Saturs

3

LDDK misija 2

Padome 3

Prezidenta un ģenerāldirektores uzruna 4

Makroekonomiskā stabilitāte un tautsaimniecības ilgtspēja 6

Uzņēmumu un nozaru attīstība 10

Atbalstoša darba attiecību un darba aizsardzības vide 12

Kvalitatīvs un pieejams cilvēkkapitāls 14

Atbalstoša reģionālā politika 16

Korporatīvā sociālā atbildība un laba pārvaldība 17

Izaugsmes iespējas starptautiskajā vidē 18

Pakalpojumu un iniciatīvu attīstība, biedru piesaiste 21

LDDK biedri 22

4

LDDK misija

LDDK 2008.gada prioritātes

Padomes locekļi sveic LDDK 15-tajā gadskārtā

n Veicināt uzņēmējdarbības efektivitāti un nodarbi-nātības attīstību, ievērojot plašas sabiedrības inte-reses, sekmēt Latvijas darba devēju un viņu orga-nizāciju nostiprināšanu un attīstību.

n Veicināt Latvijas darba devēju izaugsmi, uzņēmu-mu kultūras attīstību un labvēlīgu sociālo apstākļuradīšanu.

n Pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru ekonomiskās,sociālās un profesionālās intereses saskaņā arDarba devēju organizāciju un to apvienību likumu.

n Pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru intereses attie-cībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldībuinstitūcijām, kā arī ar starptautiskajām darbadevēju organizācijām.

n Nodrošināt LDDK biedriem iespēju piedalītiesviņus interesējošu jautājumu apspriešanā visosvalsts varas līmeņos.

n Makroekonomiskā stabilitāte un tautsaimniecības ilgtspēja

n Uzņēmumu un nozaru attīstība n Atbalstoša tiesiskā un darba attiecību viden Kvalitatīvs un pieejams cilvēkkapitālsn Atbalstoša reģionālā politikan Korporatīvā sociālā atbildība un laba pārvaldīban Izaugsmes iespējas starptautiskajā vidēn Pakalpojumu un iniciatīvu attīstība, biedru piesaiste

Organizētā biznesa vienotība ir vienīgais ceļš, kāmazināt vietējos un globālos riskus un gūtu peļņu,nodrošinot labklājību gan sev, gan citiem.

Vitālijs Gavrilovs, LDDK prezidents/ SIA “Ladeko”

Nenogriezties no paredzētā ceļa un uzturēt mūsuskrējienu uz vienotu mērķi!

Juris Biķis, AS "Latvijas Finieris"

Jau tikai fakts, ka LDDK veiksmīgi strādā 15 gadus,apliecina tās vērtību sabiedrības un visas valstsdzīvē. Sveicam nozīmīgajā gadskārtā!

Andris Zorgevics, VAS “Latvijas dzelzceļš”

Valsts bez darba devējiem nevar pastāvēt!Bet gudram darba devējam ir nepieciešama spēcīgavienojoša organizācija, lai viņš nepaliktu viens unbez aizstāvības. Novēlu LDDK vēl 15 x 15 vērtīgus unradoša darba piepildītus gadus!

Aiva Vīksna, SIA “Lietišķās informācijas dienests”

Vēl daudzus gadus, konsolidējot uzņēmējusabiedriskās aktivitātes!

Rolands Gulbis, AS “Latvijas Balzams”

Ar Jums kopā allaž esam jutušies komanda, tādēļ uzjubilejas sliekšņa novēlam saglabāt radošumu, ino-vatīvu garu, ticību labajam un drosmi rīkoties, jo tiešitagadnē izšķiras mūsu dzīve un liktenis.

Vilmārs Lucāns, Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācija

Sagatavojot topošos uzņēmējus, esam atbildīgi arīpar profesionālo vidi, kurā absolventi liks lietā savasaugstskolā iegūtās zināšanas. Latvijas uzņēmēj-darbība attīstās. Un tas lielā mērā ir LDDK nopelns.Paldies par atbalstu un iniciatīvu!

Ivars Strautiņš, LKS “CS Turība”

Dialogs ir labākais veids, kā risināt jebkuru sarunuvai problēmu. Novēlam LDDK vērst plašumā sociālodialogu Latvijā!

Jānis Dirba, Latvijas Energobūvniecības asociācijas

Padome

5

Prezidents

Vitālijs GavrilovsLDDK prezidents/ SIA Ladeko

Viceprezidenti

Teodors TverijonsLatvijas Komercbanku asociācija

Valdis JākobsonsLatvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmējuasociācija

Kirovs LipmansA/S “Grindeks”

Vasilijs MeļņiksSIA “Eiroholdings”

Juris BiķisAS "Latvijas Finieris"

Andris ZorgevicsVAS “Latvijas dzelzceļš”

Aiva VīksnaSIA “Lietišķās informācijas dienests”

Padomes locekļi

Arkādijs SuškinsCēsu uzņēmēju klubs

Jānis BertrandsSIA “Baltijas logi”

Juris BindeSIA “Latvijas Mobilais telefons”

Viktors PuriņšLatvijas Būvnieku asociācija

Jevgēņijs KalējsLatvijas Slimnīcu asociācija

Gundars StrautmanisSIA “Lattelecom”

Valērijs TerentjevsA/S “Liepājas metalurgs”

Larisa PolosuhinaSIA “Rīgas Laku un Krāsu rūpnīca”

Edgars ŠīnsSIA “Latio”

Vilnis RantiņšMašīnbūves un metālapstrādesrūpniecības uzņēmēju asociācija

Rolands GulbisAS “Latvijas Balzams”

Vilmārs LucānsLatvijas Pašvaldību darba devēju asociācija

Ivars StrautiņšLKS “CS Turība”

Jānis DirbaLatvijas Energobūvniecības asociācijas

6

LDDK biedri unsadarbības partneri!

2007. gads mūsu valstī bijis zīmīgs ar pilsoniskāssabiedrības un organizētā biznesa aktīvuiesaistīšanos labākas pārvaldības un partnerībasstiprināšanā. LDDK nepārtraukti atradusiessabiedrībai nozīmīgu notikumu degpunktā, apvieno-jot arvien vairāk Latvijas biznesa līderu un piesaistotievērojamākās nozaru un reģionālās darba devējuorganizācijas, kā arī profesionālās biedrības.

Īstenojot LDDK biedru izvirzītos mērķus 2007.gadam, kā nozīmīgs sasniegums uzņēmumukonkurētspējas un produktivitātes celšanā jāuzsverFinanšu ministrijā un Tieslietu ministrijā panāktāizpratne par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN)sloga samazināšanu uzņēmumiem, kā arīpašvaldību atbalsts, piešķirot nodokļa atvieglojumussaviem darba devējiem. LDDK rosināja Ministru kabi-netu (MK) pievērst uzmanību Latvijas uzņēmumukonkurētspējai atbilstošas enerģētikas politikasīstenošanai un aicināja iestāties par godprātīgu CO2

emisiju kvotu sadalījumu starp Eiropas Savienībasdalībvalstīm. LDDK Patēriņa cenu pieauguma ierobe-žošanas jeb “inflācijas mazināšanas” plāna ietvarossākusi izstrādāt darbinieku finansiālās līdzdalībastiesisko regulējumu, kas kāpinās darbiniekuuzkrājumus un palielinās lojalitāti darba devējam.

Lai veicinātu nodarbinātību un jaunu darba vietuveidošanu, LDDK izstrādāja rekomendācijas privātāun publiskā sektora darba devējiem par uzņēmumaattīstībai atbilstošas atalgojuma politikas veidošanu.Sarunās ar sociālajiem partneriem – MK un LatvijasBrīvo arodbiedrību savienību – panākts ne tikaiminimālās algas, bet arī ar nodokļiem neapliekamāminimuma kāpums. Ir mazināta iespēja negodīgiizmantot bezdarbnieka statusu un turpināts dialogsar Labklājības ministriju par Baltijas valstu vidējamlīmenim atbilstošu darba devēja apmaksāto darbanespējas dienu skaitu. Tāpat mazināti administratīviešķēršļi kārtībā, kādā veicama darba vides iekšējāuzraudzība, un uzņēmēji rosināti uzlabot darbaaizsardzības jomu.

LDDK aktualizējis sociāli atbildīgas darbaspēkapieejamības jautājumus Ekonomikas ministrijā unIekšlietu ministrijā, rosinot veidot integrētu pieejumigrācijas jautājumiem – efektīvāku esošā darbaspē-ka iesaistīšanu darba tirgū, imigrācijas kritērijuizstrādi un re-emigrācijas veicināšanas rīcībpolitiku.Sadarbībā ar vadošajām nozaru darba devējuorganizācijām LDDK iesaistījusies Profesionālāsizglītības administrācijas profesionālās izglītības

kvalitātes celšanas sistēmas izveidē, paredzot darbadevēju pārstāvju līdzatbildīgu iesaistīšanos, betIzglītības un zinātnes ministrija aicināta izstrādātProfesionālās izglītības koncepciju, kas kalpotu parpamatu Profesionālās izglītības likumam. Mērķtiecīgiturpināts darbs, lai veicinātu mūžizglītību unpolitiskajā dienas kārtībā aktualizētu augstākāsizglītības attīstības nepieciešamību, līdztekus tamiesaistoties arī praktiskajā darbībā.

