View
52
Download
3
Category
Preview:
DESCRIPTION
Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”. Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptauja Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 2006.gada 4.decembris. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmasEiropas Sociālā fonda nacionālās programmas“Darba tirgus pētījumi”“Darba tirgus pētījumi”
projektaprojekta“Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”“Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”
Darba devēju nozaru apvienību un Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju aptaujalielāko darba devēju aptauja
Rīgas Stradiņa universitāteRīgas Stradiņa universitāteRīga, 2006.gada 4.decembrisRīga, 2006.gada 4.decembris
Pētījuma mērķisPētījuma mērķis ir noskaidrot aktuālo situāciju darba tirgū - pieprasījumu pēc dažādu profesiju darbiniekiem (speciālistiem) un tiem nepieciešamajām pamatprasmēm, kā arī darba devēju izvirzītajām papildprasībām.
Pētījuma uzdevumi Noteikt darba tirgus aktuālo pieprasījumu pēc dažādu profesiju speciālistiem
pētījuma veikšanas brīdī un plānoto pieprasījuma palielinājumu nākamajiem 6 mēnešiem.
Identificēt nepieciešamās pamatprasmes (svešvalodu zināšanas, datorprasmes utml.) un papildprasības darba devēju pieprasītajiem speciālistiem.
Pētījuma mērķauditorija Darba devēju nozaru apvienības, t.i., asociācijas, kameras, biedrības un citas
organizācijas, kas pārstāv noteiktu darba devēju intereses; Darba devēji (uzņēmumi), kuros strādājošo skaits ir lielāks par 250 darbiniekiem.Pētījuma laiks
2005.gada decembris – 2006.gada oktobrisPētījuma metode
Intervēšana-anketēšana, par instrumentāriju izmantojot pētnieku sagatavotu, ar pasūtītāju saskaņotu anketu.
Pētījuma metodoloģija Pētījuma ietvaros realizētas trīs darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju ekspresaptaujas laikā no 2005.gada decembra līdz 2006. gada oktobrim ar plānotu izlasi n=200:
2005.gada decembris līdz 2006.gada janvāris. Sasniegtā izlase n1=2032006.gada maijs līdz jūnijs. Sasniegtā izlase n2=2022006.gada septembris līdz oktobris. Sasniegtā izlase n3=204
Visas ekspresaptaujas veiktas, izmantojot vienu un to pašu metodoloģiju un instrumentāriju.
Vairākpakāpju izlase:1. Pirmajā pakāpē izveidots darba devēju organizāciju saraksts un veikta šo organizāciju aptauja.
2. Ja kādu no ekonomiskās darbības nozarēm nepārstāvēja darba devēju organizācija vai arī tās pārstāvji nevarēja sniegt kompetentas atbildes, tika izvēlēti un kontaktēti lielo uzņēmumu (virs 250 darbinieku) vadītāji, personāla vadītāji vai citas personas, kuri pārzina nepieciešamā darbaspēka problēmas.
Pētījuma dati raksturo situāciju:- pēc galvenā ekonomiskās darbības veida (NACE klasifikatora 1.līmenis)- pēc profesijas (profesijas kods atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram)- plānošanas reģionu dalījumā (ATVK klasifikatora 2.līmenis).
Mērķauditorijas raksturojumsVisās trijās ekspresaptaujās darba devēju asociācijas un lielie uzņēmumi pētījuma
izlasei tika izvēlēti, ievērojot principu, lai tiktu pārstāvēti visi ekonomiskās darbības veidi pēc NACE klasifikatora 1.līmeņa.
Latvijā lielākā daļa darba devēju asociāciju un lielo uzņēmumu atrodas Rīgas plānošanas reģionā. Tādēļ arī Rīgas plānošanas reģionā visās aptaujās ir iegūts lielākais interviju skaits.
