Krustpils novadapaðvaldîbas informatîvaisizdevums

2015.gada 28.janvârisNr. 1 (60)

Kultûras pasâkumifebruârî

7.februârî pulksten 14.00 Zîlânu kultûras namâ“Iedegsim gaismu mîlestîbai”. Veidosim trîsdaþâdu veidu sveces no eko produktiem.

14.februârî pulksten 15.00 Zîlânu kultûrasnamâ uz muzikâlâm sarunâm par bûtisko, parMîlestîbu aicina iemîïota, kolorîta aktrise undziedâtâja Karîna Tatarinova.

14.februârî pulksten 20.00 Krustpils pagastakultûras namâ Valentîndienas ballîte „MÎLESTÎ-BAS IELA POPSÎGÂ GAISOTNÇ...”.

Groziòballe kopâ ar grupu “Nakts Ekspresis”.Ieeja EUR 2,50.

14.februârî pulksten 22:00 Meþâres kultûrascentrâ Valentîndienai veltîts atpûtas vakars.

18. februârî pulksten 16.00 Vîpes klubâMeteòdienas izpriecas.

21. februârî pulksten 14.00 Zîlânu kultûrasnamâ „Sengrieíu Dievu arhetipi mûsdienu cilvçkuattiecîbâs un biznesâ”.

26. februârî pulksten 17.00 Kûku pagastapârvaldes izstâþu zâlç Studija “Mâkslu dârzs”,mûsu pagasta krâðòo otu pavçlnieces, sniegs savu„Veltîjumu Mîlestîbai” caur mirkïiem, kuri irnotverti audeklos.

27. februârî pulksten 14:00 Meþâres kultûrascentrâ Meteòi Meþârç.

Krustpilsnovadapaðvaldîbâpârvçl domespriekðsçdçtâju

Janvâra sâkumâ notikuðajâ Krustpilsnovada paðvaldîbas ârkârtas domes sçdç parnovada domes priekðsçdçtâju ievçlçjapartijas “Vienotîba” pârstâvi Kârli Pabçrzu.

“Par” balsoja 11 deputâti, “pret” – 3, betatturçjâs viens deputâts.

Kopð 2013. gada paðvaldîbu vçlçðanâm domivadîja Nacionâlâs apvienîbas “Visu Latvijai!” –“Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK” pârstâvis GundarsKalve, kurð veselîbas problçmu dçï nolçma amatuatstât, bet turpinât strâdât kâ deputâts. KârlisPabçrzs ðajâ laikâ bija priekðsçdçtâja vietnieks.

Vienlaicîgi ðajâ sçdç deputâti lçma par iz-maiòâm Krustpils paðvaldîbas nolikumâ, atsakotiesno algota domes priekðsçdçtâja vietnieka amata.Turpmâk vietnieks domes priekðsçdçtâju aizvietostikai viòa prombûtnes laikâ.

Par Krustpils novada paðvaldîbas domespriekðsçdçtâja vietnieku ievçlçts Gundars Kalve.

Informâciju sagatavojaLiâna Pudule – Indâne

Krustpils novada paðvaldîbasSabiedrisko attiecîbu speciâliste

NOLIKUMSKRUSTPILS NOVADA SACENSÎBASZEMLEDUS MAKÐÍERÇÐANÂ

2

2015.gada 16.janvârî biedrîba „Eksavi” sadarbîbâ ar Krustpilspamatskolu un SIA „X-UNIT” organizçja aizraujoðo ìimenes spçïupçcpusdienu, kurâ piedalîjâs 64 dalîbnieki, kopâ veidojot 10komandas.

Projektâ komandas dalîbnieki veica daþâda veida uzdevumus, kâpiemçram, vilka izpletni, ar gâzmaskâm pildîja stafetes uzdevumus, ar râcijupalîdzîbu veica ieslodzîtâ atbrîvoðana no bunkura, meklçja apslçpto kasti, veicauzdevumu ar binokli - saredzot maskçtos priekðmetus, piedalîjâs stafetesuzdevumâ ar nestuvçm, atseviðíâ telpâ ar ðifrçtâ telefona palîdzîbu ðifrçjauzdevumus unðâva ar pneimatiskajiem ieroèiem pa uzdevuma mçríiem.

Biedrîbas mçríis bija maksimâli sniegt iespçju izbaudît Krustpils novadâinovatîvu izklaides veidu, kas sniegtu gandarîjumu tâs dalîbniekiem.

Projekta kopçjas izmaksas 600,00 EUR no kurâm 450,00 EUR irKrustpils novada finansçjums un 150,00 EUR kâ nemateriâlais ieguldîjumsir biedrîbas lîdzfinansçjums.

Biedrîbas „Eksavi” valdes locekleKristîna Dâbola

Paziòojums par nekustamâ îpaðuma izsoli“Krustpils novada dome rîko zemes vienîbas (starpgabala) “Meþavoti 10” Varieðu pagastâ,

Krustpils novadâ, izsoli. Nekustamais îpaðums “Meþavoti 10” Varieðu pagastâ, Krustpilsnovadâ (kadastra Nr.5694 006 0367 ar apzîmçjumu: 5694 006 0387), sastâv no meþaudzesneapbûvçta zemesgabala ar kopçjo platîbu 6.5 ha.

Izsoles objekta sâkumcena - EUR 10 365.57. Izsoles nodroðinâjums - EUR 1 036.56.Saskaòâ ar Publiskas personas mantas atsavinâðanas likuma 44.panta astotâs daïas 1.punktu izsolei

drîkst pieteikties zemes îpaðnieki, kuru zemei piegul attiecîgais zemes starpgabals.Izsole ar augðupejoðu soli notiks 2015.gada 13.martâ plkst. 10.00 Krustpils novada domç

Rîgas ielâ 150a, Jçkabpilî.Izsoles nodroðinâjuma summa par izsoli iemaksâjama lîdz 2015.gada 10.martam Krustpils novada

domes (Reì.Nr. 90009118116) norçíinu kontâ Nr. LV55 UNLA 0050 0143 2307 5, AS “SEB banka”,bankas kods UNLALV2X. Tâlrunis uzziòâm 65237625.”

Izsoles nolikums atrodams www.krustpils.lv

Par mediíiem, dziedniekiem,ekstrasensiem

Daudz laika man aizvadîtajâ gadâ, arî dzîvç, nâcies bût starp medicînasdarbiniekiem, dziedniekiem, ekstrasensiem: vçrot, salîdzinât, analizçt viòu darbu,attieksmi pret pacientiem, sniegto palîdzîbu. Runâjot par pçdçjiem, tad dziedniekuun netradicionâlo ârstçtâju saraduðies tik daudz kâ sçnes pçc lietus.

Ir apraksti, ka pasaules praksç ârsti sadarbojas ar dziedniekiem, tâ iegûstotplaðâku informâciju par slimnieku, kâ viòu dziedinât enerìçtiskâ laukâ. Ârsts, kâzinâms, rûpçsies galvenokârt par veselîbas atgûðanu fiziskajâ íermenî. Pie mumsrepublikâ ðî sadarbîba ârstiem notiek ar Elejas Veroniku.

Kâdâ no intervijâm Rolands Tiltiòð teica: “Latvijâ ir 1400 sertificçtu dziednieku,bet iedarboties uz saviem radiniekiem no tiem es atïautu trijiem, èetriem.” Spçcîgiteikts par saviem amata brâïiem. Bet kaut kur ir patiesîba un Tiltiòa kungs to zinavislabâk. Ja man bûtu jâizvçlas, tâ bûtu Zilâ kalna Marta, bet viòas jau sen vairsnav starp mums. Elejas Veroniku, katrâ ziòâ vçl kâdu. Ja ârsts ârstç, es to drîzvien jûtu, kaut vai minimâli, bet tautas dziednieku? Mâc jautâjums, vai jûs paðiticat tam, ko darât, apzinâties, cik tas ir nopietni?

