AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” . gada pārskats 1 no 27 · 2016-05-05 · AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” – 2015. gada pārskats 6 no 27 apmērā, kas, salīdzinot ar

AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” – 2015. gada pārskats 1 no 27


Starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati:

par 2016. gada 3 mēnešiem (nerevidēti) – 31.05.2016.



SATURS

Informācija par Sabiedrību 3

Galvenie darbības rādītāji 4

Vadības ziņojums 5

Finanšu pārskati

Peļņas vai zaudējumu aprēķins 8

Bilance 9

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats 10

Naudas plūsmas pārskats 10

Finanšu pārskatu pielikums 11

Neatkarīgu revidentu ziņojums 27

Sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu

www.let.lv

FINANŠU KALENDĀRS


INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU

Sabiedrības nosaukums Latvijas elektriskie tīkli

Sabiedrības juridiskais statuss Akciju sabiedrība

Reģistrācijas numurs, vieta un datums 40103379313

Rīga, 2011. gada 10. februārī

Juridiskā adrese Dārzciema iela 86,

Rīga, LV–1073,

Latvija

Akcionārs Akciju sabiedrība „Latvenergo” (100 %)

Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV–1230, Latvija

Valdes locekļu vārdi, uzvārdi Vita Andersone – valdes priekšsēdētāja no 2015. gada 16. novembrim

Guntis Stafeckis – valdes priekšsēdētājs līdz 2015. gada16. novembrim

Vita Andersone – valdes locekle līdz 2015. gada 30. janvārim

Imants Zviedris – valdes loceklis līdz 2015. gada 30. janvārim

Jānis Kirkovalds – valdes loceklis līdz 2015. gada 30. janvārim

Mārcis Kauliņš – valdes loceklis līdz 2015. gada 30. janvārim

Pārskata periods 2015. gada 1. janvāris – 31. decembris

Revidents SIA „Ernst & Young Baltic”

Komercsabiedrības licence Nr. 17

Muitas iela 1A,

Rīga, LV–1010, Latvija

Atbildīgā zvērinātā revidente:

Diāna Krišjāne,

LR zvērinātā revidente,

sertifikāts Nr. 124


GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

Darbības rādītāji

2015 2014 2013 2012 10/02-

31/12/2011

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Investīcijas 17 561 31 716 68 833 33 399 15 186

t.sk. kapitālieguldījumi pamatlīdzekļu izveidē 16 661 30 579 67 399 31 977 13 286

ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 900 1 137 1 434 1 422 1 900

Darbinieku skaits gada beigās 11 444 444 438 437

Finanšu rādītāji

2015 2014 2013 2012

10/02-31/12/2011

EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000 EUR’000

Ieņēmumi

47 510

61 864 59 728 56 271 41 241

t.sk. ieņēmumi no pārvades aktīvu nomas 44 263 38 009 36 581 33 491 24 345

ieņēmumi no pārvades aktīvu uzturēšanas – 19 671 18 967 18 191 12 765

EBITDA 1) 42 240 38 099 35 031 32 438 23 470

Peļņa 14 880 11 846 11 968 7 810 4 007

Aktīvi 405 181 430 789 407 573 365 996 348 733

Pašu kapitāls 204 067 199 849 198 774 193 835 184 464

Aizņēmumi 88 128 110 511 104 949 82 729 90 977

Naudas plūsma no pamatdarbības 32 742 31 180 37 491 28 016 28 842

Finanšu koeficenti

2015 2014 2013 2012

10/02-31/12/2011

Peļņas rentabilitāte 2) % 31,3 19,1 20,0 13,9 9,7

Atdeve uz aktīviem (ROA) 3) % 3,6 2,8 3,1 2,2 1,1

Kapitāla attiecības rādītājs4)

% 50,4 46,4 48,8 53,0 52,9

Aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs 5) % 30,2 35,6 34,6 29,9 33,0

1) EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un

pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma 2)

Peļņas rentabilitāte – peļņa / ieņēmumi 3)

Atdeve uz aktīviem (ROA) – peļņa/vidējie aktīvi (aktīvi pārskata gada sākumā + aktīvi pārskata gada beigās / 2) 4)

Kapitāla attiecības rādītājs – pašu kapitāls / aktīvi 5)

Aizņemtā kapitāla attiecību rādītājs – aizņēmumi / (aizņēmumi + pašu kapitāls)


VADĪBAS ZIŅOJUMS

AS „Latvijas elektriskie tīkli” (turpmāk tekstā arī Sabiedrība) ir AS „Latvenergo” meitassabiedrība, kas

darbību uzsāka 2011. gada 10. februārī. AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir Latvijas elektroenerģijas pārvades

sistēmas (330 kV un 110 kV elektropārvades līniju, apakšstaciju un sadales punktu) īpašnieks.

Sabiedrības īpašumā esošie pārvades elektroenerģijas sistēmas un saistīto nekustamo īpašumu aktīvi tiek

iznomāti pārvades sistēmas operatoram AS „Augstsprieguma tīkls”. Sabiedrība arī nodrošina finansēšanu

ieguldījumiem elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvos, vienlaicīgi kļūstot par to īpašnieku.

Līdz 2015. gada 1. janvārim papildus augstāk minētajām funkcijām AS „Latvijas elektriskie tīkli” veica arī

pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas funkcijas, kuras atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas (SPRK) padomes 2013. gada 30. janvāra pieņemtajam lēmumam Nr. 18 „Par elektroenerģijas

pārvades sistēmas operatora sertificēšanu” ar 2015. gada 1. janvāri pārņēma AS „Augstsprieguma tīkls”.

Ar minēto funkciju pārņemšanu notika arī 430 darbinieku pāreja uz AS „Augstsprieguma tīkls”, un attiecīgi

darbinieku skaits AS „Latvijas elektriskie tīkli” 2015. gada sākumā samazinājās līdz 13 darbiniekiem (2014.

gada beigās – 444 darbinieki). Tāpat 2015. gada 30. janvārī tika reorganizēta arī sabiedrības pārvalde, un

AS „Latvijas elektriskie tīkli” valde šobrīd sastāv no viena valdes locekļa . Reorganizācija pilnā apjomā tika

pabeigta 2015. gada 1. februārī. Minēto izmaiņu ietekmē samazinās AS „Latvijas elektriskie tīkli” ieņēmumi

un izmaksas, bet tas neatstāj negatīvu ietekmi uz Sabiedrības rentabilitātes rādītājiem.

AS „Latvijas elektriskie tīkli” ieņēmumi 2015. gadā sasniedza EUR 47,5 milj., kas salīdzinājumā ar

iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par 23 %. Ieņēmumu samazinājumu noteica pārvades

sistēmas aktīvu uzturēšanas funkciju nodošana AS „Augstsprieguma tīkls”.

Savukārt AS „Latvijas elektriskie tīkli” EBITDA 2015. gadā sasniedz EUR 42,2 milj., kas, salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, pieaugusi par 11 %. Rezultātus pozitīvi ietekmēja pakāpeniska pārvades aktīvu

pārvērtēšanas rezultāta iekļaušana AS „Augstsprieguma tīkls” nomas maksā. Atbilstoši Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajai „Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma

aprēķināšanas metodikai” pārvades aktīvu pārvērtēšanas rezultātu iekļauj nomas maksā 5 gadu periodā.

Ar 2015. gada 1. janvāri investīciju projektu realizācijas

atbildība un to virzības nodrošināšana ir nodota

pārvaldes sistēmas operatora (PSO) pārziņā. AS

„Latvijas elektriskie tīkli” investīciju projektu realizācijai

nodrošina nepieciešamo finansējumu, vienlaikus

uzraugot to realizācijas gaitas atbilstību plānotajiem

ieguldījumiem.

Elektropārvades līniju garumi

Mērv. Metode 2015 2014 2013 2012 2011

330 kV km n/a 1 360 1 381 1 265 1 250 1 250

110 kV km n/a 3 891 3 891 4 010 4 010 4 006

KOPĀ km 5 251 5 273 5 275 5 260 5 256

n – nomērīts, a – aprēķināts

Transformatoru apakšstaciju, transformatoru skaits un uzstādītās jaudas

Nosaukums Mērv. Metode 2015 2014 2013 2012 2011

Apakšstacijas (330 kV) skaits n 16 16 15 15 15

Autotransformatori (330 kV) skaits n 25 25 23 22 21

Autotransforatoru uzstādītā jauda (330 kV) MVA n/a 3 825 3 825 3 575 3 325 3 200

Transformatoru apakšstacijas (110 kV) skaits n 121 121 122 121 119

Transformatori (110 kV) skaits n 246 246 246 244 243

Transformatoru uzstādītā jauda (110 kV un 10kV papildsprieguma transformatori) MVA n/a 5 102 5 075 4 968 4 902 4 829

n – nomērīts, a – aprēķināts

Investīcijas pārvades sistēmas aktīvos tiek veiktas atbilstoši pārvades sistēmas operatora

AS „Augstsprieguma tīkls” izstrādātajam Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānam

nākamajiem 10 gadiem. 2015. gadā pārvades sistēmas aktīvos ir veiktas investīcijas EUR 17,6 milj.

Pārvērtēšanas rezultāta pakāpeniska pieauguma iekļaušana nomas maksā nodrošina peļņas rādītāju uzlabošanos


apmērā, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir par EUR 14,1 milj. mazāk, to galvenokārt

nosaka projekta Kurzemes loks līniju posma Grobiņa – Ventspils projekta noslēgšana 2014. gadā.

Pārvades tīkla kopējais projekta Kurzemes loks

garums ir plānots ap 330 km un tā kopējās

izmaksas plānotas aptuveni 220 miljonu apmērā .

