Tautas lietišķās mākslas Tautas lietišķās mākslas studijas Liepājā. studijas Liepājā.

Vīzijas un realitāte.Vīzijas un realitāte.

Baiba KļavaBaiba KļavaLiepājas pilsētas domes Liepājas pilsētas domes

Tautas mākslas un kultūras centra Tautas mākslas un kultūras centra direktoredirektore

Rīgā, 2011.gada 17.janvārīRīgā, 2011.gada 17.janvārī

„„Liepāja – lepna, radoša un aktīva pilsēta Liepāja – lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un

strādāt!“ – šādi ir formulēta strādāt!“ – šādi ir formulēta 2007.gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības 2007.gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības

vīzijavīzija..

Radošuma minēšana pilsētas attīstības vīzijāRadošuma minēšana pilsētas attīstības vīzijā

noteikti nav nejaušība - Liepāja ir pilsēta ar noteikti nav nejaušība - Liepāja ir pilsēta ar

bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. bagātām kultūras un radošuma tradīcijām.

Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece

– – brīvdomība – ir Liepājas zīmola būtiskākās brīvdomība – ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. sastāvdaļas.

Liepājas kultūrpolitikas Liepājas kultūrpolitikas attīstības vīzija 2014attīstības vīzija 2014

• Liepāja – pilsēta, kurā cilvēks ir Liepāja – pilsēta, kurā cilvēks ir vērtība.vērtība.

• Liepāja – labvēlīga vide izvēlei, Liepāja – labvēlīga vide izvēlei, iespējām un izaugsmei.iespējām un izaugsmei.

• Liepāja – spilgta kultūras pilsēta Liepāja – spilgta kultūras pilsēta Latvijas un Eiropas kartē.Latvijas un Eiropas kartē.

Liepājas kultūrpolitikas misijaLiepājas kultūrpolitikas misija

• Veidot tīkamu kultūrvidi, kas veicina Veidot tīkamu kultūrvidi, kas veicina līdzdalību, sadarbību, saprašanos, līdzdalību, sadarbību, saprašanos, izcilību un radošās izpausmes.izcilību un radošās izpausmes.

• Veicināt kultūras mantojuma Veicināt kultūras mantojuma uzkrāšanu un saglabāšanu, nākotnes uzkrāšanu un saglabāšanu, nākotnes kultūras mantojuma radīšanu un kultūras mantojuma radīšanu un pieejamību.pieejamību.

• Iedvesmot Cilvēku domāt, radīt un Iedvesmot Cilvēku domāt, radīt un baudīt.baudīt.

Liepājas pilsētas pašvaldības iestādeLiepājas pilsētas pašvaldības iestāde“Liepājas Tautas mākslas un kultūras “Liepājas Tautas mākslas un kultūras

centrs” centrs” darbojas saskaņā likumiem, tiesību aktiem, darbojas saskaņā likumiem, tiesību aktiem,

dokumentiemdokumentiem• Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra

Nolikums Nolikums (Apstiprināts 2001.gada 5.aprīlī);(Apstiprināts 2001.gada 5.aprīlī);

• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;

• Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts” laika posmam no Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts” laika posmam no 2006.līdz 2015.gadam 2006.līdz 2015.gadam (Apstiprinātas LR Ministru kabinetā 2006.gada 18.aprīlī);(Apstiprinātas LR Ministru kabinetā 2006.gada 18.aprīlī);

• UNESCO “Konvencija par nemateriāla kultūras mantojuma UNESCO “Konvencija par nemateriāla kultūras mantojuma saglabāšanu”;saglabāšanu”;

• ““Likums par pašvaldībām”;Likums par pašvaldībām”;

• ““Dziesmu un deju svētku likums” Dziesmu un deju svētku likums” (Stājies spēkā 2005.gada 1.jūlijā);(Stājies spēkā 2005.gada 1.jūlijā);

• ““Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam”.Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam”.

• Liepājas Kultūrpolitikas stratēģija 2009. – 2014.Liepājas Kultūrpolitikas stratēģija 2009. – 2014.

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra struktūra- struktūra-

27 amatiermākslas kolektīvi 2010./2011.gadā27 amatiermākslas kolektīvi 2010./2011.gadāDirektors

Kostīmu pārzinis

Direktora vietnieks

FOTOSTUDIJA 4 TEĀTRI3 FOLKLORAS

KOLEKTĪVI

4 LIETIŠĶĀS MĀKSLAS STUDIJAS

7 DEJU KOLEKTĪVI

7 KORI

Projektu vadītājs

Administrators-lietvedis Apkopējs

VOKĀLĀ STUDIJA

AIJA

DZIEDONIS

INTIS

LAUMA

LĪVA

KURSA

KRUSTIŅI

JDK KVĒLE

TDA RUCAVIETIS

RUCAVIETIS VP

KVĒLE VP

VADUGUNS VP

KURSA

LIEPAVA

DZINTARS

ZĪTARS

SAKNES

VĒLAVA

VOĻŅICA

LIEPĀJAS TT

METALURGU TT

JAUNIEŠU TS

BĒRNU TEĀTRIS

SIDRABVILNISLAIKS

VĒSTUREVĒSTURE

• No entuziastu kopas, kurā darbojās audēji, No entuziastu kopas, kurā darbojās audēji, rokdarbnieki, rotkaļi un dzintara rokdarbnieki, rotkaļi un dzintara apstrādātāji, izveidoja Liepājas Vēstures un apstrādātāji, izveidoja Liepājas Vēstures un mākslas muzeja, kā arī Lietišķās mākslas mākslas muzeja, kā arī Lietišķās mākslas vidusskolas pamatlicējs, tautas mākslas vidusskolas pamatlicējs, tautas mākslas speciālists un pedagogs Jānis Sudmalis. speciālists un pedagogs Jānis Sudmalis.

