LDDK 2008. gadadarbības novērtējums un2009. gada rīcības plāns

Saturs

LDDK prezidenta Vitālija Gavrilova uzruna –Uzņēmēji ir ekonomikas virzītājspēks un Latvijas nākotne! .......................................................... 2

LDDK ģenerāldirektores Elīnas Egles ziņojums – Atbildīgas pārmaiņas ir iespēja kļūt stiprākiem! ..... 3

LDDK darbības stratēģija 2009–2013 ........................................................................................ 4

Ekonomikas stabilizācija un izaugsmes atjaunošana ..................................................................... 5

Elastdrošība – sakārtota darba attiecību vide,darba ražīguma pieaugums un produktivitātes kāpināšana ............................................................ 8

Kvalitatīvs un pieejams cilvēkkapitāls darba ražīguma kāpināšanai .............................................. 10

Uzņēmējdarbību veicinoša infrastruktūra, pieejamie energoresursi un vides aizsardzība ................. 12

Interešu pārstāvība – Latvijas konkurētspējas priekšnoteikums ................................................... 14

Korporatīvā sociālā atbildība ilgtspējai ...................................................................................... 16

LDDK aicinājums ................................................................................................................... 18

Pakalpojumi LDDK biedriem ................................................................................................... 19

LDDK padome ....................................................................................................................... 20

Pateicības sadarbības partneriem par iespēju īstenotbiznesam nozīmīgas interešu pārstāvības iniciatīvas ................................................................. 21

BIEDRI ................................................................................................................................. 22

1LDDK

Uzņēmēji irekonomikas virzītājspēks un Latvijas nākotne!

Latvijas Darba devējukonfederācija (LDDK) jau piec-padsmit gadus atrodassabiedrībai nozīmīgu notikumudegpunktā, apvienojot arvienvairāk Latvijas uzņēmēju un pie-saistot ievērojamākās nozaru unreģionālās darba devēju

organizācijas, kā arī profesionālās biedrības. Spēku apvienošana kopīgumērķu labā ir atbildīgu uzņēmēju filozofija, kas tiks pārbaudīta tieši reālāsekonomikas pārmaiņu laikā. Saliedētība, viedokļu konsolidācija un vienotaizpratne par situācijas risinājumiem var kalpot par pamatu Latvijas iespējāmpārvarēt gan ekonomisko krīzi, gan sociālo spriedzi.

Uz Latvijas ekonomiku nav iespējams raudzīties atrauti no globālāsekonomikas, kas patlaban pārdzīvo nebijušas reformas, saskaroties arkonkurētspējas mazināšanos starptautiskajos tirgos, finanšu resursutrūkumu un nacionālo valstu protekcionisma politiku. Tāpat to nav iespē-jams vērtēt bez darba devēju viedokļa un līdzdalības.

Par svarīgākajiem sasniegumiem LDDK var minēt gan valsts unpašvaldību, gan sabiedrības atbalstu sociālajam dialogam, kas ir nozīmīgskomunikācijas veids biznesa, darbinieku pārstāvjiem ar valdību, risinottādus aktuālus tautsaimniecības jautājumus kā uzņēmējdarbības videsuzlabošana, nodarbinātība un ekonomikas stabilizācija. 2008. gadā sarunasar valdību, Ministru prezidenta ieinteresētība runāt ar biznesa pārstāvjiem,Valsts prezidenta aktīvāka iesaistīšanās Latvijas ekonomikas jautājumurisināšanā ir tikai pirmie soļi uz kompromisu starp uzņēmējiem un valsti,kurus sagaida saspringts darbs plecu pie pleca turpmākajos gados.

Ņemot vērā ekonomiskās krīzes izraisītos notikumus un Latvijasilggadējās saistības ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu(SVF), LDDK panāca, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes(NTSP) pārstāvji līdzdarbosies aizdoto līdzekļu izlietojuma uzraudzībā unatsevišķu jomu monitoringā. LDDK neatbalsta valdības izvēlēto fiskālopolitiku, paaugstinot nodokļus, un norāda virkni risinājumu, kurus pieņemcitu valstu valdības, piemēram, samazina nodokļus. Viena no ekonomikasproblēmām ir īslaicīgas likviditātes nodrošināšana, kā arī iespēja apgūtEiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, tāpēc LDDK uzsāka sarunaspar valsts atbalsta finanšu instrumentu izstrādi, paralēli līdzdarbojotiesnodokļu politikas pārskatīšanā, ES struktūrfondu aktivitāšu izvērtēšanā jau-najos apstākļos un valsts funkciju auditā. Rasti risinājumi valsts garantijām,riska kapitālam un konkurētspējas veicināšanai produktus un pakalpojumuseksportējošiem uzņēmumiem. Turpmāk ir svarīgi, lai aizņemtie līdzekļifinanšu sektora stabilizācijai būtu pieejami tautsaimniecībai un veicinātuekonomisko aktivitāti.

2008. gadā notika plašas konsultācijas ar citu valstu darba devējuorganizācijām dažādos forumos. Par vienu no veiksmīgākajiem var uzskatītLDDK, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā un LR Ārlietu mi-nistrijas kopīgi rīkoto pasākumu. Pirmo reizi vienkopus pulcējās Baltijasjūras reģiona valstu darba devēju organizāciju vadība, lai izstrādātu ieteiku-mus ekonomiskās izaugsmes un uzņēmējdarbības veicināšanai reģionā.Rekomendācijās tiek likts uzsvars uz darba tirgus integrācijasnodrošināšanu, atceļot tirdzniecības un investīciju barjeras, uzinfrastruktūras attīstīšanu un enerģētikas sektoru integrācijas veicināšanu,

vides jautājumu aktualizāciju, ieskaitot lauksaimniecību un drošību uz jūras,lielākiem ieguldījumiem inovācijās un to praktisku izmantošanu. Šīsrekomendācijas kalpo par pamatu gan Latvijas nacionālajai pozīcijai, ganBiznesa konfederācijas (Business Europe) pozīcijai.

Notika pirmais Baltijas organizētās pilsoniskās sabiedrības forums, korīkoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), kurā iekļauti netikai darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, bet arī dažādu interešu grupupārstāvji. Forumā tika aktualizēta diskusija par pilsoniskās sabiedrībaslīdzdalību lēmumu pieņemšanā – tās teorētiskajiem un praktiskajiemaspektiem gan trijās Baltijas valstīs, gan citās ES dalībvalstīs. Baltijas valstiskļūst stratēģiski svarīgākas, un diskusijās ar sociālajiem partneriem Eiropaslīmenī uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai stiprināt Eiropas reģionusadarbību. Lai Baltijas valstis un ES kopumā nodrošinātu labklājību nākotnē,laba partnerība, kas balstīta uz savstarpēju cieņu un izpratni, kā arīsadarbību ar kaimiņvalstīm, pirmām kārtām jau Krieviju, ir ārkārtīginozīmīga.

Latvijas darba devēju spēku starptautiskā vidē noteiks pašu spēja sadar-boties. Līdzvērtīgu spēles noteikumu panākšana Latvijas uzņēmumiemreģionā, Eiropā un pasaulē līdztekus ar atbalstošu valsts politiku būs notei-cošais faktors Latvijas un tās ekonomikas konkurētspējai. LDDK starp-tautisko konkurētspēju un pārrobežu tirdzniecības veicināšanu stiprināsārējo organizāciju sadarbības tīkli. Noslēgtie līgumi ar NVS valstīm unplānotie sadarbības līgumi līdz 2012. gadam arī ar Āzijas valstu darbadevēju organizācijām kalpos par pamatu biznesa sadarbības iespējām, kāarī palīdzēs novērst šķēršļus iekļūšanai starptautiskajos tirgos. Nākotnēnepieciešama ciešāka un efektīvāka Ārlietu ministrijas (ĀM), Ekonomikasministrijas (EM) un LDDK sadarbība, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmējiemlabvēlīgu normatīvu pieņemšanu un sekmīgu ekonomisko interešupārstāvību. Spēcīga Latvijas biznesa interešu pārstāvība ir priekšnoteikums,lai valsts spētu attīstīt jaunus eksporta tirgus.

LDDK arī 2009. gadā turpinās pārstāvēt darba devēju interesesBusiness Europe, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un EiropasParlamentā, sadarbojoties ar deputātiem no Latvijas. LDDK darbībastarptautiskajā vidē ir vērsta uz iespēju nodrošināt reformu ieviešanu iz-augsmes un nodarbinātības sekmēšanai, panākot lielāku atbalstu uninvestīcijas inovācijās un izpētē, labāku un mazāku regulējumu uzņēmēj-darbībai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgas unkonkurētspēju veicinošas finanses. Eiropas līmenī ir nepieciešamsnodrošināt tālāku ES vienotā tirgus integrāciju, efektīvu ES pārvaldi,jāpielāgojas globalizācijai un jāapkaro visu veidu protekcionisms, jāveicinadroša, konkurētspējīga un klimatam draudzīga enerģētikas sektora sistēma,kā arī jāreformē Eiropas valstu sociālās sistēmas.

Izaugsme un pārmaiņu laiks turpinās, saskaroties ar tādiemglobalizācijas aspektiem kā tehnoloģiju attīstība, kapitāla un cilvēkumobilitāte. Uzņēmējdarbība ir Latvijas ekonomikas virzītājspēks, un tāsaktivitāte un intensitāte ir atkarīga no valsts izpratnes par biznesainteresēm, ne tikai Latvijā pieņemot uzņēmējdarbības vides uzlabošanainepieciešamos lēmumus, bet arī aizstāvot nacionālās intereses ES unstarptautiskajā arēnā.

Tikai sadarbojoties visām sabiedrības grupām, mēs varam būt stipri unlepni par savu valsti, kopā nodrošināt izaugsmi, gūt ierosmi jaunām bizne-sa iecerēm, stiprināt partnerību un paaugstināt mūsu dzīves kvalitātinacionālajā un Eiropas līmenī.

Vitālijs Gavrilovs,LDDK prezidents

2 LDDK

LDDK prezidenta Vitālija Gavrilova uzruna

Atbildīgas pārmaiņas iriespēja kļūtstiprākiem!

Neraugoties uz pieau-gošajām grūtībām – mazinotiespieprasījumam, finanšu pie-ejamībai un stabilitātei uzņēmēj-darbības vidē –, Latvijas darbadevēji ir radījuši darba vietasLatvijas iedzīvotājiem, audzējušiieņēmumus valsts un pašvaldībubudžetos, kā arī veicinājušiLatvijas vārda pozitīvu skanēju-mu pasaulē. Atbildīgaspārmaiņas publiskajā un privātajā

sektorā nozīmē iespēju kļūt stiprākiem un celt Latvijas izaugsmi unlabklājību.

2008. gads Latvijas politiskajiem spēkiem un ierēdniecībai ir devis skar-bu mācību par to, ka ir jāiemācās ne tikai rakstīt daiļrunīgus stratēģiskosdokumentus un koncepcijas, bet arī jāspēj tos īstenot praksē un sadzirdētorganizēto biznesu. Ambiciozo mērķu sasniegšana Latvijā iespējama, jano formālas sadarbības pārejam pie partnerattiecībām starp valstsinstitūcijām, pašvaldībām, biznesu un nevalstiskajām organizācijām. Šādaipieejai jābūt, sākot no nacionālo interešu aizstāvības ES un beidzot ar labubērnudārzu un pansionātu piedāvājumu iedzīvotājiem.

Iepriekšējos gados nepārdomāti tērētie finanšu līdzekļi, audzējot valstspārvaldes aparātu, ārējo parādu un nesekmīgi komunicējot ar sabiedrībupar Latvijas finanšu sistēmas stabilizēšanu, turpmāk atspoguļosies Latvijasekonomikā – samazināsies ekonomiskā aktivitāte, IKP gaidām ar lielumīnuszīmi, sadārdzināsies resursi, un būs ierobežota finanšu pieejamībaīstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

LDDK aktīvi iesaistījās Finanšu ministrijas (FM) iniciētajās darba grupās,uzsverot nepieciešamību modelēt plānotās izmaiņas nodokļu politikā, toietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un citiem nodokļu ieņēmumiem.Diemžēl vienota modelēšanas sistēma netika izveidota, tomēr, patei-coties LDDK biedru atbalstam un Ekonomikas ministrijai, uzņēmējinodemonstrēja spēju modelēt nepieciešamās uzņēmumu ienākumanodokļa izmaiņas, lai veicinātu modernizāciju. Valdība tika aicinātanepaaugstināt nodokļa slogu ekonomikas lejupslīdes laikā, sniegt stimuluskonkurētspējas un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumuražošanai. Gada laikā LDDK nodrošināja uzņēmēju aktīvu dalību arīvalsts budžeta apspriešanā. Diemžēl parakstītā vienošanās starp Ministrukabinetu, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) par2009. gada valsts budžeta izstrādāšanas principiem tika izpildīta daļēji.Samazināt valsts pārvaldes administratīvos izdevumus par 15%,nepaaugstināt nodokļus – par šiem principiem vienojās NTSP sociāliepartneri un valdība, tomēr šī vienošanās tika lauzta, saskaroties arekonomikas lejupslīdes radītajām problēmām finanšu sektorā.

