Vadlnijas izstrdtas Eiropas Savienbas fondu 2014.-2020. gada plnošanas perioda darbbas
programmas „Izaugsme un nodarbintba” 8.3.4. specifisk atbalsta mra „Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot preventvus un intervences paskumus” projekta „Atbalsts priekšlaicgas mcbu prtraukšanas samazinšanai” ietvaros.
Pasttjs: Izgltbas kvalittes valsts dienests. Šs metodoloisks vadlnijas ir veidotas ar Eiropas
Savienbas Eiropas Socil fonda un valsts budeta finansilo atbalstu. Vadlnijas izstrdtas atbilstoši iepirkuma „Ekspertu pakalpojumu sniegšana projekta stenošanas
vadlniju izstrd ESF projekt „Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot preventvus un intervences paskumus”” daai Nr. 6.1., 6.2., 6.3., 6.5., 6.6., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12., 6.13., 6.14. (iepirkuma identifikcijas Nr. IKVD 2016/2; Nr. IKVD 2016/4).
Vadlniju autori Biruta Briško (maistra grds izgltbas zintns), Linda Daniela (doktora grds pedagoij), Barba
Girgensone (maistra grds tiesbu zintn), Edgars Grnis (maistra grds pedagoij), Sanita rmane (bakalaura grds ekonomik), Gunta Krae (doktora grds izgltbas vadb, maistra grds izgltbas zintns), Kristne Mrtinsone (doktora grds psiholoij, maistra grds pedagoij, maistra grds veselbas aprp), Ivans Jnis Mihailovs (doktora grds tiesbu zintn, maistra grds vadbas zintns, maistra grds mksl, maistra grds bioloij), Sandra Mihailova (doktora grds psiholoij, maistra grds pedagoij, maistra grds veselbas aprp), Jnis Pvulns (maistra grds pedagoij), Anita Pterkopa (maistra grds pedagoij), Zanda Rubene (doktora grds pedagoij, maistra grds filozofij), Aija Studente (doktora grds pedagoij), Inese Štekele (maistra grds pedagoij), Kristne Trpa (bakalaura grds ekonomik), Andrejs Zagorskis (maistra grds psiholoij), Daiga Zae (doktora grds pedagoij), Rita Zlte (maistra grds personla vadb).
Teksta redaktore: Dr. philol. Ilze Stikne Maketa autore: Andra Liepia Vadlnijas var tikt preciztas un papildintas projekta stenošanas laik ldz 2023. gada 31. decembrim. Vadlniju 2018. gada redakciju aktualizja darba grupa šd sastv: Gunta Auza, Gita Feldmane, Kristne Jozauska, Lauris Liepiš, Ivita Mauria, Dace Medne, Ivans Jnis Mihailovs, Anita
Pterkopa, Mra Robeniece, Ingrda Rudzte, Inese Štekele. Vadlniju 2019. gada redakciju aktualizja darba grupa šd sastv: Katrna Sudakova, Dace Bukševica, Evija Ernstsone, Inga Elme, Sanita Blgzna, Terze Matisone, Zanda Medne, Zane Kuuma,
Liene Brzia, Lauris Liepiš, Kristne Jozauska, Mra Liepniece, Mra Robeniece, Alise Jevstafjeva, Andrejs Lukins, Ingrda Rudzte, Gita Feldmane, Laura Lste-Kego, Jnis Pumpiš.
Vadlniju 2020. gada redakciju aktualizja darba grupa šd sastv: Katrna Sudakova, Dace Bukševica, Evija Ernstsone, Barba Butule, Sanita Blgzna, Terze Matisone, Zanda Medne, Zane
Kuuma, Liene Brzia, Lauris Liepiš, Kristne Jozauska, Mra Liepniece, Andrejs Lukins, Ingrda Rudzte, Gita Feldmane, Laura Lste-Kego, Jnis Pumpiš, ubova Bree, Juris Matisns, Ingus Strbergs.
Vadlniju 2021. gada redakciju aktualizja darba grupa šd sastv: Katrna Sudakova, Dace Bukševica, Evija Ernstsone, Barba Butule, Sanita Blgzna, Terze Matisone, Zanda Medne, Zane
Kuuma, Liene Brzia, Lauris Liepiš, Kristne Jozauska, Mra Liepniece, Andrejs Lukins, Ingrda Rudzte, Gita Feldmane, Laura Lste-Kego, Jnis Pumpiš, ubova Bree un Ingus Strbergs.
Prpublicšanas un citšanas gadjum atsauce obligta. © Izgltbas kvalittes valsts dienests Smilšu iela 7, Rga, LV-1050, e-pasts: ikvd@ikvd.gov.lv Tlrunis: +371 67222504
ISBN 978-9934-8737-0-6
SASINJUMI ............................................................................................................................................. 4 TERMINU SKAIDROJUMS .......................................................................................................................... 5 IEVADS ...................................................................................................................................................... 9 1. PMP RISKA GRUPAS RAKSTUROJUMS, PAZMES UN IDENTIFICŠANA .............................................. 13
1.1. Agrn brdinšanas sistma (individulo risku noteikšanas iespja) .......................................... 14 2. PAŠVALDBU UN IZGLTBAS IESTU LOMA PMP RISKA SAMAZINŠAN ........................................ 19
2.1. Projekta stenotju, sadarbbas partneru un stratisko partneru pienkumi un sadarbbas iespjas ............................................................................................................................................... 22
3. PMP SAMAZINŠANAS SISTMAS IZVEIDE ......................................................................................... 24 3.1. Preventvo un intervences paskumu vidja termia plns PMP riska samazinšanai pašvaldb vai valsts profesionls izgltbas iestd ........................................................................................... 25
4. PAŠVALDB UN IZGLTBAS IESTD STENOJAMO ATBALSTA PASKUMU NOTEIKŠANAS UN ATBALSTA PIEŠIRŠANAS KRTBA ......................................................................................................... 27
4.1. Iespjas iesaistties projekt un saemt finansjumu ................................................................. 27 4.2. Atbalsta paskumu plna izstrde un stenošanas sistma ........................................................ 28
5. PMP RISKA GRUPAS INDIVIDUL ATBALSTA PASKUMI .................................................................. 29 5.1. Individul atbalsta paskumi PMP riska grupas izgltojamajiem ............................................... 29 Izgltojamo atbalsta paskumi ............................................................................................................ 35 5.2. Atbalsta paskumi iesaisttajm grupm (pašvaldbas, pedagogi, vecki, atbalsta personls, jaunatnes organizcijas u.c.)............................................................................................................... 37
6. NOSACJUMI UN IESPJAS JAUNATNES ORGANIZCIJU, BIEDRBU UN NODIBINJUMU, KAS STRD AR JAUNATNI, IESAISTEI ......................................................................................................................... 38 7. SADARBBAS PARTNERU FINANŠU PLSMAS APRAKSTS ................................................................... 41
7.1. Dubult finansjuma riska novršana ......................................................................................... 42 7.2 Publisko iepirkumu veikšanas krtba .......................................................................................... 43 7.3. Naktsmtnes nodrošinšana dienesta viesnc vai internt PMP riska grupas izgltojamajiem 43 7.4. dinšanas nodrošinšana PMP riska grupas izgltojamajiem .................................................... 44 7.5. Individulo mcbu ldzeku nodrošinšana valsts profesionls izgltbas iestu izgltojamajiem ............................................................................................................................................................ 45 7.6. Sabiedrisk transporta (t. sk. specil transporta) pakalpojumu izdevumu kompenscija ........ 46 7.7. Sabiedrisk transporta pakalpojumu izdevumu kompenscija un aprinšana pc Vienas vienbas izmaksu standarta likmes ..................................................................................................... 48 7.8. Individulo lietošanas priekšmetu nodrošinšana ...................................................................... 49 7.9. Jaunatnes iniciatvu projekti ........................................................................................................ 50
8. PMP RISKU NOVRŠANAS PASKUMU STENOŠANAS UZRAUDZBA ................................................. 51 9. PROJEKTA REZULTTU ILGTSPJAS NODROŠINŠANA ...................................................................... 55 10. DATU OPERATVS UZSKAITES SISTMA .......................................................................................... 58 11. FIZISKO PERSONU DATU APSTRDE ................................................................................................. 62 LITERATRAS SARAKSTS ......................................................................................................................... 64
4
SASINJUMI
IKVD – Izgltbas kvalittes valsts dienests
IZM – Izgltbas un zintnes ministrija
KA – konsultatvais atbalsts
LR – Latvijas Republika
MK – Ministru kabinets
NVO – nevalstiska organizcija
PMP – priekšlaicga mcbu prtraukšana
SAM – specifisk atbalsta mris
5
attieksmju vai uzskatu (piemram, dergs – kaitgs) vienlaicga apzinšans (Craighead, Nemeroff
2004; Miller, Rollnick 2013), cilvka stvoklis, ko pavada svrstšans un šaubas attiecb uz
problmu, kad gan “j”, gan “n” ir savi oti svargi pamatojumi (Motivcijas intervija ar injicjamo
narkotiku lietotjiem 2004, 103).
socilo vai finansilo atbalstu izgltojamajam, kuram ir konstatts augsts PMP risks, lai sekmtu
via spju un gatavbu prvart radušs grtbas.
Atspoguojoša klausšans (reflective listening) – uzvedbas izmaiu model pamatota KA
pamatmetode, kur KA sniedzjs, uzmangi un emptiski iedziinoties teiktaj, uzklausa KA
samju un sniedz atgriezenisko saiti dados lmeos, piemram, reajot ar mmiku, estiem,
atkrtojot teikto un izsakot vrdos jtas, kas slpjas aiz teikt (Miller, Rollnick 2002; Miller,
Rollnick 2013; Motivcijas intervija ar injicjamo narkotiku lietotjiem 2004).
Atvrtie jautjumi (open questions) – uzvedbas izmaiu model pamatota KA pamatmetode,
KA sniedzja uzdotie jautjumi, kuri rosina KA samju sniegt izvrstas atbildes (Miller, Rollnick
2002; Miller, Rollnick 2013).
Atbalstoša mcbu vide – mcbu vide, kur izgltojamajiem tiek nodrošinta viu
specifiskajm vajadzbm atbilstoša pieeja, gan pedagoiski pareizi un iejtgi ar viiem strdjot,
gan sekmjot viu mcbu motivciju, gan nodrošinot konsultciju iespjas utt.
Attstbas dinamika – izgltbas kvalittes komponents, kas raksturo, cik strauji izgltojam
zinšans, prasms un attieksms notiek neatgriezeniskas prvrtbas virzien no zemk uz
augstko, uz jaun rašanos.
Brnu uzraudzbas pakalpojums – ja vecki vai persona, kuras aprp brns nodots, nevar
nodrošint, ka brns ldz septiu gadu vecumam viu prom btnes laik atrodas uzticamas
personas kltbtn, viiem ir pienkums nodrošint brna uzraudzbu pie brnu uzraudzbas
pakalpojumu sniedzja brna dzvesviet vai cit brna uzraudzbai paredzt viet, vai pie brnu
uzraudzbas pakalpojumu sniedzja, kas steno pirmsskolas izgltbas programmu vai brnu
interešu izgltbas programmu (Brnu tiesbu aizsardzbas likums; Saeima 1998).
Datu operatvs uzskaites sistma – datu uzkršana, kas paredzta PMP riska rdtju un
projekta ietvaros saemt atbalsta uzskaitei projekta (un personu) lmen. Sistma ietvers visus
projekta aktivitšu rdtjus pašvaldbu, izgltbas iestu, klases vai individul lmen, kas
samuši Eiropas Socil fonda atbalstu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas riska mazinšanai
vai kas ieviesušas un nodrošina sistmisku atbalstu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas riska
mazinšanai.
6
103), spja izprast cita cilvka viedokli, netieši piedzvojot via domas un jtas; cita cilvka domu
un jtu piedzvošana (experiencing); neverbls, citiem apslpts divu cilvku, starp kuriem valda
saskaa, komunikcijas veids (Matsumoto 2009); [motivjošaj intervšan] paši apgstama
prasme, izmantojot atspoguojošas (reflective) klausšans metodi, izprast nozmi (jgu), ko KA
samjs ietver savos izteikumos. Emptijas pamat ir koncentrta uzmanbas pievršana
katram jaunam KA samja izteikumam un neprtraukta jaunu hipotu izvirzšana par KA
izteikum ietverto nozmi (jgu) (Miller, Rollnick 1991).
