Rīgas Tehniskā universitāte · Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika 20 12.2. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā 21 13

Rīgas Tehniskā universitāte

Lietišķās valodniecības institūts

MAĢISTRA PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS

“TEHNISKĀ TULKOŠANA”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Rīga, 2011

2

Saturs

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas

lēmums par studiju programmas īstenošanu

4

2. Maģistra profesionālo studiju programmas “Tehniskā tulkošana” izveides

pamatojums un aktualitāte

4

3. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību 5

4. Programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti 5

5. Studiju programmas apraksts 8

6. Studiju programmas organizācija 8

6.1. Studiju programmas plāna atbilstība studiju programmas un darba tirgus

mērķiem un uzdevumiem

8

6.2. RTU Valodu institūta maģistra profesionālo studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ atbilstība profesijas standartam

8

6.3. RTU Valodu institūta maģistra profesionālo studiju programmas ―Tehniskā

tulkošana‖ atbilstība maģistra profesionālās izglītības standartam

8

7. Studiju programmas praktiskā realizācija 10

7.1. Studiju programmā izmantotās studiju metodes un formas 11

7.2. Studiju programmā noteiktie pārbaudījumu veidi 12

7.3. Maģistra darbs 12

7.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 13

7.5. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

7.5. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tās ietekme uz studiju darbu 13

8. Studiju programmas perspektīvais vērtējums no valsts interešu viedokļa 16

9. Studiju programmas vērtējums no studentu un darba devēju viedokļa 16

10. Vērtēšanas sistēma 17

11. Studējošie 19

12. Akadēmiskais personāls 19

12.1. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika 20

12.2. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā 21

13. Materiālā bāze 21

14. Palīgpersonāls 22

15. Programmas finansēšana 23

16. Rīcība studiju programmas likvidācijas gadījumā 23

3

17. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma 23

18. Maģistra profesionālo studiju programmas „Tehniskā tulkošana”

salīdzinājums ar citām radniecīgām studiju programmām ārzemēs

26

19. Studiju programmas tālākas attīstības perspektīvas 31

20. Reklāmas un informatīvie izdevumi 33

Pielikumu saraksts 35

4

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un

lēmējinstitūcijas lēmums par maģistra studiju programmas

īstenošanu

Akreditētā maģistra profesionālo studiju programma „Tehniskā

tulkošana‖ tiek realizēta RTU Lietišķās valodniecības institūtā (iepriekš Valodu

institūts) Rīgā. Absolventiem tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds

tehniskajā tulkošanā (27.pielikums). Saskaľā ar 2011.gada RTU Senāta sēdes

lēmumu (protokols Nr.551) Valodu institūtam tika nomainīts nosaukums –

Lietišķas valodniecības institūts (30. pielikums).

Programma bija apstiprināta RTU Valodu institūta Padomes sēdē

2007.gada 11.janvārī (Protokols Nr. 32) un RTU Senāta sēdē 2007.gadā 29.

janvārī (protokols Nr. 510) (4. pielikums). Maģistra profesionālo studiju

programmā tika veiktas un RTU Senāta sēdē 2007.gada 25.jūnijā (protokols Nr.

515) apstiprinātas izmaiľas (23.pielikums).

2008. gada 19. novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās

izglītības programmu akreditācijas komisija (lēmums Nr. 3282) akreditēja

Maģistra profesionālo studiju programmu „Tehniskā tulkošana‖ uz sešiem

gadiem. Akreditācijas lapas Nr. 023-1585 (24. pielikums).

Ľemot vērā starptautisko sakaru paplašināšanos, tehnikas straujo attīstību

un tehnisko tulku un tulkotāju mūsdienu nepieciešamību, tika izstrādāta un

1996. gadā darbu uzsāka RTU Senātā apstiprinātā profesionālās augstākās

izglītības studiju programma "Tehniskā tulkošana", un tās absolventi ieguva

tulka referenta profesionālo kvalifikāciju (PS 0103) (7. pielikums). 2007. gadā

profesionālās augstākās izglītības studiju programma ―Tehniskā tulkošana‖ tika

atkārtoti akreditēta uz sešiem gadiem (1.pielikums).

Sakarā ar to, ka RTU mainījusies studiju sistēma, lai saskaľā ar Boloľas

konvencijas prasībām veidotu vienotu Eiropas izglītības telpu, Rīgas Tehniskās

universitātes Valodu institūtā tika izstrādātas bakalaura un maģistra profesionālo

studiju programmas, pamatojoties uz 12 gadus realizēto otrā līmeľa augstākās

profesionālās izglītības studiju programmu "Tehniskā tulkošana".

Programma ir izveidota saskaľā ar LR MK noteikumiem Nr.481

„Noteikumi par otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu‖

un LR MK noteikumiem Nr. 990 „Noteikumi par Latvijas izglītības

kvalifikāciju‖ (5. pielikums). Akreditētā studiju programma pievienota

3.pielikumā.

2. Maģistra profesionālo studiju programmas “Tehniskā

tulkošana” izveides pamatojums un aktualitāte

RTU ir galvenais inţenierzinātľu studiju un pētniecības centrs Latvijā,

turklāt RTU Lietišķās valodniecības institūtam ir atbilstoša bāze un pieredzes

5

bagāti mācībspēki, kas var sagatavot tehniskos tulkotājus ar referenta un

zinātniski pētnieciskā darba iemaľām. Gadu gaitā RTU Lietišķās valodniecības

institūta mācībspēki ir uzkrājuši lielu pieredzi zinātniski tehniskās valodas un

nozaru terminoloģijas mācīšanā, tehnisko tekstu tulkošanas metodikas izstrādē

un pilnveidošanā.

Maģistra profesionālo studiju programmas ―Tehniskā tulkošana‖ ietvaros

tiek apmācīti tehniskie tulkotāji mašīnzinību, loģistikas, enerģētikas,

materiālzinātľu, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju, būvniecības,

arhitektūras un pilsētplānošanas, inţenierekonomikas un citās nozarēs. Maģistra

profesionālo studiju programma padziļina un paplašina bakalaura studiju

programmā iegūto pieredzi, zināšanas un prasmes speciālo nozaru tehnisko

tekstu tulkošanā.

Studiju programmas koncepcija atšķiras no humanitārā virziena

tulkošanas programmu koncepcijām ar papildu ievirzi lietišķajā lingvistikā, kas

nosaka metodikas specifiku. Studiju programmas absolventiem jāapgūst prasmes

strādāt ar arvien pieaugošo terminu skaitu, ka arī jāattīsta zināšanas attiecīgajā

jomā. Studiju programmas "Tehniskā tulkošana" realizēšanā piedalās ne vien

filologi, bet arī atbilstošo tehnisko nozaru un tiesību zinātľu speciālisti.

3. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību

Lai uzsāktu studijas augstākās izglītības maģistra profesionālo studiju

programmā „Tehniskā tulkošana‖, ir nepieciešams profesionālais grāds

tehniskajā tulkošanā vai tam pielīdzināts bakalaura grāds tulkošanā vai angļu

filoloģijā, vai otrā līmeľa augstākā profesionālā izglītība tehniskajā tulkošanā.

Akadēmiskā bakalaura studijas beigušajiem ir neatbilstība starp iegūstamo

kredītpunktu skaitu praksē. Tādējādi viľiem ir papildus jāapgūst priekšmeti 26

KP apjomā. Priekšmetu saraksts un prakses organizācijas principi ir izklāstīti 26.

pielikumā.

Uzľemšanas kārtību reglamentē RTU uzľemšanas noteikumi.

Imatrikulējot šajā studiju programmā studentus no citās augstskolās

realizētajām akreditētām līdzīgām studiju programmām vai arī studentus ar

iepriekšēju otrā līmeľa profesionālo augstāko izglītību tulkošanas jomā, otrā

līmeľa studijās apgūtie studiju kursi tiek savstarpēji saskaľoti, pielīdzināti un

pārskaitīti, pamatojoties uz LR MK noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā

līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu‖ III. 14.punktu (5.

pielikums) un RTU Senāta lēmumiem un rektora rīkojumiem.

4. Programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti Maģistra profesionālo studiju programmas ―Tehniskā tulkošana‖

vispārīgais mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaľu

6

apguves kopumu, lai studējošie sasniegtu maģistra profesionālajam grādam un

kvalifikācijai atbilstošu kompetenci.

Maģistra profesionālo studiju programmas mērķi:

sagatavot mūsdienu prasībām atbilstošus augsti kvalificētus tulkošanas

speciālistus, kas var strādāt Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs,

Eiropas Savienības institūcijās (pēc papildus kvalifikācijas iegūšanas),

privātās tautsaimnieciskās struktūrās Latvijā un citās valstīs;

realizēt atvērtu un elastīgu studiju procesu, kas nodrošinātu jaunāko

informācijas tehnoloģiju integrēšanos un izvēlētās zinātniski tehniskās

nozares teorētiskās bāzes padziļinātu apgūšanu;

padziļināt un attīstīt studējošo radošas un zinātniski pētnieciskās

iemaľas patstāvīgajam darbam translatoloģijas jomā;

nodrošināt tādu sagatavotības līmeni, kas dotu studiju programmas

absolventiem iespēju turpināt studijas doktorantūrā;

attīstīt studējošo patstāvību un iniciatīvu, prasmi elastīgi iekļauties

pastāvīgi mainīgā vidē.

Tehniskās tulkošanas programmas galvenie uzdevumi:

sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās zināšanas, kā arī praktisko

iemaľu un prasmju kopumu profesionāli augsta līmeľa mutiskai un

rakstiskai tulkošanai;

sniegt studentiem vispusīgas zināšanas translatoloģijā, veidot speciālista

prasmes un attīstīt kompetences atbilstoši darba tirgus formulētajām

prasībām;

veidot studenta prasmi veikt loģiski kognitīvās darbības, attīstīt viľu

radošās spējas, sekmējot studenta personības izaugsmi;

attīstīt studējošo kritiskās un analītiskās domāšanas iemaľas;

attīstīt un pilnveidot rakstiskās un mutiskās izteiksmes precizitāti

speciālā lietojumā svešvalodā;

attīstīt studējošo komunikācijas prasmes multikultūrālā vidē;

izkopt mācīšanās stratēģiju un patstāvīgā darba iemaľas;

savlaicīgi atjaunot programmas saturu, materiālo un tehnisko bāzi, kā arī

pasniegšanas metodes;

veicināt akadēmiskā personāla un studentu savstarpējo mijiedarbību

zinātniski pētnieciskā darba veikšanā un iegūto rezultātu praktiskā

izmantošanā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un tendencēm

tehniskās tulkošanas jomā.

Uzdevumu izpildes rezultātu mērījumi ir studentu studiju rezultāti,

absolventu nodarbinātības rādītāji un darba devēju atsauksmes, starptautiskās

7

sadarbības paplašināšanās, pētījumu projektu skaita pieaugums un pētniecības

procesā iesaistīto studentu skaita pieaugums.

Plānotie rezultāti:

Spēj parādīt padziļinātas zināšanas un izpratni translatoloģijas jomā;

Spēj patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas

prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību translatoloģijas jomā, un augsti

kvalificētas profesionālas funkcijas tehniskās tulkošanas jomā;

Spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sareţģītas zinātniskas un

profesionālas problēmas, pamatot lēmumus, un, ja nepieciešams, veikt

papildu analīzi;

Spēj darboties daţādu jomu saskarē (tehniskā tulkošana, attiecīgā

tehniskā nozare, kultūras pētījumi u.c.);

Spēj izmantot zināšanas tulkošanas teorijā un praksē;

Spēj nodrošināt rakstiskā un mutiskā tulkojuma precizitāti, stilistisko

atbilstību oriģinālam, adekvātu terminoloģijas lietojumu;

Spēj izzināt lingvistisko un ārpus lingvistisko zināšanu sakarības valodas

lietošanā saistībā ar tulkošanu un tās galvenajām pētīšanas metodēm,

principiem un pieejām;

Spēj apgūt tulkojuma analīzes prasmes, sakľojot tās ar semantikas un

pragmatikas teorētisko būtību un tulkošanas metodēm;

Spēj veikt zinātniski-pētniecisko darbu un noformēt zinātnisku pētījumu

pārskatus;

Spēj analizēt, vērtēt un izmantot translatoloģijas nozares pētījumus;

Spēj izmantot jaunās tehnoloģijas;

Spēj strādāt ar dokumentiem, pārzināt lietvedību;

Spēj patstāvīgi pieľemt lēmumus savas kompetences ietvaros;

Spēj novērtēt savu profesionālo iemaľu un prasmju atbilstību profesijas

standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām;

Spēj rīkoties saskaľā ar profesionālās ētikas principiem.

Tādējādi, gala rezultāts ir sagatavot speciālistu – tulku un tulkotāju, kas spēj

profesionāli veikt mutiskās un rakstiskās tulkošanas darbus (darījumu,

zinātnisko, tehnisko tekstu tulkošana) daţāda veida Latvijas un ārvalstu

institūcijās, uzľēmumos un birojos un kas, balstoties uz iegūto izglītības un

metodisko bāzi, spēj konkurēt darba tirgū, kā arī sistemātiski patstāvīgi

pilnveidot savas zināšanas un prasmes un veikt pētniecisko darbu.

8

5. Studiju programmas apraksts

Maģistra profesionālo studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms:

Maģistra programmas pilna laika studijas – 60 KP – 1,5 gadi;

Maģistra programmas nepilna laika studijas (klātiene) – 60 KP –2 gadi.

Nepilna laika klātienes studijas RTU tiek organizētas saskaľā ar RTU

Senāta lēmumu ―Par vakara (nepilna laika) studiju organizēšanu RTU‖ (Senāta

sēdes protokola Nr.451 no 26.06.2000.) (6. pielikums).

Akadēmiskais gads ir sadalīts divos semestros, kuru kopējais ilgums ir 40

nedēļas. Auditorijas nodarbību ilgums katrā semestrī ir 16 nedēļas. Maģistra

profesionālo studiju programmas semestru plāni pilna un nepilna laika studijām

ir parādīti 11.pielikumā.

Maģistra profesionālo studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖ daļu apjomi

un to laika sadalījums:

obligātie studiju priekšmeti - 24 KP (40 %)

obligātās izvēles priekšmeti, tai skaitā: - 10 KP (17 %)

- specializējošie priekšmeti - 8 KP

- pedagoģijas un psiholoģijas priekšmeti - 2 KP

prakse/praktiskais darbs - 6 KP (10 %)

valsts pārbaudījumi - 20 KP (33 %)

- maģistra darbs - 20 KP

____________________

Kopā : 60 KP (100%)

Maģistra profesionālo studiju programma „Tehniskā tulkošana‖ paredz daţādu

bloku studiju priekšmetu apgūšanu:

vispārīgā teorētiskā līmeľa priekšmetus izvēlētajos novirzienos

atbilstošajā svešvalodā (angļu valodā) – tādus kā translatoloģijas

teorētiskās koncepcijas, teorētiskā valodniecība, teksta analīzes

modernās metodes, tulkošanas teorijas vēsture, valodas starpkulturālie

aspekti;

profesionālus, ar tulkošanu tieši saistītus priekšmetus -

specializācijas tekstu tulkošana un Eirotekstu tulkošana, modernās

tehnoloģijas tulkošanā, zinātniskā rakstu valoda, tulkošanas semantiskie

un pragmatiskie aspekti. Programmā ir iekļauts priekšmets - secīgās

(konsekutīvās) tulkošanas prakse. Lai varētu sekmīgi veikt atbilstošo

tekstu rakstisko un mutisko tulkošanu, ir paredzēts mācību darbs ar

9

biznesa un juridisko terminoloģiju, kas padziļina studentu jēdzieniskās

un terminoloģiskās prasmes un iemaľas attiecīgā teksta tulkošanā;

priekšmetus, kas saistīti ar tulka referenta pienākumu veikšanu,

komunikatīvajām un tehniskajām prasmēm – tulka/tulkotāja

prasmes;

otrās svešvalodas pastiprinātais kurss: vācu, spāľu vai franču valoda;

pedagoģijas un psiholoģijas priekšmeti: psiholoģija, pedagoģija.

Lai nodrošinātu programmai izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu,

tiek apgūti augstāk minētie studiju priekšmeti, kuru apraksti sniegti

12.pielikumā. Sakarā ar piemēroto mācību priekšmetu sadalījumu mācību

programmas īstenošana pilnīgi atbilst tās mērķim – sagatavot augsti kvalificētus

tehniskos tulkus/tulkotājus. Studiju kursu apjoms, īstenošanas plānojums un

atbildīgā akadēmiskā personāla saraksts ir dots 28.pielikumā.

6. Studiju programmas organizācija

6.1. Studiju programmas plāna atbilstība studiju programmas un

darba tirgus mērķiem un uzdevumiem

Sakarā ar tulkošanas darba tirgus izmaiľām, akcentu un prioritāšu maiľu

pēc Latvijas iestāšanās ES aizvien aktuālāka ir nepieciešamība gatavot tulkus un

tulkotājus, kas varētu tulkot vismaz no 2 ES oficiālajām valodām (šajā

programmā: angļu, nākotnē – franču vai vācu). Ľemot vērā šīs tendences,

studiju programmas plāns atbilst akreditēšanai izvirzītās programmas mērķiem

un uzdevumiem.

6.2. RTU Valodu institūta maģistra profesionālo studiju programmas

„Tehniskā tulkošana” atbilstība profesijas standartam

Iegūtā profesionālā kvalifikācija pilnībā atbilst Izglītības un Zinātnes

ministrijas 2002. gada 10. jūlija rīkojumā Nr. 405 noteiktajam profesijas tulka

referenta standartam PS 0103 (7. pielikums).

6.3. RTU VI maģistra profesionālo studiju programmas “Tehniskā

tulkošana” atbilstība maģistra profesionālās izglītības standartam

RTU Valodu institūtā realizētās maģistra profesionālo studiju programmas

salīdzinājums ar LR MK noteikumos Nr.481 „Noteikumi par otrā līmeľa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu‖ minētajām prasībām dots

1.tabulā.

10

1.tabula Maģistra profesionālo studiju programmas

„Tehniskā tulkošana ” atbilstība valsts standartam

Maģistra profesionālo studiju programma

“Tehniskā tulkošana”

# Kritēriji MK noteikumu prasības Studiju programma

―Tehniskā tulkošana‖

Atbilstība

1 Programmas apjoms,

kredītpunkti

≥ 40 60 Atbilst

2 Kopējais studiju ilgums

maģistra grāda ieguvei

vismaz pieci gadi Pēc 4 gadu (pilna laika)

bakalaura profesionālajām

vai akadēmiskajām

studijām, vai otrā līmeľa

augstākās profesionālās

izglītības 4,5 gadu (pilna

laika) studijām

1,5 gadi – pilna laika

studijas

Atbilst

3 Studiju kursi, kas nodrošina

jaunāko sasniegumu apguvi

nozares teorijā un praksē

≥ 7 KP

17 Atbilst

4 Pētnieciskā darba, jaunrades

darba, projektēšanas darba un

vadībzinību studiju kursi

≥ 5 KP 13 Atbilst

5 Pedagoģijas un psiholoģijas

studiju kursi

≥ 2 KP 2 Atbilst

6 Prakse ≥ 6 KP 6 Atbilst

7 Valsts pārbaudījumi (E) daļa ≥ 20 KP 20 Atbilst

8 Maģistra darba apjoms,

kredītpunkti

≥20 KP

20 Atbilst

9 Maģistra programmā

izglītojamie ar iepriekš

iegūtu akadēmisko bakalaura

grādu

iegūst piektā līmeľa

profesionālo

kvalifikāciju

Nominālais studiju apjoms

pēc 4 gadus ilgām (pilna

laika) bakalaura

akadēmiskām studijām ir

1,5 gadi (60 KP).

Bakalauri angļu valodas

filoloģijā, vienlaikus ar

maģistra grādu iegūst arī

tulka referenta

kvalifikāciju.

Atbilst

10 Pēc maģistra programmas

apguves piešķir profesionālo

maģistra grādu nozarē,

starpnozarē, kopnozarē vai

profesijā

piešķir piektā līmeľa

profesionālo

kvalifikāciju un

profesionālo maģistra

grādu nozarē

Kvalifikācija: tulks

referents

Iegūstamais grāds:

profesionālais maģistra

tehniskajā tulkošanā

Atbilst

11

Analizējot atbilstību standartam, var secināt, ka akreditētās programmas

apjoms un tā strukturālais sadalījums atbilst valsts izglītības standartā

noteiktajam.

7. Studiju programmas praktiskā realizācija

Programmas realizāciju pārsvarā koordinē un vada Lietišķas

valodniecības institūts, kas darbojas saskaľā ar 2011.gada RTU Senāta sēdē

apstiprināto Lietišķas valodniecības institūta nolikumu (2. pielikums), savukārt

saturu un kvalitāti nodrošina katedras:

Speciālā lietojuma valodu katedra;

Tehniskās tulkošanas katedra.

un arī citas RTU struktūrvienības:

Humanitārais institūts;

Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupa;

Modelēšanas un imitācijas katedra;

Programmu izstrādes tehnoloģijas profesora grupa;

Telekomunikāciju tīklu profesora grupa;

Uzľēmējdarbības vadīšanas profesora grupa;

Būvuzľēmējdarbības ekonomikas profesora grupa;

Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūts;

Raţošanas un uzľēmējdarbības ekonomikas profesora grupa;

Dizaina un ergonomikas centrs;

SESMI valodu docētāju grupa;

Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts.

Institūti, to katedras un profesoru grupas nodrošina mācību metodisko

darbu: izveido un atjauno mācību priekšmetu programmas, ievieto materiālus

ORTUS e-vidē, nodrošina atbilstošo mācību priekšmetu pasniegšanu un

praktisko darbu vadīšanu. Maģistra profesionālo studiju programmā ir paredzēta

maģistra darba izstrāde.

Programmas realizācijā atbilstoši tiek iesaistīts arī tehniskais un

saimnieciskais personāls.

Maģistra profesionālo studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖

studējošie iesaistās programmas realizācijā, iegūstot gan zināšanas

translatoloģijas jomā, gan pētnieciskā darba iemaľas, kā arī sekmīgi kārtojot

studiju programmā paredzētos eksāmenus un ieskaites un izstrādājot praktiskos

darbus un maģistra darbu.

12

7.1. Studiju programmas realizācijā izmantotās studiju metodes un

formas

Studiju programma tiks īstenota klātienes formā gan kā pilna laika dienas

studiju programma, gan arī kā nepilna laika vakara studiju programma, līdz ar to

galvenās metodes būs darbs kontaktstundās docētāja vadībā un patstāvīgais

darbs ārpus nodarbību laika. Studiju kursu ietvaros tiks piedāvātas trīs nodarbību

formas: lekcijas, semināri un praktiskās nodarbības.

Lekcijās arvien vairāk tiek izmantotas interaktīvās darba formas, kad

students kļūst par aktīvu lekcijas dalībnieku. Bieţi lekcijas tiek organizētas

dialoga formā, kad bez pasniedzēja vienpusējas informācijas pasniegšanas

notiek pārrunas, diskusijas un debates.

Semināros studenti mācās diskutēt, izteikt savu viedokli un respektēt citu

viedokli, strādāt ar speciālo literatūru.

Praktiskās nodarbībās ietverti daudzveidīgi metodiskie paľēmieni:

prezentācijas, pāru vai grupu darbs, tulkojuma rediģēšana, konsekutīvā vai

secīgā tulkošana, kursa projekti u.c. Studentu prezentācijas tiek ierakstītas video.

Saskaľā ar nodarbību sarakstu visu kursu studentiem ir paredzēta viena

diena nedēļā kā bibliotēkas un informācijas ieguves diena, kad studenti varēs

izmantot gan Lietišķās valodniecības institūta bibliotēku, gan RTU Zinātnisko

bibliotēku, gan arī citas Rīgas publiskās bibliotēkas. RTU Lietišķās

valodniecības institūta bibliotēka ir iekārtota ar datoriem ar interneta

pieslēgumu. Tur atrodas arī specializētas vārdnīcas, uzziľu literatūra un preses

izdevumi.

Lai studējošajiem atvieglotu mācību procesu, mācībspēki regulāri

papildina lekciju materiālus vai izdales materiālus, izstrādā e-mācību materiālus

un prezentācijas, apkopo speciālo bibliogrāfiju katram atsevišķam studiju

kursam. Tulkošanas nodarbību organizēšanā uzmanība ir veltīta uz studentu

aktīvam darbam. Vēl lielākas efektivitātes nodrošināšanai daţas rakstiskās

tulkošanas nodarbības notiek datorklasēs, kur studentiem ir pieejamas visas

modernās tulkošanas programmatūras un pieslēgums internetam.

Studentiem ir iespēja uzstāties studentu zinātniski tehniskajās konferencēs

(SZTK) un publicēt sava pētnieciska darba rezultātus RTU zinātnisko rakstu

krājumā.

Projektu un referātu tēmas tiks formulētas tā, lai maksimāli paaugstinātu

studējošo teorētiskās sagatavotības līmeni, attīstītu analītiskās iemaľas un

prasmes, kā arī samazinātu plaģiāta iespējas (kopēšanu no interneta).

13

Lai gan studējošos, gan arī abiturientus iepazīstinātu ar reālo situāciju

darba tirgū un mācību procesa attīstības perspektīvām īstenotajā studiju

programmā, tiek plānots organizēt papildu pasākumus ārpus nodarbībām:

vieslektoru uzaicināšana;

praktizējošo tulkotāju un tulku uzaicināšana;

potenciālo darba dēvēju uzaicināšana;

semināri vai konferences par studiju programmai aktuālām tēmām.

Lietišķās valodniecības institūta vadība pilnveido un daţādo studiju

metodes un mācību priekšmetu pasniegšanas formas, lai optimizētu programmas

realizāciju atbilstoši mūsdienu tirgus prasībām un studējošo vajadzībām.

7.2. Studiju programmā noteiktie pārbaudījumu veidi

Katra studiju kursa apguves laikā studentam ir jānokārto studiju

priekšmeta programmā noteiktie kārtējie pārbaudījumi – kontroldarbi un/vai

studiju patstāvīgie darbi. Studiju priekšmeta apguve noslēdzas ar

pārbaudījumu – eksāmenu.

Pie eksāmena tiek pielaisti tikai tie studenti, kas izpildījuši visas studiju

priekšmeta programmā noteiktās prasības (nokārtojuši kontroldarbus, studiju

patstāvīgos darbus u.c.). Pretējā gadījumā studentam nav tiesību kārtot

eksāmenu. Pārbaudījumu vērtējumi tiek reģistrēti eksaminācijas lapā un ORTUS

vidē.

Nodarbību sarakstā vai eksāmenu grafikā plānotajā laikā nenokārtotais

noslēguma pārbaudījums ir studiju parāds. Studiju parādu kārtošanas noteikumi

un kārtība ir reglamentēti atbilstošos RTU Senāta lēmumos.

Lai students tiktu pielaists pie gala pārbaudījuma, jābūt nokārtotiem

visiem studiju programmā noteiktajiem studiju kursa noslēguma

pārbaudījumiem.

7.3. Maģistra darbs


nobeigumā tiek izstrādāts maģistra darbs 20 kredītpunktu apjomā, kas sastāv no

teorētiskās, analītiskās un praktiskās daļas. Tā saturu, tematiku, apjomu,

vadītāju, recenzēšanas un aizstāvēšanas kārtību nosaka „Nolikums par maģistra

darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu‖ (13.pielikums).

14

Maģistra darba iespējamo tematu sarakstu piedāvā un apstiprina Lietišķās

valodniecības institūta Padomes sēdē. Ja maģistra darba tematu piedāvā

students, to izvērtē katedru sēdēs un apstiprina Lietišķās valodniecības institūta

direktors.

Maģistra darbu students izstrādā patstāvīgi studiju pēdējā semestrī,

konsultējoties ar darba vadītāju, kā arī ar speciālistu atbilstošajā profesionāli

tehniskajā sfērā.

Maģistra darba teorētiskajā daļā studējošais pēta izvēlēto translatoloģijas

jomas aspektu un sniedz atbilstošas teorētiskās literatūras pārskatu 20 lappušu

apjomā.

Analītiskajā daļā tulkojums pamatots ar maģistra darba teorētiskajā daļā

izpētītās tulkošanas teorijas vai kāda aspekta analīzi. Darba analītiskās daļas

apjoms ir 20 lpp.

Maģistra darba praktiskā daļa ir rakstisks kādas tehnikas nozares

oriģinālteksta tulkojums no angļu valodas latviešu/krievu valodā 70 lpp. apjomā

kādā no RTU studiju virzieniem: būvniecībā, arhitektūrā, datorzinībās,

elektrozinībās/radiotehnikā, mehānikā un mašīnbūvē, enerģētikā, ekonomikā un

citos studiju virzienos.

7.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošie savu līdzdalību studiju procesa pilnveidošanā var realizēt tieši,

izsakot savas vēlmes mācību priekšmeta pasniedzējam, katedru vadītājiem,

programmas direktoram vai, izmantojot savas tiesības, ar studentu pašpārvaldes

palīdzību.

Īpaša nozīme ir studējošo aptaujām, kuras regulāri tiek organizētas un

objektīvi parāda studentu viedokli gan par konkrētu studiju kursu, gan par

studiju procesa organizāciju.

Kopš profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ izveides laikiem institūtā aktīvi darbojas studentu pašpārvalde. Tā ir

draudzīga un tradīcijām bagāta studentu organizācija, kuras dalībnieki ir aktīvi

iesaistīti šādās darbības sfērās:

studentu interešu pārstāvniecība Lietišķās valodniecības institūta Padomē;

studentu konsultēšana neskaidros jautājumos, studiju kvalitātes

pārraudzība;

sociālo lietu un interešu konfliktu jautājumu risināšana;

institūta studentu pašpārvalţu vēlēšanu rīkošana;

studiju pasākumu organizēšana (daţādu lekciju un semināru organizēšana

par aktuālākajiem jautājumiem translatoloģijas jomā);

zinātnes pasākumu organizēšana (diskusiju kluba darbības administrēšana);

kultūras pasākumu organizēšana (tematisko pasākumu (spāľu kultūras

tradīcijas, britu lietišķā etiķete u.c.) organizēšana);

15

sadarbība ar citām studentu organizācijām.

Vairāki Lietišķās valodniecības institūta absolventi, turpinot savu darbu

Rīgas Tehniskajā universitātē, aktīvi piedalās pašpārvaldes darbībā, lai palīdzētu

jaunāko kursu studējošajiem ātrāk un efektīvāk atrisināt visas problēmas un

neskaidrības.

7.5. Studentu iesaistīšana pētnieciskā darbā

Studenti ar patstāvīgi izstrādātiem referātiem / ziľojumiem piedalās

semināros un konferencēs. Pētnieciskos elementus satur visi studentu patstāvīgi

sagatavotie referāti, semestra darbi un it īpaši maģistra darbs, kura neatľemama

sastāvdaļa ir teorētiskā daļa.

Studenti piedalās ikgadējā RTU Studentu zinātniskajā konferencē, viľiem

ir iespēja publicēt tēzes konferences tēţu krājumā. Daţi raksti, kuru līdzautori

bija RTU LVI studenti, tika publicēti starptautisko konferenču rakstu krājumos:

Iļjinska, Z. Seľko. ‗Why Develop a Terminology Standard?‘,

Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖,

Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2009, 82. – 90. lpp.

Rumpite D., Visocka I., Markova J., Dubova N. Creativity in the

Translation of Technical Texts. Proceedings of the international

conference ―Towards a Better Language Education‖. Lietuvos kalbu

pedagogu asociacija..International editorial board (Eds.) D.Cunningham,

Australia; Dr. O.Medvedeva, Lithuania; Dr. D.Rumpite, Latvia; Dr.

L.Tamosiunaite, L.Uralova. (Electronic resource, CD), Vilnius,

Lithuania, 29-30 June, 2009, 1-7 p.

7.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tās ietekme uz

studiju darbu

Viens no būtiskiem mācību spēku zinātniskās un metodiskās darbības

rādītājiem ir viľu publikācijas un dalība starptautiskajās konferencēs un

semināros. Tālāk ir uzskaitītas nozīmīgākās starptautiskās konferences, kurās

Lietišķās valodniecības institūta mācībspēki pēdējo gadu laikā ir piedalījušies ar

referātiem, kā arī ir publicējuši vairākus nozīmīgus rakstus.

16

Mācību grāmatas:

Iļjinska, L., Nītiľa, D., Platonova, M., Nozīme valodā: lingvistiskie

un ekstralingvistiskie aspekti – mācību grāmata; Rīga: RTU

Izdevniecība, 2008, 306. lpp.

Platonova, M., Terminu darināšana un lietošana tematiskajā laukā

„vide un ekoloģija”: kontrastīvā analīze – promocijas darba

kopsavilkums; Rīga: RTU Izdevniecība, 2011, 55. lpp.

Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi):

Iļjinska, L., Smirnova, T., ‗Hyponymy in Text Organisation Models‘,


Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2010, 105.-112. lpp.

Iļjinska, Z. Seľko. ‗Why Develop a Terminology Standard?‘,


Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2009, 82. – 90. lpp.

Liokumoviča I., ‗English Scientific-Technical Discourse Corpus: the

Extraction of Essential Information‘, Starptautiskā zinātniskā konference:

„Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2009,

168. – 176. lpp.

Platonova M., - ‗Environment - Related Terminology Formation and

Translation‘, Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas

aspekti‖, Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2009, 231. – 239. lpp.

Platonova M., - ‗Special Vocabulary Classification in the Environment-

Related Texts‘, Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā

pētīšanas aspekti‖, Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2010, 244. – 252. lpp.

Platonova M., ‗The Role of Lexical Cohesive Devices in the

Environment-Related Texts: Contrastive Study‘ - Starptautiskā zinātniskā

konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Rakstu krājuma 2. daļa,

Liepāja, 2008, 139-152 lpp.

Smirnova T., ‗Linguistic Iconicity in Rendition of Expressive Texts: Lost

in Translation?‘, Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā

pētīšanas aspekti‖, Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2008, 198.-298. lpp.

Smirnova, T., ‗Onomatopeia in Phonosemantic Perspective‘,


Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2009, 278.-287. lpp

Smirnova, T., ‗Sound Symbolism in Phonosemantic Perspective‘,


Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, 2010, 312.-322. lpp.

17

Publikācijas starptautiski citējamos izdevumos:

Iļjinska, L., Smirnova, T., ‗Pragmatic Aspects of Scientific-Technical

Text Analysis‘, Pragmatic Perspectives of Language and Linguistics

Volume II: Pragmatics of Semantically-Restricted Domains, ed. by I.

Witczak-Plisiecka, Newcastle: Cambridge Scholars Publishing, 2010,

311.-338. lpp.

Platonova M., ‗Language Use: Translation of English Environment-

Related Terminology‘, Pragmatic Perspectives of Language and

Linguistics Volume II: Pragmatics of Semantically-Restricted Domains,

ed. by I. Witczak-Plisiecka, Newcastle: Cambridge Scholars Publishing,

2010, pp. 339 – 359;

Rumpite D. Creative E-course Model in English for Engineering

Students. In: Journal of Research in Pedagogy and Psychology ―Signum

Temporis‖. International editorial board (Eds) I.Gutberga, USA; prof.

H.Scharch, Austria; prof. S.Gies, Germany, prof. A.Szerlag, Poland), Vol.

1, Nr 1, March 2008, Riga, Riga Teacher Training and Educational

Management Academy. Rīgas komercfirma „S&G‖. ISSN 1691-4929, p.

54.-63. Available also at http://www.rpiva.lv/index.php?mh=signum_1

and VERSITA Emerging Science Publishers date base;

Rumpite D., Implementation of the ‗Consumer Citizenship Education

Guidelines‘ in the Online Studies of English for Engineering Students‘.

‗Assessing Information as Consumer Citizens‘. Proceedings of the 5th

international conference of the Consumer Citizenship Network. Tallinn,

Estonia, 2008. p. 227-240. (Eds) A.Klein, V.W.Thoresen. Hedmark

University College, Norway;

Rumpite D., Zuga B., New Applications of Computer Based Testing in

ESP. Zinātnisko rakstu krājums ―Valoda. Tulkošana. Starpkultūru

komunikācija‖. (Starptautiska redkolēģija) prof. J.Silis, Dr. A.Skrabane,

prof. A.Veisbergs, E.Maagero, Dr. I.Klijunaite, et.al. Ventspils

augstskola, 2008, 74.-79. lpp.

Rumpite D., Zuga B., Ritins D. Development of Online Course Design

and Delivery Approach in Creative Learning of English for Specific

Purposes (ESP). In: Research papers of the International Nordic-Baltic

conference of the World Federation of Language Teacher

Associations (FIPLV) ―Innovations in Language Teaching and Learning

in the Multicultural Context‘. (Eds.) Asoc. prof. D.Rumpite, Latva; prof.

T.Siek-Piskozub, Poland; prof. K.Makinen, Finland; prof. K.Schreder,

Germany, asoc. prof. L.Kaminskiene, Lithuania, et. al. (Pasaules Valodu

skolotāju federācijas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu starptautiskās

konferences „Inovācijas valodu mācīšanā un apguvē starpkultūru

kontekstā‟ zinātniskie raksti ‗Rīga: SIA ―Izglītības soļi‖. Iekļauts ASV

Kongresa bibliotekas datu bāzē;

18

Rumpite. Implementation of the ‗Consumer Citizenship Education

Guidelines‘ in the Online Studies of English for Engineering Students‘.

In: collection of research papers ―Assessing Information. Consumer

Citizenship: Promoting New Responses‖ International editorial board.

(Eds.) A.Klein, Dr. V. W.Thoresen, et. al. Vol. 4. Hedmark, Norway.

2008, p. 139-157

Publikācijas zinātniskajos rakstu krājumos:

Platonova M., Similarity of Term Meaning: Variants and Doublets //

Contrastive and Applied Linguistics. - XVI. red. prof. A. Veisbergs, Rīga,

Latvijas Universitāte, (2011) 29.-42. lpp.

Ţučenko A., Task-oriented Approach to Cross-cultural Awareness

Development // Германистика на рубеже тысячелетий. Сборник

материалов международной научно-практической конференции.

Нижегородский государственный лингвистический университет,

Набережночелнинский филиал, 2008, с. 153 -156;

Ţučenko A., Лингвострановедческий компонент обучения

иностранным языкам в профессионально ориентированном

контексте // Россия и мир. Гуманитарные проблемы. Межвузовский

сборник научных трудов. Выпуск 16, Санкт-Петербургский

государственный университет водных коммуникаций, 2009, с. 287 –

291;

Ţučenko A., Interneta resursu integrācija valodu apmācībā specialitātē //

Lingvistikas un lingodidaktikas aktuālās problēmas lietišķajā saskarsmē

jauno izglītības tehnoloģiju kontekstā. Starptautiskās zinātniski

praktiskās konferences materiāli. KF Ārlietu ministrijas Maskavas

Starptautisko attiecību institūts (universitāte). 3. Sējums, Maskava, 2010,

lpp. 35 – 42;

Ţučenko A., Interneta video resursu izmantošana prasmju un iemaľu

kompleksa attīstībā, angļu valodas apmācībā speciāliem mērķiem //

Mūsdienu izglītības problēmas. Starpaugstskolu zinātniski praktiskā un

mācību metodiskā konference. Raksti. Transporta un sakaru institūts,

Rīga, 2010, lpp. 13 – 19;

Ţučenko A., Macību processa organizācija ar elektronisko mācību

līdzekļu izmantošanu // Valoda un starpkultūras komunikācija. Otrās

starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. 2. Sējums,

Novgorodas Valsts universitāte, Velikij Novogorod, 2011, lpp. 317 – 320

19

Publikācijas starptautisko zinātnisko konferenču un kongresu rakstu

krājumos:

Iļjinska, L., Scientific Technical Text Analysis: Pragmatic Aspects, Lost

and Found in Translation, Riga, Starptautiskā zinātniskā konference 5th

Symposium on Pragmatic Aspects of Translation, Latvijas Universitāte,

Rīga, 2009, 101.-118. lpp.

Iļjinska, L., Smirnova, T., Internationalization of Contemporary

Scientific-Technical Vocabulary – Starptautiskā zinātniskā konference:

English – the Lazy Way out? Maybe … But Is It Worth It, Rīga: SIA Jumi,

2008, pp. 67-83

Liokumoviča I., ‗Some Pecularities of Assessing Information in Higher

Economic Education in the Focus of Consumer Citizenship‘, Assessing

Information as Consumer Citizens: Proceedings of the Fifth International

Conference of the Consumer Citizenship Network, Norway: Hogskolen i

Hedmark, 2008, pp. 189. - 195.;

Liokumoviča I., ‗Towards Written Scientific-Technical Discourse

Analysis:Statistical and Transformational Methods‘, 3rd International

Scientific Conference "Aspects of Language Functioning in Different

Linguistic, Didactic and Sociocultural Contexts", Vilnuis, Vilniaus

pedagoginio universiteto leidykla, 2008, pp. 112. - 119.;

Platonova M., ‗Pragmatic Aspects of Environment - Related Terminology

Formation and Translation‘, raksts CD formā, Starptautiskā zinātniskā

konference Applied Linguistics for Specialised Discourse, Rīga, Latvijas

Universitāte, 2009.

Platonova M., ‗Standards of Textuality and Translation of the

Environment-Related Terminology‘ – Starptautiskā zinātniskā

konference: English – the Lazy Way out? Maybe … But Is It Worth It,

Rīga: SIA Jumi, 2008, 35. – 47. lpp.

Platonova M., ‗Structural Representation of Terminology in Environment-

Related Texts‘, Lost and Found in Translation, Riga, Starptautiskā

zinātniskā konference 5th Symposium on Pragmatic Aspects of

Translation, Latvijas Universitāte, Rīga, 2009, 172.-186. lpp.

Rumpite D., Visocka I., Markova J., Dubova N. Creativity in the

Translation of Technical Texts. Proceedings of the international

conference ―Towards a Better Language Education‖. Lietuvos kalbu

pedagogu asociacija..International editorial board (Eds.) D.Cunningham,

Australia; Dr. O.Medvedeva, Lithuania; Dr. D.Rumpite, Latvia; Dr.

L.Tamosiunaite, L.Uralova. (Electronic resource, CD), Vilnius,

Lithuania, 29-30 June, 2009, 1-7 p.;

Smirnova, T., Phonetic Stylistic Effects in Translation, Lost and Found in

Translation, Riga, Starptautiskā zinātniskā konference 5th Symposium on

20

Pragmatic Aspects of Translation, Latvijas Universitāte, Rīga, 2009, 212.-

231. lpp.

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs un

kongresos:

Iļjinska, L., Smirnova, T. – Conflicting Tendencies in the Development of

Technical Language. Starptautiskā konference „Meaning, Contexts and

Cognition‖, Lodzā, Polijā, 24.26. martā, 2011;

Iļjinska, L., Smirnova, T. – Hyponymy in Text Organization Models,

Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, (27.

– 28.11.2009), Liepāja: Liepājas Universitāte.

Iļjinska, L., Smirnova, T. – Metaphorization vs. Formalization as

Conflicting Tendencies in Technical Language, Starptautiskā zinātniskā

konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, (2. – 3.12.2010.), Liepāja:

Liepājas Universitāte.

Iļjinska, L., Smirnova, T. – Pragmatic Aspects of Scientific Technical Text

Analysis, Starptautiskā zinātniskā konference 4th

Lodz Symposium New

Developments in Linguistic Pragmatics, (14. – 17.05.2008.) Lodzā, Polijā.

Liokumoviča, I., 6th Longman ELT Conference „New Trends and

Tendencies in the Development of the Engish Language‖, 2010.g. 31.

martā, Rīga, Latvija. Pedagogu profesionālās pilnveides programma

‗Informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas angļu valodas

apguvē ‘(3.modulis, A) (8 stundas), Rīgas Izglītības un Informatīvi

Metodiskais Centrs, 2010 g. 31. martā

Platonova M., - Similarity of Meanings of Terms: Synonymy, Variations

and Doublets, Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas

aspekti‖, (2. – 3.12.2010.), Liepāja: Liepājas Universitāte.

Platonova M., - Special Vocabulary Classification in the Environment-

Related Texts, Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas

aspekti‖, (27. – 28.11.2009), Liepāja: Liepājas Universitāte.

Platonova M., Language Use: Translation of English Environment-

Related Terminology, Starptautiskā zinātniskā konference 4th

Lodz

Symposium New Developments in Linguistic Pragmatics, (14. –

17.05.2008.) Lodzā, Polijā.

Platonova M., Pragmatic Aspects of Environment - Related Terminology

Formation and Translation,Starptautiskā zinātniskā konference Applied

Linguistics for Specialised Discourse (22.-23. 05. 2009.), Rīga: Latvijas

Universitāte.

Platonova M., Structural Representation of Terminology in Environment-

Related Texts, Lost and Found in Translation, Riga, Starptautiskā

21

zinātniskā konference 5th Symposium on Pragmatic Aspects of

Translation, (14.-15.04.2009) Rīga: Latvijas Universitāte.

Roskoša, A., (2011). Factors Influencing Russian Speaking Students‟

Feeling of Belonging to Promote Their Social Integration Process at

the University and Society. BCES (Bulgarian Comparative Education

Society) zinātnisko rakstu krājumā;

Roskoša, A., „Current Foreign Language Teaching Policy in Europe‖,

Uzstāšanās ar prezentāciju „The Importance of Teaching and Learning

Methods in the Process of Acquisition of Foreign Languages‖ Antālijā,

Turcijā 04.07. – 18.07.2010.

Roskoša, A., Piedalīšanās PTPI‘s (People to People International)

starptautiskajā konferencē „Unity in Diversity‖ Uzstāšanās ar prezentāciju

„The Factors Influencing Russian Speaking students Integration Process

in the Learning and Social Environment of Riga Technical University‖,

Pečā, Ungārijā, 20.05. – 23.05. 2010.

Roskoša, A., Piedalīšanās starptautiskajā seminārā „Teaching in a

Muticultural Classroom‖, uzstāšanās ar prezentāciju „The

Teaching/Learning Methods, Means, Forms Promoting Russian Speaking

Students Integration Process at Riga Technical University‖, Borganes,

Islandē.27.03. - 02.04. 2010.

Rumpīte D. - Creative E-course Model in English for Engineering

Students. 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē ―Teorija praksei

mūsdienu sabiedrības izglītībā‖. 4th international scientific conference

―Theory for Practice in the Education o Contemporary Society‖. Rīgas

Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola. Rīga, RPIVA, 2008.g. 13.-

15. marts.

Rumpīte D. - Creative E-course Model in ESP for Engineering Students:

a Pilot Case (―Radošs e-kursa modelis angļu valodā inţenierzinātľu

studentiem‘) starptautiskajā konferencē ‗Language as a Pathway to a

Multilingual Europe‘, Viļľa, 20-21 jūnijs, 2008.

Rumpīte D. - Online Course Design for Integrating Creative Learning

Methodology With the Study of English for Engineering Students. 10th

International Conference on Education. Athens, Athens Institute for

Education and Research, Greece. 26-29th May, 2008.

Rumpīte D., - Laterālās domāšanas specifika angļu valodas apguvē

inženierzinātņu jomā tehniskā augstskolā (―The Specifics of Lateral

Thinking of Engineering Students in Mastering ESP at Technical

University‖). Starptautiskā konference ―Kreativitātes diagnostikas un

attīstības nozīme cilvēkresursu attīstībā‖. RPIVA, 05.-06.11.2010.

Rumpīte D., - Conceptual Approach to the Design of a Creative E-

ccourse Model for Engineering Students. 9th IEEE international

22

conference on Advanced Learning Technologies (ICALT 2009). Riga,

Latvia, 15-17 July, 2009.

Rumpīte D., et.al. - Creativity in the Translation of Technical Texts. 13.

starptautiskā zinātniskā konference ―Vārds un tā pētīšanas aspekti‖.

Liepājas universitāte. 2008.g. 27.-28. nov.

Rumpīte D., et.al. - Sustainability as a Core Component of Engineering

English at Technical University, starptautiskā ERASMUS projekta

―Partnership for Education and Responsible Living‖ (PERL) konferencē

―Enabling Responsible Living.‖ Istanbula, Turcija, Maltepes universitāte,

13.-15 March, 2011;

Rumpīte D., - Implementation of the Consumer Citizenship Guidelines in

the E-course of English for Engineering Students, starptautiskajā

ERASMUS projekta ERASMUS projekta ‗Consumer Citizenship

Network‘ (CCN) (―Pilsoniskās patērētājizglītības attīstība) konferencē

―Assessing Information as Consumer Citizens‘, Tallina, 2008.g. 5.-6.

maijs.

Rumpīte D., - Inženierzinātņu studentu radošas sadarbības modeļa

izstrāde angļu valodas e-studiju kursā (Development of Creative

Teamwork Model of Engineering Students in their Online Studies of

English‖) Rīgas Tehniskās Universitātes ‗Inovāciju un jauno tehnoloģiju

konferencē‘. 2008.g. 19. sept.

Rumpīte D., - Inženierzinātņu studentu radošas sadarbības modeļa

izstrāde angļu valodas e-studiju kursā. RTU Inovāciju un jauno

tehnoloģiju konference. Rīga, 2008.g. 19. sept.

Rumpīte D., - Online Course Design and Delivery Approach in Creative

Learning of ESP: a Pilot Case, ICC international conference ―Creativity

and Innovation‖. Florence, Italy. 27-28 March, 2009.

Siliľa, I., - Aizguvumu pētniecība latviešu un vācu valodā, Starptautiskā

zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, (27. –

28.11.2009), Liepāja: Liepājas Universitāte.

Smirnova T., - Phonoeasthesia in Operative Texts, Starptautiskā

zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, (2. – 3.12.2010.),

Liepāja: Liepājas Universitāte.

Smirnova T., - Sound Symbolism in Phonosemantic Perspective,

Starptautiskā zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, (27.

– 28.11.2009), Liepāja: Liepājas Universitāte.

Publicēšanai pieľemtie raksti recenzētajos zinātniskajos izdevumos:

Iļjinska, L., Smirnova, T. ‗Conflicting Tendencies in the Development of

Technical Language’. Starptautiskā konference „Meaning, Contexts and

23

Cognition‖, Lodzā, Polijā, raksts pieľemts publicēšanai – izdošanas gads

2011.

Iļjinska, L., Smirnova, T. ‗Metaphorization vs. Formalization as Conflicting

Tendencies in Technical Language‘, Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, raksts

pieľemts publicēšanai – izdošanas gads 2011.

Platonova M. ‗Similarity of Term Meaning: Synonymy‘ Starptautiskā

zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Rakstu krājuma 2.

daļa, Liepāja, raksts pieľemts publicēšanai – izdošanas gads 2011.

Roskoša, A. „Mazākumtautību studentu integrācijas sabiedrībā sekmēšana

angļu valodas un citu mācību priekšmetu apguvē tehniskajā augstskolā‘


Rakstu krājuma 2. daļa, Liepāja, raksts pieľemts publicēšanai – izdošanas

gads 2011.

Smirnova T., - ‗Phonoeasthesia in Operative Texts‘, Starptautiskā

zinātniskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Rakstu krājuma 2.

daļa, Liepāja, raksts pieľemts publicēšanai – izdošanas gads 2011.

Zinātniskajās konferencēs nolasītie un publicēšanai pieľemtie raksti:

Roskoša, A. Pedagoga loma mazākumtautību studentu integrācijas

procesa vadībā Rīgas Tehniskās universitātes mācību un sociālajā vidē.

Latvijas Universitāte, izdošanas gads 2011.

Roskoša, A. Mazākumtautību studentu motivācijas mācīties un

profesionāli pilnveidoties attīstīšana kā viľu integrācijas sabiedrībā

veicinošs priekšnoteikums. Iesniegts publicēšanai Daugavpils

universitātes rakstu krājumā, izdošanas gads 2011.

Roskosa, A. Aspects of Non Latvian Speaking Students’ Integration

Process in the Learning and Social Environment of the Riga Technical

University. Sagatavots publicēšanai Viļľas Gediminas Tehniskās

universitātes zinātnisko rakstu krājumā, izdošanas gads 2011.

Līdzdalība starptautiskos pētījumu projektos:

ES un starptautiskās programmas:

1. ES 6. IP NoE projekts „Concepts and methods for exploring the future of

learning with digital technologies‖, KALEIDOSCOPE. (piedalās

asoc.prof. D.Rumpīte)

2. Projekts „Pilsoniskās patērētājizglītības sadarbības tīkls‖, vadītāja

prof. L.Iļjinska.

24

3. ISOC – ERASMUS projekts onsumer „Citizenship Network 2‖, 2006-

2010. (piedalās prof. L. Iļjinska)

4. Starptautiskais ERASMUS projekts PERL (―Partnership for Education of

Responsible Living‖.) (Projekta koordinātors: Hedmark University

College. 2009-) (piedalās asoc.prof. D.Rumpīte, eksperte)

LZP fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti:

1. Nr. 01.0326 „Kreativitāte kā process un personības īpašība‖. (piedalās

asoc.prof. D.Rumpīte)

Akadēmiskais personāls pētnieciskā darba un kvalifikācijas celšanas laikā

iegūtās atziľas iestrādā mācību procesā.

7.7. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība

Lietišķās valodniecības institūta „Tehniskās tulkošanas‖ programma tiek

realizēta ciešā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātľu fakultāti

(bijušo Moderno valodu fakultāti). 2007. gada 25. aprīlī RTU Valodu institūts

noslēdza sadarbības līgumu ar LU Moderno valodu fakultāti par sadarbību

izglītības, studiju, zinātniskās darbības, inovāciju un starptautiskās sadarbības

jomā (6. pielikums). Cieša sadarbība un kopīgi zinātniskie pasākumi vieno LVI

„Tehniskās tulkošanas‖ programmas un LU Humanitāro zinātľu fakultātes

Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas un Anglistikas nodaļas

mācībspēkus. 2007. gada 9. maijā RTU Valodu institūts noslēdza sadarbības

līgumu ar Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāti par sadarbību

izglītības, studiju, zinātniskās darbības, inovāciju un starptautiskās sadarbības

jomā (7. pielikums).

Tehniskās tulkošanas programmas ietvaros ir lasījuši lekcijas un vadījuši

seminārus sekojoši vieslektori: Dr.philol., asoc. prof. Indra Karapetjana, LU

Humanitāro zinātľu fakultāte un Dr.philol., prof. Trevors G. Fennells,

Dienvidaustrālijas Flindersa Universitātes Valodu departaments, Dr. philol.,

prof. Anna Vulāne, Latvijas Universitāte.

Turpinās sadarbība ar Astonas universitātes Tulkošanas fakultāti

Lielbritānijā (personīgi ar Dr. philol., prof. C. Šafneru), ar Dienvidaustrālijas

Flindersa Universitātes Filoloģijas fakultāti (personīgi ar Dr.philol., prof. C.

Mrova-Hopkinsu), ar Lodzas Universitāti (personīgi ar asoc. prof. Ivonnu

Vitzak-Plisiecku), ar Viļľas Universitāti (personīgi ar asoc. prof. Nijoli

Juhľevičieni), ar Patentu tulkošanas biroju ASV (personīgi ar Mag.philol. S.

Viteku) un ar Valsts valodas centru ( bijušo Tulkošanas un terminoloģijas

25

centru), ar kuru 2007. gadā tika noslēgts sadarbības līgums (9. pielikums).

Minētie zinātnieki recenzē Lietišķās valodniecības institūta zinātniskos un

metodiskos krājumus un citas publikācijas. Sadarbība ar ārzemju augstskolām

un iestādēm veicina studiju procesu un nodrošina efektīvu jaunākās informācijas

apmaiľu valodniecības un tulkošanas teorijas jomā.

Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās valodniecības institūts aktīvi

sadarbojas ar daţādām vidējās izglītības iestādēm. Vairāki institūta darbinieki ir

vidusskolu padomes locekļi, viľi:

ir iesaistīti skolas iekšējās politikas veidošanas procesā,

bieţi organizē informatīvos seminārus vidusskolu studējošajiem par

bakalaura un maģistra studiju programmu „Tehniskā tulkošana‖ saturu un

organizāciju,

motivē skolēnus jau skolas laikā iesaistīties zinātniski pētnieciskajā darbā

valodniecības (jo īpaši translatoloģijas) jomā,

aicina topošos studentus apmeklēt Lietišķās valodniecības institūtu, lai

iepazītos ar studiju programmas apgūšanas iespējām (docētajiem kursiem,

pieejamo materiāli-tehnisko bāzi, utt.).

8. Studiju programmas perspektīvais vērtējums no valsts

interešu viedokļa

Par tehnisko tulku maģistra profesionālo studiju programmas lietderību

liecina pieprasījums pēc šī profila speciālistiem Latvijas tirgū – tulkošanas

birojos, uzľēmumos (sevišķi kopuzľēmumos), ārvalstu projektos Latvijā, valsts

un pašvaldību iestādēs, kā arī visur citur, kur nav iespējams iztikt bez zināšanām

svešvalodā, inţenierzinātľu pamatzināšanām, radošas pieejas darbam,

prezentācijas prasmes un tulkošanas iemaľām. Izstrādātās programmas ietvaros

tiek padziļināti apgūtas visas šīs augstāk minētās kvalifikācijas. Pateicoties

maģistra profesionālo studiju programmai, notiek svešvalodas profesionalizācija

(profesionālā apmācība), prasmju un iemaľu sintēze un integrācija atbilstoši

Eiropas Savienības un darba tirgus prasībām.

26

9. Studiju programmas vērtējums no studentu un darba

devēju viedokļa

Studentu vērtējums

Studenti pozitīvi vērtē maģistra profesionālo studiju programmas

izveidošanu un īstenošanu(studentu aptaujas anketa - 8. pielikums).

2009.- 2010. un 2010.- 2011. akad. gada beigās studenti tika aptaujāti.

Aptaujā ir pozitīvi vērtēta studiju programmas aktualitāte, atbilstība tirgus

prasībām un mūsdienu līmenim, programmas kvalitāte, satura nozīmīgums,

mācību spēku kvalifikācija, plaša vieslektoru iesaiste mācību procesā, izmantoto

metoţu daudzveidība un lietderība. Studenti uzskata, ka programma dod viľiem

iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju, kā arī iesaistīties pētnieciskajā darbā

translatoloģijas jomā.

Darba devēju vērtējums

Aptaujā par maģistra profesionālo studiju programmu piedalījās arī

potenciālie darba devēji: valsts un pašvaldību iestādes, augstākās izglītības

iestādes, starptautiskās organizācijas, ārvalstu pārstāvniecības biroji, Eiropas

Savienības programmas, mazie, vidējie un lielie uzľēmumi, tulkošanas biroji,

kopuzľēmumi u.c. (22. pielikums). Darba devēji augsti vērtē absolventu

kvalifikāciju, profesionālās iemaľas un prasmes.

Studiju programmas ietvaros studentiem ir paredzēta prakse daţādos

privātā sektora uzľēmumos un kopuzľēmumos, kā arī valsts un pašvaldību

iestādēs (21. pielikums).

Studiju programmas diploms ļauj absolventiem konkursa rezultātā strādāt

par Eiropas Komisijas institūciju tulkotājiem-asistentiem (EPSO/LA/11).

10. Vērtēšanas sistēma

Lietišķās valodniecības institūta metodiskā komisija regulāri nodarbojas

ar studiju satura, formu un metoţu pilnveidošanas jautājumiem, izstrādā

zināšanu un prasmju vērtēšanas kritērijus.

Studentu zināšanu vērtēšanas pamatā ir otrā līmeľa profesionālās augstākās

izglītības valsts standarta prasības (LR MK 2001.gada 20.novembra noteikuma

Nr.481 punkti 29 ’ 32) (5. pielikums).

Studentu zināšanu vērtējuma rezultāti divreiz mācību gadā tiek apspriesti

Lietišķās valodniecības institūta Padomes sēdēs, un tie veido pamatu tālākai

mācību procesa pilnveidošanai.

27

Izglītības vērtēšanas pamatprincipi studiju programmā ir:

pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;

obligātās pārbaudes princips;

vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips;

vērtēšanas formu daţādības princips;

pārbaudījuma pieejamības princips.

Studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanas vērtēšanas sistēma

atspoguļota 2.tabulā.

2.tabula Studiju programmas mērķu sasniegšanas vērtēšanas sistēma

Mērķi Vērtēšanas sistēma

1. Profesionālo studiju beidzējam jābūt zināšanām tulkošanas teorijā,

leksikoloģijā un stilistikā, mašīntulkošanā, funkcionālajā

komunikācijā, pētnieciskā darba metodoloģijā, otrajā svešvalodā,

kas jālieto ikdienas darbā.

Studentu aptauja,

eksāmenu rezultāti.

2. Profesionālo studiju beidzējam studiju procesā jāapgūst praktiskā

darba iemaľas un prasmes:

- iemaľas daţādu LR MK rīkojumu un noteikumu, daţādu

ministriju un to struktūrvienību izdoto noteikumu un instrukciju,

ES dokumentācijas un regulu izpratnē un tulkošanā;

- prasmes izmantot studiju laikā iegūtās zināšanas, izstrādājot

studiju darbus, kā arī maģistra darbu;

- prasmes izmantot atbilstošas datorprogrammas tulkošanas

projektu īstenošanā.

Studiju darbu,

prakses atskaišu un

maģistra darba

vērtējums.

3. Profesionālo studiju beidzējam jābūt spējīgam:

- izprast problēmas būtību, piedalīties problēmas risināšanā vai

risināšanas projekta īstenošanā, veicot nepieciešamās darbības;

- pielietot studiju laikā iegūtās zināšanas tālākajā profesionālajā

darbā;

- nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.

Profesionālo studiju

beidzēju, darba

devēju aptaujas un

atsauksmes.

Programmas apguves vērtēšanas pamatforma ir eksāmens, kas jākārto katra

studiju kursa noslēgumā. Pārbaudījuma forma ir noteikta studiju programmā.

Eksāmenu pieľem studiju kursa mācībspēks vai cits attiecīgās

struktūrvienības vadītāja norīkots mācībspēks. Studentu zināšanu līmenis tiek

novērtēts 10 baļļu sistēmā saskaľā ar izstrādātajiem kritērijiem.

Ieskaitē programmas apguve tiek vērtēta divdaļīgajā vērtējuma skalā –

―ieskaitīts‖ vai ―neieskaitīts‖. Ieskaiti pieľem studiju kursa mācībspēks.

