Rīgas pils atjaunošanas padomesRīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 4 (14) B.Fībigs: Tola kungs ieminējās par ietonējumu. Ja mēs aplūkojam projekta pēdējo

Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 1 (14)

Rīgas pils atjaunošanas padomes SANĀKSMES PROTOKOLS

Nr. 23

Rīgas pils, Prezidenta kabinets, Pils laukums 3, Rīga

Rīgā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, Mazā Pils ielā 17/19

2015.gada 22.aprīlī plkst.10:00

Sēdi vada

Padomes priekšsēdētājs

Imants Lancmanis, Rundāles pils direktors

Piedalās Padomes priekšsēdētāja vietnieks:

Mārtiņš Tols, VAS „Valsts Nekustamie īpašumi” Valdes priekšsēdētājs

Padomes locekļi:

Aleksandrs Bimbirulis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs

Pēteris Blūms, Arhitekts

Ieva Braunfelde, Administrācijas vadītājs, Finanšu ministrija

Ilmārs Dirveiks, Rīgas Tehniskās universitātes lektors

Edvīns Krūmiņš, Tēlnieks un akmens tēlniecības restaurators

Vilnis Muižnieks, SIA Mācību būvniecības un restaurācijas firma „Dziedrs”

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts

Baiba Zakevica, Valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos

Uzaicināti

SIA „Būvalts” projektu vadītājs Bruno Fībigs

VNĪ Būvniecības pārvaldes direktors Aivars Siliņš

VNĪ Būvniecības projektu vadītājs Kārlis Mucenieks

PS „Pils Projekts” arhitekts Artūrs Lapiņš

PS „SBRE” valdes loceklis Didzis Putniņš

PS „SBRE” galvenais būvdarbu vadītājs Edgars Sivickis

LV Prezidenta kancelejas Saimniecības nodaļas vadītāja Iveta Kalniņa

Protokolē

VNĪ valdes priekšsēdētāja asistente Laura Ešmite

Darba kārtība: 1. 10

00 – 10

40

Izkaltā ģerboņa apskate Prezidenta kabinetā, Rīgas Pilī

2. 1040

– 1130

Objektā esošās situācijas prezentācija un atbilstība kopējam darbu izpildes grafikam,

finanšu plūsma, darbu virzība, riski un prognozes.

Ziņo: D. Putniņš, E.Sivickis (PS „SBRE”)


3. 1130

– 1220

Projekta „Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā rekonstrukcijas –

restaurācija” virzība.

Ziņo: B.Fībigs (SIA „Būvalts”)

4. 1220

– 1300

Privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti Rīgas pils Kastelas daļai (Remtera un

Kapelas zāles restaurācijai).

Ziņo: M.Tols (VNĪ)

Divi jautājumi no dienas kārtības tiek pārcelti uz nākamo sēdi laika trūkuma dēļ:

Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves interjera risinājumi.

Ziņo: A.Lapiņš (PS „Pils Projekts”)

Svecīšu statīvi un to izvietošanas risinājumi pie Rīgas pils apkārtmūra.

Ziņo: A.Lapiņš (PS „Pils Projekts”)

Nākamā Rīgas Pils atjaunošanas padomes sanāksme tiek plānota 21.maijā plkst. 10:00.

Sēdes dienas kārtība

Klātesošajiem valdes locekļiem nav iebildumu un sēdes darba kārtība apstiprināta vienbalsīgi.

1. Izkaltā ģerboņa apskate Prezidenta kabinetā, Rīgas Pilī

B.Fībigs iepazīstina klātesošos ar situāciju: klātesošie var apskatīt ģerboņa attēlu sienā ģipša

konstrukcijā kādu to ir iecerējis projekta autors (projekta autors un skulptors nepiedalās sanāksmē

slimības dēļ). Pēc mana uzaicinājuma Pils padome tika uzaicināta apskatīt ģerboni esošajā stadijā.

Tas nav vēl krāsots vai vienā tonī, bet pirms mēs to darām, pastāv bažas vai ģerbonis eksponēsies

tad, kad viss būs gatavs. Uz galda ir izkārtoti attēli, ko iedeva projekta autors: kā projekts ir

virzījies konkursā, kā ir bijis attīstīts sarunās ar Valsts prezidenta kanceleju, ar Heraldikas

komisiju; gan lielie ģerboņi, gan samazināti, ar dziļāku reljefu, gan arī krāsots un beidzamais

variants, kas tika apstiprināts, tas ir šis, ko šobrīd redzam.

A.Bimbirulis: Lūgums precizēt ko pats projekta autors iesaka darīt.

B.Fībigs: Viens no risinājumiem, ir izgaismot ģerboni ar speciālām gaismām, taču jautājums ir vai

to ir nepieciešams darīt jebkurā diennakts laikā, arī gaišajā dienas laikā. Līdz ar to autors iesaka

atgriezties pie pirmā projekta, kas ir uz virsmas liekamais, kas izdalās no plaknes.

D.Putniņš: Pirmkārt, bija paredzēts krāsojums, taču tas nesader ar ģipša materiālu. Otrkārt, ir

jārēķinās ar materiālu atšķirību.

A.Lapiņš: Es biju uz komisiju, kur šo projektu apstiprināja, un doma ir tāda, ka ģerbonis tiek

integrēts sienas apmetumā – netiek likts virsū, bet integrēts sienā. Šobrīd ir konstatēta materiālu

nesaderība.

P.Blūms: Vai šis ir oriģināls? Vai arī atlējums un modelis ir kaut kur saglabāts?

B.Fībigs: Modeļa detaļa ir saglabāta.

A.Lapiņš: Šobrīd šajā procesā ir pazudusi sākuma ideja - tā ir bija plakne, no kuras viegli izaug

reljefs un gaismā izgaismojas dažādos veidos. Analoģija ir domāta ar latu.

A.Putniņš: Pirmdien pēcpusdienā apskatot šo ģerboni, tas nebija redzams tik labi, kā šodien, kad

ir saulains laiks.


A.Bimbirulis: Heraldikas komisijas galvenais noteikums bija, lai ģerbonis būtu pilnībā nolasāms

no jebkuras vietas telpā.

