View
29
Download
3
Category
Preview:
Citation preview
- Nu, ka sviežas?- Kā redzi, plēšamies pušu!
A. S t а n к e v i i a zim -
№ 23 * 1964
К, FELDMAMI5
— ES JUMS KĀ D R E IZ IESN IEDZU R A C IO N A L IZ Ā C IJA S PR IEKŠLIKUM U, K Ā M O D ERN IZĒT Z IRG U TR AM VAJU .
— P IENĀKS LAIKS, IEV IES ĪS IM . u. M e ž a ' v l l k a zīm.
б ш ш ш а Ь а А b sriq a A
«Gulošu nesit!» — devize sena unjauku,
Bet pie mums durbā lozungs ircits.
Kad cs guļu, mani par sliņķi sauka Un sit, un sit. un sit.
S ia J ifū b c L
Kad vadzis pilns, tas nolūst var,Bet tikai reizi vienu.Vien dažu vīru
vīna garsLauž reizes trīs pa dienu.
S u p G h p h k la ļib c L
Reiz Iztaponim priekšnieks bargs Ar kāju iespēra pa diezgan mīkstu
vietu.No bailēm Iztaponis stostīdamies
sarkst:«Vai m-m-mikstums nebija par
cietu?»
A. PLAUDIS
J ū m ī& JtL ?
«Mani vienmēr trauksme kaist!» Dārdošā dzejā kāds saka.— Atjausit jautāt, cienījamais: Vēderā,SirdiVai makā?
GARANTIJU UZ GARANTIJU!Autoritatīvi literatūrzinātnieki ir pierādī
juši, ka satīriķis ari esot cilvēks. Tāpēc nav ko brīnīties, ka pašā svētku priekšvakarā Kursis tā apskauda savus darba kolēģus: viņi gatavoja laikraksta svētku numuram dzīvespriecīgus tēlojumus par darba pirmrindniekiem, jauniem produkcijas veidiem, kuru ražošanu apguvuši šie rūpniecības darbarūķi, par sasniegumiem zinātnē, tehnikā utt.
Bet lūk, satīrlķim Kursim uzdots sagatavot feļetonu par rūpnīcu, kas nepilda plānu. Tā teikt, viņam medus mucā jāielej karote diezgan pazīstamās smērvielas. Vai tad kritikas asumiem nepietiktu pārējo dienu?
Tā nu sēž Kursis pie rakstāmgalda un jau kuru reizi gausi pārlasa to rūpnīcu nosaukumus. kuras nav Izpildījušas gada ceturkšņa plānu Te pēkšņi viņa seja sāk starot. . .
Jā. feļetons būs, svētku feļetons. Un tieši par uzdoto tematu.
Tanī pašā dienā pacilātā garastāvokli Kursis ziņoja kolēģiem par savu veiksmi:
- Uzrakstīju! Te Ir tā slavas dziesma par darbnīcu, kura nepilda plānu.
— Saprotam, kādu slavas dziesmu pCdlnāv tu esi sadzejojis, — atbildēja kolēģi.
— Šoreiz nu gan nebūšu attaisnojis jūsu cerības. - - smēja Kursi». Bez pēdiņām, bez izsmiekla ēnas. bez neviena Ironiska mfl
2
jiena. Es viņus aicinu arī turpmāk neatkāpties no iekarotajām pozīcijām. Aicinu uzņēmumus, kurus apkalpo šī darbnīca, aktīvi atbalstīt darbnīcu tās turpmākajā cīņā par plāna neizpildi un galu galā plāna Izpildes procentu samazināt līdz nullei.
— Nelabojams Jokdaris, -- smejas biedri. Bet viens, Iegrūdis Kursim dunku sānā, Izsaka aizdomas, vai tikai viņa garaspējas neesot ietekmējis kritiens no motocikla.
Taču Kursis nezaudē pašpaļāvību.Visgardāk smejas tas, kas smejas pēdē
jais, — viņš mierīgi atbild, — un es ceru, ka tas būs mūsu lasītājs, Jo viņš, Izlasījis feļetonu līdz galam, sapratis, ka es rakstu par garantijas remonta darbnīcu. Skaidrs? Vārdu sakot, es cīnos par to, lai tuvākajā nākotnē garantijas remonta darbnīcas darba trūkuma dēļ vispār vajadzētu likvidēt.
— Nu tu, draugs, esi pāršāvis pār svītru! Vai tā var?
Ne tikai var, bet arī vajag! Kursis Iekarsa. — Pati dzīve to lr pierādījusi. Cik arpļu Jau aplidojuši mūsu kosmonauti? Un Ik reizi viņi ziņo: «Aparatūra darbojas nevainojami.* Nav bijis gadījuma, kad kosmonautam vajadzētu ziņot: «Nedarbojas lād? un tāds aparāts, Steidzami komandējiet uz orbītu ga
rantijas remonta meistaru!» Varbūt teiksit, ka tāds gadījums ir bijis?
— Nav bijis un nebūs.— Redziet nu! Bet radioaparāts vai, teik
sim, tas pats ledusskapis pēc savas konstrukcijas ir nesalīdzināmi vienkāršāks par kosmosa kuģa aparatūru. Kāpēc tad, pērkot televizoru vai radlolu, mēs tūdaļ blociņā pierakstām garantijas remonta darbnīcas adresi un telefona numuru? Ir jau labi, ka ir tāds garantijas laiks, kad remontē bez maksas. Bet vēl labāk būtu, ja remontēt vispār nevajadzētu. Lūk, kāpēc es priecājos par to, ka garantijas remonta darbnīca nav Izpildījusi plānu. Tas nozīmē . . .
— Visiem jau lr skaidrs, ko tas nozīmē, — feļetonista dedzīgo runu pārtrauca atbildīgais sekretārs. — Atbalstām tavas «slavas dziesmas* Ideju, nes uz mašīnrakstītāju istabu!
Kursis starodamš uzrunāja labāko mašīnrakstītāju:
Lūdzu manu feļetonu pārrakstīt ar Jauno mašīnu! Tai ir skaistāki burti.
Ar lielāko prieku, biedirl Kursi; bet. diemžēl, jauno mašīnu jau aizvakar nodevām garantijas remontā.
C. M ELA M ED S
№ 23
seno latviešu dievamGodātais Trimpu, Tu esi
man parādā mucu miestiņa. Lūdzu, nerauc bargi savu dievišķo pieri un nesūti mani pie Joda! Viņš par šo lietu neko negrib zināt un Irimpoļas, ka neesot vainīgs.
Kas tad Īsti noticis? Atceries. nesen Tu rādījies man sapni un teici: «Dzejniek Putroni, uzraksti kino- scenāriju, kas būtu veltīts komponistam un dievtlūrim Artūram Salakam, bet par honorāru nopērc sev mucu miestiņa!»
Man šī ideja iepatikās, es atcerējos visu. ko zinu par Salaku, un uzrakstīju scenāriju. Te tas ir:
«1. ainaŠūpulī brēkdams guļ
mazs puišelis. Apkārt šūpulim, rokas salikuši, stāv dievi — Trimpus. mīlā Māra un Ūsiņš.
TRIMPUS: — Sitas puišelis ir Artūrs Salaks.
MĪĻA MĀRA: — ‘Viņšdienās būs komponists un krietns cilvēks.
ŪSIŅS (piekrizdams māj un krekšķina).
2. ainaArtūrs Salaks Izaudzis
par staltu jaunekli, staigā koklēdams un dancodams. Viņu laipnīgi vēro dievi — Trimpus, mijā Māra un Ūsiņš.
TRIMPUS: — Skaties, kāds ziķeris!
MĪĻA MARA: —. Viņš cītīgi ikomponē dievturu draudzei dziesmas.
CSIŅS (piekrizdams māj un krekšķina).
3. ainaArtūrs Salaks ir skolo
tājs un māca bērnus labos
tikumos. Viņu laipnīgi v£- ro dievi — Trimpus. mīļā Māra un Ūsiņš.
TRIMPUS: — Kas to būtu domājis — Salaks kļuvis par skolotāju padomju •skolā!
•MĪĻA MARA: — Cik progresīvi vārdi viņam mutē, cik dedzīgi viņš runā par jaunās dzīves celšanu! Tikai sejs viņam tāds kā Skābens .. .
ŪSIŅS (blisina acis un krekšķina).
4. ainaArtūrs Salaks lēnīgi sēž
zem ābelītes. No Rāmavas svētajām birzīm atskrien vējiņš un glauž viņa pieri. Pastnieks pasniedz Salakam pensiju. Dievi sačukstas.
TRIMPUS: — Tā nekas, astoņdesmit rublīši . ..
MĪĻA MARA: — Aiziedams pensijā, viņš kjuvis vēl cēlāks!
ŪSIŅS (piekrizdams mā j un krekšķina).»
. . . īss. bet, . kā man šķiet, talantīgi uzrakstīts scenārijs. Un tomēr, kinostudija manu gara darbu noraidīja un honorāru nemaksāja, jo ceturtā aina nepavisam neatbilstot patiesībai.
Iepazinies tuvāk ar lietas apstākļiem, .sapratu, ka ie- • bildumi- ir pamatoti. Vai Tu, godātais Trimpu, vari iedomāties, kādai jābūt ceturtajai ainai? Briesmīgi, es Tev saku!
Tiklīdz Salakam piešķirta pensija, viņš kļuvis pavisam cits cilvēks. Nekādas lēnīgas sēdēšanas zem ābelītes, nekāda vējiņa no svētajām Rāmavas birzīm. Uz
ekrāna parādās virs ar naidā zvērojošām acīm un cirvi rokā. Ko viņš dara? \J-a- kāpj bēniņos un izlauž kaimiņa — sava apakšīrnic- ka — dzīvoklim griestus. Tad, sātaniski smiedamies, sagāž dzīvoklī lielu atkritumu kaudzi. Kāpēc?