Projekts Kurzemes loks tiek īstenots trīs posmos.

Pirmais posms tika pabeigts 2012. gadā, tā

ietvaros izbūvēts Rīgas loks. Savukārt 2014.

gadā tika nodota ekspluatācijā projekta

Kurzemes loks posma Grobiņa – Ventspils jaunā

330 kV elektropārvades līnija. Projekta pirmā un otrā posma realizācijā ieguldīti EUR 95 miljoni, no kuriem

aptuveni pusi sedza Eiropas Komisijas ( EK ) līdzfinansējums

Projekta trešajam, noslēdzošajam posmam

Ventspils – Tume – Rīga ir pabeigta ietekmes uz

vidi novērtēšana, un par tā izbūves līdzfinansējuma

nodrošinājumu ar EK Inovāciju un tīklu

izpildaģentūru noslēgts līgums, nodrošinot projekta

realizācijai 45 % līdzfinansējumu. Par projekta

koordinatoru norīkota AS „Augstsprieguma tīkls”,

savukārt AS „Latvijas elektriskie tīkli” nodrošina

projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu.

Projektu plānots īstenot līdz 2019. gada beigām.

Būtisks nākotnes elektroenerģijas pārvades

infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam ir

jauns trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums

starp Igauniju un Latviju. Izbūvējamais 330 kV līnijas starpsavienojums palielinās pieejamās caurlaides

spējas starp Latvijas un Igaunijas energosistēmām. Jaunās 330 kV starpsavienojuma līnijas plānotais

garums Latvijas pusē ir ap 190 km, tās izbūve plānota līdz 2020. gada beigām, un kopējās projekta

izbūves izmaksas Latvijas pusē ir plānotas aptuveni EUR 100 miljonu apmērā. 2013. gadā saņemts

Eiropas Komisijas lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

projekta ietekmes uz vidi novērtēšanai (IVN), līdz ar to trases priekšprojekta izstrāde un IVN pabeigšana

plānota 2016. gadā. Par projekta realizācijas līdzfinansējumu ar EK Inovāciju un tīklu izpildaģentūru

noslēgts līgums, nodrošinot projekta realizācijai 65 % līdzfinansējumu. Par projekta realizācijas

koordinatoru Latvijas teritorijā norīkota AS „Augstsprieguma tīkls”, savukārt AS „Latvijas elektriskie tīkli”

nodrošina projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu.

AS „Latvijas elektriskie tīkli” veic projekta Latvijas – Igaunijas trešais starpsavienojums ietekmes uz vidi

novērtējuma ziņojuma (IVN) un trases priekšprojekta izstrādi. 2015. gadā projekta kopējā posmā (Skulte

līdz TEC-2) ar Rail Baltica projekta atbildīgajiem pārstāvjiem notikušas projekta sākotnējās sabiedriskās

apspriedes, turpinājās vides ekspertu darbs, ekspertu slēdzieni un rekomendācijas iestrādātas ietekmes

uz vidi novērtēšanas ziņojumā. Veikta trases posmu izmaiņu saskaņošana ar zemes īpašniekiem un

pašvaldībām.

Turpmākā attīstība

Latvijas pārvades sistēmas pilnveidošanai Pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tīkls” ir

paredzējis jaunu 330 kV pārvades līnijas savienojumu starp Rīgas TEC -2 un Rīgas HES apakšstacijām,

kas nodrošinās Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma pilnu funkcionalitāti remontu un atslēgumu

gadījumos un uzlabos Rīgas TEC2 jaudas izdošanas spējas. Minētais savienojums būs Latvijas

elektroenerģijas pārvades tīkla Rīgas mezgla pastiprinājums. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums

spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas palielinājumam Baltijas reģionā ziemeļu – dienvidu virzienā. Jau pēc

2012. gada elektroenerģijas tirgus un tīkla analīzes paradīja, ka sakarā ar Baltijas valstu savienošanos ar

Ziemeļvalstu un Polijas elektroenerģijas sistēmām veidojas nepieciešamība pēc iekšēja Baltijas pārvades

tīkla pastiprināšanas, lai nodrošinātu jaudas plūsmu ziemeļu – dienvidu virzienā. Līdz ar to jau 2014.gada

Eiropas desmitgades plānā tika pētīts projekts „Baltijas koridors”, kur bija iekļauts arī Rīgas TEC2 (LV) –

Salaspils (LV) projekts, turpmāk par pievienojuma punktu izvēloties Rīgas HES. Rezultātā minētais

projekts ir iekļauts Eiropas Savienības Kopējo interešu projektu sarakstā (Project of Common Interest) ar

Nr.4.2.3 „Iekšējā līnija starp Rīgas TEC2 un Rīgas HES (LV)” (Internal line between Riga CHP 2 and Riga

HPP (LV)). Minētās līnijas ekspluatācija jāuzsāk līdz 2020. gadam, kad tiek ievests ekspluatācijā Igaunijas

– Latvijas trešais starpsavienojums.

Piesaistīts ES līdzfinansējums projekta

Kurzemes loks nobeiguma posma

Ventspils–Tume–Rīga un Latvija–Igaunija

3. starpsavienojums realizācijai


Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Akciju kapitāls Pārējās rezerves Pārskata gada

peļņa Kopā

EUR EUR EUR EUR

2013. gada 31. decembrī 185 624 016 1 181 758 11 967 749 198 773 523

Dividendes par 2013. gadu – – (10 770 974) (10 770 974)

Ieskaitīts rezervēs – 1 196 775 (1 196 775) –

Pārskata gada peļņa – – 11 846 408 11 846 408

2014. gada 31. decembrī 185 624 016 2 378 533 11 846 408 199 848 957

Dividendes par 2014. gadu – – (10 661 767) (10 661 767)

Ieskaitīts rezervēs – 1 184 641 (1 184 641) –

Pārskata gada peļņa – – 14 880 300 14 880 300

2015. gada 31. decembrī 185 624 016 3 563 174 14 880 300 204 067 490

Naudas plūsmas pārskats

Pielikums 2015 2014

EUR EUR

Pamatdarbības naudas plūsma Peļņa pirms nodokļiem 16 657 975 13 113 583

Korekcijas:

a) nolietojums, amortizācija 10 23 425 195 23 529 782

b) zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas 10 311 209 54 035

c) uzkrājumu izmaiņas 18 (1 272 117) (78 694)

d) procentu ieņēmumi 8 a) – (18 746)

e) procentu izmaksas 8 b) 2 157 319 1 474 791

Korekcijas:

a) pircēju un pasūtītāju parādu pieaugums (348 416) (1 791 574)

b) krājumu samazinājums 64 993 553 771

c) kreditoru pieaugums (5 676 928) (3 025 734)

Bruto pamatdarbības naudas plūsma 35 319 230 33 811 214

Procentu maksājumi (2 501 096) (2 384 667)

Procentu ieņēmumi – 18 745

Uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi (76 218) (265 601)

Pamatdarbības neto naudas plūsma 32 741 916 31 179 691

Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegāde (17 669 120) (26 098 342)

Saņemts Eiropas Savienības fondu finansējums 17 17 971 557 –

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma 302 437 (26 098 342)

Finansēšanas darbības naudas plūsma

Saņemtie aizņēmumi no radniecīgajām sabiedrībām 21 h) 2 671 648 20 157 693

Atmaksātie aizņēmumi no radniecīgajām sabiedrībām 21 h), i) (25 054 234) (14 595 661)

Samaksātās dividendes (10 661 767) (10 770 974)

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma (33 044 353) (5 208 942)

Neto naudas un tās ekvivalentu izmaiņas – (127 593)

Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā 300 350 427 943

Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās 14 300 350 300 350

Pielikumi, kas atspoguļoti no 11. līdz 26. lappusei, ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.


Finanšu pārskata pielikums

1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU AS „Latvijas elektriskie tīkli” ir Sabiedrība, kuras darbības mērķis ir pārvades sistēmas aktīvu, tai skaitā 330 kV un 110 kV elektropārvades līniju, apakšstaciju, sadales punktu un citu pārvades sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu darbības pārvaldīšana, uzturēšana, būvniecība un iznomāšana pārvades sistēmas operatoram – AS „Augstsprieguma tīkls”. Visas AS „Latvijas elektriskie tīkli” akcijas pieder AS „Latvenergo”. Sabiedrības juridiskā adrese ir Dārzciema iela 86, Rīga, LV–1073, Latvija. Faktiski Sabiedrības objekti izvietoti visā Latvijas teritorijā. AS „Latvijas elektriskie tīkli” galvenie uzdevumi saskaņā ar Latvijas Republikas Enerģētikas likumu, Elektroenerģijas tirgus likumu un Tīkla kodeksu ir veikt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka funkcijas. Sabiedrības īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi (elektroenerģijas sistēmas pārvades tīkli un ar to saistītās iekārtas), un tās uzdevums, vadoties no pārvades sistēmas operatora norādījumiem, ir nodrošināt ieguldījumu finansēšanu pārvades aktīvos un to iznomāšanu pārvades sistēmas operatoram. Finanšu pārskatu 2016. gada 16. martā ir apstiprinājusi Sabiedrības valde.

Sabiedrības revidents ir Zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA „Ernst & Young Baltic” un atbildīgā

zvērinātā revidente Diāna Krišjāne.

