Akvakultūras un iekšējo ūdeņu pārvaldības vieta zivsaimniecības nozares stratēģijā

PROMIWA ieviešanas noslēguma konference, 26.02.2010.

Kopējā zivsaimniecības politika ietver ūdeņu dzīvo Kopējā zivsaimniecības politika ietver ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu, akvakultūru, zvejas un akvakultūras produktu akvakultūru, zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību dalībvalstu teritorijā un apstrādi un tirdzniecību dalībvalstu teritorijā un Eiropas Kopienas ūdeņos, kā arī darbības uz Eiropas Kopienas ūdeņos, kā arī darbības uz Kopienas zvejas kuģiem vai dalībvalstu Kopienas zvejas kuģiem vai dalībvalstu valstspiederīgo aktivitātes šajās jomās.valstspiederīgo aktivitātes šajās jomās.

//Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku./ kopējo zivsaimniecības politiku./


• Samazinoties dabiskajiem zivju resursiem, akvakultūras loma kļūst Samazinoties dabiskajiem zivju resursiem, akvakultūras loma kļūst arvien svarīgāka kā alternatīvs zivju ieguves avots un arī iespēja arvien svarīgāka kā alternatīvs zivju ieguves avots un arī iespēja atjaunot dabiskos resursus, ko regulāri atzīmē gan FAO, gan Eiropas atjaunot dabiskos resursus, ko regulāri atzīmē gan FAO, gan Eiropas Kopienas dokumentos;Kopienas dokumentos;

• 2002. gadā ES apstiprināta „Stratēģija Eiropas akvakultūras 2002. gadā ES apstiprināta „Stratēģija Eiropas akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai”;ilgtspējīgai attīstībai”;

• 2008. gada beigās aktualizē sarunu par stratēģijas mērķiem, jo pēc 2008. gada beigās aktualizē sarunu par stratēģijas mērķiem, jo pēc ražošanas un tirdzniecības datiem Eiropas Kopienā novēroja ražošanas un tirdzniecības datiem Eiropas Kopienā novēroja stagnāciju šajā sektorā;stagnāciju šajā sektorā;

• 2009. gada jūnijā apstiprināti ES Padomes secinājumi, kuros minētas 2009. gada jūnijā apstiprināti ES Padomes secinājumi, kuros minētas galvenās problēmas, ar ko saskaras sektors un virzieni sektora galvenās problēmas, ar ko saskaras sektors un virzieni sektora attīstībai nākotnē;attīstībai nākotnē;

• KZP reformas ietvaros uzsvērta nepieciešamība pievērst lielāku KZP reformas ietvaros uzsvērta nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību akvakultūras vajadzībām (drošas zivju barības izstrāde, uzmanību akvakultūras vajadzībām (drošas zivju barības izstrāde, slimību apkarošana, sertifikācija, kormorānu problēmas risināšana slimību apkarošana, sertifikācija, kormorānu problēmas risināšana u.c.).u.c.).


• Iekšējo ūdeņu resursu izmantošanas detalizēta Iekšējo ūdeņu resursu izmantošanas detalizēta regulēšana KZP ietvaros nav paredzēta, izņemot vērtīgo regulēšana KZP ietvaros nav paredzēta, izņemot vērtīgo diadromo un katadromo zivju sugu zveju (laši, zuši); diadromo un katadromo zivju sugu zveju (laši, zuši);

• Dalībvalstu iekšējos ūdeņos realizētajiem pārvaldības Dalībvalstu iekšējos ūdeņos realizētajiem pārvaldības instrumentiem ir jāatbilst KZP noteiktajiem zivju instrumentiem ir jāatbilst KZP noteiktajiem zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un saglabāšanas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un saglabāšanas principiem;principiem;

• KZP reformas ietvaros pagaidām netiek plānota iekšējo KZP reformas ietvaros pagaidām netiek plānota iekšējo ūdeņu zivju resursu pakļaušana kopējai regulācijai.ūdeņu zivju resursu pakļaušana kopējai regulācijai.


• Latvijas zivsaimniecības politikā vienlīdzīgi izvērtēti un Latvijas zivsaimniecības politikā vienlīdzīgi izvērtēti un aptverti visi nozarē darbojošies sektori- zvejniecība, aptverti visi nozarē darbojošies sektori- zvejniecība, zivju apstrāde, zivju tirdzniecība un akvakultūra;zivju apstrāde, zivju tirdzniecība un akvakultūra;

• Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā noteikts Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā noteikts zivsaimniecības nozares attīstības mērķis: zivsaimniecības nozares attīstības mērķis: Zivju Zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamām resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība.pārticība.