Bez noslēguma pārbaudījuma katrā studiju kursā var būt arī kārtējie

pārbaudījumi – kontroldarbi, uzstāšanās semināros, studiju patstāvīgie darbi u.c.

Šie kārtējie pārbaudījumi ir noteikti studiju kursu programmās.

28

Prakses vērtējumu dod prakses vadītājs, uzklausot prakses atskaites

prezentēšanu un izvērtējot prakses uzľēmuma atsauksmi.

Kredītpunktus ieskaita par katru apgūto studiju kursu, ja vērtējums nav bijis

mazāks par 4 (gandrīz viduvēji) vai ―ieskaitīts‖.

Studentu informētība par studiju kursu noslēguma pārbaudījumiem ir

nodrošināta studiju kursa pirmajā nodarbībā. Papildus informācija par studiju

kursu noslēguma pārbaudījumu nosacījumiem, prasībām un jautājumiem ir

pieejama pie programmas administrācijas un mācībspēkiem, kā arī ORTUS

vidē.

Programmas apguvi noslēdz Valsts pārbaudījums, kurā studentu zināšanas

tiek vērtētas desmit baļļu sistēmā un kura sastāvdaļa ir maģistra darba

aizstāvēšana. Aizstāvot maģistra darbu, vērtēšanas kritēriji ir:

teorētisko zināšanu un pieredzes sistematizācija, nostiprināšana un

paplašināšana;

aktuālas tulkošanas problēmas analīze;

praktisku risinājumu izstrādāšana;

uzdevumu teorētiskās nostādnes un pētāmās problēmas risināšanas

prasme, kas ietver atsevišķus un kompleksus kopsavilkumus un novitātes

elementus;

patstāvīga literatūras un citu informatīvo avotu apguve.

Diplomu par maģistra profesionālo augstāko izglītību saľem students, kurš

ir apguvis programmu un nokārtojis Valsts pārbaudījumu, iegūstot tajā

vērtējumu ne mazāku par 4 (gandrīz viduvēji).

Šāda vērtēšanas sistēma RTU darbojas no 2001./2002. akadēmiskā gada, un

tā ir sevi attaisnojusi, nodrošinot studējošo sekmju labāku pārskatāmību un

vērtējumu atbilstību prasmēm un zināšanām.

Studējošo sekmes un rezultāti, arī maģistra darbu aizstāvēšanas rezultāti

tiek regulāri analizēti un apspriesti Lietišķās valodniecības institūta Padomes

sēdēs.

11. Studējošie

Tabulā ir apkopots studējošo skaits 2009./2010. akad. gadā.

Studiju

programma

1. kurss 2. kurss Kopā

RHGT0 Mācās Akad. Mācās Akad. Mācās Akad.

Dienas 6 2 8

Vakara

Kopā 6 2 8

29

Kopš programmas licenzēšanas 2007. gadā, Maģistra profesionālo studiju

programmu ‗Tehniskā tulkošana‘ ir absolvējuši --- studenti. Starp absolventu

darba vietām var minēt sekojošus:

1. RTU Lietišķās valodniecības institūts:

Dombrovska Zoja – LVI lektore

Seľko Zane– LVI lektore

Samuilova Oksana– LVI lektore

Makarova Irina – LVI lektore

2. RTU Ārzemju studentu departaments

Nataļja Muračova – Ārējo sakaru koordinātore

3. Lacerta Translation Services

Alina Semka – galvenā izpildirektore

4. Svetlana Baburova - ārštata tulks

2010.-2011. akad. gadā Maģistra profesionālo studiju programmā

‗Tehniskā tulkošana‘ iestājās 2 ārzemju studenti.

Maģistra profesionālo studiju programmas maģistra grāds atbilst Eiropas

izglītības sistēmas prasībām un dod studentiem iespēju turpināt studijas

doktorantūrā Latvijā un ārzemēs.

12. Akadēmiskais personāls

RTU Valodu institūta akadēmiskais personāls ir izveidots atbilstoši LR

Augstskolu likumam un RTU Satversmei (29.pielikums). Tas tiek aprēķināts,

pamatojoties uz studējošo skaitu un mācību slodzi atbilstošajās struktūrvienībās.

Akadēmiskā personāla skaits:

akadēmiskā personāla kopskaits – 24 cilvēki;

akadēmiskais personāls ar zinātľu doktora grādu (4 profesori, 6

asociētie profesori, 5 docenti) – 15 cilvēki (63 %);

akadēmiskais personāls ar maģistra grādu (4 docenti, 5 lektori) – 9

cilvēki (37 %).

Maģistra profesionālo studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖ vadošie

speciālisti:

Iļjinska Larisa, Dr. philol., RTU profesore – programmas direktore

Nītiľa Daina, Dr. habil. philol., RTU profesore

Rumpīte Diāna, Dr. paed., RTU asoc. profesore

Ţiravecka Anastasija, Dr. sc. ing., RTU vadošā pētniece

30

Merkurjevs Jurijs, Dr.habil.sc.ing., profesors

Saulītis Juris, Dr. oec., RTU profesors

Lanka Anita, Dr.paed., RTU profesore

Aleksejeva Ludmila, Dr. sc.ing., asoc. profesore

Korjakins Aleksandrs, Dr.habil.sc.ing., profesors

Gurtaja Valentīna, Dr. philol., RTU docente

Liokumoviča Irina, Dr. philol., RTU docente

Platonova Marina, Dr. philol. Mag.oec., RTU docente

Siliľa Ilze, Mag. paed., RTU docente

Smirnova Tatjana, Mag.philol., RTU docente (LU Moderno valodu

fakultātes doktorante)

Kuzľecova Julija, Mag. soc., RTU lektore (LU Moderno valodu fakultātes

doktorante)

Roskoša Antra, Mag. philol., RTU lektore (LU Moderno valodu fakultātes

doktorante)

Romanova Irina, Mag. philol, RTU lektore

Mēbele Anna, Mag. philol, RTU lektore

Samuilova Oksana, Mag. philol, RTU lektore

Seľko Zane, Mag. philol, RTU lektore

Rūpniece Diāna, Mag. philol, RTU lektore

Maģistra profesionālo studiju programmas ―Tehniskā tulkošana‖

atsevišķu studiju kursu realizācijai tiek pieaicināti arī vieslektori no citām

augstskolām.

Fennel Trevor, Dr. philol. profesors

Kramiľa Ingrida, Dr. habil. philol., LU profesore

Vulāne Anna, Dr. philol. LU profesore

Karapetjana Indra, Dr. philol., LU asoc. profesore

Šiliľa Brigita, Dr. philol., Ekonomikas un kultūras augstskola

12.1. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un

attīstības politika

Mācībspēku personāls ir stabils un kompetents, piedalās konferencēs,

semināros un citos ar kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos pasākumos, turpina

izglītību doktorantūrā.

Mācībspēki tiek pieľemti darbā konkursa kārtībā, kuru reglamentē RTU

nolikums „Par docentu, lektoru un asistentu ievēlēšanas kārtību‖ (16. pielikums)

31

Kandidējot konkursā uz vakantajām mācību spēku vietām RTU Lietišķās

valodniecības institūtā pirmo reizi, pieteikumu iesniedzējiem ir jāizstrādā

nodarbību konspekti.

Ja akadēmiskā amata pretendents līdz vēlēšanām nav strādājis par

mācībspēku RTU, struktūrvienības vadītājs organizē arī akadēmiskā amata

pretendenta atklāto lekciju vai praktisko nodarbību.

Ja akadēmiskā amata pretendents līdz vēlēšanām ir strādājis par

mācībspēku RTU, tad struktūrvienības vadītājs sadarbībā ar studentu

pašpārvaldi organizē studentu aptauju par pretendentu.

RTU Lietišķās valodniecības institūts organizē seminārus un zinātniskās

konferences. Kā vienas no pēdējām var minēt 2000. gadā organizēto

starptautisko konferenci ―Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai‖

(RTU 2000. gada 31. martā) un starptautisko konferenci „Modernie virzieni

lingvistikā un svešvalodu apmācībā‖ (RTU 2004.gada 16. aprīlī).

Apmācības un kvalifikācijas paaugstināšana notiek akadēmiskajam

personālam piedaloties starptautiskajās konferencēs, semināros un projektos

(Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā u.c.),

mācoties daţādos kursos Britu Padomē un Gētes institūtā, piedaloties citu

organizāciju darbā, veicot konsultanta praktisko darbu (15.pielikums).

Akadēmiskā personāla atlase un atjaunošana notiek regulāri. Liela nozīme

šajā procesā ir pasniedzēju tālākai izglītībai maģistratūrā un doktorantūrā.

Akadēmiskais personāls kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un

pētnieciskajā darba iegūtās atziľas iestrādā mācību procesā.

Akadēmiskā personāla pilns saraksts, kā arī viľu dzīves un darba gājums

latviešu un angļu valodā ir dots 14. pielikumā.

12.2. Ārvalstu vieslektori

Maģistra profesionālo studiju programmā tiek praktizēta vieslektoru

uzaicināšana atsevišķu lekciju kursu un praktisko nodarbību vadīšanai. Jau sen ir

izveidojusies laba sadarbība ar daţādām augstskolām ārzemēs: Maincas

Universitāti (Vācija), Orhusas Universitāti (Dānijā), Adelaidas Universitāti

(Austrālija), Viskonsīnas Lakrosas Universitāti (ASV).

13. Materiālā bāze

Mācību process tiek organizēts auditorijās un prakses vietās. Auditorijās

notiek teorētiskās un praktiskās nodarbības, bet prakses vietās – iegūto zināšanu

nostiprināšana un speciālista praktisko iemaľu apgūšana.

32

RTU Lietišķās valodniecības institūta „Tehniskās tulkošanas‖ studiju

programmas studentiem auditoriju nodarbības notiek Lietišķās valodniecības

institūta telpās Meţa ielā 1/1 un Āzenes ielā 16. Studentiem ir pieejamas 18

auditorijas, datoru zāle un metodiskais kabinets. 2009./2010. akad. gadā 412.

kabinets Meţa ielā 1/1 tika aprīkots ar stacionāru audiovizuālo iekārtu

(projektors, skaļruľi un ekrāns). Studiju vides uzlabošanai visās LVI mācību

telpās Meţa 1/1 ir ierīkoti piekaramie griesti ar energoefektīvu apgaismojumu.

Lietišķās valodniecības institūta datoru klasē ir 13 datori, kuros ir instalēta

Open Office programmu pakete un mašīntulkošanas programma TRADOS, kuru

studenti izmanto tulkošanas procesā, kā arī tekstu un terminu korpusa

sastādīšanai. Studenti, strādājot ar šo programmu, to nepārtraukti papildina.

Savukārt LVI metodiskā komisija veic mācību metodisko materiālu atjaunošanu.

2009./2010. akad. gadā datoru zāle tika aprīkota ar jauniem datoriem uz kuriem

tika instalēta programmatūras TRADOS jauna versija.

Lielākā daļa studiju procesā izmantoto materiālu ir pieejami e-studiju vidē

ORTUS. Informācijas apmaiľas process ir datorizēts: studenti var elektroniski

sazināties ar docētājiem, un docētāji informē studentus par pārbaudes darba

rezultātiem. Ar labākajiem e-kursiem var iepazīties visi Lietišķās valodniecības

institūta mācībspēki.

Lietišķās valodniecības institūtā turpinās darbs pie metodisko kabinetu

grāmatu, rakstu krājumu un ţurnālu angļu, vācu, spāľu, franču, latviešu, krievu

un citās valodās papildināšanas. Pēdējo trīs gadu laikā par LVI līdzekļiem tika

iegādātas 126 grāmatas un vārdnīcas. Grāmatu krājumi tika papildināti ar Valsts

valodas aģentūras, kā arī ar ASV, Vācijas, Austrijas un Šveices vēstniecību

palīdzību.

Studējošie un docētāji izmanto RTU Zinātniskās bibliotēkas

pakalpojumus mācību procesa veicināšanai. RTU Zinātniskās bibliotēkas

galvenais mērķis ir nodrošināt studiju procesu un zinātniski pētniecisko darbību

ar nepieciešamo literatūru, datu bāzēm un informāciju. Bibliotēkas informācijas

avota fonds ietver apmēram 3 000 000 vienību daţādās valodās, t.sk.:

a) grāmatas un grāmatu krājumi;

b) periodiskie izdevumi;

c) uzziľu literatūra;

d) audiovizuālo materiālu kolekcija ;

e) elektroniskās un CD-ROM datu bāzes.

Visi izdevumi bibliotēkā ir fiksēti elektroniskajā katalogā, lasītāju

apkalpošana – automatizēta. RTU Zinātniskās bibliotēkas lasītavā ir 17-20

datorizētas studentiem pieejamas darba vietas. Visi universitātes datori ir

saslēgti lokālajā datortīklā un tajos ir pieejams Interneta pieslēgums. Šie resursi

tiek racionāli izmantoti gan daudzu studiju priekšmetu nodarbībās, gan pieejami

studentu patstāvīgajam darbam.

33

Studentiem tiek piedāvātas jaunākās grāmatas valodniecības un

translataloģijas nozarē, vispārīgās un speciālās vārdnīcas daţādās zinātniskās un

tehniskās jomās un ir arī pieejams internets un tiek piedāvāta iespēja lejupielādēt

un izdrukāt nepieciešamos materiālus. Studenti aizvien vairāk izmanto arī RTU

zinātniskās bibliotēkas piedāvātos elektroniskos resursus (e-ţurnālus un e-

grāmatas). Plašs piedāvāto materiālu klāsts dod studentiem iespēju izvēlēties

aktuālākus un nozarei atbilstošus avottekstus maģistra darbu izstrādāšanai.

Programmas nodarbībās tiek izmantoti mobilie datu video projektori,

portatīvie datori, televizori ar DVD-atskaľotājiem. Studiju programmas docētāji

ir apgādāti ar pārnēsājamiem CD atskaľotājiem, kas tiek izmantoti valodu

apmācības un tulkošanas nodarbībās. Universitātē ir arī nepieciešamā kopēšanas

un iesiešanas tehnika.

Novērtējot mācību tehnisko nodrošinājumu, var konstatēt, ka tas šobrīd

atbilst studiju procesa prasībām.

14. Palīgpersonāls


koordinators veic savus pienākumus saistībā ar studiju programmas realizāciju,

t.i., pārrauga programmas darbvedības jautājumus, informē programmas

docētājus un studentus par augstskolas un institūta vadības rīkojumiem, izplata

operatīvo informāciju, veic dokumentu noformēšanu, pirms katra mācību

semestra iesniedz informāciju Mācību daļai par programmas docētāju plānoto

auditoriju un ārpus auditoriju akadēmisko slodzi, bet katra semestra beigās

sagatavo informāciju Mācību daļai par viľu akadēmiskās slodzes izpildi, kā arī

operatīvi ziľo par izmaiľām studiju programmu plānotajā realizācijā.

Aparatūras un programmatūras funkcionālo uzturēšanu un apkalpošanu

veic tehniskais sekretārs un metodiskā kabineta vadītājs. Viľu pamatuzdevums

ir atbalstīt studiju procesu ar informācijas tehnoloģijām, konsultēt un palīdzēt

datoru lietotājiem un metodiskā kabineta apmeklētājiem.

15. Programmas finansēšana

Lietišķās valodniecības institūta maģistra profesionālās augstākās

izglītības studiju programmas finansējuma avoti ir:

studentu maksa par apmācību;

citi finansējuma avoti.

34

Studiju maksa ik gadu tiek apstiprināta ar RTU rektora rīkojumu,

pamatojoties uz izmaksu tāmi. Sekmīgie studenti var pieteikties studiju kredīta

saľemšanai.

16. Rīcība studiju programmas likvidācijas gadījumā

Saskaľā ar 2005.gada 22. martā parakstīto līgumu starp Rīgas Tehniskās

universitātes rektoru un Latvijas Universitātes rektoru (8. pielikums), un,

pamatojoties uz 2007.gada 26. aprīlī noslēgto līgumu starp LU Moderno valodu

fakultātes dekānu un RTU Valodu institūta (tagad Lietišķās valodniecības

institūts) direktori (9. pielikums), struktūrvienības apľemas sadarboties

izglītības, studiju, zinātnes un pētniecības jomā. Līdzīgs sadarbības līgums ir arī

parakstīts starp Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekānu un

RTU Valodu institūta direktori 2007. gada 9.maijā (10.pielikums).

Ja maģistra profesionālo studiju programmas ―Tehniskā tulkošana‖

īstenošana tiek pārtraukta, tad visi studējošie var turpināt izglītību akreditētajās

maģistra akadēmisko vai profesionālo studiju programmās Latvijas

Universitātes Moderno valodu fakultātē, Ventspils Augstskolā vai citās

augstskolās pēc atbilstoši veiktā studiju apjoma un satura salīdzinājuma.

Beidzot maģistra profesionālās studijas, izglītību tālāk var turpināt

doktorantūras studiju programmās.

17. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Programmas kvalitāte ir atkarīga no akadēmiskās un zinātniskās vides,

kurā tā tieši darbojas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir saistīta ar kvalitātes

nodrošināšanu studiju procesa gaitā un beigu rezultātos.

Lai studiju process noritētu veiksmīgi, profesionālo studiju programmā ir

iesaistīti augsti kvalificēti mācībspēki, kā arī tiek izmantotas atbilstošas

auditorijas, datoru klase un bibliotēka.

Par studiju procesa kvalitāti liecina studentu zināšanas ieskaitēs un

eksāmenos, kā arī kursa un maģistra darba izstrāde. Studentu zināšanu un

prasmju pārbaude ieskaitēs un eksāmenos, kā arī maģistra darba izstrādes un

aizstāvēšanas kārtība ir aprakstīta 7.2. un 7.3. punktā. Maģistra darba

aizstāvēšanas komisijas sastāvā ir augsti kvalificēti speciālisti gan no RTU

Lietišķās valodniecības institūta, gan no RTU fakultātēm un institūtiem, gan arī

no citām augstskolām. Šāda sistēma nodrošina objektīvu un kvalitatīvu studiju

procesa vērtējumu.

35

Lai pilnveidotu studiju procesa kvalitāti, sesiju un maģistra darbu

aizstāvēšanas rezultāti tiek apspriesti Lietišķās valodniecības institūta katedras

un Lietišķās valodniecības institūta Padomes un metodiskās komisijas sēdēs,

tādējādi tiek izstrādāti ieteikumi studiju procesa uzlabošanai, apspriesti

jautājumi par studiju nodrošinājumu ar metodiskajiem un tehniskajiem

līdzekļiem, kā arī jautājumi saistībā ar mācībspēku kvalifikācijas līmeni. Uz šo

apspriešanu kā neatkarīgā eksperte tiek uzaicināta maģistra darbu aizstāvēšanas

komisijas priekšsēdētāja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātľu fakultātes

profesore, Dr. habil. philol. I. Kramiľa.

Studiju priekšmetu programmas izstrādā gan RTU Lietišķās valodniecības

institūta, gan arī citu RTU struktūrvienību mācībspēki, tās tiek apspriestas un

akceptētas Lietišķās valodniecības institūta Padomes un metodiskās komisijas

sēdēs. Tās tiek regulāri pārskatītas un aktualizētas, ľemot vērā gan pašu

mācībspēku darbā iegūto pieredzi, gan arī atgriezenisko saikni ar studentiem.

Lai turpinātu nodrošināt Eiropas standartiem atbilstošo studiju kvalitāti,

nepieciešams paplašināt docētāju un studējošo mobilitāti ES projektu ietvaros.

Studiju programmas īstenošanā tiek piemēroti demokrātijas principi,

ievērojot mācībspēku un pašu studentu priekšlikumus, iniciatīvu un aktīvu

līdzdalību studiju programmas saturā un studiju procesa organizācijā.

Studiju programmas SVID analīze atspoguļota nākamajā tabulā.

36

Stiprās puses

Iegūstama kvalitatīva profesionālā izglītība, kas ir pieprasīta Latvijas un ārvalstu darba

tirgū;

Iespējas padziļināti apgūt vairākas svešvalodas un augsts iegūstamās izglītības prestiţs;

Iespēja iegūt tehniskā tulkotāja izglītību ar specializāciju tehniska profila tekstu tulkošanā,

proti, nozarēs, kurās studenti netiek gatavoti citās Latvijas augstskolās;

Iespējas piedalīties pētniecisko darbu konkursos un studentu zinātniski tehniskajās

konferencēs;

Iespēja ietekmēt studiju procesu ar atgriezeniskās saiknes palīdzību;

Profesionāli kvalificēti, pieredzējuši mācībspēki ar tulka un tulkotāja darba pieredzi;

Kontakti ar Latvijas un ārzemju augstskolām un citām institūcijām, iespējas apmeklēt

vieslektoru nodarbības;

Kontakti ar esošajiem un potenciālajiem darba devējiem;

Iespēja turpināt studijas doktorantūrā.

Vājās puses

Atšķirīgs studējošo zināšanu līmenis, iestājoties Tehniskās tulkošanas

studiju programmā;

Nav izsmeltas visas iespējas atgriezeniskās saiknes nodrošināšanai ar

potenciālajiem darba devējiem;

Materiāli tehniskā bāze ir nepārtraukti jāatjauno, sakarā ar moderno

tehnoloģiju pastāvīgo attīstību (jāpapildina grāmatu fonds);

Pasniedzēju mobilitātes trūkums.

Iespējas

rvien pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem, kas brīvi pārvalda svešvalodu un ir arī

apguvuši attiecīgās tehniskās nozares teorētiskos priekšmetus;

Pieaugs latviešu valodas apguvēju un lietotāju skaits, jo latviešu valoda nostiprinās kā ES

oficiālā valoda, tādējādi ES darba tirgū ir jau šodien vērojams pieprasījuma pieaugums pēc

augsti kvalificētiem tulkiem un tulkotājiem, kas labi pārzina latviešu valodu;

RTU akadēmiskā personāla speciālā lietojuma svešvalodas zināšanu līmeľa

paaugstināšana, izstrādājot apmācības programmas atbilstoši katras fakultātes

specializācijai;

Piedalīties daţāda veida starptautiskajos projektos, grantos utt.;

Lasīt lekcijas citās augstskolās Latvijā un ārvalstīs (īpaši ES valstīs);

Akreditējot RTU jaunas studiju programmas, paplašinās tehniskās tulkošanas

specializēšanās iespējas;

Izstrādāt un piedāvāt jaunus moduļu kursus studentiem no citām fakultātēm un

augstskolām.

Draudi

Līdzīga satura studiju programmu parādīšanās iekšējā tirgū;

Plašākas iespējas studentiem apgūt vēlamo svešvalodu attiecīgajā ārvalstī ne

tikai valodu kursu, bet arī akadēmisko un profesionālo studiju programmu

līmenī;

Straujš informāciju tehnoloģiju nozares attīstības temps; iespēja, ka

parādīsies „ideālas‖ mašīntulkošanas programmas un cilvēka līdzdalība

tulkošanas procesā nebūs nepieciešama;

Jauno speciālistu motivācijas trūkums darbam augstskolā (nespēja piedāvāt

konkurētspējīgus atalgojumus, izaugsmes iespējas utt.).

18. Maģistra profesionālo studiju programmas „Tehniskā

tulkošana” salīdzinājums ar citām radniecīgām studiju

programmām ārzemēs

Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās valodniecības institūta augstākās

profesionālās izglītības maģistra studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖

salīdzinājums veikts, balstoties uz triju ārvalstu augstskolu programmu izpēti, lai

konstatētu kopīgo un atšķirīgo. Līdzīgas studiju programmas tiek realizētas:

Kentas Valsts Universitātē, ASV (17. pielikums);

Eirouniversitātē, Igaunijā (18. pielikums);

Porto Universitātē, Portugāle (19. pielikums);

Ventspils Augstskolā, Latvijā (20. pielikums).

Salīdzinot akreditējamo studiju programmu ar attiecīgām studiju programmām

ārvalstīs, var secināt, ka tām ir daudz kopīgu un līdzīgu iezīmju:

studiju ilgums ir 1,5- 2 gadi;

studiju programmas ietvaros studenti apgūst 2 svešvalodas;

tulkošanas specializācijas priekšmetiem un praksei ir veltīta liela

uzmanība;

kredītpunktu apjoms ir 60 - 80 KP;

studiju programmās ietilpst līdzīgi studiju priekšmeti, piemēram,

tulkošanas prakse, tulkošanas teorija, konsekutīvā /sinhronā tulkošana,

terminoloģija.

Taču tulkošanas maģistra profesionālo studiju programmām ir arī atšķirības:

tās ir daţādi organizētas gan studiju programmas realizācijas, gan satura ziľā.

Galvenokārt tas izriet no izglītības standartu atšķirībām Latvijā un ārzemēs. Tomēr

būtiski ir arī tas, ka, neskatoties uz atšķirībām, iespējams konstatēt zināmas līdzīgas

un kopīgas tendences. Piemēram, strukturēšana pēc principa: vispārizglītojošie

studiju kursi, nozares pamatkursi vai profesionālo nozaru studiju kursi.

Trijās no salīdzināmajām programmām (RTU, Porto Universitāte un Kentas

Valsts Universitātē) tiek īstenotas studijas šaurākos tehniskās specializācijas

virzienos, RTU Lietišķās valodniecības institūta studiju programmai ir 18 tehniskās

specializācijas virzieni, Porto Universitātē ir apmēram 20 specializācijas virzieni,

bet Kentas Valsts Universitātē – 56 tehniskās specializācijas virzieni. Savukārt

Ventspils Augstskolā realizētajā studiju programmā, studējošajiem tiek piedāvāts

specializēties tikai jurisprudences tekstu tulkošanā. Izteiktā specializācijas virziena

nav, tomēr students, apgūstot materiālu par daţādām jurisprudences nozarēm, pats

var izvēlēties iespējamo tālākas specializācijas virzienu.

Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās valodniecības institūta izstrādātā

maģistra profesionālo studiju programma ―Tehniskā tulkošana‖, Porto

Universitātes maģistra studiju programma „Terminoloģija un tulkošana‖ un Kentas

Valsts Universitātes maģistra studiju programma „Tulkošana‖ salīdzinājumā ar

38

Ventspils Augstskolas studiju programmu „Juridisko tekstu tulkošana‖ un citu

ārvalstu augstskolās (Eirouniversitātē) realizētajām tulkošanas studiju

programmām ir konceptuāli atšķirīgas. Šīs atšķirības nodrošina tehnisko zināšanu

un prasmju bāzes integrācija ar lingvistiskajām un tulkošanas pamatzināšanām un

prasmēm, kā arī programmas kopējā ievirze uz tulkošanas darbu zinātniskajā un

tehniskajā vidē.

Eirouniversitātē realizētajā studiju programmā ir vislielākais lingvistisko un

literatūras priekšmetu īpatsvars, kas norāda uz programmas ievirzi klasiskās

filoloģijas jomā, to apstiprina arī piešķiramās kvalifikācijas nosaukums:

tulks/tulkotājs, filologs.

Savukārt Eirouniversitātes studiju programmā, kaut arī pagaidām nav izteikta

tehniskā tulka/tulkotāja specializēšanās maģistra līmenī, tomēr pastāv studiju

programmas ievirze sociāli ekonomiskajā jomā un studiju programmas saturā ir

iekļauti zinātniski tehnisko tekstu izpētes un analīzes studiju kursi.

Arī Valsts pārbaudījumi stipri atšķiras pēc to satura un veida. Ārzemju

studiju programmu ietvaros nav jāizstrādā maģistra darbs.

Porto Universitātē, ľemot vērā mutiskās tulkošanas specifiku, studentiem

tiek dota iespēja iegūt maģistra grādu, konsekutīvi vai sinhroni komisijas klātbūtnē

tulkojot referentu runas konferencēs, taču šajās programmās studējošajiem ir arī

iespēja aizstāvēt maģistra darbu tradicionālā rakstveida formā.

Eirouniversitātē studējošajiem tiek dota izvēle: vai nu veikt patstāvīgu

pētījumu par kādu aktuālu tulkošanas tematu, vai arī tulkot tekstu 100 lpp. apjomā.

Ventspils Augstskolas absolventiem ir jāizstrādā uz jāaizstāv maģistra darbs.

RTU „Tehniskās tulkošanas‖ studiju programmas absolventiem ir jāizstrādā

maģistra darbs, kas sastāv no trim savstarpēji integrētām daļām: praktiskās daļas

(tehniskās nozares oriģinālteksta tulkojums dzimtajā valodā – 70 lpp.), analītiskās

daļas (teksta tulkojuma analīze – 20 lpp.) un teorētiskās daļas (aktuālās tulkošanas

problēmas analīze – 20 lpp.). Šī pieeja vienlaikus parāda programmas absolventu

tulkošanas prasmes, kā arī ilustrē viľu tehnisko, analītisko, prezentācijas un sociālo

kompetenci, kas ir īpaši svarīga tehniskā tulka referenta profesionālajā darbā.

39

Studiju programmas salīdzinājums ar

Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmu „Juridisko tekstu tulkošana”, Eirouniversitātes maģistra studiju

programmu „Tulks, tulkotājs, filologs”, Kentas Valsts universitātes maģistra studiju programmu „Tulkošana” un Porto

Universitātes maģistra studiju programmu „Terminoloģija un tulkošana”.

Studiju programmas

nosaukums

Salīdzināšanas

kritēriji

Rīgas Tehniskās

universitātes Lietišķās

valodniecības institūta

maģistra profesionālo

studiju programma

„Tehniskā tulkošana”,

Latvija

Eirouniversitātes

Rakstiskās un

mutiskās tulkošanas

fakultātes maģistra

studiju programma

„Tulks, tulkotājs,

filologs”, Igaunija

Kentas Valsts

universitātes Moderno

un klasisko valodu

studiju departamenta

maģistra studiju

programma

„Tulkošana”, ASV

Porto Universitātes

(University of Porto)

maģistra studiju

programma

„Terminoloģija un

tulkošana”, Portugāle

Ventspils Augstskolas

otrā līmeľa

profesionālās augstākās

izglītības maģistra

studiju programma

„Tulkošana un

terminoloģijas”, Latvija

A 1 2 3 4 5

Nominālais studiju

ilgums dienas nodaļai

(gados)

1,5 gads 2 gadi 2 gadi 2 gadi 1,5 gads

Kredītpunktu apjoms 60 KP / 90 ECTS 80 KP / 120 ECTS 60-70 KP / 90-105 ECTS

80 KP / 120 ECTS 50-60 KP / 75-90 ECTS

Vidējais kredītpunktu

apjoms studiju gadā

40 KP 40 KP 30-35 KP 40 KP 30-40

Iepriekšējā izglītība Bakalaura profesionālais

grāds tehniskajā tulkošanā,

vai tam pielīdzināts bakalaura

grāds tulkošanā vai angļu

filoloģijā, vai arī otrā līmeľa

augstākā profesionālā

izglītība tulkošanā

Bakalaura grāds

Bakalaura grāds Bakalaura grāds Bakalaura grāds vai

profesionālā augstākā

izglītība (studiju ilgums

vismaz 4 gadi)

Iestājpārbaudījumu

veids

Bakalaura diplomu konkurss/

Pēc vidējās svērtas atzīmes

Bakalaura diplomu

konkurss/

iestājeksāmeni

tulkošanā

Bakalaura diplomu

konkurss/ bakalaura

projekta rezultātu

izvērtēšana

Bakalaura diplomu

tulkošanā/ valodniecībā vai

arī tehniskajā nozarē

konkurss

Tests latviešu valodā un

teksta tulkojums no angļu

valodas latviešu valodā

Piešķiramā

kvalifikācija

Tulks referents

Tulkotājs/tulks,

filologs

- - Tulkotājs

Profesijas standarts PS 0103 Kutsekoda 11.6 SOC 27-3091 DIN 2345 PS 0102

40

A 1 2 3 4 5

Iegūstāmais grāds (pēc

attiecīgās valsts

klasifikācijas)

Maģistra profesionālais grāds


Humanitāro zinātľu

maģistrs

Maģistrs tulkošanas

zinātnē

Maģistra grāds

terminoloģijā un tulkošanā

Profesionālais maģistra

grāds juridisko tekstu

tulkošanā

Iegūstāmais grāds

(starptautiskajā

klasifikācijā)

Master of Science in

Technical Translation

Master of Arts Master of Science in

Translation

Master degree in

Terminology and

Translation

Professional Master

Degree in Translation

Studiju programmas

ievirze

Tehniskā tulkošana Tulkošana/filoloģija Tulkošana Tulkošana Juridisko tekstu tulkošana

Tālākās specializācijas

izvēles princips

Pēc tehniskās/ profesionālās

nozares

Nav izteiktās

specializācijas

Pēc tehniskās/

profesionālās nozares

Pēc tehniskās/

profesionālās nozares

Izteiktās specializācijas

nav


iespējamie virzieni

Ekonomika, būvniecība,

telekomunikācijas,

enerģētikā, arhitektūrā,

loģistika, tirgzinības,

mehānika, IT tehnoloģijas,

utt.

Akcents uz filoloģijas

teorētiskajiem studiju

kursiem

Apmērām 56 iespējamie

tehniskās specializācijas

virzieni

Vairākās tehniskās

specializācijas

Pēc jurisprudences

nozares: civiltiesības,

privāttiesības, publiskās

tiesības, u.c.


izvēles studiju

semestris

Pēc iestāšanās

- Pēc iestāšanās Pēc iestāšanās -

Obligātie un izvēles

teorētiskie studiju

kursi

(tulkošanas/lingvistikas)

16 KP/ 24 ECTS 28 KP/ 42 ECTS 20KP/ 36 ECTS 23 KP/ 34,5 ECTS 22 KP/ 33 ECTS

Tulkošanas

specializējošie studiju

kursi

13 KP/ 19,5 ECTS 15 KP/ 22,5 KP 24 KP/ 33 ECTS 20 KP / 30 ECTS 10 KP/ 15 ECTS

41

A 1 2 3 4 5

Prakse un kursa

projekti

6 KP/ 9 ECTS

7 KP/ 10,5 ECTS - - 6 KP/ 9 ECTS

Studiju programmas

ietvaros apgūstāmo

svešvalodu skaits

2 valodas 2 valodas 2/ 3 valodas 2 valodas 2 valodas

Gala pārbaudījuma

veids

Maģistra darbs, kas sastāv no

teorētiskās daļas (pārskats

par noteikto translatoloģijas

jomas aspektu – 20 lpp ),

analītiskās daļas (aktuālās

tulkošanas problēmas analīze

– 20 lpp.) un no praktiskās

daļas (tehniskā teksta

tulkošana – apjoms 70 lpp.)

un

Maģistra darbs, kas ir

neatkarīgs pētījums

par aktuālo tulkošanas

problēmu – 100 lpp.

Specializēts projekts, kas

tiek īstenots visu studiju

laika garumā

Specializēts tulkošanas

projekts (rakstiskā teksta

tulkošana vai mutiskā

konferencēs referējošo

secīgā vai sinhronā

tulkošana)

Maģistra darbs, kas sastāv

no teorētiskās daļas un

juridiskā teksta tulkojuma

no angļu valodas latviešu

valodā

Gala pārbaudījuma

kredītpunktu apjoms

20 KP/ 30 ECTS 30 KP/ 45 ECTS Nav definēts (kā

specializēto studiju kursu

sastāvdaļa)

40 KP /60ECTS 20 KP/ 30 ECTS

Moderno informācijas

tehnoloģiju

integrēšana studiju

programmas saturā

Studiju kursi 5 KP / 7,5

ECTS apjomā ir obligātie

studiju priekšmeti, kas ir tieši

saistīti ar IT kompetences

pilnveidošanu

nav 5 KP / 7,5 ECTS - 2 KP / 3 ECTS

Informācija par studiju

programmu internetā

www.rtu.lv/vi http://www.eurouniv.e

e

http://appling.kent.edu http://sigarra.up.pt/flup_uk http://venta.lv

http://www.rtu.lv/vi

http://www.eurouniv.ee/

http://www.eurouniv.ee/

http://appling.kent.edu/

http://sigarra.up.pt/flup_uk

http://venta.lv/

42

Visu savstarpēji salīdzināmo studiju programmu galvenā kopīgā

iezīme ir to realizācija tulkošanas jomā, tomēr programmām ir daţāda tālākā

profesionālā ievirze.

Izstrādājot maģistra profesionālo studiju programmu „Tehniskā

tulkošana‖, tika ľemts vērā tas, ka salīdzinājumā ar augstāk minētajām

augstskolām, RTU Lietišķās valodniecības institūtam ir ievērojami plašākas

iespējas integrēt tulkošanas izglītībā ne tikai tulka referenta Profesijas

standartā prasītās lingvistiskās zināšanas (darba un dzimtās valodas

zināšanas, tulkošanas teorijas un metodikas zināšanas), bet arī tehniskās

zināšanas (mūsdienu tehnoloģijas profesionālajā tulkošanā, korpusa

lingvistikas un datorlingvistikas zināšanas) un sociālās zināšanas un

kompetences (profesionālās ētikas un saskarsmes psiholoģijas pamatus,

starpkultūru komunikācijas zināšanas). Tas paver iespējas tulkošanas

apakšnozarei arī zinātniski tehniskajā virzienā, tādējādi veicinot tulka

referenta profesijas attīstību, kas pilnībā atbilst šīs profesijas attīstības

kopējai stratēģijai valstī (pieprasījums pēc tehniskajiem tulkiem un

tulkotājiem pieaug, jo īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā).

Veiktais salīdzinājums liecina, ka Rīgas Tehniskās universitātes

Lietišķās valodniecības institūtā maģistra profesionālo studiju programma

„Tehniskā tulkošana‖ balstās uz līdzīgu izpratni par tulkošanas speciālistu

apmācību.

19. Studiju programmas tālākās attīstības perspektīvas

Ľemot vērā studiju programmas stipro un vājo pušu analīzi (sk.

ziľojuma 36 lpp.), ir modelēta programmas tālākā attīstība:

Jaunas studiju formas

Pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO darba tirgus paplašinās un

specializējas, tāpēc nepieciešams nodrošināt lielāku daudzveidību

pieprasītākajās darba valodu kombinācijās (angļu, vācu, spāľu, franču –

latviešu/krievu). Vēlams izveidot tādus studiju programmu variantus, lai

studējošajiem būtu iespējams pašiem atbilstoši viľu svešvalodu zināšanu

līmenim izvēlēties noteiktas valodu kombinācijas.

43

Nākotnē arvien intensīvāk jāturpina darbs svešvalodu kompetences

paplašināšanā, attiecīgi mainot nodarbību plānojumu, kā arī motivējot

studentus patstāvīgam darbam mūsdienu e-studiju vidē.

Mutiskās tulkošanas jomā ir iespējama mutiskās tulkošanas formu

daţādība – kontakttulkošana, konsekutīvā un sinhronā tulkošana,

telefontulkošana.

Jāturpina jau iesākts darbs pie moduļu kursu un programmu

izstrādāšanas. Moduļu kursus ir plānots piedāvāt studentiem no citām RTU

fakultātēm, kā arī citām augstskolām.

Jauns studiju saturs

Arvien plašāk studiju kursu saturā jāieplāno darbs ar specializētajām

rakstiskās tulkošanas programmatūrām (Trados, Wordfast, SDLX), ar kuru

palīdzību studenti mācītos tulkot (Trados Translator's Workbench, Wordfast

Translation Memory), strādāt ar terminoloģiju (Trados Multiterm

Workstation, Wordfast Glossaries) un rediģēt (Trados Tag Editor) tekstus.

Sadarbībā ar augstskolas IT studiju programmām nākotnē programmā

būtu vēlams ieviest vairākus kursus ar jaunām tulkošanas programmatūrām,

korpusa programmatūrām, kuru izstrādē piedalītos docētāji un studenti.

Sadarbības veicināšana

Studiju programmai ir jābūt pastāvīgā kontaktā un sadarbībā ar darba

devējiem, lai atbilstu darba tirgus prasībām. Ir izveidojusies sadarbība ar

Eiropas Komisijas Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvi Latvijā

K. Fūrmanu, ar Eiropas Komisijas Mutiskās tulkošanas dienesta pārstāvi I.

Zaubergu, kā arī ar Valsts Valodas aģentūru un tulkošanas birojiem.

Turpmāk jāturpina un jāpaplašina sadarbība arī ar citiem darba

devējiem, piemēram, ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar Tulkošanas un

terminoloģijas centru. Nozīmīgi ir arī aktīvāk veicināt sadarbību ar līdzīgām

studiju programmām Latvijā un ārzemēs.

Lietišķās valodniecības institūta attīstības perspektīvas

darbs esošajos un nākotnes projektos, kuru rezultāti ļaus tālāk

pilnveidot studiju programmas kvalitāti;

regulāra docētāju pedagoģiskās kvalifikācijas paaugstināšana;

pasniedzēju mobilitātes veicināšana;

44

docētāju praktiskais darbs tulkošanas jomā piešķir pedagoģiskajam

darbam tulkošanas studiju kursos papildus kvalitāti;

programmas studentu plašāka iesaistīšana LVI realizējamajos

pētniecības projektos;

programmu izstrādāšana kopā ar citām augstskolām Latvija un

ārzemēs;

moduļu studiju priekšmetu izstrādāšana;

ārvalstu studentu motivēšana studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ apgūšanai;

institūta metodiskā kabineta tehniski materiālās bāzes paplašināšana;

profesionālās un teorētiskās specializācijas grupu izveidošana, kurās

studenti attiecīgā profila pasniedzēja vadībā ārpus nodarbību laika

(piem., darba nedēļas mazāk noslogotākajās dienās) varētu diskutēt

par konkrētas jomas problēmām, piemēram, saistībā ar patstāvīgo

pētniecisko darbu, piedalīšanos konferencēs vai maģistra darbu

izstrādāšanu.

20. Reklāmas un informatīvie izdevumi

Lai izplatītu informāciju par studiju programmu un iepazīstinātu ar

iespējām studēt RTU maģistra profesionālo studiju programmā „Tehniskā

tulkošana‖, RTU Lietišķās valodniecības institūts izmanto daţādus

mārketinga paľēmienus:

reklāmas informatīvie raksti avīzēs un ţurnālos, piem., ―Jaunais

inţenieris‖, ―Diena‖ u.c.;

reklāmas Latvijas televīzijā un radio;

reklāmas bukleti, reklāmas sludinājumi, katalogi, piem., ―Augstskolas

Latvijā un izglītība ārzemēs‖, ―Izglītības ceļvedis‖ u.c.;

piedalīšanās izstādēs ―Skola‖ un „Karjeras dienas‖ katru gadu;

atvērto durvju dienas, kas tiek organizētas RTU Lietišķās

valodniecības institūtā ik gadu;

studentu tikšanās ar RTU rektoru un administrācijas pārstāvjiem.

Atvērto durvju dienas augstākās izglītības mācību iestāţu

absolventiem RTU tiek organizētas katru gadu. Tā kā šis pasākums notiek

sestdienās, to apmeklēt ir iespējas jauniešiem ne vien no Rīgas, bet arī no

45

visas Latvijas. Atvērto durvju dienā Lietišķās valodniecības institūtā

interesenti var tikties ar Valodu institūta pasniedzējiem, esošajiem

profesionālo studiju programmas "Tehniskā tulkošana" studentiem kā arī gūt

informāciju par studiju procesa saturu un organizāciju, iepazīties ar telpām,

Valodu institūta auditorijām, bibliotēku un datorzāli u.c.

Studiju programmas "Tehniskā tulkošana" informatīvie materiāli

atrodas RTU Lietišķās valodniecības institūtā. Interesenti var regulāri iegūt

detalizētu informāciju par studijām gan no mācību spēkiem, gan no

studējošajiem. Aktuāla un plaša informācija par studiju programmu ir

pieejama arī interneta mājas lapā: www.rtu.lv/vi.

2011.gada 23. septembrī.

RTU Lietišķās valodniecības institūta studiju programmas

„Tehniskā tulkošana” direktore,

Pašnovērtēšanas darba grupas vadītāja

Dr.philol., profesore L. Iļjinska

46

Pielikumu saraksts

1.PIELIKUMS Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

„Tehniskā tulkošana‖ akreditācijas lapa Nr. 023-1201

2.PIELIKUMS Profesionālā maģistra studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ akreditācijas lapa Nr. 023-1584

3.PIELIKUMS Profesijas standarts – tulk referents (PS 0103)

4.PIELIKUMS 2005.gada 12.decembrī RTU Senāta sēdē apstiprinātais

Valodu institūta nolikums (protokols Nr. 500)

5.PIELIKUMS 2011.gada 2.maijā RTU Senāta sēdē apstiprinātais

Lietišķās valodniecības institūta nolikums (protokols Nr.

550)

6.PIELIKUMS 2007.gada RTU nolikums „Par docentu, lektoru un

asistentu ievēlēšanas kārtību‖

7.PIELIKUMS Nolikums „Par maģistra darba izstrādāšanu un

aizstāvēšanu‖

8.PIELIKUMS 2007. gada 29. janvārī RTU Senāta sēdē apstiprinātā

maģistra profesionālo studiju programma ―Tehniskā

tulkošana‖ (protokols Nr.510)

9.PIELIKUMS Izraksts no RTU Senāta 2007. gada 29. janvāra sēdes

protokola Nr.510

10.PIELIKUMS Izraksts no RTU Senāta 2007. gada 25.jūnija sēdes

protokola Nr. 515

11.PIELIKUMS 2001.gada 20.novembra LR MK noteikumi Nr.481

―Noteikumi par otrā līmeľa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu‖

47

12.PIELIKUMS 2008.gada 2.decembra LR MK noteikumi Nr. 990

„Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju‖

13.PIELIKUMS 2000. gada 20. jūnija RTU Senāta lēmums ―Par vakara

(nepilna laika) studiju organizēšanu RTU‖ (protokols

Nr.451)

14.PIELIKUMS Prakses organizēšanas kārtību reglamentējošie dokumenti

15.PIELIKUMS Prakses studiju priekšmetu saraksts un prakses

organizācijas principi akadēmiskā bakalaura studijas

beigušajiem

16.PIELIKUMS Līgumi par prakses vietas nodrošināšanu

17.PIELIKUMS 2005. gada 22. martā parakstītais sadarbības līgums starp

Latvijas Universitātes rektoru un Rīgas Tehniskās

universitātes rektoru

18.PIELIKUMS 2007. gada 25. aprīlī parakstītais sadarbības līgums starp

Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes dekānu

un Valodu institūta direktori

19.PIELIKUMS 2007. gada 9.maijā parakstītais sadarbības līgums starp

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes

dekānu un Valodu institūta direktori

20.PIELIKUMS Studiju programmas semestru plāni pilna un nepilna laika

studijām

21.PIELIKUMS Maģistra profesionālās studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ studiju plāns

22.PIELIKUMS Studiju priekšmetu programmas

23.PIELIKUMS Akadēmiskā personāla saraksts

24.PIELIKUMS Mācību spēku dzīves un darba gājums profesionālās

augstākās izglītības studiju programmai ―Tehniskā

tulkošana‖

48

25.PIELIKUMS Mācību spēku zinātnisko un pētniecisko darbu saraksts

26.PIELIKUMS Kentas Universitātes maģistra studiju programma

―Tulkošana‖ (ASV)

27.PIELIKUMS Eirouniversitātes maģistra studiju programma ―Tulks,

tulkotājs, filologs‖ (Igaunijā)

28.PIELIKUMS Porto Universitātes maģistra studiju programma

„Terminoloģija un Tulkošana‖ (Portugālē)

29.PIELIKUMS Ventspils Augstskolas profesionālā maģistru studiju

programma „Juridisko tekstu tulkošana‖

30.PIELIKUMS Studējošo aptaujas anketas paraugs

31.PIELIKUMS Potenciālo darba devēju aptaujas anketas paraugs

32.PIELIKUMS Profesionālās maģistra studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ diplomu un to pielikumu paraugi

49

1.PIELIKUMS

(Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Tehniskā

tulkošana‖ akreditācijas lapa Nr. 023 - 1201)

50

51

2.PIELIKUMS

(2005.gada 12. decembrī RTU Senāta sēdē apstiprinātais Valodu

institūta nolikums (protokola Nr.500))

52

3.PIELIKUMS

(2007. gada 29. janvārī RTU Senāta sēdē apstiprināta

maģistra profesionālo studiju programma

―Tehniskā tulkošana‖ (protokols Nr.510))

53

54

4.PIELIKUMS

(Izraksts no RTU Senāta 2007. gada 29. janvāra

sēdes protokola Nr. 510)

55

5.PIELIKUMS

(2001.gada 20.novembra LR MK noteikumi Nr.481 ―Noteikumi

par otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu‖)

56

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.481

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr. 57, 9.¤)

Noteikumi par otrā līmeľa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

2. Otrā līmeľa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeľa profesionālo kvalifikāciju

iegūst, apgūstot otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas:

profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas (turpmāk — bakalaura

programmas), profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas (turpmāk

— maģistra programmas) un profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

(turpmāk — profesionālās programmas).

II. Otrā līmeľa profesionālās

augstākās izglītības programmu

stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi

3. Otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības programmas īsteno tikai augstskolā.

Programmu stratēģiskie mērķi ir:

3.1. nodrošināt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas

profesionālās studijas;

3.2. nodrošināt nozares zinātľu teorētiskajos pamatos sakľotas, profesijas standartiem

atbilstošas, praktiski piemērojamas profesionālās studijas.

4. Programmu galvenie uzdevumi ir:

4.1. izglītot piektā līmeľa profesionālās kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un

valsts drošībai nepieciešamajās nozarēs, kā arī sekmēt to konkurētspēju mainīgos

sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;

4.2. īstenot nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi, kas nodrošina iespēju

izstrādāt jaunas vai pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavo

jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam nozarē.

5. Otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības programmas specifiskos mērķus un

uzdevumus nosaka atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un galvenajiem uzdevumiem.

III. Bakalaura programmas

obligātais saturs

6. Bakalaura programmas obligātais saturs nodrošina šādu profesionālo kompetenci —

zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams profesionālās darbības

veikšanai:

57

6.1. nozarei atbilstošo humanitāro, sociālo, dabaszinātľu, informācijas tehnoloģiju,

vadībzinību un nozares teorētisko pamatu zināšanas, kā arī to piemērošanas prasmes;

6.2. spēju stratēģiski un analītiski formulēt un risināt nozares problēmas;

6.3. speciālās iemaľas un prasmes profesijā;

6.4. prasmes informācijas ieguvē, atlasē un apstrādē;

6.5. zināšanas un prasmes projektu izstrādē un to īstenošanā;

6.6. jaunrades, pētniecības, organizāciju un kvalitātes vadības prasmes;

6.7. izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un

sabiedrību;

6.8. sociālās pamatprasmes (komunikatīvās prasmes, patstāvīga darba un komandas darba

prasmes);

6.9. motivāciju tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.

7. Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu.

8. Bakalaura programmas obligātais saturs ietverts šādās studiju programmas struktūras

pamatdaļās:

8.1. studiju kursi;

8.2. prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);

8.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba

(diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana.

9. Bakalaura programmas obligāto saturu veido:

9.1. vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu:

9.1.1. humanitāro un sociālo zinātľu teorētiskie kursi;

9.1.2. kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaľas;

9.2. nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir

vismaz 36 kredītpunkti;

9.3. nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu;

9.4. bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

9.5. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti;

9.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba

(diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu.

10. Studiju kursu izvēli bakalaura programmā, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī

prakses saturu atbilstoši iegūstamajam profesionālajam grādam nosaka profesijas

standarts.

11. Studiju procesā vismaz 30 procentus no studiju kursu apjoma īsteno praktiski.

12. Bakalaura programmas apguves laikā izglītojamais izstrādā un aizstāv vismaz trīs

studiju darbus.

58

13. Praksi īsteno saskaľā ar prakses līgumu, kurā ietverti prakses mērķi, uzdevumi,

prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība. Prakses mērķi

izglītojamais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaľām un

iepriekšējā darba pieredzi.

14. Imatrikulējot bakalaura programmā izglītojamos ar iepriekš iegūtu pirmā līmeľa

profesionālo augstāko izglītību, bakalaura programmas saturs un apjoms, kā arī studiju

kursu saturs un apjoms savstarpēji jāsaskaľo.

15. Pēc bakalaura programmas apguves piešķir piektā līmeľa profesionālo kvalifikāciju

un profesionālo bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā).

16. Profesionālais bakalaura grāds dod tiesības, izpildot uzľemšanas prasības attiecīgajā

maģistra programmā, turpināt izglītību akadēmiskā maģistra vai profesionālā maģistra

studiju programmā.

IV. Maģistra programmas

obligātais saturs

17. Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums

profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi.

18. Maģistra programmas obligāto saturu veido:

18.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē

un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti;

18.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju

kursi, kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti;

18.3. pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti;


18.5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba

(diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu.

19. Izpildot uzľemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, maģistra programmā

var imatrikulēt izglītojamos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai

akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pabeidzot

vismaz četru gadu studiju programmu.

20. Maģistra programmā izglītojamie ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu

iegūst piektā līmeľa profesionālo kvalifikāciju.

21. Studiju kursu izvēli maģistra programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī

prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka profesijas standarts.

22. Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu nozarē,

starpnozarē, kopnozarē vai profesijā.

23. Profesionālais maģistra grāds dod tiesības, izpildot uzľemšanas prasības attiecīgajā

doktora studiju programmā, turpināt izglītību doktora studiju programmā.

V. Profesionālo programmu

obligātais saturs

59

24. Profesionālo programmu apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums

profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz četri gadi.

25. Profesionālās programmas obligāto saturu veido:

25.1. nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 4

kredītpunkti;


25.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana

un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 10 kredītpunktu.

26. Studiju kursu izvēli profesionālajā programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī

prakses saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai nosaka attiecīgās profesijas standarts.

27. Pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeľa profesionālo

kvalifikāciju.

VI. Otrā līmeľa profesionālās

augstākās izglītības programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

28. Vērtējot otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi, ievēro

šādus pamatprincipus:

28.1. zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība — atbilstoši izvirzītajiem programmu

mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts

prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai;

28.2. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par

programmas obligātā satura apguvi.

29. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais

studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.

30. Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

30.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — ―izcili‖, 9 — ―teicami‖);

30.2. augsts apguves līmenis (8 — ―ļoti labi‖, 7 — ―labi‖);

30.3. vidējs apguves līmenis (6 — ―gandrīz labi‖, 5 — ―viduvēji‖, 4 — ―gandrīz

viduvēji‖);

30.4. zems apguves līmenis (3 — ―vāji‖, 2 — ―ļoti vāji‖, 1 — ―ļoti, ļoti vāji‖).

31. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeľa un prakses sasniegumu vērtējums ir ―ieskaitīts‖

vai ―neieskaitīts‖, vai arī vērtējums 10 ballu skalā.

32. Šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā minētais programmas apguves līmenis

uzskatāms par pozitīvu. Par katru studiju kursu, studiju darbu, bakalaura, maģistra darbu

(diplomdarbu/diplomprojektu), valsts pārbaudījumu vai sasniegto prakses mērķi ieskaita

kredītpunktus, ja to apguves līmenis ir pozitīvs vai ir saľemts vērtējums ―ieskaitīts‖.

33. Valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra

(diplomdarba/diplomprojekta) darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē valsts pārbaudījuma

komisija (turpmāk — komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam

60

gadam apstiprina augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaľā ar

augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.

34. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas

vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai

darba devēju pārstāvji.

Ministru prezidents A.BĒRZIĽŠ

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

61

6.PIELIKUMS

(2000.gada 20. jūnija RTU Senāta sēdes lēmums ―Par vakara

(nepilna laika) studiju organizēšanu RTU‖ (protokola Nr.451))

62

7.PIELIKUMS

(Profesijas standarts – tulks referents (PS 0103))

63

APSTIPRINĀTS

ar Izglītības un zinātnes ministrijas

2002. gada 10. jūlija

rīkojumu Nr. 405

PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0103

Profesija Tulks referents

Kvalifikācijas līmenis 5

Nodarbinātības apraksts Šajā profesijā strādājošie prot tulkot mutiskos un

rakstītos tekstus apgūtajās valodās. Tulka

referenta statusā tie prot sniegt pakalpojumus

starptautiskajās konferencēs, vietējo organizāciju

organizētajās sēdēs un pasākumos ar ārzemju

pārstāvju piedalīšanos. Tulks referents var strādāt

visdaţādākajās starptautiskajās un vietējās

organizācijās, starp tām biznesa firmās, Eiropas

Savienības organizētajos birojos gan Latvijā, gan

ārzemēs. Tulks referents spēj apkalpot jebkuru

organizāciju, uzľēmumu un iestādi, tulkojot

tekstus apgūtajās valodās, piedalīties šo

organizāciju, uzľēmumu, iestāţu neprezentācijās,

tulkot sarunas, lietišķos un cita veida rakstiskos

tekstus, privātas un darījuma vēstules, organizēt

vai piedalīties darījuma braucienos. Tulks

referents apmācīts lietvedības kārtošanā, spēj

kārtot lietvedību arī svešvalodās, izmantojot

datortehniku, internetu un citus tehniskos

līdzekļus.

64

Pienākumi un uzdevumi

Pienākumi Uzdevumi

1. Mutvārdu tulkošana 1.1. Tulkot no vienas svešvalodas dzimtajā valodā vai no vienas

svešvalodas citā svešvalodā.

1.2. Tulkot secīgi (konsekutīvi), izmantojot pierakstu (savas tulkotāja

piezīmes), konferencēs, apspriedēs un sanāksmēs.

1.3. Veikt individuālu sinhronu tulkošanu (tulkošanu blakussēdētājam –

čuksttulkošanu).

1.4. Nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko atbilstību oriģinālam,

adekvātu terminoloģijas lietojumu.

2. Rakstveida tulkošana 2.1. Tulkot no vienas svešvalodas dzimtajā valodā vai no vienas

svešvalodas citā svešvalodā (darījuma tekstu, darījuma korespondenci,

iestādes daţādos dokumentus, tehniskus tekstus.

2.2. Nodrošināt oriģinālteksta satura pilnīgu atveidi, stilistisko

atbilstību un gramatisko pareizību.

3. Informācijas

nodrošināšana

svešvalodās

3.1. Iegūt informāciju ar datortehnikas palīdzību.

3.2. Apstrādāt iegūto informāciju ar interneta palīdzību svešvalodās.

3.3. Apkopot internetā iegūto jaunāko informāciju par darba devēja

norādītajiem jautājumiem, tēmām.

4. Profesionālā

izaugsme.

4.1. Sekot līdz jaunākajiem zinātnes un praktiskās tulkošanas

atzinumiem.

4.2. Piedalīties semināros, konferencēs, kas saistīti ar profesionālās

izaugsmes iespējām.

5. Komunikativitāte 5.1. Pārzināt profesionāli nepieciešamās komunikācijas sistēmas,

veidus, metodes, paľēmienus, to specifiku katrā attiecīgās valodas

zemē.

5.2. Pilnveidot savu komunikatīvo kompetenci, izkopt klausītāja,

runātāja, rakstītāja, lasītāja kultūru, pilnveidot sevi kā lingvālu

personību.

5.3. Prast saskatīt sava darba veiksmes un neveiksmes un analizēt tās.

65

6. Lietišķie pienākumi

6.1. Sagatavot lietišķās tikšanās un prezentācijas.

6.2. Sniegt nepieciešamo informāciju savas kompetences robeţās.

6.3. Anotēt preses materiālus pēc darba devēja norādēm kā dzimtajā, tā

svešvalodā.

6.4. Veikt sēţu, sanāksmju u.c. pasākumu protokolēšanu svešvalodās.

6.5. Veikt operatīvu korespondenci ar e-pasta palīdzību.

6.6. Pārvaldīt lietišķo saraksti svešvalodās pēc noteiktiem paraugiem.

6.7. Prast patstāvīgi sniegt operatīvas atbildes svešvalodās savas

kompetences robeţās.

6.8. Veikt korespondenci, tās uzskaiti un klasifikāciju saskaľā ar

atbilstošiem normatīviem.

7. Ievērot tulka, tulka

referenta darba ētiku.

7.1. Respektēt darba devēja prasības.

7.2. Ievērot tulkojamo tekstu konfidencialitāti, ja to prasa iestādes,

uzľēmuma, organizācijas intereses, t.i. ievērot tulka profesionālo

kodeksu.

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi:

• Attiecīgo dokumentu pieejamība, kvalitatīva datortehnika, darbam piemērota telpa.

Īpašas prasības uzdevuma veikšanai

• Laba dzirde, izkopta dikcija, oratora māka, laba atmiľa, laba emocionāla pašregulācija.

66

Prasmes

Kopīgās prasmes Specifiskās prasmes Vispārējās prasmes

• iegūt nepieciešamo

profesionālo informāciju

• izprast savstarpēji saistīto darba

procesa daļu izpildes secību un

to racionālu organizāciju

• veikt zinātniski- pētniecisko

darbu un noformēt zinātniska

pētījuma pārskatus

• rakstīt pētījuma/pārskata darbu

• lietot nozares terminoloģiju,

tehniskos standartus

• lietot ar nozari saistītos

normatīvos aktus

• ievērot nozares profesionālo

ētiku

• teicamas dzimtās un apgūtās

svešvalodas zināšanas

• novērtēt savu profesionālo

iemaľu un prasmju atbilstību

profesijas standartam un

starptautiskā darba tirgus

prasībām

• izprast stratēģisko un analītisko

nozares problēmu formulējumu

un risinājumu

• analizēt, vērtēt un izmantot

savas nozares pētījumus un

jaunās tehnoloģijas

• labi nostādīta balss

• piezīmju tehnikas pārzināšana

• izmantot zināšanas tulkošanas

teorijā un tehnikā

• prast strādāt ar dokumentiem,

pārzināt lietvedību (īpaši tulkam

referentam)

• spēja labvēlīgi un lietišķi

sazināties ar cilvēkiem

• strādāt ar partneriem

• pārzināt un prast izmantot

elektroniskos informācijas

līdzekļus (e-pasts, datu bāzes

terminoloģijā u.c.)

