RĪGAS CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS ŠAMPĒTERA FILIĀLBIBLIOTĒKA

GADU SIMTA LOKOS2009

RCB Šampētera filiālbibliotēka

Bibliotēka nodibināta 1909.gada 1.novembrī ar nosaukumu “Pilsētas publiskā lasītava”.

Tā atradās Kalnciema ielā Nr.18,

Baložu ielas stūrī Šulca namā

Nosaukumi gadu simta lokos

1909. – 1918. Rīgas pilsētas publiskā lasītava – bibliotēka

1918. – 1957. Rīgas pilsētas 2.bibliotēka

1957. – 1979. Rīgas pilsētas Jāņa Raiņa 2.bibliotēka

1979. – 1997. Rīgas pilsētas CBS Jāņa Raiņa 2.bibliotēka

1998. – 2001. Rīgas Tautas bibliotēku apvienības Šampētera

bibliotēka No 2002.

Rīgas Centrālās bibliotēkas Šampētera filiālbibliotēka

Adreses gadu simta lokos

Bibliotēkai bijusi pastāvīga vieta un tā netika daudzreiz pārvietota no vienas vietas uz

otru. Tas nodrošina pastāvīgus lasītājus un bibliotēkas stabilitāti.

Adreses gadu simta lokosĒka Kalnciema ielā 18, Šulca nams

1909. – 1911.

Adreses gadu simta lokosĒka Zeļļu ielā 4

1911. – 1981.

Adreses gadu simta lokosĒka Smiļģa ielā 26

1981. – 1986.

Adreses gadu simta lokosĒka Lielirbes ielā 6

No 1986.gada

Vadītāji gadu simta lokos

Kārlis Košs Bibliotēku vada no 1909. – 1914.gadam

Kārlim Košem bijuši daudzi un dažādi pienākumi, kas saistīti ne tikai ar 2.bibliotēkas darbību. Viņš savu ieguldījumu devis vairākās ar kultūru saistītās jomās. Viņš bija pazīstams arī kā labs ērģelnieks un mūzikas cienītājs.

Foto 1911.gads

Bibliotekāres: Paulīna Erdmane (pa kreisi), Klāra Ertiņa (pa labi)

Vadītāji gadu simta lokos

Johanna Langrāte

1932.gadā Rīgas pilsētas 2.bibliotēkas vadītājai Johannai Langrātei tiek piešķirts

5.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem kultūras darbā.

1948.-1951.gadā kā savam amatam politiski un profesionāli nepiemērotus atlaiž 10 bibliotēku vadītājus, tai skaitā arī 2.bibliotēkas vadītāju Johannu Langrāti.

Vadītāji gadu simta lokos

Ērika Priedniece

Bibliotēku vada no 1952. - 1966.gadam

1966.gads

Vadītāji gadu simta lokos

Foto 1966.gadsbibliotēkas vadīšanu no

Ērikas Priednieces (pa kreisi) pārņem

Dzidra Lūse (pa labi)

Dzidra Lūse

Bibliotēku vada no 1966.gada līdz 1975.gadam

Vadītāji gadu simta lokos

Brigita KuļikovskaBibliotēku vada no 1975.gada līdz

1986.gadam

“Tur (3.bibliotēkā) man ielika to bibliotekārā darba pamatu, darba mīlestību un apziņu, ka visu iesākto ir jāpadara līdz galam. Bibliotēkā nav tāda darba, ko tu vari pusdarītu atstāt. To es ievēroju līdz pat šai dienai.”

Jaunās Vēstis, 2004.gada septembris

Foto 1999.gads

Vadītāji gadu simta lokos

Kaija Krūmiņa

Bibliotēku vada no 1987.gada līdz 1988.gadam

1964.gads

Vadītāji gadu simta lokos

Gunta ŠahovaBibliotēku vada no 1988.gada līdz

2008.gada pavasarim

Dzīves moto: Klausīties, skatīties, mācīties. Izglītība mūža

garumā.

Vislabākā reklāma un bibliotēkas popularizētājs ir ikviens apmierināts lasītājs, kurš ieteiks bibliotēku arī citiem.

G.Šahova

Vadītāji gadu simta lokos

“Negāju vēl skolā, kad jau zināju, ka strādāšu vietā, kur ir daudz grāmatu – toreiz vārdu ”bibliotēka” vēl nezināju.

