Click here to load reader

Energoefektivitāte pašvaldībās

  • View
    225

  • Download
    3

Embed Size (px)

Text of Energoefektivitāte pašvaldībās

  • 1

    Energoefektivittepavaldbs

  • 2 1

    Rgas Tehnisk universitte2012

    Energoefektivitte pavaldbs

  • 2 3

    Ievads 4

    1. Energoplnoana pavaldbs 5

    2. Kas ir energoefektivitte 7

    3. Kpc energoefektivittes paskumi ir svargi pavaldbai 11

    3.1. Socioekonomisko problmu risinana 12

    3.2. Socilo pabalstu apjomu samazinans 12

    3.3. Virzans uz videi draudzgku un zaku pavaldbu 13

    3.4. Siltumncefekta gzu emisiju samazinana 13

    4. Ar ko skt energoefektivittes paskumus 14

    5. Enerijas gala lietotji 16

    5.1. Siltumenerijas patri k 16

    5.2. Elektroenerijas patri k 17

    6. Enerijas patria samazinana ar nelielm investcijm 19

    7. Enerijas taupana ar investcijm 24

    7.1. Energoefektivittes paskumu klasifikcija 24

    7.2. Energoefektivittes paskumi ks 24

    8. Energoservisa pakalpojums 28

    9. Labs prakses piemri 30

    9.1. Daudzdzvoku kas energoefektivittes paaugstinana, izmantojot ESKO 30

    9.2. Kompakts saules un granulu modulis 32

    9.3. Pirm pasv ka Latvij 35

    Izmantot literatra 36

    Autori: Dagnija Blumberga, Marika Ro, Andra Blumberga, Claudio Rochas, Ilze Dzene, Agris Kamenders

    Redaktore: Inga Ivanova

    is materils ir sagatavots ar Eiropas Savienbas atbalstu. Par materila saturu atbild t autori, kas to izstrdja projekta Publisks enerijas alternatvas ietvaros, un tas nevar tikt uzskatts par Eiropas Savienbas viedokli.

    Projekts daji finansts no Eiropas Savienbas (Eiropas Reionl attstbas fonda un Eiropas kaimiattiecbu un partnerbas instrumenta)

    Dizains un makets: Mness UpeIespiests:

    Rgas Tehnisks universittes Vides aizsardzbas un siltuma sistmu instittsISBN 978-9984-49-473-9

    Saturs

  • 4 5

    Ievads Jebkuras pavaldbas viens no visaktulkajiem jautjumiem vienmr ir bijis un bs

    siltumenerijas nodroinjums pavaldbas iedzvotjiem. T ir atbildba gan par enerijas raoanu un prvadi, gan ar par gala lietotju (skat. 1.attlu).

    Enerijas raoana:katlu mjas vai koenercija

    Enerijas prvade:siltumtkli

    Enerijas gala lietotji:pavaldbas kas, daudzdzvoku kas u.c.

    1.attls: energoapgdes sistmas sastvdaas pavaldb

    Ir dadi varianti, k pavaldba organiz enerijas raoanu, prvadi un padevi enerijas gala lietotjam. Ir pavaldbas, kuras atbildbu par enerijas raoanu ir nodevuas kdam ar pavaldbu nesaisttam uzmumam, bet prvadi nodroina pavaldbas uzmums. Ir ar tdas pavaldbas, kurs siltumenerijas raoanu, prvadi un padevi organiz pavaldbas uzmums vai pati pavaldba. Jebkur gadjum energoapgde pavaldb ir juzlko k vienots veselums, kad visas trs sistmas sastvdaas ir viena ar otru saisttas.

    Normatvie akti gan Eirop, gan ar Latvij mains, bet virziens ir skaidrs: nospraustais kurss ms virza arvien tuvk zema ogleka ekonomikai. Tas nozm, ka tiek plnota un izstrdta tda politika, kas veicins enerijas patria samazinjumu un plaku atjaunojamo energoresursu lietojumu.

    Viena no tdm politikm un tendencm ir zema enerijas patria kas. Ts ir zinmas ar k pasvs vai nulles enerijas patria kas. No 2020.gada 31.decembra vism jaunbvm ir jtuvojas nulles enerijas patria km jeb jsasniedz zema enerijas patria kas rdtji, un ku renovciju gadjum ir jnosaka izmaksu zi optimls energoefektivittes lmenis.

