Ar zibakciju noslēdz dienu bez auto · Dalot to uz dzīvokļiem, iznākot ap 4 eiro. Pat tad, ja īpašnieku kopsapulce nolēmusi tālāk dalīt uz galviņām, konkrētajam dzīvoklim

Piektdien, 26. septembrī:• Slimnīcai būs jauns videoendoskops.• Kā reformēs skolas.• Mākslinieks Jānis Anmanis.• Kā kopā nodzīvot ilgu mūžu.

Trešdiena, 2014. gada 24. septembris • www.kurzemnieks.lv • Cena 0,57 eiro

Nr. 109 (10 752)

ISSN 1407-9755Par īstu draugu es uzskatu to cilvēku, kas novāc akmeņus un dzeloņus no mana ceļa. /Saadi./

īSziņaS

JAUNS PAKALPOJUMS!AUTOGĀZES UZPILDE!No 24.09.2014. līdz 26.09.2014.

iepazīšanās cena – 0,55 EUR/L

DUS, Ganību iela 31, Kuldīga, tālr. 63322168.www.rietumunafta.lv

Tiekas barikāžu dalībnieki

Sestdien Skrundā viesojās 1991. gada barikāžu dalībnie-ku Mārupes biedrības pārstāvji ar ģimenēm. Pēc nelielas ekskursijas uz dzelzceļa staciju un ekspozīcijas apskates komunistiskā genocīda upuru piemiņas muzejā – vagoniņā, viesi kopā ar vietējiem patriotiem kultūras namā skatījās video un foto materiālu un dalījās atmiņās par barikāžu lai-ku. Tieši šajā dienā turpat Skrundā zemes klēpī tika guldīts novadnieks Arturs Heniņš, līdz ar to vokālā vīru ansambļa Vecie zēni balsis nebija tik možas. (Attēlā – ekskursiju dzelzceļa stacijā vada Aldis Zalgauckis).

Viesis no Gruzijas25. septembrī 18.00 Kuldīgas Jeruzalemes draudzē

Ciāna (Mākslas namā), ko vada Lučija Cēberga, kalpos mācītājs Selvio Oganesjans no Gruzijas. Kuldīgā viņš bijis jau pērn un šogad viesosies arī Liepājā, Ventspilī, Rīgā un citur. Sadarbību rosinājis Jeruzalemē dzīvojošais draudzes bīskaps Orens Levs Ari, kurš iepriekš kalpojis Gruzijā un Armēnijā.

Gaida ciemosRīt, 25. septembrī, Zemessardzes (ZS) 45. nodrošinā-

juma bataljonā Kuldīgā, Ventspils ielā 102, būs atvērto durvju diena no 14.00. Divas stundas vēlāk – 16.00 – no-tiks svinīga ceremonija, kurā topošie zemessargi nodos zvērestu, bet ap 20.00 zemessargi un karavīri saņems apbalvojumus. Vairāk informācijas pa tālr. 26168988 (Inga Juškina).

Ar zibakciju uz gājēju pārejas Piltenes ielā pie veikala Top Kuldī-gā 22. septembrī noslēdzās Eiropas mobilitātes nedēļa un Diena bez auto. Pasākumu rīkoja Latvijas Zaļā kustī-ba kopā ar Kuldīgas novada domi.

Tajā piedalījās Kuldīgas Centra vidus-skolas 11.m un 7.b klase, pirmsskolas izglītības iestādes Cīrulītis kolektīvs un vēl daži interesenti.

Konkurss par riteņbraucējiem ērtākajām vietām

Skolu jaunieši tika aicināti piedalīties konkursā, iesūtot fotoattēlus ar velobrau-cējiem piemērotākajām vietām Kuldī-gā. No 12 fotogrāfijām 22. septembra vakarā tika izlozēti uzvarētāji. Galvenā balva – Ventspils piedzīvojumu parka dāvanu karte – tika Ernestam Vēzim, bet pašvaldības sarūpēto balvu – zibatmiņu –

izlozē vinnēja Toms Norvežs un Centra vidusskolas 11.m klase.

Pēc izlozes visi devās velobraucienā pa Kuldīgu, lai vēlreiz vērtētu ielu infrastruk-tūras piemērotību riteņbraucējiem. Vis-augstāko jauniešu novērtējumu izpelnījās Sūru ielas veloceliņš. Dažās vietās betona apmalītes gan esot par augstu, piemēram, Mucenieku ielā. Bet Skrundas un Sūru ielas krustojumā ir milzīga peļķe, ko nav iespējams droši ne apiet, ne apbraukt. Mulsuma brīžus jauniešiem sagādājis Pla-nīcas un Mucenieku ielas krustojums, kur īsti neesot skaidrs, vai tur ir pāreja vai nav. Nejauša zibakcija izdevusies arī Sūru ielas aplī pie Rimi, ko riteņbraucēji drošības dēļ izvēlējās šķērsot pa gājēju pāreju.

Cīrulītis rīko velodienuPirmsskolas izglītības iestāde Cīrulītis

Dienu bez auto svinēja ar velodienu. Iestādes vadītāja Inguna Krebse atklāja,

ka iestādes darbiniece Dzidra Viļuma ir Zaļajā kustībā: „Viņa ierosināja rīkot pasā-kumu. Nolēmām, ka arī mēs, darbinieces, piedalīsimies noslēguma velobraucienā. Aicinājām arī trīs vecāko grupiņu audzēk-ņus doties uz bērnudārzu ar skrejriteņiem, divriteņiem, trīsriteņiem. Sākām ar goda apli ap bērnudārzu, pēc tam sporta lauku-miņā bija jāveic dažādi uzdevumi, viss noslēdzās ar zēnu un meiteņu braucienu, simbolisku dāvaniņu un cienāšanos ar āboliem. Vakara pasākumā piedalījāmies piecas darbinieces.”

Eiropas mobilitātes nedēļā, kas šogad norisinājās jau 11. reizi, cilvēki un uzņē-mumi aicināti īpašu uzmanību pievērst tam, kā iespējams mainīt savus pārvietoša-nās paradumus, reizēm atstāt automašīnu mājās un dienas gaitās doties kājām vai ar divriteni.

Iveta GrīniņaModra Rubeņa foto

Ar zibakciju noslēdz dienu bez auto

Daudzus šoferus 22. septembra vakarā noteikti izbrīnīja garā riteņbraucēju rinda, kas devās pāri gājēju pārejai pie veikala Top. Tur notika Dienas bez auto zibakcija, ko rīkoja Latvijas Zaļā kustība sadarbībā ar novada pašvaldību.

KurzemnieKu oktobrim var abonēt:līdz 28. septembrim• internetā www.abone.pasts.lv (apmaksājot ar maksājuma karti vai internetbankā);

līdz 27. septembrim• pasta nodaļās;

līdz 26. septembrim• pie pastniekiem;• redakcijā (ietaupot 71 centu) (26. septembrī līdz 15.00).

Tirgus VārmēVārmē sestdiena tika pavadīta ar atrakcijām, tirgošanos

un lustēm. Šeit notika ikgadējais Rudens gadatirgus, ko atklāja Suitu sievas, bet dienas gaitā priecēja Rumbas kvartets. Atrakcijas un izdarības vadīja Vārmes amatierteātris Es un tu. Kulminācija bija Lielā loterija, kurai balvas bija saziedojuši vietējie iedzīvotāji un zemnieki. Šogad tika laimēti Garīšu kāposti, Bētu un Atvaru aita un buks, Ezergaļu graudu maisi, pīles, tītari, gaiļi u.c.

Futbola diena KuldīgāPar godu starptautiskajai futbola dienai sestdien 11.00

A.Grundmaņa stadionā Kuldīgā norisināsies futbola turnīri un dažādas atrakcijas. Aicināti piedalīties visi bērni, kas vēlas. Ja līs lietus, pasākums notiks sporta zālē Virkas ielā 13. Informācijai – Mareks Raihs, tālr. 29339230.

Trešdiena, 2014. gada 24. septembris

-

Kad viena roka nezina, ko otra daraJau esam apraduši ar uzņēmēju uztraukumu par to, kādi brīnu-

mi, dzimuši valdības un Saeimas gaiteņos, var nākt katru gadu no jauna, neļaujot normāli plānot darbu. Bet diez kurš bija tas, kas izgudroja ideju par personas apliecībām (kam nav nekādas vainas!), aizmirsdams par to, ka Saeimas vēlēšanās tās nederēs? Jo visas runas par iespēju balsot elektroniski kaut kā pieklusa, tā arī neviešot skaidrību, vai mums Latvijā tāda iespēja būs un kad. Un nu vairāk nekā 27 tūkstošiem iedzīvotāju jādodas izņemt speciāla, vienai reizei derīga vēlētāja apliecība. Tērēti valsts līdzekļi, tās pagatavojot, un tērēts tiek daudzu cilvēku laiks. Un stipri šaubos, vai visi tās izņems, tātad, šī neloģiskā notikumu gaita var ietekmēt arī vēlēšanu aktivitāti (un rezultātus). Gribas aicināt tos 1300 potenciālos vēlētājus, kam vēlētāju apliecības būtu jāsaņem Kuldīgas teritoriālajā nodaļā, vēl šoreiz norīt šo krupi un iet pēc apliecinājuma, ka esi pilntiesīgs pilsonis, kam tiesības vēlēt savu parlamentu, kurš, izskatās, pats apjucis par šādu situāciju.

Daiga Bitiniece, tālr. 63350567, [email protected]

Kāds steidzas, pieri saraucis, cits bauda septembra saulīti, vēl kāds nesas tev virsū ar velosipēdu. Dzīve rit tālāk. Šodien, rīt, parīt.

Modra Rubeņa teksts un foto

Sarmīte, bezdarbniece: – Var teikt, ka akcijā piedalos katru dienu. Nees-mu autovadītāja, man arī nav tiesību. Un vispār nepatīk braukt ar auto. Ļoti jauki – šādas akcijas dod tīrāku vidi, vieglāku, drošāku pārvietošanos kā-jāmgājējiem, nav jāizvairās no lielās satiksmes. Katru mēnesi vismaz vienu

šādu dienu vajadzētu.

Leons, pensionārs: – Nezināju par šādu akciju. Ja būtu zinājis, obligāti atstātu mašīnu mājās. Tas palīdz veselī-bai, jo cilvēks, kas daudz kustas, ir tikpat kā vesels. Bieži braucu ar riteni, arī uz mežu sēnēs. Tas ir mans dzīvesveids. Nemaz nav sarežģīti iztikt bez mašīnas, es braucu pat ar slēpēm.

Anita, atbraukusi ciemos no ārze-mēm: – Par to neesmu daudz domājusi, bet noteikti šādas akcijas ir noderīgas – gan dabai draudzīgas, gan veselībai nāk par labu, jo pastaigāties ir daudz labāk nekā braukt. Ja būtu zinājusi par akciju, būtu piedalījusies un ar auto nebūtu braukusi. Man patīk pastaigāties un braukt ar riteni.

Linda, revidente: – Esmu no Talsiem, pirmdien mums bija jābrauc uz Kuldīgu, tāpēc izmantoju automašīnu. Bet šādas akcijas atbalstu. Tas veicina aktīvāku dzīvesveidu. Tādas varētu rīkot reizi sezonā – četrreiz gadā. Darbdienās bez transporta iztikt nevaru, bieži jābraukā uz citām pilsētām, jo strādāju par revi-

denti. Brīvdienās gan varētu auto atstāt mājās.

tā vajadzīgs auto. Ceturtkārt, nezinu pilsētā vietu, kur riteni droši atstāt uz visu dienu, ne-baidoties par to, ka vakarā 30 kilometru līdz mājām būs jāsoļo kājām. Lai arī pilsētas iedzīvotā-jiem droši vien citādi uzskati un citas problēmas saistībā ar ri-teņa izmantošanu, bet pēdējais punkts attiecas arī uz viņiem. Ko ar šo problēmu darīt? Var iegādāties tādu braucamo, ko neiekāro neviens, pat visneiz-vēlīgākais zaglis ne, bet – tāds verķis draud ar pašcieņas trau-cējumiem tā īpašniekam. Var staipīt līdzi kārtīgu slēdzeni un resnu ķēdi vai arī dārgu U-veida saslēdzamo, ko nevar ātri pārzāģēt vai pārkniebt, bet tas diemžēl nozīmē arī pama-tīgu smagumu, kas jāstaipa līdzi. Cita iespēja – iegādāties saliekamo riteni. Pēdējā laikā nopērkami tādi modeļi, ko sa-locītā veidā var paņemt līdzi pat lielveikalā, par darbavietas koridoru nemaz nerunājot, tiesa gan, to cena vidusmēra pircēja (kādi pārsvarā esam) maciņam pagaidām nav visai draudzīga.

Sanāca padrūma aina, tomēr ticu, ka kādreiz arī mūspusē riteņbraucēju ielās būs vairāk nekā automašīnu. Ar riteni taču var izbraukt pa jebkuru ielu, taku vai parka celiņu, tam nevajag daudz vietas noparkošanai. Un vēl – ritenis palīdz ietaupīt nau-diņu, ko autovadītāji tērē deg-vielas iegādei, un tā nav maza.

Juris Lipsnis, tālr. 22470000,

[email protected]

Pirmdien vairākās Latvijas pilsētās, arī Kuldīgā, notika Eiropas mobilitātes nedēļas noslēguma akcija Diena bez auto – cilvēki tika aicināti per-sonīgo automašīnu atstāt mājās un pārvietoties ar divriteni vai kājām, vai arī ar sabiedrisko transportu. Arī man todien sa-nāca izmest loku pa pilsētu ar divriteni (tam gan nebija nekāda sakara ar akciju, vienkārši rite-nim pienākusi apkopes reize), un vismaz es nekādu auto skai-ta samazinājumu Kuldīgas ielās nemanīju. Iespējams, tādēļ, ka lija lietus – kurš normāls cilvēks tādā dienā atstās auto garāžā vai pagalmā un kāps uz riteņa, labā laikā – pavisam cita lieta!

Arī man šad tad prātā ienāku-

si doma par braukšanu uz darbu ar divriteni. Kāpēc neesmu to darījis? Pirmkārt, lai astoņos pagūtu uz darbu Kuldīgā, man ar riteni no mājām Alsungas novadā būtu jāizbrauc ap se-šiem, savukārt vakarā es tur atgrieztos ap Panorāmas laiku. Otrkārt, neprotu braukt lēnām un mēdzu iesvīst, tādēļ pirms darba vajadzētu ieiet dušā. Treškārt, kā jau laucinieks es uz pilsētu nebraucu tikai strādāt, bet arī iepirkties. Ar riteni mai-zes kukulīti varbūt arī pārvestu, bet lielākiem iepirkumiem tik un

VIEDOKĻI, KOMENTĀRIREDzēJuMs

ManupRāt

KURZEMNIEKS Jautā

2. lpp.

„Pēdējā laikā nopērkami tādi modeļi, ko „salocītā” veidā var paņemt līdzi pat lielveikalā.”

Izdevējs – SIA Jaunais kurzemnieks. Reģ. apl. nr. 1400. Iznāk pirmdienās, trešdienās, piektdienās. Pārpublicējot atsauce uz Kurzemnieku obligāta. Iespiests SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, Rīga, Mūkusalas iela 15a. Metiens – 4499.

Galvenā redaktore Daiga Bitiniece – 63350567; [email protected]āmas nodaļa – 63324881; [email protected]

Kuldīgā, 1905. gada ielā 19, LV-3301urzemnieks

Iepriecai un pabēdai tālr. 63350568,

dina.porina@ kurzemnieks.lv. Lasītāju vērojumi nav anonīmi.

Kā izturēt dienu bez auto

FOtOKOMEntāRs

LasītāJs LūDz paLīDzēt

LasītāJs nEizpRatnē

Kuldīdzniece Māra no Piltenes ielas 16. nama lūdza Kurzemnieku palīgā saprast, kāpēc mēneša maksa par atkritumiem ir tik liela: 12 eiro mēnesī par dzīvokli, kurā deklarēti četri cilvēki. Viņasprāt, daža pri-vātmāja trijos mēnešos samaksājot tik, cik daudzstāvu nama dzīvok-lis – vienā.

Esot jāmeklē DzīKsMāra īrē pašvaldības dzīvokli

un Kuldīgas komunālajos pakal-pojumos (KKP) strādā atkritumu šķirošanas laukumā, tāpēc par šo nozari atbildīgais Guntis Liekniņš ir arī Māras priekšnieks darbā. Viņš iedziļinājies savas darbinieces prob-lēmā, bet nespējot neko palīdzēt.

Lielās summas cēlonis jāmeklē dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā (DzĪKS) Kuldīgas nam-īpašumi, uzskata G.Liekniņš. KKP izraksta rēķinu visai mājai. Dalot to uz dzīvokļiem, iznākot ap 4 eiro.

Pat tad, ja īpašnieku kopsapulce nolēmusi tālāk dalīt uz galviņām, konkrētajam dzīvoklim tik liela maksa nevarot būt – vai nu koope-ratīvā kāds neprotot rēķināt, vai nu tā esot bezkaunība.

„neko nepieliekam”Kuldīgas namīpašumu līdzšinējā

vadītāja Inta Putniņa nesen pārcē-lusies uz Rīgu un no amata esot atteikusies (kopš 21. augusta ir jauns valdes priekšsēdis Ritvars Kazakovs). Viņa uzsver, ka DzĪKS pie atkritumu maksas neko nepieliek. Arī Piltenes ielā 16 īpašnieki nolēmuši summu dalīt nevis tā, kā paredz Ministru ka-bineta noteikumi – pēc mājokļiem, bet gan taisnīgāk – pēc iemītnieku skaita. Šajā namā ir 41 dzīvoklis un aptuveni 70 iemītnieku. Piemēram, septembrī 203 eiro rēķinu dalot uz dzīvokļiem, iznāk 4,96 eiro, bet uz cilvēkiem – ap 3 eiro katram. Ja dzīvoklī deklarēti četri iemītnieki, jāmaksā 12 eiro,

rēķina I.Putniņa.

Katrs kaut ko nesaprotToties I.Putniņai par izvesto atkri-

tumu uzskaiti un maksas veidošanos būtu daudz jautājumu G.Liekniņam, taču saziņa nevedoties. KKP pār-stāvis laikus bijis aicināts uz ie-mītnieku sapulci, bet pēdējā brīdī paziņojis, ka nevar ierasties, arī birojā esot grūti viņu sastapt. Dau-dzi nesaprotot, kāpēc kopš janvāra mājas rēķins audzis no 75 līdz 203 eiro; kāpēc atkritumu savācējiem no tālākās Ventspils šis pakalpojums bijis lētāks; kāpēc vairākām mājām par vieniem un tiem pašiem kontei-neriem ir dažāda maksa utt.

„Kaut ko mēs nesaprotam visi,” šai I.Putniņas atziņai var pievienoties arī Kurzemnieks – acīmredzot pašvaldī-bas uzņēmumam jāturpina iedzīvotā-jiem skaidrot atkritumu uzskaites un maksas aprēķina principus.

Dina Poriņa

Kāda kuldīdzniece nesaprot, kādēļ Jelgavas ielā pie Kuldīgas 2. vidus-skolas un arī tālāk uz pilsētas pusi atkal uz brauktuves ir milzu peļķes.

„Ielu iepriekš laboja, visas ūdens noteces bija sakārtotas, bet šovasar segumu noklāja ar kaut kādu piķa un akmentiņu maisījumu. Izskatās, ka aizpiķotas gan visas kanalizācijas lūkas, gan noteces restītes. To taču darīja gudri ļaudis! Kāpēc neciena

citu darbu un dara nepareizi?” jautā sieviete.

Kuldīgas komunālo pakalpojumu (KKP) vadītājs Pēteris Gobzemis, izdzirdis par peļķēm, solīja situāciju pārbaudīt, tomēr noliedz, ka tā paslik-tinājusies ielas seguma piķošanas dēļ: „Piķošana saglābj brauktuves virsmu un aiztaisa bedrītes, bet tā nav kapi-tāla ielas rekonstrukcija. Pārbaudīšu, bet domāju, ka ūdens noteces restī-

tēm jābūt vaļā. Pat, ja darba gaitā tās tika aizpiķotas, noteikti pēc tam vaja-dzēja atbrīvot. Tas, ka peļķes vecajās vietās ir atkal, nav brīnums. Virsmas uzlabošana šo jautājumu nerisina. Turklāt Jelgavas ielā šobrīd lieli līdzekļi ieguldīti netiek. Ir izstrādāts projekts, tiek gaidīta nauda. Ir liela cerība, ka drīzumā rekonstrukcijas projektu varēs īstenot.”

Inguna Spuleniece

Kāds Pārventas iedzīvotājs Kur-zemnieku informēja par trūkstošu ceļazīmi Alejas un Šķērsu ielas krustojumā – šai vietā pazudusi zīme Dodiet ceļu. Kungs bija noraizējies, ka zīmes neesamība varētu radīt avārijas draudus.

Sazinājāmies ar SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi (KKP) ielu

un laukumu apsaimniekošanas daļas vadītāju Gati Ozolu, kurš apsolīja in-formāciju par pazudušo zīmi pārbau-dīt – iespējams, tā nolauzta un kaut kur tuvumā mētājas. G.Ozols skaidroja, ka šādos gadījumos vislabāk piezvanīt pa KKP tālruni 63321965 – sekretāre par problēmu operatīvi informēšot attiecīgo speciālistu. Ielas un ceļi

tiek apskatīti arī bez pieteikuma. Visas Kuldīgas ielas sadalītas četrās kategorijās, pirmajā ietilpstošās tiek pārbaudītas katru mēnesi, otrajā un trešajā – vienreiz divos mēnešos, bet ceturtās kategorijas ielas (lielākā daļa atrodas mazdārziņos) jāapskata ne biežāk kā reizi ceturksnī.

Juris Lipsnis

22. septembrī notika akcija Diena bez auto. Vai atbalstāt to un varētu iztikt bez automašīnas?

Māris, autovadītājs: – Nezināju, ka notiek šāda akcija, un, ja būtu zinājis, tāpat būtu braucis. Manam darbam trans-portlīdzeklis nepieciešams. Alternatīvus pārvietošanās veidus neizmantoju vese-lības problēmu dēļ. Bet šādi pasākumi ir laba lieta, cilvēkiem uzlabo veselību.

Kristīne, audzina bērniņu: – Akcijā nevaru piedalīties, jo dzīvoju ļoti tālu no darba. Reizēm brīvdienās izmantoju riteni. Ikdienā gan visur braucu ar mašīnu.

Antra Grīnberga Modra Rubeņa foto

Jolanta, studē: – Ļoti labi, ka kaut kas tāds izdomāts. Jābrauc vairāk ar riteņiem. Šādas dienas vajadzētu arvien biežāk. Ikdienā staigāju ar kājām vai braucu ar riteni. Ar auto ne, taču izjūtu vajadzību pēc tā. Iztikt jau var, bet visam jāieplāno vairāk laika.

atkritumu matemātika

ar lietavām peļķes atgriežas

LasītāJs satRauKts

zīme pazudusi. pārbaudīs, kas noticis

Trešdiena, 2014. gada 24. septembris 3. lpp.

AKTUALITĀTES

numura citāts

policijas ziņas

„Interesanti, ka somi savu muzeju kolekcijās iekļautos priekšmetus ļauj pētīt bez maksas, savukārt Latvijas muzejos prasa naudu par katru sīkumu. Iznāk, ka taisām biznesu paši uz savas kultūras rēķina, tad nav jābrīnās, ka cilvēki pievēršas amerikāņu subkultūrai, kas dabūjama par brīvu,” saka katoļu priesteris Andris Vasiļevskis.

Pretlikumīgi medī meža zvērus.19. septembrī konstatēts, ka Kuldīgas novada Rendas pagastā privātīpa-

šumā ir nelikumīgi nomedīts alnis un meža cūka. Uzsākts kriminālprocess.dauza logus. 21. septembrī ap pusnakti konstatēts, ka Kuldīgā, Piltenes ielā, kādā

dzīvesvietā ir izsistas divas loga rūtis. Uzsākts kriminālprocess.aizved siena ruļļus. 21. septembrī ap 13.00 saņemts ziņojums, ka Kuldīgas novada Īvandes

pagastā no lauka nozagti astoņi siena ruļļi.Jolanta knīse,

Valsts policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka palīdze

jauna vadītājaĀrkārtas sēdē Skrundas novada dome apstiprināja Sigitu Piculi par

Veselības un sociālās aprūpes centra (VSAC) vadītāju. Iepriekš viņa strādāja Kuldīgas slimnīcā par anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu, bet kopš Marutas Brizgas pēkšņās aiziešanas aizsaulē pildīja Skrundas VSAC vadītājas pienākumus. Līdz 26. septembrim S.Piculei dots atvaļinājums.

no pirmdienas līdz 3. oktobrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PmlP) izsniedz spe-ciālu dokumentu tiem vēlētājiem, kuriem nav pases, bet ir tikai personas apliecība (id).

Kā skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, 4. oktobrī 12. Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties Latvijas pilsoņi ar kādu no šiem balsošanas doku-mentiem: derīgu pasi vai ID, kas vēlēšanu iecirknī jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību. To var saņemt bez maksas tajā PMLP nodaļā, kas izsniegusi personas dokumentu (tas norādīts ID otrajā pusē). Minēto apliecību izsniedz tikai tiem pil-soņiem, kuriem vienīgais derīgais personas dokuments ir ID. Ja kāds pēc tās saņemšanas pieteicies arī pasei, PMLP tajā izdarīs atzīmi, ka izsniegta arī vēlētāja apliecība.

Saeimas vēlēšanās atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētāju uzskaitei ne-lieto iepriekš izveidotus pilsoņu sarakstus. Lai nodrošinātu principu viens vēlētājs – viena balss, katram balsotājam pasē iespiež zīmogu par dalību. Tādējādi vēlētājs drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. ID karšu īpašniekiem atzīmi izdarīs tagad izsniegtajā apliecībā, un tā būs jāatdod vēlēšanu iecirkņa komisijai.

Lai informētu par nepieciešamību saņemt vēlētāja apliecību tiem, ku-riem ir tikai personas apliecība, uz viņu norādītajām e-pasta adresēm tika nosūtīta informatīva vēstule. Papildus par šo balsošanas nosa-cījumu visus zvanītājus informēs arī CVK uzziņu tālruņa operatori. Vairāk par vēlētāju apliecību saņem-šanu var uzzināt www.cvk.lv vai pa tālr. 67049999.

Pirmdienas vakarā kuldīgā pie biedrības Kūrava liesmoja uguns-kurs, skanēja dziesmas gan lat-viski, gan citās valodās, ļaužu pulciņš gāja rotaļās. kopā ar starptautiskā jauniešu projekta dalībniekiem tika svinēta Baltu vienības diena un senie miķeļi jeb rudens iestāšanās.

Kūravas vadītāja Ina Celitā-ne pastāstīja, ka šajā dienā kopš 2000. gada latvieši un lietuvieši atceras Saules kauju. Tā notika 1236. gadā, kad žemaišu un zem-gaļu karaspēks sakāva apvienoto krustnešu karaspēku. Līdz šim kūravieši kaujas atceres dienā bija piedalījušies citviet, arī Lietuvā, kur tradīcija ļoti iesakņojusies, bet šoreiz izmantojot gadījumu, ka Kūravā notiek starptautisks jaunie-šu apmaiņas projekts, tā tika rādīta arī citiem. „Sākumā uzdziedājām karavīru dziesmas, tad dziedājām kopā ar mazām, bet brīvību mīlošām tautām. Ar mums kopā bija gruzīni, igauņi, kataloņi (Spānija), kas arī vēlas atgūt neatkarību. Tā ir svarīga

lieta. Izdancojām arī dažādu tautu dančus.”

