Embed Size (px)
Citation preview
ww.seb.lv
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
Latvijas makroekonomikas apskats 2009. gada augusts
Aktualitātes
• 27. augustā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde
apstiprināja valdības nodomu vēstuli un lēma par nākamās aizdevuma daļas 200 miljonu eiro apmērā piešķiršanu. SVF arī pieļauj valsts budžeta deficītu 13% no IKP. Taču atbilstoši Latvijā lietotajai metodoloģijai tas tomēr nozīmē mazāku budžeta deficītu nekā SVF pieļautais apjoms. Tikmēr darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas turpinās, kas rudenī politiskajā un sociālajā sfērā sola saspringtu gaisotni.
• Saskaņā ar ātro novērtējumu, Latvijas kopprodukts otrajā ceturksnī samazinājies par 19.6%.
• Standard&Poor’s pazeminājusi Latvijas kredītreitingu no BB+ līdz BB. Jaunais reitinga līmenis ir divus soļus zem investīciju līmeņa.
• Maksājumu bilances kārtējo maksājumu konts turpina uzrādīt arvien lielāku pārpalikumu.
• Jūnijā sasniegts rekordzems ārējās tirdzniecības deficīts 67.2 milj. latu.
• Jūlijā turpinājās ražotāju cenu deflācija. Salīdzinot ar jūniju, tās samazinājās par 0.3%, bet salīdzinājumā ar 2008. gada jūliju, tās saruka par 8.4%.
• Otrajā ceturksnī darba meklētāju skaits sasniedzis 16.7%.
Andris Vilks galvenais ekonomists Tālrunis: 67215597 [email protected] Dainis Gašpuitis Makroekonomikas eksperts Tālrunis: 67779994 [email protected] A/S SEB banka Meistaru iela 1, Valdlauči Ķekavas pagasts Ķekavas novads LV 1076 http://www.seb.lv
www.seb.lv
2
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
Latvijas makroekonomiskie rādītāji un prognozes
2006 2007 2008 2009 Periods 2009P
IKP izmaiņas (%) 12.2 10.0 -4.6 -19.6* IV-VI -17.0-18.0%
IKP faktiskajās cenās (milj. Ls) 11170 14780 16240 3290 I-III 12800-13000
Inflācija (gada vidējā, %) 6.5 10.1 15.4 9.1 VII 3.3-3.6
Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, pārpalikums, ESA 95 (% pret IKP) -0.5 -0.4 -4.0 -9.3* I-III -8.0-9.0
Maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta saldo pret IKP (%) -22.5 -22.5 -12.6 1.1 I-III 5.0-6.0
Periodā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 932 1158 644 -59 I-VI -100-0
Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. Ls) 4007 5148 5670 5610 I-III 5400-5500
Ārējās tirdzniecības bilance pret IKP (%) -27.6 -25.3 -19.0 -12.0 I-III -7.0-9.0
Valdības ārējais parāds (milj. Ls) 582 635 1260 2904 VII 3300-3500
Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide (%) 4.8 -1.0 -8.3 -22.9 I-VI -18.0-22.0
Mazumtirdzniecības apgrozījums (%) 20.1 18.8 -8.2 -27.0 I-VII -24.0-26.0
Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 6.5 4.9 7.0 12.2 VIII 13.5-15.0
Oficiālais darba meklētāju īpatsvars (%) 6.8 6.0 7.5 16.7 IV-VI 17.0-19.0
Vidējās bruto darba algas pieaugums (%) 22.8 32.0 20.4 -1.0 IV-VI -10.0-15.0
Reālās darba algas pieaugums (%) 15.6 19.9 6.1 -2.7 I-III -13.0-18.0
Standard & Poor’s kredītreitings A- BBB+ BBB- BB - -
* Provizoriskie dati. LR Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas dati. SEB bankas prognozes. Prioritātes bez lielas skaidrības Ekonomikas ministrija par prioritārām tautsaimniecības nozarēm, kuras dos vislielāko ieguldījumu izaugsmē līdz 2015. gadam, rosināja noteikt kokapstrādi, pārtikas ražošanu, ķīmisko rūpniecību, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, mašīnbūvi un metālapstrādi, kā arī transportu un loģistiku. 4. augustā valdībā tika iesniegts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai. Konkrēts plāns būs gatavs septembrī. Sagatavotie priekšlikumi īpaši neatšķiras no līdzīgiem, iepriekšējos gados izstrādātajiem. Tie ir samērā vispārīgi, trūkst konkrētības. Plānā nav izvērsta pamatojuma kādēļ izvēlētās nozares ir prioritāras, ja neskaita to, ka izvēlētās jau patlaban sniedz lielāko ieguldījumu eksportā. Turklāt jau notikušās izmaiņas prioritātēs
norāda par nopietna un izsvērta vērtējuma pamatojuma trūkumu. Arī nozaru pārstāvju attieksme ir ļoti dažāda, tāpat kā viņu redzējums, ko viņi sagaida no valsts. Nosakot prioritārās nozares, nepieciešams arī skaidrība par to, kā tiks pieskaņota izglītības sistēma, kur un kā tiks risināta finanšu resursu pieejamība, valsts galvojumi utt. Turklāt jārēķinās ar valsts finansiālās un institucionālās kapacitātes kritumu. Plānā trūkst skaidrojumu par to, kādas priekšrocības, salīdzinājumā ar neprioritārām, saņems prioritārās nozares. Lai panāktu plānā nospraustos mērķus, būtiski ir panākt nozaru iekšējās konsolidēšanas, efektivitātes un konkurētspējas celšanas procesu turpināšos. Pozitīvi, ka tiks veicināti mikrouzņēmumu veidošanās. Bet ne mazāk būtiski radīt priekšnosacījumus, lai veidotos uzņēmumi ar eksporta potenciālu, veidotos klāsteri, kas spēj saražot
www.seb.lv
3
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
preces ārējiem tirgiem pieņemamos apjomos un cenā. Jādomā par sistēmas izveidošanu jaunu tehnoloģiju un inovāciju radīšanai Latvijā un to tālāku pārnešanu uzņēmējdarbībā. Prioritātes turpmākajā valsts attīstības stratēģijas veidošanā ir nepieciešamas, taču
rodas jautājums, vai pašreizējais process rit pareizajā virzienā. Plānā izgaismojas ļoti daudz trūkumu un jautājumu, kuri ir jānovērš, lai izvirzītie mērķi tiktu sasniegti.