• Tā ir pirmā un vecākā tautas lietišķās Tā ir pirmā un vecākā tautas lietišķās mākslas studija Latvijā. Ar to mūspusē mākslas studija Latvijā. Ar to mūspusē aizsākās vērā ņemama tautas mākslas aizsākās vērā ņemama tautas mākslas tradīciju izzināšana un turpināšana, jaunu tradīciju izzināšana un turpināšana, jaunu studiju veidošanās. studiju veidošanās.

1953.gads1953.gads LIEPAVA LIEPAVA

VADĪTĀJI:VADĪTĀJI:• Jānis Sudmalis Jānis Sudmalis • Emīlija Jaunzeme – Emīlija Jaunzeme –

tautas daiļamata tautas daiļamata meistaremeistare

• Zigrīda RoderteZigrīda Roderte• Anna BeķereAnna Beķere• No 1981.g. -No 1981.g. -

profesionāla profesionāla tekstilmāksliniece tekstilmāksliniece Smaida Rubeze Smaida Rubeze

LIEPAVALIEPAVA

• Studija strauji paplašinājās gan ar dalībnieku skaitu, Studija strauji paplašinājās gan ar dalībnieku skaitu, gan ar tautas mākslas nozarēm – keramiku, ādas gan ar tautas mākslas nozarēm – keramiku, ādas apstrādātājiem, pinējiem u.c. apstrādātājiem, pinējiem u.c.

• Lielās sazarotības un telpu šaurības dēļ notika pirmā Lielās sazarotības un telpu šaurības dēļ notika pirmā studijas reorganizācija, kad no tekstilniekiem atdalījās studijas reorganizācija, kad no tekstilniekiem atdalījās dzintarnieki un rotkaļi, dibinot studiju “Dzintars”.dzintarnieki un rotkaļi, dibinot studiju “Dzintars”.

• Tomēr šīs pārmaiņas nespēja atrisināt visas Tomēr šīs pārmaiņas nespēja atrisināt visas problēmas, vēlmes un kaislības, un pienāca brīdis, problēmas, vēlmes un kaislības, un pienāca brīdis, kad grupa jauno meistaru – audējas un kad grupa jauno meistaru – audējas un rokadarbnieces – arī aizgāja pa savu ceļu un piedzima rokadarbnieces – arī aizgāja pa savu ceļu un piedzima studija "Kursa". studija "Kursa".

1954.gads 1954.gads DZINTARSDZINTARS

• Jānis Sudmalis - vadītājs Jānis Sudmalis - vadītājs 11 gadus11 gadus

• Helēna Keterliņa – 1 gaduHelēna Keterliņa – 1 gadu

• Mākslas zinātnieks Mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis vada Voldemārs Ansulis vada 22 gadus22 gadus

• Daiļamata meistars un Daiļamata meistars un arheoloģisko etnogrāfisko arheoloģisko etnogrāfisko rotu un dzintara pētnieks rotu un dzintara pētnieks Oļģerts Grīnbergs – 3 gadiOļģerts Grīnbergs – 3 gadi

• Anita Kovjazina – vadītāja Anita Kovjazina – vadītāja no 1991.gadano 1991.gada

Dalībnieki ar saviem darbiem ir piedalījušies Dalībnieki ar saviem darbiem ir piedalījušies izstādēs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Holandē, izstādēs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Holandē,

Beļģijā, Itālijā, Kanādā, Taivānā, Islandē.Beļģijā, Itālijā, Kanādā, Taivānā, Islandē.

1958.gads 1958.gads KURSAKURSA

• Studiju dibina Erna Studiju dibina Erna OšeleOšele

• Tautas daiļamata Tautas daiļamata meistare Erna Pumpure meistare Erna Pumpure studiju vada 28 gadus studiju vada 28 gadus (no 1965.g.)(no 1965.g.)

• No 1993.gada vadītāja -No 1993.gada vadītāja -

• Tautas daiļamata Tautas daiļamata meistare Ilma Rubene.meistare Ilma Rubene.

KURSAKURSA• Lietišķās mākslas pulciņš „Kursa” savu darbību Liepājas Lietišķās mākslas pulciņš „Kursa” savu darbību Liepājas

pilsētas Kultūras namā, kur pirmās divdesmit dalībnieces pilsētas Kultūras namā, kur pirmās divdesmit dalībnieces apguva zināšanas gan latviešu tautas etnogrāfijā un apguva zināšanas gan latviešu tautas etnogrāfijā un kompozīcijas pamatos, gan rokdarbu un aušanas tehniku. kompozīcijas pamatos, gan rokdarbu un aušanas tehniku.

