Finanšu skandālu un koncernu sabrukumu ietekme uz … · • Veiksmīgas publiskās izsoles rezultātā Zviedrijas koncerns Tele2 ... sāka sarunas ar ABN AMRO par iespējamo apvienošanos

Rīgā 2014.gada 29.maijā

Finanšu skandālu un koncernu sabrukumu

ietekme uz korporatīvās pārvaldības principiem

Andra Rubene, partnere / zvērināta advokāte

Prezentācijas saturs

1. Ignorētie korporatīvās pārvaldības principi

2. Lielākie finanšu skandāli, koncernu sabrukumi un akcionāru strīdi a) Enron skandāls b) Imar bankas radītie zaudējumi c) Parmalat skandāls d) Verstatel tieslieta e) ABN AMRO lieta f) Lehman Brothers

3. Iemesli, kas veicināja finanšu skandālus, koncernu sabrukumus un akcionāru strīdus a) Nepieņemama un netālredzīga biznesa kultūra b) Interešu konflikts c) Nepietiekama uzraudzība d) Nepietiekama iekšēja un ārēja kontrole e) Nepietiekama risku pārvaldība f) Mazākuma akcionāru interešu apiešana

4. Finanšu skandālu, koncernu sabrukumu un akcionāru strīdu ietekme uz

korporatīviem pārvaldības principiem a) Pārredzamība b) Atbildība c) Akcionāru iesaiste

2

Korporatīvā pārvaldības definīcija

• Korporatīvā pārvaldība ir attiecības starp sabiedrības valdi, padomi, akcionāriem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem un to pārstāvjiem

• Korporatīvā pārvaldība attiecas arī uz sabiedrības mērķu un to īstenošanas līdzekļu noteikšanu un sabiedrības darbības rezultātu uzraudzību

• Svarīgākais korporatīvās pārvaldības mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrība turpina savu darbību un gūst peļņu (peļņas gūšana ilgtermiņā)

3

4

Enron • efektīva korporatīvās pārvaldības principu

nodrošināšana (Ensuring the Basis for an Effective

Corporate Governance Framework)

• akcionāru un īpašuma tiesību aizsardzība (the Rights

of Shareholders and Key Ownership Functions)

• atklāšana un pārredzamība (Disclosure and

Transparency)

• vadības atbildība (the Responsibilities of the Board)

(OECD Principles of Corporate Governance I, II, V, VI)

Imar banka • atklāšana un pārredzamība

• vadības atbildība

(OECD Principles of Corporate Governance V,VI)

Parmalat • efektīva korporatīvās pārvaldības principu

nodrošināšana

• akcionāru un īpašuma tiesību aizsardzība

• atklāšana un pārredzamība


(OECD Principles of Corporate Governance I, II, V, VI)

1. Ignorētie korporatīvās pārvaldības principi (1/2)

5

Verstatel • vienāda attieksme pret akcionāriem (the Equitable

Treatment of Shareholders)

(OECD Principles of Corporate Governance III)

ABN AMRO • efektīva korporatīvās pārvaldības principu

nodrošināšana


(OECD Principles of Corporate Governance I, VI)

Lehman Brothers • atklāšana un pārredzamība


(OECD Principles of Corporate Governance V,VI)

1. Ignorētie korporatīvās pārvaldības principi (2/2)

• Bankrots

• ASV energogigants Enron, kura uzrādītie ienākumi 2000.gadā bija gandrīz 101 miljards ASV dolāru un kas nodarbināja aptuveni 20’000 darbinieku, 2001.gada decembrī pieteica savu bankrotu Ņujorkas Dienvidu rajona tiesai

• Enron akciju cenas 2000.gadā bija 90 ASV dolāri par akciju, 2001.gada nogalē - mazāk nekā 1 ASV dolārs

• Akcionāriem radītie zaudējumi - 11 miljardu ASV dolāru apmērā

• Cēloņi

• Vadības (izpildinstitūcijas) īstenotā patiesā koncerna stāvokļa un neveiksmīgo darījumu slēpšana

• Interešu konflikts starp divām lomām, ko pildīja Arthur Andersen kā Enron auditors un vienlaicīgi kā konsultants