Reitings noslīd uz nākamo pakāpi Standard&Poor’s pazeminājusi Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu no BB+ līdz BB un noteikusi tam negatīvu prognozi. Jaunais reitinga līmenis ir divus soļus zem investīciju līmeņa. Visumā novērtēt valsts patiesos riskus, tai skaitā, maksātnespējas iestāšanās iespēju ir ļoti sarežģīti un reizēm neiespējami. Tādēļ arī nereti rodas viedokļu atšķirības starp tiem, kas piešķir un tiem, kam to veic. Protams, Latvijas ekonomikā riski pastāv un tādi saglabāsies. Taču ir arī citi faktori. Latvija ir vienojusies par starptautiskā aizdevuma saņemšanu, un, kas šajā situācijā nav mazsvarīgi, ir ES dalībvalsts. Tas nozīmē, ka maksātnespējas iestāšanās iespēja ir nesalīdzināmi mazāka par tām valstīm, ar kuru Latvijai patlaban ir vienāds kredītreitings. Turklāt kārtējais reitinga samazinājums drīzāk vērtējams kā
sprungulis biznesam, jo vēl vairāk sarežģī investīciju piesaistīšanu un apgrūtina uzņēmēju darbības nosacījumus. Tādēļ notikušais un arī iespējamais turpmākais reitinga samazinājums vēl vairāk apgrūtinās ekonomikas atveseļošanos. Tādēļ rodas jautājums vai turpmāks reitinga samazinājums, situācijā, kad Latvijai ir vienošanās par nepieciešamā finansējuma saņemšanu būs saprātīgs, ņemot vērā tā negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmējdarbību. Tāpat jautājums ir vai pieaugošās atšķirības Baltijas valstu reitingos atspoguļo patiesās atšķirības to ekonomikās. Jāuzsver, ka turpmākā reitinga attīstība būs atkarīga no tā, kā valdība tiks galā ar nākamā budžeta sastādīšanu un strukturālo pārkārtojumu veikšanu un SVF vērtējuma par šeit notiekošo.
Krituma pieauguma temps mazinās 2009. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, samazinājās par 19.6%. Lietuvas IKP kritās par 20.2%, bet Igaunijas par 16.6%.
-23
-18
-13
-8
-3
2
7
08 I II III IV 09 I II
Igaunija Latvija Lietuva
IKP izmaiņas Baltijas valstīs(%, pret iepr. gada atb. periodu)
Dati: nac.stat.bir.
Provizoriskie IKP dati par 2. ceturksni bija prognozētajā līmenī, jo bija redzams, ka situācija ekonomikā, salīdzinot ar gada 1. ceturksni, būtiski
nepasliktinājās. Lielākā daļa vietējo un ārvalstu ekspertu, pārsātināti ar negatīvo informāciju, gaidīja krietni lielāku kritumu, līdzīgi, kā tas bija vērojams Lietuvā. Tomēr tas nav noticis un nenotiks, un varam teikt, ka dziļākais kritums būs bijis 1. pusgadā, kad ekonomika būs sarukusi par apmēram 18%. Ja 1. ceturksnī sezonāli neizlīdzinātie dati uzrādīja 18% kritumu, tad 2. ceturksnī tie bija mazliet lielāki (‐19,6%). Taču ir vērts pieminēt tieši izlīdzinātos datus, kur kritums ir mazliet mazāks (‐18,6% 1. ceturksnī, ‐18,2% otrajā). Otrajā ceturksnī lielāko nozaru ikmēneša dati uzrādīja visai līdzīgus datus tiem, kādi tie bija gada pirmajos trīs mēnešos. Tātad, nedaudz labāki rūpniecībā un transportā, sliktāki iekšzemes tirdzniecībā. Kritumu palielināja daļas biznesa ieiešana pelēkajā ekonomikā, kas ir viens faktoriem, kas pastiprina ekonomikā vērojamo kritumu kopš pērnā gada vidus. Lai arī rādītāji joprojām ir neiepriecinoši, varam teikt, ka straujākā krituma fāzi Latvija ir pārvarējusi. Turpmāk, lai arī saglabāsies būtiskas problēmas
www.seb.lv
4
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
tautsaimniecībā un valsts finansēs, bezdarbs turpinās pieaugt, kopprodukta samazināšanās temps būs mērenāks. Arvien labāk iezīmēsies ekonomikas krituma bremzēšanās faktori, atsevišķās eksporta nozarēs un tranzītā apjomi stabilizēsies vai pat pieaugs. Tagad galvenais ir koncentrēties uz atbalstu uzņēmējiem un stingra pamata ielikšanu nākamā gada budžetam. Fokuss uz uzņēmējdarbības vidi, koncentrētāks atbalsts prioritārajiem ekonomikas virzieniem, skaidrība valsts finansēs un nodokļu politikā ir atslēga uz straujāku ekonomikas atlabšanu. Baltijas konteksts Varam teikt, ka Igaunija un Latvija ir jau apzinājusi bedres dibenu, jo līdz šim abas valstis krita, nezinot cik dziļi iekritīs. Tiesa, līdz bedres dibena zemākajam punktam vēl ir ko šļūkt labs gabaliņš (3‐4 ceturkšņi). Toties tas būs lēzenāks un ne tik straujš. Savukārt Lietuva savu kritumu ir tikai uzsākusi un bedres dziļumu apzināsies vēlāk (2. pusgads). Igaunijā un
