Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma pilsoniskās kompetences veidošanā

Metodisks līdzeklis

Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta “Kā būt sabiedrībai noderīgam jaunietim” līguma Nr.: 2017.LV/NVOF/PSA/034/05

Projekta “Kā būt sabiedrībai noderīgam jaunietim” īstenotājs – biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs”, projekta mērķis – jauniešu pilsoniskās līdzdalības kompetences pilnveides nodrošināšana.

Projekta mājaslapa: www.butnoderigam.wordpress.com

© Sabiedrības integrācijas fonds, 2017

© Biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs”, 2017

© Pāvels Jurs, 2017

Ogre

2017

Saturs

Programmas koncepcijas teorētiskais pamatojums3Ievads3Pilsoniskās audzināšanas aktualitāte4Pilsoniskās kompetences aktualitāte5Pilsoniskās līdzdalības aktualitāte9Mācību programma jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā un pilsoniskās kompetences veidošanā15Tiesības un pienākumi16Pilsoniskās līdzdalības iespējas un prasmes18Brīvprātīgais darbs21Demokrātijas būtība un nozīme23Sociālā kapitāla (uzticēšanās institūcijām) izaugsme25Darba lapas un metodisks materiāls programmas īstenošanai27Tēmas “Tiesības un pienākumi” apguvei nepieciešamās darba lapas27Tēmas “Pilsoniskās līdzdalības iespējas un prasmes” apguvei nepieciešamās darba lapas30Tēmas “Brīvprātīgais darbs” apguvei nepieciešamās darba lapas32Tēmas “Demokrātijas būtība un nozīme” apguvei nepieciešamās darba lapas36Tēmas “Sociālā kapitāla (uzticēšanās institūcijām) izaugsme” apguvei nepieciešamās darba lapas37Izmantotā literatūra40

Programmas koncepcijas teorētiskais pamatojumsIevads

Mūsdienu sociālā realitāte ir ļoti mainīga, tā piedzīvo acīmredzamas transformācijas, kuras galvenokārt saistās ar cilvēku radīto vērtību krīzi, ģeopolitisko krīzi, finanšu krīzi un humanitāro krīzi gan rietumu, gan austrumu sabiedrībā. Priekšplānā izvirzās valsts iekšējās un ārējās drošības jautājumi, bēgļu un patvērumu meklētāju problēmas, dažādu kultūru līdzpastāvēšanas izaicinājumi, reliģisko un politisko ideoloģiju interpretācijas un manipulācijas mēģinājumi – aprakstītais problēmjautājumu loks rezultātā polarizē sabiedrību un liek pārskatīt gan cilvēku attieksmi, gan rīcību. Šajos sarežģītajos un neviennozīmīgi vērtētajos procesos īpašu aktualitāti iegūst, pirmkārt, ikkatra cilvēka pilsoniskās atbildības un patriotisma apziņa, otrkārt, apzināta, mērķtiecīga un jēgpilna pilsoniskā rīcība, treškārt, pilsoniskās audzināšanas saturs un tā īstenošana gan ģimenes, gan skolas kontekstā, meklējot atbildi uz jautājumu, kā mēs varam sagatavot skolēnus dzīvei mainīgajā globalizācijas laikmetā.

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka augstākā jeb suverēna valsts vara pieder Latvijas tautai (Latvijas Republikas Satversme, 1922), kas nozīmē gan pilsoņu tiesības un reizē arī pienākumus pret savu valsti un sabiedrību. Lai jaunieši varētu sekmēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos, viņiem jābūt izglītotiem, jābūt pilsoniski kompetentiem un aktīviem, gūstot pārliecību par savām zināšanām un spējām. Šajā kontekstā īpašu nozīmi iegūst pilsoniskās audzināšanas un pilsoniskās izglītības loma jauniešu pilsoniskās līdzdalības veidošanās procesā. Tajā pašā laikā, protams, nevar rast universālus risinājumus jau pastāvošam problēmām, tas ir ļoti komplicēts pasākumu kopums, kas izriet no īstenotās audzināšanas ģimenē, izglītības satura īstenošanas skolā, daudzšķautnainās personības veidošanas struktūras un citiem ārējās vides ietekmējošiem faktoriem. Lai nodrošinātu jauniešu pilsoniski atbildīgu rīcību, kura izpaužas kā pilsoniskā līdzdalība, sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos, visos līmeņos ir jārada atbilstoši pedagoģiskie, sociālekonomiskie un politiskie apstākļi (Płachciak, 2009). Turklāt jāatzīmē, ka pastāv ļoti daudzveidīgas teorētiskās pieejas jēdzienu, pilsoniskās audzināšanas, pilsoniskās izglītības, pilsoniskās kompetences un pilsoniskās līdzdalības koncepciju skaidrojumos.

Pilsoniskās audzināšanas aktualitāte

Pilsoniskā audzināšanas ietvaros, kas ietekmē jauniešu pilsoniskās pozīcijas veidošanos (Špona, 2006) un turpmāko personības struktūru (Мясищев, 1960), jauniešiem nepastarpināti jāapgūst un praksē jāizmēģina pilsoniskās līdzdalības prasmes (McFarland, 2002). Pilsoniskā audzināšanā veido ikviena cilvēka valstiskuma apziņu (Students, 1933), tas ir veids, kā ieaudzināt mīlestību pret savu tēvzemi un tautu un kultūras mantojumu, kā arī cieņu pret savu un līdzpilsoņu tiesībām un pienākumiem, pret viņu darbu un radītajām vērtībām (Zelmenis, 2000). Šajā kontekstā īpaša nozīme ir sadarbībai starp skolēnu un pedagogu, lai nodrošinātu pāreju no izglītības kā zināšanu nodošanas izpratnes uz problēmcentrētas izglītības izpratni, kurā notiek sadarbība starp skolēnu un pedagogu (Lapiņa, Rudiņa, 1997). Pedagoģiskajā procesā, kurā jaunietis iesaistās skolā un ārpus tās, izzinot un pārņemot tās vides pieredzi, kurā viņš darbojas pašizziņas ceļā (Maslo, 2006), jaunietis iegūst jaunu dzīves pieredzi, kas kalpo par pamatu aktīvai vai pasīvai pilsoniski atbildīgai rīcībai. Pilsoniskās audzināšanas pamatbūtība ir pilsoniskās atbildības veidošanās, kas sevī ietver indivīda iekšējo brīvību, pašapziņu, cieņu pret valsti, mīlestību pret savu dzimteni, tolerantu attieksmi pret pastāvošām dažādībām, patriotisko jūtu harmonisku izpausmi un starpkultūru dialoga veidošanu (Сластёнин et al., 2002). Savukārt kā pilsoniskās audzināšanas mērķis ir raksturota indivīda pilsoniskās pozīcijas veidošanās (1. attēls), kuru raksturo pilsoniskā atbildība kā personības integrējošu īpašību kopums, kas sevī ietver indivīda iekšējo brīvību, pašapziņu, cieņu pret valsti, mīlestību pret savu dzimteni, tolerantu attieksmi pret pastāvošām dažādībām, patriotisko jūtu harmonisku izpausmi un gatavību starpkultūru dialogam

Pilsoniskās audzināšanas mērķis – indivīda pilsoniskās pozīcijas veidošanās, kuru raksturo pilsoniskā atbildība kā personības integrējošu īpašību kopums, kas sevī ietver indivīda iekšējo brīvību, pašapziņu, cieņu pret valsti, mīlestību pret savu dzimteni, tolerantu attieksmi pret pastāvošām dažādībām, patriotisko jūtu harmonisku izpausmi un gatavību starpkultūru dialogam

