LBLOA preču zīmes “Latvijas ekoprodukts” tirgus pētījums. Latvijas iedzīvotāju aptaujas atskaite

MMARKETING ARKETING HHOUSEOUSEMMARKETING ARKETING HHOUSEOUSE

MHMH

Latvijas iedzīvotāju aptaujas atskaite Latvijas iedzīvotāju aptaujas atskaite

LBLOA PREČU ZĪMES “LATVIJAS EKOPRODUKTS” LBLOA PREČU ZĪMES “LATVIJAS EKOPRODUKTS”

TIRGUS PĒTĪJUMS TIRGUS PĒTĪJUMS

MMARKETING ARKETING HHOUSEOUSE

MHMHAtskaites saturs Pētījuma apraksts

Pētījuma mērķi

Rezultātu atskaiteIzlases struktūraPārtikas produktu izvēles faktoriEkoprodukti – priekšstats un asociācijasIeinteresētība iegādāties un lietot ekoproduktusProduktu dabiskuma būtiskumsPotenciālā ekoproduktu iegādāšanās un lietošanaEkoproduktu cenaEkoproduktu lietotāju potenciāls“Latvijas Ekoprodukts” logo vērtējums

PielikumsAsociācijas ar vārdu “Ekoprodukts”- pilns sarakstsIzlases struktūra/ statistiskie datiRezultātu precizitātes tabulaAnketa


MHMH

PĒTĪJUMA APRAKSTSPĒTĪJUMA APRAKSTS


MHMHPētījuma apraksts

Pētījuma metode: CAPI /Computer Assisted Personal Interviews/ - tiešās datorizētās intervijas regulārās Latvijas iedzīvotāju omnibusa aptaujas ietvaros respondentu dzīvesvietā latviešu vai krievu valodā pēc respondenta izvēles

Izlases metode: vairākpakāpju nacionāli reprezentatīva izlase

Pētījuma mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem

Izlases apjoms: 502 respondenti*

* Šāds izlases apjoms ļauj rezultātus attiecināt uz ģenerālkopu (visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem) ar maksimums +/- 4,4% statistisko kļūdu. Rezultātu precizitātes tabulu skatīt pielikumā.

Pētījuma lauka darba norises laiks: 2004. gada 14. – 20. jūlijs

Pētījuma lauka darba grupas norises vieta: visa Latvija

Lauka darba nodrošinātājs: TNS/ Baltijas Datu nams (projektu direktore – Diāna Grencmane)

Pētījumā iegūto datu apstrāde, grafiku izstrāde: Gints Klāsons, Līga Meldere (“Marketing House”)

Pētījuma datu analīze, atskaites sagatavošana: Gints Klāsons (“Marketing House”)


MHMH

PĒTĪJUMA MĒRĶIPĒTĪJUMA MĒRĶI


MHMHPētījuma mērķi

Pētījuma mērķi:

1) noskaidrot izpratni par eko produkciju;

2) noskaidrot informētības par eko produkciju līmeni;

3) noskaidrot attieksmi pret eko produkcijas lietošanu;

4) noskaidrot gatavību iegādāties eko produkciju: vispārējā gatavība (vēlme) un reālā gatavība (iespējas un to ietekmējošie

faktori: finansiālie, pieejamības u.c.);

5) noskaidrot optimālo cenu un optimālo cenu robežas;

6) lietošanas situāciju noskaidrošana, analīze: kādās situācijās lietotu eko produkciju? kādu iemeslu dēļ izvēlētos to?;

7) ekoproduktu tirgus potenciāla identificēšana;

8) potenciālo lietotāju segmentu definēšana pēc sociāli demogrāfiskiem rādītājiem un vērtībām, patēriņa ieradumiem un

vajadzībām.


MHMH

REZULTĀTU ATSKAITEREZULTĀTU ATSKAITE


MHMH

IZLASES STRUKTŪRAIZLASES STRUKTŪRA


MHMH

PĀRTIKAS PRODUKTU IZVĒLES FAKTORIPĀRTIKAS PRODUKTU IZVĒLES FAKTORI


MHMH

73,7

91,4

93,2

94,0

96,7

-13,8

-3,0

-1,9

-1,5

-0,4

Pazīstams ražotājs

Cena

Veselīgums

Dabiskums

Garša

Nemaz nav būtisks (1+2+3) Ļoti būtisks (5+6+7)

5,6

6,4

6,5

6,6

6,7

Vidējais rādītājs*

Būtiskākie faktori, izvēloties pārtikas produktus – Q1 (%; visi respondenti, n=502)

* Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtisks faktors” līdz 7 - “ļoti būtisks faktors”