Lai veicinātu darba devēju organizāciju sadarbībuar pašvaldībām un sociālā dialoga uzlabošanureģionu un nozaru līmenī, ir apzināta organizētodarba devēju interese par atbilstoša līmeņakoplīgumu slēgšanu. Reģionālie un nozaru ekspertiir informējuši sabiedrību un savus sociālos partneruspar uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem unsistemātiskas un atklātas sadarbībasnepieciešamību. Kā viens no sociālā dialogaaktualitātes apliecinājumiem jāmin LDDK aktīvaisdarbs ar Rīgas domi, lai vērstu uzmanību uzkonkurenci atbalstošas atkritumu apsaimniekošanassistēmas izstrādi, NĪN atlaižu nepieciešamību,uzņēmējdarbību ierobežojošu normu izskaušanu unpārdomātas transporta kustības organizāciju

7

viesnīcu biznesa, tirgotāju, ražotāju, kā arī citunozaru uzņēmumu interesēs. LDDK sniedzis atbalstudiskusijās un ekspertu grupās, iesaistotiesReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijasdarbā Latvijas vidēja un ilgtspējas attīstībasstratēģijas aktualizēšanā un izstrādē.

Sadarbībā ar Valsts kanceleju un efektīvaspārvaldības un partnerības iniciatīvas atbalstītājiemorganizēta valsts, pašvaldību un privāto organizācijuplaša diskusija, godināti izcilākie labas pārvaldībasīstenotāji katrā sektorā, izstrādātas rekomendācijaspubliskās un privātās partnerības veicināšanai, kā arīuzlabota iepirkumu regulācija valstī.

LDDK veiksmīgi noslēdza ESF projektu “LDDKkapacitātes stiprināšana”, ko pierāda būtisks LDDKbiedru skaita pieaugums, jaunu darba devējuorganizāciju veidošanās un esošo organizācijudarbības loka paplašināšanās sociālo un izglītībasjautājumu sfērā. Esam sākuši strādāt pie ilgtermiņanacionālo programmu loka apzināšanas unaktivitāšu identificēšanas biedru vidū aizsāktajā ESfinansēšanas periodā. LDDK nozīmi valsts attīstībāapliecina Ministru kabineta un Finanšu ministrijasatbalsts mūsu konfederācijas iecerei veidotdaudzfunkcionālu konferenču centru, kas Latvijasdarba devēju organizācijām ļautu izmantot sinerģijuuzņēmējdarbības tiesiskās vides uzlabošanā unveicinātu starptautisko ekonomisko sadarbību.

Mēs pārdomāti veicinām kaimiņattiecības arKrieviju un Baltkrieviju, lai sekmētu sadarbību, kasatbilst tautsaimniecības attīstības un iedzīvotājulabklājības celšanas interesēm. LDDK bija vienīgānacionālā līmeņa uzņēmēju organizācija, kasiestājās par Latvijas-Krievijas robežas sakārtošanu.Kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecībaskameru ir izveidota Latvijas-Krievijas sadarbībaspadome, kuras ietvaros notikusi pirmā tikšanās arKrievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības unKrievijas Tirdzniecības palātas izveidoto sadarbībaspadomi. Noslēgts sadarbības līgums ar BaltkrievijasNekomerciālo organizāciju apvienības “Uzņēmējuun rūpnieku konfederācija”, kā arī, novērtējot augstoekonomiskās sadarbības potenciālu ar Turciju,sāktas sarunas ar Turcijas Darba devēju asociācijaskonfederāciju un Turcijas Rūpnieku un uzņēmējuasociāciju.

Integrācija Eiropas vienotajā tirgū norisinājusies,piedaloties Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē un

sniedzot priekšlikumus, lai uzlabotu esošosaskaņošanas kārtību. LDDK ir iesaistījusies starp-tautisko biznesa organizāciju darbā. Gada nogalēsaņemto Eiropas Kopienu tiesas lēmumu SIA “Lavalun Partneri” lietā mēs vērtējam kā ES institūcijuizpratni par vienota tirgus priekšrocībām. Īpašijāuzsver, ka šajā lietā LDDK saņēma ZviedrijasUzņēmumu konfederācijas solidāru atbalstu.

Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ietekmēs tas,cik veiksmīgi tiks īstenots Eiropas Parlamentalēmums par elastīgās drošības principu ieviešanudarba tiesiskajās attiecībās. Būtiska būs enerģētikaspaketes īstenošana, kā arī Lisabonas līgumaratifikācija ES konkurētspējas priekšrocībuaktivizēšanā, lai iesaistītos globālajā konkurencē undemokrātiskāku pārvaldības principu ieviešanā ESinstitūcijās, uzsverot sociālo partneru un organizētāspilsoniskās sabiedrības lomu.

Šogad Latvijas Republika svin savu 90. gadujubileju. LDDK šī ir 15. gadskārta, kurai esamizvirzījuši skaidras prioritātes. Mums tas ir jaunuizaicinājumu gads, veicinot makroekonomiskostabilitāti un uzņēmējdarbības izaugsmi, kuruatbalstīt aicinām arī Jūs.

Pateicamies par līdzšinējo sadarbību un aicināmJūs šajā izdevumā plašāk iepazīties ar LDDK 2007.gada darbības rezultātiem.

Ar cieņu

Vitālijs Gavrilovs,Prezidents/Padomespriekšsēdētājs

Elīna Egle,Ģenerāldirektore

Makroekonomiskā stabilitāteun taut-

Latvijas ekonomikā 2007. gads ir bijis būtiskupārmaiņu gads, kas pagājis makroekonomikasstabilizācijas zīmē un paliks atmiņā ar straujākoiekšējā pieprasījuma un patēriņa cenu pieaugumu,gada inflācijai pārkāpjot 10% robežu. Ir beidziespārmērīgi augstā optimisma periods. Ekonomikas

pieaugums sācis palēnināties, gada laikā pieaugotizmaksām visās nozarēs. Aktuāls ir jautājums, kādsbūs šī procesa turpinājums? Ir skaidrs, ka nākotnēLatvijas tautsaimniecība vairs nespēs augt tik straujikā pēdējos divos gados un pieauguma tempi būtiskimazināsies, tajā pat laikā saglabājoties augstamattīstības potenciālam.

Avots: Eurostat

Pēc vairākus gadus augošā IKP 2007. gada nogalē taskrītas un krustojas ar visa gada garumā augošo SPCI,gadu noslēdzot zem SPCI, kas vērtējams kā trauksmessignāls Latvijas ekonomikai. 2008. gada izaicinājums –ierobežot SPCI, saglabājot augstu ekonomiskoaktivitāti – IKP.

Lai valsts sekmīgi attīstītos,nepieciešams nodrošināt

makroekonomisko stabilitāti un taut-saimniecības ilgtspēju, uzņēmumu unnozaru attīstību, izaugsmes iespējas

starptautiskā vidē, atbalstošu tiesiskoun darba attiecību vidi, kvalitatīvu unpieejamu cilvēkkapitālu, atbalstošu

reģionālo politiku, korporatīvo sociāloatbildību un labāku pārvaldību

gan valsts, gan privātajā sektorā.

8

LR Valsts prezidents pauž atbalstu atbildīgam biznesam LDDK Līderu brokastīs.

9

Maksājumu bilance

Augsts tekošā konta deficīts – 2007. gadā tassaglabājās 24% apmērā no IKP. LDDK prognozē, ka arī2008. gadā saglabāsies augsts tekošā konta deficīts(18% apmērā). Nominālā eksporta un importa pieau-gums visās preču grupās 2007. gadā bija robežās no22–24%. LDDK 2008. gadā prognozē pieaugumu 15%apmērā, ko veicinās vietējo ražotāju pārorientēšanāsuz eksporta tirgiem, ņemot vērā iekšzemespieprasījuma samazināšanos. Imports 2008. gadāsaruks līdz 10%, ņemot vērā iekšējā pieprasījumasamazināšanos, lēnāku cenu pieaugumu un globālāsekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Baltijā ekonomistu vidū populārs ir teiciens, kaaugsta inflācija ir cena, kas jāmaksā par straujoekonomikas izaugsmi. Neraugoties uz to, ka IKP ir

pakāpeniski samazinājies visa gada garumā no11,2% līdz 9,6%, tas joprojām ir augstākais ES.

LDDK piedalījās Patēriņa cenu pieauguma ie-robežošanas jeb “inflācijas mazināšanas” plānaizstrādē, kuru valdība apstiprināja 2007. gada martā,panākot kreditēšanas pieauguma apjoma kritumu.Tomēr līdz pat gada beigām saglabājās augstainflācija, uzturot bažas par ekonomikas straujupiezemēšanos.

Trešajā ceturksnī, uzsākot darbu pieMakroekonomiskās situācijas stabilizācijas plānaizstrādes, kas bija loģisks turpinājums uzsāktajamdarbam pie inflācijas mazināšanas plāna, LDDK kābūtiskākos rosināja iekļaut sekojošus priekšlikumus:

1) atbrīvot reinvestēto peļņu no UIN, ko LDDK uzsverkā būtisku instrumentu, lai motivētu uzņēmumusieguldīt resursus uzņēmējdarbības attīstībā;

2) kāpināt eksporta apjomu un veicināt eksportaatbalstu, lai mazinātu tekošā konta deficītu. Ar šiem pasākumiem bija jāpanāk inflācijas

pakāpeniska samazināšanās, vienlaikus saglabājotsabalansēti augstu IKP pieaugumu.

