PIEKTDIEN, 2016. GADA 22. APRĪLĪ

7. LAPPUSE

PIEKTDIEN, 2016. GADA 22. APRĪLĪ

6. LAPPUSE

IZGLĪTĪBA. KULTŪRA

Kopības izjūta izveidojusies vidusskolas laikāAiga Naudiņa

Daiņa Kārkluvalka un Ineses Freimutes foto

Šonedēļ «Talsu Vēstis» lasītā-jus iepazīstina ar Dundagas vi-dusskolas 12. klasi. Tajā mācās 19 spēcīgas personības, katrs ar savu raksturu, viedokli un talan-tiem. Uzklausot viņu domas par skolā pavadīto laiku, vaļasprie-kiem un nākotnes plāniem, seci-nu, ka ar šiem jaunajiem cilvē-kiem varam un varēsim lepoties. Iepazīsimies!

Artis Znots-Znotiņš atce-ras, ka viens no s p i l g t ā k a j i e m pa sākumiem ir šogad rīkotā Skolotāju diena. Prātā palicis arī Žetonu vakars un ZZ čempio-nāts, kurā klase

piedalījusies pirms gada. Mācības jaunietim padodas labi, un citiem viņš iesaka visu notiekošo tik nopiet-ni neuztvert. «Reizēm jāmāk arī pa-jokot, ko arī es ikdienā daru.» Brīvajā laikā viņš seko līdzi jaunākajam filmu industrijā, bet nākotni tajā neredz. Par saviem līdzšinējiem sasniegu-miem uzskata dalību runas konkursā «Zvirbulis», kur iegūta pirmā pakāpe un tikts tālāk uz Kurzemes reģionu. Šogad viņš piedalījies starpnovadu angļu valodas olimpiādē un ieguvis 3. vietu. Tas ļaus puisim spēkus izmē-ģināt daudz spēcīgākā konkurencē arī reģiona līmenī Liepājas pusē. Par nākotnes plāniem viņš runā izvairīgi: «Noskatīts kaut kas ir, bet vai tas būs īstais, pagaidām grūti pateikt. Tur, kur dzīve vedīs, iešu,» saka Artis.

Elvis Bricis arī par vienu no s p i l g t ā k a j i e m notikumiem min klases piedalīša-nos ZZ čempio-nātā. Pasākums k l a s e s b i e d r u s saliedējis. Skolas laikā ir izveidoti kontakti ar ci-tiem cilvēkiem un iegūti labi draugi. Ikdienā puisis aizraujas ar tehniskām lietām: «Man patīk programmēšana. Mēģinu dažādas lietas arī pats skrū-vēt un veidot.» Viņš priecājas, ka aiz muguras ir angļu valodas un fizikas eksāmens, kas nebija tik grūts. Stās-tot par sasniegumiem, Elvis teic, ka 11. klasē ieguvis 2. vietu arī krievu valodas olimpiādē, lai gan šī valoda neesot no tām, kas padodas vislabāk. Viņš prot arī angļu un vācu valodu, kas apgūta pašmācības ceļā. Idejas, ko darīt pēc vidusskolas, esot ir vai-rākas. «Pēdējā laikā domas vairāk saistās ar programmēšanu, lai gan konkrēta skola vēl nav nolūkota.»

Renārs Mi-čulis atzīst, ka viņam spilgti atmiņā palikuši pēdējā mācī-bu gadā rīkotie pasākumi, pie-mēram, Žeto-nu vakars un 1. septembris. «At-ceroties 1. sep-tembri, kad uzsāku mācības 1. klasē un tiku vests uz pirmo stundu, un pagājušajā rudenī, saprotu, ka laiks ir paskrējis nemanot. Atmiņā palicis arī 9. klases izlaidums. Pamatsko-las absolvēšana jaunam cilvēkam ir pirmais lielais notikums, kam seko izvēle, ko izdarīt, — turpināt mācī-bas vidusskolā vai apgūt kādu pro-