Bûtu jâredz pacienta aura, vismaz jâizjût enerìçtiskâ lîmenî. Tâ ir patiesîba,kur veidojas agri priekðâ esoðâs slimîbas simptomi. Vai kâds mani brîdinâja nodziedniekiem? Sak, klausies draugs, aizej pie tâda un tâda ârsta, pârbaudies, aurâkaut kas nav, kâ vajag!

Tracina masu medijos reklâmas: atbrîvoju no alkohola, smçíçðanas, narkotikuiedarbîbas, atgrieþu neuzticîgo sievu pie vîra, vîru pie sievas utt. un tâ joprojâm.Cik tas ir nosacîti! Cik reti piepildâs! Ðodien vçl kïûst populâra ârstçðana notâlienes. Tâ uzskata tautas dziednieki paði. Kâds no viòiem patieðâm to spçj arspçcîgu enerìçtiku. Lûk, notiek tâ: vakarâ no plkst. 19.00 lîdz 20.00 es tevi ârstçðu,tev jâdomâ tanî laikâ par savu slimîbu, iegûto ievainojumu, noteikti paliks labâk.Pats dziedinâtâjs tobrîd tup kaut kur kafejnîcâ, malko konjaciòu ar kafiju un klusîbâdomâ par ienâkuðo naudas summiòu no 15 lîdz 20 eiro. Un tâ par katru seansu,kuru varbût bûs daudz. Ja vajadzîgâ rezultâta nebûs, nu, ko lai dara, neiznâca. Jâjautâ,kurð ðinî gadîjumâ ir godîgâks – ârstçjoðais ârsts vai dziednieks?

Ir bijis skumji, kad mediíi nesaòem algu pçc nopelnîtâ darba. Þçl sanitâru, þçlmedmâsu. Jâstrâdâ vairâkâs vietâs, lai izdzîvotu, pabarotu ìimeni, lai varçtu bçrnimâcîties. Priecç jaunâ veselîbas ministra aktivitâtes, ja nu viòam neaizliks kâdsmûsu laika varenais kâju priekðâ. No sirds pateicos mani ârstçjoðiem ârstiem vairâkkâ gada garumâ: Benitai Aizpurietei, Olitai Bernânei ar palîdzi Dainu, ârstiem Jurimun Uldim Urtâniem, âtrâs neatliekamâs palîdzîbas kolektîviem, medmâsâm unsanitârçm. Lai jums veselîba, enerìija, spçks ne tik jaunajâ gadâ vien! Jûs strâdâjatgodîgi! Un arî profesionâli! Paldies mâcîtâjam Çvaldam Bçrziòam, manai meitaipar dievnama draudzes organizçto atbalstu. Tâ bija aizvadîtâ gada visspçcîgâkâdziedniecîba. Bet pârçjiem maniem laikabiedriem – ûdens procedûras un fiziskovingrinâjumu veikðanu! Ticiet, tas ir tâ vçrts!

Jânis Âboliòð, Kûku pagastâ

Ikkatram azartiskam mak-ðíerniekam ðogad ir iespçja uz-varçt Krustpils novada paðvaldî-bas Vides un civilâs aizsardzîbasdienesta organizçtajâ konkursâ,kurâ noteiksim gada lielâkâszivs pieveicçju.

Lai tajâ piedalîtos, nepiecieðamsiepazîties ar tâlâk redzamo noliku-mu, kâ arî, kad loms pieveikts, aiz-pildît anketu, kurâ redzama ganzivs, gan zvejnieks, kâ arî jaunâkais“Krustpils Novadnieka” numurs!

Lai veicas!

Nolikumskonkursam„Par lielâko zivi”Krustpils novadapubliskajos ezeros2015.gadâ

1. Vispârîgie jautâjumi.1.1. Konkurss radîts, lai veicinâ-

tu ezeru apmeklçtîbu un popula-rizçtu veselîgu atpûtu brîvâ dabâ.

1.2. Konkursu organizç Krust-pils novada paðvaldîbas, Vides un Ci-vilâs aizsardzîbas dienests, konkur-sa mçríis ir noteikt gada lielâkâszivs pieveicçju.

1.3. Krustpils novada paðvaldîba,juridiskâ adrese Rîgas iela 150a,Jçkabpils, LV-5202, tâlrunis -25671222.

2. Konkursa noteikumi.2.1. Konkursa vieta- Baïotes,

Laukezera, Marinzejas ezeri.2.2. Konkursa laiks - no 2015.ga-

da 1.februâra lîdz 31.decembrim.2.3. Zivju ieguves rîki - makðíe-

rçðanas noteikumos apstiprinâtie.2.4. Tiek vçrtçta lielâkâ (smagâ-

kâ) zivs, neatkarîgi no zivs sugas.2.5. Visas konkursam pieteiktâs

zivis tiek svçrtas ar verificçtiemsvariem (var izmantot tuvâko veika-lu svarus), rezultâti fiksçti pieteiku-ma anketâ un apstiprinâti ar zivspieveicçja un liecinieka parakstiem.

2.6. Zivs pieveicçjam nepiecie-ðams iesûtît fotogrâfiju ar noíerto zi-vi, tâs pieveicçju un jaunâko avîzesizdevumu Krustpils Novadnieks.

2.7. Pieteikuma anketu ar foto-grâfiju var sûtît uz e-pastu ilmars.luksts@krustpils.lv vai arî nogâdâtKrustpils novada paðvaldîbas admi-nistrâcijas çkâ Rîgas iela 150a,Jçkabpilî vai kâdâ no novada pagastupârvaldçm.

2.8. Lielâkâs zivs pieveicçjamtiks pieðíirta balva, diploms unkauss, bet interesantâkâ, orìinâlâkâ

Krustpils novada paðvaldîbaizsludina konkursu“Par lielâko zivi Krustpils novadapubliskajos ezeros 2015. gadâ”

loma îpaðniekam bûs specbalva.3. Vides un dabas resursu aiz-

sardzîbas prasîbas un paðvaldîbaslçmumi, kuri jâievçro konkursadalîbniekiem.

3.1. Konkursa dalîbniekiem ve-cumâ no 16 - 65 gadiem ir obligâtamakðíerçðanas karte un personuapliecinoðs dokuments. Vecumâ lîdz

16 un virs 65 gadiem, kâ arî invalî-diem jâbût tikai attiecîgam personuapliecinoðam dokumentam vaiinvaliditâtes apliecîbai.

3.2. Aizliegts kurt ugunskurus(izòemot speciâli norâdîtâs vietâs),lauzt kokus un krûmus, bojât zaïozonu, mest ûdenî visa veida atkritu-mus un piegruþot apkârtni.

Biedrîba „Eksavi”îsteno projektu„Aizraujoðo spçïu ìimenespçcpusdienasorganizçðana Krustpilsnovadâ Spuòìçnu ciemâ”

Viedoklis

3

Krustpils novadadzimtsarakstu nodaïasziòas

Krustpils novada dzimtsarakstu nodaïâ2014.gadâ reìistrçti 42 jaundzimuðie, no tiem 21meitene un 21 zçns. Èetriem bçrniem vecâkidevuði divus vârdus: Krista Kristiâna, SanijaLauna, Emîls Nikolass, Dmitrijs Daniels.Reìistrçjot dzimðanu, vârdi: Anastasija, Kristersir doti divas reizes. Visi vecâki saviem bçrniemdâvâjuði skaistus, skanîgus vârdus.

Kâ pirmie bçrni ìimenç dzimuði 9, otrie bçrni - 18,treðie bçrni - 12, ceturtais bçrns - 1, piektie bçrni - 2.Jaunâkajai mâmiòai 19 gadi, vecâkajai mâmiòai 41 gads.

Pçc Pilsonîbas un Migrâcijas lietu pârvaldes datiem2014.gadâ Krustpils novadâ deklarçti 65 jaundzimuðiebçrni, t.sk. Ataðienes pagastâ - 4, Krustpils pagastâ - 9,Kûku pagastâ - 17, Meþâres pagastâ - 7, Varieðu pagastâ- 19, Vîpes pagastâ - 9

Laulîbu reìistrçja18 pâri. Viena laulîba noslçgta arârzemnieku. Pirmajâ laulîbâ stâjâs 13 pâri, savukârt otrajâlaulîbâ 3 vîrieði un 1 sieviete, treðajâ laulîbâ 1 vîrietis un3 sievietes.

