Vides gidu tìkla (VITILA)Koordinâcijas centrs

2006. gada vasara

Nr. 10

Latvijas Dabas muzeja VITILA Koordinâcijas centrs 2006. gadâ turpina orga-nizçt apmâcîbu kursu 3. vides gidu grupai, intensîvas apmâcîbas ir uzsâkusi 4. vi-des gidu grupa, kuras sastâvâ galvenokârt ir vides speciâlisti no A/S «Latvijasvalsts meþi». Piedalâmies starptautiskajâ projektâ «Dabas centri un vides in-terpretâcija Baltijas jûras reìionâ», ko finansç Eiropas Savienîbas Interreg III Bprogramma. Latvijas Vides aizsardzîbas fonds atbalstîja Vides gidu Koordinâcijascentra darbîbas nodroðinâðanu un par tradîciju kïuvuðo vides gidu organizçto ak-ciju Vides dienâ.

Sabiedrîbas integrâcijas fonda (LSIF) atbalstîtâ projekta «Pieredzes apmaiòa,kvalifikâcijas celðana vides interpretâcijâ un starptautiskâs sadarbîbas veidoðana»ietvaros bija iespçja vçrot vides interpretâciju Anglijas vidienç.

Vides interpretâcijaÐropðîras apgabalâ Anglijâ

Ar LSIF un Dabas muzeja atbalstabiedrîbas atbalstu Vides gidu Koordinâcijascentra speciâlistçm Inârai Cukurai un Mai-jai Malnaèai bija iespçja doties pieredzesapmaiòas braucienâ uz Lielbritâniju no 6.lîdz 10. maijam. Brauciena mçríis — gûtjaunu pieredzi vides interpretâcijas darbaorganizçðanâ, interpretâcijas programmuizstrâdç daþâdâm mçrígrupâm, vides giduapmâcîbas programmas uzlaboðanâ.

Mçs saòçmâm uzaicinâjumu noÐropðîras apgabala Mâcîbu un Kultûras no-daïas Interpretâcijas vadîtâja Naidþela Mak-donalda piedalîties konferencç «Vides Inter-pretâcijas programmu izstrâde Ðropðîrâ» uniepazîties ar Dabas un informâcijas cen-triem.

Tâ bija iespçja iepazîties ar vides gidiemun sabiedrisko organizâciju pârstâvjiem,kas nodarbojas ar vides interpretâcijuAnglijâ. Konferencç uzstâjâmies ar pre-zentâciju par vides interpretâciju Latvijâ.Organizatori bija nosaukuði mûsuuzstâðanos «Mîlestîba no Latvijas», kas bijaïoti sirsnîgi no viòu puses. Mçs stâstîjâmpar vides izglîtîbas attîstîbu Latvijâ, par Da-bas muzeju un vides gidu darbîbu.Tikâmies ar organizâcijas ARCH Networkvadîtâju Libiju Urkvarti, lai pârrunâtu pro-jekta «Stâstîsim un klausîsimies Eiropasstâstus» iesniegðanu programmai Kultûra2000.

Konferencç iepazinâmies ar grâmatas«Cits redzçjums multisensorâ dizaina kon-tekstâ» autoriem Dþûliju Ainidi un PîteruHovelu. Autori uzdâvinâja savu grâmatu,

kura visiem interesentiem ir pieejama Vi-des gidu Koordinâcijas centrâ. Kopsavilku-mu par grâmatu var izlasît avîzîtes 2. lpp.

Kopâ ar Naidþelu Makdonaldu ap-meklçjâm pamestas dzelzsrûdas raktuvesun iepazinâmies ar projekta izstrâdi par ðîsvietas pârveidi par interesantu tûrisma ob-jektu. Projekta realizçtâji to uzskata par lie-lisku interpretâcijas vietu, kur var stâstîtpar cilvçka ietekmi uz vidi.

Iecienîts apmeklçjumu objekts bçrniemun pieauguðajiem ir kâdreizçjâ lielu zemjuîpaðnieka Aktona Skota izveidots muzejs —ferma ar mâjdzîvniekiem un veco lauk-saimniecîbas darba rîku kolekciju. Fermâkatram apmeklçtâjam ir iespçja piedalîtiesratu riteòu gatavoðanâ, zirga apsegloðanâ

Kas? Kur? Kad?