Latvijā atšķirības ekonomiskajos ciklos ir ievērojami samazinājušās. Latvija ir piedzinusi Igauniju ekonomikas ciklu procesā, kur tā bija mazliet priekšā daudzu gadu garumā. Sagaidāms, ka abās valstīs ar katru nākamo ceturksni rādītāji pamazām uzlabosies. Tomēr būtisks progress 2. pusgadā nav sagaidāms. Lai pasaule sāktu uztvert pozitīvi notiekošo Baltijā, t.i. konstatē, ka sliktākais ekonomikā ir jau aiz muguras, ir jānotiek sekojošām lietām. Latvijā tās ir valsts finanses. Savukārt Lietuvai ir jāizšķiras vai nu tā pati var sakoncentrēt un tikt galā saviem spēkiem, vai jāsāk risināt sarunas par aizdevuma nosacījumiem ar Eiropas Komisiju un SVF. Igaunija pašreizējā situācijā ir nosacīti stabilākā un ar iespēju visātrāk atjaunot ekonomisko aktivitāti. Taču kamēr kāds no šiem posmiem buksēs vai izjutīs nopietnas ekonomiskas grūtības, nekas labs nav gaidāms visam reģionam. Tomēr tas, ka valstis cenšas rīkoties līdzīgi, atskatoties viena uz otru un mēģina pārņemt labāko praksi, noteikti būs laba mācība nākotnē.
Cenas turpina kristies Šā gada jūlijā inflācija, salīdzinot ar 2009. gada jūniju, samazinājās par 0.6%. Precēm cenas saruka par 0.8%, bet pakalpojumiem par 0.2%.
Patēriņa cenu pārmaiņas grupās(%, pret iepr. gada atb. per.)
0
5
10
15
20
25
07I
III V VII IX XI 08I
III V VII IX XI 09I
III V VII
Visas preces Pārtikas precesNepārtikas preces Kopējā inflācijaPakalpojumi
Jūlijā atlaides turpināja veicināt cenu kritumu vairumā preču un pakalpojumu. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazinājumu jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bija cenu kritumam gāzei, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, apģērbam un apaviem. Cenas turpināja
kristies ēdināšanas pakalpojumiem. Kritumu piedzīvoja arī degvielas un siltumenerģijas cenas. Mēneša laikā akcīzes nodokļa palielināšanas ietekmē dārgāks kļuva alkohols. Niecīgu cenu pieaugumu uzrādīja izglītība un sadaļa pārējie, ko ietekmēja pensiju piegādes pakalpojumu izcenojuma pieaugums. Cenas nemainījās veselības pakalpojumiem. Kā bija gaidāms, cenu izmaiņās jūlijā bija vērojama līdzīga tendence, kas jūnijā. Kaut gan cenu līmeņa samazināšanās par 0.6%, ir mazāka par prognozēto 1%. Tas ir pateicoties augstāk minētajiem faktoriem (akcīzes nodokļu un pensiju piegādes izcenojuma pieaugums), kuru ietekme uz kopējo cenu līmeni bija lielāka par gaidīto. Taču šie pasākumi ir vērtējami kā izņēmuma – vienas reizes pasākumi, kuru turpmāka atkārtošanās nav gaidāma. Savukārt cenu pieaugums alkoholam uz iedzīvotāja ikdienas tēriņiem ir vērtējams kā mazāks nekā tā ietekme uz inflācijas rādītāju. Salīdzinošu lielu ietekmi uz kopējo cenu līmeni atstāja pensiju piegādes izcenojuma pieaugums. Savukārt neizskaidrojams ir cenu pieaugums izglītībai. Patlaban izglītības nozare ir nostādīta dilemmas priekšā. Finansējums un
www.seb.lv
5
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
studējošo skaits samazinās reizē ar studējošo spējām samaksāt mācību maksu. Visticamāk konkurence šajā nozarē spiedīs samazināt mācību maksu un vairāk piestrādāt pie sniegtā pakalpojuma kvalitātes. Sagaidāms, ka augustā sagaidīsim lielāku mēneša cenu samazinājumu, kas varētu pārsniegt arī vienu procentu. Augusts vienmēr ir bijis raksturīgs ar cenu samazinājumu. Savu lomu uz statistiku gan var nospēlēt atlaižu periodu beigas noteiktās preču grupās, kad cenas atgriežas iepriekšējos līmeņos, kā arī degvielas cenu izmaiņas. Taču neskatoties uz to, atlaides citās preču grupās un pakalpojumos turpināsies. Gada griezumā turpmākais cenu samazinājuma temps un ilgums būs atkarīgs no
pārtikas preču un pakalpojumu cenu izmaiņām. Jo pārtikas cenas ir samērā svārstīgas un to pieaugums var būt atkarīgs no daudz un dažādiem faktoriem (dabas katastrofas, pirktspēja utt.). Jāatgādina, ka līdz šim tieši pārtikas preču sadārdzināšanās bija viens no galvenajiem inflācijas dzinējiem. Pārtikas cenas ir strauji kritušās, taču to pieaugums gada griezumā joprojām pārsniedz kopējo inflācijas rādītāju. Tāpat pakalpojumu cenu samazināšanās tendence ievērojami atpaliek no kopējās inflācijas samazināšanās tendences. Nepārtikas preces līdz šim tik strauju kāpumu neuzrādīja un to samazināšanās tendence rit straujāk. Nepārtikas preces jau jūlijā uzrādīja negatīvu gada inflāciju (‐0.1%).