• 1967. gadā, kad pulciņam tiek piešķirts Tautas lietišķās 1967. gadā, kad pulciņam tiek piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukums, tā izaug un kļūst par lielāko mākslas studijas nosaukums, tā izaug un kļūst par lielāko un vienu no vadošajām studijām republikā. Pašlaik studijā un vienu no vadošajām studijām republikā. Pašlaik studijā vairākās sekcijās darbojas vairāk kā 50 dalībnieku – vairākās sekcijās darbojas vairāk kā 50 dalībnieku – audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, kokapstrādātāji un rokdarbnieces. „Kursas” dalībnieki kokapstrādātāji un rokdarbnieces. „Kursas” dalībnieki saviem darbiem ierosmi rod sevišķi Lejaskurzemes novada saviem darbiem ierosmi rod sevišķi Lejaskurzemes novada tradīcijās.tradīcijās.

• Darbi izrādīti gan tepat Baltijas valstīs, gan arī tālu pasaulē: Darbi izrādīti gan tepat Baltijas valstīs, gan arī tālu pasaulē: Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Skandināvijas valstīs,Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.Skandināvijas valstīs,Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.

1969.gads 1969.gads ZĪTARSZĪTARS

• Māksliniece Helēna Māksliniece Helēna Keterliņa no Keterliņa no 1972.g.1972.g.

• 2008.gadā 2008.gadā pārņēma vadību pārņēma vadību studijas dalībniece studijas dalībniece Austra ZiemeleAustra Ziemele

ZĪTARSZĪTARS• Liepājā izglītības un zinātnes darbinieku  namā sāka Liepājā izglītības un zinātnes darbinieku  namā sāka

darboties dzintara un metāla apstrādes pulciņš. Gandrīz pēc darboties dzintara un metāla apstrādes pulciņš. Gandrīz pēc desmit gadu darba tas ieguva studijas „Zītars”, bet desmit gadu darba tas ieguva studijas „Zītars”, bet 1981.gadā –Tautas studijas nosaukumu.1981.gadā –Tautas studijas nosaukumu.

• Pašlaik studijā darbojas 17 dzintara apstrādātāji, lielākā Pašlaik studijā darbojas 17 dzintara apstrādātāji, lielākā daļa tautas daiļamata meistari. Studijas izstādes notikušas daļa tautas daiļamata meistari. Studijas izstādes notikušas Krievijā (1985.), Bulgārijā (1987.), Japānā (1987.), Austrālijā Krievijā (1985.), Bulgārijā (1987.), Japānā (1987.), Austrālijā (1990.), Zviedrijā (1996.), Lietuvā – Klaipēdā (2000.). (1990.), Zviedrijā (1996.), Lietuvā – Klaipēdā (2000.). 2001.gadā pasaules vēstures un aizvēstures simpozija laikā 2001.gadā pasaules vēstures un aizvēstures simpozija laikā Talsos  organizēta izstāde „Dienvidkurzemes etnogrāfiskās Talsos  organizēta izstāde „Dienvidkurzemes etnogrāfiskās rotas, to atdarinājumu īpatnības”.rotas, to atdarinājumu īpatnības”.

  • Studijas dalībnieki  realizējuši piecus Valsts Kultūrkapitāla Studijas dalībnieki  realizējuši piecus Valsts Kultūrkapitāla

atbalstītus projektus, izpētīti muzeju materiāli, darinātas atbalstītus projektus, izpētīti muzeju materiāli, darinātas Dienvidkurzemes etnogrāfisko un arheoloģisko rotu kopijas. Dienvidkurzemes etnogrāfisko un arheoloģisko rotu kopijas. Liepājas muzejam nodotas 13 rotu kopijas un 4 precīzi Liepājas muzejam nodotas 13 rotu kopijas un 4 precīzi darinātas etnogrāfiskās rotas.darinātas etnogrāfiskās rotas.

1982.Gads 1982.Gads SVASTIKASVASTIKA

• Darbs ādas mākslinieciskās apdares tautas studijā Darbs ādas mākslinieciskās apdares tautas studijā Svastika Svastika sākāssākās1982.gadā un no 1985.gada to vadīja tautas 1982.gadā un no 1985.gada to vadīja tautas daiļamata meistare Inta Žagata.daiļamata meistare Inta Žagata.

• Ādas izstrādājumi ar mākslas vērtību Latvijas muzejos maz Ādas izstrādājumi ar mākslas vērtību Latvijas muzejos maz glabāti. Studiju vadītāji un mākslinieki – konsultanti ir glabāti. Studiju vadītāji un mākslinieki – konsultanti ir veltījuši daudz pūļu, lai ādas izstrādājumi būtu nevainojami veltījuši daudz pūļu, lai ādas izstrādājumi būtu nevainojami izpildīti un estētiski atbilstu lietotāju mentalitātei, izpildīti un estētiski atbilstu lietotāju mentalitātei, izejmateriāla un priekšmeta savstarpējai loģikai.izejmateriāla un priekšmeta savstarpējai loģikai.

• Ilgajos gados apgūtās rotājošās tehnikas – veidojumi, Ilgajos gados apgūtās rotājošās tehnikas – veidojumi, siksniņu vērumi, pinumi, ažūrs u.c. daudzveidīgi un izdomas siksniņu vērumi, pinumi, ažūrs u.c. daudzveidīgi un izdomas bagāti atspoguļojās studijas darbu izstādēs gan republikā, bagāti atspoguļojās studijas darbu izstādēs gan republikā, gan ārzemēs.gan ārzemēs.

• Diemžēl radošais darbs studijā ir beidzies. Mazā dalībnieku Diemžēl radošais darbs studijā ir beidzies. Mazā dalībnieku skaita dēļ. skaita dēļ.