5. - 7. jûlijs

Mâcîbu nometne —ekskursija pa Latviju unpieredzes apmaiòa 4. videsgidu grupai

11. - 14. jûlijs

Mâcîbu nometne —ekskursija pa Latviju unpieredzes apmaiòa 3. videsgidu grupai

8. - 9. septembris

3. Vides gidu saiets

21. - 22. septembris

Seminârs 4. vides gidugrupai «Kâ reklamçtinterpretâcijas pasâkumusmasu medijos»

12. - 13. oktobris

Seminârs 4. vides gidugrupai «Kâ veidot bukletusun informâcijas stendus»

8. - 10. novembris

Seminârs 4. vides gidugrupai «Kâ izveidot videsinterpretâcijas izstâdi»

21. - 24. novembris

Seminârs 3. vides gidugrupai «Kâ izveidot videsinterpretâcijas izstâdi»

7. - 8. decembris

Vides gidu Ziemassvçtki(Turpinâjums 2. lappusç.)

2

Lai videbûtu

pieejamavisiem

Lielbritânijâ jau divdesmit ga-dus darbojas apvienîba «The DogRose Trust» — (www.dogrose-sound.org), kas nodarbojas ar vi-des pieejamîbas nodroðinâjumuvisiem — arî tiem, kam ir vâjâkaredze, dzirde vai citi traucçjumi.

Fonda redzes lokâ ir gan ek-spozîcijas telpâs — muzeji,izstâdes, gan dabas takas. Fon-dam rûp, lai vide ðiem cilvçkiemkïûtu ne tikai pieejamâka, bet arîpiepildîtâka, pilnvçrtîgâka.

Fondu izveidojuði Pîters Ho-vels un Dþûlija Ainide — arhi-tekts un arhitektûras vçsturnieks.Protams, viòu uzmanîbas centrâir celtnes, un lîdz ar to izveidotiakustiski, ar tausti iedarbinâmiceïveþi katedrâlçs. Ceïveþiem irstereo skaòa, kas palîdz precîzâkuztvert telpu.

Grâmatâ visplaðâkâ infor-mâcija ir par informâcijassagatavoðanu un pasniegðanuvâjredzîgajiem cilvçkiem. Jovairâk maòu iesaistâm videsskaidroðanâ, jo vieglâk uztveramatâ kïûst. Mûsdienâs par galvenomaòu kïuvusi redze, taèu cilvçcesvçstures gaitâ ne vienmçr ir bijistâ.

Lîdz 18. gs. beigâm lielâkanozîme bijusi dzirdei, taustei,oþai. Dzirdes un taustes pasauleir integrçta, tâ tuvina un apvieno.Skaòa atnâk pie mums pati, ie-skauj mûs, un pastâsta ïoti daudzpar vidi un objektu. Pareiziizmantota skaòa atvieglo ek-spozîcijas uztverðanu, un organis-ki iekïaujas tajâ. Tas jâatceras,veidojot skaòas ceïveþus. Laiizveidotu skaòu gleznu, jâietverlietas, kas raksturîgas telpai: ka-tedrâlçs — korus un zvanus, put-nu balsis un lapu ðalkoòu parkos,pilsçtas trokðòus, malkas skal-dîðanu, sçrkociòa ðvirkstçðanu,verdoða ûdens sîkðanu utt.

Fonds izstrâdâjis skaòuceïveþus daudzâm senâm çkâmun katedrâlçm, kâ arî dabastakâm. Grâmatâ aprakstîta ðâduceïveþu veidoðanas pieredze. Dotaarî ceïveþa adrese internetâ:www.dogrosesound.org. Skaòailgi paliek atmiòâ, tâpçc, veidojotaudio ceïveþus neredzîgiem, katruierakstu jâierunâ citai, atðíirîgai

un braucienâ ar zirgu, sviesta gatavoðanâ,vecâ íieìeïu ceplî «izcept» savu íieìeïi unuzzinât, kâ agrâk fermeri kopa zemi un no-darbojâs ar lopkopîbu.

