Eiropas vietējo pašvaldību hartas

principu izpilde Latvijā

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs

Aivars Lembergs2012.gada 4.jūnijs, Rīga

1. Vai Latvijā tiek pildītas starptautiskās saistības?

2. Vai Latvijā pašvaldības ir finansiāli neatkarīgas?

3. Kādas ir pašvaldību pilnvaras un iespējas, lai strādātu vietējo iedzīvotāju interesēs?

4. Kā Latvijā pašvaldības tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā?

Prezentācijas saturs

Vietējās pašvaldības jēdziensVietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs

[Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.panta pirmā daļa]

Ņemot vērā, ka

pašvaldību finanšu neatkarība ir tik liela, cik tās var prognozēt savu ieņēmumu apmēru nākotnē un tiesīgas pašas plānot budžeta izdevumus vietējo iedzīvotāju interesēs,

pašvaldības Latvijā ir tieši atkarīgas no centrālās valdības lēmumiem par pašvaldībām pieejamo finanšu resursu apmēru!

Hartas 9.panta trešā daļa:

Vismaz daļa no vietējo varu finansu resursiem ir jāiegūst no vietējiem nodokļiem un maksas, kuru likmes tās ir tiesīgas noteikt likumā paredzētajās robežās

Pašvaldību ieņēmumu struktūra

2011.gadā, milj. LVL

iedzīvotāju ienākuma nodoklis

649.44620145%

nekustamā īpašuma nodoklis

110.1947078%

valsts regulētie ieņēmumi

548.85633938%

pašvaldību regulētie ieņēmumi

*136,79%

Avots: Valsts kases mājas lapa: http://www.kase.gov.lv/?object_id=1527

* Pašvaldību regulētie ieņēmumi: maksas pakalpojumi, pašvaldību nodevas, ziedojumi, ieņēmumi no īpašuma atsavināšana un dividendes.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Nodokļa ieņēmumu pieauguma gados, valdība samazina pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, lai nodokļa pieauguma daļu saņemtu valsts budžetā!

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

2011.-2012.gadā

valsts budžetā pašvaldību budžetā0.0

100.0

200.0

300.0

400.0

500.0

600.0

700.0

142.8

649.5

146.2

658.5

162.4

649.6

2011 (18/82) 2012 (18/82) 2012 (20/80)

milj.LVL2012.g. – 2011.g.:

2) Koriģējot sadalījumu uz 20/80:Valsts budžetā + 19,6 milj.LVL (+13,7%)Pašvaldību budžetos +0,1 milj.LVL (+0%)

1) Saglabājot sadalījumu 18/82:Valsts budžetā + 3,4 milj.LVL (+2,4%)Pašvaldību budžetos +9,0 milj.LVL (+1,4%)

Kopbudžeta lielāko nodokļu ieņēmumi 2011.-2012.gadā

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1229.6

958.7

481.5

196.4142.8

649.5

110.2

1252.3

1029

508.6

211.4 162.4

649.6

103

2011 izpilde (IIN 18/82) 2012 prognoze (IIN 18/82) 2012 prognoze (IIN 20/80)

milj.LVL

2012.g. - 2011.g.:Valsts budžetā + 154,7 milj.LsPašvaldību budžetos - 7,1 milj.Ls

+22,7

+70,3

+0,1+27,1

+15-7,2+19,

6

Valsts un pašvaldību konsolidēto budžetu bilance

(2000.gada cenās)

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

-600

-500

-400

-300

-200

-100

0

100

200milj.LVL

Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)

Šobrīd: pašvaldības iekasē likumā noteikto nodoklitiesīgas piešķirt atvieglojumus, samazinot savus ieņēmumus

Tiek plānots:ieviest likmju koridoru, kas pašvaldībām dos tiesības palielināt nodokļa apmēru tikai par mājokli

IIN un NĪN īpatsvars pašvaldību budžetu

ieņēmumos, 2011.gadā

Avots: Valsts kases mājas lapa: http://www.kase.gov.lv/?object_id=1527

iedzīvotāju ienākuma nodoklis (649,4 milj.LVL);

44,9%

NIN - zeme (56,4

milj.LVL); 3.9%

NIN - ēkas, būves (41,6 milj.LVL); 2.9%

NIN - mājoklis (12,2 milj.LVL); 0,8%

4. Lai kompensētu jau atbalstīto IIN likmes samazināšanu no 2013.gada līdz 24%, mājokļa nodoklis jāpalielina 3 reizes !

iekasētais NIN no mājokļiem 2011.gadā

IIN samazinājums pašvaldībām (2013.gadā)