Pārvarēt krīzi būtu vieglāk, ja valsts pārvaldībā iesaistītās personas laikusatbildīgi ieklausītos biznesa pārstāvjos. LDDK padome un eksperti pēdējodivu gadu laikā vairākkārt aicināja deputātus būt tālredzīgiem un samazinātadministratīvos izdevumus, likvidēt nevajadzīgās funkcijas, veidot part-nerību un nodot privātajam sektoram to funkciju īstenošanu, ko pieļaujlikums. 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā paveiktais ir vērtējamspozitīvi – tiek samazināts valsts pārvaldes aparāts un izdevumi, tomērpārvaldes pārvērtēšana noris novēloti, sasteigti un nepārdomāti, neveicotfunkcionālo auditu un darbinieku novērtējumu. Esam gandarīti, ka atbal-stu neguva iespēja atteikties no ES struktūrfondu finanšu līdzekļiem, koLatvijā uzskatām par attīstības naudu turpmākajai izaugsmei.

Lai Latvija saņemtu aizdevumu no EK un SVF, valdība izstrādāja unSaeima apstiprināja ekonomikas stabilizācijas programmu, ko LDDKkopumā atbalstīja, bet kategoriski iebilda un joprojām iebilst pret fiskālāspolitikas sadaļu. Lai lāpītu valsts budžeta caurumus, nodokļu slogs tiekpārnests uz uzņēmēju pleciem, paaugstinot PVN bāzes likmi līdz 21%,samazināto PVN likmi – līdz 10%, kā arī sašaurinot samazinātās likmespreču/pakalpojumu klāstu, kas ir pretrunā ar EK izstrādāto Eiropasekonomikas atveseļošanas plānu. Tāpēc jāturpina darbs pie starptautiskāaizņēmuma efektīvas izlietošanas un atmaksāšanas mehānisma izveides,rodot sinerģijas starp valsts un pašvaldību investīcijām, finanšu sektora unreālās ekonomikas investīcijām tautsaimniecības aktivitātes veicināšanai.

2008. gadā tika risināti biznesam aktuāli jautājumi, lai mazinātu plaisuLatvijas uzņēmēju konkurētspējā ar citām Baltijas valstīm, kas sakņojasuzņēmējdarbības vides tiesiskajā regulācijā. LDDK veltīja pūles, laimazinātu cilvēkresursu izmaksas, piemēram, atjaunotu nepārdomātiatceltos sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, kas sadārdzina augstikvalificētu darbinieku piesaisti, mazinātu darba devēju izmaksas darbiniekuveselības aprūpei un slimības dienu apmaksai. Nodarbinātībasveicināšanai un cilvēkkapitāla attīstībai LDDK guva Labklājības ministrijasatbalstu, lai ESF finansējuma ietvaros uzsāktu konsultācijas darba tiesībuun darba aizsardzības jautājumos uzņēmumiem piecos reģionos. Šādsprojekts palīdzēs LDDK aktīvi atbalstīt uzņēmumus darba organizācijasjomā, strādāt pie darba tiesisko attiecību regulējuma, uzlabot uzņēmēj-darbības vidi, mazināt birokrātiju un nepamatotās izmaksas uzņēmumubudžetos. Visu gadu turpinājās darbs pie grozījumiem Darba likumā,panākot vairākus kompromisus, kopumā samazinot uzņēmumu izmaksupozīcijas cilvēkresursiem. Jāpiebilst, ka ļoti daudz darba jāiegulda, lai netik-tu noteiktas jaunas prasības darba devējiem, kas rada papilduadministratīvos šķēršļus un izmaksas, bet lai vienkāršotu kārtību un līdz-svarotu atbildību starp darbinieku un darba devēju. LDDK un tās biedruorganizācijas deva būtisku ieguldījumu profesionālās izglītības koncepcijasun citu izglītības sistēmas kvalitāti pilnveidojošu normatīvo aktu izstrādē.

LDDK, turpinot aizsākto, 2009. gada pirmajā pusē aicinās likumde-vējus pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Publiskās privātāspartnerības likumu, kā arī PVN likumu, pārskatīt pieņemtos lēmumusfiskālajā politikā un turpmākā gada laikā saskaņot nodokļu politikaspamatnostādnes 2010.–2013. gadam. Tas būs pārbaudījums ne tikai biz-nesa attiecībām ar politiskajiem spēkiem un ierēdniecību, bet arīuzņēmēju savstarpējām attiecībām ar arodbiedrībām un pašvaldībām.Saskaņotu darbu veicinās arī LDDK rīcībspējas palielināšana ESF ietvaros,ko atbalsta Valsts kanceleja un kas paredz piecos Latvijas reģionos izvei-dot pārstāvniecības sadarbībā ar reģionālajām uzņēmēju biedrībām.

2009. gads būs attiecību pārbaudījumu laiks visos līmeņos.Nepieciešamas nozīmīgas reformas valsts pārvaldē un jāīsteno pārmaiņaspašvaldībās, mainot kopējo saimniekošanas un domāšanas veidu.Patlaban profesionalitātei, kompetencei un atbildībai jādominē pārpolitiskām viensētnieku un atsevišķu uzņēmumu interesēm. Jāpanāk, laistarptautiskais aizdevums būtu ilgtermiņa risinājums, kas palīdz stimulētekonomisko aktivitāti un pārvarēt krīzi, kā arī ieviest eiro stabilitātes unkonkurētspējas stiprināšanai nākotnē. Valsts budžeta deficītasamazināšanai ir vajadzīga rīcība, kurai jābūt ekonomiskās rosības unpašnodarbinātības motoram valstī.

LDDK ir gatava sniegt atbalstu uzņēmumiem, pilnveidot valdībasieceres ekonomikas stabilizēšanai, pamatojoties uz tās biedru paustajiempriekšlikumiem. LDDK arī turpmāk būs darba devēju un uzņēmēju balstspārmaiņu un pārbaudījumu laikā. Aicinu būt vēl aktīvākiem savu viedokļuaizstāvjiem, izmantojot LDDK interešu pārstāvības platformu un instru-mentus ietekmes palielināšanai.

Elīna Egle,LDDK ģenerāldirektore

3LDDK

LDDK ģenerāldirektores Elīnas Egles ziņojums

LDDK darbībasstratēģija 2009–2013

Latvijas iedzīvotāji un tautsaimniecība saskaras ar globalizācijasriskiem – finanšu sistēmas nestabilitāti, ekonomisko recesiju, val-stu protekcionismu un bezdarba pieaugumu. LDDKnepieciešams vēl aktīvāk konsolidēt biznesa sabiedrībustrukturālo reformu īstenošanai. LDDK apzinās, ka pilnībājāīsteno demokrātiskas sabiedrības, tirgus ekonomikas un labaspārvaldības potenciāls Latvijā. Jāizmanto sinerģijas iespējas, kosniedz dalība ES un citās starptautiskajās organizācijās. LDDK,lielākā un ietekmīgākā darba devēju organizācija, var sniegtievērojamu atbalstu Latvijas biznesa sabiedrībai uzņēmumukonkurētspējas nostiprināšanā pašu mājās un starptautiskā vidē,rosināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un darba ražīgumakāpināšanu, kā arī pilnveidot valsts un pašvaldību pārvaldībulabklājības un dzīves līmeņa celšanai.

Atzīmējot Latvijas valsts deviņdesmito gadskārtu, LDDK piec-padsmito gadadienu un tuvojoties piektajai gadskārtai kopš Latvijasiestāšanās ES, LDDK biedri, padomes pārstāvji un direkcija vērtēja2004.–2008. gadā paveikto un izstrādāja LDDK darbības stratēģiju2009.–2013. gadam.

Stratēģija veidota, pamatojoties uz Latvijas uzņēmējdarbībasvides vērtējumu Pasaules Bankas (PB) pētījumos Doing Business,Latvijas tautsaimniecību raksturojošiem statistiskajiem rādītājiem unLDDK sasniegumiem biznesa interešu konsolidēšanā unpārstāvēšanā nacionālajā, ES un starptautiskajā līmenī. Ņemot vērāstraujo pārmaiņu izvirzītās prasības un atbildību, izstrādāta jaunaLDDK misija un vīzija, raksturotas LDDK vērtības, darbības virzieni,lai veicinātu biznesa sabiedrības aktīvāku līdzdalību LDDK darbā,sabiedrības un sadarbības partneru izpratni un atbalstu izvirzītajiemmērķiem. Izvirzot mērķus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājusturpmākajam darba cēlienam, ņemtas vērā LDDK biedru undarbinieku aptaujas. Izmantota starptautiskā prakse Business Europebiedru vidū, Starptautiskās darba devēju organizācijas (IOE)pieredze un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD) pētnieciskās atziņas.

Misijan Pārstāvēt Latvijas darba devēju intereses uzņēmumu konkurēt-spējai, darba un dzīves kvalitātei.

Vīzijan LDDK ir ietekmīgākā Latvijas darba devēju interešu pārstāve.

Virzienin LDDK ir divi darbības virzieni – uzņēmēju interešu aizstāvība undarba devēju pārstāvība sociālajā dialogā. LDDK biedru interešuaizstāvība ir organizētā biznesa sabiedrības pārstāvju darbība uzņēmēj-darbību regulējošās, tiesiskās vides pilnveidē. LDDK iesaistīšanāsnodrošina publiskās varas pieņemto lēmumu leģitimitāti ekonomiska-jos un sociālajos jautājumos. Interešu aizstāvība veido tiesiskas valsts undemokrātiskas sabiedrības pamatus.

n LDDK biedru pārstāvība apliecina tiesību un pienākumu īstenošanu,kas noteikta LDDK darbību reglamentējošos likumos. LDDK, lielākajaidarba devēju organizācijai, Latvijā ir jānodrošina darba devējupārstāvība sociālajā dialogā ar valsti un pašvaldībām, veicinot sociālomieru un labklājību. LDDK jākonsolidē darba devēju viedoklis darbadevējiem un darbiniekiem nozīmīgās jomās, jāveicina sociālāpartnerība un jāpārstāv darba devēji tripartisma institucionālajā ietvarā.

Mērķin Uzņēmējdarbības tiesiskās vides un publiskās pārvaldības pakalpo-jumu pilnveidošana. n Pārstāvēt darba devējus nozaru un reģionālajā, nacionālajā, Eiropasun starptautiskajā līmenī.n Piesaistīt jaunus biedrus pārstāvības paplašināšanai un darba devējuapvienošanai.n Nodrošināt organizācijas darbībai nepieciešamo finansējumu.n Efektīvu un kvalitatīvu procesu nodrošināšana organizācijā.n Pilnveidot sniedzamos pakalpojumus.

Rezultatīvie rādītājin Vērā ņemto atzinumu palielināšanās un kvalitatīvie uzlabojumi.n Dalības nodrošināšana sociālā dialoga lēmējinstitūcijās. n Valstī nodarbināto darbinieku pārstāvības pieaugums. n Finanšu rādītāju un finansējuma piesaistes pieaugums.n Biedru, darbinieku apmierinātības rādītāju, komunikācijas unreputācijas rādītāju uzlabošanās. n Semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas pasākumu, pētījumu,konsultāciju un interneta vietņu lietotāju kvantitatīvo un kvalitatīvorādītāju uzlabošanās.

4 LDDK

Ekonomikas stabilizācija unizaugsmes atjaunošana

Pasaules finanšu krīze ietekmēja ekonomisko aktivitāti pasaulestirgos, kas strauji kritās, radot virkni risināmu jautājumu valstu fiskālāspolitikas darba kārtībā, piemēram, finanšu resursu pieejamība,konkurētspējas stimulēšana eksporta tirgos un ekonomiskāsaktivitātes veicināšana.

Avots: Eurostat

2008. gadu LDDK sāka, veidojot kopīgu redzējumu ar Ministruprezidentu Ivaru Godmani attiecībā uz nozaru atbalsta formām.Paredzot ekonomikas lejupslīdi, atsākās diskusija parnepieciešamību stiprināt prioritārās nozares vai izstrādāt noteiktasvalsts atbalsta programmas visām nozarēm. Vienoties par šādu poli-tisko izšķiršanos ierobežoja neskaidrie statistikas rādītāji par nozarupienesumu ekonomikai un ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

Lai aktivizētu uzņēmējdarbību un godīgu konkurenci starpprivāto un publisko sektoru pakalpojumu jomā, valdība tikasteidzināta pārskatīt uzpūsto publiskās pārvaldes administratīvoaparātu un funkcijas, valstij neraksturīgās funkcijas nododotprivātajam sektoram turpmāko pakalpojumu sniegšanai tirgusapstākļos. LDDK izteica priekšlikumus atalgojuma politikassakārtošanai publiskajā un privātajā sektorā, minimālās darba algasun neapliekamā minimuma celšanai, kā arī darbnespējas lapuapmaksas kārtības pārskatīšanai.

