Upload
others
View
6
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
VALSTS A/S “LATVIJAS DZELZCEĻŠ”
LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES
MUZEJS
2015. GADA DARBA PĀRSKATS
Ekspozīcija Stacijas dzīve
Er2 restaurācija
Staro Rīga
Saturs
Ievads ............................................................................................................................. 3
Krājuma darbs. ............................................................................................................... 4
Zinātniskās pētniecības darbs. ....................................................................................... 6
Muzeja pieejamība un izglītojošais darbs. ..................................................................... 7
Mājas lapa un sociālie tīkli. ......................................................................................... 11
Suvenīri. ....................................................................................................................... 12
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs skaitļos 2015.gadā ................................................ 13
Ievads
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir VAS „Latvijas dzelzceļš” struktūra, kas
dibināts 1994. gadā. Sākot no 2003. gada Dzelzceļa muzejs ir ieguvis valsts akreditēta
muzeja statusu. Muzeja administrācija, krājums un pamatekspozīcija atrodas Rīgā
Uzvaras bulvārī 2A. Muzejam ir ekspozīcija arī Jelgavā Stacijas ielā 3 un Ritekļu
krātuve Prohorova ielā (bij. Jelgavs depo). Muzejā strādā 11 darbinieki.
Muzeja pamatdarbība aptver Latvijas dzelzceļa vēstures pētniecību un
popularizēšanu. Muzejā krājumā atrodas gandrīz 20 tūks. vienību. Rīgā muzejā ir trīs
iekštelpu ekspozīcijas un plaša āra ekspozīcija. Dzelzceļa vēsture ir apkopota un izdota
vairākās grāmatās, kuru autori ir muzeja darbinieki, tāpat muzeja arhīvu izmanto
zinātnieki un pētnieki, kuru publikācijās ir neskaitāmas atsauces uz muzeja arhīva
materiāliem. Muzejs ir izveidoti vairākas izglītojošas filmas par dzelzceļu vēsturi.
Paralēli muzeja pamatdarbībai, nozīmīga loma ir telpu nomas pakalpojumiem.
Muzejā notiek izstādes, kultūras, mākslas un sabiedriski nozīmīgi pasākumi. 2015. gadā
muzejā notika 4 lielas izstādes un 30 Eiropas līmeņa pasākumi LR Eiropas
prezidentūras vajadzībām. Dorši var teikt, ka muzejs ir nozīmīgs kultūras dzīves un
telpu īres tirgus dalībnieks Rīgā. ieņēmumi no telpu īres sastāda aptuveni pusi no
muzeja ieņēmumiem. Jelgavā atrodas viena āra un trīs iekštelpu ekspozīcijas. Muzejs
uztur un ar savu auditoriju komunicē izmantojot mājas lapu www.railwaymuseum.lv,
sociālos tīklus facebook.com, twitter.com, draugiem.lv vietnēs.
Muzeja Stratēģijā 2013. – 2018. izvirzīts uzdevumu par dzelzceļa vēsturi
runāt vairāk, dziļāk, mūsdienīgāk un neaizmirstami, uzsverot, ka Latvijas
dzelzceļa tradīcijas ir nacionāla vērtība, kas jāzina, jāciena un jāsaglabā. Lai
realizētu šos uzdevumus, muzejs kopumā realizēja visus iecerētos projektus un uzsāka
jaunus.
Nozīmīgākie notikumi 2015 gadā:
Jaunas ekspozīcijas „Stacijas dzīve” atklāšana Rīgā;
Eiropas prezidentūras pasākumi muzejā;
Dzelzceļa modelisma izstāde ‘Mazā Liliputija’ 2015 Jelgavā;
Dalība starptautiskajā pasākuma „Muzeju nakts”’
Pirmo reizi dalība pasākumā „Staro Rīga”;
Muzejā notika 10 izstādes;
Muzeja pētnieki sagatavojoši 5 publikācijas un 3 jaunas lekcijas par
vēsturi,
Sagatavota video filma ciklā par ar izzūdošajām dzelzceļa profesijām.
2015. gadā turpinājās restaurācijas un krājumu papildināšanas darbi.
2015. gads muzejā aizvadīts veiksmīgi, ievērojot iepriekš pieņemto budžetu. Muzeja
kopējie ieņēmumi bija 117358 EUR, kas ir par 30899 EUR vairāk nekā 2014. gadā.
