Valsts

parāda vadība

Andžs Ūbelis

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu

politikas jautājumos

Jevgēnija Jalovecka

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas

departamenta direktore

Ekspertu sarunas

Latvijas Banka

2011.gada 15.aprīlī

Kāpēc veidojas valsts parāds?

Aizņemšanās nepieciešama:

• kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai

• finanšu tirgus uzturēšanai un attīstības veicināšanai

• aizņemšanās likmju etalona uzturēšanai privātā sektora aizņēmējiem

Kopējo finansēšanas nepieciešamību veido:

• valsts budžeta deficīts

• valsts parāda atmaksa

• valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi

• likviditātes rezerve valsts budžeta izpildes cikla svārstību izlīdzināšanai

Valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā nosaka nepieciešamība

finansēt valsts budžeta deficītu

2

• Likums “Par budžetu un finanšu vadību” (pilnvarojums finanšu ministram kārtot aizņēmuma lietas)

• Gadskārtējais likums par valsts budžetu (maksimāli pieļaujamais centrālās valdības parāda apjoms gada beigās)

• Latvijas Valsts parāda vadības stratēģija*

nosaka valsts parāda vadības stratēģiskus mērķus un vadlīnijas (apstiprina finanšu ministrs, saskaņo ar Latvijas Banku)

• Ikgadējais Resursu piesaistīšanas pasākumu plāns

nosaka no finanšu riska vadības un aizņemšanās izmaksu viedokļa optimālāko

aizņemšanās stratēģiju vidējam termiņam

(apstiprina finanšu ministrs, saskaņo ar Latvijas Banku, ierobežotas pieejamības dokuments)

Valsts parāda vadību reglamentējošie tiesību

akti un dokumenti

* Stratēģija pieejama Valsts kases mājas lapā

www.kase.gov.lv sadaļā «Valsts parāda un aktīvu vadība»

3

Mērķis

nodrošināt resursus finansēšanas nepieciešamības segšanai

ar iespējami zemākām izmaksām, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā valsts

makroekonomikas un finanšu sistēmas attīstību

Valsts parāda vadības stratēģija

Valsts parāda portfeļa vadība

parāda apkalpošanas izmaksu

optimizēšana ilgtermiņā, portfeļa

finanšu risku ierobežošana

Valsts aizľēmumu vadība

pastāvīga aizņemšanās iespēja

finanšu tirgos ar optimāliem darījumu

nosacījumiem

* latu parāda īpatsvars vidējā termiņā jānodrošina vismaz 35% apmērā, ja tas atbilst valsts

makroekonomikas un finanšu tirgus attīstības tendencēm un ja valsts iekšējā aizņēmuma

vērtspapīru izsolēs likmju uzcenojums mazāks par 100 b.p. virs aizņemšanās iespēju EUR

valūtā līmeņa

VALSTS PARĀDA PORTFEĻA STRUKTŪRAS

RĀDĪTĀJI

Latu parāda īpatsvars

< 1 gadu < 3 gadiem < 1 gadu < 3 gadiem

10,0% 39,5% < 25% < 50%

Fiksēto likmju īpatsvars

Vidējais svērtais fiksētais periods gados

FAKTISKIE RĀDĪTĀJI

(31.03.2011.)

STRATĒĢIJĀ

NOTEIKTIE RĀDĪTĀJI

17% > 35% *

Dzēšanas profils (%)

75,6% >=60 %

3,6 3,4 - 4,0

Valūtu kompozīcija (%) tīrajam valūtu parādamEUR EUR

99,9% 100% (+/- 5%)

4

Resursu piesaistīšanas plāns vidējam termiľam

FINANSĒŠANAS

NEPIECIEŠAMĪBAS

NOVĒRTĒJUMS

Vidēja un ilgtermiņa

obligāciju Izsoles

iekšējā tirgū

Parāda vērtspapīru

emisijas

starptautiskajā finanšu

tirgū

Aizņēmumi no

starptautiskajām

finanšu institūcijām

Īstermiņa parādzīmju

izsoles iekšējā tirgū

Kredītlīnijas

Aizņēmumi starpbanku

naudas tirgū

VALSTS PARĀDA

VADĪBAS

STRATĒĢIJA

MAKROEKONOMISKIE

DATI

PROCENTU LIKMJU

PROGNOZES

FINANŠU TIRGUS

ANALĪZE

Vidēja termiņa

finansēšanas

nepieciešamības

segšanai

Īstermiņa

finansēšanas

nepieciešamības

segšanai

Aizņemšanās

instrumenti:

CaR SIMULĀCIJAS

FINANSĒŠANAS

SCENĀRIJI JEB

INSTRUMENTU

PIELIETOŠANAS

KOMBINĀCIJAS

EFEKTIVĀKAIS

AIZĽEMŠANĀS

SCENĀRIJS

5

Valsts parāda attīstības tendences

Valsts parāda straujo pieaugumu noteica starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma

piesaiste periodā, kad valsts aizņemšanās iespējas finanšu tirgos bija ierobežotas.

6

Valsts parāda struktūra

Centrālās valdības parāda lielāko daļu veido starptautiskā aizņēmuma

programmas ietvaros saņemtais finansējums

(2011.gada I ceturkšņa beigās)

7

Valsts budžeta procentu izdevumi par valsts

parāda apkalpošanu

Pieaugot valsts parādam, palielinās arī izdevumi par tā apkalpošanu,

tomēr procentu izdevumu pieaugumu vidējā termiņā ir iespējams ierobežot.

