SATĪRAS UN HUMORA ŽURNĀLS IZNĀK KOPŠ 1957.GADA DIVAS REIZES MĒNESĪ

A S A K A S _ M A / f V ( T D Z I M U M U »

G t R IB L E T U & S*J2 T l\iU , V / Z K R A O № D A U & Z -

( j J K P R A J

9 7 7 1 6 9 1 25

Sveicināta, Dadža redakcija!

Esmu liepājniece un nekad nemainītu savu pilsētu pret citu, tomēr pēdējā laikā raizes sagādā jaunā gružu izmešanas sistēma. Kad man bija 7 gadi, gružu mašīna brauca noteiktos laikos un mūsu ģimene ar to rēķinājās. Vēlāk tika uzstādītas lielās atkritumu urnas un gružus varēja izmest jebkurā diennakts laikā. Tas visus apmierināja. Bet nesen pilsētas gudrie vīri izdomāja jaunu gružu savākšanas sistēmu. Tagad katrai gružu kastei ir noteikta litrāža. Turklāt, lai iedzīvotāji nepārsniegtu šo litrāžu, kaste ir atvērta tikai pāris stundas dienā, bet atlikušajā laikā noslēgta ar piekaramo atslēgu. Maksājam par šo pakalpojumu Ls 0,93 no cilvēka. Attapīgākie dodas uz kaimiņu kasti. Nereti tādēļ izceļas konflikti. Rezultātā cilvēki atstāj savus maisiņus blakus aizslēgtajai kastei, par to īpaši priecājas klejojošie kaķi, suņi un citi klaidoņi.

Lelde, Liepājā

Rakstiet mums!Žurnāla"Dadzis" redakcija

Graudu iela 68-A310, LV1058 e-pasts@dadzis.lv

Tālr.7611708,fakss 7611018

Mīļo, Dadzīt!

Dzīvoju neparastā vietā - Imantā, Slokas ielā, netālu no dīķa. Tu, Dadzīt, noteikti gribēsi iebilst, jo, apskatot Rīgas karti, šajā rajonā nav uzrādīta neviena ūdenstilpne. Tiesa, pirms kādiem trim gadiem šajā vietā bija tikai necila peļķe, kuras izmērs mainījās atkarībā no laika apstākļiem. Bet nu jau būs apritējis gads, kopš varam priecāties ne tikai par to, ka dzīvojam blakus Sudrabkalmņam, bet ari par burvīgo dīķi. Karstās vasaras dienās bērni nav jāsūta uz Jūrmalu, jo pabradāt pa ūdeni var tepat aiz māias. Ziemā slidošanas priekus izbauda katrs autobraucējs, jo dīķis taču atrodas tieši uz ceļa braucamās daļas. Gadalaiki nāk un iet, bet mūsu dīķis, gluži kā latviešu tautas dziesmā, dzīvo saules mūžu. Ja, arī tu, Dadzīt, vēlies izbaudīt patīkamu atpūtu pie ūdens, brauc ciemos uz Slokas ielu 161, pretim veikalam Super Neto.

Ar cieņu - Kaspars Bērziņš

I • • • •

Ogrei Dadža sveiciens!

Labdien, Dadža redakcija!

Kā zināt, katru gadu Latvijas pagasti sacenšas savā starpā par sakoptākā pagasta godu. 2005. g< Alūksnes rajona mērogā šo godu izpelnījās Gaujienas pagasts. Esmu gaujēniete, un, protams, šāda z var vienīgi priecēt, tomēr viens darvas piliens var sabojāt visu prieku. Pretim manai mājai jau daud: gadus atrodas bērnu spēļu laukums, lai gan pareizāk būtu sacīt: tas, kas palicis pāri no spēļu laukur aizaugusi smilšu kaste un sarūsējis karuselis, zem kura lietainās dienās izveidojas peļķe. Var jau būt, laukos bērniem ir ko darīt arī tad, ja nav neviena karuseļa vai smilšu kastes. Tomēr, ja tā būtu taisni bērni ietu šai vietai garām ar līkumu, bet mani novērojumi rāda pretējo. Pat drēgnās un lietainās dier nepievēršot uzmanību dubļiem, viņi gadu no gada rotaļājas uz vecā karuseļa. Mammām atliek vier pārbaudīt dažādu reklamēto tīrīšanas līdzekļu efektivitāti un cerēt, ka sarūsējusī konstrukcija izturēs nākamo paaudzi.

Maija

• •Žurnāls 'Dadzis”, iznāk kopš 1957.gada divas reizes mēnesī, reģ.apl.Nr.000701251, ISSN 1691-2519. Iespiests Talsu tipogrāfijā. Izdevējs SIA “Humora ir.stiri vierLreg.S'r.40003757328, Graudu iela 68-A310, Rīga, LV-1058. Tālr.7611708, fakss 7611018, e-pasts: redakcija@dadzis.lv, www.dadzis.lv. Galvenais redakl Andris Ruģēns, Humora nodaļas redaktore Kristīne Augstkalne, Mākslinieks-maketētājs Jānis Kārkliņš. Reklāmas ievietošana: tālr.9228921, e-pasts: reklan dadn&Jv

K rpubbcēiotinatenālunegieciešam aJ>L\/Tjum ora institūts” atļauja.

Kas nu ir, tas ir. Ietiepīgāku tautu par latviešiem grūti atrast, to jau apgalvoja savulaik Baltijas baroni, un tā ir svēta patiesība! Gadu simteņiem ilgi latvietis ir dzīvojis savā sīkajā pasaulītē, teļu un aitu sabiedrībā, dungojis panaivās tautas dziesmiņas, adījis cimdus, aris zemi un, kā Kundziņa gleznotais cūkgans, blenzis mākoņos. Gan pieminētie baltvācu (tagad gan jāsaka - vācbaltu) baroni, gan cara tētiņa skolu inspektori vaiga sviedros pūlējās kantainajās bauru galviņās ienest gaismu un kultūru, bet kas to deva! Kas bauris bijis, tas paliek par tādu! Tikpat nesekmīgas izrādijās dižās proletāriskās kultūras un tās galvenā karognesēja - brālīgās krievu tautas- pūles vēsturiskā materiālisma un sociālistiskā reālisma triumfa gados. Šobrīd latviešiem kārtējo reizi ir radusies unikāla iespēja pievienoties pasaules progresīvās kultūras priekšpulkam. Televīzija un prese raujas vaiga sviedros, lai mēs beidzot saprastu, cik tālu esam no dziļajiem un plašajiem īstās kultūras dzīvinošajiem ūdeņiem un kādi primitīvi un vecmodīgi aizspriedumi mūs no tiem šķir! Holivudas filmas katru vakaru dažādu Latvijas TV kanālu zilajos ekrānos mūs apmāca gan spīdzināšanas un slepkavošanas paņēmienos, lai mēs spētu pareizi novērtēt amerikāņu kareivju humānismu gūstekņu pratināšanā Irākas cietumos, gan izglīto aizspriedumaino letiņu seksuālo minoritāšu izsmalcinātajās mīlas mākslās. Avīzes skaidro, ka fizioloģiskās īpatnības ir novecojis jēdziens, ka vīrietis nebūt obligāti nav vīrietis, bet vajadzības gadījumā var kļūt arī par sievieti un otrādi. Katrs, kurš to nav sapratis, ir neglābjami novecojis un atpalicis no cilvēces labākās daļas - meitdēliem un dēlmeitām. Tādiem tiek piedāvāts uzpīpēt zālīti vai kaut ko stiprāku un garantē, ka āzis jūsu acu priekšā pārvērtīsies par kazu un dos pienu kā govs, un pat vairāk. Un, ticiet man, pārvēršas ar! Vismaz uz to laiku, kamēr pīpmanis izguļ reibumu. Diemžēl stūrgalvīgais latvietis netic! Rietumeiropiešu acīs mēs esam ne tikai lēts un nekvalificēts darbaspēks, bet arī sava veida alu laikmeta kultūras cilvēks, kurš tikai aizvakar nokritis no palmas zara un vēl nav paguvis pazaudēt asti.Tādi sīkumi, kā tas, ka vēl gadus septiņdesmit atpakaļ dzīves līmenis Latvijā pārsniedza Zviedrijas dzīves līmeni, bet dižās Padom ija^^Bnieku m ag m as okupācijas sākumā tualetes podos mazgāja mutes un Nacionālās operā ieradās, tērpušās naktskreklos, ir un

paliek neinteresanti vēsturiski faktiņi uz Eiropas izsmalcināto kultūrtautu šodienas sasniegumu fona. Un pareizi vien ir! Divdesmit pirmā gadsimteņa kultūrtautas risina citas problēmas. Dažkārt mūsu neapzinīgo un atpalikušo tautiešu vidū pat var dzirdēt runas par to, ka Eiropas kultūra degradējas un Amerikas pseidokultūras ietekmē kļūst par lētu masu produktu, līdzīgu kokakolas bundžām un rievotajiem prezervatīviem. Meli un ļaunprātīgs izdomājums! Šodienas pasaule risina diženas problēmas - ekonomikas un informācijas globalizācijas problēmu, terorisma problēmu, dažādu nāciju savstarpējās integrēšanās problēmu, noziedznieku cilvēktiesību problēmu, naftas magnātu radīto degvielas cenu problēmu! Uz šāda fona nacionālā kultūra labākajā gadījumā tāda etnogrāfiska pastaliņu padarīšana vien ir! Jebkuram modernam, izglītotam šodienas kultūrcilvēkam, kurš zināšanas apgūst ar interneta palīdzību, pārzina visu Holivūdas kinoaktrišu krūšu un stringerbiksīšu izmērus, regulāri onanē draugu pulciņā, kā to sludina mūsu TV zvaigznes, vismaz reizi dzīvē ir seksojis ar šāva dzimuma partneriem un nobaudījis kādu no narkotikām, šīs globālās problēmas ir tuvas un saprotamas. Pretēji provinciālajam, no pasaules spirdzinošajiem kultūras avotiem tālu stāvošajam latvietim, kurš turpina runāt par mīlestību starp vīrieti un sievieti, nacionālo kultūru, vardarbības upuru cilvēktiesībām un līdzīgām novecojušām un moderno cilvēku garlaikojošām lietām. Latvietim, kurš stūrgalvīgi nevēlas izprast šodienas kultūrpasaules realitātes un kuram svarīgāk šķiet nacionālo kultūras vērtību - pie kuras pieskaitāma arī ģimene- saglabāšana un nacionālās identitātes kopšana.Nieki! Ne tik sen atpakaļ šādu kaitīgu runāšanu sauca par buržuāzisko nacionālismu, tās propagandētājus sūtīja rakt akmeņogles aiz Polārā loka vai vienkārši nolikvidēja kādā klusākā Rīgas pagrabā. Šodienas humānajā sabiedrībā tā nerīkojas. Šodien jums laipni izskaidro, ka esat bezcerīgi atpalicis un nekulturāls cilvēks un vienīgais glābiņš sava provinciālisma likvidēšanā ir kļūt vismaz par kāda seksuālo minoritāšu kluba fanu, ja arī ne biedru, atteikties no mīta par baigo gadu , noticēt nepieciešamībai globalizēt pasaules ekonomiku noteiktu finansu grupējumu interesēs, ASV un Aaflglijas valstsvīru telepātu spējām' redzēt arābu diktatoru ļaunos nodomus

pirms viņi paši tos spējuši izdomāt, tād iznīcinot tos saknē, noticēt šodienas pas. ekonomikas stabilitātei, jo tā balstās uz dolāra stabilitāti, kurš, kā zināms, vismaz nedaudz procentiem pārsniedz papīra vērtīb- kura tas tiek drukāts. Un, lai pilnībā aplieci savu izaugsmi, jums jāintegrē Latvijas sabiec vismaz daži Āfrikas, Āzijas vai Latīņame pamatnāciju pārstāvji, tādējādi pierādot, ka n rasists vai šaurpierains nacionālists. Visi vēlams, lai augšminētās nacionālās minori būtu vienlaicīgi arī seksuālās minoritātes, tād jūs būsiet pilnībā sevi reabilitējis un parādīji esat iekļāvies šodienas varenajā kultūras strai Pārējo - angliskā FUCK lietošanu att sociālisma laikmetā izplatītā MAĶ vietā, ves interesi par sabiedrībā pazīstamu personu g dzīvi un dzimumorgānu parametriem kā bū mūsdienu kultūras sastāvdaļu un 347. paņērr spīdzināšanā no filmgrāvēja „Pussapuvušie m atgriežas!” - jūs apgūsiet zibenīgi! Un nenom> sevi ar grāmatu lasīšanu un domāšanu! Atis domāt savā vietā izredzētajiem, kuri to dara dzimšanas! Izlasiet gatavās atbildes uz \ i jautājumiem internetā, vai, ja uzskatāt sevī intelektuāli - populārā publikācijā kādā avīzes un jūs kļūsiet par patiesu kultūras cilvēku! Tāi latvieti, attopies! Nebaidies pasmelt un padzt ūdeni no dzīvinošā avota, kuru tev piedāvā la: bet stingrā drauga roka! Un netici mēlnei kuri apgalvo, ka šis avots ir tas pats, kura ūc kā vecmāmiņas pasakā, pārvērš katru, kurš r padzeras, - par kaujamu aitu vai aunu, iza ēzeļa ausis un aizved tevi uz Muļķu zemi, kur k var aizbāzt aiz debesīm! Skalbe to rakstīja tī ka nepazina mūsdienu kultūrpasaules virti vērtības. Ja viņš būtu nedaudz drosmīgāks, tad iemalkojis kaut nedaudz no dzirkstošā padzēi un saprastu, ka, stāvot uz četrām kājām, kā kāi aunaitai pienākas, karoti aiz debesīm ais nevar. Pirmkārt - aitai debesis ir par augstu o t- nav ar ko bāzt! Tāpēc - dzer droši, pievien šodienas progresīvajai kultūrsabiedrībai un ki skaļi sauksim: mēēē! Pasaule mums atsauksie

'//////////////////////

Sava uts visvairāk

traucē citus.

Krītot distanci neievēro.

Arī sevī ieejot var pazust

Nākotnei muguru

nepagriezīsi.

Vērojot Rīgas domes aktivitātes pilsētplānošanas tās, manāma interesanta tendence: Rīgai jāaug uz gšu! Debesskrāpju projekti Ķīpsalā, Lucavsalā, Lantā... Te nu mazliet gribas teikt kādu vārdu par gstceltnēm uz salām.Pašreiz Rīgā ir ap 735 tūkstošiem iedzīvotāju, un .’ākajā nākotnē šis skaitlis diez’ vai pieaugs. Tāpēc ities pakaļ Ņujorkai vai Honkongai un veidot Daugavas salām kaut ko līdzīgu Manhetenai

tu, maigi izsakoties, visai uzjautrinoši. Turklāt īvokļu celtniecības pieredze liecina, ka mūsu stākļos perspektīvāki ir trīs vai četru stāvu īvojamie nami, nevis daudzstāvu celtnes, par rām šobrīd stāv un krīt firmas, to skaitā ari SIA cavsala.Atliek brīnīties, kāpēc celtniekiem tā iepatikušās tugavas salas, kāpēc, viņuprāt, vajag būvēties tieši r un nekur citur - netrūkst taču Rīgā graustu onu, kvartālu un ielu pilsētas vēsturiskajā centrā i necik tālu no centra! Tā pati „Moskačka”, ;mēram...Protams, neskartā vietā būvēties ir daudz tīkamāk un ērtāk, nekā jau esošajos apbūves

rajonos, īpaši, ja tie jāatbrlvo no graustiem. Labi. Sāksim dzīvojamās un darījumu ēkas būvēt zaļajā zonā, rausim ārā krūmus, cirtīsim kokus Ķīpsalā, Lucavsalā un tā tālāk. Taču tūdaļ rodas jautājums: vai uz jaunajām darījuma ēkām biznesmeņi tiešām tik nadzīgi trauksies? Pilsētas nomale taču... Un, kas attiecas uz apartamentiem dzīvošanai šajās mājās, tad reņģēdājiem tās noteikti nebūs pa kabatai, bet Privātās dzīves kontingents sev kotedžas jau sen ir iegādājies citur.

īpaši kutelīgs kļuvis jautājums par dzīvokļu celtniecību Lucavsalā. Protams, protams, viss būtu labi, varētu jau sabūvēt, varētu savilkt dažnedažādas ekstras un komunikācijas - elektrību, gāzi, ūdensvadu, kanalizāciju, piebraucamos ceļus, autostāvvietas un tā tālāk un tā joprojām, bet ko darīt ar televīzijas torni? Jā, jā, ar to pašu pagājušā gadsimta gados celto, pēc PSRS laiku reglamentējošajiem dokumentiem projektēto torni, kura raidītājiem piemit viena nelāga īpašība- tie izplata elektromagnētisko starojumu, par kura iespaidu uz cilvēka organismu mediķi un ari pašas iespaidojamās personas nebūt nav sajūsmā.īkamak un ertak, neka jau esosajos apbūves pasas iespaidojamas personas neout nav saju

Bionergētiķi pat apgalvo, ka ilgstoša uzturēšanās šāda starojuma laukā var cilvēku novest līdz smaga: depresijai. Lūk, šajā starojuma zonā ir ieprojektētas dzīvojamās augstceltnes. Debesskrāpji...

