Ludzas novada pašvaldība Ludzas 2.vidusskola Re . Nr.4213900475 P.Miglinīka iel 34a, Ludz , LV-5701, t lr./fakss 65724539, e-pasts: lvs@ludzaspils.lv Ludz

Pašnov rt juma ziņojums

2013.gada 10.decembrī

2

Saturs

1. Iest des visp rīgs raksturojums 3

2. Iest des darbības pamatm r i. Iepriekš jo m cību gadu priorit tes un konkr ti

rezult ti.

6

3. Iepriekš j v rt šanas perioda ieteikumu izpilde 10

4. Iest des sniegums kvalit tes r dīt jos visu jomu atbilstošajos krit rijos:

1.pamatjoma – m cību saturs 12

2.pamatjoma – m cīšana un m cīšan s 13

3.pamatjoma – izglītojamo sasniegumi 18

4.pamatjoma – atbalsts izglītojamiem 27

5.pamatjoma – iest des vide 36

6.pamatjoma – resursi 37

7.pamatjoma – iest des darba organiz cija, vadība un kvalit tes nodrošin šana 40

5. Citi sasniegumi 44

6. Turpm k attīstība 48

3

1. IEST DES VISP RĪGS RAKSTUROJUMS

Ludzas 2.vidusskola atrodas Ludzas novad , Latvijas austrumu daļ , Eiropas Savienības

pierobež . Izglītības iest des dibin t js ir Ludzas novada pašvaldība, juridisk adrese:

Miglinīka iela 34 a, Ludza, Ludzas novads, LV-5701.

2012.gada 14.decembrī skola nosvin ja 95 gadu jubileju.

Telpu platība:

Rādītāja nosaukums Platība m2

Kop j platība 8559.00

t. sk. m cību telpu platība 1632,70

sporta un atpūtas telpu platība 1481,20

saimniecisk s darbības telpu platība 4141,10

intern ta telpu platība 1234.00

bibliot kas telpu platība 70,00

2008. gad skola sa ma jaunu mūsdienīgu m cību korpusu un sporta halli, šo projektu

līdzfinans ja Aizsardzības ministrija. Sporta hall notiek sporta stundas, daž das sporta

aktivit tes novada, valsts un starptautiskaj līmenī, tematiskie pas kumi.

Ludzas 2.vidusskola īsteno 4 licenc t s izglītības programmas pamatizglītīb un 2

licenc t s izglītības programmas visp r j vid j izglītīb .

Izglītības programma Klases Kods Licences Nr., izdošanas gads

Izglītojamo skaits 2013./2014.m.g.

Pamatizglītības programma 1.- 9. 21011111 V-1104, 2010 82 Pamatizglītības maz kumtautību

programma 1.- 9. 21011121 V-1105, 2010

214

Speci l s pamatizglītības izglītojamajiem ar m cīšan s

trauc jumiem

1.- 9. 21015611 V-5020, 2012 2

Speci l s pamatizglītības maz kumtautību izglītojamajiem

ar m cīšan s trauc jumiem

1.- 9. 21015621 V-3940, 2011 7

Visp r j s vid j s izglītības visp rizglītojoš virziena

programma

10.- 12. 31011011 V-1106, 2010 51

Visp r j s vid j s izglītības matem tikas, dabaszinību un

tehnikas virziena maz kumtautību programma

10.- 12. 31013021 V-1110, 2010 53

4

Ludzas 2. vidusskol (turpm k - skola) m c s 409 izglītojamie (turpm k – skol ni),

p rsvar tie ir no Ludzas pils tas un Ludzas novada. Liel k daļa skol nu vec ku ir mūsu

skolas absolventi, tas veicina sadarbību ar skol nu imen m. 23 skol ni (5,6%) ir no citiem

novadiem un pils t m:

Novads Skol nu skaits Pils ta Skol nu skaits Ciblas novads 12 Aizkraukle 1 K rsavas novads 2 R zekne 1 Zilupes novads 2 Rīga 3 R zeknes novads 1 Madonas novads 1

Izgl tojamo skaits 2011./2012., 2012./2013., 2013./2014.m.g. s kum .

M c bu gads Skol nu skaits 2011./2012. 422 2012./2013. 423 2013./2014/ 409

Izgl tojamo skaits 1. un 10.klas s

Skol ni n k no daž d m imen m, ar atš irīgu soci lo st vokli: 37 skol ni (9 %) no

daudzb rnu imen m, 1 b renis no patversmes „O ze”, 16 (4 %) aizbilstamie b rni, 2 skol niem

ir pieš irta invalidit te. Dati iegūti, apkopojot klašu audzin t ju sniegto inform ciju. Pašvaldības

apmaks t s pusdienas sa em 176 (43%) skol ni: visi 1.- 3.klašu skol ni – 111 skol ns un 65 -

4.-12.klašu skol ni no maznodrošin t m imen m.

Skol str d 47 skolot ji, t. sk.25 (56 %) ir mūsu skolas absolventi. Seši skolot ji ir

pensijas vecum . Ma istra gr ds ir 14 skolot jiem un 15 skolot jiem izglītība pielīdzin ta

ma istra gr dam. Skolu vada skolas direktore, administr cij ir direktores vietnieces m cību

darb - 1,75 likmes, direktora vietniece audzin šanas darb – 1 likme, vietnieks administratīvi

saimnieciskajos jaut jumos – 1 likme. Skol ir atbalsta person ls: logop ds (0,5 likmes),

5

psihologs (0,5 likmes), soci lais pedagogs (0,3 likmes). Ludzas novada pašvaldība nodrošina

laboranta 1 likmi, medm sa - 0,5 likmes, bibliotek re - 1 likme, datortehni is - 0,5 likmes,

intern ta skolot js - 1,5 likmes un tehniskais person ls .

Skolas bibliot ka nodrošina skol nus ar m cību gr mat m un oblig to literatūru. T s

fondos ir daiļliteratūras, izzi as literatūras un popul rzin tnisk s literatūras gr matas.

Bibliot k skol niem ir brīva pieeja 10 datoriem un bezvadu interneta piesl gumam, ir gr matu

e-lasīt js. Bibliot kas kr jumi tiek papildin ti ar jaun ko, skolai saistošo literatūru.

Pašvaldība nodrošina m cību gr matu, m cību līdzekļu ieg di, periodikas pasūtīšanu.

Skola nodrošina skol nu din šanu no plkst. 8.00. –15.00 – ir dnīca (pašvaldības)

un kafejnīca. B rni no lauku pagastiem dzīvo skolas intern t .

Par skolas tehnisko un saimniecisko st vokli rūp jas tehniskie darbinieki (32,275

apmaks tas likmes). Skolas fizisk vide tiek uzlabota atbilstoši finansi laj m un tehniskaj m

iesp j m, veidojot to est tiski pievilcīgu un funkcion lu.

Skola ievieš e-klases pakalpojumus, no otr semestra sist ma s ks darboties pilnīb .

Katrs m cību kabinets nodrošin ts ar datoru, bezvadu interneta piesl gumu. Sešos kabinetos ir

interaktīv s t feles. Projekta „Materi li tehnisk s b zes pilnveide kvalitatīvai dabaszin t u

apguvei” ietvaros ir aprīkoti fizikas, īmijas, biolo ijas, matem tikas kabineti.

Skolas finanses veido Ludzas novada pašvaldības finans jums, valsts m r dot cijas

pedagogu alg m, m cību gr mat m, k arī ziedojumi, maksas pakalpojumi un citi pašu

ie mumi.

Finans juma avoti Summa Ls

2010. 2011. 2012. 2013. Kop jais finans jums 715503,00 522630,00 587234 580427 t.sk. no valsts budžeta 356957,00 334455,00 344259 320511 no tā (802.) mērķdotācijas pašv. izgl. iest. piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts soc. apdŗošināšanas. obligātajām iemaksām

7520,00 4805,00

no pašvaldības budžeta 351252,00 177464,00 213393 233093 ziedojumi 520,00 400,00 100 200 maksas pakalpojumi un citi pašu ie mumi

6774,00 10311,00 29482 26623

Ludzas 2. vidusskolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Visp r j s izglītības

likums, B rnu tiesību aizsardzības likums, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības l mumi, citi

normatīvie akti, k arī skolas nolikums.

6

2. IEST DES DARBĪBAS PAMATMĒR I

IEPRIEKŠĒJO M CĪBU GADU PRIORIT TES UN KONKRĒTI REZULT TI

Skolas v zija

Mūsdienīga, atv rta un konkur tsp jīga izglītības iest de, kuras darbība orient ta p c

sabiedrības pieprasījuma izglītības nodrošin šanai.