Šogad sagadījies, ka arī rudens saul-grieži jeb brīdis, kad diena un nakts ir vienā garumā, iekrituši 22. septembrī. „Tas ir seno Miķeļu laiks. Savulaik tie bija lieli svētki, kad svinēja ražas novākšanu,” saka I.Celitāne.

Kurzemnieks jau rakstījis, ka starptautiskajā projektā, kas Kul-dīgā no 20. līdz 28. septembrim norisinās programmā ERASMUS+, dalību ņem 24 jaunieši no Spānijas, Gruzijas, Igaunijas un Latvijas. Jaunieši iepazīst dažādus gadskārtu godus un tradīcijas, katru vakaru Kūravā tiek klāti galdi. Bet dienā notiek darbs, lai visiem kopā iz-veidotu teātra izrādi, ko plānots rādīt Kuldīgas Centra vidusskolā 26. septembrī. Pirmdien pirmie sa-vas tradīcijas un ēšanas paradumus izrādīja kataloņi.

Baltu vienības dienas ugunskurs liesmoja arī Turlavas Elku birzī un citviet.

inguna spuleniecemodra rubeņa foto

18. septembrī sākās jaunais Virtuālās klases mācību gads. tā ir bezmaksas iespēja ikviena mācību priekšmeta skolotājam tiešsaistē apgūt virkni datorpro-grammu, kas palīdz veiksmīgāk plānot un organizēt stundas. Pirmajai lekcijai reģistrējās 560 latvijas skolotāji, tai skaitā arī no kuldīgas.

iespēja izglītoties Ir ceturksnis pirms četriem pēc-

pusdienā. Kuldīgas Centra vidus-skolā (KCV) valda klusums, skolēni jau devušies mājās, vienīgi skolas informātikas kabinetā iekārtojušās četras skolotājas. Tasēs ielieta ka-fija, uz galda šķīvis ar cepumiem. Ieslēgta interaktīvā tāfele, tās vienā malā skrien čats (apmaiņa rakstis-kām īsziņām), parādās skaitļi, cik skolotāju visā Latvijā pieslēgušies Virtuālajai klasei.

Šis ir jau piektais gads, kad Mic-rosoft Latvia sadarbībā ar Datorzi-nību centru un portālu Skolotājs.lv izsludina pieteikšanos tālākizglītī-bas kursam Virtuālā klase.

„Piedalos jau ceturto gadu. Par pēdējiem diviem gadiem ir arī aplie-cības, jo nodarbības tiešsaistē notiek reizi mēnesī un jāpilda arī mājas darbi. Ir interesanti un ļoti noderīgi. Tās ir lietas, kuras netiek apskatītas skolēnu mācību programmā, bet domātas tieši pedagogiem, lai stundas būtu intere-santākas,” stāsta V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas informātikas skolotāja Laila Zudāne, kura ieradusies ciemos pie kolēģēm KCV.

Daudzi skolotāji pieslēdzās Virtuā-lajai klasei no mājas datora vai arī noskatījās kursu sev vēlamajā laikā.

Izsniedz vēlētāju apliecības

PMLP Kuldīgas teritoriālās nodaļas vadītāja Iveta Štāla (no labās) un klientu apkalpošanas speciāliste Vineta Petrova norāda, ka vēlētāju apliecības izsniegšana ID karšu īpašniekiem neprasa daudz laika, jo jau iepriekš veikta personas datu atlase.

Vēlētāja apliecību var izņemt 27 520 jeb 1,8% Latvijas balsstie-sīgo pilsoņu. Visvairāk vēlētāju, kuriem nav derīgas pases, bet ir tikai ID, savas personas apliecības izņēmuši Kurzemē, kā arī Rīgā un Valmierā. Kuldīgas teritoriālajā nodaļā vēlētāju apliecības būtu

jāsaņem vairāk nekā 1300 iedzīvo-tājiem. Pirmajā dienā izsniegta bija 21 apliecība, vakar kuldīdznieki turpināja nākt diezgan aktīvi, atzīst PMLP Kuldīgas teritoriālās nodaļas vadītāja Iveta Štāla.

daina tāfelberga modra rubeņa foto

Lai Latvijas pilsonis, kuram nav derīga pase, bet ir ID, varētu piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās, ir jāizņem speciāla vēlētāja apliecība.

Baltiem pievienojas citas tautas

Gruzīnu puisim līdzās latvietis, tālāk – spāņi un igauņi, bet pie ugunskura, kas deg par godu baltu vienotībai, visi saprotas labi.

Skolotāji mācās virtuāli

interesē atkal„Šis ir jau otrais gads, kad ie-

saistos projektā. Iepriekšējā reizē bijām astoņas skolotājas. Diemžēl divās lekcijās pēc kārtas virtuālā vide uzkārās, tad arī metām mieru. Vēlāk atklāju, ka lekcijas iespējams noskatīties arī vēlāk, sākumā čakli pildīju mājas darbus, bet kā jau dzīvē... mazliet apsīku un līdz aplie-cībai netiku. Domāju, ka šogad viss izdosies,” cer KCV informātikas skolotāja Lelde Rolava. Viņai šīs nodarbības vairāk esot līdzeklis, kā palīdzēt kolēģiem, iesakot piemē-rotākās darba programmas. Elek-tronisks stundu plānotājs, virtuālās līmlapiņas, ar kurām iespējams

nobalsot vai novērtēt, citas intere-santas iespējas – par Virtuālās klases iespējām stāsta Lelde un Laila.

Leldes kolēģe, matemātikas sko-lotāja Inta Vaselāne teic, ka pieda-loties pirmo gadu un gribot redzēt, kā tas notiek.

Savukārt KCV laborante Inita Tīsa atceras, ka pirms vairākiem gadiem diezgan daudzi skolotāji (latviešu valodas un citu priekšmetu) uzsākuši mācības, tomēr netikuši līdz galam, jo mājas darbi tomēr bija jāizpilda. L.Zudāne piebilst, ka apliecības aizvadītajā gadā saņēmuši tikai 60 skolotāji. Tomēr šogad atkal esot vērojams jauns intereses pieplūdums.

vija zariņaaivara vētrāja foto

Brīdis pirms Virtuālās klases lekcijas – Laila Zudāne (no kreisās), Lelde Rolava, Inta Vaselāne un Inita Tīsa.


aktualitātes

4. lpp.

ES jaunumi

Mazāk darbspējīgo iedzīvotāju

Paredzēts , ka Eiropā l īdz 2020. gadam darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies par 7,5 miljoniem. Eiropas Komisijas (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā norādīts: ja darba tirgus ir dinamisks, šie jautājumi ES kļūs nozīmīgi. No Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izpētes pērn izriet, ka 40% uzņē-mumu grūti atrast darbiniekus ar pareizajām prasmēm. Lai risinātu šīs problēmas, EK un OECD iesaka veicināt darbaspēka mobilitāti ES iekšienē un labāk integrēt trešo valstu imigrantus.

Lietuvas un Latvijas kopražojums Spēlma-nis

Nākamā gada ASV Kinoakadē-mijas balvai Oskars labākās ārzem-ju filmas nominācijā no Lietuvas izvirzīta kopā ar Latviju uzņemtā filma – režisora Igna Jonīna darbs Spēlmanis (The Gambler). Kā gada labākā filma tā šopavasar saņēmusi Lietuvas kino un televīzijas balvu Sudraba dzērve. I.Jonīna kinodarbs risina ētiskās izvēles jautājumus, atsegdams sadursmi starp postpa-domju konformista un kapitālis-tiskā uzvarētāja pasaules uzskatu.No Latvijas kopražojumu puses producējis Roberts Vinovskis no filmu studijas Lokomotīve, opera-tors ir Jānis Eglītis. Tā ir Latvijas un Lietuvas pirmā kopīgā spēlfilma pēdējos 20 gados.

Sākušās NATO mācī-bas

Latvijas Nacionālajā aizsardzī-bas akadēmijā līdz 26. septem-brim notiek NATO vingrinājums Steadfast Pinnacle, kurā piedalās 22 ģenerāļi no 15 valstīm. Tiek ak-centēta komandieru loma operāciju plānošanā un vadībā. Vingrinājuma dalībnieki ir brigādes ģenerāļi, ģenerālmajori un ģenerālleitnanti, kuri jau dienē atbildīgos amatos NATO komandstruktūrās vai operā-cijās. Saskaņā ar Latvijas un NATO Transformācijas pavēlniecības vienošanos šīs mācības Latvijā tiks organizētas līdz 2018. gadam. Tajās Latvija kā uzņemošā valsts attīsta operacionālās spējas un sadarbību ar NATO partneriem.

Eiropas mobilitātes nedēļā

Vairāk nekā 2000 Eiropas pilsētu iesaistījās 13. Eiropas mobilitātes nedēļā, veicinot ilgtspējīgus pār-vietošanās veidus. Šī gada moto ir Our streets, our choice (Mūsu ielas, mūsu izvēle) un mērķis – mudināt iedzīvotājus veidot pilsētu, kurā viņi vēlas dzīvot. Visā Austrijā bērni izgāja ielās, lai uzzīmētu tās tādas, par kādām viņi sapņo. Spānijas pil-sētā Valensijā notika kampaņa, lai pārveidotu kādu apvedceļu bez auto. Orhūsā, Dānijā, notika ceļojoša mo-bilitātes laboratorija. Tur, kur furgons piestāja, iedzīvotāji varēja iesaistīties veloceliņu drošības un pievilcīguma uzlabošanā, tā viņi tika mudināti mai-nīt pārvietošanās paradumus.

Kā tikt pie ES atbalstaLai ES iedzīvotājiem būtu vai-

rāk informācijas par dažādu veidu finansējumu, darbu sācis portāls http://europa.eu/about-eu/funding-grants/index_lv.htm. Tur atrodama karte, kurā, izvēloties valsti, var uzzināt par tajā pieejamajām ES atbalsta iespējām un projektiem, kas jau tiek realizēti ar Eiropas investīciju un strukturālo fondu atbalstu.

vēLēšANAS NāK

Aizvadītajā nedēļā Kuldīgas novada sociālā dienesta dienas centra Kopā būt ļaudis uzņēma viesus no Siguldas.

Biedrība Aicinājums Tev un Eiropas brīvprātīgā darba jaunieši aicināja uz pieredzes apmaiņu, ko nodrošināja programmas Jaunatne darbībā apakšprogramma Eiropas brīvprātīgais darbs.

Gan Kuldīgas, gan Siguldas cil-vēki ar invaliditāti tikās pensionāru apvienībā Rumbiņa, tika skatītas prezentācijas par paveikto, iepazīta brīvprātīgās jaunietes no Gruzijas Sofiko Ruadzes pieredze, bija ko-pīgs koncerts.

Pašiem sava darbnīcaBiedrība Aicinājums Tev pēdējo

reizi Kuldīgā bijusi 2011. gadā, kad beidzās ceturtais projekts, bet šis ir jau sestais, šajā programmā pēdējais. „Brīvprātīgie no Gruzijas mums bijuši katrā projektā. Tur šajā projektā strādāja latviete, un mums bija vieglāk sazināties,” sacīja biedrības vadītāja Mārīte Rozentāle.

Aicinājumā Tev esot četras struktūrvienības: invalīdu sociālās integrācijas un izglītības centrs,

Gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne tirdzniecības pārstāvis Artūrs Marauskis Saeimas vēlē-šanās startē partijas Vienoti Lat-vijai sarakstā ar astoto numuru.

Politikā iesaistījies pirmo reizi, ne tik daudz idejiskas pārliecības dēļ, cik pēc personiska uzaicināju-ma: „Mani iesaistīja brālēns Jānis Straume (vairākus sasaukumus bi-jis Saeimas deputāts un arī Saeimas priekšsēdis, Kurzemē ir saraksta 1. numurs – aut.). Pirmā reakcija man bija noraidoša, sevišķi tāpēc, ka man nav augstākās izglītības. Viņš deva laiku pārdomām, bija ģi-menes apspriede, kurā dzīvesbiedre teica – kāpēc nepamēģināt. Es to uztveru kā jaunu pieredzi. Pro-tams, ceru uz labvēlīgu vēlēšanu iznākumu, tomēr svarīgāk man ir piedzīvot ko nebijušu. Nu jau esmu iekritis azartā. Jo vairāk piedalos dažādās tikšanās reizēs un sarunās, jo vairāk tas mani aizrauj. Sekoju ziņām, intervijām, esmu iepazinis daudzus cilvēkus. Nenoliedzami partijas Vienoti Latvijai līderi ir ļoti erudīti, politikā pieredzējuši.” Kandidāts gan atklāti saka – viņam neesot skaidra priekšstata, ko īsti ikdienā dara Saeimas deputāti: „Saprotu, ka tas nav tikai balsot sēdēs. Tas ir darbs komisijās, un vispār – viens nav cīnītājs. Tas noteikti ir komandas darbs.”

Strādā tirdzniecībā18 gadus A.Marauskis ir kul-

Iesaistīšanās politikā kā jauna pieredze

dīdznieks. Dzimis Siguldā, bet audzis un skolojies Rīgā. „Esmu beidzis Rīgas 58. vidusskolu, ie-stājos Rīgas Tehniskās universitā-tes Elektroenerģētikas fakultātē, bet studijas neesmu pabeidzis. Ģimenes apstākļu dēļ sāku pelnīt un mācības neturpināju. Tagad ļoti nožēloju, ka man nav augstākās izglītības. Uz Kuldīgu atnācu darba dēļ. Kompānija, kurā tolaik strādā-ju, šeit izveidoja Kurzemes filiāli. Kurzemē dzīvo daudz mammas radinieku, tāpēc domāju, ka gan

jau badā nenomiršu, kādu kartupeli man iedos. Uz Kuldīgu atnācu ar draudzeni, te apprecējāmies, mums ir divi dēli – 15 un 10 gadu veci.”

A.Marauska darbs visu laiku saistīts ar tirdzniecību. Viņš pārstā-vējis dažādus ražotājus. Šobrīd viņš ir tirdzniecības pārstāvis gaļas pār-strādes uzņēmumā Nākotne, viņa ziņā ir produkcijas noiets Kuldīgā, Aizputē, Ventspilī, Stendē un citur. „Es sevi pa jokam saucu par labo gariņu – mans uzdevums ir panākt, lai apmierināta vadība un klienti, lai produkcijai ir noiets. Mans ofiss ir mašīna – tur ir dators un telefons.”

Jārada labvēlīga vide uzņēmējiemNo jomām, kurās ievēlēšanas

gadījumā A.Marauskis darbotos, viņš vispirms nosauc nodokļu politiku un uzņēmējdarbības vi-des sakārtošanu: „Mūsu partijas programmā ekonomikai pievērsta ļoti liela uzmanība, jo gan Ivars Godmanis un Aivars Kalvītis, gan Ainārs Šlesers ir ļoti pieredzējuši šajā jomā. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai tieši skar manu nozari. Tāpat mēs esam pret nodokļu sloga palielināšanu mikrouzņēmumiem. Mūsu programmā ir iecere atcelt ienākuma nodokli tai peļņas daļai, kas tiek ieguldīta uzņēmuma attīs-tībā, un paaugstināt tai daļai, ko izmaksā dividendēs.”

Viņš uzsver, ka svarīgākais val-stī – radīt jaunas darba vietas, tātad jārada labvēlīgi apstākļi uzņēmēj-darbībai: „Ja nebūs darba vietu, nebūs nodokļu maksātāju, jaunieši brauks prom, nebūs, no kā maksāt pensijas. Man ļoti sāp, ka tik daudz draugu un radu ir aizbraukuši. Esmu valsts patriots, bet divas reizes esmu bijis bez darba. Otrajā reizē jau meklēju biļetes uz Dublinas reisu, tomēr paliku. Tie, kuri aizbrauc, neviens atpakaļ netaisās. Viņiem tur ir ģimenes, īpašumi. Viens gan teica: „Nodrošiniet man Latvijā vismaz 1000 eiro algu uz rokas, tad braukšu atpakaļ.” Pirmā, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi, ir nodokļu politika, tad – ārvalstu in-vestīcijas. Uzskatu, ka uzturēšanās atļaujas ienes valstij lielu naudu, tāpēc jāatbalsta.”

A.Marauskis uzsver, ka jāievieš arī obligātā veselības apdrošināšana un izglītībā uzsvars jāliek uz valodu apguvi: „Mums ir vesela paaudze, kas neprot krievu valodu. Bet šis kaimiņš ir tik tuvu, ka valoda jāprot. Beidzot vidusskolu, jauniešiem būtu jāprot četras valodas.” Bet solīt pensiju paaugstināšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā gan būtu klajš populisms: „Seniori noteikti pelnījuši lielākas pensijas, bet šobrīd tādas solīt nav iespējams.”

Iveta GrīniņaAivara Vētrāja foto

Partijas Vienoti Latvijai kandidāts Artūrs Marauskis uzskata, ka svarīgākais Latvijā ir radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un jaunas darba vietas.

Uzzina draugu pieredzidienas centrs Saulespuķes, invalīdu sporta klubs Sigulda un jauna māja dienas nodarbinātības centram. Pē-dējais ar specializētām darbnīcām, kurās strādā cilvēki ar invaliditāti, tapis ES projektā. Iesaistīta arī Nodarbinātības valsts aģentūra ar subsidētajām darbavietām. Sigul-dieši darbnīcā šuj, apstrādā ādu, ar termopresi apdrukā auduma maisiņus. Ar darinājumiem cilvēki varot nedaudz nopelnīt.

Arī siguldieši tāpat kā kuldīdz-nieki dzied, dejo, brauc ekskur-sijās, rīko vasaras nometnes, lai nav jāgarlaikojas mājās. Centra dziedāšanas svētkos piedaloties ap 15 biedrību no visas Latvijas, tiek aicināti jaunieši ar invaliditāti no Gruzijas.

Stāsta par savu valstiEiropas brīvprātīgie jaunieši uz

Siguldu braucot ar lielu interesi. Viņi strādā ar centra klientiem, iesaistās biedrības aktivitātēs: tal-kās, sporta svētkos, semināros u.c. Daudz stāstot par savām valstīm. Kopš 2006. gada Siguldā strādājuši jaunieši no Francijas, Polijas, Vāci-jas, Čehijas, Turcijas, Horvātijas un Gruzijas. Siguldas jaunieši bijuši

Sākumā Kuldīgā kopā ar gruzīnu brīvprātīgo Sofiko Ruadzi (ceturtā no kreisās) dziedāja Siguldas dienas centra Saulespuķes klienti, bet vēlāk dziesmu pārtvēra visa zāle.

apmaiņas programmā ārzemēs.Sofiko viņi bija uzaicinājuši arī

uz Kuldīgu. Meitene pastāstīja par savu valsti, norādīja, ka Latvijas un Gruzijas saskarsmes punkti vērojami jau karogā. Abām valstīm tajos ir sarkanā un baltā krāsa. Aizrautīgi Sofiko rādīja slaidus par brīvprātīgās darbu, par to, kā

iepazinusi mūsu zemi, kā ar dienas centra ļaudīm gan talkās strādā-jusi, gan atpūtusies, gan mācījusi tiem dziedāt. Kuldīdzniekus viņa iepriecēja ar vectētiņa darinātā stīgu instrumenta panduri spēli un dziesmām, ko dziedāja visi kopā.

Inguna SpulenieceAivara Vētrāja foto

Kuldīgas novada domes sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejā deputāti apstiprināja kārtību skolēnu pētnieciskajai darbībai šajā mācību gadā.

Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Santa Dubure informē, ka pamatskolā pētnieciskais darbs tiks organizēts trīs vecuma grupās: 1. – 4., 5. – 6. un 7. – 9. klase. „Jaunums ir ieteikums katrā grupā darbu organizēt tā, lai pētniecisko darbu skolēni rakstītu vienu reizi katrā vecuma grupā, nevis katru gadu. Ja šim darbam sāk gatavoties 2. klasē, tad rezultātu prezentē 3. vai 4. klasē. Kā to organizēt, tas

ir katras skolas ziņā. Arī vidusskolas posmā prakse ir tāda, ka 10. klasē skolēns izvēlas darba tematu, vāc materiālus, izpilda praktisko daļu, bet veikumu noformē un prezentē 11. klasē. Pamatskolā īpaši uzsve-ram, ka bērnam jāizvēlas vecumam atbilstošs pētījumu objekts – lai nav tā, ka temats tik plašs un dziļš, ka atbilst vidusskolas programmai, vai arī ir otra galējība.

Atšķirīga būs arī vērtēšana. Līdz šim skolas izvirzīja labākos darbus, novadā tos recenzēja speciāla ko-misija. Pēc rezultātiem darbi tika sūtīti uz konferenci. Šogad labākos darbus pēc vienotiem kritērijiem

atlasīs pati skola. Tie visi piedalī-sies konferencē, un komisija vērtēs aizstāvēšanu. Pamatskolas posmā pētnieciskā darba organizēšana ir novada iniciatīva, lai bērni jau no 1. klases tiktu gatavoti, kā pētīt, kā darbus noformēt, lai vidusskolā būtu zinoši un ar atbilstošām prasmēm.”

Apstiprinātā kārtība nenosaka pētījumu tematus, tikai kārtību, kā darbs tiek noformēts, prezentēts. Komitejas sēdē izskanēja iebildums, ka mazākajiem bērniem nevajadzētu prasīt darbu datorrakstā. S.Dubure atbildēja, ka šādas prasības nebija arī līdz šim: „Jaunākās grupas bērni varēja darbu noformēt vai nu

rokrakstā, vai datorrakstā, kam bija dots atšifrējums: fonta veids, burtu lielums u.c. Šobrīd tas izņemts ārā. Kā bērns būs rakstījis, tā būs labi, jo 1. – 4. klasē vērtē nevis noformē-jumu, bet saturu.”

Speciāliste īpaši uzsvēra, ka skolē-ni un skolotāji tiek mudināti, prezen-tējot darbus, saglabāt lietišķo stilu: „Pētnieciskā darbība ir specifiska. Tie nav priekšnesumi, tā nav arī pē-tījumā iegūto produktu degustācija. Autoriem ir vēlme prezentāciju pa-sniegt atraktīvāk, bet šī nav tā vieta. Par to ar skolotājiem esam runājuši.”

Iveta Grīniņa

Kā rakstīt pētnieciskos darbus

Kurzemnieks līdz Saeimas vēlēšanām stāstīs par tiem deputātu kandidātiem, kas kandidē no Kurzemes vēlēšanu apgabala un par savu dzī-vesvietu norādījuši Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadu.


viena diena skrundā

5. lpp.

reklāma

Aizvadītajā nedēļā Skrundas bibliotēkā viesojās Jānis un Virdžīnija Lejiņi: vēstures pēt-nieks, rakstnieks un scenārists, triloģijas Zīmogs sarkanā vaskā un romāna Kamera obskura au-tors, un viņa dzīvesbiedre – tele-vīzijas režisore vairākām tautā iemīļotām filmām un seriāliem: Likteņa līdumnieki, Vienas va-saras zieds, Eņģeļu iela, Latvija toreiz... Marisa Vētras acīm, Mūžīgais pērļu zvejnieks. Jānis Poruks.

Sāka aplamību dēļ

Stāstot par pievēršanos vēsturei, J.Lejiņš norādīja, ka tas lauciņš esot tik plašs, ka var aiziet tūkstoš virzienos. Sākums bijis sadzīvisks. Kad Rīga gatavojās astoņsimtgadei, rakstnieks gan nodomājis, ka 1201. gads ir pilnīgas blēņas (Rīga bijusi daudz agrāk, pirms tajā parādījās vācu kungi), tomēr piekritis dot savu artavu. Pie tā vainīga Džīna (tā J.Lejiņš sauc sievu). Viņai radu-sies doma uztaisīt filmu par Rīgas dibināšanu. „Jānis nosēdēja gadu pie scenārija, un pašam tas šķita diezgan labs,” tā scenārists saka par sevi trešajā personā. „Bet filmas uzņemšanai nebija naudas. Biju ļoti ieskrējies vēstures pētīšanā, tā saucamo Indriķa hroniku piecas sešas reizes no viena līdz otram galam izlasījis. Viena frāze radīja lielas aizdomas. Atnāk Tālivalža dēli uz Rīgu un padodas bīskapam Albertam. Dīvaini, ka tā bez cīniņa, bet ar klanīšanos labprātīgi atdod savu zemi! Vajadzēja pētīt tālāk.”

Ir tikai priekšstati„Vēsture nav zinātne, tā ir

priekšstats par to, kas bijis. Tāpat kā mūsu atmiņas par bērnību, ve-cākiem. Nevar kā ar cirvi iecirst, ka bija tikai tā. Mums šķiet, ka tā bijis. Ap 90% vēsturnieku paņem Indriķa hroniku kā lielceļu un pār-stāsta ar komentāriem. Bet neviens nezina, kas tad bija tas Indriķis, kur radās tāds Heinrihus. Neviens nav redzējis hroniku pirmrakstu. Viena daļa ir no kāda 13. gadsimta (ar milzīgiem caurumiem), otra – aptuveni no 17. gadsimta. Salika kopā, atrada vēl kādas skrandas un uztaisīja hroniku. Oriģinālā nav neviena gadu skaitļa, nav teikts, kas to rakstījis. Kad to saku vēsturnie-kiem, saņemu atbildi, ka mums jau nekā cita nav. Kā zināms, viduslai-kos galvenokārt rakstīja mūki. Viņi jau nu nebija ieinteresēti to darīt precīzi. Tur ir tik daudz absurda, bet uz tiem balstās mūsu priekšstati par senvēsturi.”

Neatbilst loģikai

Vēl vairāki salīdzinājumi, iz-sverot tos ar loģikas principiem, rakstniekam likuši secināt, ka mūsu rakstītā vēsture ir pretrunīga. Jau Akvīnas Toms esot norādījis, ka necienīgi aprakstīt iezemiešu dzīvi ir tas pats, kas noklusēt varoņdar-bu. Piemēram, mūsu zeme atradās ģeogrāfiski nozīmīgās krustcelēs, kurām cauri gāja lielie tirdzniecī-bas ceļi no visām debess pusēm. Pēc hronikām iznāk, ka šo svarīgo vietu kontrolējuši galīgi stulbeņi, kas nemācēja ne rakstīt, ne skaitīt. Un kā saprast stāstu par vikingiem, kuri spēja iekarot pusi Francijas un Itālijas, Sicīliju, Britu salas, gandrīz visu Krievzemi un vēl daudz ko, bet pa Daugavu nekādi nevarēja tikt, lai gan tas bija taisnākais ceļš? Neviena skandināvu sāga nemin, ka

„Gudrība ir sadzīvot”

vikingi šeit būtu nostiprinājušies. Atkal paliek neatbildēts, kā tādus neaptēstus iezemiešus nevarēja pakļaut.

romas viedoklis neder

„Es tā skrienu pāri faktiem, lai pateiktu, cik uzrakstītais ir nelo-ģisks,” turpina J.Lejiņš. „Tad jau arī 20. gadsimta vēsturi var mācīties pēc ideoloģizēta īsā kursa, ka šeit jau nekā nebija un kultūru mums atnesa no rietumiem. Vēl viens pieņēmums: te neviens neesot mā-cējis mūrēt akmens pilis. Tie, kuri kaut cik sajēdz no būvniecības, zina, ka mūsu apstākļos pietiek ar 30 cm biezu koka sienu, tikai koks pareizā laikā jānocērt. Taču mūra sienai jābūt gandrīz 1,5 m biezai, lai saglabātu siltumu. Nav ņemts vērā, ka esam ziemeļos. Visa Ei-ropas vēsture sarakstīta no Romas viedokļa. Tur akmens mūros, kas vasarā bija vēsi, drēgnajā gadalaikā pietika iedegt trijkāji ar oglēm, un bija silti. Taču nevar skatīties uz citu tautu kultūru un teikt, ka tie citi ir stulbi.”