SIA Lucavsala salas attīstības projekts vadītājs Jānis Adamsons gan bilst, ka 1995. gads Labklājības ministrija atzinusi: elektromagnētiskc piesārņojumu līmenis šeit nepārsniedz normu. Te nu būtu vietā tūdaļ pārvaicāt: kāda tad šī norms ir? Izstrādātu un apstiprinātu elektromagnētiskā starojuma normu Latvijā nav bijis ne 1995., ne 2005. gadā. Šeit tiek izmantotas tikai Eiropas Savienības rekomendācijas attiecībā uz mobīlc telefonu raidītājiem. Bet Rīgas TV tornis na\ gluži tas pats, kas mobilā raidītājs. Tas ir unikāls objekts, kura situācija būtu jāpēta īpaši. Un kaul kā negribas ticēt, ka Latvijā notiks brīnums, - kāds veiks oriģinālus pētījumus un atklās pasaulē vēl nezināmu pamatojumu elektromagnētiskā piesārņojuma normām. Lūk, tāds ir rungas viens gals.

No otras puses - apkārt Rīgas TV tornim jau kopš tā uzcelšanas dienas ir noteikta sanitāri zona, kur nu nekādi nedrīkstētu kā mūris pret: stāvēt pārāk augstas ēkas un kropļot torņa antēnas raidītos signālus. Pavisam negribētos dzirdēt kā par šādiem kropļojumiem varētu izteikties elevīzijas skatītāji!

Lūk, kāds rungas otrs gals!

Z.Donis

I.Melgailis

(ĀPASAKĀMīļā Milda!Teikšu, kā ir - kā jauna diena, tā jauni jaunumi,

ut Jaungadu negaidi. Valdība vecgada vakarā das dāvanas zem eglītes pabāzīs, ka nezināsi dziedāt par zaļo eglīti vai raudāt baltas asaras zem :ā paša tanenbauma.

Nu kaut vai par tiem kilogramu nodokļiem, ) valdīšana izgudrojusi it kā dabas saudzēšanas irdā. Tas esot tāpēc, lai veco ledusskapi klozetpodā estūķētu, bet nestu atpakaļ uz veikalu. Un tad u, gribi vai negribi, maksāsi nodokli ne tikai ar televizora, veļas mašiņas vai gludekļa katru zīvsvara kilogramu, bet arī par elektronisko lašīnīti, ko mazbērnam spēlēties.

Mēs taču, mīļā, esam īsteni latvieši. Un īsteni itvieši ir dzejnieku tauta, ieskaitot ierēdņus, ninistru padomniekus un padomnieku >adomniekus. Lai sadzejotu jaunu nodokli, nekādu »antmēru, nekādu jambu un trohaju, nekādu itskaņu nevajag. Liec tik visu baltā pantā: tā un tā, ir tādu un tādu datumu maksājiet papildus par to īn to. Bet, ja negribat vai nevarat maksāt, sēstieties ragutiņās un palūdziet, lai radinieki aizved uz mežu. Vienā virzienā, protams...

Gan jau pēcnācēji novērtēs. Ja vien, protams, pēc visu sadzejoto nodokļu nomaksas vēl atliks kāds, kam vērtēt.

Un labi, ja maksāt vajadzēs tikai pērkot. Mums domāšanai ierēdņu armija noalgota. Strādāt slinkums, par Lielupes vēžu indēšanu plecus vien rausta, bet domāt, mīļā, nevienu nav jāaicina. Tas nav tas grūtākais darbiņš. Domās, domās un izdomās, ka jāmaksā arī par to, kas sen nopirkts un vannas istabā grab kā deviņi mēmie.

Ja šitā turpināsies, es nebrīnīšos, ka kādu dienu to pašu dabas nodokli būs jāpiemaksā arī par katru maizes kukulīti, par katru mīļās reņģītes kilogramu.

Jo ne kukulītis, ne reņģīte man miesās nepaliek, pēc attiecīga laiciņa uz jūru prasās. Un, ja prasās, tas jau dabai būtisks kaitējums.

Bet par kaitējumu, mīļā, nodoklis jāmaksā - gribi vai negribi. Izrēķinās, cik kilogramu kaut vai mans Mārtiņš dienā noēd, pareizinās ar trīsdesmit un mēneša beigās piestādīs nodokļu rēķinu. Pamēģini nemaksāt! Tiesu izpildītājs būs klāt kā nagla, aprakstīs dzīvokli, novērtēs par desmit latiem, pārdos draugam, lai tas varētu pārdod tālāk arī par desmit, tikai ne latiem, bet tūkstošiem.

Un tas arī vēl nav viss.Ne velti avīzēs pēkšņi sāka rakstīt par lieko svaru,

par to, ka lielais svars makten kaitīgs gan sirdij, gan dvēselei, gan galu galā maciņam. Pat veselības ministra darba tulznu, visiem cilvēkiem redzot, pašā Rīgas centrā izmērīja. Un ja tā, cik vairs tālu līdz brīdim, kad sāks ne tikai ministrus, bet katru ierindas cilvēku svērt, mērīt un nodokli saskaņā ar tekošā momenta dzīvsvaru noteikt. Pēc šitās ministra apmērīšanas es nemaz nebrīnīšos, ja kādā jaukā rītā uzzināšu, ka man par savu Mārtiņu, kam dzīvsvars kā pamatīgam ledusskapim - deviņdesmit kilogrami ar astīti, arī nodoklis jāmaksā.

Un tad vairs nebūs nepieciešami nekādi svara vērotāji, nekādas tievējošās kūres. Ikviens normāls cilvēks no savām glaunajām vai humpalu mašīnām steigšus vien uz divriteņiem pēc prezidentes ieteikuma pārsēdīsies. Jo šitā ciskudrille nodzen kilogramus veiklāk nekā turku pirtis un visādas mājas saunas. Kilometra garumā pedāļus paspaidi-no rīta pamodīsies svaigs kā gurķītis. Pamodīsies, nostāsies uz svariem un uzzināsi, par cik latiem nodoklis vieglāks kļuvis.

Tiesa gan, kur tie esošie un topošie nodokļi nozūd, tas tikai dieviņam un lielajiem kungiem vien zināms. Bet man, mīļā, pilnīgi skaidrs, ka mums, daļēji it kā vēl baltajiem cilvēkiem, no šitiem nodokļiem nekas liels neatlēks.

Esi dzirdējusi par Visuma melnajiem caurumiem? Tur - kā iekrīt kāda planēta vai

noblandījies meteorīts, t l ne Bet, starp mums, meitenēm, runājot z e m - jāpētī Visums, ja tepat pie mums melno caurumu melnais tūkstotis. Un ari nev:er.> pi: rītastundā balsi nevingrina.

Nu akurāt kā mans nodoklis par sunīti Čapinu. Maksāju no mēneša mēnesī, bet ne man, ne sunītim labuma nekāda. Labums tiem onkuļiem, kas iekasē, pat paldies Čapiņam nepateikuši. Ko es Čapiņam varu atbildēt, kad viņš man acīs skatās, luncina asti un suniski vaicā, kāpēc vieniem atlēc, bet citiem ne?

Nē, mīļā, kas teica, ka mēs esam diplomētu muļķu zeme?! Tie, kas pie runāšanas un naudas lādes tiek, tie muļķi nudien nav. Vieniem valsts zemi par sviestmaizi uzšķiņķo, lai no santīmu vērtās sviestmaizes jau pēc brīža miljons rastos, otriem - skolotājiem, policistiem, kultūras darbiniekiem un citiem - īsi un kodolīgi noskalda:

-Naudas ir tik, cik ir.Sak, nečiviniet un stāviet pie ratiem. Mums

svarīgākas lietas jākārto.Un, nudien, kārto!Kaut vai to spocīgo mantas, naudas un citu

ienākumu deklarēšanu, kas būšot jāveic visiem un katram. No zīdaiņa, kam vēl prātiņa nav, sākot, un ar simtgadnieku, kam prātiņš jau izkūkots, beidzot.

Nē, es saprotu: tas tāpēc, lai cits citam aploksnītēs lielo latu neiešķiebtu, lai no katra gan pelnītā, gan kukuļos saņemtā santīma ceturto daļu valstij labprātīgi atdotu.

-Bet!... - kā savā laikā teica kungs Godmanis.Nu labi, sarakstīsim tos deklarāciju papīrus,

uzskaitīsim visu, kas drēbju skapī kožu ērtībai sakārts. Ka laulību kleitu kodes jau sagrauzušas, bet līgavaiņa uzvalku vēl turpina grauzt. Ka veļas mašīņš, paldies meistariem, vēl pie dzīvības turas, lai gan ūdeni laiž garām kā zīdainis dzemdību namā.

Bet ko tālāk?Atkal algos jaunu ierēdņu armiju, lai sakrauj

mūsu aprakstītos papīru miljonus grēdās... Gaismas pilij blakus uzbūvēs jaunu nacionālo krātuvi, kur papīru kalnus sakraut... Nāks policija ar plintēm un lielgabaliem katru rakstošo pārbaudīt...

Ne nu nāks pie katra, nekā!Pie mūsu jaunbagātniekiem, kurus žurnāls

„Klubs” visu laiku kā cāļus rudenī uzskaita, gar pie tiem, kuri no uzskaites mūk kā velns nc krusta, neviens pārbaudītājs ne lūdzams neies Jaunbagātnieki visapkārt mājām žogus sacēluši tauvas joslas aizbarikadējuši, ka ne piebrauki ne pielīst, ne piepeldēt. Ar plinti vai lielgabali klaudzināsi stundām ilgi, taču atvērts netiks.

Turpretī pie nabaga caur finiera durvīm iekļūt viens spēriens, viens rūciens.

Un nāks, un vēros,* vai tik reņģu ēdājs uz zeh šķīvja ar sudraba karoti melnos ikrus kilogramiet vaigos nestūķē un ar ananāsiem neuzkož, Ui ja atklās kādu nezināšanas dēļ greizi uzraksti santīmu, ko dzeguze vēl nav aizkūkojusi, soc nudien būs tādos latos, ka tupi un turies.

Un atkal tiesu, izpildītājs būs klāt...Tā, lūk, mīļā. Tici vai ne, bet patlaban iaun

dienas un jaunu valdīšanas izgudrotu brīnun: gaidās nudien jūtos tikpat kā pasakā. Jo tālāk, šaušalīgāk...- Lai iet! Viņš ir mūsu sabiedrisko attiecību speciālists! D.Breikšs

Tava Arčibaldī

DADZIS VALDĪBĀ

V.Buzajevs (PCTVL)

Kolēģi, varbūt tagad, kad mums paredzēt termiņš iet uz beigām, mēs kaut par mata tie esam palikuši gudrāki.

Pie deputāta gatavojas dotie skolotāju delegācija sūdzēties pa zemajām algām. Pirms vizītes viņ zvana:-Vēlamies ienākt pie jums. Nelaime- nav naudas.-Nu labi, ko ar jums darīt. Nāciet tāpat bez naudas.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts)

Viņu raksturo teiciens, kas man arī ļoti labi patīk: „Mēs par jums runāsim, bet jums runāt neļausim!” Visa šī lēkāšana notiek krievu valodā.... Tāpēc es domāju, ko tādi cilvēki, kas paziņo piemēram, vakar televīzijā, ka viņi lasot Cionas gudro protokolus un konstatējot, ka tie ir viltojums, bet citi tos nedrīkstot lasīt, ar savu divkosību, melīgumu nevar ieņemt šo amatu.

Kā jums ir zināms, šim nožēlojamam likumdevējam un ne visai godīgajam ārstam uzradās nopietnas problēmas ar likumu. Cilvēks aizgāja, bet nelāgā smaka palika.

Cienījamie kolēģi! Mēs taču savu deput; Buzajevu pazīstam kā raibu suni!

V.Buzajevs (PCTVL)

J.Dobelis (frakcija TB/LNNK)

Cienītie kolēģi! Redziet, nav jau patīkami, ka Saeimas deputātam ir jālemj par cita Saeimas deputāta, it kā sava kolēģa, sodīšanu, bet reizēm tomēr tas ir patīkami.

DADŽA VIESIS - LATVIJAS REPUBLIKA EKSPREMJERS MĀRIS GAILIS

DADZIS. Kā vienmēr, varbūt sāksim ar senākām atm iņām . Varbūt ar skolu?

M.G. Mācījos 1. vidusskolā un nebiju sliktākais skolnieks, bet slinkums mācīties bija tāpat, kā citiem.Par cik biju diezgan delverīgs, mani nosēdināja pirmajā solā, tieši pretī skolotājai, lai izslēgtu iespēju špikot. Klase bija neliela, kādi divdesmit četri skolnieki, arī telpa ne pārāk liela, tā kā no skolotājas mani šķīra ne vairāk kā pusotrs metrs. Aiz skolotājas muguras bija tāfele un klases siena, bet stūrī - vertikāla caurule. Izgatavoju planšetīti apmēram A 4 lapas lielumā, piestiprināju pie makšķerauklas un gar cauruli novilku līdz kājai. Kad skolotāji lika piecelties un atbildēt uzdoto, es pakustināju kāju, aiz pasniedzēja muguras izlīda špikeris un es nolasīju vajadzīgo tekstu. Saprotams, pirmo reizi tas izraisīja klasē vētrainus smieklus un skolotāja kļuva nervoza, bet tā arī nesaprata, kas par lietu. Tā nu mēs to ierīci lietojām kādus trīs ceturkšņus, kamēr vienreiz uzrāvos pie angļu valodas skolotājas Rusmanes - vecas, cienījamas skolotājas, ar kuru man nebija īsti labas attiecības. Vai nu es īsti nevarēju salasīt un par daudz liecos uz priekšu - slikums jau bija pat špikeri rakstīt, bieži vien tikai izrāvu lapu no grāmatas - vai kur tā vaina, bet skolotāja manīja ko nelabu, pagriezās, un mana ierīce viņai nozibēja gar acīm. Dabīgi, saņēmu vieninieku. Jutu, ka nu ir vienreiz vāks, jo vecāki jokus nesaprata, divnieku uz liecības nedrīkstēja būt. Rusmanei bija sava metode - visus, kuri nokavēja stundu, pie durvīm apstādināt un atprasīt uzdoto. To tad nu es izmantoju, lai glābtu situāciju.

DADZIS. Izdevās?M.G. Izdevās.

DADZIS. Un kādi humoristiski gadījumi notika, sēžot premjera krēslā? Varbūt kādas nerātnības?

M.G. Laikam jau tas trakākais jocīgais starpgadījums saistas ar amerikāņu lietoto šauteņu M- 14 iegādi, par ko vēl ilgi smējās visa valdība. Būdams premjers, biju spiests atbrīvot no darba toreizējo aizsardzības ministru un pārņemt uz laiku viņa pienākumus. Kā jaunajam ministram man bija jātiekas Briselē ar NATO aizsardzības ministriem un starp citu, bija arī doma iegādāties no ASV lietotās M- 14 karabīnes Latvijas armijai. Tiekoties ar ASV aizsardzības sekretāru Periju, saku viņam, ka būtu jauki, ja mēs varētu iegādāties M- 14. Kā bija, kā ne, Perijs saklausīja, ka mēs lūdzam F- 14 - ASV virsskaņas iznīcinātājus. - Ā, jā, - viņš nosaka.- Principā to var, bet jāprasa Kongresa atļauja.Nu brīnos savukārt es. Kongresa atļauja?? - Jā, - Perijs turpina. - Vēl jau jums būsiā m ā ra c a r tām riknti<>« hf>7 tam — vip n a lipta i r tās

J.Bulikinassaržs

dabūt, otra - uzturēt kārtībā, jo ekspluatācija ir ļoti dārga! Nu tikai man, kā saka, aiziet, ka mēs runājam par dažādām lietām! Tā nu Latvijai aizgāja secen F- 14 !

Reiz iznāca jautra situācija ar tā saucamajām protokolu runām.Bija atbraucis Karlsons - ne tas, kurš dzīvo uz jumta, bet Zviedrijas premjers. Bija padevusies smaga diena, bija bankas BALTIJA krīze, man bija uzstāšanās Saeimā par šo jautājumu. Uz tikšanos ierados pēdējā brīdī un man tagad jālasa angliski runa, kuru pats vēl neesmu lasījis.Lasu, lasu un apstājos pie vārda, kuru vairs nevaru izlasīt. Pēc klusuma brīža metu kaunu pie malas un lūdzu palīdzību mūsu sūtnim Zviedrijā. Visi, protams, smej, Karlsonu ieskaitot.Atbildei savukārt Karlsons velk no kabatas papīru ar vārdiem: - Jāpaskatas, ko man te sagatavojuši!- Tā jau ir - šādās reizēs jāievēro etiķete...

DADZIS. Tiktāl nu par valdīšanu. Bet kā bija, kad apceļojāt pasauli?

M.G. Būt bija viss kas. Bija laupīšana, zādzība, bija nāves briesmas un ierēdņu korupcija... Tā, gulējām pa nakti ostā Mozambikā. Turienas iedzīvotājiem liels dārgums ir laivu motori. Viens no mūsu komandas, starp citu - labs zīmētājs! -, pamodās īstajā brīdī, kad uzņēmīgi vīri jau bija nokabinājuši mūsu motoru no laivas un gribēja savās pirogās pazust tālēs zilajās. Jānis no augšas, kā Džeims Bonds, ar varenu lēcienu ielēca ar katru kāju savā pirogā.Laivas, protams, apgāzās un motors nogrima. Nākamā dienā, kad bijām motoru izvilkuši un abas Diroeas Danēmuši kā kara lauDīiumu. cerībā tās

īm s ier « . - b , iršanā!

iemainīt pret miera ilgumu (tā tās galu gali palika mums. Atgriežoties dzimtenē, uzdāvini tās Ventspils mēram Lembergam - viena tagj apskatāma Ventspils muzejā), pie mums vietējie ierēdņi ar nepārprotamu nolūku - i

kukuli. Tiekam apsūdzēti neatļautā nir pierādām savu nevainību, mums tiek ink cits pārkāpums - neatļautā gliemežvāku pirks Pārkāpums nopietns, no mums prasa < naudu - 400 dolārus! Joki mazi! Solām 5. kamēr vienojāmies par 30. Mauritānijā savu sadūrāmies ar korupciju, pret kuru mūseiā bērnu šļupsti vien ir...