fesiju.» Skolā apgūtas prasmes pie-ņemt lēmumus dažādās situācijās. Ikdienā Renāram patīk būt cilvēkos, runāt, apsvērt dažādas idejas un tās īstenot. «Ar ārpusskolas dzīvi, dzie-dāšanu korī un citām aktivitātēm aizpildu brīvo laiku un pilnveidoju sevi. Lepojos ar iegūtajām skatuves runas atzinībām. Dziedāšana koros un darbošanās Dundagas jauniešu biedrībā ir vērtīga pieredze. Esot kopā un kaut ko lemjot, arī es kā jaunietis varu ko mainīt. Galvenais ne vienmēr ir uzvarēt vai iegūt kādu godalgotu vietu. Svarīgi ir paveikt ko paliekošu,» bilst Renārs. Viņš savu profesiju domā saistīt ar elektroni-ku, inženierzinātnēm un mācīties Ventspilī. «Uzskatu, ka varu šīs lie-tas apgūt, lai attīstītu sevi un, ja pa-veicas, arī valsti.»

Elīna Sirke-le uzskata, ka vidusskolā kla-sesbiedri kļuvuši saliedētāki. «Šo-gad notiek ļoti daudz pasāku-mu, kas saliedē un liek radoši domāt. Esam visi pieauguši, rimu-ši dažādi untumi un nesaprašanās. Skolā iegūta laba izglītība. Daudz kas ir atkarīgs ne tikai no mums, bet arī skolotājiem, kas māk mācību vielu in-teresanti pasniegt.» Zīmēšanas pras-mes jauniete apguvusi un attīstījusi mākslas skolā. Arī brīvajā laikā viņa zīmē un ar saviem darbiem iepriecina citus. Iespējams, tieši šīs prasmes būs viens no iemesliem izvēlēties profesi-ju, kas saistīta ar stilu un mākslu.

Rūtai Heins-bergai spilgtā-kais notikums ir ZZ čempionāts. «Finālā Jūrmalā izlijām līdz vī-lītēm,» atceras jauniete. Vi-dusskolas laikā viņa iemācīju-sies komunicēt ar klasesbiedriem, pamācīt citus un palīdzēt. Brīvajā laikā meitene aizrā-vusies ar volejbolu. Sacensībās iegū-ti labi rezultāti, par ko viņa lepojas. Pēc vidusskolas jauniete vēlas iegūt fizioterapeita izglītību un ļoti cer, ka tas izdosies. Par labu šīs profe-sijas izvēlei Rūta min šo speciālistu trūkumu un viņas nerimstošo vēlmi kādam palīdzēt.

Evita Ķirse kā veiksmīgu pasākumu min pagājušā gada rudenī organizē-to Skolotāju die-nu: «Vajadzēja veidot dažādus video. Tas bija interesanti, jo fil-

mējām ne tikai skolā, bet arī ārpus tās. Bijām mežā un citās vietās. Ja zina, ko turpmāk apgūt, skolas solā jāuzņem tās zināšanas, kas turpmāk noderēs visvairāk.» Jaunietei patīk sportot, radoši darboties. Par vienu no sasnie-gumiem viņa min mācībās iegūtos la-bos vērtējumus. Savu profesiju Evita plāno saistīt ar dizaina apguvi: «Paš-laik vēl neesmu izdomājusi konkrētu

jomu, jo dizains ir plašs jēdziens. Var dizainēt ap-ģērbu, interjeru un daudz citu lietu.»