Reformu novilcināšana radīja situāciju, ka finanšu krīze, kasaizsākās ASV, sasniedza Latviju nesagatavotu. 2008. gada trešajāceturksnī starptautiskā finanšu krīze izraisīja vispārēju ekonomiskāsaktivitātes samazināšanos un recesijas iestāšanos daudzās valstīs, arīLatvijā.

Avots: SVF, EK un LDDK dati par Latvijas IKP izmaiņām unprognozes

Tādējādi vērojams straujš bezdarba pieaugums, kas kulmināciju ASVsasniedza 2009. gada janvārī, kad vienas dienas laikā darbu zaudēja70 000 darba ņēmēju. Latvijā bezdarba pieaugums turpināsies visugadu, pēc pesimistiskām prognozēm, gada nogalē sasniedzot 19%.

Avots: SVF, EK un LDDK dati par Latvijas bezdarba līmeņaizmaiņām un prognozes

Neskaidras rīcības politikas un neskaidras komunikācijas dēļ attiecībāuz banku sistēmas stabilizāciju (arī Parex bankas nacionalizāciju) investīcijuapjomi 2008. gada pēdējā ceturksnī piedzīvoja kritumu. No ekonomikasaizplūda ievērojams finanšu resursu apjoms, un kopējais depozītuapjoms komercbankās samazinājās par 10%.

Eiropas valstis, lai stabilizētu ekonomiku un atjaunotu ekonomiskoaktivitāti, iegulda milzīgus līdzekļus banku sektorā, kā arī plāno ieviestnodokļu atvieglojumu iniciatīvas un atbalsta programmas uzņēmu-miem. Daudzas ES valstis ir ieviesušas banku glābšanas plānus, kuri tiekīstenoti, iepludinot kapitālu, ieviešot garantiju plānus vai iegādājotiesaktīvus. Kapitāla iepludināšana un aktīvu iegāde eiro zonā sasniedz 300miljardus EUR, kas veido 3,3% eiro zonas IKP. Savukārt kopējais iz-sniegto garantiju apjoms sasniedz gandrīz 1700 miljardus EUR, kasveido 19% no eiro zonas IKP.

Avots: ECB, Eurostat (līdz 2008. gada decembrim)

5LDDK

LDDK padome tiekas ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani.

Avots: ECB, Eurostat (līdz 2008. gada decembrim)

Latvijā rīcība ir atšķirīga. Ņemot vērā situāciju finanšu sektorā, tāglābšanai un lata kursa stabilitātes nodrošināšanai bija nepieciešamsaizņemties naudas līdzekļus no ārvalstu institūcijām, bet par atbalstasniegšanu uzņēmējdarbībai tiešā veidā, lai saglabātu patēriņu un esošāsdarba vietas un radītu jaunas, notiek vilcināšanās. Tādējādi darba devējiir spiesti rīkoties nekavējoties un krasi samazināt izmaksas. Sarūk arīvalsts budžeta ieņēmumi un rada ekonomikai zaudējumus.

Aizvadītā gada beigās valdība apņēmās veikt virkni strukturālo refor-mu, lai stabilizētu ekonomiku, tostarp realizējot Latvijas NacionāloLisabonas programmu un Makroekonomikas situācijas stabilizācijasprogrammu 2008.–2009. gadam. Dokumenti paredz īstenotpasākumus jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības veicināšanai, t.sk.veicinot privātā sektora lielāku iesaisti pētniecībā un attīstībā, darba tir-gus elastības palielināšanā un eksporta veicināšanā, kā arī izmantot citusfinanšu instrumentus un pasākumus ar mērķi uzlabot uzņēmēj-darbības vidi.

2008. gada 11. decembrī Saeimā apstiprinātās Latvijas ekonomikasstabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķi ir Latvijasekonomikas stabilizācija, ilgtspējīgas stabilitātes atjaunošana un taut-saimniecības starptautiskās konkurētspējas uzlabošana. Programmasmērķu sasniegšanai nepieciešama stingra monetārā politika un fiskālāpolitika, finanšu sektora stabilizācija un ekonomikas vispārējāskonkurētspējas stabilizācija. EK un SVF jau norādījuši: lai reformas būtuveiksmīgas, valdībai un likumdevējiem jārod sociālo partneru – darbadevēju organizāciju un arodbiedrību, kā arī sabiedrības – atbalsts.

Primāri ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ir nepieciešamsatjaunot finanšu līdzekļu plūsmu tautsaimniecībā. Uzņēmējiempašreizējos ekonomiskajos apstākļos lielākās problēmas sagādā tiešigrūtības piesaistīt finansējumu pat īstermiņa likviditātesnodrošināšanai.

Komersantu un līdz ar to arī valsts konkurētspējas pamatā ireksports. Ekonomikas stimulēšanas pasākumi tiek plānoti, liekotbūtisku uzsvaru uz uzņēmumu eksporta potenciāla attīstību apstrādesrūpniecībā un pakalpojumus eksportējošām nozarēm. Atbalstseksportējošiem uzņēmumiem tiks sniegts dažādu programmu, kā arīieguldījuma fonda speciālā atbalsta instrumenta – eksporta kredīta –ietvaros. Ņemot vērā straujās globālās izmaiņas pasaules ekonomikāun starptautiskās tirdzniecības lejupslīdi, nepieciešams pilnveidoteksporta atbalsta instrumentus, izstrādājot efektīvu eksporta stratēģiju.Jāpārskata eksporta atbalsta instrumenti un strukturālais ietvars.

Būtiskākie sasniegumi 2008. gadā tautsaimniecības un finanšu jomā

n Piedalīšanās zinātniskajās un praktiskajās konferencēs, veicinot izpratnipar biznesa iespējām un ierobežojumiem iesaistīties pētniecības projektos,aktualizētas uzņēmumu grūtības aizsargāt intelektuālo īpašumu ES līmenī. n Sadarbībā ar EM, LDDK biedriem un Latvijas Tirdzniecības unrūpniecības kameru (LTRK) sniegti rezultatīvi priekšlikumi izmaiņām UINatlaižu piemērošanā peļņai, investīcijām attīstībā un izpētē (R&D). Sniegtsatbalsts LDDK pārstāvētajām nozarēm, lai virzītu resursus produktu unpakalpojumu ražošanas attīstībai un administratīvo šķēršļu mazināšanai. n LDDK atbalstījusi nozaru rīcībpolitikas veidošanu, lai radītu uzņēmēj-darbībai labvēlīgu nodokļu politiku un mazinātu administratīvos šķēršļus,piemēram, telekomunikāciju, pārtikas ražošanas, transporta nozarēs,mazumtirdzniecībā.nApmierinoši vērtējamas sarunas ar valdību, Labklājības ministriju (LM) unFinanšu ministriju (FM) par gada neapliekamā minimuma un iedzīvotājuienākuma nodokļa apmēru, kā arī minimālās darba algas paaugstināšanu,nodrošinot samērīgu izmaksu pieaugumu un pirktspējas veicināšanu.n Progress nav panākts, rosinot izmaiņas Komerclikumā un izstrādājotatsevišķu darbinieku finansiālās līdzdalības likumu nodokļu atlaižupiemērošanai akciju opcijām. Atbrīvojot tās no sociālajām iemaksām,tiktu veicināta darbinieku finansiālā līdzdalība un ieinteresētībauzņēmuma attīstībā. n Gūts atbalsts LDDK priekšlikumiem PVN likumā un aizsākts darbs piejauniem PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumiem, kuriem jāstājasspēkā 2010. gadā. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” nosa-ka tiesības VID sadalīt nodokļu parādu vai atlikt tā samaksu.n LDDK norādījusi uz nelabvēlīgām sekām sabiedrības veselībai, valstsbudžeta ieņēmumiem un godīgai konkurencei, paaugstinot nodokļussociāli jutīgām nozarēm 2009. gadā apstākļos, kad pieaug bezdarba riski

6 LDDK

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, Ministru prezidents Ivars Godmanis, LDDK prezidents VitālijsGavrilovs LDDK līderu brokastīs.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un finanšu ministrs Atis Slakteris paraksta rezolūciju parsadarbību un uzdevumiem uzņēmējdarbībasas veicināšanai.

un samazinās iedzīvotāju pirktspējai.n LDDK aktīvi piedalījusies politikas plānošanas dokumentu izstrādē unpubliskās debatēs, lai sekmētu makroekonomisko stabilitāti un tuvinātuLatviju eiro ieviešanai.n LDDK iestājās par ES struktūrfondu pieejamību un valsts finansējumasaglabāšanu 2009. gada valsts budžetā, lai stiprinātu uzņēmumukonkurētspēju. n Sagatavoti priekšlikumi publiskās pārvaldes efektivitātes kāpināšanai –funkciju dublēšanās novēršanai, neraksturīgu funkciju novēršanai unnovecojušu funkciju optimizācijai, kā arī atalgojuma politikas sakārtošanaiun e-pārvaldes attīstībai.

Pārrobežu tirdzniecība

LDDK sniedza priekšlikumus ES struktūrfondu finansējuma ie-tvaros, lai nodrošinātu ārējo tirgu efektīvāku apgūšanu un veiktu toizpēti. Rosināta Latvijas ārējās ekonomiskās politikas ieviešanas audi-ta veikšana un ārējo ekonomisko attiecību nostiprināšana reģionāun kaimiņvalstīs. Ārvalstīs strādājošie diplomāti iepazīstināti ar taut-saimniecības aktualitātēm un uzņēmumu vajadzībām.

Ņemot vērā, ka pārrobežu tirdzniecības ziņā Latvija ieņem 25.vietu salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad tā atradās 18. vietā, ievērojamiatpaliekot no tādām valstīm kā Dānija (3. vieta), Somija (4. vieta) unNorvēģija (7. vieta) un esot vienādās pozīcijās ar Lietuvu (23. vieta),LDDK jāiesaistās arī pārrobežu tirdzniecības jautājumu risināšanā,sniedzot atbalstu LTRK. Līdz šim noteicošais faktors Latvijas pozīcijaszaudēšanai bijis eksporta izmaksu pieaugums par 12%, bet importaizmaksu pieaugums par 5,88%. Nākotnē cīņa par vietu starptautiska-jos tirgos kļūs vēl sīvāka, spēja sabalansēt cenu un radīt konkurētspējaspriekšrocības būs īpaši svarīga.

Avots: Doing Business vieta 2008

Saskaņā ar Doing Business ziņojumu par Latviju 2009 ar eksportusaistītās izmaksas pārsniedz importa izmaksas par 5,6% un eksportanoformēšanai ir nepieciešams par 7,6% vairāk laika nekā importanoformēšanai. Investīciju aizsardzības indeksa ziņā Latvija saglabā sta-bilu novērtējumu (5,7) un ir līdzvērtīga tādai valstij kā Somija (5,7),ieņemot 53. vietu un nedaudz atpaliekot no Polijas (6,0), Dānijas (6,3)un Norvēģijas (6,7), bet esot priekšā Lietuvai (5,0).

Avots: Doing Business vieta 2008

Taču Latvija salīdzinājumā ar Somiju, atrodoties vienādāspozīcijās investīciju aizsardzības jomā, krietni atpaliek pārrobežutirdzniecības jomā, kur saskaņā ar Doing Business ziņojumu parLatviju 2009 ir pieaugušas eksporta izmaksas, turklāt Latvijāimportēt ir lētāk nekā eksportēt.

Eksports ImportsNepieciešamie dokumenti (skaits): 6 Nepieciešamie dokumenti (skaits): 6Laiks (dienas): 13 Laiks (dienas): 12Izmaksas (ASV $ par kravu): 900 Izmaksas (ASV $ par kravu): 850

Avots: Doing Business rank 2008

2009. gada uzdevumi

n Uzlabot uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras.n Pilnveidot nozaru politikas plānošanas dokumentus un normatīvoregulējumu.n Izveidot ilgtspējīgu nodokļu politiku un nodevu sistēmu, izstrādājotnodokļu pamatnostādnes un sekmējot plānveidīgas nodokļu politikasieviešanu Latvijā.n Pārskatīt PVN paaugstinātās likmes, uzlabot PVN atmaksas kārtību,izstrādāt PVN likmju izvēles normas un reversā PVN piemērošanaskārtību, pārtraukt PVN avansa maksājumus valsts budžetā. n Stabilizēt finanšu sektoru un atjaunot finanšu līdzekļu plūsmu taut-saimniecībā – nodrošināt uzņēmējdarbībai finanšu instrumentus 1 mil-jarda latu apjomā gadā, prioritāri īstenojot valsts atbalstu ar valstsīpašumā esošo banku starpniecību. Banku sektorā radīt labvēlīguspriekšnosacījumus, kas ļautu atjaunot uzņēmējdarbības kreditēšanu unradītu parādu sloga efektīvu sadali starp bankām un kredīta ņēmējiem. n Pilnveidot antidempinga likumdošanu un nostiprināt Latvijasuzņēmumu konkurētspēju. n Vienkāršot ES fondu ieviešanas procedūras un paātrināt finansēju-ma aprites ātrumu. n Izveidot starptautiskā aizdevuma uzraudzības komisiju ar sociālopartneru un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju līdzdalību, kāarī nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu fiskālās politikasizmaiņu, atalgojuma un konkurētspējas jomā.n Veikt pasākumus, kas atjauno ekonomisko aktivitāti un paaugstinakonkurētspēju, – uzlabot pārrobežu tirdzniecību, paaugstinātuzņēmēju eksporta potenciālu.n Aizsargāt uzņēmumu investīciju aizsardzību Latvijā un ārvalstīs.