• orientēties aktuālajos

notikumos savā valstī un pasaulē

• orientēties un prast papildināt

zināšanas ekonomiskajos,

politiskajos un kultūras procesos

• izkopt, trenēt atmiľu

• prast kritiski vērtēt, analizēt,

sintezēt

• piemēroties apstākļiem un

stresa izturība

• spēt patstāvīgi pieľemt

lēmumus savas kompetences

ietvaros

• organizēt savu darbu

• skaidri, saprotami izteikties un

formulēt savas domas

67

Zināšanas

Zināšanas Zināšanu līmenis

priekšstats izpratne pielietošana

Darba valodas

Dzimtā valoda

Starpkultūru komunikācija

Saskarsmes psiholoģija

Tulkošanas teorija un metodika

Mūsdienu tehnoloģijas profesionālajā tulkošanā

Lietvedība

Zināšanas par ekonomiskiem, politiskiem, sociālajiem un kultūras procesiem

Zināšanas par priekšmetu jomu vai tulkošanas darba sfēru

Darba drošības zināšanas

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs:

• Guntis Tomsons -Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas institūta vicerektors;

• Andrejs Veisbergs - LU Moderno valodu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas

nodaļas vadītājs, profesors, dr.philol.hab., Latvijas tulku un tulkotāju asociācijas

prezidents.

• Ieva Zauberga LU Moderno valodu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas

nodaļas asociētā profesore, dr.philol.

• Jānis Sīlis -Ventspils augstskolas Tulkošanas nodaļas vadītājs, dr.philol.;

• Svetlana Mihailova -Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas institūta Tulku fakultātes

dekāne, as.prof.;

• Juris Kastiľš -Latvijas Universitātes profesors, dr.hab.philol.;

• Anna Vulāne -Latvijas Universitātes as.prof., dr.philol.;

68

• Silvija Kārkliľa - Valodu mācību centra direktore, Valodu skolotāju asociācijas

priekšsēdētāja;

• Mudīte Treimane -Latvijas rakstnieku Savienības Tulkotāju sekcijas priekšsēdētāja;

• Larisa Iļjinska - Rīgas Tehniskās Universitātes Valodu institūta direktore, as.prof., dr.

philol.;

• Dace Lūse -Latvijas Universitātes docente, dr.philol.;

• Dina Sīle -LU Moderno valodu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas

pasniedzēja, M.philol.;

• Anna Gobzeme -ES akreditēts līgumtulks;

• Leonīds Baranovs -Latvijas tulku un tulkotāju asociācijas izpilddirektors.

Konsultanti:

• Klaus Bischoff -Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta darbinieks;

• Patrick Twidle -Eiropas Parlamenta Tulkošanas dienesta darbinieks.

Profesijas standarta eksperti:

• Ilze Stengrevica, LR Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta direktore.

69

8.PIELIKUMS

(2005. gada 22. martā parakstītais sadarbības līgums starp Latvijas

Universitātes rektoru un Rīgas Tehniskās universitātes rektoru)

70

9.PIELIKUMS

(2007. gada 25. aprīlī parakstītais sadarbības līgums starp Latvijas

Universitātes Moderno valodu fakultātes dekānu un Valodu

institūta direktori)

71

10.PIELIKUMS

(2007. gada 9.maijā parakstītais sadarbības līgums starp Ventspils

Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekānu un Valodu

institūta direktori)

72

11.PIELIKUMS

(Studiju programmas semestru plāni pilna un nepilna laika

studijām)

73


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS

Programmas šifrs HGT0

01. studiju pusgads

Profils: HUMANITĀRO ZINĀTĽU PROGRAMMU GRUPA

Programma: Tehniskā tulkošana

Studiju līmenis: Maģistra profesionālās studijas

Apmācības veids: Dienas

Š š Apjoms Stundu sadal. Stud. pārb. Kat.vai

inst.šifrs

KP St.sk. L. Pr. L D E I

1. A.Obligātie studiju priekšmeti 14 224 4 2

1.1 VIA602 Translatoloģijas teorētiskās

koncepcijas

VO 3 48 4 E 01302

1.2 VIA603 Teorētiskā valodniecība VO 2 32 2 E 01302 1.3 VIA604 Zinātniskā rakstu valoda VO 2 32 2 E 01302 1.4 VIA605 Teksta analīzes modernās

metodes

VO 2 32 2 E 01302

1.5 VIA618 Otrās svešvalodas

pastiprinātais kurss

VO 2 32 2 I 01302

1.6 VIA607 Specializācijas tekstu

tulkošana

VO 3 48 4 I 01302

2. B.Obligātās izvēles priekšmeti 6 96 3

2.1. Specializējošie priekšmeti

2.1.1 VIA614 Tulkošanas teorijas vēsture VI 2 32 2 I 01302 2.1.2 VIA615 Valodas kroskulturālie

aspekti

VI 2 32 2 I 01302

2.1.3 VIA610 Tulka/tulkotāja prasmes VI 2 32 2 I 01302 2.1.4 VIA611 Tulkošanas semantiskie un

pragmatiskie aspekti

VI 2 32 2 I 01302

Kopā: 20 320 4 5

74


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS


02. studiju pusgads






inst.šifrs


1. A.Obligātie studiju priekšmeti 10 160 4

1.1 VIA612 Modernās tehnoloģijas

tulkošanā

VO 3 48 4 E 01302

1.2 VIA613 Terminoloģija un

terminogrāfija

VO 2 32 2 E 01302



VO 2 32 2 E 01302


tulkošana

VO 3 48 4 E 01302


2.1. Specializējošie priekšmeti 2 32 1

2.1.1 VIA609 Eirotekstu tulkošana VI 2 32 2 I 01302

2.1.2 VIA608 Konekutīvās tulkošanas

prakse

VI 2 32 2 I 01302

2.2. Pedagoģijas un psiholoģijas

priekšmeti

2 32 1

2.2.1 HSP484 Psiholoģija MI 2 32 2 I 01103

2.2.2 HSP446 Pedagoģija MI 2 32 2 I 01103

D.Prakse/Praktiskais darbs 6 96 1 01302

Kopā: 20 320 1 4 2

75


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS


03. studiju pusgads






inst.šifrs


E.Gala/Valsts pārbaudījumi

20 320

1.1 VIA002 Maģistra darbs UO 20 320 1 01302 Kopā: 20 320 1

76


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS


01. studiju pusgads




Apmācības veids: Vakara (nepilna laika klātiene)


inst.šifrs


1. A.Obligātie studiju priekšmeti 10 160 2 2

1.1 VIA602 Translatoloģijas teorētiskās

koncepcijas

VO 3 48 4 E 01302

1.2 VIA603 Teorētiskā valodniecība VO 2 32 2 E 01302 1.3 VIA618 Otrās svešvalodas


VO 2 32 2 I 01302


tulkošana

VO 3 48 4 I 01302


2.1. Specializējošie priekšmeti

2.1.1 VIA614 Valodas kroskulturālie

aspekti

VI 2 32 2 I 01302

2.1.2 VIA615 Tulkošanas teorijas vēsture VI 2 32 2 I 01302 2.1.3 VIA611 Tulkošanas semantiskie un


VI 2 32 2 I 01302

Kopā: 14 224 2 4

77


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS


02. studiju pusgads






inst.šifrs



1.1 VIA604 Zinātniskā rakstu valoda VO 2 32 2 E 01302 1.2 VIA605 Teksta analīzes modernās

metodes

VO 2 32 2 E 01302



VO 2 32 2 E 01302


tulkošana

VO 3 48 4 E 01302


2.1. Specializējošie priekšmeti 4 32 1

2.1.1 VIA609 Eirotekstu tulkošana VI 2 32 2 I 01302

2.1.2 VIA608 Konekutīvās tulkošanas

prakse

VI 2 32 2 I 01302

2.1.3 VIA610 Tulka/tulkotāja prasmes VI 2 32 2 I 01302 Kopā: 13 208 4 2

78


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS


03. studiju pusgads






inst.šifrs



1.1 VIA612 Modernās tehnoloģijas

tulkošanā

VO 3 48 4 E 01302

1.2 VIA613 Terminoloģija un

terminogrāfija

VO 2 32 2 E 01302


2.1. Pedagoģijas un psiholoģijas

priekšmeti

2.1.1 HSP484 Psiholoģija MI 2 32 2 I 01103

2.1.2 HSP446 Pedagoģija MI 2 32 2 I 01103

D.Prakse/Praktiskais darbs 6 96 1 01302

Kopā: 13 208 1 2 1

79


Valodu institūts

STUDIJU PLĀNS


04. studiju pusgads






inst.šifrs


E.Gala/Valsts pārbaudījumi

20 320

1.1 VIA002 Maģistra darbs UO 20 320 1 01302 Kopā: 20 320 1

80

12.PIELIKUMS

(Studiju priekšmetu programmas)

81

OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI

82


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Translataloģijas teorētiskās koncepcijas

Mācībspēks: Mag.philol., prakt.doc.T.Smirnova, Mag.philol., lekt. D.Strong

Studiju programma: Tehniskā tulkošana

Studiju virziens: Tehnisko tulku referentu studijas

Studiju veids: profesionālā izglītība

Studiju līmenis: maģistra profesionālās studijas

Studiju priekšmeta apjoms: 3 KP

Studiju priekšmeta mērķis: Veicināt studentu izpratni par tulkošanas teorijas

galvenajiem konceptiem, kas apgūti bakalaura studiju laikā. Kursa mērķis ir attīstīt

kritisko domāšanu par tulkošanas daţādām pieejām (filozofiskā, lingvistiskā,

sociolingvistiskā, literārā, tehniskā, semiotiskā, datorizētā, u.c.) un pilnveidot studentu

pamatzināšanas, kuras var izmantot praksē.

Studiju priekšmeta uzdevumi:

1 pilnveidot teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas par tulkošanas teorijas

daţādiem jēdzieniem;

2 izvērtēt modernās lingvistikas ietekmi uz interlingvālās tulkošanas teorētiskajiem

un praktiskajiem aspektiem: nozīmes jēdziens tulkošanā, ekvivalence un debates

par ekvivalences jēdzienu;

3 apspriest profesionālus un praktiskus jautājumus, kas saistīti ar rakstisko un

mutisko tulkošanu: tulkošana kā interlingvālās un starpkultūru saziľas veids;

4 aptvert daţāda veida tulkošanas problēmas un attīstīt stratēģijas to risināšanai;

5 iepazīt daţādas metodes, lai veiktu pētījumu tulkošanā, iegūstot maģistra

disertācijas izstrādāšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Mācību grāmatas:

1. Baker M. (2001) In Other Words: A Course on Translation, Routledge, GB

2. Baker M. (2004) The Routledge Encyclopedia of Translation Studie, Routledge,

GB

3. Bhatia V. K., (1993)Analyzing Genre: Language Use in Professional Settings

(Applied Linguistics and Language Study), Addison Wesley Publishing Company

4. Brownlie, S., 2003, "Investigating explanations of translational phenomena",

Target 15(1): 111-152.

5. Chesterman, A., 2005, "Problems with Strategies", in K. Karolż & A. Foris (eds.),

New Trends in TS, Budapest, 17-28.

6. Cronin M. (2004) Translation and Globalization, Routledge, GB

7. Davis K., (2001), Deconstruction and Translation, St.Jerome, UK

8. Halverson, S., 2003, "The cognitive basis of translation universals", Target 15 (2):

197-241.

9. Hatim B., Mason I. (1997) Discourse and the Translator, Longman, Singapore

10. Jones R., (2002) Conference Interpreting Explained, St. Jerome Publishing, GB

83

11. Munday J. (2005) Introducing Translation Studies: Theories and Applications,

Routledge, GB

12. Newmark P. (1995) Approaches to Translation, Phoenit, GB

13. Nord C. (1991) Introduction to Modern Translation Theories. In Lectures/

Seminars at Jacarta/ Bandung

14. Nord C. (1997) A Functional Typology of Translation in Text Typology and

Translation, in A Trosbry (ed.) Benjamins

15. Reiss K. (1989) Text types, Translation Types and Translation Assessment, in

A.Chesterman (ed.), Readings in Translation Theory, Finland: Loimaan,

Kirjagaino Oy

16. The Translation Studies Reader (2004) edited by L.Venuti, Routledge, GB

17. Veisbergs A. (2005) Mutvārdu tulkošanas pamati, Rīga

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Notiek lekcijas un semināri par tulkošanas

teorijas izvēlētajām tēmām, kā arī studentus ierosina piedalīties kritiskajās diskusijās.

Studentiem patstāvīgi ir jālasa daţādi materiāli par apgūstamo vielu. Nepieciešams

individuāls darbs ar konspektiem, teorētiskiem materiāliem, lai iepriekš sagatavotos

diskusijām klasē. Studiju kursa laikā studenti pilnveido savas zināšanas par apgūstamo

studiju priekšmetu, kā arī lasa daţāda veida literatūru par apgūstamo vielu.

Studiju priekšmeta apguves vērtēšanas principi:

Eksāmens. Lai studentu pielaistu pie eksāmena kārtošanas, viľam ir jāpiedalās vismaz 3

no 4 semināriem semestra laikā. Katrā seminārā studenti raksta testu par iepriekš

izrunātajiem galvenajiem jēdzieniem, notiek diskusija par apgūto materiālu, kā arī

studenti tiek iesaistīti daţādu problēmu risināšanā. Eksāmens sastāv no divām daļām:

rakstisks tests par tulkošanas metodēm un diskusija par galvenajiem tulkošanas

jēdzieniem. Zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas.

VĒRTĒJUMA SKALA

70% - 85% Ieskaite ir nokārtota labi.

50% - 69% Ieskaite ir nokārtota apmierinoši.

40% - 49% Ieskaite nav nokārtota maģistra zināšanu līmenim.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze:

Studenti attīsta savu kompetenci tulkošanas teorijā, kas apgūta bakalaura studiju laikā.

Diskusijas un tulkošanas problēmu risināšana palīdz studentiem uzlabot savas

profesionālās iemaľas. Kursa ietvaros studentiem tiek piedāvāts literatūras saraksts par

tulkošanas teoriju, rosinot studentus patstāvīgi lasīt par apgūstamo priekšmetu.

Prasības studentiem:

Tulkošanas teorijas literatūras pārzināšana; attiecīgo jēdzienu analīze; diskusijās iegūto

zināšanu praktiskais pielietojums, tulkojumu analīze un tulkošanas problēmu risināšana.

84

Plānotās diskusijas, to temati un saturs: Tulkošanas mācība valodu studiju ietvaros;

tulkošana kā starpkultūru saziľas līdzeklis; ekvivalences jēdziens un tā ietekme;

tulkošanas funkcionālās teorijas; tulkojumu tekstu veidi; tulkojuma kvalitāte.

Programmas autore: Dr.philol., asoc.prof. L.Iļjinska

Programma apstiprināta: RTU Valodu institūta sēdē 2007. gada 11.janvārī

Protokols Nr. 32

85

Kursa plāns Studiju priekšmeta nosaukums: Translataloģijas teorētiskās koncepcijas

Studiju virziens: profesionālā izglītība



Nodarbību skaits: 24

Kurss: 1

Semestris: 1

Kontroles veids: eksāmens

Lekcija Tēma Ieteiktā literatūra

1. Ievadlekcija: tulkošanas mācība; tulkotājs;

mācību iestādes. Teksta lingvistika un

tulkojums. Tulkojums un zinātne.

Jacobson, R. (1959/2004) ‗On linguistic

aspects of translation‘ in L. Venuti (ed.)

2. Tulkošanas mācības galvenie aspekti:

tulkošanas jēdziens; tulkojums kā oriģināla

dokumenta atveidojums; avota un mērķa

auditorijas orientēta tulkošana.

3. Tulkošanas process: tulkošanas vienības;

lineārais modelis; trīs posmu saziľas saite

tulkošanas procesā: autors – tulkotājs –

lasītājs; tulkošanas procesa objektīvie un

subjektīvie aspekti.

Fawcett, P. (1997) Translation and

Language: Linguistic Approaches

Explained, St Jerome, chapters 4 and 5

4. Ekvivalence un ekvivalences ietekme: lingvistiskās nozīmes un ekvivalences

būtība. Ekvivalence un neekvivalenta

leksika.

Nida, E. ‗Principles of Correspondence‘

in L. Venuti (ed.) 2004

5. Ekvivalence un ekvivalences ietekme:

dinamiskā ekvivalence salīdzinājumā ar

formālo; Skopos teorija; Semantisks

tulkojums salīdzinājumā ar komunikatīvo.

Newmark, P. (1995) Approaches to

Translation, Phoenix, GB

6. Seminārs. Tests, diskusija, problēmu

risināšana.

7. Pārveidošanas pieeja tulkošanā:

salīdzinoši aprakstošais tulkošanas

pārveidojumu modelis. Transformācijas.

Vinay, J. P. and J. Darbelnet, ‗A

Methodology for Translation‘ in L.

Venuti (ed.) 2004

8. Tulkošanas funkcionālās teorijas: tekstu

veidi. Skopos teorija; tulkojuma orientēta

teksta analīze.

Nord, C. (1997) ‗A Functional Typology

of Translation‘

9. Diskurss un tulkošana: Diskurss, reģistra

un ţanra analīze. Daudz dimensionālie

zinātniski tehniskie teksti: profesionālais un

akadēmiskais diskurss.

Baker, M. (2001) In Other Words: A

Coursebook on Translation, Routledge,

GB. Bhatia V. K., (1993)Analyzing

Genre: Language Use in Professional

Settings.

10. Semantika un tulkošana. Lingvistiskās

nozīmes veidi un to pārnešana tulkošanas

Munday J. (2005) Introducing

Translation Studies: Theories and

86

procesā: denotatīvā un konotatīvā nozīme;

stilistiskie izteiksmes veidi;

intralingvistiskā nozīme; denotatīvās

nozīmes prioritāte.

Applications. Types of meaning.

11. Terminoloģija un zinātne. Terminoloģijas

tulkošana: paralēlie teksti, atbilstība,

standartizācija, jaunu terminu veidošana.

12. Seminārs. Tests, diskusija un problēmu

risināšana.

13. Pragmātika un tulkošana. Diskursa un

konteksta analīze. Pragmātiska analīze.

Hatim, B., Mason, I. (1997) Discourse

and the Translator, Longman, Singapore

14. Tulkošana un dekonstrukcija:

lingvistiskā kodēšana, atšifrēšana, atkārtota

kodēšana. Konteksta semiotika.

Davis K., (2001), Deconstruction and

Translation

15. Aprakstošs tulkojums: tulkošanas normas

un metodes; saturs un uzbūve;

‗pieľemamība‘ un ‗atbilstība‘

Toury, G. ‗The nature and role of norms

in literary translation‘, in L. Venuti (ed.)

2004

16. Kulturālais konteksts: kulturālās

problēmas; starpkultūru vide; neekvivalenta

leksika; tulkošanas nelingvistiskais aspekts;

starpkultūru atšķirības; sociālais, kulturālais

un politiskais konteksts

Cronin, M. (2004) Translation and

Globalization, Routledge, GB

17. Tulkošanas kvalitāte: tulkošanas kultūra

un politika; ‗foreignizing‘ vs.

‗domesticating‘; tulkojuma uztvere –

uztveršanas teorija un tulkojuma

rediģēšana.

Venuti, L. ‗Translation, Community,

Utopia‘, in L. Venuti (ed.) 2004

18. Seminārs. Tests, diskusijas, problēmu

risināšana

19. Tulkošanas modeļi. Teorētiskais modelis.

Analoga modelis. Modeļi un normas.

Tulkošana kā modelēšana.

Baker M. (2004) The Routledge

Encyclopedia of Translation Studie,

Routledge, GB

pp.154-157

20. Tulkošanas līdzekļi: mašīntulkošana,

tulkošanas programmas, tulkošana un

informācijas tehnoloģijas. Mašīntulkošans

lingvistiskās teorijas: korpuslingvistika,

terminu bāze.

Packages will include the following: SDL

Trados 2006™, Helios™, Passolo™.

21. Mutiskā tulkošana: konsekutīvās

tulkošanas principi; piezīmju veidošana;

komunikatīvās prasmes; atmiľas trenēšana;

tulka darba novērtējums; mutisks

tulkojums.

Jones R., (2002) Conference Interpreting

Explained, St. Jerome Publishing, GB

22. Tulkotāja prasmes: profesionālā ētika;

tulka atbildība; tulka uzticamība, tulkojuma

87

kvalitāte.

23. Tulkošana kā starpdisciplīna:

starpdisciplīnu pieejas; integrētā pieeja.

McCarty, W. (1999) ‗Humanities

computing as interdiscipline‘. Online:

http://ilex.cc.kcl.ac.uk/wlm/essays/inter/

24. Seminārs. Tests, diskusijas, problēmu

risināšana.

88


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Teorētiskā valodniecība

Mācībspēks: Dr. habil. philol., prof. D.Nītiľa, Dr.philol., doc.V.Gurtaja






Studiju priekšmets mērķis: atkārtot un apgūt teorētiskās valodniecības pamatjēdzienus, it

īpaši uzmanību pievēršot lietišķajai valodniecībai un tulkošanas studijām; nodrošināt

teorētisko bāzi, lai spētu veikt darba valodu sastatāmo analīzi visaugstākajā līmenī;

pārskatīt mūsdienu teorijas par valodas būtību, lai veidotu nepieciešamās pamatzināšanas.


1 padziļināt zināšanas lingvistikas vēsturē;

2 iepazīstināt studentus ar mūsdienu lingvistikas teorijām;

3 iepazīstināt studentus ar lingvistikas daţādajām nozarēm;

4 apspriest tulkošanu lietišķās valodniecības ietvaros;

5 apgūt valodas universālijas, veikt sastatāmo analīzi, izmantojot teorētiskās

valodniecības jēdzienus;

6 apgūt valodas pētīšanas metodes.

Mācību grāmatas:

1. Allwright R.L.D. (1999) Applied Linguistics. In: Johnson K. and Johnson H.

(eds.) Encyclopaedic Dictionary of Applied Linguistics. - Blackwell Publishers.

2. Arnold I. (1978) The English Word Moscow: Vyshaya shkola.

3. Crystal D.A.(1999) The Penguin Dictionary of Language, Penguin Books

4. Halliday M.A.K., Webster J. J., (2006) On Language And Linguistics (Collected

Works of M.a.K. Halliday), Continuum International Publishing Group

5. Lyons J., (1981) Language and Linguistics, Cambridge University Press, UK

6. Newmeyer Frederick J. (2005) The History of Linguistics. Linguistic Society of

America.

7. Ullman S., (1966) Language and Style, Oxford University Press, UK

8. Yule G., (2006)The Study of Language, Cambridge University Press, UK.

9. Agejevs V. (2005) Semiotika.- Rīga: Jumava

10. Nītiľa D., (2007) Valodniecības jautājumi, Rīga, RTU Publishing House

11. Veisbergs A. (2001) Word-Formation in English and Latvian. Contrastive

Analysis. Rīga: Latvijas Universitāte.

12. Реформатский А.А. (2006) Введение в языковедение, 5 изд. - Москва.

89

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Notiek lekcijas, praktiskās nodarbības un

semināri. Studiju kursa laikā studenti pilnveido savas zināšanas par apgūstamo studiju

priekšmetu, kā arī lasa daţāda veida literatūru par apgūstamo vielu.

Studiju priekšmeta vērtēšanas principi:

Ieskaite. Lai novērtētu zināšanas, studentiem ir jāraksta eseja un jāizstrādā un jāprezentē

referāts par vienu no izvēlētajām tēmām teorētiskajā valodniecībā.

VĒRTĒJUMA SKALA

70% - 85% Ieskaite ir nokārtota labi.

50% - 69% Ieskaite ir nokārtota apmierinoši.

40% - 49% Ieskaite nav nokārtota maģistra zināšanu līmenim.


Kurss ir izveidots vienam semestrim maģistra programmas studentiem. Kursa ietvaros ir

paredzētas 16 nodarbības (1 nodarbība 2 akadēmiskās stundas). Studentiem ir jāpārzina

angļu valoda un teorētiskās valodniecības galvenie jēdzieni. Kursa laikā aplūko valodas

izmaiľu veidus laika gaitā un tehnikas šo izmaiľu noteikšanai. Tā kā tulkotājam pēc

būtības nepārtraukti ir jāpapildina savas zināšanas, uzmanību pievēršot jaunai tehniskajai

terminoloģijai vai arī speciālai informācijai kādā šaurākā sfērā, teorētiskā valodniecība

maģistra profesionālajās studijās ir izveidota kā akadēmiskā kvalifikācija topošajam vai

pieredzējušiem profesionāliem tulkotājiem.

Prasības studentiem: Kursa laikā studentiem ir jāuzraksta vismaz divas esejas par apgūto

materiālu, jāizstrādā un jāprezentē referāts par kādu no izvēlētajām tēmām teorētiskajā

valodniecībā, kā arī jāpiedalās lekcijās un semināros.

Plānotās diskusijas, to temati un saturs:

6 Valodniecības vēsture;

7 Teorētiskās valodniecības pamatjēdzieni un to nozīme tulkošanā;

8 Valodas būtība;

9 Valodas kontaktu mijiedarbība;

10 Sastatāmā analīze;

11 Pētniecības metodes lingvistikā;

Programmas autore: Dr. habil. philol., prof. D.Nītiľa


Protokols Nr. 32

90

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Teorētiskā valodniecība





Kurss: 1

Semestris: 1

Kontroles veids: ieskaite

Nedēļa Tēma Nodarbības veids

1 Valodas daba. Valoda un domāšana. Valoda un

runa. Valodu funkcijas.

Lekcija

2 Valodniecības vēstures pārskats. Valodniecības

skolas. Valodniecības pētniecības metodes.

Lekcija

3 Valodniecības attīstība 21. gadsimtā. Valodas

kompetences.

Lekcija

4 Valodniecības saikne ar citām zinātnes nozarēm.

Valodniecības nozares: teorētiskā valodniecība un

lietišķā valodniecība.

Seminārs

5 Valodas kategorijas un līmeľi, un to funkcijas. Lekcija

6 Vārdu nozīme: leksikoloģija, frazeoloģija un

leksikogrāfija.

Lekcija

7 Teorētiskā pieeja: semantika un semiotika,

semantika un pragmatika.

Lekcija

8 Valodniecības pētniecības metodes. Seminārs

9 Teorētiskā valodniecība un tulkošana. Lekcija

10 Leksikoloģija un stilistika. Valodas vārdu krājums.

Funkcionālie stili.

Lekcija, praktiskā

nodarbība

11 Teksta teorijas. Informācijas dekodēšana. Tekstu

veidi. Verbālie un neverbālie teksti.

Lekcija, praktiskā

nodarbība

12 Terminoloģija un zinātniski tehniskā tulkošana.

Diskursa, reģistra, un ţanra analīze.

Lekcija

13 Zinātniskais diskurss, tehniskais diskurss,

datorizēts diskurss.

Lekcija

14 Terminu klasifikācijas. Terminoloģija un vārdu

darināšana.

Lekcija, praktiskā

nodarbība

15 Sastatāmā analīze. Teorija un prakse. Lekcija

16 Teorētiskās valodniecības pamatnostādnes un to

nozīme translatoloģijā.

Seminārs, ieskaite

91


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Teksta analīzes modernās metodes

Mācībspēks: Dr.philol., asoc. prof. L. Iļjinska, Dr.philol., doc. V.Gurtaja






Studiju priekšmeta mērķis: Kursa mērķis ir padziļināt studējošo zināšanas par teksta, jo

īpaši zinātniski tehniskā teksta, analīzes metodēm. Kursā tiks apskatīti fundamentālās

analīzes tradīcijas (semantiskā, pragmatiskā un semiotiskā analīze, klasiskā satura

analīze), kā arī modernie teksta analīzes paľēmieni (balstās uz datorlingvistiskas un

korpuslingvistikas pētīšanas metodēm).

Studiju priekšmeta uzdevumi: Kursa laikā studējošiem ir jāiemācas:

1 Noteikt teksta tipus un atbilstošas analīzes metodes;

2 Analizēt raksturīgās struktūrvienības, kas ietekmē teksta nozīmi daţādos līmeľos:

atsevišķo vārdu, rindkopu un atlašu līmenī;

3 Sastatīt un salīdzināt funkcionālos stilus angļu un latviešu/krievu valodā,

pielietojot zināšanas zinātniski tehnisko tekstu analīzei, kas iegūtas leksikoloģijas

lekciju kursos;

4 Noteikt teksta tipu un tā uzbūves un organizācijas principus (makro un

mikrolīmenī), kā arī tekstuālās funkcijas, kas saistītas ar klauzula, teikuma

fenomena analīzi.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteicamās literatūras saraksts:

Adolphs, S. (2006) Introducing Electronic Text Analysis: A Practical Guide for

Language and Literary Studies. Routledge, UK

Blommaert, J. (2005). Discourse. Cambridge: Cambridge University Press.

Brown, G., and George Yule (1983). Discourse Analysis. Cambridge: Cambridge

University Press.

Carter, R. (1997). Investigating English Discourse. London: Routledge.

Gee, J. P. (2005). An Introduction to Discourse Analysis: Theory and Method.

London: Routledge.

Bhatia, V. K. (1993) Analyzing Genre: Language Use in Professional Settings

(Applied Linguistics and Language Study), Addison Wesley Publishing Company

Johnstone, B. (2002). Discourse analysis. Oxford: Blackwell.

Rudanko, J. (1997) Linguistic Analysis and Text Interpretation. University Press

of America

92

Semino E., Culpeper J. (2002) Cognitive Stylistics: Language and Cognition in

Text Analysis (Linguistic Approaches to Literature) John Benjamins Publishing

Co

Verdonk, P. (2002) Stylistics. Oxford University Press, UK

Widdowson, H. G. (2004) Text, Context, Pretext: Critical Issues in Discourse

Analysis (Language in Society) Blackwell Publishing Limited, UK

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas un semināri. Kursa laikā studenti

pilnveido savas zināšanas un sapratni par studiju priekšmetu, kā arī patstāvīgi lasa

literatūru par mācību vielu.


Ieskaite. Zināšanas tiek novērtētas ar vairāku rakstisku (esejas, atskaites, kopsavilkumi)

pārbaudes darbu palīdzību, kā arī studenti izstrādā teksta analīzes pētniecisku projektu

par izvēlēto studiju kursa tematu.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studiju kurss sniedz studējošiem

informāciju par teksta analīzi (diskursa/reģistra/ţanra teoriju). Tas sastāv no lekcijām un

praktiskajām nodarbībām par šādiem mācību tematiem: ieskats diskursa/reģistra/ţanra

teorijā; teksta analīzes paľēmieni, kas balstās uz diskursa/reģistra/ţanra teorijām;

funkcionālā gramatika un diskursa/reģistra/ţanra teorijā sakľotas lasīšanas un rakstīšanas

stratēģijas; datorlingvistikā un korpuslingvistikā sakľotas modernās teksta analīzes

metodes.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Kursa laikā studentiem ir

jāuzraksta esejas, kopsavilkumi un atskaites par apgūtajiem tematiem, kā arī jāsagatavo

un jāprezentē pētniecisku teksta analīzes projektu par izvēlēto studiju kursa tematu.

Studentiem ir jāapmeklē lekcijas un jāpiedalās semināros. Katram studentam semestra

laikā ir jāsagatavo izvēlētā teksta analīze (teksta apjoms – 6000- 8000 vārdi).

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Teksta teorijas. Teksta lingvistika.

Inter un ekstra tekstuālie aspekti. Teksta analīzes metodes. Analīzes funkcijas. Kā saprast

daţādas tekstuālās formas . Dators – cilvēks mijiedarbībā. Diskursa un reģistra analīze.

Semiotiskā triāde: teksts, diskurss un ţanrs. Konteksts un tulkošana. Pragmatiskā pieeja.

Relāciju datu bāzes analīze, kā viens no teksta analīzes paľēmieniem. Konteksts un tā

problēmu analīze no skaitļošanas un kritiskā viedokļa. Teksta analīzes nākotne:

pieľēmumi, eksperimentālie projekti, attīstības tendences. Personiskās un tiešsaistes

analīzes metodes: sadarbības vide, vizualizēšana.

Programmas autore: Dr.philol., asoc. prof. L. Iļjinska


Protokols Nr. 32

93

Kalendārais plāns Studiju priekšmeta nosaukums: Teksta analīzes modernās metodes





Kurss:1

Semestris: 1


Nedēļa Temats Nodarbības veids

1. Teksts. Definīcijas. Teksta teorijas. Teksta

lingvistika.

Lekcija

2. Teksta analīzes metodes. Teksta tipoloģijas kā

didaktiskais instruments. Modernās tekstu

klasifikācijas shēmas.

Lekcija

3. Teksta funkcijas. Informatīvie, izteiksmīgie,

vokatīvie teksti. Inter un ekstra tekstuālie

aspekti.

Lekcija

4. Teksta stilistika. Saskaľotība un sakarība. Lekcija

5. Teksta hierarhiskā uzbūve. Stingrās pozīcijas.

Vārds, teikums, rindkopa.

Lekcija

6. Hibrīdie teksti. Hibridizācijas problēma. Lekcija

7. Teksta analīzes metodes. Analīzes funkcijas. Kā

saprast daţādas tekstuālās formas . Dators –

cilvēks mijiedarbība.

Lekcija

8. Analītiskie paľēmieni, kas tiek izmantoti

lingvistiskā diskursa analīzē.

Lekcija

9. Diskursa un reģistra analīze. Semiotiskā triāde:

teksts, diskurss un ţanrs.

Lekcija

10. Daţādie diskursa līmeľi, skaľas, ţesti, sintakse,

leksika, stils, nozīme, runas akts, stratēģijas, un

citi mijiedarbības aspekti

Lekcija

11. Ţanrs un saistītas tekstuālās vērtības. Ţanra

loma tulkošanā.

Lekcija

12. Zinātniski tehnisko tekstu daudzdimensionālais

raksturs. Semiotika.

Lekcija

13. Tehniska teksta tipi. Terminoloģija. Leksiskie

lauki. Terminu sistematizēšana zinātniski

tehniskajās jomās.

Lekcija

14. Zinātniskā pētījuma vārdu krājums.

Akadēmiskais diskurss.

Lekcija

15. Tekstuālās analīzes loma tulkošanas teorijā un

praksē. Tulkošanas analīzes metodes. Konteksts

un tulkošana. Pragmatiskā pieeja.

Lekcija

94

16. Dabiskās valodas apstrāde, kā mākslīgā

intelekta un valodniecības apakšnozare. Teksta

satura pārvaldības tehnoloģijas (masu mediji,

publicēšana).

Lekcija

95


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Modernās tehnoloģijas tulkošanā

Mācībspēks: Dr.habil., sc.ing.prof. J.Merkurjevs, Dr.sc.ing, asoc.prof. L.Aleksejeva,

Dr.sc.ing, asoc.prof. A.Ţiravecka






Studiju priekšmeta mērķis: šis studiju priekšmets ir turpinājums bakalaura studiju

kursam Mašīntulkošanas pamati. Kursa mērķis ir uzlabot studentu zināšanas par

daţādiem mūsdienu tulkošanas līdzekļiem, lai attīstītu viľu sazināšanās prasmes ar datora

palīdzību.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Kursam beidzoties studējošiem:

1 kritiski jānovērtē tulkošanas nozares vispārējo stāvokli, tās prasības, tulkošanas

apmācību veidus un darba tirgus situāciju;

2 jāapgūst tulkošanas tehnoloģiju veidi;

3 jāattīsta prasmes darbā ar TRADOS programmu;

4 jāizveido personīgo tulkošanas projekta vadības sistēmu;

5 jāsaprot tulkošanas lokalizācijas procedūras un iespējas;

6 jāattīsta spējas darbā ar daţādām datorprogrammām (pārlūkprogrammas, dabiskās

valodas apstrāde, elektronisko tekstu analizēšanas sistēmas, mašīntulkošanas

programmas, elektroniskās vārdnīcas, glosāriji un datu bāzes, u.c.).


1. Balkan, L., Arnold, D., and Sadler, L. (1997). Tools and Techniques for Machine

Translation Teaching: A survey. Technical report. University of Essex.

2. Beatty, K., (2003) Teaching and Researching. Computer-assisted Language

Learning. Pearson Education Limited, Malaysia.

3. Bowker, L., (2002) Computer-Aided Translation Technology: A Practical

Introduction (Didactics of Translation Series). University of Ottawa Press,

Canada

4. Forcada, M. (2000). Learning Machine Translation Strategies Using Commercial

Systems: Discovering Word-Reordering Rules. In MT 2000: Machine Translation

and Multilingual Applications in the New Millennium, pages 7.1–7.8, Exeter, UK.

5. Hutchins, J. (2001) Machine translation over Fifty Years. Histoire Epistemology

Language, 23(1):7–31.

6. Kenny, D. (2001) Lexis and Creativity in Translation: a Corpus-based Study.

Chapter 3 – "Turning corpus linguistics on its head: corpus-based translation

studies". Manchester: St Jerome, 48 – 72.

96

7. Malmkjaer, K. (1998) Love Thy Neighbour: Will Parallel Corpora Endear

Linguists to Translators? Meta 43 (4), 534 – 541.

8. Mauranen, A. (2000) "Strange Strings in Translated Language: a study on

corpora". In Maeve Olohan (ed.), Intercultural Fault Lines: Research models in

Translation Studies I – textual and cognitive aspects. Manchester: St Jerome, 119

– 142.

9. Nilsson, P. (2004) "Translation-specific lexicogrammar? Characteristic lexical

and collocational patterning in Swedish texts translated from English". In Anna

Mauranen and Pekka Kujamäki (eds), Translation universals: Do they exist?

Amsterdam / Philadelphia: John Benjamin, 129 – 141.

10. Quah, C.K.(2006) Translation and Technology. MacMillan, GB

11. Véronis, J. (2006) Parallel Text Processing: Alignment and Use of Translation

Corpora (Text, Speech and Language Technology) Kluwer Academic Publishers,

the Netherlands.

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas, semināri un praktiskās nodarbības.

Praktiskās nodarbības notiek datorklasēs, kas aprīkotas ar atbilstošu aparatūru un

programmatūru. Studentiem ir pieeja tulkošanas programmām un nepieciešamajiem

resursiem.


Testi un semestra projekti – 60%

Prezentācijas un piedalīšanās diskusijās – 20%

Ieskaite – 20%

Prasības ieskaitē:

VĒRTĒJUMU SKALA

70% - 85% ieskaite ir nokārtota labi

50% - 69% ieskaite ir nokārtota apmierinoši

40% - 49% ieskaite nav nokārtota, zināšanas neatbilst maģistra studiju līmenim.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Praktiskais kurss datortulkošanā un

terminoloģijas pārzināšanas līdzekļos. Studiju kursa laikā studenti iepazīstas ar datora

programmām, ieskaitot gan Interneta pielikumus, gan speciāli izveidotu programmatūru

tulkošanas darbam un terminoloģijas pārzināšanai. Studiju kurss sniegs ievadu par

terminoloģijas un dokumentācijas galvenajiem jēdzieniem, kā arī tulkošanas projektu

vadību. Studiju kurss nav tikai ar valodām, bet iegūtas zināšanas noderēs daţādās sfērās.


jāiztulko 12 teksti no angļu valodas latviešu/krievu valodā un otrādi, izmantojot daţādas

datorprogrammas; jāsagatavo un jāprezentē projekts; jāapmeklē lekcijas un jāpiedalās

diskusijās. Tā kā šis studiju kurss ir praktisks, praktisko nodarbību apmeklējums ir

obligāts.

97



Protokols Nr. 32

98

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Modernās tehnoloģijas tulkošanā





Kurss: 1

Semestris: 2



1 Ievadlekcija: apskats, mērķu un uzdevumu formulēšana,

metodoloģija un resursi. Tulkošanas programmas un resursi.

Lekcija

2 Datortīkli, Interneta pakalpojumi tulku vajadzībām (leksikas

datubāzes, vārdnīcas, enciklopēdijas, teksti, paralēlie teksti,

pārlūkprogrammu izmantošana daţādu iespējamo tulkojumu

izvēlei). Standarti datu savstarpējai apmaiľai.

Prakt. nodarbība

3 Mašīntulkošanas vēsture. 21.gs. mašīntulkošana. Jaunās izredzes

un iespējas.

Lekcija

4 Programmatūra un aparatūra; datorprogrammas un apmācību

veidi; operētājsistēmas. TRADOS

Lekcija

5 Mašīntulkošanas analīze un vērtēšana. Atbilstošs tehniskais

nodrošinājums un svarīgākie kritēriji.

Lekcija/

prakt.nodarbība

6 Mašīntulkošana ar tulka rediģēšanu. Analīze un vērtēšana.

TRADOS

Nodarbība

datorklasē

7 Mašīntulkošanas sistēmu valodniecības teorijas. Lekcija

8 Mašīntulkošanas veidu klasifikācija. Mašīntulkošanas galvenie

veidi: mašīntulkošana ar tulka rediģēšanu un tulkošana ar

mašīntulkošanas programmām. Hibrīdsistēmas un interaktīvās

mašīntulkošanas sistēmas.

Lekcija

9 Akadēmiskais mācībspēks: valodnieki un speciālisti

mašīntulkošanā. Galvenās mašīntulkošanas stratēģijas.

Lekcija

10 Mašīntulkošanas sistēmas. Mašīntulkošana ar tulka rediģēšanu

(pirms un pēc rediģēšana, mijiedarbība); prasības, kas nav saistītas

ar lingvistiku (ātrums, formas saglabāšana). Kvalitātes vērtēšanas

problēmas pēc rediģēšanas.

Lekcija/ prakt.

nodarbība

11 Tulkošana ar mašīntulkošanas programmām. TRADOS. Analīze

un vērtēšana.

Nodarbība

datorklasē

12 Tulkošanas sistēmas ar runas tehnoloģijām. Pētnieciskie projekti

runas atpazīšanā.

Lekcija

13 Galvenās mašīntulkošanas stratēģijas un to pielietojums kā secīgas

fāzes vai uzdevumi; pārveidošanas sistēmas (morfoloģiskās,

sintaktiskās un semantiskās pārmaiľas, starpposmu atveidošana,

lingvistiskā informācija, kas nepieciešama katrā posmā).

Lekcija/

prakt.nodarbība

99

14 Neprecizitāte. Neprecizitātes noteikšana kā galvenais kļūdu

iemesls mašīntulkošanā. Leksiskās neprecizitātes (homogrāfija,

homonīmija un polisēmija), struktūras neprecizitāte, kā arī jauktas

leksiskās un struktūras neprecizitātes.

Nodarbība

datorklasē / prakt.

nodarbība

15 Tekstu tulkošana, izmantojot daţādas tulkošanas programmas.

Tulkojumu salīdzinājums. Galvenās kļūdas.

Nodarbība

datorklasē

16 Valodniecības prasmes un mašīntulkošana. Seminārs

17 Leksikas datubāze. Pamatjēdzieni par datu bāzēm. Jēdzieniskās

leksiskās datu bāzes un to lauki (termini, definīcijas, autors,

datums, atsauces).

Lekcija

18 Korpuslingvistika. Leksika un kreativitāte tulkošanā: korpusa

balstītas studijas.

Lekcija

19 Terminu bankas. Terminu banku izveides motivācija. Terminu

banku iezīmes.

Lekcija/ prakt.

nodarbība

20 Metodoloģija korpusa balstītai pieejai tulkojuma vērtēšanai. Lekcija

21 Leksikas datubāzu izmantošana specializētu tekstu tulkošanā un

terminoloģiska saistība.

Prakt. nodarbība

22 Tulkošana ar mašīntulkošanas programmām. TRADOS. Analīze

un novērtēšana.

Nodarbība

datorklasē

23 Lokalizācijas līdzekļi. Lokalizācijas projekti. Seminārs ar

vieslektora piedalīšanos.

Seminārs

24 Ieskaite. Pārbaudes tulkojums. Studentu prezentācijas. Ieskaite

100


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Zinātniskā rakstu valoda

Mācībspēks: Dr. paed., asoc. prof. D. Rumpīte, Dr.philol., asoc.prof. L.Iļjinska






Studiju priekšmeta mērķis: Apgūt zinātniskā izklāsta stila iezīmes – terminoloģiskās,

morfoloģiskās un sintaktiskās stila iezīmes; apgūt zinātniskā izklāsta formas: referēšana,

anotēšana, citēšana un norāţu sistēma; veidot iemaľas zinātniskā darba strukturēšanā:

ievads, teorētiskā un praktiskā daļa, secinājumi, nobeigums, tēzes, literatūras saraksts un

pielikumi.


1. Apgūt prasmi izvēlēties savām interesēm un spējām atbilstošu zinātniskā darba tēmu.

2. Apgūt prasmi izvirzīt zinātniskā pētījuma hipotēzi, formulēt mērķus un uzdevumus.

3. Iemācīties izvēlēties darba tēmai nepieciešamo literatūru.

4. Apgūt prasmi strādāt ar zinātnisko literatūru, periodiku, interneta katalogiem.

5. Izprast zinātniskā izklāsta formas: referēšanu, anotēšanu, citēšanu un norāţu sistēmu.

6. Apgūt zinātniskā darba uzbūves principus.

7. Apgūt zinātniskā izklāsta stila terminoloģiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās iezīmes.

8. Pielietot apgūtās prasmes maģistra darba rakstīšanā.


1. Booth V., (2006) Communicating in Science: Writing a Scientific Paper and

Speaking at Scientific Meetings (2nd Edition), CUP, UK

2. Butler, L., (2006) Fundamentals of Academic Writing (The Longman Academic

Writing Series, Level 1) , Longman, UK

3. Gustavii B., (2003) How to Write and Illustrate a Scientific Paper, CUP, UK

4. Hancock E., Kanigel R., (2003) Ideas into Words: Mastering the Craft of Science

Writing, The John Hopkins University Press, USA

5. Katz M. J., Springer M. J., (2007) From Research to Manuscript: A Guide to

Scientific Writing, the Netherlands

6. Mulvaney, M. K., Jolliffe, D. A., (2004) Academic Writing: Genres, Samples,

and Resources

7. Oliveira S., Stewart D. E., (2006) Writing Scientific Software: A Guide to Good

Style, UP, USA

8. Oshima A., Hogue, A., (2005) Writing Academic English (4th Edition),

Longman, UK

9. Peat J., Elliott E., Baur L., Keena V., (2002) Scientific Writing: Easy When You

Know How, BMJ Books, Spain

101

10. Swales, J. M., Beer Feak, C. A., (2004) Academic Writing for Graduate Students,

Second Edition: Essential Tasks and Skills (Michigan Series in English for

Academic & Professional Purposes), Michigan Series, USA

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Produktīvā un reproduktīvā mācību metode.

Problēmiskā un izskaidrojoši ilustratīvā metode. Individuālais, pāru un grupu darbs

praktiskajās nodarbībās, risinot docētāja izvirzīto problēmu, saprotot to, meklējot

risinājumu, secinot, pārbaudot un novērtējot sasniegto rezultātu un tā ieguves procesus.

Studiju priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Tiek vērtētas studentu prasmes

zinātniskā stila iezīmju izpratnē, to izmantošanā referāta, anotācijas, recenzijas, tēţu

izstrādāšanā. Studentu darba rezultātiem jāatspoguļojas maģistra darba adekvātajās daļās.

Semestra laikā studenti prezentē maģistra darba saturu, reproducē rakstīto runu.

Eksāmena prasības: beidzot kursu, students iesniedz maģistra darba melnraksta variantu

ar atbilstošu struktūru.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studenti iepazīst zinātniskā un

populāri zinātniskā stila izklāsta iezīmes, zinātniskā darba uzbūves un rakstīšanas

pamatprincipus; apgūst iemaľas izvēlēties tēmai atbilstošu zinātnisko un uzziľu

literatūru, leksikonus, enciklopēdijas; iemācās izvirzīt darba mērķus, formulēt

uzdevumus, hipotēzi un secinājumus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: studenti patstāvīgi izvēlas

publicētus zinātniskos tekstus, analizē un referē tos, sagatavo anotāciju, recenziju;

pārveido daţādu citu funkcionālo stilu tekstus (sarunvalodas stils, neoficiālās publiskās

uzstāšanās stils) atbilstoši rakstiska zinātniska izklāsta stilam.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: zinātniskā darba mērķi un

uzdevumi, uzbūves un noformējuma pamatprincipi, citēšanas tehnika, darba rakstīšanas

lingvistiskie aspekti.

Programmas autore: Dr. paed., asoc. prof. D. Rumpīte


Protokols Nr. 32

102

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Zinātniskā rakstu valoda





Kurss: 1

Semestris: 1



1. Angļu un latviešu/krievu metodiskās literatūras

apskats par zinātniskā darba rakstīšanas principiem,

metodēm un tehnikām.

Lekcija

2. Zinātniskā darba mērķi un uzdevumi. Zinātniskā

izpētes objekta, priekšmeta, mērķu un uzdevumu

formulēšana. Zinātniskā teksta veidu klasifikācija

atbilstoši darba struktūrai. Zinātniskā teksta forma,

konteksts, teksta pragmatika, ievērojot adresāta

specifiku.

Lekcija, prakt.nod.

3. Pasniedzēja un studentu izvēlēto zinātnisko darbu

paraugu praktiska analīze. Noteiktu zinātniskā

teksta veidu meklēšana un izvēle, klasificējot

katram atsevišķam teksta tipam raksturīgās stila

iezīmes.

Seminārs

4. Konceptuālā aparāta izstrādāšana. Zinātniskā

pētījuma hipotēzes formulēšanas veidi. Pētīšanas

procesā iegūto hipotētisko un objektīvo rezultātu

zinātniskā prognozēšana.

Lekcija

5. Radoša pieeja zinātnisko darbu izstrādei. Jaunu

ideju radīšanas metodes. Prāta vētra, De Bono

sešas cepures, mind-mapping, utt.

Lekcija, prakt.nod.

6. Zinātniskais diskurss: speciālā leksika. Speciālās

leksikas tulkošana. Runu paraugi un klišejas –

galvenie rakstiskā un mutiskā ziľojuma elementi.

Lekcija

7. Zinātniskā izpētes objekta izvēles metodika:

literatūras avotu meklēšana, materiālu apkopošana,

to sistematizēšana; sekundārās literatūras – mācību

literatūras, periodisko izdevumu, uzziľu literatūras:

leksikonu, enciklopēdiju izmantošana.

Bibliogrāfijas sastādīšanas principi: monogrāfija,

raksts no kopotajiem rakstiem, raksts no periodiskā

izdevuma u.c.

Lekcija, prakt.nod.

8. Zinātniskā darba loģiskās uzbūves pamatprincipi:

satura rādītājs, ievads, teorētiskā daļa, praktiskā

Lekcija, prakt.nod.

103

daļa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums.

Zinātniskā darba ārējā noformējuma pamatprincipi:

atsevišķu daļu apjoms; tabulu, grafiku u.c.

izvietojuma principi tekstā.

9. Saturs un forma. Satura rādītāja iedalījuma veidu

klasifikācija: didaktiskais, resp., skaitliskais;

jauktais, resp., skaitliski alfabētiskais; alfabētiskais.

Nodaļu nosaukumu formulēšanas pamatprincipi.

Lekcija, prakt. nod.

10. Zinātniskā satura izklāsta komponentu loģiskā

sakarība; teksta formālais veselums; objektivitāte

zinātnisko pētījumu gaitā iegūto rezultātu

novērtēšanā. Secinājumi.

Lekcija, prakt.nod.

11. Citēšanas tehnika, citātu izvēle, citātu formulēšana

un formējums. Atstāstījuma izteiksme kā viena no

citēšanas paľēmieniem. Citātu veidi.

Lekcija, prakt.nod.

12. Ilustratīvo un uzskates materiālu (tabulu, shēmu,

grafiku u.c.) izmantošanas ētiskais un estētiskais

aspekts.

Lekcija, prakt.nod.

13. Mūsdienu tehnisko līdzekļu izmantošana

zinātniskajā rakstīšanā .

Lekcija, prakt.nod.

14. Zinātniskā darba efektīvas prezentācijas formas un

metodes. Atšķirības starp mutisko un rakstisko

izteiksmes veidu.

Lekcija, prakt.nod.

15. Prezentējamā materiāla strukturālā un saturiskā

uzbūve prezentācijas kontekstā. Studentu

prezentācijas un to analīze grupā.

Seminārs

16. Darba rezultātu apkopošana: kursa satura galveno

virzienu apspriešana un studentu konkrēto

uzdevumu izpildes novērtēšana praktisko nodarbību

laikā.

Prakt.nod.

104


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Terminoloģija un terminogrāfija

Mācībspēks: Mag.oec., prakt.doc.M.Platonova, Dr.sc.ing., asoc.prof. A.Ţiravecka






Studiju priekšmeta mērķis: Studiju kursa galvenais mērķis ir paplašināt studējošo

zināšanas par terminoloģijas darināšanas un izmantošanas, kā arī par tas pārvaldības

iespējām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauno, inovatīvo teoriju pētīšanai gan parādot

zināšanas, gan nozīmju veidošanā un terminu darināšanā, gan arī informācijas tehnoloģiju

instrumentu un terminu datu bāzes lietošanā.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 1 Iemācīties kritiski izvērtēt termina koncepciju un nozīmes aprakstīšanas iespējas;

2 Apgūt tradicionālās terminoloģijas teorijas un izpētīt jaunos terminoloģijas

zinātnes attīstības virzienus;

3 Ilustrēt, kādā veidā mūsdienu terminoloģisko teoriju metodes un darba principi

var tikt izmantoti terminogrāfijā;

4 Izpētīt terminogrāfijas teorētiskās pamatnostādnes;

5 Izpētīt terminu datu bāzes veidošanas principus un metodes.


1 Cabre, M. Teresa (1999) Terminology: Theory, methods and applications. John

Benjamins publishing Company.

2 Iļjinska L., Nītiľa D., (2004) Vārdu izvēle: aktualizācija un mode. Linguistica

Lettica 2004/ Nr.13. Rīga: Latviešu valodas institūta ţurnāls; 44-52 lpp.

3 Iļjinska, M. Platonova, (2006) Pragmatic Aspects of Special Vocabulary in

Scientific Technical Texts, - 4th Riga International Symposium on Pragmatic

Aspects of Translation, University of Latvia, Riga, University of Latvia, National

Language Commission.

4 Kageura K. (2002) The Dynamics of Terminology: A descriptive theory of term

formation and terminological growth, John Benjamins publishing Company.

5 Naciscione, A. (2003) Translation of Terminology: Why Kill the Metaphor, in the

proceedings of 3rd

Riga Symposium on Pragmatic Aspects of Translation, SIA

―Jumi‖, Riga.

6 Temmerman, R. Knops, U. (2004). The Translation of Domain Specific

Languages and Multilingual Terminology Management. Linguistica

Antverpiensia New Series 3/2004. Antwerp: Hogeschool Antwerpen

7 Veisbergs A., (2001) Word-Formation in English and Latvian. Contrastive

Analysis. Monograph, Rīga: University of Latvia.

105

8 Wright, S. E. and Budin G. (2001) The Handbook of Terminology Management,

John Benjamins publishing Company.


pilnveido savas zināšanas un sapratni par apgūstamo studiju priekšmetu, kā arī patstāvīgi

lasa literatūru par mācību vielu.


Semestra beigās studenti prezentē personīgo terminu datu bāzi izvēlētajā zinātniski

tehniskajā jomā, kuru vērtē gan docētājs, gan citi studenti. Studentu zināšanas par

terminu darināšanas veidiem un terminu datu bāzes uzbūves un noformēšanas principiem

vērtē 10 ballu sistēmā.

Studenti dalās pieredzē ar grupas biedriem par personīgas terminu datu bāzes veidošanas

rezultātiem, apsprieţ veiksmīgas konkrētu terminu darināšanas stratēģijas, kopīgās ar

terminu tulkošanu saistītas problēmas un to risināšanas veidus.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studiju kurss nodrošina studējošiem

informāciju par terminoloģijas veidošanas un lietošanas principiem, tās tulkošanas

iespējām, kā arī par terminogrāfijas pārvaldības sistēmām. Ir saprotams, ka terminoloģijai

ir liela loma tulkošanā, jo vairāk tehniskajā tulkošanā, kur speciālā termina tulkojuma

precizitātei ir liela nozīme. Terminoloģijas elektroniskā pārvaldība palīdz sistematizēt

daţādus savstarpēji atkarīgus posmus, proti, dokumentācijas organizēšanu, datu tveršanu,

uzglabāšanu, rediģēšanu, kontroli un atjaunošanu, izmantojot vairākus datu bāzes rīkus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: individuālo mācīšanas

stratēģiju attīstīšana, lai apgūtu terminu darināšanas veidus un pamatprincipus;

personīgās terminu datu bāzes prezentēšana izvēlētajā zinātniski tehniskajā jomā, kurā ir

piemēri no daţādiem tekstiem.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Terminoloģijas pārvaldības

metodes un mērķi. Jaunu terminu veidošana. Konceptiem piesaistītie termini. Ekvivalenta

un neekvivalenta terminoloģija. Bilingvāla vai daudzvalodu terminoloģija. Terminu

atbilstības veidošana daţādās valodās. Terminoloģijas avotu novērtēšana un apraksts.

Terminoloģijas standartizācija un unificēšana. Datora pielietošana terminoloģijā.

Terminoloģijas datu bāzes.

Programmas autore: Dr.habil.philol., prof. D.Nītiņa


Protokols Nr. 32

106

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Terminoloģija un terminogrāfija





Kurss:1

Semestris: 2



1. Ievadlekcija. Terminoloģijas pārvaldības metodes

un mērķi.

Lekcija

2. Definīcijas. Konceptiem piesaistītie termini.

Konkrētajā nozarē vai sfērā lietotie koncepti un

konceptu struktūras.

Lekcija

3. Klasifikācijas sistēmas. Terminoloģijas

klasifikācijas sistēmu lietošana un salīdzināšana.

Lekcija

4. Ekvivalenta un neekvivalenta terminoloģija.

Bilingvāla vai daudzvalodu terminoloģija. Terminu

atbilstības veidošana daţādās valodās.

Lekcija

5. Jaunu terminu veidošana. Terminoloģijas veidošana

Latvijā.

Lekcija

6. Terminoloģijas standartizācija Latvijā. Lekcija

7. Terminoloģijas avotu novērtēšana un apraksts.

Terminoloģijas standartizācija un unificēšana.

Lekcija

8. Eiropas terminu datu bāzes sistēma. Standartizācija

un eiroteksti.

Lekcija

9. Terminu tulkojuma nestandartizēti varianti. Lekcija

10. Datora pielietošana terminoloģijā. Terminoloģijas

datu bāzes. Autortiesības terminoloģijā.

Lekcija

11. Korpuslingvistika. Lekcija

12. Mašīntulkošana. Lekcija

13. Infotermini: terminoloģijas centru tīkls. Lekcija

14. Vārdnīcu veidi. Izklāsts. Specializētā

leksikogrāfija.

Lekcija

15. Specializētu terminu vārdnīcas: komerczinības un

ekonomika, telekomunikācijas, būvniecība, u.c.

Lekcija

16. Tehniskā tulkošana. Tulka / tulkotāja sastādītās

vārdnīcas.

Lekcija

107


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Specializācijas tekstu tulkošana (būvniecība)

Mācībspēks: Mag.philol., lekt. V. Grendze, Mag.paed., lekt. A.Roskoša






Studiju priekšmeta mērķis: Pamatojoties uz valodas pamatzināšanām, attīstīt un

pilnveidot būvniecības nozares tekstu rakstiskās tulkošanas prasmes no angļu valodas

latviešu/ krievu valodā un otrādi. Uzlabot tulkojuma kvalitāti un precizitāti. Padziļināt

tulkošanas metoţu izmantošanas iemaľas, ľemot vērā teksta specifiku.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 1) Attīstīt un pilnveidot rakstiskās tulkošanas prasmes un iemaľas, loģisko un analītisko

domāšanu, tulkojot daţādas grūtības pakāpes un stila būvniecības tekstus;

2) Veikt tekstu analīzi, lai attīstītu studentu prasmi identificēt un risināt tulkošanas

problēmas un nepilnības;

3) Izvēloties tekstus, veikt tā analīzi, lai atrastu teksta stilistiskās un semantiskās

īpatnības.

4) Uzlabot izteiksmes precizitāti (rakstisko izteiksmi, gramatikas precizitāti u.c.);

5) Tulkošanas un analizēšanas procesā paplašināt būvniecības terminoloģijas krājumu

latviešu/krievu un angļu valodā;

6) Uzlabot iemaľas efektīvi izmantot daţādu vārdnīcu veidus, kā arī strādāt ar

paralēliem tekstiem.

Mācību grāmatas:

1. Allen E., Iano J. (2003) Fundamentals of Building Construction: Materials and

Methods

2. Allen E., Thallon R.(2006) Fundamentals of Residential Construction.

3. Avery D. (2003) Modern Architecture. London. 4. Baker M. (1999) In Other Words: a Coursebook on Translation. London: Routledge

5. Bergskaug F., Sandvik E., (1997) Basic Technical English Workbook, Zvaigzne ABC

6. Bergskaug F., Sandvik E., (1997) Basic Technical English, Zvaigzne ABC

7. Cassel J., Parham P. (2006) Know – How. Dorling Kindersley Limited

8. Chen W.F., Richard Liew J.Y. (2002) The Civil Engineering Handbook. (on New

Directions in Civil Engineering), CBS Press

9. J.Bengamin Publishing Company

10. Jackson H., Ze Amvela E. (1999) Words, Meaning and Vocabulary: An Introduction to

Modern Lexicology. 11. Stevenson N. (1997) Architecture: The World's Greatest Buildings Explored and

Explained, DK Publishing 12. Veisbergs A. (2001) Word formation in English and Latvian. Contrastive Analysis. Riga:

Latvian University.

108

13. Zauberga I. (2004) Theoretical Tools for Professional Translation. Riga.

Ţurnāli:

„Latvijas Arhitektūra ‖ 2006, 2007

Vārdnīcas:

1. Collins Concise Dictionary. General Consultant J.M. Sinclair, Harper Collins

Publishers. UK. Fourth edition. 1999

2. Keivs T., Krievu – Latviešu celtniecības terminu vārdnīca, KDIU ―KAIVA‖‖,

1998

3. Killers V.K., Latviešu – Angļu ilustrētā būvniecības terminu vārdnīca, Avots,

1999

4. Killers V.K., Latviešu – Krievu ilustrētā būvniecibas terminu vārdnīca, Avots,

2000

5. Krauklis V., Celtniecības terminu vārdnīca, Telamons, 2003

6. Curl James Stevens, Dictionary of Architecture, Magpie Books, 2005

Interneta avoti:

1. www.ttc.lv (Tulkošanas terminoloģijas centra mājas lapa)

2. www.termini.lv

3. http://www.architectmagazine.com/

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Problemātiskā un izskaidrojoši ilustratīvā mācību

metode. Patstāvīgais, individuālais, pāru un grupu darbs praktiskajās nodarbībās, risinot

docētāja izvirzīto problēmu, izprotot to, meklējot risinājumu, secinot, pārbaudot un

vērtējot sasniegto rezultātu.


