L AT V I J A S M E D N I E K U A S O C IĀC I J A S I N F O R M AT ĪVA I S I Z D E V U M S N r. 1 . 2 0 0 9 . ( 1 8 )

Prezentē ES vadlīnijaspar putnu medībām

P!c piecu gadu intens"va darba 16. mart# Pa-r"z! notika "Med"bu metodisk# dokumenta (at-bilst"gi Padomes Direkt"vai 79/409/EEK) par savva$as putnu aizsardz"bu" ofici#l# prezent#ci-ja. Beidzot dokuments guvis juridisku atz"%anu, lai to var!tu &emt v!r# da'#das dal"bvalstu in-stit(cijas, tribun#li un tiesas, k# ar" nevalstisk#s organiz#cijas.

Francijas vides ministra un Eiropas Komisi-jas p#rst#vja r"kotaj# prezent#cij# uzst#j#s ar" ES Med"bu un dabas aizsardz"bas asoci#ciju feder#-cijas (FACE) prezidents Gilberts Turkhaims. Vi&% uzsv!ra, ka metodisko dokumentu var uz-skat"t par FACE un Birdlife International 2004. gad# parakst"t#s vieno%an#s st(rakmeni, kas dos milz"gu ieguld"jumu, lai aptur!tu bezj!dz"g#s diskusijas par direkt"vas da'#du normu inter-pret#ciju, $aujot medniekiem un citiem intere-sentiem ieguld"t vair#k sp!ka un l"dzek$u vien# no galvenaj#m mednieku priorit#t!m – dabas daudzveid"bas saglab#%an#.

Ar dokumentu latvie%u valod# var iepaz"ties: http://ec.europa.eu/environment/nature/

conservation/wildbirds/hunting/docs/hunting_guide_lv.pdf.

Mare P!tersone

Febru"r# tika izskat#ti un v!rt!ti Med#bu saimniec#bas att#st#bas fonda finans!jumam pieteiktie projekti. Jau otro gadu projek-

tu v!rt!$ana notika div"s k"rt"s. Vispirms projektus apsprieda konsultat#v"s padomes eksperti un speci"listi, bet p!c tam l!mumu pie%!ma fonda padome, kuras sast"v" darbo-jas Zemkop#bas ministrijas, Vides ministrijas, Valsts me&a dienesta un Latvijas Pa$vald#bu savien#bas p"rst"vji.

No 35 iesniegtajiem projektiem atbalstu guvis 21 pieteikums.

Med"bu saimniec"bas att"st"bas fonda finan-s!jums pie%)irts projektam „Ligzdojo%o un no-med"to (densputnu monitorings” ar m!r)i katru gadu ieg(t zi&as par med"jamo putnu popul#-ciju skaitlisko izmai&u tendenc!m, vairo%an#s sekm!m un nomed"%anas apjomu. Inform#cija b(s pamats, lai (densputnu med"bu saimniec"b# veidotu ilgtsp!j"gu un neapdraud!tu popul#ciju atra'o%anu.

Par vienu no interesant#kajiem tika nov!rt!ts pieteikums „Mednieku – med"bu su&u "pa%nie-ku izgl"to%anai un %)irnes med"bu su&u apm#c"-bai, populariz!jot med"bas ar med"bu su&u pie-dal"%anos”, lai veicin#tu mednieku izpratni par su&u izmanto%anu med"b#s. *# projekta ietvaros Latvijas Mednieku kinolo+isk# apvien"ba orga-niz!s da'#dus pas#kumus, kuros var!s piedal"ties un pilnveidot savas zin#%anas su&u saimnieki.

Finans!jums pie%)irts Latvijas jauno med-nieku nometnei „Vanaga acs”, kas notiks no 20.

l"dz 24. j(lijam. Par iesp!ju piedal"ties nometn! inform#cija b(s pieejama pla%sazi&as l"dzek$os.

*ogad turpin#sies „Lielo pl!s!ju monitorings” un „P#rnad'u (a$&u, staltbrie'u) monitorings”, kuros tiks ieg(ta svar"ga inform#cija par med"ja-

mo dz"vnieku popul#ciju st#vokli. Lai apzin#tu Latvij# veiktos zin#tniskos p!t"jumus un var!tu tos atbilsto%i izmantot, atbalst"ts projekts „P!d!-jos 15 gados med"bu jom# veikto p!t"jumu datu b#ze”.

Medniekus var!tu ieinteres!t pieteikums „Med"bu trofeju v!rt!%ana, trofeju v!rt!%anas rokasgr#matas sagatavo%ana un atbalsts med"bu trofeju izst#d!m”, kas sola sniegt noder"gu infor-m#ciju par trofeju v!rt!%anu.

Pateicoties fonda atbalstam, turpin#sies tele-v"zijas raid"jumu cikls „Uz me'a takas”, kas LTV 7 programm# reizi m!nes" pied#v# interesantu un noder"gu inform#ciju par med"bu saimniec"-bas aktualit#t!m.

Atbalst"ts projekts, lai apkopotu un izp!t"tu inform#ciju par staltbrie'u izcelsmes, izplat"bas un audz!%anas v!sturi Latvij#. P!c projekta "ste-no%anas paredz!ts izdot gr#matu, kas var!tu b(t noder"ga jebkuram interesentam.

Fonda finans!jumu guvis 'urn#la „Med"bas. Mak%)er!%ana. Daba.” (MMD) veidot#ju ieros-me apmekl!t starptautisko Med"bu biologu ap-vien"bas (IUGB) 29. kongresu Maskav# 2009. gada 17. – 22. august#. Pla%#ka inform#cija par kongresu b(s pieejama MMD.

Liel# apjom# fonds atbalst"ja %autuvju b(vniec"bu, pie%)irot finans!jumu se%#m %au-tuv!m, paredzot pilnveidot divu %autuvju komplektus – „M#rkul",os” un Grobi&as pa-

gast# pie Liep#jas. Jaunas %autuves tiks izb(-v!tas Limba'u rajona Aina'u lauku teritorij#, Valmieras rajona Renc!nu pagast#, Saldus rajona Zv#rdes pagast# un R"gas rajona kom-pleks# „Kaln#ji”. Padome nol!ma l"gum# par

projektu izpildi iek$aut normu, kas nosaka, ka %autuv!m j#b(t publiski pieejam#m. *au%a-nas sporta interesentiem saisto%s b(s projekts „Med"bu %au%anas sporta instruktoru un ties-ne%u apm#c"ba”. Pretendentiem j#seko l"dzi iesp!j#m pieteikties apm#c"b#m, jo dal"bnie-ku skaits ir ierobe'ots.

Finans!jums pie%)irts ar" ,etriem Latvijas Mednieku asoci#cijas (LATMA) projektiem, t# g(stot iesp!ju turpin#tjau ies#ktos darbus. Piekto gadu izn#ks informat"vais izdevums medniekiem „Jakts“, kuru ,etras reizes gad# bez maksas var sa&emt Latvijas Mednieku asoci#cij#, Valsts me'a dienesta virsme'niec"b#s un med"bu veikalos. Ar fonda atbalstu augusta pirm#s ne-d!$as nogal! Kandav# notiks mednieku festiv#ls „Minhauzens 2009”. Turpin#sies Latvijas med-nieku intere%u p#rst#vniec"ba starptautiskaj#s nevalstiskaj#s med"bu organiz#cij#s un projekts „Mednieku izgl"to%ana, med"bu populariz!%ana un mednieku intere%u p#rst#vniec"ba”, kura ie-tvaros medniekiem tiks organiz!ti vair#ki pas#-kumi, tostarp gan semin#ri, gan praktisk#s %au-%anas apm#c"bas.

Neliela rezerve atst#ta jaunam konkursam, lai rastu risin#jumu bebru post"jumu probl!-mai. Tom!r past#v ba'as par fonda finans!juma iesp!jamo samazin#jumu, &emot v!r# ekono-misko situ#ciju valst". J#cer, ka situ#cija med"bu saimniec"bas att"st"bai b(s labv!l"ga!

Kursi lapsu pievilināšanaiar svilpi

Popul#r#kie lapsu med"%anas veidi ir dzin!jme-d"bas vai s!'ot uz gaidi, ta,u Latvijas Mednieku asoci#cija (LATMA) sadarb"b# ar SIA „Explore Latvija“ pied#v# medniekiem apg(t jaunu med"-bu veidu, izmantojot svilpi.

Individu#l#s med"b#s mednieks ar "pa%as svil-p"tes pal"dz"bu atdarina putna vai za)a briesmu saucienu. Lapsa, izdzird!jusi %o ska&u, dodas vir-zien# uz mednieku, pat atrodoties 1 km att#lum#. Medniekam svar"gi izv!l!ties veiksm"g#ko atra%a-n#s vietu un atbilsto%#ko mask!%an#s veidu.

Interesentiem, kas v!las apg(t Latvij# v!l maz-paz"stamu, ta,u $oti dinamisku med"bu veidu, tiek organiz!ti kursi. LATMA biedriem izstr#d#ts "pa%s pied#v#jums.

S"k#ku inform#ciju var sa&emt pa t#lruni 29490029 vai e-pastu exl@exl.lv.

Repelenti dzīvniekusgan aizbiedē, gan pievilina

Kop% pag#ju%# gada notiek pla%as diskusijas, k# nov!rst med"jamo dz"vnieku nodar"tos pos-t"jumus. Speci#listi uzsver, ka vislab#kie rezul-t#ti sasniedzami, kombin!jot da'#das metodes. Gan literat(r# min!ti, gan praks! zin#mi $oti daudzi pa&!mieni dz"vnieku aizbaid"%anai, ta,u viena no efekt"v#kaj#m metod!m ir da'#du speci#lu l"dzek$u jeb repelentu pielieto%ana.

Latvij# jau ceturto gadu iesp!jams ieg#d#-ties savva$as dz"vnieku repelentus, lai pasarg#-tu lauksaimniec"bas kult(ras no me'ac(k#m, me'a jaunaudzes – no brie'iem un stirn#m. -pa%s l"dzeklis stirnu mazu$u aizbaid"%anai pa-gl#bs tos no traum#m p$aujas laik#. Mednie-kiem var!tu interes!t ar" prepar#ti ar pret!ju efektu, piem!ram, me'ac(ku pievilin#t#js ba-r"bas lauci&iem.

Pla%#ku inform#ciju par repelentu pielieto-%anu sniegs J#nis K$avi&% pa t#lruni 29490029 vai e-pastu exl@exl.lv.

Fonda atbalst!tie projekti dod noz!m!gu ieguld!jumu med!bu saimniec!bas att!st!b"

2 2009 (1)

J"nis Ozoli%$,MSAF finans!t" un LVMI „Silava”#stenot" lielo pl!s!ju monitoringaprojekta vad#t"js

'osezon Latvij" nomed#ts liel"kais at(au-tais vilku skaits kop$ 1998. gada. Raksta tap$anas br#d# no limit" noteiktajiem 200 pel!)iem 199 jau bija nomed#ti. „P!d!j"“ vilka med#bas j"organiz! Zieme(kurzemes vai Dienvidkurzemes virsme&niec#b"s. K"di ir vilku skaita pieauguma c!lo%i?

Vilku skaits pieaugVilku skaita pieauguma b(tisk#kie c!lo&i

ir bar"b# izmantojamo dz"vnieku palielin#%a-n#s un stingr#ki pl!s!ju med"bu ierobe'oju-mi kaimi&valst"s. Stirnu un me'a c(ku popul#cija, &emot v!r# tikai likum"gi nomed"tos dz"vniekus, pieaugusi vismaz piecas reizes (skat"t att!lu). Jo vair#k bar"bas, jo liel#ka dzimst"ba un mazu$u dz"-votsp!ja ar" pl!s!ju vid(. Savuk#rt kaimi&valstu med"bu noteikumu ierobe'ojumi, kas saist"ti ar pie-vieno%anos Eiropas Savien"bai, sa-mazin#ju%i nomed"to vilku skaitu gan Lietuv#, gan Igaunij#. Lietuv# tikai %aj# sezon# limits palielin#ts no 20 l"dz 30 vilkiem, ta,u tas jau izsaucis lielu dabas draugu pro-testu, kas izskan!ja ar" p#ri valsts robe'#m. Igau&u vid!jais limits gad# bija 40 vilku, un tikai p!d!-j# sezon# Igaunijas mednieki guva iesp!ju nomed"t 156 dz"vniekus. Med"bu termi&% ab#s kaimi&valst"s noteikts iev!rojami "s#ks – Lietuv# un Igaunij# vilku med"bas var s#kties ne agr#k par decembri.