LDDK uzskata, ka, lai nodrošinātu makroekono-misko stabilitāti valstī, ir nepieciešams kāpināt pro-duktivitāti un saistīt atalgojumu ar organizācijasdarba rezultātiem, īstenojot labas pārvaldības prin-cipus privātajā un publiskajā sektorā. Darba produk-tivitātes pieaugums ir daudz zemāks, salīdzinot araugsto algu pieaugumu.

LDDK un personālvadības risinājumu uzņēmuma“Fontes Latvija” veiktais atalgojuma pētījums pierā-da, ka algu pieaugums 2007. gadā ir bijis lielākaispēdējo 10 gadu laikā. 2007. gada trešajā ceturksnīalgas bija vidēji par 32,9% lielākas nekā 2006. gadatrešajā ceturksnī. Vislielākais algas pieaugums tikafiksēts zemākā līmeņa darbiniekiem, atalgojumalīmenim pakāpeniski izlīdzinoties Rīgā un reģionos.

“Fontes Latvija” algu pētījumu rezultātu prezentācija:LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle un Inese Kamarūte“Fontes Latvija” valdes priekšsēdētāja.

10

Nodokļu politikas pilnveide un administratīvo šķēršļu mazināšana

Makroekonomiskās stabilizācijas kontekstā irnotikušas valdības konsultācijas ar LDDK par nodokļupolitikas reformu ar mērķi nodokļa slogu no darbaņēmēja pārnest uz patēriņu. LDDK aicina Finanšu min-istriju 2008. gadā modelēt nodokļu politikas izmaiņuietekmi uz tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību.

LDDK ir sekmējusi nodokļu izmaiņas, kas stāsiesspēkā 2008. gadā. Kā būtiskākās jāmin:n nekustamā īpašuma nodokļa likme samazināta no

1,5% uz 1%, kā arī panākts, ka uz trīs gadiem tiekpiemērots NĪN pieauguma ierobežojums 25%apmērā katru gadu;

n iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme saimnieciskāsdarbības veicējiem samazināta no 25% uz 15%, laiveicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu;

n uzsākta Darbinieku finansiālās līdzdalības (DFL)piemērošanas tiesiskā ietvara izvērtēšana;

n minimālā alga palielināta no 120 LVL uz 160 LVL,bet neapliekamais minimums – no 50 LVL uz 80LVL, kas būtiski palielina ienākumus darba ņēmē-jam un atvieglo nodokļu slogu darba devējam;

n uzlabota nodokļu administrēšana – “vienas pieturasaģentūras” princips tiek piemērots uzņēmumu pār-skatu iesniegšanai tikai Valsts ieņēmumu dienestā.

Publiskā un privātā partnerība (PPP)

2007. gadā LDDK aktualizēja jautājumu par pub-lisko un privāto partnerību, ierosinot diskusiju par

normatīvās bāzes sakārtošanu, lai ieinteresētuuzņēmējus iesaistīties ilgtermiņa projektu realizācijā.Turpinās darbs pie PPP likumprojekta izstrādes, arko LDDK saistīta lielas cerības, lai attīstītu PPP.

LDDK atbalstīja priekšlikumus par grozījumiemPublisko iepirkumu likumā, kas atvieglos iepirkumuprocedūru, paaugstinot iepirkumu slieksni un piemēro-jot obligāto iemaksu par iepirkumu apstrīdēšanu.

Efektīva pārvaldība

Neefektīva līdzekļu izmantošana publiskajāsektorā, kad, pieaugot publiskā sektora finansēju-mam, līdztekus neuzlabojas pakalpojumu līmenis unto pieejamība, nākotnē radīs negodīgu konkurencistarp privāto un publisko sektoru, kā arī kvalificētadarbaspēka trūkumu tautsaimniecības nozarēs.

Lai realizētu tādus pakalpojumus, kas sniedz ieg-uldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un ieviestu tos kvali-tatīvi, efektīvi un mazinātu spiedienu uz valsts unpašvaldību budžetiem, ir nepieciešams iesaistīt part-nerus, laužot stereotipus un rodot izpratni par PPPun ārpakalpojumu piesaistes ieguvumiem un ilgter-miņa risinājumiem.

Ne tikai privātajā, bet arī publiskajā sektorāproduktivitātes problēmas var risināt, izmantojotefektīvas pārvaldības metodes. Ieviešot labaspārvaldības principus publiskajā sektorā un uzņēmu-mos cieši turoties pie korporatīvās pārvaldes

Latvijas Mobilais Telefons, SIA viceprezidente LauraKeršule saņem Efektīvas pārvaldības gada balvu.

Efektīvas pārvaldības un partnerības foruma publiskāsdebates: „Valsts pārvaldes efektivitāte un publiskās unprivātās partnerības attīstība”.

11

vērtībām, ir iespējama sekmīga privātā un publiskāsektora sadarbība, realizējot kopīgus ilgtermiņa pro-jektus, ievērojot sabiedrības intereses.

Efektīvas pārvaldības un partnerības forums, kastapa sadarbībā ar Valsts kanceleju, AS“Hansabanka”, SIA “Microsoft Latvia”, SIA“Lattelecom” un Rīgas domi, pirmo reizi vienkopuspulcēja 420 valsts pārvaldes, pašvaldību unuzņēmēju pārstāvjus. LDDK un pieaicinātie ekspertisagatavoja rekomendācijas valdībai un publiskajamsektoram par PPP un labas pārvaldības ieviešanu,kas pēc apspriešanas forumā tika iesniegtasvaldībai. Par labākajiem efektīvas pārvaldībasrisinājumiem valsts institūcijās, pašvaldībās unuzņēmumos LDDK un Valsts kanceleja pasniedzaEfektīvas pārvaldības gada balvas un atzinības raks-tus. Kopumā balvai pieteicās 38 organizācijas, nokurām pašvaldību nominācijā uzvarēja Jēkabpils pil-sētas dome, valsts institūciju nominācijā – Valstssociālās apdrošināšanas aģentūra, bet uzņēmumunominācijā – SIA “Latvijas Mobilais telefons”.

2008. gada uzdevumi:

n darbs pie darba devējiem labvēlīgas nodokļu poli-tikas veidošanas un administratīvo šķēršļumazināšanas;

n darbs pie jauna PVN un iedzīvotāju ienākumanodokļa likuma izstrādes;

n novirzīt resursus produktu un pakalpojumuražošanas attīstībai;

n sekmēt makroekonomisko stabilitāti, tuvinātLatviju eiro ieviešanai;

n atbalstīt ilgtspējīgu vides un atbildīgas rūpniecībaspolitiku;

n ievērot godīgu konkurenci starp Latvijas uzņēmumiem;

n kāpināt Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu;n novērst publiskās pārvaldes funkciju dublēšanos;n paaugstināt publiskās pārvaldes produktivitāti;n attīstīt e-pārvaldi, atsakoties no dokumentācijas

pieprasīšanas papīra formāta.

Efektīvas pārvaldības gada balvas žūrijas sēde.

12

Uzņēmumu un nozaru attīstība

Energoresursu pieejamība un efektivitāte

Inflācijas pieaugumu būtiski ietekmēja energoresur-su tarifu pieaugums. Saistībā ar elektroenerģijas un gā-zes tarifu gaidāmo palielinājumu aktuāls būs ener-

goefektivitātes un energopieejamības jautājums. 2008.gada janvārī Eiropas Komisija publiskos klimata unenerģētikas normatīvo aktu paketi, kas satur direktīvasprojektu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmaspārskatīšanu, lēmuma projektu par siltumnīcas gāzuemisijām, direktīvas projektu par atjaunojamo ener-goresursu avotu izmantošanu un direktīvas projektupar oglekļa savākšanu un noglabāšanu.

LDDK uzskata, ka minētā normatīvo aktu paketenākotnē būtiski ierobežos Latvijas rūpniecībasattīstību, ņemot vērā metodoloģijā izmantoto Latvijaineizdevīgo atskaites brīdi.

LDDK saskata riskus tautsaimniecības turpmākaiizaugsmei un aicina atbildīgās ministrijas izvērtēt nor-matīvo aktu paketes ietekmi, lai būtiski nesamazinātuLatvijas uzņēmumu konkurētspēju. Šie riski var kļūtpar reāliem draudiem, ja direktīvas projektos noteiktieierobežojumi stāsies spēkā, nepanākot starptautiskuvienošanos par vienotiem mērķiem klimata unenerģētikas jomā. Latvija turpinās sarunas sociālādialoga ietvaros gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī,aizstāvot Latvijas intereses.

LDDK, ieņemot savu vietu inovāciju politikas veidošanā, iestājas par uzņēmēju interešu un lomas palielināšanuinovāciju radīšanā un ieviešanā uzņēmējdarbībā.

2005. gadā 27 ES valstis ieguldīja vidēji1,84% IKP inovācijās un attīstībā, tur-

pretī valstis, kā Austrija un Somija,kuras ieguldīja līdz 2,5% no IKP, ir

palielinājušas konkurētspēju. Lai Latvijaspētu konkurēt starptautiskajā tirgū, ir

jāpaaugstina investīcijas izpētē unattīstībā līdz 3% no IKP.