• Riskanta grāmatvedības prakse

• Ārpusbilancē norādītie darījumi, tai skaitā ar saistītajām personām

• Pārmērīgs vadības atalgojums

• Enron vadības (pārraudzības institūcijas) atteikšanās pievērst uzmanību minētajiem riskiem

6

2. a) Enron skandāls

• Licences anulēšana

• Imar bankas sabrukums 2003.gadā nebija liels pārsteigums Turcijas finanšu tirgos, jo banka jau apmēram 10 gadus atradās Turcijas banku regulatora redzes lokā sakarā ar tās darbībā saskatāmajām paaugstināta riska pazīmēm

• Taču tikai sākot konkrētu Imar bankas finanšu stāvokļa novērtējumu tika konstatēts Imar bankas patiesais problēmu apjoms, tai skaitā atklājot negaidītu IT krāpšanu

• Oficiāli paziņotās Imar bankas saistības sasniedza aptuveni 500 miljonus ASV dolāru, taču faktiskās - aptuveni 5 miljardi ASV dolāru

• Atklātās problēmas

• Dubultās uzskaites sistēma, kuru nodrošināja Imar bankas koncernā ietilpstoša IT sabiedrība

• Faktiski Imar banka bija uzdevusi vienu no savām funkcijām IT sabiedrībai mēģinot izvairīties no atbildības

• Visas iepriekšējās pārbaudes (iekšējā kontrole, ārējais audits, regulatora pārbaudes) bija balstītas uz nepatiesiem ierakstiem

• Nebija veikts neatkarīgs IT audits

7

2. b) Imar bankas radītie zaudējumi

• Bankrots

• Parmalat bija starptautiska mēroga Itālijas piena un pārtikas koncerns, kas 2003.gadā sabruka ciešot 14 miljardu euro zaudējumus, obligāciju turētājiem atklājot, ka aptuveni četri miljardi euro, kuri it kā atradās Bank of America, patiesībā neeksistē

• Cēloņi

• Praktiska iekšējās kontroles un riska pārvaldības neesamība

• Parmalat pilnībā kontrolēja viena ģimene (gan izpildinstitūcijas, gan pārraudzības institūcijas pārstāvji bija ģimenes locekļi vai saistītās personas)

• Parmalat vadība realizēja krāpnieciskas finanšu shēmas

• Vadību atbalstīja koncerna finanšu institūcijas un ārējie auditori

• Bank of America piedalījās „kickback” shēmā – krāpšana, kurā iesaistītas abas puses

• Akcionāram no malas bija praktiski neiespējami uzzināt patieso informāciju par Parmalat un koncerna saimniecisko darbību

• Ar dažādu metožu palīdzību tika slēpti patiesie Parmalat zaudējumi un norādīti nepamatoti aktīvi gada pārskatos

• 13 gadus ārējie auditori nebija ziņojuši par nesakritībām starp uzrādītajiem un patiesajiem Parmalat finanšu rādītājiem

8

2. c) Parmalat skandāls

• Akcionāru strīds

• Veiksmīgas publiskās izsoles rezultātā Zviedrijas koncerns Tele2 AB iegādājās 83% Nīderlandes sabiedrības Versatel

• Tele2 AB nevarēja izpirkt pārējos 17% mazākuma akcionārus, jo Nīderlandē šādas tiesības ir tikai gadījumā, ja akcionāram pieder vismaz 95% sabiedrības akciju

• Tāpēc Tele2 AB iecerēja apvienot Verstatel ar Tele2 AB un tās meitas sabiedrību, lai aplinkus ceļā izspiestu mazākuma akcionārus

• Taču, lai to īstenotu, Tele2 AB bija nepieciešams ievēlēt vēl vienu ar Tele2 AB saistītu padomes locekli papildus jau 4 ievēlētiem Tele2 AB pārstāvjiem Verstatel padomē

• Mazākuma akcionāri cēla tiesā prasību pamatojoties uz korporatīvās pārvaldības noteikumu par taisnīgu mazākuma akcionāru interešu nodrošināšanu