DADZIS. Prieks, ka Mārim Gailim nav tr humora izjūtas pat dzīves riskantos un sm. brīžos! Lai tās pietiktu ari turpmākajās gaitās!

M.G. Paldies! Un lai DADZIM nepietr asuma un jautrības!

CUKURA LIELVALSTS UN SKAUDĪBA

Tā vien gribas iesaukties - beidzot! Beidzot mūsu gadsimtiem kājām mīdītā pašcieņa ir glābta! Eiropa ir sapratusi, ar ko īsti viņiem ir darīšana. Ne jau ar kādu tur nabaga banānu republiku, bet īstu lielvalsti. Proti, cukura lielvalsti! Pirmo reizi savas eksistences laikā Briseles birokrātija nodrebēja, kad uzzināja, kādas cukura rezerves uzkrājuši viņu Rīgas kolēģi. Nu kas gan to būtu gaidījis no tik mazas un paklausīgas valstiņas! Padomā tik, nejautājot pēc augstākās priekšniecības piekrišanas, letiņi tur, tālajā Tumbā, atļaujas likt pie kafijas nevis vienu, bet veselas divas karotītes cukura! Un jo tālāk, jo trakāk. Izrādās, Latvijā ar cukuru baro ne tikai cilvēkus, bet arī zivis un vēžus. Tā vietā, lai iegādātos cukuru starptautiskajā tirgū, latvieši atļaujas paši audzēt cukurbietes un pārstrādāt cukurā.Kas tur ko brīnīties, ka pat upēs atrodama laktoze un fruktoze! Latvijas vides ministrs R.Vējonis veselas divas nedēļas nogaidīja, lai zivis tā īsti panašķējas, un tikai tad deva rīkojumu slēgt Jelgavas cukura rūpnīcu. Kā jau kārtīgs letiņš, Vējoņa kungs mīl saldumus un saprot arī citus, kuriem piemīt šī vājība. Un nevajaga izplatīt neglītas baumas, ka vainīga fabrikas novecojusies tehnoloģija, ka zivis un vēži slāpa no skābekļa zuduma ūdenī, ka ministrija vienkārši baidījās no ražotāju lobijiem! Vides ministrs nebūtu vides ministrs, ja nesaprastu patiesos procesus, kuri notika Lielupē. Ar pilnu atbildību varam apgalvot - neviena zivs vai vēzis negāja bojā no skābekļa bada upē! Tie vienkārši bija par daudz saēdušies saldumu. Ja uzbāzīgie žurnālisti nebūtu sacēluši ažiotāžu, visas Lielupes zivis un vēži būtu atjēgušies un dzīvotu vēl šodien, cukurfabrika darbu nebūtu pārtraukusi, bet vietējie makšķernieki vienīgie pasaulē izmantotu ēsmai cukurgraudiņus.Šis unikālais fakts pats par sevi padarītu Latvijas tēlu pasaulē atpazīstamāku nekā hokejs, strīdi par krievvalodigo tiesībām un viendzimuma laulībām kopā ņemot! Tādēļ nepieļausim vēl vienu kļūdu, proti - neklausīsimies tenkās, ka situācija ar Latvijas augsni var drīz vien var kļūt tikpat katastrofāla kā

Nu, es taču teicu, ka Liepājas cukurs ir

labāks... neklausīji!

Adrians

ar Lielupes ūdeni! Ka nav aiz kalniem laiks, kad cukurbiešu audzēšana- un ne tikai - novedis pie augsnes noplicināšanas, ka tā pati Vides ministrija, kura veic augsnes monitoringu, šobrīd daudzu iemeslu dēļ nav gatava apturēt šo procesu. Gluži pretēji - mums jāturpina iet iesāktajā virzienā.Padomājiet paši - un ja mums izdodas izaudzināt kurmjus - cukurmiļus? Jeb kaut vai saldās sliekas?! Latvija kļūtu par pirmo un vienīgo valsti pasaulē, kurā tecētu cukura upes un būtu cukura krasti! Tūristi - saldummīļi bariem vien apmeklētu mūsu Dievzemīti, un valsts kases ienākumi pārsniegtu Taizemes ienākumus no sekstūrisma desmit reižu! Tāpēc - nebaidīsimies no skauģu runām un aizstāvēsim izcīnīto cukura lielvalsts godu. Bet pēc mums kaut cukurūdens plūdi!

Jūsu saldummīlisA. Rūķītis

Epigramma

Tu kļūsi nabadzīgāks gads pēc.gada,

No tevis aizripos pēc iata lats.

Tu iesi ubagot pie drauga un pie rada,

Bet neaos viņš neko, jo nabags arī pats!

V. AncītisMāris

- Tring - ling!- Vai Bērziņas kundze?- Jā, es klausos!- Te zvana no interviju studijas No visa pa druskai. Zināt, mēs esam lieli jūsu kodīgi urķīgās darbības cienītāji. Tiešām, tiešām! Mums tā patīk, kā jūs urķējat!- Ak...nu... Kur tie gadi...- Tiešām, tiešām! Bet vai jūs zināt, ka no rītdienas atkal sāk durt un dzelt mums visiem tik tīkamais durstīgi dzēlīgais, kura dzēlīgās durstības mums tik ilgi pietrūcis?- Zinu, zinu! Lai dzīvo durstīgi dzēlīgais! Lai viņam spoža nākotne!- Šai sakarā mēs ļoti gribētu lūgt, lai pastāstāt par sevi...- Nu... Par sevi es varētu pastāstīt daudzās sakarībās... Taču šajā sakarībā gan būtu labāk, ja par durstīgi dzēlīgo stāstītu paši dzēlēji un durstītāji...- Nē, nē... Mēs gribam tieši jūs! Tikai un vienīgi jūs! Kā urķīgāko no urķīgākajām! Tiešām, tiešām!- Bet varbūt tomēr...- Nē, nē! Tikai neatsakiet!- Jā, bet man jūs jābrīdina, ka ar urķēšanos man sokas labāk nekā ar intervijām! Reizēm es tā sakautrējos, ka nevaru pateikt, kā mani sauc...- Par to gan neraizējieties, Bērzas kundze! Lai ko jūs teiksiet, mēs visu piemērosim mūsu vajadzībām, un jūs nekādā gadījumā nekļūsiet smieklīga!- Smieklīga!? Tikai ne to! Pat ne dzēlīgi durstīgā dēļ

izaugusi vesela paaudze, kas par jums neko nav dzirdējusi? Piemēram, es!- Zināt, es labāk iešu mājās...- Nekas, nekas, Bērzmanes kundze! Pastāstiet mums, kā jums tajos tālajos senajos laikos dzēlās?- Nu... ar grūtībām...- Un kā būtu tagadējos laikos, Kalnbērzas kundze? Ja jūs dzeltu tagad, vai jums būtu kam kost un dzelt?- Visos laikos ir kam kost un dzelt...- Sakiet, Apsājas kundze...- PTVB: - Bet tagad par svarīgāko iekšzemē un ārzemēs. Nupat atklāta komēta, kas bīstamā ātrumā tuvojas Zemei. Krievija jau paziņojusi, ka darīs visu, lai tā trāpītu Latvijai. Atklāta gadskārtējā kārnīšu izstāde. Restorānā Bumers un Co kaujas divi pastāvīgie apmeklētāji. Rīt, ja nelīs, gaidāma jauka diena.PPSB: - Bet tagad atgriezīsimies pie mūsu intervijas. Kārklājas kundze, ko jūs mums par to visu varētu pastāstīt?- Par ko?- Ha, ha! Nu, par to, par ko nupat runājām...- Es jau jums teicu, ka man notrūkst doma!PTVB. Bet tagad mazliet mūzikas.LS, MB.: - Es gulētu ar te- vī, Ja tu gulētu ar ma- nī! Zum, zum! Zum Zum !PPSB: - Bērzenītes kundze, jūs savā garajā mūžā...- Es nemaz tik veca neesmu! Prezidentes kundze ir par mani vienu dienu vecāka!

apmeklētāju pūlis izklīdināts ar ūdens lielg Krievija pievērsusies savām darīšanām. \ ieroča iegāde pilnībā atmaksājusies. Bī komēta aiz mākoņiem vairs nav saskatāma, sācies tesiņšjkafejnicā Pienenīte. Ja nelīs, uz. saule! Labu saulrietu jums visiem!PPSB: - Nu, labi, Bērzsones kundze! Ja nu re: atnākusi, ko jūs vēl varētu mums pastāstīt?- Nu, es varētu pastāstīt, ka...- Droši, droši, Birzkopas kundze! Un neaizmi ka jūs klausās milzīga auditorija! Liela, m: kodīgas durstības izslāpusi auditorija... Bi kundze, Birzītes kundze! Tikai nesatrauci Varbūt tā auditorija nemaz neklausās!- V-v-vai j-jūs nezināt, kā mani sauc?! Orķestris: Umpapā! Umpapā!LS,MB: - Es neguļu ar te- vī, Tu neguli ar £ Zum, zum!PPSB: - Bet tagad,\am ēr mūsu viešņa pam; atceras savus pases datus, dodam vārdu i nepacietīgajiem zvanītājiem. Lūdzu, Kārli!- Te Kārlis! Tā Milleres kundze gan bija smiel Bet dzied viņa labi. Sevišķi tas zum, zum! patika!-Te vecmāmiņa. Fui! Kā tai pensionārei nav ka Gulēšot tā, un gulēšot šitā! Būtu labāk dom par mūžīgo miegu!- Runā Džilda Baiba Skārleta. Man gan tā ui večiņa patika. Durstījusi un dzēlusi jau no pagī gadsimta! Varbūt viņa redzējusi pašu N'ered

ne! Tāpēc tiešām šoreiz...- Mīļā Bērzaines kundze! Nāciet, nāciet! Mikrofoni jau ieslēgti!- Lallalā, bum, bum, bum! Duni, dum, dum! Rum, rum, rum! Cušs!Profesionāli tīkama vīrieša balss (turpmāk - PTVB): - Pēc šīs jautrās melodijas un skumjajām vēstīm no visas pasaules - viena ielīksmojoša ziņa, ko jau sen esam pelnījuši! Jaunā kvalitātē atdzimis plaši pazīstamais un jau vecajā kvalitātē visu iemīļotais dzēlīgi durstīgais! Pirmie sadzeltie jau slauka pateicības asaras un sadurstītie solās laboties! Pārējie stājas rindā, lai drīzāk saņemtu mums visiem jau sen vajadzīgos trāpīgos dūrienus. Sakarā ar šo ievērojamo notikumu pie mikrofona esam aicinājuši dzelstīgi durstīgā vecāko veterāni, pagājušajā gadsimtā tik kodīgi urķīgo Bērziņas kundzi. Lūdzu, Bērziņas kundze:Orķestris: Umpapā, umpapā!Liegs soprāns, kuram piebalso maigs baritons (turpmāk LS.MB): -Es gulētu ar te - Bet tu neguli ar ma - nī! Ai, ai! Zum zum! Neguļam mēs ab-ī! Orķestris: Umpapā! Umpapā!LS, MB: - Mēs ab-ī! Mēs ab- ī! Mums nemaz nav la-bī! Gulētu mēs ab- ī! Tad gan būtu la - bī! Orķestris. Bums!Profesionāli piemīlīga sieviets balss (turpmāk PPSB): - Cienījamā un mums visiem tik labi pazīstamā Bērzlapes kundze! Vai jūs zināt, ka ir

dzēlīgajam. - Tiešām?- Goda vārds!- Nevar būt! Nu labi, Apšubekas kundze, vai jūs savā garajā mūžā... Ak, jā! Vai jūs savā urķīgajā mūžā esat tikai kodusi un dzēlusi? Varbūt esat urķējusies arī kā citādi?- Jā, esmu urķējusies ari citādi. Piemēram...- Sakiet, Bērzpiepes kundze...PTVB: - Ekstrā informācija. Restorānā Bumers un Co kaujas četri apmeklētāji. Krievija jau paziņojusi, ka ir gatava iesaistīties.LS, MB: - Zum,zum! Bum, bum!PPSB: - Bet tagad atkal pie mikrofona pati vecākā vēl dzīvā durstīgi dzēlīga līdzcensone...- Savu mūžu neesmu bijusi durstīgi dzēlīgā līdzcensone! Un vecākā jau nu nepavisam!- Kā?! Bet man likās... Vai tad jūs neesat tā Birz... Bērz... Nu, tā tagad pensionētā, bet senāk pazīstamā urbīgā durstītāja?...- Jā, bet viņi nemaz negribēja, lai es ar viņiem kopā durstu!- Bet vispār taču jūs esat durstījusi?!- Vispār, jā!- Vai, kā jūs mani nobiedējāt! Es jau domāju, ka vispār neko neesat durstījusi... Un ko jūs esat paveikusi šajā gadsimtā?- Nu, šajā gadsimtā es...PTVB: - Uzmanibu, uzmanību! Superinformācija visiem restorāna Bumers un Co faniem! Pastāvīeo

Indriķi? Dzīva klasiķe! Un vēl samērā moža!- Te Rets Batlers. Skārlet, ja tev nav pieci gadi pati esi no pagājušā gadsimta!- Te Uldonkulis no Sprīžu ielas. Man izgājšsvētd ilgi nenāca trolejbuss.- Zvana akadēmiķis Ludis Biete. Nav ko muldēt tiem stulbajiem trolejbusiem! Vajag prasīt lielā algas!- Bet tagad atkal dodam vārdu mūsu vieši Birztaliņas kundze, ko jūs varētu atbildēt sa daudzveidīgās urķēšanās cienītājiem?- Es... ē... Man ari izgājšsvētdien nenāca trolejbu- Bet tagad pateiksimies Brukstaliņas kundzei j saturīgo interviju...- Lai dzīvo durstīgi dzēlīgais! Lai viņam...PTVB.: - Jūs klausījātie^Rtrunu ar Marian Berezovski - pagaidām vēl dzīvc^ dzēlīgi urķi durstīgāko kodēju!- Lai viņam!...- Nāciet nu, Baļķa kundze, nāciet! Mikrofons t izslēgts!Orķestris: Umpapā! Umpapā!LS, MB (maigi un brīnišķīgi): Gulētu es ar te -1 Vai tu gulētu ar ma- n ī? ... Ai, ai! Zum. zum! Orķestris. Bums!

Maija Kudaļ

S O S ! ! !Cienījamie Rīgas jūras līča un Baltijas jūra.

piekrastes iedzīvotāji! Vai jūs maz apzināties ko jūs, pie pilna prāta būdami, esat ievēlējus, pašvaldībās? Vēstures priekšā attaisnodamies jūs stāstāt, ka visi kā viens esat balsojuši pa: gudriem, cienījamiem un godīgiem deputāti kandidātiem. Bet es jums tieši acīs teiksi ko citu: ar jūsu atbalstu pie varas tikuš krāpnieki, kukuļņēmēji un pēdējie nelieši Neticat? Parēķiniet paši, cik lielas naudas mē: esam izgrūduši, lai uzpirktu pagastu, pilsēti deputātus un to priekšsēdētājus. No viņieir palūdzām tikai nieku - vienu parakstu -, be šie pieprasīja - oi, oi, oi!- cik tūkstošus pai būvatļaujām, lai mēs kāpu zonā vai pludmalē varētu būvēt sayas it kā greznas villas, kui varam tikai pieticīgi atpūsties un vecumdienā: pēdējo saulrietu sagaidīt... Šie bezkauņas pa- ne vienmēr atļāva ar augstu sētu nožogot mūsi privātās pieejas peldvietām!

SOS! Tagad ANO zinātnieki aprēķinājuši ur pierādījuši, ka vismaz 300 m etru no piekraste; zonas jūra nograuzīs krastu un gruntsūdens celsies par pusmetru jau pēc dažiem gadiem.. Mūsu jaunbūves, ko skauģi salīdzina ai Rundāles vai Ziemas pilīm, iegrims jūrā Šausmas!

Esmu pārliecināts, ka blēži un viltnieki, ka« šobrīd diemžēl vēl saimnieko pašvaldībās, tc visu zināja jau iepriekš, tāpēc, maitas, atļāva mums būvēties kāpu zonā tik tuvu jūrai.

Ko darīt?Es visu apkrāpto vārdā pieprasu:1. Saeimai pieņemt konstitucionālu

likumu, kas aizliedz celties pasaules okeāna ūdens līmenim.

2. Dot rīkojumu Latvijas pārstāvim ANO ierosināt Drošības padomē izskatīt jautājumu par Baltijas jūras agresīvo rīcību.

No ēnu ekonomikas melnās kases dāsni maksāsim tām politiskajām partijām, kas mūs atbalstīs. Ceram, ka valdošo partiju vadoņu enerģiskā rīcība un lēkāšana dažādos saietos novērsīs mums draudošo katastrofu.Un ari zaļajiem beidzot jāparūpējas par mumi. Līdz šim viņi pievēra acis uz visu notiekošo kāpu zonā, bet nu viņiem jāceļ trauksme un ar Eirosavienības un NATO palīdzību jānovērš pasaules okeāna uzbrukums mūsa savrupmājām. Katrs zaļo piketētājs dabūs sarkano krišjānīti, nudien nebūs žēl!