Jūnijā rūk eksporta kritums Neskatoties uz to, ka eksports turpina uzrādīt mīnusus, tā kritums jūnijā ir mazākais šogad pieredzētais. Jūnijā eksports samazinājās par 20.6%, savukārt imports par 44%. Tirdzniecības deficīts turpināja rukt un jūnijā tas bija vien 67.2 miljonus latu liels.
Ārējā tirdzniecība (%, pret iepr. gada atb. periodu)
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
07 I IV VII X 08 I IV VII X 09 I IV
Eksports ImportsDati: CSP
Pēdējā laikā tirdzniecības bilance konstanti turpina uzlaboties. Rūkošais tirdzniecības deficīts rada pozitīvu ietekmi arī uz IKP datiem, jo mazinās tā daļa (importa), kas samazina IKP apjomu. Eksports joprojām samazinās, taču atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem atsevišķās preču grupās ir vērojams pieaugums. Jūnijā, salīdzinājumā ar pērna gada jūniju, pieaugumu uzrādīja farmācijas un vairāku
pārtikas produktu eksports. Tāpat mīnusus mazināja elektroenerģijas eksporta kāpums, kas nākamajos mēnešos var nedot šādu pozitīvu ietekmi eksporta rādītājos. Pusgada bilance Pirmā pusgada bilance parāda, ka eksporta apjoms faktiskajās cenās ir samazinājies par 584 milj. latu jeb 26.4%, bet importa kritums ir bijis daudz ievērojamāks ‐ 1542.6 milj. latu jeb ‐40.5%. Straujāks importa kritums ļāvis ievērojami samazināt tirdzniecības bilances deficītu. Šobrīd valdošie apstākļi pasaules ekonomikā ir labvēlīgi importa samazinājumam, bet negatīvi eksportam. Importējamās preces kļuvušas lētākas, gan plaša patēriņa, gan izejvielas, energoresursi. Tas skar ikvienu iedzīvotāju, jo nākas mazāk maksāt par mājokli, degvielu, pārtiku. Atdzīvojoties patēriņam un industriālajām jaudām pasaulē, pieaugs arī to pieprasījums un attiecīgi cenas. Latvijas importa krituma pamatā ir pirktspējas un saimnieciskās aktivitātes apsīkums. Dati rāda, ka lielākais kritums importā, pirmajā pusgadā pret pērnā gada atbilstošo periodu, ir bijis tieši uz kapitālpreču (‐62%) un starppatēriņa preču (‐42.5%) rēķina. Mazāk samazinājies patēriņa preču imports (‐29.5%). Protams, ir jāņem vērā arī importa cenu kritums. Taču tas, ka krītas ne tikai cenas, bet arī apjomi apstiprina statistika salīdzināmajās cenās. Tā otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pirmo, imports krities par 6.2%.
www.seb.lv
6
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
Pretēji importam, pašreizējā situācija ir par sliktu eksportam. To ietekmē gan pieprasījuma mazināšanās, gan arī cenu kritums. Deflācija eksportā ir viens no faktoriem, kas mazina eksporta vērtību. Turklāt ir ļoti ierobežotas iespējas kritumu kompensēt ar apjomu pieaugumu. Taču jāatzīmē, ka statistika salīdzināmās cenās rāda, ka otrajā ceturksnī pret pirmo, eksports ir audzis par 7.3%. Līdz ar to pieaugot cenām, ir sagaidāms, ka eksports uzrādīs arī salīdzinoši veselīgu pieaugumu. Tuvākajā laikā ievērojamu pārmaiņu ārējā tirdzniecībā nebūs. Turpmākajos pusgadā imports samazināsies, iedzīvotāju un uzņēmumu patēriņš kļūs pārdomātāks un stipri pieticīgāks. Izmaiņas importa dinamikā būs vērojamas vien tad, kad sāks atkopties iedzīvotāju pirktspēja un pārliecība par stabilitāti, kā arī atdzīvosies rūpniecība. Minējumu izteikšana par zemākā punkta noteikšanu turpinās. Dati un optimisms turpina viļņoties ar zināmu piesardzību par pozitīvo ziņu noturību. Taču pasaules ekonomikas ziņās vērojams ievērības cienīgs optimisms par rūpnieciskās aktivitātes un izaugsmes
turpmākajām perspektīvām. Jaunākie IKP dati jau liek izteikt apgalvojumus par recesijas beigām vairākās industriāli attīstītajās valstīs. Līdz ar to eksportā uz gada beigām varētu sagaidīt arī pozitīvas iezīmes. Tās vairāk izpaudīsies krituma apmēra samazinājuma veidā. Jāpiezīmē, ka Latvijas lielāko daļu eksporta veido starppatēriņa preces, pēc kurām pieprasījums pieaugs līdz ar rūpnieciskās aktivitātes pieaugumu ES un citās tirdzniecības partnervalstīs. Tā kā Latvijas lielākie tirgi ir Lietuva un Igaunija, tad liela loma eksporta attīstībā būs tieši saistīta ar to, kā notiks abu kaimiņvalstu ekonomiku atkopšanās. Tāpat jautājums par to, kā īstenosies eksporta atbalsta pasākumi un darbs pie prioritāro nozaru noteikšanas ir grūti prognozējams. Pagaidām gaidītā atdeve no eksporta garantijām nav. Viennozīmīgi uz ātriem un ievērojamiem panākumiem tuvākajā laikā nevar cerēt. Taču jādomā, ka pašreizējie pasākumi eksporta atbalstam un dažādu procedūru vienkāršošanas solījumi pārtaps konkrētos rezultātos un dos ieguldījumu ilgtermiņā.