Dita Elīna Sila bilst, ka arī viņai atmiņā palikusi rudenī pašu organizētā

Skolotāju diena, ZZ čempionāts un Žetonu vakars. Viņas vaļasprieks ir orientēšanās, jo patīk atrasties brīvā dabā. Sasniegumi gūti gan mācībās, gan sportā. Pēdējais no tiem ir pieda-līšanās zinātniski pētniecisko darbu konferencē Liepājā, kur matemāti-kas sekcijā ar darbu «Minimālā mīnu skaita problēma pentakingu bloķē-šanai» ieguvusi pirmo pakāpi. Darbs vēl jāaizstāv valsts konferencē. Dita atzīst, ka nākamā profesija varētu būt saistīta ar matemātiku vai bioloģiju.

Signe Ādam-sone atceras 9. klasi, kad noti-kusi fotografēša-nās. Klasesbiedri tā sasmīdinājuši, ka bildēs abas ar draudzeni redza-mas sarkanas. Jautrs pasākums bijis arī Žetonu vakars. «Lai sasnieg-tu mērķus, ir jābūt centīgai. Svarīgi atrast draugus un tuvus cilvēkus, ku-riem uzticēties. Mana aizraušanās ir dziedāšana, patīk dejot zumbu. Dzie-dāju korī, un skatē dabūjām pirmo vietu. Sešus gadus gāju arī teātra pul-ciņā, uzstājāmies un ieguvām labas vietas. Idejas, ko apgūt pēc vidussko-las, bijušas vairākas, piemēram, kļūt par tulku vai pirmsskolas pedagogu. Taču vēl svārstos,» atzīst meitene.

Jānis Zvir-bulis teic, ka atmiņā noteikti paliks ZZ čem-pionāts, Skolo-tāju diena un februārī notiku-šais Žetonu va-kars. Šie pasāku-mi klasi vairāk saliedēja, jo visi darbojušies kā viena komanda. Pui-sim patīk futbols un makšķerēšana. Par saviem sasniegumiem jaunietis teic, ka drīz būs pabeigtas mācības vidusskolā, ar Kolkas pamatskolas pūtēju orķestri, kurā viņš spēlē tubu, piedalījies Dziesmu svētkos. Labi rezultāti gūti arī futbolā un volejbo-lā. Mērķis Jānim ir iestāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un kļūt par karavīru.

Ilmārs Ant-manis atzīst, ka viens no spilgtā-kajiem notiku-miem bijis ZZ čempionāts, jo klasesbiedru vidū valdījusi liela sa-liedētība, nevis kā skolas ikdie-nā. No mācībām

viņš dzīvē līdzi paņems iegūtās zinā-šanas un prasmes tās izmantot. Par saviem sasniegumiem Ilmārs uzskata piedalīšanos minētajā čempionātā un sasniegto labo rezultātu popielā Rojā. «Esmu piedalījies sprintā un iegu-vis godalgotu vietu,» piebilst Ilmārs. «Ārpus skolas man daudz brīvā laika nav. Esmu braucējs, jo uz Dundagu katru dienu mēroju ceļu no Pitraga. Mācos un brīvajā laikā atpūšos. Pēc vidusskolas ir doma stāties Rīgas Teh-niskajā universitātē, bet, kurā fakultā-tē, vēl neesmu izlēmis. Savu dzīvi vēlos saistīt ar inženierzinātnēm.»

Līva Brice piekrīt saviem klasesbiedriem, kuri teic, ka ciešāka kopības izjūta veidojas pašu rīkotajos pasākumos. Pie-mēram, Skolo-tāju dienā, kur puiši pacentu-šies un uzstājušies ļoti labi. Kopš 3.

klases viņa spēlē volejbolu. «Zinu, ka skolas piedāvātie papildu pulciņi dos neatsveramu pieredzi, izvēlo-ties turpmāko mācību iestādi un tur piedāvāto interešu izglītību. Vērtīga pieredze dzīvē būs arī skolotāju mā-cītais un stāstītais. Lepojos, ka no labiniekiem esmu iekļuvusi teicam-niekos. Ir arī sasniegumi volejbolā, kur iegūtas godalgotas vietas,» teic jauniete. Viņa piebilst, ka augstu novērtēts izstrādātais zinātniski pēt-nieciskais darbs par ielu vingrošanu Dundagā. Nākamā profesija gan pagaidām paliekot noslēpums. «Re-dzēsim, kā dzīve iegrozīsies. Esmu pēdējā brīža cilvēks,» atklāj Līva.

