tiesības pasažieru aizsardzībai, kas būtu salīdzināmas ar pasažieru tiesībāmcitos transporta veidos un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus dažādudalībvalstu, kā arī dažādu transporta veidu pārvadātājiem.

Regulā ir stiprinātas pasažieru tiesības uz zaudējumu atlīdzību nāves gadījumā, tostarp uzsaprātīgiem bēru izdevumiem, vai personiska ievainojuma, kā arī bagāžas nozaudēšanasvai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumiem. Turklāt, ja notiek nelaimes gadījums,pasažieriem ir tiesības saņemt palīdzību, lai segtu tūlītējas praktiskās vajadzības, tostarp,ja nepieciešams, pārtiku un apģērbu, transportu, pirmās palīdzības sniegšanu unizmitināšanu. Ja brauciens ir atcelts vai kavējas ilgāk nekā par 120 minūtēm, tad pasažieriempapildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetescenas.

Ar šo regulu ir stiprināta arī palīdzības sniegšana invalīdiem un personām ar ierobežotāmpārvietošanās spējām, kas ir ļoti svarīgi. Pasažieriem ir jāsaņem atjauninātā informācijureālajā laikā, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

Šis ir labs lēmums, apsveicu!

SĒDI VADA : D. WALLISPriekšsēdētāja vietniece

Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pasažieru tiesību uzlabošanaregulāros autobusu pārvadājumos ir vēlams mērķis. Taču daži no priekšlikumāierosinātajiem pasākumiem ir pārmērīgi. Piemēram, pasažieriem ir tiesības pavadīt līdzpat divām naktīm viesnīcā, ja autobusu atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes.Autotransports tomēr bieži ir atkarīgs no faktoriem, kas atrodas ārpus atsevišķu autobusuoperatoru kontroles, piemēram, satiksmes sastrēgumiem, ko izraisa negadījumi, slikti laikaapstākļi un nepietiekama sniega tīrīšana. Šo noteikumu sekas būs ar lielām izmaksāmsaistīti atbildības gadījumi, kuros nebūs iespējams piemērot principu, ka atbildīgā puse iratbildīga par zaudējumiem.

Jaunākā Eiropas Savienības regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām ir līdzīgā situācijā.Uzņēmumiem tagad būs jāmaksā par kavēšanos, ko tie nav izraisījuši. Piemēram, AustrijasFederālais dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par vilcienu kavēto stundu skaitu, kas pagājušajāgadā kopā bija 2800 stundas, jo vilcieni ļoti vēlu ieradās no Vācijas. Turpmāk mums irjāizvairās no tādiem neatbilstīgiem pasākumiem kā, piemēram, šis.

Dieter-Lebrecht Koch (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Kallas kungs, dāmas unkungi! Es ļoti atzinīgi vērtēju saskaņošanas procedūras iznākumu. Kad šī regula būs ieviesta,autobusu pasažieriem, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, būs tāds


pats aizsardzības līmenis, kādu piemēro citos transporta veidos. Turklāt regulā ir nodrošinātsaugsts vispārējais patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī ņemts vērā tas, ka šajā transportasektorā operatori ir galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Galējās prasības, kurupiemērošanas gadījumā autobusu transports kļūtu gandrīz vai neiespējams, ir atceltas kopāar tām prasībām, kuras no regulas jomas būtu izslēgušas lielāko daļu dalībvalstu.

Autobusu pārvadājumu operatoriem, kuru pakalpojumus izmanto lielākā daļa iedzīvotāju,ir jānodrošina augstas kvalitātes pakalpojumi arī personām ar invaliditāti un personām arierobežotām pārvietošanās spējām. Šīm personām jābūt tiesībām saņemt palīdzību, unsociālās integrācijas nolūkos šī palīdzība ir jāsniedz bez maksas.

Debora Serracchiani (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi! Arī es vēlospateikties Cancian kungam par viņa centieniem panākt šo sarežģīto kompromisu. Pateicotiesšai regulai, autobusu pasažieriem būs tādas pašas tiesības, kādas ir citu transporta veidu,piemēram, vilcienu un kuģu pasažieriem.

Regula, kas attiecas uz visiem pārvadājumiem valsts iekšienē un starp valstīm, kuru maršrutsir 250 km un vairāk, aizsargā arī pasažierus, kas izmanto īsākas distances regulārospārvadājumus. Es runāju īpaši par personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotāmpārvietošanās spējām, kam ir garantēta nediskriminējoša piekļuve transportam, tiesībasuz kompensāciju ratiņkrēslu nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, kā arī ar invaliditātisaistīto mācību autobusu personālam.

Esmu arī gandarīta, ka ir panākta vienošanās par kompensāciju nāves gadījumā, ieskaitotsaprātīgus bēru izdevumus, vai miesas bojājumu gadījumā un bagāžas nozaudēšanas vaibojājuma gadījumā, ja noticis negadījums. Par pozitīvu es uzskatu arī to, ka pasažieri varizvēlēties: turpināt ceļojumu bez papildu piemaksas vai arī saņemt atlīdzību biļetes cenasapmērā brauciena atcelšanas, kavēšanās ilgāk par divām stundām vai virsrezervējumagadījumā.

Attiecībā uz informāciju pasažieriem es domāju, ka būtu lietderīgi nodrošināt viņieminformāciju par savienojumiem ar citiem transporta veidiem, tādējādi sekmējot dialogustarp autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem. Visbeidzot es esmu ļoti gandarīta,ka sarunu laikā mums izdevās izpētīt un garantēt maksimālo palīdzības līmeni personāmar invaliditāti un tām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām līdzi vardoties pavadītājs, par braucienu neko nemaksājot.

Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateiktiesCancian kungam, kurš ir ļoti smagi strādājis, lai panāktu šo vienošanos, un pēc sarežģītajāmsarunām ir panākta vienošanās par šo tekstu.

Ir gūti panākumi saistībā ar pasažieru tiesībām uz kompensāciju un palīdzību negadījuma,atcelšanas vai kavēšanās rezultātā un saistībā ar pasažieru pamattiesību atzīšanu neatkarīgino attāluma; vienošanās dokumentā ietvertas arī personu ar invaliditāti un personu arierobežotām pārvietošanās spējām tiesības.

Taču piemērošanas jomas definīcija — pārvadājumi, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk,— nozīmē, ka trīs valstis paliek ārpus regulējuma, ko nosaka šis Eiropas Savienības tiesībuakts. Mūsuprāt, ar šo nepietiek, lai gan mēs atzīstam, ka sasniegts ir daudz salīdzinājumāar sākotnējo priekšlikumu. Tādēļ mūsu grupa atturēsies.

Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien Eiropas Parlamentsraida ļoti pozitīvu signālu tiem pasažieriem, nodokļu maksātājiem un Eiropas vēlētājiem,


kuri izmanto autobusus, tostarp personām ar invaliditāti. Cilvēki, kas balso par mums unmaksā mums algas, gaida, lai mēs pieņemtu tieši šādus konkrētus lēmumus. Protams, šajāsēžu zālē ir izskanējušas piezīmes par to, ka šis nav pats svarīgākais temats plašākujautājumu kontekstā, un, protams, ka nav arī. Taču, manuprāt, šis ir ļoti būtisks solis uzpriekšu, kas padara Eiropu un Eiropas Savienību humānāku un atvērtāku nevis politiķu,bet patērētāju vajadzībām jeb, citiem vārdiem sakot, to vajadzībām, kuri izmanto dažādustransporta veidus. Es ļoti gribētu pateikties savam kaimiņam Cancian kungam par viņauzcītīgo referenta darbu.

Anna Rosbach (EFD). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Tagad tālsatiksmes autobusupasažieriem saistībā ar kavēšanos, atcelšanu, bagāžas nozaudēšanu un daudzām citāmjomām vairāk vai mazāk ir tādas pašas tiesības kā lidmašīnu, vilcienu un kuģu pasažieriem.Principā tas ir labi. Tomēr es vēlos izteikt dažas kritiskas piezīmes. Personām ar ierobežotāmpārvietošanās spējām ir piešķirtas lielākas tiesības šajā saistībā. Taču ne visi autobusi varuzņemt vienlaikus gan pasažierus ar invaliditāti, gan fiziski veselos pasažierus, un ne visusautobusus iespējams pārveidot tā, lai tie varētu pārvadāt cilvēkus ar invaliditāti. Tādējādišajā jomā vēl ir tāls ceļš ejams, ja mēs gribam sasniegt iespējami augstāko vienlīdzībaslīmeni. Tālsatiksmes biļešu cenas visbiežāk ir noteiktas pēc iespējas zemākas, lai spētukonkurēt ar gaisa satiksmi. Tāpēc es uzskatu, ka mazi autobusu pārvadājumu uzņēmuminespēj izpildīt visas šajā regulā ietvertās prasības saistībā ar kompensāciju un tiesībām. Šouzņēmumu konkurētspēja ievērojami samazināsies, un ļoti drīz tām draudēs bankrots.Neesmu pārliecināta, ka tas varētu būt Eiropas Savienības interesēs, jo ES ļoti grib atbalstītmazos un vidējos uzņēmumus.

Georges Bach (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribu apsveikt visus iesaistītos,bet īpaši Cancian kungu par viņa centieniem grūtajā un ilgajā kompromisa panākšanasprocesā attiecībā uz šo sarežģīto ziņojumu.

Daži no panākumiem jau tika minēti, bet ir arī aspekti, kas sagādā vilšanos, jo īpaši attiecībāuz darbības jomu un citiem atsevišķiem specifiskiem jautājumiem, par kuriem tika runāts.Panākot šo kompromisu par autobusu pasažieru tiesībām, mēs esam noteikuši pasažierutiesības attiecībā uz visiem transporta veidiem. Nākamais pasākums, kas mums jāveic, irkopējas, saskaņotas un efektīvas pamatprogrammas izveide attiecībā uz visām pasažierutiesībām.

Lai veicinātu Eiropas pilsoņu uzticēšanos, Eiropas Savienībai īpaši svarīgi ir ieviest taisnīgasun skaidri noteiktas tiesības. Lai būtu uzticami, mums jānodrošina, ka tiesības attiecībā uzvisu veidu transportlīdzekļiem ir saskaņotas. Kritēriji, kas saistīti ar gaisa pasažieru tiesībām,nedrīkst būtiski atšķirties, piemēram, no tiem kritērijiem, ko piemēro dzelzceļa transportapasažieru tiesībām.

Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai mūsu pamatprogrammas pamatā nebūtu zemākie un vājākiestandarti. Tā vietā mums jāizvirza vērienīgi mērķi, kas vērsti uz Eiropas iedzīvotājuinteresēm.

Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms, protams, es vēlospateikties referentam par viņa pūlēm, kā arī „ēnu” referentiem, Simpson kungam un visiem,kas devuši savu ieguldījumu šajā iznākumā; nedrīkst nepieminēt arī Beļģijas prezidentūru.

Taču savu runu vēlos sākt ar kritisku piezīmi, kas adresēta konkrēti Padomei. Man žēl, kadarbības joma attiecas tikai uz maršrutiem, kuru garums ir vismaz 250 km. No Eiropasviedokļa būtu lietderīgi, ja šīs direktīvas nosacījumus piemērotu visiem pārrobežu


savienojumiem. Pat ierobežojot piemērošanas jomu tā, ka tā attiecas tikai uz 250 kilometrupārvadājumiem, dalībvalstis ļoti negribīgi izrādīja tās apstiprināšanai vajadzīgo atbalstu.

Spriežot ne tikai pēc šā ziņojuma, bet arī daudziem citiem ziņojumiem, šķiet, ir aizviengrūtāk panākt, lai vairums dalībvalstu domātu par patērētāja interesēm vai raudzītos noEiropas perspektīvas, un, manuprāt, tas ir ļoti satraucoši.

Tomēr ar šo regulu saraksts ir pabeigts. Tagad mums ir Eiropas noteikumi par pasažierutiesībām attiecībā uz visiem transporta veidiem. Nākamais solis — un komisārs jau paziņoja,ka rīkosies šajā saistībā, — ir mācīties no pieredzes, kas gūta dažādās nozarēs un panāktintegrētāku pieeju pasažieru tiesībām. Jo īpaši tas būtu jādara vietējā mērogā.

Šī regula ir solis uz priekšu, jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Viņiem vairs nebūsliegta piekļuve, un viņi vajadzības gadījumā varēs paļauties uz palīdzības saņemšanu.Manuprāt, tas ir svarīgi. Tāpat kā saistībā ar citiem transporta veidiem, kompensācija irparedzēta daudzos gadījumos, un pastāv izmitināšanas kārtība pasažieriem ilgstošaskavēšanās gadījumos.

Šo iemeslu dēļ mēs gribam atbalstīt šo kompromisu. Mēs to nedarām ar lielu entuziasmu,jo regula stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. Taču tas ir solis pareizajā virzienā,un tas atspoguļo kompromisu starp Padomes galējo nostāju, no vienas puses, un mūsuvērienīgajiem mērķiem, no otras puses.

Vilja Savisaar-Toomast (ALDE). – (ET) Priekšsēdētājas kundze! Igauņiem ir paruna:„Darbs dara darītāju.” Diemžēl to nevar teikt attiecībā uz direktīvu par autobusu pasažierutiesībām, kurā — pēc ilgas saskaņošanas procedūras — galu galā tomēr nav ievēroti tieprincipi, ko pieprasīja Eiropas Parlaments. Patiešām ir labi, ka mums tagad ir minimālāspamattiesības, taču ir nepieņemami, ka panāktā vienošanās par 250 km maršrutu izslēdzšo tiesības piemērošanu trīs valstīs. Turklāt šīs tiesības ir minimālas trīs vai četrās citāsvalstīs, jo tur, iespējams, ir tikai viens vai divi tik gari autobusu maršruti.

Turklāt nav pieņemami, ka ir izslēgti pārrobežu autobusu pakalpojumi neatkarīgi noattāluma, un mēs arī nevaram atbalstīt dalībvalstīm piešķirto astoņu gadu periodu, kuralaikā minētās direktīvas īstenošana nav obligāta. Diemžēl Igaunijas valdība atbalstīja šosnosacījumus un, vēl jo vairāk, pieprasīja garāku maršrutu. Tagad mums jāuzdod sevjautājums: vai mēs patiešām atbalstām pasažieru tiesības vai arī autobusu uzņēmumutiesības un to peļņu? Jebkurā gadījumā, tā kā es atbalstu Eiropas Savienības iedzīvotājus,es nesaprotu, kāpēc daļa Eiropas ir izslēgta no šīs direktīvas jomas. Tādēļ es nevaru balsotpar šo direktīvu vai šo ziņojumu.

Philip Bradbourn (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es stingri atbalstu pasažieru tiesībuprincipu, un ir tikai pareizi, ka klienti cer saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus.

Taču mums jābūt arī samērīguma izjūtai, un mums ir jāparaugās uz to, kādas būs reālāssekas. Mums jāsalīdzina lietotāju faktiskais ieguvums ar uzņēmumu reālajām izmaksāmšajā nozarē.

Parlaments un Komisija bieži vien ieņem „viens der visiem” pieeju, bet mums ir jāatzīst, kapasažieru tiesības attiecībā uz dažādiem transporta veidiem ir atšķirīgas. Gaisa satiksmenav tas pats, kas autobusu pārvadājumi. Šajā gadījumā vissvarīgākā atšķirība ir mazo unvidējo uzņēmumu skaits konkrētajā nozarē. Es uzskatu, ka visi šajā sēžu zālē zina, ciksvarīgi mūsu vietējai ekonomikai ir uzticami un rentabli autobusu pārvadājumi, un tiešitādēļ es stingri atbalstu 250 km noteikuma ieviešanu. Tas vienkārši nav pareizi, ka šis slogs


tiktu uzlikts mazajiem uzņēmumiem, kas sniedz vietējos vai reģionālos transportapakalpojumus.

Ņemot vērā šīs aizsardzības ieviešanu, kā arī šā tiesību akta pamatā esošā principa lielovērtību, es stingri atbalstu kompromisu.

Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šī iniciatīva ir briedusi gandrīz trīs gadus,un šoreiz es esmu Padomes, nevis Parlamenta pusē.

Protams, mums ir jāaizsargā pasažieru, jo īpaši personu ar invaliditāti, tiesības, tačusākotnējam priekšlikumam — kā Philip Bradbourn teica —, ja to pieņems, būs nopietnassekas attiecībā uz mazajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem. Patiešām, tas liktudaudziem no tiem pārtraukt uzņēmējdarbību. Šā iemesla dēļ samierināšanas process bijaļoti svarīgs, un panāktais kompromiss rada taisnīgu līdzsvaru starp pasažieru tiesībām, novienas puses, un pārvadātāju tiesībām, no otras puses. Es pilnīgi piekrītu Bradbourn kungam,ka nevar vienādot jūras transporta pasažieru tiesības, gaisa satiksmes pasažieru tiesības,dzelzceļa pasažieru tiesības un autobusu pasažieru tiesības, iekļaujot tās visas vienā paketē.Tāpēc runas par konsolidēto paketi vienkārši ir nereālas un neizpildāmas.

Es vēlos uzslavēt Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāju Brian Simpson, kurš irveicis lielisku darbu, komitejas referentu Cancian kungu un mūsu koordinatoru MathieuGrosch. Visbeidzot mums ir taisnīga un līdzsvarota kompromisa pakete, kas ir savstarpējiizdevīga visām iesaistītajām pusēm.

Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējos gados Eiropas Parlamentskopā ar Padomi ir pieņēmis tiesību aktus attiecībā uz gaisa un dzelzceļa transporta pasažierutiesībām. Tāpēc ir loģiski, ka mums tagad jāpieņem tāds pats pasākumu kopums arī attiecībāuz autobusu transportu par spīti tam, ka ceļotāji Eiropā joprojām dod priekšrokuindividuālajam transportam un ka autobusu pārvadājumu standarti strauji uzlabojas.

Taču vajadzētu būt skaidrām robežām, cik lielas ir mūsu pūles un entuziasms attiecībā uzregulējumu. Ir loģiski Eiropas Savienībā noteikt pamatstandartus pārrobežu ceļojumiem,lai aizsargātu mazāk aizsargātās pasažieru grupas un nodrošinātu viņu tiesības. No otraspuses, centieni paplašināt tiesības attiecībā uz vietējiem transporta pakalpojumiem unmēģinājumi nodrošināt iespējami lielāko kompensāciju reglamentēt visu līdz pēdējamsīkumam ir neatbilstīga iejaukšanās iekšējā tirgū. Ir skaidrs, ka visas liekās saistības nozīmēlielākas izmaksas autopārvadātājiem, kas galu galā atspoguļosies biļešu cenās.

Būdams bijušais mērs, es ar bažām raugos uz priekšlikumu iekļaut pilsētas un piepilsētastransportu šīs direktīvas piemērošanas jomā. Es esmu gandarīts par veselā saprāta uzvarušajā jautājumā un par to, ka pilsētu un piepilsētu transports tiks pasargāts no pārmērīgaregulējuma.

Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistītikompromisa izstrādē, un īpaši gribu pateikties referentam un komitejas priekšsēdētājamSimpson kungam. Lai gan šis ir kompromiss, tas ir arī svarīgs solis uz priekšu no sabiedrībasperspektīvas. Attiecībā uz jautājumu par kavēšanos un bagāžas nozaudējumu ir ārkārtīgisvarīgi, lai sabiedrība zinātu, ka mēs esam ieviesuši tiesību aktu, kas aizsargā tās tiesības.

250 kilometru ierobežojums attiecībā uz maršrutu nav labākais iespējamais risinājums,un tas nav panākums, kā daudzi šeit teica. Es uzskatu, ka tas, iespējams, ir vājākais punktsšajā tiesību aktā un mums, protams, nāksies pie tā atgriezties nākotnē, bet, no otras puses,ir sperts liels solis, lai ievērojami uzlabotu tiesības personām ar invaliditāti un personām


ar ierobežotām pārvietošanās spējām. No sabiedrības perspektīvas mums būtu jāievieštieši šādi tiesību akti.

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šī regula savā ziņā ir gan laba, gan slikta.Atsevišķas tās daļas ir labas. Es īpaši atzinīgi vērtēju pārvietošanās iespēju personām arinvaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, bet man ir tādas pašas bažas, ko jau irpauduši citi runātāji attiecībā uz 250 km slieksni. Nevar visiem piemērot vienus un tospašus noteikumus. Eiropas Savienībai ar tās dažādā lieluma 27 dalībvalstīm ir vajadzīgazināma elastība valstīs, lai būtu iespējams šos noteikumus piemērot visām valstīm.

Es dzīvoju vairāk nekā 300 kilometru attālumā no mūsu galvaspilsētas. Manā vēlēšanuapgabalā un galvaspilsētā, Dublinā, autobusu satiksmē starp lauku teritorijām strauji pieaugmazo uzņēmumu īpatsvars. Tagad šā priekšlikuma nosacījumu dēļ, jo īpaši apdrošināšanasizmaksas pieauguma dēļ, uz šiem uzņēmumiem tiks izdarīts milzīgs spiediens, kas var tosizstumt no uzņēmējdarbības. Ja tie pārtrauks savi darbību, tiks zaudētas gan darbavietas,gan pasažieru iespējas. Virzoties uz priekšu, mums būs tas jāuzrauga.

Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju ziņojumu parautobusu satiksmes pasažieru tiesībām. ES iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti,būs vieglāk izmantot šādus pakalpojumus. Pirms kompromisa izstrādes notika ilgstošasapspriešanās. To laikā un līdz pašām beigām Eiropas Parlaments un Cancian kungs iestājāspar personām ar invaliditāti. Diemžēl Eiropas Padome šajā jautājumā izrādījās tuvredzīgākaun neelastīgāka. Man ļoti žēl, ka Eiropas Padome nespēj atzīt to, ka mēs dzīvojam straujinovecojošā sabiedrībā. Personu ar invaliditāti skaits vienā brīdī pieaugs neaptveramāātrumā. Mums būtu jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk šī problēma skars visus ES iedzīvotājus unvisiem būs vajadzīga palīdzība. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka mūsu darbs vēl nav pabeigts.Kompromiss jau ir atrasts attiecībā uz četriem transporta veidiem, un tagad ir pienācislaiks izstrādāt vienotu pasažieru tiesību hartu, kas vēlāk var veicināt pasažieru tiesībuīstenošanas pastiprināšanu.

Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments gatavojasbalsot par svarīgu kompromisu, kas ievērojami uzlabos pasažieru tiesības autobusutransporta jomā. Manuprāt, ir svarīgi, ka papildus pasažieru kompensācijai par nozaudētuvai bojātu bagāžu vai kompensācijām autobusu kavēšanās gadījumos un citiem pasākumiemkompromiss ietver arī nosacījumus, kas uzlabo pasažieru ar invaliditāti un personu arierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Es īpaši atbalstu personu ar invaliditāti tiesībasuz informāciju un palīdzību vismaz atbilstīgi tam, par ko beidzot izdevās vienotiessamierināšanas procesa laikā. Sabiedriskais transports ir būtisks un svarīgs elements personuar ierobežotām pārvietošanās spējām ikdienas dzīvē. Nebija viegli panākt kompromisu,un tāpēc arī es gribu apsveikt referentu un visu sarunu komandu par paveikto darbu. Šīsregulas apstiprināšana radīs kopēju aizsardzības sistēmu attiecībā uz visiem transportaveidiem Eiropas līmenī, un, kaut arī šis noteikti nav ideāls tiesību akts pasažieru tiesībujomā, tas tomēr ir ļoti svarīgs solis uz priekšu.

Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Kopīgi ar liberāļiem es atturēšosšodienas balsojumā par regulu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām. Šis ir pēdējaisposms paketē par aizsardzību ceļotājiem pēc gaisa, dzelzceļa un jūras satiksmes, tačudiemžēl — kā jau tika teikts — tas ir daudz mazāk vērienīgs. Cita starpā to jau teica Simpsonkungs un El Khadraoui kungs no Sociāldemokrātu grupas; tieši to viņi teica. Rezultātācilvēkiem būs jābrauc vairāk nekā 250 km, lai uz viņiem attiektos šajā regulā noteiktāaizsardzība. Ja jūs ceļojat no Briseles uz Amsterdamu ar gaisa transportu, tā uz jums attiecas,


ja jūs braucat ar autobusu, tad neattiecas. Un es varētu piebilst, ka tas ir vēl jo vairāk netaisnitāpēc, ka tie, kuri izmanto šādus pārvadājumus, bieži vien ir vismazāk turīgie iedzīvotāji.

Arī regulas stāšanās spēkā nav izprotama, jo pastāv vairākas atkāpes, kas ļauj to atlikt līdz2011. gadam. Bet tad jau būs jaunas tiesības, kā arī cita kompensācija negadījumu, kavēšanāsvai atcelšanas gadījumos. Šī palīdzība ir būtiska personām ar invaliditāti, taču praktiski tonav iespējams ieviest uzreiz, un, kas ir vēl svarīgāk — ne visiem uz to būs tiesības.

Michael Cramer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tas ir labi, ka mums tagadir pasažieru tiesības visos transportlīdzekļu veidos, tomēr šīs tiesības nevar noslēpt faktu,ka videi draudzīgais dzelzceļa transports atkal atrodas stipri neizdevīgā stāvoklī. Dzelzceļauzņēmumi maksā sliežu piekļuves maksu par katru nobraukto kilometru, taču uzautobusiem šāda sistēma neattiecas, un tas autobusu uzņēmumiem ir izdevīgāk. Dzelzceļatransports ir iekļauts emisiju tirdzniecības sistēmā, bet autobusu transports nav — atkalpriekšrocības autobusiem un vilcieni neizdevīgā stāvoklī. Ja kavējas vilciens, tad atlīdzība25 % apmērā no biļetes cenas tiek atmaksāta pēc stundas. Autobusu kavēšanās gadījumātās ir divas stundas.

Visas šīs priekšrocības ir nepieņemamas. Tāpēc ir nepieciešama integrēta pieeja. Ir vajadzīgaspasažieru tiesības visos transportlīdzekļos, taču ir vajadzīgi arī taisnīgi pamatnosacījumi.Nedrīkstētu būt tā, ka viens pasažieris saņem kompensāciju pēc trim vai piecām stundām,bet cits pasažieris — pēc stundas. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā, un tādā ziņā šis nav labskompromiss. Es nesaprotu, kāpēc videi draudzīgais dzelzceļa transports pastāvīgi tieknostādīts neizdevīgākā stāvoklī.

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pēc sarežģītajām sarunāmsamierināšanas procesa gaitā ir panākta kompleksa vienošanās attiecībā uz formulējumuregulai par autobusu pasažieru tiesībām. Lai gan regulas projekts attiecas tikai uzregulārajiem pārvadājumiem, kuru plānotais maršruts ir garāks par 250 km, tas arī ieviešjaunus noteikumus un nodrošina labāku aizsardzību autobusu pasažieriem.

Svarīgākais ieguvums pasažieriem, iespējams, būs viņu tiesību noteikšana braucienaatcelšanas vai kavēšanās gadījumos, jo šādos gadījumos transporta operatori tiek sodītipar transporta organizēšanas nepilnībām, uzliekot tiem pienākumu kompensēt biļetescenu pat pilnā apmērā, kā arī atlīdzināt citus zaudējumus līdz 50 % apmērā no braukšanasmaksas. Vienīgais jautājums, kas, manuprāt, varēja būt labāk apsvērts, ir atkāpes no regulaspiemērošanas grafika, kas ļauj dalībvalstīm atlikt direktīvas īstenošanu uz četriem gadiemar turpmāku termiņa pagarinājumu vēl par četriem gadiem. Kopējais laikposms — astoņigadi — šīs regulas īstenošanai man šķiet pārāk ilgs.

Siim Kallas, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties godājamiemdeputātiem par pārsvarā pozitīvajiem komentāriem.

Tagad mums būs jārisina regulas īstenošanas problēmas. Šīs problēmas rodas attiecībā uzvisiem tiesību aktiem pasažieru tiesību jomā. Tiesību aktu pilnveide, protams, būs ilgstošsprocess, taču es joprojām domāju, ka mūsu panāktais kompromiss, iespējams, tiks pieņemtsjaunas regulas veidā, un tas ir lielisks sākums. Tas, ka mēs esam ieviesuši noteiktus tiesībuprincipus attiecībā uz tik plašas jomas kā autobusu transports pasažieru tiesībām, ir arīprincipa jautājums. Iespējams, būs vajadzīgi pieticīgi kompromisi; viss ir jāpilnveido unjāievieš, taču šis ir ļoti svarīgs sākums, un es ceru, ka jūs balsosiet par šo regulu.

Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār,Cancian kungs, dāmas un kungi! Es gribētu tikai izteikt divas piezīmes un komentāru saistībā


ar ļoti vērtīgajām debatēm, kas šeit notika. Šīs debates ļoti labi parādīja grūtības, kādasCancian kungam, kā arī mums Padomē, komisāram un ekspertiem bija jāpārvar. Esnedomāju, ka mēs esam radījuši labākos no visiem iespējamiem apstākļiem ceļotājiem,kas izmanto autobusu transportu, taču es uzskatu, ka, iespējams, galvenais jautājums, komums vajadzētu sev uzdot, ir šāds: vai situācija uzlabosies, kad jaunie tiesību akti stāsiesspēkā? Es uzskatu, ka mēs uz šo jautājumu varam atbildēt ar noteiktu „jā”; autobusupasažieriem turpmāk patiešām būs vairāk tiesību, kaut arī šis nav ideāls kompromiss.

Kompromiss nozīmē to, ka pusēm jāpanāk savstarpēja vienošanās sarežģītos jautājumos.Gandrīz visās runās izskanēja jautājums par to, kur ir tā robeža, kas mums jāsasniedz, laimēs garantētu tiesības tādā apmērā, ka mēs apdraudēsim svarīgos ekonomikas dalībniekusun mazos un vidējos uzņēmumus, kuru situāciju mēs nemitīgi cenšamies uzraudzīt.Vienlaikus mēs tomēr ļoti plānojām nodrošināt papildu tiesības pasažieriem. Es ļoti labivaru saprast tos, kuri uz šo jautājumu lūkojas no personu ar īpašām vajadzībāmskatupunkta. Es uzskatu, ka mēs arī šajā saistībā spērām svarīgu soli uz priekšu. Manuprāt,šī projekta daļa ir labi izstrādāta, un es ticu, ka tiesību akts reāli dos labumu šiem cilvēkiem,precīzāk, jo īpaši šiem cilvēkiem.

Es tikai vēlos atgādināt godājamiem deputātiem, ka Ungārijas prezidentūra domā parspēcīgu Eiropas Savienību — Eiropas Savienību, kura nodrošina papildu tiesības saviemiedzīvotājiem un kuras stingrās politikas uzmanības centrā vienmēr ir tās iedzīvotāji.Turklāt es esmu pārliecināta, ka pašreizējās debates par šā tiesību akta projektu ir paredzētastam, lai nodrošinātu Eiropas Savienības iedzīvotājiem papildu tiesības. Es gribētu vēlreizpateikties visiem iesaistītajiem par darbu un ticu, ka šodienas balsošanā par ziņojumunebūs nekādu problēmu.

Antonio Cancian, referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Izteikdamspateicību visiem kolēģiem, kas runāja, es vēlos paust arī savu pārliecību, ka šī nav iespējamilabākā regula, bet tas ir vienīgais, ko varēja panākt, ņemot vērā Padomes nostāju.

Tas ir patiesi svarīgs jautājums, jo, manuprāt, ir izšķiroši svarīgi panākt līdzsvaru arī attiecībāuz šo transporta veidu gan transporta nozarē, gan tūrisma nozarē — divās jomās, parkurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.

Tas ir līdzsvarojošs lēmums starp vajadzību, no vienas puses, aizsargāt mazos un vidējosuzņēmumus — šo tematu mēs esam plaši apsprieduši pēdējās pāris stundas —, kas iesaistītiautobusu transporta nozarē, un, no otras puses, vajadzību aizsargāt tiesības personām arierobežotām pārvietošanās spējām, personām ar invaliditāti, vecuma pensionāriem,personām ar īslaicīgi ierobežotām pārvietošanās spējām un neaizsargātiem lietotājiemkopumā, lai turpmāk rastos arī iespējami mazāk strīdu. Šis ir līdzsvars, ko mēs centāmiespanākt, un mēs ceram, ka ar visu kopīgiem pūliņiem esam to sasnieguši.

Es uzskatu, ka tās pārstrādāšanas pamatā, par kuru paziņoja Kallas kungs, ir ideja izveidotvienotu regulējumu visu veidu transportlīdzekļiem. Patiešām, vēl nav izstrādāti atbilstīgipasākumi vienota transporta tirgus izveidei, lai aizsargātu pasažieru tiesības. Komisāre! Espatiesi ceru, ka papildus vienotam regulējumam mēs varam panākt vienotas uzziņu iestādesun vienotas biļešu kases izveidi un izstrādāt vienotu biļeti dažādiem transporta veidiem.

Es gribu vēlreiz pateikties visiem deputātiem, kas runāja, visiem, kuri pievērsa uzmanībušim ziņojumam — jo īpaši „ēnu” referentiem —, un tiem, kuri ar entuziasmu piedalījāsnobeiguma sarunās. Paldies Transporta un tūrisma komitejai un sekretariāta personālam,


paldies Padomei, jo īpaši Beļģijas prezidentūras personālam, un visbeidzot, taču ne mazāksvarīgi — paldies Győri kundzei, kura ir šeit kopā ar mums!

Visbeidzot, ja drīkstu, es gribētu pateikties Eiropas Komisijai, Kallas kungam un viņapalīgiem par konstruktīvo ieguldījumu, ko viņi deva nepārtraukti, Eiropas ParlamentaSamierināšanas komitejas sekretariāta darbiniekiem, kas parādīja augstu meistarību unprofesionalitāti — šīs ir absolūti nepieciešamas iezīmes, pieņemot svarīgus lēmumus mūsuiedzīvotāju vārdā.

Kopumā tas bija labs pārbaudījums, kas ir devis lielisku rezultātu Parlamentam.


Balsojums notiks pusdienlaikā.

SĒDI VADA: J. BUZEKPriekšsēdētājs


Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojuma par autobusu pasažieru tiesībām mērķisir noteikt pasažieru aizsardzības tiesības, ko piemēro visā Eiropas Savienībā attiecībā uzvisiem pasažieriem un dažādiem transporta veidiem. Padome nepiekrita Eiropas Parlamentagrozījumiem, tāpēc bija jāsāk tā sauktā samierināšanas procedūra. Panāktās vienošanāsgalvenie elementi pārsvarā atbilst Parlamenta sākotnēji izteiktajiem ierosinājumiem. Īpašisvarīgi ir tas, ka regula attieksies uz visiem regulārajiem iekšzemes pārvadājumiem unpārvadājumiem starp valstīm un dalībvalstis laikposmā līdz astoņiem gadiem varēs noteiktatbrīvojumus attiecībā uz regulārajiem reisiem un dažiem specifiskiem pakalpojumiem.Ja notiks negadījums, pasažieriem būs tiesības saņemt kompensāciju līdz EUR 220 000par vienu pasažieri un EUR 1200 par bagāžas vienību. Turklāt pārvadātājiem ir jāsniedznepieciešamā palīdzība saistībā ar negadījumu (pārtika, apģērbs un medicīniskā palīdzība),kā arī izmitināšana līdz divām naktīm. Kavēšanās gadījumā, ja tā pārsniedz 120 minūtes,vai brauciena atcelšanas gadījumā pārvadātājam jāpiedāvā pasažieriem iespēja turpinātbraucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas pasažierimvai iespēja saņemt atlīdzību biļetes cenas apmērā. Ja pārvadātājiem tas nebūs iespējams,tiem būs jāizmaksā kompensācija biļetes cenas apmērā un papildus jāmaksā 50 % no biļetescenas. Vienošanās aizsargā arī personu ar invaliditāti un personu ar kustību traucējumiemtiesības. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es pilnīgi atbalstu šā ziņojuma pieņemšanu.

Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo kompromisu par autobusu pasažierutiesībām, kas garantē tiesības uz transportu, tiesības uz informācijas par braucienupieejamību, autobusu pārvadātāju pienākumu organizēt obligātās mācības ar invaliditātisaistīto autobusu vadītājiem, tiesības uz kompensāciju par ratiņkrēslu bojājumiem, sūdzībuizskatīšanas mehānismu attiecībā uz visiem pasažieriem, izveidojot neatkarīgu valstsstruktūru regulas īstenošanai un sankciju piemērošanai.

Visos autobusu pārvadājumos, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk, bez maksas būs pieejamaīpaša palīdzība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanāsspējām — gan autoostās, gan brauciena laikā — un, ja nepieciešams, bezmaksas transportspavadoņiem.


Noteikumi par brauciena informācijas pieejamību un ar invaliditāti saistītas mācībasautobusu vadītājiem ievērojami uzlabos situāciju, jo īpaši neredzīgo un vājredzīgo cilvēkusituāciju.

Vienlīdzīga piekļuve transportam ir būtisks personas neatkarības priekšnoteikums. Bezvienlīdzīgas piekļuves transportam personas ar invaliditāti nevar doties uz darbu, iepirktiesvai piedalīties kultūras un citās atpūtas aktivitātēs.

Lai gan tekstā nav ietverts viss, ko es vēlētos tajā redzēt attiecībā uz palīdzību pasažieriemar invaliditāti un viņu tiesību stiprināšanu, es uzskatu, ka ir sperts svarīgs solis ceļā uz to,lai radītu iespēju visiem tiem pasažieriem, kas izmanto Eiropas pavadoņu suņus, pārvietotiesvisā Eiropas Savienībā, piemērojot viņiem tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro pārējiemiedzīvotājiem.

Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstu normatīvo rezolūciju parSamierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomesregulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004.Ņemot vērā stabilo izaugsmi šajā transporta nozarē, es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādātpasažieru aizsardzības tiesības, kas būtu piemērojamas visā ES un būtu vienlīdzīgas ar tāmtiesībām, kas ir noteiktas citu transporta veidu pasažieriem, kā arī nodrošināt vienādusnosacījumus pārvadātājiem neatkarīgi no dalībvalsts transportlīdzekļu veida. Ņemot vērāto, ka šajās tiesībās īpaša uzmanība pievērsta personu ar invaliditāti un personu arierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām, šī iniciatīva pelna mūsu atbalstu. Ļotibūtiski ir tas, ka rezolūcijā ir noteiktas tiesības saņemt kompensāciju pasažieriem, kuriemnodarīti miesas bojājumi autobusu negadījumos. Šie nosacījumi nozīmē, ka pasažieriembūs tiesības uz kompensāciju nāves vai miesas bojājumu vai bagāžas nozaudēšanas vaibojājumu gadījumos, ja tie ir saistīti ar negadījumiem.

Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos apsveikt Cancian kungu par paveikto darbu.Es priecājos, ka mums galu galā ir izdevies panākt vienošanos Samierināšanas komitejā.Mūsu galvenais sasniegums, protams, ir jautājums par pasažieru tiesībām uz kompensācijuun palīdzību, ja noticis negadījums, garantijas pasažieriem, ja notiek brauciena atcelšanaun kavēšanās, un garantētas tiesības invalīdiem un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanāsspējām (PRM). Esmu īpaši gandarīts par to, ka pasažieri ar ierobežotām pārvietošanāsspējām ir ietverti šajā dokumentā, kā jau minēju iepriekš, taču vienlaikus man ir pamatotasbažas šajā saistībā: attiecībā uz gaisa transportu — ne aviosabiedrības, ne lidostas precīzinezina, kuri pasažieri ir jāuzskata par pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.Ir zināms, ka tāpēc, ka pārvadātāju un lidostu rīcībā nav šīs informācijas, tiek liegta palīdzībamātēm un tēviem, kas vieni ceļo ar maziem bērniem. Tāpēc es gribētu izteikt šādu lūgumu:neuzskatīsim, ka mūsu darbs ir pabeigts, nobalsojot par šo dokumentu plenārsēdē. Mumsir arī pienākums uzraudzīt, vai regula tiek pienācīgi īstenota.

Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos sirsnīgi pateiktiesreferentam par smago darbu, kas ir bijis ārkārtīgi efektīvs. Līdz šim nav bijis nekāduatbilstīgas aizsardzības garantiju tiem pasažieriem, kas ceļo ar autobusu, jo tas bija vienīgaistransporta veids, uz kuru neattiecās neviens ES regulējums šajā jomā. Viens no jaunajiemelementiem, kas tiks ieviests, ir pasažieru tiesības pieprasīt kompensāciju saistībā arnegadījumu. Nākamie ārkārtīgi svarīgie punkti attiecas uz to, ka personām ar invaliditātibūs garantēta pārvadātāju palīdzība un ka pavadošā persona varēs ceļot bez maksas, kasir daļa no šīm garantijām.


Neslēpšu to, ka man personīgi aktīva pienākuma uzņemšanās saskaņošanas procedūrā,kas pirmo reizi vēsturē notika saskaņā ar Lisabonas līgumu, bija ārkārtīgs izaicinājums.Sarunās, kas ilga līdz vēlam vakaram, mums kopā ar Cancian kungu izdevās gūt pārsvarubalsojumā par kompromisu, kas paredz, ka nosacījumi obligāti jāpiemēro maršrutiem,kuri pārsniedz 250 km. Jānorāda, un tas ir diezgan nozīmīgs aspekts, ka šī regula garantē12 pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti. Pašlaik mums būtu jāpievēršliela uzmanība atbilstīgai informācijas kampaņai nolūkā nodrošināt, lai Eiropas Savienībasiedzīvotāji zinātu, kādas turpmāk būs viņu tiesības.

Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Varētu uzskatīt, ka tiesību akts par autobusupasažieru tiesībām, par kuru mēs šodien balsosim, ir pieticīgs. Tomēr pēc ilgstošāmdomstarpībām panākt kompromisu ir labāk nekā nepanākt neko. Ir nožēlojami, ka regulaspriekšlikums attiecas tikai uz tiem iekšzemes un pārrobežu autobusu maršrutiem, kurugarums ir vismaz 250 km. Šajā gadījumā uz Luksemburgu, Maltu un Kipru, piemēram,regula neattieksies vispār. Par neveiksmi varētu uzskatīt arī to, ka tiesību akts stāsies spēkātikai pēc vairākiem gadiem. Četri vai pat, iespējams, astoņi gadi ir ilgs laiks, ja tas jāpavadāautobusu pieturās, gaidot jaunu tiesību aktu.

Protams, panāktajā kompromisā ir arī pozitīvi elementi. Atbilstīgi Padomes sākotnējainostājai bija paredzētas tikai trīs pasažieru pamattiesības neatkarīgi no attāluma. Esmugandarīta, ka galīgajā kompromisa tekstā ir noteiktas 12 pamattiesības un ka īpaša uzmanībair pievērsta personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējāmvajadzībām. Regulas stāšanās spēkā atvieglos šo personu pārvietošanos, izmantojotautobusus. Vienlaikus regula viņiem piešķir lielākas tiesības nekā pārējiem pasažieriem.

Kad jaunais tiesību akts stāsies spēkā, dalībvalstīm būs jānodrošina efektīva un atbilstīgatās nosacījumu īstenošana. Tas attiecas ne tikai uz personām ar invaliditāti un personāmar ierobežotām pārvietošanās spējām, bet arī uz visiem pārējiem mūsu iedzīvotājiem, kasceļo, izmantojot autobusus.

Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Regula, par kuru mēs šodien balsojam,ir ļoti ievērojams sasniegums, jo pirmo reizi ar likumu būs aizsargātas to pasažieru tiesības,kuri ceļo ar autobusiem. Pēc smagām sarunām divu garu garumā Eiropas Parlamentam undalībvalstīm ir izdevies panākt vienošanos par galvenajiem jautājumiem, kas nostiprināsto pasažieru tiesības, kuri izmanto šo transporta veidu. To vidū ir kompensācijas braucienaatcelšanas vai kavēšanās gadījumos, kompensācija par pazaudētu vai bojātu bagāžu, kā arīnosacījums, ka uzņēmumiem jāuzņemas atbildība un jāsniedz palīdzība, ja noticisnegadījums. Regulā kā pamattiesības, ko piemēro neatkarīgi no attāluma, ir ietvertaspersonu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības uznediskriminējošu attieksmi un palīdzības saņemšanu, kā arī pasažieru tiesības saņemtinformāciju pirms un pēc brauciena. Regula nav izvirzītas nekādas jaunas prasības tehniskāziņā, bet ir pieprasīts, lai pārvadātāji uzņemtos atbildību par saviem pasažieriem.

Mēs ņēmām vērā arī pašreizējo ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz tiem uzņēmumiem,kurus ietvers šīs regulas darbības joma, piedāvājot atkāpes no piemērošanas grafika uzčetriem gadiem, kuru var vienu reizi atjaunot.

Manuprāt, šīs regulas stāšanās spēkā 2013. gadā palīdzēs sasniegt mūsu mērķi — saskaņotun stiprināt pasažieru tiesības ES līmenī neatkarīgi no tā, kādu transportu viņi izvēlas.


5. Tiesiskums Krievijā (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietniecesun Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņojumspar tiesiskumu Krievijā.

Es vēlētos dot vārdu Győri kundzei, kas runās Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un EiropasSavienības augstās pārstāves vārdā.

Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs pēcbaroneses Ashton lūguma Padomes prezidējošā valsts Ungārija pārstāv Eiropas Savienībasaugsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci. Kā jūs zināt, baronese Ashton šajānedēļā atrodas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Es vēlos jums pateikties, ka esat izvirzījuši jautājumu par cilvēktiesību stāvokli un tiesiskumuKrievijā. Lai gan pagājušajā gadā no prezidenta Medvedev puses ir izskanējuši dažas ļotipozitīvas ziņas, patiesais cilvēktiesību stāvoklis Krievijā, jo īpaši Ziemeļkaukāza reģionā,vēl joprojām ļoti nodarbina mūsu prātus. Mēs esam ļoti nobažījušies par vardarbību pretcilvēktiesību aktīvistiem, advokātiem un neatkarīgajiem žurnālistiem, kā arī par viņuvajāšanu un iebiedēšanu.

Ir nepieļaujami daudz gadījumu, kas pierāda, ka augstās pārstāves ziņojums ir patiess.Nesenie brutālie uzbrukumi krievu žurnālistiem Oleg Kashin un Anatoly Adamchuk, kā arīvides aktīvistam Konstantin Fetisov ir atgādinājums par nedrošības un iebiedēšanas gaisotni,ar kādu ikdienas darbā nākas saskarties žurnālistiem, aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiemKrievijā.

Vainīgie reti tiek iesūdzēti tiesā un tiesāti, kaut arī visaugstākā līmeņa amatpersonas apgalvopretējo. Cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšana — lai pieminam kaut vai Estemirova kundzes,Politkovskaya kundzes un Markelov kunga lietas daudzu citu lietu starpā — parāda, cikKrievijas tiesu vara patiesībā ir neatkarīga un efektīva. Kamēr noziegumi nav atrisināti,nesodāmības gaisotne saglabājas.

Tomēr ir vērojami arī pozitīvi notikumi. Es gribu minēt Maskavas pilsētas domes lēmumu,ar kuru ir atļautas mierīgas un regulāras demonstrācijas saskaņā ar Krievijas Konstitūcijas31. pantu, kurā ir paredzēta vārda, preses un pulcēšanās brīvība, kas līdz pagājušam gadambija aizliegta. Mēs atzinīgi vērtējam šo lēmumu. Tomēr vienlaikus mēs turpinām saņemtziņojumus par patvaļīgiem mierīgu demonstrantu, tostarp arī opozīcijas līderu, arestiemšo pašu sankcionēto demonstrāciju, kā arī citu demonstrāciju laikā visā valstī. Šie ziņojumimūs dara ļoti bažīgus.

Vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir priekšnoteikums modernas sabiedrībasveidošanai. Šīs brīvības ir iekļautas Krievijas Federācijas Konstitūcijā. Tās ir arī daļa nosaistībām, ko Krievija ir uzņēmusies, kļūstot par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO),Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes dalībvalsti.Eiropas Savienība mudina Krieviju ievērot savas saistības un nodrošināt saviem pilsoņiemšīs tiesības.

Prezidents Medvedev ir pieprasījis Krievijas Federācijas Cilvēktiesību padomei pārbaudītKhodorkovsky kunga, Lebedev kunga un Magnitsky kunga lietu. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam šolēmumu. Eiropas Savienība neslēpj, ka tai ir nopietnas bažas par to, kā šīs lietas tiek virzītas.


Prezidents Medvedev ir bieži izteicies par tā saukto tiesisko nihilismu, kas valda Krievijā.Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt Krieviju tās centienos pārvarēt šo nihilismu, sākotjuridiskās sistēmas reformu. Tā kā mēs esam pārliecināti, ka patiesai modernizācijai jāsākasar tiesiskuma ievērošanu un tā atbilstīgu un godīgu piemērošanu, mēs Modernizācijaspartnerības pamatā esam iekļāvuši saistības ievērot tiesiskumu.

Šajā sakarībā mēs jau esam sākuši darboties, piemēram, ciešā sadarbībā ar prezidentaadministrāciju un Eiropas Padomi Krievijā ir izveidota civillietu un krimināllietu apelācijassistēma. Mēs esam gatavi turpināt darbu ar Krieviju pie šā jautājuma, kā arī pie jauniempretkorupcijas projektiem un Hāgas Konvencijām.

Īpaši satraucoša ir situācija Ziemeļkaukāzā, kur ir steidzami jārīkojas. Mēs atzinīgi vērtējamjauno stratēģiju ekonomikas un sociālajai attīstībai un premjerministravietnieka Khloponin kunga centienus, bet ir jāstrādā vēl vairāk, lai nodrošinātu pastāvīgupretdarbību barbariskajiem terorisma aktiem pret civiliedzīvotājiem. Čečenijā esošo drošībasspēku neaizskaramība un nesodāmība reģiona cilvēkos rada aizvainojumu un bailes, betmūsos — lielas bažas.

Mēs godinām visus, kas ir zaudējuši savu dzīvību un kas ir kļuvuši par agresijas upuriemsavas profesijas vai pārliecības dēļ, kā arī tos drosmīgos, kam ir jāstrādā civildienestā šādosbīstamos apstākļos.

Šis ziņojums kopumā nav pozitīvs. Tomēr cilvēktiesību situācijā Krievijā var pamanītpozitīvas iezīmes. Tikai nejēdzīgi notikumi bieži vien samazina to vērtību, tāpēc ir grūtipanākt reālu uzlabošanos.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lielais nolēmumu skaits ir svarīgs pamudinājums Krievijaiizstrādāt tiesību aktus, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu. Mēs esam iesaistījušies nopietnādialogā ar Krieviju par cilvēktiesību ievērošanu. Krievija pieņem šo dialogu un, protams,izmanto to, lai kritizētu mūs par to, ko tā uzskata par nepilnībām Eiropas Savienībā. Mēsturpināsim uzturēt šo dialogu. Mums nav citas izvēles.

György Schöpflin, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Tie, kuri pazīst Krieviju,zinās, ka tas, ko tur uzskata par tiesību sistēmu, neatbilst normāliem tiesiskuma kritērijiem.

Šis apstāklis ietekmē Krievijas attiecības ar pārējo pasauli un arī attiecības ar tāsiedzīvotājiem. Tādēļ Eiropas Savienībai, sadarbojoties ar Krieviju, ir jāņem vērā dažādifaktori, piemēram, politiska iejaukšanās, korupcija un dažkārt vardarbība.

Krievijas un Rietumu attiecībās valda nenoteiktība un pilnīgs pārredzamības un atbildīgumatrūkums. Runājot par Krievijas iedzīvotājiem, viņu dzīvi ietekmē tik daudz patvaļību unvarmācību, ka tās nav savienojamas ar Eiropas Savienības apņemšanos visā pasaulē veicinātcilvēktiesību ievērošanu.

Mēģinājumi kaut ko Krievijā mainīt ir cietuši neveiksmi, tādēļ Eiropas Savienībai nav citasizvēles, kā vien sadzīvot ar neveiklu savas likumības un Krievijas nelikumības mijiedarbību.

Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Varas modelis, kurā vara tiekdalīta starp valsti un sabiedrības locekļiem, nosaka politisko lēmumu saturu, betprognozējamu lēmumu pieņemšanas procesu un pareizu lēmumu ieviešanu nodrošinagodīgums, profesionalitāte un tiesu varas neatkarība.

Eiropas Savienība un Krievija var kopīgi veikt uzņēmējdarbību tikai tad, ja to varas dalīšanasmodeļi, lēmumu pieņemšanas mehānismi un tiesu sistēmas ir saderīgas. Šādu saderību var


panākt, uzturot partnerattiecības un kooperāciju, panākot vienprātību un uzticēšanos, kāarī veidojot savstarpēju sadarbību, nevis propagandējot, pamācot un meklējot vainīgos.

Krievija ir Eiropas Padomes pilntiesīga dalībvalsts un ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesībukonvenciju. Tātad Eiropas Padome ir tiesīga pārbaudīt, kā tiek nodrošināta demokrātijaun tiesiskums Krievijā. Tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāpaļaujas uz Eiropas Padomi, laikopā ar Krieviju sasniegtu mērķi par kopēju brīvības, demokrātiskas drošības un tiesiskumatelpu.

Turklāt, kopš Eiropas Savienība pati gatavojas pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai,tai vajadzētu izmantot savu turpmāko statusu kā minētās konvencijas pusei, lai paātrinātukonverģenci un savstarpēju sadarbību ar Krieviju demokrātijas un tiesiskuma jomā.

Pirms daudziem gadiem, kad Eiropas Parlamentam bija tikai mazliet vairāk varas nekākareivīgai NVO, tā vienīgie retorikas ieroči bija nosaukšana vārdā un kaunināšana. Tagad,kad ir pieņemts Lisabonas līgums, mēs esam spēcīga politiska institūcija. Tas mums uzlieklielāku atbildību, liek kļūt pragmātiskiem un ievērot atturīgumu. Mēs nedrīkstam iespaidotiesno emocijām. Mēs arī nedrīkstam būt pavirši savu vērtību izpratnē. Mums nav ļautsvienlaikus būt prokuroram un tiesnesim. Mēs nedrīkstam rīkoties, pamatojoties tikai uznepārliecinošiem apgalvojumiem, baumām vai dažādas intereses pārstāvošām lobijugrupām. Uzticēšanās mums, kuras pamatā ir godīgums un rūpīgi pārdomāta pieejaproblēmām, kā arī mūsu stingrība un atklātums, ir labākie mūsu rīcībā esošie līdzekļidialogā ar Krieviju laikā, kad mūsu iedzīvotāji ir uzticējuši mums izveidot stratēģiskaspartnerattiecības ar Krieviju, lai neatsāktos Aukstais karš.

Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mēs uzskatām, ka Krievijair nozīmīgs Eiropas Savienības partneris. Tāpēc mēs ceram, ka Krievija ievēros savasstarptautiskās saistības un īstenos savu pilsoņu konstitucionālās tiesības.

Krievijā par ikdienišķu parādību ir kļuvuši cilvēktiesību, pilsoņu brīvību un tiesiskumapārkāpumi. Tikai pagājušajā gadā vien nelikumību un plaši izplatītās korupcijas dēļ noKrievijas ir emigrējuši 300 000 iedzīvotāju. Šādos apstākļos ir grūti paredzēt, vai tiks veiktiārzemju un pašmāju ieguldījumi uzņēmējdarbībā.

Krievijas iestādes acīmredzot īsteno Konstitūcijai neatbilstīgus likumus un kārtību. SituācijaZiemeļkaukāzā ir viens no amorālākajiem šādas situācijas piemēriem. Krievijas Konstitūcijanodrošina daudzpartiju sistēmas pastāvēšanu, bet de facto Krievijā pastāv vienpartijassistēma ar marginālu parlamenta varu.

Es gribētu vaicāt Padomes pārstāvim, kādi soda pasākumi un sankcijas tiks piemērotasKrievijas amatpersonām, kas ir tieši atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un tiesiskumaprincipa nepareizu piemērošanu.

Eiropas Savienībai ir jāievēro konsekventa politika attiecībā uz trešām valstīm. Ja EiropasSavienība izliksies neredzam virkni nopietnu pārkāpumu dažās valstīs un vienlaikuspiemēros sankcijas par līdzīgiem pārkāpumiem citās valstīs, tā radīs pret sevi neuzticību.Mēs nevaram uzturēt normālas attiecības ar Krieviju, ja tā neveiks konkrētus uzlabojumus.Mums ir jāskatās taisnībai acīs.

Werner Schulz, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Lai gan Krievijas Federācijai ir lieliska Konstitūcija, tā joprojām nav tiesiska valsts, jo tajāir milzīga plaisa starp Konstitūcijā noteiktajām tiesībām un realitāti. Krievijā diemžēl netiekpildītas tiesiski darbojošās valsts pamatprasības — tiesu varas neatkarība un preses brīvība.


Kāds sarkastisks komentētājs ir izteicies, ka labākā Krievijas tiesa atrodas Strasbūrā, joaptuveni viena trešdaļa Eiropas Cilvēktiesību tiesā ierosināto lietu nāk no Krievijas. Krievijaspilsoņi neuzticas savām tiesām, jo tās reti kad spriež taisnīgi. To parāda arī apelāciju skaitasamazināšanās.

Valsts priekšgalā atrodas divi advokāti — prezidents Medvedev un premjerministrs Putin,kas atkārtoti ir pauduši savu nodomu cīnīties pret tiesisko nihilismu. Tomēr izrādās, kaviņu vārdi ir tikai tiesisks cinisms, jo pēc tiem parasti notiek pilnīgi pretējas darbības.Neviena Krievijas tiesa neuzdrošinās pasludināt spriedumu, pirms nav apspriedusies araugstākām iestādēm. Šī „telefona tiesu” sistēma ir radījusi tiesnešus, kas vairs nav neatkarīgiun kam vairāk rūp sava drošība un karjera nekā taisnīgums. To nepārprotami parādījaM. Khodorkovsky lieta. Kāds tiesu sistēmas darbinieks nesen ir atklājis, ka tiesnesim Danilkinspriedums M. Khodorkovsky lietā tika „nodiktēts no augšas”. M. Khodorkovsky un P. Lebedevatkārtota notiesāšana ir pierādījums tam, ka tiesiskums Krievijā joprojām ir tāds pats kāGulaga nometņu laikos. Spriedumu, tāpat kā padomju laikos, jau iepriekš bija sagatavojusipolitiskā vadība.

Kontrolētā demokrātija iet roku rokā ar kontrolēto tiesu sistēmu. Kaut arī Krievijas tiesusistēma pārstāv represīvu valsti, tā cieš pilnīgu neveiksmi, kad runa ir par problēmasrisināšanu, lietas ierosināšanu un sprieduma pasludināšanu attiecībā uz politiski motivētiemnoziegumiem. Uzbrukumi žurnālistiem un viņu slepkavības ir radījuši baiļu un nomāktībasgaisotni.

Nožēlojami ir arī apstākļi Krievijas cietumos. Viens no tādiem piemēriem ir gadījums aradvokātu Sergei Magnitsky, kas atklāja korupcijas gadījumu, kā dēļ viņu patvaļīgi bezapsūdzības apcietināja. Viņš mira cietumā šausmīgā nāvē, jo viņam netika sniegtamedicīniska palīdzība.

ES un Krievijas vienošanās par modernizāciju būs veiksmīga tikai tad, ja tās pamatā būsKrievijas vadības un tās iedzīvotāju vienošanās par modernizāciju. Tas nozīmē beidzotnodrošināt pilsoņiem tās tiesības, kas ir paredzētas Konstitūcijā, un pildīt tās saistības, koKrievija ir uzņēmusies, kļūstot par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO)un Eiropas Padomes dalībvalsti.

Krievijai, kurā demokrātija tiek kontrolēta, ir pakāpeniski jākļūst par valsti, kurā demokrātijaattīstās. Būtiski pārejas priekšnoteikumi ir brīvas un taisnīgas Domes un prezidentavēlēšanas, vienkāršāks politisko partiju reģistrēšanas process, kas atbilst Eiropas standartiem,un godīga vēlēšanu kampaņa, kurā visiem kandidātiem tiek piešķirtas vienādas iespējas unpiekļuve sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Krievija ir nozīmīgs ESpartneris daudzās jomās, bet tāpēc mēs nedrīkstam izlikties, ka Krievija ir patiesidemokrātiska valsts, kurā valda tiesiskums. Pēc manām domām, viss jau ir pateikts, sākotar neatrisinātām žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju slepkavībām un beidzot ar politiskimotivētām paraugprāvām, kuras vada piekāpīgi tiesneši. Kādēļ gan Krieviju piecieš kāEiropas Padomes dalībvalsti? Šis ir ļoti labs jautājums.

Kremlis neapšaubāmi augstu vērtē šo savas valsts leģitimizāciju starptautiskā līmenī, kuruASV diplomātiskajās telegrammās, kā nesen to nopludināja WikiLeaks, faktiski sauc parmafijas valsti.

Eiropas Padome savukārt sevi diskreditē saistībā ar ilgstošo, kluso un negribīgo atbalstuKrievijas autoritatīvajai valdībai. Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir 27 000 neizskatītu lietu tikai


no Krievijas vien, bet šīs tiesas Krievijas tiesnesim ir tiesības likt britu valdībai piešķirtApvienotās Karalistes cietumniekiem vēlēšanu tiesības. Šis fakts ne tikai atklāj absurdostāvokli attiecībā uz Krievijas piederību Eiropas Padomei, bet arī izskaidro, kāpēc, manuprāt,Eiropas Padomi aizvien vairāk ignorē starptautiskā līmenī. Tāpēc daudzi ApvienotāsKaralistes iedzīvotāji, tostarp arī politiķi, diemžēl uzskata, ka Apvienotajai Karalistei irjāpārskata sava dalība šajā organizācijā un tās ļoti uzstājīgajā tiesā.

Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Parlaments uzskata, ka tas var pamācītKrieviju, kā ievērot cilvēktiesības. Parlamentam labāk vajadzētu ieviest kārtību pašam savāsmājās, proti, Eiropas Savienībā. Tannock kungs, piemēram, minēja Julian Assange kungu,disidentu publicistu un WikiLeaks vietnes dibinātāju, kura darbību es nebūt neatbalstu.Viņš jau pirms vairākām nedēļām tika aizturēts Apvienotajā Karalistē, bet Zviedrija prasaviņu izdot nopratināšanai, pēc kuras viņam draud tālāka nodošana ASV.

Divas jaunas sievietes tiešām apsūdz Assange kungu izvarošanā. Viena uztur apsūdzībupar to, ka dzimumakta laikā viņam saplīsa prezervatīvs. Otra viņu apsūdz par to, ka tikapārsteigta ar tuvošanos viņai miegā pēc tam, kad jau iepriekš viņiem bija dzimumakts. Kogan viņas mēģina apmuļķot? Ir taču skaidrs, ka, ja šīs sievietes nebūtu gribējušas, laiAssange kungs viņas izvaro, viņas nebūtu kailas likušās viņa gultā. Viņas nebija vardarbībasupuri; viņas tika iepriecinātas. Šis piemērs parāda, līdz kādai pakāpei var nonākt galējabrīvības…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju, kas turpināja runāt pie izslēgta mikrofona.)

Priekšsēdētājs. - Dārgie kolēģi, šī ir diskusija par Krieviju. Darba kārtības punkts ir parsituāciju Krievijā. Atvainojiet, bet mēs nevaram diskusijas vidū mainīt tematu.

Ria Oomen-Ruijten (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien debatējam tāpēc, kaKrievijas vadītāji un īpaši prezidents Medvedev pats bieži uzsver tiesiskuma nozīmi Krievijasmodernizācijas procesā.

Tomēr vienlaikus mēs varam atrast daudz konkrētu lietu, kas traucē veikt modernizāciju;piemēram, korupcija, kas, kā ziņo, aizvien pieaug par spīti labajam, jaunajam pretkorupcijastiesību aktam, vai Yukos lieta, vai atkārtotie opozīcijas locekļu un to cilvēktiesību aktīvistuaresti, kuri tika apbalvoti ar Sakharov balvu.

Krievijas izziņotā modernizācija vēl nav kļuvusi par realitāti. Es neticu, ka var strādāt kopāar Krieviju pie Modernizācijas partnerības un risināt sarunas par Eiropas Savienības unKrievijas nolīgumu, ja progresa ziņojumā par Modernizācijas partnerību tikai pieci teikumiir veltīti jautājumam par tiesiskuma modernizāciju. Es arī uzskatu, ka mums ir jāiegūstlielāka pieredze savās mājās.

Ziņojumā, kas Parlamentam ir jāsagatavo par Krieviju, mēs aicināsim veicināt tiesiskumu.

Knut Fleckenstein (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es izsaku nožēlu,ka šīs debates tika steidzami iekļautas darba kārtībā, kā dēļ Komisijas priekšsēdētāja vietnieceun Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nevarējašeit ierasties. Pēdējos mēnešos baronese Ashton strādāja ar Padomi jautājumā, kā uzlabotES iekšējo koordināciju, kas vajadzīga sadarbībai ar mūsu stratēģiskajiem partneriem,tostarp ar Krieviju. Saistībā ar viņas koordinācijas centieniem es uzskatu, ka būtu bijisvērtīgi iesaistīt viņu šajās debatēs.


Neviens cits ES stratēģiskais partneris nav mums tik tuvu kā Krievija gan ģeogrāfiskā, ganmūsu vēsturiskās pieredzes ziņā. Tāpēc mēs ļoti interesējamies par Krievijas iekšpolitikasnotikumiem. Tagad es gribētu īpaši atzīmēt darba plānu, ko kopīgi ir izstrādājuši Krievijasun ES koordinatori, kuri izstrādā programmu „Modernizācijas partnerība”. Šajā kopējādarba programmā ir iekļauti svarīgi pasākumi, kas nodrošinās aktīvu atbalstu tiesiskumaattīstībai Krievijā. Tas ir pareizais veids, kā mūsu partnerattiecības var dot reālu labumu,jo īpaši iedzīvotājiem. Krievijas prezidenta iniciatīva modernizēt Krieviju dod valstsstarptautiskajiem partneriem iespēju sākt auglīgu sadarbību ar Krieviju. Mums ir jāizmantošī iespēja.

Kā jau mani kolēģi teica, lai modernizācijas process būtu ekonomiski izdevīgs, tā pamatānedrīkst būt tikai tehnoloģiju sasniegumi. Modernas Krievijas ekonomikas pamatā jābūtuzticamiem tiesiskuma principiem. Tikai tad, kad iedzīvotāji un uzņēmēji varēs paļautiesuz tiesiskumu, viņiem būs drosme ieviest inovācijas un veikt ieguldījumus. SatversimKrievijas pastiepto roku un palīdzēsim šai valstij modernizēties.

Jacek Protasiewicz (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es, tāpat kā daudzi mani kolēģi,kas jau ir izteikušies, piekrītu nepārprotamajam apgalvojumam, ka Krievija ir EiropasSavienības stratēģiskais partneris ģeopolitiskajā, starptautiskās drošības un ekonomiskajāziņā. Mēs ne velti tik ļoti interesējamies par stāvokli mūsu vissvarīgākā kaimiņa valstī.Tagad izrādās, ka šajā valstī ir vērojamas dažas ļoti satraucošas tendences. Saskaņā ardažiem nesen veiktiem sociāliem pētījumiem tikai 3 % krievu uzskata, ka viņiem ir kautkāda ietekme uz politisko dzīvi savā valstī, 61 % uzskata, ka viņi nevar efektīvi aizstāvētsavas tiesības, 82 % uzskata, ka valsts pārstāvji neievēro ieviestos un Krievijā spēkā esošoslikumus. Tas ir nožēlojams stāvoklis valstī, kuras attīstība mums ir ļoti svarīga. Bet Eiropasun Krievijas attiecības nekādā gadījumā nevajadzētu apturēt tikai pie attīstības stingriekonomiskā un ekonomikas modernizācijas nozīmē. Arī cilvēktiesības un tiesiskums irsvarīgi aspekti, par kuriem mums un arī mūsu kaimiņiem, tostarp arī, piemēram,Baltkrievijai, būtu stingri jāpiedomā.

Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, kalīdztekus mūsu plašajai sadarbībai uzņēmējdarbības jomā un, kā jau tika teikts, ņemot vērāpasaules mēroga uzdevumus, ir svarīgi, ka mēs joprojām darba kārtībā saglabājam jautājumupar tiesiskumu visās mūsu diskusijās ar Krieviju.

Pēdējās nedēļās mēs bieži diskutējam par Vidusjūras reģiona stabilitāti un esam definējuši,kas neietilpst stabilitātes jēdzienā, proti, autoritāras struktūras. Krievijai tas nozīmē to, kastabilitāti nevar iegūt, politiski ietekmējot tiesu varu vai vajājot žurnālistus un tos cilvēkus,kas atbalsta cilvēktiesību ievērošanu. Tāpēc es uzskatu, ka vienmēr ir jāatlicina laiks, laidiskutētu par šo jautājumu.

Es ceru, ka praktiskajā sadarbībā ar Krieviju, ko mēs esam iecerējuši sākt tuvākajā nākotnē,mēs ļausim tai skaidri saprast, ka, nenodrošinot tiesiskumu, valsts nākotne būs briesmās.

SĒDI VADA: D. WALLISPriekšsēdētāja vietniece

Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Krievijā ir noslepkavoti desmitiemneatkarīgo žurnālistu un aktīvo pilsoņu — piemēram, A. Politkovskaya, N. Estemirova unS. Magnitsky —, bet neviens noziegums nav atklāts un neviens slepkava nav iesūdzēts tiesā.


Kremļa režīmu, kas nevēlas noskaidrot patiesību un panākt pārredzamību, var uzskatītpar šo noziegumu līdzdalībnieku.

Jaunā tiesneša palīdze Natalya Vasilyeva vakar internetā pastāstīja par meliem, kas apvijM. Khodorkovsky prāvu, un paziņoja, ka tiesneši nerakstīja spriedumu, bet tas tika nodiktēts„no augšas”.

Vīzu izsniegšanas aizliegums amatpersonām, kas ir atbildīgas par S. Magnitsky nāvi uncitām lietām, ir viens no konkrētiem pasākumiem, ar kura palīdzību ES pauž savu nopietnoattieksmi attiecībā uz tiesiskuma un pārredzamības uzlabošanu Krievijā. Tas, ka Krievijasiestādes sāk nervozēt par vīzu izsniegšanas aizlieguma ideju, parāda, kāds milzīgs pozitīvspotenciāls ir Eiropas Savienībai, lai panāktu izmaiņas esošajā situācijā.

Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Daudzi šā Parlamenta deputātiuzskatīja, ka Krievija ir daļa no Eiropas tautu lielās ģimenes, un cerēja, ka pēc Berlīnes mūrakrišanas Krievija tuvosies Eiropas Savienībai. Cik žēl, ka tas nav noticis. Pašreizējie Krievijasvadītāji ir izvēlējušies paši savu ceļu, kas sagādā lielas sirdssāpes tiem, kuri vēlas, lai Krievijastautai būtu brīvība, demokrātija un tiesiska valsts.

Šeit klātesošajam komisāram ir lielāka pieredze attiecībās ar Krieviju nekā vairumamdeputātu, un es ceru, ka Komisija izdarīs spiedienu uz augsto pārstāvi, lai tiktu izstrādātajauna politika attiecībā uz jebkuru valsti, kuras vadītāji pilnīgi ignorē mūsu augsti vērtētāsvērtības. Runāsim ar viņiem, sadarbosimies tirdzniecībā, kā to vajag darīt. Centīsimiesdiskutēt ar viņiem par cilvēktiesībām, kā tas būtu jādara, bet neļausim viņu vadītājiemlegalizēt nelikumīgi iegūto naudu, izmantojot Eiropas banku sistēmas, viņu bērniemizglītoties mūsu skolās un universitātēs vai doties brīvdienās uz mūsu kūrortiem. Ja mēsšos nosacījumus piemērotu vienlīdz vienādi visiem autoritārajiem vadītājiem visā pasaulē,tad mēs sāktu tuvoties tam, ko sauc par ētisku ārpolitiku.

Heidi Hautala (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es pievienojos kolēģiem, kas saka,ka mums ir vajadzīgi gudri iecerēti pasākumi, lai darbotos pret autoritāriem režīmiem,kuri pārkāpj cilvēktiesības.

Es gribētu pavaicāt šeit esošajiem Padomes un Komisijas pārstāvjiem, vai viņi ir gatavi veiktpasākumus pret cilvēktiesību pārkāpējiem tādā veidā, kāds ir norādīts Parlamenta 2010. gada16. decembra rezolūcijā, kura aicināja iesaldēt kontus un piemērot vīzu izsniegšanasaizliegumu tām 60 amatpersonām, kas bija iejauktas lietā saistībā ar Magnitsky kungu, kuršdiemžēl mira cietumā Krievijā.

Vai būs viens vai divi drosmīgi ārlietu ministri vai Ashton kundzes pārstāvji, kas uzņemsiesiniciatīvu un veiks pasākumus pret tiesnesi Viktor Danilkin, ja izrādīsies, ka tiesnesis patiešāmir uzrakstījis spriedumu M. Khodorkovsky un P. Lebedev lietā saskaņā ar Maskavas pilsētastiesas pavēlēm?

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Krievija ir viens no vissvarīgākajiemun stabilākajiem Eiropas Savienības partneriem. Tā ir valsts, kurā demokrātijai nav senutradīciju, un varētu teikt, ka Krievija vēl aizvien mēģina pierast pie tiesiskuma. Mums ir arījāatceras, ka tā ir valsts, kas cīnās pret nežēlīgo islāma terorismu, kā dēļ drošības dienestusabiedriskais stāvoklis ir augstāks nekā pie mums. Raugoties no šā viedokļa, biežās atkāpesno mūsu parastajiem valsts demokrātiskas darbības standartiem ir jāvērtē objektīvi unjutīgi. Mums ir jāpārrunā ar saviem krievu draugiem visi jautājumi, kas mūs dara bažīgus,piemēram, kā Krievijas varas iestādes vada valsti. Tomēr šim dialogam ir jābūt lietišķam,tam ir jānotiek partnerības garā, un tā motivācijas pamatā ir jābūt vēlmei uzlabot


demokrātiskās sistēmas darbību Krievijā, nevis vēlmei aizbildnieciski pārgudrā veidā sniegtpamācības par demokrātiju pasaulē. Sarunāsimies ar Krieviju kā ar draugu — korekti,atklāti un pieklājīgi. Mums galu galā ir kopējas intereses par mieru, saskaņu un Eiropaslabklājību.

Indrek Tarand (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka Werner Schulz irsagatavojis ar labiem argumentiem pamatotu rezolūcijas projektu un izdarījis pareizussecinājumus. Es vienīgi neesmu pārliecināts, vai esmu sapratis Fleckenstein kunga teikto. JaReglaments vairs neļauj uzdot viņam jautājumu, es tomēr gribētu nodot viņam savujautājumu. Vai viņš ierosināja mums atturēties no atbalsta sniegšanas šai rezolūcijai vaipauda tieši pretējus uzskatus, proti, paust saliedētu sociālistu atbalstu, lai rezolūcijunekavējoties pieņemtu?

Knut Fleckenstein (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Atvainojiet, es neklausījos.

(Runātājs piekrita uzdot jautājumu, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

Indrek Tarand (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es nebiju pārliecināts, vaiFleckenstein kungs ierosināja mums atbalstīt Werner Schulz un pārējo kolēģu sagatavotorezolūciju vai aicināja mūs atturēties no tās pieņemšanas šajā sesijā?

Knut Fleckenstein (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es balsošu par rezolūciju.

Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateiktiesvisiem deputātiem par atbilstīgajiem jautājumiem, ko viņi uzdeva debašu laikā.

Es pilnīgi piekrītu daudzo deputātu šeit paustajām bažām. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībaibūs jāturpina runāt par tām visos līmeņos ar mūsu krievu sarunu biedriem. Mums navjāizvairās runāt par tām tieši, kad mums rodas reāli un konkrēti jautājumi. Ja mēs esamstratēģiskie partneri — un es uzskatu, ka mēs ar Krieviju tādi esam —, mums ir arī jābūtgataviem risināt grūtus jautājumus.

Mani īpaši gandarīja divas lietas šajā diskusijā. Pirmkārt, neviens neapšaubīja faktu, kaKrievija ir svarīgs Eiropas Savienības stratēģiskā partnere. Otrkārt, mēs šeit nonācām pievispārējas vienprātības, ka Krievijā vēl nav beigusies modernizācija, pilnvērtīgas demokrātijasun tiesiskuma ieviešana un ir vēl jāatrisina daudz problēmu, lai demokrātija darbotos.

Es, protams, nodošu augstajai pārstāvei informāciju par visiem šeit izvirzītajiemjautājumiem, lai mēs ar mūsu rīcībā esošajiem dažādiem līdzekļiem varētu novērot, kā tietiek risināti. Es esmu pārliecināta, ka Krievijas valdības gaidāmās vizītes laikā Briselē24. februārī mums būs laba iespēja vēlreiz paust savas bažas.

Stāvoklis Krievijā ir pastāvīgs darba kārtības jautājums Ārlietu padomē. Jūs varbūt zināt,ka kopš pagājušā gada Eiropas Padomē tiek rīkotas regulāras sanāksmes, kurās tiek apspriestijautājumi ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Pirmā sanāksme notika pavisam nesen—2010. gada septembrī —, un es domāju, ka Van Rompuy kungs šo praksi turpinās šajāgadā.

Tagad es atbildēšu uz dažiem specifiskiem jautājumiem, ko man uzdeva deputāti. Sākšuar Hautala kundzes jautājumu par cilvēktiesībām. Es gribētu akcentēt, ka augstā pārstāveļoti nopietni uztver Parlamenta 2010. gada rezolūciju. Ir pienācīgi jāizmeklē Sergei Magnitskyun Vera Trifonova nāves apstākļi pirmstiesas aizturēšanā, un Ārlietu padome, protams, tiempievērsīs īpašu uzmanību. Mēs turpinām paust šīs un citas bažas ne tikai divreiz gadānotiekošajās apspriedēs par cilvēktiesībām, bet visos līmeņos un arī visaugstākā līmeņa


apspriedēs, prasot Krievijai ievērot starptautiskās saistības. Padomei būs jāpieņem visilēmumi par ierobežojošiem pasākumiem. Ar šādiem līdzekļiem ir jāapietas gudri,pamatojoties uz nepārprotamiem pierādījumiem. Pirmām kārtām mēs turpinām pieprasīt,lai Krievija nodrošina atbilstīgu izmeklēšanu.

Oomen-Ruijten kundzei es gribu pateikt, ka cilvēktiesības ir mūsu galvenais jautājumssarunās par jauno nolīgumu, un tas tiks apspriests vairākās jomās. Mēs varam jums apgalvot,ka ES un Krievijas apņemšanās ievērot cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, šajānolīgumā būs ļoti skaidri pamanāma un īstenībā būs šā nolīguma būtisks nosacījums.

Nobeigumā es īsumā apkopošu savus iepriekš izteiktos apsvērumus. Tiesiskuma un tiesuvaras neatkarība ir jāsaglabā kā neatņemama daļa modernizācijas centienu procesā, kaspašlaik notiek Krievijas Federācijā. Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai atbalstīt Krievijascentienus. Vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir visu Rietumu demokrātiju pamatā.Krievijai ir jāievēro juridiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies, kļūstot par Eiropas Padomes,ANO un EDSO dalībvalsti.

Ziemeļkaukāza reģions vēl joprojām raisa dziļas bažas. Mums ir jāmudina Krievija meklētilgtspējīgu risinājumu šā reģiona endēmiskajai problēmai. Ir jāatceras svarīga lieta, ka, laigan ir daudz bažu un problēmu, ar kurām pašlaik saskaras Krievija, ir bijis arī daudz pozitīvunotikumu. Mums ir jātur prezidents Medvedev pie vārda un jāturpina iesaistīties nopietnācilvēktiesību dialogā ar Krieviju. Mums ir jābūt modriem un cieši jāvēro, kas notiek Krievijā.

Es ļoti pateicos par jūsu vērtīgajiem komentāriem. Es laikus informēšu augsto pārstāvi parjūsu viedokļiem.

Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 17. februārī, plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.45 un atsāka plkst. 12.00)


Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Starptautiskā prese ir sīki un plaši apspriedusiMikhail Khodorkovsky lietu, un patiesībā šķiet, ka šī lieta tiek izmantota politiskos nolūkos.Nesenie tiesneša Danilkin preses sekretāra paziņojumi skaidri parāda, ka Krievijas tiesusistēma nav neatkarīga. No otras puses, ir svarīgi uzsvērt, ka šis nav atsevišķs gadījums.Tieši pretēji, Krievijā esošās NVO regulāri ziņo, ka šajā valstī netiek ievēroti taisnīgas tiesasstandarti. Turklāt 2010. gada septembrī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieprasījaMaskavas iestādēm veikt reformas, kas nodrošina tiesu sistēmas neatkarību un pārtraucadvokātu vajāšanu. Visbeidzot ir svarīgi, ka mēs cenšamies runāt par kritisko situācijuZiemeļkaukāzā — reģionā, kurā valda nesodāmība un kurā, kas ir vēl ļaunāk, cietušajiemir bail sevi aizstāvēt, jo tā viņi var pakļaut sevi vēl lielākām briesmām. Ja Krievijas iestādesgrib parādīt, ka vārdos paustais nodoms ievērot tiesiskumu saskan ar darbiem, tāmnepārprotami ir jāpūlas izdarīt vairāk nekā līdz šim.

Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. –Prezidenta Medvedev un premjerministra Putinvaldīšanas stils nav savienojams ar tiesiskumu. V. Putin un D. Medvedev vairāk nekā 10 gaduspieļāva un, iespējams, aizstāvēja drausmīgu nelikumību un noziegumu reģistru, tostarpiestudētas tiesas prāvas, preses izdevumu kontroli un politiskas slepkavības.

Milzīgais daudzums Krievijā pieļauto nelikumību nav saistīts ar privātpersonu noziegumiem.Tas ir saistīts ar valsts atbalstītām nelikumībām. Krievijas tiesu sistēma un arī pati Krievijas


valsts nekad nav nodarbojusies ar to noziegumu risināšanu, kas ir vērsti pret žurnālistiem,cilvēktiesību aizstāvības kampaņu dalībniekiem un ziņu piegādātājiem armijā un tiesās.Nelikumības Krievijā pārāk ilgi tika uzskatītas par nejaušībām vai par ārpus valsts kontrolesesošām problēmām.

Eiropas Savienībai ir jāpiekopj tāda politika, kas Krievijas iestādēm liktu uzņemties atbildībupar savām slepenajām norunām ar krimināliem elementiem. Šķiet, ka nesenie notikumiparāda, ka otrā M. Khodorkhovsky prāva tika vadīta saskaņā ar augstu politisko amatpersonuprasībām. Krievija jau ir tradicionāli pazīstama saistībā ar lietām, kas tiek risinātas beztiesas sprieduma. Eiropas Savienībai vajadzētu stingri papētīt šo nožēlojamo praksi.

Parastā ES retorika Krievijas gadījumā ir nepiemērota. Tās vietā būtu jāpiemēro izšķirīgapolitika, tostarp vērā ņemami brīdinājumi, ka turpmākā sadarbība ar Krieviju būs iespējamatikai pēc Krievijas tiesībaizsardzības sistēmas steidzamas uzlabošanas.

Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Savu pilnvaru laika sākumā Medvedev kungs solījakrieviem, ka valstī valdīs likuma diktatūra un pilnīga demokrātija. Es uzskatu, ka Krievijasprezidentam ir zināms, ka viņa valsts cīnās, lai izveidotu demokrātisku valsti, kurā valdītutiesiskums, un radītu modernu ekonomiku, kas spētu reaģēt uz problēmām visā pasaulē.Nesenie notikumi Krievijā, jo īpaši daudzie uzbrukumi žurnālistiem un neatkarīgonevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī spriedums M. Khodorkovsky lietā nozīmē, ka irpamats pārdomām, vai bez cildenajiem solījumiem prezidentam vispār ir kaut kāda sapratnepar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Var arī uzskatīt, ka jautājums par to, kā Krievijaievēro starptautiskās saistības, ir diskutējams vairākos aspektos. Pēc iespējas ātrāk atbilstīgistarptautiskajiem tiesību aktiem un saistībām, kuras ir uzņēmusies Krievija, būtu jāizbeidzneatrisinātie konflikti tādos reģionos kā Kalnu Karabaha, Transnistrija, Abhāzija unDienvidosetija. Krievijai bez nosacījumiem būtu jāizpilda visi noteikumi 2008. gadanolīgumā starp Krieviju, Eiropas Savienību un Gruziju. Proti, lai nodrošinātu mieru unstabilitāti šajos reģionos, bija uzdevums nodrošināt ES uzraudzības misijas Gruzijāpārstāvjiem neierobežotu piekļuvi tādiem Gruzijas reģioniem kā Abhāzija un Dienvidosetija.

Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – Šķiet, ka problēmu saistībā ar tiesu neatkarībuun neatkarības imitēšanu, vārda brīvību un tiesiskumu saprot plaša auditorija. EiropasSavienībai galu galā būtu jāzina, kā atpazīt šādu problēmu. Tāpēc savādi šķiet tas, ka dažasdalībvalstis tomēr vēlas ignorēt kopējo sapratni un pat tādus nolīgumus kā Padomes kopējonostāju 2008/944/KĀDP. Turklāt Francija ir nolēmusi Krievijai pārdot Mistral klaseskarakuģi; mēs ceram, ka Francija patiesi nožēlos savu rīcību.

SĒDI VADA: R. ANGELILLIPriekšsēdētāja vietniece

6. Kļūdas labojums pieņemtajā tekstā (sk. protokolu)

***

Philip Bradbourn (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka mani šajā troksnī varēssaklausīt. Vai jūs man varētu ieteikt, kā novērst to, ka laikā, kad Parlamentā ir gaidāma kādadarbība un deputāti dodas balsot, viņiem ceļā no liftiem līdz sēžu zālei ir pastāvīgi jāietcauri uzmācīgu cilvēku drūzmai — vai tie būtu lobiji, asistenti vai tamlīdzīgi cilvēki —,kas viņiem mēģina iespiest rokās neskaitāmas papīra lapiņas. Priekšsēdētājas kundze, šī


vieta sāk vairāk līdzināties universitātes studentu apvienībai nekā Parlamentam. Tādēļ esceru, ka jūs rīkosieties, lai to pārtrauktu.

Priekšsēdētāja. – Paldies par ierosinājumu Bradbourn kungs. Mēs nodosim jūsu vērojumuskvestoriem, lai viņi varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

7. Reglamenta interpretācija (sk. protokolu)

8. Balsošanas laiks

Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Par balsošanas rezultātiem un citu informāciju sk. protokolu)

8.1. EK un Dienvidāfrikas tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums(A7-0018/2011, Eva Joly) (balsošana)

8.2. Eiropas Savienības, Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas nolīgumi (finanšumehānismi laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam, atsevišķu zivju unzivsaimniecības produktu imports Eiropas Savienībā laikposmā no 2009. līdz 2014.gadam) (A7-0372/2010, Maria Eleni Koppa) (balsošana)

8.3. Eiropas Kopienas un Brazīlijas nolīgums par atsevišķiem gaisa pārvadājumupakalpojumu aspektiem (A7-0004/2011, Silvia-Adriana Ţicău) (balsošana)

8.4. Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti,Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībāuz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (A7-0007/2011,Wim van de Camp) (balsošana)

8.5. Lihtenšteinas pievienošanās Nolīgumam starp ES, EK un Šveici par Šveicesasociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā(A7-0008/2011, Carlos Coelho) (balsošana)

8.6. Lihtenšteinas pievienošanās Eiropas Kopienas un Šveices nolīgumam attiecībāuz tās valsts noteikšanu, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūgumapēc patvēruma izskatīšanu (A7-0013/2011, Monika Hohlmeier) (balsošana)

8.7. ES un Brazīlijas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanuparasto pasu turētājiem (A7-0011/2011, Monica Luisa Macovei) (balsošana)

8.8. ES un Brazīlijas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanudiplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem (A7-0010/2011, Ioan Enciu)(balsošana)

8.9. Pakalpojumu direktīvas īstenošana (A7-0012/2011, Evelyne Gebhardt)(balsošana)

8.10. Autobusu pasažieru tiesības (A7-0020/2011, Antonio Cancian) (balsošana)


8.11. Emisiju standartu noteikšana jauniem vieglajiem kravas automobiļiem(A7-0287/2010, Martin Callanan) (balsošana)

8.12. Ciešāka sadarbība vienotas patentaizsardzības izveides jomā (A7-0021/2011,Klaus-Heiner Lehne) (balsošana)

8.13. Pārtikas produktu radioaktīvais piesārņojums (A7-0001/2011, Ivo Belet)(balsošana)

- Pēc balsošanas par Klaus-Heiner Lehne ziņojumu (A7-0021/2011) un pirms balsošanas parIvo Belet ziņojumu (A7-0001/2011)

Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Informācijas nolūkāes gribētu pateikt, ka šī balsošana notika tūlīt pēc iepriekšējās, un tādēļ es informācijasnolūkā gribētu pateikt, ka es neatbalstu Lehne kunga ziņojumu. Kaut arī es nevarēju balsot,mana nostāja ir pret.

Turklāt es gribēju pievērst Parlamenta uzmanību faktam, ka šis priekšlikums lēmumampar Eiropas patentaizsardzību vēl nav izlemts, jo līdz 8. martam tiek gaidīts Tiesas lēmums.Tādēļ es nolēmu ierosināt Parlamentam atlikt balsošanu par Eiropas patentaizsardzību,līdz Tiesa būs izspriedusi jautājumu par jurisdikciju attiecībā uz valodas likumiem.

Es gribētu, lai to ieraksta protokolā.

- Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 33:

Ivo Belet (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Tas ir mutisks grozījums par kompensācijuzemniekiem, un es pateicos Rivasi kundzei par šo ierosinājumu. Ierosinājums skan šādi:„Komisija līdz 2012. gada martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumupar mehānisma, lai nodrošinātu kompensāciju tiem lauksaimniekiem, kuru ražotajā pārtikāpiesārņojuma līmenis pārsniedz maksimālos pieļaujamos līmeņus un kuru līdz ar to nedrīkstlaist tirgū, piemērotību. Šim mehānismam būtu jābalstās uz “piesārņotājs maksā” principu.Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, ar ko izveido šādumehānismu”. Šis ir piecu politisko grupu kopējs priekšlikums.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

Priekšsēdētāja. – Balsošana ir beigusies.

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A7-0012/2011)

Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Mērķis Pakalpojumu direktīvai,kas stājās spēkā 2006. gada decembrī, ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem EiropasSavienībā un atbrīvoties no visiem protekcioniskiem šķēršļiem, patvaļīgiem ierobežojumiemun diskriminējošiem noteikumiem.

Jebkurā gadījumā Eiropas Parlaments vienmēr ir prasījis, lai direktīva netiktu izmantotakā iemesls ierobežojumu atcelšanai un pakalpojumu tirgus liberalizēšanai, tādējādi kaitējot


strādājošo tiesībām. Izcelsmes valsts principu, kuru kritizēja kā sociālo dempingu veicinošu,svītroja un aizstāja ar mērķa valsts principu.

Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek īpaši uzsvērts jautājums par nepamatotu vilcināšanosun neveiksmēm attiecīgās direktīvas īstenošanā, kā arī virkne jautājumu, kas ir saistīti artās interpretāciju un piemērošanu. Ar to arī beigšu, priekšsēdētājas kundze, jo šādosapstākļos runāt ir diezgan sarežģīti.

Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas pakalpojumu tirgus nozīmenepārprotami ir būtiska ekonomikas izaugsmes stimulēšanā Eiropas Savienībā. Tādēļ irārkārtīgi apsveicami, ka Eiropas Parlaments uzmanīgi pārbauda, kā tiek īstenotaPakalpojumu direktīva. Būtiski nozīmīgi ir arī veikt papildu pasākumus, lai Eiropaspakalpojumu tirgus pareizi attīstītos. Mūsu galvenais mērķis bija veicināt pakalpojumusniegšanu visā Eiropā. Tādēļ ar satraukumu vērojam, ka dažās dalībvalstīs parādās tendenceieviest un piemērot likumus, kuru pamatā nekādā veidā nav šīs direktīvas noteikumi. Tādēļpakalpojumu sniedzēju darbību traucē dažādi mākslīgi šķēršļi.

Pašlaik pakalpojumu tirgū tiek izveidoti 90 % jaunu darbavietu. Tādēļ, manuprāt, efektīvifunkcionējoša direktīva ir būtiski svarīgs nosacījums vienotā tirgus attīstībai un viens nonozīmīgākajiem projektiem Eiropas ekonomikai. Tādēļ esmu gandarīts, ka jau šobrīd varamredzēt piemērus tam, ka šī direktīva sniedz izmērāmus rezultātus, piemēram, milzīgu skaitupaziņojumu par tiesību aktos izdarītiem grozījumiem, ko saņemam no dalībvalstīm.

Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Ar lielu pārliecību balsoju pretšīs Pakalpojumu direktīvas pieņemšanu un piemērošanu, kas pazīstama arī kā Bolkešteinadirektīva. Direktīvas mērķim bija jābūt lielākas konkurences radīšanai Eiropā, palīdzotattīstīt mazos un vidējos uzņēmumus.

Tomēr diemžēl īstais tās mērķis, šķiet, ir bijis uzbrukt un iznīcināt mūsu mazos un vidējosuzņēmumus. Itālijā ir darbības jomas, kurās šai valstij ir reālas stiprās puses, piemēram,vietu iznomāšana pludmalēs, kur īpašnieki ir ieguldījuši visu savu īpašumu un nesušimilzīgus upurus. Tagad šīs direktīvas dēļ viņi visu ir pazaudējuši.

Šī nav sistēma, kādu mums vajadzētu ieviest — birokrātiska Eiropa un lielās korporācijas,un daudznacionālie uzņēmumi, kas vēlas iekarot Itāliju un pārspēt mūsu uzņēmumus.Nevaram to pieļaut, un es solidarizēšos ar šiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem untos aizstāvēšu, lai mēs rūpētos par savām tradīcijām un Itālijas stiprajām pusēm.

Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik spēkā esošā Pakalpojumudirektīvā ir prasīts, lai visas ES dalībvalstis samazinātu birokrātiskos šķēršļus un atvieglotudzīvi uzņēmējiem. Tomēr direktīvas īstenošana kavējas. Galvenās problēmu jomas irdirektīvas piemērošanas jomas neievērošana, vilcināšanās vienoto kontaktpunktu ieviešanā,nepilnīga administratīvā sadarbība un kopīgās izvērtēšanas atšķirības. Ziņojumā, koatbalstīju, par ārkārtīgi svarīgu tiek uzskatīta ātra vienoto kontaktpunktu izveide. Tie spēsatrisināt visus nepieciešamos jautājumus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, tostarp sniegtviegli saprotamu informāciju par formalitātēm un administratīvajām procedūrām, kasjānokārto katrā attiecīgajā valstī. Pakalpojumi veido līdz pat 40 % no Savienības iekšzemeskopprodukta. Nevajadzīgu šķēršļu un vilcināšanās novēršana var ievērojami veicinātkonkurences palielināšanos un jaunu darbavietu izveidi.

Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, Pakalpojumudirektīvas novērtēšana ir lieliska izdevība pārliecināties, vai šī direktīva patiešām veicinalielāku pakalpojumu tirgus attīstību un vai šīs direktīvas noteikumi dalībvalstīs tiek pareizi


īstenoti. Ir būtiski svarīgi panākt vienošanos šīs direktīvas īstenošanas visos posmos parto, ka sabiedriskie pakalpojumi neietilpst tās piemērošanas jomā, bet ka tai jānodrošinasociālo tiesību ievērošana un jāatbilst visām darba likuma prasībām.

Protams, Komisijai un dalībvalstīm jāpastiprina centieni izveidot kvalitatīvus vienotoskontaktpunktus dalībvalstīs. Šim nolūkam jārezervē pietiekams finansējums, lainodrošinātu, ka šie centri sniedz kvalitatīvu pieejamo informāciju.

Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! No pirmajām Eiropas Savienībaspastāvēšanas dienām ir saglabājies pārpratums par to, ko mēs saprotam ar brīvo preču unpakalpojumu tirgu.

Kad mani vēlētāji nobalsoja par valsts dalību EEK 1975. gadā, viņi uzskatīja, ka kopējaistirgus nozīmē savstarpējo preču atzīšanu. Ja varat pārdot pudeli minerālūdens ApvienotajāKaralistē, tad jums jābūt arī iespējai pārdot to pašu ūdeni Francijā, Vācijā, Itālijā, un otrādi.Praksē izrādījās, ka tas nozīmē standartizāciju — ka „minerālūdens sastāvā ir jābūt šādāmminerālvielām, bet tajā nedrīkst būt nevienas no šīm”, ka „tilpums nedrīkst būt lielāks kā„x” un ne mazāks kā „y”” un citi. Beigās konstatējat, ka tādu preču tirdzniecība, kas nebijaparedzētas eksportam, var kļūt par krimināli sodāmu pašā izcelsmes valstī.

Tas atkārtojas atkal un atkal gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem. Tā vietā, laipalielinātu izvēli pircējiem, ierobežojam pircēju izvēli, un to bieži rada kāds konkrētsražotājs kaut kur Eiropas Savienībā, kuram tik un tā izdodas izpildīt kaudzi prasību unkurš uzskata ES likumdošanas funkciju kā veidu savu izmaksu pārnešanai uz konkurentupleciem. Tas ir iemesls, kādēļ mūsu IKP daļa turpina samazināties, un izskaidro, kādā veidāmana valsts ir iekalusi sevi šaura un ierobežota reģionālā bloka važās.

Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Atceros, kad šajā Parlamentā šī direktīvatika pirmoreiz skatīta iepriekšējā sasaukuma laikā un cik pretrunīgi bija daudzi no tāselementiem. Kā tirdzniecības un pakalpojumu ziņojuma referents personiski atceros arīlielo diskusiju, kāda izraisījās, kad runāju par nepieciešamību liberalizēt daudzuspakalpojumus — finanšu pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, izglītībaspakalpojumus, ūdens apgādes pakalpojumus, lai nodrošinātu patērētājiem lielāku izvēliun labākus pakalpojumus, nevis paļautos uz pārslogotajiem vecajiem valsts monopoliem,kurus nodokļu maksātāji bieži vien nepietiekami finansēja.

Šeit esam iekļāvuši šo vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīciju, it kāuzskatot, ka nozares, kurās mums tiek piedāvāta burvīga izvēle, kad runa ir par lielveikaliemvai citiem pakalpojumu veidiem, nebūtu attiecināmas arī uz ūdens apgādi, izglītību unveselības aprūpi. Ir pienācis laiks atvadīties no 30 gadu senas politikas, kad dažuspakalpojumus drīkstēja nodrošināt tikai valsts. Problēma bija tāda, ka tie tika nepietiekamifinansēti un netika nodrošināti pietiekami kvalitatīvi. Ir jāiet lielākas pakalpojumuliberalizācijas virzienā visā ES un visā pasaulē.

Ziņojums: Antonio Cancian (A7-0020/2011)

Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos paskaidrot, kādēļ EiropasLiberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu vairākums atturējās balsojumā par šodirektīvu. Ir pozitīvi, ka esam pieņēmuši lēmumu un ka tiek respektētas personu arinvaliditāti tiesības. Tomēr tas attiecas tikai uz tālsatiksmi. Daudzi no pārējiem punktiemnav Eiropas direktīvas vērti. Piemēram, tā kā direktīva attiecas tikai uz pārvadājumiem, kaspārsniedz 250 kilometrus, ir daudzas valstis, uz kurām tas nemaz nav attiecināms. Kiprai,Maltai un Luksemburgai nav šādu tiesību, tāpat kā dažām citām dalībvalstīm, kurās nav


autobusu maršrutu, kas būtu garāki par 250 kilometriem. Brīvā personu pārvietošanās,preču un pakalpojumu aprite ir viens no Eiropas galvenajiem principiem. Pašlaik tiešinabadzīgākie pasažieri netiek aizsargāti, jo dažās dalībvalstīs pasažieru tiesību sistēmanepastāv. Tādēļ balsojumā atturējāmies. Tajā ir daži pozitīvi aspekti, bet arī daudz negatīvuaspektu, un tas ir iemesls, kādēļ atturējāmies.

Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas 2008. gadā iesniegtāregulas priekšlikuma mērķis ir ieviest jaunas, Eiropas mēroga tiesības, lai aizsargātu autobusupasažierus, kas ir līdzīgas citos transportlīdzekļos piemērotajām tiesībām, tādējādinodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem transporta veidiem dažādāsdalībvalstīs. Lai panāktu vienošanos par tekstu, par kuru šodien tika balsots, bijanepieciešamas ilgas un sarežģītas sarunas ar Padomi, tostarp samierināšanas procedūrasizmantošana.

Galīgo teksta variantu var uzskatīt par ārkārtīgi apmierinošu un pietiekami līdzsvarotukompromisu, jo tajā ir izdevies garantēt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smaguslogu pārvadātājiem, kuri — neaizmirsīsim — lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Samierināšanas procedūras rezultātu diezgan pamatoti var uzskatīt par veiksmīgu EiropasParlamentam, jo tajā ir iekļautas dažas no mūsu galvenajām prasībām, proti, attiecībā uzpiemērošanas jomu, pasažieru pamattiesībām neatkarīgi no maršruta, atkāpēm piemērošanāun visbeidzot atbilstošas atlīdzības, palīdzības un kompensācijas nodrošināšanu saistībāar negadījumiem, braucienu atcelšanu un kavēšanos.

Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Sākas jaunu tiesību ēra, tomēr šīstiesības varētu būt piemērojamas plašāk. Ir jāapzinās, ka uz maršrutiem, kas nepārsniedz250 km, vismazāk aizsargāto personu — personu ar invaliditāti, ievērojama vecumapensionāru un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām — tiesībām šis pasākumsneattiecas vispār.

Ja patiešām tiek ieviesti vienādoti kvalitātes standarti, tad ir tikpat skaidrs, ka vietējātransporta izslēgšana no piemērošanas jomas nopietni ierobežo attiecīgo pasažieru skaitu.Īstenošana nākamo četru gadu laikā ļaus šai nozarei pēc iespējas labāk sagatavoties, betmums būs arī jāuzrauga īstenošanas iestāžu izveide.

Šī procesa rezultāts liecina par Parlamenta uzvaru, un tā ir pozitīva zīme tam, ka mēspievēršam uzmanību savu pilsoņu vajadzībām. Tomēr kompromiss vienmēr paredzsamierināšanos — šajā gadījumā piekāpšanos Parlamenta izvirzītajiem mērķiem.Galvenokārt esam parādījuši, ka esam teicami vajadzību interpretētāji pretstatā Padomei,kas parādīja, ka tā pārstāv tikai intereses.

Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt Cancian kunguar viņa izcili padarīto darbu, novedot šo pasākumu līdz galam.

Mastella kungs neiebildīs, ja es viņam nepiekritīšu tajā, ka šis pasākums ir liela uzvara mūsupilsoņiem. Nevar neņemt vērā, ka pilsoņi tiek aizsargāti tikai tad, ja tie ceļo tālāk par 250 kmar autobusu. Kur gan paliek Eiropas pilsoņu tiesību aizsardzība, ja — kā Meissner kundzejau uzsvēra — no šīs aizsardzības piemērošanas jomas tiek izslēgtas veselas valstis,piemēram, Kipra, Luksemburga un Malta?

Šie ir iemesli, kādēļ mūsu grupa šajā balsojumā atturējās. Mēs nebalsojām pret ziņojumu,jo dažas tiesības ir aizsargātas, piemēram, personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotāmpārvietošanās spējām tiesības. Tādēļ mēs atturējāmies. Attiecībā uz pārējo daļu vēlamies


lūgt atgriezties pie šā jautājuma pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu patiesu aizsardzībumūsu pilsoņiem.

Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos teikt, ka tas irteicami un svarīgi, ka rūpējamies par mūsu pilsoņu tiesībām. Ikreiz, kad tiek runāts partiesībām, jāatceras, ka tās paredz arī pienākumus un ka nav tiesību bez pienākumiem.

Ziņojumā par autobusu pasažieru tiesībām ir daudz kā laba un pozitīva. Jāatceras arī, katransEiropas autobusu pārvadājumu uzņēmumi lielā mērā atšķiras cits no cita. Piemēram,Somijā ir daudz mazu ģimenes uzņēmumu, un varam jautāt, vai tiešām nepārtrauktijānoslogo šie mazie uzņēmumi ar jaunām izmaksām un pienākumiem, jo tiem jau tagadir grūtības panākt, ka šie uzņēmumi strādā rentabli.

Jāsaka, ka daudzējādā ziņā esam ievērojuši elastību šajā jautājumā un ka ir tikušas ņemtasvērā dažādu pasažieru tiesības. Atzīstot personu ar invaliditāti tiesības, vienmērnepārprotami tiek radīta pievienotā vērtība. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nodrošinātu labākusapstākļus ceļošanai un vispārējās pārvietošanās iespējas personām ar invaliditāti unpersonām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un lai viņu vajadzības tiktu vairāk ņemtasvērā. Tas ir pozitīvi, bet — kā jau iepriekš teicu — jautājums ir nedaudz nekonsekvents,jo, runājot par tiesībām un pienākumiem, ir arī svarīgi nodrošināt, lai šiem mazajiemuzņēmumiem, kas darbojas autobusu pārvadājumu nozarē, nerastos pārāk augstas izmaksas.

Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par šo regulu, lai gan uzskatu,ka tā nepavisam nav pietiekami tālredzīga. Tomēr tā ir zināms sākums, un dažkārt šisParlaments un ES sper uz priekšu tikai nelielus solīšus. Tieši tā tas ir noticis arī šodien.

Diemžēl dažas dalībvalstis neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un tā, protams, attiecastikai uz braucieniem, kuru maršruti ir 250 kilometri un vairāk. Es noteikti priekšroku būtudevusi ALDE grupas nostājai, saskaņā ar kuru pasažieru tiesības tiktu piemērotasbraucieniem, kuru garums ir daudz mazāks. Tomēr ar gandarījumu ievēroju, ka dažas nopamattiesībām šajā regulā ir piemērojamas pasažieriem, kuri ceļo īsākos maršrutos. Šīstiesības īpaši ir piemērojamas personām ar invaliditāti un, protams, arī ar ierobežotāmpārvietošanās spējām. Dažas no šīm tiesībām ietver nediskriminējošu piekļuvi transportamun ar invaliditāti saistītām mācībām autobusu pārvadājumu personālam.

Diemžēl dalībvalstīm ir noteikta piemērošanas perioda atkāpe līdz pat desmit gadiem, un,lai gan maziem uzņēmumiem ir nepieciešams pietiekami daudz laika, lai ievērotu šīstiesības, vēlos lūgt un iedrošināt dalībvalstis censties nodrošināt šīs regulas noteikumuievērošanu pēc iespējas ātrāk.

Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Stingri atbalstu pasažierutiesības, jo īpaši lielāku tiesību piešķiršanu personām ar invaliditāti.

Neesmu sevišķi apmierināts ar panākto kompromisu. Pretēji savam kolēģim es būtu devispriekšroku 200 kilometru sliekšņa noteikšanai, jo tas ļautu Īrijai neattiecināt šo regulu uzlauku reģioniem manā vēlēšanu apgabalā. Domāju par Ziemeļu un Rietumu Donegal reģionadaļām, Mayo reģionu un, protams, Galway reģionu. Lielākā daļa lauku reģionu atrodasārpus 250 kilometru ierobežojuma. Tiesību apjoms, ko tiek prasīts ievērot saistībā arkompensācijām, ir nesamērīgs, salīdzinot ar lauku reģionos sniegtā pakalpojuma veidu.

Vēlos arī norādīt uz izmaksām, un galvenokārt tās ir apdrošināšanas izmaksas, kas varizraisīt to, ka daži pakalpojumu sniedzēji izstājas no tirgus. Daudzos gadījumos alternatīvisabiedriskā transporta pakalpojumi nav pieejami.


Protams, šodienas lēmums ir jāpieņem, un, cerams, atkāpes no piemērošanas grafika varētusniegt iespēju tiem, kuri atrodas ārpus 250 kilometra ierobežojuma, pielāgoties jaunajaisituācijai.

Tātad, lai gan būtībā piekrītu šai regulai, atturējos iepriekš norādīto iemeslu dēļ.

Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Eiropā ar autobusu katru gaduceļo vairāk nekā 70 miljoni pasažieru. Ir pienācis laiks, lai spēkā stātos regula, ar kuraspalīdzību autobusu pasažieru tiesības tiktu aizsargātas tādā pašā veidā kā braucot ar gaisa,ūdens vai dzelzceļa transportu. Pasažieriem tiks piešķirtas 12 dažādas tiesības, kas irpiemērojamas visu garumu braucienos. Turklāt tādu braucienu gadījumos, kas pārsniedz250 km, tiem būs tiesības saņemt kompensāciju saistībā ar kavēšanos, palīdzību negadījumavai nāves gadījumā, kompensāciju par pazaudētu vai bojātu bagāžu un labāku informāciju.Tomēr īpaši attiecībā uz mazām valstīm 250 km distance ir diezgan tāla. Atzinīgi vērtējamfaktu, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām būs tiesības saņemt speciālupalīdzību, kā tas jau ir pašlaik gaisa transporta gadījumā. Turpmāk es noteikti atbalstīšukopējas regulas ieviešanu, lai vienādotu jau esošos noteikumus par pasažieru tiesībāmdažādās transporta sistēmās, kā rezultātā pasažieru tiesību sistēma kļūs vienkāršāka.

Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz pasažieru tiesībāmautobusu transportā, kas Eiropas Savienībā tiek bieži izmantots, ir nepieciešama skaidrībatiesību aktos, kas reglamentē to darbību, kā tas ir gaisa, dzelzceļa un ūdens transportagadījumā. Manuprāt, iesniegtās regulas galīgais teksta variants ir apmierinošs kompromiss.Esmu īpaši gandarīts par 12 pasažieru pamattiesību pieņemšanu, kas ir piemērojamasattiecībā uz visiem pasažieriem, kuri ceļo ar šo transporta veidu neatkarīgi no distancesgaruma. Īpaši atzinīgi novērtēju to, ka tiek atzītas un ņemtas vērā personu ar invaliditātiun personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām īpašās vajadzības. Tiesību uz kompensācijugarantēšana ratiņkrēslu vai cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumugadījumā un ar invaliditāti saistītas mācības autobusu personālam kļūst par nozīmīgiemlīdzekļiem cīņā pret šo personu diskrimināciju un sociālo atstumtību.

Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā irparedzēti ievērojami pašreizējā stāvokļa uzlabojumi. Esam varējuši panākt līdzsvarotusrisinājumus, ar kuru palīdzību tiek aizsargātas autobusu pasažieru tiesības un garantētaturpmākā mazo un vidējo pārvadātāju pastāvēšana. Regula attiecas uz braucieniem, kurumaršruts ir vairāk nekā 250 kilometru, un sniedz autobusu pasažieriem tiesības pieprasītkompensāciju braucienu atcelšanas, virsrezervējuma vai kavēšanās gadījumā par vairāknekā divām stundām. Autobusu pārvadātāji bieži vien ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kasnonāktu uz bankrota sliekšņa pārmērīgu prasību iesniegšanas gadījumā par zaudējumuatlīdzību. Šī ir viena no regulas veiksmīgajām īpašībām, kas nodrošinās, ka kompensācijasmaksājumu apjoms nekļūst nekontrolējams. Attiecībā uz 250 kilometru distanci navneviena iemesla, kādēļ mēs nedrīkstētu pieļaut, lai jaunais likumprojekts stātos spēkā, betpēc tam — redzētu, kā to ir iespējams uzlabot.

Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos apsveiktreferentu Cancian kungu, jo šodien pieņemtais dokuments patiešām ir ļoti apmierinošs unpietiekami līdzsvarots kompromiss. Tajā ir izdevies nodrošināt pasažieru tiesības, vienlaikusneuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi.Eiropas Savienības pilsoņi varēs justies labāk aizsargāti. Ar šo vienošanos ceļošanas apstākļitiek uzlaboti arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.


Tajā ir arī noteikti skaidri noteikumi saistībā ar kompensācijām par zaudējumiem unatvieglotu palīdzības sniegšanu.

Manuprāt, tas ievērojami veicinās ceļošanas apstākļu uzlabošanu mūsu pilsoņiem unnodrošinās tiem lielāku juridisko skaidrību saistībā ar negadījumiem vai citiemneparedzētiem notikumiem.

Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt Cancian kungupar viņa izcili paveikto darbu, jo īpaši par teicamajiem rezultātiem, kas panāktisamierināšanas procedūras ietvaros ar Padomi. Gan no direktīvas piemērošanas jomasaspekta, gan no aspekta, kas paredz aptuveni 12 pamattiesību iekļaušanu priekšlikumā,panāktais kompromiss ir nozīmīgs solis pasažieru tiesību aizsardzības virzienā.

Priekšlikumā ir pienācīgi ņemtas vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotāmpārvietošanās spējām tiesības un vajadzības, jo īpaši saistībā ar nediskriminējošu piekļuvitransportam, tiesībām uz kompensāciju pārvietošanās iekārtu, pārvietošanās aprīkojumanozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, sūdzību iesniegšana un izskatīšana, ar invaliditātisaistītām mācībām autobusu personālam, brauciena laikā sniedzamo informāciju.

Galīgajā teksta variantā ir izdevies arī garantēt šīs pasažieru tiesības, vienlaikus neradotslogu pārvadātājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi un kuri nevarētuuzņemties smagu slogu.

Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Lai gan atzīstu, ka šajā ziņojumā ir daudzpozitīvu aspektu — un es stingri atbalstu personu ar invaliditāti tiesības uz piekļuvitransportam un kompensācijām —, manuprāt, šādas shēmas ir jāievieš dalībvalstu valdībām.

Uzskatu arī, ka finansiālais slogs, kas ir saistīts ar šādu priekšlikumu, daudziem transportanodrošinātājiem būtu nepanesams. Šim Parlamentam jāatceras, ka daudzas autobusupārvadātāju firmas ir privātas un relatīvi nelielas un milzīgā degvielas cenu pieaugumarezultātā, kas pieredzēts pēdējo 12 līdz 18 mēnešu laikā, tās izjūt arvien lielāku finansiālospiedienu. Papildu izmaksu rezultātā daudzām privātfirmām un, protams, valstu transportashēmām būtu jāpalielina biļešu cenas pircējiem un jāsamazina maršrutu skaits. Līdz ar todaudziem pārvadātājiem, kas darbojas kā brīvprātīgie un nodrošina daudzas no shēmāmpersonām ar invaliditāti, vispār būtu jāpamet šī nozare.

Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Ir pagājis ilgs laiks līdz šodienasbalsojumam par šo ziņojumu, tādēļ vēlos pievienoties savu kolēģu deputātukomplimentiem, kas tika adresēti Cancian kungam, kurš tik neatlaidīgi cīnījās, lai mēsnonāktu līdz šim balsojumam. Visiem transporta veidiem beidzot ir sava regula parpasažieru tiesībām. Manuprāt, nākamais solis ir piedāvāt atbilstošu konsolidējošu tiesībuaktu, kas apvienotu visas šīs atšķirīgās regulas.

Piemērošanas joma šai regulai ir pamatota, lai gan mēs par to vienojāmies, ņemot vērācitus priekšnoteikumus, bet noteikti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka mums ir izdevies iekļauttajā visas dalībvalstis, izņemot divas, kā arī fakts, ka daudzi noteikumu punkti tika noteiktipar obligātiem, pat maršrutos, kas nepārsniedz 250 km, vienlaikus atsakoties no dažiemcitiem kompensāciju veidiem.

Šā rīta debašu laikā dažas dalībvalstis norādīja, ka nav paredzēti noteikumi piemērotaiaizsardzībai pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tomēr, par laimi, ņemotvērā pēdējās runas, izrādījās, ka tas neatbilst patiesībai. Tieši pretēji, šī aizsardzība ir lielssolis uz priekšu šā kompromisa pilsoniskuma ziņā, un ar to mums ir jālepojas.


Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju pret šo dokumentu, jopašreizējais tiesību akts negarantē vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pasažieriem. Tas navsalīdzināms ar citiem transporta veidiem, ne arī starp pasažieriem no dažādām valstīm. Tārezultātā vairākas mazas Eiropas Savienības valstis ir atstātas ārpus ģeogrāfiskās regulaspiemērošanas jomas. Dažās citās dalībvalstīs šis akts ir tikai daļēji piemērojams.

Nav atrisināta arī problēma ar pārrobežu autobusu pārvadājumiem. Autobusus izmantoiedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni un jaunieši, tostarp studenti un skolēni. Tādēļ navpieņemami atlikt īstenošanu uz vēlāku laiku.

Ziņojums: Martin Callanan (A7-0287/2010)

Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir panākts kompromiss starpKomisijas un Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides,sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas iesniegtajiem priekšlikumiem paremisiju standartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem, saskaņā ar kuru tie 10 gadulaikā tiks samazināti no 203 g līdz 147 g uz kilometru. Jaunais ieviestais emisiju standartsir pieņemams ražotājiem un lietotājiem un ir svarīgs lietotājiem radīto izmaksu ziņā šādutransportlīdzekļu sadārdzināšanās rezultātā. Šo lietotāju grupu galvenokārt veido mazieun vidējie uzņēmumi, tirgotāji un ģimenes uzņēmumi, un mēs tikko debatējām par ESinstrumentiem, kuru mērķis ir nodrošināt finansiālo atbalstu maziem un vidējiemuzņēmumiem šīs plenārsēdes laikā. Viens no mērķiem šajā jomā ir samazināt barjerasmazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei. Ceram, ka emisiju ierobežojumu un lielāku ražošanasizmaksu rezultātā pieaugošās vieglo kravas automobiļu parku izmaksas neradīs ievērojamusšķēršļus. 2014. gadā mēs varēsim pārbaudīt, vai šīs regulas pamatprincipi ir tikuši veiksmīgiīstenoti.

Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments ir guvis panākumusvērienīga ilgtermiņa mērķa ieviešanā par spīti Padomes un Komisijas opozīcijai, kas vēlasierobežot CO2 emisiju apjomu maziem kravas automobiļiem līdz ne vairāk kā 147 gramiemuz vienu kilometru 2020. gadā. Tik vērienīgu un tomēr reālistisku ierobežojumu ir iespējamspanākt, tika pateicoties inovatīvām vides tehnoloģijām. Transportlīdzekļi ievērojami mazākpiesārņos vidi, bet cenu ziņā tie joprojām būs maziem un vidējiem uzņēmumiempieņemami. Mums tas ir īpaši nozīmīgi, jo klimata ziņā nekas neuzlabosies, ja jaunotransportlīdzekļu cenas būs tik nepieņemamas, ka pa mūsu ceļiem joprojām brauks veciekravas automobiļi, jo īpaši, ja arī turpmāk tie būs kā slogs videi. Esmu gandarīts, ka šodienesam nobalsojuši par šo likumprojektu un ka tas ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu.

Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Tikko nobalsojām par ziņojumu „par emisijustandartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem”. Tāpat kā gadījumā ar lielāko daļuES tiesību aktu, tas ir izplūdis patiesi eksistējošas problēmas nosaukums. Paskaidrošu —vieglie kravas automobiļi, protams, ir kravas automobiļi, un emisiju standarti attiecas uzdegvielas emisijām, kuru apjoms ir atkarīgs no sadedzinātās degvielas.

Tātad mēs visi vērojam, kā degvielas uzpildes stacijās palielinās cenas, bet tādiemindividuāliem komersantiem kā celtniekiem, santehniķiem un galdniekiem kravasautomobiļa izmantošana rada izmaksas, kas ir kritiskas viņu uzņēmējdarbībai. Tie vēlasdegvielas ziņā efektīvus transportlīdzekļus, un degvielas efektivitāte vienmēr ir bijis nozīmīgselements, pieņemot lēmumus par iegādi.

Rūpnīcas General Motors ražotnē Lutonā, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā, esmunovērojis arī to, ka uzlabojumu ieviešanai nepieciešamā jaunrade rodas rūpnīcas teritorijā.


Ir daži, kuri domā, ka tikai tādēļ, ka šajā Eiropas Parlamentā tiek izvirzīti mērķi, tie tiksīstenoti. Tomēr patiesība ir tāda, ka šī jaunrade ir saistīta ar pašiem kravas automobiļiemun tā izriet no patērētāju prasībām un ražotāju uzlabojumiem, nevis tikai no Eiropas tiesībuaktiem.

Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl nevarēju piedalīties šajāsdebatēs, bet šajā laikā piedalījos citās sanāksmēs. Tādēļ pateicos par iespēju pateikt dažusvārdus tagad.

2020. gada stratēģijā īpaši lielu uzsvaru esam likuši uz atjaunojamu energoresursu avotuveidiem, un tas ir tikai taisnīgi. Tomēr vienlīdz svarīga mūsu mērķu izpildē irenergoefektivitāte, jo īpaši saistībā ar sauszemes transportlīdzekļiem — individuālajiemun kravas.

Kravas automobiļus redzam uz ceļa ik dienas, un tie pārvar lielus attālumus. Pateicotiestādai direktīvai kā šī, varam veicināt 2020. gada stratēģijas ieviešanu saistībā ar degvielasefektivitāti, jo tas piespiedīs konstruktorus izstrādāt degvielas ziņā efektīvākus dzinējus,un, lai gan izmaksas īstermiņa var būt diezgan lielas, ietaupījumi litros uz katru nobrauktokilometru ir milzīgi.

Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0021/2011)

Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Padome ir nosūtījusi mumspriekšlikumu lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotupatentaizsardzību. Iemesls tam ir tāds, ka dažas dalībvalstis — tostarp Itālija un Spānija —iebilda vairākos gadījumos pret plānotās trīsvalodu tulkošanas sistēmas apstiprināšanu,kas galu galā izrādītos pilnīgi diskriminējoša, jo ar to tiek klaji pārkāpts visām oficiālajāmSavienības valodām vienāda statusa piemērošanas princips.

Par spīti daudzajām sarunām, kas ir veiktas līdz šim, un šā rīta balsojumam, šķiet, kavienbalsīga šīs regulas pieņemšana nebūs iespējama. Tomēr tiesiskās un iestāžu lietderībasnolūkos šķiet vai šķita, ka jāgaida Eiropas Tiesas atzinums, kuru ir paredzēts sniegt tuvākajāsdienās un kurā varētu būt paskaidroti ne tikai daudzi tehniskie vienotas patentaizsardzībassistēmas aspekti, bet arī uzsvērtas no tās izrietošās sekas saistībā ar jurisdikciju. Mēsneizvēlējāmies šo ceļu, un tādēļ es balsoju pret.

Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Ieklausoties debatēs šeit šajāParlamentā par ciešāku sadarbību vienotās patentaizsardzības jomā, ir grūti šeit atrastiesun nesmaidīt ar iecietīgu smaidu sejā. Politiķi no dažām valstīm, kuru valoda, viņuprāt, irvissvarīgākā pasaulē, apgalvo, ka mēs izjauktu iekšējo tirgu šajā jomā, ja sāktu ciešākusadarbību. Tas, protams, ir absurds apgalvojums tādēļ, ka mums nemaz nav iekšējā tirgusvienotas patentaizsardzības jomā. Iegūt patentu ES maksā aptuveni desmit reižu vairāknekā Amerikas Savienotajās Valstīs, kas atbilst EUR 250 miljoniem no mūsu uzņēmumuizmaksām. Tādēļ ir pozitīvi, ka beidzot šodien nobalsojām par ciešāku sadarbību, laiatsevišķas valstis vairs turpmāk nevarētu likt šķēršļus. Mums vienreiz pietiek! Vēl neesamsasnieguši mērķi, bet šodien vienas dienas laikā panācām lielāku progresu nekā pēdējosdesmit gados.

Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau vairāk nekā 20 gadu esamdebatējuši par vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi Eiropas mērogā. Pašlaik spēkāesošā ārkārtīgi sarežģītā patentu reģistrācijas sistēma, kas ir laikietilpīga un dārga, salīdzinotar sistēmu Amerikā, neveicina uzņēmējdarbību Eiropā. Patentiem ir būtiska nozīme


mūsdienu ekonomikas attīstībā un izaugsmē un zinātnisko pētījumu atbalstīšanā. Tā kāarvien vairāk pieaug tirgu konkurētspēja visā pasaulē, nevaram atļauties ilgāk atlikt lēmumupieņemšanu šajā jautājumā. Tādēļ mums jāpaātrina darbs, lai izveidotu vienotu patentutirgu. Lai gan atbalstām šo ideju, nedrīkstam ignorēt daudzu jautājumu, piemēram, valodasjautājuma, pretrunīgo raksturu. Tādēļ mūsu mērķim noteikti jābūt diskriminācijasapkarošanai pret nelielajām, mazāk apdzīvotajām un bieži vien nabadzīgākajāmdalībvalstīm.

Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Mēs dzīvojam tirgū, kurā mūsuuzņēmumi darbojas atbilstoši konkurences apstākļiem visā pasaulē. Galvenaispriekšnoteikums pašreizējās patentu valodu sistēmas reformai saskaņā ar Komisijaspaziņojumu ir samazināt ar tulkošanu saistītās izmaksas, lai nodrošinātu konkurētspējutirgos, kuros sacenšamies ar Savienotajām Valstīm, jo īpaši attiecībā uz Āzijas tirgu.

Tādēļ domāju, vai nebūtu bijis efektīvāk izstrādāt patentus tikai vienā valodā? Tādējādimūsu uzņēmumi tiešām varētu konkurēt pasaules tirgū. Turklāt ir labi zināms, ka pašlaikEiropā pastāv divas tiesiskās sistēmas ar atšķirīgām īpašībām un noteikumiem. Manuprāt,būtu labāk, ja mēs sāktu šo sistēmu vienādošanu.

Visbeidzot — ciešākas sadarbības sākšana ne tikai ir pretrunā Eiropas Savienības garam,bet arī kaitē iekšējam tirgum, kuram tādējādi draud dalībvalstu ģeogrāfiskās sadrumstalotībasun konkurences risks, kas nozīmē to, ka dažas valstis noteikti būs sliktākā stāvoklī nekācitas.

Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan, no vienas puses, atzinīginovērtēju mērķi, ko Eiropa ir sasniegusi, beidzot pēc vairākiem gadiem nodrošinoties artik nozīmīgu instrumentu kā patents, kura rezultātā Eiropas Savienība beidzot varēsvienādos apstākļos konkurēt ar citām teritoriālām organizācijām, diemžēl jāsaka arī tas,ka šis rezultāts ir panākts, kaitējot citām teritorijām, piemēram, Itālijai, kas ir bijusi ilggadējaSavienības nozīmes stiprināšanas aizstāve.

Lēmums par patenta izsniegšanu tikai vienā no trim Patentu biroja darba valodām faktiskiradīs nevienlīdzību starp uzņēmumiem Itālijā un tajās valstīs, kas ietilpst ierosinātās valodusistēmas sastāvā. Vēlos atgādināt, ka pirms dažiem mēnešiem Komisijai iesniedzu jautājumu,lai aizstāvētu itāļu valodas lietošanu. Pagaidām ir piemērojušās 25 no 27 dalībvalstīm, untādēļ balsojumā atturējos.

Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējie risinājumi problēmaipar patentaizsardzību ES un tās dalībvalstīs nevienu neapmierina. Tādēļ ir būtiski svarīgiieviest vienotu patentaizsardzības sistēmu gan mūsu dalībvalstu ekonomikas, gan visas ESekonomikas labā. Proti, šī jaunā sistēma neveicina zinātniskos pētījumus un jaunradi.Salīdzinoši vienkāršas sistēmas ieviešana, pamatojoties uz standartizētu formu, lai gan šisir pretrunīgs jautājums, un izmantojot trīs valodas, lai gan tika runāts par vienas valodasvai vairāku valodu izmantošanu, pievienojot tulkojumu patenta iesniedzēja valsts valodā,ir nozīmīgs solis.

Tas būs īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, no kuriem daudziem navpietiekamu finanšu resursu, lai patentu reģistrētu. Ceru, ka tas būs nozīmīgs solis, lai grupamazo un vidējo uzņēmumu, kurus bieži dēvē par „snaudošiem novatoriem”, sāktu aktīvudarbību. Bieži debatējam par to, kā veicināt, lai šī pati uzņēmumu grupa ieviestu inovācijasun reģistrētu paši savu izgudrojumu patentus, jo īpaši Rūpniecības, pētniecības unenerģētikas komitejas ietvaros. Vēlamies, lai šī jaunā regula gan mobilizētu šos mazos un


vidējos uzņēmumus, gan arī nodrošinātu patentēto izgudrojumu labāku aizsardzību EiropasSavienībā.

Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par Lehne kungaziņojumu, ar kuru Eiropas Parlaments piekrīt ciešākai sadarbībai, lai izveidotu vienotupatentaizsardzību Eiropas Savienības teritorijā. Jau sen bija laiks! Divdesmit gadu ilgi pūliņibija vajadzīgi, lai panāktu šo rezultātu, lai sāktu konkrētu pasākumu veikšanu Eiropasuzņēmumu — gan mūsu MVU, gan arī lielo uzņēmumu — labā, kuri jau sen gaida šāievērojamā instrumenta pieņemšanu savas konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanai.

Piekrītot ciešākai sadarbībai, Eiropas Parlaments ne tikai parāda, cik ļoti tas ir ieinteresētsšīs konkrētās ciešākas sadarbības procedūras ieviešanā, un vēlos norādīt, ka šī ir otrā reize,kad tā tiek piemērota, bet tā ir arī ārkārtīgi pozitīvs un konkrēts vēstījums, kas saistīts armūsu uzņēmumu inovāciju darbības un konkurētspējas veicināšanu. Kā jau tika norādīts,25 no 27 dalībvalstīm ir izvēlējušās ieviest šo ciešākas sadarbības procedūru EiropasSavienības vienotā patenta izveidei. Nevērtēju par zemu tās grūtības, ko joprojām piedzīvodažas no mūsu dalībvalstīm, tomēr turpināsim virzīties uz priekšu un sniegt piemēru. Tiešito no mums gaida uzņēmumi.

Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā,jo, manuprāt, lēmums izveidot vienotu patentu, izmantojot ciešāku sadarbību, ir vēl vienaPadomes neveiksme. Ir panākta vienošanās tikai starp deviņām dalībvalstīm un pašādokumentā ir atzīts, ka tā mērķi nav īstenojami piemērotā laika grafikā. Konkurētspēja?Efektivitāte?

Turklāt vēl gaidām Eiropas Tiesas lēmumu par jurisdikciju saistībā ar noteikumiem valodasziņā. Padomei būtu bijis jācenšas panākt kopēju nostāju, un, iespējams, tai vajadzēja ieguldītdaudz vairāk darba, lai panāktu vienas valodas izmantošanu, ņemot vērā patentureģistrācijas pieteikumu skaitu un lielākajā to daļā izmantoto valodu, lai mēs kļūtukonkurētspējīgāki globālajā tirgū.

Vēlreiz dalībvalstu nacionālās pieejas rezultātā ir pieņemts sadrumstalots lēmums bezskaidri noteiktiem kritērijiem saistībā ar trīs valodu izmantošanu. Ja īstenosim tāduspasākumus kā šis, nekad nepanāksim progresu Eiropas projekta konsolidēšanā.

Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ja Eiropas Savienībai ir jāveicinakonkurētspēja un inovāciju jomā jākļūst par līderi pasaulē, tās radošais potenciāls ir atbilstošijāaizsargā.

Taču ES patentu sistēmā ir vairāki trūkumi, kas kavē ne tikai vienotas patentaizsardzībassistēmas izveidošanu, mazinot juridisko noteiktību izgudrotājiem un inovācijuuzņēmumiem. Vienotas izgudrojumu aizsardzības nodrošināšana visās dalībvalstīs,pateicoties vienam Eiropas patentu piešķiršanas procesam, kas izstrādāts, pamatojoties uzvienotu patentu tiesību sistēmu, skaidri norāda uz sarežģītu sistēmu, vienlaikus samazinotizmaksas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jāsedz trīsreiz augstākasizmaksas nekā, piemēram, uzņēmumiem ASV. Tā kā cerības saistībā ar mēģinājumiemizveidot vienotu patentaizsardzību visā ES nav piepildījušās un ņemot vērā faktu, ka irizpildīti visi tiesiskie priekšnosacījumi ciešākai sadarbībai individuālās patentaizsardzībasizveides jomā, es piekrītu tam, ka Eiropas Parlamentam tā jāatbalsta.

Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Tad, kad pirms simts gadiemAmerikas telefonu nozarē netika atzīts Antonio Meucci patents, tas nenotika tādēļ, ka viņamtrūka angļu valodas zināšanu, vai tādēļ, ka viņš izmantoja itāļu valodu, bet drīzāk gan tādēļ,


ka viņam neizdevās izpildīt kādu nosacījumu — viņam pietrūka naudas, lai reģistrētu šopatentu vēl uz vienu gadu.

Līdzīgā veidā arī mēs šobrīd esam nonākuši paradoksālā situācijā, un gluži pretējibalsojumam, manuprāt, fakts, ka ir jāapstiprina trīsvalodu patentu sistēma, kā rezultātāitāļu valoda tiek izslēgta, galvenokārt ir rezultāts mūsu valdības vājumam, tās nespējaipaust savu viedokli Eiropas politikā, kas galvenokārt skar pētniecības un inovāciju jomu.

Šajā jautājumā mums tikai jāatceras pētījums par konkurētspēju, kas tika publicēts pagājušāgada decembrī un kas parāda, ka pēdējos gados Itālija ir brīvprātīgi atdevusi EUR 4 miljarduscitām valstīm, kuras labprāt ir uzņēmušas mūsu zinātniekus. Šiem zinātniekiem noteiktivairs nav nepieciešama itāļu valoda, jo tie jau ir iemācījušies angļu, franču un vācu valoduun tiem ir visi nepieciešamie līdzekļi šo patentu reģistrēšanai par sliktu Itālijasizstrādājumiem.

Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Runāju tādēļ, lai paskaidrotu,kādēļ šodien balsoju pret šo ziņojumu. Patenta izveide noteikti sniegs priekšrocības patentusistēmai Eiropā, tomēr rezultāts būtu bijis daudz labāks, ja mēs būtu izmantojuši cituprocedūru. Ciešākas sadarbības izmantošana, manuprāt, ir pilnīgs strupceļš.

Pašreizējā procedūra, protams, ir pēdējais posms patentu apstiprināšanas vēsturē EiropasSavienībā, kas aizsākās 1990. gadā, un to ir pieprasījušas tikai 12 dalībvalstis.

Balsoju pret šo rezolūciju, jo tā ir nesavietojama ar Līguma par Eiropas Savienību20. panta 2. punktā noteikto prasību par galējo līdzekli. Komisijas priekšlikums nenosakavienotu patentu visā Savienības teritorijā, kā prasīts 118. pantā, un ciešāka sadarbībanegatīvi ietekmē uzņēmumu dibināšanu un brīvo kapitāla apriti.

Turklāt politiskā ziņā būtu bijis daudz diplomātiskāk un tieši tikpat ērti gaidīt līdz EiropasTiesas nolēmuma pieņemšanai, kas ir ieplānota 8. martā. Šā nolēmuma pieņemšanaskontekstā, iespējams, mums būs jāpārskata sava nostāja.

David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlreiz esam pieredzējušiItālijas valdības nespēju aizsargāt Itālijas proeiropeisko reputāciju un tās uzņēmumusbūtiski nozīmīgā jautājumā, piemēram, jautājumā par Eiropas patenta pieņemšanu.Divdesmit piecas valstis no 27 un liels Parlamenta vairākums atbalsta priekšlikumu, ar kotiek regulēta patentu joma un kas reāli ietekmē inovāciju ziņā vislabākos uzņēmumus untos, kuri ir visvairāk orientēti uz starptautiskiem tirgiem.

Izslēdzot sevi no šā lēmumā, mēs Itālijā pakļausim savus uzņēmumus riskam, ka Eiropāun visā pasaulē nebūsim pietiekami aizsargāti. Maz ticams, ka valdība, kas neko nedara,lai popularizētu Itālijas kultūru pasaulē, kas samazina finansējumu kultūras iestādēm unnenovērtē tādas valsts valodu, kura ir mājvieta vislielākajam skaitam Pasaules mantojumavietu, var atstāt neievērotu valodas jautājumu, lai gan mūsu uzņēmumi faktiski vienmērir prasījuši, lai patenti tiktu izstrādāti tikai angļu valodā, kas pašlaik ir pasaules ekonomikāvisplašāk izmantotā valoda. Tomēr esam panākuši tādu rezultātu, kas ļauj ikvienam, kuršiesniedz patentus, tos iesniegt savā valodā.

Priekšsēdētājas kundze! Nekas nespieda Barnier kungu virzīt šo priekšlikumu, izmantojottik sasteigtu balsojumu, kas notiek pirms Eiropas Tiesas gaidāmā nolēmuma, kurš, kāzināms, tiks sniegts marta pirmajā nedēļā un kurā galvenokārt tiek risināti divi aspekti —valsts valodas izmantošana, lai sevi aizstāvētu Eiropas Savienības Patentu tiesā, kā arī pašaspatentu tiesas izveides likumību. Kā mums ir labi zināms, šie ir nozīmīgi jautājumi, kas


mums ir jāatrisina pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas. Tādēļ Itālijas Demokrātiskāspartijas (PD) delegācija nolēma balsojumā atturēties.

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šis priekšlikums nepavisam nav pilnīgs, unpie tā patiešām var būt jāatgriežas Eiropas Tiesas sprieduma rezultātā pēc dažām nedēļām.Tomēr, manuprāt, tas ir solis pareizā virzienā, un tādēļ es to atbalstu.

Esmu apmeklējis virkni semināru šeit Eiropas Parlamentā saistībā ar inovācijām. UzņēmumsGeneral Electric ir veicis dažus pētījumus Eiropas Savienības mērogā, kas parādīja, ka lielākādaļa iedzīvotāju uzskata, ka progress izkļūšanā no lejupslīdes ir iespējams, tikai izmantojotinovācijas. Inovācijas ir saistītas ar pētniecību, izstrādi un jaunām precēm. Jauni izstrādājumiir jāpatentē un — jo vieglāk to ir izdarīt, jo labāk. Mums jācenšas panākt tādas sistēmasieviešanu visā Eiropas Savienībā, kas ir tikpat ērta un izmaksu ziņā tikpat efektīva kāAmerikas Savienoto Valstu sistēma.

Esam vēl tālu no tās, bet vienlaikus vismaz cenšamies iet šajā virzienā. Tādēļ atbalstušodienas priekšlikumus.

Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā par Lehne kungaziņojumu ne tādēļ, ka man būtu iebildumi pret vienotu patentaizsardzības sistēmu. Tiešipretēji. Uzņēmumi Flandrijā jau sen skaļi pieprasa šādas sistēmas ieviešanu. Ideja pati parsevi ir tikai apsveicama, jo īpaši, ja ņemam vērā, cik dārga un apgrūtinoša ir pašreizējāprocedūra, kad katrā dalībvalstī ir jāiesniedz atsevišķs pieteikums patenta reģistrēšanai.

Atturējos šajā balsojumā, jo kārtība valodas jautājumā vēl nav pilnīgi skaidra. Mēs vēlredzēsim, kādā apjomā Komisijas regulas projektā tiks atļauta citu oficiālo valodu lietošana,izņemot angļu, franču un vācu valodu. Jebkurā gadījumā mans viedoklis ir un arī turpmākbūs tāds, ka jābūt iespējai iesniegt lietas dokumentus arī holandiešu valodā.

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0001/2011)

Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekš minēto piemērojamotekstu kodifikācija kopā ar iepriekš minētajiem grozījumiem neapšaubāmi ieviesīsnepieciešamo skaidrību tiesiskajā regulējumā saistībā ar pārtikas produktu radioaktivitāti.

Taču uzskatu, ka situācijā, kad ir apstiprināts Lisabonas līgums, būtu vēlams atkārtotiizvērtēt ierosinātās regulas juridisko pamatu, ņemot vērā arī jaunās Eiropas Parlamentampiešķirtās pilnvaras sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Šajā ziņā piekrītu viedoklim,ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts nodrošinašā priekšlikuma juridisko pamatu, jo to priekšlikumu mērķis, kas tiek pieņemti, izmantojotšo pamatojumu, ir aizsargāt sabiedrības veselību, kas atbilst situācijai, kurā nosaka „pārtikasproduktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni”.

Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Lielākoties atbalstu grozījumus,kas ierosināti ar šo tekstu, kurā jebkurā gadījumā nav panākts nekas cits kā tikai kodificētiiepriekš pieņemtie tiesību akti par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamoradioaktīvā piesārņojuma līmeni.

Mēs par to aizmirstam un mēģinām palaist garām kā kaut ko neievērotu, ka runājam šajāgadījumā par kodolavārijas rezultātā radītiem atkritumiem. Tas nozīmē, ka mums arīturpmāk jāpievērš stingra uzmanība atomelektrostaciju radītam riskam un faktam, ka tāsir puvušo un indīgo rezultātu sekas, ko dažās dalībvalstīs prasām attīstīt. Tādēļ tas irpasākums, kam vajadzētu iedvesmot mūs visus būt pēc iespējas modrākiem.


Runājot par jautājuma būtību, tomēr uzskatu, ka ir iespējams darīt vairāk, lai ieviestuobligātu tūlītējo ziņošanu, kas ļautu visus riska faktorus risināt kopā. Turklāt nekādā ziņānedrīkstam izvairīties no prasības par ziņošanu valsts atbildīgajām iestādēm avārijasgadījumā.

Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Noteikumi, ar kuriem tieknodrošināts, lai pārtikas produkti netiktu piesārņoti ar radioaktīvām vielām, radās pēcavārijas Černobiļas atomelektrostacijā. Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo īpaši nosabiedrības veselības aspekta, bet vienlaikus tas ir arī sarežģīts jautājums. Lisabonas līgumaīstenošana nozīmē, ka ir jāatjauno dažas regulas, tostarp arī šīs, lai gan pastāv strīds starpEiropas Komisiju un Parlamenta priekšlikumiem jautājumā, kas skar tā juridisko bāzi.Parlaments atsaucas uz Lisabonas līguma 168. panta 4. punktu, turpretī Komisija atsaucasuz Euratom līguma 31. pantu. Ir svarīgi no jauna ne tikai uzsvērt nepieciešamību aizsargātpatērētājus, bet uzsvērt arī nepieciešamību aizsargāt lauksaimniekus, kam jāsaņemkompensācija par avārijas rezultātā ciestajiem zaudējumiem. Notikušās debates ir arīparādījušas milzīgas viedokļu atšķirības jautājumā par iespējamo riska izvērtējumu, tostarppar avāriju vai citu dabisko avotu radītiem radiācijas līmeņiem. Jāuzsver arī fakts, kaproporcionāli arvien lielāku daļu Eiropas Savienības tirgus piepilda importalauksaimniecības produkti un pārtikas preces no dažādām pasaules valstīm, jo ir arī jāievēroatbilstība sabiedrības veselības standartiem, tostarp arī tiem, ar kuriem tiek nodrošināts,lai radioaktīvais piesārņojums nenonāktu pārtikas precēs.

Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Jauna ievilkuma iekļaušanapriekšlikumā saistībā ar trīs 1987. gadā un 1990. gadā pieņemtu regulu kodifikāciju parradioaktīvā piesārņojuma līmeni radiācijas avārijas gadījumā rada nepieciešamo ex postmotivāciju esošajā pantā un sniedz pamatotas tiesības Padomei īstenot tiešās pilnvarastādas regulas pieņemšanā, kas paredzēta, lai nekavējoties apstiprinātu Komisijas ierosinātosārkārtas pasākumus.

Piekrītu referentam Belet kungam, ka to nevar nodalīt no panta, uz kuru viņš atsaucas.Jebkurā gadījumā to jauno noteikumu kontekstā, kas ir ieviesti ar Lisabonas līgumu, irjānoskaidro, vai šis pamatojums sniedz pietiekamu motivāciju īstenošanas pilnvarurezervēšanai Padomei un vai šīs Padomei deleģētās īstenošanas pilnvaras ir pareizi definētasun strukturētas.

Ir jāgarantē, lai tiktu apmierinātas pilsoņu intereses nodrošināt efektīvu iespējamo avārijuseku novēršanu. Šim nolūkam paredzētie pasākumi paredz arī procedūras vienkāršošanukodolavārijas gadījumā un nepārprotamu uzraudzības pienākuma piešķiršanu Komisijai,kura vienlaikus precizē plānoto pasākumu kārtību.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums: Eva Joly (A7-0018/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Piekrītu referentes nostājai, ka ir jāpanākkonsenss, lai šobrīd noslēgtu šo nolīgumu, ņemot vērā jaunos noteikumus, kas saskaņotiar ES mērķiem sadarbībai attīstības jomā un ir ietverti Līguma par Eiropas Savienībasdarbību 208. pantā. No otras puses, manuprāt, šī pieeja ir pārāk lielā mērā vērsta uztirdzniecības un ekonomikas jautājumiem un brīvo tirdzniecību, kas neļauj izmantotenerģiskāku pieeju attīstībai, un es atzinīgi vērtēju jaunos noteikumus, kas ir jāiekļaujpārskatītajā nolīgumā, jo īpaši tos, kuri attiecas uz cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību,Tūkstošgades attīstības mērķiem un saikni starp migrāciju un attīstību. Tomēr balsoju par


šo priekšlikumu, jo, manuprāt, attiecības un tirdzniecība ar Dienvidāfriku ir būtiski svarīgasabām pusēm.

Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo tajā iriekļauti nozīmīgi grozījumi. Atzinīgi jāvērtē tas, ka atbruņošanās turpmāk būs būtisksnolīguma elements — precīzāk, saskaņā ar demokrātijas principiem, cilvēktiesībām untiesiskumu. Šie ir ārkārtīgi svarīgi noteikumi, kas veicina miera uzturēšanu un drošību šajāreģionā, kā arī cilvēktiesību ievērošanu un demokrātijas attīstību. Nolīgumā papildus iriekļauts atbalsta nodrošināšanas efektivitātes princips (kā viens no mērķiem sadarbībaiattīstības jomā) un prioritātes piešķiršana darbībām, kas īpaši veicina cīņu pret nabadzību,lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM).

Jāņem vērā, ka, protams, no Dienvidāfrikas attīstības perspektīvas sadarbības paplašināšana,iekļaujot daudzas jaunas jomas, ir pozitīvs pārskatītā nolīguma punkts; un turklāt sadarbībaspaplašināšana šādā veidā, kas sākotnējā 1999. gada nolīgumā tika paredzēta tikai kā iespēja,ir vēlama abām pusēm. Turklāt ir arī svarīgi pievērst lielu uzmanību tirdzniecības,ekonomikas un brīvā tirgus problēmām, kam būtu jāveicina šā reģiona ekonomiskā attīstība.

Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ar šo pārskatīto nolīgumu tiek ieviestavirkne grozījumu, jo īpaši saistībā ar demokrātisko principu ievērošanu un sadarbībuaspektos, kas attiecas uz atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu. Atzinīgivērtēju iniciatīvu par prioritātes statusa piešķiršanu darbībām, kas palīdz īstenotTūkstošgades attīstības mērķus (TAM), proti, stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzībasmazināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana un darbavietu izveide. Manuprāt, jārisinapadziļināts politiskais dialogs par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pretterorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kā arī par cīņu pret ieroču ražošanu,tirdzniecību un uzkrāšanu. Turklāt aizstāvu nepieciešamību pievērst uzmanību arī sadarbībaiattīstības jomā ar mērķi veikt uzlabojumus izglītības un veselības aprūpes nozarē. Šoiemeslu dēļ balsoju par ziņojuma apstiprināšanu.

Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Dienvidāfrika ir valsts, kura visās jomās straujiattīstās un ar kuru Eiropas Savienība vēlas izveidot īpašas attiecības. Pamatojoties uzpozitīvo Attīstības komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejasapstiprinājumu, arī es atbalstīju šā nolīguma parakstīšanu, kas stiprinās mūsu sadarbībuar šo valsti.

Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par 2009. gadā grozītā ES un Dienvidāfrikassadarbības nolīguma atjaunošanu, jo ar to tiek ieviesta jauna dimensija šai sadarbībai starpEiropas Savienību un Dienvidāfriku. Sākotnējais 1999. gada nolīgums nodrošinājatirdzniecības sadarbību, atbalstu Dienvidāfrikai tās ekonomikas un sociālajā pārejas procesā,šīs valsts ekonomikas integrācijā Āfrikas dienvidu reģionā un sadarbībā attīstības jomā.Šodien šā nolīguma darbības joma ir paplašināta, iekļaujot šādas jomas — cīņu pretnabadzību, efektīvu attīstības palīdzību, TAM īstenošanu, cīņu par drošību, cīņu pret masuiznīcināšanas ieročiem un cīņu pret terorismu. Šīs ir stratēģiskās sadarbības jomas, kuras,manuprāt, ir nozīmīgas, ņemot vērā Eiropas Savienības aktīvo sadarbību ar Dienvidāfrikuun tās ietekmi Āfrikas dienvidu reģionā.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Atzinīgi vērtēju jauno nolīgumu, kuramērķis ir paātrināt divpusējo sadarbību vairākās jomās. Vēlos uzsvērt tik nozīmīgas jomaskā bērnu tiesības, dzimumu vienlīdzība, pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana,sadarbība vides jomā, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, sadarbība kultūras jomā,sadarbība cīņā pret narkotikām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, sadarbība


veselības jomā, jo īpaši cīņa pret AIDS. Saiknei starp sadarbību un attīstību jāietver stratēģijasnabadzības mazināšanai, dzīves un darba apstākļu uzlabošanai, darbavietu radīšanai,migrantu līdzdalībai savas izcelsmes valsts attīstībā, kā arī sadarbība potenciāla attīstībā,galvenokārt veselības un izglītības nozarēs, lai mazinātu Dienvidāfrikas intelektuālādarbaspēka migrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību.Atzinīgi vērtēju ciešāku mūsu sadarbību šajās daudzajās jaunajās jomās un esmu gandarītapar jaunajiem noteikumiem attīstības jomā, kas iekļauti pārskatītajā nolīgumā, jo īpašitiem, kuri attiecas uz cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību, Tūkstošgades attīstībasmērķiem un saikni starp migrāciju un attīstību.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu jauno, arattīstību saistīto noteikumu iekļaušanu nolīgumā. Ir svarīgi nodrošināt efektīvu uzraudzībuno ES atbildīgo iestāžu puses, kā ir paredzēts Lisabonas līgumā, lai varētu sasniegtnabadzības mazināšanas un izskaušanas mērķus Dienvidāfrikā.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Dienvidāfrika ir valsts, kas kopš aparteīda beigām irpiesaistījusi starptautisku interesi, palīdzību un atzinību tādēļ, ka par spīti grūtībām unneveiksmēm tai ir izdevies īstenot salīdzinoši miermīlīgu pāreju no valdošās varas piekritējurežīma uz demokrātiju, kurā dominē vispārējas vēlēšanu tiesības. Nav iespējams atcerētiesšo pārejas posmu, nepieminot iedvesmojošo Nelsona Mandelas personību un viņa cieņpilno,sirsnīgo un izlīgumu veicinošo attieksmi, kam joprojām ir pozitīva ietekme uz šo valsti.

Šodien varam teikt, ka Dienvidāfrika ir nozīmīga Āfrikas reģiona dalībniece ģeopolitiskāun ģeostratēģiskā ziņā un piemērs citām valstīm, kuras vēl nav spējušas atbrīvoties nodiktatūrām, kas tās apspiež un kavē to attīstību. ES ir visnotaļ ieinteresēta to saišunostiprināšanā, kas to vieno ar Dienvidāfriku, un savstarpēji izdevīgu partnerattiecībuizveidē. Tādēļ atbalstu šo grozījumu tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā starpES un Dienvidāfriku.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tirdzniecības, attīstības un sadarbībasnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DienvidāfrikasRepubliku, no otras puses, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Lai gan šis nolīgums, kas tikaparakstīts 1999. gada 11. oktobrī, stājās spēkā uz nenoteiktu laiku, tajā bija ietvertsnosacījums par pārskatīšanu pēc pieciem gadiem no spēkā stāšanās brīža.

Tādēļ atzinīgi vērtēju šo ieteikumu, ar kuru tiek pabeigts garš sarunu process, jo pārskatītaisnolīgums tika noslēgts 2009. gada 11. septembrī Kleinmondā. Ar to kļūs iespējama tādasregulas stāšanās spēkā, ar kuru tiek ieviesti nozīmīgi grozījumi sākotnējā nolīgumā, jo īpašiatbruņošanās jomā un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā, kā arī cīņas pretnabadzību līmenī, izpildot Tūkstošgades attīstības mērķus, līdztekus daudziem citiemnozīmīgiem grozījumiem.

Lai gan piekrītu referentei par to, ka viņa par noteicošiem ir uzskatījusi tirdzniecībasjautājumus, kaitējot attīstības pieejai, balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir vēl viens EiropasSavienības solis progresa virzienā sadarbībā attīstības jomā un ar to tiks veicināta nabadzībasizskaušanas mērķa turpmāka izpilde.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ierosinātais tirdzniecības, attīstības unsadarbības līguma (TASN) grozījums, kura mērķis ir iekļaut tajā „vispusīgu dokumentupaketi par palīdzību attīstības jomā”, ir jāizskata to centienu kontekstā, ko ES īstenoDienvidāfrikas labā, lai noslēgtu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), mēģinotpārvarēt kritiku un likumīgo pretestību gan pret pašreizējo TASN, gan nolīgumu, ko ES


paredz noslēgt kā EPN. TASN ir radījis pārspīlētu ekonomisko asimetriju starp abām pusēmpar labu ES, jo ar to ir palielināts ES eksporta apjoms uz Dienvidāfriku. Ir skaidrs, ka ES„preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijas” politika nav izdevusies.

Kapitālisma ekonomikas un finanšu krīzes saasināšanās to apstiprina. Savstarpējās palīdzībasun atsaucības vietā ir tikusi veicināta konkurētspēja, nosakot darba dalīšanu, kas nozīmēlauksaimniecības preču eksportu no Dienvidāfrikas un rūpniecības preču importu no ES.Ieguvēji ir tie paši, kas vienmēr — ievērojamākās Eiropas Savienības lielvaras un toekonomisko interešu grupas. Sekas ir skaidri redzamas, ne tikai attiecībā uz jaunattīstībasvalstīm, bet arī uz tādām ES valstīm kā Portugāle — ražošanas nozaru novājināšanās, ārējāsatkarības, bezdarba utt. palielināšanās.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo ar to ievieš noteiktuskaitu interesantu grozījumu, jo īpaši turpmāk minētos, kas attiecas uz attīstību:atbruņošanās kļūst par būtisku nolīguma elementu, precīzāk, tiek panākta atbilstībademokrātijas principiem, cilvēktiesībām un tiesiskumam; papildus ir ieviests efektīvaspalīdzības princips kā mērķis sadarbībai attīstības jomā, ir noteikta arī prioritāte darbībām,kas cīņā pret nabadzību īpaši dod ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM)sasniegšanā. Piekrītu mērķim par atbalsta stiprināšanu Starptautiskajai krimināltiesai untās darbam, lai izbeigtu nesodāmību un veicinātu starptautiskā tiesiskuma ievērošanu;turpmāk arī jārisina padziļināts politiskais dialogs par sadarbību migrācijas jomā, kas īpašišajā saistībā ir saikne starp sadarbību un attīstību un ietver vismaz šādas jomas: stratēģijasnabadzības mazināšanai, dzīves un darba apstākļu uzlabošanai un darbavietu radīšanai;migrantu līdzdalību savas izcelsmes valsts attīstībā; sadarbību potenciāla attīstībā,galvenokārt veselības un izglītības nozarēs, lai mazinātu Dienvidāfrikas intelektuālādarbaspēka migrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību;likumīgus, ātrus un lētus veidus naudas pārskaitījumiem, ko veic ārzemēs strādājošāspersonas. Vissvarīgākie aspekti ir šādi: miera un drošības uzturēšana reģionā, kā arīcilvēktiesību ievērošana un demokrātijas attīstība.

Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Atbalstu nolīguma noslēgšanu starp ES unDienvidāfriku par divpusējās sadarbības paplašināšanu. Papildus tiesiskuma stiprināšanaitiks veikti nozīmīgi pasākumi cīņai pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī masuiznīcināšanas ieroču izmantošanas novēršanai. Liela vairākuma Eiropas Parlamenta deputātuatbalsts šim nolīgumam radīs uzlabojumus darba apstākļos un veselības aprūpes sistēmā,kā arī nabadzības mazināšanā Dienvidāfrikā.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp EiropasSavienību un Dienvidāfrikas Republiku, kas tika parakstīts 1999. gada oktobrī Pretorijāstājās spēkā 2004. gadā, iekļaujot tajā noteikumu par tā pārskatīšanu piecu gadu laikā notā spēkā stāšanās dienas. Šodien, septiņus gadus pēc nolīguma ratifikācijas, EiropasParlamentam ir izdevies paust savu viedokli sarunās, ko vadīja Komisija, pamatojoties uzPadomes direktīvām. Teksts tika iesniegts mums apstiprināšanai, un es izlēmu balsot parto, jo tajā galvenokārt ir risināti Dienvidāfrikas attīstības jautājumi. Tā galvenais nolūks iriesaistīt abas nolīguma puses cīņā par nabadzības mazināšanu un izskaušanu, ievērojamiveicinot Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tomēr to ir iespējams īstenot tikaitad, ja Dienvidāfrikai pašai izdosies veikt reālus pasākumus, izstrādājot pareizu atbruņošanāspolitiku, kas tiek uzskatīta par patieso pamatu, uz kura ir jābūvē šīs valsts attīstības projekts.

David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi vērtēju šo nolīgumu starp Eiropas Savienībuun Dienvidāfriku, kurā ir noteikti jauni noteikumi attīstībai, jo īpaši saistībā ar cīņu pret


nabadzību, efektīvu palīdzību un TAM. Dienvidāfrika ir nozīmīga attiecību partnere gantirdzniecības, gan attīstības jomā.

Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis nolīgums ir jāizskata noteiktākontekstā, ko referente, šķiet, nav ņēmusi vērā. Eiropas Komisija izdara līdz šim nepieredzētuspiedienu uz Āfrikas dienvidu valstīm, jo īpaši Dienvidāfriku, lai tai noslēgtu kaitējošusekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Atsauce uz sarunām par EPN un visu tirdzniecībassarunu apturēšana, lai pavērtu tam ceļu, ārkārtīgi labi ilustrē šo šantāžu. Balsoju pret šoziņojumu, ar kuru J. M. Barroso Komisijas nolīguma projekts tiek atbalstīts, nevis nosodīts.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Sākotnējais tirdzniecības, attīstības un sadarbībasnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DienvidāfrikasRepubliku, no otras puses, tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā un stājās spēkā2004. gada 1. maijā uz nenoteiktu laiku. Šajā nolīgumā ir iekļauts noteikums parpārskatīšanu piecu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā. Lisabonas līguma stāšanās spēkā irradījusi arī nepieciešamību pieņemt jaunu līgumu, lai Eiropas Savienība varētu īstenot visassavas tiesības un saistības, ko iepriekš īstenoja Eiropas Kopiena.

Ar pārskatīto nolīgumu, kas tika noslēgts 2009. gadā Kleinmondā, sākotnējā nolīgumātika ieviests zināms skaits nozīmīgu grozījumu, jo īpaši šādi grozījumi attīstības jomā:atbruņošanās, demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums, sadarbība atbruņošanāsjautājumos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana.

Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Atturējos balsojumā par šo jautājumu šādu iemesludēļ: 1) Dienvidāfrikas Republikai pieder milzīgi dabas resursu krājumi un tā ir pietiekamispējīga pati atrisināt savas problēmas; 2) korupcijas līmenis Dienvidāfrikā ir tik augsts, kaēnu ekonomika veido vairāk nekā 60 % no tās tirgus apjoma; 3) ir citas valstis, kuras nespējpašas atrisināt savas problēmas un kurām finansiālais atbalsts no ES ir ievērojami vairāknepieciešams, un kuru stāvoklis ir vēl bezcerīgāks; 4) ES var palīdzēt DienvidāfrikasRepublikai konsultatīvā veidā.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo Joly kundzes iesniegto tekstu parnolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, jo uz jaunās starptautiskāssituācijas fona, kas ir izveidojusies pēdējo gadu laikā, mums ir jāpārskata tirdzniecības,attīstības un sadarbības nolīgums ar Dienvidāfriku. Runājot par ekonomiskajām attiecībām,nolīgumi sniedz ieguvumus abu pušu rūpniecībai. Piemēram, Dienvidāfrika ir nozīmīgaItālijas tirdzniecības partnere gan projektu līdzfinansēšanas, gan tirdzniecības jomā. Vēlviens šo nolīgumu pārskatīšanas mērķis ir izveidot koordināciju cīņā pret terorismu, daļējiStarptautiskās krimināltiesas darbības spēkā stāšanās kontekstā, kā arī tāpēc, lai sāktudialogu par kopīgām vērtībām un interesēm tādās jomās kā migrācija, enerģētika, kosmosaizpēte, transports un drošība.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par nolīgumanoslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DienvidāfrikasRepubliku, no otras puses, ar kuru groza tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu(TASN). Kopš TASN stāšanās spēkā ES preču tirdzniecības apjoms ar Dienvidāfriku ir stabilipieaudzis. Eiropas Savienība ir Dienvidāfrikas galvenā tirdzniecības partnere; 2009. gadāES bija galamērķis apmēram 34 % no kopējā Dienvidāfrikas eksporta apjoma un eksportētājaapmēram 35 % no kopējā Dienvidāfrikas importa apjoma. Importa un eksporta bilance irskaidra, bet man bažas rada Dienvidāfrikā izmantotās ražošanas metodes precēm, kas tiek


eksportētas uz ES — tām ir jāatbilst tiem pašiem standartiem, kādi tiek prasīti no Eiropasražotājiem vienā un tajā pašā nozarē. Šie rādītāji liecina, ka 1999. gadā noslēgtā pirmānolīguma rezultāti ir jau redzami. Līdzīgi referentam vēlos, lai tiktu respektēti ES attīstībasmērķi, un galvenais no šiem mērķiem ir nabadzības mazināšana un galīga tās izskaušana.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ieteikumu pārskatīt tirdzniecības,attīstības un sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīmun Dienvidāfriku. Salīdzinot ar sākotnējo nolīgumu, kas tika noslēgts 1999. gada 11. oktobrīPretorijā, šis pārskatītais nolīgums, kas noslēgts 2009. gada 11. septembrī Kleinmondā,bija paredzēts abu pušu politiskā dialoga paplašināšanai nozīmīgās jomās, piemēram, cīņāpret masu iznīcināšanas ieročiem un terorismu, vienlaikus paplašinot sadarbību attīstībasjomā, jo īpaši tās darbības, kas veicina cīņu pret nabadzību, lai sasniegtu Tūkstošgadesattīstības mērķus. Tādēļ, manuprāt, ieviestie grozījumi ir atzinīgi vērtējami.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments piekrīt nolīguma noslēgšanaiun aicina jaunos ar attīstību saistītos noteikumus un jaunos tajā paredzētos sadarbībasnoteikumus pilnīgi piemērot un pēc nolīguma īstenošanas tos stingri uzraudzīt saskaņāar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, proti, saskaņā ar Savienības sadarbībasmērķiem attīstības jomā, kuri Savienībai jāņem vērā visos tās īstenotajos politikas virzienos,kas, iespējams, ietekmēs jaunattīstības valstis, tomēr galvenais no tiem ir mērķis mazinātun ilgtermiņa arī izskaust nabadzību.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo ziņojumu, jo pilnīgi atbalstu tā saturu,jo īpaši vēlmi stiprināt divpusējo sadarbību starp Eiropas Savienību un DienvidāfrikasRepubliku. Tā kā šis galvenokārt ir ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, grozītajā tekstātiek atbalstīts ekonomiskais un sociālais pārejas process, kas norisinās DienvidāfrikasRepublikā, veicinot reģionālo sadarbību un nodrošinot jaunu stimulu valsts ekonomiskajaiintegrācijai globālajā ekonomikā.

Daļēji pateicoties maniem institucionālajiem pienākumiem, uzskatu, ka politiskā dialogastiprināšana ar šo valsti ir viena no prioritātēm, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas īpašiinteresē Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstis. Īpaši atbalstu lēmumu novirzītlielu daļu no 2007.–2013. periodā ES pieejamās EUR 980 miljonu lielās summas darbavietuizveidei, kā arī infrastruktūras celtniecībai Dienvidāfrikā, kas nepieciešama, lai nodrošinātupamatpakalpojumus veselības un drošības jomā. Cenšoties sasniegt šos mērķus, reāliiesaistot pilsonisko sabiedrību, ir pacietīgi jāiet pa Tūkstošgades mērķu sasniegšanas ceļuun ir jāizvirza mērķis par bada un visa veida nabadzības izskaušanas augstāk par citiemmērķiem.

Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, jo ar to tiks uzlabotasEiropas tirdzniecības un attīstības attiecības ar Dienvidāfriku, kas ir būtiski svarīgasDienvidāfrikas reģionam un arī mums.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) 1999. gads iezīmēja tā pirmā tirdzniecības, attīstībasun sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm unDienvidāfrikas Republiku, kurš stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Šā pirmā nolīguma rakstursbija izteikti vērsts uz ekonomiku; tā pamatā bija tirdzniecības liberalizācija, un tas paredzējamaz iespēju sadarbībai attīstības jomā. Pārskatītais nolīgums, kas tajā bija paredzēts, tikanoslēgts 2009. gadā, un ar to tika ieviestas nozīmīgas pārmaiņas attīstības politikā, jo īpašisadarbībā tādos jautājumos, kas ir saistīti ar atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieročuneizplatīšanu, tiesiskuma un principa un cilvēktiesību iekļaušanu, efektīvas palīdzības


principu, jo īpaši jautājumos, kas skar cīņu pret nabadzību, un Tūkstošgades attīstībasmērķu sasniegšana.

Tajā papildus tika iekļautas arī jaunas jomas ciešākas sadarbības izveidei cīņā pret terorismuun organizēto noziedzību; algotņu darbību novēršanā; cīņā pret vieglo ieroču un kājniekuieroču ražošanu, tirdzniecību un uzkrāšanu un sadarbību migrācijas jomā. Atzinīgi novērtējušā nolīguma apstiprināšanu ar Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgu partneri unnevalstisko organizāciju kā sadarbības partneru institucionalizēšanu, tādējādi piešķirottām tiesības uz finansiālo palīdzību.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Atbalstīju Eiropas Parlamenta ieteikumugrozīt tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu tiesību, brīvību un drošības jomā.Manuprāt, sadarbībā attīstības jomā ir svarīgi ievērot uz rezultātiem pamatotu pieeju, javēlamies panākt progresu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Galvenais mērķispar darbavietu izveidi skar Dienvidāfrikas ekonomiskās attīstības centrālo problēmu. Jaugadiem izskan aicinājumi izstrādāt koncepciju mazo un vidējo uzņēmumu izveidei šajāvalstī. ES, kas ir Dienvidāfrikas visnozīmīgākā tirdzniecības partnere, var sniegt vērtīguatbalstu ekonomiskās un sociālās pārveides procesā.

Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo Joly kundzes ziņojumu par nolīgumapārskatīšanu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, kas ir spēkā kopš2004. gada.

Faktiskais minētās pārskatīšanas mērķis ir izstrādāt jaunas iespējas tirdzniecībasliberalizācijai noteiktās nozarēs un vienlaicīgi pielāgot šo nolīgumu pārmaiņu skartajaijaunajai starptautiskajai situācijai. Manuprāt, ir būtiski uzsvērt, ka šajā pārskatīšanas procesātiek likti pamati dialoga uzlabošanai un padziļināšanai starp Eiropas Savienību unDienvidāfriku svarīgos jautājumos, piemēram, jautājumā par migrāciju, enerģijas resursuieguvi un drošību.

Ieteikums: Maria Eleni Koppa (A7-0372/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka četri Komisijas priekšlikumāiekļautie nolīgumi paredz iespēju stiprināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas unEiropas ekonomiskās zonas (EEZ) sniegto ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirībumazināšanā EEZ ietvaros, balsoju par šo ziņojumu.

Jāuzsver, ka nolīgums starp Eiropas Savienību, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju unnolīgums starp ES un Norvēģiju — divi 2009.–2014. gadā pieejamie finanšu mehānismi— nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, kas veido 31 % palielinājumuEEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas mehānismam, salīdzinot ariepriekšējo periodu. Šie resursi ir pieejami Īslandei, 12 jaunākajām dalībvalstīm unPortugālei, Spānijai un Grieķijai, palīdzot atdzīvināt dažu to Eiropas valstu ekonomiku,ko visvairāk ir novājinājusi šī krīze.

Diane Dodds (NI), rakstiski. – Balsoju pret šo ziņojumu, jo apšaubu jebkādu koncesijupiešķiršanas Īslandei pamatotību saistībā ar zivsaimniecību produkcijas importēšanu ESteritorijā, kamēr tās turpina neatlaidīgi ievērot savu pieeju skumbriju resursu pārvaldībā.Pieņemts 1994. gadā, šis nolīgums ļauj Īslandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai būt par ESvienotā tirgus dalībniecēm, nekļūstot par tradicionālām ES dalībvalstīm. Tām savukārt irjāpieņem visi ar vienoto tirgu saistītie ES tiesību akti, izņemot tos tiesību aktus, kas ir saistīti


ar lauksaimniecību un zivsaimniecību. Īslande var eksportēt zivsaimniecības produkcijuuz ES, neapliekot to ar ievedmuitas nodokli.

Ir grūti pieņemt, ka pēc tam, kad Īslande klaji neievēroja starptautiskās skumbriju resursupārvaldības normas un 2010. gadā deklarēja nozvejas apjomu 100 000 tonnu apmērā, taitiek dotas pilnas iespējas eksportēt visu tās nozvejoto skumbriju daudzumu uz EiropasSavienību. Lai gan Īslandei piešķirtās zivsaimniecības koncesijas jaunajā nolīgumā,iespējams, nav mainītas, Īslandes attieksme pret zivsaimniecības pārvaldību noteikti irmainījusies, un šādos apstākļos man rastos šaubas, vai šādu nolīgumu vajadzētu ratificēt.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šīs rezolūcijas mērķis ir atbalstīt četrus nolīgumusstarp Eiropas Savienību un Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, kas ir paredzēti, lai noteiktušo valstu iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Ekonomikaszonā un uzlabotu tās, ņemot vērā situāciju iepriekšējā periodā. Ar šo priekšlikumu tiekpalielinātas attiecīgo valstu iemaksas un netiek ievērojami mainītas koncesijaszivsaimniecības jomā. Šajā ziņā laikposms no 2009. gada līdz 2014. gadam būtībā iriepriekšējā perioda — no 2004. gada līdz 2009. gadam — vienošanās atjaunošana.Vienbalsīgais Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Zivsaimniecības komitejas balsojumsnorāda uz to, ka šajā jautājumā nav pretrunu.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi Parlamentampriekšlikumu par četru nolīgumu apstiprināšanu. Divi no šiem nolīgumiem par2009.–2014. gada periodu nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā.Tie attiecas uz vienu nolīgumu, kas noslēgts starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju,kas veido 31 % palielinājumu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumentam, unuz vēl vienu līgumu, kas noslēgts starp ES un Norvēģiju, kas veido 22 % palielinājumuNorvēģijas finanšu mehānismam. Pārējie divi nolīgumi attiecas uz koncesijāmzivsaimniecības jomā Īslandei un Norvēģijai laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam unparedz to atjaunošanu.

Īslandei ir piešķirtas tādas pašas koncesijas. Norvēģijai tās ir nedaudz palielinātas, tādēļ tajābūs ietverts arī noteikums par tā tranzīta nolīguma atjaunošanu, kura darbība beidzās2009. gada 30. aprīlī.

Balsoju par šo priekšlikumu, jo EEZ naudas līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīmkopā ar Portugāli, kā arī Grieķiju un Spāniju, un finansējamās jomas ietver vidi, jo īpašiklimata pārmaiņu un atjaunojamu energoresursu jomu, pilsonisko sabiedrību un kultūrasmantojuma aizsardzību.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šā nolīguma noslēgšana, kas šodien šeit tiekapstiprināts, izriet no Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), kurš ir spēkā kopš1994. gada un kurā ietilpst EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis.Toreiz šīs valstis panāca vienošanos par iemaksu noteikšanu piecu gadu laikposmamekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai EEZ; protams, arī mēs atbalstām šo mērķi.Finansējums šim piecu gadu laikposmam (2009.–2014.) ir vairāk nekā divkārt palielinājies,salīdzinot ar iepriekšējā periodā pieejamo līdzekļu apjomu.

Šie EEZ līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei unSpānijai, un tie var tikt izmantoti vairākās nozīmīgās jomās, tostarp vides aizsardzības,humānās un sociālās attīstības un kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Ņemot vērā ESpaplašināšanās procesus un sociālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos daudzās valstīs,piemēram, Portugālē, mūsuprāt, ir svarīgi palielināt šos līdzekļus.


Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijasvadītājs attiecībās ar Šveici, Īslandi un Norvēģiju un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotāsparlamentārās komitejas vadītājs vērtēju šo ziņojumu atzinīgi. Es arī sagatavojuZivsaimniecības komitejas atzinumu par šo ziņojumu.

Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par Koppa kundzes ziņojumu par finanšumehānismu saistībā ar zivsaimniecības nozari. Tomēr tas nenorāda, ka viss ir kārtībā ar ESun EEZ zivsaimniecības jautājumiem. Vēlos paust nožēlu par Īslandes atteikšanos panāktvienošanos ar ES un Norvēģiju jautājumā par skumbriju resursu pārvaldību un nopietniaicinu visas puses atgriezties pie sarunu galda.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo dokumentu, jo kopš Līguma parEiropas Ekonomikas zonu (EEZ) spēkā stāšanās 1994. gadā EEZ EBTA valstis (pašlaikĪslande, Lihtenšteina un Norvēģija) ir veikušas iemaksas EEZ ekonomisko un sociāloatšķirību mazināšanai. Pēdējais piecu gadu finansiālo iemaksu laikposms beidzās 2009.gadā (EUR 1,467 miljardi). Komisijas pašreizējā priekšlikumā ir iekļauti četri nolīgumi. Šienolīgumi nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, tostarp 31 %palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšumehānismam salīdzinājumā ar 2004.–2009. gadu. Šāds rezultāts atbilst Padomespieņemtajām sarunu norādēm, kurās bija ietverta prasība „ievērojami palielināt” līdzekļus.EEZ finansējums būs pieejams 12 jaunākajām dalībvalstīm un Grieķijai, Portugālei unSpānijai. Prioritārās jomas ir vides aizsardzība, klimata pārmaiņas un atjaunojamienergoresursu avoti, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība, kā arī kultūrasmantojuma aizsardzība. Norvēģijas mehānisma līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajāmdalībvalstīm. Prioritārās jomas ir oglekļa uztveršana un uzglabāšana, inovācijas ekonozareilabvēlīgas rūpniecības jomās, pētniecība un stipendijas, humānā un sociālā attīstība, tieslietasun iekšlietas, pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšana. Divi protokoli par dažāmzivsaimniecības koncesijām Īslandei un Norvēģijai laikposmam no 2009. līdz 2014. gadamir paredzēti, lai atjaunotu iepriekšējos protokolus laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam,Īslandes koncesijas saglabājot iepriekšējā apmērā un Norvēģijai tikai nedaudz palielinotkoncesijas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Atbalstu nolīgumu starp ES, Īslandi,Lihtenšteinu un Norvēģiju par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu mehānismaturpināšanu, jo mums visiem ir jācenšas mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības EEZietvaros. Kopējā līdzekļu pakete EUR 1,8 miljardu apjomā veido palielinājumu par 31 %vai 22 %, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu laikposmu. Protokolu pagarināšana saistībāar zivsaimniecības koncesijām un piekļuvi tirgum ir nozīmīgs ilgtermiņa regulatīvaispasākums akvakultūras nozarē.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien Parlaments nobalsoja par Komisijasierosināto nolīgumu, kas, no vienas puses, ir saistīts ar finanšu mehānismiem2009.–2014. gada periodam starp Eiropas Savienību un Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti unNorvēģiju un, no otras puses — ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģiju. Šienolīgumi paredz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma palielinājumu tādāmjomām kā klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursi, pilsoniskā sabiedrība, humānāun sociālā attīstība un kultūras mantojuma aizsardzība. Praktiski tie nodrošina kopējolīdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā. Pēdējās 12 valstis, kas pievienojās Savienībai, kāarī Spānija, Grieķija un Portugāle ir tās valstis, kas varēs izmantot šos līdzekļus. Tādēļbalsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, mums jāatbalsta ekonomiskā sadarbība, kā arī


nedrīkstam aizmirst, ka dalībvalstu labklājība veicina ekonomikas uzlabošanos visā Eiropāun tādējādi arī tās 500 miljonu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, kas paredz iespēju stiprinātEEZ un EBTA valstu ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EiropasEkonomikas zonas ietvaros. Vienlaikus koncesijas Īslandei zivsaimniecības jomā saglabājasiepriekšējā līmenī un tiek tikai nedaudz palielinātas Norvēģijai.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šie nolīgumi nodrošina kopējo līdzekļu paketiEUR 1,8 miljardu apmērā, tostarp 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 %palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam. Jānorāda, ka EEZ līdzekļi tiks novirzīti,lai finansētu tādas prioritātes kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas un atjaunojamienergoresursu avoti, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība, kā arī kultūrasmantojuma aizsardzība. Norvēģijas finansiālie resursi tiks novirzīti tādām prioritārāmjomām, kas ietver arī oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, inovācijas ekonozarei labvēlīgasrūpniecības jomās, pētniecību un stipendijas, humāno un sociālo attīstību, tieslietas uniekšlietas, pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanu.

Divi protokoli par dažām zivsaimniecības koncesijām Īslandei un Norvēģijai laikposmamno 2009. līdz 2014. gadam ir paredzēti, lai atjaunotu iepriekšējos protokolus laikposmamno 2004. līdz 2009. gadam, Īslandes koncesijas saglabājot iepriekšējā apmērā un Norvēģijaitikai nedaudz palielinot koncesijas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivjutranzīta nolīgumu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo ziņojumu tiek apstiprināta arEiropas Ekonomikas zonu (EEZ) saistīto nolīgumu atjaunošana. Kopš Līguma par EEZstāšanās spēkā 1994. gadā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis — pašlaikĪslande, Lihtenšteina un Norvēģija — ir veikušas iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirībumazināšanā EEZ. Vienošanās par šīm iemaksām ikreiz tika noslēgta uz piecu gadulaikposmu, un šobrīd ir jāatjauno šie nolīgumi 2009.–2014. gada periodam. Līdztekusšīm sarunām, tomēr neatkarīgi no tām, sarunas tika arī sāktas, pamatojoties uz diviemdivpusējiem zvejas protokoliem ar Īslandi un Norvēģiju, un pabeigtas 2009. gada18. decembrī. Ņemot vērā minēto sarunu iznākumu, ir īpaši jāuzsver ievērojamais finanšumehānisma palielinājums, lai gan krīzes dēļ, ko Īslande pašlaik piedzīvo, tās nostāja irsaglabājusies nemainīga. Attiecībā uz nolīgumiem par atsevišķām zivsaimniecībaskoncesijām, kas piešķirtas Īslandei un Norvēģijai 2009.–2014. gada periodā, piekrītulabvēlīgajam Zivsaimniecības komitejas viedoklim, saskaņā ar ko koncesijas Norvēģijai irnedaudz palielinātas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu stāšanāsspēkā 1994. gadā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis — pašlaik Īslande,Lihtenšteina un Norvēģija — ir veikušas iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirībumazināšanā EEZ. Vienošanās par šīm iemaksām ikreiz tika noslēgta uz piecu gadulaikposmu, un šobrīd tiek apspriesti nolīgumi, kas noslēgti saistībā ar finanšu mehānismiem2009.–2014. gada periodam kopā ar diviem divpusējiem protokoliem par zivsaimniecībaskoncesiju atjaunošanu Īslandei un Norvēģijai. Šajos protokolos nav ieviestas nekādasievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, saglabājot koncesijas Īslandeinemainīgā līmenī, bet Norvēģijai — tikai nedaudz palielinot. Vienošanās par finanšumehānismiem rezultātā 2004.–2009. gada periodā ievērojami tika palielināts ieguldījumsno EEZ EBTA valstīm, nodrošinot kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apjomā, kasbūs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai, lai finansētu


tādas prioritārās jomas kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas, atjaunojami energoresursi,humānā un sociālā attīstība un kultūras mantojuma aizsardzība. Tādēļ balsoju par to.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šajā priekšlikumā ir ietverta iespējastiprināt EEZ un EBTA ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EiropasEkonomikas zonā; ievērojami palielināt finanšu mehānismu apmaiņā pret koncesijāmĪslandei un nelielu palielinājumu koncesijām Norvēģijai. Tādēļ ierosināju Zivsaimniecībaskomitejai sniegt labvēlīgu atzinumu jautājumā par Komisijas priekšlikumu COM(2010)234.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo tas zināmā mērā sniedziespēju stiprināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu ieguldījumuekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).Zivsaimniecības koncesijas Īslandei saglabājas nemainīgas, bet Norvēģijai tās tiek nedaudzpalielinātas.

Abi nolīgumi par finanšu mehānismiem 2009.–2014. gadam starp ES, Īslandi, Lihtenšteinuun Norvēģiju un starp ES un Norvēģiju nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljarduapmērā, paredzot 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumuNorvēģijas finanšu mehānismam salīdzinājumā ar 2004.–2009. gadu. Šobrīd mumsjāiegulda pūles, lai novērstu atšķirības, kas joprojām pastāv starp ES, Īslandi un Norvēģijujautājumos, kas ir saistīti ar jūras resursu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz vaļu medībām.

Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, ar kuru tiks stiprinātsEEZ EBTA valstu ieguldījums sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanā EiropasEkonomikas zonas ietvaros.

Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu, jo šis ir nākamais loģiskaissolis virzienā uz sadarbības saskaņošanu starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijasdalībvalstīm. Kā delegācijas priekšsēdētāja vietnieks esmu gandarīts, ka mēs turpinām ceļuvirzienā uz priviliģētām partnerattiecībām.

Ieteikums: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0004/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ieteikumu, jo šis horizontālaisnolīgums ļauj atcelt atsevišķo valstu noteiktos ierobežojumus pašlaik spēkā esošajosdivpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Brazīliju, kas ir visas Eiropas aviācijas nozaresieguvums. Turklāt šāds nolīgums ļauj atjaunot skaidru juridisko pamatu ES aviācijasattiecībām ar Brazīliju, kas būs nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā šajājomā. Ir paredzams, ka šis nolīgums radīs ieguvumus patērētājiem biļešu cenu samazinājumaziņā pat par EUR 460 miljoniem, veicinās nodarbinātību un piedāvās jaunas iespējasuzņēmējdarbībai ES lidsabiedrībām.

Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Tā kā ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uzdažiem aspektiem ārējo lidojumu politikā, no juridiskā aspekta bija jāaizstāj vairāki desmitidivpusējo nolīgumu, ko dalībvalstis bija noslēgušas ar Brazīlijas Federatīvo Republiku, arnolīgumiem, par kuriem vienojās un kurus noslēdza Eiropas Savienība. Pēc EiropasSavienības Padomes apstiprinājuma 2003. gadā Eiropas Komisija panāca vienošanos parnolīguma noslēgšanu, ko esmu izlēmusi šodien atbalstīt. Ar šo nolīgumu tiks bruģēts ceļšuz „vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uzpakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā”. Šāturpmākā nolīguma rezultātā ceļotājiem tiks nodrošināti labāki pakalpojumi unnostiprinātas Eiropas lidsabiedrību pozīcijas.


Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, nolīgums par aviācijasattiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju nodrošina skaidru juridisko pamatu un irnozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviācijas attiecību stiprināšanā. Manuprāt, šisnolīgums Brazīlijai un ES ļaus turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunāmpar vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir nozīmīgs solisES un Brazīlijas aviācijas attiecību stiprināšanā un ļaus tām virzīties uz vispārēja gaisasatiksmes nolīguma noslēgšanu.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien apstiprinātais nolīgums ir nozīmīgs solis ESun Brazīlijas attiecību stiprināšanā aviācijas jomā. Ir paredzams, ka šis nolīgums var radītieguvumus patērētājiem, samazinot cenas līdz pat par EUR 460 miljoniem, kā arī veicinotnodarbinātību un piedāvājot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai ES lidsabiedrībām unieguvumus ceļotājiem starp ES un Brazīliju. Tā kā Portugāli un Brazīliju vieno īpašas saites,atzinīgi vērtēju šā nolīguma noslēgšanu, kas no jauna satuvinās Eiropu un Brazīliju, ņemotvērā arī tā radītos ekonomiskos, sociālos un kultūras ieguvumus.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums, kas stājās spēkā2009. gada 1. decembrī ievērojami mainīja dažādo ES iestāžu, jo īpaši Parlamenta, pilnvaras,kas jaunajā struktūrā tiek aicināts reglamentēt jautājumus, kas agrāk nebija tā kompetencē,kā tas ir starp ES un Brazīlijas Federatīvo Republiku noslēgtā līguma gadījumā.

Šā nolīguma mērķis, kas tika noslēgts 2010. gada 14. jūlijā, ir aizstāt noteikumus, kasietverti divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp 12 dalībvalstīmun Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar divpusējo nolīgumu starp ES un šo valsti. Atbalstušo nolīgumu, jo tas ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā aviācijas nozarē.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tāpat kā gadījumā ar iepriekšējiem nolīgumiemšajā jomā, ko Parlaments nesen ir apstiprinājis, un ņemot vērā specifiskos apstākļus, kādosdarbojas civilā aviācija, šis priekšlikums rada nopietnas bažas par tā piemērošanas jomuun iespējamām tā sekām. Tas skar jautājumu, kas nepārprotami ietekmē gaisa satiksmesuzņēmumus nozarē, kura dažādu iemeslu dēļ ir stratēģiska valstu nacionālo interešuaizsardzībai. Brazīlijas gadījumā šīs bažas ir vēl lielākas. Tā mērķis ir skaidrs, un referentenemaz necenšas to slēpt — mērķis ir atvērt tirgu, lai radītu „jaunas nozīmīgasuzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām”.

Kā zināms, iespējamā vienādu noteikumu radīšana dažādajiem Eiropas uzņēmumiemveicina monopolu koncentrēšanās procesu šajā nozarē, kas jau ir sācies, kā arī konsekventudalībvalstu kapacitātes samazināšanos aizstāvēt savas nacionālās lidsabiedrības un līdz arto arī to likumīgās intereses. Par jebkādu cenu tiek aizstāvēta „brīvā konkurence”, kasnepārtraukti tiek pieminēta un tiek uzskatīta par neaizskaramu, un atkal tā tiek izmantotakā pīlārs, uz kuru ir balstīta šī iniciatīva. Šīs nozares rezultāti ievērojami neatšķiras norezultātiem citās nozarēs — monopolu koncentrēšanās, kas beigās vienmēr tiek noteiktašajos gadījumos.

Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Kopā ar saviem kolēģiem no Itālijas mēs — EiropasTautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) — nolēmām atturēties šodienas balsojumā parEiropas Savienības un Brazīlijas attiecībām noteiktos gaisa satiksmes pakalpojumu aspektos.Iemesls ir saistīts ar rezolūcijas saturu Cesare Battisti lietā. Es būtu balsojis par to, ja balsojumsbūtu atlikts līdz brīdim, kad ir pieņemts jaunais Brazīlijas Federālās tiesas nolēmums parCesare Battisti — kriminālnoziedznieka — izdošanu.


Ņemot vērā to, ka šī lieta nav steidzama, balsojuma atlikšana līdz nākamai plenārsēdei vailīdz plenārsēdei aprīlī nekādā ziņā neradītu problēmas, jo īpaši tad, ja domājam par šāmasveida slepkavas upuru ģimenēm radītajām sāpēm. Šīs ģimenes jau gaida 31 gadu, laitiktu īstenots tiesiskums un lai Cesare Battisti izciestu sodu, ko piespriedusi Itālijas tiesusistēma, mūsu cietumos.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo ES ir ekskluzīvakompetence attiecībā uz dažādiem aspektiem ārējo lidojumu jomā, ko parasti reglamentējaar dalībvalstu un trešo valstu divpusējiem nolīgumiem par gaisa satiksmes pakalpojumiem.Tādēļ 2003. gada 5. jūnijā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, laiar ES nolīgumiem aizstātu spēkā esošo divpusējo nolīgumu atsevišķus noteikumus.Nolīgumu parakstīja 2010. gada 14. jūlijā. Tas attiecas uz tādiem aspektiem kā drošums,nodokļi aviācijas degvielai, konkurences noteikumi utt. Šā līguma noslēgšana ir nozīmīgspirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmākstiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmespakalpojumu nolīgumu. Līgums ir noslēgts, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgusatvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā. Ir gaidāms, ka šāds nolīgumsvarētu radīt papildu ieguvumu patērētājiem (zemāku cenu dēļ) līdz EUR 460 miljoniem.Tas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, un ir gaidāms, ka tas sniegs jaunas nozīmīgasuzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām, kā arī ieguvumus ceļotājiem.

David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šā horizontālā nolīguma noslēgšanu, kaspats par sevi nav svarīgs nolīgums, bet ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviācijuattiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību unvirzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp tām. Šāvisaptverošā nolīguma par gaisa satiksmi pamatā jābūt gan pakāpeniskai tirgus atvēršanai,gan sadarbībai un konverģencei regulatīvajā jomā. Nolīguma radītie ieguvumi ES būs vairākmaršrutu un zemākas cenas patērētājiem.

Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu atturēšanos balsojumā par šo ziņojumusaistībā ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku gaisasatiksmes pakalpojumu jomā vēlos paust nostāju, kas pārsniedz šā jautājuma būtību.

Neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti lietā. Tai bija jāgarantē viņa izraidīšana,kuras procedūras ir definētas divpusējā nolīgumā. Ar tiesu varas sniegto interpretāciju tiekpārkāptas noslēgtās saistības. Sods, kas Battisti kungam ir jāizcieš Itālijā, tika piespriestsparastajā tiesas ceļā, piemērojot parastos likumus vienkāršam noziegumam — masveidaslepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskās attiecības, piemēram, tās, kas ir definētasziņojumā, par kuru balsoja Parlaments, ar valsti, kas nerespektē nolīgumus un kas,vissvarīgākais, pauž nostāju jautājumā par pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES vienmēr ir aizstāvējusi brīvu konkurenci. Komisijai2010. gada 15. oktobrī piešķirtās pilnvaras vest sarunas par vispārēju gaisa satiksmespakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu,gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā, ir pilnīgi pamatotas. Šis nolīgums piešķirvisiem ES gaisa satiksmes pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi savienojumiem arBrazīliju

Šis ir pirmais nozīmīgais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļaujBrazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārējugaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Šā jaunā nolīguma noslēgšanas


rezultātā ieguvēji ir visi patērētāji, jo tas piedāvā iespēju samazināt cenas gaisa satiksmespārvadājumiem uz Brazīliju.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Atturējos balsojumā par Macovei kundzes iesniegtoieteikumu kopā ar diviem pārējiem ziņojumiem, ņemot vērā Brazīlijas atbildīgo iestāžuattieksmi saistībā ar Cesare Battisti lietu. Terorista neizraidīšanas faktu — kurš Brazīlijā partādu netiek atzīts — nevar neņemt vērā. Tādēļ kopā ar pārējo Eiropas Tautas partijas grupas(Kristīgo demokrātu) Itālijas delegāciju izlēmu atturēties balsojumā par priekšlikumulēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Brazīliju saistībā ar īstermiņauzturēšanās vīzām uzņēmējdarbības un tūrisma mērķiem, kā arī par ziņojumu saistībā aruzlabojumiem nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp ES un Brazīliju. Protams,mūsu rīcība nenozīmē, ka mēs nepiekrītam šo ziņojumu saturam, bet tas ir politisks signāls,ar kura palīdzību mēs vēlreiz vēlamies uzsvērt savu vilšanos par Brazīlijas atbildīgo iestāžurīcību saistībā ar Cesare Battisti lietu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsojot par šo ziņojumu, esampauduši nepieciešamo Eiropas Parlamenta labvēlīgo viedokli par starptautiskā nolīgumanoslēgšanu starp ES un Brazīliju. Tas ir horizontālais nolīgums ar Brazīliju, ar kuru tiksizveidots skaidrs juridiskais pamats ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju. Šis ir pirmaisnozīmīgais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ESturpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmespakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Tiek uzskatīts, ka šis nolīgums var radītieguvumus patērētājiem zemāku cenu ziņā pat līdz EUR 460 miljonu apjomā. Šimnolīgumam būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību, un, cerams, ES lidsabiedrībām tiksradītas jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, nodrošinot ieguvumus tiem, kuri ceļo starp ESun Brazīliju. Ņemot to vērā, piekrītu referentei saistībā ar priekšlikumu Parlamentamapstiprināt šo ziņojumu un lūgumu Padomei pabeigt šo procedūru bez liekas kavēšanās.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā nozīmīgās saites, kas saista Portugāliun Brazīliju, protams, atzinīgi vērtēju šā ziņojuma apstiprināšanu. Ar to tiks aizstātinoteikumi, kas ir ietverti divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp12 dalībvalstīm un Brazīlijas Federatīvo Republiku. Šis nolīgums būs pamats attiecībustiprināšanai starp ES un Brazīliju aviācijas nozarē, un ir paredzams, ka tas radīs ievērojamusieguvumus patērētājiem zemāku cenu ziņā pat par EUR 460 miljoniem, kā arī jaunasuzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Horizontālais nolīgums ar Brazīlijuatjaunos skaidru juridisko pamatu ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju. Tas ir nozīmīgspirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmākstiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmespakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ESTransporta padome 2010. gada 15. oktobrī pilnvaroja Eiropas Komisiju vest sarunas parvispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uzpakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā.

Ir gaidāms, ka šāds nolīgums varētu radīt papildu ieguvumu patērētājiem (zemāku cenudēļ) līdz EUR 460 miljoniem. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, un ir gaidāms,ka tas sniegs jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām, kā arī ieguvumusceļotājiem.


Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Esmu atbalstījusi šo nolīgumu, kas veicinās turpmākosadarbību starp ES un Brazīliju civilās aviācijas jomā. Nacionālo ierobežojumu atcelšanastarp dalībvalstīm un Brazīliju būs ieguvums visai ES aviācijas nozarei.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības un Brazīlijas attiecības pašreizējāEiropas ārējo attiecību kontekstā ir ārkārtīgi nozīmīgas. Šis nolīgums, kurš, manuprāt, irpirmais no daudzajiem soļiem virzienā uz jaunu ES politiku civilās aviācijas jomā attiecībāpret Brazīliju, ir paredzēts, lai izveidotu vispārējo struktūru attiecību pilnveidošanai šajājomā. Tas tiek saukts par horizontālo nolīgumu, jo rada skaidru juridisku pamatu virkneiaspektu civilās aviācijas jomā starp abām pusēm, aizstājot tradicionālos divpusējosnolīgumus ar vispārējiem un vienādiem noteikumiem, ko ar šo nolīgumu ir paredzētsīstenot visā ES teritorijā.

Ieteikuma projektā, kura „ēnu” referents biju arī es, tiek atzinīgi vērtēti šā nolīgumanoteikumi, ar kuriem tiek risināti tik svarīgi jautājumi kā drošums un nodokļu noteikšanaaviācijas degvielai, kas jāīsteno visā Eiropas teritorijā, kā arī prasība par ES konkurenceslikumu ievērošanu.

Manuprāt, ar šo nolīgumu tiks bruģēts ceļš uz jauniem ekonomiskiem ieguvumiem —patērētājiem vai lidsabiedrībām — un stiprinātas sadarbības attiecības starp abāmtransatlantiskajām pusēm, radot vērtību ES. Iepriekš minēto iemeslu dēļ balsoju par šodokumentu.

Ieteikums: Wim van de Camp (A7-0007/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Saistībā ar projektu Padomeslēmumam (07853/2010), projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un ĪslandesRepubliku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildunoteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013.gadam un Padomes lūgumu dot piekrišanu, ko tā ir iesniegusi saskaņā ar Līguma par EiropasSavienības darbību, tiesiskās struktūras ietvaros un saskaņā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu uniekšlietu komitejas ieteikumu atbalstu šā nolīguma noslēgšanu.

Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Atbalstu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandi,Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežufondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Valstīm, kas ir iesaistītas Šengenasacquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir jābūt Ārējo robežu fonda dalībniecēmatbilstoši lēmumam, ar kuru izveido šo fondu. Tādēļ šajā nolīgumā ir jāiekļauj noteikumipar standartu īstenošanu attiecīgo valstu teritorijās, lai ļautu Komisijai uzņemties galīgoatbildību par šā fonda budžeta īstenošanu šajās valstīs. Tajā ir ņemti vērā aspekti, kasraksturīgi fonda finanšu pārvaldības un kontroles līmenim, kā arī paredzēti noteikumiattiecībā uz šo valstu finanšu iemaksām fonda budžetā.

Vēlos arī uzsvērt Lihtenšteinas lēmumu, pieņemot kopīgo deklarāciju, nekļūt par šā fondadalībnieci, lai gan tas neskar tās pienākumu sniegt finansiālu ieguldījumu tajā, jo tas tikaizveidots, lai sadalītu slogu un nodrošinātu finansiālo atbalstu Šengenas acquis īstenošanaiārējo robežu un vīzu politikas jomā.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšlikums ir saistīts ar ES vārdā noslēgto nolīgumustarp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederācijuun Lihtenšteinas Firstisti. Plašāk raksturojot, šis nolīgums attiecas uz šo valstu dalību Ārējorobežu fondā, kas izriet no to dalības Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un


pilnveidošanā. Ir paredzams, ka tiks noslēgti papildu nolīgumi, paredzot nepieciešamosnoteikumus šīs dalības īstenošanai, jo īpaši tos noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināta ESfinansiālo interešu aizsardzība, un noteikumus, ar kuriem Revīziju palātai tiek piešķirtastiesības uzraudzīt šo procesu. Galīgā šā nolīguma apstiprināšana Padomē notiks pozitīvaParlamenta balsojuma gadījumā.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums attiecas uz projektu Padomeslēmumam par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti,Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējorobežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tā kā šis nolīgums attiecas uz mērķiem, kuru izpildei tika parakstīts Šengenas līgums parpersonu brīvu pārvietošanos un preču brīvo apriti, ņemot vērā iepriekš starp ES un iepriekšminētajām valstīm noslēgtos līgumus saistībā ar Šengenas līgumā noteiktajiem mērķiemun ņemot vērā, ka vispārējās programmas ar nosaukumu „Solidaritāte un migrācijas plūsmupārvaldība” ietvaros ES ir izveidojusi Ārējo robežu fondu 2007.–2013. gadam, atzinīgivērtēju šā nolīguma noslēgšanu, kas palīdzēs stiprināt kohēziju Eiropā.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uznolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, ŠveicesKonfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežufondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tas ir saistīts ar jau esošajiem nolīgumiem vai tiem nolīgumiem, kuri joprojām tiek īstenotisaistībā ar personu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES dalībvalstīm.

Tādēļ, lai atbalstītu ārējo robežu uzraudzību, jo īpaši imigrācijas jomā, ES vēlas piešķirt,ievērojot noteiktus nosacījumus, Savienības atbalstu no Ārējo robežu fonda laikā no 2007.līdz 2013. gadam. Eiropas Savienības un Komisijas šajā ziņā veikto pasākumu mērķi irpelnījuši mūsu kritiku, jo nevaram ignorēt nepieņemamo Atgriešanas direktīvu.

Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijasvadītājs attiecībās ar Šveici, Īslandi un Norvēģiju un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotāsparlamentārās komitejas vadītājs šo ziņojumu vērtēju atzinīgi.

David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, saskaņā ar kuru valstīm, kasir saistītas ar Šengenas līguma īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, tiek dota iespējabūt par Ārējo robežu fonda dalībniecēm periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) No patiesas Eiropas Savienības skatupunkta —politiskā, ekonomiskā un galvenokārt ģeogrāfiskā ziņā —, manuprāt, ir nepieciešami unbūtiski svarīgi balsot par šo priekšlikumu, jo tādas valstis kā Īslande, Norvēģija unLihtenšteina, kā arī Šveice ģeogrāfiski ir izvietotas Eiropā. Tādēļ uzskatu, ka ir jāīstenovienota robežu pārvaldības politika, lai atvieglotu integrāciju un pārvietošanos no vienasvalsts uz otru. Eiropas robežu pārvaldības fonda izveide būtu taisnīgs un nozīmīgspasākums, lai ieviestu centralizētu koordināciju gan resursu, gan politikas īstenošanas ziņā.Tādā veidā tiktu arī veicināts un stimulēts tūrisms un transportlīdzekļu un personu brīvāpārvietošanās.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar jaunajām Lisabonas līgumāParlamentam piešķirtajām pilnvarām, tam ir jāapstiprina projekts Padomes lēmumam parto, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un ĪslandesRepubliku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu


noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013.gadam. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir ieteikusi apstiprināt šo nolīgumu.Nolīgumā ir paredzēta tādu trešo valstu līdzdalība Ārējo robežu fondā, kas ir saistītas arŠengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu. Šo līdzdalību ir iespējamsrealizēt, noslēdzot papildu vienošanās, kas ir jāpanāk, lai precizētu šai līdzdalībainepieciešamos noteikumus, tostarp noteikumus par ES finansiālo interešu aizsardzību unRevīzijas palātas pilnvarošanu veikt revīzijas. Vienošanās starp pusēm tika panākta, un, tākā nevienā no paustajiem viedokļiem nebija kritisku komentāru, balsoju par šo rezolūciju.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2007. gada23. maija Lēmumu (EK) Nr. 574/2007, ar ko nosaka Ārējo robežu fonda izveidi periodamno 2007. līdz 2013. gadam, trešām valstīm, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā,piemērošanā un pilnveidošanā, jākļūst par šā fonda dalībniecēm. Tādēļ ir paredzams, katiks noslēgti nolīgumi, kuros ir precizēti šīs līdzdalības īstenošanai nepieciešamie papildunoteikumi, tostarp arī noteikumi, ar ko tiek nodrošināta ES finansiālo interešu aizsardzībaun Revīzijas palātas pilnvaru realizēšana revīzijas veikšanai. Šis priekšlikums ir saistīts artāda nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti,Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, kura konkrētais mērķis ir papildu noteikumudefinēšana šo valstu līdzdalībai minētajā fondā. Tādēļ, manuprāt, mans atbalsts šimziņojumam ir pamatots un saskan ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejasieteikumu.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Atbilstoši mūsu nostājai balsojumā LIBEkomitejā (atbildīgā komiteja) mēs — Zaļo/ALE grupas deputāti — izlēmām balsot pret šopriekšlikumu.

Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu, jo šīs valstis neradaproblēmas kvalitātes vai uzticamības ziņā, un tādēļ tās nerada risku Eiropas Savienībasdrošībai.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojums attiecas uz nolīguma noslēgšanuar Šengenas asociētajām trešām valstīm — šajā gadījumā ar Īslandi, Norvēģiju, Šveici unLihtenšteinu. Tām ir jābūt iesaistītām Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā unpilnveidošanā. Šajā ziņā ir jāpieņem papildu noteikumi, lai aizsargātu ES finansiālās interesesun piešķirtu revīzijas pilnvaras Revīzijas palātai. Šie papildinājumi ir pamatoti, tādēļ esmubalsojusi par šā nolīguma noslēgšanu.

Ieteikums: Carlos Coelho (A7-0008/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, kaŠengenas zonā jau tagad ir atļauta brīva pārvietošanās teritorijā, ko ieskauj 42 673 km garaārējā jūras robeža un 7 721 km gara sauszemes robeža, aptverot 25 valstis un 400 miljonusiedzīvotāju. Pakāpeniskā paplašināšanās šajā jomā ir devusi iespēju trešām valstīm, kurāmir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā un Šveices Konfederācijai no2008. gada 1. marta kļūt par Šengenas acquis dalībnieci. Ņemot vērā atvērto robežu politikustarp Šveici un Lihtenšteinas Firstisti — mikrovalsti, kas ir stabili integrējusies Eiropastirdzniecības zonā kopš tās pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai 1995. gadā —, ņemotvērā, ka tā jau ir īstenojusi 98,4 % no ES direktīvām iekšējos likumos, un ņemot vērā, katā ir vienotā tirgus dalībniece, nav iemesla oponēt tās pievienošanai Šengenas zonai.

Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mikrovalsts, kas atrodas starp Šveici un Austriju— Lihtenšteina —, aizņem 160 km² lielu platību, un tās iedzīvotāju skaits ir 35 000. Lai


gan šī valsts nav Eiropas Savienības locekle, tā ir saistīta ar Eiropas Savienību EiropasEkonomikas zonas (EEZ) ietvaros. Tā piemēro gandrīz visus Eiropas tiesību aktus un irlūgusi atļauju pievienoties Šengenas zonai, lai varētu īstenot personu brīvu pārvietošanos.Ņemot vērā sadarbības tradīcijas starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinu un to, ka šīs valstspievienošanās Šengenas zonai nerada nekādus draudus, balsoju par tās pievienošanos.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, saskaņā ar kuru2008. gada 28. februārī notika protokola parakstīšana starp Eiropas Savienību, EiropasKopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistespievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un ŠveicesKonfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā,piemērošanā un pilnveidošanā.

2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontrolipie sauszemes robežām, un vēlāk, 2009. gada 29. martā, tikai atcelta lidostu robežkontroleattiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamība izveidotkontroli tur, kur 100 gadus nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garārobeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu.

Eiropas Parlamentam 2007. gadā pirmo reizi tika prasīts sniegt atzinumu par šā protokolanoslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaik Ewa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīgu atzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, laiatsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu, kas prasa sniegt piekrišanu, nevistikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Atzinīgi vērtēju jaunos ar Lisabonas līgumu ieviestos noteikumus, kas sniedz EiropasParlamentam tiesības saņemt sīkāku informāciju par starptautiskajiem nolīgumiem.

Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Pirms divdesmit pieciem gadiem piecas dalībvalstisizlēma atcelt iekšējās robežas starp tām un izveidot vienotu ārējo robežu. Pašlaik visasdalībvalstis ir pilntiesīgas Šengenas zonas dalībnieces, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju,Kipru, Bulgāriju un Rumāniju. Tajā ir integrētas arī trīs asociētās valstis — Norvēģija, Īslandeun Šveice —, un Lihtenšteinai ir jākļūst par ceturto. Tika cerēts, ka Lihtenšteina kļūs parŠengenas asociēto valsti vienlaikus ar Šveici 2008. gadā. Tomēr šis process nenoritēja, kācerēts, jo īpaši divu dalībvalstu — Vācijas un Zviedrijas — izrādītās atturības dēļ saistībāar jautājumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Fakts, ka Šveicepievienojās viena, radīja nepieciešamību ieviest kontroli vietās, kur vairāk nekā simt gadunebija īstas robežas, un 41 km, kas atdala Šveici no Lihtenšteinas, kļuva par ārējo robežu.

Ņemot vērā jaunos Lisabonas līguma noteikumus, kas ļauj Parlamentam dziļāk iesaistītiesstarptautisko nolīgumu noslēgšanā, kā arī fakts, ka Padomes līdz šim atturīgā nostāja iratcelta, ierosinu Parlamentam sniegt piekrišanu šā protokola noslēgšanai un ceru, kaLihtenšteina pēc iespējas ātrāk varēs pievienoties Šengenas zonai.

Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir nepieciešamiun pašsaprotami atcelt robežkontroli ar Lihtenšteinu, ņemot vērā gan šīs valsts izmērus,gan tās attiecības ar kaimiņvalstīm — Austriju un Šveici —, ar kurām tā tradicionāli irīstenojusi brīvās pārvietošanās principu. Turklāt efektīva Lihtenšteinas asociācija ar Šengenasun Dublinas acquis būs pašsaprotama, jo šī valsts jau ir īstenojusi lielu daudzumu ES tiesībuaktu un izmanto to pašu infrastruktūru, lai piekļūtu SIS un VIS, kā Šveice — valsts, kas jauir Šengenas zonas dalībniece.


Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp LihtenšteinasFirstisti un Šveices Konfederāciju, bija paredzēts, ka šīs valstis Šengenas zonai pievienosiesvienlaikus. Taču tas nenotika. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikaiŠveice. Tomēr jau nolīgumā par Šveices pievienošanu bija paredzēta iespējamā Lihtenšteinaspievienošanās, izmantojot protokolu, kuru pašlaik Parlaments apstiprina. Šīs pievienošanāsrezultātā pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli starp Lihtenšteinu un Šveicitur, kur veselu gadsimtu nav pastāvējusi īsta robeža.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ieteikumā Parlaments tiek aicinātsapstiprināt protokola ieviešanu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, ŠveicesKonfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanosNolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par ŠveicesKonfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kastika noslēgts 2008. gada 28. februārī.

Šengenas nolīguma mērķis ir izveidot teritoriju, kurā pastāv personu brīva pārvietošanāsun preču brīvā aprite, atceļot iekšējās robežās starp valstīm un nosakot tika vienu ārējorobežu. Pēc Amsterdamas līguma parakstīšanas 1999. gadā ES integrēja Šengenas sadarbībutās tiesisko pilnvaru struktūrā. Vairākus desmitus gadu Lihtenšteinas Firstiste un ŠveicesKonfederācija ir praktizējusi atvērto robežu politiku, ievērojot personu brīvas pārvietošanāsprincipu. Šveices pievienošanās Šengenas zonai 2008. gadā radīja problēmas pārvietošanāsziņā starp abām valstīm, pārveidojot starp tām pastāvošās robežas ārējā robežā, un šobrīdmērķis ir šo problēmu atrisināt.

Tādēļ, ņemot vērā priekšrocības, ko rada šā nolīguma stāšanās spēkā, šķēršļi tāapstiprināšanai nepastāv.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šengenas līgums tika izveidots 1985. gadā,kad tas tika noslēgts starp Vāciju, Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi. Šā līgumaun 1990. gadā pieņemtās konvencijas mērķis ir atcelt sistemātisko kontroli uz kopējāmrobežām un ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem tiek piešķirtas brīvaspārvietošanās tiesības.

Ar Šengenas konvenciju tika atcelta kontrole uz tās dalībvalstu iekšējām robežām unizveidota vienota ārējā robeža ar kopējiem noteikumiem par ārējās robežas kontroli, kopējavīzu politika, policijas un tiesiskā sadarbība un Šengenas Informācijas sistēmas izveide(SIS).

Šengenas zonā pašlaik ietilpst 25 Šengenas dalībvalstis — ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija,Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga,Malta Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija Spānija, Ungārija, Vācijaun Zviedrija, kā arī trīs asociētās ārpussavienības valstis: Norvēģija, Īslande un Šveice.Pašlaik Bulgārija, Rumānija un Kipra tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, un tādēļ uz torobežām joprojām tiek īstenota kontrole.

Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par šo C. Coelho ziņojumu. Lai gan Skotijaneietilpst Šengenas zonā, esam izvēlējušies ievērot dažus Šengenas acquis elementus. Skotijasvaldība ir aktīvi iesaistījusies šajā jomā Padomes līmenī, un esmu gandarīts, ka varu atbalstītšos centienus.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ieteikumu, saskaņā ar kuru2008. gada 28. februārī notika protokola parakstīšana starp Eiropas Savienību, EiropasKopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes


pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, un Šveices Konfederāciju par ŠveicesKonfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroliuz sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidostu robežkontrolesatcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamībaizveidot kontroli tur, kur 100 gadu nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometrugarā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu. Atzinīgi vērtēju jaunos ar Lisabonaslīgumu ieviestos noteikumus, kas sniedz Eiropas Parlamentam tiesības saņemt sīkākuinformāciju par starptautiskajiem nolīgumiem. Pakāpeniska Šengenas zonas paplašināšanāsir ļāvusi trešām valstīm, kurām ir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā.Lai iesaistītos Šengenas acquis, ārpussavienības valstīm priekšnoteikums ir nolīgums parpersonu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES. Šādām valstīm līdzdalība paredz:iekļauties zonā bez kontroles pie iekšējām robežām; piemērot Šengenas acquis noteikumusun visus ar Šengenas zonu saistītos dokumentus, kas pieņemti saskaņā ar tiem; iesaistītieslēmumu pieņemšanā par dokumentiem, kas attiecas uz Šengenas zonu.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) 2008. gadā tika parakstīts protokols parLihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienuun Šveici. Tā rezultātā minētajai firstistei radās prasība par Šengenas acquis īstenošanu,piemērošanu un pilnveidošanu. Tomēr, lai gan tā jau 1995. gadā kļuva par EiropasEkonomikas zonas dalībnieci un ir progresīvā veidā sakārtojusi savus tiesību aktus atbilstošiEiropas tiesību aktiem, transponējot daudzas direktīvas iekšējos tiesību aktos, LihtenšteinasFirstiste vēl nav sākusi sarunas par pievienošanos Šengenas līgumiem. Ar šo nolīgumu,kuru es atbalstīju, tiek noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi, tādējādi nodrošinotpersonu brīvas pārvietošanās iespēju. Turklāt ir iekļauta arī virkne tādu Lisabonas līgumanoteikumu īstenošanas normu, kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, lai piešķirtuEiropas Parlamentam pārliecinošāku nozīmi informēšanas un apstiprināšanas jomā.

David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Lihtenšteina ir divkārtnorobežota Alpu mikrovalsts Rietumeiropā, kura robežojas ar Šveici rietumos un dienvidos

un ar Austriju austrumos. Tās platība ir 160 km2, aptuvenais iedzīvotāju skaits — 35 000,un tai ir visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju visā pasaulē. Lihtenšteina kopš tāspievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai 1995. gadā ir neatlaidīgi integrējusies Eiropastirdzniecības zonā. Tās jurisdikcija šobrīd jau ir ieviesusi 98,4 % ES direktīvu savos iekšējostiesību aktos. Lihtenšteina ir arī vienotā tirgus dalībniece, kurā visām dalībvalstīm tiekpiemēroti vienādi noteikumi.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunu valstu pievienošanās Šengenas Informācijassistēmai (SIS) ir būtiski svarīga, lai sasniegtu Eiropu bez robežām. Lihtenšteina jau kopš1995. gada ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, un tā ir stabili integrējusies Eiropastirdzniecības zonā. Uz to ir tikušas attiecinātas dažādas vērtēšanas procedūras, jo īpašijautājumos par datu aizsardzību, SIS, gaisa, sauszemes un jūras robežām, policijas sadarbībuun vīzu politiku. Pievienojoties šim nolīgumam, Lihtenšteina kļūs par Šengenas acquisdalībvalsti.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šengenas līgums tika noslēgts1985. gada 14. jūnijā starp Vāciju, Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi. Šengenassadarbība šobrīd ir integrēta Eiropas tiesiskajā un institucionālajā sistēmā un aptver 25Šengenas dalībvalstis kopā ar trim valstīm, kas ir EEZ asociētās valstis — Norvēģiju, Īslandiun Šveici. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot


robežkontroli pie sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidosturobežkontroles atcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Tā kāLihtenšteina tai nepievienojās un tā kā starp šīm valstīm tiek īstenota ļoti aktīva brīvaspārvietošanās politika, pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100gadu nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenaszonas ārējo robežu. Ar šo nolīgumu, Lihtenšteinas Firstistei pievienojoties Šengenai, šībarjera tiek nojaukta. Atzinīgi vērtēju jaunos Lisabonas līgumā paredzētos noteikumus,kas ļauj Parlamentam aktīvi iesaistīties šo nolīgumu apstiprināšanā. Visu iepriekš minētoiemeslu dēļ balsoju par šo ziņojumu.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgumā par Šveices Konfederācijas pievienošanosŠengenas acquis, kas ir spēkā kopš 2008. gada 1. marta, ir skaidri paredzēta iespējamāLihtenšteinas pievienošanās, izmantojot protokolu. Ņemot vērā atvērto robežu politikustarp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, bija paredzēts, ka šīs valstis Šengenaszonai pievienosies vienlaikus. Tomēr tas nenotika, un 2008. gada 12. decembrī Šengenasacquis pievienojās tikai Šveice. Tā rezultātā radās nepieciešamība ieviest kontroli vietās, kur100 gadu nebija īstas robežas. Lai pārvarētu šo barjeru un ņemot vērā to, ka Lihtenšteinair Eiropas Ekonomikas zonas un vienotā tirgus dalībniece, atbalstīju šā protokola noslēgšanu,kas paredz, ka Lihtenšteinas pievienošanās Šengenas acquis beidzot var tikt īstenota.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Parlamentam 2007. gadā pirmo reizitika prasīts sniegt atzinumu par šā protokola noslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaikEwa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja 2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīguatzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, lai atsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punktaotro daļu (Padomes lēmumu priekšlikumos bija paredzēts pārveidot „īpašo iestāžu sistēmu”,kura noteikta pamatnolīgumā, kas ir ierosinātā protokola neatņemama daļa), kas prasasniegt piekrišanu, nevis tikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu. Šā iemesla dēļ unņemot vērā Lisabonas līguma drīzo stāšanos spēkā šo ziņojumu nosūtīja atpakaļ LIBEkomitejai.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo ieteikumu, jo, manuprāt, tas veicināsŠengenas acquis stāšanos spēkā, īstenošanu un pilnveidošanu tādās valstīs kā Īslande,Norvēģijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste.

Patiešām ir svarīgi, lai šīs valstis būtu Ārējo robežu fonda dalībnieces periodā no 2007.līdz 2013. gadam saskaņā ar pašreizējiem pasākumiem un nolīgumiem. Lai panāktu, kaEiropa ir vēl vairāk vienota, kas tomēr nezaudē praktiskumu, to līdzdalību reglamentēspapildu noteikumi, kas nodrošinās arī Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzībuun Revīzijas palātas pilnvaras veikt revīziju.

Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu saistībā ar Lihtenšteinaspievienošanos nolīgumam par Šengenas acquis, jo tas ir loģisks solis progresa virzienā, kasneradīs mums nekādas problēmas. Ir paredzams, ka nolīgums darbosies bez traucējumiem.

Ieteikums: Monika Hohlmeier (A7-0013/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, ņemot vērā faktu,ka 2004. gada 26. oktobrī noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uzkritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegtalūguma pēc patvēruma izskatīšanu, paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinastiesību aktu kopumam, parakstot protokolu. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starpŠveici un Lihtenšteinu un to, ka Lihtenšteina 2001. gadā paudusi interesi par pievienošanos


līgumam, bet tas neīstenojās viedokļu atšķirību dēļ, kuras bija starp Padomi un Parlamentuun kuras atrisināja Lisabonas līgums, man nav iemesla pretoties šā nolīguma noslēgšanai.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo dokumentu, kurā tiekkonstatēts, ka 2004. gada 26. oktobrī noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībāuz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicēiesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu („Dublinas nolīgums ar Šveici”), paredziespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam, parakstotprotokolu.

Padome 2006. gada 27. februārī piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sākt sarunas arLihtenšteinu un Šveici. Pēc sarunu beigšanas tika iesniegts protokola projekts parLihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Eiropas Komisijas 2006. gada4. decembra priekšlikuma protokolam par Lihtenšteinas pievienošanos pamatā ir EiropasKopienas dibināšanas līguma 300. panta 3. punkta 1) apakšpunkts, kas ir šā priekšlikumajuridiskais pamats, un tas paredz apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumamun tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinasnolīgumam ar Šveici. Kā jau pirmajā lasījumā Parlaments ir pieprasījis, protokola noslēgšanaiar Lihtenšteinu ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Ņemot vērā to, ka sarunas arLihtenšteinu ir veiksmīgi pabeigtas, kā arī grozīto juridisko pamatu, protokola noslēgšanaijāsaņem piekrišana.

Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem, kasnosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu— Dublinas/Eurodac nolīgums —, tika noslēgts 2004. gadā. Ņemot vērā, ka atklātu robežupolitika attiecībā uz personu pārvietošanos starp Šveici un Lihtenšteinu ir pastāvējusivairākas desmitgades, Lihtenšteinas pievienošanās šīm sarunām būtu bijusi loģiska. Laigan Lihtenšteina pauda savu interesi, tā palika ārpus, jo starp Eiropas Kopienu unLihtenšteinu vēl nebija noslēgts nolīgums par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem.

Ņemot vērā Lisabonas līguma jaunos noteikumus, kas paredz daudz ciešāku Parlamentaiesaistīšanos starptautisku nolīgumu noslēgšanā, kā arī faktu, ka Lihtenšteina ir noslēgusiminēto nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2005. gada 1. jūlija, es atbalstu Parlamenta lēmumudot piekrišanu noslēgt šo protokolu.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem, kas nosakavalsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, tikanoslēgts ar Šveici 2004. gadā. Šis nolīgums paredz Lihtenšteinas iespējamu pievienošanos,parakstot protokolu. Padome 2006. gada 27. februārī piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvarassākt sarunas ar Lihtenšteinu un Šveici. 2006. gada 21. jūnijā sarunas tika pabeigtas un tikaiesniegts protokola projekts par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici.Tagad Parlamentam jādod sava piekrišana šā protokola noslēgšanai. Es uzskatu, ka tasjādara, tāpēc balsoju par šo ieteikumu.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Padome ir iesniegusi projektu par protokolaparakstīšanu starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti parLihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijasnolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību pardalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.


Es atzinīgi vērtēju šā protokola pieņemšanu, kas sasaista Eiropas Savienību un divas valstis,starp kurām ir vēsturiski labas kaimiņattiecības un brīva cilvēku pārvietošanās. Es piekrītureferentes secinājumiem un īpaši atzinīgi vērtēju sarunu turpināšanu par LihtenšteinasFirstistes pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, un es ceru, ka tas tiks ātri parakstīts.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šie jautājumi saistās ar tiesībām uzpatvērumu un kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vaiŠveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.

Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uzkritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegtalūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — Dublinas nolīgums ar Šveici — paredz iespējamuLihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam.

Ņemot vērā to, ka atklātu robežu politika attiecībā uz personu pārvietošanos ir pastāvējusivairākus gadu desmitus starp Šveici un Lihtenšteinu, 2001. gadā Lihtenšteina izteica interesipar pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Tomēr tā netika piesaistīta sarunās arŠveici, jo nebija noslēgusi nolīgumu ar ES par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem.

Kad šis nolīgums starp ES un Lihtenšteinu bija noslēgts un stājies spēkā, Lihtenšteina2005. gadā apstiprināja savu vēlmi pievienoties Dublinas acquis.

Padome 2006. gadā piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sarunu sākšanai ar Lihtenšteinuun Šveici. Sarunas tika pabeigtas un protokola projekts iesniegts.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, kurā tiek konstatēts,ka 2004. gadā noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem unmehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēcpatvēruma izskatīšanu („Dublinas nolīgums ar Šveici”), paredz iespējamu Lihtenšteinaspievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Es atzinīgi vērtēju to, ka EiropasParlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunuturpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Ņemot vērāto, ka sarunas ar Lihtenšteinu ir veiksmīgi pabeigtas, kā arī grozīto juridisko pamatu,protokola noslēgšanai ir dodama piekrišana.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par ieteikumu Komisijai attiecībāuz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicēiesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu un, ja protokols tiks ratificēts, kā to cer EiropasParlamenta vairākums, arī Lihtenšteinas Firstistē iesniegta lūguma pēc patvērumaizskatīšanu. Dublinas nolīguma nolūks ir aprīkot valstis dalībnieces ar kritērijiem, kasizstrādāti, lai noteiktu, kura valsts ir atbildīga par lūguma pēc patvēruma izskatīšanu,tādējādi nodrošinot labāku attieksmi pret lūguma iesniedzējiem un vienlaikus dotu valstīmrīkus cīņai pret organizēto noziedzību. Šo jautājumu nozīme — proti, bēgļu unstarptautiskās drošības aizsardzība — prasa visu Eiropas iestāžu rūpīgas un pastāvīgaspūles, lai bēgļi un patvēruma meklētāji varētu uzticēties skaidriem juridiskiem unregulatīviem kritērijiem un atsaucēm.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtotiizskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā parLihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Kā jau pirmajā lasījumāParlaments ir pieprasījis, protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu ir jāsaņem EiropasParlamenta piekrišana. Es atbalstu protokola noslēgšanu. Ņemot vērā sekmīgi pabeigtāssarunas ar Lihtenšteinu un grozīto juridisko pamatu, es nobalsoju par piekrišanu.


Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments atkārtoti izskataPadomes lēmuma projektu un ka tāpēc sarunas par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinasnolīgumam ar Šveici turpināsies. Saskaņā ar vēlmēm, ko Parlaments pauda pirmajā lasījumā,Parlamenta piekrišana ir nepieciešama protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu. Ņemot vērāsaikni, kas jau izveidojusies starp Lihtenšteinu un ES, es uzskatu, ka protokola noslēgšanair svarīga sakarā ar attiecīgajiem grozījumiem juridiskajā pamatojumā. Tāpēc es nobalsojutieši tā.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrīnoslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kuri nosakavalsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, —tā sauktais Dublinas nolīgums ar Šveici — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanosDublinas acquis, parakstot protokolu. Faktiski desmitiem gadu ilgusī atklātu robežu politikaattiecībā uz personu brīvu pārvietošanos starp Lihtenšteinu un Šveici lika Lihtenšteinai2005. gadā vēlreiz paust savu interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici.Nolīguma galīgā noslēgšana iepriekš nav notikusi dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, kanebija noslēgti citi nolīgumi, par kuriem notika sarunas ar Lihtenšteinu; otrkārt, tāpēc, karisinājās strīds par juridisko pamatu, un vēlāk tāpēc, ka stājās spēkā Lisabonas līgums.Beidzot Parlamenta mērķi ir izpildīti, ja tiek uzklausīts tā labvēlīgs atzinums, nevis vienkāršaizskatīšana. Es to vērtēju atzinīgi un nobalsoju par šo ziņojumu.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts arŠveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildībupar dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — Dublinas nolīgums— paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu.Ņemot vērā, ka desmitiem gadu starp Šveici un Lihtenšteinu ir bijusi atklātas robežaspolitika attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, Lihtenšteina 2001. gadā pauda savuinteresi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, bet netika iesaistīta sarunās, jonebija noslēgts nolīgums ar Eiropas Kopienu par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem. Pēctam, kad šis nolīgums starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinu bija noslēgts un stājies spēkā,Lihtenšteina 2005. gada 10. jūnijā apstiprināja savu vēlmi pievienoties Dublinas acquis.Padomes iebildumi attiecībā uz juridisko pamatu ir novērsti, un Parlamenta apstiprinājumsir kļuvis nepieciešams, tāpēc es uzskatu, ka ir izpildīti visi nosacījumi, lai dotu piekrišanušim protokolam ar Lihtenšteinu.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan referente atzinīgi vērtē to, kaEiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistītssarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, unaicina Parlamentu dot piekrišanu, Zaļo/ALE grupa nolēma nesekot šim aicinājumam. Tāpēcmēs balsojām pret priekšlikumu, kā mēs to darījām arī LIBE komitejā.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu protokolanoslēgšanu attiecībā uz Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Šisnolīgums jau ir ļāvis Šveicei izmantot svarīgus instrumentus cīņā pret starptautiskonoziedzību un nelegālo imigrāciju.

Bet tas nav viss. Izveidojot šādu koordināciju, var tikt novērsti dažādi un nepamatotipatvēruma pieprasījumi. Pašreizējais nolūks ir dot Lihtenšteinai iespēju izmantot šīspriekšrocības, tuvinot to vēl ciešāk gala mērķim par pilnīgu pievienošanos EiropasSavienībai.


Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es biju priecīgs, ka varēju balsot par Lihtenšteinaspievienošanos nolīgumam attiecībā uz ES patvēruma sistēmu. Tas novērsīs daudzkārtīgupatvēruma lūgumu iesniegšanu Eiropas Savienībā un Lihtenšteinā. Ja lūgums pēc patvērumatiks noraidīts Lihtenšteinā, tas tiks noraidīts arī Eiropas Savienībā un otrādi. Vienlaikus arprocedūras vienkāršošanu mēs esam panākuši arī turpmāku saskaņošanu.

Ieteikums: Monica Luisa Macovei (A7-0011/011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ieteikumu, ņemot vērā, kapašreizējais ES un Brazīlijas nolīgums savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma unuzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstupilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Tā kā nolīgumsneaizstāj, bet papildina tos spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp ES dalībvalstīm unBrazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu saistībā ar citiem mērķiem, kas nav tūrisms unuzņēmējdarbība vai atalgota darbība, nav iemesla, kāpēc to nevajadzētu noslēgt. Uzturēšanāsilgums Šengenas zonā nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, tāpēc tas neradabažas par Brazīlijas pilsoņu nelegālu uzturēšanos.

Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībāuz to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republikupar īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Šis nolīgumsstarp ES un Brazīliju savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbībasnolūkos, kā noteikts nolīgumā, visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu— Igaunijas, Latvijas, Kipras un Maltas — pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzurežīms ceļošanai uz Brazīliju. Ir jānorāda, ka, pateicoties kopējai vīzu politikai un EiropasSavienības ekskluzīvajai kompetencei šajā jomā, tikai Eiropas Savienība var risināt sarunasun noslēgt nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis.

Ir svarīgi, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīgumā irietverts noteikums, kas paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikaiattiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Savienība var apturēt vai izbeigt šānolīguma darbību tikai attiecībā uz visām tās dalībvalstīm. Es piekrītu referentes atzinumam,ka mums jānodrošina savstarpējības principa īstenošana ES vīzu politikā.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK)Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ieceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez īstermiņauzturēšanās vīzām. Taču Brazīlija pieprasa vīzu četru dalībvalstu (Igaunijas, Kipras, Maltasun Latvijas) pilsoņiem, kas ieceļo tās teritorijā. Pārējām dalībvalstīm ir divpusēji vīzu režīmanolīgumi ar Brazīliju, kas atļauj to pilsoņiem ieceļot Brazīlijā bez īstermiņa uzturēšanāsvīzas.

Eiropas Savienības ekskluzīvās ārējās kompetences dēļ šajā jomā tikai Eiropas Savienībavar risināt sarunas par vīzu režīma atcelšanas nolīgumu un to noslēgt, un to nevar darītatsevišķas dalībvalstis. Tāpēc 2008. gada 18. aprīlī Padome pieņēma lēmumu, ar kurupilnvaroja Komisiju sākt sarunas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanas nolīgumustarp Eiropas Savienību un Brazīliju. Pēc sarunu pabeigšanas tika iesniegts nolīgums, unEiropas Savienības un Brazīlijas vārdā tas tika parakstīts 2010. gada 8. novembrī.

Es uzskatu, ka ir būtiski apstiprināt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma noslēgšanu, lai visiES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļotuz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ieceļotbez vīzām visās ES dalībvalstīs. Mums bez kavēšanās jāīsteno kopējā ES vīzu politika.


Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām ESdalībvalstīm bez vīzas pieprasīšanas īstermiņa uzturēšanās gadījumā, tomēr ir četras ESdalībvalstis — Igaunija, Kipra, Malta un Latvija —, kuru pilsoņiem tiek pieprasītas vīzas,ieceļojot Brazīlijas teritorijā. Lai gan visām pārējām dalībvalstīm ir notikušas sarunas pardivpusējiem nolīgumiem ar Brazīliju, lai nodrošinātu īstermiņa uzturēšanās vīzu režīmaatcelšanu, taču pašlaik dalībvalstīm vairs nav iespējams atsevišķi noslēgt šādu nolīgumu.

Tādējādi Eiropas Savienībai ir ekskluzīvas ārējas pilnvaras kopējās vīzu politikas jomā.Tāpēc 2010. gada 8. novembrī tika noslēgts nolīgums starp ES un Brazīliju par savstarpējuvīzu režīma atcelšanu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas unES pilsoņiem. Es atbalstu to, ka šis nolīgums tādējādi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pretvisiem ES pilsoņiem, paredzot, ka Brazīlija vai ES var apturēt vai izbeigt tā darbību tikaiattiecībā uz visām dalībvalstīm.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas nodrošinavienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas pilsoņiem saskaņā ar kopējo vīzu politiku starpES un Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina tos spēkā esošos divpusējosnolīgumus, kuri attiecas uz ceļošanu saistībā ar citiem mērķiem, kas nav tūrisms vaiuzņēmējdarbība.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Portugāles iepriekšējās prezidentūras laikā EiropasSavienība izveidoja īpašas stratēģiskas partnerattiecības ar Brazīliju. Visi pasākumi, kaslikvidē šķēršļus kontaktiem starp Eiropas pilsoņiem un šīs portugāļu valodā runājošāsvalsts pilsoņiem, ir acīmredzami vērtējami atzinīgi, sekojot nolīguma garam. Tā kā četrāmEiropas valstīm joprojām nav izmantojams šāds bezvīzu režīms, es uzskatu, ka ir pilnīgspamats uz tām attiecināt to pašu shēmu un tādējādi dot pozitīvu novērtējumu ierosinātajamnolīgumam. Attiecībā uz ES un Brazīlijas attiecībām jāatceras, ka šīs valsts stratēģiskānozīme jau sen ir bijis pamats īpašas delegācijas izveidei, kā tas notiek arī attiecībā uzpārējām valstīm, kuras veido Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas četrinieku, kā arī valstīm,kuru nozīme starptautiskajā telpā objektīvi ir mazāk svarīga.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK)Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bezīstermiņa uzturēšanās vīzām.

Tomēr tādas privilēģijas Eiropas Savienībā nav visiem. Tādā situācijā atrodas pilsoņi nošādām valstīm: Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas. Tas nozīmē, ka netiek ievērots„savstarpējības princips”.

Lai attieksme pret šiem pilsoņiem būtu vienlīdzīga ar pārējiem ES un Brazīlijas iedzīvotājiem,ir jāizstrādā nolīgums starp ES un Brazīliju. Mums nedrīkst būt „divu ātrumu ES”, tāpēc esatzinīgi vērtēju šā nolīguma pieņemšanu ne vien tāpēc, ka tas pats par sevi ir taisnīgs, betarī tāpēc, ka tas pārtrauc vienu no retajiem negatīvās diskriminācijas gadījumiem, kasjoprojām pastāv starp cilvēkiem Eiropas Savienībā.

Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Kopā ar saviem Itālijas kolēģiem Eiropas Tautaspartijas (Kristīgo demokrātu) grupā es nolēmu atturēties šīsdienas balsojumā saistībā arattiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīmaatcelšanu parasto pasu turētājiem. Ņemot vērā rezolūciju Cesare Battisti lietā, es būtu devispriekšroku balsojuma atlikšanai līdz Brazīlijas Federālās tiesas jaunam nolēmumam parnoziedznieka Cesare Battisti izdošanu.


Tā kā šis dokuments pēc būtības nav steidzams, noteikti nerastos problēmas, ja to atliktulīdz nākamajai vai aprīļa sesijai, jo īpaši, ja domājam par šā masu slepkavas upuru ģimeņuciešanām. Šīs ģimenes ir gaidījušas 31 gadu uz taisnīgu spriedumu un to, ka Cesare Battistiizcietīs sodu, ko noteikusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis jautājums attiecas uz parastu pasu režīmaattiecināšanu uz ES valstīm, uz kurām joprojām attiecas īstermiņa uzturēšanās vīzu režīms.

Ziņojumā pausts atbalsts, ka šis nolīgums par vīzu režīma atcelšanu tiek noslēgts pēciespējas ātrāk, lai visi ES pilsoņi, tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, varētuceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīdvar ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Runa ir par vīzu savstarpējības politikasīstenošanu.

Parlaments uzskata, ka jāturpina darbs pie vīzu režīma savstarpējības, līdz visi tās pilsoņino visām dalībvalstīm varēs ceļot bez vīzas visās tajās valstīs, kuru pilsoņi jau šobrīd varceļot uz ES bez vīzas, tostarp ASV un Kanādu. Mēs uzskatām, ka tas ir taisnīgi.

Jacqueline Foster (ECR), rakstiski. – Eiropas gaisa satiksmes nozarei un tās klientiempēdējie mēneši nav bijuši viegli. Bēdīgi slavenā vulkāna pelnu krīze notika tieši tad, kadlidsabiedrības un, protams, to pasažieri mēģināja pārvarēt ļoti smago recesijas ietekmi.

Tomēr šo problēmu vidū ir dažas labas ziņas gan uzņēmējdarbībai, gan pasažieriem.Šīsdienas balsojums par ES un Brazīlijas gaisa pakalpojumu nolīgumu nes nozīmīgusavstarpēju labumu.

Pirmkārt, Brazīlija ir stratēģiski ļoti svarīga partnere Eiropas Savienībai ar milzīgu tirguspotenciālu nākotnē. Pašlaik vairāk nekā četri miljoni pasažieru gadā lido starp Brazīliju unES. Brazīlijā kā valstī ar strauji augošu tūrisma nozari šis skaitlis var tikai palielināties.

Skatoties no uzņēmējdarbības viedokļa, Sanpaulu ir Dienvidamerikas finanšu galvaspilsēta.Augsti specializētas naftas un finanšu industrijas attīstība radīs lielāku pieprasījumu ceļot.

Galvenais panākums ir nacionalitātes ierobežojumu atcelšana pašreizējos divpusējosnolīgumos starp dalībvalstīm un Brazīliju. Šis ir ārkārtīgi svarīgs pirmais pasākums ES unBrazīlijas gaisa sakaru stiprināšanā, kas ir ļāvis Brazīlijai un ES virzīties pretī sarunām parvispusīgu aviosatiksmes nolīgumu.

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 170. pantu.)

Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. – (IT) Es atturējos galīgajā balsojumā parMacovei kundzes ziņojumu, tāpat kā es to darīju par Ţicău kundzes un Enciu kungaziņojumiem, lai paustu savu vilšanos par Brazīlijas valdības rīcību saistībā ar teroristaCesare Battisti izdošanu.

Nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu un gaisa pakalpojumiem apstiprina labās attiecībasstarp Brazīliju un Eiropas Savienību. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE)sanāksmē es prasīju, vai mēs varētu uzklausīt Brazīlijas vēstnieku Eiropas Savienībā, laiapspriestu dažus pamatjautājumus, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, cīņu pret terorismuun uzskatus par brīvību un drošību Eiropā un Brazīlijā. Es esmu pārliecināts, ka mēs varampanākt taustāmus rezultātus gan Eiropas pilsoņiem, gan Brazīlijas tautai.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz to, lainoslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa


uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Saskaņā ar Padomes Regulu(EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīmbez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Taču Brazīlija pieprasa vīzas četru dalībvalstu (Igaunijas,Kipras, Maltas un Latvijas) pilsoņiem, kas ieceļo tās teritorijā. Pārējām dalībvalstīm irdivpusēji vīzu režīma nolīgumi ar Brazīliju, kas atļauj to pilsoņiem ieceļot Brazīlijā bezīstermiņa uzturēšanās vīzām. Pateicoties kopējai vīzu politikai un Eiropas Savienībasekskluzīvajai kompetencei šajā jomā, tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas un noslēgtnolīgumu par vīzu režīma atcelšanu, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis. Ir būtiskiapstiprināt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma noslēgšanu, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņino Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma unuzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ceļot bez vīzām uz visām ESdalībvalstīm. Mums nekavējoties jāveic pasākumi šajā jomā.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, ka Parlaments piekrīt šā vīzu režīmaatcelšanas nolīguma pēc iespējas ātrai noslēgšanai, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi noIgaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma unuzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ceļot bez vīzām uz visām ESdalībvalstīm. Mums bez kavēšanās jāīsteno kopējā ES vīzu politika.

Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Mana atturēšanās balsojumā par ziņojumuattiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku parīstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem pauž nostāju, kurasmērķis sniedzas tālāk par šo gadījumu.

Es neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti gadījumā. Izdošana — procedūra, kasir paredzēta divpusējā nolīgumā, — bija jāpiemēro. Tiesu iestāžu piedāvātajā skaidrojumātiek pārkāptas uzņemtās saistības. Spriedumu, ka Battisti kungam jāizcieš sods Itālijā,iesniedza parasts tiesnesis, kas piemēroja parastu tiesību aktu parastam noziegumam —masu slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskas attiecības, kas definētas ziņojumos, parkuriem Parlaments ir balsojis, ar valsti, kas neievēro nolīgumus un, galvenais, pauž nostājuattiecībā uz pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar nolīgumu, ko Parlaments tikko ir pieņēmis,visi Eiropas Savienības pilsoņi, kas grib ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbībasnolūkos, varēs to darīt bez uzturēšanās vīzas pieprasīšanas līdz trim mēnešiem, tāpat kāBrazīlijas pilsoņi pašlaik var ceļot bez vīzas uz visām ES dalībvalstīm. Šis nolīgumsgalvenokārt ir izdevīgs Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kam joprojām irvajadzīga vīza, lai ieceļotu Brazīlijā. Šis nolīgums attiecas uz parastu pasu turētājiem. Pēcšā nolīguma pieņemšanas visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipraspilsoņi, kam Brazīlija joprojām pieprasīja vīzu, — varēs ieceļot valstī bez uzturēšanās vīzastūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uzvisām ES dalībvalstīm bez vīzas. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ir ne garāks par trimmēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā. Šis nolīgums attieksies uz aptuveni 90–95 %ceļotāju.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju „par”, jo uzskatu, ka ir būtiski palīdzētBrazīlijas cilvēkiem sakārtot plašās teritorijas. Tehnoloģiska un finansiāla palīdzībanodrošinās pārtikas konkurētspēju un zemas cenas. Brazīlija no lauksaimniecības ražotājasvar pārtapt par lielu Eiropas preču patērētāju, atvērt jaunus pārdošanas tirgus un paplašināttūrisma pakalpojumus, ja tiks atbalstītas pareizās jomas.


Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)Nr. 539/2001 noteikumiem Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienībasdalībvalstīm bez vīzas ar nosacījumu, ka tā ir īstermiņa uzturēšanās. Taču Brazīlija joprojāmpieprasa vīzu četru ES dalībvalstu — Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas — pilsoņuieceļošanai savā teritorijā. Pārējās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus nolīgumus tieši arBrazīliju. Lai risinātu šo situāciju un ņemot vērā ES ekskluzīvās ārējas pilnvaras šajā jomā,Padome ir pieņēmusi lēmumu ar kuru pilnvaro Komisiju sākt sarunas par īstermiņauzturēšanās vīzu režīma atcelšanas nolīgumu starp ES un Brazīliju. Pašreizējais ES unBrazīlijas nolīgums, par kuru es balsoju, savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma unuzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstupilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Nolīgumsneaizstāj, bet gan papildina pašreizējos divpusējos nolīgumus starp vairākām dalībvalstīmun Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu nolūkos, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība,piemēram, studentiem un pētniekiem.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par to, ka tiek noslēgts ES un Brazīlijasnolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parastu pasu turētājiem, laigarantētu to, ka saskaņā ar savstarpējības principa un vienlīdzīgas attieksmes principaprasībām visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam līdzšim bija vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Brazīlijas teritorijā, — varētu ceļot bez vīzas tūrismavai uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ESdalībvalstīm bez vīzas.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. –Nolīgums starp ES un Brazīliju savstarpējiatceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, kā noteikts nolīgumā,visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu — Igaunijas, Latvijas, Kiprasun Maltas — pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju.Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina pašreizējos divpusējos nolīgumus starp vairākāmdalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu nolūkos, kas nav tūrisms vaiuzņēmējdarbība (piemēram, studentiem un pētniekiem).

Tā personu kategorija, kuri ceļo, lai veiktu apmaksātu darbību, arī tiek izslēgti no šānolīguma darbības jomas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem,nolīgumā ir ietverts noteikums, kas paredz, ka Brazīlija drīkst apturēt vai izbeigt nolīgumadarbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Savienība drīkst apturētvai izbeigt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums nosaka, ka nolīgumu slēgšanapar kopējo vīzu politiku ar trešām valstīm ir ekskluzīva ES kompetence. Ar Padomes Regulu(EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņiem jau ir atļauts ceļot uz visām Eiropas Savienībasdalībvalstīm bez vīzas. Tomēr Brazīlija joprojām pieprasa vīzas Igaunijas, Kipras, Maltasun Latvijas pilsoņu ieceļošanai tās teritorijā. Šā savstarpējā vīzu režīma atcelšanas nolīgumamērķis ir ceļojumi tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, kas dos ekonomiskas priekšrocībasabām pusēm. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ir ne garāks par trim mēnešiem katrāsešu mēnešu laikposmā.

Es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt, ka šis nolīgums ņem vērā tās dalībvalstis, kurām vēl netiekpilnīgi piemērots Šengenas acquis, proti, Kipru, Bulgāriju un Rumāniju, piešķirot bezvīzurežīmu Brazīlijas valstspiederīgajiem trīs mēnešu uzturēšanās ilgumam katras dalībvalststeritorijā neatkarīgi no laikposma visā Šengenas zonā. Es balsoju par šo nolīgumu, jouzskatu, ka ir būtiski novērst diskrimināciju starp pilsoņiem no dažādām dalībvalstīm un


pienācīgi īstenot savstarpējības principu, kas ir viens no Eiropas Savienības vadošiemprincipiem.

Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju balsojuma rezultātus. Es esmustingri pārliecināts, ka katrs pasākums, kas nozīmē, ka visu ES dalībvalstu pilsoņi varizmantot vienlīdzīgas tiesības, ir pelnījis mūsu atbalstu. Vēl jo priecīgāks esmu par to, kašīs vienlīdzīgās tiesības attiecas uz svarīgām lietām, piemēram, brīvību šķērsot robežas.Būdams polis, es atceros daudzās grūtības, kas saistījās ar robežu šķērsošanu, pirms Polijakļuva par Eiropas Savienības dalībnieci, un tāpēc uzskatu, ka ikviens solis, ko mēs veicam,ejot pilnīgas un savstarpējas vīzu režīma atcelšanas virzienā, ir notikums ar milzīgu nozīmi.M. Macovei ieteikums ir nozīmīgs arī cita iemesla dēļ. Paskaidrojumā referente norāda, kadivas trešās valstis, proti, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis, joprojām nosaka obligātuvīzu režīmu — Kanādas gadījumā trim dalībvalstīm, Amerikas Savienoto Valstu gadījumāčetrām dalībvalstīm. Es uzskatu, ka Parlamenta nesen veiktajam pasākumam, piemēram,Rakstiskajai deklarācijai 89/2010, būs gaidītais efekts un tā nesīs pārmaiņas AmerikasSavienoto Valstu un Kanādas vīzu politikā.

Ieteikums: Ioan Enciu (A7-0010/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo saskaņā ar Regulu(EK) Nr. 539/2001 Brazīlija nav to valstu vidū, kuru pilsoņi var šķērsot ES ārējās robežasbez vīzas. Tomēr četras dalībvalstis joprojām nevar izmantot ieviesto savstarpējību. Tā kāLisabonas līgums ieviesa pārmaiņas, kas paredz, ka kopējā politika attiecībā uz vīzām artrešām valstīm tagad ir ES ekskluzīvā kompetence, visas dalībvalstis būs ieguvējas sakarāar vīzu režīma atcelšanu ar Brazīliju. Turklāt pašreiz spēkā esošie divpusējie nolīgumi starpdalībvalstīm un Brazīliju joprojām ir nodrošināti, jo tajos ietvertas dažas pasažierukategorijas, uz kuriem neattiecas ES un Brazīlijas nolīgums. Es piekrītu arī referenta paustajainostājai, ka šis nolīgums var būt kā piemērs savstarpējībai ar citām valstīm, proti, ASV unKanādu.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šis nolīgums padara savstarpēji pieejamuīstermiņa uzturēšanās vīzu režīmu ceļošanai visiem ES un Brazīlijas pilsoņiem, kas irdiplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pretvisiem ES pilsoņiem attiecībā uz bezvīzu režīmu, nolīguma 8. pants paredz, ka Brazīlijavar apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm un attiecīgiES var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām savām dalībvalstīm.

Nolīgums paredz ekspertu komitejas izveidi tādu strīdu risināšanai, kuri var rasties,interpretējot vai piemērojot nolīguma noteikumus. Nolīgums paredz arī to, ka Brazīlijaun dalībvalstis apmainīsies ar pasu paraugiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai arī turpmākir ārkārtīgi svarīgi nosargāt spēkā esošos divpusējos nolīgumus, jo tie paredz īstermiņauzturēšanās vīzu režīma atcelšanu tādām pasažieru kategorijām, uz kurām neattiecas ESun Brazīlijas nolīgums.

Šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība varētu piemērot apturēšanas klauzulu attiecībāuz ES un Brazīlijas bezvīzu režīmu, ja Brazīlija lauzīs divpusējos nolīgumus. Nolīgums parbezvīzu režīmu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem ir uzskatāms par solipretim pilnīgam un savstarpējam bezvīzu režīmam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001.

Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan Brazīlija ir viena no tā saucamā „pozitīvāsaraksta” valstīm, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza, lai šķērsotu Eiropas Savienībasārējās robežas, četru ES valstu — Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras — valstspiederīgie


joprojām nevar izmantot līdzīgas tiesības, ceļojot uz Brazīliju. Saskaņā ar Lisabonas līgumukopējā vīzu politika attiecībā uz trešām valstīm ir ES ekskluzīvā kompetence, tāpēc ESpienākums ir sākt sarunas par nolīgumu, lai tas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pretvisiem ES pilsoņiem.

Tika nolemts, ka tiks parakstīti divi atsevišķi nolīgumi: viens parastu pasu turētājiem unotrs — diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Es atbalstu šo lēmumu, jo tasļauj vismaz nolīgumam attiecībā uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiemstāties spēkā ātrāk, jo tas nav jāratificē Brazīlijas kongresā.

Spēkā esošie divpusējie nolīgumi joprojām būs spēkā, jo tie atceļ īstermiņa vīzu režīmunoteiktām pasažieru kategorijām, uz kurām ES un Brazīlijas nolīgums neattiecas nemaz.

Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šā nolīguma apstiprināšanu, būdamsEiropas Parlamenta referents. Ar šo nolīgumu tiks atceltas vīzu režīma prasības ceļošanaiuz Brazīliju diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem un četru dalībvalstu, proti,Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, pilsoņiem. Es uzskatu, ka nolīgums iezīmē svarīgupanākumu ceļā uz pilnīgi savstarpēja bezvīzu režīma izveidošanu visiem ES pilsoņiemattiecībā uz trešām valstīm. Centieni, kuru nolūks ir nodrošināt pilnīgu savstarpējību, irturpināmi, lai atceltu Kanādas un ASV vīzu režīma prasības piecu dalībvalstu — Rumānijas,Bulgārijas, Čehijas Republikas, Kipras un Polijas — pilsoņiem.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir panākums ceļāuz pilnīgu un savstarpēju īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma prasību atcelšanu diplomātisko,dienesta vai oficiālo pasu turētājiem starp ES un Brazīliju. Šā nolīguma parakstīšanai jākļūstpar piemēru pārējām valstīm, proti, ASV un Kanādai, kuras joprojām pieprasa vīzas nonoteiktām ES dalībvalstīm.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā rezolūciju, par kuru mēs šodien balsojāmattiecībā uz nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvorepubliku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parastu pasu turētājiem, vēl jovairāk ir iemesls šo kārtību izmantot arī diplomātisku, dienesta vai oficiālu pasu turētājiem.Savstarpība šādā nolīgumā ir fundamentāla un svarīga, lai nodrošinātu, ka šādu bezvīzurežīmu neierobežo administratīvas vai birokrātiskas prasības, kas varētu apdraudēt pilsoņuleģitīmās cerības. Brazīlija ir arvien svarīgāka Eiropas Savienības partnere, ar kuru tai irkopīga vēsture un valoda. Viss, kas veicina attiecības starp šo svarīgo Dienvidamerikasvalsti un Eiropu, ir jāvērtē visnotaļ atzinīgi.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK)Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ieceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez īstermiņauzturēšanās vīzām.

Tomēr ne katram no Eiropas Savienības ir tādas privilēģijas. Šādā situācijā ir pilsoņi noIgaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas, kas nozīmē, ka savstarpējības princips netiek ievērots.

Padome 2008. gadā pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaro Komisiju sarunām par nolīgumaparakstīšanu starp ES un Brazīliju, kas izbeigtu savstarpējības principa pārkāpumus. Laipaātrinātu šo procesu un nekavētu tā stāšanos spēkā, līgumslēdzējas puses nolēma izveidotdivus nolīgumus: vienu attiecībā uz parastu pasu turētājiem un otru uz diplomātisku pasuturētājiem (šim nolīgumam nav vajadzīga Brazīlijas kongresa ratifikācija).

Tāpēc es apsveicu šo iniciatīvu, kas garantēs vienlīdzīgu attieksmi visiem Eiropas Savienībaspilsoņiem, pilnīgi ievērojot savstarpējības principu.


Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Kopā ar saviem Itālijas kolēģiem Eiropas Tautaspartijas (Kristīgo demokrātu) grupā es nolēmu atturēties šīsdienas balsojumā par attiecībāmstarp Eiropas Savienību un Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanudiplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem. Ņemot vērā rezolūciju Cesare Battistilietā, es būtu devis priekšroku balsojuma atlikšanai līdz Brazīlijas Federālās tiesas jaunamnolēmumam par noziedznieka Cesare Battisti izdošanu.

Tā kā šis dokuments pēc būtības nav steidzams, noteikti nerastos problēmas, ja to atliktulīdz nākamajai vai aprīļa sesijai, jo īpaši, ja domājam par šā masu slepkavas upuru ģimeņuciešanām. Šīs ģimenes ir gaidījušas 31 gadu uz taisnīgu spriedumu un to, ka Cesare Battistiizcietīs sodu, ko noteikusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Brazīlija ir viena no tā sauktā pozitīvāsaraksta valstīm, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu režīma prasībām, šķērsojot EiropasSavienības ārējās robežas. Atbilstīgi savstarpējības principam, kas ir šīs regulas pamatā, ESpilsoņiem būtu piemērojamas tādas pašas tiesības, ceļojot uz Brazīliju.

Līdz šim savstarpējības princips ir ticis piemērots, izmantojot divpusējos nolīgumus parbezvīzu režīmu, kuri tika noslēgti starp Brazīliju un dalībvalstīm atsevišķi. Taču četras ESdalībvalstis — Igaunija, Latvija, Malta un Kipra — nav parakstījušas šādus nolīgumus.Rezultātā šo valstu pilsoņiem joprojām tiek pieprasīta vīza, ceļojot uz Brazīliju, un taspārkāpj savstarpējības principu.

ES un Brazīlijas nolīgums par vīzu režīma atcelšanu, kas neaizstāj pārējos divpusējosnolīgumus, kuri parakstīti ar dažādām dalībvalstīm, šobrīd attiecas uz diplomātisko, dienestavai oficiālo pasu turētāju ceļošanu tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo nolīgums padaraīstermiņa uzturēšanās vīzu režīmu savstarpēji pieejamu ceļošanai visiem ES un Brazīlijaspilsoņiem, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji. Lai nodrošinātu vienlīdzīguattieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīguma 8. pants paredz, ka Brazīlija var apturēt vaiizbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm un arī ES var apturēt vaiizbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām savām dalībvalstīm. Nolīgums par bezvīzurežīmu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem ir uzskatāms par soli pretimpilnīgam un savstarpējam bezvīzu režīmam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001.

Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par to, ka tiek dota EP piekrišananoslēgt divus bezvīzu režīma nolīgumus ar Brazīliju. Pašlaik Brazīlijas pilsoņiem navvajadzīga vīza, lai ceļotu uz ES, bet Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem vīza irvajadzīga, lai ceļotu uz Brazīliju. Šie nolīgumi nodrošinās savstarpējības principapiemērošanu attiecībā uz bezvīzu režīmu starp ES un Brazīliju.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Vīzu režīma atcelšanaattiecas uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem, kas ceļo tūrisma vaiuzņēmējdarbības nolūkos. Līgumslēdzēju pušu pilsoņi var uzturēties attiecīgajā teritorijāne ilgāk kā trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā pēc pirmās ierašanās datuma. Atbrīvojumuno vīzu režīma ceļošanai citos nolūkos, kas nav atrunāti nolīgumā, var noteikt divpusējunolīgumu noteikumos, kurus ar Brazīliju noslēgušas 23 no 27 dalībvalstīm. Nolīgumāņemta vērā to dalībvalstu situācija, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnīgi. Kamēr šīsdalībvalstis (Kipra, Bulgārija un Rumānija) vēl neietilpst Šengenas zonā, vīzu režīmaatcelšana sniedz Brazīlijas pilsoņiem katras šīs dalībvalsts teritorijā tiesības uzturēties trīsmēnešus neatkarīgi no laikposma, kas aprēķināts attiecībā uz visu Šengenas zonu.


Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Mana atturēšanās balsojumā par ziņojumuattiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku parīstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasuturētājiem pauž nostāju, kuras mērķis ir plašāks par šo gadījumu.