Kārtējo maksājumu konta pārpalikums turpina augtMaksājumu bilance (MB) turpina pārsteigt un uzrāda arvien lielākus plusus kārtējo maksājumu kontā (KMK). Jūnijā KMK uzrādīja kārtējo rekordpārpalikumu 259.1 miljonu latu apmērā. Šā gada sākumā MB aizsākusies tendence turpinās. Jūnijā beidzot pakalpojumu bilances pārpalikums (72.9 milj. latu) bija pietiekams, lai nofinansētu ārējās tirdzniecības bilances deficītu (49.2 milj. latu). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, KMK pārpalikumu veicināja ienākumu konta pārpalikuma pieaugums. Kā ierasts, tā plusus palielina investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas it kā paliek Latvijā, jo netiek samaksāti investoriem. Taču jāpiezīmē, ka šie paši zaudējumi ievērojami pasliktina tiešo investīciju bilanci, kas jūnijā bija negatīva. Jūnijā pieauga investīcijas pašu kapitālā, kas bija kārtējais bankas kapitāla palielinājums. Ir pagājis pusgads kopš MB vērojamas jaunas vēsmas. Pašreizējais KMK pārpalikums ir laba zīme, ko nevajag kautrēties izmantot stāstot par pozitīvajām pārmaiņām Latvijas ekonomikā. Tomēr strauji
augošais pārpalikums KMK liek dziļāk ielūkoties MB niansēs un signālos, uz ko tie norāda.
-280
-230
-180
-130
-80
-30
20
70
120
170
220
270
08 I III V VII IX XI 09 I III V
Kārtējo maksājumu konts PrecesPakalpojumi IenākumiTiešās investīcijas
Maksājumu bilance (milj. latu)
Dati: Latvijas Banka
MB ietver reālās naudas plūsmas un pārmaiņas, kas vairāk notiek bilanču kontu ierakstos. Tādēļ būtiski ir izvērtēt kāds tad ir reālais KMK pārpalikums. Lai to paveiktu, jāizslēdz reinvestētās peļņas mīnusu jeb
www.seb.lv
7
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
zaudējumu ietekmi uz KMK. Rezultātā tas uzrāda mazāku jeb reālo KMK pārpalikumu un uzlabo negatīvo tiešo investīciju bilanci. Tādejādi MB KMK reālu pārpalikumu uzrādīja vien aprīlī, bet jūnijā 259 milj. latu vietā tas bija 83 milj. latu. Līdzīgi ir ar tiešo investīciju bilanci, kas jūnijā bija negatīva (‐98.4 milj. latu). Taču atņemot reinvestētās peļņas (formālo) ietekmi, reālā investīciju plūsma jūnijā bija pozitīva jeb 77.6 milj. latu. Tātad labos laikos reinvestētā peļņa
palielināja KMK deficītu, bet uzrādīja stabilu investīciju plūsmu. Situācijai ekonomikā mainoties, tie MB rada pretēju efektu. Finanšu resursu aizplūdi turpina uzrādīt citu ieguldījumu konts. Šo resursu aizplūdes pamatā ir banku un citu finanšu institūciju naudas plūsmas. Bankas slēdz kredītlīnijas, jo kreditēšana Latvijā ir ievērojami kritusies. Atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, šajā kontā atkal parādīsies plusi.
Būvniecība otrajā ceturksnī Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2008. gada 2. ceturksni, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjomi kritušies par 32.4%. Salīdzinot ar 2009. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 9.1%. Lielāko apjomu kritumu piedzīvojusi rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu (‐78.3%), dzīvojamo ēku (‐71.6%) un mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku (‐56.4%) būvniecība. Savukārt apjomi auguši tiltu un tuneļu (+162.1%), komunikāciju un cauruļvadu (+19.2%) būvniecībā.
-35
-25
-15
-5
5
15
06 I II III IV 07 I II III IV 08 I II III IV 09 I II
Būvniecība
Būvniecība(ceturkšņi, %, pret iepr. gada atb. per.)