Dimanta kâzu jubilejâ - 60 kopdzîves gados suminâtasdivas ìimenes, zelta kâzâs (50 kopdzîves gados) - 7 ìi-menes. Novadâ rîkotajâ Stipro ìimeòu pasâkumâ pieda-lîjâs viens Zelta kâzu pâris un divpadsmit Sudraba kâzu(25 kopdzîves gadi) pâri.

Reìistrçti 97 mirðanas fakti. Ataðienes pagastâ- 9,Krustpils pagastâ - 13, Kûku pagastâ- 43, tajâ skaitâpansionâtâ - 27, Meþâres pagastâ - 9, Varieðu pagastâ-8, Vîpes pagastâ - 3, citas paðvaldîbas - 12. Miruðas 52sievietes, 45 vîrieði. No 91- 100 gadu vecumam miruði1 vîrietis un 5 sievietes, no 81- 90 gadiem 10 vîrieði un24 sievietes, no 71- 80 gadiem 9 vîrieði un 13 sievietes,no 61-70 gadiem 8 vîrieði un 5 sievietes, no 51- 60gadiem 10 vîrieði un 4 sievietes. Jaunâki par 50 gadiemmiruði 7 vîrieði un 1 sieviete. 61 gadîjumâ nâves cçlonisir sirds un asinsvadu slimîbas t.sk. insulti un infarkti, 23gadîjumos - vçzis.

Pçc iedzîvotâju reìistra datiem 2014.gadâ miruði117 novadâ deklarçtie iedzîvotâji.

2013.gadâ dzimtsarakstu nodaïâ bija reìistrçtas 10laulîbas, 38 jaundzimuðie, 95 mirðanas gadîjumi.

Visiem novada iedzîvotâjiem vçlu laimîgu, saticîgu,veiksmes, veselîbas un mîlestîbas pilnu Jauno 2015.gadu!

Ilga Vilkauða, Dzimtsarakstu nodaïas vadîtâja

Ziemassvçtku noskaòâ Kûku pa-gasta Liepkalnos Elga un Vilis Dâbolisvinçja burvîgu kopdzîves jubileju -Dimanta kâzas.

Adventes vainagâ degoðâs sveces,mâjas saimnieku ceptie smarþîgie pîrâgiliecinâja par svçtku sajûtu ìimenç,gaviïnieku sirdîs.

Viss bija tik nesen, bet tomçr jau sen...Pagâjuðajâ gadsimtâ, 1954.gada 23.de-cembrî divi jaunieði - Elga un Vilis no-slçdza laulîbu Jçkabpils pilsçtas dzimt-sarakstu nodaïâ.

Savas dzîves skaistâkos mirkïusatceroties, Elgas kundze stâsta: „Manadzimtâ puse ir Varieðu pagasts. Radinie-ku „Lejas Leitânu” mâjâs ieprecçjâs Viïamammas mâsa. Tolaik, lai lauku mâjâspaveiktu lielos darbus, tika rîkotas talkas.

Tçvs centâs kaimiòiem vienmçrpalîdzçt un arî es devos palîgos. Tai tâlajârudenî pie saviem radiniekiem aizbraucuzirga pajûgâ. Zirgs tika izmantots laukaaparðanai, bet arî man darba netrûka.Vilisno Kûku pagasta bieþi brauca pieradiem un tai reizç bija ieradiespalîdzçttalkas darbos.”

Klausoties sievas stâstîto, Viïa kungspapildina: „Vçrojot strâdîgo, èaklo meiteni,es apòçmîgi teicu - ðî daiïâ Elga bûsmana”.

„Es toreiz gan tik nopietni nedomâju”iebilst gaviïniece, „bet dzîvç notiek kâjânotiek. Apprecçjâmies un Vilis mani arvisu pûru pârveda dzîvot uz savâmmâjâm”.

Viïa kungs strâdâja Jçkabpils traktorustacijâ, bet 1964.gadâ uzsâka darbukolhozâ par traktoristu, kur nostrâdâja lîdztâ likvidâcijai un laukus apstrâdâja vçlpaju sabiedrîbas „Zîlâni” laikâ. Ar lieluatbildîbu Viïa kungs veica visus darbusun daudzkârt tika nominçts kâ labâkaismahanizators.„Man patika darbs” – stâstajubilârs.”Patika strâdât kopâ ar jaunie-ðiem un vienmçr centos turçt lîdzi vi-òiem, varbût pat solîti priekðâ”. Savukârt

Elgas kundze strâdâja lopkopîbâ.„Sâkums jau bija smags”: stâsta

jubilâre. „Lîdz seðdesmito gadu vidumdarba samaksa bija ne jau naudâ, betgraudos. Strâdâjâm arî savâ piemâjassaimniecîbâ.No mâjâs saraþotâ sagâdeibija jânodod noteikts daudzums piena,sviesta, kartupeïu. Kas no tâ visa palikapâri, tas tika paðu ìimenei”.

Pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanasîpaðumâ tika atgûta mantojuma zeme.Tagad to apsaimnieko dçls ar vedeklu,bet abi gaviïnieki joprojâm vçl pielieksavu roku, savu padomu saimniecîbasdarbos.

Saticîgâ un draudzîgâ kopdzîvçpavadîti 60 gadi ar savstarpçju sapratni,iejûtîbu un vçlmi uzklausît otru.Ìimençizaudzinâti, izskoloti dçls Edgars un meitaAstra. Gaviïniekiem lepnums sirdîs parpieciem mazbçrniem- Signi, Mârtiòu,Lindu, Sanitu, Elînu un diviem mazmaz-bçrniem Lauru un Rièardu. Ðie tuvie,mîïie cilvçki vienmçr tiek mîïi gaidîticiemos, jo dzîves pamats allaþ ir bijusiìimene.

Kopâ nostaigâti seði gadu desmiti.Jautâjot par kopdzîves gadiem, abi gaviï-nieki saka, ka vairâk ìimenes dzîvç ir bijislabâ, skaistâ nekâ sliktâ. „Mums jau ne-atlika laika strîdiem, jo Vilis ïoti daudz savalaika veltîja kolhoza darbam. Kad vakarossatikâmies, abi priecâjâmies, ka atkalesam kopâ, esam savâ ìimenç. Tomçr,kopâ sâkot dzîvi, pie daudz kâ bija jâpierod.Nâcâm katrs no savas ìimenes, katrs arsavâm ieraþâm, katrs ar savu raksturu”.Atmiòâs izstaigâjot kopçjâs dzîves takas,abi gaviïnieki klusi nosmej: „Labisatikâm”.

Ðajâ dimantâ mirdzoðajâ 60 kopdzîvesgadu jubilejâ, gaviïniekus Elgu un ViliDâbolus sveica novada domes priekðsç-dçtâja vietnieks Kârlis Pabçrzs un Kûkupagasta pârvaldes vadîtâjs DzintarsKalniòð.

Lai jubilâriem ìimenç kopâ ar saviemmîïajiem, tuvajiem cilvçkiem svinami vçldaudzi silti un priecîgi Ziemassvçtki! Laiveselîba, spçks un enerìija vçl daudzus,daudzus gadus!

Dzimtsarakstu nodaïas vadîtâja IlgaVilkauða

Lai Ziemassvçtku gaidîða-nas laiku padarîtu gaiðâku unpatîkamâku, spîtçjot rudenîga-jiem vçjiem un pelçcîgajiem lai-ka apstâkïiem, Sociâlâ dienestadarbinieces jau novembra beigâsuzsâka sadarbîbu ar biedrîbu„ASCENDUM”.