Jāpiedalās infrastruktūras objektu apspriešanā

Teritori#li nesadrumstalota vilku popul#ci-ja gada laik# var pieaugt divas un pat vair#kas reizes, ar" t#p!c ka pieaugums netiek nome-d"ts vair#kus gadus p!c k#rtas. 2008./2009. gada med"bu sezonas rezult#ti ir pier#d"jums, ka vilku aizsardz"ba Baltij# pagaid#m ir visai vienk#r%a, jo atliek ierobe'ot med"bas, un to skaits atjaunojas $oti "s# laik#. Protams, m(su mednieki visdr"z#k nevar cer!t uz tagad!j#m „atlaid!m” p!c tam, kad tiks "stenoti iepl#no-tie transporta ma+istr#$u un citi ekonomisk#s att"st"bas projekti, kas Baltijas teritoriju sada-

l"s savva$as dz"vniekiem daudz gr(t#k p#rvara-mos rajonos. T#d!$ jau tagad iesak#m Latvijas medniekiem akt"vi iesaist"ties ne tikai "pa%i aizsarg#jamo dabas teritoriju apsaimnieko%a-nas pl#nu sabiedriskaj# apsprie%an#, bet savu viedokli paust ar" par pl#notajiem infrastruk-t(ras objektiem.

Lūšu arī ir vairāk 2008./2009. gada med"bu sezon# bija at-

$auts nomed"t 117 l(%us. Limits tika izpild"ts l"dz 22. febru#rim. Kop% 2004. gada tas pie-audzis vair#k nek# divas reizes.

Labi veicies ar" kaimi&iem, Igaunijas med-nieki %osezon nomed"ju%i 149 l(%us. Lietuv# un Baltkrievij# l(%us nemed", jo tie ir aizsarg#-jami, bet Krievijas Feder#cijas Pleskavas apga-

bal# ofici#li at$auts gad# nomed"t tikai da'us dz"vniekus.

Latvij# l(%u skaits pieaudzis, kop% med"bas tiek limit!tas. Svar"gi, ka to skaits palielin#jies ar" Kurzemes dienvidu un centr#laj# da$#, kur pag#ju%# gadsimta pirmaj# pus! l(%i bija piln"-b# izzudu%i. Iesp!jams, ka l(%a are#ls p#rkl#s visu Latvijas teritoriju, jo %ie dz"vnieki tagad m"t ne tikai lielos me'a mas"vos, bet ar" me'u un kr(mu puduros, up"%u grav#s un pamest#s m#jviet#s. *#das „sali&as” pal"dz pl!s!jiem pie-l#goties dz"vei maz#k me'ainos novados.

Par mednieku trofej#m k$uvu%i ar" „iez"-m!tie“ l(%i, kas tom!r apliecina, ka dz"vnieku skaits v!l nav pietiekams. Par nejau%iem upu-riem k$uva divi no pieciem Kalsnavas Me'a p!t"%anas stacij# ar kakla siksnu un radiovi$&u

iek#rtu apg#d#tie dz"vnieki. *# gada 8. mart# Kalsnavas speci#listi un mednieki %#di „iez"-m!ja“ jau sesto l(si Latvij#. Kaut ar" Kalsnavas apk#rtne ir $oti bag#ta ar stirn#m, kakla siksnas uztvertie satel"ta sign#li apliecina, ka iepriek% no)ertais l(sis m!dza m!rot att#lumu no Vese-tas upes pie Jaunkalsnavas l"dz pat Lobes ezera apk#rtnei Ogres rajon#.

Nepieļaut iepriekšējās kļūdas*# raksta uzdevums nav sniegt atbildi uz

mednieku tik bie'i uzdoto jaut#jumu – cik vilkiem vai l(%iem j#b(t Latvij#. *o dz"vnieku aizsardz"bas m!r)is nebija veidot pl!s!ju bl"vi apdz"votus rajonus, bet gan pan#kt vienm!r"gu to izplat"bu, kas savienotu popul#cijas grup!ju-mus Igaunij#, Lietuv# un Baltkrievij#

Ja pl!s!jiem bar"bas ir daudz, k# pa%laik, ar" to skaits var pieaugt, bet pa%regul#cijas ietek-m! jaunie dz"vnieki p#rcelsies uz cit#m dz"ves-viet#m. Ja stirnu un me'ac(ku skaits samazi-n#sies, ar" pl!s!ji tiks izmed"ti vair#k, bet tad b(s r(p"gi j#raug#s, lai nevien# Latvijas apvid( neatk#rtotu pag#ju%# gadsimta k$(du – pl!s!ju piln"gu izn"cin#%anu. Svar"g#kais, lai netiktu sagrauta popul#cijas vienot"ba gan teritori#li, gan dzimuma un vecuma strukt(ras zi&#.

Vai lielo pl!s!ju pietiks gan medniekiem, gan dabai, p!tnieki nosaka p!c to biolo+isk# pieauguma un mirst"bas bilances, nevis popul#-cijas bl"vuma. L"dz %im bilance bijusi pozit"va, popul#cijas turpina past#v!t un augt, kas labi atspogu$ojas nomed"to indiv"du dzimuma un vecuma kop!j# strukt(r#.

Jauna medību sezona – jauna kārtība

J"nis K(avi%$,redaktors

P#rpl(du%#s upes un migr!jo%ie putnu bari debes"s nep#rprotami liecina par pa-vasara iest#%anos. Jau bija ierasts, ka marta beig#s m!s nodev#m p!d!j#s bebru licences un tiem akt"vajiem medniekiem, kuri ne-

parko nev!las ietur!t pauzi med"bu sezon#, atlika koncentr!ties uz lapsu, jenotu un (de$u med"b#m. J#, v!l jau med&i atliku%i apr"l", bet %"s burv"g#s med"bas pieejamas tikai $oti retajam medniekam.

*ogad pavasara v!ji atnesu%i pat"kamas izmai&as. Bebru med"bu sezona ir pagarin#-ta l"dz 30. apr"lim, bet me'ac(kas m!s kop% pag#ju%# gada varam med"t visu gadu. V"ri %o iesp!ju nelai' gar#m. Pat tie, kas pieba-ro%anu veiku%i tikai sezon#li, tagad turpina vest graudus barotav#s un ik p!c p#ris die-n#m – kancel! iek%#. Tom!r izv!le, kad med"t un ko med"t, ir m(su pa%u rok#s. Daudzviet me'ac(k#m jau ir mazu$i, da'as mammas v!l staig# gr(snas, $oti liela iesp!ja ir nomed"t m#t"ti. Ja tom!r m!s v!lamies balst"ties uz ideju, ka mednieks ir labs un gudrs saimnieks me'#, ka vi&% ir pirmais, kur% ir ieinteres!ts savva$as dz"vnieku saudz!%an# un to skaita palielin#%an#, tad cien"sim un respekt!sim %o dz"v"bas pilno periodu. Lai gan p!d!jos gados v!rojams stabils savva$as dz"vnieku pieaugums, iesp!ja med"t visu sezonu ir labs p#rbaud"jums m(su mednieku !tikai.

Veiksm"gu sezonu!

Jāpanāk vilku un lūšu vienmērīga izplatība

Apr"l" Valsts me'a dienests, pamatojoties uz med"jamo dz"vnieku uzskaites datiem, s#k noteikt limit!to med"jamo dz"vnieku liel#ko pie$aujamo nomed"%anas apjomu med"bu plat"b#s. Nomed"%anas limitu nosaka saska-&# ar Zemkop"bas ministrijas 23.01.2008. noteikto k#rt"bu Nr. 3 „Med"jamo dz"vnieku uzskaites un limit!to med"jamo dz"vnieku nomed"%anas liel#k# pie$aujam# apjoma me-d"bu plat"b#s apr!)in#%anas metodika”.

L(%u, vilku, med&u un rube&u nomed"%a-nas liel#ko pie$aujamo apjomu nosaka saska-&# ar Vides ministrijas apstiprin#tu attiec"g#s dz"vnieku sugas aizsardz"bas pl#nu.

A$&u, staltbrie'u, stirnu, bebru un me'a-c(ku nomed"%anas apjomu nosaka, &emot v!r# vair#kus krit!rijus. Viens no krit!rijiem ir dz"vnieku uzskaites rezult#ti, nepiecie%a-m"bas gad"jum# iev!rojot at%)ir"gu dz"vnie-ku bl"vumu vien# uzskaites vien"b# da'#dos med"bu iecirk&os. Otra svar"ga paz"me ir ie-priek%!j# med"bu sezon# nomed"to un kritu-%o dz"vnieku skaits, ta,u j#&em v!r#, ka tiek noteikts liel#kais pie$aujamais nomed"%anas apjoms, nevis oblig#tais skaits. Normat"vie akti nenosaka med"bu kolekt"va pien#kumu nomed"t visu limit# noteikto dz"vnieku skai-tu.

Nosakot limitu, v!r# &em ar" nomed"to un kritu%o dz"vnieku dzimuma un vecuma strukt(ru, k# ar" datus par nomed"to dz"v-nieku fizisko st#vokli un nodar"tajiem post"-jumiem, it "pa%i me'saimniec"bai. Rekomen-d!jamo nomed"%anas apjomu nosaka gan no pavasar" nov!rt!t# dz"vnieku skaita, gan dz"vniekiem l"dz 1 gada vecumam.

Lielākā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita projektēšanas modelis

Rekomendējamais nomedīšanas apjoms no pavasarī novērtētā dzīvnieku skaita

II Rekomendējamais nomedīšanas apjoms dzīvniekiem līdz 1 gada vecumam

Nomedīšanas apjoms (% no uzskaites)

Lai palielinātudzīvnieku skaitu

Lai saglabātu esošo dzīvnieku skaitu

Lai samazinātudzīvnieku skaitu

Alnis

Staltbriedis

Stirna

Mežacūka

Bebrs

Suga

SugaAlnis

Staltbriedis

Mežacūka

Vilku un l#$u galveno bar!bas objektu skaita pieaugums p%d%jos 10 gados

32009 (1)

Mare P!tersone

Taut" $o sporta veidu sauc par $au$anu ar gludstobra bisi pa lidojo$iem $*#v#$iem. Starptautisko noteikumu valod" run"jot, sportings ir $au$anas discipl#na, kas atvei-do med#bu situ"cijas br#v" dab", izmantojot

med#bu $aujamieroci un m"ksl#gus m!r*us. Tas piem!rots medniekiem k" laba treni%a iesp!ja, bet p"r!jiem interesentiem – izklaidei un sportam. Latvij" $o sporta veidu popula-riz! un p"rrauga Latvijas Sportinga feder"-cija. Uz sarunu par sportinga izplat#bu un att#st#bu, k" ar# t" ietekmi uz Latvijas med#bu saimniec#bu „Jakts“ aicin"ja feder"cijas val-des priek$s!d!t"ju Haraldu Barviku.

'ogad j+su feder"cija uz%!musies r+pes par starptautisku sacens#bu r#ko$anu Latvij".

Visai bie&i n"kas dzird!t st"stus par sa-re&,#to proced+ru, k"rtojot at(auju "rvalstu medniekiem med#b"m Latvij". Tiem, kas ar to sask"ru$ies vair"kk"rt, pras#bas vairs ne$*iet neizpild"mas. 'aj" „Jakts” numur" #sum" ie-paz#stin"sim ar normat#vajos aktos noteikta-j"m pras#b"m, lai "rvalstnieks var!tu sa%emt at(auju med#b"m m+su valst#. *os nosac#jumus regul! Med#bu likums, Iero)u aprites likums un Ministru kabineta (MK) Iero)u, mun#ci-jas un g"zes pisto(u (revolveru) ieg"d"$an"s, re,istr!$anas, uzskaites, glab"$anas, p"rvad"-$anas, p"rs+t#$anas, n!s"$anas, realiz!$anas un kolekciju veido$anas noteikumi (01.03.2005., Nr.159).

Lai #rvalstu mednieks, atbraucot uz Latviju, med"b#s, var!tu izmantot med"bu %aujamieroci, pirmk#rt, nepiecie%ama valsts instit(cijas izsniegta dokumenta kopija, kas apliecina vi&a ties"bas me-d"t sav# valst". Ja Latvij# t# ir mednieka apliec"ba, tad, piem!ram, -rij# netiek izsniegts dokuments, kas apliecina, ka konkr!t# persona ir mednieks. T#d# gad"jum# var noder!t dokuments, kur# no-r#d"ts, ka %im medniekam ir ties"bas med"t note-ikt# sezon# vai viet#.