Iespaidîgs ir Ðropðîras Kalnu Atklâjumucentrs. Jau ienâkot çkâ apmeklçtâjusuzrunâ mazais mamutçns, kas ir ðî centra«galvenais varonis», un aicina doties lido-jumâ ar gaisa balonu. Gaisa balons nav pa-visam îsts, bet nedaudz piepacelts, lielsgrozs, kurð lieliski imitç pacelðanos unðûpoðanos gaisâ, bet uz grîdas filmas veidâ

tiek râdîtas skaistas vietçjâs ainavas unstâstîts par Ðropðîras kalnu veidoðanâsvçsturi. Mamutçns aicina doties pa taku,kuras laikâ bçrniem ir jâatbild uz daþâdiemjautâjumiem par dabu, tad var doties ârâ,iziet taku labirintu, pçtît dîíî ûdensaugusun dzîvniekus, iziet kopâ ar gidu skaistukalnu taku ar veiksmîgi sagatavotâm in-formâcijas zîmçm.

Iepazinâmies ar «Zilâ Atmiòu Kalna»un Purva apmeklçtâju centra projektuvadîtâju Dþonu Takeru, kurð pastâstîja parprojekta galvenajiem mçríiem un kâiedroðinât vietçjos iedzîvotâjus un ap-meklçtâjus atklât, aizsargât un baudîtÐropðîras dabas skaistumu. Vietçjie fermeriizmanto savvaïas dzîvniekus dabisko pïavuatjaunoðanai. Projekts nodroðina dzeramâûdens piegâdi dzîvniekiem un ganîbuieþogojumu. Informâcija par projektu tikaizsûtîta vietçjiem iedzîvotâjiem skaistasskatu kartîtes veidâ, lai aptvertu pçciespçjas lielâku mçríauditoriju. Iedzîvotâji

tika lûgti atbildçt uz jautâjumiem un ie-sniegt ierosinâjumus.

Viesojâmies Ðropðîras nevalstiskajâ orga-nizâcijâ «Shropshire Wildlife Trust», kurasfinansiâlo darbîbu nodroðina iedzîvotâjuziedojumi, tikâmies ar Dþonu Hugu — or-ganizâcijas attîstîbas vadîtâju unpriekðsçdçtâju, kurð pastâstîja par galvena-jiem darbîbas virzieniem: dabas aizsardzîba,vides kampaòu organizçðana, ârstniecîbasun garðaugu audzçðana, dzîvnieku po-pulâciju atjaunoðana dabiskâ vidç. Mumsïoti patika, kâ tiek organizçtas nodarbîbasbçrniem par ìeoloìiju dabas liegumâ. Tiekizmantoti «dzîvie» tçli — «runâjoðie»akmeòi, kuri stâsta par Zemes ìeoloìiju unieþu veidoðanos Anglijâ. Tekstu ir

ierunâjuði aktieri daþâdos dialektos, stâstotakmens dzîvesstâstus. Tâdâ veidâ vieglâkuztvert ieþu veidoðanâs un ledâju kuðanasprocesus. Projektos aktîvi tiek iesaistîti arîvietçjie iedzîvotâji. Dþons parâdîja dabastaku, kur viòi plâno veidot projektu, apvie-nojot dabas skaistumu — kaïíakmens klin-tis — un cilvçka radîtas, pçc darbîbas pa-mestas raktuves. Dþons bija ieinteresçtsveidot sadarbîbas projektus ar Latviju videsizglîtîbas jomâ.

Pieredzes apmaiòas laikâ iepazinâmiesar jaunâm metodçm un prasmçm videsizglîtîbas darba organizçðanâ. Iegûtâszinâðanas un daþâdi uzskatâmie materiâlitika prezentçti vides gidiem un Latvijas Da-bas muzeja speciâlistiem divu seminârulaikâ.

(Turpinâjums no 1. lappuses.)

Vides interpretâcijaÐropðîras apgabalâ Anglijâ

(Turpinâjums 3. lappusç.)

