Rīcības programma Zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020NAP2020), kas ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, apstiprināšanas Ministru kabinetā

1

Rīcības programma

Zivsaimniecības attīstībai

2014.-2020.gadam

(projekts)

Rīga, 2013

2

Saturs

1. Rīcības programmas izstrāde un partneru iesaiste ...................................................................... 4

1.1. Rīcības programmas izstrāde un partneru iesaiste ............................................................... 4

1.2. Ex-ante izvētējuma rezultāti ................................................................................................. 6

1.2.1. Ex-ante izvērtējuma apraksts ........................................................................................ 6

1.2.2. Ex-ante vērtētāju ieteikumu pārskats un īss apraksts par to, kā tie ieviesti .................. 6

2. SVID analīze un identificētās vajadzības ................................................................................... 8

2.1. Nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums un identificētās vajadzības

atbilstoši Savienības prioritātēm ................................................................................................. 8

2.2. Sākotnējo situāciju raksturojošie konteksta rādītāji ........................................................... 13

3. Rīcības programmas stratēģijas apraksts .................................................................................. 18

3.1. Rīcības programmas stratēģijas apraksts............................................................................ 18

3.2. Īpašie mērķi un rezultatīvie rādītāji .................................................................................... 20

3.3. Rīcības programmas pasākumi un iznākuma rādītāji ......................................................... 21

3.4. Paredzētais finansējums sadalījumā pa ES prioritātēm ...................................................... 25

3.5. Rīcības programmas ieguldījums ES 2020 un papildināmība ar citiem EIS fondiem ....... 25

3.5.1. Rīcības programmas ieguldījums ES 2020 ................................................................. 25

3.5.2. Papildināmība un koordinēta sadarbība ar citiem ESI fondiem (Kopējās Regulas

24(1).pants ............................................................................................................................ 28

3.6. Informācija par makro-reģionālās vai jūras baseinu stratēģiju (ja nepieciešams) ............. 28

4. Prasības, kas attiecas uz specifiskiem EJZF pasākumiem ........................................................ 29

4.1. Vienkāršoto izdevumu aprēķina metodes apraksts saskaņā ar 103.pantu .......................... 29

4.2. Papildus izmaksu vai neiegūto ienākumu aprēķina metodes apraksts saskaņā ar 103.pantu

................................................................................................................................................... 29

4.3. Kompensāciju aprēķina metodes apraksts saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem katrai

aktivitātei, kas noteikta 38.panta (1)punktā .............................................................................. 29

5. Specifiska informācija par integrētu teritoriālo attīstību .......................................................... 30

5.1. Informācija par uz sabiedrību virzītas vietējās attīstības ieviešanu ................................... 30

5.1.1. Uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības stratēģijas apraksts un tai piešķirtais

finansējums ........................................................................................................................... 30

5.1.2. Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas noteikšanas un izvēlēto kritēriju apraksts

(EMFF ART.20(1)(F)) ............................................................................................................ 31

5.1.3. Vietējo attīstības stratēģiju atlases kritēriju apraksts (EMFF ART.20(1)(G)) ietverot

aprakstu par nepārtrauktas pieteikšanās principa piemērošanu sadarbības projektiem

(gadījumos, ja sadarbības projektus neatlasa ZVRG) (EMFF ART.66(3)) ............................ 31

5.1.4. Funkciju sadalījums pasākumu ieviešanā starp ZVRG un Lauku atbalsta dienestu

(EMFF Art.20(1)(l)(ii)) ......................................................................................................... 33

5.1.5. Informācija par ZVRG avansa maksājumiem saskaņā ar 63.pantu (EMFF ART.20(2))

............................................................................................................................................... 34

5.1.6. Nacionālā tīkla izveide (Tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts izvēles (EMFF ARTICLE 79

BIS (1)(B)) ............................................................................................................................... 34

6. Ex-ante nosacījumu izpilde ....................................................................................................... 36

6.1. Ex-ante piemērojamo nosacījumu izpildes identifikācija un izpildes novērtējums ........... 36

6.2. Veicamo darbību apraksts kas jāuzsāk, lai sasniegtu piemērojamo Ex ante nosacījumu

izpildi, kas nav paveikti līdz RP iesniegšanas dienai un laika grafiks, kad tiks veiktas šīs

darbības (CPR ART.17 (4)) ........................................................................................................ 39

3

7. Izpildes sistēmas apraksts ......................................................................................................... 40

8. Finanšu plāns ............................................................................................................................ 41

8.1. Kopējais plānotais EJZF ieguldījums katram gadam, euro ................................................ 41

8.2. EJZF ieguldījums un līdzfinansēšanas likme pa ES prioritātēm, tehniskā palīdzība un cits

atbalsts ....................................................................................................................................... 42

9. Horizontālie principi ................................................................................................................. 44

9.1. Darbību apraksts, lai ņemtu vērā principus, kas noteikti 5, 7 un 8.pantā (CPR ART.24(4))

................................................................................................................................................... 44

9.1.1. Ilgtspējīga attīstība ...................................................................................................... 44

9.1.2. Dzimumu vienlīdzība un diskriminācijas novēršana .................................................. 44

9.2. Indikatīvais finansējums, kas paredzēts klimata pārmaiņu seku mazināšanai (CPR

ART.24(5)) ................................................................................................................................. 44

9.3. Administratīvā sloga mazināšana atbalsta saņēmējiem (CPR ART.24(1)) ......................... 44

9.3.1. Kopsavilkums par administratīvā sloga novērtējumu ................................................. 44

9.3.2. Galvenās darbības administratīvā sloga samazināšanai .............................................. 44

10. Novērtēšanas plāns.................................................................................................................. 45

11. Programmas īstenošanas kārtība ............................................................................................. 49

11.1. Iestāžu un starpniekinstitūciju norīkošana ....................................................................... 49

11.2. Vadības un kontroles struktūras apraksts ......................................................................... 49

11.3. Uzraudzības procedūru apraksts....................................................................................... 49

11.4. Uzraudzības komiteja, tās sastāvs .................................................................................... 49

11.5. Informācijas un publicitātes pasākumu apraksts, kas jāveic saskaņā ar 143.pantu.......... 49

12. Informācija par iestādēm, kas atbildīgas par kontroles, uzraudzības un izpildes sistēmu

ieviešanu ....................................................................................................................................... 50

12.1. Iestādes, kas ievieš kontroles, uzraudzības un izpildes sistēmas ..................................... 50

12.2. Pieejamie cilvēku un finanšu resursi zvejas kontrolei, uzraudzībai un izpildei ............... 50

12.3. Galvenais pieejamais aprīkojums, jo īpaši kuģu skaits, lidmašīnas un helikopteri.......... 51

12.4. Izvēlēto darbību saraksts (EJZF 78.pants.) ...................................................................... 51

13. Datu vākšana ........................................................................................................................... 53

13.1. Datu vākšanas aktivitātes, kas paredzētas no 2014. – 2020.gadam ................................. 53

13.2. Apraksts, kā tiks sasniegta droša finanšu un administratīvā vadība datu vākšanā ........... 54

14. Finanšu instrumenti ................................................................................................................. 56

14.1. Apraksts par plānoto finanšu instrumentu izmantošanu .................................................. 56

14.2. Izvēlētie EJZF pasākumi, ko plānots īstenot izmantojot finanšu instrumentus ............... 56

14.3. Indikatīvais finansējums ko plānots izmantot caur finanšu instrumentiem ..................... 56

Pielikums....................................................................................................................................... 57

SITUĀCIJAS ANALĪZE .......................................................................................................... 57

1. Vispārējs situācijas raksturojums ...................................................................................... 57

2. Zivsaimniecība un tās loma tautsaimniecības attīstībā ..................................................... 57

2.1. Zvejniecība ..................................................................................................................... 61

2.2. Akvakultūra.................................................................................................................... 66

2.3. Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde ..................................................................... 69

2.4. Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas ............................................................................ 71

4

1. Rīcības programmas izstrāde un partneru iesaiste

1.1. Rīcības programmas izstrāde un partneru iesaiste

1. Zemkopības ministrija kā Eiropas Zivsaimniecības fonda Vadošā iestāde ir atbildīga par Rīcības

programmas Zivsaimniecības attīstība 2014.- 2020.gadam (turpmāk – ZRP) izstrādi.

2. Galvenie Rīcības programmas izstrādes posmi

3. ZRP sagatavošana tika uzsākta pēc Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (turpmāk –

NAP2020), kas ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā,

apstiprināšanas Ministru kabinetā. Saskaņā ar valdības nostāju, Eiropas Strukturālo un investīciju

(turpmāk – ESI) fondu finansējums 2014. – 2020.gada plānošanas periodam plānojams saskaņā

ar NAP2020 plāna stratēģiju un prioritātēm.

4. Vienlaikus ar ZRP izstrādi tika uzsākta tās ex-ante izvērtēšana un stratēģiskais ietekmes uz vidi

izvērtējums.

5. ZRP izstrāde tika uzsākta ar esošās situācijas izvērtējumu zivsaimniecībā un nozares vajadzību

apzināšanu, galveno sasniedzamo mērķu, kas ir saskaņā ar NAP2020, nospraušanu. ZRP aptver

tās jomas zivsaimniecībā, kurās vajadzību risināšanai iespējams piesaistīt Eiropas Jūrlietu un

zivsaimniecības fonda (turpmāk – EJZF) finansējumu.

6. Partneru iesaiste

7. Partnerības principa ieviešanas pamatprasības tiek nodrošinātas saskaņā ar LR normatīvajiem

aktiem, kas nosaka attīstības plānošanas un citu normatīvo dokumentu virzību apstiprināšanai

Ministru kabinetā1, kā arī sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā

2.

Normatīvie akti ietver nosacījumu, ka iebildumus un priekšlikumus par plānošanas dokumentu

projektiem saskaņošanas procesā var izteikt gan publiskās pārvaldes institūcijas, gan arī sociālie

partneri un nevalstiskās organizācijas.

8. Vadošā iestāde Rīcības programmas sagatavošanas procesā, kā papildus formu partnerības

principa īstenošanai un kvalitātes nodrošināšanai, izveidoja EJZF pagaidu uzraudzības komiteju

(turpmāk – PUK). Pirms PUK izveides par Rīcības programmas īstenošanas pamatprincipiem

nākamajā plānošanas periodā tika diskutēts arī šī plānošanas perioda Eiropas Zivsaimniecības

fonda (turpmāk – EZF) Uzraudzības komitejā. PUK tika izveidota un darbojās saskaņā ar

apstiprinātu nolikumu. Tās sastāvā tika iesaistīti EJZF ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību

institūciju, sociālo un ekonomisko partneru, nevalstisko organizāciju, kā arī citu EJZF plānošanā

un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. PUK galvenie uzdevumi tika noteikti šādi:

9. 1) vienoties par prioritātēm un stratēģiskajiem mērķiem 2014. – 2020.gada plānošanas

periodam Rīcības programmas īstenošanai;

10. 2) sniegt priekšlikumus Vadošajai iestādei un vienoties par Rīcības programmas ietvaros

finansējamām prioritātēm un galvenajiem pasākumiem, izvērtējot stiprās un vājās puses,

iespējamos draudus un vajadzības;

11. 3) sniegt priekšlikumus Vadošajai iestādei un vienoties par finansējuma sadalījumu EJZF

prioritāšu ietvaros.

1 2007. gada 7. aprīļa ministru kabineta noteikumi Nr. 300 „Ministru kabineta kārtības rullis”.

2 2009. gada 25. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

procesā”.

5

12. EJZF finansējuma prioritātes, zivsaimniecības nozares mērķi un vajadzības 2014.-2020.gadam

tika izdiskutēti arī Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē3 (turpmāk – ZKP), kas ir konsultatīva

un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt valsts institūcijas, kā arī

zivsaimniecības nozares nevalstiskās un profesionālās organizācijas zivsaimniecības politikas

veidošanā un īstenošanā. ZKP ietvaros partneriem ir bijusi iespēja sniegt viedokli un

priekšlikumus par ZRP būtību un saturu, tostarp par zivsaimniecības nozares situācijas analīzi

un stipro un vājo pušu, iespēju un draudu un vajadzību kopsavilkumu.

13. Papildus iepriekš minētajam Vadošā iestāde organizējusi:

14. a) konferences, kurās piedalīties un izteikt viedokli bijusi iespēja ikvienam interesentam,

tostarp sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā. Vienlaikus tika nodrošināta konferenču

translācija Zivsaimniecības sadarbības tīkla tīmekļa vietnē, lai diskusiju gaitai būtu iespēja

sekot līdzi pēc iespējas plašākam interesentu.

15. b) izveidotas darba grupas pa atsevišķām pasākumu kopām, piemēram, akvakultūra,

zvejniecība, inovācijas un zināšanu pārnese, kā arī zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju

attīstība, kuru ietvaros notikušas arī ekspertu diskusijas.

16. Konsultāciju rezultāti

17. Konsultāciju rezultātā kā viens no galvenajiem instrumentiem, kā turpmāk attīstīt zivsaimniecību

un paaugstināt nozares uzņēmumu konkurētspēju, tika minēts nepieciešamais atbalsts inovācijām

un sadarbības ar zinātni veicināšanai. Visās zivsaimniecības jomās būtu nepieciešama

tehnoloģiju un procesu attīstība, jaunu vai uzlabotu produktu izstrāde, energoefektivitātes

paaugstināšana, kā arī tika minēts, ka mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams izveidot

kompetenču centru un eksperimentālu ražotni, ko varētu izmantot visi zivsaimniecības

uzņēmumi.

18. Attiecībā uz zināšanu pārneses un pieredzes apmaiņas veicināšanu tika minēts, ka nozarei

nepieciešams atbalsts pieredzes apmaiņai un citiem zināšanu pārneses pasākumiem. Tomēr

lielākais ieguvums, piemēram, no konsultāciju un pieredzes apmaiņas pasākumiem būtu

akvakultūras sektorā, kur noderīga būtu tieši praktiskā pieredze.

19. Akvakultūras sektorā ieteikts atbalstīt recirkulācijas sistēmu izmantošanu, ūdens kvalitātes

kontroles tehnoloģiju attīstību, kā arī jaunu tirgū pieprasītu sugu audzēšanu, kas var nodrošināt

gan akvakultūras produkcijas ražošanas apjomu, gan produktivitātes pieaugumu. Nepieciešams

atbalsts arī ūdens vides pasākumiem, lai saglabātu un uzlabotu vidi un bioloģisko daudzveidību.

20. Zvejniecībā galvenās risināmās problēmas saistītas ar novecojušo zvejas floti. Nozares pārstāvji

uzskata, ka ņemot vērā, ka zvejas kuģu būvniecībai publiskais atbalsts nav pieejams, investīcijas,

lai nodrošinātu kuģošanas drošību ir ļoti būtiskas, piemēram, dzinēju nomaiņai, drošības un

higiēnas uzlabošanai, energoefektīvākai zvejai.

21. Zvejas un akvakultūras produktu apstrādē galvenokārt nepieciešams atbalsts pievienotās vērtības

palielināšanai zvejas un akvakultūras produktiem, kā arī mārketinga pasākumu veikšanai

produkcijas (t.sk. nišas produktu) noieta tirgus paplašināšanai, it īpaši eksporta tirgos.

3 2005.gada 25.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.62 „Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums”

6

22. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus nepieciešams veicināt kooperāciju visos produkcijas ražošanas

ķēdes posmos.

23. Par sabiedrības virzītu vietējo attīstības pasākumu īstenošanu tika izteikti šādi būtiskākie

priekšlikumi:

24. 1) zivsaimniecības uzņēmumu un nodarbināto skaitam ir jābūt vieniem no galvenajiem

kritērijiem teritorijas noteikšanai.

25. 2) Zivsaimniecības reģionu attīstības teritorija – piekrastes pagasti.

26. 3) Vietējās rīcības grupas (turpmāk – VRG) zivsaimniecībai tās pašas, kas laukiem un

administrē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA), bet ar

ievērojamu zivsaimniecības sektora pārstāvniecību;

27. 4) Par finansējuma sadalījumu starp zivsaimniecības VRG – divi kritēriji: piekrastes garums

km un zivsaimniecībā nodarbināto skaits.

1.2. Ex-ante izvētējuma rezultāti

28. (Sadaļa tiks papildināta)

1.2.1. Ex-ante izvērtējuma apraksts

Neatkarīgs novērtētājs tika izvēlēts un ir noteikts 2009.gada 17.jūnija MK noteikumos

Nr.573 „Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas

Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un

Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai” un tas ir

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI). Līgums ar LVAEI par abu fondu Ex ante

novērtēšanu noslēgts līdz 2013.gada 31.decembrim.

Attiecībā uz EJZF RP 2014-2020 Ex ante novērtēšanas nepieciešamību kā pamatojums ir

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekts Nr.COM(2011) 804 „Par Eiropas Jūrlietu un

zivsaimniecības fondu (EJZF) ar ko atceļ Padomes Regulu Nr.1198/2006, Padomes regulu

Nr.861/2006 un Padomes Regulu Nr.xxx/2011 par integrēto jūrlietu politiku”:

o 20.pantu, kas nosaka RP EJZF programmas saturu;

o 131.pants un 132.pants, kas nosaka uzraudzības un novērtēšanas sistēmu un tās

mērķus;

o 139.pantu un 140.pants, kas nosaka vispārīgus nosacījumus un to, ka novērtētājs

iesaistās jau agrīnā stadijā

Ex ante novērtēšanas process sadalīts 3 posmos, pēc katra posma novērtētājs iesniedz starpposma

atskaiti, kura tiek saskaņota ar ieinteresētajām pusēm komentāru sniegšanai pirms pieņemšanas –

nodošanas akta parakstīšanas, tādejādi nodrošinot darba kvalitāti. Rekomendācijas, kuras,

ietvertas starpposma ziņojumā, tiek izvērtētas un nepieciešamības gadījumā tiek iestrādātas

turpmāk rīcības programmas tekstā un pēc nozīmības tiek apspriesti ar partneriem.

1.2.2. Ex-ante vērtētāju ieteikumu pārskats un īss apraksts par to, kā tie ieviesti

29.

Temats

(Komisijas Rekomendācijas Kā rekomendācija ieviesta, vai kāpēc

nav ņemta vērā

7

definēts)

8

2. SVID analīze un identificētās vajadzības

2.1. Nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums un identificētās vajadzības atbilstoši Savienības prioritātēm

30.

Savienības prioritāte: Veicināt ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu zvejniecību, akvakultūru un ar tām saistīto apstrādi

Stiprās puses

1 .Ilgtspējīga un sabalansēta zvejas resursu izmantošana. (5, 13)

2. Zivsaimniecības uzņēmumu darbība atbilstoša vides prasībām. (32, 35, 39)

Vājās puses

1.Novecojusi, neenergoefektīva zvejas flote. (19, 21)

2.Akvakultūrā dominē audzēšanas metodes atklātās ūdenstilpēs, kas salīdzinājumā ar citiem tehnoloģiskajiem procesiem var

atstāt lielāku ietekmi uz vidi. (37, 47)

3. Ievērojami savvaļas dzīvnieku radītie zaudējumi piekrastes zvejā. (23)

Iespējas

1.Uzņēmumu un zvejas kuģu darbības energoefektivitātes palielināšana. (21, 55)

2.Zvejas kuģu darbības ietekmes uz vidi mazināšana. (19)

3.Samazināta roņu ietekme uz piekrastes zveju. (23)

4. Krājumu papildināšana saskaņā ar resursu atjaunošanas vai pārvaldības plānu, kas izstrādāts atbilstoši ar ES tiesību

aktiem. (44)

5.Recirkulācijas sistēmu attīstība akvakultūrā. (80, 39)

6.Akvakultūras attīstība, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. (35)

Draudi

1. 1. Neatbilstošas saimnieciskās darbības rezultātā var palielināties vides piesārņojuma līmenis. (47)

2. 2.Invazīvo sugu un akvakultūras dzīvnieku slimību izplatība akvakultūrā. (48)

Identificētās vajadzības

1. Lai mazinātu zvejniecības ietekmi uz vidi, nepieciešamas investīcijas zvejas kuģu aprīkojumā vai pašos kuģos, tostarp

veicot kuģa dzinēju nomaiņu, ar mērķi samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju vai palielināt zvejas kuģa

energoefektivitāti. (3)

2. Nepieciešams atbalsts rīkiem un ierīcēm, kas pasargā zīdītājus, īpaši roņus, no to noķeršanas zvejas rīkos un zvejas rīkus

un zvejnieku lomus no plēsēju radītajiem postījumiem piekrastes zvejā. (2)

3. Atbalstīt krājumu papildināšanu tām zivju sugām, kuru krājumu papildināšanai saskaņā ar ES tiesību aktiem ir izstrādāti

resursu atjaunošanas vai pārvaldības plāni. (1)

9

4. Sniegt atbalstu akvakultūrai, kurai ir pozitīva ietekme uz ekosistēmām un kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu. (4)

5. Nepieciešamības gadījumā jāsniedz atbalsts izmaksu segšanai par akvakultūras dzīvnieku slimību kontroli un izskaušanu,

kā arī jāveic profilaktiskie pasākumi. (5)

SVID analīzes saskaņotība ar

Akvakultūras stratēģiju*

SVID ir saskaņā ar Akvakultūras daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam rīcību: Sniegt atbalstu

akvakultūras ražošanas attīstībai.

Īpašas vajadzības attiecībā uz

vidi, klimata pārmaiņu seku

mazināšanu, pielāgošanu un

inovācijām

Lai mazinātu zvejniecības ietekmi uz vidi, nepieciešamas investīcijas zvejas kuģu aprīkojumā vai pašos kuģos, tostarp

veicot kuģa dzinēju nomaiņu, ar mērķi samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju vai palielināt zvejas kuģa

energoefektivitāti.

Nepieciešams atbalsts rīkiem un ierīcēm, kas pasargā zīdītājus, īpaši roņus, no to noķeršanas zvejas rīkos un zvejas rīkus un

zvejnieku lomus no plēsēju radītajiem postījumiem piekrastes zvejā.

Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jāstimulē akvakultūras uzņēmumus, kas produkcijas audzēšanu

veic dīķos, ražošanā pielietot tādas audzēšanas metodes, kas samazina ietekmi uz vidi.

Savienības prioritāte: Veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību, akvakultūru un ar tām

saistīto apstrādi

Stiprās puses

1.Ir pietiekama zvejas flotes kapacitāte, lai apgūtu zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, starptautisko konvenciju

un trešo valstu ūdeņos, kuros atļauta zveja pamatojoties uz Eiropas Savienības noslēgtiem divpusējiem līgumiem. (16, 25)

2. Zvejniekiem pieejama ostu infrastruktūra Latvijas piekrastē. (26)

3. Sekmīga sadarbība zvejnieku starpā, zvejas produktu intervences un investīciju projektu īstenošanā. (28, 31)

4.Izmantojot publisko atbalstu veikta zvejas flotes sabalansēšana atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, izdarīti ievērojami

kapitālieguldījumi ostu infrastruktūrā piemērotībai zvejniecības apkalpošanai, akvakultūrā un zvejas produktu apstrādē,

veidojot jaunas un modernizējot ražošanā izmantotās būves un tehnoloģijas. (18, 20, 27, 39, 43, 56)

5.Nozīmīga zvejas nišas produkta, kam ir plašs eksporta tirgus, ražošana. (52, 53)

6.Apstrādes sektoram pieejama vietējā izejviela. (54)

7.Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes, nodrošinot pieredzes apmaiņu un informācijas apriti zivsaimniecībai

nozīmīgos jautājumos. (15)

Vājās puses

1. Ierobežotas, neprognozējamas zvejas iespējas, nenoteiktība ar zvejas iespējām trešajās valstīs. (17, 25)

2.Novecojusi, neenergoefektīva zvejas flote. (19, 21)

3. Zemi ienākumi, atalgojums zivsaimniecības nozarē, tostarp salīdzinot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem. (12, 57)

4.Zema produktivitāte un bruto pievienotā vērtība visos sektoros, tostarp salīdzinot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem.

10

Zvejas produktu apstrādē tas saistīts ar tradicionālu tehnoloģiju un metožu piemērošanu un lielu roku darba īpatsvaru. (13,

28, 42, 57)

5.Dominē akvakultūras audzēšana atklātās ūdenstilpnēs un viena akvakultūras dzīvnieku suga saražotajā akvakultūras

produkcijā. (36, 37)

6.Vāji attīstīta akvakultūras produkcijas apstrāde. (40, 42)

7.Kooperācijas trūkums starp akvakultūras produkcijas audzētājiem. (45)

8. Sadrumstalota ražošanas struktūra akvakultūrā, kas konkurē iekšējā tirgū un nav orientēta uz eksportu. (40)

9.Nestabila vietējās izejvielas pieejamība zvejas produktu apstrādes sektoram. (17, 54)

10.Vāji attīstīta sadarbība ar zinātniekiem augstākas pievienotas vērtības un inovatīvu produktu ražošanā. (59)

11. Latvijas izglītības sistēmā nav plašu iespēju iegūt profesionālo izglītību atsevišķās zivsaimniecības jomās. (14)

12. Specifiskas, jaunākajām tehnoloģijām atbilstošas izglītības un zināšanu ieguves ierobežotas iespējas. (14)

13. Zems inovāciju līmenis. (46, 59)

Iespējas

1. MSY pakāpeniska sasniegšana. (16, 17, 32)

2.Pievienotās vērtības palielināšana zvejniecības un akvakultūras produktiem līdz pirmajai pārdošanai, tostarp akvakultūras

uzņēmumu sadarbība ar apstrādes uzņēmumiem. (28, 40, 42)

3.Inovāciju un sadarbības ar zinātni efektivitātes pieaugums. (59)

4.Darbību dažādošana papildus piekrastes zvejniecības un akvakultūras uzņēmējdarbībai. (22, 34)

5.Sadarbības un kooperācijas attīstība visos piegādes ķēdes posmos. (28, 45)

6.Nozarē iesaistīto zināšanu, prasmju un izglītības līmeņa, kā arī pieredzes un labās prakses apmaiņas nodrošināšana. (14,

15)

7.Darba ražīguma kāpums un efektivitāte, inovatīvu un modernu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā. (57)

8.Produkcijas dažādošana, tostarp, akvakultūrā audzēto sugu daudzveidības palielināšana un akvakultūras produkcijas

plašāka izmantošana, lielākas pievienotās vērtības radīšanai. (9, 39, 42)

9.Noieta tirgu paplašināšana. Ražotās produkcijas sortimenta pielāgošana jauniem eksporta tirgiem, un uzņēmumu

līdzdalība vietēja un starptautiska mēroga nozares izstādēs. Akvakultūras produktu eksporta attīstība. (40, 59)

10.Zivsaimniecības produkcijas patēriņa vietējā tirgū palielināšana. (10, 52)

Draudi

1.Zvejas iespēju samazinājums, pasliktinoties komerciālajiem zivju krājumiem, īpaši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, kas

negatīvi ietekmē gan zvejniecības sektoru, gan samazina vietējās izejvielas pieejamību apstrādes sektoram. (17)

2.Piešķirto nozvejas kvotu pilnīga neapgūšana. (16)

11

3.Izejvielu un citu ražošanas resursu cenu kāpums. (55)

4.Nestabilitāte eksporta tirgos, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumu produkcijas realizāciju. (53)

5.Zivsaimniecības produkcijas pieprasījuma/ patēriņa samazināšanās ekonomisko iemeslu, izejvielas nepietiekamības u.c.

iemeslu dēļ. (10, 53)


1. Stimulēt inovācijas visos zivsaimniecības sektoros, jo īpaši veidojot un ieviešot jaunus vai uzlabotus produktus, metodes,

procesus. (6, 14, 20)

2. Sekmēt zinātnieku un zivsaimniecības nozares uzņēmumu sadarbību, īpaši inovāciju un augstākas pievienotas vērtības

produkcijas ražošanā. (6, 14)

3. Nodrošināt atbalstu investīcijām akvakultūras un zivju apstrādes uzņēmumos, īpaši, eksporta produkcijas ražošanai. (15,

16, 20)

4. Veicināt akvakultūras un zivju apstrādes uzņēmumu eksportu, tostarp produkcijas noieta tirgu paplašināšanos. (19)

5. Atbalstīt produktīvas investīcijas akvakultūrā, primāri veicinot produkcijas ražošanu recirkulācijas sistēmās un

akvakultūras sugu ar augstu pieprasījuma potenciālu audzēšanu, kā arī pievienotās vērtības radīšanu. (14, 15, 16)

6. Sekmēt gan vertikālu, gan horizontālu kooperāciju akvakultūrā. (14, 18)

7. Veicināt darbību dažādošanu piekrastes zvejā un akvakultūrā, tostarp pievienojot vērtību zvejas produktiem. (9, 11, 16)

8. Atbalstīt investīcijas zvejas kuģos saistītas ar veselību, kuģošanas drošību un higiēnu un zvejas selektivitāti. (10)

9. Sniegt atbalstu ražotāju organizācijām zvejas produktu uzglabāšanas pasākumu veikšanai (intervence). (13)

10. Atbalstīt zvejniekiem nepieciešamos ieguldījumus ostās, lai paaugstinātu izkrauto zvejas produktu kvalitāti, palielinātu

energoefektivitāti, veicinātu vides aizsardzību un uzlabotu drošības un darba apstākļus. (12)

11. Veicināt mūžizglītību, novatoriskas un labas prakses piemēru izplatīšanu. (8, 18)

12. Nodrošināt konsultāciju pakalpojumus akvakultūras un piekrastes zvejas uzņēmumiem. (7, 17)



SVID ir saskaņots ar Akvakultūras daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam rīcībām:

1. Sniegt atbalstu akvakultūras ražošanas attīstībai.

2. Sniegt atbalstu inovāciju izstrādei un ieviešanai akvakultūrā.

3. Nodrošināt akvakultūras sektoram nepieciešamo pētījumu veikšanas un konsultāciju iespējas.

4. Pilnveidot apmācību iespējas un zināšanu pārnesi akvakultūrā.




inovācijām

Stimulēt inovācijas visos zivsaimniecības sektoros, jo īpaši veidojot un ieviešot jaunus vai uzlabotus produktus, metodes,

procesus.

Sekmēt zinātnieku un zivsaimniecības nozares uzņēmumu sadarbību, īpaši inovāciju un augstākas pievienotas vērtības

12

produkcijas ražošanā.

Savienības prioritāte: Sekmēt KZP īstenošanu

Stiprās puses

1.Ir zināšanas un prakse zivju resursu novērtēšanai un pētniecībai, kas balstīta uz zivju resursu ilglaicīgu izpēti. (33)

2. Ir izstrādāta zvejas kontroles sistēma zivsaimniecībai nozīmīgos ūdeņos. (32)

Vājās puses

Ierobežoti finanšu resursi zvejas kontrolei. (ierobežots bāzes finansējums) (32)

Iespējas

1.Datu vākšanas (zinātniskā padoma) apjoma un kvalitātes paaugstināšana. (33)

2.Zvejas kontroles kapacitātes stiprināšana. (32)

Draudi

Nepietiekama resursu kapacitāte. (32)


1. Atbalstīt primāro bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldīšanu un izmantošanu saskaņā ar

Savienības daudzgadu programmu. (21)

2. Nodrošināt atbalstu ES kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu īstenošanai atbilstoši ES tiesību aktos

noteiktajām prasībām. (22)



Ir saskaņā ar Akvakultūras daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam rīcību: Nodrošināt ES zivsaimniecības

datu vākšanas programmas izpildi akvakultūras jomā.




inovācijām

-

Savienības prioritāte: Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju

Stiprās puses

Uzņēmējdarbības aktivitātes zivsaimniecībā nodrošina darba vietas, īpaši piekrastē. (61)

Vājās puses

Zema zvejniecības un akvakultūras sektorā iesaistīto iniciatīva un aktivitāte. (67)

Iespējas

1.Zivsaimniecības nozares iesaiste vietējās iniciatīvas pasākumu īstenošanā. (67, 70)

2.Pievienotās vērtības radīšana zivsaimniecības produktiem. (70)

3. Darbību dažādošana zivsaimniecībā un citos sektoros. (67, 70)

4. Darba vietu radīšana. (70)

Draudi Mērķgrupas nepietiekama kapacitāte un aktivitāte zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās. (67)

13


Veicināt pievienotās vērtības radīšanu zivsaimniecības produktiem, klimata pārmaiņu seku mazināšanu, darbību dažādošanu

un darbavietu radīšanu piekrastē, īstenojot vietējās iniciatīvas pasākumus vietējās teritorijas attīstības stratēģijas ietvaros.

(23)



Nav pretrunā ar Akvakultūras daudzgadu stratēģiskajām pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam.




inovācijām

Vietējās iniciatīvas pasākumi piekrastes teritorijās var sniegt pienesumu arī vides resursu vairošanā un izmantošanā, kā arī

klimata pārmaiņu seku mazināšanai, piemēram, krastu erozijas mazināšanai.

*ja attiecas

2.2. Sākotnējo situāciju raksturojošie konteksta rādītāji

(tiks papildināts ar informāciju no BIOR)

31. Zvejniecības ilgtspējīga attīstība

EJZF Regulas nodaļa Zvejniecības ilgtspējīga attīstība

N.p.

k.

Konteksta rādītājs [Komisijas definēts] Rādītāja

bāzes gads

Vērtība Datu avots

1. Atguvums no fiksētajos materiālajos līdzekļos ieguldītajām investīcijām saskaņā ar ZZTEK (Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas

komiteja) (Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), %

Traleri 12 - 24 m 2011 0,2 BIOR

Traleri > 24 m 2011 0,1 BIOR

Tīklu zvejas kuģi > 24 m 2011 0,1 BIOR

Piekrastes kuģi un laivas 2011 0,7 BIOR

2. Zvejas flote pa segmentiem (GT, kW, skaits)

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes

2013 8,1 tūkst GT

19,9 tūkst kW

72 kuģi

ZM

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē

2013 0,8 tūkst. GT

4,7 tūkst. kW

635 kuģi

ZM

Tāljūrā 2013 24,9 tūkst. GT

26,6 tūkst. kW

8 kuģi

ZM

3. Bruto pievienotā vērtība (milj. EUR) 2011 10,7 BIOR

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes 2011 9,5 BIOR

14

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011 1,2 BIOR

4. Bruto pievienotā vērtība uz vienu darbinieku (tūkst. EUR)

Traleri 12 - 24 m 2011 42,7 BIOR




5. Rentabilitāte (neto peļņa), milj. EUR 2011 5,5 BIOR

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes 2011 4,5 BIOR

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē 2011 1 BIOR

6. Nodarbinātība zvejniecībā (skaits) 2011 773 CSP

Vīrieši 2011 618 CSP

Sievietes 2011 155 CSP

7. Nelaimes gadījumos cietušie (dati par zivsaimniecību) 2011 2 VDI

8. Degvielas patēriņš litros uz izkrauto nozvejas kg 2011 0,10 BIOR

9. Nozvejas apjoms (tūkst. tonnas): 2012 89,5 ZM

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, tai skaitā piekrastē (tūkst. tonnas) 2012 57,6 ZM

10. Pašreizējie ienākumi/“nulles bilances” ienākumi un tehnikas novecošanās saskaņā ar ZZTEK metodiskajiem norādījumiem

Traleri 12 - 24 m 2011 2,57 BIOR




11. Zvejas kuģu vidējais vecums (gadi)

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes 2013 27 ZM

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča piekrastē 2013 25,5 ZM

Tāljūrā 2013 32,3 ZM

12. Vidējā alga (bruto) LVL 2011 404 CSP

13. Flotes vienības, kas tiek pārvaldītas izmantojot nododamās zvejas koncesijas

tiesības

(Sadalījums pa 3 segmentiem: 1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste;

2) Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes; 3) Tāljūra.)

2013 1 ZM

Pārvaldīto flotes vienību, kas izmanto nododamās zvejas koncesijas tiesības,

pieejamo zvejas limitu īpatsvars pret kopējo pieejamo limitu, %

2013 59 ZM

Pārvaldīto flotes vienību, kas izmanto nododamās zvejas koncesijas tiesības,

pieejamo zvejas limitu īpatsvars pret Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kopējo

pieejamo limitu, %

2013 95 ZM

32. Akvakultūras ilgtspējīga attīstība

15

EJZF Regulas nodaļa Akvakultūras ilgtspējīga attīstība

N.p.

k.

Konteksta rādītājs [Komisijas definēts] Rādītāja bāzes

gads


1. Akvakultūras produkcijas:

apjoms (tonnas) 2011 546 CSP

vērtība (tūkst. LVL) 2011 886 CSP

2. Produktivitāte uz vienu darbinieku (tūkst. EUR) 2009 4,0 STECF

3. Nodarbinātība akvakultūrā (skaits) 2011 341 CSP

Vīrieši 2011 227 CSP

Sievietes 2011 114 CSP

4. % no kopējās saražotās produkcijas, kas saražots recirkulācijas sistēmās 2011 4,1 CSP (akva stratēģija)

5. Akvakultūras uzņēmumu skaits (PVD atzītas) 2012 153 PVD

6. Kopējā akvakultūras dīķu platība (tūkst. ha) 2011 5,7 CSP (akva stratēģija)

7. Kopējais akvakultūras baseinu tilpums (tūkst. m3) 2011 17,1 CSP (akva stratēģija)

8. Kopējais akvakultūras recirkulācijas sistēmu tilpums (tūkst. m3) 2011 1,2 CSP (akva stratēģija)

33. Ar tirdzniecību un apstrādi saistīti pasākumi

EJZF Regulas nodaļa Ar tirdzniecību un apstrādi saistīti pasākumi

N.p.

k.


gads


1. Bruto pievienotā vērtība (apstrādē) N.A.

2. Bruto pievienotā vērtība uz vienu darbinieku (tūkst. EUR) 2009 2,9 STECF

3. Ražotāju organizāciju skaits 2013 3 ZM

4. % no kopējā skaita zvejniecības uzņēmumiem, kas ir ražotāju organizāciju

biedri (Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas zvejojoši)* 2012 61 ZM

5. Nodarbinātība apstrādē (skaits) 2011 5307 CSP

vīrieši 2011 1788 CSP

sievietes 2011 3519 CSP

6. Uzņēmumu skaits sadalījumā pēc lieluma (apstrādes) 2011 101 CSP

mikro 2011 44 CSP

mazie 2011 34 CSP

vidējie 2011 16 CSP

lielie 2011 7 CSP

7. Imports un eksports: apjoms un vērtība (pārtikas zivju produkcija)

Eksports

Zivju produkcijas eksports (milj. LVL)

Zivju produkcijas eksports (tūkst. tonnas)

2011

140,6

124,6

CSP

16

Imports

Zivju produkcijas eksports (milj. LVL)

Zivju produkcijas eksports (tūkst. tonnas)

2011

107,6

60

CSP

8. Ārējās tirdzniecības bilance (milj. LVL) 2011 33 CSP

9. Zivju un zivju produkcijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju (kg/iedz. gadā) 2011 11,3 CSP

*Latvijā reģistrēto 3 RO biedri ir zvejniecības uzņēmumi, kas zvejo aiz piekrastes joslas.

34. Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība

EJZF Regulas nodaļa Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība

N.p.

k.


gads


1. Zvejnieku izmantoto ostu skaits piekrastē 2013 9

2. Piekrastes garums (km) 2013 494

5. Iespējamo zivsaimniecības teritoriju tipoloģija:

piekrastes pagastu:

teritorija pret kopējo valsts teritoriju, %

uzņēmumu skaits pret kopējo zivsaimniecības uzņēmumu skaitu, %

nodarbināto skaits pret kopējo zivsaimniecībā nodarbināto skaitu, %

2011

2011

2011

6

59,3

77,6

35. Kontroles pasākumi

EJZF Regulas nodaļa Kontroles pasākumi

N.p.

k.


gads


1. Fiksētie nopietnie pārkāpumi (pēdējos 7 gados), skaits 2012 16 VVD 2. % no izkrāvumiem (nozvejas), kas pakļauts fiziskai kontrolei

mencu kuģi 2012 20,8 VVD

pārējie kuģi 2012 5 VVD

3. Kontrolei pieejamie resursi:

kuģi (skaits)* 2013 0 VVD

lidmašīnas (skaits)* 2013 0 VVD

darba spēks (pilna laika) 2013 28 VVD

kuģi, kuri aprīkoti ar elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām

(ERS) (skaits)

2013 68 VVD

kuģi, kuri aprīkoti kuģu satelītnovērošanas sistēmām (VMS) (skaits) 2013 72 VVD * notiek sadarbība ar Krasta apsardzi un Robežsardzi, lai veiktu inspekcijas jūrā.

36. Datu vākšana

17

EJZF Regulas nodaļa Datu vākšana

N.p.

k.


gads


1. Atbildes līmenis datu sniegšanai priekš Datu vākšanas sistēmas 2012 100% BIOR

18

3. Rīcības programmas stratēģijas apraksts

3.1. Rīcības programmas stratēģijas apraksts

37. Rīcības programmas īstenošanas virsmērķis ir konkurētspējīga un ilgtspējīga zivsaimniecība.

38. Lai sekmētu mērķtiecīgāku stratēģijas „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai

izaugsmei” (turpmāk – Eiropa2020), Kopējās Zivsaimniecības politikas (turpmāk – KZP)

principu un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (turpmāk – NAP2020) nosprausto

uzdevumu īstenošanu, EJZF atbalsts būtiskākas ietekmes radīšanai tiek koncentrēts

zivsaimniecības nozares un tai nozīmīgo teritoriju attīstībai. Ar EJZF atbalstu tiks sekmēta

stratēģijas Eiropa2020 prioritātes „Ilgtspējīga izaugsme - resursu ziņā efektīvākas, videi

nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana” un „Sociāli integrējoša izaugsme –

tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina

ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” īstenošana. EJZF atbalsts palīdzēs sasniegt KZP

izvirzīto mērķi, lai zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā nodrošinātu noturīgus vides,

ekonomiskos un sociālos apstākļus un palīdzētu nodrošināt pārtikas pieejamību.

39. Atbilstoši Eiropa2020 prioritātei „Gudra izaugsme - uz zināšanām un inovāciju balstītas

ekonomikas attīstība” un ESIF tematiskajam mērķim „Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā

arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares

(attiecībā uz EJZF) konkurētspēju”, kā arī NAP2020 rīcības virzieniem „Ekonomiskās

aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana” un „Dabas un kultūras

kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana”, mērķus zivsaimniecībā iespējams sasniegt EJZF

prioritātes „Veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību,

akvakultūru un ar tām saistīto apstrādi” ietvaros. Latvijas zivsaimniecības uzņēmumu bruto

pievienotā vērtība ir sešas reizes mazāka kā vidēji ES valstīs, bet produktivitāte akvakultūrā – pat

30 reizes zemāka. Lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras jomu attīstību un ilgtspēju laikā,

kad samazinās savvaļā pieejamo zivju resursu apjoms un palielinās akvakultūras, kā arī apstrādes

sektora loma, kas zvejniecībā un akvakultūrā iegūtajiem produktiem pievieno papildus vērtību un

nodrošina produktu dažādību patērētājiem, būtisks ir atbalsts inovācijām, jaunu vai uzlabotu

tehnoloģiju, procesu un produktu izstrādei un ieviešanai ražošanā. Būtiska ir zināšanu, pieredzes

un kompetenču pārnese. Tādēļ iepriekš minētās Savienības prioritātes ietvaros tiek izvirzīti šādi

specifiskie mērķi:

40. 1. sekmēt zvejniecības konkurētspēju;

41. 2. sekmēt akvakultūras konkurētspēju;

42. 3. veicināt koordināciju visā zivsaimniecības produktu ražošanas ķēdē un palielināt produktu

pievienoto vērtību;

43. 4. stimulēt KZP sociālo dimensiju.