Otrk#rt, #rvalstu medniekam j#ats(ta savas Eiropas %aujamiero,u apliec"bas kopija, kur# at-z"m!ts ierocis, ar kuru pl#nots piedal"ties med"-b#s Latvijas teritorij#. Ja #rvalstnieks nav Eiropas Savien"bas dal"bvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, nepiecie%ama valsts iest#des izsniegta %aujamiero,u glab#%anas (n!s#%anas) at-$auja un at$auja %aujamiero,a izve%anai no valsts, kur# tas re+istr!ts, k# ar" pamatojums (iel(gums) iebrauk%anai Latvij#. *"s personas b(s ties"gas piedal"ties ar %aujamiero,iem med"b#s tikai p!c Valsts policijas at$aujas sa&em%anas.

Abu iepriek%min!to dokumentu kopijas un iesniegumu ar l(gumu izsniegt at$auju med"t La-tvijas teritorij# med"bu ties"bu lietot#js iesniedz Valsts me'a dienesta virsme'niec"b#, kuras terito-rij# notiks med"bas. J#ieg#d#jas ar" mednieka se-zonas karte 10 latu apm!r# konkr!tajam #rvalstu medniekam, k# ar" j#samaks# nodeva par at$aujas izsnieg%anu med"b#m Latvij#. Nodevas apjomi ir atkar"gi no at$aujas der"guma termi&a: vienas die-

nas at$auja maks# 10 latus, l"dz 10 dien#m – 25 latus, med"bu sezonai – 70 latus.

.rvalstu medniekam, ierodoties Latvij# ar savu %aujamieroci, Valsts policij# j#iesniedz iesnie-gums, lai tiktu veikta atz"me vi&a Eiropas %aujam-iero,u apliec"b#. Iesniegum# j#nor#da adrese vie-tai, kur tiks glab#ti iero,i un mun"cija uztur!%an#s laik# Latvij#. J#uzr#da ar" personu apliecino%s dokuments, Latvijas med"bu ties"bu lietot#ja (kas organiz! med"bas) iel(gums uz med"b#m, Valsts me'a dienesta at$auja #rvalstu medniekam med"t Latvij#, k# ar" savas valsts kompetent#s iest#des izsniegt# iero,a izve%anas un ieve%anas at$auja, ja saska&# ar pamatojumu (iel(gumu) uztur!%an#s Latvij# ar %aujamieroci paredz!ta uz laiku, kas ilg#ks par trim m!ne%iem. Lai gan normat"vajos aktos noteikts, ka %ie dokumenti tikai j#uzr#da, Valsts policij# pal(gs atst#t kopijas, t#p!c t#s lai-kus j#sagatavo.

Eiropas %aujamiero,u apliec"bu atz"mes sa&em%anai Valsts policij# var iesniegt pats #rvalst-nieks vai vi&a pilnvarotais med"bu ties"bu lietot#js, kas organiz! med"bas. R"gas lidostas policijas no-da$# atz"mi iesp!jams izdar"t uzreiz p!c #rvalstu mednieka iera%an#s. Citur j#mekl! viet!j# policijas de'(rda$a.Valsts policijas atz"me Eiropas %aujam-iero,u apliec"b# #rvalstu medniekam l"dz dal"bai med"b#s j#sa&em ne v!l#k k# 24 stundas p!c ie-brauk%anas Latvij#.

Valsts policija var atteikt izdar"t atz"mi Eiropas %aujamiero,u apliec"b#, ja uzskata, ka nav pamatoti iero,u ieve%anas iemesli, ja nav nodro%in#ta iero,u un mun"cijas glab#%anas k#rt"ba, ja konstat!ti Iero-,u aprites likum# noteiktie aizliegumi, ja ieve%anai paredz!to iero,u kop!jais skaits ir liel#ks par 10, k# ar" ja nav iesniegti visi nepiecie%amie dokumenti.

Normat"vie akti nosaka, ka p!c %aujamiero,a un t# mun"cijas ieve%anas valst", tas j#p#rved uz med"bu norises vietu vai uz nekustamo "pa%umu, kur# at$auta iero,u un mun"cijas glab#%ana, vai j#-nodod glab#%an# pilnvarotajai personai uz noteik-to uztur!%an#s termi&u Latvij#. Paredz!ta iesp!ja %aujamieroci nodot juridiskajai personai, kurai ir iero,u glab#%anas at$auja.

Normat"vie akti paredz ar" iesp!ju %aujamiero,a "pa%niekam, kuram ir iero,a glab#%anas vai n!s#%a-nas at$auja, nodot ieroci citai fiziskai personai, ja

ierocis tiek dots med"bu norises viet# citai fiziskai personai, kurai ir kompetentas instit(cijas izsniegta attiec"g#s kategorijas med"bu %aujamiero,a gla-b#%anas at$auja (med"bu %aujamiero,a lieto%anai

med"b#s) un ja iero,a "pa%nieks piedal#s %aj#s med"b#s. *#d# gad"jum# med"bu p#rskat# no-r#da abu mednieku v#rdus, uzv#rdus, med"bu %aujamiero,a un glab#%anas at$aujas numurus. Piem!rot %o normu #rzemju medniekiem neb(s vienk#r%i, jo Med"bu likuma 16. pants nosaka, ka #rvalstu pilso&i med"b#s dr"kst izmantot med"bu %aujamieroci, ja ir sa&!mu%i Valsts po-licijas at$auju. Nekur gan nav teikts, k# Valsts policij# sa&emama at$auja, ja Latvijas mednieks

K"da var!tu b+t atsauc#ba?19., 20. septembr" Madonas rajona "Viesaku"

%autuv! risin#sies Baltijas valstu „Grand Prix“ lielaj# sporting#. Sa&emt# at$auja r"kot %#da m!-roga sacens"bas nor#da, ka esam uz pareiz# ce$a sporta veida att"st"b#, kas ir ar" labs nov!rt!jums paveiktajam.

Par dal"bvalst"m un dal"bnieku skaitu spriest p#ragri, bet ceram uz vismaz 10 – 15 da'#du valstu komand#m un 200 – 300 dal"bniekiem. Savu dal"bu komandas var pieteikt l"dz 15. au-gustam, individu#li – l"dz p!d!jai br"vajai vietai.

Vai pasaules lab#ko %#v!ju dal"ba sacens"b#s nenobaid"s viet!jos sportistus?

Sportings, at%)ir"b# no citiem sporta veidiem, ir $oti demokr#tisks, jo dal"bnieka %au%anas l"-menis un prasmes neierobe'o iesp!jas piedal"ties sacens"b#s. Nav noteikta iepriek%!j# atlase vai mi-nim#lie normat"vi, t#p!c sacens"b#s var piedal"ties

ar" ies#c!ji, lai redz!tu, k# t#s notiek. T# ir liel#k# priek%roc"ba. Feder#cijas biedri var piedal"ties jeb-kura l"me&a sacens"b#s.

Vai $"das sacens#bas ietekm! ar# med#bu saimniec#bas att#st#bu Latvij"?

Vistie%#k# veid#. Sportings ir med"bu %au%anas sporta veids, kas p!c iesp!jas tiek piel#gots re#l#m med"bu situ#cij#m. Varu apgalvot, ka liel#k# da$a Latvijas sportinga %#v!ju pa%i ir ar" mednieki. Ie-mesls, k#p!c vi&i tren!jas un piedal#s sacens"b#s ir $oti vienk#r%s, – v!lme paaugstin#t savu %au%anas prasmi un praktisk#s iema&as. *#da m!roga sa-cens"bu organiz!%ana ar" palielina Latvijas starp-tautisko atpaz"stam"bu ne tikai starp medniekiem. M!s k$(stam interesanti, ar" k# med"bu t(risma m!r)is. Ir v!l viens aspekts. *#das sacens"bas $auj augt gan dal"bniekiem, gan organizatoriem.

K"ds ir j+su viedoklis par p!d!j" laik" dis-kut!to nepiecie$am#bu ieviest atk"rtoto $au$a-nas eks"menu medniekiem?

Med"b#s dodamies atp(sties, baud"t dabu kop# ar tiem cilv!kiem, ar kuriem kop# j(tamies labi. Nav mazsvar"gs med"bu rezult#ts, kas palie-lina med"bu prieku. Svar"gi ir, lai m!s dro%i justos un ar" neuztrauktu sev tuvos cilv!kus. Dodamies ta,u atp(t#, nevis uz fronti. Laba noska&a un dro-%"ba tie%# veid# atkar"ga no m(su prasmes r"koties ar ieroci, no m(su meistar"bas un disciplin!t"bas. Praktisko iema&u p#rbaude %"s iema&as nostipri-na un uzlabo.

Protams, j#padom#, vai eks#mens j#k#rto medniekiem, kuri piedal#s sacens"b#s, vai prim#ri ir ieg(tie punkti, vai – m#ka r"koties un dro%"bas pras"bu iev!ro%ana. Veter#niem noteikti prim#ra b(tu m#ka r"koties, nevis iz%autie punkti. *#du krit!riju izstr#de neprasa p#r#k daudz p($u un b(tu visiem pie&emama. Piedaloties kolekt"vaj#s med"b#s, v!roju, k# med"bas tiek organiz!tas. Ar prieku j#atz"st, ka daudz#s viet#s tas notiek lie-liski, bet ir klubi, kuros v!l ir krietnas izaugsmes iesp!jas. Kopum# situ#cija nav sal"dzin#ma ar 2000. gadu.

Vai Latvija ir konkur!tsp!j#ga med#bu saim-niec#bas jom"?

Tas atkar"gs no t#, ar ko sal"dzinam. Mums ir pietieko%i bag#ta med"bu fauna, sam!r# labi att"s-t"ta infrastrukt(ra un gana profesion#li pavado&i. Cilv!ki, kuri nodarbojas ar med"bu organiz!%anu, lieliski p#rzina, ko dara. P!d!jos gados pakalpo-jumu l"menis ir stipri uzlabojies. Starptautiska-j#s izst#d!s nav j#taisnojas un nav j#kaunas, ka esi no Latvijas un p#rst#vi %o zemi. Atkritu%i pa%-darbnieki, kuri ar savu darb"bu apkaunoja visus %aj# nozar! str#d#jo%os. Darba, protams, v!l ir $oti daudz.

Par to, ka str#d#jam labi, liecina tas, ka dau-dzu valstu mednieki atgrie'as Latvij# uz med"-b#m vair#kk#rt un iesaka ar" draugiem. Cenas ir labas un atbilst trofeju un pakalpojumu l"-menim. Sal"dzinot ar p#r!j#m kaimi&u zem!m, izskat#mies labi. Igau&i m(s ir apsteigu%i, bet vi&i %aj# nozar! darbojas krietni ilg#k. Somi un lietuvie%i ir $oti b#li. Konkurence tikai spie' m(s augt un str#d#t.

Nevajag iedom#ties, ka k#dreiz b(sim med"bu lielvalsts k# Ung#rija, Bulg#rija, utt. M(su kli-matiskie apst#k$i ir at%)ir"gi, kas ar" ir galvenais noteico%ais faktors, ko nevaram ietekm!t. M(su priek%roc"ba ir labs serviss, ar" m(su lam#tais bebrs ir gana interesants, k# blakus med"jums, un m(su +eogr#fiskais izvietojums n#k tikai par labu.

K"das probl!mas trauc! att#st#ties $ai kon-kur!tsp!jai?

Pa%laik Latvij# med"bu saimniec"ba ir sa-drumstalota, nav vienotas kop"gas politikas, nav vienota m!r)a, uz ko virz"ties. Vienam priorit#ra ir ga$a, otram – trofejas, t#p!c ir gr(ti pan#kt, lai vis# teritorij# b(tu augsta l"me&a trofejas. Dz"v-niekiem ne$auj k$(t par meda$niekiem, nomed"-jot tos p#r#k #tri. Bet tas jau ir med"bu !tikas un med"bu trad"ciju jaut#jums. Ar" %au%anas prasme liel# m!r# ir katra pa%a zi&#, bet r(pe – kop!ja. Probl!mas rada p#rsp"l!t#s pras"bas un normas, piem!ram, viesmedniekam j#sagatavo vesels do-sj!, bet matu skald"%ana latvie%u gar# ne$auj le-galiz!t loku med"bas. Dar#m# v!l $oti daudz, jo nevar b(t tik labi, lai neb(tu v!l lab#k. Visiem nov!lu ne p(ku, ne spalvu. *aujiet gar#m!