Bibliotekāra darbs ir tik dažāds! Viena darba diena nekad nelīdzinās otrai. Mainās sabiedrības prasības pret bibliotēku, un jāmainās arī mums.”

RCB Gadagrāmata 2006.

Regīna VēbersteBibliotēku vada no 30.04.2008.

RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados

Grāmatu skaits dibināšanas dienā:

Kopā 2866– Latviešu val. 1262– Krievu val. 791– Vācu val. 813 1910.gadā bibliotēkai

izrakstīja:

17 avīzes12 žurnālus

RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados

Apmeklētāju kontingents

Skolotāji – 114 Skolnieki – 358 Studenti – 13 Fabrikas strādnieki – 115 Amatnieki, zeļļi un māc. – 138 Uzņēm.un māju apkalpe – 187 Zem.pakāpes karavīri – 4 Valsts darbin., uzņēmēji, brīv.profes.pārst. – 140 Pārējie (bez profes.uc) – 365

Kopā 1434

RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados

Pirmie 3 bibliotēkas darbinieki:

• Kārlis Košs• Alma Klaustiņa• Andrejs Kalniņš

RCB Šampētera filiālbibliotēkadarbības pirmajos gados

Grāmatas bibliotēkā var saņemt katrs Rīgas pilsētas iedzīvotājs, uzrādot pasi ar policijas atzīmi par cilvēka dzīves vietu Rīgā. Ārpus Rīgas dzīvojošajiem grāmatas var izsniegt pret kāda Rīgas iedzīvotāja galvojumu. Par tīši sabojātām bibliotēkas grāmatām jāatbild tiesā.

1926.

1926.gada 3.jūnijā Rīgas valde pieņem lēmumu, ka ar 8.novembri pilsētas attālākās vietās darbu uzsāks pirmie 10 grāmatu izdalīšanas punkti.

Tad arī dibina 2.bibliotēkas pirmos divus grāmatu izsniegšanas punktus:

• Jelgavas gatvē 62• Gulbju ielā 1

Trīsdesmitie gadi

1932.gada 8.oktobrī Rīgas 2.bibliotēkai pievieno Bērnu nodaļu, kuras, tāpat kā bibliotēkas, atrašanās vieta ir Zeļļu ielā 4.

Attīstoties dažādām tehnoloģijām, arī bibliotēkas dzīvē tiek ienestas jaunas vēsmas – to apliecina tālruņa ierīkošana un rakstāmmašīnas iegāde.

No tirdzniecības akciju sabiedrības “A.Lippert” iegādāta “Kontinental” rakstāmmašīna, 1.lieluma ar Nr.448590, ar speciālo tastatūru un pērļu šriftu, ar visiem piederumiem. Tās cena 450 latu un garantija 5 gadi.

30.gados Rīgas bibliotēkās rīkoja dažādus saviesīgus vakarus. Rīgas 2.bibliotēkā 1937.gada 17.decembrī notika rakstnieku vakars, kurā piedalījās Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Grots.

Četrdesmitie gadi

Bibliotekāriem tika organizēti krievu valodas kursi. Bibliotēkām bija jāveido dažādi masu pasākumi – jāgatavo sienas avīzes, jābrauc aģitācijas braucienos, jāiet pa lasītāju dzīvokļiem un darba vietām, jāizplata skrejlapas un plakāti.

1941.gada augusta sākumā Lielvācijas armijas propagandas nodaļas pilnvarā tiek dota pavēle iznīcināt kaitīgus rakstus un grāmatas no bibliotēkām. Kaitīgā literatūra – lielinieku, žīdu, vecākā vācu literatūra, emigrantu, ārzemju literatūra, latviešu literatūra ar pretvācisku ievirzi, jānodod.

1957.

1957.gadā Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas 40.gadadienai veltītajā kultūras un izglītības

iestāžu skatē par labiem rādītājiem un vispārēju darba novērtējumu, bibliotēka ieguva 2.vietu

republikā.Sakarā ar to tika piešķirts Latvijas PSR Kultūras

ministrijas Goda raksts, naudas prēmija un Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa vārds.

1959.