3% Izpētei un attīstībai – līdz 3% no IKP

13

Inovācija un investīcijas

Arvien vairāk veiksmīgu uzņēmumu apliecinasavas spējas veicināt lietišķo pētījumu un tehnoloģijuieviešanu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā,kā arī nodrošināt energoefektivitāti un darbakvalitātes celšanu, kas prasa regulāras papilduinvestīcijas. Darba devēji no valdības gaida skaidrinoteiktas tautsaimniecības prioritātes un atbalstaprogrammas uzņēmējdarbības attīstīšanai, ieiešanaiārvalstu tirgos un eksportspējas kāpināšanai. Svarīgibūtu panākt, lai pētniecībā un attīstībā investētielīdzekļi netiktu aplikti ar nodokļiem.

Darbinieku finanšu līdzdalības plāni (DFL)

Uzņēmumu un nozaru attīstībai ir nepieciešamijauni impulsi, ņemot vērā to, ka vairākās nozarēsvērojams akūts darba roku trūkums, kā arī to, kadarba ņēmēju prasība palielināt atalgojumu bieži irobjektīvi pamatota, jo atsevišķās nozarēs vērojamasatšķirības atalgojumā, salīdzinot ar citām ES valstīm.Tādēļ LDDK nopietni strādā pie iniciatīvas par DFLbrīvprātīgu ieviešanu Latvijā. LDDK uzskata, ka,ieviešot DFL plānus uzņēmumos, palielinātos darbaņēmēju ieinteresētība par uzņēmumu darbībasrezultātiem. Tādējādi uzlabotos darba produktivitāte,kuras pieaugums radītu iespēju proporcionālipalielināt arī atalgojumu darba ņēmējiem.

Lai darba devējam būtu interese savā uzņēmumāieviest minētos modeļus, ir jābūt atbilstošai likum-došanai, kuras šobrīd Latvijā nav.

2008. gada uzdevumi:

n sekmēt nodokļu atlaižu piemērošanu peļņai, kuratiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā un izpētē (R&D);

n attīstīt darbinieku motivācijas un produktivitātesilgtermiņa programmu;

n turpināt sadarbību ar zinātnes un pētniecībasinstitūcijām LDDK Zinātnes un uzņēmējdarbībaspartnerības padomes ietvaros;

n palielināt ieguldījumus investīcijās R&D līdz 3% noIKP, paaugstinot Latvijas konkurētspēju starp-tautiskajos tirgos;

n gūt politisku atbalstu brīvprātīgai DFL plānuieviešanai, ļaujot ieinteresētajiem darba devējiemšādus plānus sagatavot un īstenot, saskaņojot arVID;

n turpināt darbu Finanšu ministrijas darba grupā parnodokļu piemērošanu akciju opcijām, atbrīvojottās no sociālā nodokļa;

n rosinot DFL ieviešanu uz esošās normatīvo aktubāzes, mudināt Tieslietu ministriju izdarīt izmaiņasKomerclikumā;

n sākt DFL likuma izstrādi (Tieslietu ministrijasadarbībā ar LDDK);

n skaidrot finanšu līdzdalības plānu būtību un iegu-vumus gan darba devējiem, gan darbiniekiem.

Inovācija ir uzņēmējdarbībasdzinējspēks un konkurētspējas

priekšnoteikums, kas veicina produktiv-itāti, paaugstina produktu un pakalpo-

jumu pievienoto vērtību.

Darbinieku Finanšu līdzdalības plāniveicina uzkrājumu veidošanos un ceļ

produktivitāti.

LDDK un TOBEQU 2 partneru projekta konference“Darbinieku finansiālā iesaiste un līdzdalība”, uzstājasJean-Michel Content, IAFP (International Associationfor Financial Participation) ģenerālsekretārs.

14

Atbalstoša darba attiecībuun darba aizsardzības videPasaules Bankas ziņojumā Doing Business 2007: Howto reform, kur uzņēmējdarbības vidi vērtē 10 apsektos,Latvija 175 valstu vidū ir ierindota

123.vietādarbinieku pieņemšanas darbā un atlaišanas no darbaaspektā.Avots: Pasaules Bankas ziņojums “Doing Business 2007: How to reform”

Gan uzņēmējiem, gan valstij ir jārod resursi, laivisiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiemnodrošinātu vienlīdzīgas iespējas strādāt atbilstošiviņu spējām un vajadzībām, piemērojot elastīgasdarba organizācijas formas, veicinot tālākizglītībasun kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas izveidi,kā arī kopumā paaugstinot darba ņēmējuproduktivitāti.

LDDK darbības mērķis ir atbalstošas tiesiskās undarba vides veicināšana, lai izskaustu negodprātīgucilvēku rīcību, kas sistemātiski izmanto iedzīvotājusociālās drošības un aizsardzība sistēmu mērķiem,kuri neatbilst tās pamatuzdevumam.

2007. gadā panāktie uzlabojumi darbavides sakārtošanā

Pieņemti grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bez-darba gadījumam”, kas mazina iespēju negodīgi iz-mantot bezdarbnieka statusu, attiecīgi saņemot bez-darbnieka pabalstu. Grozījumi veicina nodarbinātībuun darba tirgus papildināšanu ar vietējo darbaspēku.

Veiktas izmaiņas MK noteikumos “Darba vides iekšē-jās uzraudzības veikšanas kārtība”, kas vērstas uz ad-ministratīvo šķēršļu samazināšanu uzņēmumiem, nosa-kot samērīgas prasības darba aizsardzības dokumen-

tācijas sagatavošanā: svītrots pienākums darba devē-jam sastādīt darba vides iekšējās uzraudzības plānu, tāvietā paredzot darba vides iekšējās uzraudzības plāno-šanu kā procesu. Darba vides iekšējās uzraudzībasprocesā rosināts iesaistīt nodarbinātos, uzticības perso-nas vai nodarbināto pārstāvi.

Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostād-nes 2008.–2013.gadam paredz: mazināt administratī-vās prasības darba devējiem darba aizsardzības nor-matīvo aktu labākai ieviešanai, samazinot nepiecie-šamo dokumentācijas daudzumu, bet nesamazinotnodarbināto drošības un veselības aizsardzības līmeni.

Darba devēji un valsts kā darba devējsir atbildīgi par darba dzīves kvalitātespaaugstināšanu, kas veicinātu cilvēku

labklājību un darba devēju konkurētspēju, jo sakārtotā,

drošā un veselībai nekaitīgā darba vidēpieaug strādājošo darba efektivitāte

un kvalitāte.

Darba devēji, kas savos uzņēmumosievēro darba aizsardzības normatīvo

aktu prasības, atzīst, ka darbaaizsardzības pasākumos ieguldītie

līdzekļi atmaksājas.

LDDK pasniedz atzinības rakstu Labklājības ministreiDagnijai Staķei par ieguldījumu sociālā dialoga attīstībā.

15

Elastīga darba organizācija un jaunas darba organizācijas formas

2007. gadā notika būtiskas debates par elastīgākasdarba organizācijas un sociālās drošības modeliEiropas Savienībā, kā arī par ES izstrādātās stratēģijaselastīguma un sociālās drošības principu ieviešanudarba tirgū jeb elastdrošības (“flexicurity”) koncepcijasieviešanu. Novembrī EP balsojumā atbalstīja elast-drošības principu, ar kuru saprot tādu labklājības val-sts modeli, kas vienlaikus paredz gan aktīvu darba tir-gus politiku, gan elastīgus nosacījumus pieņemšanaidarbā un atlaišanai (elastīgi darba apstākļi darbadevējiem) un augstus pabalstus bezdarba gadījumā(drošība darba ņēmējiem).

Ne tikai zinātnes sasniegumu un jaunu modernutehnoloģiju ieviešana liecina par uz attīstību virzītuuzņēmuma vadību un uz zināšanām balstītuekonomiku. Inovācijas ir jaunas formas darbaorganizācijā, kas ļauj darba devējiem ietaupīt unefektīvi izmantot uzņēmuma resursus – gan cil-vēkresursus, gan energoresursus, gan darba telpas,gan darba laiku u. c. Jaunas darba organizācijas for-mas ir veids, kā efektīvāk izmantot laiku, apvienojotdarbu ar ģimenes dzīvi, kā darba tirgū integrētsociālā riska grupas un kā racionāli organizēt darbureģionos un ārvalstu pārstāvniecībās.

Lai ieviestu elastīgas darba organizācijas formas,izšķiroša loma ir darba devēja un darbinieka savs-tarpējam dialogam, jo darba nosacījumus ne vien-mēr ir iespējams un nav arī nepieciešams noteikt arnormatīvo aktu palīdzību. Iniciatīva elastīgu darbaorganizācijas formu noteikšanai galvenokārt nāk nodarbinieku puses, risinot individuālas pārrunas ardarba devēju.

Lai panāktu vēlamo rezultātu, uzņēmumamjānodrošina informācijas apmaiņa un komunikācija,iesaistoties organizētā dialogā ar darbiniekiem, tāpatprecīzi jāuzskaita darba laiks. Pienākumu sadaleistarp darbiniekiem jābūt līdzvērtīgai un viņu spējāmatbilstošai. Jāveic regulārs darba monitorings.Instrukcijām jābūt precīzām, bet darba rezultātiem –noformulētiem. Process jānodrošina ar atbilstošiemsakaru un IT līdzekļiem.