    Tas nozm, ka pavaldbm virziens ir noteikts, un obrd atliek tikai uzskt virzbu pa o izvlto ceu. Svargi ir izvrtt priorittes un saprast, kas jdara vispirms un kdu jautjumu risinanu var atlikt uz vlku laiku. aj bror ir apkopota informcija par energoplnoanas nepiecieambu pavaldbs, par energoefektivitti un enerijas patrtjiem, k ar par ievieamajiem energoefektivittes paskumiem, un sniegti labs prakses piemri. Materils ir tapis, balstoties uz autoru 20 gadu pieredzi, kas iegta, neprtraukti aktualizjot energoefektivittes tmu visos sabiedrbas lmeos.

    Brora ir domta pavaldbu dadu lmeu prstvjiem: gan pavaldbu vadtjiem, gan tehnisko un attstbas nodau vadtjiem un specilistiem, gan ar pavaldbu uzmumu vadtjiem un tehniskajiem direktoriem, k ar jebkurai citai sabiedrbas grupai, tai skait ar iedzvotjiem.

    1. Energoplnoana pavaldbsSiltumapgdes attstba pavaldbs ir viens no krustceiem, dodoties zas izaugsmes

    virzien. Ja ir plnots attstt centralizto siltumapgdes sistmu, ir jpievras visiem trs ts elementiem: energoavotam, siltuma tkliem un enerijas gala lietotjam. Ja steno decentralizcijas politiku, jrpjas tikai par enerijas gala lietotju labkljbu, kas daos gadjumos ir saretk un ekonomiski neizdevgk.

    Siltumapgdes attstba pavaldbs ir jplno: ir nepiecieama energoapgdes stratija, programma un rcbas plni, kas ir energoplnoanas neatemamas sastvdaas. Noteiktas siltumapgdes politikas izstrde un ts ievroana, veicot regulru monitoringu un paveikt vrtanu, lai koritu attstbas virzienus un izmantojamos mehnismus, ir uzdevumi, kas jveic katrai pavaldbai.

    Energoefektva centralizts siltumapgdes sistmas attstba ir saistta ar katlu mjas vai koenercijas stacijas tehnoloiskajiem risinjumiem un to darbbas parametriem, piemram, lietderbas koeficientu, siltuma zudumiem tras un lietdergu enerijas patriu ks jeb to energoefektivittes indikatoru vrtbm. Sistmas sakrtoanai un energoefektivittes paaugstinanai ir dai nerakstti likumi, kas jievro, lai sasniegtu augstu energoefektivitti kopum. Pirmais ir saistts ar paskumu prioritu saraksta izveidi (primrie paskumi enerijas gala lietotja pus), otrais ar pakpeniskuma ievroanu (energoefektivittes paaugstinana soli pa solim) un treais ar elastguma principu (atsakoties no dogmm un mekljot inovatvas tehnoloijas brd, kad ir jsakrto viens vai otrs sistmas elements).

    Ekonomiski visizdevgkais un videi visdraudzgkais, ar visaugstko prioritti ir enerijas gala lietotja energoefektivittes paskumu kopums.

    Gala lietotja energoefektivittes paskumi auj samazint maksu par siltumu stermi un ilgtermi. Visskaj laik veiktie energoefektivittes paskumi ar minimliem ieguldjumiem dod tltju iespju samazint enerijas patriu k un tdjdi btiski palnint siltumenerijas izmaksu pieaugumu ar tad, ja strauji palielinsies siltumenerijas tarifi. Ilgtermi tiek nodroints lnks siltumenerijas tarifa kpums, jo izdosies izvairties no liekm investcijm, palielintm jaudm energoavotos un prk lieliem siltuma tklu cauruvadu izmriem.