Tālāk seko vēl negantākas Izdarības. Ieraudzījis, ka viņa meita apsējusi sarkano pionieres kaklautu, niknais vīrs sagrābj bērnu aiz matiem un nežēlīgi sit. Pēc piekaušanas viņš meitenīti izgrūž pa durvīm. Atskan ķērciens: «Vāciesprom no mājām!»
Un to visu dara komponists, pensionētais skolotājs Artūrs Salaks! Kāpēc?
Protams, tik briesmīgas ainas kinoteātros rādīt nevar. jo skatītāji brēkdami muks no zāles ārā. Tā nu mans scenārijs, dievamžēl, jāmet papīrgrozā. Bet kas maksās mucu miestiņa?
Sākumā domāju, ka to darīs Jods. Viņam, kā zināms, jāatbild par visām nelietībām, kas notiek pasaulē. Nekā! Joda kanceleja man atsūtīja noraidošu atbildi:
«]. Par tik zemisku rīcību kā bērna piekaušana un kaimiņa dzīvokļa piegānī- šana es neatbildu.
2. Kas attiecas uz mucu miestiņa, tad to lai maksā scenārija pasūtītājs Trimpus!
Pekles pārzinis Jods. >Kā redzi. Tev, godātais
Trimpu, gribot negribot vajadzēs gādāt par miestiņu. Solīts paliek solīts!
Patiesi Tavs PUTRONIS,
dzejdaris un scenārists
TAS VĪNS TAČU IR KRISTĪTS! COCĪBA, VAIRĀK
NEKAS! I. M e I q a i | a zim.
— BOTU JUMS ZOBI, VARĒTU DOMĀT, KA RE IM A TISMS NO TIEM, BET TĀ, KHM, K H M ...
G. C ī I ī S a zīm.
EZERS TAS VAINĪGAIS. . .Nolēmuši sarīkot peldēšanas sacīkstes,
svētdienas rītā sapulcējāmies ezera krastā.— Biedri! — kad bijām jau iebriduši ūde
nī, mūs uzrunāja kolhoza fiziskās kultūras kolektīva vadītājs. — Personiskā iniciatīva, protams, ir laba lieta, bet vai šo pasākumu tomēr nevajadzētu saskaņot ar kolhoza priekšsēdētāju? . . .
- Man nekas nav pretī, —- iepazinies ar mūsu peldēšanas plānu, kolhoza priekšsēdētājs noteica. — Pucējiet vajā! Tikai iepriekš paziņojiet kultūras nama vadītājai!
— Apsveicami! — kultūras nama vadītāja priecīgi smaidīja. — Sen bija laiks! Tomēr katram gadījumam saskaņojiet pasākumus ar ražošanas pārvaldi! . . .
— Kas par jautāšanu! — pārvaldes vii i £ pat sašuta. — Sports taču attīsta muskuļus! | R īkojiet. . . Tikai, pats par sevi saprotams, informējiet rajona sporta dzīves vadītājus
— Jūs gan esat jocīgi! — sporta dzīves В vadītāji izbrīnā noplātīja rokas. — Peldiet. Г cik gribat! Tur nav daudz ko prātot. Protams, ļ ja pasākums neizjauc kolhoza priekšsēdētāja L ražošanas plānus.
— Ak, izrādās, tas atkarīgs tikai no ma- ļj?nls? — uzklausījis mūsu ziņojumu, priekšsēdētājs rezumēja. — Pucējiet vajā! Kā Jau teicu, man nekas nav pretī! В
Ezers, diemžēl, jau bija aizsalis,J, JUZEFS
— ATRADIS, AR KO SPfOĒTI...I. M e I q a i | a zīm .
Atklāta vēstule Trimpum —
/
— ES NUPAT PĀRCIETU GRIPU, PLAUŠU KARSONI UN VIDUSAUSS IE K A ISU M U ...
— BET ES MĀJAS KAPITĀLO REMONTU.E. P r i e d k a l n a z?m.
PALĪGS T Ū R I S T I E M
Ko apskatīt GalēnosJa tūrisma ceļojumā gadās būt Galēnos, noteikti neaizmirstiet ap
skatīt Maksima Gonkija kolhoza klubu! Tas atrodas tieši V iļānu- Preiļu ceļa malā pie vecā un kādreiz skaistā Galēnu panka. ,
Ar ko šis klubs ievērojams? Kaut gan klubs vēl nav uzcelts, tam jau Ir diezgan gara un interesanta vēsture. Par to jums tuvāk, protams, pastāstīs pats Maksima Gorkija kolhoza priekšsēdētājs. Meis varam atzīmēt vienīgi to, ka klubs jau divas reizes ir pieminēts literatūrā: proti, pirmo reizi «Dadža» 1963. gada 2. numurā un otro reizi — «Dadža* 1964. gada 18. numurā. Kopš tā laika klubs nav daudz mainījies, un cerams (ja tā celtniecība turpināsies līdzšinējos tempos), ka piecus sešus gadus šis vēstures piemineklis saglabāsies līdzšinējā izskatā. Pasteidzieties to apbrīnot! N- T0SA
G U R Ķ Ī Š IPilsonis Patērētājs izvā
rīja kartupeļus, izčurksti- nāja karbonādīti un gare-
. niskl pārgrieza mazu stingru gurķīti. Iebāza to mutē un tā arī palika, it kā rīklē būtu iegrūdis balti nokaitētu dzeloņstiepļu kamolu.
Taču Patērētājs bija sīksts. Pēc kāda laika aizvēris muti, viņš secināja, ka zaļgani vizošajā burciņā būs iebērts par daudz sāls un piparu.
— Nu es tiem rakariem parādīšu! — viņš pārskaities bubināja un. paķēris taru ar atlikušo neto, devās uz rūpnīcu.
Sargs, kā jau parasts. Patērētāju cauri savai būdai tik viegli vis nelaida. Tā un tā: vai vajadzība nopietna? Ļoti nopietna, un vispār — ko tur runāt, ja pierādījums rokā!
-— Vai mūsējais? — sargs piegrūda pirkstu pasniegtajam gurķītim. Tad aizgriezās pie skapīša, kaut ko ielēja, kaut kas nogul- dza. Pēc tam, pievērsis Patērētājam atvilgušu skatienu, pastūma gurķīti zem ūsas:
— Labs labu nemaitā! . ..
Patērētājs devās pie rūpnīcas tehnologa.
— Nu, nu. vai tik traki ir. kā jūs sakāt?
— Ņemiet un pamēģiniet!-
Tiklīdz gurķītis pazuda tehnologam mutē. asaru straumes tūdaļ notecēja pa vaigiem kā rudens lietavas.
— Nu? — Patērētājs noprasīja. — Vai jūtat, kādu zēveli laižat tirgū?
Neko nejūtu!— Bet ļums pat asaras
līst!— Kā tad. es raudu!— Tātad pārsālīts?— Nekas nav pārsālīts.
Raudu tāpēc, ka jūs bez iemesla apvainojat mūsu rūpnīcu . . . . noniecināt mūsu augstākā labuma gurķīšus.
Patērētājs gāja pie meistara, pie galvenā inženiera un tehniskā kontroliera. Viņam kļuva baigi, redzot paša nodarīto pārestību: .visi raudāja un šņaukājās par sava uzņēmuma nopulgoša- nu. par maigā gurķīša sūro apvainojumu.
Galīgi sašļucis. Patērētājs beidzot stāvēja* direktora priekšā.
— Tātad jūs sūdzaties, ka gurķīši pārsā līti. . . Hm, hm . . . Bet kur ļums ir pierādījumi?
— Nu, man taču te bija . . . vesela burciņa ar šādiem gurķīšiem . . .
— B ija . . . Hm, hm . . . Kur tad palika?
— Apēda . . . Kamēr tiku līdz jums, apēda.
— Tātad apēda. Un ko cilvēki teica, apēduši mūsu gurķīšus?
— S . . . slavēja . . . raudāja un slavēja . . .
Tātad konstatēsim faktu — visi bija sajūsmināti līdz asarām! Vienosimies tā. biedri Patērētāj: jūs savu sūdzību esat stipri pārsālījis, bet mēs šoreiz to ļaunā neņemsim . . . Pietiks, ja jūs to atsauksit.
F. RĪVA
М. В i i о f а zīm .— ТЕ REDZAMS, KA IR PAT VAIRAK NEKĀ METRS!...M. M u i ž u I e s zīm.
— PAVIZINI M ANI ARĪ!— NEVARU, DARBA LAIKS BEIDZIES!
SĪKS pakalpojumsNekad mūžā man nay iznācis pie
dalīties diplomātu rautos, bet diezin vai tur tā gādā par ievērojamiem viesiem, kā par mani rūpējās mans paziņa Runcis. Viņā nolasīja man no acīm visu. Nepaguvu ne īsti iedomāties, ka derētu vēl kaut kas, kad Runcis to man jau piedāvāja nobaudīt. Pazīdams viņa skopo raksturu, pārdomu pilns gremoju ikru maizes, ēdu nēģīšus sinepju un etiķa mērcē, iemetu pa konja- ciņam, dzēru kafiju ar liķieri un klusībā gaidīju, kad viesmīlīgais namatēvs beidzot ļaus ko manīt, kādēļ tāda izšķērdība.
— .Ja negribi būt cūka, — viņš sacīja. — tad izdari man pakalpojamu!
— Kādu? — sāku ausīties.— Sīku. — nomierinoši iemurrājās
Runcis. — Tavs dzīvokļa kaimiņš, ja nemaldos, ir anatomijas pasniedzējs docents Ronis?