Ieviešot jaunas darba organizācijas formaspubliskajā sektorā, var sākt izmaiņas valstspārvaldes un pašvaldību iestāžu darba dienassākuma laikā, lai optimāli sabalansētu darba un

ģimenes dzīves režīmus. Lai veicinātu IT pieejamību,ir jānodrošina efektīvi interneta pieslēgumi visā valstīun visos reģionos, kā arī jānodrošina visu vecumuiedzīvotāju apmācība, lai viņi apgūtu digitālāsprasmes un jaunās tehnoloģijas.

LDDK iniciatīva “Jaunas darba organizācijas for-mas” ietvaros, kas tika uzsākta 2007. gadāsadarbībā ar SIA “Philip Morris Latvia” speciālistiem,ietver šādas aktivitātes:n sniegt rekomendācijas valsts un privātajam sek-

toram, kā sekmīgi ieviest jaunas darbaorganizācijas formas ikdienas darbā, laipaaugstinātu darba efektivitāti un produktivitāti.Šīs iniciatīvas pamatā ir 2006. gadā starp LBAS unLDDK noslēgtie ES sociālo partneruPamatnolīgumi par distances darbu un elastīgāmdarba organizācijas formām un stresu darbā;

n izvērtēt Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoruun informēt sabiedrību par jaunu darbaorganizācijas formu ieviešanas priekšrocībām.

2008. gada uzdevumi

n LDDK, gatavojot priekšlikumus par labākas darbatiesiskās vides nodrošināšanu, ņems vērāelastīguma un sociālās drošības principuieviešanu darba tirgū.

n tiks turpināts darbs pie darba devēja apmaksātoslimības dienu skaita samazināšanas, lai veicinātuLatvijas uzņēmēju konkurētspēju ar Lietuvas unIgaunijas uzņēmējiem.

n darbs pie grozījumiem Darba likumā, kas darbadevējam paredz iespēju slēgt vienošanās ardarbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti arprofesionālo apmācību vai kvalifikācijaspaaugstināšanu atmaksu, kā arī slēgt terminētoslīgumus par profesionālās vai augstākās izglītībasiestāžu izglītojamo darbu mācību prakses laikā,mācību brīvlaikā vai mācību laikā, līdztekusnepieļaujot administratīvā sloga palielināšanudarba devējam;

n iesaistīšanās darba vides uzlabošanā, sadarbībāar VDI veicot preventīvus pasākumus darbaaizsardzībā un drošības jomās.

16

Kvalitatīvs un pieejams cilvēkkapitāls

Cilvēkkapitāla kvalitāte

Ņemot vērā gan Latvijas, gan Eiropas demogrāfiskosituāciju, sabiedrības novecošanos, pirmspensijasvecuma un pensijas vecuma iedzīvotāju lielo īpatsvaru,salīdzinot ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu, LDDKuzskata, ka tikai izglītības un apmācību kvalitāte varnodrošināt tautsaimniecības attīstības un izaugsmesradīto pieprasījumu pēc kvalitatīviem cilvēkresursiem.

2007. gadā, pievēršoties cilvēkresursu kvalitātes unprofesionālās izglītības jautājumiem, LDDK kopā ar Pro-fesionālās izglītības administrācijas (PIA) un LBAS eks-pertiem izstrādāja mehānismu sociālo partneru iesaisteiprofesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, veido-jot Nozaru ekspertu padomes. LDDK panāca izpratni,ka ir jāaktivizē nozaru darba devēju organizāciju un pro-fesionālo asociāciju loma profesionālās kvalifikācijas ie-gūšanas procesā. Jaunajām iezīmēm – elastībai un pie-ejamībai – būtu jāatspoguļojas arī Latvijas profesionālāsizglītības sistēmā.

Lai panāktu vienotu skatījumu uz profesionāloizglītību vidējā un arī augstākajā līmenī, LDDKierosināja paplašināt Profesionālās izglītības unnodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomesuzdevumus un funkcijas, iekļaujot tajās arī augstākās

profesionālās izglītības jautājumus. Nodarbinātības politikai ir jāatbilst darba tirgus

prasībām, lai nodrošinātu uzņēmējus ar kvalificētu,prasmju un iemaņu ziņā atbilstošu darbaspēku, tāpaaugstinot darba devēju un darba ņēmējukonkurētspēju ES un pasaules tirgos.

Cilvēkkapitāla pieejamība

2007. gadā Latvijā tautsaimniecības izaugsmesapstākļos pieauga darbavietu skaits unnodarbinātības rādītāji, bet galvenais – strauji kritāsbezdarba līmenis. 2007. gada nogalē bezdarbsLatvijā bija tikai 4,9%, kas ir viens no zemākajiemrādītājiem ES un liecina par darbaspēka trūkumuražojošajās un pakalpojumu nozarēs.

2007.gadā aktīvi darbojās reģionālās

Avots: Ekonomikas ministrijas datiLDDK prognozē, ka darbaspējīgo iedzīvotāju skaitasamazināšanās Latvijā tikai saasinās 2013. gadāsagaidāmo krīzi, kad darbaspēka piedāvājums kļūsmazāks nekā pieprasījums.

Darba devēju iesaiste izglītības procesos un kvalifikācijas piešķiršanā

ir izšķirošais priekšnoteikums izglītībasatbilstībai darba tirgus prasībām. Latvi-

jas mainīgajos ekonomiskajosapstākļos, ko raksturo strauja

ekonomikas attīstība un augsta inflācija, tikai kvalitatīvi

un pieejami cilvēkresursi var nodrošinātilgtspējīgu attīstību.

LDDK tikšanās ar uzņēmumu personāla vadītājiem parrekomendācijām darba produktivitātes sasaistei aratalgojumu.

17

profesionālās izglītības un nodarbinātības padomes,kurās iesaistītie LDDK eksperti un uzņēmēji kopīgi arvalsts iestādēm un nevalstisko sektoru risina reģionunodarbinātības jautājumus.

LDDK vairākkārtīgi ir izraisījusi diskusijas par dar-baspēka trūkumu un piesaisti nozarēm, kurās tastiek konstatēts, aktīvi rosinot sabiedrību un valdībuuz rīcību, prognozējot darba tirgus attīstību. LDDK iraicinājusi valdību maksimāli izmantot darba tirgūesošās iekšējās darbaspēka rezerves – bezdarb-niekus, samazinot bezdarbnieka pabalstasaņemšanas laiku, sievietes pēc bērna kopšanasatvaļinājuma, aicinot valdību nodrošināt pirmskolasizglītības iestāžu attīstību, un arī pirmspensijasvecuma cilvēkus, pensionārus un citas neaktīvoiedzīvotāju grupas, ieskaitot ieslodzītos.

2007. gadā joprojām netika apturēta darbaspējīgoLatvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts. Vēl aizviennav izstrādāta migrācijas politikas stratēģija, kurābūtu ietverti imigrācijas, emigrācijas un integrācijasaspekti. 2007. gadā tika panākts politiskais atbalstsadministratīvo šķēršļu samazināšanai un procedūrasvienkāršošanai, lai varētu piesaistīt darbiniekus notrešajām valstīm un lai Latvijas darba devēji būtukonkurētspējīgi darbaspēka piesaistē ar Lietuvas unIgaunijas uzņēmējiem.

Izsniegto darba atļauju skaita palielināšanās vies-strādniekiem 2007. gadā tikai apliecina darba devējusniegto informāciju valdībai par kvalificēta darbaspēkatrūkumu. LDDK uzskata, ka diskusija par darbaspēkatrūkumu ir jāturpina ne tikai valdībā, bet arī sabiedrībā.

2008. gada uzdevumi

n panākt nozaru izglītības ekspertu padomjudarbības izglītības kvalitātes un elastīgumanodrošināšanai normatīvās bāzes izveidošanu unsociālo partneru iesaistes mehānismaiestrādāšanu jaunajā Profesionālās izglītībaskoncepcijā un citos normatīvajos aktos.

n nodrošināt darba devēju iesaistīšanos augstākāsizglītības studiju programmu rezultātu atbilstībasizvērtēšanā, pētniecības un zinātnes rezultātuieviešanā uzņēmējdarbības attīstībai.

n veicināt jaunu principu ieviešanu profesionālās unaugstākās izglītības finansēšanā un prasītatbildību par valsts budžeta līdzekļu izmantošanuizglītības rezultāta sasniegšanai.

n panākt augstākās izglītības konkurētspēju armācību valodas liberalizāciju.

n rosināt nodokļu atvieglojumus ieguldījumiem

inovācijās, izglītībā un strādājošo apmācībā.n panākt nozaru kvalifikācijas struktūru izveides un tā-

lākizglītības sistēmu attīstīšanas iekļaušanu Mūžizglī-tības politikas īstenošanas rīcības plāna projektā.

n sadarbībā ar NVA nodrošināt darba devējiem NVAsniegto pakalpojumu augstāku kvalitāti, veicinātkvalitātes kritēriju ieviešanu bezdarbnieku apmācī-bas un pārkvalifikācijas programmām.

n iesaistīties īslaicīgās darba tirgus prognozēšanasprocesā, veicot biedru anketēšanu par situācijunozaru darba tirgū.

