of 16/16
Valsts parāda vadība Andžs Ūbelis Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Jevgēnija Jalovecka Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Ekspertu sarunas Latvijas Banka 2011.gada 15.aprīlī

Valsts - Makroekonomika...investoru bāzes diversificēšana optimāls, Latvijas kredītreitingam atbilstošs aizņemšanās izmaksu līmenis Latvijas patstāvīga finansējuma piesaiste

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Text of Valsts - Makroekonomika...investoru bāzes diversificēšana optimāls, Latvijas kredītreitingam...

  • Valsts

    parāda vadība

    Andžs Ūbelis

    Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu

    politikas jautājumos

    Jevgēnija Jalovecka

    Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas

    departamenta direktore

    Ekspertu sarunas

    Latvijas Banka

    2011.gada 15.aprīlī

  • Kāpēc veidojas valsts parāds?

    Aizņemšanās nepieciešama:

    • kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai

    • finanšu tirgus uzturēšanai un attīstības veicināšanai

    • aizņemšanās likmju etalona uzturēšanai privātā sektora aizņēmējiem

    Kopējo finansēšanas nepieciešamību veido:

    • valsts budžeta deficīts

    • valsts parāda atmaksa

    • valsts budžeta finansējamie tīrie aizdevumi

    • likviditātes rezerve valsts budžeta izpildes cikla svārstību izlīdzināšanai

    Valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā nosaka nepieciešamība

    finansēt valsts budžeta deficītu

    2

  • • Likums “Par budžetu un finanšu vadību” (pilnvarojums finanšu ministram kārtot aizņēmuma lietas)

    • Gadskārtējais likums par valsts budžetu (maksimāli pieļaujamais centrālās valdības parāda apjoms gada beigās)

    • Latvijas Valsts parāda vadības stratēģija*

    nosaka valsts parāda vadības stratēģiskus mērķus un vadlīnijas (apstiprina finanšu ministrs, saskaņo ar Latvijas Banku)

    • Ikgadējais Resursu piesaistīšanas pasākumu plāns

    nosaka no finanšu riska vadības un aizņemšanās izmaksu viedokļa optimālāko

    aizņemšanās stratēģiju vidējam termiņam

    (apstiprina finanšu ministrs, saskaņo ar Latvijas Banku, ierobežotas pieejamības dokuments)

    Valsts parāda vadību reglamentējošie tiesību

    akti un dokumenti

    * Stratēģija pieejama Valsts kases mājas lapā

    www.kase.gov.lv sadaļā «Valsts parāda un aktīvu vadība»

    3

  • Mērķis

    nodrošināt resursus finansēšanas nepieciešamības segšanai

    ar iespējami zemākām izmaksām, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā valsts

    makroekonomikas un finanšu sistēmas attīstību

    Valsts parāda vadības stratēģija

    Valsts parāda portfeļa vadība

    parāda apkalpošanas izmaksu

    optimizēšana ilgtermiņā, portfeļa

    finanšu risku ierobežošana

    Valsts aizľēmumu vadība

    pastāvīga aizņemšanās iespēja

    finanšu tirgos ar optimāliem darījumu

    nosacījumiem

    * latu parāda īpatsvars vidējā termiņā jānodrošina vismaz 35% apmērā, ja tas atbilst valsts

    makroekonomikas un finanšu tirgus attīstības tendencēm un ja valsts iekšējā aizņēmuma

    vērtspapīru izsolēs likmju uzcenojums mazāks par 100 b.p. virs aizņemšanās iespēju EUR

    valūtā līmeņa

    VALSTS PARĀDA PORTFEĻA STRUKTŪRAS

    RĀDĪTĀJI

    Latu parāda īpatsvars

    < 1 gadu < 3 gadiem < 1 gadu < 3 gadiem

    10,0% 39,5% < 25% < 50%

    Fiksēto likmju īpatsvars

    Vidējais svērtais fiksētais periods gados

    FAKTISKIE RĀDĪTĀJI

    (31.03.2011.)