• Saskaņā ar Nīderlandes korporatīvās pārvaldības kodeksu: • Padomes loceklis nevar balsot par jautājumu attiecībā par kuru tas atrodas interešu

konfliktā

• Tikai viens padomes loceklis var būt saistītā persona. Pārējiem padomes locekļiem ir jābūt neatkarīgiem

• Uzskatāms, ka padomes loceklis ir neatkarīgs, ja tas nepārstāv juridisko personu, kurai pieder vairāk kā 10% no sabiedrības apgrozībā esošajām akcijām, bet kura neatrodas vienā koncernā ar sabiedrību

9

2. d) Verstatel tieslieta (1/3)

• Tiesas nolēmums

• Versatel 2004.gada pārskatā norādīja, ka tās darbība atbilst Nīderlandes korporatīvās pārvaldības kodeksam un pēdējā akcionāru pilnsapulcē 2005.gada septembrī nepaziņoja par nodomu atkāpties no minētā kodeksa

• Līdz ar to mazākuma akcionāriem ir pamats sagaidīt, ka Versatel darbība pilnībā atbilst Nīderlandes korporatīvās pārvaldības kodeksam

• Versatel padomes locekļu aizstāšana ar Tele2 pārstāvjiem, turklāt papildus ar Tele2 saistīta locekļa iecelšana norāda uz Tele2 vēlmi panākt pilnīgu Versatel kontroli

• Līdz ar to Versatel varētu izveidoties situācija, kas nenodrošinātu pietiekamu aizsardzību mazākuma akcionāru interesēm

• Īpaši tāpēc, ka visticamāk, ka līdz ar Tele2 vēlamo jauno Versatel padomes locekļu ievēlēšanu, ierosinātais darījums, apvienot Versatel ar Tele2 un tā meitas sabiedrību, rezultētos ar pilnīgu mazākuma akcionāru izslēgšanu

10


• Tiesas nolēmums

• Versatel uzskats, ka pēc iekļaušanās Tele2 grupā, Versatel padomi turpmāk var veidot tikai „grupas pārstāvji” neiztur kritiku, jo tādā gadījumā līdz ar Versatel kļūšanu par Tele2 grupas sabiedrību tā turpmāk varētu ignorēt labas koporartīvās pārvaldības principus attiecībā uz sabiedrības pārraudzību par koncerna interesēs izlemjamiem jautājumiem

• Ja par Versatel apvienošanu ar Tele2 un tās meitas sabiedrībām lemtu tikai Versatel pārraudzības institūcijās ievēlētie Tele2 pārstāvji, tiktu pārkāptas Verstatel un tās mazākuma akcionāru intereses, kas ir pretējas sabiedrības grupas interesēm

• Minēto iemeslu dēļ tiesa nolēma: • Piemērot mazākuma akcionāru prasīto pagaidu aizsardzību, nosakot trīs,

neatkarīgus padomes locekļus ar ekskluzīvo kompetenci lemt par jebkuru Versatel darījumu ar Tele2, un

• uzlikt par pienākumu Versatel pakļauties visiem korporatīvās pārvaldības noteikumiem, jo īpaši attiecībā par interešu konfliktu, kamēr strīds ar mazākuma akcionāriem tiek izlemts pēc būtības

11


• Nacionalizācija

• ABN AMRO bija otrā lielākā banka Nīderlandē un viena no top 15 bankām pasaulē. Tā darbojās 63 valstīs, nodarbinot vairāk nekā 110’000 darbinieku

• 2007.gada oktobrī RFS Holdings iegādājās ABN AMRO, kas bija viena no lielākām banku pārņemšanām pasaules vēsturē

• 2009.gadā pēc RFS Holdings sabrukuma Nīderlandes valdība ABN AMRO nacionalizēja

• Cēloņi

• 2007.gada sākumā viens no ABN AMRO akcionāriem the Children's Investment Fund Management (TCI) pieprasīja iekļaut aprīļa ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā jautājumu par ABN AMRO apvienošanu, pārdošanu vai darbības pārtraukšanu, sakarā ar bankas slikto finansiālo stāvokli un to, ka pašreizējā akciju cena neatspoguļo patieso aktīvu vērtību

