Vârkavas novada domes avîze 2009. gada jûlijs

«Laimi es meklçt pasaulç neesmu gâjis,

tâpçc man nav, kur atpakaï iet,

pâr manâm grûti uzceltajâm mâjâm

mana sâpe kâ liepa zied.»

/V. Ïûdçns./

Mçs ceïam sev mâjas. Ceïam no cerîbâm un no posta, no izmi-

suma un spîtîgas apòemðanâs, no raupja akmens un maigas mîlestî-

bas. Latvietim mâja ir viòa altâris. No tâ rodas Dieva izjûta. Svçta

vieta ir arî galds, jo uz tâ liek aizdegtas sveces un krucifiksu, pava-

dot bçrniòu uz kristîbâm, jaunos ïaudis uz laulîbâm un aizvadot cil-

vçku uz mûþa mâjâm. Uz galda liek maizi – cilvçka sûrâ darba aug-

li. Ap galdu pulcçjas dzimta – katras tautas pamats. Nav lielâka pa-

zemojuma un soda tikt izdzîtam no savâm mâjâm. Izpostot mâjas,

tiek grauti tautas pamati un izkropïota cilvçka pasaules izjûta. Mû-

su Latvijas zeme ir pilna pamestâm mâjâm un mâju vietâm. Cilvçks

bez mâjâm ir bez atbalsta punkta, stabilitâtes un droðîbas sajûtas.

Daudzi mûsu tautieði bûvç mâjas uz sveðu zemju smiltîm, bet dziïi

sirdî nçsâ domu par savâm mâjâm – mâjâm Latvijâ. Latvieði grib

celt savas mâjas tepat, Latvijâ, un nekur citur!

Droði vien katram ir bijis tâ, ka, pamostoties no ïauna sapòa,

esam bijuði laimîgi, ka tas ir tikai sapnis. Savukârt daþreiz gribas aiz-

migt un pamosties cerîbâ, ka esam sapòojuði baisu sapni. Ðis laiks

vienkârðam latvietim ir ïoti smags, un ne viens vien cilvçks no rîta

mostas ar domu, ka varbût ðodien viss bûs kârtîbâ. Man nav sapro-

tams, kâpçc tik daudziem cilvçkiem, kas ir ar vislielâko atbildîbas

sajûtu veikuði savu darbu, aprûpçjuði savus mîïos, pçkðòi ir palikuði

pie sasistas siles. Bailçs zaudçt darba vietu, neviens nespçj pretoties

nejçdzîbâm. Akli tiek izpildîti visi rîkojumi, lai cik nejçdzîgi tie bû-

tu. Bet neviens no mums nav òçmis kredîtu uz kâda rçíina. Pats aiz-

òçmies, paðam jâatdod. Tagad izrâdâs, ka cilvçks bûs parâdâ visai

pasaulei lîdz mûþa galam, jo ir latvietis un dzîvo Latvijâ. Vissâpîgâ-

kais ir tas, ka mûs nodod paðu tautieði.

Tieði tâpçc arî gribçjâs uzrakstît par mâjâm. Man ðíiet, ka nepa-

zîstu nevienu cilvçku, kuram nebûtu dârgas savas mâjas. Lai kâdi

vçji pûstu, lai kâdas íibeles – diþas vai sîkas – negâztos pâr mûsu

galvâm, atcerçsimies to, ka tautai, kura nerûpçjas par bçrniem un

sirmgalvjiem, nav nâkotnes, un nekur nav tik labi kâ mâjâs.

Izmantojot iespçju uzrunât novada iedzîvotâjus, vçlos no visas

sirds pateikties par to milzîgo atbalstu, ko jutu laikâ pirms paðval-

dîbu vçlçðanâm. Pateicos arî par dâvâto uzticîbu vçlçðanâs. Centî-

ðos pçc labâkâs sirdsapziòas veikt man uzticçto darbu. Darîðu vi-

su, lai Vârkavas novada vârds tiktu pieminçts ar labu, lai nevie-

nam no Jums, kas savas balsis atdeva par mani, nebûtu par to jâ-

kaunas.

Ar vislabâkajiem novçlçjumiem -

Jûsu Vârkavas novada domes priekðsçdçtâja Antra Vilcâne.

* 2009. gada 2. jûlijâ notika

Vârkavas novada domes ârkâr-

tas sçde, tâs bûtiskâkie lçmumi:

1) izbeigt deputâta E.Sparâ-

na pilnvaras, pamatojoties uz vi-

òa personîgo rakstveida iesnie-

gumu par savu pilnvaru nolikða-

nu (lîdz ar to deputâta mandâts

tika pieðíirts ðîs pat vçlçtâju ap-

vienîbas «Mûsu laiks» nâkama-

jam, visvairâk pozitîvu vçrtçju-

mu guvuðajam, deputâta kandi-

dâtam Pçterim Kuzminovam);

2) izveidot finanðu pastâvîgo

komiteju 7 cilvçku sastâvâ un ie-

vçlçt tajâ deputâtus: A.Vilcâni,

M.Bitinas, J.Purviòu, A.Ðtagaru,

Z.Laizâni, L.Lazdâni, S.Malna-

èu, komitejas priekðsçdçtâja A.

Vilcâne;

3) izveidot sociâlo, izglîtîbas

un kultûras jautâjumu pastâvîgo

komiteju 6 cilvçku sastâvâ un ie-

vçlçt tajâ deputâtus: A.Brakov-

sku, Þ.Cirðu, H.Çrgli, L.Kivle-

nieci, J.Lazdânu, par komitejas

priekðsçdçtâju apstiprinât A.

Brakovsku;

4) izveidot attîstîbas un in-

frastruktûras pastâvîgo komiteju

3 cilvçku sastâvâ un ievçlçt tajâ

deputâtus: L.Kivlenieci, J.Laz-

dânu, M.Bitinas, par komisijas

priekðsçdçtâju apstiprinât

L.Kivlenieci;

5) par Vârkavas novada ad-

ministratîvo centru noteikt ap-

dzîvoto vietu Vecvârkava;

6) noteikt, ka paraksta tiesî-

bas bez novada domes priekðsç-

dçtâja A.Vilcânes, ir domes

priekðsçdçtâjas vietniecei A.

Brakovskai;

7) apvienot bijuðo vietçjo

paðvaldîbu -Vârkavas pagasta

padomes un Vârkavas novada

domes - budþetus;

8) uzdot domes izpilddirek-

toram E.Sparânam lîdz

16.07.2009. izstrâdât novada

paðvaldîbas 2009. gada budþeta

projektu un iesniegt izskatîðanai

finanðu komitejâ;

9) finanðu komitejai lîdz

23.07.2009. sagatavot novada

paðvaldîbas 2009. gada budþeta

projektu izskatîðanai novada do-

mes sçdç;

10) noteikt novada domes

priekðsçdçtâja mçneða algas lik-

mi Ls 900,- (deviòi simti) apmç-

râ (pirms nodokïu nomaksas),

(likumu mainîbas dçï deputâtu

darba samaksa bûs zinâma pçc ð.

g. 1. septembra).

* 2009. gada 29. jûlijâ notika

domes sçde, tâs bûtiskâkie lç-

mumi:

1) Reorganizçt Vârkavas no-

vada Rimicânu pamatskolu par

Vârkavas novada Rimicânu

pirmsskolas izglîtîbas iestâdi ar

2009./ 2010. mâcîbu gadu ar ie-

stâdes juridisko adresi Rimicâni,

Roþkalnu pagasts, Vârkavas no-

vads, LV – 5335; apstiprinât

Vârkavas novada Rimicânu

pirmsskolas izglîtîbas iestâdes

nolikumu; pilnvarot Veltu Zie-

meli iesniegt nepiecieðamos do-

kumentus skolas reorganizâcijas

saskaòoðanai un jaunas iestâdes

reìistrçðanai izglîtîbas iestâþu

reìistrâ. Lçmums stâjas spçkâ

pçc saskaòoðanas ar LR Izglîtî-

bas un zinâtnes ministriju.

2) Pieòemt saistoðo noteiku-

mu Nr.2 projektu «Par novada

paðvaldîbas 2009.gada budþe-

tu»; saistoðos noteikumus triju

dienu laikâ pçc to parakstîðanas

rakstveidâ vai elektroniskâ veidâ

nosûtît Reìionâlâs attîstîbas un

paðvaldîbu lietu ministrijai. Sais-

toðie noteikumi stâjas spçkâ nâ-

kamajâ dienâ pçc to parakstîða-

nas; novada paðvaldîbas izpilddi-

rektoram E.Sparânam jânodro-

ðina, lai saistoðie noteikumi bûtu

brîvi pieejami novada domes çkâ

un pagastu pârvaldçs.

3) Deliìçt Vârkavas novada

paðvaldîbas pârstâvi - domes

priekðsçdçtâju Antru Vilcâni -

darbam rajona paðvaldîbas reor-

ganizâcijas uzraudzîbas komisijâ.

4) Izveidot iepirkuma komi-

siju 5 locekïu sastâvâ un par ðîs

komisijas locekïiem apstiprinât:

E.Sparânu,V.Ðoldri, E.Vaivodu,

J.Brusu, J.Kokorîti.

5) Izbeigt Vârkavas pagasta

bâriòtiesas darbîbu, jo tiks vei-

dota viena bâriòtiesa Vârkavas

novadâ. (Darbîbas pârtraukða-

nai jânotiek ne vçlâk par 2009.

gada 30. septembri.)

6) Atbalstît biedrîbas «Lat-

vijas Politiski represçto apvienî-

ba» lûgumu Vislatvijas salidoju-

ma organizçðanas izdevumu seg-

ðanai (tika lûgts ziedojums);

pieðíirt 20 LVL no kultûras lî-

dzekïu sadaïas.

NOVADA SIRDÎ

Vârkavas novada jaunâ lçmçjvara

Deputâti ðajâ mçnesî domes kârtçjâs un ârkârtas sçdçs ir tikuðies vairâkkârt. Arî 29. jûlija domes sçdes darba kârtî-

bâ bija 24 lçmumu pieòemðana. No kreisâs: izpilddirektors E. Sparâns, kas ir tiesîgs piedalîties komiteju un domes sç-

dçs, Þ. Cirða, A. Brakovska, Z. Laizâne, P. Kuzminovs, L. Kivleniece, J. Purviòð, domes priekðsçdçtâja A. Vilcâne, S. Mal-

naès, H. Çrgle, A. Ðtagars, L. Lazdâne.

(Uz domes sçdi nevarçja ierasties deputâti M. Bitinas un J. Lazdâns, tâdçï M. Bitinas fotogrâfija aplûkojama atse-

viðíi, J. Lazdâns îsajâ laika sprîdî nepaguva fotogrâfiju sarûpçt. )

M. Bitinas

Vârkavas novada dome izsludina pieteikðanos

uz dzîvojamo mâju privatizâcijas komisijas locekïu

amatu vietâm

Pieteikðanâs termiòð pagarinâts lîdz 10. 08. 2009. plkst.

15.00. Pieteikties Vârkavas novada domç, Skolas ielâ 5, Vec-

vârkava, Upmalas pagasts, Vârkavas novads.

Informâcija pa tel. 29446486.

Vârkavas novada dome izsludina pieteikðanos

uz administratîvâs komisijas locekïu amatu vietâm

Pieteikðanâs termiòð pagarinâts lîdz 10. 08. 2009. plkst.

15.00. Pietekties Vârkavas novada domç, Skolas ielâ 5, Vec-

vârkava, Upmalas pagasts,Vârkavas novads.

Informâcija pa tel. 29446486.

16. jûlijâ kïuva zinâmi vispâ-

rçjâs vidçjâs izglîtîbas centrali-

zçto eksâmenu rezultâti. Ðogad

vidusskolu beidzçjiem tika pie-

dâvâti 11 centralizçtie eksâme-

ni, no tiem obligâti kârtojami bi-

ja latvieðu valodâ un literatûrâ

latvieðu mâcîbvalodas izglîtîbas

programmâs, vienâ no sveðvalo-

dâm un matemâtikâ. Vârkavas

vidusskolas absolventi apliecinâ-

ja savas zinâðanas arî bioloìijâ,

fizikâ, íîmijâ, vçsturç.

12. klasi ðogad absolvçja 14

skolçni, bija 63 eksâmenu vçrtç-

jumi, no tiem 2 atbilda A lîme-

nim (Evitai Vingrei matemâtikâ

un Gunitai Lazdânei latvieðu va-

lodâ un literatûrâ), B lîmeòavçrtçjumu saòçma 11 eksâmenudarbi, C lîmeòa vçrtçjumu-24, Dlîmeòa vçrtçjumu – 23, E lîmeòavçrtçjumu- 3. Vislabâkie rezul-tâti matemâtikas eksâmenâ –sertifikâtu ar A vai B, vai C lî-meni saòçma 10 skolçni. Kopu-mâ A, B, C lîmenim atbilda 58%no eksâmenu darbiem.

SKOLU KARUSELIS

2

I. PAÐVALDÎBAS TERITORIÂLAIS

IEDALÎJUMS, PAÐVALDÎBAS DOMES

UN ADMINISTRÂCIJAS STRUKTÛRA

1.Vârkavas novada paðvaldîbas teritorijai ir ðâds ie-

dalîjums:

1.1. Vârkavas novada Upmalas pagasts ;

1.2. Vârkavas novada Roþkalnu pagasts;

1.3. Vârkavas novada Vârkavas pagasts.

2. Paðvaldîbas iedzîvotâju pârstâvîbu nodroðina to

ievçlçts paðvaldîbas lçmçjorgâns – dome, kas pieòem

lçmumus; nosaka paðvaldîbas institucionâlo struktûru;

lemj par autonomo funkciju un brîvprâtîgo iniciatîvu îs-

tenoðanu un par kârtîbu, kâdâ nodroðina paðvaldîbai

deleìçto valsts pârvaldes funkciju un pârvaldes uzdevu-

mu izpildi; izstrâdâ un izpilda paðvaldîbas budþetu.