Rasa Helē-na Kokoreviča teic, ka klases-biedru minētais ZZ čempionāts, Skolotāju diena un Žetonu va-kars palicis prā-tā, jo tajos bijuši saliedēti, radoši bijis jādomā un

jārīkojas. «Atzīmes skolā ir labas, reizēm esmu labiniekos, reizēm tei-camniekos. Šogad piedalījos četrās olimpiādēs. Tiku arī uz valsts olim-piādi latviešu valodā un literatūrā.. Skolā iegūtās zināšanas man dzīvē noderēs. Angļu valoda ir vajadzīga, matemātika un fizika arī. Patīk, ka dažos no priekšmetiem ir iespē-ja izpausties radoši un tiek sniegts plašāks skatījums uz dzīvi,» atzīst jauniete, bet par konkrētu profesi-ju gan vēl nerunā, vien noteic, ka tā varētu būt saistīta ar matemātiku un fiziku. Iespējams, inženierzinātnes.

Laine Brice, kura ir Līvas dvī-ņumāsa, atzīst: «Skolā esmu ieguvusi daudz. Katrā mācību priekšmetā ie-mācītais un prak-sē pielietotais veido zināšanas

un pieredzi. Tāpat kā māsai, arī man brīvajā laikā patīk spēlēt volejbolu un piedalīties sacensībās.» Ir arī šķēp-mešana, augstlēkšana, bet vislabāk padodoties volejbols. «Dundagas pusē šis sporta veids ir ļoti attīstīts. Lepojos, ka esmu iekļuvusi teicam-niekos. Tas ir mans vislielākais sa-sniegums. Lai to paveiktu, bija daudz jāmācās, jābūt pacietīgai un rūpīgai. Neslēpšu, ka nācies arī kādas nak-tis pavadīt mācoties, bet rezultāts ir sasniegts. Esmu radošais cilvēks. Ie-spējams, tāpēc izvēlētā profesija būs saistīta ar radošu darbošanos,» ir pār-liecināta Laine.

Klinta Bē-rente teic, ka labākās atmiņas saistās ar drau-giem skolā un, protams, ar kla-ses piedalīšanos ZZ čempionātā. Šajos gados viņa iemācījusies uz-

ņemties atbildību, sastrādāties kopā ar dažādiem cilvēkiem un būt droša un pārliecināta par sevi citu cilvēku priekšā. Brīvajā laikā jauniete nodar-bojos ar šūšanu, dažādu sīkumu radī-šanu. Gūti arī sasniegumi vieglatlēti-kā un volejbolā. Savu profesiju viņa vēlas saistīt ar medicīnu un kļūt par fiziote-rapeiti.

Karlīna En-zele saka: «Mir-kļi un dienas, ko atceros ar

prieku, bijušas pamatskolas laikā. Ar klasesbiedriem un skolotāju devā-mies ekskursijās, piedalījāmies pro-jektos un pasākumos, stādījām mežu. Visu centāmies darīt kopā, vienmēr saliedēti un draudzīgi. Šajos 12 ga-dos esmu sapratusi, ka viss, ko daru, kam veltu laiku, vēlāk palīdzēs pie-pildīt izvirzītos mērķus.» Brīvo laiku viņa pavada pastaigās ar četrkājaino draugu, glezno, lai darbus dāvinātu vecākiem. Vienmēr līdzi viņai ir foto-kamera, lai iemūžinātu kādu burvīgu ainavu vai mirkli. Karlīna teic: «Vis-vairāk es lepojos pati ar sevi un to, kāda esmu tagad. Lepojos, ka protu atšķirt īstu draudzību no apmāna, kā arī ar gūtajiem sasniegumiem māks-lā un mūzikā. Esmu no tiem jaunie-šiem, kuri savas domas ir ļoti bieži mainījuši. Līdz divpadsmit gadiem biju nospraudusi mērķi kļūt par ve-terinārārsti. Protams, bijušas arī īsas mirkļa iegribas — kļūt par fotogrāfi, vizāžistu, bārmeni, pat stūrmani. Nu jau gadu esmu pārliecināta par savu izvēli un ceru, ka septembrī uzsākšu studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītī-bas vadības augstskolā, lai kļūtu par pedagogu un logopēdu.»