Skolas darb bas m r i ir:

1.Kvalitatīvi organiz t izglītības procesu, kas nodrošin tu valsts visp r j s pamatizglītības

un vid j s izglītības standartos noteikto m r u sasniegšanu.

2.Sekm t skol na atbildīgu attieksmi pret sevi, imeni, līdzcilv kiem, valsti.

3.Nodrošin t drošu, labv līgu vidi, iev rojot valsts standartos noteikt s prasības.

Laika periodam no 2010./2011. – 2012./2013. m cību gadam skolas izvirzītie galvenie

uzdevumi ir:

1.Garant t licenc t s pamatizglītības un visp r j s vid j s izglītības programmu īstenošanu;

2.Nodrošin t izglītojamajiem iesp jas apgūt zin šanas, prasmes un attieksmi, sagatavojot

vi us aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīv , attīstīt l mumu pie emšanas prasmes un sp ju

uz emties atbildību;

3.Izv l ties t das m cību un audzin šanas darba metodes un formas, kas nodrošina

skol na personības vispusīgu, harmonisku attīstību;

4.Veicin t izglītojamo atbildību par savu m cību darbu un to rezult tiem;

5.Racion li izmantot finanšu, materi los, person la un inform cijas resursus;

6.Sadarboties ar skol nu vec kiem;

7.Sadarboties ar pašvaldību institūcij m un nevalstiskaj m organiz cij m;

8.Sav darbīb iev rot demokr tijas, hum nisma, zin tniskuma, individu l s pieejas,

diferenci cijas, sistem tiskuma principus m cību un audzin šanas proces .

Priorit tes un rezult ti (2010./2011.m.g.-2012./2013.m.g.).

Pamatjoma Priorit te Sasniegtais rezult ts

M cību saturs Jaun visp r j s vid jas izglītības standarta un visp r j s vid jas izglītības m cību priekšmetu standartu īstenošana

Skol 2010./2011.m.g., 2011./2012.m.g., 2012./2013.m.g. pl nota un īstenota pedagogu profesion l pilnveide visp r j s vid j s izglītības moderniz t satura īstenošanai. Šaj period tiek organiz ti informatīvi semin ri par izglītības jomu m cību saturu un struktūru visp r j vid j izglītīb atbilstoši vid j s izglītības m cību priekšmetu standartiem, par visp r j s vid j s izglītības m cību priekšmetu standartu ieviešanas gaitu saistīb ar visp r j s vid j s izglītības satura reformu.

7

Veikti grozījumi visp r j s vid j s izglītības programm s (10.-12. klas s k atseviš us m cību priekšmetus m ca latviešu valodu un literatūru, mainīti m cību priekšmetu Latvijas un pasaules vēsture, kulturoloģija, ekonomika nosaukumi). Metodiskaj s komisij s sadarbīb ar direktora vietniekiem izglītības jom m cību priekšmetu pedagogiem tiek sniegts atbalsts detaliz tu tematisko pl nu izstr d katr m cību priekšmet .

M cīšana un m cīšan s

Izglītojamo m cīšan s motiv cijas aktualiz šana un m cīšanas p ctecības nodrošin šana. Izglītojamo zin šanu izv rt šana un paaugstin šana V rt šana k m cību procesa sast vdaļa

Skol notiek kvalitatīvas, metodiski pareizi veidotas m cību stundas. Pedagogi piedalīj s projekt „Pedagogu konkur tsp jas veicin šana izglītības sist mas optimiz cijas apst kļos”, kura ietvaros r dītas atkl t s stundas kol iem. Vair ki pedagogi sav s m cību stund s radoši izmanto inform cijas tehnolo ijas (darbs online, interaktīv s t feles, izmanto daž das saites: skolot js.lv, uzdevumi.lv un citas). Visi pedagogi ir apmekl juši kursus datorprasmju pilnveidošanai. Pedagogi apmekl t l kizglītības kursus par mūsdienīgu m cību saturu, metod m. M cību stund s izglītojamie m c s v rt t savus sasniegumus. Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem tika pilnveidota skol nu sasniegumu v rt šanas k rtība un īstenots atbilstošs v rt šanas process. Skol ni un vec ki zina v rt šanas k rtību.

Izglītojamo sasniegumi

Darbs ar talantīgajiem izglītojamiem Pl nveidīgs darbs pie izglītojamo ikdienas sasniegumu izaugsmes un m r tiecīgas sagatavošanas valsts p rbaudes darbiem.

Skola m r tiecīgi pl no un atbalsta izglītojamo piedalīšanos m cību priekšmetu olimpi d s, daž dos konkursos, viktorīn s, sporta sacensīb s, projektos.

Skola nodrošina nep rtrauktu, sistem tisku, metodisku izglītošan s procesu, kas stimul izglītojamo personības attīstību un dod iesp ju gūt labus m cību sasniegumus. Tiek piev rsta īpaša uzmanība, sagatavojot izglītojamos valsts p rbaudes darbiem. Pedagogi veic izglītojamo m cību sasniegumu analīzi ikdienas darb , valsts p rbaudes darbos. Tiek veikta un analiz ta izglītojamo m cību sasniegumu dinamika.

Atbalsts izglītojamajiem

Psiholo iskais atbalsts un izglītojamo drošības garant šana

Galvenais uzdevums ir atbalsts izglītojamiem Standartu un Izglītības programmu īstenošan . Ir apzin tas izglītojamo psiholo isk s vajadzības. Tiek veikta 1.,5., 10. kl. izglītojamo adapt cijas īpatnību p rbaude. Regul ri tiek apkopoti dati par izglītojamiem, kurus audzina aizbild i, vecvec ki vai viens no vec kiem atrodas rzem s, par izglītojamiem no cit m pašvaldīb m.

8

Skola rūp jas par izglītojamo veselību, sniedz atbalstu veselības nodrošin šanai. Veic skolas person la apm cību pirm s medicīnisk s palīdzības sniegšan . Izglītojamie un skolas person ls ir inform ti, k rīkoties traumu un p kš as saslimšanas gadījumos. Ir iek rtots medicīnas kabinets. Skol str d kvalific ta medm sa. Veselības ned ļas laik (pavasarī) medm sa klas s veic p rrunas par daž d m saslimšan m, inform par veselīgu dzīvesveidu un t nozīmi, tiek organiz ta sporta diena un pavasara p rg jiens. Skola piedal s projekt „Skolas auglis”: 1.-9.klašu skol ni sa em bolus no zemnieku saimniecības Sīļusala Bikavas c. Gaigalavas pag. R zeknes novada, notiek tematiskie pas kumi par augļiem un d rze iem. Interešu izglītības programmas „Protu palīdz t” dalībnieki vair kus gadus ar labiem pan kumiem piedal s Sarkan krusta organiz taj s pirm s palīdzības sniegšanas sacensīb s. 2010./2011.m.g. skolas komanda starpnovadu sacensīb s Ludz ieguva godalgoto 1.vietu. Izglītojamajiem un vec kiem Skolas atbalsta komandas person ls organiz un vada pas kumus par veselīgu dzīves veidu gan klases stund s, gan vec ku sapulc s – alkohola kaitīgumu, narkom nijas probl m m, vardarbību, vecumposma un dzimumu īpatnīb m. 1.-4.klašu izglītojamajiem ir pagarin t s dienas grupas. Skol arī str d logop ds. Darbs šaj grup organiz ts p c apstiprin tas darba k rtības. Skol niem tiek pied v t s fakultatīv s, individu l s nodarbības, interešu izglītības programmas, m ksliniecisk pašdarbība, projektu darbs. Skola piedal s kustīb „Jauniešiem draudzīga skola”. Ir skolas iekš j s k rtības noteikumi. Tie apstiprin ti 2012.gada febru rī un atbilst valstī izstr d tajiem B rnu tiesību aizsardzības, Izglītības likuma pantiem un MK noteikumiem. Regul ri iekš j s k rtības noteikumos tiek veikti grozījumi un papildin jumi. Tos iesaka un atbalsta Skolas institūcijas, izglītojamie, vec ki. Ar skolas iekš j s k rtības noteikumiem tiek iepazīstin ti skolas darbinieki, izglītojamie, vec ki. Visiem skolas un rpusklases pas kumiem ir izstr d ti drošību reglament jošie normatīvie akti, telp s ir izvietota drošības prasīb m atbilstoša instrukcija, evaku cijas rīcības pl ns. Ir noteikta k rtība rpusstundu pas kumu organiz šanai. Izglītojamie katra semestra s kum tiek instru ti par rīcību ekstrem l s situ cij s. Skola ir aprīkota