Atļauja ārvalstniekiem medībām Latvijāmed"bu laik# un viet# v!las #rvalstu viesim dod lieto%an# savu med"bu %aujamieroci.

Nav p#rsp"l!ts, ka Latvij# past#vo%# sist!ma ir viena no sare'+"t#kaj#m, kas „atv!sina“ daud-

zu v!lmi aicin#t ciemos uz med"b#m #rvalstu medniekus. M!dz b(t gad"jumi, ka policijas iest#d!s da'#di tiek skaidrotas un piem!rotas normat"vo aktu normas.

Pag#ju%# gad# tom!r ir izdevies no MK noteikumiem sv"trot vair#kas bezj!dz"gas pra-s"bas, bet tuv#kaj# laik# paredz!ts izskat"t ie-sp!ju veikt groz"jumus noteikumam par atz"mi Eiropas %aujamiero,u pas! 24 stundu laik# p!c #rvalstu mednieka iera%an#s Latvij#.

Haralds Barviks ar Irkutsk" nomed!to l"ci

4 2009 (1)

D&ons Gardiners, Lauku Alianses izpilddirektors

Lielbrit"nij", par sp#ti entuziastu centie-niem, politi*u un likumdev!ju uzbruku-miem, dzin!jsu%u kopas paliku$as nemai-n#g" daudzum" jau vair"k nek" 10 gadus. To skaitu nav ietekm!jusi ar# lauku teritori-

ju samazin"$an"s un urbaniz"cijas process, kas pamaz"m p"r%em visu Eiropu. 2009. gad" valst# re,istr!tas 356 dzin!jsu%u ko-pas.

Medības ar senu vēsturi un noteiktu kārtību

Dzin!jsu&us Lielbrit#nij# izmanto vair#kos med"bu veidos, un katram no tiem ir iev!roja-ma un sena v!sture. Atsevi%)os gad"jumos ie-sp!jams izsekot trad"ciju pirms#kumiem l"dz pat 17. gadsimtam.

Med"bu norisi konkr!t# teritorij# nosaka attiec"ga p#rraudz"bas instit(cija, kas sast#v no zemes "pa%nieka, priek%s!d!t#ja un komitejas. Med"bu apvidi var at%)irties p!c izm!riem. Tie var b(t ar" vair#kus simtus kvadr#tj(d'u pla%i t"re$i un gan"bas. Popul#r#k#s dzin!jsu-&u %)irnes ir baseti, b"gli, Ang$u med"bu dzi-n!jsu&i u.c., k# ar" %)irnes, kuras Latvij# nav paz"stamas. Su&iem var sekot gan j#%us, gan ejot k#j#m, atkar"b# no katra v!lm!m un teri-torijas "patn"b#m.

Gastons II bija viens no liel"kajiem 14. gadsimta feod"lajiem valdniekiem Francij", kas slavu iemantoja ar saviem klejojumiem un piedz#vojumiem. P"r!j" laik" vi%$ uztu-r!j"s sav" mui&", kur, pateicoties divpadsmit padomnieku, viesu, m#("ko un med#bu pa-vado%u ierosin"jumam, guva iedvesmu sa-rakst#t izcilo „Med#bu gr"matu”. Gr"mat" apl+kotas 14. gadsimta med#bu trad#cijas, un viena no interesant"kaj"m noda("m vel-t#ta med#bu su%u audz!$ani un apm"c#$ani.

Par suņu uzvedību un stā-vokli

Uztic"ba saimniekam ir su&a galven# un v!rt"g#k# "pa%"ba, kas %im dz"vniekam pie%)ir c!lumu un padara to p#r#ku par p#r!jiem cil-v!ka piejauc!tajiem kusto&iem. Vislab#k to ap-liecina st#sts, k# kara$a Apollo no Leonas kurts apglab#ja savu saimnieku. Suns no Lu#ras upes izvilcis nogalin#t# saimnieka mirst"g#s atliekas, ar )ep#m izraka un atkal aizraka kapu un v!l se%us m!ne%us to sarg#ja. *o uztic"bu var nov!-rot ar" med"bu laik#. Tie%i med"b#s mednieks izprot sava uzticam# drauga inteli+enci, pa-klaus"bu un instinkt"vo atmi&u. Ir zin#ms ar" st#sts par k#da fran,u augstma&a suni, kur% atrada sava saimnieka slepkavu ilgi p!c izdar"t# nozieguma.

Lielbritānijā turpinās cīņa pret medību aizliegumu ar dzinējsuņiemIeguldījums ekonomikā, kul-tūrā un sabiedriskajā dzīvē

L"dz#s savva$as dz"vnieku apsaimnieko%anai, med"bas ar dzin!jsu&iem sniedz iev!rojamu ie-guld"jumu Lielbrit#nijas ekonomik#, kult(r# un sabiedriskaj# dz"v!. Med"bas atbalsta virkni ra'ot&u, s#kot no kal!ju l"dz seglinieku pakal-pojumiem, nodro%inot ar" laukstr#dniekiem

noder"gu servisu – miru%u lauksaimniec"bas dz"vnieku sav#k%anu.

Ar" soci#li un kultur#li med"b#m ir bijusi noz"m"ga ietekme uz britu sabiedr"bu. Kaut vai iev!rojot, cik daudziem britu krodzi&iem ir no-saukums „Lapsa un dzin!jsu&i” („/e Fox and Hounds”), var nov!rt!tu med"bu noz"mi lauku kopien#s. Viet!jie med"bu iecirk&i uztur soci-#lo kontaktu t"klu Lielbrit#nijas lauku teritori-j#s. 2000. gad# veiktaj# p!t"jum# tika noskaid-rots, ka 285 med"bu apgabalu apsaimniekot#ji, neskaitot med"bas, organiz!ja 21 da'#du veidu j#%anas, k# ar" citus pas#kumus, kurus apmek-l!ja 1 326 000 cilv!ku.

Cīņa ar LeiboristiemP!d!jo simts gadu laik# Lielbrit#nij# biju%i

daudzi m!+in#jumi aizliegt %o med"bu veidu. Kop% Leiboristu vald"bas iev!l!%anas 1997. gada maij#, kura sav# manifest# sol"ja br"-vo balsojumu par med"b#m, lauku kopienas mobiliz!j#s darb"bai t#d# apm!r#, k#ds l"dz %im Lielbrit#nij# nebija piedz"vots. Apzino-

ties draudus, kas izriet!ja no vald"bas mani-festa, k# ar", &emot v!r# vair#ku ietekm"gu leiboristu censo&u ap&em%anos aizliegt me-d"bas, tika dibin#ta Lauku Alianse (Coun-tryside Alliance), kas apvienoja Britu Lauku sporta biedr"bu (British Field Sports Society), Lauku kust"bu (Countryside Movement) un Lauku Uz&!m!ju grupu (Countryside Busi-

ness Group). Divu m!ne%u

laik# p!c Leiboristu vald"bas v!l!%an#m Lauku Aliansei (LA) izdev#s mobiliz!t ap 120 000 cilv!ku dal"bai lauku ko-pienu manifest#cij# Haidpark# Londo-n#. Tas bija pirmais no neskait#miem m"ti&iem un pro-testa akcij#m, kas vainagoj#s ar 407 791 cilv!ku san#ks-mi pie Parlamenta !k#m Vestminster# 2002. gada septem-br". Lielbrit#nijas mednieku kopiena ir pateic"ga, ka t#s r"kotie protesti un manifest#cijas guva atbalstu vis# pasau-l!.

Debates 700 stundu ga-rumā

Lai gan LA cen-t#s rad"t liel#ku

izpratni Leiboristu partijas deput#tos par lauku aktivit#t!m un dz"vesveidu, politi)i joproj#m m!+in#ja med"bas aizliegt. 0emot v!r# Leiboristu partijas iev!rojamo p#rsvaru 1997. un 2001. gada v!l!%an#s, sapr#t"gi ar-gumenti pazuda pretrun#s starp pils!tu un laukiem, aizspriedumiem un zin#tni.

P!c vair#k nek# 700 stundu debat!m Par-lament# 2004. gada Med"bu likums (HUn-ting Act 2004), kas attiecas uz Angliju un Velsu, 2004. gada 18.novembr" ieguva kara-lienes atbalstu un st#j#s sp!k# n#kam# gada 18. febru#r". Likums nosaka, ka persona p#r-k#pj ties"bu normu, ja izmanto suni savva$as dz"vnieka med"b#s, paredzot ar" pamatotus iz&!muma gad"jumus. K# l"dz %im izmantot dzin!jsu&us, likums at$#va tikai tru%u un 'ur-ku med"b#s.

2002. gada 1. august# med"bas ar dzin!j-su&iem tika aizliegtas ar" Skotij#. At%)ir"b# no Anglijas un Velsas, likums Skotij# at$auj izmantot visu dzin!jsu&u kopu, lai dz"tu sav-va$as z"d"t#jdz"vniekus uz mednieku l"niju.

Zieme$"rij# aizliegumi nav ieviesti.

Medības notiekKop% st#jies sp!k# Med"bu likums ,etros

gados Anglij# un Vels# noorganiz!tas 65 000 med"bu dienas, kur#s piedal"j#s vair#k nek# 300 000 cilv!ku. Visnoz"m"g#kais un popu-l#r#kais pas#kums britu med"bu kalend#r# ir Boxing day, kas notiek 26. decembr". L"dz %im tikai tr"s med"bas atz"tas par neatbilsto%#m Med"bu likuma noteikumiem.

Tom!r joproj#m ir daudz dar#m#, lai no-dro%in#tu med"bu r"ko%anu saska&# ar likum# noteikto, saglab#jot trad"cijas, iztikas l"dzek-$us un infrastrukt(ru.

LA atbalsta med"bu organiz!%anu un iest#-jas pret tiem, kas trauc! likum"gas darb"bas. Zin#mi gad"jumi, kad pret med"b#m noska-&otie akt"visti v!r%as pret med"bu saimniec"bu person#lu.

Ar prasību StrasbūrāLauku Alianse, turpinot c"&u pret Med"-

bu likum# noteikto aizliegumu ir iesniegusi pras"bu Eiropas Cilv!kties"bu ties# Strasb(r#. Lielbrit#nij# LA turpina darboties visas med"-bu kopienas v#rd#, m!+inot nodro%in#t Par-lamenta deput#tu un kandid#tu, P!ru pal#tas p#rst#vju atbalstu, lai atceltu likuma normu, kurai ir bijusi tikai un vien"gi negat"va ietek-me uz lauku iedz"vot#ju labkl#j"bu un savva$as z"d"t#jdz"vnieku att"st"bu.

Konservatīvie sola atbalstuTagad p#rsvaru ieguvus" Konservat"v# par-

tija izteikusi gatav"bu darboties, lai atceltu aizliegumu med"t ar su&iem. Daudzi uzskata, ka Med"bu likums t# nepiln"bu un tr(kumu d!$ uzskat#ms par nenoz"m"gu, tom!r %im viedoklim nevar piekrist. Tikai gad"jum#, ja likumu atz"s par sp!ku zaud!ju%u, mednieki var!s br"vi un likum"gi med"t, k# k#dreiz, t# nodro%inot efekt"vu savva$as dz"vnieku ap-saimnieko%anu, un ieguv!ji b(s gan zemes apsaimniekot#ji, gan dz"vnieku popul#cijas. 2004. gada Med"bu likuma atcel%ana nepie-cie%ama ar" t#p!c, lai nov!rstu precedentu, ka sp!k# ir neefekt"vas likuma pras"bas, kas pa-k$auj noties#%anas riskam t(ksto%iem cilv!ku, kas v!las iev!rot likumu.

Mednieku kopiena ir vienotaLai nodro%in#tu pan#kumus med"bu ko-

pienas centieniem atcelt likuma normu, LA ir izveidojusi "pa%u komiteju, kuras vald! un biedru sast#v# darbojas pieredz!ju%i entuzi-asti, kas past#v"gi seko l"dzi sagatavo%an#s procesam, argumentu un strat!+iju izstr#dei. Lielbrit#nijas mednieku kopiena savu vie-dokli pau' vienbals"gi, kas ir svar"gs nosac"-jums, lai nodarbe, kas past#v!jusi simtiem gadu, ar" turpm#k b(tu ainavas un kult(ras sast#vda$a.