Tāpat par 25% pieauga kopējais apmeklētāju skaits, kas sastādīja 42226 apmeklētājus
kopā Rīgas un Jelgavas ekspozīcijās. Veiksmīgo muzeja darbību nodrošina A/S „Latvijas dzelzceļš” muzeja finansēšana,
dažādu atbalsta funkciju nodrošināšana (juridisko, finanšu, sabiedrisko attiecību,
personāla, ēku un teritorijas apsaimniekošanas, apsardzes u.c. funkcijas) un profesionāls
muzeja personāls.
Krājuma darbs.
Muzeja darba pamats ir tā krājums, kas ar savām 19363 vienībām ir plašākais
dzelzceļa vēstures mantojuma atspoguļojums, kas sevī glabā unikālas liecības no 19.gs
vidus. 2015. gads muzeja krājuma darbā lielā mērā aizritējis organizējot krājuma
primārās uzskaites pāreju uz elektronisku uzskaiti SAP, lai varētu atteikties no ar roku
rakstītas Krājuma uzskaites grāmatas un kartotēkas kartiņām. Tāpat uzsākta arī krājuma
priekšmetu datu pārnese no LDz uzskaites sistēmas uz Nacionālā muzeju krājuma
kopkataloga sistēmu (eksportēti dati par 1952 krājuma priekšmetu vienībām).
Tāpat gada garumā turpināts darbs pie krājuma papildināšanas. Kopumā tas
2015.gadā papildināts par 284 vienībām. Aizvadītajā gadā dāvinājumi un pirkumi bijuši
līdzīgā skaitā. Kā būtiskākais no pirkumos iegūtajiem krājuma priekšmetiem ir V.
Purvīša skolnieka Miervalža Ķemera glezna “Dzelzceļa pārbrauktuve Sarkandaugavā”
(1947.g.).
Savukārt no dāvinājumiem īpaši izceļams ir Lielbritānijas Latviešu
dokumentācijas centra un arhīva vadītājas Ineses Auziņas-Smitas dāvinājums –
fotogrāfijas, kas atspoguļo dzelzceļnieku veselības aprūpes iestāžu darbību Latvijā
20.gs. 20-30. gados.
Kopumā muzeja krājuma darbinieki pārskata gadā ir turpinājuši sistemātisku un
mērķtiecīgu Krājuma politikas īstenošanas darbu. Krājums tiek aktīvi izmantots
pētniecības, publicistikas un mākslas un citās jomās.
Dzelzceļa muzeja unikalitāte un īpašā vērtība slēpjas tā Ritekļu kolekcijā, kuras
uzturēšana un popularizēšana ir otra svarīgākā muzeja dzīves daļa. 2015. gadā
atjaunotas trīs krājuma vienības elektrovilciena ER2 galvas vagons un
motorvagons, kā arī šaursliežu (750 mm) sliežu autobuss. Visiem ritekļiem atjaunots
krāsojums, bet elektriskam vilcienam atjaunoti arī logu rāmji un to furnitūra, griestu
apšuvums. Elektrovilciena motorvagonam papildus restaurēta grīda un daļa sienas. Šie
darbi bija ļoti nozīmīgi, īpaša vērība tika vērsta uz logu restaurāciju, jo pirms darbu
uzsākšanas logu rāmji bija satrupējuši un tie nenodrošināja ūdens necaurlaidību. Šobrīd
ir ne tikai restaurēti logu rāmji un to furnitūra, bet arī nomainītas visas blīvgumijas.
Domājot par nākotni ir uzsākta salonvagonu būvniecības izpēte. Vasaras
sezonā veikta ritekļu apkope (mazgāšana), lai apmeklētāju skatu nepiesaistītu netīrie
putekļu notecējumi uz vagoniem un lokomotīvēm, kā arī labāk saglabātos paši ritekļi.
Gada sākumā tika plānots veikt arī sliežu ceļu lāgošanas un blietēšanas mašīnas
VPR1200 karkasa restaurāciju, bet tā kā elektrovilciena bojājumi bija ievērojamāki
nekā sākotnēji izskatījās līdzekļi tika novirzīti elektrovilcienu restaurācijai.