Paðvaldîbas dome atbilstoði kompetencei ir atbildîga

par paðvaldîbas institûciju tiesisku darbîbu un finanðu

lîdzekïu izlietojumu.

3. Dome atbilstoði «Republikas pilsçtas domes un

novada domes vçlçðanu likumam» sastâv no trîspa-

dsmit deputâtiem.

4. Lai nodroðinâtu savu darbîbu un izstrâdâtu do-

mes lçmumprojektus, dome no paðvaldîbas deputâtiem

ievçl:

4.1. finanðu komiteju septiòu locekïu sastâvâ;

4.2. sociâlo, izglîtîbas un kultûras jautâjumu komite-

ju seðu locekïu sastâvâ;

4.3. attîstîbas un infrastruktûras komiteju triju lo-

cekïu sastâvâ;

5. Paðvaldîbas dome ir izveidojusi ðâdas iestâdes:

5.1. Vârkavas vidusskolu;

5.2. Vanagu pamatskolu;

5.3. Rimicânu pirmsskolas izglîtîbas iestâdi;

5.4.Vârkavas pamatskolu;

5. 5. Upmalas bibliotçku;

5.6. Vanagu bibliotçku;

5.7. Vârkavas bibliotçku;

5.8. Roþkalnu bibliotçku;

5.9.Arendoles bibliotçku;

5.10. Vârkavas novada bâriòtiesu;

5.11.Vârkavas novada sociâlo dienestu;

6. Paðvaldîbas administrâcija nodroðina domes pie-

òemto lçmumu izpildi, kâ arî darba organizatorisko un

tehnisko apkalpoðanu, un tâ sastâv no:

6.1. kancelejas;

6.2.Teritoriâlâs plânoðanas un attîstîbas nodaïas;

6.3.Grâmatvedîbas nodaïas;

6.4.Komunâlâs nodaïas;

6.5.Dzimtsarakstu nodaïas;

6.6. Vârkavas novada kultûras centra, kura sastâvâ

ir:

6.6.1.Roþkalnu kultûras nams;

6.6.2.Vârkavas tautas nams;

6.6.3.Vârkavas muzejs.

7. Paðvaldîba ir dalîbnieks ðâdâs biedrîbâs (nodibi-

nâjumos):

7.1. biedrîbâ «Latvijas Paðvaldîbu savienîba»;

7.2. Latvijas paðvaldîbu izpilddirektoru asociâcija;

7.3. Preiïu rajona partnerîba.

8. Paðvaldîbas sniegto pakalpojumu pieejamîbu pað-

valdîbas teritoriâlajâs vienîbâs nodroðina ðâdas pagasta

pârvaldes:

8.1. Roþkalnu pagasta pârvalde;

8.2. Vârkavas pagasta pârvalde.

9. Atseviðíu paðvaldîbas funkciju pildîðanai dome

no deputâtiem un attiecîgâs paðvaldîbas iedzîvotâjiem

ir izveidojusi:

9.1. komisijas:

9.1.1. vçlçðanu komisiju;

9.1.2. administratîvo komisiju;

9.1.3. iepirkumu komisiju;

9.1.4. dzîvojamo mâju privatizâcijas komisiju.

10. Komisiju darbîbu reglamentç paðvaldîbas domes

apstiprinâts nolikums. Nolikumâ norâda:

10.1. komisijas izveidoðanas kârtîbu;

10.2. komisijas priekðsçdçtâju un priekðsçdçtâja

vietnieku, ja tâds ir;

10.3. komisijas kompetenci;

10.4. komisijas organizatoriskâs un tehniskâs apkal-

poðanas kârtîbu;

10.5. domes pastâvîgo komiteju, amatpersonu vai ci-

tu institûciju, kuras padotîbâ atrodas izveidotâ valde,

komisija, darba grupa;

10.6. citus jautâjumus, kurus paðvaldîbas dome uz-

skata par svarîgiem.

11. Dome var lemt par komisiju un darba grupu iz-

veidoðanu atseviðíu paðvaldîbas uzdevumu veikðanai.

Ðâdas komisijas un darba grupas tiek izveidotas noteik-

tu uzdevumu veikðanai uz noteiktu laiku. Izveidotâs

darba grupas un komisijas darbojas uz paðvaldîbas do-

mes apstiprinâta nolikuma pamata atbilstoði 10.punk-

tam vai to kompetence var tikt noteikta domes lçmu-

mâ, ar kuru tâ tiek izveidota.

II. DOMES PRIEKÐSÇDÇTÂJA,

PRIEKÐSÇDÇTÂJA VIETNIEKA

UN IZPILDDIREKTORA PILNVARAS

12. Domes darbu vada domes priekðsçdçtâjs. Do-

mes priekðsçdçtâjs:

12.1. ir politiski un likumâ «Par paðvaldîbâm» no-

teiktâ kârtîbâ tiesiski atbildîgs par paðvaldîbas domes

darbu;

12.2. ierosina jautâjumu izskatîðanu paðvaldîbas do-

mç, pastâvîgajâs komitejâs un komisijâs;

12.3. koordinç deputâtu, administrâcijas darbinieku

un paðvaldîbas institûciju darbîbu;

12.4. domes vârdâ paraksta lîgumus un citus juridis-

kos dokumentus ðajâ nolikumâ noteiktajâ kârtîbâ;

12.5. atver un slçdz kontus banku iestâdçs;

12.6. saskaòo domes izpilddirektora lçmumus par

paðvaldîbas administrâcijas darbinieku pieòemðanu vai

atbrîvoðanu no darba;

12.7. dod saistoðus rîkojumus paðvaldîbas adminis-

trâcijas darbiniekiem;

12.8. sagatavo izskatîðanai domes sçdçs valsts iestâ-

þu amatpersonu iesniegumus;

12.9. amata zaudçðanas gadîjumâ nodroðina doku-

mentâcijas un materiâlo vçrtîbu nodoðanu jaunajam

domes priekðsçdçtâjam;

12.10. veic citus pienâkumus, kas paredzçti likumos,

Ministru kabineta noteikumos, domes lçmumos un ða-

jâ nolikumâ.

13. Domes priekðsçdçtâjam ir viens vietnieks.

14. Domes priekðsçdçtâja vietnieks:

14.1. pilda domes priekðsçdçtâja pienâkumus viòa

prombûtnes laikâ vai viòa uzdevumâ, kâ arî pilda citus

pienâkumus likumâ paredzçtajos gadîjumos;

14.2. bez îpaða pilnvarojuma pârstâv domi tiesâ;

14.3. darbojas domes pretkorupcijas pasâkumu un

paðvaldîbas darba atklâtîbas uzlaboðanas jomâ;

14.4. veic citus domes priekðsçdçtâja uzdotus uzde-

vumus.

15. Paðvaldîbas izpilddirektors ðajâ nolikumâ no-

teiktajâ kârtîbâ ir atbildîgs par paðvaldîbas iestâþu dar-

bu. Paðvaldîbas izpilddirektors:

15.1. pieòem darbâ un atbrîvo no darba paðvaldîbas

administrâcijas darbiniekus, to saskaòojot ar domes

priekðsçdçtâju;

15.2. saskaòojot ar domes priekðsçdçtâju, paraksta

koplîgumu ar paðvaldîbas darbiniekiem;

15.3. organizç domes lçmumu izpildi un ir tiesîgs

iesniegt priekðlikumus domes pastâvîgajâs komitejâs;

15.4. iesniedz domei priekðlikumus par paðvaldîbas

iestâþu nelikumîgu un nelietderîgu lçmumu atcelðanu;

15.5. dod rîkojumus paðvaldîbas iestâþu vadîtâjiem

prettiesiskas bezdarbîbas gadîjumâ pieòemt lçmumus;

15.6. ierosina domei iecelt amatâ vai atbrîvot no

amata paðvaldîbas iestâþu vadîtâjus;

15.7. organizç teritorijas attîstîbas programmas, te-

ritorijas plânojuma, publiskâ pârskata un budþeta pro-

jektu izstrâdi un iesniedz tos apstiprinâðanai domei;

15.8. regulâri, bet ne retâk kâ vienu reizi divos mç-

neðos, ziòo domei par administrâcijas un iestâþu darbu,

kâ arî pçc domes vai priekðsçdçtâja pieprasîjuma

sniedz ziòojumus un pârskatus par pieprasîtajiem jau-

tâjumiem;

15.9. ir tiesîgs piedalîties domes un komiteju sçdçs

un jautâjumu apsprieðanâ;

15.10. pçc kârtçjâm paðvaldîbas domes vçlçðanâm

un priekðsçdçtâja amata zaudçðanas gadîjumâ organizç

dokumentâcijas un materiâlo vçrtîbu nodoðanu jaun-

ajam domes priekðsçdçtâjam;

15.11. ðajâ nolikumâ noteiktajâ kârtîbâ rîkojas ar fi-

nanðu lîdzekïiem un mantu un slçdz lîgumus;

15.12. saskaòâ ar domes lçmumiem veic citus pienâ-

kumus.

16. Pçc kârtçjâm paðvaldîbas domes vçlçðanâm un

paðvaldîbas domes priekðsçdçtâja amata zaudçðanas

gadîjumâ domes priekðsçdçtâjs nodroðina un izpilddi-

rektors organizç dokumentâcijas un materiâlo vçrtîbu

nodoðanu jaunajam paðvaldîbas domes priekðsçdçtâ-

jam. Divu nedçïu laikâ tiek sastâdîts nodoðanas-

pieòemðanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudçjuðais

domes priekðsçdçtâjs, jaunais domes priekðsçdçtâjs, iz-

pilddirektors un Grâmatvedîbas nodaïas pârstâvis.

17. Domes priekðsçdçtâjs, priekðsçdçtâja vietnieks

un citas vçlçtas paðvaldîbas amatpersonas, kâ arî izpil-

ddirektors un citi paðvaldîbas administrâcijas darbinie-

ki saòem atlîdzîbu par savu pienâkumu pildîðanu saska-

òâ ar Darba samaksas un sociâlo garantiju nolikumu.

III. DOMES PASTÂVÎGO KOMITEJU

KOMPETENCE, TO DARBA ORGANIZÂCIJA

UN NODROÐINÂJUMS

18. Vçlot komiteju locekïus, priekðroka tiek dota

principam, ka deputâts izvçlas komiteju atbilstoði inte-

resçm un vçlmçm. Ja domstarpîbu gadîjumâ ðo princi-

pu nav iespçjams ievçrot, komitejâs ievçl pçc proporci-

onalitâtes principa.

19. Lçmumu projektus, kas saistîti ar finansiâlajiem

jautâjumiem, nodod izskatîðanai finanðu komitejai. Fi-

nanðu komiteja:

19.1. nodroðina paðvaldîbas budþeta projekta izstrâ-

dâðanu, izskata citu pastâvîgo komiteju sagatavotos bu-

dþeta projekta priekðlikumus un iesniedz tos izskatîða-

nai domes sçdç;

19.2. sniedz atzinumu par budþeta projektu, tajâ iz-

darâmajiem grozîjumiem, kâ arî par prioritâtçm lîdzek-

ïu sadalîjumâ, ja netiek izpildîta budþeta ieòçmumu

daïa;

19.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistîti ar

finanðu resursu izlietoðanu, kâ arî par domes lçmumu

projektiem, ja ðo lçmumu realizâcija saistîta ar budþetâ

neparedzçtiem izdevumiem vai grozîjumiem budþeta

ieòçmumu daïâ;

19.4. sniedz priekðlikumus par paðvaldîbu îpaðumu

apsaimniekoðanu;

19.5. sniedz atzinumus par paðvaldîbas nekustamo

îpaðumu atsavinâðanu;

19.6. savas kompetences ietvaros izskata amatper-

sonu, iestâþu, valþu, komisiju, darba grupu budþeta lî-

dzekïu pieprasîjumus un projektus;

19.7. sniedz atskaiti domei par paðvaldîbas budþeta

izpildi, iesniedzot informâciju par lîdzekïu izlietojumu

lîdz 1.jûlijam, 1.oktobrim un 1.janvârim.

19.8. pçc deputâtu rakstiska pieprasîjuma atbilstoði

Valsts kases noteiktajai formai izsniedz ikmçneða at-

skaiti par budþeta izpildi;

19.9. izstrâdâ gada pârskata projektu.

20. Sociâlo, izglîtîbas un kultûras jautâjumu komite-

ja sagatavo izskatîðanai domes sçdç jautâjumus:

20.1. par sociâlo palîdzîbu;

20.2. par palîdzîbu dzîvokïu jautâjumu risinâðanâ;

20.3. par dzîvojamo telpu izmantoðanu;

20.4. par veselîbas aprûpi un aizsardzîbu;

20.5. par ârvalstnieku un bezvalstnieku jautâju-

miem;

20.6. savas kompetences ietvaros izskata amatper-

sonu, iestâþu, komisiju un darba grupu budþeta lîdzek-

ïu pieprasîjumus un iesniedz tos finanðu komitejâ;

20.7. par izglîtîbu, kultûru, sportu un brîvâ laika no-

darbîbâm.