Iekaujoša izgltba – izgltbas veids, kur tiek nodrošintas viendas izgltbas iespjas visiem
brniem, jauniešiem, pieaugušajiem neatkargi no t, kdas ir cilvka spjas, vajadzbas vai
veselbas stvoklis, viendas izgltbas iespjas visiem neatkargi no socil, ekonomisk stvoka,
dzimuma, rases, tautbas, reliijas, politisks prliecbas, nodarbošans vai dzves vietas.
Iekaujošs izgltbas mris ir samazint barjeras, uzlabot mcbu rezulttus un izbeigt
diskriminciju (Lindsey 2002).
Ilgstošs neattaisnots kavjums – ja izgltojamais nav apmekljis izgltbas iestdi un vairk
nek trs mcbu dienas nav apguvis pirmsskolas izgltbas programmu vai vairk nek 20 mcbu
stundas semestr visprjs vai profesionls izgltbas programmu, un izgltbas iestdei nav
informcijas par neierašans iemeslu vai iemesls nav uzskatms par attaisnojošu, izgltbas
iestde nekavjoties Valsts izgltbas informcijas sistm ievada informciju par izgltojam
kavjumiem un to iemesliem (ja tie ir zinmi), k ar rcbu to novršanai (Ministru kabineta
noteikumi Nr. 89, 2011).
nkamajm paaudzm nodrošint viu vajadzbas (Ministru kabineta rkojums Nr. 436, 2002).
Ilgtspjga attstba ir 21. gadsimta izgltbas virzba. Izgltba ilgtspjgai attstbai mudina cilvkus
ar atbildbu rkoties ikdienas dzv un dzvot un realizt sevi saska ar socilo, kultras,
ekonomisko un dabas vidi sev apkrt. Tas nozm dzvot ar skatu nkotn – prast radoši atrisint
krzes situcijas un adaptties jaun vid (UNESCO).
Individulais PMP riska mazinšanas plns – indivda specifiskajm problmm atbilstošs
atbalsta vai intervences paskumu plns, kas ir saskaots gan ar izgltojamo, gan ar via
likumiskajiem prstvjiem, un ietver individul atbalsta plna izstrdi izgltojamajam,
specilistu, piemram, psihologa, socil pedagoga, pedagoga palga, logopda u.c. konsultcijas,
t. sk. atbalstu krzes situcij, skolas brvlaikos, papildu konsultcijas mcbu priekšmetos.
Individul atbalsta plna izstrde un taj ietverto atbalsta paskumu stenošana ir
pamatdokuments stenojot individulu pieeju katra izgltojam PMP problmu risinšanai.
Interaktvs rks izgltbas iestdm PMP risku novrtšanai un vadšanai – rks izgltbas
iestdm operatvai un rtai PMP risku novrtšanai elektronisk vid, kas auj tri un efektvi
veidot rcbas plnu indivdam un iesaisttm pusm turpint vadt procesu. Interaktvais rks
sniegs paldzbu pedagogiem un atbalsta personlam, k ar operatvi sniegs nepieciešams
atbildes turpmkai rcbai.
darbbas, kad izgltojamajam tiek nodrošints papildu atbalsts, lai mazintu vai pilnb novrstu
PMP risku.
7
lai ievrotu vienotu pieeju projekta mrgrupas brniem un jauniešiem, k ar, lai šis termins btu
atbilstošs normatvajos aktos noteiktajam) (Izgltbas likums; Saeima 1998a).
Izvairšans – indivda tendence izvairties no viam nepieemamm sekm vai darbbas
(Aivars, Aršavskis u. c. 1999).
Izvrtjums – plna izpildes rezulttu analze, saldzinjums ar iepriekšj perioda rezulttiem,
stipro un vjo pušu apzinšana un lmumu pieemšana plna korekcijai un turpmkai rcbai.
Karjeras atbalsts (career guidance) – darbbu kopums (karjeras izgltba, informcija karjeras
attstbas atbalstam un karjeras konsultšana), kas jebkur vecum, jebkur dzves posm auj
noteikt un apzinties savas spjas, prasmes un intereses, pieemt jgpilnus lmumus par
izgltbu, mcbm un profesiju, k ar vadt savu persongo dzves ceu mcbs, darb un citur,
kur šs spjas un prasmes tiek apgtas vai izmantotas (EMKAPT 2013).
Konsultatvais atbalsts (KA) iekaujas plašaj preventvaj un intervences politik individul
lmen, lai atsevišiem izgltojamajiem, kuri vartu prtraukt mcbas, nodrošintu viu
vajadzbm pielgojamu atbalsta mehnismu kopumu. KA ir vrsts uz t.s. individuliem faktoriem
un orientts uz indivda vrtbu, motivcijas, attieksmes un uzvedbas veidošanu.
Mcbu kavjumu monitorings – kavjumu uzskaites un novršanas procesa norises
apkopojums, lai apzintu situciju sakar ar ilgstošiem neattaisnotiem kavjumiem.
Mcšans traucjumi – to pamat ir neliela bioloiska vai neiroloiska disfunkcija, kas
izpauas kognitvs apstrdes savdabb, akadmisko iemau attstbas nepietiekamb.
Mcšans traucjumiem raksturgs: 1) mcbu sasniegumi ir zemi, 2) katr vecumposm mcbu
sasniegumu iekavjums izpauas atširgi, 3) bioloiska nobriešana negarant mcšans iemau
uzlabojumu, izgltojamais ir gan jmca, gan jturpina rpties par via mcšans iemau
pilnveidi, 4) neskatoties uz kognitvs apstrdes defictu, ir grti pateikt, kas ir clonis un kas –
sekas, 5) šie traucjumi nav tiešs citu traucjumu rezultts, bet tos var pavadt ar citi traucjumi,
piemram, runas un valodas traucjumi un uzmanbas deficts (The ICD-10 Classification of
Mental and Behavioural Disorders 2010).
Motivcija – motvu kopums, kas rosina un pamato izgltojam darbbu, rcbu, uzvedbu,
attieksmes, vajadzbas, intereses u.c., kas ir pamat cilvka darbbai, rcbai, uzvedbai,
attieksmm (Beickis, Blma u.c. 2000).
Nepietiekams sekmju lmenis – mcbu sasniegumu vrtjums zem 4 ballm (Izgltbas likums;
Saeima 1998a).
piedals izgltbas programmas stenošan izgltbas iestd vai sertifict privtpraks (Izgltbas
likums; Saeima 1998a).
Pretestba (resistance, discord) – KA samja uzvedba, kas rodas KA sniedzja un KA
samja mijiedarbb, KA samja reakcija uz savstarpjs iedarbbas saturu un stilu.
Pretestba izpauas KA apgrtinšan, piemram, neatbildšan uz jautjumiem, KA sniedzja
ignoršan, via teikt noniecinšan u.tml. Pretestba var tikt vrsta pret KA sniedzju, via
sniegto informciju, KA procesu, uzvedbas izmaim u.c. Pretestba uzvedbas izmaim
izpauas pretestbas run (Miller, Rollnick 2002; Miller, Rollnick 2013; Motivcijas intervija ar
injicjamo narkotiku lietotjiem 2004).
izgltojamajam.
8
vidjs izgltbas vai ldzvrtgas profesionls izgltbas pabeigšanas.
PMP riski – apstki vid vai izgltojam personb, kas trauc sekmgu mcbu procesu un var
novest pie mcbu prtraukšanas. Tie var bt saistti gan ar izgltojam socilo vidi un veselbu,
gan ar mcbu vidi izgltbas iestd, gan ar izgltojam imeni, gan ar via ekonomisko situciju.
PMP risku izvrtjuma veidlapa – veidlapa, kur iekauti dadi PMP riski, kurus pedagogs vai
atbildg persona var identifict, izvrtjot izgltojam mcbu darbbu, uzvedbu, imenes
situciju, sadarbbu ar klasesbiedriem un pedagogiem. Nepieciešamie preventvie, atbalsta,
intervences paskumi ir piemrojami atbilstoši rezulttiem, ko iegst, aizpildot PMP risku
veidlapu.
Profesionls izgltbas iestu un visprjs izgltbas iestu, kuras steno profesionls
izgltbas programmas, izgltojamie no 1. ldz 4. kursam – audzki, kas mcs profesionls
izgltbas iestds vai visprjs izgltbas iestds, kuras steno profesionls izgltbas
programmas.
savstarpja darbbas saskaošana (Aivars, Aršavskis u. c. 1999).
Sasniegumu motivcija – izgltojam vlme un gatavba izvirzt noteiktus mrus, kuru
sasniegšan viš ir gatavs prvart dadus šršus. Piemram, sastopoties ar grtu mcbu
uzdevumu, ir gatavs meklt papildus resursus, lai šo uzdevumu atrisintu. Izjtot neveiksmi,
mekl risinjumus, lai sasniegtu savus mrus (Emmons 1989).
Sistmiska pieeja – metodiska pieeja, kas ietver kompleksu, strukturtu un savstarpji
saistošu darbbu kopumu.
Starpprofesionu komanda – dadu jomu profesionu grupa, kurai ir kopjs mris –
kvalitatva pakalpojuma sniegšana klientam un pc iespjas labks problmsitucijas risinjums.
Starpinstitucionla sadarbba – starpprofesionu komandas darbs starp institcijm. Saska
ar Brnu tiesbu aizsardzbas likuma 6. panta 3. da noteikto, brna tiesbu aizsardzba
stenojama, sadarbojoties ar imeni, valsts un pašvaldbu institcijm, sabiedriskajm
organizcijm un citm fiziskajm un juridiskajm personm (Brnu tiesbu aizsardzbas likums,
Saeima 1998).
(piemram, sm – nesm, neapmekl skolu – regulri apmekl skolu); dajas uzvedbas
izmaias (piemram, sm – sm mazku cigarešu skaitu dien, neapmekl skolu – reizm
apmekl skolu) uzvedbas izmaiu model netiek uzskattas par uzvedbas izmaim (Prochaska
2008; Motivcijas intervija ar injicjamo narkotiku lietotjiem 2004).
Vardarbba – visu veidu fiziska vai emocionla cietsirdba, seksula vardarbba, nolaidba vai
cita veida izturšans, kas apdraud vai var apdraudt brna veselbu, dzvbu, attstbu vai
pašcieu (Brnu tiesbu aizsardzbas likums, Saeima 1998).
Vienaudu savstarpj vardarbba (mobbing) – specifiska agresvas uzvedbas forma, kuras
rezultt brns atkrtoti un ilgk laika posm tiek pakauts negatvai rcbai vai attieksmei no
viena vai vairku citu skolnu puses (Olweus 1993).
Visprjs izgltbas iestu izgltojamie – skolni, kas mcs visprizgltojošs skols no 1. ldz
9. vai 12. klasei. Projekta mrgrupa ir skolni no 1. ldz 12. klasei, kuri mcs visprizgltojošs
izgltbas iestds.
„Izaugsme un nodarbintba” 8.3.4. specifisk atbalsta mra „Samazint priekšlaicgu mcbu
prtraukšanu, stenojot preventvus un intervences paskumus” ietvaros IKVD no 2017. gada 16.
marta ir scis stenot projektu „Atbalsts priekšlaicgas mcbu prtraukšanas samazinšanai”
(PuMPuRS), kura stenošanas periods ir ldz 2023. gada 31. decembrim.
Projekts izstrdts, pamatojoties uz Eiropas Savienbas struktrfondu un Kohzijas fonda
2014.-2020. gada plnošanas perioda vadbas likuma 20. panta 6. un 13. punktu un Eiropas
Savienbas fondu un Kohzijas politikas 2014.-2020. gada plnošanas perioda darbbas
programmu „Izaugsme un nodarbintba”, k ar uz konceptulo ziojumu „Par politikas
alternatvu veidošanu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas problmas risinšanai, lai nodrošintu
8.3.4. specifisk atbalsta mra “Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot
preventvus un intervences paskumus” ieviešanu” (Ministru kabineta rkojums Nr. 286, 2016).