7LDDK

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Finanšu ministrsAtis Slakteris, LDDK viceprezidente Aiva Vīksna, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs sarunās ar

Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem.

Elastdrošība –sakārtota darba attiecību vide, darba ražīguma pieaugums un produktivitātes kāpināšana

Biznesa ilgtspējas un efektīvas darba organizācijas nodrošināšanaiir būtiski sakārtot darba devēju un darbinieku attiecības, ņemot vērāelastdrošības (flexicurity) principus. Šie principi paredz darba tirguselastības un nodarbinātības drošības līdzsvaru, kā arī aktīvunodarbinātības politiku. Elastdrošības mērķis ir savienot sociālotaisnīgumu ar augstiem ekonomiskajiem rādītājiem.

Avots: Doing BusinessPētījuma rezultāti rāda, ka Latvijai pasliktinājies darbinieku

pieņemšanas un atlaišanas kārtības rādītājs, ņemot vērā citu val-stu darbību, lai ieviestu elastdrošības principus.

Darba devēji, tostarp valsts kā darba devējs, ir atbildīgi par darbadzīves kvalitātes paaugstināšanu, kas veicinātu cilvēku labklājību undarba devēju konkurētspēju, jo sakārtotā, drošā un veselībai nekaitīgādarba vidē pieaug strādājošo darba efektivitāte un kvalitāte, kopumāpaaugstinot uzņēmējdarbības konkurētspēju un produktivitāti.Reformu laikā ir īpaši grūti saglabāt saskanīgas un līdzatbildīgas attiecībasstarp darba devējiem un darbiniekiem. Ar elastdrošības principosbalstītu pasākumu kopumu ir jāveicina darba tirgus elastība, darbaorganizācijas un darba tiesisko attiecību uzlabošana, vienlaikusnodrošinot pietiekamus sociālās aizsardzības pasākumus. Lai šospasākumus veiktu, jāspēj vienoties par konkrētiem soļiem sociālajiempartneriem nozaru un nacionālā līmenī.

Sakārtotas partnerattiecības irpriekšnoteikums atbildīgupārmaiņu vadībai

Pamats sociālajam dialogam nacionālajā līmenī patlaban ir 2007.gadā noslēgtā ģenerālvienošanās starp LDDK un LBAS, kaspārskatīta 2008. gadā. Uzsvars tika likts uz Latvijas tautsaimniecībasilgtspējīgu attīstību, darba attiecību kultūras un darba videsuzlabošanu un stipras organizētās pilsoniskās sabiedrības veidošanu.2008. gadā LDDK sadarbībā ar Vācijas Darba devēju konfederāciju(BDA) pabeidza projekta „Sociālais dialogs Eiropas un nacionālajālīmenī” īstenošanu, kura ietvaros eksperti uzsvēra, ka Latvijasnacionālā sociālā dialoga modelis ir viens no veiksmīgākajiem prak-tiski realizētajiem sociālā dialoga modeļiem Eiropā darba devējuinterešu pārstāvībai. Tika uzsvērts, ka jāstiprina sociālais dialogsnozaru līmenī, slēdzot vienošanās par nozarēm aktuāliem darbībasprincipiem, kas sakārto attiecības starp nozares pārstāvjiem un vei-cina godīgu konkurenci.

Pamazām pieaug arī uzņēmumu līmenī noslēgto koplīgumuskaits, kas liecina par kvalitatīva dialoga esamību starp darbadevējiem un darbiniekiem. Tomēr šajā pārmaiņu laikā vērojamatendence, ka darba devēji vairs nespēj izpildīt visas koplīgumāuzņemtās saistības un nepieciešams veikt koplīguma grozījumus.Uzteicami ir tie darbinieku kolektīvi, kuri, apzinoties grūtoekonomisko situāciju un to, cik svarīgi ir atbalstīt darba devējus,piekrīt saprātīgiem grozījumiem. Gadījumos, kad šādas darbiniekuizpratnes nav, darba devēji, kļūstot par situācijas ķīlniekiem, ir spiestinoslēgtos koplīgumus pārkāpt, bez izmaiņu saskaņošanas ardarbiniekiem samazinot koplīgumos paredzētos papildu labumus.Šādi rīkojoties, var rasties darba strīdi, pasliktināties uzņēmumu unLatvijas darba devēju reputācija sabiedrībā.

Tā kā darba devēji ir spiesti optimizēt izdevumus, reizēm tas tiekdarīts, arī mazinot darba aizsardzības pasākumu izmaksas, kas ilgter-miņā var radīt papildu izdevumus darbinieku veselības uzturēšanai.Plānojot izdevumus darba aizsardzības prasību ievērošanai unuzlabošanai, svarīgi atcerēties, ka darba aizsardzības pasākumos ieg-uldītie līdzekļi netieši atmaksājas un no tā ieguvēji ir gan darbadevēji, gan darbinieki. Lai darba devējiem sniegtu atbalstu darbatiesisko un darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskajāpiemērošanā, LDDK 2008. gadā sāka īstenot ESF projektu „Darbaattiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošananozarēs un uzņēmumos". Projekta mērķis – samazināt pārkāpumuun nelaimes gadījumu skaitu, kā arī panākt darba devēju undarbinieku pilnīgāku informētību un izpratni par prasībām darbatiesisko attiecību, darba drošības un arodveselības jomā. Projektaīstenošanas rezultātā darba attiecību un darba tirgu regulējošo nor-matīvo aktu pārkāpumu skaitam Valsts darba inspekcijaspārbaudītajos uzņēmumos, salīdzinot ar 2004. gadu, būtujāsamazinās par 15%. No 2009. līdz 2013. gadam darba devējiemir iespēja samazināt izmaksas un saņemt bezmaksas konsultācijaspar darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem piecās Latvijasteritoriālo reģionu lielākajās pilsētās: Rīgā, Valmierā, Daugavpilī,Jelgavā un Ventspilī, kā arī bīstamo nozaru uzņēmumiem saņemtbezmaksas darba vides risku novērtējumu.

Rezultāti, kas sasniegti 2008. gadā un ļausturpmāk samazināt uzņēmumu izmaksas

n Pieņemti grozījumi likumā „Par maternitātes un slimībasapdrošināšanu”, saskaņā ar kuriem darba devējiem no 2009. gada1. janvāra par četrām dienām (no 13 uz 9 dienām) saīsināts darbadevēja apmaksājamo slimības dienu skaits.

8 LDDK

LDDK noslēdz sadarbības līgumu ar Latvijas Personāla vadības asociāciju.

n Panākta vienošanās par obligāto veselības pārbaužu biežuma unnepieciešamo speciālistu apskašu un izmeklējumu skaitaoptimizāciju. Darbos, kur nepastāv nozīmīgs risks nodarbinātodrošībai un veselībai, obligāto veselības pārbaužu veikšana paredzē-ta retāk – līdzšinējās ikgadējās pārbaudes vietā tai jānotiek reizi tri-jos gados.n Panākta vienošanās, ka netiek virzīti plānotie grozījumi Darbalikumā, kuri paredzēja noteikt summētā darba laika uzskaites ie-robežojumus, kā arī atvaļinājuma pagarinājumu darbinieka bērnaslimības gadījumā.n Noslēgta vienošanās par Eiropas sociālo partnerupamatnolīgumu ieviešanu, kuras mērķis ir palielināt darba devēju,darbinieku un to pārstāvju izpratni par uzmākšanos un vardarbībudarbavietā un šādas rīcības apzināšanos, nodrošināt darbadevējiem, darbiniekiem un to pārstāvjiem uz rīcību orientētukārtību, lai atklātu, novērstu un pārvaldītu uzmākšanās unvardarbības problēmas darbavietā, kā arī sadarboties arnevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, lainovērstu uzmākšanos un vardarbību darbavietās un veicinātu labaspārvaldības prakses ieviešanu darbavietās.n Fontes sadarbībā ar LDDK tika veikts ikgadējais vispārējā atalgo-juma pētījums, kura rezultāti liecināja, ka atalgojuma pieaugumatemps bijis straujāks nekā produktivitātes pieaugums. Pamatojotiesuz pētījuma rezultātiem, tika izstrādātas rekomendācijas darbadevējiem, tostarp valsts un pašvaldību institūcijām. Pētījumarezultāti uzņēmumiem ļauj prognozēt atalgojuma politikas ten-dences.n Noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Personāla vadībasasociāciju, lai nodrošinātu efektīvāku atbalstu uzņēmumiematbildīgas un efektīvas atalgojuma politikas veidošanā.n Sniegti atzinumi par dažādiem tiesību aktu projektiem attiecībā uzatalgojumu publiskajā sektorā, lai mazinātu nesamērīgo atalgojumapieaugumu publiskajā sektorā salīdzinājumā ar privāto sektoru.

2009. gada uzdevumi

n Turpināt darbu pie grozījumiem Darba likumā, lai vienkāršotudarbinieku pieņemšanas un atlaišanas kārtību un samazinātu dar-baspēka izmaksas, piemēram, paredzot iespēju slēgt vienošanospar profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas izde-vumu atmaksu, pārtraucot darba attiecības, kā arī piešķirtneapmaksātu mācību atvaļinājumu valsts eksāmenu kārtošanai.n Izstrādāt jaunus MK noteikumus par nelaimes gadījumu izmek-lēšanas un uzskaites kārtību, lai darba devējiem atvieglotu šogadījumu izmeklēšanu un reģistrēšanu, tādējādi samazinot adminis-tratīvo slogu, lai vienkāršotu aktu veidlapas un noteiktu, ka jāizmeklētikai tie nelaimes gadījumi, kad darba nespēja ir ilgāka par trim dien-naktīm līdzšinējās vienas diennakts vietā.n Turpināt darbu pie citiem jautājumiem, lai uzlabotu darba vididarbavietā un samazinātu administratīvo slogu darba devējiem.n Sniegt darba devējiem atbalstu darba strīdu risināšanāuzņēmuma, nozares, reģionālā un nacionālā līmenī.n Pārstāvēt Latvijas darba devēju viedokli sarunās par grozījumiemDarba laika direktīvā, lai panāktu neaktīvā dežūrlaika ieviešanu unnepieļautu papildu apgrūtinājumus darba devējiem, kas radītu arīLatvijas uzņēmējiem papildu izmaksas un ierobežojumus.n Veicināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspējuun finanšu resursu efektīvāku pārvaldīšanu – sociālo dialogunacionālajā līmenī.

ESF projekts „Darba attiecību un darbadrošības normatīvo aktu praktiska piemērošananozarēs un uzņēmumos” 2009. gads

Projekta ietvaros LDDK nodrošinās:n bezmaksas konsultācijas darba tiesībās un darba aizsardzībādarba devējiem Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī;n bīstamo nozaru uzņēmumiem iespēju bez maksas saņemtdarba vietu vides risku novērtējumu un nodarbināto informēšanupar viņu darba vietās pastāvošajiem darba vides riskiem, drošiemdarba paņēmieniem un preventīvo kultūru darba vietās;n apmācības darba devējiem darba aizsardzības jautājumos; n informāciju par darba tiesībām un darba aizsardzībasjautājumiem, uzsākot komercdarbību;n darba devējiem pieejamu informāciju darba aizsardzībā,papildinot izdevumu „Darba devēja rokasgrāmata”.

9LDDK

Kvalitatīvs un pieejams cilvēkkapitāls darba ražīguma kāpināšanai

ES prognozes rāda, ka 2020. gadā darba tirgū būs nepieciešamsvairāk nekā 30% strādājošo ar augstāko kvalifikāciju, 50%strādājošo ar vidējo un tikai nepilni 20% strādājošo ar zemākokvalifikāciju. Kaut gan Latvijā tradicionāli ir ievērojams augstākoizglītību ieguvušo personu skaits un 2008. gadā būtiski palielinājiesjauno zinātņu doktoru skaits gan inženierzinātnēs, gan sociālajāszinātnēs, LDDK uzsver, ka rūpīgāk jāizvērtē augstākās izglītībasstudiju programmu atbilstība darba tirgum.