E.Krūmiņš: Piemērā, kas tika rādīts iepriekš, ar ģerboni viss kārtībā, bet šeit palielinot to reljefu

vajag dziļāku un ļoti grūti to ir nolasīt, jo apkārt ir grāvis. Ja ģerbonis būtu bez grāvja, tad būtu

labāk. Kā arī būtu jāpamēģina vienu stūri nokrāsot baltu, tad, iespējams, arī būtu vieglāk to

nolasīt.

I.Lancmanis aicina izteikties arī citus klātesošos.

P.Blūms: Pati iecere man liekas interesanta, jo subjektīvi man nešķiet, ka ģerbonim virs

prezidenta jābūt kaut kam ārkārtīgi spēcīgam. Ģerboņa nepieciešamība nav apstrīdama, tomēr tā

ir, lai gan būtiska, tomēr viena no detaļām šajā telpā. Ģerbonis attēlos ir attēlots plaknē tā kā tas

nekad nevarētu izskatīties dabā, jo šeit ir ļoti labi nolasāms grafiskais zīmējums, kāds dabā pie

šāda izpildījuma vai pat reljefā nekad nebūs. Kas attiecas uz šo te ģerboņa foto attēlu, tad arī tāds

dabā nekad nebūs, jo šeit ir apgaismojums no abām pusēm, līdz ar to līdzsvaro ēnas un, patiesībā,

to ēnu tikpat kā nav. Pie tam tagad, kad ir saulaina diena vai kaut kādā veidā ienāk spēcīgāka

gaisma, tad pelēkā dienā ģerbonis nav saskatāms. Tas, kas man ienāca prātā, ir neaizmirst tik ātri

domu par mākslīgo apgaismojumu un ar to paeksperimentēt, jo, manuprāt, tā varētu būt ne tikai

izeja no bezizejas, bet arī pat diezgan pieklājīgs risinājums.

M.Tols: Vienīgi tas nestrādātu saulainās dienās, kad spīd intensīva gaisma, pēcpusdienas saulē ap

trijiem pēcpusdienā.

I.Dirveiks: Es domāju, ka reljefs ir jātaisa spēcīgi dziļāks un jāpārbauda situācija, kad ir lustras, jo

tās var tiešā veidā mainīt, pat izkropļot ģerboņa nolasīšanu. Kā arī vajadzētu mēģināt nolīdzināt

šuvi, iedziļinot to plaknē, bet vienlaicīgi neradot šo te kvadrātisko rāmja sajūtu. Bet pats reljefs

jebkurā gadījumā nepieciešams spēcīgi dziļāks.

I.Lancmanis: Heraldikas komisija arī zina manu viedokli un tas, ka ģerbonim jābūt nolasāmam, ir

sekundāra lieta. Ģerbonim jābūt saskatāmam, bet neuzbāzīgam. Tātad aicinu izteikties par

ierosinājumu, ka Strupulis turpina grebt reljefu, līdz brīdim, kad ģerbonis ir saskatāms pie jebkura

apgaismojuma. Es nedomāju, ka viņam jābūt redzamam tik tikko ienākot pa durvīm, bet no tās

vietas, kur viņš ir pienācis sarunai ar prezidentu. Un atgādinu, viņam ir jāredz ģerbonis, bet nav uz

to jāskatās kā hipnotizētam. Tātad lūdzu izteikties par šādu variantu.

A.Lapiņš: Pilnīgi piekrītu, bet vēl jautājums ir par materiālu. Pastāv iespēja to netaisīt ģipsī, bet

kaļķa ģipša apmetumā, tāpat kā ir taisīta siena – taisīt sienā un nerāmēt – tā, kā sākumā bija

domāts.

P.Blūms: Kā minēja I.Lancmanis, ar gaismām ir ļoti jārēķinās, jo centrālā lustra, es pieļauju, dos

raibu apgaismojumu un tiešām ir jāskatās, kā tas notiks, jo no tā ir atkarīgs cik dziļu jātaisa ir

reljefu – tā, lai to var redzēt, jo, manuprāt, tas ir sarežģīts jautājums. Mākslīgās gaismas šajā telpā

būs diezgan liela problēma. Tas traucēs skaidri nolasīt šo te ģerboni. Mana doma nebija ļoti

teatrāli spēcīgi izgaismot. Tas, ko es teicu, bija piegaismot.

M.Tols: Sakiet, lūdzu, ko Jūs domājat par reljefa tonējumu. Vai ir iespējamas tonalitātes?

P.Blūms: Ņemot vērā, ka apgaismojums ir mainīgs, tonējums varētu izskatīties… Tas būtu tāds kā

bezspēcības apliecinājums.

I.Lancmanis: Jāņem vērā vēl viena lieta, ja runājam par prožektora gaismas pielikšanu. Tas

gaismas virziens, kas nāk no prožektora, viņš vienalga izcels tikai tos elementus, kuri būs zināmā

mērā perpendikulāri. Tas nozīmē, ka līnijas, kas sakritīs ar gaismas virzienu, būs tik pat

neredzamas.

P.Blūms: Šeit jau arī ir vienpusīga gaisma, šeit nav gaisma no visām pusēm.

I.Lancmanis: Nu tas ir tādā gadījumā, ja viņu uztaisa kaut kādu vienu, bet tādā gadījumā kā tas

viss izskatās. Tas nozīmē, ka viņš vairāk vai mazāk ir izcelts kā tāds aktieris, tur uzreiz parādās

laukums. Es domāju, ka nedarīsim kļūdu, ka pārvērtīsim šo ģerboni par galveno centru telpā, uz

ko visiem ir visu laiku jāskatās.


B.Fībigs: Tola kungs ieminējās par ietonējumu. Ja mēs aplūkojam projekta pēdējo variantu, tātad

arī šeit šis te sienas tonis un ģerboņa tonis atšķiras, tad to ietonējumu it kā varētu redzēt, tas

eksponētos.

P.Blūms: Pie šāda apgaismojuma šis ietonējums šāds nevar būt, jo tas ir praktiski uzzīmēts un

dabā nevar pastāvēt.