n sadarbībā ar EM iesaistīties kritēriju izstrādāšanā, pēckuriem var noteikt būtisku darbaspēka trūkumu nozarē.

n panākt, ka tiek veidota darbaspēka piesaistes pro-gramma nozarēm ar eksporta potenciālu.

n aicināt atbalstīt un ieviest ES legālās migrācijas pa-sākumus – “zilās kartes” strādājošajiem, kas atbilstaugsti kvalificētas nodarbinātības kritērijiem.

n panākt, ka tiek ieviesta pārskatāma un regulējamasistēma darba un uzturēšanās atļauju izsniegša-nā, pārraudzībā un kontrolē, panākt “vienas pietu-ras aģentūras” izveidi.

n iesaistīties Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstī-bas popularizēšanā ES, Austrumeiropas un treša-jās valstīs un operatīvas informācijas izplatīšanāpar darba iespējām Latvijā.

n panākt valstī ESF finansiālo līdzekļu apguves undarbības programmu īstenošanas uzsākšanu, lainodrošinātu prasmju un kvalifikāciju atbilstību dar-ba tirgum, nodarbinātības un jaunu darba vietuveidošanos, darba ražīguma un efektivitātes cel-šanos, strādājošo profesionālās un arī ģeogrāfis-kās mobilitātes veicināšanu, attīstot infrastruktūruīpaši atbalstāmajos reģionos.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle vada paneļdiskusiju“EK pārstavniecības Latvijā” konferencē „Darbaspēkamobilitāte un migrācijas politika ES un Latvijā”.

Atbalstoša reģionālā politika

2007. gads

LDDK sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienībuun Latvijas Lielo pilsētu asociāciju turpināta aktīvudarbu sociālā dialoga stiprināšanai reģionos:Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā,īpašu uzmanību pievēršot galvaspilsētai – Rīgai.Sociālais dialogs pašvaldību līmenī ir nozīmīgs fak-tors vienmērīgai Latvijas reģionu un pašvaldībuattīstības nodrošināšanai, sekmējot prognozējamuuzņēmējdarbības vides attīstību reģionos.

LDDK aktīvi iesaistījās nozaru uzņēmumu interešuaizstāvēšanā pašvaldībās, kā rezultātā:n tika apturēti nelikumīgie Rīgas domes pieņemtie

saistošie noteikumi sadzīves atkritumu izvešanasjomā, kas ierobežotu konkurenci un ievērojamisadārdzinātu pakalpojumu;

n sadarbībā ar Viesnīcu un restorānu asociācijuLDDK aktīvi iesaistījās konsultācijās ar pašvaldībasamatpersonām, panākot vairāku uzņēmējdarbībuierobežojošu normu izslēgšanu no pašvaldībusaistošajiem noteikumiem;

n tika panākta saistošo noteikumu pieņemšana, kasdeva iespēju uzņēmējiem Rīgā saņemt nekusta-mā īpašuma nodokļa atlaides 25% apmērā no gadamaksas gadījumos, ja nodokļa maksātājs ir darbadevējs un 2007.gada pirmajā pusgadā pašvaldībasbudžetā iemaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa

summa vidēji uz vienu darbinieku pārsniedz 450latus. Šajā procesā lielu ieguldījumu sniedza LDDKbiedra Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādesrūpniecības uzņēmēju asociācijas eksperti.

n pagājušā gada nogalē LDDK panāca 3 mēnešupārejas perioda noteikšanu kravas transportakustības ierobežojumiem Rīgā, lai uzņēmējiem dotuiespēju saskaņot preču piegāžu maršrutus un laikagrafikus ar tirgotājiem. Te atbalstu priekšlikumusagatavošanā sniedza Pārtikas uzņēmumufederācija.

2008. gada uzdevumi

Ņemot vērā, ka 2008. gads ir administratīviteritoriālās reformas gads, kad strauji notiks pašvaldībuapvienošanās un novadu veidošanās process, LDDKturpinās uzsākto darbu plānošanas reģionos, sociālādialoga veidošanā, īpašu uzmanību pievēršot infra-struktūras attīstības un izglītības jautājumiem.

Plānotās aktivitātes:

n nodibināt Rīgas darba devēju organizāciju un vei-dot sociālo dialogu ar Rīgas domi;

n veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību lielajāspilsētās;

n pilnveidot pašvaldību finansēšanas sistēmu pēcadministratīvi teritoriālās reformas;

n attīstīt reģionos telpisko plānošanu un infra-struktūru, ievērojot uzņēmēju intereses;

n risināt ilgtspējīgas un atbildīgas vides jautājumus;n veicināt publiskās un privātās partnerības projektu

īstenošanu, kā arī pašnodarbināto iesaistīšanospirmskolas bērnu aprūpē, kompleksi risinot pirm-skolas bērnu aprūpes iestāžu problēmu unmājokļu politikas jautājumus pašvaldībās.

18

Avots: Lursoft2007.gadā ir palielinājusies uzņēmējdarbības aktivitāte ārpusRīgas un Rīgas reģiona par 2,8%. Kopā Rīgā un Rīgas re-ģionā reģistrēti 65% no ekonomiski aktīviem uzņēmumiem.

Jaundibinātie uzņēmumi2008. gadam esam izvirzījuši mērķus, ku-

rus iespējams ieviest tikai ar sociālā dialogapalīdzību, nodrošinot veiksmīgu pārstāvnie-cību ne tikai nacionālajā, bet arī pašvaldībulīmenī, kas ir nozīmīgs faktors vienmērīgai

Latvijas reģionu un pašvaldību attīstības no-drošināšanai, sekmējot prognozējamu uz-

ņēmējdarbības vides attīstību reģionos.

19

Korporatīvā sociālā atbildība(KSA) un laba pārvaldība

Ikviens ES iedzīvotājs ir atkarīgs no korporatīvāssociālās atbildības (KSA), neatkarīgi no tā, vai viņš irdarba devējs vai darbinieks privātajā vai valsts sektorā.

KSA attīstību globālajā līmenī ietekmē divi galvenifaktori:n pieprasījums pēc sakārtotas un sociāli atbildīgas

uzņēmuma struktūras, skaidriem principiem unlabas reputācijas, kļūstot par piegādātāju ārvalstukompānijām vai to partneri;

n nepieciešamība iekļūt globālajā tirgū un būtlīdzvērtīgam spēlētājam, piedāvājot kvalitatīvus unatbildīgas uzņēmējdarbības principiem atbilstošuspakalpojumus un produktus.

1999. gadā, lai izveidotu vienotu izpratni un attieks-mi par korporatīvo sociālo atbildību, radāsnepieciešamība pēc kopīgām aktivitātēm jeb globālaskustības, par kuras iniciatoru kļuva ANOģenerālsekretārs Kofi Anans un kuru sekmīgi turpinajaunais ģenerālsekretārs Bans Gimuns (Ban Ki-moon).2005.gadā LDDK kļuva par ANO iniciatīvas koordina-toru, piesaistot tai tādus uzņēmumus, kā AS“Aldaris”, AS “Diena”, AS “Grindex”, SIA “Komin”,SIA “Lattelecom”, SIA “Lietišķās informācijas die-nests”, SIA “Miesassargu aģentūra”, “Nordea BankFinland Plc” Latvijas filiāle, privātskola ”Patnis”, SIA“SilJa”, SIA “Valodu mācību centrs” un SIA“Constructus”, SIA Biznesa augstskola “Turība” unSIA “Cemex”.

2008. gada uzdevumi

n veicināt uzņēmēju izpratni un sabiedrības atbalstuKSA būtiskajai lomai uzņēmuma attīstībā unsabiedrības labklājības celšanā (integrācijauzņēmuma stratēģijā);

n aicināt kompānijas publiski paust atbalstu KSAdesmit pamatprincipiem, kas aptver cilvēktiesības,darba tiesības, vides un pretkorupcijas jomas,izmantojot ANO Globālā līguma platformu;

n atbalstīt labo praksi.

Uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte nav iespējama bez iesaistīšanās starptautiskajos

un globālajos procesos.

no uzņēmuma vērtības var veidot reputācija un citinemateriāli aktīviAvots: Reputation and the Bottom Line/MORI, Lielbritānija 2003

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, SIA „Cemex” valdespriekšsēdētājs Luis Miguel Cantu, LR prezidents ValdisZatlers, LR ministru prezidents Ivars Godmanis,Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājsAigars Rostovskis, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Izaugsmes iespējas starptautiskajā vidēES prioritātes

2007. gads Eiropā tika pasludināts par Vienāduiespēju gadu. Šajā laikā ES prezidentūru vadīja Vācijaun Portugāle. 2008. gadā vadību pārņema Slovēnija.2006. gada decembrī šo trīs valstu 18 mēnešusecīgās prezidentūras laikam par prioritātēm tikaizvirzīti šādi jautājumi: Eiropas Savienības nākotne,Lisabonas stratēģija izaugsmei un darbavietām,brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšana,kā arī ES ārējo attiecību stiprināšana.

LDDK darbība BUSINESSEUROPE

LDDK 2007. gada prioritātes darbam ES ietvaros tikabalstītas uz BUSINESSEUROPE izvirzītajām prioritātēm:n ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darbavi-

etu skaita palielināšana;n iekšējā tirgus pilnveidošana;n nacionālā protekcionisma apkarošana;n sociālo garantiju sistēmas uzlabošana;n ES institucionālo reformu pabeigšana.