Vērtējums 1. un 2. semestrī ieskaitīts/neieskaitīts. 3.semestrī studentu zināšanas tiek

vērtētas 10 ballu sistēmā.

Studenta patstāvīgās tulkošanas prasmes tiek pārbaudītas 2 reizes semestrī. Studentam

jāiztulko rakstiski 1500 rakstu zīmes garš teksts no angļu valodas latviešu/krievu valodā

45 minūtēs un 1500 rakstu zīmes garš teksts no latviešu/krievu valodas angļu valodā 45

minūtēs ar vārdnīcu.

Studenti drīkst kārtot ieskaiti 1. un 2. semestrī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) nokārtoti 2 testi semestrī;

2) iesniegti 16 rakstiski kontroltulkojumi


1) Tulkot rakstiski 1500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas latviešu/krievu

valodā ar vārdnīcu 45 minūtēs.

2) Tulkot rakstiski 1500 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu valodas angļu


Studenti drīkst kārtot eksāmenu 3. semestrī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:


109


Prasības eksāmenā:

1) Tulkot rakstiski 1500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas latviešu/krievu


2) Tulkot rakstiski 1500 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu valodas angļu



Studenti tulko avota tekstus angļu un dzimtajā valodā, īpašu uzmanību veltot tādām

kategorijām kā teksta veids, uzbūve un funkcijas, mērķauditorija, stilistika u.c. Studenti

strādā patstāvīgi un grupās, konsultējoties ar docētāju. Tulkojot un analizējot tekstus,

studenti ľem vērā semantiskās, leksiskās, stilistiskās un pragmātiskās avota teksta

īpatnības. Studenti tulko tekstu, pārbauda un kritizē tulkojumu, vajadzības gadījumā

izmaina to. Studenti papildina profesionālās terminoloģijas krājumu, strādājot ar

bilingvālām, skaidrojošām un elektroniskām vārdnīcām.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām:

Regulāra patstāvīgā profesionālo tekstu tulkošana (būvniecības jomā) un analīze, darbs ar

vārdnīcām, būvniecības terminoloģijas krājumu paplašināšana.

Plānotās diskusijas, to temati un saturs: Tekstu veidi, saturs, struktūra, funkcija, mērķa auditorija, avota kultūras īpatnības, teksta

stila saglabāšana, tulkošanas jaunas tendences, jaunu terminu apguve, jaunas tendences

un metodes būvniecības jomā, ekoloģija.

Programmas autores: Dr.philol.,doc. I. Liokumoviča


Protokols Nr. 32

110

Kalendārais plāns Studiju priekšmeta nosaukums: Specializācijas tekstu tulkošana (būvniecība)





Kurss: 1

Semestris: 1


Nedēļa Temats Nodarbības

veids

1. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Būvniecības materiāli ‖.

Brainstorming. Kursa satura saskaľošana.

1 prakt.nod.

2. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Ēkas celšanas

pamatposmi‖. Profesionāla tulka uzdevumi: tulkojuma

precizitāte, dziļa satura saprašana.

1 prakt.nod.

3. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Daudzdzīvokļu mājas‖.

Teksta autora nodoma analīze.

1 prakt.nod.

4. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Terases mājas‖.

Tulkojuma mērķa auditorijas analīze.

1 prakt.nod.

5. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Dzīvojamās zonas‖.

Teksta kognitivitāte.

1 prakt nod.

6. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Arku tilti‖.

Oriģināla teksta komunikatīvas mērķa analīze.

1 prakt.nod.

7. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Fermas tilti‖.

Individuālais darbs ar studentiem.

1 prakt.nod.

8. Tests. Profesionāla teksta būvniecības jomā tulkošana.

1500 rakstu zīmes tekstu no angļu valodas latviešu/krievu valodā

(45 min.). 1200 rakstu zīmes tekstu no latviešu/krievu valodas

angļu valodā (45 min.).

Tests

9. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Piekaru tilti‖.

Testa rezultātu kopēja analīze.

1 prakt.nod.

10. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Siju tilti‖. Teksta ţanri. 1prakt.nod.

11. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Dambji‖. Profesionālās

terminoloģijas apguve.

1 prakt.nod.

12. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Lifti ‖.1.daļa

Tehniskais teksts: teikuma priekšmeta semantika.

1 prakt.nod.

13. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Lifti‖. 2. daļa.

Tehniskais teksts.

1 prakt.nod.

14. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Būvniecība: profesiju

apraksts‖. Kultūras atšķirību ievērošana.

1 prakt.nod.

15. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Efektīva siltuma

meklējums‖. Tehniskais teksts: darbības vārda tagadnes formas

1 prakt.nod.

111

dominēšana.



(45 min.). 1200 rakstu zīmes tekstu no latviešu/krievu valodas


Tests

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 2



veids

1. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Betona veidi‖.1.daļa

Teksta satura izpratne un izklāsts. Pagājuša semestra rezultātu analīze.

1 prakt.nod.

2. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Betona veidi‖. Termina

monosemantika.

1 prakt.nod.

3. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Debesskrāpji‖. 1. daļa

Abreviatūru tulkošana.

1 prakt.nod.

4. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Debesskrāpji‖. 2. daļa

Semantiskā sakabe.

1 prakt.nod.

5. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Mūrniecība ‖.

Monolinguālas vārdnīcas izmantošana.

1 prakt nod.

6. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Jumta darbi‖.

Sintaksiskas transformācijas.

1 prakt.nod.

7. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Instrukcijas‖.

Instrukciju valodas specifika.

1 prakt.nod.



(45 min). 1200 rakstu zīmes tekstu no latviešu/krievu valodas angļu

valodā (45 min).

Tests

9. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Jumta veidi‖.

Testa rezultātu analīze. Profesionālas leksikas apguve.

1 prakt.nod.

10. Teksta analīze un tulkošana par tematu ‖Santehnika‖.

Paralēlie teksti.

1 prakt.nod.

11. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Implozijas‖. Profesionālas

terminoloģijas apguve. Tehniska procesa secības apraksts.

1 prakt.nod.

12. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Ģeodēzija‖.

Pielietotas tulkošanas metodes analīze.

1 prakt.nod.

13. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Pamati‖. Teksta satura

izpratne un apraksts.

1 prakt.nod.

14. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Kartogrāfija‖.

Grūtības ģeogrāfisko nosaukumus tulkošanā.

1 prakt.nod.

112

15. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Logi‖.

Individuāls darbs ar studentiem.

1 prakt.nod.



(45 min.). 1200 rakstu zīmes tekstu no latviešu/krievu valodas angļu

valodā (45 min.).

Tests

Kalendārais plāns






Kurss: 2

Semestris: 3



veids

1. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Grīdas‖. 1. daļa

Kursa satura saskaľošana ar studentu mērķiem.

1 prakt.nod.

2. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Grīdas‖. 2. daļa.

Polisēmija.

1 prakt.nod.

3. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Kāpnes‖.

Morfoloģiskas pārveidošanas : izlaišana.

1 prakt.nod.

4. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Sienas‖.

Tulkošanas metodes: konkretizēšana.

1 prakt.nod.

5. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Zaļa māja‖.

Oriģinālo teksta kultūras konteksta ievērošana.

1 prakt.nod.

6. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Flīzes‖.

Profesionālas leksikas apguve.

1 prakt.nod.

7. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Tuneļi‖.

Individuālais darbs ar studentiem. 1 prakt.nod.

8. Tests. Profesionāla tekstu būvniecības jomā tulkošana.

1500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas latviešu/krievu valodā

(45 min.). 1200 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu valodas

angļu valodā (45 min).

Tests

9. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Rīgas attīstības plāns‖.

Profesionālas leksikas apguve. Testa rezultātu analīze.

1 prakt.nod.

10. Teksta analīze un tulkošana par tematu ‖Darba aizsardzība‖.

Nenoteiksmes konstrukcijas dominēšana.

1 prakt.nod.

11. Teksta analīze un tulkošana par tematu ‖Notre-Dame de Paris‖.

Estētiskās informācijas attēlošanas līdzekļi: metaforas, aizguvumi.

1 prakt.nod.

12. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Ēģiptes piramīdas‖.

Leksiskas normas.

1 prakt.nod.

113

13. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Nacionālais Būvniecības

Kodekss‖. Juridisko teksta tulkošanas specifika.

1 prakt.nod.

14. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Kontrakti‖.

Standartu frāzes, normas.

1 prakt.nod.

15. Teksta analīze un tulkošana par tematu „Krāsnis‖. Individuālais darbs

ar studentiem.

1 prakt.nod.


1500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas latviešu/krievu valodā

(45 min.). 1200 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu valodas


Tests

114


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Specializācijas tekstu tulkošana (ekonomika)

Mācībspēks: Mag. oec., prakt.doc. M. Platonova, Dr.philol., doc. I.Liokumoviča,

Mag.soc., lekt. J.Kuzľecova






Studiju priekšmeta mērķis: Pilnveidot ekonomikas nozares tekstu rakstiskās tulkošanas

prasmes no angļu valodas latviešu/krievu valodā un otrādi.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 7) Pilnveidot un attīstīt rakstiskās tulkošanas iemaľas un prasmes, tulkojot ekonomikas

oriģināltekstus no angļu valodas latviešu/krievu valodā un otrādi;

8) Analizēt avota tekstu: tā veidu, ka arī tā stilistiskās, semantiskās un tekstuālās

īpatnības;

9) Identificēt un risināt tulkošanas problēmas;

10) Papildināt ekonomikas terminu krājumu angļu un latviešu/krievu valodā;

11) Uzlabot izteiksmes precizitāti (rakstisko izteiksmi, gramatikas precizitāti u.c.);

12) Attīstīt un uzlabot rediģēšanas prasmes ;

13) Attīstīt prasmes, kas nodrošinātu atgriezeniskās saites veidošanos.

Mācību grāmatas:

1. Intelligent Business. Upper-Intermediate. T. Trappe, G. Tullis. – Harlow, Essex,

England: Pearson Education Limited, 2006.

2. Market Leader. New Edition. Intermediate /Upper-Intermediate T. Trappe, G.

Tullis.-Harlow, Essex, England: Pearson Education Limited, 2006.

3. Market Leader. Advanced. J. Dubicka, M. O‘Keeffe. - Harlow, Essex. England:

Pearson Education Limited, 2006.

4. Marketing Management.- Kotler.P, USA :Prentice Hall, 2002.

5. New Business Matters. Intermediate/Upper-Intermediate. M.Powell, R.Martinez,

R.Jillet.-London: Thomson/Heinle, 2004.

6. New Insights into Business English. - T. Trappe, G. Tullis. – Harlow, Essex.

England: Pearson Education Limited, 2006.

7. Reward. Upper-Intermediate. J .Bell, R. Gower, Harlow, Essex. England: Pearson

Education Limited, 2000.

Ţurnāli un avīzes:

1. Business Week, the McGram Hill Companies Inc Europe

2. Dollars & Sense, Economic Affairs Bureau, Inc, Cambridge

3. Financial Times (newspaper). (USA)

4. Forbes Forbes. com Inc, (USA, Asia, Europe)

115

5. Information Technology & Management, Baltzer Science Publishers BV,

BUSIIUM, the Netherlands, 2006

6. The Economist. The Economist Newspaper LTD., Haywards Heath, UK, 2006.

7. The RAND journal of Economics, Editor – in – chief J. R. Hosek, RAND,

Laurence KS, the USA, 2006.

8. Virtual Entrepreneur (USA)

1. Word Economic Outlook. Focus on Transition Economies, International

Monetary Fund, Washington, D C., the USA, 2006.

Vārdnīcas:

1. Biznesa leksikas skaidrojošā vārdnīca (2003). Purviľš Arvīds, Avots, Latvija

2. Collins Concise Dictionary. General Consultant J. M. Sinclair, Harper Collins

Publishers, UK, Fourth ed., 1999.

3. Ekonomikas un Finanšu Vārdnīca, Norden AB, 2003.

4. Festart Dictionary: Angļu-latviešu(/latviešu-angļu) vārdnīca v4.01

PROFESIONĀLS CD

5. Longman Dictionary of Contemporary English, 4th

edition. Ed .by Bullon S. et al.-

Oxford, New York: Pearson Education Limited

6. Oxford Dictionary of Accounting. Ed by Hussey R. Oxford, New York: Oxford

University Press, 2005

7. Oxford Dictionary of Business. Ed. Allene Tuck, Oxford Univ. Press, 1999.

8. Oxford Dictionary of Economics by Black J., 2nd Edition. Oxford, New York:

Oxford University Press, 2002.

9. Oxford Dictionary of Finance and Banking. - 3rd

Edition, Oxford, New York:

Oxford University Press, 2005.

10. Oxford Learner‘s Word Finder Dictionary (Intermediate to Advanced) Hugh

Trappes-Lomax, Oxford: Oxford University Press, 2001

Interneta avoti:

4. www.ttc.lv (Tulkošanas terminoloģijas centra mājas lapa)

5. http://www.buseco.monash.edu.au/mkt/dictionary (Faculty of Business and

Economics, Monash University)

6. http://www.marketingterms.com/dictionary (Internet Marketing Dictionary)

7. www.termini.lv

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Problemātiskā un izskaidrojoši ilustratīvā

mācību metode. Patstāvīgais, individuālais, pāru un grupu darbs praktiskajās nodarbībās,

risinot docētāja izvirzīto problēmu, izprotot to, meklējot risinājumu, secinot, pārbaudot

un vērtējot sasniegto rezultātu.


Vērtējums 1. un 2. semestrī ieskaitīts/neieskaitīts. 3.semestrī studentu zināšanas tiek

vērtētas 10 ballu sistēmā.

Studenta patstāvīgās tulkošanas prasmes tiek pārbaudītas 2 reizes semestrī. Studentam

jāiztulko rakstiski 1 500 rakstu zīmes garš teksts no angļu valodas latviešu/krievu

valodā 45 minūtēs un 1 500 rakstu zīmes garš teksts no latviešu/krievu valodas angļu

valodā 45 minūtēs ar vārdnīcu.

116

Studenti drīkst kārtot ieskaiti 1. un 2. semestrī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:




1) Tulkot rakstiski 1 500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas latviešu/krievu


2) Tulkot rakstiski 1 500 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu valodas angļu


Studenti drīkst kārtot eksāmenu 3. semestrī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:



Prasības eksāmenā:

1) Tulkot rakstiski 1,500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas latviešu/krievu


2) Tulkot rakstiski 1,500 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu valodas angļu



Studenti tulko avota tekstus angļu un dzimtajā valodā, īpašu uzmanību veltot tādām

kategorijām kā teksta veids, uzbūve un funkcijas, mērķauditorija, stilistika u.c. Studenti

strādā patstāvīgi un grupās, konsultējoties ar docētāju. Tulkojot un analizējot tekstus,

studenti ľem vērā semantiskās, leksiskās, stilistiskās un pragmātiskās avota teksta

īpatnības. Studenti tulko tekstu, pārbauda un kritizē tulkojumu, vajadzības gadījumā

izmaina to. Studenti papildina profesionālās terminoloģijas krājumu, strādājot ar

bilingvālām, skaidrojošām un elektroniskām vārdnīcām.


Tekstu patstāvīga tulkošana (apjoms 1 800 rakstu zīmes uz katru nodarbību); individuāls

darbs ar vārdnīcām, mācību un uzziľas literatūru; translatoloģijas kategoriju, tulkošanas

metoţu un ekonomikas terminoloģijas apguve. Studenti izmanto daţādas tulkošanas

metodes un paľēmienus, novērtē to atbilstību daţādiem tulkošanas veidiem.

Plānotās diskusijas, to temati un saturs: Diskusijas un pārrunas par šādiem tematiem:

1. ekonomikas tekstu stilistiskās, semantiskās un tekstuālās īpatnības angļu un

latviešu/krievu valodā;

2. ekvivalences veidi;

3. diskurss un tulkošana;

4. tulkošanas pragmātiskie aspekti;

5. modernās tulkošanas teorijas;

6. tulkošanas problēmas un to risināšanas metodes;

7. funkcionālā pieeja tulkošanā;

8. tulkošanas uzdevumi;

117

9. terminoloģijas problēmas, terminoloģiju standartizācija, lokalizēšana;

terminoloģijas pārvaldīšana;

10. teksta saistība un tās nodrošināšanas veidi;

11. tulkojuma rediģēšana un novērtēšana.

Programmas autores: Dr.philol., doc. I. Liokumoviča


Protokols Nr. 32

118

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 1



1. Iepazīšanās. Vajadzību analīze: kursa mērķi un uzdevumi,

to apspriešana un saskaľošana ar studentu individuālajam

mērķiem. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu

„Ekonomikas politika‖

1 prakt. nod.

2. Darbs ar profesionālu tekstu par tēmu „Ekonomiska

stratēģija‖. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana. Valodas

pāru specifika.

1 prakt. nod.

3. Darbs ar periodiskiem izdevumiem angļu valodā

(ekonomikas jomā): informācijas meklēšana, tekstu atlase

un strukturēšana, prioritāšu noteikšana. Teksta lasīšana,

analīze un tulkošana.

1 prakt. nod.

4. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu

„Mikroekonomika‖. Ekonomikas tekstu uzbūve,

iedalījums, statuss.

1 prakt. nod.


„Ekonomikas nozares‖. Teksta satura izpratne un izklāsts.

1 prakt. nod.


„Uzľēmumi, to veidi‖. Angļu un latviešu/krievu valodas

semantika: vārda denotatīvā un konotatīvā nozīme.

1 prakt. nod.

7. Tulkot rakstiski:

1) 1 500 rakstu zīmes garu tekstu no angļu valodas

latviešu/krievu valodā ar vārdnīcu 45 minūtēs.

2) 1 500 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu

valodas angļu valodā ar vārdnīcu 45 minūtēs.

Tests


„Sabiedriskie pakalpojumi‖. Angļu un latviešu/krievu

valodas semantika: sinonīmi, antonīmi, homonīmi.

1 prakt. nod.

9. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Cenas

un preces. Naudas vērtība‖. Angļu un latviešu/krievu

valodas semantika: polisēmija.

1 prakt. nod.

10. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Biznesa 1 prakt. nod.

119

ētika‖. Angļu un latviešu/krievu valodas semantika:

idiomātika.

11. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Zīmoli:

tēla veidošana‖. Angļu un latviešu/krievu valodas

semantika: valodas zīmju funkcijas, konotācijas.

1 prakt. nod.

12. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Interneta

attīstība ‖. Angļu un latviešu/krievu valodas semantika:

tematiskie un semantiskie lauki.

1 prakt. nod.


„Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība‖.

Terminu darināšana.

1 prakt. nod.

14. Tulkot rakstiski:





Tests

15. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Globālā

ekonomika‖. Avota teksta stilistisko īpatnību analīze.

Tulkošana saglabājot oriģinālā teksta stilu.

1 prakt. nod.

16. Ieskaite 1 prakt. nod.

120

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 2




„Inovācijas: labas idejas‖. Leksika: tirgzinības

terminoloģija angļu un latviešu/krievu valodā

1 prakt. nod.


„Inovācijas: netradicionālā domāšana ‖. Kultūras

atšķirības ievērošana tulkošanā.

1 prakt. nod.

3. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Zīmoli

un tirdzniecības markas‖. Tulkošanas problēmu atpazīšana

un to risināšana.

1 prakt. nod.


„Reklāma: problēmas un perspektīvas ‖. Ekvivalence.

Neekvivalenta leksika.

1 prakt. nod.


„Sabiedriskās attiecības: masu informācijas līdzekļu

ietekme‖. Pragmātika: tulkotā teksta funkcijas, mērķis,

tulkošanas uzdevumi, tulkojuma pasūtītājs un saľēmējs.

1 prakt. nod.


„Konkurences priekšrocības‖. Funkcionālie stili un

tulkošana.

1 prakt. nod.

7. Tests

Tulkot rakstiski:



2) 1 500 rakstu zīmes garu tekstu no latviešu/krievu angļu

valodā 45 minūtēs.

Tests

8. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Imports,

eksports‖. Ekonomikas tekstu stila īpatnības.

1 prakt. nod.


„Ekonomikas attīstība‖. Ekonomikas tekstu stila analīze.

1 prakt. nod.


„Ekonomikas tendences Latvijā‖. Leksiskie un stilistiskie

izteiksmes līdzekļi ekonomikas tekstos.

1 prakt. nod.


„Starptautiskā tirdzniecība‖. Ekonomikas tekstu

1 prakt. nod.

121

sintaktiskās īpatnības.

12. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Eiropas

Savienība‖. Ekonomikas tekstu tulkošanas stratēģijas un to

izstrādāšana.

1 prakt. nod.

13. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Eiropas

Savienības monetārā politika‖. Tulkojuma kvalitātes

novērtēšana.

1 prakt. nod.

14. Tests

Tulkot rakstiski:





Tests

15. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Eiro‖.

Teksta saistība un tās nodrošināšanas veidi.

1 prakt. nod.


122

Kalendārais plāns






Kurss: 2

Semestris: 3



1. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu:

„Inovācijas un jaunas raţošanas metodes‖. Normas un

konvencijas tulkošanā.

1 prakt. nod.

2. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Trešo

pušu intereses‖. Avota auditorijas orientēta tulkošana.

1 prakt. nod.


„Uzľēmējdarbība un apkārtējā vide ‖. Mērķa auditorijas

orientēta tulkošana.

1 prakt. nod.


„Ilgspējīga attīstība‖. Komunikatīvā pieeja tulkošanā.

1 prakt. nod.


„Uzľēmējdarbība un sabiedrība‖. Tulkotāja profesionālā

ētika.

1 prakt. nod.

6. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Projektu

vadīšana‖. Ekvivalence un tās veidi.

1 prakt. nod.

7. Tests

Tulkot rakstiski:




valodas angļu valodā ar vārdnīcu 45minūtēs.

Tests


„Primārais tautsaimniecības sektors‖. Tulkošanas

gramatiskie aspekti.

1 prakt. nod.


„Raţošanas tautsaimniecības sektors‖. Vārdu izvēle un

konteksts.

1 prakt. nod.


„Pakalpojumu tautsaimniecības sektors‖. Īpašvārdu

tulkošana.

1 prakt. nod.


„Ergonomika un tehnoģēniskie riski‖. Terminu

1 prakt. nod.

123

darināšanas metodes.

12. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Darba

aizsardzība‖. Tulkotāja kā starpkultūru mediatora loma.

1 prakt. nod.


„Apdrošināšana‖. Juridisko tekstu tulkošanas specifika.

1 prakt. nod.

14. Tests

Tulkot rakstiski:





Tests

15. Teksta lasīšana, analīze un tulkošana par tematu „Birţa‖.

Tulkošanas problēmas un to risināšana.

1 prakt. nod.


„Augstākā izglītība Latvijā‖. Apspriesto tematu pārskats.

1 prakt. nod.

124


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Otrās svešvalodas pastiprinātais kurss (spāľu)

Mācībspēks: Mag. philol., lekt. K. Akišina






Studiju priekšmeta mērķis: attīstīt un pilnveidot bakalaura programmā apgūtas

zināšanas un komunikācijas pamatiemaľas spāľu valodā, padziļināt zināšanas par

spāniski runājošo valstu kultūras un sociālo dzīvi, ar mērķi nodrošināt iespēju sazināties

šajā valodā gan ikdienas dzīves situācijās, gan lietojot masu saziľas līdzekļus un

diskutējot par aktuālām tēmām.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 1. Attīstīt klausīšanās, runāšanas, rakstīšanas, lasīšanas prasmes spāľu valodā.

2. Apgūt gramatiskās struktūras, leksikas funkcijas, izmantojot modernus mācību

materiālus, autentiskus materiālus un aktivitātes, kas modelē reālās dzīves

situācijas.

3. Palīdzēt izprast valodu un kultūru – dzimtās un svešvalodas – atšķirības, rosināt

studentus kultūras dialogam.

Mācību grāmatas:

1. una enseńanza creativa del espańol mediante tareas. Madrid, Edinumen, 2001.

2. Castro F., Marin F., Morales R., Rosa S., Nuevo Ven 2, Libro del alumno,

Madrid, Edelsa, 2004. (Nod. 10.-15.)

3. Castro F., Marin F., Morales R., Rosa S., Nuevo Ven 2, Libro de ejercicios,

Madrid, Edelsa, 2004. (Nod. 10.-15.)

4. Castro F., Uso de la Gramįtica Espańola. Intermedio, Madrid, Edelsa, 2004.

5. Castro F., Uso de la Gramįtica Espańola. Avanzado, Madrid, Edelsa, 2004

6. Romero Dueńas, C. Eco.Curso Modular de Espańol Lengua Extranjera. Libro del

alumno. Madrid, Edelsa, 2005.

Vārdnīcas:

1. Leodanska, L. Spāľu-latviešu vārdnīca, Rīga, Avots, 2004.

2. Restberga-Zalta, M. Latviešu-spāľu vārdnīca, autorizdevums, Ogre, 2006.

3. Нарумов Б.П. (ред.) Большой испанско-русский словарь, Москва, Русский

язык, 2001.

4. Туровер Г.Я., Ногейра Х. Большой русско-испанский словарь, Москва,

Русский язык, 2001.

Interneta avoti:

125

1. www.rae.es (Spānijas Karaliskās Valodas Akadēmijas mājaslapa)

2. www.elpais.es (Spānijas lielākā laikraksta elektroniskā versija)

3. http://cvc.cervantes.es (Servantesa Institūta mājaslapa)

4. www.rne.es (Spānijas nacionālais radio)

5. www.edelsa.es (Izdevniecības „Edelsa‖ mājaslapa)


Pasniedzējs novērtē studentu zināšanas un prasmes atbilstoši kursa mērķim un

uzdevumiem, pirmā semestra beigās studenti kārto ieskaiti, gada beigās – eksāmenu.

Ieskaite sastāv no 2 daļām: mutvārdu un rakstiskā, eksāmens – no 4 daļām atbilstoši

novērtējamām prasmēm: lasīšana, rakstīšana, klausīšanās un runāšana. Vērtējums 10

ballu sistēmā.


Atbilstoši kursa mērķiem un uzdevumiem studenti veic daţādas aktivitātes: lasa un tulko

mācību un autentiskus tekstus, veido dialogus, piedalās diskusijās, klausās mācību un

autentiskus ierakstus, raksta esejas, vēstules un citus darbus, meklē informāciju

izmantojot, Interneta resursus spāľu valodā.


Lekciju/praktisko nodarbību apmeklēšana, aktīva piedalīšanās mācību procesā, savlaicīga

vingrinājumu un vērtējamu darbu nodošana, individuālais patstāvīgais darbs lekciju laikā

un ārpus tām.

Programmas autores: Mag. philol., lekt. K. Akišina


Protokols Nr.32

126

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 1

Kontroles veids: ieskait


1. Darbs, darba vide un apstākļi. Profesijas.

Bezpersonas konstrukcijas.

Lekcija/praktiskā nodarbība

2 stundas

2. Darba meklēšana, darba intervija.

Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.


2 stundas

3. CV sastādīšana

Salīdzinājuma konstrukcijas


2 stundas

4. Diskusija: Bezdarbs, „sieviešu‖ un „vīriešu‖ darbs,

darbs un studijas

Praktiskā nodarbība

2 stundas

5. Vēlējuma izteiksmes atkārtojums

Darba iespējas Spānijā un Latīľamerikā


2 stundas

6. Vēlējuma izteiksme konstrukcijās

...Subjuntivo‖


2 stundas

7. Personu apraksts. Ārējais izskats un apģērbi.

Vēlējuma izteiksmes atkārtojums


2 stundas

8. Latīľamerikas svētki

Iepriekšējo nodarbību gramatikas tēmu

apkopojums


2 stundas

9. Tests Praktiskā nodarbība

2 stundas

10. Testa rezultātu analīze

Vēlējuma izteiksmes saliktā pagātne


2 stundas

11. Relatīvais palīgteikums

Spānijas un Latīľamerikas slavenās personības


2 stundas

12. Mājokļa īre, remonts, sadzīves pakalpojumi.

Jautājuma vārdu „qué‖ un „cuįl‖ lietojums


2 stundas

13. Netiešā runā izteikti pavēle un lūgums

Vēlējuma izteiksmes ilgstošā pagātne (I)


2 stundas

14. Tehniskie sasniegumi: Nākotnes māja

Vēlējuma izteiksmes ilgstošā pagātne (II)


2 stundas

15. Diskusija: Nākotnes māja

Mācību vielas atkārtojums, sagatavošanās ieskaitei


2 stundas

16. Ieskaite Praktiskā nodarbība

2 stundas

127

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 2



1. Ieskaišu darbu analīze. Iepriekšējā semestra

mācību vielas atkārtojums


2 stundas

2. Iepirkšanās

Personas vietniekvārdi


2 stundas

3. Pirkumi, maksājumu veidi

Vēlējuma izteiksmes konstrukcija

„Le/te/les/os importa + que + subjuntivo‖


2 stundas

4. Diskusija: patērētāju ieradumi Spānijā un

Latvijā


2 stundas

5. Vēlējuma izteiksmes un darbības vārda

nenoteiksmes konstrukcijas „Para que +

subjuntivo/para + Infinitivo‖


2 stundas

6. Vēlējuma izteiksmes konstrukciju

atkārtojums

Iepirkšanās Internetā


2 stundas

7. Spānijas izglītības sistēma

Nosacījuma izteiksme


2 stundas

8. Diskusija: Izglītības problēmas Latvijā un

spāniski runājošās valstīs


2 stundas

9. Darbības vārdu formu lietojums nosacījuma

palīgteikumos (I)


2 stundas

10. Darbības vārdu formu lietojums nosacījuma

palīgteikumos (II)


2 stundas

11. Spānijas televīzijas programmas

Televīzijas valoda

Vēlējuma izteiksmes konstrukciju

atkārtojums


2 stundas

12. Diskusija: Mediju un reklāmas ietekme,

televīzijas programmu kvalitāte


2 stundas

13. Vārdu veidošana spāľu valodā

Iecienītākās brīvā laika aktivitātes spāniski

runājošās valstīs


2 stundas

128

14. Spānijas prese: rakstu ţanri, tiem raksturīga

valoda


apkopojums


2 stundas

15. Spānijas prese: lasīšanas iemaľu

pilnveidošana


atkārtojums


2 stundas

16. Sagatavošanās eksāmenam, mācību vielas

atkārtojums


2 stundas

129


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Otrās svešvalodas pastiprinātais kurss (vācu)

Mācībspēks: Mag. pead., lekt. V. Lauziniece






Studiju priekšmeta mērķis: Vācu valodas zināšanu un prasmju padziļināta attīstīšana un

izkopšana, lasot un izzinot, iztirzājot un apkopojot, analizējot un tulkojot speciālo nozaru

oriģinālliteratūras tekstus vācu valodā.


1. Lasīt, izprast un iztirzāt nozaru tekstu saturu, to rakstiski apkopot, mutiski

apspriest un diskutēt.

2. Analizēt un tulkot nozaru tekstus, apgūt attiecīgo leksiku un terminoloģiju.

3. Attīstīt klausīšanās prasmes, strādājot ar vispārēja un profesionāla virziena

mācību līdzekļiem.

4. Nostiprināt un padziļināt rakstveida runas prasmes, rakstot tekstu anotācijas un

kopsavilkumus, izstrādājot tematiskus referātus.


Grāmatas:

1. Aufderstraße H. Themen neu 3. Kursbuch.- Ismaning: Max Hueber Verlag, 2002.

2 Bock H. Themen neu 3. Arbeitsbuch. - Ismaning: Max Hueber Verlag, 2002.

2. Dallapiazza R-M. Tangram 2B. Kursbuch und Arbeitsbuch.- Ismaning: Max

Hueber Verlag, 2002.

3. Dallapiazza R-M. Tangram Z. Lehrbuch.- Ismaning: Max Hueber Verlag, 2003.

4. Glienicke S. TestDaF. Oberstufenkurs mit Prüfungsvorbereitung.- Ismaning: Max


5. Willkop E-M. Auf neuen Wegen. DaF.- Ismaning: Max Hueber Verlag, 2003.

6. Jung L. Betriebswirtschaft. Lese und Arbeitsbuch. - Ismaning: Max Hueber

Verlag, 1999.

7. Buscha A. Geschäftskommunikation. Verhandlungssprache.- Ismaning: Max


8. Schatz R. Neue Kontakte. Deutsch für berufliche Situationen.- Berlin und

München: Langenscheidt Verlag, 2002.

9. Egger D. Hörverstehen. 18 Vorträge mit Übungen und methodischen Hinweisen,

2000.

10. Weermann W.Hörtexte. Wirtschaftsdeutsch, Klett Edison Deutsch.- Riga:

Zvaigzne ABC, 1995.

11. Dreyer H. Lehr-und Übungsbuch der deutschen Grammatik.- Ismaning: Max


130

Ţurnāli un avīzes: „Deutschland―, „Witschafts Woche―, „Focus―, „Vision―, „Der

Spiegel―, „Markt―.

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Komunikatīvā, problēmizskaidrojošā, pētnieciskā

metode. Individuāls, pāru, grupas darbs praktiskajās nodarbībās, nostiprinot teorētiskās

zināšanas, risinot docētāja izvirzīto problēmu, novērtējot sasniegto rezultātu un tā norises

gaitu.

Studiju priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Atzīme. Tiek vērtētas maģistranta

teorētiskās un radošās prasmes nozares tekstu satura izpratnē, analīzē, tulkošanā un

interpretēšanā, informācijas apkopošanā. Katrā semestrī maģistrants veic 2 rakstiskas

pārbaudes testus, raksta kontroltulkojumus, atbild patstāvīgi izvēlēta profesionālā līmeľa

teksta tulkojumus (15 000 iespiedz. 1. un 2. sem. kopumā) ar attiecīgas nozares

terminoloģijas apkopojumu. Semestra beigās kārto ieskaiti, otrajā semestrī -eksāmenu.

Prasības ieskaitē\ eksāmenā:

1. Tulkot speciālās nozares tekstu no vācu valodas latviešu\ krievu valodā (teksta apjoms

1500 iespiedz., izpildes laiks- 40 minūtes, ar vārdnīcu).

2. Izpildīt informācijas uztveres pārbaudes testu (izpildes laiks- 15 minūtes).

3. Lasīt populārzinātnisku tekstu un izpildīt 5- 8 problēmorientētus uzdevumus (teksta

apjoms 2300-2500 iespiedz., izpildes laiks- 40 minūtes).

4. Izklāstīt un apkopot izlasītā teksta saturu (mutisks kopsavilkums).

Studenta zināšanas tiek novērtētas „izcili‖, sākot no 95% pariezi nokārtoto aspektu

uzdevumu; „teicami‖- no 90%; „ļoti labi‖- no 85%; „labi‖- no 80%; „gandrīz labi‖-no

75%; „viduvēji‖- no 70%; „gandrīz viduvēji‖- no 65% .

Studiju priekšmeta situācijas apraksti un analīze: Studenti lasa, analizē, tulko un

interpretē, mutiski un rakstiski apkopo speciālo nozaru tekstu saturu. Izpilda

komunikatīvus uzdevumus, diskutē par noteiktām tēmām. Klausās audio materiālus,

risinot attiecīgos uzdevumus.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Regulārs individuāls un

grupas darbs ar mācību literatūru, attiecīgajiem tekstiem, vārdnīcām, uzziľas literatūru,

internetu, attīstot un nostiprinot leksikas un terminoloģijas krājumu, gramatikas,

tulkošanas un analīzes prasmes un iemaľas.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Būvniecības, ekonomikas,

telekomunikācijas, informācijas tehnoloģijas nozares, to pašreizējā situācija un attīstība

Vācijā, Latvijā un citās ES valstīs. Sociālās, ekoloģiskās, industriālās, sabiedriski

politiskās problēmas un to risināšana vācu valodā runājošās valstīs.

Programmas autore: Mag.paed., doc. I.Siliľa


Protokols Nr.32

131

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 1



1.

Iepazīšanās. Studentu iepazīstināšana ar kursa

mērķiem un uzdevumiem. Kalendārais plāns. Studiju

priekšmeta materiāli un literatūra

Lekcija/prakt. nod.

2. Augstskola, fakultātes, studiju virzieni (RTU) Lekcija/prakt. nod.

3. Izglītība un augstskolas, studiju virzieni (VFR,

Austrijā, Šveicē) Lekcija/prakt. nod.

4. Referāts, ziľojums par tēmu „Augstskola VFR‖ 1 prakt. nod.

5. Profesiju veidi un aktualitāte mūsdienās Lekcija/prakt. nod.

6. Darba meklējumi Latvijā un ārzemēs Lekcija/prakt. nod.

7. Darba meklējumi Latvijā un ārzemēs 1 prakt. nod.

8. Kontroltulkojums 1 prakt. nod.

9. Tests 1 prakt. nod.

10. Gatavošanās darba intervijai, saruna ar daba devēju 1 prakt. nod.

11. Uzľēmuma, iestādes, firmas apmeklējums. Nodaļas,

darbinieki. Darba uzdevumi Lekcija/prakt. nod.

12. Uzľēmuma, iestādes, firmas apmeklējums. Nodaļas,

darbinieki. Darba uzdevumi 1 prakt. nod.

13. Prezentācija par tēmu „Uzľēmums, firma, iestāde‖ 1 prakt. nod.

14.

Profesionāli orientētas, patstāvīgi izlasītās literatūras

tulkojums, īsa analīze un kopsavilkums, terminu

apkopojums

1 prakt. nod.

15. Kontroltulkojums. Tests 1 prakt. nod.


132

Kalendārais plāns






Kurss: 1

Semestris: 2



1.

Iepriekšējā semestra mācību darba un sesijas

rezultātu apkopojums un novērtēšana. Studentu

brīvdienas. Jaunā semestra kalendārais plāns un

mācību uzdevumi

1 prakt. nod.

2. Ievērojami uzľēmumi, pazīstamās firmas Latvijā Lekcija/prakt. nod.

3. Ievērojami uzľēmumi, pazīstamās firmas VFR un

citās vācu valodā runājošās valstīs Lekcija/prakt. nod.

4. Ievērojami uzľēmumi un to produkcija ES valstīs un

citās pasaules valstīs Lekcija/prakt. nod.

5.



apkopojums

1 prakt. nod.



8. Aktuālas sociāli ekonomiskās problēmas un to

risināšana Latvijā Lekcija/prakt. nod.

9. Aktuālas sociāli ekonomiskās problēmas un to

risināšana VFR un citās pasaules valstīs Lekcija/prakt. nod.

10. ES, tās īsa vēsture un attīstības virzieni mūsdienās Lekcija/prakt. nod.

11. ES, tās īsa vēsture un attīstības virzieni mūsdienās 1 prakt. nod.

12. Referāts, prezentācija par tēmu „ES‖ 1 prakt. nod.

13.



apkopojums

1 prakt. nod.




133

OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI

134


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Tulkošanas teorijas vēsture

Mācībspēks: Dr.philol., doc.V.Gurtaja






Studiju priekšmeta mērķis: Kursa mērķis ir izpētīt tulkošanas ietekmi uz jaunu ideju

rašanos un prasmju paplašināšanu. Tulkošanas teorijas vēstures analīze paplašinās

studentu zināšanas par bakalaura studiju laikā apgūtajiem galvenajiem tulkošanas teorijas

konceptiem.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Kursa ietvaros studenti:

1 Apgūst daţādas tulkošanas pieejas (filozofiskā, lingvistiskā, sociolingvistiskā,

burtiskā, tehniskā, semiotiskā, datorizētā, u.c.);

2 Apsprieţ tulkošanas ietekmi uz saskarsmi, prasmju pilnveidošanu, ideju rašanos

un kultūras apziľas veidošanu;

3 Piedalās kritiskās diskusijās par tulkošanas teoriju;

4 Izveido tulkošanas teorijas un vēstures literatūras sarakstu.


1. Baker M. (2001) The Routledge Encyclopedia of Translation Studies, Routledge,

GB

2. Bassnett S. (2002) Translation Studies (New Accents), Routledge, GB

3. Cronin M., (2000) Across the Lines: Travel Language and Translation, Cork

University Press, UK

4. Chesterman, Andrew, 2005, "Towards consilience?" In Karin Aijmer and Cecilia

Alvstad (eds), New Tendencies in Translation Studies. Göteborg: Göteborg

University, Department of English, 19 – 27.

5. Gentzler, E. (2001) Contemporary Translation Theories. Clevedon: Multilingual

Matters

6. Lefevere A., (2005) Translation/History/Culture: A Sourcebook (Translation

Studies), Routledge, GB

7. Montgomery S. L., (2002) Science in Translation: Movements of Knowledge

Through Cultures and Time, University of Chicago Press, USA

8. Munday J. (2005) Introducing Translation Studies: Theories and Applications,

Routledge, GB

9. Munday J. (2007) Style and Ideology in Translation (Routledge Studies in

Linguistics), Routledge, GB

135

10. Nord Ch. (2006) Text Analysis in Translation: Theory, Methodology, and

Didactic Application of a Model for Translation-Oriented Text Analysis, Second

Edition, Rodopi, the Netherlands

11. Robinson D., (1997) Western Translation Theory. Manchester: St. Jerome,

12. The Translation Studies Reader, (2004) edited by L. Venuti, Routledge, GB

13. Venuti L., (2007)The Translator's Invisibility: A History of Translation,

Routledge, GB


pilnveido savu izpratni un zināšanas par apgūstamo studiju priekšmetu, kā arī patstāvīgi

lasa literatūru par apgūstamo mācību vielu.


Ieskaite. Zināšanas tiek novērtētas ar vairāku rakstisku (esejas) pārbaudes darbu

palīdzību, kā arī studenti raksta referātu par izvēlēto tulkošanas teorijas vēstures posmu.

VĒRTĒJUMU SKALA




Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Kursa mērķis ir apgūt daţādas

tulkošanas pieejas (lingvistiskā, sociolingvistiskā, filozofiskā, burtiskā, semiotiskā,

datorizētā, u.c.) un iemācīties tās pielietot daţādos kontekstos, kā arī iepazīties ar

tulkošanas teorijas galvenajiem posmiem. Notiek gan praktiskās, gan teorētiskās

nodarbības, kuru laikā tiek apgūti tulkošanas teorijas galvenie posmi. Tā kā uzmanība

vairāk tiek pievērsta zinātnisko un tehnisko tulkojumu vēsturei, kurss ir veidots pa

tematiem, nevis hronoloģiskā veidā.


jāuzraksta vismaz divas esejas par apgūtajiem tematiem, sagatavot un prezentēt referātu

par izvēlēto tulkošanas teorijas vēstures posmu. Studentiem ir jāapmeklē lekcijas un

jāpiedalās semināros.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Daţādas tulkošanas pieejas

vēsturiskajā skatījumā; daţādu autoru darbu tulkojumu vēsture (piemēram, Bībele,

Šekspīra darbi u.c.); valoda un semiotika; tulkojums un nozīme; tulkojums un kultūra;

zinātne un tulkojums.

Programmas autore: Dr.habil.philol., prof. D.Nītiņa


Protokols Nr. 32

136

Kalendārais plāns Studiju priekšmeta nosaukums: Tulkošanas teorijas vēsture





Kurss: 1

Semestris: 1



1. Ievadlekcija: kursa mērķi un uzdevumi.

Filozofija un tulkošana. Tulkošanas lingvistiskā

teorija. Jacobson. Catford. Barhudarov.

Lekcija

2. Klasiskais periods. Tulkošana senajā Grieķijā un

Romā. Ekvivalences koncepcija: brīvs tulkojums

pret burtisku tulkojumu. Platons un Cicerons.

Lekcija

3. Agrīnais kristietības periods un Viduslaiki.

Bībeles tulkojumi. Baznīcas literatūra. Stila un

formas ekvivalence.

Lekcija

4. Renesanse. Tulkojums kā adaptācija un

atdarinājums. Klasisko darbu tulkošana.

Tulkošanas attīstība ģeogrāfisko atklājumu

laikmetā. Lugu tulkošana.

Lekcija

5. Vācu tradīcijas. Mārtiľš Luters. Franču

tradīcijas. Vietējās kultūras vērtības svešvalodu

tekstos.

Lekcija

6. Romantisms. Klasisko darbu tulkošana.

Tulkojumu radoša pilnveidošana. Tulkošanas

attīstība industriālās revolūcijas laikā.

Lekcija

7. Tulkošanas ietekme uz jaunu zinātnisku ideju

rašanos un prasmju paplašināšanu.

Seminārs

8. Tulkošanas attīstība Latvijā. Lekcija

9. Ekvivalences koncepcijas attīstība. Nida.

Newmark. Nord. Toury. Reiss

Lekcija

10. Funkcionālā pieeja. Teksta tipu daţādība. Scopos

teorija. Uz mērķauditoriju orientēta tulkojuma

attīstība.

Lekcija

11. Tulkošana un ideoloģija. Daiļliteratūras,

politisko runu un filmu tulkošana.

Lekcija

12. Tulkošana un semiotika. Verbāli un neverbāli

teksti.

Lekcija

13. Mašīntulkošanas attīstība. Korpuslingvistika.

Terminu datu bāzes. Terminoloģija

Lekcija

14. Tulkošana globālajā vidē. (I. daļa) Kultūras

pieeja: domestication vs. foreignising.

Lekcija

137

15. Tulkošana globālajā vidē. (II. daļa) Tulkošana un

nacionālā identitāte.

Seminārs

16. Tulkošana 21. gadsimtā. Jaunas tendences un

paľēmieni. Tulkošana un daudzvalodīgā vide.

Lekcija

138


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Eirotekstu tulkošana

Mācībspēks: Dr. paed., asoc. prof. D. Rumpīte, Mag.oec., prakt.doc. M.Platonova






Studiju priekšmeta mērķis: 1 iepazīstināt studentus ar Eiropas Savienības un tās institūciju dokumentu tulkošanas

specifiku;

2 veicināt studējošo interesi par Eiropas politiskajiem, kultūras un ekonomiskajiem

aspektiem un iepazīstināt studentus ar šādu tekstu rakstīšanas un tulkošanas stiliem;

3 sniegt studentiem zināšanas par ES tekstu tulkošanai nepieciešamo speciālo

terminoloģiju un leksiku.


Sekmīgi pabeidzot šo kursu, studenti varēs:

1 apzināties ES oficiālo dokumentu specifisko būtību;

2 saprast kādu stilu, reģistru, kā arī tulkošanas metodi pielietot;

3 pārzināt tekstu daţādību un valodas un terminoloģijas lietojumu;

4 pārzināt terminoloģiskos konceptus, kurus lieto tikai ES tekstu tulkošanā;

5 iztulkot vairākus ES tekstus no angļu valodas latviešu / krievu valodā.


11. Byrne J., (2006) Technical Translation: Usability Strategies for Translating

Technical Documentation, Springer, the Netherlands

12. Lucarelli S., (2006) Values and Principles in European Union Foreign Policy

(Routledge Advances in European Politics), Routledge, UK

13. Peterson J., Shackleton M., (2002)The Institutions of the European Union (New

European Union Series), OUP, USA

14. Tosi A., (2003) Crossing Barriers and Bridging Cultures: The Challenges of

Multilingual Translation for the European Union

15. Véronis J., (2006)Parallel Text Processing: Alignment and Use of Translation

Corpora (Text, Speech and Language Technology), Kluwer Academic Publishers, the

Netherlands

16. Antane I. u.c. (2003) ES Eiropas Savienībā. Mazā enciklopēdija, Valērija Belokoľa

izdevniecība, Rīga

17. Jergs (Šreters) H., (2005) Eiropas Savienības leksikons, Jumava, Rīga

18. Latvija un ES Problēmjautājumi ekonomikā, politikā, (2004), LZA Ekonomikas

institūts

Studiju priekšmeta mācīšanas metode:

139

Individuāli vai grupās veikt mājas darbus un pildīt uzdevumus nodarbībās – tulkot

daţādus autoritatīvus vai citus ar ES saistītus tekstus. Divās iknedēļas kontaktstundās

notiks diskusijas par novērtēto mājas darbu (aptuveni 300 vārdi katrs) un daţādu ar

tulkošanu saistītu uzdevumu izpilde (tulkošana, recenzēšana, korektūras lasīšana un

rediģēšana). Studentiem tiks sniegta informācija par pieejamo tiešsaistes ES resursu

lietošanu un ieteicamām tīmekļa vietnēm atkarībā no katras nedēļas tēmas.


Novērtēšanas sastāvdaļas Metode(s) Procenti

Trīs stundu ilgs eksāmens ar pierakstu un literatūras

izmantošanu pavasara semestra beigās. Jāiztulko

divi teksti (aptuveni 280-300 vārdi).

Eksāmens 70%

Pavasara semestra beigās jāiesniedz portfelis ar

izvēlētiem sešiem iknedēļas mājas darbu

tulkojumiem.

Kursa darbs 30%

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Šis studiju priekšmets ir domāts

Eiropas Savienības un tās institūciju dokumentu tulkošanai. Tā mērķis ir iepazīstināt

studentus ar Eiropas politiskajiem, sociālajiem, kultūras un ekonomiskajiem aspektiem

un sniegt viľiem zināšanas par ES tekstu tulkošanai nepieciešamo speciālo terminoloģiju.

Vērtēs studentu veiktos uzdevumus un gala eksāmenu. Tulkošanas praktiskais darbs tiks

veikts ar daţādiem tekstiem, kuri ir vai nu tieši saistīti ar Eiropas Savienību, kā daţādu

ES institūciju dokumenti, vai netieši saistīti, kā raksti un ziľojumi no specializētiem

ţurnāliem un mācību grāmatām.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Studenti paši izvēlas

publicētus rakstus par ES, ES institūcijām un politisko integrāciju Eiropā, analizē un

tulko tos gan praktiskajās nodarbībās, gan individuāli.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: vēstures pārskats; struktūra un

lēmumu pieľemšana; starpvaldību institūcijas; izpildvaras institūcijas; pārstāvošās

institūcijas; ekonomiskā un monetārā integrācija; nozares politika; ES ārējais konteksts;

nākotnes perspektīvas; Eiropas Savienība: pārbaudījums.

Programmas autore: Dr. paed., asoc. prof. D. Rumpīte


Protokols Nr. 32

140

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Eirotekstu tulkošana





Kurss: 1

Semestris: 2



1. ES institūcijas: to tulkošanas pakalpojumi. Lekcija

2. Nozares iestādes. Starpinstitūciju sadarbība.

Teledarbs.

Lekcija,

praktiskā nodarbība

3. Tulkošana Eiropas Savienības institūcijām. Lekcija,


4. Politiskie teksti. Terminoloģijas standartizācija un

unificēšana.

Lekcija

5. Grūtības juridisko tekstu tulkošanā. Kampaľa par

juridiskās valodas vienkāršošanu ‗Fight the Fog‘

Lekcija,


6. Stils, ES terminoloģija un standarta frazeoloģija

vairākvalodu dokumentācijā: problēmbalstītu

situāciju risināšana

Lekcija,


7. Daudzvalodība. Netulkojamie jēdzieni.

Neekvivalenta terminoloģija: problēmbalstītu

situāciju risināšana.

Lekcija,


8. Tulkojumi vietējai un ārpus ES institūciju

auditorijai.

Lekcija,


9. Datora lietošana eirotekstu tulkošanā.

Terminoloģijas datubāzes.

Lekcija,


10. Datorapmācība. Datorlingvistika. Lekcija,


11. Mašīntulkošana. Praktiskā nodarbība

12. Valodas un priekšmeta mācīšana. Praktiskā nodarbība

13. ES vārdnīcas. Eiropas Savienības dokumentu

termini, Eiropas Savienības Padomes reglaments un

Eiropas Komisijas dokumenti. ES līgumi. ES

valūta.

Lekcija,


14. Tulkošanas kvalitāte. Oriģinālo tekstu rediģēšana

un tulkoto tekstu recenzēšana: problēmbalstītu

situāciju risināšana. Svešvalodas tekstu rediģēšana.

Lekcija,


15. ES tulku izvēlēšanās un darbā pieľemšana. Kā kļūt

par ES tulku? Kā strādāt ES institūcijās kā ārštata

tulkotājam?

Seminārs

16. Intervijas ar ES tulkiem. Praktiskā nodarbība

141


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Tulka/tulkotāja prasmes

Mācībspēks: Mag.oec., prakt.doc. M.Platonova, Dr.paed., asoc.prof. D.Rumpīte






Studiju priekšmeta mērķis: Kursa mērķis ir gan teorētiski, gan praktiski pilnveidot un

attīstīt tādas studējošo lingvistiskās un ārpuslingvistiskās prasmes, kas ir nepieciešamas

katram profesionālam tulkam/tulkotājam.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Kursa ietvaros studenti uzlabos:

1 Lingvistiskās prasmes (lasīšanas, rakstīšanas, klausīšanās un runāšanas prasmes);

2 Pētnieciskās prasmes (monolingvālo un bilingvālo vārdnīcu, daţāda veida

enciklopēdiju un citu zinātnisko un uzziľas literatūras avotu izmantošana);

3 Analītiskās prasmes (labākas tulkojuma struktūras, uzbūves principa un nozīmes

identificēšana);

4 Datorprasmes (informācijas un laika pārvaldība);

5 Prezentācijas prasmes (būt spējīgam prezentēt brīvu un akurātu tulkojumu, kā arī

izmantot daţāda veida tehnisko aprīkojumu);

6 Sociālās, kulturālās un ētiskās prasmes (mērķsabiedrības īpašību un profesionālā

ētikas kodeksa pārzināšana);

7 Komercprasmes (tirgzinības, pārrunu vadīšana, cenu veidošana)


1 Baker M., (2003) In Other Words: A Coursebook on Translation, Routledge,

London;

2 Baker M., Malmkjaer K., (1999) Routledge Encyclopaedia of Translation

Studies, London and New York: Routledge;

3 Fraser, Janet (1999): ―The Translator and the World: The Pros and Cons of

Dictionaries in Translation‖. In: Anderman, Gunilla/Rogers, Margaret (eds):

Word, Text, Translation. Liber Amicorum for Peter Newmark. Clevedon: 25-34;

4 Hardwick L., (2000) Translating Words, Translating Cultures, London:

Duckworth;

5 Hatim, Basil, and Ian Mason (1997) Translator as Communicator, London and

New York: Routledge;

6 Iljinska L., (2004) English for Science and Technology: Course Design, Text

Analysis, Research Writing. Riga, RTU Publishing House;

7 Kussmaul, Paul (1995): Training the Translator. Amsterdam.Philadelphia;

142

8 Lörsher W., (1991) Translation Performance, Translation Process, and

Translation Strategis: A Psycholinguistic Investigation, Tübingen, Germany:

Gunther Narr;

9 Mossop B., (2001) Revising and Editing for Translators, Manchester: St.Jerome;

10 Neubert, Albrecht (2000): ―Competence in Language, Languages, And In

Translation‖. In: Schäffner, Christina/Adab, Beverly (eds): Developing

Translation Competence. Amsterdam/Philadelphia: 3-18;

11 Newmark P., (2002) A Textbook of Translation, New York: Prentice Hall;

12 Robinson D., (1998) Translation and Taboo, Dekalb, IL: Nothern Illionois

University Press;

13 Schäffner C., Adab B., eds. (2002) developing Translation Competence,

Amsterdam and Philadelphia: John Benjamins;

14 Williams J., Chesterman A., (2002) The Map: A Beginner‘s Guide to Doing

Research in Translation Studies, Manchester: St. Jerome;

15 www.translate.sa.gov.au/coe.htm

16 www.accurapid.com/journal

17 www.stjerome.co.uk/journal.htm

18 www.translatortips.com


pilnveido savas zināšanas un sapratini par apgūstamo studiju priekšmetu, kā arī patstāvīgi

lasa literatūru par mācību vielu.


Ieskaite (rakstveidā – 90 min, mutiskā pārbaude). Zināšanas tiek novērtētas, ľemot vērā

studentu līdzdalību diskusijās, kritiski vērtējot savu un kolēģu sniegumu, kā arī ar vairāku

rakstisku pārbaudes darbu palīdzību, turklāt, semestra laikā studenti izstrādā pētniecisko

projektu.

VĒRTĒJUMA SASTĀVDAĻAS

Metode Procenti

Līdzdalība 5%

Rakstu darbi 25%

Pētnieciskais projekts 30%

Kritiskais vērtējums 5%

Ieskaite 35%

Kopā 100%


Uzsākot kursu tiek pieľemts, ka studējošais augstā profesionālā līmenī pārvalda gan

avotvalodu, gan arī mērķvalodu. Tomēr, lai veiksmīgi izpildītu savu darbu, tulkiem un

tulkotājiem ir nepieciešams attīstīt un pilnveidot vairākas papildus prasmes. Līdz ar to

kursa mērķis ir padziļināt un pilnveidot maģistra profesionālo studiju programmas

143

studējošo zināšanas par a) mērķsabiedrības kulturālajām īpašībām, b) mērķvalodas

lietošanas leksiskajām un stilistiskajām niansēm noteiktajā profesionālajā virzienā, c)

vispārizglītojošajām nozarēm, d) zinātniskā pētījuma veikšanas procesu, e) datora

izmantošanu tulkošanas procesā f) komercdarbības svarīgiem procesiem.


jāuzraksta vairāki rakstu darbi par apgūtajiem tematiem, sagatavot un prezentēt projektu

par izvēlēto tulkošanā relevanto prasmi. Studentiem ir jāapmeklē lekcijas un jāpiedalās

semināros.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Daţādas tulkošanas darbā

nepieciešamās prasmes, lingvistiskās kompetences attīstība, datorprasmju pilnveidošana,

komercprasmes un tulkotāja darbs, tulkotāja/ tulka ētikas kodekss, prezentācijas prasmes.

Programmas autore: Dr.philol, doc. I.Liokumoviča


Protokols Nr. 32

144

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Tulka/tulkotāja prasmes





Kurss: 1

Semestris: 1


Nedēļa Nod. veids Temats

1 Lekcija Ievadlekcija: daţādu lingvistisko un ārpus lingvistisko

prasmju svarīguma pamatojums

Lingvistiskās prasmes

Lekcija Rakstīšana: Tehniskā un akadēmiskā rakstu valoda.

Stilistisko, leksisko, un gramatisko īpašību un normu

svarīgums avotvalodā un mērķvalodā. Pirms un pēc

tulkošanas teksta rediģēšana.

Seminārs Praktiskie uzdevumi

Lekcija Lasīšana: Lasīšanas tehnikas un paľēmieni (Lasīšana

noteiktas informācijas identificēšanai. Pārlapošana,

skenēšana, u.c..)

Praktiskā

nodarbība

Praktiskie uzdevumi

Lekcija Runāšana: tulks kā starpnieks lietišķajās pārrunās.

Praktiskā

nodarbība

Praktiskie uzdevumi

Lekcija Klausīšana: attīstīt verbālās informācijas uztveršanas

prasmes.

Praktiskā

nodarbība

Praktiskie uzdevumi

Pētnieciskās prasmes

Lekcija Pamatzināšanu svarīgums

Darbs grupās Praktiskie uzdevumi

Lekcija Tulkojums kā pētījums: monolingvālo un bilingvālo

vārdnīcu, daţāda veida enciklopēdiju un citu zinātnisko un

uzziľas literatūras avotu izmantošana

Individuālais

darbs

Projekts (I daļa)

Analītiskās prasmes

Lekcija Teksta analīze: teksta mikro un makro analīze;

saskaľotības un sakarības analīze, labākas formas un

nozīmes noskaidrošana

Individuālais Projekts (II daļa)

145

darbs

Datorprasmes

Lekcija Datorprasmes: informācijas un laika pārvaldība,

informācijas apstrāde un uzglabāšana, mašīntulkošanas

programmatūras

Individuālais

darbs

Projekts (III daļa)

Prezentācijas prasmes

Lekcija Tulkojums, kā prezentācija: publiskās runas iemaľas,

tulkošana konferencēs, tiesu zālēs. Balss un intonācijas

kontrole. Uzsvars un patoss.

Individuālais

darbs

Mutiskā prezentācija

Lekcija Daţādi prezentācijas veidi un tehniskais aprīkojums

Individuālais

darbs

Mutiskā prezentācija

Sociālās un kulturālās prasmes

Lekcija Valoda kā kultūras daļa: sociālo, politisko, ekonomisko

pārmaiľu ietekme uz valodas attīstību sabiedrībā.

Mērķsabiedrības kulturālās īpatnības.

Praktiskā

nodarbība

Diskusija un pārrunas

Ētikas prasmes

Lekcija Ētikas kodekss: galvenās raksturīpašības, ētikas kodeksi

citās valstīs.

Darbs grupās Praktiskie uzdevumi

Komercpramses

Lekcija Ārštata tulks/tulkotājs: atbildības sajūta, plusi un mīnusi.

Praktiskā

nodarbība


Lekcija Biznesa pamati: tirgzinības un lietišķās pārrunas, nodokļu

sistēma un maksājumi, u.c.

Praktiskā

nodarbība


16 Ieskaite Gala ieskaite, kas sastāv no rakstiskās daļas (8

teorētisko un praktisko uzdevumu bloki) – 90 min., un

mutiskās daļas – noteiktas prasmes analīze.

146


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Konsekutīvās tulkošanas prakse

Mācībspēks: Mag.philol., prakt.doc. T.Smirnova, Mag.paed., lekt. A. Roskoša






Studiju priekšmeta mērķis: 1 Pilnveidot jau esošās mutiskās tulkošanas prasmes un attīstīt klausīšanās uztveres,

daţādu uzdevumu veikšanas un piezīmju veidošanas prasmes;

2 Iemācīt studentiem atpazīt un risināt daţādas tulkošanas problēmas, pielietojot

jaunas tulkošanas metodes;

3 Nodrošināt studentus ar iespēju paaugstināt savu profesionālo kompetenci

konsekutīvajā tulkošanā.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 1 Iemācīt studentiem mutiski tulkot audio un video ierakstus;

2 Iemācīt studentiem mutiski tulkot intervijas, konferences, sarunas un cita veida

mutisku saziľu;

3 Attīstīt tulku daţādas saziľas prasmes;

4 Attīstīt ātras un spontānas reakcijas spējas;

5 Trenēt atmiľu, apgūt mnemoniskos paľēmienus;

6 Attīstīt studentu spējas noteikt, pārfrāzēt un apkopot galvenās domas;

7 Attīstīt prasmes strādājot ar mūsdienu tehniskajiem līdzekļiem.


1. Burton-Roberts, N.(2007) ‗Writings on Teaching Interpreters‘ in Pragmatics.

London: Palgrave Macmillan.