9

ar autom tisku drošības signaliz ciju. Redzam s viet s ir jaun k inform cija par to, k un kur mekl t palīdzību, zvanot medicīnas person lam, pils tas un valsts dienestiem (Tavs uzticības t lrunis, valsts policija, Valsts ugunsdz sības un gl bšanas dienests u. c.). Skol niem ar īpaš m vajadzīb m ir speci las tualetes, ieejas k pnes, lifts. Izglītojamie jūtas droši skolas telp s un t s apk rtn . Izglītojamo drošības nodrošin šanai ir izstr d ti noteikumi, kuri nosaka izglītojamo drošību skol un t s organiz tajos masu un sporta pas kumos, ekskursij s vai p rg jienos, pirm s palīdzības sniegšan un veselības aprūp , rk rtas situ cij s, ugunsdrošīb . Skolai ir m cību procesa organiz šanai nepieciešam inform cija par izglītojamo veselību un vi u individu laj m vajadzīb m. Vair kus gadus sadarbīb ar R zeknes Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). 4.-5.klašu skol ni vair kus gadus piedal s Ludzas, Ciblas, Zilupes un K rsavas novadu ”Jauno satiksmes dalībnieku” forum , iegūstot godalgotas vietas. Vair k nek 10 gadus skol darbojas vasaras b rnu atpūtas un piedzīvojumu nometne 1.- 6.klašu skol niem no maznodrošin t m imen m.

din šanu nometn nodrošina Ludzas novada pašvaldība.

Resursi M r tiecīga materi ltehnisko resursu izmantošana

Izglītības iest d ir atbilstošas telpas izglītības programmu realiz šanai, liel k daļa no t m ir apg d ta ar nepieciešamajiem materi li tehniskajiem līdzekļiem: projekta „Materi li tehnisk s b zes pilnveide kvalitatīvai dabaszin t u apguvei „ ietvaros ir aprīkoti fizikas, īmijas, biolo ijas, matem tikas kabineti; latviešu valodas kabinet ir interaktīv t fele. Sav darb skolot ji izmanto port lus skolot js.lv, uzdevumi.lv un citus. Skol pieejams bezvadu internets, visos m cību priekšmetu kabinetos nodrošin ts interneta piesl gums. Izglītojamie un pedagogi ir apg d ti ar nepieciešamajiem m cību līdzekļiem: m cību gr mat m, darba burtnīc m, metodisko un m cību literatūru. Izglītības iest des bibliot ka abon periodiskos izdevumus, lasītav regul ri tiek organiz tas tematisk s izst des, veltītas Valsts un tautas tradīciju sv tkiem, rakstniekiem un dzejniekiem, notiek klases stundas, viktorīnas, konkursi, k arī skol ni var pastr d t pie datoriem. Izglītības iest de iekļ vusies valsts vienotaj bibliot ku

10

inform cijas sist m „Skolu Alise”. M cību kabinetos un aktu z l ir uzst dītas žalūzijas. No 2009.gada skolas kas 2.korpuss ir renov ts un skolas 1.korpuss ir jauns. Ir mūsdienīga sporta halle, kur notiek ne tikai sporta stundas, bet daž di pas kumi valsts un starptautiskaj m rog .

3. IEPRIEKŠĒJ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

2008.gada akredit cijas ieteikumi un to izpilde.

Ieteikumi Izpilde

Attīstīt skol nos pašv rt šanas prasmes. Pilnveidot skol nu zin šanu un prasmju v rt šanas k rtību un t s realiz cija.

1.Gandrīz katr stund skolot ji pied v skol niem daž dus pašv rt šanas variantus, iev rojot izglītojamo vecumu īpatnības, tas ļauj skol nam atkl t sava darba stipr s un v j s puses. 2. Administr cijas sarunas ar izglītojamajiem (ar vec ku piedalīšanos) par pozitīvas attieksmes veidošanu pret m cīb m. 3.Izstr d ta vienota skol nu m cību sasniegumu v rt šanas k rtība, ko zina skol ni un vi u vec ki. Inform cija vec ku sapulc s. Vec ki regul ri tiek inform ti par m cību sasniegumiem, izmantojot skol nu dienasgr matas, e-vidi, individu l s tikšan s.

Nodrošin t skolu ar soci l s palīdzības speci listu.

Skol str d soci lais pedagogs, kas veic soci lpedago isko darbu ar izglītojamiem. Mūsu izglītības iest de regul ri sadarbojas ar Ludzas novada un citu pašvaldību b ri ties m un soci lajiem dienestiem.

M r tiecīg k str d t ar talantīgajiem skol niem un tiem, kuriem m cības sag d grūtības.

1. Skola m r tiecīgi pl no un atbalsta izglītojamo piedalīšanos m cību priekšmetu olimpi d s, daž dos konkursos, viktorīn s, sporta sacensīb s, projektos. 2. Ar talantīgajiem izglītojamajiem pedagogi str d m cību stund s, fakultatīvaj s nodarbīb s, individu laj s un grupu nodarbīb s. 3. Tiek organiz tas m cību priekšmetu ned ļas, kur s iesaista talantīgos izglītojamos pas kumu noris , organiz šan un vadīšan . 4. Lab kie skol ni tiek izvirzīti uz konkursu „Ludzas novada izcilnieks” nomin cij s: izglītība un sabiedrisk s aktivit tes. 5.Godalgoto vietu ieguv ji olimpi d s, konkursos, sacensīb s tiek sveikti m cību gada nosl guma svinīgaj pas kum . 6. Izglītojamiem, kuriem m cības sag d grūtības, ir pied v t s individu l s nodarbības, konsult cijas. Pedagogi, pl nojot savas

11

stundas, izmanto diferenc to pieeju, par pan kumiem skol ni tiek paslav ti gan mutiski, gan ar ierakstiem dienasgr mat s.

Nodrošin t skolu ar speci lo pedagogu. Izstr d t atbilstošu izglītības programmu skol niem ar speci l m vajadzīb m.

1. 10 skolas pedagogi ir ieguvuši sertifik tu, kurš dod tiesības m cīt speci l s izglītības programm s pamatizglītības pak p . Programmas nosaukums: ”Attīstības trauc jumu, m cību grūtību un trauc jumu korekcijas programmu realiz cija un visp r j s attīstības veicin šana izglītības proces ”(programmas kods B-9014170161, 72 stundas. 2. Ir licenc tas š das programmas: - Speci l s pamatizglītības maz kumtautību programma izglītojamajiem ar m cīšan s trauc jumiem. Programmas kods:21015621, licences Nr.V-3940, izsniegšanas datums 09.02.2011 - Speci l s pamatizglītības programma izglītojamajiem ar m cīšan s trauc jumiem. Programmas kods:21015611, licences Nr.V-5020, izsniegšanas datums 27.01.2012 3. Izglītojamajiem ar m cīšan s trauc jumiem ir izveidoti individu lie izglītības pl ni, tiek veikta sasniegumu analīze.

Uzlabot skolas est tiski-vizu lo noform jumu. No 2009.gada skolai ir divas savienot s kas - renov ts 2.korpuss un jauns 1.korpuss. Skola ir noform ta Valsts sv tkiem, gadsk rtu sv tkiem, tiek noform ti tematiskie un informatīvie stendi.

Veikt detaliz to pašv rt šanu pa jom m. Regul ri tiek veikta detaliz ta pašv rt šana pa jom m.

Direktora vietniekiem m r tiecīg k veikt savus pien kumus.

1. Savu darbu direktores vietnieki pl no un atspoguļo Skolas gada pl n un individu lajos darba pl nos. 2. Savlaicīga pedagogu inform šana par vis m izmai m normatīvajos dokumentos. 3. M cību stundu apmekl šana, rezult tu analīze (p c iekš j s kontroles pl na). 4. Pedago isko padomes s žu sagatavošana, uzst šan s taj s. 5. Valsts p rbaudes darbu organiz šana 3.,6.,kl., to analīze. 6. Valsts p rbaudījumu organiz šana par pamatskolas kursa un vidusskolas kursa apguvi, to analīze. 7. Izglītojamo ikdienas sasniegumu dinamikas analīze. 8. 1.,5.,10.klašu skol nu adapt cijas kontrole (skol nu, vec ku, skolot ju anket šana), analīze, priekšlikumu izstr de darba uzlabošanai.

12

4. IEST DES SNIEGUMS KVALIT TES R DĪT JOS VISU JOMU

ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS

1.PAMATJOMA. M CĪBU SATURS.