2. NOZĪMĪGI GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES PRINCIPI

Šajā pielikuma sadaļā tiek atklāti galvenie grāmatvedības uzskaites pamatprincipi jeb politikas, kas ir izmantotas, sagatavojot finanšu pārskatu. Šīs politikas ir konsekventi piemērotas, atspoguļojot datus par pārskatos ietvertajiem periodiem, ja atsevišķos gadījumos nav noteikts citādāk. 2.1. Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes

Finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu un sagatavots, balstoties uz sākotnējo izmaksu uzskaites metodi. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, Sabiedrības lietotās uzskaites un novērtēšanas metodes nav mainītas. Peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots atbilstoši perioda izmaksu metodei. Naudas plūsmas pārskats sagatavots pēc netiešās metodes.

2015. gada finanšu pārskatā ir ievērota rādītāju salīdzināmība. Gadījumos, kad pārskata gadā ir mainīta

pārskatu informācijas atklāšana, salīdzinošie rādītāji ir pārklasificēti un ir salīdzināmi. Visi rādītāji finanšu pārskatos ir norādīti eiro (EUR), ja nav norādīts citādi. 2.2. Darbības turpināšana

2015. gada 31. decembrī Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par EUR 26 262 115 (31/12/2014: EUR 19 338 536). Sabiedrības vadība prognozē, ka 2016. gadā Sabiedrībai nebūs likviditātes problēmu un tā spēs norēķināties ar kreditoriem noteiktajos termiņos, jo ir paredzams, ka Sabiedrībai būs pozitīva operatīvā naudas plūsma un tā nebūs pakļauta būtiskam kredītriskam, jo īstermiņa saistības pārsvarā veidojas no parādiem radniecīgajām sabiedrībām. Sabiedrība ir saņēmusi atbalsta vēstuli no mātessabiedrības, tā apliecina, ka AS „Latvijas elektriskie tīkli” 2015. gada finanšu pārskats sagatavots, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, un ka AS „Latvenergo” kā 100 % AS „Latvijas elektriskie tīkli” daļu īpašnieka nostāja ir nodrošināt, lai AS „Latvijas elektriskie tīkli” tiktu vadīta tā, lai tai būtu pietiekami finanšu līdzekļi, lai tā spētu veikt komercdarbību un izpildīt savas saistības, kā arī nepieciešamības gadījumā nepieprasīt aizdevuma pamatsummas, kā arī uzkrāto procentu atmaksu no AS „Latvijas elektriskie tīkli”, ja tas varētu radīt bažas par AS „Latvijas elektriskie tīkli” spēju turpināt saimniecisko darbību vismaz 12 mēnešus pēc AS „Latvijas elektriskie tīkli” 2015. gada pārskata apstiprināšanas. Sabiedrības vadība uzskata, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērojams šī finanšu pārskata sagatavošanā.


2.3. Finanšu ieguldījumi

Pārējie finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi citu sabiedrību pamatkapitālā ne vairāk kā 20 % apmērā no sabiedrības pamatkapitāla. Pārējie finanšu ieguldījumi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīti uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās, ja tādi pastāv. 2.4. Darījumi ārvalstu valūtās a) Funkcionālā un uzrādīšanas valūta

Visi rādītāji finanšu pārskatos ir norādīti eiro (EUR), kas ir Sabiedrības funkcionālā valūta jeb ekonomiskās vides valūta, kurā Sabiedrība darbojas.

b) Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās

Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārrēķināti eiro (EUR), kas atbilst Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktajiem valūtas kursiem attiecīgo darījumu veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteiktas ārvalstu valūtās, tiek pārvērtētas eiro pēc ECB noteiktā valūtas kursa pārskata perioda pēdējā dienā. Norēķinu par ārvalstu valūtās veiktajiem darījumiem un ārvalstu valūtās nominēto monetāro aktīvu un saistību vērtības pārrēķināšanas rezultātā gūtā ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 2.5. Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi

Visi nemateriālie ieguldījumi tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju. Datorprogrammu licences, datorprogrammas un ar to ieviešanu saistītās izmaksas tiek uzskaitītas nemateriālajos ieguldījumos, un to amortizācija tiek aprēķināta pēc lineārās metodes šo aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā, kas nepārsniedz 5 gadus. Pamatlīdzekļi ir uzrādīti sākotnējā iegādes vērtībā vai pārvērtētajā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Saskaņā ar sabiedrības grāmatvedības uzskaites politiku pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek veikta ne retāk kā reizi 5 gados. Kopš Sabiedrības dibināšanas pamatlīdzekļu pārvērtēšana nav veikta. Iegādes vērtībā tiek iekļautas izmaksas, kas tieši saistītas ar pamatlīdzekļa iegādi. Pārējiem pamatlīdzekļiem nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas perioda garumā, lai norakstītu pamatlīdzekļa iegādes vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās.

Pamatlīdzekļu grupa Aplēstais lietderīgās izmantošanas laiks, gados

Ēkas un inženierbūves: - elektroenerģijas pārvades tīkli 30 – 50 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas: - transformatoru stacijās 10 – 40 Pārējie pamatlīdzekļi 2 – 5

Turpmākās izmaksas tiek iekļautas aktīva bilances vērtībā vai atzītas kā atsevišķs aktīvs tikai gadījumā, kad pastāv liela varbūtība, ka ar šo posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs Sabiedrībā un šī posteņa izmaksas var ticami noteikt. Šādas izmaksas tiek norakstītas attiecīgā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas periodā. Pamatlīdzekļu pašreizējā remonta un uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās ir radušās. Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas tiek aprēķināti kā starpība starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un iekļauti tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tie radušies. Gadījumos, kad kāda nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa bilances vērtība ir augstāka par tā atgūstamo vērtību, attiecīgā nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa vērtība tiek nekavējoties norakstīta līdz tā atgūstamai vērtībai. Atgūstamā vērtība ir augstākā no attiecīgā nemateriālā ieguldījuma vai pamatlīdzekļa patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas vai lietošanas vērtības. Nepabeigtā celtniecība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, un tā atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības un montāžas izmaksas un citas ar pamatlīdzekļu izveidošanu saistītās tiešās izmaksas. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts, iekams attiecīgie aktīvi nav pabeigti un nodoti ekspluatācijā. 2.6. Operatīvā noma (Sabiedrība ir iznomātājs) Noma, kurā iznomātājs patur nozīmīgu daļu no īpašuma tiesībām raksturīgajiem riskiem un atlīdzības, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi un priekšapmaksas maksājumi par nomu (atskaitot no


iznomātāja saņemtos finansiālos stimulus) tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes nomas perioda laikā. 2.7. Krājumi

Krājumi ir norādīti zemākajā no pašizmaksas vai neto pārdošanas vērtības. Neto pārdošanas vērtība ir normālas Sabiedrības darbības gaitā noteiktā krājumu pārdošanas cena, atskaitot mainīgās pārdošanas izmaksas. Pašizmaksa aprēķināta, izmantojot vidējo svērto metodi. Krājumu apjoms gada beigās tiek pārbaudīts, veicot inventarizāciju. 2.8. Debitori

Debitoru parādi ir summas, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz vienu gadu un kas sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi, ka Sabiedrība nevarēs saņemt parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājums vērtības samazinājumam – šaubīgiem parādiem tiek aprēķināts pārskata gadā, bet ne retāk kā reizi mēnesī, pamatojoties uz debitoru parādu vecumu un uz Sabiedrības vadības noteiktām aplēsēm, kuras tiek pārskatītas ne retāk kā vienreiz gadā. Ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet par kuriem nav izrakstīts rēķins klientiem, tiek iekļauti postenī „Uzkrātie ieņēmumi”. 2.9. Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no naudas bankā, pieprasījuma depozītiem bankās, citiem īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem. 2.10. Pensijas un pēcnodarbinātības pabalsti

a) Pensiju saistības Sabiedrība darbinieku vārdā veic ikmēneša iemaksas slēgtajā fiksētu iemaksu pensiju plānā. Plānu pārvalda akciju sabiedrība „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, kurā Sabiedrībai ir līdzdalība. Fiksētu iemaksu plāns ir plāns, saskaņā ar kuru Sabiedrībai jāveic iemaksas plānā un tai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildu maksājumus, ja plānam nav pietiekamu līdzekļu, lai izmaksātu visus darbinieku pabalstus par darbinieka sniegtajiem pakalpojumiem esošajā vai iepriekšējos periodos. Iemaksas tiek veiktas 5 % apmērā no katra pensiju plāna dalībnieka algas. Sabiedrība atzīst iemaksas fiksētu iemaksu plānā to izmaksas brīdī, kad darbinieks ir sniedzis pakalpojumus apmaiņā pret šīm iemaksām. b) Pēcnodarbinātības pabalstu saistības Papildus iepriekšminētajam pensiju plānam Sabiedrība nodrošina noteiktus labumus darba attiecību izbeigšanas gadījumā tiem darbiniekiem, kuru nodarbinātības nosacījumi atbilst noteiktiem kritērijiem. Pabalstu saistības tiek aprēķinātas, ņemot vērā esošo algas līmeni un to darbinieku, kuriem ir jāsaņem pabalsts, skaitu, vēsturisko darba attiecību izbeigšanas gadījumu skaitu, kā arī aktuāra pieņēmumus. Reizi gadā neatkarīgi kvalificēti aktuāri novērtē šīs saistības. Šo pabalstu sagaidāmās izmaksas tiek uzkrātas darba attiecību periodā, izmantojot līdzīgus grāmatvedības uzskaites principus, kādus izmanto fiksēto labumu pensiju plānos. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz pēcnodarbinātības pabalstiem tiek atspoguļotas to pašreizējā vērtībā konkrētā bilances datumā, atskaitot uzkrātās izmaksas vai ieņēmumus, kuri attiecas uz darba attiecībām līdz pabalstu nosacījumu izmaiņu datumam. Pēcnodarbinātības pabalstu saistības par katru pārskata gadu pārrēķina, izmantojot plānoto vienību kredītmetodi. Pabalstu saistību pašreizējā vērtība tiek noteikta pietiekami regulāri, diskontējot paredzamos nākotnes naudas plūsmas izejošos maksājumus. Sabiedrība izmanto plānoto vienību kredītmetodi, lai novērtētu savu fiksēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību un ar tiem saistītās pašreizējās un iepriekšējās darba izmaksas. Saskaņā ar šo metodi tiek uzskatīts, ka katrs nostrādātais periods rada pabalsta saņemšanas tiesību papildvienību un visu šādu vienību summa veido kopējās Sabiedrības saistības par pēcnodarbinātības pabalstiem. Sabiedrība izmanto objektīvus un savstarpēji savietojamus aktuāra pieņēmumus par mainīgajiem demogrāfiskajiem faktoriem (piemēram, kadru mainība un mirstības līmenis) un finanšu faktoriem (piemēram, paredzamais darba atlīdzības pieaugums un noteiktas izmaiņas pabalstu apmēros). Kopējās darbinieku pakalpojumu pašreizējās izmaksas, procentu izmaksas, ieguvumi un zaudējumi saskaņā ar aktuāra pieņēmumiem, iepriekšējās darba izmaksas, kā arī iegūtais efekts no izmaiņām pabalstu norēķinu nosacījumos tiek atzīts izmaksās vai ieņēmumos peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Aktuāra ieguvumi un zaudējumi, kas radušies no uz pieredzi balstītām korekcijām un izmaiņām aktuāra pieņēmumos un pārsniedz 10 % no fiksēto pabalstu saistībām, nekavējoties tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Iepriekšējās darba izmaksas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes


vidējā esošo darbinieku sagaidāmajā atlikušajā nodarbinātības periodā, līdz pabalsti tiek garantēti. Ja pabalsti tiek garantēti jau tūlīt pēc noteikta pabalstu plāna ieviešanas vai izmaiņām, Sabiedrība nekavējoties atzīst iepriekšējās darba izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 2.11. Uzņēmumu un atliktais ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu, ņemot vērā ar ienākuma nodokli apliekamos ienākumus taksācijas periodā. Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā saskaņā ar saistību metodi attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokļu aprēķinu mērķiem. Ja atliktais nodoklis rodas no sākotnējās aktīvu vai saistību atzīšanas darījuma, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, un kas darījuma brīdī neietekmē peļņu vai zaudējumus ne finanšu, ne nodokļu mērķiem, atliktais nodoklis netiek atzīts. Atliktā nodokļa aprēķinos tiek izmantota nodokļa likme (un likumdošana), kas sagaidāma periodos, kad pagaidu atšķirības izlīdzināsies, pamatojoties uz bilances datumā noteiktajām nodokļu likmēm. Pagaidu atšķirības galvenokārt rodas, izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no uzkrājumiem neizmantotajiem atvaļinājumiem, pēcnodarbinātības pabalstiem un uzkrājumiem iemaksām pensiju plānā. Gadījumos, kad kopējais atliktā nodokļa aprēķina rezultāts būtu atspoguļojams bilances aktīvā, to atzīst bilancē tad, kad ir ticams, ka Sabiedrībai būs pietiekams ar nodokli apliekams ienākums, pret kuru varēs segt pagaidu atšķirības.

2.12. Aizņēmumi un aizdevumi

Aizņēmumi sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizņēmumu saņemšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizņēmumi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā. Starpība starp saņemto naudas līdzekļu apjomu un aizņēmuma dzēšanas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizņēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Aizņēmumi tiek uzrādīti kā īstermiņa saistības, ja vien Sabiedrībai nav neapstrīdamu tiesību atlikt šo saistību izpildi vismaz uz 12 mēnešiem pēc bilances pārskata datuma. Sabiedrībā tiek kapitalizētas aizņēmumu izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu kapitālieguldījumu finansēšanu. Izsniegtie aizdevumi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā, atskaitot ar aizdevumu izsniegšanu saistītās izmaksas. Turpmākajos periodos aizdevumi tiek uzrādīti to amortizētajā izsniegšanas vērtībā. Starpība starp izsniegto naudas līdzekļu apjomu un aizdevuma atmaksas vērtību tiek pakāpeniski ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā aizdevuma perioda laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Aizdevumi tiek uzrādīti kā īstermiņa debitori vai arī kā ilgtermiņa debitori, ja Sabiedrībai ir neapstrīdamas tiesības atlikt šo saistību izpildi vismaz uz 12 mēnešiem pēc bilances pārskata datuma. 2.13. Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti, kad Sabiedrībai ir juridiskas vai cita veida pamatotas saistības kāda pagātnes notikuma dēļ un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Sabiedrības, un saistību apjomu ir iespējams pietiekami ticami novērtēt. Nākotnes saimnieciskās darbības zaudējumiem uzkrājumi netiek paredzēti. Bilancē uzkrājumi tiek uzrādīti, iespējami precīzi nosakot to izdevumu summu, kas būtu nepieciešama, lai dzēstu saistības bilances datumā. Uzkrājumi tiek izmantoti tikai tiem izdevumiem, attiecībā uz kuriem uzkrājumi tika sākotnēji atzīti, un uzkrājumi tiek samazināti gadījumā, ja iespējamā resursu aizplūšana vairs nav paredzama. Uzkrājumi tiek novērtēti, ņemot vērā to izdevumu pašreizējo vērtību, kas ir sagaidāmi, lai nokārtotu pastāvošās saistības, diskontēšanai izmantojot pirmsnodokļu procentu likmi, kas ietver sevī pašreizējo naudas vērtības tirgus novērtējumu, un konkrētām saistībām piemītošos riskus. Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas tiek veidotas, lai atspoguļotu Sabiedrības saistības pret darbiniekiem sakarā ar viņu neizmantotiem atvaļinājumiem. Uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu izmaksu apjomu Sabiedrība izvērtē reizi gadā bilances datumā. 2.14. Ieņēmumu atzīšana

Ieņēmumi ir Sabiedrības pamatdarbības rezultātā pārdotās produkcijas un sniegto pakalpojumu vērtība, atskaitot pievienotās vērtības nodokli, sagaidāmo atgrieztās produkcijas daudzumu, rabatus un atlaides. Ieņēmumi no izpildītajiem celtniecības un montāžas darbiem tiek atzīti saskaņā ar 2.17. aprakstīto politiku.


Aktīvu nomas ieņēmumi

Ieņēmumi no pārvades sistēmas aktīvu nomas tiek atzīti, pamatojoties un pārvades sistēmas operatoram izrakstītajiem rēķiniem atbilstoši noslēgtajam nomas līgumam. Maksa par pieslēgumiem Klienti veic maksājumus par pieslēgumu elektrotīklam, kas daļēji sedz tās infrastruktūras izmaksas, kas nepieciešamas, lai pieslēgtu attiecīgo klientu tīklam. Maksa par pieslēgumiem Sabiedrības pārskatā par finansiālo stāvokli tiek atspoguļota nākamo periodu ieņēmumu sastāvā un tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot lineāro metodi visā aplēstajā komerciālo attiecību ar klientu perioda laikā (20 gadi). 2.15. Izmaksu atzīšana

Izmaksas tiek atzītas, pamatojoties uz uzkrāšanas principu. Aprēķinot pārskata gada izmaksas, tiek ņemtas vērā visas paredzamās izmaksas un iespējamās saistības, kas radušās pārskatā gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tās kļuvušas zināmas laika posmā starp bilances datumu un finanšu pārskata sastādīšanas dienu neatkarīgi no rēķinu saņemšanas dienas, jo Sabiedrības saimnieciskie darījumi tiek iegrāmatoti un atspoguļoti finanšu pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību nevis tikai juridisko formu. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās pamatdarbības un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas tiek atklātas finanšu pārskata pielikumā pēc to būtības detalizētākā sadalījumā. 2.16. Dotācijas

Dotācijas tiek novērtētas patiesajā vērtībā kā nākamo periodu ieņēmumi, kas tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc lineārās metodes iegādāto aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā. Eiropas Savienības finansējums

Saņemot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, nodrošina attiecīgā projekta vadību, efektīvu iekšējo kontroli un grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām un Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem. Ar ES finansējumu saistīto darījumu uzskaite tiek veikta, izmantojot identificējamus un atšķiramus kontus. Grāmatvedība nodrošina finansējuma atsevišķu uzskaiti, iekļaujot ar projektu realizāciju saistītos ieņēmumus un izdevumus, ilgtermiņa ieguldījumus un pievienotās vērtības nodokli attiecīgajās bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijās. 2.17. Būvniecības līgumi

Ar ilgtermiņa līgumiem saistītās izmaksas tiek atzītas to rašanās brīdī. Ja ilgtermiņa līguma rezultātu nav iespējams ticami aplēst, tad ieņēmumus atzīst tikai tādā apmērā, kādā radušās ar līgumu saistītās izmaksas, kuras ir iespējams atgūt. Ja ilgtermiņa līguma rezultātu ir iespējams ticami aplēst un pastāv liela varbūtība, ka līguma iznākums būs peļņa, ar šādu līgumu saistītos ieņēmumus atzīst līguma darbības laikā. Ja pastāv liela varbūtība, ka kopējie līguma izdevumi pārsniegs kopējos līguma ieņēmumus, gaidāmos zaudējumus no ilgtermiņa līguma uzreiz atzīst izdevumos. Sabiedrība izmanto darba izpildes procenta metodi, lai noteiktu konkrētajā periodā atzīstamo līguma ieņēmumu apmēru. Saskaņā ar šo metodi darba izpildes pakāpi nosaka, līdz bilances datumam radušās ar līgumu saistītās izmaksas attiecinot pret kopējām paredzamajām ar līgumu saistītajām izmaksām, izsakot šo attiecību procentuāli. Pārskata periodā radušās izmaksas, kas saistītas ar līguma turpmāko darbību, tiek izslēgtas no ar līgumu saistītajām izmaksām, aprēķinot darba izpildes pakāpi. Tās tiek uzrādītas kā krājumi, nākamo periodu izdevumi vai citi aktīvi atkarībā no to būtības. 2.18. Ilgtermiņa un īstermiņa saistības