Ðî biedrîba îsteno projektu „Garâpupa”, kas sniedz daþâdas iespçjasdaudzbçrnu un maznodroðinâtâmìimençm. Saistîbâ ar Ziemassvçtkutuvoðanos projektâ tika organizçtaakcija, kur 60 bçrni, kuri dzîvoKrustpils novadâ, gatavoja savuZiemassvçtku apsveikuma kartîti.Kartîtç tika rakstîti arî labi vârdi,pateicoties par visu labo, ko piedzî-vojam, bet galvenais - tika norâdîtabçrna ïoti gaidîtâ un ilgotâ dâvana.Bçrnu vçlçðanâs bija daþâdas. Vai-râki bçrni vçlçjâs saòemt dâvanâslidas, skrituïslidas vai bumbas. Bijavçlçðanâs saòemt ìitâras un galdaspçles, kâ arî rotaïu auto, kas va-dâms ar pulti. Pieauguðajiem patîka-mu pârsteigumu sagâdâja bçrni, kasizvçlçjâs saòemt Imanta Ziedoòa„Epifânijas” vai pasaku grâmatas.

Kad apsveikuma kartîtes bijauzzîmçtas, tâs tika nosûtîtas uz Rîgu,kur biedrîba „ASCENDUM”, sadar-bojoties ar A/S „LAIMA”, tâs izvie-toja LAIMAS Mîlestîbas un sirds sil-tuma mâjiòâ, paðâ Rîgas centrâ. Tur,lîdzîgi kâ ziemas brînumu pasakâs,

apsveikumu kartîtes izvçlçjâs Rû-íîði. Pasaku rûíi ir jau pazîstami, betðie bija citi - tâdi cilvçki, kam ir at-saucîga un dâsna sirds. Ziemas-svçtku kartîtes tâ uzsâka ceïu uzdaþâdâm mâjâm un vietâm, kur tikagâdâtas bçrnu izsapòotâs dâvanasun tâs iesaiòotas. Tad Rûíîði, kovarçja pazît jau no tâlienes, dâvana,nesa uz LAIMAS namiòu. Kaut pçcizskata tie likâs kâ parasti rîdzinieki,katram rokâs vai lielâ somâ bijadâvana. Un acîs mirdzums no priekapar paveikto labo darbu.

LAIMAS Mîlestîbas un sirdssiltuma mâjiòâ savukârt darbojâscitu Rûíu komanda, kas visas at-

nestâs dâvanas saðíiroja un nogâ-dâja lielâkâs dâvanu noliktavâs. Netikai Krustpils novada bçrniem tikagâdâtas dâvanas, tâdi bçrni, kas tâsgaidîja, ir visâ Latvijâ.

Pçc 60 dâvanu atveðanas uzKrustpils novadu, tâs uzsâka ceïu uzpagastiem, uz katra bçrna dzîves-vietu. Sociâlâs darbinieces sadarbo-jâs ar Ziemassvçtku vecîti, kurð uz-klausîja bçrnu dzejoïus un dziesmas,iepriecinâja bçrnus ar savu ieraða-nos mâjâs vai pagastâ. Bçrnu priekspar saòemtajâm dâvanâm ir nevil-tots. Kad Krista ieraudzîja savu dâ-vanu - slçpes un slçpju zâbakus, vi-òai pat aizrâvâs elpa, tik neticami tas

ir! Bet mazâ Liene droði sçdçja Zie-massvçtku vecîtim klçpî un prie-câjâs par lielo lelli! Par ðo Ziemas-svçtku labdarîbas akciju vçl citiempasâkumiem var izlasît arî biedrîbas„ASCENDUM” interneta vietnç-http://www.ascendum.lv/lv/gara-pupa

Bija arî vçl citas dâvanas! Arî tu-vâkâ apkârtnç ir atsaucîgi ïaudis,kas prot citiem sagâdât prieku, dâ-vinot mçbeles un sadzîves priekð-metus, apìçrbus un apavus. Labda-rîbas pasâkumos Ziemassvçtku lai-kâ ir iesaistîjuðies Krustpils novadaadministrâcijas un iestâþu speciâlisti,iedzîvotâji un Valsts policijas Jçkab-

pils nodaïas darbinieki. Sociâlâs dar-binieces un dâvinâjumu saòçmçji nosirds pateicas par saòemtajâm lie-tâm.

Pateicîbu saòem arî Kûku pa-gasta pârvaldes darbinieki, kasvienmçr atbalsta dâvinâto mçbeïunogâdâðanu ìimençm.

PALDIES VISIEM, KAS IE-SAISTÎJUÐIES DÂVINÂÐANASPASÂKUMOS!

Tâds gaiðs un priecîgs Krustpilsnovadâ un Sociâlajâ dienestâ bija ðisZiemassvçtku dâvanu laiks!

Inita Gâdmane,sociâlâ darbiniece darbam ar

ìimençm ar bçrniem

Ziemassvçtku laiks Krustpils novada Sociâlajâ dienestâ

Kopdzîves gadi iemirdzas dimantâ...

4

Foto: Ainârs RagsFoto Aloizs Savickis.

Foto Andris Kïaviòð.

Foto Lâsma Sîle.

Foto Mârtiòð Mâls.Foto Mârtiòð Sirmais.

Foto Sandra Pûga.

Foto Zane Stulpiòa.

Kârtçjais klusais svçtdienas rîts.Dzestrais vçjð un sniegpârslu dejas ðajâdienâ nepavisam nebija skopi, bet, nerau-goties uz “dâsnajiem” laika apstâkïiem,ðo svçtdienu mazliet skaïâku un krâ-sainâku padarîja nu jau desmitais fotoplençrs Krustpils novadâ.

Jau paðâ rîta pusç 16 dalîbnieku sastâvâ(11 fotogrâfi un 5 modeïi) devâmies uz Kûkupagasta zirgaudzçtavu “Stulpiòi”, kur mûsvisâ savâ laipnîbâ uzòçma un ar zirgiem ie-pazîstinâja zirgaudzçtavas îpaðniece LîgaStulpiòa. Plençru uzsâkâm, fotografçjot po-nijus un zirgus, pamazâm iesaistot arî modeïus.Neòemot vçrâ vçja brâzmâs savijuðos puteni,kas nereti apgrûtinâja foto tapðanas procesu,pateicoties atmosfçrai, kâ arî cilvçkiem, kasbija apkârt, ne mirkli nezaudçjâm pozitîvismuun entuziasmu darboties tâlâk, lai iemûþinâtu

Zirgi un putenisneatkârtojumus foto mirkïus.

Atlikuðo dienas daïu pavadîjâm Va-rieðu pagastâ, kur fotografçjâm gan stu-dijâ, gan svaigâ gaisâ. Fotosesiju tema-tika un mçríis bija mazliet atsvaidzinâttikko aizgâjuðo svçtku harmoniju, tâpçcgalvenais akcents tika likts uz ziemasgadalaiku, svçtkiem un to spilgtâkajiemsimboliem.

Ar nepacietîbu gaidâm nâkamo fotoplençru un jaunus izaicinâjumus!

Seko jaunumiem:h t t p : / / w w w. d r a u g i e m . l v / f o t o

krustpils/https: / /www.facebook.com/foto

krustpilshttps://twitter.com/Foto Krustpils

Rakstu sagatavojaSintija Zemîte

5

Foto Çriks Heibergs.Foto Ilze Jansone. Foto Jolanta Grosa-Eglîte.

Simtiòð cepu kukulîðus,Ziemassvçtkus gaidî-

dami.Simtiòð nâca danèa

bçrnu,Ziemassvçtku vakarâ.Simtiòð bçrnu nesanâca,

bet pussimtiòð gan mazoSûnu pirmsskolçnu pulcçjâsuz gada jaukâkajiem unkrâðòâkajiem svçtkiem –Ziemassvçtkiem.

Kâ jau Ziemassvçtkospienâkas, jâcep kukulîði,bet viens no tiem izrâdîjâsvaren aktîvs, un, aizbçgotno vecmâmiòas, dodas pla-ðajâ pasaulç satikt un ie-pazît jaunus draugus. Nusâkas brîniðíîgs ceïojums.