44. Atbilstoši ESIF tematiskajam mērķim „Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti” un

NAP2020 rīcības virzienam „Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana” EJZF

ietvaros plānots stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko

daudzveidību, pielietojot vidi saudzējošas tehnoloģijas. Zivsaimniecībā iepriekš minētajos

plānošanas dokumentos minētos mērķus iespējams sasniegt EJZF prioritātes „Veicināt

ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu zivsaimniecību un akvakultūru, tostarp ar tām saistīto

apstrādi” ietvaros. Lai nodrošinātu dabas kapitāla ilgtspējīgu izmantošanu, nepieciešams atbalsts

akvakultūras uzņēmumiem, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzlabošanai un

19

ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo elementu apsaimniekošanai, kā arī akvakultūras

dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem, un zvejniecības uzņēmumiem zvejas kuģu

dzinēju nomaiņai. Savienības prioritātes ietvaros izvirzīti šādi specifiskie mērķi:

45. 1.mazināt zvejniecības ietekmi uz jūras vidi;

46. 2.veicināt ilgtspējīgu akvakultūru, tostarp bioloģisko daudzveidību.

47. Lai veicinātu ESIF tematiskajā mērķa „Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti” un

NAP2020 rīcības virziena „Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana” izvirzīto

uzdevumu sasniegšanu, EJZF prioritātes „Sekmēt Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu”

ietvaros paredzēts atbalsts zvejas kontroles pasākumu nodrošināšanai un zivsaimniecības datu

vākšanai, kas tiek veikta KZP ietvaros. Tās ietvaros izvirzīti šādi specifiskie mērķi:

48. 1. nodrošināt atbilstošu un augstas kvalitātes datu vākšanu un analīzi;

49. 2. nodrošināt efektīvu kontroles sistēmu, pārbaudi un izpildi.

50. Eiropa2020 prioritātes „Sociāli integrējoša izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir

augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju”

sasniegšana tiks sekmēta ESIF tematiskā mērķa „Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka

mobilitāti” ietvaros atbalstot EJZF Savienības prioritāti „Palielināt nodarbinātību un teritoriālo

kohēziju”. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē izvietojusies lielākā daļa zivsaimniecības

uzņēmumu, tāpēc tā atzīstama kā zivsaimniecībai nozīmīga teritorija. Piekrastes pagastu un

pilsētu teritorija aizņem 6% no Latvijas kopējās teritorijas, bet tajā izvietojušies ap 60%

zivsaimniecības uzņēmumu. Samazinoties savvaļas zivju resursu pieejamībai Baltijas jūrā un

tādējādi sarūkot ar zvejas produktu ražošanu un to apstrādi saistītajām aktivitātēm, sašaurinās

iedzīvotāju darbību iespējas piekrastē. Šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību būtu iespējams nodrošināt

cita starpā, dažādojot darbību iespējas zivsaimniecībā, veicinot zivsaimniecības kultūras

mantojuma saglabāšanu, veicinot pievienotās vērtības radīšanu un inovāciju veicināšanu visos

zvejas produktu piegādes ķēdes posmos, kā arī veicot citus teritorijas attīstību veicinošus

pasākumus. Šajā jomā izvirzīts specifiskais mērķis:

51. palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības teritorijās.

52. EJZF Savienības prioritātes „Veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu

zvejniecību, akvakultūru un ar tām saistīto apstrādi” un „Veicināt ilgtspējīgu un resursu ziņā

efektīvu zivsaimniecību un akvakultūru, tostarp ar tām saistīto apstrādi” īstenošanā tiek ņemts

vērā „Akvakultūras daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam” izvirzītais mērķis

– konkurētspējīga, produktīva un darbībā ilgtspējīga akvakultūra Latvijā, kuru plānots sasniegt

šādu rīcības virzienu ietvaros:

53. 1. pieprasītu akvakultūras produktu efektīva un inovatīva ražošana;

54. 2. akvakultūras pētniecības attīstība un zināšanu pārnese ražošanā.

55. Rīcības programmas izvēlētie īpašie mērķi atbilst un papildina Akvakultūras daudzgadu

stratēģiskajās pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteikto mērķi un plānotos rīcības virzienus un

otrādi.

56. Lai sasniegtu īpašos Rīcības programmas īpašos mērķus tiek izvēlēti šādi pasākumi:

57.

20

N.p.

k.

Īpašais mērķis RP pasākums

ES prioritāte

1. Veicināt ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu zvejniecību, akvakultūru un ar tām

saistīto apstrādi 1. Mazināt zvejniecības ietekmi uz

jūras vidi

1. Atbalsts KZP paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai

un ar zivsaimniecību saistītiem saglabāšanas pasākumiem

saskaņā ar Natura 2000 un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu

(35.pants)

2. Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas

pielāgošana sugu aizsardzībai (37.pants)

3. Klimata pārmaiņu seku mazināšana (39.pants)

2. Veicināt ilgtspējīgu akvakultūru,

tostarp bioloģisko daudzveidību

4. Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus (54.pants)

5. Dzīvnieku veselības un labturības pasākumi (56.pants)

ES prioritāte

2. Veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību,

akvakultūru un ar tām saistīto apstrādi 3. Sekmēt zvejniecības konkurētspēju 6. Inovācijas (28.pants)

7. Konsultāciju pakalpojumi (29.pants)

8. Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana (31.pants)

9. Dažādošanas un darbvietu radīšanas veicināšana (32.pants)

10. Veselība un drošība (33.pants)

11. Pievienotā vērtība un produktu kvalitāte (40.pants)

12. Zvejas ostas, izkraušanas vietas un patvēruma vietas

(41.pants)

13. Uzglabāšanas atbalsts (70.pants)

4. Sekmēt akvakultūras konkurētspēju 14. Inovācijas (45.pants)

15. Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā (46.pants)

16. Jauni ienākumu veidi un pievienotā vērtība (47.pants)

17. Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības,

aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi (48.pants)

18. Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšana (49.pants)

5. Veicināt koordināciju visā

zivsaimniecības produktu ražošanas

ķēdē un palielināt produktu

pievienoto vērtību

19. Tirdzniecības pasākumi (71.pants)

20. Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde (72.pants)

ES prioritāte

3. Sekmēt KZP īstenošanu 6. Nodrošināt atbilstošu un augstas

kvalitātes datu vākšanu un analīzi

21. Datu vākšana (79.pants)

7. Nodrošināt efektīvu kontroles

sistēmu, pārbaudi un izpildi

22. Kontrole un noteikumu izpilde (78.pants)

ES prioritāte

4. Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju 8. Palielināt nodarbinātību un

teritoriālo kohēziju zivsaimniecības

jomās

23. Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana (65.pants)

3.2. Īpašie mērķi un rezultatīvie rādītāji

58.

21

59.

N.p.

k.

Īpašais mērķis

Rezultatīvais rādītājs un

mērvienība

Sasniedzamais

līmenis 2022 1. Mazināt zvejniecības ietekmi uz

jūras vidi

Degvielas patēriņa samazinājums uz

nozvejas kg, %

2. Veicināt ilgtspējīgu akvakultūru,

tostarp bioloģisko daudzveidību

Vides ilgtspēju nodrošinošo platību

īpatsvars kopējā dīķsaimniecību platībā,

%

3. Sekmēt zvejniecības konkurētspēju Bruto pievienotās vērtības pieaugums/

uz darbinieku (pilna laika)

Rentabilitātes pieaugums (neto peļņa)

Ar darbu saistītu traumu un nelaimes

gadījumu samazināšanās???

4. Sekmēt akvakultūras konkurētspēju Saražotās akvakultūras produkcijas

pieaugums, %

Bruto pievienotās vērtības pieaugums/

uz darbinieku (pilna laika)

Radītās darba vietas, skaits

5. Veicināt koordināciju visā

zivsaimniecības produktu ražošanas

ķēdē un palielināt produktu

pievienoto vērtību

Bruto pievienotās vērtības pieaugums uz

nodarbināto (pilna laika) zivsaimniecībā

Produktivitātes pieaugums

zivsaimniecībā, %

Eksportētās zivsaimniecības produkcijas

apjoma pieaugums, %

6. Nodrošināt atbilstošu un augstas

kvalitātes datu vākšanu un analīzi

Datu vākšanas programmas ietvaros

apkopoto datu pieaugums, %

7. Nodrošināt efektīvu kontroles

sistēmu, pārbaudi un izpildi

Nopietnu pārkāpumu īpatsvars kopējā

pārbaužu apjomā, %

Izkrāvumu fizisko kontroļu skaita

pieaugums, %

8. Palielināt nodarbinātību un

teritoriālo kohēziju zivsaimniecības

jomās

Nodarbinātības pieaugums

Uzņēmumu skaita pieaugums

3.3. Rīcības programmas pasākumi un iznākuma rādītāji

60.

N.p.

k.

Rīcības programmas

pasākums

ES prioritāte Iznākuma rādītāji Īpašajam mērķim

izvēlēto pasākumu

pamatojums

(papildināts ar ex-

ante novērtējumu

un SVID analīzi)

Iznākuma

rādītājs un

mērvienība (Annex II)

Sasniedz

amais

līmenis

2022

1. Mazināt zvejniecības ietekmi uz jūras vidi 1. Atbalsts KZP paredzētu

saglabāšanas pasākumu

īstenošanai un ar

zivsaimniecību saistītiem

saglabāšanas pasākumiem

saskaņā ar Natura 2000 un

Veicināt ilgtspējīgu

un resursu ziņā

efektīvu zvejniecību,

akvakultūru un ar tām

saistīto apstrādi

Iznākuma rādītājs

1

[Vērtība] [Maksimālais

simbolu daudzums]


2

[Vērtība]

22

Jūras stratēģijas

pamatdirektīvu (35.pants)


3

[Vērtība]

2. Zvejas ietekmes uz jūras

vidi ierobežošana un zvejas

pielāgošana sugu

aizsardzībai (37.pants)


un resursu ziņā



saistīto apstrādi


1

[Vērtība]


2

[Vērtība]

3. Klimata pārmaiņu seku

mazināšana (39.pants)


un resursu ziņā



saistīto apstrādi

23

2.Veicināt ilgtspējīgu akvakultūru, tostarp bioloģisko daudzveidību

4. Akvakultūra, kas nodrošina

vides pakalpojumus

(54.pants)


un resursu ziņā



saistīto apstrādi

5. Dzīvnieku veselības un

labturības pasākumi

(56.pants)


un resursu ziņā



saistīto apstrādi

3. Sekmēt zvejniecības konkurētspēju

6. Inovācijas (28.pants) Veicināt novatorisku,

konkurētspējīgu un

uz zināšanām balstītu

zvejniecību,


saistīto apstrādi

7. Konsultāciju pakalpojumi

(29.pants)

Veicināt novatorisku,



zvejniecību,


saistīto apstrādi

8. Cilvēkkapitāla un sociālā

dialoga veicināšana

(31.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

9. Dažādošanas un darbvietu

radīšanas veicināšana

(32.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

10. Veselība un drošība

(33.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

11. Pievienotā vērtība un

produktu kvalitāte

(40.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

12. Zvejas ostas, izkraušanas

vietas un patvēruma vietas

(41.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

13. Uzglabāšanas atbalsts Veicināt novatorisku,

24

(70.pants) konkurētspējīgu un


zvejniecību,


saistīto apstrādi

4. Sekmēt akvakultūras konkurētspēju




zvejniecību,


saistīto apstrādi

15. Produktīvi ieguldījumi

akvakultūrā (46.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

16. Jauni ienākumu veidi un

pievienotā vērtība (47.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

17. Akvakultūras saimniecībām

paredzēti pārvaldības,

aizvietošanas un

konsultāciju pakalpojumi

(48.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

18. Cilvēkkapitāla un tīklu

veidošanas veicināšana

(49.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

5. Veicināt koordināciju visā zivsaimniecības produktu ražošanas ķēdē un palielināt

produktu pievienoto vērtību

19. Tirdzniecības pasākumi

(71.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

20. Zvejas un akvakultūras

produktu apstrāde (72.pants)




zvejniecību,


saistīto apstrādi

6. Nodrošināt atbilstošu un augstas kvalitātes datu vākšanu un analīzi 21. Datu vākšana (79.pants) Sekmēt KZP

īstenošanu, izpildot

šādus konkrētus

25

mērķus

7. Nodrošināt efektīvu kontroles sistēmu, pārbaudi un izpildi 22. Kontrole un noteikumu

izpilde (78.pants)

Sekmēt KZP


šādus konkrētus

mērķus

8. Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības jomās

23. Vietējās attīstības stratēģiju

īstenošana (65.pants)

Palielināt

nodarbinātību un

teritoriālo kohēziju

3.4. Paredzētais finansējums sadalījumā pa ES prioritātēm

61.

EJZF finansējums (euro) 2014-2020 [skaitlis]

Kopējais publiskais finansējums (euro)

2014-2020

[skaitlis]

Īpatsvars no kopējā EJZF finansējuma katrai ES prioritātei (%)

1. Veicināt ilgtspējīgu un resursu ziņā

efektīvu zvejniecību, akvakultūru un ar tām

saistīto apstrādi

10 %

2. Veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un

uz zināšanām balstītu zvejniecību,

akvakultūru un ar tām saistīto apstrādi

70 %

3. Sekmēt KZP īstenošanu 5 %

4. Palielināt nodarbinātību un teritoriālo

kohēziju

9 %

5. Tehniskā palīdzība 6 %

3.5. Rīcības programmas ieguldījums ES 2020 un papildināmība ar citiem EIS fondiem

3.5.1. Rīcības programmas ieguldījums ES 2020

62. Rīcības programmas īstenošana palīdzēs sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, kas izvirzīti

trīs pamatiniciatīvās:

1) inovācijas savienība;

2) resursu ziņā efektīva Eiropa;

3) jaunu prasmju un darbvietu programma.

63. Rīcības programma sekmēs iniciatīvas “Inovācijas Savienība” īstenošanu, atbalstot produktu un

procesu inovāciju visos zivsaimniecības produkcijas ražošanas, tirdzniecības un izplatīšanas

ķēdes posmos, tādējādi veicinot zvejas un akvakultūras produktu pievienotās vērtības

pieaugumu, ierobežojot zivsaimniecības darbību ietekmi uz vidi, kā arī samazinot produkcijas

ražošanas izmaksas. Inovācija tiks veicināta arī ar pasākumiem, kas paredzēti zinātnieku un

zivsaimniecības nozares sadarbības rosināšanai.

26

64. Galvenais ieguldījums iniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa” būs atbalsts pārejai uz

ilgtspējīgu zveju, kuras pamatā ir maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms, izmetumu izskaušana

un samazināta zvejniecības ietekme uz jūras vidi, tādas akvakultūras veicināšana, kas nodrošina

augstu vides aizsardzības līmeni un sekmē resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. Īpaša uzmanība

tiks pievērsta arī tādas akvakultūras attīstībai, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni, un

tiks sniegts atbalsts akvakultūrai, kam ir pozitīva ietekme uz ekosistēmām. Atbalsts paredzēts

datu vākšanai un zinātnisku ieteikumu izstrādei, kā arī zvejas kontrolei, lai nodrošinātu

noteikumu labāku ievērošanu.

65. “Jaunu prasmju un darbvietu programmas” ietvaros prioritāte būs nodarbinātības, teritoriālās

kohēzijas un sociālās iekļaušanas uzlabošana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās. Vietējās

ekonomikas dažādošana radīs jaunas darbvietas un izaugsmes iespējas piekrastes reģionos.

66. Priekšroka tiks dota kolektīvām, tostarp ražotāju organizāciju īstenotām, pieejām, kas ļauj

sasniegt ieguldījumu nozīmīgāku kritisko masu.

67. Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Rīcības programmas mērķi 2014.–2020. gadam tiks

sasniegti īstenojot četras Savienības prioritātes:

Veicināt ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu zvejniecību, akvakultūru un ar tām saistīto

apstrādi;

Veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību, akvakultūru

un ar tām saistīto apstrādi;

Sekmēt KZP īstenošanu;

Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju.

68.

Īpašais mērķis EJZF pasākums ES prioritāte Tematiskais mērķis 1. Mazināt

zvejniecības ietekmi

uz jūras vidi

1. Atbalsts KZP paredzētu

saglabāšanas pasākumu

īstenošanai un ar

zivsaimniecību saistītiem

saglabāšanas pasākumiem

saskaņā ar Natura 2000 un

Jūras stratēģijas


Veicināt ilgtspējīgu un

resursu ziņā efektīvu

zvejniecību,


saistīto apstrādi

(6) Aizsargāt vidi un

veicināt resursu efektivitāti.

2. Zvejas ietekmes uz jūras

vidi ierobežošana un zvejas

pielāgošana sugu

aizsardzībai (37.pants)

3. Klimata pārmaiņu seku

mazināšana (39.pants) 2. Veicināt

ilgtspējīgu

akvakultūru, tostarp

bioloģisko

daudzveidību

1. Akvakultūra, kas

nodrošina vides

pakalpojumus (54.pants)


resursu ziņā efektīvu

zvejniecību,


saistīto apstrādi

(6) Aizsargāt vidi un


2. Dzīvnieku veselības un

labturības pasākumi

(56.pants) 3. Sekmēt 1. Inovācijas (28.pants) Veicināt novatorisku, (3) Uzlabot mazo un vidējo

27

zvejniecības

konkurētspēju 2. Konsultāciju pakalpojumi

(29.pants)

konkurētspējīgu un uz

zināšanām balstītu

zvejniecību,


saistīto apstrādi

uzņēmumu, kā arī

lauksaimniecības nozares

(attiecībā uz ELFLA) un

zivsaimniecības un

akvakultūras nozares

(attiecībā uz EJZF)

konkurētspēju

3. Cilvēkkapitāla un sociālā

dialoga veicināšana

(31.pants)

4.Dažādošanas un darbvietu

radīšanas veicināšana

(32.pants)

5. Veselība un drošība

(33.pants)

6. Pievienotā vērtība un

produktu kvalitāte

(40.pants)

7. Zvejas ostas, izkraušanas

vietas un patvēruma vietas

(41.pants)

7. Uzglabāšanas atbalsts

(70.pants)



(49.pants)

4.

Sekmēt akvakultūras

konkurētspēju




zvejniecību,


saistīto apstrādi

(3) Uzlabot mazo un vidējo




zivsaimniecības un



konkurētspēju

2. Produktīvi ieguldījumi

akvakultūrā (46.pants)

3. Jauni ienākumu veidi un

pievienotā vērtība

(47.pants)

4. Akvakultūras

saimniecībām paredzēti

pārvaldības, aizvietošanas

un konsultāciju pakalpojumi

(48.pants)



(49.pants)

5. Veicināt

koordināciju visā

zivsaimniecības

produktu ražošanas ķēdē un palielināt

produktu pievienoto

vērtību

1. Tirdzniecības pasākumi

(71.pants) Veicināt novatorisku,



zvejniecību,


saistīto apstrādi

(3) Uzlabot mazo un vidējo




zivsaimniecības un



konkurētspēju

2. Zvejas un akvakultūras

produktu apstrāde

(72.pants)

6. Nodrošināt

atbilstošu un augstas

kvalitātes datu

vākšanu un analīzi

Datu vākšana (79.pants) Sekmēt KZP

īstenošanu (6) Aizsargāt vidi un


7. Nodrošināt

efektīvu kontroles

sistēmu, pārbaudi un

izpildi

Kontrole un noteikumu

izpilde (78.pants) Sekmēt KZP

īstenošanu (6) Aizsargāt vidi un


8. Palielināt

nodarbinātību un


Vietējās attīstības stratēģiju

īstenošana (65.pants) Palielināt

nodarbinātību un


(8) Veicināt nodarbinātību

un atbalstīt darbaspēka

28

zivsaimniecības

jomās

mobilitāti

3.5.2. Papildināmība un koordinēta sadarbība ar citiem ESI fondiem (Kopējās Regulas

24(1).pants

69. Lai veicinātu Rīcības programmā, NAP2020 un Eiropa2020 noteikto mērķu sasniegšanu, Eiropas

Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalsta piemērošana tiks savstarpēji koordinēta un būs

papildinoša. ESI fondu starpinstitūciju koordinācijas pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar

Partnerības līgumā norādīto informāciju.

70. Lai sasniegtu ESI fondiem izvirzītos tematiskos mērķus, EJZF un citi ESI fondi viens otru

papildina veicamo pasākumu ietvaros. EJZF citu ESI fondu ietekmi papildinās šādos

tematiskajos mērķos „Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimniecības nozares

(attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF)

konkurētspēju”, „Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti”, „Veicināt nodarbinātību un

atbalstīt darbaspēka mobilitāti”. EJZF atbalsts palīdzēs sasniegt mērķus, kas saistīti ar

zivsaimniecības nozari un zivsaimniecībai nozīmīgajām teritorijām .

3.6. Informācija par makro-reģionālās vai jūras baseinu stratēģiju (ja nepieciešams)

71. Apraksts

29

4. Prasības, kas attiecas uz specifiskiem EJZF pasākumiem

4.1. Vienkāršoto izdevumu aprēķina metodes apraksts saskaņā ar 103.pantu

72. Apraksts

4.2. Papildus izmaksu vai neiegūto ienākumu aprēķina metodes apraksts saskaņā ar

103.pantu

73. Apraksts

4.3. Kompensāciju aprēķina metodes apraksts saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem katrai

aktivitātei, kas noteikta 38.panta (1)punktā

74. Apraksts

30

5. Specifiska informācija par integrētu teritoriālo attīstību

5.1. Informācija par uz sabiedrību virzītas vietējās attīstības ieviešanu

75. Sabiedrības virzīta vietējās attīstības (SVVA) pasākumu mērķis ir palielināt nodarbinātību un

teritoriālo kohēziju zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās.