Kristaps Nei-felds vērtē, ka pa šiem gadiem klasesbiedri savā starpā ir saradu-ši, jo tiekas katru dienu un laiku pavada kopā. Ša-jos gados apgūtas zināšanas un ra-dusies izpratne,

ka mācies nevis skolai, bet dzīvei. Ik-dienā viņam ar draugiem patīk jokot, tad arī laiks ātrāk paejot. «Esmu iztu-rējis šos 12 gadus un daudz sasniedzis sportā. Nākotnē ceru mācīties Latvi-jas Nacionālajā aizsardzības akadē-mijā,» atklāj Kristaps.

Kristiāna Frid-rihsone domā, ka labākās atmiņas saistīsies ar sko-las pusdienas laiku, kad kopā ar klasesbiedre-nēm ēdamzālē tapušas vislabā-kās idejas pasā-

kumiem: «Tur atstājam savas domas un noslēpumus par visdažādākajiem dzīves notikumiem.» Skolā iemācīta patstāvība. Brīvajā laikā jauniete no-darbojas ar sporta aktivitātēm, pie-mēram, skriešanu Dundagas parkā. Vakarā neiztikt arī bez kāda seriāla noskatīšanās. «Mācoties Dundagas vidusskolā, esmu izmēģinājusi dažā-das aktivitātes, cenšoties izprast, kas ir mans. Esmu gājusi uz volejbola treniņiem, piedalījusies skolas paš-pārvaldē, dziedājusi korī, bet neesmu atradusi savu sirdslietu. Sirds kvēlo attīstīt sevi mākslinieciskā virzienā. Taču, apzinoties Latvijas stāvokli, ir jābūt reāliem. Tāpēc centīšos iekļūt policijas koledžā un kalpot Latvijas godam. Papildus attīstīšu savus mazos sapņus,» atzīst Kristiāna.

Kurta Danes atmiņā noteikti paliks 9. klases izlaidums, gan-darījums par nokārtota j iem eksāmeniem un atestāta iegūša-nu. Brīvajā lai-kā viņam patīk klausīties mūzi-

ku, sportot un satikties ar draugiem. «Neuzskatu, ka būtu sasniedzis kaut ko ievērības cienīgu, ko nebūtu pirms manis sasnieguši vēl pāris simtu, tūk-stošu cilvēku! Nākotnē pats vēlos va-dīt kādu uzņēmumu!» teic Kurts.

(Turpinājums 7. lappusē.)

(Sākums 6. lappusē.)Roberts Bā-

liņš vērtē, ka labākās atmiņas par skolas lai-kiem ir saistītas ar ekskursijām, piemēram, ar braucienu uz ZZ čempionātu. Toreiz autobuss

tehnisku iemeslu dēļ nogādājis klasi čempionātā vēlāk, nekā bija plānots. «Vērtīgākais, ko esmu ieguvis skolā, atskaitot zināšanas no mācību grā-matām, ir spēja komunicēt ar apkār-tējiem un sadzīvot ar raksturā atšķi-rīgiem skolēniem,» atzīst jaunietis, kurš brīvajā laikā nodarbojas ar fizis-kām aktivitātēm, piemēram, skrieša-nu, ielu vingrošanu un svarcelšanu. Šajos sporta veidos gūti arī labi rezul-tāti. Par nākotnes plāniem puisis vēl ir neziņā. Skaidrs ir tikai tas, ka viņš turpinās izglītoties un sevi pilnveidot.