Pirmos ceïâ sastop ma-zos sunîðus un kaíîtes,kuri ar savâm dziesmâm undejâm pârliecina Kukulîti,ka godam ir sagatavojuðiesZiemassvçtkiem.

Tâlâk Kukulîti pârsteidzbaltâs sniegpârsliòas unveiklie zaíçni.

Tâ Kukulîtis, ceïodamspa piesniguðo meþu, satieklapsas un lâèus, kuri, kâ jauZiemassvçtku brînumulaikâ, izrâda Kukulîtim savudraudzîbu. Visi kopîgi dziedskanîgas dziesmas un uz-

KukulîðaZiemassvçtkiSûnu pirmsskolâ

dejo vareno rûíu deju.Bet tâ nemanot Kuku-

lîtis saprot, ka ir apmaldî-jies. Te nu palîgâ dodas èak-lâs vâveres. Veiklâs kokulçcçjas mierina noskumuðoKukulîti, sacîdamas, ka zinaceïu uz mâjâm pie vecmâmi-òas. Tâ nu Kukulîtis kopâ arjaunajiem draugiem dodaspie vecmâmiòas un krâðòâssvçtku egles, lai visi kopâsauktu ciemos paðu galve-no ciemiòu – Ziemassvçtkuvecîti. Ziemassvçtku vecî-tim darbu daudz, un viòðsûta pie bçrniem savu pa-lîgu Jautro Danèu Rûíi.

Danèu Rûíis tâ ieprie-cina, izdancina un izsmîdinabçrnus, ka tie jau sâk aiz-mirst pat par Ziemassvçtkuvecîti un dâvanâm. Tomçrrûíis zina, cik ïoti bçrni gai-da saldâs dâvanas, tâdçïpalîdz bçrniem sasauktZiemassvçtku vecîti. Un nuvar sâkties pasâkuma mîïâ-kâ daïa – dâvanu dalîðanaun kopîga fotografçðanâs.

Tâ nu vecmâmiòas mâ-ja pilna ar danèu bçrniem unvar atpûsties un priecâtiespar jaukajiem svçtki.

Liels paldies bçrnu ve-câkiem par lielo darbu, da-

rinot bçrniem maskas, gru-pu un muzikâlajai skolotâ-jam, kâ arî liels paldies Zie-massvçtku vecîtim un jaut-rajam Danèu Rûíim parbçrniem sagâdâtajiem svçt-kiem.

Laimîgu, veselîgu unmiera pilnu Jauno, 2015.gadu!

SkolotâjaSolvita Ruðmane

6

Zivju fonda padome2014. gada 17.aprîlî un 4.septembrî atbalstîja Krust-

Realizçti projekti divâs kârtâs“Zivju resursu aizsardzîbaKrustpils novada ûdenstilpçs”

pils novada paðvaldîbasiesniegtos projektus divâskârtâs “Zivju resursu aizsar-

dzîba Krustpils novadaûdenstilpçs”.

Projektus paðvaldîba ie-

sniedza Zivju fonda pasâkumâ “Zivju resur-su aizsardzîbas pasâkumi, ko veic valstsiestâdes vai paðvaldîbas, kuru kompetencçir zivju resursu aizsardzîba (izòemot attie-cîgâs institûcijas kârtçjos izdevumus)” armçríi pilnveidot Krustpils novada rîcîbâesoðâ materiâltehniskâ nodroðinâjuma bâzi,uzlabojot zivju resursu aizsardzîbas pasâ-kumu veikðanu Krustpils novada ûdenstil-pçs.

Projektâ ir iegâdâti kvadracikls arpiekabi, sniega motocikls, video novçroðanaskamera ar attâlinâtu vadîbu, fotoaparâts untermo kamera. Kopçjais finansçjums abosprojektos attiecîgi 30 863,00 EUR un3900,00 EUR, no kuriem Zivju fonda finan-sçjums attiecîgi 26 233,00 un 3471,00 EUR,savukârt Krustpils novada paðvaldîbaslîdzfinansçjums – attiecîgi 4630,00 un 429,00EUR.

Plânoðanas un attîstîbas nodaïasspeciâliste projektu un attîstîbas

jautâjumos Astra Biseniece

APSTIPRINÂTIar Krustpils novada domes

06.01.2015. ârkârtas sçdes lçmumu(protokols Nr. 1., 1.p.)

Krustpils novada paðvaldîbassaistoðie noteikumi Nr.2015/1„Grozîjumi 29.12.2010. saistoðajosnoteikumos Nr.2010/39 „Krustpilsnovada paðvaldîbas nolikums”

Izdoti saskaòâ ar likuma “Par paðvaldîbâm”21.panta pirmâs daïas 1.punktu un 24.pantu

otrâs daïas 2., 12.apakðpunktu

Izdarît Krustpils novada paðvaldîbas 2010.gada 29.de-cembra saistoðajos noteikumos Nr.2010/39 „Krustpilsnovada paðvaldîbas nolikums” ðâdus grozîjumus:

1. Papildinât saistoðos noteikumus ar 10.10. punktuðâdâ redakcijâ: „10.10. Personâlvadîbas speciâlists”

2. Izslçgt 18.2.punktu.3. Papildinât saistoðos noteikumus ar 23.22.punktu

ðâdâ redakcijâ: „23.23. Lauksaimniecîbas zemes iegû-ðanai îpaðumâ izvçrtçðanas komisija”

4. 114.punktu izteikt jaunâ redakcijâ: „114. Domespriekðsçdçtâjam divas reizes nedçïâ pirmdienâs no plkst14.00 -17.00 un piektdienâs no plkst 9.00 -12.00, un iz-pilddirektoram otrdienâs no plkst 9.00 -12.00 ir iedzî-votâju pieòemðanas laiks.”

Domes priekðsçdçtâjs G.Kalve

APSTIPRINÂTIar Krustpils novada domes

17.12.2014. sçdes lçmumu(protokols Nr. 16., 10.p.)

PRECIZÇTIar Krustpils novada domes

21.01.2015. sçdes lçmumu(protokols Nr. 3., 5.p.)

Krustpils novada paðvaldîbasSaistoðie noteikumi Nr. 2014/ 11“Grozîjumi2013. gada 18. decembrasaistoðajos noteikumosNr. 2013/43 “Par Krustpils novadasociâlajiem pabalstiem”

Izdoti saskaòâ ar Sociâlo pakalpojumu un sociâlâspalîdzîbas likuma 35. panta ceturto un piekto daïu,

Ministru kabineta 30.03.2010.noteikumiem Nr. 299 “Noteikumi par ìimenes vai

atseviðíi dzîvojoðas personas atzîðanu par trûcîgu”,Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumu

Nr. 1036 “Audþuìimeòu noteikumi”43. punktu, Ministru kabineta 15.11.2005.

noteikumu Nr. 857 “Noteikumi par sociâlajâmgarantijâm bârenim un bez vecâku gâdîbas palikuðajam

bçrnam, kurð ir ârpusìimenes aprûpç, kâ arî pçc ârpusìimenes aprûpes izbeigðanâs”

27., 28., 30., 31. un 30.1 punktu, likuma “Par palîdzîbu dzîvokïa

jautâjumu risinâðanâ” 3. panta 5 1) daïu, 16. pantu, 22.07.2014. Grozîjumi likumâ “Par

palîdzîbu dzîvokïa jautâjumu risinâðanâ” 16. pantu un pârejas noteikumu 14. punktu

Izdarît Krustpils novada paðvaldîbas 2013. gada 18.decembra saistoðajos noteikumos Nr. 2013/43 “Par Krust-pils novada sociâlajiem pabalstiem” ðâdus grozîjumus:

1. Izteikt saistoðo noteikumu 28. punktu ðâdâredakcijâ:

“Pabalsti pilngadîbu sasnieguðajiem bçrniem bâre-òiem un bez vecâku gâdîbas palikuðajiem bçrniem pçc

ârpusìimenes aprûpes izbeigðanâs tiek pieðíirti ne ilgâkkâ lîdz 24 gadu vecuma sasniegðanai.”