Džordžs Bušs jaunākais par mūsu atbalsta Irākas naftas lauku sagrābšanā lai dod pavēli ūdens līmenim necelties, jo šis līmenis naw Bila miesas nenovēršamā augšāmcelšanās iepretim Monikai.

Ja manu SOS saucienu neņems vērā. x roku dzelžiem pieslēgšos pie Pēterbaznīcas gaiļa astes un tur sagaidīšu pasaules okeāna līmeņa celšanos!

Privatizēto kāpu īpašnieku vārdi.Reinis AdmkLņš

ATKAL IZB R A D Ā JU SI ZĀLĀJU

M ANĀ TAUVAS JO SLĀ

J.Kārkliņš

N.Nagaine- Kur skatās valdība?! Šim ļauj privatizēt māju, bet mēs paliekam pliki!

?

ķ ķ m ļ f

FEIN f PADĀRŠEN

Vien poukar es tā seide un dome pa dzīv un ecne, ka vecams i vien fein padāršen.

Es jo zin, cit jo atkal bļous, ka tā viš ņavaid, ka visādām krikām un kreņķim i pili katcr dzīvs

tundiņ. m kBet tie bļāvēj jo i pegājš pe šo jautjen no

epareize puss. Es to var perādt.Nu ro! Uz dārb nou jaiet, noudiņ ziname dātu me

enes klāt, atlaišen no dārb a nedroud. Ko sadome, > dār, pac kungs un ķeizars.

Kājs vair nav tik lukns kā agrāk? Ku ta jāskrej etiek pa pasoul vaztes un korps plēst. Seid mierig īāje, nevaidzs jouns korps pierkt. Noudīš paliek īaciņe.

A dzierdšen tā švakāk? Nekad diže skād. Var lierig derat pa pilst, jo nedzierds, ka apsouke pa ece muļķ. Ja dzierdt, ta tik but kreņķ, vaidzt pierkt uldurjāņ, drops. A tā - neko nav dzierdejs, drops evaig. Noudiš paliek maciņe.

Gāl skorbst un griezes? Vo ta ikurāt roks avaid, petūrtes nevar? Un no kamiešems jo viš enoskrūvses nost nekādig a nē. Zēm a griezes un b i, ka viš griezes. Roku, cit bode pērk šņāb, le ābt, ka gāl skorbst. Tou skorbst pa velt. Nekāds došens. Noudīš paliek maciņe.A eišen tā švak, nekas nesmeķe? Nu jo i diezgan

ds un dzērs. Paskait, cik vistferms tu nav izeids i tīro a visam olam, cik cūks save mūže nav DŠmoreis, cik toņņs rāceņs nav apeids? Tagad tik iskruban kād kouliņ, pekož kād garoziņ. Noudīš diek maciņe.

A prātiņ tā švakāk, neko nevar atminies? estāst nu pekstiņs! Kure dātume nes penzij, to jau :izsites no gāl ne a kād kok! Sove noudmaciņc ;nznārs i matemātiks profesors - saskaitīs ;idige santim. Un ekonomists a viš i dikt labs.0 vien kouliņ mācēs izvārt vesel spann zup. Vien ļķast skrubnes trīs diens. Viš ta ka Šerloks Holms zošņeis viss bods un stundām var stāstet, kure )de kas pa satīm lētāks. Teic nu vēl, ka prāfiš ivaid!Nav ko vilkt mugure? Humpalbode jo var

birstes ka lielmāt. Mazes divšņoriņ ņārbiņš, ko1 biksiņam souc, makse tik divdesmit santīms, ouc kouč piecs pārs viene reize. A mazgšennevaig krāmties. Humpalbods i pilis a lētām patam.Veselib švak? Pe dakterem jo nav ko dārt. Tas i

ltigs tēriš. Pulver un drops jo makse zvēr noud. ■t grāmate bi teikts, ka vaig ēst māls. Tie ārste viss iks. Ta tik nu smērē māls uz maiz. Būs veselib ka eke, tā jo a ēd zēm. Tou būs liele ekonomij, jo ils var dābt pa velt. Noudīš paliek maciņe.

,a Dzintara

N.Nagaine

N.Nagaine

Svecīšu vakars N.Na

kultūrasmantojums

31. oktobrī aprit 170 gadi, kopš dzimis Krišjānis Barons (1835 -1923), latviešu folklorists, tautas dziesmu krājējs un pētītājs

Barona mūža veikums - Latvju Dainas sešos sējumos - ir ievērojamākais ieguldījums latviešu folkloristikā. Par šo unikālo darbu uzrakstīts tik daudz apcerējumu, pētījumu un vērtējumu, ka Dadzim ir grūti pateikt ko jaunu. Par cik mēs esam humora un satīras žurnāls, mēģināsim īsumā pastāstīt lasītājiem par dainu tēva darbību

Pēterburgas Avīzēs (1862 - 1865). Tur, literatūrkritiķa Zeiferta vārdiem runājot, viņš bi­ja galvenais humora un satīras pielikuma Dzirks­tele (vē\dkZobugals) ma­teriālu vācējs, rediģētājs un sagatavotājs. Anek­dotēs, dialogos un īs­ajos stāstiņos smieklu

lapa izzoboja tumsonību, lielmanību, lie­kulību, skaudību un aklu pakļaušanos baltvācu ideoloģijai.Zobugala galvenais izsmiek­la mērķis bija Biztnanis.Redaktors šo tēlu raksturo šādi: „Zopfzeit - bižu laiks, kad visi augstmaņi valkāja resnu bizi uz galvas, par stātu un par Zopfgeist- bizes garu nosauc tādu cilvēku, kurš cien un mīl visu. kas no veciem laikiem,

tāpēc kur tik varēja pretojās visam jaunam.” Pozitīvas atziņas pauda Brencis un Žvingulis, kuri dzīvi vēl šobaltdien, un nereti presē izsaka savus zobgalīgos spriedumus par mūsdienu notikumiem.Bez Krišjāņa Barona zobgalību veidošanā piedalījās arī citi Pēterburgas Avīžu autori: K.Valdemārs, J.Alunāns, J.Zvaigznīte, arī jaunais grafiķis A.Daugulis, kurš uzzīmējis Zobugala portretu.Bieži jocīgi dialogi tika izdomāti kopējās pārrunās. Piemēram:- Ak, cik es nopūlējos ar zobu sāpēm! Gribēju vainīgo izvilkt, bet dakteris man daudz prasa maksas.Zobugals: Ej tik pie cenzūrnieka, tas tev par velti visus zobus izlauzīs!Vai arī:Kungs: Kā tu pirmīt uzdrīkstējies gar manu logu garām aiziet, cepuri nenoņēmis?Kalps: Pirmīt tik suns uz loga sēdēja, cienīgtēvs.Kungs: Tas vienalga, vai es, vai suns! Uz priekšu neaizmirsties!Kopīgi veidojās arī feļetoni par veco vilku, kas itin bieži notiesāja zemnieka aitas, bet tai pašā

J b o l jb u g a l s .

laikā runāja par brālību un mīlestību. Ievērību pelna arī vairāki Barona humora un satīras garā sarakstītie stāsti, it īpaši Vectēva precības, Samaitātā tirgus braukšana, Žāvētā šķiņķa gaudas, No mirušajiem tikai labu jārunā u.c.Barons ir rakstījis arī dzejā. Tāpēc šo nelielo ieskatu dainu tēva literārajā mantojumā beigšu ar fragmentu no dzejojuma Mūsu manta.Ar pagājušajiem veciem laikiem,Ar varenajo goda tvaikiem,Ar tēva likumuDažs labs vēl lepojas pārlieku,Kaut pelnījis pats tas nav ne nieka,Kas slavai derētu.

J.Jaunzems

1920. gada 31.oktobrī dzimis ilgadējais Dadža veidotājs un galvenais redaktors IGORS PALKOVS (miris 2004. gada 3. decembrī).Igor, esmu Tev dziļi pateicīgs par visu! Tavs Dadzis.

Igors Palko' U.Mežavilka šarž

Dadža kādreizējais stūres vīrs

Igors Palkovs... Kas viņš tāds bija? Zemgale puika, skauts, komjaunietis, sarkanais partizān „Padomju Jaunatnes” līdzstrādnieks, ikgadē Dadža galvenais redaktors, autodidakts, kas perfek prata franču valodu, spēja brīvi gan lasīt, gan run; vēl astoņās valodās un labi pārzināja pasauk literatūru. Kluss cilvēks, priekšniecības visnot paklausīgs, bet vienīgi tik, cik obligāti bija vaiadzig Viņam piemita apbrīnojama pacietība, tād Igors spēja noturēt no augšas noteiktajos rinņc redakcijas vētraino kolektīvu bez represijām _ pazemojošas smadzeņu skalošanas, kas toreiz tft uzskatīta par obligātu audzināšanas paņēmieni Ko vajadzēja sacīt, to pasacīja zem četrām »ām un lieta tika aizmirsta. Neteiksim, ka viņu k ii īpaši mīlēja, taču respektēja un cienīja 'īsa. Dod vairāk, dažs mazāk, bet tomēr. Pamazītēm īg a pacēla Dadzi latviešu satīriskajiem izdevumin vēl neredzētas popularitātes augstumos, līdz simtčetrdesmi pieciem tūkstošiem < metienā. Neticami, bet tā tas bija! labpatika, lai tolaik Dadzī sēdētu varen un vētraini veči, bet lai viņi bija, kādi būr-aru. \ atmiņā palikuši tuvi un gaiši. Arī Igors, nepārtraukti redakcijā plosījās šaha kaislības, un galvenais redaktors bija vi trakākajiem blicētājiem. Kad viņš ar sēdējā pie dēlīša, pasaule varēja aiziet bc*a- i tas neattiecās.

Pēdējos gados diemžēl gadījies superpatrioti Igora dārziņa iemet -ne žultsakmeni, tāpēc es gribētu atgādināt sākās lielais atmošanās laiks, viņi bez i ieslēdza zaļo gaismu pašiem feļetoniem un humoreskām. To godīgi.

1935. gada 31. oktobrī dzimis ilgadējais un joprojām tagadējais dadzists, feļetonists ANDREJS PŪRIŅŠ (Žanis Ezītis, A. Brālītis, Arčibaldīne, u.c.)

Sveicam 70. jubilejā! Tavs Dadzis

VELNSMoto: tāda ir satīriķa dzīve

Pēc trīs mēnešus ilga dzīvokļa remonta, kura laikā meistars Maksims bija nopēdojis baltu kāpņu telpu, sanaidojis mani ar visiem kaimiņiem un piedevām vēl nejauši izgāzis pa logu spaini ar balto krāsu, tieši virsū sētnieces krancim, es sapratu, ka eiroremonts ir remonts, kas prasa eiropeisku mieru un japāņa nervus. Jo mani iedzimtie latvieša nervi nodrebēja kā āža lipa, ieraugot Maksima pēdējo meistarstiķi. Ar vienu krāsas triepienu viņš bija pārvērtis manu spoguļgludo grīdu par padzīvojuša mamuta ādu- spalvainu un piedevām vēl kumšķiem.

- Droši vien būšu aiz pārskatīšanās krāsojis ar tapešu līmes rullīti, - Maksims taisnojās. - Kas ir, tas ir, kas nav, tas vēl var notikt. Nopirksim linoleju, uzklāsim pa virsu, un ne spalviņas vairs neredzēs!..

Diemžēl naudas pietika tikai baldrijāņu pilieniem. Linolejam ne. Un es ievietoju laikrakstā sludinājumu: tā un tā, spoža linoleja vārdā atrauju no sirds dažas maksimāli vērtīgas grāmatas par minimāli lielu cenu. Ja vēlaties, zvaniet!

Tālrunis iezvanījās jau nākamajā rītā- Es esmu pensionārs Bērziņš, - klausulē

paziņoja krecelīga balss. - Man neatnesa šodienas laikrakstus! Kā jums nav neērti!

Atklāti sakot, man nebija neērti. Pat vairāk- man bija pilnīgi vienalga, ko pensionāram Bērziņam nes un ko ne. Jo ar avīžu piegādi es kā simtprocentīgi privāta persona nekad neesmu nodarbojies un tuvākajā nākotnē nodarboties nedomāju.

Tā arī paziņoju krecelīgajam Bērziņam.- Protams, protams, - Bērziņš kļuva vēl nīgrāks

un krecelīgāks. -Tā jau visi saka! Gribu - nesu, negribu - nenesu. Vakar ievietojāt sludinājumu, bet šodien man pastkastītē avīzes vairs nav!

- Tā ir sagadīšanās! - iesaucos.- Dzīvē nekas nenotiek tāpat vien, arī

sagadīšanās, - balss īpašnieks mani pamācīja. - Ja vakar bija sludinājums, bet šodien pastkastītē nav avīzes, vai tā vairs ir sagadīšanās? Un kas pie tā vainīgs?

- Jūs uzskatāt, ka es?- Es neuzskatu! - balss teica. - Es zinu! Nu gluži

kā padomju laikos, - ja vakar avīzēs rakstīja, ka naudas reforma parīt nebūs, reforma bija klāt kā nagla jau rīt no rīta brokastlaikā.

-Un arī tur es biju vainīgs? - nobijos.-Tur ne, bet tagad jā! - balss noskaldīja.

- Ja sludinājums ir avīzē, to drukāja tipogrāfijā. Izdevniecība iesniedz, tipogrāfija nodrukā, bet man šodien avīzi vairs neatnes. Vakar ar jūsu sludinājumu atnesa, bet šodien vairs ne. Ar tādu attieksmi mēs nekad nekļūsim par civilizētu valsti citu Eiropas Savienības valstu starpā.

- Jūtu līdzi, bet es esmu privātpersona,- centos klaudzināt pie sarunu biedra veselā prāta un saprašanas. - Man nav nekā kopēja ne

- Jāpiegādā! -Bērziņš bija kategorisks. - Tūlīt pat un uz līdzenas vietas! Galu galā, ja nespējat izrīkot citus, tad nesiet pats un iemetiet man pastkastītē. Un vispār, ja es savu nepanākšu, ja avīzes pastkastītē nebūs, kaut kājām aizčāpošu līdz Starptautiskajai tiesai. Līdz Hāgas tribunālam. Līdz Apvienotajām Nācijām, NATO un Valūtas fondam. Lai visi zina, ka Latvijā ir cilvēks, kurš tīšām apspiež manas sūri grūti izcīnītās cilvēktiesības! Lai zina, ka jūsu

UN MAZAIS PIRKSTIŅŠar izdevniecību, ne tipogrāfiju, ne papīra un tipogrāfijas krāsas ražotājiem. Es nevaru atbildēt par to, par ko neatbildu.

- Visi tā saka, ieskaitot ministru prezidentu!- balss pamācīja. - Neviens nekur un nekad nav vainīgs, bet kārtība gluži kā trako mājā. Kuģi sagrieza - vainīgo nav. Skolotājiem aldziņa kā zvirbuļa pusdienas - vainīgo nav... Miljoni nozūd kā akā - neviens nav ņēmis, neviens neko nezina... Kāpēc man jācieš, ka nesaņēmu šodienas laikrakstu?!

- Piedodiet! - teicu. - Par miljoniem jāzvana ministru prezidentam, par skolotāju algām - ministram, par jūsu nesaņemto laikrakstu - tiem, kas par to atbild.

- Es jau arī zvanu! - Bērziņš sacīja. - Šis taču ir jūsu tālruņa numurs?

Numurs nenoliedzami bija mans.-Redzat nu! - Bērziņš nopriecājās. -Viss

sakrīt! Avīzes drukā tipogrāfijā. Tipogrāfijā drukā arī grāmatas, kuras jūs gribat pārdot. Tātad jūs pārdodat tipogrāfijas produkciju!

Loģika bija dzelžaina. Pat vairāk - tas bija pamatīgs dzelzbetons.

-Pārdodu, - atzinos. - Linoleja un gludas grīdas vārdā. Taču piegādē jāvaino nevis mani, nevis manu grīdu, bet tikai un vienīgi pastnieku. Godīgi sakot, man arī dažkārt gadās, ka pastnieks ar kādu no laikrakstiem pazūd tālēs zilajās. Bet, ja es piezvanu piegādes centram un cenšos noskaidrot, kāpēc avīzes nav, tad šis pat pastnieks mani pa tālruni nosunī kā mazo bobīti un novēl labi ātri nopirkt baltās čībiņas.

- Redzat nu! - Balss īpašnieks jutās manāmi iepriecināts. -Zināt visu, nokārtojat visu, bet izliekaties par svētuli! Ceru, jūs pastnieku sodīsit ar visu iespējamo bardzību, un es šodien pat tikšu pie neatnestā laikraksta un uzzināšu visu, ieskaitot jaunās benzīna un bulciņu cenas. Bet, ja avīzes man nebūs, es jutīšos kā mucā un varbūt palaidīšu garām kādu svarīgu informāciju. Jūs nojaušat, pēc kā tas ož?

- Pēc kā? - es nobijos.- Pēc sabotāžas. - Bērziņš paziņoja. -Varbūt aiz

jums stāv kāda dikti nelietīga kreisa partija, kam nepieciešams, lai pilsoņi, savas valsts īsteni patrioti, neko nezinātu?! Varbūt jūs arī esat viens no šitiem kreisajiem un vakar tīšām ievietojāt laikrakstā savu sludinājumu, lai es šodien nesaņemtu avīzi! Man sāka viegli reibt galva.