Pilsoniskā apziņa

· izpratne par savām tiesībām un pienākumiem

· demokrātisko vērtību izpratne

· zināšanas par savas pilsētas, novada un valsts kultūrvēsturiskajām tradīcijām

· piederības izjūta savai valstij

Pilsoniskās emocijas un īpašības

· sociālās atbildības izjūta

· patriotisms

· lojalitāte

· internacionālisms

· tolerance

· cieņa

· gatavība aizstāvēt savu dzimteni

· spēja argumentēti paust savu viedokli

Pilsoniskā līdzdalība

· apzināta motivācija

· atbildība par savu rīcību

· brīvība

· pašapziņa

· organizatoriskās prasmes

· refleksija

1. attēls. Pilsoniskās pozīcijas struktūra

Pilsoniskās kompetences aktualitāte

Savukārt pilsoniskās izglītības būtība balstās uz uzdevumu attīstīt pilsonisko kompetenci daudzdimensiju aspektā, t.i, pilsoniskās zināšanas, prasmes un attieksmi, balstoties uz demokrātiskām vērtībām (Komalasari, 2009), tāpēc pilsoniskās izglītības apguve galvenokārt balstās uz izglītības satura pārzināšanu, pedagoga zināšanām, uzskatiem (Torney-Purta et al., 2005) un pedagoga profesionālo izaugsmi (Prets, 2000). Pilsoniskā izglītība, kā holistiskā pieeja mācīšanās un mācīšanas procesā, paredz zināšanas, darbību, izpratni un novērtēšanu (UNESCO, 2002). Pilsoniskās izglītības īstenošana ietver holistiski sociālu pieeju: individuālā līmenī – ģimenē – vietējā sabiedrībā – nacionālā līmenī – reģionālā līmenī – globālā līmenī (Quisumbing, 2002), lai rezultātā skolēni būtu spējīgi pielietot izmaiņas pagātnē, sniegt ieguldījumu nākotnē, spējas dzīvot un strādāt kopā pilsoniskam labumam (Grossman, 2000). Pilsoniskā izglītība ir orientēta uz jauniešu zināšanu, vērtīborientāciju (Torney-Purta et al., 2001), prasmju, pilsoniskās pozīcijas (Branson, Quigley, 1998), motivācijas (Ehrlich, 2000), pilsonisko tikumu (Patrick, 2004) veidošanos un kritiskās domāšanas un analītisko prasmju attīstīšanu (Eurydice, 2012), lai jaunieši varētu piedalīties sabiedriskajā dzīvē, sniedzot neatsveramu ieguldījumu sabiedrībā (Shaw et al., 2012). Pilsoniskā izglītība ir neatņemama vispārējās izglītības sastāvdaļa (UNESCO, 2011), kas būtiski ietekmē sabiedrību, tas ir vienīgais veids, kā pilsoniskā sabiedrība var attīstīties (Sherrod, 2007). Apzinoties pilsoniskās izglītības saturisko konceptu jāatzīst, ka nevar izvirzīt kādas noteiktas pedagoģiskās pieejas, jo optimālu metodoloģisko risinājumu meklējumu process, kurš atbilst mūsdienu skolas uzdevumiem, nekad nevar būt pabeigts (Samuseviča, 2000). Pilsoniskā izglītība ir virzīta uz skolēna:

· pilsoniskām zināšanām par demokrātijas pamatvērtībām, politisko līdzdalību, cilvēktiesībām, pienākumiem, savas valsts vēsturi un kultūras tradīcijām mijiedarbībā ar pasaules vēstures kontekstu, pielietojot kritisko un analītisko domāšanu;

· pilsoniskām prasmēm lēmumu pieņemšanā, komandas darbā komunicējot ar līdzcilvēkiem, pilsoniskās līdzdalības prasmēm, prasmi saskatīt sevi kā kopienas locekli vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskajā līmenī;

· pilsoniskām vērtībām, kas balstītas uz tolerantu pieeju, starpkultūru dialogu, citu viedokļu uzklausīšanu un pieņemšanu, savu pozīciju veidošanos, cieņu.

Pilsoniskā izglītošana, kura tiek īstenota pilsoniskās audzināšanas ietvaros, ietekmē jauniešu pilsoniskās kompetences veidošanos, veicina atbalstu demokrātijas vērtībām, vistiešākajā veidā sekmē pilsonisko līdzdalību (Galston, 2004), kā arī vairo sociālo kapitālu (Heggart, 2015) un sekmē demokrātijas kapacitāti (Martens, Gainous, 2012). Pilsoniskās kompetences elementus veido pilsoniskās zināšanas, pilsoniskās prasmes (Abs, Veldhuis, 2006), zināšanu pielietojums, praktiskā darbība (Brammer et al., 2013) un attieksme (European Commission, 2007). Pilsoniskā kompetence, kas ilgtermiņā veicina skolēna pilsonisko līdzdalību (Hoskins, Villalba, Saisana, 2015) izpaužas četru savstarpēji saistošu komponentu mijiedarbībā: kognitīvais komponents, motivāciju/vērtību komponents, gribas komponents un refleksijas komponents (Журова, 2012). Pilsoniskās kompetences būtību izskaidro ar izziņas kompetences, emocionālās kompetences un sociālās kompetences starpniecību, kas izpaužas kā individuālā izvēles brīvība (Audigier, 2000).

Pilsonisko kompetenci (2. attēls) veido trīs savstarpēji saistīti komponenti (Jurs, 2014):

Izpratne

· demokrātijas būtības izpratne;

· pilsoņa tiesību un pienākumu apzināšanās;

· izpratne par lēmumu pieņemšanas procesu;

· priekšstats par Satversmes nozīmi demokrātiskā sabiedrībā;

· zināšanas par pilsoniskās līdzdalības formām;

· zināšanas par izpildvaras, lēmējvaras un tiesu varas būtību un darbību;

· zināšanas par Eiropas Savienību, NATO un ANO;

· zināšanas par Latvijas valstiskuma vēsturisko attīstību un Latvijas valsts simboliem;

· priekšstats par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

· aktīvās līdzdalības iespēju skolā, pašvaldībā, valstī, Eiropas Savienībā izpratne.

Prasmes

· prasme pielietot savas zināšanas, piedaloties dažādos sociāli nozīmīgajos pasākumos un jauniešu organizāciju darbībā;

· prasme piedalīties lēmuma pieņemšanas procesos;

· prasme piedalīties politiskajās diskusijās;

· prasme argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

· prasme efektīvi sadarboties ar citiem, strādāt komandā;

· prasme kritiski un analītiski vērtēt informāciju;

· starpkultūru prasmes;

· līderības prasmes.

Attieksme

· pilsoniskās līdzdalības nepieciešamības apzināšanās;

· pozitīva un aktīva attieksme pret dzīvi sabiedrībā un demokrātiskām līdzdalības izpausmēm;

· Latvijas tautai nozīmīgu kultūrvēsturisko tradīciju apzināšanās un vērtību pieņemšana;

· patstāvīgs vērtējums par skolas, pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības attieksmi pret pilsoņu iniciatīvām;

· spēja atšķirt un formulēt skolas, pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības pamatvērtības;

· atvērtība sadarbībai ar citiem;

· atbildība par sevi un citiem;

· toleranta izturēšanās pret dažādām kultūrām, politiskiem uzskatiem, reliģijām, dzimumiem, vecumiem, rasēm, etniskām izcelsmēm un citām sabiedrības grupām;

· pilnīga cilvēktiesību un vienlīdzības ievērošana.