2. Izteikt saistoðo noteikumu 29. punktu ðâdâredakcijâ:

“Pabalsta apmçri:29.1. pastâvîgas dzîves uzsâkðanai 130,00 EUR

apmçrâ;29.2. sadzîves priekðmetu un mîkstâ inventâra

iegâdei 250,00 EUR .””3. Papildinât 29. punktu ar ðâdu apakðpunktu:“29.3. dzîvokïa pabalsts 45,00 EUR mçnesî bçrnam

bârenim un bez vecâku gâdîbas palikuðajam bçrnam pçcârpusìimenes aprûpes izbeigðanâs, ko pamato îreslîgums, tiek pieðíirts no dienas, kad bçrns sasniedzispilngadîbu, lîdz 24 gadu vecumam”.

4. Izslçgt saistoðo noteikumu 32. punktu.Domes priekðsçdçtâjs K.Pabçrzs

APSTIPRINÂTI ar Krustpils novada domes

17.12.2014. sçdes lçmumu (protokols Nr. 16., 11.p.)

Krustpils novada paðvaldîbasSaistoðie noteikumi Nr. 2014/12“Grozîjumi 2013. gada 18.decembra saistoðajos noteikumosNr. 2013/42“Par materiâlajiem pabalstiemKrustpils novada paðvaldîbâ”

Izdoti saskaòâ ar likuma“Par paðvaldîbâm” 43. panta treðo daïu

Izdarît Krustpils novada paðvaldîbas 2013. gada 18.decembra saistoðajos noteikumos Nr. 2013/42 “Parmateriâlajiem pabalstiem Krustpils novada paðvaldîbâ”ðâdus grozîjumus:

1. Aizstât saistoðo noteikumu 25. punktâ skaitli “86,00“ ar skaitli “90,00 ”;

2. Aizstât saistoðo noteikumu 27. punktâ skaitli “72,00“ ar skaitli “75,00 ”;

3. Izteikt saistoðo noteikumu 28. punktu, ðâdâredakcijâ:

“Pabalsts tiek pieðíirts laulâtam pârim, kurð laulîbânodzîvojis 25 gadus un piedalâs Krustpils novada rîkotajâ“Stipro ìimeòu godinâðanas pasâkumâ””;

4. Aizstât saistoðo noteikumu 29. punktâ skaitli “36,00“ ar skaitli “40,00 ”.

5. Aizstât saistoðo noteikumu 31. punktâ skaitli “36,00“ ar skaitli “40,00 ”.

Domes priekðsçdçtâjs G.Kalve

7

Katrâ dzîvâ saimnie-cîbâ ir tâdi rîki un pie-derumi, kas palikuði man-tojumâ no tçva, vectçvavai pat vçl agrâkâm paau-dzçm. To tagadçjais lieto-tâjs varbût arî nemaz ne-apzinâs, cik seni vai neseniir ðie rîki un piederumi, tikpierasti tie jau ir kïuvuði.

Katram no tiem ir savsceïð no iegâdes veikalâ (mûs-dienâs tas ir visparastâkais)lîdz tam brîdim, kad rîks no-lietojas, saplîst, kïûst nemo-derns, pazûd un tiek aizstâts arkaut ko labâku, jaunâku vaipiemçrotâku. Ir rîki un pie-derumi, kuru dzîves ilgums irilgâks un garâks nekâ citiem.Ðie rîki vai piederumi iekïaujasmûsdienu dzîvç un bieþi mçspar to agrâko dzîves ceïu ne-domâjam. Objektîvi ilgâk sagla-bâjas vienkârði darinâti, cietiun grûti salauþami rîki.

Piemçram, cirvis. Univer-sâls rîks, kas ir katrâ laukusaimniecîbâ un daudzâs pilsçtassaimniecîbâs, arî dzîvokïos, kurkurina malku. Ar cirvi varskaldît malku, var tçst mietugalus, var nocirst vistai galvuvai sadalît kautíermeni, ja âtrivajag un nav laika meklçtâmuru, ar cirvja pietu var kautko arî iedzît vai iesist. Neretivar gadîties, ka cirvis saim-niecîbâ ir tas smagâkais rîks unkâ tâds tas tiek lietots. Cirvisir relatîvi monolîts, pasmags,grûti salauþams vai defor-mçjams rîks. Parastâkais ie-mesls, kâpçc cirvis iziet nodarba kârtîbas, ir tâ kâtanolauðana, tomçr, ja cirvi iekâtopar jaunu, cirvis atkal var ilgikalpot. Varçtu pat teikt, kacirvis ir ilglaicîgs un grûtiiznîcinâms saimniecîbas rîks.

Kas vçl var notikt ar cirvija neskaita jau pieminçto kâtanolauðanu? Parastâkais, kascirvi var padarît nelietojamu, irpieta daïas pârlauðana, kas cirvîir tâ trauslâkâ. No savasbçrnîbas atceros, ka ar cirvinedrîkstçja dzît zemç pârsie-namo lopu íçdes dzelzs mietu,jo tâ sadauza un pârplçð cirvjapietu. Reiz paðam tas gadîjâsnetverami viegli un âtri, uncirvis bija pagalam. Ir gadîjiesredzçt ðâdus cirvjus ar atsistuun pârsistu pietu, kurus tadvairs nevar stingri iekâtot –strâdâjot cirvis krît nost nokâta un tas jau nu nav nekaslabs. Pârsists piets varçjarasties arî no citiem parastamcirvim nepiemçrotiem dar-biem – akmeòu skaldîðanas,plçðanas un siðanas, dzelzsnaglu, skavu un tapu dzîðanas,kalðanas, íîlçðanas un vçlcitiem siðanas darbiem. Retâkir redzçti nolauzti vai aizlauzticirvja asmeòi, jo cirvja asmenigrûti ikdienas darbâ deformçttik lielâ mçrâ, ka cirvis bûtuuzskatâms par salauztu.

Galvenais cirvju nomaiòasiemesls tomçr ir cirvju pazau-dçðana. Cirvjus zaudç bieþi unregulâri. Tas tâpçc, ka ar cirviparasti tomçr strâdâ kâdânosacîti atklâtâ un plaðâkâ vietâ– uz lauka, meþâ, pie malkasðíûnîða, kur, cirvi nejauði no-liekot vai nometot un pçc tamvairs neatrodot, tas arî aizietzûdîbâ. Strâdâjot arheologaapzinâtâja darbu, vairâkkârt irnâcies, ejot cauri meþam, it kâatradumam ïoti nepiemçrotâvietâ, piemçram, jaunaudzç,atrast nesenâku laiku cirvjus arvisiem koka kâtiem. Iemeslste pavisam vienkârðs: meþi-niekiem parasti ziemâ strâ-dâjot meþâ - atzarojot stum-brus, cçrtot krûmus – cirvis uzbrîdi tiek nolikts vai nomestsmalâ, tad tam tiek nejauðiuzgâzts koks ar zariem, cirviiemin sniegâ, ziemas meþadarbos tik âtri uznâk tumsa, kait kâ vietâ nolikto cirvi vairsnevar atrast un tml. Arî paðamir gadîjies meþa darbos zaudçtvisai mîïus un ierastus cirvjus.Lai cirvjus labâk varçtu ie-raudzît un nepazaudçtu, me-þinieki nereti cirvja kâtu krâsokoðâ, parasti sarkanâ krâsâ,kâtu notin ar krâsainu lentu vaivçl kâ citâdi padara cirviredzamâku.