    Ja k pirmo paskumu veic siltuma zudumu samazinanu siltuma trass, tas biei vien noved pie prlieku lieliem riniem par ieguldjumiem lielka diametra cauruvados, nek tie bs nepiecieami brd, kad siltumenerijas patrtjs bs samazinjis savu enerijas patriu. Ttad nkotn bs vrojams prognoztu siltuma zudumu pieaugums. Cits jautjums, kas ir saistts ar siltuma trau iepirkumu, ir nosacjumu izstrde kdu noteiktu (dareiz ar ekskluzvu) intereu aizstvbai: tiek sludinti konkursi par tdu cauruvadu uzstdanu, kuru siltumvadtspjas koeficienta vrtba siltumizolcijai ir mazka un kuriem ir mgs cauruvadu kalpoanas ilgums. di konkursa nosacjumi biei noved pie palielinta siltumenerijas prvades tarifa. Cauruvadu sistmas rekonstrukcija ir nepiecieama siltuma zudumu samazinjumam cauruvados, un tam ir jbt nosacjumam jebkuras siltuma trau prveides gadjum. Pavaldbm ir jbt gatavm

  • 6 7

    prast siltuma zudumu samazinjumu, kuru var noteikt ar ekonomiska parametra paldzbu (patnjie kapitlieguldjumi, kas attiecinti uz siltuma zudumiem, Ls/MWh).

    Ja k pirmo paskumu steno katlu mjas vai koenercijas stacijas rekonstrukciju, biei vien tas noved pie lieku jaudu uzstdanas energoavot un siltumenerijas raoanas tarifa paaugstinanas, jo aj gadjum darbojas dubultais efekts: ne tikai kapitlieguldjumi ir lielki, nek nepiecieams, bet ar liekas uzstdts jaudas neauj sasniegt visaugstko lietderbas koeficientu, jo iekrtas nestrd ar nominlo jaudu. Energoefektva siltumenerijas raoana un prvade ir iespjama tikai tdam enerijas gala lietotjam, kas ir samazinjis enerijas gala patriu.

    Energoefektivittes spogulis

    Visi pavaldbas labie darbi un kdas atspoguojas siltuma tarif. Visi enerijas gala lietotju labie darbi un kdas atspoguojas kas enerijas patri.!

    Dads Latvijas pavaldbs siltumenerijas tarifs btiski atiras: das pavaldbs tas ir gandrz divas reizes lielks nek cits. Siltumenerijas tarifi atiras dadu iemeslu d, tomr visbtiskk ir kurinm cenu ietekme uz tarifa vrtbm. Siltumapgdes tarifu atirbas 2012.gada janvr ir ilustrtas zemk 2.attl. Ar zao krsu ir iekrsotas ts katlu mjas, kas tiek darbintas, izmantojot eldu, ar sarkano krsu koenercijas stacijas, bet ar zilo dabasgzes vai cita kurinm katlu mjas. Siltumenerijas tarifi mains no 35 Ls/MWh (Mlpil) ldz pat 50 Ls/MWh (Liepj).

    Nor

    ma

    K-M

    lpi

    ls

    Rjie

    nas s

    iltum

    s

    Ludz

    as B

    io-e

    ner

    ija

    Pav

    iu

    KP

    Kuld

    gas

    siltu

    mtk

    li

    Talsu

    Bio

    -ene

    rija

    Valk

    as n

    ovad

    a do

    me

    Mad

    onas

    siltu

    ms

    Valm

    iera

    s silt

    ums

    Vent

    spils

    siltu

    ms

    Sim

    one-

    Alk

    sne

    Lim

    bau

    siltu

    ms

    Krs

    lava

    s nam

    i

    Aizk

    rauk

    les s

    iltum

    s

    Vang

    au

    nam

    saim

    niek

    s

    Ogr

    e

    Sald

    us si

    ltum

    s

    Rga

    s silt

    ums

    Baus

    kas s

    iltum

    s

    Tuku

    ma

    siltu

    ms

    Ozo

    lnie

    ku K

    SDU

    Jka

    bpils

    siltu

    ms

    Dau

    gavp

    ils si

    ltum

    tkli

    Fort

    um Je

    lgav

    a

    Ieca

    vas s

    iltum

    s

    Liel

    vrd

    es re

    mte

    Jrm

    alas

    siltu

    ms

    Sala

    spils

    siltu

    ms

    Ola

    ines

    de

    ns u

    n sil

    tum

    s

    Grob

    ias

    siltu

    ms

    Liep

    jas

Search related