2. Connell, T., "The application of new technologies to remote interpreting", City

University London.

3. De Groot, A. (2000) "A Complex-skill approach to translation and interpreting".

In Sonja Tirkkonen-Condit and Riitta Jääskeläinen (eds), Tapping and mapping

the processes of translation and interpreting: outlooks on empirical research.

Amsterdam / Philadelphia: John Benjamins, 53 – 68.

4. Edwards, R. (2005) ―Users‘ experiences of interpreters: the critical role of trust‖.

Interpreting 7 (1), 77 – 95. (Abstract)

5. Grbić, N & Pöllabauer, S. "Community Interpreting: signed or spoken? Types,

modes, and methods", University of Graz.

6. Hale, S., "Themes and methodological issues in Court Interpreting research",

University of Western Sydney.

147

7. Inghilleri, M., "Macro social theory, linguistic ethnography and interpreting

research", Goldsmiths College, University of London.

8. Moser-Mercer, B. (1996) "Quality in interpreting: some methodological issues".

The Interpreters' Newsletter 7, 43 – 55.

9. Pöchhacker, F. (2001) "Quality Assessment in Conference and Community

Interpreting". Meta 46 (2). 410 – 425.

10. Pöllabauer, S., ―During the interview, the interpreter will provide a faithful

translation.‖ The potentials and pitfalls of researching interpreting in immigration,

asylum, and police settings: methodology and research paradigms", University of

Graz.

11. Turner, Graham H. and Harrington F. (2000) "Issues of Power and Method in

Interpreting Research". In Maeve Olohan (ed.), Intercultural Fault lines:

Research models in Translation Studies I – textual and cognitive aspects.

Manchester: St Jerome, 253 – 265.

12. Wadensjö, C. (2001) "Approaching interpreting through discourse analysis". In

Daniel Gile et al. (eds), Getting Started in Interpreting Research. Amsterdam /

Philadelphia: John Benjamins, 185 – 198.

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas un praktiskās nodarbības, regulāras

apmācības auditorijās. Studenti veic daţāda veida mutiskas saziľas, audio un video

mutisko tulkošanu. Studenti strādā individuāli, pāros un grupās. Viľi veic mutisko

tulkojumu un kursa biedri to novērtē.


Ieskaite. Studentiem mutiski jātulko raksts (apm. 300 vārdi) angļu-latviešu/krievu valodā

un otrādi tāda paša apjoma tekstu; 5 minūšu gara audio ieraksta tulkošana angļu-

latviešu/krievu valodā (konsekutīvā tulkošana); 5 minūšu gara audio ieraksta tulkošana

latviešu/krievu-angļu valodā (konsekutīvā tulkošana). Semestra laikā regulāri jānovērtē

studentu spējas atcerēties lielus teksta gabalus, veidot piezīmes, spontāni reaģēt, noteikt,

pārfrāzēt un apkopot galvenās domas.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studentiem ir iespējas mutiski tulkot

audio un video ierakstus, intervijas, konferences, sarunas un cita veida mutisku saziľu, lai

paaugstinātu savu profesionālo kompetenci. Kursa mērķis ir attīstīt klausīšanās uztveres,

daţādu uzdevumu veikšanas un piezīmju veidošanas prasmes. Lekcijās un praktiskajās

nodarbībās studentus māca noteikt, pārfrāzēt un apkopot galvenās domas, izmantot

mūsdienu tehniskos līdzekļus, t.i., apgūt tulku daţādas saziľas prasmes.

Prasības studentiem: individuālais darbs, darbs grupās un pa pāriem, veicot uzdevumus

atmiľas trenēšanai, tulkojot audio un video ierakstus.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Vairāku prasmju pieeja mutiskai un rakstiskai tulkošanai; jaunu tehnoloģiju pielietojums

mutiskai tulkošanai no attāluma; rakstiskās un mutiskās tulkošanas sociokulturālie

aspekti; mutiskās tulkošanas kvalitāte; piezīmju veidošana tulkojot konsekutīvi;

konsekutīvā tulkošana un politiskā atbilstība.

148

Programmas autore: Dr.paed., asoc.prof. D.Rumpīte


Protokols Nr. 32

149

Kalendārais plāns

Studiju kursa nosaukums: Konsekutīvās tulkošanas prakse





Kurss: 1

Semestris: 2

Kontroles veids: Ieskaite

Nedēļa Temati Nodarbību

veids

1

Kursa mērķi. Konsekutīvā tulkošana. Rakstiskas un

mutiskas tulkošanas pētījumi: tradīcijas, atšķirības un

sinerģija.

Lekcija

2 Vairāku prasmju pieeja rakstiskai un mutiskai tulkošanai.

Lomu spēle: vairāku valodu konference.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

3 Rakstiskas un mutiskas tulkošanas sociokulturālie

aspekti. Audio ieraksts par globalizāciju. Tulkojuma

kopsavilkums: angļu-latviešu/krievu, krievu/latviešu-

angļu.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

4 Makro sociālā teorija, lingvistiskā etnogrāfija un

mutiskās tulkošanas pētījums. Financial Times rakstu

tulkojums (300 vārdi). Ekonomikas teksta mutisks

tulkojums no latviešu/krievu valodas angļu valodā (300

vārdi).

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

5 Piezīmes konsekutīvajā tulkošanā (1): runas

strukturēšana, tabulas, shēmas, iegaumēšanas principi.

BBC programma. Business News. 3 minūšu ilga

pārraides skatīšanās, klausīšanās, piezīmju veidošana un

tulkojuma kopsavilkums. Tādu pašu uzdevumu veikšana,

skatoties latviešu ziľas.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

6 Būvniecības, celtniecības un arhitektūras tekstu mutisks

tulkojums (300 vārdi): angļu-latviešu/krievu,

latviešu/krievu-angļu. Grūtību pārvarēšana tulkojot

konsekutīvi (diskusija).

Praktiskā

nodarbība

7 Piezīmju veidošana konsekutīvajā tulkošanā (2): simboli,

stenogrāfijas sistēmas. Audio ieraksts par informācijas

tehnoloģijām (300 vārdi): angļu-latviešu/krievu,

latviešu/krievu-angļu.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

8 Mutiskas tulkošanas pieeja, izmantojot diskursa analīzi.

Klausīšanās uzdevumi un tulkošana: ekonomikas,

biznesa un banku sfēras teksti. Piezīmju veidošana,

tulkojuma kopsavilkums.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

9 Jauno tehnoloģiju pielietojums mutiskai tulkošanai no Lekcija/ Prakt.

150

attāluma. Video konferenču mutiska tulkošana.

Zinātniskie atklājumi. 3 minūšu ilga pārraides skatīšanās,

klausīšanās, piezīmju veidošana un tulkojuma

kopsavilkums. Tādu pašu uzdevumu veikšana, skatoties

latviešu ziľas.

nodarbība

10 Temati un metodoloģiskie jautājumi par mutiskās

tulkošanas pētījumiem tiesā. Juridiskās terminoloģijas

tulkošana: tulkojums no angļu-latviešu/krievu un otrādi

(300 vārdi).

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

11 Mutiskās tulkošanas kvalitātes vērtējums konferencēs un

sanāksmēs. Lomu spēle: konference ekoloģijas

jautājumiem. Dalībnieku izpildījuma vērtējums.

Praktiskā

nodarbība

12 Mutiskas tulkošanas kvalitāte: daţi metodoloģiskie

jautājumi. Klientu pieredze ar tulkiem: uzticēšanās

nozīme. 5 minūšu BBC un latviešu ziľu klausīšanās.

Piezīmju veidošana, tulkojuma kopsavilkums.

Izpildījuma pašvērtējums. Visbieţāk sastopamo

problēmu analīze.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

13 Lomu spēle: intervija. Konsekutīvā tulkošana: angļu-

latviešu/krievu un otrādi.

Praktiskā

nodarbība

14 Tulkošana sanāksmēs: rakstiski vai mutiski. Veidi,

paľēmieni un metodes. Konsekutīvā tulkošana un

politiskā atbilstība. Diskusija. Lomu spēle.

Lekcija/ Prakt.

nodarbība

15 Atkārtojums. 5 minūšu BBC un latviešu ziľu klausīšanās.

Piezīmju veidošana, tulkojuma kopsavilkums.

Izpildījuma pašvērtējums.

Praktiskā

nodarbība

16 Ieskaite konsekutīvajā tulkošanā. Praktiskā

nodarbība

151


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Tulkošanas semantiskie un pragmatiskie aspekti

Mācībspēks: Dr.philol., asoc. prof. L. Iļjinska, Mag.oec., prakt.doc. M.Platonova






Studiju priekšmeta mērķis: Kursa mērķis ir padziļināt studējošo zināšanas par

semantikas un pragmatiskas nozares galvenajām koncepcijām un idejām, kā arī sniegt

informāciju par vadošajiem šās jomas zinātniekiem. Sekot jaunākajām attīstības

tendencēm, teorētiskajām koncepcijām un idejām. Kursā tiek apskatīta semantikas un

pragmatiskas loma valodniecībā un to ietekme uz tulkošanas teoriju un praksi. Kursa

mērķis ir paplašināt studentu valodas izpratni it īpaši par sintaktiskām, semantiskām un

stilistiskām atšķirībām starp valodām un diskursiem.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Kursa laikā studējošiem:

4 jāapgūst lingvistiskās nozīmes (semantika) galvenās pētīšanas metodes un pieejas,

kā arī lingvistisko un ārpus lingvistisko zināšanu sakarības valodas lietošanā

(pragmatika);

5 jāiegūst pētnieciskās un analītiskās prasmes patstāvīgai nozīmes analīzei jebkurā

līmenī, no vārda līdz tekstam;

6 attīstīt prasmes, kas ir nepieciešamas, veicot lingvistiskās nozīmes analīzi daţādos

valodas līmeľos;

7 jāapgūst tulkojuma analīzes prasmes, sakľotas semantikas un pragmatiskas teorijā

un analīzes metodēs.


Bennett, Paul (2002). Semantics: an introduction to non-lexical aspects of

meaning. LINCOM

Carston, R. (2002) Thoughts and utterances. Oxford: Blackwell.

Cruse, A. (2000) Meaning in language. Oxford: OUP.

Hickey L., ed. (1998) The Pragmatics of Translation, Clevedon: Multilingual

Matters;

Huang, Y. (2006) Pragmatics. Oxford: OUP.

Jacob L. Mey (2001) Pragmatics An Introduction. Blackwell Publishing, Oxford,

UK

John I. Saeed (2004) Semantics. Blackwell Publishing, Oxford, UK

Levinson, S. C. (2000) Presumptive meanings. Cambridge, MA: MIT Press.

Löbner, S. 2002. Understanding semantics. London: Arnold.

Murphy, M. L. (2003) Semantic relations and the lexicon. Cambridge

Schäffner C., ed. (1999) Translation and Norms, Clevedon: Multilingual Matters;

152


pilnveido savas zināšanas un sapratini par apgūstamo studiju priekšmetu, kā arī patstāvīgi

lasa literatūru par apgūstamo mācību vielu.


Ieskaite. Zināšanas tiek vērtētas ar vairāku rakstisku (esejas, atskaites, kopsavilkumi)

pārbaudes darbu palīdzību, kā arī studenti izstrādā pētniecisku projektu par izvēlēto

studiju kursa tematu.

Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studiju kursa pirmā daļa pēta vārda un

teikuma semantiku. Studiju kursa otrā daļa sniedz ieskatu valodas lietošanas teorijā –

pragmatikā. Tiek analizēts, kādā mērā nozīme ir atkarīga no lingvistiskajām,

konceptuālajām un kontekstuālajām zināšanām. Studiju kursa ietvaros tiks apgūti: (1)

daţādas pieejas vairāku semantisku un pragmatisku teoriju izskaidrošanai, (2)

semantiskas un pragmatiskas analīzes principu pielietošana izvēlētajam zinātniski

tehniskajam tekstam. Studiju kurss balstās uz relevantiem praktiskiem piemēriem no

profesionālās literatūras.


jāuzraksta esejas, kopsavilkumi un atskaites par apgūtajiem tematiem, kā arī jāsagatavo

un jāprezentē pētniecisku projektu par izvēlēto studiju kursa tematu. Studentiem ir

jāapmeklē lekcijas un jāpiedalās semināros.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Semantikas teorijas. Leksiskās

attiecības: polisēmija, homonīmija, sinonīmija un antonīmija. Konteksts un stils.

Saskaľotība un sakarība. Teikuma semantika: attiecības starp nozīmi un sintaksi.

Pragmatikas sociālie aspekti. Valoda un manipulācija. Kritiskā pragmatika. Leksiskā

nozīme, skaitļa vārda izteicienu nozīmes un izteiciena iespējamās divdomības analīze.



Protokols Nr. 32

153

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Tulkošanas semantiskie un pragmatiskie aspekti





Kurss: 1

Semestris: 1



1. Semantika valodniecībā. Semantikas teorijas. Lekcija

2. Valoda un nozīme. Vārdi, koncepcijas un

domāšana.

Lekcija

3. Semantiskais apraksts. Vārda nozīme. Vārdi un

leksiskās vienības.

Lekcija

4. Leksiskās attiecības: polisēmija, homonīmija,

sinonīmija un antonīmija.

Lekcija

5. Leksiskās attiecības: hiponīmija, meronīmija,

metafora, metonīmija, alūzija.

Lekcija

6. Terminoloģija. Lekcija

7. Semantika un semiotika. Lekcija

8. Pragmatiskie aspekti. Pragmatiskie principi.

Metapragmatika.

Lekcija

9. Teikuma semantika: situācijas. Lekcija

10. Vārdu izvēle, balstoties uz diskursu, reģistru,

ţanru.

Lekcija

11. Konteksts, ziľojums un atsauksme. Lekcija

12. Konteksts un stils. Saskaľotība un sakarība. Lekcija

13. Starpkultūru pragmatika. Lekcija

14. Pragmatikas sociālie aspekti. Lekcija

15. Valoda un manipulācija. Kritiskā pragmatika:

Lankastera skola

Lekcija

16. Semantika un pragmatika tulkošanas teorijā un

praksē.

Lekcija

154


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Valodas kroskulturālie aspekti

Mācībspēks: Mag.philol., prakt.doc. T.Smirnova, Dr.philol., doc. I.Liokumoviča






Studiju priekšmeta mērķis: Studiju kursa mērķis ir attīstīt studentu kroskulturālās

sazināšanās prasmes un sniegt zināšanas par tulkošanas vispārējo jomu un starpkultūras

izpēti, kā arī attīstīt studentu prasmes identificēt un risināt tulkošanas problēmas, kuras

rodas dēļ atšķirībām starp dzimto valodu un svešvalodu.


1. apskatīt daţādas kroskulturālās problēmas lai izkliedētu kultūras izpratnes

pārpratumus un nesaprašanu;

2. Raise cross-cultural awareness;

3. noteikt un apskatīt kultūru, kultūru stereotipu atšķirības un līdzības;

4. Tulkot tekstus pievēršot uzmanību kultūras norādēm un izvēloties pareizās

stratēģijas lai saglabātu oriģinālteksta un tulkojuma citādību;

5. Analizēt tulkojumus kroskulturālā kontekstā, pētīt tulkošanu, kā starpkultūru

sazināšanos.


1. Baker M. (2004) The Routledge Encyclopedia of Translation Studie, Routledge,

GB

2. Bedell, J.R., Lennox, S.S., (1997) Handbook for Communication and Problem-

Solving Skills Training.

3. Dimbleby R., Burton G., (2005) More than Words. An Introduction to

Communication. Routledge, GB

4. Interpersonal Communication and Human Relationships (2004) Allyn & Bacon; 5

edition

5. Knapp M.L., Daly J.A., (2002) Handbook of Interpersonal Communication, Sage

Publications, Inc, USA

6. Morder C. L., Martinovic-Zic A., (2004) Discourse Across Languages and

Cultures, Benjamins, the Netherlands.

7. Steiner. G After Babel: Aspects of Language and Translation, Oxford University

Press, 2006

8. Vigotsky, L.S., (1996) Thought and Language, MIT Press.

9. Zauberga I (2001) Developing Translation Competence, Riga: the University of

Latvia

155

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Kursa apguve notiek lekcijās, semināros un

praktiskajās nodarbībās. Kursa laikā studenti pilnveido savas zināšanas un sapratini par

apgūstamo studiju priekšmetu, kā arī patstāvīgi lasa literatūru par apgūstamo mācību

vielu.


Ieskaite. Studenta zināšanas tiek vērtētas ar vairāku rakstisku pārbaudes darbu palīdzību

(esejas un referāts par saistošu tematu).

VĒRTĒJUMU SKALA




Studiju priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Kursa mērķis ir sniegt studentiem

zināšanas par kultūru daţādību, attīstīt viľu kroskulturālo apziľu lai nostiprinātu viľu

sazināšanās prasmes. Studentu kroskulturālā apziľa ir nepieciešama lai izvēlētos pareizo

stratēģiju kultūrspecifisku tekstu tulkošanai. Studentiem tiek stāstīts par kultūras

pētīšanas metodēm un pieejām. Lekcijās tiek aplūkota tulkošanas teorija un prakse

daudzkulturālās vides kontekstā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Kursa laikā studentiem

jāuzraksta vismaz divas esejas par mācītajām tēmām, jāuzraksta un jāprezentē referāts par

saistošu kroskulturālu tēmu, jāapmeklē lekcijas un jāpiedalās semināros.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Valodas un kultūras sadarbība,

valodas statuss un tulkošana, daudzkulturālisms, kroskulturālā apziľa, tulkošana kā

lingvistikas un kultūras adaptācijas process, tulkošana – veids kā labāk saprast kultūru,

kultūras barjeras, nepilnības tulkojumā dēļ kultūras apziľas trūkuma, kroskulturālās

zināšanas, sociālās prasmes: izziľas un uzvedības spējas, tulkošana kā sazināšanas starp

kultūrām.

Programmas autore: Dr.philol., doc. I. Liokumoviča


Protokols Nr. 32

156

Kalendārais plāns

Studiju priekšmeta nosaukums: Valodas kroskulturālie aspekti





Kurss: 1

Semestris: 1



1 Ievadlekcija: . Speciālās literatūras apskats. Studiju priekšmeta

mērķi un uzdevumi. Diskusija par kultūru un tās disciplīnām.

Lekcija

2 Valodas un kultūras saikne. L. Vigotsky kultūrvēsturiskā

sazināšanās teorija. Cilvēka darbība un savstarpējā saistība ar

apkārtējo pasauli.

Lekcija

3 Sociālās prasmes: kognitīvās un uzvedības spējas. Verbālie un

neverbālie komunikācijas piemēri. Ķermeľa valoda.

Lekcija

4 Kultūras apziľas nozīmīgums. Kroskulturālā pieredze. Lekcija

5 Kroskulturālās apziľas mācīšana. Kultūras stereotipi. Praktiskā

nodarbība

6 Kultūras barjeras, konflikti. Kultūras konfliktu risināšanas

stratēģijas.

Lekcija/Praktiskā

nodarbība

7 Saskarsmes nozīme; komunikācijas barjeras; starppersoniskās

prasmes.

Seminārs

8 Tulkošana kā sazināšanas starp kultūrām. Lekcija

9 Tulkošanas globālā pieeja; teksta, konteksta un kultūras apskate. Praktiskā

nodarbība

10 Starpnacionālās sazināšanās valodas pragmatika. Valoda kā

neatľemama kultūras daļa.

Lekcija

11 Diskursa pieprasījums valodā. Ţanrs kā sociālās struktūras un

kultūras ideoloģijas atrašanās vieta.

Lekcija

12 Daţādu kroskulturālu piemēru analīze lai izkliedētu kultūras

izpratnes nesaprašanu.

Praktiskā

nodarbība

13 Sastatāmā diskursa analīze. Teorētiskie jēdzieni un galvenās

pieejas.

Lekcija

14 Sastatāmā diskursa analīze. Specifisku tulkošanas problēmu

aplūkošana.

Praktiskā

nodarbība

15 Daudzkultūru jēdzieni. Tulkošanas apgūšana kultūras kontekstā. Lekcija

16 Ieskaite. Studentu darbu prezentēšana. Praktiskā

nodarbība

157


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Psiholoģija

Mācībspēks: Dr.psych., doc. A. Šteinberga

Šifrs: HSP 484


Studiju virziens: Tehnisko tulku studijas




Studiju priekšmeta mērķis: iepazīstināt ar psiholoģiju kā zinātni, daţādām pieejām

personības izpratnei un nodrošināt tādu zināšanu apjomu, kas palīdzētu integrēt

daudzveidīgās praktiskās zināšanas ar apgūtajām teorētiskajām.

Studiju priekšmeta uzdevumi: veicināt studentu pašizziľas prasmes, kas nodrošinātu spēju izprast sevi un uzlabot

saskarsmi ar citiem cilvēkiem.

Mācību grāmatas:

1. Adlers A. Psiholoģija un dzīve. Idea, R., 1992.

2. Jungs K.G. Psiholoģiskie tipi. R., 1993.

3. Karpova A. Personība. Teorijas un to radītāji. Zvaigzne ABC, R., 1998.

4. Meikšāne Dz. Psiholoģija mums pašiem. Raka, R., 1998.

5. Psiholoģijas vārdnīca. Mācību grāmata, R., 1999.

6. Reľģe V. Personības psiholoģiskās teorijas. Zvaigzne ABC, R., 1999.

7. Tulviste P. Par domāšanas izmaiľām vēsturē. Avots, R., 1990.

8. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. Mācību grāmata, R., 2000.

Studiju priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, diskusijas, grupu un patstāvīgais darbs.


vērtējums tiek saľemts par patstāvīgi veiktu problēmsituācijas teorētisko un praktisko

risinājumu.


priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju apmeklēšana, dalība

praktiskās nodarbībās, mājas darba izpilde. Lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms

praktiskajām nodarbībām.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: diskusijas tiek integrētas lekcijās,

plānojot pusi lekcijas laika teorijai, otru pusi diskusijai . Temati: skat. 6., 7., 8., 9., 10.,

13., 14., 15. tēma.

158

Psiholoģijas mācību kursa saturs:

Psiholoģija kā zinātne, tās izpētes priekšmets, struktūra, virzieni un pielietošana.

(2 stundas)

1. Psihe un apziľa, to vieta personības struktūrā. Personības jēdziens, definīcija,

struktūra. (2 stundas)

2. Psihiskie stāvokļi, procesi, īpašības, to mijsakarības ar personības attīstību.

(2 stundas)

3. Uzmanības jēdziens, veidi, īpašības. (2 stundas)

4. Sensori perceptīvā sistēma. (2 stundas)

5. Atmiľa, tās veidi un pamatprocesi. (3 stundas)

6. Domāšana, tās veidi. Apziľa un domāšana, domāšanas procesi, operācijas.

(3 stundas)

7. Iztēle un jaunrade. Iztēles būtība un nozīme izziľā (2 stundas)

8. Emocijas un jūtas. (2 stundas)

9. Jēdziens par gribu. (2 stundas)

10. Temperaments, tā pētīšanas vēsturiskie aspekti. (2 stundas)

11. Spējas, to veidi. (2 stundas)

12. Personība un raksturs. (2 stundas)

13. Personības attīstība un saskarsme. (2 stundas)

14. Personība kā verbālās un neverbālās komunikācijas subjekts. (2 stundas)

Programmas autore: Dr.paed., asoc.prof. A. Lanka

159


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Pedagoģija

Mācībspēks: Dr.paed., asoc.prof. A. Lanka

Šifrs: HSP 446






Studiju priekšmeta mērķis: veidot izpratni par pedagoģijas kategorijām un to izpausmi

pedagoģiskajā realitātē.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 1 veidot izpratni par pedagoģijas zinātnes priekšmetu un uzdevumiem;

2 iepazīstināt ar mūsdienu pedagoģijas attīstības tendencēm;

3 veidot izpratni par mācību procesa komponentēm;

4 veidot prasmi formulēt mācību mērķus un izraudzīties atbilstošus metodiskos

līdzekļus;

5 veidot prasmi plānot un vadīt mācību nodarbību un veikt nodarbības pašanalīzi.

Mācību grāmatas:

1. Albrehta Dz. Didaktika. - R.: RaKa, 2001.

2. Beļickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. - R.: RaKa, 2000.

3. Briede B. u.c. Grupas darba nozīme sociālās kompetences attīstībā.-Ozolnieki,1999.

4. L.B.Curzon. Teaching in Further Education. – London, 1997.

5. Gailīte I. Pedagoģiskā analīze skolu praksē. – R.: Mācību grāmata, 2000.

6. N.L.Geidţs, D.C.Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 1999.

7. Lanka A. Pedagoģiskais process. Mācību līdzeklis. – R.: RTU Izdevniecība, 2003.

8. Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. – R.: RTU Izdevniecība, 2004.

9. Prets D. Izglītības programmu pilnveide. - R.: Zvaigzne ABC, 1994.

10. Strategic Teaching and Learning: Cognitive Instruction in the Content Areas. Edited

by Beau F1Y Jones.- ASCD, 1987.

11. Students J.A. Vispārīgā pedagoģija. I d. - R.: RaKa,1998.

12. Viapārīgā didaktika un audzināšana: Zinātnisko rakstu krājums./ LU PPI;

zinātn.erdkol. A.Špona, I.Ţogla, I.Maslo.- Rīga: Izglītības soļi, 2001.

13.Ţogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. - R.: RaKa, 2001

14.Sorosa fonda – Latvijas programmas ―Pārmaiľas izglītībā‖ projekta ―Efektīva skola ―

semināra materiāli. – Rīga, 1996.

15.Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca / sastādījis autoru kolektīvs V.Skujiľas

vadībā. – R.: Zvaigzne ABC, 2000.

160

Studiju priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais

darbs.


priekšmetu apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas pārbauda rakstiski.


priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju apmeklēšana, dalība

praktiskās nodarbībās, patstāvīgā darba veikšana. Lekcijās izklāstītās vielas apgūšana

pirms praktiskajām nodarbībām.

Pedagoģijas mācību kursa saturs:

1. Pedagoģija kā zinātne, kā māksla. Pedagoģijas priekšmets, uzdevumi.

Pedagoģijas zinātľu sistēma. Tās saikne ar citām zinātnēm. (kontaktstundas[ I] -

2; patstāvīgais darbs [ II] – 2 )

2. Pedagoģiskās vērtības daţādās izglītības teorijās. Izglītības humānā

paradigma. Jauniedibināmās izglītības pamatidejas. Pārmaiľu būtības. ( I-2; II-

6)

Sagaidāmais rezultāts:

izpratne par pedagoģijas zinātnes priekšmetu, uzdevumiem;

izglītības humānās paradigmas būtības izpratne.

3. 20.gs. Didaktika un mācīšanas –mācīšanās teorijas. ( I-4; II-6)

Daţādu didaktisko sistēmu salīdzinājums. To filosofiskais, psiholoģiskais un

pedagoģiskais pamats. Mūsdienu didaktikas attīstības tendences. Mūsdienu

izglītības vērtības.


studenti spēs orientēties mācību teoriju daudzveidībā, noteikt kopējās

likumsakarības un principiālās atšķirības;

izpratīs didaktikas likumsakarības un pamatprincipus;

pratīs izvērtēt atšķirīgo didaktisko pieeju priekšrocības un nepilnības.

4. Mācīšanās prasmes un to pilnveides aspekti. Izziľas procesi un to loma

mācībās. ( I -2; II -6)


prasme raksturot savus izziľas procesus, noteikt savu uztveres un atmiľas

dominanti;

prasme izraudzīties sev piemērotāko mācīšanās stratēģiju.

5. Mācību process. Mācību likumsakarības un pamatprincipi. (I -2; II -4)

Sagaidāmie rezultāti:

izpratne par mācību procesa pamatkomponentiem un to savstarpējo

saikni;

prasme argumentēt un interpretēt mācību principus un to lomu mācībās.

6. Izglītības mērķu taksonomijas. ( I -4; II – 4)

161

Mērķu hierarhiskās sistēmas, to klasifikācija. Izglītības mērķu taksonomijas

„mērķis – līdzeklis-rezultāts‖ metodoloģija un tehnoloģija. Mērķu saikne ar

mācību metodēm, studējošo vecumposmu un studentu motivāciju.


1 izpratne par mērķu un līdzekļu saikni;

2 prasme analizēt izglītības (mācību) mērķi izraudzīto līdzekļu kontekstā;

3 prasme raksturot definētos studiju priekšmeta mērķus atbilstoši izvēlētajai

taksonomijai.

7. Studiju priekšmeta saturs (programma) un tā strukturēšana. (I -4; II – 6)

Izglītības saturs un studiju priekšmeta saturs. Studiju priekšmeta satura

transformācija izglītības saturā. Studiju priekšmeta satura izveides pamatprincipi.

Izglītības procesa didaktiskās analīzes modelis. Vispārējie mērķi. Vidējā līmeľa

mērķi. Konkrētie priekšmeta mērķi. Studiju priekšmeta satura (programmu)

izstrādes ciklveida process. Satura izkārtojums (lineārais, koncentriskais,

spirālveida , jaukta tipa, integrētais). Programmas saturiskā un procesuālā

vienotība.


1 prasme izstrādāt studiju priekšmeta programmu vai tās daļu, precīzi

formulējot mērķus un sagaidāmos rezultātus;

2 prasme didaktiski pamatot izstrādātās programmas struktūru, kā arī

mērķu taksonomiju.

8. Mācību nodarbību veidi un to organizēšana. Mācību metodes, to

klasifikācijas problēmas. ( I – 8; II – 8)

(Problēmorientēta lekcija, mutvārdu eseja, lekcija – diskusija, lekcija –

izaicinājums u.c.)

Lekcija un tās veidi. Lekcijas struktūras modifikācijas. Grupu darbs un

kooperatīvā mācīšanās. Semināri. Diskusiju grupa. Nodarbības analīzes kritēriji.

Pašvērtējums.


1 prasme plānot un vadīt mācību nodarbību;

2 prasme veikt nodarbības pašanalīzi;

3 izprast nodarbības vadīšanas veida un izglītības mērķa mijsakarības.

9. Studentu mācību sasniegumu izzināšana un vērtēšana. ( I -4; II – 6)

Vērtēšanas funkcijas, uzdevumi. Vērtēšanas didaktiskie pamatprincipi un

prasības. Vērtēšanas veidi (ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana, robeţvērtēšana,

noslēdzošā vērtēšana), formas un metodes. Vērtēšanas formu un metoţu izvēles

pamatojums.

Laba vērtējuma rādītāji: objektivitāte, validitāte, drošums, praktiskums.

Uz kompetenci balstītās vērtējuma sistēmas veidošana (portfolio). Testi. To

izveides pamatprincipi.

Snieguma, izvērstu atbilţu un īso atbilţu pārbaudes darbu relatīvās

priekšrocības. Studentu iesaistīšana vērtēšanas procesā.


1 orientēšanās vērtēšanas daudzveidībā;

2 prasme izraudzīties konkrētiem mērķiem atbilstošu vērtēšanas veidu,

formu un metodi;

162

3 vērtēšanas sistēmas izstrāde savā studiju priekšmetā.

Programmas autore: Dr.paed., asoc.prof. A. Lanka

163

VALSTS PĀRBAUDĪJUMI

164


Valodu institūts

Studiju priekšmeta nosaukums: Maģistra darbs

Mācībspēks: Dr.philol., asoc. prof. L. Iļjinska






Studiju priekšmeta mērķis: Lai parādītu tulkošanas profesionālās iemaľas un pētīšanas

prasmes atbilstoši Profesijas standartam (PS 0103) un valsts reglamentam par maģistra

grādu, studentiem jāizstrādā un jāaizstāv maģistra darbs, kurš sastāv no trīs daļām:

teorētiskās, analītiskās un praktiskās: tehniska teksta tulkojums. Kursa mērķis ir palīdzēt

studentiem realizēt savu potenciālu pilnveidojot iepriekšējo rakstīšanas un tulkošanas

pieredzi un iedrošināt studentu pašizaugsmi.

Studiju priekšmeta uzdevumi: 1 Rakstot maģistra darba teorētisko daļu parādīt pētniecības un analītiskās prasmes;

2 Pielietot studiju laikā iegūtās prasmes izvēlētās specializācijas teksta tulkošanā;

3 Uzlabot zinātniskās rakstu valodas prasmes;

4 Attīstīt tulkošanas problēmu identificēšanas un atrisināšanas prasmes, kā arī

akadēmiskās prezentācijas prasmes.


1. Booth V., (2006) Communicating in Science: Writing a Scientific Paper and

Speaking at Scientific Meetings (2nd Edition), CUP, UK

2. Fawcett P. Translation and Language. Linguistic Theories Explained. Manchester:

St.Jerome Publishing, 1997

3. Gentzler, E. (2001) Contemporary Translation Theories. Clevedon: Multilingual

Matters

4. Gustavii B., (2003) How to Write and Illustrate a Scientific Paper, CUP, UK

5. Hancock E., Kanigel R., (2003) Ideas into Words: Mastering the Craft of Science

Writing, The John Hopkins University Press, USA

6. Ilyinska L. English for Science and Technology: Course Design, Text Analysis,

Research Writing, Riga: RTU Publishing House, 2004

7. Ilyinska L. Platonova, M.. Nolikums par maģistra darba izstrādāšanu aizstāvēšanu,

Rīga: RTU Izdevniecība, 2007

8. Katz M. J., Springer M. J., (2007) From Research to Manuscript: A Guide to

Scientific Writing, the Netherlands

9. Lefevere A., (2005) Translation/History/Culture: A Sourcebook (Translation Studies),

Routledge, GB

10. Vārdnīcas atbilstoši izvēlētajām maģistra darba specialitātēm.

165

Studiju priekšmeta mācīšanas metode: Pēdējā studiju semestra laikā studenti individuāli

izstrādā maģistra darbu konsultējoties gan ar savu darba vadītāju, gan ar savas izvēlētās

nozares speciālistiem. Kursa koordinators kontrolē maģistra darba rakstīšanas procedūru,

lai nodrošinātu, ka katra maģistra darba daļa tiek nodota laikā.


Atzīme. Studentu zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas. Kurss beidzas ar maģistra

darba akadēmisko prezentāciju. Maģistra darba saturs tiek vērtēts balstoties uz zinātniskā

vadītāja atsauksmes un zinātniskā oponenta recenzijas. Maģistra darba prezentāciju

(aizstāvēšanu) vērtē ekspertu komisija pēc šādiem kritērijiem:

MAĢISTRA DARBA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

Maģistra darba saturs

5 4 3 2 1 0

izklāstīts izsmeļoši, pārliecinoši, ticami, daļēji, nepilnīgi, vāji, ļoti

vāji

atbilst tematam pilnīgi, daļēji, nepilnīgi, vispār neatbilst

temats (aktualitāte)

Satura izklāsts

5 4 3 2 1 0

loģisks (skaidrs un sakarīgs domu gājiens)

secīgs (secīgi izkārtots darba plāns)

formulē ziľojuma mērķi (pilnīgi, daļēji, nepilnīgi, nemaz)

brīvs satura izklāsts, tekstu daļēji lasa, lielāko daļu teksta lasa, tekstu

lasa

teikto paskaidro (ar piemēriem, skaitļiem utt.)

Runas izteiksmība (ekspresija)

5 4 3 2 1 0

izruna (ļoti skaidra, skaidra, neskaidra)

runas temps (atbilst normai, vidējs, mērens, lēns, ātrs, ļoti ātrs)

Uzskates līdzekļu izmantošana

5 4 3 2 1 0

efektīva, brīva, adekvāta, formāla, neatbilstoša, vispār neizmanto

Valoda

5 4 3 2 1 0

leksika (bagāta valoda; ļoti plašs, plašs, nepietiekams vārdu krājums)

terminoloģija (terminus lieto precīzi, neprecīzi)

gramatika (runā gramatiski pareizi, nepareizi; vārdu un teikumu

uzbūve atbilst, daļēji atbilst, neatbilst valodas normām)

stilistika (atbilst, daļēji atbilst, neatbilst valodas normām)

plūstamība (raita, veikla, plūstoša utt. valoda)

saprotama, daļēji saprotama, grūti saprotama, nesaprotama

166

Kontakts ar auditoriju

5 4 3 2 1 0

vizuālais kontakts (pastāvīgs, ļoti labs, labs, nav nekāda)

emocionālais kontakts (pastāvīgs, ļoti labs, labs, nav nekāda)

Atbildes uz jautājumiem

5 4 3 2 1 0

izsmeļošas, konkrētas, noteiktas, asprātīgas, izvairīgas, aptuvenas, ar

pretjautājumu, kļūdainas, nesaprot jautājumu, neatbild

KOPĒJAIS NOVĒRTĒJUMS: _________

Atšifrējums:

95 – 100 punkti 10

89-94 punkti 9

83-88 punkti 8

77-82 punkti 7

71-76 punkti 6

65-70 punkti 5

58-64 punkti 4


Maģistra darbs ir individuāls pētnieciskais darbs tulkošanas studiju nozarē. Tas sastāv no

teorētiskās, analītiskās un praktiskās daļas, kā arī sniedz atbilstošu izvēlētā temata teorijas

un metodoloģijas izpēti. Izpētes jomas varētu būt: tulkošanas teorijas aspekti, tulkošanas

vēsture, tulkošanas tehnoloģijas, korpuslingvistika un teksta analīze. Maģistra darbs var

būt saistīts ar profesionāliem jauninājumiem. Maģistra darba tēmu saraksts tiek sastādīts

un apstiprināts Valodu institūta padomes sēdē.


Veikt individuālu izpētes darbu;

Konsultēties ar zinātnisko vadītāju;

Ievērto darba nodošanas termiľus.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Tulkojums, kā atsevišķs teksts.

Zinātnisko tekstu tulkošanas raksturojums.

Terminoloģija. Adekvāta termina izvēle.

Tulkošana un stils.

Tulkojuma novērtēšanas un pašnovērtēšanas kritēriji.



Protokols Nr. 32

167

13.PIELIKUMS

(Nolikums „Par maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu‖)

168


Valodu institūts

NOLIKUMS

par maģistra darba izstrādāšanu

un aizstāvēšanu


Rīga, 2007

169

Nolikums paredzēts Valodu institūta studiju programmas ―Tehniskā tulkošana‖

studentiem

Nolikumu izstrādājušas: L. Iļjinska, M. Platonova

Nolikums iespiests saskaľā ar Valodu institūta Padomes 2007.gada 30.maija sēdes

lēmumu

protokols Nr.33

© Rīgas Tehniskā universitāte, 2007

170

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Maģistra darbs ir patstāvīgs rakstveidā noformēts teksta tulkojums no angļu valodas dzimtajā

valodā. Teorētiskā daļā tas ir pamatots ar noteiktas tulkošanas teorijas problēmas vai kāda

aspekta analīzi.

Analītiskajā daļā studējošiem ir jāveic noteiktā translatoloģijas jomas aspekta analīzi,

ilustrējot to, ar piemēriem no darba praktiskās daļas.

Maģistra darbu students var izstrādāt tikai pēc visu ―Tehniskās tulkošanas‖ studiju

programmas prasību izpildes.

Maģistra darba mērķis ir:

1 apliecināt studenta spējas, kā arī teorētisko un praktisko sagatavotību mācībām

augstākās izglītības nākamajā posmā;

2 attīstīt un pilnveidot studentu patstāvīgā darba iemaľas un spējas publiski aizstāvēt

darba rezultātus;

3 novērtēt studenta teorētisko sagatavotību tehniskā tulkošanā un viľa praktisko

iemaľu līmeni;

4 nostiprināt studenta prasmi analizēt aktuālas problēmas tehniskā tulkošanā.

Maģistra darbam jāatbilst sekojošām prasībām:

5 tam jābūt teorētiskas vai konkrētas praktiskas problēmas patstāvīgam analītiskam

pētījumam;

6 darbs jānoformē atbilstoši metodisko norādījumu noteiktām prasībām;

7 darba teorētiskai daļai jābūt saskaľotai ar diplomdarba praktisko daļu.

Maģistra darba tematu students izvēlas no maģistra darbu tematu saraksta vai piedāvā citu.

Izvēlēto tematu students norāda iesniegumā (skat. 1.pielikumu) un iesniedz Valodu institūta

administrācijai ne vēlāk kā trešā semestra trešajā nedēļā. Vienlaicīgi iesniegumā students

lūdz apstiprināt darba zinātnisko vadītāju. Ja studentam ir priekšlikumi par darba zinātnisko

vadītāju, iesniegumā var minēt iespējamā maģistra darba zinātniskā vadītāja vārdu, uzvārdu

un ieľemamo amatu. Ja šāds priekšlikums netiek saľemts, maģistra darba zinātnisko

vadītāju apstiprina struktūrvienības vadītājs nedēļas laikā pēc iesnieguma saľemšanas.

Gadījumos, kad maģistra darba tulkojamais materiāls prasa no studenta padziļinātas vai

kādas speciālas zināšanas, var tikt pieaicināts atbilstošos jautājumos kompetents

konsultants (jāsaskaľo ar Valodu institūta vadītāju izsakot šādu lūgumu savā iesniegumā).

Students precizē un saskaľo izvēlēto tematu ar maģistra darba vadītāju, vienojas par darba

plānu un izstrādāšanas grafiku, kā arī par melnraksta iesniegšanas termiľu. Saskaľotu

tematu studentam ir jāpaziľo struktūrvienībai nedēļas laikā pēc zinātniskā vadītāja

apstiprināšanas.

Studentu maģistra darbu tematus apstiprina ar Valodu institūta direktores rīkojumu.

Lai veicinātu maģistra darba izstrādāšanas savlaicīgumu un ritmiskumu, Valodu institūta

direktore ieceļ konsultatīvās pārbaudes pasniedzēju, kurš pēc struktūrvienības sēdē

apstiprināta grafika pārbauda katra studenta darbu. Pārbaudes rezultāti tiek ľemti vērā

Valodu institūta Padomes sēdē, lemjot par studenta pielaišanu pie darba aizstāvēšanas.

171

Gadījumā, ja pilnībā noformēts darbs netiek iesniegts noteiktā termiľā, struktūrvienības

vadītājam ir tiesības atlikt aizstāvēšanu uz nākošo studiju gadu.

2. MAĢISTRA DARBA SATURS

Maģistra darbam ir šādas sastāvdaļas:

1 titullapa (2.pielikums);

2 apliecinājuma lapa (3.pielikums);

3 anotācija;

4 satura rādītājs;

5 ievads (3-5 lpp. apjomā);

6 teorētiskā daļa (20 lpp. apjomā);

7 analītiskā daļa (20 lpp. apmēra);

8 praktiskā daļa – tulkojums (70 lpp. apjomā);

9 nobeigums (3-5 lpp. apjomā);

10 saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts;

11 izmantotās literatūras saraksts;

12 pielikumi.

Titullapa ir maģistra darba sastāvdaļa, kas tiek noformēta angļu valodā un satur sekojošu

informāciju:

1 mācību iestādes nosaukums;

2 institūta un studiju programmas nosaukums;

3 ziľas par darba autoru;

4 ziľas par zinātnisko vadītāju.

Titullapai ir pirmais lappuses numurs, taču tas netiek atzīmēts.

Darba anotācija tiek rakstīta angļu valodā un ietver autora vārdu un uzvārdu, maģistra darba

nosaukumu, īsu, kodolīgu darba saturu un rezultātus, darba apjomu (kopējo lappušu skaitu

visā darbā bez pielikumiem un atsevišķi simbolu skaitu tulkojumam), attēlu un tabulu

skaitu (ja nepieciešams), izmantotās literatūras saraksta vienību skaitu, pielikumu skaitu un

apjomu (lappušu skaitu). Anotācijas lapa netiek numurēta vispār.

Satura rādītājā jānorāda katras nodaļas un apakšnodaļas nosaukums un lappuses numurs.

Maģistra darba sastāvdaļu nosaukumiem jāatbilst nosaukumiem, kuri minēti satura rādītājā.

Ievadā jāatspoguļo sekojoši jautājumi:

1 tēmas aktualitātes pamatojums;

2 problēmas nostādnes;

3 darba mērķu formulējums;

4 darba mērķu sasniegšanai veicamie uzdevumi;

5 pētāmo objektu un pētījuma temata ierobeţojums, atbilstoši darba mērķim un uzdevumiem;

6 teorētiskās, analītiskās un praktiskās daļas saskaľotības raksturojums;

7 analizēto teorētisko jautājumu izmantošana darba praktiskajā daļā;

8 literatūras avotu un datu avotu uzskaitījums.

172

Maģistra darba teorētiskajā daļā tiek veikta noteiktas tehniskās tulkošanas problēmas

pētīšana. Ja šī nodaļa ietver kādu sareţģītu, daudzpusīgu problēmu, to sadala apakšnodaļās.

Katra apakšnodaļa tiek atsevišķi numurēta.

Maģistra darba analītiskajā daļā tiek veikta specializācijas teksta tulkojuma analīze.

Praktiskajā daļā ietver tikai oriģināla teksta tulkojumu. Tulkojumā nav jāiekļauj tabulas un

attēli no oriģināla teksta, ja tos neuzskata par teksta neatľemamu sastāvdaļu (lemj kopā ar

darba zinātnisko vadītāju).

Nobeigumā jāatspoguļo darbā veikto pētījumu un analīzes rezultāti. Nedrīkst ietvert faktus,

kas nav minēti darbā. Var izteikt arī savus priekšlikumus un ierosinājumus problēmas

tālākai analīzei, bet tiem ir jāizriet no nobeigumā izklāstītā materiāla.

Saīsinājumu un apzīmējumu sarakstu pievieno tad, ja darbā to ir vairāk kā desmit, pretējā

gadījumā saīsinājumu un apzīmējumu atšifrējumus ietver tekstā. Sarakstā norāda gan

saīsinājumu un apzīmējumu oriģināla valodā, gan tās atšifrējumu.

Bibliogrāfiskajā sarakstā ir jāietver visi darbā izmantotie literatūras avoti. Izmantotos avotus

norāda tajā valodā, kādā tie sarakstīti, un tos sarindo alfabēta secībā pēc autora uzvārda vai

darba nosaukuma, pie kam sarakstu sāk ar latīľu alfabētu, vispirms minot latviešu valodā

un svešvalodās sarakstītos darbus, pēc tam norāda darbus krievu alfabētā. Pareizo

noformējumu un sadalījumu pa grupām skatieties 4.pielikumā.

Maģistra darbam ir obligāti jāpievieno oriģināls teksts angļu valodā, kā arī var būt citi

pielikumi, ja ir nepieciešams. Pielikumi darba apjomā netiek ieskaitīti, to apjoms nav

ierobeţots. Gadījumā, ja izľemot oriģinālo tekstu, vēl ir pielikumi teorētiskajai daļai, tad

pielikumus numurē, piešķirot katrai pielikuma vienībai numuru tās pirmās lapas augšējā

stūrī, un sakārto tās pēc maģistra darba satura rādītāja. Pielikumiem raksta kopīgu

virsrakstu jaunas lappuses centrā, un katra pielikuma pirmā lappusē norāda tā nosaukumu.

Maģistra darba tekstā ir jābūt atsaucei uz pielikumu.

3. MAĢISTRA DARBA NOFORMĒŠANA

Maģistra darba teorētiskā un analītiskā daļa ir jāraksta pareizā literārā angļu valoda,

ievērojot visas pareizrakstības normas. Satura izklāstam jābūt skaidram, konkrētam,

precīzam, kodolīgam un loģiskam.

Darba teorētiskā un analītiskā daļa ir jāraksta tā, lai varētu viegli atšķirt, kuras ir autora

un kuras ir citu autoru domas. (Nav ieteicams lietot vietniekvārdu ―es‖).

Maģistra darba noformēšanā jāvadās no vispārpieľemtiem noteikumiem, kas būtu

jāievēro, sagatavojot manuskriptus, un RTU vispārējām prasībām.

Katru darba daļu obligāti nosauc un sāk rakstīt jaunā lappusē. Ja teorētiskajā daļā ir

vairākas apakšnodaļas, tad tās raksta kā iepriekšējā izklāsta turpinājumu. Katrai nodaļai ir

kārtas numurs un nosaukums, kas atspoguļo konkrēti tās saturu. Ja darba daļas nosaukums

173

tiek rakstīts jaunā lappusē, tad numuru tam nepiešķir. Apakšnodaļām norāda tās nodaļas

numuru, kurā tās ietvertas un apakšnodaļas kārtas numuru, kā arī nosaukumu.

Virsrakstus ―Ievads‖ un ―Nobeigums‖ nenumurē.

Maģistra darbam jābūt drukātam uz A4 formāta balta papīra lapas vienā pusē.

Datorsalikumā burtu augstumam jābūt ne mazākam kā 2,5 mm. Ieteicams izmantot ―Times

New Roman‖ 14 izmēra burtus ar vienu (single) intervālu starp rindiľām.

Teksta attālums no lapas augšējās un kreisās malas ir 30 mm, no labās un apakšējās malas

20 mm.

Ja darba daļu virsrakstus raksta katru jaunā lapā, tad tie novietojami lappuses centrā, bet,

ja raksta uz tās pašas lapas, kur atrodas pats teksts, tad tos raksta simetriski tekstam.

Virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem un ir atļauts lietot 18 un lielākā izmēra ―Times New

Roman‖ ―Bold‖ stila burtus. Nedrīkst izmantot citu šriftu un citas krāsas kā tikai melno,

virsrakstos pārnesumus nelieto, tos nepārsvītro un aiz virsraksta punktu nekad neliek.

Apakšnodaļas virsraksti nedrīkst būt lielāki par nodaļas nosaukumiem, tos raksta

simetriski tekstam ar mazajiem burtiem un lielo pirmo burtu. Apakšnodaļas virsraksta

attālums no iepriekšējā teksta ir 10-12 mm, tādā pašā attālumā no virsraksta sākas

turpmākais teksts.

Maģistra darba lapas numurē ar arābu cipariem lapas augšējā labajā stūrī 10-12 mm

attālumā no teksta pirmās rindiľas, kā arī no lapas malām. Nav ieteicams izmantot svītriľas

pirms vai pēc cipara. Lapu skaitīšanu sāk ar titullapu, tač u uz titullapas numuru neraksta,

un beidz ar bibliogrāfisko sarakstu. Pielikumi tiek numurēti atsevišķi pēc to kopējā skaita,

nevis pēc kopējo lappušu skaita.

Ja students sava darba teorētiskajā daļā lieto tabulas, tad tās tiek numurētas un katrai no

tām ir jābūt tās saturu raksturojošam nosaukumam. Tabulas nosaukumu raksta simetriski

virs tabulas ar maziem burtiem un lielo pirmo burtu, bez punkta nosaukuma beigās. Tabulas

numurē daļas ietvaros ar arābu cipariem, numuru raksta labajā pusē virs tabulas

nosaukuma. Ja darba daļas virsraksti tika norādīti katrs jaunajā lapā un līdz ar to netika

numurēti, tad tabulas tik un tā numurē saskaľā ar daļas loģisko kārtas numuru. Piemēram:

pirmās daļas otrā tabula ir jānoformē šādi:

1.2. tabula

Tabulas nosaukums

Tabulas praktiskajā daļā saglabā savu numuru pēc oriģināla teksta un netiek numurētas

no jauna.

Tekstā jābūt atsaucei uz tabulu, norādot tās numuru un vārda ―tabula‖ saīsinājumu.

Piemēram: 1.2.tabulas dati raksturo.... Ja daļā ir tikai viena tabula, tad to nenumurē, bet

raksta tikai tās nosaukumu.

174

Ja oriģinālajā tekstā tiek lietotas mēra vienības, tad tās nav jāmaina vai jāpārveido

tulkojumā, ja vien tās neatbilst pieľemtajiem standartiem.

Rindkopas pirmo rindiľu sāk ar atkāpi. Rindkopas kārto bez atstarpēm.

Darbā ievietoto ilustrāciju – shēmu, diagrammu, grafiku u.tml. – apzīmēšanai izmanto

vienu un to pašu terminu ―attēls‖. Attēli tiek numurēti daļas ietvaros, katram atbilst savs

nosaukums, kuru raksta zem attēla simetriski ar maziem burtiem un lielo pirmo burtu, bez

punkta nosaukuma beigās. Piemēram: pirmās daļas ceturtais attēls ir jānoformē šādi:

<attēls>

1.4.att. <Attēla nosaukums>

Ja attēlam ir nepieciešami paskaidrojumi, tad tos raksta zem attēla nosaukuma un tiem

datorsalikumā ir atļauts izmantot mazāka izmēra fontus; paskaidrojumus var arī

noformēt atsauces (vēres) veidā lappuses beigās.

Atsauce par attēlu ir jādod ilustrējama teksta attiecīgajā vietā. Piemēram: 1.4.attēls

atspoguļo.... Ja daļā ir tikai viens attēls, tad to nenumurē, bet raksta tikai tā nosaukumu.

Attēlu numuri praktiskajā daļā saglabā savu sākotnējo numuru un, ja tie tiek ievietoti

tulkojumā, tad numuru nemaina.

Izmantojot citātus un citu informāciju no publicētiem datiem, tajā skaitā arī citu autoru

domas (tās pārstāstot), obligāti jānorāda atsauce kvadrātiekavās. Iekavās raksta autora

vārdu un divus, ar komatu atdalītus skaitļus, no kuriem pirmais ir aizguvuma avota

publicēšanas gads un otrais – lappuses numurs avotā, kur citāts ir minēts. Piemēram:

[Maddison, 2001, 35.]

Maģistra darbu jāiesien cietos vākos. Pie pēdējā vāka iekšpusē pielīmē aploksni, kurā

glabājas maģistra darba zinātniskā vadītāja atsauksme un recenzija.

4. MAĢISTRA DARBA AIZSTĀVĒŠANAS ORGANIZĒŠANA

Aizstāvēšanai pielaistam darbam struktūrvienības vadītājs norāda recenzentu. Par

recenzentu var būt RTU un citu augstskolu pasniedzēji, zinātniski pētniecisko iestāţu

darbinieki, valsts un sabiedriskie darbinieki, kā arī citi speciālisti, kam ir doktora

zinātniskais grāds. Darbu recenzentam nogādā pats students. Darbu recenzē piecu dienu

laikā. Recenziju raksta angļu valodā 1-3 lappušu apjomā un tajā novērtē maģistra darbu ar

atzīmi.

Gadījumos, kad recenzents novērtē darbu ar negatīvu atzīmi, struktūrvienības vadītājs var

nosūtīt darbu papildus recenzēšanai citam recenzentam. Ja otra recenzija ir pozitīva, darbu

var pielaist aizstāvēšanai.

Recenzentu sarakstu apstiprina ar Valodu institūta direktores rīkojumu.

175

Maģistra darbu aizstāvēšanai students iesniedz pilnībā noformētu un iesietu nedēļu pirms

aizstāvēšanas. Aizstāvēšanai pielaiţ tikai tādus darbus, kurus ir parakstījis struktūrvienības

vadītājs darba apliecinājuma lapā.

Maģistra darbu aizstāvēšanas datumu, laiku un studentu secību nosaka struktūrvienības

vadītājs.

Maģistra darbu aizstāv maģistra darbu pārbaudījumu komisijas (DPK) sēdē, kuras

sastāvu apstiprina Valodu institūta direktore. Katram studentam tiek arī noteikts oponents,

kurš aizstāvēšanas laikā uzdod studentam jautājumus un pārbauda, kā students orientējas

materiālā.

Par oponentu var būt RTU un citu augstskolu pasniedzēji, zinātniski pētniecisko iestāţu

darbinieki, valsts un sabiedriskie darbinieki, kā arī citi speciālisti, kam ir maģistra

zinātniskais grāds.

Darba aizstāvēšana sākas ar studenta ziľojumu (ap 15 minūtēm). Ziľojumā tiek pamatota

izvēlētā temata aktualitāte, problēmas būtība, autors raksturo darba teorētisko un praktisko

nozīmi, analīzē, vai visi darbā minētie mērķi tika sasniegti pilnā apmērā, pamato pētījuma

nepieciešamību, raksturo darba rezultātus. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta studenta darba

gaitā izdarītajiem secinājumiem, priekšlikumiem un ierosinājumiem.

Pēc studenta ziľojuma vārds vērtējumam tiek dots zinātniskajam vadītājam un

recenzentam (jeb tiek nolasītas atsauksme un recenzija). Studentam ir jāatbild uz zinātniskā

vadītāja un recenzenta piezīmēm, savu atbildi pamatojot. Tālāk vārds tiek dots oponentam,

bet komisijas locekļi arī var uzdot jautājumus aizstāvēšanas laikā. Aizstāvēšanas gaita tiek

protokolēta.

Maģistra darbu novērtēšana notiek slēgtā DPK sēdē, kura novērtē katru darbu ar

vienkāršu balsu vairākumu atklāti, balsojot, ľemot vērā recenzenta, zinātniskā vadītāja un

konsultatīvās pārbaudes ieteikumus.

Ja students aizstāvēšanā ir saľēmis neapmierinošu atzīmi, tad studentam ir tiesības

maģistra darbu aizstāvēt otru reizi citā DPK sēdē. Par atkārtotas aizstāvēšanas iespējām

lemj DPK. Pirms otras aizstāvēšanas reizes studentam ir aizliegts savu darbu mainīt,

pilnveidot vai papildināt.

Studenta uzvedībai aizstāvēšanā jābūt korektai. Ja tiek pieļauti uzvedības normu

pārkāpumi, komisijas priekšsēdētājam ir tiesības pārtraukt aizstāvēšanu un pārcelt to uz citu

laiku.

Pēc aizstāvēšanas visi maģistra darbi tiek nodoti uzglabāšanai struktūrvienību arhīvā.

Uzglabāšanas laiks ir 5 gadi.

176

14.PIELIKUMS

(Mācību spēku dzīves un darba gājums

maģistra profesionālo studiju programmai ―Tehniskā tulkošana‖)

177

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Karīna Akišina

Adrese Zentenes 9-41, Rīga

Tālrunis 7442588, 26818033

E-pasts [email protected]

Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 1980. g. 12. aprīlis

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 12.09.2005 – līdz šim brīdim

• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Valodu Institūts

• Amats Spāņu valodas pasniedzēja

• Datumi (no – līdz) 2003.g. septembris – 2005. g. jūnijs

• Darba devēja nosaukums Rīgas Kultūru vidusskola

• Amats Spāņu valodas skolotāja

• Datumi (no – līdz) 2003.g. septembris –2005.g. jūnijs

• Darba devēja nosaukums Rīgas Franču licejs

• Amats Spāņu valodas skolotāja

• Datumi (no – līdz) 2002.g. maijs – līdz šim brīdim

• Darba devēja nosaukums SIA Lingvaserviss

• Amats Spāņu valodas tulks

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 2005.g. janvāris – 2007.g. septembris

• Iestādes nosaukums Lariohas Universitāte (Spānija)

• Pamatpriekšmeti Programmas nosaukums: „Spāņu valodas apmācība ārzemju izglitības iestādēs‖

• Iegūtais grāds Maģistre

• Datumi (no – līdz) 1999. g. septembris – 2003. jūnijs

• Iestādes nosaukums Latvijas Kultūras Akadēmija

• Pamatpriekšmeti Specialitātes nosaukums: „Latvijas un Spānijas starpkultūru sakari‖

• Iegūtais grāds Bakalaurs

• Datumi (no – līdz) 09.05.2005 –13.05.2005

• Iestādes nosaukums Eiropas Padomes Spānijas birojs

• Pamatpriekšmeti Seminārs „Dzimumu līdztiesība izglitībā‖

• Iegūtais grāds Sertifikāts (40 st.)

• Datumi (no – līdz) 22.10.2004

• Iestādes nosaukums Servantesa Institūts Varšavā

• Pamatpriekšmeti Seminārs DELE (Spāņu valodas kā svešvalodas eksāmena) vērtētājiem


178

• Datumi (no – līdz) 2004.g. jūlijs/augusts

• Iestādes nosaukums Spānijas Starptautiskās Sadarbības Aģentūra

• Pamatpriekšmeti Spāņu valodas pasniedzēju kursi


• Datumi (no – līdz) 2002.g. februāris/marts

• Iestādes nosaukums LR Ārlietu Ministrijas Preses deaprtaments

• Pamatpriekšmeti Prakse tulkošanā

• Datumi (no – līdz) 02.09.2001 – 28.09.2001

• Iestādes nosaukums Alkala de Enarases Universitāte

• Pamatpriekšmeti Spāņu valodas un kultūras kursi

• Iegūtais grāds Diploms (100 st.)