Respondentu sadalījums izlasē
1.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 3.ekspresaptauja
Darba devēju asociācijas
39 47 39
Lielie uzņēmumi 164 155 165
Kopā 203 202 204
Aptaujāto asociāciju raksturojums
1.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 3.ekspresaptauja
Centrālā nodaļa 32 40 30
Reģionālā nodaļa 7 7 9
Kopā39 47 39
Darbinieku skaita plānotās izmaiņas asociācijās/uzņēmumos. Salīdzinošais pārskats
Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)
13
18
14
117
73
93
74
111
96
3.ekspresaptauja
2.ekspresaptauja
1.ekspresaptauja
Plānots darbinieku skaita samazinājumsDarbinieku skaita izmaiņas nav plānotasPlānots darbinieku skaita palielinājums
Galvenie darbinieku skaita pieauguma iemesli
46
3
26
4
7
45
5
32
17
26
42
8
31
26
9
Pieprasījumapieaugums
ES struktūrfondulīdzekļu iegūšana
Jaunu uzņēmumu /filiāļu veidošana
Cits
Grūti pateikt / NA
3.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 1.ekspresaptauja
Bāze: respondenti, kuri nākamā pusgada laikā sagaida darbinieku skaita pieaugumu (n1=96; n2=111; n3=74)* Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu darbinieku skaita palielināšanās iemeslu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.
Galvenie darbinieku skaita samazināšanās iemesli
Bāze: respondenti, kuri nākamā pusgada laikā sagaida darbinieku skaita samazināšanos (n1=14; n2=18; n3=13)
1
1
1
9
1
2
1
4
8
5
2
2
9
2
Pieprasījuma samazināšanās
Uzņēmuma likvidācija
Darbaspēka aizplūšana uz citām nozarēm
Darbaspēka aizplūšana uz citām pilsētām,rajoniem Latvijā
Darbaspēka aizplūšana uz citām valstīm
Cits:
Grūti pateikt / NA
3.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 1.ekspresaptauja
Neaizpildīto vakanču skaits
Bāze: respondenti, kuriem ir neaizpildītas vakances (n1=153; n2=163; n3=180)
21
30
78
24
7
20
21
26
75
15
5
21
25
28
60
16
6
18
1 - 4 vakances
5 - 9 vakances
10 - 49 vakances
50 - 249 vakances
250 un vairāk vakances
Grūti pateikt / NA
3.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 1.ekspresaptauja
Profesijas, kurās ir neaizpildītas vakances (3.ekspresaptauja)
721209 Rokas lokmetinātājs (MMA) 568511202 Autobusa konduktors 442722303 Virpotājs 404724506 Līnijstrādnieks 403722201 Atslēdznieks 358722301 Frēzētājs 286323115 Medicīnas māsa 246522005 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 232832301 Autobusa vadītājs 185513202 Sanitārs 175
Profesijas, kurās plānots darbinieku skaita pieaugums (3.ekspresaptauja)
522005 Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs 173714105 Apdares darbu strādnieks 145826301 Šūšanas operators 135615301 Zivju apstrādātājs 94913205 Virtuves strādnieks 86412102 Kasieris 82722201 Atslēdznieks 50913202 Apkopējs 50722303 Virpotājs 40933301 Krāvējs (roku darba) 36
Profesijas, kurās ir visgrūtāk aizpildīt vakances
Par desmit visgrūtāk aizpildāmajām 3.ekspresaptaujā atzītas šādas profesijas:
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs; Medicīnas māsa; Krāvējs (roku darba); Kasieris; Rokas lokmetinātājs (MMA); Sētnieks; Šūšanas operators; Kokapstrādes operators; Būvdarbu vadītājs; Pavārs.
Četras profesijas, kuras visās 3 aptaujās bija 10 visgrūtāk aizpildāmo vidū. Tās ir:
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs; Medicīnas māsa; Krāvējs (roku darba); Būvdarbu vadītājs.
Pretendentiem nepieciešamās zināšanas / prasmes. 3.ekspresaptauja (atbilžu minēšanas biežums)
Bāze: respondenti, kuriem šobrīd ir vakances vai plānots darbinieku skaita pieaugums nākamā pusgada laikā
164
165
234
244
110
13
1
146
199
396
269
199
22
90
200
248
47
33
Valsts valodas zināšanas: zemas
Valsts valodas zināšanas: vidējas
Valsts valodas zināšanas: augstas
Svešvalodu zināšanas: Krievu
Svešvalodu zināšanas: Angļu
Svešvalodu zināšanas: Vācu
Svešvalodu zināšanas: Cita
Augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē
Profesionālā izglītība
Zināšanas/ prasmes attiecīgajā jomā
Darba pieredze
Datorprasmes: Lietotāja līmenis
Datorprasmes: Īpašu programmu pārzināšana
Autovadītāja apliecība
Noturība stresa situācijās
Labas komunikāciju spējas
Cits
Īpašas prasmes nav nepieciešamas
Galvenās ar vakanču aizpildīšanu saistītās problēmas
Salīdzinot visu trīs aptauju rezultātus, vērojamas šādas tendences:
pieaug darba devēju prasības pēc konkrētām prasmēm / zināšanām;pieaug prasības pēc pretendentiem ar noturību stresa situācijā – prasība visbiežāk minēta mazumtirdzniecības veikala pārdevēja un projektu vadītāja profesijās;pieaug gadījumu skaits, kad darba devēji pretendentiem prasa valsts valodas zināšanas.