0

10

20

30

12.2

24.4milj.LVL

1. Saeimā atbalstīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 25% līdz 20% (ar 2013.gadu 24%).

3. Vienīgais nodoklis par kuru būs tiesīgas lemt pašas pašvaldības ir mājokļa nodoklis.

2. Ar pašvaldībām nav bijusi neviena saruna par ieņēmumu samazinājuma risinājumiem.

SecinājumsHartas 9.panta trešā daļa netiek ievērota, jo pašvaldības finansu resursus neiegūst no vietējiem nodokļiem.

Hartas 4.panta piektā daļa:Gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem

Tomēr attiecībā uz vairākām nozīmīgām pozīcijām, pašvaldībām tiek ierobežotas

brīvās pielāgošanas tiesības. Pašvaldības kļūst par “piedēkli” centrālai varai -

PSRS vietējās Padomes izpildkomitejas princips

Sociālie pabalsti - piemērsPašvaldībām primāri jānodrošina valsts noteikto sociālo pabalstu izmaksa (GMI, Dzīvokļa pabalsts) un tikai pēc tam var izmaksāt pašvaldības noteiktos sociālos pabalstus.

Valsts noteikto pabalstu īpatsvars veido 47% no 2011.gadā pašvaldību izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem.

Hartas 6.panta otrā daļa:Vietējo valdību darbinieku dienesta apstākļiem jābūt tādiem, kas atļauj augstas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā, balstoties uz nopelniem un kompetenci; šajā nolūkā ir jānodrošina atbilstoši mācību un darba samaksas apstākļi un karjeras iespējas.Hartas 7.panta otrā daļa:Darba apstākļiem ir jānodrošina piemērota finansu kompensācija par izdevumiem, kuri radušies pildot attiecīgo amatu, kur iespējams kompensējot arī ienākumu vai darba samaksas zaudējumu; kā arī jānodrošina atbilstoša sociālā aizsardzība.

2010.gadā izveidota valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku vienotā atlīdzības sistēma

Mērķis - panākt, ka par līdzvērtīgu amatu un atbildību dažādās pašvaldību iestādēs darbinieks saņem vienādu atalgojumu.Šī mērķa sasniegšanai amati tika sagrupēti saimēs un līmeņos, katram nosakot atbilstošu mēnešalgas grupu un tai maksimāli iespējamo mēnešalgas apmēru.

Rezultātā:• netiek ņemta vērā Latvijas reģionos esošā darba spēka tirgus situācija,• noteiktie atalgojuma ierobežojumi, pašvaldībām ar augstākām darbaspēka prasībām, neļauj nodrošināt speciālistus ar kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku vienotā atlīdzības sistēma

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Ventspils Liepāja Zemgales reģions

Latgales reģions

0

100

200

300

400

500

600

0%

5%

10%

15%

20%

25%

2010 Sabiedriskā sektorā vidējā darba samaksa2011 Sabiedriskā sektorā vidējā darba samaksa

Mēnešalga, Ls Bezdarbs, %

Datu avots: CSP

Darbinieku sociālās garantijas

Pašvaldība var nodrošināt tikai to darbinieku veselības apdrošināšanu, kuri pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam).

Hartas 9.panta ceturtā daļa:

Finansu sistēmām, uz kurām ir balstīti vietējām varām pieejamie līdzekļi, ir jābūt pietiekami daudzveidīgām un elastīgām, lai tās praktiski dotu iespēju sekot izpildāmo uzdevumu izmaksu patiesajai attīstībai.

Pašvaldību saistības

Centrālā vara ierobežo pašvaldību tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot likumā par valsts budžetu uzskaitītiem mērķiem.

Pašvaldībām nav tiesību noteikt savas prioritātes, ko realizēt piesaistot kredītresursus.

Hartas 9.panta piektā daļa:Finansiāli vājāko vietējo varu aizsardzība izsauc nepieciešamību ieviest finansu izlīdzināšanas procedūras vai līdzvērtīgus pasākumus, kuru nolūks ir izlabot vietējo varu potenciālo finansēšanas avotu un uzliktās finansu nastas nevienādā sadalījuma radītās sekas.