VĒRTĪBASVĒRTĪBASInovācijas un izaicinājumiInovācijas un izaicinājumi• "Liepava" allaž atšķīrusies ar drosmi eksperimentēt. "Liepava" allaž atšķīrusies ar drosmi eksperimentēt.

Gadsimta sākumā Latvijā tikai "Liepavas" meistares bija Gadsimta sākumā Latvijā tikai "Liepavas" meistares bija tās, kuras adīja pērļu jostas un rokas uzmavas. tās, kuras adīja pērļu jostas un rokas uzmavas.

• Smaida Rubeze un tautas daiļamatmeistare Aina Dzirīte Smaida Rubeze un tautas daiļamatmeistare Aina Dzirīte izdomāja kaut ko līdz tam neredzētu, bet organiski izdomāja kaut ko līdz tam neredzētu, bet organiski piederīgu tautas mākslai un Kurzemes krastam – piederīgu tautas mākslai un Kurzemes krastam –

adīt lina zeķes ar dzintara gabaliņu rotājumu ornamenta adīt lina zeķes ar dzintara gabaliņu rotājumu ornamenta joslā. Tā bija absolūta jaunrade, kas izgāja tautās un kuru joslā. Tā bija absolūta jaunrade, kas izgāja tautās un kuru atzina Rīgas „piekasīgie” etnogrāfijas speciālisti.atzina Rīgas „piekasīgie” etnogrāfijas speciālisti.

LIEPAVA nebaidās eksperimentētLIEPAVA nebaidās eksperimentēt• Eksperimenti tautas mākslā parasti tiek noliegti Eksperimenti tautas mākslā parasti tiek noliegti

vai arī pieņemti ar lielām iebildēm. vai arī pieņemti ar lielām iebildēm. • "Liepavas" sievas ir citādās domās un no sākta "Liepavas" sievas ir citādās domās un no sākta

gala nav baidījušās no jaunrades, turklāt prot arī gala nav baidījušās no jaunrades, turklāt prot arī savu atļaušanos loģiski pamatot. savu atļaušanos loģiski pamatot.

• Tas, protams, nav vienkārši, jo, ķeroties pie kaut Tas, protams, nav vienkārši, jo, ķeroties pie kaut kā citāda, vienmēr jāiet kā pa naža asmeni un kā citāda, vienmēr jāiet kā pa naža asmeni un jādomā, vai tas iederas tautas mākslas tradīcijās, jādomā, vai tas iederas tautas mākslas tradīcijās, mentalitātē.mentalitātē.

• "Studijas no eksperimentiem baidās arī tāpēc, ka "Studijas no eksperimentiem baidās arī tāpēc, ka tie prasa jaunus materiālus un lielus finansiālus tie prasa jaunus materiālus un lielus finansiālus ieguldījumus. Jābūt diezgan lielai drosmei gan tā, ieguldījumus. Jābūt diezgan lielai drosmei gan tā, gan citādi. Mēs tomēr nebaidījāmies un riskējām. gan citādi. Mēs tomēr nebaidījāmies un riskējām. Un izskatās, ka vinnējām. Arī viena otra no mūsu Un izskatās, ka vinnējām. Arī viena otra no mūsu raupjajām kā lāčādas tekstīlijām ļoti labi iederas raupjajām kā lāčādas tekstīlijām ļoti labi iederas modernā interjerā."modernā interjerā."

KURSAS jaunradeKURSAS jaunrade

• Krāsaini un smalki Krāsaini un smalki rokdarbi izstādē rokdarbi izstādē “Mainīgais pavediens”. “Mainīgais pavediens”. Jaunā tehnika – Jaunā tehnika – tekstilmateriālu tekstilmateriālu kompozīcijas uz ūdenī kompozīcijas uz ūdenī šķīstošās plēves – šķīstošās plēves – atklājums bijis gan atklājums bijis gan skolu audzēknēm, gan skolu audzēknēm, gan pieredzējušām studijas pieredzējušām studijas “Kursa” meistarēm.“Kursa” meistarēm.

““Mainīgais pavediens”Mainīgais pavediens”

• Pievērst uzmanību ūdenī šķīstošās plēves Pievērst uzmanību ūdenī šķīstošās plēves tehnikas pielietošanai rokdarbos rosinājusi tehnikas pielietošanai rokdarbos rosinājusi Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Kursa” vadītāja Ilma Rubene. Sagatavots “Kursa” vadītāja Ilma Rubene. Sagatavots projekts, lai šīs tehnikas apgūšanu mācītu projekts, lai šīs tehnikas apgūšanu mācītu Liepājas pilsētas skolās un Rucavas pamatskolā. Liepājas pilsētas skolās un Rucavas pamatskolā. Sadarbībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi Sadarbībā ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi un Mājturības un tehnoloģiju metodisko apvienību un Mājturības un tehnoloģiju metodisko apvienību sarīkots konkurss “Mainīgais pavediens”. sarīkots konkurss “Mainīgais pavediens”.

• Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Agita Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Agita Bargā atzīst, ka šī tehnika iepatikusies pat tām Bargā atzīst, ka šī tehnika iepatikusies pat tām meitenēm, kurām citi rokdarbu veidi nelikušies meitenēm, kurām citi rokdarbu veidi nelikušies pievilcīgi. Pie jaunās tehnikas ķērušās arī studijas pievilcīgi. Pie jaunās tehnikas ķērušās arī studijas “Kursa” meistares, kuras iepriekš strādājušas ar “Kursa” meistares, kuras iepriekš strādājušas ar klūdziņām, dzijām un dzintaru.   klūdziņām, dzijām un dzintaru.   