21. Attîstîbas un infrastruktûras komiteja sagatavo

izskatîðanai domes sçdç jautâjumus:

21.1. par teritorijas attîstîbas plânu un apbûves kâr-

tîbu;

21.2. par zemes lietâm;

21.3. par îpaðumu un teritorijas izmantoðanu;

21.4. par teritorijas apstâdîjumu plânoðanu;

21.5. par vides pârvaldes struktûru un budþeta iz-

mantoðanu attîstîbas mçríiem;

21.6. par starptautisko sadarbîbu un tûrismu;

21.7. par investîciju projektu sagatavoðanu un reali-

zâciju.

22. Domes pastâvîgajâm komitejâm un deputâtiem,

pildot savus pienâkumus, ir tiesîbas:

22.1. iepazîties ar paðvaldîbas administrâcijas, de-

partamentu, iestâþu, kapitâlsabiedrîbu dokumentâciju,

saòemt dokumentu norakstus, kas nepiecieðami jautâ-

jumu izlemðanai komiteju sçdçs;

22.2. saòemt no paðvaldîbas amatpersonâm, iestâ-

dçm un kapitâlsabiedrîbâm nepiecieðamos dokumen-

tus un paskaidrojumus.

23. Domstarpîbu starp pastâvîgajâm komitejâm, de-

putâtiem un paðvaldîbas amatpersonâm, iestâdçm un

kapitâlsabiedrîbâm gadîjumus izskata domes priekðsç-

dçtâjs vai dome. Domes priekðsçdçtâjs izvçrtç, kâdos

gadîjumos domstarpîbas izskata dome.

24. Komiteju sçdes notiek ne retâk kâ vienu reizi

mçnesî. Komiteju sçdes ir atklâtas. Komitejâm un tâs

priekðsçdçtâjam ir tiesîbas uz sçdi uzaicinât speciâlis-

VÂRKAVAS NOVADA DOMES PAÐVALDÎBAS 2009. GADA 9. JÛLIJA

SAISTOÐIE NOTEIKUMI Nr.1

«VÂRKAVAS NOVADA PAÐVALDÎBAS NOLIKUMS»Izdoti, pamatojoties uz likuma

«Par paðvaldîbâm» 21. panta pirmâs daïas 1. punktu un 24. pantu.

3

tus, kuriem ir padomdevçja tiesîbas. Komitejas sçdçs ir

jâpiedalâs iestâdes vadîtâjam, ja tiek izskatîts jautâjums

saistîbâ ar viòa vadîto iestâdi. Komitejas var noturçt ko-

pîgas sçdes, ja tâm ir jâizskata jautâjumi, kas skar vairâ-

ku komiteju kompetenci. Komiteju priekðsçdçtâji vie-

nojas, kurð no viòiem vadîs kopîgo sçdi.

25. Komitejas sçþu norises laiku un vietu nosaka ko-

mitejas priekðsçdçtâjs, saskaòojot ar domes priekðsçdç-

tâju. Komiteju sçdes nedrîkst bût tajâ paðâ laikâ, kad ir

domes sçdes.

26. Ar domes priekðsçdçtâja rîkojumu nozîmçts ad-

ministrâcijas darbinieks nodroðina komiteju darba teh-

nisko apkalpoðanu:

26.1. paziòo komitejas locekïiem par komitejas kâr-

tçjâm un ârkârtas sçdçm ðajâ nolikumâ noteiktâ kârtî-

bâ;

26.2. tehniski sagatavo dokumentus jautâjumu iz-

skatîðanai komiteju sçdçs;

26.3. nodroðina komitejas sçþu protokolçðanu un sa-

gatavo komitejas sçþu protokolus;

26.4. sagatavo domes lçmumu projektus par jautâju-

miem, kas tiek izskatîti komitejâ;

26.5. kârto komitejas lietvedîbu, veic dokumentu uz-

skaiti un nodroðina to saglabâðanu atbilstoði lietvedîbas

noteikumiem;

26.6. sagatavo un izsniedz komitejas lçmumus;

26.7. veic citus uzdevumus komitejas darba tehnis-

kai nodroðinâðanai komitejas priekðsçdçtâja vai viòa

prombûtnes laikâ vietnieka uzdevumâ.

27. Par komitejas sçþu vietu, laiku un darba kârtîbu

domes darbinieks informç deputâtus ne vçlâk kâ trîs

dienas pirms kârtçjâs komitejas sçdes un ne vçlâk kâ

trîs stundas pirms ârkârtas komitejas sçdes.

28. Komitejas darba kârtîbu, komitejas lçmumu pro-

jektus, atzinumus par tiem, izziòas materiâlus, deputâ-

tu iesniegumus, priekðlikumus un jautâjumus nogâdâ

domes deputâtiem uz viòu norâdîtajâm e-pasta adre-

sçm ne vçlâk kâ vienu dienu pirms komitejas kârtçjâs

sçdes un ne vçlâk kâ trîs stundas pirms ârkârtas sçdes,

kâ arî minçtie dokumenti pieejami novada domç.

29. Komiteja var izskatît jautâjumus, ja tâs sçdç pie-

dalâs vairâk nekâ puse no komitejas sastâva. Komiteja

pieòem lçmumus ar klâtesoðo locekïu balsu vairâkumu.

Ja, balsojot par lçmumu, balsis sadalâs vienâdi, izðíiro-

ða ir komitejas priekðsçdçtâja balss. Komitejas sçdes

protokolu paraksta visi klâtesoðie komitejas locekïi.

30. Ja uz komitejas sçdi neierodas komitejas locekïu

vairâkums, tad komitejas priekðsçdçtâjs sasauc atkârto-

tu komitejas sçdi ne âtrâk kâ pçc trim un ne vçlâk kâ

pçc septiòâm dienâm. Ja uz atkârtotu komitejas sçdi

neierodas komitejas locekïu vairâkums, tad komitejas

priekðsçdçtâjam par to jâpaziòo domei.

31. Komitejas locekïi un priekðsçdçtâjs var tikt iz-

slçgti no komitejas sastâva ar domes lçmumu, kâ arî ga-

dîjumos, ja komitejas loceklis trîs reizes pçc kârtas ne-

attaisnojoðu iemeslu dçï neierodas uz komiteju sçdçm

vai citos gadîjumos, kas tiek izvçrtçti katrâ konkrçtâ ga-

dîjumâ.

32. Pastâvîgo komiteju priekðsçdçtâjiem ar paðvaldî-

bas lçmumu var noteikt iedzîvotâju pieòemðanas laiku

(ne retâk kâ vienu reizi mçnesî) paðvaldîbas telpâs. At-

tiecîgâs pastâvîgâs komitejas priekðsçdçtâjs jautâjumu

izskatîðanâ savos pieòemðanas laikos ir tiesîgs uzaicinât

jebkuru paðvaldîbas administrâcijas darbinieku, saska-

òojot ar domes priekðsçdçtâju vai tâ vietnieku un

izpilddirektoru.

IV. PAÐVALDÎBAS LÇMUMU PROJEKTU

SAGATAVOÐANAS KÂRTÎBA

UN LÎGUMU NOSLÇGÐANAS PROCEDÛRA

33. Domes sçdes darba kârtîbu nosaka domes

priekðsçdçtâjs. Domes sçdes darba kârtîbâ tiek iekïauts

jebkurð jautâjums, kas iesniegts domes priekðsçdçtâjam

lîdz kârtçjai domes sçdei. Par citu jautâjumu iekïauða-

nu domes darba kârtîbâ likumâ noteiktajâ kârtîbâ lemj

dome. Izskatot domes sçdes darba kârtîbâ iekïautos

jautâjumus, ziòojuma sniedzçjs informç domi par lçmu-

mu projektu izskatîðanas secîbu un saòemtajiem atzinu-

miem.

34. Domes lçmumu projekti jâiesniedz rakstveidâ,

tajos jâbût norâdîtam:

34.1. kas un kad ðos lçmuma projektus ir gatavojis;

34.2. kâdâs institûcijâs projekts izskatîts;

34.3. kas ir projekta iesniedzçjs, projekta iesniedzç-

ja paraksts un datums;

34.4. no kâdiem lîdzekïiem tiek paredzçts lçmuma

izpildes nodroðinâjums, ja jautâjumu izpilde saistîta ar

paðvaldîbas budþeta lîdzekïu izlietoðanu;

34.5. kad projektu vçlams izskatît domes sçdç.

35. Domes lçmumu projektus pirms to iekïauðanas

sçdes darba kârtîbâ nodod izskatîðanai un rakstveida at-

zinuma sniegðanai domes juristam un paðvaldîbas insti-

tûcijâm vai tâs darbiniekiem atbilstoði kompetencei.

Paðvaldîbas saistoðo noteikumu projektam, kas izstrâ-

dâts, lai paðvaldîba varçtu pildît autonomo funkciju vai

brîvprâtîgo iniciatîvu, papildus ðo noteikumu 37.punktâ

minçtajam, izskatîðanai domes sçdç jâiesniedz paðvaldî-

bas jurista atzinumu par saistoðo noteikumu projekta

atbilstîbu augstâkstâvoðajiem normatîvajiem aktiem un

juridiskâs tehnikas noteikumiem.

36. Lçmumu projekti un materiâli, kas izskatâmi do-

mes sçdç, jâiesniedz domes atbildîgajam darbiniekam,

kurð tos iereìistrç un nodod domes priekðsçdçtâjam.

Priekðsçdçtâjs izskata iesniegto lçmuma projektu un

nosaka pastâvîgo komiteju (ja projekts netiek virzîts no

komitejas vai ja tas attiecas uz vairâkâm komitejâm) un

paðvaldîbas institûciju vai tâs darbinieku, kam jâizskata

un papildus jâsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto

projektu.

37. Par finanðu lîdzekïu pieðíirðanu lemj paðvaldîbas

dome. Pasâkumi, kas nav saistîti ar gada budþeta pie-

òemðanu, nevar tikt uzsâkti, kamçr paðvaldîbas dome

nav pieðíîrusi nepiecieðamos finanðu lîdzekïus un izda-

rîjusi attiecîgus grozîjumus budþetâ. Ja ðâdi pasâkumi ir

paredzçti ar likumu vai citu ârçju normatîvu aktu, tad

tie var tikt uzsâkti bez paðvaldîbas domes iepriekðçja

pilnvarojuma, bet pçc tam steidzami ðâda atïauja jâsa-

òem.

38. Ja pastâvîgâ komiteja nepiekrît sagatavotajam

lçmuma projektam, tad komitejai jâiesniedz domei

cits lçmuma projekta variants. Par pastâvîgajâs komite-

jâs izskatîtajiem lçmuma projektiem domes sçdç ziòo

pastâvîgâs komitejas priekðsçdçtâjs vai kâds no komite-

jas locekïiem.

39. Domes sçdes darba kârtîbu, lçmumu projektus,

atzinumus par tiem, izziòas materiâlus, deputâtu iesnie-

gumus, priekðlikumus un jautâjumus domes deputâ-

tiem dara pieejamus (var iepazîties domes kancelejâ vai

nosûta elektroniski uz deputâtu norâdîtâm e-pasta ad-

resçm ne vçlâk kâ trîs dienas pirms domes kârtçjâs sç-

des un ne vçlâk kâ trîs stundas pirms ârkârtas sçdes.

40. Ja pastâvîgajâ komitejâ izskata administratîvâ

akta projektu, kas personai liedz tiesîbas vai uzliek tai

pienâkumus, tad komitejas priekðsçdçtâjs organizç per-

sonas uzaicinâðanu viedokïa un argumentu noskaidro-

ðanai par izskatâmo jautâjumu, ja personas viedoklis sa-

skaòâ ar Administratîvâ procesa likumu nav noskaid-

rots. Persona var netikt uzaicinâta paskaidrojumu

sniegðanai, ja gadîjums ir objektîvi mazsvarîgs vai ir citi

Administratîvâ procesa likumâ noteiktie iemesli, kad

personas viedokïa noskaidroðana nav nepiecieðama.

41. Paðvaldîbas domes priekðsçdçtâjs ir tiesîgs bez

domes saskaòojuma parakstît saimnieciskos lîgumus

par naudas summu lîdz 10 000 LVL. Ðî saskaòoðanas

kârtîba neattiecas uz iepirkumu paðvaldîbas vajadzî-

bâm.

42. Darba lîgumus ar paðvaldîbas darbiniekiem, kâ

arî uzòçmuma un citus saimnieciskos lîgumus par pa-

kalpojumiem paðvaldîbai par summu, kas nepârsniedz

1000 latus, slçdz paðvaldîbas izpilddirektors.

43. Privâttiesiskos lîgumus, kurus paðvaldîbas auto-

nomâs kompetences jomâ slçdz uz to pilnvarotas admi-

nistrâcijas amatpersonas, saskaòo ar izpilddirektoru.

Lîgumus, kurus slçdz izpilddirektors, saskaòo ar domes

priekðsçdçtâju.

44. Privâttiesiskiem lîgumiem uzdotâs kompetences

jomâ visos gadîjumos nepiecieðama attiecîgâs tieðâs

pârvaldes iestâdes saskaòojums, ja likumâ, Ministru ka-

bineta noteikumos vai valsts tieðâs pârvaldes izdotâ iek-

ðçjâ normatîvâ aktâ nav noteikts citâdi. Ðî saskaòoðanas

kârtîba neattiecas uz iepirkumu paðvaldîbas vajadzî-

bâm.

45. Administratîvo lîgumu slçdz izpilddirektors,

kurð saskaòo to ar domes priekðsçdçtâju. Par sadarbî-

bas lîgumu lemj paðvaldîbas dome.

V. DOMES DARBA REGLAMENTS

46. Domes sçdes ir kârtçjas un ârkârtas.

47. Domes kârtçjâs sçdes notiek katra mçneða ce-

turtâs nedçïas otrdienâs plkst.10.00.

48. Domes kârtçjâs sçdes sasauc domes priekðsçdç-

tâjs, nosakot sçdes norises laiku, vietu un darba kârtîbu.

