6 LA.UKOS UN SETAS

Dzerves UZ lauka ari ir lauksaimmi~Ed~ Sauka

Saule jau mekW! naktsmajas un1~3m tuYojas pie horizontaYkIo!ajam koku gaIotI8n.Bari1;l! ciIv&J ar binolcIlem unteIeskopiem nenolaif slcatIenusno puslcilometru dIIs purvai-nh ptavas ezen Icrasd. VIsik1usl!, neslcan lie vIrda, pisavim10 gaIdu uztroauIcums. Nav,neId. vl!I naY. M~ saksprdinat .anus, lead izdzirdgaidrtas trompetm> IktzJpskanas. Beidzot vinas Ir IdJt -~ pee IcHa dz~ IkIz ar~jlem sauIes stariem novisam ~ Iaifas U%naktsgufu pfavl, pret kurupaftrstl mosu ar spkIgiemoptiIcas instrumentiern bruI:>o-tie slcadenl.

Lai gan ievada rindas drizak bu·tu piemerotas vides tematikai pa·redzetajas lapiis, ar laukaamnieci·bu un zemniekiem Aim stastam irviscieMikais sskars. Dzerves uznakteguJu purvainaja plava nelai·zas tepat kaut kur Latvija, bet ganotrii Baltijas jUras krastii - Zviedri·jas vidiene, Svartadalenas ieleja.Vien kMu ~ eeam no Latvi·jas. Mueu ir vairiiki deemiti - piir.etiivji no paavaldibiim, kuru terit<>-rijas ir reguliiri apphistoMa palie-.;m pjavaa, zemnieki, kuru jpaAum;!.tas atrodas, Latvijas Dabas fondapiiretiivji un daZi fum8liati no ~o-nu un nacion8lajiem izdevumiem.

Svartadalena jeb Melnas upea ie-

Zviedru zemnleld (1rdzJgi14LatvijA) Izmanto laulcsaimnleclbaskonsultantu padonun. Melnb upes lelejl viens no tiem Ir OlafsJohansons (no labls). Vk;lt uzsver, ka paJler;lu plaYaS var bOt Helkkspelr;tas avots zemnleklem arf tad,la tis neapsl!j ar graudauglem.Regullra to nopfaulana un nopnHana lauj tur apmestiel ~putnu suglm, leas cltvlet E1ropA kIuvutas par retumu.

leja ir nepilnus divdeem.it kilomet-rue plata un ap l':eUdesmit lriIomet-ru gars teritorija Zviedrijaa vidueda·la un ietilpst Va.etmanlandes lene.Ieleja ir eenas vestures begjita,jo ci\.veki to apdzivojum vair8kue tukato-!!us gadu. Thr aagIabA,jiee miiBdienucivilizacijas daudz neietekmete dzi-vesveids un, galvenais. Eiropas me-rogiem labi eaglabiitas dabas begji-tJ1lae. Tradicioniili Svartadalena hi-jia laukeaimniecibas novada, kuriijo-projiim ir lietas mefu platrbas ar pla-Iliemgraudaugu laukiem,lie1lopu fer-

•

II Jaunieti,

Nac, atrod~~~~~~~~~n~~lize savasidejasi Jauna jaunie§u organiziicija Jelgavas

Audeamus jaunie§iem «Audeamus. levi aicinapievienotiessavu biedru pulkam

Musu prioritiiles ir meklel iespejas lavu ideju realizacijai, vesllevi pasaule satikties un miicilies, kopigi meklel albildes uz laviemjautiijumiem un bUt kopii, iedro§inollevi darboties.

miim un atklatiim pa\iel}u teritori·jam Svartae (Melnas) upea krastos.Pedejas desmitgades laika Ais re-gions lapis sri par vienu no vietiimZviedrijii, kurp cauru gadu dodae put-nu verot8ji no daudziim Eiropaa vaI-stim. IpsAi tiidiim, kur inteneivalaukaaimnieciba piirveidojusi viditiktiiI, ka pe.rastaie Iauku zvirlmIiskluvie par lielu retumu. Par dz.eMem,zosim un bridejputtriem pat neruna-jot. Tada ir mak.9a par aizvien lielii·kiem lauksaimnieciskiie produIu:ijasraZoMnas apjomiem.

Augusta beigiie esam zemniekuaaimniecibii pie F1ak'!iona ezera. Thr(vieta, ko sauc par Naeklipana) saim-nieko Marija un Peters. Vup ir pus-miiZa piirie, kam bemi aizk\jduSi uzpileetiim citas dzivee meklejum08. ATlauksaimnieciskiie produkcijae liel-raZo!lanu ~ vaire nenodarbojas.Palicis vien neliels govju un aitupu\ks. kam ganrbas ierikotae saim-

Atvainojamies klubamKBallais Drakons.

par 1. septembrf nepareizipUb/iceto nosaukumu.