Izglītības programmu īstenošana notiek atbilstoši licenc s noteiktaj m prasīb m.

Licenc t s izglītības programmas atbilst pamatizglītības un visp r j s vid j s izglītības

programmu paraugiem un Valsts standartam. Lai izglītības programmas atbilstu jaun kaj m

izmai m r jos normatīvajos dokumentos, ir veikti grozījumi.

stenojot Valsts standartu un izglītības programmas, skolot ji izmanto VISC pied v t s,

k arī m cību līdzekļu autoru veidot s m cību priekšmetu programmas, kuras ir saska otas ar

valsts standartu.

M cību priekšmetu stundu saraksts ir apstiprin ts, atbilst licenc t m izglītības

programm m, ir pieejams un p rskat ms (uz stend , e-vid ). Par izmai m m cību stundu

sarakst izglītojamie un pedagogi ir savlaicīgi inform ti. Izglītojamo m cību stundu slodze

atbilst normatīvo aktu prasīb m.

P rzinot m cību priekšmetu standartu m r us un uzdevumus, skolot ji veido m cību

priekšmetu tematiskos pl nus saska ar programmu saturu, izv l to m cību literatūru, skolas

darba pl nu, k arī skol nu sasniegumu v rt šanas form m un k rtību.

Katru semestri m cību priekšmetu tematiskajos pl nos tiek veiktas korekcijas, atbilstoši

skolas darba pl nam un uzdevumiem, tehniskaj m iesp j m.

Klases audzin t ji str d p c paša izstr d t tematisk pl na, pamatojoties uz klases

audzin t ja paraugprogrammas un skolas audzin šanas darba programmas pamatnost dn m.

Skola pl no un īsteno individu lo darbu ar talantīgajiem skol niem un arī ar skol niem,

kuriem ir grūtības m cīb s. Skol ir nodrošin tas daudzveidīgas rpusstundu nodarbības.

Skolot ji apmekl kursus, piedal s semin ros, iesaist s ESF struktūrfondu pied v taj s

aktivit t s, piem ram, profesion l s darbības kvalit tes nov rt šan , pieredzes apmai as

programm s, daž da veida semin ros.

Skolas darba stipr s puses:

- Skola ir atv rta izglītības inov cij m.

- Notiek kvalific ta pedago isk person la un skolas vadības sadarbība m cību satura apguves

pilnveidošan .

- Skolot ji pl no savu darbu, emot v r izglītojamo sp jas, intereses, vajadzības.

V rt jums: labi.

13

2.PAMATJOMA. M CĪŠANA UN M CĪŠAN S

2.1. M c šanas procesa kvalit te

Skolas darba galven forma ir m cību stunda. Stundu v rošanas rezult ti liecina, ka

stundai tiek izvirzīts m r is un uzdevumi. M cību stund s valda labv līga, lietiš a gaisotne,

izmantot s m cību metodes ir daudzveidīgas, skolot ja skaidrojums stund ir m r tiecīgs,

izglītojamiem piem rots un saprotams, daudz s stund s v rojams augsts stundas zin tniskuma

līmenis. Skolot ji veiksmīgi pl no m cību satura apguves secību, pareizi izv las daž du t mu

apguvei paredz to laiku, metodiskos pa mienus un skol nu sasniegumu v rt šanu.

M cību darb tiek izmantotas daž das metodes, kas ļauj skol niem lab k izprast

attiecīg s stundas t mu un padara m cību stundu saistoš ku - front lais darbs ar visu klasi, grupu

un p ru darbs, praktiskais darbs ar datoru, demonstr juma metode, k arī tiek izmantota

ilustratīvi skaidrojoš metode, diskusijas, probl mu risin šanas metode, vizualiz šana, p tījumu

metode, laboratorijas darbi, m cību dialogi, st stījumi un lekcijas, uzdevumu risin šana, vides

v rošana, individu lie un grupu projekti, m cību ekskursijas. Izglītojamie aizvien vair k tiek

iesaistīti v rt šan , t attīstot prasmi v rt t k sevi, t savus klases biedrus. M cību saturs tiek

īstenots atbilstoši mūsdienu aktualit t m, atbilstoši stundas t mai tiek nodrošin ta

starppriekšmetu saikne, k arī saikne ar re lo dzīvi. Skolot ji izmanto arī daž du port lu

(piem ram, www.uzdevumi.lv,www.skolotajs.lv,www.wikipedia.com, www.1september.ru,

www.pasakas.lv un c.) pied v tos vingrin jumus vielas nostiprin šanai un/vai m cību vielas

atk rtojumam.

Skolot ji sast da p rbaudes darbu programmas un uzdevumus. Diferenc jot m cību

procesu, sp jīg kajiem skol niem tiek uzdoti papildus uzdevumi. Šie skol ni tiek gatavoti arī

dalībai m cību priekšmetu olimpi d s.

Skol niem, kuriem ir grūtības m cību priekšmeta apguv , stundas laik skaidro atk rtoti

un individu li, skol niem, kuriem padodas darbi l n k, ir iesp jas papildus apmekl t

konsult cijas, lai pabeigtu stund ies kto darbu, noskaidrotu nesaprastos uzdevumus. Katra

skol na t l k attīstība tiek balstīta uz iepriekš apgūtaj m zin šan m, m cību gada s kum tiek

veikta diagnostika, skolot ji rosina m cību proces izmantot iepriekš jo pieredzi, analiz t, p tīt,

izdarīt secin jumus.

Skol nu m jas darbi ir daudzveidīgi, tie ne tikai nostiprina stund iz emto m cību vielu,

bet arī veicina izglītojamo patst vīg , praktisk un p tniecisk darba iema as. To saturs un

forma, k arī izpildes laiks ir ļoti daž di. Dokument cijas p rbaudes liecina, ka m jas darbu

p rbaudes ir regul ras un t s atbilst Skolas skol nu sasniegumu v rt šanas k rtībai. Tiek

p rbaudīti ieraksti skol nu dienasgr mat s. Klašu audzin t ji regul ri p rbauda dienasgr matas

un pieprasa regul rus ierakstus dienasgr mat s. Skol nu m cību sasniegumu uzskaite un analīze

14

tiek veikta atbilstoši mūsu skolas skol nu sasniegumu v rt šanas k rtībai papīra form t , s kot

ar otro semestri arī e-klas . Pirms rudens un pavasara brīvdien m tiek izlikti starpv rt jumi, lai

skol nus un vec kus inform tu par m cību rezult tiem. Rezult ti tiek analiz ti. Uz p rrun m

tiek aicin ti izglītojamo vec ki. M cību gada beig s tiek veidota skol nu m cību rezult tu

uzskaite, kas ietver ne tikai statistiku. Reizi gad skolas metodisko komisiju vadīt ji prezent

metodisk s komisijas sasniegumus pedago iskaj padom ; divas reizes gad direktores vietniece

inform skolot jus par m cību rezult tiem. Katrs skolot js analiz m cību sasniegumu dinamiku

3 gados. Arī viena m cību gada ietvaros skolot ji veic skol nu zin šanu un prasmju līme u

salīdzin jumu. Skolot ji fiks katra skol na izaugsmi m cību priekšmet . Klašu audzin t ji veic

savas klases skol nu izaugsmes nov rojumu un inform par to vec kus.

Jūnij m cību priekšmetu skolot ji raksta sava darba pašv rt jumu, analiz arī eks menu

rezult tus. August tiek veikts centraliz to eks menu izv rt jums, salīdzinot rezult tus vair ku

gadu laik ar iepriekš jo gadu sasniegumiem mūsu skol , k arī ar rezult tiem valstī.

Lai nep rslogotu skol nus un var tu lab k pl not m cību darbu, p rbaudes darbu grafiks

tiek sast dīts 2 reizes gad un nepieciešamības gadījum taj tiek veiktas korekcijas.

Liel ka daļa pedagogu m cību priekšmetu programmu īstenošan veiksmīgi nodrošina

m cību proces saikni ar re lo dzīvi un mūsdienu aktualit t m: klašu m cību ekskursijas, darbs

projektu ned ļ s, tikšan s ar viet jiem uz m jiem, dalība nu dien s, muzeju naktīs, R zeknes

Augstskolas zin tnieku naktī un citas aktivit tes.

M cību saturs tiek īstenots atbilstoši mūsdienu aktualit t m. Ar prasīb m un

uzdevumiem m cību priekšmet skol ni tiek iepazīstin ti m cību gada s kum . Skolot ji un

skol ni, savstarp ji sadarbojoties, nodrošina labv līgu m cību vidi un t motiv skol nus

darbam. Izglītojamie iesaist s sava darba pašv rt šan , skolot ji attīsta izglītojamo

pašv rt šanas prasmes. Skolot ji m cību proces iesp ju robež s izmanto inform cijas

tehnolo ijas – regul ri tas notiek dabaszinību priekšmetos, matem tik , angļu valod ,

kulturolo ij , latviešu valod .