Video un audio ieraksti sçþu zâlç ir atïauti.

49. Paðvaldîbas atbildîgais darbinieks reìistrç depu-

tâtu piedalîðanos sçdçs. Domes sçdçs jâpiedalâs domes

izpilddirektoram, paðvaldîbas juristam. Citu paðvaldî-

bas darbinieku piedalîðanos jautâjuma izskatîðanâ ne-

piecieðamîbas gadîjumâ nodroðina izpilddirektors.

50. Domes priekðsçdçtâjs:

50.1. atklâj, vada, pârtrauc un slçdz sçdi;

50.2. dod vârdu ziòotâjam;

50.3. nodroðina iespçju deputâtiem uzdot jautâju-

mus ziòotâjam un citiem klâtesoðajiem;

50.4. vada debates;

50.5. ierosina jautâjumu nobalsoðanu;

50.6. izsludina pârtraukumus sçdç un piedâvâ sçdes

datumu, laiku un vietu, ja sçde jâturpina citâ dienâ;

50.7. nodot sçdes vadîðanu par atseviðíu jautâjumu

domes priekðsçdçtâja vietniekam, ja par to viòð vçlas

uzstâties debatçs.

51. Domes sçdes jautâjumu apsprieðanai ir ðâda se-

cîba:

51.1. ziòojums;

51.2. deputâtu jautâjumi;

51.3. debates;

51.4. ziòotâja galavârds;

51.5. priekðsçdçtâja viedoklis;

51.6. balsoðana;

51.7. balsoðanas rezultâtu paziòoðana.

52. Par izskatâmajiem jautâjumiem domes sçdç var

ziòot deputâti vai atbildîgie paðvaldîbas administrâcijas

darbinieki. Ja nepiecieðams, ziòotâjs var uzaicinât citas

personas sniegt papildus vai precizçjoðu informâciju.

Par debaðu beigâm paziòo priekðsçdçtâjs. Debates var

pârtraukt, ja par to nobalso ne mazâk kâ 2/3 klâtesoðo

deputâtu. Sçdes darba kârtîbâ iekïautos jautâjumus iz-

skata divos lasîjumos, ja to rakstiski lîdz domes sçdes

sâkumam pieprasa vismaz pieci deputâti.

53. Domes priekðsçdçtâjam ir pienâkums nodroði-

nât domes sçdçs kârtîbu. Ja domes sçdes kârtîbu atkâr-

toti neievçro deputâts, tas tiek fiksçts protokolâ. Ja do-

mes sçdes kârtîbu atkârtoti neievçro citas personas,

priekðsçdçtâjam ir tiesîbas izraidît vainîgo personu no

domes sçdes norises telpas.

54. Ja deputâts neievçro domes sçdes kârtîbu, runâ-

jot debatçs, tad domes priekðsçdçtâjs pârtrauc viòa uz-

stâðanos debatçs, un turpmâk, apsprieþot konkrçto jau-

tâjumu, viòam vairs netiek dots vârds.

55. Personâm, kuras uzaicinâtas piedalîties domes

sçdçs, kâ arî citiem paðvaldîbas iedzîvotâjiem, masu in-

formâcijas lîdzekïu pârstâvjiem, kuri vçlas klausîties do-

mes sçdi, pirms domes sçdes jâreìistrçjas pie darbinie-

ka, kurð protokolç domes sçdes.

56. Paðvaldîbas iedzîvotâjiem un citâm personâm,

kuras ir klât domes sçdç, nav tiesîbas piedalîties de-

batçs un nekâdâ veidâ traucçt sçdes gaitu.

57. Sçdçs izskatâmajiem lçmumu projektiem un ci-

tiem dokumentiem jâbût iesniegtiem valsts valodâ. Ja

sçdç tiek iesniegti jautâjumi citâ valodâ, tad domes sç-

dçs tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums

valsts valodâ. Uzstâjoties debatçs, var lietot citas valo-

das, ja dome var nodroðinât debaðu tulkoðanu valsts va-

lodâ.

58. Domes izpilddirektors domes sçdes sâkumâ

sniedz îsu pârskatu par veikto darbu un par pieòemto

lçmumu izpildes gaitu attiecîgajâ periodâ. Pçc pârskata

deputâtiem ir tiesîbas uzdot jautâjumus un saòemt at-

bildes.

59. Ja kâds no iepriekð pieòemtajiem lçmumiem ne-

tiek izpildîts noteiktajâ termiòâ, domes priekðsçdçtâjs

vai tâ vietnieks sniedz informâciju, norâdot motîvus, kâ-

dçï lçmums nav izpildîts. Ðâdas atskaites ir obligâti ie-

kïaujamas domes sçdes darba kârtîbâ.

60. Ja dome sçdes darba kârtîbâ iekïautie jautâjumi

netiek izskatîti vienâ sçdes dienâ, sçde tiek turpinâta

nâkoðajâ dienâ vai dienâ, par kuru vienojas deputâti. Ja

domes sçdes darba kârtîbâ iekïautos jautâjumus nav ie-

spçjams izskatît deputâtu kvoruma trûkuma dçï, tad do-

mes priekðsçdçtâjs sçdi slçdz un nosaka atkârtotâs sç-

des norises vietu un laiku. Atkârtotâ domes sçde tiek

sasaukta ne agrâk kâ pçc septiòâm un ne vçlâk kâ pçc

èetrpadsmit dienâm.

61. Par katru domes sçdç izskatâmo jautâjumu pçc

ziòojuma deputâtiem ir tiesîbas uzdot ziòotâjam jautâ-

jumus. Ja par kâdu konkrçtu jautâjumu uz domes sçdi

ir uzaicinâtas ieinteresçtâs personas, tad pçc domes

priekðsçdçtâja vai ziòotâja priekðlikuma tâm tiek dots

vârds, un tikai pçc tam notiek debates.

62. Ja pastâvîgâs komitejas sçdç, skatot jautâjumu,

lçmuma pieòemðanas procesâ ir raduðâs domstarpîbas,

proti, ja lçmums nav pieòemts vienbalsîgi, attiecîgâs ko-

mitejas priekðsçdçtâjam vai viòa pilnvarotam komitejas

pârstâvim ir jâziòo domes sçdç par visiem atðíirîgajiem

viedokïiem. Ja debates netiek atklâtas, deputâti uzreiz

pçc ziòojuma balso par lçmuma projektu.

63. Domes sçdçs ziòotâjam ziòojumam par izskatâ-

mo jautâjumu tiek dotas ne vairâk kâ desmit minûtes.

Ja nepiecieðams, ziòojumam atvçlçto laiku var pagari-

nât, ja par to nobalso klâtesoðo deputâtu vairâkums.

64. Uzstâjoties debatçs, katram runâtâjam tiek do-

tas ne vairâk kâ piecas minûtes. Debatçs par attiecîgo

jautâjumu var uzstâties ne vairâk kâ divas reizes.

65. Ja tas nepiecieðams lietas virzîbai, domes priekð-

sçdçtâjs var izlemt par mutisku priekðlikumu izskatîða-

nu un balsoðanu par tiem.

66. Ja tiek iesniegti labojumi domes lçmuma projek-

tam, tad jâbalso par labojumu pieòemðanu, nevis par

pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairâki labojumi, tad

vispirms jâbalso par to labojumu, kurð visvairâk atðíiras

no izskatâmâ lçmuma projekta. Ðaubu gadîjumâ domes

priekðsçdçtâjs konsultçjas ar tâs pastâvîgâs komitejas,

kura gatavoja atzinumu par lçmuma projektu, priekðsç-

dçtâju. Kârtîbu, kâdâ balso par iesniegtajiem domes lç-

mumu projektu labojumiem, nosaka domes priekðsçdç-

tâjs. Ja notiek balsoðana par vairâkiem lçmuma projek-

ta variantiem, tad lçmums ir pieòemts, ja par to nobal-

so vairâk kâ puse no klâtesoðiem deputâtiem. Ja ne-

viens no lçmuma projektiem nesaòem pietiekoðo balsu

skaitu, tiek rîkota atkârtota balsoðana par tiem diviem

lçmuma projektiem, kuri pirmâ balsoðanâ saòçmuði vis-

vairâk balsu. Ja nav saòemts nepiecieðamais balsu

skaits, lçmuma projekts ir noraidîts.Jâbalso iesniegða-

nas kârtîbâ.

67. Domes sçdç drîkst runât tikai tad, kad vârdu ir

devis priekðsçdçtâjs.

68. Ziòotâjam ir tiesîbas uz galavârdu pçc debatçm.

Turpinâjums 7. lpp.

4

l Stâsta projekta vadîtâja Kristîne Plote: «Projekts

«Pasta kastîðu mâjiòa» ir gandrîz pabeigts. Bija doma

iestâdît blakus mâjiòai kâdu dekoratîvu skujeni vai stâ-

diòu, bet ðogad tas paliek neizdarîts, bet nâkampavasar,

cerams, to varçs paveikt arî bez projekta naudas, galve-

nais, ka ir skaisti un sirdij prieks.

Mâjiòa tika uzstâdîta daþas dienas pirms Lîgo svçt-

kiem. Paldies meistaram Jânim Landsmanim, paldies

Valentînam Kapïauskim par zaru nozâìçðanu! Pie mâ-

jiòas izveidojâm puíu dobi – paldies Birutai Karakonei

par palîdzîbu! Liels paldies arî Ilmâram Lozdam, Elmâ-

ram Èeirânam par vecâs pastkastîðu nojumes nojaukða-

nu un jaunâs pastkastîðu mâjiòas uzstâdîðanu. Paldies

arî Valdim Mikitânam un izpalîdzîgajam vîrietim no

Kudiòu saimes par palîdzîbu uzstâdîðanas darbos.

Kaut arî ir sagadîjies, ka ðajâ laikâ samazina algas,

pensijas, un valstî ir diþíibele, tomçr gandrîz visi ciema-

ta iedzîvotâji bija ar mieru nopirkt jaunu pastkastîti.

Grûti bija izlemt, kâdu pastkastîti pirkt, jo sekcijas vei-

da âra pastkastîtes ir ïoti dârgas, tâpçc tika meklçti lçtâ-

ki varianti, proti, individuâlas, slçdzamas pastkastîtes,

kopumâ 19.Paldies visiem, kuri ðajâ sareþìîtajâ taupîbas

laikâ atvçlçja pastkastîtes iegâdei naudu un bija ïoti sa-

protoði.

Liels paldies Viktoram Plotam, Elmâram un Artû-

ram Èeirâniem, kuri pastkastîtes uzstâdîja mâjiòâ.

Projektam «Pasta kastîðu mâjiòa» tika pieðíirti Ls

352,20, no kuras Ls 320 tika samaksâti par mâjiòas izga-

tavoðanu un piegâdi. Katrs ciemata iedzîvotâjs pastkas-

tîtei atvçlçja Ls 10, 50. Tâ kâ viena pasta kaste maksâja

Ls11,71, tad ðî starpîba (Ls 23,42) tika segta no projek-

ta naudas. Par atlikuðajiem 8 latiem tiks iegâdâta deko-

ratîva apmale puíu dobei. Vçlreiz liels paldies visiem,

kas mani atbalstîja un piedalîjâs projektâ!»

Tâ izskatâs jaunâ pasta kastîðu mâjiòa ciemata centrâ.

l Stâsta projekta vadîtâja Anastasija Vaivode: «Pie-

daloties Vârkavas novada domes mazo grantu projektu

konkursâ «Iedzîvotâji veido savu vidi», mûsu darba gru-

pa «Vanagi 2009» iesniedza projektu «Vanagu Sv. An-

nas Romas Katoïu draudzes baznîcas un kapu teritori-

jas þoga ierîkoðana». Ðîs projekts tika atbalstîts un saòç-

ma 1000 eiro tâ îstenoðanai. Materiâlu iegâde un darba

process izmaksâja Ls 1356 , tâpçc tika vâkti ziedojumi,

kopumâ Ls 646. Visiem projekta atbalstîtâjiem un nau-

das ziedotâjiem sakâm lielu paldies par sapratni un dar-

boðanos, lai projekts tiktu veiksmîgi îstenots. Darbu vei-

ca Ainâra Gavara komanda .»

Milzîga pateicîba jâsaka ziedojumu vâcçjai

Elitai Dzenei, jo tas bija grandiozs darbs, ko viòa

paveica, un ne vienmçr patîkams. Paldies Ainâ-

ram Gavaram par entuziasmu un rûpîgi vadîto

un paveikto darbu!

Vanagu Sv. Annas Romas katoïu baznîcu un kapu teri-

toriju sargâ un izdaiïo jaunais þogs.

l Vanagu baznîcu un tâs kapu teritoriju tagad rotâ

ne tikai jauns þogs, bet arî baznîcas iekðpuse, îsi pirms

Kapusvçtkiem, tika pie kosmçtiskâ remonta. Kâ stâsta

projekta vadîtâjs Pçteris Pûga, tad «par pieðíirtajiem

500 eiro nokrâsota grîda gan baznîcâ, gan tâs priekðtel-

pâ, kâ arî centrâlajai ejai pretî altârim sagâdâts jauns

grîdceliòð. Palika tikai visu triju ârdurvju pârkrâsoðanas

darbi».

l Projekta vadîtâja Janîna Ancâne: «Pensionâru

biedrîbas projekts Arendolç - estrâdes izgatavoðana –

tuvojas beigâm. Smagâk ir gâjis ar materiâlu sagatavo-

ðanu. Atbilstoði pieðíirtajiem lîdzekliem (500 eiro),

esam materiâlus iegâdâjuðies. Tagad jâpagâdâ labâki

laika apstâkïi, un sâksim estrâdes uzstâdîðanu. Lîdz

augustam ceram to izdarît. Paldies visiem, kas piedalîjâs

objekta sagatavoðanâ!»