- Un kas, jūsuprāt, jādara, lai šī avīze jums būtu? - vaicāju.

vainas dēļ man šodien pastkastītē laikraksta nav!Es nojautu, ka ar eiroremontu, mamutveidīgo

grīdu un sludinājumu esmu iekūlies pamatīgā ķezā. Cilvēks nudien sūdzēsies līdz augšai, līdz galam, līdz baltajiem bērziem un trim smilšu saujām. Un, spriežot pēc visa, smilšu saujas viena pēc otras var trāpīt man kā sūdzības objektam. Jo gan starptautiskās tiesas, gan tikpat starptautiski tribunāli, gan visi pārējie fondi cits pēc cita raustīs mani kā jampampiņu, lai pēc raustīšanas secinātu, ka taisnība tomēr ir manā pusē.

Taču atlikušo mūža daļu dzīvot uz plikiem nerviem un visu nopelnīto atdot par baldrijāņiem un citām nervu zālēm man nudien nebija ne mazākās vēlēšanās.

-Labi! - es grūtsirdīgi nopūtos. - Taupiet papīru, laiku un naudu pastmarkām. Vieglāk aiznest un iemest jums pastkastītē to nelaimīgo avīzi, nekā pēc tam katram telegrāfa stabam taisnoties, ka neesi kamielis.

-Kas?- Kamielis, - es paskaidroju. - Tas ir tāds

dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem. Spēj izturēt bez dzeršanas, nervu zālēm, starptautiskiem tribunāliem un spalvainām grīdām mēnesi un pat divus. Dodiet adresi, un avīzi jūs saņemsit šodien pat, un līdz pusdienlaikam.

Viņš nosauca. Es nopirku laikrakstu, aiznesu un iestūķēju viņam pastkastītē. Labi dziļi. Un kārtīgi saņurcītu. Lai jau cilvēkam tiek. Galu galā, ja daži santīmi spēj glābt manus nervus, labāk šķirties no santīmiem, nekā pēc tam stāvēt rindā pie ģimenes ārsta un tērēt latus. Vai saukt ātro palīdzību, kas var izmaksāt vēl dārgāk.

Pagāja nedēļa. Pagāja divas. Grāmatas bija veiksmīgi pārdotas, linolejs uzklāts, Maksims pazudis uz mūžu, lai spalvainās grīdas veidotu kādam citam.

Trešās nedēļas rīta pusē atskanēja tālruņa zvans. Es pacēlu klausuli.

- Labdien! - jau pazīstamā krecelīgā balss sacīja.- Te pensionārs Bērziņš. Daru jums zināmu, ka šodien man neatnesa sūri grūti pelnīto pensiju... Apaļus sešdesmit divus latus un četrus santīmus. Esiet tik laipns... Pretējā gadījumā...

Es noliku klausuli un sāku prātot, kur raut sasodītos sešdesmit divus latus ar visiem santīmiem. Un, gluži iespējams, vēl daudz ko citu. Jo ne velti saka - iedod velnam mazo pirkstiņu...

Žanis Ezītis

Zinātnieki noskaidrojuši saiti starp humoru un seksu: - Kad ir smieklīgi, tad neizdodas,

bet, kad neizdodas, tad nav smieklīgi.

No Kr. Barona Nerātnajām latvju dainām

/ ANNIŅ. / KĀ LABĀK ! N O SK Ū T - LĪDZ e /K /M

l īn im , VAI PILNĪBĀ .?

Ko to bezkūsi Kāzās vedāt? Vai jums nebija Kūšotu meitu?

A. LiepiņšKo tie puiši gribēdami, Cilā manu priekšautiņu? Apakš mana priekšautiņa Apzeltīta vāverīte.

- Neuztraucies! Jānītis vēl var ar mums nākt, Pēteris jau var... D.Breikšs

- Nu, mīļais, ko ēdīsi vakariņās? R.Mežavilka

NEAPMAKSĀTA DARBA PIEDĀVĀJUMS!!!jeb: kāpēc nestreiko kultūras darbinieki?

Esmu žurnāliste. Aizrautīga un talantīga žurnāliste, badīgi kāra uz sasāpējušām sabiedrības problēmām. Es vienmēr protu noķert īsto, kurš gatavs par šīm problēmām runāt, un vienmēr gatava izkladzināt tās visai pasaulei. Bet nu ir noticis kas tāds, kas manā (talantigas žurnālistes) galvā nu nekādi nesatilpst - problēma ir, cilvēki noķerti, bet viņi atsakās runāt! Nu, vismaz runāt publiski. Bet visi ir vienisprātis, ka jārunā ir. Pat jācīnās. Pat jāstreiko. Taču ne publiski. Turklāt runa ir par valstiska mēroga problēmu! Johaidī, vai ne?

Bet, tā kā es esmu talantīga žurnāliste, es tomēr izfiškoju, no kura gala tam visam ķerties klāt. Izlēmu atsaukties uz raidījumu Panorāma! Talantīgi taču, vai ne?

Tātad: kāpēc streiko visi pēc kārtas, tikai ne kultūras darbinieki?

Panorāmā dzirdēju, ka skolotāji par vienu slodzi (un cikiem tad tur ir viena slodze, vai ne? Visi pārskrējušies kā jūga lopi!) jau tagad saņem krietni vairāk, nekā kultūras darbinieki mēnesī. Tāpat tie policisti, kuriem slinkums piepelnīties pašiem. Es pat uzzināju, ka mūsu tautas gods un lepnums, mūsu paši cienījamākie dzejnieki, komponisti un rakstnieki aiz laimes apraudas, ieraudzījuši, ka Latvijas Kultūrkapitāla fonds piešķīris viņiem stipendiju radošam darbam - nu, prasīts gan esot bijis Ls 1200 veselam gadam, taču iedoti Ls 300 - , bet nekas, tas nozīmējot, ka nākamajā projektu konkursā var sniegt pieprasījumu atkal, šādi konkursi gadā veseli četri! Un tad nu tagad varēs sēdēt mājās un atdzejot, sēdēt mājās un komponēt, sēdēt mājās un dzejot... Tas simtnieks mēnesī gan viss aizejot komunālajiem maksājumiem un telefona rēķiniem, bet reizēm jau gadoties ari kāds honorārs, reizēm Ls 20 mēnesī, reizēm pat Ls 45! Taču daudz ļaunāk bijis tad, kad stipendija nav iedota un kāds projekts nav atbalstīts!

Aprunājos ar kāda lielāka projekta vadītāju, kura saņemtais finansējuma apjoms rakstāms ar četrciparu skaitli, turklāt pirmais tā cipars nav “1”. Biju

cerējusi, ka vismaz viņš ir priecīgs. Bet še tev - viņš vispār apraudājās (nu labi, gandrīz apraudājās, arī talantīgām žurnālistēm nevajag pārspīlēt!) Izrādās, viņš esot prasījis krietni vairāk. Kādam jau pilnā sparā ritošam projektam, kurā nodarbinātas algotas personas (un nav jau grūti uzminēt - tie ir tie paši nelaimīgie kultūras darbinieki!). Tagad nu viņam nāksies saņemties un visiem nodarbinātajiem paziņot, ka viņu alga (šajos inflācijas apstākļos!) tiek būtiski samazināta. Lai to izdarītu, paredzamas garas un iejūtīgas sarunas ar sarūgtinātajiem kolēģiem. Taču mobilajam telefonam beidzies kredīts, bet sadaļa - komunikāciju izdfvumi - no projekta vispār svītrota un finansējumu nav saņēmusi.

Bet es jau nebūtu talantīga žurnāliste, ja neķertos klāt pie pašas problēmas saknes - kas tad īsti ir vajadzīgs, lai visai sabiedrībai tik ļoti nepieciešamais kultūras darbinieku streiks beidzot tomēr notiktu?

Izrādās, vajadzīgs šāda projekta LKKF finansējums! Tiem pašiem nelaimīgajiem komunikāciju un reklāmas izdevumiem un projekta vadītāja aldziņai - jo starp šajā jomā strādājošajiem gan laikam neatrast tādu, kas šādus izdevumus spētu sponsorēt privāti, bet kādam tas jāpieprasa. Taču tas nozīmē sabojāt attiecības ar LKKF - savu galveno vai pat vienīgo maizes devēju!

Tad nu izdomāju tā: es (kā jau talantīga žurnāliste) taču varu te līdzēt, jo vai nu tā būs, ka pieprasījums ilgstoši paliks bez piedāvājuma? Izsludināšu konkursu! Tātad - jaunie, talantīgie, ar dzīvi neapmierinātie, atsaucieties! Darbs būs nervozs, finansējuma saņemšanas iespējas niecīgas, apšņāpta finansējuma gadījumā atalgojuma nekāda, toties veiksmes gadījumā, pēc padarītā darba, jums (varbūt) paldies teiks visa latvju tautas gara gaismas nesēju saime!

Madlēna Špicka

Cilvēks - suņa labākais draugs!

Tu, cilvēks, būdams tautas kalps, raujies melnās miesās, pieņem vienu likumu, atcel otru, katru miļu brītiņu piedomājot pie tā, lai kādam no tā atlektu savs labums, bet to tik vien saņem kā sūdzības, apmelojumus un pārmetumus! Pavei, kā citur pasaulē viss notiekas - likumi ir, nebūt ne tie labākie, bet visi tos pilda un stāv savā sētā melni un maziņi. Pie mums tas notiek daudz civilizētāk - par visiem ir padomāts, un katram savā reizē kāds prieciņš atrodas. Un ne tik par cilvēkiem, par katru kuslu radībiņu ir padomāts! Lai ņemam par piemēru tādu būtisku sabiedrības daļu, kā mājas suņi. Par tiem mūsu valstī tiek domāts īpaši.

Vispirmām kārtām jau suņa ienākšana latvieša ģimenē notiek psiholoģiski pozitīvā gaisotnē - klusu un miermīlīgi. Tas vienmēr ir patīkams pārsteigums jūsu līdzcilvēkiem. Rietumos? Ko jūs, mīļie, tur tak potenciālā suņa saimniekam pazemojošā kārtā jāapstaigā pilnīgi visi kaimiņi, lai iegūtu viņu piekrišanu turēt savu četrkājaino draugu mājās. Un, ja nu kāds rūdīts dabas nīdējs nepiekrīt, tad nabaga dzīvniekmīlis paliek bešā. Pie mums kaimiņi aiz plānajām daudzstāvu dzīvokļu māju sienām netiek lieku reizi traucēti, lai noskaidrotu, cik priecīgi viņi būs papildināt savu muzikālās izglītības līmeni ar daiļskanīgas kaukšanas pārņemtu četrkājaino draugu, kas saimnieku darbalaikā atstāts vienatnē.

Rūpīgi tiek piedomāts ne tikai pie suņu un to turētāju vispārējas labsajūtas, papildus tiek veikts arī sistemātisks izglītojošais darbs mūsu nākotnes investīcijā- bērnos. Turklāt, vadoties no jaunākajām pedagoģijas atziņām, kas ieteic ciešu saikni ar dabu jau agrīnā vecumā. Rietumos? Ko jūs, mīļie! Tur tak bērniem nav vispār nekādas izpratnes par to, kas ir īsta daba! Stāsta, ka Amerikā skolas bērni domā, ka govis pienu, atvainojiet, laiž ārā pa pēcpusi tetrapakās. Latviešu bērni ar dabisko lietu kārtību iepazīstas jau gada vecumā tuvīnajā piemājas smilšukastē. Un, lai ļaunas mēles melš, ka par iekasēto mājdzīvnieku nodokļu naudu netiek būvēti solītie atsevišķie parki suņu pastaigām. Tā runā tie, kas neraizējas par savas tautas nākamības intelektuālo potenciālu.

Skauģi gan tenko, ka šajā valstī nedaudz pieklibo cilvēktiesibu ievērošana, bet vismaz mūsu suņi jau dzīvo demokrātiskā sabiedrībā. Rietumos? Ko jūs! Tur dažbrīd piekopj īsteni cietsirdīgu genocīdu. Palūk, vēl šā gada pavasarī, vairākās Amerikas pilsētās tika pieņemts lēmums iznīcināt visus pitbulus un tiem līdzīgos suņus, jo izpildvara nolēma, ka šīs suņu šķirnes ir pārlieku agresīvas pilsētas teritorijā. Vai varat iedomāties Stafordšīras bulterjeru un to saimnieku necilvēcīgās ciešanas? Pie mums šai ziņā tas notiek daudz civilizētāk, valda pilnīga līdztiesība. Nav nekādas suņu šķirņu vai izmēru diskriminācijas: gaidi, kamēr tiksi likumā paredzētajā kārtībā sakosts, un tad ārstējies. Ja pēc zāļu iegādes atlikusi nauda advokātam - tiesājies!

Un, lai nu būtu kā būtu ar mājdzīvnieku turēšanas standartiem Rietumeiropā, vēlos uzsvērt, ka konsekventas politikas rezultātā mūsu valstī vismaz daži standarti darbojas ari bez likumdošanas. Rietumos? Ko jūs, mīļie, tur tak likumi tik skarbi, ka pat bērni zina: suņa saimnieks ir simtprocentīgi atbildīgs par sava mīluļa uzvedību sabiedrībā un izņemot speciālus parkus, sunim vienmēr jābūt pie pavadas. Pie mums ne uzpurņi, ne pavadas suņiem nav spiesta lieta: gribi lieto, negribi - netērē lieki naudu.Turklāt, ikvienam sevi cienošam sunim daudz saistošāks par divkājainu upuri šķitīs dāsni pasviestais karbonādes gabals.

Patiesības labad jāpiebilst, mēs, tautas kalpi, strādājam muguru neatliekuši,

J.Bulikin

kā saka, no gaismiņas līdz tumsiņai. Vai gan savādāk var izskaidrot fa ka kopš 2000. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā „Dzīvnieku aizsardz likums”, bet Ministru kabineta noteikumi Nr. 291 - “Suņu un ? turēšanas noteikumi” savu spēku zaudēja, ir pagājuši pieci gadi, t laikā Zemkopības ministrijas darbiniekiem tā ari nav izdevies izstr līdz galam jaunus noteikumus. Pie mums taču viss notiek civilizēti. ar apdomu.

Emma Kā

Aizkraukles Bankā jūs varat saņemt

hipotēku kredītu ar vēl nebijušu

gada likmi - sākot no 0,8% +

starpbanku likme!

Zvaniet 8000 105

Mēs sapratīsime

EU1UAizkraukles Banka Latv

Pēdējos gados tik bieži dzirdēts mēļojam par Latvijas dabas jaukumiem - jaunavīgi šķīsto floru un faunu, zilajām ezeru acīm, grūti saskatāmām senču pilsdrupām un - lauku tūrismu, kurš radīts visu uzskaitīto labumu netraucētai baudīšanai. Patiesi, kādēļ rausties lidmašīnā un ceļot uz Antāliju, ja tepat ap stūri gaida apslēpti dārgumi? Piemēram, Jelgavas rajonā, nepilnus 30 km no Rīgas, ikviens miera tīkotājs atradīs ne vien pirmatnēji sazarojušos mežus un labas sēņu vietas, bet arī visnotaļ intriģējošu vēstures pieminekli. Jāpiebilst, ka tūrisma bukletos informāciju par to neatradīsiet. Tomēr atrast īpaši slepeno objektu nav grūti. Kā zināms, jo objekts slepenāks, jo tas labāk apmeklēts. Kārtīgu tūristu taču neapturēs nieka brīdinājuma zīmes, ceļam pārrakts grāvis vai šlagbaums. Pirmo var gluži vienkārši noplēst, grāvi var aizbērt, bet šlagbaumu ar visām atslēgām aiznest un pielāgot personīgās privātmājas teritorijai!.Lieki piebilst, ka arī es nespēju pretoties aizliegtā augļa vilinājumam un devos minēto objektu apskatīt.

Siseņu treļļu pavadīts, nokāpu drēgnajā betona gaiteņu labirintā. Svaigi uzraksti uz sienām un tukšās ketčupa pudeles liecināja par regulāru šodienas civilizācijas klātbūtni. Citādi bijusī godība izskatījās pamatīgi sapostīta. Mūsu tūristi ir praktiski domājoši cilvēki. Vai citādi tādu uzmanību būtu izpelnījušās dažādas metāla konstrukcijas, par kuru esamību tagad varēja tikai nojaust? Gaiteņu labirinti bija izvietoti vairākos stāvos un beidzās ar gigantiskām, ūdens aplūdušām velvēm. Nu vienkārši ideāla vieta dažādu netradicionālu, slepenu rituālu piekopšanai! Tā kā nebiju nolēmis kļūt par vudu priesteri, atlika mēģināt pagarināt kārtējo atvaļinājumu, laužot kādu kustībai svarīgu locekli. Diemžēl, plāns izgāzās. Esmu sveiks un vesels, bet varbūt, labi ka tā! Tomēr rekomendēju apmeklēt šo vietu tiem, kuri vēlas nejauši pazust bez vēsts (lai izvairītos no alimentu maksāšanas, piemēram). Efektīvi, turklāt, pilnīgi bez maksas! Labirinta galā atradās arī vesela grēda zaļu bleķa mucu no kurām sūcas eļļai līdzīgs šķidrums. Šķidrumam, spriežot pēc blakus nomestām plastmasas kannām, kāds praktiski domājošs tūrists bija neveiksmīgi mēģinājis rast pielietojumu.

Varbūt sacīt: - Urrā, lauku tūrismam ir nākotne! - un iekļaut šo vienreizējo vietu tūrisma bukletā?

Laipojot starp, bet varbūt, kā iepriekšējie tūri vienkārši pārbraucot pāri VAS „Latvijas me vides atveseļošanas nolūkā iestādītajām priedītē vest uz turieni arī ārzemju viesus?