Salīdzinot ar 2005.gada decembri, kad tika veikta 1.ekspresaptauja, prasības pēc datorprasmēm lietotāja līmenī ir pieaugušas par 50%.
Aptaujas dati liecina, ka darba devējiem nesagādā grūtības atrast pretendentus ar šādām datorprasmēm, un tas neradīs darbinieku atlases grūtības arī nākotnē.
13
10
23
40
58
44
2
2
68
56
4
38
Trūks pretendentu ar labām valsts valodaszināšanām
Trūks pretendentu ar labām svešvaloduzināšanām
Trūks pretendentu ar augstāko izglītībuattiecīgajā specialitātē
Trūks pretendentu ar profesionālo izglītībuattiecīgajā specialitātē
Trūks pretendentu ar zināšanām/ prasmēmattiecīgajā jomā
Trūks pretendentu ar darba pieredzei attiecīgajājomā
Trūks pretendentu ar labām iemaņām darbā ardatoru
Trūks pretendentu ar autovadītāja apliecību
Pretendentu pieprasītais atalgojums būs pārākaugsts
Cits
Īpašu grūtību ar darbinieku atlasi nebūs
Grūti pateikt/ NA
Galvenās darbinieku atlases problēmas nākamā pusgada laikā (atbilžu minēšanas biežums) 3. ekspresaptauja
Galvenās darbinieku atlases problēmas nākamā pusgada laikā Aplūkojot visu ekspresaptauju datus, redzams, ka vienmēr visaktuālākās ir bijušas jau nosauktās problēmas, lai gan tām nav pieaugšanas vai samazināšanās tendence.
Salīdzinoši ar pirmo aptauju, samazinājušās šādas ar vakanču aizpildīšanu saistītās problēmas:
pretendentiem ir nepietiekamas valsts vai svešvalodu zināšanas; nav pietiekamas iemaņas darbā ar datoru; nav pretendentu ar augstāko izglītību attiecīgajā specialitātē.
Salīdzinot problēmas, ar kurām darba devēji ir saskārušies vai patlaban saskaras, aizpildot brīvās darba vietas, ar problēmām, kuras tiek minētas kā aktuālākās nākamā pusgada laikā, saglabāsies līdzšinējās problēmas:
pretendentu pieprasītais pārāk augstais atalgojums; zināšanu un pieredzes trūkums attiecīgajā jomā. darbaspēka trūkums; darba motivācijas trūkums; trešajā aptaujā starp citām darbaspēka atlases problēmām tiek minēta arī darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm un nepieciešamība pēc viesstrādniekiem.
Darbinieku atlases veidi. Salīdzinošais pārskats (atbilžu minēšanas biežums)
Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)
142
106
3
10
126
14
56
11
3
145
100
8
13
130
12
56
16
5
141
86
5
6
115
18
59
27
5
Sludinājums laikrakstā
Sludinājums Internetā
Sludinājums televīzijā
Sludinājums radio
Darbinieku atlase, izmantojot personīgoskontaktus
Darbinieku atlase, izmantojot darbāiekārtošanas firmu starpniecību
Darbinieku atlase, izmantojot Nodarbinātībasvalsts aģentūras palīdzību
Cits
Grūti pateikt/ NA
3.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 1.ekspresaptauja
Darbinieku iegūtās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām
Salīdzinot vērtējumu dinamiku pa ekspresaptaujām, redzams, ka, vērtējot profesionālo un augstāko izglītību, samazinās to respondentu skaits, kuriem nav viedoklis par izglītības jomu atbilstību darba tirgus prasībām.