3

ASV vides gides Adriannasprakse Latvijâ

No 2005. gada septembra lîdz 2006.gada jûnijam Latvijâ dzîvoja un pçtîjumupar dabas un kultûras mijiedarbîbu Lat-vijâ Fulbraita stipendijas ietvaros veicaAdrianna Hirtlere. Ikdienâ Adriannastrâdâ Josemitas nacionâlajâ parkâ ASV,viòa ir vides gide, nodarbojas ar ekskur-siju vadîðanu daþâdâm mçrígrupâm, vei-do informatîvos bukletus un informâci-jas zîmes, papildina nacionâlâ parkamâjas lapu ar rakstiem par dabu unkultûras mantojumu.

Adrianna Latvijâ praktizçjâs LatvijasDabas muzejâ, uzzinot par muzeja ek-spozîcijâm, krâjumu, vides gidu darbîbu,vides gidu Koordinâcijas centra Vitila or-ganizçtajiem apmâcîbu seminâriem,pasâkumiem, projektiem, kâ arî ie-pazinâs ar Ziemeïvidzemes biosfçras re-zervâta darbîbu, tikâs ar Latvijasskolçniem, veicot aptauju par skolçnuizpratni par dabas un kultûrvçsturiskomantojumu.

Adrianna piedalîjâs arî vairâkos videsgidu apmâcîbu seminâros, kopâ ar Lat-vijas delegâciju viesojâs Starptautiskajâvides gidu konferencç Ribç, Dânijâ. Viòaapmeklçja Latvijas nacionâlos parkus,dabas takas, vçstures pieminekïus, kâ arî

cîtîgi mâcîjâs latvieðu valodu. Adriannusajûsminâja Latvijas daba, latvieðutradîcijas un pagâniskais mantojums,latvieðu mitoloìija.

Doties mâcîbu braucienâ uz LatvijuAdriannai bija arî îpaðs iemesls — viòasvecmâmiòa Olga Puïíe ir latviete no

Liepâjas, kura agrâ jaunîbâ devusies lai-mes meklçjumos uz Ameriku. Diemþçlpar iespçjamiem radiem Adriannaineizdevâs uzzinât.

21. janvârî Adrianna vides gidiem,Dabas muzeja speciâlistiem un citieminteresentiem stâstîja un vizuâli pre-zentçja vides interpretâciju un tâs vçstu-risko attîstîbu ASV, viòa stâstîja par vi-des gidu izglîtoðanu un ikdienas darbuaizsargâjamâs teritorijâs.

ASV vides interpretâcija paredzçtalielâm ïauþu masâm, jo vienlîdz svarîgair tieðâ interpretâcija gida vadîbâ unnetieðâ no izstâdçm, informâcijaszîmçm, bukletiem, þurnâliem, interneta,TV.

Katrs nacionâlais parks ASV izstrâdâinterpretâcijas programmas un izmantotâs gadu no gada, nevis veido îpaðas pro-grammas, balstoties uz pieprasîjumu,bet, izstrâdâjot jaunas programmas, tiekòemti vçrâ apmeklçtâju jautâjumi, iero-sinâjumi.

Vides gidi ASV strâdâ ne tikai nacio-nâlajos parkos, bet arî muzejos, dabascentros, zooloìiskajos dârzos un citur —lîdzîgi kâ Latvijâ.

balsij, lai vieta vai telpa saistîtos ar ðobalsi, ar ðîs telpas vai vietas skaòâm.

Skaòas «gids» var bût ierakstîts arî di-aloga formâ. Skaòa jâlieto uzmanîgi unradoði, tâ, lai tâ netraucçtu darbinie-kiem, skatîtâjiem, netraucçtu izstâdesklusumu. Grâmatâ daudz stâstîts parskaòu ierakstîðanas un skaòas izmanto-ðanas tehniskajâm lietâm.

Veidojot ceïvedi, skaòu noteikti ierak-sta tieði tajâ vietâ, no kuras tâ tiksatskaòota — telpâ vai ârâ. Skaòas ceïve-dis var ieslçgties atverot durvis,piespieþot slçdzi, izvelkot atvilktni, kurâievietots aptaustâms objekts. Skaòaefektîvi izmantojama visur — iekðâ unârâ. Galvenais — nebaidîties to darît.Skaòa ievçrojami bagâtina apmeklçtâjuiespaidus.