Elektrovilciens ER2 pirms un pēc restaurācijas. Foto: Līga Līce
Elektrovilciena ER2 loga rāmis un furnitūra pirms un pēc restaurācijas. Foto: Līga Līce
Zinātniskās pētniecības darbs.
Pētniecība ir laikietilpīgs process, kas rezultējas publikācijās, izstādēs,
ekspozīcijās, digitālajos materiālos. 2015.gadā Muzeja darbinieki turpina strādāt
pie šādām izpētes tēmām: Rīgas vagonbūves rūpnīcas elektrovilcieni;
Baltijas dzelzceļa vēstures neapzinātās lappuses;
Mazbānīša vēsture Latvijā;
Salonvagoni Latvijā 20.gs. sākumā;
Šķirošanas uzkalniņa darbības principi;
Latvijas dzelzceļa inženieri.
Dzelzceļu vēstures izpēte nodrošina muzeja profesionālu darbību, palīdz
popularizēt nozares vēsturi. Iegūstot informāciju, faktus, atmiņas, veidojas dzelzceļu
vēstures interpretācijas, kas dod iespēju mūsdienu paaudzei atklāt dzelzceļa transporta
nozares būtiskākos notikumus, sasniegumus, attīstību un to konsekvences Latvijas
saimnieciskajā un sociālajā dzīvē.
Muzeja darbinieki sniedz konsultācijas citiem pētniekiem un interesentiem.
2015.gadā Zinātniskais arhīvs un krājuma materiāli izmantoti 15 dažādiem pētījumiem
un publikāciju gatavošanai. Visbiežāk pētniekus interesē kādas atsevišķas stacijas,
dzelzceļa līnijas vēsture.
2015.gadā Latvijas Dizaineru savienības biedrs Gatis Vanags
izdeva grāmatu “BURTI.ZĪMES.VIDE”, kuras tapšanā
izmatots plašs materiālu klāsts no muzeja krājuma un
zinātniskā arhīva. Darbā ir dokumentēts un apkopots burtu
grafikas mantojumu vidē un parādīts tā vēsturiskais konteksts.
Viena gr;āmatas nodaļa veltīta uzrakstiem, kas lietoti
dzelzceļa saimniecībā.
Foto no G.Vanaga grāmatas prezentācijas materiāliem.
2015. gadā krājuma glabātāja I.Rezgoriņa sekmīgi aizstāvēja maģistra darbu
Latvijas dzelzceļa pārvaldes sistēma no 1990.gada līdz 1992.gadam. Maģistra darba
mērķis bija izpētīt, kā, atjaunojot Latvijas Republikas valstiskumu, tiek atgūta kontrole
pār dzelzceļa nozari, sadalās PSRS Ceļu satiksmes ministrijas pakļautībā esošais
Baltijas dzelzceļš un izveidojas Valsts Uzņēmums (VU ) “Latvijas dzelzceļš”. Darbā
analizēts pārejas periods, galvenās problēmas dzelzceļa neatkarīgas pārvaldes sistēmas
veidošanās procesā un pirmajos pastāvēšanas gados. Apjoma un tematikas ziņā plašāko
maģistra darbā izmantoto vēstures avotu bāzi sastāda nepublicēto avotu grupa, ko veido
Latvijas Valsts arhīvā (turpmāk LVA), Krievijas Valsts ekonomikas arhīvā
(Российский Государственный Архив Экономики (РФАГ), VAS “Latvijas
dzelzceļš” arhīvā, VAS “Latvijas dzelzceļš” juridiskās daļas kancelejā un muzejā
iegūtie materiāli. Tēmas aktualitāte, secinājumi un apkopoto avotu klāsts ir darba
būtiskākais devums dzelzceļa vēstures pētniecībā. Par šo pētījumu I.Rezgoriņa saņēma
Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes Gada balvu par
pētījumiem Latvijas dzelzceļa transporta nozarē.
Muzeja pieejamība un izglītojošais darbs.
2015.gada spilgtākais notikums bija jaunas ekspozīcijas “Stacijas dzīve”
atklāšana. Ekspozīcijas saturu muzeja darbinieki vāca un izstrādāja vairāku gadu
garumā, bet tā māksliniecisko veidolu un interaktivitāti radīja scenogrāfs
E.Timma, SIA Best Production.
