Sociālā darba efektivitāti ietekmējošie faktori novadu

pašvaldībās

Lai attīstītu efektīvus un uz iedzīvotāju vajadzībām orientētus

sociālā darba pakalpojumus ir jāņem vērā ne tikai individuālos

profesionālos mērķus, bet arī sabiedrības vajadzības:

pašvaldības vēsturiskās īpatnības/ kultūra (kolektīvo lauku saimniecību strādnieki,

lauksaimniecības vadošie darbinieki, rūpnīcu strādnieki, pašvaldību darbinieki, tirdzniecības

darbinieki, īpašumu privatizācijas laikā pārvietotie iedzīvotāji..)

pašreizējās iedzīvotāju nodarbinātības tendences (faktiskais bezdarbs, nodarbinātības iespējas,

darba kultūra..)

ir jāņem vērā:

pašvaldības pamatdarbības veidi (lauksaimnieciskā darbība, tūrisma

attīstība, rūpniecība...)

pašvaldību institūciju (skolas, medicīnas iestādes, kultūras nami..) daudzveidība

un izvietojums pašvaldībā

pašvaldību teritoriālais iedalījums un iedzīvotāju blīvums

Pašvaldību skaits Iedzīvotāju blīvums uz km2

23 līdz 10 36 no 10 līdz 196 no 20 līdz 3012 30 un vairākkopā: 77 (71 %)

Novadu pašvaldību raksturojums

ar zemu iedzīvotāju skaitu (līdz 10 tūkst. iedzīvotāju)

Lielākajā daļā pašvaldību ar zemu iedzīvotāju skaitu (59) ir arī zems iedzīvotāju blīvums, tātad iedzīvotāji dzīvo attālināti viens no otra (pārsvarā viensētās).

Sociālā darba efektivitātes nodrošināšanu ietekmējošie faktori

mazos novados:viena komanda var aptvert visu novadu, līdz ar to efektīvi var darboties nelielas

komandas – sociālais darbinieks un kāds no sociālā darba speciālistiem

nodrošinot 1 sociālā darba speciālistu uz 1 tūkstoti iedzīvotāju, mazā pašvaldībā ir vidēji 5 sociālā darba speciālisti, tātad

dienestiem īpaši jāpārdomā darba organizācija un specializāciju

nepieciešamība maz iespējas attīstīt un uzturēt lielās pakalpojumu sniedzēju institūcijas (krīzes centrs, patversme, aprūpes

iestādes...)

Sociālā darba efektivitātes nodrošināšanu ietekmējošie faktori:

var būt strukturāli apgrūtinoši sociālajam dienestam darboties kā

patstāvīgai iestādei (daļēja pašnoteikšanās pār budžetu (plānošana, izpildes kontrole);

sociālais darbinieks faktiski darbojas dažādu amatpersonu uzdevumā – dienesta

vadītājs, pagasta pārvaldes vadītājs vai saimniecības vadītājs, pašvaldības

izpilddirektors, deputāti, uzdevumi ir impulsīvi un neprognozējami, kā rezultātā

sociālais darbinieks ir profesionāli neaizsargāts un pakļauts profesionālajam

sajukumam)

Novadu pašvaldību raksturojums

ar vidēju iedzīvotāju skaitu (10 -20 tūkst. iedz.)Pašvaldību skaits Iedzīvotāju blīvums uz km2

11 no 11 līdz 307 30 un vairākkopā: 18 (16 %)

ar augstu iedzīvotāju skaitu (20 - 38 tūkst. iedz.)Pašvaldību skaits Iedzīvotāju blīvums uz km2

14 (13 %) 20 un vairākNo tām ar iedzīvotāju skaitu virs 30 tūkst. iedz. – 3 (Ogres, Rēzeknes, Tukuma novads)

Sociālā darba efektivitātes nodrošināšanu ietekmējošie faktori:

sociālā darba pakalpojuma pieejamības nodrošināšana tuvāk

iedzīvotājiem – sociālais darbs pagastos (pieņemšanas punktos),

īpaši pašvaldībās ar zemāku iedzīvotāju blīvumu

novadi var nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanu savas

pašvaldības iestādēs

Sociālā darba efektivitātes nodrošināšanu ietekmējošie faktori:

darbs komandā: sociālais darbinieks – gadījuma vadītājs,

piesaistot kādu no nepieciešamajiem atbalsta

speciālistiem – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem, sociālais darbinieks darbam ar

atkarīgām personām, psihologs u.c.novados, kur ir pilsētas, sociālais darbs lielākoties tiek virzīts kā specializēta individuāla prakse,

informējot vienam otru

Pašvaldību teritoriālā struktūraNovadi, kuru sastāvā ir

pilsētaNovadi, kuru sastāvā ir tikai

pagasti58

(iedzīvotāju skaits 2 969 – 38 853)

51(iedzīvotāju skaits 1 467 –

32 996)

pašvaldībās ar pilsētām efektīvi darbojas pakalpojumu centri –

sociālā dienesta sociālo darbinieku pieņemšanas punkts, krīzes centri u.c.

Efektivitāti ietekmējošie faktori:

2009.gada teritoriālā reforma – tiek paplašināti pilsētu dienesti / tiek izveidoti

jauni dienesti novados ar pagastiem politiskie uzstādījumi, kas orientēti uz

iedzīvotāju apmierinātības ar varu paaugstināšanu nevis mērķēti uz klienta

sociālās nespējas novēršanuBieži vien pagastu sociālie darbinieki

joprojām veic arī kultūras, saimnieciskos un citus darbus

Novadu dienesti ir jaunas attīstībā esošas iestādes - jaunas komandas, jauna struktūra,

jauni darba organizācijas principi, jaunas darba formas un jaunas darba iemaņas ...

Labā prakse Jelgavas novada sociālajā dienestā:

koleģiāla (komandā 2-3 kolēģi) klientu lietu auditēšana, rezultātā iegūta pieredzes

apmaiņa un apgūtas vienotas prasības, darbinieki var viens otru aizvietot

vadības ikmēneša izbraukuma sanāksmes (tikšanās ar iedzīvotājiem un pārvaldes

vadītāju) pagastos – sarežģītu, skandalozu klientu gadījumu kopīga risināšana līdzdarbības noteikšana un izpildes kontrole, līdzdarbībā tiek paredzēti

pasākumi klienta problēmu risināšanai – piedalīšanās grupās par budžeta plānošanu, atkarības problēmām, bērnu audzināšanu

utml.

Paldies par uzmanību