Problmas analze Latvijas kontekst
Latvijas Republikas Centrls statistikas prvaldes dati liecina, ka 2016. gad Latvij skolu
nepabeigušo 18-24 gadus vecu jauniešu patsvars bijis 10%. Latvij identifictas divas ar PMP
risku saisttas mra grupas:
1. Obligt izgltbas vecuma brni, kuri nav reistrti nevien izgltbas iestd. Starp tiem
ir ar brni un jaunieši, kuri ieguvuši skumskolas izgltbu, tau neturpina pamatizgltbu,
un jaunieši, kuri ieguvuši pamatizgltbu, bet neturpina vidjs izgltbas ieguvi (IKVD
2015);
Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcijas ziojum (PISA 2012) nordts, ka Latvij
vairk nek 60% izgltojamo neattaisnoti kav stundas, ldz ar to Latvija šaj zi ptjum
iesaistto valstu vid ir pirmaj viet. Šie izgltojamie, emot vr minto ptjumu rezulttus, k
ar CSP ziojumu „Jaunieši Latvij” (LRCSP 2014), ir augsta PMP riska grupa, un viiem plnojami
preventvi un intervences paskumi projekta „Atbalsts priekšlaicgas mcbu prtraukšanas
samazinšanai” (Nr. 8.3.4.0/16/I/001) ietvaros.
PMP problmas risinjuma pamatojums
padziina vai turpina padziint nabadzbu un socilo izoltbu (APA 2012). Tdjdi tie rada gan
socilas problmas, gan palielina socils atstumtbas risku. PMP samazinšana un jauniešu
izgltbas sasniegumu uzlabošana ir vrsta uz ilgtspjgu izaugsmi un atbilst gan “gudras
izaugsmes” mrim, paaugstinot prasmju lmeni, gan “integrjošas izaugsmes” mrim, mazinot
vienu no galvenajiem bezdarba un nabadzbas riska faktoriem. Tpc viens no Eiropas Padomes
10
apstiprintajiem pamatmriem ir samazint PMP patsvaru ldz mazk nek 10% un nodrošint,
lai vismaz 40% jauns paaudzes iedzvotju iegst augstko vai tai ldzvrtgu izgltbu (Eiropas
Komisijas paziojums Eiropas Parlamentam 2011). Eiropas Parlamenta rezolcij (2007) par
jaunm iemam jaunm darba vietm ir uzsvrta nepieciešamba celt visprjo iemau lmeni
un pieširt prioritti to personu izgltbai un apmcbai, kam visvairk draud saimnieciska un
socila atstumtba, jo paši priekšlaikus skolu prtraukušiem jauniešiem.
PMP mazinšanas nepieciešambu pamato hierarhiski augstkie Latvijas attstbas plnošanas dokumenti
“Latvijas ilgtspjgas attstbas stratij ldz 2030. gadam” uzsvrta nepieciešamba
samazint PMP, nosakot mri ldz 2030. gadam samazint pirms laika skolu pametušo jauniešu
patsvaru ldz mazk nek 10% (Saeima 2010a);
“Latvijas Nacionlaj attstbas pln 2014.-2020. gadam” noteikts mris, lai skolu
nepabeigušo iedzvotju patsvars 18-24 gadus vecu iedzvotju vid 2020. gad nebtu augstks
par 10% (Saeima 2012);
noteiktas Latvijas apemšans attiecb uz PMP samazinšanu (MK 2011);
“Izgltbas attstbas pamatnostdu 2014.-2020. gadam” 1.4. rcbas virziens
„Iekaujošs izgltbas principa stenošana un socils atstumtbas riska mazinšana” cita starp
paredz darbu, kas vrsts uz socils atstumtbas riskam pakauto brnu un jauniešu apzinšanu
izgltbas iestds, k ar rpus tm, izgltbas neapguves clou identificšanu, k ar paskumu
izstrdi identificto clou novršanai vai samazinšanai, tai skait ar ESF atbalstu (Saeima 2014).
Ievrojot konstatto problmu analzes rezulttus, izvirzts projekta mris: samazint PMP,
stenojot preventvus un intervences paskumus 665 visprjs izgltbas iestds izgltojamajiem
no 1. ldz 12. klasei, k ar to profesionls izgltbas iestu, kuras steno profesionls izgltbas
programmas, izgltojamajiem no 1. ldz 4. kursam.
Projektu paredzts stenot sadarbb ar:
1. Latvijas Republikas pilstu un novadu pašvaldbm;
2. valsts un valsts augstskolu dibintm profesionls izgltbas iestdm, k prioritti
nosakot profesionls izgltbas kompetences centru iesaisti projekt (VPII);
3. valsts visprjs izgltbas iestdm.
Projekta „Atbalsts priekšlaicgas mcbu prtraukšanas samazinšanai” stenošanai izveidota normatv bze
Projekta stenošana notiek saska ar šdiem normatvajiem aktiem.
Darbbas programma „Izaugsme un nodarbintba”
Eiropas Savienbas Kohzijas fonda projektu vadbas likums (Saeima 2005);
Ministru kabineta 2016. gada 5. maija rkojums Nr. 286 “Par konceptulo ziojumu “Par
politikas alternatvu veidošanu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas problmas risinšanai, lai
nodrošintu 8.3.4. specifisk atbalsta mra “Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu,
11
stenojot preventvus un intervences paskumus” ieviešanu”” (MK rkojums Nr. 286, 2016);
Ministru kabineta 2016. gada 12. jlija noteikumi Nr. 460 “Darbbas programmas
“Izaugsme un nodarbintba” 8.3.4. specifisk atbalsta mra “Samazint priekšlaicgu mcbu
prtraukšanu, stenojot preventvus un intervences paskumus” stenošanas noteikumi” (MK
noteikumi Nr. 460, 2016).
Brnu tiesbu aizsardzbas likums (Saeima 1998);
Jaunatnes likums (Saeima 2008);
Ministru kabineta 2014. gada 1. apra noteikumi Nr. 173. “Noteikumi par krtbu, kd
apgst specils zinšanas brnu tiesbu aizsardzbas jom, šo zinšanu saturu un apjomu” (MK
noteikumi Nr. 173, 2014).
Izgltbas likums (Saeima 1998a);
Visprjs izgltbas likums (Saeima 1999);
Profesionls izgltbas likums (Saeima 1999a);
Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumi Nr. 871 “Obligto izgltbas vecumu
sasniegušo brnu uzskaites krtba” (MK noteikumi Nr. 871, 2009);
Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumi Nr. 89 “Krtba, kd izgltbas iestde
inform izgltojamo veckus, pašvaldbas vai valsts iestdes, ja izgltojamais bez attaisnojoša
iemesla neapmekl izgltbas iestdi” (MK noteikumi Nr. 89, 2011);
Ministru kabineta 2011. gada 10. maija noteikumi Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu
profesiju un amatu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 354, 2011);
Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 591 “Krtba, kd izgltojamie
tiek uzemti visprjs izgltbas iestds un specilajs pirmsskolas izgltbas grups un atskaitti
no tm, k ar prcelti uz nkamo klasi” (MK noteikumi Nr. 591, 2015);
Ministru kabineta 2019.gada 19. novembra noteikumi Nr. 556 “Prasbas visprjs
izgltbas iestdm, lai to stenotajs izgltbas programms uzemtu izgltojamos ar specilm
vajadzbm” (MK noteikumi Nr. 556, 2019);
Ministru kabineta 2019. gada 25. jnija noteikumi Nr. 276 “Valsts izgltbas informcijas sistmas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 276, 2019).
Socilo paldzbu un socilo pakalpojumu sniegšanu reglamentjošie normatvie akti
Invalidittes likums (Saeima 2010);
Likums „Par socilo drošbu” (Saeima 1995);
Valsts socilo pabalstu likums (Saeima 2002b);
Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr.509 “Krtba, kd no
apreibinošm vielm un procesiem atkargas personas saem socils rehabilitcijas
pakalpojumus” (MK noteikumi Nr. 509, 2020);
12
Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr.316 “Noteikumi par asistenta,
pavadoa un aprpes pakalpojumu personm ar invaliditti” (MK noteikumi Nr. 316, 2021);
Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 695 „Krtba, kd piešir un
finans asistenta pakalpojumu izgltbas iestd”;
Ministru kabineta 2021. gada 20. apra noteikumi Nr. 250 “Krtba, kd Latvijas
Neredzgo biedrba un Latvijas Nedzirdgo savienba sniedz socils rehabilitcijas pakalpojumus
un nodrošina tehniskos palgldzekus – tiflotehniku un surdotehniku” (MK noteikumi Nr. 250,
2021).
Citi saistošie normatvie akti
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprlis) par fizisku
personu aizsardzbu attiecb uz personas datu apstrdi un šdu datu brvu apriti un ar ko atce
Direktvu 95/46/EK (Visprg datu aizsardzbas regula) (Parlaments 2016);
Biedrbu un nodibinjumu likums (Saeima 2003);
Civillikums (MK 1937);
Fizisko personu datu apstrdes likums (Saeima 2018);
Iesniegumu likums (Saeima 2007);
Oficils elektronisks adreses likums (Saeima 2016);
Paziošanas likums (Saeima 2010);
Psihologu likums (Saeima 2017);
Valsts un pašvaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likums (Saeima
2009);
Valsts valodas likums (Saeima 1999b).
Vadlnijas
plnošanai un stenošanai, PMP risku samazinšanai vai novršanai, sniedzot ieteikumus
izgltbas iestdm, pašvaldbm un to stratiskajiem partneriem par viiem deleto funkciju
veikšanu projekt, tdjdi ieviešot ilgtermia atbalsta komunikcijas modeli, ko sadarbbas un
stratiskie partneri, k ar projekt iesaistt mrauditorija un pedagogi var izmantot ar pc
projekta noslguma.
samazinšanas plnu konsultatv atbalsta sniegšanai izgltbas iestd izgltojamajiem ar PMP
risku (skatt 2. pielikum), ieteikums atbalsta sistmas izveidei izgltbas iestd, k ar sadarbbas
partneru finanšu plsmas aprakstu, un citus projekta aspektu aprakstus.
13
Latvij pastv divas ar PMP risku saisttas mra grupas:
obligt izgltbas vecuma brni, kuri nav reistrti nevien izgltbas iestd;
izgltojamie, kuri ir reistrti izgltbas iestds, bet neattaisnotu iemeslu d kav mcbas
(šie izgltojamie ir augsta PMP riska grupa un viiem plnojami preventvi un intervences
paskumi).
IKVD apkopotie dati “Par obligt izgltbas vecuma brniem, kuri nav reistrti nevienas
izgltbas iestdes sarakst (2016./2017. m. g.)” liecina, ka kopjais izgltbas iestds nereistrto
brnu skaits palielins.
Eiropas Komisijas 2013. gada ptjum secints, ka faktori, kd jaunieši Latvij izvlas
priekšlaicgi prtraukt mcbas, ir oti individuli un parasti tas ir kumulatvs process, nevis pkšs
lmums. 2014. gad veiktaj ptjum par priekšlaicgas mcbu pamešanas iemesliem un riskiem
jauniešiem vecuma grup no 13 ldz 18 gadiem (Izgltbas un zintnes ministrija 2015) secints,
ka ir iespjams noteikt daas pazmes, kurm ir tendence atkrtoties. etri visbiek identifictie
iemesli ir – mcbu motivcijas trkums (15%), vlme skt strdt algotu darbu (13%),
grtniecba, laulbas (12%), nepatika mcties (12%). Savukrt starp visiem jauniešiem
atbilstošajiem PMP iemesliem visbiek mintais ir motivcijas trkums (33%) un nepatika
mcties (27%), vlme skt strdt algotu darbu (26%), ko iespjams ar interprett k vlmi
uzskt patstvgu dzvi. 23% PMP jauniešu k iemeslu min veselbas problmas. Ptjum teikts,
ka kopum katrs ceturtais PMP jaunietis nordjis uz socilo attiecbu iemesliem. Ar veckiem
saisttus iemeslus min tikai 3% aptaujto.