Šāda procedūras vai pasākumi nevar ierobežot vietējo varu rīcības brīvību savu pienākumu robežās.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšana

Regulē 1998.gadā pieņemtais likums «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu»

Kopš 2010.gada valsts budžeta likumā tiek paredzēta dotācija pilsētām ar zemākajiem ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju, lai tās sasniegtu «nabadzīgākā» novada ieņēmumu līmeni

Pašvaldību vērtētie ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas

2012.gadā

Daugavpils Rēzekne Jēkabpils Liepāja Ludzas novads0

50

100

150

200

250

300

350

255 263 271 279289289 289 289 289 289289 298 308 311

328

pēc izlīdzināšanaspēc izlīdzināšanas ar papildus dotāciju pilsētāmpēc izlīdzināšanas, ievērojot esošo likumu un palielinot valsts dotāciju fondā

LVL gadā uz 1 iedzīvotāju

Finanšu izlīdzināšanas fonda resursi, milj. LVL

pašvaldību iemaksas; 61.1

valsts dotācija; 8.4

Lai pilsētu ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju nebūtu zemāki par «nabadzīgāko» novadu, izmantojot spēkā esošā likuma «Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu» normas, valsts budžeta dotācija fondā jāpalielina par 62 milj. LVL

Hartas 4.panta sestā daļa:Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Hartas 9.panta sestā daļa:Ar vietējām varām atbilstošā veidā ir jākonsultējas par metodi, kādā tām ir piešķirami pārdalāmie līdzekļi

Valsts 2012.gada budžeta izstrāde

Datums Pasākums01.11.2011. Slēgta MK sēde (apstiprina bāzes

izdevumus)04.11.2011. Slēgta MK sēde (skata konsolidācijas

pasākumus)07.11.2011. Slēgta MK sēde (skata konsolidācijas

pasākumus)08.11.2011. Slēgta MK sēde (maina IIN proporciju uz

20/80)15.11.2011. Slēgta MK sēde (skata konsolidācijas

pasākumus)15.11.2011. FM mājas lapā tiek publicēti konsolidācijas

pasākumi30.11.2011. LPS domes sēde (sarunas ar Ministru

prezidentu un Finanšu ministriju)05.12.2011. MK sēde (atbalsta valsts budžeta

likumprojektu)

Sabiedrības līdzdalībaValdības rīcības plāns (270 lp., 168 pasākumi)MK mājas lapā 17.01.2012. ievietota ziņa:„Otrdien, 17. janvārī, publiskojot apkopoto Valdības rīcības plāna darba versiju, valdība aicina nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas un citas interešu grupas iesaistīties Valdības rīcības plāna izstrādes procesā, iesniedzot savus priekšlikumus un papildinājumus”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – š.g. 19. janvāris (ieskaitot). Nacionālā attīstības plāna 2014-2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojums (234 lp.)MK mājas lapā 15.02.2012. ievietota ziņa:„NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums šodien tika prezentēts Ministru kabineta locekļiem neformālā ministru semināra laikā, savukārt rītdien ar to tiks iepazīstināti NAP izstrādes vadības grupas locekļi. Savu viedokli par ziņojuma projektu aicināts izteikt ikviens sabiedrības loceklis”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – š.g. 27.februāris plkst.17:00.  

Sabiedrības līdzdalībaLV nacionālo pozīciju aizstāvēšanai ES institūcijās izskatīšanai un priekšlikumu sniegšanai vidēji tiek dots termiņš nepilnas 2 - 3 darba dienas.Saņemšan

as datums

Tēma Priekšlikumu

iesniegšanas datums

24.04.2012.

Latvijas nostāja par kultūras un radošās nozares garantiju fondu

26.04.2012.

02.02.2012.

KM sākotnējās pozīcijas projekts "Radošā Eiropa" (2014-2020)

06.02.2012.

15.11.2011.

VARAM: par LV nacionālās pozīcijas saskaņošanu par teritoriālo kohēziju

16.11.2011.

28.11.2011.

VARAM: par LV nacionālās pozīcijas saskaņošanu par Eiropas Teritoriālās Sadarbības regulas projektu

02.12.2011.

Esošās valdības koalīcija pašvaldībās

Vienotībai 12 pašvaldību priekšsēdētāji,Nacionālajai apvienībai 3 pašvaldību

priekšsēdētāji,Reformu partijai nav pašvaldību

priekšsēdētāju.

Valdības koalīcija vada 12% pašvaldību

Paldies par uzmanību!