Lai %"s "pa%"bas var!tu izmantot med"b#s, daudz laika j#velta su&u apm#c"bai. Par kuci j#r(p!jas jau laik#, kad t# ir gr(sna vai baro kuc!nus. Kuc!ni var k$(t par labiem med"bu su&iem, ja ar tiem past#v"gi nodarbojas un vis-maz gadu kontrol! di!tu.

Suņu slimībasSu&us piemekl! visda'#d#k#s slim"bas, ta,u

visnopietn#k# ir trakums!rga, kuras izn#kums vienm!r ir let#ls. *" slim"ba, kuru paz"st ar" k# m!mo, nov#jino%o un miega s!rgu, var noteikt, ja suns vairs neko', ir zaud!jis apet"ti, slien#-jas, k$(s v#j% vai aizsmacis rej. Sirgsto%a su&a kodiens ir b"stams cilv!kam, t#p!c dz"vnieks j#izol! un j#izmanto viss z#$u sp!ks, lai dz"vnie-ku iz#rst!tu. T#s pa%as metodes pielietojamas, ja suns ir sasirdzis vai p!c ilg#m un nogurdi-no%#m med"b#m, vai ar acu, ausu un kakla saslim%an#m. -pa%a uzman"ba j#piev!r%, ja ir piet(ku%as )epas, t#s savainotas ar dzelk%&iem vai irbulen!m.

Spanieli

Spanielus bie'i d!v! ar" par putnusu&iem. Tie ir sp!c"gas miesas b(ves, ar gai%as kr#sas ka-'oku un $oti uztic"gi saimniekam, kuru nekad nepamet, ar" med"bu laik# – ne. Spanielus ap-m#ca putnu med"b#m, lai ieg(tu irbes, faz#nus,

paipalas. Tos izmanto p#r" ar apm#c"tiem pl!-s"gajiem putniem. Spaniela uzdevums ir atrast med"jumu lauk# vai dz"v'ogos un to izbied!t, lai pl!s"gie putni tos var!tu no)ert. Spanieli nav sabiedriski attiec"b#s ar citiem su&iem, it "pa%i ar dzin!jsu&iem, t#d!$ tos parasti neiz-manto kop#.Kā apmāca medību pavadoni

Med"bu pavadoni s#k apm#c"t septi&u gadu vecum#. Lai pierastu pie gr(t# uzdevuma, vi-&am diena un nakts j#pavada kop# ar med"bu su&iem. N#kamais pavadonis iepaz"stas ar katra su&a labaj#m un sliktaj#m "pa%"b#m, iegaum! katra v#rdu un ar" ka'oku. Vi&% r(p!jas par su&u novietn!m, p#rliecin#s par to, ka t#s nav mitras un taj#s nav caurv!ja. Katru r"tu izt"ra b(das, divas reizes dien# ielej b$odi&#s svaigu un t"ru (deni, katru tre%o dienu nomaina sal-mus. Vi&am j#iem#c#s v!l citi darbi med"bu m#ksl#, piem!ram, sap"t zirgu astrus t#, lai ar tiem var!tu sasiet kop# divus su&us. Apm#c"ba turpin#s l"dz med"bu pavadonis k$(st pieau-dzis, un vi&a vietu ie&em cits m#ceklis.

Kā trenē suņusLai dzin!jsu&i b(tu veseli, par tiem past#-

v"gi j#r(p!jas. Katru r"tu un vakaru kop!jam su&i j#izlai' no novietnes un j#$auj tiem izkus-t!ties, jo mazkust"ba tiem ir n#v!jo%a. Pirms

Gastons II par su%u audz!$anu un apm"c#bur#d"t saimniekam, kop!js tos not"ra ar skr#pi, suku un salmiem. Dres!t#ji pavad#s ved su&us pastaig#s pa laukiem, kur notiek ar" caurejas l"dzek$u v#k%ana, kas su&u iek%as uztur lab# st#vokl".

Suņu apmācība medībām

R"tausm# pirms apm#c"b#m kop!ji iedod su&iem maizi un pienu tik daudz, lai tie neb(tu p#r!du%ies. Su&us sadala pa p#riem un tad dod komandu doties uz me'u. Pa priek%u iet vecais asinsp!du suns, kur% ar degunu pie zemes osta nakt" atst#t#s un mekl! "st#s p!das. Akmens svie-diena att#lum# kop!jiem pie pavad#m, nepaciet"-gi riedami, seko p#r!jie su&i.

Atskanot med"bu pavado&a sign#lam, kop!ji palai' va$# vispieredz!ju%#kos su&us, kuri seko asinsp!du sunim. P#r!jie tiek tur!ti pavad#s, l"dz tiek dots sign#ls. Med"bu laik# kop!ji su&iem ne$auj nokl"st, atsaucot nepaklaus"gos ar taur!m, mudinot slinkos ar saucieniem un kliedzieniem, l"dz med"jums tiek notverts. Dienas beig#s, kad visi san#k kop#, dzin!jsu&i tiek saskait"ti, no-kl"du%os saucot ar taur!m. Bie'i vien n#kamaj# dien# kop!jiem j#dodas uz me'iem un ciemiem mekl!t nokl"du%os vai p#rgalv"gos su&us.

(Izmantoti materi#li no Gaston Phoebus, $e Hunting Book, Sagdos, Italy)

Dzin%jsu&us Lielbrit"nij" izmanto vair"kos med!bu veidos, un katram no tiem ir iev%rojama un gara v%sture

52009 (1)

Me&ac+kas ir sp!c#gs un iztur#gs me-d#jamais dz#vnieks, kas v!l m!ne$iem ilgi sp!j izdz#vot p!c g+t" ievainojuma. Atbil-d#gs mednieks me&ac+ku med#b"s cent#si-es veikt prec#zu un n"v!jo$u $"vienu.

Trāpījuma zonasAbsol(ti n#v!jo%s un t(l"t!js ir %#viens

galv#. Tom!r med"bu speci#listi neiesaka to izm!+in#t dzin!jmed"bu laik#, jo liel#koties %#di m!+in#jumi ir lemti neveiksmei. Med-niekam neprec"zi %aujot, dz"vnieks g(st vai nu vieglu ievainojumu (kuilis), vai ar" bar"bas vada traumu, un tas nobeigsies mok piln# bada n#v!. Ievainoto dz"vnieku reti kad izdo-das atrast, jo tas v!l var noiet lielu att#lumu.

Lab#kais risin#jums ir tr#p"jums kr(%-kurv", ievainojot sirdi, plau%as un lielos asinsvadus. *#da %#viena rezult#t# dz"vnieks nobeigsies #tri. Ja ar" tas v!l p#rvietojas, med"jumu atrast ir viegli.

Att!los ar sarkanu kr#su nor#d"ti %#vieni, kas izraisa t(l"t!ju n#vi, ar oran'u atz"m!ti %#vieni, kas ir n#v!jo%i, ta,u dz"vnieks nekr"t uzreiz, bet ar dzeltenu – tie tr#p"jumi, kuru rezult#t# dz"vnieks var aiziet ievainots.

Tēmēšanas principi

Dzin!jmed"b#s ne%auj uz m!r)i, kas at-rodas t#l#k par 50 – 70 metriem. Ar glud-stobra ieroci Latvij# nedr"kst %aut t#l#k par 50 m. Izv!rt!jot t!m!%anas principus pa l!n# riks" skrieno%u (rik%ojo%u), skrejo%u un #tri skrejo%u me'ac(ku, j#&em v!r# %#v!ja reakcijas #trums, laiks, kas nepiecie%ams, lai mednieks iz%autu, k# ar" dz"vnieka p#rvie-to%an#s #trums. Var pie&emt, ka dz"vnieks rik%o vid!ji ar #trumu 8 – 12 km/h (3 – 5 m/s). Me'ac(kas vid!jai #trums ir 30 – 40 km/h (8 – 12 m/s), bet maksim#lais var sas-niegt pat 50 km/h (14 – 16 m/s). *ie cipari nor#da, ka t!m!jot nepiecie%ams m!r)a ap-steigums, lai tr#p"jums b(tu prec"zs.

*#vi&a lidojuma #trums ir atbilsto%s mu-n"cijas izv!lei, t#p!c %ie dati j#mekl! attie-c"g#s mun"cijas ballistikas tabul#s. L"dz"gi ar" j#r"kojas ar ieroci, ko vislab#k p#rbaud"t %autuv!s, %aujot pa „skrejo%o me'ac(ku”.

Daži tēmēšanas padomiDa'i padomi, ja med"b#s dodaties ar

Remington pusautom#ta v"t&stobra ieroci (9,1x63/16,2), izmantojot Whelen .35 pat-ronu un t.s. sarkan# punkta optiku. *aujot pa rik%ojo%u me'ac(ku apm!ram 50 m at-t#lum# plakana reljefa vai me'a apst#k$os, ja dz"vnieks atrodas ar s#niem pret med-nieku, t!m! l#psti&#. Ja med"jums skrien cauri kr(miem un ir saredzams ik pa lai-kam "su br"di, tad nav iesp!jams not!m!t uz dz"vnieku, sekojot jeb velkot l"dzi ar ie-roci. *#d# gad"jum# j#iedom#jas dz"vnieka

Šaušanas un tēmēšanas ABC no vācu mednieku pieredzes

iesp!jam# skr!jiena l"nija, j#samekl! starp kokiem br"vs laukums un j#gaida ar ieple-cotu ieroci. *#viens j#raida br"d", kad dz"v-nieks redzams t!mekl" un sarkanais punkts atrodas l#psti&as rajon#. T!m!%anas vietas nor#d"tas att!los.

Medniekiem j#atceras, ka viens no dro-%u med"bu galvenajiem pamatprincipiem nosaka, ka j#%auj tikai un vien"gi pa skaidri redzamu m!r)i.

(Izmantoti materi#li no Edgar B%hm "Drüc-kjagd auf Sauen", 2004)

Ain"rs Zvejnieks,LATMA valdes loceklis

Latvijas Ornitolo,ijas biedr#bas (LOB) pi-rmais m!,in"jums paust savu nost"ju med#bu jaut"jumos notika 26. marta san"ksm!, uza-icinot taj" piedal#ties ar# Valsts me&a dienesta (VMD), &urn"la „Med#bas. Mak$*er!$ana. Daba.” (MMD) un Latvijas Mednieku asoci-"cijas (LATMA) p"rst"vjus.

Sanāksmes prioritātesLOB izvirz"ja b(tisk#kos jaut#jumus apsprie%a-

nai: datu v#k%anu par dz"vajiem un nomed"tajiem putniem, med"bu liegumu veido%anu, med"bu saimniec"bu ietekmi uz putniem, svinu saturo%u %#vi&u izskau%anu un kl#teso%o organiz#ciju sadar-b"bas iesp!jas.

San#ksm! izskan!ja priek%likums jau tuv#kaj# laik# apkopot inform#ciju par eso%ajiem liegu-miem, akt"vi r"koties, lai izskaustu svina %#vi&u izmanto%anu, un inform!t medniekus par LOB nost#ju.

Par un pret bezsvina munīciju Pla%#k#s diskusijas san#ksm! izrais"ja iero-

sin#jums par bezsvina mun"cijas izmanto%anu med"b#s. LATMA nor#d"ja, ka ar %#du mun"ci-ju putnus gr(t#k non#v!t, jo maksim#l# %au%a-

nas distance ir 15 – 20 m, un palielin#s risks, ka daudzi putni tiek savainoti, kas nav savienojams ar mednieku !tikas pras"b#m. Savuk#rt padom-ju laik# ra'otie iero,i nav piem!roti %au%anai ar bezsvina mun"ciju, t#p!c lielai da$ai mednieku tie b(s j#maina. LATMA p#rst#vji ierosin#ja liel#ku uzman"bu velt"t svinu saturo%as mun"cijas aizlie-gumam tie%i lielaj#s (denstilpn!s, k# ar" nor#d"ja, ka l"dz %im v!l nav rad"ti pla%i izmantojami, pie-tiekami l!ti un efekt"vi %#vi&i bez svina, turkl#t iesp!jami p#rmetumi par da'u mun"cijas ra'ot#ju intere%u lob!%anu. Izskan!ja viedoklis aizliegt ar" svinu saturo%u v"t&ustobru mun"ciju, par pamato-jumu minot V#cijas piem!ru, kur no saind!%an#s ar svinu, !dot ar v"t&ustobru iero,iem no%auto lapsu paliekas un di'med"jumu iek%!jos org#nus, iet boj# katrs ceturtais j(ras !rglis. Latvij# j(ras !r-g$u skaits palielin#s, t#p!c %" probl!ma sagaid#ma ar" pie mums.