I.Lancmanis: Ja runājam par tonēšanu, tad kāds būtu princips – vai visi padziļinātie laukumi? Ne

jau mēs sāksim apgleznot visu reljefu. Vienīgais variants būtu visu to, kas ir padziļināts, viegli

ietonēt.

M.Tols: Runa ir par toņu daļām, nevis veseliem toņiem.

I.Lancmanis: Varbūt mēs varētu darīt tā, ka tomēr sākt ar to, ka reljefs tiek padziļināts un tad

vēlreiz skatāmies. Un, ja tas galīgi neder, tad var šo fonu ietonēt.

M.Tols: Blūma kunga ideja par gaismekļu uzlikšanu arī būtu apsverama.

I.Lancmanis: Viss, kas tiek izgaismots, kļūst pārāk pamanāms kā teātrī un ārkārtīgi piesaista

uzmanību. Tad jau drīzāk es ierosinu izgaismot prezidenta seju.

I.Dirveiks: Elegants reljefs būtu izeja no situācijas. Reljefa tonējums visu sarežģītu vēl vairāk.

Nekādā gadījumā nevajag tonēt ģerboni.

E.Krūmiņš: Varbūt šīs piezīmes, kuras tiek apspriestas, būtu labāk pateikt meistaram un lai viņš

pasaka gala vārdu? Lai viņš atnāk vēlreiz un paskatās, viņš noteikti zinās, kā labāk.

P.Blūms: Man ir viens jautājums. Par sīko faktūru diferenciācijām, kas parādās ģerbonī. Vai

grafika nekļūs nolasāmāka tāpēc, ka viņos parādīsies vairāk gaismēnu un sīku detaļu?

I.Lancmanis: Jā, tā ir, pilnīgi piekrītu. Varbūt nenolasīsies viņu apjoms un plastika, bet nolasīsies

kā figūra. Piemēram, grifam, zīmētajā ģerbonī ir vesela rinda ar šikiem elementiem.

P.Blūms: Un tas pats ir arī iespējams uz ģerboņa fona, uz laukumiem. Varbūt ne visiem, bet galu

galā tā jau imitē tonalitāti un kaut kādu dzīvību.

I.Lancmanis: Jā, tas ir otrs princips. Tādā gadījumā absolūti nerakstīt figūras, bet uzirdina tikai

fonu. Taču jebkurā gadījumā iesākumā vajag sagaidīt Strupuļa kungu, viņam ir milzīga pieredze,

ja runā par šiem te reljefa kāpumiem.

B.Fibīgs: Es visas Pils atjaunošanas padomes vārdā varu izteikt, ka šī tēma ir pārrunāta un

Strupuļa kungam uz nākamo sēdi tiek uzdots ziņot kā viņš redz šī projekta attīstību tālāk.

I.Lancmanis: Un papildus uzdot saprast vai viņš tiks galā tikai ar reljefu vai papildus būs

nepieciešams uzirdināt arī fonu.

B.Fībigs: Es izstāstīšu Strupuļa kungam visas nianses kā tas varētu būt, lai viņš apdomā variantus

un sniedz savu viedokli.

D.Putniņš: Atgādinu paturēt prātā materiālu nesaderību, tur būs nepieciešams cits materiāls. Būtu

labāk, ja plaisu varētu salaist kopā.

V.Platais: Tajā brīdī, kad taisa apmetumu, tajā arī veido salaidumu.

I.Lancmanis: Tādā gadījumā, ja tiktu uzirdināts fons, tas pats arī iezīmētos, līdz ar to arī tas būtu

kā taisnstūra elements sienā. Šaubos vai tas ir ideālais gadījums, ka viņš peld - nenotveramā

plaknē pēkšņi izpeld kaut kāds lauks un grifi. Tā kā nebūtu nemaz tik slikti, ja tas taisnstūris

nosacīti viegli parādītos.

Zaļās zāles sienu toņa apstiprināšana.

A.Lapiņš rāda I.Lancmanim zaļo toni T162 Zaļajā salonā. I.Lancmanis apstiprina toņa izvēli.

Saruna Pils dārzā par akmeņu krāvuma izvietojumu.

I.Kalniņa: Šobrīd Indra Janelsa nodarbojas ar dārzu un viņai kā ainavu arhitektam, vēsturisko

dārzu speciālistam, pašai ir iebildumi pret šo te akmeņu krāvumu, kas ir vienkārši no pagraba

izvesti laukā akmeņi un mehāniski salikti kā veidojums, kā sieniņa dārza stūrī. Viņa uzskata, ka

dārzs ir pārāk mazs, lai tajā liktu tik masīvu akmeņu krāvumu. Viņai ir priekšlikums izvietot

nelielus akmeņus pie kāda krūma un likvidēt šo mākslīgi sakrauto akmeņu krāvumu.


I. Lancmanis: Kad šis akmeņu krāvums šeit radās?

I. Kalniņa: Tikko, nesen. Šie ir vēsturiskie akmeņi, kas izvesti no pagraba, jo Lapiņa kungam

radās ideja tos šādi eksponēt.

I. Lancmanis: Ideja ir laba, bet šobrīd to īsti saprast nevar, jo gluži kā skulptūra neizskatās.

I. Kalniņa: Iespējams, ir vērts atstāt lēzenākos, skaistākos akmeņus, ko tiešām var izmantot kā

galdiņu, soliņu, kaut ko uzlikt un tad arī klāt būtu stāsts, ka šie akmeņi lūk ir no pils mūriem.

I. Lancmanis: Tad lai ainavu arhitekte Janelsa pasaka, kā šos akmeņus izkārtot, jo šādā veidā šis

krāvums izskatās ļoti dīvaini.

Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome

NOLEMJ:

1.1.Uzdot grafiskajam dizainerim Jānim Strupulim padziļināt reljefu.

1.2.Uzdot ainavu arhitektei novērtēt akmeņu krāvuma izkārtojuma iespējas Pils dārzā.