Kopumā pieaudzis arī pozitīvo vērtējumu skaits šīm izglītības jomām. Pieaugošo tālākizglītības vērtējumos visās trīs ekspresaptaujās ir liels nenoteikto vērtējumu skaits, samazinājies arī kopējais pozitīvo novērtējumu skaits.
Tas liecina, ka nepieciešama pieaugušo tālākizglītības programmu pilnveidošana atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī darba devēju informēšana par šo programmu iespējām.
Galvenās problēmas saistībā ar profesionālo izglītību
91
4220
7390
50
17
6475
4327
77
Netiek sagatavotspietiekams speciālistu
skaits
Sagatavoto speciālistuizglītības kvalitāte
neatbilst darba tirgusprasībām
Cits Grūti pateikt / NA
Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)* Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu problēmu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%
Galvenās problēmas saistībā ar augstākā izglītība
6533
14
10566
34 21
9050
31 24
112
Netiek sagatavotspietiekams speciālistu
skaits
Sagatavoto speciālistuizglītības kvalitāte
neatbilst darba tirgusprasībām
Cits Grūti pateikt / NA
Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)* Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu problēmu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%
Galvenās problēmas saistībā ar pieaugušo tālākizglītība
15 8 12
172
25 13 12
154
20 16 16
157
Netiek sagatavotspietiekams speciālistu
skaits
Sagatavoto speciālistuizglītības kvalitāte
neatbilst darba tirgusprasībām
Cits Grūti pateikt / NA
3.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 1.ekspresaptauja
Bāze: visi respondenti (n1=203, n2=202, n3=204)* Katrs respondents varēja minēt vairāk kā vienu problēmu, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%
Visās izglītības jomās nepieciešamie uzlabojumiProfesionālās izglītības joma jāuzlabo praktisko iemaņu apgūšana jāpalielina sagatavoto speciālistu skaits mācību programmu pilnveidošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām
Visa pētījuma laikā aktuāli ir arī šādi nepieciešamie uzlabojumi pasniedzēju kvalifikācijas celšana motivācijas veicināšana pēc mācībām strādāt iegūtajā profesijā profesionālo izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana padziļināta mācību kursu apguve svešvalodu zināšanu apguves uzlabošana jaunu izglītības iestāžu nepieciešamība
Augstākās izglītības jomā praktisko iemaņu apguves uzlabošana sagatavoto speciālistu skaita palielināšana mācību programmu pilnveidošana atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām padziļinātākas mācību kursu apguves nodrošināšana augstskolu sadarbības uzlabošana ar darba devējiem svešvalodu zināšanu apguves uzlabošana
Pieaugušo tālākizglītības jomā 172 respondenti nav izvirzījuši nevienu priekšlikumu praktisko iemaņu apguves uzlabošana paaugstināt izglītības programmu kvalitāti
Asociāciju/uzņēmumu iespējas apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus
147
47
32
108
8
7
135
49
42
101
10
8
129
43
44
99
10
20
Apmācība uzņēmumā
Asociācijas organizētaapmācība
Sadarbība ar NVA(pasūtījums)
Sadarbība ar izglītībasiestādēm
Cits variants
Grūti pateikt / NA
3.ekspresaptauja 2.ekspresaptauja 1.ekspresaptauja
Darba devēji aptaujā visbiežāk norādījuši apmācību uzņēmumā un sadarbību ar izglītības iestādēm kā iespējas sagatavot nozarei nepieciešamos darbiniekus.Darba devēju asociācijas ievērojami biežāk kā lielo uzņēmumu darba devēji uzskata, ka asociācijām ir iespējas apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus.Lielo uzņēmumu darba devēji biežāk kā asociācijas par iespēju apmācīt nozarei nepieciešamos darbiniekus redz sadarbību ar NVA.