Piekrītoši pamāju ar galvu.— Jauki, tātad neesmu kļūdījies!
Vai jums ir labas, draudzīgas attiecības?
Ko man bija sacīt? To, ka mēs ar Roni, vaļsirdīgi runājot, satikām apmēram tāpat kā mājas suns ar meža kaķi? Man bija pietiekams pamats domāt, ka viens no jaukākajiem brīžiem docenta Roņa dzīvē būs tas ilgi gaidītais mirklis, kad manu preparēto ķermeni viņš varēs ana- tomikumā demonstrēt kā uzskates līdzekli . . . Bcl. no otras puses, ja tā padomā, nebūtu glīti apbēdināt arī sirsnīgo un viesmīlīgo mājastēvu. Tāpēc atbildēju, ka mani un kaimiņu nevar šķirt ne uguns, ne ūdens, ka mēs esam tikpat kā viena miesa un viena dvēsele, un tamlīdzīgi.
— Tā jau domāju, — Runcis atplauka laimīgā smaidā. — Tad klausies: lūdzu, aizrunā kādu labu vārdu par manu skuķi šim briesmonim pasniedzēja izskatā! Viņai parīt jākārto eksāmens anatomijā, un es būtu ļoti priecīgs pat par bālu itrijnieciņu!
— Vari būt mierīgs, darīšu visu, kas manos spēkos! — atbildēju.
Es esmu tāds cilvēks: ja kaut ko solu, tad vārdu arī tunu. Tieši tāpēc docentam Ronim neteicu ne pušplēsta vārda. ■ Pat vairāk, darīju visu iespējamo, lai mans kaimiņš neko nenojaustu par manām sirsnīgajām attiecībām ar viņa studentes tēvu.
Pagāja dažas dienas. Biju jau visu aizmirsis. Bet tad mans kaimiņš Ronis reiz īgni noburkšķēja, ka mani saucot pie tālruņa. Klausulē izdzirdu sajūsmas pilno, pat gavilējošo Runča balsi.
— Liels paldies tev, mīļo draudziņ! Tu manā labā esi izdarījis vairāk, nekā biju lūdzis. Ronis jau droši vien tev pateica, ka ielicis manam skuķim četrinieku. Urā! Tu . . . tu . . . tu . . .
— Lūdzu, nepārspīlē manus nopelnus "attiecībā uz . . . — atbildēju no vistīrākās sirds, bet Runcis neko pat dzirdēt negribēja.
— Pudele konjaka no manas puses!Liecies mierā! Tur nav ko stīvēties! Eš labāk zinu, kā vajag! . .. Jā, — it kā starp citu viņš piemetināja, kad bija mani apklusinājis, — rīt pie tā paša briesmoņa jākārto eksāmens mana priekšnieka dēlam . . . Klausies: Jānis Vēdzele! Atceries!!! Bet pielūko, ja viņš izkritis, tu būsi vepris . . .
Kopš tās reizes Runcis mani citādi vairs nesauc.
M. CĀLIS
— ES NEKĀDU AVĀRIJU NEESMU IZTAISĪJIS.ORIBEJU TIKAI ATSTAT TRAKTORU, BET TE JAUKOBS PAVASARA GUL SEJMASINA. ------------------------- I
E. R u i m i ļ i zTm. G. B ē r z i ņ a zlm.
PIESARDZĪBAS SOLISPie ansambļa solista Gaiļa ieradās jauns iesācējs Cī
rulis.— Dzirdēju, ka jums esot brīva vieta kori. Ja es
jūs ar to pārāk neapgrūtinātu, vai jūs mani nepaklausītos . . .
-mjBrīva laika, zināms, man tikpat kā nav, — Gailis augstprātīgi atbildēja, — bet es cienu jaunus talantus . . .
Un, iekārtojies ērtāk uz sētas, tas piebilda:— Nu tad parādi arī, ko vari!Cīrulis palaida vaļā tādu trilleri, ka Gailis aiz sa
jūsmas pat spārnus sasita. Bet tūdaļ viņš savaldījās un gluži vēsi pateica:
— Jā, zināmas dotības, protams, jums ir, taču vēl daudz, ļoti daudz jāstrādā un jāmācās. Tapec pagaidām uzņemšanai korī jūs ieteikt nevaru.
Cīrulis mulsi pateicās par atsauksmi un aizlidoja.— Kā tad tu tā! Kā tad tu tā! — sāka kladzināt
Vista, kas arī bija dzirdējusi Cīruļa trillerus. — Viņš tak, tak, tak ļoti smuki dzied!
— Ek tu! — gailis atbildēja. — Kā tev šķiet, cik ilgi es būšu solists, ja Cīruli pieņems par koristu?
M. NAHIMOVSKIS
Ns 23
— HEI, SĒTNIEK!E. R u s m a ņ a z īm .
Mīļo «Dadzīt»!Labā noskaņā kopā a r savu plecus gadus ve
co dēlēnu iekāpu trolejbusā, lai pu iku aizvestu uz bērnudārzu. K a s tādās reizēs jādara ikv ie nam god īgam 'p ilson im ? S k a id rs — jāiegādājas bi|ete. Izņēm u tīri jaunu, nesaburzītu trijn ieku un pasniedzu kasierei. Bet v iņ a s seja, naudu ieraugot, neapm ierinātībā saraucās.
— Meklējiet s īknaudu ! — kasiere kā ska ld īt noskald īja .
Tu, bez šaubām, m um s p iekritīsi, ka ilgāks
brauciens vilcienā va r kļūt ga rla ic īg s. Lai Izk la idētos, pasažieri spēlē šahu, ričraCu vai stāsta anekdotes. Bet tie Ir zinām ā m ērā novecojuši
laika kavēk|l, tāpēc bijām patīkam i pārsteigti, redzot, ka dzelzceļa darb in iek i m eklē jaunas
metodes cīņai pret garla ic ību.
11. oktobri precīzi pēc sa raksta Lādes stacijā pienāca R īg a s— Alojas vilciens. M ēs iekāpām ot
rajā vagonā, un tūlīt sā kā s interesanti notikum i.
T ik līdz v ilc iens atgāja, vagona d u rv īs nostājās kontro lie ris So ro kov s un lūdza uzrād īt biļetes.
M um s bliešu nebija, jo Lādes stacijā nav kases.
L īdz Šim pasažieri*b i|etes iegādājās p irm ajā v a gonā, bet šore iz to nevarēja izdarīt, jo S o ro k ov s
stāvēja du rv īs, nevienu nelaida garām un pie
prasīja, lai m aksājam soda naudu.
Tici, «Dadzīt», no garla ic ība s va irs nebija ne vēsts. So ro kov s centās, cik spēja. V iņ š a izslēdza
d u rv is un, kad v ilc iens apstājās pieturā, k u r
m um s vajadzēja izkāpt, nelaida nevienu ārā, k a
m ēr nebija no katra saņēm is tr īs rub|us. La i iz
va irīto s no v ienm uļības, S o ro k o v s k v īt is v isiem
neizsniedza. Kam gribēja, deva, kam negribēja,
nedeva. A sp rā tīg i, va i ne?
V a rbū t tu, «Dadzīt», iebildīsi, ka m um s va ja
dzēja kāpt p irm ajā vagonā. Tas v is ie m 1 nebija
iespējams, jo m azās stacijās v ilc ien s p ietur īsu
b rītiņu un no p irm ā vagona daudzi kāpj laukā.
Nobeigum ā m ēs gribē tu lūgt, lai Baltijas dze lz—- N a v . . . — atva inodam ās atbildēju, kad b i
ju pārm ek lē ju si sava m aciņa v isap slēp tākos stū r īšu s.
Kasie re sā ka sirdīties:— Tā jūs te braucat caurām dienām bez bi
ļetēm: rītos ve lk ārā p iecn iekus un desm itniekus, bet vaka ro s, kad kase jau nodota, plātās a r p iecdesm itn iekiem un sim tniekiem ! Un pe)ņu liek uz grām atiņas! Slīpēti putniņi!
K ād s tikko iekāp is gados v e cā k s pasažieris, pēdējos kasie re s v ā rd u s padzirdējis, nekavējās dot padom u:
— Ko tu r tik daudz m uti dzesēt, sauciet milici! Un, juzdam a m o rā lisku atbalstu, kasie re d im
d ināja tālāk:— Būtu v ism az apkaunējušie s un kāpu š i ārā!
U zn āk s vēl kontrole u n nofotografēs, bet pēc tam p ie lik s p ie kauna dē|a, lai v isa pilsēta p riecājas! . . .
M ēs izkāpām . K op š tā s reizes ce|u uz b ē rnu dā rzu u n atpakaļ m ērojām kājām.
Tas, m īļo «Dadzīt», būtu v iss. Bet m an ir tik a i v ien s lūgum s: ja gad ījum ā pie Tev is atnāk d u sm īga sieva a r ka sie re s som u pā r plecū, runā k ā ska ld īd am a un sāk m ūs apsūdzēt, Izraksti v iņai Četras kape ika s m ana hono rā ra vietā, jo nevē lo s pa likt parādniece.
A r s ir sn īg u sve ic ienu I. G O LO M B E K A ,bijusī trolejbusa pasažiere
ceļa p rie k šn ie k s b. K ra snob a je vs So rokovam iz
saka atzin ību pa r v iņ a pūlēm pasažieru izk la idē šanā. K a s attiecas uz izspiestajām soda naudām ,
tad būtu m īļi un jauki, ja So ro k o v s tās p iesūtītu
pēc zem āk m inētajiem uzvārdiem :
A. M A R D A K A ,G. M A R D A K A ,1. a. «Ausma* kolhozniecesR. FOSS, veikalvede
G. FOSS,būvbrigādes loceklis E. M E L N U P E , fin. nod. vadītāja Л. K A L N IŅ Š , dzelzceļa sargs
(ļum, «CDad̂ īi»!Pie m um s Skultē ir četras loti
iecienītas vietas, k u r pudeles brā|i jūtas labāk nekā m ājās.