Absolūtais vairākums aptaujāto par būtiskiem faktoriem izvēloties pārtikas produktus atzinuši gan garšu, gan dabiskumu, gan

veselīgumu, gan arī cenu. Pazīstams ražotājs kā būtisks faktors šķitis salīdzinoši mazāk respondentiem, tomēr arī būtisks. Vidējo

vērtējumu griezumā visbūtiskākais faktors ir garša (vidējais rādītājs 6,70 skalā no 1 līdz 7), nedaudz atpaliekot produkta

dabiskumam (6,60) un veselīgumam (6,50). Salīdzinoši zemāks vidējais rādītājs ir faktoram “pazīstams ražotājs” (5,60). Dati ļauj

secināt, ka patērētājam būtiskākais, pirmkārt, tomēr ir garša, un tikai pēc tam tiek domāts par citām produkta kvalitātēm. Pat ja

produkts ir dabisks un veselīgs, bet nav pietiekami garšīgs, diez vai tas izpelnīsies patērētāju uzmanību un atzinību. Tieši garša ir

faktors, kurš nosaka, ko pircējs izvēlēsies. Tomēr lai panāktu pirmo kontaktu ar pircēju (lai pircējs iegādātos produktu pagaršošanai)

būtisku lomu var spēlēt tieši pārējie minētie faktori – īpaši produkta ražotājs, cena, kā arī dažāda veida produkta dabiskuma un

veselīguma apliecinājumi – kvalitātes zīmes.


MHMH

84,4

74,169,8

64,3

-2,2 -6,1 -7,2 -10,2

13,419,8 23,1 25,5

...ir īpaši veselīga bērniem? ...ļauj uzlabot veselību? ...ļauj izvairīties noslimošanas?

...ļauj ilgāk dzīvot?

Jā

Nē

Iespējams

Vai Jūs ticat, ka bioloģiski tīras, dabiskas pārtikas lietošana ... – Q2 (%; visi respondenti, n=502)

Salīdzinoši visvairāk respondentu tic, ka bioloģiski tīra, dabiska pārtika ir īpaši veselīga bērniem, kā arī, ka tā ļauj uzlabot veselību.

Savukārt lielākas šaubas iedzīvotājiem ir par dabiskas pārtikas lietošanas ietekmi uz dzīves ilgumu un izvairīšanos no slimošanas.

Ja dabiskas pārtikas veselīgums sev un bērniem šķiet a priori pieņemams un ticams, tad izvairīšanās no slimošanas un dzīves

ilguma pagarināšana prasa redzamus pierādījumus. Cilvēki tic, ka dabiska un bioloģiski tīra pārtika ir veselīga vispārējā nozīmē, bet

konkrētāku ietekmi uz savu veselību, imūnsistēmu un dzīves ilgumu nesaredz un nenovērtē. Iespējams tādēļ, ka šādu pārtikas

ietekmi nevar nomērīt un pierādīt – tā vairāk saistīta ar paša cilvēka ticību veselīgas pārtikas ietekmei. Tādēļ ekoproduktu

popularizēšanā viens no aspektiem varētu būt tieši reāli stāsti un piemēri, kā esošo lietotāju veselību ietekmē veselīgas pārtikas

lietošana.


MHMH

7,7

38,6

39,7

43,2

47.7

37.3

30.2

34.9

PASŪTĪJUMS INTERNETĀ VAI PATELEFONU

MAZS PIEMĀJAS VEIKALIŅŠ

LIELVEIKALS

TIRGUS

Nemaz neuzticētos (1+2+3) Pilnībā uzticētos (5+6+7)

2,3

4,0

4,2

4,2

Vidējais vērtējums*

Uzticēšanās tirdzniecības vietām – Q11 (%; visi respondenti, n=502)

* Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz neuzticētos” līdz 7 - “pilnībā uzticētos”

Visuzticamākā tirdzniecības vieta, pēc respondentu domām, ir tirgus, kas saņēmis salīdzinoši visvairāk pozitīvo novērtējumu. Tomēr

jāuzsver, ka respondentiem nav viennozīmīgas attieksmes pret aptaujā iekļautajām tirdzniecības vietām – vismaz trešdaļa

iedzīvotāju neuzticas katrai no tām. Acīmredzot katrai tirdzniecības vietai ir savi piekritēji un noliedzēji, un katrai no tām ir savi

apmeklētāji. Tā tirgum un piemājas veikaliņam vairāk uzticētos vecāka gadagājuma cilvēki, kamēr internetam un lielveikaliem –

jaunāki patērētāji. Tomēr kopumā vismazāk iedzīvotāji uzticētos tādu produktu kvalitātei, kuri būtu pasūtīti pa internetu vai telefonu –