Ekspozīcijas vēsturisko ietvaru veido Saldus stacija. Tomēr, domājam, ka tajā
ieraudzītās, saklausītās un izmēģinātās lietas, atsauc atmiņā katram savu iecienīto
staciju. Bet tiem, kuri pieder paaudzei, kura stacijas ikdienu un braucienu ar vilcienu
nav izbaudījuši, varēs ļauties jaunām sajūtām. Ekspozīcijā ir iespēja izmēģināt kā
darbojas Morzes aparāts, komutators, uzzināt kas dzīvo stacijas otrajā stāvā, kas slēpjas
stacijas dežuranta skapī un kā ģērbās dzelzceļnieki pirms 100 gadiem. Pacietīgākie var
klausīties stāstus un uzburt savu iedomu staciju. Visu piedzīvoto izjust tieši un
nepastarpināti palīdz stacijai raksturīgās smaržas un skaņas.
Ekspozīcijas baneris, E.Timma, Foto F64
Ekspozīcijas mērķauditorija ir ģimenes ar bērniem. Auditorijas reakcija ekspozīcijā
apliecina, ka ieguldītais darbs ir attaisnojies. Muzeja atsauksmju grāmatā, presē un i-
netā var izlasīt par cilvēku sajūtām, pārdomām pēc ekspozīcijas apmeklējuma.
Foto: F64
Atsauksmes medijos:
Stacija diviem? Nē, ģimenei ar kaķi Autors: Undīne Adamaite. 2015. gada 21. aprīlis
http://www.diena.lv/kd/notikumi/stacija-diviem-ne-gimenei-ar-kaki-14095363 “Dzelzceļa muzeja jaunā ekspozīcija Stacijas dzīve interaktīvas izstādes jēdzienu
paceļ jaunā kvalitātē
"Pirmais vilciens, ko atceros, bija mazais bānītis, kas klunkuroja no Stukmaņiem uz
Vecgulbeni. (..) Pret kalnu kāpdams, tas kļuva pavisam gauss un ieslīdēja dziļā
ierakumā. Bieži redzēju, kā lielākie zēni nolec no vilciena kāpnēm un skrej tam līdzi,
noplūc pa puķei vai ceļmalas dadzim un reizēm pat steidzīgi palasa zemenes, kas auga
dzeltenās grants nogāzes aizvējā." Šīs rakstnieka Anšlava Eglīša atmiņas Dzelzceļa
muzeja jaunajā ekspozīcijā Stacijas dzīvevar klausīties retro austiņās uz ausīm, līdz ar
miniatūra vilciena pasažieriem – mazām lellītēm – skatoties pa logu, kā garām slīd
dažādas Latvijas ainavas.
10. aprīlī Latvijas Dzelzceļa muzejā atvērta tā jaunā ekspozīcija Stacijas dzīve. Izstādi
muzejs piesaka kā "interaktīvu izstādi visai ģimenei". Šis bieži pārspīlētais, vietā un
nevietā lietotais apzīmējums šoreiz tiešām atbilst patiesībai.
Te interesanti varētu būt gan vectētiņam, pensionētam inženierim, gan viņa
mazbērnam, kuram gribas nospiest katru pamanīto pogu. Izstāde uzrunā visu maņu
kopumu – smadzenes, degunu, ausis, acis, ādu. Tā noder gan kultūrvēsturiskai izziņai,
gan vienkārši priekam.”
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/stacijas-dzive-dzelzcela-muzeja.a51019/
2015.gadā muzejs piedalījās ar akcijās “Muzeju nakts” (16.maijs) un “Staro Rīga”
(18.-21.novembris). Skaitliski lielāks apmeklējums kā allaž bija Muzeju nakts
pasākuma. Tomēr dalība Staro Rīga akcijā ļāva muzejam popularizēt Ritekļu
kolekciju, kas tika īpaši izgaismota un apskatāma vakarā pēc muzeja tradicionālā
darba laika.
Foto: K.Grūslis
Dzelzceļa modelisma izstāde Mazā Liliputija 2015.
Jau 5 reizi skolēnu rudens brīvdienās Muzejs rīkoja dzelzceļa modelisma izstādi.
2015.gadā šī izstāde aizceļoja uz ekspozīciju Jelgavā, kur piedāvājām aplūkot modeļus
no muzeja un dzelzceļa entuziastu kolekcijām. Pirmo reizi darbībā bija skatāms
dzelzceļa modelis ar digitālo vadības sistēmu.