Kopības izjūta izveidojusies vidusskolas laikāVIDUSSKOLAS IZLAIDUMA KLASE

Pirmizrāde Tiņģerē lika minēt, kas ir šedevrs un kas… Štrunts!

Elīna Lāce

Sestdien, 16. aprīlī, skatītāju pārpildītā Tiņģeres pils zālē va-rēja noskatīties Aivara Bankas komēdijas «Šedevrs» pirmizrādi Tiņģeres amatierteātra «Īve» iz-pildījumā. Gana asprātīgs bija izrādes sižets, tomēr sevišķu dzirksti katram personāžam pie-šķīra ļoti trāpīgi izvēlētie aktieri.

«Ikviens «bēniņos» var atrast kaut ko zelta vērtē, tāpat kā nākt pie atziņas, ka ne viss ir zelts, kas spīd,» vēstīja teksts izrādes programmi-ņās. Izrādē šis zelts bija sena glezna, kurā lietpratēji atpazina vecmeistara Aloīza Štrunta darbu «Plikā» no ag-rīnā mākslinieka daiļrades perioda. Nonākot šķietama nacionālā dārgu-ma tuvumā, radās dažādi pārpratumi un komiskas situācijas, kurās pieda-lījās spilgti un raksturā ļoti atšķirīgi tēli. Un tad vēl tie sulīgie, dažbrīd mazliet pārsālītie izteicieni, kādi tiek izmantoti, lai pamodinātu pat uzmanību zaudējušu skatītāju! Mi-nēšu dažas (bet ne pašas spilgtākās) frāzes. «Viss, kas vērtīgāks par uts ādu, saimniecībā var noderēt!» at-gādināja Žanis Upītis (lomā iejutās Guntars Krūklis). Viņam pieder arī atklāsme: «Plika sieva un plika sie-viete ir divas dažādas lietas!» un ba-žas par aizdevumiem: «Nomiršu, un

Režisore Vilma Brūna.

Uz skatuves Berta un Žanis Upīši (no kreisās puses — Vita Krauze un Guntars Krūklis) satikušies ar Kultūras ministrijas vecāko referenti Jautru Draiskumu (Ilona Znots-Znotiņa) un mākslas zinātnieci Maldu Gaismiņu (Kuebe Fridrihsone).

Kad tavā īpašumā nonācis vērtīgs mākslas darbs, tad var nākties to sargāt gan no zagļiem, gan no mēnessērdzīgajiem! Daiņa Kārkluvalka foto

Baiba Kalna, atveidojot Alvī-ni Zupīti, meistarīgi iejutās par sevi vismaz divreiz vecākas sirmgalves lomā.

vēl uz kapa plāksnes iegravēsiet, cik bankai esmu parādā!» Kompetentā Kultūras ministrijas pārstāve Jaut-ra Draiskuma, kuru atveidoja Ilona Znots-Znotiņa, zināja teikt: «Nekā-das atšķirības jau nav. Desu cehs vai opera — jāprot tikai vadīt!» Viņa bija pamanījusi vēl kādu aspektu ministrijas darbā: «Diskutējam par diskutēšanu un to, kā vēl vairāk va-rētu diskutēt! (..) Nekas nav jādara, ja prot diskutēt.»«Kad Aivars Bankaar Guntras (Īves pagasta bibliotē-

kas vadītāja Guntra Grīnberga — E. L.) starpniecību atsūtīja lugas tekstu, es to izlasīju un sapratu, ka tas nu reiz ir materiāls, ar ko mēs varam strādāt,» pēc izrādes atzina režisore Vilma Brūna. Kāpēc? Kaut vai tāpēc, ka arī Tiņģerē ir pašiem sava šedevru radītāja — mākslinie-ce Baiba Kalna, kura ne vien izrādē