Dati: CSP
Ekonomiskās aktivitātes krituma ietekmē būvniecības nozare turpina strauji nolaist iepriekšējos gados uzpūstos apjomus. To ietekmē gan privātā sektora, gan biznesa pieprasījuma kritums. Tādejādi nozarē notiekošā korekcija turpināsies vēl vairākus ceturkšņus. Nozares aktivitātes galvenokārt balstīsies uz vāju privāto pasūtījumu, lielāko uzsvaru liekot uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Nozare var
sagaidīt pozitīvākas iezīmes līdz ar rūpnieciskās aktivitātes un arī ārējās tirdzniecības pieaugumu, kad no šīm nozarēm varētu sākt parādīties pieprasījuma pieaugums. Savukārt pieprasījums pēc dzīvojamās platības saglabāsies zems vēl ļoti ilgi. Pirmkārt, pašreizējā krīze būs padarījusi lielu daļu iedzīvotāju ļoti piesardzīgu pret jaunām saistībām, kā arī ekonomikas perspektīvas tik drīz nenoskaidrosies. Tādēļ piesardzība saglabāsies. Otrkārt, finansējuma saņemšana turpmāk nebūs tik vienkārša kā līdz šim. Treškārt, jau esošais piedāvājums ir pārsātinājis tirgu un pārsniedz pieprasījumu. Turpmākie projekti būs pārdomātāki, kvalitatīvāki, konkrētai mērķauditorijai domāta. Ceturtkārt, notiekošās nodokļu izmaiņas liks pārvērtēt prasības pret dzīvojamo platību. Tās viesīs savas korekcijas turpmākajā piedāvājumā un pieprasījumā. Pagaidām lielākā loma nozares aktivitātes uzturēšanā ir valstij un pašvaldībām, kas pie sarūkošajām iespējām ir grūts uzdevums. Sava loma nozares uzturēšanā pie dzīvības spēlēs dažādu ES projektu īstenošana. Būtiski, ka paši nozares pārstāvji spēj īstenot elastīgu cenu politiku, pieskaņojoties vispārējām tendencēm, par primāro mērķi uzstādot aktivitātes un nodarbinātības uzturēšanu nevis peļņu. Tādā gadījumā iespēju robežās valsts spēs nozari atbalstīt ar saviem projektiem, tos īstenojot par cenu, kas vēl pirms gada nebija iedomājama. Jau redzam, ka atsevišķi megaprojektu izmaksas ir kritušās pat divas reizes. Tādēļ būvnieku un valsts saprātīga kooperācijas rezultātā valsts var sildīt nozari un ekonomiku kopumā, jo attīstīta infrastruktūra ir viens no veiksmīgas ekonomikas attīstības priekšnosacījumiem ilgtermiņā.
www.seb.lv
8
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
Rūpniecība jūnijā Jūnijā, salīdzinot maiju, rūpniecība, pēc krituma maijā, atkal uzrādīja nelielu pieaugumu 1.4% apmērā. Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. Tās straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā atrodošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasījuma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja tirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi, ne tikai Latvijā, atsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums ir par tā noturību.
Rūpniecības apjomi (%)
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
08I
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 09I
II III IV V VI
Gadā MēnesīDati: CSP
Aktuāls jautājums ir vai nozare un ekonomika kopumā ir sasniegusi savu zemāko punktu. Rūpniecība šajā ziņā rāda labāku ainu par pirmajā ceturksnī uzrādīto. Otrajā ceturksnī rūpniecība gada laikā ir samazinājusies par 18.7%, pretstatā pirmajam ceturksnim, kad tā kritās par 22.4%. Savukārt, ja salīdzina ar iepriekšējo periodu, rūpniecība otrajā ceturksnī ir pat pieaugusi (+2.2%). Pirmajā ceturksnī tā saruka par 13.2%.
Dati pret iepriekšējo periodu arī turpmāk uzrādīs viļņošanos, kam līdzi viļņosies arī kopējais ekonomikas vērtējums. Jāņem vērā, ka nianses datu izmaiņās var nospēlēt arī statistiskās apstrādes īpatnības, kas atsevišķās situācijās var sniegt arī maldīgus signālus. Ņemot vērā bāzes efektu un straujo kritumu gada sākumā, gada kritums nozarē turpmākajos ceturkšņos varētu pamazām turpināt rukt. Straujā korekcija ir atsviedusi nozari par vairākiem gadiem atpakaļ un ņemot vērā samērā mazo rūpniecisko sektoru Latvijā, grūti iedomāties, ka krasa situācijas pasliktināšanās varētu turpināties vēl ilgi.
Mazumtirdzniecība jūlijā Jūlijā toni mazumtirdzniecībā turpināja noteikt ekonomikas nākotnes negatīvais vērtējums, pirktspējas kritums un bezdarba pieaugums. Šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2008. gada jūliju, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 29.5%. Tas, ka vēl tuvākos mēnešus gada griezumā kritums saglabāsies līdzšinējos apjomos, nosaka salīdzinoši nelielais nozares kritums šajā laika periodā pērn un pēdējos gados sasniegtais patēriņa līmenis. Nosacītu krituma mazināšanos varam gaidīt vien nākamā gada sākumā, kad patēriņš būs lielu daļu gaisa nolaidis un tuvosies ilgtspējīgākam līmenim.
0
50
100
150
200
250
300
09 I II III IV V VI VIIbez degvielas tirdzniecības degvielas tirdzniecība
Mazumtirdzniecība(milj. latu)
www.seb.lv
9
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
Patlaban ļoti būtiski vērot kopējo tendenci, ko rāda nozares attīstība salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, jo mazumtirdzniecības dati ir pirmie un nozīmīgi dati, kas sāk ieskicēt trešā ceturkšņa IKP datus.
-32
-22
-12
-2
8
18
08 I IV VII X I 09 IV VII
Neizlīdzinātie dati Sezonāli izlīdzinātie dati
Mazumtirdzniecība (%, pret iepriekšejo mēnesi)
Tā jūlijā salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 1%. Pārtikas preču tirdzniecība sarukusi par 1.7%, bet nepārtikas preču tirdzniecība par 0.6%. Pārtikas tirdzniecības kritums, skaidrojams ar to, ka sezonalitātes ietekmē
iedzīvotājiem ir iespēja racionalizēt izdevumus pārtikai, tas ir, pievērsties pašaudzētas pārtikas un dabas velšu izmantošanai, kā arī biežāk izmantot tiešās tirdzniecības piedāvātās priekšrocības. Vērtējot statistiskos rādītājus ir jāņem vērā, ka tirdzniecība turpina slīdēt pelēkās ekonomikas virzienā, kas savukārt ietekmē krituma apjomus un apgrūtina procesu analīzi. Tāpat būtiski atzīmēt statistikas nianses, ko rāda sezonāli izlīdzinātie dati. Tā, piemēram, pēdējos piecus mēnešus tie uzrāda sliktākus rādītājus nekā sezonāli neizlīdzinātie, jo mēģina novienādot svārstības, ko piedzīvoja nozare šā gada janvārī un februārī. Vērtējot nozari pēc kopējā apgrozījuma, izņemot februāra kritumu, nozares veikums ir vērtējams kā salīdzinoši stabils. Tajā pat laikā jāatzīmē ievērojamā degvielas tirdzniecības ietekme uz kopējiem nozares rādītājiem un tas, ka nozares iekšienē notiek ievērojamas korekcijas. Situācija noteikti mainīsies rudenī, kad ietekmi uz iedzīvotāju rocību un patēriņu kopumā atstās budžeta izdevumu samazināšanas un strukturālo reformu sekas, kā arī apkures sezonas tuvošanās.