2. Objektā esošās situācijas prezentācija un atbilstība darba grafikiem, finanšu plūsmu

apskats un prognozes

Ziņo: D. Putniņš, E. Sivickis (SBRE)

D.Putniņš: Pirmdien, 20.aprīlī mēs ar A. Siliņu, K. Mucenieku, B. Fībigu, kā arī projektu vadītāji

no SBRE izstaigājām ēku, apsekojām situāciju un fiksējām atbilstību būvniecības grafikiem, kā arī

fiksējām tempu atbilstību plānam. Kopējais secinājums ir tāds, ka būvniecības grafikā mēs

iekļaujamies visās pozīcijās, neliela atpalicība ir finanšu grafikā un uz nākamo sēdi jāsagatavo

redzējums, kā šo finanšu grafiku var pievilkt, lai tas būtu saskaņā ar plānoto. Dažās zonās izskatās,

ka ir par maz cilvēkresursu. Pagājušajā nedēļā mūsu restauratori iedeva aktuālu grafiku par

objektu izpildēm līdz objekta beigām. Šis grafiks mums ir pieņemams un tajā ir redzams, ka viss ir

izdarāms normālos tempos, bet vienlaicīgi es vakar tomēr palūdzu atrast papildus cilvēkresursus

ne tieši restaurācijai, bet vispārēji būvniecībai, lai paātrinātu šos tempus.

M.Tols: Lūgums pateikt precīzu termiņu, kad šis grafiks tiks sagatavots.

D.Putniņš: Vispirms apzināsim telpas pēc grafika, kad tām jābūt ir gatavām.

E.Sivickis: Tas varētu būt 2015.gada 10.maijs.

D.Putniņš: Vēl runājot par aktualizēto grafiku, kas tika iesniegts kādu laiku atpakaļ. Mēs to uz

šodien atjaunojām un ir vesela virkne dažādu apsvērumu, dažādu pozīciju, lielākas vai mazākas

problēmiņas, kuras ir minētas grafika apakšā. Vispirms ar šo iepazīsies būvuzraudzība.

B.Fībigs: Esmu iepazinies ar iepriekšējo grafiku, kas nav parakstīts, bet pēdējo vēl neesmu

apskatījis. Lūgums tās lietas, kas jau ir atrisinātas, izņemt ārā.

D.Putniņš: No manas puses tas viss. Precīzāk turpinās stāstīt Edgars Sivickis.

E.Sivickis: Kā jau Putniņa kungs minēja, mēs esam sagatavojuši šos progresa ziņojumu, atskaites

punkts ir marts. Ir sniegts ziņojums detalizēti par katru darba veidu sākot no austrumu piebūves un

tai pašā priekšpilī ir atskaites periodā paveiktais. Apjoms, kas ir palicis, ir apgūstams līdz

būvdarbu beigām. Sīkāk katrā pozīcijā neiedziļināšos, ja kādam ir jautājumi, lūdzu jautājiet pēc

sēdes. Nolasīšu to, kas ir pabeigts austrumu piebūvē: pabeigtas ir lielās sienas/konstrukcijas,

savestās kārtībā visas pārsedzes, ir veiktas sienu izbūves no ģipša konstrukcijām, kā arī pabeigtas

3. un 4.stāva pārseguma betonēšana. Par grīdām. Mēs esam pilnībā pabeiguši 1.stāva grīdas

plātnes, kā arī esam šajās dienās pabeiguši arī šo te vēsturisko vairogu un atsevišķus dēļus atpakaļ

montāžu austrumu piebūves grīdām, kurām jāsāk zudumu papildināšana. Esam uzlikuši visus

logus pa vienai kārtai katrā stāvā, šobrīd strādājam pie otras kārtas. Kā arī visos četros stāvos

intensīvi notiek apdares darbi. Par iekšējo elektroapgādi un tīkliem – darbi notiek atbilstoši

grafikam, ir sagatavotas visas serveru telpas austrumu piebūvē, tajās var veikt instalācijas darbus.

Apkures un dzesēšanas stāvi ir izbūvēti, šobrīd notiek apkures un dzesēšanas ķermeņu

uzstādīšana. Pārejot uz priekšpils sadaļu, informēju, ka ir pabeigtas ventilācijas konstrukcijas,

atsākti darbi pie KP14 kāpņu izbūves , lai pabeigtu pakāpienu montāžu, tiek montētas starpsienas

3. un 4.stāvam, siltināts jumts Kastelas daļā, kā arī esam uzlikuši mazo jumtiņu, kas ir pāreja no

preses centra uz priekšpili, strādājam pie logu/durvju restaurācijas, visas durvis ir savās vietas,

atliek tikai apdares. Par grīdām. Esam saveduši kārtībā parketus, esam ieklājuši jaunos parketus. Ir

saliktas grīdas līstes, tās tiek krāsotas. Iekšējiem apdares darbiem arī – ziemeļaustrumu daļā

strādājam pie kancelejas telpu apdares (no 240 līdz tām telpām, kas iet uz gatavību un tās ir arī

pēdējās šajā plānā, kas tiks sagatavotas). Arheoloģiskā un arhitektoniskā izpēte ir pavisam

pabeigta un nodotas visas atskaites. Un pats noslēdzošais posms šajā procesā ir restaurācijas darbi.


Tātad pirmā kārta ziemeļrietumu korpusā, kur arī atrodas Prezidenta kabinets, ir nokrāsots

atbilstoši grafikam, arī visas amfilādes ir nokrāsotas, ieskaitot zaļo amfilādi, kurai bija

aizķeršanās, ir saskaņoti arī visi toņi. Kā arī notiek darbi pie koka kāpnēm, zilā amfilāde ir jau

uzstādīta. Par otrā stāva zālēm. Spēka zālē ir sataisītas balkona konstrukcijas. Arī sienām ir veikta

āķu uzlikšana, šobrīd notiek to slogošana, lai uzstādītu atpakaļ sagatavotās atrestaurētās lustras.

Ozolkoka paneļi tiek gatavoti darbnīcās, viss notiek atbilstoši grafikiem. Sūtņu zālē ir attīrīti un

sagatavoti sienu un griestu fonu atrestaurācijai, ir sagatavots parkets ieklāšanai. Baltajā zālē pilnā

sparā notiek griestu zeltīšana, pirmais posms (pirmā trešdaļa) tiks pabeigta 2015.gada sākumā.