Avots: CEDEFOP, 2008

2008. gadā LDDK izsludinātā augstskolu uzņēmējdarbības vadībasstudiju programmu maģistru darbu konkursa rezultāti ļauj spriest parjauno vadītāju potenciālu un izteikt pārliecību, ka darbos izteiktāsrekomendācijas un priekšlikumi veicinās nozaru un uzņēmumu attīstībuun konkurētspēju. 2008. gada nogalē tika pieņemta koncepcija „Valstsattīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietusadalījuma pa nozarēm modelis”, kam jānodrošina jaunu principuieviešana profesionālās un augstākās izglītības finansēšanā un jāpalielinaatbildība par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

2008. gadā publicētajās ES darba tirgus prognozēs laika posmam līdz2020. gadam tiek uzsvērts: lai Eiropas demogrāfiskās situācijas apstākļosnodrošinātu ekonomikas attīstībai un darba tirgum nepieciešamostrādājošo skaitu, jāpievērš lielāka uzmanība profesionālās izglītībaskvalitātei un vidējās kvalifikācijas līmeņa profesiju apguvei.

Avots: Eurostat, 2008. gada maijs

LDDK uzskata, ka nepieciešams uzlabot profesionālās izglītībaskvalitāti un Latvijā palielināt izglītojamo skaitu profesionālajās izglītībasiestādēs. Patlaban tikai nepilni 30% jauniešu izvēlas mācībasprofesionālajās izglītības iestādēs. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministri-

jas (IZM) datiem 75% vidusskolu absolventu turpina mācības augstākāsizglītības iestādēs. Latvijas darba tirgū katru gadu ienāk ievērojami daudzjauniešu bez profesionālās kvalifikācijas un darba iemaņām, kurusākotnējai apmācībai darbavietās tiek ieguldīti uzņēmēju resursi.

2009. gada uzdevumi

n Rosināt nodokļu atvieglojumus uzņēmēju ieguldījumieminovācijās, investīcijām nodarbināto izglītībā, tālākizglītībā unkvalifikācijas celšanā.n Uzsākt nozaru izpētes, cilvēkresursu attīstības un kompetenču,prasmju analīzes procesu, lai izstrādātu nozaru kvalifikācijas struktūras.n Veicināt nozaru profesionālās tālākizglītības un kvalifikācijascelšanas sistēmas attīstību un panākt tās iestrādāšanumūžizglītības politikas īstenošanas rīcības plānā. n Nodrošināt darba devēju iesaistīšanos augstākās izglītībasstudiju programmu rezultātu atbilstības izvērtēšanā, palielinotdarba devēju deleģēto ekspertu skaitu akreditācijas un kvalitātesvērtēšanas procesā.n Iesniegt priekšlikumus jauna augstākās izglītības studiju pro-grammu un studiju vietu finansēšanas modeļa izveidei.n Veicināt profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas un efektivitātescelšanas procesu, nodrošinot ESF un ERAF finanšu līdzekļu apguvesuzsākšanu infrastruktūras un mācību satura attīstīšanai.n Attīstīt sistēmu profesionālās izglītības iestāžu pedagogutālākizglītībai un sadarbībai ar nozaru darba devējiem unuzņēmējiem.n Celt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un veicinātstarptautisko atpazīstamību, piesaistot studentus un pasniedzējus,atvieglojot vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanas procesu.

Inovācijas

Bieži tiek uzsvērts, ka inovācijai jākļūst par Latvijas taut-saimniecības galveno virzītājspēku. 2008. gadā inovāciju pieaugu-ma ziņā Latvija atradās vienā no pēdējām vietām ES. AtbilstošiInovāciju progresa ziņojuma metodoloģijai valsts inovācijuattīstības svarīgākie rādītāji ir:q cilvēkresursu attīstība (iesaistīšanās izglītības procesā); q valsts atbalsts un finansējuma pieejamība, uzņēmēju ieguldī-jumi pētniecībā un attīstībā; q patentu un intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija; q jaunu un inovatīvu uzņēmumu veidošanās;q nodarbinātība progresīvo tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgāsnozarēs un pakalpojumu jomā.

LDDK uzsver: lai uzlabotu inovācijas sistēmas attīstību, jābūtsaskaņotai valsts politikai, proti, vienlaikus jāatbalsta un jāattīsta visasinovāciju sistēmas jomas – finansējums, risku dalīšana, publiskā un privātāsadarbība un darbaspēka pieejamība un attīstība.

Avots: European Innovation Scoreboard 2008

10 LDDK

Atbalsts pētniecībai un attīstībai (R&D)

LDDK vērš uzmanību uz to, ka pārējie inovāciju attīstības rādītājiLatvijai joprojām ir neapmierinoši. Kaut gan ir palielinājies valstsatbalsts zinātnei, kā arī uzņēmēju ieguldījumi pētniecībā un attīstībā,nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu ikgadēju finansējuma pieau-gumu zinātnei, lai nodrošinātu izgudrojumu un patentu skaitakāpumu. Tikai tirgus orientēto pētījumu rezultātu ieviešanaražošanā var nodrošināt inovatīvo uzņēmumu skaita pieaugumu,produktivitātes celšanos un nodarbinātības palielināšanosprogresīvo tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgās nozarēs.

2009. gada uzdevumi

n Rezultātu sasniegšanai nepieciešams nodrošināt ikgadēju valstsfinansējuma pieaugumu pētniecībai un attīstībai, ne mazāku par0,15% no iekšzemes kopprodukta, veicinot tirgus orientētopētījumu veikšanu.n Veicināt jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu, rosinot Eiropasstruktūrfondu finansējuma un atbalsta intensitātes palielināšanas iespējas.n Nodrošināt Eiropas struktūrfondu finansējuma apgūšanu jaunuzinātnes un tehnoloģisko parku veidošanai un kompetenču centruattīstībai, kā arī klasteru atbalsta programmai, lai veicinātu sadarbībastīklu darbību.n Iesniegt uzņēmēju priekšlikumus valsts prioritārajiem zinātnesvirzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai.n Veicināt biznesa un zinātnes sadarbību, ieguldījumus pētniecībāun modernizācijā ar sistēmisku, institucionālu un finanšumehānismu izveidi.

Nodarbinātība

Latvijas darba tirgu 2008. gadā raksturoja bezdarba pieaugums unbrīvo darba vietu skaita samazināšanās. Pašreizējā vispārējā ekonomiskāsaktivitātes lejupslīde negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību, tomērnodarbinātības iespēju pasliktināšanās darba tirgū varētu rosināt cilvēkussākt uzņēmējdarbību. LDDK uzsver, ka nepieciešams veicināt uzņēmēj-darbības kompetences attīstīšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem,lai veicinātu viņu profesionālo aktivitāti un palīdzētu rast jaunas iespējas.Valsts turpmāko ekonomikas attīstību noteiks Latvijas iedzīvotāju spējapielāgoties jaunajiem apstākļiem, paaugstinot un paplašinot savasprasmes un profesionālās kompetences.

Atbilstoši inovāciju attīstības indikatoriem Latvijai ir viszemākiesasniegumi ES jaunu un inovatīvu uzņēmumu veidošanā un attīstībā,kā arī iedzīvotāju nodarbinātībā progresīvo tehnoloģiju un zināšanuietilpīgās nozarēs un pakalpojumu jomā. Viens no uzņēmējdarbībasvides aktivitātes rādītājiem ir valsts spēja piesaistīt augsti kvalificētusspeciālistus no citām valstīm. Diemžēl Latvijā ārvalstu darbaspēkspārsvarā ir nodarbināts nozarēs ar zemu pievienoto vērtību, unkvalificēto speciālistu skaits samazināsies, ņemot vērā sociālāsapdrošināšanas iemaksu griestu atcelšanu. Darbaspēkam brīvipārvietojoties ES ietvaros, Latvija ir kļuvusi par darbaspēkaizcelsmes zemi Rietumeiropas valstīm, no Latvijas izbraukušieekonomiski aktīvie iedzīvotāji pārsvarā strādā zemas kvalifikācijasprofesijās un nozarēs ar zemu pievienoto vērtību.

2008. gadā LDDK iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras(NVA) veiktajā darba devēju aptaujā par situāciju darba tirgū. Lainodrošinātu darba tirgus monitoringa procesu un īslaicīgo prognožuveikšanu, LDDK uzskata, ka ir nepieciešams turpmāk attīstīt darbatirgus tendenču analīzes un prognozēšanas sistēmu nozarugriezumā, iesaistot darba devēju organizācijas.

2009. gada uzdevumi

n Izstrādāt priekšlikumus bezdarba samazināšanai un aktīvunodarbinātības pasākumu īstenošanai, lai veicinātu esošo darbavietu saglabāšanu, produktivitātes kāpināšanu un jaunu darba vieturadīšanu. n Veicināt darbaspēka piesaistes un cilvēkresursu attīstības pro-grammu izstrādāšanu nozarēm ar eksporta un inovācijaspotenciālu.n Sniegt priekšlikumus un atbalstu nodarbinātības un darbaspēkaprofesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes stratēģijas izstrādei Latvijā,lai nodrošinātu darbaspēka pieejamību un resursu attīstību.n Sadarbībā ar NVA attīstīt jaunus nodarbinātības veicināšanaspasākumus darba meklētājiem ar augstāko izglītību, lai attīstītuuzņēmējspējas un uzņēmējdarbības kompetenci.n Piedalīties bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības pro-grammu izstrādē, pamatojoties uz kompetenču un prasmjuattīstīšanu, lai paplašinātu nodarbinātības iespējas, nodrošinātu dar-baspēka profesionālo mobilitāti un novērstu pārāk šauru un neper-spektīvu profesiju apguvi.n Veicināt profesionālajā darbībā iegūto kompetenču (neformālāsizglītības) atzīšanas sistēmas attīstību un iekļaušanu normatīvajosaktos.n Veicināt ESF finansējuma pieejamību darba tirgus prognozēšanasun aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai, pieaugušo izglītībascentriem un mācību uzņēmumiem, kas nodrošina pieaugušo(strādājošo un arī bezdarbnieku) profesionālo izglītību neatkarīgi nodibinātāja, nozaru kvalifikācijas un eksaminācijas centru veidošanasprojektiem.

11LDDK

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs pasniedzEfektīvas pārvaldības gada balvu

Nodarbinātības valsts aģentūras direktorei Baibai Paševicai.

Uzņēmējdarbību veicinoša infrastruktūra, pieejamie energo-resursi un vides aizsardzībaLatvijas reģionālā politika

2008. gadā pieņemot Attīstības plānošanas likumu, kura mērķis irsekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, veidojot plānošanas sistē-mu valstī, ir radīts likumiskais ietvars plānošanas dokumentu izstrādeiun ieviešanai. LDDK, piedaloties forumos un darba grupās, aktīviiesaistījās nacionālā attīstības plāna 2007.–2013. gadam aktualizēšanāun Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) izstrādē. LIAS nosakavalsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu,un pēc apstiprināšanas Saeimā šī stratēģija kļūs par valsts galvenoplānošanas instrumentu, kam ir likuma spēks. Visi tuvākās un tālākāsnākotnes stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumenti tiks veidotisaskaņā ar šīs stratēģijas noteiktajiem virzieniem un prioritātēm, tāpēcminētais dokuments būs īpaši nozīmīgs darba devējiem, plānojot biz-nesa attīstības perspektīvas.

Būtiskākais sasniegums 2008. gadā: LDDK turpināja sadarbību arValsts zemes dienestu, tika panāktas kadastrālās vērtības aprēķinametodikas izmaiņas, tādējādi uzņēmumiem samazinot pašvaldībubudžetos maksājamo nekustamā īpašuma nodokli. Izmaiņas dosiespēju ietaupītos līdzekļus investēt ražošanas modernizācijā unattīstībā, nodarbinātības veicināšanā.

2009. gada uzdevumi

n 2009. gadā beidzas administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, jūnijādarbu uzsāks 109 novadu domes un 9 republikas pilsētu domes.Tādējādi LDDK jāturpina uzsāktais darbs sociālā dialoga veidošanāreģionos, īpašu uzmanību pievēršot infrastruktūras attīstības, izglītībasun vides jautājumiem.n Teritoriālās attīstības veicināšanai uzņēmēji jāaicina iesaistītiespašvaldību teritoriālo plānojumu izstrādē, lai stimulētuuzņēmējdarbības attīstību reģionos.n Jāveicina ES piešķirto līdzekļu novirzīšana un izmantošana reģionālāsinfrastruktūras attīstībā, kas stimulētu reģionu ekonomisko aktivitāti unjaunu eksportspējīgu uzņēmumu veidošanu.n Sadarbībā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju jāturpinadarbs pie Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm2009.–2015. gadam, veicinot pakalpojumu sektora attīstību unpienesumu tautsaimniecībai, kā arī jāatbalsta mazie un vidējieuzņēmumi reģionos.n Jāveicina atbalsts mājokļu siltināšanas un energoefektivitātespasākumiem.

n Jāatbalsta pašvaldības, lai atjaunotu to tiesības ņemt ilgtermiņaaizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības.