Vien četrās rindiņās

„Tā man radās priekšstats, kāda kādreiz šeit bijusi varenība. Ka tā ne jau ar bruņotu spēku iznīcināta, bet norakstīta ar hronikām un izrautiem faktiem. Pēc simtiem gadu mēs vairs paši nesaprotam, kas bija un kas nebija.

Vēl viena lieta. Aizgāju uz Kuģ-niecības muzeju, skatījos uz auten-tiskajiem tērpiem un rotām. Domā-ju: „Nu, kā gan tādās greznās drēbēs varēja dzīvot zemās un nokvēpušās dūmu istabiņās?” Ieraudzīju ausu tīrāmos, kas lietoti 11. gadsimtā. Iedomājieties: nokvēpuši mežoņi tīra ausis ar sudraba karotītēm!” smejas J.Lejiņš. „Viss mūsu kultū-ras mantojums liecina par gudrību, smalkumu, inteliģenci. „Jūriņā ir simti durvju,/ Divi simti stende-rīšu./ Ik pie katras stenderītes /Pa buntītei atslēdziņu.” Kāds milzīgs pasaules simbols šajā tautasdzies-mā! Nieka četrās rindiņas pateikts, cik neaptverama ir pasaule.”

Neņem, ko nevajagRakstnieku ļoti kaitinot, ja cil-

vēki kategoriski uzsver savu pa-tiesību. Piemēram, ka Saules zīme nozīmē tikai to un neko citu. „Jāļauj taču padomāt,” viņš saka. „Pasaule bija svēta saviem cilvēkiem. Mūsu zeme pati par sevi ir dzīvs orga-nisms. Darvina ideoloģija par sugu attīstību ir murgs. Atsevišķas sugas gāja bojā tāpēc, ka pasaulei vaja-dzēja pārmaiņas. Pasaule ir dzīva, un es neesmu izņēmums. Ikviens ir tikpat svarīgs kā skudra uz takas vai vilks mežā. Kādreiz cilvēks no dabas neko neņēma, ja viņam to nevajadzēja. Un neatstāja neko, kas neaizgāja apritē. Necirta koku tikai tāpēc, ka tas traucēja ceļā. Cilvēki vairs nespēj atšķirt vajadzības no ie-spējām, kuru ir simtkārt vairāk. Lai saprastu vēsturi, jāzina attiecības ar vidi. Gudrība ir sadzīvot, nevis uz-skatīt sevi par pasaules valdnieku. Kad es to pamazām apjautu, man pasaule sāka atvērties.”

Dievs – pasaules kopums

Runājot par Zīmogu sarkanā vaskā, lasītāji atzina, ka tajā jūta-ma tāda kā ironija, tostarp arī par kristietību. „Cilvēki var ticēt, kam grib,” skaidro rakstnieks. „Bet romānā ir runa par baznīcu – po-litisku instrumentu, kas izmantoja reliģiju. Viduslaikos Romas katoļu baznīca kontrolēja visu garīgo un materiālo sfēru. Šobrīd baznīca var tikai čaukstēt, jo tai nav tādas fiziskās varas. Nē, ticību es neaiz-tieku, tā ir katra personīgā lieta, jebkurā gadījumā Dievs (vai kā nu katrs to saucam) ir viens, tas ir pasaules kopums un nevis kādas 16 personas katra savā vārdā. Romāns ir nežēlīgs? Nevar būt! Paskatieties uz 50 – 100 iepriekšējiem gadiem! Tad par nežēlību vairs nerunāsiet. Uztraukums par nāvi ir mūsdienu slimība. Senie cilvēki no nāves nebaidījās, tā viņiem šķita dabisks process. Viņi saprata, ka dvēsele jeb dzīvības kodols nevar pazust, tas aiziet un atgriežas kosmosā.”

Sapnis par filmuRakstnieks ir scenārists gandrīz

visām V.Lejiņas filmām. Kopīgi

„Realizēšanas vērta ir jebkura ideja, kas var vairāk pastāstīt par mums pašiem,” atzīst TV režisore Virdžīnija Lejiņa.

„Mēs savā domāšanas un izjūtu pasaulē esam aizgājuši tik tālu, ka jāpaiet labam laikam, lai pašos pamatos pasauli uztvertu citādi,” teic rakstnieks Jānis Lejiņš.

lolotais Zīmogs sarkanā vaskā esot vien sapnis, jo atbalsts saņemts tikai iepazīšanās videoierakstam. Un filmai daudz izdarīts ar entu-ziasmu vien: nākuši cilvēki, kas paši sev šuvuši tērpus, kaluši rotas, darinājuši ieročus, aizdevuši tos aktieriem, kas piedalījās iepazīša-nās video. Varbūt notiks brīnums, un nauda būs. „Vēl to sapni mēģinu uzturēt, bet kļūst arvien grūtāk,” tā režisore. „Filmai viss jārada no jau-na: vide, tērpi, rotas, ieroči. Valstij kino lietām naudas nav, bet tādu, kuri grib filmēt, ir ļoti daudz. Ar

Likteņa līdumniekiem bija citādāk, kaut kas tur saistīja vairāk. Šī ir tā-lāka vēsture, bet esmu pārliecināta, ka tā ļoti vajadzīga. Skatoties, kas tagad notiek, rodas nepieciešamība apzināties, cik ļoti mums vajadzīga spēcīga un bagātīga aizmugure.”

Režisore piebilst, ka mēs reizēm pārāk daudz esam neapmierināti, ja kaut kas nenotiek vai kā pietrūkst, taču paši neķeramies klāt. Paši ie-vēlam ne tos īstos cilvēkus un atkal burkšķam.

Dainas Tāfelbergas teksts un foto


Kāpēc startējat Saeimas vēlēšanās, un kāpēc tieši šīs partijas sarakstā?

K.Feldmans: – Domāju, ka tieši es politikā varētu dot tādu pienesumu, kāda, manuprāt, trūkst gan kompetences ziņā, gan vispārējā radošumā. Izvēlējos Jāņa Bordāna partiju, jo, strādājot ar viņu Tieslietu ministrijā kā padomnieks, sapratu, ka viņš ir godavīrs, un es arī sevi uzskatu par godīgu sabiedrības locekli. Mūsu uzskati saskan, mūsu ideoloģija ir konservatīva, ar tradicio-nālām vērtībām. Esmu kurzemnieks, mana dzimta nāk no Talsu novada. Šobrīd dzīvoju Rīgā, esmu uzņēmējs.

A.Zekunde: – Emu dzimis un au-dzis Siguldā, bet vairāk nekā 30 gadu dzīvoju Kurzemes pusē. 15 gadu mans bizness saistīts ar apdrošināšanu, vadīju apdrošināšanas kompāniju BTA Lietu-vā. Tā ir nozare, kurā jāpārzina jebkura tautsaimniecības joma, un par to man ir priekšstats. Vēlēšanās kandidēju tāpēc, ka biznesā vairāk vai mazāk sasniegtas visas lietas, veidojas rutīna. Grūdiena punkts: sāka mākt bažas par to, ka mani bērni varētu nedzīvot Latvijā. Tas mani nopietni satrauc, jo liela daļa viņu vien-audžu jau pārcēlušies uz Kanādu, Ame-riku, Angliju. Ir nedrošība par nākotni, jo dzīve ir nosacīti īsa, gribas dzīvot šodien un nevaram gaidīt, kad kaut kas nokritīs no debesīm. Mūsu valstī pēdējā laikā izdarītas labas lietas, bet daudz kas būtisks arī tiek darīts aplam.

Mūsu partijas resursi neļauj karāties uz ielu stūriem vai autobusu sāniem, tāpēc tiekamies ar uzņēmējiem klātie-nē. Mūsu apvienībai ir svarīgi būt tuvu cilvēkiem.

S.Āboltiņa: – Politika ir atbildība. Svarīgs līdzdalības princips. Jānāk jau-niem spēkiem, kas spēj konkurēt. Bet šobrīd dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, Lat-vija pārvarējusi krīzi, bet cilvēki sakās to nejūtam savos makos. Un ļoti netālu norisinās konflikts Ukrainā, kas tomēr apdraud mūsu vēsturiski ģeogrāfisko pastāvēšanu. Ja politikā esi uzņēmies atbildību, to jāspēj nest; to arī Vieno-tība mēģinājusi darīt, esam centušies piesaistīt partijas no reģioniem, radīt mazāku sašķeltību. Svarīgi, lai partijas, kas ir pie varas, spētu apvienot spēkus.

Mēs strādājām ļoti labi iepriekšējā Saeimā, pat ļoti kritiskos brīžos. Pat tad, ja mums ir iekšējas pretrunas vai strīdi, ir ļoti svarīgi pieņemt pareizos lēmumus.

Esmu dzimusi Rīgā, bet vīrs dzimis Alsungā, šeit ir mūsu tuvinieku kapi, ilgi arī dzīvots Skrundā.

J.Iesalnieks: – Esmu ventspilnieks, arī abi vecāki nāk no Ziru un Kabiles puses. Kad pārcēlos uz Rīgu, lai stu-dētu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku meklēt domubiedrus

Kā politiķi sola attīstīt uzņēmējdarbību novados

ar nacionālu pārliecību, jo jau vidus-skolā biju politiski un sociāli aktīvs. Visvairāk mani pārliecināja Raivis Dzintars, pirms 12 gadiem viņš vei-doja patriotisku jauniešu organizāciju Visu Latvijai, tad arī iesaistījos. Kopš tā laika esmu šajā organizācijā, kas no sākuma bija sabiedriska, vēlāk pārtapa par partiju.

D.Reizniece-Ozola: – Politikā esmu pavadījusi četrus gadus un tagad esmu sapratusi, kādi ir spēles noteiku-mi, kādi ir instrumenti, kā jāstrādā. Tas arī ir iemesls, kāpēc turpinu, jo redzu, ka joprojām mana pieredze Saeimā būs ļoti vērtīga. Man ir precīzi zināmas jomas, kurās gribu arī turpmāk strādāt: uzņēmējdarbības attīstība reģionos un izglītība. Tās ir jomas, kurās darbojos, pirms nokļuvu politikā, un strādāju arī šobrīd, vadot Saeimā izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Kas nav paveiktsKo jūsu partija šīs Saeimas laikā

tautsaimniecības un uzņēmējdarbī-bas attīstībā nav paveikusi? Kāpēc? Savukārt partijām, kas startē pirmo reizi, jautājums: „Kas ir pašas kritiskākās lietas, un ko darīsiet lietas labā?ˮ

D.Reizniece-Ozola: – Visiem zināms, ka darbaspēka nodokļi Lat-vijā ir pārāk lieli. Vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES). Ņemot vērā to, ka pēdējos gadus esam dzīvojuši pēckrīzes periodā, izdevumi vienmēr bijuši ļoti grūti salāgojami ar ieņēmu-mu daļu, un loģiski, ka neesam spējuši pietiekami ātrā tempā nodokļu slogu uzņēmējiem mazināt. Viens no būtis-kākajiem pasākumiem būs palielināt neapliekamo minimumu, sabalansējot to ar minimālās algas celšanu tā, lai cilvēkiem maciņos paliktu vairāk naudas un uzņēmējiem par darbaspēku būtu jāmaksā mazāk.

Otra lieta, manuprāt, kas līdz šim nav pietiekami atbalstīta, ir uzņēmēj-darbība reģionos. ZZS ir iestājusies par reģioniem un pašvaldībām. Tieši ar milzīgu mūsu atbalstu nākamajā plā-nošanas periodā gandrīz 300 miljoni tiks novirzīti programmām, kas pare-dzētas tieši infrastruktūras attīstībai re-ģionos. Piemēram, ja investors vēlētos šeit uzbūvēt ražotni, pašvaldība varēs vērsties Ekonomikas ministrijā, kur tiks piedāvāta programma, kas palī-dzēs izveidot pievedceļus un elektrību. Plānojam daļu no uzņēmumu ienāku-ma nodokļa novirzīt šādam mērķim.

Nākamā komponente, pie kā gra-sāmies strādāt un kur attīstības temps bijis zems, ir profesionālā izglītība. Ja vēlamies attīstīt uzņēmējdarbību, va-

jadzīgs kvalificēts darbaspēks. Mērķis nākamo dažu gadu laikā ir panākt, lai vismaz puse no jauniešiem izvēlētos profesionālās izglītības iestādi. Tam vajadzīga laba materiāli tehniskā bāze, tāpēc priecājos, ka šogad arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums atzīts par kompetenču centru un tam piešķirts statuss, kas ļaus pretendēt uz papildu finansējumu.

J.Iesalnieks: – Pirmkārt, tas ir progresīvais ienākumu nodoklis, par ko iestājamies, bet ko mums šajā Saeimā nav izdevies panākt. Šobrīd ar koalīcijas partneriem jau tuvinā-mies domai, ka tāds pats efekts tiek sasniegts ar neapliekamā minimuma sliekšņiem, nevis ar progresīvo ie-nākumu nodokli. Līdz ar to ceru, ka nākamajā Saeimā varēs atrast kopsau-cēju un šo ienākumu progresivitātes principu tomēr ieviest.

Otrkārt, mums nav izdevies tas, lai Citadele paliktu Latvijas valsts īpašumā. Neizdevās arī panākt, lai Hipotēku un zemes banka saglabā bankas statusu, tas bija mūsu mērķis, bet šīs koalīcijas dēļ neizdevās.

S.Āboltiņa: – Šajā koalīcijā ne-izdevās vienoties par nevienlīdzības mazināšanu. Nevajag populistiski stāstīt, ka progresīvais ienākumu nodoklis kaut ko var atrisināt. Lai panāktu izlīdzinājumu ieņēmumu un izdevumu daļā, mums šis nodoklis jāpiemēro, sākot ar tām algām, kas ir, piemēram, skolotājiem, un mēs zinām, ka nevaram to atļauties. Bagātie, pret kuriem šādi vēršamies, ir līdz tiem procentiem, un, lai cik lielu nodokli tiem uzliktu, tas neradīs to, ka varētu šo nevienādību izlīdzināt. Tāpēc mēs piedāvājam palielināt minimālo algu un pakāpeniski arī diferencēt neaplie-kamo minimumu, kā arī domāt par to, lai cilvēkiem, kuriem ir vairāk apgādājamo, vai tiem, kuriem ir darba nespēja, šie ienākumi būtu tāpēc, ka viņiem neapliekamais minimums ir lielāks. Esam piedāvājuši nākamajam plānošanas periodam palielināt mini-mālo algu par 40 eiro katru gadu. Un panākt to, ka algām no 1500 neaplie-kamais minimums netiek piemērots, savukārt mazajām algām līdz 500 eiro tas tiek stipri palielināts.

Mūsu programmā rakstīts, ka jeb-kurš lēmums nav pieņemams pirms konsultācijām ar tiem, uz ko tas attie-cas: ar darba devējiem, uzņēmējiem, arodbiedrībām un darba ņēmējiem.

Vidēja termiņa budžetā ieplānots turpināt samazināt iedzīvotāju ienā-kuma nodokli, bet tas noteikti prasīs diskusijas. Tas ir galvenais pašvaldību finansēšanas avots, tātad jebkurām šādām izmaiņām jābūt pretī tam, kā

šos mehānismus kompensēt. Līdz galam nav izdevies izstrādāt

ēnu ekonomikas apkarošanas prog-rammas.

Atbildot uz Šlesera reklāmām un visām pārējām, tad Parex pārdeva tieši Godmanis kopā ar Slakteri, kas pa-rakstīja lēmumu, ka šī iestāde jāpārdod un iespējas to atlikt nav. Šobrīd ļoti svarīgi ir, lai gan sabiedrībā, gan koa-līcijā būtu pārliecība, ka Latvijas valsts no tā nav zaudētāja un ka cilvēkiem ir garantēts tas, ka šī institūcija turpmāk strādās, nodrošinot pilnīgu stabilitāti.

A.Zekunde: – Es intensīvi tiekos ar uzņēmējiem un nozaru speciālistiem, mani interesē tieši viņu redzējums. Kas traucē viņiem strādāt, kas neļauj darīt labas lietas? Interesanti, ka vien-alga, vai tā ir transporta, meža, zem-kopības vai meliorācijas nozare – visur vieni un tie paši momenti. Ļoti grūti plānot pasākumus. Esam pieraduši, ka nākamā gada budžets tiek sagata-vots jau rudenī, bet nav iespējams to izdarīt, jo ļoti liela daļa atkarīga no iepirkumiem, kur ir konkursi. Pēdējā laikā parādījusies tāda nelaba prakse, ka uzvarētājs tiek apstrīdēts un pēc tam velkas rezultātu apstrīdēšana.

Darbinieku kvalifikācija ir ļoti būtiska. Te varam piesaukt Zolitūdes traģēdiju un citus piemērus, kur lietas nav notikušas tā, kā vajag. Reāli ir uz-ņēmējs, bet tam apakšā strādā virkne apakšuzņēmēju, par kuru kvalifikāciju ir liela jautājuma zīme. Celtniecībā un ceļu būvē tas ir smags jautājums.

Jūtu, ka mūsu izglītības sistēma sāk klibot – sāk ražot patērētājus, nevis ražotājus. Neviens mums Sūnu ciema balto lāci šurp nevedīs, pašiem jākustas un kaut kas jādara. Valstī ir nozares, kurās ļoti nesaimnieciski notiek darbība, tiek izšķērdēta valsts nauda.

K.Feldmans: – Konservatīvisms atbalsta privāto iniciatīvu, cik vien iespējams. Kas vispār uzņēmējam Latvijā vajadzīgs? Lai zinātu, kādu uzņēmējdarbību grib veikt, lai varētu pieņemt lēmumus, vispirms viņam nepieciešama izglītība. Mēs prog-rammā esam paredzējuši, ka izglītības sistēmai jārada darba devēji, ne tikai darba ņēmēji. Vidusskolā nemāca vispār neko, augstskolā māca to, kā ātrāk kļūt par bankas klerku un sēdēt pie rakstāmgalda.

Uzņēmējiem svarīga viņa inves-tīciju drošība, svarīgi, lai kreditori viņu nepiemānītu, un, ja piemāna vai nemaksā, lai varētu šo naudu efektīvi piedzīt. Liela problēma ir tiesiskums.

Uzņēmējam nepieciešama stabi-litāte. Piemēram, ES direktīva, kas nosaka PVN piemērošanu kopienā

un ir pieņemta 2006. gadā, nav mai-nījusies. Savukārt mūsu PVN likumā, ko pieņēma 2013. gada 1. janvārī, jau 20. februārī tika izdarīti pirmie grozī-jumi, un tā 2013. gada laikā pieņemti četri grozījumi. Jebkurš biznesa plāns paredzēts vismaz pieciem gadiem, tātad uzņēmējs nevar līdz galam neko saplānot, ja valsts neko neplāno.

Viens no uzņēmējdarbības kom-ponentiem ir nekustamais īpašums. Šobrīd tā izvirzīts kā atsevišķa nozare tautsaimniecībā, kaut gan pēc teorijas tā ir palīgnozare. Uzņēmējs, kurš vēlas sākt darbību, nevar par nekustamo īpa-šumu samaksāt nomu vai iegādāties to par reālu cenu. Jo cenas sadzītas debesīs, arī lauksaimniecības zemei un citiem īpašumiem. Uzņēmējs, kas uzkrājis kādu kapitālu, nevar nopirkt zemi, ja nākas konkurēt ar bagātiem cilvēkiem no Krievijas.

Vēl vēlamies ieviest vienota nekus-tamā īpašuma nodokļa likmi, jo šobrīd ar šo nodokli ir bardaks. Jāstiprina solidaritāte starp dažādiem sabiedrības slāņiem, iebraucējiem un vietējiem, jo lielākais nodokļu slogs ir uz zemi, ne-vis būvēm, uz vienas uzbūvēts kiosks, uz otras 50 miljonus vērta māja, bet nodoklis būtībā tikai nedaudz atšķiras. Vienotā nekustamā īpašuma nodokļa likme to labotu.

Jebkurš mazais uzņēmums izaug tieši no vietējā tirgus, viņam ir nepie-ciešami cilvēki, kas pērk viņa preci vai pakalpojumus. Un, ja cilvēki turpina emigrēt, kā pēdējos piecos gados ir aizbraukuši 100 tūkstoši ekonomis-ki aktīvo iedzīvotāju, tad arī tirgus sašaurinās. Arī attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem – ja aizbrauc cilvēki, tātad arī nodokļu maksātāju skaits samazinās. Mani kā uzņēmēju tas uztrauc. Ir daudz, ko darīt.

Kā tikt pie enerģētiskās neatkarības

Visu jūsu partiju programmās uzsvērta Latvijas enerģētiskā neat-karība. Kā to nodrošināsiet? Vai ir konkrēti soļi, ko partija apspriedusi, un kādi resursi tam būs paredzēti, cik tas maksās?

K.Feldmans: – Skaidrs, ka jāma-zina energoatkarība no lielā, agresīvā kaimiņa. Lobijs, kas šim kaimiņam ir valsts institūcijās, caur dažādiem mei-tas uzņēmumiem un veciem čekistiem ir izteikts. Ne mēs esam uzbūvējuši gāzes termināļus Rīgā, ne mums ir skaidri iezīmēti plāni, kā izmantot, piemēram, atomenerģiju. Vispirms, jāstiprina starpslēgumi Baltijas valstīs. Visaktīvākie ir lietuvieši. Jādomā, kā

Solvita Āboltiņa: „Svarīgi, lai ministrijas strādā komandā. Citādi nauda pazūd kaut kur starppozīcijā.”

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām diskusijā par ekonomiku, uzņēmējdarbību un nodokļu politiku Kurzemnieka redakcijā piedalās KRIŠJĀNIS FELDMANS (Jaunā konservatīvā partija), ARNIS ZEKUNDE (Latvijas Reģionu apvienība), JĀNIS IESALNIEKS (Nacionālā apvienība), DANA REIZNIECE-OZOLA (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) un SOLVITA ĀBOLTIŅA (Vienotība).

Jānis Iesalnieks: „Latvija nevar būt vieta, kurā ir dažas pilsētas un pārējais ir meži un lauki.”

Dana Reizniece-Ozola: „Lai cilvēkiem maciņos paliktu vairāk naudas un uzņēmējiem par darbaspēku būtu jāmaksā mazāk.”

Arnis Zekunde: „Reāls ietaupījums ir, izmantojot mūsu pašu kūdru.”

Krišjānis Feldmans: „Uzņēmējs nevar nopirkt zemi, ja nākas konkurēt ar bagātiem cilvēkiem no Krievijas.”

6. lpp.

diskusija


7. lpp.

TV un radio programmaTelevīzija

Televīzija

ceTurTdiena, 25. sepTembris

piekTdiena, 26. sepTembris

5.00 SeMS. Laboratorija.* 5.30 Makšķerēšanas noslēpumi.* 6.03 1000 jūdžu pa ledāja pēdām. 6.30 Pie stūres. 7.00 Šorīt. 8.35 Suņa darbs. Seriāls. 9.30 Mana ģimene 4. Seriāls. 10.35 Brīnumainā zilā pasaule.

Dokumentāla daudzsēriju filma.

11.30 TV mozaīka.* 11.50 Laiks uzņēmējiem.* 12.10 Vārds uzņēmējiem.* 12.30 Attīstības kods.* 12.50 LTV – 60. Zelta arhīvs. 15.30 Projekts „Nākotne”. 16.00 Mana ģimene 4. Seriāls. 17.05 Suņa darbs. Seriāls. 18.00 Šovakar. Ziņu raidījums

(krievu val.). 18.25 Sporta ziņas (krievu val.). 18.29 Laika ziņas (krievu val.).18.35 Bez aizvainojumiem.

Aktuālās intervijas raidījums (krievu val.).

19.05 Brīnumainā zilā pasaule. Dokumentāla daudzsēriju filma.

19.55 Enerģija – pilnīga kontrole. Dokumentāla filma.

20.05 Drosmīgās pārmaiņas. Dokumentāla filma.

20.40 Kāpēc nabadzība? Pieprasījums pēc zemes. Dokumentālu filmu cikls.

21.40 Ātruma cilts. 22.10 Uz meža takas. 22.40 Motociklisti. 23.10 Latvijas spēkavīru

meistarsacīkstes 2014. 23.40 Visuma izpēte kopā

ar Stīvenu Hokingu. Dokumentāla filma.

0.30 Autosporta programma nr. 1. 1.00 Tavs auto.* 1.30 1000 jūdžu pa ledāja pēdām. 2.00 Projekts „Nākotne”.

5.00 Mīlestība nekad nebeidzas. Meksikas seriāls.

5.45 Ticīgo uzvaras balss. 6.10 Zīlniece. 6.45 Šodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzīvīte. 9.35 Televeikala skatlogs. 9.55 Saldi rūgtā mīlestība.

Vācijas romantiska komēdija.

12.00 Dzintara dziesmas 3. 13.00 Sirds melodija.

Turcijas seriāls. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 Televeikala skatlogs. 14.35 Precamies!?! 2. 15.40 Nemelo man! 2. 16.50 Mīlestība nekad

nebeidzas. Meksikas seriāls.

17.50 Ziņas sešos. 18.00 Kārdinājuma varā.

Turcijas seriāls. 20.00 LNT ziņas. 20.30 Sporta un laika

ziņas. 20.35 Basketbols TV. 20.40 Degpunktā 4. 21.15 Lauku sēta. Latvijas

realitātes šovs. 22.15 Dabas stihiju varā 2.

Dokumentāls seriāls. 23.15 Ikars. Kanādas

spraiga sižeta filma. 1.00 Dzīvīte. 1.20 Svētceļojums uz

Paduju. Vācijas traģikomēdija.

2.50 Šodien novados. 3.00 900 sekundes. 4.35 Karamba! Humora

raidījums. 4.50 Bernards.

Animācijas seriāls.

5.00 1000 jūdžu Ķīnā. 5.30 Vides fakti.* 6.02 Province.* 6.30 Rīta Panorāma. 8.35 Mīlas viesulis 9. Vācijas

seriāls. 9.35 Suņi. Aizraujošs ievadkurss.

ASV dokumentāls seriāls. 10.30 Televeikala skatlogs. 10.45 Putina apslēptā manta.

Dokumentāla filma. 11.45 De facto.* 12.25 Province.* 12.55 Kas var būt labāks par šo?* 13.25 Zebra.* 13.45 Televeikala skatlogs. 14.05 Džeronīmo Stiltons 2.

Animācijas seriāls. 14.30 Kas te? Es te!* 15.05 Televeikala skatlogs. 15.20 Mīlas viesulis 9. Vācijas

seriāls. 16.20 Suņi. Aizraujošs ievadkurss.

ASV dokumentāls seriāls. 17.15 100 g kultūras. Diskusija. 18.00 Dienas ziņas. 18.24 Kultūras ziņas. 18.33 Sporta ziņas. 18.38 Laika ziņas.18.42 Ceturtā studija. 19.07 Sporta ziņas. 19.12 Laika ziņas.19.15 100 g kultūras. Nacionālie

dārgumi.* 20.00 1000 jūdžu Ķīnā. 20.30 Panorāma. 20.59 Sporta ziņas. 21.08 Laika ziņas.21.15 Te! 22.15 Flemings: vīrs, kurš kļuva par

Bondu. Lielbritānijas seriāls. 23.10 Nakts ziņas. 23.19 Sporta ziņas. 23.21 Laika ziņas.23.25 100 g kultūras. Diskusija.* 0.10 Aizliegtais paņēmiens.* 0.55 12. Saeimas vēlēšanas.