Medību aizliegums var arīnepasargāt

Sarun# par med"jam#m sug#m LOB uzsv!ra, ka gad"jum#, ja suga atrodas nelabv!l"g# aizsardz"bas st#vokl", med"bas nav uzskat#mas par ilgtsp!j"g#m pat tad, ja t#s nav iemesls sugas nelabv!l"gam st#-voklim. VMD p#rst#vis nepiekrita %im viedoklim, nor#dot, ka, piem!ram, (dru popul#cijai n#cis tikai par $aunu, ka (drs sv"trots no med"jamo dz"vnieku

saraksta. Par lab#ku risin#jumu VMD nor#d"ja stingri kontrol!tas med"bas, nevis tradicion#li med"jam#s sugas sv"tro%anu no med"jamo saraksta. LOB p#rst#vis piekrita, ka bie'i vien lab#k ir at$aut med"t, ta,u vienlaikus paredzot ar" pas#kumus, kas veicin#tu sugas st#vok$a uzlabo%anos.

VMD p#rst#vis "pa%u uzman"bu piev!rsa med&u med"b#m, atz"m!jot, ka tiek noteiktas zonas, kur#s %os putnus nemed". Med&us at$auts med"t tikai ,etr#s vai piec#s virsme'niec"b#s un ar" ne visos riestos. LATMA papildin#ja, ka maksi-m#lo pie$aujamo nomed"%anas apjomu apr!)ina tikai riestos, kur ir desmit vai vair#k gai$u. LOB %im apgalvojumam nepiekrita, jo, k# apgalvo da'i ornitologi, %#di riesti nav noteikti.

MMD p#rst#ve uzsv!ra, ka med"bas nav vie-n"gais trauc!juma faktors, ta,u pret t#m v!rsties ir vienk#r%#k. Savuk#rt biedr"bas speci#listi apgal-voja, ka daudz#s Eiropas valst"s par med"bu rad"-tajiem trauc!jumiem ir veikti noz"m"gi p!t"jumi. LATMA nor#d"ja, ka p!t"jumu rezult#tus ne vie-nm!r iesp!jams attiecin#t uz situ#ciju Latvij#, jo daudzi apst#k$i ir $oti at%)ir"gi.

Informācija ir nepilnīgaLATMA p#rst#vji atzina, ka inform#cija par

nomed"tajiem putniem ir nepiln"ga. Probl!mu liegumu veido%anas gad"jumos rad"jusi prakse, ka, apsprie'ot k#das teritorijas individu#los noteiku-

mos, med"bu ierobe'ojumi visp#r netiek piemi-n!ti. Dokumentos tos iek$auj tikai t#l#k#s sarun#s citos l"me&os. LATMA ar" uzskata, ka liegumi tiek veidoti haotiski, bie'i vien pat nepamatoti un ne-vajadz"gi. Izskan!ja priek%likums turpm#k aizsar-dz"bas pas#kumus pl#not konstrukt"vi, saska&o-jot viedok$us un nedemonstr!jot sp!ka poz"ciju. LOB piekrita, ka liegumi j#ievie% pl#nveid"gi un apliecin#ja gatav"bu darboties %" jaut#juma sak#r-to%an#.

Jāveicina interese parputniem

LOB san#ksm! uzsv!ra, ka j#uzlabo mednieku zin#%anas par potenci#lo med"jumu, piem!ram, m#cot vi&us iepaz"t putnus, un apliecin#ja, ka ir gatava atbalst"t %#dus izgl"t"bas pas#kumus.

LATMA nor#d"ja, ka mednieku vid( sastopa-mi gan t#di, kas seko l"dzi inform#cijai un papil-dina savas zin#%anas, gan ar" t#di, kas nemaz nezi-na, ka tiek izdoti medniekiem dom#ti izdevumi, piem!ram, MMD, „Jakts“, putnu noteic!js u.c. Tom!r ieteikums bija nebalst"ties tikai uz nega-t"vu pieredzi.

San#ksmes nosl!gum# dal"bnieki vienoj#s, ka svar"g#kais ir veicin#t savstarp!jo izpratni un sadarb"bu, nevis izteikt p#rmetumus, un izteica cer"bu, ka n#kotnes darbi saskan!s ar diskusij# pausto viedokli.

6 2009 (1)

P!teris Zaharsmednieku kolekt#va „ Melnalk&'i”mednieks

Neba st#sts b(s par to, ka put-nu ko sliktu izdar"ju%i vai v!l peri-na ko izdar"t. St#sts b(s par idejas pasnieg%anas veidu un l"dzek$iem, k# ierobe'ot visa veida lauku saim-nieko%anu un, protams, noteikt med"b#m aizliegumus, turkl#t zin#tniski nepamatotus. L"dz %im pla%#kai publikai ir izskan!jis put-nu m"$u sp#rnotais apgalvojums, ka neviens jauns aizliegums vai ierobe'ojums netiks ieviests bez iepriek%!jas zin#tniskas izp!tes vai vismaz gadiem veiktu putnu moni-toringu. K# m(su biju%ais vietval-dis Ivars m!dza teikt: „Bet…”

Te nu ir „bet”, t#d!$ es v!l!-tos nor#d"t uz Latvijas augst#ko vides l!m!jinstit(ciju, kas vienu p!c otra kaldina "pa%i aizsarg#ja-mo dabas teritoriju individu#los noteikumus. M!r)is jau skaists, jo ar t#diem padus! jebkuram priv#t"pa%niekam, t(ristam, put-nu, zivju vai dz"vnieku m"lim ar pierakstu bloci&u un binokli rok# viegl#k b(tu dz"vot, elpot un vis#-di cit#di izmantot to, ko m!s uz-skat#m par sv!tu (lai gan – k# nu kuram), tas ir vien# v#rd# – dabu. Ta,u "pa%i aizsarg#jamo dabas teri-toriju individu#lie noteikumi pa-l!n#m met !nu uz tiem, kuri tur, laukos eksist! – lai' b!rnus skol#s, ved govis p$av#s, vakt! c(kas un veic nebeidzamos ikdienas darbi-&us. Ar v#rdu „!nu” %aj# jaut#jum# j#saprot nebeidzamie papildus ierobe'ojumi, ar kuriem b(s j#r!)in#s gan tiem, kas tur mitin#s, gan ar" tiem, kas savu br"vo dienu v!l!sies pavad"t dab#.

Probl!ma j#risina pa%# sakn!, t.i. jebkuri "pa%i aizsarg#jamo dabas teritoriju individu-#lie noteikumi tiek veidoti uz dabas aizsardz"-bas pl#nu pamata, kas ir izstr#d#ti atsevi%)i katrai teritorijai. Vides ministrijas Dabas aiz-sardz"bas p#rvaldes m#jas lap# teikts, ka „dabas aizsardz"bas pl#na uzdevums ir saska&ot dabas aizsardz"bas, dabas resursu izmanto%anas, re-+iona att"st"bas un citas intereses t#, lai tiktu saglab#tas teritorijas dabas v!rt"bas“. T#tad galvenais m!r)is ir dabas v!rt"bas, nevis viet!-

Egils Ozols un Agris Strazds,mednieki

Med#bu noteikumu k"rt!j"s izmai%"s iet vertas gan daudzas atbalst"mas normas, gan ar# mums nepie%emami jaunin"jumi. Nevaram atbalst#t Valsts me&a dienesta (VMD) p"rst"vju priek$likumu noteiku-mus papildin"t ar punktu, kas paredz, ka „mednieks dr#kst piedal#ties med#b"s ar med#bu $aujamiero)iem tad, ja ik p!c di-viem gadiem nok"rtojis praktisko p"rbau-d#jumu $au$an" ar med#bu $aujamieroci“.

VMD ierosin#jumu pamato ar nepiecie%a-m"bu paaugstin#t mednieku prasmi r"koties ar %aujamiero,iem, bet p!d!j# laika papildar-guments ir dro%"ba med"b#s.

Piekrit"siet, ka %autuv! nevar iem#c"ties Med"bu noteikumu dro%"bas pras"bu iev!ro-%anu me'#. Mednieks l"dz autom#tismam var apg(t prasmes lietot ieroci %autuv! un labi %aut, ta,u %ie refleksi darbojas tikai standarti-z!tos apst#k$os. Ja med"b#s pirms nok#p%anas no tor&a ierocis netiek izl#d!ts vai tiek izl#d!ts tikai pie ma%"nas, vai pat ma%"n#, t#s bag#'nie-k#, vai, v!l $aun#k, pav!r%ot to pret cilv!ku, tad t#di mednieki bargi j#soda, nevis j#m!+ina p#r-m#c"t %autuv!! Dro%"bas noteikumi ir j#iev!ro.

Ja &emam par piem!ru auto vad"%anu, kur valsts instit(cija „Ce$u satiksmes dro%"bas direkcija“ nodro%ina autovad"t#ja eks#menu materi#li – tehnisko b#zi, tad min!tais VMD priek%likums ir Latvijas priv#to %autuvju "pa%-nieku intere%u lob!%ana. Autovad"t#jiem ta,u netiek pras"ts ik p#rgadu k#rtot eks#menu,

lai gan automa%"nu sabiedrisk# b"stam"ba un upuru skaits uz ce$iem ir nesal"dzin#mi liel#ks! M(supr#t, jaut#jumu par atk#rtota %au%anas eks#mena nepiecie%am"bu var!tu izskat"t tikai gad"jumos, kad ir anul!ta iero,u at$auja.

Nosakot pras"bu ik p!c diviem gadiem k#rtot praktisko p#rbaud"jumu, j#apzin#s, ka tas notiks uz mednieku r!)ina un no med"bu procesa tiks izsl!gti mednieki, kuriem %#da p#rbaude neb(s pa kabatai.

J#atg#dina, ka no %# gada 1. janv#ra jau tika paaugstin#ta valsts nodeva par sezonas karti, t#p!c ka samaksa par to bijusi neat-bilsto%i zema pret" sa&emtajam labumam un Med"bu fond# tr(kstot l"dzek$u. Labi zin#m, ka no fonda l"dzek$iem l"dz %im finans!tas daudzas jaukas lietas, tostarp ar" vair#kas %au-tuves. Tagad %o %autuvju "pa%nieku sp!c"gais lobijs grib ar normat"vo aktu starpniec"bu un mednieku pal"dz"bu t#m nodro%in#t stabilus un regul#rus ien#kumus?

Ir pamatotas ba'as, ka vecie mednieki, kuri $oti labi r"kojas ar ieroci me'# un varb(t ne tik labi %auj pa m!r)i %autuv!, %o eks#me-nu nenok#rtos. Eks#mens tom!r rada stresa situ#ciju un uzliek atbild"bu. Bet mednie-kiem, kuriem, ieraugot sava m('a Lielo alni, s#k tr"c!t rokas un k#jas, j#iet pie daktera!

*is jaut#jums nav administr!jams no valsts instit(ciju (VMD) puses, un %au%anas pras-mju noteikumi j#atst#j mednieku form!ju-mu p#rzi&#, kuriem j#b(t ieinteres!tiem, lai med"b#s piedal"tos mednieki, kas prot tr#p"t m!r)". Nevaram piekrist VMD p#rst#vju t!-zei, ka %au%anas prasmes, kas ieg(tas %autuv!, nodro%ina garant!tus tr#p"jumus me'# un

jie iedz"vot#ji, kuri gadsimtiem ir sadz"voju%i ar %"m v!rt"b#m. Un tad p!k%&i k#ds „augst#ks sp!ks“ s#k dikt!t noteikumus, k# apieties ar aizsarg#jamu pu)i. Saprotams, ka pras"bu pamat# ir Eiropas Savien"bas (ES) viedoklis, kuram v!l nesen padev"gi nol!m#m pievieno-ties. ES nav nek#ds m#ko&u pav!lnieks, bet formul!t#js, k#d# virzien# j#str#d#. K# jau mi-n!ju raksta s#kum#, ir $oti nekorekti, ka vie-nas pras"bas tiek trakt!tas k#da intere%u pulka lab#. *aj# gad"jum# gribu "pa%i pabakst"t tos, kuri putnus izmanto par r"ku, lai veidotu p!c iesp!jas vair#k ierobe'ojumus jeb, k# vi&i saka: „Izv!l!ties piesardz"bas principu!”.