- Lūdzu mazu uzmanību godātā frau, cienīt herr! Jūsu priekšā bijusī padomju raķešu bā kuras kodolraķetes bija notēmētas uz jūsu dzin pilsētu!

Kā citādi pierādīt, ka Latvijas popularitāti ’ vairot ne tikai lēts alus un skaistas, pielaidīj meitenes?

Nez ko par to teiktu sikspārņi? Vismaz pagaid; nabaga lopiņi ir pilnīgi pārliecināti, ka atraduši: piemērotu ziemošanas mītni un gādīgus saimnīet (VAS „Latvijas meži”), kuri, lai kustoņus nevie divkājaina radība netraucētu, jau 2003. ga ieeju lūkas aizrestoja, novāca teritorijā paliku. drupas, aiztaisīja visus raķešu šahtu caurumus, 1 zemi apkārt objektam izlīdzināja un planēja. ' daudz jautājumu! Bet, varbūt pareizāk būtu pra.- kādu sardonisku pārdomu rezultātā valdībā ta lēmums formāli nodot šādus objektus, un Lat\ tādu ir ne mazums, organizācijām, kurām p definīcijas nemaz nav līdzekļu to uzturēšan Kāds, par gudru dēvēts vīrs, reiz sacījis: - Vaj mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties! - iegūs savā pārvaldījumā šādu obj ektu, organizācijai nel cits neatliek! Darbinieki var izkopt gan apsard: firmu iemaņas, gan citas noderīgas prasmes, kurš nav nekāda sakara ar primāro organizācijas mēr Šogad bijušās raķešu bāzes teritorijā VAS „Latvi mežiem” kārtējā mācību prakse jau ieplānota - 1 atjaunotas restes, pāri ceļam atkārtoti izrakti grā un uzstādītas brīdinājuma zīmes.

Bet kamēr mežinieki raujas, valdība j kuro reizi klauvē pie 2. pasaules karā iesaist sabiedroto valstu sirdsapziņas (šoreiz var sai arī par ES). Raugiet, cienītie, atbildība par Latvi okupāciju pēc Otrā pasaules kara taču gulstas uz jūsu pleciem...! Bet pleci tā aizdomīgi cilāias- augšu uz leju, uz augšu uz leju un sirdspazir kā mēli norijusi.

- Varbūt tomēr izdosies piesaistīt mazumiņu ES lidzekļu padomju armijas at seko novēršanai, - tostarp, zāģējot kārtējo krāsa metāla režģi, domā praktiskais latviešu tūristi

Floristikas materiāli, sausie ziedi, makslīqie z ied

un citas skaistas lietas ar piegādi visā Latvijā

rRīgā, Vestienas ielā 6 Tālr.,9147,8922

ļ|p! klasika

f L A T V I J A Sr a d i o

Anketas jaiesūta (idz š.g. 20.oktobrim (pasta zīmogs)

Vārds, uzvārds

Adrese

Telefons

Aktuāli kursi un semināri oktobri un novembriNosaukum s ApjomsUzņēmējdarbība - ekonomisko procesu vadība uzņēmumā

290 stundas

Personālvadība un vadības psiholoģija 28 stundas sākums 25.oktobrī

Grāmatvedība bez priekšzināšanām 120 stundasGrāmatvedība - padziļināts profesijas apguves kurss

76 stundas sākums 25.oktobrī

Sekretāre birojā 72 stundasBiznesa komunikācijas - kurss profesionālām sekretārēm un biroja vadītājiem 48 stundas

Pārdošanas pamati 24 stundasMārketinga pamati 2 dienu seminārsAngļu valoda bez priekšzināšanām 80 stundasLietišķā angļu valoda ar priekšzināšanām 80 stundasDatorzinības bez priekšzināšanām 28 stundasTeksta ievadīšana lietojot 10 pirkstu metodi 20 stundasAprēķini un informācijas apstrāde ar Excel 20 stundasViesnīcu vadības informācijas sistēma Fidelio 14 stundasValsts pārvaldes iestāžu pienākumi administratīvajā procesā 1 dienas seminārs

Darba likums praksē - juristiem un personāldaļu speciālistiem 18 stundas

Restorāna vadīšana 96 stundas

m Sagatavojam un veicam apm ācība ar! v ienas o rg an izācijas darbiniekier

»Sagatavojam projektus ES finansēju piesaistīšanai jūsu darbinieku apmāci

m. Konsultācijas menedžmentā, grāmatvedībā, datorzinībās, mārketingā

ribi būt skaists un vesels ■ iebiedrojies! irtsmiļu klubs "Sikurts" piedāvā: irts īre ēršana-apgarošana irtsmiļu klubs

irtnieks-meistars Zigurds Štelmahers :īgas raj., Ādažu pag., Alderi, Kanāla ?lā 25 'ālr. 6804220, www.pirtnieks.com

LATVIJAS

r a d i o

Latvijas Radio savā 80 gadu jubilejā meklē populārākās ētera balsis. Jums noteikti ir savas iemīļotākās „balsis” Latvijas Radio programmās pasakiet tās arī mums!Populārākās balsis tiks paziņotas 28.oktobra vakarā tiešraidē no radio balles. Sekojiet līdzi!

Katrā ailītē ierakstiet šīs programmas1 labāko balsi!Anketas sūtiet uz Latvijas Radio Doma laukumā 8, Riga L.V-1505 ar norādi TAVA LATVIJAS RADIO BALSS m m '

' '< ;■ i ■ N,

Profesionālās izaugsmes centrs

Krusta kari N.Nagaine

M.Stumbr

Krāpnieku nagos Par ko vina tā?Pēc triju dienu verdzības no Rietumeiropas Tālākajā notikumu gaitā izrādījies, ka meitene

beidzot laimīgi atgriezusies 27 gadus vecā Lola nav vis nogādāta bordelī, bet aizvesta uz restorānaB. Viņa bija uzticējusies sludinājumam, kurā virtuvi, kur viņu patiešām piespieda mazgātkāda, visnotaļ solīda firma, piedāvāja meičām no traukus! Tikai pēc skaļa skandāla sašutušajaiAustrumeiropas trauku mazgātājas vietu varietē darba meklētājai izdevās tikt prom no šīs netīrāsrestorānā pie Vidusjūras. Pirmās aizdomas vietas, par netīru spēli Lolai B. radušās, jau šķērsojotrobežu, kad dīvainā kārtā viņai nav atņemta pase. No ārzemju preses ziņām Z.L.

Nesaprotu. Nepavisam nesaprotu... Par kc viņa tā?... Es taču pieklājīgi, ar vislabākaiien nodomiem... Tik skaista sieviete! Un m ē par biznesu vien runājām. Turklāt - viņa: dzimtajā krievu valodā. Kā jau Amerikā audzi: biznesmenis zinu, ka tā darījumi sekmēja; labāk. Tamdēļ, jau pirms ierašanās tēvzemē, ku: krievu daudz, šo valodu apguvu. Moderni - a: Tildes datorvārdnīcas palīdzību!

Līdz šim viss bija ritējis gludi, un iesākumi arī šī mana potenciālā biznesa partnere paties priecājās par manām zināšanām. Gandri: jau bijām noslēguši darījumu, kad... Kas viņa nepatika?! Vai tad šeit komplimentus teikt na» pieņemts? Un es jau tikai pateicu, ka viņa L simpātiska! Vēl piebildu, ka īsta sieviete. Ui tad....Tad dabūju pamatīgu pļauku! Protams, ne biznesa nekas nesanāca... Bet es taču pieklājīgi ar vislabākajiem nodomiem... Nedomāju, k; mūsdienās, turklāt biznesa aprindās, var bū tādas staroverkas! Tpū! Ne staroverkas, be sievietes ar vecmodīgiem uzskatiem! Tobrk nesapratu...

Vēlāk pasūrojos vienam vietējam draugam Viņš visu paskaidroja. Tā kā Tildes vārdnīd vārdu женщина ne ar uguni nesameklēsi tāpēc mans kompliments skanēja šādi: V simpatičnaja forsuņja. Nastojaščaja baba! Ki izrādījās, форсунья nozīmē švīte, lepnule Bet vārds баба patiesībā nozīmējot ne tika bābietis vai sievišķis, bet arīdzan tehnisko verķi ko latviski par zveltni dēvē! Turklāt zveltni. ir pirmā šā vārda nozīme... Jā, un iezvēla viņ; pamatīgi.. Nu kam viņa tā??

т ш , AR EDICMU , NESPĒLĒJAS.'

A.Liepiņš

Aleksandrs Valdon.

Skolmeistari sākuši dumpoties!Tā nu tas ir. To arī “Dadža” 922. numurā dikti smuki aprakstījis dižais

speciālists D. Drāte. Vēl tik gribu piebilst, ka tie skolmeistari ir īstas mūjābeles, lai neteiktu vēl kreptīgāk. Iedomājies - pie algas vēl klāt 60 latus! Tādu traku naudu! Viņu tak ir tūkstošiem. Mūsu mīļajam Kalvīša kungam nav gadījies iemantot bežizmēra naudas maku. Tāpēc viņš skaidri un gaiši pateicis, lai skolotājiņi beidz muļķoties. Bet ko šie? Runā pretī un vairāki simti lasās kopā6. oktobrī.Bet ar to arī par maz, solās pulcēties atkal 20. oktobrī. Un tās runas! Kāpēc daži grābjot tūkstošus, bet viņiem žēlojot pāris desmitus latu? Ha, ha, ha un vēlreiz ha! Tie tūkstošu ņēmēji ir tikai daži, kuri pie tam vēl jaunībā audzējuši puķes. Vai kāds no lielajiem klaigātājiem audzējis puķes? Lika drusku pagaidīt! Vot tā... Bet grib tikai mantu un tikai mantu. Kāpēc krievvalodīgo skolu skolotāji nekad nebrēc par algas pielikumu? Viņi sev stādījuši daudz augstākus mērķus. Un komunistu saukli, ka visam pamatā esot materiālās vērtības,jau sen aizmirsuši. Toties mūsējie - latvieši - to skandina katru dienu. Nu īstie komunistu mazbērni! Es saku: laiks izbeigt šito plātīšanos. Mums jau ir ap 500 miljonāru un būs vēl drusku. Tagad jau starp katriem 4,6 tūkstošiem iedzīvotāju pa mūsu zemīti staigā viens riktīgs miljonārs. Ar to pilnīgi pietiek, lai Latvijas tēls plašajā pasaulē izskatītos spožs jo spožs.

“Prātiņ, nāc mājās” - tas ir vienīgais, ko spēju ieteikt šiem dumpotājiem.

Topošā miljonāra Knābīša dvēseles kliedzienus uz žurnāla “Dadža” papīrauzlicis A.Recoks. Mis, jūs nepaliksiet bez mūsu apakšbiksēm!

Palīdziet labam cilvēkam ar labu

padomu

Un palīdziet pēc iespējas ātrāk, jo Saeimas :šanas vairs nav tālu, vien nepilns gadiņš adicis, es vēl arvien neesmu izlēmis, kurai partijai atdot11 ķērcošo balstiņu. Izvēli galvenokārt apgrūtina ni augstie kritēriji un prasības - esmu ar mieru >ot tikai par patriotisku un gudru partiju, kuras :kšgalā stāv saulvedis ar ģēnija zvaigzni pierē. Is saulvedis, kas būtu gudrāks gan par Latvijas no prezidentu Jāni Čaksti, gan ceturto prezidentu li Ulmani. Čakste savulaik esot teicis, ka nebūtu pie tautas likteņstūres laist patriotu, kas ar vienu

u stūrē, bet ar otru andelējas un spekulē. Ulmanis lomu pateicis drusku citādi, un es to atceros vārds dā, jo pamatskolā pie klases sienas blakus manam im kārajās ierāmēts Vadoņa, kā toreiz Ulmani īdzēja saukt, teiciens: „Lai neviens nedomā, savas personiskās intereses viņš drīkstēs turēt ;stāk par valsts un visas tautas interesēm”. Mūsdienās abi teicieni neganti smird pēc naftalīna, televīzijā vairākkārt atgādinājis saulvedis Repšes īgs. Tas pats kungs, kas stāvēja ar cepuri rokās stūra pie Latvijas bankas un asarainā balsī lūdza lest miljonu, jo citādi viņš nekādi nevar nodibināt tiju Jaunais Laiks un glābt mūsu nelaimīgo tiņu no šausmīgā korupcijas posta. Bet ko mēs, latecīgie, darījām? Mēs sametām knapi pusi, tāpēc ladzīgais saulvedis, iesēdies premjerministra slā, mērkaķa ātrumā palielināja sev trīskārt ziņu, lai viņam nenāktos skraidīt bez biksēm, būtu ļoti nepieklājīgi. Taču ar trīskāršo aldziņu nebija diezgan, tāpēc Repšes kungs silti ieteica štsvīriem, pretēji Čakstes un Ulmaņa padomiem,: uz galvas privātbiznesa dīķī, ka noplunkšķ vien, klāt pats radīdams cildenu piemēru. Viņš tagad bankām pumpē naudu uz nebēdu, pērk zemi, k jahtas, pērk mēnesi... Ko, mēnesi nepērk? Tas •ar būt, mēness vērtība taču nepārtraukti ceļas! ad, ar prātu spriežot, jābalsot par Saulvedi Repši partiju Jaunais Laiks!Stop! Stop! Viens no vispatriotiskākās partijas ■zemei un Brīvībai el en en kā Saulvežiem Straumes īgs ne par matu nav ne sliktāks, ne dumjāks! ulaik Mottes kungs, kas likumiem šķauda virsū ar, dodiet, abiem galiem, kādiem simt augstsēdošiem īgiem nelikumīgi iešķieba pa dzīvoklītim pašās luzīvākajās Rīgas vietiņās, tādejādi kļūdams t sēdēšanu aiz čuguna gardīnēm absolūti imūns, ns dzīvoklītis krita ari Straumes kungam, bet viņa lveža dvēselē ierunājās sirdsapziņa, viņš iešķiebto voklīti neticasmi lēti pārdeva, tāpēc arī nodoklis iāmaksā mazs mazītiņš. Pircējs savukārt dzīvoklītī šās mantiņas, par kuru pārdošanu nodoklis nav taksa, iegādājās par fantastiski augstu cenu, un .ar saprast. Pēc gadsimtiem tualetes aprīkojums, kura ir sēdējis vissportiskākais saulvedis, maksā tdz, daudz augstāk nekā, sacīsim, Napaleona dbikses vai Hidera zobi, kas pašreiz glabājas

Maskavā. Kas no tā izriet? Tak jau tas, ka jābalso par Saulveža Straumes kunga partiju!

Labi, labi, bet mēs nedrīkstam aizmirs ģeniālo Saulvedi Šķēles kungu un viņa lolojumu Tautas partiju. Padomāsim vien, vai ir vēl kāds politiķis, kas tikai divreiz pasēdējis premjerministra krēslā, bet pamanījies tikt pie divdesmit deviņiem miljoniem? Nav tāda politiķa, nav! Pirmoreiz viņu augstajā vietā ierunāja Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, taču drīz visaugstākie kungi nedaudz salamājās. Vispār Šķēles kungs ir apsaukāts vairākkārt. Piemēram, Krištopāna kungs viņu nodēvēja par Ulbrokas Betmenu, īsti neapjēgdams, ka Betmens ir visnotaļ labdabīgs sikspārnis. Sliktāk bija ar Dānijas diplomāta izteikumiem. Viņš mēģināja iestāstīt, ka ģeniālais saulvedis esot mēģinājis izspiest piecdesmit tūkstoš lielu kukulīti. Es tam neticu, jo dāņi daudz melo, piemēram Andersena kungs. Sarūgtināts par tādu diplomāta nelietību, Šķēles kungs nolika deputāta mandātu un atmeta politikai ar roku. Bet tas diez ko nelīdzēja, mēs visi atceramies biedra Majakovska vārsmas: „Domājam Ļeniņs, sakām partija, / Domājam partija, sakām Ļeņins.” Drusku pārfrāzējot Majakovski, var teikt: „Domājam Šķēle, sakām Tautas partija, / Domājam Tautas partija, sakām Šķēle”. Lai būtu, kā būdams, ģeniālā saulveža slava ir tālu aizskrējusi, tāpēc nav ko brīnīties, ka pasaulslavenais finansists miljardieris Berezovska kungs pa gaisu atskrēja pie Šķēles kunga uz Eiropas Savienības nabadzīgāko valsti Latviju, lai lūgtu pastāstīt, kā nabagmājā var stāvus bagāts tikt. Pēc Šķēles kunga konsultācijas Berezovska kungs esot nodomājis doties uz nabadzīgāko Āfrikas valsti Burkinu Faso, lai tur vienā rāvienā kļūtu par multimiljardieri. Lai viņam sokas, tam Berezovska kungam, un lai sokas ari Saulvedim Šķēles kungam, kas pašlaik pārdomājot Tautas partijas pirmsvēlēšanu programmu! Ja tā, tad šaubu nevar būt, ka viņa karadraudze devītajā Saeimā būs pie teikšanas uz galvošanu.

Starp citu, tāpat kā Šlesera kungs un viņa svētvīri, jo Šlesera kungam ir nevien ģēnija zvaigzne pierē, bet ari blats tur augšā, aiz zvaigznītēm. Ja tas tā

nebūtu, viņam nevarētu par Saules akmens akcijās ieguldītajiem pārdesmit tūkstošiem pēc īsa brītiņa uz galvas uzkrist maķenīt mazāk par miljonu, par kuru, protams, nodokļi nav jāmaksā. Tūlīt pēc naudiņas uzkrišanas viņam uz galvas uzkrita pulkvedis Turlais, vecais, labais Afganistānas veterāns. Viņam palaimējās fantastisks lēciens - ar vienu rāvienu no Jurkāna kunga kreisajiem ateistiem pie Šlesera kunga labējiem svētvīriem. Tas parāda, ka Saeimā sēž domātspējīgi kungi, kas zibenīgi prot aprēķināt, kurā karadraudzē viņi visvairāk var labu darīt savai nabaga tautiņai, tāpēc būtu liels grēks tādus labdarīgos saukt par politiskiem blandoņiem.