Veidojot aprakstu vâjredzîgiem, no-teikti jâraksturo objektu krâsa,piemçram, dâma valkâ sarkanu mçteli,zilu kleitu un melnas kurpes. Drîkst lie-tot vârdus «skaties, redzi», jo tekstamjâbût dabiskam. Nedrîkst teikt cik tâluiespçjams redzçt. Dabiskas skaòas fonâpalîdz uzburt ainu.

Piemçrs: gleznas «Rudens lapas» au-dio aprakstu bagâtina rudens lapuèabçðana un smarþa. Lapas iespçjams ap-taustît. Blakus gleznai novietots audums,no kura varçtu bût darinâts gleznaspersonâþa tçrps. Arî mûsdienâs katraitelpai ir sava smarþa, un tai ir lielâkanozîme, nekâ mçs domâjam. Pagrabâ pa-rasti ir drçgnuma smaka, seniem go-belçniem ir savs, îpatnçjs aromâts, tâpatarî ievaskotâm mçbelçm utt. Garðasaistîta ar smarþu un oþu. Vçsturiskâsvietâs iespçjams piedâvât nogarðot«vçsturisku» çdienu. Tas palîdz uzburtlaikmeta ainu. Vides interpretâcijâizmantojamas arî temperatûras atðíi-rîbas. Koka çka ir siltâka nekâ mûra, pa-grabs ir vçss un drçgns, marmors irvçsâks nekâ smilðakmens utt. Maòasnedrîkst noðíirt citu no citas, tâs visulaiku ir mijiedarbîbâ, tâpçc arî vides in-terpretâcijâ jâiesaista pçc iespçjas vairâkmaòu.

Fonds izveidojis vçsturisko celtòu trîsdimensiju modeïus, kas «sâk runât»,lîdzko tiem pieskaras. Turklât vçsturiskuceltòu modeïus vçlams gatavot no

oriìinâlâs celtnes materiâla, piemçram,Tadþmahala modeli gatavo no marmora.Grâmatâ sîki aprakstîta ðâdu modeïuveidoðana.

Vâjredzîgajiem ïoti svarîgi ir orien-tçties telpâ vai dabas takâ. Grâmatâ varuzzinât kâ pagatavot informâcijas sten-dus un norâdes, izmantojot kontrast-krâsas, Braila rakstu, reljefas atzîmes,daþâdus materiâlus utt. Ðî grâmata videsgidiem, izstâþu un ekspozîciju vei-dotâjiem palîdzçs sagatavot ekspozîcijasun izstâdes, dabas takas ne tikaicilvçkiem ar traucçjumiem, tajâ dotie pa-domi lieliski noderçs darbâ ar jebkuruauditoriju.

Tulkoja un grâmatas «Cits redzçjumsmultisensorâ dizaina kontekstâ» tekstakopsavilkumu sagatavoja vides gide RûtaSukovska

(Turpinâjums no 2. lappuses.)

Izdevçjs: VITILA Koordinâcijas centrs

Adrese: K. Barona iela 4, Rîga LV 1712Tâlr. 7356058, 7356059

Foto: Maija Malnaèa un no VITILAs arhîva

Iespiests: Talsu tipogrâfijâ

Avîzes izdoðanu atbalsta:

Sabiedrîbas integrâcijas fonds

Ðis dokuments ir sagatavots ar Eiropas Savienîbas un Latvijas valstsfinansiâlu atbalstu. Par ðî dokumenta saturu pilnîbâ atbild Dabasmuzeja atbalsta biedrîba, un tas nevar tikt uzskatîts pardokumentu, kas pauþ Eiropas Savienîbas vai Latvijas Republikasoficiâlo viedokli.

Vides dienas akcija «Saudzçsim Zemes resursus!»Latvijas Dabas muzeja Vides gidu Koor-

dinâcijas centrs (Vitila) sadarbîbâ ar LatvijasVides aizsardzîbas fondu, Dabas muzeja at-balsta biedrîbu, Latvijas vides gidiem un«Latvijas Zaïo punktu» jau otro gadu orga-nizçja Starptautisko Vides dienas akciju«Saudzçsim Zemes resursus! Ðíirosim untaupîsim!», ðogad 18 Latvijas vietâs. Akci-jas laikâ notika nodarbîbas, seminâri, videsradoðâs darbnîcas, momentkonkursi,sakopðanas talkas. Akcijas mçríis bija ro-sinât domât par katra personîgo attieksmipret Zemes resursiem, îpaði akcentçjot at-kritumu problçmu un risinâjuma iespçjaskonkrçtâs vietâs, un panâkt ikdienas ieradu-mu maiòu par labu saudzîgai attieksmeipret vidi, vienlaicîgi arî paðiem pret sevi.