5.1.1. Uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības stratēģijas apraksts un tai piešķirtais

finansējums

76. SVVA tiek īstenota ar šādiem galvenajiem pasākumiem:

1) sagatavošanās atbalsts;

2) vietējo attīstības stratēģiju īstenošana;

3) sadarbības pasākumi;

4) vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritorijas

aktivizēšana.

77. SVVA pasākumu ieviešanas galvenie uzdevumi:

1)pievienotās vērtības veidošana, darbvietu radīšana un inovācijas veicināšana visos zvejas

un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos;

2)darbību dažādošanas atbalstīšana zivsaimniecībā un ārpus tās, mūžizglītības un darbvietu

radīšanas veicināšana zivsaimniecības reģionos;

3) zivsaimniecības reģionu vides resursu vairošana un izmantošana, arī klimata pārmaiņu

seku mazināšanas darbības;

4) sociālās labklājības un kultūras mantojuma, tostarp zvejas, akvakultūras un jūras

kultūras mantojuma, veicināšana zivsaimniecības reģionos;

5) zivsaimniecības kopienu nozīmes stiprināšana vietējā attīstībā un vietējo

zivsaimniecības resursu pārvaldība.

78. SVVA pasākumu īstenošana no EJZF notiks multifondu pieejas ietvaros, kas nozīmē, ka vietējo

teritorijas attīstības stratēģiju īstenošanai tiks piesaistīti vairāki ESI fondi, galvenokārt, ELFLA.

79. Atbalsts vietējai attīstībai tiks koordinēts starp ESI fondiem, nodrošinot saskaņotu vietējo

attīstības stratēģiju un vietējo rīcības grupu spēju veidošanu, atlasi, apstiprināšanu un

finansēšanu.

80. Ja vietējās attīstības stratēģiju atlases komiteja, kas tiks izveidota saskaņā ar Kopējās fondu

regulas 29. panta 3. punktu, konstatēs, ka atlasītās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ir

vajadzīgs atbalsts no vairāk nekā viena fonda, tiks izraudzīts galvenais fonds, no kura tiks segtas

vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības izmaksas, iedzīvināšanas un tīklu veidošanas

darbības. Stratēģiju atlases komiteja tiks iekļauti ELFLA un EJZF vadošās iestādes (+LAD)

pārstāvji un tā darbosies saskaņā ar Zemkopības ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem.

81. Ja vienā teritorijā veidojās vietējās rīcības grupas, kas ar stratēģijas īstenošanu sasniedz gan

ELFLA, gan EJZF mērķus, tad vietējās rīcības grupas darbojas pēc šādas shēmas:

31

82.

Vietējā rīcības grupa P

ārv

ald

es i

nst

itū

cija

s

Lēm

ējin

stit

ūci

ja Augstākā lēmējinstitūcija

Pārstāvju lēmējinstitūcija

ELFLA LEADER partnerība (ievērojot

pašvaldību un sociāli ekonomisko partneru

procentuālo attiecību)

EJZF partnerība (ievērojot

pašvaldību un sociāli ekonomisko

partneru procentuālo attiecību)

ELFLA LEADER projektu vērtēšanas komisija EJZF projektu vērtēšanas komisija

Izpildinstitūcija

administratīvais vadītājs

finanšu vadītājs

Stratēģija

Teritorijas sociāli ekonomiskā analīze, vajadzību analīze, vīzija

Rīcības plāns ELFLA LEADER Rīcības plāns EJZF LEADER

stratēģijas ieviešanas un uzraudzības procedūras

atbilstoši ELFLA LEADER prasībām

stratēģijas ieviešanas un uzraudzības

procedūras atbilstoši EJZF

LEADER prasībām

SOVA piešķirtais finansējums, eur [figure]

5.1.2. Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas noteikšanas un izvēlēto kritēriju apraksts

(EMFF ART.20(1)(F))

83. Par pamatu zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju noteikšanai ir izmantoti šādi kritēriji:

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pagastu teritorija, jo lielākā daļa

zivsaimniecības uzņēmumu izvietota tieši piekrastē;

zivsaimniecībā nodarbināto un uzņēmumu skaits.

Pasākumi tiek īstenoti lauku teritorijā, ieskaitot pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 15000.

5.1.3. Vietējo attīstības stratēģiju atlases kritēriju apraksts (EMFF ART.20(1)(G)) ietverot

aprakstu par nepārtrauktas pieteikšanās principa piemērošanu sadarbības projektiem

(gadījumos, ja sadarbības projektus neatlasa ZVRG) (EMFF ART.66(3))

84. Vietējās attīstības stratēģiju atlasi organizē divos posmos:

1.posmā konkursa kārtībā vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komisija atlasa kritērijiem

atbilstošas ZVRG;

2.posmā atlasītās VRG noteiktā termiņā iesniedz nosacījumiem atbilstošas vietējās attīstības

stratēģijas, kuras izvērtē vietējās attīstības stratēģiju vērtēšanas komisija.

85. Vietējās attīstības stratēģiju atlase un apstiprināšana tiek pabeigta līdz 2015. gada 31.

decembrim.

86. 1.posms ZVRG atlase

87. ZVRG iesniegumu pieņemšanu izsludina un organizē Lauku atbalsta dienests.

32

88. ZVRG atlasi veic Vadošās iestādes izveidota vietējo attīstības stratēģiju atlases komiteja,

izvērtējot to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

89. ZVRG atlasi veic ņemot vērā galvenokārt šādus kritērijus:

1. ZVRG atbilstība ZVRG atbilstības nosacījumiem;

2. zivsaimniecības nozares pārstāvju īpatsvars ZVRG darbības teritorijā;

3. ZVRG teritorijas iedzīvotāju, dažādu vietēju organizāciju iesaistīšanas veidi vietējās

attīstības stratēģijas izstrādes procesā;

4. pierādīta organizācijas spēja izstrādāt un īstenot vietējās attīstības stratēģiju.

90. ZVRG atbilstības nosacījumi:

1) reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā;

2) struktūru veido tādas pārvaldes institūcijas, kuru tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta

statūtos vai nolikumā un kuras atbilst vietējās rīcības grupas darbības veidam:

a) biedrībām – augstākā lēmējinstitūcija, pārstāvju lēmējinstitūcija un izpildinstitūcija;

b) nodibinājumiem – valde un lēmējinstitūcija, kas atbildīga par stratēģijas izstrādi un ieviešanu.

3) atbilstoši darba pienākumu pildīšanai, izstrādātas un noteiktas prasības administratīvā un

finanšu vadītāja izraudzīšanai (izvēlas konkursa kārtībā???);

4) grāmatvedība ir atbilstoša LR normatīvajiem aktiem;

5) nav pasludināta par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tās saimnieciskā darbība

nav apturēta vai pārtraukta, vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju

vai bankrotu;

6) nav normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas

obligāto iemaksu parādu;

7) darbības teritorija ir kompakta un neiekļaujas citas VRG darbības teritorijā;

8) tās darbības teritorijā:

a) iedzīvotāju skaits ir no 10 000 līdz 65 000 (saskaņā ar CPR RP jāpamato samazinājums!!!!);

b) iedzīvotāju īpatsvars no pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5000 līdz 15 000, nepārsniedz

49% no kopējā teritorijas iedzīvotāju skaita;

9) tās lēmējinstitūciju veido publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un lēmumu

pieņemšanas līmenī ne publiskajam sektoram, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk

kā 49% balsstiesību.

10) vismaz viena trešā daļa no tās lēmējinstitūcijā pārstāvētajām privātpersonām – ir fiziskās vai

juridiskās personas, kas veic saimniecisko darbību zivsaimniecības jomā vai ir nodarbinātas

zivsaimniecībā, izņemot amatierzveju, kā arī biedrību pārstāvjiem, kas aizstāv tikai

zivsaimniecības nozares intereses.

91. 2.posms ZVRG izstrādāto vietējo attīstības stratēģiju vērtēšana

92. Vietējās attīstības stratēģijas atbilstības kritēriji:

33

tā ir VRG izstrādāts daudznozaru stratēģisks attīstības plāns, kas nosaka un pamato

vietējās teritorijas attīstības prioritātes un pārmaiņu nepieciešamību;

tās izstrādē un ieviešanā izmantota uz visu iesaistīto pušu un nozaru sadarbību balstīta

integrēta pieeja, aktīvi iesaistīti vietējās rīcības grupas darbības teritorijas iedzīvotāji;

ir balstīta uz sociālekonomiskās situācijas un iedzīvotāju vajadzību analīzi;

tā ir saskaņā ar pašvaldību plānošanas dokumentiem;

tā ietver:

o teritorijas sociāli ekonomiskās situācijas un vajadzību analīzi;

o teritorijas attīstības vīziju, mērķus, prioritātes,

o Rīcības plānu, kas atbilst Rīcības programmā noteiktajiem mērķiem, t.sk. finanšu

plānu;

o stratēģijas ieviešanas, uzraudzības un izvērtēšanas procedūras.

93. Sagatavošanās atbalsts

94. Sagatavošanās atbalsts paredzēts ZVRG, kas tiks atbalstītas pirmajā atlases posmā, stratēģiju

izstrādei, teritorijas aktivizēšanai. Atbalsta apjomu vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai

aprēķina katram vietējās attīstības stratēģijas iesniegumam individuāli.

95. Sadarbības pasākumu nepārtrauktās pieteikšanās organizēšana:

96. Sadarbības pasākumi tiek īstenoti šādās aktivitātēs:

1) Starpteritoriālā sadarbība starp ZVRG nacionālajā līmenī;

2) Starpvalstu sadarbība starp ZVRG Eiropas Savienības dalībvalstīs.

97. Sadarbības pasākumu projektu pieņemšanu, atlasi un vērtēšanu organizē Lauku atbalsta dienests

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sadarbības projektu īstenošanai tiek veikta nepārtrauktā

projektu iesniegumu pieņemšana.

98. Uz atbalstu var pieteikties ZVRG, kas apstiprinātas EJZF stratēģiju īstenošanai. Sadarbības

projekti ir balstīti uz partneru savstarpējās sadarbības vienošanos, kurā ir noteikta koordinējošā

VRG.

99. Finansējuma sadales principi

100. Atbalsta apjomu teritorijas attīstības stratēģijas īstenošanai aprēķina katram stratēģijas

iesniegumam individuāli normatīvajos aktos, kas detalizē pasākuma ieviešanas nosacījumus,

noteiktajā kārtībā.

101. Atbalsta apjoma noteikšanas galvenie kritēriji ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

garums, kas atrodas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā un zivsaimniecībā

nodarbināto skaits vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā.

5.1.4. Funkciju sadalījums pasākumu ieviešanā starp ZVRG un Lauku atbalsta dienestu

(EMFF Art.20(1)(l)(ii))

102. Konkursa kārtībā atbalstītās vietējās attīstības stratēģijas tiek ieviestas, īstenojot vietējās

attīstības stratēģijas mērķim atbilstošus projektus.

103. ZVRG:

1) izsludina un organizē projektu iesniegumu pieņemšanu:

34

atbilstoši vietējās attīstības stratēģijā noteiktajam rīcības plānam;

ievērojot atklātu projektu iesniegumu konkursu nosacījumus.

2) izvērtē projektus un pieņem lēmumu par projektu atbilstību vietējās attīstības stratēģijai,

ievērojot:

projektu atlases kritērijus, kas iekļauti atbilstošajā vietējās attīstības stratēģijā. Vērtēšanas

procesā piemēro tādu nediskriminējošu un pārredzamu darbību atlases procedūru un

kritērijus, kuros izvairās no interešu konflikta un kuri nodrošina, ka vismaz 50 % balsu

atlases lēmumos sniedz partneri, kas nav publiskais sektors, paredzot iespēju pārsūdzēt

atlases lēmumus un ļaujot atlasi veikt rakstiskā procedūrā;

lēmumu pieņemšanas procedūru.

3) veic projektu īstenošanas saturisko uzraudzību un izvērtē vietējās attīstības stratēģijas

īstenošanas rezultātus, ievērojot uzraudzības un izvērtēšanas procedūras, kas iekļautas

atbilstošajā vietējās attīstības stratēģijā.

104. Lauku atbalsta dienests:

pārbauda projektu atbilstību pasākumu regulējošajos normatīvajos aktos minētajām

prasībām;

apstiprina ZVRG lēmumu;

slēdz līgumu ar projekta iesniedzēju par projekta īstenošanu;

veic atbalsta maksājumus;

veic projektu finansējuma izlietojuma uzraudzību.

105. Teritorijas attīstības stratēģijām atbilstošos atbalstītos projektus finansē normatīvajos aktos, kas

detalizē pasākuma ieviešanas nosacījumus, noteiktajā kārtībā.

5.1.5. Informācija par ZVRG avansa maksājumiem saskaņā ar 63.pantu (EMFF ART.20(2))

106. Apraksts

5.1.6. Nacionālā tīkla izveide (Tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts izvēles (EMFF ARTICLE 79

BIS (1)(B))

107. Ņemot vērā to, ka 2007.-2013.gada plānošanas periodā Latvijā ir izveidots Valsts

Zivsaimniecības sadarbības tīkls (turpmāk – ZST), tad nākamajā 2014.-2020.gada plānošanas

periodā nav paredzēts veidot jaunu tīklu.

108. Esošais ZST ir saistīts ar dažādām ieinteresētajām pusēm no zivsaimniecības nozares – ZVRG

un citām nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), pašnodarbinātajiem zvejniekiem un

uzņēmumiem, cilvēkiem, kas dzīvo zivsaimniecības teritorijās, valsts iestādēm u.c.

109. ZST ir izveidots, lai apvienotu esošos un jaunos dalībniekus zivsaimniecības nozarē, nodrošinātu

informācijas plūsmu starp tiem, uzlabotu sadarbību un veicinātu labu piemēru un prakses

apmaiņu, kā arī lai veicinātu attīstību zivsaimniecības teritorijās.

110. Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla galvenie uzdevumi:

1. tīklošanas un mācību aktivitātes priekš ZVRG;

35

2. informācijas, zināšanu, labas un pārņemamas prakses izplatīšana zivsaimniecības

jautājumos;

3. pieredzes un prasmju apmaiņas organizēšana;

4. sabiedriskā viedokļa apkopošana politikas veidošanas mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu

zivsaimniecības teritoriju attīstību;

5. sadarbība ar cilvēkiem, kas iesaistīti zivsaimniecības nozarē, valsts un pašvaldību iestādēm,

nevalstiskajām organizācijām, zivsaimniecības uzņēmumiem un citām institūcijām.

5.2. Informācija par integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem

111.

Ietvertie EJZF pasākumi No EJZF piešķirtais

indikatīvais finansējums, euro

Izvēlētais pasākums 1

[skaitlis]



36

6. Ex-ante nosacījumu izpilde

6.1. Ex-ante piemērojamo nosacījumu izpildes identifikācija un izpildes novērtējums

112. Tabula: Piemērojamie ex-ante nosacījumi un to izpildes novērtējums

Ex ante

nosacījums

(Komisijas

definēts)

Piemēr

ojams

Jā/Nē

Ja nav

piemērojams,

pamatojums -

kāpēc.

ES prioritātes, kam

piemērojams

nosacījums

(Komisijas definēts)

Vai

piemērojama

is nosacījums

izpildīts

Jā/Nē

Pašnovērtējums par

izpildi katram kritērijam

par piemērojamo ex-ante

nosacījumu (EJZF

Regulas III pielikums)


Izpildes

datums

Atsauce (ja

izpildīts

(atsauce uz

pamatdokumentiem,

t.i., stratēģijām,

tiesību aktiem vai

citiem dokumentiem

un norāde, kur tos

var atrast)

Līdz

2014. gadam ir

izstrādāts

valsts

daudzgadu

stratēģiskais

plāns par

akvakultūru,

kas minēts

[Regulas par

kopējo

zivsaimniecība

s politiku]

43. pantā.

[Maksimālais

simbolu

daudzums]

EJZF prioritāte:

1. Veicināt ilgtspējīgu

un resursu ziņā efektīvu

zivsaimniecību un

akvakultūru, tostarp ar

tām saistīto apstrādi.

Konkrētais mērķis: c),

d)

2. Veicināt novatorisku,



zivsaimniecību un

akvakultūru, tostarp ar

tām saistīto apstrādi.

Konkrētie mērķi: a), b).

6. tematiskais mērķis:

aizsargāt vidi un veicināt

resursu izmantošanas

efektivitāti

Valsts daudzgadu

stratēģiskais plāns par

akvakultūru ir nosūtīts

Komisijai ne vēlāk kā

darbības programmas

nosūtīšanas dienā

dd/mm/yyyy [Maksimālais

simbolu daudzums]

Darbības programmā ir

ietverta informācija par

papildināmību ar valsts

daudzgadu stratēģisko

plānu par akvakultūru

Administratīv

ā spēja: Ir

pieejama

EJZF prioritāte:

3. Sekmēt KZP

Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un piemērot datu vākšanas daudzgadu programmu,

kas jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē

37

administratīvā

spēja ievērot

[Regulas par

KZP]

37. panta

prasības par

zvejniecības

pārvaldībai

vajadzīgajiem

datiem

īstenošanu

Konkrētais mērķis a)




efektivitāti

Komisijai Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot datu vākšanas gada darba plānu, kas

jāizvērtē ZZTEK un jāakceptē

Komisijai

Apraksts par cilvēkresursu

iedalīšanas spēju, lai slēgtu

divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, ja

datu vākšanas pienākumu izpildei

vajadzīgais darbs tiek dalīts

Administratīvā

spēja: Ir

pieejama

administratīv

ā spēja īstenot

Savienības

kontroles,

inspekcijas un

noteikumu

izpildes

sistēmu, kā

noteikts

[Regulas par

KZP]

46. pantā un

precizēts

Padomes

Regulā (EK)

Nr. 1224/2009.

EJZF prioritāte:

3. Sekmēt KZP

īstenošanu

Konkrētais mērķis (a)




efektivitāti

Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot

darbības programmas iedaļu, kas

atbilst 2014.–2020. gada valsts mēroga kontroles finansējuma

programmai, kas minēta 20. panta

1. punkta n) apakšpunktā


daudzgadu plāniem piemērojamu valsts mēroga kontroles rīcības

programmu (Kontroles regulas

46. pants)


kopīgu kontroles programmu, ko var izstrādāt kopā ar citām

dalībvalstīm (Kontroles regulas

94. pants)

Apraksts par administratīvajām spējām sagatavot un īstenot īpašas

kontroles un inspekcijas

programmas (Kontroles regulas 95. pants)

Apraksts par administratīvajām spējām piemērot efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju

sistēmu par smagiem pārkāpumiem

(Kontroles regulas 90. pants)

Apraksts par administratīvajām spējām piemērot punktu sistēmu

par smagiem pārkāpumiem

(Kontroles regulas 92. pants)

Ir iesniegts

kapacitātes

ziņojums

EJZF 1. prioritāte:


resursefektīvu

Ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar

Komisijas izdotām kopējām

pamatnostādnēm

38

saskaņā ar

[Regulas par

kopējo

zivsaimniecība

s politiku]

35. pantu.

zvejniecību un

akvakultūru

Konkrētie mērķi: a) un

b)


aizsargāt vidi un

veicināt resursu

izmantošanas

efektivitāti

39

6.2. Veicamo darbību apraksts kas jāuzsāk, lai sasniegtu piemērojamo Ex ante nosacījumu

izpildi, kas nav paveikti līdz RP iesniegšanas dienai un laika grafiks, kad tiks veiktas šīs

darbības (CPR ART.17 (4))

113. Tabula: Plānotie pasākumi Ex-ante nosacījumu izpildei

Ex ante

nosacījums

(Komisijas

definēts)

ES prioritātes, kam piemērojams

nosacījums


Iestādes, kas

atbildīgas par

izpildi

Veicamās

darbības Termiņš

(datums)

Ex ante

nosacījums ES prioritāte Iestāde x Darbība 1 dd/mm/yyyy

Iestāde y Darbība 2 dd/mm/yyyy

40

7. Izpildes sistēmas apraksts

114. Apraksts

115. Table below will be repeated for each Union priority selected earlier.

Please note this table will be generated automatically, excepted for the "Milestones for 2018"

which will have to be introduced here by the MS.

ES prioritāte

Rādītājs un mērvienība (Annex 1

of the CPR) [list of indicators will

be generated automatically by the

SFC2014, information from the

chapter of the OP dealing with the

Strategy of the OP]

Starpposms uz 2018

Mērķis uz 2022

[generated

automatically by the

SFC2014, information

from the chapter of the

OP dealing with the

Strategy of the OP]

Finansiālais rādītājs [skaitlis] [skaitlis]

Iznākuma rādītājs 1 [vērtība] [vērtība]




41

8. Finanšu plāns

8.1. Kopējais plānotais EJZF ieguldījums katram gadam, euro

116. (the table filled-in automatically by the COM in the SFC2014 based on the COM decision on the

financial appropriations per MS)

Gads EJZF

2014 COM aizpilda automātiski







Kopā EJZF COM aizpilda automātiski

42

8.2. EJZF ieguldījums un līdzfinansēšanas likme pa ES prioritātēm, tehniskā palīdzība un

cits atbalsts

117.