Es neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti gadījumā. Izdošana — procedūra, kasir paredzēta divpusējā nolīgumā, — bija jāpiemēro. Tiesu iestāžu piedāvātajā skaidrojumātiek pārkāptas uzņemtās saistības. Spriedumu, ka Battisti kungam jāizcieš sods Itālijā,iesniedza parasts tiesnesis, kas piemēroja parastu tiesību aktu parastam noziegumam: masuslepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskas attiecības, kas definētas ziņojumos, par kuriemParlaments ir balsojis, ar valsti, kas neievēro nolīgumus un, galvenais, pauž nostāju pretpamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar nolīgumu, ko Eiropas Parlaments tikko irapstiprinājis, visi Eiropas Savienības pilsoņi, kas grib ceļot uz Brazīliju tūrisma unuzņēmējdarbības nolūkos, varēs to darīt bez uzturēšanās vīzas līdz trim mēnešiem, tāpatkā Brazīlijas pilsoņi pašlaik var ceļot bez vīzas uz visām ES dalībvalstīm. Šis nolīgumsgalvenokārt būs izdevīgs Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kam joprojāmbija vajadzīga vīza, lai ieceļotu Brazīlijā. Šis nolīgums ietekmē diplomātisko, dienesta unoficiālo pasu turētājus. Pēc šā nolīguma apstiprināšanas visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas,Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam Brazīlija joprojām pieprasīja vīzu, — varēs ieceļotvalstī bez uzturēšanās vīzas tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņijau šobrīd var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonāierobežots ar trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Lisabonas līgumu kopējāvīzu politika attiecībā uz trešām valstīm ir ES ekskluzīvā kompetence. Tikai ES, nevisdalībvalstis individuālā kārtībā var risināt sarunas un parakstīt nolīgumu par bezvīzu režīmuar Brazīliju. Tāda situācija nebija pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Šajā ziņojumā iranalizēts ES un Brazīlijas vīzu režīma atcelšanas nolīgums diplomātisko, dienesta un oficiālopasu turētājiem. Nolīgums tika oficiāli parakstīts Eiropas Savienības un Brazīlijas vārdāBriselē 2010. gada 8. novembrī. Šis bezvīzu režīma nolīgums neaizstāj pārējos divpusējosnolīgumus, kas parakstīti ar dažādām dalībvalstīm, bet papildina tos. Taču EiropasSavienības noslēgtais nolīgums ir prioritārs salīdzinājumā ar divpusējiem nolīgumiemjomās, uz kurām tie attiecas, proti, ceļošanu tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos. Esatzinīgi vērtēju savstarpējības klauzulu starp Brazīlijas valstspiederīgajiem un ES pilsoņiemun vienlīdzīgas attieksmes garantiju visiem ES pilsoņiem. Ir ietverts nosacījums, ka Brazīlijaun ES var apturēt vai pārtraukt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm.Tieši šo apsvērumu dēļ es balsoju „par”.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par to, ka paraksta ES un Brazīlijasnolīgumu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vaioficiālo pasu turētājiem, lai garantētu to, ka saskaņā ar savstarpējības principa unvienlīdzīgas attieksmes principa prasībām visi ES pilsoņi, kas ir diplomātisko, dienesta vaioficiālo pasu turētāji — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam līdz šimir vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Brazīlijas teritorijā, — varētu ceļot bez vīzas tūrisma vaiuzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES dalībvalstīmbez vīzas.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Vīzu režīma atcelšana attiecas uzdiplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, kas ceļo tūrisma vai uzņēmējdarbības


nolūkos. Līgumslēdzēju pušu pilsoņi var uzturēties otras valsts teritorijā ne ilgāk par trimmēnešiem sešu mēnešu laikposmā no pirmā datuma, kad notika ierašanās otraslīgumslēdzējas puses teritorijā. Atbrīvojumu no vīzu režīma ceļošanai citos nolūkos, kasnav atrunāti nolīgumā, var noteikt divpusējo nolīgumu noteikumos, kurus ar Brazīlijunoslēgušas 23 no 27 dalībvalstīm.

Nolīgumā ņemta vērā to dalībvalstu situācija, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnīgi.Kamēr šīs dalībvalstis (Kipra, Bulgārija un Rumānija) vēl neietilpst Šengenas zonā, vīzurežīma atcelšana sniedz Brazīlijas pilsoņiem katras šīs dalībvalsts teritorijā tiesības uzturētiestrīs mēnešus neatkarīgi no laikposma, kas aprēķināts attiecībā uz visu Šengenas zonu.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Brazīlija ir viena no tā sauktā „pozitīvā saraksta”valstīm, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu režīma prasībām, šķērsojot Eiropas Savienībasārējās robežas. Līdz šim šī savstarpējības politika ir tikusi piemērota, noslēdzot divpusējusnolīgumus starp Brazīliju un dalībvalstīm. Taču Igaunija, Latvija, Malta un Kipra navparakstījušas nekādu nolīgumu, un to pilsoņi nav atbrīvoti no vīzu režīma prasībām. Šānolīguma mērķis ir atbrīvot no vīzu režīma prasībām diplomātisko, dienesta un oficiālopasu turētājus, un tam ir tāds pats mērķis un darbības joma kā nolīgumam attiecībā uzparasto pasu turētājiem.

Tomēr saskaņā ar Brazīlijas tiesību aktiem nolīgums attiecībā uz diplomātisko, dienestaun oficiālo pasu turētājiem nav jāratificē Brazīlijas kongresā, un tāpēc tas stāsies spēkāātrāk. Šie divi nolīgumi neaizstāj divpusējos nolīgumus, kas parakstīti starp dalībvalstīmun Brazīliju, tie vienkārši tos papildina. Es uzskatu, ka ir svarīgi šo savstarpējības praksivīzu režīma atcelšanas nolīgumos piemērot arī citām trešām valstīm, lai likvidētu pašreizējodiskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz ASV un Kanādu.

Ieteikumi: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0004/2011), Monica Luisa Macovei(A7-001/2011) un Ioan Enciu (A7-0010/2011)

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Lai gan atbalstu šā nolīguma saturu, izlēmu atturētiesšajā balsojumā, protestējot pret Brazīlijas valdības politisko izvēli, ko tā jau pirms zināmalaika ir izdarījusi saistībā ar Cesare Battisti.

Tas, ka šis slepkava, kas ir notiesāts par vairākiem noziegumiem, vēl neizcieš sodu, ko tamir piespriedusi Itālijas tiesu sistēma, ir vispārzināms fakts.

Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A7-0012/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo atzīstu Pakalpojumudirektīvas potenciālu ekonomikas labākā integrēšanā, un es arī uzskatu, ka direktīvaspiemērošana var konsolidēt savstarpēji stiprinošas attiecības starp iekšējo tirgu un kohēzijaspolitiku. Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uzinformāciju pilsoņiem un uzņēmumiem. Ir svarīgi akcentēt nosacījumus izcelsmes valstsprincipa nepiemērošanai noteiktos gadījumos vai darbībās, jo īpaši attiecībā uz dažādiemtiesību aktiem, kas iekļauti citos ES instrumentos, un garantiju kopumu, kasadministrējošajai valstij jānodrošina norīkotajiem darbiniekiem. Šis jautājums izraisījailgstošas diskusijas un neļāva direktīvu ātri piemērot. Man šķiet, ka šīs direktīvaspiemērošana reģiona un vietējā līmenī varētu darboties pret ierobežojumu atcelšanaspasākumiem un kavēt mēģinājumus vienkāršot administratīvās procedūras, jo īpaši tāpēc,ka tās piemērošana var saistīties ar papildu resursiem, struktūrfondu un citu instrumentu


iemaksām, kas ir būtiskas, lai to nodrošinātu pārejas periodā. Šajā sakarā es aicinu uz lielākusaskaņotību un koordināciju visu politikas aspektu starpā.

Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamentarezolūciju par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kura stājās spēkā 2006. gadā. Šīsdirektīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidētdalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērotbrīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Citiem vārdiem sakot, Eiropaspakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai darboties visā Eiropas Savienībā bez birokrātiskiemierobežojumiem. Direktīva attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, kuru īpatsvars iekšējākopproduktā (IKP) veido 40 % no ES IKP. Mēs gaidām, ka šīs direktīvas īstenošana potenciālipalielinās peļņu līdz EUR 140 miljardiem un ES IKP pieaugs par 1,5 %. Taču, lai direktīvanestu gaidītos ieguvumus, tā pareizi jāīsteno. Diemžēl ir konstatēts, ka ne visas dalībvalstislīdz 2009. gada beigām ir spējušas to pilnīgi transponēt valsts tiesību aktos. Es piekrītu,ka vienotu kontaktpunktu izveide ir šīs direktīvas efektīvas īstenošanas būtisks elements.

Šo VKP mērķis ir sniegt pieprasīto informāciju un radīt iespēju izpildīt visas procedūraselektroniskā veidā un ne tikai valsts valodā. Atbilstīgi Eiropas Komisijas datiem 22 ESdalībvalstis ir izveidojušas šādus VKP, bet no tām tikai 17 dalībvalstīs ir e-valdības portāli,un arī tie būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs. Ir jāuzsver, ka bez pienācīgi funkcionējošiemvienotiem kontaktpunktiem patērētāji nesaņems visu informāciju, un tas neļaus mumssasniegt direktīvā noteiktos mērķus.

Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Iespējamie ieguvumi, kas izriet no Pakalpojumudirektīvas īstenošanas, ir neapšaubāmi. Darbības, uz kurām attiecas direktīva, nodrošina40 % no Eiropas Savienības iekšējā kopprodukta (IKP) un darbavietām. Pareizi to īstenojot,mēs varētu atraisīt milzīgu ekonomisko potenciālu, kas rada darbavietas un dod ieguldījumuekonomikas atveseļošanā. Direktīvas īstenošanas kvalitāte dalībvalstīs ir tikpat būtiska kānoteikto termiņu ievērošana šim nolūkam.

Sarunās, kas notika pirms direktīvas pieņemšanas, Parlaments ir jau parādījis, ka tā nozīmevar būt izšķiroša. Tādēļ es uzskatu, ka Parlamentam jānodrošina pārraudzība pār direktīvasīstenošanas procesu dalībvalstīs. Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai piedāvātsavus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā bez nekādiem birokrātiskiem ierobežojumiem.Tomēr īstenošanas stadijā mums jāapzinās arī pārējie aspekti, jo īpaši administratīvāsizmaksas, kas pašlaik smagi gulstas uz dalībvalstīm.

Es piekrītu referentei, ka savstarpējās novērtēšanas procedūra, ko ieviesa Padome, radanevajadzīgu birokrātisku slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm valsts, reģionu un vietējālīmenī. Es ceru, ka šo procedūru iespējamās priekšrocības tiks izvērtētas pēc iespējas drīz,pretējā gadījumā saglabāsies augstas birokrātiskas izmaksas.

Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo dokumentu. Tas nebija par to,kā tiek novērtēta tās Pakalpojumu direktīvas īstenošana, kuru Parlaments pieņēma2006. gadā, jo vēl ir pārāk priekšlaicīgi to darīt. Tas bija ne tikai par to, ka tiek uzsvērtapakalpojumu sektora (tajā ietvertās jomas dod 40 % no Eiropas Savienības IKP undarbavietām un iespējamā izaugsme ir starp 0,6 un 1,5 % no IKP) atvēršanas ekonomiskāun sociālā nozīme Eiropā, bet arī par uzsvaru uz direktīvas transponēšanas būtiskajāmkomponentēm. Pirmkārt, vienotie kontaktpunkti (VKP). To nolūks ir veicināt pakalpojumusniegšanu visā Eiropā. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbībuārvalstīs vai sniegt pārrobežu pakalpojumus, ir jābūt iespējai izmantot VKP, kas paskaidrosvisas formalitātes un procedūras, kuras jāizpilda, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Šie VKP


ir Pakalpojumu direktīvas panākumu atslēga. Otrkārt, šīs direktīvas darbības joma: esuzskatu, ka mums vajadzīgas īstas politiskas debates Eiropas līmenī par to, ko mēs saprotamar vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un par noteikumiem, kurus mēs vēlamies tiempiemērot.

Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu. Pakalpojumudirektīvas nolūks ir ievērojami atvieglot pašnodarbinātām personām un īpaši maziem unvidējiem uzņēmumiem darboties, attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas un arī piesaistītjaunus darbiniekus citās dalībvalstīs. Pakalpojumu sektors, kas dod 40 % no ES IKP, ir īpašisvarīgs ekonomikas izaugsmei un bezdarba apkarošanai. Šī direktīva ir būtisks solis pretīvienotam pakalpojumu tirgum, tai jāļauj uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiemuzņēmumiem, sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu visā iekšējā tirgūun atraisīt Eiropas iekšējā tirgus milzīgo ekonomikas un darbavietu radīšanas potenciālupakalpojumu jomā. Lai pakalpojumu sniedzēji pienācīgi varētu izmantot Pakalpojumudirektīvas labumus, ir jānodrošina pilnīga un laikus veikta šīs direktīvas noteikumuīstenošana visās dalībvalstīs. Es uzskatu, ka Komisijai cieši jāpārrauga direktīvas piemērošanadalībvalstīs un regulāri jāsniedz īstenošanas ziņojumi, lai novērstu atlikušos šķēršļuspakalpojumu sektorā un atraisītu tā ekonomisko potenciālu.

Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Pakalpojumu direktīva, ko pieņēma 2006. gadā,ievieš praksē brīvās aprites principu kopēja pakalpojumu tirgus radīšanas nolūkā EiropasSavienībā. Lai gan tā tika pieņemta 2006. gadā, šis īstenošanas izvērtējums ir atklājisvairākus gadījumus, kad dažās dalībvalstīs tās transponēšana ir aizkavējusies ganlikumdošanas, gan tehnisku jautājumu dēļ, jo bija vajadzīgi dažādi tiesību instrumenti tāspareizai īstenošanai.

Pilnīgi funkcionējošs vienots pakalpojumu tirgus ir būtisks Eiropas ekonomikas atlabšanai,veidojot vairāk nekā 70 % darbavietu un jaunizveidotu darbavietu vietējā tirgus iekšienē.Ieguvumi Eiropas Savienības līmenī mērāmi kopumā no EUR 60 līdz 140 miljardiem, kasveido potenciālu IKP izaugsmi starp 0,6 un 1,4 %.

Ņemot vērā iepriekš teikto, es atbalstīju šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu,jo uzskatu, ka direktīvu īstenošanas novērtējumi ir svarīgi tāpēc, ka šādi novērtējumi varatklāt trūkumus to īstenošanā, ļaujot tos izlabot.

Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pakalpojumu direktīvas piemērošana,manuprāt, ir iespēja izgaismot tās trūkumus, jo īpaši attiecībā uz tās darbības jomu. Savāatzinumā Nodarbinātības un sociālās komitejas vārdā es minēju juridisko nenoteiktību,kas pašreiz apņem vispārējās nozīmes pakalpojumus (VNP), un absolūto nepieciešamībuņemt vērā to īpašo raksturu. Lai gan vienprātīgi tiek atzīta nepieciešamība skaidrot jēdzienus(komerciāli VNP un nekomerciāli VNP, sociālie pakalpojumi), Parlamenta domas joprojāmļoti atšķiras jautājumā par to, kā to izdarīt. Es iestājos par nepieciešamību pēc skaidratiesiska regulējuma, ja vajadzīgs, ar pamatdirektīvu. Lai gan es paužu nožēlu, ka šis navgalīgais dokuments, es apsveicu Gebhardt kundzi, kurai ir izdevies minēt šos jautājumusziņojumā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā, kurā uzmanībagalvenokārt tika pievērsta savstarpējai novērtēšanai un vienotajiem kontaktpunktiem.45. punktā minēta tiesiska regulējuma nepieciešamība, kaut arī sektora līmenī, un iratgādināta Barnier kunga apņemšanās, ko viņš pauda savā nesenajā paziņojumā, iesniegtpriekšlikumus par VNP 2011. gadā. Tāpēc es gaidu, kad tiks iesniegti šie priekšlikumi unpasākumi, kas galu galā var dot atbildi pakalpojumu sniedzējiem un vietējām un reģionu


iestādēm, kā arī atzīt būtisko ieguldījumu, ko šie pakalpojumi dod sociālajai un teritoriālajaikohēzijai.

Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Pakalpojumu direktīva stājās spēkā2006. gada decembrī ar vērienīgu mērķi atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem EiropasSavienībā, likvidējot dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumusniegšanai, un ievērot preču un pakalpojumu brīvas aprites principu Eiropas Savienībā.Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējaidarboties bez birokrātiskiem ierobežojumiem visā Eiropas Savienībā.

Apspriežamais patstāvīgais ziņojums, ko izvirza Parlaments, lai cieši sekotu direktīvasīstenošanas procesam valsts tiesību sistēmās, novērtē dalībvalstu līdz šim veikto darbu. Iratklāti konkrēti kavējumi direktīvas īstenošanas procesā, kā arī ievērojamas interpretācijasproblēmas attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas jomu

Tāpēc, lai aizsargātu dalībniekus tirgū, es aicinu nekavējoties dot nepārprotamu topakalpojumu definīciju, uz kuriem šī direktīva attiecas. Visbeidzot es uzskatu, ka iekšējātirgus informācijas sistēmas efektīva īstenošana, tās funkciju paplašināšana un vienotokontaktpunktu lielāka digitalizācija Eiropā bez šaubām dotu milzīgas priekšrocībaspakalpojumu sniedzējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuviinformācijai.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Pakalpojumudirektīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidētdalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērotbrīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Būtībā Pakalpojumu direktīvasdarbības joma attiecas uz visiem komerciālajiem pakalpojumiem, ko piedāvā pakalpojumasniedzējs, kurš reģistrēts kādā no dalībvalstīm. Pakalpojumi, uz kuriem direktīva neattiecas,ir nekomerciāli vispārējas nozīmes pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, pakalpojumipārvadājumu jomā, pagaidu darba aģentūru pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumiun sociālie pakalpojumi saistībā ar nevarīgu cilvēku aprūpi, bērnu aprūpi un sociālajāmmājām. Direktīva neapdraud vispārējas nozīmes pakalpojumus, tās mērķis nevar būtsabiedriskās labklājības sistēmas nozīmes vājināšana. Ir tikai jānosaka skaidra atšķirībastarp pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un vispārējas nozīmes pakalpojumiem,bet vispārējas nozīmes pakalpojumi jāaizsargā arī ar tiesisku regulējumu.

Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pakalpojumu direktīva nekādā veidānenovedīs mūs pie noteikumu atcelšanas jeb liberalizācijas pakalpojumu sektorā, kā uz tonorādīts dažos pārspriedumos. Tās mērķis ir nodrošināt piekļuvi valsts tirgiem tādā veidā,ka tiek likvidēti patvaļīgi ierobežojumi un ka visi noteikumi, ko dalībvalstis noteikušas, irsamērīgi un nediskriminējoši. Direktīva skaidri nosaka, ka šie tiesību noteikumi neietekmēsne darba tiesības, ne darba ņēmēju tiesības. Parlaments pat uzsvēra šo punktu, izklāstotsavu viedokli Padomei.

16. pantā teikts, ka nevienai dalībvalstij nav liegts noteikt prasības attiecībā uz pakalpojumasniegšanu, ja tās ir pamatotas ar valsts politikas, sabiedrības drošības, sabiedrības veselībasvai vides aizsardzības apsvērumiem.

Direktīvas īstenošana kavējas dažās dalībvalstīs, bet īpaši tas notiek dažādu interpretācijasveidu dēļ. Tieši tāpēc ir svarīgi skaidri un pārredzami definēt direktīvas darbības jomu. Irtikai jānosaka skaidra atšķirība starp pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un


vispārējas nozīmes pakalpojumiem, bet vispārējas nozīmes pakalpojumi jāaizsargā arī artiesisku regulējumu, domājot par to.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Pakalpojumu direktīvas mērķis, kura stājās spēkā2006. gadā, ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, atbrīvojoties novisiem protekcionisma šķēršļiem, patvaļīgiem ierobežojumiem un jebkādiemdiskriminējošiem noteikumiem. Turklāt Parlaments vienmēr ir iestājies par to, ka šī direktīvanedrīkst kļūt par ieganstu bīstamai noteikumu atcelšanai un sektora liberalizācijai.

Es balsoju par šo ziņojumu, kurā pievērsta pienācīga uzmanība (bieži nepamatotiem)kavējumiem un strīdiem par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kas attiecas uz sektoru,kurš dod aptuveni 40 % iekšzemes kopprodukta (IKP) un darbavietu Eiropas Savienībā.Turklāt direktīvai ir arī priekšrocība, jo tā ļauj Eiropas uzņēmumiem — jo īpaši maziemun vidējiem uzņēmumiem — sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.Pareizi un pārredzami transponēta Pakalpojumu direktīva būtu devusi pozitīvu ietekmi,atraisot milzīgu potenciālu ekonomikas un darbavietu radīšanas jomā iekšējā tirgū, kaspēc aplēsēm ir aptuveni 0,6–1,5 % no Eiropas IKP — kas Eiropas Savienībai ir ārkārtīgivajadzīgs. Tāpēc direktīvas pilnīga transponēšana visā ES ieviesīs konkurences elementusiekšējā tirgū, kas gala rezultātā dos priekšrocības pilsoņiem un uzņēmumiem.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Pakalpojumu direktīva veidopamatinstrumentu Eiropas Savienības izaugsmei, ļaujot pašnodarbinātām personām, joīpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vieglāk veikt savas darbības citās dalībvalstīsun attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas un pieņemt tajās darbiniekus. Šīs darbības veido40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām un ir būtisks sektors ekonomikas izaugsmēun bezdarba apkarošanā. Ir svarīgi konsolidēt milzīgo potenciālu ekonomikas attīstībasun darbavietu radīšanas jomā, kāds ir Eiropas iekšējais pakalpojumu tirgus, jo tas ir būtiskssolis pretī reālam iekšējam pakalpojumu tirgum, kam jādod iespēja uzņēmumiem, jo īpašiMVU, sniegt pilsoņiem labākas kvalitātes pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām visāiekšējā tirgū. Es ceru, ka direktīvas mērķi varēs sākt īstenoties visdrīzākajā nākotnē un kavisa ES un tās reģioni varēs izmantot tās labumus, tādējādi veicinot reālu ekonomisku,sociālu un teritoriālu kohēziju, radot cilvēkam atbilstošas, ilgtspējīgas, kvalitatīvasdarbavietas un uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nekaitīgumu.

Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Parlaments balso par Pakalpojumu direktīvasīstenošanu, kuras anulēšana tika solīta, kad to vēl sauca par Bolkestein direktīvu. EiropasParlaments pašlaik lemj par to, vai tā tika vai netika pareizi transponēta dalībvalstīs.

Pakalpojumi, kas būtiski atšķiras starp dalībvalstīm, veido 40 % no Eiropas IKP undarbavietām. Pakalpojumu direktīva ierosina juridiskas „priekšrocības” un standartizāciju,kas notiks uz Francijas ļaužu rēķina un rezultātā vedīs pie sociālo standartu izlīdzināšanaspazemināšanās virzienā.

Tirgu un darbinieku kā mūsu valsts un kontinenta bagātības radītāju aizsardzība ir obligātaprasība, bet Eiropas Savienība kā parasti pretojas šai idejai.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka līdz šimPakalpojumu direktīvas īstenošana dalībvalstīs ir bijusi daļēja un ierobežota. Lai gan direktīvair viena no vissvarīgākajiem Eiropas tiesību aktiem, kuras mērķis ir atvērt pakalpojumusektoru brīvai apritei Eiropas Savienības iekšienē, līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Ir jāgarantē,ka šis tiesību akts, kas tika apstiprināts pirms vairāk nekā trim gadiem, tiek pareizi īstenots,


jo īpaši attiecībā uz iedarbīgu „kontaktpunktu” radīšanu, kurus katrs pilsonis, kas mēģinapārdot pakalpojumus citā valstī, var izmantot, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējātirgū mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, izbeigt dalībvalstuliktos protekcionisma šķēršļus pakalpojumu darbību veikšanai un īstenot brīvās apritesprincipu, kura mērķis ir izveidot reālu iekšējo tirgu šim sektoram. Pakalpojumu sektorsveido 40 % no Eiropas Savienības IKP un nodarbinātības, un tam ir milzīgs potenciālsizaugsmes un darbavietu radīšanas jomā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Direktīvastransponēšanas termiņš bija 2009. gada beigas, bet dažas dalībvalstis vēl joprojām to navīstenojušas pareizi un iedarbīgi.

Tiešsaistes portāls ar visu nepieciešamo administratīvo informāciju darbojas tikai 22 valstīs,un no šīm 22 valstīm elektroniski nepieciešamās procedūras var veikt tikai 14 valstīs. Irjāgarantē un jāpārrauga direktīvas pareiza piemērošana dalībvalstīs, lai likvidētu patvaļīgusšķēršļus un/vai izveidotu tādus noteikumus, kas dalībvalstīs turpina darboties samērīgi unnediskriminējoši.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas projekts attiecas uz to, kātiek īstenota Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Cilvēku un preču brīvās aprites princips visā Eiropas teritorijā ir iekļauts visos tās līgumos,lai atbalstītu mērķi par kopējā tirgus izveidi. Direktīvu 2006/123/EK pieņēma, lai likvidētubirokrātiju, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanu dalībvalstīs.

Tomēr var redzēt, ka ne visas dalībvalstis īsteno šo direktīvu tāpēc, ka uzskata, ka dažiaspekti nav pienācīgi skaidroti. Tieši tāpēc šī rezolūcija ir būtiska.

Es apsveicu to, ka ir radīti līdzekļi ātrai un efektīvai reaģēšanai uz uzņēmēju un darbaņēmēju pārstāvju prasībām „vienotu kontaktpunktu” veidā, un es ceru, ka šie punkti netiksreducēti uz elektronisku formātu, bet būs saistīti arī ar personīgu uzmanību, jo mēs zinām,cik tas ir svarīgi, kad esam svešā valstī.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu atbilstīgivisām savām iepriekšējām nostājām attiecībā uz bēdīgi slaveno Bolkestein direktīvu un tāsnepieņemamiem mērķiem sekmēt pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu,liberalizāciju ekonomikas un finanšu grupējumu interesēs Eiropas Savienības iekšienē uzbezdarba palielināšanas un pakalpojumu kvalitātes pazemināšanas rēķina attiecīgajiemlietotājiem, kā tas jau ir skaidri redzams sektoros, kuri gājuši šo ceļu.

Šajā ziņojumā ir mēģināts izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, kuras nav virzījušās uz priekšutik ātri, kā Eiropas Parlamenta deputātu vairākums būtu gribējis — lai aizsargātu Eiropasekonomisko grupējumu intereses —, transponējot Direktīvu 2006/123/EK parpakalpojumiem iekšējā tirgū. Šī direktīva stājās spēkā 2006. gada 28. decembrī, un tāsmērķis, kā teikts ziņojumā, ir „pakalpojumu sniedzējiem atvērt Eiropas Savienības tirgu,likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starpdalībvalstīm, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido vienotā tirgus pamatu”.

Taču vajadzēja, lai tiktu dots objektīvs izvērtējums pakalpojumu, dažos gadījumos būtiskusabiedrisku pakalpojumu, liberalizācijas un tai sekojošās privatizācijas īstenošanas sekām,lai atgrieztos pie cilvēku un darba ņēmēju tiesību bezkompromisa aizsargāšanas.


Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Bolkestein direktīva ir atpalikusi no grafika, jo irteikts, ka dalībvalstis pārāk ilgi to transponējušas un piemērojušas nepareizi. Ja tā ir taisnība,tad Francijā tā ir tikai daļēji transponēta valsts tiesību aktos. Un pilnīgi pamatoti! Laiizvairītos no publiskām debatēm un tādējādi no turpmāka skandāla, Sarkozy kunga valdībapiesardzīgi izvēlējās neizmantot pamattiesību aktu, bet integrēt direktīvas principusattiecīgos dokumentos. Faktiski ir tikai viens princips: pilnīga un neierobežotauzņēmējdarbības brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība! Tiesību aktu grozījumusadalīšana ir radījusi procesu, kurā trūkst pārredzamības. Dokumenta darbības jomajoprojām ir neskaidra: uz dažiem sociāliem pakalpojumiem, kuri it kā ir izslēgti no darbībasjomas, direktīva faktiski attiecas. Pakalpojumi, kas faktiski ir izslēgti, šobrīd vienkārši iratlikti malā: reizi trijos gados Komisija var rosināt atbrīvoties no izņēmumiem. Turklātattiecībā uz dokumenta visskandalozāko klauzulu par izcelsmes valsts principu, lai ganformāli tā ir svītrota, tā ir ielavījusies atpakaļ, pateicoties iespējām, ko direktīva paver ardarbinieku norīkošanu un regulējumu par tiesību aktu, kas piemērojams līgumiskajāmsaistībām.

Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, kapakalpojumi veido 70 % no visām darbavietām un jaunizveidotajām darbavietām vienotajāEiropas tirgū un ir vissvarīgākais tiešo ārvalstu investīciju avots. Pakalpojumu direktīvarada fundamentālu pamatu pakalpojumu sniedzēju augstākas pakāpes brīvai apritei, stiprinapatērētāju kā pakalpojumu saņēmēju tiesības un palielina informācijas, palīdzības unpārredzamības pieejamību attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem un viņu pakalpojumiem.

Šo iemeslu dēļ Pakalpojumu direktīvas pienācīgai īstenošanai ir jābūt Komisijas galvenajaiprioritātei. Tāpēc Komisijai jāstrādā ar dalībvalstīm, turpmāk uzlabojot to mehānismuadministratīvo sadarbību, kuri ietilpst direktīvas darbības jomā, jo īpaši nodrošinot, kadalībvalstis izveido pilnīgi darboties spējīgus vienotus kontaktpunktus.

Turklāt es rosinu Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt attīstīt vienoto tirgu pakalpojumujomā, pamatojoties uz „savstarpējas novērtēšanas” procesu, kas noteikts Pakalpojumudirektīvā, lai saņemtu atjauninātas ziņas par patērētāju, pilsoņu un uzņēmumu reakcijuattiecībā uz valsts pasākumiem Pakalpojumu direktīvas īstenošanā savās attiecīgajāsdalībvalstīs, tādējādi nodrošinot, ka dalībvalstis reāli izjūt savu piederību vienotajam tirgum.

Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Pakalpojumu direktīva, kura tika pieņemta2006. gadā un kurai bija jābūt transponētai valsts tiesību aktos līdz 2009. gada28. decembrim, joprojām rada jautājumus dalībvalstīs un vietējās iestādēs, kuras šī direktīvatieši ietekmē. Gebhardt kundzes patstāvīgais parlamentārais ziņojums, kurā piedāvātsdirektīvas īstenošanas sākotnējs izvērtējums, pievēršas dažām no šīm grūtībām, jo īpašinenoteiktībai, kas valda attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem un vispārējas ekonomiskasnozīmes pakalpojumiem (kā tie tiek definēti? kuras jomas tiek ietekmētas?), kā arītransponēšanas procesa pārredzamības trūkumam dažās dalībvalstīs. Turklāt jāteic, kasava problemātiskā pārredzamības trūkuma un neelastīguma dēļ Francija izceļas direktīvasīstenošanā. Francijā ir desmitiem dekrētu un īstenošanas tiesību aktu, un direktīvā noteiktoizņēmumu ierobežojošs skaidrojums, kas rada šaubas par dažu pakalpojumu nākotni,piemēram, par bērnu aprūpi un invalīdu aprūpi. Pašlaik vairāk nekā jebkad šis patstāvīgaisziņojums, kas pieņemts ar lielu vairākumu, ir iespēja uzsvērt, ka EP deputāti un īpašisociālisti turpinās modri sekot šīs direktīvas īstenošanai un tās ietekmei uz sabiedriskiempakalpojumiem.


Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Šonedēļ, četrus gadus pēc Pakalpojumudirektīvas pieņemšanas Eiropas Parlaments deva savu spriedumu par direktīvas īstenošanudalībvalstīs. Informācijas nepietiekamība, bezdarbība pārrobežu pakalpojumos, nevajadzīgiadministratīvi ierobežojumi un tā tālāk ir kritika, ko izteicis Eiropas Parlaments ziņojumā,kuru esam pieņēmuši un par kuru es nobalsoju. Dalībvalstīm patiešām ir vajadzīgs progress,īstenojot šo direktīvu, lai uzlabotu un sekmētu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Papildustam es vēlos uzsvērt grūto jautājumu par direktīvas darbības jomu, no kuras izslēgtasvairākas jomas, piemēram, nekomerciālie vispārējas nozīmes pakalpojumi un dažipakalpojumi (sociālie pakalpojumi, bērnu aprūpe, palīdzība cilvēkiem un tā tālāk), kopakalpojumu sniedzēji veic valsts uzdevumā. Divi jēdzieni — „vispārējas nozīmesnekomerciāli pakalpojumi” un „uzdevums” — nav skaidri definēti, un/vai tie tiek atšķirīgiskaidroti dažādās dalībvalstīs. Tas radījis juridiskas skaidrības trūkumu, par ko es paužudziļu nožēlu.

Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas kopējam iekšējam tirgum ir svarīgi, laidalībvalstis īstenotu Pakalpojumu direktīvu ātri un iedarbīgi. Maziem un vidējiemuzņēmumiem, kas vēlas gūt iespēju piedāvāt savus pakalpojumus ārpus valsts robežām,ir īpaši svarīgi, lai būtu vienoti kontaktpunkti, kas var sniegt viņiem būtisku informācijuun skaidrot vajadzīgās procedūras.

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš termiņa, kad dalībvalstīm bija jāīsteno Pakalpojumudirektīva. Mums nav lielas jēgas turpināt diskusijas par daudzajiem grozījumiem. Lietderīgākbūtu sīkāk izpētīt īstenošanas procesu. Lai gan dažas dalībvalstis jau ir veikušasnepieciešamos pasākumus, citas, šķiet, ir aizmirsušas par dokumentu, ko tās parakstīja.Tāpēc mums jānodrošina, ka direktīva tiek īstenota nekavējoties un pareizi visās27 dalībvalstīs, lai vienkāršotu pakalpojumu sniegšanas procesu citās valstīs tik ātri, cikiespējams.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūcijupar Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kura stājās spēkā 2006. gadā. Šīs direktīvas mērķisir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstuprotekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvasaprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Direktīvas mērķis ir ietekmēt piekļuvitirgiem tādā veidā, ka tiek likvidēti patvaļīgi ierobežojumi un ka visi noteikumi, kodalībvalstis noteikušas, ir samērīgi un nediskriminējoši. Skaidri un nepārprotami irapliecināts, ka tiesību regulējuma projekts neietekmē ne darba tiesības, ne darba ņēmējutiesības, kas ir aspekts, kuram Parlaments piešķīris īpašu nozīmi. Eiropas pakalpojumusniedzējiem jābūt iespējai darboties visā Eiropas Savienībā bez birokrātiskiemierobežojumiem. Direktīva attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, kuru īpatsvars iekšējākopproduktā (IKP) veido 40 % no ES IKP. Es piekrītu, ka vienotu kontaktpunktu izveide iršīs direktīvas efektīvas īstenošanas būtiska sastāvdaļa.

Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pakalpojumu direktīva ir dzīvībai svarīgssolis pretī reālam vienotam tirgum pakalpojumu jomā, kas ļaus uzņēmumiem, jo īpašiMVU, piedāvāt pilsoņiem labākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Es atbalstījureferentes nostāju, kura uzskata, ka vienotu kontaktpunktu izveide (VKP) ir galvenaiselements šīs direktīvas efektīvā īstenošanā. Šim instrumentam var būt svarīga nozīmemaziem un vidējiem uzņēmumiem. Vienotajos kontaktpunktos jābūt pieejamai precīzai,pilnīgai un aptverošai informācijai par formalitātēm, administratīvām procedūrām, darbatiesībām, nodokļu sistēmām, kas darbojas dalībvalstīs, jo īpaši par PVN, un tā tālāk. Turklātuzņēmējiem jāsaņem palīdzība, izpildot nepieciešamās administratīvās procedūras. Es


uzskatu, ka pēc pilnīgas transponēšanas ir būtiski veikt vispusīgu novērtējumu parPakalpojumu direktīvas ietekmi uz ekonomikas aktivitātes, nodarbinātības kvalitātes unkvantitātes līmeņiem, sociālo aizsardzību, vides mērķu izpildi un uz patērētājiem sniegtopakalpojumu kvalitāti.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. 2006. gadā pieņemtāsPakalpojumu direktīvas mērķis bija saskaņot noteiktus vienotā tirgus aspektus saistībā arpakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstīm tā bija pilnīgi jāīsteno līdz 2009. gada beigām. Esaicinu visas tās dalībvalstis, kuras nav izpildījušas saistības, izdarīt to steidzamības kārtā.

Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Vienīgais pozitīvais ieguldījums šajādokumentā ir aicinājums dalībvalstīm „nodrošināt lielāku pārredzamību”, transponējotPakalpojumu direktīvu. Francijas valdība tam nepievērš uzmanību! Turklāt šis EPsociāldemokrātu deputātes ziņojums apstiprina šīs kaitīgās direktīvas neoliberālo diktātuun iet pat tik tālu, ka sauc pie kārtības dalībvalstis, kurām „pietrūkst vērienīguma” tāsīstenošanā. Vēl jo sliktāk, ka Parlaments atzīst savu nespēju novērtēt īstenošanas sekas.Iespējams, ka tieši tāpēc nav balsojuma pēc saraksta. Atbildīgo vārdi nebūs zināmi. Esbalsošu pret to.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada28. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū cenšas atceltpašreizējos šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanā. Pēc dažām grūtībām, kas radāsdirektīvas transponēšanas gaitā sakarā ar dažu dalībvalstu šaubām, šīs procedūraspamatnostādnes, kas izstrādātas, lai vienkāršotu koordināciju starp dalībvalstīm attiecībāuz patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un sabiedrības veselības aprūpi un drošību,beidzot tiks īstenotas dzīvē visās dalībvalstīs, un šis ziņojums dos ieguldījumu vēl efektīvākāīstenošanā un labākā ierosināto pasākumu darbībā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) ES paver plašas iespējas, jo īpaši pakalpojumusniedzējiem. Standartizēti ES noteikumi padara pārrobežu darbību vieglāku, un darbaņēmējiem tiek piedāvāts arvien vairāk stimulu pavadīt dažus gadus, strādājot ārvalstīs.Tomēr saistībā ar pakalpojumiem viņi bieži atduras pret valsts tiesību aktiem, kurus viņinesaprot un kuri bieži rada problēmas un pārpratumus. Es nenobalsoju par šo ziņojumu,jo tas nedod pietiekami daudz informācijas par vienoto kontaktpunktu izmaksām.

Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Pakalpojumu direktīvaspieņemšanas mērķis ir atvieglot uzņēmumu darbību ārpus savas valsts robežām. Izveidotāsistēma ir būtiski samazinājusi administratīvo šķēršļu apjomu. Tomēr pieredze rāda, kadažās Eiropas Savienības dalībvalstīs mazajiem uzņēmumiem vēl arvien ir jāpārvar daudzibirokrātiski šķēršļi. Plānotais vienas pieturas aģentūru princips daudzās valstīs nedarbojasvai nedarbojas piemēroti, un uzņēmējiem dažos gadījumos vēl arvien ir jāiegūst neskaitāmaslicences, kuras ir jāpārbauda visdažādākajām inspekcijas iestādēm. Ar šādām neērtībāmsaskaras ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegtpakalpojumus citā ES dalībvalstī. Tādēļ es piekrītu šā ziņojuma tekstam un arī aicinu ESdalībvalstis turpināt sekmēt uzņēmējdarbību un nodrošināt pakalpojumu sniegšanasbrīvību.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pakalpojumu direktīvas transponēšanas processpamatojas uz smalku procedūru, kuras mērķis ir dalībvalstu sistēmu pārredzamības unkonsekvences izveide saistībā ar šīs direktīvas īstenošanas rezultātiem, kā arī iekšējā tirgusrezultātu novērtējums pēc transponēšanas. Tas ir mērķis šim ziņojumam, kuru es balsojumāatbalstīju, ņemot vērā vajadzību pārbaudīt dalībvalstu darbu. Noteikumu konverģences


veicināšana, izmantojot to efektīvas transponēšanas savstarpēju novērtējumu, ne tikaisekmētu dalībvalstu darbu (kuras strādā ar tādu kavēšanos, ka šajā ziņojumā Parlamentsuzskata par nepieciešamu uzraudzīt to darbu), bet arī noteiktu skaidru pamatu vienotokontaktpunktu sistēmai, kas garantēs informācijas plūsmu mazajiem un vidējiemuzņēmumiem. Es tikai vēlētos norādīt, ka mūsu ekonomikā pakalpojumiem ir 75 % īpatsvarsun ka globālajā tirgū tiem noteikti ir jāparāda mūsu stiprā puse. Es uzskatu, ka nākotnē irvēlama lielāka liberalizācija, kas nenozīmē noteikumu neesamību, bet tikai plašākukonkurenci.

Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pakalpojumu direktīva tiecas sekmētpakalpojumu iekšējā tirgus īstenošanu, vienlaikus garantējot augstu kvalitāti un sociālokohēziju. Tas ir instruments, kas domāts, lai kalpotu ES izaugsmei, un tā īstenošana irietverta stratēģijā „Europe 2020” un Vienotā tirgus aktā. Pakalpojumu direktīvastransponēšana ir svarīgs dalībvalstu, valsts pārvaldes un vietējo iestāžu uzdevums, pateicotiestam, ko tā nosaka gan uzņēmumu dibināšanas tiesību, gan pakalpojumu sniegšanas jomā,kā arī pateicoties vienotu kontaktpunktu izveidei pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši mazoun vidējo uzņēmumu (MVU), atbalstam. Šī direktīva dod iespēju pašnodarbinātāmpersonām, jo īpaši MVU, daudz vieglāk īstenot profesionālo darbību citās dalībvalstīs, kāarī tur apgūt jaunas uzņēmējdarbības jomas un pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Esbalsoju par, jo esmu pārliecināta, ka, pateicoties tam, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmaiun vienotajiem kontaktpunktiem ir nepieciešami visu iesaistīto iestāžu ievērojami centieniadministratīvi sadarboties, tie radīs lielāku savietojamību un vienota tīkla izveidi valsts,reģionālā un vietējā līmenī visā Eiropas Savienībā, tuvinot attālākos reģionus reālamiekšējam tirgum.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumudirektīvas) mērķis ir pakalpojumu sniedzējiem atvērt Eiropas Savienības tirgu, likvidētprotekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm,un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Šī direktīva ir nozīmīgsinstruments ceļā uz reālu iekšējo tirgu pakalpojumu jomā, kura mērķis ir dot iespējuuzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sniegt kvalitatīvākuspakalpojumus par konkurētspējīgām cenām visā ES teritorijā, dodot ieguldījumu labklājībasun konkurētspējas veicināšanā, kā arī darbavietu radīšanā. Tādēļ, kā pareizi norāda referente,ir būtiski nodrošināt apmierinošu šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu no dalībvalstupuses, kam ir jāgarantē birokrātisko šķēršļu likvidēšana un attiecīgās informācijas pieejamībauzņēmējiem, īpaši sekmējot vienoto kontaktpunktu izveidi.

Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par šo ziņojumu par Pakalpojumudirektīvas īstenošanu, jo uzskatu, ka tā ir ļoti līdzsvarota. Tā pievēršas praktisko grūtībunovērtēšanai un ierosina konkrētus priekšlikumus to risināšanai. Es esmu no valsts, kurāPakalpojumu direktīva nav ieviesta valsts tiesību aktos. Es uzskatu, ka direktīvas īstenošanair būtiska un tā ir jāpapildina ar pasākumiem, kas novērš lēta darbaspēka un sociālādempinga ieviešanu. Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka ziņojums par Pakalpojumu direktīvasīstenošanu uzsver tās jomas, kuras apzināti ir bijušas neievērotas, piemēram, sociālos unveselības aprūpes pakalpojumus. Tam ir uzmanīgi jāseko līdzi līdz pašām īstenošanasprocesa beigām.

Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Gandrīz četrus ar pusi gadus pēc tam, kad tikapieņemta bēdīgi slavenā Pakalpojumu direktīva, kura ir pazīstama kā Bolkestein direktīva,Eiropas Parlamenta darba kārtībā atkal ir šis būtiskais jautājums, kas aptver plašu darbību


spektru, kuras veido aptuveni 40 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP) un darbavietām.Par laimi situācija pašreiz ir kļuvusi mierīgāka, un kreisās noslieces partijas ir atteikušās nosavām dogmatiskajām nostājām par Pakalpojumu direktīvu, kuras mērķis — un ir svarīgito uzsvērt — ir likvidēt nevajadzīgos un ierobežojošos šķēršļus pakalpojumu sniegšanaiEiropas Savienībā. Ir jāteic, ka E. Gebhardt ziņojumā, par kuru šodien notika balsojums,dokumenta saturam ir pievērsta mazāka uzmanība nekā dalībvalstu centienu novērtēšanaisaistībā ar tā transponēšanu.

Šī transponēšana ir saskaņā ar direktīvu, jo dalībvalstīm bija jāvienkāršo savasadministratīvās procedūras un līdz 2009. gada beigām jāizveido „vienoti kontaktpunkti”,lai tādējādi uzņēmumi varētu vienkāršāk kārtot savas formalitātes elektroniskā veidā.Mazākais, ko varam teikt, ir tas, ka daudzās dalībvalstīs vēl arvien ir jāpanāk progress, laistiprinātu vienoto tirgu un sekmētu ikdienas darbu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem(MVU), no kuriem tikai 8 % darbojas ārpus savas valsts robežām.

Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs Parlamentā piedalījāmiesbalsojumā par ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. Šīs direktīvas mērķis iratvērt Eiropas Savienības tirgu pakalpojumu sniedzējiem, likvidēt protekcioniskusierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot EiropasSavienībā preču un pakalpojumu brīvas aprites principu, kas veido vienotā tirgus pamatu.Īsi sakot, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina iespēja strādāt bez birokrātiskiemšķēršļiem visā Eiropas Savienībā.

Gebhardt kundzes patstāvīgais ziņojums dod mums iespēju novērtēt Pakalpojumu direktīvasīstenošanu, kuras trīs gadu īstenošanas posms beidzās 2009. gada 28. decembrī, šai ļotinozīmīgajai direktīvai stājoties spēkā 2006. gada decembrī. Referentes novērtējums faktiskiatklāj, ka dažas dalībvalstis vēl nav pieņēmušas visus horizontālos tiesību aktus, ko šīdirektīva nosaka attiecībā uz tās pareizu īstenošanu, tādēļ vēl joprojām ir jācenšas ieviestvisus tos mehānismus, kas ir noteikti Pakalpojumu direktīvā.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. - Mēs noslēgumā balsojām pret šodokumentu, jo attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem šajā ziņojumā ir paustsuzskats, ka dalībvalstu lielākā daļa nesaskārās ar būtiskām problēmām. Kaut arī šajāformulējumā ir mazliet mainīts EPP „ēnu” referentes M. Handzlik (Polija) sākotnējaispriekšlikums, kurā bija pausts uzskats, ka nav bijušas vispār nekādas problēmas, tas tomērtiecas ignorēt direktīvas radītās neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz to, vai sociālie pakalpojumiir jāietver tās darbības jomā vai jāizslēdz no tās.

Turklāt ziņojumā ir saglabātas entuziastiskas cerības par ietekmi uz nodarbinātību,turpretim Komisija nav veikusi vispār nekādu ietekmes novērtējumu, un daži valsts ietekmesnovērtējumi atklāj ļoti zemus kvantitatīvas ietekmes rādītājus darbavietu radīšanasizteiksmē; nav ietekmes rādītāju par darba zaudēšanu; turklāt nekas nav minēts par ietekmiuz darbavietu kvalitāti, nemaz nerunājot par Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) prakses dažulēmumu radīto spiedienu uz darba standartu līmeni pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka dinamiskapakalpojumu tirgus pilnīga īstenošana ir viena no Eiropas Savienības galvenajāmprioritātēm. Pašreiz, lai gan ir būtiski vienotā tirgus sasniegumi, pakalpojumi veido tikaivienu piekto daļu no Eiropas kopējās tirdzniecības un tikai 8 % mazo un vidējo uzņēmumudarbojas citā dalībvalstī. Pagājušā gada oktobrī Komisijas pieņemtajā paziņojumā parvienoto tirgu sniegto skaitļu nozīme ir pietiekami skaidra: liberalizējot pakalpojumus, mēs


nākamajos 10 gados panāktu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 4 %. Šo mērķivar sasniegt tikai tad, ja tiek izstrādāti un īstenoti kopīgi noteikumi.

Šajā krīzes laikā mums ir jāizmanto esošais izaugsmes potenciāls, palīdzot uzņēmumiemattīstīties, ieviest jauninājumus un radīt vairāk darbavietu. Tas ir vienīgais veids, kā mēsspēsim piedāvāt labākus un konkurētspējīgākus pakalpojumus gan patērētājiem, ganuzņēmumiem. Pakalpojumu vienotajam tirgum ir jābūt ekonomikas izaugsmes atjaunošanasinstrumentam, tam ir jāatgūst patērētāju uzticība un jāgarantē uzticami produkti visiem.

Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Vēl arvien ir vairāki ierobežojumipakalpojumiem vienotajā tirgū, un tādējādi šis ir nozīmīgs ziņojums, jo tas analizē pieņemtorisinājumu īstenošanu. Pakalpojumu direktīvas mērķis ir panākt vienotā pakalpojumuiekšējā tirgus pilnīgu īstenošanu. Tā ir arī paredzēta, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiembūtiski atvieglotu sākt un paplašināt savu darbību. Tas veicinās jaunu darbavietu radīšanuun palīdzēs cīnīties pret bezdarbu. Pilsoņiem tiks piedāvāti kvalitatīvāki pakalpojumi parkonkurētspējīgākām cenām, kā arī tiks uzlabots drošības līmenis šajā nozarē.

Tomēr būs būtiski novērtēt šīs direktīvas ietekmi pēc tam, kad dalībvalstis to būs pilnīgiīstenojušas. Eiropas Parlamentam kā vienam no šā projekta galvenajiem dalībniekiem irjāieņem svarīga vieta šā procesa pārraudzībā. Šīs direktīvas ātra un pareiza īstenošana irpamatnosacījums kohēzijas politikas un reģionālās politikas mērķu sasniegšanai, un tā varpalīdzēt mums sasniegt stratēģijas „Europe 2020” mērķus, likvidējot vienotā tirgusatslābumu, kas pašlaik ir vērojams pakalpojumu nozarē.

Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Pakalpojumu tirgus liberalizācija tika ieviesta2006. gadā. Tajā laikā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja pret Pakalpojumudirektīvu, jo tai bija daudz trūkumu un tā negarantēja juridisko noteiktību. Ziņojumā, parkuru ir jābalso šodien, ir izvērtētas tās grūtības, ar kurām mēs saskārāmies, īstenojot šoPakalpojumu direktīvu. Kaut arī tajā ir ietvertas dažas labas daļas, piemēram, aicinājumsregulāri izvērtēt un izmeklēt ilgtermiņa ietekmi, tajā ietilpst arī daļas, kurām es nepiekrītu,piemēram, paziņojums, ka dalībvalstis īstenošanas procesā ir saskārušās ar dažām būtiskāmgrūtībām vai nav saskārušās ar tādām nemaz. Tā vienkārši nav patiesība, jo joprojām irneskaidrība par to, vai sociālie pakalpojumi ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā.Ziņojums ir arī pārāk optimistisks par iespēju, ka tiks radītas darbavietas.

Nav veikta nekāda izpēte ne par radīto darbavietu skaitu, ne arī par darba zaudēšanasgadījumu skaitu vai par pieejamo darbavietu kvalitāti, nemaz nerunājot par spiedienapalielināšanos uz darba nosacījumiem pēc Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem. Turklātziņojumā nav minēts neviens vārds par juridisko nenoteiktību, kas radīsies tādēļ, kaizcelsmes valsts principam nav formulēta neviena skaidra alternatīva. Tomēr Zaļie pieprasījapārskatīt aizliegumu dalībvalstīm, kas nosaka papildu prasības pakalpojumu sniedzējiem,bet šis pieprasījums tika noraidīts. Es balsoju pret.

Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu par Pakalpojumudirektīvas 2006/123/EK īstenošanu. Ir svarīgi, ka tiek ievērotas sociālās tiesības un darbatiesības, jo pakalpojumu iekšējais tirgus ir uzlabots, un no visiem šiem pakalpojumiemlabumu gūs gan tirgotāji, gan patērētāji.

Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – Es stingri atbalstu E. Gebhardtziņojumu. Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņš beidzās pirms gada, un es atzinīgivērtēju to, ka Parlamenta uzmanības centrā ir dalībvalstu gūtie panākumi. Pakalpojumunozare veido lielu daļu no Eiropas Savienības IKP, tomēr pakalpojumu pārrobežu


tirdzniecība vēl arvien tālu atpaliek no preču tirdzniecības līmeņa. Šis ziņojums parāda,ka īstenošana ir nepilnīga un pilsoņi vēl nav saņēmuši visus ieguvumus no šīs direktīvas.Direktīvas nozīmīgs noteikums ir katras dalībvalsts vienotie kontaktpunkti (VKP), kasinformē pakalpojumu sniedzējus par tiesībām un pienākumiem citās ES dalībvalstīs.Manuprāt, šajā ziņojumā izvirzītais būtiskais jautājums ir šo vienoto kontaktpunktunepietiekami plašā izmantošana. Es pilnīgi atbalstu priekšlikumu par efektīvas informācijaskampaņas organizēšanu, lai palielinātu vienoto kontaktpunktu atpazīstamību. Komisijaiir jāparedz līdzekļi reklāmas kampaņai. Tomēr es arī uzsveru to nozīmi, kādai ir jābūtvietējām dalībvalstu iestādēm, kurām ir kontakti un zināšanas, kas nepieciešamas, lainodrošinātu, ka šī kampaņa sasniedz mērķi. Kamēr tas netiks veikts, Eiropas Savienībascentieni sekmēt pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību būs veltīgi.

Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Tā neveiksmīgā pret darba tiesībāmvērstā tiesību akta par pakalpojumu „liberalizāciju” īstenošana, kurš pazīstams kāBolkestein direktīva, veicina radikālas reakcionāras pārmaiņas uz strādnieku un vienkāršoļaužu slāņu rēķina. Ja tiek atvērts pakalpojumu tirgus, kas veido 40 % no Eiropas SavienībasIKP un darbavietām, tas ietver koplīgumu atcelšanu, triecienu algām, darba, sociālajām uncitām tiesībām, ko ir izcīnījuši darba ņēmēji, un to ekonomikas stratēģisko valsts sektorupārdošanu, kas ir tautas īpašums. Eiropas Parlaments savā rezolūcijas priekšlikumā parpakalpojumiem ir aicinājis Eiropas Savienību un dalībvalstu buržuāziskās valdības paātrinātkapitālistisko pārstrukturēšanos, lai tādējādi direktīvu par pakalpojumu „liberalizāciju”varētu īstenot pilnīgi, pamatojoties uz Komisijas neseno 2011. gada paziņojumu „Ceļā uzaktu par vienoto tirgu”, ar mērķi veikt turpmākus krasus samazinājumus darbaspēkam undot iespēju monopoliem iekļūt jaunos, kapitālam peļņu nesošos sektoros. Pakalpojumuuzņēmumiem paredzēto vienoto kontaktpunktu izveide visās dalībvalstīs ir iegansts, laipaātrinātu šīs pret darba tiesībām vērstās direktīvas īstenošanu, kuras ratifikācija ir izraisījusidarba ņēmēju protestu vētru visās dalībvalstīs. Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pretšo rezolūcijas priekšlikumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu Evelyne Gebhardt ziņojumu parPakalpojumu direktīvas īstenošanu. 2006. gada direktīvā noteiktās darbības veido 40 %no Eiropas Savienības IKP un darbavietām. Tomēr dalībvalstu atšķirīgās īstenošanas metodesir izraisījušas to, ka pakalpojumu nozarei ir sarežģīti pilnīgi izmantot direktīvaspriekšrocības. Tam, ka pakalpojumu sniedzējiem tiek dota atļauja darboties ārpus savasvalsts, ir būtiska nozīme attiecībā uz ES vienoto tirgu, un birokrātijas samazināšana valstslīmenī var ļaut direktīvai dot ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmei un tās mērķiem pardarbavietām. Saskaņā ar ziņojumu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tiktu izplatīta plašākainformācija uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt pakalpojumus pāri robežām. Tas ļauspakalpojumu nozarei, izmantojot vienotos kontaktpunktus, saņemt ieguvumus nopārrobežu tirdzniecības. Nodrošinot, ka vienotie kontaktpunkti sniedz gan cilvēku kontaktu,gan elektronisko kontaktu iespējas, ir arī būtiski nodrošināt, lai lietotāji saņemtu visuattiecīgo informāciju un uz jautājumiem tiktu saņemtas atbildes. Ziņojumā ir arī ierosinātsietvert tos pakalpojumus, uz kuriem neattiecās 2006. gada sākotnējā direktīva: veselībasaprūpe, pārvadājumu pakalpojumi un sociālie pakalpojumi. Tas paplašinātu šīs direktīvasdarbības jomu, un lielāks skaits darba ņēmēju pakalpojumu sektorā būtu ieguvēji no tā.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienībā pakalpojumu sektorsveido aptuveni 70 % no IKP. Dažās valstīs, piemēram, Austrijā, no kuras es esmu, šis sektorsir ekonomikas izaugsmes dzinējs. Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt nepamatotus šķēršļuspārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar


birokrātiskiem šķēršļiem un diskrimināciju, kas traucē tiem pilnīgi saņemt ieguvumus nokopējā iekšējā tirgus. Direktīvā ir ņemti vērā atsevišķas dalībvalsts īpašie sociālie apstākļi.Kontroles iespēju stiprināšana mērķa valstī ir nozīmīgs solis uz priekšu. Tomēr mums irātri jāievieš mehānisms efektīvu sankciju piemērošanai tiem ārvalstu pakalpojumusniedzējiem, kuri pārkāpj likumu. Es balsojumā atbalstīju Gebhardt kundzes ziņojumu, joceru, ka Pakalpojumu direktīvas īstenošana nodrošinās jaunu stimulu darba tirgū.

Ziņojums: Antonio Cancian (A7-0020/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas irapmierinošs un līdzsvarots kompromiss, kas garantē pasažieru tiesības, vienlaikusneuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Tādējādi tas, ka Parlaments spēja mainīt piemērošanas jomu no 500 km, ko atbalstījaPadome, uz 250 km, ir panākums — arī attiecībā uz pasažieru tiesībām, kas īpaši skarcilvēkus ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ir jāuzsver arī šādi aspekti: izmitināšanasnodrošināšana brauciena atcelšanas gadījumā, kā arī elektroniskiem līdzekļiem sniegtaatjaunināta informācija pasažieriem.

Marta Andreasen (EFD), rakstiski. – Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu,pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenuneatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzotiespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošinātipārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēroApvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesībasnodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un videsjomā nav izņēmums.

Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā paustaEiropas Parlamenta nostāja par pasažieru tiesību aizsardzību. Regula attieksies uz tādiemregulārajiem pārvadājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu iekšienē un starp šīm valstīm,kuru plānotais maršruts nepārsniedz 250 km. Mēs runājam par autobusu pasažieru tiesībāmgadījumā, ja autobusa pārvadājums ir atcelts vai atiešana aizkavējas ilgāk nekā par120 minūtēm. Tādā gadījumā pasažieriem nekavējoties jāpiedāvā izvēlēties starp to, vaiturpināt braucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas, vaisaņemt biļetes cenas atlīdzību. Ja pārvadātājs šādu izvēli nepiedāvā, pasažieriem papildusatlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju. Brauciena atcelšanas vaikavēšanās gadījumā pasažieriem sniedz visu nepieciešamo informāciju. Turklāt palīdzībair jāpiedāvā arī tad, ja vairāk nekā trīs stundu brauciens tiek atcelts vai atiešana kavējas ilgāknekā 90 minūtes.

Šādos gadījumos ir jāpiedāvā maltītes vai atspirdzinājumi, kā arī izmitināšana līdz divāmnaktīm. Tomēr pienākums nodrošināt izmitināšanu netiek piemērots, ja atcelšanu vaikavēšanos ir izraisījuši ļoti slikti laika apstākļi vai dabas katastrofas. Ņemot vērā pasažierupiedzīvotās grūtības šajā ziemā, kad laika apstākļu dēļ viņi nevarēja nonākt savā galamērķīun pat bija spiesti pavadīt vairākas naktis stacijās, ir jānodrošina viņu tiesības uzizmitināšanu.


Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība vairāk nekā 70 miljoniiedzīvotāju ik gadu ceļo ar autobusu. Eiropas Parlamenta pieņemtā stingrā nostāja par tocilvēku tiesībām, kuri izmanto autobusu pārvadājumus, nozīmē, ka turpmāk pārvadātājivisā Eiropas Savienībā nodrošinās informāciju, palīdzību un kompensāciju, lai ievērotupasažieru tiesības. Neatkarīgi no izmantotā transporta veida Eiropas iedzīvotājiem tagadbūs nodrošināta Eiropas Savienības mēroga aizsardzība. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā irnoteikts regulējums attiecībā uz autobusu virsrezervāciju vai braucienu, kas ir garāki par250 kilometriem, atiešanas kavēšanos par vairāk nekā 2 stundām, kā arī braucienuatcelšanas gadījumiem. Turklāt, manuprāt, pamattiesību kopa attiecībā uz palīdzībassniegšanu autoostās, tostarp konkrētu aprīkojuma vienību, piemēram, ratiņkrēslu,bezmaksas transportēšana, atspoguļo personu ar ierobežotām pārvietošanās spējāmnediskriminācijas politiku. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir atbalstītas personu arinvaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, piemēram, nediskriminējošapiekļuve transportam un tiesības uz kompensāciju ratiņkrēsla vai cita pārvietošanāsaprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāspēj piekļūttransporta sistēmai, un ir jānodrošina cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībasattiecībā uz palīdzības saņemšanu pieturās un autoostās. Lai gan es piekrītu, ka pasažieriemir tiesības uz labāku uzņēmumu un autoostu darbinieku sniegtu informāciju un palīdzībuvisā Eiropas Savienībā, ir svarīgi novērst neadekvātus apgrūtinājumus mazām, iekšzemesvai brīvprātīgām organizācijām, kas darbojas lauku teritorijās, jo tas radītu spiedienupārtraukt sniegto pakalpojumu nodrošināšanu.

Nereti iekšzemes vai brīvprātīgo organizāciju sniegtie pakalpojumi ir ļoti svarīgi valsts unlauku iedzīvotājiem. Ziņojumā ieteikto papildu izmaksu rezultātā kāptu cenas un tiktuierobežoti pieejamie maršruti, un daži uzņēmumi, iespējams, būtu spiesti pārtraukt savudarbību. Pārmērīga reglamentācija radītu milzīgus apgrūtinājumus šiem uzņēmumiem,no kuriem daži jau ir pakļauti spiedienam, kā arī izraisītu lauku iedzīvotājiem sniegtupakalpojumu ierobežojumu. Transporta sistēma, kas labi darbojas vietējā līmenī, ir labākanekā pārāk stingru noteikumu dēļ pārtraukta pakalpojumu sniegšana.

Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šā svarīgā dokumentapieņemšanu. Transporta nozarei piedzīvojot izaugsmi un palielinoties Eiropas Savienībasiedzīvotāju mobilitātei, ir svarīgi noteikt Eiropas Savienības mēroga tiesības pasažieruaizsardzībai un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātājuvidū. Gaisa pārvadājumu pasažieriem jau sen ir nodrošināta virkne tiesību, un pirms diviemgadiem vienlīdzīgas tiesības tika noteiktas Eiropas Savienības dzelzceļa transportapasažieriem, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību. Līdzīgas tiesības ir jāparedz arī autobusupasažieriem, un ir jāuzlabo ceļošanas iespējas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanāsspējām. Es uzskatu, ka pēc ilgām un sarežģītām pārrunām mums ir izdevies panākt labuun līdzsvarotu vienošanos ar Padomi, kas pilnīgi aizsargā pasažieru tiesības, neuzliekotlielu slogu pārvadātājiem, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Turpmākautobusu pasažieriem brauciena atcelšanas, kavējuma vai atlikšanas gadījumā būs tiesībasuz kompensāciju, un ir risināts arī bojātas vai nozaudētas bagāžas jautājums, ka arī paredzētiskaidri noteikumi par tiesībām uz kompensāciju, ja notiek negadījums.

Gerard Batten and Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Mēs iebildām pret šā tiesību aktapieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:





Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Autobusu pasažieru tiesību saskaņošanaar dzelzceļa un gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām, protams, ir uzteicams nolūks. Tomēres atturējos no balsošanas, jo, manuprāt, teksts nav pietiekami izsmeļošs.

Būtiskas problēmas gadījumā izmaksājamās kompensācijas sliekšņa ierobežošana līdz250 kilometriem faktiski nozīmē trīs Eiropas Savienības dalībvalstu izslēgšanu. Bez grūtībāmbija iespējams ieviest attiecīgajām valstīm paredzētu vienkāršu izņēmuma mehānismu.Raugoties plašāk, autobusu pasažieri ir mazāk turīgi. Tā kā mobilitāte ir jautājums, kasbieži nonāk uzmanības centrā, pasažieriem adresēts vēstījums par braucieniem, kas irdaudz īsāki nekā 250 kilometri, būtu bijusi laba doma.

Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Runājot par attiecīgo tekstu, es varu tikai atbalstītCancian kunga ziņojumu, ar kura palīdzību iestāžu diskusiju centrā mēs ne tikai cenšamiesizveidot kopēju autobusa pasažieru tiesību kopu, bet arī atbilstīgi ņemt vērā personu arinvaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām prasības mobilitātes jomā. Tāpēcuzņēmumi, kas veic pārvadājumus ar autobusu, tiek mudināti nodrošināties ar aprīkojumuun apgūt prasmes, lai sniegtu minimālo palīdzības līmeni cilvēkiem ar invaliditāti vaiierobežotām pārvietošanās spējām, ja pasažieri informē uzņēmumu par savām vajadzībāmne vēlāk kā 36 stundas pirms izbraukšanas. Tāpēc domājams, ka panāktais kompromissnosaka kopīgus minimālos standartus pasažieru interesēs, neuzliekot smagu slogupārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pamatojoties uz otrdien notikušābalsojuma rezultātiem, Eiropas Parlaments ir veiksmīgi papildinājis Eiropas pasažierutiesību jomas tiesību aktu kopu ar trūkstošo elementu, kas visā Eiropas Savienībā ir jāsākpiemērot, sākot ar 2013. gada pavasari.

Pārrunas bija sarežģītas. Tomēr tās ietvers visus valstu un pārrobežu autotransportapakalpojumus attiecībā uz attālumiem, kas pārsniedz 250 kilometrus. Laikā, kad Eiropasiedzīvotāji aizvien biežāk izmanto autotransporta pārvadājumus, jo tie sniedz lētāku unērtāku ceļošanas iespēju īsu attālumu pārvarēšanai, ko nenodrošina gaisa transportapārvadājumi, bija jāveic šo transporta jomu regulējošo noteikumu standartizācija. Eiropassatiksmes kontekstā ir tikai dabiski, ka autotransporta nozarē ir spēkā tādi pašikompensācijas noteikumi kā gaisa pārvadājumu jomā piemērotie nosacījumi, kurustandartizācija tika veikta pirms ilga laika.

Pārāk bieži pārvadātāji autotransporta jomā piemēro noteikumus pēc saviem ieskatiem,jo īpaši valstīs, kuras nesen pievienojās Eiropas Savienībai. Tomēr saistību piemērošanašiem pārvadātājiem var tikai uzlabot piedāvātos pakalpojumus. Katram pasažierimneatkarīgi no tā, vai viņš izmanto gaisa vai sauszemes transportu, ir jāzina savas tiesības,jo īpaši gadījumos, kad viņš samaksā par konkrētu pakalpojumu, bet dažkārt saņem ko


pavisam atšķirīgu. Es ceru, ka pagaidu atbrīvojumu no šiem noteikumiem nepieprasīsdaudzas valstis un ka to piemērošana visā Eiropas Savienībā sāksies 2013. gada pavasarī.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos apsveikt Cancian kungu saistībā ar viņateicami paveikto darbu, kas mums ļāva panākt apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu.Šā ziņojuma rezultātā turpmāk tiks nodrošinātas arī autobusu pasažieru tiesības, kuri līdzšim veidoja vienīgo pasažieru segmentu bez Eiropas līmenī noteiktas konkrētas aizsardzības.Tāpēc es balsoju par šo dokumentu, kurā es pozitīvi vērtēju arī uzmanību, kas pievērstaautotransporta uzņēmumiem, kuri darbojas šajā nozarē.

Panāktās vienošanās ļāva izvairīties no pārāk smaga sloga uzlikšanas pārvadātājiem, kurinereti ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienībapieņemtu konkrētu regulu, kam drīzumā sekos pasažieru tiesību harta, kurā īpaša uzmanībapievērsta cilvēku ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es apstiprināto tekstu uzskatu par līdzsvarotukompromisu, kas nodrošina pasažieru tiesības, vienlaikus neradot pārāk lielu administratīvoslogu transporta nozares uzņēmumiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi.Es uzskatu par veiksmi faktu, ka Eiropas Parlaments par spīti Padomes iebildumiem irpaplašinājis regulas darbības jomu, ietverot visus regulāros iekšzemes un pārrobežupārvadājumus, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk, lai gan Padomes ierosinātais minimālaisattālums bija 500 km. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka atcelšanas, kavējuma, kas pārsniedz120 minūtes, vai virsrezervējuma gadījumā papildus tiesībām turpināt braucienu vai mainītmaršrutu nokļūšanai galapunktā, vai saņemt biļetes cenas atlīdzību pasažieriem būs tiesībasuz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas. Ņemot vērā, ka regula par autobusupasažieru tiesībām ir saistīta ar regulu par dzelzceļa transporta pasažieru tiesībām, manineapmierina tas, ka pretēji autobusu pasažieru gadījumam dzelzceļa transporta pasažieriemdaudzās Eiropas Savienības valstīs ir jāgaida uz to tiesību piemērošanu, jo īpaši attiecībāuz tiesībām saņemt atlīdzību ceturtdaļas vai puses no biļetes cenas apmērā, kad kavējumspārsniedz vienu stundu.

Čehijas Transporta ministrija arī ir izmantojusi iespēju uz pieciem gadiem atlikt šā tiesībuakta ieviešanu. Tās minētais šādas izvēles pamatojums bija salīdzinoši plašie celtniecībasdarbi Čehijas dzelzceļa tīklā, kas rada vilcienu kavēšanos. Veicot galīgo analīzi, tas nozīmēdubultstandartu sistēmas ieviešanu, nostādot vienu pasažieru grupu sliktākos apstākļosnekā citu.

David Campbell Bannerman (ECR), rakstiski. – Mēs iebildām pret šā tiesību aktapieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:





Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka transporta nozare pastāvīgipaplašinās, ir kļuvis svarīgi nodrošināt, lai pasažieru aizsardzības tiesības, kas ir salīdzināmasar tiesībām, kuras attiecas uz citu transporta veidu pasažieriem, visā Eiropas Savienībātiktu piemērotas arī pārvadājumiem ar autobusu, kas ir piedzīvojuši izaugsmi vairāk nekā5 % apjomā ar ikgadējo pasažieru skaitu 72,8 miljoni. Ir arī svarīgi nodrošināt vienāduskonkurences apstākļus starp dažādu dalībvalstu transporta nozares uzņēmumiem undažādiem transportlīdzekļiem. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi, ka pēc gandrīz divus gadusilgām sarunām ir bijis iespējams panākt vienošanos, kas ļaus šai pasažieru grupai izmantotvisu tiesību kopu, jo īpaši attiecībā uz palīdzību negadījumu situācijā, attiecībā uzkavējumiem, atceltiem braucieniem, atmaksu utt., un vienlaikus īpaša uzmanība ir pievērstacilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Es atbalstu šokompromisu, jo uzskatu, ka tas ir visai apmierinošs un līdzsvarots, jo tas nodrošina pacientutiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie unvidējie uzņēmumi.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, tā ir laba zīme, ka galīgotekstu var uzskatīt par ļoti apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu, jo tas spēj nodrošinātpasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairumsir mazie un vidējie uzņēmumi.

Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) 2008. gada decembrī Komisija iesniedzapriekšlikumu regulai par autobusu pasažieru tiesībām. Galvenais šā priekšlikuma nolūksbija ieviest kopējus noteikumus attiecībā uz šīm tiesībām. Tagad tas ir izdarīts, un esmugandarīta, ka pasažieriem, kuri ar autobusu dodas vismaz 250 km garā braucienā, tagadEiropas Savienības mērogā būs tiesības uz informāciju, palīdzību un kompensāciju braucienaatcelšanas, virsrezervējuma vai divu stundu ilga vai ilgāka kavējuma gadījumā.

Pasažieriem ir jānodrošina tiesības izvēlēties saņemt biļetes cenas atlīdzību vai turpinātbraucienu tādos pašos apstākļos un bez papildu piemaksas. Ja atlīdzība ir vienīgā iespēja,pasažieriem jāizmaksā kompensācija 50 % apmērā no biļetes cenas. Turklāt pasažieriemarī būs tiesības uz kompensāciju viņu bagāžas nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV)Eiropas Parlaments šonedēļ balsoja par ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt autobusupasažieru tiesības Eiropas līmenī. Ar Padomi panāktais kompromiss ir solis pareizajāvirzienā, bet diemžēl šīs regulas piemērošanas joma ir ierobežota, tāpēc mēs izvēlējāmiesatturēties no balsošanas.

Mēs uzskatām, ka problēmu rada trīs dalībvalstu, proti, Luksemburgas, Maltas un Kipras,izslēgšana, jo tas ievērojami vājina pasažieru vispārējo aizsardzību Eiropā. Mēs arī uzskatām,ka 250 km attālums ir pārāk liels, lai to izmantotu Eiropas Savienības tiesību akta pamatā,jo praksē tas nozīmē, ka šis tiesību akts nesniegtu aizsardzību autobusu pasažieriem, kuriceļo no Luksemburgas uz Strasbūru vai no Malmes uz Vekši. Tas ir nožēlojami.

Mēs arī iebilstam pantam par force majeure, kas ierobežo pārvadātāju atbildību braucienuatcelšanas vai kavējumu gadījumā, ja to iemesls ir apgrūtinoši laika apstākļi vai dabaskatastrofas. Mēs uzskatām, ka tas rada satraucošu precedentu saistībā ar gaidāmo regulaspar gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām pārskatīšanu.

Tomēr mēs atbalstām cilvēku ar invaliditāti tiesību uzlabojumu, ko šī vienošanās ietver,un papildu palīdzību, ko šie cilvēki turpmāk saņems.


Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par autobusu pasažierutiesībām, jo tās ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām. Jaunajā regulāir iekļauti svarīgi noteikumi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām tiesībām, kā arī pasažieru tiesībām brauciena atcelšanas vai kavējumagadījumā.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neatkarīgi no izmantotā transporta veida pasažieriemir tiesības saņemt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus, tāpēc es uzskatu par pozitīvivērtējamu nodomu ieviest saskaņotus noteikumus attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībāmvisā Eiropas Savienības teritorijā. Turklāt es uzskatu, ka neatkarīgi no izmantotātransportlīdzekļa veida pasažieru tiesībām būtu jābūt vienādām, izņemot gadījumus, kadtas nebūtu savietojams ar attiecīgo transporta veidu īpašībām. Visbeidzot es vēlētos apsveiktKratsa-Tsagaropoulou kundzi, Simpson kungu, referentu un visas pārējās Saskaņošanaskomitejas sarunās iesaistītās personas saistībā ar paveikto darbu un vienošanos, kas panāktapar pēdējo šīs regulas versiju.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir saistīts ar Saskaņošanaskomitejas apstiprināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulas kopīgo tekstu par autobusupasažieru tiesībām.

Vispirms es vēlētos apsveikt Saskaņošanas komiteju saistībā ar paveikto darbu un panāktovienošanos. No Padomes sākotnēji ierosinātajām trim tiesībām ir bijis iespējams nonāktpie divpadsmit jautājumos noteiktām tiesībām, no kurām es izceltu noteikumus attiecībāuz pārskatatbildību, kompensāciju, palīdzību, alternatīvu transportu un īpašu pasažieriemar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām veltītu uzmanību.

Tāpēc es atbalstu šo Eiropas Savienības veikto papildu pasākumu, kas, esmu pārliecināts,palielinās to pasažieru skaitu, kuri ceļo ar autobusu, pateicoties drošības sajūtai un ērtībām,ko šī regula nodrošinās, tādējādi ievērojami veicinot CO2 emisiju apjoma samazināšanu.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Saskaņošanas komitejā panāktā Parlamentaun Padomes vienošanās maina otrajā lasījumā noteikto regulas piemērošanas jomu,ierobežojot to attiecībā uz pasažieriem, kuri izmanto autobusa pārvadājumus, ko sauc par„tālsatiksmes” pārvadājumiem, tos definējot kā pakalpojumus, kas ietver 250 km vai garākubraucienu. Vienlaikus tajā ir noteiktas 12 pamattiesības pasažieriem, kuri izmanto īsākasdistances pārvadājumus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām, piemēram, nosakot tiesības uz kompensāciju ratiņkrēslu un citapārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, nediskriminējošas biļetes,pārvadāšanas noteikumus un tiesības uz informāciju.

Šos ierosinājumus mēs, protams, atbalstām. Tomēr mums ir jāpauž zināmas šaubas parSaskaņošanas komitejā veiktajiem grozījumiem, kā arī regulas piemērošanai izmantotokritēriju. Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgie izmēri un īpašības var apgrūtināt regulaspiemērošanu atsevišķās no šīm valstīm, jo īpaši mazākajās no tām, jo pieņemtajā„tālsatiksmes” koncepcijā ir grūti iekļaut daudzus šo valstu maršrutus, tādējādi topasažieriem bez pamatota attaisnojuma var tikt liegtas attiecīgās tiesības.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc daudziem procedūrai veltītiem gadiemšā teksta pieņemšana nozīmē ievērojamus panākumu pasažieru tiesību jomā Eiropā, joīpaši attiecībā uz pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Pieņemotšo regulu (kas attiecas uz braucieniem ar autobusu), turpmāk Eiropas Savienībā būs spēkātiesību akti par visiem transporta veidiem, nodrošinot pasažieru tiesības un garantijas, ja


viņu brauciens, piemēram, ir atcelts vai kavējas vai ir pazaudēta viņu bagāža utt. No otraspuses, es paužu nožēlu par faktu, ka šī regula piemērojama tikai, sākot ar 250 km gariemmaršrutiem, jo šāds nosacījums faktiski izslēdz trīs Eiropas Savienības dalībvalstis(Luksemburgu, Maltu un Kipru), kā arī daudzus maršrutus, piemēram, Brisele–Amsterdamavai Budapešta–Vīne. Visbeidzot, es arī nosodu „braucienu” elastības trūkumu pierobežuapgabalos, jo tas apgrūtina eiropiešu mobilitāti. Citiem vārdiem sakot, šā teksta vēriens irdaudz ierobežotāks par to, ko pirms dažiem mēnešiem mēs aizstāvējām Saskaņošanaskomitejā, un tā vēriens ir daudz ierobežotāks, nekā es to vēlētos redzēt Eiropas pasažieruinteresēs.

Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šā teksta pieņemšanu ne tikaitāpēc, ka tā mērķis ir autobusu pasažieru tiesību uzlabošana attiecībā uz kompensāciju unpalīdzību negadījuma apstākļos, bet arī tāpēc, ka tajā ir uzsvērts nediskriminācijas principsattiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem arī ir jāsaņem pienācīgaspiekļuves iespējas šim transporta veidam, kas šobrīd veido 10 % no visa sauszemes pasažierutransporta Eiropā. Turklāt es atzinīgi vērtēju faktu, ka, pateicoties šim tekstam, tagad iraizsargātas visu transporta veidu pasažieru tiesības.

Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par svarīgu jaunu tiesību nodrošināšanuautobusu pasažieriem. Es domāju, ka mēs esam panākuši kompromisu starp patērētājutiesībām un transporta pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šodienas balsojums būs īpašisvarīgs pasažieriem ar invaliditāti, kuru stāvoklis tā rezultātā tiks uzlabots.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā EiropasParlaments pauž savu nostāju par pasažieru tiesību aizsardzību. Es uzskatu, ka tā veicināspasažieru apstākļu uzlabošanu un nodrošinās tiem lielāku tiesisko skaidrību negadījumuvai citu neparedzētu notikumu situācijā. Vienlaikus šajā dokumentā noteiktās uzlabotāspasažieru tiesības tiks piemērotas, neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriemvairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Svarīgākais, ka autobusu pasažieru tiesības būssalīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām.

Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Pēc sarežģītām Parlamenta un Padomes sarunāmmēs beidzot tikai šodien varam pieņemt Cancian kunga sagatavoto ziņojumu. Es neredzējualternatīvu balsošanai par tā pieņemšanu, jo šis ziņojums Eiropas Savienībai ļauj uzstāt,lai atsevišķas dalībvalstis pieņemtu šim jautājumam veltītus tiesību aktus saskaņā arnorādēm, kas sniegtas šajā ziņojumā, kura mērķis ir lielāka autobusu pasažieru tiesībuievērošana. Ņemot vērā, ka autobusi pēc automobiļiem ir visplašāk lietotais transportaveids (un šī tendence palielinās), Eiropai ir pienākums aizsargāt tos iedzīvotājus, kuriizmanto šos pakalpojumus. Ziņojums ir labs kompromiss, un, šķiet, man tiešām ir jāuzsverfakts, ka tajā ir pievērsta atbilstīga uzmanība cilvēku ar invaliditāti tiesībām, pieprasotlielāku autobusu pārvadājumu uzņēmumu palīdzību visiem cilvēkiem ar invaliditāti vaiierobežotām pārvietošanās spējām. Šī tiesību akta stāšanās spēkā nozīmē, ka iedzīvotājiembūs tiesības uz skaidriem un vienotiem nosacījumiem attiecībā uz kompensāciju parbojājumiem vai atlīdzību gadījumā, ja kavējumu dēļ netiks ievērots paredzētais braucienugrafiks.

Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Otrdien, 2011. gada 15. februārī, EiropasParlaments pieņēma ziņojumu, kurš nodrošinās ilgi gaidīto rezultātu, proti, vienādastiesības visu transporta nozaru pasažieriem. Ir nostiprinātas to pasažieru tiesības, kuriizmanto regulāros autobusu pārvadājumu pakalpojumus, saistībā ar bagāžas un personīgomantu nozaudēšanu, nāvi vai kaitējumu veselībai, problēmām, kas radušās pārvadātāja


dēļ, utt. Pozitīvs regulas elements ir fakts, ka tā reglamentē pasažieru tiesības visā EiropasSavienībā. Ir jāuzsver, ka šīs pamattiesības ietver personu ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām vajadzības. Regulas mērķis ir nodrošināt nediskriminējošu piekļuvitransportam. Tajā ir reglamentēti arī pasažieru pienākumi un to neievērošanas sekas, kasvar ietvert arī tiesību pieprasīt kompensāciju zaudēšanu. Ņemot vērā minēto, es balsojupar regulas pieņemšanu, kas ir labi sagatavota un noslēdz tiesību aktu kopu attiecībā uzpasažieru tiesību reglamentāciju Eiropas Savienībā.

Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šodien, pēc divus gadus ilgām unsarežģītām pārrunām ar dalībvalstīm, Eiropas Parlaments balsoja par vienošanās pieņemšanupar regulu, kurā būs ietvertas visas iekšzemes vai pārrobežu tālsatiksmes transportapasažieru tiesības. Es balsoju par šo vienošanos, jo tajā ir ietvertas 12 pamattiesības, kas irārkārtīgi svarīgas transporta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Tās īpaši attiecas uzpasažieru tiesībām saņemt informāciju pirms brauciena un tā laikā, kā arī cilvēku arinvaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Šo tiesību ieviešana mums ļausnodrošināt nediskriminējošu piekļuvi transportam.

Turklāt šajā ziņojumā ir ietvertas pasažieru tiesības, kuras es uzskatu par ļoti nozīmīgām,proti, tiesības uz obligātu kompensāciju par nozaudētu bagāžu, zināma izmaksu apjomaatlīdzināšanu pasažiera nāves vai fiziska ievainojuma gadījumā, kā arī kompensāciju apjomālīdz pat 50 % no biļetes cenas papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā, ja operators atceļbraucienu un tādējādi nespēj izpildīt savas transportēšanas saistības.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir noteikta jauna autobusupasažieru tiesību kopa un kuram būtu jāuzlabo pasažieriem piedāvāto pakalpojumukvalitāte, piemērojot spiedienu transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbildētu parsavu rīcību saistībā ar kavējumiem, braucienu atcelšanu un nozaudētu vai bojātu bagāžu.Ziņojumā ir iekļauti arī svarīgi noteikumi, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām piekļuvi vietējo autobusu pakalpojumiem.

Gesine Meissner (ALDE), rakstiski. – Šī regula ir solis pareizajā virzienā, jo ar tās palīdzībutiek izveidota Eiropas Savienības autobusu pasažieru tiesību kopa. Tomēr, izņemotatsevišķas pamattiesības, tā attiecas uz regulārajiem pakalpojumiem 250 km vai garākubraucienu gadījumā. Ir apšaubāms, ka šāda ierobežota piemērošanas joma varētu veidotpatiesa Eiropas mēroga tiesību akta pamatu visu autobusu pasažieru interesēs, un EiropasLiberāļu un demokrātu apvienības grupa šādu vienošanos nevar atbalstīt.

Mēs arī iebilstam pantam par force majeure, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz pārvadātājupienākumu nodrošināt pasažieru izmitināšanu brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā,ja tā cēlonis ir laika apstākļi vai dabas katastrofas, jo tas var radīt precedentu citiem tiesībuaktiem Eiropas Savienības pasažieru tiesību jomā. Lai gan tas nav triumfs, šis dokumentsnodrošina uzlabojumu, jo īpaši attiecībā uz ceļotājiem ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām. Mēs spējām nodrošināt nediskriminējošus piekļuves nosacījumus,ar invaliditāti saistītu apmācību pārvadātāju un autoostu darbiniekiem, kuri nonāk tiešāsaskarsmē ar pasažieriem, kā arī kompensāciju par bojātu vai nozaudētu pārvietošanāsaprīkojumu visos maršrutos neatkarīgi no to attāluma. Ņemot to vērā un vēloties sagatavotsaskaņotu Eiropas Savienības tiesību kopu visiem pasažieriem, mēs neiebildām pretvienošanos un atturējāmies no dalības galīgajā balsojumā.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Līdz šim konkrēti tiesību akti bija spēkā tikai attiecībāuz lidmašīnu, vilcienu un ūdenstransporta pasažieriem. Turpmāk būs aizsargātas arīautobusu pasažieru tiesības. Tādējādi autobusu pasažieriem būs nodrošinātas tiesības, kas


ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām. Regulējums, ko mēs šodienapstiprinājām, nodrošina pasažieriem palīdzību un kompensāciju negadījuma, braucienaatcelšanas vai kavējuma situācijā, kā arī nediskriminējošu piekļuvi pasažieriem ar invaliditāti.Jaunie noteikumi attieksies uz visiem iekšzemes un pārrobežu pakalpojumiem, kurumaršruts ir vismaz 250 km. Tas ir nozīmīgs panākums attiecībā uz iedzīvotāju tiesībuaizsardzību.

Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo dokumentu, bet es vēlētos piebilst,ka autobusu pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina arī atbilstība prasībai izveidotdrošības un ārkārtas palīdzības sistēmas starptautiskajiem un tālsatiksmes maršrutiem, jocilvēki var ciest negadījumos. Ir jāievieš arī papildu noteikumi par autobusu pārvadājumuuzņēmumu atbildību par pasažieru veselību un dzīvību, tostarp autobusu vadītāju, kuri iratbildīgi par pasažieru veselību un drošību, obligātās medicīniskās pārbaudes.

Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Šodien mēs atbalstījāmdokumentu, kas, lai arī nav ideāls, tomēr ir labs kompromiss un ir palīdzējis Padomei unEiropas Parlamentam panākt vienošanos. Šajā regulā, kurā ir aplūkotas pasažieru tiesības,ir paredzēti noteikumi attiecībā uz kompensāciju, ja notiek negadījums vai brauciens tiekatlikts, pasažieru sūdzību izskatīšanu un cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Bez šaubām, irneapmierinoši, ka regula attieksies uz 250 km vai lielākiem attālumiem. Mazu valstugadījumā tas nav attaisnojams, bet šajā gadījumā mēs nerunājam tikai par iekšzemes, betarī starptautiskajiem maršrutiem, tāpēc es uzskatu, ka ceļojošajiem Eiropas Savienībasiedzīvotājiem šis dokuments kļūs par viņu tiesību garantiju, īpašu uzmanību pievēršotcilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šā rezolūcijas projekta pieņemšanu,ar kuru tiek paplašinātas autobusu pasažieru tiesības. Šis dokuments ir kompromiss, kaspanākts pēc ilgām sarunām un kas uzlabo pasažieru tiesību ievērošanu, neuzliekot papildunastu pārvadātājiem.

Es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai autobusu pasažieru tiesības būtu pielīdzināmastiesībām, kas ir garantētas citu transportlīdzekļu veidu pasažieriem, un lai pārvadātājiemtiktu nodrošināti vienādi konkurences apstākļi.

Cenšoties panākt piedzīvotajam kaitējumam atbilstīgas kompensācijas reglamentāciju, espiekrītu priekšlikumam par kompensācijas ierobežojumu noteikšanu, kas dalībvalstīmbūs jāievēro. Īpaši svarīgi ir nodrošināt taisnīgu un pietiekamu kompensāciju nāvesgadījumā, tāpēc es uzskatu, ka valsts tiesību aktos noteiktajiem šādas kompensācijasgriestiem nevajadzētu būt zemākiem par minimālajām summām, kas noteiktas šajā regulā.Turklāt, ja notiek negadījums, ir jāsniedz pienācīga operatīvā palīdzība, nodrošinotpasažieriem nepieciešamākos pakalpojumus un aprīkojumu.

Es atbalstu regulas nosacījumus, kas pasažieriem sniedz atbilstīgas garantijas gadījumā, jabrauciens tiek atcelts vai kavēts, pat nosakot papildu kompensācijas iespēju. Es atbalstufaktu, ka regulā īpaša uzmanība ir veltīta pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām un viņu nodrošināšanu ar palīdzību, kas nepieciešama braucienalaikā.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņošanas ietvaros veiktā Cancian kunga darbarezultātā pasažieru tiesību jomā ir pieņemts Eiropas tiesiskais regulējums autobusu pasažieruaizsardzībai, kas ir saistīts ar vienota transporta tirgus izveidi. Līdz šim tiesiskais vakuumsreglamentāciju šajā jomā atstāja valsts tiesību aktu ziņā, kas kaitēja konkurencei (ņemot


vērā dažādās atšķirības) un cilvēkiem ar invaliditāti un/vai cilvēkiem ar ierobežotāmpārvietošanās spējām, kuru tiesības tagad ir nodrošinājusi Eiropas Savienība. Es balsojupar šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka tas ir teicams darbs, kas, sniedzot labukompromisu, nosaka pārliecinošu Eiropas transporta politikas attīstību, ne tikai garantējotpasažieru tiesības, bet arī neuzliekot pārmērīgu nastu transporta uzņēmumiem, kas sniedzšos pakalpojumus.

Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Rezolūcijas priekšlikums par regulasprojektu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām ievērojami uzlabo šīs tiesības. Lai gansarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi ilga vairākus mēnešus, kompromisa tekstagalīgajā redakcijā ir noteikta virkne tiesību tiem autobusu pasažieriem, kuri dodas 250 kmun garākos braucienos, nevis 500 km braucienos, kā sākotnēji ierosināja Padome.

Pēc četriem gadiem, kas ir šā konkrētā tiesību akta izpildes termiņš, Grieķijas autobusupasažieri un to partneri varēs pieprasīt kompensāciju par kavējumiem, braucienu atcelšanuun patvaļīgi veiktām izmaiņām grafikā. Šādu tiesību nodrošināšana ir tikai pareiza unadekvāta, tāpēc es balsoju par šā konkrētā ziņojuma pieņemšanu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu attiecībāuz autobusu pasažieru tiesībām. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka galīgā teksta redakcija nodrošinaapmierinošu un līdzsvarotu kompromisu, jo tajā ir garantētas pasažieru tiesības, vienlaikusneuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.Komisijas ierosinājums piemērot Eiropas Savienības mēroga pasažieru aizsardzības tiesības,kas ir pielīdzināmas citu transporta veidu pasažieriem nodrošinātajām tiesībām un garantēvienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu transporta uzņēmumu un atšķirīgutransporta veidu vidū, ir pasākums, kas sniedz labumu visiem. Pārrunas bija garas, un tāsnoslēdzās ar saskaņošanas procesu, kurā galvenos šķēršļus radīja valstu izpildstruktūrasun regulas piemērošanas joma. Galu galā regula ir piemērojama visiem regulārajiemiekšzemes vai pārrobežu pakalpojumiem, ja plānotais maršruts ir 250 km vai garāks(„tālsatiksme”). Regulā ir paredzēta arī kompensācija un palīdzība negadījumos, pasažierutiesības brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, kā arī cilvēku ar invaliditāti un/vaiierobežotām pārvietošanās spējām tiesības.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu,ka regulas teksta galīgā redakcija, ko apstiprināja Saskaņošanas komisija, ir līdzsvarotskompromiss, kas nodrošina atbilstīgu autobusu pasažieru aizsardzību, atzīstot nozīmīgušo pasažieru tiesību kopu, jo īpaši tad, ja notiek negadījums, tiek atcelts vai kavēts brauciens,attiecībā uz piekļuvi informācijai un sūdzību iesniegšanu un apstrādi, kā arī attiecībā uzcilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par šo direktīvuattiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām, ko pieņēma ar lielu sociālistu un konservatīvobalsu vairākumu. Manī rada nožēlu ievērojamā atkāpšanās no šā Parlamenta sākotnējipieņemtās nostājas trijos svarīgākajos jautājumos. 1) regula attieksies tikai uz attālumiem,kas ir lielāki par 250 km. Praksē cilvēki, kuri autobusā ceļo no Briseles uz Amsterdamu,netiks aizsargāti, kamēr tiem, kuri šo attālumu veic ar lidmašīnu, šī aizsardzība būsnodrošināta! Tā ir netaisnība, jo īpaši tāpēc, ka mēs zinām, ka šo transporta veidu biežiizmanto mazāk turīgie iedzīvotāji; 2) autobusu pārvadājumu uzņēmumi pārāk viegli varpiemēroti pantu par force majeure (slikti laika apstākļi vai dabas katastrofas), lai braucienakavējuma vai atcelšanas gadījumā izvairītos no kompensāciju izmaksas; 3) atkāpes nopiemērošanas grafika valstīm, kas to vēlas, ļaus atlikt regulas stāšanos spēkā līdz


2021. gadam! Tomēr es atbalstu teksta nodrošinātos ieguvumus, proti, obligātu palīdzībassniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kāarī tiesības un kompensāciju negadījuma, brauciena kavēšanās vai atlikšanas situācijā.Tomēr Parlaments ir piekritis pieņemt vājinātu, slikti sagatavotu vienošanos. Daudzieizņēmumi un atkāpes nozīmē, ka šo tiesību piemērošanas joma būs ievērojami sašaurināta,kaitējot autobusu pasažieriem.

Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien šis Parlaments balsoja par autobusupasažieru tiesībām. 2008. gada decembrī Komisija iesniedza regulas priekšlikumu parautobusu pasažieru tiesībām. Ar šā priekšlikuma palīdzību Komisija sev noteica mērķiEiropas Savienības līmenī paredzēt tiesības, kas aizsargātu pasažierus un kas būtusalīdzināmas ar tiesībām, kuras ir piemērotas citu transportlīdzekļu veidu pasažieriem, kāarī nodrošināt vienādus konkurences apstākļus pārvadātājiem dažādās dalībvalstīs undažādu transportlīdzekļu veidu vidū.

Galvenie jautājumi, kas Saskaņošanas padomes darba laikā nodrošināja vienošanos, irpiemērošanas joma, atkāpes no piemērošanas grafika, kompensācija un palīdzība, ja notieknegadījums, pasažieru tiesības braucienu atcelšanas vai kavējumu gadījumā, kā arī tiesībascilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Teksta galīgoredakciju var uzskatīt par ļoti apmierinošu un līdzsvarotu, jo tajā ir garantētas pasažierutiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie unvidējie uzņēmumi.

Saskaņošanas procedūras rezultāts ir jāuzskata par Parlamenta uzvaru.

Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts, ka pārrunas starp Parlamentuun dalībvalstīm beidzot ir sasniegušas kulmināciju tādas regulas pieņemšanā, kas garantēuzlabotas tiesības autobusu pasažieriem. Šī regula aizpilda tukšumu attiecībā uz tiesībuaktiem pasažieru tiesību jomā: atšķirībā no situācijas gaisa un dzelzceļa transporta nozarē,par šo jautājumu līdz šim nebija pieņemts Eiropas mēroga tiesību akts.

Šis teksts cita starpā nosaka vairāku kompensācijas veidu ieviešanu: uzkodas unatspirdzinājumi, ja autobusa atiešana kavējas vairāk nekā 90 minūtes, izmitināšanas izmaksusegšana par vienu nakti pārtraukta ceļojuma, negadījuma vai kavējuma situācijā, kā rezultātānepieciešams pavadīt nakti citur, kā arī atlīdzības griestu noteikšana vismaz EUR 1200apmērā uzņēmuma pārziņā nodotas bagāžas bojājumu vai nozaudēšanas gadījumā.

Turklāt ir noteiktas konkrētas tiesības cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp prasība uzņēmumiemnodrošināt šiem cilvēkiem palīdzību, ja uzņēmums 36 stundas iepriekš ir ticis informētspar personas vajadzībām, kā arī kompensācijas vai atlīdzības izmaksu par specializētaekipējuma bojājumu vai nozaudēšanu. Šī regula attieksies uz visiem tālsatiksmes (250 kmvai vairāk) regulārajiem iekšzemes vai pārrobežu pakalpojumiem, sākot ar 2013. gadu.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Padome Beļģijas prezidentūras laikāievērojami vājināja Parlamenta pirmajā un otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu. Regulaspiemērošanas joma ir noteikta kā pakalpojumi, kuru minimālais maršruts ir 250 km, t. i.,lielākā daļa autobusu pakalpojumu netiks iekļauti. Problēma rodas arī saistībā ar atlīdzībasformulējumu kavējuma gadījumā (vismaz 2 stundas, atlīdzinot pusi no biļetes cenas —salīdziniet to ar dzelzceļa transporta nozari ar atlīdzību, kas piemērojama, sākot ar 1 stundaskavējumu). Visbeidzot, ir ierobežotas un vājinātas cilvēku ar ierobežotām pārvietošanāsspējām tiesības un nav garantēta neierobežota piekļuve autobusu pārvadājumupakalpojumiem. Tādējādi mēs balsojām pret šā dokumenta pieņemšanu.


Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, kurābeidzot ir atzītas un aizsargātas autobusu pasažieru tiesības, tādējādi transporta politikascentrā izvirzot pakalpojumu lietotājus. Lielāka pasažieru tiesību aizsardzība palīdz stimulētsabiedriskā transporta izmantošanu un atbalsta veselīgu konkurenci uzņēmumu vidū,rosinot tos radīt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka jaunā regula tikspiemērota, pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu.

Divi nozīmīgi jaunievedumi ir naudas kompensācijas noteikšana personas ievainojuma,bagāžas bojājuma vai nozaudēšanas gadījumā, kā arī palīdzības garantija kavējumu vaiceļojuma neplānotas pārtraukšanas gadījumā, kuras pamatā būs modelis, ko izmantodzelzceļa transporta un aviopārvadājumu nozarē. Teksta galīgajā redakcijā ir atzītas unaizsargātas pasažieru tiesības, īpašu uzmanību pievēršot pasažieriem ar ierobežotāmpārvietošanās spējām un invaliditāti, nodrošinot atbilstīgu informāciju un pakalpojumus.Ir svarīgi uzsvērt arī to, ka šīs nozares uzņēmumiem netiks radītas papildu izmaksas, untie ir aizsargāti pret nepieņemamu pielāgošanās izmaksu risku, tādējādi nodrošinot godīgulīdzsvaru starp pasažieru tiesībām un garantijām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Ar šīs regulas palīdzību autobusu pasažieru tiesībasbeidzot tiek atzītas tiesību aktā. Lai gan Komisija šo regulu ierosināja 2008. gadā, pienācīgskompromiss ir panākts tikai tagad, tādējādi vienīgajam transporta veidam, kura pasažieruaizsardzība nebija reglamentēta, tagad ir nodrošināta šāda reglamentācija.

Īpaša uzmanība ir pievērsta personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām.Vienīgais strīdīgais punkts tekstā bija noteikumu piemērošanas joma, kas attiecas tikai uzbraucieniem, kuri pārsniedz 250 km. Kavējumu gadījumā sniegtā palīdzība ietverspienākumu nodrošināt maltītes, dzērienus un alternatīvu transportu. Ja pakalpojumasniegšana ir atlikta, pasažieriem ne tikai tiks sniegta atlīdzība, bet nepieciešamības gadījumāarī nodrošināta izmitināšana līdz divām naktīm. Bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu varkompensēt ar summu apjomā līdz EUR 1200.

Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Es balsoju pret šodien apspriestāziņojuma pieņemšanu par autobusu pasažieru tiesībām, jo uzskatu, ka tajā nav ņemtasvērā visas Eiropas Savienības dalībvalstis un liela daļa autobusu pakalpojumu ir atstātaārpus direktīvas piemērošanas jomas. 250 km noteikti ir pārāk liels attālums, jo tas pilnīgiizslēdz Maltu, Kipru un Luksemburgu. Tiek izslēgta arī lielākā daļa Igaunijas, Latvijas,Lietuvas, Dānijas, Nīderlandes un Beļģijas autobusu pakalpojumu. Diemžēl man jāatzīst,ka saskaņošanas procedūras laikā Igaunijas valdība atbalstīja pat lielāku, proti, 500 kmattālumu, kā rezultātā Igaunija tiktu izslēgta pilnīgi. Es ceru, ka drīz pienāks diena, kadIgaunijas valdība iestāsies par autobusu pasažieru tiesībām, nevis autobusu pārvadājumuuzņēmumu peļņu, direktīvai turpinot virzību likumdošanas procesa ietvaros.

Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Šī ir ceturtā pasažieru tiesību aizsardzībaspakete. Pēc shēmu ieviešanas, kas nosaka pasažieru tiesības gaisa, dzelzceļa un ūdenstransporta jomā, mēs tagad esam pievērsušies autobusu pasažieru tiesībām. Turpmāk viņisaņems kompensāciju braucienu, kas pārsniedz 250 km, kavējumu gadījumā, palīdzībubrauciena atcelšanas gadījumā, aizsardzību negadījumos vai bojāejas gadījumā, kā arīatlīdzību nozaudētu vai bojātu bagāžas vienību gadījumā. Pasažieriem ar ierobežotāmpārvietošanās spējām arī būs tiesības uz īpašu palīdzību, kas jau ir nodrošināta aviouzņēmumu gadījumā. Pirmajā un otrajā lasījumā paustā Eiropas Parlamenta nostāja galīgajārezultātā ir ievērojami vājināta. Parlaments vēlējās piemērot šos noteikumus braucieniem,


kuri pārsniedz 50 km. Padome tos vēlējās piemērot tikai braucieniem, kuru attālumspārsniedz 500 km. Panāktais kompromiss bija 250 km.

Tas nozīmē, ka šie noteikumi neattiecas uz daudziem pašlaik izmantotiem maršrutiem,piemēram, Brisele–Amsterdama, Luksemburga–Strasbūra vai Vīne–Budapešta. Tomērpozitīvi vērtējams tas, ka šajā tiesību aktā ir noteikti 12 pamatnoteikumi, kas attiecas uzvisu attālumu maršrutiem un kas ir vērsti uz cilvēku ar invaliditāti un citu personu arierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām. Tomēr Zaļo un Eiropas Brīvās apvienībasgrupa ir ārkārtīgi sarūgtināta par ļoti vājo rezultātu. Tāpēc kopā ar citiem Zaļo un EiropasBrīvās apvienības grupa grupas locekļiem es balsoju pret šo vienošanos.

Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, kuramērķis ir nodrošināt autobusu pasažieriem vairāk tiesību, tostarp tiesības uz palīdzībupasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Patērētāju aizsardzība irsvarīga Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritāte.

Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstu šā ziņojuma pieņemšanu, jo īpaši touzlabojumu dēļ, kas tajā ir noteikti, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotāmpārvietošanās spējām, veicinātu sūdzību iesniegšanu un apstrādi, kā arī atbalstītukompensācijas un palīdzības sniegšanu negadījumos. Tomēr es uzsvērtu, ka steidzamijānodrošina, lai dalībvalstis stingri ievērotu noteikumus saistībā ar pasažieru tiesībāmbrauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, lai novērstu daudzus novērotos sliktasattieksmes gadījumus regulas piemērošanā attiecībā uz gaisa transporta pasažieru tiesībām.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisijas priekšlikuma galvenais mērķisir nodrošināt, lai autobusu pasažieriem tiktu garantētas tādas pašas tiesības kā citu transportaveidu pasažieriem, kā arī radīt vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstupārvadātāju un dažādu transporta veidu vidū. Lai gan procesa gaitā bija domstarpības, esatbalstu faktu, ka šī regula ir pieņemta, jo tā ļaus nodrošināt autobusu pasažieru tiesības,neuzliekot pārāk lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē.Šajā regulā ir noteikta pamattiesību kopa, kurā es izceltu īpašo uzmanību, kas pievērstacilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī tiesībasuz kompensāciju un palīdzību, ja notiek negadījums, kā arī brauciena atcelšanas vaikavējuma gadījumā.

Šīs tiesības attiecas uz visiem regulārajiem iekšzemes un pārrobežu pakalpojumiem, jabrauciena attālums ir 250 km vai vairāk. Tiesības attiecas arī uz pasažieriem, kuri veic daļuno šiem tālsatiksmes braucieniem. Ir noteikta arī virkne tiesību īsākas distances regulārajiempakalpojumiem, jo īpaši nediskriminējoša piekļuve transportam un tiesības uz informācijuceļošanas laikā.

Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Regula par autobusupasažieru tiesībām ir lielisks piemērs tam, kā Eiropas Parlaments apliecina rūpes parpatērētāju tiesībām. Pēc sarežģītām pārrunām ar Eiropas Padomi mēs esam pieņēmušitekstu, kas attiecas uz pēdējo transporta veidu, kura pasažieru tiesības Eiropas Savienībastiesību aktos vēl nav reglamentētas. Pārrunu sākumā Parlaments pieprasīja, lai jaunienoteikumi tiktu ieviesti attiecībā uz braucieniem, kuri ir garāki par 50 km, savukārt Padomevēlējās noteikt 500 km attālumu. Kompromisa rezultātā tika noteikts, ka attālumamjāpārsniedz 250 km. Pasažieriem, kuri ceļo šajos maršrutos, tiks nodrošināta virkneprerogatīvu un tiesību, kas ir līdzīgas gaisa transporta pasažieru tiesībām. Eiropas Savienībastiesību akti skaidri nosaka manas tiesības gadījumā, ja lidostā ir pazudusi mana bagāža vaija lidmašīnas pacelšanās ilgstoši kavējas. Līdz šim autobusu pasažieri bija daudz sliktākā


stāvoklī. Tagad cita starpā viņi varēs pieprasīt kompensāciju par kavējumiem vai bagāžasbojājumiem, savukārt cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiks garantēts īpašseskorts.

Pasažieru tiesību hartas sagatavošana nozīmēs, ka iedzīvotāji būs labāk informēti par to,ko viņi var sagaidīt no pārvadātājiem. Hartā būs iekļauts pamattiesību apkopojums, kasattiecas uz ikvienu pasažieri neatkarīgi no brauciena attāluma. Šis ir labas, uz iedzīvotājiemvērstas likumdošanas piemērs. Šī regula mums ļauj nostiprināt patērētāju tiesības un kopējotirgu, tāpēc es balsoju par tās pieņemšanu.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par regulas attiecībā uz autobusupasažieru tiesībām pieņemšanu. Tajā ir noteiktas autobusu pasažieru tiesības, kas irsalīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieriem garantētajām tiesībām. Regula attiecasuz visiem regulārajiem pakalpojumiem gan iekšzemes, gan pārrobežu maršrutu gadījumā,kuru attālums ir vismaz 250 km.

Šīs tiesības attiecas uz personu ar invaliditāti nediskriminējošu piekļuvi transportam, kāarī kompensācijas piešķiršanu pasažiera nāves, fiziska ievainojuma vai bagāžasnozaudēšanas vai bojājumu gadījuma. Ja brauciens tiek atcelts vai kavējas ilgāk nekā120 minūtes, pasažieriem nekavējoties piedāvās izvēlēties starp to, vai mainīt maršrutunokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas vai saņemt biļetes cenas atlīdzību. Japārvadātājs šādu iespēju nepiedāvā, pasažieriem papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērāir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas. Ja vairāk nekā trīs stundubrauciens tiek atcelts vai atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes, pārvadātājam ir jāpiedāvāpalīdzība un izmitināšana viesnīcā līdz divām naktīm par summu līdz EUR 80 par naktivienam pasažieriem.

Es aicinu nodrošināt pietiekamu pasažieru informētību par to tiesībām, lai viņi varētuiesniegt sūdzības par šo tiesību pārkāpumiem.

Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Mūsu pienākums ir nodrošināt, laipakalpojumu sniedzēji adekvāti izturētos pret pasažieriem un lai cilvēki ar invaliditātinesaskartos ar šķēršļiem transporta pakalpojumu izmantošanā. Ir svarīgi nodrošinātvienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju, kā arī atšķirīgutransporta veidu vidū. Mums ir vajadzīgs līdzsvarots kompromiss, kas nodrošinātu pasažierutiesības visās Eiropas Savienības valstīs, kas dažos gadījumos izmēra ziņā ir ļoti atšķirīgas,vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējieuzņēmumi. Nozīmīgākais ir tas, ka visiem jaunajiem noteikumiem būtu jāuzlabo EiropasSavienības transporta nozares kvalitāte un jāpalielina konkurētspēja. Tomēr mēs nedrīkstamaizmirst ceļu drošības jautājumu. Lietuvā mēs īpaši esam atkarīgi no ceļu satiksmes —vairāk nekā 90 % ceļotāju izmanto automobiļus. Aptuveni 8 % ceļo, izmantojot autobususniegtos pakalpojumus. Ceļu drošība ir ļoti svarīgs jautājums, kuram, manuprāt, nav veltītapietiekama uzmanība. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas datiem Lietuvā 110 cilvēkino miljons iedzīvotājiem iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Salīdzinājumam — Zviedrijāno miljons iedzīvotājiem uz ceļiem iet bojā 39. Apvienotajā Karalistē šis skaitlis ir 41. ŠisLietuvas rādītājs ir nepieļaujams, un tas ir daudz augstāks par Eiropas Savienības vidējorādītāju, proti 70 nāves gadījumiem. Tam ir jāmainās.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstu ziņojumu par autobusu pasažieru tiesībām,un tas ir nozīmīgs solis lielākas ceļotāju aizsardzības nodrošināšanai, kā arī pasažieru arinvaliditāti komforta un ērtību palielināšanai. Ziņojumā nodrošināts, ka cilvēki, kuri Eiropāceļo ar tālsatiksmes autobusiem, saņems piekļuvi labākai informācijai, atbalstam un


kompensācijai pakalpojumu kavējuma vai atcelšanas gadījumā. Pasažieriem nodrošināsatspirdzinājumus īsu kavējumu gadījumā, atlīdzību par kavējumu, kas pārsniedz 2 stundas,kā arī kompensāciju līdz EUR 1200 par nozaudētu vai bojātu bagāžu.

Es atbalstu ievērojamos uzlabojumus, ko šis ziņojums nosaka pasažieru ar invaliditātitiesību jomā. Pirmo reizi ir nodrošināta nediskriminējoša piekļuve transportam, jo šajāregulā ir noteikts, ka autobusu darbinieki ir jāmāca, kā sniegt palīdzību cilvēkiem arinvaliditāti, un ka gadījumos, kad palīdzību nav iespējams nodrošināt, pasažieri ar invaliditātiviņa komforta nodrošināšanai var pavadīt vēl viens cilvēks, nemaksājot par braucienu. Tasir nozīmīgs solis Eiropas apvienošanā pret diskrimināciju. Mans balsojums par šā ziņojumapieņemšanu atspoguļo nepieciešamību pēc Eiropas autobusu pasažieru tiesību standarta,kas nodrošina viņu komfortu, drošību un taisnīgu attieksmi, šiem cilvēkiem ceļojot Eiropasrobežās.

Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir ierosinātssaskaņots regulējums attiecībā uz sabiedriskā transporta pasažieru tiesībām. Tādējādi tiksieviesti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu tiesisko noteiktību, autobusu pasažieru tiesībasun informāciju. Turpmāk pasažieriem būs nodrošinātas tādas pašas kompensācijasgarantijas, uz kādām viņiem ir tiesības dzelzceļa un aviācijas nozarē, jo īpaši viņu braucienaatcelšanas gadījumā. Šis balsojums ir daļa no Eiropas Savienības politiskās gribas noteiktvienotu tiesisko regulējumu visu transporta veidu lietotājiem. Es arī atbalstu pasākumupiemērošanu cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējāmatbalstam: šie pasākumi atvieglos viņiem piekļuvi ceļu transportam. Šis lēmums palīdznovērst šķēršļus pārvietošanās brīvībai Eiropas teritorijā ceļojošajiem cilvēkiem. Visbeidzot,ar elastīga tiesību akta priekšlikuma palīdzību ir panākts līdzsvars, kas nodrošinās, ka netikssodīti transporta uzņēmumi, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi. Manuprāt, šiejaunie pasākumi palīdz atbalstīt tādu transporta veidu, kas ir pieejams lielākajai daļai cilvēku,jo īpaši tūrisma nozarē.

Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Cancian kunga sagatavoto ziņojumu,jo tajā beidzot ir noteiktas pamatgarantijas 70 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri ik gaduceļo ar autobusu un kuri jau kādu laiku ir gaidījuši savu tiesību nostiprināšanu.

Eiropas Parlamenta apņemšanās veikt visaptverošu spēkā esošo noteikumu pārskatīšanuun saskaņot tos viena tiesību akta ietvaros, nosakot kopējus standartus visiem ceļošanasveidiem, kā arī specifiskus noteikumus attiecībā uz konkrēto izvēlēto transporta veidu,nozīmē, ka neatkarīgi no izvēlētā transporta veida Eiropas iedzīvotāji būs aizsargāti unaprūpēti.

Ziņojums: Martin Callanan (A7-0287/2010)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka vidējais vieglo kravasautomobiļu CO2 emisiju samazinājums laikā no 2002. līdz 2007. gadam bija 0,4–0,5 %gadā un ka ir jāpieņem ES mērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lainovērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību, es balsoju par šo priekšlikumu. Tomēr ir svarīgiatzīmēt, ka vieglos kravas automobiļus nevar salīdzināt ar pasažieru automobiļiem un kapriekšlikums par 150 g CO2/km ir augsts, taču sasniedzams mērķis.

Es arī piekrītu iespējai ražotājiem veidot pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļugrupas, jo ir pierādīts, ka tas ražotājiem samazina izmaksas un palielina nodarbinātībaslīmeni videi draudzīgā ekonomikā atbilstīgi stratēģijai „Europa 2020”. Es arī piekrītu, ka


šis jautājums ir jārisina vairākos posmos, sākot ar 2011. gadu, un nevis 2014. gadā, kāierosina Komisija.

Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kurā EiropasParlaments atbalsta jaunu ES regulu, ar ko vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), sākotar 2014. gadu, ievieš CO2 ierobežojumus. Es uzskatu, ka jaunas prasības un CO2

ierobežojumi palīdzēs cīnīties pret globālo sasilšanu, samazinās ekspluatācijas izmaksas,ietaupot degvielu, un veicinās Eiropas automobiļu ražotāju inovācijas un konkurētspēju.Ar šiem noteikumiem transportlīdzekļos ir jāiebūvē videi draudzīgas tehnoloģijas un tocenai jāpaliek pieņemamā līmenī. Sākot ar 2014. gadu, 70 % jaunu vieglo kravasautomobiļu, kuru svars nepārsniedz 3,5 tonnas, ir jāatbilst vidējam emisiju ierobežojumam175 gramiem CO2 uz vienu kilometru. 2020. gadā šis ierobežojums tiks samazināts līdz147 gramiem. Tas ir vērienīgs, taču izpildāms plāns.

Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. 2007. gada 8. un9. marta sanāksmē Eiropadome pauda stingru apņemšanos līdz 2020. gadam samazinātKopienas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % zem 1990. gada līmeņaun par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemsies veikt līdzīgus emisiju samazinājumus unja ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis dos ieguldījumu atbilstoši savām iespējām.Lai sasniegtu nepieciešamos emisiju samazinājumus, politika un pasākumi ir jāīstenodalībvalstu un ES līmenī visās ES ekonomikas nozarēs, nevis tikai rūpniecības un enerģētikasnozarē. Autotransports Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisijuziņā, un tās emisijas turpina palielināties, arī no vieglajiem kravas automobiļiem. Jaautotransporta emisijas turpinās palielināties, tas būtiski apdraudēs citās nozarēs veiktoscentienus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Līdz šim Eiropas Savienībā nav bijuši tiesībuakti, kas regulētu CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem, lai gan ES palielināspieprasījums pēc šādiem transportlīdzekļiem. Manuprāt, mums izdevās panākt vienošanosar Padomi par līdzsvarotu dokumentu, kas palīdzēs samazināt CO2 emisijas un mudināsautomobiļu ražošanas nozari veikt ieguldījumus jaunās un mazāk piesārņojošāstehnoloģijās.

Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tā ir cēla ideja — samazināt viegloautomobiļu CO2 emisijas. Tomēr tas, kas mums tiek piedāvāts kā reālistisks kompromissar Padomi, patiesībā ir trešās šķiras vienošanās. Apstiprinātais ziņojums ierobežo jaunuvieglo kravas automobiļu CO2 emisijas līdz 175 g/km, savukārt ilgtermiņa mērķis ir147 g/km, kas netiks sasniegts vismaz līdz 2020. gadam. Ar to nav pietiekami. EiropasKomisija ierosināja 135 g/km ierobežojumu — vērienīgāku un tikpat reālistiskupriekšlikumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo man ir žēl, ka nepanācām tādu kompromisu,kas mūs pietuvinātu Eiropas Komisijas priekšlikumam. Visi atzīst, ka mūsdienāsenergoefektivitātes uzlabošana un inovāciju pārvaldība ir prioritāras jomas, taču mumsjoprojām ir jāattaisno savi vārdi, ierosinot vērienīgus priekšlikumus.

Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšlikums regulai par oglekļa dioksīda emisijusamazināšanu no vieglajiem kravas automobiļiem ietilpst Komisijas pamatstratēģijāsamazināt CO2 emisijas atmosfērā. Tomēr vairāki grafiki jaunākajā Eiropas Vides aģentūrasziņojumā skaidri liecina, ka kopš 2003. gada autotransporta radītās CO2 emisijas ES-15un ES-27 dalībvalstīs ir vai nu bijušas stabilā līmenī, vai samazinājušās. Turklāt ir lietderīgiņemt vērā, ka vieglie kravas automobiļi transporta nozarē veido tikai aptuveni 1,5 % oglekļadioksīda emisiju.


Ilgajās un sarežģītajās sarunās, kas norisinājās Vides, sabiedrības veselības un pārtikasnekaitīguma komitejā, galvenokārt uzmanība tika pievērsta ilgtermiņa emisijuierobežojumam, par kuru vienojās 147 g CO2/km līmenī. Šis skaitlis, kaut gan ir labāksnekā sākotnēji ierosinātais, pilnīgi neatbilst manām cerībām. Patiesi, lai aizsargātu šīsnozares rūpniecību, Itālija lūdza nesamazināt šo līmeni zem 160 g CO2/km, un šķita, kaPadomē daudzas dalībvalstis vēlas panākt vienošanos par minimālo robežvērtību 155g CO2/km.

Nobeigumā — es uzskatu, ka rezultāts, kas tika panākts Komisijas, Padomes un Parlamentatrīspusējās sarunās par ilgtermiņa CO2 emisiju samazināšanu, joprojām ir nesamērīgsattiecībā uz automobiļu ražošanas nozares īpašajām iezīmēm, un es vēlētos paust bažaspar kaitējuma radīšanu šai nozarei un tās nodarbinātības līmenim.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Vieglos kravas automobiļus galvenokārtizmantot uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi. Pašreiz vieglo kravas automobiļuskaits autoparkā atbilst aptuveni 12 %. Jāatzīst, ka šos automobiļus parku īpašnieki parastiiegādājas lielā skaitā, tādēļ to efektivitāte un kārtējās izmaksas tiek sīki izvērtētas iepriekš.Vidējais vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazinājums laikā no 2002. līdz2007. gadam bija 0,4–0,5 % gadā, un šos degvielas ekonomijas uzlabojumus aizēnojatransporta pieprasījuma un transportlīdzekļu izmēru pieaugums. Tādēļ ir jāpieņem Kopienasmērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu iekšējā tirgussadrumstalotību, ko rada atšķirīgu pasākumu pieņemšana dalībvalstu mērogā. Turklātjaunu vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju standarti ir vajadzīgi, lai nepieļautunepietiekama regulējuma risku, kas var rasties no vieglo pasažieru automobiļu un vieglokravas automobiļu reģistrāciju iespējamas pārklāšanās.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos sirsnīgi apsveikt referentu par viņalīdzšinējo darbu. Es novērtēju šā teksta būtību, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienībasmērķi samazināt CO2 emisijas, vienlaikus arī radot labāk funkcionējošus vieglos kravasautomobiļus. Tomēr ir labi zināms, ka šie transporta veidi tiek gandrīz vienīgi izmantotikomerciālām vajadzībām, tāpēc, salīdzinot ar pasažieru automobiļiem, ir mazāk iespējuizmainīt to formu vai masu.

Kamēr vien tiek saprasts, ka vislabākais veids, kā to panākt — kā norāda referents —, irdzinēju un mehānismu modificēšana, es atbalstu panākto vienošanos par šo izmaiņuīstenošanas termiņu. Es uzskatu, ka sākotnējais īstermiņa mērķis laikā no 2014. līdz2017. gadam sasniegt 175 g CO2/km ir patiešām diezgan reāls, savukārt turpmākusamazinājumu līdz 147 g CO2/km var loģiski sasniegt līdz 2020. gadam.

Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) No vienas puses, var saprast, ka šā priekšlikuma pamatāgalvenokārt ir tiesību akti par CO2 emisijām no automobiļiem, taču, no otras puses, mumsir jāpatur prātā, ka šī nozare nedarbojas tādā pašā veidā. Autofurgoniem ir ilgāks izstrādesun ražošanas cikls, un tos galvenokārt izmanto komerciālā nolūkā. Savukārt automobiļiemir mazāk iespēju mainīt to formu un svaru, lai samazinātu emisijas. Galvenais veids, kā topanākt attiecībā uz autofurgoniem, ir modificēt transportlīdzekļa dzinējus un mehāniku,kas ir daudz ilgāks un dārgāks process nekā vienkārša korpusa pārveidošana. Liela nozīmeir arī tam, ka autofurgonos kā degviela daudz plašāk tiek izmantota dīzeļdegviela.

Man ir iebildumi pret priekšlikumu, ka sankcijām pret ražotājiem, kuri neievēro prasībusamazināt CO2 emisijas autofurgoniem, ir jābūt lielākām par sankcijām, ja netieksamazinātas automobiļu emisijas. Manuprāt, abās jomās sankcijām jābūt vienādām. Es


saprotu iemeslus obligāto prasību ieviešanai par ātruma ierobežošanas ierīcēmautofurgoniem, taču mani māc bažas, kas tas varētu radīt precedentu ātruma ierobežošanasierīču ieviešanai citiem transportlīdzekļu veidiem. Mums rūpīgi jāapdomā, vai tas navpārmērīgi ierobežojošs noteikums, kas pārsniedz proporcionalitātes principus.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā tiekrisinātas vissteidzamākās ilgtspējīgas attīstības problēmas, piemēram, transports, klimatapārmaiņas, sabiedrības veselība un enerģijas saglabāšana. Autotransporta nozare EiropasSavienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpinapalielināties arī no vieglajiem kravas automobiļiem. Ja šīs nozares emisijas turpināspalielināties, tas būtiski apdraudēs citās nozarēs veiktos centienus, lai cīnītos pret klimatapārmaiņām. Ir svarīgi nodrošināt tehnoloģisku progresu un veicināt inovācijas ekoloģijasjomā, ņemot vērā turpmāko tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu Eiropas automobiļuražošanas nozares konkurētspēju un radītu vairāk kvalitatīvu darbavietu. Lai atzītu šādaspētniecības un attīstības izmaksas un lai palielinātu Eiropas automobiļu ražošanaskonkurētspēju, ir jāpiemēro prēmiju režīmi, piemēram, kompensācija par ekoinovācijāmun superkredītu piešķiršana.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka šā regulas projektapamatā ir premisa, ka vieglo kravas automobiļu (VKA) degvielas patēriņš samazināstransporta CO2 kopējo emisiju līmeni, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas un nosakotCO2 emisiju ierobežojumus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem Eiropas Savienībā.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par emisiju standartunoteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, kas sagatavots pēc ES stratēģijaspieņemšanas par emisiju samazināšanu no vieglajiem transportlīdzekļiem. Šajā ziņojumāir iekļauti pasākumi — piemēram, superkredīti nepiesārņojošiem vai zemu emisijutransportlīdzekļiem, sodu piemērošana, ja tiek pārsniegti ierobežojumi, kā arī ekoinovācijasstimulējoši pasākumi, lai palīdzētu ražotājiem izstrādāt jaunas videi draudzīgākastehnoloģijas, kas veicinās ES konkurētspēju un radīs nodarbinātības iespējas.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tagad, kad debates par CO2 emisijām ir kļuvušasneizbēgamas, tā kā tās ir pamatā diskusijām par klimata pārmaiņām, ir svarīgi atrastrisinājumus, lai nepieciešamā līmenī samazinātu vieglo kravas automobiļu emisijas. ESmērķu apstiprināšanas nolūks attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem irnovērst iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada dažādi dalībvalstu pieņemti pasākumi. Kānorāda referents, šī jaunā regula arī būs kā stimuls automobiļu ražošanas nozarei ieguldītjaunās tehnoloģijās.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Autotransporta nozare Eiropas Savienībāir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties.Tāpēc, lai samazinātu šīs emisijas, noteikumi ir jāpiemēro visiem transportlīdzekļiem, arīvieglajiem kravas automobiļiem.

Siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķis tiks vieglāk sasniegts, ja valstu tiesību akti,kuriem ir atšķirīgi mērķi, tiks aizstāti ar ES tiesību aktiem. Turklāt mums būs lielāka juridiskādrošība un noteiktība motora transportlīdzekļu ražošanas nozarē.

Tomēr mums ir jāapvieno vēriens ar reālismu un veselo saprātu. Tāpēc, zinot, ka viegloskravas automobiļus galvenokārt izmanto mazie un vidējie uzņēmumi un ka tie veido vairāknekā 99,8 % uzņēmumu Eiropas Savienībā un rada 67,4 % darbavietu, mēs nevaram noteikttādus mērķus, kas tos nostādītu neizdevīgā situācijā.


Tādēļ es piekrītu mērķim ierobežot emisijas līdz 147 g CO2/km ES reģistrētiem jauniemvieglajiem kravas automobiļiem, ja tiek apstiprināta šādas iespējas dzīvotspēja. Es arī atzinīgivērtēju to, ka šādiem transportlīdzekļiem nav ieviests vienots Eiropas ātruma ierobežojums.

João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atbalstām tādu tehnoloģiju izstrādi unpiemērošanu, kas samazina fosilo degvielu patēriņu un tādējādi — to sadegšanas radītoatmosfēras gāzu emisijas līmeni. To nosaka vides kvalitātes, veselības un iedzīvotājulabklājības iemesli, kā arī iemesli, kas saistīti ar aizvien vairāk jūtamo un nepielūdzamofosilo degvielu rezervju trūkumu, kuras ir jāpārvalda ārkārtīgi gudri un apdomīgi. Šī pieejaarī nav atdalāma no uzmanības pievēršanas tādiem transporta veidiem, kuru pamatā navšāds enerģijas veids, piemēram, dzelzceļu, kura attīstības nodrošināšanai ir nepieciešamiieguldījumi. Mēs uzskatām, ka šajā konkrētajā gadījumā, nosakot emisiju standartus jauniemvieglajiem kravas automobiļiem, nedrīkst ignorēt ne automobiļu ražotāju daudzveidību,ne mazo un vidējo uzņēmumu likumīgās intereses un vajadzības dažādās dalībvalstīs.