atveidoja Alvīni Upīti, visu sižeta samezglojumu atrisi-nātāju, bet, protams, ir arī izrādes galvenā mākslas darba īstā autore! Dau-dziem aktieriem, tostarp Baibai, šoreiz nācās at-veidot personāžus, kuri ir par viņiem vairākus gadu desmitus vecāki, vai spēlēt savai būtībai neatbilstošas lomas, tāpēc Vilmai bija ko teikt katram: Vitai Krauzei, Guntaram Krūklim, Ingai Engelbergai, Ritai Rozen-

bergai, Andrim Freimanim, Ilonai Znots-Znotiņai, Lienei

Fridrihsonei, Aigaram Mauri-šam, Jānim Sīpolam un Gunda-

ram Zvagulim, kurš allaž gādā par izrāžu muzikālo noformējumu, bet šoreiz izrādē kāpa arī uz skatuves kā mākslinieka Štrunta iespējamais mazdēls.

Pateicība pienācās arī suflierei Mārai Fridrihsonei, kuru vismaz pēc izrādes varēja redzēt arī ārpus aiz-kulisēm. «Paldies arī jums, aktieru ģimenītes, jo bez jūsu atbalsta un izturības, kad viņi, tikko no darba atnākuši, atkal dodas prom no mā-jām, nekas nevarētu notikt. Protams, paldies arī jums, mīļie skatītāji, ka

šovakar atkal esat kopā ar mums,» pateicās V. Brūna.«Šajā jezgā, kas te notika,vainojama ir režisore,» kolektīva vārdā pasniedzot Vilmai rozes, ne-saudzīgi apgalvoja Andris Freimanis. «Piedodiet!» viņa koķeti atbildēja. «Vilma jau neskaitāmas reizes ir tei-kusi: «Man pietiek! Vairs nedarīšu.» Nu, kā tad nedarīs? Kā tad mēs bez viņas! Nekā!» pievienojoties apsvei-kumam, lieku reizi apliecināja arī Vita Krauze.

Tiņģerniece, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Feld-mane, kura iepriekšējos gados ierasti bija uz skatuves kopā ar šo amatier-teātra kolektīvu, atzina, ka arī šoreiz viņa tikai fiziski bijusi starp skatī-tājiem, jo emocionāli gribējies būt starp izrādes varoņiem. «Tomēr visus teātrus dzīvē nevar vienlaicīgi spēlēt, un lomas mēdz mainīties!» viņa at-zina, pasniedzot kolēģiem saldumus iztērētās enerģijas atjaunošanai.

Rāmīšus pašiem savu šedevru ra-dīšanai saņēma katrs kolektīva da-lībnieks un, protams, amatierteātra «Īve» kopīgi radītais «Šedevrs» būs vērtējams arī citviet novadā, tomēr šo sestdien Lubē, kā sākotnēji bija plānots, gan izrāde vēl nebūs skatā-ma — tā pārcelta uz maiju.

Klases audzinātāja Inese Freimu-te par savu audzināmo 12. klasi teic: «ZZ čempionāts bija īpašs pasākums mums visiem. Pirmo gadu piedalo-ties, pusfinālā ieguvām 2. vietu, bet finālā — piekto. Bijām vienoti, spē-cīgi gan zināšanās, gan fiziski. Emo-cijas valdīja spraigas. Šo čempionātu, kamēr strādāšu skolā, atcerēšos, jo finālā, kas notika Jūrmalā pie jūras, izlijām ne pa jokam. Tagad to visu ar smaidu varam atminēties. Šie pa-sākumi arī klasi saliedēja, parādījās draudzīgums, radošums. Bija kaut kāds vienojošs spēks, kas lika mums justies kā vienam veselumam. Šis ko-lektīvs ir izveidojies no 10. klases. Šo gadu laikā vajadzējis jauniešiem gan piekāpties, gan citam citu iepazīt. Manā klasē ir zinoši un gudri bērni. Prieks, ka kolēģi teic, ka redz viņos potenciālu. Priecāšos, ja viņi pēc