aptuveni puse iedzīvotāju neuzticētos šādiem produktiem. Acīmredzot būtisks faktors ir tieši personisks kontakts ar pārdevēju,

personīga pazīšanās ar ražotāju un pārdevēju, kas ļauj uzticēties arī no viņa iegādātam produktam – īpaši būtiski tas ir gados

vecākiem respondentiem. Ekoproduktu izplatīšanai tas nozīmē, ka gan tirgū, gan lielveikalā, gan internetā vai telefona pasūtījumos

tiem būtu savs patērētājs – tirgū tie būtu gados vecāki cilvēki, arī ģimenes cilvēki, lielveikalos – sociāli aktīvi, vidējas turības pilsētu

iedzīvotāji, bet internetā – darbā ļoti aizņemti cilvēki, sekojoši arī ar augstākiem ienākumiem.


MHMH

EKOPRODUKTI – PRIEKŠSTATS UN ASOCIĀCIJASEKOPRODUKTI – PRIEKŠSTATS UN ASOCIĀCIJAS


MHMH

4.2

4.3

5.2

6.4

6.6

10.1

11.7

17.2

19.8

24.3

Garšīgāki produkti, garšīgi

Kvalitatīvi produkti

Dārgi

Veselība

Bez konservantiem

Veselīgums, veselīgs produkts, veselīgs uzturs, derīgs veselībai

Dabisks produkts

Ekoloģiski tīrs produkts

Bez ķimikālijām

Tīrs, tīrs produkts, tīra vide

Piezīme: Attēlotas tikai tās atbildes, kuras minējuši vismaz 20 respondenti. Pilnu asociāciju sarakstu skatīt pielikumā

Asociācijas ar vārdu “Ekoprodukts” – Q3 (%; visi respondenti, n=502)

Ir asociācijas

71,1

Nav asociācijas

28,9


MHMH

15,3

0,2

1,1

1,7

2,5

12,2

31,5

38,2

52,0

Nezina/Grūti pateikt

Bērnu veikalos

Zaļais tirgus

Speciāls veikals

Pašu izaudzētais

Mazs piemājas veikaliņš

Lielveikals/ Veikalu tīkls

Tirgus

No zemniekiem

Ekoproduktu iegādes vietas pēc respondentu domām – Q4 (%; visi respondenti, n=502)

Aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka ekoproduktus iespējams iegādāties no zemniekiem – tas norāda uz zemo iedzīvotāju

informētības līmeni par to, kas ir ekoprodukti un kas tos ražo/ audzē. Lielākā daļa iedzīvotāju jauc ekoproduktus un jebkurus nelielās

zemnieku saimniecībās audzētus dārzeņus, augļus vai gaļas produktus. Aptuveni 2/5 iedzīvotāju uzskata, ka ekoproduktus var

iegādāties tirgū, bet trešdaļa, ka lielveikalos, veikalu tīklos. 1% aptaujāto zinājuši nosaukt Zaļo tirgu kā ekoproduktu tirdzniecības

vietu. Tas norāda uz nepieciešamību sabiedrībā veikt informēšanas kampaņas par to, ar ko ekoprodukts atšķiras no jebkuriem

citiem pārtikas un jebkuras zemnieku saimniecības radītajiem produktiem, kā arī popularizēt ekoproduktu iegādes vietas. Būtiski ir

parādīt ekoproduktu īpašo vērtību salīdzinot ar zemnieku saimniecībās radītajiem, lai gan tas daļēji liktu apšaubīt pēdējo kvalitāti,

par ko lielākā daļa patērētāju ir pārliecināti.


MHMH

IEINTERESĒTĪBA IEGĀDĀTIES UN LIETOT EKOPRODUKTUSIEINTERESĒTĪBA IEGĀDĀTIES UN LIETOT EKOPRODUKTUS


MHMH

Ir ieinteresēts91,0

Nav ieinteresēts9,0

Ieinteresētība iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus – Q5 (%; visi respondenti, n=502)

Kopumā absolūtais vairākums iedzīvotāju ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoloģiski tīru pārtiku – 91% aptaujāto izteikuši

šādu gatavību. Tomēr jāņem vērā, ka šāds ieinteresēto skaits pastāv tikai tādā gadījumā, ja nav nekādu papildus nosacījumu –

dārgākas cenas, īpašas iegādes vietas utml., kā tas būs redzams tālākajos atskaites datos. Tomēr šāds ieinteresētības līmenis,

ņemot vērā datus, ka lielākajai daļai patērētāju izvēloties pārtiku ir būtisks tā veselīgums un dabiskums, slēpj sevī arī lielu

ekoproduktu potenciālu, ko šobrīd ierobežo no vienas puses produktu nelielā pieejamība un no otras puses – finansiālās patērētāju

iespējas. Sekojoši – palielinoties iedzīvotāju pirktspējai un izpratnei par ekoproduktu būtību, kā arī to pieejamībai patērētāju ikdienas

iepirkšanās vietās, palielinātos arī ekoproduktu pieprasījums.