ES prioritāte ES prioritātei atbilstīgie

pasākumi

EJZF

finansējums,

euro

Kopējais

publiskais

finansējums,

euro

EJZF

līdzfinans

ējuma

likme 1. Veicināt

ilgtspējīgu un resursu

ziņā efektīvu

zvejniecību,


saistīto apstrādi

1. Atbalsts KZP paredzētu

saglabāšanas pasākumu īstenošanai

un ar zivsaimniecību saistītiem

saglabāšanas pasākumiem saskaņā

ar Natura 2000 un Jūras stratēģijas


2. Zvejas ietekmes uz jūras vidi

ierobežošana un zvejas pielāgošana

sugu aizsardzībai (37.pants)

3. Klimata pārmaiņu seku mazināšana

(39.pants)

4. Akvakultūra, kas nodrošina vides

pakalpojumus (54.pants)

5. Dzīvnieku veselības un labturības

pasākumi (56.pants)

[skaitlis]

[skaitlis]

max 75%,

min 20%

2. Veicināt

novatorisku,



zvejniecību,


saistīto apstrādi

6. Inovācijas (28.pants)

7. Konsultāciju pakalpojumi

(29.pants)

8. Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga

veicināšana (31.pants)

9. Dažādošanas un darbvietu

radīšanas veicināšana (32.pants)

10. Veselība un drošība (33.pants)

11. Pievienotā vērtība un produktu

kvalitāte (40.pants)

12. Zvejas ostas, izkraušanas vietas un

patvēruma vietas (41.pants)

13. Inovācijas (45.pants)

14. Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā

(46.pants)

15. Jauni ienākumu veidi un pievienotā

vērtība (47.pants)

16. Akvakultūras saimniecībām

paredzēti pārvaldības,

aizvietošanas un konsultāciju

pakalpojumi (48.pants)

17. Tirdzniecības pasākumi (71.pants)

18. Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas

veicināšana (49.pants)

19. Zvejas un akvakultūras produktu

apstrāde (72.pants)

[skaitlis] [skaitlis] max 75%,

min 20%

20. Uzglabāšanas atbalsts (70.pants) [skaitlis] [skaitlis] 100%

3. Sekmēt KZP


šādus konkrētus

21. Datu vākšana (79.pants) [skaitlis] [skaitlis] 65%

22. Kontrole un noteikumu izpilde

(Article 78(2)(a) to (d) and (f) to

[skaitlis] [skaitlis] 80%

43

mērķus (j))

23. Kontrole un noteikumu izpilde

(Article 78(2)(e))

[skaitlis] [skaitlis] 50%

4. Palielināt

nodarbinātību un


24. Vietējās attīstības stratēģiju

īstenošana (65.pants)

[skaitlis] [skaitlis] max 75%,

min 20%

Tehniskā palīdzība [skaitlis] [skaitlis] max 75%,

min 20%

Kopā: [skaitlis] [skaitlis]

44

9. Horizontālie principi

9.1. Darbību apraksts, lai ņemtu vērā principus, kas noteikti 5, 7 un 8.pantā (CPR

ART.24(4))

9.1.1. Ilgtspējīga attīstība

9.1.2. Dzimumu vienlīdzība un diskriminācijas novēršana

9.2. Indikatīvais finansējums, kas paredzēts klimata pārmaiņu seku mazināšanai (CPR

ART.24(5))

118.

This table is generated automatically by the SFC2014 based on information

included under the chapter "Description of the strategy".

EJZF pasākumi, kas veicina klimata

pārmaiņu mērķu sasniegšanu [the

relevant EMFF measures (identified by the

COM) and included by the MS in the OP

chapter "Description of the strategy"]

Indikatīvais

EJZF

finansējums,

EUR [ kopsumma

pa pasākumiem]

Īpatsvars no

kopējā EJZF

finansējuma

Rīcības

programmā

(%)

EJZF pasākums 1 [skaitlis] (%)

EJZF pasākums 2

9.3. Administratīvā sloga mazināšana atbalsta saņēmējiem (CPR ART.24(1))

9.3.1. Kopsavilkums par administratīvā sloga novērtējumu

9.3.2. Galvenās darbības administratīvā sloga samazināšanai

45

10. Novērtēšanas plāns

119.

Novērtēšanas

plāna mērķis

Novērtēšanas plāna mērķi:

1. Nodrošināt, ka dažādas programmas veidošanā iesaistītās personas vieno

kopīga izpratne par novērtēšanas lomu programmas ieviešanā.

2. Nodrošināt, ka tiek paredzēs atbilstošs resursu apjoms (finanšu,

cilvēkresursi) dažādiem novērtēšanas jautājumiem (posmiem);

3. Kapacitātes stiprināšana starp dažādām iesaistītājām pusēm, veicinot

stingrāku novērtēšanas kultūru.

Saskaņā ar RP aprakstīto SVID analīzi un Ex – ante novērtēšanas rezultātiem un to

izrietošām vajadzībām, tiks izstrādāts indikatīvs novērtēšanas aktivitāšu plāns

visam periodam, kas tiks pārskatīts katru gadu atbilstoši RP konstatētajam

vajadzībām.

*Pēc Ex antes ziņojuma apstiprināšanas, tas tiks izvērtēts un teksts pēc vajadzības

tiks papildināts ar konkrētām vajadzībām.

Pārvaldība Neatkarīgs novērtētājs tiks noteikts nacionālajos normatīvajos aktos par kārtību,

kādā administrē EJZF.

1) Ministrijas ietvaros

Novērtētāja aktivitātes tiek finansētas no prioritārā virziena „Tehniskā

palīdzība līdzekļiem”. Finansējuma apjoms tiek izskatīts un piešķirts

Tehniskās palīdzības komisijas sēdē katram gadam atsevišķi.

Līgums tiek slēgts uz vienu gadu, kurā tiek atrunāti izpildītāja un pasūtītāja

tiesības un pienākumi, finansējuma sadalījums, izpildes termiņi, indikatīvie

darba uzdevumi, kā arī noteikts atskaišu termiņš par paveikto – divas reizes

pusgadā.

Ar novērtēšanu saistītie jautājumi pēc nepieciešamības tiek izskatīti Vadošās

iestādes komitejā, kā arī mazākās darba grupās ministrijas ietvaros tiekoties

ar nozares departamentu pārstāvjiem un neatkarīgo novērtētāju. Ministrijas

ietvaros novērtēšanas koordinācijas jautājumi ir deleģēti ministrijas

Stratēģijas analīzes nodaļai.

Laikā, kad neatkarīgs novērtētājs iesniedz darba plānā paredzēto tematisko

pētījumu vai atskaiti, tā tiek saskaņota ar ministrijas nozaru departamentiem

un citām ieinteresētajām pusēm komentāru sniegšanai pirms gala

pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas, tādejādi nodrošinot darba

kvalitāti.

Ieviešanas un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju, struktūru pienākumi

un atbildība ir ietverti RP 11. un 12. sadaļā

2) Neatkarīga novērtētāja ietvaros

Lai veiksmīgi realizētu novērtēšanas darbu un izpildītu ministrijas

pasūtījumu, tiks nodarbināti pastāvīgie eksperti, kā arī nepieciešamības

gadījumā tiks pieaicināti ārējie nozares eksperti, lai nodrošinātu novērtēšanas

uzdevumu izpildi līgumā un darba uzdevumā noteiktā apjomā, termiņā un

pasūtītājam pieņemamā kvalitātē. Noslēgtā novērtēšanas līguma ietvaros tiek

atrunāts pastāvīgo un ārējo ekspertu minimālais izglītības līmenis,

atalgojuma samaksas kārtība.

Novērtēšanas darba vadītājs slēdz darba līgumu ar katru ekspertu par darba

izpildi, termiņiem un atalgojuma izmaksas kārtību.

Pirms konkrēta darba uzdevuma izpildes pieņemšanas – nodošanas

novērtētājs iesniedz atskaiti saskaņošanai ministrijā komentāru sniegšanai

un, ja nepieciešams, veic iesniegtā darba precizējumus vai papildinājumus.

Novērtēšanas procesa ietvaros, lai darba rezultāts būtu kvalitatīvs, tiek izmantotas

labi zināmas, reprezentatīvas un uz „labu praksi” balstītas novērtēšanas metodes,

ieteicams izmantot tos datus, kas jau ir pieejami. Izvēlētās metodes ir jāsaskaņo ar

46

Vadošu iestādi, kā arī VI iespēju robežās līdzēs iegūt datus no citām institūcijām, ja

pastāvēs tāda nepieciešamība. Pielietotās metodes jāapraksta katra veicamā darba

uzdevumā.

RP EJZF novērtēšanā var tikt izmantotas kvalitatīvās un kvantitatīvās vērtēšanas

metodes:

Kvantitatīvā vērtēšanas procesā pielietojamās metodes - pieejamās statistiskās

informācijas strukturēšana, eksperta pieņēmumi, izlases kopas veidošana,

salīdzināšanas, analīzes un sintēzes, speciālie pētījumi (case-study), u.c;

Kvalitatīvā vērtēšanas procesā - pieejamās informācijas/materiālu apkopošana,

strukturēšana, analīze un informācijas sintēze, aptauju veikšana.

Novērtēšanas

tēmas un

aktivitātes

Novērtēšanas aktivitātes tiek plānotas katru gadu nepārtrauktās novērtēšanas

sistēmas ietvaros (NNS), balstoties no RP izrietošajām vajadzībām un

nepārtrauktās novērtēšanas tematisko pētījumu rezultātiem, kas tiek turpinātas

saskaņā ar iepriekšējā plānošanas perioda gūtās pozitīvās pieredzes un nozares

vajadzībām konkrētā laika periodā.

Lai pilnveidotu NNS, nepārtrauktās novērtēšanas sistēma tiek plānota trīs daļās:

1) Metodoloģiskie jautājumi, kas sevī ietver intervences loģikas uzlabojumus

pasākumiem un datu uzkrāšanas uzlabojumi, lai nodrošinātu NNS un aktuālos

datus RP analīzei;

2) Tematiskie izvērtējumi, kas izriet no aktuālām nozares vajadzībām;

3) Rīcību analīze, kas ietver konkrētas RP pasākumu novērtēšanas.

Novērtējot RP pasākumu vai veicot kādu tematisko pētījumu, paralēli tiek ietverti

un apskatīti horizontālie jautājumi saistībā ar novērtēšanas jautājumu, kā

piemēram, klimata izmaiņas, ilgtspējīga attīstība un dzimumu vienlīdzība. Papildus

horizontālo principi aprakstīti RP 9.sadaļā

Papildus NNS ik gadu tiek sagatavoti Gada īstenošanas ziņojumi, kuros tiek

ietverta informācija par finansiālajām saistībām un izdevumiem sadalījumā pa

pasākumiem un arī kopsavilkums par darbībām, kas veiktas saistībā ar

novērtēšanas plānu.

Papildus Gada īstenošanas ziņojumiem, 2017. un 2019. gadā iesniegtajos gada

īstenošanas ziņojumos iekļauj arī novērtējumu par progresu, kas panākts, lai

nodrošinātu integrētu pieeju EJZF un citu ES finansēšanas instrumentu

izmantošanai teritoriālās attīstības atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām,

un konstatējumus, kas saistīti ar katras darbības programmā iekļautās prioritātes

mērķu sasniegšanu.

Datu un

informācijas

stratēģija

Saskaņā ar EK rekomendācijām, novērtēšanas procesā tiks izmantota Datu

vākšanas sistēmā pieejamie (DCF) dati, par kuriem ir atbildīgs zinātniskais institūts

„Bior”, kas savu darbību datu vākšanas programmā balsta uz Eiropas Padomes

regulu Nr.199/2008 (2008.gada 25.febuāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu

vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu

zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku. EK

rekomendētā mājas lapa:

http://stecf.jrc.ec.europa.eu/reports/economic (DCF-Data Collection Framework);

RP novērtēšanas procesā dati tiek iegūti:

CSP ( http://www.csb.gov.lv/dati/dati-245.html);

VID (http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb)

Lursoft (http://www.lursoft.lv/)

SUDAT (https://sudat.lvaei.lv/Login.aspx?ReturnUrl=%2fDefault.aspx)

LAD IS (http://www.lad.gov.lv/lv/)

(http://venta.lad.gov.lv:7782/discoverer/plus) Nodrošina operatīvos datus

uzraudzības vajadzībām.

LAP IS

Kā arī citām datu bāzēm un sadarbojoties ar citām institūcijām, kā arī iegūtie dati

http://stecf.jrc.ec.europa.eu/reports/economic

http://www.csb.gov.lv/dati/dati-245.html

http://www6.vid.gov.lv/vid_pdb

http://www.lursoft.lv/

https://sudat.lvaei.lv/Login.aspx?ReturnUrl=%2fDefault.aspx

http://www.lad.gov.lv/lv/

http://venta.lad.gov.lv:7782/discoverer/plus

47

tiek uzkrāti un analizēti, kas jau tiek darīts esošajā plānošanas periodā, lai

nodrošinātu datu un informācijas aktualitāti un operatīvu datu pieejamību.

LAD IS un LAP IS datu bāzes tiek izmantotas operatīvām uzraudzības vajadzībām.

Īstenošanas laika

grafiks

1) Līguma slēgšana par NNS paredzēta 2014.gadā pēc RP apstiprināšanas EK.

2) Pēc līguma noslēgšanas, tiek sastādīts ikgadējais darba plāns, kurā tiek ietverti

tādi jautājumi, kas tiek saskaņoti ar nozaru departamentiem:

tematiskie izvērtējumi, saskaņā ar nozares un RP vajadzībām;

metodoloģiskie jautājumi (datu uzkrāšana RP izvērtēšanai, NNS

nodrošināšanai);

programmas aktuālo pasākumu analīze – Akvakultūra, Zivsaimniecība,

Zvejniecība, Pārstrāde, Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana.

3) Saskaņā ar līguma nosacījumiem, izpildītājs reizi pusgadā pasūtītājam iesniedz

pusgada pārskatu par paveikto, kas tiek izskatīts un saskaņots ar nozaru

departamentiem.

4) Saskaņā ar EK regulas XXX 138.panta prasībām, EK tiek iesniegti gada

īstenošanas ziņojumi, kurā arī tiek ietverta sadaļa par darbībām, kas veiktas saistībā

ar novērtēšanas plānu

5) Papildus Gada īstenošanas ziņojumiem, 2017. un 2019. gadā iesniegtajos gada

īstenošanas ziņojumos iekļauj arī novērtējumu par progresu, kas panākts, lai

nodrošinātu integrētu pieeju EJZF un citu ES finansēšanas instrumentu

izmantošanai teritoriālās attīstības atbalstam, arī ar vietējās attīstības stratēģijām,

un konstatējumus, kas saistīti ar katras darbības programmā iekļautās prioritātes

mērķu sasniegšanu;

6) Saskaņā ar Regulas XXX 141.panu un Saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. […], ar ko

paredz kopīgus noteikumus] 50. pantu dalībvalstis sagatavo darbības programmas

ex post novērtējuma ziņojumu. Šo ziņojumu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2023.

gada 31. decembrim

Informācija, kas būs nepieciešama progresa ziņojumiem 2017/2019, ir izveidota

nepieciešamo rādītāju sistēma, uzkrāti dati un noteikti starp mērķi saskaņā ar EK

rekomendācijām (milestones), kas palīdzēs novērtēt RP ieviešanas progresu caur

Ikgadējiem ziņojumiem (AIR) un tematiskajiem pētījumiem, kā arī tiks iekļauta

informācija par horizontāliem jautājumiem, klimata izmaiņas, ieguldījums ES2020

mērķu sasniegšanā.

N.p.k. Pasākums Termiņš

1. Līguma slēgšana 2014

2. NNS gada darba plāns Katru gadu līdz 15.decembrim

3. Gada darba plāna pusgada atskaite Katra gada 07.jūlijs un

07.janvāris

4. Gada īstenošanas ziņojumi 2016; 2018; 2020; 2021;

5. Gada īstenošanas ziņojums -

Progresa ziņojums

31.05.2017

31.05.2019

6. Ex post 31.12.2023

Sadarbība RP 42.lpp ->3.5.2. papildinātība un koordinēta sadarbība ar citām ES fondu

iestādēm.

Īpašas prasības uz

sabiedrību

(Specifiska info par integrētu teritoriālu attīstību)

48

orientētas vietējās

attīstības

novērtēšanai

Teksts tiks papildināts

Komunikācija Komunikācija ar novērtētāju notiek tiekoties klātienē, iesaistoties novērtēšanas

koordinācijā iesaistītajiem darbiniekiem un nozaru departamentiem izrunājot

aktuālos jautājumus. Ziņojumi vai tematiskie izvērtējumi tiek saskaņoti elektroniski

gan ar nozaru departamentiem, gan novērtēšanas koordinācijā iesaistītajiem

darbiniekiem. Aktuālie jautājumi, ja nepieciešams, tiek izrunāti Vadošās iestādes

komitejas sēdēs.

Aktuālos pētījumus un to secinājumus neatkarīga novērtētāja pārstāvji prezentēs

Uzraudzības komitejas sēdēs (UK), kurās piedalās pārstāvji no EK, citām nozaru

ministrijām, NVO u.c. Kā arī sagatavotā informācija tiks izmantota sabiedrības

informēšanas semināros un arī gatavojot ministrijai aktuālu informāciju.

Sagatavotie tematiskie pētījumi un pusgada atskaites tiks publiskotas neatkarīgā

novērtētāja mājas lapā, gan ministrijas iekšējai lietošanai uz publiskā servera. Līdz

ar to novērtēšanas rezultāti par RP ieviešanas progresu ir pieejami plašākam

interesentu lokam.

Resursi Novērtēšanas koordinācijas jautājumos Zemkopības ministrijas no ar jūrlietu un

zivsaimniecības politikas plānošanas neatkarīgas nodaļas ietvaros ir atbildīgi divi

cilvēki. Finansējums novērtēšanā iesaistītajam personālam tiek nodrošināts no

prioritārā virziena „Tehniskā palīdzība līdzekļiem”, kas tiek izskatīts un piešķirts

Tehniskās palīdzības komisijas sēdē un valsts budžeta līdzekļiem.

Neatkarīgajam novērtētājam - finansējums līguma ietvaros darba uzdevumu

veikšanai arī tiek izskatīts un piešķirts Tehniskās palīdzības komisijas sēdē no

prioritārā virziena „Tehniskā palīdzība līdzekļiem”, nosakot kopēju summu gada

ietvaros un to sadalot pusgados, kas tiek izmaksāta pēc pusgada pārskatu gala

pieņemšanas – nodošanas akta abpusējas parakstīšanas.

Darbinieku kvalifikācija tiek celta gan piedaloties semināros Latvijā, gan arī

piedaloties EK rīkotās darba grupās ārpus Latvijas.

49

11. Programmas īstenošanas kārtība

11.1. Iestāžu un starpniekinstitūciju norīkošana

120.

Iestāde/struktūra Iestādes/struktūras nosaukums

Norīkošanas

datums/atsaukšana no

norīkošanas

Vadošā iestāde

Vadošās iestādes

starpniekinstitūcija

(ja nepieciešams)

Maksājumu

aģentūra

dd/mm/yyyy

Maksājumu

aģentūras

starpniekinstitūcija

(ja nepieciešams)

dd/mm/yyyy

Sertifikācijas

iestāde

11.2. Vadības un kontroles struktūras apraksts

11.3. Uzraudzības procedūru apraksts

11.4. Uzraudzības komiteja, tās sastāvs

121.

Iesaistītās puses pēc kompetences/zināšanām

11.5. Informācijas un publicitātes pasākumu apraksts, kas jāveic saskaņā ar 143.pantu

50

12. Informācija par iestādēm, kas atbildīgas par kontroles, uzraudzības un izpildes sistēmu

ieviešanu

12.1. Iestādes, kas ievieš kontroles, uzraudzības un izpildes sistēmas

122.

Iestādes Iestādes/struktūras nosaukums

Iestāde Valsts vides dienests

12.2. Pieejamie cilvēku un finanšu resursi zvejas kontrolei, uzraudzībai un izpildei

123. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde (turpmāk - JIŪP) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savas

funkcijas veic LR teritoriālajos jūras ūdeņos, kontinentālajā šelfā, ekskluzīvajā ekonomiskajā

zonā un ostu akvatorijā (turpmāk - Latvijas jūras ūdeņos), kā arī LR iekšējos ūdeņos,

starptautiskajos ūdeņos, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) zveju

regulējošiem normatīvajiem aktiem, un ES dalībvalstu un valstu, kas nav ES dalībvalstis, ūdeņos.

Kontroles programmas mērķi

124. 1. Veikt pārbaudes vismaz 5% apmērā no visiem zivju izkrāvumiem ostās.

125. 2. Operatīvās un praktiskās sadarbības organizēšana ar atbilstošām piekrastes valstīm.

126. 3. Palielināt pārbaužu aktivitāti zvejas liegumu periodos.

127. 4. Veikt pārbaudes vismaz 20% apmērā no visiem mencu izkrāvumiem ostās.

128. 5. Ik mēnesi veikt vismaz 4 pārbaudes piekrastes zvejniecībā.

Pieejamie cilvēkresursi

129. Lai nodrošinātu sekmīgu kontroles programmas īstenošanu JIŪP resursi tiks izvietoti šādi:

Liepājā un Pāvilostā: 4 vecākie inspektori;

Ventspilī: 4 vecākie inspektori;

Rīgā: 3 vecākie inspektori;

Salacgrīvā: 2 vecākie inspektori;

Mērsragā un Rojā: 2 vecākie inspektori;

Mobilā grupa: 3 vecākie inspektori un 1 zivju izkraušanas kontrolieris.

130. 2013.gadā plānotā reforma paredz izmaiņas JIŪP un VVD struktūrā un funkcijās, kā arī

samazina reģionālo vienību skaitu no 23 uz 9. JIŪP centrālās administrācijas vietā VVD tiks

izveidots jauns departaments. Jaunizveidotā departamenta uzdevumi būs zvejniecības kontroles

īstenotāju metodiskā vadība, uzdevumu paplašināšana, inspektoru kvalitātes kontrole un

uzraudzība, kā arī zvejniecības datu vākšana. Viens no mērķiem ir atbrīvot inspektorus no

piesārņojuma kontroles uzraudzības darbībām. Kā arī plānots palielināt vecāko inspektoru skaitu.

131. Vecākajiem inspektoriem ir dažādi pienākumi, tostarp zvejas kontrole, uzraudzība un

novērošana, un vides aizsardzības uzdevumi.

132. Vecākiem inspektoriem ir tiesības uzlikt administratīvo sodu, tostarp naudas sodu, atņemt zvejas

rīkus, vai ja ir noticis pārkāpums atņemt zivis, kā arī apturēt zvejas licenci. Zivju izkraušanas

kontrolieri veic zvejas kuģu pārbaudes pēc to ierašanās ostās.