Dzimtā valoda krievu

CITAS VALODAS

SPĀĽU

• Lasīšanas prasmes Augstākais līmenis

• Rakstīšanas prasmes Augstākais līmenis

• Runāšanas prasmes Augstākais līmenis

LATVIEŠU

• Lasīšanas prasmes Augstākais līmenis

• Rakstīšanas prasmes Augstākais līmenis

• Runāšanas prasmes Augstākais līmenis

ANGĻU

• Lasīšanas prasmes VIDĒJAIS LĪMENIS

• Rakstīšanas prasmes SĀKUMLĪMENIS

• Runāšanas prasmes SĀKUMLĪMENIS

FRANČU

• Lasīšanas prasmes SĀKUMLĪMENIS

• Rakstīšanas prasmes SĀKUMLĪMENIS

• Runāšanas prasmes SĀKUMLĪMENIS

TEHNISKĀS PRASMES MS Office, Internet

2007.gada 19. marts /Karīna Akišina/

179

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Ludmila Aleksejeva

Tālrunis +371 22023302; +371 7565894


Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 1953. g. 1. jūnijā

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2004 – līdz šim brīdim

• Darba devēja nosaukums RTU Informācijas Tehnoloģijas institūta Modelēšanas un imitācijas katedra

• Amats asociētā profesore

• Datumi (no – līdz) 2003 – 2004

• Darba devēja nosaukums RTU Informācijas Tehnoloģijas institūta Modelēšanas un imitācijas katedra

• Amats docente

• Datumi (no – līdz) 1999 – 2003

• Darba devēja nosaukums RTU Informācijas Tehnoloģijas institūts

• Amats Lēmumu atbalsta sistēmu profesora grupas docente

• Datumi (no – līdz) 1998 – 1999

• Darba devēja nosaukums RTU Informācijas Tehnoloģijas institūts

• Amats Lēmumu atbalsta sistēmu profesora grupas lektore

• Datumi (no – līdz) 1997 – 1998

• Darba devēja nosaukums RTU Intelektuālo datortehnoloģiju profilinstitūts

• Amats asistente, lektore

• Datumi (no – līdz) 1984 – 1997

• Darba devēja nosaukums RTU automatizēto vadības sistēmu (kopš 1992.g. - Lēmumu atbalsta sistēmu) katedra

• Amats zinātniskā līdzstrādniece, asistente

• Datumi (no – līdz) 1975 – 1981

• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes automatizēto vadības sistēmu katedra

• Amats inţeniere, zinātniskā līdzstrādniece, stundu pasniedzēja amatu savienošanā

IZGLĪTĪBA • Datumi (no – līdz) 1998

• Iestādes nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte

• Pamatpriekšmeti Inţenierzinātņu doktora disertācijas ―Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu izstrādāšanas principi un procedūras organizatoriskajās sistēmās‖ aizstāvēšana

• Iegūtais grāds Dr.sc.ing., doktora diploms B-D №000988

• Datumi (no – līdz) 1995 - 1996

• Iestādes nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Lēmumu atbalsta sistēmu katedra, maģistrantūra

• Pamatpriekšmeti maģistra darba tēma: Daudzkriteriālo lēmumu pieņemšanas uzdevumu risināšanas lietišķo programmu paketes izstrādāšana

• Iegūtais grāds 1996.g – M.sc.ing., specialitāte ―Lēmumu atbalsta sistēmas‖, maģistra diploms

№00071

180

• Datumi (no – līdz) 1981 - 1984

• Iestādes nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes automatizēto vadības sistēmu katedra, aspirantūra

• Pamatpriekšmeti Pētījumu virziens: tehniskā kibernētika un lēmumu pieņemšana

• Datumi (no – līdz) 1970 - 1975

• Iestādes nosaukums Rīgas Politehniskā Institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte

• Iegūtais grāds specialitāte: automatizētas vadības sistēmas

(1975.g. - inţeniera diploms Ю №396558)

• Datumi (no – līdz) 1963 - 1970

• Iestādes nosaukums Rīgas 13. vidusskola

• Datumi (no – līdz) 1960 - 1963

• Iestādes nosaukums Rīgas 3. astoņgadīgā skola

DZIMTĀ VALODA Krievu

CITAS VALODAS Latviešu valoda

• Lasīšanas prasmes Izcili

• Rakstīšanas prasmes Ļoti labi

• Runāšanas prasmes Ļoti labi

Angļu valoda

• Lasīšanas prasmes Labi

• Rakstīšanas prasmes Labi

• Runāšanas prasmes Labi

PASNIEGŠANAS PIEREDZE

PIEDALĪŠANĀS PROJEKTOS

Pasniedz mācību priekšmetus:

Matemātiskās metodes ekonomikā (1978 - 1982 kā stundu pasniedzēja)

Lēmumu analīzes pamati – 2 KP;

Lēmumu analīze – 3 KP;

Lēmumu analīzes metodes - 2 KP;

Ievads uz zināšanām balstītās sistēmās – 2 KP;

Ievads lēmumu atbalsta sistēmās – 2 KP;

Lēmumu atbalsta sistēmas tehnikā – 3 KP;

Lēmumu atbalsta sistēmu projektēšana – 3 KP;

Lēmumu analīzes modernās tehnoloģijas – 4 KP;

Izstrādāto 2 Promocijas un aizstāvēto 3 Maģistra un 68 Bakalaura darbu vadītājs

"Mākslīgo neironu tiklu izstrādāšana prognozēšanas, klasifikācijas un

181

PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS

KONFERENCĒS

lēmumu pieņemšanas uzdevumu risināšanai" (Latvijas Zinātnes Padomes zinātniskā grants; 2001.-2004)

ESF Projekts „RTU studiju programmas „Informācijas tehnoloģija‖ restrukturizācija un integrācija Eiropas izglītības telpā‖ (kopš 2006.g.)

Eiropas Savienības 6. ietvara programmas projects Specific targeted research project NMP-032378 ECLIPS „Extended Collaborative Integrated Life Cycle Supply Chain Planning System” (RTU coordinators, kopš 2006.g.)

• Datumi (no – līdz) 2006. g. 25.-29. jūnijs

• Konferences nosaukums ICAISC – The 8th International Conference on Artificial Intelligence and Soft Computing. Zakopane, Poland.

• Datumi (no – līdz) 2006. g. 17.-20. maijs

• Konferences nosaukums The 5th International Conference on Operational Research: Simulation and Optimization in Business and Industry. Tallinn, Estonia.


• Konferences nosaukums 11th International Conference on Soft Computing MENDEL 2005, Brno, Czech Republic.


• Konferences nosaukums 10th International Conference on Soft Computing MENDEL 2004, Brno, Czech Republic.

• Datumi (no – līdz) 2004. g. 14.-16.oktobris

• Konferences nosaukums 45. RTU Starptautiska zinātniskā konference

• Datumi (no – līdz) 2003. g. 9.-11.oktobris

• Konferences nosaukums 44. RTU Starptautiska zinātniskā konference

• Datumi (no – līdz) 1997

• Konferences nosaukums 4th International Conference of Decision Support Systems Society , Lausanne, Switzerland.


• Konferences nosaukums 1st International Scientific and Practical Conference ―Environment. Technology Resources‖, Rēzekne, Latvia.

GODA NOSAUKUMI UN

APBALVOJUMI

LIF mērķprogrammas izglītībai, zinātnei un kultūrai atzinības raksts par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, 1999

182

PUBLIKĀCIJAS

35 zinātnisko publikāciju autors (tajā skaitā 1 grāmata),

4 metodisko (tajā skaitā 2 mācību grāmatas autors).

2007.gada 18.maijā / Ludmila Aleksejeva /

183

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds

Kristīne Buraka

Adrese Tālavas gatve 3-58, Rīga LV-1029, Rīgas 15 LV1056, Krāslava

Tālrunis +371 29746220


Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 31 / 07 / 1981

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2006.septembris – līdz šīm brīdim

• Darba devēja nosaukums RTU Valodu Institūts , Meţa 1, 4.st., Rīga

• Amats Franču valodas pasniedzējs

• Darba pienākumi Franču valodas pasniegšana ( praktiskais un vispārīgais kurss )

• Datumi (no – līdz) 2006.marts – 2006.maijs

• Darba devēja nosaukums Tulkošanas un terminoloģijas centrs

• Amats Eiropas tiesību aktu terminologs ( terminu tulkošana un saskaņošana )

• Datumi (no – līdz) 2004.decembris – 2006.janvāris

• Darba devēja nosaukums Nekustamo īpašumu aģentūra Landlord

• Amats Lietvede

• Darba pienākumi Ofisa lietvedība, ienākošie zvani

• Datumi (no – līdz) 2004.marts – 2004.novembris

• Darba devēja nosaukums Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība

• Amats Lietvede

• Darba pienākumi Ofisa lietvedība, ienākošie zvani, vīzu nodaļas apkalpošana

• Datumi (no – līdz) 2001.jūnijs – 2001.septembris

• Darba devēja nosaukums Eirodisneilenda

• Amats Staff Food darbinieks

• Darba pienākumi Tūristu apkalpošana

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 1999 – 2005

• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Moderno valodu fakultāte, Romāņu valodu departaments

• Pamatpriekšmeti Lingvistika un pedagoģija

• Iegūtais grāds Maģistra grāds filoloģijā

• Datumi (no – līdz) 1987 – 1989

• Iestādes nosaukums Krāslavas ‗‖Varavīksnes‖ vidusskola

• Pamatpriekšmeti Vidējā izglītība

• Iegūtais grāds Atestāts par vidējo izglītību

184

Dzimtā valoda

Krievu

CITAS VALODAS

Latviešu

• Lasīšanas prasmes teicami

• Rakstīšanas prasmes teicami

• Runāšanas prasmes teicami

Angļu


• Rakstīšanas prasmes teicami • Runāšanas prasmes teicami

Franču




Itāļu

• Lasīšanas prasmes labi

• Rakstīšanas prasmes labi

• Runāšanas prasmes labi

TEHNISKĀS PRASMES

Microsoft Word, Excel, Hogatex, Internet

2007. gada 19. marts /Kristīne Buraka/

185

CURRICULUM VITAE

Valentīna Gurtaja

Dzimusi: 1935.gada 13. oktobris

Adrese: Lielvārde, Ausekļa iela 29A

Telefons: +371-50-3736

Darba pieredze: kopš 2002 Rīgas Tehniskā universitāte, Valodu institūts, lektore kopš 1996 pensijā 1991 – 1996 Helsinku Universitāte Somijā, Slāvu valodu katedra, Baltistikas nodaļa, lektore 1989 – 1991 Kontrastīvās valodniecības katedras vadītāja 1982 – 1989 Latvijas Valsts Universitāte, docente, Angļu filoloģijas katedras vadītāja 1981 – 1982 Angļu valodas katedra, vecākā pasniedzēja 1974 – 1981 Latvijas Valsts Universitāte, Angļu valodas katedra, asistente 1968 – 1971 Latvijas Valsts Universitāte, Angļu valodas katedra, asistente 1967 – 1968 Latvijas Valsts Universitāte, Svešvalodu fakultāte, Svešvalodu mācīšanas

metodikas katedra, asistente

Izglītība: 1971 – 1974 Morisa Terēza Pedagoģiskais Institūts, Maskava, eksperimentālās fonētiskas

laboratorija 1954 – 1959 Latvijas Valsts Universitāte, Svešvalodu

fakultāte

Akadēmiskie tituli Zinātniskie grādi: 1982 Docente Svešvalodu Fakultātē 1981 Filoloģijas doktors

Zinātniskās publikācijas Publikācijas zinātniskos ţurnālos (22)

Konferenču tēzes Starptautiskās Baltistikas konferences: Viļņā, Rīgā, Stokholmā, ASV (4)

Publicēti metodiskie līdzekļi Mācību metodiskie līdzekļi – 6

Akadēmisko kursu programmas – 3

186

Zinātniskā darbība Angļu un latviešu valodu praktiskā un teorētiskā fonētika,

eksperimentālā fonētika, Ģermāņu filoloģija, Latviešu valoda kā svešvaloda (metodoloģija)

187

Akadēmiskie kursi

kopš 1967 Praktiskais kurss angļu valodā kopš 1981 Teorētiskā fonētika kopš 1983 Ievads Ģermāņu filoloģijā kopš 1989 Praktiskais kurss latviešu valodā kopš 2002 Leksikoloģija, stilistika, ievads fonētikā

Dzimtā valoda

Latviešu

Latv

CITAS VALODAS Krievu




Angļu


• Rakstīšanas prasmes teicami • Runāšanas prasmes teicami

TEHNISKĀS PRASMES

Microsoft Word

2007. gada 19.marts / Valentina Gurtaja/

188

CURRICULUM VITAE

PERSONĪGĀ INFORMĀCIJA Vārds, uzvārds Larisa Iļjinska

Adrese Ilūkstes iela 38-53, Rīga, LV-1082

Tālrunis 7089501, mob. 29411024


Pilsonība Latvijas pilsone

Dzimšanas datums 1946.gada 5.marts

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2002 – līdz šim brīdim • Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūts

• Amats RTU Valodu institūta direktore


• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūts

• Amats RTU Valodu institūta direktores vietas izpildītāja

• Datumi (no – līdz) 1998 – līdz šim brīdim • Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte

• Amats Angļu valodas profesora grupas vadītāja, asociēts profesors

• Datumi (no – līdz) Kopš 1996.g.

• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte

• Amats „Tehniskās tulkošanas‖ programmas direktore

• Datumi (no – līdz) 1995 – 2000


• Amats Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūta direktores vietniece


• Darba devēja nosaukums SIA LAPA

• Amats Angļu valodas konsultante

• Datumi (no – līdz) 1989 – 1998


• Amats Rīgas Tehniskās universitātes Valodu departamenta docente

• Datumi (no – līdz) Kopš 1970.g.

• Darba devēja nosaukums Rīgas Politehniskais institūts/ tagad Rīgas Tehniskā universitāte

• Amats Angļu valodas lektore Svešvalodu katedrā

IZGLĪTĪBA


• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

• Pamatpriekšmeti filoloģija

• Iegūtais grāds Filoloģijas zinātņu doktora grāds

• Datumi (no – līdz) 1975 – 1978

• Iestādes nosaukums A. Gercena Ļeņingradas Pedagoģijas institūts, mērķaspirantūra

• Pamatpriekšmeti lingvistika

• Iegūtais grāds Filoloģijas zinātņu kandidāts

189

• Datumi (no – līdz) 1963 – 1968 • Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Svešvalodu fakultāte

• Pamatpriekšmeti Angļu valoda

• Iegūtais grāds Specialitāte – angļu valodas un literatūras pasniedzēja

Dzimtā valoda Krievu

CITAS VALODAS

ANGĻU LATVIEŠU

• Lasīšanas prasmes brīvi brīvi

• Rakstīšanas prasmes brīvi labi

• Runāšanas prasmes brīvi labi

Sabiedriskais darbs Kopš 2003.g. RTU Senāta kultūras un sadzīves komisijas locekle; Kopš 2000.g. Valodu institūta Padomes priekšsēdētāja; Kopš 1998.g. RTU Senāta locekle; Kopš 1998.g. RTU Akadēmiskās sapulces locekle.

Sadarbība ar Latvijas un ārzemju organizācijām

Kopš 2005.g. Sadarbība ar Tildes biroju; Kopš 2004.g. Sadarbība ar Terminoloģijas Tulkošanas centru, Latvijā; Kopš 2004.g. Sadarbība ar Aston University, Birmingemā,

Lielbritānijā; Kopš 2004.g. Sadarbība ar Flinders University, Adelaidā, Austrālijā; Kopš 2001.g. Sadarbība ar Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju

fakultāti; Kopš 2001.g. Sadarbība ar Viļņas universitātes Svešvalodu katedru; Kopš 2001.g. Sadarbība ar Tallinas Tehniskās universitātes Valodu

katedru Leonardo da Vinci projekta ietvaros; Kopš 2001.g. Sadarbība ar Kauņas Tehnoloģisko institūtu; Kopš 2000.g. Sadarbība ar Vestminsteres universitāti, saistībā ar

programmu „Tehniskā tulkošana‖; Kopš 1998.g. Sadarbība ar Latvijas Universitātes Moderno valodu

fakultāti; Kopš 1998.g. Sadarbība ar Starptautisko Ekoloģijas Zinātņu

akadēmiju, Sanktpēterburgā, Krievijā.

Zinātniski - metodiskais darbs

Kopš 2005.g. Promocijas darbu recenzēšana Moderno valodu fakultātes doktorantiem, darbs promocijas darbu aizstāvēšanas komisijā;

Kopš 2001.g. Studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖ absolventu diplomdarbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētājas vietniece;

Kopš 2001.g. Diplomdarbu vadīšana un recenzēšana Valodu

190

institūta „Tehniskās tulkošanas‖ programmas absolventiem;

Kopš 2000.g. Sadarbība ar RTU Starptautisko sakaru daļu;

Kopš 1998.g. Angļu valodas profesora grupas vadīšana;

Kopš 1998.g. Darbs ar Angļu valodas profesora grupas docētājiem kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanai (metodisko semināru organizēšana, piedalīšanās konferencēs);

Kopš 1998.g. Bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu izstrādāšana. Mācību priekšmetu reģistru izveidošana;

Kopš 1998.g. PHARE programmu kopprojekti;

Kopš 1998.g. Valodas konsultanta darbība:

- Daţāda veida materiālu un dokumentācijas tulkošana RTU rektorātam un fakultātēm;

- RTU mācību programmu akreditācijas materiālu tulkošana; - RTU mācību priekšmetu nosaukumu reģistra pārbaude un atjaunošana; - Valodu institūta augstākās profesionālās izglītības studiju programmas

―Tehniskā tulkošana‖ akreditācijas materiālu sagatavošana (2001, 2007); - RTU studentu konsultēšana SZT konferencēm lietišķajā angļu valodā; - Sadarbība pēc programmas ―Tālmācība‖ (Elektronikas un telekomunikāciju

fakultāte).

1996.g. RTU Valodu institūta augstākās profesionālās izglītības studiju programmas ―Tehniskā tulkošana‖ izstrādāšana;

1996.g.-1999.g. Tulkojumi (no angļu valodas D. Lourensa darbi);

1995.g. Auditores Det norske Veritas Certificate of Training, (Oslo, Norvēģija) sertifikāts;

1995.g.-1996.g. LU, valsts eksāmenu komisijas sastāvā (angļu valodas priekšmetā);

1995.g.-1997.g. Oficiālā līguma starp RTU un Minhene (Vācijā) organizatore. Patentu departamenta darbinieku apmācība angļu un franču valodās;

1994.g.-1996.g. Jūras Akadēmija, valsts eksāmenu komisijas sastāvā (angļu val. priekšmetā);

Kopš 1994.g. Starptautiskās valodu testēšanas asociācijas biedre (Tallinā, Igaunijā).

1992.g. Piedalīšanās starptautiskā konferencē Juvaskuļā, Somijā. ‗‘Language Testing in the 1990‘s‘‘. Referāts publicēts Somijā;

1990.g.-1996.g. Atbildīgā par ārzemju studentu (ASV, Anglija) apmācību programmām krievu valodā, (Viskonsīnas štata La Krosas universitāte un Londonas Valley universitāte) oficiāli līgumi ar RTU;

1988.g.-1997.g. Piedalīšanās starptautiskā konferencē Tallinā – ‗‘East-West Meeting of Language Testing‘‘, 6 referāta tēzes publicētas;

1987.g.-1990.g. Atbildīgā par Valsts budţeta zinātniskās tēmas izstrādi ‗‘Apmācība ar datora palīdzību‘‘.

191

Zinātnisko konferenču

organizēšana

Starptautiskā zinātniskā konference „Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai”, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga;

Starptautiskā zinātniskā konference „Current Trends in FLT and Linguistics”, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga Zinātnisko izdevumu

redakcijas kolēģijas vadībā vai līdzdalība to darbībā

Zinātniskā darba virzieni

2000 Starptautiskā zinātniskā konference „Svešvalodas

profesionālai un zinātniskai darbībai‖, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga;

2004 Starptautiskā zinātniskā konference „Current Trends in FLT and Linguistics”, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga.

Krājuma „The Humanities and Social Sciences” (8.sērija, 5.sējums) valodu redaktore, 2004.

Starptautiskās zinātniskās konferences materiālu krājuma „Current Trends in FLT and Linguistics” galvenā redaktore, 2004.

Starptautiskās zinātniskās konferences materiālu krājuma „Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai” galvenā redaktore; 2000.

Angļu valodas terminoloģija;

Lingvostilistika;

Valodas apmācība ar datora palīdzību;

Testēšana;

ESP;

Tehniskās tulkošanas galvenie aspekti.

Publikāciju skaits

Pēdējās nozīmīgākās publikācijas

Līdz 1998. gadam – 42 zinātniskās un metodiskās publikācijas, tai skaitā: 4 datorprogrammas sistēmā „Asolia‖; Mākslas literatūras tulkošana (David Lawrence).

No 1998.gada – 24 zinātniskās un metodiskās publikācijas, tai skaitā: 1 monogrāfija, 198 lpp.; 6 raksti izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes

apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā; 9 referāti starptautiskajās konferencēs; 8 metodiskie darbi: bakalaura, maģistra un doktora studiju

programmu sastādīšana; mācību grāmata English in Focus, Part I, 182 lpp.

192

L.Iļjinska, D. Nītiņa, Valodniecība un valodas prakse, - Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja, 2006.

L. Iļjinska, D. Rumpīte, M. Platonova, B. Ţuga, Latest Trends in Online and Off-line Learning of ESP at Technical University, - FIPLV World Congress LMS Sprakdagar, Gothenburg, Sweden, 15-17 June, 2006.

L. Iļjinska, M. Platonova, Pragmatic Aspects of Special Vocabulary in Scientific Technical Texts, - 4th Riga International Symposium on Pragmatic Aspects of Translation, University of Latvia, Riga, 17 November, 2005, – Research papers: Pragmatic Aspects of Translation, ed. By prof. A. Veisbergs, University of Latvia, National Language Commission, December, 2006, 56-76 pp.

Iljinska, L., Rumpīte, D., Platonova, M., “Diversity and Unification in Assesing ESP Skills on the Basis of the Common European Framework of Reference (CEFR)”, International LATEUM Conference ―ELT as Sustainable Development: Secondary and Tertiary Education‖, Moscow State Lomonosov University, 2005.

L. Iļjinska, M. Platonova, Technical Term Translation and Pragmatic Function – Research papers: Contrastive and Applied Linguistics, Volume XIII, ed. by prof. A. Veisbergs, University of Latvia, April, 2005.

L. Iļjinska, Nītiņa D., Vārdu izvēles problēmas tehniskajā tulkošanā – Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja, 2005.

Iļjinska L., Terms Used in Business and Economics: Contrastive Analysis. Research Papers, Contrastive and Applied Linguistics, Riga, University of Latvia, 2004, 12 pp.

Iļjinska L., English for Science and Technology: Course Design, Text Analysis, Research Writing – Monograph. Riga, 2004, 198 pp.

Iļjinska L., Nītiņa D. Vārdu izvēle – aktualizācija un mode. - Linguistica Lettica, Rīga, Latvijas Universitāte, Latviešu valodas institūts, 2004, 6. lpp.

Iljinska, L., Linguistic and Socio-cultural Aspects of New Terms Formation in Computer Science (Contrastive Analysis). International Conference: Nation and Language: Modern

193

Aspects of Socio-Linguistic Development. Kaunas university of Technology, Lithuania, 2004., 73.-75. lpp.

Kvalifikācijas celšana 2006 Darba pieredze Orhusas (Dānijā) biznesa augstskolā

(Lietišķās komunikācijas fakultātē). Semināri Leonardo da Vinci mobilitātes programmas projekta „Profesionālo iemaņu un prasmju paaugstināšana augstskolu pasniedzējiem‖ ietvaros;

2005 Directorate General IV, Directorate of School, OUT-of-School and Higher Education, Certificate, Council of Europe;

1999 Human Resource Management Course in Oslo, Norway; 1997 Latvian Maritime Academy Certificate, Postgraduate

Staff Development Course; 1995 Det Norske Veritas Certificate of Training, International

Auditor Course, Oslo, Norway, Course Nr. 1533; Kopš 1998.g. Semināri Latvijas Universitātē, Moderno valodu

fakultātē, regulāri; Kopš 1995.g. Semināri Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā,

regulāri; Kopš 1993.g. Semināri Britu Padomē, regulāri.

Dalība starptautiskajos projektos

2005 – līdz šim brīdim LEONARDO DA VINCI mobilitātes programmas projekts “Profesionālo iemaņu un prasmju paaugstināšana augstskolu pasniedzējiem”

2002 – līdz šim brīdim “Consumer Citizenship Network”

2002 - 2005 Pilot Project of the Manual for Relating Language Examinations to the CEFR

2002 - 2005 LEONARDO DA VINCI Pilotprojekts; Valodas kompetence; Starptautiskie sakari

ORGANIZATORISKĀS PRASMES

UN IEMAĽAS

Pieredze darbā starptautiskajos projektos Labas iemaņas cilvēkresursu vadīšanā un organizēšanā

CITAS PRASMES UN IEMAĽAS Autovadītāja apliecība (B kategorija)

2007.gada 19.martā /Larisa Iļjinska/

194

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Anita Lanka

Adrese Jūrmalas 48, ―Piņķi‖, Babītes pag. Rīgas raj.

Tālrunis 29275506


Pilsonība latviete

Dzimšanas datums 1950. gada 6. februāris

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) Kopš 2002. gada janvāra

• Darba devēja nosaukums RTU Humanitārais institūts

• Amats Direktore

• Datumi (no – līdz) Kopš 2002. gada

• Darba devēja nosaukums RTU Humanitārais institūts

• Amats Pedagoģijas un psiholoģijas katedras asoc.prof.

• Datumi (no – līdz) 1995 – 1998

• Darba devēja nosaukums LU, DPU, RTU

• Amats LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docente, DPU Latviešu valodas katedras docente, RTU Humanitārā institūta docente

• Datumi (no – līdz) 1994 – 1995

• Darba devēja nosaukums RPIVA

• Amats Sākumskolas katedras vadītāja, docente

• Datumi (no – līdz) 1992 – 1994 • Darba devēja nosaukums Rīgas 1. kristīgā skola

• Amats Direktora vietniece mācību un zin. pētn.darbā • Datumi (no – līdz) 1990 – 1992

• Darba devēja nosaukums Izglītības attīstības institūts

• Amats Pirmsskolas un sākumskolas katedras docente • Datumi (no – līdz) 1983 – 1990

• Darba devēja nosaukums Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūts

• Amats zin. līdzstrādniece

• Datumi (no – līdz) 1977 - 1983

• Darba devēja nosaukums Rīgas 28. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola

• Amats skolotāja

IZGLĪTĪBA • Iestādes nosaukums LVU Filoloģijas fakultāte

• Iegūtais grāds 1993. gadā nostrificēta par Pedagoģijas zinātņu doktori

1990. Pedagoģijas zinātņu kandidāte

DZIMTĀ VALODA LATVIEŠU VALODA

195

CITAS VALODAS Angļu valoda

• Lasīšanas prasmes ļoti labi


• Runāšanas prasmes ļoti labi

Krievu valoda




ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN

PUBLIKĀCIJAS

Publikācijas:

1. Lanka A. Pašizglītības loma pedagoga adaptācijā mainīgā vidē.// Pētījumu materiālu krājums. Rīga, RTU HI, 1998. (2 lpp.)

2. Lanka A. Studentu mācīšanās pilnveides aspekti // Personība. Laiks. Komunikācija. (Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli, 2001.g.1.-2.marts) Rēzekne, Rēzeknes augstskola, 2001. (4 lpp.) (Referāts nolasīts Rēzeknē, 2001. gada 1. martā )

3. Lanka A. Augstskolu lekcija mūsdienu didaktikas skatījumā. // DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A 13 Daugavpils, DPU izdevniecība ―Saule‖, 2001. (2 lpp.)

4. Lanka A. Augstskolu didaktikas aktuālas problēmas. // Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti. Rīga, RTU, 2002. ( 6 lpp.) ( Referāts nolasīts RTU 42. starptautiskā zinātniskā konferencē Rīgā , 2001. gada 11. oktobrī)

5. Lanka A. Strategy for Dialectic Development of the VET Teacher Training Programme. // Vocational Education and Training: Research and Reality. Kaunas, 2002/4 (6 lpp.) ( Referāts nolasīts Starptautiskā konferencē ‖Qualification of Vocational Teacher – a Key Indicator of VET System Quality ― Vitauta Magnus Universitātē Kauņā, 2002. gada 25. aprīlī ).

6. Lanka A. Mūsdienu tehniskās inteliģences izglītošanas teorētiskie avoti. Referāts nolasīts RTU 43.Starptautiskā zinātniskā konferencē Rīgā, 2002.gada 14.oktobrī.

7. Lanka A. Arodpedagogu izglītības satura pilnveides dialektika. RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.‖Humanitārās un sociālās zinātnes‖ , 4.sēj., Rīga, RTU, 2003, 41.-46.lpp.

196

8. Lanka A. Objektīvās pedagoģiskās likumsakarības, tradicionālie jēdzieni un mūsdienu pedagoģiskā realitāte. Referāts nolasīts RTU 44.Starptautiskā zinātniskā konferencē Rīgā, 2003.gada 10.oktobrī.

9. Lanka A. Laboratorijas darbu pedagoģiskā lietderība (studentu un pedagogu skatījumā). Referāts nolasīts RTU 45.Starptautiskā zinātniskā konferencē Rīgā, 2004.gada 15.oktobrī.

10. Lanka A. Vērtēšana procesorientētās studijās. Referāts nolasīts RTU 46.Starptautiskā zinātniskā konferencē Rīgā, 2005.gada 14.oktobrī.

11. Lanka A. Mūsdienu didaktika postmodernisma kontekstā. RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.‖Humanitārās un sociālās zinātnes‖ , 8.sēj., Rīga, RTU, 2005 (6 lpp.)

12. Lanka A. u.c. Zināšanu vērtēšana un pašvērtēšana procesorientētās studijās, izmantojot intelektuālu sistēmu, balstītu uz jēdzienu tīkliem. Starpaugstskolu zinātniski praktiskā un mācību metodiskā konference „Mūsdienu izglītības problēmas‖. Rīgā, 23.-24.februārī 2006.g. Tēzes. 65.-66.lpp.

13. Lanka A., E.Murnieks. Vocational Education and Training in Latvia: The Problems and Solutions. / The Transformation of Vocational Education and Training (VET) in the Baltic States – Survey of Reforms and Developments . Series: Technical and Vocational Education and Training: Issues, Concerns and Prospects, Vol.4. Springer, 2006

14. Lanka A.. Lapiņa I. Vērtēšanas metodoloģijas pilnveide. RTK Zinātniskie raksti. Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē. 4.sēj., Rīga, Izdevniecība „RTU‖, 2006, 36.-42.lpp.

15. Lanka A.. Procesorientēta vērtēšana kā priekšnosacījums profesijas standartā definēto pamatprasību sasniegšanai. RTU Zinātniskie raksti. 8.sēr.‖Humanitārās un sociālās zinātnes‖ , 10.sēj., Rīga, RTU, 2006, 65.-70.lpp.

16. Lanka A. co-author. Intelligent System for Student Knowledge Assesment// Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series , Computer

Science, Applied Computer Systems, Riga, RTU, 2006.

Zinātniskā darbība:

1. Grants Nr.03.1016 ―Jauno inţenieru sagatavošana un

197

darba tirgus Latvijā‖ (G.Ozolzīle, A.Lanka, S.Gudzuka , R. Taraškevič2. s).

3. A.Lanka, E. Mūrnieks līdzdalība Eiropas Izglītības padomes pētn.projektā ―Comparative Analyses of Vocational Education and Training Reform and the Role of Teacher Training‖.

4. A.Lanka. RTU Starpfakultāšu pētījums projektā „Intelektuālā sistēma procesorientētu studiju efektivitātes pilnveidei‖.

5. A.Lanka. Projekts U7117 „Jēdzienu tīklu un ontoloģiju balstīta intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu orientētai zināšanu pārbaudei‖.

Grants Nr. Pedagoģiskais mantojums skolotāju sagatavošanā. A. Karules zinātniskā un metodiskā darbība.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA Vadīti ap 20 maģistra darbi gan LVU, gan RTU. Vadīti ap 40 bakalaura darbi un 80 kvalifikācijas darbi. Docētie studiju kursi: LVU ―Vispārīgā pedagoģija‖, ―Audzināšanas

teorija‖,‖A.Adlera psiholoģiskās atziņas pedagoga darbā‖. RTU ―Pedagoģiskais process‖, ―Mācīšanās metodika‖,

―Audzināšanas teorija‖, ―Pedagoģiskās domas vēsture‖, ―Augstskolu didaktika‖.

Ir izstrādāti studiju kursi, kuri tiek realizēti studiju programmā ―Arodpedagoģija‖: ―Pedagoģiskais process‖, ―Mācīsanās metodika‖,

―Audzināšanas teorija‖. Darbojas RTU Senāta Studiju programmu komisijas darbā. Kopā ar profesoru E.Mūrnieku ir izstrādāta koledţas līmeņa studiju programma ―Arodpedagoģija‖. Vieslektore Vāxjo universitātes organizētajos skolotāju tālākizglītības kursos Zviedrijā un Vidzemes augstskolā kopš 2000 gada septembra ( Zviedrijas un Latvijas kopprojekts skolotāju tālākizglītībā ― Values in the Baltic Sea Perspective‖ ).

Metodiskās publikācijas 1. Lanka A. Pedagoga un audzēkņu mijiedarbība mācību vidē. RTU HI, 1999. (48 lpp.)

2. Lanka A., Mūrnieks E., Vadone I. Metodiskie ieteikumi arodskolotāju pamata pedagoģiskās izglītības viengadīgās programmas dalībniekiem. RTU HI Socioloģijas un pedagoģijas katedra. Rīga, 1999. (14 lpp.)

3. Līdzautore Leonardo da Vinci projekta rezultātu

198

apkopojumam metodiskā krājumā ―Modulis – saikne starp sākuma un tālāko profesionālo izglītību‖. Rīga, RTK, 2001. (64 lpp.)

4. Lanka A. Valodas apguves raksturojums. Komunikativitāte valodas apguvē sākumskolā. // Metodikas rokasgrāmata sākumskolai. Rīga, LVAVP, UNDP, 2000. ( 27 lpp.)

5. Lanka A. Changing my Teaching style through experiential learning. // The Rope. Stories of Adult Education. Nordic Folk Academy, 2000. (3 lpp.)

6. Lanka A. Latviešu valoda Latvijas bērniem. // Tagad – 1999. – Nr.3-8.-9..lpp.

7. Lanka A. Lai bērns skolā justos labi. // Skolotājs – 1999. – Nr.3 – 43. –46.lpp.

8. Lanka A. Kāds ir studentu guvums plūsmas lekcijās. // Jaunais Inţenieris – 2002. – Nr.13 – 3. lpp.

9. Lanka A. Mācīšanās metodika. Mācību līdzeklis./ Ievads studiju nozarē. Rīga, RTU, 2002. (30 lpp.)

10. Lanka A. Pedagoģiskais process. RTU HI, 2003. (99 lpp.) 11. Lanka A. Metodiskie ieteikumi./ Pirmā līmeņa augstākās

profesionālās izglītības studiju programma „Arodpedagoģija‖. Rīga, RTU, 2004. (21 lpp.)

12. Lanka A., Mūrnieks E. Metodiskie ieteikumi./ Viengadīgās arodskolotāju pamata pedagoģiskās izglītības programmas dalībniekiem. Rīga, RTU, 2004. (15 lpp.)

13. Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. Rīga, RTU, 2004. (55 lpp.)

PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS UN

SEMINĀROS

1. (2000. gada maijs – 2001. gada decembris) dalība starptautiskā projektā ―Akcentu un struktūras maiņa arodpedagoģiskajā izglītībā Latvijā un Lietuvā‖,

2. kura ietvaros tika nolasītas lekcijas ― Mācīšanās teoriju attīstība―, ― Mācīšanās mūsdienīga interpretācija‖ un ― Skolotāja lomas maiņa mūsdienu izglītībā‖. Ir iesniegts raksts ‖Interaktīvās mācību metodes arodpedagoģijā‖.

3. ETF/CEDEFOP Conference‖ Teachers and trainers in vocational education and training in the future Member States,‖ Aalborg, 21 and 22 November 2002, ar ziņojumu ―The VET Teacher Qualifying Process‖.

4. RTU 45.Starptautiskā zin.konf., Rīga, 2004.g. 14.-16.oktobris. Ziņojums ‖Laboratorijas darbu pedagoģiskā lietderība (studentu un pedagogu skatījumā).

5. 7th TTnet Annual Conference ― The contribution of TTnet to the EU Policy on VET Teachers and Trainers” Thessaloniki, 9 and 10 December 2004.

6. Rīgas Tehniskās koledţas organizētajā 2. Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē „Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības realizācija teorijā un praksē‖ ar ziņojumu „Arodpedagogu

199

kompetences pilnveides aspekti‖ Rīga, 2004. gada 11. jūnijs.

7. Starptautiska konference „Development of Training of Traines network‖

8. Tessalonikos (Thessaloniki), oktobris, 2004 9. 7. Seminārs „The Aims of Maastricht in Practice‖, Vīne,

29-30.06.2005 9. Seminārs „Initiating VET TTNet in Latvia‖, Rīga,

23.03.2005 10. Partners meeting of the Leonardo da Vinci Programme pilot project

“AmpVoc” lecture and workshop on the theme ―Assessment for Better Learning‖ Riga, on 24 February, 2005.

11. Seminārs „Initiating VET TTnet in Latvia‖, Rīga, 23.03.2005., ziņojums ― Key questions and priorities for national VET teacher/trainer training network‖ .

12. Seminārs „The Aims of Maastricht in Practice”, Vīne, 29. - 30.06.2005.

13. RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.gada 14. oktobris. Ziņojums ―Vērtēšana procesorientētās studijās.‖

14. 8th TTnet Annual Conference ― Taking stock of TTnet`s achievements and future developments” Thessaloniki, 8 and 9 December 2005.

15. Rīgas Tehniskās koledţas 4.Starptautiskā zinātniski praktiskā konference. Rīga, 2006.gada 11.aprīlis. Ziņojums ― 21.gs. izglītības pretrunas‖.

16. ―Jauno un topošo skolotāju mentoru konference‖ .Jūrmala, 2006.gada 28.-29.aprīlis.

17. Konference ―Sadarbība profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanā un tālākizglītībā‖. Rīga, 2006. gada 16. jūnijs. Ziņojums ―Latvijas TTnet specifiskie mērķi Eiropas Savienības TTnet vispārējo mērķu kontekstā.

TEHNISKĀS PRASMES Microsoft Office programmas, Internets

200

PAPILDUS INFORMĀCIJA

CITAS AKTIVITĀTES:

Darbība RTU Zinātnisko rakstu sērijas ― Humanitārās un sociālās zinātnes‖ redkolēģijā

Darbība RTK Zinātnisko rakstu redkolēģijā

Līdzdalība Profesionālās izglītības skolotāju profesijas standartu izstrādē

Lektore, konsultante un grāmatu līdzautore LVAVP (Latviešu valodas apguves valsts programma).

Sadarbība ar IZM profesionālās izglītības un tālākizglītības departamentu, lasot lekcijas skolotāju, skolu vadītāju un metodiķu kursos.

Eiropas Profesionālās izglītības skolotāju izglītotāju sadarbības tīkla (TTnet) koordinatore Latvijā

Eksperts starpposmu izvērtēšanai IZM Profesionālās izglītības centra nacionālās programmas projektā „Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei‖ .

Eiropas Strukūrfonda projekta ― ESF projekta ―Akadēmiskā

personāla kompetenč u pilnveide pedagoģijas un IT jomā.‖ vadītāja.

Piedalījusies Leonardo da Vinci transnacionālajā projektā ― Modulis- saikne starp sākuma un tālāko profesionālo izglītību ( 1998. decembris - 2001.gada aprīlis ), kura ietvaros tika iepazīta profesionālā izglītības pieredze Islandē.

2007.gada 19.februārī /Anita Lanka/

201

Dzīves un darba gājums (CV)

Personīgā Informācija

Vārds, uzvārds Irina Liokumoviča

Adrese Latvija, LV-2015, Jūrmala, Ceriľu iela 31, dz. 20

Tālrunis + 371 7521945

Mob. tālr. + 371 28390353



Dzimšanas datums 1955. g. 15. janvāris

Darba pieredze

1 Datumi (no – līdz) 1998. g. – līdz šim laikam

2 Darba devēja Rīgas Tehniskā universitāte

nosaukums Valodu Institūta angļu valodas profesora grupa

3 Amats Dr. philol., docente

Darba pienākumi Vadīt angļu valodas praktiskās nodarbības RTU

Inţenierekonomikas fakultātes bakalaura un maģistra

programmu studentiem

4 Datumi (no- līdz) 1987. g. – 1998 .g.

5 Darba devēja Rīgas Tehniskā universitāte

nosaukums Svešvalodu katedra

3 Amats Vecākā pasniedzēja

4 Darba pienākumi Vadīt angļu valodas praktiskās nodarbības RTU Būvniecības,

Inţenierekonomikas fakultātes bakalaura un maģistra

programmu studentiem

1 Datumi (no – līdz) 1984 .g. – 1987. g.

2 Darba devēja Rīgas Politehniskais institūts

nosaukums Svešvalodu katedra

3 Amats Štata pasniedzēja

4 Darba pienākumi Vadīt angļu valodas praktiskās nodarbības RPI Būvniecības,

Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes studentiem

1 Datumi (no – līdz) 1977. g. – 1984. g.

2 Darba devēja Rīgas Politehniskais institūts

nosākums svešvalodu katedra

3 Amats Svešvalodu pasniedzēja ar stundu apmaksu

4 Darba pienākumi Angļu valodas praktiskas nodarbības RPI Būvniecības

fakultātes studentiem

5 Darba devēja

nosaukums Raţošanas apvienība ―Komutators‖

6 Amats Inţeniere – tulks

7 Darba pienākumi Tehnisko tekstu tulkošana

Izglītība

1 Datumi (no – līdz) 1987. g. – 1991. g.

2 Iestādes nosaukums Minskas Valsts Lingvistikas Universitāte, Informātikas un

lietišķās lingvistikas katedras aspirantūra

1 Pamatpriekšmeti Valodniecība, valodniecības vēsture,

leksikoloģija, semantika pragmatiķa, gotu valoda

2 Iegūtais grāds Filoloģijas zinātľu kandidāte kopš 1994. g. 15. aprīlī, diploma

202

Кн No 004219, Krievijas Federācijas Augstākā atestācijas

komisija, Maskava

Pēc nostrifikācijas – Filoloģijas zinātľu doktore (Dr. philol.),

Diploma CD No. 001269, Rīga 1994. g. 20. septembrī

Disertācijas tēma: „Darbības vārda jēgveidojošā loma zinātniski tehniskā teksta

organizēšanā angļu valodā (uz celtniecības terminoloģijas

bāzes)‖

3 Datumi (no – līdz) 1972. g. – 1977. g.

4 Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Svešvalodu fakultāte; specialitāte –

angļu

valoda un literatūra

1 Pamat priekšmeti Teorētiskā gramatika, leksikoloģija, stilistika, angļu valoda,

vācu

valoda, pedagoģija, filozofija

2 Iegūtais grāds Filoloģe, angļu valodas pasniedzēja

Zinātniskā darba

virziens Lingvistikas aspekti angļu valodas mācīšanā

Piedalīšanās

starptautiskās

zinātniskās Rīga, Latvija (2000, 2004), Maskava, Krievija (2001,

konferencēs ar Kauľa, Lietuva (2002, 2004 ,2006), Viļľa, 2003, 2005),

referātu Latvijā Lietuva (2006),Liepāja, Latvija (2006), Stambula, Turcija

(2007)

un ārvalstīs

Kopējas zinātnisko

darbu skaits: 41

Kvalifikācijas

paaugstināšana 3 Datumi (no – līdz) 2005 .g. 25. jūlijs – 2004 .g. 30. jūlijs

2004. g. 26. jūlijs – 2005 .g. 30. jūlijs

4 Programmas ―Informācijas komunikācijas tehnoloģijas angļu valodas

nosaukums pasniegšanā‖, Krāslavas rajona padomes izglītības pārvalde,

Britu Padome, Latvija un IICD (Nīderlande); apliecības

1 Datumi (no – līdz) 1999 .g. 18. jūlijs – 1999 .g. 7. augusts

2 Iestādes nosaukums Svētās Marijas Universitātes koledţas BBC Angļu valodas

skola

(Londona, Apvienotā Karaliste); sertifikāts

1 Datumi (no – līdz) 1995. g. 1. septembris – 1995. g. 30. septembris

2 Iestādes nosaukums Oksfordas Universitātes Filoloģijas un Lingvistikas centrs

(Oksforda, Apvienotā Karaliste), sertifikāts

1 Datumi (no – līdz) 1989. g. 18. jūlijs – 1989. g. 7. augusts

2 Iestādes nosaukums Sarejas Universitātes angļu valodas kursi (Gildforda,

Apvienotā

Karaliste); sertifikāts

203

Dzimtā valoda krievu valoda

Citas valodas angļu valoda vācu valoda

1 Lasīšanas prasmes teicami teicami

2 Rakstīšanas prasmes teicami ļoti labi

3 Runāšanas prasme teicami labi

latviešu valoda baltkrievu valoda

1 Lasīšanas prasmes teicami teicami

2 Rakstīšanas prasmes ļoti labi ļoti labi

3 Runāšanas prasmes ļoti labi labi

Organizācijas prasmes RTU Inţenierekonomikas fakultātes mācību un metodiskā

un iemaľas darba koordinatore;

RTU Valodu Institūta starptautiskās zinātniskās konferences

―Modernie virzieni lingvistikā un svešvalodu apmācībā‖

organizatore, redakcijas kolēģijas locekle (2004. g. 16. aprīlī);

RTU Valodu Institūta SZT konferences organizatore, studentu

referātu zinātniskā konsultante

Tehniskās prasmes labas datoru prasmes

Profesionālais un

sabiedriskas darbs RTU Valodu Institūta padomes locekle;

RTU Valodu Institūta metodiskās komisijas locekle;

RTU Valodu Institūta doktorantu eksāmena angļu valodā

komisijas locekle;

Angļu valodas apmācīšanas kontaktu grupas locekle;

LATE(LAVSA) Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas

locekle;

Oksfordas Universitātes Preses skolotāju kluba biedre

Dalība svarīgākajos

projektos

1 Datumi (no- līdz) 1999. g. oktobris – 2001.g. februāris

2 Projekta nosaukums Britu Padomes projekts :‖ Interneta pielietošana

angļu valodas mācīšanā‖, sertifikāts

3 Datumi (no-līdz) 2006 .g oktobris – 2009. g. oktobris

4 Projekta nosaukums Erasmus tematiskā tīklā projekts

„Pilsoniskā Patērētājizglītība 2 ‖

(„The Consumer Citizenship Network 2‖), Uzdevumu grupa

#4,

LOLA projekta attīstība „Iespējamas mācīšanas alternatīvas

metodes izstrāde‖ (Task group #4 , Development of LOLA

Project: „Looking for Likely Alternatives‖)

2007.gada 19. martā /Irina Liokumoviča/

204

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Jurijs Merkurjevs

Tālrunis darba: +371 7089514, +371 7089508; mobilais: +371 29454253


Pilsonība Latvijas Republikas pilsonis

Dzimšanas datums 1954. g. 30. aprīlī

DARBA PIEREDZE


• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniska Universitāte

• Amats Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs • Datumi (no – līdz) 1997 – 2002


• Amats Modelēšanas un imitācijas profesora grupas vadītājs

• Datumi (no – līdz) 1998 – 2002

• Darba devēja nosaukums Rēzeknes Augstskola

• Amats Profesors

• Datumi (no – līdz) 1993 – 1997


• Amats Docents, Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs • Datumi (no – līdz) 1982 – 1993


• Amats Asistents, vecākais pasniedzējs, docents, katedras vadītāja p.i. Automātisko vadības sistēmu katedrā

• Datumi (no – līdz) 1981 – 1982

• Darba devēja nosaukums Rīgas Politehniskais institūts

• Amats Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Darba aizsardzības katedrā • Datumi (no – līdz) 1976 – 1978

• Darba devēja nosaukums Rīgas Politehniskais institūts

• Amats Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Automātisko vadības sistēmu katedrā



• Iegūtais grāds Inţenierzinātņu habilitētais doktors, Dr.habil.sc.ing.



• Iegūtais grāds Inţenierzinātņu doktors, Dr.sc.ing.

• Datumi (no – līdz) 1987 – 1988

• Iestādes nosaukums Abo Akademi universitāte (Turku pilsētā) un Helsinku Tehnoloģiskā universitāte

• Iegūtais grāds staţēšanās

205


• Iestādes nosaukums Rīgas Politehniskais institūts

• Iegūtais grāds Tehnisko zinātņu kandidāts

• Datumi (no – līdz) 1978 – 1981

• Iestādes nosaukums Rīgas Politehniskais institūts, aspirants

• Datumi (no – līdz) 1971 – 1976

• Iestādes nosaukums Rīgas Politehniskais institūts

• Iegūtais dokuments Inţenieris-elektriķis ―Automātikā un telemehānikā‖

• Datumi (no – līdz) 1963 – 1971


• Datumi (no – līdz) 1961 – 1963

• Iestādes nosaukums Rīgas 89. astoņgadīgā skola

PASNIEGŠANAS PIEREDZE

Studiju programmas direktors Industriālo loģistikas sistēmu vadīšanā Maģistru un profesionālajās studijās Rīgas Tehniskajā universitātē (kopš 1998.g.)

Studiju programmas direktors Industriālo loģistikas sistēmu vadīšanā Bakalauru studijās Rēzeknes Augstskolā (1998-2001)

Pasniedz mācību priekšmetus: - Sistēmu modelēšana - Sistēmu imitācijas un modelēšanas tehnoloģija - Piegādes ķēţu analīze un vadīšanā

Piedalījies intensīvajā apmācības kursā sistēmu modelēšanas jomā Itālijas uzņēmumiem Dţenovas universitātē, Itālija; 2000.g. oktobrī

Aizstāvēto 5 Promocijas un 48 Maģistra darbu vadītājs

DZIMTĀ VALODA Krievu valoda

CITAS VALODAS Latviešu valoda

• Lasīšanas prasmes izcili


• Runāšanas prasmes brīvi

206

Angļu valoda




PASNIEGŠANA ĀRZEMĒS

Gentes universitātē, Beļģijā, 1991.g. janvārī, lekcija ―Ķnowledge-Based Simulation Systems‖

Deftas Tehnoloģiskajā universitātē, Nīderlandē, 29.10.1993., lekcija ―Optimization of Discrete-Event Simulation Models‖.

Tilburgas universitātē, Nīderlandē, 4.10.1993, lekcija ―Optimization of Discrete-Event Simulation Models‖.

Dţenovas universitātē, Itālijā, 2000.g. oktobrī, intensīvais kurss Itālijas uzņēmumiem ―Siren M&S‖

Krenfildes universitātē, Liebritānijā, 28.12.2003, lekcija "Methodology and Practice of Discrete-Event System Simulation"

Ļubļanas universitāte, Slovēnijā, 2005.g. martā un 2006.g. aprīlī, intensīvais kurss ―Piegādes ķēţu dinamika‖

Varšavas universitātē, Polijā, 2005.g. novembrī, intensīvais kurss ―Diskrētu notikumu sistēmu imitācijas modelēšanas metodoloģija un prakse‖

Barselonas Autonomajā universitātē, Spānijā, 2006.g. februārī, intensīvais kurss ―Iimitācijas modelēšanā balstīta piegādes ķēţu analīze un metamodelēšana‖

Arizonas universitātē, ASV, 2007.g. janvārī, lekcija „Piegādes ķēţu dinamika: Imitācijas modelēšanā balstītā analīze un apmācība‖

Mahidola universitātē, Bangkokā, Taizemā, 2007.g. aprīlī, lekcija „Imitācijas modelēšanā balstītā loģistikas sistēmu analīze‖.

PIEDALĪŠANĀS

PROFESIONĀLAJĀS

ORGANIZĀCIJĀS

RTU promocijas padome P-09 (1992-1993)

RTU habilitācijas padome H-07 ―Sistēmu analīzē, modelēšanā un projektēšanā‖ (1999)

LU paplašinātā habilitācijas padome ―Informātikā‖ (1998-1999)

RTU promocijas padome P-07 ―Sistēmu analīzē, modelēšanā un projektēšanā‖ (kopš 2000.g.)

Promocijas padome ―Telemātika un loģistika‖ (kopš 2003).

Informācijas tehnoloģijas nozares RTU Profesoru padome (kopš 1998.)

RTU zinātnisko rakstu sērijas ―Datorzinātne‖ sējuma ―Informācijas tehnoloģija un vadības zinātne‖ redaktors (kopš 2002.g.)

Starptautiskā ţurnāla “Simulation & Gaming: An Interdisciplinary

207

Journal of Theory, Practice and Research” redkolēģijas loceklis (“Associate editor in Modelling and Simulation”; kopš 2000.g.)

Starptautiskā ţurnāla “International Journal of Simulation and Process Modelling ” (IJSPM) redkolēģijas loceklis (“Editorial Board Member”; kopš 2004.g.)

Starptautiskās modelēšanas biedrības “The Society for Modeling and Simulation International (SCS)” vecākais biedrs (Senior member; kopš 2004.g.; biedrībā – kopš 1991.g.), Eiropas nodaļas Valdes loceklis (1991-1993 un kopš 1995.g.), starptautiskā institūta “The SCS McLeod Institute of Simulation Sciences” Latvijas centra direktors

Starptautiskās izdevniecības ―SCS Publishing House” (http://scs-publishinghouse.de/) līdz-redaktors (―Chief Co-Editor”, kopš 2006.g.)

Latvijas Imitācijas un modelēšanas biedrība: Viceprezidents (1990-1991), Prezidents (kopš 1992.g.)

Latvijas Automātikas Nacionālajā Organizācija: kopš 1992.g.; Valdes loceklis (1993-1999)

Baltijas Operāciju Pētīšanas biedrība: kopš 1996.g.; Prezidents (2000.-2003.), Valdes loceklis (kopš 1998.)

Imitācijas modelēšanas biedrība “Liophant Simulation Club” (Dţenovas universitātē, Itālijā; kopš 1996.g.)

“New York Academy of Sciences” (1997)

“National Geographic Society” (1997-2000, kopš 2004))

Latvijas Zinātnieku Apvienība (kopš 1998.g.)

Latvijas Augstskolu Profesoru Asociācija (kopš 2000.g.)

Latvijas Transporta Attīstības un Izglītības Asociācija: Valdes loceklis (kopš 2000.g.)

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Domes loceklis

RTU Akadēmiskās sapulces loceklis

RTU Senāta loceklis (kopš 2001.g.), Finansu un budţeta komisijas priekšsēdētājs (kopš 2003.g.)

Lielbritānijas Datorbiedrības vecākais biedrs (The British Computer Society: Chartered Fellow, kopš 2005.g.)

PIEDALĪŠANĀS

STARPTAUTISKAJĀS

KONFERENCĒS

Regulāri (sākot ar 1991.g.) piedalās ar referātiem starptautiskajās konferencēs imitācijas modelēšanas jomā, kā arī piedalās to organizēšanā.

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskajās konferencēs kopš 2001. gada:

European Simulation Multiconference, ESM‘2001 (Prague, Czech Republic, June 2001)

II Pasaules Latviešu zinātnieku kongress (Rīgā, 2001. g. augustā)

RTU 42. Starptautiskā zinātniskā konference (Rīgā, 2001. g. oktobrī)

Harbour, Maritime & Multimodal Logistics Modelling and Simulation, HMS‘2001

208

(Marseilles, France, October 2001)

Chances and Challenges for Logistics Education (Magdeburg, Germany, November 2001)

Traditions and Innovations in Sustainable Development of Society (Rēzeknē, 2002. g. martā)

TransBaltica 2002 (Rīgā, 2002. g. jūnijā)

Teleworking as a Tool for Information Society Technologies Programme Promotion to Baltic States, Telebalt‘2002 (Rīgā, 2002.g. aprīlī)

Harbour, Maritime & Multimodal Logistics Modelling and Simulation, HMS‘2002 (Bergeggi, Italy, October 2002)

Riga Forum (Rīgā, 2002. g. septembrī)


European Simulation Symposium, ESS‘2002 (Dresden, Germany, October 2002)

IST 6th Framework Programme - New Challenge for Baltic States, Telebalt‘2003 (Rīgā, 2003. g. aprīlī)

Modelling and Simulation of Business Systems, MOSIBUS‘2003 (Vilnius, Lithuania, 2003.g. maijā)

New Opportunities for Operations Research. 5th EURO/INFORMS. (Istanbul, Turkey, July 2003).

Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling & Simulation, HMS2003 (Riga, Latvia, 2003.g. septembrī)


The 2003 European Simulation Symposium, ESS2003, (Delft, The Netherlands, October 26-29, 2003)

LU 62. zinātniskā konference (Rīgā, 2004. g. februārī)

European Simulation Multiconference, ESM'2004 (Magdeburgā, Vācijā, 2004.g. jūnijā).

Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling & Simulation, HMS2004 (Rio de Janeiro, Brazīlija, 2004.g. septembrī)

Starptautiskā konference ―11th International Power Electronics and Motion Control Conference‖, EPE-PEMC 2004 (Rīga, 2004.g. septembrī)

RTU 44. starptautiskā zinātniskā konference (Rīga, 2004. g. oktobrī)

Starptautiskā konference TransBaltica 2005 (Rīgā, 2005. g. februārī).

Starptautiskā konference ―IST4Balt Workshop‖ (Rīgā, 2005.g. aprīlī)

Starptautiskā konference "European Conference on Modelling and Simulation", ECMS'2005 (Rīgā, 2005.g. jūnijā)


Starptautiskā konference "European Modelling and Simulation Symposium", EMSS 2005 (Marseļā, Francijā, 2005.g. oktobrī)

Starptautiskā konference „The International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2005 (Marseļā, Francijā, 2005.g. oktobrī)

Starptautiskā konference "European Conference on Modelling and Simulation", ECMS'2006 (Bonnā, Vācijā, 2006.g. jūnijā)


Starptautiskā konference "European Modelling and Simulation Symposium", EMSS 2006 (Barselonā, Spānijā, 2006.g. oktobrī)

Starptautiskā konference „The International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2006 (Barselonā, Spānijā, 2006.g. oktobrī)

Starptautiskā konference „First Asia International Conference on Modelling Symposium, Asia Modelling Symposium‖, AMS 2007 (Puketā, Taizemē, 2007. g. martā)

209

Piedalīšanās starptautisko konferenču organizēšanā kopš 2001. gada:

Sekcijas ―Simulation in Transport and Logistics‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―The 2001 European Simulation Multiconference (Praga, Czech Republic, June 6-9, 2001)‖

Programmas priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―The international workshop ―Harbour, Maritime, & Logistics Modelling and Simulation (Marseilles, France, October 15-17, 2001)‖

Sekcijas "Methodology and Tools" priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―The 2002 European Simulation Multiconference (Darmstadt, Germany, June 3-5, 2002)

Programmas līdzpriekšsēdētājs starptautiskajā konferencē "The international workshop ―Harbour, Maritime, & Multimodal Logistics Modelling and Simulation (Bergeggi, Italy, October 3-5, 2002)"

Sekcijas ―Simulation in Logistics, Traffic and Transport‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―The 2002 European Simulation Symposium (Dresden, Germany, October 23-26, 2002)

Sekcijas ―Simulation in Logistics, Traffic and Transport‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―The 2003 European Simulation Symposium (Delft, The Netherlands, October 26-29, 2003)

Ģenerālais priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―Harbour, Maritime, & Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2003 (Riga, Latvia, September 18-20, 2003)"

Programmas priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―Harbour, Maritime, & Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2004 (Rio de Janeiro, Brazil, September 16-18, 2004)"

Sekcijas ―Simulation in Logistics, Traffic and Transport‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―The 2004 European Simulation Symposium", ESS'2004 (Budapest, Hungary, October 17-20, 2004)

Ģenerālais priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē "European Conference on Modelling and Simulation", ECMS 2005 (Rīgā, Latvijā, 2005. g. 1.-4. jūnijā)

Programmas priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―Harbour, Maritime, & Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2005 (Marseille, France, October 20-22, 2005)"

Sekcijas ―Discrete Event Modelling and Simulation in Production, Logistics and Transport‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē "European Conference on Modelling and Simulation", ECMS'2006 (Bonnā, Vācijā, 2006.g. jūnijā)

Sekcijas ―Logistics Simulation‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē "European Modelling and Simulation Symposium", EMSS 2006 (Barselonā, Spānijā, 2006.g. 4.-6. oktobrī)

Sekcijas „Simulation in Logistics‖ līdzpriekšsēdētājs starptautiskajā konferencē „12th IFAC Symposium on Information Control Problems in Manufacturing‖,

210

INCOM‘2006 (Sentetjenā, Francijā, 2006.g. 17.-19. maijā)

Programmas priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―Harbour, Maritime, & Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2006 (Barselonā, Spānijā, 2006.g. 4.-6. oktobrī)

Sekcijas ―Discrete Event Modelling and Simulation in Production, Logistics and Transport‖ līdzpriekšsēdētājs starptautiskajā konferencē "European Conference on Modelling and Simulation",

ECMS'2007 (Prāgā, Č ehijas Republikā, 2007.g. jūnijā) Sekcijas „Modeling and Simulation‖ līdzpriekšsēdētājs starptautiskajā konferencē

IEEE International Conference ―Computer as a Tool‖, EUROCON 2007 (Varšavā, Polijā, 2007. g. septembrī)

Sekcijas ―Transport, Logistics, Harbour, Shipping and Marine Simulation‖ priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē „First Asia International Conference on Modelling Symposium, Asia Modelling Symposium‖, AMS 2007 (Puketā, Taizemē, 2007. g. martā)

Programmas priekšsēdētājs starptautiskajā konferencē ―Harbour, Maritime, & Multimodal Logistics Modelling and Simulation‖, HMS2007 (Bergedţijā, Itālijā, 2007.g.. oktobrī)

GODA NOSAUKUMI UN

APBALVOJUMI

Rīgas Domes Goda Raksts, 2006

Eksperts Informācijas tehnoloģijas jomā (Amerikas Biogrāfiskā institūta sertifikāts (Specialized Certification of Expertise by American Biographical Institute), 2006.

Lattelekom SIA, Latvijas Zinātnes akadēmijas un Latvijas Izglītības fonda Gada balva par darba kopu „Loģistikas sistēmu imitācijas modelēšanas metoţu un līdzekļu izstrāde un izmantošana‖, 2006

Ļubļanas universitātes (Slovēnija) Viesprofesors (goda nosaukums; Honorary title Visiting Professor), 2005

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, 2004

A/s Dati un LIF Apbalvojums, 2003

RTU profesors, 2001

Latvijas Automātikas Nacionālās Organizācijas 1997.g. balva

Apbalvojums par labāko referātu starptautiskajā konferencē ―The 1992 European Simulation Symposium (Dresden,

October 1992, Germany)‖

SWH Informatīvās sistēmas un LIF (Latvijas Izglītības Fonds) Apbalvojums, 1996


211

PUBLIKĀCIJAS

207 zinātnisko publikāciju autors (tajā skaitā 4 grāmatas), 20 metodisko (tajā skaitā 1 mācību grāmata) un 13 zinātniski populāro publikāciju autors, kā arī 21 grāmatas redaktors.