Diskusijas par šo dokumentu ir parādījušas, ka transportlīdzekļu emisijas var ierobežotdažādos veidos ar saistītiem ieguldījumu izdevumiem un arī dažādiem piemērošanasapmēriem, kas ir rūpīgi jāizvērtē. Šīs dažādās iespējas ietver ātrumu ierobežošanas ierīčuieviešanu transportlīdzekļos, kas papildus emisiju samazināšanai arī varētu labvēlīgi ietekmētsatiksmes drošību.

Karl-Heinz Florenz (PPE), rakstiski. – (DE) Es šodien atturējos, jo es nevarēju atbalstītpanākto kompromisu. Tas nenodrošina vajadzīgo, un 147 grami nav pietiekami vērienīgsilgtermiņa mērķis. Tomēr es nebalsoju pret šo ziņojumu, jo kompromiss tiks ātri īstenotsun ļaus ātri ieviest nepieciešamās inovācijas. Stingri vides standarti nekaitēs nozarei. Glužipretēji, tikai izaicinoši mērķi radīs vajadzīgo spiedienu, lai ieviestu inovācijas, un tas irvienīgais veids, kā mūsu nozare saglabās līderpozīcijas. Ilgtermiņa mērķa vājināšana,manuprāt, īpaši parāda, ka automobiļu ražošanas nozare nav guvusi mācību no tiesībuaktiem par automobiļu CO2 ierobežojumiem, kuri tika ieviesti pirms diviem gadiem unkuros bija noteikts, ka turpmāk varēs pārdot tikai nepiesārņojošus automobiļus. Nešķiet,ka automobiļu ražošanas nozare uzskatītu, ka tās klientiem ir daudz veselā saprāta. Tāvietā, lai veiktu pētījumus jaunu tehnoloģiju jomā, nozare velta visas pūles, lai cīnītos pretierosinātajiem noteikumiem.

Tā ir izmantojusi visas aizsardzības iespējas un nav izrādījusi nekādu vēlmi piedalītieskonstruktīvā sadarbībā. Tas sagādā vilšanos. Turklāt mēs atkal esam palaiduši garām iespējuskaidri norādīt, ka, šādi aizsargājot savu nozari, mēs tai neko labu nedarām. Nākotne sauc,bet mēs neklausāmies. Tikai vakar Detroitas autošovā VW prezentēja savu 1 litra automobili,kas precīzi parāda, kādas ir iespējas.

Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Man šķiet, ka Komisijas priekšlikuma pieņemšanaregulai, ar ko nosaka emisiju standartus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, navnekas vairāk kā spekulācijas par nākotni. Panāktais kompromiss līdz 2020. gadam vidējāsCO2 emisijas ierobežot līdz 147 g/km neatbilst sākotnējām prasībām, kuras pauda manikolēģi no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas no EiropasParlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, kas iepriekš atbalstījaneapšaubāmi vērienīgāku mērķi (135 g/km). Viņus atbalstīja Zaļo/Eiropas Brīvās apvienībasgrupa un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa.Tomēr aiz šīs „skaitļu cīņas” ir jāpanāk līdzsvars starp vides problēmām, kuras visi atzīst,un noteiktām sociālām un rūpnieciskām prasībām, kuras nedrīkst aizmirst. Tādēļ manšķiet atbilstoši, ka kompromiss tiks pieņemts tikai pēc regulas pārskatīšanas līdz


2013. gadam un tikai pēc iespējamības pētījuma un mērķu atkārtotas izvērtēšanas. Šīpārskatīšana mums ne vien ļaus ātri atgriezties pie šā temata un virzīties tālāk cīņā prettransportlīdzekļu radītu piesārņojumu, bet arī sniegs iespēju risināt ES pētniecības uninovāciju jautājumu autopārvadājumu jomā. Šis datums ir ieplānots 2012. gadā.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai reaģētu uz Eiropas Savienībasvērienīgajiem mērķiem attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām,ir svarīgi, lai Eiropas Savienība rīkotos transportlīdzekļu nozarē. Šajā saistībā šā ziņojumapieņemšana ir vēl viens solis virzībā uz tādu transportlīdzekļu ražošanu, kas rada mazākupiesārņojumu. Tomēr man ir ļoti žēl, ka šajā regulā trūkst vēriena attiecībā uz CO2 emisijusamazināšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Kaut arī es, protams, balsoju paršo rezolūciju, es balsoju par Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu: proti, 135 g CO2/kmmērķi līdz 2014. gadam un 120 g CO2/km mērķi līdz 2020. gadam (nevis to, kas galu galātika pieņemts: 175 g CO2/km līdz 2014. gadam un 147 g CO2/km līdz 2020. gadam).Mūsdienās ir pieejamas tādas tehnoloģijas, kas mums ļautu sasniegt daudz zemākas robežasun izdarīt to daudz ātrāk, nekā paredz šajā ziņojumā noteiktie mērķi.

Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Visu veidu transporta, tostarp mazo kravaautomobiļu, CO2 emisiju samazināšana ir vēlams mērķis. Ir svarīgi noteikt ierobežojumus,lai mudinātu transportlīdzekļu ražotājus pieņemt tālejošu pieeju. Vienošanās parierobežojumiem cita starpā ir atkarīga no prezidējošās valsts Beļģijas prasmes risinātsarunas.

Kompromisā ir noteikts īstermiņa mērķis līdz 2014. gadam samazināt emisijas līdz175 gramiem uz vienu kilometru. Turklāt līdz 2020. gadam tiks veikta pakāpeniskasamazināšana, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi 175 grami uz vienu kilometru. Šos mērķuspapildina pasākumi, kas stimulē šajā nozarē ražot energoefektīvus kravas automobiļus.Sasniedzot šos mērķus, tiks ne vien dots labums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriir autofurgonu un piegādes kravas automobiļu galvenie lietotāji, bet arī privātpersonāmun — pats svarīgākais — videi.

Ja varēsim saražot drošus un nepiesārņojušus automobiļus, nākotnē mēs spēsim aktīvipiedalīties ne vien ES līmenī, bet arī pasaules tirgū. mēs nedrīkstam pieļaut mūsu zināšanueksportu uz citām valstīm, piemēram, Ķīnu, ko rada ES politikas veidošanas aizkavējumi.Tā vietā mums jāizmanto iespēja ieviest ilgtspējīgu Eiropas vides politiku, kas pozitīviietekmēs ne vien Eiropu kā rūpniecisku vietu, bet arī nodarbinātību.

Es atzinīgi vērtēju šo kompromisu un tāpēc to atbalstīju.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu noteikumam, ka vieglo kravasautomobiļu nozarē ir jāveic pasākumi virzībā uz mazākām emisijām, tāpat kā tas notiekpasažieru automobiļu nozarē. Tādējādi ražotāji laistu tirgū jaunus transportlīdzekļus arlabākiem CO2 emisiju rādītājiem. Lietotājiem tas dos iespēju atjaunināt autoparku unsamazināt savu daļu transporta radītajās oglekļa emisijās. Šī ierosinātā tiesību akta mērķisir samazināt CO2 emisijas no vieglajiem krava automobiļiem. To ir grūtāk izdarīt attiecībāuz automobiļiem, jo VKA korpusus efektivitātes nolūkā nevar uzlabot ne viegli, ne lēti.Tāpēc visas izmaiņas jāveic dzinējos vai mehānikā. Tie ir diezgan lieli ieguldījumi. Tomērjāšaubās, vai ar šo priekšlikumu tiks sasniegts šis mērķis. Pastāv ievērojamas bažas, vai aršiem pasākumiem tiks sasniegts sākotnējais mērķis novērst klimata pārmaiņas un vaiierosinātie mērķi un grafiks ir reālistiski un ekonomiski iespējami. Pastāv arī bažas, ka tievarētu samazināt konkurētspēju šajā nozarē. Tomēr es uzskatu, ka mums vairāk vajadzētu


pievērst uzmanību trim jomām: ekonomikas lejupslīdei un tās smagajai ietekmei uzautomobiļu ražotājiem un lietotājiem, nepieciešamībai atbalstīt nozari (ražotājus) nevisnostādīt tos neizdevīgā situācijā ar apgrūtinošiem pasākumiem (vai pat sodiem), kā arīnepieciešamībai atbalstīt uzņēmumus (lietotājus), nevis radīt papildu izmaksas arapšaubāmiem politiskiem pasākumiem.

Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Likumdošanas procesā es attiecībā uzpriekšlikumu regulai par emisijām no jauniem vieglajiem kravas automobiļiem iesniedzuvairākus grozījumus, kuru mērķis bija atvieglot sākotnēji izvirzītos CO2 emisiju līmeņusun nodrošināt, lai mērķu sasniegšanai tiktu noteikts ilgāks periods. Es priecājos, ka manigrozījumi ir ņemti vērā. Es uzskatu, ka regula pieņemtajā veidā palīdzēs samazinātCO2 emisijas. Nozarei ir dota iespēja pielāgot savas konstrukcijas un noteiktajā termiņāieviest atbilstīgus noteikumus. N1 transportlīdzekļus izmanto mazie uzņēmumi, kuriizteikti izjūt cenu palielināšanos un kuru vienlaikus tirgū kļūst arvien vairāk. Šī regula tiemneradīs pārmērīgas izmaksas. Šī regula paredz atlīdzību kredītu veidā labākajiem ražotājiem,kuri priekšlaikus atbildīs emisiju standartu mērķiem. Uzņēmumi, kuriem neizdosies laikuspielāgoties, riskā saņemt sodu, ko nevarēs pārnest uz patērētājiem. Es balsoju par šīsrezolūcijas pieņemšanu.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu, kurā tiek noteiktiaugstāki emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Tam vajadzētu radītbūtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā, jo īpaši pilsētu centros.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pirms diviem gadiem tika apstiprināti tiesību akti parautomobiļu emisijām. Tagad ir pienācis laiks Eiropas Parlamentam apstiprinātCO2 ierobežojumu ieviešanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Šos automobiļusgalvenokārt izmanto uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, un tie veido aptuveni12 % no pašreiz satiksmē esošiem transportlīdzekļiem. Papildus labākas gaisa kvalitātesveicināšanai un ES klimata mērķu sasniegšanai transportlīdzekļiem vajadzētu nodrošinātlielākus degvielas ietaupījumus mazajos uzņēmumos, kuri no tiem ir atkarīgi. Viens nonorādītajiem mērķiem ir inovāciju veicināšana nozarē. Regulā ir noteikts, ka līdz2014. gadam ir jāīsteno 175 g CO2/km mērķis, kas līdz 2020. gadam pakāpeniski tikssamazināts līdz 147 g CO2/km. Ja ražotāji neievēro šo regulu, ir skrupulozi jāizpildapiemērojamās sankcijas.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai varētu sasniegt būtisku CO2 emisijusamazinājumu, ražotājiem ir jāpārveido transportlīdzekļu konstrukcijas, lai tie nākotnēnepārsniegtu noteiktu līmeni. Pasākumus, kuri attiecībā uz automobiļiem šķiet tehniskiiespējami, ne vienmēr var veikt attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem. Tā kā nav īstiiespējams mainīt transportlīdzekļu formu, inženieriem būs jāpievērš uzmanība dzinējamun mehāniskajiem komponentiem, kas saskaņā ar ekspertu atzinumu ir ilgs process. Tāpēcmums ir jāatrod alternatīvi risinājumi, kas samazinātu vieglo kravas automobiļuCO2 emisijas. Pašlaik pastāv divas iespējas. Viena ir palielināt samazinājumu automobiļiem,lai kompensētu vieglo kravas automobiļu emisijas. Otra iespēja ir uzstādīt ātrumaierobežošanas ierīci, kas arī radītu ievērojamu emisiju samazinājumu. Es nebalsoju par šoziņojumu, jo, manuprāt, tajā ir piedāvāts pārāk maz iespēju.

Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Mūsu mērķim jābūt pēc iespējas lielākamCO2 emisiju samazinājumam, un tāpēc ir ļoti svarīgi transportlīdzekļiem noteikt emisijumērķi, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tomēr rezolūcijā


izvirzītais priekšlikums par emisiju mērķa palielināšanu jauniem vieglajiem kravasautomobiļiem, nosakot tādu pašu mērķi, kāds tiek piemērots pasažieru automobiļiem,galvenokārt tiek apstrīdēts to pasākumu dēļ, kas paredzēti, lai sasniegtu šo mērķi, un toietekmes dēļ uz ražotājiem. Priekšlikums automobiļos uzstādīt ātruma ierobežošanasierīces negatīvi ietekmētu uzņēmumus un samazinātu to konkurētspēju starptautiskajātirgū. Turklāt, ņemot vērā radītās izmaksas, autofurgonu ražotājiem būtu jāpalielina tocenas.

Tāpēc pirms šādu svarīgu lēmumu pieņemšanas mums vajadzētu veikt plašus zinātniskuspētījumus, pierādot, ka ātruma ierobežošanas ierīču ieviešana ievērojami samazinātu CO2

emisiju līmeni. Mums ir arī jāizveido skaidrs un atbilstīgs kreditēšanas mehānisms unjāizklāsta veicināšanas iniciatīvas. Es uzskatu, ka, lai palielinātu Eiropas automobiļu ražotājukonkurētspēju, vairāk uzmanības jāpievērš stimulēšanas pasākumiem.

Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Mērķi samazināt CO2 emisijas notransportlīdzekļiem ir svarīgi aspekti Eiropas stratēģijā par cīņu pret piesārņojumu unklimata pārmaiņām. Piesārņojums no vieglajiem kravas automobiļiem ir minimāls,salīdzinot ar transporta kategoriju kopumā, taču katrā atsevišķā nozarē ir vajadzīgiierobežojumi, kas ļautu sasniegtu iepriekš noteiktos mērķus, tādēļ es balsoju par šoziņojumu. Eiropas mērķis ir samazināt CO2 emisijas līdz 120 g CO2/km, lai pakāpeniskisamazinātu emisijas, tāpēc es piekrītu regulas struktūrai, saskaņā ar kuru, sākotar 2014. gada janvāri, no jauna reģistrētiem un ražotiem vieglajiem kravas automobiļiembūs jārada mazāk par 175 g CO2/km emisiju un ilgtermiņā (līdz 2020. gadam) būs jāradamazāk par 147 g CO2/km daļēji tāpēc lai panāktu kompromisu, ņemot vērā šotransportlīdzekļu konstrukcijas izstrādes prasības.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par emisijustandartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Kopienas integrētopieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. Mana lēmuma pamatā bijavairāki dati, kas bija norādīti dažādos informatīvos diskusiju dokumentos, jo īpaši tas, kapašlaik šie transportlīdzekļi veido aptuveni 12 % no satiksmē esošiem transportlīdzekļiem.Ir jānosaka CO2 emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērsturegulējuma nepilnības, un ir arī svarīgi mudināt automobiļu ražošanas nozari ieguldītjaunās tehnoloģijās. Es piekrītu referentam, kad viņš uzsver, ka vieglo kravas automobiļunozarei ir jāseko pasažieru automobiļu nozares paraugam, kurā tiek mēģināts samazinātCO2 emisijas. Tomēr atšķirībā no pasažieru automobiļiem šo transportlīdzekļu pārveidojumineparedz to formas vai svara izmaiņas, bet gan dzinēju un mehānikas modifikācijas, kasšo procesu padara daudz lēnāku un dārgāku. Tomēr ir svarīgi veicināt šo tehnoloģijuattīstību, lai dotu labumu visiem.

Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Šis priekšlikums ir turpinājums Komisijas stratēģijaisamazināt CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), un tas ir šāds:

– no 2020. gada ir noteikts jaunu, ES reģistrētu VKA vidējais emisiju līmeņa 147 g CO2/kmilgtermiņa mērķis, pamatojoties uz atjauninātiem ietekmes novērtējuma rezultātiem; sākotar 2013. gada 1. janvāri, pēc to pilnīgas pārskatīšanas tie vajadzības gadījumā tiks grozītiar priekšlikumu;

– īstermiņa mērķis, kas noteikts 175 g CO2/km apmērā; pakāpeniskas ieviešanas periodsno 2014. gada 1. janvāra līdz jaunā autoparka pilnīgai atbilstībai, sākot ar 2017. gadu;


– tiks iekļauti īpaši emisiju mērķi alternatīvu degvielu transportlīdzekļiem, lai veicinātunoteiktu alternatīvu degvielu transportlīdzekļu turpmāku iekļaušanu Eiropas Savienībastirgū;

– vairākos posmos ražotiem automobiļiem konkrētās pabeigtu automobiļu CO2 emisijastiks piemērotas bāzes automobiļa ražotājam. Ražotājiem, kas ražo tādus VKA, kuru CO2

emisijas ir mazākas par 50g CO2/km, superkredīti tiks ierobežoti ar robežvērtību 25 000VKA uz vienu ražotāju;

– sodi: sākot ar 2019. gadu — EUR 95, kas tiks pakāpeniski ieviesti no 2014. gada 1. janvāralīdz 2018. gadam.

Atbalsts ražotājiem videi draudzīgu autofurgonu tehnoloģiju izstrādei dos labumu ganuzņēmumiem, gan attiecībā uz darbavietu radīšanu.

Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Nedrīkst būt nekādu izņēmumu — arī kravasautomobiļiem ir jākļūst videi draudzīgiem. Es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai, kurāražotājiem tiek prasīts nākamajos desmit gados samazināt autofurgonu un citu kravasautomobiļu CO2 emisijas. Šajā priekšlikumā kā paraugs lielā mērā ir izmantota Eiropasregula par automobiļu CO2 emisijām, kas ir spēkā kopš 2008. gada.

Šis bija saprātīgs balsojums pēc vienošanās ar Padomi, saskaņā ar kuru būtībā tiek ņemtivērā galvenie Eiropas Komisijas priekšlikumi: pienākums 100 % kravas automobiļuautoparka līdz 2014. gadam samazināt piesārņojošas emisijas līdz 175 g CO2/km un līdz2020. gadam tās pakāpeniski samazināt līdz 147 g CO2/km. Tomēr tā ir neliela vilšanās,jo mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā 2010. gada septembrībalsojām par tālejošāku mērķi.

Attiecībā uz papildu izmaksām autofurgonu un mikroautobusu ražotājiem labakompensācija būs tas, ka šie transportlīdzekļi radīs mazāku un piesārņojumu un patērēsmazāk, un galu galā — tieši tajā ir ieinteresēti autovadītāji.

Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos apsveikt Callanan kungu par teicamipaveikto darbu. Mēs šodien pieņēmām vienošanos, kas tika panākta ar dalībvalstu valdībāmpar jauniem CO2 emisiju ierobežojumiem Eiropas kravas automobiļiem, kas arī ietverveicinošus pasākumus, lai nozare ražotu energoefektīvākus autofurgonus, un sodus tiem,kuri neievēros šos jaunos noteikumus. Pieņemtais tiesību akts ir arī sarežģīts līdzsvarasaglabāšana akts, un tajā ražotājiem ir noteikti vairāki vērienīgi, taču sasniedzami videsmērķi.

Jaunais tiesību akts pabeidz Eiropas tiesisko regulējumu, papildinot noteikumus parpasažieru automobiļu emisijām, kuri tika noteikti pirms diviem gadiem. Ja ražotāji ražosautofurgonu, kura emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km, tad tie saņems superkredītu, kasbūs derīgs ierobežotu laika periodu. Patiesi, minētais transportlīdzeklis attiecībā uz vidējārādītāja aprēķināšanu atbilstu 3,5 transportlīdzekļiem laikā no 2014. līdz 2015. gadam,2,5 2016. gadā un 1,5 2017. gadā, kas ir pēdējais gads, kad būs ieviesta superkredītusistēma. Savukārt no jauna saražotiem transportlīdzekļiem, kuru emisijas pārsniegsnoteiktos ierobežojumus, sākot ar 2019. gadu, tiks piemērots sods līdz EUR 95 par vienugramu.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan Zaļie/EFA komitejā balsoja pretšo ziņojumu (32/25/0), tie vienojās ar citām grupām, ka ir jārisina sarunas par vienošanās


panākšanu ar Padomi pirmajā lasījumā, galvenokārt tāpēc, ka maz ticams, ka politiskāvairākuma vērtējums plenārsēdē neuzlabosies, un ka maz ticams, ka sarunās ar nākamajāmUngārijas un Polijas prezidentūrām tiks gūti labāki rezultāti.

Pirmā lasījuma vienošanās galvenais saturs bija šāds: saistošā 175 g CO2/km vidējāierobežojuma atlikšana par vienu gadu (2017); 2020. gada mērķa līmeņa samazināšanalīdz 147 g/km, kas jāapstiprina ar likumdošanas procedūru; maksas par emisijas mērķvērtībupārsniegšanu samazināšana līdz EUR 95/g, kā arī neliels superkredītu palielinājums unpiemērošanas paildzināšana līdz 2017. gadam. Tomēr galīgais rezultāts plenārsēdē bijaļoti neapmierinošs, un mēs nolēmām balsot pret.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir vērtsturpināt īstenot vides aizsardzības mērķi. Šis ir svarīgs dokuments, kas automobiļu ražošanasnozarei palīdz efektīvāk plānot ražošanu, tādējādi nodrošinot mazākas CO2 emisijas. Šislēmums stimulēs inovāciju un pētniecību, palīdzot ietaupīt patērētājiem, jo īpaši mazajiemun vidējiem uzņēmumiem.

Parlamenta un Padomes ilgo sarunu nobeigumā tika sasniegts svarīgs rezultāts, kas irlīdzsvarota kompromisa iznākums starp 27 dalībvalstu dažādajām nostājām. Šo jaunomērķu un standartu pieņemšana noteikti radīts taustāmus rezultātus, vienlaikus arī labākaizsargājot visu Eiropas iedzīvotāju veselību. Cīņu pret klimata pārmaiņām nedrīkst aizkavēt,un tas vienlīdz attiecas uz transportlīdzekļu emisiju samazināšanu.

Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Šodien es balsoju par apspriestoziņojumu par emisiju standartiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Es uzskatu,ka šis ziņojums ir vajadzīgs, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz globālosasilšanu un emisiju samazināšanu. Tāpat ir jānorāda, ka, tā kā ar šiem vieglajiem kravasautomobiļiem tiek sniegti pakalpojumi un tos galvenokārt izmanto mazie un vidējieuzņēmumi (MVU), ir svarīgi, lai, īstenojot nepieciešamās pārmaiņas, tiktu arī ņemta vērāto iespējas. Es patiešām domāju, ka, lai sasniegtu šajā ziņojumā noteikto līmeni, mums irvajadzīgs atbilstīgs kompromiss, kurā tiek ņemti vērā Eiropas MVU un Eiropas Savienībasvispārējie mērķi.

Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es pilnīgi atbalstīju sākotnējo priekšlikumu parCO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), lainovērstu nepilnības, ko rada vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļureģistrāciju zināmas pārklāšanās. Pašlaik daudzi transportlīdzekļi, kuri ir pielīdzinātipasažieru automobiļiem, piemēram, „parketa” džipi (SUV), ir reģistrēti kā VKA — bieživien tāpēc, ka šai otrajai kategorijai tiek piemēroti mazāki nodokļi vai citi nodokļu stimuli.Kaut arī to tiesību aktu pamatā, kas attiecas uz pasažieru automobiļiem (piemēram, šispriekšlikums), ir transportlīdzekļu tipa apstiprinājums (nevis reģistrācija), tas, ka attiecībāuz VKA trūkst noteikumu, rada risku, ka relatīvi lielu pasažieru automobiļu ražotājipieteiksies uz VKA tipa apstiprinājumu.

Tas nozīmētu, ka šiem transportlīdzekļiem ar augstu emisiju līmeni netiks piemēroti CO2

emisiju standarti. Visbeidzot, pirmā lasījuma vienošanās ir pārvērtusies par ļoti vājuvienošanos, kurā par gadu ir atlikts saistošais mērķis sasniegt 175 g CO2/km. 2020. gadamērķis ir atstāts 147 g/km līmenī un sodi par neatbilstību ir samazināti no EUR 120/g līdzEUR 95/g. Tā ir nepiemērota izrādīšanās, kas nozīmēs to, ka šis tiesību akts nedos būtiskuieguldījumu klimata debatēs. Steidzamības sajūta ir zudusi, tik daudz ir skaidrs. Tādēļ esbalsoju pret.


Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kas ir daļa no Kopienasstratēģijas samazināt CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem. Palīdzot ražotājiem attīstītvidei draudzīgas tehnoloģijas, mēs varam dot labumu uzņēmumiem un arī radīt darbavietas,vienlaikus palīdzot risināt pašreizējās vides problēmas.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pabeidzot Komisijas sākto Ilgtspējīgas attīstībasstratēģiju, ir uzsvērtas ilgtspējīgas attīstības steidzamākās problēmas, proti,energoefektivitātes pasākumi transporta nozarē. Paturot prātā cīņu pret klimata pārmaiņāmattiecībā uz CO2 emisijām un Eiropas automobiļu nozares lielāku konkurētspēju, šīs regulasmērķis ir izveidot prēmiju shēmas, jo īpaši superkredītu piešķiršanu un maksājumus parekoinovācijām, kā arī mazāk sodu. Parlamenta šajā saistībā panāktā vienošanās ir vērienīga,taču vienlaikus arī sasniedzama. Pakāpeniskais īstermiņa ES mērķis ir 175 g CO2/km, kasjāsasniedz līdz 2017. gadam, un ilgtermiņa mērķis ir 147 g CO2/km, kas jāsasniedz līdz2020. gadam.

Vienlaikus tas nodrošina superkredītus transportlīdzekļiem, kas atbilst efektivitāteskritērijiem, un piemēro pieņemamus sodus, ja tiek pārsniegti maksimālie CO2 ierobežojumi.Es uzskatu, ka šīs regulas apstiprināšana atbilst Eiropas Savienības vides ilgtspējas politikaiun vienlaikus aizsargā ražotājus, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, unlietotājus, kā arī veicina inovācijas šajā nozarē.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo priekšlikumu regulai paremisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar EiropasKomisijas integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. Tas mumsļaus mudināt ražotājus izmantot ekoinovācijas, lai nodrošinātu Eiropas automobiļuražošanas nozares konkurētspēju.

Šajā regulā vieglo kravas automobiļu ražotājiem ir paredzēti sodi, kas jāmaksā par tajānoteikto vidējo īpatnējo emisiju pārsniegšanu.

Es gribētu norādīt, ka piesārņojošu emisiju ierobežošanas pieejas pamatā nav jābūt tikaipiedāvājumam, piemēram, tam, kā vieglie automobiļi ir jāmodernizē, lai tos padarītutīrākus, bet arī pieprasījumam. Ir svarīgi, lai jauni transportlīdzekļi, kas atbilst šīs regulasnoteikumiem, būtu pieejami patērētājiem. Šādi šī regula gan radīs stimulus tādutransportlīdzekļu ražošanai, kas nodrošina efektīvu degvielas patēriņu, gan noteiks sodusražotājiem, kuri neizpildīs noteiktos mērķus. Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, katrasdalībvalsts pienākums būs katru gadu atzīmēt informāciju par visiem attiecīgajā valstīreģistrētajiem jaunajiem vieglajiem kravas automobiļiem un nodrošināt atbilstību šīs regulasnoteikumiem.

Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es šodien balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir vēl vienssolis pareizajā virzienā cīņā pret klimata pārmaiņām. CO2 ierobežojumi jauniemautofurgoniem Eiropas Savienībā radīs tīrākus un degvielas patēriņa ziņā efektīvākustransportlīdzekļus. Ir noteikti mērķi efektīvākiem autofurgoniem, un cerams, ka stimulidos sākuma impulsu inovāciju veicināšanai nozarē. Tam vajadzētu uzņēmumiem, tostarpVelsas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru darbība ir atkarīga no šādiemautofurgoniem, radīt iespēju izmantot degvielas ziņā efektīvākus autofurgonus un kontrolētizmaksas laikā, kad palielinās naftas cenas.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es nebalsoju par Callanan kunga ziņojumu,lai gan tas ir pamatots un vērsts pareizajā virzienā. Tomēr es uzskatu, ka CO2 emisiju


ierobežojumiem uz vienu kilometru ir jābūt daudz vērienīgākiem. Tāpēc es atbalstuKomisijas priekšlikumu — 135 gramus CO2 uz vienu kilometru. Emisiju grupu apvienošana,ko ražotāji var veidot visu savu produktu klāstā, kā arī 120 km/h ātruma ierobežojumsļautu sasniegt šo mērķi, kaut gan, lai to izdarītu, būtu nopietni jāpacenšas. Tajā pašā laikāvides dēļ mēs nedrīkstam pieļaut šo termiņu atlikšanu. Mums vajadzētu pieturēties pie2014. gada.

Ieteikums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0021/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Paturot prātā šā jautājuma ieilgušo risināšanu,kas sākas ar Komisijas priekšlikumu regulai 2000. gadā, tā turpmāko apstiprināšanuParlamentā 2002. gadā, sākotnējās nopietnās grūtības nodrošināt pieņemšanu dalībvalstīs,Padomes secinājumus 2009. gadā, tās nostājas netransponēšanu, nepārvaramās problēmassarunu kārtās 2010. gada decembrī un vēlāko minimāla dalībvalstu skaita apņemšanosieviest uzlabotu sadarbību šajā jomā, lai gan šī joma nav vienīgi ES kompetencē, es atbalstušo ieteikumu. Es piekrītu šim priekšlikumam regulai, jo vienotas patentaizsardzības trūkumsEiropas Savienībā var radīt sadrumstalotu, sarežģītu un dārgu patentu sistēmu. Tā kā visasprasības ir izpildītas, tas iekšējam tirgum var radīt tikai priekšrocības.

Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējos mēnešos es esmu atkārtoti paudusi to,ka neatbalstu trīs valodu patentu režīmu. Vēl vairāk, es uzskatu, ka ciešākas sadarbībasEiropas mehānisma izmantošana, lai apietu Itālijas un Spānijas veto, tādējādi izvairotiesno debašu turpināšanas, lai atrastu kopīgu un mazāk apgrūtinošu risinājumu, ir nepieredzētismaga politiska problēma. Šis lēmuma priekšlikums nav arī saderīgs ar Līguma par EiropasSavienību 20. panta 2. punktā noteikto prasību par galējo līdzekli, kas paredz, ka ciešākasadarbība ir pieļaujama vienīgi tad, ja pēc visu citu iespēju izskatīšanas nav iespējamspieņemamā termiņā sasniegt mērķi.

Turklāt vairāk nekā gadu pēc Lisabonas līguma pieņemšanas jau ir atmests Eiropas valoduvienlīdzības princips, apdraudot miljoniem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumukonkurētspēju un novatorismu, kā arī Eiropas iedzīvotāju tiesības. Šis patentu režīms kaitēiekšējam tirgum, pakļaujot to ģeogrāfiskai segmentācijai, kas radīs šķērsli tirdzniecībaistarp dalībvalstīm un negatīvi ietekmēs uzņēmumu stabilitāti un kapitāla brīvu apriti.Atkārtoti paužot savus iebildumus, es gribētu pateikt, ka uzskatu, ka pirms šā jautājumaapspriešanas šajā Parlamentā būtu labi sagaidīt Eiropas Savienības Eiropas Kopienu tiesas8. marta lēmumu.

Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropa virzās uz priekšu. Pateicoties Lisabonaslīgumam, tagad valstu grupai, kura vēlas kopā virzīties uz priekšu kādā noteiktā jautājumā,ir iespējams to darīt, pat ja dažas valstis nav ieinteresētas. Tā tas jau ir attiecībā uznoteikumiem, kas piemērojami divu tautību pāriem, kuri vēlas šķirties. Mēs to saucam par„ciešāku sadarbību”. Es gribētu, lai tas pats attiektos uz Eiropas izgudrojumu aizsardzību,un es vēlētos, lai Eiropas patenta izveidē tiktu izmantota ciešāka sadarbība. Tas ir tādēļ, ka,lai gan izgudrojumu aizsargāšana ar patentu Eiropā izmaksā 10 reižu vairāk nekā ASV, joīpaši tulkošanas izmaksu dēļ, 25 no 27 dalībvalstīm vēlas kopīgi izveidot Eiropas patentu;šāds patents maksātu mazāk, jo tas būtu vienots. Vienotais patents tiks iesniegts franču,angļu vai vācu valodā, un tas aizsargās izgudrojumus 25 iesaistītajās valstīs. Turklāt šīaizsardzība beidzot būs pieejama par pieņemamu cenu. Pat ja Spānija un Itālija neatbalstašādu sistēmu valodas iemeslu dēļ, ir ļoti svarīgi, lai 25 ieinteresētās dalībvalstis kopīgivirzītos uz priekšu šajā jautājumā. Es balsoju par šo procedūru, jo tā ir liels solis uz priekšuattiecībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju.


Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Vienotas patentaizsardzības izveide EiropasSavienībā ir būtiska inovāciju attīstīšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Es atbalstīju šorezolūciju, kas ļaus ciešāk sadarboties starp dalībvalstīm attiecībā uz vienotaspatentaizsardzības izveidi. Līdz šim Eiropas Savienībā ir bijusi sadrumstalota patentusistēma, ko radījušas lielās izmaksas un patentu apstiprināšanas sarežģītība atsevišķāsdalībvalstīs. Kaut arī vairāk nekā deviņas dalībvalstis ir paudušas nodomu veidot ciešākusadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, Komisijai un ciešākā sadarbībāiesaistītajām dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas lielāka dalībvalstu skaita iesaistīšanos.Ciešāka sadarbība veicinās pareizu iekšējā tirgus darbību un novērsīs šķēršļus preču brīvaiapritei, palielinot izgudrotāju skaitu un sniedzot vienlīdzīgu piekļuvi vienotaipatentaizsardzībai visā ES.

Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas patentu sistēma ir nepieciešamība. Dažādasinterpretācijas un lēmumi katrā dalībvalstī rada juridisku nenoteiktību. Katra patentaiesnieguma obligātā tulkošana 23 oficiālajās valodās ir dārga, ilga un mazina konkurētspēju.Tāpēc ieinteresēto pušu lielākais vairākums, tostarp profesionālās apvienības, piekrīt iespējaiizmantot tikai angļu valodu.

Apspriestajā priekšlikumā ir izvēlētas trīs valodas (angļu, franču un vācu), un visas pārējāsvalodas ir tām pakārtotas. Tomēr pasaulē portugāļu valoda ir daudz svarīgāka nekā frančuvai vācu valoda. Arī man ir daudz iebildumu attiecībā uz iespēju šajā gadījumā izmantotciešāku sadarbību. Instrumentu, kas paredzēts, lai ļautu grupai valstu sākt ciešākasintegrācijas procesu, kas pakāpeniski ietvers visas pārējās, nedrīkst pārvērst par privātuklubu un izslēgšanas mehānismu, vai tādu instrumentu, kas paredz dažu valstu pārākumupār citām. Tāpēc es esmu pret Lehne ziņojumu.

Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Kaut gan es novērtēju šīs reformas garu, kurasmērķis ir Eiropā izveidot vienotu patentu un tādējādi samazināt tulkošanas izmaksas, esjebkurā gadījumā balsoju pret to. Eiropadomes iesniegtais lēmuma priekšlikums atļauj unveicina ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotu patentaizsardzību, jo dažas dalībvalstis,tostarp mana valsts, bija pret plānotās tulkošanas sistēmas pieņemšanu. Šī būtu trīsvalodusistēma, kas būtu diskriminējoša, jo tā pārkāpj visu Eiropas Savienības valodu vienlīdzībasprincipu.

Turklāt, manuprāt, ciešākas sadarbības sistēma kaitē iekšējam tirgum, radot šķelšanos unkonkurences kropļojumus. Tāpēc būtu vēlams sagaidīt ES tiesas lēmumu, kas ir gaidāmsturpmākajās dienās un kas vispirms precizēs vairākus tehnisks aspektus attiecībā uz vienotopatentu sistēmu.

Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Manuprāt patentaizsardzības sadrumstalotā sistēmāir šķērslis iekšējam tirgum un īpaši kaitē inovatīviem uzņēmumiem mazo un vidējouzņēmumu (MVU) kategorijā. Tāpēc es atbalstu vienkārša un lēta vienota patenta izveidivisai ES. Mani māc bažas, ka nav bijis iespējams panākt vienošanos par kopēju risinājumunepārvaramu viedokļu atšķirību dēļ par patentu tulkošanas kārtību. Manuprāt, stūrgalvīgāuzstājība, ka patenti ir jātulko lielākajā daļā ES oficiālo valodu, ir valsts egoisma izpausme,jo tam nepieciešamās izmaksas, administratīvās prasības un laiks lielā mērā iznīcināsvienotā patenta priekšrocības.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka mana valsts Čehija ir nolēmusi pievienoties aicinājumiemveidot ciešāku sadarbību, ko mēs šodien atbalstījām, tādējādi pievienojieties lielākajai daļaidalībvalstu, kuras to jau atbalsta. Lai gan vienotais patents netiks attiecināts uz visu ES, esnešaubos, ka tas būs labvēlīgs instruments MVU attīstībai un konkurētspējas veicināšanai.


Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Patentaizsardzība ir viens no konkurētspējasun ekonomikas izaugsmes pamatinstrumentiem. Tā atbalsta zinātnisko pētniecību, tādējādipalielinot nodarbinātību nozarē ar augstu pievienoto vērtību. Es atbalstīju Parlamentaieteikumus par ierosināto Padomes lēmumu, kas ļauj veikt ciešāku sadarbību attiecībā uzvienoto patentaizsardzību, jo tās pamatā ir Padomes 2009. gada 4. decembra secinājumi,kas nosaka vienoto patentu sistēmas turpmāko formu. Eiropas patentu sistēmas pamatāvajadzētu būt diviem pīlāriem, ko veido vienota sistēma patentu strīdu risināšanas sistēma(Eiropas un ES Patentu tiesa) un ES patentu izveidei (instruments, kas piemēro patentu visāES).

Ciešāka sadarbība patentu jomā ļaus vieglāk apstiprināt Eiropas patentus to dalībvalstuteritorijā, kuras piedalās šajā ciešākajā sadarbībā, tādējādi samazinot izmaksas unvienkāršojot patentu iegūšanas procedūru, un vienlaikus šis mehānisms veicinās zinātnesun tehnoloģisko progresu un uzlabos iekšējā tirgus funkcionēšanu. Šā gada februāra sākumāČehija pievienojās aicinājumiem par ciešāku sadarbību, un tāpēc es ceru, ka manas valstspievienošanās vienotajai patentaizsardzības sistēmai palīdzēs atbalstīt zinātniskos resursusun panākt labākus rezultātus zinātnes jomā — gan Čehijā, gan citur.

Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas patenta izveide Eiropas Savienībāstimulēs inovācijas un zinātnes un tehnoloģiju attīstību. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atrisinātjautājumu par Eiropas patentu. Tomēr man ir iebildumi pret paredzētajiem valodasnoteikumiem. Manuprāt, vislabākais risinājums būtu tikai angļu valodas izmantošana,taču, ja valodas noteikumi tiek paplašināti attiecībā uz citām valstīm, jāapsver portugāļuvalodas iekļaušana. Konkurence ir globāla, un portugāļu valoda pēc angļu un spāņu valodasir trešā visvairāk izplatītā Rietumu valoda.

Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas patentu sistēma ir nepieciešamība. Dažādasinterpretācijas un lēmumi katrā dalībvalstī rada juridisku nenoteiktību. Katra patentaiesnieguma obligātā tulkošana 23 oficiālajās valodās ir dārga, ilga un mazina konkurētspēju.Tāpēc ieinteresēto pušu lielākais vairākums, tostarp profesionālās apvienības, piekrīt iespējaiizmantot tikai angļu valodu. Apspriestajā priekšlikumā ir izvēlētas trīs valodas (angļu,franču un vācu), un visas pārējās valodas ir tām pakārtotas. Tomēr pasaulē portugāļu valodair daudz svarīgāka nekā franču vai vācu valoda. Arī man ir daudzi iebildumi attiecībā uziespēju šajā gadījumā izmantot ciešāku sadarbību. Instrumentu, kas paredzēts, lai ļautugrupai valstu sākt ciešākas integrācijas procesu, kas pakāpeniski ietvers visas pārējās,nedrīkst pārvērst par privātu klubu un izslēgšanas mehānismu vai tādu instrumentu, kasparedz dažu valstu pārākumu pār citām. Tāpēc es esmu pret Lehne ziņojumu.

Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta normatīvorezolūciju, jo piekrītu tās saturam. Tomēr man ir žēl, ka noteikumos par Eiropas patentunav portugāļu valodas.

Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Iekšējais tirgus un konkurētspējas politikair divi Eiropas apvienošanas procesa stūrakmeņi, kuru mērķis ir ne vien stiprināt EiropasSavienības ekonomiku un tās uzņēmumus, bet īpaši īstenot ES pamatbrīvības. Šis mērķisir jāīsteno visu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, nodrošinot vienādas iespējasun reālu līdztiesību, vienlaikus novēršot problēmas, papildu izmaksas un papildu struktūras,kas varētu diferencēt, diskriminēt vai ierobežot iespējas izmantot savas tiesības. Tiesībupiešķiršana visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem izteikties savā valodā attiecībās ar ESiestādēm ir pamattiesības attiecībā uz līdztiesību, vienādu iespējām un nediskrimināciju.Tikai dažu oficiālo valodu lietošana var būt tehniski pamatota vienīgi ES iestādēs, nevis


attiecībās ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm dalībvalstīs. Ciešākas sadarbībasprocedūras ir noderīgas, ja tās palielina dalībnieku iespējas, neliekot citiem piekāpties.Tāpēc es balsoju pret šo ieteikumu, jo uzskatu, ka ciešāka sadarbība ir nepieņemama tikdelikātā kontekstā kā valodu vienlīdzība, jo tā radītu diskrimināciju attiecībā uz vienādāmiespējām izmantot ES pamatbrīvības.

Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu ļoti apmierināta ar panākto vienošanospar šo jautājumu, kas nav ticis atrisināts kopš 20. gs. 90. gadiem. 2009. gada decembrīPadome pieņēma ES patenta izveides principu. Tomēr pēc gada Padome apstiprināja, kaattiecībā uz tulkošanas kārtību, kas jāatbalsta vienprātīgi, radušies nepārvarami sarežģījumi.Šo jautājumu pēc tam pārņēma Beļģijas ES prezidentūra, taču, tā kā šie šķēršļi nebijanovērsti, 12 dalībvalstis pieprasīja priekšlikumu regulai, ar ko atļauj sākt ciešāku sadarbību,lai izveidotu vienotu patentu. Tā Konkurētspējas padome 2011. gada martā piešķīra atļaujusākt ciešāku darbību. Es vēlētos atgādināt, ka vienota patenta izveide radīs priekšrocībaspatentu sistēmas lietotājiem Eiropā, jo īpaši — tā ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,kuri bieži vien tiek atstāti novārtā, uzlabot konkurētspēju, nodrošinot vieglāku piekļuvipatentaizsardzībai, kā arī samazinot izdevumus.

Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ciešākasadarbība attiecībā uz vienota patenta izveidi pašlaik ir vislabākais risinājums, un es ceru,ka pa to laiku visas dalībvalstis tajā piedalīsies Eiropas iedzīvotāju labā. Vienots patentsievērojami samazinās administratīvās izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,stimulēs inovācijas un palīdzēs radīt jaunas darbavietas laikā, kad ES tās ir vajadzīgas arvienvairāk.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ir ļoti svarīgi, lai būtu pieņemti visas ESmēroga tiesību akti, kas aizsargā patentus, lai aizstāvētu intelektuālā īpašuma tiesības.Mums varēs būt vienāda aizsardzība to dalībvalstu teritorijā, kuras piedalās šajā sadarbībā,kā arī mazākas izmaksas un vienkāršotākas administratīvās procedūras. Es vēlos norādīt,ka pašlaik patenta reģistrācijas izmaksas Eiropā ir aptuveni 10 reizes lielākas par izmaksāmJapānā vai Ziemeļamerikā. Tāpēc labumu gūs inovācijas un zinātniskā pētniecība, unvienlaikus tiks uzlabots iekšējais tirgus. Kā norāda komisārs Barnier, tikai Spānija un Itālijanav izrādījuša interesi par šo ciešāko sadarbību. Tomēr viņam ir daži juridiski iebildumipar ciešākas sadarbības procedūras piemērojamību šajā konkrētajā gadījumā.

Patiesībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, „izveidojotciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus,kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurācitā laikā, ja tās atbilst minētajiem nosacījumiem un šajā sakarā jau pieņemtajiem aktiem”.Es gribētu norādīt, ka šīs ciešākās sadarbības valodas noteikumi attieksies tikai uz trīsvalodām: angļu, franču un vācu valodu.

Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Es esmu pret Parlamenta pausto piekrišanu parciešākas sadarbības procedūras izmantošanu, lai izveidotu vienotu patentu sistēmu, jouzskatu, ka jautājums par valodu režīmu ir ārkārtīgi svarīgs Itālijas interesēm, ņemot vērāto, ka Itālija Eiropā ir ceturtajā vietā pēc iesniegto patentu skaita. Es domāju, ka ciešākassadarbības procedūras izmantošana ir ciniska. Tā tika izveidota, lai dotu lielāku impulsuEiropas Savienības integrācijas procesā, nodrošinot iespēju virzīties uz priekšu kādājautājumā mazākam skaitam dalībvalstu, ja nav iespējams panākt vienprātīgu vienošanos.

Šādi piespiežot, var tikt radīts bīstams precedents, jo tas kaitē dalībvalstij un apietvienprātības principu, kas tiek prasīts Lisabonas līgumā attiecībā uz jautājumiem, kuri skar


iekšējo tirgu, kā arī principu nekropļot konkurenci tajā. Turklāt mēs labāk būtu izvēlējušiespagaidīt Eiropas Kopienu tiesas lēmumu, kas gaidāms 8. martā.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu trīs būtiskuiemeslu dēļ.

Nav pieļaujams, ka Parlaments atbalsta priekšlikumu par ciešāku sadarbību šajā tā dēvētovienoto patentu jomā, jo tas tikai mēģina apdraudēt tiesības, ka dalībvalstīm jāaizstāv savasintereses, tikai lai dotu labumu spēcīgākajām valstīm.

Šī ir otrā reize, kad ticis izmantots šis ciešākas sadarbības princips, kas paredzēts Lisabonaslīgumā. Sāk kļūt skaidrs tā iekļaušanas nolūks.

Ir nepieņemami, ka tās izdara spiedienu uz valstīm, kas pieder ES, bet kas nepiekrītnosacījumiem, kurus vēlas tām uzspiest, jo īpaši tik delikātā jomā kā valoda, jo ierosinātāvienošanās apdraud lielākās daļas valstu valodu.

Visbeidzot es nobeigumā piebildīšu, ka atkārtoti apstiprinu nostāju, ka PortugālesKomunistu partijas delegāti Eiropas Parlamentā vienmēr ir nelokāmi aizstāvējuši portugāļuvalodu.

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Ne katru dienu mums iriespēja diskutēt par tik svarīgu jautājumu kā ES patents, kas ir Lehne kunga ieteikuma temats.Tāpēc es esmu ļoti priecīga, ka man ir dota iespēja dot ieguldījumu šajās debatēs. Pirmkārt,ir jānorāda, ka mēs pašlaik esam ļoti agrīnā ciešākas sadarbības procedūras posmā. VienīgaisEiropas Parlamenta ieteikuma uzdevums ir ļaut Padomei oficiāli vienoties par veicamajiempasākumiem. Tāpēc viss vēl ir iespējams, vai, precīzāk runājot, Eiropas Komisijaspriekšlikumā regulām var veikt grozījumus. Neiedziļinoties sīkāk attiecībā uzpriekšlikumiem regulām par pašu patentu vai par valodu režīmu, es vēlētos pateikt, ka,īstenojot šo izcilo Eiropas projektu, mums jāpatur prātā visu Eiropas uzņēmēju interesesjeb, citiem vārdiem sakot — gan tie, kuri patentē izgudrojumus, gan tie, kuri vēlas vieglipiekļūt tehniskajai informācijai par šādiem izgudrojumiem. Šajā saistībā es domāju,piemēram, par ģenērisko zāļu ražotājiem.

Tā kā es nelokāmi atbalstu Eiropas patentu un vienlaikus pārstāvu Poliju — valsti, kuramūsdienās diemžēl vairāk ir patentu „saņēmēja”, nevis „donore” —, es centīšos nodrošināt,lai debates par patentu būtu pēc iespējas plašākas un lai tajās tiktu pievērsta uzmanībaikviena viedoklim, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu viedokļiem, kuri ir ļoti svarīgiinovatīvai Eiropas ekonomikai.

Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas patents ir paredzēts, lai mēs veicinātuinovācijas, tomēr kāpēc mums pašiem neizdodas būt inovatīviem, par tām debatējot?Mums vajadzētu par sevi kaunēties. Mēs runājam tikai par patenta tiesību aktu; runāsimarī par patentu optimālas veidlapas noteikšanu. Mums pašlaik ir īsi un gari patenti, tačunemaz nav tā, ka garākie ir uzrakstīti labāk. Apraksti bieži vien tiek apzināti padarītisarežģīti, lai patenta veidlapu padarītu neskaidru un komplicētu.

Es domāju, ka mums ir jāizveido pārredzama patentu veidlapa un to aprakstīšanasprocedūra, lai varētu pienācīgi izmantot internetu un elektroniskās ierakstīšanas metodes.Valoda ir saistīta problēma, un, lai atrisinātu šo problēmu, varētu izmantot iepriekš noteiktualgoritmu. Es uzskatu, ka vislētākā metode, kurā nebūtu jāveic tulkošana dažādās valodās,būtu Eiropas e-patents. Varbūt arī Komisija sāks domāt inovatīvi. Es balsoju par, lai ganuzskatu, ka Komisija šajā jautājumā izrāda pārāk maz iniciatīvas.


Louis Grech (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā Komisijas un Parlamenta doto impulsu, laiatsāktu vienotā tirgus izveidi, nepieciešamība pēc saskaņotas patentu izsniegšanas unreglamentēšanas sistēmas nekad nav bijusi tik liela. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju par šonormatīvo rezolūciju.

Pašreizējā sadrumstalotajā patentu sistēmā patenti ir jātulko visu to valstu valodās, kurāstie ir piešķirti, uzliekot pārmērīgas cenas par tulkojumiem uzņēmējiem, uzņēmējdarbībassācējiem un citiem inovāciju MVU — Eiropas Savienībā patenta iegūšana ir trīspadsmitreizes dārgāka nekā ASV un vienpadsmit reizes dārgāka nekā Japānā. Saskaņā ar jaunosistēmu, ko pieņems dalībvalstis, kuras piedalās ciešākas sadarbības procedūrā šajā jomā,vienotajam patentam tiks piemērots daudz lētāks tulkošanas režīms, ko veidos tikai franču,angļu un vācu valoda, tādējādi samazinot izmaksas. Vienotas un lētas patentu sistēmasieviešanai — kaut arī tikai dažās ES dalībvalstīs — būs liela nozīme vienotā tirgus turpmākāattīstībā, jo īpaši Eiropas Savienībā veicinot inovācijas un radošumu attiecībā uz preču unpakalpojumu radīšanu, kas ir tik ļoti vajadzīga.

Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Vairākus gadus mēs esam redzējuši, kāEiropas ekonomiku kavē konkurētspējīga ES patenta neesamība, salīdzinot ar citām pasauleslielvarām. Aptuveni 15 gadus Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot vienotu Eiropaspatentu. Visbeidzot, pateicoties „ciešākas sadarbības” procedūrai, kas vairākām dalībvalstīmļauj sadarboties noteiktā jomā, ja ir bloķēta tiesību akta iniciatīva, mēs esam spējuši spertsoli šajā virzienā. Tāpēc es, entuziasma pilna, balsoju par šo ziņojumu, kas mums ļauj sāktšo ciešākas sadarbības procedūru, lai izveidotu ES patentu sistēmu. Tas ir svarīgs solis uzpriekšu visiem Eiropas uzņēmumiem un visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriir ilgi gaidījuši šo instrumentu — instrumentu, kas ir neaizstājams inovācijai, pētniecībaiun attīstībai, un konkurētspējai Eiropā.

Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ieteikumu atļauju ciešākaisadarbībai, lai izveidotu Eiropas patentu. 2010. gadā 12 dalībvalstis, tostarp Francija, vēlējāsizmantot ciešākas sadarbības procedūru pēc tam, kad 27 valstis valodas jautājumadomstarpību dēļ nespēja panākt vienošanos par ES patentu sistēmas ieviešanu. Galu galānolēma piedalīties visas dalībvalstis, izņemot Itāliju un Spāniju. Es vēlētos, lai šīm abāmvalstīm būtu iespēja kādā brīdī iesaistīties šajā iniciatīvā. Pašlaik patenta iesniegšana EiropasSavienībā izmaksā 11 reizes dārgāk nekā ASV. Turpmāk mūsu pētnieki un uzņēmumibeidzot varēs sākt efektīvi konkurēt inovāciju jomā ar ASV un Āziju.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Pēc vairāk nekā 10 gadiem beidzot tiekpabeigts darbs pie vienota Eiropas patenta. Lai gan mēs esam guvuši tikai daļējuspanākumus, jo vienotā patentaizsardzības sistēma netiek piemērota visai Eiropas Savienībasteritorijai, tas neapšaubāmi jāuztver kā nozīmīgs solis uz priekšu. Reģistrācijas procedūruvienkāršošana un to izmaksu ievērojama samazināšana veicinās iekšējā tirgus attīstību unstimulēs zinātnes un tehnoloģiju progresu visā Eiropas Savienībā kopumā, pat ja tas tiksīstenots tikai 12 dalībvalstīs. Kaut arī tiesību akti tiks saskaņoti tikai ierobežotā apmērā, šīsaskaņošana faktiski ietekmēs visu ES uzņēmējus, jo investori no dalībvalstīm, kurasnepiedalās šajā procedūrā, arī varēs izmantot vienoto patentaizsardzību. Viņiem būsindividuāli jāizlemj, vai izvēlēties aizsardzību saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstujuridiskajām sistēmām, vai arī izmantot vienoto Eiropas patentu.

Es uzskatu, ka mums vajadzētu turpināt tādus pasākumus, kas ir vērsti uz vienotāspatentaizsardzības plašāku piemērošanu, lai galu galā tā ietvertu visu Eiropas Savienības


teritoriju. Labumu gūs ne tikai atsevišķi uzņēmēji, jo Eiropas tirgus kļūs arīkonkurētspējīgāks, salīdzinot ar citām lielajām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnu vai Japānu.

Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju rezolūcijas projektu parpriekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotupatentaizsardzību, jo uzskatu, ka vienota patentu reģistrācijas sistēma samazināsadministratīvas barjeras Eiropas uzņēmumiem. Eiropas Savienība nevar atļautiessadrumstalotu patentu reģistrācijas sistēmu. Šodien tā ir spērusi platu soli uz priekšu, laipanāktu vienotu reģistrācijas kārtību. Pašreizējā situācija, kad uzņēmumam savs patentsir jāreģistrē katrā dalībvalstī atsevišķi, ievērojami kavē uzņēmumu attīstību. Lēnais unsarežģītais process, kādā līdz šim ir notikusi patentu reģistrācija Eiropas Savienībā, irierobežojis iespēju dinamiski attīstīties mūsu uzņēmumiem. Skaidra un efektīva procedūra,kādā ikviens var reģistrēt patentu, kas ir derīgs visā Eiropas Savienībā, nodrošinās to, kajauni produkti ātrāk sasniegs pircējus, līdz ar to palielināsies uzņēmumu attīstības tempi.Ieguvējas būs valstis, kuras piedalīsies šajā patentu reģistrācijas sistēmā, un šo valstuuzņēmēji, kuri jaunos produktus varēs ātri piegādāt visiem Eiropas patērētājiem.

Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pašlaik iekšējais tirgus ir īpašisadrumstalots lielo patentaizsardzības izmaksu dēļ Eiropas Savienībā, un Eiropas izgudrotājinevar izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības. Grūtības rodas, kad viņi mēģina iegūtvislabākā līmeņa aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Šī situācija negatīvi ietekmē ESkonkurētspēju, jo darbības inovāciju jomā rada cilvēkkapitālu, kas mēdz būt mobilāksnekā citās jomās.

Pašreizējie inovācijām mazāk labvēlīgie apstākļi Eiropas Savienību padara mazāk saistošuattiecībā uz radošumu un inovācijām gan Eiropas, gan citu valstu izgudrotājiem. Es balsojupar šo ieteikumu, jo ciešāka sadarbība ar dalībvalstu grupu vienotas patentaizsardzībasjomā aizsargās Eiropas Savienības intereses, ņemot vērā to, ka tā veicinās ES konkurētspējuun padarīs to pievilcīgāku pārējai pasaulei. Turklāt vienotas patentaizsardzības izveidegrupai dalībvalstu attiecīgajās teritorijās uzlabos patentaizsardzības līmeni un samazināsizmaksas un sarežģītību, kas veicinās zinātnes un tehnoloģiju attīstību un iekšējā tirgusdarbību.

David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka ir jāpalielinapieļaujamais radiācijas līmenis pārtikas produktos un turklāt ir jāuzlabo uzraudzība unatbilstība. Atkarībā no galīgā lasījuma iznākuma šī regula var veicināt šo procesu. Es atzinīgivērtēju to, ka šī regula arī attieksies uz pārtiku vai lopbarību, kas importēta no trešāmvalstīm muitas tranzītā vai paredzēta eksportam.

Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Nav šaubu, ka intelektuālā īpašuma tiesībujomai, jo īpaši rūpnieciskajām īpašumtiesībām, ir vajadzīgas īpašas rūpes un uzmanība.Tomēr ES iestādēm tas ne vienmēr izdodas. Visaptverošs, sistēmisks risinājums bieži vientiek noraidīts sīkumu vai pat lobija interešu dēļ. ES patents — iepriekš Kopienas patents— ir tam piemērs. Pašlaik rodas iespēja rast vismaz daļēju risinājumu, veidojot ciešākusadarbību starp dažām dalībvalstīm, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Čehija vēlaspiedalīties šajā ciešākajā sadarbībā un arī vēlas piedalīties turpmākās sarunās par konkrētiempriekšlikumiem regulai par vienoto patentu un tā valodu režīmu. Nepiedalīšanās ciešākassadarbības procedūrā nozīmētu nespēju ietekmēt ES patentu sistēmas turpmāko formu.Būtisks aspekts ir ekonomiskais labums vai priekšrocības uzņēmumiem, kas izriet nojauniem tehniskiem risinājumiem, ņemot vērā ciešākas sadarbības dalībvalstu kopējā tirgusapmēru. Es arī vēlētos pieminēt, ka Čehija saglabā iespēju atteikties no ciešākas sadarbības,


ja šī sadarbība attīstīsies pretēji Čehijas nostājām, jo īpaši attiecībā uz valodu režīmu unpatentu jurisprudences jomu.

Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par šoziņojumu. Nav tā, ka es būtu pret dalībvalstu suverēnajām tiesībām savā starpā slēgtvienošanos par ciešāku sadarbību, tostarp attiecībā uz patentiem. Tomēr mums netiekdotas garantija attiecībā uz ekoloģiskajiem un higiēnas standartiem, kas tiks piemēroti šopatentu apstiprināšanas procesā, sevišķi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem.Kamēr nebūs iekļautas nepieciešamās prasības attiecībā uz sabiedrības veselības saglabāšanu,es neatbalstīšu šāda veida vienošanos.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Apstiprinot šo ziņojumu, ar kuru tiek mēģināts izveidotciešāku sadarbību attiecībā uz patentu reģistrāciju un aizsardzību, pastāv risks piemērottādus valodas noteikumus, kas ir ierobežoti tikai līdz trim valodām — angļu, vācu un frančuvalodai —, kad patents vairs nav jātulko katras dalībvalsts attiecīgajā valsts valodā. Lai ganES patenta izveides nolūks ir pozitīvs tādā ziņā, ka tas palīdzētu atveseļot un veicinātinovācijas Eiropā, tomēr es gribētu iebilst, ka to nevar panākt, pārkāpjot pašas Eiropaspilsonības pamatprincipus, sagraujot Kopienas kohēziju un iekšējā tirgus sadrumstalotībuvai ieviešot jaunus diskriminācijas, nevienlīdzības un nestabilitātes faktorus.

Portugāļu valoda — trešā svarīgākā Eiropas valoda, kurā sazinās visā pasaulē, — cietīsneizprotamu diskrimināciju, ieviešot šo „ciešāko sadarbību”. Tādēļ es balsoju tā, kā balsoju.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Strīds par ES patentos izmantotajām valodāmilgst vairāk nekā 30 gadu. Šajos 30 gados Eiropas uzņēmumiem ir bijis jātiek galā ar lielajāmtulkošanas izmaksām, un dažos gadījumos tas ir radījis konkurētspējas apgrūtinājumupasaules tirgū. Ir grūti piešķirt vērtību nemateriāliem aktīviem, piemēram, preču zīmēmun patentiem. Tomēr tos izmanto kā garantiju aizdevumiem un arī ņem vērā, sagatavojotkredītreitingus.

Šādā situācijā jaunais patentu tiesību akts, kas ir sagatavots, izmantojot ciešākas sadarbībasprocedūru, un kas ir derīgs vismaz daļā Eiropas Savienības, paredz, ka patenti ir jātulkotikai vācu, angļu un franču valodā. Tas noteikti samazinās ar to saistīto birokrātiju. Jaunāregula arī stiprina vācu valodas pozīcijas, kura saskaņā ar 2006. gadā veiktu pētījumujoprojām ir visvairāk izplatītā dzimtā valoda Eiropas Savienībā. Principā šī ir laba ideja,taču noteikumi par valodām nav pilnīgi skaidri, tādēļ es atturējos.

Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Vienotas patentaizsardzībasizveide Kopienā (tagad Eiropas Savienībā) un efektīvas patentaizsardzības nodrošināšanavisā ES ir solis uz priekšu, lai ES sasniegtu lielāku konkurētspēju. Pašlaik izgudrotāji, kuristrādā Eiropas Savienībā, ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar kolēģiem citās pasaulesvalstīs — izgudrojumu aizsardzība visā ES ir ilgs un dārgs process. Diemžēl ar procedūrusaistītu problēmu dēļ mēs nespējam izveidot vienotu sistēmu visā ES. Tomēr es apsveicutās dalībvalstis, kuras ir nolēmušas sākt sadarbības procedūru patentaizsardzības jomā (esīpaši priecājos, ka to vidū ir Lietuva), un es balsoju par šīs sadarbības apstiprināšanu.

Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret trīsvalodu sistēmas ieviešanunoteikumos par patentiem. Patentu tulkošana vienīgi angļu, franču un vācu valodā nopietnikaitēs Itālija uzņēmumiem, kuriem radīsies ārkārtīgi lielas izmaksas par iesniegto patentutehnisko tulkošanu. Mana parlamentārā grupa mudināja mūs balsot par, taču es nedomāju,ka varu apstiprināt tādu tiesību aktus, kas, manuprāt, kaitē manas valsts un tās iedzīvotājuinteresēm, jo īpaši visiem Itālijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mūsu patērētājiem.


Ir acīmredzams, ka lielākas izmaksas uzņēmumiem pēc tam radīs lielākas izmaksas parproduktu, kaitējot patērētājiem. Ciešākas sadarbības mehānisms jāizmanto tikai ārkārtasapstākļos un to nedrīkst izmantot, lai izslēgtu dalībvalstis, kuras ir gatavas risināt sarunas,piemēram, Itālija un Spānija. Es atbalstu Itālijas priekšlikumu rakstīt patentus izgudrotājavalsts valodā un nodrošināt arī tulkojumu angļu valodā. Šādi mēs varam saglabāt mūsuvalodas neatkarību un mūsu valsts intereses. Patiesi, ciešāka sadarbība starp 10 vai12 valstīm šajā jautājumā rada godīgas konkurences nosacījumu kropļošanas risku, radotpriekšrocības valstīm, kuras tajā piedalās.

Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šai rezolūcijai par priekšlikumuPadomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību.Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad ir ļoti grūti un dārgi iegūt Eiropas patentu, es piekrītupriekšlikumam izmantot sadarbības procedūru un ļaut visām ieinteresētajām ES dalībvalstīmizveidot vienotu patentu sistēmu.

Mums ir jāvelta visas pūles, lai atrisinātu valodu režīma problēmu, kas samazinātu Eiropaspatenta iegūšanas izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā. Turklāt efektīvapatentaizsardzība vienkāršotu strīdu risināšanas procedūras un samazināt administratīvoslogu.

Es priecājos, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis veicina iniciatīvu par vienota patentaizveidi, un es ceru, ka arī atlikušās valstis drīzumā palīdzēs sasniegt mērķi izveidot vienotupatentu, lai uzlabotu ekonomikas liberalizācijas nosacījumus Eiropas Savienībā. Tikaiciešāka sadarbība veicinās iekšējā tirgus pareizu darbību, likvidējot šķēršļus preču brīvaiapritei.

Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ieteikumu lēmumam, arko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Eiropas nākotne iratkarīga no valstu ekonomikas atveseļošanas un inovatīvas, ražotspējīgas struktūras, unuz to cerības liek dalībvalstis, piemēram, Grieķijas, kuru ir smagi skārusi krīze. Tāpēc irekonomiski svarīgi un sociāli godīgi nodrošināt patentu juridisku aizsardzību, kas attiecasuz izgudrojumiem un inovatīvu ideju un produktu īstenošanu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Eiropas patentu sistēmu,taču pēc pārdomām un valodas iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.Patiesībā es būtu balsojusi par, ja būtu paredzēts izmantot tikai angļu valodu, jo mūsdienāsto lieto kā sazināšanās valoda. Es atturējos trīs būtisku iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka tādapatenta sistēmas izveide, kurā katra dokumentācija ir jātulko 23 oficiālajās valodās, būtudārga, lēna un radītu nopietnu konkurētspējas apgrūtinājumu, otrkārt, tāpēc, ka mūsdienāspraksē angļu valoda tiek plaši izmantota kā sazināšanās valoda, un, treškārt, tāpēc, kajebkurā gadījumā 90 % patentu pieteikumu ir sagatavoti angļu valodā. Es nevaru piekrist,ka šajā procesā tiek iekļauta franču un vācu valoda, kaitējot plašāk izplatītām valodām,piemēram, portugāļu vai spāņu valodām (it kā ES būtu valodas ar dažādiem statusiem —ideja, kurai es nepiekrītu). Tāpēc es atturējos, uzskatot, ka ir vajadzīgs Eiropa patentusistēmas progress, bet ka vislabākais risinājums būtu tikai viena valoda: angļu valoda.

Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es atturējos no balsošanas, jo, lai gan uzskatu,ka ir ļoti svarīgi uzlabot patentu sistēmu Eiropā, jo īpaši, izveidojot vienotu patentu unEiropas un ES patentu tiesu, kas dotu iespēju pārvarēt mazo un vidējo uzņēmumuproblēmas, kuras rada pašreizējā esošās sistēmas sadrumstalotība, ko raksturo lielasizmaksas un pārmērīga sarežģītība, es arī saprotu iebildumus, ko dažas valstis ir paudušasattiecībā uz ES patentu tulkošanas kārtību. Tāpēc es neiebilstu pret ciešākas sadarbības


sākšanu šajā jomā, kaut gan es uzskatu, ka tas nav pats vēlamākais un galīgākais šīsproblēmas risinājums.

Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tas, ka Eiropas Savienībā nav vienotaspatentaizsardzības, Eiropas uzņēmumiem nepārprotami rada konkurētspējasapgrūtinājumu, salīdzinot ar uzņēmumiem ASV un Japānā. Patentēšanas izmaksas Eiropāir gandrīz 10 reizes lielākas nekā patentēšanas izmaksas ASV un Japānā, un būtībā to veidotēriņi, tulkojot patentus dažādās ES valodās. Lai šajā saistībā Portugāles un Eiropasrūpniecību padarītu konkurētspējīgāku, es uzskatu, ka ir būtiski panākt strauju progresuvirzībā uz vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi, kas nav tik apgrūtinoša un sarežģītaun kas var darboties kā stimuls inovācijām, kā arī zinātnes un tehnoloģiju attīstībai Portugālēun ES. Tāpēc es balsoju par ziņojumu. Tomēr es nevaru nepaust nožēlu par izvēli attiecībāuz valodu režīmu. Patiesībā es uzskatu, ka pret pašreizējo trīs valodu risinājumu izmantotangļu, vācu un franču valodu ir nozīmīgi argumenti. Tāpēc es domāju, ka visādā ziņā būtubijis vēlams izvēlēties tikai angļu valodas režīmu.

Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Šodien es balsoju par ciešākas sadarbības ieviešanuattiecībā uz vienotu patentaizsardzību, jo uzskatu, ka strupceļš Padomē valodu kārtībasdēļ ir nepamatots. Manuprāt, protams, diskusijas ir ļoti vajadzīgas. Tas, ka es balsoju par,nenozīmē, ka pilnīgi piekrītu Komisijas sākotnējo priekšlikumu saturam. Mēs to skatīsimkā prioritāru jautājumu Juridiskajā komitejā un noteikti iesniegsim grozījumus ar daudziemuzlabojumiem. Es gribētu paskaidrot, ka kļūdās tie, kuri uzskata, ka ar šodienas balsojumuParlaments zaudēs tiesības. Likumdošanas procedūra ir tikai sākums. Šodienas balsojumāParlaments vienkārši atļāva grupai dalībvalstu sākt ciešākas sadarbības procedūru, kas tikakļuva iespējams līdz ar Lisabonas līgumu. Atlikusī procedūra ietvers a) apspriešanos arParlamentu par valodas noteikumiem (lēmums šajā gadījumā ir jāpieņem Padomei), b)Parlamenta līdzdalību, lemjot par patentu regulas saturu kā daļu no parastās likumdošanasprocedūras, c) Parlamenta piekrišanas saņemšana attiecībā uz patentu jurisdikciju.Parlamenta līdzdalības iespējas šajā procesā nekādi netiks mainītas. Pat tie EiropasParlamenta deputāti no dalībvalstīm, kuras nav iesaistītas ciešākas sadarbības procedūrā,nezaudēs tiesības balsot atlikušajā procedūrā, jo viņi ir Eiropas, nevis valstu pārstāvji.

Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības Beļģijas prezidentūra irguvusi pilnīgus panākumus. Starp daudzajiem sasniegumiem ir arī vienošanās par Eiropaspatentu — regula, kas ir būtiska, lai veicinātu inovācijas un konkurētspēju Eiropā. Liberālieeiropieši šāda veida juridiskās aizsardzības saskaņošanu ir vēlējušies gandrīz 15 gadus. Tasizbeigs līdzekļu šķiešanu — ir aprēķināts, ka gadā tie ir gandrīz EUR 400 000, ko radavalstu patentu un Eiropas patentu līdzāspastāvēšana. Turklāt tas, ka 12 dalībvalstis (Dānija,Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovēnija,Zviedrija un Apvienotā Karaliste) izmanto ciešākas sadarbības procedūru, ir vēl jo labāk,ja tas ir vienīgais veids, kā atrast izeju no strupceļa šajā jautājumā. Lisabonas līgums irgodīgi izmantots, lai atļautu vismaz deviņu dalībvalstu veidotam „Eiropas avangardam”sadarboties, ja ir bloķēta likumdošanas iniciatīva.

Visu šo iemeslu dēļ Eiropas Parlamenta balsojums pusdienlaikā par Lehne ziņojumu ir ļotisvarīgs. Tas ir pozitīvs signāls Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir jāattīstās stabilā juridiskāsistēmā, nodrošinot tiem vienlīdzīgus apstākļus ar konkurentiem pasaulē, kā arīizgudrotājiem, kuru radošā darbība Eiropas Savienībai ir labāk jāaizsargā.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu grupa nevar piekrist un sāktprocedūru, jo, runājot Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta vārdiem: „Pašlaik plānotais


nolīgums, ar kuru izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu, nav saderīgs arlīgumiem.” Mūsu grupa ir aicinājusi atlikt balsojumu, jo tiesas lēmums par ģenerāladvokātaiepriekš citēto viedokli jau gaidāms 8. martā, un Parlamentam vajadzētu pilnīgi apzināties„ciešākas sadarbības” juridiskās sekas pirms šāda ārkārtēja projekta sākšanas.

Pārējās politiskā grupas nav atbalstījušas atlikšanas prasību. Piekrišana neattiecas uzkonkrētiem pasākumiem, ar kuriem īstenot ciešāku sadarbību. Šādi priekšlikumi tiksiesniegti vēlāk, ja ciešāka sadarbība tiks atļauta (t. i., Padomes noteikumi, ar ko izveidovienotu patentaizsardzību un vienotā patenta tulkošanas kārtību).

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pēc ilgalikumdošanas procesa, kas sākās 2000. gadā, tagad ir nepieņemami, ka netiek ierosinātskopīgs risinājums par Eiropas patentu valodas aspektu. Daudzus gadus Itālija un Spānijair izdarījušies lielu spiedienu, lai tehnoloģiju un zinātnes jomā angļu valoda tiktu atzīta parvienīgo oficiālo valodu. Šis vienas valodas risinājums samazinātu izmaksas, jo īpaši veicinotmazos un vidējos uzņēmumus izmantot Eiropas patentu, jo to ekonomiskā dimensijanozīmē to, ka šie uzņēmumi bieži vien nevar segt lielās izmaksas par tulkošanu.

Lai apietu vienprātību, kas vajadzīga šādā delikātā jautājumā, ir piesaukta ciešākas sadarbībasprocedūra (saskaņā ar Lisabonas līgumu), kas ļautu pieņemt lēmumus tikai vienai trešdaļaidalībvalstu. Dažus mēnešus Itālijas un Spānijas valdības ir norādījušas uz šīs procedūrasneparastajām iezīmēm, kura, ja to Eiropas Parlamentā un Padomē apstiprinās ar kvalificētubalsu vairākumu, padarīs Eiropas patentu piemērojamu ne vien valstīs, kuras piedalāsciešākas sadarbības procedūrā, bet arī uzņēmumiem no citām dalībvalstīm.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Itālija un Eiropa cietīs no lēmuma izmantot ciešākusadarbību, izveidojot vienotu patentaizsardzību. Ciešākas sadarbības procedūrasizmantošana šajā jautājumā ir ārkārtīgi kļūdaina, jo tā anulē visus veiktos centienus, laiizveidotu tādu Eiropas patentu, kas būtu derīgs visās dalībvalstīs.

Mēs arī iebilstam pret lēmumu piespiest veikt šo balsojumu Parlamentā, neņemot vērāEiropas Kopienu tiesas lēmuma sekas un vienotu patentu tiesas atbilstību līgumam. Itālijakopā ar Spāniju ir pareizi pretojušās tikai trīs valodu (angļu, franču un vācu valodas)atzīšanai, lai iesniegtu Eiropas patentus, tā vietā lai tiktu ievērots valodu vienlīdzībasprincips, kā noteikts līgumā. Ir acīmredzams, ka tas nav tikai diskriminācijas jautājums,bet arī patiešām ekonomiski kaitē uzņēmumiem no valstīm, kurās lieto citas valodas.

Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es esmu stingri pārliecināta, ka ciešāka sadarbībaattiecībā uz patentaizsardzību palīdzēs likvidēt sadrumstalotību šajā jomā, nodrošinātlabākus pamatnosacījumus inovatīviem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā, uzlabot ESkonkurētspēju pasaules mērogā un nodrošināt labāku ES iekšējā tirgus darbību. Nebūt nemaznozīmīgs ir arī paredzamais patentaizsardzības procesa izmaksu samazinājums. Tāpēces balsoju par šo ziņojumu.

Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Es balsoju par šo ieteikumu, jo uzskatu, ka irneiedomājami, ka mēs joprojām neesam spējuši šajā jautājumā pieņemt kopēju nostāju.Mums jāsaprot, ka Eiropa pasaules inovāciju konkurencē ir atpalikusi. Inovāciju nevar būtbet visaptverošas patentaizsardzības, taču universitātes, mazāki pētniecības institūti unizgudrotāji nevar segt šādas patentēšanas izmaksas. Iegūstot patentu tikai savā valstī viņibūtībā atdod savus izgudrojums pasaules tirgū par brīvu. Eiropas Savienībai patentēšanair ļoti būtiska. Ir ārkārtīgi svarīgi spēt iegūt Eiropas patentu, iesniedzot vienu pieteikumu.


Ir ārkārtīgi būtiski, lai tas tiktu saprasts visās Eiropas valstīs, arī manā dzimtajā valstīUngārijā.

Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Vairāk nekā pirms 20 gadiem Eiropas Komisijasierosināja pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu Eiropas patentu un uzsvēra šāda patentasteidzamu nepieciešamību. Pašlaik patenti Eiropā ir jāapstiprina katrā valstī, un tie katrureizi ir jātulko attiecīgajā valsts valodā.

Lai apstiprinātu patentu tikai pusē ES dalībvalstu, ir jāmaksā līdz EUR 20 000, no kuriemEUR 14 000 ir par tulkošanu. ASV pietiek ar aptuveni EUR 1 850. Eiropas patentu trūkumskavē mūsu konkurētspēju, kā arī Eiropas inovācijas, pētniecību un attīstību. Tāpēc ciešākasadarbība šajā jautājumā ir pilnīgi pamatota, jo tas ir būtiski ES nākotnei.

Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas vienotā patenta izveide Eiropas Savienībāradīs priekšrocības visiem iesaistītajiem lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiemuzņēmumiem, ciktāl tas veicinās to konkurētspēju, samazinot izmaksas. Par šo jautājumu,kas jau tiek skatīts divus gadu desmitus, ir jāpanāk vienprātīga vienošanās ar Padomi, lainoteiktu intelektuālajām īpašumtiesībām piemērojamo valodas kārtību Eiropas Savienībā.Šajā saistībā un paturot prātā to, ka vienota patentaizsardzība nav iekļauta EiropasSavienības ekskluzīvas kompetences jomās, šis ieteikums attiecas uz ciešākas sadarbībasiespēju šajā jomā. Lai gan šajā procesa posmā runa ir tikai par Parlamenta piekrišanulēmuma pieņemšanas metodei šajā jomā, par ko es balsoju, šis Parlaments drīz tiks arīaicināts spriest par pretrunīgo valodas kārtību un divām regulām, kas tiks sagatavotasattiecībā uz noteikumiem par Eiropas patentu sistēmu.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par lēmumu atļaut ciešākusadarbību vienotas patentaizsardzības izveides jomā, jo es uzskatu, ka ir jāpieņem pasākumi,lai izveidotu vienotu ES patentu.

Kā norādīts Thomson Reuters 2011. gadā sagatavotajā ziņojumā „Patentēts Ķīnā”, patentuskaita ziņā Ķīna pārspēs Japānu un ASV. Patiesi, Ķīnas nolūks saskaņā ar 2006. gadā sāktuprogrammu ir kļūt par valsti, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta inovācijām, un tai irizdevies palielināt patentu skaitu par 14,1 %, 33,55 % un 15,9 %, salīdzinot attiecīgi arASV, ES un Japānu.

Eiropas Savienībā pašreizējā patentu sistēma ir sadrumstalota un pārmērīga attiecībā uztulkošanas prasībām. 13 valstīs apstiprināta ES patenta izmaksas sasniedz pat EUR 20 000,no kuriem aptuveni EUR 14 000 ir tikai tulkošanas izdevumi. Tas Eiropas patentu padara10 reizes dārgāku pa ASV patentu. Es uzskatu, ka, atļaujot veidot ciešāku sadarbību attiecībāuz vienotu patentu izveidi, var palīdzēt attīstīt vienotu patentu, kas ir saistošs Eiropaspatentu sistēmas lietotājiem, nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību visā ES unsamazina izmaksas un sarežģījumus, lai veicinātu pētniecību, attīstību un inovatīvus MVU.

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0001/2011)

Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta,Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajāpriekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, untā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumukodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot tobūtību, es apstiprinu šo ziņojumu. Es piekrītu, ka Eiropas iedzīvotājiem ir jāgarantē augsta


līmeņa veselības aizsardzība radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un šai regulai jāpiešķirdemokrātiska likumība, jo juridiskais pamats ir jāpielāgo jaunajam Lisabonas līgumam.

Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju parpārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmenipēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Mēs visi atceramies Černobiļas1986. gada 26. aprīļa traģēdiju, kad atmosfērā izplūda ievērojams daudzums radioaktīvuvielu, piesārņojot pārtikas produktus (graudus, dārzeņus, ogas un sēnes) un lopbarībuvairākās Eiropas valstīs, kas radīja lielu apdraudējumu cilvēka veselībai. Radioaktīvienokrišņi piesārņoja arī laukus, kas savukārt palielināja mežu un skartajās teritorijās audzētulauksaimniecības produktu radioaktivitāti. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņanodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības mērķiem.

Tāpēc mums ir steidzami jāizveido sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai pēc kodolavārijasvai citas radiācijas avārijas situācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarībasbūtisku radioaktīvo piesārņojumu, noteikt maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojumalīmeņus, lai garantētu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Visiem ESiedzīvotājiem jānodrošina visaugstākā iespējamā aizsardzība kodolavārijas vai radiācijasavārijas situācijas gadījumā, un Eiropas Komisijai ir jābūt gatavai ātri reaģēt. Pārtikasproduktiem un lopbarībai ir jāpiemēro iepriekš noteikti maksimālie pieļaujamie līmeņi.

Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Šajā ziņojumā ir noteikti pārtikas produktuun lopbarības maksimāli pieļaujamiem radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijasvai citas radiācijas avārijas situācijas. Es piekrītu, ka Eiropas Parlamentam ir jāveic svarīgsuzdevums situācijās, kas tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību. Es arī uzskatu, ka pēckodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijas Eiropas Komisijai ir jāveic uzraudzība,izsludinot ārkārtas stāvokli un pieņemot sarakstus ar pārtikas un lopbarībaspamatproduktiem. Dalībvalstīm ir jāuztur šo produktu oficiāla kontroles sistēma unjāinformē sabiedrība par riskiem. Es balsoju par šo ziņojumu, kas garantē Eiropas iedzīvotājupārtikas drošību kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijās.

Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Augsta sabiedrības veselības aizsardzībaslīmeņa nodrošināšana ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz, definējot savu politiku. EUnoteikumi, kuros noteikti radioaktīvā piesārņojuma līmeņi radiācijas avārijas situācijās,nav mainīti kopš 1990. gada, tāpēc tie ir jāpārskata un jāatjaunina. Mums ir jāizveidovisaptveroša sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai pēc kodolavārijas vai citas radiācijasavārijas situācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvopiesārņojumu, noteikt maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, laigarantētu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Es piekrītu, ka radioaktīvāpiesārņojuma pieļaujamie līmeņi ir regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunāko starptautiskozinātnes progresu un zinātniskus ieteikumus, kā arī lai novērstu atšķirības priekšrakstos.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ierosinātsnoteikt procedūru maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņa noteikšanaipārtikas produktiem un lopbarībai, kuru var laist tirgū pēc kodolavārijas vai citas radiācijasavārijas situācijas, kas var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvupiesārņojumu. Vienlaikus I un III pielikumā ir norādīts pārtikas produktu un lopbarībasmaksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis. Lai gan šis priekšlikums tiekizskatīts, izmantojot pārstrādāšanas metodi, es uzskatu, ka mums tajā ir jāveic būtiskigrozījumi arī citās daļās, lai nodrošinātu teksta juridisko noteiktību un konsekvenci. Irjāracionalizē procedūra, ko izmanto kodolavārijas gadījumā, skaidri piešķirot galveno


nozīmi Komisijai un precizējot tās tiesību aktu režīmu (pieņemšana, pārskatīšana). Turklātmums ir jācenšas kalpot iedzīvotāju interesēm, pēc iespējas labāk pārvaldot situāciju pēcavārijas. Mums ir jānodrošina visa priekšlikuma juridiskā noteiktība, spēkā neesošasprocedūras (komitoloģijas procedūras Euratom darbības jomā, kas tiek piemērota pēcanaloģijas), kuru kodificēšana ir šā priekšlikuma mērķis, piemērojot Lisabonas līgumanoteikumiem.

Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ņemot vērā, ka trīs regulas par radiāciju,kuras tiek grozītas ar šo ziņojumu, tika pieņemtas pēc Černobiļas katastrofas aptuvenipirms 20 gadiem, es uzskatu, ka Belet ziņojums tādā redakcijā, kādā tas ir pēc balsojuma,ir pirmais mēģinājums uzlabot pieeju un sniegt jaunāko informāciju par pārtikas produktuun augsnes radioaktīvā piesārņojuma problēmu. Kaut gan es atbalstu juridiskā pamatamaiņu un Eiropas Parlamenta nozīmes stiprināšanu, lai nodrošinātu tiesību aktu labākupārredzamību un iedzīvotāju plašāku aizsardzību, es uzskatu, ka šis ziņojums ir neatbilstošsun krietni atpaliek no neatkarīgas pieejas šai problēmai. Tajā tiek grozīti jau panāktāsvienošanās un vienkārši regulētas problēmas sekas, nevis cēlonis. Turklāt tajā ir noteiktiārkārtīgi augsts radioaktīvā piesārņojuma maksimālais līmenis, tas ir pārāk tāls no mērķaaizsargāt sabiedrības veselību. Iepriekš minēto iemeslu dēļ galīgajā balsojumā es atturējos.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES dalībvalstis ir atbildīgaspar atbilstības uzraudzību attiecībā uz līmeņiem, kas šajā regulā noteikti aizsardzībai pretradioaktīvo piesārņojumu, jo īpaši, veicot gan pārtikas produktu, gan lopbarības drošībasstandartu uzraudzību, kā arī uzraugot vides parametrus. Es atbalstu ideju izveidot sistēmu,kura ļaus ES noteikt maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni, lai nodrošinātusabiedrības veselības augsta līmeņa aizsardzību pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijassituācijas.

Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz pārtikasproduktu radioaktīvo piesārņojumu, kura mērķis ir noteikt pārtikas produktu un lopbarībasmaksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijasavārijas situācijas. Tāpēc regulas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzības, unattiecīgi juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam.

Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir garantēt augsta līmeņaveselības aizsardzība radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un arī piešķirt demokrātiskalikumība šīs regulas pieņemšanai. Nav šaubu, ka tā juridiskais pamats ir jāpielāgo jaunajamLisabonas līgumam, lai Parlamentam piešķirtu nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā parregulu, kas iespējami ietekmē sabiedrības veselību. Būtībā šis priekšlikums paredz kodificētnemainītus laika posmā no 1987. līdz 1990. gadam pieņemtu trīs regulu noteikumus, arkuriem nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā.

José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz veselīguuzturu. Tās ir neapšaubāmas tiesības un sine qua non, lai sasniegtu to dzīves kvalitāti, uz komēs visi tiecamies un kas atspoguļota Lisabonas līgumā.

Pēc Černobiļas katastrofas (1986) jautājums par vides radioaktīvo piesārņojumu kļuvaarvien svarīgas un bija par pamatu trīs regulu pieņemšanai laikposmā no 1987. gada līdz1990. gadam, kurās ir noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamaisradioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas,redzot, ka šīs sekas ir ilgstošas un ļoti bieži var būt netiešas (mežu apgabalu piesārņojums).


Kaut arī priekšlikumā būtībā tiek kodificēti nemainīti iepriekš minēto regulu noteikumi,es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom), jo ir apdraudētagarantēta Eiropas iedzīvotāju veselības augsta līmeņa aizsardzības uzturēšana.

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Būtībā šis priekšlikums paredz kodificētnemainītus laika posmā no 1987. gada līdz 1990. gadam pieņemtu trīs regulu noteikumus,ar kuriem nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijasgadījumā. Tomēr, ievietojot jaunu apsvērumu, kurā ir izskaidrota esoša pantanepieciešamība, paturot Padomei īstenošanas pilnvaras, paredz būtiskas izmaiņas, kaspamato pārstrādāšanas metodes izmantošanu.

Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu regulas saturs attiecas uz divu līmeņu iejaukšanāsmehānismiem radiācijas avārijas vai kodolavārijas gadījumā:

– Komisija nekavējoties pieņem ad hoc regulu, lai konkrētajā jomā un uz ierobežotu periodupiemērotu konkrētajam gadījumam maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojumalīmeņus, kas izklāstīti priekšlikuma I un III pielikumā;

– mēneša laikā pēc to pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu pielāgot vaiapstiprināt tās ad hoc regulu.

Kā parādīts pašas speciālistu komitejas debatēs un tās iesniegtajos alternatīvajospriekšlikumos, notiek cīņa par varu starp Komisiju un Padomi. Tomēr galvenajam mērķimvajadzētu būt kalpošanai iedzīvotāju interesēm, nodrošinot labāku pārvaldību situācijāspēc negadījumiem, kurās tiek ievērota skarto dalībvalstu kompetence. Tāpēc galīgajābalsojumā mēs atturējāmies.

Vicky Ford (ECR), rakstiski. – ECR grupas Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja šoziņojumu, jo mēs uzskatām, ka šī tiesību akta juridiskais pamats ir jāmaina no „EuratomLīguma 31. panta” uz „LESD 168. pantu”. Sākotnējā regulā Euratom Līguma 31. pants (kaskoncentrējas uz personu loku, kura var tikt pakļauta iespējama radioaktīvā piesārņojumaiedarbībai) tika uzskatīts par vispiemērotāko juridisko pamatu, jo LESD 168. pantsnepastāvēja (kas reglamentē sabiedrības veselību). Ja LESD 168. pants būtu šīs regulasjuridiskais pamats, tad tas paredzētu konsultācijas pārveidošanu par parasto likumdošanasprocedūru, un tad šim priekšlikumam būtu jāpiemēro pilnīga Eiropas Parlamenta uzraudzībaun, pats svarīgākais — pilns ietekmes novērtējums, tostarp apspriešanās ar pārtikasražotājiem un patērētājiem. Kaut arī Parlamenta pieņemtajā ziņojumā varētu būt noteiktiaspekti, ko ECR Eiropas Parlamenta deputāti neatbalsta, mēs noteikti uzskatām, ka šīsregulas juridiskais pamats ir jāmaina, lai likumdošanas procesā pilnīgi iesaistītu EiropasParlamentu un turklāt lai to papildinātu visaptverošs ietekmes novērtējums. Tāpēc ECRgrupa balsoja par šo ziņojumu.

Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien sagatavotajām regulām ir ārkārtīgi lielaekonomiskā nozīme Eiropas Savienībai un tās vienotajam tirgum. Černobiļas katastrofamums parādīja, ka ar radiāciju saistītu risku lineāra ekstrapolācija rada nevajadzīgusekonomiskus zaudējumus. Baltkrievijā un Ukrainā tika veikta evakuācija no teritorijām,kas pielīdzināmas dažu valstu platībai. Baltkrievi tagad atgriežas šajās teritorijās, kurradioaktivitātes līmenis ir tāds pats kā Varšavas centrā, lai cik neticami tas nešķistu. Tikmērdaži no „Černobiļas upuriem” — aptuveni 8 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, kuri saņempabalstus, kas jebkurā gadījumā ir pārāk mazi, lai par tiem izdzīvotu, — nedomās atgriezties,baidoties zaudēt šo nepietiekamo kompensāciju. Eiropas Savienībai vajadzētu izdarītsecinājumus no šīs pieredzes, kas ir ārkārtīgi svarīgi.


Bijušajā PSRS bija viegli pārvietot iedzīvotājus, un pēc katastrofas tas tika veikts efektīvi.Ir grūti iztēloties, kā to varētu izdarīt Eiropas blīvi apdzīvotajās teritorijās. Kuram tiktudots pienākums veikt šādu uzdevumu? Finanšu kompensācijas ir jāpiešķir īpašilauksaimniekiem, kuri var zaudēt ne vien savus kultūraugus, bet arī iespēju kultivēt zemidaudzus gadus. Tas pats attiecas uz mežiem, kaut arī mazākā mērā. Ir labi zināms, kajāmaksā ir piesārņotājam, taču, kā mēs izlemsim, kurš ir atbildīgs un kuram būtu jāmaksā,ja mūs skar radioaktīvie nokrišņi no trešajām valstīm? Kurš risinās šo jautājumu? Protams,Eiropas Savienība. Tādēļ es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz Belet ziņojumu, kurā jo īpašitiek aicināts, lai Parlaments piedalās kā likumdevēja iestāde noteikumu sagatavošanā parveselības aizsardzību pārtikas radioaktīva piesārņojuma gadījumā, es nevarēju balsot parziņojumu, kurā netiek stingri noraidītas Komisijas ierosinātās pašreizējās devas. Komisijasierosinātais maksimālais piesārņojuma līmenis, kas ir spēkā kopš 1987. gada, ir pārliekuaugsts. Pētījumi liecina, ka pat zemu devu gadījumā bērni cieš no nopietnām sirds unasinsvadu un endokrīnās sistēmas problēmām. Ierosinātās maksimālās devas radītunepieņemamu vēža saslimstības gadījumu skaita palielināšanos. Turklāt, ņemot vērā, kanav ieviesta mehānisma, lai lauksaimniekiem piešķirtu kompensāciju tāda piesārņojumagadījumā, kas pārsniedz atļautos līmeņus, Komisijai pilnīgi noteikti ir jāierosinakompensācijas mehānisms saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”.

Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments šodien balsoja par juridiskā pamatagrozījumiem tiesību aktos par pārtikas produktu radioaktīvo piesārņojumu. Tas ir ārkārtīgisvarīgs jautājums, un ir tikai pareizi, ka šim Parlamentam ir pilnvaras piedalīties lēmumupieņemšanā.

Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu par pārtikasproduktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēckodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pārtikasproduktu un lopbarības maksimāli pieļaujamos līmeņus, lai nodrošinātu augstu sabiedrībasveselības aizsardzības līmeni un izvairītos no Černobiļas katastrofas atkārtošanās, kadpārtika (graudi, dārzeņi, ogas, sēnes u. c.) un lopbarība, kā arī lauki tika piesārņoti arradioaktīvajiem nokrišņiem, kas skartajās teritorijās palielināja mežu un lauksaimniecībaspārtikas produktu radioaktivitāti. Mums ir jāizveido mehānisms, lai adekvāti un efektīvigarantētu drošību kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā. Augsta sabiedrībasveselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības galvenajiemmērķiem.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Radioaktīvais piesārņojums ir bīstamscilvēku veselībai, un mūsu uzdevums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir darīt visu, kasir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka patērētājiem piegādātā pārtika ir droša un veselīga.Tāpēc mums ir jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi, kas ļautu pietiekami ātri unefektīvi reaģēt briesmu gadījumā, vienlaikus pastāvīgi atjauninot noteikumus un pielāgojottos tehnoloģiju pašreizējam stāvoklim un attīstībai. Procedūras ir jāvienkāršo, unkompetence jāpiešķir dalībvalstīm, kuras spēs efektīvi risināt šādas situācijas. Šajā gadījumāšķiet, ka ārkārtīgi svarīgi ir noteikt radioaktīvo vielu koncentrācijas ierobežojumussabiedrības un dabīgās vides drošībai.

Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Kodolavārijas vai citas radiācijas avārijasgadījumā ļoti svarīgi ir, lai tiktu veiktas pareizas darbības. Svarīgi ir profilaktiskie pasākumiun palīdzība skartajiem iedzīvotājiem. Būtiski ir kompensācijas maksājumi lauksaimniekiem,


lai palīdzētu lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri ir cietuši kaitējumu bez savasvainas. Lauksaimniekiem vienā dalībvalstī, kurus skāris šāda veida negadījuma radītspiesārņojums citā dalībvalstī, arī jāpiešķir kompensācija. Nedrīkst pieļaut, ka kodolavārijassekas apdraudētu lauksaimnieku iztiku. Es atbalstu Belet kunga ziņojumu, jo mums irjāgarantē aizsardzība lauksaimniekiem no kaitējuma, ko radījušas ārējas trešās puses.

Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums un ekoloģiskāskatastrofas, kuru pārvaldībā tajā tiek nodrošināta, ir atgādinājums, cik steidzami ir jāatmetkodolenerģija. Tomēr šajā ziņojumā nekas netiek minēts par kodolenerģijas atmešanu.Tas viens no aspektiem, kurā šajā ziņojumā ir trūkumi. Būtu vērts pieņemt grozījumu.Turklāt šā ziņojuma mērķis ir piešķirt Komisijai visas nepieciešamās pilnvaras, lai ieviestudrošības pasākumus kodolavārijas gadījumā. Tas šajā jautājumā padara dalībvalstu vadītājurīcībspēju tikai kā papildus iespēju, lai gan tieši viņus tauta ir ievēlējusi. Ir neiedomājami,ka vara šādā veidā ir jādeleģē bezatbildīgajai Komisijai, jo īpaši tad, ja runa ir par sabiedrībasveselību. Es balsoju pret šo ziņojumu.

Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ierosinātajā regulā ir noteikta procedūra maksimālipieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņa noteikšanai pārtikas produktiem un lopbarībai,kuru var laist tirgū pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kas var izraisītvai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvu piesārņojumu. Es uzskatu, kamums ir jāpaliek modriem un sagatavotiem jebkādai ārkārtas situācijai, kas varētu notiktEiropā. Jebkādi mēģinājumi ļaut spēkā esošos noteikumus izmantot ātrāk un veiklāk radīspapildu vērtību visai Eiropas Savienības teritorijai.

Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Radioaktīvais piesārņojums dažos pārtikasproduktos var radīt problēmas vairākus gadus. Grūtības rodas tad, kad piesārņota pārtika,piemēram, savvaļas pārtika, kas iegūta mežos teritorijās, kuras gadsimtiem ilgi ir pakļautasradioaktivitātes iedarbībai, tiek ne vien patērēta vietēji, bet arī tirgota citādi nepiesārņotāsteritorijās, kur šī pārtika tiek uzskatīta par nekaitīgu. Mūsu pašreizējā līmeņa zināšanasrāda, ka nav tāda radiācijas līmeņa, ko ar pilnīgu pārliecību varētu klasificēt kā nekaitīgu.Pētījumi par ļoti daudzu jaunu slimību veidu, piemēram, alerģiju cēloni joprojām ir attīstībassākumposmā. Tomēr pārtikas produkti joprojām tiek apstaroti, un neviens nav apsvērisjautājumu par iespējamu mijiedarbību ar gēnu inženieriju. Visi ierobežojumi ir pilnīginederīgi, ja pienācīgi netiek veiktas pārtikas produktu pārbaudes piesārņotajos reģionosun ap tiem. Balsojot es ņēmu vērā šos apsvērumus.

Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā racionalizēprocedūru, ko izmanto avārijas gadījumā, skaidri piešķirot galveno nozīmi Komisijai unnorādot ka tā — un nevis Padome — ir tieši atbildīga par lēmumu pieņemšanu kodolavārijasgadījumā, nosakot pasākumus, kas nekavējoties stājas spēkā. Komisija jāatbalsta neatkarīguekspertu grupai ar kompetenci veselības un pārtikas nekaitīguma nozarēs.

Turklāt Komisijai ir jāļauj piekļūt pieejamajiem zinātniskajiem datiem, lai varētu novērtētto nozīmīgumu. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai mazinātu piesārņojuma riskus, tostarp,informējot sabiedrību. Būtībā šis ziņojums aizsargā iedzīvotājus un galveno nozīmi piešķirKomisijai un Parlamentam.

Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Šodien mēs balsojām parregulu „par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojumalīmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas”, kurā ir izklāstītaspamatnostādnes, kā reaģēt kodolavāriju vai radiācijas negadījumu situācijās. Šis dokuments


pēc būtības ir tīri tehnisks, un tajā galvenokārt tiek apspriestas Komisijas, Padomes undalībvalstu kompetences robežas, kā arī noteikti piesārņojuma līmeņi.

Es vēlētos uzsvērt vienu Parlamenta ierosinātu grozījumu, kur ir ierosināts iekļaut noteikumupar kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, kuru zeme kodolavārijas vai radiācijasnegadījuma situācijā ir piesārņota ar indīgām vielām. Tā kā mēs visi dzīvojam samērānestabilā laikā, mēs varam redzēt noteiktus piemērus, kur cilvēku nolaidīga saimnieciskādarbība bieži vien ir par iemeslu lieliem negadījumiem, mums ir jāpieņem tiesību akti, kurāparedzēti konkrēti noteikumi par to, kā reaģēt kritiskās situācijās.

Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekrītu iesniegtajam priekšlikumam Padomesregulai, kurā noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvāpiesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Sabiedrībasveselības aizsardzības ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem mērķiem, tāpēc mumsir jāizveido mehānisms, lai atbilstīgi un efektīvi garantētu drošību kodolavārijas vai radiācijasnegadījuma situācijā.

Pārtikas un lopbarības radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas ir jāreglamentēīpaši stingri, ņemot vērā iespējamās negatīvās sekas sabiedrībai. Mums ir jāveic visiiespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka avārijas gadījumā gaisā nokļuvušās radioaktīvāsdaļiņas pēc iespējas mazāk piesārņotu pārtikas produktu un lai radiācijas iedarbība tiktusamazināta līdz minimumam.

Es piekrītu priekšlikumam, ka ir jāpiemēro ES vides pamatprincips ,,piesārņotājs maksā”,tādējādi nodrošinot efektīvu kompensācijas mehānismu avārijas gadījumā, īpašu uzmanībupievēršot lauksaimniekiem, kuri šajā gadījumā ciestu vislielāko kaitējumu.

Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz tiesību aktapriekšlikumu, kas būtībā paredz kodificēt nemainītus trīs regulu noteikumus, kas tikapieņemti laikposmā no 1987. gada līdz 1990. gadam — pēc Černobiļas katastrofas (1986),kad jautājums par vides radioaktīvo piesārņojumu kļuva arvien svarīgāks. Šīs regulas nosakapieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā. Saskaņā arKomisijas ierosinājumu regulu saturs attiecas uz divu līmeņu iejaukšanās mehānismiemradiācijas avārijas vai kodolavārijas gadījumā: a) Komisija nekavējoties pieņem ad hoc regulu,lai konkrētajā jomā un uz ierobežotu periodu piemērotu konkrētajam gadījumammaksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, kas izklāstīti priekšlikuma Iun III pielikumā; un b) mēneša laikā pēc to pieņemšanas Komisija iesniedz Padomeipriekšlikumu pielāgot vai apstiprināt tās ad hoc regulu. Es balsoju par šo ziņojumu, jouzskatu, ka Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi ir pozitīvi un piešķir tekstam pašlaikbūtisku loģiku. Tā kā regulas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzības, esuzskatu, ka juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma par Eiropas Savienības darbību168. pantam.

Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pārtikas radioaktīvais piesārņojumsviennozīmīgi ir problēma Eiropas sabiedrības veselībai, un tādēļ ir būtiski, lai šis tiesībuakts tiktu pieņemts, ņemot to vērā un Eiropas Parlamentam piedaloties kā likumdevējaiiestādei. Tomēr priekšlikums pašreizējā formā nepārprotami nenodrošina vajadzīgo Eiropassabiedrības, jo īpaši bērnu, aizsardzības līmeni, no radioaktīvā piesārņojuma pārtikasproduktos. Radioaktīvā piesārņojuma maksimālie līmeņi ir pārāk augsti, salīdzinot arekspertu analīzi — daži no tiem ir pat vēl augstāki par tiem, kuri tika noteikti pēc Černobiļaskatastrofas.


Ierosinātie līmeņi paredzēs, ka sabiedrība tiks pakļauta radiācija tādā līmenī, kas pārsniedzierobežojumus, kuri noteikti pašreizējos ES tiesību aktos par jonizējošās radiācijas drošībasstandartiem. Tas Eiropas sabiedrībai, jo īpaši neaizsargātām grupām un bērniem, radītunevajadzīgu piesārņojuma un vēža risku. Vienkārši nav pieņemami, ka šā tiesību aktapārskatīšana nenodrošinās Eiropas iedzīvotājiem pilnīgu aizsardzību pret pārtiku, kaspiesārņota ar radiāciju.

Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērta būtiskaproblēma, ko nekad nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Arvien vairāk valstu sāk izmantotkodolenerģiju gan civilām, gan diemžēl militārām vajadzībām. Tā tagad ir globālas nozīmesrealitāte, kura diemžēl arī attiecas uz politiski ārkārtīgi nestabilām teritorijām. Krīzes vainegadījuma situācijā nav pieļaujams, ka Eiropas Savienība varētu būt nesagatavota, laipārvaldītu avārijas situāciju. Reakcijai ir jābūt tūlītējai, efektīvai un teicami koordinētaistarp dažādām dalībvalstīm. Radioaktīvie nokrišņi pēc šāda negadījuma izraisa pārtikasun lopbarības piesārņojumu, kas var radīt neaprēķināmu kaitējumu un gadu desmitiempiesārņot veselas teritorijas, ja tiek iekļauts pārtikas aprites ķēdē. Eiropas iedzīvotājiem irjāspēj gulēt ar mierīgu sirdi, zinot, ka avārijas situācijā, kura, cerams, nekad nenotiks, viņinetiks atstāti notikumu varā. Racionalizētas procedūras ar skaidriem noteikumiem unpienākumiem visiem ir ļoti svarīgas, lai kalpotu iedzīvotāju patiesajām interesēm.

Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs atbalstām ziņojumu, kurā noteikts pārtikasproduktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, jo tasracionalizē iejaukšanās procedūras avārijas gadījumā un nostiprina Komisijas nozīmi,piešķirot tai pilnvaras pieņemt lēmumus kodolavārijas gadījumā.

Ziņojumā ir arī norādīti maksimālie radiācijas līmeņi gan cilvēkiem paredzētā pārtikā, ganlopbarībā. Balsošanas laikā tika arī pieņemts mutisks grozījums, kas paredz kompensācijuizmaksu lauksaimniekiem, kuri zaudējuši iespējas pārdot piesārņotus produktus — arīmēs to atbalstījām.

Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Kodolavārijas var notikt visur, kur tiek izmantoti,uzglabāti vai transportēti radioaktīvu materiāli, tātad ne tikai kodolspēkstacijās, bet arīslimnīcās, universitātēs, pētniecības laboratorijās un rūpnīcās, uz autoceļiem un dzelzceļa,ostās un kuģu būvētavās.

Referents pareizi norāda, ka radioaktīvas vielas var ietekmēt ļoti daudzus gadus ungalvenajam mērķiem vienmēr vajadzētu būt cilvēku dzīvības un veselības aizsardzībai.Pašlaik arvien vairāk pārtikas tiek apstarota, lai to varētu ilgāk uzglabāt. Ir vērts paturētprātā, ka apstarošana iznīcina vitamīnus — līdz 90 % A vitamīna vistās, 86 % B vitamīnaauzās 70 % C vitamīna augļu sulās. Tādējādi pārtikas produktus var ilgāk uzglabāt uz touzturvērtības rēķina. Pētījumos ir pierādīts, ka apstarošana nogalina baktērijas, taču tāneiznīcina vīrusus un nelikvidē netīrumus vai toksīnus, kas var nokļūt gaļā nesterilās unnehigiēniskās lopkautuvēs un gaļas apstrādes rūpnīcās.

Apstarošana arī veicina lielapjoma dārgus un izšķērdīgus pārtikas pārvadājumus, ko īpašiveic lielās korporācijas. Vietēji ražota un patērēta pārtika nav jāapstaro. Manuprāt,dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestām pārtikas un lopbarības kontroles sistēmām attiecībāuz radioaktīva piesārņojuma maksimāli pieļaujamo līmeni, un tām vajadzētu šīs sistēmaspastāvīgi uzlabot un pārskatīt, kā to ierosina referents.


10. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)


SĒDI VADA: J. BUZEKPriekšsēdētājs

11. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

12. Līguma grozījumu pieņemšana (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Līgumagrozījumu pieņemšanu.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo debašu laikā nebija paredzēti jautājumi novietas. Mēs tomēr visi ļoti labi saprotam, ka šīs ir ārkārtīgi svarīgas debates un tāpēc mēstām pievēršam lielu nozīmi.

José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas unkungi! Šodien Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par lēmumu, ko Eiropadomepieņēma decembrī, lai pievērstos Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantaierobežotai grozīšanai.

Kā jūs zināt, mērķis ir eiro zonas dalībvalstīm ļaut izveidot pastāvīgu mehānismu, lainodrošinātu visas eiro zonas finansiālo stabilitāti. Šis Eiropas stabilitātes mehānisms2013. gadā aizstās pašreizējos pagaidu stabilitātes instrumentus — Eiropas finanšustabilizācijas instrumentu un Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu —, un mēs visi zinām,cik tie ir noderīgi.

Mēs šeit runājam par lēmumu, ar ko tiek apliecināta mūsu apņemšanās aizsargāt mūsukopējo valūtu un garantēt finansiālo stabilitāti, atsevišķās dalībvalstīs saskaroties arekonomisko nelīdzsvarotību — nelīdzsvarotību, kas mums ir jānovērš. Tas ir mehānisms,kas nepieciešams, lai pabeigtu Līguma struktūru.

Ņemot vērā iepriekš minēto un, kā es uzsvēru pēdējā Eiropadomē, visas iniciatīvas —tostarp tās, kas attiecas uz Eiropas ekonomikas konkurētspēju un konverģenci, un espieminu konkurētspēju un konverģenci tāpēc, ka tas attiecas arī uz mūsu ekonomikukonverģenci — visām manis minētajām iniciatīvām ir jāievēro Līgums, kā arī principi unnoteikumi, kas tika ieviesti Eiropas Savienībai un tās iestādēm.

Komisija tāpēc uzņemsies katru iniciatīvu — likumdošanas vai citādu —, lai garantētuatbilstību starp turpmāko stabilitātes mehānismu un ekonomisko pārvaldību, koEiropas Savienība veic eiro zonā.

Līgumu, protams, ir ļoti svarīgi ievērot, un es esmu gandarīts, ka Eiropadome 4. februārīskaidri to atzina. Eiropas ekonomikas konkurētspējas un konverģences pastiprināšanasmehānismi, kas attiecas ne tikai uz 17 pašreizējām eiro zonas dalībvalstīm, bet visām27 dalībvalstīm, tiks izveidoti, pienācīgi ievērojot līgumus — t. i. Eiropas Savienības untās iestāžu pilnvaras, jo īpaši Parlamenta un Komisijas pilnvaras. Atzinumā, ko Komisijanupat pieņēma, tas ir pateikts pavisam skaidri.

Tas, par ko mēs šodien runājam, ir jautājums par vispārīgām eiropiešu interesēm. Ir redzams,ka eiro aizsargāšana nav tikai eiro zonas dalībvalstu interesēs. Tas ir tāpēc, ka dalībvalstis,


kas nepieder eiro zonai var tikt iesaistītas, ja tās vēlas, ieviešot pastāvīgu mehānismu. Tāsvarēs, ja nepieciešams, izlemt piedalīties darbībās, kas tiks īstenotas šā nākotnes mehānismakontekstā, kā dažas to jau ir izdarījušas pašreizējo pagaidu mehānismu ietvaros.

Šodien mēs arī runājam par globālo reakciju uz krīzi, kuras dēļ nākotnes Eiropas stabilitātesmehānisma izveidošana ir viens no galvenajiem elementiem. Šajā jautājumā mums jāvirzāsuz priekšu ātri un pareizi.

Steidzamība nenozīmē steigu, un tā noteikti neizslēdz kopīgām pārdomām veltāmu laiku.Lēmumi, ko mēs pieņemsim nākamajās nedēļās, lai ieviestu krīzē gūtās mācības, irfundamentāli lēmumi mūsu kopīgai nākotnei. Tāpēc mums ir jābūt ļoti pārliecinātiem parto virzību, kuru mēs vēlamies uzņemties.

Mēs visi piekrītam, ka mums jāiekāpj reformu vilcienā, lai saglabātu finansiālo stabilitāti,kā arī lai palielinātu mūsu ekonomiku konkurētspēju un konverģenci, atbrīvotu visasiespējas ilgstošai izaugsmei, kas rada darbavietas.

Tagad atliek noteikt maršrutu, pa kuru šim vilcienam būs jābrauc, un es uzskatu, ka, lai šisEiropas vilciens virzītos uz priekšu, vislabākās sliedes ir Eiropas Savienības sliedes. Veids,kādā mēs ieviesīsim Eiropas stabilitātes mehānismu, dos lielu ieguldījumu atbildē uz šojautājumu.

Ciktāl tas attiecas uz procedūru, Komisija uzskata, ka tiks radīti apstākļi, lai veiktuvienkāršotu līguma pārskatīšanu, tādu kā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 48. panta6. punktā.

Es zinu, ka daudzi no jums brīnās par šā pastāvīgā mehānisma ļoti lielā mērā piemītošostarpvaldību raksturu. Mēs arī devām priekšroku straujākam progresam, kas bija vairāknostiprināts Eiropas Savienības sistēmā. Tomēr mums ir jāapzinās, ka šie jaunie soļinemazina Eiropas Savienības un tās iestāžu pašreizējās pilnvaras. Tie palielina mūsukolektīvo spēju reaģēt uz noteiktiem izaicinājumiem, kas netika skaidri paredzēti līgumā.

Es vēlētos šeit akcentēt dažus būtiskus jautājumus, kas tika uzsvērti Komisijas atzinumā.Es domāju, ka tie mums palīdzēs orientēties uz Eiropas Savienību, kas ir solidārāka,atbildīgāka, apvienotāka un spēcīgāka Eiropas Savienība.

Pirmais aspekts ir solidaritāte. Šeit mēs runājam par Eiropas Savienības pamatvērtību unes vēlētos būt ļoti precīzs šajā jautājumā. Debatēs par līguma ierobežotā projekta grozījumuKomisija teica, ka šis grozījums nekādā veidā negraus Līguma 122. pantā noteiktossolidaritātes mehānismus par Eiropas Savienības funkcionēšanu grūtību vai nopietnugrūtību draudu gadījumā dalībvalstī. Rezultātā un pretēji dažu cilvēku viedokļiem 122. pantsnetiek grozīts.

Solidaritāte Eiropas Savienībā nozīmē arī atbildību. Eiropā nevar būt solidaritāte bezatbildības; ne arī, protams, atbildība bez solidaritātes. Tas galvenokārt ietver finanšusolidaritāti un atbildību, un tā ir kopējā pagaidu stabilitātes mehānismu būtība. Tā var būtarī pastāvīgā mehānisma būtība, kuram var būt stingri nosacījumi. Pieņemsim skaidrunostāju: visām dalībvalstīm jāparāda cieņa atbildīgai finanšu politikai.

Solidaritāte un atbildība Eiropas Savienībā var tikt uzlabota tikai ar lielāku koordinācijuun labāku uzraudzību. Tā ir galvenā mācība, ko mēs esam guvuši no krīzes. Ekonomiskāpārvaldība, ko veic Eiropas Savienība eiro zonā tādā veidā radīs pamatu, uz kura noteiktijābalstās nākotnes stabilitātes mehānismam.


Mums jāpastiprina Eiropas ekonomiskā pārvaldība; proti, mums jāpaplašina un jāpadziļinatā, lai nodrošinātu stabilitāti galvenokārt eiro zonā un stabilitāti Eiropas Savienībā kopumā.Paplašināt ekonomisko pārvaldību nozīmē ietvert ne tikai budžeta politikas, bet arīekonomikas politikas un strukturālās reformas. Tas ir Eiropas semestra mērķis, par ko mēspanācām vienošanos.

Šis process tika sākts ar Komisijas sagatavotā ikgadējā izaugsmes ziņojuma prezentāciju.Šajā dokumentā skaidri pausts un parādīts tas, ka pašreizējās politikas nav pietiekamas.Mums jādara vairāk, lai atbildētu uz pašreizējiem izaicinājumiem. Mums jādara kopā, unmēs nedrīkstam tikt sašķelti. Mums jādara vairāk, lai radītu lielāku konverģenci, nevis radītuvairāk atšķirību.

Ekonomikas pārvaldības padziļināšana ir patiesais mērķis sešu priekšlikumu paketei, kuruir prezentējusi Komisija. Es zinu, ka mēs varēsim rēķināties ar spēcīgu atbalstu no Parlamentapuses, un es pateicos jums par šo atbalstu. Jūs varat būt pārliecināti, ka Komisija atbalstīsun sekmēs šo procesu līdz izpildei, tādā veidā mūsu mērķi tiks sasniegti.

Tā ir tieši tā reformu pakete, kurā tiks ietverts Eiropas stabilitātes mehānisms, kā arī vēltuvākā nākotnē, Eiropas finansiālās stabilitātes fonda nostiprināšana. Esmu pārliecināts,ka mūsu pieeja ir vienīgā pareizā un ka ikvienam tajā ir savs uzdevums. Komisija pilnīgiiesaistīsies un īpaši domā aktīvi piedalīties nākotnes Eiropas stabilitātes mehānismaieviešanas darbā.

Pašlaik nepietiek ar to, ka ir pareizā pieeja; mums tā ir jālieto. Es domāju, ka mēs gūsimsekmes savas pieejas ieviešanā, ja mēs visi ņemsim vērā dažus vienkāršus un skaidrusuzvedības noteikumus. Šeit es domāju par demokrātijas leģitimitāti, kuras pamatā ir EiropasParlamenta veikta kontrole. Es domāju arī par spēku, ko mums dod pastāvīgās iestādes,kas darbojas pārredzami un kas ir 27 dalībvalstu kopīgās iestādes, un kas arī nodrošinakonsekvenci visā Savienībā.

Es domāju arī par dalībvalstu vienlīdzības principu Līgumā un godīgas konkurencesprincipu, saskaņā ar ko dalībvalstu izvēlētās darbības nevar ietekmēt, mainīt vai kaitētsadarbības efektivitātei, kas pastāv Eiropas Savienības līmenī.

Mēs būsim modri, pārliecinoties, ka neviena no vagonu sakabēm neapdraud visa vilcienanoskriešanu no sliedēm. Mums vairāk jāiegulda uzticībā starp dalībvalstīm, kā arī starpdalībvalstīm un Eiropas iestādēm.

Mēs esam Savienība, un mums jādarbojas kā Savienībai, lai izkļūtu no krīzes un izveidotustingru pamatu konkurējošākai, vairāk pārtikušai, stabilākai un ietverošākai Eiropai. Tā irtendence, kuras virzienā mums jādarbojas; tā ir Komisijas darbības līdzšinējā un turpmākāvirzība. Es domāju, ka varu apgalvot to, ka varam rēķināties ar jūsu atbalstu.

Elmar Brok, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas unkungi! Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mums nepieciešami nosacījumi Līgumā, lai būtutiesiskā noteiktība. Manā valstī tā tiek uzskatīta par konstitucionālu nepieciešamību, tāpēcmēs apspriežam vajadzību veikt grozījumus Līgumā, jo tā mēs varam nodrošināt eirostabilitāti ilgtermiņā.

Pastāv daudz citu iespēju, iesaistot vairāk plaša mēroga grozījumu Līgumā, kas pilnīgiietvers to Kopienas politikā. No otras puses, mums jāizmanto atšķirīga redakcija citāattiecīgā panta punktā. No vienas puses, protams, pastāv risks, ka vienkāršotā procedūra


vairs netiks piemērota, kas radīs nepieciešamību rīkot referendumus. Rezultātā mēsnevarēsim laikus izlemt, kas radīs problēmas, kuras ietekmēs finanšu tirgus.

Tomēr ir svarīgi izskaidrot, ka monetārā savienība ir Kopienas spēks. Mums jānodrošina,ka šo spēku nemazina ne stabilitātes mehānisms, ne konkurences pakts.

Līgumam ir trūkumi, kurus diemžēl var atrisināt ar starpvaldību pieeju, jo pastāv apstākļi,kādi jau iepriekš ir izklāstīti. Tomēr ir piemēri, kad dalībvalstis vienojas par kopīgiemnoteikumiem, piemēram, paplašinātu sadarbības procedūru, bet izmanto Eiropas Savienībasiestādes, lai veiktu nepieciešamo darbu. Tas arī būtu iespējams šajā kontekstā, un tasgalvenokārt attiecas uz Komisiju. Būtu nepareizi izveidot paralēlas struktūras, kaspakāpeniski viena no otras sāktu atšķirties un neļautu ilgtermiņā Kopienai pastāvēt kāvienotam kopumam. Mums jāizvairās no tā par katru cenu. Ja mēs turpmākajās nedēļāsnereaģēsim atbildīgi un pareizi, mēs varēsim redzēt, kā sākas šķelšanās.

Jābūt skaidri formulētam, ka Kopienas metode un starpvaldību metode nav vienlīdz svarīgas.Starpvaldību metode ir vienkārši līdzeklis, ja Kopienas metode nav izmantojama to iemesludēļ, kas saistīti ar Līgumu. Tāpēc mums jānodrošina tas, ka iespējamu Līguma grozījumugadījumā jautājums bez lielām problēmām var tikt attiecināts uz Kopienas politiku, kā mēsiepriekš esam darījuši ar Šengenas gadījumā un daudzos citos gadījumos.

Tas prasa radikālu risinājumu, kas vienlaikus arī nodrošina skaidras tiesiskās struktūras,lai valstis, kuras nav iekļautas, varētu būt pārliecinātas, ka tās tiks iekļautas tad, kad tāsizpildīs nosacījumus. Tam arī jāgarantē, ka mazajām valstīm ir līdzvērtīgi nosacījumi, jomēs zinām, ka Kopienas struktūras ne tikai nodrošina kohēziju, bet arī lēmumu pieņemšanasspēju ilgtermiņā. Mums vēl jāuzzina, cik sarežģīta būs starpvaldību pieeja konkurencespaktā.

Pastāv trīs jomas. Viena no tām ir stabilitātes un izaugsmes pakts, kas ietver parastus tiesībuaktus un Kopienas metodi. Pastāv arī grozījumi Līgumā, kas rada sabrukšanas risku, unkonkurences pakts, par ko noteikti nepieciešamas turpmākas debates. Parlamentamjādemonstrē tas, ka tas ir atbildīgs, un mums tas pats ir jādara savā grupā. Mēs zinām to,cik svarīgs ir 24. marts un nākamā pirmdiena. Es esmu pārliecināts, ka mēs nevirzāmiesuz ideālu risinājumu, bet, ja mēs rīkosimies atbildīgi, citas iestādes, jo īpaši Padome, rīkosiestāpat.

Mūsu doma ir tāda, ka mums jāpieņem starpvaldību pieeja kā pārejas risinājums. Tā irsaistīta ar iestāžu pilnvarām, jo īpaši Komisijas pilnvarām, šajā jautājumā. Padomei jābūtpieejamai debatēm turpmākajās dienās. Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi debatēt par šojautājumu, lai atrisinātu problēmas, kādas mums ir šajā Parlamentā, jo mazās valstis unārpus eiro zonas esošās valstis jūt, ka tās atrodas neizdevīgā stāvoklī tās īpašās situācijasdēļ, kādā konkurences pakts tika ierosināts. Tas viss apgrūtina mūsu darbu. Es vēlētospalīdzēt nodrošināt to, ka ir vairākums, kas atbalsta šo plānu vajadzīgajā izpildes termiņā.Es ceru, ka Padome dos mums iespēju debašu laikā savākt kopā šo vairākumu.

Roberto Gualtieri, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēsstāvam Eiropas Savienības nākotnes krustcelēs. Pēc ilgas vilcināšanās, pie kuras mēs esamvainīgi, katram ir acīmredzams, ka Eiropai vajadzīga īsta ekonomikas pārvaldība, kamjābūt īpaši stingrai attiecībā uz tām valstīm, kas ir ieviesušas eiro.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidošanu, kas, kā mēsjūtam, ir galvenais risinājums oriģinālas ekonomiskās pārvaldības Eiropā izveidošanā, javien mēs turpinām rūpēties par tiesisko un politisko tiesību saglabāšanu pieņemtajā


procedūrā, kuru uzskatām par riskantu un kurā pilnīgi neizmanto Līgumā paredzētosinstrumentus. Es esmu priecīgs dzirdēt, ka jūs arī neesat vienaldzīgi pret šo tiesībusaglabāšanu.

Jebkurā gadījumā tagad mēs pievēršam uzmanību citam jautājumam: kā jaunais mehānismsfaktiski darbosies? Vai tas veicinās Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības stiprināšanu,vai tas būs solis uz priekšu uz jaunām (un neizbēgami patstāvīgu) „starpvaldību attiecībām”,kas ir virziens, kādā devās neveiksmīgā Francijas un Vācijas ierosinātā eirozonas paktaredakcija? Būtībā, kādā virzienā šis vilciens dodas? Kas to vadīs?

Patiešām, no vienas puses, piedāvātais 136. panta grozījums nosaka starpvaldībumehānismu, kas ir pilnīgi atdalīts no Savienības un tās iestādēm, kamēr, no otras puses,mēs varam izlasīt Komisijas viedoklī, ka mehānisms attieksies uz ekonomikas pārvaldību,ko veic Savienība, un ka Komisija veiks visus pasākumus, lai nodrošinātu konsekvencistarp stabilitātes mehānismu un iepriekš minēto ekonomikas pārvaldību.

Mēs augstu vērtējam šos nodomus, bet, tā kā nekas no tiem nav ietverts priekšlikumāattiecība uz 136. panta grozījumiem, mēs domājam, ka ir laiks skaidri noteikt, kā šismehānisms darbosies. Kāda procedūra tiks pieņemta, lai mehānismu ieviestu? Kāda irKomisijas nozīme tā pārvaldīšanā un tā izmantošanas nosacījumu definēšanā? Kāds būssekretariāta sastāvs? Ko Padome domā par to, ko tikko teica Barroso kungs par pašreizējiemārkārtējiem solidaritātes mehānismiem? Vai Eiropas Parlamentam būs kāda ietekme tajā?

Esmu pārliecināts, ka tikai 136. panta grozījumu izteikšana citā redakcijā vai arī skaidraEiropadomes nostājas paziņošana šajos jautājumos dos iespēju Parlamentam pieņemtviedokli saskaņā ar vēlamo Eiropadomes grafiku.

(Runātājs piekrita zilās kartītes jautājumam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos jautāt Gualtierikungam, vai viņš ir domājis par to, ka starpvaldību sadarbība ir daudz labāks ceļš Eiropascilvēkiem un bezdarbniekiem Eiropā nekā Eiropas lielvalsts, ko, šķiet, viņš aizstāv? Vai viņšir par to iedomājies?

Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu dedzīgsEiropas Savienības un tai ar Līgumu piešķirto kompetenču aizstāvis, kuras, kā es esmupārliecināts, ir labākais veids, kā īstenot mūsu pienākumu kā tiešiem Eiropas Savienībaspilsoņu pārstāvjiem.

Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka mēsvaram būt apmierināti ar Barroso kunga paziņojumiem par Līguma grozījumiem. Protams,tagad ir mūsu kārta izklāstīt savu viedokli, un mums tas jādara pirms 24. marta, jo šajādatumā notiks svarīga Padomes sanāksme. Vai mēs varam panākt vairākumu par labuvienkāršotai procedūrai? To mēs redzēsim. Es domāju, ka ir daži apstākļi, kas jāņem vērā.

Pirmais nosacījums, kas man nāk prātā, ir tas, ka mums jāmēģina nodrošināt, lai mehānismupārvalda Komisija, cik vien lielā mērā iespējams. Man ir tam labi argumenti. Jums, protams,ir jāņem vērā, ka 6. janvārī Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms (EFSM), ko pārvaldaKomisija, emitēja obligācijas EUR 5 miljardu vērtībā tirgū uz pieciem gadiem. Eiropasfinanšu stabilitātes mehānisms, kas ir starpvaldību instruments, izdarīja to pašu 25. janvārī— arī par EUR 5 miljardiem arī uz pieciem gadiem.

Obligācijas, ko pārvalda Komisija, tika emitētas par 2,5 % un tās, ko pārvalda starpvaldībusistēma, tika laistas tirgū par 2,89 %. Tas nozīmē, ka EFSM, kas tiek pārvaldīts ar Kopienas


metodi, emitē obligācijas par zemākām procentu likmēm nekā starpvaldību sistēma. Esvēlējos iekļaut šo procedūras jautājumu, jo ir svarīgi parādīt, ka Kopienas metodei ir daudzlabāki rezultāti nekā starpvaldību sistēmai.

Otrkārt, es domāju, ka mums jājautā sev, vai mēs varam izmantot 136. panta grozījumu,lai stiprinātu ekonomikas pārvaldības paketi, par ko pašlaik notiek debates. Wortmann-Koolkundze un citi referenti ir iesnieguši sešus priekšlikumus. Tomēr šajos sešos priekšlikumosmums vajadzīga zaļā gaisma, ko dod Padome, jo procedūras var ierosināt Komisija. Šoproblēmu var atrisināt arī ar 136. panta palīdzību. Mēs varam sacīt, ka, ja136. pants — pašreizējais krīzes mehānisms – ir piesaukts, Komisija automātiski varēssākt šo procedūru un ka Padome nevarēs to bloķēt ar apvērsto kvalificēto balsu vairākumu.Tādējādi ir reālas izredzes automātiski piemērot sodus. Otrs novērojums ir tāds, ka mums,iespējams, ir jāatgriežas pie mūsu viedokļa, kā es teicu Brok kungam un Gualtieri kungam,diviem mūsu komitejas referentiem.