Sociālais dialogs reģionos

Lai veicinātu sociālo dialogu reģionos, LDDK 2009. gadā uzsāksESF projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos”īstenošanu. Projekta mērķis ir veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstībuun paaugstināt sociālo partneru līdzdalību rīcībpolitikas izstrādē unīstenošanā. Projekta mērķa grupa ir institūcijas, kas nodrošina darbadevēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvību politikaslēmumu pieņemšanā pašvaldību, valsts un ES līmenī, kā arī darbadevēji, darba ņēmēji un to organizācijas. Projekta īstenošanā tiks izvei-dotas LDDK piecas reģionālās struktūrvienības, kas būs pieejamasvisiem vietējiem darba devējiem, sekmēs uzņēmēju apvienošanosdarba devēju organizācijās un nodrošinās praktisku palīdzību darbadevējiem reģionālā sociālā dialoga veidošanā.

2009. gadā ESF projekta „LDDK administratīvāskapacitātes stiprināšana reģionos” īstenošanasietvaros LDDK nodrošinās:

n konsultācijas darba devējiem Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Jēkabpilī unRēzeknē par sociālo dialogu un sadarbības iespējām ar vietējāmpašvaldībām;n triju mācību programmu izstrādi darba devēju organizācijuvadītājiem un speciālistiem par divpusējā un trīspusējā sociālā dialo-ga jautājumiem, pašvaldību un uzņēmējdarbības attīstībasjautājumiem;n starptautisko, ES un Latvijas normatīvo aktu ekspertīzi darbadevējiem aktuālos jautājumos;n materiālu izstrādi par cilvēkresursu plānošanas un novērtēšanasmetodēm.

Enerģētika un klimata pārmaiņas

LDDK 2008. gadā aktīvi līdzdarbojās atjaunojamo energoresur-su politikas izstrādē ES un nacionālajā līmenī, iesaistot uzņēmumusdiskusijā un panākot emisiju kvotu samazinājumu Latvijas uzņēmu-miem. Notika aktīvs darbs vides aizsardzības pasākumu jomā, lainodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju vides aizsardzībaspasākumu kontekstā, kā arī tika apspriestas vides piesārņojuma unvidei kaitīgo preču samazinājuma iespējas.

Avots: VIDM, 2008. gada decembris

LDDK rosināja pārvērtēt energoresursu tirgus regulācijas modeliLatvijā un nodrošināt neatkarīgu ekspertu vērtējumu tarifu

12 LDDK

Avots: RAPLM, 2008. gada decembris.

noteikšanai, kā tas ir citās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Straujaisenergoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmēja rūpniecībaskonkurētspēju. LDDK ierosināja tarifu noteikšanā vadīties pēc strik-tiem ekonomiskajiem rādītājiem un atbilstoši tirgus un ekonomiska-jai situācijai. Kopā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā un Briturūpniecības konfederāciju tika noorganizēta starptautiskā konfe-rence „Klimata pārmaiņas – kāpēc tas ir svarīgi biznesam?”, laiapgūtu labāko praksi energoefektivitātes kāpināšanā un rosināturažot videi draudzīgu produkciju Latvijā.

2008. gada nogalē Eiropas Parlaments pirmajā lasījumāapstiprināja klimata un enerģētikas paketi, kas paredz 20% emisijusamazinājumu dalībvalstīs 2020. gadā. Par Latvijas nozīmīgupanākumu uzskatāma atskaites perioda noteikšana pret 1990. gadu,nevis 2005. gadu, kas Latvijas gadījumā nozīmē 14% emisijusamazinājumu.

2008. gadā tika atklāta diskusija par Zaļo grāmatu attiecībā uz ESteritoriālo kohēziju, kas veicinātu sabalansētu attīstību visosteritoriālajos līmeņos, teritoriālā potenciāla stiprināšanu un uzlabotuilgtspējīgu teritoriālo attīstību. Latvijai ir īpaši svarīgi saglabātKohēzijas politikas finansiālo atbalstu arī pēc 2014. gada, kuras ie-tvaros Latvija, viena no vājāk attīstītajām ES dalībvalstīm, ar ESstruktūrfondu un Kohēzijas fonda starpniecību saņem ievērojamufinansējumu no ES budžeta. Saskaņā ar ES Ministru padomes lēmu-mu par ES finanšu ietvaru 2007.–2013. gadam Latvija saņēma 4,53miljardus eiro (3,2 miljardus latu) Kohēzijas politikas mērķuīstenošanai, taču šo resursu apguve joprojām ir gausa un to ietekmeuz uzņēmumu konkurētspēju un dzīves līmeņa pieaugumu navizvērtēta.

LIAS izstrādes gaitā eksperti secināja, ka Latvijā enerģija tiekizmantota neefektīvi un valstī ir ievērojams potenciāls enerģijastaupīšanai, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas un veicinotprodukcijas konkurētspēju. LDDK eksperti ir aktīvi iesaistījušiesdarba grupās gan EM un Vides ministrijā (VIDM), gan RīgasDomē, aicinot novirzīt finansējumu energoefektivitātespasākumu ieviešanai.

2008. gadā sadarbībā ar VIDM ir vienkāršota atļaujusaņemšanas kārtība A, B un C kategorijas piesārņojuma darbībai,tādējādi par 39% samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem.Vērtējot VIDM izstrādātos grozījumus par izlietotā iepakojumareģenerācijas normām, kas paredzēja būtiski, par 7–31%, stei-dzami palielināt izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galdatrauku un piederumu pārstrādes un reģenerācijas normas unievērojami palielināt dabas resursu nodokli kartonam un plastma-sai, LDDK konstatēja, ka reģenerējamo normu aprēķina metodi-ka neatbilst esošajai situācijai, tāpēc 2009. gadā tiks turpinātadiskusija ar VIDM par pārmaiņām aprēķinu kārtībā.

LDDK aktīvi iesaistījās VIDM darba grupā, kas modelējaiepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas iespējas Latvijā, ana-lizējot citu valstu, īpaši kaimiņvalsts Igaunijas, pieredzi, unsecināja, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā depozīta sistēmubūtu lietderīgi ieviest tikai daudzkārt lietojamai stikla tarai, kas tiekizmantota alus ražošanā, atliekot PET un skārdeņu depozītaieviešanu uz nenoteiktu laiku atkarībā no Latvijas ekonomiskāssituācijas uzlabošanās.

2009. gada uzdevumi

n Sadarbībā ar VIDM un EM turpināt darbu likumdošanas pilnvei-dei un panākt, ka, piemērojot nodokļu atlaides un reinvestētolīdzekļu neaplikšanu ar nodokļiem, tiek atbalstīti uzņēmumi, kas veicenergoefektivitātes pasākumus. n Pilnveidot atjaunojamo energoresursu politiku, lai paaugstinātuLatvijas uzņēmumu konkurētspēju.n Nepieļaut neefektīvu iepakojuma apsaimniekošanas regulējumaizveidi. Veicināt dialogu ar uzņēmējiem par depozīta sistēmas izveidi. n Veicināt sociālo dialogu reģionu telpiskajā plānošanā un infra-struktūras attīstīšanā, sabalansējot sabiedrības, uzņēmēju interesesun vides aizsardzības prasības.

13LDDK

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis saņemEfektīvas pārvaldības gada balvu kā efektīvākās pašvaldības vadītājs.

Interešu pārstāvība –Latvijas konkurētspējaspriekšnoteikums

Latvijas darba devēju un uzņēmumu vietu starptautiskajā vidēnoteiks pašu spēja identificēt darbības prioritātes, rast sadarbības part-nerus un efektivizēt savu darbību. Līdzvērtīgu spēles noteikumupanākšana Latvijas uzņēmumiem reģionā, Eiropā un pasaulē, saņemotvalsts atbalstu, būs noteicošais faktors Latvijas un tās ekonomikaskonkurētspējai. LDDK 2008. gadā aicināja konceptuāli pārskatīt arīpašreizējo Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienībasjautājumos, to izstrādes, apstiprināšanas un informācijas aprites kārtību,paredzot sociālo partneru iesaistīšanos.

Nākotnē nepieciešama ciešāka un efektīvāka ĀM, EM un LDDKsadarbība, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem labvēlīgu normatīvupieņemšanu un sekmīgu ekonomisko interešu pārstāvību. Patlabantrūkst koordinēta lobiju darba ES, kā arī profesionāli sagatavotupārstāvju darbam tajās institūcijās, kur tiek lemti darba devējiem svarīgijautājumi. Lai atvieglotu darba devēju mērķu sasniegšanu, LDDKaicināja nodrošināt koordinētu Latvijas valsts institūciju rīcību, analīžuun pētījumu bāzes plašu izveidi Latvijas ražotāju interešu aizstāvībai.

Sadarbība ES

2008. gadā LDDK turpināja intensīvas konsultācijas ar Eiropas part-neriem, aicinot kopā darba devēju organizāciju pārstāvjus, lai apspriestuEiropas biznesa darba kārtības jautājumus. Pirmo reizi Latvijā viesojāsEESK vadība. LDDK atbalstīja pirmā Baltijas organizētās pilsoniskāssabiedrības foruma rīkošanu. Forumā tika aktualizēts jautājums parpilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā – tās teorētiska-jiem un praktiskajiem aspektiem gan trijās Baltijas valstīs, gan citās ESdalībvalstīs. LDDK arī turpmāk pārstāvēs Latvijas darba devēju interesesES konsultatīvajās institūcijās.

2008. gada maijā LDDK sadarbībā ar EK pārstāvniecību Latvijāun Ārlietu ministriju pirmo reizi aicināja vienkopus Baltijas jūrasreģiona valstu darba devēju organizāciju direktorus, lai kopīgi arcitām reģiona darba devēju un uzņēmēju organizācijāmizstrādātu ieteikumus ekonomiskās izaugsmes unuzņēmējdarbības sekmēšanai reģionā. Rekomendācijas kalpojapar pamatu Latvijas valdības nostājai un Business Europe pozīcijaiattiecībā uz ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. EK ar stratēģijuBaltijas jūras reģionam jānāk klajā līdz 2009. gada jūnijam.

LDDK sniedza argumentētu viedokli un veidojavienotu darbības stratēģiju ar Business Europe:

n priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā parrūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana unkontrole) (COM/2007/0844); n grozījumiem Darba laika direktīvā (2003/88/EC);n EK priekšlikumam Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētasnodarbinātības nolūkos (COM/2007/637);n EK priekšlikumam Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmesprincipa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības,invaliditātes, vecuma vai dzimuma orientācijas (COM/2008/426).

14 LDDK

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, Ministru prezidents Ivars Godmanis, Business Europe prezidents Ernests Antuāns Seljērs, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs un Business Europe

ģenerāldirektors Filips de Buks.

Baltijas jūras reģiona valstu darba devēju organizāciju direktoru tikšanās.

LDDK tiekas ar LR ārlietu ministru Māri Riekstiņu un Baltijas jūras valstu padomespriekšsēdētāju Valdi Krastiņu.

EESK delegācija tiekas ar sociālajiem partneriem un Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.

Starptautiskā sadarbība unsadarbība ar NVS valstīm

LDDK 2008. gadā ir būtiski paplašinājusi starptautisko partneruloku un izveidojusi ciešāku sadarbību nacionālo valdību līmeņos arkaimiņvalstīm Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas līdz šim ir plašineizmantots Latvijas produktu un pakalpojumu noieta tirgu un biz-nesa iespēju potenciāls. LDDK sadarbības prioritārie virzieni ir:intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, investīciju liberalizācija,tirdzniecības veicināšana, dubulto tarifu atcelšana.

LDDK noslēdza ekonomiskās sadarbības līgumu ar UkrainasDarba devēju federāciju (Federation of Employer’s of Ukraine).Līgums paredz Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbībaspadomes izveidi, kurā pēc paritātes principiem darbojas abu valstudarba devējus pārstāvošās organizācijas.

LDDK izveidoja ekonomiskās sadarbības padomi ar BaltkrievijasDarba devēju konfederāciju (Союз некоммерческих организаций«Конфедерация промышленников и предпринимателей(нанимателей)») un vienojās par Latvijas un Baltkrievijasekonomiskās sadarbības padomes rīcības programmu 2009.gadam. Par sadarbības padomes priekšsēdētāju no Latvijas ieceltsKirovs Lipmans. LDDK un Baltkrievijas zinātniskā un ražotājuasociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai attīstītu sadarbību starpražotājiem, uzņēmējiem un zinātniekiem, tādējādi sekmējotekonomiskās attiecības starp Latviju un Baltkrieviju.