Pilsoniski atbildīga attieksme, atzīstot citu cilvēku vērtības, politiskos, sociālekonomiskos reliģiozos un etniskos uzskatus

Pilsoniskās līdzdalības prasmes, prasme uzņemties atbildību, sadarbojoties ar līdzcilvēkiem, argumentēti aizstāvēt savu un citu viedokli

Demokrātijas būtības, politiskās sistēmas izpausmju apzināšanās, pilsoniskās līdzdalības iespēju, savas valsts vēstures izpratne

Izpratne

Prasmes

Attieksme

Dzīves pieredze

2 attēls. Pilsoniskās kompetences raksturojums

Pilsoniskās līdzdalības aktualitāte

Arī pilsoniskās līdzdalības jēdzienam ir vairāki skaidrojumi un daudzveidīga interpretācija, piemēram, politikas pētnieks Dž. Hauptmans izstrādātajā pilsoniskās līdzdalības teorijā uzsver cilvēka līdzatbildības, brīvprātības, apziņas un vērtības sistēmas faktorus (Hauptmann, 2005). Globalizācijas kontekstā pilsoniskai līdzdalībai un cilvēku pilsoniskai rīcībai ir izšķiroša nozīme demokrātijas un demokrātisko vērtību saglabāšanā (John, 2003), turklāt pilsoniskā līdzdalība ir veids, kā var pārvarēt kopīgiem spēkiem pastāvošus globālus izaicinājumus (Koritz, 2009), tai skaitā, risināt vides aizsardzības jautājumus (Smith, Pangsapa, 2008). Pilsoniskā līdzdalība sevī ietver politisko, sociālo, kultūras un ekonomikas līdzdalību (Abs, Veldhuis, 2006). Pilsoniskās līdzdalības uzmanības lokā ir: cilvēka uzvedība, vērtības, pārliecība, attieksme, jūtas, zināšanas un prasmes, kuras saistītas ar apstākļiem ārpus cilvēka tiešās vides – ģimene un draugi (Amná, 2012). Pilsonisko līdzdalību var interpretēt arī kā motivētu indivīda darbību, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrisko kārtību, balstoties uz zināšanām par demokrātijas būtību, uzticoties valsts institūcijām, cilvēkiem, tādējādi paplašinot pilsoņu brīvību (Campbel, 2006). Iesaistoties pilsoniskās līdzdalības pasākumos, veidojas jauniešu sociālā atbildības izjūta, tādējādi tiek stiprināta pilsoniskā sabiedrība (Innovations in Civic Participation, 2010). Pilsoniskā līdzdalība ir svarīgs komponents jauniešu attīstībā, kas sekmē cilvēka personības izaugsmi, palīdz veidot sociālo kapitālu un ļauj jauniešiem atraisīt savu potenciālu un sniegt ieguldījumu vietējās sabiedrības izaugsmē (UNESCO, 2014). Turklāt ir ļoti svarīgi sniegt jauniešiem daudzveidīgu atbalstu: emocionālo atbalstu, cieņu un padomu (Dolan, 2012). Ar pilsoniskās līdzdalības starpniecību tiek apmierinātas arī pašu jauniešu vajadzības (Brennan, 2008), sekmējot jauniešu sociālekonomisko labklājību (Douglas, Alessi, 2006) un vairojot sabiedrības labklājību (Chaskin et al, 2001). Izprotot pilsoniskās līdzdalības aktualitāti un nozīmi valsts attīstībā, likumsakarīgi aktualizējas jautājums par nepieciešamību veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību pedagoģiskajā procesā.

Dzīvojot strauji mainīgajā globalizācijas laikmetā, viens no valstu attīstības priekšnosacījumiem ir demokrātiskās vides nodrošināšana, tādējādi iesaistot iedzīvotājus svarīgu jautājumu apspriedē, veicinot ikviena valsts iedzīvotāja, tai skaitā, jauniešu līdzdalību un līdzatbildību par norisēm valstī. Turklāt par vienu no 21. gadsimta izaicinājumiem, kā to formulē Pasaules ekonomiskais forums, lai sekmētu kopienu un līdz ar to valstu sekmīgu attīstību, tiek atzīta pilsoniskās sabiedrības veicināšana. Pilsoniskā sabiedrība, kā atzīst Pasaules Veselības organizācija, nodrošina un uzlabo valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti (World Health Organization, 2002). Savukārt viens no pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanas un attīstības nosacījumiem ir iedzīvotāju, tai skaitā, jauniešu pilsoniskā līdzdalība (World Economic Forum, 2013). Tomēr jāatzīmē, ka izpratnes un pieejas, kā var veicināt jauniešu aktīvāku iesaisti sociālekonomiskajos, kultūras un politiskajos procesos ir dažādas. Tieši pilsoniskās līdzdalības veicināšana vietējā, reģionālajā, nacionālā un starptautiskā līmenī ir liels nākotnes izaicinājums, kas var stiprināt demokrātiskās tradīcijas, veidojot kopīgu valsts vērtību izpratni, veicinot jauniešu aktīvāku iesaisti sabiedrības stiprināšanā. Iesaistīšanās sabiedrības dzīves problēmu risināšanā pozitīvi var ietekmēt jauniešu pilsonisko apziņu, pilsonisko lepnumu, samazināt iespēju, ka jauniešu uzvedība varētu būt asociāla, t.i., pretēja sabiedrības interesēm. Pilsoniskās līdzdalības pastāvēšanai, kā arī mērķtiecīgai izaugsmei nepieciešams veicināt iedzīvotāju, tai skaitā, lēmējvaras un izpildvaras pārstāvju ieinteresētību un izpratni par pilsoniskās līdzdalības aktualitāti un nozīmīgumu, nodrošināt atbilstošu demokrātisku vidi un pilsoniskās līdzdalības periodisku izvērtējumu.

Ir ļoti svarīgi pilsoniskās audzināšanas ietvaros sekmēt jauniešu pilsoniskās attieksmes un pilsoniskās pozīcijas veidošanos. Individuālās personības pozīcijas veidošanās procesā noteicošā nozīme ir audzināšanai. Audzināšana sekmē cilvēka attieksmes, atbildības un uzvedības veidošanos, savukārt attieksme pauž personības aktīvu izvēles pozīciju, nosakot indivīda uzvedību (Špona, 2006). Pilsoniskā atbildība un skolēnu rīcībspēja var veidoties konkrētās darbības rezultātā – mācoties darot patstāvīgi un mērķtiecīgi. Pedagoģiskā pieeja, kas paredz principu mācīties praktiskajā darbībā, attīstot kompetences, būtiski ietekmē skolēnu pilsoniskās pozīcijas un pārliecības veidošanos par nepieciešamību rīkoties pilsoniski atbildīgi, būt pilsoniski aktīviem pilsoņiem. Pilsoniskās audzināšanas kontekstā ir nozīmīgs gan audzināšanas faktors ģimenē, kur novērotā vecāku attieksme pārtop par jauniešu ieradumu (World Bank, 2007), gan īstenotai pedagoģiskai pieejai skolā, kur skolotāju pienākums un reizē izaicinājums sagatavot jauniešus unikālām 21. gadsimta prasībām (National Education Association, 2010). Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai pedagoģiskajā procesā ir jābalstās uz noteiktu pilsonisko prasmju apguvi, neaprobežojoties tikai ar teorētisko jautājumu aplūkošanu. Formālās izglītības procesa ietvaros var un ir viennozīmīgi nepieciešams attīstīt skolēnu pilsoniskās zināšanas un attieksmi. Savukārt, izmantojot neformālās izglītības potenciālu, var mērķtiecīgi sekmēt jauniešu daudzveidīgo pilsonisko prasmju veidošanos, kā uzver Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonda (United Nations International Children's Fund) pētnieki, neformālā izglītība attīsta un veido jauniešu dzīves prasmes (UNICEF, 2012). Pedagoģiskajā procesā būtiski attīstīt tādas jauniešu pilsoniskās prasmes kā piemēram: prasme pielietot savas zināšanas, piedaloties dažādos sociāli nozīmīgos pasākumos un jauniešu organizāciju darbībā, prasmes piedalīties lēmuma pieņemšanas procesos, starpkultūru prasmes, līderības prasmes u.c., tādējādi palīdzot skolēniem nākotnē būt pilsoniski aktīviem.

