Uzvedības problēma skolā - LU...Skolā ir izdots rīkojums par rīcību Vardarbības gadījumos, kur definēts, ka rupju vārdu lietošana ir “emocionāla vardarbība”. Katrs

Uzvedības problēmas klasē un skolā

Dr. Paed. Dita Nīmante

Dr. paed. Dita Nīmante


Mīti vai patiesība

• Skolēni zina, kā ir jāuzvedas

• Vecāki viņiem to ir iemācījuši

• Skolai ar to nav jānodarbojas

• Ja skolēns neuzvedas stundā atbilstoši, tad tā ir skolēna problēma


Situācija

• Klasē stundā ir troksnis, skolotāja vada stundu, klases priekšā skaidro jauno tēmu. Tikmēr stundā skolēni viens ar otru sarunājas, sūta zīmītes, grozās, ceļ rokas, no klases iziet ārā bez skolotājas atļaujas,divas meitenes viena otrai uzkrāso skropstas. Viens bariņš par kaut ko sāk smieties. Kad skolotāja atgādina par uzvedību, tad pievēršas viņai, pēc kāda brītiņa turpina atkal.


Labas attiecības

Korektīvie paņēmieni

Atbalstošie paņēmieni

Preventīvie paņēmieni

Rosinoša, labi saplānota, motivējoša stunda/

Telpas iekārtojums Dr. paed. Dita Nīmante

Jautājumi • Kā ierobežot neatļautu telefonu lietošanu stundās? • Kā ierobežot rupju izteicienu lietošanu skolā? • Kā palīdzēs skolēnam, kurš neuzdrošinās iesaistīties

stundā. • Kā piespiest stundā strādāt? • Kā reaģēt uz jaunieti, kurš “pieprasa” sev uzmanību? • Ko darīt, ja stundā nepaspēju īstenot visu stundā

iecerēto, jo ir viena skolēnu grupa, kas paralizē visu klases darbu? Ir stulbi jautājumi, ja aizrāda par grozīšanos, tad ir lapu mētāšana, sprauslošana, durvju aizciršana. Nesveicina, neatņem sveicienus. Pārējie tikai smīn.

• Vai ļaut grupu darbos strādāt vienā komandā vai miksēt grupas?


Īsā/ garā atbilde

• Īsās atbildes piedāvā vienu vai divus paņēmienus, kā reaktīvi risināt problēmu. Var būt veiksmīgs/neveiksmīgs risinājums, jo katrs gadījums un konteksts ir individuāls, katram atsevišķam skolotājam paņēmieni ir jāsalāgo ar viņa iekšējo pārliecību (noticēt paņēmienam, spēja praksē īstenot).

• Garās atbildes – ilgtermiņa un sistēmiski un kompleksi risinājumi. Var iesaistīties skolotāji, administrācija, bērni, vecāki. Jo vairāk iesaistās citi, jo veidojas lielāka piederības izjūta.


Īsā atbilde

• Kā ierobežot neatļautu telefonu lietošana stundās?

Skolas iekšējās kārtības noteikumos noteikti ir šāds punkts. Stundas sākumā atgādiniet, ka telefoniem jāatrodas somās izslēgtiem. Dodiet laiku, stundu nesākiet, kamēr telefoni nav somās. Ja skolēni kavē stundu, tad attiecīgi tik minūtes, cik kavēs, starpbrīdī atstrādās.

Informējiet, ka tie skolēni, kas izmantos telefonu, saņems ierakstu e-klasē un skolēnam būs jādodas pie skolas direktores, lai ievietotu telefonu seifā. Saņemt varēs tikai vecāki.


Īsā atbilde

• Kā ierobežot rupju izteicienu lietošanu skolā?

Skolā ir izdots rīkojums par rīcību Vardarbības gadījumos, kur definēts, ka rupju vārdu lietošana ir “emocionāla vardarbība”. Katrs skolotājs, kas starpbrīdī saskaras ar rupju vārdu lietošanu, fiksē to e-klasē kā emocionālo vardarbību (katram skolas skolotājam ir pieeja e-klasei, izveidots katrai klasei priekšmets “starpbrīdis”). Tālāk seko rīcība atbilstoši instrukcijai, piemēram, e-pasts vecākiem, klases audzinātājai.


Īsā atbilde

• Kā palīdzēt skolēnam, kurš neuzdrošinās iesaistīties stundā?

Iespējams, ka skolēns izjūt tā saucamo iedomāto bezspēcību, viņš ir zaudējis drosmi, viņa pašvērtējums ir ārkārtīgi zems, viņš nejūtas piederīgs klasei un skolai.