Top Arendoles parka estrâde – nojume.

l Kvedervecumu vecticîbnieku kapu labiekârtoða-

nas projekta vadîtâja Karîna Krasòakova: «Strâdâjot

pie projekta, bija savas grûtîbas, bet tagad viss jau ir ga-

râm, un tieðâm ir prieks un gandarîjums par padarîto.

Grûtîbas sagâdâja atðíirîgie uzskati, gandrîz katram bi-

ja savas idejas un piedâvâjumi, bet, par laimi, mçs savâ

starpâ spçjâm vienoties, un esam godam pastrâdâjuði.

Viss iecerçtais tika paveikts - uzstâdîts jauns noþogo-

jums, vârti, kâ arî sakopta teritorija, izzâìçti liekie koki.

Liels paldies, protams, jâsaka cilvçkiem, kas strâdâja un

neþçloja ne savu brîvo laiku, ne tehniku, ne darbarîkus,

kas bija nepiecieðami darbam! Draudzes locekïi, kuri

nespçja piedalîties kapu teritorijas labiekârtoðanâ, lab-

prât ziedoja naudu, kopumâ tika saziedoti 112 lati.» (Jâ-

teic, ka ðis projekts bija îstenots visâtrâk, lîdz 7. jûnijam,

kad ðajos kapos notika Kapusvçtki.)

Ïoti glîti un gaumîgi izskatâs Kvedervecumu vecticîb-

nieku kapu apkârtne.

l Projekta vadîtâja Elizabete Lâce: «Vasara saistâs

ne tikai ar ziedoðiem dârziem, zemençm, siena smarþu,

bet arî ar remontu. Vanagu pamatskolas pirmsskolas

klasîtç arî ir ienâcis remonts. No sienâm un griestiem

noòemts vecais krîts, un telpa gaida jauno krâsas kârtu.

Atvadîjâmies no vecâs krâsns.

Sagâdâti materiâli kosmçtiskâ remonta veikðanai.

Bet, pirms kosmçtiskâ remonta sâkðanas, gaidâm no-

vada elektriía palîdzîbu, lai nomainîtu apgaismojuma

lampas.

Paldies vecâkiem - J. Seilim, H.Vilcânam, ku-

ri palîdzçja veikt daþâdus darbus un solîjâs palî-

dzçt arî turpmâk!»

Vecâki jauc krâsni Vanagu pamatskolas pirmsskolas

klasîtç.

l Jânis Kokorîts, lapenes (pie Vârkavas vidusskolas

stadiona) projekta virzîtâjs, vçsta: «12. klases absolven-

tu dâvana savai skolai – lapene, kur varçs strâdât gan

tiesneði, gan darboties pârçjie skolasbçrni, top Jâòa

Landsmaòa darbnîcâ, tûlît tiks rakti pamati, un ir veik-

ta cenu aptauja dekoratîvajiem stâdiem, kas vçl vairâk

izdaiïos apkârtni. Lapene tiks apstrâdâta ar koksnes

aizsardzîbas lîdzekli.»

l Aiga Vingre, Strodu kapsçtas þoga maiòas projek-

ta vadîtâja, teic, ka «jau pavasarî organizçtas vairâkas

talkas, lai novâktu veco þogu, izzâìçtu zarus un kokus,

kas traucçja, nolîdzinâtu zemi. Atlicis vien uzstâdît

jauno þogu, kas sen, kopâ ar stabiòiem, pagâdâts. Pro-

jekts saòçma 1000 eiro». Aiga pateicas visiem talku da-

lîbniekiem, tâ bija tâda reize un vieta, kur neviens ne-

atteicâs palîdzçt.

Veco laiku paliekas Strodu kapsçtâ.

l Vanagu centrâ uzòçmîgi jaunieði Jâòa Zarâna va-

dîbâ par 500 eiro un, tâpat kâ citos projektos – ieguldot

savu darbu, labiekârto parku. «Paðlaik atpûtas laukuma

izveides vietâ izpïauta zâle, vistuvâkajâ laikâ ar buldoze-

ra palîdzîbu tiks ðíûrçta zeme ap dîíi, pie tam atkritu-

mu kalnus saðíûrçjot vienkopus vecâ dîía vietâ, notiks

celmu rauðana. Drîz visapkârt kuplos zâlâjs, pie uzòç-

mçja Ata Jaudzema top soli un galdi, bûs arî atkritumu

urna.»

l Kârlis Andiòð ðogad uzòçmâs papildinât Vecvâr-

kavas ciemata pludmali tâ, lai tajâ varçtu atpûsties ìi-

menes ar maziem bçrniem. Projektam tika 500 eiro fi-

nansçjums, par tiem pie Jâòa Landsmaòa top ðûpoles

un smilðu kaste, paðiem vien atliks visu uzstâdît un sagâ-

dât smiltis. Pludmales labiekârtoðanas darbus pagâjuða-

jâ gadâ iesâka un vadîja Gints Sparâns, ðogad ðie darbi

turpinâs viòa piemiòai.

l Uzreiz pçc Kapusvçtkiem pie Vârkavas baznîcas 3

durvju restaurâcijas íersies ðî projekta vadîtâjs un izpil-

dîtâjs Aivars Upenieks. Durvîm tiks noòemti vecâs krâ-

sas slâòi, tâs tiks impregnçtas, pârkrâsotas, tiks atjau-

notas nolauztâs detaïas, pildiòu konfigurâcija, stiprinâ-

tas tiks trupçt sâkuðâs durvju apakðas. Durvju restaurâ-

cijas laikâ baznîcai ieliks pagaidu durvis. Projekta îste-

noðanai pieðíirti 1000 eiro.

Vârkavas novada domes un Karaliskâs Holandieðu

Vârkavas novada dome un Nîderlandes KNHM fonds otro gadu novadâ îsteno mazo grantu projektu konkur-

su «Iedzîvotâji veido savu vidi». Ðogad konkursam tika iesniegti 19 projektu pieteikumi. 6 projekti guva 1000 eiro

finansçjumu, 8 projekti – 500 eiro. Viens no darboðanâs nosacîjumiem bija viena publikâcija novada avîzç un fo-

togrâfiju atsûtîðana. (Diemþçl to projektu vadîtâji, kuri pçc vairâkiem atgâdinâjumiem nespçja izpildît ðos nosa-

cîjumus, samazina darba grupas iespçju kïût par uzvarçtâju un saòemt vçl papildus balvu – 500 eiro.)

Vçlreiz gribçtu pateikties visu 14 projektu vadîtâjiem un viòu darba grupâm, jo ðie cilvçki (tâpat kâ es, Maija

Praòevska, projekta koordinatore Vârkavas novadâ) visus ar projektu saistîtos pienâkumus veic brîvprâtîgi un

bez jebkâdas samaksas, nereti ieguldot arî savu personîgo naudu.

Tâpat projekta vadîtâji vçlreiz sirsnîgi pateicas itin visiem palîgiem, jo, darbus veicot, tika piesaistîts kriet-

ni vairâk ïauþu, nekâ sâkumâ bija ieplânots, pieteikumus rakstot un darba grupas veidojot.

Ja vien valsts nebankrotçs, Vârkavas novadam ir tiesîbas rîkot ðo projektu konkursu arî nâkamgad. Visa

jaunâ Vârkavas novada teritorijâ.

Ko tad mums par saviem darbiem vçsta projektu vadîtâji? (Projekti jâpabeidz lîdz ð. g. 31. augustam.)

5

Virðu biedrîbas (KNHM) projektu îstenoðanal Arendoles baznîcas renovâcijas darbu projekta va-

dîtâjs Viktors Lazdâns teic, ka darîts tiek nedaudz vai-

râk, nekâ bija ieplânots, proti, nostiprinot baznîcas pa-

matus, izrâdîjâs, ka jâpârbûvç ne tikai viens tâs stûris,

bet gan divi. Vçl baznîca un tâs logu râmji atvadîsies no

vecâ krâsojuma un tiks pie jauna. 1000 eiro visiem pâr-

bûves darbiem nepietika, tâdçï projekta vadîtâjs vâc zie-

dojumus no draudzes locekïiem un sirsnîgi pateicas vi-

siem, kas jau neatteicâs palîdzçt!

l Vanagos labiekârtoðanas darbi paredzçti arî volej-

bola laukumam. Kâ pavçstîja ðî projekta vadîtâja Iveta

Isajeva, par pieðíirtajiem 500 eiro taps jauns tiltiòð pâri

grâvim, bûs 6 jauni, nokrâsoti soliòi skatîtâjiem, vingro-

ðanas iekârtas tiks pârkrâsotas, kâ arî pietiks lîdzekïu

volejbola tîkla un bumbas iegâdei. Ja izdosies veiksmîgi

iekïauties budþetâ, tad volejbola laukumu mçìinâs nolî-

dzinât, izmantojot traktoru.

l Pagâjuðajâ gadâ Vanagu pamatskola un skolotâja

Iveta Onckule ar ðî pat projekta un P. Onckuïa palîdzî-

bu blakus muzeja telpâm izremontçja un iekârtoja 2 iz-

stâþu un nodarbîbu telpas. Ðogad par 500 eiro ðajâs ista-

bâs sakârtos elektroinstalâciju un ievietos tajâs krâsni-

òu. Projekta vadîtâja Iveta Onckule jau ir iegâdâjusies

visu nepiecieðamo elektroinstalâcijas darbiem un gaida

elektriía ieraðanos. Ar krâsniòas iegâdi pagaidâm nav

veicies, tâ tiks sarûpçta nedaudz vçlâk.

Arendoles Romas katoïu baznîcas pamati un stûri pie-

dzîvo atjaunotni.

v Devîto gadu pçc kârtas ap Kapusvçtku laiku Up-

malas teâtra draugu kopa, kas pati pastâv kâdus gadus

piecpadsmit, pulcinâja daudzus jo daudzus skatîtâjus

uz savu gada pamatîgâko, vçrienîgâko izrâdi, uz svçt-

kiem, kas kïuvuði par neatòemamu Vârkavas vasaru

sastâvdaïu.

Ðoreiz svçtki norisinâjâs 25. jûlija pievakarç Vârka-

vas pagasta estrâdç, izrâdes nosaukums - «Pieskârieni

jeb dzîves mirkïi». Jautrâs izrâdes scenâristes un pasâ-

kuma reþisores gods, kâ ierasts jau kâdus gadus piecus,

pienâkas kopas vadîtâjai Anitai Brakovskai. Izpildîjuma

latgalisko krâðòumu skatîtâjiem sniedza lieliskâ teâtra

draugu komanda – Brakovsku, Kokorîðu, Rudzâtu, Spa-

rânu, Trubiòu ìimeòu pârstâvji un vçl daþi lielâki un

mazâki viesmâkslinieki. Reizç ar teâtra svçtkiem Anita

Brakovska bija sarîkojusi Vârkavas vidusskolas 22. izlai-

duma absolventu salidojumu. No 18 varçja ierasties 10 –

Vanda Lazdâne, Sandra Pastare, Inese Gadzâne, Anda

Lozda, Marija Lauska ( sievietes meitu uzvârdos sau-

ktas), Jâzeps Kokorîts, Andris Lazdâns, Jânis Vilcâns,

Voldemârs Kukors un, protams, pati Anita. Arî klases

audzinâtâja Veronika Kokina varçja priecâties par sa-

viem audzçkòiem pçc ðiem garajiem 30 gadiem. Tie bi-

ja pirmie absolventi, kas ardievas teica Vârkavas vidus-

skolas jaunajai çkai.

Diemþçl ðogad pasâkums sâkâs ar piemiòas brîdi.

Nepârvarama smeldze un nebeidzamas skumjas ievijâs

gan kopas dalîbnieku, gan skatîtâju sirdîs, jo ðogad pie-

dzîvoti ïoti traìiski zaudçjumi. Teâtra draugi aicinâja aiz-

domâties arî par to, cik maz laika mçs veltâm otram, cik

daudz nepasakâm un nepajautâjam, cik trausla ir dzîvî-

bas stîga.

Upmalas teâtra draugu kopa un Vârkavas vidusskolas

22. izlaiduma absolventi Vârkavas pagasta estrâdç. Priekð-

plânâ A. Sparâne kopas vârdâ pateicas A. Brakovskai par

veiksmîgi organizçto pasâkumu.

v Emocijâm bagâtu laiku jûlija vidû piedzîvoja mû-

su novada ïaudis, kuriem mîïa folklora, tautas daiïrade.

Ko mums var pavçstît mûsu novada folkloras kopas?

No 8.-12.jûlijam Latvijâ norisinâjâs XXII Starptau-

tiskais folkloras festivâls «Baltica 2009», kurâ piedalîjâs

arî mûsu novada folkloras kopas «Dzeipurs»(vadîtâjs

A.Vingris) un «Vecvârkava»(vadîtâjs R.Kairâns).

Piedalîjâmies festivâlâ divas dienas – 10. un 11. jûlijâ.

10.jûlijâ folkloras kopas «Vecvârkava» vadîtâjs Ro-

mualds Kairâns bija ieradies uz pieòemðanu pie Valsts

prezidenta V.Zatlera. Piedalîjâmies gâjienâ, tad svçtku

atklâðanas ceremonijâ. Katrs kolektîvs bija nopinis ozol-

lapu vainagu un pçc gâjiena ievija savu vainagu kopçjâ

vainagâ, kuru sasçja kopâ ar visu republikas kolektîvu

atvestajiem vainagiem. Pçc tam ðo lielo vainagu apvija

apkârt Brîvîbas piemineklim. Vakarpusç piedalîjâmies

novadu koncertos Vçrmaòdârzâ. Abi kolektîvi izdziedâ-

ja savas dziesmas. Darbojâs amatnieku tirdziòi, dziedâ-

ja visu novadu folkloras kolektîvi, nomainot viens otru.