51

133. Saskaņā ar finansiālo situāciju, kas radīja ietekmi uz personālu un tehniskajiem resursiem,

īpašais kritērijs 2013.gadam ir fiziskās pārbaudes vismaz 5% apmērā no izkrāvumu skaita.

134. Ņemot vērā to, ka lielākoties visi Latvijas mencu zvejas kuģi zvejo ārpus Latvijas teritoriālajiem

un ekonomiskās zonas ūdeņiem, ir nolemts 2013.gadā palielināt piekrastes zvejniecības

inspekcijas jūrā.

135. Latvijas Zvejas pārraudzības centrā darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā. Ir 5

cilvēki, kas ir atbildīgi par zvejas kuģu satelītnovērošanu un rīkojas ar iepriekš saņemtiem

paziņojumiem no zvejniekiem. Šiem darbiniekiem ir cieši kontakti ar inspektoriem Latvijas

reģionos un ostās, lai varētu pārsūtīt operatīvu informāciju par zvejas kuģu kustību un

piestāšanu, un apkopot atsauksmes no inspektoriem.

136. JIŪP Mobilā grupa ir izveidota ar mērķi uzlabot zvejnieku kontroli par pareizu zvejniecības

noteikumu piemērošanu un, lai uzraudzītu inspektorus un zivju izkraušanas kontrolierus par

Latvijas zvejniecības noteikumu un Eiropas Komisijas tiesību aktu pareizu piemērošanu Latvijas

reģionos un ostās.

137. Mobilo grupu ik pa laikam direktors nozīmē veikt mērķtiecīgas pārbaudes darbības. Turklāt,

mencu izkraušanu pārbaudes ir viena no Mobilās grupas prioritātēm 2013.gadā.

138. Mobilā grupa ir tieši pakļauta JIŪP Jūras kontroles daļas vadītājam un ir neatkarīga no citām

JIŪP daļām un struktūrām.

139. Regulāra iztauja (atbildīgā persona - direktors)

140. Lai novērtētu kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbu iepriekšējos mēnešos, JIŪP

katru otro mēnesi sasauc sanāksmi, kurā piedalās direktors, direktora vietnieki, visu reģionālo

kontroles struktūru vadītāji, Vides aizsardzības daļas vadītāji, Mobilā grupa, Zivsaimniecības

informācijas daļa un pēc nepieciešamības citi darbinieki.

141. Šajās sanāksmēs dažādu vienību veikto darbu kontroles un noteikumu izpildē analizē un novērtē

pēc vienādiem kritērijiem. Ja kādi kritēriji netiek sasniegti vai uzdevumi nav izpildīti, tas tiek

izvērtēts, un tiek veikti attiecīgi secinājumi.

142. Ja ir pretrunas vai neskaidrības zvejniecības noteikumu piemērošanā, darba metodēs vai

administratīvo sodu uzlikšanā, tas tiek izskatīts sanāksmes laikā, lai nodrošinātu vienādu

piemērošanu visās JIŪP vienībās.

Finanšu resursi.

143. Kopējais JIŪP budžets 2013.gadam uzdevumu īstenošanai vides pārraudzībā un zvejas resursu

aizsardzībā ir 745 512 EUR (523 350 LVL) un 504 529 EUR (354 180 LVL) no kopējās summas

ir personāla izmaksām.

12.3. Galvenais pieejamais aprīkojums, jo īpaši kuģu skaits, lidmašīnas un helikopteri

144. JIŪP nav patruļkuģu, lidmašīnu vai helikopteru.

145. Attiecībā uz jūras patrulēšanu JIŪP jūras inspektori sadarbojas ar Krasta apsardzi un

Robežsardzi, lai veiktu inspekcijas jūrā. 2013.gadā uzraudzība ar lidmašīnām netiek plānota.

12.4. Izvēlēto darbību saraksts (EJZF 78.pants.)

146.

52

N.p.

k.

Darbību saraksts

[Komisijas definēts]

EJZF

finansējums,

euro

Kopējais

publiskais

finansējums,

euro

1.

tehnoloģijas, ieskaitot aparatūru un programmatūru,

kuģu noteikšanas sistēmu (VDS), CCTV sistēmu un IT

tīklu iegāde un/vai izstrāde ar zivsaimniecību saistīto

datu apkopošanai, administrēšanai, validēšanai,

analizēšanai, riska pārvaldībai, norādīšanai (ar kontroli

saistītas tīmekļa vietnes) un apmaiņai un paraugu

vākšanas metožu izstrādei, kā arī to savienošana ar

starpnozaru datu apmaiņas sistēmām;

2.

to komponentu, tostarp aparatūras un

programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas

vajadzīgi, lai zvejā un zivsaimniecības produktu

tirdzniecībā iesaistītie dalībnieki varētu nosūtīt datus

attiecīgajām dalībvalsts un ES iestādēm; tas ietver arī

komponentus, kas vajadzīgi elektroniskās reģistrācijas

un ziņošanas sistēmām (ERS), kuģu satelītnovērošanas

sistēmām (VMS) un automātiskās identifikācijas

sistēmām (AIS), ko izmanto kontroles vajadzībām;

3.

to komponentu, tostarp aparatūras un

programmatūras, izstrāde, iegāde un uzstādīšana, kas

vajadzīgi, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras

produktu izsekojamību, kā noteikts Padomes Regulas

(EK) Nr. 1224/2009 58. pantā;

4. citu kontroles līdzekļu, tostarp dzinēja jaudas mērīšanas

ierīču un svēršanas iekārtu, iegāde;

5.

ar zivsaimniecības kontroli saistītu novatorisku

kontroles sistēmu izstrāde un izmēģinājuma projektu

īstenošana, tostarp zivju DNS analīze vai ar kontroli

saistītu tīmekļa vietņu izveide;

6.

par zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību

atbildīgā personāla mācību un apmaiņas programmas, arī

starp dalībvalstīm;

7.

darbības izmaksas, kas radušās, veicot pastiprinātu

kontroli krājumiem, kuriem piemēro īpašas kontroles un

inspekcijas programmas, kas izveidotas saskaņā ar

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu.

53

13. Datu vākšana

147. Datu vākšanas daudzgadu programmai (DC-MAP) nav vēl zināmi konkrēti parametri un

izstrādāta programma (Komisija šobrīd strādā pie šī jautājuma). 2014.gadā datu vākšanas

programma balstīsies uz 2011.-2013.gada datu vākšanas programmas saturu un prasībām.

148. Datu vākšanas daudzgadu programmas izstrādi, īstenošanu un nacionālā korespondenta funkcijas

pilda valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais

institūts „BIOR”” (institūts BIOR).

13.1. Datu vākšanas aktivitātes, kas paredzētas no 2014. – 2020.gadam

149. Piemērojot Datu vākšanas daudzgadu programmu (DC-MAP), lai iegūtu bioloģiskos, tehniskos,

vides un sociāli ekonomiskās jomas datus, valsts līmenī jāiegūst dati par komerciālo zvejniecību,

atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu apstrādes sektoru.

150. Attiecībā uz komerciālo zvejniecību dati par zvejas floti tiek iegūti, izmantojot Latvijas Kuģu

reģistra (LKR) datus, kas ir iekļauti Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas

sistēmā (ZIKIS).

151. Ekonomiskie datus iegūst no informācijas, ko sniedz Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

152. Ar zvejas veida vienībām saistītie mainīgie dati tiek ņemti kā paraugi no divpadsmit (aptver

visus Latvijas zvejas rajonus) zvejas veida vienībām. Visas atlasītās zvejas veida vienības

novērtē pēc šādiem kritērijiem: izkrāvumu apjoms, izkrāvumu vērtība un zvejas piepūle (zvejas

dienu skaits).

153. Datus atpūtas zvejā iegūst no datiem par pašpatēriņa zveju ar rūpnieciskajiem zvejas rīkiem un

no datiem par makšķerēšanu (tostarp dati par laša un zuša nozveju). Datus par pašpatēriņa zveju,

tāpat kā par komerciālo zveju, iegūst no zvejas žurnāliem, bet, tā kā makšķerniekiem nav obligāti

jāziņo nozvejas apjoms, tad dati par makšķerēšanu tiek iegūti aptaujās, ņemot vērā pārdoto

makšķerēšanas karšu skaitu un apkopojot lašu un taimiņu licencētās makšķerēšanas pārskatus.

154. Ar krājumiem saistītos datus (vecums, svars, dzimumgatavība, auglība) – nosaka krājumiem, uz

kuriem attiecas starptautiskais novērtējums. Šos datus ievāc uz kuģiem jūrā un no nešķirotas

nozvejas ostās gan komerciālajā zvejā, gan uzskaitē, ievācot paraugus.

155. Datus par zvejas kapacitāti, zvejas piepūli, izkrāvumiem iegūst no ZIKIS datubāzes.

156. Zivju apstrādes rūpniecības ekonomiskos datus iegūst no šī sektora darbības rādītājiem

(ieņēmumi, personāla izmaksas, enerģijas un kapitāla izmaksas u.c.). Šādu informāciju nodrošina

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

157. Dati zvejniecības sektora ietekmes uz jūras ekosistēmu novērtēšanai tiek iegūti dažu parametru

papildu novērtēšanā, izmantojot Baltijas jūras starptautisko hidroakustisko uzskaišu datus, kā arī

kuģu novērošanas sistēmas datus un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu kopsavilkumu

sadalījumā pa zvejas flotes segmentiem, kurus piemēro, aprēķinot ceturkšņa degvielas izmaksas

sadalījumā pa zvejas veida vienībām.

158. Akvakultūras ekonomiskie dati šobrīd netiek vākti, jo akvakultūras uzņēmējsabiedrības Latvijā

nodarbojas tikai ar saldūdens sugu zivju audzēšanu un saskaņā ar Komisijas Regulu

2008/605/EK datu vākšana par šādiem akvakultūras pasākumiem nav obligāta. Taču ir plānots,

ka 2014-2020. gadā Latvija vāks datus arī par saldūdens akvakultūru.

54

159. Iegūtos bioloģiskie, ekonomiskie un zvejas flotes datus nosūta Starptautiskajai Jūras pētniecības

padomei (ICES) un EK zinātniskajām struktūrām. Tāpat valsts zinātniskā institūta „Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”” (institūts BIOR) speciālisti

nodrošina starptautisko sadarbību un koordināciju par krājumu novērtēšanu un vispārēju datu

vākšanas programmas īstenošanu.

160. Reģionālā koordinācija tiks turpināta esošo struktūru ietvaros: RCM Baltic (Baltijas reģionālā

koordinācijas sanāksme, ICES PGCCDBS (ICES Rūpniecisko nozveju un izmetumu bioloģisko

paraugu vākšanas plānošanas grupa). Paraugu ievākšana un zinātnisko uzskaišu metodiku

koordinēšana notiek un turpināsies ICES darba grupās.

161. Datu vākšanai galvenās izdevumu kategorijas sastādīs darbības, kas minētas Komisijas

2008.gada 3.novembra Regulā (EK) Nr.1078/2008 ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus

Padomes Regulas (EK) Nr.861/2006 piemērošanai dalībvalstu izdevumiem zvejniecības

pamatdatu vākšanā un pārvaldībā:

datu vākšana paraugu vākšanas vietās;

komerciālās un atpūtas zvejas uzraudzīšana jūrā;

pētnieciskas uzskaites jūrā;

datubāzu un tīmekļa vietņu izstrāde;

datu ievade (glabāšana);

datu kvalitātes kontrole un validācija;

datu apstrāde, no primārajiem datiem iegūstot detalizētus vai apkopotus datus;

primāro sociālekonomisko datu transformācija metadatos;

datu kopu izveide un to izmantošana zinātniskās analīzēs;

bioloģisko parametru aplēses (vecums, svars, dzimums, dzimumbriedums un auglība);

datu kopu sagatavošana krājumu novērtēšanai, bioekonomiskajai modelēšanai un

attiecīgām zinātniskām analīzēm.

13.2. Apraksts, kā tiks sasniegta droša finanšu un administratīvā vadība datu vākšanā

162. Nacionālā korespondenta funkcijas pilda valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības,

dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR””, kura uzdevums nodrošināt datu

vākšanas programmas īstenošanu.

163. Ņemot vērā, ka Latvijā datu vākšanā ir iesaistīts samērā neliels iesaistīto iestāžu skaits, sadarbība

varētu notikt regulāri organizējot datu vākšanās programmas koordinācijas sanāksmes, kurās

piedalās iesaistīto organizāciju pārstāvji.

164. Ziņošanas kārtība atbildīs datu vākšanas programmas ieviešanas regulu prasībām. Līdz šim

Latvija ir spējusi izpildīt pastāvošās atskaitīšanās prasības.

165. Ievāktie dati glabāsies nacionālajās un starptautiskajās datu bāzēs.

166. Latvijā tās būtu:

Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (ZIKIS);

Latvijas zivsaimniecības bioloģiskā datu sistēma (BIOR –BIODATA);

Centrālā statistikas pārvaldes datubāze.

167. Dati arī tiek regulāri ievadīti starptautiskajās ICES datu bāzēs: InterCatch, FishFrame, DATRAS.

55

168. Datu kvalitātes pārbaudes process pirms ziņošanas galalietotājiem tiks veikts atbilstoši prasībām,

ko izstrādās datu vākšanas programmu koordinācijas sanāksmēs un darba grupās.

169. Dalība koordinācijas darba grupās un ekspertu sanāksmēs par datu vākšanu tiks paredzēta

nacionālajos datu vākšanas programmu darba plānos.

170. Latvijā šobrīd datu vākšanu veic institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departaments, kurā

tiek nodarbināti 39 darbinieki, savukārt pētniecības kuģi tiek īrēti.

56

14. Finanšu instrumenti

14.1. Apraksts par plānoto finanšu instrumentu izmantošanu

14.2. Izvēlētie EJZF pasākumi, ko plānots īstenot izmantojot finanšu instrumentus

171.

EJZF pasākums

Izvēlētais pasākums

Izvēlētais pasākums

14.3. Indikatīvais finansējums ko plānots izmantot caur finanšu instrumentiem

172.

EJZF kopējais finansējums 2014-

2020, euro

[skaitlis]

57

Pielikums

SITUĀCIJAS ANALĪZE

1. Vispārējs situācijas raksturojums

1. Latvijas teritorija ir izvietota Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu malā, Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastē un tā ir pieskaitāma pie Baltijas jūras baseina valstīm. Latvijas valsts

robežas kopējais garums ir 1,8 tūkst. km, no kuriem 494 km ir jūras robeža.

2. Valsts jurisdikcijā atrodas Baltijas jūras teritoriālie ūdeņi līdz 12 jūras jūdzēm (22,224 km) no

krasta līnijas, kā arī ekonomiskā zona un kontinentālais šelfs 28 tūkstošu km2 platībā.

3. Iekšējie ūdeņi jeb saldūdeņi aizņem 2,5 tūkst. km2 jeb aptuveni 4,1% no sauszemes teritorijas.

Tos veido ap 12,5 tūkst. ezeri, upes ar kopējo garumu 37,4 tūkst. km un 800 cita veida

ūdenskrātuves. Kopējā ezeru platība ir apmēram 100 tkst. ha, un tie aizņem 1,5 % Latvijas

teritorijas.4

4. Zivsaimniecībā nozīmīgiem ezeriem, ūdenskrātuvēm un upēm vai to posmiem saskaņā ar

Civillikumu ir piešķirts publisko ūdenstilpju statuss vai arī tajās zvejas tiesības pieder valstij.

Šādu ezeru un ūdenskrātuvju kopplatība ir vairāk nekā 87 tūkst. ha. Pie publiskiem ūdeņiem

pieder arī visa jūras piekrastes josla.

5. Zivju resursi, kas pieejami Latvijas ūdeņos, ir nozīmīgi tautsaimniecības attīstībai. Jūras ūdeņos

pārsvarā dominē tipiskās jūras sugas – brētliņa, reņģe, menca un plekste, bet piekrastes zvejā –

reņģe, plekste, menca, salaka un vimba, kā arī lasis, taimiņš, plaudis, asaris, sīga, rauda, karūsa,

līdaka u.c. no Latvijas iekšējiem ūdeņiem jūras piekrastē ieceļojošās zivju sugas. Latvijas

iekšējos ūdeņos tiek zvejotas aptuveni 20 sugu zivis, galvenokārt plaudis, līdaka, līnis, zandarts,

rauda, asaris un karūsa, nedaudz arī sams, vēdzele un citas zivis. Vairākās upēs tiek zvejots arī

nēģis, vimba, lasis un taimiņš.

6. Aptuveni 90 % no jūras krasta kopgaruma veido dabiski biotopi. Latvijā ir 332 Natura 2000

teritorijas (attēls pielikumā), no kurām 7 ir aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436,5

tkst. ha un 325 ir sauszemes Natura 2000 teritorijas ar platību 652,5 tūkst. ha. Sauszemes Natura

2000 teritorijas aizņem 10,1% no Latvijas sauszemes teritorijas.

7. Ūdeņi ir būtisks Latvijas dabas resurss. Tajos esošo resursu racionāla izmantošana un

saglabāšana ir ievērojams tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas elements gan

saimnieciskās darbības aspektā, gan arī kā nepieciešama cilvēka labsajūtas un dzīves vides

sastāvdaļa, īpaši Latvijas lauku ainavā.

2. Zivsaimniecība un tās loma tautsaimniecības attīstībā

8. Zivsaimniecības nozares ieguldījums iekšzemes kopproduktā (IKP) pēdējos gados veido 0,6 līdz

0,75 procentus, bet īpatsvars kopējā eksporta apjomā līdz 2012.gadam samazinājies uz 2,03%

(attēls Nr.1). Svārstības galvenokārt saistītas ar citu tautsaimniecības nozaru straujāku attīstību,

jo absolūtās vērtības izteiksmē zivsaimniecības produkcijas izlaides un realizācijas apjomi

ilgtermiņā ir stabili.

4 Latvijas Daba „Zivis”, M.Plikšs, Ē.Aleksejevs

58

Attēls Nr.1

Zivsaimniecības īpatsvars IKP un kopējā eksporta apjomā, %

Avots: CSP

9. Latvijai atšķirībā no lielākās daļas ES dalībvalstu tradicionāli ir pozitīva zivsaimniecības

produkcijas ārējās tirdzniecības bilance (attēls Nr.2). Pēdējos gados, ir vērojama tendence

samazināties eksporta pārsvaram pār importu, ko lielā mērā noteicis nozvejas kvotu

samazinājums Baltijas jūrā un nepieciešamība izejvielu importēt, kā arī zvejas pārtraukšana

atsevišķu trešo valstu ūdeņos. Importa palielinājumu nosaka arī nepieciešamība dažādot

produkcijas piedāvājumu.

Attēls Nr.2

Zivsaimniecības produkcijas ārējās tirdzniecības bilance

Avots: CSP un STECF

1.8

0.9 1.1

0.9 0.8 0.7 0.6 0.7 0.75 0.74

4.1

2.7 2.9

2.5

2.1 2.4 2.4

2 1.83

2.03

0

1

2

3

4

5

2001 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Zivsaimniecības īpatsvars IKP Zivsaimniecības īpatsvars kopējā eksporta apjomā

59

10. Iekšējais patēriņš zivsaimniecības produktiem ir salīdzinoši neliels. Zivju produktu patēriņš

vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli Latvijā pēdējos gados samazinās, laikā no 2007.-

2010.gadam sarūkot par 9,3% un sasniedzot 11,7 kg. Samazinājums lielā mērā saistīts ar zivju

produkcijas cenas pieaugumu un patērētāju pirktspējas krišanos ekonomiskās krīzes ietekmē.

11. Kopējais zivsaimniecībā nodarbināto skaits gadu no gada pakāpeniski samazinās, no 2007.gada

samazinoties par 14% un 2011.gadā sasniedzot 6,4 tūkst. strādājošo. Nodarbināto skaits

zvejniecībā īstenoto zvejas flotes sabalansēšanas pasākumu rezultātā turpina samazināties, bet

zvejas un akvakultūras produktu apstrādē pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas sāk nedaudz

pieaugt. Pēdējos gados neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams arī akvakultūras sektorā,

kas saistīts ar nozares uzņēmumu attīstību, piesaistot publiskos finanšu resursus ES fondu

ietvaros.

Attēls Nr.3

Zivsaimniecībā nodarbināto skaita izmaiņas, tūkst.

Avots: CSP

12. Atalgojums zivsaimniecībā jau izsenis ir bijis mazāks kā vidējā darba samaksa Latvijā.

Piemēram, 2012.gadā strādājošo mēneša vidējā bruto samaksa bija 481 Ls mēnesī, savukārt

atsevišķi zivsaimniecības nozarē tie jau bija vairs tikai 397 Ls. Darba samaksa zvejniecībā un

akvakultūrā pēdējos gados pieaug par vidēji 3-6% gadā, nedaudz, bet tuvojoties vidējai darba

samaksai Latvijā. Šajā procesā pozitīvu ieguldījumu devuši zvejas flotes sabalansēšanas

pasākumi, kas, kopumā samazinoties pieejamajiem zvejas resursiem, ļauj zvejā palikušajiem

zvejniekiem strādāt ekonomiski efektīvāk. Zivju apstrādes sektorā atlagojums veido nedaudz

vairāk par pusi no vidējā atalgojuma līmeņa valstī. Šajā sektorā lielākais nodarbināto skaits

iesaistīts konservu ražošanā, kura pamatā ir roku darbs un darba ņēmējam nav nepieciešama

īpaša kvalifikācija, līdz ar to arī darba samaksas līmenis ir zems.

6.1 5.8

4.7 4.8 5.3

0.96 0.94 0.86 0.77 0.72 0.68 0.30 0.33 0.31 0.33 0.34 0.35

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

6.0

7.0

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Zivju apstrāde

Zvejniecība

Akvakultūra

60

Attēls Nr.4

Produktivitāte zivsaimniecībā pa sektoriem, tūkst. EUR/ cilv.