skolas beigšanas turpinās mācīties, attīstīt talantus un īstenos savus sap-ņus. 10. klases sākumā ar jauniešiem daudz runājām, ka ir jānosprauž mēr-ķi un jāzina, uz ko iet. Nevar būt tā, ka vidusskolas pēdējā posmā sāk tikai domāt, ko varētu darīt. Mērķtiecīgi stundās daudz runājām par karjeru, izaugsmi, lai 12. klasē jaunieši saprot, kas viņus interesē un ir pa spēkam. Man prieks, ka viņiem ir vairāki va-rianti iespējamās profesijas izvēlē. Daļa savu izvēli joprojām arī man neatklāj. Galvenais, lai mācās un ne-stāv uz vietas! Nenoliegšu, ka liels at-balsts jauniešiem, kuri labi mācās, ir pašvaldības sniegtās stipendijas. Tās vidusskolas jaunieti motivē mācīties. Priecājamies, ka vidusskolas posmā ir pietiekami daudz labinieku un tei-camnieku!»

Dundagas vidusskolas direkto-re Aiga Štrausa: «Šogad Dundagas vidusskolu absolvēs 22 izglītojamie.

19 absolventi vispārējās vidējās iz-glītības vispārizglītojošā virziena programmu apgūst klātienē, trīs — neklātienē. Spraigajā skolas laikā divpadsmitie sevi ir apliecinājuši kā spējīgus un enerģiskus jauniešus, kuri kopā veido lielisku klases kolektīvu. Savā izaugsmes ceļā viņi ir sasnie-guši pietiekami daudz, lai veiksmīgi turpinātu tālākizglītību. Priecājos un esmu gandarīta par viņu sekmēm mācībās, uzvarām olimpiādēs, zināt-niski pētniecisko darbu lasījumos, sporta sacensībās un konkursos, par vēlmi darboties interešu izglītības pulciņos. Viņi vienmēr ir rūpējušies par savas klases un skolas godu, kā arī pratuši sagādāt brīnišķīgus svētku brīžus. Jaunieši prata izmantot arī skolas īpašo piedāvājumu — apgūt zināšanas uzņēmējdarbībā (projektā «Esi līderis»). Domāju, ka viņi pus-ceļā neapstāsies un iecerētos mērķus sasniegs!»

Veiksmi olimpiādē!Šodien Talsu un Rojas novada

skolēni piedalās divās Kurzemes re-ģiona olimpiādēs. Ugāles vidusskolā Kurzemes reģiona olimpiādē ģeogrā-fijā 7. klašu skolēniem piedalās Tal-su pamatskolas skolniece Viktorija Alise Kukite, Laucienes pamatsko-las filiāles «Dursupes pamatskola» skolnieks Aleksis Boters, Rojas vi-dusskolas skolnieks Kristaps Ričars Freimanis un Talsu Valsts ģimnāzijas skolniece Katrīna Vikaine. Šodien Ventspils jaunrades namā paredzēta Kurzemes reģiona vizuālās mākslas olimpiāde 5.—12. klašu skolēniem. 5.—6. klašu grupā tajā piedalās Lau-cienes pamatskolas 5. klases skolnie-ce Estere Paula Pluģe, 7.—8. klašu grupā — Vandzenes pamatskolas 7. klases skolniece Linda Patrīcija Plu-ce, 9.—10. klašu grupā — Sabiles vidusskolas 9. klases skolniece Laura Sorkina, bet 11.—12. klašu grupā — Valdemārpils vidusskolas 11. klases skolniece Sindija Stanke.

Elīna Lāce