“..Rīgas J.Raiņa 2.bibliotēkā ir tā saucamie atklātie fondi – ne tikai atsevišķu nozaru, bet visas grāmatas, ieskaitot daiļliteratūru, brīvi pieejamas lasītājam. Nav parastās letes, kas atdalīja lasītāju no plauktiem. To vieni no pirmajiem Rīgā noņēmuši 2.bibliotēkas darbinieki un tādā veidā tuvinājušies lasītājam, bet lasītājs - grāmatai“

“Jaunā bibliotēkas darba forma – atklātie fondi – pārņemta no brālīgo republiku pieredzes. Tā devusi jau rezultātus – nedalītu lasītāju sajūsmu”

/No avīžu izgriezumiem 1959.gada novembrī/

Pavēle1959.gada 31.oktobrī

par bibliotēkas apbalvošanu

ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas

Goda rakstu

1964.

1964.gada aprīlī ar Kultūras ministrijas lēmumu un ņemot vērā bibliotēkas sasniegumus grāmatu

propagandā un lasītāju iesaistīšanā bibliotēkai tika piešķirts nosaukums

“Teicama darba bibliotēka”

Lēmums par nosaukuma “Teicama darba

bibliotēka” piešķiršanu1964.gada 27.aprīlī

60.gados

Zeļļu ielā 4

1979.

Bibliotēkai 70 gadiSvinības tika rīkotas Rīgas

pilsētas Ļeņina rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejā E.Smiļģa ielā 46

Notiek visu Rīgas pilsētas masu bibliotēku centralizācija, kuras rezultātā izveidojas RCBS ar Centrālo bibliotēku un 47 filiālbibliotēkām

1986.

Rīgas pilsētas CBS Jāņa Raiņa 2.bibliotēka iegūst jaunas, speciāli bibliotēkai projektētas telpas Lielirbes ielā 6.

Arhitekts Vladimirs Alle.

1986.gada februārīAlfrēds Rubiks,

Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs,

svinīgi atklāj bibliotēkas jaunās telpas

Lielirbes ielā 6

“Pārgriezta sarkanā lentīte, jaunā bibliotēka sagaida pirmos viesus ar gaumīgi noformētu interjeru, plašu lasītavu. .. Uz speciāla galdiņa izvietoti materiāli, kas atspoguļo šās bibliotēkas bagāto vēsturi, bibliotēkas, kas ir viena no vecākajām Latvijā.”

“.. Lielirbes iela 6. Kādreiz tur gar ceļu, braucot no lidostas, varēja redzēt vecas garāžas un šķūņus. 80.gadu sākumā tur tika uzcelts dzīvojamais nams – pilsētā pirmais terasveida dzīvojamais nams. Vienotā stilā ar namu ieturēta arī bibliotēkas ēka.”

/Rīgas Balss, 1986.gada 25.februāris/

Telpu kopējā platība 520 m2

1.stāvā:Abonements 132 m2

Krātuve 25 m2

2.stāvā:Lasītava 161 m2

Bērnu nodaļa 30 m2

1986.gads. Lielirbes iela 6

1989.

Sākta sadarbība ar Latvijas Tatāru -

baškīru nacionālās kultūras biedrību

“Ideļ”.

Tatāru rokdarbniece Raisa Indriksone (pa kr.). 2001.

Biedrības priekšsēdētājs Iļduss Sobitovs (pa lb.) un RCB direktors Aivars Beika. 2001.

1994.

Bibliotēkas fonda pārcenošana. No rubļiem uz latiem.

Sākta krājuma pārklasifikācija pēc jaunajām “Klasifikācijas tabulām publiskajām bibliotēkām”.

Sapludināta vienotā alfabētā ārzemju daiļliteratūra.

1995.

1995.gada aprīlī bibliotēkai pievienojās

Rīgas 44.bērnu bibliotēka,

kā bērnu nodaļa.

Foto 1995.gads. Valentīna Čižika

1994.gadā māja tiek denacionalizēta un bibliotēka telpas zaudē. Grāmatu krājums tiek pievienots Šampētera bibliotēkai, kur tiek atjaunots Bērnu literatūras nodaļas darbs. Visus 44.bērnu bibliotēkas pastāvēšanas gadus to vada Valentīna Čižika. Viņa arī turpināja strādāt ar “savām” grāmatām Šampētera bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.

1996.

Galvenais virziens – krājuma pāršifrēšana.

No 1996.gada līdz pat šim laikam bibliotēkā darbojas biedrība “Vācu nams”.

No 02.04.1996. – 27.01.2004. darbojas spriedzes un izklaides literatūras lasītāju klubs “Atpūta”. Tā biedriem bija iespēja lasīt jaunākās grāmatas krievu valodā. Nolikums nosaka iestāšanās maksu un biedra naudu.