Sergejs StoJaro~aicina uz karate· hodarbiMmklubA cBaltaiS' Drakons».Pirmii tik!arias nooks pirmdien

10.' septembri plkst.19. ~.. ~"

2. pamatskol! Sarmas iela .Talrunis 29238850.

SIA Abonesanas centrs Diena aicina darba:KLIENTU SERVISA OPERATORU (- I)

UZ KAMPAt:JAS LAIKU JELGAVAPleniikumi:

- klienlu konsu~e§ana abone§anii;- preses izdevumu abonemenlu noforme!ana, ievadffiana datu bilze;- abonenlu ierosiniijumu un reklamiiciju pieryem§ana.

Prasibas:- teicamas latvie§U un velams ari krievu valodas zinii§anas;-Ieicamas saskarsmes spejas;- precizilale;- velama pieredze klienlu apkalpo§anii.

Piediiviijam:- interesanlu un atbilcflgu darbu;- profesioniiliis pilnveides un apmiicibas iespejas.

Pieteikums un CV sUtit:SIA Abone§anas centrs Diana ar noradiKonkurss - Klientu servisa operators Iidz 15. septem,bn,,·m,.....'--...."...,.,..-1

~Musu adrese. Mukusalas iela 15a, Riga, LV·1004vai e-pasla adrese: acd_personals@d.ena Iv.

A Autoskola~ «Fortuna»

• A. 8, C, D, E, kalegorijas;• ekskavalors, lraklors,

aulokriivejs;• apsardzes kursi;• §aujamierocu allauja.

Jelgava, cPlIsetas pasi!a»2, stavs, 203. kab.Tiilrunis 3048100.

Vel brfdIs, un purvalnall ptavl uz naktsgulu saJaidlsies simtiem dzervju. Pa.dIenu tdiem barojas nokultls IabIbas laukos.

niecioai piedero8l\jas, laiku pa lei-kam appJiisto6ajiia palienee. Istaishizneee ir «birdwatching» jeb putnuveroiiana. Pareiziik bUtu teikt - abizviedro pensionari savas majas ieri~kqjuSi nelielu vieau namu, kurii lie-lako gada dalu 1lZJilemputnu verotii-jus no Lielbritiinijas,. Vacijaa, Diini-jas un Niderlandee. Bajas valetie, kiijau minets. zeme, kas piemerotalauksaimniecibai, ir ••Iikta Heta ••unpiedrazota ar Ipmiju, lai panaktulieliiku raZibu. Savukiirt daudzvietZviedrija ar dajeju ES, valste, paS-valdibu un galvenokiirt paAu zem·nieku 1lZJiletnibu dabas verotiiji sa-r;tem to, ko z8udejuSi savas zemes.Viesiem ierikotas vainikas istabi-'1ae bez ipaAa Ilika, bet ar lamerid-barn, tiek piedavata izsalkumuremMjoAa saimnieces gatavotamaltite. Galvenais - ir ieepeja ve-rot putnu8 pavasara un rodens mig-riicijas laikii, tuvej08 mefoe Iigzdo-joMs vairaku sugu pucee, ergjus uncitus spiirnotoe Iido'1us. Sakot noaugusta beigam, veselu menesi uzmiJzigas, pie majas izvietotas gra-nita plaksnes putnu verotiiji, bro-'10juSiee binokliem un teleskopiem,peta, ka uz naktegulu ierodas uniekartojs8 dzerves. Pa dienu vi'qiautomailinas izkJrst pa pla80 iele-jn. meklejot, kur taB barojas no-p!autiis lab'ibas lauk08. Ja garkak-les saposta vel nenokultos seju·mus, zemniekiem to kompense.

Putnn verotaji saimniecibas varsameklet, palidzot vietejam turis-roa informacijas centram, ko ieri-kojusi pailvaldiba un kura stradaviens algots darbinieks. Thmer lau-v8stiesa interesentu ierodas ar 88-vu mitnes zemju specializeto tu-nama firmu starpniecibu. Visasvieau majss, kas ko piedavs. da-bas mi!otiijiem, ir to datu haze, unturistu operatori psAi organize cis-

mivu plusmu. Saimniekiem aUiekuzturet kiirtjba naktetnitnes, ve-roAanas vietas un dabas takas.

Ekologisld saimniekobna ~ES un vaJsts aprO~

Daudz kas iZveidots un tiek uz-tureta kartiba ar ES, Zviedrijasvaldibas un pailvaldibu atveleta-jiem lidzekjiem. Zviedru laukaaim-nieki, kuru ipailuma ir palievu pla-vas, BaJ;lemmaksajumuB par to at-bnvoAanu no kn1miem, regularuzales nop!auilanu vai noganIilanuar liellopiem vai aitAm.