Diskusija.*

5.00 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls.

5.40 Tikko precējušies. Krievijas seriāls.

6.40 Mans mazais ponijs: draudzība ir brīnums. Animācijas seriāls.

7.05 Pūķi: piedzīvojumi Berkas salā. Animācijas seriāls.

7.35 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls.

7.55 Risks. TV spēle. 8.55 Medikopters 2. Seriāls. 10.00 Ekstrasensu cīņas 14. 11.35 Voroņini 4. Seriāls. 12.05 Tikko precējušies.

Krievijas seriāls.13.10 Pūķi: piedzīvojumi

Berkas salā. Animācijas seriāls.


14.05 Simpsoni 6. Animācijas seriāls.

14.35 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 15.35 UgunsGrēks 12. Ser. 16.55 Radu būšana 6. Ser. 18.00 Risks. TV spēle. 19.00 TV3 ziņas. 19.30 Bez tabu. 20.20 UgunsGrēks 12.

Latvijas seriāls. 21.00 Kings un Maksvela.

ASV detektīvseriāls. 22.00 Surogāti. ASV fan-

tastikas trilleris. 23.55 Kinomānija 6. 0.30 Overtime TV. 1.30 Medikopters 2. Seriāls. 2.25 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 3.05 Mīlestības sirdspuksti 3.

Vācijas seriāls. 3.50 TV3 ziņas. 4.20 Bez tabu.

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.00 Paralēlā pasaule. Krievijas dok. seriāls. 8.00 Pats esmu režisors. 8.50 Mūsu tēma. 9.35 Televeikala skatlogs. 9.50 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 10.55 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Seriāls. 11.55 Kriminālinformācija +. 12.25 Televeikala skatlogs. 12.40 Paralēlā pasaule. Krievijas dok.seriāls. 13.50 Pats esmu režisors. 14.45 Mačs. Krievijas seriāls. 16.40 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 17.50 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Seriāls. 18.50 Ziņu vakars. 19.00 Mūsu tēma. 19.20 KHL 2014./2015. Rīgas Dinamo –

Podoļskas Vitjaz.22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziņas. 22.25 Mūsu tēma 10 minūtēs. 22.40 Kriminālinformācija +. 23.10 Zelta teļš. Krievijas seriāls. 0.10 Mūsu tēma. 0.55 Kriminālinformācija +. 1.20 Nakts mūzika TV5.

5.00 TV6 nakts mūzika. 6.25 Seši kadri. 7.15 Lasko, Dieva dūre 2. Seriāls. 8.55 Slepenās lietas: citplanētieši. ASV seriāls. 9.50 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 10.50 Komisārs Reksis. Seriāls. 11.50 Seši kadri. 12.25 Interni 3. 12.55 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 14.00 Slepenās lietas: citplanētieši. Seriāls. 14.55 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 15.55 Komisārs Reksis. Seriāls. 17.00 Simpsoni 7. Animācijas seriāls. 18.00 Seši kadri. 18.30 Interni 3. 19.00 Joka pēc 2. 19.15 KHL 2014./2015. Rīgas Dinamo – Podoļskas

Vitjaz.22.00 Vans Vailders: pirmais gads koledžā. 24.00 Vilfreds 2. ASV komēdijseriāls. 0.55 Reāli puikas. Krievijas seriāls. 1.20 TV6 nakts mūzika.


5.45 Ticīgo uzvaras balss.

6.10 Zīlniece. 6.45 Šodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzīvīte. 9.35 Basketbols TV. 9.40 Televeikala

skatlogs. 9.55 Bernards.

Animācijas seriāls. 10.05 Klarisas noslēpums.

Vācijas un Austrijas melodrāma.

12.00 Melu spēle. ASV seriāls. 13.00 Sirds melodija.

Turcijas seriāls. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 Televeikala

skatlogs. 14.35 Precamies!?! 2. 15.40 Nemelo man! 2. 16.50 Mīlestība nekad

nebeidzas. Meksikas seriāls.

17.50 Ziņas sešos. 18.00 Kārdinājuma varā.

Turcijas seriāls. 20.00 LNT ziņas. 20.30 Sporta un laika

ziņas. 20.35 Degpunktā 4. 21.10 Dārgā, mēs

nogalinām bērnus! 23.55 Solists. ASV un

Lielbritānijas drāma. 2.00 Dzīvīte. 2.20 Precamies!?! 2. 3.05 Šodien novados. 3.15 900 sekundes. 4.45 Bernards.

Animācijas seriāls.

5.00 1000 jūdžu Ķīnā. 5.30 Vertikāle.* 6.02 Province.* 6.30 Rīta Panorāma. 8.35 Alpu dakteris 4. Seriāls. 9.30 Suņi. Aizraujošs ievadkurss.

ASV dokumentāls seriāls. 10.25 Televeikala skatlogs. 10.45 Mūsu Čārlijs 12. Seriāls. 11.35 100 g kultūras. Diskusija.* 12.25 1:1. Aktuālā intervija.* 13.15 Televeikala skatlogs. 13.30 Vides fakti.* 14.05 Brīnumskapja skola.* 14.35 Kas te? Es te!* 15.05 Televeikala skatlogs. 15.25 Kāpēc esmu viens?* 16.15 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. 17.05 Alpu dakteris 4. Seriāls. 18.00 Dienas ziņas. 18.26 Kultūras ziņas. 18.35 Sporta ziņas. 18.40 Laika ziņas.18.45 100 krēslu. 19.00 Sapnis par pili. Hercogs Imants. 20.00 1000 jūdžu Ķīnā. 20.30 Panorāma. 20.59 Sporta ziņas. 21.08 Laika ziņas.21.15 12. Saeimas vēlēšanas.

Diskusija. 23.00 Nakts ziņas. 23.09 Sporta ziņas. 23.11 Laika ziņas.23.15 Latvijas šlāgeraptauja 2014.* 0.10 Flemings: vīrs, kurš kļuva par

Bondu. Lielbritānijas seriāls. 1.00 Mūsu Čārlijs 12. Seriāls. 1.50 Province.* 2.20 17. Baltijas valstu studentu

dziesmu un deju svētki Gaudeamus. Igaunijas studentu koncerts.

3.10 Aculiecinieks.* 3.25 Sporta studija. 4.05 Firmas noslēpums.*

5.00 Ātruma cilts.* 5.30 Motociklisti.* 6.03 1000 jūdžu pa ledāja

pēdām. 6.30 Labākais no „Euromaxx”. 7.00 Šorīt. 8.35 Suņa darbs. Seriāls. 9.30 Mana ģimene 4. Seriāls. 10.00 LOK vingrošanas raidījums. 10.05 Mana ģimene 4. Seriāls. 10.40 Brīnumainā zilā pasaule.

Dok. daudzsēriju filma. 11.30 Rūpes par tevi.* 11.50 Aktualitātes.* 12.10 Biznesa klase.* 12.30 Tādas lietas.* 12.50 LTV – 60. Zelta arhīvs. 15.30 Pie stūres. 16.00 Mana ģimene 4. Seriāls. 17.05 Muhtars atgriežas 2. Ser. 18.00 Šovakar. Ziņu raidījums

(krievu val.). 18.25 Sporta ziņas (krievu val.). 18.29 Laika ziņas (krievu val.).18.35 Personīga lieta (krievu val.).19.05 Brīnumainā zilā pasaule.

Dokumentāla daudzsēriju filma.

19.55 Mana virtuālā sirds. Dokumentāla filma.

20.05 Pasaules stāsti. 20.35 Anekdošu šovs 2. 21.05 Eiropa koncertos. 22.00 Edisona. ASV krimināl-

drāma. 23.50 17.Baltijas valstu studentu

dziesmu un deju svētki Gaudeamus.* Lietuvas studentu koncerts.

0.55 1000 jūdžu pa ledāja pēdām.

1.25 Pie stūres. 2.00 Piezīmes uz albuma lapām.

Triptihs par dzimtām Kuldīgas novadā.*

3.30 LTV – 60. Zelta arhīvs.


5.40 Tikko precējušies. Krievijas seriāls.

6.40 Mans mazais ponijs: draudzība ir brīnums. Animācijas seriāls.

7.05 Pūķi: piedzīvojumi Berkas salā. Animācijas seriāls.


7.55 Risks. TV spēle. 8.55 Medikopters 2. Seriāls. 10.00 Kings un Maksvela. ASV detektīvseriāls. 11.00 Atradējs. ASV seriāls. 12.05 Tikko precējušies. 13.10 Pūķi: piedzīvojumi Berkas salā.

Animācijas seriāls. 13.45 Transformeri: tālākā cīņa.

Animācijas seriāls. 14.05 Simpsoni 6. Animācijas seriāls. 14.35 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 15.35 Smieklīgākie videokuriozi 22. 16.10 Bens un Keita. ASV komēdijseriāls. 17.15 Voroņini 4. 18.25 Iespējams tikai Krievijā 2.

Latvijas amatiervideo raidījums. 19.00 TV3 ziņas. 19.30 Bez tabu. 20.20 Valstī viss ir kārtībā! 2. 21.00 Bridžita Džounsa 2. Saprāta

robeža. Lielbritānijas romantiska komēdija.

23.10 Nakts bārā McCool. ASV kriminālkomēdija. 1.05 Voroņini 4. 1.30 Medikopters 2. Seriāls. 2.25 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 3.05 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas

seriāls. 3.50 TV3 ziņas. 4.20 Bez tabu.

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.00 Paralēlā pasaule. Krievijas dok. seriāls. 8.00 Pats esmu režisors. 8.50 Mūsu tēma. 9.35 Televeikala skatlogs. 9.50 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 10.55 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Seriāls. 11.55 Kriminālinformācija +. 12.25 Televeikala skatlogs. 12.40 Paralēlā pasaule. Krievijas seriāls. 13.50 Pats esmu režisors. 14.50 Slepkavība vasarnieku sezonā. Filma. 16.40 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 17.50 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Seriāls. 18.50 Ziņu vakars. 19.00 Mūsu tēma. 19.50 Greizais spogulis. 22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziņas. 22.25 Mūsu tēma 10 minūtēs. 22.40 Kriminālinformācija +. 23.10 Ievas pārvērtības. 23.55 Divpadsmit. Krievijas drāma. 2.40 Nakts mūzika TV5.

5.00 TV6 nakts mūzika. 7.00 KHL 2014./2015.* Rīgas Dinamo –

Podoļskas Vitjaz.8.55 Slepenās lietas: citplanētieši. Seriāls. 9.50 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 10.50 Komisārs Reksis. Seriāls. 11.50 Seši kadri. 12.25 Interni 3. 12.55 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 14.00 Slepenās lietas: citplanētieši. Seriāls. 14.55 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 15.55 Komisārs Reksis. Seriāls. 17.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 17.30 Kinomānija 6. 18.00 Seši kadri. 18.30 Interni 3. 19.00 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 20.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 21.00 Nozieguma skelets 8. ASV seriāls. 22.00 Cietumsods. ASV spraiga sižeta filma. 24.00 Erotika 4. Itālijas erotiska filma. 0.50 TV6 nakts mūzika.

Trešdiena, 2014. gada 24. septembris8. lpp.


Televīzija

sesTdiena, 27. sepTembris

Svētdiena, 28. SeptembriS


5.40 Bernards. Animācijas seriāls.

5.50 Trakie no Baltā nama. ASV komēdij-seriāls.

6.10 Aģents Čaks 4. ASV seriāls. 7.00 Degpunktā 4. 7.30 Gadās arī trakāk 4.

ASV komēdijseriāls. 8.30 Latvji, brauciet

jūriņā! 2. 9.00 LNT brokastis. 11.00 Iesaukts armijā!

Latvijas realitātes šovs.

12.00 Policists no pagātnes 3. Vācijas seriāls.

13.00 Koko. Francijas komēdija.

15.00 Dārgā, mēs nogalinām bērnus!

17.50 Ziņas sešos. 18.00 Dauntonas abatija 4.

Lielbritānijas seriāls. 19.00 Vecpuisis 9. ASV realitātes šovs. 20.00 LNT ziņas. 20.30 Sporta un laika

ziņas. 20.35 Dzintara dziesmas 3. 21.35 Noziegumam pa

pēdām 11. ASV detektīvseriāls. 23.45 Greizais spogulis. 2.05 Koko. Francijas

komēdija. 3.30 LNT brokastis.

6.05 Mikrofona dziesmas.* 7.35 Vai Rīga jau gatava?* 7.50 Skats rītdienā. 8.10 Pie rīta kafijas. 8.30 Biznesa klase. 8.50 Automoto raidījums nr. 2. 9.10 Vide. Veselība un

mēs. 9.30 Brīvdienu ceļvedis. 9.50 Tādas lietas. 10.10 Attīstības kods. 10.30 Ātruma cilts.* 11.00 Makšķerēšanas

noslēpumi. 11.30 Sporta studija. 12.15 Pasaules stāsti. 12.45 Motociklisti.* 13.15 V.I.P. – Veiksme.

Intuīcija. Prāts.* 14.00 Mīļotā brālis.

Lielbritānijas un Austrālijas romantiska komēdija.

15.50 LTV – 60. Zelta arhīvs. 18.00 Kāpēc nabadzība?

Pieprasījums pēc zemes. Dokumentālu filmu cikls.

19.00 Anekdošu šovs 2.* 19.30 Jaunatnes hokeja

līgas spēle. HK Rīga – Atlant.

21.55 Midsomeras slepkavības 8. Seriāls.

23.40 Soko Vismāra. Seriāls. 0.30 Saules izaicinātie.* 1.30 Eiropa koncertos. 2.20 Imanta–Babīte

pietur...* 3.30 Motociklisti.* 4.00 Tavs auto.* 4.30 Ātruma cilts.*


5.45 Amerikāņu ģimenīte 5. ASV seriāls. 6.40 Maģiskās laumiņas.

Animācijas seriāls. 7.15 Aģents Dadlijs. Animācijas

seriāls. 7.40 Mazo mīluļu veikaliņš.

Animācijas seriāls. 8.10 Kungfu panda 2. Animācijas

seriāls. 9.00 Šefpavāru cīņas 4. Kulinārijas

šovs. 10.00 Autoziņas. 10.35 Iespējams tikai Krie- vijā 2. Latvijas amatiervideo

raidījums. 11.10 Simpsoni 6. Animācijas

seriāls. 12.45 Leģenda par Džoniju Lingo.

Jaunzēlandes piedzīvojumu filma ģimenei.

14.35 Es mīlu tevi, Latvija! TV šovs. 16.50 Bridžita Džounsa 2. Saprāta

robeža. Lielbritānijas romantiska komēdija.

19.00 TV3 ziņas. 19.30 Pasaka par Despero. ASV un Lielbritānijas

animācijas filma. 21.30 Rītausma. 2. daļa. ASV piedzīvojumu fantāzijas

melodrāma. 23.45 Leģenda par Džoniju Lingo.

Jaunzēlandes piedzīvojumu filma ģimenei.

1.30 Amerikāņu ģimenīte 5. ASV seriāls. 2.20 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 3.15 Mīlestības sirdspuksti 3.

Vācijas seriāls. 4.00 Smieklīgākie videokuriozi 22. 4.25 TV3 ziņas.

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.55 Kino detaļās. 8.55 Televeikala skatlogs. 9.10 Mājas restorāns. 10.10 Lietišķs piegājiens. 10.45 Savedēja. Krievijas seriāls.11.45 Soda sitiens. Krievijas komēdija. 13.35 Televeikala skatlogs. 13.50 Mistiķi. Krievijas dokumentāla filma. 14.50 KHL 2014./2015. Rīgas Dinamo –

Vladivostokas Admiral.17.40 Greizais spogulis. 20.00 Veiksmes noma. Krievijas komēdija. 21.55 Mīlestība ar akcentu. Krievijas piedzīvojumu

komēdija. 23.55 Paldies par mīlestību. Krievijas drāma. 1.45 Mistiķi. Krievijas dokumentāla filma. 2.35 Lietišķs piegājiens. 3.05 Mūsu tēma. 3.20 Kriminālinformācija +. 3.50 Nakts mūzika TV5.

5.00 TV6 nakts mūzika. 6.15 Seši kadri. 7.05 Lasko, Dieva dūre 2. Seriāls. 8.00 Pasaules sīkstākie policisti. 8.50 Ekstrēmie tālbraucēji 4. Šovs. 9.50 Overtime TV. 10.50 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju Oliveru. 11.50 Nelabojamais Džims. ASV komēdijseriāls. 12.50 Kaprika. ASV seriāls. 13.20 Pēdējais īstais vīrs. ASV komēdijseriāls. 14.45 KHL 2014./2015. Rīgas Dinamo –

Vladivostokas Admiral.17.30 Joka pēc 2. 18.00 Majors Peins. ASV komēdija. 20.00 Smieklīgākie videokuriozi 22. 20.30 NCIS: izmeklēšanas dienests 7. ASV seriāls. 21.30 Autoziņas. 22.00 Eiropas meistarsacīkstes rallijā 2014.

Igaunijas posma apskats.23.15 Vienīgais. ASV spraiga sižeta fantastikas

filma. 0.50 TV6 nakts mūzika.

5.00 Ceļojošais bruņi- nieks 4. Seriāls. 5.45 Bernards. Animācijas

seriāls. 5.55 Trakie no Baltā nama.

ASV komēdijseriāls. 6.15 Aģents Čaks 4. ASV seriāls. 7.05 Nedēļa novados.

Kopsavilkums. 7.30 Gadās arī trakāk 4.

ASV komēdijseriāls. 9.00 LNT brokastis. 10.00 Vecpuisis 9. ASV realitātes šovs. 11.00 Ražots Eiropā 2. 11.30 Noziegumam pa

pēdām 11. ASV detektīvseriāls. 13.35 Greizais spogulis. 15.50 Dzintara dziesmas 3. 16.50 Lauku sēta. Latvijas

realitātes šovs. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Dalasa. ASV seriāls. 20.00 LNT ziņas. 20.10 LNT ziņu Top 10. 21.00 Viesnīca „Grand

Hotel” 2. Spānijas seriāls.

23.00 Pēdējie Grimmi 2. ASV seriāls.

24.00 Kods mainīts. Francijas komēdija.

1.50 Dauntonas abatija 4. Lielbritānijas seriāls.

2.35 LNT brokastis. 3.20 Trakie no Baltā nama.

ASV komēdijseriāls. 4.00 Ceļojošais bruņinieks 4. Seriāls. 4.50 Bernards. Animācijas seriāls.

6.02 Ielas garumā.* 6.30 1000 jūdžu Urālu kalnos. 7.05 Pienene. 7.35 Auniņa Timija laiks. Animācijas

seriāls.8.00 Bitīte Maija. Animācijas seriāls. 8.25 Luijs. Animācijas seriāls. 8.35 Raķetēni. Animācijas seriāls. 9.00 Kas te? Es te! 9.30 Mežainīši. Animācijas seriāls. 10.00 Mārvijs Hemmers. „Nacionālās

Ģeogrāfijas” pasaule. 10.30 Brīnumskapja skola. 11.00 Orbīta – planētas Zeme ceļš.

Dokumentāla daudzsēriju filma. 12.00 Dievkalpojums. Pārraide no Rīgas

Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles.

13.00 Vertikāle. 13.30 Daudz laimes! 14.20 Latvijas šlāgeraptauja 2014.* 15.15 Kas var būt labāks par šo?* 15.45 Ķepa uz sirds.* 16.15 100 g kultūras. Nacionālie dārgumi.* 17.00 Firmas noslēpums. 18.00 Dienas ziņas. 18.12 Sporta ziņas. 18.16 Laika ziņas.18.20 Province. 18.50 Pārbaudījums. Vācijas komēdija. 20.30 Panorāma. 20.45 De facto. 21.23 Sporta ziņas. 21.33 Laika ziņas.21.40 Kaisles noziegumi. Zviedrijas

daudzsēriju krimināldrāma. 23.25 Apslēptās valstības. Dokumentāls

seriāls. 0.20 Intars Busulis@Abonementa

orķestris CitāC.* 2.35 17. Baltijas valstu studentu

dziesmu un deju svētki Gaudeamus. Noslēguma koncerts.

4.20 Eiropa. Mīti un realitāte.* 5.02 Te!*

5.00 Autosporta programma nr. 1. 5.30 Makšķerēšanas noslēpumi.* 6.05 Mikrofona dziesmas.* 7.35 Vai Rīga jau gatava?* 7.50 Rūpes par tevi. 8.10 Komercdarbība šodien. 8.30 Reģionālā attīstība Latvijā.

Agro 2014. 8.50 Skatpunkti. 9.10 Nedēļas apskats. 9.30 Darbs. Izglītība. Karjera. 9.50 Aktualitātes. 10.10 Vārds uzņēmējiem. 10.30 BMX. Pasaules kausa izcīņa

superkrosā. Pārraide no ASV.12.00 Zebra.* 12.15 Uz meža takas.* 12.45 Tavs auto.* 13.15 Autosporta programma nr. 1. 13.45 „Troksnis” viss vēl nav

bijis...* 14.30 Apturēt laiku. Vācijas

komēdija. 16.15 Pasaules stāsti. 16.45 Mīļotā brālis. Lielbritānijas

un Austrālijas romantiska komēdija.

18.35 No žemaišiem līdz dzūkiem. Dokumentāla filma.

19.30 Šeit ir Henrijs Pūls. ASV komiska drāma. 21.20 Spēkavīru čempionu līga 2014. Latvija22.20 Ghetto Games. 22.50 BMX. Pasaules kausa izcīņa

superkrosā. Pārraide no ASV.0.25 Noziegums. Dānijas

daudzsēriju krimināldrāma. 1.30 Edisona. ASV krimināldrāma. 3.10 Eiropa koncertos. 4.00 LTV – 60. Zelta arhīvs.

5.00 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls. 5.45 Amerikāņu ģimenīte 5.

ASV seriāls. 6.35 Smieklīgākie

videokuriozi 22. 6.50 Maģiskās laumiņas.

Animācijas seriāls. 7.25 Aģents Dadlijs.

Animācijas seriāls. 7.50 Mazo mīluļu veikaliņš.

Animācijas seriāls. 8.10 Kinomānija 6. 8.50 Māmiņu klubs. 9.25 Rīta pikniks. 10.00 Superbingo. 11.00 Runā Rīga! 2. 11.35 Valstī viss ir kārtībā! 12.10 Smieklīgākie

videokuriozi 22. 12.55 Pasaka par Despero.

ASV un Lielbritānijas animācijas filma.

14.50 Rītausma. 2. daļa. ASV piedzīvojumu fantāzijas melodrāma.

17.00 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5.

18.00 Ēnu spēles 2. Latvijas detektīvseriāls.

19.00 Nekā personīga. 20.00 Es mīlu tevi, Latvija!

TV šovs. 22.15 Zorro leģenda.

ASV spraiga sižeta piedzīvojumu filma.

0.55 Nolaupītais dēls: Tifanijas Rūbinas stāsts. ASV drāma.

2.35 Būt par papucīti 2. Seriāls.

3.20 Amerikāņu ģimenīte 5. ASV seriāls.

4.15 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls.

5.00 TV6 nakts mūzika. 7.00 KHL 2014./2015.* Rīgas Dina- mo – Vladivostokas Admiral.8.55 NCIS: izmeklēšanas dienests 7.

ASV seriāls. 9.50 Nozieguma skelets 8. ASV seriāls. 10.50 15 minūtes virtuvē ar Džeimiju

Oliveru. 11.50 Majors Peins. ASV komēdija. 13.25 Visi mīl Reimondu 7. ASV seriāls. 14.50 Saikne 2. ASV seriāls. 15.50 Atlīdzības mednieki 3. ASV realitātes šovs. 16.50 Pasaules sīkstākie policisti. 17.55 Vecie ērmi 2. 18.55 Joka pēc 2. 20.00 Elementāri, Vatson! ASV seriāls. 21.00 Gāzi grīdā! Austrālija 4.

Izklaidējošs raidījums. 23.00 Bīstamākie cīnītāji. 0.50 TV6 nakts mūzika.

5.00 1000 jūdžu Ķīnā. 5.30 Citādi latviskais.* 6.02 Ielas garumā.* 6.30 1000 jūdžu Urālu kalnos. 7.05 Pienene. 7.35 Auniņa Timija laiks.

Animācijas seriāls. 8.00 Bitīte Maija. Animācijas

seriāls. 8.25 Luijs. Animācijas seriāls. 8.35 Raķetēni. Animācijas seriāls. 9.00 Kas te? Es te! 9.30 Mežainīši. Animācijas seriāls. 10.00 Ķepa uz sirds. 10.30 Kas var būt labāks par šo? 11.00 Te!* 12.00 Hannija un Nannija. Vācijas

ģimenes filma. 13.30 Teātris.zip iesaka. Ž.Feido.

Pie galantās vāverītes. Dailes teātra izrāde.

16.00 Sapnis par pili. Hercogs Imants.*

17.00 Apslēptās valstības. Dokumentāls seriāls.

18.00 Dienas ziņas. 18.12 Sporta ziņas. 18.16 Laika ziņas.18.20 Aculiecinieks. 18.35 Lielā lasīšana. 19.05 Vides fakti. 19.35 Latvijas šlāgeraptauja 2014. 20.30 Panorāma. 20.59 Sporta ziņas. 21.08 Laika ziņas.21.13 Latloto. Eurojackpot. 21.25 Trubadūrs. Operas

iestudējums.24.00 Vinila valdzinājums. Vasaras

koncerts Kuldīgā.2.50 12. Saeimas vēlēšanas.

Diskusija.* 4.25 Mikrofona dziesmas.*

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.30 Džoisa Meiere. Prieka pilna

dzīve. 8.00 Kino detaļās. 9.00 Televeikala skatlogs. 9.15 Mājas restorāns. 10.15 Savedēja. Krievijas seriāls.11.15 Ievas pārvērtības. 12.05 Personīgas lietas. 13.10 Televeikala skatlogs. 13.35 Briljantu mednieki. Krievijas

seriāls. 18.10 Labi joki 2012. 20.00 Tikšanās vietu mainīt nedrīkst.

Krievijas detektīvseriāls. 21.35 Atļauts smieties! 23.25 Veiksmes noma. Krievijas

komēdija. 1.15 Personīgas lietas. 2.05 Nakts mūzika TV5.

Trešdiena, 2014. gada 24. septembris 9. lpp.


Televīzija

pirmdiena, 29. sepTembris

oTrdiena, 30. sepTembris

5.00 Sporta studija. 5.45 Vai Rīga jau gatava? RIENCI Rīgā.* 6.03 1000 jūdžu pa ledāja pēdām. 6.30 Globalizācija 3000. 7.00 Šorīt. Informatīvi izklai- dējošs raidījums (krievu val.).8.35 Muhtars atgriežas 2. Seriāls. 9.30 Mana ģimene 5. Ser. 10.35 Brīnumainā zilā pasaule. Dok. filma. 11.30 Reģionālā attīstība Latvijā. Agro 2014.* 11.50 Nedēļas apskats.* 12.10 Vide. Veselība un mēs.* 12.30 Skatpunkti.* 12.50 LTV – 60. Zelta arhīvs. 15.30 Vienmēr formā! 16.00 Mana ģimene 5. Ser. 17.05 Muhtars atgriežas 2. Ser. 18.00 Šovakar. Ziņu raidījums (krievu val.). 18.25 Sporta ziņas (krievu val.). 18.29 Laika ziņas (krievu val.).18.35 Balsis. (krievu val. ar subt.).19.05 Brīnumainā zilā pasaule. Dokumentāla daudzsēriju filma. 19.55 Sporta studija. 20.40 Ziemeļu daba. Dokumentāla filma. 21.40 Tavs auto. 22.10 Autosporta programma nr. 1. 22.40 Ghetto Games.* 23.10 Noziegums. Dānijas daudzsēriju krimināldrāma. 0.15 No žemaišiem līdz dzūkiem. Dokumentāla filma. 1.05 1000 jūdžu pa ledāja pēdām. 1.35 Vienmēr formā!