Koncerti Vçrmaòdârzâ ilga apmçram divas stundas.

11.jûlijâ folkloras kopa «Vecvârkava», izmantojot

brîvo laiku, apmeklçja Ziedu balli LU Botâniskajâ dâr-

zâ, tad devâmies uz Jelgavu. Te bija paredzçti novadu

koncerti gan pilsçtas ielâs, gan pils parkâ, gan pils parka

saliòâ. Piedalîjâmies novadu dienas atklâðanas ceremo-

nijâ, kura notika Jelgavâ pie Èakstes pieminekïa, tad de-

vâmies paði koncertçt uz norâdîtajâm vietâm.

Uzvaras parkâ notika «Baltica 2009» diþkoncerts.

Pirms ðî koncerta aplûkojâm smilðu skulptûras, kuras bi-

ja izvietotas visâ Uzvaras parkâ. Diþkoncertâ piedalîjâs

kolektîvi no visiem Latvijas novadiem un ârzemju viesi.

Redzçjâm Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas,

Lielbritânijas, Luksemburgas, Ukrainas, Zviedrijas,

ASV kolektîvu uzstâðanos. Diþkoncertâ piedalîjâs arî

folkloras festivâla diþvedçja Vaira Vîíe-Freiberga.

Uz balta zirga atjâja Zemgales senais vadonis Na-

mejs ar savu svîtu. Redzçjâm viduslaiku zobenu cîòas.

Katrs kolektîvs, kurð uzstâjâs, nesa savu ozollapu vaina-

gu un lika pie ozola, kurð tika apvîts ar tautiskajâm jos-

tâm. Noslçgumâ visi kolektîvu vadîtâji izgâja cauri goda

vârtiem, kuri atradâs blakus ðim ozolam.

Pateicamies Vârkavas novada domei un priekðsçdç-

tâjai Antrai Vilcânei par atbalstu mûsu kolektîva dalîbai

starptautiskajâ folkloras festivâlâ «Baltica 2009»!

Îpaðu paldies sakâm mûsu ðoferîtim Pçterim Smo-

ïenskim un kultûras darba organizatorei Astrîdai Dam-

bîtei!

10. un 11. jûlijâ folkloras kopa «Dzeipurs» pirmoreiz

piedalîjâs festivâlâ «Baltica 2009». Caur Vecrîgu devâ-

mies gâjienâ, dziedot skaistâs un skanîgâs tautas dzies-

mas.

Festivâla atklâðana notika pie Brîvîbas pieminekïa.

Atklâðanâ piedalîjâs festivâla patronese, eksprezidente

Vaira Vîíe - Freiberga. Bija daudz viesu no ârzemçm.

Kopai bija iespçja dziedât Vçrmaòdârzâ, kur skanç-

ja dziesmas no visiem Latvijas novadiem.

11. jûlijâ «Dzeipurs» dziedâja Jelgavâ pie kafejnîcas

«Cepuri nost».

Bija patîkams gandarîjums par to, ka skatîtâji dzie-

dâja lîdzi un vçlçja labu.

Jelgavas Uzvaras parkâ varçja apskatît smilðu skul-

ptûras, bet vakarâ izskançja brîniðíîgais diþkoncerts.

Paldies Vârkavas novada domei par atbalstu iespçjai

piedalîties festivâlâ!

v Ïoti darbîga vasara sanâkusi «Dzîves virpuïa» da-

lîbniecçm. Viòas ir pabijuðas gan Dubnas pagastâ, gan

Ambeïos, gan Lubânâ, gan Aglonâ, 1. augustâ dosies uz

Bebreni, kâ arî 8. augustâ koncertçs mûsu estrâdes at-

klâðanas svçtkos. Piemçram, 4. jûlijâ Lubânâ viòas pie-

dalîjâs Eiropas Senioru deju kolektîvu festivâlâ, bet 25.

jûlijâ uzstâjâs Aglonas estrâdç, kur norisinâjâs Latvijas

Senioru Deju apvienîbas organizçtais koncerts «Saimi-

òeicai gosti beja», kâ arî 23. augustâ mûsu dejotâjâm jâ-

dodas uz Jûrmalu, kur notiks 6. Starptautiskais senioru

festivâls.

«Dzîves virpuïa»dalîbnieces jaunajos tçrpos. No krei-

sâs: E. Kancâne, A. Bekeða, Þ. Cirða, V. Vuðkâne, A. Pâk-

ste, J.Ancâne, E. Upeniece, Dz. Some, H. Lazdâne, L. Kiri-

lova, L. Lazdâne, centrâ vadîtâja L. Lazdâne.

v Vanagu vidçjâs paaudzes deju kopa «Vanagi» pçc

nelielas pauzes ir atdzimusi, un kâjas ielocîtas Lîgo svçt-

kos Vanagos, kâ arî 4. jûlijâ kolektîvs devâs uz I Latga-

les novada vidçjâs paaudzes deju kolektîvu «Sadanci»,

kurâ piedalîjâs Latgales E un D grupu kolektîvi un vies-

kolektîvi. Ðo pasâkumu organizçja Ludzas rajona KC,

Ludzas rajona deju kolektîvu vadîtâji un Latgales nova-

da paðvaldîbas ar mçríi likt kolektîviem izpausties starp

Dziesmu un deju svçtkiem, kâ arî sadarboties. Vanagu

deju kopa ir kïuvusi ar jauniem dalîbniekiem bagâtâka –

dejot priekam pretî nav spçjuði noturçties Harijs Vil-

câns, Marta Uðacka, Pçteris Strods, Ingus Rasèevskis,

Sintija Pastare, Kristaps Uðackis, Sigita Dzene.

ÎSUMÂ

«Dzeipurs» uzstâjas festivâlâ «Baltica 2009». No kreisâs: V. Grigorjeva, M. Salcevièa,

J. Ancâne, J.Keiðs, J. Krûmiòð, A. Vingris.

Pçc gâjiena un atklâðanas ceremonijas Rîgâ. 1. rindâ no kreisâs: M. Çrgle, A. Patmal-

niece, D. Bartusevièa; 2. rindâ no kreisâs: J. Vilmane, I. Plivda, B. Gavare, A. Dambîte;

3. rindâ no kreisâs: H. Çrgle, M. Pastare, D. Mikitâne, R. Bobkova.

6

ANNAS DIENA UN SAIMNIEÈU LEPNUMS

a «Mazkursîðos», «Dubnas degðòu» mâjâs, mît lie-

la rokdarbniece Anna Lazdâne. Anna gan met ar roku

un saka, ka viena mâsa ir vçl lielâka smalko darbu meis-

tare, taèu retas ir mâjas, kurâs var atrast stelles, un ne

jau kaut kur aizkrâmçtas no acîm nost, bet gan verandâ

uzstâdîtas un ar iesâktu audeklu. Anna atzîst, ka redze

vairs neesot tik laba, un steïïu lietas tagad vairâk meitas

Ilzes pârziòâ. Taèu îsts saimnieces lepnums Annai ir

cimdi, gadu no gada jauni darinâti, kâdreiz arî dziju

tiem pati krâsojusi. Rakstaini un siltâm, maigâm krâsâm

acis tie mielo, un tâ vien liekas, ka tajos ieadîts visu ga-

ro ziemu baltums, pavasaru plauksmes neizbçgamîba,

daudzo vasaru ziedu neprâts, rudeòu drçgnums un

Dubnas krastu varenais greznums. Kâdreiz mâju piepil-

dîjusi paðu ceptâs maizîtes smarþa, arî tur vajadzçjis lie-

lu meistarîbu.

Anna Lazdâne un viòas greznie cimdi.

a Anna Butlere Vecvârkavas pusç savâs «Ieviòu»

mâjâs labprât audzç istabas puíes. Tâpat Anna pieprot

daudzus sievietçm neraksturîgus darbus, piemçram,

galdniecîbâ vai tehniskâs lietâs. Vçl Annu ir paspçjuði

iemîlçt Rimicânu «mazâs skoliòas» skolnieciòi un skol-

niecîtes, jo Anna ir gan stingra, gan mîïa, gan talantîga

audzinâtâja.

a «Bratiðíos», «Kalniòu» mâjâs, dzîvo Anna Bon-

dare un teic, ka sirdij mîïa nodarbe bijusi cimdu adîða-

na, izðûstîðana, arî tamboradata nav apputçt paspçjusi.

Maltîtes gatavoðana nekad nav bijusi sveða, un daþâdu

gardumu gatavoðanas noslçpumi prâtâ paturçti, tomçr

pârsvarâ galds klâts savas saimes svçtkiem un godiem.

Vçl Anna atzîst, ka tagad vairs nevajagot un arî nav vç-

lçðanâs tâ domât par tik daudzajâm sadzîviskajâm lie-

tâm, pienâcis laiks vairâk atpûsties un veltît laiku sev.

a Vârkavas pagasta «Ksaverinovâ»sastapu vçl vie-

nu Annu – Erti. Kopâ ar dzîvesbiedru Antonu viòa

saimnieko «Liepudruvu» mâjâs. Annai ir bijis sûrs, bet

brînumains mûþs. Sirmâ saimniece ir ïoti erudîta, inte-

resçjas par norisçm valstî gan politikas, gan kultûras,

gan citâs jomâs. Annai ir milzîga ticîba un païâvîba Die-

vam, kas ir neatsverams balsts visâs dzîves nedienâs un

priekos. Viòa ir liela stâstniece. Viòa noteikti prastu sa-

valdît vârdu spçku un varçtu virknçt savas pârdomas un

dzîvç pieredzçto memuâros. Anna augstu vçrtç garîgâs

vçrtîbas cilvçkâ un pati tâs sevî joprojâm attîsta, Anna

uzskata, ka dzîvç neiztikt bez kârtîbas gan sçtâ, gan do-

mâs, bet vislielâkie viòas ienaidnieki ir netaisnîba un

viltus.

Annas un Antona Ertu «Liepudruvu» mâjas.

a Vârkavas pagastâ dzîvo îsta godu saimniece

Anna Vilcâne, jo uz jautâjumu, vai var tagad atcerçties,

cik godos nâcies saimniekot, Anna atbild, ka tas nav ie-

spçjams, jo to bijis ïoti daudz. Vairâk sanâcis klât bçru

un kâzu mielastu galdus, kristîbas gan bijuðas tikai kâ-

das divas. Anna atceras, ka ir gadîjusies reize, ka pâr-

strâdâðanâs dçï bijusi tuvu nemaòai, jo aicinâjumi nâ-

kuði viens pçc otra.

Saimniece stâsta, ka pats grûtâkais darbs iekrît pir-

majâ dienâ, kad daþâdi cepumi raþojami, protams, ka

vissmalkâkais pienâkums ir «rozîðu» cepðana. Tad, kad

tas pievarçts, var teikt, ka pirmâs dienas virsuzdevums ir

galâ. Tagad tik lielas pûles saldumu gatavoðanâ vairs ne-

pieliek, pârsvarâ visu nopçrk gatavu. Bet vai mçs tos

veikala kârumus tik gardu muti çdam?

Godu saimniece Anna Vilcâne.

a Arendolç «Kurmîðu» mâjâm gada siltajâs un sau-

lainajâs dienâs vienaldzîgi garâm pabraukt, vismaz sie-

vieðu kârtas pârstâve, nevar, jo te, Annas Trofimovièas

dârzâ, atbilstoði gadalaikam, kuplo 31 roze, vairâk nekâ

20 liliju ðíirnes, mârtiòroþu krûmi, îrisi, peonijas, stu-

dentu neïíes, tulpes, dâlijas. Anna, kas varçtu bût îsts

reþisoru atradums, ja vajadzçtu attçlot latgalieti – tâdu

îstu, raþenu, runâtîgu, labestîgu un dvçselisku. Vçl An-

na stâsta, ka viòas ceptâs biskvîta mîklas tortes rotâjuðas

ne vien paðu saimes galdu, bet roka jau tâ ievingrinâta,

ka arî daþâs labâs kâzâs viesiem skaistâs un garðîgâs

tortes galdâ liktas. Annas vârds ðai dzimtâ ar laiku neiz-

zudîs, jo vecmammai Annai ir maza mazmeitiòa Anna!

Izrâdîjâs, ka Anna svçtdien svinçja ne tikai vârda

dienu, bet arî skaistu dzîves jubileju! Anna, lai Jûsu

graudu un domu apcirkòi vienmçr pilni, lai Jûs vien-

mçr sildâties bçrnu, mazbçrnu un mazmazbçrnu mîles-

tîbas saulîtç, lai dzîve tieði ðajâ vecumâ atveras kâ

skaistâkais un brînumainâkais zieds!

Anna Trofimovièa un viòas daiïâkie ziediòi – mazmei-

tiòas Mairita, Anna un Svetlana.

a Lazdânu pusç, manuprât, vienâ no skaistâkajâm

vietâm novadâ, «Dunciðíu» mâjâs kopâ ar savu ìimeni

saimnieko Anna Paukðte. Anna un viòas dzîvesbiedrs

vairâkus gadus, pacietîgi un dûðîgi strâdâjot, ir uzbûvç-

juði lielu un skaistu mâju, mâju, kur ikvienam ìimenes

loceklim ir pietiekama dzîves telpa. Pie mâjas iekopts

daiïdârzs. Anna priecâjas par bçrniem, vien nobçdâjas

par lielo attâlumu lîdz Preiïiem. Taèu Lielais Kalupes

ezers, kas turpat pie mâjas gulst, droði vien neïauj it ne-

vienam skumt, jo tas veldzç ne tikai miesu karstajâs va-

saras dienâs, bet arî ar savu varenîbu un skaistumu dod

spirgtumu prâtam.