Lai sagatavotos akcijai, Dabas muzejâ no-tika seminârs «Vides aizsardzîbas aktua-litâtes. Atkritumi — vides problçma», kurâvides gidiem par aktualitâtçm stâstîja VijaBuða un Ilze Doniòa no Vides ministrijas,Ieva Veìere no ZAOO un Rita Bubina no«Zaïâ punkta».

Jçkabpils rajona Sçlpils pagastâ notikaapkârtnes sakopðanas talka pie Baltiòa ezera«Baltiòu baltu!». Ezerâ tika ielaisti vçþi. Tal-cinieku vidû bija novadpçtnieki no JçkabpilsSkolçnu nama, foto pulciòa dalîbnieki unvietçjie iedzîvotâji.

Rçzeknes rajona Gaigalavas pagastaatpûtas vietâ «Akmiòs» Vides dienâ strâdâjaRçzeknes RVP darbinieki, Gaigalavas unVecstruþânu pamatskolu skolçni un sko-lotâji. Notika «mâcîbu stunda» par atkritu-mu veidiem un to apsaimniekoðanu. Bçrniun pieauguðie piedalîjâs radoðajâs darbnîcâs,no atkritumiem veidojot suvenîrus, rakstothaikas un zîmçjot.

Preiïu rajonâ notika pârgâjiens apkârtGerlaka ezeram ar augstâ purva augu

iepazîðanu, dzîvnieku pçtîðanu, diskusijâmpar ugunskuru kurðanu un atkritumuapsaimniekoðanu, vides spçlçm.

Lçdurgâ Vides diena izvçrsâs par mçneðaakciju ar nosaukumu «Par laika zobu,papîrgrauþiem un plastmasgrauþiem».Lçdurgas skolâ notika nodarbîbas, kurâsvarçja uzzinât, kâ vecâs avîzes, þurnâli unburtnîcas pârtop par papîru, kartonu un olukastîtçm. Tika sakoptas gan ceïmalas, ganLçdurgas centrs, un skolas ðíûnis pildîjâs arPET pudeïu maisiem un gadiem krâtuþurnâlu un avîþu kalniem, kuri pçc tam tikanodoti pârstrâdei.

3. jûnijâ Valdemârpilî notika talka «Esieraudzîju». Bçrni savâca izmestos atkritu-mus, piedalîjâs diskusijâ par atkritumuðíiroðanu, jautrâs aktivitâtçs.

Kuldîgas ielâs un Alekðupîtes krastos no-tika vairâkas sakopðanas talkas «Roku rokâvisi kopâ». Pçc talkâm dalîbnieki diskutçjapar atrastajiem atkritumiem, ðíiroðanu, pie-dalîjâs vides spçlçs. Akcijas veidâ tikaizdalîta avîzîte «Zaïâ domâðana un rîcîba ik-dienâ» «Enerìija un transports».

Íemeru nacionâlajâ parkâ Dþûkstes vi-dusskolas skolçni, izmantojot ûdenskukaiòuíeramos tîklus, lupas un noteicçjus, pçtîja,kâdi ûdensdzîvnieki sastopami Slampesupîtç. Jaunieði palîdzçja veidot jaunasdzîvesvietas augiem un dzîvniekiem, ievieto-jot upç lielâkus un mazâkus akmeòus.

Vides diena Vestienâ tika organizçta kâkomandu spçles, piedalîjâs 24 komandasradoðajâs darbnîcâs, pçtîjumu laboratorijâsun spçïu laukumos. Noslçgumâ notikaapbalvoðana un arî grâmatas «Otiòas unpildspalvas ceïojums Madonas rajonâ»atvçrðanas svçtki.