• 2007.gada 28.martā ABN AMRO publicēja akcionāru sapulces darba kārtību, kurā bija iekļauti visi TCI pieprasītie jautājumi, taču ar rekomendāciju neapsvērt jautājumu par sabiedrības darbības izbeigšanu

12

2. e) ABN AMRO lieta (1/3)

• Cēloņi

• 2007.gada martā Lielbritānijas banka Barclays Bank (Barclays) sāka sarunas ar ABN AMRO par iespējamo apvienošanos

• 2007.gada 18.aprīlī Royal Bank of Schotland (RBS) izteica ABN AMRO alternatīvu piedāvājumu saskaņā ar kuru ABN AMRO iegādātos banku apvienība RFS Holdings, kas sastāv no RBS, Beļģijas Fortis un Spānijas Banco Santander Central Hispano (šobrīd Banco Santander), un kā rezultātā ABN AMRO tiktu savstarpēji sadalīta

• 2007.gada 23.aprīlī ABN AMRO un Barclays kopīgi paziņoja par Barclays piedāvāto ABN AMRO iegādi par 67 miljardiem euro

• 2007.gada 30.aprīlī ABN AMRO atsauca savu atbalstu Barclays piedāvājumam par labu RFS Holdings piedāvājumam, kas bija par 9,8% augstāks

• Taču sarunu laikā par ABN AMRO iegādi ne Barclays, ne RFS Holdings nebija pietiekama informācija par reālo ABN AMRO situāciju

• 2007.gada 29.aprīlī abas bankas bija saņēmušas tikai 2 dokumentu mapes un 1 disku (CD ROM) ar informāciju, kas neatbilda RFS Holdings informācijas pieprasījumam

• No 30.aprīļa līdz 3.maijam RBS tikās ar ABN AMRO personālu, taču papildus informācija par ABN AMRO tika iegūta ierobežotā apjomā

13


• Cēloņi

• Neskatoties uz nepietiekamo informāciju apjomu par ABN AMRO, RBS vadība ABN AMRO akciju iegādi par piedāvāto cenu neuzskatīja par riskantu

• 2007.gada oktobrī RFS Holdings iegādājās ABN AMRO un sadalīja to trijās daļās, kur katru no tām kontrolēja viens no apvienības locekļiem

• Tūlīt pēc ABN AMRO pārņemšanas RBS un Fortis saskārās ar lielām finansiālām grūtībām. Milzīgie izdevumi un kredīti, kas bija radušies ABN AMRO pārņemšanas rezultātā, bija izsmēluši banku rezerves pašā finanšu krīzes sākumā

• 2008.gadā Nīderlandes valdība bija spiesta glābt gan Fortis, gan ABN AMRO, savukārt Lielbritānija iesaistījās RBS glābšanā

14


• Bankrots

• Pēc masveida kapitāla aizplūduma, lielāko daļu savu klientu zaudēšanas, krasa akciju vērtības zuduma un aktīvu devalvācija kredītreitingu aģentūrās, pēc 158 gadu ilgas pastāvēšanas, 2008.gada 15.septembrī Lehman Brothers iesniedza bankrota pieteikumu Ņujorkas Dienvidu rajona Bankrota tiesai

• Lehman Borthers kopējais parāda apjoms bija 613 miljardi ASV dolāru apmērā no kopējā aktīvu apjoma 639 miljardu ASV dolāru, 100 tūkstoši kreditoru un 150 miljardu ASV dolāru obligāciju parāds

• Cēloņi

• Pārmērīgi radoša grāmatvedība, kas robežojās ar nelikumīgu rīcību

• Izpildinstitūcija regulāri, katra ceturkšņa beigās, izmantoja nelielus grāmatvedības trikus, lai savu finansiālo stāvokli uzrādītu mazliet stabilāku, nekā tas bija patiesībā. Atpakaļpirkuma jeb repo darījumi tika norādīti kā tiešie vērtspapīru pārdošanas darījumi, tādā veidā radot maldinošu priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli 2007.gada beigās un 2008.gadā