2007.gada 18. maijā / Jurijs Merkurjevs /

212

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Daina Nītiľa

Adrese Valdeķu 54/9 –36, Rīga, LV 1058

Tālrunis 7670893, 9410399


Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 05.04.1942

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) Kopš 1998 -

• Darba devēja nosaukums RTU Valodu institūts

• Amats Profesore

• Darba pienākumi Latviešu valodas profesora grupas vadītāja

• Datumi (no – līdz) 1993-1996

• Darba devēja nosaukums Budapeštas ELTE universitāte, Sombathejas Pedagoģijas augstskola

• Amats Profesore


• Darba devēja nosaukums Latvijas Universitāte

• Amats Habilitācijas un promocijas padomes priekšsēdētāja

• Darba pienākumi Sēţu organizēšana un vadīšana valodniecības nozarē


• Darba devēja nosaukums LU Baltu valodu katedra

• Amats profesore

• Darba pienākumi Lekciju lasīšana un semināru vadīšana


• Darba devēja nosaukums Augstākās izglītības ministrija

• Amats Liepājas Pedagoģijas institūta rektore

• Darba pienākumi Augstskolas vadīšana


• Darba devēja nosaukums LU Pedagoģijas fakultāte

• Amats Valodu un literatūras katedras vadītāja

• Darba pienākumi Katedras un studiju organizēšana un vadīšana


• Darba devēja nosaukums Daugavpils Pedagoģiskais institūts

• Amats Docente, profesore

• Darba pienākumi Lekciju lasīšana


• Darba devēja nosaukums LZA Valodas un literatūras institūts

• Amats Zinātniskā līdzstrādniece

• Darba pienākumi Zinātniski pētnieciskais darbs

IZGLĪTĪBA


• Iestādes nosaukums M.Toreza Maskavas Valsts pedagoģiskais svešvalodu institūts

213

• Pamatpriekšmeti Vispārīgā valodniecība

• Iegūtais grāds Zinātņu kandidāts


• Iestādes nosaukums LU Vēstures un filoloģijas fakultāte

• Pamatpriekšmeti Latviešu valoda un literatūra

• Iegūtais grāds Filologa, latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikācija

Dzimtā valoda Latviešu

CITAS VALODAS

krievu

• Lasīšanas prasmes Ļoti labi


• Runāšanas prasmes labi

vācu


• Rakstīšanas prasmes gandrīz labi • Runāšanas prasmes gandrīz labi

Lietuviešu, angļu, ungāru pamatiemaľas

TEHNISKĀS PRASMES Datorprasme

CITAS PRASMES UN IEMAĽAS Pieredze vadīt kolektīvu un organizēt darbu;

zinātniski pētnieciskā darba prasme un pieredze

PAPILDUS INFORMĀCIJA Zinātniskā kvalifikācija

Dr.habil. philol. – 1992, Dr.philol. –1982 (1981 – Viļņas universitātē aizstāvēta filoloģijas zinātņu doktora disertācija);

1990.g. un atkārtoti 1997.g. ievēlēta par LZA korespondētājlocekli;

J.Endzelīna LZA prēmijas laureāte - 1980;

kopējais publikāciju skaits – 110;

LZP projektu vadītāja: Latviešu valodas pragmatika (1998-2001), Latviešu valodas inovāciju pragmatiskie aspekti (2002-2004), Latviešu valodas izpētes metodoloģijas jautājumi (kopš 2005);

LZP un LU promocijas padomes eksperte;

Kopš 2001 – LPA promocijas padomes valodniecībā locekle.

2007.gada 19.marts /Daina Nītiľa/

214

CURRICULUM VITAE PERSONĪGĀ INFORMĀCIJA

Vārds, uzvārds Marina Platonova

Adrese Lemešu 11-15, Rīga, LV-1016

Tālrunis 7431390, mob. 9417540



Dzimšanas datums 18.04.1981.

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2006 – līdz šodienai • Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūts

• Amats angļu valodas profesora grupas docente (prakt.)

• Darba pienākumi Studiju kursu sastādīšana un vadīšana, studiju programmas satura pilnveidošana un atjaunošana, zinātniskais un pētnieciskais darbs

• Datumi (no – līdz) 2004 – 2006


• Amats angļu valodas profesora grupas lektore

• Darba pienākumi Angļu valodas pasniegšana, mācību priekšmeta programmas pilnveidošana (papildināšana ar jauniem aktuāliem materiāliem) utt.

• Datumi (no – līdz) 2002 – 2004


• Amats angļu valodas profesora grupas asistente

• Datumi (no – līdz) 2001 – līdz šodienai


• Amats Asistente Valodu institūtā (papilddarbs), valodu institūta direktores palīdze

• Darba pienākumi Mācību procesa vispusīgais monitorings (administratīvie pienākumi)

• Datumi (no – līdz) 1999 – 2000

• Darba devēja nosaukums SIA „BALTFRAKTS‖

• Amats Tulks

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 2004 – līdz šodienai

• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Moderno valodu fakultāte

• Pamatpriekšmeti Sastatāmā valodniecība

• Iegūtais grāds Plānotais grāds – doktora grāds

• Datumi (no – līdz) 2002 – 2004

• Iestādes nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts

• Pamatpriekšmeti Vadībzinātne

• Iegūtais grāds Sociālo zinātņu Maģistra grāds vadībzinātnē

• Datumi (no – līdz) 1999 – 2002

• Iestādes nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts

• Pamatpriekšmeti Vadībzinātne

• Iegūtais grāds Sociālo zinātņu bakalaura grāds vadībzinātnē

215

• Datumi (no – līdz) 2001 – 2004

• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Tiesību zinātņu fakultāte

• Pamatpriekšmeti Jurisprudence

• Iegūtais grāds Studijas pārtrauktas

Dzimtā valoda Krievu

CITAS VALODAS

Latviešu

• Lasīšanas prasmes brīvi



ANGĻU

• Lasīšanas prasmes brīvi

• Rakstīšanas prasmes ĻOTI LABI


VĀCU

• Lasīšanas prasmes LABI

• Rakstīšanas prasmes LABI

• Runāšanas prasmes LABI

Sabiedriskais darbs 2006 – līdz šodienai - „Tehniskās tulkošanas‖ studiju programmas akreditācijas

komisijas locekle 2005 – līdz šodienai - RTU Akadēmiskās sapulces locekle 2004 – līdz šodienai - RTU Valodu institūta Padomes locekle 2002 – līdz šodienai – piedalīšanās Valodu institūta Padomes sēdēs; 2001 – līdz šodienai – piedalīšanās Angļu valodas profesora grupas sēdēs; 1999 – 2001 – Valsts Bērnu Tiesību Aizsardzības centra rīkoto semināru

organizatoriskās komitejas locekle; 1998 – Latvijas Republikas delegāte – skolēnu starptautiskajos semināros Latvijā un ārzemēs (Zviedrijā); 1997 – 1998 – Latvijas Skolēnu Asociācijas priekšsēdētāja;

1995 – 1998 – Latvijas Skolēnu Asociācijas locekle.

Sadarbība ar Latvijas un ārzemju organizācijām

2006 – līdz šodienai -Orhusas biznesa augstskolas Lietišķās komunikācijas fakultāte 2006 – līdz šodienai - Tartu Universitāte (personīgi ar prof. I. Anveltu un E. Veldi) 2004 – 2005 – piedalīšanās Starptautiskā projektā Leonardo da Vinci 2003 – līdz šodienai – Patentu tulku birojs ASV (personīgi ar tulku biroja direktoru S.V. Viteka k-gu); 2003 – līdz šodienai – „Vides projekti‖ aģentūra (personīgi ar projektu menedţeri

216

M.Jirgenu un projektu koordinatoru I.Semjonovu); 2003 – līdz šodienai – Aston universitāte, Birmingemā, Lielbritānijā (Personīgi ar Tehniskās tulkošanas maģistrantūras un doktorantūras programmas direktori Dr.philol. C.Schaeffner un bakalaurantūras programmas direktori Dr.philol. B.Adab); 2003 – līdz šodienai – Adelaidas universitāte, Adelaidā, Austrālijā (personīgi ar prof. T. Fennelu, prof. Colette Mrowa-Hopkins) 2001 – līdz šodienai – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (personīgi ar I.Semjonova k-gu); 1998 – 2000 – Ziemeļvalstu informācijas birojs.

Zinātnisko darbu saraksts 2006 - L. Iļjinska, M. Platonova, Pragmatic Aspects of Special Vocabulary in Scientific Technical Texts, - 4th Riga International Symposium on Pragmatic Aspects of Translation, University of Latvia, Riga, 17 November, 2005, – Research papers: Pragmatic Aspects of Translation, ed. By prof. A. Veisbergs, University of Latvia, National Language Commission, December, 2006, 56-76 pp. 2006 - L. Iļjinska, D. Rumpīte, M. Platonova, B. Ţuga, Latest Trends in Online and Off-line Learning of ESP at Technical University, - FIPLV World Congress LMS Sprakdagar, Gothenburg, Sweden, 15-17 June, 2006. 2006 - M.Platonova, Semantic Aspects of Translation of Business and Legal Terminology, - Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja, 2005.g. 2-3. decembrī,– 2006; 2005 - Iljinska, L., Rumpīte, D., Platonova, M., “Diversity and Unification in Assesing ESP Skills on the Basis of the Common European Framework of Reference (CEFR)”, International LATEUM Conference ―ELT as Sustainable Development: Secondary and Tertiary Education‖, 28.09. – 30.09.2005., Moscow State Lomonosov University. 2005 – L.Iļjinska, M. Platonova, Technical Term Translation and Pragmatic Function, publikācija krājumā „Contrastive and Aplied Lnguistics XIII‖.

2004 – M.Platonova, Basic Methods for Translation of Patents, Starptautiskās konferences „Current trends in FLT and Linguistics‖ krājums.

2004 - M.Platonova, Special Vocabulary in Translation of Patents, Starptautiskās konferences „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖ krājums.

Metodiskais darbs 2002 – līdz šodienai – studentu sagatavošana ikgadējai Studentu Zinātniskai konferencei angļu valodā; 2002 – līdz šodienai – Biznesa un juridiskās terminoloģijas priekšmeta programmas papildināšana un eksāmenu biļešu sagatavošana; 2002 – 2003 – papildus kursu angļu valodā organizēšana un vadīšana; 2002 – līdz šodienai – piedalīšanās Valodu institūta Padomes sēdēs; 2002 – līdz šodienai – piedalīšanās Angļu valodas profesora grupas sēdēs;

217

2001 – līdz šodienai – daţādu darbu veikšana Valodu institūtā (tulkošana, materiālu sistematizācija, tekstu rediģēšana, studentu aptaujas, utt.).

Metodisko darbu saraksts 2003 – L.Iļjinska, M.Platonova, Nolikums par diplomdarba izstrādāšanu un aizstāvēšanu; 2003 – L.Iļjinska, D.Nītiņa, M.Platonova, I.Siliņa, Augstākās profesionālās izglītības studiju programma „Tehniskā tulkošana”;

Līdzdalība grāmatu sagatavošanā

2004 – L.Iljinska, English in Focus, Part I; 2004 – L.Iljinska, English for Science and Technology: Course Design, Text Analysis, Research Writing. 2003 – L.Iljinska, English for Science and Technology. A Study Programme for Postgraduate Students;

Kvalifikācijas celšana 2006 - piedalīšanās seminārā doktorāntiem par Sastatāmās un salīdzināmās valodniecības jautājumiem (uzstāšanos ar referātu), Tartu, Igaunija 2006 - stāţēšanos Orhusas biznesa augstskolā (Lietišķās komunikācijas fakultātē). Semināri Leonardo da Vinci mobilitātes programmas projekta „Profesionālo iemaņu un prasmju paaugstināšana augstskolu pasniedzējiem‖ ietvaros. 2005 - līdz šodienai – piedalīšanās Valsts valodas komisijas rīkotajos semināros par terminoloģijas jautājumiem 2004 – līdz šodienai – piedalīšanās 8. starptautiskās konferencēs

2000 – līdz šodienai – vieslektoru lekciju apmeklēšana; 2000 – 2001 – Norvēģu valodas kursi

Dalība starptautiskajos projektos

2005 – līdz šodienai - LEONARDO DA VINCI mobilitātes programmas projekts “Profesionālo iemaņu un prasmju paaugstināšana augstskolu pasniedzējiem”

2005 - līdz šodienai - Pilot project of the Manual for Relating Language Examinations to the CEFR

2002-2005 - LEONARDO DA VINCI Pilotprojekts; Valodas kompetence; Starptautiskie sakari


UN IEMAĽAS

Prasme plānot veicamos darbus un elastīgi noteikt to prioritātes Prasme organizēt un vadīt daţāda veida pasākumus un veidot operatīvu

informāciju, Pieredze darbā starptautiskajos projektos Labas iemaņas cilvēkresursu vadīšana un organizēšana

TEHNISKĀS PRASMES IT kompetence – Microsoft Office, MS Dos, MS Power Point, E-views, Lindo, MathCad, utt.

218

ITAS PRASMES UN IEMAĽAS Autovadītāja apliecība (B kategorija)

2007.gada 19.marts /Marina Platonova/

219

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Antra Roskoša

Adrese Zaļā iela 5 – 10, Rīga, LV 1010

Tālrunis 29413614


Pilsonība LR

Dzimšanas datums 23.06.1967.

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2005. janvāris – līdz šim laikam


• Amats Lektore

• Darba pienākumi Mācīt angļu valodu

• Datumi (no – līdz) 1994. februāris – 2003. septembris

• Darba devēja nosaukums Rīgas Imantas vidusskola

• Amats Angļu valodas skolotāja

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 2006. septembris – līdz šim laikam

• Iestādes nosaukums LU doktorantūra

• Pamatpriekšmeti Izglītības vadība

• Datumi (no – līdz) 2002. septembris – 2005. janvāris

• Iestādes nosaukums LU

• Pamatpriekšmeti Izglītības zinātne

• Iegūtais grāds Izglītības zinātņu maģistrs

Dzimtā valoda Latviešu

CITAS VALODAS

Angļu valoda




Krievu valoda


• Rakstīšanas prasmes Labi



UN IEMAĽAS

Patīk organizēt mācību procesu angļu valodas nodarbībās

TEHNISKĀS PRASMES Autovadītšanas prasme vairāk kā 10 gadus

220

CITAS PRASMES UN IEMAĽAS PC prasme – Microsoft Word, Microsoft Excel, PowerPoint

2006. gada 19. martā /Antra Roskoša/

221

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Diāna Rumpīte

Adrese Baznīcas iela 26-43, Jūrmala, LV- 2015, Latvija

Tālrunis 29459164 (mob.); 7769389


Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 1950.gada 14. jūnijs

DARBA PIEREDZE


• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Valodu institūts

• Amats Asociētā profesore


• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, svešvalodu katedra (Valodu institūts)

• Amats Docente

• Datumi (no – līdz) 1988 – 1992

• Darba devēja nosaukums Rīgas Politehniskais institūts, svešvalodu katedra

• Amats vadītāja


• Darba devēja nosaukums Viskonsinas štata LaKrosas universitāte, ASV

• Amats Lektore



• Amats Vecākā pasniedzēja

• Datumi (no – līdz) 1974 - 1978


• Amats Pasniedzēja


• Iegūtais grāds Nostrifikācijas kārtībā piešķirts pedagoģijas zinātņu doktora grāds. Diploma numurs: CD Nr.000623


• Iestādes nosaukums Maskavas Valsts universitātē aizstāvēta pedagoģisko zinātņu kandidāta disertācija par tēmu ―Kritēriji vingrinājumu atlasei (praktiska rakstura mācību priekšmetos augstskolā‖

• Iegūtais grāds Piešķirts pedagoģijas zinātņu kandidāta grāds

• Datumi (no – līdz) 1978 - 1982

• Iestādes nosaukums Klātienes aspirantūra M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātē

• Pamatpriekšmeti Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedrā.

• Datumi (no – līdz) 1968 - 1973

• Iestādes nosaukums Latvijas Valsts universitāte, Svešvalodu fakultāte, pabeigta ar izcilību.

222

• Iegūtais grāds Angļu valodas un literatūras specialitātē iegūta filologa, angļu valodas pasniedzēja kvalifikācija

AKADĒMISKĀ, ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA

Latvijas Zinātľu Padomes granta projekta Nr.01.0326

―Kreativitāte kā process un personības īpašība‖ grupas

pētniece, SOCRATES, LEONARDO DA VINCI u.c.

kopumā piecu starptautisko projektu koordinatore un

dalībniece, tajā skaitā LEONARDO da VINCI projekta

koordinatore RTU un Latvijā par Eiropas Padomes

kopējo pamatnostādľu ieviešanu svešvalodu apguvē

(QUALSPELL projekts); Vispasaules Valodu skolotāju

federācijas (FIPLV) Ziemeļvalstu – Baltijas valstu

(NBR) valodu skolotāju starptautiskā SOCRATES

projekta koordinatore Latvijā; PHARES starptautiskā

eksperimentālā projekta par angļu valodas apguvi

virtuālā vidē dalībniece, CNN (Consumer Citizenship

Networking) SOCRATES projekta koordinatore u.c.

Esmu piedalījusies ar referātiem vairāk kā 40

starptautiskās un Latvijas zinātniski-metodiskās

konferencēs, tajā skaitā: Pasaules valodu skolotāju

federācijas kongresā Parīzē (2000.g.), Vispasaules

kongresā par valodu politiku Barselonā (Spānija, 2002),

II Pasaules latviešu zinātnieku kongresā Rīgā (2001),

Starptautiskajā gadskārtējā angļu valodas pasniedzēju

asociācijas IATEFL konferencē Braitonā (Lielbritānija,

2001), Eiropas Testēšanas asociācijas starptautiskajās

konferencēs Barselonā (Spānija, 2001), Berlīnē (Vācija,

2005); starptautiskajā konferencē par valodu izglītības

politiku Hāgā (Nīderlande, 2004), Eiropas Padomes

konferencē par Eiropas kopējo pamatnostādľu

ieviešanu valodu mācīšanā, apguvē un valodas prasmju

pārbaudē (Common European Framework of

Reference), Strasbūra (2005), Pasaules valodu skolotāju

federācijas pasaules kongresā Gēteborgā (2006),

starptautiskās konferencēs Tallinā, Tartu un Viļľā,

Lietuvā, Maskavas Valsts universitātē, Permā, Jelgavas

LA, Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības

augstskolā, Biznesa institūtā RIMPAK LIVONIJA,

Latvijas Sporta Akadēmijā, Rēzeknes augstskolā,

223

Liepājas pedagoģijas akadēmijā, Ventspils Augstskolā,

Latvijas Universitātē u.c.

Ir iegūti vairāku starptautisku kursu un semināru

sertifikāti, tajā skaitā prof. G.Kitaigorodskas intensīvās

angļu valodas mācīšanas metodikas kursu Maskavas

Valsts universitātē, E. deBono starptautisko radošās

domāšanas kursu ―CoRT Thinking Programme‖

Oksfordā, Briseles starptautiskās konferences par

Eiropas skolu sadarbības tīkla pilveidi, Krievijas ZA

Praktiskās psiholoģijas institūta u.c. institūciju

sertifikāti.

Vairāku zinātnisko rakstu krājumu starptautiskās

redkolēģijas locekle Latvijā un Lietuvā, Pasaules

Valodu skolotāju federācijas Baltijas un Ziemeļvalstu

starptautiskās konferences zinātnisko rakstu redaktore

(2007). Starptautiska mēroga pasākumu koordinatore

Latvijā, tādu kā ―Eiropas Valodu diena Latvijā 2004‖

sadarbībā ar IZM un Valsts Valodas komisiju, piecu

starptautisko kreativitātes konferenču, RTU Valodu

institūta konferenču u.c. rīcības komitejas locekle (no

2001.g.), astoľu starptautisko konferenču valodu

sekciju vadītāja.

Zinātniskā darba rezultāti atspoguļoti 80 publicētos

darbos, tajā skaitā 19 starptautiskās publikācijās, vienā

mācību grāmatā, sešos mācību līdzekļos, grāmatas

manuskriptā ―Radoša angļu valodas apguve‖, rakstos

un tēzēs. Ar grāmatas manuskriptu ―Innovative

Methodology in Creative Mastering of Foreign

Languages‖ piedalījās Luda Bērziľa balvas darbu

konkursā (1999). Esmu izstrādājusi vairākas mācību

programmas angļu valodā RTU studentiem (1998,

2004.g,), kā arī piedalījusies materiālu izstrādāšanā

RTU akreditācijai.

Recenzētas grāmatas, metodiskie izdevumi, raksti,

augstskolu studiju programmas akreditācijai, RTU

studentu diplomdarbi, kā arī citi zinātniski darbi. Veikti

IZM, Eiropas Padomes informācijas biroja u.c.

materiālu tulkojumi.

224

Vadīti Latvijas Universitātes Pedagoģijas un

psiholoģijas fakultātes maģistrantu darbi, kā arī

apjomīgs skaits RTU studentu zinātniskie darbi angļu

valodā. Vadīti RTU studentu diplomdarbi un kursa

darbi. Studenti regulāri ieguvuši godalgotas vietas RTU

zinātniski praktiskās konferencēs angļu valodā.

Lasīti referāti, konsultēti maģistranti Šauļu universitātē

(Lietuva), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības

augstskolā, organizēti Izglītības un zinātnes ministrijas

akreditēti tālākizglītības semināri Latvijas valodu

skolotājiem Latvijas Valodu skolotāju asociācijas

(LVASA) darbības ietvaros.

CITAS VALODAS Angļu valoda




Krievu valoda





PAPILDUS INFORMĀCIJA

Esmu Latvijas Zinātnieku savienības Padomes

locekle, viena no Latvijas Valodu skolotāju

asociācijas (LVASA) dibinātājām un tās prezidente

no 2001. – 2005. gadam, pašreiz tās

viceprezidente, Pasaules valodu skolotāju

federācijas (FIPLV) Ziemeļvalstu – Baltijas valstu

(NBR) valodu skolotāju asociāciju Padomes

sekretāre, Eiropas Padomes izglītības projekta

―Eiropas Moderno valodu centrs‖ dalībnieku

atlases konsultatīvās darba grupas dalībniece, IZM

izveidotās Eiropas Valodas Portfeļa akreditācijas

komisijas locekle u.c.

Esmu RTU Valodu institūta Padomes locekle,

metodiskās komisijas locekle, kā arī atbildīga par

studentu zinātnisko konferenč u organizēšanu

angļu valodā RTU. Izstrādāju un pieteicu Izglītības

un zinātnes ministrijā RTU Valodu institūta

projektu ―Studentu pētnieciskā darba organizēšana

225

svešvalodā Rīgas Tehniskajā universitātē‖ (2003).

2007.gada 19.februārī /Diāna Rumpīte/

226

Curriculum Vitae

PERSONAS DATI

Vārds, uzvārds Ilze Siliľa

Adrese Stūrīša iela 34, dz.1. Rīga, LV-1006

Tālrunis 29274629, 67553893


Pilsonība Latvijas


DARBA PIEREDZE



• Amats Praktiskā docente, vācu val. profesora grupas vadītāja,

RTU Valodu institūta padomes locekle RTU Valodu institūta metodiskās komisijas locekle

• Darba pienākumi Vācu val. profesora grupas pasniedzēju darba koordinācija,

• Datumi (no – līdz) 1995 – 2000


• Amats lektore vācu valodas mācību priekšmetā, metodiskās apvienības vadītāja, atbildīgā par mācību metodisko, testu un eksāmenu materiālu izstrādi būvniecības nozares studentiem bakalaura, praktiskā bakalaura, maģistra un doktoranta studiju programmās, valsts mācības un analītiskās lasīšanas tehnisko tulku profesionālo bakalauru studiju programmā



• Amats asistente vācu valodas mācību priekšmetā

• Darba pienākumi Vācu valodas nodarbību vadīšana, metodisko mācību, kontroldarbu un eksāmenu materiālu izstrāde

Datumi (no – līdz) 1982 – 1993

Darba devēja nosaukums 2.pag.darba dienas skolā

Amats vācu valodas skolotāja, klases un pagarinātās dienas grupas audzinātāja

• Darba pienākumi vācu valodas stundu sagatavošana un vadīšana

IZGLĪTĪBA

• Datumi (no – līdz) 1996 – 1998

• Iestādes nosaukums LU, Pedagoģijas un psiholoģijas institūts

• Pamatpriekšmeti Pedagoģija, psiholoģija, prezentācijas prasme

• Iegūtais grāds Pedagoģijas maģistrs

• Datumi (no – līdz) 1976 – 1982

• Iestādes nosaukums P.Stučkas LVU

• Pamatpriekšmeti Ģermānistika, pedagoģija, tulkošana

227

• Iegūtais grāds Bakalaurs, vācu valodas filologs, pasniedzējs, tulks

Dzimtā valoda latviešu

228

CITAS VALODAS

vācu


• Rakstīšanas prasmes izcili

• Runāšanas prasmes izcili

krievu


• Rakstīšanas prasmes ļoti labi • Runāšanas prasmes ļoti labi

angļu



• Runāšanas prasmes gandrīz labi

ORGANIZĀCIJAS PRASMES UN

IEMAĽAS

Starpkultūru komunikācija, situāciju analīze, konfliktu menedţments, prezentācijas prasme, kolektīva vadīšana, daţāda mēroga pasākumu organizācija un plānošana

TEHNISKĀS PRASMES PC (Windows),

229

PAPILDUS INFORMĀCIJA Kvalifikācijas paaugstināšana:

2006 – Liepājas Pedagoģiskās augstskolas starptautiskā Konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖

2006 – līdzdalība starptautiskā LEONARDO DA VINCI projektā „Profesionālo iemaņu un prasmju līmeņa paaugstināšana tulkotāju sagatavošanas pasniedzēji (VeA, LU, RTU, Maincas universitāte (Germersheima) Vācija, ASB, Dānija

2003 - 2005 – visi Gētes institūta rīkotie semināri par valodas prasmju līmeņiem un starpkultūru komunikāciju

1995 – Diseldorfas universitāte, seminārs ―Biznesa vācu valoda‖

1995 – Kemnicas-Cvikavas Tehniskā universitāte, kurss ―Speciālo nozaru vācu valodas metodika un didaktika‖

2001 – Vispasaules Vācu valodas skolotāju kongress Lucernā Šveicē, tulkošanas darba grupa

1993-2006 semināri un konferences RTU

Sabiedriskais darbs:

RTU Akadēmiskās sapulces locekle

Valodu institūta padomes locekle,

Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācijas locekle

Pētnieciskais darbs:

Tehniskā tulkošana starpkultūru saskarsmes kontekstā

2007.gada 19.marts /Ilze Siliņa/

230

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Tatjana Smirnova

Adrese 15 Institūta iela., dz. 39, LV- 2130, Rīgas rajons, Latvija

Tālrunis 7910279; m.t. 6705473


Pilsonība Latvijas


DARBA PIEREDZE

• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, Valodu Institūts

• Datumi (no – līdz) 2004 līdz šīm brīdim

• Amats Praktiskā docente, angļu valodas pasniedzēja

• Darba pienākumi Angļu valodas mācīšana īpašiem nolūkiem, angļu valodas profesora grupas metodiskā vadītāja

• Datumi (no – līdz) 1995 - 2004

• Amats Lektore, angļu valodas pasniedzēja

• Darba pienākumi Angļu valodas mācīšana īpašiem nolūkiem

• Datumi (no – līdz) 1993, 1994. gada vasara-rudens

• Darba devēja nosaukums Friday Bridge International Farm Camp

• Amats Vadītāja asistente

• Datumi (no – līdz) 1991- 1993 pavasaris

• Darba devēja nosaukums SIA ‗Neris‘

• Amats Sekretāre

• Darba pienākumi administrēšana; lietviedība

IZGLĪTĪBA • Datumi (no – līdz) 2006 līdz šīm brīdim

• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, doktorantūra

• Pamatpriekšmeti Angļu filoloģija




• Iegūtais grāds Humanitāro zinātņu maģistra grāds filoloģijā ar izcilību




• Iegūtais grāds Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā

Dzimtā valoda KRIEVU

CITAS VALODAS LATVIEŠU




231

ANGĻU


• Rakstīšanas prasmes izcili



IEMAĽAS

-1991 RTU Valodu Institūta Padomes locekle

-1992 Angļu valodas profesora grupas metodiskā vadītāja

-1993 2004-2005. g. es piedalījos Leonardo da Vinci QUALSPELL projekta īstenošanā

TEHNISKĀS PRASMES UN

IEMAĽAS

Spēju strādāt ar lielāko daļu Microsoft datoru programmām

CITAS PRASMES UN IEMAĽAS 2004 B&M Macības centrs

Gida sertifikāts

PAPILDUS INFORMĀCIJA Publikācijas -1994 ‗Handbook of LSP Examinations‘, projekta dalībniece, TUT Izdevniecība (2004)

-1995 ‗Bakalaura studiju programma svešvalodā RTU studentiem‘, viena no programmas sastādītājām, RTU Izdevniecība (2004)

Projekti -1996 ESF projekts „Profesionālās izglītības ieguves formu pilnveide invalīdiem, izmantojot

modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības uzņēmējdarbības programmās‘

2006.gada 30.marts /Tatjana Smirnova/

232

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Dina Strong

Adrese Lugaţu iela 4 -58, Rīga, LV 1045, Latvija

Tālrunis +371-6174477


Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 12/05/1979

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) 2004. gada septembris – tagad

• Darba devēja nosaukums RTU

• Amats Angļu valodas pasniedzēja/ lektore

• Darba pienākumi ESP (English for Special Purposes)

Metodiskais darbs

Angļu valodas apmācība (runāšanas, rakstīšana, lasīšana, analīze un prezentācijas

• Datumi (no – līdz) 2002. gada septembris – 2004. gada jūlijs

• Darba devēja nosaukums ORS Lek en Linge, Culemborg, Nīderlande

• Amats Angļu valodas pasniedzēja bilingvālā mācību iestādē

• Darba pienākumi Angļu valodas kā otrās valodas apmācība divvalodu (angļu/holandiešu) mācību iestādē;

To bilingvālo programmu izstrāde un materiālu vākšana, kas tiks izmantoti nākamajos gados;

Kontaktu izveidošana un daţādu starptautisko projektu organizēšana (piemēram, projekti ar Lielbritāniju, ASV un Dāniju);

Publicēju grāmatu: Great Britain: The Country and the People (―Lielbritānija: valsts un sabiedrība‖), kuru izmanto kā palīglīdzekli angļu valodas kursam mūsu skolā;

Veiksmīgi sagatavoju pieaugušo grupu Kembridţas angļu valodas augstākā līmeņa (Cambridge Advanced English – CAE) eksāmenam.

Pasniedzu sagatavošanas kursu Kembridţas angļu valodas kvalifikācijas (CPE– Cambridge Proficiency English) eksāmenam.

• Datumi (no – līdz) 2000. gada novembris – 2001. gada janvāris

• Darba devēja nosaukums Wolverhampton College, Wolverhampton, UK / Lielbritānija

• Amats Angļu valodas skolotāja – staţiere

• Darba pienākumi

Angļu valodas (ESOL) apmācība emigrantiem no visas pasaules, stundās izmantojot komunikatīvās metodes un pielietojot plašu autentisko materiālu loku, tanī skaitā audzēkņu pašu piededzi dzīvojot angļu valodas runājošo cilvēku vidē.

233

• Datumi (no – līdz) 2000. gada februāris – 2000. gada maijs

• Darba devēja nosaukums Hogeschool Holland, Amsterdama, Nīderlande • Amats Angļu valodas skolotāja – staţiere (prakse)

• Darba pienākumi Angļu valodas apmācība (runāšanas, rakstīšana, lasīšana, analīze un prezentācijas iemaņas) ārzemju skolēniem kā daļa no sagatavošanas kursa ―Biznesa studijas‖ Hogeschool Holland augstskolā (Amsterdamā).

IZGLĪTĪBA • Datumi (no – līdz) 2005 – līdz šodienai

• Iestādes nosaukums Latvijas Universitāte, Moderno valodu fakultāte

• Iegūtais grāds Plānotais grāds – doktora grāds

• Datumi (no – līdz) 2004, jūlijs

• Iestādes nosaukums IB groep (Nīderlandes izglītības, kultūras un zinātnes ministrija)

• Pamatpriekšmeti Holandiešu valoda

• Iegūtais grāds Holandiešu valodas kā otrās valodas diploms.

• Datumi (no – līdz) 2001 - 2002

• Iestādes nosaukums Universiteit van Amsterdam

• Pamatpriekšmeti angļu valoda un kultūra

• Iegūtais grāds Humanitāro zinātņu Maģistra grāds angļu valodā un kultūrā

• Datumi (no – līdz)

1997 - 2001

• Iestādes nosaukums EFA / Vulverhemptonas (Wolverhampton) Universitāte

• Pamatpriekšmeti angļu valoda un literatūra pedagoğija

• Iegūtais grāds Bakalaura grāds angļu valodā un literatūrā (ar izcilību) 2:1 RSA sertifikāts (TESOL sertifikāts) Nīderlandes 2de Graads diploms (skolotāja diploms)

Dzimtā valoda krievu

CITAS VALODAS

Latviešu

• Lasīšanas prasmes dzimtās valodas līmenī

• Rakstīšanas prasmes dzimtās valodas līmenī

• Runāšanas prasmes dzimtās valodas līmenī

Angļu




234

Holandiešu




Franču

• Lasīšanas prasmes vidējais līmenis

• Rakstīšanas prasmes vidējais līmenis

• Runāšanas prasmes vidējais līmenis


IEMAĽAS

Strādīga, apzinīga, entuziasma pilna persona ar plašām lingvistiskām un mācīšanas iemaņām. Komunikabla persona ar lieliskām komunikācijas prasmēm, kas bauda darbu, ir uzticama un uzstāda sev augstas prasības.

TEHNISKĀS PRASMES MS OFFICE, Internet, e-mail

CITAS PRASMES UN IEMAĽAS Tango dejošana, keramika

PAPILDUS INFORMĀCIJA ATSAUKSMES:

Yvonne Vermeulen Priscilla Leather Willem Weststeijn International relations RSA Certificate Prof. Russian Linguistics (Starptautisko sakaru vadītāja) coordinator and TESOL and Literature (krievu Amsterdam College voor Hotel lecturer (RSA sertifikāta valodniecības un literatūras en Gastronomie koordinatore un TESOL profesors); Elandsstraat 175 lektore); EFA (Instituut Universiteit van Amsterdam 1016 SB, Amsterdam voor de Lerarenopleiding) Bungehuis Tālr. +31(0)20-5150315 Wibautstraat 2-4 Spuistraat 210 - 212 Fakss +31(0)20-5150312 1091 GM, Amsterdam 1012 WX, Amsterdam Tālr. +31(0)20-5251288 Tālr. +31(0)20-525308 e-pasts: [email protected]

2007. gada 19.martā /Dina Strong/

235

CURRICULUM VITAE

Airisa Šteinberga

Dzimusi: 1968. gada 5. martā, Rīgā.

Tautība: latviete

Ģimenes stāvoklis: precējusies, divi dēli.

Dzīves vieta: Prieţu 9, Garciems „Meţciems‖, Carnikavas pag.,

LV -2163, tel.7905034, mob. tel. 6178824, e-mail:

[email protected]

Izglītība: 1990. gadā beigusi LU Bioloģijas fakultāti un ieguvusi

biologa, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējas kvalifikāciju.

1994. gadā absolvējusi LU maģistratūru un ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu.

1997. gadā ieguvusi psiholoģijas doktora (Dr. psych.) grādu.

Galvenās darba vietas: Rīgas 9. maiľu vidusskola, skolotāja,. 1986. - 1988.

Ādażu vidusskola, psihologs, 1988. - 1990.

Rīgas komercskola, skolotāja, 1990. - 1999.

RTU, lektore, 1994. - 1998.

RTU Humanitārais Institūts, Socioloģijas un pedagoģijas

katedra, docente kopš 1998. gada; no 2006.gada

Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente.

236

Zinātniskās publikācijas: Šteinberga A. ―Iemācītā bezpalīdzība‖ // Skola un

Ģimene, 1992, Nr. 4

Šteinberga A. ―Humāna personība nevar būt vardarbīga‖

// Skola un Ģimene, 1997, Nr. 5, 24. lpp.

Šteinberga A. ―Vidusskolēnu pašizjūta un darbības

produktivitāte‖ // krāj. ―Personības veidošanās

pedagoģiskās un psiholoģiskās problēmas‖, R., LU,

1994, 11.-13. lpp.

Šteinberga A. ―Vidusskolēnu pašizjūtas veidošanās fons‖

// krāj. ―Pašizjūtas un identitātes veidošanās‖, R., LU,

1997, 159.-164. lpp.

Steinberga A. ―Probleme des Selbstgefuehles

Jugendliche‖ // ―Jugend zwischen Ausgrenzung und

Integration‖, Zagreb, 1997, S. 94.-98.

Šteinberga A. ―Individuālā pašizjūta kā sabiedrības

problēma‖ // krāj. ―Latvijas sabiedrība mūsdienās‖, R.,

1998, RTU Humanitārais institūts, 37.-39. lpp.

Šteinberga A., Tunne I. ―Jauniešu pašizjūta un vērtības‖

// R., RAKA, 1999.

Steinberga A. ―Agressivität als Faktor der Ausgrenzung

Jugendliche in der lettischen Gesellschaft‖ // ―Jugend

zwischen Ausgrenzung und Integration‖, Band 2. Riga,

Mācību apgāds, 1999.

Šteinberga A. ―Pašaudzināšanas pedagoģiskie un

psiholoģiskie aspekti‖, zinātniski praktiskā

konference ―Personība. Laiks. Komunikācija‖,

2001.g. 1.-2. marts, Rēzekne.

Šteinberga A. ―Agresija kā vardarbīgas rīcības cēlonis un

tās izpausmes jauniešu vecumā‖, zinātniski praktiskā

237

konference ―Jaunatne mūsdienu Latvijas mainīgajā vidē‖.

2000.g. 10.-11. marts, Rīga.

Šteinberga A. „Pašizjūtas un dzīvesdarbības mijattiecības

jauniešu vecumā‖, RTU 42.Starptautiskā zinātniskā

konference. Rīga, 2001.g.11.-13.oktobris, referāts.

Šteinberga A. Metodiskais materiāls ―Ievads attīstības

psiholoģijā‖, RTU, 2001. g.

Šteinberga A. Emocionālās inteliģences pilnveidošanās

arodizglītībā. RTU 43. starptautiskā zinātniskā

konference, Rīga, 2002.g., 10.-14. oktobris, referāts.

Šteinberga A. Emocionālās inteliģences

pilnveidošanās arodizglītībā. RTU Zinātniskie

raksti, 4.sējums, izdevniecība „RTU‖, R. 2003.,

36.-40.lpp.

Šteinberga A. Emocionālais fons un darbības

efektivitāte mācību stundā. RTU 44.starptautiskā

zinātniskā konference Rīgā, 2003.g. 9.-11.oktobris,

referāts.

ŠponaA., Šteinberga A. „Aktuelle pảdagogische und

politische Problematik der Integration der Schuljugend

in Lettland‖ // „Jugend in Europa – Integrationsprobleme

und Partizipationschancen‖, Bericht Nr.48, Universitảt

Tủbingen, 2004.

Šteinberga A. Zinātniskās pētniecības attīstība

starptautiskā projekta „Internacionālā mācīšanās‖

ietvaros (1990.2001.g.). RTU 45. starptautiskā zinātniskā

konference, Rīga, 2004.g., 14.-16. oktobris, referāts.

Šteinberga A. Das individuelle Wissenschafliche

Wachstum im Rahmen des internationalen Projektes

„Internationales Lernen‖. Referāts konferencē

„Perspektiven der multikulturellen Gesellschaft‖ ,

Rīga, 3.-7.marts, 2005.gads.

238

Šteinberga A. Bērnu attīstība no dzimšanas līdz trīs

gadu vecumam perinatālās psiholoģijas kontekstā.

RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga,

2005.g., 13.-15. oktobris, referāts.

Šteinberga A. Pētniecības metoţu attīstība starptautiskā

projekta „Internationales lernen‖ ietvaros no 1990.gada

līdz 2005.gadam. RTU Zinātniskie raksti.8.sēr.

„Humanitārās un sociālās zinātnes‖, 8.sēj.

R.,RTU,2005. 111.-115.lpp.

Šteinberga A. Bērna optimālas attīstības

priekšnoteikumi perinatālās psiholoģijas kontekstā.

RTU Zinātniskie raksti.8.sēr. „Humanitārās un

sociālās zinātnes‖, 10.sēj. R.,RTU,2006. 71.-

77.lpp.

Piedalījusies:

1997starptautiskajā projektā ‗Pingist Pinki‘ un tā ietvaros

organizētajā konferencē Magdeburgā, Vācijā,1995. g.

1998starptautiskajā projektā ‗Internationales Lernen‘ un

tā ietvaros organizētajās konferencēs Freidenštatē

1995. g. un Rīgā 1997. gadā.

1999studiju apmaiľas programmā Tībingenas

universitātē, Vācijā 1991. gada aprīlī - maijā.

1997starptautiskajā seminārā ―Innovationen in

Hochschuldidaktik‖, 1994. gadā, Rīgā.

1998seminārā ―Inovācijas augstskolu didaktikā‖, Bernes

universitātē, Šveicē 1995. gada maijā.

1999seminārā augstskolu mācībspēkiem Kristiansandā,

Norvēģijā, Agderas augstskolā, 1997. gada maijā.

239

2000konferencē „Jauniešu situācija un orientācija

Eiropā‖ Soloniki, Grieķija, 1998.gada 18.-

20.septembris.

2001starptautiskajā projektā „Nākotnes perspektīvas

arodizglītībā Latvijā un Lietuvā‖, 2000.gadā, Latvijas,

Lietuvas IZM, Somijas izglītības centrs.

2002starptautiskā seminārā-treniľā „Attīstības

psiholoģiskais pavadījums. Perinatālās psiholoģijas

pamati‖ Starptautiskās profesionālās meistarības

centrs „Vaiľode‖, semināra vadītājs

Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 18.-20.februāris,

2005.gads.

2004ESF projektā „Akadēmiskā personāla kompetenču

pilnveide pedagoģijā un IT jomā‖ ( 01.07.2006.-

30.06.2007).

2005RTU 48.starptautiskajā zinātniskajā konferencē,

2007.gada 12.oktobrī. Ziľojums „ Skolēnu attieksme

pret skolu kā izglītības kvalitātes kritēriju‖.

Mācību programmas; Vispārīgā un personības psiholoģija

Attīstības psiholoģija

Pedagoģiskā psiholoģija

Svešvalodas: krievu un vācu.

Zinātniskās intereses: attīstības psiholoģija.

Airisa Šteinberga Rīga, 2008.g. 2.jūnijā

240

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Renāte Tavare

Adrese Zvaigţņu ielā 11 – 2, Rīga, LV-1009

Tālrunis 26436919

E-pasts -

Pilsonība latviete

Dzimšanas datums 1938.gada 8. novembris

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) Kopš 1997.g. – līdz šim brīdim

• Darba devēja nosaukums Sociālo tehnoloģiju augstskola

• Amats Docente

• Darba pienākumi Latviešu valodas mācīšana

• Datumi (no – līdz) Kopš 1967.g. – līdz šim laikam


• Amats Docente latviešu valodas profesora grupā

IZGLĪTĪBA



• Iegūtais grāds Filozofijas doktora grāds. Diploms CD Nr. 001511. Disertācija „Mākslinieciskā fantāzija folklorā‖

• Datumi (no – līdz) 1964 - 1967

• Iestādes nosaukums Latvijas Valsts universitāte, Filozofijas katedra

• Pamatpriekšmeti Aspirantūra estētikas specialitātē

• Iegūtais grāds Filozofijas zinātņu kandidāta grāds, specialitāte – estētika. Diploms Nr. МФС-002882

• Datumi (no – līdz) 1957 - 1962

• Iestādes nosaukums Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filoloģijas fakultāte

• Pamatpriekšmeti Latviešu valoda un literatūra

• Iegūtais grāds Filoloģe, vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja. Diploms Nr.П-712122

CITAS VALODAS Krievu valoda


• Rakstīšanas prasmes ļoti labi


Angļu valoda

• Lasīšanas prasmes pamatzināšanas

• Rakstīšanas prasmes pamatzināšanas

• Runāšanas prasmes pamatzināšanas

241

VĀCU VALODA

• Lasīšanas prasmes pamatzināšanas

• Rakstīšanas prasmes pamatzināšanas

• Runāšanas prasmes pamatzināšanas

ZINĀTNISKĀ DARBA VIRZIENS

Latviešu valodas filozofiskās problēmas

PUBLIKĀCIJAS 33 publikācijas par filozofijas un latviešu filoloģijas jautājumiem, t.sk.:

Valodas situācija mūsdienu Latvijas Republikā. // Cilvēks. Izglītība. Kultūra. 7.laidiens. RTU – 1998., 21—26.lpp.

Latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanās un pilnveidošanas procesi 20.gs 20.-30. gados. // Cilvēks. Izglītība. Kultūra. 6.laidiens. RTU – 1997., 49.-55.lpp.

Folkloras loma latviešu nacionālās identitātes apzināšanās procesā. // Cilvēks. Izglītība.

Kultūra. 5. laidiens. RTU – 1996., 17.-23. lpp.

Latviešu valodas vārdnīca (autoru kolektīvs) Rīga, „Avots‖, 1988.

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA 1997 – 1998 96 stundu seminārs „Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodika‖.

Iegūts sertifikāts Nr. 184/98 par pilnu kursa apguvi


2007.gada 19.februārī /Renāte Tavare/

242

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds Anastasija Ţiravecka

Adrese Dzelzavas ielā 73 – 30, Rīga, LV-1084

Tālrunis 29682242


Pilsonība Latvijas

Dzimšanas datums 1971.gada 4.janvāris

DARBA PIEREDZE

• Datumi (no – līdz) Kopš 2000.gada

• Darba devēja nosaukums Rīgas Tehniskā universitāte, IEEI

• Amats Asoc.prof.

• Darba pienākumi 1. metodiskais darbs 2. zinātniskais darbs 3. priekšmetu pasniegšana 4. organizatoriskais darbs

• Datumi (no – līdz) Kopš 1994.gada


• Amats Prakt.docente • Darba pienākumi 1. angļu valodas mācīšana

2. metodiskais darbs

IZGLĪTĪBA • Datumi (no – līdz) 1995 - 1999

• Iestādes nosaukums RTU

• Iegūtais grāds Inţeniezinātņu doktore, Diploma Nr.BD001009

• Datumi (no – līdz) 1996 - 1998

• Iestādes nosaukums LU

• Iegūtais grāds Fololoģijas zinātņu maģistre, Diploma Nr.003945

• Datumi (no – līdz) 1993 - 1995

• Iestādes nosaukums RTU, Inţenierekonomikas fakultāte

• Iegūtais grāds Inţenierzinātņu maģistre, Diploma Nr.000460

• Datumi (no – līdz) 1988 - 1993

• Iestādes nosaukums RTU, Inţenierekonomikas fakultāte

• Iegūtais grāds Inţenierzinātņu bakalaure, Diploma Nr.001604

• Datumi (no – līdz) 1978 - 1988


243

DZIMTĀ VALODA

KRIEVU VALODA

CITAS VALODAS Latviešu valoda, vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)

• Lasīšanas prasmes 4

• Rakstīšanas prasmes 5

• Runāšanas prasmes 4

Angļu valoda, vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)




VĀCU VALODA, vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)




PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Angļu valodas praktiskās nodarbības RTU bakalauriem, praktiskiem inţenieriem, maģistriem un doktorantiem

STARPTAUTISKĀS PUBLIKĀCIJAS

(PĒDĒJO 5 GADU LAIKĀ) 1. Learning-Centred Approach to ESP Based on the Learner-

Centred Course Design. – Materiāli starptautiskai zinātniskai konferencei. – 2000.g.

2. ―Electrical Engineering‖ – metodiskais līdzeklis, RTU – 2000, 86lpp

Kopējais zinātnisko darbu skaits: 16


2007.gada 19.februārī /Anastasija Ţiravecka /

244

15.PIELIKUMS

(Mācību spēku zinātniskais un pētnieciskais darbs)

245

Mācību spēku zinātniskais un pētnieciskais darbs ANGĻU PROFESORA GRUPA

LARISA IĻJINSKA Dr. philol., RTU asoc. profesore

Publikācijas

1. Iļjinska, L., Smirnova, T., Pragmatic Aspects of Scientific-Technical Text

Analysis, Starptautiskā zinātniskā konference ―4th

Lodz Symposium New

Developments in Linguistic Pragmatics‖ Lodzā, Polijā, referāts pieľemts

publicēšanai – izdošanas gads – 2009.

2. Iļjinska, L., D.Nītiľa, M.Platonova, Nozīme valodā: lingvistiskie un

ekstralingvistiskie aspekti – mācību grāmata; grāmata iesniegta publicēšanai RTU

Izdevniecībā, kopējais darba apjoms ir apmēram 300 lpp., plānotais izdošanas

gads – 2008.

3. Iļjinska, L., Karapetjana I., Text-Internal Linguistic Entities Characteristic of the

Scientific Discourse, Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖,

Liepāja, referāts pieľemts publicēšanai – izdošanas gads 2008.

4. Iļjinska, L., Smirnova, T., Internationalization of Contemporary Scientific-

Technical Vocabulary – Starptautiskā konference: „English – the Lazy Way out?

Maybe … But Is It Worth It‖, Rīga, 2008.

5. Iljinska L., (2007) English for Science and Technology: Course, Design, Text

Analysis, Research Writing, RTU Punlishing House, Riga, 216.pp.

6. Iļjinska, L., Semiotics and Pragmatics: Translation of Texts in Science and

Technology - Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja,

2007.

7. Iljinska, L., Rumpīte, D., Platonova, M., “Diversity and Unification in Assesing

ESP Skills on the Basis of the Common European Framework of Reference

(CEFR)”, International LATEUM Conference ―ELT as Sustainable Development:

Secondary and Tertiary Education‖, 28.09. – 30.09.2005., Moscow State

Lomonosov University.

8. L. Iļjinska, M. Platonova, Technical Term Translation and Pragmatic Function –

Research papers: Contrastive and Applied Linguistics, Volume XIII, ed. by prof.

A. Veisbergs, University of Latvia, April, 2005;

9. Iljinska L., (2004) English for Science and Technology: Course, Design, Text

Analysis, Research Writing, RTU Punlishing House, Riga, 216.pp.

10. Iljinska L., (2004) English in Focus, RTU Punlishing House, Riga, 174 pp.

11. Iļjinska, L., D.Nītiľa, M.Platonova, I.Siliľa, Augstākās profesionālās izglītības

studiju programma „Tehniskā tulkošana‖, (2003)

12. Iļjinska L., D.Nītiľa, Vārdu izvēle: aktualizācija un mode.- Linguistica Lettica. -

13.krāj., 44.-51.lpp. (2004)

13. Iļjinska L., D.Nītiľa, Vārdu izvēles problēmas tehniskajā tulkošanā. – Vārds un tā

pētīšanas aspekti: Rakstu krājums 9.- Liepāja: LiePA, 258.-264.lpp. (2005)

246

14. Iļjinska L., D.Nītiľa, Technical Translation: New Term Standardization.- Current

Trends in Linguistics and Foreign Language Teaching. Research papers, vol.2.- Riga:

RTU, pp.28-37 (2004).

Projekti

1. LEONARDO DA VINCI projekts ―Progesionālo iemaľu un prasmju

paaugstināšana augstskolu pasniedzējiem‖ (no 2005.gada)

2. Pilot project of the Manual for Relating Language Examinations to the CEFR (no

2005.gada)

3. „Consumer Citizenship Network‖ (no 2005.gada)

4. Pilotprojekts; Valodas kompetence; Starptautiskie sakari (2002. – 2005.)

IRINA ĻIOKUMOVIČA Dr. philol., RTU docente

Publikācijas

2. Liokumoviča, I., On the Problem of Key Words Stratification in English

Scientific-Technical Discourse, Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas

aspekti‖, Liepāja, 2007.

3. Semantic Structure of the Text in Focus: Implications for Teaching Academic

Writing // The 4th International Conference „Language, Culture and

Technologies‖, 19-21 May, 2006. – Kaunas University of Technology, Faculty of

Humanities, Centre of Foreign Languages, Kaunas Lithuania (iesniegts

publicēšanai)

4. Significant Textual Elements in Text Organization: Some Problems and

Approaches // Proceedings of the 2nd International Conference „Aspects of

Language Functioning in different Linguistic, Didactic and Sociocultural

Contexts‖, 26-27 October, 2006 – Vilnius Pedagogical University, Faculty of

Foreign Languages, Vilnius, Lithuania (iesniegts publicēšanai)

5. On the Problem of Key Words Stratification in English Scientific-Technical

Discourse // 11.starptautiskā zinātniskā konference „Vārds un tā pētīšanas

aspekti‖ – 2006.gada 30.novembrī – 1.decembrī. – Liepājas Pedagoģijas

Akadēmijas Latviešu valodas katedra, Liepāja, Latvija (iesniegts publicēšanai)

6. The Role of Key Words in the Semantic Structure of the Text // New

Development of Modern Anglistics. Proceeding of the 5th LATEUM Conference:

„Linguistic Theory and ELT: Current Trends.‖ – 21.-25 September , 1999. –

Moscow State University. – Moscow MAX press, 2001. – pp.40.-41.

7. Some Aspects of Vacobulary Acquisition in the Age of Globalization //

Proceedings of the 14th International Conference on Foreign / Second Language

Acquisition. – 24 – 26 May 2001, Szczyrk, University of Silesia,-Sosnowiec,

Poland 2001 (in print)

8. The New Century: the Need for Different Approaches to Teaching English for

Business // Proceedings of the International Scientific Conference: „Foreign

Languages for Professional and Scientific Purposes.‖- 31 March 2000.- Riga

Technical University.- Riga 2000 (in print)

9. The Role of Linguistics in ELT in the 21st Century // Scientific journal

„Language Learning / Teaching in the Context of Social Changes‖, 2000, No.1,

247

Kaunas University of Tchnlogy, Faculty of Humanities, Centre of Foreign

Languages, pp. 46.-48.

Projekti

Erasmus tematiskā tīkla projekts „Pilsoniskā patērētājizglītība 2‖ (Erasmus Thematic

network „The Consumer Citizenship Network 2‖)

MARINA PLATONOVA Mag.oec., RTU docente

Publikācijas

1. Platonova, M., Language Use: Translation of English Environment-Related

Terminology, Starptautiskā zinātniskā konference ―4th

Lodz Symposium New





Izdevniecībā, kopējais darba apjoms ir apmēram 300 lpp., plānotais izdošanas

gads – 2008.

3. Platonova, M., The Role of Lexical Cohesive Devices in the Environment-Related

Texts: Contrastive Study - Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas

aspekti‖, Liepāja, referāts pieľemts publicēšanai – izdošanas gads 2008.

4. Platonova M., Standards of Textuality and Translation of the Environment-

Related Terminology – Starptautiskā konference: „English – the Lazy Way out?


5. Platonova, M., Sastatāmā valodniecība un tulkošanas teorija, - Starptautiskā

konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja, 2007.

6. Platonova, M., Semantic Aspects of Trasnlation of Business and Legal

Terminology – Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja,

2005.g. 2-3. decembrī, izdošanas gads - 2006.

7. Iļjinska, L., Rumpīte, D., Platonova, M., Ţuga, B., Latest Trends in Online and

Off-line Learning of ESP at Technical University, - FIPLV World Congress LMS

Sprakdagar, Gothenburg, Sweden, 15-17 June, 2006.

8. Iļjinska, L., Platonova, M., Pragmatic Aspects of Special Vocabulary in Scientific

Technical Texts, - 4th Riga International Symposium on Pragmatic Aspects of

Translation, University of Latvia, Riga, 17 November, 2005, – Research papers:

Pragmatic Aspects of Translation, ed. By prof. A. Veisbergs, University of Latvia,

National Language Commission, December, 2006, 56-76 pp.

9. Platonova, M., Translation of English Scientific-Technical Terminology into the

Latvian Language – Starptautiskā konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖,

Liepāja, 2006.g. 1-2. decembrī, izdošanas gads - 2007.

10. Iljinska, L., Rumpīte, D., Platonova, M., ―Diversity and Unification in Assesing

ESP Skills on the Basis of the Common European Framework of Reference

(CEFR)‖, International LATEUM Conference ―ELT as Sustainable Development:

Secondary and Tertiary Education‖, 28.09. – 30.09.2005., Moscow State

Lomonosov University.

248

11. L. Iļjinska, M. Platonova, Technical Term Translation and Pragmatic Function –

Research papers: Contrastive and Applied Linguistics, Volume XIII, ed. by prof.

A. Veisbergs, University of Latvia, April, 2005;

12. L.Iļjinska, M.Platonova, Nolikums par diplomdarba izstrādāšanu un aizstāvēšanu,

(2003)

13. L.Iļjinska, D.Nītiľa, M.Platonova, I.Siliľa, Augstākās profesionālās izglītības

studiju programma „Tehniskā tulkošana‖, (2003)

Projekti

1. LEONARDO DA VINCI mobilitātes programmas projekts ―Profesionālo iemaľu

un prasmju paaugstināšana augstskolu pasniedzējiem‖ (2005 – līdz šodienai)

2. Pilot project of the Manual for Relating Language Examinations to the

CEFR(2005 - līdz šodienai)

3. LEONARDO DA VINCI Pilotprojekts; Valodas kompetence; Starptautiskie

sakari (2002-2005)

DIĀNA RUMPĪTE Dr. paed., RTU asoc. profesore

Publikācijas

Zinātniskā darba rezultāti atspoguļoti 80 publicētos darbos, tajā skaitā 19 starptautiskās

publikācijās, vienā mācību grāmatā, sešos mācību līdzekļos, grāmatas manuskriptā

―Radoša angļu valodas apguve‖, rakstos un tēzēs. Ar grāmatas manuskriptu ―Innovative

Methodology in Creative Mastering of Foreign Languages‖ piedalījās Luda Bērziľa

balvas darbu konkursā (1999). Esmu izstrādājusi vairākas mācību programmas angļu

valodā RTU studentiem (1998, 2004.g,), kā arī piedalījusies materiālu izstrādāšanā

RTU akreditācijai. Recenzētas grāmatas, metodiskie izdevumi, raksti, augstskolu

studiju programmas akreditācijai, RTU studentu diplomdarbi, kā arī citi zinātniski

darbi. Veikti IZM, Eiropas Padomes informācijas biroja u.c. materiālu tulkojumi.

Projekti

1. Latvijas Zinātľu Padomes granta projekta Nr.01.0326 ―Kreativitāte kā process un

personības īpašība‖ grupas pētniece

2. SOCRATES, LEONARDO DA VINCI u.c. kopumā piecu starptautisko projektu

koordinatore un dalībniece

3. LEONARDO da VINCI projekta koordinatore RTU un Latvijā par Eiropas

Padomes kopējo pamatnostādľu ieviešanu svešvalodu apguvē (QUALSPELL

projekts)

4. Vispasaules Valodu skolotāju federācijas (FIPLV) Ziemeļvalstu – Baltijas valstu

(NBR) valodu skolotāju starptautiskā SOCRATES projekta koordinatore Latvijā

5. PHARES starptautiskā eksperimentālā projekta par angļu valodas apguvi virtuālā

vidē dalībniece

6. CNN (Consumer Citizenship Networking) SOCRATES projekta koordinatore

TATJANA SMIRNOVA Mag.philol., RTU docente

249

Publikācijas

1. Iļjinska, L., Smirnova, T., Pragmatic Aspects of Scientific-Technical Text

Analysis, Starptautiskā zinātniskā konference ―4th

Lodz Symposium New



2. Iļjinska, L., Smirnova, T., Internationalization of Contemporary Scientific-

Technical Vocabulary – Starptautiskā konference: „English – the Lazy Way out?


3. Smirnova, T., Linguistic Iconicity in Phonosemantic Perspective: contrastive

analysis of sound iconic words in English, Latvian and Russian, Starptautiskā

konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja, 2007.

4. Smirnova, T., Linguistic Iconicity in Phonosemantic Perspective: contrastive

analysis of sound iconic words in English, Latvian and Russian, Starptautiskā

konference: „Vārds un tā pētīšanas aspekti‖, Liepāja, 2006.g. 1-2. decembrī,

izdošanas gads - 2007.

5. ‗Handbook of LSP Examinations‘, projekta dalībniece, TUT Izdevniecība (2004)

6. ‗Bakalaura studiju programma svešvalodā RTU studentiem‘, viena no

programmas sastādītājām, RTU Izdevniecība (2004)

Projekti

ESF projekts „Profesionālās izglītības ieguves formu pilnveide invalīdiem, izmantojot

modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pirmā līmeľa augstākās

profesionālās izglītības uzľēmējdarbības programmās‘

ANASTASIJA ŢIRAVECKA Dr. sc. ing., RTU asoc. profesore

Publikācijas

1. The Transient Process of Induction Motor Soft-Starting with Square Static Torque.:

Baltic Electrical Engineering Review, N2, 1996. - p.72-74.

2. Evaluation of Thyristor Strategies of Soft-Starting of the Induction Motor. - Riga,

Latvian Journal of Physycs and Technical Sciences, N1, 1998.

3. Learning-Centred Approach to ESP Based on the Learner-Centred Course Design.

– Materiāli straptautiskia zinātniskai konferencei. – 2000.g. (gatavots

izdevniecībai).

4. Ziravecka A., (2000), ―Electrical Engineering‖ – metodiskais līdzeklis, RTU

Publishing House, Riga, 86 pp.

250

LATVIEŠU PROFESORA GRUPA

DAINA NĪTIĽA Dr. habil. philol., RTU profesore

Publikācijas



Izdevniecībā, kopējais darba apjoms ir apmēram 300 lpp., plānotais izdošanas gads –

2008.

2. Nītiľa, D., Valodniecības jautājumi, RTU Izdevniecība, Rīga, 2007.

3. Latviešu valodas morfoloģija (konspektīvs lokāmo vārdšķiru apskats).- Rīga: RTU, 2001.-

109 lpp.

4. Valoda, kopība un vēlēšanu kampaľa. - Komunikācija un kopība. Starptautiskas

zinātniskās konferences tēzes.- Jelgava: LLU, 2001.- 8.lpp.

5. Vārdu un vārdformu semantikas pragmatiskie aspekti. - Linguistica Lettica.- 2001,

8.krāj.,78.-86.lpp.

6. Latviešu valodas zinātniskā un skolas gramatika – to attieksmju perspektīva. - II Pasaules

latviešu zinātnieku kongress. Tēţu krājums.- Rīga, 2001.- 111.lpp.

7. Valodas pragmatiskā funkcija. - Valoda – 2001. Humanitārās fakultātes XI zinātniskie

lasījumi. Valodas lingvistiskie aspekti.- Daugavpils: DPU izdevniecība ―Saule‖, 2001.-

53.-57.lpp.

8. Iespēja strādāt radoši. - LVAVP informatīvais biļetens ―Tagad‖.- 2001, 1.nr.- 15.-16.lpp.

9. Valodas situācija Latvijā, raugoties no latviešu valodas pozīcijām. - LVAVP informatīvais

biļetens ―Tagad‖.- 2001, 4.nr.- 15.-16.lpp.