5.00 1000 jūdžu Transilvānijā. 5.30 Ielas garumā.* 6.02 Province.* 6.30 Rīta Panorāma. 8.35 Mīlas viesulis 9. Vācijas seriāls. 9.35 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. ASV dokumentāls seriāls. 10.30 Apturēt laiku. Vācijas komēdija. 12.15 Televeikala skatlogs. 12.30 Firmas noslēpums.* 13.35 Televeikala skatlogs. 13.55 Mežainīši. Animācijas seriāls. 14.30 Ciemiņš virtuvē.* 15.00 Televeikala skatlogs. 15.20 Mīlas viesulis 9. Vācijas seriāls. 16.20 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. ASV dokumentāls seriāls. 17.15 100 g kultūras. Nacionālie dārgumi.* 18.00 Dienas ziņas. 18.24 Kultūras ziņas. 18.33 Sporta ziņas. 18.38 Laika ziņas.18.42 Ceturtā studija. 19.07 Sporta ziņas. 19.12 Laika ziņas.19.15 100 g kultūras. Personība. 20.00 Ciemiņš virtuvē. 20.30 Panorāma. 20.59 Sporta ziņas. 21.08 Laika ziņas.21.15 1:1. Aktuālā intervija. 22.05 Personības tapšana: Angela Merkele. Dokumentāla filma. 23.05 Nakts ziņas. 23.14 Sporta ziņas. 23.16 Laika ziņas.23.20 100 g kultūras. Nacionālie dārgumi.* 0.05 V.I.P. – Veiksme. Intuīcija. Prāts.* 0.50 Kaisles noziegumi. Zviedri- jas daudzsēriju krimināldrāma.

5.00 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls. 5.40 Tikko precējušies. Krievijas seriāls.6.40 Mans mazais ponijs: draudzība ir brīnums. Animācijas seriāls. 7.05 Spēka reindžeri: mega- spēks. Animācijas seriāls. 7.35 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls. 7.55 Risks. TV spēle. 8.55 Medikopters 2. Seriāls. 10.00 Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S. ASV seriāls. 11.00 Atradējs. ASV seriāls. 12.05 Tikko precējušies. Seriāls.13.10 Spēka reindžeri: mega- spēks. Animācijas seriāls. 13.45 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls. 14.05 Simpsoni 6. Animācijas seriāls. 14.35 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 15.35 UgunsGrēks 12. Latvijas seriāls. 16.55 Radu būšana 6. Ukrainas seriāls. 18.00 Risks. TV spēle. 19.00 TV3 ziņas. 19.30 Bez tabu. 20.20 UgunsGrēks 12. Seriāls. 21.00 Ēnu spēles 2. Latvijas detektīvseriāls. 22.05 Zem kupola. ASV seriāls. 23.05 Svešais starp savējiem 2. ASV seriāls. 0.10 Uz robežas. Austrālijas seriāls. 1.10 Medikopters 2. Seriāls. 2.00 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 2.45 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls. 3.25 Simpsoni 6. Anim. seriāls. 3.50 TV3 ziņas. 4.20 Bez tabu.

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.00 Paralēlā pasaule. Krievijas dokumentāls seriāls. 8.00 Pats esmu režisors. 8.50 Mūsu tēma. 9.40 Televeikala skatlogs. 9.55 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 10.55 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Krievijas ser. 11.55 Kriminālinformācija +. 12.25 Televeikala skatlogs. 12.40 Paralēlā pasaule. Krievijas dokumentāls seriāls. 13.45 Pats esmu režisors. 14.35 Bijusī sieva. Krievijas seriāls. 16.40 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 17.50 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Krievijas ser. 18.50 Ziņu vakars. 19.00 Mūsu tēma. 19.50 Bijusī sieva. Krievijas seriāls. 22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziņas. 22.25 Mūsu tēma 10 minūtēs. 22.40 Kriminālinformācija +. 23.10 Dievietes nolaupīšana. Seriāls. 0.10 Mūsu tēma. 0.55 Kriminālinformācija +. 1.20 Nakts mūzika TV5.

5.00 Mīlestība nekad nebeidzas. Meksikas seriāls. 5.45 Ticīgo uzvaras balss. 6.10 Zīlniece. 6.45 Šodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzīvīte. 9.35 Televeikala skatlogs. 9.50 Bernards. Animācijas seriāls. 10.05 Kāpēc precēties? Vācijas komēdija. 12.05 Viesnīca „Grand Ho- tel” 2. Spānijas ser. 13.05 Sirds melodija. Turcijas seriāls. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 Televeikala skatlogs. 14.35 Precamies!?! 2. Latvijas iepazīšanās šovs.15.40 Nemelo man! 2. 16.50 Mīlestība nekad nebeidzas. Seriāls. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Kārdinājuma varā. Turcijas seriāls. 20.00 LNT ziņas. 20.30 Sporta un laika ziņas. 20.35 Mana un tava nauda. Latvijas finanšu ziņas.20.40 Degpunktā 4. 21.15 LNT priekšvēlēšanu debates Līderu debates. Programmas. 23.15 Nikita 3. ASV seriāls. 0.20 Dzīvīte. 0.40 Dombura studija. 2.15 Precamies!?! 2. Latvijas iepazīšanās šovs.2.55 Šodien novados. 3.05 900 sekundes. 4.35 Karamba! Humora raidījums.

5.00 TV6 nakts mūzika. 7.00 KHL 2014./2015.* Helsinku Jokerit – Rīgas Dinamo.8.55 Slepenās lietas: citplanētieši. ASV dok. seriāls. 9.50 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 10.50 Komisārs Reksis. Seriāls. 11.50 Valstī viss ir kārtībā! 2. Latvijas humora raid. 12.25 Interni 3. Krievijas seriāls. 12.55 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 14.00 Citplanētiešu iebrukums. ASV un Kanādas ser. 14.55 Likums un kārtība: Lielbritānija. Lielbritānijas ser. 15.55 Komisārs Reksis. Seriāls. 17.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 18.00 Seši kadri. 18.30 Virtuve. Krievijas seriāls. 19.00 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 20.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 21.00 Uzķīlē dampi! Kanādas dokumentāls seriāls. 22.05 Overtime TV. 23.10 Anarhijas dēli 4. Seriāls. 1.00 TV6 nakts mūzika.

5.00 Ceļojošais bruņi- nieks 4. Seriāls. 5.45 Ticīgo uzvaras balss. 6.15 Bernards. Animācijas seriāls. 6.30 Nedēļa novados. Kopsavilkums. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzīvīte. 9.35 Televeikala skatlogs. 9.55 Dalasa. ASV seriāls. 11.55 Runā Rīga! 3. 12.30 Karamba! Humora raidījums. 13.00 Sirds melodija. Turcijas seriāls. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 Televeikala skatlogs. 14.35 Precamies!?! 2. Latvijas iepazīšanās šovs.15.40 Nemelo man! 2. 16.50 Mīlestība nekad nebeidzas. Meksikas seriāls. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Kārdinājuma varā. Turcijas seriāls. 20.00 LNT ziņas. 20.30 Sporta un laika ziņas. 20.35 1/5 – tranzīta aktualitātes. 20.40 Degpunktā 4. 21.15 Dombura studija. 23.10 Kāršu nams. ASV seriāls. 0.15 Dzīvīte. 0.35 LNT ziņu Top 10. 1.30 Nikita. ASV seriāls. 2.55 900 sekundes. 4.25 Nedēļa novados. Kopsavilkums. 4.50 Bernards. Animācijas seriāls.

6.03 1000 jūdžu pa ledāja pēdām. 6.30 Vienmēr formā! 7.00 Šorīt. Informatīvi izklaidējošs raidījums (krievu val.).8.35 Muhtars atgriežas 2. Seriāls. 9.30 Mana ģimene 4. Seriāls. 10.00 Mana ģimene: Ziemassvētki 2003. 10.35 Brīnumainā zilā pasaule. Dokumentāla daudzsēriju filma. 11.30 Skats rītdienā.* 11.50 Pie rīta kafijas.* 12.10 Automoto raidījums nr. 2.* 12.30 Attīstības kods.* 12.50 LTV – 60. Zelta arhīvs. 15.30 Labākais no „Euromaxx”. 16.00 Mana ģimene 4. Seriāls. 16.30 Mana ģimene: Ziemassvētki 2003. 17.05 Muhtars atgriežas 2. Seriāls. 18.00 Šovakar. Ziņu raidījums (krievu val.). 18.25 Sporta ziņas (krievu val.). 18.29 Laika ziņas (krievu val.).18.35 Brīnumainā zilā pasaule. Dokumentāla daudzsēriju filma. 19.30 Jaunatnes hokeja līgas spēle. HK Rīga – HK Himik.21.55 Latvijas spēkavīru meis- tarsacīkstes 2014. 22.25 Šeit ir Henrijs Pūls. ASV komiska drāma. 0.10 Midsomeras slepkavī- bas 8. Seriāls. 1.50 Labākais no „Euromaxx”.

5.00 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls. 5.40 Tikko precējušies. Krievijas seriāls. 6.40 Mans mazais ponijs: draudzība ir brīnums. Animācijas seriāls. 7.05 Pūķi: piedzīvojumi Berkas salā. Animācijas seriāls. 7.35 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls. 7.55 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 8.55 Medikopters 2. Seriāls. 10.00 Būt par papucīti 2. Seriāls. 11.00 Māmiņu klubs. 11.30 Rīta pikniks. 12.05 Tikko precējušies. Seriāls. 13.10 Spēka reindžeri: megaspēks. Animācijas seriāls. 13.45 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls. 14.05 Simpsoni 6. Animācijas seriāls. 14.35 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 15.35 UgunsGrēks 12. Latvijas seriāls. 16.55 Radu būšana 6. Ukrainas seriāls. 18.00 Risks. TV spēle.19.00 TV3 ziņas. 19.30 Bez tabu. 20.20 UgunsGrēks 12. Latvijas seriāls. 21.00 Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S. ASV seriāls. 22.05 Melnais saraksts. ASV seriāls. 23.05 Ģēnijs uzvalkā. ASV seriāls. 0.05 Zorro leģenda. ASV spraiga sižeta piedzīvojumu filma. 2.30 Nekā personīga. 3.20 Simpsoni 6. Animācijas seriāls. 3.45 TV3 ziņas. 4.15 Bez tabu.

6.02 Province.* 6.30 Rīta Panorāma. 8.35 Mīlas viesulis 9. Vācijas seriāls. 9.35 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. ASV dokumentāls seriāls. 10.30 Pārbaudījums. Vācijas komēdija. 12.10 Televeikala skatlogs. 12.25 Hannija un Nannija. Vācijas ģimenes filma. 14.00 Televeikala skatlogs. 14.20 Mežainīši. Animācijas seriāls. 14.45 Raķetēni. Animācijas seriāls. 15.05 Televeikala skatlogs. 15.20 Mīlas viesulis 9. Vācijas seriāls. 16.20 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. ASV dokumentāls seriāls. 17.15 100 krēslu.* 17.30 Skats no malas. 18.00 Dienas ziņas. 18.24 Kultūras ziņas. 18.33 Sporta ziņas. 18.38 Laika ziņas.18.42 Ceturtā studija. 19.07 Sporta ziņas. 19.12 Laika ziņas.19.15 Aizliegtais paņēmiens. 20.00 Ciemiņš virtuvē. 20.30 Panorāma. 20.59 Sporta ziņas. 21.08 Laika ziņas.21.15 V.I.P. – Veiksme. Intuīcija. Prāts. 22.00 Sporta studija. 22.45 Latvija var! 23.15 Nakts ziņas. 23.24 Sporta ziņas. 23.26 Laika ziņas.23.30 Valdība. Seriāls. 0.35 Orbīta – planētas Zeme ceļš. Dok. daudzsēriju filma. 1.30 De facto.*

5.00 TV6 nakts mūzika. 6.20 Seši kadri. 7.10 Lasko, Dieva dūre 2. Vācijas un Austrijas ser. 8.05 Vecie ērmi 2. 8.55 Slepenās lietas: citplanētieši. ASV dokum. ser. 9.50 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 10.50 Komisārs Reksis. Seriāls. 11.50 Seši kadri. 12.25 Interni 3. Krievijas seriāls. 12.55 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 14.00 Slepenās lietas: citplanētieši. ASV dokum. ser. 14.55 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 15.55 Komisārs Reksis. Seriāls. 17.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 18.00 Valstī viss ir kārtībā! 2. Latvijas humora raid. 18.30 Interni 3. Krievijas seriāls. 19.00 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 20.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 21.00 Ekstrēmie tālbraucēji 4. Realitātes šovs. 22.05 KHL 2014./2015. Helsinku Jokerit – Rīgas Dinamo.0.10 Vienīgais. ASV spraiga sižeta fantastikas filma. 1.40 TV6 nakts mūzika.

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.00 Paralēlā pasaule. Krievijas dokumentāls seriāls. 8.00 Pats esmu režisors. 8.50 Mūsu tēma. 9.10 Seši kadri. 9.40 Televeikala skatlogs. 9.55 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 10.55 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Krievijas ser. 11.55 Kriminālinformācija +. 12.25 Televeikala skatlogs. 12.40 Paralēlā pasaule. Krievijas dokumentāls seriāls. 13.45 Pats esmu režisors. 14.55 Labi joki 2012. 16.40 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 17.50 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Krievijas ser. 18.50 Ziņu vakars. 19.00 Mūsu tēma. 19.50 Bijusī sieva. Krievijas seriāls. 22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziņas. 22.25 Mūsu tēma 10 minūtēs. 22.30 1/5 – tranzīta aktualitātes. 22.40 Kriminālinformācija +. 23.10 Dievietes nolaupīšana. Seriāls. 0.10 Mūsu tēma. 0.55 Kriminālinformācija +. 1.20 Nakts mūzika TV5.


2

10. lpp.

Radio

TV un radio programma

TelevīzijaTrešdiena, 1. okTobris

sKRUNDAs TV

5.00 Mīlestība nekad nebeidzas. Meksikas seriāls. 5.45 Ticīgo uzvaras balss. 6.10 Zīlniece. 6.45 Šodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzīvīte. 9.35 Televeikala skatlogs. 9.50 Karamba! Humora raidījums. 10.00 Manas lielās Balkānu kāzas. Vācijas kom. 12.00 Viesnīca „Grand Hotel” 2. Spānijas seriāls. 13.00 Sirds melodija. Turcijas seriāls. 14.00 LNT dienas ziņas. 14.20 Televeikala skatlogs. 14.35 Precamies!?! 2. Latvijas iepaz. šovs.15.40 Nemelo man! 2. 16.50 Mīlestība nekad nebeidzas. Seriāls. 17.50 Ziņas sešos. 18.00 Kārdinājuma varā. Turcijas seriāls. 20.00 LNT ziņas. 20.30 Sporta un laika ziņas. 20.35 Degpunktā 4. 21.10 Policists no pagātnes 3. Vācijas seriāls. 22.10 Iesaukts armijā! Latvijas realitātes šovs. 23.10 Čikāga liesmās. ASV seriāls. 0.05 Dzīvīte. 0.25 Savējais starp sve- šiem, svešs starp savējiem. Spraiga sižeta filma. 2.10 Precamies!?! 2. Lat- vijas iepazīšanās šovs.2.50 Šodien novados. 3.00 900 sekundes. 4.30 Karamba! Humora raidījums. 4.50 Bernards. Animācijas seriāls.

5.00 1000 jūdžu Transilvānijā. 5.30 Skats no malas.* 6.02 Province.* 6.30 Rīta Panorāma. 8.35 Mīlas viesulis 9. Vācijas seriāls. 9.35 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. ASV dokumentāls seriāls. 10.30 Televeikala skatlogs. 10.45 Aizliegtais paņēmiens.* 11.30 Latvija var!* 12.00 Skats no malas.* 12.30 Lielā lasīšana.* 13.00 V.I.P. – Veiksme. Intuīcija. Prāts.* 13.45 Televeikala skatlogs. 14.05 Kas te? Es te!* 14.35 Ciemiņš virtuvē.* 15.05 Televeikala skatlogs. 15.20 Mīlas viesulis 9. Vācijas seriāls. 16.20 Suņi. Aizraujošs ievadkurss 2. ASV dokumentāls seriāls. 17.15 100 g kultūras. Personība.* 18.00 Dienas ziņas. 18.24 Kultūras ziņas. 18.33 Sporta ziņas. 18.38 Laika ziņas.18.42 Ceturtā studija. 19.07 Sporta ziņas. 19.12 Laika ziņas.19.15 Kāpēc esmu viens? 20.00 Ciemiņš virtuvē. 20.30 Panorāma. 20.59 Sporta ziņas. 21.08 Laika ziņas.21.13 Latloto. Viking Lotto. 21.20 12. Saeimas vēlēšanas. Diskusija. 23.00 Nakts ziņas. 23.09 Sporta ziņas. 23.11 Laika ziņas.23.15 Zebra. 23.30 100 g kultūras. Personība.* 0.15 1:1. Aktuālā intervija.* 1.05 Valdība. Seriāls.

5.00 Autosporta programma nr. 1. 5.30 Tavs auto.* 6.03 1000 jūdžu Kambodžā. 6.30 Projekts „Nākotne”. 7.00 Šorīt. Informatīvi izklai- dējošs raidījums (krievu val.).8.35 Muhtars atgriežas 2. Seriāls. 9.30 Mana ģimene 5. Seriāls. 10.35 Brīnumainā zilā pasaule. Dokumentāla daudzsēriju filma. 11.30 Komercdarbība šodien.* 11.50 Brīvdienu ceļvedis.* 12.10 Biznesa klase.* 12.30 Darbs. Izglītība. Karjera.* 12.50 LTV – 60. Zelta arhīvs. 15.30 Globalizācija 3000. 16.00 Mana ģimene 5. Seriāls. 17.05 Muhtars atgriežas 2. Seriāls. 18.00 Šovakar. Ziņu raidījums (krievu val.). 18.25 Sporta ziņas (krievu val.). 18.29 Laika ziņas (krievu val.).18.35 Brīnumainā zilā pasaule. Dokumentāla daudzsēriju filma. 19.30 12. Saeimas vēlēšanas. Diskusija. 21.15 Balsis.* 21.45 1000 jūdžu Kambodžā. 22.15 Makšķerēšanas noslēpumi. 22.45 Spēkavīru čempionu līga 2014. Latvija. 23.45 Pēdējais liecinieks. Seriāls. 0.35 Ziemeļu daba. Dokumentāla filma. 1.30 Globalizācija 3000.

5.00 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls. 5.40 Tikko precējušies. Krievijas seriāls.6.40 Mans mazais ponijs: draudzība ir brīnums. Animācijas seriāls. 7.10 Spēka reindžeri: mega- spēks. Animācijas seriāls. 7.40 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls. 8.00 Risks. TV spēle. 9.00 Medikopters 2. Seriāls. 10.05 Ģēnijs uzvalkā. ASV seriāls. 11.05 Ekstrasensi kā detektīvi. 12.10 Tikko precējušies. Krievijas seriāls.13.15 Spēka reindžeri: mega- spēks. Animācijas seriāls. 13.55 Transformeri: tālākā cīņa. Animācijas seriāls. 14.25 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 15.30 UgunsGrēks 12. Latvijas seriāls. 16.50 Radu būšana 6. Ukrainas seriāls. 18.00 Risks. TV spēle. 19.00 TV3 ziņas. 19.30 Bez tabu. 20.20 UgunsGrēks 12. Latvijas seriāls. 21.00 Ekstrasensu cīņas 14. 22.40 Reiz sensenos laikos 2. ASV seriāls. 23.40 Mahinatori 4. ASV seriāls. 0.40 Medikopters 2. Seriāls. 1.35 Radīti skatuvei 3. ASV seriāls. 2.30 Mīlestības sirdspuksti 3. Vācijas seriāls. 3.15 Amerikas smieklīgākie videokuriozi 23. 3.40 TV3 ziņas. 4.10 Bez tabu.

5.00 Nakts mūzika TV5. 7.00 Paralēlā pasaule. Krievijas dokum. seriāls. 8.00 Pats esmu režisors. 8.50 Mūsu tēma. 9.40 Televeikala skatlogs. 9.55 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 10.55 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Seriāls. 11.55 Kriminālinformācija +. 12.25 Televeikala skatlogs. 12.40 Paralēlā pasaule. Krievijas dokum. seriāls. 13.45 Pats esmu režisors. 14.35 Bijusī sieva. Krievijas seriāls. 16.40 Viena mīlestības nakts. Krievijas seriāls. 17.50 Maskava. Trīs staciju laukums 7. Seriāls. 18.50 Ziņu vakars. 19.00 Mūsu tēma. 19.50 Bijusī sieva. Krievijas seriāls. 22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziņas. 22.25 Mūsu tēma 10 minūtēs. 22.40 Kriminālinformācija +. 23.10 Dievietes nolaupīšana. Seriāls. 0.10 Mūsu tēma. 0.55 Kriminālinformācija +. 1.20 Nakts mūzika TV5.

5.00 TV6 nakts mūzika. 6.35 Seši kadri. 7.20 Lasko, Dieva dūre 2. Seriāls. 8.55 Citplanētiešu iebrukums. Seriāls. 9.50 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 10.50 Komisārs Reksis. Seriāls. 11.50 Seši kadri. 12.25 Virtuve. Krievijas seriāls. 12.55 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 14.00 Citplanētiešu iebrukums. Seriāls. 14.55 Likums un kārtība: Lielbritānija. Seriāls. 15.55 Komisārs Reksis. Seriāls. 17.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 18.00 Seši kadri. 18.30 Virtuve. Krievijas seriāls. 19.00 Dullās sacensības Neiespējamā misija 5. 20.00 Simpsoni 9. Animācijas seriāls. 20.30 Nāvīgi gardas vakariņas 2. Dokum. seriāls. 21.40 UEFA čempionu līgas spēle. FK Arsenal – Galatasaray A.S.23.40 KHL 2014./2015. Bratislavas Slovan – Rīgas Dinamo.1.45 TV6 nakts mūzika.

TV Skrunda programma kanālā Re:TVCeturtdiena, 25. septembris20.15 FotoOga. 9. raidījums. (Atk. 26. septembrī 9.00.)Piektdiena, 26. septembris20.15 Viduskurzemes ziņas. (Atk. 29. septembrī 9.00.)21.30 Latvijas stāsti. Iedvesmai!

Pirmdiena, 29. septembris20.15 Kuldīgas novada vēstis. (Atk. 30. septembrī 9.00.)Otrdiena, 30. septembris20.15 Sīriusa gaismā. 9. raidījums. (Atk. 1. oktobrī 9.00.)Trešdiena, 1. oktobris20.15 Viduskurzemes ziņas. (Atk. 2. oktobrī 9.00.)

Ceturtdiena, 25. septembris6.00 Labrīt! 6.30, 7.00, 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 6.12 Atskats vakardienā. 6.25 Šī diena vēsturē. 6.42, 7.43, 8.43 Eiropa šodien. 6.53, 7.53, 8.53 Preses apskats. 7.05, 8.05 Brī-dis biznesam. 7.15 Rīta intervija. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 8.15 Rīta temats. 9.00, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 9.07 Kā labāk dzīvot. 10.07 Zināmais nezināmajā. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.30 Krust-punktā. 14.10 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija. 15.06 Ģimenes studija. 16.07 Pēcpusdiena. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.30 Aktuālais temats. 19.06 Monopola viesis. 20.05 Kā labāk dzīvot. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Krustpunktā. Atk. 22.05 Ielūdz radioteātris. K.Hāgena. Ābolu sēkliņu garša. Romāna fragmentus lasa I.Roga. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.30 Aktuālais temats. Atk. 24.00 Nakts programma.

Piektdiena, 26. septembris6.00 Labrīt! 6.30, 7.00, 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 6.12 Atskats vakardienā. 6.25 Šī diena vēsturē. 6.42, 7.43, 8.43 Eiropa šodien. 6.53, 7.53, 8.53 Preses apskats. 7.05, 8.05 Brīdis biz-nesam. 7.15 Rīta intervija. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 8.15 Rīta temats. 9.00, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 9.07 Kā labāk dzīvot. 10.07 Zināmais nezināmajā. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.30 Krustpunktā. 14.10 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija. 15.06 Ģimenes studija. 16.05 Pēcpusdiena. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.30 Aktuālais temats. 19.06 Monopola viesis. 20.05 Kā labāk dzīvot. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Krustpunktā. Atk. 22.05 Ielūdz radioteātris. L.Muktupāvelas romāna Mīla. Benjamiņa fragmentu kompozīcija. 1. daļa. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.30 Aktuālais temats. Atk. 24.00 Nakts programma.

Sestdiena, 27. septembris6.02 Viensētu stāsti. Atk. 7.00 Labrīt! 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 7.12, 7.45, 8.45, 9.45, 9.53 Ak-tuālais sižets. 8.12 Nedēļas apskats. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 9.12 Rīta temats. 9.45 Zinātne ikdienai. 9.00, 9.30, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 10.05 Burtu burvis. Bērnu grāmatu ieteicējs. 10.26 Greizie rati. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.16 Dzīves ritmi mūzikā. Atk. 13.06 Brīvdienu ceļojums. 13.37 Saldie astoņdesmitie. 14.05 Zaļais vilnis. 14.36 Kustoņu pasaule. 15.05 Augstāk par zemi. 15.36 Dienas vidū. 16.05 Viensētu stāsti. 16.36 Melnbalts foto. 17.05 Ielūdz radioteātris. Pīters Pens. Dž.Berija stāsta radioiestudējums. 1. daļa. 17.45 Mūzika. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.15 Kolnasāta. 19.05 Monopola viesis. Atk. 20.05 Zināmais nezināmajā. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Džeza klubs. Atk. 22.03 Sporta ziņas. 22.05 Ielūdz radioteātris. L.Muktupāvelas romāna Mīla. Benjamiņa fragmentu kompozīcija. 2. daļa. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.15 Dzīves ritmi mūzikā. Atk. 24.00 Nakts programma.

Svētdiena, 28. septembris6.02 Zaļais vilnis. Atk. 7.00 Labrīt! 7.00, 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 7.12, 7.45, 8.12, 8.45 Aktuālais temats. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 8.50 Tvitera apskats. 9.00, 9.30, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 9.05 Svētrīts. 9.31 Kustoņu pasaule. 10.05 Radioteātris bērniem. Sprunguļmuižā gadatirgus. A.Kronenberga grāmatu lasa Z.Neimanis. 10.25 Kāpēc? Tāpēc! 10.45 Mūzika. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.16 Dzīves ritmi mūzikā. 13.06 XXI gadsimta latvietis. 13.36 Dienas vidū. 14.05 Lieliskais piecnieks. 14.41 Saldie astoņdesmitie. 15.05 Šīs dienas acīm. 15.36 Dienas vidū. 16.05 Viena Rīga – daudz talantu. 16.35 Laika rata riti. 17.05 Ielūdz radioteātris. Pīters Pens. Dž.Berija stāsta radioiestudējums. 2. daļa. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.15 Piespēle. Atk. 19.05 Monopola viesis. Atk. 20.05 Zināmais nezināmajā. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Augstāk par zemi. Atk. 21.35 Viena izpildītāja koncerts. 22.05 Pāri mums pašiem. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.15 Dzīves ritmi mūzikā. Atk. 24.00 Nakts programma.