1999.

Bibliotēkai 90 gadiJubilejas pasākums tiek rīkots bibliotēkas telpās Lielirbes ielā 6

Direktors A.Beika

Šampētera bibliotēkas darbinieki

2003.

Nosaukums “Rīgas Tautas bibliotēku apvienība” oficiāli tiek mainīts līdz ar RCB nolikuma apstiprināšanu, kas nosaka, ka filiālbibliotēkas ir CB struktūrvienības.

Tiek nomainītas arī izkārtnes.Prieks par bibliotēkas jauno izkārtni. 2003.gada augusts.

2004.

Datorizācijas sākums bibliotēkā.2 datori – 1 lietotājiem, 1 darbiniekiem

Kļūst pieejami bezmaksas interneta pakalpojumi Liela kadru mainība “Mums vēl nav 100” – ilggadējo un esošo

darbinieku tikšanās RCB konkurss par bibliotēkas vēsturi

Vēstures konkursā vadītāja

Gunta Šahova prezentēja bibliotēkas

zīmogus un guva kolēģu atzinību par izcilu bibliotēkas

vēstures prezentāciju

2005.

Pāreja uz bibliotēkas lietotāju reģistrāciju sistēmā ALISE

Bibliotēkai 22.12.2005.pieslēgta signalizācija

Lieldienu salidojums bijušajiem darbiniekiem

2006.

Gatavošanās bibliotēkas akreditācijai Sākta krājuma rekataloģizācija Darbojas senioru klubs “Mēs pret eidžismu” (līdz

2007.) “Lasītājs dāvina lasītājam” Bērnu literatūras nodaļas simbols – zaķītis Žanītis Bibliotēkā 8 datori. No tiem 3 darbiniekiem

2007.

Februārī notika bibliotēkas akreditācija. Tai piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.

Ieteikumi:• Nepieciešama uzbrauktuve un

jumta remonts• Nepieciešams realizēt izstrādāto

telpu funkcionālo plānu un mēbeļu specifikāciju

• Nepieciešama krāsu printera iegāde

• Sistemātisks darbs ar krājumu, bibliotekārā darba automatizācija

2008.

“Trešais Tēva dēls” Visi bibliotekārie darbinieki

piedalījās un mācījās Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais Tēva dēls” apmācību programmā.

Šīs programmas ietvaros bibliotēka ieguva• 7 datorus lietotājiem• 2 multifunkcionālas iekārtas

2008.

Ar 12.maiju bibliotēkā tika apturēta rekataloģizācija, galvenais uzdevums bija attīrīt krājumu gan saturiski, gan vizuāli

Gada beigās iebūvē mobilās sistēmas krātuvē

Galvenie rādītāji 1972. – 2008.

Krājums un izsniegums 1972. - 2008.

0

50 000

100 000

150 000

200 000

250 000

1972 1982 1992 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Gads

Skai

ts

Izsniegums Krājums

Krājuma apgrozība 1972. - 2008.

0,00

0,25

0,50

0,75

1,00

1,25

1,50

1,75

2,00

2,25

2,50

2,75

1972 1982 1992 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Gads

Galvenie rādītāji 1972. – 2008.

0

5 000

10 000

15 000

20 000

25 000

30 000

35 000

40 000

45 000

50 000

Skaits

1972 1982 1992 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Gads

Lasītāju skaits un apmeklējums 1972. - 2008.

Lasītāju skaits Apmeklējums

Darbinieku skaits 1972. - 2008.

9 9 9

8

7

5

6 6 6

3 3 3

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

1972 1982 1992 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Gads

Skai

ts

2009.

100.jubilejas gads

Tuvojamies krājuma rekataloģizācijas nobeigumam

Virzāmies uz modernas bibliotēkas statusu, pakāpeniski nomainot aprīkojumu un mainoties līdzi sabiedrības prasībām

Foajē

1998.

2009.

Atpūtas telpa

2009.

1998.

Krātuve

1998.2008.

Abonements

2007.

2002.

2009.

Bērnu nodaļa

2007. 2009.

Bērnu nodaļa

2009.

Lasītava

2009.

Lasītava

1998.2007.

Lasītava

2009.

Lasītava

2009.

Lasītava

2009.2008.

Lasītava

2009.

Bibliotēkas ir kapitāls, kas bez lieka trokšņa nes milzīgus augļus.

(J.V.Gēte)

25.11.2009.