Svarīgi sekmēt jauniešu izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi gan personības veidošanās, gan valsts izaugsmes un attīstības kontekstā, jo ar pilsoniskās līdzdalības starpniecību var apmierināt cilvēka sociālās un garīgās vajadzības, iegūt nepieciešamās prasmes, īstenot savas pašnoteikšanās tiesības (Flanagan, 2008), veicinot savu turpmāko konkurētspēju un rīcībspēju, kā arī pilnvērtīgi un mērķtiecīgi piedalīties savas sabiedrības sociālās vides veidošanā un uzlabošanā (Wilkinson, 1991). Tikpat būtiski ir sniegt jauniešiem nepieciešamo atbalstu pilsoniskajām iniciatīvām, nodrošinot jauniešiem nepieciešamo sociālo atbalstu tiešā un netiešā veidā, kas atbilst pašu jauniešu vajadzībām (Brennan, 2008) un palīdzēt veidoties jauniešu pilsoniski atbildīgai vērtību izpratnei (Flanagan, Levine, 2010).

Jauniešu pilsoniskās līdzdalības jēdziena koncepcija (3. attēls) atklāj būtiskākos jauniešu pilsoniskās līdzdalības veidošanās ietekmējošus faktorus (audzināšana, dzīves laikā gūtā pieredze, pilsoniskā kompetence un vide, kurā dzīvo jaunietis) un pilsoniskās iesaistīšanās iespēju daudzveidību (sociālā, kultūras, ekonomiskā un politiskā līdzdalība). Jauniešu pilsoniskā līdzdalība izpaužas jauniešu pašiniciatīvas aktualizēšanā, mērķtiecīgā pašrealizācijā, iesaistoties problēmu risināšanā un tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti, kā arī pastāvīgi vērtējot savas pilsoniskās attieksmes izpausmju lietderību un nozīmīgumu (Jurs, Samuseviča, 2016).

3. attēls. Jauniešu pilsoniskās līdzdalības jēdziena vispārējā koncepcija

Plašākā kontekstā jauniešu pilsonisko līdzdalību ietekmē gan cilvēka iegūtā pieredze, kas izriet no sociālās vides, kurā dzīvo cilvēks (Выготский, 1926), gan psiholoģiskie faktori, piemēram: sevis apzināšanās (Бодалев, 1988); indivīda griba (Узнадзе, 1939), kas regulē cilvēka uzvedību (Рубинштейн, 1946); cilvēka emocionālā pašizjūta un motivācija, kas pārtop ticībā, ka cilvēks spēj kaut ko panākt (Bandura, 1993), gan individuālie, personīgie un iegūtie intelektuālie resursi (Sherrod, 2007), kuri ļauj jaunietim pilnvērtīgi piedalīties sociālajos procesos. Protams, jauniešu pilsoniskās līdzdalības veidošanās ir atkarīgā arī no valsts īstenotās politikas, demokrātijas tradīcijām, valsts ideoloģijas un valsts labās pārvaldes principiem. Rezultātā (4. attēls), sniedzot indivīdam daudzveidīgo atbalstu, izmantojot pieejamos resursus, saskatot noteiktu motivāciju pilsoniskajās aktivitātēs un nodrošinot nepieciešamās indivīda pilsoniskās kompetences veidošanos daudzpusīgi pedagoģiskajā procesā, var veicināt pilsonisko līdzdalību, kas nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības veidošanos (Jurs, 2015).

4. attēls. Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veidošanās un veicināšanas teorētiskās koncepcijas vadlīnijas (Jurs, 2016)

Pilsoniskā līdzdalība bija un būs vienmēr aktuāla un nepieciešama, jo cilvēka pilsoniskā iniciatīva, atbildība, viņa individuālā pilsoniskā pozīcija un ieguldījums valsts izaugsmei allaž ir svarīgs, dzīvojot demokrātiskā vidē, kurā cilvēks var apmierināt savas sociālās un emocionālās vajadzības, pašrealizēties, īstenot savas ieceres, ievērot savus pienākumus un tiesības. Savukārt jaunieši ir nozīmīga sabiedrības grupa, kura atrodas savas dzīves pārejas posmā, jauniešiem piemīt neierobežots izaugsmes potenciāls, viņi ir sociālais kapitāls un attīstības resurss, kam būs jānodrošina jebkuras valsts ilgtermiņa izaugsmi. Tomēr jaunieši var būt kā pilsoniski aktīvi, tā arī pilsoniski pasīvi, jaunie cilvēki var veicināt valsts attīstību, stiprināt demokrātiskās vērtības un nacionālā pašapziņu, bet var arī rīkoties gluži pretēji. Īstenotā pilsoniskā audzināšana skolā un ārpus tās, kā arī laikmetam atbilstoša pilsoniskā izglītība ir svarīgs komponents jauniešu pilsoniskās pozīcijas, pilsoniskās kompetences un pilsoniskās līdzdalības veidošanās procesā.

Mācību programma jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā un pilsoniskās kompetences veidošanā

Mērķauditorija : 13-23 gadīgi jaunieši (jauktas vecumposmu grupas)

Dalībnieku skaits grupā: 15 - 20

Mērķis:

sekmēt jauniešu pilsoniskās izglītības attīstību un sekmēt to līdzdalības kompetences ģimenē, skolā, pilsētā, novadā un valstī, veidot jauniešu izpratni par dažādiem līdzdalības veidiem un sniegt praktiskus rīkus politiskās līdzdalības praktizēšanai, attīstīt līdera spējas un spēju motivēt un iesaistīt citus skolas un jauniešus padomes vai jauniešu iniciatīvas grupas aktivitātēs, kā arī celt jaunatnes padomju un iniciatīvu grupu kapacitāti, sniedzot zināšanas par dalības iespējām dažādās programmās un projektos.

Uzdevumi:

1.veicināt jauniešu pilsonisko atbildību un līdzdalību ģimenē, skolā, pilsētā, novadā un valstī, tā atklājot jaunieša lomu pilsoniskuma stiprināšanā;

2. definēt un skaidrot līdzdalības veidus un to norisei nepieciešamās prasmes;

3. stiprināt ikviena jaunieša pilsoniskās pozīcijas tēla veidošanu, skaidrojot ikvienam jaunietim tam nepieciešamās prasmes un zināšanas;

4.radoši un saistoši aktualizēt jauniešu vecumposmam nozīmīgas pilsoniskās līdzdalības formas;

5. darbojoties individuāli, pāros un komandā apgūt nepieciešamo prasmju daudzumu pilsoniskās pašizglītības un darbības veicināšanai, plānot un sasniegt mērķi, aktualizēt un analizēt paveikto, sekmēt pašrefleksiju;

6. attīstīt sadarbības prasmes, paužot savu viedokli, argumentējot un darbojoties komandā, tā veidojot līdzdalības ieteikumus vienaudžiem, kā arī līdzdarbojoties;

7. rosināt jauniešu prasmi publiski uzstāties, pamatot un kritiski domāt;

8.sekmēt jauniešu medijpratību, definējot, aizstāvot un paužot savas iniciatīvas;

9. stiprināt jauniešu iniciatīvu sekmīgu norisi, iesaistot sabiedrību un skaidrojot tai līdzdalības nozīmīgumu.

Apmācību laiks : 24 stundas

Tiesības un pienākumi

Apakštēmas

Stundu skaits

Plānotais sasniedzamais rezultāts

Izmantotās metodes

· Cilvēktiesības

· Tiesību un pienākumu līdzsvars

· Tiesību un pienākumu nodrošinājums

· Pienākumi un tiesības pret sevi un apkārtējiem

4

· Zina, kāda likumdošana reglamentē cilvēka tiesības un pienākumus.

· Zina, izprot un ievēro savas tiesības un pienākumus.

· Ar cieņu un izpratni izturas pret citu cilvēku tiesībām.

· Izprot un ievēro savus pienākumus pret sabiedrību un valsti.

· Zina un izprot cilvēktiesību normas.