Nu, re, vismaz četras partijas atbilst maniem augstajiem kritērijiem - tās ir gan patriotiskas, gan gudrības apdvestas, bet izlemt, kura ir tā vislabākā, es, goda vārds, nespēju. Toties es spēju kategoriski norobežoties no politologiem, no dzejnieka Eduarda Virzas un kanclera Bismarka. No politologiem tāpēc, ka viņi mūsu cēlās partijas sauc par turīgu interešu klubiem, jo līdzšinējās Saeimas pēc sponsoru norādījuma konsekventi ir noraidījušas visus priekšlikumus ieviest nulles deklarāciju, kas liktu biezajiem godīgi pateikt, kur viņi savus grasīšus ņēmuši. Nu, kā tu neklausīsi tiem, kas tev lej putru bļodiņā! Savukārt no dzejnieka Virzas mani norobežo viņa izteiktās domas, ka Saeima esot purvs, pilns nikna puvuma. Ne nu pilns, nekā! Kas attiecas uz

• Bismarka kungu, viņam piedēvē spārnotos vārdus, ko viņš it kā esot darījis mūžīgus pēc kārtējām Reihstāga vēlēšanām un jaunas valdības sastādīšanas: "Tās pašas m...kas, tikai citās gultās!”.

Var jau būt, ka Vācijā tā bijis, bet pie mums gan ne, un, lai nebūtu ari turpmāk, jel dodiet man padomu, kuru listi urnā mest un kuras ne! Pēdējais padomdošanas termiņš sestā gada septītais oktobris.

Jau iepriekš klanos un pateicos!Andrejs Skailis

D.Breikšs

ai z kulises

SĀKUMĀ BIJA JOKS (turpinājums no iepriekšējā numura)

sveikt radošo kolektīvu ar jaunās humora un s ēras sākumu Latvijā ieradās augsts Maskavas no žurnāla KROKODIL. Tad nu redzēju visus tājus un zīmētājus kopā. Vistuvāk Maskavas n stāvēja kāds padrukns plikpauris ar ļoti ;alvu. Viņš tik saspringti raudzījās runātājam nutē un tik manīgi uztvēra katru apsveikuma i, ka es tūdaļ nolēmu - tas ir mūsu galvenais lors. Vēlāk gan izrādījās, ka plikpauris ir sko karikatūru zīmētājs Simons Gūtmanis, tīts ar fantastisku neatlaidību, kad vajadzēja ūt žurnālā kādu no savām “bildiņām”, kā viņš a izteikties. īsto redaktoru Frici Rūmnieku inu mazliet vēlāk, kad rakstnieks Vizbulis ; viņam spieda roku un apsveica ar stāšanos ijā amatā. Uz ko Rūmnieks atbildēja: “Mani jāapsveic, bet jāizsaka līdzjūtība.” ā pašā dienā notika neliela ražošanas sapulce, iepazinos ari ar pārējiem mūsu komandas

ļiem. Galvenā redaktora vietnieka krēslā tika ināts Igors Palkovs. Tas pats, kas laikrakstā OMJU JAUNATNE rediģēja ASO SLOTU. Kā : izrādījās, šis lēnprātīgais un dāsni erudītais bija galvenais visu redakcijā ienākošo rakstu ora proves noteicējs. Sākumā tas pārsteidza kai feļetonu rakstītājus, bet arī pašu Palkovu. ā viņš atzīstas: “Nekad nesapņoju kļūt par ālistu, nekad nebiju domājis par rakstīšanu, >mrakstu sacerēšana skolā man likās smagāka i visi lauku darbi, kūts mēšanu ieskaitot, kopā mti.

ūKt pēc kara, demobilizējies no armijas, iiu uz kādu Rīgas redakciju prasīt padomu, tagad tādai privātpersonai kā es būtu darāms, iktors, viņš bija mans kara laika priekšnieks, noklausījies, moži sacīja: “no žurnālistikas ko jēdzi?” Atzinos, ka nejēdzu gan nekā.

viņš tiknat moži turpināja. “Te ir

papīrs - raksti iesniegumu un savu historia morbi. Paskatīsimies, kas iznāks!””

Un lūk, kas dzīvē reizēm iznāk: viens tā, starp citu, pajoko, bet otram tas joks visu dzīvi jāatceras.

Atbildīgā sekretāra pienākumus pildīja Hugo Rukšāns. Bezgala sirsnīgs un vienīgaisvisākolektīvā ar brillēm. Viņš vienmēr kaut ko rakstīja, tulkoja, laboja, izrīkoja - mašīna, ne cilvēks. Veikdams smago atbildīgā sekretāra darbu, Rukšāns atrada laiku arī asiem un aktuāliem feļetoniem. Tos viņš parakstīja ar pseidonīmu Vecais Pirtnieks. Pēc Rūmnieka nāves (1960) Rukšāns nepilnu gadu bija DADŽA galvenais redaktors. Tad preses kadru priekšnieki viņu pārcēla uz žurnālu ZVAIGZNE, kuru Rukšāns vadīja no 1961. gada līdz 1966. gadam. Pēc tam sekoja galvenā redaktora postenis LITERATŪRĀ UN MĀKSLĀ, monogrāfijas “Valdis Lukss” un “Andrejs Balodis”. Vārdu sakot, humoram un satīrai viņš pateica ardievas. Bet žēl. Rukšāna feļetonos sprēgāja nebēdnīgais baškīru (dzimšanas vieta), paskarbais feldšera (kara gaitu arods) un asprātīga žurnālista (pamatprofesija) trāpīgais humors.

Redakcijā darbojās trīs mākslinieki. Vislabāk palicis atmiņā Uģis Mežavilks, kaut arī nupat beidzis mākslas akadēmiju, taču jau meistarīgs zīmētājs ar savu rokrakstu. Atceros viņa pusaudža kautrīgo smaidu un vizbulīšu krāsas acis. Viņš 60. gados sāka veidot īsti monumentālu, lielā Rubensa cienīgu, tēlu galeriju. Tos varēja redzēt gan karikatūrās, gan gleznās un ilustrācijās, piemēram, Rablē “Garantijā un Pantagrielā”. Grūti nosaukt citu latviešu karikatūristu, kura tēli būtu tik vareni un kolorīti.

Taču Uģis nemaz tik lēnīgs nebija, kā izskatījās. Savas idejas un uzskatus viņš vienmēr aizstāvēja konsekventi un kaismīgi, vienalga, kas pret tām iebilda - necils līdzstrādnieks vai žurnāla galvenais redaktors. Arī iekaisa viņš diezgan ātri. Atceros, reiz kopā ar feļetonistu Viesturu Vēju gribējām viņu paāzēt. Te jāpiezīmē, ka joku dzīšana DADZĪ jau no pirmās pastāvēšanas dienas skaitījās goda lieta! Tas notika tā. Izmantodami gadījumu, ka Uģis aiziet iemalkot kafiju, mēs ar Vēju paņēmām no viņa galda gandrīz gatavu pirmā vāka zīmējumu, noslēpām to bet vietā nolikām citu lapu, pēc izmēra tikpat lielu. Uzzīmējām apmēram to pašu, kas bija Uģim, ar melno tušu visu vērienīgi pielabojām un savam mākslas darbam virsū novietojām pelnu trauku.

Drīz vien pārradās Uģis. Kafiju iedzēris un enerģijas pārpilns, viņš steidzās pie sava galda. Un pēkšņi sastinga pusceļā, izķēmoto lapu pamanījis, kuru, protams, no tāluma noturēja par savu zīmējumu.

-Kas to izdarīja? Es viņu nositīšu! - kļuvis sarkans kā toreizējais valsts karogs un sažņaudzis dūres, Uģis aizsmakušā balsī jautāja. - Vai tu?

-Nē-ē, dārgo Uģīt...- arī mana balss kļuva tāda jocīga un mute sausa. Sapratu, ka te vairs nav nekādi joki. - varbūt Viesturs kaut ko zina...- glābiņu meklēdams paskatījos uz Vēju. Bet viņš, drošs paliek drošs, žigli metās uz tualeti.

Beidzot, piegājis tuvāk galdam un sapratis, ka ir tikai izjokots un uzzīmētais vāks nav sabojāts, Uģis mazliet pierima, taču ilgi nevarēja nomierināties. Tāpēc mēs ar Viesturu Vēju viņam acīs nerādījāmies

veselu nedēļu.Otrs mākslinieks bija Samuils Haskins

- pazīstams politiskās grafikas meistars vēl no neatkarīgās Latvijas laikiem. Viņš pīpēja vienā pīpēšanā un vienmēr visiem prasīja: “Izdomā labu temusu!” (jāsaprot - karikatūras tēmu).

Haskina prātu no rīta līdz vakaram nodarbināja domas par nākamās karikatūras radīšanas niansēm tik intensīvi, ka apkārtējā pasaule viņām tikpat kā neeksistēja. Tāpēc viņu izjokot vai izāzēt varēja katrs, kam nebija slinkums. Kauns atzīties, bet to tad mēs ar Hariju Heisleru sev par lielu prieku arī izdarījām.

Harijs tajā rītā saņēma paprāvu honorāru par kārtējo dzejoļu grāmatu. Ja nemaldos, tūkstošus trīs vai pat vairāk. Uz priekiem iedzērām pa glāzei sausā vīna un, kad domas sāka riņķot nebēdnīgāk, nolēmām padzīt velnu. Paņēmām tukšu papīru grozu, un Harijs tajā iebāza visu savu lielo honorāru. Ja atceraties, simtnieka banknotes padomju laikos izskatījās visai iespaidīgas. Pirms tam tīši saņurcītas, salocītas, saburzītas un sagumzītas, tās kopumā veidoja pasakainu žūksni. Nolikām papīra grozu pie mākslinieku istabas durvīm, aiz kurām skanēja Haskina vientuļā balss, kas kaut ko dungoja, un sākām gaidīt.

Drīz vien pie mūsu galda piepeldēja Samuiels ar neiztrūkstošo smēķi mutē un, kā vienmēr, izteica savu tradicionālo lūgumu: “Ņu, izdomājiet kādu labu temusu!” Mēs, protams, izlikāmies, ka neko nedzirdam. Harijs teatrāli un skaļi lasīja savu jaunāko dzejoli, es māksloti uzmanīgi klausījos. Dzejoļi Haskinu neinteresēja, tos nevarēja uzzīmēt, tāpēc atmetis mums ar roku, viņš sāka riņķot pa istabu. Gribēdams nobirdināt pelnus no smēķa, Haskins apstājās pie papīrgroza. Ielūkojās tajā un sastinga. Tad ievilka dziļu dūmu, pameta skatienu apkārt un, lēni pietupies, uzmanīgi, kā sapieris ņem mīnu, kura var acumirklī uzsprāgt, ar pirkstu galiem izcēla no papīrgroza vienu saburzītu simtnieka naudaszīmi. Izgludināja to, nopētīja un nolika uz galda. Tad jau drošāk bāza papīrgrozā visu roku. Apjēdzis, ka tas ir pilns ar simtniekiem,

( turpinājums sekos)

H.Rukšāns. U.Mežavilka šaržs

Mākslinieki smejas par sevi

RAKSTNIEKS ARĪ IR CILVĒKS

Kad Jānim Sudrabkalnam sašķobījās veselība un ārsts aizliedza lietot alkoholu, Rakstnieku savienības valde sastādīja sarakstu, kuri kolēģi nedrīkst viņu apciemot. Melnajā listē iekļuva visi tie literāti, kas nespēj atturēties no grādīgo dzērienu lietošanas, tādējādi pavedinot arī Tautas dzejnieku.

Aizliegumu neviens, protams, neievēroja.

Regīna Ezera pamostas nakts vidū un redz, ka viņas guļamistabā stāv trīs vīri.- Ko jūs vēlaties? - viņa izbijusies vaicā.- Autogrāfus!- Dodiet šurp grāmatas!- Jūs taču esat rakstniece! Mums grāmatu nav.- Kāpēc jums bija jānāk naktī?- Dienā neērti traucēt. Jūs droši vien rakstāt.

lieru, tikai mieru... XXI adsimts kā nekā...i atceraties laikus, kad krāsu televizors bija •znība? Jā, saprotu, ar grūtībām. Televizors un krāsains - tas bija ikvienas vidusmēra ģimenes

mis. Tam nauda tika krāta mēnešiem un varbūt iiem ilgi. Un vēl dabūt nevarēja. Jā, reiz apvienoja ;vizoru ar krāsām, un radio ar plašu atskaņotāju,

radio ar maģīti, un vēl dažādas radniecīgas nas nozares lietiņas. Bet nu, paskaties pa logu īrā taču XXI gadsimts! Jums nav tālrunis, kurš ografē? Jūs esat atpalicis no dzīves - citi sen jau ros mobilajos skatās video un ar tiem paši uzņem nas! Bet nu ar to mehānismu apvienošanu iet »’isam jautri. No tā visa, lūk, kāds ķinītis sanāk, •mā sērija. Skatos kārtējo mājās atsūtīto alogu, kur mazā kastītē apvienots piezīmju iknots, pildspalva, pulkstenis, termometrs, kulators un izvelkamais metramērs! Nu gan eni - kaut ko izmēri, nu, piemēram, cīsiņu, tūdaļ pieraksti, cik tas garš, pulksten cikos tas

tika un cik grādu virs vai zem nulles tad bija. kamais solis - uzvāri to pašu cīsiņu un veic riekšminēto procedūru. Nākamreiz veic to pašu citā gaļas kombinātā ražotu cīsiņu. Tad vēl ņem šā gaļas kombināta cīsiņu, un tā tālāk. Tālāk >cesā jāiesaista kalkulators un iegūtie rezultāti alīdzina. Kāds varens socioloģisks un statistikas :ījums te sanāk! Turklāt tev būs pilnīgs priekšstats- to, kā izdevīgāk pabaroties pašam un paēdināt u kuplo saimi. Bet, ja jūs esat kāda sabiedriskās nāšanas uzņēmuma īpašnieks, tad vispār ideāli egūtie rezultāti palīdzēs izskaitļot, vai par vienu to pašu cenu, piemēram, nav izdevīgāk tirgot ītus cīsiņus - tad tie piesūcas ar ūdeni un kļūst agāki! Peļņa pieaug, un var to iztērēt izklaidē, : var arī ieguldīt kādā jaunā tik ļoti nepieciešamā ārtā, par kuru - nākamajā sērijā, rā sērija. Nu, piemēram, Elektroniskie svari W 2200, kam ir vibrējoša virsma! Vienkārši >er! Šo rindu rakstītājam no pirmā piegājiena tiešām nebija skaidrs, kam svariem vibrējošā

sma. Bet lieta taču ir pavisam vienkārša - jūs bat nosvērties, bet tā tīri pa pliko, tā teikt,

būtu dzīvsvars, nevis ar visiem mugurā ■ilktajiem labumiem. Nu, ko darīsi, ja tie svari odas sabiedriskā vietā? Tā kā neērti pārģērbties ama kostīmā... A - hā, bet svariem taču ir ■rejoša virsma! Kāpiet droši virsū un vibrējiet! iet, kā no kurpju zolēm novibrē rudens dubļi, no matiem novibrē blaugznas, kā no kabatām ibrē monētas kopā ar pārējo papīra naudu, auto, vokļa un vasarnīcas atslēgām, kredītkartēm, izo piezīmju kalendāriņu un visām krutajām :ām, ko atņēmāt bērniem, kamēr nav sagatavoti ijasdarbi! Nu redz’, tagad svaru rādījums ir idz tuvāks jūsu reālajam dzīvsvaram! Protams, lizmirstiet iegūto rezultātu iekonspektēt jums labi zināmajā blociņā. Arī tas var noderēt kādā

ira vērotāju akcijā.:šā sērija. Arī par bērniem - mūsu nākotni r domāts: šo rindu rakstītājs nopērk savam •nam žurnālīti, kur klāt mantiņa. No pirmā1 uzmetiena - termometrs. Mājās tas tiek

izpakots, un - tavu brīnumu! Termometrs, izrādās, vienlaicīgi ir arī svilpe un palielināmais stikls, respektīvi, lupa, zinātniski izsakoties. Ko ar šādu brīnumu darīt? Elementāri, Vatson! Pirmkārt, lai taču mazais knēvelis svilpj, svilpj, un vēlreiz svilpj! Otrkārt, ar lupu iespējams fiksēt, cik lielas acis tētukam un māmiņai ieplešas no šiem regulārajiem un negaidītajiem svilpieniem. Treškārt, iespējams izmērīt temperatūru un salīdzināt, vai siltākā telpā no baisajiem svilpieniem acu zīlītes ieplešas lielākas

vai kļūst mazākas. Lai taču knēvelis nodarbojas, ja jau par šo preci atsevišķi nav jāmaksā. Labāk taču, lai bērns ir aizņemts ar kādu skaistu rotaļlietu, nevis uz ielas, kur autiņi drasē, spēlē futbolu, šauj ar kaķeni pa kaimiņa logu vai ir pasniedzis roku pēc sērkociņiem.Tā, lūk, mīlīši, XXI gadsimts ir iestājies, un daudz dažādu mehānismu apvienojumi jau krietni atvieglinājuši dzīvi, bet padomājiet par to, cik daudz vēl atvieglinās!