Stipr s puses:

- P rsvar visi priekšmetu skolot ji labi p rzina m c mo vielu, prot izskaidrot, sav darb ievieš

mūsdienīgas m cību metodes, iesp ju robež s m cību proces pielieto inform cijas tehnolo ijas,

digit los m cību līdzekļus.

- Skolot ji veic vispusīgu metodisko darbību, piedal s daž dos projektos, 3 skolot ji vada

Ludzas, Ciblas , Zilupes starpnovadu m cību priekšmetu skolot ju metodisk s apvienības.

- Skolot ji veicina labv līgu emocion lu vidi skolot ja un skol na sadarbībai.

- Skolot jiem ir augsta atbildības sajūta un godpr tīg attieksme pret m cību darbu.

15

- Katru gadu tiek veikta m cību procesa un rezult tu analīze. Analīzes rezult t tiek izvirzīti

uzdevumi n košajam gadam.

- Analīz piedal s visi skolot ji, metodisko komisiju vadīt ji, direktora vietnieki.

- Pedagogu regul ra t l kizglītība, lai pilnveidotu priekšmeta metodiku, prasmes darbam ar

mūsdienu tehnolo ij m.

- Skolot ji papildus str d ar izglītojamiem, kuriem ir grūtības m cīb s un talantīgajiem

skol niem (sekmīgi sagatavojot tos dalībai olimpi d s un konkursos), t īstenojot m cību

proces individualiz ciju.

V rt jums: labi

2.2. M c šan s kvalit te

Pedagogi m r tiecīgi organiz ikdienas m cību darbu, vairums pedagogu vienm r izvirza

un pieprasa skol niem iev rot noteiktas prasības, rosina m cīties atbilstoši sp j m, palīdz

skol niem rast motiv ciju m cīties, k arī veidot p tniecisk darba iema as. Pedagogi iev ro

klases skol nu sagatavotības līmeni un sp jas, pl no individu lo darbu ar skol niem, tas ir,

konsult cijas, kuru laiki ir saska oti ar skolas administr ciju un publiski pieejami skol niem un

vi u vec kiem (dienasgr mat s, uz inform cijas stenda). Skolot ji uzskata, ka m cību metodes

un izmantotie resursi ir atbilstoši m cību stundu saturam, valsts p rbaudes darbu un eks menu

prasīb m un nodrošina optim lus m cību sasniegumus. Visiem skol niem tiek pied v ta iesp ja

par dīt savas prasmes, zin šanas, pieredzi citiem skol niem vai grupai k m cību stund s, t arī

piedaloties projektu darb , konkursos, m cību priekšmetu olimpi d s, izst d s.

Pedagogi rosina m cību proces izmantot skolas vai skol na paša rīcīb esošos resursus.

M cību proces tiek izmantoti visi skol esošie resursi - bibliot ka, lasītava, inform tikas

kabineti, aprīkotie ar interaktīvaj m t fel m un projektoriem matem tikas, latviešu valodas,

biolo ijas, fizikas un īmijas kabineti.

Skol ni tiek rosin ti izmantot modern s tehnolo ijas, gatavojot prezent cijas daž dos

m cību priekšmetos, organiz jot pas kumus, gatavojoties olimpi d m un konkursiem, k arī

projektu ned ļas darbu prezent cijai.

Skol ir noteikta k rtība datorklašu, interneta resursu, bibliot kas un lasītavas

izmantošanai m cību proces . Pedagogi rosina m cīšan s proces izmantot daž dus

palīglīdzekļus - enciklop dijas, rokasgr matas, v rdnīcas, laikrakstus, žurn lus, interneta

port lus.

Analiz jot anket šanas rezult tus var secin t, ka liel kajai daļai skol nu ir pozitīva

attieksme pret skolu, pret m cību darbu, bet ir arī t di, kuriem trūkst motiv cijas m cīties. Par

galvenajiem faktoriem, kas vainojami motiv cijas trūkum , skol ni atzīst sarež ītus uzdevumus,

16

m cīšanas tempu, lielu inform cijas apjomu, neprasmi pl not laiku. Skol ni apgalvo, ka v lmi

m cīties rosina skolot ju uzslavas, klasesbiedru un vec ku atzinība, interesantas stundas,

objektīvi nov rt ts darbs, m r u sasniegšana, skolot ju pozitīv attieksme. Daļa skol nu prot

str d t patst vīgi, bet daudziem nepieciešama skolot ju palīdzība. Izglītojamiem tiek pied v tas

konsult cijas vielas nostiprin šanai, kontroldarbu rezult tu uzlabošanai, taču izglītojamie

konsult cijas apmekl gan ar m r i uzlabot v rt jumu, gan papildin t zin šanas.

Skol nu kav jumi rada grūtības m cīšan s proces . Skol ir izstr d ta vienota kav jumu

uzskaites k rtība, paredz ta noteikta atbildība neattaisnotu m cību kav jumu gadījumos. Skol ni

un vec ki zina, k rīkoties kav jumu gadījumos, taču skolai nav izdevies atrast veiksmīgas

sadarbības formas, lai nov rstu atseviš u skol nu neattaisnotus kav jumus.

Pedagogi pied v metodes, kas atbilst skol nu vecumam, sp j m un m cību saturam,

attīsta skol nu sadarbības prasmes. Skol ni labpr t m cību proces str d p ros, grup s, droši

pamato savu viedokli. Pedagogi rosina skol nus palīdz t viens otram m cīšan s proces .

Atseviš os gadījumos skol ni ar zemu motiv ciju trauc darbu citiem skol niem, demonstr jot

negatīvo attieksmi pret m cīšan s procesu.

Stipr s puses:

- Skol ir labv līga m cīšan s vide.

- Liel k daļa pedagogu izmanto daž das metodes un pa mienus m cīšan s procesa

aktiviz šanai.

- Gandrīz visi skol ni aktīvi izmanto visus pieejamos resursu, zina un izprot m cību un

rpusstundu darbam izvirzīt s prasības.

V rt jums: labi

2.3.V rt šana k m c bu procesa sast vdaļa.

Skolot ji regul ri un objektīvi v rt izglītojamo m cību darbu, iev rojot valstī noteikto

sasniegumu v rt šanas k rtību un skolas ,,Skol nu m cību sasniegumu vienotas v rt šanas

k rtība”, kas izstr d ta, lai nodrošin tu izglītības iest d vienotu pieeju v rt šanai k

neat emamai izglītošan s procesa sast vdaļai. V rt šanas metodes, to efektivit te un daž dība ir

katru gadu aktu ls jaut jums m cību priekšmetu metodiskaj s komisij s, līdz ar to izglītības

iest d ,,Skol nu m cību sasniegumu vienotas v rt šanas k rtība” regul ri tiek pilnveidota un

papildin ta. Izglītojamiem pedagogi pied v daž das pašv rt šanas formas.

Apkopojot anket šanas rezult tus, var secin t, ka skol niem un vec kiem ir zin ma

skolas izstr d t skol nu m cību sasniegumu v rt šanas k rtība. V rt šana skol ir sistem tiska.

Par to liecina dokument cija, klašu žurn li, skol nu dienasgr matas, sekmju kopsavilkumi

m neša beig s, semestra beig s, m cību gada atskaites, skolas un valsts p rbaudes darbu

17

rezult tu analīze, metodisk s komisijas un vadības san ksmju protokoli, m cību procesa

kvalit tes analīzes pedago isk s padomes s d s.

Pedagogi par m cību priekšmet pl notajiem p rbaudes darbiem inform skol nus katras

t mas s kum . Skol tiek saska ots vienots p rbaudes darbu grafiks semestrim.

Pedagogi uzskaita v rt jumus izglītības iest des noteiktaj k rtīb . V rt jumu uzskaite

žurn los tiek kontrol ta vismaz 2 reizes semestrī.

Skolot ji v rt šanas proces iegūto inform ciju izmanto sav ikdienas darb . Pedagogi,

sadarbojoties m cību priekšmetu metodiskaj komisij , vienojas par izglītojamo darbu

v rt šanas k rtību, izv rt v rt šanas proces iegūto inform ciju, lai pilnveidotu metodisko

darbu skol .