Anna Paukðte savâ daiïdârzâ.

Manuprât, Annu Vârkavas novadâ, tâpat kâ visâ Latgalç, ir ïoti daudz, un tas nav pârspîlçjums. Pçc Pilsonî-

bas un migrâcijas lietu pârvaldes datiem Latvijâ ir 27 795 Annas! Jçkabu gan tikai 929, bet 61 714 Jâòa vârda

îpaðnieku neviens nespçj pârspçt. Îpaði daudz Annu ir Vanagu apkaimç ( «Ðíilteros» vien teju katrâ mâjâ ir pa

Annai), droði vien tas noticis reliìisku apsvçrumu dçï, jo arî Vanagu Romas katoïu baznîcai cçlais Sv. Annas

vârds. Tâdçï visâm apkârtnes Annâm ir svçts pienâkums audzçt îpaði daudz puíu, jo viòâm jâpuðío baznîca An-

nas dienai. Kâ atminas vecâkie ïaudis, tas iegâjies no mâcîtâja Dunska laikiem.

Klâvs Siliòð savâ «Latvieðu personvârdu vârdnîcâ» atklâj, ka Annas vârds nâk no ebreju valodas. Chanah

ebrejiski nozîmç ‘þçlastîba, þçlsirdîba’. Annu mîïi var saukt par Anati, Anceiti, Anèuku, Aneiti, Aniíi, Aòíi, Anne-

li, Aòòuku, Aòuku, Òuru, Anuceiti, Anniðu, Annîti. Kalendârâ Annas vârds jau kopð 1767. gada.

Savukârt Gunnars Treimanis savâ grâmatâ «Vârdu noslçpumi» par Annâm teic, ka viòas ir « îsts

dârgums vîrietim, kurð to sastop. Aizrautîgas dabas bûtne ar pavçlnieces îpaðîbâm. Piemît îpaðs vçrienîgums.

Mîlestîbâ saskata vienîgo mçríi. Vai dzîve Annu vainago un dod piepildîjumu, - par to der domât! Jo paðapziòa,

kas piemît Annai, var arî ko noârdît. Iegriba iemantot cilvçku uzticîbu - tâ ir raksturîga Annas iezîme! Apzinâs

savas asprâtîbas un vçrienîguma spçku. Ja sirdî iezogas tukðums, Anna to iznîdç ar neþçlîgu darbu. Nonâkot aci

pret aci ar zaudçtu mîlestîbu, uzvar izaicinâjums: mani tu nepieveiksi! Zina arî periodus, kad sirds ir smaga kâ

aizðauts putns».

Bet senie latvieði par tâdiem smalkumiem neaizdomâjâs, jo Annas izsenis ir bijusi saimnieèu diena, tâpat kâ

Jçkabi saimnieku diena. Tâdçï es âvu kâjas un devos ceïâ pie mûsu novada Annâm, lai izdibinâtu, kâds saimnie-

èu lepnums slçpjas viòu sçtâs. Paldies visâm mîïajâm Annâm, kas neatteicâs pastâstît par sevi un pat nofotogra-

fçties. Manuprât, nav nekâ aizraujoðâka par cilvçku dzîves stâstiem (protams, ðâdâ reizç ïoti fragmentâriem), bet

cilvçkam ir ïoti svarîgi, lai viòa labos darbus un sirdi pamana un novçrtç.

7

ANNAS DIENA UN SAIMNIEÈU LEPNUMS

a Augðmuktos, «Iraidu» mâjâs, savu skaisto, iz-

kopto, arî retiem augiem apstâdîto daiïdârzu laiku pa

laikam krustâm ðíçrsâm izstaigâ saimniece Anna Ancâ-

ne. Annai nav tâlu lîdz 90 gadiem, taèu rozes zied viòas

dârzâ joprojâm, un avenes, sârtas kâ kaíçnu íepiòas, tâ

vien paðas prasâs mutç. Anna dzîvo upes krastâ, un ap-

kârtnes ïaudis vçl joprojâm atminas, kâ Anna un viòas

radi, labâm balsîm apveltîti, vakaros dziedâjuði.

Anna Ancâne rozçs.

a Augðmuktos dzîvo arî Anna Rudzâte. Diemþçl

tehniskas kïûmes dçï nebija iespçjams atskaòot un uz-

rakstît viòas stâstîjumu, taèu Anna neatteicâs nofotog-

rafçties savâ tîrajâ un sakoptajâ pagalmâ pie klçts.

Anna Rudzâte savu mâju pagalmâ. Annai pieder lai-

kam jau retums mûsdienu lauku sçtâ – zirgs!

a Anna Èivkule mît «Ðíilteros», kas netâlu no Va-

nagiem. «Indrânu» mâjâs. Annai prieks par saviem ma-

nîgajiem mâjlopiem – aitâm. Pie Annas tobrîd viesojâs

mazmeita Ilze, kas bieþi brauc ciemos, un es viòas sasta-

pu brîdî, kad daudzgalvainais aitu bars mielojâs ar mil-

tiem, kurus èaklâs saimnieèu rokas, kâ ierasts, bija pa-

gâdâjuðas.

Anna Èivkule un viòas mazmeita baro aitas.

69. Ja, atklâti balsojot, deputâts ir kïûdîjies, viòam

par to ir jâpaziòo domes priekðsçdçtâjam pirms balso-

ðanas rezultâtu paziòoðanas, pretçjâ gadîjumâ balsoju-

ma izmaiòas netiek òemtas vçrâ.

70. Balsoðanas rezultâtus paziòo domes priekðsçdçtâjs.

71. Ja balsoðana notiek aizklâti, tad no deputâtiem

tiek ievçlçta balsu skaitîðanas komisija triju cilvçku sa-

stâvâ. Ðajâ gadîjumâ balsu skaitîðanas komisija balsu

skaitîðanas rezultâtus iesniedz domes priekðsçdçtâjam,

kurð paziòo balsoðanas rezultâtus.

72. Paðvaldîbas deputâts, kurð ir piedalîjies lçmuma

pieòemðanâ un ir izteicis pretçju priekðlikumu vai bal-

sojis pret priekðlikumu ir tiesîgs lûgt nofiksçt tâ atðíirî-

go viedokli sçdes protokolâ. Rakstveida viedokïi, kuri

saòemti pirms protokola parakstîðanas, ir pievienojami

protokolam. Personas, kuras ir balsojuðas pret priekðli-

kumu nav atbildîgas par pieòemto lçmumu.

73. Domes sçdçs pieòemtie lçmumi un protokoli ir

brîvi pieejami. Informâcijas pieejamîbu nodroðina do-

mes atbildîgais darbinieks.

74. Deputâtiem ir tiesîbas iepazîties ar domes sçdes

protokolu un piecu dienu laikâ pçc sçdes izteikt preten-

zijas par to. Ja ðo piecu dienu laikâ pretenzijas netiek

izteiktas, tad deputâts nevar prasît izdarît protokolâ la-

bojumus. Ja kâds nepiekrît ierakstam, tad viòam ir tie-

sîbas prasît protokola apstiprinâðanu nâkamajâ domes

kârtçjâ sçdç.

75. Paðvaldîbas atbildîgais darbinieks pçc domes sç-

des sagatavo un deputâtiem dara brîvi pieejamas sçþu

protokola un tam pievienoto lçmumu kopijas.

76. Deputâtam ir tiesîbas iesniegt pieprasîjumus un

iesniegumus. Tos iesniedz domes kancelejâ. Deputâtu

pieprasîjumi tiek izskatîti kârtçjâ domes sçdç un pie-

òemts lçmums par to izpildes organizçðanas kârtîbu.

Atbilde uz deputâta iesniegumu jâsniedz trîs darba die-

nu laikâ, bet, ja atbildes sagatavoðanai nepiecieðams il-

gâks laiks, tad atbilde jâsniedz ne ilgâk kâ septiòu die-

nu laikâ, par to paziòojot iesniedzçjam trîs dienu laikâ

no iesnieguma saòemðanas.

77. Paðvaldîbas saistoðos noteikumus triju darba

dienu laikâ pçc parakstîðanas elektroniski un rakstvei-

dâ nosûta Reìionâlâs attîstîbas un paðvaldîbu lietu mi-

nistrijai izvçrtçðanai un atzinuma sniegðanai. Paðvaldî-

bas saistoðie noteikumi publicçjami un stâjas spçkâ li-

kumâ «Par paðvaldîbâm» noteiktâ kârtîbâ. Saistoðajiem

noteikumiem jâbût brîvi pieejamiem paðvaldîbas domes

çkâ un pagastu pârvaldçs.

VI. IEDZÎVOTÂJU PIEÒEMÐANA

UN IESNIEGUMU IZSKATÎÐANAS KÂRTÎBA

78. Domes priekðsçdçtâjam un priekðsçdçtâja viet-

niekam divas reizes nedçïâ ir iedzîvotâju pieòemðanas

laiki – priekðsçdçtâja ir pieòemðanas laiks pirmdienâs

no plkst. 09.00-12.00 un ceturtdienâs no plkst. 08.00 -

12.00, vietniekam ir pieòemðanas laiks treðdienâs no

plkst. 09.00-12.00 un piektdienâs no plkst.10.00-11.00.

Domes deputâti rîko iedzîvotâju pieòemðanas ne re-

tâk kâ reizi divos mçneðos, par ko informâcija izlieka-

ma uz informâcijas stenda un publicçjama domes inter-

neta mâjas lapâ.

Institûciju vadîtâji un domes atbildîgie darbinieki

apmeklçtâjus pieòem saskaòâ ar domes priekðsçdçtâja

apstiprinâtu apmeklçtâju pieòemðanas sarakstu, kurð

izliekams uz informâcijas stenda un publicçjams domes

interneta mâjas lapâ.

79. Ikvienai personai ir tiesîbas iepazîties ar paðval-

dîbas pieòemtajiem lçmumiem, izòemot, ja tie satur in-

formâciju, kura nav izpauþama saskaòâ ar normatîva-

jiem aktiem. Paðvaldîba nav tiesîga atteikt informâciju

par paðvaldîbas budþeta izlietojumu un noslçgtajiem lî-

gumiem, izòemot, ja informâcija ir komercnoslçpums.

Atteikumu informâcijas pieejamîbai jâpamato. Perso-

nai ir pienâkums pamatot informâcijas iegûðanas ne-

piecieðamîbu, ko persona var darît arî mutvârdiem.

80. Par paðvaldîbas oficiâlo dokumentu izsniegðanu

paðvaldîba var iekasçt nodevu saskaòâ ar likumu «Par

nodokïiem un nodevâm» un paðvaldîbas saistoðajiem

noteikumiem.

81. Iesniegumu reìistrçðanu organizç administrâci-

jas kanceleja. Aizliegta dokumentu nodoðana tâlâk jeb-

kuram paðvaldîbas darbiniekam vai paðvaldîbas institû-

cijai bez reìistrâcijas. Kârtîbu, kâdâ notiek iesniegumu

virzîba paðvaldîbas struktûrvienîbâs un citâs institûcijâs

nosaka domes izdoti iekðçji normatîvi akti.

82. Mutvârdos izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav

iespçjams sniegt atbildi tûlît, darbinieks, kas tos pie-

òem, noformç rakstveidâ (norâdot vârdu, uzvârdu, dzî-

ves vai uzturçðanâs vietu) un ievçro tos paðus reìistrâ-

cijas un izskatîðanas noteikumus, kâdi attiecas uz rakst-

veida iesniegumiem.

83. Saòemot anonîmu iesniegumu, vai iesniegumu,

kura noformçjums neatbilst normatîvo aktu prasîbâm,

attiecîgâ kancelejas darbinieka pienâkums ir to noteik-

tajâ kartîbâ virzît reìistrçðanai. Pçc iesnieguma reìis-

trçðanas atbildîgâ amatpersona izvçrtç iesnieguma tâlâ-

ku virzîbu. Ja paðvaldîbai ir pienâkums atbilstoði kom-

petencei ir reaìçt uz iesniegumâ norâdîto informâciju,

tad paðvaldîbas darbinieks, kurð izskata attiecîgo ie-

sniegumu, sastâda dienesta ziòojumu un par to informç

tieðo vadîtâju.

84. Izskatot iesniegumu, iegût informâciju ir attiecî-

gâs paðvaldîbu institûcijas vai amatpersonas pienâ-

kums, izòemot normatîvos aktos noteiktos gadîjumus,

kad informâcijas iegûðana ir personas pienâkums. Per-

sona pçc iespçjas piedalâs informâcijas iegûðanâ un iz-

vçrtçðanâ.

85. Ikvienai personai ir tiesîbas iegût informâciju

par viòa iesnieguma virzîbu paðvaldîbas institûcijâs un

tiesîbas iesniegt iesniegumam papildinâjumus un preci-

zçjumus.