Sabiedrības kreditoru parādi sākotnēji tiek atzīti patiesajā vērtībā un turpmāk uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistības piegādātājiem un darbuzņēmējiem finanšu pārskatā atspoguļo atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros no Sabiedrības piegādātājiem saņemto, bet pārskata perioda beigās nesamaksāto rēķinu summas. Uzkrātās izmaksas, kas radušās pārskata gadā, ja šo izmaksu apjoms vai maksājuma datums pārskata periodā ir skaidri zināms, bet par kurām vēl nav saņemti rēķini no piegādātājiem, tiek iekļautas postenī „Uzkrātās saistības”. Ieņēmumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem 12 mēnešiem (īstermiņa) vai uz periodu pēc 12 mēnešiem (ilgtermiņa) – iekļauj nākamo periodu ienākumos, kas bilancē tiek rādīti kā īstermiņa vai ilgtermiņa kreditori.


2.19. Saistītās puses

Sabiedrības akcijas 100 % pieder AS „Latvenergo”. Par saistītajām pusēm tiek uzskatītas citas AS „Latvenergo” meitassabiedrības, asociētās sabiedrības un Sabiedrības valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme. Darījumi ar Latvijas Republikas valsts iestādēm nav uzskatāmi par darījumiem ar saistītām pusēm. 2.20. Finanšu instrumentu izmantošana

Sabiedrības nozīmīgākie finanšu instrumenti ir aizņēmumi no mātessabiedrības un nauda. Šo finanšu instrumentu galvenais uzdevums ir nodrošināt Sabiedrības saimnieciskās darbības finansējumu un likviditāti. Sabiedrībai ir arī būtiski citi finanšu instrumenti, piemēram, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori, kā arī parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, un pārējiem kreditoriem, kas izriet tieši no Sabiedrības saimnieciskās darbības. Sabiedrība izsniedz/saņem arī īstermiņa aizdevumus mātessabiedrībai. 2.21. Būtisku uzskaites aplēšu un vērtējumu pielietošana

Sagatavojot finanšu pārskatu, Sabiedrība veic aplēses un izdara pieņēmumus attiecībā uz nākotni. Ņemot vērā to būtību, aplēses reti sakrīt ar faktiskajiem rezultātiem. Sabiedrības finanšu pārskats neietver posteņus, kuri pakļauti ļoti subjektīvām vai sarežģītām aplēsēm, izņemot pēcnodarbinātības pabalstus kā aprakstīts 2.10.(b) pielikumā. Citi posteņi, kuru novērtēšanā ir izmantoti pieņēmumi un aplēses, ir šie:

Aplēses attiecībā uz pamatlīdzekļu atgūstamo vērtību bilances datumā Sabiedrības vadība uzskata, ka pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība ir augstāka par to uzskaites vērtību bilances datumā, balstoties uz vispārējiem ekonomiskiem apsvērumiem par ekonomikas atveseļošanos ilgtermiņā, kas, ņemot vērā Sabiedrības sniegtā pakalpojuma specifiku, rezultēsies apgrozījuma pieaugumā, kā arī pārvades tarifu izmaiņu apstiprināšanā. 2.22. Finanšu risku vadība

Sabiedrības darbība ir pakļauta vairākiem finanšu riskiem, ieskaitot procentu likmju risku, kredītrisku un likviditātes risku riskus. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli. a) Procentu likmju risks Procentu likmju risks Sabiedrībai ir saistīts ar izsniegtajiem un saņemtajiem kredītiem no mātessabiedrības saskaņā ar Latvenergo grupas ietvaros noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu” un saskaņā ar noslēgtiem ilgtermiņa aizņēmumu līgumiem. Saskaņā ar noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu” īstermiņa aizdevumiem/ aizņēmumiem tiek piemērota gada procentu likme, kas vienāda ar EONIA indeksa un mātessabiedrības ārējā īstermiņa finansējuma vidējās svērtās pievienotās procentu likmes iepriekšējā mēnesī kopsummu. Pārskata periodā par savstarpējiem īstermiņa aizņēmumiem aprēķinātie maksājamie procenti nav bijuši būtiski un nav radījuši nozīmīgu procentu likmju risku. Būtiskāku procentu likmju risku rada ilgtermiņa aizņēmumi, no kuriem 41 % 2015. gada 31. decembrī (31/12/2014: 56 %) veido ilgtermiņa aizņēmumi ar mainīgo procentu likmi, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas.

b) Kredītrisks

Finanšu līdzekļi, kuri potenciāli pakļauj Sabiedrību zināmai kredītriska koncentrācijas pakāpei, galvenokārt ir naudas līdzekļi un pircēju un pasūtītāju parādi. Sabiedrībai ir nozīmīga kredītriska koncentrācija attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru AS „Augstsprieguma tīkls”, mātessabiedrību AS „Latvenergo” un radniecīgo sabiedrību AS „Sadales tīkls” (sk. 25. pielikumu). Sabiedrība uzskata, ka saistīto pušu parādi ir pilnībā atgūstami, tāpēc uzskata, ka tie nav radījuši nozīmīgu kredītrisku. Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas līdzekļu darījumos ir lielākās vietējās labas reputācijas bankas, kuru mātessabiedrībām piešķirti investīciju pakāpes kredītreitingi. c) Likviditātes risks Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot, ka ir pieejami atbilstoši kredītresursi saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Sabiedrība saņem nepieciešamos naudas resursus no mātessabiedrības saskaņā ar Latvenergo grupas ietvaros noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”. Sabiedrība savlaicīgi nodrošina, esošo kredītsaistību refinansēšanai un investīciju finansēšanai nepieciešamos kredītlīdzekļus. 2.23. Notikumi pēc bilances datuma

Finanšu pārskatā tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskata pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.


3. IEŅĒMUMI

2015 2014

EUR EUR

Pārvades aktīvu nomas ieņēmumi

44 263 046

38 009 260

Pārvades aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi* – 19 670 945

Ieņēmumi par izpildītiem celtniecības un montāžas darbiem 900 019 1 136 721

Ieņēmumi no pieslēgumu maksas (sk. 17. pielikumu) 2 346 571 2 136 948

Pārējie pakalpojumi 165 910 610

47 509 801 61 864 484

Pakalpojumu noieta tirgus ir Latvijas teritorija. * AS „Latvijas elektriskie tīkli'' ar 2015.gada 1. janvāri nodeva AS „Augstsprieguma tīkls'' pārvades sistēmas pārvaldīšanas funkcijas - tīkla pārbūvi, atjaunošanu, apkalpošanu un uzturēšanu

4. PĀRĒJIE SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMI

2015 2014

EUR EUR

Peļņa no ilgtermiņa aktīvu pārdošanas (neto) 5 274 360 664

Peļņa no apgrozāmo līdzekļu pārdošanas (neto) 166 405 9 094

Zaudējumu atlīdzības kompensācija un soda naudas 1 693 48 700 Ieņēmumi no ES finansiālā atbalsta 1 130 053 655 160

Pārējie ieņēmumi – 2 670 1 303 425 1 076 288

5. IZLIETOTIE MATERIĀLI UN REMONTU IZMAKSAS

2015 2014

EUR EUR

Izlietoto materiālu un rezerves daļu izmaksas 1 749 259 724

Pārvades tīklu remontu un uzturēšanas darbu izmaksas* – 2 562 983

1 749 2 822 707

* AS „Latvijas elektriskie tīkli'' ar 2015.gada 1. janvāri nodeva AS „Augstsprieguma tīkls'' pārvades sistēmas pārvaldīšanas funkcijas - tīkla pārbūvi, atjaunošanu, apkalpošanu un uzturēšanu.