Rîgas Zooloìiskajâ dârzâ Vides dienastçma bija «Zoodârzs — zilonim draudzîgavide». Pasâkuma dalîbnieku uzdevumus bijaapciemot ziloòa kaimiòus un veikt intere-santu trasîti ar îpaðiem uzdevumiem.

Dabas liegumâ «Vilce» galvenais varonisbija Zaíis, kas visus aicinâja savâ «Zaíupïavâ», lai kopîgi piedalîtos konkursos, at-rakcijâs un nodarbîbâs par atkritumuðíiroðanu. Pasâkumâ piedalîjâs Vilces pa-matskolas skolçni, skolotâji un pagastaiedzîvotâji.

Tukuma rajona Pastariòa muzejâ notikapasâkums «Videi draudzîga saimniekoðanalauku sçtâ» ar sârma taisîðanu, veïasmazgâðanu un gludinâðanu ar veïas rulli unlielo pletîzeri. Tika sagatavots arî kompostsno organiskajiem atkritumiem.

Vides diena Kandavâ notika pilsçtas au-toostâ, kur tika iesaistîti arî garâmgâjçji, lainoskatîtos videofilmu par atkritumuðíiroðanu, notika diskusijas par pilsçtasattîstîbu.

Bârbeles pagasta centrâ notika pasâkums«Musuriòa atgrieðanâs» ar devîzi«Pa-roku-galam — NE».

Skaistkalnç «Zaïâ punkta» pulciòa bçrni,

sievieðu klubs «Mçmelîte» un senioru kopa«Saulgrieþi» Vides dienâ kopâ noskatîjâs L.Pakalniòas filmu «Lejputrija», devâs uz Stelcespagasta minerâlûdens raþotni, lai uzzinâturaþoðanas procesu. Dalîbnieki apmeklçja arîStelces pienotavu, sîkâk iepazîstot notekûdeòuattîrîðanas iekârtas, nosakot ûdens tîrîbu ar bi-oindikâcijas metodi.

Gaujas nacionâlajâ parkâ tçma bija «Koòemt lîdzi ceïasomâ, ceïojot dabâ?». Admi-nistrâcijas speciâlisti ar daþâdu aktivitâðupalîdzîbu atgâdinâja, ka dabai draudzîgâkâceïoðana ir tad, ja atkritumus nes sev lîdzi,un dabâ neko lieku aiz sevis neatstâj.Pasâkuma dalîbnieki piedalîjâs ceïasomassagatavoðanâ. «Jautrajos vides testos»dalîbnieki pârbaudîja, cik viòi paði vai viòurîcîba ir draudzîga dabai. Kopîgi tikadziedâtas daþâdas ceïotâju dziesmas, nolîdzpaòemtâm krâsainâm PET pudelçm uniepirkuma maisiòiem veidotas neparastas«puíes».

Sakopðanas talkâ «Es par Vides dienu!»ar devîzi «Nemet meþâ, izmet atkritumutvertnç» Daugavpils rajona dabas liegumâ«Pilskalnes Siguldiòa» piedalîjâs talciniekino vietçjiem ciematiem, pârstâvji noIlûkstes pilsçtas domes. Pçc talkas notikadaþâdas nodarbîbas par atkritumiem un toðíiroðanu.

Vçrgales pagastâ skolçniem bija jâizdomânoteikumi, kâ uzvesties dabâ. Ziemupesjûrmalâ notika dabas zinâðanu konkursiòi,veiklîbas, maòu pârbaudes, vides spçles.

Ogrç pie Zilajiem kalniem Vides dienânotika sakopðanas talka «Vides diena Ogrç»,nodarbîbas par atkritumu ðíiroðanu unapsaimniekoðanu.

Vides gidu organizçtajos Vides dienaspasâkumos piedalîjâs 1230 bçrni, skolçni unpieauguðie.

Dalîbnieki saòçma informatîvo bukletu«Ðíirosim un taupîsim!», grâmatzîmes«Dzîvo zaïi — saudzç vidi!», spçli par atkri-tumiem, ko izdevis »Zaïais punkts» un citusinformatîvos, izglîtojoðos materiâlus.

Paldies LVAF par finansiâlo atbalstu, pal-dies «Zaïajam punktam» un citiem at-balstîtâjiem, organizatoriem un dalîbnie-kiem.