Šādā gadījumā galvenā stratēģija ir – nepadoties, jo skolotāji bieži šādos gadījumos neiesaistās. Viens no risinājumiem, organizēt darbu pārī. Atrast klasē kādu, kurš ir gatavs sadarboties ar skolēnu. Sadalīt pārī lomas, pakāpeniski iesaistīt atbilšu sniegšanā.


Īsā atbilde

• Kā piespiest stundā strādāt?

Iespējams, ka būtu jāmaina pieeja no “man jāpiespiež” uz “es piedāvāju sadarboties”. Sadarbības mērķis ir, lai skolēns varētu labāk apgūt mācību saturu. Ja šī sadarbība nebus, tad nebūs arī rezultāta.

Skolotājs var piedāvāt izvēli “Vai nu Tu sadarabojies un mēs strādāsim kopā, vai arī Tu strādā individuāli (piemēram, darbs ar grāmatu vai kādas citas neērtas sekas).


Īsā atbilde

• Kā reaģēt uz jaunieti, kurš “pieprasa” sev uzmanību? Visdrīzāk, ka šajā gadījumā skolēnam ir izveidojies greizs

priekšstats par to, kā panākt pozitīvu uzmanību. Skolotājs var izmantot stratēģiju – pievērst uzmanību, bet tikai

tajā laikā, kad to ir nolēmis skolotājs, nevis, kad to vēlas skolēns. Skolotājs stundā var noteikt, ka no katra skolēna skolotājs sagaida ne vairāk kā 1-2 jautājumus, skolotājs var izdalīt visiem lapiņas un likt jautājumus un komentārus rakstīt uz lapiņām. Pēc stundas atdot skolotājam. Nākamajā stundā skolotājs var atbildēt uz šiem jautājumiem.

Var reaģēt, sakot: “Es redzu Tavu interesi, malacis, bet ja ir papildus jautājumi, aizkavējies pēc stundas”.

Pirms stundas var pieiet pie skolēna, apjautāties, kā viņam veicas, uzdot personiskus jautājumus, iesaistīt stundu gatavošanā.


Īsā atbilde

• Ko darīt, ja stundā nepaspēju īstenot visu stundā iecerēto, jo ir viena skolēnu grupa, kas paralizē visu klases darbu?

Var skolēnus izsēdināt, lai nebūtu iespēja kopā sēdēt un vienam otru atbalstīt.

Var izmantot tā saucamo “Es ziņu”, kur skolotāja izstāsta skolēniem, kā viņa jūtas šajā situācija, aicina skolēnus mēklēt risinājumus (ja skolēniem ir attīstīta empātija).

Var organizēt tā saucamo klases sapulci, kurā risināt šo problēmu


Īsā atbilde

• Vai ļaut grupu darbos strādāt vienā komandā vai miksēt grupas?

Viss būs atkarīgs no skolotājas audzināšanas mērķa. Ja skolotājs vēlas, lai skolēni attīsta sadarbības prasmes, prasmi sadarboties ar ikvienu, iepazīt vienam otru, sadraudzējas, tad ieteiktu katru reizi mainīt grupas, paredzēt to kā nosacījumu. Neļaut pašiem izvēlēties grupas.


Garā atbilde

• Sākotnēji – 70’gados – saistījās ar skolēnu uzvedības kontroli, centieniem mainīt arējās iedarbības rezultātā skolēnu uzvedību.

• Mūsdienās – veicināt pozitīvu mācīšanās vidi klasē, procesa organizācija, lai veicinātu mācīšanu un mācīšanos, lai sasniegtu svarīgāko – skolēnu pašdisciplinētību.


Efektīva pedagoģija (Robert J. Marzano, Debra J. Pickering, Jane E. Pollock, 2001)

Izglītības programma

Mācību metodes

Klasvadības paņēmieni


Klasvadības pamatelementi

1.Attiecību veidošana

2. Telpas iekārtojums

3. Skolēnu iesaiste stundā

4.Noteikumi/ Likumi

5.Rutīna

6.Iedrošināšana/Uzslavas/Apbalvojumi

7.Konsekventa rīcība noteikumu pārkāpšanas gadījumos


Attiecību veidošana

• Ja skolotājam ar klasi ir labas attiecības, tad klasē ir mazāk uzvedības problēmu.

• Ja skolēni par skolotāju labi domā, viņi skolotājam nevēlēsies sagādāt neērtus brīžus.