10. Valodas formu sistēma un estētiskā funkcija.- Vārds un tā pētīšanas aspekti.- Liepāja: LPA,

2002., 6.rakstu krājums.- 175.-180.lpp.

11. Valoda, kopība un vēlēšanu kampaľa.- Starptautiskā zinātniskā konference ―Komunikācija

un kopība‖. Raksti.- Jelgava: LLU, 2002.- 102.-105.lpp.

12. Palīgā! Latviešu valodas mācībgrāmata pieaugušajiem. 3.līmenis.- Rīga: LVAVP, 2002.-

166 lpp.

13. Latviešu valodas mācīšanas uzdevumi Rīgas Tehniskajā universitātē.- Svešvalodas

profesionālai un zinātniskai darbībai.- Rīga: RTU, 2002.- 198.-201.lpp.

14. Kam un kāda gramatika ir vajadzīga? – Valoda vēstures dzirnakmeľos. Akad. J.Endzelīna

130.dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rīga: LU

LaVI, 2003.-58.-59.lpp.

15. Daţi profesionālās valodas pragmatikas aspekti.- Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu

krājums 7.- Liepāja: LiePA, 2003.- 371.-376.lpp.

16. Augusta Bīlenšteina pētījumi un Sanktpēterburga.- Pēterburga – latviešu valodas un

etnogrāfijas pētījumiem. – Latvijas Vēstnesis, 16.05.2003., Nr.73(2838).- (5

lpp.datorrakstā).

17. Vai mums vajag jaunu, varbūt citādu latviešu valodas gramatiku? – LVAVP informatīvais

biļetens ―Tagad‖, 1. 2003.- 1.-2. lpp.

18. Mācību līdzeklis. Kalendārs 2004. Latviešu valoda katrai dienai. Sast. Valentīna

Andersone, Daina Nītiľa.- Rīga: LVAVP, 2003.- 366 lpp.

19. Kam un kāda gramatika ir vajadzīga? –Linguistica Lettica.-2003, 12.krāj., 30.-38.lpp.

20. Valsts valodas kvalitāte.- Rīga: Valsts valodas aģentūra, 2004.- 74 lpp.

21. Moderna cilvēka valoda.- Rīga: Valsts valodas aģentūra, 2004.- 112 lpp.

251

22. Latviešu-ungāru vārdnīca.- Szombathely: Savaria University Press, 2004.- 362 lpp.

23. Palīgā! Mācībgrāmata pieaugušajiem. 4.līmenis.- Rīga: LVAVP, 2004.- 176 lpp.

24. Technical Translation: New Term Standardization.- Current Trends in Linguistics and

Foreign Language Teaching. Research papers, vol.2.- Riga: RTU, 2004, pp.28-37

(līdzautore: Iļjinska L.).

25. Vārdu izvēle: aktualizācija un mode.- Linguistica Lettica. - 2004, 13.krāj., 44.-51.lpp.

(līdzautore: Iļjinska L.).

26. Vārdu izvēles problēmas tehniskajā tulkošanā. – Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu

krājums 9.- Liepāja: LiePA, 2005, 258.-264.lpp. (līdzautore: Iļjinska L.).

27. P.Šmits un latviešu valodniecība.- Daugavpils Universitāte. Humanitāro zinātľu

vēstnesis.- 2005, 8.krāj., 55.-61.lpp.

28. Latviešu valodas inovatīvie pretmeti.- Letonikas pirmais kongress. Valodniecības

raksti.- Rīga: LZA, 2006, 250.-256.lpp.

29. Valodas Dievs jeb prieks runāt latviešu valodā.- Valsts valodas komisijas raksti, 2.sēj.

Valodas kvalitāte.- Rīga: VVK. 2006, 87.-98.lpp.

30. Valodniecība un valodas prakse.- Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krājums 10.-

Liepāja: LiePA, 2006, 191.-196.lpp. (līdzautore: Iļjinska L.).

31. Latviešu valodas uzdevumu krājums. - Rīga: RTU, 2002. - 82 lpp. (līdzautores: Tavare

R., Strode J., Auziľa I., Ušacka I., Riekstiľa I.); 2.izd. 2003.- 82 lpp.; 3., papild.izd.

2005.- 95 lpp.

32. Тексты и упражнения. Материалы к курсу латышского языка.- Санкт-

Петербург: Санкт-Петербургский университет, 2006.- 77 с. (līdzautore: Laczhązi

A.).

Projekti

Leonardo da Vinči projekta ietvaros piedalījusies mācībspēku apmaiľas programmā

Orhūsas Biznesa augstskolā Dānijā 2006.gada septembrī

RENĀTE TAVARE Dr. philol., RTU docente

Publikācijas

33 publikācijas par filozofijas un latviešu filoloģijas jautājumiem, t.sk.:

1. Valodas situācija mūsdienu Latvijas Republikā. // Cilvēks. Izglītība.

Kultūra. 7.laidiens. RTU – 1998., 21—26.lpp.

2. Latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanās un pilnveidošanas

procesi 20.gs 20.-30. gados. // Cilvēks. Izglītība. Kultūra. 6.laidiens. RTU

– 1997., 49.-55.lpp.

3. Folkloras loma latviešu nacionālās identitātes apzināšanās procesā. //

Cilvēks. Izglītība.

4. Kultūra. 5. laidiens. RTU – 1996., 17.-23. lpp.

5. Latviešu valodas vārdnīca (autoru kolektīvs) Rīga, „Avots‖, 1988.

252

VĀCU PROFESORA GRUPA

ILZE SILIĽA Mag. paed., RTU docente

Pētnieciskais darbs

Referāts „Tehniskā tulkošana starpkultūru saskarsmes kontekstā‖ starptautiskai

zinātniskai konferencei Tartu, 17.-20.04.2007, kopā ar I.Romanovu

Publikācijas

1. Iļjinska L., Nītiľa D., Siliľa I.,Platonova M., Augstākās profesionālās izglītības studiju

programma „Tehniskā tulkošana‖, RTU izdevniecība, Rīga 2003, 63 lpp.

2. Lauziniece V., Siliľa I., NVSD neklātienes nodaļas „Studenta grāmata vācu valodas

priekšmetā‖, Rīga, 2003, 44 lpp., ‖

3. Lauziniece V., Siliľa I., NVSD neklātienes nodaļas „Studenta grāmata vācu valodas

priekšmetā‖, papildināts izdevums, (darbs turpinās)

VALENTĪNA LAUZINIECE Mag. paed., RTU lektore

Pētnieciskais darbs 1. Sākumtests: statistika: NVSD studentu vācu valodas prasmju līmeľa statistisko datu

apkopojums pēc globālās skalas, 2006.

2. Maģistra zinātniskais darbs: J. G. Herders un viľa devums latviešu kultūras vēsturē un

pedagoģiskās domas attīstībā, LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, 1998.

Publikācijas 1. Programma, mācību materiāls: Lauziniece V., Studenta grāmata- Rīga: izdevniecība

RTU, 2003.- 44 lpp.

2. LR Izglītības un zinātnes ministrijas „Phare Programme‖ projekts (koledţām), 2000.

3. Lauziniece V., J. G. Herders latviešu tautas kultūras un pedagoģiskās domas vēsturē,-

krājumā: Krūze A., Laikmets un personība- Rīga: izdevniecība RAKA, 2000.- 23 lpp.

4. Mācību līdzeklis ar terminoloģijas vārdnīcu: Lauziniece V., Roboter im Blickpunkt-

Rīga: izdevniecība RTU, 1987.-124 lpp

5. Bakalaura studiju programma: testu, ieskaišu/eksāmena pakete vācu valodā NVSD

studentiem, 2001.-2003.

6. Bakalaura, inţeniera, maģistranta, doktoranta studiju programmas, kalendārie plāni,

pārbaudes testi, ieskaišu/ eksāmenu uzdevumi ASTF studentiem vācu valodā sadarbībā

ar angļu valodas lektoru M. Osi, 1999.- 1999.

ĀRIJA SERVUTA Dr. paed., RTU docente

Publikācijas

6. Rumpīte D., Servuta Ā. Vozmoţnostji aktivizacii poznovateļnoi dejatjeļnostji

speciaļistov tehničeskovo jazika. // Naučnie osnovi obučeľija diplomirovannix

speciaļistov inostrannomu jaziku. (Tezisi doklagov naučno – metodičeskoi

konferenciji). Moskva, 1991. – 92. – 94. lpp.

253

7. Servuta Ā. Testieren der kommunikativen Sprachkompetenz // V Regional

Seminar East-West meeting of language testing. – Tallin, 1991. – p. 92. – 94.

8. Servuta Ā. Studiju process studentu vērtējumā // Komercdarbības reorganizācijas

virzieni Latvijas Republikā. Zinātniskie raksti, 580. sējums. – Rīga: LU, 1992. –

32. – 35. lpp.

9. Servuta Ā. Studiju process studentu vērtējumā // Akadēmiskās un profesionālās

izglītības problēmas. – Rīga: LU, 1993. – 33. – 37. lpp.

10. Servuta Ā. Vērtējuma un studentu pašvērtējuma saistība studijās // Doktorandu

lasījumi, Rīga: LU, 1993. – 19. – 22. lpp.

11. Freimane L., Servuta Ā. Jugendsprache - ein deutsches Phänomen? Zinātniski –

metodisko rakstu krājums. Mācību grāmata, Rīga, 1998. – 129. – 137. lpp.

12. Servuta Ā. Förderung der Textkompetenz der Wirtschaftsstudenten // Svešvalodas

profesionālai un zinātniskai darbībai. – Rīga: RTU Izdevniecība, 2002. – 165. –

169. lpp.

254

Promocijas darbu izstrāde

Development of Doctoral Theses

Valodniecības doktorantūra/ Doctoral Programme in Linguistics

NPK Doktoranta vārds,

uzvārds/ PhD

student‟s name,

surname

Promocijas darba tēma/ The theme of

the Doctoral thesis

Zinātniskais

vadītājs/ Scientific

supervisor

1 Jūlija Kuzľecova „Speciālā lietojuma angļu valodas

sastatāmā analīze pasniegšanas

metodikas attīstībai studējošiem, kas

specializējas angļu valodas apguvē.‖

―The Contrastive Analysis of the ESP

as the Means for the Development of

Teaching Methodology for the Students

Specializing in English‖

Dr.habil.philol., prof.

I.Kramiľa

2 Marina Platonova „Terminu semantika sastatāmajā

aspektā‖

―Semantics of the Terms in the

Contrastive Aspect‖


A.Veisbergs

3 Tatjana Smirnova Skaľu simbolika fonosemantiskā

aspektā: skaľu simbolisko vārdu

sastatāmā analīze angļu, latviešu un

krievu valodā.

―Linguistic Iconicity in Phonosemantic

Perspective: Contrastive Analysis of

Sound Iconic Words in English, Latvian

and Russian‖

Dr.philol., asoc.prof.

M.Brēde

4 Dina Strong „Izmaiľas valodas apguvēja identitātē,

apgūstot otro valodu.‖

―The Changes in the Learner‘s Identity

while Acquiring the Second Language‖

Dr. philol., asoc.prof.

V.Kalnbērziľa

255

Izglītības zinātnes doktorantūra/ Doctoral Programme in Educational

Science NPK Doktoranta vārds,

uzvārds/ PhD

student‟s name,

surname

Promocijas darba tēma/ The theme of

the Doctoral thesis

Zinātniskais vadītājs/

Scientific supervisor

1 Antra Roskoša „Integrācijas procesa vadība angļu

valodas apguvē bilingvālā auditorijā‖

„The Management of the Integration

Process of the Bilingual English

Language Learners‖

Dr.paed., prof. I.Ivanova

256

16.PIELIKUMS

(2007.gada 26. martā RTU Senāta sēdē apstiprinātais RTU

nolikums „Par docentu, lektoru un asistentu ievēlēšanas kārtību‖)

257

17.PIELIKUMS

(Kentas Universitātes maģistra studiju programma ―Tulkošana‖

(ASV))

258

The Institute for Applied Linguistics offers two professional translator training degree

programs associated with the Department of Modern and Classical Languages at Kent

State University. Follow the link for program requirements for the Master of Science in

Translation (French, German, Russian, or Spanish) . Program requirements for the Master

of Arts in Translation (French, German, Japanese, Russian, or Spanish) are given below.

Master of Arts Specializing in Translation: Program Requirements

Successful completion of 37 semester hours of coursework as detailed below, including a case

study in translation. All students must enroll in FR 63001, GER 61001, JAPN 65001, RUSS

62001 or SPAN 68001 (Graduate Research and Writing), respectively, during the first fall

semester. This is a departmental requirement. Students holding appointment as graduate

teaching assistants (GAs) must also enroll in MCLS 60094 (College Teaching of Foreign

Languages ), a one-hour course, during the first fall semester of their assistantship.

Core Requirements

In addition to these departmental and GA requirements, core course requirements include:

1. MCLS 60010 ( Theory of Translation),

2. FR 63010 / GER 61010 / JAPN 65010 / RUSS 62010 / SPAN 62010 (Practice of

Translation),

3. MCLS 60011(Terminology and Computer Applications for Translators);

4. FR 63240 / GER 61240 / JAPN 65240 / RUSS 62240 / SPAN 68240 (Literary and

Cultural Translation);

5. FR 63250 / GER 61250 / JAPN 65250 / RUSS 62250 / SPAN 68250 (Commercial,

Legal and Diplomatic Translation),

6. FR 63251 / GER 61251 / JAPN 65251 / RUSS 62251 / SPAN 68251 (Scientific,

Technical and Medical Translation ),

7. MCLS 60012 (Software Localization),

8. An elective course such as MCLS 60013 (Project Management) or other approved

course and

9. FR 63979 / GER 61979 / JAPN 65979 / RUSS 62979 / SPAN 68979 (Case Study in

Translation).

B language Requirements

Each student must also complete 6 semester hours of courses in his or her "B" or second

language. Domestic candidates in French and Spanish must successfully complete 6 semester

259

hours of second or "B" language courses; domestic candidates in German must successfully

complete GER 51212 (Stylistics) if offered, and 3 hours of another second or "B" language

course. Domestic students in Japanese and Russian are exempt from the "B" language

requirement if no such courses are offered, and may select subject area courses upon prior

approval from the student's graduate advisor and from the Graduate Coordinator. International

students must complete 6 semester hours of courses taught in English. International students

may take subject area courses (in English) outside the department upon prior approval from the

student's graduate advisor and from the Graduate Coordinator.

Electives

Five to six elective hours (GAs will have only 5 electives remaining) may be selected from

among the following courses: MCLS 60020 Semeiotics (3), MCLS 60094 College Teaching (1);

MCLS 60009 Documents in Multilingual Contexts (2) ; FR 63298 / GER 61298 / JAPN 65298 /

RUSS 62298 / SPAN 68298 Applied Translation Research (1-3); and FR 63093 / GER 61091 /

JAPN 65091 / RUSS 62091 / SPAN 68093 Variable Topic Seminars (3). See the list below for

elective options. Other courses may be taken as electives with prior approval from the Graduate

Coordinator and Translation Coordinator. Applied Translation Research requires special

approval and registration processes.

Typical Course Sequence for Full-Time Student

260

The MA in translation with a concentration in French, German, Japanese, Russian or

Spanish is intended for students who wish to pursue professional careers in the language

industries e.g., in translation, localization, or language industry project management or in

conjunction with other careers involving multilingual environments, such as international

business, social services, or library and information science.

The following courses form the core of the translation program.

1 MCLS Courses 50095 SELECTED TOPICS (3) Topic to be announced in the

Schedule of Classes. Repeated registration permitted when content varies.

2 60010 THEORY OF TRANSLATION AND INTERPRETING (2)

Introduction to translation studies including the theory of translation, translation

and interpreting as a profession.

3 60009 DOCUMENTS IN MULTILINGUAL CONTEXTS (2) In-depth study

of the role of documents in the multilingual information cycle as manifested in

word-processing, desktop publishing, and Web-based environments. Focus will

be on LAN and operating system (Windows XPTM) functions, and

HTML/XHTML for multilingual environments.

4 60011 TERMINOLOGY AND COMPUTER APPLICATIONS FOR

TRANSLATORS (3) Detailed introduction to computer-assisted terminology

management and a survey of applications in translation technology and language

engineering. Focus on computerized applications for translators and World Wide

Web resources, including basic webpage design.

5 60012 SOFTWARE LOCALIZATION (3) Introduction to localization and

internationalization for translators. Focus on the methodologies and representative

functionalities involved in the localization process, with the opportunity to learn

representative localization programs and computer-assisted translation

applications.

6 60013 PROJECT MANAGEMENT IN THE LANGUAGE INDUSTRY (3)

Introduction to the project management body of knowledge as it applies to

language industry projects (translation and localization). Topics include nature of

the language industry, work breakdown structures in the language industry

including language industry tasks and activities, scheduling, costing, quality

assurance and use of project management software.

7 60094 COLLEGE TEACHING OF FOREIGN LANGUAGES (1) An

introduction to the current methods of teaching and testing foreign languages at

the college level. Required of departmental graduate assistants.

8 60020 SEMEIOTICS (3) (Elective) Cross-listed with PHIL 61055. An

introduction to contemporary theories of semeiotics and to the application of

those theories to linguistics, literature, translation, and technology.

LANGUAGE-SPECIFIC COURSES

French

1 53091 FRENCH SEMINAR (3) Topic to be announced.

261

2 63001 GRADUATE RESEARCH AND WRITING (3) Individual instruction

and assistance with problems encountered in academic research and writing in

French.

3 63010 THE PRACTICE OF FRENCH TRANSLATION (2) An introduction

to the translation of non-specialized texts and to translation strategies and

techniques. Corequisite: MCLS 60010.

4 63240 LITERARY AND CULTURAL TRANSLATION (3) Translation of

documents from a variety of literary and cultural sources, including literature,

expository and journalistic prose, scholarly treatises, and essays. Translation into

French will also be emphasized.

5 63250 COMMERCIAL, LEGAL, AND DIPLOMATIC TRANSLATION(3)

An introduction to methods and resources for the translation of commercial,

economic, financial, legal, diplomatic, and governmental documents. Prerequisite:

MCLS 60010.

6 63251 SCIENTIFIC, TECHNICAL, AND MEDICAL TRANSLATION (3)

An introduction to methods and resources for the translation of scientific,

technical, industrial, and medical documents. Prerequisite: MCLS 60010.

7 53213 FRENCH COMPOSITION-ADVANCED (3) Development of written

French style through selected readings, textual analysis, and stylistic exercises.

8 63298 APPLIED TRANSLATION RESEARCH (1-3) Work experience in

translation or interpreting in a corporate, translation bureau or freelance setting,

supervised by a faculty member. S/U grading; IP permissible. Prerequisite: MCLS

60010 and permission.

9 63979 CASE STUDY IN TRANSLATION (3) Students will be responsible for

a major translation, a critical evaluation of the problems encountered during the

translation, and a discussion of the strategies used to resolve the problems.

Prerequisite: Completion of course requirements for translation option of Master

of Arts. (Name change from Translation Thesis.)

German

1 51212 STYLISTICS (3) Development of written German style through selected

readings, textual analysis, and stylistic exercises.

2 61001 GRADUATE RESEARCH AND WRITING (3) Individual instruction


German.

3 61010 THE PRACTICE OF GERMAN TRANSLATION (2) An introduction



4 61091 VARIABLE TOPIC SEMINAR (3) Topic to be announced.

5 61240 LITERARY AND CULTURAL TRANSLATION (3) Translating



German will also be emphasized.

6 61250 COMMERCIAL, LEGAL, AND DIPLOMATIC TRANSLATION (3)


262

economic, financial, legal, diplomatic and governmental documents. Prerequisite:

GER 60010.



technical, industrial, and medical documents. Prerequisite: GER 60010.








Prerequisite: Completion of course requirements for translation option of Master

of Arts. (Name change from Translation Thesis.)

Japanese

1 65001 JAPANESE RESEARCH AND WRITING (3) Individual instruction


Japanese.

2 65010 THE PRACTICE OF JAPANESE TRANSLATION (2) An

introduction to the translation of non-specialized texts and to translation strategies

and techniques. Corequisite: MCLS 60010.

3 65091 VARIABLE TOPIC SEMINAR. (3) Topic to be announced.



expository and journalistic prose, scholarly treatises, and essays.




MCLS 60010.











Prerequisite: Completion of course requirements translation option of Master of

Arts. (Name change from Translation Thesis .)

Russian

263

1 62001 RUSSIAN RESEARCH AND WRITING (3) Individual instruction and

assistance with problems encountered in academic research and writing in

Russian.

2 62010 THE PRACTICE OF RUSSIAN TRANSLATION (2) An introduction



3 62091 VARIABLE TOPIC SEMINAR (3) Topic to be announced.



expository and journalistic prose, scholarly treatises, and essays.




MCLS 60010.












Arts. (Name change from Translation Thesis .)

Spanish

1 68001 SPANISH RESEARCH AND WRITING (3) Individual instruction and

assistance with problems encountered in academic research and writing in

Spanish.

2 68010 THE PRACTICE OF SPANISH TRANSLATION (2) An introduction






Spanish will also be emphasized.




MCLS 60010.




264









Arts. (Name change from Translation Thesis.)

265

18.PIELIKUMS

(Eirouniversitātes maģistra studiju programma ―Tulks, tulkotājs,

filologs‖ (Igaunijā))

266

EUROUNIVERSITY

Faculty: Faculty of Translation and Interpretation 7220204

(curriculum code)

Curriculum name in Estonian TÕLKIJA/TÕLK, FILOLOOG

19.04.2001

(approved by the Faculty)

Curriculum name in English

TRANSLATOR/INTERPRETER, PHILOLOGIST

Amended

23.05.2005

(confirmed by the decision of the Board of holders)

Level: Master Studies

Accreditation of the curriculum: accredited 01.02.2005, Edict No. 64 by Minister of

Education and Research

Scope in credit points - 80 CP

Nominal duration of studies - 2 years

Terms of admission: a BA degree or applied higher education diploma; very good

knowledge of English; test in translation skills; interview at the Admission Board.

Aims: Profound knowledge of English and translation. Ability to translate and/or interpret, as

well as do research into translation, at a high level of quality. Linguistic competence to work

as an editor or instructor or in other related areas requiring high philological skills. A master‘s

degree, allowing to pursue studies for PhD.

Documents issued on graduation: MA diploma and academic transcript

Degree conferred on graduation: Master of Arts in Humanities (MA, magister artium)

Curriculum and short description of study arrangement:

Major courses 37 credit points

Courses at liberty 6 credit points

267

Applied activities 7 credit points

MA thesis 30 credit points

Major courses fall into compulsory courses (17 CP) and electives (20 CP). Courses at liberty

(6 CP) are aimed at advancing knowledge and skills in foreign languages,

linguistic/translation courses or those related to the research area. Applied activities (7 AP)

comprise lectures, publications (incl. translations) and talks (incl. public interpreting) on

topics connected with the field of research. The MA thesis (30 CP) involves an independent

research paper about 100 pages long.

268

TRANSLATOR/INTERPRETER, PHILOLOGIST

MASTER STUDIES

LIST OF COURSES

Code Course name Scope in CP

I. MAJOR COURSES (37 CP)

a) compulsory courses (17 CP)

T2M1040 Translation science (theoretical seminar) 3

T2M1050 Research methodology 5

T2M1060 Present-Day English 6

T2M1070 Terminology 3

b) electives (20 CP)

1) linguistic courses (choose at least 2 subjects)

T2M2010 Computer-assisted translation 3

T2M2050 Variants and dialects of English 1.5

T2M2080 Practical English prosodics 1

T2M2070 History of English 2

T2M2080 Theoretical grammar of English 2

T2M2090 Estonian/Russian and English contrastive typology 2

2) translation courses (choose at least 4 courses)

T2M2100 Translation of fiction 3

T2M2110 Translation of poetry 1

T2M2120 Translation of business and economic texts 4

T2M2130 Translation of legal texts 4

T2M2140 Translation of scientific and technical texts 4

T2M2150 Editing and proofreading of translations 3

T2M2160 Theory and practice of conference interpretation 2

T2M2170 Written translation from a C-language 1.5

T2M2180 Consecutive translation from a C-language 1

T2M2190 Legal and economic terms in a C-language 2

II. COURSES AT LIBERTY (6 CP)

=freely chosen courses aimed at advancing knowledge and skills in foreign languages, in linguistics or translation, or in the research area.

III. APPLIED ACTIVITIES (7 CP)

= lectures, publications (incl. translations), talks on topics related to the student’s research, public interpreting

IV. MASTER THESIS (30 CP)

= independent research paper of about 100 pp. (1800 characters/p.)

Studies in electives and courses at liberty may be carried out in the form of class work as well as independent reading. With the academic adviser’s and Dean’s consent, the student may take certain requisite courses and collect credit points at other educational institutions.

269

19.PIELIKUMS

(Porto Universitātes maģistra studiju programma ―Terminoloģija

un tulkošana‖ (Portugālē))

270

Masters in Terminology and Translation Acronym: MTT

Departament: Department of Anglo-American Studies

Degree: Master Programme

Start: 2000/2001

Description:

Main fields of study Terminology; Translation; Theory of Translation; Special

Domain Languages; Human Language Technologies

Official length of programme 2 years

Course Description

The Master‘s course in Terminology and Translation seeks to provide

interdisciplinary training in the areas of Theory of Translation, Translation,

Machine Translation, Computer-assisted translation, Terminology, Lexicography,

and Text Linguistics, with special emphasis on scientific and technical domains.

Several departments of the Faculties of Arts and of Engineering collaborate in this

course, providing students with the opportunity to apply theoretical principles to

specific scientific languages. The course also includes seminars from national and

international experts in the different areas. These experts come from Universities

such as Algarve (Portugal), Barcelona (Spain), Chemnitz (Germany), Leeds (UK),

Lisbon (Portugal), Lódz (Poland), and Tampere (Finland), as well as from

organizations like the European Commission and professional associations like

APET (Associaēćo Portuguesa de Empresas de Traduēćo).

Study and research also benefit from the technical and research support of the

Linguateca project, a distributed language resource centre for Portuguese, based in

Oslo and with branches in Lisbon, Braga and Porto – see

http://www.linguateca.pt/. The Porto branch has pioneered the development of

software and several tools specifically for the research needs of Master‘s and

doctoral students working with us. The Corpógrafo, a complete Web-based

research environment consisting of a set of tools for research in corpus linguistics,

terminology and knowledge engineering, has attracted international interest. Tools

for analysing and evaluating machine translation have also been developed, and

every effort is made to acquaint students with the latest developments in the human

language technologies.

Aims

The course‘s prime objective consists in training skilled human resources to work

with and create terminology resources, and to use the technology that not only

allows for the development of reliable terminology databases for normalized

terminology, but also allows for the qualitative move from earlier prescriptive

terminology practice to the descriptive nature of modern terminology resources.

The aim is to train specialised graduates who are able to respond to the demands

for terminology and normalisation on the part of Portuguese research and industry,

as well as contribute to the affirmation, use and consolidation of the Portuguese

language in the scientific and technical world. The course also aims to provide

training in the analysis and production of texts and translations in a wide variety of

271

areas, but with particular emphasis on scientific and technical domains.

Target public

Professional translators who wish to perfect their skills and learn about the latest

developments in their area of specialization. The course is also suitable for those

who wish to enter the world of high-level, specialized professional translation.

Structure

The Master‘s 1st year comprises curricular seminars, and the 2nd year is dedicated

to the preparation of a dissertation. The title of Master is awarded after concluding

and successfully defending the dissertation.

Information:

Admission requirements

1. First degree in Romance, Germanic or Classical Philology or in Modern

Languages and Literature with the minimum final average grade of 14 (grading

scale of 0-20).

2. Applicants may also hold a degree with a final average grade lower than 14, as

long as relevant experience and/or a professional or equivalent qualification is

judged to be sufficient to undertake the programme.

3. First degree in other areas or a legally equivalent foreign degree, as long as

relevant experience and/or a professional or equivalent qualification is judged to be

sufficient to undertake the programme. Graduates with a good knowledge of

languages and degrees in the special domains contemplated by the Master‘s – e.g.

Engineering, Medicine and Geography – are also encouraged to apply.

Career Prospects

The Masters Degree in Terminology and Translation qualifies the holder to

exercise professional activities in the following fields:

Terminology services in national and international institutions, especially

European institutions;

Terminology standardisation and normalisation;

Development of specific terminologies in companies and institutions;

Academic research and projects;

Teaching in higher education;

Teaching of languages for special purposes;

Scientific and Technical translation;

Lexicology and Lexicography, particularly for the development of modern

multimedia dictionaries, reference works and databases;

Publishing.

Further Information:

Secēćo de Pós-Graduaēćo da FLUP Via Panorāmica s/n

4150 - 564 Porto

Tel: 226077157

Mail: [email protected]

272

Diplomas

Mestrado em Terminologia e Traduēćo

Mestrado em Terminologia e Traduēćo-Mestrado

Study Plan

1st Year

As disciplinas com informaēćo em NOTA: A:X-Y pertencem ao grupo X. O aluno deve

escolher apenas uma de cada grupo.

Tronco Comum

1 Semester

Code Name UC ECTS Note

MTT03 Introduction to Human Language Technology 1 5

MTT04 Lexicology and Terminology 2 10

MTT01 Semantics and Syntax of Non-Literary Terms and Texts 2 10

MTT02 Theory of Translation and the Non-literary Text 2 10

2 Semester


MTT07 Introduction to Special Terminology I 1 5

MTT08 Introduction to Special Terminology II 1 5

MTT06 Seminar - Non-literary Text and Translation 1 5

MTT05 Seminar - Terminography 1 5

MTT09 Seminar - Special Terminology I 1 5 A:1-1

MTT10 Seminar - Special Terminology II 1 5 A:1-2

2nd Year

Tronco Comum

A


MTT11 Seminar: Thesis preparation 0 60

273

20.PIELIKUMS

(Ventspils Augstskolas profesionālā maģistru studiju programma

„Juridisko tekstu tulkošana‖)

274

275

21.PIELIKUMS

(Studējošo aptaujas anketas paraugs)

276

RTU Valodu institūta

STUDĒJOŠO APTAUJA

Lai novērtētu maģistra profesionālo studiju programmu „Tehniskā tulkošana” lūdzam

sniegt Jūsu viedokli par šo studiju programmu!

Jau iepriekš pateicamies par Jūsu atsaucību!

1. Vai pēc Jūsu kā studenta viedokļa studiju programmas saturs kopumā atbilst

(ļauj iegūt atbilstošas zināšanas) darba tirgus izvirzītajām prasībām darba

ľēmējam ar profesionālā maģistra grādu tehniskajā tulkošanā?

Pilnīgi atbilst

Drīzāk atbilst nekā neatbilst

Daļēji atbilst

Drīzāk neatbilst nekā atbilst

Pilnīgi neatbilst

2. Novērtējiet obligāto studiju priekšmetu svarīgumu speciālistu sagatavošanā?

Ļoti svarīgs Vidēji svarīgs Mazsvarīgs

Translatoloģijas teorētiskās koncepcijas

Teorētiskā valodniecība

Teksta analīzes modernās metodes

Modernās tehnoloģijas tulkošanā

Zinātniskā rakstu valoda

Terminoloģija un terminogrāfija

Specializācijas tekstu tulkošana

Otrās svešvalodas pastiprinātais kurss

3. Novērtējiet specializāciju nepieciešamību?

Ļoti svarīga Svarīga Mazsvarīga

Tulkošanas teorijas vēsture

Eirotekstu tulkošana

Tulka/tulkotāja prasmes

Konsekutīvās tulkošanas prakse

277

Tulkošanas semantiskie un pragmatiskie aspekti

Valodas kroskulturālie aspekti

Psiholoģija maģistriem

Pedagoģija maģistriem

4. Novērtējiet prakses un maģistra darba svarīgumu speciālistu sagatavošanā?

Ļoti svarīga Vidēji svarīga Mazsvarīga

Prakse

Maģistra darbs

5. Vai studiju programmā iegūtās zināšanas, Jūsuprāt, paaugstinātu Jūsu konkurētspēju?

Jā Daļēji Nē Grūti atbildēt

6. Vai pēc Jūsu domām darbinieks, kurš apguvis šo programmu, varēs pielietot iegūtās

zināšanas praksē (ikdienas darbā) un vai tās tiks respektētas?


7. Vai pēc šīs programmas absolvēšanas Jums būtu labākas iespējas karjeras izaugsmē:


8. Vai pēc Jūsu domām studiju programmas saturs nodrošina speciālistu konkurētspēju

starptautiskajā darba tirgū?

Pilnīgi nodrošina

Drīzāk nodrošina nekā nenodrošina

Daļēji nodrošina

Drīzāk nenodrošina nekā nodrošina

Nenodrošina

9. Vai pēc Jūsu domām šīs studiju programmas saturs būtu jāpapildina ar citiem studiju

kursiem (studiju jomām), papildus praksi u.tml.?

Nē

Jā (lūdzu, norādiet kādiem):

278

.............................................................................................................................................

.....

.............................................................................................................................................

.....

10. Vai Jūs rekomendētu šo studiju programmu saviem draugiem?

Jā Nē Nezinu

279

22.PIELIKUMS

(Līgumi par prakses vietas nodrošināšanu)

280

23.PIELIKUMS

(Potenciālo darba dēvēju aptaujas anketas paraugs)

281

RTU Valodu institūta

DARBA DEVĒJU APTAUJA

Lai novērtētu maģistra profesionālo studiju programmu „Tehniskā tulkošana” lūdzam

sniegt Jūsu kā darba devēja viedokli par šo studiju programmu!

Jau iepriekš pateicamies par Jūsu atsaucību!

11. Vai pēc Jūsu kā darba devēja viedokļa studiju programmas saturs kopumā

atbilst (ļauj iegūt atbilstošas zināšanas) darba tirgus izvirzītajām prasībām

darba ľēmējam ar profesionālā maģistra grādu tehniskajā tulkošanā?

Pilnīgi atbilst

Drīzāk atbilst nekā neatbilst

Daļēji atbilst

Drīzāk neatbilst nekā atbilst

Pilnīgi neatbilst

12. Novērtējiet obligāto studiju priekšmetu svarīgumu speciālistu sagatavošanā?

Ļoti svarīgs Vidēji svarīgs Mazsvarīgs

Translatoloģijas teorētiskās koncepcijas

Teorētiskā valodniecība

Teksta analīzes modernās metodes

Modernās tehnoloģijas tulkošanā

Zinātniskā rakstu valoda

Terminoloģija un terminogrāfija

Specializācijas tekstu tulkošana

Otrās svešvalodas pastiprinātais kurss

13. Novērtējiet specializāciju nepieciešamību?

Ļoti svarīga Svarīga Mazsvarīga

Tulkošanas teorijas vēsture

Eirotekstu tulkošana

Tulka/tulkotāja prasmes

Konsekutīvās tulkošanas prakse

282

Tulkošanas semantiskie un pragmatiskie aspekti

Valodas kroskulturālie aspekti

Psiholoģija maģistriem

Pedagoģija maģistriem

14. Novērtējiet prakses un maģistra darba svarīgumu speciālistu sagatavošanā?

Ļoti svarīga Vidēji svarīga Mazsvarīga

Prakse

Maģistra darbs

15. Vai šādas studiju programmas absolvents, Jūsuprāt, paaugstinātu Jūsu uzľēmuma

konkurētspēju?


16. Vai pēc Jūsu domām darbinieks, kurš apguvis šo programmu, varēs pielietot iegūtās

zināšanas praksē (ikdienas darbā) un vai tās tiks respektētas?


17. Vai pēc šīs programmas absolvēšanas darbiniekam būtu iespējas karjeras izaugsmē:


18. Vai pēc Jūsu domām studiju programmas saturs nodrošina speciālistu konkurētspēju

starptautiskajā darba tirgū?

Pilnīgi nodrošina

Drīzāk nodrošina nekā nenodrošina

Daļēji nodrošina

Drīzāk nenodrošina nekā nodrošina

Nenodrošina

19. Vai pēc Jūsu domām šīs studiju programmas saturs būtu jāpapildina ar citiem studiju

kursiem (studiju jomām), papildus praksi u.tml.?

Nē

Jā (lūdzu, norādiet kādiem):

283

.............................................................................................................................................

.....

.............................................................................................................................................

.....

20. Vai Jūs rekomendētu šo studiju programmu saviem darbiniekiem?

Jā Nē Nezinu

21. Vai Jūs pats vēlētos apgūt šo studiju programmu?

Jā Nē Esmu apguvis līdzvērtīgu jeb citu

22. Kāda ir Jūsu uzľēmējdarbības joma?

.....................................................................................

23. Cik darbinieku strādā Jūsu uzľēmumā:

………………………………………………………………..

284

24.PIELIKUMS

(Izraksts no RTU Senāta 2007. gada 25. jūnija sēdes protokola Nr.

515)

285

25.PIELIKUMS

(Profesionālās maģistra studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖

licence Nr. 04051 – 125)

286

287

26.PIELIKUMS

(Prakses studiju priekšmetu saraksts un prakses organizācijas

principi akadēmiskā bakalaura studijas beigušajiem)

288

Prakses studiju priekšmetu saraksts un prakses organizācijas

principi akadēmiskā bakalaura studijas beigušajiem

Ľemot vērā to, ka akadēmiskā bakalaura studiju beigušajiem un

profesionālā bakalaura studiju beigušajiem ir atšķirīgs apgūto kredītpunktu

skaits praksē, akadēmiskā bakalaura studijas beigušajiem ir papildus

jāapgūst šādi studiju priekšmeti 26 KP apjomā:

Vispārējā tulkošanas prakse 8 KP

Studiju priekšmeta mērķis ir pilnveidot studējošā tulkošanas prasmes,

izkopt dzimto valodu, identificēt tulkošanas problēmas un risināt tās, izstrādāt

tulkošanas stratēģiju un izvēlēties tulkošanas metodi, uzlabot maģistranta

zināšanas attiecīgajā svešvalodā.

Maģistrantam ir jāiesniedz portfeļi ar tulkotiem tekstiem specialitātē

(ekonomikā, būvniecībā, telekomunikācijās, arhitektūrā, mehānikā, utt.) 30 lpp.

apjomā un jāveic tekstu analīze par svarīgo tulkošanas problēmu 15 lp.. apjomā

Profesionālā tulkošanas prakse 10 KP

Studenti tulko (40 lpp.) un analīzē (20 lpp.) tekstus, īpašu uzmanību velta tādām

translatoloģijas kategorijām kā tematika (teksta ārējā forma, valodas pāru

specifika; teksta uzbūve, iedalījums, statuss); semantika (terminoloģija, vārda

nozīme, sinonīmija, polisēmija, idiomātika, valodisko zīmju funkcijas,

konotācijas, asociācijas); pragmātika (tulkošanas uzdevums, vārdu nozīmes

noteiktajā kontekstā, mērķauditorija, kultūras atšķirības) un stilistika (stilistiskā

analīze, funkcionālais stils, teksta sakarīgums un sasaiste u.c.).

Specializācijas tekstu tulkojums 4 KP

Studenti strādājot ar studiju priekšmetu „Vispārējā tulkošanas prakse‖ un studiju

priekšmeta „Profesionālā tulkošanas prakse‖ ietvaros tulkotiem un izanalizētiem

tekstiem, izveido speciālo terminu glosāriju. Glosārija apjoms ir 300 attiecīgajai

zinātniski tehniskajai nozarei relevanti vārdi, kas ir sakārtoti pēc tematiskā

(noteiktās nozares vai apakšnozares virstermins vai atslēgvārdi, ap kuru ir

sakārtoti citi jēdzieniski saistītie leksikas elementi), semantiskā (noteiktās nozares

vai apakšnozares hiperonīmi, kas veido BT, NT un RT semantiskās attiecības ar

citiem terminiem) vai pragmatiskā (noteiktās nozares termins, kas kontekstā var

mainīt savu nozīmes nokrāsu vai pat nozīmi) vārdnīcas uzbūves principa.

289

Sekretāra tulka prakse 4 KP

Maģistrantam ir jāiesniedz izziľa no darba dēvēja, kas apliecina, ka viľš/viľa prot

strādāt ar biroja tehniku, pildīt daţādas sareţģītības pakāpes tulkošanas

uzdevumus un uzľemties referenta pienākumus.

Maģistrantiem ir jānokārto visi studiju priekšmeti 26 KP apjomā pēc

individuālā plāna, kas tiek sastādīts reflektantam iestājoties Rīgas Tehniskajā

universitātē.

Katram maģistrantam tiek noteikts prakses kurators, kas attiecīgi

izlabo visus darbus un seko prakses prasību savlaicīgai nokārtošanai.

Kuratora vērtējums ir atzīme katrā no priekšmetiem, kas arī apliecina faktu,

ka studējošais ir izpildījis visas prasības.

290

27.PIELIKUMS

(Profesionālās maģistra studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖

diplomu un to pielikumu paraugi)

291

Ar valsts pārbaudījuma komisijas

2008. gada 18.jūnija lēmumu Nr.11

Inga Ziemele personas kods 000000-00000

ieguvusi

PROFESIONĀLO MAĢISTRA GRĀDU


Rektors Ivars Knēts

Valsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētāja

Ingrīda Kramiľa Rīgā

2008. gada 02. jūlijā

Reģistrācijas Nr.013-048

292

Ar valsts pārbaudījuma komisijas

2008. gada 18.jūnija lēmumu Nr.11

Inga Ziemele personas kods 000000-00000

ieguvusi

PROFESIONĀLO MAĢISTRA GRĀDU


un

TEHNISKĀ TULKA REFERENTA

KVALIFIKĀCIJU

Iegūtā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim

Rektors Ivars Knēts

Valsts pārbaudījuma komisijas priekšsēdētāja

Ingrīda Kramiľa Rīgā

2008. gada 02. jūlijā

Reģistrācijas Nr.013-048

293

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

DIPLOMA PIELIKUMS

Diploma sērija PDC Nr. 0000, reģ. Nr. 013 - 048

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto

Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES)

izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu

informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram,

diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziľas par diplomā minētās personas sekmīgi

pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nav

iekļautas norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī

ieteikumi tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoľās sadaļās. Ja kādā

sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1.

Ziľas par kvalifikācijas ieguvēju

1.1.

uzvārds

:

ZIEMELE

1.2. vārds: Inga

1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 02.05.1986.

1.4. studenta personas kods: 000000-00000

2. Ziņas par kvalifikāciju

2.1. kvalifikācijas nosaukums:

profesionālais maģistra grāds tehniskajā tulkošanā un tehniskā tulka

referenta kvalifikācija

2.2. galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai:

tehniskā tulkošana

2.3. kvalifikāciju piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss:

Rīgas Tehniskā universitāte, valsts dibināta universitāte,

valsts akreditēta 2001. gada 12. jūlijā

294

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums:

tā pati, kas 2.3. punktā

2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas):

latviešu, angļu

3. Ziľas par kvalifikācijas līmeni

3.1. kvalifikācijas līmenis:

otrais profesionālais grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija

3.2.

(skat. 6.1. punktu)

oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums:

2 gadi pilna laika studiju; 86 Latvijas kredītpunktu, 129 ECTS

kredītpunkti. Programma apgūta 01.09.2007. – 21.06.2009.

3.3. uzľemšanas prasības:

bakalaura grāds tulkošanā vai angļu filoloģijā

4. Ziľas par studiju saturu un rezultātiem

4.1. studiju veids:

pilna laika

4.2. programmas prasības:

programmas kopapjoms ir 86 kredītpunkti, t.sk. tās obligātās daļas

apjoms 24 kredītpunkti, obligātās izvēles daļas apjoms 10 kredītpunkti,

prakse 32 kredītpunkti, maģistra darbs 20 kredītpunktu.

Obligātā un obligātās izvēles daļa ietver studiju kursus par jaunākajiem

sasniegumiem nozares teorijā un praksē 7 kredītpunkta apjomā,

pētniecības darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību

studiju kursus 5 kredītpunktu apjomā, pedagoģijas vai psiholoģijas

studiju kursus 2 kredītpunktu apjomā.

4.3. programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

Kredītpunkti ī

Latvijas ECTS

A daļa (obligāta)

Translatoloģijas teorētiskās koncepcijas 3 4,5 8

Teorētiskā valodniecība 2 3 8

Teksta analīzes modernās metodes 2 3 8

Modernās tehnoloģijas tulkošanā 3 4,5 8

Zinātniskā rakstu valoda 2 3 8

Terminoloģija un terminogrāfija 2 3 8

Specializācijas tekstu tulkošana (ekonomika) 6 9 8

Otrās svešvalodas pastiprināts kurss (vācu

valoda)

4 6 8

B daļa (obligātā izvēle)

Eirotekstu tulkošana 2 3 ieskaitīts

Konsekutīvās tulkošanas prakse 2 3 ieskaitīts

295

Tulkošanas teorijas vēsture 2 3 ieskaitīts

Tulkošanas semantiskie un pragmatiskie aspekti 2 3 ieskaitīts

Tulka/tulkotāja prasmes 2 3 ieskaitīts

Vispārējā tulkošanas prakse 8 12 8

Profesionālā tulkošanas prakse 10 15 8

Specializācijas tekstu tulkojums 4 6 8

Sekretāra tulka prakse 4 6 ieskaitīts

Prakse (Tulkošanas metodes un prakse) 6 9 8

Gala pārbaudījumi

Maģistra darbs

Jaunu terminu standartizācija tehniskajā

tulkošanā

20 30 8

Vidējā svērtā atzīme: 8,00

4.4. atzīmju sistēma

atzīmju skala 10 - 1; 10 – augstākā atzīme, 4 – minimālā

pietiekamā atzīme

nozīme:

10 – izcili,

9 – teicami,

8 – ļoti labi,

7 – labi,

6 – gandrīz labi,

5 – viduvēji,

4 – gandrīz viduvēji

3-1 - neapmierinoši

4.5. kvalifikācijas klase:

nav

5.

Ziņas par kvalifikāciju 5.1. turpmākās studiju iespējas:

tiesības stāties doktorantūrā

5.2. profesionālais statuss:

dod tiesības strādāt tehniskā tulka referenta darbu

6. Papildinformācija

6.1. sīkāka informācija:

Profesionālo maģistru studiju programma “Tehniskā

tulkošana” ir valsts akreditēta 2008.gada 25.decembrī uz pilnu

akreditācijas laiku – 6 gadiem;

Piektais kvalifikācijas līmenis atbilst noteiktas nozares

speciālista augstākai kvalifikācijai, kas dod iespēju plānot un

veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē.

6.2. papildinformācijas avoti:

Studiju daļa,

296


Kaļķu ielā 1, Rīga LV – 1658

tālr. 67089423, fakss 67089027

www.rtu.lv, e-pasts: [email protected]

Akadēmiskās informācijas centrs

Vaļņu ielā 2, Rīga, LV-1050

tālr. 67225155, fakss 67221006

e-pasts: [email protected]

7.

Pielikuma apstiprinājums

7.1. datums: 2009. gada 12.jūlijs

7.2. paraksts un tā atšifrējums: Uldis Sukovskis

7.3. pielikuma apstiprinātāja amats: mācību prorektors

7.4. zīmogs:

8. Ziľas par augstākās izglītības sistēmu valstī skat. Pielikumu

297

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

DIPLOMA PIELIKUMS

Diploma sērija PDC Nr. 0000, reģ. Nr. 013 - 048

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto

Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES)

izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu

informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram,

diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziľas par diplomā minētās personas sekmīgi

pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nav

iekļautas norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī

ieteikumi tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoľās sadaļās. Ja kādā

sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1.

Ziľas par kvalifikācijas ieguvēju

1.1.

uzvārds

:

ZIEMELE

1.2. vārds: Inga

1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 02.05.1986.

1.4. studenta personas kods: 000000-00000

2. Ziņas par kvalifikāciju

2.1. kvalifikācijas nosaukums:

profesionālais maģistra grāds tehniskajā tulkošanā

2.2. galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai:

tehniskā tulkošana

2.3. kvalifikāciju piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss:

Rīgas Tehniskā universitāte, valsts dibināta universitāte,

valsts akreditēta 2001. gada 12. jūlijā

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums:

tā pati, kas 2.3. punktā

2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas):

latviešu, angļu

298

3. Ziľas par kvalifikācijas līmeni

3.1. kvalifikācijas līmenis:

otrais profesionālais grāds

3.2. oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums:

1,5 gadi pilna laika studiju; 60 Latvijas kredītpunktu, 90 ECTS

kredītpunktu. Programma apgūta 01.09.2007. – 16.02.2009.

3.3. uzľemšanas prasības:

profesionālais bakalaura grāds tehniskajā tulkošanā vai otrā līmeņa

augstākā profesionālā izglītība tehniskajā tulkošanā

4. Ziľas par studiju saturu un rezultātiem

4.1. studiju veids:

pilna laika

4.2. programmas prasības:

programmas kopapjoms ir 60 kredītpunktu, t.sk. tās obligātās daļas

apjoms 24 kredītpunkti, obligātās izvēles daļas apjoms 10 kredītpunkti,

prakse 6 kredītpunkti, maģistra darbs 20 kredītpunktu.

Obligātā un obligātās izvēles daļa ietver studiju kursus par jaunākajiem

sasniegumiem nozares teorijā un praksē 7 kredītpunkta apjomā,

pētniecības darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību

studiju kursus 5 kredītpunktu apjomā, pedagoģijas vai psiholoģijas

studiju kursus 2 kredītpunktu apjomā.

4.3. programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

Kredītpunkti ī

Latvijas ECTS

A daļa (obligāta)

Translatoloģijas teorētiskās koncepcijas 3 4,5 8

Teorētiskā valodniecība 2 3 8

Teksta analīzes modernās metodes 2 3 8

Modernās tehnoloģijas tulkošanā 3 4,5 8

Zinātniskā rakstu valoda 2 3 8

Terminoloģija un terminogrāfija 2 3 8

Specializācijas tekstu tulkošana (ekonomika) 6 9 8

Otrās svešvalodas pastiprināts kurss (vācu

valoda)

4 6 8

B daļa (obligātā izvēle)

Eirotekstu tulkošana 2 3 ieskaitīts

Konsekutīvās tulkošanas prakse 2 3 ieskaitīts

Tulkošanas teorijas vēsture 2 3 ieskaitīts

Tulkošanas semantiskie un pragmatiskie aspekti 2 3 ieskaitīts

299

Tulka/tulkotāja prasmes 2 3 ieskaitīts

Prakse (Tulkošanas metodes un prakse) 6 9 8

Gala pārbaudījumi

Maģistra darbs

Jaunu terminu standartizācija tehniskajā

tulkošanā

20 30 8

Vidējā svērtā atzīme: 8,00

4.4. atzīmju sistēma

atzīmju skala 10 - 1; 10 – augstākā atzīme, 4 – minimālā

pietiekamā atzīme

nozīme:

10 – izcili,

9 – teicami,

8 – ļoti labi,

7 – labi,

6 – gandrīz labi,

5 – viduvēji,

4 – gandrīz viduvēji

3-1 - neapmierinoši

4.5. kvalifikācijas klase:

nav

5.

Ziņas par kvalifikāciju 5.1. turpmākās studiju iespējas:

tiesības stāties doktorantūrā

5.2. profesionālais statuss:

dod tiesības strādāt tehniskā tulka referenta darbu

6. Papildinformācija

6.1. sīkāka informācija:

Profesionālo maģistra studiju programma “Tehniskā

tulkošana” ir valsts akreditēta 2008.gada 25.decembrī uz pilnu

akreditācijas laiku – 6 gadiem;

6.2. papildinformācijas avoti:

Studiju daļa,


Kaļķu ielā 1, Rīga LV – 1658

tālr. 67089423, fakss 67089027

www.rtu.lv, e-pasts: [email protected]

Akadēmiskās informācijas centrs

300

Vaļņu ielā 2, Rīga, LV-1050

tālr. 67225155, fakss 67221006

e-pasts: [email protected]

7.

Pielikuma apstiprinājums

7.1. datums: 2009. gada 24. februāris

7.2. paraksts un tā atšifrējums: Uldis Sukovskis

7.3. pielikuma apstiprinātāja amats: mācību prorektors

7.4. zīmogs:

8. Ziľas par augstākās izglītības sistēmu valstī skat. Pielikumu

301

28.PIELIKUMS

(Maģistra profesionālās studiju programmas „Tehniskā tulkošana‖

studiju plāns)

302

Maģistra profesionālās studiju programmas „Tehniskā tulkošana” studiju plāns š Apjoms Īstenošanas plānojums Atbildīgais pasniedzējs

KP St. sk. ļ ļ āīē

A. Obligātie studiju priekšmeti 24 384

1. Translatoloģijas teorētiskās

koncepcijas

3 48 1. semestris /

eksāmens

1. semestris /

eksāmens


Larisa Iļjinska

Mag.philol., prakt.doc. Tatjana Smirnova,

Mag.philol., lekt. Dina Strong

2. Teorētiskā valodniecība 2 32 1. semestris /

eksāmens

1. semestris /

eksāmens


Daina Nītiľa

Dr.habil.philol., prof. Daina Nītiľa,

Dr.philol., doc. Valentīna Gurtaja

3. Teksta analīzes modernās

metodes

2 32 1. semestris /

eksāmens

2. semestris /

eksāmens


Larisa Iļjinska

Dr.philol., asoc.prof. Larisa Iļjinska,


4. Modernās tehnoloģijas tulkošanā 3 48 2. semestris /

eksāmens

3. semestris /

eksāmens


Larisa Iļjinska

Dr.habil.sc.ing., prof. Jurijs Merkurjevs,

Dr.sc.ing, asoc.prof. Ludmila Aleksejeva

Dr.sc.ing., asoc.prof. Anastasija Ţiravecka

5. Zinātniskā rakstu valoda 2 32 1. semestris /

eksāmens

2. semestris /

eksāmens

Dr.paed., asoc.prof.

Diāna Rumpīte

Dr.paed., asoc.prof. Diāna Rumpīte,

Dr.philol., asoc.prof. Larisa Iļjinska

6. Terminoloģija un terminogrāfija 2 32 2. semestris /

eksāmens

3. semestris /

eksāmens


Daina Nītiľa

Mag.oec., prakt.doc. Marina Platonova,

Dr.sc.ing., asoc.prof. Anastasija Ţiravecka

7. Specializācijas tekstu tulkošana 6 96 1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

eksāmens

1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

eksāmens

Dr.philol., doc.

Irina Liokumoviča


Dr.philol., doc. Irina Liokumoviča

Mag.philol., lekt. Valērija Grendze,

Mag.paed., lekt. Antra Roskoša

Mag.soc., lekt. Jūlija Kuzľecova

8. Otrās svešvalodas pastiprinātais

kurss (spāľu, vācu, franču)

4 64 1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

eksāmens

1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

eksāmens

Mag.philol., lekt.

Karīna Akišina

Mag.paed., doc.

Ilze Siliľa

Mag.philol., lekt.

Kristīne Buraka

Mag.philol., lekt. Karīna Akišina

Mag.pead., lekt. Valentīna Lauziniece

Mag.philol., lekt. Kristīne Buraka

B. Obligātās izvēles priekšmeti 10 160

1. Specializējošie priekšmeti 8 128

1.1. Tulkošanas teorijas vēsture 2 32 1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

ieskaite


Daina Nītiľa

Mag.philol., lekt. Anna Mēbele,


1.2. Eirotekstu tulkošana 2 32 2. semestris /

ieskaite

1. semestris /

ieskaite


Diāna Rumpīte

Dr.paed., asoc.prof. Diāna Rumpīte,

Mag.oec., prakt.doc. Marina Platonova

303

1.3. Tulka/tulkotāja prasmes 2 32 1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

ieskaite

Dr.philol., doc.

Irina Liokumoviča


Dr.paed., asoc.prof. Diāna Rumpīte

1.4. Konsekutīvās tulkošanas prakse 2 32 2. semestris /

ieskaite

1. semestris /

ieskaite


Diāna Rumpīte


Mag.paed., lekt. Antra Roskoša

1.5. Tulkošanas semantiskie un


2 32 1. semestris /

ieskaite

1. semestris /

ieskaite


Larisa Iļjinska

Dr.philol., asoc.prof. Larisa Iļjinska,

Mag.oec., prakt.doc. Marina Platonova

1.6. Valodas kroskulturālie aspekti 2 32 1. semestris /

ieskaite

2. semestris /

ieskaite

Dr.philol., doc.

Irina Liokumoviča


Dr.philol., doc. Irina Liokumoviča

2. Pedagoģijas un psiholoģijas

priekšmeti

2 32

2.1. Psiholoģija 2 32 2. semestris /

ieskaite

3. semestris /

ieskaite


Anita Lanka

Dr.psych., doc. Airisa Šteinberga

2.2. Pedagoģija 2 32 2. semestris /

ieskaite

3. semestris /

ieskaite


Anita Lanka

Dr.paed., asoc.prof. Anita Lanka

D. Prakse 6 96

1. Prakse (Tulkošanas metodes un

prakse)

6 96 2. semestris /

darbs

3. semestris /

darbs

E. Valsts pārbaudījumi 20 320

1. Maģistra darbs 20 320 3. semestris /

darbs

4. semestris /

darbs


Larisa Iļjinska

Dr.philol., asoc.prof. Larisa Iļjinska

Kopā: 60 960

304

29.PIELIKUMS

(Akadēmiskā personāla saraksts)

305

Akadēmiskā personāla saraksts

NPK Uzvārds,

vārds

Amats Izglītība Grāds Ievēlēts/ uz

laiku

pieľemts

Pasniedzamie

studiju kursi

1 Iļjinska

Larisa

RTU

Valodu

institūta

direktore;

RTU

asoc.

profesore

1993. g.

Latvijas

Universitāte

Dr.

philol.

Ievēlēta līdz

01.09.2010

Teksta analīzes

modernās

metodes;

Zinātniskā rakstu

valoda;

Tulkošanas

semantiskie un

pragmatiskie

aspekti;

Maģistra darbs

2 Nītiľa Daina RTU

profesore

1969. g.

M. Toreza

Maskavas

Valsts

pedagoģiskais

svešvalodu

institūts

Dr.

habil.

philol.

Pieľemta

līdz

30.06.2009

Teorētiskā

valodniecība

3 Rumpīte

Diāna

RTU

asoc.

profesore

1983. g.

Maskavas

Valsts

universitāte

Dr. paed. Ievēlēta līdz

10.10.2011

Zinātniskā rakstu

valoda;

Eirotekstu

tulkošana;

Tulka/ tulkotāja

prasmes

4 Ţiravecka

Anastasija

RTU

asoc.

profesore

1999. g.

Rīgas

Tehniskā

universitāte;

1998. g.

Latvijas

Universitāte

Dr. sc.

ing.

Mag.

philol.

Pieľemta

līdz

31.12.2008

Terminoloģija un

terminogrāfija

5 Merkurjevs

Jurijs

RTU

profesors

1997. g.

Rīgas

Tehniskā

universitāte

Dr.

habil. sc.

ing.

Ievēlēts līdz

01.09.2009

Modernās

tehnoloģijas

tulkošanā

6 Lanka Anita RTU

asoc.

profesore

1993. g.

Latvijas

Valsts

Universitāte

Dr. paed. Ievēlēta līdz

31.12.2008

Pedagoģija

306

7 Aleksejeva

Ludmila

RTU

asoc.

profesore

1998. g.

Rīgas

Tehniskā

universitāte

Dr. sc.

ing.

Ievēlēta līdz

01.10.2010

Modernās

tehnoloģijas

tulkošanā

8 Šteinberga

Airisa

RTU

docente

1997.g.

Latvijas

Universitāte;

1994.g.

Latvijas

Universitāte

Dr.

psych.

Mag.

paed.

Ievēlēta līdz

09.06.2011

Psiholoģija

9

Gurtaja

Valentīna

RTU

docente

1974. g.

M. Toreza

Maskavas

Valsts

pedagoģiskais

svešvalodu

institūts

Dr.

philol.

Pieľemta

līdz

30.06.2009

Teorētiskā

valodniecība;

Teksta analīzes

modernās

metodes;

Tulkošanas

teorijas vēsture

10 Liokumoviča

Irina

RTU

docente

1991. g.

Minskas

Valsts

Lingvistikas

Universitāte

Dr.

philol.

Ievēlēta līdz

01.07.2010

Specializācijas

tekstu tulkošana;

Valodas

kroskulturālie

aspekti

11 Tavare

Renāte

RTU

docente

1999. g.

Latvijas

Universitāte

Dr.

philol.

Pieľemta

līdz

30.06.2009

Teorētiskā

valodniecība

12 Siliľa Ilze RTU

docente

1998. g.

Latvijas

Universitāte

Mag.

paed.

Ievēlēta līdz

22.12.2012

Otrās svešvalodas

pamatkurss

(vācu)

13 Smirnova

Tatjana

RTU

docente

2004. g.

Latvijas

Universitāte

Mag.

philol.

Ievēlēta līdz

19.12.2011

Translatoloģijas

teorētiskās

koncepcijas;

Konsekutīvās

tulkošanas

prakse;

Valodas

kroskulturālie

aspekti

14

Platonova

Marina

RTU

docente

2004. g.

Rīgas

Tehniskā

universitāte

Mag.

oec.

Ievēlēta līdz

22.12.2012

Specializācijas

tekstu tulkošana;

Terminoloģija un

terminogrāfija;

Eirotekstu

tulkošana;

Tulka/ tulkotāja

307

prasmes

15 Kuzľecova

Jūlija

RTU

lektore

2002. g.

Latvijas

Universitāte

Mag.

soc.

Ievēlēta līdz

26.01.2010

Specializācijas

tekstu tulkošana

16 Roskoša

Antra

RTU

lektore

2005. g.

Latvijas

Universitāte

Mag.

philol.

Ievēlēta līdz

01.06.2012

Specializācijas

tekstu tulkošana;

Konsekutīvās

tulkošanas prakse

17 Strong Dina RTU

lektore

2002. g.

Amsterdamas

universitāte

Mag.

philol.

Ievēlēta līdz

13.12.2010

Translatoloģijas

teorētiskās

koncepcijas

18 Akišina

Karina

RTU

lektore

2005. g.

Lariohas

Universitāte

(Spānija)

Mag.

philol.

Pieľemta

līdz

31.01.2009

Otrās svešvalodas

pamatkurss

(spāņu)

19 Buraka

Kristīne

RTU

lektore

2005. g.

Latvijas

Universitāte

Mag.

philol.

Pieľemta

līdz

30.06.2009

Otrās svešvalodas

pamatkurss

(franču)