Filmu cikls Aizejošo laiku profesijas, sadarbībā ar VFS.
2015.gadā tika izveidota jauna izglītojoša īsfilma “Bremžu kurpju licējs”, režisors
G.Graiksts, VFS. Filma stāsta par Šķirošanas uzkalniņa darbu un bremžu kurpju licēja
lomu vilcienu sastādīšanas procesā. Filma tiks izmantota muzeja ekspozīcijā, kurā jau
ir eksponēta Šķirotavas uzkalniņa pults.
Muzejā, pateicoties sadarbībai ar citām organizācijām, 2015.gadā notika 4 lielas
izstādes: XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izstāde „Rakstu darbi”
(kurators A. Raudzepa) , izstāde EIROPAS PROFESIONĀLĀ LEĻĻU MĀKSLA
(kuratore I.Liepa) , Laikmetīgās mākslas izstāde “Lielāks miers, mazāks miers”
(kuratore H.Demakova), Art Riga 2015 (kuartore G. Maksimova)
2015.gada pirmajā pusē muzeja telpas tika izmantotas 25 Latvijas Eiropas
prezidentūras programmas pasākumiem. Kopumā Muzeja lielo Halli izmantoja 49
pasākumiem.
Mājas lapa un sociālie tīkli.
Dzelzceļa muzejs komunikācijai ar sabiedrību izmanto sekojošus kanālus: mājaslapa
www.railwaymuseum.lv, konti twitter, facebook un draugiem.lv vietnēs. Mājas lapā
pieejama informācija par muzeja darba laiku, cenām, jaunumiem, pastāvīgajiem
piedāvājumiem, krājumu, personālu, attēlu galerijas par jaunākajiem notikumiem,
krājuma kolekcijām. Unikālo apmeklējumu skaits 48914.
2015.gadā muzejs aktīvāk uzrunājis sabiedrību izmantojot facebook vietni. Tajā
publicēta informācija par visām muzeja aktivitātēm, pārpublicēti raksti par dzelzceļa
vēsturi un notikusi komunikācija ar dzelzceļa entuziastiem.
2015.gada rudenī muzeja mājas lapai publiskota angļu valodas versija, kurā tulkotas
visas pamatsadaļas. Pabeigts muzeja suvenīru katalogs. Tajā ievietoti visi suvenīri, ar
fotogrāfijām un aprakstiem. Muzejs aktīvi izmanto sociālos tīklu kontus Twitter un
Facebook.
2015. gadā muzeja sociālajai platformai facebook lapā ir 369 jauni sekotāji. Gads tika
uzsākts ar 127 personu lielu sekotāju loku, savukārt paša gada beigās tas sasniedza 496
sekotāju loku. Lielākais procentuālais īpatsvars no iegūtā sekotāju loka nāk no Latvijas,
otro un trešo vietu ieņem sekotāji no Krievijas un Lietuvas. Lapas sekotāju lokā atrodas
indivīdi no tādam valstīm kā Nīderlande, Polija, ASV, Beļģija, Apvienota Karaliste,
Itālija, Vācija, Kanāda, Japāna, Igaunija, Zviedrija utt. 2015.gadā trīs cilvēki izvēlējās
facebook lapu kā savu prioritāro komunikācijas platformu, uzdodot jautājumus par
pieejamiem muzeja pakalpojumiem, ka arī uzslavējot muzeja labo darbu.
2015.gadā 11 cilvēki muzeju novērtēja ar augstāko (5 zvaigžņu) atzīmi, savukārt 2
cilvēki novērtējā muzeju ar 4 zvaigznēm. Kopumā, uz 2015.gada beigām vidējā svērtā
muzeja novērtējuma atzīme sasniedza 4.8 zvaigznes.