Secinājumi Tikai neliels skaits Latvijas asociāciju ir informēts par brīvajām vakancēm asociācijā apvienotajos
uzņēmumos. Latvijas darba devēju asociācijas pārsvarā šobrīd nav pietiekošs informācijas avots, lai atbildētu uz pētījuma uzdevumā izvirzītajiem jautājumiem
Pakāpeniski pieaug to uzņēmumu / asociāciju skaits, kurās aptaujas veikšanas laikā ir brīvas darba vietas (1.ekspresaptaujas veikšanas laikā vakances ir 75% respondentu, 2.ekspresaptaujas laikā – 80%, bet 3.ekspresaptaujas laikā jau 88% respondentu)
Ir četras profesijas, kuras visās aptaujās bija 10 visgrūtāk aizpildāmo profesiju vidū. Tās ir: mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, medicīnas māsa, krāvējs (roku darba), būvdarbu vadītājs
Runājot par neaizpildītajām vakancēm vai plānoto darbinieku skaita pieaugumu, respondenti salīdzinoši bieži nosauc Profesiju klasifikatora 7.pamatgrupas profesijas
Kā galvenās nepieciešamās prasības darbiniekiem visbiežāk nosauktas zināšanas / prasmes attiecīgajā jomā, darba pieredze un labas komunikācijas spējas. Salīdzinot ar pirmo aptauju, visvairāk pieaugušas prasības pēc pretendentiem ar noturību stresa situācijās
Reti minētas konkrētas nepieciešamās papildprasmes, pamatojot to, ka individuāli jāapskata gan papildprasmes katrā brīvajā darba vietā, gan katrs pretendents. Minot papildprasmes, biežāk tiek norādīts, ka nepieciešami sertifikāti vai licences attiecīgajā profesijā
Visās aptaujās, runājot par esošajām un nākamā pusgada laikā sagaidāmajām darbinieku atlases problēmām, dominē vienas un tās pašas problēmas – pretendentu pieprasītais augstais atalgojums, zināšanu un darba pieredzes trūkums, pretendentu ar profesionālo izglītību attiecīgajā specialitātē trūkums
Izteiktāka kļūst tendence minēt tādas problēmas kā darbaspēka trūkums vispār un esošo pretendentu nevēlēšanās strādāt, t.i., darba motivācijas trūkums
Salīdzinot profesionālās un augstākās izglītības vērtējumu dinamiku pa pētījuma etapiem, redzams, ka kopumā pieaudzis pozitīvo vērtējumu skaits
Visās ekspresaptaujās konstatēts zems respondentu izpratnes/informētības līmenis par pieaugušo tālākizglītības iespējām un kvalitāti. Tas vedina secināt, ka nepieciešama pieaugušo tālākizglītības programmu pilnveidošana atbilstoši darba tirgus vajadzībām, un darba devēju informēšana par šo programmu iespējām
Darba devēju visbiežāk nosauktās problēmas visās izglītības jomās, kas saglabā savu aktualitāti visa pētījuma laikā, ir: “netiek sagatavots pietiekams speciālistu skaits”, “sagatavoto speciālistu izglītības kvalitātes neatbilst darba tirgus prasībām” un “sagatavotajiem speciālistiem trūkst praktisko iemaņu”
Visa pētījuma laikā visās izglītības jomās aktualitāti saglabājuši šādi biežāk nosauktie nepieciešamie uzlabojumi: praktisko iemaņu apguves veicināšana sagatavoto speciālistu skaita palielināšana mācību programmu pilnveidošana atbilstoši darba tirgus prasībām pasniedzēju kvalifikācijas celšana motivācijas veicināšana pēc mācībām strādāt iegūtajā specialitātē profesionālo izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana
Sagatavoto speciālistu kvalitātes problēma dominē būvniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, apstrādes rūpniecības, veselības un sociālās aprūpes nozarēs. Jāuzsver, ka sakarā ar izlases nelielo apjomu, nevar vispārināt šos datus uz visiem nozares uzņēmumiem
Pētījuma pēdējā ekspresaptaujā papildus jau nosauktajiem pirmo reizi minēta nepieciešamība valsts līmenī risināt problēmu par darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm
Ar katru nākamo aptauju pieaug atbilžu skaits, kas, runājot par darbinieku apmācību, priekšroku dod apmācībai uzņēmumā un sadarbojoties ar izglītības iestādēm, bet samazinās NVA izvēle šo funkciju veikšanai
Izsakot viedokli par darbinieku apmācības iespējām, salīdzinot ekspresaptauju datus, redzams, ka būtiski samazinājies nenoteikto atbilžu “grūti pateikt” skaits, kas varētu liecināt, ka palielinās darba devēju aktivitāte un ieinteresētība darbinieku apmācībā
Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!
Recommended