Es vēlētos izteikt trešo un pēdējo komentāru. Brok kungs un Gualtieri kungs, jums kāreferentiem jācenšas iegūt no Padomes pārskatus un apstiprinājumus ne tikai par pašreizējopaketi, bet arī par visām lietām, kas tikušas izsludinātas pēdējās dienās: konkurences pakts,starpvaldību metode, daudzas valstis, kas to neatbalsta, utt. Pašlaik Padomē par šo jautājumuir reālas domstarpības. Es domāju, ka mums no Padomes jāsaņem apstiprinājums, ka tāšajā otrajā ekonomikas pārvaldības paketē arī pieņems Kopienas metodi. Kāpēc tā? Tāpēc,ka starpvaldību metode nedarbojas. Uz brīdi iedomājieties, ka konkurences noteikumusEiropas Savienībā pārvaldīja Padome! Cik reizes ir bijusi piemērota soda naudauzņēmumiem, kas neievēro konkurences noteikumus? Uzņēmums vai privātuzņēmumsnekad nav ticis sodīts, ja nav pieņēmis konkurences noteikumus Eiropas Savienībā. Taspats ir ar šiem noteikumiem, un tāpēc es lūdzu diviem referentiem mēģināt saņemtapstiprinājumu tam, ka arī Kopienas metode tiks pieņemta otrajā ekonomikas pārvaldībaspaketē.

Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Es uzskatu, ka ir skaidrs tas, ka Eiropas Parlaments saprot, kāpēc Līguma grozījumiem irpiemērota vienkāršotā procedūra. Mēs risinām ārkārtas situāciju. Tomēr ir arī acīmredzams,ka Eiropas Parlaments uzskata, ka nebūtu pareizi, ja tās procedūras rezultāta, kas īstenokrīzes mehānismu, turpmāk tiktu izbeigta Kopienas metodes izmantošana un ka EiropasParlaments un Komisija vismaz daļēji netiktu iesaistīti.

Es vēlētos arī izskaidrot mūsu ļoti kritisko attieksmi pret starpvaldību attiecību nozīmespalielināšanos. Es esmu pārliecināta, ka šobrīd aizvien mazāk un mazāk Eiropas pilsoņusaprot, kādi lēmumi tiek pieņemti katrā situācijā. Vācieši tiek nostādīti pret grieķiem, ungrieķi tiek nostādīti pret vāciešiem. Īri ir pārliecināti, ka vācu bankas ir izglābtas uz viņurēķina. Šī situācijas neizpratne rada priekšstatu par Padomi kā melno kasti un par to, kalēmumi tiek pieņemti pēdējā minūtē.

Šajā jomā mums ir vajadzīga lielāka pārredzamība. Citādi mēs zaudēsim pilsoņu uzticībuātrāk, nekā mēs spējam iedomāties. Tāpēc jums jābūt gataviem, ja jūs vēlaties, lai mēs šajājautājumā pakļautos vienkāršotajai procedūrai, pastiprinot Parlamenta kā pilsoņu pārstāvjanozīmi Padomē un Komisijā, kā katrs ir solījis pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. ŠoLīgumu un argumentu par lielāku demokrātiju Eiropā atbalstāt ne tikai jūs, Barroso kungs,bet arī dalībvalstīs pie varas esošie spēki. Tagad es vēlētos to redzēt praksē.

Mums tikai jāpavēro, kas šobrīd notiek Grieķijā. Pastāv plāns privatizēt pludmales, laivarētu atmaksāt Grieķijas parādu. Tas parāda beigas veidam, kādā līdz šim tika risināta


krīze. Pilnīgi pievēršoties tikai taupības politikai, ko spēcīgi aizstāvējusi Vācija, šīs valstisar budžeta deficītu tiks iegrūstas dziļāk postā. Mums jānovērtē tas, kas ir izdarīts. Mumsjādebatē par krīzes politikas struktūru un iespējamo solidaritātes politiku. Kā vēl mēs varamnodrošināt skaidru izpratni jebkur Eiropā par to, kas vēl būtu jādara šajā krīzē?

Es vēlētos piebilst vēl vienu lietu šajā jautājumā. Es esmu pārliecināta, ka mums jābūtgataviem parādīt solidaritāti ar citām valstīm Eiropā. Mūsu pašlaik pieejamie fondi navpietiekami. Lēmums tika pieņemts šodien Briselē, lai nodrošinātu lielāku likviditāti. Mumsdrīz būs jārunā par to atkal un arī par eiroobligācijām. Verhofstadt kungs tām ir paredzējiskorektu attaisnojumu. Tomēr mums vajag debatēt arī par to, kādu mēs nākotnē vēlamiesredzēt ieņēmumu politiku.

Es atvainojos, ka pārsniedzu laika limitu. Tomēr mums galu galā vajag vairāk laika šīmdebatēm, jo tad mēs varam panākt vienošanos, nevis vienkārši pieņemt aizsardzības pieeju.


Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu šos grozījumus Līgumā,un mana grupa tos atbalsta, jo mēs vēlamies redzēt stabilitāti eiro zonā. Kaut gan ApvienotāKaraliste nav eiro zonas dalībvalsts — un es ceru, ka tā nekad tai nepievienosies —, mumsir pamatota interese tās panākumos. Puse no AK tirdzniecības ir ar eiro zonas valstīm.Londona ir Eiropas finanšu galvaspilsēta. Lielbritānija vēl eiro zonai labu, un mēs ceram,ka piedāvātais stabilitātes mehānisms nodrošinās atbalstu īsā vai vidējā termiņā.

Man ir cerība, ka šis Parlaments rīkosies atbildīgi un apstiprinās Padomes piedāvātosgrozījumus. Bet ilgtermiņā, ja eiro izdzīvos un uzplauks, ir nepieciešamas radikālākaspārmaiņas. Barroso kungs, jums var būt tik daudz uzraudzības un kontroles, cik jūs vēlaties,tik ekonomikas pārvaldības, cik jūs vēlaties, bet būtībā, ja tādas valstis kā Grieķija, Īrija unPortugāle paliek eiro zonā, tām jākļūst tik konkurētspējīgākām, cik konkurētspējīga irVācija, un tam jūsu Komisijai ir jāvelta savas pūles.

Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Lisabonas līgums pastāv tikai īsu laiku. Tomēr pašlaik tas ir jāizmaina otro reizi dažosmēnešos, tāpēc tas, iespējams, kļūs par ārkārtas jautājumu. Rezultātā Līguma grozījuminenotiks demokrātiskā procesā, kāds ietverts Lisabonas līgumā. Tā vietā tas tiks izlemts arpaātrinātas procedūras līdzekļiem.

Mēs esam redzējuši to, kā šī procedūra tika izmantota, lai atļautu glābšanas paketes bankāmkopsummā par miljardiem eiro, lai apietu Parlamentu. Tagad atkal Padome ir laika trūkumā,un daudzi valdību vadītāji vēlas ieviest jaunus grozījumus Līgumā, izmantojot šķietamiizmēģinātu un pārbaudītu paātrinātu procedūru. Eiropas Apvienotā kreiso un ZiemeļvalstuZaļo kreiso spēku konfederālā grupa neatbalsta šo pieeju, kas draud kļūt par standartaprocesu, un aicina veikt Līguma grozījumus ar parasto procedūru, iekļaujot nosacījumus,kas paredzēti Lisabonas līgumā.

William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Iespējamses sākšu no nulles. Sākotnēji tā bija vienkārši muitas savienība, tad kļuva par politiskusavienību, bet bez piemērota demokrātiska apstiprinājuma, tad kļuva par monetārosavienību — labi, kaut ko tam līdzīgu, jo desmit dalībvalstis bija pietiekoši saprātīgas, laipaliktu ārpusē —, bet tas, kas mums ir tagad, ir parādu savienība, un tā ir parādu savienība,kas vienkārši nedarbojas.


Palūkosimies uz Vācijas federācijas procentu likmi. Ja monetārā savienība darbotos, tadvisi monetārās savienības dalībnieki, visas valstis eiro zonā varētu aizņemties naudu parto pašu likmi — par to pašu likmi kā galveno indikatoru, kā Vācijas Federācija —, bet tasvispār nav princips. Pašlaik Portugāle maksā 4,8 % vairāk, Īrija maksā 5,9 % vairāk unGrieķija maksā 8,25 % vairāk. Gluži kā Gualtieri kungs sacīja, tas ir izšķirošs brīdis.

Es neceru, ka PPE grupas priekšsēdētājs vai S&D grupas priekšsēdētājs — kurš purinājagalvu, kamēr es runāju — saprot šīs situācijas kritisko nozīmību, bet es esmu pārliecināts,ka ļoti drīz viņi to sapratīs. Jūsu problēma, un tā galvenokārt ir jūsu problēma, tiktu atrisinātalabāk, izmantojot starpvaldību sadarbību. Ekonomikas pārvaldība ir slazds, un turklāt tainav pilnvarojuma. Neviens nekad nav pieminējis vai pat domājis ņemt vērā grūtībāsnonākušos nacionālo valstu nodokļu maksātājus, kad jūs mēģināt uzbūvēt šo trauslo unbezjēdzīgo impēriju.

Vēlreiz es vēlētos jums atgādināt, ka ir 27 dalībvalstis: no tām 11 ir faktiskie maksātāji un16 no tām ir saņēmēji, un starp tām, kas dod ieguldījumu un kas ne, ir San Andreas plaisa.Man ir aizdomas, ka tieši vācu nodokļu maksātājs vairs nebūs gatavs ilgāk izturēt šo dārgošarādi.

Viljams Dženings Braians 1896. gadā ievērojamā runā par bimetālismu teica: „Tev nebūssist cilvēci zelta krustā.” Šodien es vēl dedzīgāk saku jums un visvairāk Komisijaspriekšsēdētājam, kuram ir izpildvara: jūs nevarat AK nodokļu maksātājus un pārējo Eiropusist vienotas valūtas krustā.

Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos runāt par skandālu,kas ir tā saucamā „vienkāršotā” procedūra — realitātē nodevīga — Līguma grozīšanai.

Nav īstu debašu, un, kā parasti, nav tiešas konsultēšanās ar cilvēkiem. Tomēr tas navnekaitīgs jautājums. Tas ir jautājums par pastāvīga Eiropas stabilitātes fonda izveidošanu.Ko šis fonds simbolizē — vai neko citu, kā vien iespēju radīt Eiropas parādu, ko galu galāuzņemas dalībvalstis, kas jau tā ir pārāk lielos parādos un kas uzskata sevi par spiestāmsegt šo Eiropas parādu pirms savu parādu dzēšanas? Zināmā mērā tā ir Sapeur Camemberekonomikas politika — Francijas humora žanra grāmatas galvenā personāža — kareivja,kurš norīkots aizbērt bedri kazarmu pagalmā un kurš tā vietā, lai to aizbērtu, rok citu tiešitai blakus.

Apmaiņā pret Vācijas piedalīšanos mēs pieļausim paktu, nosauktu par konkurences paktu,par kuru nav paredzēts uzzināt sīkāku informāciju saskaņā ar Francijas valdībasĢenerālsekretariāta Eiropas lietās notu. Patiesībā tā ir zināma pārāk labi. Tas būs zāles, kasievieš reālu taupību, uzraudzību un paaugstinātu budžeta politiku standartizāciju.

Tas ir par konverģences paplašināšanu, es citēju, visām politikām, kam ir ietekme uzkonkurenci, pat ja principā tās pakļaujas valstu kompetencei. Īsuma, tas ir par visu to vācupolitiku transponēšanu eiro zonā, par ko Sarkozy kungs tik ļoti sapņo. Tajā nav nekāpieņemama, kā tikai homogēna Eiropas suverēna parādu tirgus plus Eiropas budžetapieaugums un īpaša nodokļa radīšana, lai to finansētu. Mums jādara kaut kas cits.

José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Vispirms es vēlētos pateikties jumspar jūsu runām, un es vēlētos īpaši pateikties referentiem Brok kungam un Gualtieri kungampar viņu komentāriem attiecībā uz Kopienas metodes nozīmīgumu, kā arī par viņu rūpēmpar to, kas varētu kļūt par starpvaldību virzienu. Es varu tikai pateikties par viņu rūpēm.


Šajā īpašajā gadījumā būsim pavisam droši: Komisija ir sniegusi savu atbalstu šiemgrozījumiem, jo mēs domājam, ka to mērķis ir reaģēt uz izaicinājumiem attiecībā uzkompetenci, kas nav noteikta Līgumā. Ar Līgumu netiks izveidots pastāvīgs stabilitātesmehānisms. Tādējādi dalībvalstis vienbalsīgi izlēma radīt mehānismu un darīt to uzstarpvaldību bāzes. Tas bija vienbalsīgs dalībvalstu lēmums.

Man nav jāslēpj fakts — un es esmu skaidri pateicis —, ka es būšu ar visiem tiem, kas vēlāsšo jautājumu risināt ātrāk. Starpvaldību pieejas soļi var simbolizēt progresu, bet mumsdrīzāk jāvirzās ātrāk ar starpvaldību pieeju lēcieniem. Tomēr, kā jau mēs zinām, Eiropaidaži lielie soļi uz priekšu Eiropas integrācijas vēsturē ir sākušies ar starpvaldību iniciatīvām,tādām kā Šengena vai, piemēram, brīvības un tiesiskuma joma. Tāpēc jautājums par politiskoatbildību ir šāds: vai mēs atbalstām vai neatbalstām kaut ko tādu, kamēr neesam pilnīgisaskaņā ar mūsu izvēli — kas ir Kopienas metode — turklāt ietver mūsu kolektīvo spējustiprināšanu, lai atbildētu izaicinājumiem, kas nav bijuši paredzēti Līgumā? Mūsu atbildeuz to ir „jā”; es domāju, ka mums tas ir jāatbalsta. Tāpēc Komisijas viedoklis attiecībā uzLīguma reformu ir pozitīvs.

Tomēr es vēlētos sacīt jums ļoti atklāti, ka Komisija dod priekšroku Kopienas pieejai. Starpcitu šīs ir debates, kas jau mums bija šā lēmuma sagatavošanas laikā. Daži cilvēkivēlējās — un arī piedāvāja — 122. panta grozījumus, kas atceltu kompetenci, kura pastāvējakopš Romas līgumu pieņemšanas. Es personīgi to neatbalstu. Tāpēc es domāju — mēsvaram sacīt to, ka tagad mēs varam attīstīt šo jauno kompetenci kopā, ja vien, stingri ņemot,tas nenotiek saskaņā ar Kopienas metodi. Tomēr vienlaikus mēs skaidri pasakām savuviedokli, un es citēju: „Komisija uzņemsies katru iniciatīvu, likumdošanas vai kādu citu,lai nodrošinātu konsekvenci starp nākotnes mehānismu un Savienības ekonomikaspārvaldību īpaši eiro zonā, vienlaikus ievērojot kompetences, kas ar Līgumu piešķirtasSavienībai un tās iestādēm”. Tā ir pilnīgi skaidra pozīcija, un es vēlētos dalīties ar jums šajāmērķī.

Debašu laikā daži cilvēki runāja, piemēram, par kontrastu vai atšķirībām starp dalībvalstiun citiem, starp Apvienoto Karalisti un eiro zonu. Parasti man nepatīk iezīmēt atšķirību,bet šeit ir dažas domstarpības, no kurām galvenā ir fakts, ka eiro zonas parāds ir daudzmazāks nekā Apvienotās Karalistes parāds. Apvienotās Karalistes parāds ir daudz lielāksnekā visai eiro zonai kopā. Tāpēc eiro zonā pastāvošā problēma — kā jau daži no jums,starp citu, uzsvēra — ir patiešām relatīvās konkurences problēma. Tāpēc tagad mēsmēģinām atrast risinājumu konkurencei un konverģencei — un es uzsveru,konverģencei — Savienībā.

Pat ja daži cilvēki nepiekrīt, virzīsim uz priekšu lielāku konverģenci eiro zonā un Savienībātiem, kas vēlās virzīties uz priekšu, jo pašlaik tie nav tikai federālisti vai integracionisti, kasgrib vairāk pārvaldības Eiropas Savienībā. Tirgi arī prasa šādu pārvaldību, un mums tajā irjāieklausās. Šodien tirgi prasa Eiropai ne tikai būt noteiktiem, lai aizstāvētu eiro zonu, betarī nodrošināt skaidru pārvaldības sistēmu. Turklāt tā ir taisnība, ka Kopienas pieeja parastisniedz vairāk garantiju nekā pieeja, kas ļoti bieži atstājusi to vadītāju labajai gribai.

(Aplausi)

Pašlaik mēs strādājam šajā virzienā ar citiem projektiem, jo īpaši ar konkurences unkonverģences projektu, bet tās būs citas debates citā dienā. Jebkurā gadījumā es esmupārliecināts, ka šajā jautājumā Komisija ir ieņēmusi pareizo pozīciju: Paužot skaidru viedoklipar šo Līguma ierobežoto pārskatīšanu, kamēr lūdzot katram būt uzmanīgākam, laiizvairītos no mehānisma izveidošanas, kas, kā, piemēram, Brok kungs sacīja, var radīt


plaisas, jo tās ir Kopienas institūcijas, kas var nodrošināt Savienību kā kopumu, jo Komisijaveic darbības eiro zonai, kā arī tām dalībvalstīm, kas nav eiro zonā.

Tāpēc būsim uzmanīgi šajā jautājumā. Neradīsim tagad jautājumus, pamatojoties uzvajadzību atbildēt uz neatliekamiem izaicinājumiem, kuri varētu radīt mums vairāknozīmīgu problēmu nākotnē. Nodrošināsim stingrāku pārvaldību, garantējot savienībukā kopumu garā, kam, protams, jābūt Savienības garam: solidaritātes un atbildības garam.

Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs! Nepieciešamie līgumagrozījumi un iestāžu debates, kuras mēs organizējam, uzskatāmi parāda, ka tagad, kadLisabonas līgums ir bijis spēkā nedaudz vairāk par gadu, mēs vairs nevaram ar līgumuatrisināt tās problēmas, ko pasaule mums rada, kā tas ir pašlaik. Tieši to parāda šodienasdebates. No otras puses, kad mēs runājam par pašreizējo Līgumu, mēs sakām, ka plašākasdebates par Līgumu ir neiedomājamas un veltīgas, ņemot vērā situāciju dalībvalstīs, jo īpašiApvienotajā Karalistē un Čehijā. Tas ir konflikts, kurā mēs pašlaik atrodamies. Mums vajagvairāk, bet mēs to nesaņemsim no dalībvalstīm. Eiropas Parlamentam ir jāsniedz atbilde.

Ja mēs ieklausāmies tajā, ko šodien saka iedzīvotāji, kļūst skaidrs, ka viņi apzinās, kaizmaiņas līgumā mums ir jāievieš tagad. Viņi uzdod tādus jautājumus kā: „Kā mēs tuvākajānākotnē gatavojamies pakļaut tirgus kontrolei?”. Tāpēc mums ir vajadzīga spēcīga Eiropa.

Tomēr mums vajadzētu pašiem sev uzdod vēl vienu, pat vēl svarīgāku jautājumu: „Kādsmums pēdējā laikā ir labums no mūsu Eiropas projekta?” Vairākas desmitgades tas ir bijisatbildīgs par miera uzturēšanu un kara izbeigšanu mūsu kontinentā. Šorīt es uzņēmuapmeklētāju grupu no skolas. Jauniem cilvēkiem karš, paldies Dievam, vairs nav problēma.Viņi nevar iedomāties, kāds var būt karš. Mēs savās diskusijās tagad uzsveram globalizācijasdraudus un paskaidrojam, ka mums ir vajadzīgs, lai Eiropa kontrolētu globalizācijasļaunumu, taču tas ir negatīvs arguments. Ja mēs vēlamies iekarot ne tikai cilvēku prātu, betarī viņu sirdi, mums ir jāpavirzās soli tālāk uz priekšu jautājumā par to, kādu labumu dodEiropas projekts. Mums ir jārunā par priekšstatiem un jājautā sev, ko Eiropa sasniedz unkāds ir tās darbs.

Kad sapulcējas pasaules ietekmīgākās valstis, tostarp ASV, Japāna, Eiropas valstis, Brazīlija,Indija u. c., kas pacels roku un uzdos jautājumu par to, vai mēs pietiekami lielu uzmanībupievēršam sociālajiem jautājumiem? Ķīna to nedarīs. Mums tas ir jādara pašiem. Kas pacelsroku un pateiks: „Mums ir jādomā par vides jautājumiem”? Amerikāņi to nedarīs. Mumsir jāizvirza šis jautājums. Kas sacīs: „Mēs vēlamies visā pasaulē saglabāt mieru un nodrošināt,ka konflikti neizvēršas karos?” Tas ir jādara mums, izmantojot savu vēsturisko pieredzi.

Ja mēs palūkojamies uz Tunisiju, kļūst skaidrs, ka cilvēki šajā valstī vēlas to pašu modeli,kāds mums ir Eiropā. Mums ir ļoti pievilcīgs dzīvesveids. Tāpēc, kad mēs apspriežam arlīgumu saistītus jautājumus, kad mēs runājam par veidu, kādā darbojas mūsu kontinents,un darbu, kas mums jāveic, mums ir jāskatās uz lielo attēlu, lai mūsu projekta nolūkos mēsiekarotu ne tikai cilvēku prātus, bet arī viņu sirdis. Tādā gadījumā mums ir pamats gaidīt,ka tas tiks pieņemts valstu līmenī

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta149. panta 8. punktu ).

Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Weber kungampar mana jautājuma izvirzīšanu, uz kuru, es ceru, priekšsēdētājs Barroso varbūt arī varētusniegt atbildi, jo tas ir galvenokārt adresēts viņam.


Es atbalstu nodomu, kas ir pamatā šīm līguma izmaiņām. Līdzīgi pārējiem, esmu noraizējiespar mehānismu. Bet vienkāršotā procedūra paredz, ka visu dalībvalstu parlamentiem, visu27 valstu parlamentiem, ir jāpiekrīt vismaz šo līguma izmaiņu pieņemšanai.

Dalībvalstu parlamentiem ir doti seši mēneši, lai izlemtu, ko tie var darīt. Mēs runājam parlēmuma pieņemšanu martā, Padomes lēmumu, kas tika pieņemts decembrī. Kā to iriespējams realizēt? Lai pieņemtu šo lēmumu, vai viņiem noteikti ir jāgaida līdz jūnijam?

Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! No vienas puses, ir svarīgi, laidalībvalstīm būtu kontrole pār līgumiem, kas ir iemesls, kāpēc grozījumi ir jāveic šajālīmenī. No otras puses, mēs saskaramies ar jautājumu, kas ir netieši ietverts daudzos citosjautājumos, kurus es esmu mēģinājis izvirzīt. Vai mēs to kārtīgi pārdomājam, vai mēs tamveltām pietiekami daudz laika, un pietiekami daudz laika tam, lai visu sīki pārrunātu? Vaiarī, cilvēka gaidas ir tik augstas, un globālo izaicinājumu spiediens ir tik liels, ka mumsjābūt ātrākiem un jārīkojas straujāk? Tāpēc jautājumu par laiku es neuzskatu par problēmu,taču mums ir jāsniedz atbildes. Mums uz to ir jākoncentrē uzmanība.

Priekšsēdētājs. - Nākamais runātājs sarakstā ir Martin Schulz kungs, no kura es esmusaņēmis vēstuli. Ja ir kādi pārpratumi par secību sarakstā, es tos varu izskaidrot pēc mūsudebatēm.

Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī vēstule ir adresēta jums personiski,nevis palātai.

Grozījumi līgumā vienmēr ir sarežģīti, arī vienkāršoti grozījumi. Tas, par ko mēs šeitdiskutējam, parāda, ka mēs atrodamies ārkārtīgi grūtā situācijā. Izteiciens „vienkāršotaprocedūra” noklusē to, ka šāda veida procedūra var arī ciest neveiksmi. Tā var ciest neveiksmišeit un arī kaut kur citur. Mēs esam teikuši, ka gadījumā, ja tā cietīs neveiksmi, mēs būsimļoti grūtā situācijā. Tāpēc mums vēlreiz ir pašiem sev jāuzdod jautājums, ko mēs varamdarīt, lai nodrošinātu, ka šī procedūra necieš neveiksmi. Tā ir patiesība, kurā mēsieklausāmies. Tas, vai neveiksmi cietīs tikai ratifikācijas procedūra, vai arī eiro projektskopumā, būs atkarīgs no valdību vadītāju apņēmības rīkoties saskaņoti un vienoti. Šajāziņā ir jau izteiktas daudzas saprātīgas piezīmes.

Es vēlētos pieminēt vēl trīs punktus, kuriem ir izšķiroša nozīme. Šodien, gadu pēc šīsnopietnās krīzes sākšanās, es vēlētos jums jautāt, kāda ir mūsu valūtas ārējā vērtība? Atbildeuz šo jautājumu ir: USD 1,35. Kad eiro pirmoreiz tika ieviests, šis pats skaitlis bija USD 1,17.Tagad tas ir sasniedzis USD 1,35 atzīmi. Starptautiskas valūtas vērtība tiek balstīta uz tāsārējo vērtību. Pēdējā gada laikā eiro ārējā vērtība ir bijusi ļoti stabila. Tomēr eiro iekšējāstruktūra nepavisam nav stabila. To nosaka valstu un valdību vadītāju nekontrolētinenoteiktā nostāja un dubultie standarti.

Problēma nav tajā, ka Eiropa nevarētu rīkoties konsekventi. Galu galā instrumenti ir ieviesti.Problēma ir tajā, ka Eiropa nevar vienoties par atbilstošu procedūru. Kad mēs sakām, kaEiropa nevar vienoties, mums vajadzētu arī piebilst, ka tas neattiecas uz mums, šeitklātesošajiem. Tas nav Eiropas Parlaments vai Komisija; tās ir suverēno dalībvalstu valdības,kas izveidojušas spēcīgu monetāro zonu, kas ir spējīga veikt ārējas darbības, bet kas navgatava radīt atsevišķus iekšējus instrumentus, kas vajadzīgi spēcīgas ekonomiskās unsociālās politikas un spēcīgas valdības politikas izveidošanai līdzās spēcīgai valūtai. Tas irkritiskais punkts.

Otrkārt, visam, kas Eiropā notiek, ir saistība ar līgumiem. Tomēr, kad kaut kas notieklīgumu ietvaros, un mēs nevēlamies kaut ko patvaļīgi izveidot ārpus līgumu ietvariem, jo


daži cilvēki apsver iespēju to izdarīt, Eiropas Parlamentam ir skaidrs, ka pamatā esošajaiiestādei ir jābūt centrālai iestādei līgumu ietvaros, proti, Komisijai. Mūsu darbībudemokrātisko leģitimitāti Eiropas līmenī, tiešā saistībā ar Eiropas Parlamentu, nosakaKomisija. Tāpēc tas, ko jūs paskaidrojāt, ir taisnība, tieši tāpat kā tas, ko ir sacījuši arīreferenti Brok kungs un Gualtieri kungs.

Trešajā punktā es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Eiropas risks slēpjas tajā apstāklī, ka tā irspēcīga, kamēr vien saskaņoti rīkojas kā lielākā ekonomiskā zona pasaulē, ar 500 miljoniemiedzīvotāju, bet, ja tā atļauj sev sadalīties 27 atsevišķās daļās, tad tā kļūst nevajadzīga.Diemžēl tas kļuva skaidrs notikumu laikā, kas norisinājās Vidusjūras otrā pusē. Ja Eiropaneieņem atbilstošu nostāju, tad tā zaudē savu nozīmi. Ja tā ieņem atbilstošu nostāju, tadar tās sociālo un ekonomisko modeli tā kļūs par globālās ekonomikas dzinēju un ietekmīgupartneri uz starptautiskās politiskās skatuves.

Jautājums, par ko mēs diskutējam šās vienkāršotās procedūras kontekstā, attiecas uz to,vai Eiropas Savienībai ir nākotne, vai arī tā sadalīsies atsevišķās valstīs un kļūs nenozīmīgaun nevajadzīga. Tas ir punkts, par ko mēs debatējam.

Ivo Strejček (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Lai kāda arī būtu mūsu saistība ar vienotovalūtu, eiro, es uzskatu, ka visu ES iedzīvotāju interesēs ir eiro un eiro zonas stabila attīstība,neatkarīgi no tā, vai mēs to izmantojam vai nē, ņemot vērā, ka mūsu ekonomikas ir ļotilielā mērā savstarpēji saistītas.

Tomēr, kad priekšsēdētājs Barroso aprakstīja Eiropas stabilitātes mehānismu, viņš lietojatādus vārdus kā „uzlabota pārraudzība”, „ekonomikas koordinācijas paplašināšana”, „budžetapolitikas koordinācija” un „sociālās politikas jomu saskaņošana”. Dāmas un kungi, taspaver ceļu fiskālās savienības izveidošanai, un ekonomikas vēsture mums apliecina, kafiskālās savienības nekad nav ilgi pastāvējušas bez politiskās savienības izveidošanas. Tāpēcmazākās pārmaiņas, par ko mēs šodien diskutējam, ir masveida pārmaiņas atsevišķām ESdalībvalstīm. Eiropas Savienība nākotnes vārdā piedzīvo politiskas pārmaiņas. Weber kungssacīja, ka „Eiropas pilsoņi vēlas redzēt spēcīgāku Eiropu”. Mums tas šeit ir bijis zināms visulaiku. Pajautāsim viņiem, jo Eiropas pilsoņi vairākas desmitgades vienkārši ir pieņēmuši,bet ne izlēmuši to, kas notiek Eiropas iestādēs.

Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Ir ierosināts jauns stabilitātes mehānisms.Vēlēšanu kampaņā Īrijā tās partijas, kuras visdrīzāk veidos jauno valdību, sola organizētatkārtotas sarunas par pašreizējo ES–SVF stingrās ekonomikas plānu, lai mazinātu tāstingrību. Taču tās ir tikai spekulācijas, un tas ir netaisnīgi un nedemokrātiski, ka Īrijasiedzīvotāji tiek aicināti balsot par neskaidriem pieņēmumiem.

Es vēlējos lūgt Barroso kungam kā Komisijas priekšsēdētājam neiejaukties Īrijas vēlēšanukampaņā, bet aizstāvēt Īrijas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības saņemt uz faktiem balstītuinformāciju, un uz taisnīgumu.

Komisārs Rehn vakar sacīja, ka atkārtotas sarunas par ES–SVF vienošanos viņam šķietotiespējamas, bet man ir četri specifiski jautājumi. Pirmkārt, vai atkārtotas sarunas iriespējamas tūlīt pēc tam, kad Īrijā savus amata pienākumus sāks pildīt jaunā valdība, unpirms jaunā mehānisma 2013. gadā? Otrkārt, vai tās nozīmētu aprēķināto procentu nežēlīgolīmeņu būtisku samazinājumu? Treškārt, vai finanšu spekulanti būtu spiesti paši uzņemtiessavus zaudējumus, tā vietā, lai mocītu Īrijas iedzīvotājus? Ceturtkārt, vai viņš saprot, kamums krīzi Īrijā izdosies novērst tikai ar tādu atkārtotu sarunu palīdzību, kas atcels budžeta


samazinājumus un nodrošinās nozīmīgus valsts ieguldījumus darbavietās, kamēr turpmākibudžeta samazinājumi un taupības pasākumi sagraus mūsu sabiedrību?

Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tiešām, cik vēl ilgi tas turpināsies?!Neveiksmīgais politiskais projekts — eiro — mūs jau ir spiedis divas reizes grozītLisabonas līgumu tā īsajā pastāvēšanas laikā. Mēs, protams, nedrīkstam aizmirst, kaLisabonas līgums tika sists Īrijas referenduma laikā. Īrijas iedzīvotāji sacīja „nē”, bet viņiturējās pret vēju; viņiem tika teikts, ka viņu ekonomika tiks aizsargāta, bet viņi tika maldināti,un tagad, kad Eiropas Savienība saskaras ar problēmu, tā neatkāpjas soli atpakaļ, lai pajautātu„ko mēs esam darījuši nepareizi”? Nē, jūs vēlaties turpmāku integrāciju un, lai mazās valstisciestu vairāk. Jūs vēlaties tās sodīt, ja tās iekļūs tālākās grūtībās, kas tādā gadījumā tāsnostādīs vēl sarežģītākā situācijā, un padarīs tās vēl vairāk atkarīgas no jūsu Eiropasimpērijas.

Es vēlos sacīt Barroso kungam: jā, Apvienotajai Karalistei, iespējams, ir problēmas arparādiem, bet tai nebija jāsniedz finansiāla palīdzība eiro zonas valstīm, piemēram, Īrijai,kad mums bija jāaizņemas nauda, lai to darītu vispirms.

Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Līguma grozīšana nav kaut kas tāds, pretko mēs varētu izturēties bezrūpīgi, jo īpaši ņemot vērā to, ka Lisabonas līgums prasīja vērāņemamu darbu un sarunas. Tāpēc šim Parlamentam un Padomei ir jābūt ļoti atturīgiem,tagad sākot tā grozīšanas procedūru. Šie grozījumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu vājākās eirozonas ekonomikas. Tomēr ir arī jāatbalsta to dalībvalstu nostāja, kuras neietilpst eiro zonā.

Šie Līguma grozījumi neko nemainīs tajā apstāklī, ka dalībvalstis nespēj dzīvot saskaņā arto nolīgumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Tie neatrisinās pamatā esošāsmilzīgā valsts budžeta deficīta problēmas, nedz arī padarīs ES konkurētspējīgāku uz globālāsskatuves. Tas ir tikai pagaidu pasākums, kam ir jādod mums vairāk laika, lai sakārtotuatsevišķās eiro zonas un mūsu kolektīvās mājas.

Katrai ES dalībvalstij ir jāskatās uz saviem valsts izdevumiem un nodokļu politiku unjāizdomā reālas programmas, lai atjaunotu mūsu ekonomikas. Viena teksta rindiņa, kaspievienota starptautiskam nolīgumam, lai gan ir vajadzīga, tomēr neaizstās reālas reformasun apdomību. Tāpēc ir jāparādās reālai stratēģijai konkurētspējas veicināšanai globālāmērogā.

Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētospateikties visiem debates dalībniekiem un Eiropas Parlamenta deputātiem par skaidri paustoatbalstu attiecībā uz Kopienas pieeju, spēcīgu Eiropas Savienību, un atbilstošu nozīmiturpmākajā mehānismā, par kuru mēs šodien diskutējam.

Mūsu viedoklis ir ļoti skaidrs, proti, mēs pilnīgi atbalstām Eiropas stabilizācijas mehānismaizveidošanu, un uzskatām to par ļoti svarīgu spēcīgākas un ekonomiski pārtikušākas Eiropasmozaīkas sastāvdaļu. Mēs strādājam pie palielinātas finanšu tirgu uzraudzības, labākasekonomiskās pārvaldības, ar mūsu sešiem likumdošanas priekšlikumiem uz galda. PirmoEiropas semestri mēs sākām ar mūsu gada izaugsmes pētījumu, un tam ir jābūt pēdējammīklas fragmentam.

Es arī domāju, ka ar šo pētījumu, mūsu šodienas debatēm, un pozitīvo lēmumu, kas,manuprāt, tiks pieņemts martā, mēs raidām ļoti skaidrus signālus visiem tiem, kas slēdzderības pret eiro. Ja jūs slēdzat derības pret eiro, jūs zaudēsit savu naudu. Tas ir ļoti svarīgsziņojums, kas jānosūta.


Tāpēc lēmums šajā jautājumā būs absolūti izšķirošs, bet es zinu, ka šim Parlamentam ir arīļoti svarīgi, ka mēs pilnīgi ievērojam Eiropas Savienības pilnvaras, mēs pilnīgi ievērojamEiropas Savienības iestāžu prerogatīvas un to nozīmi. Komisija, protams, noteikti uzskatīs,ka Eiropas tiesības vienmēr tiek ievērotas.

Kā mēs to formulējām savā atzinumā, Komisija arī ir gatava izmantot savu kompetenci,regulējot šos mehānismus, jo es uzskatu, ka tiem ir jābūt pilnīgi saskaņotiem ar uzlabotuekonomisko pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu (īpaši eiro zonas) ekonomikas unfinanšu politikas koordināciju un pārraudzību.

Daži no jums bija noraizējušies, ka mēs varētu izveidot divpakāpju Eiropu. Es domāju, kaKomisijas nostāja arī šajā jautājumā ir ļoti skaidra: lai arī par eiro valūtu primāri ir atbildīgaseiro zonas dalībvalstis, ir pilnīgi skaidrs, ka visiem turpmākiem sadarbības mehānismiemir jāpaliek atvērtiem citām valstīm, un visam darbam, ko mēs veicam, lai palielinātukonkurētspēju un konverģenci, ir jābūt veltītam visām 27 dalībvalstīm.

Tāpēc es uzskatu, ka process, kuram mēs virzāmies cauri un kurā finanšu tirgiem arī bijanozīme mūsu integrācijas paātrināšanas procesā, mūsu sadarbības ekonomiskās pārvaldībasjomā paātrināšanas procesā, ir jāvērtē ļoti atzinīgi, jo tas Eiropas Savienību noteikti padaraspēcīgāku.

Es vēlētos jo īpaši pateikties diviem referentiem, Brok kungam un Gualtieri kungam, parciešo sadarbību, par izvirzītajām idejām, kā arī par konsultācijām, kas Komisijai regulāribija ar šiem diviem referentiem. Es ticu, ka viņu labi paveiktā darba rezultātā tiks sagatavotsziņojums, ko Parlaments savlaicīgi apstiprinās, pirms lēmumu pieņems Eiropadome.

Mana pēdējā piezīme ir veltīta Higgins kungam no Īrijas. Viņš ļoti korekti citēja komisāruRehn, paziņojot, ka nolīgums iebelza Īrijai — nevis valdībai, bet gan Īrijai kā valstij. Mēs,protams, gaidām, ka visas turpmākās valdības respektēs šo darījumu. No otras puses, irpavisam skaidrs un acīmredzams, ka Komisija ir ļoti līdzjūtīga pret grūtībām, ko Īrija pašlaikpārcieš, un tā darīs visu iespējamo, lai Īrijā atbalstītu ātru atgriešanos uz izaugsmes ceļa.

Eiropas iestādes — gan Eiropas Savienība, Komisija, gan Eiropas Centrālā banka, gan arīSVF — ir sniegušas lielu ieguldījumu, lai stabilizētu situāciju Īrijā. Es esmu pārliecināts, kamēs visi kopā darīsim visu iespējamo, lai Īrijā turklāt atgrieztu izaugsmi un labklājību.

SĒDI VADA: G. PITTELLAPriekšsēdētāja vietnieks

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs debates skaidri parādīja, kaEiropas Komisija ir apņēmusies turpināt to ceļu, pa kuru tā bija sākusi virzīties,nedemokrātiskā veidā iegūstot apstiprinājumu Lisabonas līgumam. Jāatceras, ka sekojottā saucamās Eiropas konstitūcijas noraidījumam no Francijas un Nīderlandes iedzīvotājupuses, Eiropas Savienības līderi darīja visu, ko spēja, lai izvairītos no turpmāka referenduma.Pat pēc pirmā noraidījuma no Īrijas puses, viņi izmantoja visu iespējamo spiedienu, lainodrošinātu, ka pēc kāda laika notiktu jauns referendums.

Tagad ir pagājuši daži mēneši kopš jaunā līguma stāšanās spēkā, un viņi atkal mēģina mainītlietas ātri bez kādām publiskām debatēm, aiz bailēm no dažādu dalībvalstu iedzīvotājureakcijas, it īpaši no to puses, kas cieš no pieaugošās neoliberālās politikas sekām.


Tagad viņi vēlās izveidot patvērumu tā sauktajai “vienkāršotajai procedūrai”, lai noslēptufaktu, ka viņi groza svarīgu jautājumu, saistītu ar konstitucionalizāciju, ar domu tās pārveideipar pastāvīgu fondu, par Eiropas Stabilitātes fondu, ar tā sauktajā konkurences paktāiekļautajiem nepieņemamiem nosacījumiem ar tā stingrajām sekām uz sociālās politikasjomām: algu un pensiju devalvāciju un pensionēšanās vecuma palielināšanos.

13. Situācija Eiropas patvēruma sistēmas jomā pēc nesenā Eiropas Cilvēktiesībutiesas nolēmuma (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par situāciju Eiropas patvēruma sistēmasjomā pēc nesenā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma.

Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Cilvēktiesību tiesas21. janvāra nolēmums lietā M.S.S. pret Grieķiju un Beļģiju skaidri norādīja, ka ES steidzamijāievieš kopēja Eiropas patvēruma sistēma un ka mums jāpalīdz dalībvalstīm izpildīt savupienākumu nodrošināt piemērotu starptautisko aizsardzību.

Komisija ir vienmēr paudusi viedokli, ka ES acquis piemērošanā – un Dublinas regula irpašreizējā ES acquis patvēruma jomā būtiska sastāvdaļa – dalībvalstis nekad netiek atbrīvotasno pienākuma nodrošināt pamattiesību aizsardzību. Eiropas Savienības Tiesa atgādinājapar šo principu savā nolēmumā.

Nolēmums neietekmē Dublinas sistēmas funkcionēšanas pamatprincipus: ieviest skaidrusistēmu, lai identificētu, kura dalībvalsts ir atbildīga, pārbaudīt patvēruma piemērošanu,nodrošināt efektīvu piekļuvi bēgļa statusa noteikšanas procedūrai un novērst patvērumaprocedūras ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzot vairākus pieteikumus.

Tomēr Komisijas veiktais Dublinas sistēmas novērtējums liecina, ka tajā ir veicamiuzlabojumi. Jau 2008. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu pārskatītai Dublinas regulai,lai atrisinātu identificētos trūkumus. Tās mērķis bija palielināt gan attiecīgo patvērumameklētāju aizsardzības standartus, gan arī Dublinas sistēmas efektivitātes līmeni attiecībāuz dalībvalstu ieguvumu no tās.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta stingro atbalstu Komisijas priekšlikumiem un aicinuPadomi un Eiropas Parlamentu strādāt kopīgi pie sabalansēta kompromisa, kam sekotuuzlabota Dublina 2 regula.

Šādā kompromisā jāietver arī ārkārtas mehānisms, lai apturētu pārsūtīšanu gadījumos,kad uz patvēruma sistēmu kā pēdējo iespēju tiek izdarīts ārkārtējs un īpašs spiediens. Tassniegtu kopīgu, visaptverošu risinājumu lietās, kuras šodien izskata piesardzīgi, lai rastuuzticību un patiesu atbalstu Dublinas partneru starpā.

Komisija ir tikusi informēta par trūkumiem Grieķijas patvēruma sistēmā, kura ir pakļautaārkārtējam spiedienam, pateicoties lielajam jauktās migrācijas plūsmu skaitam tās teritorijāun pienācīgi funkcionējošas nacionālās patvēruma sistēmas neesamībai. Mēs jau esamveikuši pasākumus, lai tās pārskatītu.

Komisija 2009. gada novembrī sāka pārkāpumu procedūru pret Grieķiju, izsakot bažaspar dažādām ES tiesību normām. Grieķija pati ir apņēmusies pārveidot savu patvērumasistēmu, pamatojoties uz rīcības plānu, kas iesniegts Komisijai pagājušā gada augustā unietver tūlītējus un ilgtermiņa pasākumus. Kopš tā laika Grieķijā ir notikuši svarīgi grozījumitiesību aktos.


Vienlaikus Komisija kopā ar dalībvalstīm, UNHCR un ES aģentūrām ir iesaistīta nozīmīgospasākumos, lai sniegtu palīdzību Grieķijai. Šai atbalstā apvienota nozīmīga finansiāla unpraktiska palīdzība, lai veiktu reformas nacionālajā patvēruma sistēmā, robežu unatgriešanas pārvaldībā un lai efektīvāk izlietotu ES līdzekļus migrācijas pārvaldībai un arīlabākai sadarbībai ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar Turciju.

Ļaujiet man pabeigt, atgādinot, ka mūsu Savienība ir dibināta uz cilvēka cieņas, brīvības,demokrātijas, līdztiesības, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas vērtībām. Patvērums irvienas no cilvēktiesībām, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot un veicināt. Komisijair stingri apņēmusies strādāt, lai panāktu taisnīgu, efektīvu un uz aizsardzību vērstu kopīguEiropas patvēruma sistēmu. Tas ir vislabākais veids, kā kopīgi atbalstīt cilvēktiesības kāvienu no brīvības, tiesiskuma un drošības telpas svarīgajiem pīlāriem.

Manfred Weber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze,patvēruma politika ir ļoti aktuāls jautājums, ko esam atklājuši Lampedusā un Grieķijā. Tasir jautājums, kurš satrauc Eiropas iedzīvotājus. Mums vajadzētu lepoties ar to, ko esamsasnieguši Eiropā, ieskaitot mūsu kopējos standartus, patvēruma pieteikumu pienācīguapstrādi un veidu, kā mēs apejamies ar bērniem un ģimenēm. Mums vajadzētu lepotiespar to visu. Eiropa ir teritorija, kas piedāvā palīdzību un partnerattiecības tādiem cilvēkiemvisā pasaulē, kuri cieš no vajāšanas. Tomēr noteicošais faktors nav tas, ko mēs izklāstāmuz papīra Parlamenta komitejās, Komisijā un Padomē, bet gan tas, kas patiesībā notiek uzvietas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesen notiesāja Beļģiju un Grieķiju par pastāvošo tiesībuaktu neīstenošanu un neievērošanu. Tas skaidri norāda uz to, ka piemērošanas processnedarbojas.

Es vēlētos lūgt Komisiju nodrošināt straujāku progresu līdzās tās pastāvošajiem rīcībasplāniem. Mums ir jāspēj Eiropas Savienībā straujāk radīt un īstenot svarīgos standartus.Konkrētajā Grieķijas gadījumā es vēlētos uzsvērt, ka mums ir robeža, kuru var stiprināt noabām pusēm. Es esmu vīlusies par to, kā šai gadījumā ir rīkojusies mūsu partnere Turcija.Mēs ar Turciju esam parakstījuši atpakaļuzņemšanas līgumu, kurš liek valstij darīt daudzmazāk, nekā tai būtu bijis jādara, ja tā būtu Eiropas Savienības dalībvalsts. Tādēļ es uzskatu,ka mums no Turcijas vajadzētu sagaidīt lielāku apņemšanos šai jomā.

Neviens neapstrīd mūsu solidaritātes sajūtu. Mēs vēlamies sniegt praktisku palīdzību EiropasBēgļu fonda un Frontex veidā gan Grieķijas gadījumā, kurā palīdzība jau tiek sniegta, ganLampedusas, Itālijas gadījumā. Eiropas solidaritāte netiek apšaubīta. Tā šobrīd ir vajadzīgavairāk kā jebkad.

Stavros Lambrinidis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau Tiesasnolēmums to ir parādījis, mēs esam iesprostoti Dublinā II. Nevienlīdzīga pienākumusadalījuma rezultātā dalībvalstu starpā ir bijušas domstarpības par to, kura ir atbildīga, unnu jau vairākus gadus sūdzības ir tikušas iesniegtas gan turp, gan atpakaļ, nelaimīgajiembēgļiem paliekot iesprostotiem pa vidu.

Nesen 90 % imigrantu un patvēruma meklētāju Eiropā ieradās caur Grieķiju. Šobrīd saistībāar Alžīriju spiediens ir novirzījies uz Itāliju. Cik ilgi konkrētas partijas turpinās izlikties, kašī ir Grieķijas, Itālijas, Maltas vai Kipras problēma? Mūsu robežas ir Eiropas robežas. Mūsuattīstības politika, mūsu ārpolitika vai drīzāk to trūkums ir Eiropas jautājumi.

Mana valsts ar stingru Eiropas Komisijas atbalstu nesen ir veikusi milzīgus soļus patvērumasituācijas uzlabošanas virzienā. Tomēr ar to acīmredzami nepietiek. Jaunajai Dublinasregulai jāpieliek punkts masveida atgriešanām pirmajā dalībvalstī. Dalībvalstu starpā ir


jāizveido pienācīga, pamatīga solidaritāte. Tas ir tas, ko Parlaments ir mudinājis darīt. Irpienācis laiks dažiem Padomes locekļiem izbeigt tēlot Pontius Pilate un mazgāt rokasnevainībā.

Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Cilvēktiesībutiesas nolēmums skaidri norāda uz to, ka Beļģija un Grieķija ir pārkāpušas EiropasCilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. un 13. pantu. Tādējādi abas šīsvalstis ir vainojamas par cietsirdīgu un pazemojošu apiešanos ar afgāņu patvērumameklētāju, jo viņš tika pārsūtīts no Beļģijas uz Grieķiju. Diemžēl šis gadījums nepavisamnav unikāls. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmums ir kā precedents un tādēļ ir ļotisvarīgs.

Kā par Dublina II regulas pārskatīšanu atbildīgā Parlamenta referente es atzinīgi vērtēju šonolēmumu. Tas pietiekami skaidri demonstrē, ka visām dalībvalstīm jāpārtrauc cilvēkupārsūtīšana uz Grieķiju, kamēr tur turpina pastāvēt tāda situācija, kāda ir šobrīd. Tādemonstrē arī solidaritātes nepieciešamību Eiropā. Ja mēs esam nopietni apņēmušiesizveidot kopēju patvēruma sistēmu līdz 2012. gadam, tad mums ir kopīgi jāuzņemasatbildība un jāpalīdz vienam otram.

Es vēlētos jautāt Komisijai, vai šis nolēmums maina Komisijas viedokli par Dublinas sistēmukā kopējās patvēruma sistēmas stūrakmeni, un es vēlētos zināt, vai Komisijai ir pieejamastatistika, kas norāda pamatu, uz kāda dalībvalstis balsta savus lēmumus par pārsūtīšanu.Ir būtiski, lai mēs izvairītos no vēl citiem tamlīdzīgiem gadījumiem.

Parlamentam ir skaidra nostāja par Dublinas regulu, un mēs šobrīd ar nepacietību gaidām,kad būs iespēja sākt sarunas. Mūsu prioritātes ir aizturēšanas jautājums, solidaritātesmehānisms, nepilngadīgo tiesības un konkrētāki noteikumi par tiesiskās aizsardzībaslīdzekļiem. Es ceru uz jūsu atbildi, Malmström kundze, un uz mūsu teicamās sadarbībasturpinājumu.

Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Tātad jautājumsir par to, ko mēs darīsim pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECHR) ir paziņojusi: „Jūsvairs nedrīkstat sūtīt patvēruma meklētājus atpakaļ uz Grieķiju!” Manā valstī, Nīderlandē,tieslietu ministrs nāca klajā ar priekšlikumu risinājumam. Viņš paziņoja: „Mēs ļoti steidzamiveiksim pasākumus, lai palīdzētu grieķiem stingrāk uzraudzīt savas robežas, izveidot viņupatvēruma sistēmu, un tad mēs varēsim sūtīt jebkuru Dublinas pieprasītāju atpakaļ uzGrieķiju.” Protams, tas rezultātā nav vispār nekāds risinājums.

Jo Parlamentā visa politiskā spektra partijas ir paziņojušas, ka mums Dublinas sistēmājāievieš solidaritātes klauzula. Ja tas nenotiks, dienvidu valstīm vienmēr būs lielāka darīšananekā manis paša valstij pie Ziemeļjūras, kurā nav redzams ļoti daudz bēgļu kuģu piestājampie tās krastiem.

Komisāre, no imigrantu pieplūduma Lampedusā mēs varam pārliecināties, ka pat tad, jaesat spējīgi ļoti smagi strādāt, lai uzraudzītu savas robežas, jums jābūt arī gataviemnegaidītiem notikumiem. Vai jūs piekrītat Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, kaDublinas sistēma šobrīd ir driskās, un kad mēs redzēsim kādu impulsu Dublinas sistēmasgrozīšanas virzienā? Vai jūs mums šai ziņā piekrītat, ka dots devējam atdodas un kaziemeļvalstis tagad ir spiestas izrādīt solidaritāti?

Es vēlētos arī dzirdēt jūsu viedokli par pagājušās nedēļas Strasbūras tiesas nolēmumu, kurāizklāstīts, ka 39. panta gadījumu, tas ir, pieteikumu par izraidīšanas apturēšanu skaits


pagājušajā gadā ir palielinājies par 4000 %, jo cilvēki saprot, ka Dublina vienkāršinedarbojas.

Pēdējais, ko es vēlētos pateikt, ir tas, ka lietā starp Jūrniecības atbalsta dienestu (MSS) unBeļģijas varasiestādēm gala rezultāts bija tāds, ka vainīgas bija Beļģijas varasiestādes. Tāmbija jāapmaksā vislielākais finanšu prasījums. Tās bija nolaidīgas. Kad mēs varam, sagaidītizmaiņas Dublinas sistēmā, lai šie cilvēki vairs netiktu pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta149. panta 8. punktu)

Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Sargentini kundze! Kādēļ es nedzirdējujūs sakām, ka tā ir Turcija, kas rīkojas slikti, ļaujot visiem šiem cilvēkiem sākotnēji ieceļotTurcijā? Kādēļ es nedzirdēju jūs sakām, ka pārāk sarežģītos Eiropas tiesību aktus patvērumajomā ļaunprātīgi izmanto tik daudz cilvēku, cilvēku tirgotāji un laimes meklētāji tikai unvienīgi tādēļ, ka tie ir pārāk sarežģīti? Kādēļ jūs to nesakāt?

Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Paldies, priekšsēdētāja kungs, par man doto iespējuatbildēt uz šo jautājumu.

Es domāju, ka mums vispirms jāmeklē vaina pašiem sevī. Eiropa ir radījusi jucekli pati savāpatvēruma sistēmā. Kamēr mēs turpināsim to darīt un kamēr mēs arvien nevēlēsimiespalīdzēt Grieķijai reizi par visām reizēm tikt galā ar patvēruma meklētājiem un nodrošināt,lai mums visiem būtu vienota procedūra, kādā novērtēt, vai kāds ir vai nav patiess politiskaisbēglis, mēs nekad nevarēsim novelt vainu uz citiem.

Es piekrītu jums, Madlener kungs, ka cilvēku tirgotāji ir jāapcietina un ka Turcijai tiešāmbūtu jāizveido pienācīga patvēruma sistēma, tāda sistēma, kas atzīst politiskos bēgļus, kurineierodas no Eiropas Savienības, bet no citurienes. Ņemot vērā minēto, es pirmkārt meklētumūsu pašu vainu un nākamo rindā liktu mūsu pašu Parlamentu.

Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. –. Priekšsēdētāja kungs! Es teiktu komisārei, ka irskaidrs, ka mēs strādājam ar sistēmu, kas ir bojāta. Skaidrs ir tas, ka Eiropas tiesas ir pretrunāEiropas tiesību aktiem. Mums vairs nav darīšana ar situāciju, kurā tiek īstenoti tiesību akti,bet gan tie tiek interpretēti jaunā veidā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienība ir vislabāk piemērota, lai imigrācijas problēmas risinātuar niansētu sistēmu, kas nav diktatoriska, nevis ar harmonizētiem Eiropas tiesību aktiemvai Eiropas tiesu morāliem nolēmumiem, bet to vietā ar solidaritāti, sadarbību un labusazināšanos Eiropas kaimiņu starpā.

Mums ir jāatceras, ka jebkāda nasta, kas tiek atslogota vienā vietā, netiek vienkārši pārnestauz citu vietu. Protams, mums ir pienākums pret citām ES dalībvalstīm un cilvēkiem, kurimeklē drošāku un brīvāku dzīvi, bet nesenais Tiesas nolēmums norāda uz lielākāmproblēmām, kas ir attiecības starp Eiropas tiesām, Eiropas likumdevējiem un dalībvalstīmun to veikto kontroli uz savām robežām.

Komisāre, man būtu interesanti zināt, kā Komisija gatavojas risināt šos jautājumusilgtermiņā. Vai jūs lūdzu varētu apliecināt Parlamentam, ka mēs vienkārši neķersimies pievairāk ES tiesību aktu radīšanas, kurus bez šaubām kādā brīdī nākotnē sagraus Eiropastiesa, bet tā vietā pastāstiet mums, kā mēs varam efektīvi atbalstīt Grieķiju un citasdalībvalstis, kuras šobrīd strādā ar šādām nastām?


Cornelis de Jong, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlosizteikt pateicības un atbalsta vārdus komisārei Malmström. Viņa pareizi pagājušonedēļaicināja dalībvalstis atkal veikt pasākumus pie visas patvēruma paketes. Tā patiešām navpasūtījumu ēdienkarte.

Pēkšņais tunisiešu bēgļu pieplūdums ir tam svaigs pierādījums. Itālijai ir vislielākās grūtībasnodrošināt, lai tiktu ievērota pienācīga uzņemšana un patvēruma procedūras. Ja pārējāsdalībvalstis turpinās vienkārši neko nedarīt un vērot, tas būs tikai laika jautājums, kamērEiropas Cilvēktiesību tiesa nolems, ka patvēruma pieteikumu pārsūtīšana uz Itāliju irjāaptur, kā tā patiesībā izdarīja Grieķijas gadījumā.

Tādēļ katra interesēs ir izstrādāt ārkārtas procedūru Dublinas sistēmas ietvaros, kā topatiešām ierosināja Komisija, un steidzami noslēgt saistošus līgumus par uzņemšanu unaugstas kvalitātes patvēruma procedūru.

Es vēlētos no komisāres dzirdēt, vai viņa uzskata, ka attiecīgie Eiropas Parlamenta deputātivarētu viņai vēl kā palīdzēt, lai pārliecinātu dalībvalstis beidzot veikt šīs ļoti vajadzīgāsdarbības. Jebkurā gadījumā viņa var paļauties uz manu apņemšanos.

Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Nīderlandei atkal nākas strēbt Grieķijasievārīto putru! Vispirms Nīderlandes nodokļu maksātājiem bija jāsamaksā miljardiem eiro,lai izpirktu šo gandrīz bankrotējušo valsti, un tagad mēs esam iejūgti ar diviem tūkstošiempatvēruma meklētāju no Grieķijas, kurus mēs nedrīkstam sūtīt atpakaļ.

Nīderlande nevēlas šos patvēruma meklētājus. Nīderlande ir pietiekami daudz cietusi unturpina ciest no masveida imigrācijas un neizdevušās multikulturālā eksperimenta.Nīderlande vēlas mazāk imigrantu, kuriem nav perspektīvu, un Eiropai jāsāk ievērot daudzstingrāka imigrācijas politika. Pretējā gadījumā Eiropa pārtaps par Eirābiju.

Tomēr Grieķija arī ir tās sliktās kaimiņvalsts Turcijas upuris. Tādēļ Grieķijai vajadzētuuzbūvēt sienu, lai neielaistu turku emigrantus un emigrantus, kuriem Turcija ļauj tranzītāšķērsot tās teritoriju. Mums, protams, vajadzētu sodīt Turciju par nelegālo imigrantunodrošināšanu ar pāreju uz Grieķiju.

Visbeidzot, Eiropas tiesību aktiem patvēruma jomā vajadzētu būt daudz stingrākiem. Būsimgodīgi: 99 % patvēruma meklētāju patiesībā nemaz nav patvēruma meklētāji, bet ganekonomiskās veiksmes meklētāji, kuri ļaunprātīgi izmanto mūsu tiesību aktus patvērumajomā.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es turpināšu debates ar šāduhipotēzi: mēs esam redzējuši jukas Vidusjūras reģiona un arābu valstīs. Mēs zinām, kadaudzi šo valstu pilsoņi cer atrast labāku likteni Eiropā. Tas jau ir dzīves fakts, un es baidos,ka hipotēze, kuru es grasos izvērst, drīz kļūs par vēl vienu dzīves faktu.

Pilsoņi pamet šīs trešās valstis, lai dotos uz Eiropu. Tie ierodas Lampedusā — mēs esamredzējuši problēmas, kādas tur ir izveidojušās — vai mēģina sasniegt Grieķiju caur Turciju,izmantojot iespēju nepieprasīt vīzu, pamatojoties uz līgumiem, kādi daudzām šīm trešāmvalstīm ir noslēgti ar Turciju. Citi dodas uz Maltu, daži iespējams dodas uz Portugāli unSpāniju. Tad daži no viņiem pieprasa patvērumu. Tas ir pats par sevi saprotams, ka šeitatkal tiks piemērota Dublina II. Mēs zinām, ka, lai arī daži patvēruma meklētāji tad iesniegsapelāciju par šiem jautājumiem, atkal būs notiesājoši nolēmumi, tādi paši, kādi mums irbijuši līdz šim un kurus būs pieņēmušas nacionālās tiesas, pirms mēs pat tiksim līdz Eiropastiesas nolēmumam. Tādēļ neiedomāsimies neko citu.


Tad vēl ir šāda situācija: daži tiek apcietināti un viņiem nebūs tiesību uz patvērumu. Esmupārliecināts, ka jūs zināt, ka saskaņā ar līgumu, par kuru veiktās sarunas Komisija nupatpaziņoja par pabeigtām, lai tos, kas ierodas caur Turciju, atgrieztu Turcijaiatpakaļuzņemšanai, mums būs jāgaida divi gadi, lai līgums stātos spēkā, un vēl trīs gadi,kas ir pārejas periods attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas kopā veido piecusgadus. Citiem vārdiem sakot, tiem, kuri tiks apcietināti šai laikposmā, pamatojoties uz piemums pastāvošo krīzi, būs jāgaida līdz 2016. vai 2017. gadam, lai Turcija viņus pieņemtuatpakaļ.

Ļaujiet man pateikt, ka, pastāvot šāda veida vadībai, mani māc bažas, ka Eiropa šobrīd navuzdevumu augstumos.

Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka vienmēr ir lietderīgipašiem sev atgādināt par virkni apņemšanos un jo īpaši par to, kas tika veikta 2008. gadaoktobrī ar Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, ar kuru tika paziņots, ka ir pienācislaiks uzņemties jaunas iniciatīvas, lai pabeigtu kopējas Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu,un tādējādi piedāvāt augstāku aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā.

Vairāk nekā divus gadus pēc šā solījuma Komisijas priekšlikumi ir uz apspriežu galda.Tomēr nevar nepamanīt, ka šī Eiropas patvēruma sistēma un harmonizācijas process kautkādā ziņā cenšas izlauzties dienas gaismā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nesenais nolēmums manā uztverē ir būtisks pavērsiens. Tasacīmredzami uzsver Grieķijas patvēruma sistēmas trūkumus, bet tas arī sniedz skaidruvēstījumu laikā, kad Grieķija sāk pārveidot savu patvēruma sistēmu un tai pašā laikāuzņemties cita veida iniciatīvas.

Tomēr, izņemot šo konkrēto situāciju, šis nolēmums vispārīgāk apšauba visu Eiropaspatvēruma sistēmu kopumā, īpaši attiecībā uz vienu no tās pamata komponentiem —Dublinas regulu — un tās galveno priekšnoteikumu, nacionālo patvēruma sistēmulīdzvērtību Savienībā. Šis nolēmums parāda, kā paradoksāli kopējā Eiropas patvērumasistēma ir radījusi sava veida netaisnību gan patvēruma meklētājiem, gan dalībvalstīm.

Pēc šā nolēmuma nekavējoties ir jāveic skaidri pasākumi. Kamēr Grieķijā nav izveidotadarboties spējīga patvēruma sistēma, dalībvalstīm ir jāaptur patvēruma meklētāju atgriešanaGrieķijai un ir jāizmanto šīs regulas suverenitātes klauzula, kura ļauj tām uzņemties atbildībupar pieteikumu izskatīšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) nolēmums sūta signālu arī visām iesaistītajām pusēm.Es domāju, ka šim nolēmumam vajadzētu kalpot kā katalizatoram harmonizācijas unpārstrādāšanas procesā, īpaši attiecībā uz Dublinas regulu.

Pirmkārt, tas, protams, attiecas uz pārsūtīšanas apturēšanas mehānismu, kuru es nupatpieminēju un kuru piedāvā Komisija. ECHR nolēmums no vienas puses paver jaunu gaismušim mehānismam un no otras puses — Eiropas iekšējai solidaritātei. Apturēšanai vajadzētuizraisīt diskusiju atsākšanu par manis pieminēto apturēšanas mehānismu skaidri norādītosapstākļos.

Otrkārt, izņemot šo mehānismu, apturēšanai jākalpo arī kā ietekmes līdzeklim — vaivismaz es ceru, ka tas kalpos — lai sniegtu atbalstu sarunu laikā par citiem grozījumiemregulā, kurus ierosina Komisija, kā arī cita starpā par tiem, kas attiecas uz garantijām, konodrošina šis instruments.


Visbeidzot, ECHR noteiktajai apturēšanai būtu jāliek mums sākt domāt par neaizsargātību,kāda piemīt situācijai, kurā nonākuši patvēruma meklētāji. Tai vajadzētu arī likt ieviestpārsūdzības mehānismu, lai apturētu to patvēruma meklētāju pārsūtīšanu, par kurupārsūtīšanu lēmumi ir pieņemti, piemērojot Dublinas regulu.

Šodien daudzas brīdinājuma gaismas ir sarkanas, tās mums vēsta, ka ir laiks pārskatīt šoregulu un no jauna izveidot patiesu kopēju patvēruma sistēmu, kas balstīta uz solidaritātiun atbildību.

Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze! Mēs šodienrunājam par nolēmumu, ko pieņēma Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tas galu galā ir par Beļģiju,bet tas attiecas uz katru Eiropas Savienības dalībvalsti. Arī Vācija ir nolēmusi vairs nesūtītpatvēruma meklētājus atpakaļ uz Grieķiju.

Kā jau minēja viens no maniem biedriem, mums ir jāpajautā sev pašiem, vai mēs vēlamiesuzbūvēt sienas apkārt Eiropai, vai arī mēs vēlamies saglabāt un attīstīt tiesības uz patvērumu,kaut ko, ko es kā liberāle, ļoti atbalstu. Tomēr tas nozīmē arī to, ka mums katram patvērumameklētājam ir jādod iespēja uz pienācīgi organizētu procesu. Mums ir jāapzinās, ka tas navtaisnīgi un liecina par solidaritātes trūkumu, ja mēs ļaujam dienvidu valstīm pašāmuzņemties visu nastu. To ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ šīs valstis ir tikušas pakļautaspalielinātam bēgļu pieplūdumam. Lampedusā tā ir noticis pašreizējo notikumu dēļ Tunisijā.Tomēr tā ir arī situācija, kas turpinās un ar kuru vietējās patvēruma iestādes netiek galā.

Nesenā liberalizācija attiecībā uz Kosovu arī izraisīja milzīgu patvēruma meklētājupieplūdumu Vācijā tikai dažas nedēļas atpakaļ. Mums arī bija problēma, ka mēs sākotnējinespējām pienācīgi apstrādāt visus pieteikumus. Tādēļ, ja mēs patiešām vēlamies saglabātšīs tiesības uz patvērumu, mums ir jāpārstrukturē sistēma tā, lai nodrošinātu, ka tā sniegtuvairāk solidaritātes nākotnē. Dublina II nevar turpināt darboties tās pašreizējā formā.

Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Afganistānas pilsonis, kurš minēts Cilvēktiesību tiesas nolēmumā, nebija imigrants, viņšneizmantoja ļaunprātīgi sistēmu un nebija cilvēktirdzniecības upuris. Turklāt uz viņuneattiecās Ženēvas konvencija, jo viņš netika vajāts. Viņš bija patvēruma meklētājs, līdz arto viņam būtu papildu aizsardzība un starptautiskā aizsardzība. Tādēļ šis nolēmums irsvarīgs, pateicoties precedentam, kādu tas rada.

Cik daudz cilvēku varētu gaidīt nolēmumus, kas apstrīdētu noraidītus patvērumapieteikumus? Cik daudz cilvēku varētu pieprasīt kompensāciju par procesa novilcināšanu?Kas notiktu, ja būtu vairāk nekā tūkstotis Cilvēktiesību tiesas nolēmumu pret dalībvalstīm?Kas notiktu ar Eiropas reputāciju?

Vai mēs varam turpināt uzskatīt sevi par pamattiesību čempioniem, ja mēs izturamies pretno karadarbības bēgošiem patvēruma meklētājiem sliktāk nekā, ja viņi būtu noziedznieki?

Komisāre, patvēruma meklētāji — vai nu tie ir bēgļi, vai saņem papildu aizsardzību — vargaidīt procedūru pabeigšanu aizturēšanas centros līdz pat septiņiem mēnešiem, bezjebkādām procesuālajām tiesībām. Vai tas ir humāni?

Patvēruma pakete ir bijusi iestigusi pārāk ilgi, un kopējā patvēruma sistēma nepastāv,Weber kungs. Tāpat arī visās dalībvalstīs nav vienādas procedūras. Trūkst solidaritātes, kasir iemesls situācijai, kurā mēs šobrīd atrodamies.

Afganistānas pilsonim tika izmaksāta kompensācija par nemateriālo kaitējumu, nevispamatojoties uz Dublinas regulu, bet pamatojoties uz to, cik lielu kompensāciju par


nemateriālo kaitējumu var pieprasīt no karadarbības bēgošie, kuri vairākus gadus pavada,dodoties no vienas nometnes uz otru? Mēs esam noguruši no sarunām par ļaunprātīguizmantošanu un cilvēktirdzniecību. Vai tas nebūs tas gadījums, kad mēs vēlamies skatītiescitā virzienā un noliegt tādas situācijas pastāvēšanu, kuru mēs atkal un atkal cenšamiesnoliegt? Dublinu patiešām var pilnveidot, bet ir jāpaveic daudz vairāk. Tas, Komisāre, irsteidzami.

Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas tiesas nolēmums ir ne tikdaudz nosodošs pret Beļģiju vai Grieķiju, cik tas ir nosodošs pret Dublinas regulu, jo tiešišī pati Dublinas regula, kas ļāva Beļģijai pārsūtīt afgāņu personu atpakaļ uz Grieķiju. Tasnav taisnīgi. Nav taisnīgi, ka robežvalstis vienpusēji uzņemas nastu, jo, būsim atklāti,robežvalstīm nav tur jābūt par policistiem vai robežsargiem priekš pārējām EiropasSavienības valstīm.

Tādēļ, sekojot Eiropas Savienības Tiesas pieņemtajam nolēmumam, tagad ir skaidrs, ka, jaEiropas valsts pārsūta patvēruma meklētāju atpakaļ uz citu Eiropas valsti, kura ir pakļautamilzīgam spiedienam, tā rīkojas pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Tādas valstis kā Vācija un Apvienotā Karaliste jau ir sākušas to atzīt un ir apturējušaspārsūtīšanu. Tomēr tas, kas mums ir vajadzīgs, ir Dublinas regulas grozīšana nekavējoties.

Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Iemesls, kādēļ es jūtunepieciešamību runāt šodienas sēdē, ir saistīts ar to, ka nav apspriests Kipras jautājums unimigrācijas problēma, ar kuru mēs saskaramies.

Kiprā, mazā valstī ar pusmiljonu iedzīvotāju, katru dienu ir tādu imigrantu pieplūdums,kuri šķērso Zaļo līniju no okupētajām teritorijām un kuru skaits sasniedz 30 līdz 50 dienāuz pusmiljonu iedzīvotāju.

Mums nav aizturēšanas centru patvēruma meklētājiem. Tā rezultātā, ja viņu pieteikumstiek noraidīts, mēs nevaram dienas beigās viņus nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņiieradušies. Viņi ieceļo caur okupētajām teritorijām, lielākā daļa iznīcina savus dokumentus,un būtībā šie imigranti paliek uz salas.

Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze! Mums noteiktinav vajadzīgas sienas, lai atrisinātu šo patvēruma problēmu. Tika izvirzīts priekšlikumsuzsliet sienu, kas ir iemesls tam, kādēļ es nolēmu runāt. Ikviens, kurš saka kaut ko tādu, irpilnīgi pārpratis Eiropas vērtības.

Priekš mums tās ir viss, kas saistīts ar pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzību. Parcilvēkiem, kuri ir aizbēguši no savas dzimtenes un meklējuši patvērumu Eiropā jebkādaiemesla dēļ, un par cilvēkiem, kuri labprātīgi ir iekāpuši pārpildītā kuģī un riskējuši ar savudzīvību, mēs nevaram pateikt: „Mēs vēlamies nosūtīt šos cilvēkus atpakaļ pirms tie patieradušies.” Mums priekš šādiem cilvēkiem ir vajadzīgas saprātīgas patvēruma procedūras,kuras pienācīgi darbojas. Mēs nevaram Dienvideiropas valstis, kurās šie cilvēki ierodas,atstāt vienas pašas, risinot šo problēmu. Šai jautājumā es pilnīgi piekrītu savai kolēģeiHirsch kundzei.

No cita skatu punkta ir nepareizi teikt, ka mēs vēlamies, lai šie cilvēki paliktu ārpus Eiropasun mēs nevēlamies viņus uzņemt. Eiropā notiek demogrāfiskās izmaiņas, un nākotnēmums būs vajadzīga integrācija un arī patvēruma meklētāji, kuri vēlētos palikt šeit. Tasnav tikai cilvēciskuma, bet arī veselā saprāta jautājums. Šā iemesla dēļ mums ātri jārodrisinājumi šai problēmai.


Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesasnolēmumu patvēruma sistēma Grieķijā ir nehumāna. Tā tas ir tādēļ, ka līdz gala lēmumapieņemšanai var paiet līdz pat pieciem gadiem. Taču šīs procedūras notiek ilgi visā Eiropā,jo tiek teikti meli, dedzināti vai viltoti dokumenti, ignorēti lēmumi, un patvēruma sistēmuir diezgan vienkārši savtīgi vai ļaunprātīgi izmantot. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kadnav patiesa iemesla patvērumam un pēc gadiem ilgušas procedūras pieteikuma iesniedzējspēkšņi pieprasa uzturēšanās tiesības humānu apsvērumu dēļ.

Ņemot vērā neizdevušos ES patvēruma sistēmu, mums beidzot jābūt godīgiem un jāatzīst,ka ES nevar pieņemt ekonomiskos migrantus no visas pasaules, īpaši tad, ja tai pašā laikātā tērē miljardiem eiro attīstības palīdzībai un demokrātijas atbalstīšanai tajās valstīs, nokurām nākuši šie cilvēki.

Mums beidzot ir vajadzīga skaidra definīcija tiesībām uz patvērumu, kas ir cieši saistīta arŽenēvas konvenciju, lai izbeigtu ekonomisko migrāciju. Tai jāietver arī pienākums nopatvēruma meklētāju puses sadarboties procedūras laikā. Tas novērsīs juridisko pamatojumumaldināšanai ar humāniem apsvērumiem.

Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Progresīvā vīzuatcelšana no vienas puses un svaigs migrācijas plūsmu pieaugums no otras puses nozīmēto, ka patvēruma paketei patiešām jākļūst par prioritāti Padomē. Ja to atbalstīs Komisija,šai iniciatīvai būs pozitīvs efekts, regulējot sarežģītu jautājumu un paredzot vienotustratēģiju, lai piemērotu lēmumu, kuru mēs šodien apspriežam, kā arī radot iespēju izvairītiesno pārsūtīšanām, kā tās, kuras mēs šodien apspriedām.

Acīmredzami mēs esam par cilvēktiesību aizsardzību, kaut arī sasaistot šo prasību ar stingruprasību pārbaudi. Komisāre, tā kā situācija ir kļuvusi nepastāvīga, mums šobrīd ir jāsākmeklēt pozitīvs noteikumu kopums un skaidra normatīvā sistēma. Šis ir nozīmīgs solis,kuru esmu pārliecināts, ka ar jūsu palīdzību var nosūtīt Padomei izvērtēšanai pietiekamiīsā laikposmā.

Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mans jautājums būs ļoti īss, jodebates ir bijušas ļoti blīvas un man ir sajūta, ka, izņemot konkrētus ekstrēmus elementus,mums ir kopīgas bažas.

Es vēlētos jautāt komisārei, kā viņa grasās reaģēt uz šo ideju uzsliet sienu starp Turciju unGrieķiju, kas ir vērsta pret tradicionālajām vērtībām, pat ja to var izskaidrot ar ļoti spēcīgospiedienu, kāds radīts šai valstij, kā arī tad, kā daži biedri ir teikuši, ja apstākļi ir īpaši sliktitiem, kuri nonāk aizturēšanas centros.

Pat ja dalībvalstīm ir brīvas iespējas radīt pašām savus uzbūves plānus — pat ja tas nozīmēuzbūvēt sienu, pat ja tas ir nereāls risinājums — mēs, eiropieši, esam īpaši iesaistīti gancikliski tajā, kas notiek Lampedusas salā un ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem, ganstrukturāli situācijā, kāda valda dienvidu valstīs.

Tādēļ ir pienācis laiks steidzami pārskatīt Dublinas regulu, lai mēs varētu uzņemties kopīguatbildību pār šīm situācijām visā Eiropā, izrādot solidaritāti un humānu pieeju. To mēsvarēsim izdarīt vienīgi izstrādājot jaunu Eiropas patvēruma tiesību aktu, kaut ko, kas kļūststeidzamāks kā jebkad.

Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi,vērtības, uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība — cilvēktiesības un pamattiesības — nevartikt izvirzītas apspriešanai. Eiropas tiesas nolēmums liek steidzami izdarīt apsvērumus un


ātri un efektīvi rīkoties. Šis nolēmums liek izstrādāt, definēt un īstenot vienotu stratēģijuun kopīgu apņemšanos. Patvēruma procedūras jāizskata nekavējoties un pēc iespējasvislabākajā veidā.

Tomēr Eiropa nevar pamest tās robežvalstis, kurām nākas pārvaldīt ārkārtas migrāciju,kura ietekmē ne tikai šīs valstis, bet paplašinoties ietekmē visu Eiropu. Robežvalstis vienaspašas nevar uzņemties visu atbildību par izmaksām un organizēšanu, kas vajadzīgas, laiizskatītu patvēruma pieteikumus, kuri bieži prasa daudz laika un rūpīgu izvērtēšanu. Šielaikposmi un rūpīgā izvērtēšana nedrīkst ietekmēt migrantu cieņu, kura ir jāaizsargāvienmēr un jebkurā gadījumā.

Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem,kuri piedalījās debatēs. Šis nolēmums ir ārkārtīgi interesants, bet tas pilnīgi nesagrauj šobrīdpastāvošo Dublinas sistēmu. Tā vairāk vai mazāk darbojas un neatkarīgi no nolēmuma jauuzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu. Tomēr tas uzsverdažus būtiskus jautājumus, un tādēļ mums ir jāpārveido Dublinas konvencija un ir jāuzlabotā.

Tādēļ Komisija ir ierosinājusi uzlabojumus, un es ļoti priecājos uzzināt, ka jūs pie tiemstrādājat un kas jūs arī saskatāt nepieciešamību pēc kāda ārkārtas mehānisma tajā. Mēs jūspilnīgi atbalstām šajā ziņā.

Mums ir arī jāpaātrina mūsu darbs, lai ieviestu kopēju patvēruma sistēmu. Lielākā daļacilvēku šeit tam ir piekritusi, un es esmu ļoti pateicīga par darbu, ko jūs darāt. Vislabākaisveids, kā to panākt, ir turpināt darbu, publicēt ziņojumus un mudināt padomi sākt sarunas.

Šodien starp dalībvalstīm pastāv pārāk daudz atšķirību, un tas nerada pastāvīgumu. KopējāSavienībā ar kopējām vērtībām un ar kopēju starptautisko standartu un konvencijupiemērošanu nedrīkst pastāvēt tādas atšķirības, kādas pastāv šodien. Pret cilvēkiem jāizturasatbilstošā veidā. Mums ir jānodrošina aizsardzība vismazāk aizsargātajiem. Mums ir jābūtefektīvām sistēmām, lai cilvēki netiktu aizturēti mēnešiem un dažkārt gadiem ilgi. Tas irļoti sāpīgi indivīdam un arī ļoti dārgi izmaksā sabiedrībai. Mums tas ir jāuzlabo. Es varutikai vēlreiz pamudināt jūs un Padomi turpināt strādāt pie tā.

Attiecībā uz Grieķiju Komisija dara daudz, lai palīdzētu. Grieķijas valdība strādā pie savarīcības plāna. Tas ir ļoti ambiciozs plāns, bet jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka to nevarēsatrisināt vienā nedēļas nogalē. Pastāv ilgstošas problēmas. Mēs esam gatavi sniegt atbalstuun fakts, ka visas dalībvalstis ir iesaistītas Frontex operācijā, bet ir piedāvājušas arī dažāduveidu palīdzību — ekonomisko palīdzību vai tehnisko ekspertīzi, tulkotājus, administratīvopalīdzību — parāda, ka pastāv patiesa Eiropas solidaritāte.

Mums ir jāpalīdz Grieķijai, jo Grieķija ir pakļauta ārkārtējam spiedienam, un tā ir arī Eiropasproblēma. Protams, Grieķijai ir galvenā atbildība. Tā ir darījusi daudz, bet tai jādara vairāk.Es neesmu pārliecināta, ka žogs vai siena ir risinājums, jo pastāv citas reformas, kuras irdaudz svarīgākas. Mēs strādājam arī ar EASO, jauno patvēruma atbalsta biroju Valetā.Tāpat mēs strādājam ar UNHCR.

Pēdējā laikā Turcija ir parādījusi sevi kā konstruktīvu un sadarboties gribošu. Mēs pēcastoņiem gadiem esam pabeiguši sarunas par atpakaļuzņemšanas līgumu. Es ceru, kadalībvalstis to akceptēs, kad mums būs nākošā Padomes sanāksme nākošnedēļ.

Attiecībā uz skaitļiem, par kuriem vaicāja Wikström kundze, manā rīcībā esošie skaitļi par2009. un 2010. gadu liecina, ka ir bijuši 16 328 pieprasījumu, ko dalībvalstis iesniegušas


Grieķijai, lai pārņemtu atbildību vai pieņemtu atpakaļ migrantus. No šā skaita 12 638(77 %) tika pieņemti. Tomēr dalībvalstis izpildīja tikai 2 251 no šīm pārsūtīšanām, kas irnedaudz mazāk par 14 %.

Es vēlreiz vēlos jums pateikties par atbalstu, ko jūs sniedzat darbā, kuru mēs cenšamiesveikt pie patvēruma paketes. Tiesību akti ir uz galda. Turpināsim strādāt kopā – Komisija,Parlaments un Padome – lai paveiktu to, cik ātri vien iespējams, lai beidzot mums būtukopēja Eiropas patvēruma sistēma.


14. Tūlītēji ES pasākumi Itālijas un citu dalībvalstu atbalstam saistībā ar ārkārtējāmmigrācijas plūsmām (debates)

Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par tūlītējiem ES pasākumiemItālijas un citu dalībvalstu atbalstam saistībā ar ārkārtējām migrācijas plūsmām.

Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies par šīm ļotisavlaicīgām debatēm par šo ļoti svarīgo situāciju.

Komisija ļoti kontrolē šo situāciju, un Frontex nosūtīja divus speciālistus uz notikumu vietu.Tiek ziņots, ka pēdējās pāris dienās apmēram 5500 migrantu no Tunisijas ir sasniegušiItālijas krastus, bet pēdējās 24 stundās migrantu skaits ir samazinājies. Šie migranti pārsvarāir vīrieši apmēram trīsdesmit gadu vecumā, bet ir arī 34 sievietes un 108 bērni; ir konstatēti27 nelegālās migrācijas gadījumi. Šie cilvēki, kuri izkāpj Itālijas krastos, rada ārkārtējuspiedienu uz Itālijas iestādēm, kas saistītas ar migrantu uzņemšanu, jo īpaši Lampedūzā.

Pagājušajā sestdienā jau tika sāktas sarunas ar Itālijas Iekšlietu ministru, un ir arī saņemtsoficiāls lūgums pēc ES palīdzības. ES ir gatava palīdzēt gan Itālijai, gan Tunisijai. Šisjautājums attiecas uz visu ES, nevis tikai uz abu valstu savstarpējām attiecībām. Pat pirmsnesenajiem notikumiem Komisija sadarbībā ar Frontex sāka noteikt īstermiņa un vidējātermiņa pasākumus. ES kopīgajai rīcībai ir jābūt saskaņā ar ES solidaritātes principu attiecībāuz dalībvalstīm, un ES ir gatava palīdzēt Itālijai.

Bet ir jāizmanto tāda pieeja, lai nodrošinātu solidaritātes principu arī attiecībā uz Tunisijuun demokrātiskajām pārmaiņām šajā valstī. To sacīja arī baronese Ashton, vakar Tunisātiekoties ar Tunisijas varas iestādēm un piedāvājot politisko un finansiālo atbalstu.

Lai palīdzētu Itālijai šajā situācijā, ir noteikti visaptveroši konkrētu pasākumu kopumi unir sagatavota tūlītēja finansiāla palīdzība. ES ir gatava sniegt finansiālu ārkārtas palīdzībusaskaņā ar 2011. gada Eiropas Bēgļu fondu papildus finansējumam, ko jau ir paredzētspiešķirt Itālijai. Šim finansējumam būtu jābūt pietiekamam, lai segtu izdevumus, kas irsaistīti ar izmitināšanu, infrastruktūru, materiālo palīdzību, medicīnisko aprūpi, sociālopalīdzību, tiesu administratīvām konsultācijām bēgļu jautājumos, kā arī juridiskajāmkonsultācijām, tulkošanas pakalpojumiem, kā arī citus izdevumus.

Ir iespējams arī īsā laikā rast līdzekļus no ES budžeta, piemēram, izmantojot Eiropas Ārējorobežu fonda līdzekļus, un vajadzības gadījumā Itālija var lūgt jaunā Eiropas Patvērumaatbalsta biroja Valletā atbalsta komandu palīdzību valsts iestādēm, kuras izskata patvērumapieprasījumus.

Runājot par ārējo robežu kontroli, ir jāizveido Frontex kopīga operācija, un tiek risinātassarunas ar Frontex pārstāvjiem. Es zinu, ka ir sākti tehniskie sagatavošanas darbi.


Kā ierasts, šo kopīgo debašu iznākums ir atkarīgs no dalībvalstu brīvprātīgā ieguldījumaattiecībā uz aprīkojumu. Es aicinu visas dalībvalstis palīdzēt. Runājot par debatēm, kasnotika pirms dažām minūtēm, es vēlos uzsvērt kādu aspektu: ņemot vērā to, ka operācijaspie jūras un sauszemes robežas ir ļoti atšķirīgas, un ņemot vērā lūgumu dalībvalstīmiesaistīties jaunā kopīgā operācijā, tas neietekmēs dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uzpasākumiem, kas pašlaik tiek īstenoti pie Grieķijas sauszemes robežas. Tā, protams, irprioritāte.

Es vēlos uzsvērt to, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš īpaši neaizsargātām cilvēku kategorijām,kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Ir jāņem vērā šo cilvēku vajadzības, unviņiem ir jānodrošina īpaša aizsardzība, kas viņiem pienākas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Saistībā ar konkrētajiem pasākumiem, kurus es tikko pieminēju, ES pārstāvji ir gatavi tiktiesun sadarboties ar Itālijas varas iestāžu pārstāvjiem, lai vienotos par katra pasākuma unturpmāko darbību niansēm.

Protams, arī turpmāk ir jāīsteno vidējā termiņa stratēģija. Runājot par migrācijas plūsmām,ir jānodrošina efektīva robežu pārvaldība un stratēģija, lai atbalstītu pārmaiņas demokrātijasun ekonomikas jomā. Tunisijas varas iestādēm īstermiņā būtu jānodrošina efektīva patruļapie valsts jūras robežas un piekrastē, lai pašreizējo situāciju nevarētu izmantot cilvēki, kurinodarbojas ar kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, un no cietuma izbēguši noziedznieki.Ir arī svarīgi panākt to, lai Tunisija uzņemtu atpakaļ tos cilvēkus, kuri ir sasnieguši ESdalībvalstu teritoriju un kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Runājot par strukturētākiem intervences pasākumiem, ir arī jāizvērtē iespēja piešķirt ESatbalstu tādu projektu īstenošanai, kas dažādos Tunisijas reģionos, un jo īpaši valsts dienvidureģionos, veicinātu ienākumus un palīdzētu izveidot darbavietas.

Vispārīgāk runājot, Tunisijā ir nepieciešama saskaņota pieeja, kas veicinātu politisko unekonomisko attīstību Tunisijā un kas dotu iespēju šīs valsts iedzīvotājiem likumīgi ceļotuz ES, kā arī apmainīties ar precēm, pakalpojumiem un prasmēm.

Šo populāro revolūciju dēļ Vidusjūras reģionā notiek lielas pārmaiņas. Tās var izraisīt daudzpozitīvu pārmaiņu Tunisijā, citās valstīs un ES. Pašreizējā situācija Lampedūzā nedrīkstbūt kavēklis ES plāniem nodrošināt palīdzību un atbalstu tām jaunajām demokrātiskajāmvalstīm un jaunajai paaudzei, kurām tik ātri un mierīgi izdevās panākt būtiskas politiskāspārmaiņas.

Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ārkārtas situācija humānajājomā Itālijā un jo īpaši Lampedūzā liek steidzami rīkoties — jo tā patiešām ir ārkārtassituācija.

Es ierosinu piecus pasākumus. Pirmkārt, ir jāizstrādā īsts Māršala plāns Tunisijai un Ēģiptei,kas nodrošinātu konkrētu palīdzību, bet vienlaikus apmaiņā pret to ir jāpieprasa Tunisijasvaras iestāžu pilnīga sadarbība, lai bloķētu šīs valsts piekrasti un lai nepieļautu turpmākunelegālo emigrāciju pa jūru.

Otrkārt, ir steidzami jāizvērš Frontex RABIT — ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības— misija. Tāpēc, komisāres kundze, ir ne tikai jāiesaista Frontex speciālisti, bet notikumavietā ir jāīsteno arī Frontex misija.

Treškārt, Itālijai ir jānodrošina konkrēta palīdzība saistībā ar vairāku tūkstošu cilvēkuuzņemšanu, kuri ierodas Lampedūzā. Godīgi sakot, komisāres kundze, es nesaprotu, kā


jūs varat apgalvot, ka EPAB sūtīs savus speciālistus, ja šis birojs ES vēl nedarbojas, un tasnozīmē, ka tas būs jādara citādi.

Ceturtkārt, ir jāpalīdz saistībā ar repatriācijas procesu: nekavējoties ir jārepatriē tie cilvēki,kuriem netiek piešķirts patvērums. Šie cilvēki ir jāsūta atpakaļ uz Tunisiju, no kurienes viņiieradās.

Visbeidzot ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Līguma 80. pantu ES imigrācijas politikas pamatanosacījums ir solidaritātes princips un taisnīgs atbildības sadalījums. Manuprāt, ir pienācislaiks Komisijai īstenot šo pantu.

Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāreskundze! Manuprāt, lielākā daļa Parlamenta deputātu atzinīgi vērtē demokrātiskās izmaiņasVidusjūras reģiona valstīs, kas ir pārbaudījums Eiropas ārpolitikai un tam, vai ES spējpieturēties pie savām vērtībām, bet daudzi arī zina, ka šīm pārmaiņām ir arī negatīvas sekas.Tās ietekmē situāciju humānajā jomā un migrāciju kaimiņvalstīs.

Tāpēc ir jāatgādina tas, ka spēkā ir Lisabonas līgums un, kā tikko tika minēts, saskaņā ar67., 77. pantu, 78. panta 3. punktu un 80. pantu, solidaritātes principu un kopīgo atbildību,pašreizējā situācija Eiropā ir sarežģīta. Tā ir kopīga problēma, un tāpēc tā attiecas uz Eiropasiestādēm.

Ir jāsaprot, ka nevienu valsti nedrīkst atstāt likteņa varā. Ir jāsaprot, ka šī nav Lampedūzas— Itālijas —, Maltas, Grieķijas vai Spānijas problēma. Nē! Tā ir Eiropas līmeņa problēma.Tomēr ir arī jāsaprot tas, ka runa ir nevis par operatīvo aģentūru Eiropas Aģentūruoperatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām vai parEiropas Patvēruma atbalsta biroju, bet par politiskiem lēmumiem. Šajā saistībā ir jānorādatas, ka ir jāiegulda līdzekļi, lai nodrošinātu sadarbību attīstības jomā un lai palīdzētuattiecīgajām valstīm izveidot un nostiprināt demokrātiju. Bet vajadzīgie līdzekļi ir jāpiešķirES dalībvalstīm, lai palīdzētu primārās aprūpes jomā saistībā ar imigrāciju un kopīgo robežupārvaldi.

Tāpēc ir jāņem vērā tas, ka Lisabonas līgums paredz īstenot veselu programmu un kaParlaments palīdzēs risināt turpmākās problēmas.

Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze,dāmas un kungi! Vispirms es vēlos runāt par apgalvojumu, kuru, domājams, Itālijas Ārlietuministrs izteica vakar Damaskā, sakot, ka — ieklausieties! — Sīrija „ir stabila valsts, kurātiek ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz modernu sistēmu”. Vienlaikus pirms dažāmdienām Itālijas Iekšlietu ministrs sniedza vēl vienu paziņojumu, uzliekot atbildību uzEiropas pleciem, norādot, ka ES „kā parasti” Itāliju ir pametusi novārtā.

Bet šis ir kārtējais gadījums, kad Eiropa tiek vainota, ja tas ir izdevīgi, lai ignorētu Briseleslēmumu neatbalstīt nolīgumu par repatriāciju pa jūru, kas ir pretrunā ar humanitārajāmtiesībām un kura mērķis ir nodrošināt peļņu Āfrikas valstu diktatoriem — daži no viņiempašlaik ir gāzti —, turpinot tērēt vairākus miljardus līdzekļu Gaddafi kunga vadītajā Lībijāvai atsakoties no EUR 10 miljonu palīdzības Itālijas valdībai no Eiropas Bēgļu fondalīdzekļiem, ko Itālijas valdība nolēma neizmantot, iespējams, tāpēc, ka šie līdzekļi būtujāizmanto saskaņā ar pārredzamiem Eiropas noteikumiem, nevis saskaņā ar Itālijas Civilāsaizsardzības aģentūras vietējiem standartiem.

Tāpēc, manuprāt, šādā veidā un ar šādiem paziņojumiem neko nevarēs panākt. Nav ņemtivērā pēdējo nedēļu notikumi. Notikumi Lampedūzā atgādina to, ka vēsture ir pārāka par


noteiktām politiskām intrigām un ilūziju veicinošiem paziņojumiem. Šie notikumi atgādinato, ka visu nevar nopirkt par naudu, ka Eiropu nevar vainot, kad tas ir izdevīgi, un to, katas ir projekts, pie kura ir jāstrādā katru dienu un kas paredz ievērot tiesības, rīkoties saskaņāar solidaritātes principu un pildīt saistības.

Lai pietiekami un mērķtiecīgi ierobežotu migrāciju, ir nepieciešamas piecas lietas:demokrātija, attīstība, starptautisko tiesību aktu ievērošana, Eiropas solidaritātes principaievērošana un galvenokārt rīcība.

Barbara Lochbihler, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ierobežojotšīs debates attiecībā uz atbalstu Itālijai un citām dalībvalstīm, atkal tiek pieļauta tā kļūda,ka uzmanība tiek pievērsta problēmām tikai Vidusjūras reģiona valstīs. Nepietiekamauzmanība tiek pievērsta pašiem cilvēkiem, kuri bēgot šķērso jūru.

Lai nopietni tiktu īstenoti ES pasākumi bēgļu aizsardzības jomās, vispirms atsevišķosgadījumos ir jānoskaidro un vajadzības gadījumā ir jāpārbauda, kādā situācijā ir šie cilvēki,un pēc tam ir jānodrošina viņu cilvēktiesību aizsardzība. Nedrīkst cilvēkiem atteikt palīdzībuun slēgt ES robežas. ES ārējās robežas aģentūra Frontex piedāvā pastāvīgu palīdzību šajāsituācijā. Ir jāpiekrīt tam, ka būtu labi, ja šīs aģentūras darbības būtu vērstas bēgļu uzaizsardzību un glābšanu. Nedrīkst ar bēgļiem pilnām laivām likt doties atpakaļ, kā tas irbijis līdz šim. Parlaments pašlaik sagatavo Frontex jaunas pilnvaras un, cerams, uzlabojumitiks veiksmīgi īstenoti, tostarp nodrošinot labāku pārredzamību un nosakot konkrētasprasības, kas paredz aģentūrai rīkoties saskaņā ar cilvēktiesībām.

Protams, ir arī steidzami jāpalīdz Tunisijai izveidot tādu ekonomiku, lai šīs valstsiedzīvotājiem būtu lielākas iespējas dzīvot pienācīgu dzīvi savā valstī. Tunisijā ir jānodrošinastrauja un stabila ekonomikas attīstība, veicinot tirdzniecību ar ES un piešķirot subsīdijasprojektiem šajā valstī. Tas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai Tunisijānodrošinātu demokrātiskas pārmaiņas.

Tas ir nepieņemami, ka atkal daudzas ES dalībvalstis vēlas pagriezt muguru tām Vidusjūrasreģiona valstīm, kuras cīnās ar bēgļu negaidītu pieplūdumu. Tiek ignorēti lūgumi brīvprātīgipalīdzēt Lampedūzai un Maltai. Ir nepieciešams saistošs risinājums, kas paredz ESdalībvalstīm centrālajos un ziemeļu reģionos pieņemt bēgļus. Vajadzīgā infrastruktūra jauir izveidota. Problēma ir vāja politiskā griba un solidaritātes apziņa.

Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Patiesībā, runājot par problēmu saistībā ar situāciju Lampedūzā, ir jāņem vērā viens aspekts:laikā, kad Tunisijā valdīja prezidents Ben Ali, bija spēkā kādi tiesību akti, kuri joprojām navizlaboti un kas paredz, ka emigrācija ir noziegums. Tāpēc runa nav tikai par Frontex, jo galugalā ir jānodrošina tas, lai, atgriežoties Tunisijā, šos cilvēkus neapcietinātu, un jaunā valdībair jāpārliecina anulēt attiecīgos tiesību aktus.

Tomēr, manuprāt, tas galvenokārt norāda uz to, cik ļoti ES imigrācijas politika neatbilstreālajai situācijai, jo tā ir atkarīga no viena cilvēka lēmuma. Šis cilvēks nav Malmström kundzevai Barroso kungs; tas ir Gaddafi kungs. Ja Gaddafi kunga vara tiks gāzta, un es no sirds ceru,ka tas notiks, ko darīs ES, lai ierobežotu imigrantu plūsmu no Ziemeļāfrikas un SubsahārasĀfrikas?

Šis gadījums arī apliecina to, ka pašlaik no Marokas līdz Sīrijai stiepjas 5000 kilometrugara robeža, kur ar katru kilometru palielinās humānais risks, un to, ka ES ir jābūt gatavaitādai bēgļu krīzei, kāda Eiropā nav piedzīvota kopš 1956. gada Ungārijā. Tādā gadījumāir jāanulē koplēmums cilvēku pārvietošanas jomā, jo pie Eiropas robežām varētu izvietot


bēgļu nometnes gadījumā, ja kāda no šīm revolūcijām beidzas slikti — tas, cerams, nenotiks—, un varētu uz visiem laikiem izmainīt politikas sistēmu attiecībā uz patvērumu Eiropāun patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropas Savienības valstīs.

Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Nekavējoties ir jārod politisks risinājums pašreizējai ārkārtas situācijai. Itālija lūdzanekavējoties īstenot šādus pasākumus: 1) pārveidot Frontex, lai tā būtu operatīva struktūra,nevis koordinācijas aģentūra un lai tā izmantotu savus darbiniekus un resursus; 2) īstenotpienākumu sadales principu; 3) iesaistīt Eiropolu, izmeklējot gadījumus par iespējamuteroristu ieceļošanu un par noziedzīgām organizācijām, kuras nodarbojas ar cilvēkutirdzniecību; un 4) piešķirt līdzekļus, lai novērstu ārkārtas situāciju.

Jebkurā gadījumā neviens no šiem risinājumiem neatrisinās revolūciju strukturālos cēloņusMagribā, ko var izraisīt patiesu politisko partiju, arodbiedrību, apvienību, brīvas presestrūkums un galvenokārt cilvēktiesību pārkāpumi. Būtībā nedarbojas institucionālieinstrumenti, kas ir raksturīgi pilnīgi demokrātiskai sistēmai un kas iedzīvotājiem nodrošinabalsstiesības. Tādā gadījumā nav iespējama ekonomiskā attīstība, darbavietu izveide unnevar nodrošināt stabilitāti un drošību ikvienam. Šī ir nopietna politiska problēma, kasEiropai ir jārisina.

Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropā ir ārkārtas situācija. PašlaikEiropā kā cunami viļņi ieplūst imigranti no Ziemeļāfrikas islāma valstīm.

Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un daži no šiem cilvēkiem ir rūdīti noziedznieki vai patteroristi, kas, dodoties labākas dzīves meklējumos, jau ir ieradušies Lampedūzā, un vairākisimti tūkstošu cilvēku vēl plāno doties bēgļu gaitās. Eiropas robeža ir caura kā siets. Itālijanespēj aizsargāt ES ārējo robežu, un Frontex šī situācija uztrauc.

Tāpēc es lūdzu Padomi un Augstāko pārstāvi baronesi Ashton kundzi saskaņā ar 28. panta2. punktu sasaukt ārkārtas sēdi, lai Padome īstenotu stingrus pasākumus, lai samazinātuimigrācijas plūsmu. Es arī iesaku premjerministram Berlusconi kungam nelūgt ES naudu,lai palīdzētu sakārtot viņa radītās problēmas vai lai palīdzētu neļaut imigrantiem ieplūstviņa vadītajā valstī. Viņam būtu mazāk laika jāvelta izklaidēm ar sievietēm un jārīkojas, laipiespiestu imigrantus atgriezties Āfrikā.

Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos izteikt atzinībukomisāres kundzei par ieguldīto darbu un darbu, ko viņa plāno veikt turpmāk, lai risinātušo humāno ārkārtas situāciju. Bet, komisāres kundze, mums abiem ir skaidrs tas, ka patiesībāārkārtas situācija neattiecas uz humāno situāciju — humānā situācija ir tikai sekas —, betgan uz to, ka vēsturiskas sacelšanās Magribā laikā, Eiropa rīkojās neatbilstoši, proti,neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, tā nespēja izstrādāt jaunu stratēģiju Vidusjūrasreģiona valstīm. Lisabonas process izrādījās neveiksmīgs, un Savienība nespēja palīdzētVidusjūras reģiona valstīm.

Pašlaik netiek pareizi izvērtētas patiesās problēmas. Šīs problēmas ir jārisina kopīgi, betšodien Padomes pārstāvji sēdē nepiedalās. Mēs lūdzam Padomi pārskatīt Eiropas stratēģiju,lai tā vairāk būtu vērsta uz demokrātijas un brīvības nodrošināšanu visā Vidusjūras reģionā,nevis uz to, lai apkarotu imigrāciju un nelegālo imigrāciju.

Kad Padomju Savienība sabruka un kad cilvēkiem bija vienādas iespējas, ES sniedzapraktiskus risinājumus un viegli atrisināja problēmu saistībā ar vairākiem tūkstošiem poļu,kuri ieradās ES valstīs, jo bija mērķis Eiropā integrēt visas Austrumeiropas valstis. ESnepiedāvā risinājumus situācijai Vidusjūras reģiona valstīs. Tā vietā ir jāizstrādā stratēģija,


jo pretējā gadījumā šo problēmu nevarēs atrisināt. Mēs novērtēsim jūsu ieguldījumu šajājomā, un tas arī viss.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta149. panta 8. punktu)

Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es varētu minēt vairākus iemeslustam, kāpēc Eiropa nav atrisinājusi problēmas imigrācijas jomā. Galvenokārt tas ir tāpēc,ka tā vēlas iesaistīt drošības spēkus, lai risinātu sociālu, ekonomisku un politisku problēmu.

Bet mans jautājums ir saistīts ar jautājumu, ko uzdeva kolēģis Tavares kungs. Vai, jūsuprāt,ir pieņemami, ka Frontex un citas iestādes varētu repatriēt Tunisijas iedzīvotājus, neskatotiesuz to, ka saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem repatriētie iedzīvotāji tiks ieslodzīti cietumā?Vai pretējā gadījumā vispirms nebūtu jāīsteno kādi diplomātiski pasākumi, lai atceltu šolikumu un lai pēc tam varētu ieviest citus mehānismus, piemēram, tos, kurus es tikkopieminēju?

Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Paldies par jautājumu! Es vēlos norādīt,ka tikai pirms dažām dienām es un Panzeri kungs, delegācijas attiecībām ar Magribas valstīmpriekšsēdētājs, bijām misijā Tunisijā, mēs redzējām, ka pagaidu valdība veic būtiskasizmaiņas tiesību sistēmā un šo jomu regulējošos likumos.

Ņemot vērā uz uzticību balstītas attiecības starp Eiropas valstīm un jauno iekārtu Tunisijā,manuprāt, ir jāsāk rīkoties, lai risinātu jūsu pieminētās problēmas.

Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL). – (FR) Es vēlos uzrunāt deputātu, kurš uzstājās pirmspēdējiem diviem runātājiem. Es vēlos zināt, kā deputāts noskaidroja, ka tie cilvēki, kuriieceļoja Lampedūzā, ir islāmisti un noziedznieki, un vai viņa rīcībā ir personu dati, kasvarētu pamatot šādus apgalvojumus, vai patiesībā viņš to visu izdomāja.

Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Visiem ir zināms tas, ka tie cilvēki,kuri ieceļoja no Lībijas, galvenokārt ir islāmisti un ka diezgan daudzi no viņiem irnoziedznieki un pat teroristi.

Manuprāt, to zina visi klātesošie, un, ja jūs to nezinājāt, jūs droši vien esat ļoti naivs.

David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas unkungi! Manis pārstāvētā grupa ir gandarīta par to, ka Komisija piedalās šajās debatēs parZiemeļāfrikas migrācijas krīzi. Ierodoties Lampedūzā, šie cilvēki konstatē, ka nav šo cilvēkureģistrācijas un identifikācijas sistēmas. Patiesībā, lai nepieļautu imigrāciju, Itālijas valdībapirms kāda laika likvidēja līdzšinējo reģistrācijas centru un noteica šīs sistēmasierobežojumus, lai Itālijai nebūtu jārisina problēmas nelegālās imigrācijas jomā.

Ir skaidrs, ka šī ir ne tikai Itālijas, bet visas Eiropas problēma. Ir nepieciešami vērienīgifinanšu ieguldījumi, lai šo problēmu atrisinātu atbilstoši saskaņotai politikas sistēmai unstarptautiskiem līgumiem un lai nodrošinātu bēgļu aizsardzību. Komisāres kundze, eslūdzu precizēt, kad Itālijas valdība lūdza Eiropas Komisiju iejaukties, jo, kā zināms, šisjautājums ir pretrunīgs.

Mara Bizzotto (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējās dažās stundāsItālijā ieradās vairāk nekā 5000 imigrantu, un vēl 100 000 imigrantu plāno ierasties Itālijā,Francijā un Vācijā. Tunisijas Tieslietu ministrs apstiprināja to, ka starp nelegālajiemimigrantiem ir apmēram 11 000 cietumnieku, teroristu un noziedznieku.


Es jau iepriekš iesniedzu Komisijā steidzamu jautājumu, lai baronese Ashton kundze —kura nezināmu iemeslu dēļ šajā sēdē nepiedalās — varētu uz to atbildēt, bet Komisija tikaišodien piekrita nodot šo jautājumu izskatīšanai, un tikai tāpēc, ka vakar Parlaments piespiedaKomisiju to darīt. Šis milzīgais klusums visskaidrāk apliecina to, ka Eiropa un Eiropasvadība nerīkojas, jo tai ir bail cīnīties pret humanitāro krīzi, kas rada nopietnas humānāsun drošības problēmas.

Dāmas un kungi, šai demokrātiskajai iestādei ir atvēlēta tikai pusstunda debatēm parvēsturisku notikumu un tā ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem. Ko man teikt vēlētājiem manāvalstī, kuri ir nobijušies? Kā Eiropas Savienība rīkosies turpmāk, es domāju — tūlīt, laiatrisinātu šo sarežģīto situāciju?

Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tālu Vidusjūrāatrodas sala, kuru sauc Lampedūza. 2008. gadā plašsaziņas līdzekļi bieži informēja parnotikumiem šajā salā, jo tajā gadā salā ieradās 40 000 bēgļu. Vēlāk, lai atrisinātu šoproblēmu, tika noslēgta vienošanās — tā dēvētais sadraudzības līgums, kuru parakstījaItālijas un Lībijas valdības.

Malmström kundze, pašreizējā situācija ir līdzīga, tomēr tā ir daudz sarežģītāka. Vidusjūrasreģiona valstīs nemierus izraisīja vēlme nodrošināt mieru un stabilitāti un izveidot jaunuvaldību Tunisijā un Ēģiptē. Es dzīvoju Sicīlijā, un, atšķirībā no pārējiem runātājiem, esapmeklēju kādreizējo reģistrācijas centru. Kādreiz šis centrs bija vajadzīgs, bet pēcsadraudzības līguma noslēgšanas tas vairs nebija vajadzīgs.

Ko var darīt Komisija un Frontex? Protams, visi vēlas, lai nekavējoties tiktu īstenoti pasākumi.Visi vēlas, lai Frontex būtu elastīga, moderna un labi strukturēta aģentūra, kas izmanto pašufinanšu līdzekļus, un mēs ar Busuttil kungu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejāizvērtējam šīs aģentūras pilnvaras. Mauro kungs arī lūdz Padomi rīkoties nekavējoties unsteidzami iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, ņemotvērā to, ka tagad imigranti sāk ieceļot arī no Ēģiptes.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka neizbēgamo kavējumu rezultātā varētu ciest daudzu bēgļu cieņaun gods, tomēr mēs esam pārliecināti par to, ka Malmström kundze panāks, lai arī šoreizviņas viedoklis tiktu ņemts vērā.

Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pašreizējāmilzīgā migrantu plūsma ir nopietna problēma, un tā ir visas Eiropas problēma. Tomēr šoproblēmu nevar atrisināt žēlojoties; lai pareizi un mērķtiecīgi pārvarētu pašreizējo krīzi,ir nepieciešama efektīva sadarbība. Ir jāīsteno divu līmeņu pasākumi, un ir jāuzņemas lielaatbildība.

Pirmkārt, runa ir par pašreizējo krīzi. Lai to novērstu, ir jāpiešķir papildu līdzekļi, beidzotir jāsāk Eiropas apaļā galda sarunas, darba kārtībā iekļaujot iespēju dažādās valstīs vienlīdzīgisadalīt imigrantu plūsmu, un visbeidzot ir jāsāk sarunas ar Tunisijas pagaidu valdību, laipieprasītu izmantot tos resursus un instrumentus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotupašreizējo milzīgo migrācijas plūsmu.

Otrkārt, ir nepieciešama stingrāka politika. Ir ārkārtīgi svarīgi nopietni pārskatīt ESkaimiņattiecību politiku. Ir jārīkojas saskaņā ar pārskatītu politiku ekonomikas, finanšuun sociālās sadarbības jomā, gudru imigrācijas politiku un efektīvu atbalstu ekonomikasreformu un demokrātisku pārmaiņu jomā, ko ir paredzēts īstenot Tunisijā.


Tikai tā var atrisināt problēmas, kuras pašlaik ir aktuālas Itālijā un Eiropā. Komisāres kundze,manuprāt, jūs piekritīsiet, ka ir pienācis laiks rīkoties.

Teresa Jiménez-Becerril Barrio (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos pārāksalīdzināt terorismu un imigrāciju, bet es esmu novērojusi to, ka diemžēl ES pasākumi irjāīsteno, jo situācija ir ārkārtēja, piemēram, ņemot vērā nopietnus imigrantu uzbrukumusvai masveida ieceļošanu, kā tas pašlaik ir Lampedūzā, kur Tunisijas iedzīvotāji masveidāizceļo uz Itāliju, un tas var radīt ļoti nopietnas problēmas.

Dodoties ceļā, cerot uz labāku dzīvi, šis ceļojums var izrādīties neveiksmīgs, un par to būsatbildīgi visi tie, kuri ir liecinieki šīm nepārtrauktajām un nekontrolētajām cilvēku plūsmāmun kuri neiesaista varas iestādes, lai šo situāciju atrisinātu. Kad tas notiks, ES tikainošausmināsies un nākamajā dienā par to aizmirsīs.

Eiropas iedzīvotājiem ir pienākums un tiesības zināt patiesību: to, ka Vidusjūras stratēģijanedarbojas, ka kopējo imigrācijas politiku nevarēs īstenot līdz brīdim, kad Eiropas pilsētasapņemsies Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienībasdalībvalstu ārējām robežām (Frontex) nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu efektīvidarboties.

Tukši vārdi neko nemaksā, bet ir jārīkojas. Vai, jūsuprāt, Frontex pašlaik var nodrošinātdrošību pie Eiropas robežām? Manuprāt, nevar. Cerams, ka Ēģiptes, Tunisijas un cituMagribas reģiona valstu iedzīvotāji nevēlēsies masveidā doties uz Eiropu labākas dzīvesmeklējumos, bet centīsies to nodrošināt savā mītnes valstī, jo tieši par to viņi cīnās, unmums šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Tāpēc ir jāievēro solidaritātes princips un ir jāuzņemas atbildība, un galvenokārt, runājotpar kopējo Eiropas imigrācijas politiku, ir jābūt patiesiem, jo pašlaik tas ir svarīgāk nekājebkad iepriekš.

Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropa ilgi ignorējasituāciju imigrācijas jomā, un tagad par to ir jāmaksā. Imigrācija joprojām nav EiropasSavienības vai visu 27 dalībvalstu prioritāte, un bieži vien valstīm, ka atrodas pie ESrobežām, problēmas šajā jomā ir jārisina patstāvīgi. Vienam no kopīgiem mērķiem būtujābūt izveidot atbilstošu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu stratēģiju, tomēr arī šajāgadījumā ir jāatzīst, ka faktiski Barselonas process tā arī netika īstenots.

Komisāres kundze, faktiski šī tēma ir nepatīkama. Pareizi ir tas, ka dažām dalībvalstīm,piemēram, Itālijai, Grieķijai, Maltai un citām valstīm šīs problēmas ir jārisina un ka tām irjāīsteno solidaritātes princips, kamēr lielākā daļa dalībvalstu tikai pasīvi vēro notikumusun pamāca citas valstis.

Nopietns darbs ir jāiegulda attiecībā uz tiesību aktiem saistībā ar finansējumu uninstrumentu pastiprināšanu — runa ir par Frontex —, tomēr galvenokārt ir nepieciešamapolitiskā griba. Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā es vēlos pateikties Malmström kundzeiun Komisijai tieši par to: par palīdzību Itālijas valdībai — kā tika apliecināts arī šodien —,lai atrisinātu humanitāro krīzi Lampedūzā.

Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, straujie notikumiZiemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos iedragāja mūsu bezrūpīgo pārliecību, ka Eiropa ir tikturīga un droša, ka nav iemesla uztraukties par ievērojamu drošības apdraudējumu.

Tomēr mūsdienās viss strauji mainās, un, kas vienu dienu šķiet neiespējams, tas jau nākamajādienā var īstenoties. Runa ir par tehnisku un politisku problēmu. Es vēlos runāt par to, ka


tagad, kad, sākoties apvērsumam Ziemeļāfrikā, palielinās bēgļu skaits no šī reģiona valstīm,ES ir sarežģītā situācijā, jo tai ir jāatbalsta šie cilvēki, un vienlaikus tā nevēlas ielaistimigrantus no šī reģiona valstīm.

Es tikai vēlos teikt to, ka, lai saglabātu uzticību ES, risinājumam attiecībā uz tehniskāmproblēmām, kas attiecas ne tikai uz naudu un policijas spēkiem, ir jāsaskan ar ES oficiāloviedokli. Tāpēc skarbi pasākumi, kādus deputāti nesen ierosināja izmantot pret citu ESdalībvalstu iedzīvotājiem, tikai kaitētu ES tēlam — šajā gadījumā gan no iekšpolitikas, ganno ārpolitikas viedokļa.

Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateiktieskomisāres kundzei, kura nekavējoties un mērķtiecīgi bija gatava palīdzēt Itālijai, neskatotiesuz to, ka sākotnēji Itālijas valdība no šīs palīdzības atteicās.

Komisāres kundze, jūs pareizi uzsvērāt nepieciešamību demokrātisko pārmaiņu laikāpalīdzēt Tunisijai. Tomēr man ir kāds neskaidrs jautājums, kuru es vēlos jums visiem uzdot:kā tika izmantota nauda, ko Eiropa visus šos gadus piešķīra Tunisijai, un ko tā joprojāmpiešķir Lībijai, kur — kā zināms — valda demokrātiskais režīms? Tāpēc tagad var no sirdssveikt Tunisijas iedzīvotājus ar atmodu, lai gan man nav skaidrs, kā varēja nodrošināt šoslīdzekļus. Kas notiktu, ja Lībijā tagad notiktu atmoda? Vai atkal būtu jākonstatē, ka, domājot,ka tiek finansēts demokrātisks režīms, patiesībā tika īstenota postoša politika?

Komisāres kundze, es nesaprotu, kā Eiropa varēja ignorēt šo demokrātiskās atmodasprocesu, un tikai Amerikas Savienotās Valstis nodrošināja stingru vadību šajā jomā.

Es vēlos atsaukties uz Portas kunga un Tavares kunga sacīto. Viņi pieminēja pārsteidzošufaktu, ka dažās valstīs, piemēram, Tunisijā emigrācija tiek uzskatīta par noziegumu.

Vispirms, runājot par cilvēkiem, kuri ierodas Lampedūzā — un es vēlos atgādinātMadlener kungam, ka runa ir par Tunisijas, nevis Lībijas iedzīvotājiem, lai gan tas nav īpašisvarīgi, jo drīz sāks ieceļot arī Lībijas iedzīvotāji —, un, ņemot vērā pašreizējo neskaidrosituāciju Tunisijas valdībā, kurš izlems, vai šie cilvēki ir bēgļi vai nē? Tomēr galvenais ir tas,kā var šos cilvēkus sūtīt atpakaļ, zinot, ka, atgriežoties dzimtenē, viņus apcietinās.

Manuprāt, šie aspekti ir jāņem vērā, un galvenokārt, ir jāsaprot tas, ka Itālijas valdībasīstenotā rasistiskā politika tikai radīja daudz negatīvākas sekas.

Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Liels paldieskomisāres kundzei par ieguldīto darbu, lai gan jāsaka, ka, ņemot vērā algas, ko EiropasSavienība maksā ierēdņiem visā pasaulē — 136 diplomātisko misiju dalībniekiem —, ātrākbija jāsaprot tas, kāda ir reālā situācija. Faktiski pašreizējo situāciju nespēja paredzēt patkustības „Socialist International” pārstāvji, un viens no šīs kustības biedriem bija Tunisijasdiktators, kura lieliskās valsts sociālās un politiskās pārvaldes metodes izraisīja pašreizējosituāciju.

Mēs vēlamies zināt, kāpēc Komisija skaidri nerunā par šo cilvēku izvietošanu vairākāsEiropas valstīs. Tas nav godīgi — un piekrastes valstis to saka jau sen —, ka šī problēma irjārisina tikai tām valstīm, kuras no Ziemeļāfrikas valstīm atdala Vidusjūra. Tas ir ļoti svarīgi,un ir jāņem vērā arī tas, ka Frontex resursi ir ļoti ierobežoti: es zinu, ka uz notikuma vietutika nosūtīti divi speciālisti. Lampedūzā ir nopietna krīze, tostarp humānajā jomā, un tā irjāatrisina, iesaistot atbilstošas operatīvās grupas, lai novērstu neseno darbību negatīvāssekas.


Pašreizējā situācija ir ārkārtīgi nopietna, un, runājot par sabiedrības veselību, šī situācijavar pasliktināties, jo ūdens resursi Lampedūzā var sākt izsīkt.

Priekšsēdētājs. – Es lūdzu stingri ievērot runātājiem atvēlēto laiku, jo īpaši tāpēc, kaMalmström kundzei plkst. 18.00 ir jādodas prom no Parlamenta. Tāpēc ir jādod iespējaviņai atbildēt uz jautājumiem, jo pretējā gadījumā šie jautājumi paliks neatbildēti.

David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Debates ir par traģisko situāciju, kasVidusjūras reģiona valstīs ir aktuāla jau vairākus gadus, un ir jāatzīst, ka šī problēma tikaignorēta. Tā tika ignorēta, jo, kā pieminēja runātāji, kuri uzstājās pirms manis, nelegālāsimigrācijas gadījumā Eiropā netiek īstenots solidaritātes princips.

Pašlaik šī traģiskā situācija ir aktuāla Lampedūzā, un tas ir patiešām traģiski. Tagad, kadLampedūzā vairs nepietiek vietas — un tas tā arī ir —, cilvēkus sūtīs uz Itāliju, un situācijauzlabosies. Cerams, ka Maltā neieradīsies tikpat daudz imigrantu, jo tādā gadījumā sekasbūtu daudz nopietnākas. Visi, kuri ieradīsies Maltā būs spiesti tur palikt. Jā, Maltai nav uzkurieni pārvietot imigrantus. Turklāt līdzekļus nevar izmantot tam, lai mazo Maltu izveidotupar milzīgu cietumu, no kura šie cilvēki nevarēs izkļūt.

Tāpēc dalībvalstīm ir jāpilda savas saistības, un tām ir labāk jāīsteno solidaritātes princips,jo īpaši Ziemeļeiropas valstīm, jo, kā minēja Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, citasEiropas Savienības dalībvalstis neievēro solidaritātes principu šajā jomā.

Rosario Crocetta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies komisāreskundzei par to, ka viņa pievērš uzmanību problēmām Tunisijā. Godīgi sakot, manuprāt,šo debašu tematam bija jābūt šādam: „Debates par atbalstu Tunisijai un citām valstīm,kuras cīnās pret diktatūru un par cilvēktiesību ievērošanu”.

Tā vietā par humanitāro krīzi ir izvērsts fakts, ka viena no pasaules lielvarām — Itālija —ir spiesta uzņemt 5000 imigrantu. Ir jāatzīst, ka situācija Lampedūzā attiecībā uz bēgļiemir ļoti sarežģīta, neskatoties uz to, ka katru dienu kursē prāmis no šīs salas uz Sicīliju, kauz salas ir arī lidosta un ka cilvēki var ceļot ar lidmašīnu. Ir jāņem vērā tas, ka pašlaik netiekpārrunātas problēmas attiecībā uz Frontex vai to, kā apturēt imigrantu laivas, bet runa irpar cilvēkiem, kurus ES mudināja cīnīties par demokrātiju, un tagad, kad tas notiek, ES šiecilvēki ir jāuzņem. Viens no risinājumiem, ko Itālija var īstenot, lai palīdzētu šo valstuiedzīvotājiem, ir piešķirt vairāk vīzu.

Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējo reizi milzīgs bēgļu pieplūdums,līdzīgs tam, kas pašlaik notiek revolūcijas dēļ Tunisijā, bija 1989. gadā, kad tika gāztskomunistiskais režīms. ES nav ņēmusi vērā šo pieredzi. Bēgļu plūsma ES pārsteidzanesagatavotu. ES ierodas tie cilvēki, kuri nevēlas strādāt un veidot jaunu valsti, un Itālijulūdz nesūtīt atpakaļ ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušus imigrantus no Tunisijas. Tomērtieši tā arī ir problēma. Ja šie cilvēki nekavējoties netiks nosūtīti atpakaļ uz savu mītnesvalsti un ja netiks piešķirti līdzekļi, ar ko segt repatriācijas izdevumus, arī turpmāk ieradīsiesļoti daudz ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušu imigrantu. Vairāki desmiti tūkstošuimigrantu kaimiņvalstīs jau gaida iespēju aizceļot.

Masveida amnestijas un dāsni priekšlikumi ignorēt to, ka lielākā daļa šo cilvēku ir tikaiekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojuši imigranti, līdz šim tikai veicināja patvēruma meklētājupieplūdumu. Ieviešot kvotas attiecībā uz patvēruma procedūrām, nevis uzreiz sūtotmigrantus atpakaļ, tikai veicinātu turpmāko imigrāciju.


Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!Sirsnīgs paldies komisāres kundzei par šīm debatēm, par viņas runu un par to, ka viņa mūspagodināja ar savu klātbūtni, kā arī par viņas komentāriem, kas apliecina to, cik ļotisaprašanās starp Eiropu un Itāliju var palīdzēt manis pārstāvētajai valstij pārvarēt šo krīzi.

Es vēlos atgādināt to, ko viņa sacīja: „Vidusjūras reģionā notiek lielas pārmaiņas.”Priekšsēdētāja kungs, tā tas patiešām ir: runa ir par pārmaiņām brīvības un demokrātijasjomā, un šīs pārmaiņas radīja tūlītējas sekas, kas ir jārisina Itālijai. Vietās, kur ir spēcīgs vējš,daži būvē sienas, bet daži — vējdzirnavas. Komisāres kundze, es vēlos uzsvērt to, ka Itālijasdienvidu reģionā — Puglijā —, kur dzīvoju es, Baldassarre kungs un Mauro kungs, šajāizpratnē vējdzirnavas tiek būvētas jau vairākus desmitus gadu; proti, tiek īstenoti pasākumi,lai ar cieņu izturētos pret imigrantiem un lai viņus cienīgi uzņemtu. Bet Itālija to nevarpaveikt tikai saviem spēkiem. Komisāres kundze, būtu lieliski, ja arī Eiropa efektīvi iesaistītosattiecībā uz šiem pasākumiem, kuri tiek īstenoti Itālijā jau vairākus gadus.

Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Diezgan ironiski ir tas, ka līdz arpirmajām brīvības un demokrātijas pazīmēm Tunisijā milzīgs skaits iedzīvotāju pamet šovalsti. Grūti noticēt, ka šie cilvēki patiešām vēlas pamest valsti.

Tuvajos Austrumos notiek lielas pārmaiņas, un ir pilnīgi iespējams, ka tas ir tikai sākums.Tāpēc es pozitīvi vērtēju to, ka Komisija īsteno visus iespējamos sagatavošanās pasākumus.Komisijai būtu arī jāpierāda, ka tā spēj kontrolēt šo situāciju.

Ir jāatceļ visi ierobežojumi, kas ir spēkā Kopienā, un ir jāpalīdz Tunisijai. Tomēr, manuprāt,neizbēgami šajos apstākļos un līdz ar pirmajām brīvības pazīmēm Tunisijā, izrādās, kadaudzi no šiem cilvēkiem nemaz nav īsti bēgļi. Tāpēc neizbēgami Komisijai daudzi cilvēkiir jāsūta atpakaļ uz Tunisiju, lai parādītu piemēru, ņemot vērā to, ka pastāv iespēja, ka noTuvajiem Austrumiem var ierasties vēl vairāk bēgļu.

Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ārkārtējā imigrantuplūsma Itālijā un līdz ar to Eiropā ir jāizmanto kā iemesls tam, lai beidzot izstrādātu kopējupieeju šīs problēmas risināšanai. Šajā saistībā jau ilgi notiek sarunas starp Itālijas varasiestādēm un Komisiju, lai atrisinātu humanitāro krīzi, par ko notiek šīs debates.

Es cienu Crocetta kungu, tomēr ir jānorāda, ka galvenokārt problēma nav 5000 cilvēku,kuri jau ir ieceļojuši, bet iespējamie sarežģījumi un vairāki tūkstoši bēgļu, kuri varētuierasties Itālijā, ja tiktu dots skaidrs politisks signāls. Šī problēma ir steidzami jāatrisina. Šīkrīze ir jāpārvar, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams strukturāls risinājums.

Ir jāpastiprina Frontex loma, un šai aģentūrai ir jāpiešķir lielākas pilnvaras, lai tā varētu tiešipārvaldīt noteiktus bēgļu reģistrācijas procesus, lai noskaidrotu viņu izcelsmes valsti unlai organizētu repatriāciju. Ir jāpastiprina Eiropola loma, lai neļautu izbēgt iespējamiemteroristiem un noziedzniekiem. Galvenais ir tas, ka ir jārīkojas nekavējoties. Manuprāt,Komisija rīkojās pareizi, un, cerams, Padome izpildīs savas saistības.

Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres kundze, šodienParlamentā ir histērisks noskaņojums, un es vēlos jums uzdot jautājumu. Es vēlos zināt,vai ir iespējams noskaidrot, vai 5000 cilvēku, kuri ieradās Lampedūzā, patiešām ir teroristi.Vai to ir iespējams noskaidrot? Manuprāt, tas nav sarežģīti.

Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģīti arī tāpēc, ka drošības dienests darbojas pietiekamilabi, lai noskaidrotu, vai apgalvojums par teroristiem ir patiess. Pieci tūkstoši. Mēs runājampar teroristiem, bet vairāki tūkstoši cilvēku ierodas nelielās laivās, ģērbušies skrandainā


apģērbā. Man ir šāds jautājums: vai nebūtu vienkāršāk doties vizītē uz Lampedūzu, lainovērtētu un noskaidrotu, kāda ir faktiskā situācija, kuru Rinaldi kungs raksturo kā tādusituāciju, pie kādām Itālija nav pieradusi? Tas arī būtu labs ceļojums.

Būtu vērtīgi arī tas, ja jūs dotos vizītē uz Tunisiju, jo, iespējams, tie cilvēki, kuri ierodasLampedūzā, ceļo no izrakteņu ieguves reģioniem, kur Ben Ali kunga īstenotās korumpētāspolitikas dēļ valsts iedzīvotāji dzīvo nabadzībā. Šīs valsts iedzīvotājiem varētu palīdzēt,īstenojot pasākumus reģionālās attīstības jomā. Tad, iespējams, jūs redzētu, kādas izmaiņasnotiek Tunisijā, un ar kādām grūtībām saskaras šīs valsts iedzīvotāji, un tā arī varētukontrolēt situāciju un aizstāvēt šo cilvēku intereses Komisijā.

SĒDI VADA: I. DURANTPriekšsēdētāja vietniece

Tanja Fajon (S&D). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Pie paša Eiropas Savienības sliekšņanotiek jauna humānā katastrofa. Pašlaik runa ir par Lampedūzu, bet arī citās valstīs varierasties daudz imigrantu no Ziemeļāfrikas valstīm.

Katru mēnesi apmēram 600 imigrantu ceļo arī no Ēģiptes uz Izraēlu. Varas iestādes vairsnespēj kontrolēt pašreizējo situāciju.

Ir nepieciešams tūlītējs un kopīgs risinājums. Lai atrisinātu šo situāciju, nedrīkst liegtcilvēkiem ieceļot un nedrīkst imigrantus pielīdzināt noziedzniekiem. Šāda rīcība irnepieļaujama Eiropā, kur pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām un brīvības unlīdztiesības simbols.

Dalībvalstīm ir kopīga atbildība, un tām ir jāpalīdz Itālijai. Ir jāmobilizē spēki un finanšuresursi, jo runa ir par cilvēku dzīvību.

ES atbalsts attiecībā uz nesenajiem notikumiem Tunisijā un Ēģiptē ir nekonsekvents unlēns. Ir jāpierāda, ka uz ES var paļauties, un nedrīkst pakļauties galēji labējām partijām,kuras neatbalsta imigrāciju un ārzemnieku ieceļošanu.

Pašlaik konkrēta palīdzība ir nepieciešama Itālijai; rīt tāda palīdzība var būt nepieciešamakādai citai valstij. Ir jārīkojas nekavējoties.

Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! No vienas puses, labi, kaZiemeļāfrikā notiek demokrātiskas pārmaiņas, bet, no otras puses, tas arī uzliek saistībasEiropai. Ziemeļāfrikas problēmas nevar atrisināt tikai Dienvideiropas valstis. Šajā jautājumāes piekrītu Itālijas deputātiem.

Mans jautājums komisāres kundzei ir šāds: vai ir kāda iespēja paātrināt procedūras, lainodrošinātu pieteikumu ātrāku izskatīšanu un lai negodīgos bēgļus uzreiz nosūtītu atpakaļuz Tunisiju? Tas ir nepieciešams, jo pašlaik Dienviditālijā ierodas lielas jaunu vīriešu grupas.Iespējams, daudzi no šiem cilvēkiem ir ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojuši imigranti,un ir jāatšķir īsti bēgļi no ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušiem imigrantiem.

Protams, ir arī problēmas sabiedrisko attiecību jomā. Daudziem Eiropas iedzīvotājiemšķiet, ka Dienviditālijā plāno ierasties milzīgs skaits Tunisijas iedzīvotāju. Runa ir parproblēmām sabiedrisko attiecību jomā: Itālijā un Eiropas Savienībā kopumā. Tāpēc galvenaisir paātrināt procedūras un uzlabot sabiedriskās attiecības.

Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze! Eiropasiedzīvotāji ir gandarīti par revolūciju Ēģiptē un Tunisijā un par pārmaiņām brīvības un


demokrātijas jomā. Pēdējās dažās dienās ziņās daudz stāsta par notikumiem šajās valstīs.Tomēr divas vai trīs dienas televīzijā un avīzēs tiek ziņots arī par bēgļu pūļiem un cilvēkiemlaivās. Ir steidzami jārīkojas, lai nepalaistu garām šo vēsturisko brīdi un lai cilvēku atmiņāpaliktu kas vairāk nekā tikai attēli ar bēgļiem. Ir jāņem vērā tas, ko šīs valstis ir sasniegušas.

Iedzīvotājiem ir jāpaskaidro tas, ka, neskatoties uz to, ka Eiropā ieceļo daudz cilvēku, lielākādaļa no viņiem būs spiesti atgriezties dzimtenē, jo viņiem nav patvēruma tiesību Eiropā.Protams, ir jāņem vērā jautājums, kas bieži ir aktuāls, runājot par ekonomisku apsvērumudēļ ieceļojušiem imigrantiem. Viena lieta ir skaidra. Ja šiem jauniešiem nebūs nākotnesizredžu, viņi atgriezīsies. Iespējams, atgriezīsies citi cilvēki, bet jaunu migrantu plūsma būspastāvīga. Tāpēc šī problēma ir nekavējoties jārisina.

Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Situācija Vidusjūras reģionavalstīs ir ļoti nopietna. Ir skaidrs, ka imigrācija pieaugs. Mēs esam civilizēta sabiedrība, untāpēc pret šiem cilvēkiem ir jāizturas cienīgi. Tomēr ir jāņem vērā tas, ka lielākā daļaimigrantu ierodas no musulmaņu valstīm.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, prognozes liecina, ka turpmākos divdesmit gadosmusulmaņu skaits pieaugs par 35 %, no 1,6 miljardiem līdz 2,2 miljardiem cilvēku. Pašlaik2,7 % Eiropas iedzīvotāju ir musulmaņi. Ņemot vērā pašreizējo imigrantu pieplūdumu undzimstības līmeni, saskaņā ar prognozēm divdesmit gados musulmaņu skaits sasniegs 6 %.Tāpēc, kā redzams, Eiropas darbībā un Eiropas kultūrā notiek ekonomiskās un sociālāspārmaiņas.

Tāpēc šī problēma ir jārisina Eiropas līmenī, nevis jāpamet dalībvalstis to risināt patstāvīgi.

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā komisāres kundze jau sacīja, Ziemeļāfrikuir pāršalcis pārmaiņu vējš, un situācija šajā reģionā atgādina notikumus Austrumeiropāpirms divdesmit gadiem. Ja rezultāts būs tāds pats, kā toreiz — demokrātisku valstuveidošanās —, tad, manuprāt, pašreizējie notikumi ir ļoti pozitīvi. Protams, negatīvs aspektsir tas, ka vismaz īstermiņā saasināsies problēma bēgļu un patvēruma meklētāju jomā, joīpaši Itālijā.

Itālija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tāpēc Itālijas problēma ir visas Eiropas problēma;risinājums ir nepieciešams Itālijas un Eiropas līmenī. Nedrīkst liegt bēgļiem ieceļot, betvienlaikus nedrīkst ļaut ieceļot visiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem pasaulē. Tāpēc,manuprāt, vislabākais risinājums ir īstenot mana kolēģa Busuttil kunga ierosinātodaudzpusējo plānu, jo īpaši attiecībā uz repatriāciju gadījumos, kad tā ir nepieciešama undroša, un lai sūtītu atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kuriem nepienākas bēgļa statussEiropas Savienībā. Ir jārīkojas saskaņā ar solidaritātes principu attiecībā uz Itāliju, un tasir iespējams.

Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šis jautājums irEiropas līmeņa jautājums. Ir jāsaprot tas, ka Eiropai ir jābūt vienotai un ka ir jārīkojassaskaņā ar solidaritātes principu. Pašlaik aktuāla problēma ir situācija Itālijā un bēgļi noTunisijas, bet jau rīt bēgļi var ierasties no Alžīrijas, Ēģiptes vai, iespējams, Lībijas, no kurienesjau agrāk ir ieradušies tūkstošiem bēgļu. Protams, problēma ir tā, ka Padomes pārstāvjinepiedalās šajās debatēs. Padomi šis jautājums neinteresē. Man ir žēl, ka Padome nepiedalāsšajās Parlamenta debatēs. Manuprāt, ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai rastu likumīgurisinājumu, un, kā minēja kolēģis Kelly kungs, nedrīkst ļaut Eiropā ieceļot visiem bēgļiemno Ziemeļāfrikas. Tāds nav mērķis, un tie, kuriem politiskais patvērums nepienākas, irjāsūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti.


Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisāres kundze, essveicu jūs ar piedalīšanos šajā sēdē, un paldies par dalību! Pašlaik runa ir par situācijuLampedūzā. Jau rīt runa var būt par Maltu un Krētu. Ir jāskatās patiesībai acīs un ir jāsaprot,ka ar laiku šī problēma var būt aktuāla arī Milānā un drīz vien arī Briselē vai Parīzē.

Tā nav dienvidu valstu problēma; tā ir visas Eiropas problēma. Ir jāīsteno solidaritātesprincips. Ir arī jāpastiprina ES rīcībā esošie līdzekļi un pasākumi, ieskaitot Frontex, Eiropoluun jūras izlūkošanas mehānismus. Tomēr ir arī svarīgi pēc astoņiem gadiem izvērtētpaveikto un nepieciešamības gadījumā pārskatīt Dublinas II regulu.

Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Ja Busuttil kungs dzirdējamanu ievadrunu, viņš noteikti dzirdēja to, ka es paskaidroju gandrīz visus viņa runā minētosjautājumus, tomēr es labprāt to atkārtošu. Komisija atbalsta tās rīcībā esošo līdzekļuizmantošanu, lai nekavējoties palīdzētu Itālijas varas iestādēm. Ir sāktas sarunas ar Itālijasvaras iestādēm, lai noskaidrotu, kāda palīdzība tām ir nepieciešama. Itālijai ir liela pieredze,risinot dažādas katastrofas, tomēr, iespējams, ir nepieciešama humānā palīdzība, lainodrošinātu patvērumu, pārtiku un medikamentus, un var būt nepieciešams atbalsts arīsaistībā ar pārbaudēm, palīdzību un reģistrāciju. Šāda palīdzība tiks piedāvāta, un pašlaiknotiek sarunas šajā jomā.

Tā ir visu Eiropas valstu atbildība, un tāpēc ir nepieciešams Eiropas līmeņa risinājums.Darbojas Frontex, bet tiek izvērtētas iespējas — un šim procesam viss jau ir gatavs — tuvākajālaikā izveidot Frontex darba grupu, bet, protams, šis jautājums ir jāpārrunā ar Itāliju uncitām valstīm, kuras varētu iesaistīties. Man ir prieks par to, ka Busuttil kungs ir Frontexreferents, lai turpmāk varētu uzlabot Frontex darbību.

Frontex darbība Tunisijā, protams, ir jāsaskaņo ar Tunisijas varas iestādēm. Tas vēl netiekdarīts. Tunisijas varas iestādes tiek arī mudinātas uzņemt atpakaļ savas valsts iedzīvotājus,kuriem nav nepieciešama starptautiska aizsardzība. Runa ir par tiesību aktiem šajā jomā,ko minēja Tavares kungs un citi deputāti. Cerams, ka jaunā demokrātiskā valdība nepieļausto, ka šādi tiesību akti tiek saglabāti, bet, protams, katrs gadījums ir rūpīgi jāizvērtē atsevišķi.Komisija labprāt arī sniegs ieteikumus Tunisijas varas iestādēm, kā arī palīdzēs nodrošinātrobežu un politikas pārvaldību, apmācību, aprīkojumu un līdzekļus.

EPAB Maltā vēl nedarbojas, bet darbojas padome, un tiek apgalvots, ka vajadzības gadījumāir iespēja uz Itāliju sūtīt palīgā valsts brigādes. Šis jautājums tiks pārrunāts arī nākamnedēļĀrlietu padomes un Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē. Notiek sarunas ar UNHCR, lailūgtu palīdzību noteikt, kuriem cilvēkiem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, unizvērtēt turpmāko situāciju. Frontex arī ietilpst darba grupā, kas analizē situāciju šajā reģionā.

Kā lielākā daļa no jums jau pieminēja, protams, situācija Tunisijā ir ļoti daudzsološa, unKomisija atbalsta demokrātiskās pārmaiņas šajā valstī. Baronese Ashton vakar bija vizītēšajā valstī, lai risinātu sarunas ar varas iestādēm. Komisija ir gatava palīdzēt organizētvēlēšanas šajā valstī. Tiek pārrunāti dažādi veidi, kā pastiprināt cita veida atbalstu un kāveicināt un pastiprināt demokrātiskās pārmaiņas šajā valstī. Var nodrošināt ekonomiskopalīdzību. Tiek pārrunātas dažādas mobilitātes programmas, un ir arī jāpalielina iespējašīs valsts iedzīvotājiem likumīgi ieceļot Eiropā. Tiek pārrunāta arī iespēja organizēt līdzekļudevēju konferenci.

Es piekrītu Mauro kungam un citiem deputātiem, kuri sacīja, ka, protams, ir jāņem vērāsituācija visā reģionā. Manuprāt, daudzus izbrīnīja tas, ka Berlīnes mūris tika gāzts. Rīcībasplāns uzreiz nebija gatavs. Pašreizējā situācija mazliet atšķiras, bet, protams, Eiropas


Savienībai ir jāatbalsta cilvēku vēlme pēc brīvības un demokrātijas. Pašreizējo apstākļu dēļtiek pārskatīts kaimiņattiecību politikas plāns, un tiek ņemta vērā situācija visā reģionā —jo īpaši Ēģiptē, bet arī citās valstīs —, lai nodrošinātu vairāk līdzekļu, resursu un politikuun lai tās pēc iespējas vairāk pielāgotu nesenajiem notikumiem šajā reģionā.

Manuprāt, būs nepieciešamas vēl vienas debates par šo tematu, jo šis jautājums joprojāmir aktuāls, un, visticamāk, tas būs aktuāls arī turpmāk, tomēr es varu vēlreiz apgalvot, kaKomisija ļoti stingri kontrolē pašreizējo situāciju. Komisija ir gatava palīdzēt Itālijai, Tunisijaiun citām valstīm, kuras ietekmē pašreizējā situācija.

Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.


Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Viena no priekšrocībām, ko nodrošina dalībaEiropas Savienībā, ir iespēja Itālijas valdībai vērsties pie ES pēc palīdzības. Kā daudzi deputātijau pieminēja, saskaņā ar līgumiem ir jāīsteno solidaritātes princips un atbildība ir jāsadalataisnīgi. Kā teica Malmström kundze, pašreizējā sarežģītā situācija Itālijā attiecas uz visuEiropu. Ņemot vērā ārkārtīgi straujos notikumus Ziemeļāfrikā, Eiropas iestādes darbojaspārāk lēni.

Itālija, un jo īpaši valsts dienvidu reģioni, ir vistālākā Eiropas robeža Vidusjūrā, un turierodas daudz imigrantu, kas bija sagaidāms, bet ko nebija iespējams ieplānot. Pašreizējienotikumi parāda, cik nopietnas sekas ir tam, ka netika īstenots Barselonas process. Irjāpārskata Eiropas Savienības stratēģija Vidusjūras reģionā, un tā atkal ir jānosaka par vienuno galvenajām ES prioritātēm. Īstermiņa risinājums, kas paredz nodrošināt finansiālupalīdzību un īstenot ārkārtējas iejaukšanās pasākumus, palīdzēs, bet ar to nepietiek. Lairisinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, demokrātiskās pārmaiņas, kas vēršas plašumātajās valstīs, kuras atrodas Vidusjūras pretējā krastā, ir jāsaskaņo ar vidējā termiņa unilgtermiņa iniciatīvām.

Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Šīs debates ir ļoti svarīgas. Saskaņā ar informācijutikai pēdējās četrās dienās Lampedūzā no netālās Tunisijas ir ieradušies vairāk nekā 4000bēgļu. Tāpēc šī ir vislielākā sabiedrības veselības krīze. Ir jāņem vērā arī tas, ka vietējaipadomei, kura risina šo krīzes situāciju, nepietiek vajadzīgo līdzekļu, un tai nav pieejamsvajadzīgais tehniskais nodrošinājums.

Itālija uzreiz vērsās pie Eiropas Savienības, lai tā īstenotu tūlītējus pasākumus. Bet,neskatoties uz to, ka es ļoti atbalstu priekšlikumu palīdzēt, es vēlos uzsvērt to, ka Frontex— Eiropas aģentūra, kura kontrolē migrācijas plūsmas Vidusjūrā, — saistības ir svarīgas,bet nepietiekamas, lai atrisinātu situāciju attiecībā uz nelegālās migrācijas plūsmām noTunisijas. Februāra sēdē es paudu bažas par situācijas sarežģījumiem Ziemeļāfrikas valstīsun par to ietekmi Eiropā. Es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka Eiropas Savienībai ir stingrāk jāīstenoefektīva kopējā imigrācijas politika, lai palīdzētu pārvaldīt nelegālo imigrāciju ES ungalvenokārt lai palīdzētu attiecīgajām valstīm, piemēram, Itālijai, kuras tiešāk ietekmēimigrantu plūsma.

Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Vairāku tūkstošu migrantu pēkšņa ierašanāsmazajā Lampedūzas salā Itālijā ir ārkārtēja situācija. Un šis gadījums skaidri norāda uzproblēmu, kas attiecas uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Pašlaik ir ļoti svarīgi nodrošinātto, lai pareizi tiktu īstenots Eiropas solidaritātes princips. Komisāres kundze, es piekrītujūsu priekšlikumam dalībvalstīm nekavējoties palīdzēt Itālijai, nodrošinot preces un finanšulīdzekļus. Šādos gadījumos ļoti bieži migranti attiecīgo valsti tikai šķērso, un tā nav ceļojuma


mērķis. Bieži vien bēgļu reģistrācijas centri ir novecojuši, un dažreiz migrantu ieceļošanasvietās situācija ir ļoti nopietna. Ir jau īstenoti daži svarīgi pasākumi attiecībā uz cīņu pretnelegālo imigrāciju un migrantu plūsmas kontroli. Bet ES iekšējās robežas gandrīz nepastāv,un Eiropā ir ilgtermiņā jānodrošina līdzekļi, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Ir nepieciešamalaba imigrācijas politika, ir jārisina atvērtas un konstruktīvas sarunas ar izcelsmes valstīmun ir jāpastiprina Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienībasdalībvalstu ārējām robežām (Frontex) misijas.

15. Atbilstošas, ilgtspējīgas un drošas Eiropas pensiju sistēmas (debates)

Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir Oomen-Ruijten kundzes ziņojumsNodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā „Par atbilstīgu, noturīgu un drošu Eiropaspensiju sistēmu veidošanu” (2010/2239(INI)) (A7-0025/2011).

Ria Oomen-Ruijten, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet šo debašu iesākumāpateikties maniem kolēģiem par ārkārtīgi patīkamo un auglīgo sadarbību. Es arī vēlētospaust šo pateicību parlamentāro sekretariātu konsultantiem un, protams, mūsu pašudarbiniekiem.

Nebija viegli tikt galā ar tik daudziem grozījumiem. Tomēr es joprojām uzskatu, ka mumstas ir izdevies, jo tagad, reaģējot uz Zaļo grāmatu, mēs esam sagatavojuši kaut ko konkrētu:drošu, ilgtspējīgu un atbilstīgu pensiju, kas ir tā garantija, ko vēlas Eiropas iedzīvotāji.Tomēr viss nav tik vienkārši, jo pensijas ir un paliks dalībvalstu kompetencē.

Taču tas nenozīmē, ka mums nav atļauts paust viedokļus vai iesniegt jebkādus priekšlikumussaskaņā ar atklātas koordinācijas metodi, kas var ietver pārskatīšanu.

Tā kā ir vērojama iedzīvotāju struktūras apgrieztās piramīdas tendence, tiek apdraudētapensiju sistēmas ilgtspēja: mums tagad ir vairāk gados vecu cilvēku, kuri dzīvo ilgāk, untāpēc viņu pensijas finansē arvien mazāk iedzīvotāju. Pirmā līmeņa paaudžu solidaritātessistēmas ir nevainojama paaudžu solidaritātes izpausme, un tās arī turpmāk būs pašassvarīgākās.

Tomēr papildus slogam uz jaunāko paaudzi neapšaubāmi ir arī spiediens uz kopējo budžetu,un savukārt tas, gribot negribot, ietekmē Stabilitātes paktu.

Dalībvalstis palielina pensionēšanās vecumu. Es noraidu priekšlikumus par Eiropas pensijuindeksēšanu atbilstoši lielākam dzīves ilgumam. Es to daru tāpēc, ka dažādās dalībvalstīsir ievērojamas dzīves ilguma atšķirības, un tāpēc, ka, pat ja mēs indeksētu gan pensijas,gan dzīves ilgumu, manuprāt, tas nebūtu sociāli atbildīgi.

Tomēr mēs noskaidrojām, ka mums visiem ir jāvirzās uz lielāku pensionēšanās vecumu,un šim procesam ir jānotiek dalībvalstu līmenī kopā ar mūsu sociālajiem partneriem.

Medaļai ir arī otra puse — un es redzu, Elisabeth, ka esmu piesaistījusi jūsu uzmanību —tā ir nepieciešamība nodrošināt, lai gados vecāki cilvēki turpinātu strādāt. Tāpēc tas nozīmē,ka mums lielākus centienus vajadzētu pievērst elastīgām karjeras sistēmām un elastīgāmpensionēšanās sistēmām un ka mums vajadzētu uzlabot un pielāgot apstākļus, ja gadosvecāki cilvēki spēj turpināt strādāt.

Dalībvalstis, kuru pensiju sistēmu pamatā ir otrais līmenis, ir ietaupījušas, bieži vienizmantojot kopīgas darba devēju un darba ņēmēju sistēmas, un dažos gadījumos jaunajāsdalībvalstīs — izmantojot jaukta tipa sistēmas. Līdzekļi ir ievietoti uzkrājumu fondos,


pensiju fondos vai arī parādās uzņēmumu bilancēs. Ietaupījumu un uzkrājumu sistēmasir pakļautas mazākam spiedienam nekā valsts finanses, taču arī šajā gadījumā lielāks dzīvesilgums rada problēmas.

Papildus tam ir finanšu krīze, slikti rezultāti obligāciju un akciju tirgū, kā arī zemās procentulikmes, kas apdraud paredzamo pensiju garantijas.

Komisijas gatavotā atbilde ir šāda: stingrāku maksātspējas prasību piemērošana nav — unes to šeit vēlreiz atkārtošu — pareizā atbilde. Laba pārvaldība: jā! Tomēr pirms jebkādutiesību aktu pieņemšanas mums vispirms ir vajadzīgs padziļināts maksātspējas rezultātaietekmes novērtējums.

Šajā saistībā es arī vēlos norādīt uz debatēm par atvasinātajiem finanšu instrumentiem.Atvasinātos finanšu instrumentus un pensiju fondus nevar tā vienkārši sasaistīt. Pensijufondā atvasinātie finanšu instrumenti tiek izmantoti, lai nodrošinātos pret riskiem. Tātad— ne spekulēšanai. Tātad pat šajā gadījumā, Komisija, jums jābūt piesardzīgiem.

Pievērsīsimies trešajam pensiju līmenim. Man šķiet, ka mums nevajadzētu lolot nepamatotascerības. Individuālas ietaupījumu iespējas var izmantot tikai tad, ja ir nauda. Tomēr mēsvēlamies radīt labāku izpratni, un labāka izpratne rodas, kad iedzīvotāji tiek informēti parsavām pensijām — tātad mums ir arī vajadzīga izsekošanas sistēma.

Priekšsēdētājas kundze! Eiropas iekšējā tirgū nav trešā līmeņa, tāpēc ir kaut kas jādara arīšajā saistībā.

Visbeidzot es vēlētos izteikt divus nobeiguma komentārus. Par atbilstību: mēs to nevaramsasniegt Eiropas līmenī, tas jādara dalībvalstīm. Par pārvedamību: manuprāt, atvērts darbatirgus var darboties tikai tad, ja ir lielāka darba mobilitāte, kas nenostāda neizdevīgā situācijātos darba ņēmējus, kuri izmanto šīs tiesības. Lai gan arī šeit mums ir vajadzīga pārvedamība:jā, bet ar pielāgošanās periodu, jo mums ir vajadzīgi jauni līgumi un pēc tam pētījums parietekmi.

László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Zaļā grāmata par pensijām,kas tika publicēta pagājušajā vasarā, aizsāka ļoti vajadzīgas debates par pensiju nākotniEiropā. To rezultātā notika vairāk nekā 100 sanāksmes un konferences ar ieinteresētajāmpusēm, un mēs saņēmām gandrīz 1700 atbilžu.

Zaļajā grāmatā ir izklāstītas galvenās problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskaras šajājomā, tiek uzdoti četrpadsmit jautājumi par to, kā darbs ES līmenī varētu palīdzētdalībvalstīm nodrošināt, lai pensijas būtu atbilstīgas, ilgtspējīgas un drošas, vienlaikuspilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. Zaļajā grāmatā ir pausta visaptveroša pieeja, jomani kolēģi komisāri Rehn un Barnier, kā arī es esam pārliecināti, ka atbilstīgām, ilgtspējīgāmun drošām pensijām vajag koordinētu un apvienotu politiku, kas ietver visu mūsu trīsatbildības jomas.

Ļaujiet man vēlreiz īsi norādīt, kāds bija Komisijas pamatojums, lai pagājušajā gadā publicētuZaļo grāmatu. Pirmkārt, mums ir jāpārvar nelīdzsvarotība, ko rada arvien lielākā atšķirībastarp dzīves ilgumu un pensionēšanās vecumu. Otrkārt, mums ir jāpielāgo Eiropas sistēma,lai atspoguļotu izmaiņas, kas radušās valstu pensiju sistēmās pēc pensiju reformas desmitgadiem. Treškārt, mums ir jāgūst mācība no finanšu un ekonomikas krīzes. Krīze ir uzsvērusinepieciešamību pārskatīt finanšu tirgus neaizsargātību un mūsu pensiju sistēmas struktūru,lai uzlabotu risku mazināšanu un palielinātu finansētās pensijas ”drošības spilvenu”.


Ceturtkārt, mums ir pilnībā jāsagatavo savas pensiju sistēmas arvien straujākai iedzīvotājunovecošanai.

Dalībvalstis jau ir iesaistījušās ilgstošā sadarbībā, lai mācītos no savstarpējās pieredzes unapmainītos ar labu praksi pensiju reformas jomā. Visi ir vienisprātis par koordinācijasnepieciešamību ES līmenī un par ES noteikumu pieņemšanu pārrobežu jautājumos. Pēdējos10 gados koordinācija ES līmenī ir nostiprinājusi dalībvalstu centienus modernizēt pensijusistēmas, un daudzas dalībvalstis jau ir panākušas labu progresu, pielāgojot pensiju sistēmas,lai atspoguļotu demogrāfisko novecošanu, pārmaiņas darba tirgos un dzimumu lomuattīstību. Tomēr daudzām dalībvalstīm ir tāls ceļš ejams, un dažas citas vēl pat nav uzsākušaspensiju reformas.

Es biju ļoti gandarīts, lasot ziņojumu, par ko es apsveicu referenti, kura īpaši atbalsta mūsuizvēlēto visaptverošo pieeju. Vairākās vietās tajā ir uzsvērtas saiknes starp atbilstību, ilgtspējuun drošību. Tajā ir arī ļoti skaidri konstatētas politikas jomas, kurās ES var pievienot vērtību.Komisija pašlaik veic apspriežu rezultātu analīzes pēdējos posmus, tostarp EiropasParlamenta gala atzinuma izskatīšanu. Ņemot vērā situācijas steidzamību, Komisija jau irsākusi veikt sagatavošanas darbus Baltajai grāmatai, kas tiks iesniegta 2011. gada trešajāceturksnī.

Ļaujiet nobeigumā pateikt, ka viens no Eiropas sociālā modeļa lielajiem panākumiem irnodrošinājums, ka vecums nav sinonīms nabadzībai. Tas ir solījums, kuru mums jāturpinapildīt, un mums jāpalīdz dalībvalstīm pieņemt pareizi lēmumi, lai nodrošinātu, ka pensijusistēmas atbilst mērķim. Iepriekšējos 12 mēnešos ir notikušas aktīvas debates par pensijureformām, un gaidāms, ka šis gads būs tikpat intensīvs. Es ļoti lielā mērā paļaujos uzParlamenta atbalstu reālu pārmaiņu īstenošanā, lai nākotnē izveidotu gan atbilstīgas, ganilgtspējīgas pensijas.

George Sabin Cutaş, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (RO)Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka mēs šodien Eiropas Parlamenta plenārsēdē diskutējam parpensijām, apstiprina to, cik tās ir svarīgas Eiropai. Iedzīvotāju novecošanai, ekonomikasun finanšu krīzes ietekmei un vēlai jauniešu iesaistīšanai darba tirgū ir vajadzīgi kopīgirisinājumi. Tomēr pensijas joprojām ir valstu kompetencē, un subsidiaritātes principamērķis ir noteikt Eiropas iesaistīšanās robežas. Tomēr, ja dalībvalstis labāk īstenospašreizējos ES līmeņa tiesību aktus, mēs gūsim labumu no vienotā tirgus, kas strādāsefektīvāk, tādējādi veicinot darba ņēmēju lielāku mobilitāti.

Turklāt, lai valstu pensiju sistēmas būtu ilgtspējīgas, mums ir jānodrošina, lai iedzīvotājiembūtu iespēja turpināt strādāt līdz pat pensionēšanās vecumam. Bažas rada bezdarbapalielināšanās dalībvalstīs, apdraudot paaudžu solidaritātes principu. Patiesi, pensijusistēmas reformēšanas pasākumiem jābūt cieši saistītiem ar nodarbinātības politikas jomuveicināšanu. Tāpat pensiju reforma nedrīkst būt sinonīms tādu grupu diskriminācijai,kurām jau pašlaik nav drošu un pienācīgu ienākumu. Valstis nedrīkst izvairīties nopienākuma visiem iedzīvotājiem nodrošināt atbilstīgas pensijas.

Lai novērstu šādu ekspluatēšanu valsts līmenī, mums ir jāierosina ideja par atbilstīgaspensijas definēšanu Eiropas Savienības līmenī. Es uzskatu, ka nepietiek ar prasībudalībvalstīm no pirmā līmeņa garantēt tādas pensijas, kas pārsniedz nabadzības slieksni.Es noteikti saprotu argumentu par valsts nosacījumu dažādību un valstu nevēlēšanos ļautEiropas Savienībai iesaistīties jautājumā, kas ir pašā valsts suverenitātes pamatā. Tomēr esdomāju, ka ES iestādēm ir jāpievērš lielāka uzmanība Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļiem.Sociālā neapmierinātība var radīt negatīvas sekas. Divi neseni piemēri ārpus Eiropas


Savienības rāda, cik daudz var izturēt tauta, kas ir pastāvīgi spiesta upurēties valdībasinteresēs, kura pārāk maz uzmanības pievērš savu iedzīvotāju vajadzībām.

Cornelis de Jong, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs.– (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos no visas sirds pateikties savai kolēģei RiaOomen-Ruijten kundzei par labo sadarbību. Es esmu viņai pateicīgs par lielas daļas — ja nefaktiski visa — atzinuma atspoguļošanu, ko es uzrakstīju Iekšējā tirgus un patērētājuaizsardzības komitejas vārdā (IMCO).

Es jo īpaši esmu gandarīts par ieteikumu izstrādāt Eiropas sistēmu, kas ļautu ikvienamuzzināt, cik liela pensija ir uzkrāta, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tā ir uzkrāta.

Tomēr man joprojām ir daži jautājumi, jo sevišķi par Oomen-Ruijten kundzes tikko paustoapgalvojumu un ieteikumu, ka pensiju politikai ir jābūt daļai no Eiropas ekonomikaspārvaldības. Mēs precīzi nezinām, kāda būs tās forma, taču pastāv reālas iespējas, ka tānebūs neobligāta. Balsojot „par”, es nevēlos radīt iespaidu, ka es, piemēram, šajā jautājumāatbalstīšu valstu pilnvaru nodošanu Eiropas Savienībai.

Turklāt mani māc bažas par ziņojumā patiešām iekļauto ieteikumu, ka pensionēšanāsvecums ir jāpalielina, ņemot vērā dzīves ilgumu. Es uzskatu, ka tas noteikti nav vajadzīgsNīderlandē, un tāpēc es nevar atbalstīt šo ieteikumu. Es vēlētos dzirdēt referentes komentārupar šo jautājumu.

Barbara Matera, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. –(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es gribētu pateikties Oomen-Ruijtenkundzei.

Tas, ka Komisijas Zaļajā grāmatā par pensiju sistēmu nākotni Eiropā nav pievērsta nekādavērā ņemama uzmanība dzimumu jautājumiem, rada bažas: pensiju aprēķinos sievietestiek diskriminētas, jo viņas biežāk pārtrauc karjeru, lai pieskatītu bērnus, slimus radiniekusun gados vecus cilvēkus. Tāpēc, lai pildītu saistības pret ģimeni, ir daudz ticamāks, kasievietes biežāk par vīriešiem pieņems nestabilas vai nepilna laika darba vietas, un tasEiropas Savienībā rada 18 % lielu vidējā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību.

Tas acīmredzami diskriminē sievietes, kuras saņem pensijas, kas ir nepārprotami mazākaspar vīriešu pensijām. Tas palielina vecāku sieviešu nabadzības risku, jo īpaši tad, ja tiekņemts vērā fakts, ka viņas bieži dzīvo ilgāk par vīriešiem. Aprēķinot pensijas, laiks, kosievietes velta bērnu vai citu atkarīgu ģimenes locekļu aprūpei, ir jāatzīst par līdzvērtīguvisiem citiem līgumu veidiem. Zaļajā grāmatā bija piedāvāta apspriešanās…

Nobeigumā es ceru, ka jaunajā Baltajā grāmatā būs pievērsta lielāka uzmanība jutīgajamun bažas raisošajam jautājumam par dzimumu atšķirību, aprēķinot tiesības uz pensijuEiropas Savienībā.

Csaba Őry, PPE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, grozījumupriekšlikumu lielais skaits — to bija gandrīz 500 — labi apliecina ārkārtīgo interesi par šotematu, un referente Ria Oomen-Ruijten ir pelnījusi vienīgi mūsu pateicību par šīs milzīgāsgrozījumu priekšlikumu kaudzes pārvēršanu par ziņojumu, kurā atspoguļota Parlamentapašreizējā nostāja. Es saku „pašreizējā nostāja”, jo mēs esam debašu sākumā, un runa ir parZaļo grāmatu, pēc kuras būs Baltā grāmata un pēc tam papildu ziņojumi, un tas nozīmē,ka mēs, protams, esam lielāka procesa vienā posmā.

Kopumā jāatzīst, ka es piekrītu Komisijas pieejai, kurā tiek atzinīgi vērtēta dažādošana,proti, ka pensiju sistēmu pamatā ir vairāki līmeņi, taču vienlaikus es vēlos norādīt, ka šajā


saistībā formulējums varētu būt nedaudz precīzāks. Protams, ja mēs runājam par otrajiemlīmeņiem, mēs domājam otros līmeņus, kas papildina pirmos līmeņus, ņemot vērā tonepilnības. Tas nav tas pats, kas otrais līmenis, kad kaut kas tiek atņemts no pirmā tikaitāpēc, ka tajā sistēma darbojas atšķirīgi. Pirmajā gadījumā tiek atjaunota stabilitāte, savukārtotrajā tā tiek apdraudēta.

Tomēr mums ir arī jāsaprot — un, iespējams, tas jau ir minēts, taču es vēlētos to tikaiuzsvērt atkārtoti — ka pensiju sistēmas problēmas ne vienmēr ir atrisināmas pašu spēkiem,no iekšpuses; turklāt ir ļoti ticams, ka tas nav iespējams. Ir vajadzīgs vairāk darbavietu, irvajadzīga ciešāka ekonomiskā sadarbība, un mums noteikti vajadzētu panākt, ka tad, kadKomisija būs sagatavojusi Balto grāmatu, šis kopējais process kaut kādā veidā tiktu saistītsar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un ekonomikas pārvaldību. Ir skaidrs, ka šādā gadījumāmēs spēsim šīs debates turpināt auglīgāk.

Frédéric Daerden, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētosuzsvērt, svarīgo vienprātības panākšanas darbu, ko veikusi referente. Apsveicu, Ria! Sarunāspar kompromisiem viņa parādīja atvērtu pieeju attiecībā pret manas grupas izvirzītajiemargumentiem, un tāpēc Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā vairākums balsoja par šoziņojuma projektu. Ja rīt to atbalstīs tik liels vairākums, tas būs spēcīgs vēstījums citāmiestādēm.

Šis ziņojums par pensiju nākotni Eiropā līdz šim ir vienīgais Eiropas iestāžu dokuments,kurš ir pretējs Komisijas domāšanas veidam, kas jo īpaši ir redzams tās gada izaugsmespētījumā, kā arī pretējs Merkel un Sarkozy dueta domāšanai viņu dokumentā parkonkurētspējas paktu. Šajos dokumentos ir ļoti skaidri aicināts ņemt vērā pirmo pensijulīmeni un arī automātiski palielināt tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu,pamatojoties uz paredzamo dzīves ilgumu. Parlaments savā grozītajā un pieņemtajāziņojuma projektā atbalsta šādus aspektus: būtiska pirmā pensiju līmeņa nozīme, kasnodrošina labāku solidaritātes garantiju un papildina citus līmeņus, tostarp vispārēji ieviešotru līmeni; vairāk uzmanības arvien lielākajam faktiskajam pensionēšanās vecumam, kāarī nodarbinātības līmeņiem, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem, nevisautomātiska un fatālistiska tiesību aktos noteiktā vecuma palielināšana; to kritērijudefinēšana, kas nodrošina garantētas un atbilstīgas minimālās pensijas ieviešanu dalībvalstīs;sociālo partneru nozīmes pastiprināšana, definējot un īstenojot visas pensiju reformasEiropā, kā arī ar diskrimināciju saistīto atšķirību likvidēšana starp vīriešu un sieviešupensijām, par ko mums atgādināja Matera kundze.

Ar šiem komponentiem, ar šīm progresa jomām, kā arī citām, kuras es būtu varējis minēt,esmu apmierināts, ka Parlaments mūsu komisāram var paust skaidru vēstījumu, sociāluun progresīvu vēstījumu, un es ceru, ka viņa to ņems vērā nākamajā Baltās grāmatas posmā.

Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētospateikties referentei par labo darbu; viņa noteikti ir atvieglojusi man dzīvi. Es arī vēlospateikties Komisijai par šīs diskusijas sākšanu, kas noteikti ir ļoti laicīgi darīts.

Daži runā par pensijām kā par bumbu ar laika degli, un, ņemot vērā dažus skaitļus, koesmu redzējusi, attiecībā uz starpību starp līdzekļiem, kurus mēs pašlaik uzkrājam ganpublisko, gan privāto pensiju nodrošinājumam, un resursiem, kas mums būs vajadzīgi, lainodrošinātu atbilstīgas pensijas turpmākajos četrdesmit gados, šīs starpība ir milzīga. Tādēļšajā saistībā teiciens „pensiju bumba ar laika degli” noteikti ir precīzs. Mēs visi zinām, kasmums jādara ar bumbu ar laika degli: mums tai jānoņem detonators. Es uzskatu, ka šisziņojums ir šī procesa sākums.


Taču pamatjautājums ir šāds: kurš ir atbildīgs? Es domāju, ka ziņojumā ir skaidri norādīts,ka par atbilstīgas pensijas garantēšanu saviem iedzīvotājiem atbildīgas ir pašas dalībvalstis.Taču mēs arī norādām, ka dalībvalstu ekonomikas ir savstarpēji atkarīgas, un tāpēc pensijupolitikas koordinācija, izmantojot atklātās koordinācijas metodi (AKM), noteikti ir noderīga.Tomēr mēs neuzskatām, ka ES ir iespējams noteikt atbilstīgus pensijas līmeņus vai patsaskaņot pensionēšanās vecumu.

Taču mēs domājam, ka dalībvalstīm kā nepieciešamais nosacījums, lai gados vecākiiedzīvotāji dzīvotu pienācīgu dzīvi, ir jānosaka atbilstība. Man ir prieks, ka esam uzsvērušidzimumu jautājumu un aicinājuši dalībvalstis risināt to vīriešu un sieviešu problēmu, kurinestrādā, kamēr aprūpē kādu, un ka esam pievērsuši uzmanību jautājumam par mobilitātiun stratēģijas „Eiropa 2020” nozīmi.

Visbeidzot, es atbalstu pensiju saistību iekļaušanu Stabilitātes un izaugsmes paktā. Mēszinām, ka pensiju nodrošināšanas jomā atveras budžeta melnais caurums, un mēs tovienkārši nevaram ignorēt.

Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pievienotiescitiem, kuri pateicās mūsu referentei par ļoti labo darbu, kas paveikts, gatavojot šo ziņojumu.

Mēs visi apzināmies valstu atšķirības, kā arī mūsu pašu politisko grupu atšķirības, unierosināt kaut ko, kas gūst ievērojamu atbalstu, ir liels sasniegums. Mana grupa ir īpašigandarīta, ka šajā ziņojumā ir atzīta pirmā līmeņa pensiju nozīme, saistības nodrošinātatbilstošu līmeni un uzdevums spēt nodrošināt pienācīgu dzīvi. Galu galā mēs visu pagājušo2010. gadu pavadījām, risinot ar nabadzību saistītas problēmas. Un, protams, daudziemcilvēkiem tie ir arī stabili ienākumi, būtiska garantija. Tāpat kā citi, mēs arī atzinīgi vērtējamto, ka ziņojumā ir atzīta nepieciešamība garantēt atbilstīgu pensiju nodrošināšanu sievietēm.

Mēs arī atzīstam diskriminācijas novēršanas nozīmi attiecībā pret gados vecākiem darbaņēmējiem un citus pasākumus, lai palīdzētu cilvēkiem turpināt strādāt. Arī mums ļotisvarīgs jautājums ir iegūto pensijas saņemšanas tiesību pārvietojamība. Arvien vairākiedzīvotāju nestrādā vienam uzņēmumam visu savu darba mūžu. Viņi strādā vairākosuzņēmumos un ne vienmēr vienā un tajā pašā valstī. Un mums ir jānovērš šī pensijunodrošināšanas sadrumstalotība, tātad šajā jautājumā būtiska nozīme ir Eiropas Savienībai.

Mēs arī esam gandarīti redzēt, ka šajā ziņojumā ir saistības attiecībā uz otrā pensiju līmeņanodrošinājumu — ka tam ir jābūt pieejamam bez vecuma, dzimuma un darba līgumuradītas diskriminācijas. Mēs arī piekrītam — un esam iepriecināti, redzot, ka tas ir iekļautsziņojumā —, ka mums ir jāpieņem tāda pieeja, kurā ņem vērā visu mūža garumu un kurāir iekļautas dažādas mūsdienu darba dzīves gaitas un modeļi — gan pozitīvi, gan negatīvi.

Mēs arī atzīstam solidaritātes nozīmi pirmajā pensiju līmenī, arī attiecībā uz tiem, kurudarba dzīve vairāk ir saistīta ar gadījuma darbiem, īstermiņa līgumiem un tamlīdzīgi. Mūsarī māc bažas par centieniem izdarīt spiedienu uz trešā līmeņa privāto pensijunodrošināšanu, un mēs piekrītam, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji saņemtu pienācīgu unskaidru informāciju.

Mēs arī atzinīgi vērtējam to, ka šajā ziņojumā ir paredzēts atbilstošs pielāgošanās laiks, laiiedzīvotāji varētu no jauna pārdomāt savu finanšu nākotni gadījumā, ja tiks mainīts pensijunodrošinājums.

Julie Girling, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Mana grupa atbalsta šīs Zaļāsgrāmatas publicēšanu. Tā ir tapusi ļoti laicīgi un tiek pieņemta laikā, kad mēs visās


dalībvalstīs debatējam par jautājumiem, kuri jau tika minēti un kurus neatkārtošu —demogrāfiskās pārmaiņas, dzimumu problēma un citi.

Ziņojumā ir atzīta dalībvalstu labas prakses un informācijas apmaiņas nozīme, taču arīuzsvērts, ka pensijas paliek dalībvalstu kompetencē. Tajā ir atzīts, ka ES nevajadzētu pieņemttiesību aktus par pensiju līmeņu un pensionēšanās vecuma atbilstību, taču tiek prasīts —un prasīts ļoti skaidri un noteikti —, ka dalībvalstīm ir jāpieņem tiesību akti, ņemot vērāsavus apstākļus, ņemot vērā šos jautājumus.

Es uzskatu, ka ļoti svarīgs ir turpmāks darbs pie pārvietojamības, lai nostiprinātu vienototirgu. ES iedzīvotāji, kuri strādā visā Eiropā — un es esmu satikusi tādus daudzus —, nedrīkstpalikt neizdevīgā situācijā ar dažādās dalībvalstīs iesaldētiem pensiju uzkrājumiem.Demogrāfija mainās, un tas pats attiecas uz darba praksi. Mūsu cerības mainās, taču irbūtiski, lai mēs pielāgotos šīm izmaiņām mūsu domāšanā un mūsu politikas veidošanā.

Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā . – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Šajās debatēsmēs nedrīkstam aizmirst, ka pastāv priekšlikums ieviest tā dēvēto konkurētspējas paktu,saskaņā ar kuru Vācijas vadītais direktorāts vēlas veikt jaunus uzbrukumus vispārējai unsavstarpējai publiskajai sociālā nodrošinājuma sistēmai, palielināt pensionēšanās vecumuun samazināt algas, mēģinot pārtraukt to indeksēšanu atbilstoši inflācijai, tikai lai dotulabumu finanšu nozarei, kura mēģina šajās pensijās atrast jaunus lielākas spekulatīvaspeļņas gūšanas veidus.

Mēs vēlētos skaidri paust iebildumus šādai virzībai uz Eiropas integrāciju, kuras pamatā irantisociāla politika, kura diemžēl tiek apstiprināta šajā ziņojumā, atbalstot Eiropas KomisijasZaļo grāmatu, ļaujot veidot saikni starp tiesību aktos noteiktu pensionēšanās vecumu unparedzamo dzīves ilgumu, mudinot iedzīvotājus ilgāk palikt darba tirgū un neizslēdzotatbalstu privātajām pensiju sistēmām, kad jau ir zināms, ka to spekulatīvai izmantošanai,ko veic fondi un privātās bankas, var būt smagas sekas, atstājot nabadzībā gados vecākusiedzīvotājus un jo īpaši sievietes.

Tāpēc mēs esam iesnieguši alternatīvu rezolūciju, kurā ir parādīts, ka ir iespējams papildinātpabalstus un pensijas, nepalielinot tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, ja vienir vairāk darbavietu ar ievērotām tiesībām, jo sevišķi jauniešiem, labākas algas un labākafinanšu nozares un finanšu darījumu uzraudzība.

Mēs iebilstam pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un aizstāvam pensiju sistēmas,kuras ir integrētas vispārējā un savstarpējā valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, kaspalielina mazāku pabalstu un pensiju vērtību, ņem vērā gados vecākus iedzīvotājus un ļaujviņiem dzīvot cieņas pilnu dzīvi, tādējādi veicinot nabadzības izskaušanu. Tieši to sagaidamūsu iedzīvotāji cīņās, kas notikušas Portugālē, Francijā, Grieķijā un tik daudzās citāsvietās.

Derek Roland Clark, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Pagājušā gada22. novembrī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā referente sacīja, ka pensijas ir vienīgidalībvalstu kompetencē. Tagad šis viedoklis ir kļuvis aptuveni šāds: lai gan dalībvalstīm irgalvenā nozīme, ir daži aspekti, kuros svarīga ir koordinācija Eiropas līmenī. Rezolūcijas9. punktā ir uzsvērta dalībvalstu kompetence, taču tās tiek aicinātas koordinēt atšķirīgāspensiju politikas nostādnes. Šeit vērojama divkosība, ko raksturo ES kontroles pārņemšanasprincips.

Apvienotās Karalistes Nacionālā pensiju fondu asociācija norāda, ka šis ziņojums pensijaspadarīs dārgākas — saskaņā ar statistikas konsultāciju uzņēmuma Punter Southall datiem,


par 90 %. Ja tas ir pārspīlējums, tad noteikti patiess ir tas, ka būs vajadzīgas milzīgas papildusummas, lai novērstu pensiju sistēmas sabrukumu, tādēļ ievērojami palielināsies iemaksuapmērs. Pensiju uzņēmumiem un dalībvalstīm nav vajadzīgs šis ziņojums; tiem ir vajadzīgs,lai iemaksu līmenis būtu zems. Pretējā gadījumā šis maldīgais ziņojums var iznīcināt to,ko tas mēģina aizsargāt.

Marine Le Pen (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Stabilitātes paktaEiropā — un rītdien konkurētspējas pakta Eiropā — pensiju reformas ir ugunslīnija.

Kā mēs varam glābt pensijas, ja Eiropas Savienība pieprasa, lai dalībvalstis, kurām tagad irbudžeta deficīts, līdz 2013. gadam izlīdzina savus budžetus? Jūsu risinājums ir paaugstinātpensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un veikt paaudžu solidaritātes pensiju sistēmu dziļasreformas, lai samazinātu apdrošinātu iedzīvotāju priekšrocības. Turklāt ziņojums šajāsaistībā nav nepareizs, jo tajā tiek aicināts noteikt garantētu pensiju minimālo līmeni, kojūs spiežat mūs garantēt ārvalstniekiem, kuri ierodas mūsu zemēs un kuri nekad nav veikušiiemaksas.

Turklāt tiešo valsts pensiju saistību saskaitīšana, kā atbalstīts šajā ziņojumā, vēl vairākpalielinās spiedienu uz dalībvalstīm un liks tām izstrādāt pensiju fondus, kuru pamatā irkapitālieguldījumi, un mēs, protams, visi labi zinām lielos riskus, ar ko tas saistās.

Pensiju sistēmas ir dalībvalstu kompetencē. Jā, pretēji iedzīvotāju vēlmēm jūs ieviešatnebijušu budžeta stingrību. Nodarbināti iedzīvotāji, valsts ierēdņi un pensionāri Eiropābūs pielāgošanas mainīgais lielums, lai glābtu eiro un lai glābtu jūsu ultraliberālo Eiropu.

Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Ir labi, ka vismaz reizi pašiniciatīvasziņojums netiek apslēpts pirmdienā un izskatīts tikai dažās minūtēs. Tas ir Nodarbinātībasun sociālo lietu komitejas 463 grozījumu un Ekonomikas un monetārās komitejas211 grozījumu rezultāts.

Es būtu vēlējies redzēt apņemšanos turpināt veiksmīgās arodpensiju sistēmas Vācijā,Luksemburgā, Somijā un Austrijā. Diemžēl vairākums uzskatīja, ka ir jāiesaka jauniminimālie standarti un ka arodpensijām jāpiemēro „Maksātspējas II” standarti. Tas radīsievērojami lielāku izmaksu risku, kas tikai Vācijā varētu par 40 % palielināt brīvprātīgāsarodpensijas iemaksas. Mēs nedrīkstam iznīcināt to, kas sasniegts, pamatojoties uzarodbiedrību un vadības panākto vienprātību. Es varēju dot ieguldījumu kompromisupanākšanā, ierosinot, lai turpmāk visas minimālo un „Maksātspējas II” standartu sekas tiktudetalizēti novērtētas padziļinātā ietekmes novērtējumā. Tas ir progress virzībā uzarodpensiju turpināšanu, lai gan tā nekādā gadījumā nav garantija.

Viens pozitīvs aspekts ir tas, ka mums nav atbilstīgu pensijas līmeņu standartizētasdefinīcijas. Turklāt ir noraidīts ierosinājums par saskaņotu pensionēšanās vecumu EiropasSavienībā. Ir pareizi, ka kanclere Merkel un prezidents Sarkozy atbalsta pensiju sistēmu unpensionēšanās vecuma pakāpenisku saplūšanu. Tā kā dažādās valstīs dzimstības līmenisun paredzamais dzīves ilgums ir dažāds, ir jāpielāgo katras valsts pensiju sistēma, lai tāatbilstu demogrāfiskajām izmaiņām.

Kompromisi tika panākti lielā laika trūkumā. Es ceru, ka mēs spēsim noorganizēt plašākasdebates par Balto grāmatu, kurā būs iekļauta praktiska uzņēmumu pieredze. Summas, kassaistītas ar brīvprātīgajām arodpensijām vien, ir lielākas par tām, kas ir pašreizējā ESglābšanas paketē.



Ria Oomen-Ruijten, referente. – (NL) Priekšsēdētāja kundze! Es nevēlos, lai šajā saistībārastos pārpratumi. Tāpēc es gribētu palūgt jums, Mann kungs, norādīt, kur šajā ziņojumātiek teikts, ka maksātspēja obligātā veidā tiks piemērota otrā līmeņa pensijām? Es personīgiesmu pret to, taču kur tas ir norādīts?

Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums ir divi ziņojumi no divāmkomitejām, kuras iesaka piemērot „Maksātspēju II” arodpensiju sistēmām. Manuprāt, tasvienkārši nedarbosies. Tādās valstīs kā Francija ir šāda pieredze, taču tādas nav citās EiropasSavienības dalībvalstīs. Mums šo jautājumu vajadzētu detalizēti izpētīt. Izskatot Baltogrāmatu un par to padziļināti diskutējot, mums būs iespēja par to visus pārliecināt, jodaudziem iedzīvotājiem nav attiecīgas pieredzes un viņi vēl ar to nav sastapušies savāsvalstīs. Šī mums ir laba iespēja sagatavot pamatus.

Pervenche Berès (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Mēs piedalāmiespolitikas ievirzes debatēs, un Eiropas Parlaments vēlējās, lai jūs nodotu vēstījumu. Tomērpa to laiku pasaule attīstās, un papildus tiek minēts jautājums par pensijām. Es, protams,šajā saistībā vēlos atsaukties uz standartizētu sistēmu Eiropas līmenī par pensionēšanos67 gadu vecumā, kas ir izveidota bijušajā konkurētspējas pakta projektā. Ir skaidri redzams,ka gadījumā, ja sociālu Eiropu sāksim veidot no šāda izejas punkta, mēs to veidosim vērstupret iedzīvotājiem, un mēs to nevēlamies.

Oomen-Ruijten ziņojumā daudzos jautājumos mēs minējām citas ievirzes, un Nodarbinātībasun sociālo lietu komitejas vārdā es vēlētos jūs lūgt ņemt to vērā, izstrādājot Komisijasnostāju par Balto grāmatu attiecībā uz to, lai tiktu ievērots dzimumu jautājums, kuramneesat pievērsusi pietiekamu uzmanību.

Mēs arī pieminējām ideju, ka vislabākais veids, kā atrisināt pensionēšanās jautājumu, irnodarbinātības veicināšana, un ka mums ir jāņem vērā reālais vecums, nevis tikai jāpievēršastiesību aktos noteiktajam pensionēšanās vecumam. Tomēr Francijas sociāldemokrātiuzskata, ka Oomen-Ruijten kundzes ziņojumā ir norāde, kas, mūsuprāt, rada problēmu, unmēs tai nevarēsim piekrist. Saprotiet, ka, pēc mūsu domām, attiecībā uz sociālajām tiesībāmideja, ka lielāks paredzamais dzīves ilgums ir automātiski jāindeksē ar tiesību aktos noteiktopensionēšanās vecumu, ir solis atpakaļ, un mēs to nevaram atbalstīt.

Visbeidzot, ļaujiet man nobeigumā jums pateikt, ka bez sociālā dialoga, bez sociālo partnerulīdzdalības visās šajās sarunās mēs cietīsim neveiksmi.

Dirk Sterckx (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, ka ar referentes palīdzībumēs esam snieguši vairākas ļoti līdzsvarotas atbildes uz Komisijas uzdoto jautājumu.Manuprāt, ir divi aspekti, kuros Eiropas Savienība patiešām rada pievienoto vērtību.

Ja mēs atzīstam pirmā pensiju līmeņa nozīmi, kas ir saprātīgi, tad mums ir arī vienlaikusjāatzīst, ka vienlīdz svarīga ir arī mūsu valsts finanšu stabilitāte, jo pirmā līmeņa pamatāir stabilas valsts finanses. Turklāt jums jāatzīst ilgtermiņa slodze, ko pensijas rada valdībai,un tas ir ļoti skaidri jānorāda. Es uzskatu, ka Komisijas un Eiropas Savienības pienākumsir skaidri to norādīt katrai dalībvalstij, lai visi varētu saskatīt to, kas rada riskus un grūtības.

Otrā lieta ir tā, ka Eiropas Savienībai ir īpaša nozīme arī otrajā pensiju līmenī. Šajā saistībājūs esat norādījusi uz „Maksātspējas II” nozīmi. Mēs šeit prasām, lai Komisija veiktu riskuizpēti ilgtermiņā un lai tā savos noteikumos skaidri norādītu, kā nodrošināties pret šiemriskiem. Es domāju, ka šajā jautājumā jums ir īpaši jāapsver pensiju sistēmu ilgtermiņarisks kopumā: nevis tikai viena veida, bet visu otrā līmeņa pensiju sistēmu risks. Tātad irjāpaveic zināms darbs.


Skatoties uz skaitļiem, kā to ir darījusi Harkin kundze, baidos, ka mēs neesamnodrošinājušies pret visiem riskiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tadeusz Cymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlamenta rezolūcijasprojekts, par kuru diskutēts Eiropas Komisijas organizētajās apspriedēs, ir pelnījis mūsuatbalstu. Rezolūcijā tiek ieteikts palielināt valstu savstarpējo sadarbību un paraugpraksesapmaiņu, tajā pašā laikā neiejaucoties dalībvalstu kompetences jomās attiecībā uz pensijusistēmām, kas ir ārkārtīgi svarīga un ļoti jutīga joma.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā notikušajās debatēs es uzsvēru demogrāfiskāsattīstības nozīmi attiecībā uz pensiju sistēmu drošību un turpmāko formu. Tāpēc ir ārkārtīgisvarīgi, lai mēs veiktu visus iespējamos pasākumu demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai Eiropā.Es arī uzskatu, ka, novērtējot pensiju sistēmas un formulējot priekšlikumus, mums arījāņem vērā būtiskās atšķirības starp atsevišķām dalībvalstīm gan attiecībā uz to finansiālajāmiespējām, gan jau pašlaik esošajām valsts un arodpensiju kapitāla sistēmām.

Thomas Händel (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Valstslabklājību veido tās iedzīvotāju darbs. Nākotnē amatiem sociālajā nozarē jābūt labākapmaksātiem. Iedzīvotāji vecumā vēlas pienācīgas un drošas pensijas.

Viens skaidrs vēstījums, ko pierādīja krīze, ir tas, ka tikai publiskās un valsts pensijas iruzticamas un stabilas. Turpretī aroda un privāto pensiju fondi biržās ir zaudējuši miljoniemeiro. Ir smieklīgi turpināt pievērst lielāku uzmanību privātā kapitāla pensiju sistēmām, lainodrošinātu līdzekļus pēc iedzīvotāju aiziešanas pensijā. Valstis ir finansējušas lielākobanku glābšanas paketes. Iedzīvotāji maksā par stingru taupības politiku, kas ir EiropasSavienības kontrolē. Tagad viņiem ir jāizlabo valsts budžets, paciešot savu pensijusamazināšanu un pieņemot lielāku pensionēšanās vecumu. Iepriekšējās pensiju reformasjau rada arvien lielāku nabadzību vecumdienās. Vienīgais risinājums ir uzticamu valstspensiju sistēmu stiprināšana.

Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Iedzīvotāju piramīda ES drīz tiksapgriezta kājām gaisā, un vecuma grupa virs 55 gadiem veidos lielāko iedzīvotāju daļu.Paredzamais dzīves ilgums turpinās palielināties, un dzimstības līmenis saglabāsies zems.Jaunieši sāks strādāt arvien vēlāk. Mēs visi apzināmies, kādas tam ir sekas: sabiedrībasnovecošana un arvien vairāk problēmu finansēt pensijas.

Mums Eiropā ir vajadzīga ģimenēm draudzīga politika, piemēram, ģimenes nodokļasadalīšanas ieviešana attiecībā uz ienākuma nodokli vai vienlīdzīgi sociālie pasākumi, kurostiek ņemts vērā ģimenes veiktais ieguldījums paaudžu līgumā, ģimenēm samazinot nodokļuslogu. Turklāt mums ir jārada stimuli pēc iespējas ilgāk noturēt darbā gados vecākusiedzīvotājus.

Es vēlētos Andor kungam paust skaidru vēstījumu. Ļoti populārā masveida imigrācijaspolitika ir nepareizais ceļš, lai nodrošinātu mūsu pensijas, un tas galu galā arī apdraudsociālo mieru Eiropā.

Danuta Jazłowiecka (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Demogrāfiskās pārmaiņas,ilgāks mūžs un dzimstības līmeņa samazināšanās, dažādas pensiju sistēmās piešķirtasprivilēģijas un ekonomikas krīze ir radījusi milzīgu spiedienu uz dalībvalstu finansēm. Mēsarvien biežāk esam spiesti uzdot jautājumus par pašreizējo pensiju sistēmu stabilitāti undrošību un par to, cik lielā mērā tās garantē taisnīgus ienākumus pensijas vecumā. Mēssecinām, ka ļoti svarīgi ir veikt Eiropas pensiju sistēmu reformēšanu, kas ir dalībvalstukompetencē. Tas būs ļoti ilgs un dārgs process, un, lai valdības varētu nolemt par šādu


rīcību, Padomei un Eiropas Komisijai ir jāgarantē, ka, piemērojot pārmērīga deficītaprocedūru, vienmēr tiks ņemtas vērā šo reformu izmaksas. Jebkāds cits risinājums var radītsituāciju, kad valstis pamet reformas, baidoties no finansiālā sloga.

Es vēlētos minēt šo būtisko reformu divus galvenos aspektus. Pirmkārt, lai garantētu pensijusistēmu drošību, mums ir jādažādo ienākumu avoti un jārada sistēmas, kuru pamatā citastarpā ir valsts finansējums no kapitāla tirgiem un darba ņēmēju pensiju sistēmām. Otrkārt,mums ir jānodrošina augstāks nodarbinātības līmenis, lai garantētu pensiju sistēmustabilitāti. Dalībvalstīm ir jācenšas nodrošināt, lai faktiskais pensionēšanās vecums ir tādspats kā tiesību aktos noteiktais vecums un vajadzības gadījumā jāizskata tiesību aktosnoteiktā pensionēšanās vecuma palielināšana, kas ir dabiskas sekas tam, ka eiropieši dzīvoarvien ilgāk. Tomēr ilgāka darba dzīve ir jāsaista ar attiecīgajām darba tirgus reformām,tostarp atbilstīgas apmācības un veselības aprūpes nodrošināšanai darba ņēmējiem.

Es vēlētos apsveikt referenti un pateikties viņai par palīdzību un teicamo sadarbību, strādājotpie šī ziņojuma.

Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Jau ir minēts, ka Eiropaspensiju sistēmas pamats ir valsts sistēma, un tā tam jābūt arī turpmāk, jo tā ir vienīgāsistēma, kas garantē kohēziju un turklāt samazina nabadzības risku mūsu sabiedrībā.

Ir pārsteidzoši, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs vislielākāvienlīdzība attiecībā uz ieņēmumiem pastāv pensiju ziņā, vai ka krīzes dēļ privātās pensijastikai 2008. gadā zaudēja 20 % savas vērtības un joprojām ir tālu no nepieciešamāmaksātspējas līmeņa sasniegšanas.

Tas viss parāda, ka nenovēršamu reformu laikā pasākumiem mūsu pensiju sistēmu ilgtspējasnodrošināšanai ir jāaptver dažādas jomas, cita starpā ņemot vērā tālejošu politiku attiecībāuz dzimstības līmeni un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kā arī tālejošu politiku, lainodrošinātu, ka iedzīvotāji var sākt strādāt un palikt darbā, vai pat tādu imigrācijas politiku,kuras pamatā ir integrācija un kura no demogrāfiskā viedokļa arī garantē mūsu pensijuilgtspēju.

Visbeidzot, es uzskatu, ka ir nožēlojami, ka tekstā nav noteikti ierobežojumi uzņēmumusubsīdiju jēdzienam, jo parasti par tām nav jāveic nekādas sociālās iemaksas. Manuprāt,tas ir ļoti svarīgi veselai jaunai darba ņēmēju paaudzei, jo, ja no viņiem tiek prasīts vairāk,lai varētu saņemt pienācīgu pensiju, tad viņiem arī nevajadzētu tik daudz ciest, lai iegūtupienācīgas darba iespējas.

Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Ria Oomen-Ruijtenpar visu viņas smago darbu pie šī ziņojuma. Manuprāt, viņa ir padarījusi ļoti labu darbu.

Tajā ir ļoti skaidri norādīts, ka pensijas pirmām kārtām ir dalībvalstu kompetencē. Parlaimi, mēs esam noraidījuši visus aicinājumus minimālo pensiju noteikt ES līmenī, kā arīpar „Maksātspējas II” veida noteikumu piemērošanu pensijām. Lisabonas līgumā ir ļotiskaidri noteikts, ka par pensiju nodrošināšanu ir atbildīgas dalībvalstis, nevis ES. Taču mēsvaram apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi. Man ir prieks, ka ir arī iekļauts mansgrozījums, kurā tiek aicināts īstenot 2000. gada Nodarbinātības direktīvu, lai aizliegtudiskrimināciju vecuma dēļ.

Attiecībā uz pensionēšanās vecumu es vienmēr esmu skaidri norādījusi, ka pensionēšanāsvecumam — vecumam, kad ir tiesības pieprasīt pensiju, — ir arī turpmāk jābūt noteiktamdalībvalstu līmenī, taču vienlaikus jāatmet obligātais pensionēšanās vecums, kas piespiež


iedzīvotājus pārtraukt strādāt, pat ja viņi vēlas to turpināt darīt. Žēl, ka tas ziņojumā nebijaiekļauts.

Milan Cabrnoch (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos apsveikt referenti, kurair paveikusi teicamu darbu, tiekot galā ar iesniegtajiem daudzajiem simtiem grozījumu.Lai gan šis ziņojums nav leģislatīvs, tas ir ļoti svarīgs ES dalībvalstu sociālo sistēmu nākotnei.Galvenie secinājumi, kurus mēs atbalstām, ir šādi:

- lēmumi par pensiju sistēmām ir politiski lēmumi, un tie ir tikai un vienīgi dalībvalstukompetencē;

- ir ļoti svarīgi palielināt pensionēšanās vecumu;

- turpmākajos gados vienīgais izaugsmes avots ES būs darba produktivitātes palielināšanās;

- galvenais uzdevums ir atbalstīt gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātību, jo īpašinodrošinot lielāku elastību darba tiesiskajās attiecībās un pensiju sistēmu pareizupielāgošanu;

- nav pareizi koordinēt pensiju sistēmas un to reformas ES līmenī;

- mēs neatbalstām pensionēšanās vecuma standartizēšanu visā ES, un mēs arī neatbalstāmtā piesaistīšanu vidējam paredzamajam dzīves ilgumam;

- mēs neatbalstām nekādus centienus Kopienas līmenī saskaņot definīcijas, piemēram,atbilstīgas pensijas definīciju.

Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Subsidiaritāte,atsevišķu dalībvalstu jautājums, un solidaritāte — tie bija divi aspekti, kurus referenteuzsvēra attiecībā uz pensiju politiku. Tāpēc man šķita, ka viņai Zaļo grāmatu, kurā tiekatbalstīta izdevumu samazināšanas, tūdaļ vajadzētu izmest papīrgrozā. Es gandrīz novēlosno krēsla, izdzirdot, ka referente faktiski atsaucās uz Zaļo grāmatu kā pozitīvu dokumentu.

Kamēr, no vienas puses, referente turpina runāt par subsidiaritāti, no otras puses, viņa irierosinājusi neskaitāmus priekšlikumus par ES ietekmes palielināšanu. ES vajadzētu noteiktminimālās pensijas kritērijus. ES vajadzētu pārliecināt dalībvalstis palielināt pensionēšanāsvecumu. ES vajadzētu veicināt konkurenci starp Eiropas pensiju fondiem un turpinātprivatizāciju. Subsidiaritāte? Kāda subsidiaritāte?

Ja tas viss radītu sociāli atbildīgākas pensiju sistēmas, tad, iespējams, šajā jautājumā varētuattaisnot ES ietekmi. Diemžēl Komisija un referente par primāro uzskata iekšējo tirgu, untas tikai palielinās plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Es iesākumā vēlētos apsveikt savukolēģi Oomen-Ruijten kundzi par izcilo darbu, ko viņa paveikusi pie šī ziņojuma. Ziņojumāir atzīts, ka laikā, kad Eiropas Savienības iedzīvotāji ir īpaši neaizsargāti, ir būtiski, laidalībvalstis garantētu, ka sociālā nodrošinājuma pasākumi un jo īpaši pensijas ir lielākasun uzticamākas, tādējādi radot mieru sirdī sabiedrībai, kas kļūst arvien vecāka, unnodrošinātu, lai viņi saglabātu ekonomisko neatkarību.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir tas, lai dalībvalstis definētu nepieciešamoskritērijus, lai gados vecākiem iedzīvotājiem garantētu pienācīgu dzīves līmeni. Tas irjānosaka katras valsts konkrētajos apstākļos, un tāpēc ir jāievēro subsidiaritātes princips.


Tomēr es atzinīgi vērtēju Komisijas aicinājumu ieviest pamatnostādnes un veicināt apmaiņuar paraugpraksi. Šādi pieņemtie lēmumi būs to iedzīvotāju interesēs, kurus tas skars tieši.Daudzās dalībvalstīs ir ļoti svarīgi veikt pensiju reformu, lai izpildītu Zaļajā grāmatā minētosmērķus, proti — nodrošinātu pārdomātas, atbilstīgas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas.

Šo reformu var būt grūti īstenot, īpaši šajā sarežģītajā laikā, tāpēc ir arī jāņem vērā reformasizdevumi attiecībā uz ekonomikas pārvaldību.

Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Līdzās vairākiem citiem deputātiem,kuri runāja pirms manis, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pensiju jautājums tiktu pēc iespējasvairāk koordinēts Eiropas līmenī. Viens tā iemesls ir tas, ka krīze ir radījusi jautājumu parmakroekonomisko stabilitāti, un tas ir arī radījis jautājumu par to, kā iespējams garantētdrošību un cieņu vecumdienās. Ir skaidrs, ka dalībvalstīs notiek dažādas pārmaiņas. Dažasvalstis uzsāk reformu ceļu un pastiprina vai izveido privāto pensiju fondu pīlāru, savukārtcitas tā vietā mēģina pagriezt laiku atpakaļ. Tomēr, lai kādas būtu pārmaiņas, ir ļoti svarīgipensiju ilgtspēju, stabilitāti un cienīgas vecumdienas noteikt par prioritāru jomu.

Par visām pārmaiņām ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un ir jānodrošina pietiekamspārejas laiks. Tauta, iedzīvotāji ir jāinformē par pārmaiņām, kādas tiks īstenotas, un to, kātās viņus ietekmēs, lai viņi vienmēr varētu pieņemt pamatotus lēmumus, turklāt visaspārmaiņas ir jāveic iedzīvotājiem draudzīgā veidā.

Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Kad Bismarks 1889. gadā ieviesa valstspensiju, vidējais dzīves ilgums bija tikai 45 gadi. Mūsdienās mēs dzīvojam ilgāk, tačusaskaramies ar problēmu, kā nodrošināt pieņemamus ienākums pensijas vecumā.Ekonomikas, demogrāfiskās un darba tirgus apstākļu tradīcijas ir dažādas. Katrai valstij irjābūt atbildīgai par savu politiku un reformām. Ilgtspējīgām valsts pensijām ir vajadzīgasilgtspējīgas valsts finanses, taču šajā Parlamenta ziņojumā ir skaidri teikts — nevar būtsaskaņota ES pensionēšanās vecuma vai minimālā ienākuma līmeņa.

Uzņēmumu sistēmām un individuāliem ietaupījumiem jābūt pārvietojamiem starp darbadevējiem un valstīm. Uzkrājumu veidotāji ir pelnījuši pārredzamu, viegli saprotamu unpieejamu informāciju. Jā, mums ir vajadzīgas drošas uzkrājumu sistēmas, taču noteikumiempar kapitālu ir jābūt gudriem. Pensiju riski nav tādi paši kā uzņēmumu vai banku riski.Regulēšanas izdevumi tiek uzlikti patērētājiem un šajā gadījumā — gados veciempensionāriem.

Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlētospateikt, ka krīzes un demogrāfiskās situācijas ietekmē mēs saskaramies ar šo problēmuattiecībā uz pensijām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Paveiktajā darbā es vispirms gribētu paust atzinību par soli uz priekšu, proti, apspriežudarbu, kuru, kā norādīja komisāre, viņa vadīja, izstrādājot šo Zaļo grāmatu, kā arī par darbuapspriežu, atvērtības un kompromisu gaisotnē, ko veica Oomen-Ruijten kundze, laisagatavotu šo ziņojumu.

Es gribētu uzsvērt trīs aspektus, kas mums pilnīgi noteikti ir jāņem vērā, lai atrisinātupensiju maksātspējas problēmu.

Pirmais aspekts ir nevienlīdzība, ar kuru saskaras sievietes pensijas vecumā, jo nevienlīdzībadarbā rada nabadzību pensijas vecumā.

Otrais aspekts, komisār, Oomen-Ruijten kundze, ir tas, ka es vēlos nodrošināt, lai tiktuglābtas atraitņu pensijas. Mums joprojām ir nabadzīgu sieviešu paaudze, kuras nav


strādājušas savā potenciālajā darba mūžā un kurām atraitņu pensijas ir vienīgais veids, kāsaņemt minimālu pensiju.

Trešais aspekts ir jaunāko paaudžu iesaistīšanās darba tirgū. Tām ir ne vien jāsaskaras arkrīzi, bet arī jānes vairāku paaudžu slogs: bērnu, vecāku un vecvecāku.

Visbeidzot, tas rada problēmas gados vecākiem iedzīvotājiem, problēmu, kas mūsu darbāir jārisina ātrāk.

Jutta Steinruck (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pensijām visāEiropā ir jānodrošina pietiekami daudz naudas, lai cilvēki ar to varētu dzīvot. Svarīga prasībair, lai iedzīvotājiem būtu cilvēka cienīgas darbavietas. Kad es dzirdu, kā citi šī Parlamentadeputāti runā, ka iedzīvotājiem savām vecumdienām ir vienkārši jāveido papildu privātapensija, es gribu atbildēt, ka daudzi iedzīvotāji tik tikko var izdzīvot ar to, ko viņi nopelna,nemaz nerunājot par papildu privāto pensiju. Tāpēc īpaši svarīgs ir pensiju sistēmas pirmaislīmenis. Paaudžu solidaritātes sistēmai, kuras pamatā ir solidaritātes princips, ir jābūtEiropas pensiju pamatā, un tai jānodrošina pietiekami lieli līdzekļi, lai ar tiem varētu dzīvot.Mēs nevaram vienkārši teikt, ka šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē. Mums ir jāpaužskaidrs vēstījums, ka mums vajadzīgas tādas pensijas, kas iedzīvotājiem nodrošinapietiekami daudz naudas, lai viņiem būtu pietiekama dzīves kvalitāte.

Mann kungs detalizēti aprakstīja Vācijas arodpensiju sistēmu. Es arī to vēlētos pieminēt,bet nerunājot tikpat detalizēti. Novērtējot Zaļo grāmatu, man ir radies tāds pats secinājums,un tas ir iemesls, kādēļ mēs kopīgi komitejā strādājām pie grozījumiem. Tāpēc es aicinuKomisiju nodrošināt, lai visā, ko mēs turpmāk darām, netiktu atmestas katras valsts iezīmes— elementi, kas patiešām labi darbojas un ir būtiski pensiju sistēmu uzturēšanai dalībvalstīs.

Theodor Dumitru Stolojan (PPE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka mumsir jābūt reālistiskiem un jāatzīst, ka pašreizējās pensiju sistēmas, kuru pamatā ir resursupārnešana starp paaudzēm un kuru pazīst kā paaudžu solidaritātes principu, vairs navekonomiski dzīvotspējīgas un, lai izdzīvotu, tām pēc būtības ir nepieciešamas valsts budžetasubsīdijas.

Iedzīvotāju novecošanas tendence un arvien lielāka darbaspēka mobilitāte tikai palielinanelīdzsvarotību šajās pensiju sistēmās, savukārt ierosinātie pasākumi — vai tā būtupensionēšanās vecuma palielināšana, vai iemaksu palielināšana — ir ierobežoti, un tos vēlvairāk ierobežos sociālā pretestība pret šāda veida pasākumiem. Visbeidzot, mums būsjāatzīst, ka risinājums ir pāriešana uz tādām pensiju sistēmām, saskaņā ar kurām savā darbamūžā iedzīvotāji veido paši savu pensijas fondu.

Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Eiropa Savienība ir risinājusi ļoti daudzjautājumu attiecībā uz invalīdiem. Diemžēl patiešām nešķiet, ka dalībvalstu pensiju sistēmāsbūtu ietverta tieši šī ļoti sociālā grupa, un tas ir nepieņemami. Papildus iedzīvotājiem, kuribija spiesti iekļauties invaliditātes pensijas sistēmā ne savas vainas dēļ, ir ļoti daudzi citi,kuri tajā iesaistījušies, ļaunprātīgi izmantojot tās nepilnības. Šī problēma galvenokārt skarCentrāleiropas un Austrumeiropas valstu pensiju sistēmas, kur šādu ļaunprātīgu izmantotājuir ļoti daudz. Viņu skaits ir tik liels, ka viņi grauj pašas pensiju sistēmas pamatus. Šī situācijair pretrunā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Šie cilvēki reālas palīdzības vietā saņemnepersonalizētus pakalpojumus, kaut gan viņi varētu noturēties darba tirgū un būtu spējīgistrādāt. Pašreizējās prognozes rāda, ka apgādājamo skaits Eiropā drīz divkāršosies. Tikmērdarbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās par vienu miljonu gadā. Kopumā tasnozīmē, ka pašlaik nav ilgtspējīgas pensiju sistēmas, jo īpaši, ja nav aktīvu invalīdu. Es


pilnībā atbalstu referentes ideju, ka ES, kurā dzīvā 50 miljoni invalīdu, tikai nedaudz pāričetrdesmit procentiem šo iedzīvotāju strādā. Kur ir pārējie aptuveni sešdesmit procenti?Galvenā doma ir tā, ka arī viņiem vajadzētu strādāt.

Konstantinos Poupakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu apsveikt referentipar viņas centieniem panākt nepieciešamo līdzsvaru starp pensiju sistēmu ekonomiskodzīvotspēju un sociālo piemērotību, ņemot vērā to, ka laikā, kad vērojams liels bezdarbs,darba tirgus ierobežojumu atcelšana, algu samazinājumi un nopietnas demogrāfiskasproblēmas, atbilstīgu, sociāli taisnīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu pensiju izveide unkonsolidēšana ir liels izaicinājums ikkatrai dalībvalstij.

Tomēr sistēmu pamatā ir jābūt pirmajam līmenim, valsts pārdales līmenim kā vienīgajaiatbilstošu pabalstu pamatgarantijai. Šis līmenis ir jāpapildina, nevis jāatbalsta ar otro līmeni,kam jādarbojas tandēmā, kad ir veikti pasākumi, lai tas būtu ne vien vispārēji pieejams, betarī drošs, izveidojot attiecīgu pārvaldības sistēmu.

Turklāt lielāka pensionēšanās vecuma saistīšana ar dzīves ilgumu nekādā veidā neradaautomātiskus pielāgojumus. Protams, ir jāņem vērā citi parametri, piemēram, atrašanāsvieta, darba veids, ļoti neveselīgas profesijas, dzīves kvalitāte un veselība. Visbeidzot, visupalikšanai darbā paredzēto stimulu priekšnosacījumam ir jābūt drošības iespējām, laipārvarētu jebkādas barjeras, kas varētu neļaut jauniešiem piekļūt darba tirgum, jo īpašilaikā, kad bezdarba līmenis diemžēl ir sasniedzis nesaredzamu augstumu.

(Aplausi)

Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Atsevišķās ESdalībvalstīs notiek debates par pensiju sistēmām, un sabiedrības emocijas saistībā ar šīmdebatēm parāda, cik svarīgs un cik vienlaikus sarežģīts ir šis temats. Nebūs iespējamspieņemt vienotu pensiju modeli, ko varētu piemērot visās ES dalībvalstīs. Tomēr ekonomikaskrīzes un demogrāfisko pārmaiņu laikā valsts pensiju sistēmu reformas ir kļuvušasneizbēgamas. Jau pašlaik daudzas valstis saskaras ar problēmām arvien lielāku ar pensijāmsaistītu izdevumu dēļ, un šādas problēmas var apdraudēt paaudžu solidaritātes principu.Tomēr mums jāatceras, ka pensijām jābūt stabilām un drošām un ka tajās ir jāņem vērātas, ko esam samaksājuši. Šajā saistībā es vēlētos lielāku uzmanību pievērst sieviešu unvīriešu atalgojuma atšķirībām, jo sieviešu mazākie ienākumi rada mazākas pensijas.

Rovana Plumb (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pieminēt, ka jau šodebašu sākumā komisāre runāja par Eiropas sociālā modeļa panākumiem. Viens no tiemir arī sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana. Es ceru, ka šis ziņojums būsskaidrs vēstījums par dzimumu līdztiesības ņemšanu vērā taisnīgas pensiju sistēmas izveidē.

Tādēļ es vēlos, ja drīkst, uzsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, tādu pasākumu ietekmes novērtēšanauz sabiedrību un sieviešu nodarbinātību, kas atzīst mājās paveikto darbu, tostarp šī darbaizmaksu aprēķina izmantošanu pensiju nolūkos. Es aicinu Komisiju uzsākt procedūru, laisvītrotu Direktīvas 2004/113/EK 5. panta 2. punktu, kas pieļauj sieviešu diskriminācijuattiecībā uz pensiju produktiem.

Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pensiju sistēma irEiropas sociālā modeļa pamatelements, un tāds tas arī jāsaglabā. Tas ir dalībvalstupienākums, taču, lai garantētu tās izdzīvošanu, mums ir jāveic pasākumi, panākotvisaugstāko iespējamo vienošanās līmeni ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.Šie pasākumi ir jāvērš uz tāda Eiropas standarta izveidi, kas garantē visu sistēmumaksātspēju, piemērojot tām uzraudzības kritērijus, lai ierobežotu valsts finanšu deficītu


dalībvalstīs, un garantijas, kas, sākot ar 2013. gadu, tiks prasītas apdrošināšanasuzņēmumiem, paplašināti piemērojot savstarpējām sabiedrībām, kuras šīs sistēmas pārvaldadažās dalībvalstīs.

Šis standarts ir jāizveido, lai racionalizētu debates, jo šo problēmu risinājums paredz kovairāk par pensionēšanās vecuma noteikšanu tiesību aktos. Mums ir jāņem vērā personasnodarbinātības ilgums un iemaksu līmenis, kā arī jāietver aspekti, kas saistīti ar pensionāruvēlmēm. Darba dzīves paildzināšanai jārada lielāka pensija.

Šim standartam ir arī jābūt vērstam uz nākotni. Darba ņēmēju mobilitātes dēļ būsjānodrošina, lai pasīvo tiesību pārnešana no vienas valsts uz citu neradītu problēmas.Pārvietojoties no vienas valsts uz citu, eiropiešiem ir jāspēj piekļūt nodarbinātības vēstureivisās dalībvalstīs, kurās viņi ir veikuši iemaksas.

Es arī uzskatu, ka mums ir jāpievērš īpaša uzmanība jautājumiem par dzimumu līdztiesībuun invaliditāti.

Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Andor kungs! Esvēlētos pajautāt, vai ir jēga reaģēt uz šīm debatēm un šo ziņojumu ar Balto grāmatu? Vaimums tā vietā nevajadzētu mēģināt atrisināt patiešām steidzamas problēmas? Manuprāt,ir divas problēmas: viena ir tā, ka pastāv milzīga starpība starp faktisko pensionēšanāsvecumu un valsts noteikto pensionēšanās vecumu. Tas nozīmē, ka patiešām ir jāieviešdiskriminācijas novēršanas pasākumi Komisijas veiktas rīcības vai uzraudzības formā, laiuzlabotu šo situāciju, jo tie padarīs pensijas ilgtspējīgas.

Otra problēma ir tā, ka ziņojumā ir skaidri pausts aicinājums nekavējoties rīkoties attiecībāuz arodpensiju pārvietojamību — tātad jaunas direktīvas apsvēršanu. Tā ir daudzsteidzamāka, jo darba ņēmēji, pārejot no viena uzņēmuma uz citu, zaudē daudz savupensiju naudas, kas viņiem vecumdienās garantētu drošību. Tādēļ mums ir jāveic pasākumišajā jomā. Ar Balto grāmatu mēs tikai šķiežam laiku.

Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ekonomiskās krīzesun sabiedrības novecošanas rezultātā samazinās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksasspeciālajā budžetā. Tas ir vispāratzīts. Pieaug pensionāru skaits. Tas apdraud pensiju sistēmasilgtspēju. Nepieciešams pielāgot sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmu mūsdienuizaicinājumam. Es piekrītu komisāra kungam, kas teica, ka jāiegulda grūts darbs, laiizstrādātu šo dokumentu. Un tomēr es uzskatu, ka Eiropas Savienības mērogā ir jāizveidosociālais fonds, kas būtu līdzīgs Kohēzijas fondam, ar mērķi palīdzēt to valstu pensionāriem,kurām ir salīdzinoši zemi ienākumi. Valsts budžets nevar nodrošināt cienīgas vecumdienas.Mums jau ir pieredze. Mēs pagājušogad cīnījāmies pret nabadzību, un rezultātā Eiropānabagu ir vairāk nekā pirms tam.

László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlreiz vēlētos apsveiktvisas komitejas, kuras piedalījās šajā diskusijā un arī ziņojumu sagatavošanā.

Es saprotu, ka ir grūti saskaņot tik daudzu un dažādu politisko un valstisko ieviržu nostājas,taču balsojumi attiecīgajās komitejās parāda, ka ziņojumi ir guvuši plašu atbalstu. TasKomisijai skaidri vēsta par Zaļās grāmatas turpmākajiem pasākumiem. Es sagaidu, kanākamajā mēnesī tiks publicēts kopsavilkums, kurā būs iekļauts Parlamenta viedoklis. Mēsto turpināsim 2011. gada otrajā pusē, sagatavojot Balto grāmatu, kuru es minēju savāsiepriekšējās runās, kā arī atbilstīgu ietekmes novērtējumu. Tas visām ieinteresētajām pusēmatkal dos iespēju turpināt piedalīties debatēs.


Komisijas grupa pensiju jautājumos pagājušajā nedēļā jau apsprieda iespējamos politikasrisinājumus par to, kā atjaunināt un uzlabot Eiropas pamatnoteikumus par pensijām. Tikapanākta vienošanās, ka attiecībā uz pensiju reformām mums vajadzētu pieņemt visaptverošupieeju.

Šajā saistībā mums ir jāturpina dialogs ar galvenajām ieinteresētajām pusēm — gan pariespējamām jaunām reglamentējošām iniciatīvām tādās jomās kā pārvietojamība,arodpensiju sistēmas un maksātnespējas aizsardzība, un citiem mazāk stingriem regulējumaveidiem, piemēram, labas prakses kodeksiem. Mēs arī nolēmām padziļināti skatīt dzimumudimensiju un arī Baltajā grāmatā šo jautājumu risināt plašāk nekā Zaļajā grāmatā.

Tikmēr es vēlētos nodrošināt, lai Zaļā grāmata un Baltā grāmata netiktu sajauktas ar citiemlidojošiem objektiem Eiropas debesīs. Komisijai nav nekā kopīga ar tādām pieejām, saskaņāar kurām tiek pieņemts, ka Eiropas Savienībā varētu būt vienots pensionēšanās vecums.ES pamatā ir daudzveidība, un tas arī attiecas uz demogrāfiskās realitātes daudzveidību,un mums tas ir jāpēta daudz dziļāk nekā iepriekš.

Mums arī vajadzētu atzīt, ka pašreizējās reformas rada jaunus riskus, jo tās nākotnes pensijaspadara daudz atkarīgākas no darba tirgus un finanšu tirgu ilgtermiņa attīstības. Tas nozīmē,ka mums ir jārada darba iespējas arī invalīdiem un jāpalielina finanšu sistēmu stabilitāte.

Es gaidu turpmāku darbu ar Parlamentu un tā komitejām pie šī ļoti svarīgā temata.

Ria Oomen-Ruijten, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos izmantot šoiespēju, lai paustu atzinību saviem kolēģiem, kuri strādāja kopā ar mani pie šī ziņojuma:George Cutaş, Barbara Matera un Cornelis de Jong. Es nezinu, kur ir de Jong kungs. Tur viņš ir,aizmugurē. Viņš pauda dažus komentārus, kurus es nesaprotu, piemēram, ka mēs vēlamiesit visam atrast Eiropas risinājumu. Tā nav taisnība. Šajā gadījumā pamatprincips irsubsidiaritāte.

Es gribētu precizēt tematu, par kuru de Jong kungam radās jautājums par ekonomikaspārvaldību: mēs vēlamies tādu ekonomikas pārvaldību, kas nodrošinās, lai ieguvēji būtuvisi tie, kuri dara visu to labāko, kas ir viņu spēkos. Tas ir tas, ko mēs vēlamies, nevis lainoteiktas dalībvalstis — desmit, kuras ir uzrakstījušas mums vēstuli, — tiktu sodītas parlabu noteikumu pieņemšanu nākotnei, savām pensijām. Es ceru, ka šāda atbilde jūsapmierinās, de Jong kungs.

Kartika Liotard šeit neatrodas, taču mani pārsteidz tas, ka viņa, šķiet, nav lasījusi ziņojumu,tomēr to komentē tā, it kā būtu.

Priekšsēdētājas kundze! Es jau esmu pateikusies saviem kolēģiem Cutaş, Matera un De Jong,taču es arī vēlētos pateikties Frédéric Daerden, Marianne Harkin, Julie Girling un Jean Lambert,kuri runāja savu attiecīgo grupu vārdā, kā arī Danuta Jazłowiecka, manas partijas — EiropasTautas partijas (Kristīgo demokrātu) — ēnu referentei, par to, ka viņa šo ziņojumu izveidojatādu, kāds tas ir. Manuprāt, mēs esam sagatavojuši veicamo uzdevumu pamatotu analīzi.

Es arī zinu, ka ziņojumā ir daži ļoti jutīgi jautājumi, kas attiecas uz atsevišķām dalībvalstīm.Tomēr es ceru, ka mēs, komiteja, un jūs, komisār Andor, esam palīdzējuši tikt uz pareizāceļa, ka mēs šajā Parlamentā diskutēsim arī par Balto grāmatu un ka visi arī balsos par to.Šī bija grūts dokuments, taču es ceru, ka rīt mēs varēsim sacīt: „viss labs, kas labi beidzas”.

Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt pusdienlaikā (trešdien, 2011. gada 16. februārī).


Es gribētu atgādināt tiem, kuriem nebija iespēja uzstāties, ka, ja jūs vēlaties, varat iesniegtrakstiskas deklarācijas, kuras nepārsniedz 200 vārdu un kuras tiks pievienotas sēdesstenogrammai, ja gribat paust savu sakāmo gadījumā, ja jums nebija iespēja to izdarīt.


Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Visneaizsargātākā pensiju sistēma ES ir valstssistēma, kuras pamatā ir paaudžu solidaritāte. Tomēr pensija ir mantotas tiesības, unvaldības to nedrīkst pārkāpt neatkarīgi no tā, vai ir krīze, vai tās nav, pat ja dažas valdības,piemēram, Rumānijas valdība nekautrējas darīt visu, kas tai ienāk prātā, attiecībā uz pensijaslielumu un tās aprēķināšanas metodi. Arī demokrātiskā situācija nav mūsu pusē. Tāpēcsistēmas ilgtspēja ir steidzami risināma problēma. Tomēr valsts pensiju sistēmas nefinansēvaldības, bet gan tie, kuri veic to iemaksas: sociālie partneri, darba ņēmēji un darba devēji,neatkarīgi no to veida. Šīs sistēmas smagi ietekmē divi faktori: nelegāls darbs un Eiropasekonomiku nespēja izveidot jaunas darbavietas, kas nodrošina pienācīgu samaksu unpietiekami ilgu darbu. Slikti apmaksātas un nedrošas darbavietas, aizbildinoties ar darbatirgus elastīguma veicināšanu, nozīmē to, ka valsts sistēmas pastāvīgi būs krīzē. Es uzskatu,ka ir pozitīvi, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā par pensiju sistēmām ir uzsvērta sieviešudiskriminācija attiecībā uz pensijas lielumu, lai gan vecums un iemaksu laika posms irfaktiski tāds pats kā vīriešiem. Tas ir netaisnības novēršanas pirmais solis, un ir jāturpinaar citiem pasākumiem.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā ir norādītipārliecinoši argumenti par to, kāpēc mums ir jāuzlabo pašreizējās pensiju sistēmas. Tomērmēs nedrīkstam aizmirst, ka lielākā daļa ierosināto risinājumu ir sociāli jutīgi.

Tāpēc mums ir rūpīgi jāizvērtē ne vien šo risinājumu priekšrocības, bet arī iespējamie riski,jo īpaši tad, ja runājam par pensionēšanās vecuma palielināšanu vai dalībvalstu ietekmeszaudēšanu attiecībā uz pensiju politiku. Kaut gan Komisija uzskata, ka pensionēšanāsvecuma palielināšana ir viens no visnesāpīgākajiem veidiem, kā pielāgoties aizvien lielākamdzīves ilgumam, tā neierosina konkrētus priekšlikumus par gados vecāku iedzīvotājunodarbinātību darba tirgū. Ja pastāv iespēja aizkavēt aiziešanu pensijā, daudzi bezdarbniekipirmspensijas vecumā var nonākt nabadzības slazdā. Turklāt nav pietiekami ņemts vērātas, cik daudz iedzīvotāju veselība ļaus viņiem strādāt ilgāk. Turklāt mums ir jāpievēršuzmanība tam, ka sievietes strādā mazāk atalgotu vai nepilna laika darbu biežāk nekā vīriešiun ka bērnu dzemdēšanas un mātes stāvokļa, kā arī bērnu un nespējīgu ģimenes locekļuaprūpes dēļ viņas zaudē apdrošināšanas garantijas un galu galā saņem mazākas pensijas.Manuprāt, mums ir arī vairāk jāpievērš uzmanība citiem līdzekļiem, kā uzlabot pensijusistēmas, piemēram, darba dzīves sākšanas laiku, labāku darba un ģimenes dzīvessaskaņošanu, pensionēšanās vecuma „elastīgu” novērtēšanu, pensiju minimālo standartuieviešanu u.c.

Jebkurā gadījumā es uztveru Zaļu grāmatu kā lielu soli uz priekšu, lai nodrošinātu normālusdzīves apstākļus pašreizējiem un nākamajiem pensionāriem.

Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Demogrāfijas rādītāju pārmaiņas un lielāksparedzamais dzīves ilgums liek mums izstrādāt jaunu stratēģiju attiecībā uz savām pensijusistēmām. Mums ir jāpārdefinē nākotnes jautājumi attiecībā uz jauniešiem un gados veciemiedzīvotājiem, lai spētu nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un atbilstīgu pensiju izmaksu. EiropasSavienības dalībvalstīs ir ļoti dažādas pensiju sistēmas. Kamēr Rietumeiropas valstis cīnāsar pašreizējo un turpmāko izmaksu palielināšanās problēmām, jaunās dalībvalstis mēģinaieviest daudzveidīgas sistēmas. 2008. gadā vienu pensionāru uzturēja četri darba ņēmēji,


bet 2020. gadā tādi būs vajadzīgi pieci. Viens no šādas virzības iemesliem ir tas, ka ilgākuun visaptverošāku mācību dēļ Eiropas jaunieši iesaistās darba tirgū lielākā vecumā un kadarba ņēmēju darba attiecības neilgst līdz tiesību aktos noteiktajam pensionēšanāsvecumam.

Mums ir jāizveido tāda sistēma, kas ir ilgtspējīga un kas garantē pensijas, ņemot vērādalībvalstu situāciju. Mums ir arī jāapsver brīvas pārvietošanās iespēja Eiropas Savienībā.Mums ir jāsāk ar pieņēmumu, ka efektīvā un veiksmīgā jaunās paaudzes darba tirgū būsarī vajadzīga mobilitāte. Pensiju sistēmu turpmākajā reformā būs ļoti svarīgi saistīt pirmoun otro līmeni, kas vairākās dalībvalstīs jau daļēji pārklājas, un tie ir arī cieši jāsaista ar trešolīmeni. Mums ir arī jāstrādā pie tā, lai likvidētu nelegālo nodarbinātību, kam ir tikpat būtiskanozīme pensiju sistēmu saglabāšanā.

Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Iedzīvotāju novecošanas tendence, arkuru pēdējos gados saskaras Eiropā, rada lielas pārmaiņas medicīnas jomā un attiecībā uzpatēriņa ieradumiem, kā arī iedzīvotāju struktūru un sociālā nodrošinājuma sistēmu. Šādosapstākļos pensiju sistēmu turpmākās dzīvotspējas nodrošināšana ir cieši saistīta ar to, cikilgi ES iedzīvotāji ir faktiski aktīvi darba tirgū. Es uzskatu, ka ir labi, ka stratēģijā„Eiropa 2020” tiek atbalstīta aktīva, mērķtiecīga darba tirgus politika, kas palīdzēs palielinātgados vecāku darba ņēmēju, sieviešu, minoritāšu pārstāvju un ilgstošu bezdarbniekunodarbinātības līmeni. Es uzskatu, ka, sasniedzot šo mērķi, Eiropā palielināsies strādājošoskaits un papildus tam tiks radīta ekonomikas izaugsme, kas pozitīvā veidā ietekmēs pensijusistēmu dzīvotspēju ES līmenī.

Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs visi zinām, ka nav tādas lietas kā pensijusistēmu ideālā modeļa. Katra valsts ir izstrādājusi savus risinājumus, un tai ir nākotnesreformu plāni, kas ir attiecīgi pielāgoti. Neraugoties uz atsevišķo sistēmu ievērojamajāmatšķirībām, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzētu norādīt virzienu, kādā doties visāmdalībvalstīm, īstenojot pārmaiņas. Komitejā tika daudzkārt uzsvērts, ka neseno gadu finanšuun ekonomikas krīze ir uzsvērusi steidzamu nepieciešamību veikt pensiju sistēmu reformas.Solidaritātes un subsidiaritātes princips mums liek šajā jomā pastiprināt sadarbību starpdalībvalstīm. Pieredzes apmaiņa ļaus novērst laika tērēšanu dublēšanās dēļ, kas jau vienāvalstī noveda līdz katastrofai, un informācijas apmaiņa par paraugpraksi ļaus efektīviizstrādāt vislabākās stratēģijas.

Neaizmirsīsim, ka reformas nedrīkst ietvert vienīgi iemaksu palielināšanu un iemaksuveikšanas perioda paildzināšanu. Budžeta stabilitāte, pensiju pārrobežu koordinācija,minimālo garantiju izstrāde un vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem ir tikai daži nojautājumiem, kas būtu jāapsver ikkatrā dalībvalstī. Visā Eiropā ir jāizstrādā ilgtspējīgasistēma, kuras pamatā ir savstarpēji atkarīgi un papildinoši līmeņi, ietverot valsts, darbaņēmēju un privātās pensijas, kā arī kapitāla un nekapitāla pensijas. Es uzskatu, ka šisrisinājums garantēs stabilu un godīgu pensiju sistēmu izveidi, kas vienlaikus palikspietiekami elastīga, lai pielāgotos pašreizējām sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām.

Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Iedzīvotāju novecošanas dēļ gandrīz visaspasaules valstis saskaras ar jautājumu, kā finansēt pensiju sistēmas, pamatojoties galvenokārtuz elastīgu finansējumu nākotnē. Es atzinīgi vērtēju Oomen-Ruijten kundzes teicamoziņojumu, kurā ir parādīta risinājuma iespējamība, vienlaikus ievērojot subsidiaritāti. Esgribētu minēt kādu risinājumu, ko daudzu gadus Čehijā popularizē Kristiešu undemokrātiskā savienība — Čehoslovākijas Tautas partija (KDU-ČSL). Bērniem, kuri ieņemienesīgus amatus, vajadzētu būt iespējai novirzīt daļu savu obligāto iemaksu elastīgā sistēmā


uz savu vecāku pensiju kontu un daļēji kompensēt viņiem izmaksas, kas radušās viņuaprūpes laikā bērnībā, veicot šo iemaksu un palielinot savu vecāku pensiju. Šī individualizētāpaaudžu solidaritāte, no vienas puses, būtu godīgāka attiecībā pret pašreizējiempensionāriem, kuri ir paveikuši labu darbu, izaudzinot jauno paaudzi, savukārt, no otraspuses, tas noteikti palīdzētu atjaunot sabiedrības attieksmi pret lielām ģimenēm. Par bērniembūtu jāsaņem atlīdzība, nevis tikai jāuzņemas tēriņi. Šis aspekts ir patstāvīga risinājumapamatā gan attiecībā uz mūsu pensiju problēmas sekām, gan galveno iemeslu.

Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Desmit gadu darbā pie kļūdaini nodēvētāsZaļās grāmatas „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” navradīts nekas vairāk par nejauši izvēlētu, bezjēdzīgu apgalvojumu kopumu. Es nezinu, kātas ir citās valstīs, taču, piemēram, Čehijā, dzimstības rādītāju prognozes, ko ekspertisagatavoja pirms 10 gadiem, tik ļoti atšķiras no pašreizējās situācijas, ka apgalvojumi Zaļajāgrāmatā par laika posmu no 2040. līdz 2060. gadam, manuprāt, ir muļķīgi. Ja ekspertinespēj prognozēt dzimstības rādītāju attīstību pat piecu līdz septiņu gadu laikā, tad kādagan vērtība var būt prognozei par vairāk nekā 30 gadus ilgu periodu? Visas Zaļās grāmataspamatā ir kļūdains pieņēmums, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam tiesību aktos tieknoteikts pienākums daļu pensiju sistēmai piešķirto resursu ieguldīt fondā, kam nav valstsgarantijas, tas saņems lielāku pensiju nekā tikai no pirmā līmeņa. Atbildīga konstitucionālātiesa šādu likumu noteikti nodēvētu par nekonstitucionālu. Pat valstīs, kur kādreiz ir ticisieviests otrais līmenis, tas acīmredzami nav radījis gaidītos rezultātus. Piemēram, Čīlē1970. gados pēc Pinočeta veiktās valdības gāšanas iedzīvotājiem, kas nestrādāja armijā unpolicijā, kā obligāti tika noteikti valsts negarantēti privātie fondi. Kāpēc tā notika? Kāpēcpašreizējā konservatīvā valdība Ungārijā arī likvidē neefektīvo pensiju nodrošinājuma otrolīmeni? Šie ir galvenie iemesli, kādēļ Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreisospēku konfederālā grupa nevar balsot par Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu. Mēs nevaramatbalstīt šo plānoto gadsimta noziegumu!

Louis Grech (S&D), rakstiski. – ES un dalībvalstis saskaras ar vienu no lielākajāmproblēmām attiecībā uz atbilstīgu un ilgtspējīgu pensiju sistēmu nodrošināšanu Eiropā.Ņemot vērā to, ka procentuāli daudzu iedzīvotāju iztika ir ļoti atkarīga no pensiju sistēmām,es vēlētos uzsvērt valsts finansētu pensiju sistēmu nozīmi, kuru pamatā ir solidaritātesprincips.

Daudzveidīgās situācijās ar dažādām pensiju sistēmu tradīcijām un veidiem, kā arī ņemotvērā to, ka galvenā atbildība par pensiju reformu ir dalībvalstu kompetencē, ir neiespējamipiemērot visiem vienādu mērauklu. Tomēr ES var radīt pievienoto vērtību, nodrošinotdažādu pensiju sistēmu koordināciju un veicot paraugprakses apmaiņu.

Pensiju sistēmu pārskatīšana ir jāveic pārredzami, aizsargājot patērētāju vajadzības uninformējot iedzīvotājus par viņu tiesībām attiecībā uz dažādām pensiju sistēmām un artiem saistītajiem riskiem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu mobilitāti. Pensiju sistēmāmvajadzētu spēt izturēt jebkādu iespējamu budžeta un demogrāfisku spiedienu uzdalībvalstīm, neradot nevajadzīgu spiedienu uz vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Tas viss ir jārisina caur turpmāko demogrāfisko un sociāli ekonomisko problēmu prizmu,piemēram, netipisku nodarbinātības veidu attīstību, sieviešu darbaspēka palielināšanos,pārmaiņām ģimenes struktūrās un jauniešu bezdarbu.

Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Daži temati Komisijas iniciatīvā par šo Zaļogrāmatu man šķiet īpaši svarīgi. Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir nepieļaut, lai jo īpašigados vecāki iedzīvotāji, kuri savas darba dzīves laikā ir palīdzējuši veidot mūsu pašreizējo


labklājības līmeni, vecumdienās kļūst neaizsargāti. Vienlaikus ziņojumā ir pienācīgi ņemtsvērā subsidiaritātes princips. Komisijai vajadzētu skaidrāk paust aicinājumu nodrošinātvīriešu un sieviešu līdztiesību. Sievietes biežāk nekā vīrieši ir noslēgušas netipiskus darbalīgumus. Viņu pensijas bieži vien ir mazākas, un tāpēc viņām draud lielāks risks vecumdienāsciest no nabadzības. Atbilstošas un drošas pensiju sistēmas ir ilgtermiņa paaudžu līgumi.Tāpēc es vēlētos mudināt Komisiju izmantot Zaļo grāmatu, lai uzsāktu iniciatīvas, kasveido lielāku sabiedrības izpratni par paaudžu solidaritāti attiecībā uz pensijunodrošinājumu.

Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES ir jāizveido atvērta, vienotapensiju sistēma, kurā tiktu ņemtas vērā demogrāfiskās tendences un mobilitātes jautājums.Ļaujiet minēt savas valsts piemēru. Rumānijā gada izdevumi par pensijām ir vislielākābudžeta izdevumu pozīcija. Kopš 2006. gada valsts sociālā nodrošinājuma budžetā ik gaduir bijis deficīts, 2009. gadā sasniedzot EUR 1,5 miljardus. Saskaņā ar Pasaules Bankasaprēķiniem 2050. gadā pensiju izdevumu radītais deficīts saskaņā ar veco sistēmu būssasniedzis aptuveni 12 % no IKP. Tieši tādēļ, pieņemot Likumu Nr. 263/2010, Rumānijair ieviesusi virkni būtisku reformu, kuras nodrošinās valsts pensiju sistēmas ilgtspēju vidējātermiņā un ilgtermiņā. Tās ir šādas reformas: pirmstermiņa pensionēšanās un invaliditātesvai medicīniski nepamatotu iemeslu dēļ veiktas pensionēšanās ierobežošana; to iedzīvotājuskaita palielināšana, kuri veic iemaksas valsts vienotajā pensiju sistēmā; pakāpeniskastandarta pensionēšanās vecuma palielināšana līdz 65 gadiem vīriešiem līdz 2015. gadamun līdz 63 gadiem sievietēm līdz 2030. gadam.

Ville Itälä (PPE), rakstiski. – (FI) Visas pensijas pašlaik ir katras dalībvalsts kompetencē,taču arī ES ir liela nozīme pensiju politikā. Lai mēs varētu sasniegt savu mērķi, proti,iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un patiesi brīvu nodarbinātību, pensiju sistēmas ir pienācīgijāsaskaņo. Ir arī jāgarantē minimālais pensiju līmenis, lai ģimenes varētu faktiski pilnīgibrīvi pārvietoties. Attiecīgi mums ir jāpāriet pie saskaņotas sistēmas, un jo ātrāk, jo labāk.Pretējā gadījumā tāda pensiju sistēma, kas nav vispārēja, patiesībā radīs šķēršļuspārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā.

Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es biju priecīga, uzzinot, kašodienas darba kārtībā tiks iekļauts ziņojums par Komisijas Zaļo grāmatu „Ceļā uzatbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”. Jautājums par nākotnespensijām, par to, cik tās ir drošas un kādus ienākums tās nodrošinās, pašlaik ir viena nosvarīgākajām problēmām, ar kurām saskaras sabiedrība. Lai gan lēmums par to, kādāmbūt pensiju sistēmām, ir jāpieņem dalībvalstīm, un Eiropas Savienībai principā nav tiesīburīkoties šajā jomā, noteikti likumdošanas risinājumi saistībā ar pensiju sistēmām būtujāizstrādā ES līmenī. Parlamenta prasība, ka Komisijai ir jāizstrādā pamatnostādnesdalībvalstu valdībām, ir ļoti nozīmīga pensionāru ekonomiskajai drošībai, jo šīspamatnostādnes noteiktu pensiju minimālo līmeni un pensiju izmaksu aprēķināšanaskritērijus, kas nozīmētu to, ka sieviešu pensijas vairs nebūtu mazākas par vīriešu pensijām.Sievietes nav vainīgas pie tā, ka viņas ir nolemtas mazākām pensijām nekā vīriešiem, joviņas par tādu pašu darbu saņem citādāku samaksu vai viņām jāpārtrauc sava karjera, lairūpētos par bērniem, kas nozīmē mazākas iemaksa visā darba mūžā. Tādēļ, ņemot vērādraudus pensiju sistēmas stabilitātei, Komisijai nevajadzētu aizmirst nodrošināt, lai tiktuieviesti tādi juridiskie risinājumi, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm unvīriešiem visā ES kopumā, ciktāl runa ir par nākotnes pensiju līmeni.

Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Sasniedzot šausmīgo 23 miljonu bezdarbniekuskaitli, Eiropa nodarbinātības politikas jomās 2011. gadā ir pārspējusi visus gadu desmita


negatīvos rekordus, tādējādi oficiāli nodēvējot tās par neveiksmīgām. Krīze ir vairāk nekāpietiekams iemesls, lai pieņemtu tekstu, kurā aicinājums pensiju jomai piemērotsubsidiaritātes principu parāda, ka eirokrātiem atkal ir šķitis saprātīgi pārskatīt Eiropassociālo modeli, kas neapšaubāmi ir bijis neveiksmīgs. Desmit gadus nostumtas malā,valdības iesaistās un kļūst par galvenajiem dalībniekiem, lai no jauna veidotu sociālu Eiropu.Tomēr ar to nepietiek — reālas pārmaiņas atjaunošanas virzienā radītu tikai drosmīgslēmums par labu iedzīvotājiem tuvai demokrātijai, kuras pamatā ir nodarbinātības reformas,kas darbu padara saistošāku, un algu izrakstu federālismu, kurā tiek ņemtas vērā atšķirīgasdzīves izmaksas katrā Eiropas reģionā, attiecībā pret kurām tiek pielāgotas gan algas, ganpensijas. Darbaspēku izmaksu samazināšana, piemērojot mazākus nodokļus, un iespējunodrošināšana mazajiem uzņēmumiem strādāt un ieguldīt reģionā ir būtiski pasākumi,lai nodrošinātu iemaksu izlīdzināšanu vecākajām paaudzēm un drošu nākotni un dzīveskvalitāti jaunajām.

16. Viltoti medikamenti (debates)

Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Matias kundzes sagatavotais ziņojumsVides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumuEiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK attiecībā uzto, kā novērst, ka legālas piegādes ķēdē nonāk zāles, kas saistībā ar identitāti, ražošanasvēsturi vai avotu ir viltotas (COM(2008)0668 – C6-0513/2008 – 2008/0261 (COD))(A7-0148/2010).

Marisa Matias, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, tagad, kad esam nonākuši šajāposmā, šajā brīdī un pie šī ilgā procesa noslēguma, manuprāt, mēs zinām, kas mūs, visusvīriešus un sievietes šajā telpā, vieno: tā ir pacientu veselības aizsardzība. Mūsu pienākumsir aizsargāt 500 miljonus iedzīvotāju, kuri dzīvo Eiropā un kuri nezina, vai medikamenti,kurus viņi lieto, ir autentiski vai viltoti. Mums viņiem ir jāsniedz garantija, ka medikamenti,ko viņi lieto, palīdzēs glābt viņu dzīvības, nevis veicinās viņu pāragru nāvi. Manuprāt, šīproblēma ir pārāk nopietna, lai mēs kaut uz brīdi ilgāk atliktu tās risinājumu.

Tāpēc es vairākkārt esmu nosaukusi šos viltotos medikamentus par „klusajiem slepkavām”,jo tie faktiski tādi arī ir, jo, ja cilvēki, kur saskaras ar problēmām... Mēs zinām, kā irmainījušies viltošanas tīkli: pirms dažiem gadiem visi runāja par Viagra, bet šodien irneiespējami nerunāt par zālēm, kas cīnās vai mēģina cīnīties ar tādām slimībām kā vēzi,diabētu, sirds saslimšanām un holesterīnu.

Tāpēc, kā jau es minēju, viltotās zāles ir „klusie slepkavas”, jo, ja tās necīnās ar šīm slimībām,tās nepalīdz cilvēkiem.

Šis plāns, ko mēs šodien šeit apspriežam, apvieno vairākas no tām pārmaiņām, kas irpanāktas šā procesa laikā. Vispirms mēs sākām ar tirgu un nonācām līdz veselības aprūpei(un esmu ļoti gandarīta par šo pievēršanos veselības aprūpei). Vispirms mēs sākām arfizisko telpu un iekļāvām internetu, jo mēs nevarējām izslēgt galveno viltoto zāļu ceļuEiropā. Sākumā mūsu rīcībā bija tikai pārraudzības sistēma, un mēs turpinājām darbu, topapildinot ar sankcijām un soda pasākumiem. Ja mēs viltošanu uzskatām par noziegumu,mums bija jāievieš sankcijas un soda pasākumi.

Ir vēl viens svarīgs elements: šis jautājums neattiecas tikai uz Eiropu. Mēs arī nodrošinām,ka mūsu ierosinājumā, kas šodien šeit ir nodots izskatīšanai, ir ņemtas vērā trešās valstis,kurās ar viltošanu saistītā situācija ir vēl nopietnāka.


Mēs zinām, ka, lai arī mūsu rīcībā bija tikai nejauša rakstura pārraudzība, kopš 2005. gadakonfiscēto viltoto medikamentu skaits ir palielinājies par 400 %. Mēs zinām, ka šītirdzniecība zināmiem kriminālajiem tīkliem gadā sniedz peļņu EUR 45 miljonu apmērāun rada pilnībā katastrofālu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

Tāpēc es vēlos ļoti skaidri norādīt, ka medikamentu viltošana atšķiras no citu prečuviltošanas, jo tā pilnībā grauj uzticību mūsu veselības aprūpes sistēmām. Tā kā viltošana,kā jau es minēju, ir daļa no organizētās noziedzības, es uzskatu, ka mums ar šā tiesību akta,mūsu darba un koncentrētu pūliņu palīdzību tā ir jāapkaro. Tāpēc mēs esam sagatavojušipārraudzības sistēmu, kas ietver visu ceļu no ražotāja līdz pacientam. Tā Parlamentam irbijusi cīņa, un esmu gandarīta, ka tas tagad ir nodrošināts.

Šīs procedūras gaitā ir bijuši iesaistīti divi komisāri un četras prezidentūras. Mēs sākām arkomisāru rūpniecības jautājumos un, kā es minēju, nonācām pie komisāra veselībasaizsardzības jautājumos. Tas ir bijis ilgs process, tāpēc es vēlētos noslēgt savu runu ardažiem īpašas pateicības vārdiem referentiem no citām grupām, kuri ar lielu atdevi uncentību ir sekojuši līdzi šai procedūrai no sākuma līdz beigām, proti, Grossetête kundzei,Roth-Behrendt kundzei, Krahmer kungam, Tremopoulos kungam, Yannakoudakis kundzei unRosbach kundzei. Bez viņu ieguldījuma šīs debates nebūtu bijušas tik interesantas un tajāpašā laikā produktīvas. Es zinu, ka dažkārt mūsu nostājas bija atšķirīgas, bet es arī zinu, kamūs vienoja kopīgs mērķis, proti, pacientu veselība. Tā kā es nevaru pateikties visiemiesaistītajiem, es vēlētos paust simbolisku pateicību, pieminot Pantazidou kundzi, kura visasprocedūras laikā man sniedza milzīgu atbalstu.

SĒDI VADA: D. WALLISPriekšsēdētāja vietniece

John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti gandarīts, ka varuuzrunāt Parlamentu saistībā ar šo svarīgo jautājumu par medikamentu viltošanu.Priekšlikums, ko šodien apspriežam, par grozījumu veikšanu direktīvā par viltotajiemmedikamentiem Parlamenta apstiprinājuma gadījumā mums ļaus nokļūt jaunā teritorijā.Šīs lietas veiksmīgs noslēgums iezīmēs pirmo reizi, kad Eiropas Savienība ar tiesību aktupalīdzību ir nodrošinājusi risinājumu konkrētiem viltotu medikamentu radītiem draudiem.

Šis teksts nodrošinās mūsu reglamentējošās sistēmas gatavību nākotnei, sniedzot būtiskuieguldījumu pacientu aizsardzībā pret daudziem viltotu medikamentu radītiem draudiem.Kā deputātiem ir zināms, viltoti medikamenti atšķiras no viltotām precēm. Viltotimedikamenti skar sabiedrības veselību.

Es biju ļoti gandarīts, ka īsi pirms Ziemassvētkiem starp likumdevējiem tika ātri panāktavienošanās par priekšlikuma saturu. Es vēlētos pateikties visiem, kuri tik centīgi strādāja,lai panāktu šo vienošanos, jo īpaši vadošās komitejas referentei Matias kundzei, kā arīreferentēm, kuras pārstāvēja komitejas, kas sniedza atzinumus, proti, Sartori kundzei unBastos kundzei. Es arī vēlētos pateikties visiem ēnu referentiem.

Komisija pilnībā atbalsta šīs izsvērtās vienošanās saturu, ar kuru ievieš stingrus un efektīvuspasākumus, tajā pašā laikā nodrošinot riskam proporcionālu un elastīgu pieeju. Tas irsvarīgi, jo visi medikamenti nav vienādi: viltošanas varbūtība un sabiedrības veselībairadītais risks ir atšķirīgs.

Pievēršoties dažiem konkrētiem jautājumiem, es vēlētos izcelt šādus aspektus. Attiecībāuz drošuma pazīmēm — mēs saskatījām risku, ka dalībvalstis nākotnē varētu īstenot


atšķirīgas pieejas attiecībā uz iepakojumu. Tā rezultātā Eiropas Savienībā pastāvētu dažādiaizsardzības līmeņi. Tas radītu Eiropas Savienības medikamentu tirgus sadrumstalotību.Esmu pārliecināts, ka deputāti, tāpat kā es, ir apmierināti, ka esam nodrošinājuši ceļu uzdrošuma pazīmju piemērošanu, lai identificētu zāles un tādējādi noteiktu to autentiskumu.Komisija ir vienmēr atbalstījusi Eiropas mēroga pieeju šim jautājumam.

Attiecībā uz aktīvajām farmaceitiskajām vielām — tekstā, par ko panākta vienošanās, irnostiprinātas pārbaudes un starptautiskā sadarbība šajā jomā. Komisija un Eiropas aģentūrutīkls ciešāk sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem. Tikai ar šādas sadarbības palīdzībumēs varam panākt tiešām efektīvu pārbaužu sistēmu un izpildes nodrošināšanu.

Tiesību akti pēc to pieņemšanas palielinās zāļu izplatīšanā iesaistīto dalībniekupārredzamību. Visbeidzot, Parlaments uzstāja uz noteikumu ieviešanu attiecībā uz zāļutirdzniecību internetā. Es uzskatu, ka, koncentrējot uzmanību uz pārredzamībasjautājumiem, Parlaments ir atradis stabilu un pragmatisku risinājumu. Argumentā ir atzīts,ka noteikumi attiecībā uz aptiekām Eiropas Savienībā ir dažādi, bet nākotnē pacientiemvisā Eiropas Savienībā būs vieglāk atšķirt likumīgus uzņēmējus no nelikumīgām tiešsaistesaptiekām.

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Es ticu, ka varu paļauties uz pilnīgu jūsu atbalstu saistībāar nākamo soli likumdošanas procesā ceļā uz šīs vērtīgās un ļoti nepieciešamās iniciatīvasīstenošanas pabeigšanu.

Regina Bastos, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. –(PT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt savu runu, apsveicot referenti Matias kundziun pateicoties visiem, kuri ar viņu sadarbojās.

Diemžēl dažu pēdējo gadu laikā mēs šeit Eiropā esam piedzīvojuši medikamentu viltošanaspalielināšanos. Saskaņā ar Eiropas Savienības rīcībā esošo informāciju, šobrīd ik gadu arlegālās piegādes ķēdes starpniecību tiek pārdoti 1,5 miljoni viltotu medikamentuiepakojumu. Tas ir kriminālpārkāpums, kas nopietni apdraud Eiropas pacientus unrūpniecību. Šīs direktīvas mērķis ir apturēt viltotu medikamentu nonākšanu piegādes ķēdēun tādējādi aizsargāt sabiedrības veselību.

Es vēlētos izcelt šādus galvenos jautājumus manis sagatavotajā atzinumā: viltotumedikamentu definīcijas ieviešana, kurā uzsvars nepārprotami likts uz patērētājuaizsardzību, drošības noteikumu piemērošana tām zālēm, kuru iegādei ir nepieciešamarecepte, visu piegādes ķēdes dalībnieku pārskatatbildība un, visbeidzot, dalībvalstu veiktaefektīvu sankciju piemērošana, lai novērstu šo kriminālpārkāpumu.

Amalia Sartori, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. –(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt referentiGrossetête kundzi saistībā ar viņas paveikto pozitīvi vērtējamo darbu. Viltoti medikamentiir bīstami, jo tiem ir milzīga ietekme uz sabiedrības veselību, nerunājot par to ietekmi uzekonomiku.

Lai gan kompromisa teksts nozīmē neapšaubāmu 2001. gadā pieņemtās direktīvasnoteikumu uzlabojumu, tajā nav skarti konkrēti jautājumi, kas, manuprāt, ir nozīmīgi unkurus es šeit vēlētos minēt. Dalībvalstīm, uz kurām tiek sūtītas aktīvās vielas, ko ražouzņēmumi trešās valstīs, šajās ražotnēs būtu jāveic pārbaudes ar attiecīgās trešās valstsatbildīgo iestāžu starpniecību.


Attiecībā uz medikamentu ražotāju un dažādu aktīvo vielu izcelsmes valsti medikamentiemir jābūt skaidri izsekojamiem, ja šī informācija nav norādīta jaunajā receptūrā. Jautājumspar tirdzniecību internetā paliek neatrisināts.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka kopumā ziņojums ir vērtējams pozitīvi un nodrošinauzlabojumus, un es atbalstu Grossetête kundzi un panākto kompromisu.

Françoise Grossetête, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs!Es vēlētos sākt savu runu, apsveicot referenti Matias kundzi saistībā ar viņas paveikto darbu.Es vēlētos sveikt arī Komisiju un Padomi, jo mēs beidzot esam panākuši vienošanos paršo ārkārtīgi svarīgo direktīvu par organizētās noziedzības apkarošanu saistībā ar viltotajiemmedikamentiem. Skaitļi ir pārāk lieli: 2008. gadā Eiropas Savienībā tika konfiscēti 34 miljoniviltotu medikamentu, kas nozīmē milzīgu pieaugumu 380 % apmērā Vairāk nekā 50 %internetā pārdoto zāļu ir viltotas, ievērojami apdraudot visus mūsu līdzpilsoņus.

Direktīva iezīmē soli uz priekšu. Es to uzskatu tikai par soli, jo diemžēl mēs neesam panākušipietiekami daudz. Mums vajadzēja rīkoties ātrāk. Tomēr tas ir solis uz priekšu, īpašinozīmīgam elementam esot stingrākām aktīvo vielu ražotāju pārbaudēm. Mēs cenšamiesuzlabot drošību, un tas nozīmē, ka mums ir jānosaka katra piegādes ķēdes dalībniekapienākumi, proti, ražotāju, vairumtirgotāju, paralēlo tirgotāju, starpnieku un izplatītājuatbildība. Drošības interesēs mums ir arī jānodrošina, lai būtu izsekojams katrs recepšuzāļu iepakojums. Es būtu vēlējusies, lai priekšlikumā šis jautājums būtu risināts plašāk.

Papildus autentiskuma garantēšanai ar katram iepakojumam piešķirta unikāla kodapalīdzību drošības prasības ietver arī noteikumus par aizzīmogotu iepakojumu kastēm,ko piegādā paralēlie importētāji. Mēs ilgi apspriedām šo jautājumu. Tas ir svarīgs aspekts,jo šobrīd mēs saskaramies ar īstiem draudiem, kas ietekmē sabiedrības veselību. Arīfarmaceitiem ir vajadzīga piekļuve uzticamām kvalitatīvu produktu piegādēm.Komisāra kungs, es piekrītu jūsu teiktajam par to, ka, ieviešot praksē visus šos drošībasnoteikumus, mums ir jāsaglabā modrība. Tomēr es nedomāju, ka mūsu darbs ar to beidzas.Mums būs uzmanīgi jāpārrauga tas, kā šī direktīva tiks īstenota.

Dagmar Roth-Behrendt, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmasun kungi! Mēs visi varam iedomāties šādas šausmas. Kāds, ko mēs pazīstam, ir slims unatrodas izmisīgā situācijā. Šim cilvēkam tiek dotas zāles, bet tās neiedarbojas, jo ir viltotas.

Mēs esam pateicīgi Komisijai par šā priekšlikuma sagatavošanu. Taisnība, ka mēs tāapspriešanai veltījām zināmu laiku. Mēs sākām savas debates iepriekšējā Parlamenta pilnvarulaikā, un es vēlētos pateikties Adamou kungam, kurš vairs nav Parlamenta deputāts, parsagatavošanas darbu, ko viņš veica Matias kundzes interesēs.

Manuprāt, kā minēja Grossetête kundze, mēs esam panākuši labu kompromisu. Jā, mēsvarējām izdarīt vairāk. Mēs visi esam nepacietīgi un vēlamies lielāku drošību, bet šis ir labskompromiss. Ko mēs esam panākuši? Mēs esam izvirzījuši pacientu drošību par galvenotiesību akta elementu. Mūsu ieviestie drošības pasākumi nodrošinās produktu izsekojamībuvisas piegādes ķēdes ietvaros. Zāles ir izsekojamas no ražotāja līdz farmaceitam. Tām būsidentifikācijas elements, kas ļaus nekavējoties noteikt, vai šīs zāles ir viltotas vai tiražētas,vai arī pieļautas kādas neatbilstības, kuras tad iespējams pārbaudīt. Mēs apzināti to esamveikuši tā, lai sistēmas izmaksas saglabātos pieņemamā līmenī ikvienam iesaistītajam unlai sistēma nebūtu pārmērīgi plaša. Tomēr mēs nepieļaujam kompromisus uz pacientudrošības rēķina.


Šo izsekojamību papildina fakts, ka iepakojums nedrīkst būt bojāts, lai pacients, kurš tosaņem, varētu redzēt, ka tas nav ticis atvērts, jo tā zīmogs nav skarts. Turklāt turpmāknetiks pārdoti tādi zāļu iepakojumi, kas ir divās daļās, kas agrāk bija nereti vērojama prakse.Viss minētais uzlabos drošības līmeni un palielinās pacientu uzticību.