Tiek turpināti darbi pie sienām, tos plānots pabeigt nākamajā atskaites punktā maija mēnesī. Ir

uzsākts darbs pie mākslīgā marmora atpakaļ montāžas, objektā ir atvesti atpakaļ dekorācijas – visi

pilastri, šajā mēnesī to uzstādīšanu ir plānots pabeigt, tad ķerties klāt pie to slīpēšanas un

pulēšanas. Sāksim darbu pie mākslīgā marmora kolonnām. Visas komunikācijas un zāles tiek

veiktas atbilstoši, projekti notiek laikus un grafiki tiek ievēroti. Esam sagādājuši arī iekārtas jau

priekšlaicīgi, lai pēc tam nerastos nekādas aizķeršanās. Labiekārtošanas darbi notiek pēc grafika,

visi celiņi ir nošķemboti, arī šie te jaunie vārti pils dārzā pie preses centra, lai ieietu iekšā. Tiek

gatavota pamatne zālājam, augi ir pasūtīti atbilstoši šodienas projektam, pastāv risks realizēt šos te

projektus. Mēbeļu grafiks arī notiek bez aizkavēšanās, ir sagatavotas visas Cīruļistabas mēbeles,

palikusi tikai auduma rekonstrukcija. Par ugunsgrēka seku likvidēšanu. Viss notiek atbilstoši

grafikam. Pirmā stāva foajē un augšējās visas telpas ir sagatavotas un nokrāsotas. Arī galvenajā

kāpņu telpā esam uzsākuši un veicam darbus. Ar projektu autoriem ir saskaņoti galīgie darbu

apjomi, notiek darbi 2.un 3.stāvā. Par finansu jautājumu.

I.Lancmanis: Paldies, izklausās ļoti optimistiski.

B.Fībigs: Mans informatīvais ziņojums ir apkopots no divām daļām. Viens ir par priekšpils reālo

darbu izpildi atbilstoši kalendārajam grafikam, un pēc sēdes dienas kārtības 2.punkta, šeit ir

informācijas par pils Kastelas projekta attīstību. Paturpinot to, ko stāstīja būvnieki, mēs 2015.gada

20.aprīlī izgājām cauri visām telpām un izrunājām iespējamās bīstamās vietas, kuras laika grafikā

ir apdraudētas. Izskatījām arī reālās darbu izpildes un izteicām piezīmes par to, ka ir vairākas

zonās, kurās darbs ir uzsākts, bet nav pilnībā apgūtas ar cilvēku resursiem. Dokumentācija tiek

gatavota regulāri ik mēnesi, ir daži sīki izņēmumi, bet tas nav būtiski.

I.Lancmanis: Runājot par šiem diviem riskiem. Cik sapratu no Putniņa kunga teiktā, tad

cilvēkresursi ir, varēs tos palielināt?

B.Fībigs: Piekrītu Putniņa kungam, ka šīs izmaiņas tika veiktas. Gribu piebilst, ka es vēlētos šo

grafiku parakstītu no jūsu puses, lai varam to nodokumentēt, tātad ja ir piezīmes izmainītas uz

vienu vai otru pusi, lai mēs to varam redzēt.

I.Lancmanis: Tātad par otru riska faktoru, par izmaiņām projektā. Lūgums sīkāk izstāstīt, kādas

problēmas ir ar Pils pagalmu.

A.Bimbirulis: Šim stāstam ir ļoti senas saknes. Jau kādu gadu notiek saruna ar galveno arhitektu

par Pils pagalmu un dārzu, bet katrā gadījumā viņš īsti neņem vērā mūsu ieteikumus un mūsu

lūgumus. Šeit var pieminēt akmeņu krāvumu dārzā un celiņus. Mēs tomēr gribētu pieturēties pie

sākotnējā projekta, kuru, starp citu, arī neesam apstiprinājuši. Risinājumu var atrast abām pusēm

sadarbojoties, bet gadījumā, ja otra puse ar mums nevēlās sadarboties, risinājumu atrast mēs

nevaram. Un pagalms beigās būs tāds, kā sanāks.

I.Lancmanis: Šobrīd ir īstais brīdis to izrunāt.

B.Fībigs: Šeit ir jānodala divas lietas. Ir pils dārzs (augi, celiņi, akmeņu krāvums) – šeit


risinājumu atradīsim gan ar ainavu arhitektu, gan A.Lapiņu. Lielākā problēma ir Pils galvenais

pagalms, kur šis te plakanais bruģis ir ieklāts, kā arī josla ar kaltu bruģi. Kanceleja ziņo, ka viņi to

nevarēs izmantot. Šeit vēlos oponēt Kancelejai, ka šis projekts tika saskaņots ar Kanceleju un, ja

runājam par bruģa nomaiņu visā pagalmā, tas galīgi neder. Pastāv iespēja runāt par kādu

paplatinājumu vai dzīslojumu, bet tad būtu jātiekas ar arhitektu un jārunā kā to varētu izmainīt.

A.Lapiņš: Runājot par sadarbību ar Kanceleju saistībā ar Pils pagalma dārzu. Vēsturiski Pils

pagalmā ir bijis apaļakmeņu bruģis, tādas arī ir sākotnēji tika ielikts projektā un šādu arī ielikām

šobrīd. No Kancelejas puses ir prasība, ka pagalmā būtu vajadzīgs ieklāt paklāju pieņemšanu

laikā, šādu prasību neesmu redzējis. Tika saņemta vēstule no VNĪ un Kancelejas par paklāju

ieklāšanas nepieciešamību, šis ir jaunums mums visiem.

I.Lancmanis: Un kāds būtu risinājums, kas neapdraudētu termiņus un apmierinātu Kanceleju?