M"$ie tautie%i, saprotiet, ka tas, ko Eiropa mums prasa, ir lok#ms da'#dos virzienos un var

tikt pagriezts t#, lai vien# teritorij# sadz"votu gan putnu v!rot#ji, gan mednieki, gan tie, kuri putnus izmanto citu m!r)u sasnieg%anai vai, pareiz#k sakot, pieseg%anai, gan ar" pa%i putni un cita dz"vaa rad"bi&aa. Daudzu "pa%i aizsar-g#jamo dabas teritoriju individu#lie noteikumi jau ir gald#, k# tas noticis gan ar Zieme$gauju, Lub#nu, Salacu un t#pat vis#m p#r!j#m up!m, ezeriem, purviem, kuriem nu ir noteikti k#di neb(t aizliegumi, ierobe'ojumi un citas sas-ka&ojamas darb"bas %aj#s teritorij#s.

K# viss iepriek%min!tais un izrieto%ie papildus ierobe'ojumi skars med"bu saim-niec"bu? Pavisam vienk#r%i, med"s maz#k jeb dr"z#k – daudz maz#k, bet daudz kur visp#r nemed"s. Tiem, kam paredz!ti iero-

be'ojumi med"bu iecirk&os vai pie m#j#m, izskat#s, b(s j#ieg#d#jas binok$i un be&)"-%i, lai v!rotu putnus, st#st"tu par tiem b!r-niem, un visbeidzot nodotu savas met#la „rores“ kr"zes skartajai met#la industrijai. Ta,u, lai t# nenotiktu, aicinu J(s, mednie-ki, iesaist"ties dabas aizsardz"bas pl#nu tap-%an# un pan#kt sev un visiem medniekiem v!lamo, apvienojot to ar dabas saglab#%anu. Tikai nevainojiet tagad jau D(klava kunga pasp#rn! eso%os cilv!kus par neatsauc"bu, nekompentenci un vis#di cit#di neva$"go r"c"bu, jo bez vi&u uzst#j"bas daudzi, jo daudzi mednieki Latvij# par p"$u, med&u un citu dz"vo rad"bu med"b#m sav# terito-rij# var!tu tikai sap&ot.

Rūpes par drošību vai šautuvju īpašnieku interešu lobēšanamaz#ku sa%auto dz"vnieku skaitu.

Pa%i esam da'#du klubu dal"bnieki un va-ram teikt, ka m(su form!jumos katru gadu notiek gan treni&i %autuv!s, gan past#v ie-sp!ja sacensties %au%an#, k# ar" apg(t pras-mes un iema&as r"koties ar ieroci. Daudzos Latvijas klubos medniekiem noteikta pras"ba

Valters L+sis,Valsts me(a dienesta Med#bu da)asvec"kais inspektors

ar dzin!jiem masta vid( medniekam kreisaj# pus! 1,5 m att#lum# nost#jies dzin!js. P!c 5 min(t!m mednieks iz%#va ar gludstobra me-d"bu %aujamieroci uz 15 m att#lum# gar#m skrejo%o me'ac(ku. *#viena br"d" med"bu bi-sei I1-58 saspr#ga kreisais stobrs un ar stobra %)embu virs kreis#s acs ievainoja aizmugur! st#vo%o dzin!ju, kuram slimn"c# oper#cijas laik# boj#t# acs tika iz&emta.

-du#laj#s bebru med"b#s mednieki patva$"gi iz-main"ja med"bu dal"bnieku iepriek% norun#t#s atra%an#s vietas, k# rezult#t# mednieks, %aujot bebram ar v"t&stobra %aujamieroci, n#v!jo%i ievainoja galv# otru mednieku.

-vidu#laj#s (densputnu med"b#s mednieks, %aujot uz 40 metru att#lum# un 5° le&)" no

(dens virsmas lidojo%u (densputnu, ievaino-ja blakus st#vo%o mednieku, kur% no skrot"m guva traumas sej#, kakl# un v!dera rajon#.

-du#laj#s med"b#s, %aujot ar skro%u l#di&u uz lapsu, mednieks ievainoja labaj# un kreisaj# aug%stilb# mednieku, kur% %#viena br"d" atra-d#s aiz lapsas.

ar dzin!jiem mednieks, paman"jis alni, kur% p#rvietoj#s paral!li mednieku l"nijai virzien# uz stigu krustu, patva$"gi pameta nor#d"to st#vvietu un skr!ja paral!li alnim mednieku l"nijas virzien#. Mednieks, kas atrad#s uz bla-kus mednieku l"nijas, ar gludstobra med"bu %aujamieroci %#va pa alni un ar lodi labaj# k#j# ievainoja mednieku, kur% bija izskr!-jis stigu krust# un %#viena br"d" atrad#s aiz a$&a.

dzin!jiem mednieks, %aujot pa alni ar v"t&-stobra %aujamieroci, labaj# l#psti&# ievainoja cilv!ku, kur% %#viena br"d" atrad#s aiz a$&a.

piedal"ties ikgad!jos %au%anas treni&os un pat p#rbaud!s. VMD p#rst#vji par to ir inform!-ti. K# redzat, viss jau notiek.

Mednieki, attopieties! Vai tie%#m prasme labi %aut pa med"jamo dz"vnieku j#kontrol! VALSTS instit(cijai, piedaloties priv#t# biz-nesa lab#kajiem p#rst#vjiem?

72009 (1)

Ori,in"lu un ekonomisku savva(as dz#v-nieku baro$anas ier#ci var pagatvot no 200 l plastmasas muc"m. Mednieks M"rti%$ Atvars iepaz#stina ar savu izgudrojumu, vei-dojot piebaro$anas vietas me&ac+k"m.

Mednieku klubu sabiedrisk" dz#ve Latvi-j" k(+st arvien akt#v"ka, r#kojot gan $au$a-nas sacens#bas, gan bebru sezonas nosl!gu-ma sacens#bas un citus pas"kumus. Alojas mednieku klubs ir sar#kojis med#bu trofeju izst"di, kura var lepoties ar izciliem eksem-pl"riem.

„Izst#des galven# ideja bija par#d"t to, kas ilgus gadus noput!jis un aizmirsts glab#jies zem gult#m, s)(n"%os un pagrabos. Pieskr(v!t trofejas pie d!l"%iem, padar"t t#s apskat#mas ar" Alojas iedz"vot#jiem, t#d# veid# populariz!jot med"bas un izr#dot godu ieg(taj#m trofej#m un nomed"tajiem dz"vniekiem,“ par izst#des ieceri st#sta Alojas mednieku kluba vad"t#js Ai-gars Rumbergs, mednieks kop% 1992. gada. V"ri ideju uztv!ru%i pozit"vi. Ekspon#tu pieg#d! esot pat veidojusies vesel"ga konkurence, un izst#d! non#ku%as l"dz %im v!l nenov!rt!tas, godalgu cien"gas trofejas. „Var!ja apskat"t ar" $oti retas un "patn!jas trofejas, pat v!rt"g#kas par t#m, kas ie-guvu%as zelta meda$as,“ izst#des ieguvumus rak-sturo A. Rumbergs.

Mednieku kluba vad"t#js ir gandar"ts par mednieku atsauc"bu un rezult#tu: „Izn#cis t#ds savdab"gs atskats Alojas mednieku kluba v!stu-r!.“ Iedz"vot#ju interese par izst#di bijusi liela, jo n#cies pagarin#t t#s darba laiku. „*is ir ar" labs veids, k# ieinteres!t jaunos medniekus. Lai gan m(su klub# %obr"d jau ir 36 mednieki, jauna-jiem censo&iem vienm!r vieta atrad"sies,“ med-nieku klub# iesaist"ties aicina A. Rumbergs.

Alojas mednieku trofeju izst#di apmekl!ja ar" Latvijas Mednieku asoci#cijas valdes priek%s!-d!t#js Elm#rs *v!de. Vi&% uzklaus"ja mednieku viedok$us, past#st"ja par jaunumiem med"bu saimniec"b#, k# ar" paviesoj#s kluba med"bu m#j#. Aigars Rumbergs viesi iepaz"stin#ja ar ne-lielo apa$# stenda %autuvi, kurai %ogad pievieno-sies jauns, 35 m plats stends „skrejo%# me'ac(-ka“, bet n#ko%gad iepl#nota 100 m %autuve „pa skrejo%o alni“. Ja iecere izdosies, alojie%u ikgad!-j#s %au%anas sacens"bas k$(s v!l interesant#kas.

Latvijas Mednieku kinolo+isk# apvien"ba 23. mart# „D#lderos” organiz!ja 43. ziemas lai-ku izst#di. R(pes par pas#kumu bija uz&!mies „D#lderu” saimnieks Aigars Remess.

Izst#d! tika v!rt!tas 117 laikas, k# ar" 3 Latvijas dzin!jsu&i, kas piedal"j#s #rpus k#rtas.

Rietumsib"rijas un Krievu – Eiropas laikas tika p#rst#v!tas div#s vecuma grup#s gandr"z vien#-d# skait#. Piedal"j#s ar" da'i Austrumsib"rijas laiku un Somu – Kar!$u laiku p#rst#vji. Su&us v!rt!ja gan Latvijas kinologi, gan eksperti no Lietuvas, daloties ar" sav# pieredz!.

Med"bu %)irnes su&iem izst#d! v!rt! ne tikai eksterjeru, bet &em v!r# ar" sasniegumus lauku p#rbaud!s. Daudziem saimniekiem n#c#s uz-klaus"t ekspertu p#rmetumus par to, ka saim-nieks ir noslinkojis un savu suni nav aizvedis

Mežacūku barotava 200 l mucāM#rti&a Atvara mednieku klubs ilgu lai-

ku me'a dz"vniekus baroja, izmantojot visi-zplat"t#ko pa&!mienu – noberot bar"bu uz zemes, ta,u da$a bar"bas aizg#ja boj#. „Lai gan izraudz"j#mies p!c iesp!jas saus#ku vietu, p!c ilg#ka laika secin#j#m, ka lielu da$u bar"bas

dz"vnieki iem"ca zem!. Ar" dab"gais mitrums to s#ka boj#t,“ par l"dz%in!jo pieredzi st#sta med-nieks M#rti&% Atvars. Zaud!jumi biju%i lieli, jo apm!ram 1/3 graudu samirkst, sapel! un dz"vnieki vairs to ne!d. M. Atvars apr!)in#jis, ka, izberot vienu tonnu bar"bas, apm!ram 330 kilogrami aiziet boj#.

Mednieki atrada risin#jumu, k# nov!rst zu-dumus. „Tagad jau tre%o gadu me'ac(ku baro-%an#s viet#s uzst#d#m barotavas ar dozatoriem. *im nol(kam izmantojam 200 litru mucas, kuras nostiprina uz koka k#j#m. Var izmantot ar" maz#ka tilpuma mucas, bet tad j#r!)in#s ar to, ka t#s b(s j#uzpilda bie'#k,“ par savu izgud-rojumu st#sta M. Atvars. Vien# 200 litru ba-rotav# var ieb!rt apm!ram tr"s maisus bar"bas, kur t# saglab#jas sausa un neboj#jas. Bar"ba no dozatora izbirst tie%i tik daudz, cik dz"vniekam nepiecie%ams, un nenon#k uz zemes.

Barotavas M. Atvars iesaka izgatavot no plastmasas muc#m, jo t#s ir krietni iztur"g#kas par met#la un kalpo ilg#k. „Met#la mucas vid!-ji nokalpo 6 m!ne%us, jo parasti t#m nol(st do-zators. Plastmasas mucas tr"s gadu laik# v!l nav l(zu%as,“ piebilst mednieks.

Uzst#dot barotavu, j#&em v!r# da'#di fakto-ri. Viet#, kur to novieto, zemei j#b(t m#lainai vai smil%ainai. Me'ac(k#m paredz!t#s baro-tav#s dozators j#ier"ko zem#k, brie'iem – aug-st#k. Bar"bas pado%anas intensit#ti iesp!jams noregul!t t#, lai barotava b(tu j#uzpilda reizi ned!$#. Barotav#s var b!rt da'#du bar"bu – visa veida graudaugus, z"les un pres!t#s granulas. „Vari!jot ar bar"bu, iesp!jams ar" pietur!t kon-kr!tus me'a dz"vniekus, visbie'#k me'ac(kas vai brie'veid"gos dz"vniekus. Piem!ram, brie'veid"-gie lab#k !d"s rudzus, bet me'ac(kas izv!l!sies kvie%us, auzas, kukur(zu un z"les,“ barotavas ie-sp!jas dz"vnieku piebaro%an# izkl#sta M. Atvars.