MHMH

1,7

3,8

15,9

16,4

29,8

32,3

Nevēlas iet uz speciāliem veikaliem - visu iegādājasvienā veikalā

Nav pieejami

Izaudzē savā piemājas saimniecībā visunepieciešamo

Neuzticas kvalitātei

Ekoprodukti ir dārgāki

Nav būtiski iegādāties tieši ekoloģiski tīru pārtiku

Ekoproduktu lietošanā neieinteresēto argumenti – Q5a (%; respondenti, kuri nav ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=45)

Trešdaļai no tiem, kuri nav ieinteresēti iegādāties un lietot ekoproduktus, vispār nav būtiski iegādāties ekoloģiski tīru pārtiku – tie ir

patērētāji, kam galvenās ir citas produktu vērtības, nevis to tīrība un bioloģiskā izcelsme. Vēl trešdaļai neieinteresēto būtisks faktors

ir cena – viņi uzskata, ka ekoprodukti ir dārgāki un viņi to nevar atļauties. Būtiski uzsvērt, ka lai gan neliela daļa respondentu, tomēr

kā būtisku faktoru uzsver arī to, ka neuzticas ekoproduktu kvalitātei. Tātad būtiski ir komunicēt ne tikai atšķirīgās ekoproduktu

priekšrocības, bet arī kvalitātes kontroles aspektu – jo tikai uzticoties kvalitātei, patērētāji būs gatavi maksāt papildus vērtību par

piedāvāto produktu. Daži respondenti minējuši arī ierobežotās ekoproduktu iegādes iespējas kā faktoru, kādēļ nav intereses tos

lietot.


MHMH

PRODUKTU DABISKUMA BŪTISKUMSPRODUKTU DABISKUMA BŪTISKUMS


MHMH

85,6

92,3

93,5

91,4

93,0

93,7

92,0

6.4

2.7

2.9

2.9

2.4

2.4

-2.5

TĒJA

OLAS

MAIZE

PIENS

AUGĻI

DĀRZEŅI

GAĻA

Nemaz nav būtiski (1+2+3) Ļoti būtiski (5+6+7)

6,2

6,5

6,5

6,5

6,6

6,6

6,6


Produktu dabiskuma būtiskums dažādās produktu kategorijās – Q6 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457)

* Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtiski” līdz 7 - “ļoti būtiski”

Visbūtiskāk patērētājiem šķiet lietot bioloģiski tīras, dabiskas izcelsmes produktus trīs produktu kategorijās: gaļa, dārzeņi un augļi.

Tās ir produktu kategorijas, kurās produkta dabiskums un izcelsme ir visredzamākā un tradicionāli novērtētākā, jo šo kategoriju

izvēlē būtiska ir vietējā izcelsme, kas tiek saistīta ar produkta dabiskumu un tīrību. Salīdzinoši nedaudz mazāk būtiskas produktu

kategorijas ir piens, maize un olas, kuras vairs nesaistās tik daudz ar dabisku izcelsmi un tieši ar Latvijas zemnieku radītiem

produktiem, bet vairāk ar lielveikalu piedāvājumu, sekojoši izcelsmes aspektu atbīdot otrajā plānā, par galveno izvirzot produkta

garšu un cenu. Interesanti, ka tējas dabiskums šķitis no visām aptaujā iekļautajāmproduktu kategorijām vismazāk būtiskais.

Iespējams tādēļ, ka ikdienā lietotā tēja nesaistās ar paša lasītu vai vispār vietējas izcelsmes produktu, bet gan veikalos

pieejamajiem safasētas tējas piedāvājumiem. Ekoproduktu aspektā būtu būtiski patērētājiem “atgādināt”, ka arī tajās produktu

kategorijās, kurās dabiskums šķiet mazāk būtisks, tas tomēr ir svarīgs un veselību ietekmējošs aspekts.