PMP saistta ar etrm risku grupm (1. attls):
ar mcbu darbu vai izgltbas iestdes vidi saisttie riski; socils vides un veselbas riski; ekonomiskie riski; ar imeni saisttie riski.
Svargi atcerties, ka izgltojamo ikdienas uzvedbas novrojumi auj ne tikai savlaicgi apzint
PMP riskam pakautos izgltojamos, bet paldz izstrdt atbalsta sistmu problmu samazinšanai
un novršanai. Pedagogs nav specilists ne socilaj darb, ne psiholoij, td nepieciešambas
gadjum svargi vrsties pie izgltbas iestdes vai pašvaldbas atbalsta komandas, kas paldztu
izstrdt individulo atbalsta plnu katram izgltojamajam.
Izgltbas iestdes atbalsta komandu var veidot (VISC):
administrcijas prstvis (direktors, direktora vietnieks, izgltbas metodiis);
izgltbas psihologs;
socilais pedagogs;
vecki;
1.1. Agrn brdinšanas sistma (individulo risku noteikšanas iespja)
PMP ir process, kas skas krietni pirms skolas pamešanas. Vienu ldz trs gadus pirms tam
izgltojamajiem pards identificjamas riska pazmes (Allensworth 2005; Neild, Balfanz 2006;
Rumberger 2004).
programmas, kas saisttas ar agrno brdinjuma signlu un riska faktoru identifikciju. Parasti š
sistma iekauj savktos datus par skolniem, lai identifictu riska faktorus un veicintu
mrtiecgu sekojošo darbbu. Tie ir cieši saistti ar datu vkšanas sistmu kopum un ar agrns
15
intervences mehnismiem (Maslo 2015).
Ptjumi rda, ka daudzi izgltojamie, kas pamet mcbas, pirms tam mnešiem, pat gadiem
ilgi skol vai rpus ts dod “brdinjuma signlus”. Agrnai PMP riska situcijas atklšanai jnotiek
ar visaptverošu skatu uz indivdu, uzlkojot ar socilos, ar imeni saisttos un emocionlos
faktorus. Pedagogs k cilvks, kurš diendien strd ar izgltojamo un labi viu pazst, ir viens no
nozmgkajiem profesioniem, kas var paldzt izgltojamajiem sasniegt dzves mrus, ja laicgi
pamana PMP risku signlus.
Izgltojamais, kurš pakauts ar mcbu darbu un izgltbas iestdes vidi saisttiem PMP riskiem
Šai risku grupai pakauto izgltojamo pedagogam pamant ir visvienkršk, jo galven pazme,
kas norda uz iespjamo piederbu šai grupai, ir tas, ka izgltojamais biei saem zemus
vrtjumus. T k pedagogs vistieškaj veid ir saistts ar izgltojam mcbu darbu, tad par šo
risku liecina sekmju ieraksti urnl (papra vai elektronisk form).
Zemu vrtjumu skaita pieaugums loiski var novest pie t, ka izgltojamais nespj sekot ldzi
mcbu saturam, veikt uzdotos uzdevumus un rezultt var pamest izgltbas iestdi. Ilgstoši zemi
vrtjumi dados mcbu priekšmetos mazina motivciju mcties – izgltojamais arvien biek
nav sagatavojies nkamajai stundai, jo uzskata, ka tpat nekas neizdosies. T rezultt krjas
mcbu pardi un neattaisnoti mcbu stundu un nodarbbu kavjumi. Pedagogam paši jpievrš
uzmanba izgltojamajam, kuram ir zemi mcbu sasniegumi vismaz trijos mcbu priekšmetos,
jo tas jau ir nopietns signls, ka viam pastv risks palikt uz otru gadu un mcbu d pamest
izgltbas iestdi.
Mcbu grtbu pamat var bt gan valodas barjera, gan problmas rpus skolas, piemram,
problmas imen, k ar prk liela mcbu slodze, ar ko izgltojamais netiek gal, gan ar papildu
slodze interešu izgltb vai kds hobijs. Tdjdi riskam, kas saistts ar mcbu grtbm, var tikt
pakauti ar talantgi izgltojamie, kuri nopietni nodarbojas, piemram, ar sportu vai mkslu.
Pievršot uzmanbu vecko klašu/kursu izgltojamajiem, nedrkst izslgt, ka izgltojamais rpus
izgltbas iestdes strd algotu darbu – varbt vlu vakaros vai pat nakts. Tas noteikti var
ietekmt spju koncentrties mcbm. Tpat algota darba veikšana var mazint motivciju
mcties, jo, pirmkrt, izgltojamais ir ieguvis darbu bez izgltbas dokumenta, otrkrt, viš var bt
aptvris, ka tas, ko mca skol, via dzvei rpus izgltbas iestdes nav nepieciešams. Ja apgtais
profesionlaj darb nenoder, tas likumsakargi mazina vlmi mcties, un tdjdi sekmes
pasliktins.
veicint dadas uzvedbas problmas, kas var izpausties gan k regulri konflikti ar citiem
izgltojamajiem klas un izgltbas iestd, gan k konflikti ar pedagogiem. Izgltojamais, kuram ir
mcbu grtbas, var kt gan par citu apsmiekla objektu, gan ar pats kt vardarbgs. Abos
gadjumos tas var novest pie mobinga izpausmm, kas uzskatmas par nopietnu problmsituciju
un prasa ilgstošu risinšanu.
Eksist daudz dadu iemeslu, kas var ietekmt vai veicint PMP risku pardšanos, td
pedagogiem jpievrš paša uzmanba situcijas analzei, piemram:
izgltojamajam izgltbas iestd ir garlaicgi;
16
pedagogu darba kvalitte neatbilst izgltojam vajadzbm un spju potencilam;
brni un jaunieši nezina, ko dzv vlas dart un sasniegt, ir negatva iepriekšj mcbu
pieredze;
pasniegšanas veids;
slikts izgltbas iestdes mikroklimats;
u.c.
Ja pedagogs ir fiksjis kdas pazmes, kas liecina par šs riska grupas problmm, ts noteikti
nedrkst atstt bez ievrbas, jo izgltojam slikt pašizjta izgltbas iestd var pieaugt un tas var
ietekmt ne tikai mcbas, bet atstt negatvu iespaidu uz visu turpmko dzvi.
Izgltojamais, kurš pakauts ar socilo vidi un veselbu saisttiem PMP riskiem
Šai risku grupai piederošu izgltojamo pedagogam pamant vartu bt grtk, jo par socilajm
un veselbas problmm cilvki run nelabprt, iespjams, pat vlas ts slpt. Ja izgltojamajiem
ir invaliditte, specilas vajadzbas (iegti vai iedzimti funkcionli traucjumi), specifiskas
veselbas problmas vai patnbas, pedagogs par to, visticamk, ir informts. Tpat, ja veselbas
problmas ir redzamas, tad ir vieglk reat uz izgltojam iespjamajm problmm un
nodrošint nepieciešamo atbalstu. Turklt daudzos gadjumos atbalsta nodrošinšana
izgltojamajiem ar veselbas un socils vides radtm problmm valst ir jau paredzta, svargi,
lai pedagogs zintu par atbalsta iespjm.
Specils izgltbas iestds ir pieejama plaška informcija par izgltojam veselbu, kas
nozm, ka ir iespjams jau preventvi novrtt, vai šie traucjumi var btiski ietekmt mcbu
procesu. Neskatoties uz to, ka izgltojamie visbiek dzvo šo izgltbas iestu interntos,
nelabvlga socil vide, tai skait, imen (visbiek – vecku vardarbba, vienaldzba pret
saviem brniem u.tml.) var btiski ietekmt izgltojam nkotni, jo šd situcij savienojas
vairki riska faktori. Tau ir jpieauj situcijas, ka izgltbas iestd trkst informcijas par
izgltojam veselbu, vai, piemram, par via imenes loceku veselbas problmm. Iespjams,
ka izgltojamais oti smagi prdzvo tuvinieku slimbu vai viam mjs juzemas slimnieka kopja
loma.
Medii un psihologi ir atzinuši, ka dadas atkarbas ir uzskatmas par slimbu, nevis izlaidgu
dzvesveidu, to vajadztu atcerties ar pedagogiem un visai sabiedrbai. Ar atkarba no
smšanas, kas biei saistta ar nelabvlgu apkrtjo vidi, ir aktula msdienu problma, kas
norda uz nepieciešambu pievrst specilistu uzmanbu. Ja izgltojamajiem ir novrotas kdas
izpausmes, kas liecina par atkarbm, specilistu paldzba viiem ir noteikti nepieciešama.
Vieglkais ceš btu paziot, ka izgltojamajiem ar izteiktm atkarbm nav vietas skol, tau tieši
izgltbas iestde ir t institcija, kurai ir iespjas cilvkiem paldzt, sniedzot atbalstu.
Domjot par vecko klašu un kursu izgltojamajiem, ar grtniecba un laulba var radt riskus,
kas noved pie PMP. Laulbas un brna gaidšana ir priecgi notikumi, tau tradicionli tiek
attiecinti uz pieauguš dzvi, savukrt mcšans skol ir brnbas daa. Apkrtjo neizpratne vai
neadekvta reakcija uz šiem cilvka dzvei tik svargajiem notikumiem var btiski ietekmt
17
izgltojam attieksmi pret izgltbas iestdes apmeklšanu. Turklt jatceras, ka vl pirms daiem
gadu desmitiem skolniecei, kura gaidja brnu, no skolas bija jaiziet, un sabiedrbas uzskatus
maint nebt nav viegli. Td izgltbas iestdes atbalsts šaj situcij ir btisks.
Socils vides un veselbas riski var novest pie vairkkrtjas izgltbas iestdes maias un
otrdi – biea izgltbas iestdes maia var radt apstkus, kas veicina socilos riskus. Tdjdi
jpievrš uzmanba ar šim faktoram.
Izgltojamais, kurš pakauts ekonomiskiem PMP riskiem
Ekonomiskie riski, kas var izraist PMP, izgltojamo uzvedb ir novrojami saistb ar
izgltojam (un via imenes) finansilajm iespjm iesaistties izgltbas iestdes mcbu
proces un rpusskolas paskumos. Dareiz riski ir acmredzami – izgltojamajiem trkst
finansilo ldzeku, lai noktu izgltbas iestd, lai iegdtos nepieciešamo aprbu vai sporta
inventru, lai dotos kop ar klasi ekskursij vai mjs nodrošintu interneta pieslgumu u.tml. Ir
situcijas, kurs šos riskus novrot ir saretk – imenes ierobeoto finansilo iespju d
izgltojamajiem ir nepieciešamba skt strdt algotu darbu vai strdt imenes uzmum vai
saimniecb, bet izgltbas iestd par to var nebt informcijas.
Izgltbas iestd var ar nezint par izgltojam finansilajm saistbm (piemram, pardi,
kredti), k ar nepieciešambu vai vlmi skt strdt algotu darbu finansilo problmu risinšanai
vai ar td, ka draugi, vienaudi skuši darba gaitas. Tdjdi, PMP risku konstatšanai
nozmgas ir ar sarunas ar izgltojamajiem.
Jatzst, ka ar ekonomiskie riski ir jtga tma, tau, kad tie apzinti, to risinšana un atbalsta
paskumu organizšana ir relatvi vienkrša, ja ir iespjams iegt finansilo paldzbu. Šo risku
novršana iespjama samr s laik pc to apzinšanas, un tas btiski paldz izgltojamajiem
mazint PMP iespjambu.
Izgltojamais, kurš pakauts ar imeni saisttiem PMP riskiem
Š risku grupa ir saistta ar situciju imen, kas pedagogam biei nav viegli apzinma. Te
noteikti jdom par sadarbbas iespjm ar izgltojam imenes locekiem vai citm personm.
Pedagogam jatceras, ka neviena imene nav labka vai sliktka par citm, ts vienkrši ir
atširgas, un tas nozm, ka pedagogam profesionli jizvlas piemrotkais sadarbbas veids.