Arî arheoloìiskâ nozîmçcirvis ir viens no parastâ-kajiem savrupatradumiem, kadkâdreiz senos laikos pazaudçtucirvi pçc gadu simtiem atkalatrod. Tâ lielâkâ daïa no Latvijâatrastajiem akmens cirvjiem irðâdi savrupatradumi. Tos atrodmûsdienu tîrumos tâlu nosenatnes apmetòu vietâm untiek uzskatîts, ka akmens cirvjiiezîmç kâdreiz lîdumos lîstotîrumu vietas. Lîduma pelnos,lapâs, zaros vai ziemâ sniegâakmens cirvis zuda tik pat labikâ vçlâkos laikos meþiniekadzelzs cirvis. Jâatceras arî tas,ka cirvju, arî akmens cirvjuvienmçr bija daudz, tie vien-mçr bija vajadzîgi un pazau-dçto vai salauzto cirvi âtri nâ-câs aizstât ar jaunu. Arî arheo-loìiskie bronzas un vçlâkulaiku dzelzs cirvji nereti tiekiegûti kâ savrupatradumi.

Cirvis ir universâls unsenâkais cilvçka darba rîks, unlaika ritumâ ir attîstîjuðâs arî

daudzi ticçjumi, kas saistîti arcirvi, ar tâ kultisko vai sim-bolisko nozîmi (cirvis kâPçrkona simbols; vai kâdu no-saukt par cirvi ir labi vai slik-ti?). Savulaik Sâvienas Jokstuvçlâ dzelzs laikmeta senkapuarheoloìiskajos izrakumoskapulauka nomalç tika atklâtskaps, ko iezîmçja mâlâ ieraktanormâlu izmçru kapa bedre,tomçr kapâ cilvçka kaulunebija; bija tikai viens patsdzelzs cirvis. Tautas dziesmasaka:

Svieþu cirvi, veï’ akmeniSavâ kapa vietiòâ;Lai rûs cirvis, pel akme-

nis,Ne kâ manis augumiòð.Vai Sâvienâ nebija noticis

kas lîdzîgs un cirvis tika ieliktskapâ kâ atpirkðanâs no nâves,veidojot kenotafu jeb simbo-lisko kapu?

Tomçr, cik ilgi cirvis kâ lie-tojams darba rîks var saglabâ-ties saimniecîbâ? Esmu redzç-jis iekâtotu un lietojamu dzelzscirvi, kurð pçc savas formasatgâdina Latvijâs agrajos jau-najos laikos izmantotus cirvjus:taisnu muguru, pagarinâtuasmens „bârdu” un pieta daïu,cirvja kâtcaurums gareni ovâls,nedaudzskaldòots. Ticami, kacirvis ir mantots no iepriek-ðçjiem saimniekiem un cirvjalietotâjiem. Nevar, protams,izslçgt arî iespçju, ka kalçjs vaifabrikants jau jaunâkos laikos irizgatavojis ðâdu senas formascirvi, tomçr kâpçc tieði ðâdasformas cirvi? Starp maniemcirvjiem ir agrâkos laikos ka-lçja gatavoti cirvji, kas atðíirasar savu nevienâdo metâlasastâvu, formu robustumu unlietojumâ nav arî tik parocîgi,kâdi ir mûsdienu cirvji. Ircirvji, uz kuriem ir pat gaduskaitïi, kâdas fabrikas zîmes,uz cirvjiem ir redzçti pat rotâ-juma elementi. Starp maniemcirvjiem ir viens it kâ vien-kârðs cirvis, kuram viens sânsir dziïi izrûsçjis, bet otrs –gluds. Cirvi atradu lauku mâjâspie Varieðiem starp citiemnosviestiem dzelþiem. Cik cir-vis sens, cik ilgi gulçjis zemçuz vieniem sâniem, lai dziïiizrûsçtu tikai viens tâ sâns –kas to vairs var pateikt.

Ir nâcies redzçt ïoti senu

laiku cirvi, kas mûsdienâsiekâtots koka kâtâ. Skaidrs, kaðis kâts nevarçja saglabâties noseniem laikiem. Tâ 1980-togadu sâkumâ pie Saukas ezerakâdas ïauþu atstâtas mâjasðíûnîtî starp daþâdiem krâ-miem ieraudzîju akmens cirvi,kura caurumâ bija iedzîts kâts.Var jau bût, ka tas bija tikai tâdsjoks un arî nelikâs, ka ar ðocirvi bûtu kaut kas skaldîts.Saimniecîbâs, bet cik nu tagadatceros, laikam tikai Rîgasmalkas ðíûnîðos, vairâkkârt irredzçti iekâtoti cirvji, kuruforma raksturîga viduslaikiem.Laukos savukârt pâris reizes irnâcies atrast dzelzs cirvjus, kasacîmredzot bija izarti un noliktilauka malâ uz akmens. Totiesne reizes nav iznâcis redzçtparasti kapulaukos atrodamosagros dzelzs cirvjus, kas bûtuiekâtoti, kuriem bûtu nokasîtarûsa, kas bûtu uzasinâti unizmantoti jaunajos laikos.Varbût tomçr te jauðama ja netieða, tad pastarpinâta pietâtepret miruðo, kam ðis cirviskâdreiz bija dots lîdzi kapâ.

Arî amatnieka cirvji vai ïotispecializçtie cirvji (piemçram,miesnieka cirvis) tiek mantoti.Daþkârt mûsdienâs pat nevienmçr vairs ir saprotams,kâdam tieði uzdevumam ag-râkos laikos ðis cirvis bijanepiecieðams. Starp maniemcirvjiem ir, piemçram, slîper-nieku cirvis (slîperis – noèetrâm pusçm apskaldîtszinâma garuma baïíis, lietotskâ dzelzceïa gulsnis, kaln-raktuvju nostiprinâjums, çkubûves materiâls u.c.; slîper-nieki – amatnieki - slîperugatavotâji.), kas ir plânu, taisnuun platu asmeni; uz asmens irskaitlis „1916”, kas varçtu bûtgada skaitlis un cirvja izga-tavoðanas laiks. Pirms gadiemtrîsdesmit mans mâtesbrâlisAntons – mâcîts un pieredzçjisnamdaris - stâstîja, ka slîper-nieku cirvji bijuði pat ar slîpu,uz vienu pusi aizliektu asmeni,

lai slîperusteðot, neapdauzîtupirkstus.Nesen iznâca lasîtkâdas saimnieces teikto, kaviòai esot îpaðs cirvis ar platuasmeni gaïas cirðanai, un savuuzdevumu cirvis ïoti labi pil-dot; gaïa netiekot sadauzîta,bet uzreiz nocirsts iecerçtaisgabals. Cik nu pçc bildes varçjasaprast, tas bija slîperniekucirvis, kurð nu tagad tikaizmantots kâ gaïas cçrtamaiscirvis. Pirms daþiem gadiemDaugavas kreisajâ krastâ starpKrâslavu un Daugavpili iepre-tim Balticas sâdþai atradu kâdusalauztu dzelzs cirvi ar ïoti ðau-ru asmeni. Pieòemu, ka ðâducirvi, kas tika nodots Daugavasmuzejâ, kâdâm noteiktâm, tagadvairs neatpazîstamâm, bet savâlaikâ pietiekoði zinâmâm dar-bîbâm varçja lietot Daugavasstrûdznieki vai plostnieki.

Jaunâkos, padomju laikosvisi masveidâ izgatavotie cirvji,kas nebija amatnieka darbarîki, palika apmçram vienâdi –tie îsti nebija ne tçðamie, nemalkas skaldâmie cirvji. Nav

dzirdçts, ka mûsdienu Latvijârûpnieciski izgatavotu cirvjuasmeòus, tomçr veikalos cir-vju trûkuma nav un cirvju da-þâdîba arî ir ïoti liela; jâdomâ,ka cirvji tiek ievesti, tâpçcLatvijâ parâdâs iepriekð mûsuteritorijai neraksturîgu formucirvji, piemçram, ar amerikâ-nisko, kanâdisko vai Eiropasdienviddaïas kalnieðu cirvjalietojuma tradîciju.

Apskatiet, lûdzu, savusmâjas cirvjus! Ar saviem darbacirvjiem jau parasti to îpað-nieki nelielâs, cirvjus citiemnerâda un arî neprasa parâdît,jo parastâ doma ir: kas gan turbûtu, ko râdît. Vai kâdâ ðíûnîtîvai malkas pagrabâ starpnesenâkos vai arî senâkoslaikos veikalâ pirktiem cirvjimnav kâds atðíirîgs, savdabîgs,varbût pat ïoti sens cirvis, kascaur vairâku paaudþu cirtçju unskaldîtâju rokâm, mâjâm undarba vietâm ir saglabâjies ðajâðíûnîtî lîdz pat mûsdienâm?