MHMH

POTENCIĀLĀ EKOPRODUKTU IEGĀDE UN LIETOŠANAPOTENCIĀLĀ EKOPRODUKTU IEGĀDE UN LIETOŠANA


MHMH

Es iegādātos ekoproduktus, ja zinātu, ka tie ir derīgi

manai veselībai63,2

Es iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu garšīgāki kā

jebkuri citi pārtikas produkti17,1

Es iegādātos ekoproduktus, ja tos piedāvātu pazīstams

un uzticams ražotājs19,8

Ekoproduktu potenciālās iegādes situācijas – Q8 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457)

Lielākā daļa respondentu atzīst, ka galvenais faktors, kas ietekmētu lēmumu iegādāties ekoproduktus, būtu tieši veselīgums – ja

respondenti zinātu un redzētu, ka produkts ir derīgs veselībai, tad izvēles izdarīšana starp parastu pārtikas produktu un ekoproduktu

būtu vieglāk izdarāma. Aptuveni vienāds daudzums aptaujāto vairāk kā veselību novērtē produkta garšu un ražotāja pazīstamību un

uzticamību. Var teikt, ka visbūtiskākais faktors ir produkta veselīgums, tomēr svarīgi ir arī uzticēties ražotājam un novērtēt produkta

garšu. Patērētājs ir jāiepazīstina gan ar produkta kvalitātēm /product value/, gan arī tā ražotāju /brand value/.


MHMH

Lai pamēģinātu, es labprāt pāris reižu

iegādātos ekoproduktu19.8

Es labprāt iegādātos ekoproduktus lietošanai

katru dienu73.1

Es labprāt reizēm iegādātos ekoproduktus,

lai sagādātu gastronomiskus svētkus sev un savai ģimenei

7.1

Ekoproduktu potenciālās lietošanas situācijas – Q7 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457)

Lielākā daļa respondentu vēlētos ekoproduktus iegādāties ikdienas lietošanai, 1/5 labprāt iegādātos pāris reižu lai pamēģinātu, bet

7% ekoproduktus iegādātos tikai reizēm, lai sagādātu sev un savai ģimenei gastronomiskus svētkus. Sekojoši potenciāli visvairāk

ekoproduktu lietotāju būtu tieši ikdienas lietotāji – tie, kuriem ekoprodukti būtu ikdienas maltīšu sastāvdaļa. Tai pat laikā jāuzsver, ka

šāda gatavība tiek izteikta, neņemot vērā ekoproduktu paaugstināto cenu, sekojoši – ja ekoproduktu cena ir augstāka kā parastiem

pārtikas produktiem, daļa pircēju sāktu pārdomāt savu izvēli un lielākā daļa visdrīzāk atteiktos no ekoproduktu iegādes (skatīt

nākamo grafiku) biežāk kā pāris reižu.


MHMH

Es iegādātos ekoproduktus tikai tad, ja tie būtu

pieejama vietā, kur es parasti veicu savus

ikdienas pārtikas produktu pirkumus

68.6

Es iegādātos ekoproduktus arī tad, ja man būtu jādodas uz speciālu

ekoproduktu tirdzniecības vietu31.4

Ekoproduktu potenciālā iegāde dažādās to pieejamības situācijās – Q7 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457)

Trešdaļa aptaujāto lai iegādātos ekoproduktus ir gatavi doties uz speciālām tirdzniecības vietām, kamēr lielākā daļa respondentu

iegādātos ekoproduktus tikai tad, ja tie būtu pieejami vietās, kur viņi parasti veic ikdienas pārtikas produktu iepirkumus. Tas nozīmē,

ka ekoproduktu tirdzniecībai potenciāli visveiksmīgākie kanāli būtu cilvēku visapmeklētākās tirdzniecības vietas – lielveikali, tirgus,

pārtikas veikalu tīkli.


MHMH

EKOPRODUKTU CENAEKOPRODUKTU CENA


MHMH

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu

lētāki kā jebkuri citi pārtikas produkti

30.1

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu tādā pat cenā kā jebkuri

citi pārtikas produkti48.6

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, pat ja tie

būtu dārgāki kā jebkuri citi pārtikas produkti

21.4

Ekoproduktu potenciālās iegādes situācijas dažādu cenu gadījumos– Q7 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457)

Tikai 21% aptaujāto izsaka gatavību par ekoproduktiem maksāt vairāk kā par parastiem pārtikas produktiem. Apuveni puse

iedzīvotāju būtu gatavi iegādāties ekoproduktus tikai situācijā, ja to cena neatšķirtos no parastiem pārtikas produktiem, bet trešdaļa

aptaujāto ekoproduktu iegādes iespējas apsvērtu tikai tad, ja tie būtu lētāki kā parastie pārtikas produkti.