* procentu izdevumi par valsts parāda apkalpošanu un citām saistībām (t.sk. valsts

speciālajam budžetam par tā līdzekļu depozītiem un kontu atlikumiem Valsts kasē)

tiek nodrošināti no valsts pamatbudžeta programmas «Valsts parāda vadība»

8

Līdz 01.04.2011. uzľemto centrālās valdības parāda atmaksas profils, nominālvērtībā

Aizľemšanās stratēģija vidējam termiľam (1)

Lai samazinātu valsts parāda pārfinansēšanas risku vidējā termiņā

un nodrošinātu resursus valsts ārējā parāda atmaksai 2014.-2015.gadā,

aizņemšanās finanšu tirgos jāuzsāk savlaicīgi.

Lētāk ir aizņemties tad, kad naudu vēl nevajag!

9

Aizľemšanās stratēģija vidējam termiľam (2)

STARPTAUTISKĀ AIZĽĒMUMA PROGRAMMA

• finansējuma pieejamība aizņemšanās iespējas veidā līdz programmas beigām

IEKŠĒJAIS FINANŠU TIRGUS

• finansējuma piesaiste ar vidēja termiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīriem

• īstermiņa parādzīmju kā likviditātes vadības un tirgus uzturēšanas instrumenta

izmantošana

STARPTAUTISKIE FINANŠU TIRGI

• aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos pakāpeniska uzsākšana

regulāras publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas

investoru bāzes diversificēšana

optimāls, Latvijas kredītreitingam atbilstošs aizņemšanās izmaksu līmenis

Latvijas patstāvīga finansējuma piesaiste ar optimāliem nosacījumiem starptautiskajā

tirgū būtu viens no nozīmīgākajiem apliecinājumiem valsts kredītspējas atgūšanai

10

Aizľemšanās likmes iekšējā tirgū stabilizējās

Valdības rīcībā esošā

finanšu resursu rezerve,

apliecinot valsts

maksātspēju,

bija būtiskākais faktors

investoru uzticības

atgūšanai

un valsts vērtspapīru likmju

kritumam

11

Jūlijs Fitch un

S&P apstiprina

reitingu BBB+

(outlook-

negatīvs);

Moody’s vēl A2

(outlook- stabils)

Septembrī Moody’s

maina outlook uz

negatīvu

Oktobrī Fitch un S&P

samazina reitingu uz BBB

ar negatīvu outlook; R&I

nosaka negatīvu outlook

(reitings vēl BBB+)

Novembrī Moody’s

samazina reitingu

uz A3 (negatīvs),

Fitch un S&P

samazina reitingu

uz BBB- (negatīvs)

Janvārī Moody’s

samazina reitingu

uz Baa1

(negatīvs)

Februārī S&P samazina

reitingu uz BB+ (negatīvs)–

spekulatīvais līmenis; R&I

samazina uz BBB (negatīvs)

Jūnijā S&P nosaka

Negative Credit

Watch – reitinga

samazinājums

tuvākajā laikā

Augustā S&P

samazina reitingu

uz BB (negatīvs)

Februārī

S&P maina

outlook uz

stabilu

Martā

Moody’s

maina outlook

uz stabilu

Septembrī

Fitch maina

outlook uz

stabilu

Decembrī S&P

paaugstina

reitingu uz BB+

outlook

saglabāts

stabils

Janvārī

R&I

maina

outlook uz

pozitīvu

Martā S&P

maina outlook

uz pozitīvu

Martā Fitch

paaugstina

reitingu uz

BBB- ;

maina

outlook uz

pozitīvu

Kredītreitings ietekmē Latvijas potenciālo

aizľemšanās likmju līmeni ārējā tirgū

* CDS (Credit Default Swap) ir finanšu instruments, kas nodrošina iespēju

apdrošināties pret konkrētas institūcijas maksātnespēju. Šie ir divpusēji līgumi,

parasti standartizēti, kuros puses vienojas par trešās puses kredītriska tirdzniecību.

Valsts kredītreitinga un kredītriska apdrošināšanas darījuma cenas izmaiľas (5g CDS*)

12

Latvijas CDS uz citu valstu CDS fona

13

Pozitīvi kredītreitinga notikumi nosaka Latvijas CDS samazināšanās tendenci –

investoru uzticība valsts kredītspējai ir atjaunojusies.

14

Fiskālās disciplīnas likuma mērķis

ilgtspējīgas fiskālās politikas nodrošināšana

Fiskālās disciplīnas stiprināšana

Parāda nosacījums:

vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms nedrīkst pārsniegt 60% no IKP

ilgtermiľa ekonomiskā

attīstība

pretcikliska fiskālā

politika

ilgtspējīgs valsts

parāda līmenis

Vispārējās valdības parāds saglabāsies mērenā līmenī

Konservatīva parāda vadības politika ir ļāvusi saglabāt valsts parādu mērenā līmenī pēdējo desmit gadu laikā, tādējādi ļaujot pārvarēt krīzes ietekmi.

Valdības parāda līmeņa atbilstību Māstrihtas kritērijam ir iespējams nodrošināt arī turpmāk, īstenojot ilgtspējīgu fiskālo politiku.

15

Paldies par uzmanību!

Informācija par valsts parādu pieejama Valsts kases mājas lapā

www.kase.gov.lv

16