M cību priekšmetu pedagogi analiz skol nu sasniegumus un izsaka priekšlikumus

turpm kajam darbam. Direktora vietnieki m cību darb veic p rbaudes darbu rezult tu

apkopojumus. Ar valsts p rbaudes darbu rezult tu apkopojumu un analīzi tiek iepazīstin ti

skolot ji, vec ki.

Vec kiem ir iesp ja iepazīties ar m cību procesa norisi stund s, tikties ar m cību

priekšmetu skolot jiem, piedalīties kopīgos pas kumos.

Skol nu izaugsmes dinamikas uzskaites materi li atrodas pie klašu audzin t jiem. Katra

semestra beig s audzin šanas stund s audzin t ja vadīb skol ni analiz savu izaugsmes

dinamiku.

Katrs m cību priekšmeta skolot js semestra beig s veido p rskatu un analiz

sasniegumus sav m cību priekšmet . Skol nu sasniegumi m cību darb divas reizes gad tiek

analiz ti pedago isk s padomes s d .

Stipr s puses:

- M cību sasniegumi tiek v rt ti regul ri un iegūtie rezult ti tiek izmantoti m cīšanas un

m cīšan s kvalit tes uzlabošanai skol .

- V rt šanas metodes ir atbilstošas izglītojamo vecumam un m cību priekšmeta specifikai.

- V rt šanas k rtība un krit riji ir izveidoti saprotami un pie emami gan skolot jiem, gan

skolniekiem. Daž da veida v rt šana motiv skol nus m cīties regul ri, bet skolot jam dod

iesp ju nepieciešamības gadījum mainīt m cīšanas metodes vai tempu.

- Skol ni labi zina prasības un v rt šanas sist mu .

- Skol past voš v rt jumu uzskaites un analīzes k rtība sekm katra izglītojam m cīšan s

procesa attīstību.

- Skol past voš v rt jumu uzskaites un analīzes k rtība sekm katra izglītojam m cīšan s

procesa attīstību.

V rt jums: labi

18

3.PAMATJOMA. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

3.1.Izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb

Skol ir noteikta k rtība izglītojamo sasniegumu v rt šan , uzskait , analīz un datu

saglab šan . M cību gada beig s klašu audzin t ji iesniedz statistisku atskaiti un analīzi par

izglītojamo sasniegumiem. Pedagogi un klašu audzin t ji veic izglītojamo m cību sasniegumu

dinamikas izp ti. M cību sasniegumi tiek analiz ti metodisko komisiju san ksm s, pedago isk s

padomes s d s, administr cijas apspried s, par galveno m r i izvirzot ikdienas m cību procesa

uzlabošanu. M cību gada laik skolas administr cija un skolas atbalsta person ls regul ri tiekas

ar izglītojamajiem, kuriem ir nepietiekami v rt jumi k d no m cību priekšmetiem,

nepieciešamības gadījum pieaicinot arī vi u vec kus.

M cību gada laik pedagogi papildus str d ar talantīgajiem izglītojamajiem. Iesp ja

piedalīties olimpi žu, konkursu gatavošan s proces tiek pied v ta visiem izglītojamajiem.

Katru gadu skol ni piedal s m cību priekšmetu olimpi d s, kas notiek div s k rt s. Pirmaj

k rt start visi skol ni, otraj k rt skol ni ar lab kajiem rezult tiem piedal s Zilupes, Ludzas,

Ciblas starpnovadu olimpi d s.

Izglītojamajiem, kuriem ir nepieciešama papildus palīdzība m cīb s, ir iesp ja apmekl t

m cību priekšmetu konsult cijas, individu l s nodarbības. Izglītojamajiem ir tiesības, saska ojot

ar m cību priekšmeta pedagogu, uzlabot sekmes ieskait s un p rbaudes darba v rt jumu.

VID JĀ BALLE 2.-4. kl.(2012./2013.m.g.)

5,60

6,2 6,36,5

5,45,8

0,00

1,00

2,00

3,00

4,00

5,00

6,00

7,00

2.A 2.B 3.A 3.B 4.A 4.B

Apguves līmenis 2.-4.kl.

augsts 4

optim ls 49

viduv js 67

19

Apguves līmenis 5.-12.kl.(%)LĪMENIS SKOLĒNU SKAITS

OPTIMĀLS 52 – 21%

VIDUV JS 192 – 78%

VĀJŠ 2 – 1%

OPTIMĀLS21%

VIDUV JS78%

VĀJŠ1%

Vid ja balle 5.-12.kl. (2012./2013.m.g.)

5.A 5.B 6.A 6.B 7.A 8.A 8.B 9.A 9.B 10.A 10.B 11.A 11.B 12.A 12.B

6.7 6.5 5.7 6.6 6.5 6.0 6.6 6.8 6.1 6.1 5.8 6.4 5.1 6.3 5.7

6,7 6,5

5,7

6,6 6,56

6,6 6,8

6,1 6,15,8

6,4

5,1

6,3

5,7

5.a 5.b 6.a 6.b 7.a 8.a 8.b 9.a 9.b 10.a 10.b 11.a 11.b 12.a 12.b

Izglītojamo sasniegumi 2012./2013.m.g. liecina, ka skol ni 2.-4.klas s m c s ar interesi.

1.klas s izglītojamo sasniegumi tiek v rt ti aprakstoši, 2.-3.klas s izglītojamo m cību

sasniegumi ball s tiek v rt ti latviešu valod , krievu valod un matem tik . Ikdienas m cību

sasniegumi 4.-12.klas s tiek atspoguļoti visos m cību priekšmetos ball s.

Skolas ikdienas m cību sasniegumu vid jie r dīt ji:

2010./2011.m.g 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 6.0 6.0 6.2

Kopum izglītojamo sasniegumi trīs gadu laik ir stabili un optim l līmenī.

2.-4.klases m c bu gada beig s rezult ti

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013

Augsts 2(2%) 2(2%) 4(3%)

Optim ls 33(30%) 45(41%) 49(41%)

Viduv js 75(67%) 64(57%) 67(56%)

V jš 1(1%)

5.-9.klases m c bu gada beig s rezult ti

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013

Augsts 2(1%) 1(1%)

Optim ls 39(25%) 36(24%) 31(22%)

Viduv js 114(74%) 111(74%) 111(77%)

V jš 1(1%) 2(1%)

20

5.–9. klas s viena treš daļa izglītojamo m cību sasniegumi ir optim li (6–10 balles),

p d jos divos gados ir izglītojamie ar nepietiekamu zin šanu līmeni. P rsvar –viduv js līmenis,

bet ir diezgan daudz izglītojamo, kuru liecīb ir tikai viens līdz divi viduv ji v rt jumi, t tad ir

iesp jas sasniegt optim lu zin šanu līmeni liel kam skol nu skaitam. Iest d sistem tiski

organiz darbu ar izglītojamajiem, kuriem m cības sag d grūtības, pied v jot daž das iesp jas

snieguma uzlabošanai.

10.-12.klases m c bu gada beig s rezult ti

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013

Augsts

Optim ls 16(15%) 15(14%) 21(21%)

Viduv js 94(85%) 91(86%) 81(79%)

V jš

10. – 12. klašu grup palielin s skol nu skaits ar optim lu zin šanu līmeni, samazin s

viduv ju v rt jumu ieguvušo izglītojamo skaits. Nepietiekamu līmeni, ka arī augstu līmeni

sasniegušo skol nu skaits šaj skol nu grup p d jos trīs gadus nav v rojams. Izglītojamiem tiek

sniegts atbalsts individu li, uzreiz stund s, pied v tas konsult cijas, individu l s un grupu

nodarbības, iesp jas m cīties un atk rtoti rakstīt p rbaudes darbus u.c.

Stipr s puses:

- M cību sasniegumu uzlabošanas iesp ju nodrošin šana skol niem.

- Izglītojamajiem un vi u vec kiem ir zin ma m cību sasniegumu v rt šanas k rtība, krit riji,

uzskaite, rezult tu uzlabošanas iesp jas.

V rt jums: pietiekami

3.2.Izgl tojamo sasniegumi valsts p rbaudes darbos

Izglītības iest de veic sistem tisku m cību procesa organiz šanu izglītojamo veiksmīgai

valsts p rbaudes darbu sagatavošanai un norisei. Valsts p rbaudes darbu rezult ti tiek analiz ti

metodiskaj s komisij s , nosakot sasniegumus un pilnveidojam s prasmes.

Iest des kop jie rezult ti tiek izskatīti augusta pedago isk s padomes s d , salīdzinot

sasniegumu dinamiku un izvirzot uzdevumus m cīšanas un m cīšan s jom .