6. PERSONĀLA IZMAKSAS

2015 2014

EUR EUR

Atlīdzība par darbu* 371 140 7 439 623

Darba attiecību izbeigšanas izmaksas 95 297 201 943

Iemaksas pensiju plānā 22 697 328 817

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba koplīgumā noteiktie pabalsti 69 569 1 797 156

Kopā (ieskaitot atlīdzību Sabiedrības vadībai) 558 703 9 767 539

Atlīdzība Sabiedrības vadībai Atlīdzība par darbu 336 724 300 872

Iemaksas pensiju plānā 14 441 14 997

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba koplīgumā noteiktie pabalsti 36 368 55 689

387 533 371 558

2015 2014

Darbinieku skaits pārskata gada beigās* 11 443

Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 12 447

* līdz ar pārvades sistēmas pārvadīšanas funkcijas nodošanu notika 430 darbinieku pāreja uz AS „Augstsprieguma tīkls”


7. CITAS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IZMAKSAS

2015 2014

EUR EUR

Nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu noma 4 086 274 3 875 597 Telekomunikāciju un sakaru pakalpojumu izmaksas 12 463 2 647 679

Celtniecības un montāžas izdevumi 900 019 1 136 721

Izdevumi vadības pakalpojumiem 278 662 706 923

Dažādas saimnieciskās darbības izmaksas 498 231 1 018 358 5 775 649 9 385 278

8. FINANŠU IZMAKSAS, NETO

2015 2014

EUR EUR a) Finanšu ieņēmumi Saņemtie procenti par īstermiņa aizdevumiem mātessabiedrībai – 18 746

– 18 746

b) Finanšu izmaksas Procentu maksājumi par īstermiņa aizņēmumiem no mātessabiedrības 107 138 70 497

Procentu maksājumi par ilgtermiņa aizņēmumiem no mātessabiedrības 2 282 951 2 564 163

Kapitalizējamās procentu izmaksas* (232 770) (1 160 028)

Neto zaudējumi no valūtas kursu svārstībām – 159

2 157 319 1 474 791

* kapitalizējamo procentu izmaksu samazinājums pret 2014. gadu saistīts ar to, ka 2014. gadā tika pabeigts otrais projekta Kurzemes loks posms un tika nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija

9. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS UN ATLIKTAIS NODOKLIS

2015 2014

EUR EUR

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (1 285 893) (908 077)

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis (491 513) (359 021)

(1 777 406 (1 267 098)

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15 % likmi:

* piemērojot Latvijas Republikas likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli'' 13. pantā noteiktos koeficientus pamatlīdzekļu iegādei un nolietojumam nodokļu vajadzībām aprēķinā, pamatlīdzekļu nolietojuma summas palielinājums

2015 2014

EUR EUR Peļņa pirms nodokļiem 16 657 975 13 113 583

Uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot noteikto 15 % likmi 2 498 696 1 967 037

Nekustamā īpašuma nodoklis (40) (12)

Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas 696 18 341

Citas izmaksas, kas nav atskaitāmas nodokļa mērķiem (390) 3 015

UIN koeficienta efekts* (721 556) (721 283)

Nodokļu (izdevumi) / ieņēmumi 1 777 406 1 267 098


Šo saistību / aktīvu summas:

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR Atliktā nodokļa aktīvi:

- vairāk nekā viena gada laikā atgūstamais atliktā nodokļa aktīvs (7 821) (180 286)

- viena gada laikā atgūstamais atliktā nodokļa aktīvs (6 287) (82 636)

(14 108) (262 922) Atliktā nodokļa saistības:

- vairāk nekā viena gada laikā atgūstamā atliktā nodokļa saistības 37 647 789 37 515 250

- viena gada laikā atgūstamās atliktā nodokļa saistības (971 157) (1 081 317)

Kopā atliktā nodokļa saistības 36 676 632 36 433 933

Atliktā nodokļa kustība:

2015 2014

EUR EUR

Pārskata gada sākumā 36 171 011 35 811 990

Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā 491 513 359 021

Pārskata gada beigās 36 662 524 36 171 011

Neto atliktā nodokļa saistības:

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR

Pamatlīdzekļu nolietojuma pagaidu atšķirība 36 676 633 36 433 933

Uzkrājumi pēcnodarbinātības pabalstiem (7 821) (198 639)

Uzkrāto atvaļinājumu izmaksu pagaidu atšķirība (2 072) (53 772)

Uzkrāto prēmiju izmaksas (3 971) (8 011)

Uzkrājumi iemaksām pensiju plānā (245) (2 500)

Neto atliktā nodokļa saistības 36 662 524 36 171 011


10. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI UN PAMATLĪDZEKĻI

a) Nemateriālie ieguldījumi

Pieslēguma lietošanas tiesības

Datorprogrammas Kopā

EUR EUR EUR

Gads, kas beidzas 2014. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 1 720 601 351 603 071

Iegādāts 6 923 6 923

Norakstīts* (96) (27 323) (27 419)

Amortizācija (199 459) (199 459)

Atlikusī vērtība gada beigās 1 624 381 492 383 116

2014. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 1 892 943 922 945 814

Uzkrātā amortizācija (268) (562 430) (562 698)

Atlikusī vērtība 1 624 381 492 383 116

Gads, kas beidzas 2015. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 1 624 381 492 383 116

Norakstīts* (95) – (95)

Amortizācija – (188 784) (188 784)

Atlikusī vērtība gada beigās 1 529 192 708 194 237

2015. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 1 892 943 922 945 814

Uzkrātā amortizācija (363) (751 214) (751 577)

Atlikusī vērtība 1 529 192 708 194 237

* pieslēguma lietošanas tiesību aprēķinātā amortizācija ir iekļauta peļņas vai zaudējumu postenī „Citas saimnieciskās darbības izmaksas”

b) Pamatlīdzekļi

Ēkas un

inženierbūves Iekārtas un

mašīnas Pārējie

pamatlīdzekļi Nepabeigtā celtniecība

Kopā

EUR EUR EUR EUR EUR

Gads, kas beidzas 2014. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība gada sākumā 160 032 589 178 915 322 3 259 316 55 476 762 397 683 989

Iegādāts – – 602 184 29 970 039 30 572 223

Pārgrupēts 56 772 618 22 391 443 385 131 (79 549 192) –

Norakstīts (228 996) (400 263) (1 529 990) – (2 159 249)

Nolietojums (10 399 976) (11 959 344) (971 003) – (23 330 323)

Atlikusī vērtība gada beigās 206 176 235 188 947 158 1 745 638 5 897 609 402 766 640

2014. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 511 340 790 414 943 729 6 214 138 5 897 609 938 396 266

Uzkrātais nolietojums (305 164 555) (225 996 571) (4 468 500) – (535 629 626)

Atlikusī vērtība 206 176 235 188 947 158 1 745 638 5 897 609 402 766 640

Gads, kas beidzas 2015. gada 31. decembrī

Atlikusī vērtība gada sākumā 206 176 235 188 947 158 1 745 638 5 897 609 402 766 640

Iegādāts – – 24 333 16 636 631 16 660 964

Pārgrupēts 4 847 676 14 207 332 594 069 (19 649 077) –

Norakstīts (211 709) (110 009) – – (321 718)

Nolietojums (10 796 702) (11 865 652) (574 057) – (23 236 411)

Atlikusī vērtība gada beigās 200 015 500 191 178 829 1 789 983 2 885 163 395 869 475

2015. gada 31. decembrī Sākotnējā vērtība 513 640 601 420 116 727 6 785 067 2 885 163 943 427 558

Uzkrātais nolietojums (313 625 101) (228 937 898) (4 995 084) – (547 558 083)

Atlikusī vērtība 200 015 500 191 178 829 1 789 983 2 885 163 395 869 475

Sabiedrības nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi nav ieķīlāti un tie nav pakļauti citiem īpašumtiesību apgrūtinājumiem. Sabiedrībai īpašumā nav zeme, nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts par lietoto zemi, kura ir valsts vai pašvaldību īpašumā. 2015. gadā ir kapitalizētas aizņēmumu procentu izmaksas EUR 232 770 apmērā (2014: EUR 1 160 028) (8.pielikums).

Sabiedrības saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti pamatlīdzekļi, kuru atlikusī vērtība ir nulle. Šo pilnībā nolietoto pamatlīdzekļu sākotnējā uzskaites vērtība uz 31/12/2015 ir EUR 85 493 005 (31/12/2014: EUR 77 308 914).


11. ILGTERMIŅA FINANŠU IEGULDĪJUMI

Pārējie finanšu ieguldījumi

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR

Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 474 474

Sabiedrības nosaukums Atrašanās

vieta Uzņēmējdarbības

veids Līdzdalības daļa (procentos)

31/12/2015 31/12/2014

AS „Pirmais Slēgtais Pensiju fonds” Latvija Pensiju plānu pārvaldīšana 0,62 % 0,62 %

Pamatojoties uz AS „Latvijas elektriskie tīkli”, AS „Sadales tīkls” un AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” 2014. gada 9. oktobrī noslēgto trīspusējo „Akcijas domājamās daļas pirkuma līgumu”, ir samazināta AS „Latvijas elektriskie tīkli” līdzdalības daļa AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds”, pārdodot 1/6 domājamo daļu no akcijas AS „Enerģijas publiskais tirgotājs”, un 2014. gada 31. decembrī Sabiedrībai pieder 0,62 % no AS „Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds” kapitāla. Sabiedrība ir nominālais akcionārs, jo visus riskus un labumus, kas rodas fonda darbības rezultātā, uzņemas vai iegūst Sabiedrības darbinieki – pensiju plāna locekļi. Šī iemesla dēļ ieguldījums ir novērtēts iegādes vērtībā.

12. PIRCĒJU UN PASŪTĪTĀJU PARĀDI

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR

Pircēju un pasūtītāju parādi 8 316 036 7 567 712

Uzkrājumi šaubīgajiem un bezcerīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem (82) (4 945)

8 315 954 7 562 767

13. CITI DEBITORI

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR

Pievienotā vērtības nodokļa pārmaksa (21. pielikums) 1 785 494

Saņemamais ES finansējums realizētajam projektam „330 kV Kurzemes loka izbūve''* – 17 885 960

Pārējie debitori 12 238

1 797 17 886 692

* 2014. gadā Eiropas Komisija akceptēja saņemamo līdzfinansējuma daļu kapitālieguldījuma projektam „330 kV Kurzemes loks”, kas tika saņemts 2015. gada 10. jūlijā un kas ir daļa no starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta NordBalt

14. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR

Naudas līdzekļi bankā 300 350 300 350

Par naudas atlikumu bankā Sabiedrībai katru dienu tiek aprēķināti procenti, galvenokārt pamatojoties uz mainīgām banku noguldījumu likmēm.