KvalitāteKvalitāte• Latvijas mēroga tautas lietišķās mākslas izstādē "Apģērba Latvijas mēroga tautas lietišķās mākslas izstādē "Apģērba

audumi", ar eksperimentāliem, laikmetīgiem audumiem – audumi", ar eksperimentāliem, laikmetīgiem audumiem – septiņiem baķiem – piedalījās arī liepavietes, šokējot septiņiem baķiem – piedalījās arī liepavietes, šokējot etnogrāfus ar savu pārdrošību, bet arī patiesi ieinteresēja. "Bet etnogrāfus ar savu pārdrošību, bet arī patiesi ieinteresēja. "Bet skeptiķi, beigu beigās nomierinājušies, mūs ļoti cildināja. skeptiķi, beigu beigās nomierinājušies, mūs ļoti cildināja.

• Lai arī šie audumi ir ļoti laikmetīgi, tomēr no savām saknēm, Lai arī šie audumi ir ļoti laikmetīgi, tomēr no savām saknēm, no savām krāsām mēs taču nevaram aiziet. Kurzemniekiem no savām krāsām mēs taču nevaram aiziet. Kurzemniekiem vienmēr ir bijušas spilgtas krāsas. Par audumiem ieinteresējās vienmēr ir bijušas spilgtas krāsas. Par audumiem ieinteresējās profesionāļi. Visi septiņi baķi nonāca Mākslas akadēmijā, profesionāļi. Visi septiņi baķi nonāca Mākslas akadēmijā, Apģērba dizaina nodaļā, kur diplomēta dizainere tos izmantoja Apģērba dizaina nodaļā, kur diplomēta dizainere tos izmantoja diplomdarbā, bet pēc tam šie tērpu modeļi bija skatāmi diplomdarbā, bet pēc tam šie tērpu modeļi bija skatāmi Dziesmu svētkos. Dziesmu svētkos.

• Arī sešus liepaviešu darinātos krāšņos kurzemnieču vainagus, Arī sešus liepaviešu darinātos krāšņos kurzemnieču vainagus, kā vienotu kolekciju iegādājies Etnogrāfiskais brīvdabas kā vienotu kolekciju iegādājies Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. muzejs.

• Liepavietes vienā balsī aizstāv jaunradi tautas mākslā, jo Liepavietes vienā balsī aizstāv jaunradi tautas mākslā, jo bagātajām un lepnajām kurzemniecēm savulaik pirmajām bagātajām un lepnajām kurzemniecēm savulaik pirmajām tautas tērpos parādījušās brokāta lentītes, izšuvumos stikla tautas tērpos parādījušās brokāta lentītes, izšuvumos stikla pērlītes. pērlītes.

Sadarbība Sadarbība

• Lai popularizētu tautas lietišķo mākslu, tās vērtību Lai popularizētu tautas lietišķo mākslu, tās vērtību izzināšanu un apgūšanu vienai no aktuālākajām mērķa izzināšanu un apgūšanu vienai no aktuālākajām mērķa grupām – bērniem un jauniešiem, 2009.gadā "Kursa" aizsāka grupām – bērniem un jauniešiem, 2009.gadā "Kursa" aizsāka sadarbību ar Liepājas Izglītības pārvaldes Mājturības sadarbību ar Liepājas Izglītības pārvaldes Mājturības metodisko apvienībumetodisko apvienību, veidojot kop, veidojot kopīguīgu projektu "Cimds vakar, projektu "Cimds vakar, šodien, rīt".šodien, rīt".    

• Liepājas pilsētas vispārizglītojošo skolu mājturības Liepājas pilsētas vispārizglītojošo skolu mājturības programma paredz, ka 7. klasē meitenes apgūst cimdu programma paredz, ka 7. klasē meitenes apgūst cimdu adīšanas prasmes. Plašākam priekšstatam pirmo stundu adīšanas prasmes. Plašākam priekšstatam pirmo stundu cimdu adīšanā vadīja studijas "Kursa" vadītāja Ilma Rubene.cimdu adīšanā vadīja studijas "Kursa" vadītāja Ilma Rubene.

• "Šajās stundās gribam parādīt, ka cimds nav tikai "Šajās stundās gribam parādīt, ka cimds nav tikai etnogrāfiska vērtība vai eksponāts muzejos, bet dzīvo savu etnogrāfiska vērtība vai eksponāts muzejos, bet dzīvo savu dzīvi cauri gadsimtiem, attīstoties, mainoties un arī dzīvi cauri gadsimtiem, attīstoties, mainoties un arī atgriežoties," teic projekta iniciatore Ilma Rubene.atgriežoties," teic projekta iniciatore Ilma Rubene.

““Cimds vakar, šodien, rīt...”Cimds vakar, šodien, rīt...”

Lai stundas būtu Lai stundas būtu

interesantākas un interesantākas un

meitenēm rastos plašāks meitenēm rastos plašāks

priekšstats par cimdu priekšstats par cimdu

veidiem, to rakstiem un veidiem, to rakstiem un

krāsām, īpaši akcentējot krāsām, īpaši akcentējot

Kurzemes novada Kurzemes novada

tradīcijas, tika tradīcijas, tika

demonstrēti studijas demonstrēti studijas

"Kursa" meistaru radītie "Kursa" meistaru radītie

gan etnogrāfiskie, gan gan etnogrāfiskie, gan

mūsdienīgie un mūsdienīgie un

modernie cimdi. modernie cimdi.