Lai stiprinātu ekonomisko sadarbību starp ES un Krieviju, 2008.gadā Briselē LDDK piedalījās Business Europe, Viskrievijas darba devējuapvienības Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība (RSPP) unViskrievijas mazās un vidējās uzņēmējdarbības sabiedriskāsorganizācijas Opora Rossiji pārstāvju sanāksmē. Tajā uzņēmēji aicinājavalstu valdības radīt jaunu stratēģiski ekonomisko dialogu starp Krievijuun ES, pabeigt sarunas par Krievijas iestāšanos PTO, sākt divpusējāstirdzniecības un investīciju sarunas jaunas ekonomiskās partnerībasveidošanai. 2008. gadā darbu turpināja arī LDDK un LTRK izveidotāLatvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības padome, un 10. novem-brī Maskavā norisinājās Latvijas un Krievijas apvienotās padomes sēde,kurā Latvijas uzņēmējus vadīja Vasilijs Meļņiks.

LDDK rosināja ĀM, izstrādājot attīstības sadarbības politikuprioritārajās saņēmējvalstīs – Ukrainā, Baltkrievijā, Moldovā,Gruzijā, kā arī Afganistānā –, uzsākt sadarbību un nodot Latvijasdarba devēju organizāciju un uzņēmumu pieredzi galvenajossadarbības virzienos: labas pārvaldības veicināšana, sociālā dialogastiprināšana, korporatīvās sociālās atbildības veicināšana, atbalsts

regulējuma ieviešanā specifiskos uzņēmējdarbības videspilnveidošanas jautājumos, izglītības kvalitātes uzlabošanā atbilstošidarba tirgus vajadzībām.

2009. gada uzdevumi

ES līmenīn Lai uzņēmēju interesi par ES pozīcijām definētu iespējamiagrīnākā diskusijas stadijā, sociālos partnerus nacionālās pozīcijasizstrādē ES jautājumos iesaistīt ar NTSP sekretariāta starpniecību.n Lai uzņēmējdarbībai un ekonomiskajai izaugsmei kritiskie jautājumitiktu atbilstoši atspoguļoti ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam, saņemotarī visu ES dalībvalstu atbalstu, LDDK turpinās sekot līdzi stratēģijaspieņemšanas procesam Eiropas Parlamentā un ES Padomē. n Pārstāvēt Latvijas darba devēju intereses Business Europe, darbo-joties asociētā biedra statusā, un Eiropas Parlamentā, sadarbojotiesar deputātiem no Latvijas, kā arī darbojoties Eiropas Ekonomiskoun sociālo lietu komitejā.

Starptautiskā līmenīn Lai attīstītu sadarbību starp LDDK un Ukrainas Darba devējufederāciju, plānots izveidot Latvijas un Ukrainas ekonomiskāssadarbības padomi.n Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attiecību uzlabošanos arKrieviju, Latvijas un Krievijas uzņēmēju ekonomiskās sadarbībaspadomes ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi un rekomendācijasLatvijas un Krievijas ekonomisko attiecību veicināšanai.n Lai sekmētu uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanosLatvijai prioritārajos tirgos, LDDK turpinās darbu ārējāsekonomiskās politikas un attīstības sadarbības jomā, veidojotkoordinētu Latvijas valsts institūciju rīcību, analīžu un pētījumu plašubāzi Latvijas ražotāju interešu aizstāvībai, kā arī sekmējot labupārvaldību, sociālo dialogu, korporatīvo sociālo atbildību, regulēju-ma ieviešanu specifiskos uzņēmējdarbības vides pilnveidošanasjautājumos trešajās valstīs.

15LDDK

LDDK tiekas ar Business Europe, Ukrainas Darba devēju federāciju unBaltkrievijas Darba devēju konfederāciju.

Korporatīvā sociālā atbildība ilgtspējai

Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) atbildīgu pārmaiņu ieviešanaiir viens no visspēcīgākajiem instrumentiem, kas darbojasuzņēmuma labā. Pēdējo desmit gadu laikā tādās jomās kā cilvēk-tiesības, darba tiesības, vide un pretkorupcija uzņēmumu stratēģijāsintegrētie desmit principi liecina par ilgtermiņa stratēģisku pieejubiznesam. No šķietami vispārīgām labas gribas vadlīnijām KSA irkļuvusi par vienu no personāla vadības instrumentiem, ieviešotpārmaiņas organizācijā. KSA ievērošana uzņēmuma reorganizācijaslaikā ļauj būtiski samazināt reputācijas riskus.

Ieejot starptautiskajos tirgos, tikpat svarīga ir sakārtota unatpazīstama uzņēmuma kvalitātes vadības pozīcija, un viens noinstrumentiem tās nodrošināšanai ir ANO globālā līguma kustība.Iesaistoties šajā kustībā, ir iespēja pozicionēt sevi kā atbildīguspēlētāju, kas zina globālos darbības principus.

LDDK īsteno KSA iniciatīvas, lai veicinātu uzņēmumu izpratni unsabiedrības atbalstu KSA, kā arī popularizētu darba devēju labo praksi.

Efektīvas pārvaldības unpartnerības forums unGada balva

LDDK un Valsts kanceleja jau otrogadu organizēja Efektīvas pārvaldībasun partnerības forumu, kurā piedalījāsaptuveni 300 dalībnieku – pašvaldību,valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji.Foruma galvenais uzdevums bijavienoties par turpmākajiem soļiemadministratīvo šķēršļu mazināšanā,ieviešot praksē labus pārvaldības prin-cipus.

Ņemot vērā pārvaldības ilggadējās tradīcijas, foruma pirmajādienā tika vērtēta Latvijas un citu valstu pieredze. Latvijas biznesamīpašs notikums bija Business Europe prezidenta Ernesta AntuānaSeljēra un ģenerāldirektora Filipa de Buka uzstāšanās. E. A. Seljērsforuma atklāšanas runā teica, ka „publiskā un privātā partnerībauzlabo pakalpojumu kvalitāti, nodrošina ātrāku pielāgošanosekonomikas procesiem un lielāku kontroli pār publiskajiem izdevu-miem”. E. A. Seljērs aicināja nojaukt barjeras, kas kavē publiskās unprivātās partnerības izmantošanu publiskās pārvaldes uzlabošanā.

Foruma otrajā dienā par tēmām „Publiskā un privātā partnerība –ekonomikas stimuls”, „Ārpakalpojumi un iepirkumi – efektivitāte unpieejamība”, „Publisko pakalpojumu transformācija”, „E-pārvaldība –solījumi vai realitāte?”, „Sadarbība un partnerība – pašvaldība”, „Kāieinteresēt pašvaldību piesaistīt biznesu?” uzstājās 40 eksperti nopubliskās pārvaldes un privātā sektora, lai interaktīvās diskusijās anal-izētu publiskā sektora un privātā sektora sadarbības iespējas. Diskusijuun foruma dalībnieki vienojās, ka nepieciešams veikt publiskā sektorafunkciju auditu, samazināt administratīvos šķēršļus, kā arī veicinātierēdņu izpratni par sadarbības formām ar privāto sektoru.

Efektīvas pārvaldības 2008. gada balvas laureāti: uzņēmumukategorijā VAS Latvijas Dzelzceļš saņēma balvu par dzelzceļanozares restrukturizāciju un koncerna pārvaldes modeļaizstrādāšanu, valsts pārvaldes iestāžu kategorijā Nodarbinātībasvalsts aģentūra saņēma balvu par karjeras pakalpojumu sniegšanubezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām bezdarba riskampakļautām personām, bet pašvaldību kategorijā balvu saņēmaValmieras pilsētas dome par pašvaldības apmeklētāju pieņemšanascentra darbību.

16 LDDK

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa, Latvijas Mobilā telefona prezi-dents Juris Binde, Jēkabpils pilsētas domes pārstāvis diskusijā par pārvaldības efektivitāti.

Valsts kancelejas direktoreGunta Veismane Efektīvas pārvaldības

un partnerības foruma atklāšanā.

Business Europe pirmo reizi viesojas Latvijā un piedalās Efektīvas pārvaldības unpartnerības forumā.

Efektīvas pārvaldības gada balvas ieguvēji un nominanti.

LDDK – 15 gadu

2008. gadā LDDK atzīmēja savas darbības piecpadsmitogadskārtu. Par godu šim notikumam LDDK izdeva grāmatu „Sociālāpartnerība un tirgus ekonomika Latvijā. Sarunas ar Latvijasuzņēmējiem”, sveica piecus labākos uzņēmējdarbības un personālavadības maģistrantūras darbu autorus (kopumā prominenta žūrijaizvērtēja Latvijas augstskolu iesūtītos 38 darbus), aicināja internetamājaslapā www.latvijaspatrioti.lv balsot par Latvijas patriotiskākouzņēmēju un svinīgajā pieņemšanā sumināja titula ieguvējus:uzņēmējus Jāni Vilnīti, AS Liepājas papīrs, Normundu Skauģi, SIALāči, un Gunāru Ķirsonu, SIA LIDO.

17LDDK

LDDK izdod grāmatu „Sociālā partnerība un tirgus ekonomika Latvijā.Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem”.

Latvijas Mobilais telefons SIA prezidents Juris Binde sveic labākos lietišķo pētījumu autorus.

Laikraksta Dienas Bizness valdes priekšsēdētājs sveic titula „Latvijas patriots”ieguvēju uzņēmēju Gunāru Ķirsonu.

Titula „Latvijas patriots” ieguvējs Jānis Vilnītis, AS Liepājas papīrs.

Titula „Latvijas patriots” ieguvējs Normunds Skauģis, SIA Lāči.

LDDK iedegas par Latviju, atklājot balsojumu par patriotiskāko darba devēju portālā www.latvijaspatrioti.lv – Aigars Rostovskis, BAT Turība, Elīna Egle, LDDK, Dace Andersone un

Gastons Neimanis, laikraksts Dienas Bizness.

18 LDDK

Latvijas Republikai – 90 gadu

LDDK aktīvi iesaistījās LR proklamēšanas 90. gadadienas svētkupasākumu organizēšanā, kopīgi ar Aizsardzības ministriju izveidojotatbalsta komiteju un aicinot atbalstīt svētkus un iedegties par Latviju.Pasākumu norisi finansiāli atbalstīja vairāk nekā 30 uzņēmēju.

Atzīmējot Latvijas Republikas 90. gadadienu, FM un VIDsadarbībā ar LDDK un pilsētu domju pārstāvjiem piecos reģionosorganizēja finanšu forumus un konferences, kā arī pasniedza balvasreģionu labākajiem darba devējiem. Balvas mērķis – izcelt darbadevēju nozīmi un ieguldījumu reģionu attīstībā. 2008. gadā balvusaņēma: Rīgas reģionā – AS AirBaltic Corporation, Vidzemes reģionā– AS Brīvais vilnis, Kurzemes reģionā – SIA Vika Woos, Zemgalesreģionā – AS Dobeles dzirnavnieks, Latgales reģionā – AS Daugavpilslokomotīvju remonta rūpnīca.

Aicinām atbalstīt LDDK korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas 2009. gadā!

Enerģētikas platformas izveide biznesa līderiem

LDDK sadarbībā ar nozaru asociācijām aicinās vadošouzņēmumu vadītājus un nozaru ekspertus iesaistīties enerģētikasplatformā, lai īstenotu ilgtspējīgu enerģētikas politiku, nodrošinotLatvijas uzņēmumu konkurētspēju un uzlabojot energoefektivitāti.

Plānotās aktivitātes: q diskusiju forumi par enerģētikas jautājumiem;q viedokļu konsolidācijas un ieteikumu izstrāde atbildīgajiem

politikas veidotājiem, lai izpildītu ES izvirzītos mērķus.

Korporatīvās sociālās atbildības platforma

Korporatīvā sociālā atbildība (KSA) – atbildīgu pārmaiņuieviešanas instruments. LDDK vēlas veicināt uzņēmēju izpratni unsabiedrības atbalstu KSA būtiskajai lomai uzņēmuma attīstībā unsabiedrības labklājības celšanā (integrācija uzņēmuma stratēģijā),aicinot biznesa sabiedrību un nevalstiskās organizācijas vienoties parkopīgu redzējumu KSA Latvijā.

Plānotās aktivitātes:q KSA ieviešana un atbalsts Latvijā – priekšlikumu izstrāde;q KSA indeksa izveide uzņēmumu reputācijas paaugstināšanai.

Labākā darba devēja godināšana reģionos

Lai godinātu uzņēmīgākos un sociāli atbildīgākos darba devējusLatvijā, LDDK arī šogad sveiks labākos darba devējus piecos Latvijasplānošanas reģionos. Balvas mērķis ir izcelt darba devēju lomu unieguldījumu dinamiskā un līdzsvarotā reģionu attīstībā.

Efektīvas pārvaldības un partnerības forums

Efektīvas pārvaldības un partnerības forumā tiks vērtēts, kāiepriekš izteiktās rekomendācijas tiek ieviestas dzīvē. Forumā tiksapskatīti piemēri, kā uzņēmumi un organizācijas ir spējušas sekmīgistrādāt arī globālās finanšu krīzes apstākļos. Notiks ekspertu,uzņēmēju un atbildīgo amatpersonu diskusijas.