Juris Urtâns

Par cirvjiem ap mums

Mani cirvji

Cirvis ar izrûsçjuðu sânu

Cirvis no Daugavas krasta

8

Izdevçjs: Krustpils novada paðvaldîbaMetiens: 3000 eksemplâriTâlr: 65237628, 20288054, e-pasts: liana@krustpils.lvIespiests sadarbîbâ ar SIA “JVçstis”,SIA “Latgales druka” Rçzeknç, Baznîcas ielâ 28.

Krustpils novadapaðvaldîbas izdevums

Par rakstusaturu un

faktu precizitâti atbildrakstu autori

Krustpils novada paðvaldîba, Rîgas iela 150 a,Jçkabpils, LV-5202. Telefons: 20288054, 65237628

E-pasts: liana@krustpils.lv“Krustpils Novadnieku” var izlasît arî www. krustpils.lv

Veiksmes un laimesCilvçkiem vajag.Vajag gan sevî, gan citos,Un uz tiem,Kas mirdz pasaulç ðajâ,Viòi kâ tauriòi lido. /Â.Elksne/

SVEICAM VISUSJANVÂRAJUBILÂRUS(jo îpaði 50, 55,60, 65, 70, 75, 80,85, 90, 91,92 gadu jubilejâs)

Ataðienes pagastâALEKSANDRS IVANOVSALEKSANDRS KVAÐUKSPÇTERIS IVANOVSJÂNIS HRAVANSTATJANA ÐAKALEAUSMA SALENIECEEMERITA BAUTRETEKLA BOJÂRE

Krustpils pagastâEDVÎNS BIÈEVSKISVALENTINA FROLOVASANDRA LEVINSKAVALÇRIJS ÞIDOVSKISFREDINANS SVIDINSKISEMÎLIJA BALODEZINAIDA MIHÒENOKA

Kûku pagastâSARMÎTE BERNÂNEANDIS SILAVSOJÂRS PRIEDNIEKSILGA RODZEVIÈAIMANTS DAUKSTEVLADIMIRS DEDELISANTONIJA SOKOLOVAVILMA REINFELDE

Meþâres pagastâJEVGEÒIJS SOKOLOVSJAKOVS BOGDANOVSFJODORS SEÒKOVSJÂNIS GRUGULISPÇTERIS VOITOVSLEONARDS MUNDSALBERTS ÂRIÒÐFEODORA KRASAVCEVA

Varieðu pagastâSILVIJA ZVAIGZNEVIJA BÇRZIÒAVOLDEMÂRS GRIÐULISEDVÎNS KÏAVIÒÐANDRIS GOBIÒÐINTA PLOSTNIECEDZINTRA VÎTOLANURFAJAZS VALIULLINSVALENTÎNA PETROVAAINA BÇRZIÒA

Vîpes pagastâVASILIJS STEPANOVSRIMANTS JAKULISJÂNIS EGLÎTISVILMA SILKÂNE

Gaiða, gaiða uguns degTumðajâ naksniòâ:Tur Laimiòa mûþu rakstaMazajam bçrniòam.

Atkal kâda zvaigznekrîtot izdziest klusi,Atkal stâvâ kalnâkâdi soïi rimst.Kâda vârdu sauks,viòð neatsauksies,tikai atbalss skançs, izgaisîs...

Krustpils novada dzimtsarakstu nodaïâreìistrçtie mûþîbâ aizgâjuðie iedzîvotâji

Ataðienes pagastâPUTNIÒA GERTRÛDA 11.12.1925. - 08.01.2015.SOKOLOVSKA ANTOÒINA 29.12.1951. - 11.01.2015.Meþâres pagastâKASSALIETE VELTA 24.11.1933. - 13.12.2014.PODNIECE ANNA 05.08.1945. - 31.12.2014.OZOLIÒA EMMA 01.03.1927. - 09.01.2015.BOGDANOVA MARIJA 23.01.1941. - 13.01.2015.

Kûku pagastâKURSÎTE- KURSIÐA AINA 16.07.1955. - 20.12.2014.GRAHOÏSKIS PÇTERIS 20.05.1933. - 21.12.2014.SALMIÒÐ GUNTIS 07.03.1960. - 22.12.2014.VERTINSKA VALENTÎNA 14.07.1959. -28.12.2014.MOLOTKOVS MIHAILS 17.11.1946. - 26.12.2014.KUZMENKO NIKOLAJS 16.03.1945. - 14.01.2015.Vîpes pagastâBOGDANOVA ANNA 23.06.1929. - 28.12.2014.LIEPIÒÐ DAINIS 06.03.1955. - 03.01.2015.

Citâ dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçtiemûþîbâ aizgâjuðie iedzîvotâji:

Kûku pagastâIGNATJEVS JURIJS 02.08.1979.- 29.12.2014.

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem

IESAKI IDEJAS LABDARÎBAI!

Jçkabpils NVO resursucentrs izsludina konkursuPAR LABÂKO IDEJULABDARÎBAS INICIATÎVAI

Aicinâm iedzîvotâjus piedâvât idejas labdarîbas akcijai -kam vajadzçtu palîdzçt notikt vai tapt, izveseïoties vai patizdzîvot, ko varçtu radît vai pilnveidot. Palûkojieties sevapkârt un palîdziet pasaulei kïût labâkai!

Konkursa norises laiks: lîdz 15. februârim.Savus ierosinâjumus un idejas var iesniegt jebkâdâ

veidâ:- elektroniski: nvoresursi@inbox.lv (norâdot vârdu,

uzvârdu un kontaktinformâciju)- pa tâlruni 29449622 (Agita); 26334547 (Ritma)- personîgi biedrîbas birojâ Brîvîbas ielâ 45, 2. stâvâ.Labâkâ labdarîbas ideja tiks realizçta 2015. gadâ,

pieaicinot idejas autoru par pasâkuma Labdari. Idejasautoram bûs iespçja arî piedalîties divu dienu NVOpieredzes apmaiòas braucienâ 2015. gada vasarâ.

Konkursa nolikums lasâms www.jekabpilsnvo.lv

Konkurss tiek organizçts projekta “Vidusdaugavasreìiona NVO darbîbas atbalsts” ietvaros. Projektu finansiâliatbalsta Islande, Lihtenðteina un Norvçìija; lîdzfinansçJçkabpils pilsçtas paðvaldîba

Krustpils novada dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçtiejaundzimuðie:

Varieðu pagastâ - INAKûku pagastâ - ELIZABETE

Citâ dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçtie jaundzimuðie:Kûku pagastâ - TOMS

Sveicam mazulîðus un viòu vecâkus!Lai bçrniòi aug veseli un laimîgi!

Krâðòie un greznie rokdarbiKrustpils pagasta bibliotçkâ varçja skatît pensionâres Skaidrîtes

Krastiòas darinâto rokdarbu izstâdi. Tie ir tamborçjumi- galdauti undaþâdas sedziòas. Mûsu rokdarbniece ir cienîjamâ vecumâ. Darbi irskaisti un grezni.

Atzinîgus vârdus atklâðanas brîdî par viòas darbiòiem sacîja viòas drau-dzenes - Dzidra, Inta, Ruta, Dzintra, Sarma, Anniòa, Maija, Ausma. Vçlçja vese-lîbu un izturîbu. Pati rokdarbniece uz izstâdes atklâðanu atnâkt nevarçja ve-selîbas problçmu dçï. Skaidrîte visu mûþu ir bijusi un ir Dzimtenes patriote.

Lai lîgo lepna dziesmaTev, brîvâ Latvija!Kâ sauli uzlecoðuSirds Tevi sveicina. (V.Plûdons)Paldies Skaidrîtei!

Pensionâre Anita Caunîte