LDDK darbība 2007. gadā bija virzīta uz to, laivērstu valdības, sadarbības partneru un biedruuzmanību uz aktīvāku Latvijas darba devēju viedokļuapzināšanu, konsolidēšanu un pārstāvēšanu EiropasBiznesa konfederācijas BUSINESSEUROPEEkonomikas un finanšu lietu, Iekšējā tirgus lietu,Industriālo lietu, Sociālo lietu, kā arī Sociālā dialogakomitejās, tāpat arī tautsaimniecības nozaru darbagrupās iepriekš minēto prioritāšu sasniegšanai.

EKT spriedums SIA “Laval un Partneri” lietā

LDDK ir gandarīta, ka 2007. gads noslēdzies arLatvijas uzņēmējiem pozitīvu lēmumu EiropasKopienu tiesā (EKT) SIA “Laval un Partneri” lietā. EKTatzina, ka Zviedrijas arodbiedrību rīcība ir bijusi pret-tiesiska un ierobežojusi pakalpojumu sniegšanasbrīvību Latvijas uzņēmumam Eiropas iekšējā tirgū.LDDK ir pateicīga Svenskt Näringsliv (ZviedrijasUzņēmumu konfederācija) par sniegto atbalstutiesvedībā. LDDK un Svenskt Näringsliv sagaida, kaEKT spriedums novērsīs līdzīgu gadījumuatkārtošanos saistībā ar ES jauno dalībvalstuuzņēmumu diskrimināciju ES iekšējā tirgū.

BIAC – Uzņēmējdarbības un rūpniecībaskonsultatīvā komiteja

2007. gadā LDDK eksperti apmainījās piredzē par:n konkurētspējīgas ekonomikas nodokļu politikas

jautājumiem ES;n tirgus atvērtību un tādu valsts regulējumu izstrādi,

kas veicina investīcijas, ekonomisko izaugsmi unjaunu darba vietu radīšanu;

n Ekonomiskās sadarbības un attīstībasorganizācijas (OECD) un starptautiskās uzņēmējusabiedrības sadarbību, lai uzlabotu dzīveskvalitātes rādītājus pasaulē.

LDDK sniedza vērtējumu BIAC 2006. gada dar-bam un priekšlikumus 2007. gada prioritātēm OECDietvaros. Turpinās darbs pie Latvijas darba devējiemaktuāliem jautājumiem BIAC komitejās, lai sekmētuekonomisko izaugsmi, jaunu darba vietu radīšanu unkonkurētspēju globālā ekonomikā.

20

Tikšanās Portugāles prezidentūras laikā: Igaunijas Darbadevēju konfederācijas prezidents Enn Va Skimegi,Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu,LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

21

IOE – Starptautiskā Darba devēju orga-nizācija

2007. gadā LDDK piedalījās ILO (Starptautiskā Dar-ba organizācija) sektoru aktivitātēs par darba devējupozīciju nostiprināšanu sarunās ar starptautiskajāmarodbiedrībām, kas veiksmīgi koncentrē savas dar-bības ILO, debatēs par darbaspēka migrācijasjautājumiem un korporatīvo sociālo atbildību, kā arī dis-kusijās par tirdzniecības un darba standartiem.

LDDK un divpusējā starptautiskā sadarbība

KrievijaLDDK ir ieguldījusi daudz darba, lai veicinātu

Latvijas un Krievijas sadarbību, kā arī lai paplašinātuEiropas Ekonomisko telpu ar Krievijas un Eiropasdarba devēju organizāciju starpniecību. Lai uzlabo-tu ekonomiskās un sociālās attiecības, apgūtu tirgu,stiprinātu saites izglītībā, zinātnē un kultūrā, kas irnozīmīgi mūsu valstij un iedzīvotājiem kopumā,Latvijas uzņēmēji uzsver, ka primāri nepieciešams:n stabils un prognozējams dialogs: sadarbība,

harmonizācija, tuvināšanās;n intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības

normatīvo aktu harmonizācija;n investīciju režīma liberalizācija un aizsardzība;n tirdzniecības veicināšana un muitu darbības

uzlabošana risinot jautājumus kas saistīti armuitas tarifiem.

2007. gadā stiprinājusies sadarbība ar Krievijasuzņēmēju un darba devēju organizācijām. LDDKpiedalījās LR Ministru prezidenta Aigara KalvīšaMaskavas vizītē, kuras laikā tika apspriesti arīekonomiska rakstura jautājumi. Latvijas un Krievijasdarba devēju organizācijas un Tirdzniecības palātasvienojās uzsākt diskusiju par Latvijas-Krievijasekonomiskās sadarbības padomes izveidi.

LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecībaskamera (LTRK), kā arī Viskrievijas darba devējuapvienība “Krievijas Rūpnieku un uzņēmējusavienība” (RSPP) un Krievijas FederācijasTirdzniecības un rūpniecības palāta izveidojaLatvijas-Krievijas sadarbības padomi (LKSP). OktobrīRīgā notika LKSP kopīgā sēde.

Ekonomisko un tirdzniecības attiecībuveicināšana ir tikai aizsākums produktīvākaisadarbībai starp Latvijas un Krievijas nacionālajāmdarba devēju organizācijām.

Ikviens Latvijas uzņēmējs ir aicināts pievienotiesLatvijas un Krievijas darba devēju saimei ar LDDK unLTKR starpniecību, kā arī izmantot LDDK un RSPPsinerģiju informācijas apmaiņai, atbalstam uzņēmējiemabu valstu tirgus apguvē un pārstāvībai darba devējuinteresēs sarunās ar valdībām un arodbiedrībām.

Francija Festivāla “Francijas pavasara” ietvaros LDDK tikās

ar Francijas Biznesa konfederācijas MEDEFInternational (Mouvement des Entreprises deFrance) un MEDEF Parīzes pārstāvjiem, kā arīorganizācijas biedriem – uzņēmējiem no Francijas.

Uzņēmēju un politiķu tikšanās Ministru prezidenta AigaraKalvīša vizītes laikā Maskavā.

LDDK tiekas ar Francijas Biznesa Konfederāciju (MEDEF)- MEDEF International prezidents Jean Burelle, LDDKģenerāldirektore Elīna Egle, MEDEF Paris prezidentsRemy Robinet-Duffo, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Uzņēmēji, kas pārstāv tādas nozares kā enerģētika,transports, apdrošinātāji, būvniecība, tūrisms un ITražotāji, iepazinās ar biznesa attīstības iespējāmLatvijā. Uzsāktās sarunas ir pamats turpmākaisadarbībai organizācijām un to biedriem, paplašinotLatvijas biznesa iespējas ES.

Beļģija LDDK sadarbībā ar Beļģijas Uzņēmumu federāciju

organizēja Latvijas-Beļģijas uzņēmēju forumu.Forumu ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Valstsprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Beļģijas karalisAlberts. Ar Beļģijas Uzņēmumu federācijas atbalstuLatvijā ieradās Beļģijas uzņēmēju delegācija, kaspārstāvēja tādas nozares kā metālapstrāde,loģistika, būvniecība un citas saistītās nozares.LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs saņēma BeļģijasLeopolda I šķiras ordeni par biznesa un sadarbībasveicināšanu un stiprināšanu starp Beļģiju un Latviju.

Turcija LDDK tikās ar Turcijas Darba devēju asociāciju

konfederācijas (TISK) un Turcijas Rūpnieku unuzņēmēju asociācijas (TUSIAD) pārstāvjiem. Tikapārrunātas nākotnes sadarbības iespējas. Jautājumi,kas ir aktuāli abām organizācijām, saistīti aruzņēmējdarbības izaugsmes veicināšanu vietējā unārējos tirgos, kā arī ekonomiskajām, sociālajām unprofesionālājām interesēm.

BaltkrievijaLDDK noslēdza sadarbības līgumu ar Baltkrievijas

Nekomerciālo organizāciju apvienību “Uzņēmēju unrūpnieku konfederācija” (BURK). Vienošanās paredzatbalstīt Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijasekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbībasjautājumos darbu, nodrošināt informācijas apmaiņu,konsultēt organizāciju biedrus sekmīgai darbībai val-stu tirgos un projektu attīstībai.

LDDK prioritātes 2008. gadādarbam starptautiskajā vidē

LDDK, balstoties uz Eiropas Biznesa konfederāci-jas BUSINESSEUROPE prioritātēm, savam darbamstarptautiskā vidē ir izvirzījusi sekojošas prioritātes. n ES vienotais tirgus – brīva pakalpojumu, finanšu

un kapitāla kustība (noteikumu ievēroša-na/ieviešana, ierobežojumu atcelšana), pa-kalpojumu direktīvas ieviešana, iekšējā enerģēti-kas tirgus izveide.

n Uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātescelšana ES tirgū – izpēte un inovācijas (vienotaEiropas pētniecības telpa, industriālie pētījumi),intelektuālā īpašuma aizsardzība – (Eiropas paten-tu sistēma), labāks regulējums un uzņēmējdarbī-bas stiprināšana.

n Sociālā politika, nodarbinātība ES – elastīgsdarba tirgus (flexicurity), Eiropas kvalifikāciju iet-vars, darbaspēka pieejamība – ekonomiskāsmigrācijas sekmēšana, sociālās sistēmaspielāgošana sabiedrības novecošanai un sociālādialoga sekmēšana.

n Ārējās attiecības ar trešajām valstīm – kontaktuveidošana, pieredzes apmaiņa, stabils un prog-nozējams dialogs: sadarbība un harmonizācija,intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ,investīciju režīmu liberalizācija un aizsardzība,tirdzniecības veicināšana un muitas darbībasuzlabošana, muitas tarifi u. c.