““Dzintara ceļš”Dzintara ceļš”

• ““Dzintars” neatlaidīgi turpina sava Dzintars” neatlaidīgi turpina sava pamatlicēja iedibinātās tradīcijas – saglabāt pamatlicēja iedibinātās tradīcijas – saglabāt un attīstīt etnogrāfiskās vērtības, tādēļ un attīstīt etnogrāfiskās vērtības, tādēļ dalībnieki gatavo gan etnogrāfiskas un dalībnieki gatavo gan etnogrāfiskas un mūsdienīgas rotaslietas, gan arī sudraba mūsdienīgas rotaslietas, gan arī sudraba izstrādājumus. izstrādājumus.

• 2009. gadā studija "Dzintars" realizēja 2009. gadā studija "Dzintars" realizēja projektu - "Dzintara ceļš...". Jūras svētkos, projektu - "Dzintara ceļš...". Jūras svētkos, Liepājas Promenādē, popularizējot dzintara Liepājas Promenādē, popularizējot dzintara apstrādes un rotu darināšanas un apstrādes un rotu darināšanas un nēsāšanas tradīcijas, sadarbībā ar Antru nēsāšanas tradīcijas, sadarbībā ar Antru Pujēnu un modeļu studiju SIA "WWWin", Pujēnu un modeļu studiju SIA "WWWin", rotkaļu veikums bija redzams modes skatē. rotkaļu veikums bija redzams modes skatē.

SasniegumiSasniegumi• 1998.gadā Latvijas XXII Dziesmu svētku izstādē 1998.gadā Latvijas XXII Dziesmu svētku izstādē

Rīgā Pētera baznīcā TLMS “Kursa” bija viens no Rīgā Pētera baznīcā TLMS “Kursa” bija viens no bagātākajiem darbu klāstiem valstī. Arī 2008. bagātākajiem darbu klāstiem valstī. Arī 2008. gadā notikušajās XXIV Dziesmu un XIV Deju gadā notikušajās XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku izstādēs, „Kursai” bija lielākais dalībnieku svētku izstādēs, „Kursai” bija lielākais dalībnieku skaits no visām studijām valstī un rezultātā arī skaits no visām studijām valstī un rezultātā arī skaitliski visvairāk izstādes darbu.skaitliski visvairāk izstādes darbu.

Sociālā aktivitāteSociālā aktivitāte

• Liepājas tautas lietišķās mākslas studijas Liepājas tautas lietišķās mākslas studijas "Liepava" vērienīgais publiskais mākslas darbs – "Liepava" vērienīgais publiskais mākslas darbs – pogu sega. Tā iecerēta 25 metrus gara un gandrīz pogu sega. Tā iecerēta 25 metrus gara un gandrīz metru plata. Segai vajadzētu tapt piecu gadu metru plata. Segai vajadzētu tapt piecu gadu laikā, un, iespējams, nonāks topošajā Imanta laikā, un, iespējams, nonāks topošajā Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos. Ziedoņa muzejā Murjāņos.

• Imanta Ziedoņa "Pasakā par pogu" akcentētā Imanta Ziedoņa "Pasakā par pogu" akcentētā derības un piederības, meklējumu un piepildījuma derības un piederības, meklējumu un piepildījuma ideja ir tā, kas rosinājusi veidot tieši pogu segu. ideja ir tā, kas rosinājusi veidot tieši pogu segu. Studijas audējas un rokdarbnieces līdzās saviem Studijas audējas un rokdarbnieces līdzās saviem individuālajiem darbiņiem "pa gadskārtu" iziet individuālajiem darbiņiem "pa gadskārtu" iziet tautā arī ar kādu kopīgu projektu.tautā arī ar kādu kopīgu projektu.

NOLIKUMS “PAR LIEPĀJAS PILSĒTAS TAUTAS NOLIKUMS “PAR LIEPĀJAS PILSĒTAS TAUTAS MĀKSLAS UN KULTŪRAS CENTRA AMATIERMĀKSLAS MĀKSLAS UN KULTŪRAS CENTRA AMATIERMĀKSLAS

KOLEKTĪVU KOLEKTĪVU DARBĪBU UN FINANSĒŠANAS KĀRTĪBU”DARBĪBU UN FINANSĒŠANAS KĀRTĪBU”

• Liepājas pilsētas amatiermākslas kolektīvi ir brīvprātīgi Liepājas pilsētas amatiermākslas kolektīvi ir brīvprātīgi apvienojušās cilvēku grupas, kuru dalībnieki savā brīvajā apvienojušās cilvēku grupas, kuru dalībnieki savā brīvajā laikā aktīvi piedalās kultūras un tautas mākslas mantojuma laikā aktīvi piedalās kultūras un tautas mākslas mantojuma apguves un jaunrades procesā, par ko viņi nesaņem apguves un jaunrades procesā, par ko viņi nesaņem atalgojumu, un kuras vada profesionāli speciālisti.atalgojumu, un kuras vada profesionāli speciālisti.