MHMHGatavība maksāt vairāk par ekoproduktiem – Q10(%; respondenti, kuri ir gatavi maksāt vairāk par ekoproduktiem, n=96)

No tiem respondentiem, kuri izteica gatavību maksāt vairāk par ekoproduktiem, 22% ir gatavi maksāt divas reizes vairāk, trešdaļa -

par 50% vairāk, bet 16% par trešdaļu vairāk kā par parastiem pārtikas produktiem. Aptuveni 30% ir gatavi piemaksāt par

ekoproduktiem mazāk kā 30%.

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu lētāki kā jebkuri citi pārtikas produkti

30.1

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, ja tie

būtu tādā pat cenā kā jebkuri citi pārtikas

produkti

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, pat ja tie būtu dārgāki kā jebkuri citi pārtikas

produkti

22,6

30,2

16,0

7,1

21,4

2,7

Divas reizes dārgāk

Uz pusi dārgāk

Par 30% dārgāk

Par 20% dārgāk

Par 10% dārgāk

Mazāk par 10% dārgāk

69% ir gatavi piemaksāt par ekoproduktiem vairāk kā trešdaļu no parastu pārtikas produktu cenas

31% ir gatavi piemaksāt par ekoproduktiem mazāk kā trešdaļu no parastu pārtikas produktu cenas


MHMH

50,3

57,9

58,9

61,9

62,3

61,8

64,5

47.0

40.9

37.4

37.6

36.8

35.8

34.9

TĒJA

OLAS

PIENS

MAIZE

DĀRZEŅI

GAĻA

AUGĻI

Nē Jā

3,3

17,0

21,5

24,4

25,5

26,0

29,6

Indekss*

Gatavība maksāt vairāk par ekoproduktiem dažādās produktu kategorijās – Q9 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457)

Vaicāti par to, kurās produktu kategorijās pircēji būtu gatavi maksāt vairāk, ja produkts būtu ekoloģiski tīrs, dabisks, visbiežāk

minētās kategorijas ir: augļi, gaļa un dārzeņi – tās kategorijas, kurās produkta tīrība un dabiskums tika visaugstāk novērtēts. Tātad

iedzīvotāji ir gatavi maksāt vairāk par to, kas šķiet būtisks veselībai. Tādēļ ekoproduktu pārdošanas veicināšanai būtu būtiski

komunicēt katras produktu kategorijas būtiskumu veselībai – arī to, kas šobrīd patērētājiem šķiet mazāk būtisks, kā piemēram

maize, olas un tēja.

* Indekss parāda starpību starp pozitīvajām (JĀ) un negatīvajām (NĒ) atbildēm, sekojoši izsakot pozitīvo vai negatīvo atbilžu pārsvaru


MHMH

EKOPRODUKTU LIETOTĀJU POTENCIĀLSEKOPRODUKTU LIETOTĀJU POTENCIĀLS


MHMH

Ir ieinteresēts lietot91,0

Nav ieinteresēts

lietot9,0

Ekoproduktu lietotāju potenciāla novērtējums (%; visi respondenti, n=502)

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu

lētāki kā jebkuri citi pārtikas produkti

30.1

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu tādā pat cenā kā jebkuri

citi pārtikas produkti48.6

Es noteikti iegādātos ekoproduktus, pat ja tie

būtu dārgāki kā jebkuri citi pārtikas produkti

21.4

91% no Latvijas iedzīvotājiem ir ieinteresēti iegādāties ekoproduktus

21% no tiem ir gatavi maksāt vairāk par ekoproduktiem

69% no tiem ir gatavi maksāt vismaz 30% vairāk par ekoproduktiem

22,6

30,2

16,0

7,1

21,4

2,7

Divas reizes dārgāk

Uz pusi dārgāk

Par 30% dārgāk

Par 20% dārgāk

Par 10% dārgāk

Mazāk par 10% dārgākNo visiem Latvijas iedzīvotājiem šo respondentu īpatsvars sastāda 14,7% - ekoproduktu potenciālo lietotāju apjoms visā Latvijā vispārējā līmenī (neņemot vērā ienākumus)

1)

2)

3)

4)

1)2)

3)

Ņemot vērā reālo pirktspēju, ekoproduktu pircēji būtu tie iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī ir vismaz 100 Ls – šādu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir 4% - tas būtu šobrīdējais ekoproduktu potenciāls

5)


MHMHEkoproduktu potenciālo lietotāju sociāli demogrāfiskais “portrets”

Ekoproduktu potenciālie lietotāji (4% Latvijas iedzīvotāji, kas ir gatavi maksāt par ekoproduktiem vismaz 30% vairāk kā par

parastiem pārtikas produktiem un kuru ģimenes ienākumi ir vismaz 100 Ls uz vienu ģimenes locekli) ir pilsētu iedzīvotāji, vecumā no

31 līdz 50 gadiem, visbiežāk latvieši ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību, algoti darbinieki – speciālisti vai vidējā līmeņa vadītāji,

ierēdņi, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, visbiežāk bez bērniem, un kuru personīgie ienākumi ir augstāki par 150 latiem

mēnesī, pamatā Rīgas iedzīvotāji. Interesanti, ka salīdzinoši biežāk gatavību iegādāties ekoproduktus un maksāt par tiem vairāk,

izteikuši vīrieši, pie tam – vīrieši, kuri savā ģimenē ir galvenie iepirkumu veicēji.