• Riskanti darījumi bez atbilstoša nodrošinājuma vai uzkrājumiem

• Riskus neatspoguļojoši finanšu pārskati

15

2. f) Lehman Brothers

3. Iemesli, kas veicināja finanšu skandālus,

koncernu sabrukumus un akcionāru strīdus (1/2)

a) Nepieņemama un netālredzīga biznesa kultūra

• Vadības (izpildinstitūcijas) īstenotā patiesā sabiedrības stāvokļa un neveiksmīgo darījumu slēpšana (Enron, Parmalat)

• Krāpniecisko shēmu un riskantas grāmatvedības prakses īstenošana (Enron, Parmalat)

• Finanšu institūciju iesaiste un sadarbošanās (Parmalat)

b) Interešu konflikts

• Konsultantu un pakalpojumu sniedzēju interešu konflikts, pildot savstarpēji izslēdzošas funkcijas (Enron, Imar banka)

c) Nepietiekama uzraudzība

• Pārraudzības institūcijas un grupu kontrolējošo akcionāru uzmanības nepievēršana šaubīgiem, ārpusbilances darījumiem, tai skaitā ar saistītajām personām, vadības (izpildinstitūcijas), vadības darbības politiku (Enron, Parmalat)

• Akcionāru iesaiste sabiedrības darbībā, informētība (ABN AMRO)

16

3. Iemesli, kas veicināja finanšu skandālus,

koncernu sabrukumus un akcionāru strīdus (2/2)

d) Nepietiekama iekšējā un ārējās kontrole

• Iekšējās kontroles neesamība (Parmalat), kas jo īpaši ir būtiska problēma finanšu institūcijām, kuru darbība saistīta ar citu personu finanšu līdzekļiem (Imar banka)

• Ārējā audita veikšanas regulējuma trūkums (Imar banka) un neatkarības trūkums (Enron, Parmalat)

e) Nepietiekama risku pārvaldība

• Informētības trūkums, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu (ABN AMRO)

• Pārmērīgs riskanto, nelikvīdo vērtspapīru un zemo reitingu biznesa apjoma īpatsvars (Lehman Brothers)

• Atbilstošu uzkrājumu neveidošana (Lehman Brothers)

f) Mazākuma akcionāru interešu apiešana

• Korporatīvo pārvaldības un „ievēro vai paskaidro” principa ignorēšana (Versatel)

17

4. Finanšu skandālu, koncernu sabrukumu un

akcionāru strīdu ietekme uz korporatīviem

pārvaldības principiem

a) Pārredzamība

• Sabiedrības patiesais finanšu stāvoklis

• Vispārējas piekļuves tiesības informācijai par sabiedrību

• Sadarbība starp sabiedrības institūcijām un akcionāru iesaiste sabiedrības procesos

• Vadības pakļautības paaugstināšana, darbību atskaite

• Akciju vērtības paaugstināšana, ilgtermiņa investoru piesaiste

• Likviditātes rādītāju uzlabošana, nepastāvības un cenas svārstības samazinājums

b) Atbildība

• „Izpildi vai paskaidro” pieeja ar skaidru rīcību pārkāpumu no sabiedrības vadības puses konstatēšanas gadījumā

• Sabiedrības augstākās vadības korporatīvā kultūra - godaprāts un kompetences kritērijs

• Vadības atbildība par sabiedrībai radītiem zaudējumiem

• Lēmumi, kas rada labumu ilgtermiņā

c) Akcionāru iesaiste

• Pārredzamības uzlabošana, uzraudzības palielināšana pār sabiedrības darījumiem

• Akcionāru, īpaši mazākuma akcionāru aizsardzības pret ļaunprātīgiem darījumiem

18

Igaunija Roosikrantsi 2

10119 Tallinn

[email protected]

Tel: +372 611 0900

Latvija A.Pumpura 2

LV-1010 Rīga

[email protected]

Tel: +371 6788 9999

Lietuva Didžioji 23

LT-01128 Viilnius

[email protected]

Tel: +370 5251 4444

www.tarkgruntesutkiene.com

JAUTĀJUMI?

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Documents

Finanšu skandālu un koncernu sabrukumu ietekme uz … · • Veiksmīgas publiskās izsoles rezultātā Zviedrijas koncerns Tele2 ... sāka sarunas ar ABN AMRO par iespējamo apvienošanos