Lai efektīvi un centralizēti pārvaldītu Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, AS „Latvenergo” un tās meitassabiedrības apvienojās un izveidoja divus Grupas kontus – AS „SEB Banka” un AS „Swedbank”. Sabiedrība ir abu Grupas kontu dalībniece, kura saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir uzņēmusies meitassabiedrības tiesības un pienākumus.


15. AKCIJU KAPITĀLS 2015. gada 31. decembrī apmaksātais un reģistrētais AS „Latvijas elektriskie tīkli” pamatkapitāls ir EUR 185 624 016 (31/12/2014: EUR 185 624 016), un to veido 185 624 016 parastās akcijas ar nominālvērtību EUR 1 katra.

16. UZKRĀJUMI PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTIEM Uzkrājumu pēcnodarbinātības pabalstiem izmaiņas

2015 2014

EUR EUR


Nodoti uzkrājumi AS „Augstsprieguma tīkls” * (1 254 680) –

Pārskata gada darba izmaksas 16 515 50 314

Procentu izmaksas 1 190 48 071

Izmaksātie pēcnodarbinātības pabalsti (67 760) (122 350)

Zaudējumi /(ieguvumi )aktuāra pieņēmumu izmaiņu rezultātā 32 618 (54 729)

Pārskata gada beigās 52 141 1 324 258

* līdz ar pārvades sistēmas pārvadīšanas funkcijas nodošanu notika 430 darbinieku pāreja uz AS „Augstsprieguma tīkls’’

Kopējā aprēķinātā uzkrājumu izmaiņa ir iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Personāla izmaksas”.

2015 2014


Nodoti uzkrājumi AS „Augstsprieguma tīkls” (1 254 680) (14 625)

Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (17 437) (64 069)

Pārskata gada beigās 52 141 1 324 258

Pabalsti darba attiecību pārtraukšanas gadījumos ir vienreizēji pabalsti, kas tiek izmaksāti Sabiedrības darbiniekiem, ja tie atbilst darba koplīgumā noteiktiem kritērijiem. Uzkrājumi pabalstiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumos tiek aprēķināti, ņemot vērā esošo algu līmeni un to darbinieku skaitu, kam šāds pabalsts varētu pienākties, ja viņi pārtrauktu darba attiecības ar Sabiedrību, kā arī iepriekš piemērotās pabalstu likmes un vairākus statistiskos pieņēmumus.

17. PĀRĒJIE KREDITORI UN NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR a) Ilgtermiņa saistības

Eiropas Savienības līdzfinansējums* 35 966 686 37 001 770

Eiropas Savienības līdzfinansējums 35 966 686 37 001 770

Nākamo periodu ieņēmumi no pieslēgumu maksām 32 824 466 34 767 015


b) Īstermiņa saistības


Norēķini ar darbiniekiem 13 914 445 492

Eiropas Savienības līdzfinansējums* 1 120 681 1 130 053

Norēķini par dalības maksām un pārējie īstermiņa kreditori 11 890 57 475

Pārējie kreditori un nākamo periodu ieņēmumi 3 495 427 3 977 966

* Eiropas Komisijas līdzfinansējums kapitālieguldījuma projektam „330 kV Kurzemes loks”, kas ir daļa no starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta NordBalt

Nākamo periodu ieņēmumu no pieslēguma maksas izmaiņa

2015 2014

EUR EUR


Saņemtie maksājumi 408 018 4 960 602

Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 3. pielikumu) (2 346 571) (2 136 948)



Nākamo periodu ieņēmumu no Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmaiņas

2015 2014

EUR EUR


Saņemamais ES līdzfinansējums (17 885 960) 17 885 960

Saņemtie maksājumi 17 971 557 -

Iekļauts pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 4. pielikumu) (1 130 053) (655 160)


18. UZKRĀTĀS SAISTĪBAS

31/12/2015 31/12/2014*

EUR EUR

Uzkrātās saistības izmaksām (tīklu nomas maksas pārrēķins) 1 120 195 –

Uzkrātās neizmantoto atvaļinājumu izmaksas 13 814 358 478

Uzkrātās prēmiju izmaksas par pārskata gada darba rezultātiem 26 473 53 411

Uzkrātās pabalstu izmaksas un pensiju plāna iemaksas 1 630 16 665

1 162 112 428 554

* no 2014. gada rādītājiem aizņēmuma procentu izmaksas pārklasificētas uz parādiem radniecīgajām sabiedrībā (21. f). pielikums)

19. NODOKĻI UN VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS OBLIGĀTĀS IEMAKSAS

31/12/2014 Aprēķināts Samaksāts 31/12/2015

EUR EUR EUR EUR

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 833 943 (1 285 893) 75 949 (376 001)

Pievienotās vērtības nodoklis (1 231 726) (5 232 316) 5 864 275 (599 767)

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (289 579) (137 214) 420 934 (5 859)

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (177 447) (103 155) 275 469 (5 133)

Nekustamā īpašuma nodoklis – (269) 269 –

Dabas resursu nodoklis (14) – 14 –

(864 823) (6 758 847) 6 636 910 (986 760)

Nodokļu saistības (1 699 260) – – (988 557)

Nodokļu pārmaksa* 834 437 – – 1 797

* 2015. gada 31. decembrī pārmaksāts pievienotās vērtības nodoklis EUR 1 797 (31/12/2014: EUR 494) (14.pielikums), (31/12/2014: uzņēmumu ienākuma nodoklis EUR 833 943)

20. OPERATĪVĀS NOMAS LĪGUMI Pamatojoties uz noslēgtajiem nekustamā īpašuma un ilgtermiņa aktīvu nomas līgumiem, Sabiedrībai pārskata perioda beigās ir šādas nekustamā īpašuma un ilgtermiņa aktīvu nomas maksājumu saistības:

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR

a) Nekustamā īpašuma nomas maksājumu saistības

Maksājamas 1 gada laikā 3 708 919 3 952 135

Maksājamas no 1 līdz 5 gadu laikā 14 555 214 15 599 954

18 264 133 19 552 089

b) Ilgtermiņa aktīvu nomas maksājumu saistības

Maksājamas 1 gada laikā 574 470 556 634

Maksājamas no 1 līdz 5 gadu laikā 2 297 881 2 226 537

2 872 351 2 783 171

Saimnieciskās darbības veikšanai 2011. gada 1. aprīlī Sabiedrība uz pieciem gadiem noslēdza līgumu ar mātessabiedrību AS „Latvenergo” par pārvades sistēmas tīklu infrastruktūrai piekrītošo un ar to saistīto nekustamo īpašumu nomu. 2015. gadā nekustamā īpašuma nomas maksājumi AS „Latvenergo” bija EUR 3 529 640 apmērā (2014: EUR 3 329 574). Nekustamā īpašuma un ilgtermiņa aktīvu nomas maksājumu saistības 2016. – 2020. gadam aprēķinātas, pamatojoties uz Sabiedrības vadības aplēsēm par paredzamām iznomāto nekustamo īpašumu vērtības izmaiņām.


21. DARĪJUMI AR SAISTĪTAJĀM PUSĒM

AS „Latvijas elektriskie tīkli” mātessabiedrība ir AS „Latvenergo”, kam pieder 100 % no Sabiedrības pamatkapitāla, kuras akcijas savukārt 100 % pieder Latvijas valstij, un to turētāja ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Saistītās puses, izņemot mātessabiedrību, ir ar mātessabiedrību koncernā apvienotās sabiedrības, asociētās sabiedrības, sabiedrības, kurās mātessabiedrībai ir nozīmīga ietekme, kā arī Sabiedrības valdes locekļi, viņu tuvi ģimenes locekļi un sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme. Darījumi ar Latvijas Republikas valsts iestādēm nav uzskatāmi par darījumiem ar saistītām pusēm. Atlīdzība Sabiedrības valdes locekļiem atspoguļota 6. pielikumā. Sabiedrība veica šādus darījumus ar saistītajām pusēm:

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR a) Ieņēmumi no darījumiem ar saistītajām pusēm AS „Latvenergo” 1 965 175 2 311 317

AS „Sadales tīkls” 1 393 625 1 776 699

SIA „Liepājas enerģija” – 120

3 358 800 4 088 136

b) Izmaksas no darījumiem ar saistītajām pusēm AS „Latvenergo” 7 016 982 12 019 113

AS „Sadales tīkls” 23 285 38 347

7 040 267 12 057 460

c) Debitoru parādi, kas radušies no darījumiem ar saistītajām pusēm AS „Latvenergo” 218 866 334 216

AS „Sadales tīkls” – 59 489

218 866 393 705

d) Parādi kreditoriem, kas radušies no darījumiem ar saistītajām pusēm AS „Latvenergo” 425 120 908 472

AS „Sadales tīkls” 2 321 10 625

427 441 919 097

e) Uzkrātie ieņēmumi, kas radušies no darījumiem ar saistītajām pusēm

AS „Latvenergo”:

– uzkrājums pārvades aktīvu nomas pārrēķinam 239 978 –

239 978 –

f) Uzkrātās saistības, kas radušies no darījumiem ar saistītajām pusēm

AS „Latvenergo”:

– aizņēmuma procentu izmaksas (sk. 16. g) pielikumu) 612 505 723 511

612 505 723 511

g) Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām Finanšu darījumi starp saistītajām pusēm tiek veikti, izmantojot īstermiņa aizņēmumus ar mērķi efektīvi un centralizēti pārvaldīt Latvenergo grupas uzņēmumu finanšu līdzekļus, izmantojot Grupas kontus (sk. 14. pielikumu). Pārskata perioda beigās AS „Latvijas elektriskie tīkli” bija atmaksāti visi izsniegtie īstermiņa aizdevumi. 2015. gada laikā vidējā efektīvā aizdevumu procentu likme bija 0,89 % (2014: 1,16 %).