2015.gada Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs facebook lapas saturu ir papildinājis ar
informāciju par muzejā gaidāmajiem jaunumiem: jaunās ekspozīcijas atklāšanu,
izstādēm un koncertiem. Tika turpināta 2014.gada uzsāktā rakstu sērija “Neliels ieskats
vēsturē” kuras ietvaros, ar laipnu galvenā redaktora atļauju, tika pārpublicēti Latvijas
Dzelzceļnieka raksti, kas veltīti dzelzceļa vēstures jautājumiem. Vairakkārt, sekotāju
uzmanība tika pievērsta drošības jautājumiem, ar satura palīdzību brīdinot viņu par
nepieciešamību būt ārkārtīgi uzmanīgiem dzelzceļa un sliežu tuvumā. 2015.gadā
vislielāko “patīk” skaitu ir ieguvis ievietotais albums, kas bija veltīts Rīgas centrālai
dzelzceļa stacija 20.gs. 70.-80.gados. Lielu atzinību no sekotāju puses ir ieguvuši raksti
no sērijas “Neliels ieskats vēsturē”, kas tika veltīti lauku platuma dzelzceļu
lokomotīvēm un staciju ēkām. Pastiprinātu interesi izraisīja lapā ievietotais video, kurā
var redzēt kā muzeja darbinieki pašrocīgi izmēģina muzeja palīgkrājumā esošo
velodrezīnu.
Suvenīri.
Muzeja suvenīru klāstā ir vairāk kā 30 dažādi priekšmeti. Skaitliski visvairāk tiek pirkti
suvenīri, kas maksā no 1- 3 EUR. Suvenīru TOP 10 veido muzeja vai LDz pasūtītie vai
radītie īpašie produkti.
2015.gadā muzejs izstrādāja suvenīrus jaunajai ekspozīcijai – šokolāde ar muzeja ēkas
cilni un īpašu uzlīmi, atsevišķu ekspozīcijā redzamu priekšmetu kopijas mērogā,
saliekama kartona tvaika lokomotīve.
Izveidots suvenīru katalogs muzeja mājas lapā, kurā redzams suvenīra foto, paraksts,
cena un izmēri.
0
100
200
300
400
500
600
700
800
Pārdoto suvenīru skaits
Pārdoto suvenīru skaits
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs skaitļos 2015.gadā
Apmeklētāji 2015 Jelgava Rīga Kopā piezīmes
Janvāris 56 1084 1140 Ziemassvētku laika tūristi
Februāris 239 1249 1488
Marts 252 1403 1655
Aprīlis 83 1979 2062 Atklāta jaunā ekspozīcija “Stacijas dzīve”
Maijs 2129 7974 10103 Muzeju nakts
Jūnijs 97 1848 1945
Jūlijs 98 3466 3564 Dziesmusvētku izstāde
Augusts 80 1764 1844
Septembris 204 5258 5462 Leļļu izstāde
Oktobris 689 3921 4610 Laikmetīgās mākslas izstāde; Mazā Liliputija
Novembris 133 5377 5510 Laikmetīgās mākslas izstāde; Starpo Rīga
Decembris 30 2813 2843 Art Riga
kopā 4090 38136 42226
Maijs* - lai pārējos mēnešos apmeklētāju skaits būtu pārskatām, maija mēneša statistikā nav norādīts
Muzeju nakts apmeklētāju skaits, kas Rīgas ekspozīcijā bija 5238.
Rīgas ekspozīcijā 2015.gadā ir pieaudzis ikdiena apmeklētāju skaits. Bez tam kopējo
apmeklētāju skaita kāpumu ietekmēja 4 lielu izstāžu norise muzejā un 2 akcijas. Kā
arī muzeja darba laika palielinājums (darbs 11 svētdienās vai svētku dienās).
Pieaudzis apmeklētāju pavadītais laiks muzejā. Lai uzlabotu apmeklētāju labsajūtu
173 178 149 281 279 214 377 228
1302
511 595141
439 399 520664 759
526
1137
772
1725
10781263
340
472 672734
1034
1698
1108
1952
764
2231
2332
3519
2332
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
Rīgas ekspozīcija 2015
Studenti, pensionāri Pieaugušie Bezmaksas apmeklētāji
muzejā ierīkots Bērnu stūrītis ekspozīcijā, kur bērni var justies brīvi, zīmēt, likt puzli,
skatīties multfilmas. Vecāki un vecvecāki apsēsties, atpūsties vai darboties kopā ar
bērniem. Uzstādīts karsto dzērienu aparāts, kas uzreiz ieguva apmeklētāju atsaucību.
Muzejs 2015.gadā bija atvērts vairāk nekā parasti, jo izstāžu un akciju laikā, strādāja
arī 9 svētdienās un 2 svētku dienās. Tabulā atainots mēneša apmeklētāju skaits
parastās darba dienās un svētdienās vai svētku dienās.