• Latvijā akvakultūras attīstības jautājumi skar divus Latvijā akvakultūras attīstības jautājumi skar divus būtiskākos darbības virzienus:būtiskākos darbības virzienus:

- valsts kompetencē esošo resursu ilgtspējas nodrošināšanu, - valsts kompetencē esošo resursu ilgtspējas nodrošināšanu, ar to saprotot atražošanas pasākumus, kuri rādītāju un mērķu ar to saprotot atražošanas pasākumus, kuri rādītāju un mērķu izteiksmē ir noteikti “Zivju resursu atražošanas valsts izteiksmē ir noteikti “Zivju resursu atražošanas valsts programmā”.programmā”.

- uzņēmējdarbības attīstību jeb preču zivju ražošanu. Šīs - uzņēmējdarbības attīstību jeb preču zivju ražošanu. Šīs jomas attīstības mērķis ir iekļauts “Zivsaimniecības nozares jomas attīstības mērķis ir iekļauts “Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā” un paredz- stratēģiskajā plānā” un paredz- Augstas pievienotās Augstas pievienotās vērtības un kvalitātes tirgū pieprasītus produktus vērtības un kvalitātes tirgū pieprasītus produktus ražojošu akvakultūras uzņēmumu attīstību.ražojošu akvakultūras uzņēmumu attīstību.


Akvakultūras ilgtspējīgas attīstības un vadības stratēģijā Latvijā, kura izstrādāta FAO atbalstītā projekta ietvaros, akvakultūrai noteikti sīkāki sasniedzamie mērķi līdz 2015. gadam:

1. Sniegt pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecībā un palielināt augstas kvalitātes ūdens vidē audzētu produktu pieejamību vietējam un eksporta tirgum;

2. Uzlabot Latvijas lauku iedzīvotāju labklājību, palielinot akvakultūras ieguldījumu dažādu vietēju ekonomisko un sociālo ieguvumu radīšanā;

3. Uzlabot akvakultūras uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju ar produktu veidu dažādošanu atbilstoši tirgus pieprasījumam;

4. Palielināt akvakultūras sektora ieguldījumu zivju resursu atražošanā, lai kompensētu cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā tiem nodarītos zaudējumus;

5. Palielināt dabīgo ūdens resursu efektīvu izmantošanu akvakultūrā.


Iekšējo ūdeņu zivju resursu apsaimniekošanā Iekšējo ūdeņu zivju resursu apsaimniekošanā izmantošanas intensitātes un pārvaldības metodēm izmantošanas intensitātes un pārvaldības metodēm atšķirīgi virzieni: rūpnieciskā zveja un atšķirīgi virzieni: rūpnieciskā zveja un makšķerēšana;makšķerēšana;

Rūpnieciskajai zvejai tāpat kā akvakultūrai par Rūpnieciskajai zvejai tāpat kā akvakultūrai par mērķi ir izvirzīta augstas pievienotās vērtības un mērķi ir izvirzīta augstas pievienotās vērtības un kvalitātes tirgū pieprasītu produktu ražošana, kā arī kvalitātes tirgū pieprasītu produktu ražošana, kā arī saistīto pakalpojumu attīstība.saistīto pakalpojumu attīstība.


Eiropas zivsaimniecības fonda atbalsts minētajās jomās tiek realizēts:Eiropas zivsaimniecības fonda atbalsts minētajās jomās tiek realizēts: 2. prioritārā virziena “Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības 2. prioritārā virziena “Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības

un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings” ietvaros. Galvenie un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings” ietvaros. Galvenie atbalstāmie pasākumi: investīcijas akvakultūras uzņēmumos, ūdens vides atbalstāmie pasākumi: investīcijas akvakultūras uzņēmumos, ūdens vides pasākumi, akvakultūras dzīvnieku slimību ierobežošana, zveja iekšējos pasākumi, akvakultūras dzīvnieku slimību ierobežošana, zveja iekšējos ūdeņos, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings;ūdeņos, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings;

2. prioritārā virziena ietvaros tiek nodrošināti arī platībmaksājumi par 2. prioritārā virziena ietvaros tiek nodrošināti arī platībmaksājumi par akvakultūrā izmantoto dīķu vidi saudzējošu apsaimniekošanu (Ministru akvakultūrā izmantoto dīķu vidi saudzējošu apsaimniekošanu (Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.321 „Kārtība, kādā piešķir valsts kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.321 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem“).pasākumiem“).

3. prioritārā virziena “Kopējās ieinteresētības pasākumi” ietvaros. Galvenie 3. prioritārā virziena “Kopējās ieinteresētības pasākumi” ietvaros. Galvenie atbalstāmie pasākumi, kas saistīti ar akvakultūru un iekšējo ūdeņu zveju: atbalstāmie pasākumi, kas saistīti ar akvakultūru un iekšējo ūdeņu zveju: kopīgas rīcības pasākumi, ūdens floras un faunas aizsardzībai, jaunu noieta kopīgas rīcības pasākumi, ūdens floras un faunas aizsardzībai, jaunu noieta tirgu sekmēšanai un reklāmas kampaņām. tirgu sekmēšanai un reklāmas kampaņām.