PMP riskam pakauti izgltojamie, kuriem abi vecki strd cit valst vai atrodas ilgstoš
prombtn kdu citu iemeslu d. Šda situcija izgltojamajiem var radt gan emocionlas, gan
socilas problmas. Piemram, iespjams, ka nav neviena, kas izgltojamajam atgdintu, ka no
rta jdodas uz izgltbas iestdi. Visos gadjumos gaidt no pusauda vecuma izgltojam apzinti
atbildgu un patstvgu rcbu situcijs, kad trkst pieauguš iezmtu audzinšanas robeu, ir
prk optimistiski. Tpc ir skaidrs, ka šda un ldzgas situcijas uzskatmas par riskus izraisošm
un ir jdom par atbalsta paskumiem.
Ldzgi ir situcijs, kad izgltojamajiem juzemas atbildba par bru un msu pieskatšanu.
Tas var bt gan vecku prombtnes, gan deviantas uzvedbas (alkohola vai narkotiku atkarba)
gadjumos. Šd situcij izgltbas iestde jaunietim nav prioritte, un, ja viš vai via nesaem
atbalstu no izgltbas iestdes gan mcbs, gan finansili, gan emocionli, pastv risks, ka skolu
viš vai via var pamest jebkur brd.
18
var radt izgltbas iestdes pamešanas riskus. Vecku atbalsta trkuma iemesli var bt dadi –
gan jau mintie, gan ar laulbas širšana, vardarbba imen u.c. Visi šie notikumi novrš
izgltojam uzmanbu no mcbm un samazina motivciju mcties.
Situcija, kad brns tiek ievietots rpusimenes aprpes iestd, ir nopietns emocionls
prdzvojums gan saistb ar aiziešanu no imenes, gan adaptciju jaunajos socilajos apstkos.
Ar imeni saisttie PMP riski var skart ne tikai izgltojamos no socil riska imenm, bet var
izveidoties ikvien imen. Ja vecki ir oti aizemti darb, brni jtas atstumti un cieš no vecku
uzmanbas trkuma, un tas var veicint mcbu motivcijas samazinšanos. Ldzgas problmas
var radt ar prlieku liela vecku kontrole un iejaukšans brna vai jaunieša mcbs un
nodarbbs izgltbas iestd.
Riska faktors mcbu prtraukšanai var bt ar izgltojam un via imenes kultras vai reliijas
atširbu ignoršana. Noteicošais šds situcijs ir attiecbu veidošana un norobeošans
barjeru prvaršana.
emot vr, ka PMP ir kompleksa problma, tad, lai paldztu riska grup esošajiem
izgltojamajiem, svarga ir mrtiecga intervence atbalsta sistmas ietvaros. Pedagoga vrgums
PMP risku apzinšan, k ar laikus veikti preventvie un intervences paskumi individul lmen
ir nozmga paldzba izgltojamajiem viu turpmkaj izgltbas proces. Kad izvrtti riski, lai
organiztu mrtiecgu intervenci, atbalsta sistmas ietvaros katram izgltojamajam tiek
sagatavots individulais PMP riska mazinšanas plns (Risku izvrtjuma veidlapu un vrtšanas
principus skatt 1. pielikum).
2. PAŠVALDBU UN IZGLTBAS IESTU LOMA PMP RISKA SAMAZINŠAN
Saska ar Ministru kabineta rkojumu Nr. 286 “Par konceptulo ziojumu “Par politikas
alternatvu veidošanu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas problmas risinšanai, lai nodrošintu
8.3.4. specifisk atbalsta mra “Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot
preventvus un intervences paskumus” ieviešanu”” (MK rkojums Nr. 286, 2016) (turpmk –
Ziojums), lai nodrošintu SAM ieviešanu, PMP problemtiku pašvaldbs veido gan izgltbas
kvalitte, gan imeu socili ekonomiskais stvoklis, gan jauniešu un viu vecku
vrtborientcija un sadarbbas kvalitte starp izgltbas iestdm, pašvaldbm un valsts
institcijm, k ar pašvaldbas iespjas nodrošint jauniešiem pieeju alternatviem izgltbas
veidiem.
emot vr ptjuma “Jaunu izaicinjumu un to risinšanas iespju identificšana un analze,
kas ietekm pieaugušo (18–24) iesaistšanos (atgriešanos) mcšans ma garum” (2014) PMP
jauniešu aptaujas rezulttus, reionlaj griezum jauniešiem tikuši identificti dadi PMP
cloi. Vidzem – grtbas apvienot mcbas ar darbu un augstas transporta izmaksas. Rgas
reion – nespja apvienot mcbas ar darbu, atbildbu pret imeni, hobijiem. Ptjum secints,
ka Rgas izgltbas iestdm ir paši raksturgi, ka pedagogi vairk strd ar talantgajiem
izgltojamajiem, ldz ar to izgltojamie, kuriem nepieciešama individula pieeja, paliek novrt.
Kurzem un Zemgal – nespja savienot darbu ar mcbm, paši akcentjot darbu rzems.
Latgal – dzves apstki, ekonomisk situcija un mcbu satura apguves grtbas, kas saisttas
ar neregulru skolas nodarbbu apmeklšanu un fiziskm grtbm nokt mcbu viet (liels
attlums, veselbas problmas, slikta emocionl pašsajta).
Saska ar ptjuma par politikas alternatvu veidošanu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas
problmas risinšanai (IZM 2015) (turpmk – Ptjums) datiem lielks PMP risks vartu bt
izgltojamajiem, kuri nk no lauku reioniem un mcs pilst esošs izgltbas iestds, t.i.,
gadjumos, kad izgltbas iestde atrodas samr tlu no pastvgs dzves vietas. Ldz ar to btiska
nozme ir pašvaldbu savstarpjai sadarbbai PMP riskam pakauto izgltojamo apzinšan un
paldzbas sniegšan, lai vii atgrieztos mcbu iestd. Ptjum ar vrojama korelcija ar socili
ekonomisko situciju imens un valst kopum.
Sadarbba ir viens no btiskkajiem nosacjumiem izvirzto mru sasniegšanai. Tomr
starpinstitucionl sadarbba Latvijas pašvaldbs ir atširga, paši akcentjot mazs pašvaldbas.
Ne katr pašvaldb ir izveidots starpinstitciju sadarbbas modelis (britiesa, pašvaldbu
socilie dienesti, Valsts socils apdrošinšanas aentras fililes, dzimtsarakstu nodaas, valsts
un pašvaldbas policija u.c. institcijas). Ne vienmr iesaistto institciju atbildba un pienkumi
pašvaldbs ir preczi definti un tiek nodrošinta to darbbas neprtrauktba. Pašvaldbas
prsvar nav veidojušas PMP riska izgltojamo reistrus, kas veicintu ar operatvku
informcijas apmaiu un starpinstitciju sadarbbu PMP risku novršan.
Btiska ir pašvaldbas loma vecku vai likumisko prstvju (turpmk – vecki) iesaistšanai
jauniešu izgltbas un socilo problmu risinšan. Ne visi PMP riskam pakauto izgltojamo vecki
20
ir informti un tiek iepazstinti ar PMP riska situcijm un atbalsta iespjm pašvaldb.
Likuma “Par pašvaldbm” 15. panta 23. punkt (Saeima 1994) noteikts pienkums
pašvaldbm stenot brnu tiesbu aizsardzbu attiecgaj administratvaj teritorij, savukrt
saska ar Brnu tiesbu aizsardzbas likuma 6. panta trešaj da noteikto brna tiesbu
aizsardzba stenojama, sadarbojoties ar imeni, valsts un pašvaldbu institcijm, sabiedriskajm
organizcijm un citm fiziskajm un juridiskajm personm (Saeima 1998). Starpinstitucionl
sadarbba nepieciešama, lai brnu tiesbu aizsardzbas subjekti vartu veiksmgi stenot
normatvajos aktos noteikts prasbas, nodrošinot brnu tiesbas, piemram, brna drošbu,
aizsardzbu, tiesbas uz izgltbu, tiesbas bt pasargtam no fiziskas, gargas un seksulas
ekspluatcijas.
Starpinstitucionl sadarbba ir nozmga, lai normatvo aktu noteiktaj krtb sniegtu
atbalstu izgltbas iestdm, ne tikai nodrošinot izgltbas ieguvi, mazinot PMP riskus (apzinot gan
institucionlos, gan individulos faktorus), bet ar risinot dadus saretus problmgadjumus.
Sadarbbas procesu veido sekojoši posmi (ESF projekts “Atbalsta programmu izstrde un
stenošana socils atstumtbas riskam pakauto jauniešu atbalsta sistmas izveidei” 2013) (2.
attls).
5. Sadarbbas
rezulttu novrtšana
2. Mra izvirzšana un
gadjumu
Izgltbas
Pašvaldbm, kuras ldz šim nav izveidojušas starpinstitciju sadarbbas modeli, kas
nodrošintu gan PMP datu uzkršanu un analzi, gan izstrdtu un veiktu preventvos paskumus
PMP seku apzinšan un novršan, tas btu pirmais veicamais uzdevums. Veidojot
starpinstitciju sadarbbas modeli, ir jem vr, ka svargs ir saskaots sadarbbas komandas
darbs, regulra informcijas aprite un pieejamba, regulri plnotas un saskaotas tikšans visiem
komandas dalbniekiem, jo sanksms btiska ir visu sadarbbas partneru dalba. Sadarbbas
komandai ir jbt savlaicgi informtai par visiem notikumiem (par tiesas su datumiem,
lmumiem, imenes apmekljumiem, izptes rezulttiem u.c.), kas saistti ar darbu ar PMP riska
izgltojamajiem (3. attls).
T k PMP problmgadjumi ir individuli un atširgi, tad ar risinjumiem jbt individuliem,
tie nevar bt standartizti un viendi visiem PMP riska izgltojamajiem. Pašvaldbai, plnojot
atbalstu PMP riska samazinšanai, btu jveicina izgltojamo individulo spju un talantu
attstba, jnodrošina labvlga mcbu vide, atbalstošs pedagoiskais personls ar vlmi
nepieaut, ka mcbas tiek prtrauktas priekšlaicgi.
Pašvaldbu loma
871 “Obligto izgltbas vecumu sasniegušo brnu uzskaites krtba” (2009) nosaka katrai
pašvaldbai pienkumu, izmantojot VIIS, vismaz etras reizes gad apkopot datus par obligto
izgltbas vecumu sasniegušajiem brniem un jauniešiem, kuri neapmekl izgltbas iestdes, un
rpties par viu mcbu atskšanu. Pašvaldbai ir btiski analizt informciju par PMP riskiem.
MK noteikumi Nr. 89 “Krtba, kd izgltbas iestde inform izgltojamo veckus, pašvaldbas
vai valsts iestdes, ja izgltojamais bez attaisnojoša iemesla neapmekl izgltbas iestdi” (2011)
paredz pašvaldbas izgltbas prvaldes iestdei vai izgltbas specilistam, ievrojot VIIS ievadto
informciju, ja nepieciešams, sadarbb ar izgltbas iestdi un citm institcijm, tostarp socilo
dienestu un britiesu, noskaidrot izgltbas iestdes neapmeklšanas clous un koordint to
novršanu. Ttad pašvaldbm ir paši svarga loma efektvas informcijas apmaias
nodrošinšan starp izgltbas iestdm, pašvaldbu un valsts institcijm, k ar aktv rcb
priekšlaicgas mcbu prtraukšanas iemeslu identifikcij un novršan.
Izgltbas iestu loma
Nozmga loma PMP riska mazinšan ir izgltbas iestdei. MK noteikumi Nr. 276 “Valsts
izgltbas informcijas sistmas noteikumi” (2019) paredz krtbu, kd izgltbas iestdm
jievada informcija par ilgstošiem neattaisnotiem izgltojamo kavjumiem, atbilstoši MK
noteikumiem Nr. 89, k ar izgltojam mcbu statusu (eksterns, mcs rzems, mcs uz laiku,
mjas apmcba, mjmcba, neapmekl uz laiku, devies ldzi veckiem, kas nostti
diplomtiskaj dienest) un atskaitšanas no izgltbas iestdes iemeslu (beidzis, izstjies, miris,
bezvsts prombtn, cits iemesls).