P irm ā — v isp o p u lā rā k ā — ir R īg a s sta rp ra jonu zve jn ieku pat. b-bas 1. ēdn īca Zvejn iekciem ā. T u r piedzerties v a r jau no paša a g ra rīta un gu lēt d r īk st ne tikai pie ēdn īca s du rv īm , bet a r ī ēdnīcā.
Otrajā vietā paliek k io sk s Zvejn iekciem a ostā. T u r gu lē šana s ap stāk li s liktāki, jo m azākas telpas.
Tālāk ie rindo jas Sku lte s ciem a padom es dārz iņš. V a sa rā tu r sa n ā k ša nas «iespējams r īk o t k a tru dienu, bet ziem ā m azliet traucē aukstum s.
P a šā s be igās jām ln ko lhoza«Skulte» ve ika is (vad. b. P ried i-te), ko sauc p a r «Z iedoņdārzu». V e ikalā, diemžēl, gu lēt n e d r īk s t nemaz, bet ārā nav v isa i ērti — sta igā daudz nedzērāju. Tom ēr d ze ršan a s apstāk|| ilabāki nekā m ājās.
Kā redzi, «Dadzīt», m is .d z īv o ja m lie liski. T āp ic , lūdzu, paziņo v is iem {•metējiem, ku riem m ājās neļauj dzert un k u ru s c itu r traucē k ā r t ības sa rg i, lai b rauc uz Sku lt il
Л S K U J A
ekulld
Tuvodamies trolejbusa pieturai, rindā pamanīju Jotl pazīstamu seju.
Kur кап šo cilvēku es būtu redzējis? Kas viņš tāds Ir? Varbūt sen nesatikts paziņa, varbūt kāds bijušais darba biedrs?
. Nesveicināt būtu nepieklājīgi. Labi audzināts cilvēks tā nedara. Tātad jā- svelcina. Bet ja nu viņš neatbild? No- kjūšu neērtā stāvoklī. Bet ja viņš mani tomēr pazīst? Pienāks vēl klāt un jautās, kā klājas, uzsāks sarunu. Ko tad lai viņam atbildu?
Un tā es pagriezu galvu sāņus un, ar dziļdomīgu seju alzsoļojls gar rindu, nostājos tai galā.
Kā par spīti trolejbuss aizskrēja pieturai labu gabalu garām un durvis atvērās manā deguna priekšā. Mans nodoms pavērot «paziņu» pa gabalu izjuka. Nekas cits neatlika, ierausos trolejbusā un ieņēmu vietiņu pie loga. Par laimi, man bija līdzi avīze. Izlikos to lasām.
Kur īsti šo ' tipu esmu redzējis? Liels augums, drukns, sārtu seju, pliku pakausi . . . Kur esmu viņu saticis — tik pazīstama seja! Vai tikai tas nav mūsu pārvaldes jaunais priekšnieks? Viņš pagājušajā sanāksmē man tik sirsnīgi spieda roku. Nu tikai būs ķeza . . . .Jūtu, kāds apsēžas man blakus un iesāņus nolūkojas manī. Katram gadījumam ar vienu aci iedziļinos avīzē, bet a r otru pašķielēju uz kaimiņa pusi. Lai mani pērkons nosper, ja tas nav viņš! Ko nu lai iesāk? Tagad sasveicināties par vēlu. Ai, ai, ai! P ar paaugstinājum u un prēm iju vairs nav ko sapņot. Jau iztēlojos, ka viņš saka manam direktoram : «Riepiņu iecelt šai amatā nevar. Viņš ir nevīža un gluži neinteliģents cilvēks . . . »
Neuzkrītoši paskatos atkal kaimiņā. Skatos uzmanīgi. Nē. nav vis pārvaldes priekšnieks — tam deguns strupāks, bet uzacis plānas. Paldies dievam! Bet kas tad viņš ir? Paga, paga, tas taču jaunais arodkomitejas priekš-
sēdētājs! Un es viņu nepasveici- nāju! Slito kļūmi, drīz jau dalīs ceļazīmes! Jāatvainojas, katrā ziņā jāatvaino- _ jas! Hm, bet ja tas nav viņš? Arodkomitejas priekšsēdētājs tā kā augumā sīkāks. Bet kur tad es šo te būtu redzējis? Pārcilāju atmiņā visus paziņas, darba biedrus, dažādu rangu priekšniekus, tirdzniecības pārvaldes, tautas saimniecības padomes, ministriju darbiniekus. Nekā! Varbūt esmu viņu kaut kur sastapis? Kā tad, pareizi, pie svaiņa viesībās! Viņš sēdēja man pretim un visu laiku centās ar mani saskandināt . . . Ak, kāds kauns — lādu laipnu cilvēku nepazīt! Turklāt viņš esot k au t, kāds tieslietu darbinieks. Mani toreiz ar • viņu tik pamatīgi iepazīstināja . . . Nē, tas tomēr nav viņš, tas bija vecāks! Vai tikai nav kāds no mūsu pārvaldes revidentiem? Tur viens tāds sēž. Tā tikai trūka! Nē, nebūs vis. Revidenta seju esmu labi iegaumējis. Tai ir dzimumzīme uz virslūpas. Aha, atcerējos! Tas taču manas sievas direktora vietnieks! Nu gan sievai būs ko klausīties, cik viņai nepieklājīgs vīrs . . .
Nākamajā pieturā man jāizkāpj. Kā lai tieku garām? Atkal ķibele — es taču nevaru braukt tik ilgi, kamēr manam kaimiņam apnīk. Te, tavu laimi, šis pieceļas un virzās uz izejas pusi. Lai izvairītos no sastapšanās, lecu ārā pa pakaļējām durvīm un nokļūstu tieši milicim rokās. Seko sods, un tad es eju tālāk. Eju un turpinu domāt: kas gan tas bija par cilvēku?
Pa ceļam iegriežos veikalā un ko redzu?! Aiz letes stāv viņš — vīrs ar pazīstamo seju! Tfu, sasodītā skleroze! Tas taču tikai mūsu veikala gaļas izcirtējs. Tfu! Atviegloti nospļaujos vēlreiz un pagriežos uz izejas pusi. Bet tad apstājos. Nē, tā vis spļaudīties nevar. Man drīz būs vārdadiena, un tad laba karbonāde ir zelta vērta. Atgriežos un, laipni smaidīdams, paceļu cepuri. Esiet sveicināti, esiet sveicināti!
M IERMTLIS STE IG A
— P IR M S K Ā Z Ā M V IŅ Š PR IEC Ā JĀ S: BŪ ŠO T K A S IZ V A
D A R ĪT O S U Z D A R B U ! I. M e I q a i | a zīm.
— PIE JO D A ! V A I T A D TIE K A IM IŅ I N E V A R Ē J A N O
P IRKT S A U S Ā K U M A L K U !N. Z v i r b u ļ a z īm .
_ Š O N E Ē D ĪS IM ! T A S IR T A S K O L H O Z A PR IEK ŠSĒD ĒT Ā JS , K A S T ĪR U M U S A IZ L A ID A K R Ū M O S !Ē. О S a zīm.
No 2 37
[Ir uzrakstīts— Labrīt, kolēģi! Kas
jauns darbā?— Labrīti Jūs Jau esat
atgriezies no komandējuma? Ir Jaunumlņi, ir.
— Nu. kādi?— Ķīrltl atlaidis no
datba.— Ko?! Tik labu dar
binieku!— Mājās sācis uzvesties
negodīgi!— Ko jūs sakāt?— Jā, jā, tā ir. Krāpj
sievu.— Nū-ū? Viņam tik jau
ka sieva . . .— Re, kā ir — neprot
savējo novērtēti Lien, kā saka, svešā dārzā . . .
— Man gan tā neliekas. Ķirltls ir tik taupīgs, ka pat nepīpē . . .
— Sakiet labāk: bijataupīgs. Bet tāds viņš vairs nav. Ir sācis pīpēt. Pats savām acīm redzēju, ka Ķī- rltls vakar, no priekšnieka kabineta iznācis, Odlņam prasīja uzpīpēt. Nedarbi ir kā hiēna, aprij cilvēku visu — ar dvēseli, kauliem un naudas maku!
— Viņš vēl ņēma papilddarbus. lai nopelnītu kādu kapeiku vairāk.
— Un tas viss tiek nolikts amoram uz altāra. Kad tā saindētā bulta cilvēku ir ķērusi, tad- viņam viss vienalga.
r
— Bet viņš taču uz sievietēm pat acis nepaceļ!
— Ha, ha, klusajos ūdeņos, mīļais, allaž nelabie mājo. . . Tā, redz, ir — aldziņu noplītē, bērnus atstāj bez maizes. Pagājušajā nedēļā grāmatvede pati savām ausim dzirdējusi, ka sieva viņam zvanījusi uz darbu un lūgusi nopirkt maizi, jo mājās neesot ne kumosiņa .. ., ko bērniem celt galdā vakariņās! Bet šis atrunājies ar naudas trūkumu. Nu redziet, viņam pat bērniem nav! Te nu Ir jums tas labais!
— Bet. kolēģi, cik man zināms, Ķlrītis naudiņu piepelna tādēļ, lai palīdzētu māsai nopirkt kooperatīvo dzīvokli. Es neticu, ka par viņu varētu būt kaut kas tāds rakstīts!
— Lai es kaut zemē iegrimstu, ir rakstīts!
