1. ADMINISTRATVS PROCEDRAS UNUZMJDARBBAS VIDE LATVIJ2001.-2009. GADSUZMJU APTAUJAS REZULTTU ZIOJUMSPtjuma pasttjs: LR Ekonomikas ministrijaPtjuma veicjs: SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorijaRGA, 2009

2. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 2 SATURA RDTJS 1. PTJUMA METODOLOIJA5 1.1. APTAUJAS TEHNISK INFORMCIJA 5 1.2. APTAUJAS MRIS, SATURS UN UZDEVUMI 5 1.3. APTAUJAS METODE UN TS PAMATOJUMS 7 1.4. IZLASES VEIDO ANAS METODE UN TS PAMATOJUMS7 1.5. IZLASES RAKSTUROJUMS9 1.6. APTAUJAS INSTRUMENTRIJA RAKSTUROJUMS12 1.7. LAUKA DARBA ORGANIZCIJA UN KVALITTES KONTROLE13 1.8. DATU IEVADE, SVRANA UN APSTRDE16 1.9. PTJUMA REALIZTJU DARBA GRUPA 17 1.10. IZMANTOTO TERMINU SKAIDROJUMS 18 2. KOPSAVILKUMS 19 2.1. DADU REGULJOO JOMU UN RU KAVJO IETEKME UZ UZMJDARBBU 19 2.2. BTISKKIE RI UZMJDARBBAI LATVIJ UN IEROSINJUMI TO IETEKMES MAZINANAI 29 2.3. UZMUMA VADTJA LAIKA PATRI, RISINOT AR ADMINISTRATVM PRASBM SAISTTUS JAUTJUMUS 36 2.4. UZMJU SLIKT PRAKSE 38 2.5. SASKARSME STARP VALSTS PRVALDI/ PAVALDBM UN PRIVTO SEKTORU41 2.6. VALSTS UN PAVALDBU INSTITCIJU UN TO SNIEGTO PAKALPOJUMU KVALITTES NOVRTJUMS43 2.7. KORUPCIJAS IZPLATBA DADS ADMINISTRATVAJS PROCEDRS47 3. UZMUMU REISTR ANA 51 3.1. UZMUMU REISTRA APMEKLANA51 3.2. UZMUMA REISTRANA53 3.3. UZMUMA REISTRANAI PATRTAIS LAIKS54 3.4. UZMUMA REISTRANAS PAKALPOJUMU KVALITTES NOVRTJUMS56 3.5. NEPIECIEAMBA VEIKT UZMUMU REISTRCIJAS PROCESA OPTIMIZCIJU 57 3.6. APKOPOJUMS PAR UZMUMU REISTRANU 58 4. LICENCES UN ATAUJAS 59 4.1. LICENU UN ATAUJU NEPIECIEAMBA UZMJDARBBAI59 4.2. UZMJDARBBAI NEPIECIEAMO LICENU UN ATAUJU SKAITS 62 4.3. UZMJDARBBAI NEPIECIEAMO LICENU UN ATAUJU SKAITA IZMAIU DINAMIKA66 4.4. UZMJDARBBAI NEPIECIEAMS LICENCES UN ATAUJAS 67 4.5. LICENU UN ATAUJU SAEMANAI NEPIECIEAMAIS LAIKS 68 4.6. OFICILS NODEVAS UN CITI OFICILIE MAKSJUMI71 4.7. MAKSJUMI JURISTIEM VAI CITIEM KONSULTANTIEM 73 4.8. KORUPCIJAS IZPLATBA SAISTB AR LICENU UN ATAUJU SAEMANU76 4.9. LICENU UN ATAUJU IEGANAS PROCESA KVALITTES VRTJUMS78 4.10. APKOPOJUMS PAR LICENU UN ATAUJU IEGANAS PROCESU 82 5. VIDES PRASBAS 84 5.1. VIDES PRASBU PILDANA84 5.2. VIDES PRASBU NOKRTO ANAI NEPIECIE AMAIS LAIKS88 5.3. OFICILS NODEVAS UN CITI OFICILIE MAKSJUMI89 5.4. MAKSJUMI JURISTIEM VAI CITIEM KONSULTANTIEM 91 5.5. KORUPCIJAS IZPLATBA SAISTB AR VIDES PRASBU SAEMANU 93 5.6. VIDES PRASBU IEGANAS PROCESA KVALITTES VRTJUMS 94 5.7. APKOPOJUMS PAR VIDES PRASBU PILDANU 95SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 3. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 36. NEKUSTAM PAUMA TIESBU REISTRCIJA96 6.1. AR NEKUSTAMO PAUMU SAISTTO SASKAOJUMU VEIK ANA 96 6.2. SASKAOJUMU VEIKANAI NEPIECIE AMAIS LAIKS 97 6.3. OFICILS NODEVAS UN CITI OFICILIE MAKSJUMI100 6.4. MAKSJUMI JURISTIEM VAI CITIEM KONSULTANTIEM 101 6.5. KORUPCIJAS IZPLATBA SAISTB AR NEKUSTAM PAUMA TIESBU REISTRCIJU103 6.6. NEKUSTAM PAUMA TIESBU REISTRCIJAS PROCEDRU PROCESA KVALITTES VRTJUMS 104 6.7. BTISKKIE RI UZMJDARBBAI NEKUSTAM PAUMA TIESBU REISTRCIJAS JOM107 6.8. APKOPOJUMS PAR NEKUSTAM PAUMA TIESBU REISTRCIJAS PROCEDRM108 7. BVNIECBAS SASKAOANA109 7.1. AR BVNIECBU SAISTTO SASKAOJUMU VEIKANA109 7.2. SASKAOJUMU VEIKANAI NEPIECIE AMAIS LAIKS112 7.3. OFICILS NODEVAS UN CITI OFICILIE MAKSJUMI117 7.4. MAKSJUMI JURISTIEM VAI CITIEM KONSULTANTIEM 120 7.5. KORUPCIJAS IZPLATBA SAISTB AR BVNIECBAS SASKAOANAS PROCEDRM 123 7.6. BVNIECBAS SASKAOANAS PROCEDRU PROCESA KVALITTES VRTJUMS126 7.7. BTISKKIE RI UZMJDARBBAI BVNIECBAS SASKAOANAS JOM 128 7.8. APKOPOJUMS PAR BVNIECBAS SASKAOANAS PROCEDRM 129 8. RJ TIRDZNIECBA 130 8.1. SASKARSME AR MUITAS INSTITCIJM 130 8.2. MUITAS INSTITCIJU PAKALPOJUMU KVALITTES NOVRTJUMS131 8.3. SPECIALIZTO MUITAS KONSULTANTU PAKALPOJUMU IZMANTO ANA 133 8.4. ATMUITO ANAS PROCESA ILGUMS 134 8.5. AR MUITAS PROCEDRM UN INSTITCIJM SAISTTS PROBLMAS 135 8.6. APKOPOJUMS PAR RJO TIRDZNIECBU139 9. DARBA TIESISKS ATTIECBAS 140 9.1. UZMJDARBBAS PROBLMAS, KAS SAISTTAS AR DARBA TIESISKAJM ATTIECBM 140 9.2. BTISKKIE RI UZMJDARBBAI DARBA TIESISKO ATTIECBU JOM 149 9.3. DZIMUMA LDZTIESBA UN DISKRIMINCIJA DARBA TIRG152 9.4. MINIMLS ALGAS APMRA NOVRTJUMS 154 9.5. APKOPOJUMS PAR DARBA TIESISKAJM ATTIECBM157 10. INSPEKCIJAS UN CITAS KONTROLJOS INSTITCIJAS 158 10.1. UZMUMU SASKARSME AR INSPEKCIJM UN KONTROLJOM INSTITCIJM 158 10.2. INSPEKCIJU UN KONTROLJOO INSTITCIJU PRBAU U BIE UMS 173 10.3. SODA NAUDU MAKSANAS IZPLATBA 176 10.4. KORUPCIJAS IZPLATBA SAISTB AR INSPEKCIJU PRBAUDM 180 10.5. INSPEKCIJU UN KONTROLJOO INSTITCIJU DARBA KVALITTES NOVRTJUMS 183 10.6. APKOPOJUMS PAR UZMJU SASKARSMI AR INSPEKCIJM UN KONTROLJOM INSTITCIJM188 11. NODOKU ADMINISTRANA189 11.1. UZMJDARBBAS PROBLMAS, KAS SAISTTAS AR NODOKU ADMINISTRANU189 11.2. DEKLARCIJU AIZPILDANAI PATRTAIS LAIKS215 11.3. GRMATVEDBAS RPAKALPOJUMU IZMANTO ANA216 11.4. GRMATVEDBAS UN NODOKU DEKLARCIJU AIZPILDANA 219 11.5. SASKARSME AR VID UN PAVALDBAS NODOKU PRVALDI220 11.6. APKOPOJUMS PAR NODOKU ADMINISTRANU 222SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 4. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 412. VALSTS ATBALSTS223 12.1. VALSTS PALDZBAS UZMJDARBBAS ATTSTAN NOVRTJUMS223 12.2. UZMJU IETEIKTIE PASKUMI UZMJDARBBAS ATTSTBAS NODROINANAI224 12.3. VALSTS INSTITCIJU PAKALPOJUMU IZMANTO ANAS RDTJI UN DARBBAS VRTJUMS229 12.4. APKOPOJUMS PAR VALSTS ATBALSTU 232 13. FINAN U RESURSU PIEEJAMBA233 13.1. DADU ATBALSTA VEIDU IZMANTOANAS RDTJI233 13.2. PROJEKTU SAGATAVO ANAI NEPIECIE AMAIS LAIKS235 13.3. PROBLMAS GATAVOJOT PROJEKTUS FINAN U RESURSU PIESAISTEI236 13.4. RI VALSTS ATBALSTA PROGRAMMU IZMANTO ANAI 238 13.5. UZMJU PLNI DADU ATBALSTA VEIDU IZMANTOAN 239 13.6. APKOPOJUMS PAR FINAN U RESURSU PIEEJAMBU 244 14. VALSTS UN PRIVT PARTNERBA 245 14.1. INFORMTBA PAR IESPJM IESAISTTIES VALSTS UN PRIVTS PARTNERBAS PROJEKTOS 245 14.2. KAVKI VALSTS UN PRIVTS PARTNERBAS PROJEKTU STENOANAI246 14.3. APKOPOJUMS PAR VALSTS UN PRIVTO PARTNERBU248 15. ELEKTRONISK PRVALDE249 15.1. INTERNETA IZMANTO ANA UZMJDARBB249 15.2. E-PAKALPOJUMU IZMANTO ANA UZMJDARBB250 15.3. ELEKTRONISK SAZIA AR VALSTS UN PAVALDBU INSTITCIJM 252 15.4. E-PAKALPOJUMU IZMANTO ANAS IESPJU NOVRTJUMS254 15.5. INFORMTBA PAR ELEKTRONISKO PARAKSTU UN T IZMANTOANAS RDTJI258 15.6. INFORMCIJAS AVOTI UN TO NODERGUMS261 15.7. INFORMCIJAS PIEEJAMBA264 15.8. APKOPOJUMS PAR ELEKTRONISKO PRVALDI 266 16. MAKSTNESPJAS PROCEDRAS268 17. UZMJU DALBA LIKUMDOANAS PROCES 271 17.1. UZMJU UZSKATI PAR DADM AR LIKUMDOANAS IZMAIM SAISTTM JOMM271 17.2. UZMJU IESAISTANS DISKUSIJS PAR LIKUMPROJEKTIEM VAI NOTEIKUMIEM274 17.3. APKOPOJUMS PAR UZMJU DALBU LIKUMDOANAS PROCES276 18. UZMJU DALBA NOZARES VAI UZMJU ASOCICIJS 277 18.1. INFORMTBA PAR IESPJM DARBOTIES NOZARES VAI UZMJU ASOCICIJS277 18.2. UZMJU DALBA NOZARES VAI UZMJU ASOCICIJS 279 18.3. UZMJU VRTJUMS PAR NOZARU VAI UZMJU ASOCICIJU LIETDERBU 281 18.4. IEMESLI, KD UZMJI NEDARBOJAS NEVIEN NOZARES VAI UZMJU ASOCICIJ 282 18.5. APKOPOJUMS PAR UZMJU DALBU NOZARES VAI UZMJU ASOCICIJS VAI APVIENBS 283 19. BTISKKS IDENTIFICTS PROBLMAS UN TO REFORMU REKOMENDCIJAS284 PIELIKUMI289 PIELIKUMS 1: PTJUMA REZULTTU STATISTISKS KDAS NOTEIKANA PIELIKUMS 2: CSP ATZINUMS PAR PTJUMA IZLASI PIELIKUMS 3: APTAUJAS ANKETA SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 5. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads5 1. PTJUMA METODOLOIJA1.1. Aptaujas tehnisk informcija Ptjuma realiztjs:SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija Ptjuma pasttjs: LR Ekonomikas ministrija Ptjuma nosaukums:Uzmju aptauja Administratvs procedras un uzmjdarbbas videLatvij 2001.-2009. gads" Ptjuma realizcijas laiks: 2009. gada augusts-oktobris Aptaujas lauka darba realizcijas laiks: 2009. gada 28.augusts-29.septembris Aptaujas enerlais kopums:Latvijas ekonomiski aktvie uzmumi (komercsabiedrbas un individuliekomersanti) Respondenti: Dalbai aptauj tika rekrutta augstk amatpersona uzmum Plnots izlases apjoms: 700 respondenti Sasniegts izlases apjoms: 735 respondenti Izlases veido anas princips:Nejau stratifict izlase no Centrls statistikas prvaldes ekonomiskiaktvo uzmumu datu bzes atbilstoi noteiktajm stratifikcijaspazmm Aptaujas metode: Ties intervijas uzmumos Intervtju skaits:53 Kopjais izmantoto kontaktu skaits:3364 Realizto interviju skaits:735 Nerealizto interviju skaits*: 2629 Minimlais intervijas ilgums:22 mintes Maksimlais intervijas ilgums: 165 mintes Vidjais intervijas ilgums:54 mintes *Nerespondences iemeslus skatt tabul sada Lauka darba organizcija un kvalittes kontrole.1.2. Aptaujas mris, saturs un uzdevumi Ptjuma mrisPtjuma mris bija izzint Latvijas uzmju viedokli par valsts un pavaldbu administratvajm procedrm uzmumu reistranas, licenu un atauju saemanas, vides prasbu izpildes, nekustam pauma tiesbu reistrcijas, bvniecbas saskaoanas, rjs tirdzniecbas, darba tiesisko attiecbu, nodoku administranas un cits joms.Tdjdi LR Ekonomikas ministrija turpina administratvo procedru ietekmes uz uzmjdarbbas vidi ptjumus, kas tiku i veikti jau piecas reizes - 2001., 2003., 2005., 2007. un 2009. gad. Aptaujas turpinana auj saglabt metodoloiski uniklu Latvijas uzmjdarbbas vides monitoringa instrumentu. Uzmju aptaujas par administratvo SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 6. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads6procedru ietekmi uz uzmjdarbbas vidi veikana 2009.gad, emot vr saldzinmu datu pieejambu par 2001., 2003., 2005. un 2007.gadiem, dod iespjas: saldzint iegtos rezulttus dados laika periodos un tdjdi izmrt veikto reformu progresu; identifict problmu jomas, k ar formult jaunas nepiecieams reformas; izzint uzmju viedokli par dadu Latvijas valsts un pavaldbu institciju, piemram, Komercreistra, Valstsiemumu dienesta, Prtikas un veterinr dienesta, Nodarbintbas Valsts aentras, Latvijas Investciju unattstbas aentras un citu institciju darbu. Ptjuma satursAptauja nodroina iespju socioloiski pamatoti novrtt valsts un pavaldbu reguljos politikas - prasbu, procedru un institucionlo risinjumu uzmumu reistranas, bvniecbas saskaoanas, paumu reistranas, darba tiesisko attiecbu, nodoku maksanas, rjs tirdzniecbas, licencanas un atauju izsnieganas, vides prasbu, makstnespjas procedru, inspekciju, valsts atbalsta, finanu resursu pieejambas un cits joms - ietekmi uz uzmjdarbbu Latvij, k ar detalizti izzint tendences un izmaias uzmjdarbbas vid laika period no 2001. ldz 2009.gadam. Iegtie rezultti un secinjumi tiek izmantoti, lai sniegtu konkrtas reformu rekomendcijas institcijm, ar kurm saskaras Latvijas uzmji, k ar defin nepiecieamos uzlabojumus dads administratvajs procedrs. Tpat aptauj iegtie dati auj veikt Latvijas saldzinoo priekrocbu un trkumu identifikciju starptautisk mrog. Ptjuma uzdevumi2009.gada uzmju aptaujai par administratvo procedru ietekmi uz uzmjdarbbas vidi tika izvirzti sekojoi uzdevumi: detalizti izzint Latvijas uzmumu atsauksmes par administratvajiem riem un procedrm, ar ko tiesaskaras, veicot ikdienas uzmjdarbbu un identifict nepiecieams reformas administratvo runovranai un procedru vienkroanai, uzlaboanai; novrtt valsts prvaldes un sabiedrisko pakalpojumu kvalitti un sagatavot prieklikumus to uzlabojumiemsaistb ar Komercreistru, Valsts iemumu dienestu, inspekcijm, Prtikas un veterinro dienestu,Makstnespjas administrciju, Nodarbintbas valsts aentru un citm institcijm un oficilajmprocedrm, ar ko sastopas uzmumi; noteikt maksjumu veidus un apjomus, kas privt sektora uzmumiem tiek uzlikti saistb aradministratvajm procedrm uzmumu reistranas, bvniecbas saskaoanas, pauma reistranas,darba tiesisko attiecbu, nodoku maksanas, rjs tirdzniecbas, licencanas un atauju izsnieganas, videsprasbu, makstnespjas procedru, inspekciju, valsts atbalsta, investoru aizsardzbas un finanu resursupieejambas un cits joms, un uzrdt ts jomas, kurs ir augstks izmaksas un kuras btu ieteicamsreformt vai racionalizt un sagatavot atbilstous prieklikumus; saldzint izmaias Latvijas uzmjdarbbas vid kop pirm ptjuma 2001.gad, otr ptjuma 2003.gad,tre ptjuma 2005.gad un ceturt ptjuma 2007.gad, pielietojot vienotu metodoloiju.SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 7. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads71.3. Aptaujas metode un ts pamatojumsUzmumu vadtju aptauja Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij tika veikta, izmantojot ties intervijas ar uzmumu vadtjiem (paniekiem vai prvaldtjiem). Ties intervijas k aptaujai atbilstok metode tika izvltas divu iemeslu d: emot vr, ka aptauja 2009. gad tiek realizta jau piekto reizi un aptaujas rezulttus nepiecieamssocioloiski korekti saldzint ar iepriekjos periodos veiktajiem mrjumiem, atbilstoai iepriek realiztajmaptaujm jbt ar aptaujas metodei. Sekojoi ar 2009. gada aptauj, tpat k etrs iepriek realiztajs, kaptaujas metode izmantotas ties uzmju intervijas. emot vr aptaujas instrumentrija apjomu (vidjais intervijas garums ir aptuveni viena stunda (minimlais aptuveni 20 mintes, maksimlais aptuveni 2,5 stundas)), ties intervijas ir vieng metode, kas varnodroint relevantu datu ieguvi, pai emot vr faktu, ka anketas sastdanas loika paredz daudz prejuun papildus paskaidrojumu anketas aizpildei, kuru korekta ievroana nodroina kvalitatvu datu ieguvi.1.4. Izlases veidoanas metode un ts pamatojums Izlases veidsNejau stratifict izlase.Izlases izveideUzmumu atlase atbilstoi stratifikcijas pazmm tika veikta sekojoos soos: Centrls statistikas prvaldes specilistiem tika pastts sagatavot uzmumu izlasi kopum 1400 potencilokontaktu apjom (700 pamatizlas un 700 papildus izlas), izlases rm iekaujot izlases veidoanas brdekonomiski aktvos uzmumus (komercsabiedrbas un individulos komersantus). CSP sagatavot datu bzeiekva kopum 1393 kontaktus. Daljums pamatizlas un papildizlas paredzja sekojou secgu darbuuzmju aptaujas lauka darba posm: vispirms tika apzinti pamatizlas iekautie uzmumi un gadjumos,kad tos nebija iespjams rekrutt aptaujai lauka darba period vai, ja CSP datu bz iekaut informcija bijaneatbilstoa izlases prasbm vai nepilnga (un ja to nebija iespjams labot, iegstot informciju cits datubzs), pamatizlasi prstvoie uzmumi tika aizstti ar ldzvrtgiem no papildizlases. emot vr iepriekjo aptauju veicju pieredzi, k ar ptjuma autoru agrko negatvo pieredzi darb arCSP sagatavotajm datu bzm, jau ptjuma izstrdes stadij tika nolemts papildus CSP datu bzm izmantotbrvpieejas nacionls uzmumu datu bzes (piemram, ZL Hotline), k ar ptnieku rcb esos uzmumudatu bzes, kuras veidotas pc nejaus stratifikcijas principiem, nodroinot nacionlu izlasesreprezentativitti. Tdjdi tika nodrointa finansu un laika resursu optimla izmantoana - emot vr, kaaptuveni 25%-30% no CSP sniegts uzmumu informcijas ir novecojusi, nekorekta vai nepilnga (CSPsagatavots uzmumu datu bzes kvalittes rdtji sniegti tabul), ptjuma veicjiem jiegulda papilduslaiks, lai trkstoo informciju papildintu, k ar jiegulda papildus finanu resursi, lai izlasei neatbilstoosuzmumus aizsttu ar citiem, tos atkal papildus iegdjoties no CSP datu bzm. SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 8. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 8 Pc CSP sagatavots datu bzes prbaudes tika secints, ka tikai 49% no visiem iekautajiem uzmumiem nordts tlrua numurs. Trkstoie tlrua numuri tika papildus piemeklti, izmantojot brvpieejas publisks uzmumu datu bzes vai izmantojot ptnieku rcb esos datu bzes, informciju.Pc CSP sagatavots datu bzes papildinanas ar skotnji taj trkstoo informciju, tika uzskta potencilo respondentu rekrutcija, kuras laik tika secints, ka no CSP uzmumu datu bz iekautajiem uzmumiem ne visi atbilst defintajiem aptaujas izlases veidoanas principiem. Realizjot visus datu bz iekautos kontaktus, tika secints, ka no 1393 CSP izlas iekautajiem uzmumiem atbilstoi mra grupas un izlases veido anas principiem bija 1116. 277 uzmumi dadu iemeslu d nebija atbilstoi ptjuma mra grupai un vl 631 nebija sasniedzami ptjuma veikanas period. Kopum no CSP uzmumu datu bz iekautajiem 1393 uzmumiem potencilajiem aptaujas respondentiem bija iespjams sazinties ar 485, no kuriem 176 piekrita intervijai un tika iekauti ptjuma izlas. CSP sagatavots uzmumu datu bzes raksturojums RaksturojumsSkaitsTlrua numursIr nordts 682Nav nordts711 t.sk. bija papildus atrodams tlrua numurs375E-pastu adresesIr nordtas331 t.sk. dergas (piema stjumu) 253 t.sk. nedergas (nepiema stjumu)78Nav nordtas1062Sasniegti kontakti no CSP datu bzes, t.sk.:485notiku as intervijas 176respondentu atteikumi 272respondenti nav sasniedzami aptaujas laik 37Nesasniegtie kontakti no CSP datu bzes, t.sk.: 908uzmumi/ respondenti nav sasniedzami aptaujas laik631uzmums nav atrodams nordtaj adres 175uzmums likvidts/ neeksist 102KOP kontakti CSP datu bz1393emot vr iepriekmintos faktus par CSP sagatavots uzmumu datu bzes kvalitti, papildus taj iekautajiem potencilajiem respondentiem ptjuma veicjiem bija nepiecieams veikt izlases un mra grupas veido anas principiem atbilsto u papildus respondentu atlasi. Atlase tika veikta, aizstjot CSP datu bz iekautos nedergos vai nerespondences uzmumu kontaktus ar ldzvrtgiem uzmumiem no ptnieku rcb esoajm datu bzm.enerlais kopums Ptjuma enerlais kopums ir visi ekonomiski aktvie uzmumi (komercsabiedrbas un individulie komersanti) Latvij.Mra populcija Mra populcijas vienbas ir komercsabiedrbas un individulie komersanti, kuri izlases veidoanas brd ir ekonomiski aktvi un prstv ekonomisks darbbas veidus no A ldz S (pc NACE 2.red. klasifikcijas (A ldz O pc NACE 1.1.red. klasifikcijas)).SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 9. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads9Izlases rmis pirmaj sol tiek veidots no CSP Statistisk uzmumu reistra informcijas atbilstoi mra populcijas defincijai, otraj sol CSP izlas kdaini iekautos vai nesasniedzamos uzmumus aizstjot ar ldzvrtgiem (pc stratifikcijas kritrijiem) uzmumiem no ptnieku rcb esoajm datu bzm. Izlases rmja kopjais apjoms ir 71 582 vienbas (uzmumi). Izlases rm netika iekauti uzmumi, kuri formli skaits ekonomiski aktvi, bet par kuriem CSP vai ptnieku rcb bija informcija, ka tie faktiski neveic ekonomisko darbbu, k ar uzmumi, kuriem nav iespjams noteikt piederbu ekonomisks darbbas sektoram.Izlases apjomsKopum sasniedzamaj izlas tika iekauti 700 uzmumi. Kopjais sasniegtais izlases apjoms ir 735 respondentu. ds izlases apjoms ir nepiecie ams, lai nodrointu analzes veikanai pietiekamu respondentu skaitu dads apakgrups: uzmjdarbbas sektori, uzmumu lielums, atraans vieta, paumtiesbu piederbas grupas, juridisk forma u.c. Pie da izlases apjoma rezulttu precizitte ir 3,6% ar 95% varbtbas lmeni. Detaliztu skaidrojumu par ptjuma rezulttu statistisks kdas noteikanu skatt ziojuma 1.pielikum.Izlases stratifikcijas pazmesLai sasniegtu reprezentatvu Latvijas ekonomiski aktvo uzmumu izlasi, tika izmantotas se as izlases sastvu raksturojoas stratifikcijas pazmes: Uzmjdarbbas sektors (raoana un rpniecba, tirdzniecba, pakalpojumi, bvniecba). Uzmuma lielums (mikro, mazie, vidjie un lielie). Atraans vieta (Rga, Pierga, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale). Teritoril piederba (Rga, lielpilstas, citi rajonu centri, citas pilstas, lauki). Eksports (eksporttji un neeksporttji). Dibinanas gads (jaundibintie (pc 2008.gada 1.janvra) un agrk dibintie (vecie) uzmumi).Iepriekjos mrjumu periodos papildus k stratifikcijas pazme izmantoti ar dati par uzmumu paumtiesbm (uzmumi ar vietjo un ar rvalstu kapitlu). aj aptauj du stratifikcijas pazmi nebija iespjams izmantot, jo, saska ar CSP sniegto paskaidrojumu, LR Uzmumu reistr informcija netiek aktualizta visai ekonomiski aktvo uzmumu kopai atbilstoi izmaim pamatkapitl, savukrt Statistisko vienbu tipoloiskais klasifikators (SVTK) tiek izmantots tikai CSP iekjm vajadzbm un informcijas izplatanu pc SVTK neparedz ne Valsts statistisks informcijas programma, ne ar regulu prasbas. Sekojoi paumtiesbu stratifikcijas pazmi nebija iespjams iekaut izlases veidoanas struktr, tomr pazme tika iekauta aptaujas anket, nodroinot datu analzes iespjas atbilsto griezum. 1.5. Izlases raksturojums Latvijas uzmumu statistisks raksturojums un vlams izlases struktraVadoties pc 1.4.sada mintajiem izlases veidoanas principiem, CSP sagatavoja aptaujas izlases rmi atbilstoi pasttja defintajm sem stratifikcijas pazmm. Kopum izlase sastv no 23 stratm katrai no tm aprints SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 10. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads10sasniedzamais uzmumu-respondentu skaits, lai nodrointu aptaujas izlases reprezentativitti attiecb pret visiem Latvij strdjoajiem ekonomiski aktvajiem uzmumiem.Ptjuma pirmaj sol aptaujas izlase tika veidota pc CSP sniegts informcijas CSP specilisti sagatavoja izlases rmi, datu bz iekaujot kopum 1393 uzmumus, tos iedalot pamatizlas (700 uzmumu) un papildizlas (693 uzmumi). Abas izlases veidotas pc viendiem principiem. CSP gatavot informcija ptjuma realizcijas nkamajos soos papildinta ar ptnieku rcb esom datu bzm, lai nodrointu pilnvrtgu un kvalitatvu lauka darba realizciju. Latvijas uzmumu statistika un aptaujas izlases rmja raksturojums (CSP sagatavot informcija) Statistika*Sasniedzam izlase** Izlases struktra***Stratas % Skaits% SkaitsPamatizlase Papildizlase Kop Pamatdarbbas veids 1 Raoanas un rpniecbas13,1 9272 14,6 10110198 199 2 Tirdzniecbas 32,022570 32,6 226226 224 450 3 Pakalpojumu 44,431343 40,4 280280 278 558 4 Bvniecbas 10,4 7333 12,486 8686 172 Lielums (darbinieku skaits) 1 1-9 83,659809 81,3 569569 5681137 2 10-49 13,6 9736 15,0 105105 102 207 3 50-249 2,4 17513,122 222042 4 250+ 0,42860,6 44 3 7 Reions 1 Rgas statistiskais reions 56,740560 54,6 382382 382 764 2 Piergas statistiskais reions14,110062 10,775 7575 150 3 Vidzemes statistiskais reions 6,5 46798,459 5958 117 4 Kurzemes statistiskais reions 8,8 63308,660 6059 119 5 Zemgales statistiskais reions 6,9 49169,466 6664 130 6 Latgales statistiskais reions 7,0 50358,358 5855 113 Apdzvotas vietas tips 1 Rga56,740560 54,6 382382 382 764 2 Lielpilstas13,0 9304 14,098 9897 195 3 Citi rajonu centri10,0 7155 11,077 7772 149 4 Citas pilstas 5,1 36625,438 383876 5 Lauki 15,210901 15,0 105105 104 209 Eksports 1 Nav eksporttjs86,561918 85,3 597597 5941191 2 Eksporttjs13,5 9664 14,7 10310399 202 Dibinanas gads 1 Ldz 2008.gada 1.janvrim 90,664827 91,0 637637 6301267 2 Pc 2008.gada 1.janvra9,4 67549,063 6363 126 Juridisk forma 1 SIA 89,163804 86,7 607607 6071214 2 A/S1,17782,014 14 923 3 IU/ IK 7,8 55819,466 6665 131 4 Cits 2,0 14191,913 131225 KOP 100,071582100,0 700700 6931393 *Statistika aptaujas enerl kopuma raksturojums: CSP sagatavotais Latvijas ekonomiski aktvo uzmumu statistiskais profils (dati sagatavoti par situciju uz 2009.gada pirmo pusgadu). **Sasniedzam izlase CSP sagatavot uzmju aptaujas izlase, katr no izlases stratm nordot vlamo sasniedzamo respondentu skaitu. ***Izlases struktra dati par CSP sagatavoto Latvijas uzmumu, potencilo aptaujas respondentu sadaljumu pamatizlas un papildizlas. emot vr, ka atbilstoi statistiskajam Latvijas uzmumu raksturojumam, uzmumu lieluma grup vidjo un lielo uzmumu apakgrups aptaujas izlas vlamais respondentu skaits ir prk mazs pilnvrtgas socioloisks analzesSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 11. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads11veikanai, ajs divs grups nepiecieamo respondentu skaits tika apzinti palielints ldz minimlajam nepiecieamajam skaitam (n=30). Savukrt, lai o mkslgi radto nobdi no enerlkopas datu apstrdes posm novrstu, datu masvs tika pakauts datu svranas procedrai.Ziojuma 2.pielikum pievienota CSP sagatavot vstule par izlases veidoanas kritriju atbilstbu un aptaujas rezulttu reprezentativitti.Aptaujto uzmumu (sasniegts izlases) raksturojums Aptauj kopum tika veiktas 735 sekmgas intervijas ar respondentiem. Tabul nordts respondentu skaits sasniegtaj izlas sadaljum pa stratifikcijas pazmm, k ar o respondentu procentulais sadaljums pa stratm pirms un pc datu svranas. Sasniegts izlases raksturojums Statistika*Sasniegt izlase StratasRespondentu Stratas patsvarsStratas patsvars % skaits (nesvrts) pirms svranas, %pc svranas, % Pamatdarbbas veids 1 Raoanas un rpniecbas 13,110914,813,1 2 Tirdzniecbas32,024032,732,0 3 Pakalpojumu44,432944,844,4 4 Bvniecbas10,4 57 7,810,4 Lielums (darbinieku skaits) 1 1-983,655675,683,6 2 10-4913,612817,413,6 3 50-2492,4 41 5,6 2,4 4 250+0,4 10 1,4 0,4 Reions 1 Rgas statistiskais reions56,740254,756,7 2 Piergas statistiskais reions 14,1 8511,614,1 3 Vidzemes statistiskais reions6,5 67 9,1 6,5 4 Kurzemes statistiskais reions8,8 59 8,0 8,8 5 Zemgales statistiskais reions6,9 63 8,6 6,9 6 Latgales statistiskais reions7,0 59 8,0 7,0 Apdzvotas vietas tips 1 Rga 56,740254,756,7 2 Lielpilstas 13,010013,613,0 3 Citi rajonu centri 10,0 9613,110,0 4 Citas pilstas5,1 33 4,5 5,1 5 Lauki15,210414,115,2 Dibinanas gads 1 Ldz 2008.gada 1.janvrim90,662685,290,6 2 Pc 2008.gada 1.janvra 9,410914,8 9,4 Juridisk forma 1 SIA89,160982,989,1 2 A/S 1,1 19 2,6 1,1 3 IU/ IK7,8 8912,1 7,8 4 Cits2,0 18 2,4 2,0 paumtiesbas 1 Vietjais kapitls - 68392,994,1 2 rvalstu kapitls-52 7,1 5,9 KOP100,0735 100,0 100,0 *Statistika aptaujas enerl kopuma raksturojums: CSP sagatavotais Latvijas ekonomiski aktvo uzmumu statistiskais profils (dati sagatavoti par situciju uz 2009.gada pirmo pusgadu).SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 12. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 12 % Aptaujto uzmumu profils pc datu svranasPAMATDARBBAS VEIDS Raoana un rpniecba 13 Tirdzniecba 32 Pakalpojumi 44Bvniecba 10UZMUMA LIELUMS1-9 84 10-491450-2492250+ 0,4 REIONSRgas statistiskais reions 57 Piergas statistiskais reions 14Vidzemes statistiskais reions 7 Kurzemes statistiskais reions9Zemgales statistiskais reions 7 Latgales statistiskais reions7 APDZVOTAS VIETAS TIPS Rga 57Lielpilstas13Citi rajonu centri10Citas pilstas 5Lauki15DIBINANAS GADS Ldz 2008.gada 1.janvrim91 Pc 2008.gada 1.janvra9 JURIDISK FORMASIA 89A/S1IU/ IK 8 Cits 2 PAUMTIESBAS Vietjais kapitls94 rvalstu kapitls 60 1020304050 60 70 80 90 100 Bze: visi respondenti 1.6. Aptaujas instrumentrija raksturojumsAptaujas anketa tika veidota, balstoties uz 200 . gada anketu, ievieot nepiecieamos tehniskos, k ar saturiskos 2007. uzlabojumus, tai skait administratvo procedru izmaias pdjo divu gadu laik. Sadarbb ar EkonomiEkonomikas ministrijas ekspertiem tika veikta anketas saturiska papildinana, k ar funkcionla uzlaboana (rtkam intervtju darbam unpapildinana, kvalitatvkai datu ieguvei). Visas izmaias aptaujas anket tika vei tas ar mri saglabt iespju iegto informciju . veiktas saldzint ar iepriek veiktajiem ptjumiem, vienlaikus nodroinot iespjas iegt papildus informciju, kas autu ptjumiem,SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 13. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads13padziinti skaidrot noteiktas uzmjdarbbu raksturojoas tendences un faktus. Tiei ar du mri 2009. gada aptauj pirmoreiz tika iekauti vairki t.s. atvrtie jautjumi, kuri dod iespju iegt un apkopot nestandartiztas respondentu atbildes uz jautjumiem par konkrtu uzmjdarbbas tendenu, procesu un respondentu viedoku iemesliem, pamatojumiem.Pirms aptaujas lauka darba uzskanas anketas saturs (jautjumu un atbilu formuljumi) un izkrtojums (jautjumu sakrtojums blokus un secgums) tika testts, veicot testa intervijas (uzmumi tika izvlti pc gadjuma izlases principa, iekaujot dada lieluma, nozaru, vecuma komercsabiedrbas un individulos komersantus). Apstrdjot testa interviju laik iegtos datus, tika identificti potencilie anketas uzlabojumi, kuri tika iestrdti ptjum izmantotaj anket pirms lauka darba uzskanas. Anketas gala versija tika tulkota angu un krievu valods. Anketa pievienota ziojuma 3.pielikum.1.7. Lauka darba organizcija un kvalittes kontroleLauka darbs tika organizts sekojoos secgos posmos: 1. CSP sastdts uzmumu datu bzes iegana un prbaude; 2. CSP sastdto uzmumu datu bu papildinana un koriana; 3. Informatvas e-pasta vstules izstana uzmumu vadtjiem-potencilajiem respondentiem, par kuriem bijapieejama vai tika iegta nepiecieam kontaktinformcija (e-pasta adrese); 4. Kontaktans ar potencilajiem respondentiem; intervijas laika un vietas precizana; 5. Tie o interviju veik ana; 6. Intervtju darba kvalittes kontrole. Uzmumu datu bu iegana, prbaude un papildinanaAptuveni puse no CSP sniegts informcijas bija nepilnga (51% izlas iekauto uzmumu nebija nordts tlrua numurs), novecojusi (uzmumiem mainta adrese, tlrua numurs, darbbas veids u.tml.) vai nekorekta (uzmumi bija jau likvidti, bankrotjui vai prtraukui ekonomisko darbbu tdiem pc defintajiem principiem izlas nevajadzja vispr iekt). Lai pc iespjas efektvk izmantotu visus izlas iekautos uzmumus un atvieglotu interviju organiztju darbu, nepilng informcija tika prbaudta internet pieejamajs Lursoft, Valsts iemumu dienesta un Nacionl biznesa kataloga datu bzs, k ar papildus tika izmantotas ptnieku rcb esos uzmumu datu bzes.Informatvas e-pasta vstules izstanai bija nepiecieama informcija par uzmumu vadtju elektronisk pasta adresm, kas lielkoties tika iegta, telefoniski kontaktjoties ar uzmumu prstvjiem (CSP sagatavotaj uzmumu datu bz da informcija bija pieejama tikai par 24% uzmumu, tomr ar daa no pieejams informcijas bija neprecza).emot vr metodoloijas aprakst jau iepriek mintos apsvrumus par CSP sagatavoto datu kvalitti, skotnj CSP sastdt uzmumu datu bze tika papildinta ar uzmumiem no ptnieku rcb esom datu bzm, papildinanu veicot pc principa, ka uzmumi CSP sagatavotaj izlas tiek aizstti ar ldzvrtgiem no ptnieku datu bzm.SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 14. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads14Potencilo respondentu kontakt anaVeiksmgkai un laicgai uzmju informanai par ptjuma mriem un aptuveno norises laiku, aptaujas metodoloija paredzja informatvas elektroniskas vstules izstana uzmumu vadtjiem, kuri bija iekuvui aptaujas pamat- vai papildizlas. punkta veiksmgai izpildei tika izmantota CSP sagatavot un ptjuma veicju telefoniski iegt kontaktinformcija (uzmuma vadtju/ prstvju e-pasta adreses). Informatv vstule tika izstta pirms interviju organiztju telefoniskas kontaktans ar uzmuma vadtjiem un intervijas norises laika un vietas precizanas. Vstul tika iekauta informcija par ptjumu, t mriem, pasttjiem un saturu, k ar lgums piedalties aptauj. Informatvajam stjumam tika pievienota LR Ekonomikas ministra Arta Kampara parakstta pavadvstule.Ar respondentiem, kuri sav uzmjdarbb internetu neizmanto vai ar savu persongo e-pasta adresi pieirt atteics, interviju organiztji kontaktjs tikai telefoniski.Interviju organiztji zvanja uz uzmumu datu bz (CSP sagatavotaj un ptjuma veicju papildintaj) eso ajiem vai iegtajiem telefona numuriem ar mri: 1. Tikt savienotiem ar formli augstko amatpersonu uzmum - vadtju, prvaldnieku vai panieku; 2. Informt potencilo respondentu par ptjuma mriem, uzdevumu, iesaistanos motivjoiem faktoriem, datuanonimitti un intervijas metodi; 3. Saemt piekrianu piedalties aptauj vai atteikumu emt dalbu ptjum.Pozitvas atbildes gadjum notika vienoans par intervijas laiku un vietu, respondents tika informts par intervijas norises ilgumu (aptuveni 40-60 mintes), interviju organiztjs vlreiz precizja respondenta tieo kontakttlruni un vrdu.Nenoteiktas atbildes gadjum tika pankta vienoans par atkrtotu zvanu (precizjot laiku un tieo kontakttlruni). Atkrtotie kontaktans minjumi ar uzmumiem tika veikti, kamr tika saemta piekriana intervijai vai ar atteikums piedalties aptauj un noskaidrots atteikuma iemesls.Informcija par noorganiztajm, k ar atteiktajm intervijm katras dienas beigs atskaites veid par padarto darbu tika nodota lauka darba vadtjai. Tpat tika nodota ar uzmju tie kontaktinformcija un interviju atteikuma iemesli.Nerespondences raksturojums Iemesli Skaits Paskaidrojums Respondents sazvants, bet atteicies piedalties ptjum (navRespondenta atteikums 615 laika, neredz jgu aptaujai, nevlas piedalties u.tml.) Respondents aptaujas realizcijas laik atrodas rvalsts,Respondents nav sasniedzams aptaujas laik207 komandjum vai ir atvainjum Datu bz iekaut uzmuma kontaktdati bijui nepilngiUzmums nav sasniedzams573(nepareizs tlrua numurs) vai uzmums nordtaj adres neeksist Uzmums vai respondents nav bijis sasniedzams ptjuma Uzmums un/ vai respondents nav 1108realizcijas gait pc pieciem atkrtotiem minjumiemsasniedzams aptaujas realizcijas laik dads diens dados laika posmosUzmums nav ekonomiski aktvs vai irDatu bz iekautais uzmums likvidts vai obrd neveic126 likvidts ekonomisko darbbu KOP2629 SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 15. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 15Tie o interviju veik anaPirms aptaujas uzskanas katrs intervtjs tika apmcts aptaujas realizcijas darba grupas prstvju vadt seminr, pc kura noklausans visiem intervtjiem tika pieirta intervtju apliecba, intervtju rokasgrmata, LR Ekonomikas ministra pavadvstule un aptaujas anketas paraugs.Katras intervijas skum intervtjs vlreiz informja respondentu par ptjum iesaisttajm pusm, aptaujas mri un uzdevumu, k ar izsniedza LR Ekonomikas ministrijas sagatavoto pavadvstuli.Pc intervijas un pirms anketu nodoanas intervtjs vlreiz prliecinjs par anketu aizpildes precizitti un ierakstu pareizbu. Vienreiz ned anketas tika nogdtas SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija ofis, lai ts vartu prbaudt kvalittes kontrolieri un nepiecieambas gadjum informt attiecgo intervtju par printervanas (informcijas precizanas) nepiecieambu. Atskaites par novadtajm vai prceltajm/ atceltajm intervijm e-pasta veid vai telefoniski tika nodotas katru vakaru (papildus minot ar prcelto vai atcelto interviju iemeslu).Intervijas beigs respondentiem tika piedvta iespja saemt ptjuma gala atskaiti (ds piedvjums tika izmantots ar k viens no motivatoriem dalbai aptauj). Respondenti, kuri vljs saemt ptjuma gala atskaiti, tika lgti nordt e- pasta adresi, uz kuru to nostt pc ptjuma noslganas. Pc ptjuma gala atskaites sagatavoanas un saskaoanas ar pasttju, t tika nostta uz to respondentu e-pasta adresm, kuri intervij nordja, ka vlas saemt rezulttus kopum atskaite tika nostta 504 uzmjiem. Kvalittes kontroleLai prliecintos par intervtju darba kvalitti, tika veikta kvalittes kontrole 10% no katra intervtja veiktajm intervijm. Lai iespjami nekvalitatvu intervtju darbu identifictu jau lauka darba procesa gait, kvalittes kontrole tika veikta vis lauka darba veikanas laik no katra intervtja iesniegt sasniegto respondentu anketu nodevuma (reizi ned) uzreiz tika veikta kontrole 1/10 interviju.Kvalittes kontrole tika realizta telefonintervijas veid, veicot atkrtotus zvanus intervtajiem respondentiem un uzdodot vairkus kontroljautjumus, lai prliecintos par to, ka:intervija ir notikusi anket nordtaj datum un laik;intervija ir bijusi tik gara, cik nordts anket;intervtjs respondenta sniegto informciju un datus ir korekti ievadjis aptaujas anket.Sazvanot uzmumu, kuri tika intervti aptaujas ietvaros, kvalittes kontrolieri: noskaidroja tieo personu, ar kuru ir notikusi intervija (uzmuma vadtjs, prvaldtjs, panieks) vai, ja bijapieejams tieais respondenta telefona numurs, uzmjs tika sazvants persongi; uzdeva kontroljautjumus par intervijas procesu un sniegts informcijas saturu; ldza respondentam novrtt intervijas procesa kvalitti intervtja kompetenci, komunikcijas prasmes,valodas zinanas.SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 16. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads161.8. Datu ievade, svrana un apstrde Datu ievade un ts kvalittes kontroleSaemts un prbaudts anketas tika nodotas datu ievades operatoriem, kuri tika apmcti atbilstoi s aptaujas specifikai. Datu ievades operatori saemts papra anketas ievadja elektronisks datubzs, ko nostja datu apstrdes specilistam.Datu ievades kvalittes kontrole prbaudja 10% katra datu operatora ievadto anketu. Datu masvs tika prbaudts, saldzinot ievadto materilu (datu bzes) ar papra anketm. Datu svranaemot vr, ka izlas apzinti tika palielints vidjo un lielo uzmumu skaits, lai ajs apakgrups vartu veikt pilnvrtgu datu analzi (nepiecieamais minimlais respondentu skaits - 30), datu masvu bija nepiecieams pakaut svranas procedrai, kas ldzsvarotu vidjo un lielo uzmumu skaitu izlas kopum. Sekojoi tika veikta datu svrana pc uzmumu lieluma (darbinieku skaita) stratifikcijas kritrija.Papildus - lai iegtu augstku rezulttu precizitti, datus attiecinot uz enerlkopu (visiem Latvijas ekonomiski aktvajiem uzmumiem), rezultti pirms apstrdes tika svrti ar pc prjiem stratifikcijas kritrijiem: uzmuma darbbas veids, reions, apdzvotas vietas tips, dibinanas gads, juridisk forma.Dati tika svrti atbilstoi CSP sniegtajiem jaunkajiem datiem (2009.gada pirmais pusgads) par Latvijas uzmumu statistiskajiem raksturojumiem atbilstoajs stratifikcijas kategorijs. Datu izldzinanai katrai no kategorij ietilpstoajm stratm tika izrinti atbilstoi svari, kas izldzinja datus atbilstoi enerls kopas statistiskajiem rezulttiem.Procenti un vidjs vrtbas, kas iekautas ptjuma atskait, ir svrtas, bet respondentu skaits nesvrts. Nesvrts respondentu skaits nordts, jo tas jem vr nosakot iegto rezulttu precizitti. Datu apstrde un analzeNo iegts datu bzes datu apstrdes posm tika veidotas tabulcijas (cross-tabulations), aprintas vidjs vrtbas, korelcijas un indeksi. Ptjuma noslgum pasttjam k nodevumi tika iesniegti: aptaujas datu masvs, datu tabulas un aptauj iegto datu rezulttu ziojums (iekaujot datu attlojumus grafikos un tabuls). Datu analzes posm tika veikta ar jauniegto datu saldzinana ar iepriekjo mrjumu periodu rezulttiem, lai identifictu 2001.-2009. gadu posm notikus izmaias aptauj iekautajos uzmjdarbbas aspektos.SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 17. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads171.9. Ptjuma realiztju darba grupa SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorijaRoberts lisPtjuma projekta virsvadtjsGints KlsonsProjekta organizatoriskais vadtjs, atbildgais par ziojuma sagatavo anuGuna Spurava Ptjuma lauka darba vadtja, intervtju apmcbu vadtjaAnna Selecka Atbildg par ptjuma ziojuma angu valod sagatavoanu Pasttja prstvjiMrti ZemtisKonsultants, ptjuma projekta virsvadtjs no pasttja pusesEdmunds BeskisEkonomikas ministrijaIlze Beinre Ekonomikas ministrijaLaura Dda Ekonomikas ministrijaSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 18. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 18 1.10. Izmantoto terminu skaidrojums Uzmuma lielums/ darbinieku skaits uzmumMazie uzmumi... no 0 ldz 9 darbiniekiemVidjie uzmumi... no 10 ldz 49 darbiniekiemLielie uzmumi ... 50 un vairk darbiniekuUzmum prstvtais kapitlsVietjais kapitls... uzmum ir prstvts tikai vietjais kapitls vai ar rvalstu kapitls veido ldz50% no uzmuma pamatkapitlarvalstu kapitls ... uzmum prstvtais rvalstu kapitls veido vismaz 50% no uzmumapamatkapitlaReions (plno anas reioni saska ar ATVK1)Rga Rgas pilstaPiergaJrmala, Limba i un Limba u rajons, Ogre un Ogres rajons, Rgas rajons, Tukums un Tukuma rajonsVidzemeAlksne un Alksnes rajons, Csis un Csu rajons, Gulbene un Gulbenes rajons, Madona un Madonas rajons, Valka un Valkas rajons, Valmiera un Valmieras rajonsKurzemeKuldga un Kuldgas rajons, Liepja un Liepjas rajons, Saldus un Saldus rajons, Talsi un Talsu rajons, Ventspils un Ventspils rajonsZemgaleAizkraukle un Aizkraukles rajons, Bauska un Bauskas rajons, Dobele un Dobeles rajons, Jelgava un Jelgavas rajons, Jkabpils un Jkabpils rajonsLatgaleBalvi un Balvu rajons, Daugavpils un Daugavpils rajons, Krslava un Krslavas rajons, Ludza un Ludzas rajons, Preii un Preiu rajons, Rzekne un Rzeknes rajonsKalendrs dienasKalendrs dienas ... visas dienas, ieskaitot brvdienas, svtku dienas u.c.Dibinanas gads/ uzmuma vecums Jaundibintie uzmumi ... uzmumi, kuri dibinti pc 2008.gada 1.janvra Vecie uzmumi ... uzmumi, kuri dibinti ldz 2008.gada 1.janvrimApdzvotas vietas tipsRgaRgas pilstaLielpilstasLiepja, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Jrmala un RzekneCiti rajonu centriLimbai, Ogre, Tukums, Alksne, Csis, Gulbene, Madona, Valka,Valmiera, Kuldga, Saldus, Talsi, Aizkraukle, Bauska, Dobele, Jkabpils,Balvi, Krslava, Ludza, Preii Citas pilstas (mazpilstas) Visas prjs pilstas Latvij LaukiApdzvots teritorijas rpus pilstm 1Latvijas Republikas Administratvo teritoriju un teritorilo vienbu klasifikators.SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 19. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 19 2. KOPSAVILKUMS2.1. Dadu reguljoo jomu un ru kavjo ietekme uz uzmjdarbbuKopum 99% uzmju Latvij apgalvo, ka uzmuma darbbai un izaugsmei pastv konkrti kavki un tikai 1% uzmju nav nosaukui nevienu rsli savai uzmjdarbbai.Vidji viens uzmjs nosaucis 8,7 savai uzmjdarbbai traucjous kavkus. Saldzinoi vairk kavku ir uzmumiem bvniecbas (11,7) un raoanas un rpniecbas (10,2) sfrs, lielajiem (11,1) un vidjiem (10,2) rpniecbas uzmumiem, k ar uzmumiem Vidzem (10,2), jaundibintiem uzmumiem (10,0) un rvalstu kapitla uzmumiem (10,7). Mra grupu griezum nav novrojam tdas grupas, kurs uzmji btu minju mazk k novrojamas minjui vidji 7 kavkus savai uzmjdarbbai.Vidjais^ Uzmjdarbbas kavku vidjais skaits - saldzinjums mra grupsVISI (n=735) 8,7PAMATDARBBAS VEIDS Raoana un rpniecba (n=109) 10,2Tirdzniecba (n=240) 8,1Pakalpojumi (n=329) 8,1 Bvniecba (n=57) 11,7 DARBINIEKU SKAITS1-9 (n=556)8,4 10-49 (n=128)10,250 un vairk (n=51) 11,1 APDZVOTAS VIETAS TIPSRga (n=402)9,1Lielpilstas (n=100) 8,4Citi rajonu centri (n=96) 7,7 Citas pilstas (n=33) 7,3Lauki (n=104) 9,0 REIONSRga (n=402)9,1 Pierga (n=85) 7,7Vidzeme (n=67)10,2 Kurzeme (n=59) 8,1Zemgale (n=63)8,2 Latgale (n=59) 8,2 DIBINANAS GADSLdz 2008.gadam (n=626)8,6Pc 2008.gada (n=109) 10,0 PRSTVTAIS KAPITLS Vietjais kapitls (n=683)8,6rvalstu kapitls (n=52) 10,7Bze: visi respondenti un respondenti attiecgajs mra grups, skaitu (n=) skatt attl ^Vidjais uzmjdarbbas kavku skaits vienam uzmumamSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 20. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 20Izteikti biek k citi kavki 2009.gada aptauj par uzmjdarbbu ietekmjou mintas nodoku likmes ts k kavkli identificjui 76% uzmju. Pie tam ar kavka intensitte novrtta visaugstk, kas nozm, ka t ietekmes uz uzmjdarbbu pakpe ir izteikti btiska (vidji 3,2 punkti etru punktu skal). Vairk k 1/2 uzmju k kavkus nosauc ar: nodoku likumi un noteikumi, nodoku administrana (55%), likumu un noteikumu izmaiu bieums (52%), inflcija (52%).Aptuveni pusei uzmju uzmjdarbbu kav finanu resursu pieejambas problmas (49%).2/5 uzmju k kavjous novrt valsts atbalsta trkumu (41%) un konkurenci ar nu ekonomiku (40%).Aptuveni 1/3 uzmju k kavkus savai uzmjdarbbai nosauc korupciju valsts sektor (34%), draugu banu un blatu (32%), infrastruktras pakalpojumu izmaksas (31%), valsts iepirkumu procesu (29%), k ar korupciju pavaldbas sektor (29%). 1/4 uzmju sav uzmjdarbb k kavjous izjt darba likumus un noteikumus (26%), konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses (25%), darba aizsardzbas un drobas prasbas (24%), persongo un pauma drobu (23%).Aptuveni 1/5 uzmumos problmas rada uzmjdarbbai nepiecieamo licenu un atauju iegana (21%), pavaldbu iepirkumu process (21%), telpu inspekcijas (19%), iespja piekt valsts (19%) un pavaldbu (17%) informcijai, konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses (17%), preu un pakalpojumu sertifikcijas standarti (16%), bvataujas saemana (16%). 1/10 uzmju k kavkus identific intelektul pauma tiesbu aizsardzbas noteikumus (14%), tiesu varas darbbu (14%), infrastruktras pieejambu (13%), vides aizsardzbas likumus un noteikumus (12%), zemes pieejambu (11%) un muitas likumus un noteikumus (11%).Saldzinoi vismazk uzmumu ietekm tdi kavki k organizt noziedzba un mafija (9%), jauna uzmuma reistrcijas process (9%), pavaldbas policijas prbaudes (9%) un rvalstnieku nodarbinanas noteikumi (6%).SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 21. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 21Attiecb uz uzmjdarbbas kavku intensittes pakpi, proti, ietekmes uz uzmjdarbbu apjoma, anket iekautie kavki ranjas nedaudz citd secb k pc izplatbas.Tpat k izplatbas aspekt, ar intensitte visizteiktk ir nodoku likmm vidji 3,2 punkti etru punktu skal.Nedaudz zemka 2,9 punkti - intensitte ir septiiem kavkiem: finanu resursu pieejamba, valsts atbalsta pieejamba, nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana, korupcija pavaldbu sektor, pavaldbu iepirkumu process, inflcija un korupcija valsts sektor. Ar o kavku ietekme uz uzmjdarbbu vrtjama k izteikti augsta.Augstka k vidji intensitte ir ar tdiem kavkiem k konkurence ar pelko/ nu ekonomiku, valsts iepirkumu process, "draugu bana"/ "blats", likumu un noteikumu izmaiu bieums (2,8 punkti), tiesu varas darbba, rvalstnieku nodarbinanas noteikumi (2,7) un bvatauju saemana (2,6). o kavku ietekme nav izteikti liela, bet tomr btiska.Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses, infrastruktras pakalpojumu izmaksas, zemes pieejamba, intelektul pauma tiesbu aizsardzbas noteikumi (2,4 punkti), konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses, organizt noziedzba/ mafija, iespja piekt valsts informcijai, kas nepiecieama uzmjdarbbas veikanai, uzmjdarbbai nepiecieamo licenu un atauju iegana, iespja piekt pavaldbas informcijai, kas nepiecie ama uzmjdarbbas veikanai un darba aizsardzbas/ drobas prasbas (2,3) o kavku ietekme vrtja k vidja.Saldzinoi neliela ir tdu kavku k muitas likumi un noteikumi, preu un pakalpojumu sertifikcijas standarti, persong un pauma droba, infrastruktras pieejamba (2,2 punkti), telpu inspekcijas, darba likumi un noteikumi (2,1) un jauna uzmuma reistrcijas process (2,0) ietekme uz uzmjdarbbu.Savukrt vides aizsardzbas likumi un noteikumi (1,9) un pavaldbas policijas prbaudes (1,7) uzskatmi drzk par maznozmgiem kavkiem. SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 22. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads22 Uzmjdarbbas kavku izplatba un intensitte Intensitte (vidjais vrtjums^) 01020 304050 60 7080 90 100 Izplatba (%) Nodoku likmes (n=560) 76 3,2 Nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana (n=410) 55 2,9 Likumu un noteikumu izmaiu bieums (n=388)52 2,8 Inflcija (n=379)52 2,9Finanu resursu pieejamba (n=363) 492,9 Valsts atbalsta pieejamba (n=302) 41 2,9Konkurence ar pelko/ nu ekonomiku (n=293)402,8Korupcija valsts sektor (n=245) 342,9 "Draugu bana"/ "blats" (n=230) 32 2,8Infrastruktras pakalpojumu izmaksas (n=232)312,4 Valsts iepirkumu process (n=221)29 2,8 Korupcija pavaldbu sektor (n=204)29 2,9Darba likumi un noteikumi (n=204)262,1 Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses (n=184)252,4Darba aizsardzbas/ drobas prasbas (n=186)242,3 Persong un pauma droba (n=171) 232,2 Uzmjdarbbai nepiecieamo licenu un atauju iegana (n=150)21 2,3Pavaldbu iepirkumu process (n=149) 21 2,9Telpu inspekcijas (n=153)192,1 Iespja piekt valsts informcijai (n=139) 19 2,3 Iespja piekt pavaldbas informcijai (n=126) 172,3Konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses (n=126) 17 2,3Preu un pakalpojumu sertifikcijas standarti (n=130) 16 2,2 Bvatauju saemana (n=118)162,6Intelektul pauma tiesbu aizsardzbas noteikumi (n=105) 142,4Tiesu varas darbba (n=104)14 2,7 Infrastruktras pieejamba (n=98) 13 2,2Vides aizsardzbas likumi un noteikumi (n=91)12 1,9 Zemes pieejamba (n=74) 112,4 Muitas likumi un noteikumi (n=77) 112,2Organizt noziedzba/ mafija (n=66) 9 2,3Jauna uzmuma reistrcijas process (n=65)92,0 Pavaldbas policijas prbaudes (n=62)9 1,7rvalstnieku nodarbinanas noteikumi (n=41) 6 2,7Bze1: visi respondenti, n=7351,0 1,5 2,02,53,03,54,0 Bze2: respondenti, kuri minjui konkrto kavkli un sniegui konkrtu t intensittes novrtjumu, skaitu (n=) skatt attl ^Vidjais vrtjums skal no 1 'Neliela kavka pakpe' ldz 4 'oti augsta kavka pakpe' SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 23. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads23Saldzinot ar iepriekjo mrjumu periodu par 11% pieaugusi valsts iepirkumu procesa k kavka izplatba. Nedaudzperiodu, pieaugusi ar tdu kavku k draugu bana/ blats (+6%), pavaldbu iepirkumu process, nodoku likmes, organizt noziedzba/ mafija un nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana (+5% katrs) izplatba.administranaSamazinjusies visbtiskk ir inflcijas k kavka izplatba ( 30%). Btisks samazinjums novrojams ar infrastruktras (-30%). pakalpojumu izmaksu k kavka izplatb ( 16%). Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus da(-16%).dalbnieku puses un zemes pieejamba k kavki kuvui par 10% mazk izplatti. Par btisku uzskatms ar sekojou kavku izplatbas samazinjums: bvatauju saemana ((-8%), likumu un noteikumu izmaiu bieums (-7%), vides aizsardzbas likumi un 7%), noteikumi (-7%) un infrastruktras pieejamba ( 7%) (-6%).Prjo kavku izplatbas izmaias uzskatmas par maznozmgm (ts iekaujas mrjumu statistisks kdas robes).Uzmjdarbbas kavku izplatbas izmaiu dinamika 2009/2007* % Valsts iepirkumu process11 "Draugu bana"/ "blats"6 Pavaldbu iepirkumu process5 Nodoku likmes5Organizt noziedzba/ mafija5 Nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana 5 Korupcija pavaldbu sektor2 Telpu inspekcijas2 Konkurence ar pelko/ nu ekonomiku2 Muitas likumi un noteikumi 1Jauna uzmuma reistrcijas process 1 Pavaldbas policijas prbaudes 1 Persong un pauma droba0,5Intelektul pauma tiesbu aizsardzbas noteikumi0,2Konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses-0,1Uzmjdarbbai nepiecieamo licenu un atauju iegana -0,3 Preu un pakalpojumu sertifikcijas standarti -0,4Korupcija valsts sektor-1Darba likumi un noteikumi-1Darba aizsardzbas / drobas prasbas -2Tiesu varas darbba-2rvalstnieku nodarbinanas noteikumi-3Iespja piekt pavaldbas informcijai-4 Iespja piekt valsts informcijai-5Infrastruktras pieejamba -6 Vides aizsardzbas likumi un noteikumi-7 Likumu un noteikumu izmaiu bieums -7 Bvatauju saemana -8Zemes pieejamba-10Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses -11Infrastruktras pakalpojumu izmaksas-16 Inflcija -30 Bze: visi respondenti 2009. un 2007.gada aptaujs n`09=735, n`07=720aptaujs,*Starpba kavku izplatb starp 2009. un 2007.gada aptaujas rezulttiem SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 24. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 24Uzmjdarbbas kavku intensittes aspekt visbtiskkais pieaugums novrojams konkurences ar pelko/ nu ekonomiku aspekt vidjais kavka apjoma pieaugums par 0,5 punktiem. Gandrz tik pat liel mr (+0,4 punkti) pieaugusi ar tdu kavku k pavaldbu iepirkumu process, "draugu bana"/ "blats", korupcija pavaldbu sektor, nodoku likmes un nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana ietekme uz uzmjdarbbu. esSavukrt visbtiskk samazinjusies zemes pieejambas k kavka ietekme uz uzmjdarbbu samazinjums par 0,3 punktiem. Samazinjusies ar tdu kavku k pavaldbas policijas prbaudes, infrastruktras pieejamba, konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses un bvatauju saemana intensitte ( 0,2). (-0,2).Prjo uzmjdarbbas kavku intensitte saglabjusies aptuveni iepriekj mrjumu period novrotaj lmen.Uzmjdarbbas kavku intensittes izmaiu dinamika 2009/2007*VidjaisKonkurence ar pelko/ nu ekonomiku0,5Pavaldbu iepirkumu process0,4 "Draugu bana"/ "blats"0,4 Korupcija pavaldbu sektor0,4 Nodoku likmes0,4 Nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana 0,4 Darba aizsardzbas / drobas prasbas 0,3 Valsts iepirkumu process 0,3Korupcija valsts sektor 0,3Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses0,3 Iespja piekt pavaldbas informcijai0,3Organizt noziedzba/ mafija0,3 Likumu un noteikumu izmaiu bieums 0,3 Iespja piekt valsts informcijai0,2Darba likumi un noteikumi 0,2Uzmjdarbbai nepiecieamo licenu un atauju iegana 0,1 Jauna uzmuma reistrcijas process0,1 Intelektul pauma tiesbu aizsardzbas noteikumi 0,1 Telpu inspekcijas 0,1 Muitas likumi un noteikumi0,1Infrastruktras pakalpojumu izmaksas 0,1 Preu un pakalpojumu sertifikcijas standarti0,1rvalstnieku nodarbinanas noteikumi 0,02Tiesu varas darbba 0,02 Inflcija -0,1 Persong un pauma droba-0,1 Vides aizsardzbas likumi un noteikumi-0,1 Bvatauju saemana -0,2 Konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses-0,2Infrastruktras pieejamba-0,2Pavaldbas policijas prbaudes-0,2Zemes pieejamba-0,3 Bze: respondenti 2009. un 2007.gada aptaujs kuri sniedza konkrtu novrtjumu par konkrtajiem kavkiem aptaujs,*Starpba kavku intensitt (vidjie kavku pakpes novrtjumi) starp 2009. un 2007.gada aptaujas rezulttiem SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 25. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 25 Vrtjot dadu uzmjdarbbas kavku izplatbu visu iepriekjo mrjumu periodu griezum, novrojamas vairkas izteiktas tendences: Kop 2001.gada pakpeniski samazinjusies likumu un noteikumu izmaiu bieuma k kavka izplatba(2001.g.- 73%, 2003.g. 71%, 2005.g. 61%, 2007.g. 59%, 2009.g. 52%). Nodoku likmju k kavka izplatba no 2001.-2005.gadam samazinjusies, bet kop 2007.gada atkal btiskipieaugusi (2001.g.- 73%, 2003.g. 70%, 2005.g. 61%, 2007.g. 71%, 2009.g. 76%). Konkurence ar pelko/ nu ekonomiku no 2001. ldz 2005.gadam k kavklis btiski samazinjusies, betsekojoajos mrjumu periodos atkal skusi pieaugt (2001.g.- 45%, 2003.g. 40%, 2005.g. 31%, 2007.g. 39%, 2009.g. 40%). Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses k kavklis pakpeniski samazinjies pdjoetru mrjumu periodu griezum, kopum kop 2003.gada izplatbas zi samazinoties gandrz divas reizes(2003.g. 45%, 2005.g. 32%, 2007.g. 35%, 2009.g. 25%). Korupcija valsts sektor laika posm no 2001. ldz 2005.gadam btiski zaudja aktualitti k kavklisuzmjdarbbai, bet sekojoos gados ts izplatba atkal pieaugusi ldz 2001.gad novrotajam lmenim(2001.g.- 35%, 2003.g. 29%, 2005.g. 23%, 2007.g. 35%, 2009.g. 34%). Valsts iepirkumu process k kavklis kop t iekauanas aptaujas anket 2003.gad ar katru mrjumu periodu(izemot 2005.gadu) kuvis arvien izplattks (2003.g. 13%, 2005.g. 11%, 2007.g. 18%, 2009.g. 29%). Pdjo trs mrjumu periodu laik korupcija pavaldbu sektor k kavklis uzmjdarbbai kuvusi izplattkapar aptuveni 10% (no 20% 2005.gad ldz 29% 2009.gad). Persongs un pauma drobas k uzmjdarbbas kavka izplatba ievrojami samazinjs no 2001. ldz2005.gadam, savukrt pdjos divos mrjumu periodos atkal pieaugusi (2001.g.- 32%, 2003.g. 26%, 2005.g. 16%, 2007.g. 23%, 2009.g. 23%). Pavaldbu iepirkumu procesa k kavka uzmjdarbb izplatba pdjo etru mrjumu period pieaugusivairk k divas reizes (no 9% 2003.gad ldz 21% 2009.gad). Organizts noziedzbas/ mafijas k kavka izplatba 2009.gad pieaugusi gandrz ldz 2001.gada lmenim, laigan laika period no 2003. ldz 2007.gadam bija samazinjusies ldz minimlam ietekmes uz uzmjdarbbulmenim (2001.g.- 11%, 2003.g. 6%, 2005.g. 5%, 2007.g. 4%, 2009.g. 9%). SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 26. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 26 Uzmjdarbbas kavku izplatba - saldzinjums pa gadiem % Top10 visbiek mintie kavki 2009.gada aptauj 90 80 70 60 50 40 30 20 1002001 (n=541)2003 (n=502)2005 (n=701) 2007 (n=720) 2009 (n=735)Nodoku likmes 73 706171 76Nodoku likumi un noteikumi/ nodoku administrana54 575250 55 Likumu un noteikumu izmaiu bieums73 716159 52Inflcija39 487281 52Finanu resursu pieejamba 49Valsts atbalsta pieejamba 41Konkurence ar pelko/ nu ekonomiku45 403139 40Korupcija valsts sektor 35 292335 34"Draugu bana"/ "blats" 29 282426 32Infrastruktras pakalpojumu izmaksas 45 493348 31 Bze: visi respondenti attiecgaj aptaujas gad, skaitu (n=) skatt attlSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 27. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads27Uzmjdarbbas kavku izplatba - saldzinjums pa gadiem %Top11-21 visbiek mintie kavki 2009.gada aptauj5040302010 02001 (n=541) 2003 (n=502) 2005 (n=701) 2007 (n=720) 2009 (n=735)Valsts iepirkumu process 13 1118 29Korupcija pavaldbu sektor2027 29Darba likumi un noteikumi 18 28 1627 26Konkurenci ierobeojos darbbas no citu tirgus dalbnieku puses 45 3235 25 Darba aizsardzbas / drobas prasbas1527 24Persong un pauma droba32 26 1623 23Uzmjdarbbai nepiecieamo licenu un atauju iegana28 31 1921 21Pavaldbu iepirkumu process9 1016 21Telpu inspekcijas 16 21 1418 19Iespja piekt valsts informcijai 1624 19Iespja piekt pavaldbas informcijai1421 17 Bze: visi respondenti attiecgaj aptaujas gad, skaitu (n=) skatt attlSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 28. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 28Uzmjdarbbas kavku izplatba - saldzinjums pa gadiem %Top22-34 visbiek mintie kavki 2009.gada aptauj 25 20 15 10 5 0 2001 (n=541) 2003 (n=502) 2005 (n=701)2007 (n=720)2009 (n=735) Konkurenci ierobeojos darbbas no valdbas puses21 181717 Preu un pakalpojumu sertifikcijas standarti 16 21 141716 Bvatauju saemana21 17 132516 Intelektul pauma tiesbu aizsardzbas noteikumi 11 12 111414 Tiesu varas darbba 13 14 111714 Infrastruktras pieejamba13981913 Vides aizsardzbas likumi un noteikumi11 14 121812 Zemes pieejamba18 16 132111 Muitas likumi un noteikumi17 1661011 Organizt noziedzba/ mafija 1165 4 9 Jauna uzmuma reistrcijas process14 157 8 9 Pavaldbas policijas prbaudes 18 10 10 8 9 rvalstnieku nodarbinanas noteikumi 5 54 8 6 Bze: visi respondenti attiecgaj aptaujas gad, skaitu (n=) skatt attl SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 29. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 29 2.2. Btiskkie ri uzmjdarbbai Latvij un ierosinjumi to ietekmes mazinanaiVaicti par to, kur obrd ir visbtiskkais rslis uzmjdarbbai Latvij, tikai 7% uzmju nav varjui dot noteiktu atbildi, kamr 93% nosaukui konkrtu rsli. Uzmju nosauktie ri tika tematiski sagrupti atbilstoi anketas (un ziojuma) tematiskajiem blokiem, lai tdjdi btu iespjams izvrtt, attiecb uz kurm jomm uzmji visvairkkurm izjt kavjou ietekmi uz uzmjdarbbu. Kopum gan jsecina, ka nav iespjams identifict kdu vienu vai daus visbtiskkos rus, jo uzmju atbildes bijuas oti dadas (izkliedtas).Visbiek 36% gadjumu uzmji minjui rus, kas saistti ar nodoku administranu, 31% uzmjuuzmji nosaukui dadas finanu problmas, bet 28% - rus valsts atbalsta, likumdoanas jom. Dadus citus rus uzmjdarbbai uzmji minjui ievrojami retk. %Uzmju viedoklis par btiskkajiem riem uzmjdarbbai Latvij Nodoku administrana36 Finanu problmas31 Valsts atbalsts, valsts un likumdo anas loma 28Inspekcijas, kontroljos institcijas1Valsts konkursi, iepirkumi 1 rj tirdzniecba1 Licences un ataujas1 Uzmuma reistrana, saskarsme ar0,3 reistrjom iestdm Cits 15Grti pateikt7 0 10 2030 40 5060 708090 100 Bze: visi respondenti, n=735 Visbiek (36%) uzmji k galveno rsli uzmjdarbbai Latvij bija minjui ar nodoku administranu saisttus aspektus. Saldzinoi visbiek 16% gadjumu mints, ka galvenais rslis ir nodoku likmes, augsti nodoki, bet 15% min nodoku politiku un likumdoanu kopum. 3% norda, ka galvenais rslis ir augsts pievienots vrtbas kumdoanu nodoklis. Prjos ar nodokiem saisttos rus minjui mazk k 1% uzmju. Mintie ri % NODOKU ADMINISTRANA36 Nodoku likmes, augsti nodoki16 Nodoki, nodoku politika, nodoku likumdoana15 Augsts PVN 3 PVN priek apmaksa 1 Augsti nodoki mazajiem uzmumiem 1 Nodoku paaugstinana 1 Augsts socilais nodoklis1SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 30. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 3031% uzmju k galveno rsli uzmjdarbbai Latvij bija nosaukui kdu no finanu pieejambas aspektiem. Saldzinoi visbiek 14% - uzmji k rsli minjui finanu resursu trkumu un nepieejambu. 11% nordjui uz zemu iedzvotju pirktspju un makstspju, kas sekojoi ietekm produkcijas noietu. Citi ri minti ievrojami retk 3% norda uz pieprasjuma samazinanos un pastjumu trkumu, 2% - uz kredtu nepieejambu. Tpat nereti tiek nordts uz augstm uzmjdarbbas resursu izmaksm un ar ES ldzeku pieejambas problmm.Mintie ri%FINAN U PROBLMAS 31Finanu resursu trkums, nepieejamba14Zema cilvku makstspja un pirktspja, naudas samazinans patrtjiem11Pieprasjuma samazinans, pastjumu trkums3Kredtu nepieejamba2Kredti banks, augstas banku % likmes1Augsti komunlo maksjumu tarifi, augstas izmaksas resursiem1ES struktrfondu pieejamba un apguves problmas1Inflcija0,328% Latvijas uzmju uzskata, ka galvenais rslis uzmjdarbbai saistts ar valsts atbalsta trkumu un likumdoanas nesakrtotbu. aj ru grup nav viena, izteikti biek minta aspekta uzmji minjui dadus ar valsts atbalstu saisttus rus. 6% k galveno rsli min visprju novrtjumu par valsts atbalsta trkumu, 5% norda uz birokrtiju un vl 5% uz valsts likumdoanas nesakrtotbu. 4% uzmju k btiskko rsli uzmjdarbbai nosauc valdbas darbu un valdbas politiku, lmumus, k ar likumu mainbu, bies izmaias likumos. 2% uzmju par galveno rsli uzskata korupciju.Mintie ri%VALSTS ATBALSTS, VALSTS UN LIKUMDO ANAS LOMA28Valsts atbalsta trkums 6Birokrtija 5Valsts likumdoana, likumdoanas nesakrtotba5Valdba k rslis, nespjga valdba, traucjoa valdbas politika, lmumi4Likumu mainba, bies likuma izmaias4Korupcija 2Neaizsargts vietjais tirgus 1Vienotas politikas, prioritu, stratijas trkums 1Politisk situcija valst, politisks varas nestabilitte1Ierdu, valdbas nekompetence1Draugu bana un ,,blats,, valsts institcijs1Lobana 0,2Valsts kontroles trkums pr bankm0,1SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 31. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 31Dadus cita veida rus k btiskkos uzmjdarbbai Latvij minjui tikai atsevii uzmji kopjais tos minjuo patsvars ir niecgs (neprsniedz 1%), td o ru statistisk nozmba jvrt k nebtiska. Mintie ri% INSPEKCIJAS, KONTROLJOS INSTITCIJAS 1 VID 1 Inspekcijas vides aizsardzbas jom0,2 Eiropas normatvo dokumentu neprecza interpretcija un ievieana, ievieanas kontrole 0,2 PVD0,1 dens monitorings0,1 Bailes no dadm inspekcijm0,1VALSTS KONKURSI, IEPIRKUMI1 Iepirkuma process, likumdo ana 1 Lgumu apmaksas termiu kavjumi no valsts puses 0,1RJ TIRDZNIECBA1 Atbalsta trkums eksportam 0,4 Problmas ar eksportu uz Krieviju 1LICENCES UN ATAUJAS1 Dadu licenu, atauju saemana 1UZMUMA REISTRANA, SASKARSME AR REISTRJOM IESTDM 0,3 Jauna uzmuma reistrana0,315% uzmju aptauj bija minjui dadus citus rus uzmjdarbbai, kurus nebija iespjams sagrupt iepriek mintajs tematiskajs sadas. Starp citm atbildm visbiek 6% gadjumu k btisks rslis mints visprgs apzmjums krze, ekonomisk situcija valst. Ar prjie aj sada mintie ri ir oti visprgi un nekonkrti un kopum tos nosaukui ne vairk k 1% no visiem uzmjiem. Mintie ri% CITS 15 Krze, ekonomisk situcija valst6 Konkurence1 Neskaidrba un nedroba par nkotni1 Bezdarbs1 Nesakrtotba, haoss valst 1 Nav ra o anas, atbalsta ra o anai 1 nu ekonomika 1 Jauna uzmuma dibinana, uzskana 0,4 Cilvku neizgltotba0,4 Tiesu varas nesakrtotba0,4 Infrastruktra 0,3 Problmas ar darbaspku (trkums, mazkvalifictba)0,3 SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 32. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 32Analizjot mintos rus kopum, neizdalot tos pa tematiskm grupm, tabul atainoti tie desmit ri, kuri visbiek minti k btiskkie uzmjdarbbai Latvij. Saldzinoi visvairk 16% - uzmju k galveno rsli uzmjdarbbai identific nodoku likmes, augstus nodokus. Gandrz tik pat biei k ri minti ar - nodoku politika kopum, nodoku likumdoana (15%) un finanu resursu trkums un nepieejamba (14%). 11% uzmju par galveno rsli uzmjdarbbai nosauc iedzvotju makst- un pirktspjas samazinanos. 6% uzskata, ka btiskkais rslis ir ekonomisk situcija valst kopum un vl 6% - ka valsts atbalsta trkums. 5% uzmju iet, ka btiskkais rslis ir birokrtija, vl 5% - ka likumdoanas nesakrtotba, bet 4% novrt, ka galvenais rslis ir valdba un ts realizt politika, k ar likumu mainba. Mintie ri, TOP10% Tematisk grupa Nodoku likmes, augsti nodoki16Nodoku administrana Nodoki, nodoku politika, nodoku likumdoana15Nodoku administrana Finanu resursu trkums, nepieejamba 14Finan u problmas Zema cilvku makstspja un pirktspja, naudas samazinans patrtjiem11Finan u problmas Krze, ekonomisk situcija valst 6Cits Valsts atbalsts, valsts un Valsts atbalsta trkums6likumdo anas loma Valsts atbalsts, valsts un Birokrtija5likumdo anas loma Valsts atbalsts, valsts un Valsts likumdoana, likumdoanas nesakrtotba 5likumdo anas loma Valsts atbalsts, valsts un Valdba k rslis, nespjga valdba, traucjoa valdbas politika, lmumi 4likumdo anas loma Valsts atbalsts, valsts un Likumu mainba, bies likuma izmaias 4likumdo anas lomaAptaujas anket uzmji tika lgti mint ar savus ierosinjumus uzmjdarbbai btiskko ru ietekmes mazinanai. Kopum 88% no tiem uzmjiem, kuri bija minjui kdus konkrtus rus, nosauca ar kdus ierosinjumus to ietekmes mazinanai. Iegtie uzmju ierosinjumi, tpat k ri, tika tematiski grupti atbilstoi anketas un ziojuma saturiskajm sadam.Jpiebilst, ka kopum uzmju sniegtie ierosinjumi ir visprgi un nekonkrti, sekojoi to praktisk pielietojamba dieml ir neliela.36% uzmju min dadus ierosinjumus nodoku un to administranas jom, 20% norda uz nepiecieamiem uzlabojumiem valsts prvald, 10% ierosina veikt paskumus attiecb uz finanu pieejambu, bet 6% - attiecb uz likumdoanu. Dadus citus ieteikumus minjis neliels respondentu skaits.Kopum 12% nav varjui sniegt konkrtus ierosinjumus uzmjdarbbai btiskko ru ietekmes mazinanai.SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 33. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 33 % Uzmju ierosinjumi btiskko uzmjdarbbas ru ietekmes mazinanaiNodoki, to administrana 36Valsts prvalde, ts 20 loma, institcijas, ierdniecba Atbalsts finansilos jautjumos10 Likumdo ana6 rj tirdzniecba1 Kontroljos institcijas1Darba tiesisks attiecbas 1 Cits24 Grti pateikt 12 0 1020 3040506070 8090 100Bze: respondenti, kuri bija minjui uzmjdarbbu visbtiskk ietekmjous rus, n=682Kopum 36% uzmju k ierosinjumus bija minjui dadus ar nodokiem un to administranu saisttus paskumus. Liela daa ieteikumu, protams, attiecas tiei uz nodoku samazinanu t ir visbiek mint atbilde (15%). 7% uzmju norda, ka btu nepiecieams prskatt, maint vai sakrtot nodoku likumdoanu. 4% k ierosinjumu min mju konkrti PVN samazinanu, bet 2% uzmju uzskata, ka jsamazina vai jatce nodoki mazajiem uzmumiem, jatce PVN priekapmaksa, k ar jievie diferencti nodoki atkarb no uzmuma lieluma. jievie Mintie ierosinjumi% NODOKI, TO ADMINISTRANA36 Nodoku, to likmju samazinana, atviegloana 15 Nodoku sistmas un likumdoanas sakrtoana, mainana, prskatana7 PVN, t likmes samazinana4 Nodoku, to likmju samazinana mazajiem uzmumiem2 PVN priek apmaksas atcel ana 2 Diferenctu nodoku ievieana pc uzmuma lieluma 2 UIN priekapmaksas prskatana/ atcelana 1 Darbaspka nodoku samazinana1 Grmatvedbas un atskaiu sistmas vienkroana, atskaiu skaita un bieuma samazinana 1 Nodoku atlaides jaundibintiem uzmumiem 1 Nodoku nemainbas, stabilittes, prognozjambas nodroinana1 UIN samazinana0,5 Diferenctu nodoku ievieana pc uzmuma darbbas veida 0,420% uzmju k ierosinjumus minjui dadus paskumus, kas saistti ar valsts prvaldi, ierdniecbu un valsts institcijm. 5% uzskata, ka nepiecieams nodroint birokrtijas samazinanu, 4% - ka btiskkos rus uzmjdarbbaii aus prvart valdbas nomaia. 3% uzmju uzskata, ka nepiecieams celt valsts prvaldes darbinieku kvalifikciju un profesionalitti. Vl 3% min visprju uzskatu, ka nepiecieams veicint ekonomikas stabilizciju un attstbu. Prjs atbildes minju mazk k 1% uzmju.minjui SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 34. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 34 Mintie ierosinjumi %VALSTS PRVALDE, TS LOMA, INSTITCIJAS, IERDNIECBA20Birokrtijas samazinana 5Valdbas nomainana4Valsts prvaldes darbinieku kvalifikcijas, profesionalittes palielinana 3Veicint ekonomikas stabilizciju un attstbu3Veicint valsts atbalstu uzmjiem, uzmjdarbbai2Maint valsts politisko sistmu 1Korupcijas, "blatu" un "draugu banas" apkaroana1Sakrtot, optimizt valsts administratvo apartu 1Netrt, neizrdt, nezagt valsts naudu 1Politikas nodalana no ekonomikas 0,31/10 uzmju k ierosinjumus minja ar finanu pieejambu saisttus paskumus. aj grup nosacti k visbiek mints 4% gadjumu identificts ierosinjums uzlabot kredtu pieejambu, kamr prjos ierosinjumus minjis nebtisks respondentu skaits.Mintie ierosinjumi %ATBALSTS FINANSILOS JAUTJUMOS10Kredtiespju, kredtu pieejambas uzlaboana 4Sakrtot situciju banku sektor1Pirktspjas veicinana 1Atbalsts finansjuma nodroinan1Valsts pastjumu, iepirkumu nodroinana1Investciju piesaistana, veicinana1Lata devalvcija 0,4ES fondu pieejambas veicinana, ieguves atviegloana 0,4Prjs tematisks grups sagrupts uzmju atbildes kopum mintas reti. Nosacti k visbiek mint starp tm ir uzmju ierosinjums sakrtot vai maint likumdoanu, ko minjui 5% uzmju. Prjos ierosinjumus minjui ne vairk k 1% uzmju.Mintie ierosinjumi %LIKUMDO ANA6Likumdoanas sakrtoana, mainana 5Likumu stabilitte, nemainbas nodroinana1 RJ TIRDZNIECBA1Sakrtot, veicint attiecbas ar Krieviju 1Eksporta atbalstana, veicinana1 KONTROLJOS INSTITCIJAS1Cas pastiprinana pret nu ekonomiku 1Samazint kontroljos institcijas, dienestus0,4 DARBA TIESISKS ATTIECBAS1Sakrtot pensionru nodarbintbas jautjumu1SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 35. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 35Uzmji aptauj minjui ar dadus citus ieteikumus, kas neiekaujas iepriek izdaltajs tematiskajs grups tie apkopoti tabul. No citm atbildm saldzinoi visbiek minta nepiecieamba radt jaunas darba vietas (4%). 2% uzmju uzskata, ka nepiecieams veicint raoanu un rpniecbu, k ar izstrdt valsts attstbas plnu, stratiju, atbalstt mazos un vidjos uzmumus un maint, sakrtot iepirkumu procesu. Mintie ierosinjumi% CITS24 Jaunu darbavietu radana 4 Ra o anas, rpniecbas attstbas veicinana 2 Valsts attstbas programmas, stratijas, ekonomikas plna izstrdana2 Mazo un vidjo uzmumu atbalstana2 Iepirkumu procesa, krtbas izmainana, sakrtoana2 Vietj tirgus, vietjo raotju aizsargana, atbalstana 1 Nodroint vienldzgu konkurenci 1 Veidot komunikciju, dialogu ar uzmumiem, ieklausties uzmumos1 Nodroint dada veida informciju 1 Uzmuma dibinanas procesa vienkroana 0,5 Jauno uzmju atbalstana0,3 Lauksaimniecbas attstbas veicinana0,1 Analizjot mintos ierosinjumus kopum, neizdalot tos pa tematiskm grupm, tabul atainoti tie desmit ierosinjumi, kuri minti visbiek. Saldzinoi visvairk 15% - uzmju k ierosinjumu min nodoku un to likmju samazinanu. 7% norda uz nepiecieambu prskatt, sakrtot un maint nodoku sistmu un likumdoanu kopum. 5% k btiskko ierosinjumu uzskata birokrtijas samazinanu un vl 5% - likumdoanas sakrtoanu un mainanu. 4% uzmju minjui, ka nepiecieams samazint pievienots vrtbas nodokli, maint valdbu, radt jaunas darba vietas, k ar uzlabot kredtu pieejambu. Savukrt 3% uzmju uzskata, ka nepiecieams uzlabot valsts prvaldes darbinieku kvalifikciju un profesionalitti, k ar veicint valsts ekonomisko attstbu kopum. Mintie ierosinjumi, TOP10% Tematisk grupa Nodoku, to likmju samazinana, atviegloana15 Nodoki, to administrana Nodoku sistmas un likumdoanas sakrtoana, mainana, prskatana 7 Nodoki, to administrana Valsts prvalde, ts loma, Birokrtijas samazinana 5institcijas, ierdniecba Likumdoanas sakrtoana, mainana 5 Likumdo ana PVN, t likmes samazinana 4 Nodoki, to administrana Valsts prvalde, ts loma, Valdbas nomainana4institcijas, ierdniecba Jaunu darbavietu radana 4Cits Kredtiespju, kredtu pieejambas uzlaboana 4 Atbalsts finansilos jautjumos Valsts prvalde, ts loma, Valsts prvaldes darbinieku kvalifikcijas, profesionalittes palielinana 3institcijas, ierdniecba Valsts prvalde, ts loma, Veicint ekonomikas stabilizciju un attstbu3institcijas, ierdniecba SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 36. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 362.3. Uzmuma vadtja laika patri, risinot ar administratvm prasbm saisttus jautjumuspatri,18% no uzmumu vadtjiem, risinot ar valdbas un pavaldbas reguljom un administratvm prasbm saisttus jautjumus, pdj gada laik trjui ldz 5% no sava darba laika. 17% tam veltjui no 5%5%-10% darba laika. 26% uzmju du jautjumu risinana prasjusi 1 30% darba laika, bet 10% uzmju apgalvo, ka tam veltjui pat10%-30% vairk k 1/3 sava darba laika. Vidji viens uzmuma vadtjs ar valdbas un pavaldbas reguljom un administratvm prasbm saisttu jautjumu risinanai veltjis 12,7% no sava darba laika.Uzmuma vadtja laika patri, risinot ar administratvm prasbm saisttus jautjumus %(procentos no kopj darba laika)100Vidjais laika patri - 90 12,7% no darba laika 80 70 60 50 4029 3018 17 19 20 107 10 0 0 - 4.9% 5% - 9.9% 10% - 19.9% 20% - 29.9%30% un vairkGrti pateikt Bze: visi respondenti, n=735Saldzinot ar 2007.gadu, ievrojami samazinjies to uzmju patsvars, kuri ar administratvm prasbm saisttu jautjumu risinanai velta ne vairk k 5% no sava darba laika (samazinjums no 34% uz 18%). Tomr vidjais laika patri du jautjumu risinanai nav palielinjies 2007.gad tam tika veltti vidji 12,4% no darba laika, bettjumu 2009.gad 12,7%.Kopum novrojams, ka pdjos divos mrjumu periodos bijui zemkie vidjie rdtji par laiku, ko uzmumu vadtji veltjui ar administratvm prasbm saistto jautjumu risinanai 2001.-2003.gados tie vidji bija 16% no darba laika, tratvm 2003.gados bet 2007.-2009.gadu posm 12% no darba laika. Uzmuma vadtja laika patri, risinot ar administratvm prasbm saisttus jautjumus -% saldzinjums pa gadiem 0 - 4.9%5% - 9.9% 10% - 19.9%20% - 29.9%30% un vairk Grti pateikt Vidjais^ 2009 (n=735)18 17197 1029524 12,72007 (n=720) 3415 167 10 19583 12,42005 (n=701) 8 8 15 937 23 610 37,3 2003 (n=502) 23 17 2012 19945716,4 2001 (n=541)2315201016 1645415,70% 10%20%30% 40% 50%60%70%80%90% 100% Bze1: visi respondenti attiecgaj aptaujas gad, skaitu (n=) skatt attl Bze2: respondenti attiecgaj aptaujas gad, kuri sniegui konkrtu novrtjumu, skaitu (n=) skatt attl "Vidjais" ^Vidjais uzmuma vadtja laika patri risinot ar administratvajm prasbm saisttus jautjumus (procentos no kopj da laika)darbaSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 37. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 37Saldzinoi vairk laika ar administratvm prasbm saistto jautjumu risinanai veltjui vadtj lielajos uzmumos vadtji (vidji 16,6% no darba laika), Vidzem strdjoie (18,4%), bet saldzinoi mazk uzmji lielpilsts (9,3%), k ar Kurzem (8,2%). Uzmuma vadtja laika patri, risinot ar administratvm prasbm saisttus jautjumus -Vidjais^saldzinjums mra grups VISI (n=524) 12,7 PAMATDARBBAS VEIDSRaoana un rpniecba (n=91) 12,7Tirdzniecba (n=154) 11,1Pakalpojumi (n=233) 13,7 Bvniecba (n=46)13,1 DARBINIEKU SKAITS1-9 (n=371) 12,7 10-49 (n=111) 12,250 un vairk (n=42) 16,6 APDZVOTAS VIETAS TIPSRga (n=315)13,1 Lielpilstas (n=73) 9,3Citi rajonu centri (n=60)15,9Citas pilstas (n=10)*13,1 Lauki (n=66)12,3 REIONSRga (n=315)13,1 Pierga (n=46)12,6Vidzeme (n=45)18,4 Kurzeme (n=32)8,2Zemgale (n=41) 10,9 Latgale (n=45)11,1 DIBINANAS GADS Ldz 2008.gadam (n=454)12,7 Pc 2008.gada (n=70) 13,6 PRSTVTAIS KAPITLSVietjais kapitls (n=483)12,8rvalstu kapitls (n=41)12,1 0,0 5,010,0 15,020,0 25,0 30,0 35,0 40,045,050,0 Bze: respondenti attiecgajs mra grups, kuri sniegui konkrtu atbildi, skaitu (n=) skatt attl *Respondentu skaits nav pietiekams iegto rezulttu visprinanai! ^Vidjais uzmuma vadtja laika patri risinot ar administratvajm prasbm saisttus jautjumus (procentos no kopj da laika)darba SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 38. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads382.4. Uzmju slikt prakse Lai noskaidrotu uzmju viedokli par uzmjdarbbas vid izplatto slikto praksi (korupcija, nelegl nodarbintba, nodoku krpniecba, diskrimincija), aptauj uzmji tika lgti novrtt, cik liela daa uzmumu dotaj uzmjdarbbas sfr, viuprt, to praktiz. Netie veid ie dati auj vrtt konkr slikt prakses izpausmjukonkrtu slikts izplatbu uzmjdarbbas vid, jo dot aptaujas jautjuma ievietoana anket balsts metodoloisk piemum, ka respondentu viedoklis tiek balstts ne tikai subjektvos piemumos un spriedumos, bet vismaz daji ar pau r realiztaj praks un informcij/ zinans par to, ko dara konkurjoie uzmumi.Iegtie aptaujas dati liecina, ka saldzinoi visizplattk slikt prakse uzmjdarbb obrd ir aploku algu maksana 13% uzmju uzskata, ka to dara gandrz visi, 25%, ka to dara lielk daa, bet 18% - ka aptuveni pusevisi, uzmumu. Par to, ka aploku algas nemaks gandrz neviens, bijui prliecinti tikai 10% uzmju.Saldzinoi liela daa uzmju ir prliecinti ar par to, ka nodoku krpniecba ir izplatta prakse to uzmjdarbbas izplatta sfr 10% uzskata, ka ar nodokiem krpjas gandrz visi, 16% - ka lielk daa un vl 12% - ka aptuveni puse no uzmumiem. Ar aj gadjum pavisam neliels (12%) ir to uzmju patsvars, kuri apgalvo, ka ar nodokiem nekrpjas gandrz neviens uzmums.Gandrz 1/3 uzmju novrt, ka ar kukuu un dvanu doana ir visai izplatta prakse 8% apgalvo, ka to dara gandrz visi, 12%, ka lielk daa un vl 13% - ka aptuveni puse uzmumu. aj gadjum gan nedaudz lielks ir to patsvars (19%), kuri dom, ka kukuus nedod neviens viu darbbas sfr.Par to, ka puse vai vairk uzmju nesldz darba lgumus, prliecinti bijui kopum 26% uzmju, kamr 29%o, uzskata, ka nelegl nodarbintba ir izplatta tikai neliel da uzmumu, bet 23% dom, ka to nedara gandrzuzmumu, neviens. Savukrt attiecb uz dzimuma un vecuma diskriminciju vairkums uzmju apgalvo, ka t nav izplatta slikt prakse viu uzmjdarbbas jom attiecgi 56% un 41% uzmju apgalvo, ka to nedara gandr neviens. gandrzUzmju vrtjums par "slikts prakses" izpausmju izplatbu sav uzmjdarbbas jom % To dara gandrz visiTo dara lielk daaTo dara aptuveni puse To dara neliela daaTo nedara gandrz neviens Nezina/GP Vidjais^ Maks aploku algas132518 1510 19 5873,2Krpjas ar nodokiem 1016 12 2312 265372,9Dod dvanas/ kukuus 812 9 211931 5022,6 Nesldz darba lgumus ar48132923 235622,2darbiniekiemDiskrimin darbiniekus pc3 6921 41 20 5781,9vecumaDiskrimin darbiniekus pc22 2 155623 555 1,4dzimuma 0% 10%20%30%40%50% 60% 70%80%90% 100% Bze1: visi respondenti, n=735 Bze2: respondenti, kuri sniegui konkrtu novrtjumu, skaitu (n=) skatt attl "Vidjais" , ^Vidjais skal no 1 'To nedara gandrz neviens' ldz 5 'To dara gandrz visi' SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 39. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads39Analze par savstarpjo saistbu starp dadu slikts prakses veidu izplatbas novrtjumiem liecina - uzmji, kuri uzskata, ka viu uzmjdarbbas sfr izplatta ir kda konkrta slikts prakses izpausme no anket iekautajm, vairum gadjumu ir prliecinti, ka izplatti ir ar kdi citi slikts prakses veidi, proti visbiek uzmji ir prliecinti, ka uzmumi praktiz vienlaikus vairkus slikts prakses veidus. Saldzinoi mazk sakarba attiecinma uz tiem uzmjiem, kuri vrtjui, ka aploku algas ir oti izplatta prakse viu uzmjdarbbas jom. 61% gadjumu ie uzmji apgalvojui, ka izplatta ir ar nodoku krpniecba.Prjo slikto praku aspekt saistba ar citm neleglm rcbm ir izplattka. Piemram, tie, kuri uzskata, ka vismaz puse uzmumu nesldz darba lgumus, 92% gadjumu ir prliecinti, ka tiek makstas aploku algas (da sakarba, protams, ir dabiska), bet 71% gadjumu ka notiek ar krpniecba ar nodokiem. Tie, kuri uzskata, ka oti izplatta prakse ir kukudoana, 83% gadjumu uzskata, ka izplattas ir ar aploku algas un 62% gadjumu ka izplatta ir nodoku krpniecba.ie dati auj ar secint, ka nodoku krpniecbu uzmji galvenokrt saista ar aploku algu maksanu. %VISI 1. 