Pirmdiena, 29. septembris6.00 Labrīt! 6.30, 7.00, 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 6.12 Atskats vakardienā. 6.25 Šī diena vēsturē. 6.42, 7.43, 8.43 Eiropa šodien. 6.53, 7.53, 8.53 Preses apskats. 7.05, 8.05 Brīdis biz-nesam. 7.15 Rīta intervija. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 8.15 Rīta temats. 9.00, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 9.07 Kā labāk dzīvot. 10.07 Zināmais nezināmajā. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.30 Krustpunktā. 14.05 Septiņas dienas Eiropā. 14.36 Dienas vidū. 15.06 Ģimenes studija. 16.05 Pēcpusdiena. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.30 Aktuālais temats. 19.06 Monopola viesis. 20.05 Kā labāk dzīvot. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Krustpunktā. Atk. 22.05 Mūsu leģendas. Atk. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.30 Aktuālais temats. Atk. 24.00 Nakts programma.

Otrdiena, 30. septembris6.00 Labrīt! 6.30, 7.00, 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 6.12 Atskats vakardienā. 6.25 Šī diena vēsturē. 6.42, 7.43, 8.43 Eiropa šodien. 6.53, 7.53, 8.53 Preses apskats. 7.05, 8.05 Brī-dis biznesam. 7.15 Rīta intervija. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 8.15 Rīta temats. 9.00, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 9.07 Kā labāk dzīvot. 10.07 Zināmais nezināmajā. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.30 Krust-punktā. 14.10 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija. 15.06 Ģimenes studija. 16.05 Pēcpusdiena. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.30 Aktuālais temats. 19.06 Monopola viesis. 20.05 Kā labāk dzīvot. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Krustpunktā. Atk. 22.05 Ielūdz radioteātris. M.Kaudzīte, R.Kaudzīte. Mērnieku laiki. Romāna radiovariants. 1. daļa. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.30 Aktuālais temats. Atk. 24.00 Nakts programma.

Trešdiena, 1. oktobris 6.00 Labrīt! 6.30, 7.00, 7.30, 8.00, 8.30 Ziņas, laika ziņas. 6.12 Atskats vakardienā. 6.25 Šī diena vēsturē. 6.42, 7.43, 8.43 Eiropa šodien. 6.53, 7.53, 8.53 Preses apskats. 7.05, 8.05 Brī-dis biznesam. 7.15 Rīta intervija. 7.33, 8.33 Sporta ziņas. 8.15 Rīta temats. 9.00, 10.00, 11.00, 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 19.00, 20.00, 21.00, 22.00, 23.00 Ziņas, laika ziņas. 9.07 Kā labāk dzīvot. 10.07 Zināmais nezināmajā. 11.06 Kultūras rondo. 12.00 Pusdiena. 12.30 Krust-punktā. 14.10 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija. 15.06 Ģimenes studija. 16.05 Pēcpusdiena. 18.00 Dienas notikumu apskats. 18.30 Aktuālais temats. 19.06 Monopola viesis. 20.05 Kā labāk dzīvot. Atk. 20.45 Labu nakti! 21.05 Krustpunktā. Atk. 22.05 Ielūdz radioteātris. M.Kaudzīte, R.Kaudzīte. Mērnieku laiki. Romāna radiovariants. 2. daļa. 23.03 Dienas notikumu apskats. 23.30 Aktuālais temats. Atk. 24.00 Nakts programma.


Kā politiķi sola attīstīt uzņēmējdarbību novados sadarboties ar viņiem, viņu iestrādēm gan attiecībā uz atomenerģiju, kas, protams, ir relatīvi lētāka ilgtermiņā, bet riskantāka un ne vienmēr sabied-rībā pieņemama. Kā arī attiecībā uz sašķidrinātās gāzes slēgumiem, teiksim, alternatīvi piegādes ceļi no Centrāleiropas valstīm. Tie jāizbūvē, esmu dzirdējis, ka tam var saņemt diezgan lielu Eiropas līdzfinansējumu.

A.Zekunde: – Šī tēma ir būtiska, apvienībā esam runājuši, viedokļi dalās, bet galvenā līnija ir skaidra. Mēs raksturīgi latviešiem darbojamies tā, ka nopērkam pēdējās klases merse-desu, bet pašiem nav, kur dzīvot – ap-mēram tāds varētu būt salīdzinājums. Lielākā nauda aiziet par dabasgāzi, tas ir ne vairāk, ne mazāk kā miljards eiro, ko pārskaitām Krievijai. Vie-nas megavatstundas saražošana no šķeldas mums izmaksā 17 eiro, no gāzes – 50 eiro. 80% kurinām ar gāzi. Ja rēķinām, ka šķeldu eksportējam par 250 miljoniem eiro, tā spētu saražot tikpat megavatstundu, cik gāze par 750 miljoniem. Tie ir cipari, ko devuši speciālisti.

Vēl reāls ietaupījums būtu, iz-mantojot mūsu pašu kūdru. Kūdras ražotāju asociācijas, siltumiekārtu ražotāju un patērētāju atzinums ir tāds, ka jāver vaļā purvi. Bieži runā par to, kā kūdru eksportējam, taču bieži ir tā, ka eksportā mēs tikai piedalāmies, jo nozari kontrolē dāņi, vācieši, holan-dieši, peļņa paliek mātes valstī. Lat-vijā tiek kustināti vien 4% no kūdras krājumiem.

S.Āboltiņa: – Par šķeldu un tās iz-mantošanu ir labi piemēri, kā to īsteno pašvaldības. Taču arī te ir problēma – kur likt enerģiju vasarā. Viesojoties Somijā, iepazinām, kā viņi jau izmanto nākotnes tehnoloģijas, pārstrādājot šķeldu īpašā šķidrumā.

Runājot par kūdras purviem – esam ļoti zaļa valsts, un ir daudz dažādas zaļās regulas. Bet zaļās un atjaunoja-mās enerģijas izmantošana ir vērtīga. Ja uz to skatāmies kopumā, jābūt pārliecībai par stabilitāti, ka enerģija tiek nodrošināta un mazinās atkarība no Krievijas, par to diemžēl runājam jau visus 20 gadus. Mēs varam ražot zaļo enerģiju, bet īsti pašiem savu avotu nav, un līdz ar to esam atkarīgi no starpsavienojumiem. Atceroties ģeopolitisko strīdu par LNG terminā-ļa celtniecību, par kuru runājām jau pirms iepriekšējām vēlēšanām, mēs augstprātīgi domājām, ka Inčukalna gāzes glabātava ir pietiekams pamats, lai ES dotu 75 – 80% līdzfinansējumu vienam reģionālajam terminālim. Paļāvāmies, ka Inčukalna gāzes krātuves un mūsu ģeogrāfiskais no-vietojums ir gana svarīgs, lai mums to piešķirtu. Nezinu, kādu lobiju vai citu apsvērumu dēļ tika izvēlēta Somija un Igaunija. Tagad mums jāmeklē pašiem savi risinājumi.

Vēl viena lieta ir energoefektivitā-te – tur, kur spēj, jārod programmas, lai panāktu energoefektivitāti, jo šis ietaupījums ir milzīgs un tie ir papildu līdzekļi. Redzam, kā Krievija ar sa-viem dabas resursiem šantažē lielāko daļu Eiropas. Nākamgad Latvija ir ES prezidējošā valsts, un par to jau tiek runāts, lai Eiropai būtu pārliecība, ka solidaritātes princips tiktu ievērots.

J.Iesalnieks: – Enerģētiskā neatka-rība ir būtiska valstiskās neatkarības daļa, un mēs ne tikai enerģētikas, bet arī infrastruktūras ziņā joprojām dzīvojam Krievijas impērijā. Mums ir dzelzceļa tīkls tikai ar Krieviju, elektrotīkls – viss ir saistīts. Ja runā tieši par enerģētiku, ir trīs būtiski komponenti. Pirmā ir energoefektivi-tāte, jo, kā saka, vislētākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta. Pēc dažādiem pētījumiem, pienācīgi būvējot un silti-not ēkas, var ietaupīt piecas līdz desmit

reizes no patērētās enerģijas. Mēs piedāvājam būvnormatīvos noteikt, ka jaunās ēkās un tajās, kurās notiek rekonstruēšana, obligāti jāizmanto energoefektīvi risinājumi.

Otrs būtisks aspekts ir vietējo ener-goresursu izmantošana. Ir daudzi labi piemēri, īpaši mazākās pašvaldībās, kur biomasas, visbiežāk šķeldas, apku-re jau strādā. Koncepcijai jābūt tādai, ka bāzes jauda, kas ir ikdienas patēriņš, jānodrošina ar vietējiem resursiem, un papildu jaudu ieslēdzam tajā brīdī, kad ziemā patēriņš ir lielāks.

Trešais aspekts ir alternatīvas, jo bez gāzes daudzās situācijās nevarēs iztikt. Gāzei jābūt ne tā, ka ir viens piegādātājs, bet lai ir alternatīva, tā gan ir iespējama tikai no 2017. gada. Pēdējā gada laikā Nacionālā apvienība cīnījusies, lai būtu juridiska iespēja arī pirms 2017. gada, teiksim, caur Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināli pirkt alternatīvu gāzi. Bet jāsaprot arī tas, ka sašķidrinātā gāze ir jauna indus-trija faktiski visā pasaulē un lielākās cerības saistās ar ASV, tur šī jauda, lai eksportētu, parādīsies tikai turpmāko gadu laikā. Šobrīd tā nav tāda, lai mēs varētu to importēt pietiekami, līdz ar to 2017. gads būs laiks, kad alternatīvā piegāde Latvijai būs nopietnā apjomā.

S.Āboltiņa: – ASV ir pietiekama jauda, lai eksportētu. Nevis amerikāņi nevar saražot, bet mēs nevaram tik daudz paņemt, lai viņiem eksports būtu interesants.

D.Reizniece-Ozola: – Ir divi gal-venie enerģijas veidi, no kā esam atkarīgi: elektrība un gāze. Politiķi ar savām darbībām tikai pasliktinājuši mūsu atkarību no Krievijas. Piemē-ram, TEC 2 – projekts, kas it kā būvēts, lai stiprinātu mūsu neatkarību, un tajā pašā laikā TEC 2 darbojas ar gāzi, šādi nostiprinot atkarību no Krievijas.

Uzņēmums Vācijā ražo vienu ki-lovatstundu par sešiem centiem, bet, piemēram, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcai šīs izmaksas jau pārsniedz astoņus centus. Tāpēc brīdī, kad šiem uzņēmumiem būs jāatjauno investī-cijas, tiem būs nopietnas pārdomas, vai to darīt šeit vai citur, piemēram, Vācijā.

Otrs piemērs ir sašķidrinātās gāzes terminālis, kur politiskās mazspējas un augstprātīgas attieksmes dēļ, domājot, ka mums ir Inčukalns un ka tā ir gal-venā kārts un vienīgais arguments, lai sašķidrinātās gāzes termināli būvētu pie mums, neesam spējuši rast kom-promisu ar Lietuvu, Igauniju un So-miju, lai uzbūvētu reģionālu termināli, izmantojot ES finansējumu. Tāpēc Lietuva uzbūvējusi savu termināli. Ir doma, ka Somijā varētu būt reģionāls

sašķidrinātās gāzes terminālis, un ar to šobrīd jāstrādā, jānodrošina starpsa-vienojums ar Igauniju un Somiju, lai dotu mums iespēju šo gāzi saņemt. Un ar Lietuvu jāveido savienojums, kas tiktu turpināts uz Poliju, jo Lietuvas termināļa jauda nav pietiekama, lai apgādātu Latviju. Sašķidrinātās gāzes projekti, lai kādi tie arī būtu, ir rezerves variants un vienlaikus instruments mūsu rokās, kā noturēt diezgan zemu Krievijas gāzes cenu.

Mazāka apjoma iniciatīvā – jāattīsta vietējo resursu izmantošana. Tāpat domāju, ka nevajag mest plinti krū-mos un domāt par privātu iniciatīvu atbalstīšanu, šobrīd vēl dienas kārtībā ir dažas idejas, ka arī Latvijā varētu būt mazāks sašķidrinātās gāzes terminālis, tikai mūsu valsts jaudas apjomā. Tas arī ir svarīgs priekšnosacījums, ja vēlamies runāt ar ASV vai citiem piegādātājiem. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai šeit būtu izdevīgi transportēt sašķidrināto gāzi, piedāvājot labu cenu, bet tas varētu būt ģeopolitisks arguments, kas varētu nostrādāt par labu Amerikas lēmumam gāzi šeit pie-gādāt. Bet mums šeit pretī jāsagatavo infrastruktūra, lai varam gāzi paņemt.

Kā radīt darba vietasKā jūsu partija iestāsies par to,

lai radītu ražotnes un citas darba vietas reģionos?

D.Reizniece-Ozola: – Esam panā-kuši, ka no ES tiks piesaistīts finan-sējums, lai reģionos radītu ražošanas infrastruktūru. Viens no mērķiem ir uzņēmumu ienākuma nodokļa novir-zīšana infrastruktūrai, otrs ir atbalsts jauniem uzņēmumiem, kas bijis arī līdz šim, – kā biznesa inkubatori. Tāds jau strādā Kuldīgā jaunu, uzņēmīgu cilvēku atbalstam. Kuldīgas piemērs ir interesants ar to, ka pilsēta ir paš-organizējusies un kļuvusi par tādu kā Latvijas radošo cilvēku galvaspilsētu. Mēs no savas puses arī atbalstīsim Kuldīgu cīņā pret Ekonomikas minis-triju, kas uz šo ideju skatās ļoti skep-tiski, jo mēs vēlētos, lai te izveidotos radošais biznesa inkubators.

Trešais lielais bloks ir lauksaim-niecība, kam nākamajā plānošanas periodā būs 46 miljonu finansējums, lai attīstītu uzņēmējdarbību laukos. Un vēl ap 35 miljoniem būs pieejami jaunajiem lauksaimniekiem, kam ir diezgan neliela zemes platība līdz 55 hektāriem un kuri grib sākt strādāt. Viņiem būs pieejams finansējums pirmā traktora iegādei, apgrozāma-jiem līdzekļiem, arī zemes iegādei un savam atalgojumam.

Publiskā infrastruktūra, ceļi uz-ņēmējam ir svarīgs instruments, lai vispār apsvērtu iespēju sākt darbību laukos. Programmā esam paredzējuši, ka jāatjauno Autoceļu fonds, 30% novirzot pašvaldības ceļiem. Arī līdz šim ZZS ir iestājusies, ka no kopējām finansēm ceļu rekonstrukcijai 1/3 daļa ir tieši pašvaldību ceļiem. Ceram, ka tiks atbalstīta ideja par speciālā fonda atjaunošanu, daļu no akcīzes nodokļa tajā novirzot un tērējot nevis vispārējā budžetā, bet konkrēti ceļiem.

Mēs iestājamies arī par mikrouz-ņēmumu saglabāšanu, jo uzņēmumi neradīsies vienā dienā.

J. Iesalnieks: – Šajā jautājumā Na-cionālā apvienība būs ZZS sabiedro-tais, jo arī mēs uzskatām, ka Autoceļu fonds jāatjauno, novirzot autovadītāju maksāto akcīzes nodokli tieši ceļiem, tai skaitā daļu lauku ceļiem. Tas, kas valstij jādara tirgus ekonomikā, ir nevis pašai jārada uzņēmumi, bet jārada apstākļi uzņēmējdarbībai, tas nozīmē – ceļu tīkls, skolu tīkls, elektrība utt.

Ir arī laba ziņa, ka no Vides aiz-sardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) puses nākamajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam piešķirti 295 miljoni eiro no Eiropas Kohēzijas fondiem tieši infrastruktū-ras attīstībai reģionos. Tās būs dažādas investīcijas degradētajām teritorijām, lai atsāktu ražošanu. Bijušā VARAM ministra Edmunda Sprūdža laikā, manuprāt, nepareizi izdarīts tas, ka tika likts uzsvars uz lielajām pašvaldībām, pārējās tika nolemtas lēnai iznīcībai. Mūsu ministri Einārs Cilinskis un tagad Romāns Naudiņš par prioritāti izvirzījuši arī pārējo pašvaldību pie-vilkšanu, cik tas iespējams, izmantojot Eiropas fondu pārdali netiešā veidā, lai infrastruktūras objektus attīstītu arī teritorijās ārpus lielajiem centriem. Latvija nevar būt vieta, kurā ir dažas pilsētas un pārējais ir meži un lauki. Jābūt maziem, bet labi attīstītiem centriem visā valstī, lai cilvēkam līdz tuvākajam centram būtu jābrauc maksimums 30 km.

S.Āboltiņa: – Latviju gribam attīs-tīt ar līdzsvarotiem reģioniem. Zinu, ka citi reģioni uz Latgales attīstības programmu skatās greizsirdīgi. Ir arī Kurzemē ne mazāk depresīvas vietas un reģioni, kur ir viszemākais iedzīvotāju līmenis. Tāpēc atsevišķas programmas nepieciešamas visiem reģioniem.

Jāizvērtē, kā mērķtiecīgi ieguldīt naudu, lai katrs eiro nonāktu īstajā vietā. Ir jau daudzas labas iestrādes, piemēram, Kuldīga ir veiksmīgs piemērs, kā tiek izmantota pilsētas

vēsturiskā infrastruktūra. Savukārt ir vietas, kur tepat, Kurzemē, ir ļoti depresīvi, no kurām cilvēki aizbrauc.

Svarīgi, lai ministrijas strādātu komandā. Ja pastāv uzskats „Šī ir mana ministrija, un es par visu varu pierādīšu, ka tā ir vislabākā”, tad nekas nebūs. Jāstrādā kopā. Nevar vienu gabaliņu kaut kur bīdīt, ja viss nestrādā kopā kā mehānisms. Tad notiek tas, ka nauda pazūd kaut kur starppozīcijā, vienkārši strīdoties, un varbūt tiek ieguldīta nelietderīgi, ja netiek izvērtēts, kur tā vajadzīga. Tas, kā sastrādājas ministrijas, atkarīgs no ministra talanta, prasmēm un erudīci-jas un arī no ierēdņiem, kas ministrijā strādā jau gadiem.

A.Zekunde: – Mēs iestājamies par ceļu fonda atjaunošanu. Ceļi jāsakārto un jābeidz bezsaimnieciskā darbība – bedrīšu līmēšana no gada uz gadu. Tāpat arī ceļa nodokļa caurskatāmībai jābūt, lai mēs zinātu, kur paliek tā naudiņa, kas iekasēta caur akcīzes un ceļa nodokli. Ievērojot Satversmes 3. pantu, mēs gribam Latviju sadalīt četros reģionos, kā tas ir normāli. Tas modelis varētu būt pietuvināts vienas pieturas aģentūrai, lai nav jābrauc simtiem kilometru un jākārto jautā-jumi Rīgā.

Par programmām viegli kolēģiem runāt, ka būs šis un tas, taču būtisks jautājums – vai ir, kas šo naudu ņem pretī. Tā ir liela problēma. Ļoti daudz atkarīgs no vietējiem cilvēkiem, no novada vadības, vai tā spēj nodrošināt un pievilkt.

Jāuztur skolas kā sabiedrisks centrs, lai novads, pagasts nepazustu no ze-mes virsas.

K.Feldmans: – Mūsu partija atbal-sta akcīzes un citu ar transportlīdzek-ļiem saistītu nodokļu iezīmēšanu attie-cībā uz ceļu būvi. Bet jābūt prātīgiem, jo zināms, ka pašvaldībās iedzīvotāji ir ļoti konservatīvi. Tepat, Aizputē, pašvaldība tiesājās ar cūku fermas īpašnieku, lai viņš neradītu jaunas darba vietas un neceltu fermu, jo tur ir smaka. Bet rūpniecība vienmēr rada smakas, izmešus u.tml., tāpēc mūsu ievēlēšanas gadījumā būs nopietnas sarunas ar katra novada vadību, tai būs jāiezīmē industriālās teritorijas, uz kurieni ceļus vispār ir vērts būvēt un satiksmi veidot.

Lai būtu maksimālā pievienotās vērtības radīšana, novados ir būtiski veidot uzņēmumu ķēdes – nevis tikai grūst baļķus eksportā, bet gan sazāģēt dēlīšos, ražot krēslus un dot vairāk pievienotās vērtības.

Daiga Bitiniece, Daina Tāfelberga, Antra Grīnberga

Aivara Vētrāja foto

Cik vietu Saeimā prognozējat savai partijai? Un par kādu naudu uz šejieni atbraucāt?

Krišjānis Feldmans: –Astoņas vietas. Braucu par savu naudu un ar savu auto.

Arnis Zekunde: – Prognozēju, ka pārvarēsim piecu procentu barjeru. Atbraucu ar personīgo auto un par savu naudu.

Solvita Āboltiņa: – 25 līdz 30 vietas. Diemžēl valstī ir trīs amatpersonas, kuras nevar izvēlēties, kad un ar ko braukt, un es esmu viena no tām. Apsargājamajai amatpersonai, kāda es esmu, nav iespēju braukt pašai.

Jānis Iesalnieks: – 15 līdz 20 vietas Saeimā. Atbraucu ar savu auto par savu naudu.

Dana Reizniece-Ozola: – 15 vietas. Braucu ar savu automašīnu un degvielu lēju, izmantojot deputāta kompensāciju. Man kā Saeimas komisijas vadītājai pienākas melns Audi ar šoferi, bet no tā esmu atteikusies.

Uz diskusiju bija aicināti to partiju pārstāvji, kuru sarakstos Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir kāds no mūsu novada pārstāvjiem.

11. lpp.

diskusija


Saldumu dienaZviedru bērni nesaņem saldumus katru die-

nu, lielākoties tas notiekot sestdienās. Sestdie-nas skolā tiek uzdots jautājums, un par pareizu atbildi katrs skolēns nopelna saldu balvu. Kul-dīdznieču viesošanās reizē tās bijušas viešņu atvestās konfektes ar Kuldīgas skatiem uz ie-tinamā papīriņa.

„Atmosfēra sestdienas skolā bija jauka, mīļa un nepiespiesta,” uzsver Laila. Runājot vispārīgi par nostādnēm zviedru pedagoģijā, tur ļoti tiek ievērots brīvās izvēles princips. Ja maza meitene uz bērnudārzu gribēs doties mammas augstpapē-žu kurpēs, tad tā arī notiks, un nevienu tas pārāk neizbrīnīs. Liela nozīme tiek pievērsta tam, lai bērni noteiktu laiku pavadītu svaigā gaisā. Ma-zuļi pusdienas laiku guļ ratiņos nojumē pat vi-sai vēsā laikā, bet lielākajiem tiek gādātas lietus drēbes. Skolās stundu sarakstā ieplānota stunda brīvā laika, kad var izskrieties pa lauku. Visām vecuma grupām stundas nesākas un nebeidzas pēc vienota zvana, darbs tiek organizēts atbilstoši

No 2. līdz 6. septembrim Upsalā un Stokholmā viesojās Kuldīgas 2. vidusskolas skolotājas. Viņas lūkoja, kā zviedri palīdz emig-rantu bērniem saglabāt dzimto valodu, un vienlaikus krāja pieredzi, kā Latvijā strādāt ar reemigrējušo ģimeņu bērniem, kuriem jāuzlabo latviešu valoda.

Zviedri – pašpietiekamiAngļu valodas skolotājas Inese

Reisa un Laila Meirupska, latvie-šu valodas skolotāja Anda Svilpe zviedru zemē uzturējās ar projektu programmas Nordplus atbalstu, tā vērsta uz Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Projekts ilgst no augusta līdz martam, tajā ietilpst arī jau noti-kušais brauciens uz Zviedriju, kurā kuldīdznieces iepazina zviedru iz-glītības sistēmu un to, kā tiek orga-nizēta iekļaujošā izglītība, uzturot dzīvu emigrantu dzimto valodu. Sa-vukārt kuldīdznieces gatavo mate-riālus, kas palīdzētu interesantāk un veiksmīgāk latviešu valodu apgūt Zviedrijā projekta partneriem: Up-salas Valodu skolai un Stokholmas Latviešu sestdienas skolai.

„Tik vienkārši tikt pie projekta nebija, jo pirmais pieteikums tika noraidīts. Otrreiz rakstot, bijām gudrākas, apmeklējām Nordplus semināru, ņēmām vērā aizrādīju-mus un kļūdas labojām. Program-mu Nordplus mūspusē pagaidām izmanto maz skolu. Kad pārskatīju apstiprinātos projektus, ievēroju, ka parādās tikai Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma vārds, tagad arī mūsu skola,” stāsta I.Reisa.

L.Meirupska papildina, ka grū-tības radījuši partneru meklējumi. „Mana māsa Māra nepilnus desmit gadus dzīvo Zviedrijā, Upsalā, un māca latviešu valodu bērniem no jauktajām ģimenēm. Viņa palīdzē-ja atrast adreses un aicināt zviedrus sadarbībai. Diemžēl no sešiem pre-tendentiem neatsaucās neviens. Jā-teic, zviedri ir pašpietiekami. Tā arī palikām pie Upsalas Valodu skolas, kur strādā Māra, un sazinājāmies ar Stokholmas Latviešu sestdienas skolu,” stāsta Laila.

Uzturēt dzīvu savu valodu

Upsalas Valodu skolai ir speci-fika – tajā strādā 58 dažādu tautību skolotāji, kuri palīdz realizēt Zvied-rijā pieņemto nostādni, ka jaukto ģi-meņu bērniem jāpalīdz uzturēt dzīvu arī dzimto valodu. „Piemēram, ja ģi-meni izveido zviedrs un francūziete, par valsts naudu bērnam nodrošināta iespēja apgūt franču valodu. Ja ģime-nē ir zviedriete un latvietis, bērns bez maksas var papildināt latviešu valo-das prasmes. Pēc stundām zviedru skolā valodas skolotājs kāpj uz velosi-pēda un brauc pie audzēkņiem skolā vai bērnudārzā. Māra Upsalā strādā septīto gadu un ar dzīvi ir apmierinā-ta,” tā Laila. Esot gan noteikums, ka komūnā jābūt vismaz pieciem bēr-niem, kam jāapgūst konkrētā valoda, citādi pat turīgajiem zviedriem tas esot par dārgu. Tur gan notiekot sav-starpēji norēķini, ir vienošanās starp komūnām, lai katrs no vecākiem ir apmierināts ar bērna izglītību.

Aptuveni trešo gadu arī Kuldīgas 2. vidusskolā iznāk papildus strādāt ar bērniem, kuru ģimenes atgrie-zušās no ārzemēm. „Šogad vismaz pieciem bērniem, kuri atgriezušies no Norvēģijas, Lielbritānijas un Īrijas, nepieciešama palīdzība, lai uzlabotu latviešu valodu, jo viņiem labāk padodas angļu valoda,” stāsta pedagoģes.

Universitātes pilsētā„Upsalā atrodas Zviedrijas vecākā

universitāte. Tajā ir 50 tūkstoši stu-

dentu un daudz iestāžu, kas darbojas augstākajā izglītībā,” stāsta I.Reisa. Katram studiju virzienam dibināts attiecīgs izpētes centrs, kas studentiem ļauj padziļināti darboties konkrētā zinātnes virzie-nā. Austrumeiropas vēstures izpētes centrā strādā Māras vīrs Georgijs Simonss, kurš pēta Krievijas starptautiskās attiecības un ir uzrakstījis sešas grā-matas. Bijusi iespēja piedalīties G.Simonsa lekcijā, tajā demonstrēta filma par propagandas ietekmi uz cilvēkiem, notikušas diskusijas.

„Apmeklējām arī vairākas Māras vadītās lat-viešu valodas nodarbības,” uzsver Laila. Intere-santi, ka Zviedrijā apmetušies daudzi Latvijas mediķi. Bērni papildus mācoties labprāt, tomēr vienā nodarbībā sastaptā meitene Īva (dzimusi Zviedrijā), kuras mamma vēlas, lai meita apgū-tu latviešu valodu, pati uz mācībām devusies nelabprāt.