Pedej08 gad08 ipalli izde"lopus, kae ganiis savii vaja piav'....netiek piebaroti ar speciiiliem aug- -Banas honnoniem bagiitinatu bart-bu. Mueu grupa apmekIeja kiidu pie-na un gajas raZo8anas aaimniecibu,kurii 220 hektiiroe aaimnieks (starpcitu, vecuma nedaudz vire triadee-mit gadiem) tur ap diveimt govju. Tasbrivi ganas ieZogotiis palienes pla-vas. Ziemai menu saimnieks saga-da, dalu noperk. Uz slaukBanu divasreizee diena piena devejae ferma ie-rodas paiiea. Procediira pilniha au-tomatizel.a ar speciala robotizeta ag-regata pa\idzibu. Ja kada gove neat-nak uz slaukSanu, par to ziJ;10datori-zeta uzekail.ee sistema, jo viei dziv-nieki aprikoti ar e1ektroniskiem 0;-piem. Piena iepirkuma <:ens - videji21 sentims litrii. Savukiirt iliidi tu-retu liellopu gajas <:enair ieverojamiaugetiika par videjo.

Atbalstft savejos -tas ir patriotiski

Veikalu plauktoe zemrrie\ru audze-to lopu gala nemedz iegult un ir lotipiepraeita. Pirmkiirt, tape.:, ka ir nobiolo~skiie saimniecibas. Otrkiirt,pozitiva rekliima nodroIlinajusi, ka,iegadiijoties iliidu produkciju, pirce-jam ir apziJ;1a,ka tiek athal.etitas tra-

diciOlKatrvi~puefipar;tta veJlt"O'i'zuda

AtV8SPprodtiik.elakatur 1drik

Otrdien, 2007. gada 4. septembrT 7

lmieciba

atliek!8, ve-<as.

ek uz-,drijas,tHeta-tsaim-lupja-,to at-{UlaruliBanu

.v....n aug-" bari-dupie-liecibu,(starp

risdes-ju. Tilsas pIa-I saga-1divasmaie-bii au-elaag-soeat-datori-o dziv-iem6..- videji.di tu-,rojami

audze..1 ir lotiairnotrkart,oai. ka.. pin:e-:as tra-

dicioniiliis Zviedrijas Jauku vertibas.Katra ciemata ir veikalB, kura tirgovietejo zemnieku raiojumus - ga\u,pusfabriltiitus, sieru. .zu;u.s. varejapar,to pilriieciniiti •••FJackebo ciema-la veikala;-kur svaiga ga\a un pienaprodukti no letea pirneju somas pa-zuda stundas laik8..

AtaeviBlfs ir stiists par len ••• gal-vaspilsetas Vasterasas zemniekuprodukcijas tirgu. Pilseta ar 130tUkato~iem iedzivotAju ir BeSUilie-laka Zviedrija, un zemnieku tirgustur tiek mots s•••tdieniis. Pardotdrikst vienigi produkciju, kas iz-

a un iegiita vierejis saim-•.oils. Cilveki ir gatavi izsUivet

garas rindas, lai nopirktu diirze-I,lus, auglus, gaju, zivis, sieru, mai-zi un daudz ko citu, kas audzetsbez I,dmijas piedevam. TirdziJ;>aat-verlas ari vairaw vietas. Iai no-bauditu uzkodas, kas izgatavotasno tur iegadajamiem produktiem.

Uznemiba un izdomaJ":piebilst gan - ari tur dzirdejam

stiistus. ka valsts atvel maz palidzi-bas, zemas iepirkuma cenas un titiilak. Taja pasa laika. kad tauja-jam. vai tie~am tik slikti klajas.saimnieki §I,<elmigiuzsmaidija unatteica, ka pasiidzoties kjiist viegI.iik.Kopuma viI,li ir apmieriniiti. Galve-Dais, laikus piIrorienteties tirgU uzpieprasitiikBjiem pakalpojumiem unproduktiem. J:lemot vera salidzinoijineskarto Latvijas dabu. daudziZviedrija sastaptie specialisti uzsve-ra - ja biiaim pietiekami uzr;>funigi.varam nosmelt pamatigu arvalstutiiriBtu <trekna krejUllla» kartu.

Nobeigwna verojums no Zviedri-jas vidienes - nekur neredzejam piemums kulta stiivokli ieguvuM rap-sa laukus. lzradiis. ekolo!:isks biodi-zelis ir tikai dajeji. Parak daudz ja-lieto lfimija, Iai to izsudzetu. •

Mums ir labas zlQas. Teikslm tii -Iabakas neka citiem! Lldz pat 28. septembrim Latvijas Krlijbankas ~ ~saQemiet ipasi augstus noguldijumu procentus: .

lidz 6,76% latos

lidz 5,64% eimNoguldot naudu Onl1De baJIkA vai TelefonbankA. Rudena -ocuJdIJlIJIIII procentu likmes bus vel augstiikas.