22

Latvijas-Beļģijas uzņēmēju forums: BeļģijasUzņēmumu federācijas prezidents Jean-ClaudeDaoust, Beļģijas karalis Alberts, LR prezidente VairaVīķe – Freiberga un LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

23

Pakalpojumu un iniciatīvu attīstība, biedru piesaisteBūtisks LDDK biedru skaita pieaugums

Kopš 2004. gada LDDK ir izdevies palielināt savu ka-pacitāti par 16%, uzņemot par biedriem biedrības undarba devēju organizācijas, kā arī uzņēmumus, kuros irvairāk par 50 darbiniekiem, līdz ar to apvienojot jau vai-rāk nekā 42 darba devēju organizācijas un 94 uzņēmu-mus, kas nodarbina 35% no Latvijas darbaspēka.

Noslēdzies ESF projekts “Latvijas Darba devēju konfederācijaskapacitātes stiprināšana”

Pirms trīs gadiem uzsāktais Eiropas Sociālā fondaNacionālās programmas projekts “LDDK kapacitātesstiprināšana” ir būtiski palielinājis LDDK, nozaru un re-ģionālo darba devēju organizāciju kapacitāti. Piesaistī-tie eksperti un koordinatori nodrošinājuši ekspertīzi undalību politikas plānošanas un normatīvo aktu izstrādā-šanā un īstenošanā sociālās drošības, izglītības un no-darbinātības, tautsaimniecības un finanšu, darba attie-cību un Eiropas Savienības jautājumos.

Darba devēju organizāciju nostiprināšanās un veidošanās

Nozaru līmenī vairākas darba devēju organizācijas irpaudušas interesi un gatavību sākt strādāt pie nozaruģenerālvienošanos izstrādes un slēgšanas attiecīgajāsnozarēs, tādējādi darba un sociālajos jautājumosīstenojot nozares pašregulēšanu.

Projekts ir sniedzis:n apmācības, iespēju vaidot sadarbības tīklus un

attīstīt pakalpojumus biedriem, stiprinot darbadevēju organizāciju kapacitāti;

n motivāciju jaunu darba devēju organizāciju veidošanaiun radījis interesi virknei darba devēju organizāciju pa-plašināt savu darbību no strikti profesionāliem nozaresjautājumiem uz sociāli ekonomiskiem jautājumiem;

n nozaru ekspertu un reģionālo ekspertukvalifikācijas celšanas iespējas, kā arī izglītojismedijus par sociālā dialoga jautājumiem.

LDDK rīcībā esošo resursupaaugstināšana

Projekta eksperti ir izvērtējuši 2323 politikas plānoša-nas dokumentus un normatīvo aktu projektus un snie-guši 283 atzinumus, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu dar-ba devēju līdzdalību un sniedzot būtisku ieguldījumuvalsts rīcībpolitikas izstrādāšanā un īstenošanā kā na-cionālajā, tā arī Eiropas Savienības līmenī.

Informatīvie materiāli par elastīgām darba formām irveicinājuši darba attiecību kultūras uzlabošanos uzņē-mumos un pievērsuši uzmanību virknei aktuālu problē-mu darba tirgū, piemēram, dzimumu līdztiesība, darbaun ģimenes dzīves apvienošana, personu ar īpašāmvajadzībām integrācija darba tirgū, stress darbā u. c.

Biedru portāls www.lobijs.lv

Visiem LDDK biedriem tiek nodrošināta pieejaportālam www.lobijs.lv, kas ir darba devēju vienota elek-troniska interaktīva komunikācijas un sadarbības vide.Tā paredzēta biznesa informācijas iegūšanai unapmaiņai par dažādiem darba devēju interešuaizstāvēšanas procesiem un aktuālo nozares normatīvoaktu apspriešanai, kā arī interaktīvai darba devējukomunikācijai, diskusijām, darba grupu organizēšanaiun vadīšanai gan virtuālajā, gan reālajā vidē.

Portālā ir reģistrēti 576 lietotāji, kuri pārstāv LDDKapvienoto biedru uzņēmumu un organizācijuviedokļus. 2007. gadā ar portāla starpniecību ir veik-tas konsultācijas un viedokļu saskaņošanas parvairāk nekā 1650 jautājumiem.

ESF projekta noslēguma konference “Organizētā biznesa loma sabiedrībā”.

Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvā biedrība, Rīgas Centrālais Termināls, SIA «Dako», SIA «Latvijā audzētu

dārzeņu loģistika», SIA «Bēnes Patērētāju biedrība», SIA «Darba aizsardzība», SIA «Raro centrs», SIA «Kuģu

remonta sabiedrība», Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija, Daugavpils uzņēmējdarbības

attīstības asociācija, Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācija, SIA «Strēlnieks B», Latvijas Zivrūpnieku savienība

un Latvijas fitnesa un veselības veicināšanas nozares asociācija.

26

LDDK izsaka pateicību un sveic

LDDK prezidentu Vitāliju Gavrilovu ar IV šķirasTriju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu par ieguldījumuuzņēmējdarbības attīstībā un darbu sabiedrībaslabā, par Atzinības krusta ordeņa saņemšanu – JuriBiķi, (AS “Latvijas Finieris”), pirmo LDDK prezidentuJāni Bertrandu (SIA “Baltijas logi”) un LauruKeršuli (SIA “Latvijas Mobilais telefons”).

LDDK pateicas Padomes locekļiem par darbu unaktīvu līdzdalību NTSP un tās apakšpadomēs, kā arīcitās darba grupās deleģētajiem organizāciju un biz-nesa pārstāvjiem.

LDDK izsaka atzinību bijušajiem ministriem parieguldījumu sociālā dialoga un tautsaimniecībasattīstībā, stiprinot uzņēmējdarbības garu:

Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (amatā no2004. gada 2. decembra līdz 2007. gada 20. decem-brim), finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (amatāno 2004. gada 9. marta līdz 2007. gada 20. decembrim),izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (amatā no2006. gada 8. aprīļa līdz 2007. gada 20. decembrim),labklājības ministrei Dagnijai Staķei (amatā no 2002.gada 7. novembra līdz 2007. gada 31. oktobrim).

LDDK ir tik stipra un tik ietekmīga Latvijas sociāli eko-nomiskās vides veidotāja un partneris sabiedrotajiem,cik konkurētspējīgi un stratēģiski domājoši ir tās biedri.Liels paldies LDDK biedriem par ieguldījumu darba de-vēju kustībā un atsaucību LDDK ekspertiem, atbalstotviņus tiesiskās vides pilnveidošanas darbā. LDDK biedrinav tikai uzņēmumi vai darba devēju organizācijas, tieir konkrēti cilvēki, profesionāļi, kas gatavi ieguldīt savasdomas un darbu kopējai labklājībai. Tādēļ LDDK vēlaspaust pateicību atsaucīgākajiem biedru pārstāvjiem,kas devuši krietnu ieguldījumu kopējā darbā:

Latvijas Energobūvniecības asociācijas direk-toram Jānim Dirbam,

Latvijas Darba devēju konfederācijas bijušajamģenerāldirektores vietniekam Edgaram Korčaginam,

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas bijušajaiizpilddirektorei Arlitai Sedmalei,

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddi-rektorei Santai Graikstei,

AS “Latvenergo” Vides un darba aizsardzībasdepartamenta direktorei Irēnai Upzarei,

AS "Latvijas Finieris" vecākajam drošības tehnikasinspektoram Anatolijam Trofimovičam,

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecībasuzņēmēju asociācijas ekspertam Andim Lejiņam,

AS “Cēsu alus” juristei Evai Grīviņai,

SIA "Lattelecom" personāla vadības direktoreiIngrīdai Ronei,

Junior Achievement Latvia izpilddirektorei LailaiKundziņai.

Darba devēju organizācijas un uzņēmumi iraicināti piedalīties un sadarbībā ar LDDK īstenotdažādas programmas un projektus par Latvijas taut-saimniecības un darba tirgus aktualitātēm.2007.gadā LDDK mērķprogrammu atbalstītāji:

Efektīva pārvaldība un partnerība:

Jaunas darba organizācijas formas

LDDK Līderu brokastis

LDDK pakalpojumin Interešu pārstāvniecība

n Portāls www.lobijs.lv

n Konsultācijas darba tiesībās un darba aizsardzības jautājumos

n Apmācību un semināru organizēšana un nodrošināšana

n Konferenču organizēšana

n Pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana un nodrošināšana

n Atbalsts tirgus pētījumu nodrošināšanā

n Informatīvo ziņojumu/materiālu izstrāde un piegāde. Izdevums“Eiropas Ziņas”

n Sabiedrisko attiecību vadība

n Palīdzība projektu sagatavošanā un vadībā

Informācija sabiedrībai: www.lddk.lvKonsultācijas ar biedriem: www.lobijs.lv

Vilandes 12 - 1, Riga, LV - 1010Tālr.: +371 67225162

Fakss: +371 67224469www.lddk.lv