Zviedrijā latviešu valodu drīkst mācīt cilvēks arī bez pedagoģiskās izglītības, bet skolotājam jābrauc uz Valsts valodas aģentūras kursiem Latvijā. „Mēs vērojām nodarbības, skatījāmies, kā varētu palīdzēt procesu padarīt krāsaināku, produktīvāku, jautrāku,” saka A.Svilpe.

Māra ir arī Upsalas latviešu biedrības vadī-tāja, un kuldīdznieces satikušas latviešus, kuri tur apmetušies. Pirmais noteikums, lai dzīvotu un strādātu ziemeļu zemē, – valodas zināša-nas. Pēc tam neesot grūti uzsākt savu biznesu. Zviedrijā izglītība ir par brīvu, tiek nodrošināti mācību līdzekļi līdz pat zīmulim un dzēšgumi-jai. Līdz ar lielo studentu skaitu Upsalā gan esot problēmas ar īri, toties izīrētājs atbild par tel-pu stāvokli un komunālajiem pakalpojumiem. „Māsa īrē četristabu dzīvokli, tas izmaksā 700 eiro mēnesī,” stāsta Laila.

Sestdienas skola StokholmāDaudz interesantu vērojumu radies Stokhol-

mas Latviešu sestdienas skolā, kur reizi nedēļā tiek apgūta latviešu valoda, vēsture, mūzika, vizuālā māksla, ģeogrāfija, sports. „Tur pulcē-jas vecāki un viņu bērni no diviem gadiem līdz 9. klasei. Diena sākas ar tautasdziesmu, tad ir di-rektores uzruna, un katrs dodas uz nodarbībām. Skolotāji ir brīvprātīgie, savukārt Zviedrijas val-dība bez atlīdzības atvēl telpas kādā skolā,” stāsta Laila. Novērotas arī interesantas situācijas, kad gaišai mammai līdzi atnācis tumšs bērniņš, kurš latviski saka: „Iesim mājās!”

Sestdienas skola ir neformālā izglītība, kas visai maz saistīta ar izglītības tradīcijām un nostādnēm Latvijā. Līdzi uz Zviedriju bija aiz-braukusi arī Kuldīgas 2. vidusskolas direktore Ruta Karloviča, kura tur uzturējās par savu naudu, jo projekts atbalsta tikai pedagoģisko darbinieku, nevis iestādes administrācijas brau-cienus. R.Karloviča stāstījusi par iespējām šeit tālmācībā iegūt vidusskolas diplomu. Vienīgā reize, kad vidusskolēnam jāierodas Latvijā, ir noslēguma eksāmeni. R.Karloviča centās vecā-kus Zviedrijā ieinteresēt, lai viņu bērni iegūtu arī Latvijas vidusskolas dokumentu.

Dzimtā valoda Zviedrijā un Latvijā

Māra G.Simonsa latviešu valodas nodarbībā.

Stokholmas Latviešu sestdienas skolā sākas nodarbības. Direktore Ieva Reine (centrā baltā tērpā) saka uzrunu.

Upsalas studenti visai vētraini svin jaunā studiju gada sākumu.

Kuldīdznie-ces sarunā ar

Upsalas Valodu skolas pedago-

ģēm.

Kuldīgas 2. vidusskolas skolotājas Inese Reisa, Anda Svilpe, Ruta Karlo-viča un Laila Meirupska pie Upsalas universitātes.

katrai grupai. „Skolā drīkst ienākt tikai ar maiņas apaviem. Pie durvīm ir dzeltena svītra, pie tās āra apavi jāatstāj. Daudzi telpās staigā ar zeķēm. Te mums būs, ko padomāt,” stāsta skolotājas.

„Zviedrijā bērns patiešām ir mācību proce-sa centrā. Man patika, ka skolotāji reizi divās nedēļās satiekas un pārrunā problēmas, atrisina kādu samezglojumu,” uzsver Laila.

„Līdz projekta beigām strādāšu ar latviešu valodas darba lapām. Pāris ideju jau ir. Jautrāk, kustīgāk, ar humoru un rotaļu – tāds būtu mēr-ķis,” sola Anda, kura ar Stokholmas Latviešu sestdienas skolu vienojusies, ka bērni apmainī-sies īstām vēstulēm latviešu valodā.

Bet Inese piebilst: „Man bija jādomā par to, ka Zviedrijā viss iekārtots ar mājīgumu, vien-kārši un funkcionāli. Arī visā dzīvē valda līdzī-gas nostādnes: miers un sakārtotība. Redzēju, ka vecāki par mācībām ir līdzatbildīgi.”

Vija ZariņaLailas Meirupskas arhīva foto

pieredze

12. lpp.


Baibas Pazānes darbs Vilhelms Ķuze. Šokolādes karalis aizved spožās Latvijas vēstures lappusēs. Par šo ko lā des un kon fek šu ka rali kro nē tais latvie šu rūpnieks bi ja viens no sa bied rī bā mī lē tā ka jiem uzņēmējiem. Vi ņa vār du zinā ja ik viens: gan liels, gan mazs, gan vienkāršie cil vē ki, gan sabied rības eli te. Mar ka V.Ķuze kļuva par Lat vi jas lep nu mu, kas ar spo žu mu spē ja prezen tēt paš mā ju ra žo ju mus tālu pasau lē. „Mans uz de vums nav pil dīt sa vu ka ba tu un iedzīvo ties, bet gan no stā dīt šo fab ri ku priekšzī mī gi Lat vi jai par go du, lai tā būtu zieds Lat vi jas vai ņa gā,” teicis pats rūpnieks. Viņš iedziļinā jās katrā lie tā, cen šoties to iz prast pa šos pama tos. Uz ņē mu ma panāku mu ga rants bi ja pa rei za va dī ba, liet pra tī gi dar bi nie ki, mo der nas tehnoloģijas, automa ti zē ta ra žo

ša na, kā arī iz smal ci nā ta rek lā ma. Fab ri kā ta pa aug stā kās kva li tā tes šo ko lā de, speciālās iekārtas no cu ku ra ma sas izgatavo ja sa tī na krā sās mai gi vi zu ļo jo šas zīdakonfektes un smal kus, ar aug ļu ievārī ju mu pildī tus spilventiņus. Tika ražoti arī dažādi cepumi un biskvīti, vafeles un piparkūkas, kafija un kakao, visbeidzot ievārījums. Viss klāsts, gaumīgi iepakots, izdekorētās kastītēs un spainīšos turpināja ceļu pie galvenā kritiķa – pircēja.

Aivara Irbes grāmata Puķu draugi: prieks, ko nevar par nau-du nopirkt īpaši interesanta būs tiem, kam bija jebkāda saistība ar 36. Puķu draugu saietu 2013. gada vasarā Kuldīgā. Lai parādītu Latvijas dārzu un piemāju teritoriju attīstību pilsētās un laukos kopš 1978. gada, kad notika pirmais

Puķu draugu saiets, ir iznākusi šī grāmata. Tajā ir vairāk nekā 600 krāsainu fotoattēlu, kas stāsta par bezgala daudziem Latvijas dārziem, parkiem, pilsētu un lauku ainavām un cilvēkiem, kuri gadu no gada kopj novada tradīcijas un savdabību, uzzina daudz par dārzkopības specifiku un augiem – gan šeit tradicionāli augošiem, gan par jaunievedumiem un to iespēju tos šeit audzēt.

Valērijs Siņeļņikovs. Sava paša spēka avotu meklējumos: vīrie-šu saruna. Šī grāmata paredzēta katram vīrietim. Tieši tāpēc tā būs noderīga arī sievietēm, jo viņas taču dzemdē dēlus, dzīvē iet blakus mīļotajiem, atbalsta brāļus un ciena tēvus. Viņām vīriešu pasaule ir gan noslēpums, gan izzināma un nepieciešama.

Šajā konkursā mudinām vērīgos lasītājus pēc detaļām pazīt kādu vietu vienā no bijušā Kuldīgas rajona novadiem: Kuldīgas, Skrundas un Alsungas. Vēl aizvien apgūstam Skrundas novadu.

Atbildes gaidām līdz 30. septembrim 11.00 epastā: inguna.spulenie[email protected] vai pastā (konkursam Pazīsti novadus, 1905. gada ielā 19, Kuldīgā, LV – 3301), vai redakcijas vēstuļu kastītē.

Pareizā atbildeAttēlā redzama veranda Kuldīgas

veselības centra pagalmā Ventspils ielā.

Pareizi atbildē-jusi Velta Višņevska.

26. septembrisNo 11.00 līdz 15.00 – blusu (krā

mu) tirgusRijā; 18.00 – Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcā svētku atklāšanas dievkalpojums, pēc tam koncertēs Kuldīgas katoļu draudzes ērģelniece Annija Veitnere; 20.00 – kultūras namā folkloras kopas Kovarnis (Lietuva) lekcija par alus darīšanu pēc senām metodēm un degustācija.

27. septembris8.30 – alsundznieku modināša

na (Suitumuzikanti); 9.00 – centra laukumā tirgus atklāšana, uzstāsies Alsungas pašdarbības kolektīvi, Saldus kapela, deju kolektīvi Vaduguns un Vērgalīte, folkloras kopa Kovarnis (Lietuva), darbosies Pūres dzirnu mobilā sulu spiede, traktieris Pie Bumbiera piedāvās rīta kafiju, būs kino no Sv. Miķeļa svētku zelta fonda un iespēja veidot selfijus ar pārģērbšanos, eksperimentu darbnīca maziem un lieliem, konservu degustācija,

kā arī iespēja izgatavot latviskas rotas (gredzenus, rokassprādzes), Bandavas strēlnieku vadībā varēs iemēģināt roku šaušanā ar loku.

No 11.00 baznīcas sētā biešu zupas baudīšana;

no 11.00 līdz 17.00 – blusu (krāmu) tirgusRijā;

11.00 – stadionā riteņbraukšanas sacīkstes bērniem;

13.00 – Ziedulejā velosacīkstes Suituvelokross;

13.00 – bibliotēkā dzejas pēcpusdiena ar Lidiju Jansoni un tradīciju ansambli Basusuiti;

14.00 – bērnudārzā Miķelītis iestādes vārda došanas svētki un Miķelīšamazāsābecītes prezentācija;

16.00 – kultūras namā kokļu koncerts, piedalās Andas Ābeles audzēkņi un folkloras kopa Laiva;

18.00 – baznīcā dievkalpojums ar Kurzemes un Liepājas bīskapu Viktoru Stulpinu;

19.00 – Spēlmaņu krogā suitu ēdienu vakars ar folkloras kopas

Kovarnis vīriem un pēc senām receptēm brūvētu alu;

19.00 – pils pagalmā un torņos Saucējuturnīrs;

21.00 – svētku gājiens Suitu izrādīšanās Alsungas ielās;

22.00 – Dižgabalkalnā suitu sadziedāšanās;

22.00 – kultūras namā balle, spēlēs grupa Liedags.

28. septembris11.00 – baznīcā Sv. Miķeļa svēt

ku dievkalpojums ar procesiju, piedalīsies Aglonas bazilikas jauniešu koris. Pēc tam suitu folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu koncerts, goda viesis – Liepājas zvanu ansamblis Campanella. Baznīcas dārzā svētku noslēguma atelpa (ar groziņiem).

IzstādesAlsungas muzejā Uģa Bredov

ska fotoizstāde; bibliotēkā Līvijas Bružes gleznu izstāde (darbus var arī nopirkt); kultūras namā Dzintara Lejas fotoizstāde.

Kuldīgas novadāKuldīgas kultūras centrā

25.IX 10.30 – rotaļu rīts Rudens pirmsskolas vecuma bērniem. 26.IX 19.00 – koncerts Mosties (Goran Gora, Knuts Skujenieks).

Kuldīgas Mākslas namā 24.IX 17.00 – Mēs trīsstūrī: populāru dzejnieku un Kuldīgas literārās kopas Patskanisdalībnieku dzeju runās Dace Priede, piedalīsies mūzikas skolas audzēkņi. Līdz 12.X – studijas Kuldīgaspalete 45. jubilejas izstāde, var apskatīt 17 autoru veikumu.

Turlavas Dižgaiļu parka es-trādē 26.IX 14.00 – Miķeļdienas tirgus. Aicināti visi, kas grib pirkt

un pārdot. Rendas kultūras namā 29.IX

16.00 – gardēžu klubiņš, katram jāņem līdzi gardākais konservējums vai ēdiens un tā recepte. 5.X tiek organizēts brauciens uz Nacionālā teātra izrādi Latgola.LV–2.

Sākot jauno sezonu, kultūras nams aicina dalībniekus amatierteātrī, jauktajā vai vīru ansamblī un deju kolektīvā. Visos kolektīvos vadītāji no Kuldīgas. Pieteikties pa tālr. 26181470.

Rumbas bibliotēkā septembrī un oktobrī G.Obodņikova grafiku izstāde.

Kurmāles pagastmājas pagal-

mā 26.IX 14.00 – Miķeļtirgus. Padures pagasta Deksnes pasā-

kumu zālē 24.IX 18.00 – vingrošana ar maldu Ruņenieci.

Padures pagasta pārvaldes zālē 27.IX 16.00 – Lutriņu amatierteātra Atvars izrāde Puķubrokastis.

Padures bibliotēkā līdz oktobra beigām – Kuldīgas radošās fotodarbnīcas dalībnieku darbi.

Pelču bibliotēkā 30.IX 16.00 – pasākums Iepazīsti Eiropas literatūru un kultūru!Anglija. Katru piektdienu 18.00 – spāņu valodas kursi.

Rumbas pagasta Bukaišos 27.IX 12.00 – galda spēļu sacensības.

Kuldīgas kultūras centra kinozālē 24.IX 19.00, 25.IX 17.00 – Reiņa Kalnaeļļa animācijas filma Zelta zirgs

pēc Raiņa lugas motīviem. (Ilgums – stunda un 19 min.)25.IX 18.30 – ASV asa sižeta mistiska zinātniskās fantastikas filma La-

birinta skrējējs. Līdz 12 gadiem neiesaka. (Ilgums – stunda un 53 min.)27.IX 16.00, 28.IX 15.00 – Pētera Krilova dokumentālā filma Uz spē-

les Latvija (2014. gads). Filma, pie kuras režisors strādājis vairāk nekā sešus gadus, ir personisks stāsts par pēckara laiku, par attiecībām starp okupētās Padomju Latvijas varas iestādēm, ārzemju izlūkdienestiem un piemānītajiem latviešu patriotiem. Šis darbs simboliski turpina P.Krilova filmas Klucis.Nepareizaislatvietis padomju laika vēsturisko likumsakarību pētījumu ar kinematogrāfiskiem paņēmieniem, spilgti izceļot cilvēciskās šķautnes un attiecības ar varu.

27.IX 18.00, 28.IX 17.00 – ASV komēdija Dusmīgākais vīrs Bruklinā. Pēc medicīniskās diagnozes par to, ka viņam atlicis dzīvot 90 minūtes, Henrijs, kurš neciešamā rakstura dēļ sabojājis attiecības ar radiem un paziņām, metas trakā skrējienā izlabot visas dzīvē pieļautās kļūdas. Viņam pa pēdām dodas ārste, lai izlabotu savu kļūdu – neprecīzu diagnozi. Līdz 12 gadiem neiesaka. (Ilgums – stunda 23 min.)

1. oktobrī sākas pulciņu no-darbības Kuldīgas pensionāru apvienībā Rumbiņa.

Jauni biedri tiek aicināti dejot un dziedāt. Dziedātāju kopai Brūklenājs (vadītāja Ērika Lēmane) nodarbības notiks pirmdienās 12.00 – 14.00, ansamblim Rumbiņa un dziedošajai grupai (Alīda Štromane) – pirmdienās 15.00 – 18.30. Akordeonistu ansamblis (Vaira Leite) interesentus gaidīs pirmdienās 10.00 – 12.00. Uz dramatisko pulciņu (Skaidrīte Šēniņa) var nākt trešdienās 11.30 – 13.00, uz līnijdeju pulciņu (Guna Stankevica) – trešdienās 17.30 – 18.30. Būs arī nodarbības vingrotājiem:

pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās tās vadīs Dzintra Vaivade, bet pirmdienās un ceturtdienās 10.00 – 12.00 – Rasma Zeberliņa. Atbalsta grupa Kopābūt satiksies otrdienās 12.00 – 16.00, ceturtdienās 9.00 – 14.00.

7. oktobrī darbu sāks jaunrades deju pulciņš (Zane Kalniņa), kura nodarbības būs otrdienās 10.00 – 12.00, un balles deju pulciņš (Aira Karele) – otrdienās 17.30 – 18.30. Bet no 8. oktobra deju kopa Madara (Silvija Gornija) tiksies trešdienās 10.00 – 11.00.

Pulkā tiek aicināti arī jaunie pensionāri.

Sv. Miķeļa svētki Bagātīgs piedāvājums

Padomiem, pārdomām, atmiņām

VentspilīKā svinēt Miķeļdienu

26. septembrī 18.00 Ventspils kultūras centrā folkloras klubs Dzī-vesziņa un kopas Rotaļnieks, Piški kāndla un Vēlava aicina svinēt rudens saulgriežus – Miķeļdienu.

Varēs klausīties stāstos un nedaudz piemirstās tautasdziesmās par Miķeļdienu, bet Rotaļnieka vadītāja Ināra Salava mācīs rudens rotaļas un spēles. Miķeļi ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, tāpēc diena un nakts ir vienā garumā. Zemkopja darbu gaitā tas ir viens no svarīgākajiem pieturas punktiem, kad visi darbi apdarīti un rosība uz lauka rimusi. Ieeja bez maksas.

Muzikantu ballīte 27. septembrī 21.00 uz saietu un

reizē pirmo šīs sezonas balli kultūras centrā pulcēsies visu laiku labākie Ventspils ballīšu muzikanti.

Šis būs ceturtais ikgadējais muzikantu saiets, šoreiz tajā piedalīsies grupas Zvaigžņulietus, Naktsnektārs, Nenākmiegs, Banchiks un citi mūziķi. Īpaši saietam izveidotas arī vairākas jaunas muzikālās apvienības. Ballei atvēlētas abas kultūras centra zāles, kur dejas turpināsies līdz rīta gaismai.

Vietu skaits ierobežots, biļešu iepriekšpārdošana un galdiņu rezervācija Ventspils kultūras centra kasē, tālr. 63624796.

KazdangāAicina nūjot

26. septembrī 15.00 Kazdangā pie pils interesenti aicināti uz nūjošanas pēcpusdienu Pa parkataciņām pretī rudenim. Vadītāja – fizioterapeite Vineta Baukše (Kuldīga).

Muzicēs ApvedceļšKazdangas kultūras centrā

11. oktobrī 18.00 notiks grupas Apvedceļš koncerts. Biļetes var nopirkt iepriekš Kazdangas tūrisma informācijas centrā (tālr. 29103813). 22.00 sāksies balle Rudensšlāgermaratons.

Alsungas novadā

13. lpp.

pASāKuMi un izStādeS Kino

KonKurSS

pazīsti novadus

bibliotēKā

nepalaid garām!

rumbiņā

KAlendārS

KurzeMē

Vāksim makulatūru!Jau vienpadsmito gadu Latvijas

skolēni tiek aicināti vākt makulatūru, lai to nodotu otrreizējai pārstrādei.

Izlietotā iepakojuma apsaimniekotājs Zaļā josta apvieno Latvijas izglītības iestāžu audzēkņus makulatūras vākšanas konkursā TīraiLatvijai!.

Šim konkursam aicinātas pieteikties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes un arī interešu izglītības iestādes. Izglītības iestādes pārstāvim līdz 2015. gada janvāra vidum jāreģistrē skola www.zalajosta.lv. Makulatūru varēs vākt līdz 2015. gada martam, organizatori nodrošinās tās periodisku izvešanu. Uzvarētāji tiks paziņoti maijā. Tie tiks apbalvoti ar naudas balvām un vērtīgām vides izziņas ekskursijām.

Plašāk par konkursu: Žanna

Klaucāne, Zaļāsjostas pārstāve, tālr. 67808321, mob. tālr.: 27042534, epasts [email protected], www.zalajosta.lv.


27. septembrī (pēc jaunā stila 9. oktobrī) paiet divsimt gadu, kopš Kuldīgā dzimis izcilais baltvācu izcelsmes tēlnieks un gra-fiķis Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens. Viņa atstātais mantojums – Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas skatu sērija, zīmēta desmit gadu garumā un pavairota tērauda gravēju-ma tehnikā – ir ievērojamākais sasniegums ainavas žanrā 19. gadsimtā.

Attiecīgi trīs skatu albumi ar vienotu nosau-kumu Baltische Ansichten tika izdoti 1866. un 1867. gadā. Kā pirmais tika izdots Kurzemes skatu albums ar paskaidrojošiem tekstiem. Tā titullapu rotā Štafenhāgenu villas attēls no Kuldīgas, to uzcēlis mākslinieka tēvs Ulrihs Gothards Štafenhāgens.

Dzimtas stāstsU.G.Štafenhāgens cēlies otrajā līnijā no senās

Štafenhāgenu dzimtas Meklenburgā (Vācijā), kur savulaik tai bijusi ievērojama loma. Vēl šodien Meklenburgā-Priekšpomerānijā atrodas pilsētiņa Štafenhāgena ar gandrīz sešiem tūk-stošiem iedzīvotāju. Anklamas pilsētas arhīvā jau 1518. gadā minēts Nikolauss Štafenhāgens, kuram esot piederējusi Štafenhāgenu pils, taču viņš vēlāk nokļuvis nežēlastībā, jo nostājies tā-laika zemnieku sacelšanās priekšgalā. Uz Kur-zemi kā pirmais Štafenhāgenu dzimtas pārstā-vis devies Dītrihs Štafenhāgens, kurš 1711. gadā kļuva par mācītāju Virgā (tagad Priekules nova-dā), 1714. gadā – Durbē, tur arī 1750. gadā miris, visu apkārtējo cienīts un godāts.

18. gadsimta vidū Ventspilī ieradās arī Dur-bes mācītāja brāļa dēls Johans Gotfrīds Štafen-hāgens (1729 – 1804). Tur viņš kļuva par tir-gotāju un pilsētas birģermeistaru, atstājot aiz sevis kuplu ģimeni. Viņš bija Ulriha Gotharda tēvs un Baltijas skatu zīmētāja vectēvs.

Villa, saukta arī par Ulriha muižiņu

U.G.Štafenhāgens (1769 – 1854) 19. gadsimta sākumā ieradās Kuldīgā kā tirgotājs un iegā-dājās gruntsgabalu Kuldīgā starp Skrundas un Jelgavas ielu. Vispirms tur tika uzcelts dzīvo-jamais nams, bet zālainajā pļavā aiz tā, tuvāk Skrundas ielai, ap 1820. gadu pēc saviem plā-niem viņš pašrocīgi stādīja kokus, svešzemju krūmus, lika izrakt dīķi, izveidot pakalnu. Pakalna galā tika uzcelts dārza paviljons – ie-spējams, kā modernais variants senajai Štafen-

Štafenhāgena mantojums

Gravīra Kuldīga pie Ventas (ap 1860. g.).

Štafenhāgena villa Kuldīgā.

hāgenu pilij. Paviljona iekšpusē bija plaša telpa, no kuras vītņu kāpnes veda augšup uz torņvei-da izbūvi. Pa četriem pusapaļiem logiem varēja baudīt brīnišķīgus skatus uz visām debess pu-sēm. Uzkāpjot vēl dažus pakāpienus augstāk un izejot uz tornīša platformas, ko ieskāva galerija, šķita, ka visa Kuldīga guļ pie kājām. Savukārt tālumā varēja saskatīt dažu apkārtnes muižiņu vai lauku sētu. Pēc gadu desmitiem Ulriha stā-dītie koki un krūmi sakuploja, veidojot parku, un mūža nogalē viņš stundām ilgi varēja rau-dzīties uz savu roku darbu. Villas vārti arvien bijuši atvērti apmeklētājiem. Te kuldīdznieki guva iespēju patīkamām pastaigām un atpūtai, te bieži notika saviesīgi pasākumi brīvā dabā.

Pēc īpašnieka nāves 1854. gadā villa vairs nebi-ja ģimenes īpašumā, tika izteiktas domas, ka vis-labāk būtu, ja paviljons nonāktu Kuldīgas pilsētas īpašumā un tā noteiktu to par publisku atpūtas dārzu, kas atbilstu arī vietas ierīkotāja vēlmēm.

Pārtop par RiteņdārzuTaču dzīvē notika citādāk – Štafenhāgena

villa kļuva par Riteņdārzu (vāciski – Radfah-rergarten). Īpašumu iegādājās netālu esošās sērkociņu fabrikas Vulkāns īpašnieks Luijs A.Hiršmans (1878 – 1911). Viņš bija liels ri-teņbraukšanas atbalstītājs, tādēļ ierīkoja dārzā velodromu, bet paviljonā – riteņbraucēju klubu. Šeit tika rīkotas riteņbraukšanas sacensības no vienas versts (4 apļi) līdz četrām verstīm (16 apļu) arī ar citu pilsētu sportistu piedalīša-nos. 1910. gadā riteņbraucēju biedrība apvie-nojās ar trīs gadus iepriekš dibināto vingrotāju biedrību un turpmāk saucās sporta biedrība. Ie-spējams, šajā laikā izveidots sporta komplekss ar futbola laukumu, tenisa kortiem, vingroša-nas sektoru un skriešanas celiņiem. Teritoriju apjozis žogs. Riteņdārzs darbojies līdz Pirma-jam pasaules karam. Pēc tam dārzs panīcis un kluba ēka sabrukusi. Šodien palicis vien lieliem kokiem apaugušais Riteņdārza paugurs.

Sāk zīmēt no dabasV.Z.Štafenhāgena mājās valdīja mākslinie-

cisks gars, zēnam ātri izpaudās talants uz zī-mēšanu un tēlniecību, taču mazajā Kuldīgā ne-bija iespēju šo talantu attīstīt, bez tam traucēja slimīgums, kā arī naudas trūkums. Bet bija iz-eja – zīmēt no dabas. Beidzot 1834. gadā palai-mējās – viņš tika uzņemts Pēterburgas Mākslas akadēmijā, taču drīz vien slimības dēļ studijas bija jāpamet, gadiem ilgi jāārstējas. Sapnis par

mākslu tika atlikts malā, tomēr zīmēšanas prasmes V.Z.Štafenhāgens pilnveidoja, strādā-jot par mērnieku un zīmējot kartes un plānus. Taču šī nodarbošanās tik ļoti pasliktināja re-dzi, ka viņš 1846. gadā nolēma doties uz Vā-ciju ārstēties. Tur izdevās satikt novadnieku tēlnieku Eduardu Šmitu, kurš laipni uzņēma viņu Frankfurtē pie Mainas, dodot pusgadu iespēju mācīties savā ateljē. Sekoja divu gadu mācības Minhenes Mākslas akadēmijas tēl-niecības klasē. Atgriezies Kuldīgā, 1849. gadā V.Z.Štafenhāgens izveidoja sava astoņdesmit-gadīgā tēva krūšutēlu, parādot jau nobrieduša mākslinieka meistarību. Darbs ticis izstādīts biedrības Ressource telpās Kuldīgā un pavē-ris tā autoram ceļu kā Kurzemes muižniecības pārstāvju tēlniecības portretu autoram. Pir-mais pasūtītājs bijis grāfs Heinrihs Dītrihs fon Keizerlings no Kabiles.