A.Bimbirulis: Pirmkārt, atbildi uz izsūtīto vēstuli vēl neesam saņēmuši. Otrkārt, minimālās

prasības veidojās tāpēc, ka sākumā bija paredzēts, ka Pils priekšpuse arī tiks remontēta kopā ar

Pili, bet šobrīd situācija būs tāda, ka tad, kad ievāksimies Pilī, notiks laukuma rekonstrukcija. Tas

nozīmē, ka visas ceremonijas, kuras varam realizēt Pils priekšpusē, ieies iekšā pagalmā, kur būs

jāpārvietojas. Būs jāpārvietojas gan ikdienā, gan svinīgās ceremonijās.

A.Liepiņš: Bruģis ir tāds pats kā citur Vecrīgā un neviens tur neklūp.

I.Lancmanis: Tad kādas būtu jūsu vēlmes? Ideālā gadījumā visu noklāt ar kaltajiem akmeņiem?

A.Bimbirulis: Es domāju, ka tas nav iespējams. Ja mēs to izdarītu tikai pārvietošanās virzienos. Ir

konkrēta shēma, kas būtu vēlama.

B.Fībigs: Esmu saņēmis vienu vēstuli, kurā ir Pils projekta atbilde un vēlos informēt VNĪ,

Kanceleju un Projektu vadītājus, ka ir jādefinē prasības, kas izmainītu esošo projektu risinājumu.

Šeit Projektu vadītājiem un Kancelejai būtu jāierosina iespējamie risinājumi un tad varam runāt

par iekļaušanos termiņā un finansiālo aspektu. Vēl viena lieta – visi šie akmeņi tika pasūtīti 6-12

mēnešus atpakaļ un pavasara sezonā dabūt tādu pasūtījuma apjomu, kad notiek bruģēšanas darbi,

varētu būt sarežģīti. Esmu izdevis atbildes vēstuli Kancelejai ar lūgumu pārskatīt risinājumu.

I.Lancmanis: Šī ir ļoti nopietna lieta un tas jādara ir nekavējoties. Pie tam, runājot par akmeņiem,

noteikti pastāv iespēja dabūt apgūtus materiālus, jo pasūtīt tiešām varētu būt nereāli.

I.Šķenderis: Vēlos piebilst, ka no Kancelejas puses nav runa par kādām kardinālām pārmaiņām,

bet par ceremoniju nodrošināšanu, goda sardzes izvietošanu un pārvietošanos. Mēs no savas puses

nedevām skici, jo uzskatām, ka tas ir projektētāju jautājums un negribam iejaukties. Vēl man ir

zināms, cik ātri var dabūt bruģus, noteikti tas nav uzreiz, bet tas nav arī neatrisināms jautājums.

B.Fībigs: Ierosinu Pils padomei pielemt datumu līdz kuram būtu jāvienojas par risinājumu maiņu.

I.Lancmanis: Piekrītu, ka tas jādara šodien vai rīt. Bet ir vēl viens variants, kas būtu tāds kā

pēdējā iespēja. Ja ir svarīga tieši funkcionālā puse, tad pastāv iespēja piebērt spraugas nevis ar

smiltīm, bet ar mazajām smiltīm kopā ar kaļķi, līdz ar to mākslīgi izlīdzināt virsmu. Šis ir tāds kā

izmisuma variants situācijā, ja nav iespējams dabūt kalto bruģi.

A.Bimbirulis: Viss bruģis nav jāmaina, bet gan iešanas virzieni, kur jāieklāj paklājs un kur stāv

goda sardze. Uz apaļakmeņu bruģa tas nav iespējams, piemēram, dāmas ar augstiem papēžiem

nevarēs paiet.

M.Tols: Gribētu vērst uzmanību uz to, ka laiks, lai izmainītu projektēšanas risinājumus, bija

pietiekami arī projektēšanas stadijā un pirms bruģa ielikšanas. Viena kvadrātmetra bruģa

ieklāšanas izmaksas būvniekiem ir zināmas un tie ir desmiti eiro, tāpēc lūgums apdomāt arī

finansiālo pusi. Ieteicams ir aprēķināt izmaksas pēc skices un kopā ar projekta risinājumu maiņu


prezentēt arī finansiālo pusi. Ja ir runa par vairākiem tūkstošiem, tad tas nav iespējams.

B.Fībigs: Tad paliekam pie tā, ka Kanceleja ar projekta vadītājiem izskata šos risinājumus un

aprēķina aptuvenās izmaksas. Runājot par Pils dārzu, šeit būtu jārunā ar ainavu arhitekti Ilzi

Janelsu attiecībā uz augu iegādi un izvietojumu.

A.Lapiņš: Iepriekšējā Pils padomes sēdē runājām par Pils dārza plāna nemainīšanu. Uzreiz pēc

padomes sēdes Kancelejai tika aizsūtīts lūgums vēstules formā līdz 2015.gada 14.aprīlim sniegt

ierosinājumus par izmaiņām dārza augu sortimentā. Līdz norādītajam datumam ne būvnieki, ne es

šādus ierosinājumus nesaņēma. 17.aprīlī notika tikšanās, kuras laikā tika spriests par izmaiņu

iespējamību, kā arī par to, lai viengadīgie augi tiktu nomainīti pret rododendriem. Būvnieki šos

augus ir rezervējuši atbilstoši projektam. Runa nav par izmaksām, bet gan par tempu, lai projektu

varētu pabeigt laikā.

B.Fībigs: Kad projekts tiks nodots, tiks skaitīts katrs augs. Ir pieļaujamas dažas atkāpes saistībā ar

augu veģetāciju attiecībā uz augiem, kas tiks stādīti vēlāk, bet projektu nevar mainīt, mainot augu

plānu visā zonā.

I.Kalniņa: Atbildot uz arhitekta epastu, Kanceleja lūdza arhitektam norīkot dārznieku, kas būtu

atbildīgs par dārza iekārtošanu. Lapiņa kungs tajā brīdī bija Vācijā. Sazinājāmies ar bijušo

projekta autori Kristīni Meinardi, kura ziņoja, ka ar projektu vairs nenodarbojas. Sazinājos ar

ainavu arhitekti Ilzi Janelsu, kura bija pārsteigta, ka viņu atkal uzrunājam, jo arī ar projektu vairs

nenodarbojas, taču ieradās Kancelejā un izteica savus priekšlikumus pēc dārza apskates. Piesaistot

Janelsas kundzi atkārtoti šim projektam, radām kompromisa risinājumu, ka ir nepieciešami Latvijā

selekcionētie augi un daudzgadīgie stādījumi.