Efektīvas pārvaldības gada balva

LDDK jau trešo gadu pēc kārtas sadarbībā ar Valsts kancelejuvērtēs labākos efektīvas pārvaldības piemērus valsts pārvaldē,pašvaldībās un uzņēmumos. Žūrija līdz šim ir vērtējusi efektīvupārvaldību šādos aspektos: pārvaldības struktūras efektivitāte,efektīvas inovācijas un radošums, efektīvas pārvaldības ieviešanasilgtspēja un rezultāti. Šogad vērtēsim uzņēmumu, pašvaldību un val-sts institūciju efektivitāti no pārmaiņu vadības un riska vadības aspek-tiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi tiekas ar uzņēmējiem, kuri sadarbībā ar LDDK un LRAizsardzības ministriju iesaistījās Latvijas Republikas 90. gadadienas svinību organizēšanā.

LDDK viceprezidente Aiva Viksna pasniedz balvu Labākajam darba devējam Latgales reģionā –AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca.

19LDDK

Pakalpojumi LDDK biedriem2008. gadā LDDK pakalpojumu „Normatīvo aktu monito-

ringa datubāze un konsultāciju platformu portālswww.lobijs.lv” izmantoja 47% reģistrēto lietotāju. LDDK 2009.gadā ir izvirzījusi mērķi sasniegt 65% reģistrēto lietotāju iesaistiviedokļu konsolidēšanā.

Avots: www.lobijs.lv statistika

LDDK pakalpojumu „Apmācības un semināri biedriem”izmantoja 120 eksperti, piedaloties piecos LDDK organizētajosapmācību pasākumos par tēmām: darba normēšanas jautājumi,KSA uzņēmumā, darba drošības loma sociālajā politikā u.c.

q 2009. gadā LDDK piedalīsies sadarbības projektā “Transfer ofInnovation”, kas dos iespēju biedriem piedāvāt apmācības sadarbībāar Latvijas Universitāti un Institute of Professional Financial Managers(UK) par šādām tēmām: International Financial Reporting Standards,Managerial Accounting, Strategic Planning, Strategic Management,Applying Internal Control and Internal Audit in Enterprises, Methodsof Evaluating Enterprise Financial Condition, Financial Management.

q Ņemot vērā, ka LDDK 2009. gadā uzsāks realizēt divusvērienīgus ESF projektus, kopējais apmācību pasākumu skaits unplānotais dalībnieku skaits tiek plānots attiecīgi 39 un 600. Saviembiedriem 2009. gadā LDDK piedāvās arī apmācību programmaspar korporatīvās sociālās atbildības, lobēšanas un ES tēmām.

q 2008. gadā LDDK organizēja konferences par sociālā dialogatēmām: sociālo dialogu Eiropas un nacionālajā līmenī un Baltijas val-stu sociālo dialogu. Konferences tapa, pateicoties Vācijas Darbadevēju konfederācijas (BDA) un Vācijas valdības realizētajam projek-tam.

2008. gadā LDDK pakalpojums „Pieredzes apmaiņaspasākumi biedriem” tika realizēts sadarbībā ar projekta BOSMIPIIvadošo partneri Business Europe. Projekts notika sadarbībā arī arLDDK un Rumānijas Darba devēju konfederāciju. Tā mērķis bijaveicināt partnerības un pieredzes apmaiņas iniciatīvas par darbadrošības un veselības aizsardzības jautājumiem. LDDK iepazīstinājaar savu pieredzi uzņēmēju un darba devēju organizāciju vadībā undalījās zināšanās par interešu pārstāvniecības metodēm, lai risinātudarba drošības un darba aizsardzības jautājumus. 2009.gadāpieredzes apmaiņas projekta pasākumi notiks Turcijā.

2008. gadā LDDK turpināja izstrādāt un izdot ikmēneša infor-matīvo ziņojumu „Bizness Eiropā”. 2009. gadā tiks paplašinātsziņojuma saņēmēju skaits.

Pakalpojuma „Atbalsts tirgus pētījumu nodrošināšanā” ietva-ros LDDK kopīgi ar NVA strādāja pie pētījuma par darbaspēkaīstermiņa pieprasījumu nozarēs. Tika veikta LDDK biedru – darbadēvēju organizāciju un biedrību – aptauja par ES un starptautiskojautājumu aktualitāti organizācijās, kā arī gada nogalē LDDK orga-nizēja biedru (uzņēmumu) aptauju par ārējās tirdzniecībasprioritātēm eksporta jomā. Arī 2008. gadā LDDK turpinājasadarbību ar Fontes Latvija, kopīgi strādājot pie atalgojuma pētījuma.

LDDK 2008. gadā sniedza pakalpojumu „Atbalsts projektusagatavošanā un vadībā”, iesaistoties kā partneris vairākos starp-tautiskos projektos, kas ir devis vērtīgu pienesumu LDDK ekspertudarbam un biedriem.

q LDDK kā partneris piedalījās projektā „Sadarbība ar darbiniekiemun to labklājības nodrošināšana uzņēmuma pārmaiņu laikā”sadarbībā ar Lielbritānijas Darba devēju konfederāciju (CBI) unorganizāciju UKWON.

q LDDK piedalījās Čehijas Industriju konfederācijas īstenotajāprojektā „Promotion of Flexible Forms of Work trough Social Dialoguefrom Employers Perspectives”, kurā līdzdarbojās Slovākijas,Slovēnijas, Beļģijas, Polijas, Austrijas, Bulgārijas un Igaunijas darbadevēju organizācijas. Projekta laikā tika veikts kopīgs pētījums parelastīgām darba formām visās šajās valstīs, izstrādāti un izdotimateriāli ar secinājumiem un ieteikumiem par elastīgu darba formuorganizāciju šajās valstīs.

q Projekts “Social Dialog” tika realizēts sadarbībā ar Vācijas Darbadevēju konfederāciju (BDA) un Vācijas valdības finansiālu atbalstu.Aktivitāšu mērķis – sociālā dialoga attīstības veicināšana reģionālajā,nozaru un uzņēmumu līmenī, pieredzes apmaiņa un labas praksespopularizēšana.

q Dalība Eiropas Komisijas līdzfinansētajā programmā „Pasākuminodarbinātības valsts dienestu modernizācijai” (“Actions concerningthe Modernisation of Public Employment Services”).

q LDDK sadarbībā ar biedrību „www.brīvprātīgais.lv” realizējaprojektu “Katrs darbs ir godājams”.

q LDDK un LABS kā partneri piedalās Latvijas Pašvaldību darbadevēju asociācijas vadītajā projektā „Iedzīvotāju un institūcijuizglītošana darba tiesisko attiecību jomā pilsoniskās sabiedrībasstiprināšanai un līdzsvarotas ekonomikas attīstībai Latvijas reģionos”.

2009. gadā LDDK turpinās partnerību šādos projektos:

q INTERREG IVB, Baltic Sea Region, 2008–2011 programmas ie-tvaros tiks realizēts projekts „Baltic Sea Labour Network”. Projektaietvaros tiks nodibinātas partneru attiecības starp 10 Baltijas jūrasvalstis pārstāvošām 27 organizācijām. Projekta mērķis ir veicināt ilgt-spējīga darba tirgus veidošanos. LDDK ir projekta partneris.

q Projekta “Transfer of Innovation” ietvaros notiks apmācībassadarbībā ar Latvijas Universitāti un Institute of Professional FinancialManagers (UK).

20 LDDK

LDDK padomeLDDK prezidents

Vitālijs Gavrilovs, SIA Ladeko

LDDK viceprezidenti

Juris Biķis, AS Latvijas Finieris

Ivars Strautiņš, Biznesa augstskola Turība

Kirovs Lipmans, AS Grindex

Vasilijs Meļņiks, SIA Eiroholdings

Padomes locekļi

Juris Binde, Latvijas Mobilais telefons SIA

Vilnis Krēsliņš, Latvijas Elektroenerģētiķu unelektrobūvnieku asociācija

Vilmārs Lucāns, Latvijas Pašvaldībudarba devēju asociācija

Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrība

Arkādijs Suškins, Cēsu rajona uzņēmēju klubs

Gundars Strautmanis, SIA Lattelecom

Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija

Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācija

Uģis Magonis, AS Latvijas Dzelzceļš

Aiva Vīksna, SIA Lietišķās informācijas dienests

Valērijs Terentjevs, AS Liepājas metalurgs

Andris Zorgevics, Latvijas Dzelzceļa nozaresdarba devēju asociācija

Jānis Naglis, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija

Jānis Bertrands, SIA Baltijas logi

Larisa Polosuhina, SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca

Kārlis Andersons, AS Latvijas Balzams

Viktors Puriņš, Latvijas Būvnieku asociācija

21LDDK

Pateicības sadarbības partneriem par iespēju īstenot biznesam nozīmīgas interešu pārstāvības iniciatīvas

Paldies par sadarbību mūsu biedram AS Severstaļlat par Baltijasjūras reģiona valstu darba devēju organizāciju direktoru tikšanāsorganizēšanu.

Efektīvas pārvaldības un partnerības forums notika, pateicotiessadarbības partneriem – Valsts kancelejai, Swedbank, SIA Lattelecom,NOKIA Latvija un Komerccentrs DATI grupa, kā arī informatīvajiematbalstītājiem – Latvijas Pašvaldību savienībai, laikrakstam DienasBizness, biznesa ziņu portālam db.lv un nacionālajai ziņu aģentūraiLETA.

Pateicamies arī efektīvas pārvaldības gada balvas informatīvajamatbalstītājam – izdevumam Lietišķā Diena.

LDDK izdotā grāmata „Sociālā partnerība un tirgus ekonomikaLatvijā. Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem” tapa, cieši sadarbojoties arSIA Lietišķās informācijas dienests rosīgo kolektīvu, un par to per-sonīgi jāpateicas Aivai Vīksnai, Ritai Baroniņai un redaktoramAndrim Vanadziņam. Pateicamies par atbalstu arī AS LatvijasFinieris, bet par viesmīlību – viesnīcai Bergs.

Par līdzdalību korporatīvās sociālās atbildības programmuīstenošanā sakām paldies VAS Latvijas Valsts meži, savukārt parstipendijām labākajiem maģistrantiem – Latvijas Mobilais telefons SIA.

Lai veiksmīgi notiktu balsojums par patriotiskāko uzņēmēju,LDDK vēlas pateikties arī Biznesa augstskolai Turība, laikrakstaDienas Bizness valdes priekšsēdētājam Gastonam Neimanim ungalvenajai redaktorei Dacei Andersonei, AS AirBaltic Corporations,portālam draugiem.lv un nacionālajai ziņu aģentūrai LETA.

LDDK pateicas NTSP apakšpadomjudarba devēju pārstāvjiem par ieguldīto laiku undarbu interešu pārstāvībā!

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējāssadarbības apakšpadome v AS Grindex – Dace Šaiterev Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācija – Gaida Lācev Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācija –

Andis Lejiņšv AS Latvijas Finieris – Anda Būmanev SIA BUTS – Pēteris Zaļmežs

Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomev SIA GRIF – Aleksandrs Grigorjevsv AS Latvenergo – Inga Kola v Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācija –

Jānis Sproģisv AS Inspecta Latvija – Pēteris Druķis

Sociālās drošības apakšpadomev LDDK ģenerāldirektore – Elīna Eglev Cēsu rajona uzņēmēju klubs – Arkādijs Suškinsv SIA REATON Ltd. – Laura Kalniņav VAS Latvijas Pasts – Aivars Kalniņšv SIA Patnis – Zane Ozolav Latvijas Slimnīcu biedrība – Jevģēņijs Kalējs

Veselības aprūpes nozares apakšpadome v Latvijas Slimnīcu biedrība – Jevgēņijs Kalējs v SIA Mēness aptieka – Marģers Zeitmanisv Veselības aprūpes darba devēju asociācija – Māris Rēvalds

Transporta, sakaru un informātikas lietu trīspusējāssadarbības apakšpadomev SIA Baltijas logi – Jānis Bertrandsv AS Ventspils nafta – Andris Uzuleņsv Latvijas Mobilais telefons SIA – Mārtiņš Pujatsv AS airBaltic Corporation – Laila Odiņav AS Latvijas Dzelzceļš – Uldis Pētersonsv Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija – Pēteris Salkazanovsv Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija –

Vladimirs Žerebcovs

Vides aizsardzības lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome v Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija –

Vladimirs Cudečkisv Latvijas Ceļinieku asociācija – Kārlis Kadiķisv Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija –

Jānis Mārciņšv LDDK reģionālās attīstības eksperts – Andrejs Šnepsts

Reģionālās attīstības trīspusējās sadarbības apakšpadome v Latvijas Valsts meži – Artūrs Jansonsv Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācija – Vilmārs Lucānsv Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācija –

Guntis Tomsonsv Latvijas Zemnieku federācija – Ārija Jerumanev LDDK reģionālās attīstības eksperts – Andrejs Šnepsts

22 LDDK

LDDK BIEDRI – nozaru asociācijas

LDDK BIEDRI – uzņēmumi

23LDDK