Darba meklētāju skaits turpina augt Kā rāda darbaspēka apsekojuma rezultāti, tad darba meklētāju īpatsvars ir sasniedzis 199.7 tūkstošus jeb 16.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem, vecumā no 15‐74 gadiem). Šā gada 1. ceturksnī tādu bija 168.8 tūkstoši jeb 13.9%. Turpināja samazināties arī nodarbinātības līmenis.
Nodarbinātība un bezdarbs
950
1000
1050
1100
1150
05I
II III IV 06I
II III IV 07I
II III IV 08I
II III IV 09I
II5
7
9
11
13
15
17
Kā rāda dati, tad visstraujākais darba meklētāju pieaugums ir bijis vecuma grupā no 35‐44 gadiem (13 tūkst.). Šādu strauji pieaugumu, salīdzinājumā ar citām vecuma grupām, ir grūti izskaidrot. Viens no iespējamiem skaidrojumiem varētu būt saistīts ar to, ka šī vecuma grupa ir viena no sociāli aktīvākajām grupām, ar uzņemtām saistībām, ģimeni, tādēļ aktīvi meklē darbu vai labākus nosacījumus. Pašreizējā situācijā, kad daudzviet samazinās atalgojums un ienākumi rada grūtības, viņi ir spiesti aktīvāk iesaistīties jauna vai cita, ar labāku atalgojumu, darba meklēšanā.
Nodarbinātie Darba meklētājiDati: CSP
Nodartbinātie, tūkst. cilv Darba meklētāju īpatsvars, %
Vismazākais darba meklētāju skaits pieaudzis vecuma grupā no 15‐24 gadiem (2.5 tūkst.) Pārējās vecuma
www.seb.lv
10
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
grupās (25‐34, 45‐54, 55‐74) darba meklētāju īpatsvars audzis par vidēji 5 tūkst. katrā. Jāatzīmē, ka būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerību atrast darbu un tiek ieskaitīti pie ekonomiski neaktīvajiem. To skaits, salīdzinot ar 2008. gada 2. ceturksni, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes un sasniedzis 43.4 tūkstošus. Ja nebūtu cerības zuduma, tad darba meklētāju skaits būtu vēl lielāks. Statistika arī rāda, ka vecumā no 65‐74 gadiem darbu meklē vien 300 iedzīvotāju. Tas tomēr šķiet ļoti mazs skaitlis, neskatoties uz to, ka iespēja atrast darbu šajā vecumā ir ļoti problemātiski. Patlaban radītie apstākļi, kas pensijas vecuma iedzīvotājiem liek izšķirties par atturēšanos no darba tirgus ir veids kā mazināt bezdarbu, jo dod vietu jaunākiem, kam jāuztur ģimene utt. Arguments ir, ka šiem iedzīvotājiem tomēr ir niecīgs, bet garantēts ienākums (pensija). Taču jāatceras, ka pieaugot
ekonomiskajai aktivitātei, pēc pāris gadiem, radīsies kārtējie sarežģījumi ar darbaspēka pieejamību. Nāksies daudz pūļu pielikt, lai celtu nodarbinātības līmeni un atkal tautsaimniecībā iesaistītu vecāka gada gājuma cilvēkus, un tie dotu tajā savu ieguldījumu. Kopumā darba meklētāju īpatsvara pieaugums ataino ekonomiskās notiekošo lejupslīdi. Tāda pat tendence turpinās valdīt arī turpmākajos ceturkšņos. Uz gada beigām, darba meklētāju skaits strauji pietuvosies 20% robežai. Rādītājs sāks bremzēties pamazām, ar laika nobīdi, kad atsāksies ekonomikas aktivitātes pieaugums. Tāpat statistika uzrāda tendenci sarukt darba samaksai. Turpina augt to darbinieku skaits, kuri saņem minimālo algu, kas liecina, ka arvien vairāk darbinieku spiesti samierināties ar darba samaksas samazināšanos vai daļas saņemšanu aploksnē.