— Nav tiesa, varbūt kāds tikai izrunājis, tenkas palaidis . . .
— Kā nav tiesa?! Ir tiesa! Es pats par viņu uzrakstīju! . . . Bet tas lai paliek starp mums, vai ne?
Pat domādams neizdomāsi
«Arī Liepājas SMCP sacīkšu m otocikleti ne visai apm ierināti a r savu stāvokli, jo sac īk s te s nav sen vairs redzējusi, kādē | a r ī vienu no Šādiem braucējiem ie vizināja pa ce |u b rau co šā siena vezum ā, k u rš tika pēc tam ievietots uz laiku slimnīcā.»
(No sabiedrisko auto inspektoru sienas avīzes)
«Mašīnai nebija nekāda vaina. Tikai tā n e d a rbojās.»
(No mehāniķa ziņojuma)
«Jā, sievai esm u bijis neuzticīgs. Bet p ā ri v iņai neesm u d arījis .»
(No paska idrojum a biedru tiesā)
JANĪNA PREDELE -
— .VAI JŪS NEM AZ MEINTERESE DĒLA SLIKTA UZVEDU A I
— N A V PAR KO INTERESĒTIES. JA SŪTU LABA, CITA LIETA.t. O l a zlm .
VALDIS SKUDRA
Olimpiādesietekm es
Grib direktors pēc Tokijas, Lai sporto visa skota,Un bērniem bumbu lielisku Viņš pērk dēļ volejbola.(Turklāt pēc spēlēm Meksikā Pat tiklu gādāt sola!)
Ar gulēšanu laulātie Vairs ritus neizniekos.Jo agri vajag celties tiem, Kas nodzen taukus liekos. (Un sieva cilā hanteles,Bet virs steidz ķēķi iekost!)
Pat pašu māju Džeks un Bobs Dod solījumus skaļus,Ka nomazgās iekš Mehiko Tos ārzemnieku čaļus!(Kaut paši turas sacīkstēs Vēl ciliem nopakaļus!)
Bet diriģentam masu sports Liek rūgtu malku norit: Tam visi pirmie tenori Uz krosu aiziet šorīt.(Ja vakarā tiem iesnas būs, Tad laidies lejā, korill)
Virs apriņķoja vairākas Un kļuva virs ar praksi.Tam, piecus riņķus ieraugot, Nāk prātā pieci zagsi...(Par katru riņķi samaksāt Liek tiesa pilnu iaksi!)
8N° 23
— PRIEKŠSĒDĒTĀJS N EV A R JOS PIEŅEMT. V IŅŠ IR LA IKA TRŪKUMĀ.
«Ю ш яш йж ш ш » 3 i О t t i t ā 3 t g ļ 4 t jšM A
JAUTĀJUMS. Vai ir iespējams, ka pasaulē kaut kas pazūd bez pēdām?
ATBILDE. Nē, nav iespējams. Gulbenes ražošanas pārvaldes kolhoza «Sarkanā zvaigzne» fermas celtnieki, piemēram, paši jau kur tas laiks pazuduši, bet pēdas palikušas: viņu celtajai kūtij pamata stūris kā nobrucis, 4ā nobrucis...
JAUTĀJUMS. Kāpēc uz velosipēdu riepām kas izlaiž garu jau pirmajā lietošanas reize, ir tikai numurs 622 X 4 0 Gost 4750—63 (K), bet nav fabrikas mārkus?
ATBILDE. Tieši tāpēc jau nav, ka šis riepas izlaiž garu pirmajā lietošanas reizē.
JAUTĀJUMS. Kāpēc ļaudis satiekoties saka: «Cik daudz ūdens aiztecējis ...»?
ATBILDE. Ne visur! Vismaz Viļānos dažās jaunajās mājās saka gluži otrādi, jo tur pa ūdensvadu biežāk netek, nekā tek.
JAUTĀJUMS. Kāda atšķirība starp vienkāršu un divkāršu muļķību?
ATBILDE. Ļoti liela. Piemēram, Zināt: nu akadēmijas Bioloģijas institūta darbinieki š. g. 22. oktobrī norīkoja mašīnu braucienam uz Jelgavas rajonu, lai gan šāda rajona sen vairs nav.
Bet š. g 5. oktobrī Ogres rajona kultūras nama direktors un Jēkabpils projektu un tāmju biroja inženieris divatā parakstīja aktu, ka Ogres rajona kultūras nams patiesi neatrodas Jēkabpili. Atšķirība redzama bez komentāriem.
DR. SINEPE
щ ш
lb
— IEDEVU VELNAM PIRKSTU ... I. M e I q a I | a zlm-
VISUPIRM S UZ r e s t t t e m .
PĒC I AM A ll м етнем . м. м „ и ц I . . ,lm .
No 2 3
9
KA ANTOIVJINU DZENI
PAR BRIGADIERI
CĒLA...
Otrajai brigādei vajadzēja izvirzīt brigadieri, bet nebija neviena piemērota kandidāta. Kolhoza valdes viri pārcilāja vienu, otru, trešu, bet visi izrādījās nederīgi.
Tad apstājās pie Antoņinas Dzenes.
— Vai Antoņina Dzene derēs? — viens no valdes vīriem ieminējās. — Cik man zināms, viņa ir viltojusi uz naudas dokumentiem daudzus parakstus un tādējādi savā kabatā iebāzusi vairākus simtus rubju valsts naudas.
— Kā tad, šis lietas ar dokumentiem pierādītas, tā sakot, revīzijā!
— Nu, un tad? — sarunā iejaucās cits valdes vīrs. — Par to taču viņu atlaida no Kursīšu ciema padomes priekšsēdētājas amata.
— Ne jau parakstus vien viņa viltojusi. Elsot piesavinājusies arī vienu otru mantiņu, — neatlaidās pirmais valdes vīrs. — Ka tikai nesāk zust arī brigādes inventārs . ..
— Kas nu tagad var zust! Viss • nopļauts, nokults, savests klē
tis, — balsi pacēla Antoņinas Dzenes vīrs Roberts, 3. brigādes brigadieris. Un nokrekšķinājies piebilda: — Ja viņai gadījumā kaut kas ķersies, es palīdzēšu, man taču ir pieredze!
— Es ari tāpat domāju, — beidzot ierunājās pats valdes priekšsēdētājs. — Lūk, ko šai lietā saka izmeklēšanas daļas prokurors b. Sadovņikovs: «Pārbaudē noskaidrots, ka aktā un vēstulē mīnētie Dzenes pārkāpumi visumā apstiprinājušies.
Pēc prokuratūras ierosinājuma Dzene no darba atbrīvota un saukta pie partijas atbildības. Nodarītos materiālos zaudējumus viļņa daļēji segusi. Par 176 rubļiem pret Dzeni iesniegta civilprasība.
Ievērojot, ka Dzene no darba atbrīvota, saukta pie partijas atbildības, nodarītos zaudējumus daļēji segusi un pret viņu iesniegta civilprasība, kā arī agrāk viņa nav tiesāta, nav mērķtiecīgi viņu saukt pie kriminālatbildības.» NuBvai tagad nav pilnīgi skaidrs, ka piemērotāku kandidātu mēs neatradīsim, kaut vai sēdēdami izdeldētu bikšu dibenus cauros?
Nezinām, vai tieši šādā veidā notika Dzenes Izvirzīšana brigadieres amatā vai citādi, bet Antoņina Dzene tagad ir brigadiere un viņas pārziņā nodotas tādas materiālās vērtības, kādas ciema padomē viņai pat sapņos nerādījās.
S. ANTONS
TAISNĀKAIS I CEĻŠ
K ārto d am s d ie n e s ta d a r īš a n a s k ād a n e p a z īs ta m a p ilsē tā , e s t īr i n e m a n o t a p m a ld ījo s .
— P ilson īt! — u z ru n ā jo t k ād u tan ti ņu.— Vai n e p a te ik s it , k ā ta is n ā k n o k |ū t līdz d ze lzc e ļa s ta c ija i?
— Oja, k ā p ēc ne! — ta n t iņ a laipn i a tb ild ē ja . — E jie t t ik pa So p a iu ceļu līd z lau kum am ! Tad p a g r ie z ie tie s p a k re is i u n so ļo jie t p a ŽubTSu ielu līd z K astaņ u Š ķ ērsielai! T u r ta d tā s ta c i ja a r ī b ū s . . .
— P a ld ies! — e s s i r s n īg i p a te ic o s un , ie sk a tījie s ro k a s p u lk s te n ī , lēn ām so |o ju p ro m . L īdz v ilc ien a a tie š a n a i b ija v a irā k n e k ā p u s s tu n d a .
— P ag a id ie t! — la ip n ā ta n t iņ a m an i aptu rē ja . — L ab āk g r ie z ie t ie s a p k ā r t u n soļo jie t p a $o paSu ielu līd z tirg u m ! Tad p ā r i t i rg u s lau k u m a m e jie t u z SkroSu ie- īu un p a to paSu līd z BieSu g a tv e i! Pa BieSu g a tv i so ļo jie t līd z paSam qalam ! S tac ija b ū s k ā u z d e ln a s .
— P a ld ies! — p iete icos v ē lre iz u n žigli m e to s n o rā d īta jā v i r z ie n ā . L īdz v ilc ien a a tie šan a i b ija a tl ic is k r ie tn i m a z ā k laika .
— O-ū-ū! — k a d b iju n o g ā jis a p m ē ram d iv s im t s e |u , a iz m u g u r a s Iz d z ird u d īv a in u tro k sn i . A tsk a tīj ie s ie r a u d z ī ju ia ip n o tan - t iņ u .