1850. gadā mākslinieks pārcēlās uz Jelgavu, kur turpināja tēlnieka darbību, bet vasarās pie-vērsās ceļošanai un ainavu zīmēšanai. Desmit gadu (1856. – 1866. g.) darba rezultātā tapa Baltijas skatu albuma trīs sējumi: Kurzeme, Vidzeme un Igaunija ar trīsdesmit lapām kat-rā un dažādu autoru paskaidrojošiem tekstiem par attēliem. Zīmējumus, pavairotus tērauda gravējuma tehnikā, izdeva G.G.Lange Darmš-tatē, Vācijā. Kuldīgas novada muzeja otrā stā-va ekspozīcijā viesistabā virs klavierēm redza-ma gravīra Kuldīga Ventas krastā.

V.Z.Štafenhāgena radošais mūžs nebija garš: trīsdesmit piecu gadu vecumā viņš sāka veidot tēlniecības darbus, savukārt piecdesmit divu gadu

Vilhelms Zigfrīds Štafen-hāgens (27.09.1814. – 08.01.1881.).

Veloceliņi Riteņdārzā 20. gadsimta sākumā.

vecumā jau nolika zīmuli malā, no-guris, taču ar paveikto apmierināts.

Citas nodarbesPēc skatu albuma pabeigšanas

V.Z.Štafenhāgens spēra izšķirīgu soli – viņš apprecējās ar Helēnu Bordeliusu, kura saskatīja vīra gara bagātību un viņa sirds labestību par spīti vīra brīžiem nīgrajam rakstu-ram. 1872. gadā ģimene pārcēlās uz Kuldīgu, apmetās namā Policijas ielā 6 starp veco tirgus laukumu un Muižnieku jeb dižciltīgo klubu. Pā-ris vadīja samērā klusu un atturīgu dzīvi. Taču vecais kungs pa reizei sarīkoja arī lepnas viesības kur-zemnieku gaumē ar bagātīgi klātu galdu. Sabiedriskās dzīves jaunu-mus viņš uzzināja no laikrakstiem, tai skaitā no Kuldīgā izdotā Gold-ingenscher Anzeiger, piedaloties asās diskusijās par nopietniem jau-tājumiem. Dzīves pēdējos gados V.Z.Štafenhāgens pat ticis ievēlēts pilsētas domē, kur lietpratīgi un ak-tīvi darbojies būvniecības komisijā. Viņš miris 14. janvārī Kuldīgā, bet apbedīts Jelgavā, kā vēlējies.

Daina Antoniška, Kuldīgas novada muzeja eksperte

pētnieciskajā darbāMuzeja arhīva foto

Uzvara aizceļo uz Ventspili20. septembrī Kuldīgas novusa klubā norisinājās Antona Grundmaņa

piemiņas kausa izcīņa. Kausu izcīnīja Raivo Bumbieris (Ventspils), 2. vietā Jānis Čaklis

(Ventspils novads), 3. – Aivars Grīnvalds (Kuldīga).

Beidzies Kurzemes kauss futbolāKuldīgas novada sporta skolas mazie futbolisti sacensībās Kurzemes

kauss no 16 komandām ieguva septīto vietu. Spēlējot ar komandu Lie-pāja 2, kuldīdznieki uzvarēja ar rezultātu 4:2. Uzvara arī pār Grobiņu ar rezultātu 2:0. Taču piedzīvots zaudējums komandai Liepāja ar rezultātu 0:2, un zaudēts arī iepriekš notikušā Dobrecova kausa uzvarētājai Nīcai ar rezultātu 0:4.

Antra Grīnberga

māksla. sports

14. lpp.

novuss

futbols

21. septembrī norisinājās „Sportlatˮ Valmieras maratons 2014, kas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts maratonā. Sacensības notika maratona (42,195 km), pusmaratona (21,097 km), Nike skrējiena (10,5 km), tautas skrējiena (5,8 km) un bērnu skrējiena (350 m un 600 m) distancēs.

Mūspuses sportistiem izdevās

izcīnīt gana labus rezultātus.Pusmaratona distancē S50 ve-

cuma grupā Ludmila Joce izcīnī-ja 1. vietu (1:39:26), viņai arī šajā grupā 2. vieta 10,5 km Nike skrē-jienā (0:52:41).

STB grupā Laura Balandiņa 5,8 km distancē ieguva 2. vie-tu (0:28:15). Savukārt ilggadējā skrējēja Džanita Freija Valmieras maratonā bija nolēmusi pirmo rei-

zi pieveikt maratona distanci, un to arī veiksmīgi īstenoja, iegūstot SM40 grupā 5. vietu ar rezultātu (3:41:47).

Par Latvijas čempioniem ma-ratonā šogad kļuva Rolands Kai-miņš (2:30:39) un Jolanta Liepiņa (3:08:46). Abi uzvarēja ar jaunu personisko rekordu un šo titulu ie-guva pirmo reizi.

Antra Grīnberga

Vieglatlētika

Latvijas čempionāts maratonā


SIA Aibi iepērk LIELLOPUS, JAUNLO-PUS, AITAS, ZIRGUS, CŪKAS. Labas cenas. Samaksa tūlītēja. Tālr. 26142514, 20238990.

SIA Kurzemes gaļsaimnieks – BUĻĻUS, GOVIS, TELES. Samaksa tūlītēja. Transports bez maksas. Tālr. 63454845, 29427543, 26436271.

Z/s Smaidas pērk MĀJLOPUS. Tālr. 29437251; 28393052; 63341221.

SIVĒNMĀTES. Tālr. 29988560.

CŪKAS. Tālr. 29263261.

Lauksaimniecības ZEMI. Tālr. 26681177, 26652300.

MEŽUS, CIRSMAS, MALKU – ātra un laba samaksa. Palīdz noformēt dokumen-tus. Tālr. 26544462.

Latvijas mežsaimniecības uzņēmums pērk SKUJKOKU MEŽA ĪPAŠUMUS. Vis-augstākās cenas. Ļoti labas cenas arī lap-koku mežiem. Iespējams tūlītējs avanss. Tālr. 28368838. Latvijas mežus latviešiem!

Pērkam visu veidu MEŽUS, ZEMI. Tālr. 29764751.

CIRSMAS. Tālr. 26125312.

CIRSMAS. Tālr. 27811870.

MEŽUS un CIRSMAS. Tālr. 25622269.

SIA Lateira pērk MEŽA ĪPAŠUMUS (arī apgrūtinātus un nenokārtotus), birzis un cirsmas visā Kurzemē. Labas cenas. Kār-tojam dokumentus. Tālr. 27030802, [email protected].

SIA Baltijas Meži AB pērk MEŽA ĪPA-ŠUMUS, www.baltijasmezi.lv, [email protected], tālr. 20274748, Dainis.

SIA CRAFT WOOD pērk visu veidu MEŽA ĪPAŠUMUS visā Latvijā, cena 1000 – 10 000 EUR/ha. Atjaunojam taksācijas. Ar starpniekiem nesadarbojamies. Tālr. 26360308.

SIA PRIEDES AG pie ceļa – ZĀĢBAĻ-ĶUS, FINIERKLUČUS, TARU, PAPĪR-MALKU, MALKU. Tālr. 20597799.

Visu veidu APAĻKOKUS pie ceļa. Tālr. 25622269.

MALKU katlumājā. Tālr. 29254530.

AUTOMAŠĪNAS. Tālr. 26106449.

AUTOMAŠĪNAS. Tālr. 27863047.

AUTOMAŠĪNAS. Noraksta, savāc. Tālr. 29295552.

AUTOMAŠĪNAS, TRAKTORUS, pieka-bes, agregātus. Tālr. 29190365.

Vecus (senus) MOTOCIKLUS, MOPĒ-DUS, blakusvāģus jebkādā kārtībā, var būt rūsējoši, neejoši, ar un bez dokumentiem, sliktā kārtībā, ne komplektā, moču detaļas, rezerves daļas, dzinējus, riteņus, bleķus utt., gan jaunus, gan lietotus, moču dokumentus, literatūru par motocikliem. Pērku vecos, pirmskara ražotos velosipēdus un to deta-ļas. Tālr. 20334005.

KLAVIERES mūzikas skolas audzēknei. Tālr. 29185537.

Nopirkšu 50. – 80. gadu bērnu KĀJMINA-MO AUTOMAŠĪNU. Tālr. 26454417.

Ļoti dārgi DZINTARA KRELLES. Tālr. 26471060.

Pērkam alus PUDELES. Tālr. 28133323.

15. lpp.

sludinājumi. reklāma

līdzjūtības

pārdod pateicībapērkSIA Lāses AM – MĀJLOPUS kautsvarā. Nodrošina transportu. Tālr. 63374197, 29353243.

vēlas īrēt

dažādi

vajadzīgi

Viss par reklāmu Kurzemniekā! Tālrunis 63324881.

izīrē

KULDĪGAS AUTOSKOLA aicina pieteik-ties A, B, BE, C, CE, D autovadītāju kursos Kuldīgā, ir dienas un vakara grupas. Tālr. 63322550, 29491388.

PĒTERA AUTOSKOLA rīko autovadītāju kursus, 95. kods. B kategorijai – kursu cena 30 EUR. Sākums 25. septembrī 18.00 Cen-tra vidusskolā 104. kab. (šīs skolas audzēk-ņiem – atlaide). Tālr. 29210837.

SALDUS AUTOSKOLA Universāls (arod-skolā) rīko B; C; 95. KODA KURSUS. Sā-kums 26. septembrī. Tālr. 29194359.

TAKSOMETRS. Tālr. 25670006,28844302.

TAXI. Tālr. 26062229.

Firma Ekotransport limited piedāvā KRA-VU PĀRVADĀJUMUS virzienā Latvija – Anglija – Skotija un Skotija – Anglija – Latvi-ja. Tālr. 25240915, 29884780.

Viesu nams VENTAS RUMBA piedāvā la-bus apstākļus strādnieku brigādēm. Tālr. 26438250.

Lai tēva mīla paliek dziļi sirdīPar avotu, kur mūžam spēku smelt.

/I.Mežnora./Izsakām līdzjūtību Jānim Ābolam, no tēva atvadoties.

Nīkrāces pamatskolas kolektīvs

... skumjasstarp rudens dzeltenām lapāmuz pēdējām asterēm krīt.Skumjš ir atvadu lietus pat tad,kad saule spīd.

/H.Skuja./Jūtam līdzi Ilzei Ābolai un tuviniekiem, tēti mūžībā pavadot.

Saldus pilsētas bibliotēkas kolektīvs

Daudz dārga,Bet ne visu pārklāj smiltis.

/V.Rūja./Izsakām līdzjūtību Ritai Bulavai, mammu mūžībā pavadot.

Frizieri

Lai paliek ābele, ko iestādīju,Un vārds, ko kādam teicu mierinot,Lai godīgs darbs bez skaļuma ir vainagsPie zemes vārtiem, ko man līdzi dot.

/K.Apškrūma./Izsakām līdzjūtību AIVARA PETREVICA tuviniekiem, viņu mūžībā aizvadot.

Gefija

Lai tev dzimtās zemes vējiKlusu miera dziesmu dzied.

/J.Silazars./Ženija, esam kopā ar tevi, pavadot brāli dzimtās zemes smilšu kalniņā.

Velta, Olga, Dzidra, Anniņa, Lidija, Ilgonis

Un pēkšņi iestājas klusums,Un pēkšņi apstājas laiks.

/E.Sudmale./Visdziļākā līdzjūtība Inārai ar ģimeni, mam-mu mūžībā pavadot.

Dārza kaimiņi Krauze, Ansone, Grīnbergu ģimene

Skumjās esmu kopā ar Ritu, Ināru un ģime-nēm, mammīti mūžības ceļā pavadot.

Ausma

ZEMI Rumbeniekos (kopā 3 gab., zemes-grāmata). Tālr. 29749104.

Divistabu DZĪVOKLI. Tālr. 29635565.

BMW 316, hečbeks, 1997, 1,6, benzīns, 1100 EUR. Tālr. 20635778.

Steidzami FREELANDER LAND ROVER, 2002, benzīns-gāze, sēdies un brauc! Tālr. 29243311.

MAZDA 6, 2004, dīzelis vai maina pret T 40, T 25, MTZ. Tālr. 26115027.

FORD FOCUS, 2004, 1900 EUR. Tālr. 20207610.

No Vācijas VW FOX-POLO, 2006, jauna TA, kondicionieris, elektriskie logi u.c., no-braukums 105000 km, servisa grāmata, 2900 EUR. Tālr. 26318731.

GAZ 53B, benzīns-gāze, TA 01.2015. Tālr. 26407738.

PVC LOGUS, DURVIS, iekšējās, ārējās palodzes, žalūzijas, moduļu virtuves mē-beles, iebūvējamos skapjus un bīdāmās durvis. Veic montāžas darbus. Mucenieku ielā 25, Kuldīgā, tālr. 28448638, Gravas ielā 1, Kuldīgā (Elvi), tālr. 28378818.

SIA Nams 95 pārdod JUMTA SEGUMU Ondura (brūns, sarkans, zaļš) – 2 x 1 m – 8 EUR/gab., Ondulin 2 x 0,94 m, 8,50 EUR, bituma šindeļus (brūns, sarkans, zaļš), rombs ar melnu ēnu – 4,60 EUR/m3. Bez-azbesta šīferi 1750 x 1130, 8,30 EUR/gab. Tālr. 63341383, 26548736.

KLARNETI; AKORDEONU Weltmeister ar 120 basiem. Tālr. 29157538.

JAUNU APĢĒRBU noliktavas IZ-PĀRDOŠANA – džinsi 3 EUR, T-krekli 1,50 EUR, un daudz citu apģērbu. Minimālā iegādes summa 300 EUR. Tālr. 25120357.

Sausu, skaldītu MALKU ar piegādi. Tālr. 27885688.

Skaldītu lapkoku MALKU. Ātra piegāde. Tālr. 26627800.

Sausu, skaldītu bērza MALKU maisos. Tālr. 26544462.

SIA AJG plus – sazāģētu lapkoku nomaļu MALKU. Tālr. 29399939.

Dažādu sugu skaldītu MALKU. Tālr. 29428876.

Sazāģētu nomaļu un skaldītu meža MAL-KU. Tālr. 25951169.

MALKU – skaldītu un klučos. Tālr. 27811870.

Sausu MALKU maisos. Tālr. 27811870.

Sarkanos ĶIEĢEĻUS un KOKMATE-RIĀLUS. Tālr. 25259930.

GRANTI, melnzemi. Tālr. 27101850.

RUDZUS, MIEŽUS, AUZAS. Tālr. 29458403.

Kodinātus KVIEŠUS, ir laba kodne, atli-kums. Tālr. 26138599.

Pārtikas, lopbarības KARTUPEĻUS un LABĪBU ar piegādi. Tālr. 29244639.

Lopbarības MIEŽUS un KARTUPEĻUS; pārtikas kartupeļus. Tālr. 27452474.

Lielos nestandarta lopbarības KARTUPE-ĻUS ar piegādi. Tālr. 26262343.

Dažādu šķirņu rudens un ziemas ĀBOLUS no pundurābelītēm. Tālr. 25970136.

Trūdējušus KŪTSMĒSLUS. Tālr. 26823474.

SIVĒNUS. Piegāde. Tālr. 26670120.

SIA Skrunda – DZĪVAS KARPAS saim-niecībā uz vietas katru piektdienu 8.00 – 12.00, Skrundas novada Zivsaimniecībā. Tālr. 63331124, 29991848.

SIA Lāses AM aicina darbā LOPU KĀVĒ-JU kautuvē; MIESNIEKU gaļas veikalā. Pieteikties pa tālr. 29113529.

SIA Dižcildi piedāvā darbu ATSLĒDZNIE-KAM, RIEPU MONTĒTĀJAM. Tālr. in-formācijai 20392214.

Kad jūs par mani padomāsiet,No jauna atkal tiksimies. /A.Auziņš./Paldies izvadītājai Santai, korim Rāte, vijolniecei Silvijai, pūtējiem, visiem radiem un kaimi-ņiem, vilgālniekiem, SIA Gifted un poligrāfijas aģentūras darbiniekiem par mūsu mīļā ANŠA EDGARA AUZIŅA sirsnīgo izvadīšanu.

Marija un dēli

Tavas rokas caur mūžību jūtu,Tavas rūpes joprojām man klāt,Viss šai pasaulē niecīgs un zūdošs,Tava mīla vien nepazūd, māt!

/K.Apškrūma./Izsakām līdzjūtību Silvai Balamovskai, no mātes atvadoties.

Kuldīgas Centra vidusskolas kolektīvs

Mūsu visdziļākā līdzjūtība Iritai Danenber-gai, pavadot tēvu aizsaulē.

Turlavas pamatskolas kolektīvs

Mēs klusējot paliekam…Vēji šalko un mierina mūs,Bet tava vieta, kas bija šai dzīvē,Ir, bija un vienmēr būs.

/N.Dzirkale./Izsakām līdzjūtību Antrai Miltai ar ģimeni, tēvu aizsaulē aizvadot.

SIA Rezerve kolektīvs

Skumjās esam kopā ar Emīliju Kolnu, vi-ņas vīru JĀNI mūžībā aizvadot.Vitālija Lipinskiene un draugi Raiņu mājās

Cik salts šis rīts, Klau, vēji staigā,Un kaut kur izgaisusiTēva balss.

/S.Sīle./Izsakām līdzjūtību Iritai un Gunitai, tēti mū-žībā pavadot.

Meldru mājas kaimiņi

Ir rudens, lietus sitas logā,Un āboli bez tevis krīt…

/J.Silazars./Izsaku līdzjūtību Artūram Fībigam ar ģi-meni, tēti mūžības ceļā pavadot.

Lillija

Uz mūžu mūžiemKāda dziesma irst.

/H.Heislers./aivarU kārli petrevicU

(15.12.1947. – 19.09.2014.) mūžības ceļā izvadīsim ceturtdien, 25. sep-tembrī, 15.00 no Annas baznīcas

kapličas uz Bišavu kapiem.Ģimene

Flohmarkt (Blusas tirgus) Turlavas pagasta Maras muižas lielajā klētī. PRECES bēr-niem un pieaugušajiem, cenas sākot no 10 centiem. Brīvdienās, 27. un 28. septem-brī, 4. un 5. oktobrī, no 10.00 līdz 18.00. Tālr. 26376974.

JUMTA MAIŅA. Koka karkasu montāža. Fasāžu siltināšana, apdare. Materiālu pie-gāde. Tālr. 22451975.

JUMTA SEGUMA MAIŅA, ēku siltinā-šanas un citi būvniecības darbi. Materiālu piegāde. Tālr. 25151017.

SILTINĀM AR EKOVATI – Paroc un Iso-ver beramajām vatēm. Aizpildām ēku gaisa spraugas ar granulām. Tālr. 27829190.

Ēku siltināšana ar RBB EKOvati, www. ekovate.lv, tālr. 29460544.

PIEMINEKĻI, FUTRĀĻI, SĒTIŅAS Ba-ložu ielā 6 un pie Meža kapiem. Tālr. 28666270.

SIA Laimdotas – STRĀDNIEKI/-CES kok-apstrādes cehā. Tālr. 26525564, 26583119.

SIA Balza – dēļu PAKOTĀJI un PALĪG-STRĀDNIEKI. Tālr. 20419721.

SIA Balza – STRĀDNIECES pie zaru iz-zīmēšanas un šķirošanas. Tālr. 28785243.

Vienistabas DZĪVOKLI. Tālr. 25388288.

Invalīds – APDZĪVOJAMU VIRTUVI. Samaksu garantē. Tālr. 28275800.

septembra erUdītsAlžīriešu izcelsmes franču sportists, kas atzīts par vienu no izcilākajiem futbolistiem vēsturē.

Atbildes līdz 25. septembra 12.00 atsūtīt: Septembra konkursiņam, Kurzemnieks, 1905. gada ielā 19, Kuldīgā, LV – 3301, vai e-pastā: [email protected] vai iemest redakcijas past-kastītē.

Atbilde: ebreju fiziķis, kurš saņēmis Nobela prēmiju par darbu kondensētās matērijas teorijas izstrādāšanā, īpaši izceļot viņa teoriju par hēlija supraplūstamību, ir Ļevs Landaus.

Pareizi atbildējuši: Indra Ābelīte, Daina Gērente, Oksana Meg-ne, Velta Višņevska, Ingars Neimanis, Mārcis Kalējs.


informācija. reklāmainteresanti sen

Tel. 63324881, 25466688; fakss 63341414; P. – C. 8.00 – 17.00, Pk. 8.00 – 16.00. www.kurzemnieks.lv, e-pasts: [email protected]. @kurzemnieks_K16. lpp.

joki

4-5 m/s 2-4 m/s

laika ziņas

šodien rīt24. septembrisDienas garums – 12 st. 6 min.Saule lec 7.12, riet 19.18.

25. septembrisDienas garums – 12 st. 1 min.Saule lec 7.14, riet 19.15.

Naktī +7°...+8° Naktī +9°...+10°�

�

� �

Dienā +11°...+13°

�

�

� �

Dienā +10°...+13°�

�

� �

�

�

� �

1-3 m/s 4-5 m/s

Cirsmas, meža īpašumi:tālr. 63624364, 29403378;zāģbaļķi: tālr. 29141474

www.kurekss.lv

SIA Kurekss

IEPĒRK ZĀĢBAĻĶUS pie ceļa un piedāvā

BEzMaksas zĀĢBaĻĶU transPorta

PakalPOJUMUs Kuldīgas novadā.

Tālr. 29403378, 63661565, 29133213, 26551033.

Kuldīgā, Mederu ielā 8,

iepērk krāsainos metāllūžņus

• Vara lūžņi 4,20 EUR/kg• Misiņa lūžņi 2,60 EUR /kg• Misiņa radiatori 2,30 EUR /kg• Nerūsējošā tērauda lūžņi 0,80 EUR /kg• Svina lūžņi 0,50 EUR /kg• Akumulatori 0,50 EUR /kg• Alumīnijs (prokats) 0,75 EUR /kg• Alumīnijs (lējumi) 0,85 EUR /kg• Alumīnijs (pārtika) 0,95 EUR /kg• Cinka sakausējums 0,50 EUR /kg

Lic. nr. 2010-03/278.

Tālr. 26567540.

Pērk:• zarus, cirsmu atlikumus un šķeldojamo materiālu,• malku pie ceļa,• kurināmo šķeldu Paplakas terminālā.

attīra NO krŪMiEM laukus un citas aizaugušas platības. Cena tiek noteikta, individuāli vienojoties. Ātra samaksa.

Tālr. 25622293 (Āris).

Licences nr. NK-2013-047

aizDEvUMi PENsiONĀriEMSAldUS, Striķu iela 2,

tālr. 26182422.KUldīgA, Pilsētas laukums 6,

otrdienās 10.30 – 14.00.Piesakiet aizdevumu arī pie sava

pastnieka, neizejot no mājas.

Ērta sludinājumuiesniegšana laikrakstā,neizejot no mājām!

IEPĒRK gailenes; alksnenes, liepenes bez kātiem,brūklenes, dzērvenes

Mederu ielā 8, Kuldīgā. Tālr. 63320775.

SIA «Konstro» piedâvâ

metâla, bitumenajumtus,

ûdens noteksistçmas;izgatavo skârda detaïas.

«Katepal» PVC logus,

Stende, Stacijas iela 25.Telefons 29826627.

Cienījamie novadnieki – latgalieši!Sanāksim kopā, padalīsimies iespaidos par dzīvošanu

Kurzemes pusē. Parunosim lotgaliski.

Tā dīne būs 3. oktobrī 18.00 Alsungas kultūras namā. Tālr. 26575834 (Silvija), 26007092 (Pēteris).

Dinozauri ūdenī Jau pirms Otrā pasaules kara zinātnieki uzgājuši

dažādas fosilijas un kaulu paliekas, kas tika piedē-vētas dinozauram Spinosaurusaegyptiacus. Fosili-jas bija bojātas, un tikai nesen Marokā atrasts skelets ļāvis ASV zinātniekiem uzzināt vairāk par vienu no interesantākajām zemeslodes dzīvajām būtnēm. Tai bijis garš kakls kā putnam, spēcīgas priekškājas, žoklis un galvas forma kā krokodilam, blīvi kauli kā pingvīnam un milzīga aste, kas acīmredzot paredzē-ta kustībai ūdenī. Pētnieki norāda, ka šis dinozaurs izskatījies pēc slavenā plēsēja Tyrannosaurusrex – krokodila un vaļa krustojuma. Dinozaurs dzīvojis pirms 95 miljoniem gadu, tā pēdas klājusi plēve, nā-sis bijušas novietotas augstu, ļaujot tam panirt zem ūdens virsmas, kā arī ienirt dziļumā blīvās kaulu struktūras dēļ. Šis ir pirmais atklātais gadījums, kas parāda, ka lielie plēsēji dzīvojuši ne tikai uz sausze-mes, bet bijuši labi pielāgoti arī dzīvei ūdenī.

viļņas jautājums tautu savienībā

Sakarā ar Viļņas jautājuma caurskatīšanu Tautu savienības konferencē lietavju prese pie-griež konferencei ārkārtīgu vē-rību. Šo jautājumu uzdots izpētīt speciālai subkomisijai, kurā ieiet Holandes, Beļģijas, Brazīlijas, Rumānijas, Somijas, Latvijas un Lietavas pārstāvji. Baltijas val-stu diplomātiem nāksies skaidri izteikties, vaj tie atbalsta Lieta-vas prasības vaj Polijas intereses. Latvijas delegācija nodomājusi šajā jautājumā izturēties neitrāli, t.i., nepiedalīties balsošanā.

Kuldīgas Vēstnesis pirms 90 gadiem

Mani kaimiņi klausās ļoti foršu mūziku. Un nav svarī-gi – grib viņi to vai negrib...

– Vai nervozē?– Jā, mazliet.– Vai šī ir tava pirmā reize?– Nē, protams, es arī agrāk

esmu nervozējis.

Boss ieiet darba telpās:– Es taču teicu, ka dar-

ba laikā smēķēt aizliegts! Viens no darbiniekiem, no-kratot cigaretes pelnus:

– Vai tad kāds strādā?

Smiekli, protams, ir visla-bākās zāles. Tikai ne tad, ja ir caureja...

Pirmais biznesa rīts kuldīgā25. septembrī 10.00 Kuldīgas attīstības aģentūrā (Pilsētas laukumā 3)

uzņēmēji aicināti uz pirmo biznesa rītu Kuldīgā. To rīko Kurzemes biz-nesa inkubators (KBI) kopā ar SEB banku, sarunu tēma – mārketinga nozīme biznesa izaugsmē. Pieredzē dalīsies lauksaimniecības tehnikas uzņēmuma Amazone mārketinga speciāliste Maija Jaunzeme un valdes priekšsēža vietniece Baiba Mikāla, strausu gaļas ražotāja Alias Products pārstāve un zīmola Baudi! autore Agnese Buka, Inga Ziņģe-Pupiņa no SIA Royal Key, kas nodarbojas ar interjeru, grafisko dizainu un arhitek-tūru. Par Saldus šlāgermūzikas grupas Lustīgais blumīzers zīmola at-tīstību stāstīs solists Mārtiņš Bergmanis. Pieteikties vēl šodien e-pastā: [email protected] vai pa tālr. 28731202.

iEsPēJa

Bērnu popgrupa

Putiņas uzņem jaunus dalībniekus

(3 – 4 gadus vecus bērnus). Tālr. 29834034

(Daina Lancmane).

Documents

Ar zibakciju noslēdz dienu bez auto · Dalot to uz dzīvokļiem, iznākot ap 4 eiro. Pat tad, ja īpašnieku kopsapulce nolēmusi tālāk dalīt uz galviņām, konkrētajam dzīvoklim