Avots: CSP

13. Kopumā nozari raksturo produktivitātes kāpums ražošanā. Tas saistīts ar vispārējiem

ekonomiskiem procesiem, pievienotās vērtības palielināšanos zvejniecības nozarē, ko radījusi

gan zvejas flotes sabalansēšana ar pieejamajiem resursiem, gan arī kooperēšanās dažādu

investīciju veikšanai. Zvejniecības produktivitātei pēdējos gados vērojams pieaugums, savukārt

zivju apstrādes produktivitāte pēc krituma no 2008. līdz 2010.gadam par 14%, kam par iemeslu

bija izejmateriāla cenas pieaugums un nodokļu politika valstī, nedaudz palielinājusies 2011.gadā.

Produktivitātes zemajiem rādītājiem zivju apstrādē iemeslu lielā mērā nosaka arī augstais roku

darba īpatsvars konservu ražošanā. Kopš 2007.gada produktivitātes samazināšanos akvakultūrā

savukārt ietekmēja ierobežotais iekšējā tirgus patēriņš, kā arī tas, ka šobrīd sektors tikai attīstās

un nozarē ieguldītās investīcijas vēl nav parādījušas savu atdevi. Kopumā Latvijas

zivsaimniecības nozares produktivitātes rādītāji, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm ir

zemi.Savukārt zvejniecības jomā salīdzinoši augsto Latvijas vietu ir noteikuši nozvejas apjomi

tāljūrā, kas veido aptuveni pusi no Latvijas nozvejas, kā arī iespēja zvejniekiem palielināt

nozvejotās produkcijas vērtību, pašiem zivis šķirojot, sasaldējot un uzglabājot.

14. Specifiskas, tieši zivsaimniecības nozares sektoriem nepieciešamas profesionālas prasmes

Latvijā iespējams zemākajā līmenī iegūt akvakultūrā, bet pārējiem sektoriem nepieciešamās

zināšanas piemērojamas, iegūstot profesionālo izglītību starpnozaru mācību programmu ietvaros.

Ņemot vērā zvejniecības sektora atkarību no ES līmenī koordinētām ilgtspējas nodrošināšanas

principiem atbilstošām zvejas iespējām, profesionālās izglītības pieprasījuma pieaugumu šajā

sektorā nākotnē eksperti neprognozē, bet attīstoties akvakultūras sektoram, pieaug pieprasījums

pēc kvalificēta, ar nepieciešamām zināšanām un prasmēm nodrošināta darbaspēka. Zivju

apstrādē, pēdējo gadu laikā, novērojams darbinieku deficīts, it īpaši pārtikas tehnologu, ar zivju

18

22

18.7 17.7

22.8

29.1 30.1

3.6 5.3 4.6 3.6 3.6 3.7 3.9

15

19

27.1

24.44 23.2

24.8

0

5

10

15

20

25

30

35

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Zvejniecība Akvakultūra Zivju apstrāde

61

pārstrādes zināšanām, trūkums. Profesionālajai izglītībai zivsaimniecībā nozīmīgs aspekts ir

pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, ko ir svarīgi risināt nozares

ilgtspējas kontekstā, koncentrējoties uz jauno tehnoloģiju ietilpīgām prasmēm.

15. Zivsaimniecības sadarbības tīkla (ZST) ietvaros tiek nodrošināta kvalitatīva pieredzes un

informācijas aprite par zivsaimniecībai svarīgiem jautājumiem. Kopš ZST izveides 2010.gadā tas

organizējis gan seminārus akvakultūrā, gan piekrastes zvejniekiem, kā arī vairākus pieredzes

apmaiņas braucienus un demonstrējumus par akvakultūras uzņēmējdarbības attīstību, gan

Latvijā, gan arī ES valstīs. Līdz 2012.gadam ZST gandrīz 100 seminārus kopā apmeklējuši

vairāk kā divi tūkstoši dalībnieku.

2.1. Zvejniecība

16. Latvijas zvejas floti 2013.gada sākumā veidoja 715 kuģi. Laika periodā no 2004.gada flotes

sabalansēšanas pasākumu rezultātā zvejas kuģu skaits samazinājies par 20%. 2012.gadā Latvijas

kopējā nozveja bija 89,5 tūkst. tonnas (Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, tai skaitā piekrastē kopējā

nozveja - 57,6 tūkst. tonnas). Pieejamās zvejas iespējas gadu no gada svārstās un jau vairākus

gadus vērojama kopējā Latvijai pieejamo zvejas iespēju samazināšanās no 91,5 tūkst. tonnām

2007.gadā līdz 58,2 tūkst. tonnām 2012.gadā. Limitēto zivju sugu zvejas kvotu apguve 2004.-

2012.gadā svārstās no 85%-100% atkarībā no zivju sugas un zvejas vietas (Attēls Nr.5).

Izņēmums ir lašu kvotas apguve 55% apmērā, kas lielā mērā ir saistīta ar 2006.gadā Eiropas

Savienībā ieviesto zvejas ar dreifējošiem tīkliem aizliegumu, jo šī zveja ar āķiem nav pietiekoši

efektīva.

17. Nozvejas apjomi komerciāli nozīmīgajām sugām ir atkarīgi no Latvijai ikgadēji piešķirtajām

kvotām. Latvijai pieejamās zvejas iespējas Baltijas jūrā tiek sadalītas individuāli katram zvejas

komersantam, pieļaujot šo zvejas iespēju savstarpēju apmaiņu un nodošanu, kas ļauj efektīvāk

izmantot Latvijai pieejamos resursus. Tomēr ES līmenī ikgadēji piešķirto zvejas iespēju svārstību

rezultātā zvejniecības uzņēmumi nevar pilnībā plānot savas nākotnes darbības.

62

Attēls Nr.5

Izmaiņas Latvijai pieejamajās zvejas iespējas un to nozveja, tūkst. tonnas

*2004.gada dati uz 1.maiju

Avots: ZM

18. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas 2013.gada sākumā zvejoja 72 kuģi ar kopējo

bruto tilpību 8,05 tūkst. GT un dzinēju jaudu 19,9 tūkst. kW, no kuriem 12 kuģi - zvejas kuģu

segmentā ar kuģa garumu 12 - 24m un 60 kuģi - segmentā ar kuģa garumu no 24 - 40m. Zvejas

flotes sabalansēšanas pasākumu rezultātā šajā flotes segmentā zvejas kuģu skaits laika periodā no

2004. gada samazinājies par 66%, bet nozveja uz zvejas kuģi tajā pat laika periodā pieaugusi par

99%. Šajā flotes segmentā ar publisko atbalstu veiktie flotes sabalansēšanas pasākumi devuši

lielāko ekonomisko efektu – samazinātu pieejamo resursu apstākļos nodrošinot efektīvu

zvejniecības uzņēmumu darbību.

19. Kuģu, kas zvejo aiz piekrastes joslas, vidējais vecums ir 27 gadi, kas rada riskus ietekmes uz vidi

palielinājumam, īpaši novecojušo kuģu dzinēju dēļ, kā arī palielina kuģa uzturēšanas un darbības

izmaksas5.

20. 2013.gada sākumā 635 kuģi un laivas zvejo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. To

kopējā dzinēju jauda ir 4,71 tūkst. kW un kopējā bruto tilpība 0,79 tūkst. GT. Kuģu skaits šajā

5 Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns 2008. - 2013.gadam, Latvijas zvejas flotes kapacitātes

sabalansēšanas plāna 2008.-2013.gadam shēmas 2008.gadam ieviešanas izvērtējums,

http://www.zm.gov.lv/?sadala=1327

63

segmentā veido aptuveni 88,8% no kopējā Latvijas zvejas flotes vienību skaita un no tiem

komerczvejā ir iesaistīti 186 jeb 29% no piekrastes zvejas kuģiem, bet pārējie nodarbojas ar

pašpatēriņa zveju. Laika periodā no 2004.gada veikto flotes sabalansēšanas pasākumu rezultātā

zvejas kuģu skaists šajā segmentā samazinājies par 6%, vidējo nozveju uz vienu kuģi laika

periodā no 2004. līdz 2011.gadam palielinot par 12% un sasniedzot 4,6 tonnas.

21. Piekrastē zvejojošo kuģu vidējais vecums ir 25,5 gadi. Tie laika gaitā ir nolietojušies, īpaši

mehānismi, kas var radīt riskus ietekmei uz vidi. Veciem zvejas kuģiem ir arī zemāki

energoefektivitātes rādītāji. Ņemot vērā EK ekspertu veikto pētījumu rezultātus, piemēram,

nomainot novecojuša zvejas kuģa dzinēju ir iespējams ieekonomēt līdz 10% degvielas patēriņu.

22. Piekrastes zvejai Latvijā ir izteikti sezonāls raksturs, tāpēc, stabilu ienākumu nodrošināšanai,

šādiem zvejniekiem ir nozīmīgas nodarbes, ar kurām iespējams gūt ienākumus papildus zvejai.

Zivsaimniecības sadarbības tīkla uzsāktās aktivitātes Piekrastes teritoriju ekonomiskās

veicināšanas programmas ietvaros pierādījušas to, ka piekrastes zvejniekiem ir nepieciešams

palielināt saimniecisko aktivitāti, dažādojot darbības un attīstot kādu saimniekošanas

papildnozari6.

23. Piekrastes zvejā pārsvarā tiek izmantoti stacionārie zvejas rīki - dažāda veida tīkli un murdi, kā

arī stāvvadi reņģu zvejai. Šo segmentu arvien vairāk ietekmē Baltijas jūras pelēko roņu

populācijas straujais pieaugums, apmēram 10% gadā, jo tie bojā zvejnieku izliktos zvejas rīkus

un tajos esošo lomu, kas rada zaudējumus zvejniekiem7.

24. Piekrastes zvejai tradicionāli ir bijusi nozīmīga loma gan piekrastes reģionu ekonomikā un

nodarbinātībā, gan arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, jo tā ietekmējusi piekrastes

apdzīvojuma struktūru, tradīcijas un ainavu.

25. Latvijas tāljūras zvejas attīstības iespējas ir atkarīgas no Eiropas Savienības iespējām saglabāt un

turpmāk uzturēt iepriekš noslēgtos zvejniecības nolīgumus ar trešajām valstīm par zveju to

ūdeņos, kā arī to ietekmē lēmumi, kas tiek pieņemti starptautiskās zvejniecības pārvaldības

organizācijās par zveju starptautiskajos ūdeņos aiz piekrastes valstu Ekonomisko zonu robežām.

Tāljūras zvejai 2013.gada sākumā bija reģistrēti 8 Latvijas kuģi. Šo kuģu nozvejas tika izkrautas

ārpus Latvijas teritorijas, attiecīgo zvejas rajonu tuvumā esošajās ostās. 2012.gadā tika izkrautas

31,9 tūkst. tonnas, vidēji 4 tūkst. tonnas uz vienu zvejas kuģi. 2011.gada beigās tika apturēts ES

un Marokas nolīgums, kur Latvija zaudēja 8,7 tūkst. tonnu zvejas iespējas gadā, bet 2012.gada

aprīlī tika pārtraukta zveja Mauritānijas EEZ ūdeņos, kur 2012.gadā zvejoja 5 Latvijas zvejas

kuģi ar kopējo nozveju vairāk nekā 22,3 tūkst. tonnu gadā. Pēc minētajām izmaiņām ES

zvejniecības nolīgumos ar trešajām valstīm tāljūrā 3 Latvijas kuģi veic zveju NAFO -

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (Northwest Atlantics Fisheries Organization)

un NEAFC - Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (North East Atlantic Fisheries

Commission) zonās un 4 Latvijas kuģi veic zveju CECAF – Centrālaustrumu Atlantijas

zvejniecības komisijas (Fishery Committee for the Eastern Central Atlantic) zonā no kuriem 2

veic zveju arī Mauritānijas EEZ ūdeņos.

Attēls Nr.6

6 Zivsaimniecība sadarbības tīkls „Piekrastes teritoriju ekonomiskās veicināšanas programma”, 2012

7 Zivsaimniecības sadarbības tīkla un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR”

demonstrējuma pētījums „Roņu droša murda izmantošanas efektivitāte Latvijas piekrastes zvejā”, 2012

64

Zvejas kuģu skaits un bruto tilpība pa gadiem

Avots: Latvijas zvejas kuģu reģistra dati

26. Latvijā zvejnieki izmanto deviņas ostas, no kurām sešas ir mazās ostas – Skulte, Mērsrags,

Salacgrīva, Roja, Engure, Pāvilosta, un trīs lielās ostas – Ventspils, Rīga un Liepāja. Lielākie

zivju izkrāvumi tiek veikti Ventspils, Liepājas un Rojas ostā, kurās reģistrēts arī lielākais zvejas

kuģu (laivu) skaits (Attēls Nr.7).

65

Attēls Nr.7

Kvotēto zivju izkraušanas apjoms sadalījumā pa ostām, 2009. un 2011.gadā un zvejas kuģu

(laivu) skaits Latvijas ostās (pēc pieraksta) 2011.gada 31.decembrī

Avots: ZM

27. Izmantojot publisko līdzfinansējumu, līdz 2012. gada beigām investīcijas veiktas 7 ostās. Īstenoti

18 projekti, kuru ietvaros veikta būvniecība un rekonstrukcija izkrauto zivju uzglabāšanas

apstākļu nodrošināšanai, iegādātas zivju šķirošanas iekārtas, kastu un konteineru mazgāšanas

iekārtas un aprīkojums, 10 projektos iegādāta kravu celšanas un kraušanas tehnika zivju

izkraušanai, 7 projektos – ledus izgatavošanas iekārtas, aukstuma iekārtas, agregāti un

aprīkojums, 4 projektos izveidotas dzeramā ūdens apgādes, notekūdeņu savākšanas un

aizvadīšanas un elektropadeves sistēmas, kā arī rekonstruētas 9 zvejas kuģu piestātnes esošo ostu

teritorijā.

28. Bruto pievienotā vērtība zvejniecībā 2010.gadā salīdzinot ar 2007. gadu ir pieaugusi par 39,6%.

To ietekmējusi iespēja zvejniekiem nozvejoto uzglabāt saldētā veidā, jo ar publisko atbalstu

zvejnieku ražotāju organizācijas izbūvējušas 10 zivju saldētavas un glabātavas. Tomēr sarūkot

zvejas iespējām tāljūrā pie Mauritānijas un Marokas, kur zivis tiek saldētas uz zvejas kuģiem,

pievienotās vērtības apjoms varētu samazināties. Bruto pievienotā vērtība Latvijas zvejniecībā

2009.gadā bija viena no zemākajām ES dalībvalstīs8.

29. Iekšējos ūdeņos pēdējos gados iegūst vidēji 296 -368 tonnas produkcijas gadā, nozvejas vērtībai

zivju pirmās pirkšanas cenās veidojot aptuveni 400–500 tūkst. latu. Valstij piederošo zvejas

tiesību izmantošanu organizē un privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas

pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai, pārzina attiecīgās vietējās pašvaldības.

30. 2012.gada sākumā zvejniecībā bija nodarbināti 672 strādājošie, tostarp piekrastes zvejā - 115,

zvejā Baltijas jūrā un tāljūrā – 484, iekšējos ūdeņos - 73. Nodarbināto skaitu jūras zvejā

8 Avots: STECF, Eurostat

66

ietekmējuši zvejas flotes sabalansēšanas pasākumi, laika periodā no 2004.gada līdz 2011.gadam

tas samazinājies par (60)%.

31. Latvijā ir nodibinātas 3 zvejas produktu ražotāju organizācijas, kas piedalās zvejas produktu

intervences pasākumos, kuru mērķis ir palielināt zvejas produktu ražotāju ienākumus un regulēt

tirgu, nodrošinot, ka piedāvājums ir labāk pielīdzināts pieprasījumam un uzlabot kopējos

tirdzniecības standartus. Vēl tās līdztekus citām 4 zvejnieku nevalstiskajām organizācijām, ir

īstenojušas vairākus kopīgus investīciju projektus. Ražotāju organizācijās 2012.gadā sakumā bija

apvienojušies 30 zvejniecības uzņēmumi, kuru nozveja veido apmēram 85% no kopējās nozvejas

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

32. Visos zvejas posmos darbojas zvejas produktu uzraudzības un kontroles sistēma. Kontrole tiek

veikta arī pēc nozvejas izkraušanas, kas ļauj veikt pārbaudes gan no zvejas produktu legalitātes

viedokļa (Valsts vides dienests), gan no veterināro un higiēnas prasību puses (Pārtikas un

veterinārais dienests). Efektīvas Latvijai pieejamo zvejas iespēju izmantošanas kontroles

sistēmas ietvaros visos zvejas sektoros zvejojošie zvejnieki sniedz detalizētu zvejas atskaiti.

2009. gadā ES notika zvejas kontroles reforma, kā rezultātā pienākumu apjoms kontroles

sektoram palielinājās, bet Latvijas zvejas kontrolei piešķirtie resursi ekonomiskās un finanšu

krīzes un attiecīgi - budžeta konsolidācijas rezultātā - samazinājās. Rezultātā salīdzinot

ar 2008.gadu zvejas kontrole ir vājinājusies un pašreizējās administratīvās un tehniskās

struktūras nav pietiekamas, lai nodrošinātu zvejas kontroli un inspekciju ES tiesību aktos

noteiktajos apmēros9.

33. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” veic Latvijas

Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas īstenošanu, veicot zivju krājumu

zinātniskās uzskaites, ievācot, apkopojot un analizējot bioloģiskos un zvejas datus par galveno

rūpnieciski nozīmīgo zivju sugu nozvejām, un par zvejniecības sektora ekonomisko situāciju.

Tiek veikti izpētes darbi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līci, organizējot pētnieciskos reisus un

uzskaites ar mērķi iegūt bioloģisko informāciju par galvenajām rūpnieciski nozīmīgām zivīm -

reņģi, brētliņu, mencu, pleksti, kā arī citām zivju sugām. Zivju krājumu struktūras un stāvokļa

ezeros novērtēšanai, tiek veikta kontrolzveja, analizētas iegūtās zivis, un rūpnieciski nozīmīgām

zivju sugām veikta vecuma noteikšana, lai novērtētu zivju augšanas tempu.

2.2. Akvakultūra

34. 2012.gada nogalē Latvijā ir 153 PVD atzītas akvakultūras dzīvnieku audzētavas10

, no kurām 5511

ir ekonomiski aktīvas. Piecas ir valsts zivju audzētavas, kuru darbības galvenais virziens ir zivju

resursu atražošana un papildināšana. Privātās zivju audzētavas arī piedalās resursu atražošanā un

papildināšanā, kas 2011.gadā nodrošināja ap 10 % no kopējā dabiskajos ūdeņos ielaistā zivju

mazuļu apjoma. 170 objekti PVD ir reģistrēti pakalpojumu sniegšanai makšķerēšanai un

akvakultūras dzīvnieku audzēšanai pašpatēriņam. Darbību dažādošana akvakultūrā nodrošina

papildus ienākumus akvakultūras uzņēmumiem un sekmē sektora attīstību. Akvakultūras

uzņēmumu izvietojuma tīkls nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet gan atspoguļo

akvakultūras tradīcijas un zemes īpašnieku sociāli ekonomiskās intereses.

9 Eiropas Komisijas 2011. gada beigās notikušās 1. audita misijas secinājumi

10 PVD dati 2012.gada 1.oktobrī

11 CSP

67

35. 34 dīķsaimniecības produkciju ražo piemērojot videi draudzīgas metodes, nodrošinot attiecīgus

ūdenstilpņu uzturēšanas un dzīvnieku audzēšanas apstākļus, ieskaitot vides un bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu un ainavas un akvakultūras zonu tradicionālo

elementu apsaimniekošanu.

36. 2012.gadā Latvijā realizācijai patērētājiem tika saražotas 573,5 tonnas akvakultūras produkcijas.

Produkcijas absolūto vairākumu (virs 80%) nodrošina karpas - vidēji ap 450 t/gadā. Nelielos

apjomos tiek iegūtas foreles, līdakas, stores, sami un karūsas12, kā arī zandarti, baltie amūri,

asari, tilapijas, ālanti un vēži. Realizētās akvakultūras produkcijas apjoms 2012.gadā

salīdzinājumā ar 2005.gadu ir palielinājies par 11 %

37. Apmēram 90% no visiem atzītiem akvakultūras uzņēmumiem ir dīķsaimniecību tipa (2011.gadā

bija 5,7 tūkst. ha dīķu) un tikai ap 10% izmanto (vai plāno) intensīvās audzēšanas tehnoloģijas

baseinos un recirkulācijas iekārtās. Galvenā preču produkcijas masa 2011. gadā tika iegūta

atklātajos zemes dīķos - 89,7%, kas vietējos apstākļos piemēroti, galvenokārt, karpveidīgo zivju

audzēšanai. Ūdens dabiskās caurplūdes baseinos tika iegūti 6,1%, bet recirkulācijas sistēmās –

4,1% akvakultūras produkcijas. Dabiskajos iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos akvakultūras

metodes pagaidām netiek pielietotas.

38. Efektīvākā no audzēšanas tehnoloģijām ir akvakultūras audzēšana slēgtajās platībās

(recirkulācijas sitēmās). Vislielākais produkcijas apjoms 2011.gadā no 1 m3 ūdens akvakultūras

audzētavā tika iegūts recirkulācijas sistēmās – 19,1 kg/m3, salīdzinot ar dabiskā ūdens

caurplūdes baseiniem kur tas sastādīja tikai 1,96 kg/m3. Savukārt dīķos produkcijas apjoms

sastādīja vidēji ap 85,8 kg/ha.

39. Akvakultūras attīstība balstās uz ūdens recirkulācijas tehnoloģijām, kas ir videi draudzīgas,

izmantotos resursus taupošas, izmantojamas plašam kultivējamo objektu lokam un ar lielu

ekonomisko efektivitāti. Latvijā pēdējos gados ir apmēram trīskāršojusies recirkulācijas sistēmu

kopējā jauda un tilpums no 395 m3 2008.gadā līdz 1184 m

3 2011.gadā, kas lielā mērā panākts ar

publiskā atbalsta pieejamību. Ņemot vērā šo sistēmu investīciju lielās izmaksas, tajās parasti

audzē augstvērtīgākās akvakultūras dzīvnieku sugas: zušus, stores, samus, foreles, tilāpijas u.c.