I.Lancmanis: Janelsas kundzes piesaistīšana ir labs risinājums situācijai.

G.Princis: Vēlos tomēr precizēt lēmumu par Pils dārzu no iepriekšējās sēdes. Es sapratu, ka

nemainām arhitektūras risinājumus, bet runājam par apzaļumojumu situāciju – fundamentāli

nemainīt celiņus un iesegumus, bet risināt veģetācijas uzlabojumus.

A.Bimbirulis: Šādas darbības arī neprasa lielus valsts līdzekļus, šeit varēs ietaupīt. Vēl būtu labi

aizvest prom akmeņu krāvumu.

A.Lapiņš skaidro, ka akmeņu krāvums radās 1996.gadā rokot virtuvi, no pamatiem izbira šie te

akmeņi, kurus nebija kur novietot. Projektā bija paredzēts tos izvietot dārzā, bet konkrēta vieta

netika norādīta, līdz ar to tagad tie ir iznesti no pagraba un novietoti Pils dārza stūrī krāvuma

veidā.

I.Lancmanis: Doma ir skaidra, bet šobrīd vizuāli tas izskatās pēc nejauša akmeņu krāvuma. Šai

idejai ir nepieciešams apdomāts koncepts.


NOLEMJ:

2.1. Uzdot PS „SBRE” nodrošināt papildus strādnieku nodarbināšanu objektā, nodrošināt

restauratoru darbību zonās, kur var veikt restaurēšanas darbus pilnā apjomā, kā arī vadības

līmenī veikt nepārtrauktu un regulāru projekta vadības koordināciju;

2.2. Uzdot Kancelejai un Pils projekta vadītājam vienoties par iespējamo risinājumu maiņu

Pils pagalma segumam, lai rastu kompromisu attiecībā uz ceremoniju un goda sardzes

nodrošināšanu.


3. Projekta „Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā rekonstrukcijas –

restaurācija” virzība.

Ziņo: B.Fībigs (SIA„Būvalts”)

B.Fībigs prezentē Rīgas pils Kastelas (Konventa) rekonstrukcijas – restaurācijas projekta virzību.

Esam pirmā etapa nobeigumā, skiču projekts ir izstrādāts un apstiprināts Latvijas Nacionālajā

vēstures muzejā. Projekts tika sadalīts trīs kārtās, kur pirmā kārta ir kopējā Kastelas pārbūve

ieskaitot visus inženiertīklus, teritoriju tā, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja

darbību. Tika izdalīta atsevišķi otrā kārta, kas ir saistīta ar Daugavas gāti. Par cik Rīgas pilsēta

risina jautājumu par Pils laukuma projektu, mēs lūdzām piesaistīties arī Daugavas gātei. Atsevišķi

gāte ir izdalīta tāpēc, ka ir jāsedz Rīgas pils pamati, veidojot iespēju gan nokļūt apakšā, gan veidot

evakuācijas eju no Pils pagrabiem, gan eksponētu Pils vēsturisko pamatu. Par cik ar pilsētu tiek

saistīta arī siltumtrašu pārbūve, vakar Rīgas pils attīstības departamentā vienojāmies kādā veidā

varētu risināt siltumtrašu izbūvi laukuma projekta ietvaros, kur ir varbūtība pārcelt siltumtrasi, kas

iet pāri Daugavas gātei, pārcelt uz Poļu gāti, līdz ar to Daugavas gātei nekas netraucētu veidot

padziļinājumu pie Pils mūriem. Trešā kārtā notiks atsevišķi restaurācijas darbi, kurus fiziski un arī

finansiāli mēs nevaram paspēt līdz 2018.gadam. Uz šodienu skiču projekts ir apstiprināts no

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un iesniegts Valsts nekustamajos īpašumos pasūtītājam,

pasūtītājs ir izskatījis, rīt vai parīt saņemam atpakaļ un iesniegsim Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijā un tālāk skaņosim Būvvaldē.

B.Fībigs iepazīstina klātesošos ar Projekta attīstības grafiku (skat. pielikumā).

I.Lancmanis: Lielais jautājums ir par to vai šajā īsajā termiņā ir izdevies iekļaut visu iespējamo

informāciju par to, kas ir atklāts zonāžu laikā, izpētes laikā un vai nepastāv riski, ka projekts ir

taisīts rēķinoties ar daudz slēptām lietām.

R.Liepiņš prezentē Rīgas pils Kastelas aktuālos projekta risinājumus- plānus, griezumus, fasādes,

3d attēlus, detaļas, projekta sadalījumu pa kārtām, fotoattēlus, vēsturiskās izpētes materiālus,

ģeoloģisko izpēti, uzmērījumu uc.. (skat. pielikumā nr.1).

I. Lancmanis jautā par iespējamajiem riskiem projektā, R.Liepiņš atbild, ka šobrīd nav iespējams

tos prognozēt, var būt tikai neparedzami pārsteigumi.

Tiek pastāstīts par projekta apjomu (9.sējumi). Tiek runāts par pamatu atrakšanu Daugavas gātē,

par samazināto pagraba apjomu (izstāžu zāle pagrabā netiks realizēta laika trūkuma, ierobežoto

finansu resursu un augstās riska pakāpes dēļ).

J. Dirveiks: Vai priekšlikums izbūvēt izstāžu zāli jumta stāvā kompensē piekļuvi tai un vai varam

būt gandarīti par jauno priekšlikumu?

R. Liepiņš: Šis ir kompromiss ar muzeju, kas nav kā kompensācija, bet kā papildus platības.

G. Princis: Kuras organizācijas ir apstiprinājušas izstādes zāles būvniecības pārtraukšanu

pagrabā? Vai ir ņemta vērā ideja par kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu? Vai šis jautājums ir

skatīts citās ieinteresētajās organizācijās?

M. Tols: To ir apstiprinājis Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs vienojoties ar Pasūtītāju,

ņemot vērā laika trūkuma, ierobežotos finansu resursus un augsto riska pakāpi.