— A p s tā jie tie s! — Sī m an m ā ja a r r o ku un s a u c a . — I r v ē l ī s ā k s ce|S ! T ū līt p a - s tā s t īš u . . . Ju m s JāstS v t e p a t u z v ie ta s , — p ien ā k u s i tu v ā k , v iņ a s ā k a s k a id r o t . — Uz s ta c i ju taču iet a u to b u s s . . . L ūk , k u r pietu ra !
— L iels p a ld ies! P ie d o d ie t, k a e s jū s t īk ilgi a iz k a v ē ju . T ag a d tikS u ga lā p a ts , — ja u a r īg n u m u n o iņ ā c u u n , p a g r ie z is ta n tiņ a i m u g u ru , n o p ē tī ju p u lk s te ni. L īdz v ilc ien a a tie š a n a i b ija a tlik u S a s d e sm it m in ū te s .
■— N ekas, n e k a s . . . — m a n a g lā b ē ja ča lo ja . — Es ja u n e s te id zo s .
K ādu la ik u s tā v ē jā m k lu sē d a m i. T ad ta n tiņ a pēkSņi s a s i ta p la u k s ta s :
— Es q a n e sm u aāzmārSTga! J ū s ta č u v a ra t iet p a So te ta c iņ u . L īdz s ta c i ja i p ā r is so ļu . . .
— B riesm īg s p a ld ie s! — e s iek lied z o s u n m e to s p a ta c iņ u u z p riek S u .
Kad s a sn ie d z u s ta c i ju , v ilc ie n s ja u b ija g a b a lā . . .
J . ODS
Н Ш Н Н Ц Ц М ш р
НЯННВИИ1VIRA GADI E. R u s m a ņ a zlm .
īsie stāstiTraipi nepatika nevienam, izņemot pašu tinti.
J . PRIED1TE
— Kādas ir jūsu domas par manu jauno lugu? Lūdzu — tikai atklāti!
— Atklāti nevaru. Bluķus stāv bērni.M. GAILIS
Asfalts bija vienaldzīgs pret Slotas mīlestību, par spīti tās neatlaidīgajiem glāstiem. Viņš karsti ilgojās pēc Odcnsslrūklas. Bet tā savukārt izturējās vēsi pret Asfaltu.
V. ŠĶĒLE
— Tagad nu gun zootehniķis bieiāk iegriezīsies mūsu fermā.
— Acīmredzot kritika līdzēja?- Kur nu! Viņam ārsts parakstījis piena d iē tu .. .
A. DOBULIS
N s 2 3
BEZ V Ā R D IE ME. O z o l i ņ a zīm .
B IRO KRĀTĀ BĒRNĪBA UN ..,
— Не iztrūkuma, ne pārpalikuma! Te kaut kas nav kārtībā!
Vai nu brāķis, vai būs modē —
NOSLĒGTS RAKSTURS
— Kas jums kais!— Kas jums par dajul
Spēcīgs tvēriens
TEHNISKA DISHARMONIJA
PAR KO?
— Ja ir velēšanās, — apkārtējiem kolhoziem ziņoja Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas vadītāji, — var dabūt lietošanā tehniku.
— Tāda vēlēšanās ir! — atsaucas no Mārsnēnu kolhoza. — Mēs gribētu traktorus, skābbarības kombainu un vēl šādas tādas mašīnas.
— Tas ir labi, ka jūsu vajadzībām ir, tā sakot,- vēriens! — atbildēja stacijas priekšnieki. — Dabūsit traktorus, kombainu un visu pārējo!
— Mums derētu viens traktors, — ieminējās Kārļa Marksa kolhoza valdes vīri.
— Tas ir labi, ka vajadzīgs, — viņi saņēma atbildi. — Dabūsit traktoru!
No Valmieras rajona kolhoza «Kopsolis» interesējās par cukurbiešu novācamo kombainu SKS-2.
— Nu lab i... Arī to var! Dabūsit mašīnu. Ies kā nelabais.
Un tiesa: gāja arī kā nelabais. Kad kolhoznieki kombainu kapitāli izremontēja, varēja laist uz vagas.
Pienāca laiks, un Kārļa Marksa kolhozam bija jānorēķinās par traktora lietošanu.
Saņēmuši rēķinu, valdes vīri saskatījās: summiņa bija vairāk nekā apaļa — 120 rubļu.
— Diez kā mārsnēniešiem tagad klājas? — viņi iedomājās. — Kaut tikai valdei nebūtu jāiet uz to mašīnu izmēģināšanas staciju parādi) atstrādāt!
Izrādījās, ka nenieka: par sešu traktoru, skābbarības kombaina un citu mašīnu lietošanu no Mārsnēnu
kolhoza Baltijas MIS saņēma tikai 300 rubļu. w . . ,
To uzzinājuši, Kārļa Marksa kol
hoza valdes vīri aiz brīnumiem knieba sev vaigā.
To pašu savukārt darīja arī Cēsu rajona kolhozu «Komjaunietis», «Komunisma ceļš», «Dzērbene» un citu saimniecību priekšsēdētāji, uzzinājuši, ka Baltijas MIS vispār iekasē naudu par mašīnu lietošanu.Šīs saimniecības nebija maksājušas ne kapeiku, kaut gan līgumos tas paredzēts.
— Kāpēc tāda kārtība? — jautāja stacijas vadītājiem.
— Tā v a jag ... — viņi atbildēja.— Bet kāpēc tā vajag? — par
visām šīm lietām Baltijas MIS vadītājiem jautāja tautas kontnjhen.
To, lūk, vadītāji arī nezināja pateikt.
DĀRGS EKSPERIMENTS
— Kur tas teikts, ka automašīnai jābūl četriem riteņiem? Pilnīgi pietiek ar trim! — izdarījuši tādu se
cinājumu, Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas vadītāji sāka eksperimentēt. Vienam kolhozam iznomāja traktoru bez kāpurķēdēm, otram — kombainu bez riteņiem, trē- šam — ecēšas bez atsperēm. Iznomāja un, kādu laiku nogaidījuši, sāka interesēties, kā nu mašīnas darbojas. Rezultāti bija negaidīti spoži. Traktors strādāja bez apstājas, kombains darbojās pirmklasīgi, ari par ecešām neviens nesūdzējās.
- Ludzu! izmēģināšanas stacijas vadība gavilēja. — Mašīnu tehniska gatavība, ka redzat, ir ti rais bleķis! Kārtīgs agregāts darbojas arī bojāts un salauzts. Sis atklājums mums dos lielu ekonomiju.
Bez šaubām, Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas darbiniekiem jaunais atklājums dod ekonomiju, taču saimniecībām, kas tehniku saņem, tas izmaksā ļoti dārgi. •
Tā, piemēram, Cēsu ražošanas pārvaldes kolhozs «Veselava» saņēma no Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas graudu kombainu SKP-3. Kombains it kā bija lietošanas kārtībā, taču pirms tā iedarbināšanas kolhozam vajadzēja iztērēt 1018 rubļu. Lai izkustinātu no vietas traktoru DT-20, bija jāsamaksā 458 rubļi. Lai salabotu kombainu LK-4M, no kolhoza kases vajadzēja izdot 195 rubļus.
Protams, ja par tehnikas remontu būtu jāmaksā pašiem Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas darbiniekiem, viņi droši vien neaizrautos ar līdzīgiem eksperimentiem ; . .
KOMBAINAAUGSAMCELŠANAS
Kādā jauka dienā jūs ejat pa ielu un pēkšņi skatāties: ak mūžiņ, tavu zilu brīnumu! Pretī nāk pirms diviem gadiem mirusī krustmāte!
— Kategoriski nepieļauju! — iepazinies ar šo domu. konstatēs Baltijas MIS direktors b. Morits.
— Tehniski neiespējami, — šādu iespēju skeptiski noraidīs galvenais inženieris b. Matisāns.
— Kas norakstīts, tas neceļas, — velreiz, visu ar aritmometru pār
skaitījusi, rezumēs vecākā grāmatvede b. Lāce.
— Pievienojos biedra Matisāna domām, — S acīs «Lauktehnikas»
*Cčsu nodaļas' galvenais1 inženieris b. Kručāns.
Pilnīgi piekrītam, tāds fakts nav iespējams. Ar krustmātēm, protams, ir citādi nekā ar kombainiem. Kādā jaukā dienā iet pa ceļu biedri Morits. Matisāns, Lāce, Kručāns un pēkšņi redz: pretī brauc kombains SKT-3.
— Pazīstams numurs! Kategoriski apgalvoju! — iesaucās direktors.
— Tehniski iespējams, tas taču mūsu kombains no Kārļa Marksa kolhoza, — optimistiski paskaidroja stacijas galvenais inženieris.
— Tas pats, ko norakstījām, droši vien augšāmcēlies, — atkal rezumēja vecākā grāmatvede.
— Pilnīgi pievienojos biedra Matisāna domām, — atkal sacīja «Lauktehnikas» Cēsu nodaļas galvenais inženieris.
Kā tad — jo kombains taču nav krustmāte . . .
n e m u z i k ā l s m o m e n t s
— Vai nepamēģināsim kaut ko uzdziedat? — reiz iedomājās stacijas vadošie darbinieki.
Domāts — darīts. Sanāca kopā. Uzņēma toni.
— Re! — vilka laboratorijas darbinieki. — Re!
— Kas tad viņiem lēcies? — brīnījās klausītāji. — Dzied tikai vienu noti!
— Re, kur direktors, inženieris, re, kas vainīgi visās nebūšanās! — skandēja laboratorijas ļaudis.
— Es arī, khm, khm . . . varbūt mazliet izlocīšu balsi, — nokremšļojās galvenais inženieris Matisāns.
— Re, re, kur direktors, re, kur laboratorijas grupa! Vai gan vēl citur jāmeklē nelaimju saknes?