MK noteikumi Nr. 89 “Krtba, kd izgltbas iestde inform izgltojamo veckus, pašvaldbas
vai valsts iestdes, ja izgltojamais bez attaisnojoša iemesla neapmekl izgltbas iestdi” (2011)
22
tiem (nepilngadga) kavtja veckus, k ar ievadt atbilstošu informciju par kavjumiem VIIS,
ja neattaisnoti kavjumi ieilgst, jo viens no PMP riskiem ir tieši ilgstoši neattaisnoti kavjumi.
Lai vartu veikt preventvus un intervences paskumus, jau mcbu gada skum izgltbas
iestdei jsastda PMP riska grupas izgltojamo saraksts, kurš var tikt papildints mcbu gada
gait, un plns risku prevencijai.
Katr klas par PMP riskam pakauto izgltojamo pamanšanu atbildgs galvenokrt ir klases
audzintjs (var bt ar cita atbildg persona). Uzsvars liekams uz preventviem un intervences
paskumiem. Skolas administrcijas prstvim japkopo informcija no vism klasm. Jau
semestra skum jorganiz klašu audzintju un mcbu priekšmetu skolotju sanksme,
pieaicinot skolas atbalsta personlu, lai apspriestu PMP sarakstu kopum. Izskatmie jautjumi
ir: kuros gadjumos izgltbas iestde vartu tikt gal pašas spkiem jeb kdi intervences un
prevencijas paskumi ir izgltbas iestdes rcb, kdi atbalsta paskumi (ekonomiskie,
konsultcijas mcbu priekšmetos, konsultatvais atbalsts) nepieciešami risku mazinšanai, vai ir
nepieciešams piesaistt pašvaldbas atbalstu.
1. Projekta finanšu samja – IKVD pienkumi ir:
projekta vadba, t.sk. finanšu vadba un uzraudzba; vadlniju, rekomendciju izstrde,
pilnveide un publiskošana; sadarbbas partneru konsultšana un uzraudzba;
ekspertu piesaiste un to darbbas koordinšana; projekta rezulttu un datu uzskaite un
analze; labs prakses apkopošana;
prvaldba.
pienkumi ir:
profesionls izgltbas iestu gadjum – izgltbas iestd);
Preventvo un intervences paskumu vidja termia plna priekšlaicgas mcbu
prtraukšanas samazinšanai sagatavošana un stenošanas koordinšana pašvaldb vai valsts
profesionlajs izgltbas iestd, iesaistot nepieciešamos stratiskos partnerus;
(pašvaldbm) jaunatnes organizciju un biedrbu vai nodibinjumu, kas veic darbu ar
jaunatni, jaunatnes iniciatvas projektu atlase, par pamatu emot finansjuma samja
izstrdto konkursa nolikumu; jaunatnes iniciatvu projektu stenošanu nodrošina jaunatnes
organizcijas un biedrbas vai nodibinjumi, kas veic darbu ar jaunatni, kop ar pašvaldb
atbildgo koordinatoru par jaunatnes iniciatvu projektiem;
(pašvaldbm) izgltbas iestu nodrošinšana ar specilistiem un citiem resursiem PMP
samazinšanas paskumu stenošanai;
publicittes prskata sagatavošana ne retk k reizi gad (skatt 3. pielikum);
rezulttu un datu monitorings, to analze un ietekmes izvrtšana; mcbu kavjumu
monitorings pašvaldbas vai profesionls izgltbas iestdes lmen.
23
mcbu kavjumu monitorings izgltbas iestdes lmen; izgltojamo PMP risku
apzinšana un izvrtšana;
izgltojam individul atbalsta plna izstrde;
atbalsta paskumu nodrošinšana atbilstoši IAP;
iesaistto pedagogu kompetences pilnveide PMP risku novršan.
4. Projekta pašvaldbu stratisko partneru – pašvaldbu dienestu (britiesa, pašvaldbu
socilie dienesti, Valsts socils apdrošinšanas aentras fililes, dzimtsarakstu nodaas, valsts
un pašvaldbas policija u.c.) un jaunatnes organizciju un biedrbu vai nodibinjumu –
pienkums ir:
prtraukšanas samazinšanai ietverto paskumu stenošana.
24
Riska faktoru identificšana nav pietiekama, lai risintu problmas. Lai panktu PMP
samazinjumu, izgltojamajiem, kuri identificti, pamanot dadus brdinjuma signlus, jbt
laicgi nodrošintiem ar atbalstu, lai viu pamatproblmas vartu tikt risintas.
Pašvaldbas ir visprjs izgltbas iestu dibintji, valsts profesionls izgltbas iestdes
atrodas IZM un citu ministriju, k ar atsevišu pašvaldbu padotb, un to izgltojamo loku veido
izgltojamie no vism pašvaldbm. Pašvaldbai ir jnodrošina, lai ts dibintajs un teritorij
izvietotajs izgltbas iestds tiktu stenots kvalitatvs izgltbas process un ts teritorij
deklartie obligts izgltbas vecumposma izgltojamie iegtu izgltbu. PMP gadjumu skaita
samazinšanas paskumu koordintas sistmas izveide ir viens no galvenajiem pašvaldbas
uzdevumiem, nodrošinot citu institciju, iestu, nevalstisko organizciju, t. sk. reionla un
nacionla lmea jaunatnes organizciju un biedrbu vai nodibinjumu, kas veic darbu ar jaunatni,
iesaistšanu sistmas darbb.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 460 (2016) 16.2. apakšpunkt noteikto, sadarbbas
partnerim ir jizstrd preventvo un intervences paskumu vidja termia plns PMP riska
samazinšanai. Attstbas plnošanas sistmas likuma 8. un 9. pants nosaka, ka vidja termia
attstbas plnošanas dokumenti tiek izstrdti termiam ldz septiiem gadiem un ir hierarhiski
pakrtoti ilgtermia attstbas plnošanas dokumentiem. Sadarbbas partnerim preventvo un
intervences paskumu vidja termia plns PMP riska samazinšanai (turpmk – Plns) btu
jveido projekta stenošanas periodam. Pln jparedz darbbas, kas vrstas gan uz
institucionliem, gan uz individuliem faktoriem. Plnoto uzdevumu izpildei jbt novrtjamai
pc noteiktiem kvalittes rdtjiem.
PMP novršana prasa uzlabojumus ne tikai izgltbas, bet ar socili ekonomiskaj politik
(ekonomikas izaugsme, nabadzbas novršana, veselbas uzlabošana, efektva migrantu un
minoritšu iekaušana sabiedrb). Tpc tikai holistisk pieeja c ar priekšlaicgu mcbu
prtraukšanu var bt efektva un ilgtspjga (European Commission et al. 2014).
Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 460 (2016) 16.2. apakšpunktu, sadarbbas
partnerim (pilstu un novadu pašvaldbm, valsts profesionls izgltbas iestdm) ir jizstrd
preventvo un intervences paskumu vidja termia plns PMP riska samazinšanai (3.1. tabula).
25
3.1. Preventvo un intervences paskumu vidja termia plns PMP riska samazinšanai pašvaldb vai valsts profesionls izgltbas iestd
3.1. tabula
1.
identifict individul lmen PMP riska iemeslus, izgltojamo
socili ekonomisko stvokli un citus rdtjus.
Datu bze kalpo gan prevencijas paskumu atbalstam,
gan PMP statistikas datu iegšanai.
Tiek veikts mcbu kavjumu monitorings.
2.
institciju sadarbbas modelis.
definti, tiek nodrošinta to darbbas neprtrauktba.
Nepieciešambas gadjum tiek piesaisttas citas
institcijas.
3.
asistenta, logopda, ergoterapeita u.c.) pieejamba.
Tiek plnota un stenota pedagogu un atbalsta
personla kompetences pilnveide darbam ar PMP
izgltojamajiem un izgltojamajiem ar specilm vajadzbm.
Izgltojamajiem ir pieejamas atbalsta personla
konsultcijas rpus izgltbas iestdes.
paskumos ir iesaistjušies jauniešu lderi, jaunatnes
organizcijas un biedrbas vai nodibinjumi, kas veic darbu ar
jaunatni.
nodibinjumu, kas veic darbu ar jaunatni, jaunatnes iniciatvas
projektu atlase.
biedrbm vai nodibinjumiem, kas veic darbu ar jaunatni (gan
bzes, gan projektu finansjums).
5.
situcijm, iespjamajm atbalsta norism.
nodarbbs.
veckiem.
6.
nepieciešamba, lai mazintu PMP riskus un vajadzbas
gadjum sniegtu individulu paldzbu pamatvajadzbu
nodrošinšanai.
7.
Individulu,
konkrtm
riska prevencijas un novršanas plni, izgltbas iestdes ir
iesaisttas to stenošan.
konkrtu izgltojamo problmsituciju risinšan.
izgltojamajiem (pedagogi, psihologi, socilie pedagogi u.c.)
gan izgltbas iestd, gan pašvaldb.
Ir plnots mrfinansjums (regulrs) konkrtu PMP
prevencijas vai seku novršanas darbbu stenošanai
pašvaldb un ts izgltbas iestds atbilstoši konkrtm
situcijm un vajadzbm.
4. PAŠVALDB UN IZGLTBAS IESTD STENOJAMO ATBALSTA PASKUMU NOTEIKŠANAS UN ATBALSTA PIEŠIRŠANAS KRTBA
4.1. Iespjas iesaistties projekt un saemt finansjumu
Lai vartu sasniegt projekta “Atbalsts priekšlaicgas mcbu prtraukšanas samazinšanai”
(8.3.4.0/16/I/001) mri un stenot darbbas, pašvaldbm un valsts profesionls izgltbas
iestdm ir jzina, kas veicams, lai vartu kt par sadarbbas partneriem un saemt atbalstu
projekta stenošanai.
gados;
PMP riskam pakauto mra grupas izgltojamo kopjo skaitu un riska raksturojumu;
atbalsta paskumu pieejambu mra grupas izgltojamajiem (pašvaldbas institciju
specilistu iesaistšana, starpinstitucionl sadarbba u.c. paskumi);
stratiskajiem partneriem, kuri tiks iesaistti projekt plnoto darbbu stenošan.
2. Sadarbb ar stratiskajiem partneriem jizstrd preventvo un intervences paskumu
vidja termia plns (skatt 5. pielikum) PMP samazinšanai pašvaldb vai valsts profesionls
izgltbas iestd saska ar finansjuma samja izstrdtajm vadlnijm (3.1. tabula);
3. Jiesniedz finansjuma samjam mint informcija finansjuma samja nordtaj
termi;
4. Sadarbbas lguma slgšanas brd nedrkst bt nodoku pardu, kas kopsumm prsniedz
150 EUR (nepieciešams iesniegt Valsts Iemumu Dienesta izziu).
Finansjuma samjs, izvrtjot pašvaldbu vai valsts profesionls izgltbas iestu
iesniegto informciju, sldz sadarbbas lgumus ar sadarbbas partneriem vis projekta
stenošanas laik.
4. attls. Atbalsta paskumu plna izstrde un stenošanas sistma
Pc sadarbbas lguma noslgšanas sadarbbas partneris, garantjot PMP riska samazinšanai
esoš finansjuma saglabšanu, no finansjuma samja (IKVD) saem finansjumu
proporcionli izgltojamo skaitam izgltbas iestds un nodrošina atbalsta pieširšanu atbilstoši
izstrdtajiem IAP, lai nodrošintu individul atbalsta sniegšanu PMP riskam pakautajiem
mra grupas izgltojamajiem un atbalstu PMP riska grupas izgltojamo iesaistei jaunatnes
iniciatvu projektos rpus formls izgltbas.