· Prot analizēt un definēt pastāvošās problēmas cilvēktiesību jomā.

· Meklē risinājumu cilvēktiesību nodrošināšanā.

· Prot strādāt komandā, formulējot kopīgu komandas viedokli.

· Prot argumentēti aizstāvēt savu viedokli, ar cieņu izturoties pret citu viedokļiem.

· Dokumentu analīze

· Diskusija kritiskās domāšanas veicināšanā

· Debates

· Darbs grupās

Tēmas “Tiesības un pienākumi” izklāsts

Uzdevumi

Stundu skaits

Piezīmes

1. Izmantojot bērnu tiesību aizsardzības likumu un ANO vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, noteikt savas tiesības un pienākumus dažādās kategorijās (darba lapa Nr.1).

ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācija: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija

Bērnu tiesību aizsardzības likums: https://likumi.lv/doc.php?id=49096

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

2. Debates par tēmu “Manas pamattiesības ir/nav ievērotas”

Debates tiek organizētas pēc K. Popera formāta, vairāk informācijas par debašu norisi un nepieciešamo nodrošinājumu pieejamas Debašu centra mājaslapā.

Par debašu norisi: https://www.debasucentrs.lv/materiali-1

Debating. A Brief Introduction for Beginners.

Pieejams: http://ej.uz/2jkf

2

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

3. Darbs grupās un individuālais darbs – domu karte par tēmu “Bērnu tiesības” un risinājumi

Jaunieši strādā grupās un individuāli. Pēc video rullīšu noskatīšanās izveido domu karti, identificējot kādas bērnu tiesības redzama video ir pārkāptas un kas būtu jādara, lai ierobežotu tiesību pārkāpšanu (darba lapa Nr.2).

Video materiāli pieejami: https://www.youtube.com/watch?v=442yLFwrzs8

https://www.youtube.com/watch?v=t6RMZ96r3EM

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

Pilsoniskās līdzdalības iespējas un prasmes

Apakštēmas

Stundu skaits

Plānotais sasniedzamais rezultāts

Izmantotās metodes

· Atbildība pret sevi un apkārtējiem

· Individuālais ieguldījums pilsētas, novada, reģiona un valsts izaugsmē

· Dalība lēmumu pieņemšanas procesos

· Jauniešu nevalstisko organizāciju nozīme pilsoniskās sabiedrības veidošanā

4

· Izprot individuālās atbildības nozīmi visdažādākajās dzīves jomās.

· Apzinās pilsoniskās līdzdalības nozīmi un savas pilsoniskās līdzdalības iespējas vietējā, reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

· Ir prasmes sekmīgai un mērķtiecīgai pilsoniskai līdzdalībai.

· Prot strādāt komandā, formulējot kopīgu komandas viedokli.

· Prot argumentēti aizstāvēt savu viedokli, ar cieņu izturoties pret citu viedokļiem.

· Ir motivēts dalībai dažādās jauniešu nevalstiskās organizācijās.

· Ir izveidojusies aktīva pilsoniskā pozīcija.

· Izziņas un pētnieciskā darbība izpratnes veicināšanā

· Diskusijas, prāta vētra un apaļā galda diskusijas

· Individuālas darbs, darbs grupās

· Lomu spēles

· Situācijas analīze

· Dalība lēmumu pieņemšanas procesos

· Tikšanās ar savas pašvaldības aktīvākajām jauniešu nevalstiskām organizācijām

· Tikšanās ar savas pašvaldības domes deputātiem

Tēmas “Pilsoniskās līdzdalības iespējas un prasmes” izklāts

Uzdevumi

Stundu skaits

Piezīmes

1. Diskusijas, prāta vētra un apaļā galda diskusijas

Kopīgi meklējot skaidrojumu pilsoniskās līdzdalības jēdzienam kā atbildības faktoram pēc video materiāla noskatīšanās (darba lapa Nr.3).

Par diskusijas veidiem:

http://ej.uz/vcw5

Video materiāls pieejami: https://www.youtube.com/watch?v=huirfCg9jm0

https://www.youtube.com/watch?v=vpxZPdek5w8

https://www.youtube.com/watch?v=u6F7YyZ71dQ

Latvijas Universitāte. (2005). Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība.

Pieejams: http://ej.uz/v6vt

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

2. “Ideju banka” par tēmu “Kā mēs varam palīdzēt?”

Uzklausot jauniešu viedokļus un diskusijas rezultātus, kopīgi vienoties par kādu konkrētu pilsonisko iniciatīvu, piemēram, labdarības akcija senjoriem, bērnu namam, dzīvnieku patversmei un citās sabiedrībai nozīmīgākajā jomās.

Iepazīstināt jauniešus ar pieejamiem finanšu atbalsta mehānismiem par atbalsta iespējām.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Par „Erasmus+: Jaunatne darbībā”.

Pieejams: http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/par-erasmus-jaunatnes-jomu

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

3. Darbs grupās pie projekta „Jauniešu pilsoniskās līdzdalības iespējas karte”

Jaunieši apkopo un vēlāk prezentē informāciju par konkrētām līdzdalības iespējām skolā, pilsētā, valstī un Eiropas Savienībā.

Kļaviņa, S., Greiškalna, I. (2006). Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē. Rokasgrāmata nevalstiskām organizācijām un apņēmīgiem indivīdiem. Valsts kanceleja, Rīga.

Pieejams: http://ej.uz/xzbs

Ose L., Falka S. (2015). Mācību līdzeklis “Iepazīsti Eiropas Savienību un izmanto savas iespējas”.

Pieejams: http://ej.uz/9n2h

Latvijas pilsoniskā alianse. Līdzdalības veidi.

Pieejams: http://ej.uz/2vnr

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

4. Tikšanās ar jauniešu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, vietējās pašvaldības un/vai Saeimas deputātiem

Tikšanās laikā jaunieši aktualizē definētās problēmas un savas idejas jauniešu pilsoniskās līdzdalības/iniciatīvas kontekstā, kā arī diskutē par jauniešu iespējām ietekmēt politiskos, sociālekonomiskos, kultūras un izglītības procesus savā pašvaldībā un valstī.

Hartmane, G. (2012). Pilsoniskās līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesos. Rīga.

Pieejams: http://ej.uz/t27p

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

Brīvprātīgais darbs

Apakštēmas

Stundu skaits

Plānotais sasniedzamais rezultāts

Izmantotās metodes

· Altruisms

· Motivācija

· Pienākums pret sabiedrību

· Individuālais ieguldījums savas valsts izaugsmē

4

· Zina brīvprātīgā darba būtību.

· Apzinās brīvprātīgā darba nozīmi personības veidošanās un valsts izaugsmes veicināšanas kontekstā.

· Zina par brīvprātīgā darba iespējām savā pilsētā, Latvijā un Eiropas Savienībā.

· Ir motivēts veikt brīvprātīgo darbu.

· Diskusija

· Darbs grupās

· Individuālais darbs

· Brīvprātīgā darba organizēšana

Tēmas “Brīvprātīgais darbs” izklāts

Uzdevumi

Stundu skaits

Piezīmes

1. Diskusijas un SVID analīze par tēmu “Es varu veikt brīvprātīgo darbu”

Jaunieši tiek iepazīstināt ar brīvprātīgā darba nozīmi, lai diskusiju rezultātā varētu analizēt brīvprātīgā darba nozīmi un veikt grupās SVID analīzi (darba lapa Nr.4).

Brīvprātīgā darba iespējas Latvijā.

Pieejams: http://brivpratigajiem.lv/

Eiropas Brīvprātīgais darbs.

Pieejams: http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/eiropas-brivpratigais-darbs

Brīvprātīgā darba piedāvājumi: http://www.karjera.lu.lv/studentiem/prakse-un-darbs/brivpratigais-darbs/noderigas-saites-brivpratiga-darba-programmas-un-projekti/

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

2. Apmeklēt kādu no organizācijām, kura veic brīvprātīgo darbu

Jauniešu apmeklē nevalstisko organizāciju vai cilvēku grupu, kas ikdienā veic brīvprātīgo darbu. Pēc iepazīšanās vizītes jaunieši aizpilda anketu (darba lapa Nr.5).