Apmeklētāju komentāri no atsauksmju grāmatas:
Pēdējā laikā labākais muzejs, kas redzēts.
Visvairāk patika sarunas pa telefonu. Cerams nākamreiz mums mūs drosme pačamdīt
kaķi.
Bērniem lieliska, atraktīva un interesanta iespēja iepazīt vilcienu ‘dzīvi’.
Ļoti interesants muzejs kurā garlaicība nemājo!
"It was a very spontaneous idea to walk in ... and such a great experience! We
explored the area of steam engines and railway with all senses."
"The museum is totally awesome; we walked through all the locomotives and
carriages at the outdoor exhibition and had a lot of fun."
"Great idea - the "speaking luggage". We like it very.
Ārvalstu tūristu viedoklis: http://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g274967-
d2512743-Reviews-Railway_History_Museum-Riga_Riga_Region.html#REVIEWS
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris
Svētdienas/parastais darba laiks
svētdienās parastais darba laiks
Maijs* - lai pārējos mēnešos apmeklētāju skaits būtu pārskatām, maija mēneša statistikā nav norādīts
Muzeju nakts apmeklētāju skaits, kas Jelgavas ekspozīcijā bija 2129.
Jelgavas ekspozīcijas statistikas analīze.
2015. gadā ekspozīciju apmeklēja par 1316 personām vairāk kā iepriekšējā gadā, kas
nozīmē, ka apmeklētāju skaits pieaudzis par aptuveni 30%. Novadītas 2 reizes vairāk
ekskursiju ar gidu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (40 ekskursijas 2015. gadā pret 20
ekskursijām 2014. gadā). Turpat trīskāršojies pieaugušo apmeklētāju skaits (442 2015.
gadā salīdzinājumā ar 150 2014. gadā), tāpat ekspozīciju apmeklējuši arī vairāk studenti
un pensionāri (2015. gadā-113, 2014. gadā-71.) Ārzemju apmeklētāju skaits,
salīdzinājumā ar 2014. gadu, pieaudzis par 10. Jānorāda, ka ekspozīcijas apmeklētāju
skaita lielāko daļu joprojām veido skolēni grupās, 2015.gadā stipri pieaudzis arī
bērndārznieku skaits, kuri apmeklējuši mūsu ekspozīciju un tajā vadītās nodarbības.
Sevišķi aktuāls tieši bērnudārziem bija Drošības stundas piedāvājums. Ļoti labi
apmeklēta bija arī izstāde “Mazā Liliputija”, kuras laikā ekspozīciju apmeklēja 543
cilvēki (izstāde ilga 4 dienas).
6 9 3 5 10 14 11 944
27 18 35 36 27 28 40 21 24
165
23 1849
215208
44 71 59 4448
171
486
108
120
100
200
300
400
500
600
700
800
Jelgavas ekspozīcija 2015
Skolnieki, stud., pensionāri Pieaugušie Bezmaksas apmeklētāji
Dažādi muzeja pakalpojumi pa mēnešiem
Grafikā atspoguļots darbinieku vadīto aktivitāšu izmantošanas skaits 2015.gadā.
Visbiežāk apmeklētāji vēlējušies redzēt dzelzceļa maketa demonstrējumus, kas
individuālajiem apmeklētājiem ir papildus maksas pakalpojums.
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
Drezīna Drošības h Dzimšanas dienas Modeļademonstrējumi
Ekskursija ar gidu
Dažādi muzeja pakalpujumi 2015
Gads Apmeklētāji Ekskursijas
Drošības
stundas
muzejā
Halles
nomas
līgumi
Muzejiskās
darbības
ieņēmumi
euro
Kopā
Ieņēmumi
euro
2013 28367 246 28 34 25960 21496 47456
2014 37021 367 24 23 34260 52199 86459
2015 42226 428 41 49 64683 52675 117358
Muzejiskās darbības ieņēmumus viedo: ieejas biļetes, maksa par gida pakalpojumiem,
krājuma priekšmetu izmantošana, maksa par fotosesijām, modeļa demonstrējumiem,
pārdotajiem suvenīriem u.c.
Direktore Ieva Pētersone
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
2013 2014 2015
Ieņēmumi 2013-2015
Nomas ieņēmumi Muzejiskās darbības ieņēmumi