To visu dzirdēja arī pats Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas direktors Morits.
— Nu, kad tevi piķis . . . — viņš pataustīja apkakli, vai gana brīva un pietiks elpas meldiņam. Tad piecēlās un sāka:
— Re, cik daudz darbinieku stacijā, bet pašam, re, viss pašam jādara! Vai te kāds palīdz . . . Re, cik man grūti! Cik padaru, tik i r . . . Re, kur galvenais inženieris, laboratorijas ļaudis, bet viss uz mana kakla!
Mazliet dīvaini jau ir: izmēģināšanas stacijas vadošie darbinieki tā kā dziedātu vienu un to pašu noti, bet saskaņas viņu vidū nav . . .
Materiālus iespiešanai sagatavoja M. OSIS un J. JAUNS
R e d a k c i j a s p i e z ī m e .Ž u rn ā la tap S an as laikā LKP
CK u n LPSR M inistru Padom es p a r ti ja s un v a ls ts kontroles k o m ite ja m um s papildus ziņoja: ja u tā ju m s p a r n e k ā rtīb ām B altijas MIS ap sp ries ts k o m ite ja s sēdē . P a r p ieļau tajiem p ā rk āp u m ie m s tac ijas dire k to rs b. M orits no d a rb a atcelts , v ecā k a ja i g rām atvedei b . Lācel Iz te ik ts s tin g rs rā jiens, g a lv e n a is in ten leris b. M atisāns b rīd in ā ts .
12(
№ 23
AI. AI, AI, K A D A V IEGLPRĀTĪBA I TĀDU MANTU ATSTAT ZEM SNIEGA!
LIELISKAIS SEPTĪTNIEKS
N. Z v i ’r b u ļ a zlm.
Я 1
Viņu ekselences ministru kabineta locekļi ieradās daudzvietīgā melnā «Kadiljakā». Noklaudzēja mašīnas durtiņas, un uz valdības pils manmora kā.pnēm izkāpa ārlietu ministrs, ārējās tirdzniecības ministrs, informācijas ministrs, pasta un telegrāfa ministrs, rūpniecības attīstības ministrs, plānošanas un koordinācijas ministrs un kā pēdējais — ministrs tūrisma jautājumos.
— Mierrā! — ar skaidru esesieša akcentu iebļāvās sardzes priekšnieks un pielika roku pie cepures. Trīs duči žandarmu, izbolījuši acis, sastinga.* Spožs, it kā lakots adjutants atvēra durvis
uz sēžu zāli, un viņu ekselences ieņēma vietas pie apaļā galda.
— Tātad, kungi, — ministru kabineta priekšsēdētājs iesāka, — atklāsim sēdi. So-
• dien darba kārtībā . . . Arējās tirdzniecības ministra kungs, liekas, žāvājas? Ko tas nozīmē, godājamais?
— Tas nozīmē, — informācijas ministrs atsaucās, — ka godājamais kolēģis atkal visu nakti ir pavadījis hotelī «Bristole» pie kāršu galda un paspēlējis Beļģijas atašejam simttūkstoš dolāru. Informācija Ir absolūti precīza.
— Ak tā? — iekliedzās rūpniecības ministrs. — Ak šitā! Un tas notiek tādā brīdī, kad valsts budžets iet bojā līdzekļu Izsīkuma dēļ, kad nodokļi ceļas kā ieraudzēta mīkla, bet uz valdības adresi ik dienas lido petīcijas, apelācijas, akmeņi . . .
— Un bumbas, godājamais, bumbas! — drūmi paziņoja pasta ministrs. — Mani ierēdņi ik dienas no pasta maisiem izņem ne mazāk par pustonnu dinamīta, kas adresēts valdības galvam!
— Tagad skaidrs, kāpēc spekulantiem melnajā tirgū Ir tik daudz sprāgstvielu, ka viņi konkurē ar valsts Iepirkumu! Mēs te lauzām galvas, domājam, kur sagrabināt kādu nieku zelta, lai monopolizētu raktuvju apgādi ar spridzekļiem, bet jū s . . .
— Par zeltu viens otrs labāk varētu klusēt! — pusbalsī piezīmēja plānošanas ministrs. — Es nesen ieskatījos kādā ļoti interesantā dokumentā. Tas bija ārējās tirdzniecības ministrijas memorands. Divi miljoni Iztērēti reprezentācijas vajadzībām! Savāds priekšstats jums, dārgais. Ir par reprezentāciju . . .
— V A I JOS, LODZU, NEVARĒTU M A N I IEKĀRTOT SILTĀKĀ V IET IŅA!
E. P r l t d k i l m zlm.
— Es arī nesen ieskatījos kādā dokumentā, — sacīja tirdzniecības ministrs. — Tas bija naudas pārvedums kādai bankai Šveicē . . .
— Vai jūs par mani runājat? — aukstasinīgi apvaicājās ārlietu ministrs. — Bet ko jūs teiksit pats par savu investīciju projektu? Mūsu plānošanas ministrs Ieplānojis sev jauku pīrāga gabalu: divdesmit procenti atsikal-. tījumu no ārzemju kapitāla plūdīs tiešā ceļā uz viņa seifu!
— Nodevība! — iekliedzās priekšsēdētājs.— Jūs izpaužat valsts noslēpumus!
— Par šiem noslēpumiem brēc visi papa- gaiļi palmu birzēs! — tūrisma ministrs iesmējās. — Es biju spiests atteikties no preses konferencēm. Nemaz nav iespējams runāt īpar mūsu valsts uzplaukumu, korespondenti nejauj muti paplest, spiež pie zemes ar faktiem kā ar ložmetēju uguni. . .
Sai brīdī aiz loga norībēja šāviens. Ministri pielēca kājās un visi reizē metās uz seifa pusi. Seifs bija speciālas konstrukcijas — ar trīskāršām sienām, un tanī varēja paslēpties viena .persona.
— Kongo un galvaspilsētas Leopoldvilas vārdā! — drebošām lūpām čukstēja Moizs Combe, aizslēgdams seifa durvis no iekšpuses.— Pat iedomāties bail, kas notiks ar republi
ku, ja mani nositīs! Valsts uzreiz zaudēs septiņus ministrus: ārlietu ministru, ārējās tirdzniecības ministru, informācijas ministru, pasta un telegrāfa ministru, rūpniecības attīstības ministru, plānošanas un koordinācijas ministru un arī ministru tūrisma jautājumos! Šausmas!
Molzs zināja, ko runāja. Savā kabinetā viņš ieņem uzreiz septiņu ministru vietas, nemaz nerunājot par premjerministra krēslu.
Tomēr visā šai lietā ir arī viens neapstrīdams labums: kad pienāks rēķinu noslēgšanas diena, kongojiešu tautai nebūs jātērē līdzekļi septiņām karātavām. Visai ministru kompānijai atliku likām pietiks ar vienu pašu cilpu.
C. MORIS
Mlm ¥iseiīm ЩЛ %Б TAS G u Ļ / f o g
ЩШ
— KUR VIŅŠ IEGUVIS TIK PAM AT ĪG AS ZINA- SAN AS PAR MIEGU!
— D IVUS G ADU S NOSTRĀDĀJA PAR KLUBAVADĪTĀJU. M. В i S o f a zlm.
— V A I NU TE BIJUSI ZAGĻI, V A I ALFRĒDS MEKLĒJIS APROČU PODZIŅAS!
M. R a m a n e s zīm.
N9 23
КЗ ziņo fra n č u la ik ra k s ts «F rance-D lm ancbe» , Irān a s e k sša h ien e S ore ja n odom āju s i u z sā k t film u zv alq zn es k a r je ru . Pēc film as d ire k to ra Oino d e L au re n tisa padom a v iņ a i Jā iz rau j 4000 m atu , lai p a p la š in ā tu p ie ri, jāap v īlē p riek šzo b i, b e t ac īm a r o perā c i ja s p a līd z īb u Jā ra d a m an deļu fo rm a . H iru rq iem jā p ā r- v e ido jo t a r ī S o re ja s d e g u n s un n e lie lā m ē rā p a t ausis.
K a u fb e ire n as (B av ārijā — VFR) ied z īv o tā js p ū š ļo tā js Zi- q ism u n d s Blobs izd a r ījis 50 « p sih isk as» žu ltsa k m eņ u o p e rā c ija s . P a r k a tru « o p e rā ciju» v iņ š saņ ēm is 300 līdz 2000 m ā rk u . L īdz šim v iņam izd ev ies pēc iz d a r īta jā m op erā c ijā m n o lik t uz q a ld a 12— 18 žu ltsa k m eņ u . N eviena n o p a c ien tē m n a v n o jau tu s i, ka tie b iju š i p a ra s t i o |i. Blēd īb a a tk lā ju s ie s tik a i tad , kad p ū š ļo tā js n a v sp ē jis līdzē t k ā d a i s ie v ie te i, k a s tie šām s lim o ju s i a r žu ltsak m eņ iem . B loham p ā r to v a ja d zē jis k ā d u la ik u p a v a d īt a iz re s tēm .
A nq lijas p ilson is H enrijs K ūpers nesen , b ra u k d am s a r sav u au tom obili p a L ondonas ielām , s a d ū rā s a r k a ra lien es EITzabetes II m ašīn u . T aqad m is te rs K ū p ers sav u a u to m a šīn u , ko v iņ š kā lie to tu b ija leq ād ā jie s p a r 95 m ārc iņ ām ,
. p ied āv ā p ā rd o ša n a i p a r 200 m ārc iņ ām . K āpēc tik d ā rq i? — Nav d au d z tād u au to m o b iļu , k a s b ū tu sa sk rē ju S ies a r k a ra lie n e s a u to m ašīn u , — p a sk a id ro m is te rs K ūpers.