Darba samaksa 2. ceturksnī Jaunie darba samaksas rādītāji liecina, ka vidējā bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ir augusi par 0.7%, bet salīdzinājumā ar 2008. gada otro ceturksni tā samazinājusies pavisam niecīgi jeb par 1%. Statistika noteikti no kreditoru puses radīs pietiekami piņķerīgus jautājumus atbildīgajām amatpersonām. Privātajā sektorā darba samaksas dinamika uzrāda tā elastību pieskaņojoties izmaiņām ekonomikā, tas ir, optimizējot darbību, bet ne tik daudz uzsvaru liekot uz atalgojuma samazināšanu. Ceturkšņa laikā vidējais darbinieku skaits (pilna darba laika vienībās) ir samazinājies par aptuveni 30 tūkstošiem (‐6.3%), par 8% samazinājies arī darba samaksas fonds. Taču darba samaksa ir samazinājusies par 1.8%. Privātais sektors neskatoties uz valdošo krīzi optimizē izmaksas un darbinieku skaitu, tai skaitā neiztiek arī bez atalgojuma samazināšanas, kas dalījumā pa nozarēm atšķiras. Tomēr algas privātajā sektorā griež tikai galējās nepieciešamības vadīti, kad pārējās iespējas, kā optimizēt izmaksas, ir izsmeltas. Liela daļa atalgojuma pirmām kārtām tiek samazināta uz dažādu bonusu, piemaksu rēķina, kā arī uz aploksnēs izmaksājamās daļas rēķina, kas statistiskā neparādās. Tāpat jāatzīmē, ka straujās izaugsmes gados privātais sektors darba samaksu cēla mērenāk, cītīgāk vērtējot
iespējas šādu atalgojumu samaksāt, kas patlaban ietekmē to, ka arī kritums ir mazāks. Kopējo kritumu uz augšu pavelk arī atlaišanas pabalsti.
Darba samaksas izmaiņas (%)
-20
-10
0
10
20
30
40
06I
II III IV 07I
II III IV 08I
II III IV 09I
II
Sabiedriskais sekt. (iepr.per.)Privātais sekt. (iepr.per.)Sabiedriskais sekt. (iepr.gada per.)Privātais sekt. (iepr.gada per.) Dati: CSP
Sabiedriskā sektora vidējais darbinieku skaits ir samazinājies daudz mērenāk jeb par 8.1 tūkstošiem, tajā pat laikā par 0.9% pieaudzis darba samaksas fonds, kur skaidrojumu varēt meklēt kompensācijas izmaksās darba attiecību izbeigšanas gadījumos. Šie skaitļi spilgti izgaismo to, ka joprojām valsts pārvaldē
www.seb.lv
11
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
reformas rit samērā gausi. Atlaišanas gadījumos tiek izmaksātas kompensācijas, kas pavelk uz augšu kopējo darba samaksu. Taču nereti tās ir nepamatoti lielas. Joprojām neskatoties uz sarežģīto situāciju valsts finansēs, tiek izmaksātas prēmijas, kas tiek paslēptas aiz visneiedomājamākajiem formulējumiem. Ja valsts pārvaldē reformas rit samērā gausi, tad vēl sarežģītāk tās rit pārējā sabiedriskajā sektorā, jo nepopulāro lēmumu pieņemšanā steiga nav jūtama. Jācer, ka, lai arī cik tas nepopulāri nebūtu, nākamajā ceturksnī statistika uzrādīs pārliecinošākus skaitļus par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā sektorā, kas
vairāk būs pārdomātu reformu nevis mehāniskas samazināšanas sekas, kad visvairāk cieš tādas sociālās grupas kā policisti, skolotāji utt. Reformu īstenošanai ir liela nozīme, kas skar valsts finansiālo stabilitāti. Turklāt šīs kavēšanās laiks ir nauda, kura pazūd neefektīvajā valsts pārvaldē, kuru vēlāk nāksies atdot. Esam izvēlējušies iekšējās devalvācijas ceļu, kas izpaužas atalgojuma, izmaksu un cenu samazināšanā. Tādēļ konsekventi šis ceļš ir jāturpina, lai nebūtu tā, ka neizlēmības veikt reformas dēļ, tiek lemts par ārējo devalvāciju, kas problēmas neatrisinātu, tik vien uz laiku tās būtu atliktas.
www.seb.lv
12
LATVIJAS MAKROEKONOMIKAS APSKATS
Baltijas valstu makroekonomiskie rādītāji Latvija
LV Lietuva
LT Igaunija
EE Periods
Iedzīvotāji (milj.) 2.26 3.35 1.34 2009 I
IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -19.6* -20.2* -16.6* IV-VI
IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 4696 5981 3337 I-III
Inflācija (gada, %) 2.5 3.0 -0.7 VII
Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) 53.8 23.6 -0.1 I-III
Maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta saldo ( % pret IKP) 1.1 0.4 0.0 I-III
Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 23.6 190 167 I-III
Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 8011 9359 11337 III
Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 3547 2794 8461 III
Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -914 -658 -432 I-VI
Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -12.0 -2.4 -5.1 III
Preču eksports (milj. EUR) 2327 5494 3097 I-VI
Preču eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -26.4 -31.0 -26.8 I-VI
Preču imports (milj. EUR) 3241 6152 3529 I-VI
Preču importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -40.5 -43.5 -35.8 I-VI
Rūpniecības produkcijas izlaide (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -20.5 -16.8 -30.1 LV; LT I-VI
EE VI Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -27.0 -19.3 -16.0 LV; LT I-VII
EE VII
Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 30710 25754 20799 VII
Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 12.2 9.6 4.9 VII
Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 15.7 9.5 21.7 VII
Vidējā bruto darba alga (EUR) 673 629 813 IV-VI Vidējās bruto darba algas pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 3.5 1.9 -1.5 I-III
Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 11.8 10.0 10.7 VII
Darba meklētāju īpatsvars (%) 16.7 11.9 13.5 LV; EE IV-VI LT I-III
Vispārējās valdības parāds (% pret IKP) 19.5 15.6 4.8 2008
Standard & Poor’s kredītreitings BB BBB A- 2009
* Provizoriskie dati. Baltijas valstu centrālo banku, nacionālo statistikas pārvalžu, SEB bankas dati.
© SEB banka 2009
Šis dokuments ir informatīva rakstura izdevums un nesatur ieteikumus. Izdevumā izmantota par ticamiem uzskatītu avotu informācija, taču izdevuma autori neatbild par šo avotu sniegtajiem viedokļiem un faktu atbilstību īstenībai. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta.