G. Princis: Vai ir ņemta vērā ideja par kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu? Vai šis jautājums ir

skatīts citās ieinteresētajās organizācijās? Kā arī, ņemot vērā šīs izmaiņas, vai arhitektiem ir

samazinājies līguma apjoms un līguma summa?

B. Zakevica: Cik maksā izstāžu zāles būvniecība? Ja to neuzbūvēs tagad vai ieliks kādā no


būvniecības kārtām, pastāv ļoti maza iespēja to uzbūvēt vispār.

K. Mucenieks: Izstāžu zāles būvniecība tiek atteikta finanšu apsvēruma dēļ, tāpēc, vienojoties

Pasūtītājam un Lietotājam, no zāles būvniecības atsakāmies pavisam, tāpēc tā arī netiek parādīta

skiču projektā.

I. Lancmanis: Ja muzejs saka, ka šīs telpas viņam nav nepieciešamas, tad tik tiešām bez tām var

iztikt. Taču, ja muzejs atsakās no šo telpu būvniecības ar sāpošu sirdi, pastāv iespēja izstādes zāli

iekļaut būvniecības trešajā kārtā.

B. Fībigs: Šeit nav runa par iegribām vai arī to, ko vajag un nevajag. Ir ierobežojumi laikā un

finansēs.

I. Lancmanis lūdz izteikties P. Blūma kungam.

P. Blūms: Mani ļoti uztrauc saspringtais temps. Nevis plānu tikai plānojot, bet arī visu aspektu

kopumā. Neesmu redzējis plānus, kur parādās kopējie izpētes un inventarizācijas rezultāti. Runājot

par pagraba izbūves izmaksām, tad kopumā izmaksas, kas būs nepieciešams, lai izbūvētu pils

telpu virsmas līdzvērtīgi to vērtībai, ir grandiozi lielas. Zāles izmaksas ir jāiekļauj plānā, citādi

zāle netiks uzbūvēta.

R. Liepiņš: Izstāžu zāles būvniecība var tikt izskatīta kā atsevišķs projekts.


NOLEMJ:

3.1.Pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu par projekta „Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils

laukumā 3, Rīgā rekonstrukcijas – restaurācija” virzību;

3.2.Sekot līdz ekspozīcijas izveides procesam, sekot, lai ekspozīcija nenomāc vēsturisko telpu

noskaņu.


4. Privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti Rīgas pils Kastelas daļai (Remtera

un Kapelas zāles restaurācijai).

Ziņo: M.Tols (VNĪ)

M.Tols informē par iespēju piesaistīt privātos investorus, kur varētu notikt atsevišķu elementu

finansēšana no investoru puses gan būvniecības, gan arī vēlākā projekta stadijā. Šādu ideju būtu

jāapspriež ar Vēstures muzeja direktoru Radiņa kungu. Būtu arī jāizveido fonds.

M. Tols jautā Padomes locekļu viedokli.

I.Lancmanis: Ideja ir lieliska. Šāda tipa „draugu” fondi darbojas gan muzejiem, gan pilīs visā

Eiropā. Rīgas pils ir prestižs objekts Latvijā un, ja šo ideju attiecīgi pasniedz, tad, manuprāt, katrs

vēlētos piedalīties ar savu pienesumu. Piemēram, Berlīnē pastāv katalogs, kur mecenātam ir

iespēja izvēlēties konkrētu elementu – vai tas būtu ķieģelis, arka vai balkons – un ziedot tā

izbūvei.

R. Liepiņš: Būtu jāpadomā cik demokrātiskam kopumā būtu jābūt Pils projektam - cik atvērtam

mecenātismam.

M. Tols: Nākamais solis būtu pārrunāt ideju ar A. Radiņa kungu par fonda izveides iespējām,

iespējamajam nodokļu atlaidēm mecenātiem un komunikāciju plāna izveidi.


NOLEMJ:

4.1.Konceptuāli atbalstīt privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti Rīgas pils

Kastelas daļai (Remtera un Kapelas zāles restaurācijai).

4.2.Uzdot VAS „Valsts nekustamie īpašumi” Valdes priekšsēdētājam M.Tolam pārrunāt

privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti ar Vēstures muzeja direktoru Arni

Radiņu.

5. Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves interjera risinājumi (gleznas).

Ziņo: S. Fogele (Prezidenta kanceleja)

Rīgas pils atjaunošanas padome iepazīstas ar gleznu kopiju koncepciju; Rīgas pils atjaunošanas

padome iepazīstas ar Andra Začesta profesionālās pieredzes aprakstu; Rīgas pils atjaunošanas

padome konstatē, ka Andris Začests ir vienīgais pretendents, kas māksliniecisku iemeslu dēļ

koncepcijā norādītās gleznas var izgatavot mākslinieks Andris Začests.


NOLEMJ:

5.1.Apstiprināt gleznu kopiju koncepciju. Apstiprināt, ka māksliniecisku iemeslu dēļ tālāk

norādīto gleznu kopiju izgatavošana uzticama Andrim Začestam:

1) Kurzemes hercogu dubultportretu kopiju grupa Dorotejas istabai (T 283)

Hercogs Gothards Ketlers un Hercogiene Anna

Hercogs Jēkabs

Hercogiene Luīze Šarlote


Hercogs Ernsts Johans Bīrons

Hercogiene Benigna Gotlība

Hercogs Pēteris Bīrons

2) Seno valdnieku kopiju grupu Sarkanajam salonam (T 163)

Karaliene Kristīne

Jans III Sobeskis

Katrīna II

3) Gleznas kopija Zilajam salonam (T 164)

J.G.Herders

Padomes priekšsēdētājs I.Lancmanis

Padomes priekšsēdētāja vietnieks M.Tols

Protokolēja L.Ešmite

Sanāksme beidzās plkst.13.00


Pielikums nr.1

Documents

Rīgas pils atjaunošanas padomesRīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 4 (14) B.Fībigs: Tola kungs ieminējās par ietonējumu. Ja mēs aplūkojam projekta pēdējo