Pašv rt jum iekļauta statistika laika posm no 2010./2011.m. g. līdz 2012./2013. m. g.

21

Valsts p rbaudes darbu rezult ti 3.kl. Latviešu valoda (maz kumtautību programma)

Skol nu skaits

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(3%)

Optim ls 2(17%) 8(33%) 14(36%)

Viduv js 10(83%) 11(46%) 23(58%)

V jš 5(21%) 1(3%)

Dzimt valoda (krievu valoda)

Skol nu skaits

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 7(50%) 2(9%) 10(26%)

Optim ls 6(43%) 9(39%) 24(62%)

Viduv js 1(7%) 11(48%) 5(12%)

V jš 1(4%)

Dzimt valoda (latviešu valoda)

Skol nu skaits

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(10%)

Optim ls 9(53%) 3(30%)

Viduv js 7(41%) 5(50%)

V jš 1(6%) 1(10%)

Matem tika

Skol nu skaits

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 8(26%) 9(29%) 10(26%)

Optim ls 18(58%) 13(42%) 20(52%)

Viduv js 4(13%) 9(29%) 7(18%)

V jš 1(3%) 1(4%)

Skol veiktie pas kumi matem tikas apguves uzlabošanai ir devuši rezult tus. Arī

turpm k tiks apmekl tas kol u stundas un apgūta kol u pieredze, k arī ar izglītojamajiem

str d ts diferenc ti, lai saglab tu un uzlabotu matem tikas apguves līmeni. Rezult ts – augsts

līmenis 26% - 2010./2011.m.g., 29% - 2011./2012.m.g., 26% - 2012./2013.m.g.

Latviešu valod (maz kumtautību programma) domin viduv js līmenis. J piev rš

liel ka v rība v rdu kr juma bag tin šanai un run šanas prasmes attīstīšanai.

Krievu valod (dzimt ) ir iegūts augsts un optim ls līmenis, neliels skaits 3.klašu

izglītojamo ir ieguvis viduv ju līmeni.

22

Latviešu valod (dzimt ) ir labi rezult ti, p rsvar tas ir augsts un optim ls (53%-

2010./2011.m.g.) līmenis, jo b rni ir no jaukt m imen m un apmekl ja pirmsskolas izglītības

iest di ar latviešu m cībvalodu, ir laba sadarbība ar Ludzas pils tas pirmsskolas izglītības

iest d m „ Rū ītis” un „ Pasaci a”.

Valsts p rbaudes darbu 6.klas s anal ze

Matem tika

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(6%) 1(3%)

Optim ls 12(41%) 5(31%) 19(56%)

Viduv js 17(59%) 10(63%) 13(38%)

V jš 1(3%)

Latviešu valoda (maz kumtautību programma)

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 2(13%) 3(19%) 2(6%)

Optim ls 6(40%) 9(56%) 13(38%)

Viduv js 6(40%) 4(25%) 18(53%)

V jš 1(7%) 1(3%)

Latviešu valoda (dzimt )

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts

Optim ls 5(36%)

Viduv js 9(64%)

V jš

Krievu valoda (dzimt )

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts

Optim ls 7(47%) 11(69%) 22(58%)

Viduv js 8(53%) 5(31%) 16(42%)

V jš

Dabaszinības

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(3%)

Optim ls 11(38%) 14(88%) 19(56%)

Viduv js 15(52%) 2(12%) 14(41%)

V jš 3(10%)

Izglītojamo sasniegumi valsts ieskait matem tik ir diezgan labi, p d j m cību gad

īpaši uzlaboti rezult ti: audzis augsta un optim la līme a skol nu skaits, bet vienam skol nam–

v jš līmenis. Latviešu valod (maz kumtautību programm ) 6.klasei ir tendence uzlaboties.

Atš irība starp izglītojamo v rt jumiem gad un valsts p rbaudes darbos ir nenozīmīga.

Tradicion li labi rezult ti ieskait krievu valod (dzimt ) un dabaszinīb s, p rsvar tiem ir

augsts un optim ls līmenis.

23

9.klašu skol nu valsts p rbaudes darbu rezult ti

Latviešu valoda (dzimt )

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 2(13%)

Optim ls 5(42%) 8(54%)

Viduv js 7(58%) 5(33%)

V jš

Matem tika

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(4%) 1(4%) 4(17%)

Optim ls 11(46%) 12(44%) 11(46%)

Viduv js 12(50%) 14(52%) 9(37%)

V jš

Latvijas un pasaules v sture

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(4%) 2(7%) 1(4%)

Optim ls 10(42%) 12(45%) 18(75%)

Viduv js 13(54%) 13(48%) 5(21%)

V jš

Svešvaloda (angļu valoda)

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 1(7%)

Optim ls 9(38%) 5(33%) 5(36%)

Viduv js 15(62%) 9(60%) 9(64%)

V jš

Svešvaloda (krievu valoda)

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 8(53%)

Optim ls 8(67%) 6(40%)

Viduv js 4(33%) 1(7%)

V jš

Krievu valoda (dzimt )

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 4(17%) 2(13%)

Optim ls 12(50%) 8(53%) 7(78%)

Viduv js 8(33%) 5(34%) 2(22%)

V jš

9.klases izglītojamo sasniegumi valsts p rbaudījumos ir optim l līmenī. Nedaudz

zem ki rezult ti ir svešvalod (angļu valoda) - viduv js līmenis.

Darbs m cību stund s vair k j balsta uz izglītojamo patst vīgo darbu, j uzdod

p rdom ti m jas darbi zin šanu un prasmju pilnveidošanai ikdien , ne tikai p rbaudes darbos.

24

12.klašu skol nu valsts p rbaudes darbu rezult ti

eogr fija

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts

Optim ls 14(48%) 4(24%) 1(9%)

Viduv js 15(52%) 13(76%) 10(91%)

V jš

Ekonomika

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 2(33%) 2(13%)

Optim ls 3(50%) 5(31%) 9(69%)

Viduv js 1(17%) 9(56%) 4(31%)

V jš

Krievu valoda un literatūra.

Apguves līmenis 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Augsts 2(20%) 1(100%)

Optim ls 5(50%)

Viduv js 3(30%)

V jš

No necentraliz tajiem eks meniem lab līmenī nok rtots biznesa ekonomisko pamatu eks mens

– 69% optim ls līmenis, krievu valodu un literatūru k rtoja 1 izglītojamais (augsts līmenis).

Liel k s probl mas izglītojamajiem sag d eks mens eogr fij , rezult ti ir viduv j līmenī.

Centraliz to eks menu rezult ti (9.kl.)

Latviešu valoda (maz kumtautību programma)

2010./2011.m.g.

L menis Skol nu skaits %

A 1 4%

B 3 13%

C 9 38%

D 7 29%

E 4 16%

Latviešu valoda (maz kumtautību programma)

Līmenis 2011./2012. 2012./2013.

Augst k līme a 2. pak pe(C2)

Augst k līme a 1. pak pe(C1) 1(7%)

Vid ja līme a 2.pak pe (B2) 5(33%) 2(22%)

Vid ja līme a 1.pak pe (B1) 427%) 5(56%)

Pamata līme a 2.pak pe (A2) 5(33%) 2(22%)

Pamata līme a 1.pak pe (A1)

25

Centraliz to eks menu rezult ti latviešu valod (maz kumtautību programma) ir lab līmenī

Centraliz to eks menu rezult ti 12.kl. 2010./2011.-2011./2012.m.g.

Latviešu valoda Valsts valoda Līmenis 2010./2011. 2011./2012. Līmenis 2010./2011. A A B 1(5%) B 1(10%) C 1(5%) 3(12%) C 5(50%%) D 4(20%) 10(38%) D 2(20%) E 12(60%) 13(50%) E 2(20%) F 2(10%) F

Krievu valoda (svešvaloda) Angļu valoda Līmenis 2010./2011. 2011./2012. Līmenis 2010./2011. 2011./2012. A 7(58%) 5(42%) A B 5(42%) 4(33%) B 1(5%) C 3(25%) C 5(24%) 7(36%) D D 11(52%) 9(45%) E E 4(19%) 4(19%) F F Matem tika īmija Biolo ija

Līmenis 2010./2011. 2011./2012. Līmenis 2010./2011. 2011./2012. Līmenis 2010./2011. A A A B 3(11%) 3(12%) B B C 5(17%) 6(23%) C 1(100%) C 1(33%) D 12(41%) 7(27%) D D 2(67%) E 5(17%) 7(27%) E 1(100%) E F 4(14%) 3(11%) F F

26

Centraliz to eks menu rezult ti 12.kl. 2012./2013.m.g.