Izaicinājumi labām attiecībām

• Konflikts – atklāts vai slēpts Piemēram, skolotāja uzstāda tādas prasības, kas

skolēniem nav izpildāmas vai nav pieņemamas, vai skolotāja izmantotās metodes ir skolēnu cieņu aizskarošas.

Skolotāja par to, ka klasē atsevišķi skolēni traucēja stundu, visai klasei samazināja vērtējumu kontroldarbā.

Nākamajā stundā visa klase stundā ignorēja skolotāju, neviens neatbildēja uz skolotāja jautājumiem.


Telpu iekārtošana

• Telpas iekārtojums var veicināt uzvedības problēmas.

• Telpas iekārtojums var traucēt skolotājam īstenot atbalstošos paņēmienus.


Skolēnu iesaiste stundās

• Jo saistošākas būs stundas, mazākas iespējas skolēniem garlaikoties, jo mazāk laika viņiem ir darīt “kaut ko citu”.

• 61% gadījumos skolēniem ir garlaicīgi (Daniela, 2009)


Noteikumi/ likumi

Skaidri zināt – kam ir jānotiek klasē un kama nav jānotiek klasē.

Skolotājs nosaka, kāda ir laba uzvedība klasē?

Noteikumus var izstrādāt: skolotājs viens pats, skolas kolektīvs, skolotājs ar skolēniem

Nepietiek, ka noteikumi ir izstrādāti, ir nepieciešams tos iedzīvināt:

1. Mācot noteikumus – skolēniem skaidri jāiemāca, jāparāda, ko jūs no viņiem sagaidāt, ko nepieņemsiet.

2. Radot precedentu, kas pierāda, ka tie strādā


Rutīna

• Klasē ir daudz jautājumu, ko nevar ierakstīt noteikumos, piemēram, kā ienākt klasē, kā sākt stundu, kā pabeigt stundu, kur likt mājas darbus, kā strādāt grupās, kā pāriet no vienas nodarbes uz otru, utt.

• Tas ir jāmāca skolas gada sākumā un jāatkārto visu mācību gadu.

• Skolēns nevar uzminēt, ko jūs vēlaties.


Iedrošināšana/Uzslavas/Apbalvojumi

• Iedrošinot uzvesties pozitīvi, uzslavējot un apbalvojot par pozitīvu uzvedību!

• Pamaniet, tad novērtējiet, tad iedrošiniet.

• Šādi tiek veidots skolēnu paradums uzvesties pozitīvi.

• Skolotājs tādējādi novērtē un pastiprina pozitīvo uzvedību.

• Iedrošināšanai, uzslavai un apbalvojumam jābūt pēc iespējas konkretizētam.

• Tā var būt individuāla, kādai grupai vai visai klasei piemērojama.


• Lielākā daļa skolēnu vēlas uzvesties labi.

• Taču ir atsevišķas reizes, kad viņiem ir jāpalīdz atgriezties pie paškontroles. Tas notiek tādēļ, ka viņi ir vai nu aizmirsuši, kā ir jāuzvedās , vai nav īsti pārliecināti par noteikumiem, vai viņi ir vienkārši garlaikoti, ir piekusuši sēdēt.

• Atbalsts skolēnam var būt dažādas intensitātes .


Uzvedības problēmas riski

Skolēni ar vidēju uzvedības problēmu risku (apmēram 15%)

Skolēni ar zemu uzvedības problēmu risku (apmēram 81%)

Skolēni ar augstu uzvedības problēmu risku (apmēram 4%)

(Sørlie, & Ogden, 2009).


Konsekventa rīcība noteikumu pārkāpšanas gadījumos

• Iepriekš izstrādātas un visiem zināmas sekas

• Sekas tiek konsekventi pielāgotas

• Sekas vienmēr tiek piemērotas individuāli


Viss kaut kur sākas - uzvedības trepes

Kriminalitāte Mobings Vardarbība (fiziska un

emocionāla, seksuāla) Nepamatota agresivitāte Noteikumu pārkāpšana Noteikumu ignorēšana Nesadarbošanās Nepieklājība


Vai būtu jāreaģē?

• Pārtrauc citu runātāju?

• Nesveicinās

• Nesarunājas

• Ignorē

• Uzmet uz galda mājas darbu

• Iziet no klases, aizcērt durvis vai neaizver durvis

• Nomētā papīrus


Noslēgumā


Documents

Uzvedības problēma skolā - LU...Skolā ir izdots rīkojums par rīcību Vardarbības gadījumos, kur definēts, ka rupju vārdu lietošana ir “emocionāla vardarbība”. Katrs