Kādi vēl ir mūsu gūtie panākumi? Mēs esam ieviesuši agrīnās brīdināšanas sistēmu. Tas irteicami vērtējams pasākums, jo tā ir tā pati sistēma, kas vairākas desmitgades ir darbojusiesattiecībā uz pārtikas precēm un ko mēs uzskatām par pašsaprotamu. Visā Eiropas Savienībādarbojas agrīnās brīdināšanas sistēma ziņošanai par saindētiem pārtikas produktiem. Irgrūti noticēt, ka mūsu rīcībā nav bijusi tāda pati sistēma attiecībā uz zālēm. Ja tiekkonstatētas viltotas zāles, tagad ir iespējams par to nosūtīt agrīnu brīdinājumu. Dalībvalstīmir jānosaka, kuri pacienti ir cietuši, jāinformē visi iesaistītie un jānodrošina, ka sabiedrībatiek informēta par risku, kas saistīts ar šīm apritē esošajām zālēm. Mēs to uzskatām parpašsaprotamu automašīnu un pārtikas gadījumā, bet šāda sistēma līdz šim nav bijusipieejama tādu svarīgu produktu jomā kā zāles.

Attiecībā uz internetu ikvienam, kurš atver nelikumīgu tīmekļa vietni, ir jāspēj noteikt, katā ir nelikumīga vietne. Tāpēc mums ir jāsertificē likumīgās tīmekļa vietnes, kurās nākotnēbūs ievietota saite uz valsts apstiprinājuma iestādes tīmekļa vietni. Šajās tīmekļa vietnēsbūs iespējams attēlot logo, ko būs izstrādājusi Eiropas Komisija. Ikviens, kurš iegādājaszāles internetā, to varēs darīt neatkarīgi. Patērētāji varēs noteikt, vai viņi saskaras ar drošuun likumīgu vai nelikumīgu tīmekļa vietni.

Viss minētais veido stūrakmeni, kvalitatīvu lēcienu virzībā uz pacientu drošību. Ja mēsrītdien pieņemsim šo tiesību aktu, mēs varēsim būt lepni par to, ko esam paveikuši, unmums par saviem panākumiem ir skaidri jāziņo arī plašai sabiedrībai.

Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tiek pamatotiuzskatīts, ka Eiropā ir drošākie medikamenti pasaulē. Ar šā tiesību akta palīdzību, kuraapspriešanai mēs esam veltījuši ilgu laiku, šķiet, divus gadus, mēs vēl vairāk uzlabosimdrošības līmeņus. Es ļoti vēlētos pateikties Matias kundzei par to, ka viņa kā nesen darbuuzsākusi Parlamenta deputāte uzņēmās šāda sarežģīta ziņojuma sagatavošanu. Tas bijamilzīgs uzdevums, un viņa to ir paveikusi ļoti labi. Tas arī ietvēra lielu daļu komandasdarba, un es vēlētos par to pateikties ikvienam iesaistītajam. Mēs esam guvuši vairākus ļotilabus rezultātus.

Tomēr mēs nevaram aizmirst faktu, ka ar regulu palīdzību mēs nekad nevaram panāktpilnīgu drošību. Tā tas ir ikvienā jomā, ne tikai attiecībā uz zālēm. Mēs esam pamatotikoncentrējuši uzmanību uz pamatjautājumiem, dažādu iepakojuma veidu nošķiršanu unizplatīšanas ķēdes izsekojamību. Nošķirot recepšu un bezrecepšu zāles, mēs īstenojampareizo pieeju, jo mums ir jāatceras, ka ikviens tiesību akts un ikviens mēģinājums uzlabotproduktu drošību rada izmaksas. Tādējādi ir pamatoti neiekļaut katru aspirīna iepakojumuvai visas bezrecepšu zāles automātiski no paša sākuma. Tā vietā Komisijai vai aģentūrai irjānosaka uzdevums pārraudzīt tirgu un izpētīt apstākļus.

Manuprāt, mēs varam lepoties ar gūtajiem rezultātiem. Mēs esam sagatavojuši tiesību aktu,kas nodrošina reālus ieguvumus. Lielākā daļa pacientu, domājams, nezinās, ka šie ieguvumiir panākti, pateicoties Eiropas Savienības tiesību aktam, tāpēc mums tas ir nepārprotamijānorāda.

Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, rītdienmēs balsosim par šo grozīto direktīvu, lai apkarotu risku, ko rada miljoniem viltotu


medikamentu, kas nonāk legālajā piegādes ķēdē, tieši tāpēc, ka mēs vēlamies aizsargātsabiedrības veselību no šiem klusajiem slepkavām.

Pamatjautājums attiecas uz to, ka mums ir jāizveido obligāta drošuma pazīme recepšumedikamentiem konkrētos apstākļos un bezrecepšu medikamentiem, uz kuriem attiecasviltošanas risks, pamatojoties uz konkrētiem riska novērtēšanas kritērijiem, veicot arīstingrus kontroles pasākumus attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecību, ko veic apstiprinātasinterneta aptiekas, kuru vietnēs ir redzams ES logo.

Pēc vispusīga dialoga ar Padomi un Komisiju mēs esam vienojušies par vairākiemkompromisa tekstā ietvertiem jautājumiem. Mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupāatbalstām darbības jomas paplašināšanu, ietverot visus viltošanas apdraudētosmedikamentus, un stingrāku tiešsaistes tirdzniecības kontroli. Esmu gandarīts, ka galīgāsvienošanās ietvaros ar Padomi šie jautājumi ir apmierinoši atrisināti.

Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlētos apsveiktreferenti.

Kad mēs paraugāmies uz medicīnu mūsdienu globālā tirgus apstākļos, mēs redzam, ka tainav robežu. Tāpēc mums nav citas izvēles kā vien risināt viltoto medikamentu jautājumuglobālā veidā. Tikai ar vienotas Eiropas Savienības pieejas palīdzību mēs varam risinātsabiedrībai pieejamo viltoto produktu pieaugošā apjoma problēmu. Šie produkti ir pieejamine tikai veikalā, bet arī ar izplatīšanas pakalpojumu, piemēram, interneta, palīdzību.

Direktīvā ir ietverti visi nepieciešamie pasākumi un gūti zināmi panākumi problēmasrisināšanā. Vai mēs varējām paveikt vairāk? Atbilde ir apstiprinoša. Vai mums vajadzējaizdarīt vairāk? Uz šo jautājumu man ir jāatbild noliedzoši. Mēs kā pirmo soli esam noteikušistingrākus kontroles pasākumus attiecībā uz recepšu medikamentiem. Mēs esampievērsušies interneta aptieku jautājumam. Mēs esam aplūkojuši drošuma pazīmes. Jā, mēsvarējām darīt vairāk attiecībā uz izsekojamību, paplašinot to līdz pat pacienta līmenim,bet tā ir cīņa, ko mēs būtu zaudējuši, un tā būtu aizkavējusi direktīvas pieņemšanu.

Kā vēsta paruna, Romu neuzcēla vienā dienā. Es ar nepacietību gaidu turpmāku pasākumuveikšanu, pamatojoties uz šo direktīvu.

Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, diemžēl mūsudalībvalstu tirgos mēs saskaramies ar aizvien lielāku skaitu viltotu medikamentu. Tāpēcšis ierosinājums ir tik svarīgs. Pacientiem Eiropas Savienībā ir jāzina, kā viņi var izvairītiesno viltotiem medikamentiem. Viņiem arī ir tiesības redzēt, ka mēs kā likumdevēji cīnāmies,lai apkarotu šos produktus. Ir svarīgi, lai mēs pieņemtu skaidras definīcijas. Pārāk biežimēs pieņemam neprecīzus un neskaidrus tiesību aktus. Tas nedrīkst notikt tādā svarīgāgadījumā kā šis. Medikamenti ir jāpārbauda pirms to nonākšanas tirgū, nevis tikai pēc tam,kad pacienti vairākus gadus ir atradušies jūrascūciņu lomā. Mums ir jāpārliecinās par to,ka medikamenti tiek importēti tikai tādā gadījumā, ja drošība un pārbaudes iespēja irnoteikta par galveno prioritāti. Medikamentu viltošana kaitē gan pacientiem, gan farmācijasuzņēmumiem dalībvalstīs. Tāpēc es ceru, ka mēs varam vienoties par stingrāku pieeju nekāKomisijas piedāvājums, un es vēlētos pateikties Matias kundzei par viņas nevainojamodarbu.

Peter Liese (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Dalli kungs, dāmas un kungi! Es arīvēlētos pateikties referentei Matias kundzei. Vēlos teikt paldies arī Grossetête kundzei, ēnureferentei, kas pārstāvēja Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgie demokrāti), un


Roth-Behrendt kundzei. Viņas abas iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā paveica teicamusagatavošanas darbu.

Medikamentu viltošana ir problēma, kas kļūst aizvien lielāka. Konstatēto gadījumu skaits2009. gadā bija 7,5 miljoni, kas ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Tie ir tikai atklātiegadījumi. Ir virkne gadījumu, par kuriem nav saņemta informācija, tāpēc mēs varampieņemt, ka problēma ir ievērojama.

Ir ļoti kaitinoši, ja nākas konstatēt, ka tā dēvēto dzīves stila zāļu sastāvā nav aktīvo vielu.Tomēr, ja nozīmīgu zāļu sastāvā, kuras izmanto, piemēram, vēža ārstēšanā, nav aktīvovielu vai ir neatbilstošas vielas, vai ir nepareizs to dozējums, tas var radīt apdraudējumupacientu dzīvībai. Tāpēc bija nepieciešama steidzama rīcība. Mēs esam izvēlējušies saprātīgupieeju. Datu aizsardzības jautājums ir ļoti jutīgs, un mēs esam panākuši pareizu līdzsvaru.Mēs rīkojamies, pamatojoties uz iesaistītajiem riskiem, un vispirms koncentrējamies uzrecepšu medikamentiem. Ir pieejama procedūra, kas nodrošina iespēju pasākumusnepiemērot, ja ir iemesls uzskatīt, ka risks nepastāv. Ir arī izvēles process bezrecepšumedikamentiem, ja ir iemesls pieņemt, ka tie ir viltoti.

Kopumā šis ir ļoti labs kompromiss, un es vēlētos no sirds pateikties visiem iesaistītajiem.

Judith A. Merkies (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos Matias kundzei parteicamo darbu un labu sadarbību. Manuprāt, šī ir ļoti nozīmīga sistēma patērētāju veselībasaizsardzībai, lai gan līdz šim brīdim viņi, iespējams, pat neapzinājās, ka viņu veselība irapdraudēta. Par laimi, tagad mēs beidzot esam nonākuši pie visu risku risināšanas.

Ar cilvēku veselību nedrīkstētu jokot. Es uzskatu, ka ar šīs sistēmas palīdzību mēs speramsvarīgu soli virzībā uz droša iepakojuma garantēšanu un lielākas situācijas skaidrībasnodrošināšanu. Esmu arī ļoti gandarīta, ka, pateicoties Parlamenta uzstājībai, direktīvā iriekļauta zāļu tirdzniecība internetā, jo šis jautājums visos radīja satraukumu. Ja jūs šosituāciju uzskatāt par spēli ar patērētāju veselību, tad tirdzniecība internetā ir pielīdzināmakrievu ruletei. Jūsu izredzes saskarties ar viltotām zālēm ir 50 līdz 90 % lielas, un tad —bladāc! Esmu ļoti gandarīta, ka ar šīs sistēmas palīdzību šī problēma tiek risināta.

Tomēr es uzskatu, ka ir nepieciešami papildu pielāgojumi, jo pagaidām mums navneuzveicamu drošības garantiju. Es pieņemu, ka tas ir atkarīgs no katras atsevišķasdalībvalsts. Turklāt ir arī jautājums par logotipu un par to, vai tas būs pilnībā drošs pretļaunprātīgu izmantošanu internetā, līdz ar to mums patiešām jāturpina pievērsties šimaspektam.

Patērētājiem ir nodrošināta pārredzamība un uzticamība. Es ceru, ka patērētāji var liktlikmi uz zālēm, neriskējot pazaudēt savu veselību.

Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos apsveiktMarisa Matias un manus kolēģus par vienošanās panākšanu ar Padomi tik sarežģītā lietā.

Izskatīšanai iesniegtais teksts nostiprina mūsu likumīgās medikamentu piegādes ķēdesdrošību, bet es vēlētos uzsvērt, ka tikai 1 % no viltotajām zālēm sasniedz mūsu pacientusar šīs likumīgās ķēdes starpniecību. Pārējie 99 % nāk no nelikumīgiem avotiem un melnātirgus.

Saistībā ar to es ļoti atbalstu Eiropas Parlamenta ierosinātos papildu noteikumus, kasattiecas uz internetu. Tomēr, lai risinātu šos ievērojamos draudus pacientu drošībai, mumsarī ir jānostiprina Eiropas Savienības pasākumi tiesu varas, policijas un robežsardzes


sadarbības jomā. Komisijai šajā jomā būtu jādara vairāk, un mēs uz to uzstājam, lai atbilstīgiapkarotu viltotās zāles.

Attiecībā uz konkrētajiem vienošanās noteikumiem, par kuriem rīt notiks balsojums, unkonkrētāk — attiecībā uz jaunajām drošuma pazīmēm, kas tiks ieviestas, es vēlētos aicinātKomisiju skaidri pārraudzīt šīs direktīvas ietekmi. Savā sākotnējā ziņojumā Vides komitejanorādīja, ka īstenotajiem pasākumiem ir jāatbilst trīs pamatprincipiem: proporcionalitātei,rentabilitātei un neatkarībai.

Miroslav Ouzký (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos pateikties referenteiun ēnu referentiem par teicami paveiktu darbu. Mēs visi zinām, ka farmācijas nozare ir ļotiplaša uzņēmējdarbības joma. Runā, ka tā ir trešā lielākā uzņēmējdarbības joma pasaulē,sekojot narkotiku un ieroču tirdzniecībai. Tādējādi tā sniedz lielas peļņas iespējas, unatsevišķi cilvēki vienmēr tās centīsies izmantot ar nelikumīgu līdzekļu palīdzību. Mēs nekadnevarēsim novērst viltotu zāļu ražošanu. Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk samazinātrisku, ka šādas zāles varētu nonākt Eiropas tirgū un sasniegt mūsu iedzīvotājus. Mēs zinām,ka gadījumā, ja kāds pārdod viltotu pulksteni, tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums,bet, pārdodot viltotas zāles, tiek tiešā veidā apdraudēta veselība.

Šis fakts ir licis un liek mums atbalstīt šo ziņojumu. Mēs zinām, ka mēs nevaram atrisinātvisu, un mēs zinām, ka pastāv problēma, piemēram, saistībā ar faktu, ka iepakojums bieživien tiek ražots atsevišķi no zālēm un ka pasaulē ir apritē viltotas zāles oriģinālosiepakojumos. Tomēr šis ir solis pareizā virzienā un mēģinājums nodrošināt labākoiespējamo aizsardzību.

Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lai gan Komisijasierosinātās izmaiņas direktīvā par cilvēku lietošanai paredzētiem medikamentiem irizstrādātas, lai palīdzētu novērst viltotu medikamentu nonākšanu tirgū, mēs būtu gaidījušikonkrētākus rezultātus, jo īpaši ar aktīvo vielu ražotņu obligātu pārbaužu ieviešanaspalīdzību trešās valstīs.

Šāda iespēja tika noraidīta, pamatojot to ar argumentu, ka šādas pārbaudes izmaksātupārāk dārgi. Fakts ir tāds, ka Eiropas uzņēmumiem ir jānodrošina atbilstība ļoti augstiemkvalitātes standartiem, kamēr uzņēmumiem, kuru ražotnes atrodas citās pasaules daļās,tas nav jādara.

Tomēr mēs balsojam par šā ierosinājuma pieņemšanu, jo tiek ieviesti pasākumi, lainodrošinātu lielāku importēto farmaceitisko produktu drošību, tostarp izsekojamību,pārpakošanas aizliegumu, atbilstību Eiropas Savienības drošības standartiem, daļējuinterneta tirdzniecības reglamentāciju un iespēju līdzīgus pasākumus veikt arī attiecībā uzbezrecepšu medikamentiem.

Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, saskaņā arPasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju aptuveni 10 % pasaules farmācijastirgus veido viltoti medikamenti. Ir grūti noteikt precīzu problēmas mērogu atsevišķāsEiropas Savienības dalībvalstīs, bet, piemēram, Polijā 2009. gadā vien robežsardzesdalībnieki konfiscēja vairāk nekā 100 000 viltotu produktu.

Neskaitot viltotos medikamentus, problēmu vidū, ar ko saskaras pacienti, ir uzticamasinformācijas trūkums par iepakojuma saturu, kā arī pārpakošanas jautājums, kuras laikāiepakojuma saturs var mainīties. Ir ļoti svarīgi arī tas, lai pacienti internetā varētu iegūtuzticamu informāciju. Diemžēl internetā ir pieejama ne tikai plaša patiesībai atbilstošainformācija, bet arī daudz nepatiesu faktu. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi ieviest zāļu


pārraudzības un pārbaužu sistēmu, kas pacientiem nodrošinās uzticamu informāciju.Tomēr mēs zinām, ka pat labākie noteikumi nesniegs gaidītos rezultātus, ja tajos nebūsparedzēti pienācīgi soda pasākumi uzņēmumiem, kuri apritē nodod viltotas zāles. Tāpēcšodienas debates ir ārkārtīgi svarīgas, un ļoti būtiska ir arī tādu noteikumu ieviešana, kasne tikai novērsīs viltotu zāļu izplatīšanu un nodrošinās pārraudzības sistēmas ieviešanu,bet kas — un tas ir svarīgākais — paredzēs sodus viltotu zāļu ražotājiem. Tikai tad, ja tiksveikti šādi pasākumi, samazināsies viltotu medikamentu skaits un tiks uzlabota zāļulietošanas drošība.

Visbeidzot, es vēlētos apsveikt referenti Matias kundzi par labi sagatavoto ziņojumu. Essaprotu, ka tas neatrisinās visas problēmas, bet tas ir nozīmīgs solis virzienā uz pacientudrošības uzlabošanu.

Priekšsēdētāja. - Kolēģi, es tikai vēlos norādīt, ka jums labi izdodas ievērot runām atvēlētolaiku robežas, bet, runājot ļoti ātri, jūs pārbaudāt mūsu tulku spējas. Vai mēs, lūdzu, varētumēģināt rast apmierinošu vidusceļu?

Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Saistībā ar šotekstu es vēlētos paust savu apmierinātību un uzsvērt vienu prasību un vienu jautājumu,kurā mums būs jābūt modriem.

Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies paplašināt šīs direktīvas tiesisko pamatu, sākotnējovienotā tirgus jomu papildinot ar sabiedrības veselības nozari.

Mums ir prasība: mēs esam cīnījušies, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes tirdzniecība veidoneatņemamu šīs direktīvas daļu, lai mēs tādējādi spētu izstrādāt pārbaudes un kontrolespasākumus, kas atspoguļo mūsu secinājumus.

Ir vēl viens jautājumus, kurā mums būs jābūt modriem. Mēs zinām, ka viltoti medikamentiveido 1 % līdz 3 % lielu tirgus daļu attīstītajās valstīs, 10 % līdz 30 % tirgus Āzijā unLatīņamerikā, kā arī līdz 70 % lielu tirgus daļu atsevišķās Āfrikas valstīs. Dažos pētījumosnorādīts, ka viltotu medikamentu nelikumīga tirdzniecība var būt 25 reizes izdevīgākanekā narkotiku kontrabanda.

Apkopojot minēto, mēs esam veiksmīgi noteikuši vienu prasību un vienu jautājumu, kurāmums ir jāsaglabā modrība, ja mēs vēlamies turpināt attīstīt lielāku starptautisko sadarbību,kas savukārt atļaus Eiropas Savienībai uzņemties vadošu lomu cīņā pret viltotumedikamentu problēmu.

Es vēlētos pateikties Matias kundzei par viņas darbu, kā arī mūsu grupu pārstāvošajaireferentei Roth-Behrendt kundzei, kura šajā jomā vienmēr sniedz vērtīgu ieguldījumu.

Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Dalli kungs, dāmas un kungi!Es vēlētos apsveikt referenti un ēnu referentus, kuri ir paveikuši teicamu darbu. Sākumāmums par šo jautājumu bija ļoti karstas debates. Tomēr MEDI-FAKE pasākums 2008. gadadecembrī, iespējams, ietekmēja šo jomu. Divu mēnešu laikā uz Eiropas Savienības ārējāmrobežām tika konfiscēti 34 miljoni viltotu tablešu. Tas bija brīdinājums, kas mūs pamudinājapaātrināt savu darbu. Mēs tagad esam guvuši rezultātus, ar kuriem varam būt ļotiapmierināti. Mēs esam nodrošinājuši zāļu izsekojamību. Katrs farmaceits, izmantojotskeneri, var noteikt, vai produkts ir viltots vai autentisks.

Tomēr es vēlētos paust vienu prasību. Taisnība, ka tagad tīmekļa vietnes tiek pārraudzītasun tām ir logotips, lai gan arī to var viltot, tomēr internetā veiktās tirdzniecības gadījumāmums ir jāveic kādi sabiedrisko attiecību pasākumi, lai Eiropas iedzīvotājiem skaidrotu ar


internetā veiktajiem pirkumiem saistīto risku. Esmu ļoti gandarīts, ka ir saglabāta paralēlātirdzniecība. Tās reputācija ir sliktāka par tās faktiski pelnīto, un ir nodrošināts tās stāvoklis.

Es vēlētos minēt pēdējo jautājumu. Iedzīvotāju interesēs un izpratnes uzlabošanai mums,iespējams, vajadzētu apsvērt, vai būtu atbalstāma doma risināt problēmu saistībā ar ļotiatšķirīgajiem iepakojumu izmēriem dažādās valstīs, lai ieviestu standartizētu risinājumu.

Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, divus gadus mēs esam apspriedušisatraucošo viltoto zāļu, tostarp zāļu dzīvības glābšanai, apjoma pieaugumu mūsu tirgū.Tā rezultāts ir pozitīvi vērtējama direktīva, kurā ir noteiktas stingrākas kontroles kā attiecībāuz izplatītājiem, tā mazumtirgotājiem, ieviešot obligātus aizsardzības pasākumus unpārbaudes pret pārkāpumiem. Ražotāji arī novērtēs riskus saistībā ar pārstrādespalīglīdzekļiem, un, piemēram, Čehijas Republikā visi šie pasākumi tiek veikti jau gadiemilgi. Tāpēc ir uzteicami, ka tagad tas attieksies uz visu Eiropas Savienību.

Ir nepieciešams, lai sistēma neaprobežotos tikai ar recepšu medikamentiem. Ja mēsnevēlamies zaudēt cīņā pret viltojumiem, dalībvalstīm ir jāpanāk labāks integrācijas līmenisveselības aizsardzības jomā, jāapvienojas tādu tīmekļa vietņu aizliegšanā, kas piedāvāviltojumus, un jāievieš trešo valstu ražotāju pārbaudes, kā tas jau notiek importētās pārtikasgadījumā. Galu galā Ķīnā vien ir 500 viltotu zāļu ražotnes. Mums vienkārši ir jārīkojasātrāk, ja vēlamies uzlabot Eiropas tirgus drošību.

Åsa Westlund (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties komisāramDalli kungam, referentei Matias kundzei un ēnu referentiem par viņu teicamo darbu svarīgājautājumā, jo viltoti medikamenti neapšaubāmi rada nopietnus draudus pacientu veselībai.Jo īpaši nopietns ir fakts, ka palielinās dzīvības glābšanai paredzēto zāļu viltojumu skaits.Tās ir zāles vēža, sirds saslimšanu un infekciju ārstēšanai, citiem vārdiem runājot, tās irsituācijas, kurās kādam patiešām ir vajadzīgas efektīvas zāles.

Tagad mēs speram svarīgu soli uz priekšu attiecībā uz medikamentiem Eiropas Savienībā,tomēr problēma pārsniedz Eiropas Savienības robežas. Saskaņā ar PTO ekspertu grupassniegto informāciju, daudzās valstīs Āfrikā, Āzijas un Latīņamerikas daļās ir reģioni, kurosvairāk nekā 30 % pārdošanā esošo zāļu ir viltotas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nostiprinātsadarbību ar trešām valstīm, un jācer, ka izmaiņas, ko mēs tagad īstenojam EiropasSavienībā, ietekmēs situāciju arī valstīs, kuras nav mūsu Savienības sastāvā.

Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, kā mēs dzirdējām, viltotas zāles irproblēma, kura kļūst plašāka.

2008. gada laikā robežsardzes darbinieki novērsa 32 miljonu viltotu medikamentuieplūšanu Eiropas Savienībā. PTO lēš, ka 50 % zāļu, kas tiek nopirktas internetā, ir viltotas,un ir gadījumi, kuros ir iesaistīta pat likumīgā piegāžu ķēde. Piemēram, laikā no 2005. līdz2007. gadam Apvienotajā Karalistē Regulējošā aģentūra zāļu un veselības aprūpes produktujomā vairākkārt ziņoja par viltotiem medikamentiem dzīvības glābšanai, kas bija sasniegušivairumtirgotājus un pat aptieku plauktus, piemēram, viltotas AstraZeneca zāles prostatasvēža ārstēšanai, Plavix, kas aizsargā pret sirdstrieku un insultu.

Tāpēc mums steidzami ir jānosaka stingrāki noteikumi attiecībā uz viltotu medikamentuimportu, eksportu un tirdzniecību. Es ļoti atbalstu šos noteikumus.

João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, viltotu zāļu problēmaneapšaubāmi ievērojami apdraud sabiedrības veselību, neraugoties uz to, vai tās ir recepšuvai bezrecepšu zāles. Nemazinot dažu šajā ziņojumā ierosināto svarīgo pasākumu


pieņemšanas nozīmi, es šeit vēlos vērst uzmanību uz svarīgu šīs problēmas elementu. Tāpatkā tas ir citu nelikumīgu pasākumu gadījumā, zāles tiek viltotas, jo pastāv ekonomiskifaktori, kas šādu darbību veicina. Tāpēc mums ir jāapkaro pamatcēloņi, kas zāles padarapar milzīgu uzņēmējdarbības jomu, kas ir viena no lielākajām uzņēmējdarbības jomāmpasaules mērogā.

Mums ir jāveicina valsts politikas programmu nostiprināšana šajā jomā. Mums irjānostiprina valsts spējas jaunu zāļu izpētes un izstrādes jomā, apkarojot farmācijas nozaresmonopolu un tā postošās sekas attiecībā uz piekļuvi zālēm. Mums ir jānostiprina valstsspējas arī zāļu ražošanas, pārraudzības un kontroles jomā.

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos atbalstīt iesniegto tiesībuaktu, ar kuru groza un papildina 2001. gadā pieņemto direktīvu attiecībā uz to, kā novērstviltotu zāļu nonākšanu legālas piegādes ķēdē.

Situācijas dramatiskā pasliktināšanās tirgū, kurā legālās aprites ietvaros pēdējā laikā ir krasipieaudzis viltoto medikamentu skaits, nosaka nepieciešamību paredzēt stingrākusnoteikumus attiecībā uz pārraudzību, kā arī sankcijas. Situāciju vēl nopietnāku padarafakts, ka viltotāji, cenšoties kāpināt peļņu, no viltotu uztura bagātinātāju ražošanas irpārgājuši uz tādu dzīvības glābšanai paredzētu zāļu ražošanu, ko izmanto infekciju, sirdssaslimšanu un vēža ārstēšanai. Šādi viltojumi var neatgriezeniski ietekmēt pacientu veselību,kuri var nezināt par to, ka ir kļuvuši par krāpšanas upuriem un ka tabletes, ko viņi lieto, irtikai zāļu imitācija, kas viņus nekādā veidā neārstē.

Dāmas un kungi, tāpēc mūsu pienākums ir cīnīties pret šo netīro uzņēmējdarbību, kasietekmē mūsu iedzīvotāju veselību un dzīvi.

John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti gandarīts, ka esmu šīspozitīvās kustības un ļoti interesantās diskusijas dalībnieks. Šis ir otrs pīlārs mūsusagatavotajā tiesību aktu paketē farmācijas jomā, un par trešo pīlāru, kas attiecas uz pacientuinformēšanu, šeit Parlamentā jau tika izklāstīts ļoti labs ziņojums. Es ceru, ka turpmākomēnešu laikā mēs šo jautājumu virzīsim visai aktīvi.

Kā jūs jau minējāt, un es tam piekrītu, uzsvars ir liekams uz pacientu aizsardzību. Tādambūtu jābūt dalījumam tādos pasākumos kā tie, ko šodien īstenojam.

Ir paveikts liels darbs. Vēl ir jāpaveic daudz, lai izstrādātu detaļas šīs direktīvas darbībasnodrošināšanai. Bet pat pēc tam mēs nevaram gulēt uz lauriem, izjūtot apmierinājumupar to, ka mums ir labs tiesību akts, kurā ir ietvertas daudzas tehniskas detaļas, kuras ir ļotiavangardiskas. Mums ir jāinformē savi iedzīvotāji par to, ko tas nozīmē un kā viņi varizmantot instrumentus, ko mēs ar šīs direktīvas palīdzību viņiem sniedzam, lai viņi nekļūtupar maldināšanas upuriem, krāpšanas rezultātā iegādājoties viltotas zāles.

Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu pienācīgu izsekojamību. Pārbaudes trešāsvalstīs ir svarīgas. Tomēr mums ir jāsaprot, ka, piemēram, 80 % no sastāvdaļām, ko mēsizmantojam ražošanā Eiropas farmācijas nozarē, nāk no trešām valstīm. Tāpēc mums irjābūt pragmatiskiem.

Mums arī ir jāīsteno selektīva pieeja attiecībā uz inspekciju veidiem, ko mēs veicam.Atsevišķās trešās valstīs ir nodrošināts ļoti augsts pārbaužu un standartu līmenis, un mums,protams, ir jāsadarbojas ar šīm valstīm, lai nodrošinātu, ka šie standarti tiek ievēroti. Cituvalstu gadījumā, kuras nerīkojas tik prasmīgi, mums pašiem turp ir jādodas, jāaplūko un


jāpārbauda. Mums ir jāatbalsta šāda politika. Es ar nepacietību gaidu iespēju sadarbotiesar Parlamentu nākamajos posmos, lai nodrošinātu, ka šī politika darbojas.

Marisa Matias, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es, protams, vēlētos pateiktiessaviem kolēģiem par visiem viņu sniegtajiem komentāriem. Es tos neminēšanu pa vienam,jo tāda nav mana iecere. Es domāju, ka, ja šeit pastāvēja kādas šaubas par vārda „saistības”nozīmi, tā ir tagad kļuvusi ļoti skaidra. Mēs visi nesniedzam nevainojamus ierosinājumus,bet svarīgāk nekā zināt, ka priekšlikums ir nevainojams, ir zināt, ka mūsu rīcībā irinstruments, kas mums turpmāk sniegs iespēju neatlikt mūsu pacientu veselības aizsardzībasnodrošināšanu. Mēs arī nevaram atlikt šā priekšlikuma pieņemšanu, mēs nevaram atlikttā īstenošanu, un mēs to varam izdarīt, ja strādājam kopā.

Man personīgi arī jāsaka (un komisāra kungs pieminēja pārbaužu jautājumu), ka savāsākotnējā priekšlikumā es iekļāvu pāreju uz obligātām pārbaudēm trešās valstīs. Tā ir mūsuatbildība, un tomēr mēs gūstam panākumus atsevišķās jomās, bet citās — nē. Komisijamums izskaidroja, kāpēc šādas pārbaudes veikt nebūtu iespējams.

Saistībā ar šo atbildību es vēlētos minēt ko citu. Domāju, ka mēs visi sevi uzskatām paratbildīgiem, tomēr es arī uzskatu un apzinos, ka mums visiem ir jāpieprasa, lai tas tiktuievērots, citādi tas nebūs efektīvi. Šīs saistības ietver garantētus aizsardzības pasākumus,lai nodrošinātu, ka varam sekot procedūrai, to novērtēt un saņemt iespēju sistemātiskipiekļūt informācijai, kas mums ļaus pārbaudīt, vai šie pasākumi tiek vai netiek īstenoti tā,kā tas jādara, un vai ir jāveic kādas izmaiņas.

Tāpēc noslēgumā es vēlētos pateikties Eiropas Komisijai par sadarbību un jo īpaši Spānijasun Beļģijas prezidentūrām, ar kurām kopā mēs esam strādājuši pēdējo sešu mēnešu laikā.Nevainojams priekšlikums, tāpat kā nevainojams pasākums neeksistē, vienmēr būs kāditrūkumi, bet, manuprāt, mēs esam noteikuši stingras un izsvērtas saistības, kas mums ļauscīnīties par pacientu veselību un to aizsargāt. Tā kā manis pašas runa ir trūkumiem pilna,es neesmu pateikusies savām kolēģēm Bastos kundzei un Sartori kundzei par atzinumiem,kas saņemti no citām komitejām. Paldies jums arī par jūsu atbalstu.

Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt (2011. gada 16. februārī) dienas vidū.


Jolanta Emilia Hibner (PPE), rakstiski. – (PL) Viltoti medikamenti un medikamentunelegāla tirdzniecība ir pasaules mēroga problēmas, kas skar gan augsti attīstītas, ganjaunattīstības valstis, un problēma kļūst aizvien izplatītāka, apdraudot pacientu drošībuun dzīvību. Viens no tā iemesliem ir apstāklis, ka viltotie medikamenti un zāles, ko pārdodvietās, kurās to tirdzniecība nav atļauta, neatbilst medikamentiem noteiktajām kvalitātesprasībām, un to sastāvā ir aizliegtas vielas, kuru lietošana var radīt neprognozējamas sekas.Es piekrītu, ka saistībā ar šo problēmu ir nepieciešama efektīva un nostiprināta starptautiskāsadarbība, lai nodrošinātu efektīvu stratēģiju cīņai ar viltotām zālēm. Es pilnībā atbalstuierosinājumu, ka ir jāveic pasākumi ar mērķi mazināt viltotu medikamentu tirdzniecībasproblēmu, kā arī zāļu tirdzniecības problēmu vietās, kurās to veikt nav atļauts, un problēmusaistībā ar citiem viltotiem produktiem, kuri atbilst medikamentu kritērijiem. Būtu jāpievēršuzmanība nepieciešamībai reglamentēt zāļu pasūtīšanu pa pastu un medikamentutirdzniecību internetā.


Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju viltotas zāles veido aptuveni50 % no internetā piedāvāto produktu apjoma. Manuprāt, ir būtiski plānot un īstenotpasākumus, kas ir vērsti uz informācijas pieejamības nodrošināšanu par viltotiemmedikamentiem un zālēm, kas nāk no nelegāliem avotiem, kā arī īstenot sabiedrībasizglītošanas kampaņas par draudiem, kas ir saistīti ar medikamentu iegādi vietās, kurās totirdzniecība nav atļauta. Es arī uzskatu, ka būtu pamatoti ieviest drošības līdzekļus, kurisniegtu iespēju identificēt medikamentus un pārbaudīt to autentiskumu un izsekojamību.

Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Viltoti medikamenti ir pasaules mēroga problēma,un tā ir jāizskata globālā kontekstā. Problēmas cēloņu vidū ir augstās zāļu cenas un pacientuinformētības trūkums, tomēr lielā mērā tie ir arī tiesiska rakstura cēloņi. Šo situāciju visāpasaulē izmanto kriminālie grupējumi. Tāpēc es vēlētos paust atzinību Eiropas Savienībasiestāžu kopīgi veiktajiem pasākumiem un gandrīz vienprātīgajai nostājai, ko parkompromisa tiesību akta sagatavošanu šajā jautājumā pieņēma visas politiskās grupas. Esvēlos citēt bijušā Interpola ģenerālsekretāra Ronald Noble izteikumu, salīdzinot terorismaun viltotu zāļu upuru skaitu: 45 gadu laikā teroristi ir nogalinājuši 65 000 cilvēku, kamērviltotas zāles Ķīnā vien ir prasījušas 200 000 cilvēku dzīvību.

Es uzskatu, ka pārraudzība, kontroles pasākumi, stingrāku standartu noteikšana unsavstarpējās atzīšanas sistēmas izveide (un visi šie pasākumi ir uzsvērti) ir labs risinājums,ar kuru sākt. Es kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaspriekšsēdētāja vietnieks vēlētos izcelt uz pacientiem vērstu informācijas kampaņu nozīmi,kā arī saistību piemērošanu farmācijas uzņēmumiem šajā jomā. Pacientiem būtu jānodrošinapiekļuve kvalitatīvai, objektīvai informācijai par to, kā tiek izrakstīti medikamenti, un parto īpašībām.

Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Viltoti medikamenti veido 50 % no internetāpārdotā zāļu apjoma un 1 % līdz 3 % no zāļu apjoma, ko pārdod farmaceiti, kuri izsniedzrecepšu zāles. Šie viltotie produkti attīstās: to vidū tagad ir zāles dzīvības glābšanai, kā arītā dēvētās dzīves stila zāles. Mūsu pienākums ir aizsargāt to iedzīvotāju veselību, kuri izvēlaspasūtīt zāles tiešsaistē, lai ietaupītu laiku vai naudu, nezinot par risku, ko viņi šādā veidāuzņemas. Turklāt šīs viltotās zāles nonāk oficiālajā piegādes ķēdē, nokļūstot to farmaceitupreču krājumā, kuri izsniedz recepšu zāles, un tādā gadījumā tās ikvienam no mums varizrādīties nāvējošas. Katru gadu pēc viltotu medikamentu iekšķīgas lietošanas iet bojā200 000 cilvēku. Tā ir vairāk nekā satraucoša tendence: mums šī problēma ir jāapkaro arvisiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tāpēc es atbalstu gaidāmo direktīvas pieņemšanu,ar ko tiks ieviesta unikāla izsekošanas un kontroles kodēšana, lai apliecinātu medikamentuautentiskumu, kopā ar standarta logotipu, lai identificētu uzticamas tīmekļa vietnes, kurāspārdod farmācijas preces. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka šīs drošības garantēšana, uz kopacientiem ir tiesības, nedrīkst kalpot par attaisnojumu cenu palielināšanai.

Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Farmācijas nozare ir viena no trim vispelnošākajāmnozarēm. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc tirgū pieaug viltotu farmācijas produktusastopamība. Pagājušajā gadā robežsardzes darbinieki konfiscēja par 384 % vairāk viltotumedikamentu nekā pirms pieciem gadiem. Šīs parādības apkarošanā Eiropas Savienībā irļoti svarīgi pieņemt vienotus drošības pasākumus, tostarp attiecībā uz pārpakošanu.Pacientiem ir jābūt pilnībā drošiem, ka ikvienas viņu lietotās zāles patiešām ir autentiskasun ka receptē norādītais aktīvais komponents atbilst zāļu sastāvam. No valsts sabiedrībasveselības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi, lai medikamenti būtu efektīvi, kvalitatīvi un droši. Irjāaizliedz trešās puses farmācijas uzņēmumu organizētas nepatiesas informācijas kampaņas.


Šis aizliegums ir jāattiecina arī uz informācijas un reklāmas materiāliem, ko izplatamedicīnas darbinieku vidū.

Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Ir svarīgi aizsargāt farmācijas produktu piegādesķēdi pret viltotu medikamentu ieplūšanu kā plašas sabiedrības, tā pareizā un atbildīgā veidāstrādājošu uzņēmumu labā. Tāpēc direktīva, ko Parlaments izskata, ir pilnībā atbalstāma,jo ar to tiek ieviestas procedūras un saistības, kas, es ceru, var nodrošināt konkrētus unefektīvus rezultātus. Es jo īpaši vēlētos uzsvērt konkrētu saistību nozīmi, kas piemērotasvirknei piegādes ķēdē iesaistītu dalībnieku, sākot no izplatītājiem līdz vairumtirgotājiem,un — svarīgākais — „drošuma pazīmju” ieviešanu attiecībā uz recepšu zālēm, laipatērētājiem apliecinātu ražošanas un piegādes ķēdes atbilstību principiem. Nākotnēīstenojamie pasākumi, kas, manuprāt, ierobežos viltotu medikamentu tirdzniecību, irstingrāki noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, medikamentu sastāvā esošo vielu izsekojamību,kā arī attiecībā uz tirdzniecību internetā. Tomēr ir jāatzīmē, ka kompromisa tekstā irparedzēts, ka trešo valstu ražotnēs notiks regulāras pārbaudes, bet šīs pārbaudes veiksattiecīgās trešās valsts iestādes. Būtu bijis labāk, ja tās veiktu tās valsts iestādes, kurai šiemedikamenti ir paredzēti, jo lielākie viltošanas draudi nāk tieši no trešām valstīm.

Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Panāktais kompromiss ir izsvērts uniezīmē būtisku progresu attiecībā uz pacientu drošību un veselību. Es atbalstu, ka tajā iriekļauti zāļu iepakojuma drošuma elementi. Lai nodrošinātu, ka šie elementi ir tiešāmefektīvi, ir svarīgi, lai visi piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki ievērotu stingrākus noteikumus.Starpnieku iekļaušana ir neapšaubāmi pozitīvs solis.

Kompromiss arī iezīmē centienus panākt līdzsvaru starp pacientu veselības aizsardzībuun izmaksām, ko farmācijas uzņēmumiem radīs jaunais regulējums. Ir ārkārtīgi svarīgi, laimēs pieņemtu pieeju, pamatojoties uz attiecīgo zāļu viltošanas risku. Tāpēc es uzskatu, kajauno elementu piemērošanas ierobežošana attiecībā uz recepšu zālēm ir atbalstāmspasākums. Būtu neadekvāti, ja farmācijas produktu ražotājiem, kuru preces nav pakļautasviltošanas riskam, būtu jāsedz lielās izmaksas, ko rada drošības elementi.

Visbeidzot, tiešsaistes aptieku iekļaušana iezīmē ievērojamu progresu attiecībā uz topacientu drošību, kuri mēdz iegādāties zāles internetā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka viltotājigūst labumu tiesiskā vakuuma dēļ, tādējādi pakļaujot briesmām pacientu veselību. Ieviešotgarantijas, kas norādīs, ka tīmekļa vietnē pārdod autentiskas zāles, tiks sniegta liela palīdzībatiem pacientiem, kuri izmanto šo iegādes veidu.

Pielikums — Komisijas nostāja

Grozījumi:

Nekavējoties pieņemami: 120. grozījums (viss teksts, 1. daļa, kompromisa grozījums).Komisija atbalsta likumdevēju kompromisa teksta pieņemšanu.

17. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

Priekšsēdētāja. - Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0009/2011).

Komisijai ir uzdoti šādi jautājumi.


18. jautājums, ko uzdeva Gilles Pargneaux (H-000028/11)

Temats: Medikamenta „Mediator” tirdzniecības aizliegums

Vai Komisija varētu atbildēt, kādu iemeslu dēļ jau 1998. gadā netika pieņemts lēmumsaizliegt benfluoreksu saturošu medikamentu tirdzniecību? Vai Spānijas un Itālijas varasiestāžu noteiktajiem aizliegumiem nebūtu vajadzējis rosināt Komisijas rīcību? Visbeidzot,kāpēc Komisija gaidīja tik ilgi — līdz 2010. gada jūnijam, lai pieņemtu stingru lēmumupar šīs vielas tirdzniecību?

Vai Komisija varētu atbildēt precīzi, vai tā aicinās Eiropas Zāļu aģentūru veikt īsturetrospektīvu pētījumu par pēdējiem divdesmit šā medikamenta lietošanas gadiem?

John Dalli, Komisijas loceklis. – Es vēlētos pēc kārtas pievērsties katram no četriemjautājumiem.

Pirmais jautājums bija: Vai Komisija varētu atbildēt, kādu iemeslu dēļ jau 1998. gadā netikapieņemts lēmums aizliegt benfluoreksu saturošu medikamentu tirdzniecību? Atbilde:jautājums par benfluoreksu 1998. gadā tika apspriests Eiropas Zāļu aģentūras Patentētozāļu komitejā, ko tagad sauc par Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteju, un vēlāk —farmokovigilances darba grupā.

Komiteja uzskatīja, ka benfluorekss nav jāiekļauj Eiropas līmenī notiekošās novērtēšanasprocedūrā attiecībā uz zināmiem apetīti samazinošiem aģentiem cita iedarbības veida dēļ.Tomēr tika panākta vienošanās, ka komitejas farmokovigilances darba grupa veiksizmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai saistībā ar šo ārstniecības preparātu pastāv kādas drošībasproblēmas. 1999. gada martā farmokovigilances darba grupa secināja, ka saistībā armedikamentiem, kuru sastāvā ir benfluorekss, nepastāv būtiskas ar risku un ieguvumusaistītas bažas. Turpmākajās darba grupas diskusijās neradās iemesls mainīt šo secinājumu.

Otrais jautājums: Vai Spānijas un Itālijas varas iestāžu noteiktajiem aizliegumiem nebūtuvajadzējis rosināt Komisijas rīcību? Atbilde: Itālija un Spānija neatcēla benfluoreksatirdzniecības atļauju. Patiesībā pirmā reize, kad dalībvalstis faktiski veica pasākumus, laiatceltu valsts tirdzniecības atļauju attiecībā uz „Mediator”, bija 2009. gadā, kad Francijaatcēla savu valsts tirdzniecības atļauju.

Spānijā 2003. gadā tirdzniecības atļauju atsauca tās turētājs, uzņēmums Servier. Līdzīgākārtā šis pats uzņēmums 2003. gadā nepieprasīja tirdzniecības atļaujas atjaunošanu Itālijā.

Produkta tirdzniecības atļauja palika spēkā Francijā, Portugālē, Luksemburgā un Grieķijā.Benfluoreksa jautājumu apsprieda farmokovigilances darba grupa, darbojoties kā dalībvalstuforums, lai savā starpā apmainītos ar farmakovigilances datiem.

Es velētos precizēt, ka farmakovigilances datu pārraudzība un attiecīgu lēmumu pieņemšanapar valsts atļauju piešķiršanu attiecībā uz medikamentiem galvenokārt ir dalībvalstuatbildība. Komisijas iejaukšanās šajos gadījumos notiek izņēmuma kārtā, un tā notiek tikaikonkrētos tiesību aktos atrunātos gadījumos.

Komisija var uzsākt Eiropas Zāļu aģentūras veiktu Eiropas mēroga novērtēšanu divosgadījumos: pirmkārt, kad dalībvalstis pieņem dažādus valsts lēmumus par tirdzniecībasatļaujām un, otrkārt, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par tirdzniecības atļaujaspiešķiršanu, mainīšanu, atcelšanu uz laiku vai anulēšanu, kas šķiet nepieciešama, jo īpašiņemot vērā farmakovigilances informāciju gadījumos, kad tā uzskata, ka ir skartas Komisijasintereses.


Šajā gadījumā, ņemot vērā farmakovigilances darba grupas secinājumus un faktu, ka,reaģējot uz darba grupā notikušajām diskusijām, attiecīgajā laikā dalībvalstis nepieņēmaatšķirīgus lēmumus, netika uzsākti Eiropas Savienības līmeņa pasākumi.

Trešais jautājums bija: kāpēc Komisija gaidīja tik ilgi — līdz 2010. gada jūnijam, lai pieņemtustingru lēmumu par šīs vielas tirdzniecību? Atbilde: tikai 2009. gadā dalībvalsts, proti,Francija, atcēla “Mediator” tirdzniecības atļauju. Saskaņā ar jaunajiem, kopš 2004. gadaspēkā esošajiem noteikumiem šāda rīcība automātiski kļuva par iemeslu produkta ieguvumaun riska līdzsvara novērtējuma veikšanai, kā rezultātā Komisija pieņēma lēmumu, kurānoteica, ka visām dalībvalstīm ir jāatceļ valsts atļauja attiecībā uz benfluoreksu saturošumedikamentu tirdzniecību.

Šajā kontekstā ir svarīgi norādīt, ka jaunajā 2010. gada 15. decembrī pieņemtajā tiesībuaktā par farmakovigilanci tika noteikti papildu noteikumi, lai nodrošinātu, ka Eiropas Zāļuaģentūra konstatē signālus saistībā ar drošības jautājumiem attiecībā uz valsts atļautiemproduktiem, un tajā tika noteikta jaunu procedūru izveide Eiropas Savienības līmenī, lainovērtētu ar šādiem produktiem saistītus drošības signālus, nodrošinot saskaņotu dalībvalsturīcību.

Ceturtais un pēdējais jautājums bija: vai Komisija varētu atbildēt precīzi, vai tā aicināsEiropas Zāļu aģentūru veikt īstu retrospektīvu pētījumu par pēdējiem divdesmit šāmedikamenta lietošanas gadiem? Atbilde: līdz šim brīdim Komisija nav aicinājusi EiropasZāļu aģentūru veikt īstu retrospektīvu pētījumu par pēdējiem divdesmit šā medikamentalietošanas gadiem. Francijas ziņojumā minētie skaitļi un dokumenti skaidri norāda, ka šismedikaments, bez šaubām, visvairāk tika lietots Francijā.

Priekšsēdētāja. - Es tikai vēlētos tagad norādīt, ka pievērsīšos papildjautājumiem šovakar.Es apvienošu visus papildjautājumus — atcerieties, ka papildjautājuma uzdošanai jums ir30 sekundes laika — un tad lūgšu komisārus atbildēt uz visiem papildjautājumiem en masse.

Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā sniegtos komentārusun komisāra Dalli kunga atbildes, kuram es vēlētos pateikties par veiktajiem precizējumiem,es vēlētos minēt vēl vienu jautājumu. Komisāra kungs, kā jūs norādījāt, 2003. un 2005. gadāizņemt produktu no tirdzniecības šajās divās valstīs lūdza Servier. Jūs arī sacījāt, ka 1998. un1999. gadā darba grupa izvēlējās ne atļaut, ne ierosināt šā produkta izņemšanu notirdzniecības. Tomēr mēs zinām, ka 1997. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs šo produktuizņēma no tirdzniecības.

Tādējādi, protams, ir skaidrs — un tā ir jautājuma būtība, ka tik lielā tirgū kā EiropasSavienība, kas aptver 500 miljonus Eiropas iedzīvotāju, mums ir nepieciešama lielākamodrība. Mums jo īpaši ir vajadzīgi papildu trauksmes signāli, kas ierosinās Eiropas mērogarīcību, paredzot skaidru Eiropas Komisijas un Eiropas Zāļu aģentūras atbildību. Šādā veidāmēs spēsim novērst tādas situācijas atkārtošanos, kāda radās dažās dalībvalstīs, piemēram,pieminētajā Francijas gadījumā.

Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Paplašināsim šīsdebates, jo produkts „Mediator” ir tikai aisberga redzamā daļa, un tas rada virkni citujautājumu.

Piemēram, kā ir iespējama situācija, ka medikaments, kas tiek uzskatīts par potenciālikaitīgu, pat nāvējošu un ir izņemts no tirdzniecības atsevišķās dalībvalstīs, aizvien ir brīvipieejams Eiropas Savienībā?


Vai mums nevajadzētu veltīt nopietnas pārdomas Eiropas Zāļu aģentūras nozīmei unefektivitātei, ja tās secinājumi dalībvalstīm nav saistoši?

John Dalli, Komisijas loceklis. – Patiesībā procedūras, kas bija spēkā vēsturisko notikumulaikā, ko es izklāstīju savā atbildē, bija tādas, kā es norādīju: pastāvēja skaidrs dalījums starpdalībvalstīm un Eiropas iestādi. Tas ir dalījums, kas vēl joprojām ir spēkā un ko aktīvi aizstāvdalībvalstis. Tāpēc laika gaitā mēs nonākam pie atziņas, ka mums būtu jānostiprina mūsufarmakovigilances procesi un procedūras.

Man ir jāsaka, ka 2004. gadā tika sperts solis uz priekšu attiecībā uz farmakovigilancesprocedūru un procesu pārskatīšanu, kas jau ir mūsu rīcībā, kā arī attiecībā uz pēdējovienošanos farmakovigilances jomā. Tagad mums ir daudz „cīņas līdzekļu”, un ir arīiespējams Eiropas līmenī veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka par visām precēm, kasir izņemtas no kāda tirgus, tiek ziņots un attiecīgi iespējams rīkoties. Iepriekš tas tā nebija.

Tāda šobrīd ir situācija. Es saviem dienestiem esmu devis norādījumu tagad veikt stresapārbaudi, tostarp attiecībā uz jaunajiem farmakovigilances procesiem un procedūrām, kastika ieviestas pēc mūsu pēdējās vienošanās. Kā gadījuma izpēti tie izskata „Mediator” lietu,lai noteiktu, vai pēc pēdējo farmakovigilances procesu ieviešanas vēl aizvien varētu notiktkas līdzīgs „Mediator” gadījumam. Mēs nodrošināsim, ka kādu vakuumu, problēmu vaitrūkumu konstatēšanas gadījumā, kuros šādos gadījumos netiks nodrošināta rīcība, mēsatgriezīsimies pie jums, lai censtos labot situāciju.

Priekšsēdētāja. – 19. jautājums, ko uzdeva Ivo Belet (H-000027/11)

Temats: Kā firma Apple tirgo iPad abonementus

Vēlēdamies saglabāt kontroli pār pārdošanas nosacījumiem, iPad ražotājs Apple pieprasa,lai laikrakstu un žurnālu izdevēji savu produkciju (gan brīvā pārdošanā, gan pēcabonementa) lasītājiem piedāvātu tikai Apple tiešsaistes veikalā iTunes. Tas nozīmē, ka iPadlietotāji laikrakstus un žurnālus savam iPad vairs nevar pasūtīt attiecīgo izdevēju vietnēs.

Vai Komisija uzskata, ka šī rīcība atbilst ES tiesību aktiem un tādiem principiem kāsadarbspēja un atklāts internets?

Vai šo gadījumu nevar uzskatīt par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu untādējādi Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpšanu?

Kā Komisija šajā sakarā rīkosies?

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Šodien Apple paziņoja, ka uzņēmums piedāvāsdigitālos laikrakstu un žurnālu abonementus iPad ierīcēs tikai ar lietotņu (Apps) starpniecību,ko pārdod tās tiešsaistes veikalā. Izdevēji vēl joprojām varēs piedāvāt tiešsaistes abonementussavās tīmekļa vietnēs vai citā veidā, bet tie vairs nespēs apstrādāt abonementu ar iPhonelietotnes starpniecību, izmantojot Apple kā starpnieku.

Tas, vai Apple rīcība ir Eiropas Savienības konkurences noteikumu pārkāpums, ir atkarīgsno virknes faktisku, tiesisku un ekonomisku elementu. Inter alia, pārkāpuma konstatēšanaiir nepieciešams, lai Apple attiecīgajā tirgū atrastos dominējošā stāvoklī. Šādu attiecīgo tirgurobežas nav skaidras, jo nozare joprojām ir salīdzinoši jauna un attīstās, un ir arī vairākaspielīdzināmas platformas un ierīces, kas nodrošina līdzīgas funkcijas, un dažas no tāmatbalsta tiešsaistes lietotņu veikali, jo patērētāju pieprasījums pēc elektroniskajiem un/vaidrukātajiem žurnāliem ir nepārskatāms un attīstās.


Kad tiks skaidri identificēts tirgus, būtu jānovērtē jautājums par dominējošo stāvokli.Eiropas Savienības Tiesa dominējošu stāvokli ir definējusi kā tādu uzņēmuma ekonomiskasvaras situāciju, kas tam piešķir varu likt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanaiattiecīgajā tirgū, dodot tam iespēju ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviemkonkurentiem, klientiem un, visbeidzot, patērētājiem.

Komisija jo īpaši atzīmē, ka pastāv alternatīvas lietojumprogrammu platformas un dažiuzņēmumi nesen ir laiduši tirgū vai tuvākajā nākotnē gatavojas laist tirgū virkni iekārtu,kas funkciju ziņā ir līdzīgas iPad. Komisija seko notikumiem saistībā ar Apple komercpolitikuun sazinās ar dalībvalstu konkurences iestādēm.

Ivo Belet (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šajā pēcpusdienā Apple tiešām paziņoja,ka vēlas piedāvāt jaunu modeli saviem abonementiem, bet ir skaidrs, ka uzņēmums vēlasizmantot savu stāvokli tirgū, neraugoties uz to, vai tas ir vai nav dominējošs stāvoklis, laipiekļūtu izdevēju rīcībā esošajai informācijai par klientiem. Ilgtermiņā tas jo īpaši varētukaitēt izdevējiem Eiropā, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālismam.

Tāpēc es jums vēlētos jautāt, vai jūs esat gatavi rīkoties, neraugoties uz to, vai šis ir vai navdominējoša stāvokļa gadījums, un kad jūs uzņemsieties iniciatīvu, ja jūs to vispār darīsiet?Citiem vārdiem sakot, vai jūs varētu paskaidrot, kādu laika grafiku šajā jautājumā jūspieļaujat? Vai iniciatīvas uzņemšanās no Komisijas puses būs jautājums par nedēļām vaijautājums par mēnešiem?

Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Esjums vēlētos pateikties par jūsu atbildi, bet, manuprāt, jūs nepieminējāt svarīgu jautājumu,proti, vai mēs vispār spējam iedomāties, kādā Eiropas tirgus daļā varētu dominēt Applejaunais produkts. Jūs atbildējāt visai vispārīgi, norādot, ka jautājums tiek izskatīts tikaitagad. Tomēr, manuprāt, mums būtu jāzina, vai pastāv faktiski draudi, ka Apple kļūs pardominējošu Eiropas tirgus dalībnieku.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Pagaidām vēl nav skaidrs, vai Apple tirgū iegūsdominējošu stāvokli, jo tirgus attīstās. Mums ir jānovērtē, kas ir šis tirgus un ko šajā tirgūnozīmē dominējošs stāvoklis. Šajā posmā tirgus mērogs ir neliels, un ir pāragri runāt parkādiem pasākumiem no Komisijas puses.

Ja pastāv daudzi konkurējoši piedāvājumi un Apple pieeja neveido dominējošu stāvokli,Komisijas rīcībai nav nekāda iemesla. Kā es norādīju, Komisija pārrauga situāciju saskaņāar Eiropas Savienības tiesību aktiem konkurences jomā, un, ja ir jāveic pasākumi, tie tiksveikti neatkarīgā veidā un atbilstīgā brīdī, kad mēs secināsim, ka ir jārīkojas. Tādējādi esietdroši, ka nepieciešamības gadījumā pasākumi tiks veikti.

Priekšsēdētāja. – 20. jautājums, ko uzdeva Laima Liucija Andrikiene (H-000053/11)

Temats: Investīciju aizsardzība saistībā ar ES un Krievijas sarunām par jauno partnerībasun sadarbības nolīgumu

Vai Komisija sarunās ar Krievijas Federāciju par jauno partnerības un sadarbības nolīgumuir izvirzījusi jautājumus par investīciju aizsardzību, it īpaši enerģētikas nozarē? Ņemot vērādaudzos gadījumus, kad Eiropas enerģijas uzņēmumi bija spiesti pamest Krievijas tirgubez iespējas meklēt vietējo tiesu iestāžu objektīvu un godīgu aizsardzību, vai Komisijaplāno jaunajā partnerības nolīgumā vai papildu ekonomiskajos nolīgumos ar KrievijasFederāciju paredzēt investoru un attiecīgās valsts strīdu izšķiršanas mehānismu?


Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu? Vai Komisija vēl aizviencer, ka Krievijas valdība varētu atkal parakstīt Enerģētikas hartas nolīgumu un pat to ratificēt?Vai arī līdzīgi noteikumi par investīciju aizsardzību enerģētikas nozarē tiks iekļauti jaunajāpartnerības nolīgumā?

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, ar ārvalstu ieguldījumuEUR 92 miljardu apjomā 2008. gada beigās Eiropas Savienība bez šaubām ir lielākā ārvalstuieguldītāja Krievijas Federācijā.

Attiecībā uz enerģētikas nozari Eiropas Savienības stingrs nodoms ir nodrošināt, laiEnerģētikas hartas nolīgumā nostiprinātie pamatprincipi būtu daļa no notiekošajām EiropasSavienības un Krievijas Federācijas sarunām par jauno nolīgumu. Attiecīgajiem noteikumiembūtu jāietver ieguldījumu aizsardzība attiecībā uz enerģētikas nozari un jo īpaši stabilsstrīdu izšķiršanas mehānisms.

Šī pieeja neietekmētu Eiropas Savienības vispārējo novērtējumu, ka Enerģētikas hartasnolīgums aizvien ir vērtīgs daudzpusējs instruments, lai pārvaldītu starptautiskās attiecībasenerģētikas jomā. Tās unikāls elements ir fakts, ka tā nosaka juridiski saistošus noteikumuspar investīciju aizsardzības tranzītu un ka tajā ir ietverti noteikumi par strīdu izšķiršanuenerģētikas jomā.

Eiropas Savienība uzskata, ka Krievijas atjaunota līdzdalība Enerģētikas hartas procesā, kātas tika pausts pēdējā Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, ir ļotinozīmīga, un šajā ziņā tā sekos konstruktīvai un atvērtai pieejai. Šajā ziņā Eiropas Savienībapozitīvi vērtē Krievijas ieinteresētību juridiski saistošā tiesiskajā regulējumā pēc tās nesenāierosinājuma attiecībā uz konvencijas projektu par starptautiskās enerģētikas drošībasgarantēšanu. Enerģētikas hartas procesa modernizēšana būtu atbilstīgs kontekstsdaudzpusējām sarunām par šo priekšlikumu.

Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Man ir papildu jautājums. Mēs Eiropas Parlamentāšobrīd strādājam pie turpmākās Eiropas investīciju politikas. Attiecībā uz Krieviju mēsbieži dzirdam par Krievijas uzņēmumu paplašināšanos Eiropas tirgū, īpaši enerģētikasnozarē, bet tajā pašā laikā Eiropas investori saskaras ar milzīgām grūtībām, ja tie vēlas veiktinvestīcijas Krievijā, jo īpaši nozarēs, ko Krievija uzskata par stratēģiski svarīgām, piemēram,enerģētikas nozarē. Tādējādi — kā Komisija gatavojas nodrošināt, lai jaunajā partnerattiecībunolīgumā tiktu ievērots savstarpīguma princips?

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Pēc nedēļas mēs piedalīsimies sanāksmē ar Krievijasvaldību, un tajā noteikti tiks apspriesti investīciju politikas jautājumi, jo abām pusēm irsavi argumenti. Arī Krievija apgalvo, ka daži tās ieguldījumi Eiropas Savienībā nav īpašinovērtēti, līdz ar to norit nepārtrauktas pārrunas.

Tajā pašā laikā es noteikti varu sacīt, ka pēdējā gada laikā attiecības visai sarežģītosjautājumos ir sākušas uzlaboties: ir palielinājusies Krievijas gatavība apspriest jautājumuspadziļinātāk un detalizētāk. Tomēr es uzskatu, ka attiecības ir jāveido uz vienošanās pamataun ka jaunajos nolīgumos, ko es minēju un kas sekos partnerības un sadarbības nolīgumam,ir jāiekļauj stingri investīciju aizsardzībai veltīti panti. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varamizvairīties no situācijām, kad viena puse apvaino otru par noteikumu neievērošanu.

Pašreizējā politikas dinamika sniedz iemeslu lielām cerībām, ka mēs varam noslēgt nolīgumuun tajā iekļaut visai stingrus noteikumus. Ir ļoti skaidri redzams, ka aizvadītā gada laikāmūsu attiecībās ir notikuši atsevišķi nozīmīgi, pozitīvi pavērsieni.


Priekšsēdētāja. – 21. jautājums, ko uzdeva Anne E. Jensen (H-000058/11)

Temats: ES atbalsts Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai

Ievērojamas summas 2011. gada budžetā ir atvēlētas Pasaules fondam AIDS, tuberkulozesun malārijas apkarošanai (GFATM) — EUR 65 000 000 saistību apropriācijās unEUR 47 608 950 maksājumu apropriācijās.

Nesenie ziņojumi liecina par nopietniem trūkumiem fonda darbā, un dažas dalībvalstis irpārstājušas veikt savas iemaksas fondā, ņemot vērā ar to saistītās korupcijas un kukuļošanasproblēmas.

Kā Komisija grasās panākt, lai GFATM atvēlētie līdzekļi netiktu izmantoti kukuļošanai unkorupcijai?

Ko Komisija ir darījusi, lai nodrošinātu GFATM atbilstību noteikumiem par ES līdzekļupiešķiršanu?

Vai Komisija ir apsvērusi iespēju apturēt GFATM finansēšanu?

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Šis ir ļoti atbilstošs jautājums par problēmu, koKomisija uztver ļoti nopietni un tāpēc tai seko ļoti uzmanīgi un ar lielām rūpēm. Komisijaļoti atbalsta Pasaules fondu AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai. Fonda darbībair bijusi ļoti veiksmīga, un esmu apņēmības pilns ar to sadarboties, lai pēc iespējas ātrākatrisinātu problēmas un lai Komisija arī turpmāk būtu viena no lielākajām ieguldītājāmfondā.

Ir svarīgi uzsvērt, ka konstatētās problēmas neizrietēja no paša fonda, bet tās radīja cilvēkiatsevišķās valstīs, ar kuriem bija noslēgts līgums par programmu īstenošanu. Tās ir valstis,kurās vienmēr ir jāpievērš liela uzmanība tam, lai no šādām problēmām izvairītos. Ir zināms,ka Pasaules fonda ģenerālinspektora biroja pārstāvji ir veikuši izmeklēšanas par 4,8 miljarduASV dolāru izmantojumu 33 valstīs. Šīs izmeklēšanas ir veiktas sistemātiski vai reaģējotuz informāciju, kas tika saņemta par iespējamu līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos. Tagadizmeklēšana ir noslēgta. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi Pasaules fonda ģenerālinspektorabirojs ir sagatavojis ziņojumu un publicējis to Pasaules fonda tīmekļa vietnē.

Šī prakse ir apliecinājusi savu efektivitāti un pārredzamību Pasaules fonda pasludinātāsabsolūtās neiecietības politikas pret korupciju īstenošanas gaitā. No mūsu puses Komisijair pasūtījusi neatkarīgu Pasaules fonda piecu pīlāru revīziju, kā noteikts Eiropas Savienībasfinanšu noteikumos attiecībā uz visām organizācijām, kas saņem Eiropas Savienības finanšuatbalstu. 2010. gada novembrī saņemtajā revīzijas ziņojumā bija pausts vispārējs revidentusecinājums, ka Pasaules fonda iekšējās kontroles vide atbilst pienākumu dalīšanas un valstspārvaldības kontroles, kā arī reģionālās finanšu ziņošanas principiem. Tādējādi darbojasstandarta mehānismi un kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka no palīdzības sniedzējiemsaņemtie līdzekļi tiktu izmantoti pienācīgā veidā.

Tomēr revidenti sniedza vairākus ieteikumus, lai uzlabotu līdzekļu apsaimniekošanupapildus pastāvošajai riska pārvaldības stratēģijai. Pēc šā ziņojuma saņemšanas manidienesti šobrīd apspriež nepieciešamās izmaiņas, kas ir paredzētas, lai uzlabotu un paātrinātuPasaules fonda reformu plānu, ko apstiprināja 4. janvārī. Mēs arī veicam otro revīzijasmisiju, tostarp valstu apmeklējumus, lai papildinātu iestāžu novērtējumu. Ar 2011. gada27. janvāra vēstuli un ar 2. februārī notikušās telekonferences starpniecību es jau esmusazinājies ar Pasaules fonda izpilddirektoru Kazatchkine kungu, lai norādītu uz steidzamu


nepieciešamību veikt papildu reformas, lai vairāk nostiprinātu fonda pārvaldībaspamatprocesus un darbības.

Tajā pašā laikā valdes sanāksmes laikā, kas tika sasaukta 2. februārī, Pasaules fondasekretariāta pārstāvji ierosināja, lai ar Pasaules fonda pārraudzības mehānisma palīdzībutiktu veikta ārēja pārskatīšana. To atbalstīja valdes locekļi. Tādējādi, atbildot uz jūsujautājumu par to, vai Komisija ir apsvērusi Pasaules fondam paredzētā Eiropas Savienībasfinansējuma apturēšanu, es jūs vēlētos informēt, ka Komisija ir informējusi Pasaules fondaizpilddirektoru un valdes locekļus, ka Eiropas Savienības ieguldījuma sniegšana tiek apturēta.Tajā pašā laikā es uzskatu, ka Eiropas Savienībai un jo īpaši Komisijai ir jāturpina tāsvispārējais atbalsts Pasaules fonda mērķu sasniegšanai, reformu procesa īstenošanai unorientācijai uz valsti un veselības aizsardzības sistēmām.

Saistībā ar to Komisija nosaka skaidrus kritērijus, kas jāpiemēro, pirms iespējams atsāktturpmākos ieguldījumu veikšanu Pasaules fondā. Šie pasākumi krāpšanas novēršanas unkonstatēšanas nodrošināšanai neradīs nekādas sekas attiecībā uz pacientu nodrošināšanuar nepieciešamo ārstēšanu, bet tajā pašā laikā mēs saprotam, ka mums ļoti drīz ir jāieviešjauni, nostiprināti kontroles mehānismi, jo, ejot laikam, maksājumu aizturēšana uznenoteiktu laiku nav labākā iespēja. Mums ir vajadzīgi papildu nostiprināti kontrolesmehānismi valsts līmenī, kas samazinās līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās risku, un tadmēs varēsim atsākt maksājumu veikšanu. Komisija, kā jau minēju, turpinās aktīvi atbalstītfondu, jo tas ir guvis fantastiskus panākumus, bet ir notikuši krāpšanas gadījumi, un mumsšī problēma ir atbilstīgi jārisina.

Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateiktieskomisāra kungam par atbalstu, ko viņš sniedz fondam, kā arī par izlēmīgu rīcību, lai risinātunotikušo, un par ļoti nopietno attieksmi pret šo jautājumu. Mans jautājumskomisāra kungam konkrētā formulējumā ir par to, kāda veida laika grafiku viņš paredzattiecībā uz fondam paredzēto ieguldījumu iesaldēšanu. Cik ātri viņš paredz rast risinājumuproblēmām? Saskaņā ar fonda sniegto informāciju, atsevišķas par līdzekļu nelikumīgupiesavināšanos atbildīgās personas ir arestētas. Ir veikti pasākumi. Es gribētu zināt, kādasir komisāra prognozes par laiku, kas nepieciešams, pirms atkal var tikt atjaunota naudasplūsma.

Michael Cashman (S&D). – Komisāra kungs, vai jūs piekrītat, ka Pasaules fonds AIDS,tuberkulozes un malārijas apkarošanai ir ļoti svarīgs un ka tā finansējuma apturēšana šobrīdbūtu krimināls nodarījums, jo tāda rīcība apturētu šos projektus, ar kuriem tiek glābtasdzīvības?

Turklāt vai jūs piekrītat, ka, mums, kā jūs sacījāt, ir jānostiprina kontroles mehānismi, kāarī mūsu ieguldījums, lai nodrošinātu, ka Pasaules fonds strādā to cilvēku labā, kuri atrodasvissmagākajā situācijā, proti, cilvēku labā, kurus apdraud AIDS/HIV, malārija untuberkuloze?

Par šo korupcijas ļaunumu nedrīkst maksāt nevainīgi cilvēki, kuri sadzīvo ar AIDS/HIV unkurus apdraud malārija un tuberkuloze.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es arī pateicoskomisāra kungam par atbildi. Saskaņā ar publicētajiem statistikas datiem laikā no 2002. līdz2010. gadam Eiropas Savienība Pasaules fondam asignēja līdzekļus EUR 972,5 miljonuapjomā. Tas veidoja aptuveni 50 % no Fonda kopējā resursu apjoma.


Man ir šāds jautājums: bez tā, ko jūs mums sacījāt par jūsu konstatētajām problēmām, vaiKomisija ir sagatavojusi novērtējuma ziņojumu vai veikusi izmeklēšanu par to, vai visa šīnauda nonāca līdz paredzētajam mērķim?

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Šim jautājumam ir divas puses. No vienas puses,es atzīstu, ka fonds dara fantastisku darbu, palīdzot cilvēkiem, kas atrodas smagā situācijā.Par to nav šaubu.

Bet no otras puses, tie ir valsts līdzekļi. Valsts līdzekļi ir nodokļu maksātāju nauda, un vienanelikumīga līdzekļu piesavināšanās vai viens krāpšanas gadījums varētu iznīcināt tūkstošiemcilvēku darbu. Tāpēc mums ļoti ātri ir jārod risinājums. Mans mērķis ir līdz vasarai ieviestpapildu pasākumus, lai mēs varētu atsākt maksājumus rudenī. Es uzskatu, ka tas ir izdarāms.

Mēs esam noteikuši jomas, kurās mums tas ir vajadzīgs, proti, valsts līmenī. Centrālaisbirojs tiek labi kontrolēts, un, kad mēs pārskaitām naudu, viss ir kārtībā, bet, nonākot līdzpasākumu veikšanai konkrētā valstī, pastāv pārāk daudz riska elementu. Ja jūs redzētu,kuras valstis bija iesaistītas un tām paredzēto konkrēto budžeta piešķīrumu apjomu, jūssaprastu, ka iesaistītās summas būtu pārāk lielas, lai atceltu maksājumus, un mums irvajadzīgas reformas, kas norit ļoti ātri.

Ja nākamgad tiktu atklāti līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās gadījumi, jūs būtu pirmie,kas man sacītu, ka es par šo lietu zināju, un jautātu, kāpēc es nerīkojos. Tad es sacītu, ka esdomāju tikai par slimajiem cilvēkiem. Tā nebūtu apmierinoša atbilde.

Ja mēs šo jautājumu atrisināsim pusgada laikā, līdz vasarai, tad mēs nebūsim būtiskiietekmējuši fonda darbību, bet mēs būsim snieguši lielāku uzticamību gan fondam, gantam, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Priekšsēdētāja. – 22. jautājums, ko uzdeva Jim Higgins (H-000013/11)

Temats: CE zīme

Tā kā komisārs A. Tajani, stājoties amatā, apņēmās veicināt Eiropā ražoto preču eksportutādos tirgos kā Dienvidamerika un Āzija, vai Komisija varētu izklāstīt, kāda virzība irpanākta CE zīmes stiprināšanā?

Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Higgins kungs! CEzīme ir ievērojama daļa no mehānisma, kas ir ārkārtīgi svarīgs iekšējā tirgus netraucētaidarbībai.

Jauna tiesiskā regulējuma pieņemšana 2008. gadā nostiprināja zīmes uzticamību trīskonkrētos veidos. Pirmkārt, tas nostiprināja CE produktu sertifikācijas sistēmas kontroli.Otrkārt, ar šo regulējumu tika ieviesta valstu iestāžu veikta tirgus pārraudzība, kurām irjāpārbauda ražotāju atbilstības deklarācijas un sertifikāti, ko izsniegušas neatkarīgasorganizācijas, kas atļauj CE zīmju izmantošanu uz produktiem. Un, treškārt, šajā regulējumānoteikta prasība dalībvalstīm nostiprināt pārbaudes uz robežām, lai Eiropas un pasaulestirgū ļautu nokļūt tikai produktiem, kas atbilst tiesību aktiem.

Nodrošinot CE zīmes aizsardzībai paredzētus instrumentus, kas vēl nesen nebija pieejami,jaunā tiesiskā regulējuma efektīva īstenošana nostiprina zīmes uzticamību un tādējādiEiropas un attiecīgi pasaules tirgū uzlabo to produktu reputāciju, kuriem šī zīme ir piešķirta.Turklāt uzlabota importēto produktu kontrole nodrošinās CE zīmes ļaunprātīgasizmantošanas gadījumu skaita samazināšanos pasaules tirgū. Turklāt, sekojot skaidramParlamenta pieprasījumam, Komisija ir veiksmīgi uzsākusi informācijas kampaņu par zīmi,


kura ir vērsta gan uz uzņēmējiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ganpatērētājiem.

Kampaņas mērķis ir nodrošināt ieinteresētajām pusēm, jo īpaši mazajiem un vidējiemuzņēmumiem, labāku izpratni par zīmes jēgu un to, kā darbojas tās pamatā esošaismehānisms, lai tie varētu izpildīt noteikumus par atbilstīgu zīmes lietošanu un labāk seviaizstāvēt tiesā viltošanas vai bīstamu produktu lietās. Tas palielinās Eiropas produktukonkurētspēju.

Mūsu vienošanās un sarunas ar trešām valstīm, tostarp Mercosur un Latīņamerikas valstīm,jo īpaši Argentīnu, ir paredzētas reglamentējošā un tehniskā modeļa atbalstam, kas veidoCE zīmes pamatu. Manas saziņas laikā ar šo pasaules daļu es centos viest lielāku skaidrībušajos jautājumos un, protams, atbalstīt risinājumus, par kuru īstenošanu mēs esamvienojušies. Es pavasarī apmeklēšu Latīņameriku, un arī šis jautājums būs iekļauts sanāksmjuplānā, kurās es piedalīšos kopā ar to valstu valdību pārstāvjiem, kuras es apmeklēšu, proti,Brazīliju, Argentīnu un Čīli.

Protams, es atkārtoti apstiprinu savu apņēmību ar jums cieši sadarboties, lai nodrošinātu,ka mehānisms, kas veido CE zīmes pamatu, darbotos atbilstīgi un lai dalībvalstis nodrošinātuatbilstību noteikumiem, kas paredzēti mūsu produktu konkurētspējas palielināšanai. Es,protams, jūs regulāri informēšu par notikumiem šajā jomā, un es vēlētos jums atgādināt,ka Komisija atkārtoti izskatīs situāciju un 2013. gadā iesniegs Parlamentā ziņojumuatbilstoši Regulā (EK) Nr. 765/2008 noteiktajam.

Jim Higgins (PPE). – Es vēlos pateikties komisāram par viņa sniegto atbildi. Manuprāt,koncepcija ir ļoti laba. Tā ir vērsta uz patērētājiem, tā attiecas uz reputāciju un EiropasSavienībā ražoto preču uzticamību. Bet es nevaru atrast nekādu Eurostat sniegtu informāciju,piemēram, par to, cik vērtīgs šis simbols ir Eiropas uzņēmējdarbības vidē vai cik procentiEiropas iedzīvotāju patiesībā zina, kādu funkciju CE zīme veic.

Otrkārt, manuprāt, mums šī zīme būtu jāizmanto plašāk. 2010. gada aprīlī Hannoveresgadatirgū notika ievērojama kampaņa, lai popularizētu CE zīmi, bet mēs to neizmantojampietiekami plaši. Šajā jautājumā ir vajadzīgs daudz koncentrētāks darbs, jo šai zīmei irmilzīgs potenciāls.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, tā kā jūs pieminējāt EiropasSavienības konkurētspēju un tā kā es atbalstu jūsu centienus attīstīt Eiropas Savienībasrūpniecības politiku, es vēlētos jums uzdot šādu jautājumu: cik procentiem Eiropas tirgūpieejamo preču ir CE zīme un cik procenti Eiropas iekšējā tirgū pieejamo preču ir ražotasĶīnā?

Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, esmupateicīgs par to, ka tika izceltas vairākas problēmas, kuras ir arī mūsu uzmanības centrā,jo patiesā situācija ir tāda, ka preces, kas legāli vai nelegāli ir ievestas no valstīm, kuras navEiropas Savienības sastāvā, bieži vien ir viltotas. Tomēr diemžēl ne Komisijas, ne EiropasSavienības iestāžu rīcībā nav robežsardzes aģentūru vai policijas spēku ievesto prečupārbaudei, tādējādi mums nākas paļauties uz pārbaudēm, ko veic dažādas dalībvalstis tad,kad Eiropas Savienībā tiek ievestas un tirgū nonāk preces ar šo zīmi.

Vēlāk es paskaidrošu detaļas, lai atbildētu uz Higgins kunga papildjautājumu, bet man irskaidri jānorāda, ka mēs esam uzsākuši informācijas kampaņu, kas ir paredzēta ne tikaiCE zīmes popularizēšanai, bet arī tam, lai nodrošinātu lielāku preču garantiju, veicotpārbaudes viltotu produktu atklāšanai.


Manis lolota ideja ir Roterdamas ostas apmeklējums, kurā tiek ievesta lielākā daļa rotaļlietu.Iespējams, es pats turp došos, lai sniegtu signālu par to, ka Komisija pievērš pastiprinātuuzmanību to preču pārbaudei, kas tiek ievestas no valstīm, kuras atrodas ārpus EiropasSavienības, un kas Eiropā nonāk caur vienu no tās lielākajām ostām.

Es piekrītu, ka ir jāveicina CE zīmes izmantojums. Mēs esam procesa sākumā, un es domāju,ka mums ir jāturpina šis virziens. Tāds ir informācijas kampaņas mērķis, kura ir arīParlamenta pieprasījuma rezultāts. Kad es vēl biju Eiropas Parlamenta deputāts, mēs guvāmlielus panākumus, uzstājot, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama zīme, kas vispirmsgarantētu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem. Mums nevajadzētu aizmirst, ka CEzīme nav Eiropas kvalitātes zīme, bet tā vienkārši nozīmē, ka ir nodrošināta atbilstībazināmiem Eiropas Savienības noteikumiem. Tādējādi tā ir sava veida pašsertifikācija vaitrešās puses sertifikācija.

Daži šā Parlamenta deputāti cer, ka CE zīmei sekos kvalitātes zīme, un Parlaments uz touzstāja manā uzklausīšanā pirms gada, kad es ierosināju savu kandidatūru amatam Komisijā.Es noteikti neiebilstu pret šo ideju, bet, manuprāt, mums sākumā ir jāveicina un jāpaplašinaCE zīmes izmantojums ar Eiropas Savienībā īstenotas informācijas kampaņas palīdzību.Ir jādara vēl vairāk, un nākamajā posmā mums ir jāapsver turpmākas jaunas iniciatīvas.Tomēr vispirms mums ir jānodrošina, lai CE zīme kļūtu par vispārizplatītu praksi visosEiropas Savienības uzņēmumos, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kuriem, iespējams,ir vajadzīga plašāka informācija.

Es jums varu apgalvot, ka esmu apņēmības pilns nodrošināt aizvien labāku informāciju.Esmu gandarīts, ka noris šādas debates un tiek uzdoti šādi jautājumi, un es par to pateicosHiggins kungam, jo tie ar Eiropas Parlamenta un tās atsevišķu deputātu darba, kā arīkomisāra un Komisiju un Parlamentu pārstāvošo biroju darba palīdzību veicina debatesEiropas Savienībā.

Ir svarīgi informēt atsevišķas dalībvalstis un uzņēmējdarbības jomas organizācijas par šāinstrumenta izmantošanas nozīmi, jo ir svarīgi — un to savā runā es jau uzsvēru — izdarītspiedienu uz dalībvalstīm, lai tās uzturētu stingru modrību kā uz robežām, tā tirgū, laitādējādi likvidētu vai vismaz censtos samazināt CE zīmes viltošanas un nelikumīgasizmantošanas problēmu mūsu produktu aizsardzības interesēs un atbilstības EiropasSavienības tiesību aktiem labā, kas vispirms aizsargā patērētāju intereses.

Priekšsēdētāja. – 23. jautājums, ko uzdeva Georgios Papanikolaou (H-000015/11)

Temats: Neviendabīga uzņēmējdarbības vide dalībvalstīs

Viena no galvenajām stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm ir sniegt atbalstuuzņēmējdarbībai, īstenojot uzņēmējdarbības klimata attīstības un uzlabošanas politiku,jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr ir redzams, ka dažādās dalībvalstīspastāv būtiskas atšķirības uzņēmējdarbības vides jomā, jo daudzās no tām pastāv būtiskibirokrātiski šķēršļi un augstas izmaksas, lai izveidotu uzņēmumu, un tas ierobežouzņēmējdarbības garu. Turklāt ekonomikas krīze ir padziļinājusi šo problēmu un novedusipie neviendabīgas ainas attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to attīstību ES.

Vai Komisija varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem? Vai tā uzskata,ka stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētais uzņēmumu attīstības mērķis ir reālistisks un to iriespējams īstenot turpmākajos 10 gados visās dalībvalstīs, ņemot vērā novērotās atšķirības?


Vai tā paredz ierosināt dalībvalstīm pieņemt konkrētus politikas virzienus un vienotusistēmu, lai atrisinātu problēmas, kas mazina uzņēmējdarbības garu?

24. jautājums, ko uzdeva Brian Crowley (H-000042/11)

Temats: Mazie un vidējie uzņēmumi

Vai Komisija varētu izklāstīt pasākumus, kas ir ieviesti, lai palīdzētu tiem Eiropas mazajiemun vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt un investēt jaunattīstības ekonomikās,piemēram, Ķīnā?

25. jautājums, ko uzdeva Marian Harkin (H-000057/11)

Temats: Uzņēmējdarbība valstīs, kurās tiek īstenoti taupības pasākumi

Vai ir kādi pasākumi, kas ierosināti, lai atbalstītu uzņēmējdarbību jo īpaši tajās valstīs, kurāstiek īstenoti stingri taupības pasākumi?

Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, es centīšos runātīsi, tāpat kā to darīju tad, kad biju Eiropas Parlamenta deputāts. Mēs risinām ļoti interesantusjautājumus, proti, vispirms Komisijas vēlēšanos atbalstīt uzņēmējdarbību un uzlabotkontekstu, kādā darbojas uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tajā pašālaikā atbalstot viņus piekļuves ieguvē trešo valstu tirgiem. Es šos trīs jautājumus uzskatupar prioritātēm.

Tāpēc turpmākajās dienās tiks pārskatīts Komisijas 2008. gadā pieņemtais Eiropas Mazāsuzņēmējdarbības akts. Tā principi un noteikumi ir pilnībā atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020”prioritātēm, un tie noteikti tiks īstenoti valsts līmenī, jo tos atbalsta visas ieinteresētās puses.Citiem vārdiem runājot, ikviens — vienādā mērā dalībvalstis un uzņēmējdarbības jomasorganizācijas — būs iesaistīts gūto rezultātu pārraudzībā.

Mēs vēlamies nodrošināt, lai kā Eiropas Savienības, tā dalībvalstu līmenī tiktu īstenotiprincipi, kas ir ļoti atbalstīti Mazās uzņēmējdarbības aktā, kurš paredzēts, lai veicinātuuzņēmējdarbību un izskaustu praksi vienmēr domāt nelielā mērogā, kad izstrādā politikasprogrammas.

Mēs jau esam ieviesuši pārbaudi MVU, kas ir izstrādāta, lai vairāk ņemtu vērā procedūru,kas tiek izmantota dažādu MVU ierobežojošu politikas virzienu un saistību ietekmesnovērtējumam. Pārskatītais Mazās uzņēmējdarbības akts ietvers pasākumus, lai saskaņotušīs pārbaudes izmantojumu un uzlabotu novērtējumu kvalitāti. Turklāt visas dalībvalstistiks mudinātas īstenot vienādu pieeju to procedūru ietvaros, kas veido valsts lēmumupieņemšanas procesu.

Tā kā mēs apzināmies nepieciešamību samazināt birokrātijas apjomu un izskaust starpvalstīm pastāvošās atšķirības, mēs noteiksim konkrētus pasākumus, piemēram, vienaspieturas aģentūru izveidi un e-pārvaldes izmantošanu, lai censtos paātrināt procesus šajājomā. Komisija arī organizē konkrētiem jautājumiem veltītu labākās prakses apmaiņu starpvalsts ierēdņiem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū un stimulētu pārrobežu komercsadarbībuEiropā, mēs — jau atkal pēc Parlamenta iniciatīvas — izveidojām Erasmus programmujaunajiem uzņēmējiem, kuras rezultāti ir bijuši pozitīvi. Tāpēc mūsu nodoms ir censtiesnodrošināt projektam tiesisku pamatojumu, pārveidojot to no eksperimentāla pasākumapastāvīgā programmā.


Mēs esam ieplānojuši arī pasākumus, kas īpaši vērsti uz sievietēm–uzņēmējām: mūsu rīcībāir 22 Eiropas valstis pārstāvošu 250 vēstnieču tīkls. Es ceru, ka šis tīkls var nostiprinātiesvēl vairāk. Visbeidzot, mēs strādājam pie mācību programmu izveides sievietēm–uzņēmējāmvismaz 12 Eiropas Savienības valstīs.

Attiecībā uz palīdzību MVU un ieguldījumiem ārpus Eiropas Savienības pagājušā gadasākumā mēs uzsākām ļoti plašu sabiedriskās apspriešanas uzdevumu par mūsu nodomunostiprināt atbalsta pasākumus. Uzdevuma rezultāti mums sniegs iespēju pielāgotierosinātās vadlīnijas, kas ir paredzētas MVU atbalsta dienestu nostiprināšanai, tajā pašālaikā nodrošinot efektīvu valsts līdzekļu izmantojumu.

Attiecībā uz palīdzības sniegšanu MVU, lai tie kļūtu starptautiski, mēs jau esam guvušilielu pieredzi. Es atsaucos uz projektiem, kuri ir guvuši lielus panākumus, piemēram,intelektuālā īpašuma tiesību MVU atbalsta dienests Ķīnā, Eiropas Savienības un JapānasRūpniecības sadarbības centrs, Eiropas Uzņēmumu tīkls un apmācību programmas. Turklāt,pamatojoties uz Parlamenta finansēta pētījuma rezultātiem, mēs gatavojam paziņojumupar MVU atbalsta stiprināšanu trešo valstu tirgū.

Attiecībā uz valstīm, kuru ekonomika strauji attīstās, piemēram, Ķīnu, es varu apstiprināt,ka Mazās uzņēmējdarbības akta ietvaros Komisija ir izmantojusi Parlamenta piešķirtoslīdzekļus sagatavošanās darbiem, kas mums sniedza iespēju izveidot MVU palīdzības unatbalsta centrus Ķīnā un Indijā. Es pats pagājušajā novembrī apmeklēju Pekinu, piedalotiesEiropas Savienības MVU centra atklāšanā Ķīnā.

Es arī jūs varu informēt, ka rītdien Komisija iecels amatā jaunu īpašo sūtni MVU jautājumos,Daniel Calleja Crespo, Uzņēmējdarbības un rūpniecības komitejas ģenerāldirektora vietnieku,kurš būs atbildīgs par uzmanīgu Mazās uzņēmējdarbības akta izpildes pārraudzību unMVU kontaktpersonas pienākumu veikšanu.

Komisijas dokumentā, kura pieņemšana šobrīd norit, pausts aicinājums visām dalībvalstīmun vietējām varas iestādēm iecelt MVU sūtni, lai pārraudzītu Mazās uzņēmējdarbības aktaīstenošanu Eiropas Savienības reģionos. Ar gandarījumu jums varu sacīt, ka esmu jausaņēmis pozitīvas atbildes no vairākām dalībvalstīm un vairākiem Eiropas Savienībasreģioniem.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisāra kungs, liels jumspaldies par jūsu sacīto, tas viss ir ļoti vērienīgi. Tomēr, nedaudz atgriežoties laikā, 2008. gadadecembrī Konkurences padome aicināja dalībvalstis samazināt uzņēmumu reģistrācijainepieciešamo laiku līdz ne vairāk kā trim dienām, un Komisija, protams, apsolīja pārraudzīttā norisi.

Pēc trim gadiem un ekonomikas krīzes vidū mēs redzam, ka ir nepieciešamas 15 dienas,lai reģistrētu uzņēmumu Grieķijā, Austrijā tam ir vajadzīgas 11 dienas, 8 dienas Somijāun Beļģijā — tikai pusotra diena. Citiem vārdiem runājot, pastāv milzīgas atšķirības.

Mans jautājums ir šāds: tā kā mēs visi piekrītam, ka uzņēmējdarbība ir izaugsmespriekšnosacījums, kā Komisija varētu no vienkāršas mudinājumu paušanas pāriet pienopietna spiediena izdarīšanas uz valdībām, lai mēs varētu saskaņot procedūras?

Brian Crowley (ALDE). – Es vēlētos runāt par trīs jautājumiem.

Pirmkārt, par Ķīnas atbalsta dienestu. Lai gan tā ir teicama ideja, MVU ir ļoti grūti rastpiekļuvi nozarēm, kurās tie ir īpaši iesaistīti. Tas šķiet vairāk piemērots liela mērogauzņēmumiem.


Otrkārt, vienas pieturas ideju, kas Eiropas Savienības robežās jau tiek izmantota, varētulabāk izmantot BRIC valstīs, proti, Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā, lai palielinātu eksportaapjomu un ārējos ieguldījumus, ko var veikt Eiropas uzņēmumi.

Treškārt un visbeidzot, modelis, kas līdz šim ir darbojies vislabāk, ir Eiropas Savienības unJapānas attiecības. Tas attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām abos reģionos ir darbojiesvislabāk. Iespējams, tam vajadzētu būt standartam, kuram sekot.

Marian Harkin (ALDE). – Es pieņemu, ka mans jautājums ir mazliet sarežģīts tādā ziņā,ka tas ir saistīts ar valstīm, kas īsteno stingru taupības režīmu, kā, piemēram, ir manispārstāvētās Īrijas gadījumā.

Šis ir vissvarīgākais aspekts: MVU ir nepieciešama piekļuve kredītam, un vairāku iemesludēļ šie uzņēmumi to nesaņem — iespējams, tāpēc, ka bankas vēlas lielāku kredītanodrošinājumu nekā šie MVU var nodrošināt, vai dažkārt MVU vienkārši nevēlas riskēt,aizņemoties pašreizējos apstākļos, kuros nav izaugsmes.

Šajā kontekstā mans jautājums ir šāds: vai Komisija varētu apstiprināt citus pasākumus,piemēram, aizdevumu garantiju shēmas vai Eiropas Savienības mikrofinansējumainstrumenta paplašināšanu?

Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātiedeputāti! Esmu patiešām iepriecināts, ka mazo un vidējo uzņēmumu jautājums jau otrodienu pēc kārtas ir Parlamenta debašu centā. Vakar vakarā mēs aplūkojām Konkurētspējasun inovāciju pamatprogrammu, kā arī jautājumu par to, kā palīdzēt mazajiem un vidējiemuzņēmumiem un mikrouzņēmumiem piekļūt Eiropas Savienības finansējumam nākamās,proti, Astotās pamatprogrammas kontekstā. Mēs arī pieminējām jau paveikto un darbu,ko mēs pašlaik īstenojam šīs kategorijas uzņēmumu labā.

Kā es minēju savā runā — un to es norādīju arī vakar vakarā, es domāju, ka mazo un vidējouzņēmumu atbalsts ir prioritāte vairāku iemeslu dēļ. Vispirms mazie un vidējie uzņēmumiir uzskatāmi par svarīgu instrumentu pašreizējās krīzes pārvarēšanai. Ar stratēģijas„Eiropa 2020” dokumenta palīdzību mēs ekonomikas politikas centrā atkal izvirzām reāloekonomiku. Mazie un vidējie uzņēmumi ir mūsu reālās ekonomikas dzīvības avots, un,virzoties uz priekšu, manuprāt, svarīgākais ir tas, ka MVU var būt izšķiroša sociāla nozīme,jo šie uzņēmumi radīs darba vietas Eiropas Savienībā, kamēr lielās ražošanas korporācijasveic restrukturizāciju.

Tāpēc mums ir jārada apstākļi, lai mazie un vidējie uzņēmumi būtu konkurētspējīgi.Konkurētspēja ir inovāciju sinonīms, un, lai mēs būtu inovatīvi, mums ir jāpalīdz MVUpiekļūt kredīta iespējām. Pateicoties Eiropas Parlamenta atbalstam, mēs esam pieņēmušidirektīvu par kavētiem valsts iestāžu maksājumiem un maksājumu kavēšanukomercdarījumos, kas ietilpst Mazās uzņēmējdarbības akta ietvaros. Tas ir fantastisksrezultāts, un es ceru, ka dalībvalstis šo direktīvu, kas tagad ir saistoša visā Eiropas Savienībā,īstenos 24 mēnešu laikā kopš pagājušā oktobra vai pat pirms galīgā termiņa. Tas tirgumsniegs likviditāti aptuveni EUR 180 miljardu apjomā, nodrošinot ieguvumus mazajiemun vidējiem uzņēmumiem.

Tas nav viss. Esmu arī izveidojis MVU Finanšu forumu, kā norādīts Parlamenta ziņojumāpar politiku attiecībā uz MVU un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu. Tas irjauns Komisijas izveidots forums, kurā mēs izskatīsim grūtības, kas ir saistītas ar piekļuvikredītam, un formulēsim šo problēmu risinājumus. Tā nav nejaušība, ka mēs esampārliecinājuši Londonas Biržu pirmo reizi piedalīties šajā iniciatīvā. Tas ir arī spēcīgs signāls


no Lielbritānijas puses, kas ir pielīdzināms lielam mazo un vidējo uzņēmumu atbalstamTādējādi finanšu ekonomika darbojas, lai kalpotu reālajai ekonomikai un to atbalstītu, kas,manuprāt, ir svarīga zīme. Es veikšu pasākumus, lai turpinātu atbalstu MVU Finanšu forumadarbībai attiecībā uz piekļuvi kredītam un noteikšu arī visas pieejamās iniciatīvas, tostarppārrobežu riska kapitālu un centienus mazināt problēmas, kas pastāv attiecībās starpEiropas Investīciju banku un vietējā mēroga kredītiestādēm, kuras beigās ir tās, kas piešķirfinansējumu.

Kas mums būtu jādara, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības finansējumam? Šobrīdmēs strādājam pie nākamās, proti, Astotās pamatprogrammas, un MVU labā ir gūtasvairākas uzvaras. Es atkārtošu to, ko es sacīju vakar, jo es nezinu, vai godātie deputāti, kasšeit atrodas šovakar, te bija arī vakar: saistībā ar Regulu, kas attiecas uz ķimikālijureģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) esmu samazinājis MVUparedzētos reģistrācijas nodokļus līdz 60 % un mikrouzņēmumiem paredzētos reģistrācijasnodokļus — līdz 90 %. Es arī nodrošināju, lai REACH regulas piemērošanas noteikumitiktu iztulkoti visās Eiropas Savienības valodās. MVU tādējādi redz reāla atbalsta pazīmesarī šajā virzienā. Mēs to pašu vēlamies darīt arī attiecībā uz mikrouzņēmumiem celtniecībasnozarē.

Esmu organizējis diezgan daudz tikšanos arī saistībā ar mikrokredītu. Šo jautājumu esuzmanīgi izskatīju arī sanāksmē, kas pirms divām nedēļām notika Briselē un kurā piedalījāsItālijas valdības jaunās mikrokredīta organizācijas pārstāvji, kura, izskatās, ir visai labipārvaldīts piemērs. Es ceru, ka šajā nozarē spēšu izplatīt zināšanas par dažādu dalībvalstulabāko praksi, lai tā varētu tikt īstenota.

Attiecībā uz atšķirībām saistībā ar reģistrācijai nepieciešamo laiku — tā tiešām ir problēma.Nav šaubu, ka mums uz dalībvalstīm ir jāizdara spiediens, lai samazinātu birokrātiju. Lieludaļu no tās veido Eiropas birokrātija, kura noteikti rada savas nastas, bet dažkārt daudzneatpaliek arī birokrātija dalībvalstīs. Jebkurā gadījumā es domāju, ka procedūruvienkāršošana ir iedzīvotāju interesēs. Kad mēs sakām, ka mums būtu jādomā „mazāmērogā”, mums ir jāpārliecinās, ka šo pārbaudījumu piemēro arī dalībvalstis, tāpat kā toir sākusi darīt Komisija. Iepazīstināšana ar Mazā uzņēmējdarbības akta pārskatu dažādāsEiropas valstu galvaspilsētās arī sniegs iespēju mudināt dalībvalstis samazināt laiku, kas irnepieciešams atļauju izsniegšanai MVU izveidei.

Priekšsēdētāja. – 30. jautājums, ko uzdeva Vilija Blinkeviciute (H-000019/11).

Temats: Iespēju vienlīdzības stratēģijas Komisijā

Komisija 2010. gada 17. decembrī aizsāka jaunu sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzībasstratēģiju laika posmam līdz 2014. gadam, un tajā ir noteikti jauni mērķi: vidējā un augstākālīmeņa vadošos amatos sasniedzamais sieviešu skaits, kā arī administratoru amatos (AD)darbā pieņemamo sieviešu skaits Komisijas ģenerāldirektorātos, nodaļās un dienestos.

Šādā veidā ar jauno iespēju vienlīdzības stratēģiju ir paredzēts īstenot Komisijā strādājošovīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzības politiku, bet tā neattiecas uz citām Eiropas Savienībasiestādēm un aģentūrām. Vai šī Komisijas sagatavotā iespēju vienlīdzības stratēģija ietekmēsarī citās ES iestādēs strādājošās sievietes? Vai Komisijai nešķiet, ka vajadzētu izveidot kopējuiespēju vienlīdzības stratēģiju, saskaņā ar kuru tiktu nodrošināta arī citās Eiropas iestādēsun aģentūrās strādājošo sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzība? Sieviešu un vīriešuvienlīdzība un iespēju vienlīdzība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, tāpēcto vajadzētu vispārēji un bez izņēmuma piemērot visiem strādājošiem ES.


Maroš Šefčovič, Komisijas loceklis. – Esmu ļoti gandarīts par šī jautājuma saņemšanu, joman ir pavēstāmas labas ziņas. Kopš 1. janvāra Komisijā pirmo reizi patiesībā ir nodarbinātslielāks sieviešu, nevis vīriešu skaits. Mēs ļoti lepojamies ar šo rezultātu, bet mēs zinām, katās nav šī jautājuma beigas. Mums vēl aizvien ir jāturpina mūsu politika, uzlabojot arī mūsusieviešu kolēģu skaitu Komisijas pārvaldes amatos un administratoru amatos.

Tāpēc mēs pieņēmām šo stratēģiju laikam no 2010. līdz 2014. gadam, līdz šīs Komisijaspilnvaru beigām. Mēs tiešām vēlētos sasniegt šo rezultātu, sievietēm ieņemot 25 % vecākāspārvaldes amatu, 30 % vidējās pārvaldes amatu un 43 % administratoru amatu. Pēdējo15 gadu laikā mēs jau esam panākuši diezgan daudz, ievērojami palielinoties sieviešuskaitam pārvaldes amatos. Mēs, protams, gribētu turpināt tikpat centīgu darbu. Metode,ko mēs gatavojamies izmantot, nozīmē, ka pensionējušos deputātu vietas ieņemtu sievietes,kuras veidotu 30 % nolīgto vecākās pārvaldes darbinieku vidū un 50 % nolīgto vidējālīmeņa pārvaldes darbinieku un administratoru vidū. Tādējādi tas nozīmē, ka tad, kad šieadministratori dosies pensijā, 30 % un 50 % no viņiem būtu jāaizstāj sievietēm.

Atbildot uz jūsu jautājumu, es pārbaudīju situāciju citās iestādēs un man ir jāsaka, ka jūsusituācija Parlamentā ir visai laba. Skaitļi ir ļoti iespaidīgi. Tā tas gluži nav Padomes gadījumā,tomēr, atklāti runājot, mums ir mazliet atšķirīgi rezultāti. Tomēr, manuprāt, labākā metodeturpmāku panākumu gūšanai būtu mūsu politikas turpināšana attiecībā uz labākās praksesapmaiņu un pieredzes apmaiņu par mūsu politikas īstenošanu.

Es zinu, ka šo jautājumu regulāri apspriež arī mūsu administrāciju vadītāji un mūsuģenerālsekretāri, un es domāju, ka šīs labākās prakses apmaiņa nodrošinās atbilstīgusrezultātus visās Eiropas Savienības iestādēs.

Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, paldies parlabajām ziņām. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka Komisijā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu.Tomēr man ir papildu jautājums, ko es jums vēlētos uzdot. Cik ilgs laiks, jūsuprāt, EiropasKomisijai būtu nepieciešams, lai sieviešu skaits pārvaldes amatos procentuāli sasniegtunevis 25 %, nevis 42 %, bet 50 %? Cik ilgs laiks tam, jūsuprāt, būtu nepieciešams? Jūs teicāt,ka jūs to būsiet sasnieguši tikai jūsu mandāta beigās.

Tomēr jūs uz manu jautājumu nesniedzāt īpaši skaidru atbildi. Kāds ir jūsu kā komisāraviedoklis par Eiropas Savienības iestāžu iespēju vienlīdzības politiku? Politiku, ko īstenovisas Eiropas Savienības institūcijas? Tas būtu ļoti labs piemērs dalībvalstīm — gancilvēkiem, kuri strādā valsts sektorā, gan privātajā sektorā nodarbinātajiem.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos mazliet paplašinātmanas kolēģes uzdoto jautājumu un pajautāt komisāra kungam, vai pastāv arī iespējuvienlīdzības stratēģija. Es šajā gadījumā atsaucos uz jauno dalībvalstu pārstāvju iecelšanuvidējā līmeņa un vecākās pārvaldes amatos Eiropas Savienības institūcijās.

Maroš Šefčovič, Komisijas loceklis. – Liels paldies jums par jūsu papildu jautājumiem.

Es jums piekrītu, ka skaitļi, ko jūs minējāt, iespējams, nešķiet tik vērienīgi, kādus jūs tosgribētu redzēt nākotnē, bet patiesība ir tāda, ka kopš iespēju vienlīdzības politikuprogrammu sākšanas Komisijā 1995. gadā mēs esam spējuši palielināt sieviešu skaituaugstākajos amatos pieckārtīgi. Tas nozīmē, ka šajos amatos tagad ir piecas reizes vairāksieviešu nekā agrāk. Protams, mums ir jāraugās uz pamatrādītājiem. Es jums piekrītu, katie bija ļoti zemi. Mums ir arī jāsalīdzina, kādā vidē Eiropā mēs darbojamies.


Tā ir arī daļēji atbilde uz otro jautājumu, proti, ka politikas programmas šo apstākļuradīšanai sievietēm ne tikai Eiropas Savienības iestādēs, bet arī dalībvalstīs joprojām irjāuzlabo. Vispirms mums ir jārada sievietēm piemēroti apstākļi, lai viņas patiešām varētustrādāt šajos augstajos amatos, kas nozīmē atbilstīgu bērnu aprūpi, atbilstīgas darba telpas,elastīgu darba laiku un citus apstākļus, kas faktiski ļautu sievietēm ieņemt šos augstosamatus. Protams, šo apstākļu radīšana norit pakāpeniski. Manuprāt, Eiropas iestādēs mēsesam panākuši visai augstus standartus, un jūs varat redzēt dažādos līmeņus, kādos šieapstākļi ir nodrošināti dalībvalstu vidū.

Tāpēc mana kolēģe, priekšsēdētāja vietniece Reding kundze, šobrīd ierosina stratēģiju, kurusauks dzimumu līdztiesība uzņēmējdarbības vadībā. Pagaidām tas ir dienestu darbadokuments, kas divu mēnešu laikā tiks apspriests ar uzņēmējdarbības līderiem, un pēc tamsāksies tā sabiedriskā apspriešana. Kādi ir šajā procesā gūstamie secinājumi? Vai mums irjāīsteno obligātā kvotu sistēma? Vai mums ir jāizvēlas sistēma, kas darbojas Komisijā, kurmēs cenšamies radīt veicinošu vidi un administratīvus stimulus tiem ģenerāldirektorātiem,kuri var izpildīt mērķus, kas noteikti attiecībā uz sievietēm? Es domāju, ka galu galā mēsredzēsim pienācīgus rezultātus.

Priekšsēdētāja. - Uz jautājumiem, kuri laika trūkuma dēļ netika atbildēti, tiks sniegtasrakstiskas atbildes (sk. pielikumu).

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos paust novērojumu attiecībā uzdarba kārtību, un es zinu, ka daudzi deputāti man piekristu. Tas nekādā veidā neattiecasuz jums personīgi, bet ir saistīts ar veidu, kā ir organizēts jautājumu laiks.

Katru dienu deputāts zina, cik daudz jautājumu tiks pieņemts, cik daudz papildjautājumutiks pieņemts, cik ilgu laiku aizņems atbildes un to, vai mums vispār būs jautājumu laiks,lai vērstos pie Komisijas un Padomes. Tas ir neapmierinoši. Es satiku Ludford kundzi. Viņastundu kavēja vakariņas, jo domāja, ka tiks pieņemts viņas jautājums. Es biju aprēķinājis,ka tiks pieņemts mans jautājums, un atteicu ielūgumu vakariņās. Deputātiem vismaz būtujāsaņem informācija, cik daudz jautājumu tiks pieņemti, un tad viņi attiecīgi var plānotlaiku.

Es zinu, ka es saņemšu rakstisku atbildi, bet, ja es un citi deputāti vēlētos saņemt rakstiskuatbildi, mēs varētu nosūtīt e-pastu no mājām un saņemt atbildi savā e-pastā.

Tas ir viss, ko vēlos sacīt. Es domāju, ka tas būtu jāņem vērā. Priekšsēdētājas kundze, tasnekādā veidā neattiecas uz jums, jūs darbu veicat ļoti labi. Es nekādā ziņā nevēlos paustnekādu necieņu pret jums.

Priekšsēdētāja. - Kelly kungs, paldies jums par jūsu komentāru. Man jāsaka, ka es kāviena no priekšsēdētāju vietniekiem, kuri atbild par jautājumu laiku, esmu nobažījusies,ka mēs kā institūcija kopā ar Komisiju neesam pavirzījušies uz priekšu, lai īstenotu to, parko mēs vienojāmies mūsu starpiestāžu nolīguma ietvaros, ar kuras palīdzību bija jāuzlabojautājumu laiks. Esmu gandarīta, ka šovakar te atrodas komisārs Šefčovič kungs, kuršnepastarpināti redzēja problēmas, ar kuram mēs saskaramies. Tāpēc es ceru, ka varētuattīstīties jauna dinamika, cenšoties nodrošināt situāciju, ko mēs paredzējām, apspriežotstarpiestāžu vienošanos.



SĒDI VADA: L. TŐKÉSPriekšsēdētāja vietnieks

18. Stāvoklis Albānijā (debates)

Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par stāvokli Albānijā.

Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, paldies jums, ka uzaicinājāt manišovakar runāt par Albāniju. Lai gan Albānija atrodas Eiropas teritorijā, 20. gadsimtā tālielākoties bija izolēta valsts. Tomēr tagad Albānija ir atvērta un pieejama. Tā kļuvusi parvalsti ar Eiropas perspektīvu.

Šobrīd Albānijā ir politiskā krīze. Piektdien, 2011. gada 21. janvārī, Tirānā norisinājāstraģiski notikumi. Aizvien nepanesamākā politikas bezizejas stāvokļa dēļ nevajadzīgidzīvību zaudēja četri cilvēki. Noskaņojumam Tirānā ir jāmainās. Ir jāaptur bīstamālejupslīde. Politiskajai krīzei ir jārod risinājums. Tā ir Albānijas politisko līderu kopīgaatbildība.

Tieši to sagaida Albānijas pilsoņi, un viņiem ir taisnība. Demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiemir jārīkojas šādi — jāpārstāv tauta un jāpanāk demokrātisks kompromiss.

Ja krīzes risinājums ir pašas valsts rokās, mums kā vērotājiem no malas jādara vissiespējamais, lai sekmētu šādu risinājumu. Ārējās darbības dienesta rīkotājdirektors MiroslavLajčák divas reizes viesojās Tirānā, lai tiktos ar prezidentu, premjerministru un opozīcijasvadītāju, un es priecājos, ka viņš šodien ir man piebiedrojies.

Viņa vēstījums Augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Cathy Ashton unarī manā vārdā bija skaidrs — vispirms pārtraukt vardarbību un korekti izmeklēt 21. janvāranotikumus. Izmeklēšana jāveic tiesu iestādēm bez politiskas iejaukšanās.

Otrkārt, jāizbeidz mutiski apvainojumi un tieša vai netieša valsts institūciju ietekmesmazināšana.

Treškārt, jāatsāk politiskais dialogs — atzīstiet, ka jūs esat līdzatbildīgi labākas nākotnesnodrošināšanā Albānijai. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā kopīgiem spēkiem jānodrošinabrīvas, godīgas un pārredzamas pašvaldību vēlēšanas.

Ceturtkārt, jāsāk pildīt nopietnais uzdevums — īstenot Komisijas 2010. gada atzinumānoteiktās 12 prioritātes. Valdībai un opozīcijai tas jādara kopā.

Politisko līderu un plašas sabiedrības reakcija uz Miroslav Lajčák vizīti bija attiecīgipretimnākoša un pozitīva. Ir kāds pamudinājums, kuru var izmantot (un tas būtu jāizmanto),lai krīzi pārvērstu par iespēju.

Abi Albānijas politiskie līderi atzinīgi novērtēja viņiem veltīto uzmanību, tomēr viņi irnonākuši iekšējā strupceļā, un Eiropas Savienības labā griba un palīdzība nevar aizstātdialogu šo personu starpā.

Aktīvi iesaistoties, mēs varam palīdzēt mazināt šo plaisu. Tomēr mēs nevaram to darīt,iekams abas puses neizrāda patiesu vēlmi izvirzīt Albānijas nākotni Eiropā par prioritāruattiecībā pret partiju politiku un savstarpējo neuzticēšanos.

Izvēles iespēju nav. Albānijai jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, kā arī jāpanāk interaktīvspolitisks dialogs un darboties spējīgs parlaments — visu vai neko.


Attiecībā uz Albāniju dienas kārtībā ir šādi jautājumi: ES perspektīva saskaņā ar Padomessecinājumiem un pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem; Komisijas 2010. gada atzinumāskaidri noteikt 12 prioritātes, kuru efektīva īstenošana ļautu Albānijai sākt pievienošanāssarunas ar Eiropas Savienību. Minētās 12 prioritātes cita starpā ietver demokrātiskoinstitūciju darbības un politiskā dialoga uzlabošanu, tiesiskumu un tiesu iestāžu reformu,organizētās noziedzības novēršanu un cilvēktiesību aizsardzību.

Minēto 12 prioritāšu un Kopenhāgenas kritēriju pildīšana nav tikai politiķu uzdevums.Drīzāk tie rada konkrētas un izmērāmas priekšrocības pilsoņiem. Albānijas politiķiemnekavējoties par prioritāti jāizvirza Albānijas pilsoņu intereses.

Pārveidosim šīs prioritātes par Eiropas programmu, lai risinātu pašreizējās sarežģītāspolitiskās problēmas Albānijā. Tādēļ es nedēļu pirms janvāra demonstrācijām nosūtījupremjerministram S. Berisha vēstuli, kurā izklāstīju rīcības plānu, pamatojoties uz12 prioritātēm, lai palīdzētu Albānijai pārvarēt pašreizējo krīzi. Mēs visi bijām lieciniekitraģiskajiem notikumiem, kas sekoja vēlāk.

Vēl nav par vēlu. Ja mēs saņemsim konkrētus signālus par abpusēju vēlmi izmantot šoEiropas programmu, lai pakāpeniski pārvarētu politisko strupceļu un neseno krīzi, mūsuatbilde būs pozitīva.

Izšķirīga nozīme ir arī Eiropas Parlamentam. Jūs kā politiķi varat nodot nepārprotamuvēstījumu politiķiem. Skaidrs Parlamenta un visas Eiropas Savienības vienots vēstījums,izrādot gatavību iesaistīties, liktu visiem Albānijā apsvērt labāko rīcības plānu.

Ļaujiet man izmantot šo izdevību, lai aicinātu Albānijas premjerministru S. Berisha radītAlbānijā patiesi iekļaujošu politisko vidi. Pārējie politiskie spēki un pilsoniskās sabiedrībasorganizācijas būs ieguvēji no Eiropas integrācijas.

Es vēlētos arī aicināt Sociālistiskās partijas vadītāju E. Rama nodrošināt, lai viņa partijaizrāda patiesi konstruktīvu opozīciju, gan izmantojot priekšrocības, gan pildot pienākumus,kas izriet no šīs iekļaujošās politiskās vides, kādu vēlamies redzēt Albānijā.

Michael Gahler, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, dāmas unkungi! Vispirms es vēlos jums pateikties par skaidro paziņojumu. Es uzskatu, ka tas iruzņemts atsaucīgi. Manuprāt, sasniegumi demokrātijas un tiesiskuma jomā ir būtiskspriekšnosacījums, lai sāktu Albānijas pievienošanās procesu. Tie ietver funkcionējošudemokrātisku iestāžu pienācīgu izmantošanu. Parlaments ir vieta demokrātiskām debatēm.Tāpēc pilsoņi ir ievēlējuši parlamenta deputātus. Šo diskusiju nevar aizstāt ar ielupasākumiem, un ne tādā veidā, kā to 21. janvārī centās darīt Rama kungs.

Es aicinu Sociālistisko partiju pilnībā piedalīties parlamentārajā procesā un izvirzītparlamentā politiskās alternatīvas. Ir laiks kliedēt šaubas par vēlēšanu rezultātiem.Sociālistiskajai partijai jāuzņemas atbildība kā parlamenta opozīcijai. Tai jāizmanto izdevība,tostarp parlamentārās izmeklēšanas komitejā, sagatavot konkrētus priekšlikumus attiecībāuz nākotni. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un EDSO Demokrātiskoiestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) ir sagatavojuši ieteikumus vēlēšanupamatnosacījumu uzlabošanai. Sociālistiem ir svarīgi piedalīties arī šajā jomā. Esmudzirdējis, ka Rama kungs, būdams Strasbūrā, piekrita piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kasnotiks 8. maijā. Es atzinīgi vērtēju šo lēmumu. Ceru, ka viņa apņemšanās nav saistīta arkādiem nosacījumiem vai nelikumībām. Acīmredzot Rama kungs ir ieklausījies labajospadomos, ko snieguši kolēģi sociālisti un kas uzklausīti sanāksmēs ar citām grupām.


Varu apgalvot, ka daudzi mūsu grupas pārstāvji aktīvi darbojas Albānijā mūsu grupas vārdāun atbalsta Füle kunga pieminēto iekļaujošo pieeju. Tādējādi mēs esam snieguši kopīguieguldījumu, lai nodrošinātu Albānijai labvēlīgu nākotni.

Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mēs varam nešaubīgi nosauktAlbānijas pašreizējo politisko stāvokli par strupceļu. Krīzei, kas dažkārt ir mazāka, betdažkārt saasinātāka, nav redzams gals.

Pagājušajā gadā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja visus vietējos politiskosspēkus sarunu ceļā rast politisku risinājumu šai krīzei un valsts līmenī panākt minimāluvienprātību. Politiskie spēki, īpaši valdība, šo rezolūciju neņēma vērā. Līdzīgi, šobrīd netiekņemti vērā arī Komisijas un Padomes ieteikumi.

Nav pieņemami, ka tiesību izmantošana, lai rīkotu manifestācijas un protestētu valstī, kurunomāc korupcija, tiek nosaukta par valsts apvērsumu.

Nav pieņemami, ka valdības vadītāja paziņojumi var mazināt valsts institūciju — prezidenta,valsts prokurora un citu — uzticamību.

Nav pieņemami, ka tie, kas šāva uz civilajiem demonstrantiem, tiek saukti par nacionālajiemvaroņiem un viņiem tiek solīta amnestija.

Drīz notiks jaunas pašvaldību vēlēšanas. Pašreizējos apstākļos tās būs politisks pārbaudījumsvisiem politiskajiem spēkiem. Mēs aicinām komisāru Š. Füle un rīkotājdirektoru M. Lajčákdarīt visu iespējamo, lai nodrošinātu starptautisku palīdzību un šo vēlēšanu starptautiskuuzraudzību, tādējādi radot iespēju, ka vēlēšanas būs brīvas un godīgas, vai ka mēs vismazvarēsim izvērtēt to brīvības un godīguma pakāpi.

Mēs atbalstām Komisijas un īpaši komisāra Š. Füle pieeju. Mēs atbalstām Lajčák kungarīcību. Mums jāaicina visi politiskie spēki pielikt punktu šai krīzei, jo pretējā gadījumāAlbānija paliks izolācijā un tiks apdraudēta tās Eiropas perspektīva.

Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar Albāniju manšodien bija ļoti interesanta diena. Es runāju ar divu šīs valsts galveno partiju pārstāvjiem.Es lūdzu abus pārstāvjus izklāstīt savas domas par turpmāko valsts virzību un to, kā izkļūtno politiskās bezizejas, lai pievērstos problēmām, kas skar visus pilsoņus — organizētāsnoziedzības novēršanai, korupcijas izbeigšanai, nodarbinātībai un iespēju radīšanai jaunajaipaaudzei.

Neviens no viņiem nespēja sniegt atbildi. Daudz svarīgāka šķita vainīgā meklēšana.Manuprāt, Albānijas politiskā sistēma ir vairāk pārņemta ar rūpēm pati par sevi, nevis valstspilsoņiem. Man nav jums jāstāsta, cik grūti ir pārliecināt mūsu vēlētājus mums pievienoties,kad runa ir par ES paplašināšanos. Neņemot vērā pretestību, Liberāļu un demokrātuapvienības grupa vēlētos, lai Rietumbalkāni kļūtu par daļu no Eiropas Savienības teritorijas.

Mēs uzskatām, ka ES ir kopiena, kas pamatota uz vērtībām, atstājot aizmirstībā sašķeltopagātni un izvēloties kopīgu nākotni. Mūsu uzdevums ir aicināt Albānijas varas iestādesdarīt to pašu un tā vietā, lai nīkuļotu pagātnes ēnā, iznākt saulītē, ko sola nākotne. Mēsnedrīkstam ļaut viņiem aizmirst savu pienākumu pirmkārt nodrošināt labklājību pilsoņiemun neliegt viņiem Eiropas nākotni, jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka politiskās krīzes kavē jebkāduattīstību.

Jaunās vēlēšanas notiks maijā, un tagad jau notiek gatavošanās tām. Visu politisko partijuuzdevums ir tās atbalstīt. Es atzinīgi vērtēju ierosinājumu, ka ES ir aktīvi jāiesaistās, lai


nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir brīvas un godīgas. Tomēr demokrātija ir ilgs process unnoteikti vairāk nekā tikai princips „viens cilvēks — viena balss”. Tā prasa, lai demokrātiskāsinstitūcijas, tiesiskums un stabilitāte tiktu noteikti, ievērojot mazākumtautību intereses.Demokrātija nenozīmē, ka uzvarētājs iegūst visu.

Pievienošanās ES ir garš ceļš, kas saistīts ar grūtu darbu un kopīgu apņemšanos, unvislabākais turpinājums reformām, ko Albānija jau paveikusi, ir sadarbība un iesaistīšanāsES procesā.

Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Krīze Albānijānav nekāds jaunums. Krīze nesākās nedz janvārī ar vardarbību pret demonstrantiem., nedz2009. gadā, kad Sociālistiskā partija pēc vēlēšanām boikotēja parlamentu, nedz tad, kadsākās bada streiks.

Šī krīze ir politiskās kultūras krīze. Boikoti, bada streiki un demonstrācijas ir ikdienišķasAlbānijas politiķu darba metodes. Tās ietver arī korupciju, manipulācijas ar plašsaziņaslīdzekļiem un politisko amatu dalīšanu. Tas ne mazākajā mērā neatbilst politikai, kādumēs vēlamies redzēt valstī, kura gatavojas pievienoties ES.

Tādēļ es ceru, ka Albānijas pilsoņi beidzot iegūs atbildīgu valdību un atbildīgu parlamentuar politiķiem, kas pilsoņu labklājību izvirza augstāk par savu prestižu un interesēm. Lai topanāktu, jārīkojas abām pusēm. Valdībai ir īpaša atbildība: Valdībām ir vardarbībasmonopols un tām ir papildu pienākums neiesaistīties partiju politikā, lai darbotos savastautas labā.

Mēs gaidām, ka šī valdība darīs visu iespējamo, lai nepieļautu janvāra notikumuatkārtošanos. Tāpat mēs gaidām, ka tā pilnībā sadarbosies, sākot neatkarīgu izmeklēšanusaistībā ar janvāra notikumiem, lai novērstu korupciju pati savās aprindās, un nodrošināsiespēju parlamenta debatēm. Atbildība jāuzņemas arī opozīcijai. Tai arī jādara vissiespējamais, lai nepieļautu janvārī notikušās vardarbības atkārtošanos, pilnībā sadarbojotiespienācīgu un godīgu vēlēšanu sarīkošanā maijā un piedaloties parlamenta debatēs, šoreizvēlams par tādu tematu kā pārmērīgi augstais bezdarba līmenis Albānijā.

Tomēr, kā panākt, lai abas partijas tā rīkotos? Novembrī es biju cerību pilna, kad komisārsŠ. Füle raidīja bumbiņu Albānijas laukuma pusē, sacīdams, ka turpmāka virzība nenotiks,iekams jūs neatrisināsiet šo problēmu. Kad risinājums tiks panākts, mēs varēsim piešķirtAlbānijai kandidātvalsts statusu. Diemžēl nekādas pārmaiņas nenotika. Tagad es ceru, kaLajčák kungs gūs sekmes jomās, kurās citiem neveicās, proti, apsēdināt abas partijas piesarunu galda un panākt rezultātu. Es esmu cerību pilna, bet neesmu ļoti pārliecināta, katas būs iespējams, ja mēs nebūsim situācijas kontrolētāji.

Es uzskatu, ka mums jāparedz piemērojamās sankcijas. Ir jāsaprot, ka nesekmīgi centienisākt minētās sarunas nepaliks bez sekām. Tomēr ar sankcijām jāvēršas pret politiskajiemlīderiem, nevis pret pilsoņiem. Tas nozīmē, ka mēs nekādā ziņā nedrīkstam aizskart bezvīzurežīmu ar Albāniju, kā dzirdēts dažos ierosinājumos kuluāru sarunās. Ja mēs to darīsim,tas būs smags trieciens pilsoņiem. Es patiesi vēlētos, lai komisārs apliecina, ka šajā politiskajāprocesā vīzu režīma liberalizācija netiks ļaunprātīgi izmantota.

Tomēr viena doma, ko mēs varētu apsvērt, ir Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta(IPA) līdzekļu kontroles atņemšana Albānijai un nodošana atpakaļ ES rokās. Tas ļautuīstenot visus ieguldījumus šajā valstī, bet valdība lielākā vai mazākā mērā tiktu „nodotaaizbildnībā”. Manuprāt, tās būtu sankcijas pret politiķiem, nevis pret tautu. Es patiesi ceru,


ka tās nebūs vajadzīgas, jo abas puses vēlēsies panākt kompromisu, un ka Lajčák kungs gūspanākumus albāņu tautas labā.

Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja Albānija gūs panākumusvirzībā uz savu galamērķi pievienoties ES, šīs valsts politisko līderu iesaistei būs jābūtkonstruktīvākai, demokrātiskākai un pārdomātākai. Pagājušajā mēnesī notikusī vardarbībabija kā atgādinājums par Albānijas politikai raksturīgo nestabilitāti.

Man arī rodas jautājums, vai Padome un Komisija domā pārskatīt pagājušajā gadā pieņemtolēmumu nodrošināt albāņiem iespēju bez vīzas ceļot uz ES, ņemot vērā notikušoasinsizliešanu, kas neapšaubāmi var izraisīt ekonomisko migrāciju uz Šengenas zonugadījumā, ja apsīkst ārvalstu tiešie ieguldījumi.

Šāda rīcība noteikti skaidri apliecinātu, ka Albānija joprojām ne tuvu neattaisno ES cerības.Vēl aizvien zeļ un plaukst organizētā noziedzība un korupcija, un politiķi pārāk biežimanipulē ar tiesu iestādēm. Premjerministrs S. Berisha pat kavēja pildīt ģenerālprokurorapavēli apcietināt kārtības sargus, kas šāva uz protestētājiem, apgalvodams, ka apvērsumsbija nenovēršams. Demokrātiskās institūcijas ir vājas un ir nepietiekama preses brīvība.

Edi Rama pārstāvētās Sociālistiskās partijas lēmums boikotēt parlamentu iespējamu vēlēšanulaikā pieļautu nelikumību dēļ ir sarežģījis Albānijas nestabilo stāvokli. Albānijai nav izredžusākt ieviest reformas, kas vajadzīgas, lai pašreizējā politiskās nestabilitātes gaisotnē atgūtuES uzticību. Šīs nestabilitātes dēļ NATO tagad arī var pārskatīt savu paplašināšanās politiku,ņemot vērā, ka Albānija pievienojās aliansei pirms nepilniem diviem gadiem. Tagad vadošāsNATO valstis var uzdot jautājumu, vai Albānijai dalība netika nodrošināta pāragri.

Papildus savām bažām par Albānijas politisko nestabilitāti un to, kā tā ietekmē valstscentienus pievienoties ES, es esmu skeptiski noskaņots arī pret Albānijas stratēģiskajāmprioritātēm. Albānija pilntiesīgi darbojas Islāma konferences organizācijā (OIC) — spēcīgāun ietekmīgā lobiju organizācijā, kas ANO aizstāv savu dalībvalstu intereses un kā valstuapvienība lemj par cilvēktiesību un ārpolitikas jautājumiem. OIC dalībvalstu vidū ir Albānijaun Turcija; abas valstis ir parakstījušas Kairas Cilvēktiesību deklarāciju, kurā minēts, kamusulmaņu valstīs cilvēktiesību pamatā ir šariata principi.