Galvenās vērtības potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem ir ģimene un arī bērni (lai gan lielākajai daļai no potenciālajiem lietotājiem

bērnu nav). Būtiska šiem cilvēkiem ir veselība. Svarīgs ir arī darbs un nauda, kamēr karjera ir salīdzinoši mazāk būtiska. Vidēji

būtiski potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem ir draugi – tā nav galvenā dzīves vērtība, bet tomēr salīdzinoši būtiska. Vairāk šie

cilvēki orientēti uz ģimeni, ģimenisku vidi, mazāk uz ekstravertām aktivitātēm – aktīvu atpūtu un biežām tikšanās ar draugiem.

Interesanti, ka cilvēkiem, kuri potenciāli būtu gatavi maksāt vairāk par pārtiku, kas būtu veselīga un dabiska, kā salīdzinoši nebūtiska

šķitusi tāda vērtība kā tīra apkārtējā vide – acīmredzot Latvijas potenciālie lietotāji nav “zaļās” ideoloģijas piekritēji un aizstāvji.

Būtiskāka šiem cilvēkiem ir personīgā un ģimenes locekļu veselība, nevis rūpes par vidi. Savukārt visnebūtiskākā šiem cilvēkiem ir

ticība Dievam – potenciālie ekoproduktu lietotāji nav reliģiozi.


MHMH

Pazīstamsražotājs

Cena

Veselīgums

Dabiskums

Garša

5.7

5.8

6.7

6.8

6.8

Pazīstamsražotājs

Cena

Veselīgums

Dabiskums

Garša

Vidējais rādītājs*

Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtisks faktors” līdz 7 - “ļoti būtisks faktors”

Pelēkais fons attēlo vidējos rādītājus visā izlases kopumā

Salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem, potenciālajiem ekoproduktu

lietotājiem izteikti būtiskāki faktori, izvēloties pārtikas produktus, ir

garša, dabiskums un veselīgums. Savukārt mazāk nozīmīgi faktori ir

cena un pazīstams ražotājs.

Būtiskākie faktori, izvēloties pārtikas produktus – Q1 (vidējie rādītāji*; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)


MHMH

DĀRZEŅI

AUGĻI

GAĻA

PIENS

OLAS

MAIZE

TĒJA6.5

6.6

6.7

6.7

6.7

6.8

6.8

TĒJA

MAIZE

OLAS

GAĻA

PIENS

AUGĻI

DĀRZEŅI


Produktu dabiskuma būtiskums dažādās produktu kategorijās – Q6 (vidējie rādītāji*; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)

Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtiski” līdz 7 - “ļoti būtiski”


Salīdzinot ar iedzīvotāju uzskatiem kopumā, ekoproduktu potenciālie

lietotāji augstāk novērtē ekoloģiski tīras pārtikas lietošanas būtiskumu

visās produktu kategorijās. Īpaši izteikti novērtēts dārzeņu, augļu,

gaļas un olu ekoloģiskās tīrības būtiskums. Sekojoši iespējams

apgalvot, ka potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem visbūtiskākās

kategorijas šķiet dārzeņi un augļi, gaļa, kā arī olas un piens.


MHMHEkoproduktu potenciālās iegādes situācijas – Q8 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)

Salīdzinot ar visiem respondentiem, potenciālie ekoproduktu lietotāji vairāk uzmanības pievērstu pazīstama ražotāja vārdam uz

produkta, kā arī produkta garšai un salīdzinoši mazāka nozīme būtu veselībai, lai gan aptuveni puse no potenciālajiem lietotājiem

minējuši, ka tieši veselīgums būtu tas faktors, kas liktu izvēlēties ekoproduktus.