VII. PUBLISKÂS APSPRIEÐANAS KÂRTÎBA

86. Lai nodroðinâtu iedzîvotâju lîdzdalîbu îpaði sva-

rîgu vietçjâs nozîmes jautâjumu izlemðanâ, gadîjumos,

kas noteikti ðajâ nolikumâ vai citos normatîvajos aktos,

ar paðvaldîbas domes lçmumu visâ paðvaldîbas teritori-

jâ vai tâs daïâ, var tikt organizçtas publiskâ apsprieða-

na. Publiskâ apsprieðana jârîko:

86.1. par paðvaldîbas administratîvâs teritorijas ro-

beþu grozîðanu;

86.2. par paðvaldîbas attîstîbas programmâm un

projektiem, kas bûtiski ietekmç paðvaldîbas iedzîvotâ-

jus;

86.3. ja tiek celta sabiedriski nozîmîga bûve;

86.4. ja bûvniecîba bûtiski ietekmç vides stâvokli, ie-

dzîvotâju sadzîves apstâkïus vai nekustamâ îpaðuma

vçrtîbu;

86.5. ja apbûve paredzçta publiskâ lietoðanâ esoðâ

teritorijâ;

86.6 citiem normatîvos aktos noteiktajiem jautâju-

miem.

87. Paðvaldîbas dome var pieòemt lçmumu rîkot

publisko apsprieðanu par citiem jautâjumiem, kas nav

minçti ðâ nolikuma 92.punktâ, izòemot jautâjumus,

kas:

87.1. saistîti ar amatpersonu iecelðanas vai atcelða-

nas un citiem personâla jautâjumiem;

87.2. attiecas uz konkrçtu fizisku vai juridisku perso-

nu, it seviðíi administratîvu aktu;

87.3. saistîti ar valsts pârvaldes funkciju îstenoðanu;

87.4. budþetu un nodokïu maksâjumu atbrîvoju-

miem;

87.5. ir citu publisko institûciju kompetencç.

88. Par publiskâs apsprieðanas rîkoðanu ne vçlâk kâ

vienu mçnesi pçc attiecîga ierosinâjuma saòemðanas at-

tiecîgâs paðvaldîbas dome var lemt:

88.1. pçc ne mazâk kâ 2/3 deputâtu iniciatîvas;

88.2. pçc paðvaldîbas iedzîvotâju iniciatîvas;

88.3. citos likumâ noteiktos gadîjumos.

89.Pçc iedzîvotâju iniciatîvas publiskâ apsprieðana

var notikt, ja ne mazâk kâ pieci procenti no attiecîgâs

teritorijas iedzîvotâjiem ðajâ nolikumâ noteiktâ kârtîbâ

vçrðas paðvaldîbas domç. Ðajâ nolikumâ noteiktâ pub-

liskâs apsprieðanas kârtîba nav piemçrojama attiecîbâ

uz publisko apsprieðanu, kas tiek organizçta Bûvniecî-

bas likumâ paredzçtajos gadîjumos.

90. Publiskâs apsprieðanas rezultâtiem ir konsulta-

tîvs raksturs.

91. Iesniedzot ierosinâjumu publiskâs apsprieðanas

sarîkoðanai, norâda:

91.1. tâs datumu un termiòus;

91.2. paredzamâ jautâjuma iespçjamo formulçjumu;

91.3. publiskâs apsprieðanas rezultâtu aprçíinâða-

nas metodiku;

91.4. publiskâs apsprieðanas lapas formu;

91.5.minimâlo iedzîvotâju skaitu, kuriem jâpiedalâs

publiskajâ apsprieðana, lai publisko apsprieðanu uzska-

tîtu par notikuðu.

92.Par publiskâs apsprieðanas rîkoðanu un rezultâtu

apkopoðanu atbildîgs ir domes izpilddirektors, kura

pienâkums ir nodroðinât pausto viedokïu apkopoðanu,

publicçt vietçjâ laikrakstâ informatîvu ziòojumu (kop-

savilkumu) par apsprieðanas rezultâtiem, kâ arî publi-

cçt pieòemto domes lçmumu, kurâ izmantoti publiskâs

apsprieðanas rezultâti.

VIII. ADMINISTRATÎVO AKTU

APSTRÎDÇÐANAS KÂRTÎBA

93. Paðvaldîbas iestâdes var izdot administratîvos

aktus autonomâs kompetences jautâjumos, ja adminis-

tratîvâ akta izdoðanas tiesîbas izriet no likumiem vai

Ministru kabineta noteikumiem vai ðâdas tiesîbas atbil-

stoði likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem no-

teiktas paðvaldîbas saistoðajos noteikumos.

94. Ðâ nolikuma 93.punkta kârtîbâ izdotos adminis-

tratîvos aktus apstrîd novada domç Administratîvâ pro-

cesa likumâ noteiktajâ kârtîbâ.

Sâkums 2. un 3. lpp.

Izdevçjs – VÂRKAVAS NOVADA DOME

Vârkavas novadas domes reì. Nr. 90000065434.

Tâlr. 65329632 (sekretâre), 65329653 (priekðsçdçtâja).

Materiâlus apkopoja un sagatavoja M. Praòevska

(26611934, voguls@inbox.lv)

Tirâþa – 750 eksemplâri

Kompjûtermaketçðana SIA «Latgales druka»

Iespiests SIA «Latgales druka»

Stâría nesums

No 5. jûnija lîdz 29. jûlijam Vârkavas no-

vadâ ir reìistrçti 7 jaundzimuðie.

12. jûnijâ pasaulç nâca Rainers Stulpiòð.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Dacei Stulpiòai un

tçtim Margotam Stulpiòam!

a a a

14. jûnijâ pasaulç nâca Maija Lazdâne.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Lailai Lazdânei

un tçtim Andrim Lazdânam!

a a a

24. jûnijâ pasaulç nâca Armîns Jânis Lazdâns.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Karînai Praòevskai

un tçtim Ervînam Lazdânam!

a a a

28. jûnijâ pasaulç nâca

Evelîna Viktorija Vasiïevska.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Viktorijai Vasiïev-

skai un tçtim Agrim Vasiïevskim!

a a a

4. jûlijâ pasaulç nâca Guntars Vilcâns.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Madarai Uðackai un

tçtim Mârim Vilcânam!

a a a

7. jûlijâ pasaulç nâca Olivers Ðembels.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Lîgai Liepiòai un

tçtim Andim Ðembelam!

a a a

15. jûlijâ pasaulç nâca Oïegs Furtinovs.

Vissirsnîgâkie sveicieni mâmiòai Natâlijai Isajevai

un tçtim Viktoram Furtinovam!

8. augustâ plkst. 10.00 Vârkavas vidusskolas

stadionâ notiks Vârkavas novada Sporta svçtki.

Tajos bûs volejbola turnîrs – 4 cilvçki koman-

dâ, strîtbols – 3 cilvçki komandâ, bûs piepûðamâs

atrakcijas bçrniem, spçkavîru stafete, jautrâs sta-

fetes un atrakcijas. (Sporta svçtkus organizç Vâr-

kavas novada domes sporta metodiíi - E. Vaivods

un S. Stankeviès.)

FF FF FF

8. augustâ plkst. 19.00 notiks Vârkavas pils

parka jaunâs estrâdes atklâðanas svçtki.

Plkst. 20.00 - Jaunîbas svçtki.

Noslçgumâ ap plkst. 22.00 – balle. Muzicçs

«Tranzîts». Ieeja Ls 2,50, pçc 23.00 – Ls 3,00.

FF FF FF

Ðogad no Upmalas un Roþkalnu pagastiem

Jaunîbas svçtkus svin ðâdi jaunieði:

Ardinskis Ralfs, Augðpûle Jolanta, Bartu-

seviès Jânis, Brakovska Baiba, Ceple Sintija,

Danileviès Juris, Dzene Amanda, Garkalns

Sentis, Gavare Aija, Gavars Kristaps, Jaki-

mova Lâsma, Januðevskis Antons, Jaunro-

mâne Zane, Kancâne Margita, Karakone In-

grîda, Klindþâns Kristaps, Lazdâne Santa,

Lazdâns Raivis, Liepiòð Jânis, Lietauniece

Lîga, Norkârklis Mairis, Pastare Anita, Pau-

kðte Agita, Prikule Laura, Purviòa Alise,

Purviòð Çriks, Române Liene, Smagare Lîga,

Smolenska Gunta, Stivriðka Sabîne, Trubiòa

Agnese, Upenieks Artis,Vaivods Ilmârs.

Vârkavas pagasts savus pilngadniekus sveica

vasaras sâkumâ, ðogad tie bija: Artûrs Kivle-

nieks, Laura Terentjeva, Andris Utinâns, Inna

Kirilova, Jânis Raudziòð, Ivars Lavrenovs.

FF FF FF

Jau 11gadus pçc kârtas augusta sâkumâ Vâr-

kavâ pulcçjas Latgales novada amatierteâtri uz sa-

ietu. Ðogad savu dalîbu ir apstiprinâjuði: Daugav-

pils tautas teâtris «Iskateï», Rudzâtu pagasta teât-

ris, Jersikas dramatiskais kolektîvs, Rogovkas dra-

matiskais kolektîvs. Katru gadu ar izrâdçm ir pie-

dalîjusies gan Upmalas, gan Vârkavas teâtra

draugu kopa. Cerams, ka arî ðogad viòi priecçs

skatîtâjus ar savâm izrâdçm.

Kolektîvi savu izrâdi var pieteikt lîdz 1. augus-

tam.

To, ka ðis saiets ir populârs, apstiprina arî tas,

ka katru gadu pie mums viesojas kâds kolektîvs no

cita Latvijas novada. Ðogad savu dalîbu ir pieteicis

Ogres kultûras centra teâtris ar izrâdi «Ðveiks».

Pasâkums notiks visas dienas garumâ un noslçg-

sies ar kopçju koncertu un zaïumballi. Izrâþu no-

rises laikus un vietas uzzinâsiet no afiðâm, kuras

parâdîsies pçc 3.augusta.

Aicinâm visus novada iedzîvotâjus un viòu

ciemiòus 8.augustâ uz «Latgales novada amatier-

teâtru saietu – Vârkava 2009»!

NEPALIEC MÂJÂS

Aicinâjums

Cienîjamie Vârkavas novada, it seviðíi Arendoles, Lielo Stradiðíu, iedzîvotâji!

Es jûs visus aicinu piedalîties pieminekïa uzstâdîðanâ cilvçkiem, kas tika noðauti sadursmç ar èe-

kistiem un «istrebiteïiem»! Tas notika 1945. gada 20. maijâ. Ðo cilvçku uzvârdi jums noteikti ir zinâ-

mi. Uzvârdi tiks iekalti laukakmenî ar latgalieðu valodas tekstu. Akmeòi ir nogâdâti Jersikas piemi-

nekïu darbnîcâ pie tçlnieka Imanta Laizâna.

Esmu kontaktçjies ar Lielo Stradiðíu ïaudîm un noskaidrojis visas nianses, kas nepiecieðamas pro-

jekta îstenoðanai. Man ir zinâma tâ laika notikumu lieciniece, Leontîne Duïbinska, kurai tad bija tikai

trîs gadiòi. Vçl pçc tam viòai bija jâizstaigâ tâlais Sibîrijas ceïð Omskas apgabalâ. Pieminekïa atklâða-

nu, pârrunu ceïâ, esam ieplânojuði oktobra sâkumâ, baznîcas svçtkos.

Ðis novads man nav sveðs, tas ir piederçjis Kalupes pagastam. Pret ðo novadu es vienmçr izturos ar

cieòu. Te ir dzîvojuði man tuvi radinieki, brâlçns un trîs mâsîcas. Jûsu novadâ ir dzimuðas un dzîvoju-

ðas daudzas izcilas personîbas. Baiku kalnâ - Juris Pabçrzs, Antoòina Reíçna (Jurgelâne), Janîna Kur-

sîte, Alberts Sarkanis.

Manâ topoðajâ grâmatâ tiks aprakstîts jûsu novadnieka varoòdarbs. Kad notika pirmâ tautas

deportâcija 1941. gada jûnijâ, bruòotu pretoðanos tai izrâdîja tikai divâs Latvijas vietâs. Viena notika

Saldus rajonâ, bet otra Kalupes pagasta Staòislava Babra mâjâs.Policists Jânis Babris ar savu dienes-

ta pistoli noðâva èekistu Ðlicu un ievainoja Jazâmu. Lielajos Stradiðíos, netâlu no notikuma vietas, ir

uzstâdîts balts krusts un novietoti pieci laukakmeòi.

Cienîjamie Vârkavas novada iedzîvotâji, upuru radinieki un cilvçki, kas nav vienaldzîgi pret ðo

cilvçku likteòiem, kuri gâja bojâ no okupantu izðautajâm lodçm. Izrâdot lielo cieòu pret jûsu nova-

du, es jûs visus aicinu piedalîties pieminekïa uzstâdîðanâ un, iespçju robeþâs, finansçðanâ. Nekâdus

kontus mçs nevçrsim, bet ziedoto naudiòu nododiet Viktoram Lazdânam vai atstâjiet Vârkavas no-

vada domç! Bûðu bezgala pateicîgs visiem, kas piedalîsies pieminekïa uzstâdîðanâ un finansçðanâ!

Dziïâ cieòâ, jûsu novadam piederîgs -

Henriks Kivlenieks

Vai kâds no jums atcerçsies, kâ izskatîjâs vecâ estrâde? Vârkavas pils parka estrâdes pârvçrtîbas.

MÛÞÎBAS BALSS

No 5. jûnija lîdz 29. jûlijam reìistrçti 2 mûþîbâ aizgâjuðie:

Zigismunds Dombrovskis (05.08.1932.-16.06.2009.),

Pçteris Ancâns (20.03.1934.-22.06.2009.).

Visdziïâkâ lîdzjûtîba tuviniekiem.

Cienîjamie

Vârkavas novada

iedzîvotâji!

Lai jûs mani pazîtu,

kad es nâkamreiz do-

ðos pie kâda no jums

ciemos vai piedalîðos

novada dzîves norisçs,

ievietoju savu fotogrâ-

fiju. Maija Praòevska,

Vârkavas novada do-

mes sabiedrisko attie-

cîbu speciâliste.