SAM 8.3.4. projekts
IKVD
IAP sagatavotji un uzraudztji sagatavo, saglab un apstiprina IAP, sistma
nosta to saskaošanai izgltbas iestdes direktoram
29
5. PMP RISKA GRUPAS INDIVIDUL ATBALSTA PASKUMI
Visu vecumu izgltojamajiem jbt izgltbas proces, kas virzts uz viu stipro pušu un talantu
attstbu. Agrni ieviešot preventvus paskumus, tiek veidots ieguldjums ne tikai msdienu
brnos, bet ar nkotnes veckos. emot vr, ka PMP ir kompleksa problma, tad, lai paldztu
riska grup esošajiem izgltojamajiem, svarga ir mrtiecga intervence, kas ietilpst regulra
atbalsta sistm. Katra izgltojam problmu risinšanai nepieciešama individula pieeja, k ar
savlaicgi preventvie un intervences paskumi. Katram izgltojamajam jizstrd individul
atbalsta paskumi. Svarga ar vecku darbba problmas novršan – imenes resursi. Jizvrt
izgltojamajam piemrotk izgltbas iegšanas forma – izgltbas iestdes resursi. Nepieciešams
komplekss risinjums, savlaicga atbalsta sniegšana un individuls darbs ar izgltojamo.
5.1. Individul atbalsta paskumi PMP riska grupas izgltojamajiem
Individul atbalsta paskumi:
nodrošinšana, individulie lietošanas priekšmeti;
konsultatvais atbalsts;
IAP ietver izgltojam izvrtšanu (ar mcbu darbu/izgltbas iestdes vidi saisttie riski,
socils vides un veselbas riski, ar imeni saisttie riski, ekonomiskie riski, taj skait izgltojam
stiprs puses), un individul PMP riska mazinšanas plna izstrdi, ietverot problmas, risku
pamatojumu un nepieciešamo atbalsta paskumu noteikšanu un stenošanu, taj skait
nepieciešamo pedagogu un specilistu konsultcijas un konsultatvo atbalstu. Konsultcijas un
konsultatvais atbalsts jizvrt atbilstoši izgltojam slodzei skol un rpus skolas nodarbbs.
Risku pamatojum detalizti japraksta izvltais risks, piemram, ar mcbu darbu un izgltbas
iestdes vidi saisttie riski:
Neattaisnotie mcbu kavjumi cik stundas, vai kav pirms vai pdjs stundas vai
konkrtu mcbu priekšmetu, kpc?
Grtbas mcbu satura apguv kd mcbu priekšmet, kas sagd grtbas, ko
izgltojamais nav apguvis un kas sagd grtbas?
Iekavta mcbu satura apguve iepriekšj izgltbas posm kd mcbu priekšmet/-os,
ko izgltojamais nav apguvis, kdu iemau trkst?
Uzvedbas problmas mcbu proces vai rpus t (klas, skol), uzvedba neatbilstoša
vecumposmam, zems pašvrtjums, nav atbilstoši socializjies (nav atbilstošas socilas
kompetences), ilgstoši bez vecku uzmanbas, psihoemocionli traucjumi (stress, dusmas u.c.);
Valodas barjera – japraksta kds traucjuma veids, vai ar nepieciešama konsultcija
30
IAP tiek sagatavots un saskaots uz katru semestri atseviši. Pc nepieciešambas IAP var tikt
sagatavots ar vasaras brvlaikam, ja izgltojamajam noteikts pagarintais mcbu gads. Pirms IAP
sagatavošanas, tiek saskaota IAP izveide ar izgltojam veckiem/aizbildiem, ja izgltojamais
nav sasniedzis pilngadbu, savukrt, ja izgltojamais ir pilngadgs, tad IAP sagatavošanu akcept
pats izgltojamais. Ja semestra laik tiek veiktas izmaias IAP, tad tas nav atkrtoti jsaskao ar
nepilngadg izgltojam veckiem, bet ir tikai jinform par izmaim, tau jebkuras izmaias ir
jsaskao ar pašvaldbas pilnvaroto personu. Detaliztka informcija par IAP sagatavošanu
pieejama 6. pielikum. Semestra beigs IAP sagatavotjs/uzraudztjs elektroniski izvrt plnu/-
us IKVD noteiktaj termi. Detaliztka informcija un instrukcija IAP izvrtšanai pieejama 7.
pielikum.
31
32
33
34
35
Izgltojamo atbalsta paskumi
1. Mcbu kavjumu novršanas paskumi, kas vrsti uz to, lai atvieglotu izgltojamo
nokšanu izgltbas iestd, uzturšanos taj, mazintu ekonomisk faktora (zemi vecku
ienkumi) negatvo ietekmi:
dinšanas izdevumu segšana;
naktsmtnes izdevumu segšana.
2. Atbalsts socilo problmu risinšan, kas saistts ar tdu PMP risku mazinšanu k
nelabvlga socil un imenes vide, atkarbu izraisošu vielu lietošana, zema vecku
ldzdalba un ilgstoša prombtne:
izgltojam imeni PMP risku agrnai identificšanai;
konsultatvs atbalsts;
individulo lietošanas priekšmetu nodrošinšana.
3. Paskumi, kas vrsti uz izgltojam mcšans motivcijas celšanu un sekmju lmea
paaugstinšanu:
konsultatvs atbalsts; jaunatnes iniciatvas projektu paskumi.
4. Paskumi, kas vrsti uz ekonomisko riska faktoru samazinšanu:
sabiedrisk transporta (t.sk. specil transporta) izdevumu segšana;
dinšanas izdevumu segšana;
mcbu ldzeku nodrošinšana;
individulo lietošanas priekšmetu nodrošinšana.
Viena no ESF projekta darbbm ir saistta ar konsultatv atbalsta saemšanas iespju
nodrošinšanu izgltojamajiem PMP risku samazinšanai un sniegt konsultatv atbalsta
novrtjumu. Tdjdi KA iekaujas plašaj preventvaj un intervences politik individul
lmen, lai atsevišiem izgltojamajiem, kuri vartu prtraukt mcbas, nodrošintu viu
vajadzbm atbilstošu atbalsta mehnismu. Preventvs politikas mris ir samazint PMP risku
pirms tam, kad skušs problmas. Intervences politika ir vrsta gan uz persongo attstbu, lai
palielintu riskam pakauto skolnu un audzku izturbu, gan uz tdu konkrtu grtbu
atrisinšanu, kas var bt socilas, kognitvas vai emocionlas (Komisijas paziojums 2011). Tas
nozm, ka bez mcbu procesa pielgošanas izgltojamo vajadzbm, individulas mcbu pieejas
nostiprinšanas, padomu došanas (kas vartu paldzt atsevišiem izgltojamajiem prvart,
piemram, mcbu problmas, izmantojot individulu pieeju vai darbu mazs grups), nozmgi ir
ar sniegt KA riskam pakautajiem izgltojamajiem. KA jbt elastgam un atbilstošam izgltojam
individulajm vajadzbm, jo tas ir vrsts uz t. s. individuliem faktoriem un orientts uz indivda
vrtbu, motivcijas, attieksmes un uzvedbas veidošanu.
KA jbt orienttam uz indivda vrtbu, attieksmes un uzvedbas veidošanu, tas var bt saistts
gan ar konkrtu mcbu saturu, gan ar daudziem citiem individulo faktoru jautjumiem.
Dadu konsultciju (konsultšanas) pieejamba Latvijas iedzvotjiem k viens no valsts
36
Konsultšana izgltbas vid aktualizta konceptulaj ziojum “Par politikas alternatvu
veidošanu priekšlaicgas mcbu prtraukšanas problmas risinšanai, lai nodrošintu 8.3.4.
specifisk atbalsta mra “Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot preventvus
un intervences paskumus” ieviešanu” (MK rkojums Nr. 286, 2016). Tas nozm, ka jstiprina
izgltbas vid strdjošo specilistu izpratne, prasmes un iemaas konsultšanas jom.
Atbilstoši profesijas standartam pedagoga obligts pienkums ir organizt sadarbbu ar
veckiem, pedagogiem, citiem specilistiem un sabiedrbu, un tas ietver tdus uzdevumus k
informt un konsultt veckus vai aizbildus mcbu un audzinšanas jautjumos un iesaistt
veckus vai aizbildus, specilistus un sabiedrbu pedagoiskaj proces. Pedagogam jnodrošina
izgltojam personbas izaugsme – intelektuls, emocionls un socils attstbas vienotba,
tikumisko pašbu attstba, jveicina izgltojamo ldzdalba, sadarbba un atbildba pedagoiskaj
proces, jsekm vrtbizgltba, jveido izpratne par darba dzvi un karjeras plnošanu, jveido
runas un uzvedbas kultra (Izgltbas un zintnes ministrija 2004).
Ieteikumi KA sniedzjam
1. Izveidojiet savstarpjas uzticšans attiecbas un vienojieties ar PMP riska grupas
izgltojamo (KA samju) par sadarbbu;
2. Nosldziet rakstisku vienošanos ar KA samju (skatt 8. pielikum);
3. Paudiet (izrdiet) savu interesi par KA samja dzvi;
4. Nemoralizjot sakiet, ka, jsuprt, skolas neapmeklšana (vai cita PMP riska uzvedba)
nav nekas labs, pozitvs;
5. KA samjam, visticamk, ir atširgi uzskati par skolas neapmeklšanu (vai citu PMP
riska uzvedbu). Pieemiet via negatavbu maint uzvedbu, piekrtiet tam, ka viš vai via
uzskata skolas neapmeklšanu (vai citu PMP riska uzvedbu) par nenozmgu problmu vai pat
atzstamu uzvedbu (ja viš vai via t saka). KA samja patiess viedoklis liecina, ka jsu vid
pastv uzticšans;
6. Uzsveriet domu, ka lmumus par savu dzvi pieem viengi pats KA samjs. Skolas
neapmeklšana (vai cita PMP riska uzvedba) tpat k skolas regulra apmeklšana (vai citai PMP
riska uzvedbai pretja uzvedba) ir via (vias) paša (pašas) izvle;
7. Veiciniet skolas neapmeklšanas (vai citas PMP riska uzvedbas) prvrtšanu (atkrtotu
izvrtšanu);
8. Nesteidziniet KA samju “saemties”, “skt jaunu dzvi”. Viam (viai) pie šs atzias
jnonk pašam (pašai), bet, lai tas notiktu, nepieciešams veicint pašizpti un pašanalzi (sevis
izpti), nevis darbbu, rcbu;
9. Paldziet KA samjam apzinties, k viam vai viai skusies skolas neapmeklšana (vai
cita PMP riska uzvedba). Tas paldz atcerties laiku pirms skolas neapmeklšanas (vai citas PMP
riska uzvedbas) un ieraudzt atširbas, ieskaitot atsevišus pašreizjs uzvedbas negatvos
aspektus;
11. Prrunjiet mcbu stundu regulras apmeklšanas (vai citas PMP riska uzvedbai pretjas
37
12. Uzmangi uzklausot KA samja ststjumu, centieties saklaust, pamant neatbilstbu
starp konsultjam iespjamajiem “Es” un skolas neapmeklšanu (vai cita PMP riska uzvedbu).
Atspoguojiet un uzdodiet papildjautjumus, lai KA samjam paldztu apzinties situcijas
ambivalenci (divpusgumu);
informcija par KA pamatprincipiem 2. pielikum.)
5.2. Atbalsta paskumi iesaisttajm grupm (pašvaldbas, pedagogi, vecki,
atbalsta personls, jaunatnes organizcijas u.c.)
Atbalsta paskumi:
mjaslap www.pumpurs.lv sada “Aktivittes”.
3. Infomaterils – Rekomendcijas darbam ar veckiem;
4. Infomaterils – Sadarbba audzinšanas jom;
5. Infomaterils – Rekomendcijas konfliktu risinšanai;
6. Infomaterils – Rekomendcijas komunikcijai un sadarbbas stiprinšanai;
7. Infomaterils – Kritriji izgltbas iestu darba ar PMP riskam pakautajiem audzkiem
vrtšanai.
www.pumpurs.lv sada “Partneriem”.