Es iegādātos ekoproduktus, ja zinātu, ka tie ir derīgi

manai veselībai47.8

Es iegādātos ekoproduktus, ja tie būtu garšīgāki kā

jebkuri citi pārtikas produkti26.6

Es iegādātos ekoproduktus, ja tos piedāvātu pazīstams

un uzticams ražotājs25.5

VISI RESPONDENTI


MHMHEkoproduktu potenciālās lietošanas situācijas – Q7 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)

Ekoproduktu potenciālo lietotāju vidū ir daudz vairāk to iedzīvotāju, kuri būtu gatavi ekoproduktus lietot katru dienu – lielākais

vairums izsaka gatavību ekoproduktus lietot savā ikdienas galdā. Tai pat laikā no potenciālajiem lietotājiem aptuveni 20% ir tādi, kuri

drīzāk būtu gatavi pāris reizes pamēģināt ekoproduktus, bet ikdienā tos nelietot.

Es labprāt reizēm iegādātos ekoproduktus, lai sagādātu

gastronomiskus svētkus sev un savai ģimenei

7.1

Lai pamēģinātu, es labprāt pāris reižu

iegādātos ekoproduktu19.8

Es labprāt iegādātos ekoproduktus lietošanai

katru dienu73.1

POTENCIĀLIE LIETOTĀJI

VISI RESPONDENTI


MHMH

Es iegādātos ekoproduktus tikai tad, ja tie būtu

pieejama vietā, kur es parasti veicu savus

ikdienas pārtikas produktu pirkumus

29.7

Es iegādātos ekoproduktus arī tad, ja man būtu jādodas uz speciālu

ekoproduktu tirdzniecības vietu70.3

Ekoproduktu potenciālā iegāde dažādās to pieejamības situācijās – Q7 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)

Potenciālie ekoproduktu lietotāji ir gatavi doties pat uz speciālām tirdzniecības vietām, lai iegādātos ekoloģiski tīrus produktus – tikai

viena 1/3 atzīst, ka ekoproduktu lietošanā būti ieinteresēti tikai tādā gadījumā, ja tie būtu pieejami vietās, kur parasti tiek veikti

pārtikas iepirkumi..

POTENCIĀLIE LIETOTĀJI

VISI RESPONDENTI


MHMH

MAIZE

GAĻA

OLAS

PIENS

AUGĻI

DĀRZEŅI

TĒJA

100.0

100.0

100.0

94.8

94.4

94.4

74.6

-5.6

-5.6

-5.2

-25.6

MAIZE

GAĻA

OLAS

PIENS

AUGĻI

DĀRZEŅI

TĒJA

Nē Jā

Gatavība maksāt vairāk par ekoproduktiem dažādās produktu kategorijās – Q9 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)

Visi ekoproduktu potenciālie lietotāji būtu gatavi

maksāt lielāku cenu par maizi, gaļu un olām.

Lielākā daļa piemaksāt par kvalitāti būtu gatavi

arī piena, augļu un dārzeņu kategorijās.

Salīdzinoši mazāk ekoproduktu pircēji būtu

gatavi maksāt par dabīgu tēju.


MHMH

PASŪTĪJUMSINTERNETA

VAI PATELEFONU

MAZSPIEMĀJASVEIKALIŅŠ

TIRGUS

LIELVEIKALS

Uzticēšanās tirdzniecības vietām – Q11 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20)

Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz neuzticētos” līdz 7 - “pilnībā uzticētos”


Iedzīvotāji, kuri visdrīzāk iegādātos ekoproduktus, visvairāk uzticas

lielveikalos, kā arī tirgū iegādātām precēm, kamēr uzticēšanās maziem

piemājas veikaliņiem un pasūtījumiem internetā ir salīdzinoši zemāka

kā starp visiem iedzīvotājiem kopumā.

2.2

3.7

4.0

4.3

PASŪTĪJUMSINTERNETĀ

VAI PATELEFONU

MAZSPIEMĀJASVEIKALIŅŠ

TIRGUS

LIELVEIKALS



MHMH

““LATVIJAS EKOPRODUKTS” LOGO VĒRTĒJUMSLATVIJAS EKOPRODUKTS” LOGO VĒRTĒJUMS


MHMH

13,3% respondentu uzskata, ka logo nemaz

nav piemērots ekoproduktu

popularizēšanai

Vidējais atbilstības vērtējums - 4,5

“Latvijas Ekoprodukts” esošā logo piemērotība ekoproduktu popularizēšanai – Q12 (%; visi respondenti, n=502)

65,9% respondentu uzskata, ka logo ir pilnībā piemērots ekoproduktu popularizēšanai

Kopumā esošo “Latvijas Ekoprodukts” zīmi aptaujātie uzskata par piemērotu, lai popularizētu ekoproduktus. Tikai aptuveni 1/10 daļa

Latvijas iedzīvotāji šo zīmi uztver negatīvi.


MHMH

PIELIKUMSPIELIKUMS

Documents

LBLOA preču zīmes “Latvijas ekoprodukts” tirgus pētījums. Latvijas iedzīvotāju aptaujas atskaite