Brīvprātīgā darba aktualitāte un datu bāze.

Pieejams: http://www.brivpratigais.lv/

2

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

3. Brīvprātīgā darba plānošana un organizēšanā

Uz iegūto zināšanu pamata un pēc iepazīšanās praksē ar brīvprātīgā darba organizēšanu un iesaistīšanos, jaunieši kopīgi plāno (darba lapa Nr.6) un organizē brīvprātīgā darba akciju.

Mauliņa, D., Grīntāle, I. (b.g.) Brīvprātīgā darba organizēšanas rokasgrāmata. Biedrība „brīvprātīgais.lv”. Rīga.

Pieejams: http://ej.uz/1r2x

Mežale, S. (b.g.) Motivācija un mācīšanās. Izglītības attīstības centrs, Rīga.

Pieejams: http://ej.uz/2u2n

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

Demokrātijas būtība un nozīme

Apakštēmas

Stundu skaits

Plānotais sasniedzamais rezultāts

Izmantotās metodes

· Demokrātiskā iekārta

· Demokrātijas priekšnosacījumi

· Latvijas Republikas Satversme

· Lēmējvara Latvijā

· Izpildvara Latvijā

· Tiesu vara Latvijā

· Cilvēks un demokrātija

6

· Izprot demokrātijas kā politiskā režīma nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

· Izprot demokrātiskā režīma priekšrocības.

· Zina Latvijas kā unitāras valsts uzbūvi un pārvaldi.

· Zina Latvijas Republikas Satversmes uzbūvi un nozīmi.

· Izprot Latvijas lēmējvaras, izpildvaras un tiesu varas institūciju darbību.

· Analīze

· Darbs grupās

· Diskusija

· Ekskursija

· Simulācijas spēle

Tēmas “Demokrātijas būtība un nozīme” izklāts

Uzdevumi

Stundu skaits

Piezīmes

1. Zināšanu nostiprināšana un izpratnes veicināšana par varas pīlāriem Latvijā

Sākotnēji jaunieši tiek iepazīstināti ar Saeimas un Ministru Kabineta darbu. Balstoties uz iegūtām zināšanām jaunieši (grupās) analizē Latvijas Republikas Satversmi / tās daļu (darba lapa Nr.7).

Prezentācija par Saeimu: http://ej.uz/go8q

Informācija par Ministru Kabinetu: http://www.mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabinets

Informācija par tiesu sistēmu Latvijā: https://www.tiesas.lv/tiesu-sistema

Latvijas Republikas Satversme: https://likumi.lv/doc.php?id=57980

2

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

2. “Kafija ar politiķiem”

„Kafija ar politiķiem” ir biedrības “NEXT” Latvijā adaptēta metode, neformāla dialoga veidošanai starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, kā arī jauniešu iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesos, viedokļa paušanā un kopienas attīstībā.

Vairāk informācijas par formātu “Kafija ar politiķiem” pieejama: http://www.nextyouth.org/coffee-with-politicians/

2

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

3. Saeimas, Ministru Kabineta, tiesas un/vai vietējās pašvaldības apmeklējums

Lai labāk izpratu demokrātijas būtību varas dalīšanas kontekstā ir ieteicams klātienē apmeklēt Saeimu, Ministru Kabinetu, tiesu un/vai vietēju pašvaldību, tādējādi labāk izprotot lēmējvaras, izpildvaras un tiesu varas pamatbūtību.

Skolu programma “Iepazīsti Saeimu”

Pieejams: http://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/skolu-programma-iepazisti-saeimu

Programma “Jauniešu Saeima”: http://jauniesusaeima.lv/

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

4. Simulācijas spēle “Es esmu deputāts/ministrs”

Balstoties uz iegūtās zināšanām, pieredzi un attieksmi, jaunieši izspēlē simulācijas spēli “Es esmu deputāts/ministrs”, kur iepriekš sadalot lomas, jāvienojas kopīgi par kādas problēmas risinājumu, izmantojot Saeimas un/vai Ministru Kabineta darbības pamatprincipus.

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

Sociālā kapitāla (uzticēšanās institūcijām) izaugsme

Apakštēmas

Stundu skaits

Plānotais sasniedzamais rezultāts

Izmantotās metodes

· Sociālā kapitāla daudzveidība

· Valsts un pašvaldību institūciju sadarbība

· Dzīves kvalitātes veicināšana

· Sadarbības un līdzdalības iespējas

· Motivācija un rīcībspēja

6

· Zina sociālā kapitāla veidus.

· Izprot valsts un pašvaldību institūciju darbības kopsakarības.

· Apzinās sociālā kapitāla būtību un nozīmi pilsoniskās sabiedrības veidošanās kontekstā.

· Zina dažādus kopienas sadarbības formas un platformas.

· Apzinās sevi kā rīcībspējīgs un jūtas kā vajadzīgs pilsonis.

· Ir motivēts veicināt sadarbību star publisko un valsts sektoru.

· Individuāls darbs

· Grupu darbs

· Individuālais darbs

· Diskusija

· Debates

· Ekskursija

Tēmas “Sociāla kapitāla (uzticēšanās institūcijām) izaugsme” izklāts

Uzdevumi

Stundu skaits

Piezīmes

1. Zināšanu nostiprināšana un izpratnes veicināšana par sociālā kapitāla veidiem un to nozīmi valsts ilgtermiņa attīstībā

Sākotnēji jaunieši tiek iepazīstināti sociālā kapitāla jēdziena būtību, vēlāk strādājot grupās un individuāli jaunieši definē sociālā kapitāla jēdzienu un apraksta tā nozīmi (darba lapa Nr.8 un 9).

Prezentācija sociālo kapitālu http://ej.uz/sokap

Informācija sociālo kapitālu: http://www.socialcapitalresearch.com/literature/definition.html

http://ej.uz/gdzz

2

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

2. Debates par tēmu “Valsts institūcijas ir/nav uzticamas”

Debates tiek organizētas pēc K. Popera formāta, vairāk informācijas par debašu norisi un nepieciešamo nodrošinājumu pieejamas Debašu centra mājaslapā.

Par debašu norisi: https://www.debasucentrs.lv/materiali-1

Debating. A Brief Introduction for Beginners.

Pieejams: http://ej.uz/2jkf

2

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

3. Valsts vai pašvaldības institūcijas apmeklējums

Lai labāk izpratu valsts un pašvaldības iestāžu darbu, kā arī iedzīvotāju iespējas līdzdarboties valsts vai pašvaldību iestāžu darbībā un sociālā kapitāla veidošanā, ieteicams klātienē runāt un tikties ar atbildīgiem cilvēkiem (darba lapa Nr.10).

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

4. Simulācijas spēle “Sociālais kapitāls – jauniešu iniciatīvas atbalsts”

Balstoties uz iegūtās zināšanām, pieredzi un attieksmi, jaunieši izspēlē simulācijas spēli “Sociālais kapitāls – jauniešu iniciatīvas atbalsts”, kur jaunieši (grupu darbs), definējot kādu noteiktu un sev aktuālu jautājumu, iesniedz savu pilsoņa iniciatīvu portālam www.manabalss.lv

Sabiedrības iniciatīvu platforma ManaBalss.lv: https://www.youtube.com/watch?v=JF8POPPf0P0

Latvijas iedzīvotāju vajadzības un aktualitātes: https://www.youtube.com/watch?v=WZ7hI7dRjkQ

1

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...

…………………………………...…………………………………...