Ptjumos uzsvrta jauniešu organizciju btisk loma darb ar jaunatni, t. sk. ar PMP riska
samazinšan. Jaunatnes organizciju un biedrbu vai nodibinjumu iesaiste ir paredzta k
neformls izgltbas aktivitšu nodrošinšana visa gada garum rpus formls izgltbas, tai
skait mcbu brvlaikos. Jaunatnes iniciatvu projektu konkursus organiz pašvaldbas - projekta
sadarbbas partneri. Pašvaldbai ir jzina, ka finansjuma samjs attiecb uz jaunatnes
iniciatvu projektiem veic šdas darbbas:
izstrd vienotu jaunatnes iniciatvu projektu atklto konkursu nolikumu (turpmk –
Nolikums), tostarp vienotus projektu vrtšanas kritrijus, par pamatu emot ES programmas
“Jaunatne darbb” stenošanas vadlnijas attiecb uz 1.2. apakšprogrammu “Jauniešu
iniciatvas”;
projektu stenošanai;
nodrošina priekšfinansjumu 80% apmr no jaunatnes iniciatvu projekta summas 30
dienu laik no datuma, kad lgumu par jaunatnes iniciatvu projekta stenošanu parakstjušas abas
puses (vai nosakot citu termiu lgum).
Jaunatnes iniciatvu projektu ietvaros stenotais atbalsts ir vrsts uz PMP riska grupas
izgltojamo motivcijas turpint izgltbu palielinšanu un viu aktvas ldzdalbas ikdienas dzv
veicinšanu un atbilst plnotajiem uzdevumiem, kas noteikti pašvaldbas izstrdtaj pln PMP
samazinšanai.
Jaunatnes iniciatvu projekti tiek izstrdti, izvrtti un stenoti saska ar šiem dokumentiem:
Konkursa „Priekšlaicgas mcbu prtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatvu
projektos” nolikums (tai skait vrtšanas kritriji);
Metodika „Vienreizj maksjuma piemrošanas metodika jaunatnes iniciatvu projektu
stenošanai darbbas programmas „Izaugsme un nodarbintba” 8.3.4. specifisk atbalsta mra
„Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot preventvus un intervences paskumus”
ietvaros” (turpmk – Metodika);
priekšlaicgas mcbu prtraukšanas samazinšanai”;
Ministru kabineta 12.07.2016. noteikumi Nr. 460 “Darbbas programmas "Izaugsme un
nodarbintba" 8.3.4. specifisk atbalsta mra "Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu,
stenojot preventvus un intervences paskumus" stenošanas noteikumi”.
Visi šie dokumenti un citi informatvie materili ir pieejami projekta mjaslap.
Jaunatnes iniciatvu projektu konkursi tiek organizti, lai sasniegtu projekt noteiktos mrus:
palielint priekšlaicgas mcbu prtraukšanas (turpmk – PMP) riska grupas izgltojamo
motivciju turpint izgltbu un veicint viu aktvu ldzdalbu ikdienas dzv;
iesaistt PMP riska grupas izgltojamos jauniešu aktivitts un jaunatnes iniciatvu
projektos rpus formls izgltbas, nodrošinot aktivitšu pieejambu iespjami tuvu brnu un
39
Projekta iesniedzjs – jaunatnes organizcija, biedrba vai nodibinjums, kas veic darbu
ar jaunatni, vai jaunatnes organizcija, biedrba vai nodibinjums, kas veic darbu ar jaunatni,
sadarbb ar jauniešu iniciatvu grupu.
Projekta mra grupa – visprjs izgltbas iestu izgltojamie no 1. ldz 12. klasei, k ar
to profesionls izgltbas iestu un visprjs izgltbas iestu, kuras steno profesionls
izgltbas programmas, izgltojamie no 1. ldz 4. kursam, t.sk. PMP riska grupas izgltojamie
atbilstoši Nolikuma 3. punktam.
Minimlais PMP riska grupas izgltojamo skaits, kas iesaistms projekt, ir ne mazks k
10% no mra grupas. Tas tiek apliecints ar pašvaldbas vadtja (vai t pilnvarotas personas) vai
izgltbas iestdes vadtja parakstu.
Vienam projektam pieejamais finansjuma apmrs ir 4600 EUR, kas 100% tiek nodrošints no
projekta ldzekiem. Jaunatnes iniciatvu projektu ietvaros tiek piemrots vienreizjais
maksjums.
1. noslguma prskats par jaunatnes iniciatvu projekta stenošanu – ir izveidota veidlapa;
2. jaunatnes iniciatvu projekta dalbnieku sarakstu ar dalbnieku parakstiem (kopija);
3. apliecinjums par pieširt finansjuma izlietojumu un uzskaiti;
4. apliecinjums par iesaisttajiem PMP riska jauniešiem.
Pieemot lmumu par jaunatnes iniciatvu projekta iesnieguma un noslguma prskata
apstiprinšanu, pašvaldba izvrt:
jaunatnes iniciatvu projekt iesaistts mra grupas lielumu, tai plnoto un stenoto
paskumu mrogu, k ar jaunatnes iniciatvu projekta stenošanas vietu un termiu jaunatnes
iniciatvu projektam pieejam finansjuma ietvaros;
plnoto un faktiski veikto paskumu ietekmi uz jaunatnes iniciatvu projekta un 8.3.4.
SAM mra sasniegšanu.
Ja rezulttus apliecinošie dokumenti pašvaldb netiek iesniegti vai pašvaldbas lmums par
iesniegto noslguma prskatu nav pozitvs, jaunatnes projekta stenotjs lgum noteiktaj
krtb, bet ne vlk k ldz sadarbbas lgum noteikt pdj prskata perioda beigm atmaks
pašvaldbai saemto avansu.
1. Izsludint atkltu projektu konkursu (izmantojot IKVD izstrdto konkursa nolikumu un
publicjot pašvaldbas un pašvaldb esošo valsts profesionls izgltbas iestu izstrdto
preventvo un intervences paskumu vidja termia plnu PMP samazinšanai), saskaot
konkursa izsludinšanu ar projekta stenošanas personlu;
2. Nodrošint iesniegto projektu vrtšanu atbilstoši konkursa nolikumam, t.sk. izveidojot
konkursa komisiju vismaz trs balsstiesgu komisijas loceku sastv;
3. Pieemt lmumu par projekta iesniegumu apstiprinšanu, apstiprinšanu ar nosacjumu
vai projekta iesnieguma noraidšanu;
vietn;
6. Informt projekta stenošanas personlu par noslgtajiem lgumiem un stt avansa
40
pieprasjumu (uz k pamata tiks pieširts avansa maksjums 80% apmr);
7. Pieemt lmumu par projekta noslguma prskata apstiprinšanu un iesniegt to IKVD,
nostot ar atlikuma maksjuma pieprasjumu (pc saskaojuma tiek pieširts atlikuma
maksjums 20% apmr);
Skk informcija par Jaunatnes iniciatvu projektiem un atbilstošie dokumenti atrodam
projekta mjaslap – http://www.pumpurs.lv/lv/jaunatnes-iniciativu-projekti.
operatvaj sistm IKVD saskaošanai!
IKVD k projekta stenotjs un finansjuma samjs izstrd kopjo finansšanas plnu
finansjuma saemšanai un tlkai sadalei sadarbbas partneriem prskata gadam (5. attls).
5.attls. Sadarbbas partneru finanšu plsma
Sadarbbas partneris (pašvaldba vai valsts profesionls izgltbas iestde) pc sadarbbas
lguma noslgšanas, lai saemtu atbalstam paredzto finansjumu, iesniedz finansšanas plna
projektu. Darbs pie IAP sagatavošanas un stenošanas var tikt uzskts un apmaksts skot ar brdi,
kad IAP sagatavotjs/konsultciju sniedzjs u.c. ir juridiski noformjuši darba tiesisks attiecbas
projekt (skatt 9. pielikum).
Visi sadarbbas partneri (pašvaldbas un valsts profesionls izgltbas iestdes) ne vlk k ldz
katra gada 10. septembrim un 10. janvrim iesniedz IKVD saskaošanai plnot budeta projektu
attiecg mcbu gada semestrim, ietverot informciju par Projekta atbalstmo darbbu
stenošanai nepieciešamo finansjumu sadaljum pa izdevumu budeta pozcijm. IKVD ne vlk
k ldz minto mnešu 20. datumam elektronisk veid nosta sadarbbas partnerim informciju
par saskaojumu.
Papildus tam, profesionls izgltbas iestdes ne vlk k ldz katra gada 10. novembrim
iesniedz IKVD saskaošanai finansšanas plna projektu sadaljum pa ceturkšiem un budeta
izdevumu ekonomisks klasifikcijas kodiem (EKK) nkamajam gadam. IKVD finansšanas plnu
ne vlk k ldz mint mneša 20. datumam iesniedz Izgltbas un zintnes ministrij.
Finansšanas plni tiek aktualizti reizi ceturksn.
Ja sadarbbas partneru iesniegto finansšanas plnu projektu kopj summa prsniedz
prskata gada kopj finansšanas plna summu, tad finansjums sadarbbas partneriem tiek
42
Nr. 460 “Darbbas programmas “Izaugsme un nodarbintba” 8.3.4. specifisk atbalsta mra
“Samazint priekšlaicgu mcbu prtraukšanu, stenojot preventvus un intervences paskumus”
stenošanas noteikumi” 21. punktam (MK noteikumi Nr. 460, 2016), ievrojot kvotas.
Ja sadarbbas partnerim, mainoties informcijai par PMP riska grupas izgltojamajiem (mains
izgltojamo skaits), nav iespjams izpildt finansšanas plnu vai trkst ldzeku darbbu
stenošanai, tad viš inform IKVD. Sadarbbas partneris ne biek k reizi ceturksn, ja
nepieciešams, var precizt un ldz krtj mneša 10. datumam iesniegt IKVD saskaošanai
finansšanas plna projektu. Prskata gada noslgum sadarbbas partneriem - pašvaldbai,
neizlietotie finanšu ldzeki tiek prcelti uz nkošo mcbu semestri.
Valsts budeta iestdm kontu Valsts kas projekta norinu veikšanai atver atbildg nozares
ministrija; republikas pilstu un novadu pašvaldbas atver kontu Valsts kas projekta norinu
veikšanai. Informciju par atvrto norinu kontu Valsts kas sadarbbas partneris iesniedz IKVD
5 darba dienu laik no konta atvršanas dienas.
Sadarbbas partneris nodrošina atsevišu grmatvedbas uzskaiti vai atbilstošu uzskaites kodu
sistmu attiecb uz visiem ar projekta saisttajiem darjumiem t, lai izdevumi btu
identificjami, nodalti no prjm izmaksm un prbaudmi, un tos apliecina attiecgi
attaisnojuma dokumentu oriinli. Sadarbbas partneris izdruk Valsts kases konta izdrukas par
katr mnes izmakstajm summm un kop ar attaisnojuma dokumentu oriinliem uzglab
sav iestd atbilstoši projekta nomenklatrai, k ar ldz katra nkam mneša 10. datumam
dubult finansjuma riska novršanai datu operatvs uzskaites sistm ievada nepieciešamo
informciju par katru konkrto personu, kura samusi finansjumu un izmaksto finansjuma
apjomu sadaljuma pa budeta pozcijm.
Visos ar projekta ieviešanu saisttajos dokumentos, t. sk. maksjuma uzdevumos/rkojumos un
rinos, norda projekta identifikcijas numuru.
7.1. Dubult finansjuma riska novršana
Sadarbbas partneriem nav pieaujama projekta dubult finansšana, tas ir - projekta ietvaros
stenojams darbbas nav finanstas un netiek finanstas no jebkdiem citiem finanšu ldzeku
(valsts vai pašvaldbu budeta, u.c.) avotiem. Lai novrstu dubulta finansjuma risku kd no
projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicgas mcbu prtraukšanas samazinšanai”
darbbm, sadarbbas partneriem, sagatavojot IAP datus operatvs uzskaites sistm
nepieciešams nordt, kdos projektos vai valsts atbalsta paskumos izgltojamais ir samis
finansilu vai materilu atbalstu. Par informcijas patiesumu atbild sadarbbas partneris. Ja
informcija nav patiesa, izlietotie finanšu ldzeki tiek atzti par neattiecinmiem, un sadarbbas
partneris tos sedz no sava budeta ldzekiem.
Lai IAP iekautu vienu vai vairkus ekonomisk atbalsta paskumus (dinšana, naktsmtne