2015 2014

EUR EUR

Pārskata gada sākumā – –

Pārskata gadā izsniegtie aizdevumi 72 911 134 68 846 358

Pārskata gadā atmaksātie aizdevumi (72 911 134) (68 846 358)

Aprēķinātie procenti – 18 746

Saņemtie procenti – (18 746)

Pārskata gada beigās – –

h) Īstermiņa aizņēmumi no radniecīgajām sabiedrībām Pārskata periodā Sabiedrība saņēma īstermiņa aizņēmumus no mātessabiedrības AS „Latvenergo” saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”, izmantojot Grupas kontus (sk. 14. pielikumu). 2015. gada laikā vidējā efektīvā aizņēmumu procentu likme bija 0,89 % (2014: 1,16 %).


2015 2014

EUR EUR


Pārskata gadā saņemtie aizņēmumi 43 406 289 63 731 360

Pārskata gadā atmaksātie aizņēmumi (40 734 640) (43 573 667)

Uz ilgtermiņa aizņēmumiem pārklasificēti aizņēmumi – (21 309 026)

Aprēķinātie procenti 107 138 70 497

Samaksātie procenti (107 138) (70 497)


i) Ilgtermiņa aizņēmumi no radniecīgajām sabiedrībām

Nr. p.k.

Līguma Nr. Līguma noslēgšanas

datums Aizņēmumu līgumu pamatsumma EUR

Procentu likme Atmaksas

termiņš

1 Nr.010000/11-216 01/04/2011 97 467 196

6 mēnešu EURIBOR +

pievienotā likme 01/04/2025

2 Nr.010000/13-862 03/09/2013 44 109 026 Fiksēta 10/09/2023

Kopā 141 576 222

Kopējā neatmaksātā ilgtermiņa aizņēmumu summa 2015. gada 31. decembrī bija EUR 74 745 927 (31/12/2014: EUR 99 800 162), t.sk. īstermiņa daļa aizņēmumam, kas jāatmaksā 2015. gadā – EUR 14 517 163 (31/12/2014: EUR 25 054 235). Uz 2015. gada 31. decembri 41 % (31/12/2014: 56 %) no Sabiedrības aizņēmumiem bija noteikta mainīga procentu likme, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas. 2015. gada laikā vidējā efektīvā aizņēmumu procentu likme ilgtermiņa aizņēmumiem bija 2,59 % (2014: 2,42 %). Ilgtermiņa aizņēmumi nav nodrošināti ar ķīlu vai kādā citādā veidā.

2015 2014

EUR EUR


Pārklasificēti aizņēmumi no īstermiņa aizņēmumiem – 21 309 026

Pārskata periodā atmaksātie aizņēmumi (25 054 235) (14 595 661)

Aprēķinātie procenti 2 282 951 3 037 681

Samaksātie procenti (1 670 446) (2 314 170)

Uzkrājumi ilgtermiņa aizņēmuma procentu izmaksām (sk. 18. pielikumu) (612 505) (723 511)


tai skaitā:

Ilgtermiņa daļa 60 228 764 74 745 927

Īstermiņa daļa 14 517 163 25 054 235

Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu sadalījums pēc atmaksas termiņiem:

31/12/2015 31/12/2014

EUR EUR Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi:

- 1 gads vai mazāk 27 899 581 35 765 004

- 1 – 5 gadi 43 796 685 50 514 696

- virs 5 gadiem 16 432 079 24 231 231

88 128 345 110 510 931

Debitoru un kreditoru parādi pret saistītajām pusēm ietver atlikumus par sniegtajiem vai saņemtajiem pakalpojumiem un precēm. Uz pārskata perioda beigām par šiem atlikumiem nav saņemts vai sniegts nodrošinājums. Sabiedrība nav cietusi zaudējumus no savstarpējo parādu norakstīšanas.

22. NĀKOTNES SAISTĪBAS UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS 2015. gada 31. decembrī Sabiedrībai bija nākotnes saistības EUR 169,9 tūkstošu apmērā (31/12/2014: (EUR 179,8 tūkstoši)) attiecībā uz līgumiem saskaņā ar investīciju plānu par pārvades sistēmas aktīvu iegādi, izveidošanu un kapitālajiem remontiem, kas bilances datumā vēl nebija īstenoti.


23. FINANŠU RISKU VADĪBA Sabiedrības darbība ir pakļauta dažādiem finanšu riskiem, ieskaitot procentu likmju risku, kredītrisku un likviditātes risku. Sabiedrības vadība cenšas minimizēt potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz Sabiedrības finansiālo stāvokli. a) Kredītrisks Finanšu aktīvi, kuri potenciāli pakļauj Sabiedrību zināmai kredītriska pakāpei, ir galvenokārt īstermiņa aizdevumi, pircēju un pasūtītāju parādi, avansa maksājumi trešajām pusēm un naudas līdzekļi. Sabiedrībai ir nozīmīga kredītriska koncentrācija attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru AS „Augstsprieguma tīkls”, mātessabiedrību AS „Latvenergo” un radniecīgo sabiedrību AS „Sadales tīkls”. 2014. gada 31. decembrī Sabiedrības kredītriska koncentrācija uz vienu darījumu partneri - AS „Augstsprieguma tīkls” sasniedza 100% (31/12/2014: 99,6 %) no visiem pircēju un pasūtītāju parādiem. Sabiedrība uzskata, ka saistīto pušu parādi ir pilnībā atgūstami, tāpēc uzskata, ka tie nav radījuši nozīmīgu kredītrisku. Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzrādīti atgūstamajā vērtībā. Sabiedrības partneri naudas līdzekļu darījumos ir lielākās vietējās labas reputācijas bankas, kuru mātessabiedrībām piešķirti investīciju pakāpes kredītreitingi.

b) Procentu likmju risks

Procentu likmju risks Sabiedrībai ir saistīts ar izsniegtajiem un saņemtajiem kredītiem no mātessabiedrības saskaņā ar Latvenergo grupas ietvaros noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu” un saskaņā ar noslēgtiem ilgtermiņa aizņēmuma līgumiem. 2011. gada 1. aprīlī starp Sabiedrību un mātessabiedrību tika noslēgtai vienošanās tiek piemērota mainīgā procentu likme, kas veidojas no 6 mēnešu EURIBOR likmes un pievienotās likmes, kura atbilst mātessabiedrības ilgtermiņa kredītportfeļa vidējai svērtajai pievienotajai likmei. 2014. gada 10. janvārī noslēgtai vienošanās tiek piemērota fiksētā procentu likme (sk. 21.(i) pielikumu), tādejādi tiek ierobežots procentu likmju pieauguma risks. Kopējā Sabiedrības ilgtermiņa aizņēmumu no mātessabiedrības summa 2015. gada beigās bija EUR 74 745 927 (31/12/2014: EUR 99 800 162) (sk. 21.(i) pielikumu). 2015. gada 31. decembrī 41 % (31/12/2014: 56 %) no Sabiedrības ilgtermiņa aizņēmumiem bija noteikta mainīga procentu likme, kuru ietekmē starpbanku 6 mēnešu EURIBOR likmes izmaiņas. Saskaņā ar Latvenergo grupas ietvaros noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu”, savstarpējiem īstermiņa aizdevumiem un aizņēmumiem tiek piemērota gada procentu likme, kas vienāda ar faktiskā EONIA indeksa un mātessabiedrības ārējā īstermiņa finansējuma vidējās svērtās pievienotās procentu likmes iepriekšējā mēnesī kopsummu. Pārskata periodā par savstarpējiem īstermiņa aizņēmumiem aprēķinātie maksājamie procenti nav bijuši būtiski un nav radījuši nozīmīgu procentu likmju risku. c) Likviditātes risks Sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot, ka ir pieejami atbilstoši kredītresursi saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos. Sabiedrība saņem nepieciešamos naudas resursus no mātessabiedrības saskaņā ar noslēgto līgumu „Par savstarpējo finanšu resursu nodrošināšanu” un tā grozījumiem. Sabiedrība savlaicīgi nodrošina, esošo kredītsaistību refinansēšanai un investīciju finansēšanai nepieciešamos kredītlīdzekļus.

24. ATLĪDZĪBA ZVĒRINĀTU REVIDENTU KOMERCSABIEDRĪBAI

2015 2014

EUR EUR

Finanšu pārskata revīzija 6 500 6 759

6 500 6 759

25. NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM 2016. gada 12. janvārī ar AS “Augstsprieguma tīkls” tika noslēgts sadarbības līgums par kapitālieguldījumu projekta Kurzemes loks 3.posma īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu EUR 127 420 000 līdz pilnīgai saistību izpildei (projektu plānots pabeigt 2019. gadā). 2016.gada 15.martā AS „Latvijas elektriskie tīkli” Akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums piekrist ilgtermiņa aizņēmuma līguma slēgšanai ar AS „Latvenergo” par ilgtermiņa aizdevuma saņemšanu no AS "Latvenergo" par summu EUR 156 500 000, paredzot aizņēmuma izņemšanu vairākās daļās laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam (ieskaitot), ar atmaksas termiņu 10 gadi pēc katras aizdevuma daļas izsniegšanas. Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Sabiedrības 2015. gada finanšu pārskatu, izņemot, kā atspoguļots šajā finanšu pārskatā, laika posmā no pārskata gada pēdējās dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi citi notikumi, kuru rezultātā šajā pārskatā būtu jāveic korekcijas.

Documents

AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” . gada pārskats 1 no 27 · 2016-05-05 · AS „LATVIJAS ELEKTRISKIE TĪKLI” – 2015. gada pārskats 6 no 27 apmērā, kas, salīdzinot ar