2. 3.4. 5. 6. 1. Maks aploku algas 5692 8389 84 77 2. Nesldz darba lgumus ar darbiniekiem26 424448 57 45 3. Dod dvanas/ kukuus 29 43 50 47 54 53 4. Krpjas ar nodokiem 38 61 71 62 62 63 5. Diskrimin darbiniekus pc dzimuma69 13 119 28 6. Diskrimin darbiniekus pc v ecuma 18 25 31 3330 89 Skaits (n=)735 401183206 276 45131Bze: visi respondenti un respondenti, kuri par konkrto slikts prakses izpausmi novrtjui, ka to dara puse vai vairkuzmumu, skaitu (n=) skatt tabul Par to, ka tiek makstas aploku algas, saldzinoi biek bijui prliecinti uzmji raoanas un rpniecbas (vidjais novrtjums 3,4 punkti piecu punktu skal), k ar bvniecbas (3,4) joms, lielpilsts strdjoie (3,4) un uzmumu ar rvalstu kapitlu (3,5) prstvji, savukrt retk to apgalvojui lielo uzmumu prstvji (3,0) un Latgal strdjoie (2,7).Par to, ka viu darbbas sfr uzmji nesldz darba lgumus, saldzinoi biek prliecinti bijui uzmji raoanas un rpniecbas jom (2,5), lielpilsts (2,7) un laukos (2,5) strdjoie, Kurzem (2,8) un Zemgal (2,6) strdjoie, bet saldzinoi retk lielo uzmumu prstvji (2,0), Vidzem (1,9) un Latgal (1,8) strdjoie.Par korupcijas izplatbu saldzinoi biek bijui prliecinti uzmji bvniecbas jom (3,2), k ar uzmumu ar rvalstu kapitlu prstvji (2,8), bet saldzinoi retk pakalpojumu jom strdjoie (2,4), rajonu centros, kas nav lielpilstas (2,1) un laukos (2,2) strdjoie, k ar uzmji Pierg (2,2), Vidzem (2,2) un Latgal (2,3).Krpniecbu ar nodokiem k izplattu praksi sav uzmjdarbbas jom saldzinoi biek novrtjui lielpilsts strdjoie (3,2) un uzmji Kurzem (3,2), bet retk par to bijui prliecinti uzmji Latgal (2,2).SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 40. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 40Par to, ka uzmji diskrimin darbiniekus pc dzimuma, saldzinoi biek prliecinti bijui lielo uzmumu prstvjiiniekus (1,7), lielpilsts strdjoie (1,6), ar uzmji Zemgal (1,7) un rvalstu kapitla uzmumu prstvji (1,6), bet retk uzmji rajonu centros, kas nav lielpilstas (1,2), laukos (1,2), Pierg (1,3) un Latgal (1,2).To, ka uzmji diskrimin darbiniekus pc vecuma, saldzinoi retk apgalvojui uzmji raoanas un rpniecbas (1,6) un bvniecbas (1,7) jom, rajonu centros, kas nav lielpilstas (1,6) un laukos (1,6) strdjoie, k ar uzmji (1,6) Kurzem (1,6). Uzmju vrtjums par "slikts prakses" izpausmju izplatbu sav uzmjdarbbas jom - Vidjais^ saldzinjums mra grups Maks aploku algas (n11) Nesldz darba lgumus ar darbiniekiem (n2) Dod dvanas/ kukuus (n3)) Krpjas ar nodokiem (n4 4) Diskrimin darbiniekus pc dzimuma (n5)Diskrimin darbiniekus pc vecuma (n6)VISI (n1=587; n2=562; n3=502; n4=537; n5=555; n6=578) 3,22,22,6 2,91,41,9 PAMATDARBBAS VEIDS Raoanas un rpniecbas (n1=91; n2=85; n3=69; n4=79; n5=78; n6=86) 3,42,5 2,52,91,31,6Tirdzniecbas (n1=191; n2=177; n3=169; n4=172; n5=182; n6=189) 3,12,2 2,52,81,41,9Pakalpojumu (n1=260; n2=257; n3=223; n4=241; n5=249; n6=259) 3,22,2 2,42,81,41,9 Bvniecbas (n1=45; n2=43; n3=41; n4=45; n5=46; n6=44)3,42,3 3,23,01,31,7 DARBINIEKU SKAITS 1-9 (n1=434; n2=414; n3=371; n4=399; n5=415; n6=433)93,22,32,5 2,91,41,810-49 (n1=109; n2=113; n3=89; n4=98; n5=102; n6=105) 493,32,22,6 2,8 1,5 1,9 50 un vairk (n1=44; n2=35; n3=42; n4=40; n5=38; n6=40) 3,0 2,0 2,6 2,8 1,7 1,9 APDZVOTAS VIETAS TIPS Rga (n1=324; n2=316; n3=279; n4=288; n5=302; n6=313) 3,22,22,7 2,91,52,0Lielpilstas (n1=84; n2=72; n3=73; n4=74; n5=78; n6=80)3,42,72,6 3,2 1,6 1,9Citi rajonu centri (n1=74; n2=70; n3=60; n4=71; n5=68; n6=74)3,12,3 2,12,91,21,6Citas pilstas (n1=20*; n2=24*; n3=20*; n4=24*; n5=25*; n6=26*) 2,4 1,5 2,12,01,11,7 Lauki (n1=85; n2=80; n3=70; n4=80; n5=82; n6=85)3,22,5 2,22,81,21,6REIONS Rga (n1=324; n2=316; n3=279; n4=288; n5=302; n6=313) 3,22,22,7 2,91,52,0 Pierga (n1=66; n2=66; n3=57; n4=64; n5=63; n6=68)3,22,4 2,22,91,21,7Vidzeme (n1=51; n2=49; n3=42; n4=47; n5=50; n6=49) 3,3 1,92,22,81,31,7Kurzeme (n1=50; n2=45; n3=43; n4=50; n5=49; n6=53) 3,3 2,82,43,21,41,6Zemgale (n1=48; n2=41; n3=39; n4=44; n5=49; n6=50) 3,12,62,6 2,8 1,7 2,0 Latgale (n1=48; n2=45; n3=42; n4=44; n5=42; n6=45) 2,71,82,3 2,2 1,21,7 DIBINANAS GADSLdz 2008.gadam (n1=508; n2=488; n3=434; n4=464; n5=480; n6=502) 3,22,22,6 2,91,41,9 Pc 2008.gada (n1=79; n2=74; n3=68; n4=73; n5=75; n6=76)3,32,4 2,52,91,41,9 PRSTVTAIS KAPITLS Vietjais kapitls (n1=544; n2=522; n3=465; n4=499; n5=521; n6=543) 3,22,2 2,52,91,41,9rvalstu kapitls (n1=43; n2=40; n3=37; n4=38; n5=34; n6=35) 3,52,42,8 2,9 1,6 1,9 Bze: respondenti, kuri sniegui konkrtu novrtjumu attiecgajs mra grups par konkrtajm "slikts prakses" izpausmm, skaitu (n=)skatt attl. *Respondentu skaits nav pietiekams iegto rezulttu visprinanai!^Vidjais vrtjums skal no 1 'To nedara gandrz neviens' ldz 5 'To dara gandrz visi' SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 41. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads412.5. Saskarsme starp valsts prvaldi/ pavaldbm un privto sektoruKopum tikai 9% uzmju uzskata, ka vietjs pavaldbas institcijas paldz uzmuma darbbai. Attiecb uz valsts struktrm to uzmju patsvars, kuri uzskata, ka ts paldz uzmuma darbbai, ir vl mazks tikai 4%. juVairk k puse 55% - uzmju uzskata, ka valsts institcijas trauc uzmjdarbbu. Par pavaldbas institcijm ldzgs doms ir 21% uzmju.Vairkums uzmju 64% - uzskata, ka pavaldbas nek neietekm to uzmjdarbbu, kamr attiecb uz valsts institcijm ds uzskats ir 38% uzmju.Kopum novrojams, ka uzmji izteikti negatvi novrt tiei valsts institciju ietekmi uz uzmjdarbbu, to vrtjot k traucjou, savukrt pavaldbu institciju ietekme drzk tiek vrtta k neitrla.Uzmju vrtjums par valsts un pavaldbu institciju lomu uzmjdarbb % oti paldz Drzk paldz NeietekmDrzk trauc oti trauc Nezina/ GPVidjais^ Vietjs pavaldbas1 864 18 3 6690 2,8struktras Valsts struktras 0,1 4 38 47 9 37112,40% 10%20%30%40%50% 60%70%80%90% 100% Bze1: visi respondenti, n=735 Bze2: respondenti, kuri sniegui konkrtu novrtjumu, skaitu (n=) skatt attl "Vidjais" , ^Vidjais skal no 1 'oti trauc' ldz 5 'oti paldz' Saldzinot ar 2007.gadu, ievrojami palielinjies to uzmju patsvars, kuri uzskata, ka valsts struktras trauc uzmjdarbbai (pieaugums no 38% uz 55%), vienlaikus btiski samazinoties to patsvaram, kuri uzskata, ka paldz (novienlaikus 11% uz 4%). Tpat samazinjies to uzmju patsvars, kuri uzskatjui, ka valsts struktras neietekm viu uzmjdarbbu (ja 2007.gad tdu bija 49%, tad 2009.gad 38%).Savukrt attiecb uz pavaldbu struktru ietekmi uz uzmjdarbbu vrtjumi nav tik btiski pasliktinjuies. Nedaudzb ir samazinjies to patsvars, kuri uzskata, ka vietjs pavaldbas struktras paldz uzmjdarbb (no 13% uz 9%), tomr praktiski nav mainjies to uzmju patsvars, kuri uzskata, ka pavaldbas struktras trauc (21% gan 2007., gan 2009.gad) vai neietekm (pieaugums no 62% uz 64%, tomr tas nav statistiski btisks, jo iekaujas statistisks kdas intervl) uzmjdarbbu. SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 42. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 42Uzmju vrtjums par valsts un pavaldbu institciju lomu uzmjdarbb - saldzinjums %pa gadiemoti paldzDrzk paldz Neietekm Drzk traucoti traucNezina / Grti pateikt Vietjs pavaldbas struktras 2009 (n=735) 1 8 64 18 362007 (n=720) 1 12 62 183 42005 (n=701)21256 14 2 142003 (n=502) 1 9 729 352001 (n=541) 1 774 82 8 . 2009 (n=735) 0,1 43847 93 Valsts struktras 2007 (n=720) 0,2 11 49335 22005 (n=701) 1 9 5128 3 92003 (n=502) 1 6 6222642001 (n=541) 0,2 270195 4 0% 10% 20%30% 40%50% 60%70% 80% 90%100% Bze: visi respondenti attiecgaj aptaujas gad, skaitu (n=) skatt attlSIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 43. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads 432.6. Valsts un pavaldbu institciju un to sniegto pakalpojumu kvalittes novrtjumsInstitciju sniegto pakalpojumu kvalittes novrtjumsUzmumu reistrana: Reistrans laik saemto pakalpojumu kvalitti absoltais vairkums uzmju vrt pozitvi: 85% no tiem,kuri bija reistrjuies Komercreistr, sniedz pozitvus t sniegto pakalpojumu novrtjumus un 89% no tiem,kuri bija reistrjuies VID par PVN makstjiem, novrt t sniegtos pakalpojumus pozitvi (vidjie vrtjumiattiecgi 4,6 un 4,7). Analizjot pakalpojumu kvalittes vrtjumu datus visu mrjumu periodu griezum, novrojams, ka tie bijuivisum nemaingi pdjo 8 gadu laik.rj tirdzniecba:Absoltais vairkums to uzmumu, kuri bija saskruies ar Valsts Robesardzi 86% - ts pakalpojumukvalitti novrt k oti labu, labu vai diezgan labu (vidjais vrtjums 4,4 punkti seu punktu skal). Ar tieuzmumi, kuri bija saskruies ar Sanitro robeinspekciju, 75% gadjumu sniedz pozitvus ts darbanovrtjumus (vidjais vrtjums tds pats k Valsts Robesardzei 4,4 punkti). Saldzinoi zemk vrttamuitas pakalpojumu kvalitte 56% tos vrtjui k labus, bet 20% - k sliktus (vidjais vrtjums 4,0 punkti).Analizjot institciju pakalpojumu kvalittes novrtjumus iepriekjo mrjumu periodu griezum, navnovrojamas izteiktas svrstbas visos mrjumu periodos institciju pakalpojumu kvalitte vrtta ldzgi.Inspekcijas, kontroljos institcijas:Kopum inspekciju un kontroljoo institciju darba kvalitte vrtta pozitvi seu punktu skal vidjaisvrtjums nevienai inspekcijai nav zemks par 4,1 punktu.Vispozitvk vrtts Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta darbs 90% no tiem uzmumiem, kurosVUGD veicis prbaudes, t darbu novrtjui k oti labu, labu vai diezgan labu (vidjais vrtjums 4,6 punkti).80%-90% no tiem uzmumiem, kuros notikusi konkrts institcijas prbaude, pozitvus darba novrtjumussniedz par Prtikas un veterinro dienestu (88%, vidjais vrtjums 4,6), Valsts darba inspekciju (85%,vidjais 4,4), Veselbas inspekciju (83%, vidjais 4,7) un Valsts iemumu dienestu (83%, vidjais 4,4).Vairku mrjumu periodu griezum novrojamas das inspekciju darba kvalittes novrtjumu prmaias:katr mrjumu period pakpeniski samazins Valsts darba inspekcijas darba novrtjums (no 4,7 punktiem2007.gad ldz 4,4 punktiem 2009.gad), pdjo trs mrjumu period pakpeniski paaugstinjies Valstssanitrs inspekcijas darba novrtjums (no 4,3 punktiem 2003.gad ldz 4,7 punktiem 2009.gad).Nodoku administrana:Saskarsmi ar VID absoltais vairkums uzmju vrt pozitvi 85% uzmju to novrtjui k oti labu, labuvai diezgan labu. Turpret saskarsme ar pavaldbas nodoku prvaldi pozitvi vrtta ievrojami retk - tikai39% uzmju sniegui pozitvu novrtjumu. Vidjie saskarsmes novrtjumi abu institciju gadjumos gan ir SIA Analtisko ptjumu un stratiju laboratorija | LR Ekonomikas ministrija 44. Administratvs procedras un uzmjdarbbas vide Latvij 2001.-2009.gads44 izteikti pozitvi saskarsme ar VID seu punktu skal vidji novrtta ar 4,5 punktiem, bet saskarsme arpavaldbas nodoku prvaldi ar 4,4 punktiempunktiem.Apmierintba ar saskarsmi ar nodoku administranas institcijm visu piecu mrjumu periodu griezum pmierintbasaglabjusies vidji 4,4 punktu lmen. Institciju sniegto pakalpojumu kvalittes n