A m erik āņ a M artina A. G ārd- n e ra ja u n ā q rā m a ta R ietum os iequvusi -lielu p o p u la r itā ti. G rā m atas n o sau k u m s ir «Kā p a g a tav o t su ņ iem qarSTqu ēd ienu» . T ajā a tro d a m a s 90 re ce p te s .
S a tonas p ils (A nqlijā) īp a š n ieks m ilja rd ie r is Pols G etijs nesen saņ ēm a no p ils a p k a lpo jošā p e rso n ā la ko lek tīv u iesn iequm u, k u rā tie lūdza a tb r īv o t v iņ u s no d a rb a . Pilī neeso t ie sp ē jam s s t r ā d ā t , jo spoki p ā rv ie to jo t m ēbeles un tra u c ē jo t n a k tī m ie ru .
P ils īp a šn ie k s d e v ās pie k ād a L ondonas sp e c iā lis ta sp o k u un ra q a n u jau tā ju m o s. Viņš n o sk a id ro ja , ka S a to n as p ils spoki jau 1777. q ad ā ie ra k s tīti sp o k u re ģ is tro s un tra u c ē jo t tika i ap k alp o jo šo p e rso n ā lu . P ils īp a šn ie k a ģ im eni tie a ts tā jo t m ie rā .
A n q |u izp le tņ u lēcē ju A lb īn u L a u n sb e r iju u n P a tr ic iJu K ra is tiju m ā c ītā js sa la u lā ja lid m a š īn ā 1650 m e tru a u g s tu - m ā. Pēc c e re m o n ija s v iņ i ro k u ro k ā iz lēca no lid m ašīn a s . 650 m a u g s tu m ā a tv ē rā s izp le tņ i. L īg av ai m u g u rā b ija b a lts p a ra š u t is te s tē rp s , b e t f īq av a in im — tu m š i z ils uzv a lk s .
Kā a r v ē ja sp ā rn iem M aiam i k ū ro r tā (F lo ridā — ASV) iz p la tī jā s z iņ a , ka p ilsē tā k ād a m an e k en e p irm o re iz i d e m o n s trē šo t m o n o k in i (p e ld k o stīm u bez k rū š tu ra ) . S p o rta v e ik a lā , k u r b ija p a r e d z ē ta p e ld k o s tīm a d e m o n s trē ša n a , s a p u lc ē jā s a p 250 ziņ-
. k ā r īq u c ilv ēk u , ž u rn ā lis ti, te le v īz ija s d a rb in ie k i un a r ī p o lic is ts , k u ra u z d ev u m s b ija s a rg ā t likum u, k a s no liedz a m o rā lu tē rp u v a lk ā ša n u . Kad d ām a p a rā d ī jā s uz sk a tu v e s , te lp ā m irk li ie s tā jā s k lu su m s, b e t pēc tam a ts k a n ē ja lāsti. M anekenei b ija t i k a i . . . s e p tiņ i g ad i.
M lneoias (ASV) ied z īv o tā ji e n e rģ isk i p ro te s tē p r e t to , ka p ilsē ta s g o lfa lau k u m ā ta q a d ie rīk o a p q a ism es ķ e rm e ņ u s , k a s dod ie sp ē ju ied z īv o tā jiem n o d a rb o tie s a r šo sp o r ta v e id u ffdz vē la i n a k tij. S p o rtis tu sk a ļā s lam as v iņ iem jau d ie nā b o jā jo t n e rv u s .
Pa «Dadža» materiālu pēdāmZurnala /7. numura biju ievietots materiāls «Brinumskuidus» par Aizpu
tes mežrūpniecības saimniecības darbinieka V. Vārnas izgudrojumu. Liepājos rajona prokurors b. Murovskis mums ziņo, ka izgudrojuma līdzautors bijis V. Karkovskis. Abu gudrinieku darījumi pienācīgi novērtēti, apsēdinot tos aiz restēm uz vairākiem gadiem.
Par izgudrojuma galvenā atbalstitaja kolhoza «Ļeņina ceļš» būvbrigādes vadītāja K. Abides nopelniem uzdots izlemt kolhoza biedru tiesai.
Tanī pašā 17. numurā vēstulē *Cien. «•Dudzit»!» b. Leimunis lūdza paskaidrot, vai ir pareizi, ka pret paša gribu iesaista svarcelšanas sportā - kombinētās lopbarības maisu cilāšana un pārnēsāšanā.
Latvijas patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētaja vietnieks b. Kligers atbild, ka šis pasākums esot saistīts ar ciņu pret lobparibas izvazāšunu. Berot to mašīnas bez maisiem un sverot uz dzelzceļam nepiederošiem svariem, bijis brīvs ce(š ļaunprātībām un nelikumībām.
Lai krāvēju darbu padarītu vieglāku, tikšot iegādātās ķerras, ar kurām maisus aizvedīšot līdz svariem.
itTukuma lauksaimnieciskas ražošanas pārvaldes priekšnieks b. Grasnuinis
ziņo, ka žurnālā 2L numurā ievietotā f Dadža» prognoze esot patiesu.Kolhoza * Ļeņina ceļš» priekšsēdētājs P. Skarbovskis un vecakuis grā
matvedis A. Geris pur augļu dārzu pamešanu novārta saņēmuši sodu.
T ā e % o t g « f t « f l ī j l e > %Nesen mirušajam franču rakstniekam un
māksliniekam Kokto vaicāja, kāpēc viņš vl*u mūžu palicis vecpuišos. Kokto atbildēja: «Reiz jaunībā braucu Parīzē ar metro. Drūzmā uzkāpu kādai sievietei uz kājas. Viņa iebļāvās: «Vecais ēzeli, vai tu tiešām nevari būt uzmanīgāks!» Tad šī sieviete pagriezās pret mani, nosarka un atvainojās: «Lūdzu, piedodiet! Es domāju, ka tas ir mans virs.» Pēc šā gadījuma es nolēmu nekad neprecēties.»
*Kāda grāfiene, kuru vācu gleznotājs Liber-
mands bija uzgleznojis, sašuta par augsto honorāru, ko pieprasīja mākslinieks.
— Tā taču Ir ministra alga! — viņa errojās.
— N,u tad palūdziet ministru, lai viņš jūs uzglezno! — atclnta Libermanis.
*Irti rakstniekam B. Šovam bija daudz ie
naidnieku. Reiz viesībās kāds aristokrāts viņam uzdeva šādu jautājumu: .
— Vai jūsu tēvs nebija vienkāršs drēbnieks?
— Protams, — mierīgi atbildēja rakstnieks.
— Un kāpēc, — jautāja aristokrāts, — viņš nepanāca, lai ari jūs kļūtu par drēbnieku?
— Uin kas bija jūsu tēvs? — viņam savukārt jautāja Bernards Šovs.
— Mans tēvs? Mans tēvs, ser, — atbildējai aristokrāts, — bija džentlmenis.
— Tad atjaujiet vaicāt, — turpināja rakstnieks, — kāpēc jūsu tēvs nepanāca, lai ari jūs kļūtu par džentlmeni?
*Marks T-vens pavadīja vasanu kādā mazā
pilsētiņā. Tās pilsoņi vāca naudu jauna kapsētas žoga celšanai. Marku Tvenu vairākkārt lūdza ziedot naudu šīm mērķim, taču katru reizi viņš atteica. Kad naudas vācēji lūdza viņu motivēt savu rīcību, rakstnieks atbildēja: «Es nesaprotu, kāda jēga ceLt žogu ap kapsētu. Tie, kas atrodas kapsētā, tikpat nevar izkļūt ārā, bet tie, kuru tur nav, ar varu iekšā nelaužas.»
N Ā K A M A IS VALSTS G A L V A !
T0L1T N O SK A ID R O S IM !
M. V a v г о *im. 'Hohač*. Bratislava
ШN« 23
Suflieris: — Būt vai nebūti... Būt vai nebūti... Būt vai nebūt!...
Aktieris’ — Bet kē tad īsti! — Reaktīvo lidmašīnu kaut kē varētu izturēt, bet te vēl ir Smitu bērni!
Ж урнал
«ДАДЗИС»иа латышском
языкеNr. 23 (19t) 1964.
R e d a k c i j a s k o l ē ģ i j a : |. Pa lkovs (redaktors). Pēteris Eteris, Žanis Grīva. Z. Haskins, M. Limane, I. LivSics, V- M ihailovs.H. Rukiāns, E. Rusm anis. V. Vatdmanis. Tehn. red. V. Spirga. La ikraksta «Cīna» izdevums. Iznāk 2 reizes mēnesī. Num urs m aksā 20 kap. Redakcijas adrese: Rīgā, Va|ņu ielā 2. Tālruņi: redaktoram 22-39-83, sekretāram 22-07-61, līdzstrādniekiem 22-18-28. 22-52-70. m ākslin iekiem 22-53-70. Iespiests Latvijas PSR M in istru Padomes Valsts preses komitejas Po ligrāfiskās rūpniecības p ā rvaldes Paraugtipogrāfijā Rīgā, P u ik in a ielā 12. Salikts 1. tipogrāfijā «Cīņa» Rīgā, Blaum aņa ielā 38/40. Parakstīts iespiešanai 1964. gada 24. novem brī. JT 00444. Pasūt. Nr. 7089. Papīra formāts 7 2 Х Ю В '8 . 1 pap. loksne 2,74. Metiens 59.600. M anuskrip tu s
atpakaļ neizsniedz.
— Atkal esam nokavējuši!
— Nekas cits, Bil, neatliks, būs jāpariet policijas dienestā.
G. C I H i « ztm.
ASV aizvien bležik krimlnfilnoziegumm izdara pali pollcMf.PAKTS
Recommended