Valsts atbalsts:Valsts atbalsts: Zivju fonda ietvaros tiek finansēti projekti ar mērķi zivju Zivju fonda ietvaros tiek finansēti projekti ar mērķi zivju

resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij. Tāpat no un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij. Tāpat no fonda tiek atbalstīti arī zivju resursu pētījumi iekšējos fonda tiek atbalstīti arī zivju resursu pētījumi iekšējos ūdeņos;ūdeņos;

Valsts kredītgarantijas saskaņā ar Ministru kabineta 28.07.06 Valsts kredītgarantijas saskaņā ar Ministru kabineta 28.07.06 noteikumiem Nr. 569 “Par Lauksaimniecības un lauku noteikumiem Nr. 569 “Par Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–2013.gadam” ir pieejams arī akvakultūras un iekšējo ūdeņu 2013.gadam” ir pieejams arī akvakultūras un iekšējo ūdeņu zvejas uzņēmumiem.zvejas uzņēmumiem.


Zemkopības ministrijaZemkopības ministrija nodrošina zivsaimniecības politikas nodrošina zivsaimniecības politikas īstenošanu un ieviešanu, sektora attīstības stratēģijas izstrādi īstenošanu un ieviešanu, sektora attīstības stratēģijas izstrādi un realizēšanu, zivju resursu izmantošanas pārvaldīšanu un realizēšanu, zivju resursu izmantošanas pārvaldīšanu iekšējos, teritoriālajos un Latvijas Republikas ekskluzīvās iekšējos, teritoriālajos un Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos; ekonomiskās zonas ūdeņos;

Valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku Valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtsveselības un vides zinātniskais institūts” ir atbildīgs par zivju ” ir atbildīgs par zivju resursu un akvakultūras pētījumiem un datu vākšanu resursu un akvakultūras pētījumiem un datu vākšanu zivsaimniecības nozarē. Institūta sastāvā iekļautās valsts zivsaimniecības nozarē. Institūta sastāvā iekļautās valsts zivju audzētavas nodrošina Zivju resursu atražošanas valsts zivju audzētavas nodrošina Zivju resursu atražošanas valsts programmas realizāciju, Daugavas baseinā un citos ūdeņos programmas realizāciju, Daugavas baseinā un citos ūdeņos izlaižot vērtīgo zivju mazuļus; izlaižot vērtīgo zivju mazuļus;


Pārtikas un veterinārais dienestsPārtikas un veterinārais dienests reģistrē akvakultūras reģistrē akvakultūras uzņēmumus un nodrošina to veterināro uzraudzību, kā arī uzņēmumus un nodrošina to veterināro uzraudzību, kā arī veic tirgū realizējamo zivju pārtikas aprites kontroli; veic tirgū realizējamo zivju pārtikas aprites kontroli;

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde nodrošina zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas nodrošina zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontroli;kontroli;

Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienests administrē nacionālos un Eiropas administrē nacionālos un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta līdzekļus zivsaimniecības, tai Savienības finansiālā atbalsta līdzekļus zivsaimniecības, tai skaitā akvakultūras un zvejas iekšējos ūdeņos pasākumiem.skaitā akvakultūras un zvejas iekšējos ūdeņos pasākumiem.


1.1. Censties ES līmenī uzsvērt un pārstāvēt Latvijas iekšējo Censties ES līmenī uzsvērt un pārstāvēt Latvijas iekšējo ūdeņu akvakultūrā esošās problēmas, lai rastu tām atbilstošu ūdeņu akvakultūrā esošās problēmas, lai rastu tām atbilstošu un līdzsvarotu risinājumu;un līdzsvarotu risinājumu;

2.2. Veicināt akvakultūras sektora kā nozīmīga, pastāvīga un Veicināt akvakultūras sektora kā nozīmīga, pastāvīga un perspektīva zivsaimniecības nozares un tautsaimniecības perspektīva zivsaimniecības nozares un tautsaimniecības virziena attīstību, pilnveidojot tiesību aktus, kā arī virziena attīstību, pilnveidojot tiesību aktus, kā arī izstrādājot nepieciešamos plānošanas dokumentus;izstrādājot nepieciešamos plānošanas dokumentus;

3.3. Nodrošināt zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību, Nodrošināt zvejas iekšējos ūdeņos ilgtspējīgu attīstību, rodot vidusceļu starp pieejamajiem zivju resursiem, un to rodot vidusceļu starp pieejamajiem zivju resursiem, un to izmantotājiem (zveja, makšķerēšana), kā arī veicinot izmantotājiem (zveja, makšķerēšana), kā arī veicinot uzņēmējdarbības attīstību šajā jomā.uzņēmējdarbības attīstību šajā jomā.



Documents

Akvakultūras un iekšējo ūdeņu pārvaldības vieta zivsaimniecības nozares stratēģijā