Jānis Jasmīns

n/iemmer\ltŪ £ G >K A U T I E S

Gūtenmorgens un vērošana

No rīta Gūtenmorgens uz ielas satika Strazdiņu un uzzināja, ka diezgan stilīgi tagad esot vērot putnus. Tāda apcerīga būšana, kaut kur pie dabas krūts, ar mērķtiecīgi fokusētu acu skatienu uz putnu. Ja izdodas, pat uz vairākiem. Gūtenmorgens negribēja zaudēt laiku un nekavējoties sāka vērot. Brīdi pavērojis aizejošo Strazdiņu, viņš pievērsās dažiem baložiem un kārtīgi nopētīja veselu baru zvirbuļu. Tos intensīvi novērojis un saglabājis atmiņā, viņš devās uz kanālmalu skatīt ūdensputnus. Pa ceļam ievēroja ķērcam vārnas, spiedzam kaijas un žvadzinām žagatas. - Tik daudz putnu! Kas gan to varēja paredzēt? - brīnījās Gūtenmorgens. Sēžot kanālmalā, viņš priecājās par košajiem pīļtēviņiem un saprata, ka ir kļuvis par aizrautīgu putnu vērotāju. Drīz vien jaunā putnu vērotāja apetīte ievērojami pieauga un Gūtenmorgens sēdās tramvajā, lai nokļūtu Zooloģiskajā dārzā.

Te gan bija ko vērot! Āmurgalvis un sudrabgārnis, sekstainais kazuārs un sekstainā jakana, vistuzoss un mandarinpile, Livingstona turako un kukaburra

izdzēst atmiņas par iepriekšējiem... Te bija ko turēt! Pēc vairākām stundām, pagalam novērojies, Gūtenmorgens iznāca no Zooloģiskā dārza. Viņš apsēdās uz soliņa atpūsties. Gūtenmorgens bija tik ļoti dziļi iegājis vērošanas procesā, ka viņa skatiens gluži neviļus turpināja meklējoši klīst pa tuvējo apkārtni, līdz apstājās pie ielas malā uzstādītā afišu staba, uz kura ar lieliem burtiem stāvēja rakstīts Svara vērotāji, bet apakšā mazliet mazākiem Vēro, ēd un atkal vēro!. Oho?! Kas tad tas? - viņš pie sevis brīnijās. Būdams mūsdienīgs un elastīgs cilvēks, Gūtenmorgens neminstinoties no putnu vērošanas pārslēdzās uz svara vērošanu. Bija jau arī apnicis tik ilgi vērot tos putnus.

Iegājis pirmajā veikalā, kur pārdeva sveramus produktus, Gūtenmorgens nostājās tā, lai viņa redzeslokā atrastos svari. Pārdevēja svēra šokolādes konfektes. 236 grami, - Gūtenmorgens momentāni fiksēja svaru. Pārdevēja izņēma dažas konfektes no maisiņa, uz svaru tablo parādījās cipars - 197. - Nākamais! - teica pārdevēja, un pircējs lūdza nosvērt puskilogramu auzu pārslu cepumu. Aizrāvies ar svara vērošanu, Gūtenmorgens nepamanīja pārdevējas aizdomu pilno skatienu. Pēc brīža viņa tomēr neizturēja un nelaipni pajautāja, kāpēc viņš te tā stāvot un blenžot uz svariem; ja šis esot kaut kāds inspektors, lai parādot apliecību, un vispār svari viņai esot kārtībā. Gūtenmorgens atteica, lai neuztraucas, jo viņš ir svara vērotājs, nevis kaut kā3s

inspektors. Pārdevēju atbilde neapmierināja. V ieteica Gūtenmorgenam doties uz citu vietu vē svaru, vislabāk uz Sarka ndaugavu. Gūtenmorg- pārdevējas ieteikumam nepiekrita un aizbrai turpināt svara vērošanu uz Centrāltirgu. Tur sv: bija daudz, un varēja, pa brīžam apēdot pīrādz: vai uzgraužot kādu ābolu, neuzkrītoši klaiņot vienas vietas uz otru, nemaz nepārtraucot vērošai procesu.

Gūtenmorgens vēroja, ēda, atkal vēroja un at ēda, tā līdz pat tirgus slēgšanai. Svara vērošanu nā pārtraukt. Bija pienācis laiks doties mājup. Ejot tukšu, krēslainu ieliņu, Gūtenmorgenam pēk sāka likties, ka arī viņu kāds vēro. Tāda neomul jutoņa. Gūtenmorgens grozīja galvu visapkārt, ieraudzītu vērotāju, taču neviena nebija. Ton uzmācīgā sajūta viņu neatstāja, pat pārkāpjot mā slieksni. Gandrīz nešaubīgi jūtu, ka pastāv Gūtenmorgena vērošana, viņš nodomāja un ci aizvilka visu logu aizkarus. Drīz vien Gūtenmorg« devās pie miera un redzēja sapni, kurā ir pārvērt par pelikānu un dodas ar knābī satvertu aplok pie vēlēšanu urnas, bet neatkarīgie novērotāji starptautiskajām organizācijām nemaz neskatās, viņš - kā pelikāns - gadījumā nepārkāpj vēlēša likumu, bet gan izprašņā Dalailamu par to, kā, j budisma tradīcijas, būtu pareizāk vērot savu prāti

Māris Bērz

DADZIS IESAKA

Rīta vingrošana jāveic ļoti agri, kam smadzenes vēl nesaprot, kas notiek. Atturieties no vīna, sievietēm un dziesmā i It īpaši no dziesmām!Smags darbs dos jums labumu tikai vēlā bet slinkošana - jau tūlīt.

jeb smējējdzenītis... visu putnu nosaukumus nemaz nevarēja atcerēties. Iespaidi klājās cits citam pāri, vecos pārsedza jaunie, svaigi vērojumi centās

tad tās šausmīgi kviec. Govis gan man ļo t i . patīk, jo viņas var pamīlēt.Dzīvniekiem jādzīvo mazāk nekā cilvēkiem dzīvniekiem dzīve ir grūtāka.Cūkas mīl pa zemi kašņāties. |SCūkas vienmēr rakņājas, it kā pārbauda d l\ apsēklotos laukus. ';'ģCilvēks skatījās uz citiem un sevi. Un tas ir vecuma. .//> -ķ)Tikko cilvēks ir sācis strādāt un beidzis sko; pēkšņi viņu paņem nāve. yCilvēks no 20 līdz 30 gadiem sameklē sev darbu, dzives biedreni un sataisa bērnus. Laikam ejot, cilvēks mainās, paliek kā suns, ēzelis un mērkaķis.Dievs gribēja, lai cielava līgojas ka kaplis un iečīkstas kā kaplis.Kad labība bija gatava, tā bija jārok ārā.Kad suns ierauga kaķi, viņš tam lec virsū ar lielu naidu. \Senais latvietis teikas ir sarakstījis* jo viņam gribējās kaut ko neparastu uzrakstīt.Tagad teikas vairs nav jāsacer, jo tas viss jau uzrakstīts priekšā.Šodien tās nerodas tāpēc, ka cilvēki nevēlas pārveidot iepriekšējās teikas un negrib viņd samaisīt vispār.Cilvēks pats par sevim ir slinks, un tas vairi attīsta tehnoloģijas, nevis gudrības.

Manam tētim patīk, kad es dabonu aukstas atzīmes.Mana mamma strādā ātrajā palīdzībā, tētis pilnībā turpat.Es katru vasaru ļoti daudz nopeldos tin katru vasaru es sadegu. Tad es vairs neesmu uz saules. Šogad es nesadegu, jo mani mamma pasmērēja ar speciālo krēmu.Reksis ir vācu aitas suns.Rudeni atkal visi sāk atgūties 110 atvaļinājumiem.Agrāk cilvēki ar savām rokām spējuši visu, piemēram, piramīžu celtniecība. Ebreju tauta piramīžu celtniecībā bija Īpaši gudra tauta, tā betona un akmens bluķus stiepa virsū piramīdā ar paša speķu.Treniņos spēlēt ir ļoti grūti, jo 40 minūtes

ir jāskrien pilna ātrumā no viena gala uz otru. Vienmēr un visur treneris atrod, kur piekasīties.Ar ģimeni nosvinējām personiskos svētkus. Mēs ari lietojām alkoholu pie viena drauga vasarnīcā, tur mās palikām pa nakti un sēdējām interaetā.Visbiežāk mēs ar draugiem savācam savai baru un tad ejam izklaidēties vai nu uz kino, vai uz pilsētas svētkiem.Mana ģimene ir pilnīgi normāla, jo tajā ir 3 cilvēki.Kad tētis saņem naudu, viņš to automātiski atdod mammai.Ja es neizdaru uzdoto, es dabonu pa mizu.Man ir jābūt labām atzīmēm, jo savādāk es., smagi dabonu pa galvu.

S JjavJc» kauja \-, noliku 1 lW .”iulā i\ A. mm it \

UZ SflV'.l VfSTlirCS :-k ULl ij L.l 11LL.

Māris

Es esmu mājas darbnīca, (majstrādniece)

Es esmu nedarbnieks, (bezdarbnieks)

Es strādāju rūpnīcā "Alfa” par

mikroskopu, (ar)Es piedzimu un uzaugu ciemos, (ciemā) Mans dēls iznēsā mājas gružus, (iznes)

Es piebeidzu kursos frizieri, (pabeidzu

frizieru kursus)Es dzīvoju 5. stabā, (stāvā)Mans firmas ēdiens ir “Siļķe kožakā". (kažokā)

I k šis un viss. (Tas ir arī viss)

Es esmu krievitc / krevcte. (krieviete)

Ģimenē mēs esam divus - es un sieva, fiļļfcvt;

Man patīk tautas meistaru izdalījumi, (izstrādājumi)

Es esmu presēts vīrietis, (precēts)

Mans suns ir aita. (vācu aitu suns)

- Student Bērziņ, no kuras puses jūs slauksiet govi?- No apakšas!

Krustvārdu mīkla

Līmeniski

1. Kompliments jeb - ... ko ēd ar ausim.7. Latviešu dzejnieka (1939-2001) pseidonīms; viņa pelnus pēc nelaiķa nāves izkaisījā Liepājā Rožu laukumā. 8. Asprātīgi, dzēlīgi runājot izsmiet. 10. Anekdotēs bieži pieminēta vīriešu liga, kad glītas meičas izraisa vien patīkamas atmiņas un neko vairāk. 12. Izsauciens joku dienā, apmānot draugu, paziņu utt. 13. Angļu komiķis, Lielbritānijas premjeraTonija Blēra klasesbiedrs. 15. Jūra starp diviem smilšu sanesumiem. 16. Dāvida kalpone TV raidījumā “Dāvidšovs”. 20. Krievu satiriķis (dz. 1948), kurš smīdina skatītājus, bieži vien pieminot arī baltiešus. 21. Mazs dzīvnieciņš, kurš maldījās miglā (dsk). 23. Ēdenes dārzs, Ievas un Ādama mājvieta. 24. Dzēriens, pret kura lietošanu cīnās to iznīcinot to dzerot no lielām glāzēm.

Stateniski

12 13

11

10

1. Notīs noformēts visdārgākais no visiem trokšņiem. 2. Joku plēsējs radio SWH darbdienas rīta programmā. 3. Apavs, izmantojams parazītu galēšanai, ar eksekūcijai raksturīgo skaņu - klakts. 4. Katoļu klostera priekšnieks. 5. Gaišmates - daudzu anekdošu varones. 6. Dzelzis griešanai - dzēlīgas mēles konkurents. 9. Tikumīgs. 11. Vienkupra kamielis. 14. Viens no masu mēdiju veidiem - bieži vien pilīšu pūtējs. 15. Hokejista vārds - kādas “Aldara” reklāmas varonis. 17. Meitenīte latviešu anekdošu varoņa Jānīša mazā draudzenīte. 18. Pārliecība uzskats. 19. Augstprātīga, iedomīga amatpersona Japānā,

Pirmajā numurā publicētās krustvārdu mīklas atbildes

Vl ē | D \ l S Ķ k | 4a5 6 1

6Aū F | 7ņ u R B u L 1 S

®z O I B O " « A f o m M1 g n M P O T E N C EK W b I z 1 E 1 S D 1 N

1Ā P R l | L L i ' 1ē ī N Sj o 1 s ļ P . I\l I

15 O M Ā | r i E T 1ĀĀ | E m T W š 1 E s 1 N

2Ž Q< oco

N O Vļ S N

E i md n 2Ž I

A R A D ī Z e | o Ņs 1 s ■ ° 1 A o D | K A

I.Melgailis

ļCalifornijā (ASV) dzīvojošais strādnieks Eitens Levijs atradis veidu, kā palīdzēt savas zemes pilsoņiem laikmetā, kad tie kļūst aizvien būdīgāki. Viņš sācis tirgot klozeta vākus, kas Amerikas standartu pārsniedz par 13 centimetriem un droši .•ar izturēt svaru līdz 550 kilogramiem. Jaunā izmēra brilles nosauktas par Big Johns un tiek pārdotas par 100 dolāriem gabalā.• Mūsu valstī resnajiem cilvēkiem speciāli izgatavo lielākas vannas, lielākus auto - tad kāpēc gan nevajadzētu lielākus tualetes podus? - , jautā apsviedīgais uzņēmējs.

Katrā kolektīvā pastāv tradīcija kopīgi atpūsties. Tā, piemēram, kādas Beļģijas kapsētas darbinieki ik gadu vienā un tajā pašā dienā kopā ar ģimenēm rīko ballīti tieši savā darba vietā, tas ir - kapos. Tur tiek cepts barbekjū, skan hīts: Sex bomb, un vispār- laiks nelaiķu sabiedrībā tiek pavadīts jautri.

Kādas Itālijas skolas 38 gadus vecā reliģijas vēstures pasniedzēja Katerina Bonči bija stipri izbrīnījusies, kad skolas vadība pēkšņi nolēma viņu atlaist. Direktors paskaidroja: lai apmācītus bērnus šajā priekšmetā skolotāja ir pārāk pievilcīga un seksuāla.

Pieci puiši un trīs meičas no Vācijas pilsētiņas Huvelhofas sasnieguši jaunu pasaules rekordu stāvēšanā zem dušas. Zem tekošā ūdens strūklas viņi pavadījuši lOlstundu (saskaņā ar noteikumiem, ik pēc stundas pienācies 10 minūšu pārtraukums). Jāatzīmē, ka maču sāka desmit cilvēku kompānija, taču trīs drīz vien no distances izstājās. Visizturīgākais - 17 gadus vecs zēns, kā godalgu saņēma 3000 dolārus. •

Leģendārais lēto mēbeļu nama IKEA dibināt Ingvars Kamprads Zviedrijas TV skaidrojis, kļūt nevien bagātam, bet savu bagātību arī notur ar stingru taupības režīmu visās lietās un viet Būdams vadītājs koncernam, kura pamatkapit pārsniedz 23 miljardus dolāru, Ingvars Kampra atzīstas:- Es parasti eju ēst uz IKEA kafejnīcu un ik re ņemu sev līdzi pavadoni, jo šajās kafejnīcās, ia pasūtījis divas porcijas, kafija pienākas par brīvi

Pusotru tūkstoti kailu vīriešu un sieviešu ar ga saslietām kājām nesen varēja vērot Lionā (Francii Tā nebija nekāda masu psihoze - pilsētā fc ieradies fotogrāfs Spensers Tuniks no Ņujorfc slavens tieši ar šādām ļaužu masu bildēm, I uzņemtas visās pasaules malās. Kailie modeļi iu lieliski, jo saprata, ka savu vārdu ieraksta pasau fotomākslas vēsturē.

ASV Alabamas štatā ar likumu ir aizliegts nēsāt kabatās saldējumu, spļaudīties sieviešu klātbūtnē, apmeklēt baznīcu cilvēkiem ar mākslīgajām ūsām un nēsāt uz ielas masku.

Bet kādā, šī paša štata pilsētā. Jasperā vīrs nedrīkst sist sievu ar nūju, kuras diametrs pārsniedz viņa lielā pirksta apkārtmēru. Savukārt Arakanzasas štata likums nosaka, ka viri drīkst .sist savas sievas ne biežāk, kā reizi mēnesī.

%, Kāds Kalifomijas likums garantē štata iedzīvotājiem tiesības sauļoties.

Bet, ja viesosieties Arizonā, neatsakiet tam, kurš lūdz glāzi ūdens, jo šāda rīcība var tikt uzskatīta par noziedzīgu. Savukārt, cits likums nosaka, ka neprecētas sievietes nedrīkst vienatnē makšķerēt. Mesā. vienā no minētā štata pilsētām, likums aizliedz smēķēt 5 m attālumā no sabiedriskajām iestādēm. Izņēmums - smēķējiet, ja esat iegādājies speciālu licenzi. Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl Ē.Ošs

ka tevi iemīlēj’ par vēl!

DADZĪ turpina viesoties Pēterburgas mākslinieks Vitālijs Podvitskis

iH-IIM jiMSSf**.

Xen, napHu! Mbi KONaHAai

Lielais Brinumzeme^šovsN ^ S . n o v e m p r a m .. . .. . . . . . . . . . . J Ē Ē K Ē k

Sestdienas»o!l5P B k

Esi skatītāju rindās un redzi visu pirmaisRīgas Kinostudijā, Šmerja ielā 3- '„Brīnum zem es” ieraksti: 21. oktobrī, pīkst. 13:00; 15:30; 17:30