Ekspluatācijā recirkulācijas sistēmas ir ekonomiski efektīvas un raksturojas ar minimālu ietekmi

uz vidi.13

40. Latvijā pagaidām nav pietiekami plaši attīstījusies akvakultūrā iegūto zivju tālāka rūpnieciskā

apstrāde. Saražotā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, tostarp lielākā daļa produkcijas

apmēram 80% - svaigā veidā.

41. Neraugoties uz pagaidām mazajiem akvakultūras produkcijas ražošanas apjomiem, eksperti

norāda uz savvaļas dzīvnieku, īpaši kormorānu jeb jūras kraukļu radītajiem ievērojamiem

zaudējumiem.

42. Produktivitāte akvakultūrā ir salīdzinoši zema. 2010.gadā tā bija viena no zemākajām ES un

veidoja apmēram 8% no ES valstu vidējā rādītāja (attēls Nr.8). Papildus pievienotās vērtības

radīšana saražotajai produkcijai, kā produkcijas apstrāde, papildus aktivitāšu ieviešana

dīķsaimniecībās būtu iespēja kāpināt produktivitātes līmeni akvakultūrā.

12

Informācijas avots par saražotajiem apjomiem - CSP

13 Avots: J.Bregnballe. Rokasgrāmata recirkulācijas akvakultūrā. Jelgava 2011.

68

Attēls Nr.8

Produktivitāte akvakultūrā, tūkst. EUR/cilv.

Avots: STECF

43. Izmantojot publisko finanšu atbalstu kopš 2007.gada līdz 2012.gada beigām investīcijas veiktas

60 akvakultūras uzņēmumos14

, tostarp 38% no publiskā finansējuma investēts dīķsaimniecībās.

Akvakultūras uzņēmumi izveidojuši vai rekonstruējuši 41 hidrotehniskas būves, tajā skaitā dīķus,

dambjus, ūdens padeves un izvades sistēmas, 5 projektu ietvaros iegādājušies aukstuma un ledus

izgatavošanas iekārtas un aprīkojumu, 22 projektos iegādātas un uzstādītas ūdens recirkulācijas

sistēmu iekārtas un aprīkojums, 6 projektos veikta ūdens padeves un tā līmeņa regulācijas iekārtu

iegāde un uzstādīšana, kā arī iegādātas 7 traktortehnikas vienības dīķsaimniecības darbības

nodrošināšanai. Projektu īstenošana akvakultūras dzīvnieku audzēšanai slēgta tipa būvēs ir

laikietilpīgāka par investīcijām dīķsaimniecībās. Kopumā ieviešanas periodā līdz 2012. gada

beigām 12 projektu ietvaros veikta akvakultūras dzīvnieku audzēšanas un inkubācijas cehu

jaunbūve un esošo cehu rekonstrukcija.

44. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu 2009.-2013.gadam Latvijā tiek

veikta zušu mazuļu ielaišana ūdenstilpēs. Līdz 2013.gada 1.janvārim ezeros un upju baseinos

ielaisti kopumā 1,3 milj. zušu mazuļi.

45. Latvijā darbojas divas nevalstiskās organizācijas, kas apvieno akvakultūras audzētājus. Viena no

akvakultūras nevalstiskajām organizācijām ir piesaistījusi publisko finansējumu, veicot

investīcijas kopprojektā izaudzēto zivju uzglabāšanai, lai lielākos apjomos veiktu piegādes

tirdzniecībā. Tomēr kooperācija akvakultūras produkcijas audzēšanā, realizācijā vai tās apstrādes

jomā ir vāji attīstīta.

46. 2012.gadā akvakultūras nozarē bija 354 nodarbinātais. Ņemot vērā šīs nozares palielināšanos un

jaunu uzņēmumu veidošanos, ir būtiska nepieciešamība pēc teorētisko un praktisko zināšanu

apguves un papildināšanas akvakultūras jomā esošajiem un jaunajiem darbiniekiem. Akvakultūrā

Latvijā ir vāji attīstīta zinātnes, izglītības un ražošanas saikne augstākas pievienotās vērtības, kā

14

Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas dati

121.1

91.7

56.8 52.1 49.9 47.3 44.3 43.1 34.4 32.7

25.2

10 3.6 3.3

0

20

40

60

80

100

120

140

2010

69

arī inovatīvu produktu ražošanā15

. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir izveidota izglītības

programma akvakultūras jomā, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē

specializētos kursus akvakultūrā.

47. Tā kā akvakultūras uzņēmumu darbība ir vidi ietekmējoša un ietilpst C kategorijas piesārņojošo

darbību kategorijā, atbilstības vides standartiem nodrošināšanai tie saņem Valsts vides dienesta

atļauju un atrodas tā uzraudzībā. Ja akvakultūras uzņēmums diennaktī iegūst vairāk kā 10

m3 virszemes vai pazemes ūdens, kā arī, ja ūdens resursu ieguve var radīt būtisku ietekmi uz

vidi, tad ir nepieciešama ūdens resursu lietošanas atļauja virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei.

Atļauja ir nepieciešama arī darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots

ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai

ūdenskrātuves, kuru platība ir lielāka par 0,1 hektāru, regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un

ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces). Uzraudzību par

uzņēmumu atbilstību nodrošina Valsts vides dienests.

48. Pārtikas un veterinārais dienests veic akvakultūras nozares uzņēmumu individuālu atzīšanu un

atzītās akvakultūras audzētavās veic akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības,

kontroles un apkarošanas funkcijas. Akvakultūras dzīvnieku slimību uzliesmojumi varētu radīt

nopietnus zaudējumus nozarei.

2.3. Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

49. Zvejas un akvakultūras produktu apstrādē 2012.gada vidū darbojās 106 uzņēmumi. Lielākā daļa

uzņēmumu (77%) atbilst mikro un mazo uzņēmumu statusam un ražo produkciju galvenokārt

vietējam patēriņam. To apgrozījums veido 14% no kopējā zivju apstrādes uzņēmumu

apgrozījuma. Eksportā nozīmīgākā loma ir lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielo uzņēmumu

īpatsvars ir 7% un to apgrozījuma daļa no kopējā apjoma veido ap 46%, bet vidējiem

uzņēmumiem attiecīgi 16% un 40%. Mikro un mazie uzņēmumi galvenokārt ražo nesterilizētos

konservus, kūpinātas, sālītas, kā arī saldētas zivis, bet vidējie un lielie koncentrējas sterilizēto

zivju konservu ražošanai. Šāda zivsaimniecības uzņēmumu struktūra pēdējā gadu desmitā

Latvijā saglabājas.

50. Kopējais saražotais produkcijas apjoms 2011.gadā bija 85,6 tūkst. tonnas, vairāk kā 64% no

kopējā apjoma saražojot sagatavotas vai konservētas zivis un apmēram 32% saldētas zivis vai to

filejas. Saražotā produkcija realizēta 96,4 milj. latu apmērā.

51. Laika periodā no 2000.-2010.gadam Latvijā kopumā pieaugusi gan zivju apstrādes produktu

pārdošanas vērtība, gan zivju apstrādes produktu vietējā tirgus patēriņa vērtība – zivju apstrādes

produktu pārdošanas vērtība pieaugusi par 15%, vietējā tirgus patēriņš vērtības izteiksmē – par

44%.

52. Apmēram 3-5% no kopējā gadā saražotā sterilizēto zivju konservu apjoma tiek patērēti Latvijā.

Savukārt kūpinātas un sālītas zivis, zivju preservi un kulinārijas izstrādājumi vietējā tirgū veido

no 50% līdz 90%. Ņemot vērā vietējā tirgus ierobežoto raksturu, ap 85% saražotās produkcijas ik

gadus tiek eksportēta. Sagatavotu un konservētu zivju eksportā lielāko daļu ieņem konservētas

brētliņas, sardīnes un sardinellas- 74,5% (56,6 milj. Ls). Plašs eksporta tirgus ir tādam Latvijā

ražotam nišas produktam kā šprotes eļļā, kas veido 90% no brētliņu, sardīņu un sardinellu

konservu vērtības.

15

Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

70

53. Saražotā produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā 40 valstīm, aptuveni pusi vēl joprojām veidojot

NVS eksporta tirgiem. Tā kā Latvijas zivju apstrādes produktu galvenie noieta tirgi nav saistīti ar

Eiropas Savienības dalībvalstīm, tie pakļauti papildus administratīviem riskiem, kādu nav

Eiropas kopējā tirgū.

54. Pamata izejviela Latvijas zivju apstrādes sektorā saražotajai produkcijai ir Baltijas jūras zivis.

Apstrādes sektors pārsvarā izmanto vietējo izejvielu. Tomēr, lai nodrošinātu vienmērīgu

izejvielas apjomu, kā arī dažādotu saražoto gala produktu, pieaug importētās izejvielas apjomi,

periodā no 2009.- 2011.gadam par 50%.

Attēls Nr.9

Apstrādes sektorā saražotās produkcijas struktūras izmaiņas

Avots: CSP un ZM aprēķini

55. Latvijā zivju apstrādē ir izteikti lielas enerģijas izmaksas, 2010.gadā veidojot 10% no

produkcijas vērtības, kas bija augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Faktoru izmaksas Latvijas

zivju pārstrādē ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Personālizmaksas 2010.gadā veidoja 16%

no produkcijas vērtības, savukārt kapitāla izmaksas - 5%. Neraugoties uz augsto faktorizmaksu

līmeni, kopējo ražošanas izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā Latvijas zivju pārstrādes

uzņēmumos 2010.gadā veidoja 91% un tas bija zemākais starp Baltijas valstīm. 16

56. Izmantojot ES atbalsta instrumentus investīcijām zvejas un akvakultūras produktu apstrādes

uzņēmumos, līdz 2012. gada beigām atbalstu saņēmuši 38 uzņēmumi. Kā nozīmīgākās

investīcijas īstenotajos projektos minamas 19 projektos uzbūvētās vai rekonstruētās ražošanas

būves, 14 projektos iegādāta kravu celšanas un kraušanas tehnika un iekārtas, 16 projektos

16

LLU Latvijas zivju pārstrādes nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze, 2012

26.3 28.1 21.4

29.6 31.2 39.1 34.4 32.4 28.1

11.6 9.4 9.1

9.2 9.4

9.0 5.7

4.1 4.8

62.1 62.5 69.5

61.2 59.4 51.9

59.9 63.5 67.1

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Sagatavotas vai konsevvētas zivis, vēžveidīgie, moluski un citi bezmugurkaulnieki

Kūpinātas, sālītas zivis un zivvis sālījumā

Svaigas saldētas zivis un zivju filejas

71

iegādāta zivsaimniecības produkcijas pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika, iekārtas un

aprīkojums, tajā skaitā aukstuma tehnika un iekārtas, bet 14 projektos iegādāta specializētā

produkcijas pārvadāšanas tehnika, kas nodrošina veterinārajām un higiēnas prasībām atbilstošus

apstākļus.

57. Zvejas un akvakultūras produktu apstrādē nodarbināti 5,3 tūkst. strādājošo, par 30% pārsniedzot

Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju, bet saņemot atalgojumu 13% apmērā no ES vidējā.

Gandrīz divas trešdaļas no nodarbinātajiem ir iesaistīti mazo pelaģisko zivju sugu apstrādē, īpaši

šprotu ražošanā, kur ražošanas procesā veic roku darbu, tostarp zivju vēršanu pirms kūpināšanas

un to ievietošanu kārbās. Darba ražīgumu zivju apstrādē pamatā ietekmē konservētu brētliņu

(šprotu) ražošana, ko tradicionālās tehnoloģiskās specifikas dēļ ir problemātiski modernizēt. Līdz

ar to darba ražīgums zivju apstrādē ir tikai 8% no ES vidējā rādītāja, 2011.gadā sasniedzot 23,8

eiro/nodarbināto.

58. Vairāk kā 80% zvejas produktu apstrādes uzņēmumu atrodas ārpus Rīgas, tādēļ tiem ir svarīga

loma nodarbinātībā attiecīgajā reģionā.

59. Jaunu produktu izveidošanas iniciatīva, kā arī produkcijas noieta problēmu risināšana pamatā ir

attiecīgā apstrādes uzņēmuma vai uzņēmumu sadarbības rezultāts. Zivju apstrādes uzņēmējiem

nav ilgstošas tradīcijas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē sadarboties ar zinātnes

institūcijām.

2.4. Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas

60. Vides un saimnieciskās darbības iespējas Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Atšķirības

novērojamas teritoriju nevienmērīgā ekonomiskajā attīstībā un saimnieciskajā aktivitātē,

nodarbinātības un bezdarba līmenī, iedzīvotāju ienākuma līmenī, sociālās un kultūras dzīves

nosacījumos.

61. Zivsaimniecības uzņēmējdarbība tradicionāli vairāk koncentrējusies Baltijas jūras un Rīgas jūras

līča piekrastē. Četras republikas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja un Ventspils, kā arī 22 pagasti

un novadu pilsētas robežojas ar jūras piekrasti un aizņem ap 6% no Latvijas teritorijas. Tajās

izvietojušies vairāk kā 60% zivsaimniecības uzņēmumu ar vairāk kā 78% zivsaimniecībā

nodarbinātajiem, tostarp visi 199 zvejniecības uzņēmumi un 63% zivju apstrādes uzņēmumu.

Piejūras teritorijās vēsturiski izvietojušies „zvejniekciemi”, kuru iedzīvotāju galvenā

nodarbošanās un ienākumu avots ir bijusi zvejniecība un zvejas produktu apstrāde. Laika gaitā

dažādiem faktoriem mijiedarbojoties ir izveidojušās kopienas, kas tradicionāli apdzīvo jūras

piekrasti un nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu pārstrādi. Akvakultūras uzņēmumi

galvenokārt izvietoti teritorijas iekšzemē, vairāk koncentrējoties Kuldīgas, Alūksnes, Aizputes

un Madonas novados17

(attēls Nr.10).

17

Avots: PVD

72

77.1 77.3

77.3 76.6

75.6

74.6

73.0

74.0

75.0

76.0

77.0

78.0

2007 2008 2009 2010 2011 2012

Attēls Nr.10

Avots: LVAEI

62. Katra teritorija var attīstīties un pastāvēt kā sociāla vienība tik ilgi, kamēr to apdzīvo cilvēki.

Aplūkojot statistiku par pastāvīgi dzīvojošo skaita izmaiņām piejūras teritorijās (pilsētās un

novados), var secināt, ka gandrīz visās šajās teritorijās (izņemot Carnikavas novadu) notiek

iedzīvotāju skaita samazināšanās (attēls Nr.11).

Attēls Nr.11

Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas piekrastes novados gada sākumā, tūkstoši

Avots: CSP

63. Lai mūsdienu mobilitātes apstākļos lokālās kopienas iedzīvotāji paliktu uz dzīvi un darbotos

šajās teritorijās, jāapzina un jārisina to vajadzības, kopumā sekmējot ilgtspējīgu attiecīgās

teritorijas attīstību.

73

64. EZF ietvaros tika aizsākta vietējās iniciatīvas pasākumu īstenošana zivsaimniecībai nozīmīgās

teritorijās, kuras tika definētas Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā 2007.-2013.gadam,

par pamatu ņemot zivsaimniecības uzņēmumu un tajos nodarbināto skaita īpatsvaru Latvijas

rajonos18

. Šobrīd 24 ZVRG to izstrādātās teritorijas attīstības stratēģijas īsteno aptverot 49%

Latvijas teritorijas - Rīgas plānošanas reģiona teritorijā - 15, Kurzemes plānošanas reģionā – 5,

Vidzemes plānošanas reģionā – 3 un Latgales plānošanas reģionā – 2 grupas.

65. Līdz 2012.gada beigām vietējās iniciatīvas pasākumu ietvaros ir īstenots 181 projekts, rezultātā

īslaicīgi vai ilgtermiņā izveidojot 106 darbavietas. Tā kā vietējās iniciatīvas pasākumu

īstenošanai izstrādātās teritorijas attīstības stratēģijas nekoncentrējas tikai uz zivsaimniecības

nozari, bet ir visaptverošas, to ietvaros pārsvarā tiek īstenoti ar zivsaimniecību un ūdeņiem

saistīti teritorijas labiekārtošanas un tūrisma projekti. Iekšzemes teritorijās ir salīdzinoši zema

zivsaimniecības uzņēmumu koncentrācija, lai šādu projektu īstenošana būtu maksimāli efektīva.

66. Laika periodā no 2010. līdz 2012.gada beigām tika iesniegts 371 pieteikums aktivitātei

„Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”. Lielākā daļa projektu

paredzēja dzīves vides uzlabošanu (t.sk., ceļu remontu vai būvniecību, apgaismojuma remontu

vai būvniecību u.tml.). Aktivitātei „Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga

infrastruktūras un pakalpojumu attīstība” tika iesniegti 311 pieteikumi laika periodā no 2010.

līdz 2012.gada beigām. Visvairāk pieteikumu tika iesniegts projektiem, kas paredzētu ar

zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstību.

Savukārt aktivitātei „Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību

dažādošana” laika periodā no 2010. līdz 2012.gadam tika iesniegti 10 pieteikumi, no kuriem

pieci tika apstiprināti. Lielākā daļa šo projektu pieteicēju bija pašvaldības (novadu domes),

dažādas NVO, un biedrības, kurās apvienojās cilvēki ar vienādām interesēm, piemēram,

makšķernieki, vides aktīvisti, mājsaimnieki.

67. Ar netiešu ietekmi uz zivsaimniecības nozari ir vērsti mazāk kā puse no kopējā projektu skaita.

Tie ir projekti, kas sekmē vides (teritorijas) labiekārtošanu, tādējādi veicinot tūrisma nozares

attīstību (ūdenstilpņu renovācija un labiekārtošana, dažādu tūrisma objektu izvietošana

ūdenstilpņu tuvumā, makšķerēšanas vietu izveide, zivsaimniecības muzeja ēku rekonstrukcija un

labiekārtošana, dažādu laivu noma un burāšanas iemaņu apmācības u.c. pasākumi). Šie projekti

vairāk koncentrējas uz brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanu ZVRG teritorijas

iedzīvotājiem un tūristiem. Tie nav komerciāli, līdz ar to tie pamatā veicina iedzīvotāju palikšanu

attiecīgajā teritorijā un varētu sekmēt jaunu uzņēmumu veidošanos. Tomēr tieši zivsaimniecības

nozares pārstāvju iesaiste līdz šim bijusi neliela, galvenokārt veicot darbību dažādošanas

aktivitātes piekrastes ZVRG teritorijās.

68. Vislielāko īpatsvaru no kopējā projektu skaita veido projekti, kuriem nav tiešas saistības ar

zivsaimniecības nozari - tie ir vērsti uz vietējās teritorijas vispārēju attīstību. Šajā projektu grupā

ietilpst projekti, kas vērsti uz transporta infrastruktūras sakārtošanu (pašvaldības ceļu, ielu un

tiltu rekonstrukcija un būvniecība), teritorijas labiekārtošanu (bērnu spēļu laukumu un sporta

laukumu izveide, dažādu parku labiekārtošana), būvniecību (sabiedrisko ēku un būvju

rekonstrukcija un labiekārtošana) un ar zivsaimniecības nozari nesaistītas uzņēmējdarbības

veidošanu (dažādu pamatlīdzekļu iegāde).

18

http://www.zm.gov.lv/?sadala=1325

74

69. Veicot teritorijas attīstības stratēģiju īstenošanas analīzi secināts, ka visveiksmīgāk darbojās tās

ZVRG, kuru teritorijas atrodas jūras piekrastē, kur tradicionāli zvejniecība bijusi viena no

pamatnozarēm.

70. Ļoti būtiski ir turpināt vietējās iniciatīvas pasākumu īstenošanu, it īpaši veicinot uzņēmējdarbības

attīstību (piemēram, pasākumus uzņēmējdarbības dažādošanai un pilnveidošanai), kas palīdzēs

šīm teritorijām pastāvēt nākotnē – gan ekonomiski, gan sociāli, gan arī apkārtējās vides

saglabāšanā vai teritorijas ilgtspējībā. ZST ietvaros īstenotās Piekrastes teritoriju ekonomiskās

veicināšanas programmas ietvaros jau aizsācis piejūrā darbojošos zvejnieku iniciatīvas

veicināšanu, kas mudinājusi piekrastes zvejniekus aktivizēties arī citās jomās. Galvenās darbību

dažādošanas iespējas piekrastes zvejnieki saskata pievienotās vērtības radīšanā nozvejotajiem

lomiem, kā arī iesaistīšanos vietējā tūrisma aktivitāšu nodrošināšanā.

71. Galvenais nosacījums veiksmīgai vietējās iniciatīvas pasākumu īstenošanai ir vietējo iedzīvotāju

un uzņēmēju, īpaši zivsaimniecības uzņēmumu un tajos nodarbināto iesaistīšanās vietējās

attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā. EZF ietvaros ir uzsākta teritorijas iedzīvotāju, tostarp

zivsaimniecības nozares pārstāvju aktivizēšana, ko ar lielāku atdevi iespējams turpināt.

72. ZVRG piekrastes teritorijās var sniegt pienesumu arī vides resursu vairošanā un izmantošanā, kā

arī klimata pārmaiņu seku mazināšanai, piemēram, krastu erozijas mazināšanai.19

73. Ņemot vērā to zivsaimniecības uzņēmumu un nodarbināt izvietojumu piekrastē, vēsturisko

piekrastes saikni ar zveju un zvejas produktu apstrādi, tieši piekrastes teritorija būtu atzīstama

par zivsaimniecībai nozīmīgu.

19

LVAEI „ZVRG stratēģiju un ieviesto projektu ekonomiskās dzīvotspējas analīze”, 2012

Documents

Rīcības programma Zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020NAP2020), kas ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā, apstiprināšanas Ministru kabinetā