• Amatiermākslas kolektīvi saskaņā ar šajā nolikumā noteikto Amatiermākslas kolektīvi saskaņā ar šajā nolikumā noteikto kārtību Liepājas pilsētas domes apstiprinātā budžeta kārtību Liepājas pilsētas domes apstiprinātā budžeta ietvaros finansējumu var saņemt:ietvaros finansējumu var saņemt:

mēģinājumu telpu nodrošinājumam;mēģinājumu telpu nodrošinājumam;kolektīva vadītāja un speciālistu darba atalgojumam;kolektīva vadītāja un speciālistu darba atalgojumam;

mēģinājumu procesam nepieciešamā aprīkojuma, tērpu, nošu mēģinājumu procesam nepieciešamā aprīkojuma, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu, u.c. iegādei;materiālu, deju aprakstu, u.c. iegādei;

transporta pakalpojumu samaksai,transporta pakalpojumu samaksai,koncertu, izrāžu, izstāžu organizēšanai un projektu koncertu, izrāžu, izstāžu organizēšanai un projektu

īstenošanai.īstenošanai.

• Finanšu līdzekļus sadala, to izlietojumu kontrolē un līgumus ar Finanšu līdzekļus sadala, to izlietojumu kontrolē un līgumus ar amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un speciālistiem amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un speciālistiem uz uz noteiktu laikunoteiktu laiku slēdz Kultūras centra direktors saskaņā ar šo slēdz Kultūras centra direktors saskaņā ar šo nolikumu un Liepājas pilsētas Domes 2010.gada 15.aprīļa nolikumu un Liepājas pilsētas Domes 2010.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.189 „Par Liepājas pilsētas pašvaldības amatu lēmumu Nr.189 „Par Liepājas pilsētas pašvaldības amatu klasifikācijas katalogu”.klasifikācijas katalogu”.

• Kolektīvu darbību katras sezonas beigās izvērtē Kultūras Kolektīvu darbību katras sezonas beigās izvērtē Kultūras centra direktora izveidota komisija, kuras sastāvā ir Kultūras centra direktora izveidota komisija, kuras sastāvā ir Kultūras pārvaldes, Kultūras centra, amatiermākslas nozaru u.c. pārvaldes, Kultūras centra, amatiermākslas nozaru u.c. speciālisti.speciālisti.

• Kolektīvu darbības kvalitāti, pamatojoties uz iepriekšējās Kolektīvu darbības kvalitāti, pamatojoties uz iepriekšējās sezonas atskaitēm un skašu rezultātiem, izvērtē pēc 5 sezonas atskaitēm un skašu rezultātiem, izvērtē pēc 5 kritērijiem 50 punktu sistēmā, par katru no kritērijiem kritērijiem 50 punktu sistēmā, par katru no kritērijiem piešķirot 1 līdz 10 punktus. Atbilstoši iegūto punktu skaitam piešķirot 1 līdz 10 punktus. Atbilstoši iegūto punktu skaitam kolektīvus iedala četrās kvalitātes grupāskolektīvus iedala četrās kvalitātes grupās

Amatiermākslas kolektīvu četras kvalitātes Amatiermākslas kolektīvu četras kvalitātes grupasgrupas

• A grupaA grupaaugsta mākslinieciskā līmeņa kolektīvs, ar pārliecinošu sniegumu, pilsētas, augsta mākslinieciskā līmeņa kolektīvs, ar pārliecinošu sniegumu, pilsētas, reģiona un valsts mēroga skatēs, regulāri piedalās festivālos, Dziesmu un deju reģiona un valsts mēroga skatēs, regulāri piedalās festivālos, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā un iespēju robežās arī konkursos ārvalstīs; svētku procesā Latvijā un iespēju robežās arī konkursos ārvalstīs;

• B grupaB grupaLaba mākslinieciska līmeņa kolektīvs, ir labi rezultāti pilsētas, reģiona mēroga Laba mākslinieciska līmeņa kolektīvs, ir labi rezultāti pilsētas, reģiona mēroga skatēs, piedalās festivālos, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā, kolektīva skatēs, piedalās festivālos, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā, kolektīva vadītājs rosina aktīvai darbībai;vadītājs rosina aktīvai darbībai;

• C grupaC grupaKolektīvs, kas piedalās amatiermākslas kolektīvu skatēs, Dziesmu un deju Kolektīvs, kas piedalās amatiermākslas kolektīvu skatēs, Dziesmu un deju svētku procesā Latvijā un to esamība pilsētā ir nepieciešama, lai veicinātu svētku procesā Latvijā un to esamība pilsētā ir nepieciešama, lai veicinātu aktīvu un saturīgi piepildītu dzīvesveidu;aktīvu un saturīgi piepildītu dzīvesveidu;

• D grupaD grupaKolektīvi, kas darbojas pēc pašfinansējuma principa, piedalās skatēs, DziesmuKolektīvi, kas darbojas pēc pašfinansējuma principa, piedalās skatēs, Dziesmuun deju svētku procesā Latvijā, saņemot telpas (noslēdzot bezatlīdzības telpu un deju svētku procesā Latvijā, saņemot telpas (noslēdzot bezatlīdzības telpu nomas līgumu) mēģinājumu procesa un iespēju robežās arī koncertu, izrāžu, nomas līgumu) mēģinājumu procesa un iespēju robežās arī koncertu, izrāžu, izstāžu organizēšanai.izstāžu organizēšanai.