    STRATĒĢIJĀ

    NOTEIKTIE RĀDĪTĀJI

    17% > 35% *

    Dzēšanas profils (%)

    75,6% >=60 %

    3,6 3,4 - 4,0

    Valūtu kompozīcija (%) tīrajam valūtu parādamEUR EUR

    99,9% 100% (+/- 5%)

    4

  • Resursu piesaistīšanas plāns vidējam termiľam

    FINANSĒŠANAS

    NEPIECIEŠAMĪBAS

    NOVĒRTĒJUMS

    Vidēja un ilgtermiņa

    obligāciju Izsoles

    iekšējā tirgū

    Parāda vērtspapīru

    emisijas

    starptautiskajā finanšu

    tirgū

    Aizņēmumi no

    starptautiskajām

    finanšu institūcijām

    Īstermiņa parādzīmju

    izsoles iekšējā tirgū

    Kredītlīnijas

    Aizņēmumi starpbanku

    naudas tirgū

    VALSTS PARĀDA

    VADĪBAS

    STRATĒĢIJA

    MAKROEKONOMISKIE

    DATI

    PROCENTU LIKMJU

    PROGNOZES

    FINANŠU TIRGUS

    ANALĪZE

    Vidēja termiņa

    finansēšanas

    nepieciešamības

    segšanai

    Īstermiņa

    finansēšanas

    nepieciešamības

    segšanai

    Aizņemšanās

    instrumenti:

    CaR SIMULĀCIJAS

    FINANSĒŠANAS

    SCENĀRIJI JEB

    INSTRUMENTU

    PIELIETOŠANAS

    KOMBINĀCIJAS

    EFEKTIVĀKAIS

    AIZĽEMŠANĀS

    SCENĀRIJS

    5

  • Valsts parāda attīstības tendences

    Valsts parāda straujo pieaugumu noteica starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma

    piesaiste periodā, kad valsts aizņemšanās iespējas finanšu tirgos bija ierobežotas.

    6

  • Valsts parāda struktūra

    Centrālās valdības parāda lielāko daļu veido starptautiskā aizņēmuma

    programmas ietvaros saņemtais finansējums

    (2011.gada I ceturkšņa beigās)

    7

  • Valsts budžeta procentu izdevumi par valsts

    parāda apkalpošanu

    Pieaugot valsts parādam, palielinās arī izdevumi par tā apkalpošanu,

    tomēr procentu izdevumu pieaugumu vidējā termiņā ir iespējams ierobežot.

    * procentu izdevumi par valsts parāda apkalpošanu un citām saistībām (t.sk. valsts

    speciālajam budžetam par tā līdzekļu depozītiem un kontu atlikumiem Valsts kasē)

    tiek nodrošināti no valsts pamatbudžeta programmas «Valsts parāda vadība»

    8

  • Līdz 01.04.2011. uzľemto centrālās valdības parāda atmaksas profils, nominālvērtībā

    Aizľemšanās stratēģija vidējam termiľam (1)

    Lai samazinātu valsts parāda pārfinansēšanas risku vidējā termiņā

    un nodrošinātu resursus valsts ārējā parāda atmaksai 2014.-2015.gadā,

    aizņemšanās finanšu tirgos jāuzsāk savlaicīgi.

    Lētāk ir aizņemties tad, kad naudu vēl nevajag!

    9

  • Aizľemšanās stratēģija vidējam termiľam (2)

    STARPTAUTISKĀ AIZĽĒMUMA PROGRAMMA

    • finansējuma pieejamība aizņemšanās iespējas veidā līdz programmas beigām

    IEKŠĒJAIS FINANŠU TIRGUS

    • finansējuma piesaiste ar vidēja termiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīriem

    • īstermiņa parādzīmju kā likviditātes vadības un tirgus uzturēšanas instrumenta

    izmantošana

    STARPTAUTISKIE FINANŠU TIRGI

    • aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos pakāpeniska uzsākšana

    regulāras publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas

    investoru bāzes diversificēšana

    optimāls, Latvijas kredītreitingam atbilstošs aizņemšanās izmaksu līmenis

    Latvijas patstāvīga finansējuma piesaiste ar optimāliem nosacījumiem starptautiskajā

    tirgū būtu viens no nozīmīgākajiem apliecinājumiem valsts kredītspējas atgūšanai

    10

  • Aizľemšanās likmes iekšējā tirgū stabilizējās

    Valdības rīcībā esošā

    finanšu resursu rezerve,

    apliecinot valsts

    maksātspēju,

    bija būtiskākais faktors

    investoru uzticības

    atgūšanai

    un valsts vērtspapīru likmju

    kritumam

    11

  • Jūlijs Fitch un

    S&P apstiprina

    reitingu BBB+

    (outlook-

    negatīvs);

    Moody’s vēl A2

    (outlook- stabils)

    Septembrī Moody’s

    maina outlook uz

    negatīvu

    Oktobrī Fitch un S&P

    samazina reitingu uz BBB

    ar negatīvu outlook; R&I

    nosaka negatīvu outlook

    (reitings vēl BBB+)

    Novembrī Moody’s

    samazina reitingu

    uz A3 (negatīvs),

    Fitch un S&P

    samazina reitingu

    uz BBB- (negatīvs)

    Janvārī Moody’s

    samazina reitingu

    uz Baa1

    (negatīvs)

    Februārī S&P samazina

    reitingu uz BB+ (negatīvs)–

    spekulatīvais līmenis; R&I

    samazina uz BBB (negatīvs)

    Jūnijā S&P nosaka

    Negative Credit

    Watch – reitinga

    samazinājums

    tuvākajā laikā

    Augustā S&P

    samazina reitingu

    uz BB (negatīvs)

    Februārī

    S&P maina

    outlook uz

    stabilu

    Martā

    Moody’s

    maina outlook

    uz stabilu

    Septembrī

    Fitch maina

    outlook uz

    stabilu

    Decembrī S&P

    paaugstina

    reitingu uz BB+

    outlook

    saglabāts

    stabils

    Janvārī

    R&I

    maina

    outlook uz

    pozitīvu

    Martā S&P

    maina outlook

    uz pozitīvu

    Martā Fitch

    paaugstina

    reitingu uz

    BBB- ;

    maina

    outlook uz

    pozitīvu

    Kredītreitings ietekmē Latvijas potenciālo

    aizľemšanās likmju līmeni ārējā tirgū

    * CDS (Credit Default Swap) ir finanšu instruments, kas nodrošina iespēju

    apdrošināties pret konkrētas institūcijas maksātnespēju. Šie ir divpusēji līgumi,

    parasti standartizēti, kuros puses vienojas par trešās puses kredītriska tirdzniecību.

    Valsts kredītreitinga un kredītriska apdrošināšanas darījuma cenas izmaiľas (5g CDS*)

    12

  • Latvijas CDS uz citu valstu CDS fona

    13

    Pozitīvi kredītreitinga notikumi nosaka Latvijas CDS samazināšanās tendenci –

    investoru uzticība valsts kredītspējai ir atjaunojusies.

  • 14

    Fiskālās disciplīnas likuma mērķis

    ilgtspējīgas fiskālās politikas nodrošināšana

    Fiskālās disciplīnas stiprināšana

    Parāda nosacījums:

    vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms nedrīkst pārsniegt 60% no IKP

    ilgtermiľa ekonomiskā

    attīstība

    pretcikliska fiskālā

    politika

    ilgtspējīgs valsts

    parāda līmenis

  • Vispārējās valdības parāds saglabāsies mērenā līmenī

    Konservatīva parāda vadības politika ir ļāvusi saglabāt valsts parādu mērenā līmenī pēdējo desmit gadu laikā, tādējādi ļaujot pārvarēt krīzes ietekmi.

    Valdības parāda līmeņa atbilstību Māstrihtas kritērijam ir iespējams nodrošināt arī turpmāk, īstenojot ilgtspējīgu fiskālo politiku.

    15

  • Paldies par uzmanību!

    Informācija par valsts parādu pieejama Valsts kases mājas lapā

    www.kase.gov.lv

    16

    http://www.kase.gov.lv/http://www.kase.gov.lv/