Tr"s gados vi&% ir izgatavojis un praks! p#r-baud"jis da'#da veida barotavas. Mednieks ir p#rliecin#jies, ka %" konstrukcija ir efekt"v#k# un ar" ekonomiski izdev"g#k# dz"vnieku barotava.

S"k#ku inform#ciju par barotavu izveidi M#r-ti&% Atvars sniegs pa t#lruni 28611199.

LATMAs prezidents viesojastrofeju izstādē Alojā

uz darba p#rbaud!m, k# rezult#t# pat suns ar teicamu eksterjeru vec#kaj# vecuma grup# ne-var pretend!t uz godalgotu nov!rt!jumu.

P!c izst#des notika Latvijas Mednieku kino-lo+isk#s (LMK) apvien"bas biedru kopsapulce, kur# par jauno biedr"bas priek%s!d!t#ju iev!l!ja

Aigaru Remesi. „D#lderu“ saimnieks ar dar-biem ir pier#d"jis savas organizatora sp!jas un lielo interesi par med"bu %)irnes su&u n#kotni Latvij#. Jaunais biedr"bas priek%s!d!t#js, aicinot talk# ar" LATMA, jau iesaist"jies c"&# par iesp!-ju at$aut med"bu %)irnes su&iem (terjeriem, putnu su&iem) griezt astes kuc!na vecum#, lai nov!rstu iesp!jam#s traumas med"bu laik#.

Par LMK r"kotaj#m izst#d!m un darba p#r-baud!m interes!ties pie Aigara Reme%a pa t#l-runi 29144377.

Galvenais – drošība

Izst"d% liel" skait" bija p"rst"v%tas Rietumsib!rijas laikas

Piel"d%jot vai izl"d%jot ieroci, t" stobrs v%rsts uz aug$u vai leju.

P"rvietojoties dzin%j-med!bu laik", ierocis vienm%r ir izl"d%ts un aizsl%gs – atv%rts, nodro$inoties pret iesp%ju, ka ierocis var nejau$i iz$aut.

M"rti&a Atvara pagatavot" barotava

8 2009 (1)

Informat!vs izdevums

Izdots ar Med!bu saimniec!bas att!st!bas fonda atbalstu

Latvijas Mednieku asoci"cijaR!ga, Mat!sa iela 8, LV–1001T"lrunis, fakss: 67291006

Redaktors: J"nis K#avi$%, t"lrunis: 29490029e-pasts: exl@exl.lv

Makets, dizains:SIA "Mappa"www.mappa.lve-pasts: info@mappa.lv

Augusts Ragainis

Mans vect!vs nebija no lielajiem run#t#-jiem. Ja k#ds vi&am kaut ko vaic#ja, atbild!

sa&!ma t#du k# &urdienu, kas vien#di& aplie-cin#ja gan piekri%anu, gan noraid"jumu. Viss bija atkar"gs no inton#cijas. Jaun"bas dienu piedz"vojumus no vect!va n#c#s izvilkt glu'i k# ar knaibl!m. Run"gs vi&% k$uva vien"gi re-iz!s, kad vi&am %)ita, ka pien#cis laiks man

Pag#ju%# gad# Med"bu saimniec"bas at-t"st"bas fonda finansi#li atbalst"t# projekta „P#rnad'u (a$&u, staltbrie'u) monitorings” ietvaros izdots buklets „Vecuma noteik%ana p#rnad'iem p!c zobu nodiluma”. Projekta vad"t#ja un izdevuma autore ir Alda Pupila.

Vecuma noteik%anai ir svar"ga noz"me med"jamo dz"vnieku popul#ciju pareiz# ap-saimnieko%an#. *#di dati sniedz inform#ciju par popul#ciju st#vokli, med"bu ietekmi uz noteiktu vecuma klasi un popul#cijas ap-saimnieko%anas efektivit#ti. Tikai zinot kaut aptuvenu nomed"t# dz"vnieku vecumu, var spriest par med"bu veiksmi vai neveiksmi un savu ieguld"jumu med"bu resursu uzlabo%a-n#. Izdevums sniegs medniekiem zin#%anas par nomed"t# dz"vnieka vecumu, t# pal"dzot uzkr#t pieredzi dz"vnieku nov!rt!%an# lauka

Ira Dombrovska,va)asprieks – med#bu kulin"rija

Medījuma maltās gaļasplācenīši

Kad iecien#to kartupe(u un kotle$u viet" gribas nobaud#t kaut ko #pa$u un ne tik ikdi-eni$*u, aicinu pagatavot med#juma malt"s ga(as pl"cen#$us. Recepti esmu aizguvusi no jaun#bas dienu pazi%as, ar kuru v!l padomju laik" satikos Krim", vasar" atp+$oties kop" ar ,imeni. Pl"cen#$iem var izmantot jebkuru med#jumu. Recepte dom"ta, lai pagatavotu 20 pl"cen#$us.

400 g miltus, 1 paci&u rauga, 1 t!jkaroti cuku-ra sajauc ar apm!ram pusgl#zi nedaudz uzsild"ta (dens. Visu sajauc vienm!r"g# mas# un liek silt# viet#, lai m"kla uzr(gst. P!c apm!ram 20 min(t!m m"klai pievieno 3 !damkarotes e$$as, s#li, pielej v!l pusgl#zi (dens, m"klu v!lreiz sam"ca un $auj, lai t# v!lreiz uzr(gst. *im procesam nepiecie%amas 30 min(tes. Kad m"kla uzr(gusi, l"dz"gi, k# cepot p"-r#gus, no t#s izveido 20 nelielas bumbi&as.

Pild"jumam nepiecie%ami tr"s s"poli, divas )ip-loku daivi&as, maza ,illi pipara p#ksts, kurai iz-&emtas s!kli&as. To visu sakap# un pann# ol"ve$$# mazliet apcep. Pievieno 1 bund'i&u ar sagrieztiem, konserv!tiem tom#tiem un 4 !damkarotes tom#-tu pastas. Ja nepiecie%ams, p!c gar%as pievieno v!l

past#st"t kaut ko noder"gu. K#du vasaru biju ieradies apciemot vec-

t!vu un vecmammu no pils!tas, kur apguvu gudras zin"bas. Tikko sp!ru k#ju p#r slieksni,

t# vect!vs, ne$aujot man pat atvilkt elpu, mu-din#ja uz me'u l(%a p!das skat"t. Ja j#iet, tad j#iet, vai es var!ju ko iebilst.

G#j#m, l(koj#m, bet neko pr#t"gu neman"-j#m, tikai za)i un stirnas pa nakti bija apk#rt staig#ju%i. Vect!vs ats!d#s uz celma, nolika

plinti uz ce$iem, paskat"j#s uz mani t# dzi$-dom"gi un noteica:

– Zini, puika, es jau agr#k ar" t#ds 'iper"gs razbainieks biju, apk#rt bland"jos, meit#m pa-ka$ skraid"ju...

Smagi nop(ties, atsl!jos pret koku, jo bija pie n#cis br"dis sarunai par dz"ves gudr"-b#m…

– Reiz man gad"j#s t#, – vect!vs ies#ka, – g#ju pavasar" medni %aut, jo, k# v!sta paruna, kam!r medni neesi nomed"jis, tikm!r par "s-tenu mednieku nek$(si. Zin#ju lab#k#s vie-tas, kur med&i dzied. Taj# r"t# gan pie med&a netiku. Pats aizbaid"ju, m!+in#dams tam ne-veikli piel!kt. Iepriek% jau divas reizes prov!-ju tikt %im kl#t, bet putns par mani izr#d"j#s gudr#ks. Pa ce$am uz m#j#m nodom#ju v!l aizbrist l"dz p$avi&ai, kur k#da med"ga lapsa ap!da gan irb"tes, gan za)us, gan ar" stirnu mazu$us. Ta,u l"dz p$avai t# ar" netiku, jo taj# dien# piemet#s man lietuv!ns. Apmald"jos es pried!s, kuras krustu %)!rsu, mazs b(dams, biju izstaig#jis. Vai t# bija sagad"%an#s, vai pats liktenis, kas mani toreiz no pareiz# ce$a noveda, bet l"dz pat %ai dienai esmu par to bijis pateic"gs.

Eju ar plinti plec# un eju, bet me's k# nebeidzas, t# nebeidzas, kaut gan p!c mana r!)ina p$avi&ai sen vajadz!ja b(t kl#t. Visas debesu puses sajuku%as, pat vairs nezinu, pa kuru ce$u uz m#j#m j#iet. Turpinu brist. N#k jau pusdienas laiks, v!ders burk%) k# l#cim, kas tikko no ziemas miega pamodies, te p!k-%&i dzirdu – kr(mos nobr"k%) un kaut kas liels un smags lau'as cauri zariem. Nodom#ju – al-

nis, liels un naid"gs. Mednieks v!l biju jau-ns un "sti nesapratu, kas un k# me'# notiek. Gaidu, p#rbijies k# diegs, kas par briesmoni no kr(miem izl"d"s. Troksnis n#k arvien tu-v#k un tuv#k, man jau rokas un k#jas tr"c, ap d(%u pavisam nel#gi… Biju jau gatavs plinti celt un nezin#mo naidnieku %aut, kad dzir-du, atskan t#ds maigs un m"l"gs „m(” un tad ska$a balss sauc „Kur tu, duln#, iel"di?” No p#rsteiguma ats!dos z#l!, bet man priek%# jau st#v!ja sprigana mei,a ar div#m gar#m biz!m, s#rtiem vaigiem, zil#m ac"m un br(na$u, kurai ap ragiem apmesta cilpa, pie rokas. „Kas tas par smurguli te pa s(n#m v#rt#s,” vi&a iesm!-j#s un, brun,iem noplandot vien, aizvicoja prom.

Es k# traks diebu paka$. Pr#t# doma viena – #tr#k no me'a tikt #r#. Izr#d#s, ka es nekur t#lu nemaz nebiju aizbridis, turpat uz ri&)i vien mald"jies. Nok$uvu s!t#, kur man (deni un maizi iedeva un ar labiem v#rdiem pareizo virzienu nor#d"ja. Ta,u mei,u kop% t#s dienas no ac"m neesmu izlaidis, – vect!vs smaidot noteica. – Ar" tev, puika, pien#cis laiks sev si-evu l(koties, – vi&% v!l p!c br"ti&a piebilda, l!n#m sliedamies k#j#s.

L"dz ausu galiem nosarcis, nezin#ju, kur acis likt. Vect!vs man nekad netika st#st"jis, k# vecmammu saticis. Parasti vi&% r#d"ja, uz ko me'# j#skat#s, k# lab#k dz"vniekam pieiet, kas un kad j#med".

– Nu redz, – vect!vs v!l sac"ja, iedams uz m#ju pusi, – ar sav#m p$#p#m visus dz"vniekus aizbaid"j#m. Pa me'u j#iet klus!jot, k# ciemi-&am, kas god# namat!vu un t# nama para'as.

Vecuma noteikšana pārnadžiem

apst#k$os.Izdevums

b(s noder"gs gan mednie-kiem, gan k# informat"vs pal"gl"dzek-lis – med"bu vad"t#jiem. Par iesp!-ju sa&emt be zmaksa s bukletu in-teres!jieties Valsts me'a dienest# vai LATMA.

Iras receptes#li, kan!li, )imenes, melnos maltos pipa-rus. Kad masa k#du br"di kars!ta, pannu no&em no pl"ts, pie-vieno jebkura med"-juma malto ga$u, p!-ters"$u vai koriandra lapi&as un sajauc.

M"klas bumbi-&as saplacina, uz-liek uz ietaukotas cepe%pannas un $auj v!lreiz uzr(gt. Uz pl#ce&iem, pirms tam tos uzman"gi p#rkl#jot ar sakultu olu, liek pild"jumu. Cep sakars!t# kr#s-n" 20 – 25 min(tes. Pasniedz ar svaigiem lapu sal#tiem, red"-siem un citiem pa-vasara za$umiem.

Gatavus pl#cen"-%us var sasald!t un vajadz"g# br"d", #tri atkaus!jot, uzsild"t, lai pacien#tu negai-d"tus viesus vai tal-ciniekus.