Finansējums pašvaldības budžeta Finansējums pašvaldības budžeta ietvarosietvaros

Tautas lietišķās mākslas studiju Tautas lietišķās mākslas studiju darbības nodrošināšanaidarbības nodrošināšanai

• Telpu noma un komunālie maksājumi par Telpu noma un komunālie maksājumi par studiju “Kursa” un “Liepava” darbnīcām studiju “Kursa” un “Liepava” darbnīcām audējām un rokdarbniecēm;audējām un rokdarbniecēm;

• 4 Vadītāju un 1 vadītāja asistenta 4 Vadītāju un 1 vadītāja asistenta atalgojums;atalgojums;

• Komandējuma izdevumi (ne vairāk kā 1x Komandējuma izdevumi (ne vairāk kā 1x gadā vienam vadītājam);gadā vienam vadītājam);

• Transporta izdevumi (minimāli) izstāžu Transporta izdevumi (minimāli) izstāžu darbu nogādāšanai;darbu nogādāšanai;

• Izstāžu telpu noma.Izstāžu telpu noma.

Šķēršļi nozares attīstībai Šķēršļi nozares attīstībai • Nesabalansēta infrastruktūraNesabalansēta infrastruktūra::

viens no būtiskākajiem kavēkļiem kultūrasviens no būtiskākajiem kavēkļiem kultūras nozares potenciāla atraisīšanai Liepājā ir nozares potenciāla atraisīšanai Liepājā ir dažādā tipa un mēroga infrastruktūras dažādā tipa un mēroga infrastruktūras trūkums kultūras līdzdalības izpausmēmtrūkums kultūras līdzdalības izpausmēm;;

• Nepietiekama iedzīvotāju kultūras līdzdalība:Nepietiekama iedzīvotāju kultūras līdzdalība:Liepājas praktiski īstenotajā kultūrpolitikā Liepājas praktiski īstenotajā kultūrpolitikā (tāpat kā caurmērā valstī) ir dominējis (tāpat kā caurmērā valstī) ir dominējis kultūrpolitikas uzsvars uz profesionālās kultūrpolitikas uzsvars uz profesionālās kultūras radīšanu un piedāvāšanu, veidojot kultūras radīšanu un piedāvāšanu, veidojot patērētāju gaumi, mazāku svaru piešķirot patērētāju gaumi, mazāku svaru piešķirot sabiedrības kultūras līdzdalības veicināšanai sabiedrības kultūras līdzdalības veicināšanai un radošai pašrealizācijai. Tas liedz izmantot un radošai pašrealizācijai. Tas liedz izmantot nozares un iedzīvotāju radošo potenciālu. nozares un iedzīvotāju radošo potenciālu.

• Komunikācijas trūkums ar klientu: Komunikācijas trūkums ar klientu:

Liepājā (tāpat kā caurmērā valstī) dominē Liepājā (tāpat kā caurmērā valstī) dominē pašvaldības kultūrpolitikas uzsvars uz pašvaldības kultūrpolitikas uzsvars uz piedāvājuma radīšanu – profesionālu kultūras piedāvājuma radīšanu – profesionālu kultūras institūciju subsidēšanu. Tajā pašā laikā mazāku institūciju subsidēšanu. Tajā pašā laikā mazāku vērību un atbalstu saņem inovatīvas nozares, vērību un atbalstu saņem inovatīvas nozares, amatiermāksla, mūžizglītība u.c. nozares. amatiermāksla, mūžizglītība u.c. nozares.

• Finansējums:Finansējums:

Esošais finansējums bieži nesedz attīstības Esošais finansējums bieži nesedz attīstības vajadzības – ganvajadzības – gan cilvēkresursu un kultūras cilvēkresursu un kultūras produktu attīstībā, gan infrastruktūrā. produktu attīstībā, gan infrastruktūrā.

Primārie pieaugumi notiek neizbēgamo Primārie pieaugumi notiek neizbēgamo pieaugumu režīmā pieaugumu režīmā ((piem.pieaugošas piem.pieaugošas energoresursu cenasenergoresursu cenas)). .

Tautas lietišķās mākslas Tautas lietišķās mākslas studiju attīstība iespējama, ja studiju attīstība iespējama, ja

ir:ir:• Efektīva pārvaldība un sadarbībaEfektīva pārvaldība un sadarbība

• IzglītotIzglītotii un kompetent un kompetentii vadītājivadītāji

• Finanšu pieejamībaFinanšu pieejamība

• AttīstītaAttīstīta un atbilstoša un atbilstoša infrastruktūra infrastruktūra

• Pievilcīga biznesa videPievilcīga biznesa vide

• Kvalitatīvs izglītKvalitatīvs izglītības unības un pētniecības pētniecības piedāvājumpiedāvājumss

• Augsts iAugsts inovāciju līmenisnovāciju līmenis

• Iedzīvotāju aIedzīvotāju augsta dzīves kvalitāteugsta dzīves kvalitāte

Laiki mainījušies, un tagad Laiki mainījušies, un tagad nodarbošanos nodarbošanos

ar savas identitātes apzināšanu un ar savas identitātes apzināšanu un saglabāšanu daudzi uzskata par lieku saglabāšanu daudzi uzskata par lieku

greznību vai par niekošanos, kas greznību vai par niekošanos, kas neatmaksājas, savukārt citi – par neatmaksājas, savukārt citi – par

savu dzīvesveidu.savu dzīvesveidu.

Pateicos par uzmanību!Pateicos par uzmanību!