Darba lapas un metodisks materiāls programmas īstenošanai

Tēmas “Tiesības un pienākumi” apguvei nepieciešamās darba lapas

1.darba lapa

Manas tiesības pret sevi

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

Mani pienākumi pret sevi

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

Manas tiesības pret savu ģimeni

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

Mani pienākumi pret savu ģimeni

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

1.darba lapa

Manas tiesības pret savu skolu

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

Mani pienākumi pret savu skolu

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

Manas tiesības pret sabiedrību

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

Mani pienākumi pret sabiedrību

1……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

3……………………………………………………………………………..……………………………………………………………………………………………………

2.darba lapa

Tiesību pārkāpumi

Pastāvošās problēmas un iespējamie risinājumu bērnu tiesību jomā – grupu darbs

1. Izveidot domu karti, nosakot kādas bērnu tiesības tiek pārkāptas redzamā video.

2. Kopā ar grupas biedriem atrod iespējamos risinājumu konstatēto problēmu novēršanai.

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

3. Novērtējiet savu grupas darbu, atzīmējot vieno no piedāvātiem apgalvojumiem.

· Strādājām ļoti labi

· Strādājām labi

· Strādājām viduvēji

· Šoreiz darbs nevaicās

2.darba lapa

Pastāvošās problēmas un iespējamie risinājumu bērnu tiesību jomā – individuālais darbs

1. Kurš no redzamiem video fragmentiem Tevi uzrunāja visvairāk (atbildi pamato).

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

2. Nosauc trīs lielākās, Tavuprāt, bērnu tiesību pārkāpumus Latvijā.

1)…………..…………………………………………………………………..………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

2)…………..…………………………………………………………………..………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

3)…………..…………………………………………………………………..………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

3. Kas, Tavuprāt, būtu jādara, lai bērnu tiesības Latvijā netiktu pārkāptas?

1)…………..…………………………………………………………………..………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

2)…………..…………………………………………………………………..………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

3)…………..…………………………………………………………………..………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

4. Novērtējiet savu darbu, atzīmējot vieno no piedāvātiem apgalvojumiem.

· Strādāju ļoti labi

· Strādāju labi

· Strādāju viduvēji

· Šoreiz darbs nevaicās

Tēmas “Pilsoniskās līdzdalības iespējas un prasmes” apguvei nepieciešamās darba lapas

3.darba lapa

Pilsoniskā līdzdalība nozīmē…

1. Papildini domu karti, definējot, kas ir pilsoniskās līdzdalība.

2. Diskusiju rezultātā nonāciet līdz kopīgam risinājuma, kas ir pilsoniskā līdzdalība.

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

3. Kas, Tavuprāt, būtu jādara, lai Tu būtu pilsoniski aktīvs un atbildīgs pilsonis?

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

…………..…………………………………………………………………..…………

Tēmas “Brīvprātīgais darbs” apguvei nepieciešamās darba lapas

4.darba lapa

Izveido SVID analīzi par brīvprātīgā darba nozīmi

5.darba lapa

Iepazīšanās ar organizācijām, kuras veic brīvprātīgo darbu

6.darba lapa

Brīvprātīgā darba plānošana

6.darba lapa

Brīvprātīgā darba plānošana

Tēmas “Demokrātijas būtība un nozīme” apguvei nepieciešamās darba lapas

7.darba lapa

Latvijas Republikas Satversmes analīze

Tēmas “Sociālā kapitāla (uzticēšanās institūcijām) izaugsme” apguvei nepieciešamās darba lapas

8.darba lapa

Līdzdalība

Savstarpējā sadarbība

Uzticības un drošības sajūta

Dažādība

Dzīves vērtības un normas

Sociālais kapitāls

Pilsoņu iniciatīva

Tīklojums un sadarbība

Piederības izjūta

Sociālā kapitāla būtība un nozīme

Kopīgi pārrunājot grupā, nonāciet līdz vienotam viedoklim, kas, jūsuprāt, ir sociālais kapitāls un kāda ir tā nozīme!

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

9.darba lapa

Sociālā kapitāla būtība un nozīme

Lūdzu pabeidz iesākto teikumu

1. Uzticēšanās dažādām valsts un pašvaldības institūcijām ir svarīga, jo

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

2. Sadarbība ar dažādām valsts un pašvaldības institūcijām ir svarīga, jo

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

3. Kopīgi sadarbojoties mēs (sabiedrība) varam

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

4. Lai varētu uzticēties valsts un pašvaldības institūcijām ir nepieciešams

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

10.darba lapa

Valsts vai pašvaldības institūcijas apmeklējums

Mini iestādes nosaukumu, kuru Tu esi apmeklējis

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Ko jaunu esi uzzinājis par apmeklējot iestādi?

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Kā apmeklētā iestāde sadarbojās ar cilvēkiem (sabiedrību)?

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Kāds, Tavuprāt, ir iestādes devums cilvēkiem (sabiedrībai)?

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Izmantotā literatūra

Abs, J., Veldhuis, R. (2006). Indicators on Active Citizenship for Democracy - the social, cultural and economic domain. Paper by order of the Council of Europe for the CRELL-Network on Active Citizenship for Democracy at the European Commission's Joint Research Center in Ispra, Ispra.

Amná, E. (2012). How is civic engagement developed over time? Emerging answers from a multidisciplinary field. Journal of Adolescence, Volume 35, Issue 3. The Foundation for Professionals in Services for Adolescents, 611-627.

Audigier, F. (2000). Basic Concepts and Core Competencies for Education for Democratic Citizenship. Strasbourg: Council of Europe publishing.

Bandura, A. (1998). Perceived Self-Efficacy in Cognitive Development and Functioning. Educational Psychologist, Volume 28, Issue 2, 117-148.

Brammer, L., Dumlao, R., Falk, A., Hollander, E., Knutson, E., Poehnert, J., Politano, A., Werner, V. (2013). Core competencies in civic engagement. Massachusetts: Centre for Engaged Democracy, Merrimack College.

Branson, M., Quigley, C. (1998). The Role of Civic Education: A Forthcoming Education Policy Task Force Position Paper from the Communitarian Network. Washington: Centre for Civic Education.

Brennan, M. (2008). Conceptualizing resiliency: an interactional perspective for community and youth development. Child Care in Practice, Volume 14, Number 1, 55-64.

Campbell, D. (2006). What is education’s impact on civic and social engagement? In: Measuring the Effects of Education on Health and Civic Engagement Proceedings of the Copenhagen Symposium The Organisation for Economic Co-operation and Development. Paris.

Chaskin, R., Brown, P., Venkatesh, S., Vidal, A. (2001). Building community capacity. New York: Aldine de Gruyter.

Dolan, P. (2012). Travelling through social support and youth civic action on a journey towards resilience. In: The social ecology of resilience: A handbook of theory and practice. New York: Springer, 357-366.

Douglas, A., Alessi, B. (2006). Service as a Strategy to Combat Youth Unemployment. Innovations in Civic Participation. Pieejams http://yesweb.org/2006/Publications_Papers%20_august%203_2006/Call%20for%20papers/Charlotte%20McDowell--Full%20Paper.pdf

Ehrlich, T. (2000). Civic Responsibility and Higher Education. The American Council on Education. Canada: Oryx Press.

European Commission. (2007). Key Competences for Lifelong Learning – A European Framework. Belgium. Pieejams https://www.britishcouncil.org/sites/default/files/youth-in-action-keycomp-en.pdf

Eurydice. (2012). Citizenship Education in Europe. Education, Audiovisual and Culture Executive Agency. Brussels. Pieejams http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/thematic_reports/139EN.pdf

Flanagan, C. (2008). Young People’s Civic Engagement and Political Development. Pennsylvania: Network on Transitions to Adulthood Research Network.

Flanagan, C., Levine, P. (2010). Civic Engagement and the Transition to Adulthood. The Future of Children Volume 3, Number 3, New Jersey: The Trustees of Princeton University, 159-179.

Galston, W. (2004). Civic Education and Political Participation. Political Science & Politics Journal. Issue 2, Washington: American Political Science Association.