Tagad Albānijai tāpat kā Turcijai ir jāizlemj, vai pieņemt rietumu vērtības, vai prioritātipiešķirt šariata principiem, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā uzskata parnesaderīgiem ar Eiropas vērtībām, tāpēc, manuprāt, Albānijas dalība OIC, objektīvi vērtējot,šķiet tikai formāla. Galu galā Albānija ir reliģiski neitrāla valsts. Šķiet, ka Albānijas valdībapievienojās OIC, lai tiktu pie Tuvo Austrumu naudas, nevis stingras reliģiskās pārliecībaspēc, bet nākotnē, protams, viss var mainīties.

Nikolaos Chountis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs!Es cerēju, ka astoņpadsmit mēnešu laikā pēc pagājušajām parlamenta vēlēšanām šī politiskābezizejas situācija tiks atrisināta. Es cerēju, ka pēc Eiropas Parlamenta ieteikumiem unpieņemtās rezolūcijas tas, ko mēs teicām, tiks ņemts vērā. Es biju pārliecināts, ka Albānijascerības integrēties Eiropā — jo tieši to vēlas albāņu tauta — būs spēcīgs pamudinājumsatrisināt ne vien politiskās problēmas, bet arī ekonomiskās, sociālās un demokrātijasproblēmas. Diemžēl šī bezizejas situācija joprojām pastāv. Runājot par to, kuram jāuzņemasvislielākā atbildība par šo situāciju, es nedomāju, ka mums tagad būtu jātiesā albāņu tauta.

Tomēr par nožēlu kļūst aizvien sliktāk. Es vēlreiz vēlos paust savas skumjas par 21. janvārademonstrācijas upuriem. Mēs esam pret vardarbības pastiprināšanos; mēs aicinām pārtrauktrepresijas, ievērot cilvēktiesības un demokrātijas principus un sodīt vainīgos.


Tomēr neslēpšu, ka esmu noraizējies par maijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Mumsvienkārši jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu visus vēlēšanu sekmīgai norisei vajadzīgostiesiskās aizsardzības līdzekļus. Mūsu uzdevums ir pārliecināt visus politiskos spēkuspiedalīties šajā vēlēšanu procesā, un vēlēšanām jānotiek atbilstīgi starptautiskajiemnoteikumiem par pienācīgām un demokrātiskām vēlēšanām.

Es uzskatu, ka mūsu palīdzībai, palīdzībai no Eiropas Parlamenta puses un no EiropasSavienības kopumā, — un šajā ziņā es piekrītu Füle kungam — jābūt papildinošai, bezpartiju piederības nokrāsas vai politiskas biedrošanās (ja drīkstu tā izteikties). Ne jau mumsbūs jārod risinājums Albānijas sabiedrībai un Albānijas problēmām. Tas jādara albāņutautai un Albānijas politiskajiem spēkiem. Es nepiekrītu viedokļiem, kas tika izteikti parpasākumu veikšanu, jo vairums ieteikto pasākumu ir vērsti pret albāņu tautu. Nedomāju,ka tie dos kādu rezultātu.

Es uzskatu, ka mēs ar ES iestāžu starpniecību varam izdarīt iespējami vislielāko spiedienuattiecībās ar valsti, kura klauvē pie Eiropas Savienības durvīm, uzsverot, ka visas minētāsnorises par nožēlu aizkavē pievienošanās iespēju. Mums jānorāda, ka bezizejas situācijatiks atrisināta tikai tad, ja politiskie līderi izrādīs atbildīgu nostāju un gatavību sākt politiskudialogu, nevis, kā dzirdējām, attieksmi „uzvarētājs gūst visu” un līdzīgus pasākumus unrīcību.

Es uzskatu, ka tad, ja Albānijas politiskie līderi uzstās uz šādu rīcību un pieeju, bezizejassituācija un krīze tikai pastiprināsies, neļaujot valstij atrisināt nedz šīs nopietnās problēmas,nedz politiskās problēmas, ko izraisīs — ja vien tās jau nav radušās — ekonomikas krīze,kas skārusi tās kaimiņvalstis Itāliju un Grieķiju, ņemot vērā, ka ar šo valstu naudas palīdzībuzināmā mērā tiek risināta Albānijas ekonomiskā situācija. Tādējādi politiskās bezizejassituācijas atrisināšana, politiskā atbildība un politiskais dialogs ļaus politiskajiem līderiemrast drīzu risinājumu Albānijas problēmām.

Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Būdams žurnālists, esvairākas reizes apmeklēju Albāniju deviņdesmitajos gados. Katru reizi mani pārsteidza šajāvalstī sastaptie talantīgie jaunieši. Skaidrs, ka valstij ar šādu jaunatni jābūt nākotnei.Pagājušajā vasarā Vlorë dienvidu apgabala vasaras skolā es atguvu ticību Albānijas izredzēmpievienoties Eiropas Savienībai.

Saistībā ar šodienas debatēm es šorīt ar e-pasta starpniecību sazinājos ar pāris albāņuakadēmisko aprindu pārstāvjiem. Viņi abi ir vecumā ap trīsdesmit gadiem un viņi ir nolēmušipalikt Albānijā, lai gan ārvalstīs viņi spētu nopelnīt krietni vairāk. Viņi vēlas kalpot savaitautai un savai baznīcai. Tomēr ko viņi var darīt saistībā ar politisko strupceļu, kādā nonākusiviņu valsts? Abos gadījumos viņu vēstījums ir skaidrs un tas ir sauciens pēc palīdzības:„Eiropa, neļauj mūsu politiskajiem līderiem piekopt savus paņēmienus, citādi viņi izpostīsmūsu valsts nākotni! Eiropa, liec abām partijām, sociālistiem un demokrātiem, risinātsarunas līdz tiks panākts problēmu atrisinājums!”

Komisāra kungs, es būšu pirmais, kas atzīst, ka to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, tomēr tasir viņu sauciens pēc palīdzības. Esmu pārliecināts, ka jūs vēlēsieties darīt visu iespējamo,lai piepildītu daudzu Albānijas pilsoņu liktās cerības uz Eiropas Savienību un uz jums kāatbildīgo komisāru. Šajā ziņā novēlu jums izturību un veiksmi.

Nobeigumā es gribētu pievērsties vēl kādam tikpat svarīgam jautājumam saistībā ar Albāniju.Kāds informators no Tirānas mani brīdināja, ka šajā pavasarī liels skaits albāņu meiteņuun sieviešu gatavojas izceļot uz Rietumeiropu, lai iesaistītos prostitūcijas tīklā. Vai jums


tas rūp, komisāra kungs? Kādi resursi ir Eiropas Savienības rīcībā, lai veiktu profilaktiskuspasākumus pret sieviešu tirdzniecību un meiteņu iesaistīšanu prostitūcijā Albānijā?

Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Kopš 2009. gada parlamenta vēlēšanāmAlbānijas politika ir nonākusi strupceļā. Parlaments nespēj pildīt valdības uzraugapienākumus, un parlamentārās iestādes diemžēl darbojas neefektīvi. Tas, ka sociālistiapsūdz valdību par krāpšanu vēlēšanās un korupciju, pieprasot tās atkāpšanos un iepriekšējuvēlēšanu sarīkošanu pirms 2013. gada vēlēšanām, kā arī tas, ka premjerministrs S. Berishanevēlas atkāpties un apsūdz opozīciju mēģinājumā sagrābt varu ar spēku, norāda, kasarunas ar Eiropas Savienību drīzumā ir lemtas neveiksmei.

Eiropas Savienība uzskata, ka ir svarīgi, lai kandidātvalstis pastiprinātu savus centienuskorupcijas un organizētās noziedzības novēršanā. Tas ir svarīgi ne tikai Eiropas Savienībai,bet arī attiecīgo valstu sabiedrībai, pat nepieminot to, ka tas var uzlabot kandidātvalstutēlu. Tādēļ pašreizējās situācijas nostabilizēšanai noteikti būs vajadzīga demokrātiskoinstitūciju atjaunošana.

Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Politiskā krīze pārāk ilgi ir nomākusiAlbāniju. Jā, tas nav strupceļš, tā nav bezizeja, tā ir ieilgusi politiska krīze. Tā bojā valstsreputāciju, kaitē tās pilsoņiem un viņu cerībām uz nākotni Eiropā.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī politiskā krīze un saspīlējums turpinās. Tagad mums kopējāvēstījumā jāapliecina, ka mēs vēlamies redzēt Albāniju kā kandidātvalsti, bet abu pušupolitiskajiem līderiem jāizrāda vēlme risināt politiskās problēmas, pilnībā ievērojottiesiskumu un konstitūciju, un veidot demokrātiskas institūcijas.

Mēs esam pārāk ilgi palīdzējuši meklēt risinājumu šai situācijai, bet bez jūtamiempanākumiem. Mēs stingri nosodām Tirānas ielās notikušo vardarbību 21. janvārademonstrāciju laikā. Šie notikumi, kuros dzīvību zaudēja četri cilvēki, ir pienācīgi jāizmeklē.

Albānija gaida pašvaldību vēlēšanas, kas notiks šā gada maijā. Tā būs vēl viena šīs valstsdemokrātijas pārbaude. Atkārtošu, ka ir pienācis laiks politiskajiem līderiem veltīt visuscentienus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas nerada turpmāku spriedzi un nepaildzina krīzessituāciju.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt komisāra Š. Füle šo debašu ievadrunā minēto politisko vēstījumuun priekšlikumu nozīmi. Labākais, ko Parlaments var darīt šajā situācijā, ir pilnībā atbalstītšos priekšlikumus un attiecīgi nodot skaidru kopēju vēstījumu Albānijas politiskajāmpartijām.

Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateiktiesFüle kungam par skaidro paziņojumu un par viņa apņemšanos pievērties šim jautājumamilgākā laikposmā. Es gribētu pateikties arī Lajčák kungam par viņa darbību pēdējo mēnešulaikā. Viņam ir pieredze sarežģītu problēmu risināšanā. Es vēlu viņiem abiem veiksmi. Šodebašu rezultātā tika panākta vienota nostāja un kopīgs atbalsts abu minēto kungucentieniem rast risinājumu Albānijas situācijai.

Man jāatzīst, ka debašu sākumā es biju skeptiski noskaņots. Nekas nevar būt sliktāksAlbānijas attīstībai par apsūdzībām, ko viena daļa Parlamenta deputātu izvirzījusi otrai,līdzīgi kā to Albānijā dara divas lielākās politiskās grupas, valdība un opozīcija. Es ļotipriecājos, ka mēs vismaz līdz šim esam spējuši vienoties par kopīgu pieeju. Es ceru, ka tābūs arī turpmāk. Abām pusēm, abām politiskajām grupām — valdībai un opozīcijai,jāapņemas atrast risinājumu krīzes pārvarēšanai.


Es piekrītu Belder kungam. Es viesojos Albānijā neilgi pēc Hodža režīma krišanas. Es bijuļoti pārsteigts par tur valdošo noskaņojumu un jauniešu entuziasmu. Tomēr es esmu ļotineapmierināts, redzot, kas no tā sanācis. Man jāteic, ka Albānijas politiskās aprindas nespējapmierināt tautas vēlmes un ieceres.

Protams, joprojām pastāv politisku uzskatu līdzība un personiskā draudzība. Tomēr tagadbūtiskākais ir pateikt abām pusēm, ka tām jāsēžas pie sarunu galda un jācenšas nodrošināt,lai pašvaldību vēlēšanas būtu vismaz pārredzamas un atklātas. Mums arī jāaicina abas pusesbūt gatavām pildīt EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) izvirzītāsprasības attiecībā uz šīm vēlēšanām, izmantojot likumdošanu vai praktiskus pasākumus,lai turpmākās vēlēšanas būtu patiesi godīgas un pārredzamas.

Es arī uzskatu, ka, lai gan šīs ir pašvaldību vēlēšanas, Parlamentam ir jānosūta pēc iespējasvairāk novērotāju, jo vēlēšanas var liecināt par jaunām politiskām vēsmām Albānijā. TasAlbānijai ir ļoti nepieciešams.

Es piekrītu visiem, kas teica, ka Albānija būs izolēta, ja šajā valstī nenotiks pārmaiņas. Betmēs nevēlamies, lai Albānija būtu izolēta. Mēs vēlamies, lai tā sāktu savu ceļu virzībā uzEiropu.

Stanimir Ilchev (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos teikt, ka Albānijassabiedrība un Albānijas tauta ir īpašs gadījums, bet, lūdzu, nepārprotiet mani. Tai ir atšķirīgavēsture un atšķirīga kultūra, un dažas no šīm atšķirībām ir saglabājušās kā raksturīga valstspazīme, tās ietekmējušas valsts attīstību līdz pat šai dienai, kā arī veidu, kādā tiek uztvertipolitiskie procesi un attīstība.

Tādēļ, ja mēs gatavojamies izmantot apspriežamo problēmu savā labā, mums jāizrādaradoša, elastīga attieksme un jāliek lietā iztēle. Piemēram, es uzskatu, ka mums jāsazināsne tikai ar abu sanaidojušos vadošo politisko partiju vadītājiem, bet arī ar Albānijassabiedrības neoficiālajiem līderiem.

Pareizi bija tas, kas tika pateikts par šariatu un Islāma konferenci, tomēr mums jāpaturprātā, ka albāņi ir toleranti attiecībā pret visām trim galvenajām reliģijām savā valstī, tostarpaustrumu pareizticīgo baznīcu un katoļu baznīcu. Minētajām trim kopienām, tāpat kāNVO un jaunatnei, ir savi ietekmīgi līderi. Savos centienos samierināt abas politiskās partijas,mums jāvēršas arī pie šiem līderiem.

Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, Lajčák kungs,dāmas un kungi! Es arī vēlos pateikties Füle kungam un Lajčák kungam par viņu darbu uncentieniem atrisināt šo problēmu. Es arī priecājos, ka mūsu šodienas debates nav izvērtušāsasā diskusijā par strīdu starp politiskajām grupām, kuras ir savstarpēji sanaidojušās Albānijā.Būtu ļoti nožēlojami, ja Parlamentā tas būtu noticis, un es ceru, ka mēs līdz tam nenonāksim.

Albānijas institucionālā krīze ir arī politiskās kultūras krīze. Runa ir par verbālo vardarbību,kas izvērtusies par vardarbību ielās, atņemdama dzīvību četriem cilvēkiem. Es piekrītutiem, kuri saka, ka attiecībā uz šiem notikumiem jāveic izmeklēšana. Ir svarīgi atrast īstosvaininiekus. Tomēr process, kurā verbālā vardarbība pārtop par reālu vardarbību ielās,apdraud Albānijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.

Füle kungs jau paskaidroja, ka politiskajiem oponentiem Albānijā skaidri jāliek saprast, kaviņu pienākums ir rīkoties albāņu tautas interesēs. Virzība uz Eiropas Savienību nozīmēmeklēt politiskās krīzes atrisinājumu, apsēsties pie viena sarunu galda, pārtraukt pastāvīguvainīgo meklēšanu politisko grupu starpā un nevēlēšanos atzīt, ka tas arī var veicināt


pārmaiņas. Tieši tas ir vajadzīgs. Eiropas valstī nav vietas nepārtrauktiem apvainojumiempar to, „kurš sāka” un „kurš ir vainīgais”. Es ceru, ka konfliktējošās puses gūs no tā mācībuun sapratīs, ka tas tā nevar turpināties.

Es priecāšos, ja Rama kungs un viņa partija patiešām piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, kāviņš dažiem no mums šodien norādīja, un iecels vēlēšanu komisijas locekļus, un es ceru,ka tas ir tikai pirmais pasākums ar mērķi nodrošināt, lai pašvaldību vēlēšanas būtu atklātasun pārredzamas un to iznākums būtu pieņemams.

Parlaments pilnībā atbalsta iepriekš pieminēto liberalizācijas procesu. Es vēlētos pateiktFüle kungam, ka es ceru, ka Komisija nedomā sodīt abas konfliktējošās puses, atceļot bezvīzurežīmu Albānijas pilsoņiem. Es ceru, ka tas nenotiks. Es vēlos arī pajautāt, kādas iespējaspastāv, lai izdarītu lielāku spiedienu gadījumā, ja abas puses nespēj vienoties.Cornelissen kundze jau minēja, ka viena iespēja ir atbrīvot Albāniju no pienākuma pārvaldītPirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) līdzekļus, lai tos atkal pārvaldītu Komisija.Otra iespēja būtu IPA līdzekļu iesaldēšana. Bet tādējādi ciestu iedzīvotāji, un tas nav mūsumērķis. Kādi ir jūsu plāni gadījumā, ja netiks panākts risinājums?

Un pēdējais jautājums. D. Marty ziņojumā Eiropas Padomei Albānijas slepenais dieneststika apsūdzēts par orgānu tirdzniecības atbalstīšanu un iesaistīšanos šajā procesā. Cik daudzjums zināms par to, vai Albānijas slepenais dienests un Albānijas tiesu sistēma ir gatavisadarboties?

Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Kopš vispārējām vēlēšanām, kas notika2009. gadā, Albānijā valda politisks saspīlējums, kas radās līdzīgā balsu skaita dēļ, kozaudējušie politiskie spēki nosauca par manipulāciju ar vēlētājiem.

Albānijas sociālisti Edi Rama vadībā apsūdzēja premjerministru Sali Berisha ne vien parnelikumībām vēlēšanu laikā, bet arī par plašu korupciju un cilvēku dzīves apstākļupasliktināšanu. Opozīcijas sarīkotajā protesta gājienā, kas 21. janvārī notika Albānijasgalvaspilsētā Tirānā, piedalījās vairāk nekā 20 000 demonstrantu, kas pieprasīja Sali Berishavaldības atkāpšanos. Iejaucoties policijai, kas izmantoja ūdens lielgabalus, asaru gāzi ungumijas lodes, četri cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 150 cilvēku guva ievainojumus. Nežēlīgāpolicijas iejaukšanās, kā arī tas, ka Sali Berisha piešķīra prēmijas mēnešalgas apmērā visiemdrošības spēku darbiniekiem, kas piedalījās demonstrācijas apspiešanā, skaidri apliecina,ka Albānijas premjers cenšas nopirkt drošības spēku atbalstu un pavērst viņus pret albāņutautu.

Civilizētās valstīs valdību parasti izvēlas pilsoņi, vēlētāji, nevis uzpirkti drošības spēki vaipolicija. Ja Berisha kungam ir aizmirsies šis demokrātiskās valdības pamatprincips, viņamnav nekas darāms demokrātiskas valsts vadītāja amatā. Dāmas un kungi, man nešķiet, kakāds no mums vēlētos, lai Eiropā tiktu atzītas valdības, kas nostiprina varu, krāpjotiesvēlēšanās un uzpērkot policiju, un kuras pārstāv aprobežoti diktatori, kas neprot pienācīginodot varu citiem savas valsts pārstāvjiem. Tādēļ mums vēl enerģiskāk jāaizstāv demokrātijaAlbānijā.

Doris Pack (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, Lajčák kungs, dāmas un kungi!Problēma, kuru patlaban apspriežam, nesākās 21. janvārī. Tādēļ mums jāuzdod jautājumspašiem sev, un es vaicāju arī jums: kāpēc Komisija un pārējās starptautiskās institūcijasnedzēsa uguni, kad parādījās pirmās liesmas 2009. gada vidū? Vēlēšanas, kas notika2009. gadā, bija labākās vēlēšanas, kādas līdz šim bija sarīkotas Albānijā; tās bija pamatotasuz vēlēšanu likumu, kas tika pieņemts, pārsteidzošā kārtā panākot viešanos starp


sociālistiem un demokrātiem. Vienprātība Albānijā ir kaut kas pilnīgi jauns. Es uzskatu,ka tas ir svarīgi. Visi vēlēšanu padomes sociālistu kandidāti, EDSO Demokrātisko iestāžuun cilvēktiesību birojs (ODIHR), vēlēšanu novērotāji un arī mēs uzskatījām, ka vēlēšanasnotika korekti.

Valdība, kuru izveidoja šo vēlēšanu rezultātā, Albānijai arī bija kas jauns. Divas partijas,kuras viena otru neieredz, sāka strādāt kopā. No vienas puses, demokrātiskā partija un, nootras puses, mazākā sociāldemokrātu partija. Divas pretējas grupas apvienojās, lai palīdzētuAlbānijai panākt progresu. Albānija ir pievienojusies NATO un tai ir bezvīzu režīms ar ES,bet diemžēl šai valstij vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss.

Tomēr brīdī, kad valdība tika izveidota, opozīcija nolēma, ka vēlēšanas nav noritējušaspareizi, un aicināja atvērt vēlēšanu urnas. Kura valdība atver vēlēšanu urnas? Ne jau tādavaldība kā manā valstī vai jūsu valstīs. Vispirms mums jāvēršas konstitucionālajā tiesā vaivēlēšanu komisijā. Redzētie protesti, bada streiki un atteikšanās sadarboties ar parlamentu,lai pieņemtu svarīgus tiesību aktus, gluži vienkārši nav pieņemami. Ir svarīgi likt to saprastun parādīt, ka mēs skatāmies acīs patiesībai. Ne vienmēr ir iespējams visā panākt vienādulīmeni.

Es gribētu noskaidrot, kuri ir vissvarīgākie un vissarežģītākie jautājumi. Apsūdzības, kastika izvirzītas nesen un arī no paša sākuma, attiecās uz jautājumu par vēlēšanu urnuatvēršanu. Tas nav iespējams, jo to aizliedz konstitūcija. Kādas par to var būt diskusijas, jatas nav atļauts? Tagad situācija ir saasinājusies un četri cilvēki ir nogalināti.

Tas ir labi, ka jūs šodien centāties iepazīstināt ar plānu, lai gan ir mazliet pārspīlēti tonosaukt par plānu. Es ļoti vēlētos, lai Lajčák kungs un jūs, Füle kungs, izmantotu šo plānunolūkā panākt, ka šīs valsts iedzīvotājiem tiek nodrošinātas labākas nākotnes iespējas.

Victor Boştinaru (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisāra paziņojumu.Es vēlos arī uzsvērt Lajčák kunga ieguldījumu, cenšoties atrast risinājumu šai sarežģītajaisituācijai.

Nesenās demonstrācijas Tunisijā un Ēģiptē neapšaubāmi bija vērstas pret vietējiemdiktatoriem, kuri galu galā bija spiesti pamest savu valsti; bet tās notika bez asiņainasvardarbības, kāda tika pieredzēta Tirānā. Attiecībā uz premjerministra S. Berishaapgalvojumiem, ka demonstrācijas bija valsts apvērsums, ko rīkoja opozīcija, Albānijasprezidents, ģenerālprokurors un slepeno dienestu vadītājs — visi tie, kas tika iecelti amatāBerisha kunga vadībā; vai visi šie cilvēki tagad ir kļuvuši par sociālistiem, vai kaut kas navkārtībā ar Berisha kungu?

Šajā saistībā es vēlētos atsaukties uz ASV Valsts departamenta sekretāra vietnieku ThomasCountryman, kurš publiski noraidīja hipotēzi, ka 24. janvāra notikumi bija valsts apvērsums.Mums jāiesaistās un tikpat efektīvi, kā to patlaban dara ASV un NATO, jācenšas izdarītspiedienu, sniegt atbalstu un palīdzēt abām Albānijas konfliktējošām pusēm panāktrisinājumu sarunu ceļā, tomēr es arī aicinu visus tos kolēģus, kuri pilnībā atbalstaBerisha kungu, pārtraukt šo vienpusējo pieeju. Ir svarīgi izdarīt spiedienu uz abāmkonfliktējošām pusēm, lai abi politiskie bloki beidzot panāktu risinājumu.

Līdz šim tikai viena no pusēm ir izrādījusi gatavību īstenot gan Eiropas Parlamentarezolūciju, gan 12 priekšlikumus, kurus jūs, komisāra kungs, minējāt iepriekš. Es aicinuKomisiju būt nelokāmai un apņēmīgai attiecībā uz vienošanos, kas pamatota uz EiropasParlamenta rezolūciju un jūsu pieminētajiem 12 nosacījumiem, paturot prātā, ka tad, ja


starp abām politiskajām partijām netiks panākta pilnīga vienprātība, Eiropas integrācijasprocess attiecībā uz Albāniju tiks pilnībā iesaldēts.

Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties komisāram parviņa izstrādāto plānu attiecībā uz Albāniju, ar kuru mēs šovakar tikām iepazīstināti unkuru es no sirds atbalstu. Esmu pilnībā pārliecināts, ka šai valstij ir Eiropas nākotne, untāpēc tā būs pievienošanās kandidātvalsts.

Asiņainie 21. janvāra notikumi atsvieda Tirānu atpakaļ par vairākiem gadiem. Bija sajūta,ka mēs vērojam pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu protestu un vardarbības ainas. Tāpēces esmu ļoti noraizējies par nesenajiem notikumiem un šīs valsts nākotni īsākā laikposmā.

Mūsu pēdējā vizītē Albānijā 2010. gada novembrī, būdams Delegācijas attiecībām arEiropas dienvidaustrumu valstīm loceklis, un 2010. gada 3. un 4. maijā, būdamsStabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas loceklis, es kopā ar pārējiem kolēģiemredzēju Albānijas sarežģīto situāciju. Sarunās mums ne tuvu neizdevās panākt galīgolēmumu par vienošanos. Varbūt mēs nepievērsāmies reālajām problēmām, kādas pastāvvalstī? Vai vispār tika pieminēts bezdarbs — patiesais sociālais vēzis, kur nu vēl politiskāalķīmija! Mums no jauna jāizrāda atbildības sajūta, kuru tā piesaucam.

Šajā jautājumā, cenšoties panākt kaut nelielu konverģenci vairākuma un opozīcijas starpāattiecībā uz pamatnoteikumiem, visos iespējamos veidos jānodrošina, lai nākamās vēlēšanasraksturotu pēc iespējas augstāks pārskatāmības un demokrātijas līmenis. Mērs Edi Ramabalotēsies vēlēšanās Tirānas rajonā, tādējādi mums drīzumā būs iespēja pārbaudīt unizvērtēt politisko situāciju un demokrātijas standartus, protams, mums klātesot.

Neatkarīgi no progresa, ko Albānija sasniegusi šajā laikposmā, Eiropa nedrīkst pārtrauktdialoga un sadarbības meklējumus. Es vēlētos pateikties komisāram par paveikto darbuun arī turpmāko darbu, jo mūsu klātbūtnei Albānijā ir liela nozīme.

Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es ar lielām bažām sekojunotikumiem Albānijā. Īpaši jānosoda traģiskie notikumi, kad sadursmēs ar drošības spēkiempret korupciju vērstās demonstrācijas laikā tika nogalināti cilvēki.

Pastāvīgā politiskā krīze pastiprina nopietnos draudus valsts stabilitātei. Šajā situācijākatram jāuzņemas daļa atbildības. Tomēr ievēlētajai valdībai jāieklausās tautas balsī, kavalstij ir vajadzīga godīga pārvaldība. Albānijas valdībai par prioritāti jāizvirza tiesiskumaprincipu ieviešana, mazinot korupciju. Tautai ir tiesības likuma ietvaros protestēt, ja tā jūt,ka valdība rīkojas pretēji tās interesēm.

Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai palīdzētu nodrošināt šādu nosvērtu unpiesardzīgu pārvaldību. Mums visiem jāiesaistās šajā procesā.

Es aicinu savus kolēģus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas neizturētiespavirši pret valdības nopietnajiem pienākumiem un politikas krīzē nevainot tikai opozīciju.Manuprāt, pašlaik ir jāatsāk politisks dialogs un jārod risinājums, izmantojot konstitūcijāun tiesību aktos noteiktās procedūras.

Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Kad es raugos uz to, kas notiekAlbānijā, man kļūst ļoti skumji, jo tas atgādina manas valsts vēsturi pirms trīsdesmit gadiemastoņdesmito gadu sākumā, kad Malta atradās līdzīgā situācijā — šķelšanās, spriedze,politiskā sacensība, draudi un pat vardarbība. Tā bija nomācoša atmosfēra, kas neļāva manlepoties ar savu dzimteni. Manuprāt, Albānijas pilsoņi ir tikpat apbēdināti par savas valstspašreizējo nožēlojamo stāvokli un nebūt nelepojas ar to, kas notiek viņu valstī.


Šodien es esmu ļoti lepns par savu valsti, jo mēs esam izveidojuši stabilu, demokrātiskusistēmu un, pats galvenais, esam daļa no Eiropas saimes. Politiskā vide ir radikāli mainījusies.Es novēlu Albānijai sasniegt tās mērķi kļūt par stabilu valsti, kas ir daļa no Eiropas saimes.Tomēr ir skaidrs, ka tad, ja abas lielākās partijas valstī ietiepīgi nepiekāpsies viena otrai, šismērķis nekad netiks sasniegts. Žēl, bet tāda ir realitāte.

Eiropas Savienība dara visu, kas ir tās spēkos — albāņi tagad ir atbrīvoti no vīzu režīma.Tomēr Albānijai jāsniedz arī savs ieguldījums, un lai tas notiktu, visām attiecīgajām pusēm,tostarp valdībai un opozīcijai, ir jāpieņem atšķirīga politika, kas apvieno dažādus politikasvirzienus, pamatojoties uz dialogu, politisko briedumu un atbildību pret albāņu tautu, tādapolitika, kuras mērķis nav šķelšana, bet gan apvienošana.

Mēs neesam tie, kas pateiks albāņiem un Albānijai, ko darīt. Mūsu uzdevums ir pateikt, kalēmums par to, vai Albānijai atradīsies vieta Eiropas saimē, ir jāpieņem viņiem pašiem.

Anna Ibrisagic (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan Albānijā krīze ir valdījusi ilgulaiku, tikai tagad tā patiesi sākusi saasināties, un šoreiz ES ir rīkojusies nekavējoties unpareizi. Ar komisāra Š. Füle un pārējo dalībnieku apņemšanos ES ir apliecinājusi, ka Albānijainebūs jārisina savas problēmas vienai. Tā ir būtiska problēma, kas mazina ticību valstij,kas nopietni nolēmusi gatavoties dalībai ES.

Tas nav jautājums par to, kuram ir un kuram nav taisnība, bet par to, ka politiskais dialogsatkal ir jāveido politisko institūciju līmenī. Mums nevajadzētu atbalstīt kādu no pusēm parpareizu vai nepareizu rīcību, un mums ļoti skaidri jāapzinās, ka vēlēšanas, kas notiks maijā,liecinās par virzienu, kurā Albānija grasās doties — Eiropas Savienības vai izolētības virzienā.

Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es pievienojos savu kolēģupaustajām bažām par to, ka stāvoklis Albānijā ir satraucošs un var negatīvi ietekmēt netikai Albānijas, bet arī visu Balkānu reģiona valstu nākotnes izredzes. Pagājušā gada nogalēEiropas Savienība pauda pārliecību, ka Albānija un Bosnija un Hercegovina ir guvusi unvar gūt panākumus svarīgu reformu ieviešanā un vīzu režīma liberalizēšanā attiecībā uzsaviem pilsoņiem. Tomēr politiskie nemieri, kas sākās pēc dažiem mēnešiem un kurosdzīvību zaudēja vairāki cilvēki, liek domāt, ka Albānija nav izturējusi šo pārbaudi.

Vardarbības uzliesmojums Albānijā liek pārdomāt ilgtermiņa perspektīvas attiecībā uzreģiona integrāciju, jo Eiropas Savienības politika ir vērsta uz reģionu stabilitāti, un šādapieeja ir pareiza. Tādēļ Balkānu reģiona valstīm jābūt savstarpēji solidārām, un šo valstukopējās interesēs ir saglabāt un veicināt lielāku reģionālo integrāciju un politisko stabilitāti.

Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Saspīlētā situācija, kas Albānijāizveidojās janvāra beigās, skaidri parāda, cik svarīgi ir politiskajās debatēs saglabāt noteiktasrobežas. Ārkārtējā strīdu saasināšanās valdības un opozīcijas starpā prasīja vairāku cilvēkudzīvības. Vēlos uzsvērt, ka demokrātiskā valstī šādi konflikti nedrīkst iziet ārpus parlamentasēžu zāles. Tie nav jārisina ielās. Opozīcijas grupu sarīkotais uzbrukums valdības ēkām armērķi pārņemt varu ar spēka palīdzību ir ļoti nopietns gadījums, un dažu iestāžu viltīgiegājieni, lai paslēptu vainīgos, ir nepieņemami. Tādēļ es aicinu Albānijas opozīcijas vadītājusatsākt diskusijas parlamentā. Vēlēšanas, kas notika 2009. gadā, bija godīgas vēlēšanas, unpolitisko partiju pienākums ir cienīt tautas gribu. Valsts iestāžu kompromitēšana nav veids,kā izrādīt savu pārliecību vai neapmierinātību.

Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt šādukomentāru — vispārsteidzošākais, ka laikā, kad Albānijas izaugsmes rādītāji nepārtrauktipieaug, 2010. gadā, pasaules ekonomiskās nestabilitātes vidusposmā izaugsmei pārsniedzot


6 % un 2011. gadā prognozējot sasniegt 3 %, sociālā spriedze tomēr nemazinās, bet gansaasinās.

Acīmredzot, komisāra kungs, izaugsme nav radījusi albāņu tautā pārliecību, ka tā ir saistītaar labklājību. Savukārt tikpat acīmredzams ir tas, ka pieaug vilšanās sajūta un līdz ar tobailes no jauna emigrācijas viļņa kaimiņvalstu virzienā. To mēs īpaši asi izjutām Grieķijā20. gadsimta deviņdesmitajos gados.

Tāpēc šajā sarežģītajā situācijā Eiropas pienākums ir ne vien sniegt Albānijai politiskosieteikumus, bet arī dalīties praksē un sniegt piemērus, lai izaugsme dotu labumu visāmiedzīvotāju grupām.

György Schöpflin (PPE). – Stāvokli Albānijā vislabāk raksturo apzīmējums „aukstaispilsoņu karš”. Politiskās partijas darbojas kā karojošās puses, un valsts ir ierauta lejupslīdē.Tas skaidrojams tā, ka gan kreisie, gan labējie ir pārliecināti, ka varai jābūt vienas partijasrokās, tāpat kā savulaik tas bija Komunistiskajai partijai.

Tiklīdz šāda polarizācija ir sākusies, ir ļoti sarežģīti mainīt situāciju uz tādu, kurā būtuatspoguļotas demokrātiskās normas, jo šajā ziņā ekskluzīva vara ir pavisam racionāla, kasir traģiski. Vai pastāv kāds risinājums? Jā — katarse. Bet to var panākt tikai nopietna krīzevai ievērojams vēsturisks kompromiss.

Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jums pateikties parpatīkamajām debatēm, un, pirms es jūs iepazīstinu ar savām nobeiguma piezīmēm, esgribētu pievērsties diviem jautājumiem, kas tika uzdoti debašu laikā.

Uz pirmo jautājumu, ko izvirzīja Belder kungs, es atbildēšu rakstiski, ņemot vērā to, kamšodienas diskusijās tika pievērsta galvenā uzmanība. Vēl bija jautājums par to, vai mēsapsveram sankciju piemērošanu. Nē, mēs to nedarām. Kādēļ tā? Jo paplašināšanāsjautājumos nosacījumi darbojas ļoti labi, kā tas noteikti ir arī šajā gadījumā. Ja jūs izpildātnosacījumus, jūs varat turpināt pievienošanās procesu un galu galā pievienoties EiropasSavienībai. Ja jūs neizpildāt nosacījumus un prasības, process palēninās un visbeidzot tiekpārtraukts. Diemžēl tā ir augstākā cena, ko maksā ne tikai politiķi, bet arī attiecīgās valstspilsoņi.

Mēs abi ar Augsto pārstāvi turpināsim centienus veicināt dialogu starp Albānijas vairākumaun opozīcijas partijām. Mums ir skaidrs, kā to izdarīt. Mums vajadzīgs arī jūsu atbalsts, laimēs būtu pārliecināti, ka galvenās opozīcijas partijas vadītāji un Albānijas premjerministrssaprot mūsu vēstījumu.

Tas ļautu izvest valsti no politiskās krīzes un sākt pozitīvu virzību ceļā uz valsts integrācijuEiropā. Eiropas Savienība ir solījusi visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās iestāsies EiropasSavienībā. Mēs turam savu solījumu un pastiprināsim savus centienus, ja valstis izpildīskritērijus. Albānijai steidzami jāīsteno atzinumā noteiktās 12 galvenās prioritātes.

Tas nozīmē demokrātijas pamatprincipu ievērošanu, piemēram, parlamenta pareizudarbību, varas dalīšanu, vēlēšanu rīkošanu un tiesiskuma ievērošanu. Tas būs iespējamstikai tad, kad pašreizējā politiskajā situācijā būs panākts būtisks pagrieziena punkts, atsākotpilnvērtīgu un konstruktīvu dialogu parlamentā, izrādot cieņu visām valsts institūcijāmun saprotot, ka jāpievērš uzmanība Albānijas pilsoņu vēlmēm. Albānijas politiskajiemlīderiem tagad jārīkojas tautas interesēs.

Eiropas Savienība ir gatava sniegt savu palīdzību.


Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants )

Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Albānijas pašreizējā krīze, kas apdraud Balkānuģeopolitisko stabilitāti, rada lielas bažas un satraukumu. Politiskais atsalums valdības unopozīcijas starpā liek apšaubīt Albānijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai, unprezidents Sali Berisha nedomā atkāpties. Var novilkt dažas paralēles starp Albāniju unnesenajām norisēm Ziemeļāfrikā; tās vieno nabadzība, bezdarbs, korumpēts unaizbildniecisks režīms, kā arī demokrātijas trūkums. Lai gan krīze Albānijā ir īslaicīginovērsta, mums cieši jāsadarbojas ar šo valsti, lai normalizētu politisko stāvokli. Komisijasuzdevums ir paskaidrot, kā tā gatavojas aizsargāt grieķu un citu mazākumtautību tiesībasAlbānijā, izmantojot netraucētu, demokrātisku sistēmas darbību, un pastiprināt Frontexdarbību uz Grieķijas un Albānijas robežas, ņemot vērā politisko nemieru izraisīta imigrantupieplūduma draudus Grieķijai. Turklāt Komisijai nopietni jāņem vērā tas, ka Albānijaspilsoņiem vairs nav vajadzīga vīza, lai ieceļotu Turcijā, tādējādi tiek vienkāršota Eiropasdienvidu robežu šķērsošana no šīs valsts, sākot ar Grieķiju kā pirmo galamērķi un beidzotar pārējām Eiropas valstīm.

19. Slepenas noklausīšanās skandāls Bulgārijā (debates)

Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par slepenasnoklausīšanās skandālu Bulgārijā.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet uzsvērt, ka ES tiesībuakti aizsargā elektroniskās saziņas konfidencialitāti. Tie aizliedz noklausīties, ierakstīt,saglabāt vai citādi pārtvert vai uzraudzīt komunikāciju bez attiecīgo lietotāju piekrišanas.Papildus attiecīgu sarunu tiesiski atļautai ierakstu izdarīšanai, veicot likumīguuzņēmējdarbības praksi, piemēram, komerciālus darījumus, uz turpmāku pārtveršanaspraksi, piemēram, noklausītu sarunu ierakstīšanu, attiecas īpaši nosacījumi.

Nosacījumi par pārtveršanas prakses izņēmumu gadījumiem ir jāparedz tiesību aktos, untiem jābūt vajadzīgiem, atbilstīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātuvalsts mērķus, piemēram, valsts drošību, vai apkarotu kriminālnoziegumus.

Jāievēro arī ES tiesību aktu vispārējie principi. Komisijai šķiet, ka Bulgārijas tiesību aktosšīs prasības ir ievērotas. Likums par īpašiem izmeklēšanas līdzekļiem un likums parelektroniskām komunikācijām jau paredz atbilstīgus mehānismus tiesiskām atļaujām,uzraudzībai, piekļuvei personu datiem un rīcībai ar tiem un tādējādi nodrošina pamattiesībuievērošanu.

Šajā situācijā svarīgs ir jautājums par likumā paredzēto pienākumu izpildi. Bulgārijasiestādes atbild par to, lai tiktu ievērotas juridiskās un procesuālās garantijas, kas paredzētasBulgārijas tiesību aktā par īpašajiem izmeklēšanas līdzekļiem.

Komisija uzsver, ka dalībvalstīm obligāti jāievēro pamattiesības un procesuālās garantijassaskaņā ar tiesiskumu, īstenojot ES tiesību aktus. Komisija saprot, ka Bulgārijas iestādesveica nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu īpašo izmeklēšanas līdzekļu uzstādīšanaslikumību un noteiktu, vai presē publicētā informācija tika iegūta, ļaunprātīgi izmantojotīpašos izmeklēšanas līdzekļus.


Lai gan Komisija nav saņēmusi šajā sakarā sūdzības par elektronisko komunikācijupārtveršanu Bulgārijā, tā joprojām pārraudzīs pašreizējo situāciju, lai nodrošinātu ES tiesībuaktu ievērošanu.

Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mani ļoti pārsteidz šīs debates,kas pat nav sāktas attiecīgajā komitejā, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā,pirms nonāca šeit.

Pasākums, pret kuru vēršas šīs debates, ir leģitīms juridisks instruments, ko var lietot cīņāpret noziedzību. Katrā gadījumā tas liecina tikai par to, ka Bulgārija nopietni sāk risinātkorupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas lielo problēmu, kas ir tieši tas, ko mēssen tai esam likuši darīt. Tiesību aktā paredzētos pasākumus var izmantot leģitīmi, un mēsvēlamies, lai tie tiktu izmantoti leģitīmi.

Tiesību akts paredz, ka tālruņa sarunu noklausīšanos var pieprasīt tikai valsts prokurorivai tiesību aizsardzības iestādes, piemēram, policija un valsts drošības aģentūra, ja iraizdomas, ka attiecīgā persona ir iesaistīta noziedzīgā darbībā un ja ir saņemta tiesnešasankcija.

Tiesību aktā par īpašo izlūkošanu ir noteikts nolūka ierobežojums, kas nosaka, ka šospasākumus var lietot tikai, lai cīnītos pret organizētu noziedzību vai lai aizsargātu valstsdrošību. Iegūtajai informācijai ir jāpaliek konfidenciālai, un tā izmantojama tikai tiesībuaktā norādītajos nolūkos. Ir izveidota arī šīs juridiskās sistēmas parlamentāra kontrole.Tāpēc ir skaidrs, ka ir aizsardzības pasākumi, īpaši pilsoņu privātās dzīves aizsargāšanaiun datu aizsardzības ievērošanai, un es uzskatu, ka nevar būt runas par to, ka tas notiktu,pārkāpjot likumu. Tāpēc uzbrukums šim instrumentam šajā situācijā būtu līdzvērtīgsbezatbildīgam uzbrukumam kādas dalībvalsts centieniem cīnīties pret organizētonoziedzību un korupciju.

Šis uzbrukums ļoti kaitē Bulgārijai, jo šī cīņa valstij ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā tāssadarbības un pārbaudes mehānismu, kā arī tās izredzes pievienoties Šengenas zonai. Tāpēcšķiet, ka politiskā motivācija ir vienīgais ticamais izskaidrojums šīm debatēm.

Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es biju viens no tiem šajāParlamentā, kuri stingri iestājās par Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Es esmu ļoti laimīgs, ka Bulgārija pašlaik ir dalībvalsts, bet esmu sarūgtināts par dažiempasākumiem, ko pašreizējā Bulgārijas valdība ir veikusi. Jā, mēs pilnībā atbalstām cīņu pretkorupciju. Tā ir ļoti svarīga cīņa, un mēs pilnībā atbalstām Komisijas teikto, ka Bulgārijāir jābūt tiesību aktiem par videonovērošanu un pārtveršanu.

Komisārs bija ļoti uzmanīgs. Viņš teica, ka šķietot, ka Eiropas standarti tiek pildīti, un viņšļoti skaidri pateica, ka pasākumiem jābūt samērīgiem. Vai ir samērīgi, ja trijos gadospārtveršana pēkšņi palielinās no 6000 gadījumiem 2008. gadā līdz 16 000 gadījumiem2010. gadā? Vai tas ir samērīgi un taisnīgi, ja tikai 2 % videonovērošanas nonāk tiesā unto izmanto 1 % sodāmības gadījumu?

Vai ir samērīgi un taisnīgi, ka procedūras tiek filtrētas Iekšlietu ministrijā? Kāpēc viss netieknodots tiesu iestādēm? Kāpēc to filtrē Iekšlietu ministrija? Ko Iekšlietu ministrija dara arienākošo? Es vēlos prasīt, lai Komisija izskata savu pārraudzības procesu par to, kas notiekar pārējiem datiem.


Sofijā parlamentā un Bulgārijas plašsaziņas līdzekļos parādās arī ziņojumi, ka ir nopietnasšaubas par Iekšlietu ministrijas spēju aizsargāt informāciju. Mēs jau esam pieredzējušiinformācijas noplūdi.

Jūs minējāt Šengenu, un jā, mēs gribam, lai Šengenas robežas tiktu paplašinātas. Tajā pašlaikietilpst Bulgārija un Rumānija, bet, redzot, kas tajās notiek, nevar būt pārsteigts, ka Eiropādaži ir kritiski noskaņoti pret šo paplašināšanu.

Es vēlos prasīt, lai komisārs dara savu darbu, kā viņš to ir darījis, un prasīt Bulgārijas valdībaiizbeigt šādu nepareizu īstenošanu un nepareizu tiesību akta pildīšanu, tiecoties uz ļotiierobežojošu praksi attiecībā uz pārtveršanām. Esiet taisnīgi, esiet atklāti, esiet pārredzamiun pārtrauciet pārkāpt Eiropas tiesību aktu garu šādā veidā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņāar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Swoboda kungs! Es vēlos uzdotjums jautājumu. Jūs minējāt datus par 2008. un 2010. gadu.

Vai jūs man nepateiktu, kur jūs šos skaitļus ņēmāt, un vai jūs uzskatāt, ka tie ir pareizi? Jūsapgalvojāt, ka tikai viens vai divi procenti tiekot izmantoti tiesā. Dati, kas cirkulē Bulgārijā,ir pavisam citi, un skaitļi attiecībā uz cilvēku skaitu, kurus faktiski slepeni noklausījās, unto datu īpatsvars, kurus izmantoja kā pierādījumu tiesā, ir pilnīgi atšķirīgs. 2009. gadā tasbija 30 % un 2010. gadā — 40 %. Citiem vārdiem sakot, šie skaitļi pilnībā atšķiras no jūsutikko minētajiem.

Hannes Swoboda (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam saņēmuši dažādus skaitļusno avotiem Bulgārijā. Varbūt būtu jāatstāj Komisijas ziņā pierādīt, kam taisnība. Cik manzināms no avotiem Bulgārijā, prokuroriem nodoto lietu procents ir ļoti zems, no tām ļotinedaudzas beidzas ar soda noteikšanu.

Tas ir mums zināmais fakts, tā ir informācija, ko mēs saņemam no dažādiem avotiem.Manuprāt, ir arī ziņojums no Bulgārijas parlamenta. Komisijai tas būtu jāizskata. KāpēcBulgārijā ir šis skandāls? Mums patiešām tas jāizskata.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņāar Reglamenta 149. panta 8. punktu )

Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tikai viens īss jautājums,Swoboda kungs. Vai jūs zināt, ka izmeklēšana, kuras piekritību Iekšlietu ministrijai jūs tikkokā minējāt, tika tai nodota, pārceļot no tiesu iestādēm, tad, kad pie varas bija BulgārijasSociālistu partija, kura ietilpst jūsu grupā?

Hannes Swoboda (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Stoyanov kungam un Busuttil kungamšis vienmēr šķiet esam partijas politikas jautājums. Manuprāt, tas nav partijas politikasjautājums. Manuprāt, tas ir būtisks jautājums par tiesībām, cilvēktiesībām un Eiropas tiesībuaktu pildīšanu un ievērošanu neatkarīgi no tā, kurš to pārcēla uz Iekšlietu ministriju.

Otrkārt, svarīgi ir, kā tas tiek izmantots. Vienu un to pašu instrumentu jūs varat piemērotļoti ierobežoti vai arī lietot ļoti plaši. Kā teicu iepriekš, ļoti interesanti, kas notiek ar datiem,kuri atrodas Iekšlietu ministrijā. Tas ir galvenais jautājums. Uzglabājot tik daudz datu unnenododot tos prokuroriem, vienmēr ir draudi, ka tie tiks izmantoti ļaunprātīgi. Motivācijavar būt politiska vai personiska. Mums būtu jācīnās pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu.


Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs! Paldies jums, komisār, par ļotirūpīgo paziņojumu! Tie, kuri šajā Parlamentā mani pazīst un zina par maniem šeitpavadītajiem 12 gadiem, zinās, ka es ļoti nelabprāt iesaistos šādās debatēs. Bet pirms vairāknekā gada, būdama Parlamenta priekšsēdētāja vietniece, es tiku aicināta apmeklēt Bulgāriju,lai runātu par Stokholmas programmu tiesiskuma atbalstam.

Ir skaidrs, ka mūsu programmā tiesiskuma atbalstam uzsvars no drošības aspektiem irpārcelts uz tiesiskumu, un mums visiem savās dalībvalstīs ir jāpanāk pareizais līdzsvars.Es savā Bulgārijas apmeklējumā atceros Bulgārijas tiesnešu lielo interesi par to, ko mēsdarām un ko gribam panākt Eiropas Savienības līmenī. Bet pagājušajā nedēļā es bijupārsteigta, satiekot savā Briseles birojā apmeklētāju, kas stāstīja par cilvēkiem Bulgārijā,kuru mājās naktī ierodas slepenais dienests. Tas ir kaut kas man pilnīgi svešs, un man to irļoti grūti saprast un šeit, stāvot jūsu priekšā, par to runāt.

Ņemot to vērā, man šķiet, kā Swoboda kungs jau teica, ka pašreizējā tiesību sistēma, kas —sauksim to īstajā vārdā — balstās uz telefonsarunu noklausīšanos, izskatās pareiza. Jaiepriekš kontroli veica neatkarīga struktūra, tagad kontroli veic parlamentāra struktūra.Vai tas ir mazinājis tiesību ievērošanu? Patiešām, šķiet, ka ir palielinājies skaits, un skaitapalielinājums šķiet norādām, un es uzsveru vārdu „šķiet”, ka tiesneši šo iespēju piešķirvieglāk un ātrāk.

Daļēji iemesls, kāpēc es gribu runāt, ir saistīts ar pilsoņu iniciatīvu. Izrādās, ka cilvēki izjūtpret sevi vērstu spiedienu, lai viņi anulētu savus parakstus. Mums turpmākajos gadosjāīsteno Eiropas Pilsoņu iniciatīva. Es lūgtu Komisiju ļoti rūpīgi vērot šo jomu.

Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Īpašu uzraudzībaspaņēmienu lietošana katrā valstī ir jutīgs jautājums.

Mēs bieži saskaramies ar aizdomām, ka valdība tos izmanto ne tikai cīņai pret organizētonoziedzību, bet arī, lai pārraudzītu un apspiestu politisko opozīciju. Situācija Bulgārijātomēr ir īpaši dīvaina. Informācija, kas iegūta, noklausoties telefonu sarunas apšaubāmosapstākļos, nepaliek attiecīgajās struktūrās, bet parādās dažādos plašsaziņas līdzekļos.Bulgārijas premjerministrs ir pat paziņojis, ka slepenais dienests pastāvīgi noklausās arīvalsts visaugstākos pārstāvjus. Acīmredzot tas notiek, cīnoties pret korupciju un organizētonoziedzību. Ziniet, nenākas bieži dzirdēt, ka kāds valdības vadītājs atzītos, ka viņam ir tikļoti liela uzticība saviem tuvākajiem kolēģiem, ka ir vajadzīga slepena noklausīšanās, laiviņi nepadotos korupcijas kārdinājumam vai nesadarbotos ar organizēto noziedzību.

Katrā gadījumā Bulgārijā šajā jomā ir īpaša situācija, un es uzskatu, ka mums būtu jāpalīdzsaviem Bulgārijas draugiem sakārtot attiecīgo tiesību aktu piemērošanu.

Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Par to, kam esam lieciniekipašreizējās debatēs, pie mums Bulgārijā mēdz teikt tā: „Zaglis sauc: „Ķeriet zagli!””. Kad pievaras bija trīspusējā koalīcija, dienestos iefiltrējās mafija, kuras toksiskos rezultātus mēspašlaik redzam.

Kad pie varas bija koalīcija, mani pašu piekāva policija opozīcijas protesta laikā. Vēlāk šiejēru ādās ietērptie vilki, kas jums tagad izrāda sevi par cīnītājiem pret policejisku valsti,grozīja tiesību aktu, tāpēc lietas izskatīšana tiesā pret maniem uzbrucējiem tiek atlikta jautrīs gadus. Sociālisti un rojālisti, jūsu valdīšanas laikā policija uzbruka miermīlīgiemdemonstrantiem, bet tagad jūs ceļat traci par pilsonisko brīvību pārkāpumiem.


Kad jūs bijāt pie varas, žurnālists Ognyan Stefanov tika piekauts līdz nāvei, un jūs tagadsūdzaties par cenzūru. Jūsu varas laikā cilvēku nolaupīšana bija ikdienas notikums. Mafijabija visvarena, bet pilsoņi bija beztiesiski. Tiesas tika pirktas un pārdotas. Kad jūs bijāt pievaras, par valdības modeļiem kļuva personisko interešu bīdīšana un valsts īpašumuizpārdošana.

Tagad jūs atgriežaties pie saviem vecajiem paņēmieniem, mēģinot neļaut Bulgārijaipievienoties Šengenai, vēloties vainu par savas noziedzīgās varas grēkiem uzkraut citiem.Tomēr tas neizdosies, jo vēlētāji nav akli. Viņi aiztrieca jūs no varas, izmeta jūs politikasmēslainē, un nekāda netaisnība, ko jūs izgudrotu, šo faktu negrozīs.

Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Visas debates Eiropas Parlamentāatspoguļo Eiropas pilsoņu intereses.

Taču šīsdienas debates var kalpot kā labs piemērs tam, kā Eiropa var kļūt par rīku savtīgāmnacionālām politiskām interesēm. Ik reizi, kad Eiropas darba kārtībā ielaužas nacionāladarba kārtība, to nevar skaidrot kā valsts atbildības izpausmi, bet kā vērtību konfliktu, kurudēļ Bulgārijas pilsoņi ievēlēja savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Vai viņi paši sevi atpazītušajās debatēs? Es par to šaubos.

Maniem kolēģiem, EP deputātiem, bez šaubām ir taisnība, kad viņi saka, ka Bulgārijassabiedrībai ir jāzina, kas notiek valstī, un vai tiek ievērotas tās konstitucionālās tiesības.Taču ir robeža, aiz kuras demokrātiskie institūti tiek ignorēti, lai aizstāvētu apšaubāmuinterešu grupu intereses, kuru nolūks ir skaidrs: diskreditēt Bulgāriju tās gaitā uz Eiropuun diskreditēt GERB vadības mēģinājumus izbeigt apšaubāmās darbības, kurām daudzusgadus tika ļauts attīstīties. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem aspektiem, ko manikolēģi deputāti ir minējuši.

Pirmkārt, apgalvojums, ka slepeno noklausīšanās gadījumu skaits ir divkāršojies. Oficiālieskaitļi ir pilnīgi citādi. Tie ir publiski pieejami katram, kam rūp patiesība. Tomēr es vēlosuzdot jautājumu. Kopš kura laika šī informācija ir kļuvusi pārredzama? Atbilde ir tikaiviena: pateicoties GERB valdībai, kas par pamatprincipu uzskata pārredzamību un pilsoņubrīvu pieeju valsts informācijai.

Otrkārt, apgalvojums, ka, slēdzot biroju, kas izveidots slepenas noklausīšanās ierīčukontrolei, ir pārtraukta juridiskā kontrole pār to izmantošanu, ir pilnīgi nepamatots. Esvēlos jums atgādināt, ka šis birojs nekad nav pienācīgi darbojies, īpaši ņemot vērā, kasākotnējā ierosme par to nāca no izpildvaras. Man nav jums jāatgādina, ka Bulgārija irparlamentāra republika, un īpaša apakškomiteja slepenas noklausīšanās ierīču atļaujupiešķiršanas, piemērošanas un izmantošanas procedūru parlamentārai kontrolei unpārraudzībai tika izveidota, tieši cienot demokrātiskas institūcijas un konstitūciju.

Es vēlos arī atgādināt jums, ka apakškomitejā ir pārstāvētas visas politiskās partijas, un tāsir pārstāvētas atbilstīgi paritātes principam. Turklāt valdošajai partijai nav tiesību vadītkomiteju. Tas viss rāda, ka Bulgārijas likumdevējs ir radījis absolūtas garantijas šādu tiesiskudarbību veikšanai, un to pārbaudi veic uzticama kontrole. Ir grūti mainīt esošo kārtību, unveidot kaut ko pozitīvu ir vēl grūtāk. Tomēr visgrūtāk ir tad, kad daži mūsu valsts pārstāvjiierodas Eiropas visdemokrātiskākajā iestādē, lai iesaistītos iekšējā polemikā, kuras mērķipilnīgi atšķiras no tiem mērķiem, par kuriem mēs šeit iestājamies katru dienu.

Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vienmēr ir neērti, kad tiek sīki izskatītakādas dalībvalsts iekšējā situācija. Es gribu teikt, turpinot Wallis kundzes teiktā noskaņu,ka Apvienotajā Karalistē tika izmeklēta gūstekņu pārsūtīšanas operācija, ko bija veikusi


valsts valdība — uzņemot cilvēkus, lai, iespējams, spīdzinātu. Tas, protams, bija ļotinepatīkami man un manai valdībai Apvienotajā Karalistē, bet es aktīvi piedalījosizmeklēšanā, jo tā bija jāveic visai Eiropai piemērojamā veidā.

Kādēļ? Un kādēļ mēs šodien apspriežam Bulgārijas valdības iekšējo pārtveršanas kārtību?Nevis Bulgārijas dēļ, bet tādēļ, ka mēs esam kopīgu vērtību kopiena. Kopīgu vērtību kopienasjautājums, ko izvirzīja komisārs, ir par to, es citēju, „ka pārtveršana jāizmanto kā izņēmums”.Ja Wallis kundze nav juriste, es esmu jurists, un es zinu, ka pārtveršana jāizmanto tikaiizņēmuma kārtā. Tā ir viena no lietām, kura, nevajadzīgi, nepiemēroti vai nesamērīgiizmantota, nevis palīdz vērsties pret organizēto noziedzību, kas Bulgārijā un citviet EiropasSavienībā ir ļoti svarīgi, bet kļūst par valsts ieroci.

Nav svarīgi, kura politiskā partija uzsāk šīs debates, pāriet no diskusijas par uzbrukumuorganizētajai noziedzībai pie nesamērīgas valsts instrumenta izmantošanas ir ļoti nopietnsjautājums Eiropas Savienībai, un pašlaik tas nav attiecināms tikai uz Bulgāriju. Rītdien tāvar būt kāda cita dalībvalsts.

Es nopietni ieskatījos visos avotos un datos, un es jautātu kolēģiem visās Parlamenta grupās— vai ir kāds, kurš saka, ka nepiemērota vai nesamērīga pārtveršanas izmantošana ir vainav notikusi? Ja gribat apstrīdēt skaitļus, ko izmantoja Swoboda kungs, vai ir kāds, kasapstrīd, ka ir notikusi nesamērīga pārtveršana? Pirms šīsdienas uzstāšanās es ieskatījosdaudzos avotos, jo par šādiem jautājumiem mums jāizsakās rūpīgi. Es nevienā no pusēmneesmu redzējis nevienu, kas teiktu, ka nesamērīga piemērošana nav notikusi.

Šā iemesla dēļ Komisijai tas jāizmeklē.


Gianni Vattimo (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Būdams Itālijaspilsonis, es noteikti neesmu pret sarunu noklausīšanos, ja tā notiek legāli. Itālijā tā ļotinoder, apkarojot mafiju, un nesen to izmantoja, lai apsūdzētu prezidentu Berlusconi pariespējamiem noziegumiem saistībā ar kukuļošanu un nepilngadīgu personu prostitūciju.

Bulgārijas valdības gadījums šķiet pavisam atšķirīgs, jo izskatās, ka sarunu noklausīšanāstika izmantota, lai kriminalizētu opozīciju, pastiprinot bailes sarežģītās sabiedriskāsorganizācijās un mēģinot sasaistīt opozīciju ar parastiem noziedzniekiem, un tas ļauj tairīkoties, neievērojot cilvēktiesības, un izveidot policejisku valsti. Šādas situācijas turpmākvar vest tikai pie sociālas vardarbības.

Tāpēc es uzskatu, ka Parlamentam un Eiropas Komisijai jāpievērš īpaša uzmanība situācijaiBulgārijā un jāmēģina ierobežot kaitējumu, ko valdības rīcība draud radīt.

Ernst Strasser (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Piebalga kungs! Es ļoti cieši sekoju šīmdebatēm un debatēm par Albāniju. Kas par atšķirību! Tajās debatēs tika pieliktas pūlessaglabāt pieklājīgu, draudzīgu toni, pārvarot partiju robežas. Šeit tiek izteikti apvainojumi,kas ir pilnīgi nepierādīti. Tur mērķis bija tuvināt divas galvenās partijas. Šeit vienas partijasmērķis ir iedzīt ķīli starp abām partijām. Tur bija vēlēšanās abām partijām sanākt kopā unstrādāt kopā tautas labklājības labā. Šeit nelaimīgā kārtā viss saistās ar vienu Parlamentadaļu, kas pauž priekšlaicīgu spriedumu par stāvokli.

Kāpēc jūs to darāt? Kāpēc mēs no jums neesam dzirdējuši nevienu faktu? Jūs lietojat tikaitādas frāzes kā, piemēram, „šķiet, ka ir tā …” vai „mums ir informācija no zināmiemavotiem...”, vai „mēs esam dzirdējuši, ka ...”. Ja jūs redzat situāciju tādā veidā, kāpēc jūsnevēršaties pie attiecīgajām komitejām Parlamentā? Kāpēc jūs neejat uz Drošības un


aizsardzības apakškomiteju? Kāpēc jūs neuzdodat jautājumus Komisijai? Jūs turpretīuzspiežat publiskas debates, jo jūs gribat, lai tās notiktu politisku iemeslu dēļ. Mēs esampret to. Mēs nesaprotam, kāpēc šīs debates notiek uz Bulgārijas valdības un tautas rēķina.Ja ir kaut kas apspriežams, es lūdzu jūs darīt to attiecīgajās komitejās.

Mums, pats par sevi ir saprotams, jābūt tiesiskumam, funkcionējošai tiesību sistēmai unpienācīgai parlamentārajai kontrolei, īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā šisinstruments, par ko visa atbildība gulstas uz parlamentu, kuru izveidojusi visu parlamentapartiju pārstāvju vadība. Es esmu pateicīgs Malmström kundzei, ka viņa pagājušajā nedēļāSofijā atzina, ka šī ir iekšēja lieta, un komisāram par skaidro konstatāciju, ka Bulgārijasvaldība ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus.

Hannes Swoboda (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz darba kārtību, tur augšābija kāds puisis, kas mūs filmēja, tostarp, kad mēs parakstījāmies.

Viņš saka, ka esot no Bulgārijas delegācijas. Es nezinu, kā tas iespējams, jo šķiet, ka visiBulgārijas delegāti ir šeit. Ir ļoti dīvaini, ka kāds ir ieradies plenārsēžu zālē un filmējis, kāmēs runājam un parakstāmies.

Varbūt dienesti var painteresēties, kas ir noticis, jo nav pieņemams, ka nepiederoši cilvēkišeit nāk un filmē, ko mēs darām.

Priekšsēdētājs . – Jā, Swoboda kungs, es interesēšos par šo, un nepieciešamības gadījumāmēs veiksim pasākumus.

Iliana Malinova Iotova (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Šīsdienas debates nav tikaipar plaši izplatīto slepeno noklausīšanos Bulgārijā. Tās ir arī par satraucošajām pilsoņutiesību samazināšanas tendencēm Eiropā.

Iekšpolitikas problēmas Bulgārijā ir attiecīgo kompetento ietāžu atbildība. Eiropas līmenīnav trūkumu Eiropas tiesību aktu saskaņošanā, un jums ir taisnība, komisār, problēmasslēpjas īstenošanā. Šā iemesla dēļ es jums jautāju, ko jūs darītu, lai nodrošinātu, ka Eiropastiesību akti netiek ļaunprātīgi izmantoti. Tāpēc arī mana atbilde jums, Strasser kungs, irtāda, ka mēs to nodevām Komisijai.

Bulgārijas skandāls ir radījis apdraudējumu hartai, Stokholmas programmai, Direktīvai Nr.9546 un daudziem dokumentiem par datu aizsardzību, jo Bulgārijā ārstu sarunu ierakstiir publicēti bez juridiska pamatojuma un bez juridiskas aizstāvības iespējām.

Slepenās noklausīšanās ierīču skaita dramatiskais pieaugums ir apgriezti proporcionālstiesiskajai efektivitātei. Joprojām saglabājas aizdomas, ka ar to palīdzību informācija tiksievākta un izmantota politiskiem mērķiem, kas ir sevišķi bīstami, jo nākamgad tuvojasvēlēšanas. Komisār, mēs rosinām Komisiju ierosināt iniciatīvu neatkarīgu iestāžu izveidei,lai kontrolētu noklausīšanās ierīces dalībvalstīs.

Šīs ierīces ir ļoti svarīgas, apkarojot korupciju un noziedzību, un tieši tāpēc mēs vēršamiespie jums, aicinot nodrošināt to tiesisku izmantošanu verifikācijas un sadarbības mehānismasakarā.

Stanimir Ilchev (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Īpašu noklausīšanās ierīčuizmantošanas eskalācija Bulgārijā ir fakts, kura dēļ sabiedrība ir tik uztraukta un nobažījusies.

Tieši Bulgārijas parlamentārās kontroles struktūra parādīja kritiskos atklājumus. Es lūdzuKomisiju iepazīties ar šiem atklājumiem. Ir arī citi svarīgi jautājumi. Vai Komisija dos signālu


tiem, kuri neapzinās, cik smalka ir šķirtne starp drošību un brīvību? Vai Komisija sodīscilvēkus, kas valsts rīkus izmanto partiju politiskās un pat savtīgās interesēs? Turklāt, cikkategoriski Komisija pārliecinās valsts parlamentu — tam nav obligāti jābūt Bulgārijasparlamentam — atrisināt jautājumu par tiesiskā regulējuma trūkumiem un atjaunot katruneatkarīgo kontroles struktūru, ko tas ir likvidējis?

Ir kļuvis skaidrs, ka slepeni savāktā informācija ir bijusi pieejama ne tikai specdienestiem,bet arī politiskajiem pārstāvjiem drošības dienestu hierarhijā, kā arī tas, ka informācijufiltrē tiešie datu vācēji, kas nav viņu darbs saskaņā ar tiesību dokumentiem, ka noklausīšanāsierīces bieži tiek izmantotas uz tehniska viltojuma pamata un, iespējams, bez nekādanolūka.

Diemžēl Bulgārijas specdienesti savas iesaistīšanās dēļ cīņā ar noziedzību ir ieguvušipamatrefleksu novērot visu, kas elpo un kustas. Nav brīnums, ka cienīti maģistrāti —ievērojiet, ne politiķi — apgalvo, ka vai nu sistēma ir nepilnīga, vai tiek īstenota tīša regresīvapolitika. Nepilnības būtu labojamas, un tieši par to mēs pašlaik cīnāmies. Tomēr, ja notiektīša gaita atpakaļ, es uzskatu, ka mums tam būtu jāpretojas un jāpasludina, ka Eiropaspolitiskās filozofijas būtība ir cilvēktiesības, brīvības un cilvēka dzīvības svētums.

Stokholmas programma nav vēl nodota aizmirstībai. Tā prasa, lai mēs pārvērstu Eiropupar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un mēs nedrīkstam ļaut, ka atsevišķas personas,partijas vai valdības velk kādu dalībvalsti atpakaļ uz represiju, netaisnīguma un neziņastumsības laikmetu.

Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tas, ko dzirdējām no Komisijas,apstiprina faktu, ka Bulgārijas likumdošana attiecībā uz noklausīšanās ierīču izmantošanuatbilst Eiropas tiesību aktiem. Mēs nevaram atšķirties, jo katrai dalībvalstij ir jāgarantēsaviem pilsoņiem pamattiesības un jāievēro juridiskās procedūras, ko Bulgārija arī dara.

Tad kas ir izprovocējis šīsdienas debates šajā Parlamentā? Atbilde ir vienkārša. Tuvojasvēlēšanu kampaņa Bulgārijā, un Bulgārijas opozīcija ir pārnesusi cīņu uz Eiropas Parlamentuacīmredzami neatkarīgi no tā, vai tas diskreditē Bulgāriju vai nediskreditē, un tās vienīgaisnolūks — gūt politiskas dividendes, kas, ticiet man, ir visaugstākajā mērā mazticamas.

Eiropas iestādēm droši vien ir grūti pārliecināties par Bulgārijas iepriekšējās trīspusējāskoalīcijas pārstāvju labajiem nodomiem, kuru valdīšanas laikā bija daudz korupcijaspiemēru, nevēlēšanās cīnīties ar noziedzību un pārliecības trūkums no Eiropas Savienībaspuses. Kolēģi deputāti, kuri ierosināja šīs debates, ir skaidri zaudējuši pacietību, gaidot uzKomisijas atbildēm, un gribēja, lai debates notiktu pirms starpposma ziņojuma par Bulgārijaspanākumiem attiecībā uz verifikācijas un sadarbības mehānismu.

Vēlos mazliet pajokot. Manus kolēģus deputātus acīmredzot iedvesmo cēlas patriotiskasieceres nodarīt tik lielu kaitējumu Bulgārijas valdībai, cik iespējams. Negods, ka šajā tukšajā,pustukšajā vai praktiski tukšajā zālē mēs, bulgāri, esam sagrābuši cits citu aiz rīkles. Mēsnevis strādājam kopā savu pilsoņu interešu labā, bet nodarbojamies ar tenkām,manipulācijām un mētājamies ar politiskiem apvainojumiem.

Bulgārijas pašreizējā valdība tiek pakļauta uzbrukumam no vecās kārtības pārstāvju,komunistiskā režīma atlieku puses, kuri saglabājušies varas struktūrās un nelikumīgi kļuvušibagāti pārejas periodā. Šīs apvienotās frontes mērķis ir ne tikai destabilizēt Bulgāriju unpārtraukt GERB cenšanos veidot taisnīgāku sabiedrību, bet arī diskreditēt mūsu valsti mūsuEiropas partneru acīs. Es atkārtoju: tas, kas šovakar šeit notiek, ir nožēlojami un apkaunojoši.


Tas skaidri norāda uz šo ekonomisko un politisko aprindu skaudību par valdībaspanākumiem bezkompromisa karā pret noziedzību un korupciju un par godīgo un atklātoveidu, kā tā īsteno politiku. Šajās dienās kolēģi deputāti no Bulgārijas opozīcijas stāvokliBulgārijā ir krāsojuši vistumšākajās krāsās, kādas vien iespējamas. Viņi runā par bailēm,policejisku valsti, represijām, badu, nabadzību, atpalicību, kā mēs tikko dzirdējām, un tājoprojām. Tiek aptraipīta Bulgārijas reputācija īslaicīgu politisku ieguvumu vārdā. Patiesībāir gluži pretēji.

Nenotiek pasūtījuma slepkavības vai cilvēku zagšanas, organizētajai noziedzībai ir dotssmags trieciens, un korupcijas kanāli, no kuriem vecā režīma pārstāvji guva ne tikaiekonomisku, bet arī politisku labumu, ir pārcirsti. Valsts ir stabila makroekonomikas līmenīun piedāvā investīcijām vienus no vislabākajiem nosacījumiem Eiropā. Valdība ir stabila,Bulgārijas parlamentā ir stabils vairākums, tajā valda atklātība, un tas ir cienījams un vērtīgsEiropas partneris.

Visbeidzot es vēlos vēlreiz atvainoties saviem kolēģiem EP deputātiem no citām dalībvalstīm,kas atrodas šeit, par to, ka diemžēl tiek šķiests viņu laiks šajās ļoti bulgāriskajāspriekšvēlēšanu debatēs.

Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Sakarā ar nelegālu pieslēgšanos telefonusarunām un to slepenu noklausīšanos situācija Bulgārijā ir ļoti nopietna. Vēl jo nopietnākir tas, ka šis nav vienīgais tāda veida gadījums Eiropas Savienībā.

Komisār, šādām debatēm būtu bijis jānotiek arī par kādu citu dalībvalsti, proti, Rumāniju.Rumānijā 2011. gadā mums ir situācija, kad privātu diskusiju slepena noklausīšanās tiekveikta bez jebkādām juridiskām pilnvarām, lai gan konstitūcija, valsts tiesību akti un EStiesiskais regulējums pilnībā aizliedz visu veidu iejaukšanos personas privātajā dzīvē bezstingra pamatojuma un tiesneša nepārprotamas atļaujas. Tiek nelegāli ierakstītas diskusijasstarp žurnālistiem, politiķiem, kā arī iekšējās diskusijas opozīcijas partiju sanāksmēs vaiprivātās sanāksmēs tiesu telpās. Pamattiesības uz privātās dzīves aizsardzību tiek sistemātiskiun atkārtoti pārkāptas. Nelegāla pieslēgšanās telefona sarunām ir kļuvusi par prokuroruizmantoto izmeklēšanas metodi. Slepenie dienesti pastāvīgi pārrauga valdības pašreizējopolitisko oponentu telefonu sarunas. Tā ir ļoti nopietna situācija, un es aicinu EiropasKomisiju steidzami iejaukties, lai saglabātu tiesiskumu un demokrātiju abās dalībvalstīs.

Vladimir Urutchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Atļaujietman atkārtot Eiropas Komisijas vērtējumu, ka pašreizējā Bulgārijas valdība rāda reāluapņēmību samazināt organizēto noziedzību. Diezin vai kāds noliegs, ka mūsu valstspirmoreiz ir guvusi reālus panākumus šajā virzienā. Tieši par to Bulgārijas vēlētāji balsoja2009. gadā.

Rezultāti tika sasniegti, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu izlēmīgajām darbībām, apkopojotvisas tiesiskās noziegumu atklāšanas metodes. Ir tikai dabiski, ka operāciju skaits — unlīdz ar to izmeklēto cilvēku skaits — palielinās, rezultātā dodot lielāku efektivitāti.

Taču nebūsim naivi. Organizētās noziedzības rīcībā ir daudz resursu, kas gūti nesodāmībasun bezdarbības gadu gaitā, lai varētu izsaukt nepieredzētu atbildes reakciju. Tie iriedarbinājuši mehānismus valdošās koalīcijas graušanai, lai to diskreditētu tieši tajā jomā,kurā tā ir visspēcīgākā.

Kampaņa tika uzsākta ar rūpīgi atlasītu un manipulētu telefonu sarunu ierakstu publicēšanu,nezināmām personām tos izplatot zibatmiņās. Plašsaziņas līdzekļi un politiķi sacenšas


savā starpā, komentējot šausmas, kas notiek Bulgārijā, biedējot pilsoņus ar to, cik daudzaspamatkonvencijas un deklarācijas ir apdraudētas.

Tie, kuri iesāka šo histēriju, tie, kuri ieguva un nelegāli izplatīja šo diskreditējošo informāciju,tagad berzē rokas ļaunā priekā. Viņi varbūt pat nebija iedomājušies, cik viegli šī ēsma tiksnorīta tā, ka pat tika nozagta jaudīga 4x4 automašīna, ar kuru tikai pārvadātas zibatmiņas.

Daži politiķi, kas ir šeit, ir pamanījušies izplatīt šo histēriju Eiropas Parlamentā, pasniedzotto kā slepenas noklausīšanās skandālu Bulgārijā. Bulgārijā tāda skandāla nav. Ir tikai labiorganizēts uzbrukums, lai diskreditētu valsts valdošo koalīciju un tās visievērojamākoscilvēkus. Opozīcijas partiju diskreditētie politiķi iesaistījās šajās darbībās, cerot gūtpanākumus nākamajā vēlēšanu kampaņā.

Vai drīkstu jautāt saviem kolēģiem deputātiem, vai viņi apzinās, kas ir ieguvējs, viņiem šādirīkojoties?

Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērsties pie komisāraA. Piebalga, jo šodien Bulgārijas valdošā partija ir uzstājusies ar lielu propagandu.Parlamentārā komisija, kuras vadībā ir valdošās partijas koalīcijas partneri Ataka nacionālisti,Bulgārijas parlamentam sniedza ziņojumu, apgalvojot, ka valdība filtrē telefonu sarununoklausīšanās gaitā iegūto informāciju, pirms to nodod tiesas iestādēm.

Ziņojumā konstatēts, ka valdība neaizsargā konfidenciālu informāciju par personu, kurupublicē plašsaziņas līdzekļos. Ziņojumā ir arī teikts — un es atkārtoju, ziņojumu sagatavojaBulgārijas parlaments —, ka Bulgārijā dzīvojošo cilvēku, kas ir arī Eiropas pilsoņi,pamattiesības tiek pārkāptas. Tādējādi tiek pārkāptas vairākas Eiropas direktīvas. Tas irPamattiesību hartas pārkāpums.

Es arī uzskatu, ka vienīgā iespēja Komisijai ir salīdzināt Bulgārijas tiesību aktu un tāīstenošanu ar prasībām, kas attiecas uz visiem Eiropas pilsoņiem. Šis nav partijaspropagandas vai partijas politiskās kampaņas jautājums. Tas ir jautājums par konkrētiemfaktiem, un mēs uzskatām, ka Komisija, būdama līgumu sargātāja, iepazīsies ar tiem undos savu atzinumu.

Nadezhda Neynsky (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es esmu viena nobeidzamajiem runātājiem šajās debatēs, es vēlos dot īsu kopsavilkumu. Šīsdienas debatesnav par īpašām noklausīšanās ierīcēm, tās nav arī debates par vai pret konkrētu ministru.Tās ir debates par Eiropas principiem un vērtībām, tāpēc ir tikai dabiski, ka tām jānotiekšajā Parlamentā. Tas tā ir tāpēc, ka šis ir jautājums par brīvību, par cilvēktiesībām, pardemokrātiskiem tiesību aktiem, par ko nav un nevar būt tikai vietēja rakstura debates.

Debates par cilvēktiesībām ir vienotās Eiropas filozofija, mērķis, kas iedvesmoja jaunāsdemokrātijas pēc Berlīnas mūra krišanas. Ja tās zaudē ticību, ka Eiropa balstās uz principiem,daudzi to pilsoņi nolems, ka ceļš uz Eiropu, kas ir bijis tik garš un smags, ir bijis veltīgs.

Šīsdienas debates ir par patiesību. Patiesība nevar būt labā vai kreisā spārna patiesība. Nevarbūt puspatiesības. Vienmēr patiesība ir tikai viena, un mēs mudinām Bulgārijas atbildīgāsiestādes nosaukt to iespējami drīz. Gribam to vai negribam, jo ilgāk tās atliek savu atbildi,jo vairāk viņi vairo augsni baumām un tādējādi kalpo tikai tiem, kuri apgalvo, ka cīnās arto.

Šīsdienas debates ir arī debates par atbildību — nevis bijušās vai nākamās, bet pašreizējāsvaldības atbildību. Demokrātiskām valdībām raksturīgais aspekts ir tas, ka tās vienmēr iratbildīgas savu vēlētāju priekšā neatkarīgi no tā, vai viņi bijuši to atbalstītāji vai oponenti.


Opozīcijas pielīdzināšana organizētai noziedzībai ir cita veida pārvaldības paņēmiens,kurai nav nekā kopīga ar demokrātiju.

Iliana Ivanova (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Pēc visa līdz šim dzirdētā vienīgais,ko varu teikt, ir tas, ka mēs diemžēl kārtējo reizi esam liecinieki nožēlojamai izrādei, komums sagatavojusi Bulgārijas opozīcija, lai iekšējās politiskās debates parādītu EiropasParlamentam.

Tie, kuri uzsāka šīs debates, sociālisti un liberāļi, kas astoņus gadus valdīja mūsu valstī,acīmredzot grib izmantot katru iespēju, lai publiski grautu Bulgārijas tēlu mūsu Eiropaspartneru priekšā. Šīsdienas strīds neatrisinās, kuram ir un kuram nav taisnība, bet atmiņāsaglabāsies mūsu debašu dzēlīgums, mūsu savstarpējie apvainojumi.

Es uzrunāju jūs, kolēģi, opozīcijas EP deputāti, ja jūs nevarat darboties kā konstruktīvspretspars pašreizējai Bulgārijas valdībai, ja jūs nevarat koncentrēties uz konstruktīviem,profesionāliem, saskaņotiem priekšlikumiem par to, kā uzlabot Bulgārijas pilsoņiemstandartus, vismaz nestājieties ceļā tiem, kas to var izdarīt.

Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es nebiju domājis uzstāties saskaņā arbrīvā mikrofona procedūru, bet man netika dotas tiesības izmantot zilo kartīti.

Es gribēju atbildēt Strasser kungam.

(BG) Pirmkārt, Strasser kungs, es vēlos teikt, ka nevaru piekrist, ka nav informācijas par to,kā ir izmantotas noklausīšanās ierīces.

Saskaņā ar Augstākās Kasāciju tiesas informāciju, 2010. gadā tika izdotas 15 946 atļaujaspar telefonu sarunu noklausīšanos, bet tikai 1 918 ieraksti tika izmantoti tiesā, kas kopumāir 12 %. Kā redzams, pārējie sarunu ieraksti nepārprotami tika izmantoti citiem nolūkiem.16 000 slepenu noklausīšanos ierīču nozīmē, ka pirms 2010. gada no 5 % līdz 10 %Bulgārijas pilsoņu sarunu tika tieši vai netieši noklausītas.

Es vēlētos jums jautāt, Strasser kungs, vai tas ir tas, ko jūs darījāt Austrijā? Vai jūs piekristu,ja jūsu iekšlietu ministrs un prokuratūra šādā veidā rīkotos Austrijā? Turklāt vai jūsneuzskatāt, ka šīs ir debates par brīvības un demokrātijas valsts principu Eiropas Savienībasdalībvalstī? Mans viedoklis ir, ka šie jautājumi ir šeit apspriežami, jo, acīmredzams, mumsnav spēka to izdarīt Bulgārijā.

Antonyia Parvanova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jautāt EiropasKomisijai, vai tai ir zināms fakts, ka pret Bulgāriju Strasbūras Cilvēktiesību tiesā ir pieņemti27 lēmumi par policijas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu?

Šodien mēs diskutējam par slepenas noklausīšanās ierīcēm, bet Pilsoņu iniciatīvu irnovērojusi arī Valsts nacionālās drošības aģentūra, un cilvēki ir bijuši spiesti atsaukt savusparakstus. Cilvēki, kas piedalījušies miermīlīgās demonstrācijās par ekonomikasjautājumiem, vēlāk ir tikuši izsaukti uz policiju un pratināti. Ir izdarīti publiski aresti, kasveikti ar īpašu bardzību.

Valdošās politiskās partijas deklarācijā apgalvots, ka opozīcija, gan labējā, gan kreisā, irsaistīta ar organizēto noziedzību un GERB ienaidnieki ir valsts ienaidnieki, jo politiskā unkriminālā opozīcija pašlaik ir viens un tas pats. Šis ir stils, ko izmantoja Mussolini, un tasmūs dara ļoti bažīgus.


Līdzīgā veidā vakar tika izdarīts spiediens uz manas politiskās partijas oficiālu tikšanos arGERB vadību, lai svītrotu mūsu jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, — rīcība, kuru esuzskatu par nedemokrātisku un nepieļaujamu.

Kādus pasākumus Komisija gatavojas veikt, lai atjaunotu cilvēktiesības manā valstī? Šīsdienasdebates nav par bulgāriem, kas ir opozīcijā pret bulgāriem, bet par bulgāriem, kas iestājaspar savas valsts un savu pilsoņu interesēm.

Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu runāt tieši ar jums.Manuprāt, žēl, ka jūs neizmantojat zilo kartīti, kad mēs visi vēlamies atdzīvinātparlamentārās debates. Tādējādi būtu ievērojami uzlabojusies šo debašu kvalitāte.

Ja jūs, priekšsēdētāja kungs, manī neklausāties, man nav jāturpina. Tas ir vienkārši veltīgi.Kāds šī Parlamenta deputāts mēdza to saukt par karaokes parlamentu, kurā mēģinājumidebatēt un uzlabot debašu kvalitāti tiek atstāti pilnīgi bez ievērības.

Evgeni Kirilov (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es tikai gribēju piebalsot tiem, kuri uzstāj,ka jūs šovakar izlikāties neredzam zilās kartītes. Tā kā visi mēģināja netieši norādīt, kanepiedalās pietiekami daudz kolēģu, es vēlos teikt, ka patiesībā ir pietiekami daudz cienījamukolēģu, kas klausās šīs debates.

Es tikai vēlos paust savu vilšanos par to, ko teica Strasser kungs. Tas patiešām nebija labas,demokrātiskas runas paraugs cilvēkam, kas ir no valsts, kuru mēs patiešām cienām kādemokrātisku valsti.

Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Šis patiešām ir samērā sarežģītsjautājums. Pamatojoties uz sniegto informāciju, ir skaidrs, ka problēma ir. Es noteiktipiekristu saviem kolēģiem, kuri iepriekš teica, ka šis nav tikai Bulgārijas jautājums. Tas irjautājums par noteiktām vērtībām, par Eiropas Savienības vērtībām, atzītām vērtībām, unmums visiem jārespektē katrs, kas piedalās debatēs šeit, šajā plenārsēžu zālē.

Eiropas Savienībā ir harta, ko sauc par Pamattiesību hartu. Gan Bulgārijai, gan Lietuvai,kuru es pats šeit pārstāvu, gan visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm tā jāievēro.Tajā skaidri ir definēts, ko mēs varam un ko nevaram darīt, un ko valdības var un ko nevardarīt. Taču pamatideja ir ievērot cilvēktiesības. Komisār, tāpēc man liekas, ka Komisijaspārstāvim patiešām vajadzētu ļoti cieši sekot šai lietai, jo pašreiz šajā zālē jūtamā spriedzetomēr ir pārmērīgi liela.

Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas unkungi! Ir skaidrs, ka būs debates, ja runa ir par Eiropas neatņemamām pamatvērtībām,piemēram, drošību un cilvēktiesībām, un ja smalkā robeža starp tām tiek paplašināta. Laicik paradoksāli tas šķistu, viens aspekts šovakar paustajās atšķirīgajās nostājās ir kopīgs,un tas ir bažas.

Eiropas Komisija pieprasīja Bulgārijas iestādēm sniegt informāciju, lai varētu pārbaudīt,vai slepenās noklausīšanās ierīces tiek izmantotas tiesiskā veidā. Mēs, EP liberāļu un sociālistudeputāti, vēlējāmies debates sakarā ar bažām par tiesiskumu. Mēs paudām savus uzskatus,lai atjaunotu pārliecību cilvēkiem, kuri mūs sūtījuši šurp, ka mēs modri sekojam ikvienamviņu tiesību pārkāpumam. Savos paziņojumos mani kolēģi deputāti no Eiropas Tautaspartijas ir pauduši bažas par sliktiem prakses gadījumiem un pārliecību, ka prakse tiksuzlabota.


Es ceru, ka šādā vienotā pieejā mēs spēsim izraisīt straujus procesus, kas atjaunosdemokrātijas normālu darbību.

Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmuliberāldemokrāts gan Eiropā, gan Itālijā. Taču dažreiz mūsu valstī mani partijas biedri kopāar mani tiek saukti par komunistiem tikai tāpēc, ka mēs esam opozīcijā pret pašreizējovaldību.

Šķiet, ka tas pats notiek ar mūsu kolēģiem Bulgārijā, kur liberāldemokrāti un sociālisti tieksaukti par noziedzniekiem vienkārši tāpēc, ka viņi pārstāv opozīcijas spēkus savā valstī.Mēs neatbalstām šo gājienu, jo, ja tas ir joks, tam patiešām jābūt tikai īsam jokam. Šādaveida izturēšanās galu galā var tiešām kļūt bīstama.

Turklāt pēc visa, kas noticis Ēģiptē un Tunisijā, vēl vakardienā Itālijas ārlietu ministrsviesojās Damaskā, Sīrijā un sauca to par „demokrātisku valsti, kas pilnībā apmierina savupilsoņu vajadzības pēc modernizācijas”.

Ja mūsu pārstāvji uzstājas ar tādām runām, mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu pienākumsir celt pret viņiem apsūdzību, un Komisijai tas cieši jāuzmana.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! šīs bija diezgan enerģiskasdebates, bet es vēlētos uzsvērt trīs punktus, kuri, manuprāt, ir visam pamatā.

Pievienošanās Eiropas Savienībai — un mana valsts to ir izdarījusi — nav viegls process,bet, kad valsts tiek pieņemta ES sastāvā, mēs tiešām uzskatām, ka šī dalībvalsts spēj garantētbūtiskas cilvēktiesības un arī īstenot ES tiesību aktus.

Šai konkrētajai jomai mums ir īpaši tiesību akti. Tā ir direktīva attiecībā uz personas datuapstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektroniskās komunikācijas nozarē.

Komisijai ir ļoti garš un, es teiktu, ļoti cienījams panākumu saraksts par īstenoto uzraudzību,kā ES tiesību aktu tiek īstenoti dalībvalstīs. Es ziņoju jums par to, ko mēs pašreiz sākam,un es uzskatu, ka jums būtu pilnībā jātic, ka Komisija rīkosies, ja ES tiesību normas tikspārkāptas. Ja tās netiks pārkāptas, rīcības nebūs.

Tādējādi Komisija pārrauga situāciju un, ja būs vajadzība, Komisija rīkosies, bet es uzskatu,ka mums nebūtu jāiet tālāk par tām struktūrām, kuras ir Kopienas tiesību sistēmā, unKomisija noteikti paliks Kopienas tiesību sistēmas ietvaros.

Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

20. Pasaules Bankas stratēģija enerģijas jomā (debates)

Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par Eva Joly Attīstībaskomitejas vārdā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, par Pasaules Bankasstratēģiju enerģijas jomā jaunattīstības valstīs (O-000020/2011 - B70012/2011).

Franziska Keller, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik 1,5 miljardiem cilvēku navpieejama elektrība, bet enerģijas pieejamība ir priekšnoteikums tās nabadzības izskaušanai,kurā šie cilvēki dzīvo. Tiesības uz enerģiju paredz, ka enerģijas apgāde nodrošina vispārējuun nodrošinātu piekļuvi, taisnīgu piekļuvi, kas samazina plaisu starp pilsētvidi un laukuvidi un kuru var atļauties. Valstij ir būtiski arī attīstīt ilgtspējīgu un drošu enerģijas apgādi,un visdrošākā un nodrošinātākā ir decentralizēta atjaunojamu energoresursu izmantošana.


Bet enerģijai jābūt ne tikai drošai un uzticamai, tās ražošanā jāņem vērā arī citi jautājumi,piemēram, klimata pārmaiņas, mežu izciršana, vides degradācija, cilvēku veselība unnabadzība, ko tā rada. Šīs problēmas nav atrisināmas ar fosilo kurināmo. Fosilais kurināmaispostoši ietekmē veselību, vidi un klimatu. Vienlaicīgi klimata krīze lielāku kaitējumu radatiem, kas dzīvo galējā nabadzībā. Fosilais kurināmais rada piesārņojumu, kas apdraud gancilvēka veselību, gan veselīgu vidi, un tas ir dārgs, tā cena palielinās līdz ar naftas un gāzeskrājumu samazināšanos. Fosilais kurināmais rada centralizētu, hierarhisku un neelastīguenergoresursu sadali.

Mūsu uzmanības centrā jābūt atjaunojamajiem enrgoresursu avotiem. Mums jāpalīdzjaunattīstības valstīm izvairīties no mūsu iestaigātās destruktīvās fosilā kurināmā takas.Tikai atjaunojamie energoresursi var atrisināt šīs problēmas. Atjaunojamā enerģija izmantoresursus, kas nekad nebeigsies un daudzās valstīs ir pārpilnībā: galvenokārt saule un vējš.Tos var izmantot vietēji ļoti mazā mērogā, kas nemaksā dārgi un kas burtiskā nozīmēpalielina cilvēkiem spēku. Decentralizēta enerģijas apgāde ir tautas rokās. Tā ir demokrātiska.Neskatoties uz to, Pasaules Banka joprojām iestājas par fosilo kurināmo savā enerģijasstratēģijā. Nesen palielinātie aizdevumi atjaunojamajiem energoresursiem un enerģijaspietiekamībai joprojām ir niecīgi un nevar nodrošināt acīmredzamās priekšrocības.

Tiek izdarīti ieguldījumi arī fosilajā kurināmā, izmantojot finanšu starpniekus, kurusPasaules Banka pārrauga nepietiekami. Par fosilo kurināmo tiek saņemtas nepilnīgas ziņas.Banka joprojām izdara nozīmīgus ieguldījumus ar oglēm darbināmās spēkstacijās, tādējādiuz daudziem turpmākajiem gadu desmitiem iesaistot jaunattīstības valstis energoresursos,kas balstās uz oglēm. Ne tāds izskatās apvērsums enerģijas jomā.

Pasaules Bankas politika enerģijas jomā cieš no pārredzamības trūkuma. Šī problēmarisināma, nosakot skaidras prasības, kas finanšu starpniekiem jāpilda, lai tie kvalificētosdaudzpusējai finansēšanai. 40 % Pasaules Bankas aizdevumu privātajam sektoram tiekpārskaitīti, izmantojot šos starpniekus, un liela daļa šo aizdevumu nonāk enerģētikasnozarē, sevišķi izrakteņu ieguves nozarē. Tomēr atšķirībā no tiešiem bankas projektuieguldījumiem šeit nav pieejama nekāda publiska informācija par individuāliemieguldījumiem apakšprojektos, tādējādi radot īpašas grūtības izsekot, kas galu galā notiekar finanšu starpnieku finansējumu.

Kad skatāmies, kāda veida enerģija tiek uzskatīta par tādu, kam ir zems oglekļa līmenis,mēs stratēģijā varam atrast lielas hiodroelektrostacijas. Šādas lielas hidroelektrostacijasiznīcina lielas dabas teritorijas un izdzen no mājām cilvēkus. Tā nav ilgtspējīga, un tā navcilvēku un sabiedrības interesēs. Arī oglekļa uztveršana un glabāšana nepadara akmeņoglespar enerģijas avotu ar zemu oglekļa līmeni. CO2 joprojām ir, un neviens nevar paredzēt,kas ar to notiks zem zemes. Mēs neviens nevaram teikt, ka tā noteikti tur paliks guļammierā nākamos tūkstoš gadus. Tā ir zīlēšana, nevis pētniecība, un nekādā ziņā tā navpolitikas veidošana.

Tas pats attiecas uz kodolenerģiju. Urāna ieguve rada lielus CO2 daudzumus, un neviensnezina, ko darīt ar atkritumiem, kurus mēs ražojam. Tas nav zems oglekļa līmenis, un tasnav ilgtspējīgi. Tieši tāpēc Zaļo/EFA grupa balsos pret rezolūciju, ja netiks aizstātsformulējums par zemo oglekļa līmeni.

Tomēr mēs rezolūcijā saskatām arī dažus labus punktus: piemēram, ir pievērsta uzmanībadecentralizētiem atjaunojamiem energoresursiem lauku teritorijās un maza mēroga vietējairažošanai, kā arī paustas bažas par dominējošo eksporta pārsvaru, liela mēroga spēkstacijāmun biodegvielu.


Visbeidzot mēs ļoti koncentrējamies arī uz aicinājumu veicināt tehnoloģijas pārnesi.Tehnoloģijas pārnesei nav daudz vajadzīgs, īpaši, ja intelektuālā īpašuma tiesības tikssaglabātas. Galvenajam mērķim jābūt radīt tādu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesībām,kura dotu iespēju piekļūt tehnoloģijai par pieejamām cenām. Tieši to mēs solījām sarunāspar klimatu, un mums būtu jātur savs solījums.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņāar Reglamenta 149. panta 8. punktu )

Hans-Peter Martin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es varu tikai apsveikt Keller kundzi parviņas teikto un analizēto. Jautājums tomēr ir šāds: šīs problēmas mums ir zināmas jaudivdesmit gadus. Keller kundze, tā kā jūs esat nodarbojusies ar šo jautājumu nopietnāknekā vairums no mums, vai ir kāds īpašs punkts, kas liek jums būt optimistei, ka tas, parko mēs pašreiz gatavojamies lemt, varētu reāli nodrošināt noteiktus panākumus, vai kaPasaules Banka pašlaik iet pareizajā virzienā?

Franziska Keller, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Patiešām, mēs esam sprieduši par šiemjautājumiem vairāk nekā divus gadu desmitus, un es patiešām ceru, ka Pasaules Bankamācīsies no šīm diskusijām, jo visi piekrīt, ka nākotne pieder atjaunojamajiemenergoresursiem.

Mēs esam bijuši liecinieki nelielām izmaiņām šajā stratēģijā. Piemēram, tā ir mazlietpavirzījusies atjaunojamo energoresursu virzienā, bet solis ir neliels un nav pietiekams.Joprojām pārāk liels ir fosilā kurināmā pārsvars, un attiecībā uz atjaunojamajiemenergoresursiem pārāk daudz uzmanības centrā ir liktas hidroelektrostacijas — un tās navatjaunojams energoresurss, nevienam tās nav ilgtspējīgas.

Tādēļ es ceru, ka Parlaments var dot stingru paziņojumu par to, kādu Eiropas enerģētikaspolitiku mēs vēlamies un kādā virzienā politikai, par kuru mēs iestājamies enerģijas jomāpasaulē, jādodas. Es ceru uz jūsu atbalstu, lai svītrotu vārdus par zemo oglekļa līmeni uniestātos par pareizu, ilgtspējīgu, atjaunojamu enerģiju.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es jūtu, ka arī mans paziņojumsbija ļoti stingrs. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka Pasaules Bankas stratēģija enerģijas jomā irvērtējama ļoti atzinīgi, jo Pasaules Bankai ir ļoti īpaša loma pasaulē, sevišķi attiecībā uzattīstības jautājumiem. Ne velti saka, ka viņi vada sabiedrisko domu un pieeju attīstībasstratēģijai. Mans uzskats ir, ka mums jārisina šis jautājums visā nopietnībā.

Vienlaicīgi mēs nedrīkstam aizmirst pāris aspektu, kas ir ļoti būtiski, apsverot savu atbildipar stratēģiju. Mājsaimniecību skaits, kurām nav pieejams nekāds enerģijas veids, joprojāmir ievērojams. Ir taisnība, ka, lai gan mēs esam diskutējuši par šo jautājumu vairāk nekā20 gadus, būtiski ieguldījumi enerģētikas nozarē vai energopakalpojumu sniegšanā navbijuši pieejami simtiem miljoniem cilvēku, īpaši Subsahāras Āfrikā. Tāpēc es uzskatu, kamums jāapzinās problēmas mērogs.

Otrs punkts, kas mums jāņem vērā, ir izaugsme. Katra valsts, kas ir nostājusies uz attīstībasceļa, pieprasa milzīgu izaugsmi. Mums uz pieprasījumu jāreaģē ar piedāvājumu. Ir būtiskapapildu problēma, ko rada lielais apjoms.

Trešais punkts — un šeit es pilnībā piekrītu Keller kundzei — ir ilgtspēja un prognoze. Vissenerģētikas nozarē notiekošais ir apsverams, nemot vērā sekas, kas ietekmē klimatapārmaiņas. Mēs zinām, ka pašlaik enerģētikas nozare ir vislielākais siltumnīcefekta gāzucēlonis. Papildus tam mums jāskatās arī uz fosilā kurināmā cenu, jo mēs nedrīkstam aizmirst,


ka fosilā kurināmā cenu problēma mums vēl stāv priekšā. Es paredzu, ka ar to mēssaskarsimies agrāk vai vēlāk, bet tā noteikti ir stratēģijas prognozes sastāvdaļa.

Attiecībā uz ievirzi es gaidītu, ka Parlaments ņem vērā Zaļo grāmatu par ES attīstībaspolitiku, kurā mēs padarām atjaunojamo energoresursu pieejamību jaunattīstības valstīspar vienu no jaunās ES attīstības politikas centrālajiem pīlāriem. Ja mēs neveiksim šo pirmosoli, mēs nevarēsim cerēt tik viegli pārliecināt Pasaules Banku un pārējos, ka mums jāpievēršgalvenā uzmanība ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā. Es uzskatu, ka mums ir pa spēkamapgūt investīciju apjomu atjaunojamajā enerģijā. Mums tikai vajadzīga drosme. Ir taisnība,ka tam šodien vajadzīgi lieli finanšu līdzekļi, bet katra stratēģija enerģijas jomā prasa diezgandaudz ieguldījumu. Tādēļ, redzot cenu prognozes, es vienmēr uzsveru, ka atjaunojamāenerģija noteikti ir viens no faktoriem, kam jābūt ikvienas enerģijas politikas centrā visāspasaules vietās.

Mūsu zināšanas par atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām pašreiz ir laba garantija tam,ka mēs faktiski varam nodrošinār pārmaiņas attiecīgajās valstīs. Es uzskatu arī, ka ir daudzneizmantota potenciāla. Es zinu, piemēram, ka hidroenerģija ir diezgan problemātisksenerģijas avots no visiem viedokļiem, bet, ja vides ilgtspējas analīze tiek veikta, es uzskatu,ka lielākajai daļai valstu ir fantastiski neizmantoti hidroenerģijas krājumi, kas dod papilduargumentus tam, ka, piemēram, Inga dambja mērogi ir milzīgi.

Sākumā mums jāvada ar piemēru. Ja ES to spēj un jūs apspriežat ziņojumu par ES attīstībaspolitikas Zaļo grāmatu, Parlamentam būtu stingri jāatbalsta ES attīstības politikas virzībašajā virzienā. Mums būs labāki argumenti, lai pārliecinātu Pasaules Banku faktiski sekotšai virzībai un vairāk koncentrēties uz ieguldījumiem ar akmeņoglēm kurināmā spēkstacijā.Pasaules Banka ir noteikusi sešus kritērijus kā vispārējas pamatnostādnes turpmākajāminvestīcijām akmeņoglēs. Pasaules Banka Bob Zoellick vadībā ārkārtīgi aktīvi piedalās debatēs,tāpēc šķiet, ka Pasaules Banka ir vērtība, nevis kaut kas tāds, no kā mums būtu jābaidās.Tā ir mūsu sabiedrotais, bet mums reāli jānodrošina Eiropas vadība šajā jautājumā unenerģētikas nozarē jaunattīstības pasaulē.

Es vēlos pievērsties EIB jautājumam, jo tas tika uzdots. Kotonū nolīgums ir tiesiskais pamatsEIB darbībai ĀKK valstīs, kuras apjoms ir EUR 3,1 miljardi. Galvenais instruments šajākontekstā ir ĀKK ieguldījumu mehānisms. Šis mehānisms finansē infrastruktūru unklimatam draudzīgus enerģijas projektus. Attiecībā uz enerģētikas nozari nav nevienaprojekta fosilā kurināmā jomā. Vispārējā politika ir ļoti skaidra — finansēt klimatamdraudzīgus enerģijas projektus, kas izmanto vēja, ūdens un saules enerģiju.

Sakarā ar vidusposma pārskatu par EIB ārējā aizdevuma pilnvaru, kas aptverpirmspievienošanās valstis, kaimiņvalstis un partnervalstis, Āziju, Latīņameriku unDienvidāfriku, Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu laikposmā no 2011. līdz 2013. gadampiešķirt papildu pilnvaras par EUR 2 miljardiem, lai atbalstītu EIB finanšu operācijas klimatapārmaiņu ietekmes mazināšanas un pielāgošanas jomā visos reģionos. Priekšlikumāuzsvērts, ka pašas EIB noteikumos un procedūrās iekļaujami tādi noteikumi, kas nodrošina,ka saskaņā ar šīm pilnvarām tiek atbalstīti tikai ekonomikā, finansēs, vidē un sociālā jomāilgtspējīgi projekti.

Es uzskatu, ka ES ir jau veikusi dažus pasākumus pareizajā virzienā, bet mēs faktiski varētuizdarīt vairāk, lai atrastos vadošajā vietā pasaulē, tostarp, pievēršoties Pasaules Bankasstratēģijai enerģijas jomā.


Alf Svensson, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, ko pašreiz izskata,ir ļoti aktuāls un svarīgs, proti, tas ir jautājums par aizdevumu pakāpenisku izbeigšanufosilā kurināmā projektiem. Es uzskatu, ka mums jābūt drosmei pateikt tieši to, ko komisārsA. Piebalgs teica, proti, ka Pasaules Bankai ir ļoti pārdomāta enerģijas stratēģija. Mēs varamrunāt pat par stimuliem šajā ziņā un par to, ka tas acīmredzami ir pozitīvi. Protams, tasnav jautājums tikai par pakāpenisku beigšanu, bet arī, kā tika teikts, par pakāpeniskusākšanu.

Tā kā esmu diezgan neatlaidīgs, es gribu atkārtot, ka šeit ES ir iespējas izdarīt īpašusieguldījumus, lai palīdzētu cilvēkiem jaunattīstības valstīs Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā.Es ceru, ka komisārs dzirdēja mani iepriekšējā reizē, kad runāju par malkas pavardiem, kaspašlaik atrodami mitekļos un parastās mājās un indē cilvēkus. Divi miljoni cilvēku pāragrimirst gāzu dēļ, kas atrodamas parastās mājvietās.

Šajā sakarībā līdzīgi Amerikas Savienotajām Valstīm un daudzām Eiropas valstīm mēsvarētu investēt vienkāršos saules enerģijas pavardos, kas samazina gāzi vismaz par 95 %.Tad tajos vairs nevajadzētu lietot kūtsmēslus, kas, kā zināms, vajadzīgi lauksaimniecībaskultūru audzēšanai, un viņiem vairs nebūtu jāizmanto akmeņogles apkurei. Nebūtu vairsjāizcērt arī meži, kas absolūti nav izcērtami.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ir iespējas izdarīt kaut ko taustāmu. Bieži, runājot par alternatīvāsenerģijas avotiem, mēs ārišķīgi runājam par vēja un saules enerģiju, un, protams, mumstas jādara. Taču trūkst reālu rezultātu, neskatoties uz to, ka iespējas ir. Neļaujiet ES paliktiepakaļ šajos jautājumos, bet ļaujiet tai iesaistīties konkrētu veidu izstrādē, kā aizstāt fosilokurināmo, kuru vairs nevēlas ne rūpnieciski attīstītas valstis, ne jaunattīstības valstis.

Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Pirmkārt, esvēlos pateikties Keller kundzei par viņas lielisko darbu šajā ziņojumā. Patiešām, katrs, kasstrādāja pie šī ziņojuma redzēja, cik nereāla ir Pasaules Bankas stratēģija vairākos aspektos.Kā teica Keller kundze, tā finansē neizdevīgus liela apjoma projektus, piemēram,hidroelektrostacijas un daudzus citus projektus.

Ir taisnība, ka finansējums atjaunojamo energoresursu avotiem ir palielinājies par 300 %.Taču vienlaicīgi finansējums fosilā kurināmā projektiem ir pieaudzis par 430 %.

Pasaules Banka — un, manuprāt, tas ir skandāls — nav ņēmusi vērā savu finansēto projektuietekmi uz vidi. Vienlaicīgi tā joprojām, pat šodien, diskutē par iespēju sākt finansētpalmeļļas plantāciju programmas. Tai nav nekādas cieņas pret principu par vietējoiedzīvotāju brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu finansētajiem projektiem, tā nav arīiekļāvusi (un tai būtu tas jādara) savu finansēto projektu pilna cikla analīzi.

Es patiesi ceru, ka šis ziņojums savā galīgajā redakcijā pēc balsošanas būs stingrs vēstījumspar vides reformām, kas Pasaules Bankai jāīsteno iekšēji.

Charles Goerens , ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar pilnvarojumanosacījumiem no Pasaules Bankas tiek prasīts dot ieguldījumu nabadzības izskaušanājaunattīstības valstīs. Visiem Pasaules Bankas finansētajiem projektiem ir jābūt ar šādumērķi. Pat finansējot kādu komerciālu projektu, lai ieguldītu būtiskos sociālos pakalpojumos— veselībā, izglītībā, ūdens pieejamībā —, šī prasība jāievēro. Ja Pasaules Banka padaranabadzības apkarošanu par prioritāti, mēs varam būt apmierināti, ka tā pilda pienākumus,ko mēs tai noteicām.


Jautājums, uz ko jāatbild mutiski, par kuru mēs debatējam, pauž ļoti nopietnus iebildumuspar naftas vai akmeņogļu izmantošanas projektiem. Es gribētu izteikt vairākas piezīmes.

Pirmkārt, Pasaules Bankas finansēto projektu darba uzdevumā jāietver novērtēšanas kritēriji,kas piemērojami jau pašā sākumā. Ir jābūt skaidrībai, kas jānovērtē, un tātad vērtēšanaskritērijiem jābūt integrētiem visā projekta darbības laikposmā.

Otrkārt, politiskajā dialogā starp Pasaules Banku un tās partneri jāapsver politikas unekonomikas pārvaldība gan attiecīgajā valstī, gan attiecībā uz aizdevēju.

Treškārt, ja iespējams veicināt atjaunojamos energoresursus un ja izmaksas ir attaisnojamas,mums jādod priekšroka šim enerģijas ražošanas veidam.

Ceturtkārt, un šeit man jāpateicas komisāram A. Piebalgam par to, ka viņš savā atbildēKeller kundzei jau pievērsās jautājumam, kas man rada bažas, Eiropas Investīciju banka jauņem vērā visus šos faktorus.

Man atliek tikai cerēt, ka Pasaules Banka sekos to paraugam, kuri jau ir pieņēmuši šīsprioritātes, tostarp arī Eiropas Investīciju banka. Tā kā Eiropas Savienības 27 dalībvalstisir arī Pasaules Bankas dalībnieces, mēs nevaram apgalvot, ka mums nav pilnīgi nekādasietekmes uz tās politiku.

Es uzskatu, ka būtu vērts apspriest spēku apvienošanu Pasaules Bankas iekšienē, lai atrisinātujautājumus, kurus izvirzīja Keller kundze. Es gribētu apsveikt Keller kundzi par viņas lieliskodarbu.

Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pirms es turpinu, arīes vēlos izteikt uzslavu par darbu, ko paveikusi mana kolēģe deputāte, un teikt, ka es pilnībāatbalstu jautājumus, kas šeit tika minēti.

Es tagad gatavojos darīt kaut ko tādu, ko neesmu iepriekš darījusi, bet ko ir vērts darīt.Mums ir dokumenti, kuros ietverti dažādi pieņēmumi, kuri reti tiek apspriesti. Šķita, kapar tiem nav vērts diskutēt. Mums ir jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, un mums irrezolūcija, kas noteic mums dažādas lietas, tostarp, ka lauku tradicionālās elektrifikācijasprogrammas, ko finansēja Pasaules Banka, globālā mērogā nav bijušas veiksmīgas, pildotuzdevumu aizsniegt visnabadzīgākās lauku teritorijas.

Mēs atklājam arī, ka 2011. gada vidū, šķiet, būs iespējami grozījumi Pasaules Bankasenerģijas stratēģijā, bet mēs arī zinām, ka tieši enerģētikas nozarē mēs varam apkarotnabadzību ļoti konkrētā veidā un palīdzēt cilvēkiem izrauties no nabadzības. Tāpēc mēsaicinām Pasaules Banku pieņemt attīstības pieeju, kas var maksimāli palielināt ieguvumustrūcīgajiem, vienlaicīgi ļaujot mums cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Mēs arī esam jau norādījuši, ka aizņēmumi, kas paredzēti fosilajam kurināmajam, PasaulesBankas vispārējā energoresursu portfelī joprojām ieņem dominējošo vietu un ka mumsšis pārsvars ir jāizbeidz. Mums ir arī solījums, ka šis pārsvars izzudīs līdz 2015. gadam unka pakāpeniski tiks samazināts finansējums projektiem, kas balstās uz fosilo kurināmo.

Visbeidzot mums ir vairāki paziņojumi konkrēti attiecībā uz to, ka Pasaules Bankai jāpiešķirprioritāte vietējās enerģijas pieejamībai nelielos apjomos. Ir ļoti daudz citu dokumentu,kas ņem vērā klimata pārmaiņas.

Līdz ar to es vēlos izlabot to, kas tika teikts un par ko es parakstos. Es izlabošu visuspaziņojumus, kurus esam devuši, un atstāšu tikai divus beidzamos jautājumus, jo nav vērtsturpināt nodarboties tikai ar nodomu paziņošanu.


Pirmais jautājums ir šāds: kāpēc mēs nevaram izdarīt šādu būtisku secinājumu? Kāpēc mēsjoprojām pieļaujam, ka mūziku pasūta tie, kas maksā? Kāpēc Pasaules Bankai joprojām iratbildība par pasaules stratēģiju enerģijas jomā? Kad mēs beidzot nolemsim, ka pasaulesstratēģijai enerģijas jomā ir jābūt pasaules mēroga koordinēšanas objektam, kam vietaApvienoto Nāciju Organizācijā?

Otrs jautājums, ko es atstāšu jums — es atvainojos par laika limita pārkāpšanu — ir šāds:kad mēs pārstāsim uzspiest citiem pasaulē attīstības modeli, vai tas būtu pirmās vai otrāspaaudzes modelis, tas ir, jauns vai lietots, it kā tas būtu attīstības modelis, kas jāpiemēroikvienam?

Iedomībai arī ir robežas. Mums jābūt demokrātiskākiem.

Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gadsimta 70. gados un80. gadu sākumā Pasaules Bankas aklība pret vides jautājumiem bija svarīgs diskusijutemats. Toreiz tika teiktas tādas pašas runas, kādas tiek teiktas šodien, šeit, kopā ar dažiemPasaules Bankas solījumiem. Tika veikti pasākumi, lai reformētu Pasaules Banku, bet kopštā laika ir pagājuši desmitiem gadu. Daudzu dažādu iemeslu dēļ es nesen apmeklēju vairākasvalstis, par kurām parasti runā kā par jaunattīstības valstīm. Situācija bija nepieņemama.Kas ir noticis ar visiem projektiem? Kur tropos ir saules spēkstacijas? Kur Amazonē vaiVjetnamā ir ilgtspējīgie meži? Kur Kenijā ir saules bateriju paneļi un vēja turbīnas?

Nekur nav absolūti nekā. Vienīgais, kas noticis, ir tas, ka ir precīzi nokopēta Eiropaspašvaldību sistēma. Cilvēki pārvalda paši, un viņi ir rīkojušies dažu lielo ieinteresēto pušuinteresēs, bet viņi nav panākuši attīstību. Un tad mēs esam pārsteigti, ka jaunattīstībasvalstu pilsoņi izmisumā teic: „Es vairs negribu dzīvot Karību salās. Es gribu pārcelties uzASV un nokļūt ES caur Martinīku”. Mēs esam pārsteigti, kad cilvēki Magriba valstīs visigrib pārcelties uz šejieni. Šo debašu liekulība ir pilnīgi neticama. Mums jāsaprot, kamiljoniem cilvēku noskaņojums ir radikalizējies. Viņi vienkārši ir pateikuši: „Mums pietiek!”

Katram, kas ir redzējis Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, būs jāatzīst, ka tā būtuvarējis nenotikt. Mums būtu bijis jārunā daudz skaļāk. Mums daudz skaidrāk būtu bijisjāaicina Pasaules Banka rīkoties tā, kā nepieciešams. Kāpēc mums ir visas šīs komitejas —Attīstības komiteja, ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja un tā tālāk — ja viss,ko tās var radīt, ir mazs saņurcīts papīra gabaliņš, kurā daļa secinājumu ir no debatēm, kasnotika pagājušā gadsimta 70. gados? Tas viss mulsina.

Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums nav neviens jāpārliecina parenerģētikas svarīgo nozīmi jaunattīstības valstīs. Es esmu daudzkārt redzējis pārsteigumucilvēku sejās, kad viņi uzzina, cik maksā elektroenerģija Āfrikā. Varbūt patiess ir arīapgalvojums, ka mums neviens nav jāpārliecina, ka Pasaules Bankai ne tuvu nav nebūtiskanozīme attiecībā uz enerģētikas jautājumiem jaunattīstības valstīs.

Mana politiskā grupa, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, iesniedza vairākusmūsu pašreiz apspriestās rezolūcijas grozījumus, par kuriem ir jābalso atsevišķi. Mumsšķiet, ka dažās rezolūcijas daļās Pasaules Banka tiek pārāk kritizēta. Piemēram, es nedomāju,ka mēs varam pievērst Pasaules Bankas uzmanību faktam, ka tā uzskata dažus enerģijasveidus par tīriem, ja patiesībā tie būtu jāuzskata par videi kaitīgiem vai nevēlamiem.Piemēram, kodolenerģija tiek plaši izmantota ES dalībvalstīs, un arvien vairāk Eiropasvalstu, kuras ir atkarīgas no oglēm un gāzes, tiek zināmā mērā negatīvi ietekmētas, jo tāmir jāierobežo savas emisijas, kas rada izmaksas, kuru sadalījums atsevišķu dalībvalstu starpāir ļoti nevienlīdzīgs. Tādēļ mums ir jāievēro piesardzība, runājot ar ārējām struktūrām par


to, kādi enerģētikas veidi ir jāattīsta. Tomēr es patiešām piekrītu domai, ka ir vērts īpašiatbalstīt vietējos projektus, kas aptver nelielas teritorijas, ka ir vērts atbalstīt zemu emisijuprojektus un ka ir vērts atbalstīt idejas attiecībā uz dažādotiem enerģijas veidiem unenerģētiskās atkarības novēršanu.

Mēs vēlētos, lai Pasaules Banka ieguldītu atjaunojamajā enerģijā un palielinātā enerģētikasefektivitātē, bet mums vienmēr jāpatur prātā pamatmērķis jeb, citiem vārdiem sakot, tas,kā piekļuve enerģijai, domājams, palīdzēs cilvēkiem izkļūt no nabadzības. Mēs vēlamiesnomedīt vairākus zaķus ar vienu šāvienu, proti, radīt nosacījumus attīstībai, ierobežotemisijas un ņemt vērā sociālos un vides aspektus jaunos enerģētikas projektos. Šie ir vērienīgiuzdevumi, un es ceru, ka Pasaules Banka no tiem nebaidās. Vienlaikus es apzinos, kakomisārs A. Piebalgs liek lielu uzsvaru uz enerģētikas projektu attīstību jaunattīstībasvalstīs, un es varu apstiprināt, ka tas ir izskatīts Zaļajā grāmatā un ka Eiropas Parlamentamir jāatbalsta šī stratēģija.

Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik pasaulē 1,4 miljardiemcilvēku nav pieejama elektroenerģija, 85 % no šiem cilvēkiem dzīvo lauku teritorijās.Tūkstošgades attīstības mērķi par nabadzības izskaušanu līdz 2015. gadam netiks sasniegti,jo nav būtisku panākumu jautājumā par piekļuves nodrošināšanu enerģijai. Šā mērķasasniegšana līdz 2015. gadam nozīmē, ka 395 miljoniem cilvēku kļūs pieejamaelektroenerģija un 1 miljardam cilvēku kļūs pieejamas higiēniskas ēdiena pagatavošanasiespējas. Visiem šiem pasākumiem laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam būs vajadzīgiikgadēji ieguldījumi aptuveni USD 40 miljardu apmērā, kas veido līdz 0,6 % no pasaulesIKP.

Vispārēja elektroenerģijas pieejamība ir viens no visnozīmīgākajiem mērķiem, ko irnoteikušas jaunattīstības valstu valdības. Konstatētie elektrifikāciju kavējošie šķēršļi irelektroapgādes augstās izmaksas lauku teritoriju un piepilsētas teritoriju mājās, nodokļustimulu un finanšu stimulu trūkums, elektrifikācijas projektu izstrādes un īstenošanasnepietiekama jauda vienlaikus ar ierobežotām elektroenerģijas ražošanas spējām.

Lauku reģioni ir īpašs jautājums, runājot par prasībām attiecībā uz enerģētiku. Laukureģionos ir jānodrošina ne tikai nepieciešamā enerģija, bet arī tās ražošanas faktiskaisprocess, kas arī rada darbavietas un atbalsta ekonomikas un sociālo attīstību.

2011. gada 11. februārī Pasaules Bankas ziņojums atklāja, ka vietējā enerģijas ražošana noatjaunojamajiem energoresursu avotiem ar zemām ražošanas izmaksām ilgtermiņā irdzīvotspējīgāks ekonomisks risinājums. Tam var būt galvenā nozīme Indijas enerģētikasdrošības palielināšanā, lai tādējādi varētu samazināt enerģijas importu un naftas cenusvārstību ietekmi. Tādēļ Pasaules Banka varētu darboties kā jaunattīstības valstu partneris.Es uzskatu, ka Pasaules Bankai ir jāatbalsta projekti, kas veicina enerģētikas efektivitāti unvietējās enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursu avotus, kā arī plašusprojektus, kas ietver elektrifikāciju un starpsavienojumu izveidi dažādu valstu starpā.

Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateiktiesreferentei par šī ļoti nozīmīgā jautājuma savlaicīgu ierosināšanu. Energoresursunepietiekamība vēl arvien ir milzīga problēma, un ar to saistīti jautājumi neļauj pasaulesnabadzīgāko reģionu iedzīvotājiem uzlabot savu dzīves kvalitāti, gūt iespēju nopelnītiztikas līdzekļus un kopumā sekmēt izaugsmes un produktivitātes palielināšanos. Tas irviens no galvenajiem faktoriem, kas kavē vispārēju sociālo un ekonomikas attīstību untraucē šiem reģioniem izkļūt no nabadzības.


Kā referente minēja, statistikas dati ir satraucoši - aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku navpieejama elektroenerģija, un vairāk nekā 2,5 miljardi cilvēku vēl arvien izmanto tradicionālokurināmo, kas iegūts no biomasas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, divimiljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu priekšlaicīgi mirst no elpošanas ceļu slimībām šīkurināmā izmantošanas dēļ.

Līdz šim Pasaules Bankas iepriekšējā enerģētikas stratēģija nav devusi jūtamus rezultātus.Turklāt atbalsts fosilā kurināmā izmantošanai vēl arvien saglabājas lielāks nekāatjaunojamajiem vai tīrajiem enerģijas avotiem. Līdz šim termoelektrocentrālēm, ko darbinaar akmeņoglēm, ir nodrošināti nozīmīgi ieguldījumi, un tas turpina vairot šo nabadzīgovalstu atkarību no fosilā kurināmā, kas ļoti piesārņo vidi.

Pozitīvs un atzinīgi vērtējams stimuls ir G20 valstu vadītāju pieņemtais nolīgums par to,lai samazinātu atbalstu un finansējumu fosilā kurināmā projektiem, kuriem, sākot ar2015. gadu, finansējuma saņemšana ir jāpārtrauc. Jaunajai stratēģijai ir arī pamatīgi jāizvērtēfinansēšanas uzraudzības un kontroles jautājums, lai tādējādi šī palīdzība tiktu izmantotatiem enerģētikas projektiem, kas varētu ilgtermiņā dot labumu un patiesi sekmēt šo reģionuattīstību un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es īpaši gribētu pateikties Piebalga kungam.Viņš kā bijušais enerģētikas komisārs, protams, zina visu par mūsu stratēģiju. Es uzskatu,ka daudz ir jāpaveic attīstības sadarbības jomā, jo īpaši attiecībā uz tehnisko palīdzību.Eiropai ir ne vien jāveic maksājumi Pasaules Bankai, tai ir arī jārīkojas. Eiropai un Eiropasiestādēm ir jāieņem svarīgāka vieta Pasaules Bankā, un galvenais izaicinājums būsnodrošināt, lai ģimenes uzņēmumus var atbalstīt, izmantojot attīstības palīdzību, lai varstimulēt mazos un vidējos enerģijas ražošanas uzņēmumus, jo daudzi mazie uzņēmumikopā var panākt apjomradītus ietaupījumus un gūt atbilstīgu peļņu no ieguldījumiem.

Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, protams, ir enerģijas uzglabāšana. Tam būs galvenānozīme attīstības sadarbībā.

Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, var teikt, ka tos no mums, kuri šajāvakara stundā vēl arvien ir šeit, iespējams, ir uzlādējis kāds atjaunojamās enerģijas veids,varbūt saules enerģija vai varbūt pat dievišķs spēks oreola veidā virs mūsu galvām.

Katrā gadījumā diskusijas ir bijušas ļoti daudzveidīgas, un tas nav pārsteigums, jo šis vienmērir strīdīgs jautājums. Bet es domāju, ka komisārs jautājumā par to, kurp mēs virzāmies unkas turpmāk jādara, pareizi norādīja uz līdzsvaru, iespējams, labāk, nekā lielākā daļa nomums. Es domāju, ka daži jautājumi ir jāformulē precīzāk. Vai tās būtu jaunattīstības valstis,vai attīstītās valstis, ja tām ir fosilā kurināmā — ogļu — vai kodolenerģijas resursi, tās plānotos izmantot. Jautājums ir šāds: vai mēs to finansējam vai nē? Acīmredzami Eiropā, ņemotvērā Kankūnu, Kioto utt., mēs vēlamies virzīt atjaunojamās enerģijas darba kārtību, un tasir pilnīgi pareizi. Bet es domāju, ka Martin kungam vienā ziņā ir taisnība, ka, lai to veiktu,mums ir jārunā skaļākā balsī un jāuzstāj, lai Pasaules Banka veicina un finansē atjaunojamāsenerģijas projektus lielākā skaitā, nekā tas varbūt ir pašreiz.

Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu debatēm tas ir ļotisvarīgi, pat ja tās notiek vēlu vakarā, jo es domāju, ka Pasaules Bankas enerģētikas stratēģijair izdevība. Tā ir īsta izdevība reaģēt uz problēmām enerģētikas jomā.

Ņemot vērā arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras pausto viedokli par energoresursunepietiekamību, par atjaunojamo enerģiju, tā noteikti ir milzīga problēma, bet PasaulesBanka un mūsu vadošā nozīme šajā jautājumā var panākt vajadzīgās izmaiņas. Atskatoties


uz Eiropas Savienības vēsturi pirms pāris gadiem, toreiz šķita neiespējami sasniegt mūsumērķi atjaunojamās enerģijas jomā, kaut arī tas bija diezgan pieticīgs mērķis par18 %, jaes pareizi atceros. Tagad šķiet, ka mēs darbojamies saskaņā ar grafiku.

Tomēr dažreiz ir jāsaņem drosme un jāprognozē reālās problēmas. Pasaules Bankanodrošina, ka viss process ir ļoti atklāts. Vašingtonā notiks Pasaules Bankas enerģētikasnedēļa. Mēs varam dot arī savu ieguldījumu Pasaules Bankai, kas ir ļoti atvērta jaunāmidejām. Ja mēs būsim drosmīgi, tas dos pat vēl lielāku drosmi Pasaules Bankai. Tādēļ irsvarīgi, lai mēs ar atklātu sirdi sniegtu šīs vērienīgās idejas Pasaules Bankai. Pretējā gadījumādaudzi cilvēki varētu mēģināt apiet šīs problēmas.

Jautājums noteikti ir par to, ar ko sākt. Es gribētu teikt, ka piekļuve enerģijai joprojām irjautājums, kam mums jāpievēršas, jo piekļuve enerģijai nozīmē arī ilgtspējīgu un efektīvuenerģētiku. Jaunākās tendences tajās valstīs, ar kurām mēs strādājam, atklāj lieluurbanizāciju, tādējādi savā ziņā tas ir mainījis kopējās enerģētikas problēmas modeli. Tasnozīmē ne vien decentralizētu ražošanu, bet arī aglomerācijas zonas, tādēļ izklausās dīvaini,bet arī enerģētikas efektivitātei ir jābūt šīs stratēģijas sastāvdaļai.

Vissvarīgākais ir tas, ka mums ir jākļūst stiprākiem. Mums ir enerģētikas mehānismi:EUR 200 miljoni. Enerģētikā nevar paveikt ļoti daudz ar EUR 200 miljoniem. Mumsjāparedz ilgtermiņa finansējums, jo es uzskatu, ka Eiropas zīmolam ir jābūt atjaunojamajaienerģijai. Izmantojot to, kā arī Pasaules Bankas iespējas, mēs patiešām varētu paveikt kautko nozīmīgu ne vien energoapgādes jomā, bet arī jautājumā par būtiskiem pasākumiemcīņā pret klimata pārmaiņām.

Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu (1) , kas iesniegts saskaņāar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2011. gada 17. februārī.

21. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

22. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.50)

(1) Sk. protokolu


Documents

OTRDIENA, 2011. GADA 15. FEBRUĀRIS2011)02-15_LV.pdf · 2011. 7. 25. · OTRDIENA, 2011. GADA 15. FEBRUĀRIS SĒDI VADA: L. ROUČEK Priekšsēdētāja vietnieks (Sēdi atklāja plkst