~isks jautiijums: kadel man butu lan~ulda nauda. sal}emot 6,76%, ja inflacija wbnd gada sasniedz 9%? Atbilde ir ganvienkarSa, gan godiga: ~i ir augstaka pelQa, kuru Latvija iespejams·garantet. Vairums banku nesola vairak par 6%. Mesgarantejam 6,76". Tas nozime. ka Ius tos saQemsiet. kaut vai zemestrice.

Vai var pelnit 9, 10, 15 procentus? Protams, varl Bet tad ta VailS nay garantetii pelQa. lusu nauda stradas citadak. la, ir lielaticamiba, ka pelna bus. Bet ir an iespeja. ka tiis nebus. Pasaule var gadities ekonomiska krize. kaut kur var sakties ka~.ledziens "garanti,ta pelQa" ir tas, kas a~~ir 6,76% pelQu Rude •• -otPddII ••• no varoutejiis pelQas citos ieguldijumos.Un cilveki jutas labi tad, kad viQu nauda Ir dro~iba un viQu pelQas procents ir garantets.

Un vel, pievienojoties Rudens aocuJdI)lUIllUIl, mes 'ums bez maksas atvelSim. norekinu kontu, izgatavosim norelf.inukarti. pieslegsim Onl1De banku un Telefonbanku. ar kuras palidzibu Jus varesiet sekot Iidzi savai pelQai 24 stundasdiennakti.

Nauda strada, cl1veld amaldal

, '"~ 1_ .e. ••• --'- _ _ __ '. ""~ ••••••••. ...-.- .••"'., '" ••.••••~~., • •.•. ~ .•.• • " ~ • l.oIo~

Informall\alS l"lrunls r, ,ot) 2(,]0 'o. ,., h , h"nk" :, LANI/AS )t KRAJBA"'KA

Ka pareizi novakt kartupelus• DARzE~KOpIBA

~ogad p1rmitro apstak!u di!lpie~jas dlrzir;oos labo ruunopietni skar slimlbas, tade!ioreiz par to, Id novlktkartupe!u bumbu!us, lai tiepee iespejas lab;\k glab;itos.

Soruden ir divi riaka faIrtori. Pir-mais - lakstu puye izplatijuaiesuz kartupelu lakstiem pilnigi vi-sos mazdarziI,los. Otrs gan atka-rigs no augsnes ipaAibam. ta~ubiezie nokriSI,li radiju~i situaciju.ka augsne daudzviet ir parmitra.un strauji attistiis slapja puye, ta-del ar bumbuju vakAanu nedrikst

kaveties.Ti!.ka nelielas platibas tehniku

izmantot nay iespejams, atliekvien row darba riki. Deres dar-za dilla ar platiem zsriem, tur-preti ar meslu dakAas tievajiemzariem viegli caurdurt bumbulus.Pavisam nepiemerota ir rokamalapsta - ja kads tupenis trapisiesceli!.. neglabjami tiks sabojats. Irvel tam domati triszaru vai div-zaru kapp.

Noteikti jaizvelas labs laiks.Tadjaliiko. vai uz bumbujiem naylakstu puves pazi!l\iu - sarkan-bnlni, nereguliiri plankumi. Tau-ta saka - riide~ana, tos noteiktiliek atsevi~lfi. Citas slimibas, pie-

Sagatavoja Maris Narvils,diplomets agronoms

meram. slapjo puvi. ari viegli pa-manit, jo taja vietS. tupenismikats un paspiezot izdalils smir-diga. glotaina, dzeltenfgi bnlnamasa. Neliek ari bumbujus. kurivel areji it ka cieti. bet ar nelie-lam baltam piititem. Ari tie jaupaspeju~i infioeties. Bumbuji varbilt kraupaini, tatu ne parastaiB,ne melnais kraupis tieAi, izr,aemotizskatu, toB neietekme.

Slimos kartupelus pee veselonov~as salssa un aprok bed-reo bet nekada gadijuma neatstajpiiBanai uz lauka.

Ja nay nekadas iespejas tupe-I,lus apzavet pagrabiI,la vai citaviets:, saliek paris bumbulu bie-

ZumB. izkJajdus kaudzes. Iai sau-Ie apiiist.

Ja pagrabs labi vedinams. ze-mes pupas saber kastes vai mai-SOIl.Ja razu vac no parmitras aug-sn •••• ta sakotneji ari pagraba ja-saber plana 20 - 30 centimetrukartii. Apzavet iespejams ari ~lj:ii-ni, garaza vai briv8. siltumnica.Gaisma gan kartupelus drikst tu-ret tris retras dienas, jo velak tievar kjnt zali un veidoties indigllillsolanins.

V18Iabiik kartupelus vakt 4 .• 12. -15. septembri.