Grossman, D. (2000). The Global and the Local in Partnership: Innovative Approaches to Citizenship Education’. Paper presented at the 6th UNESCO-ACEID International Conference. Bangkok.

Hauptmann, J. (2005). Toward a Theory of Civic Engagement. Parkville: Park University International Center for Civic Engagement.

Heggart, K. (2015). Social capital and civics and citizenship: Developing a framework for activist education. Issues in Educational Research. Volume 25, Issue 3, 276–290.

Hoskins, B., Villalba, C., Saisana, M. (2015). Civic Competence of Youth in Europe: Measuring Cross National Variation Through the Creation of a Composite Indicator. Social Indicators Research. Volume 123, Issue 2, 431–457.

Innovations in Civic Participation. (2010). Youth civic participation in action: Meeting community and youth needs worldwide. Washington.

John, C. (2003). Globalizing Civic Engagement: Civil Society and Transnational Action. London: Routledge.

Jurs, P. (2015). Analysis of Theoretical Aspects of the Formation, Precondition and Promotion of Youth Civic Engagement. (pp. 61–74) In: Humanities and Social Sciences Review.

Jurs, P. (2014.) Forming components of civic competence. (pp. 265–277) In: Journal of Teaching and Education.

Jurs, P., Samuseviča, A. (2016). Pedagogical – psychological regularities of civic education and civic engagement. (pp. 583–593) In: 2nd International Conference on Lifelong Education and Leadership for ALL – ICLEL 2016 proceeding book. Sakarya: Sakarya University Faculty of Education.

Jurs, P. (2016). Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana pedagoģiskajā procesā. Promocijas darbs. Liepāja: Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūts.

Komalasari, K. (2009). The effect of contextual learning in civic education on students’ civic competence. Journal of Social Sciences. Volume 5, Issue 4.

Koritz, A. (2009). Coping with Disaster. In: Civic Engagement in the Wake of Katrina. (pp. 19–23). Michigan: University of Michigan Press and the Scholarly Publishing Office of the University of Michigan Library.

Lapiņa, L., Rudiņa, V. (1997). Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīšanās metodes. Rīga: Zvaigzne ABC.

Latvijas Satversmes sapulce. (1922). Latvijas Republikas Satversme. Rīga. Pieejams http://likumi.lv/doc.php?id=57980

Martens, A., Gainous, J. (2012). Civic Education and Democratic Capacity: How Do Teachers Teach and What Works? Social Science Quarterly, Volume 94, Number 4, 956–976., Southwestern Social Science Association.

Maslo, I. (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

McFarland, M. (2002). Pilsoniskā audzināšana globālajā laikmetā. Uzstāšanās runa konferencē Sociālo zinību loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā 2002. gada 5. decembrī. Rīga. Pieejams: http://providus.lv/article/pilsonu-audzinasana-globalaja-laikmeta?view=comments

National Education Association. (2010). Preparing 21st Century students for a global society. Washington. Pieejams: http://www.nea.org/assets/docs/A-Guide-to-Four-Cs.pdf

Patrick, J. (2004). Teaching Democracy Globally, Internationally, and Comparatively: The 21st-Century Civic Mission of schools. In: Civic learning in teacher education. (pp. 21 – 44), Volume 3, Indiana: The Social Studies Development Center of Indiana University.

Płachciak, A. (2009). Sustainable development as the principle of civic society. Economics & Sociology, Volume 2, Number 2, 85-90.

Prets, D. (2000). Pedagoga rokasgrāmata: izglītības programmu pilnveide. Rīga: Zvaigzne ABC.

Quisumbing, L. (2002). Citizenship Education for Better World Societies: A Holistic Approach. Paper presented at the 8th UNESCO – Asia Pacific Network for International Education and Values Education International Conference. Bangkok. Pieejams: http://www.humiliationstudies.org/documents/QuisumbingCitizenship.pdf

Samuseviča, A. (2000). Pētnieciskais process pedagoģijā. Liepāja: LPA.

Shaw, A., Brennan, M., Chaskin, R., Dolan, P. (2012). Youth Civic Engagement in Non-Formal Education. UNESCO Child and Family Research Centre, National University of Ireland. Paris. Pieejams http://www.planwithyouth.org/wp-content/uploads/2012/07/Civic_Engagment.pdf

Sherrod, L. (2007). Civic engagement as an expression of positive youth development. In Approaches to positive youth development (pp. 59-74). California: SAGE Publications.

Smith, M., Pangsapa, P. (2008). Environment and citizenship: integrating justice, responsibility and civic engagement. New York: Zed Books.

Students, J. A. (1933). Vispārīgā paidagōģija 1. daļa. Pārizdota 1998. gadā. Rīga: RaKa.

Špona, A. (2006). Audzināšanas process teorijā un praksē. Rīga: RaKa.

Torney-Purta, J., Barber, C., Richardson, W. (2005). How teachers’ preparation relates to students’ civic knowledge and engagement in the United States: Analysis from the IEA Civic Education Study. Maryland: Center for Information and Research on Civic Learning and Engagement.

Torney-Purta, J., Lehmann, R., Oswald, H., Schulz, W. (2001). Citizenship and Education in Twenty-eight Countries. The International Association for the Evaluation of Educational Achievement. Amsterdam. Pieejams http://www.iea.nl/fileadmin/user_upload/Publications/Electronic_versions/CIVED_Phase2_Age_Fourteen.pdf

UNESCO. (2014). Expert Group Meeting “Youth Civic Engagement: Enabling Youth Participation in Political, Social and Economic Life”. Paris. Pieejams http://www.un.org/esa/socdev/egms/docs/2013/YouthDevelopmentRights/FinalConceptNoteEGMYouthCivicEngagement.pdf

UNESCO. (2011). Final report of the 7th UNESCO Youth Forum. Paris. Pieejams http://unesdoc.unesco.org/images/0021/002134/213427e.pdf

UNESCO. (2002). Learning To Be: A Holistic and Integrated Approach to Values Education for Human Development: A UNESCO-APNIEVE Sourcebook Number 2 for Teachers, Students and Tertiary Level Instructors. UNESCO Asia and Pacific Regional Bureau for Education. Bangkok.

UNICEF. (2012). Progress for children. United Nations Children’s Fund, New York, Pieejams http://www.unicef.org/media/files/PFC2012_A_report_card_on_adolescents.pdf

Wilkinson, K. (1991). The community in rural America. Westport: Greenwood Publishing Group.

World Bank. (2007). World Development Report 2007: Development and the next generation. Washington.

World Economic Forum. (2013). The Future Role of Civil Society. Geneva. Pieejams http://www3.weforum.org/docs/WEF_FutureRoleCivilSociety_Report_2013.pdf

World Health Organization. (2002). WHO and Civil Society: Linking for better health. Geneva.

Zelmenis, V. (2000). Pedagoģijas pamati. Rīga: RaKa.

Бодалев, A. (1988). Психология о личности. Москва: Издательство Московского университета.

Выготский, Л. (1926). Педагогическая психология. Переизданно в 1996 году, Москва: Педагогика-Пресс.

Журова, В. (2012). Проблема гражданской компетентности студенческой молодежи в современном российском обществе. Псковский регионологический журнал № 13, 155-158. Псков: Псковский государственный университет.

Мясищев, B. (1960). Психология отношений. Переизданно в 1995 году под редакцией А. А. Бодалева. Москва – Воронеж: Издательство «Институт практической психологии».

Рубинштейн, С. (1946). Основы общей психологии (изд. 2-е). Переизданно в 2002 году. Санкт-Петербург: издательский дом «Питер».

Сластёнин, В., Исаев, И., Шиянов, Е. (2002). Педагогика. Москва: Издательский центр «Академия».

Узнадзе, Д. (1939). Психология установки. Переизданно в 2001 году. Санкт-Петербург: издательский дом «Питер».