Latviešu valoda Matem tika Iegūtie % Skol nu skaits Iegūtie % Skol nu skaits

67% 1 82% 1 63% 1 78% 1 61% 1 46% 1 58% 1 42% 1 52% 1 41% 2 50% 1 37% 1 45% 3 30% 2 43% 1 26% 2 42% 1 25% 1 40% 1 23% 1 38% 1 22% 1 37% 1 21% 1 34% 1 18% 1 33% 2 17% 1 31% 2 15% 1 30% 2 11% 2 28% 1 8% 1 27% 2 7% 2 Nenok rtoja-1

Angļu valoda Krievu valoda (svešvaloda)

Iegūtie% , līmenis Skol nu skaits Iegūtie % , līmenis Skol nu skaits

66%-B1 2 82%-B2 1 65%-B1 1 80%-B2 1 63%-B1 1 79%-B2 1 62%-B1 1 78%-B2 2 57%-B1 1 75%-B2 1 56%-B1 1 74%-B2 1 44%-B1 1 61%-B1 1 41%-B1 1 58%-B1 1 40%-B1 1 Vid jais līmenis ir 9 skol niem. Vid jais līmenis ir 10 skol niem. 36% 1 33% 1 29% 1 25% 1 22% 1

Fizika īmija Biolo ija Iegūtie % Skol nu skaits Iegūtie% Skol nu skaits Iegūtie% Skol nu skaits 77% 1 30% 1 72% 1 69% 1 58% 1 49% 1

27

2010./2011. m cību gad izglītojamie k rtoja latviešu valodu k dzimto un k valsts

valodu. Rezult ts Valsts valod ir labs – B un C līmenis sast da 60%. Latviešu valod k dzimt

- viduv ji, domin D līmenis (20%) un E līmenis (60%).

2011./2012.m cību gad pirmo reizi skol ni k rtoja latviešu valodu k vienotu eks menu.

Rezult ti ir viduv ji, visbiež k iegūtais ir D līmenis (38%) un E (50%). No

2012./2013.m cību gada rezult ti procentos. Gan 2010./2011.m.g., gan 2012./2013.m.g.

izglītojamie uzr dījuši rezult tus atbilstoši sav m sp j m un ieguldītajam darbam.

K tradīcija visus m cību gadus ir labi rezult ti krievu valod (svešvalod ), sa emti ABC

līme i. 2012./2013.m.g. 7 skol ni sa ma no 74%-82% (B2 līmenis). Rezult ti sasniegti,

pateicoties izglītojamo un pedagoga veiksmīgai sadarbībai. Angļu valod rezult ti zem ki.

Matem tik visus trīs gadus rezult ti ir viduv ji. Viena skolniece eks men sa ma

maz k nek 5%, jau uzs kot vidusskolas gaitas, vi ai bija zems priekšzin šanu līmenis.

Tikai daži skol ni p d jos gados k rto eks menus fizik , īmij un biolo ij . īmij ir zem ki

rezult ti, bet fizik un biolo ij ir salīdzinoši labi (58% - 77%) rezult ti.

Stipr s puses:

- Skola nodrošina nep rtrauktu, sistem tisku, metodisku izglītošan s procesu, kas stimul

izglītojamo personības attīstību un dod iesp ju gūt labus m cību sasniegumus.

- Skol ir iesp jams sa emt kvalitatīvas m cību priekšmetu konsult cijas.

- Izglītojamo m r tiecīga sagatavošana valsts p rbaudes darbiem.

- Metodisk s komisijas izv rt iepriekš j m cību gada rezult tus.

V rt jums: pietiekami

4.PAMATJOMA. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

4.1.Psiholoģiskais atbalsts, soci lpedagoģiskais atbalsts un izgl tojamo droš bas

garant šana (droš ba un darba aizsardz ba)

Skol darbojas atbalsta person ls: logop ds, soci lais pedagogs, psihologs, medicīnas

m sa. Vec ki un skol ni ir inform ti par k rtību, k d var sa emt nepieciešamo atbalstu.

Inform cija par atbalsta person la darbības laikiem un konsult ciju iesp j m ir ievietota uz

stenda un skolas m jas lap .

Lai skol veidotu labv līgu un drošu vidi, soci lais pedagogs un skolas psihologs veic

darbu ar izglītojamiem un pedagogiem, sadarbojas ar vec kiem un cit m institūcij m rpus

skolas, organiz un vada daž dus profilakses pas kumus skol .

Psihologa individu l s konsult cijas skol ni, kuriem nepieciešama palīdzība, apmekl visu

m cību gadu. Aktu l k s probl mu jomas ir saskarsmes probl mas ar vienaudžiem, m cību

grūtības. 1., 5., 10.klašu skol niem adapt cijas period psihologs pied v daž dus pas kumus:

28

p rrunas, anket šana, tematisk s klases stundas. Nozīmīga psihologa darba sast vdaļa ir

izglītojamo konsult šana klašu grup s. T pat notiek darbs ar vec kiem klašu vec ku sapulc s.

Sniegta palīdzība skolot jiem par klases psiholo isk klimata uzlabošanu, m cību motiv ciju,

disciplīnas probl m m klas , skol nu uzvedības probl m m, m cīšan s trauc jumiem.

Konsult cijas Nodarbības Diagnostika Vec ku sapulces 2010./2011.m.g. 71 148 37 10 2011./2012.m.g. 69 138 32 4 2012./2013.m.g. 45 190 23 9

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

2010./2011.m.g.

2011./2012.m.g.

2012./2013.m.g.

Soci lais pedagogs m cību gada s kum sadarbīb ar klašu audzin t jiem veic iesp jamo

riska grupas izglītojamo uzskaiti, izraug s saturu, formas un metodes darb ar šiem

izglītojamiem, vec kiem, valsts un pašvaldības institūcij m. Aktu l k probl ma konsult jot

skol nus individu li savstarp jie konflikti. Viens no skol nu probl mu riska faktoriem – v jais

imenes atbalsts. Bieži rezult tu uzlabojumiem ir pagaidu raksturs.

Logop ds str d ar 1.- 4. klašu skol niem, kuriem ir valodas sist mas probl mas.

Skol ni jūtas droši skol un skolas apk rtn . Uz ceļiem pie skolas ir braukšanas trumu

ierobežojošie „guļošie policisti”. Skol ir dežurants, skola aprīkota ar signaliz ciju. Izvietota

inform cija, k nepieciešamības gadījum sazin ties ar palīdzības dienestiem.

29

Skol ni regul ri tiek instru ti par skolas iekš j s k rtības noteikumiem, to izmai m,

drošību kabinetos, skolas telp s, uz ielas, uz ūdens, par pils tas sabiedrisko k rtību, par

ugunsdrošību, par noteikumiem, dodoties ekskursij s, p rg jienos, dodoties skol nu brīvdien s,

u.t.t. Past v noteikta k rtība rpusstundu pas kumu organiz šanai. Skolai ir evaku cijas pl ni un

drošības noteikumi, k rīkoties ekstr m s situ cij s un evaku cijas gadījum .

Skol str d sertific ta medm sa, kurai ir noteikts darba laiks, atbilstoši prasīb m

iek rtots medicīnas kabinets. Skol ni zina, k rīkoties negadījumu, traumu un saslimšanas

gadījumos. Skolas darbinieki inform vec kus par negadījumiem un traum m, ja t das rodas.

Skol regul ri notiek izglītojamo veselības profilakses, sporta un audzin šanas pas kumi. Ir

rīcības pl ns, ja skol konstat ts vai ir aizdomas, ka skol ni lieto, glab vai izplata atkarību

izraisošas vielas.

Populariz jot veselīgu dzīvesveidu, trešo m cību gadu skola piedal s projekt „Skolas

auglis”: 1.-9.klašu skol ni sa em bolus no zemnieku saimniecības Sīļusala Bikavas c.

Gaigalavas pag. R zeknes novada, notiek tematiskie pas kumi par augļiem un d rze iem. Skol

darbojas dnīca un kafejnīca skol nu vajadzīb m.

1.-4.klašu skol ni apmekl pagarin t s dienas grupas.

Stipr s puses:

-Atbalstoša vide izglītojamajam, pozitīva saskarsme ar skolot jiem.

-Atbalsta person la sadarbība ar skolot jiem, vec kiem, izglītojamiem vienota m r a

sasniegšan .

-Tiek populariz ts veselīgs dzīvesveids, notiek veselību veicinoši pas kumi.

V rt jums: labi

4.2. Atbalsts person bas veidošanai

Klašu audzin t ji pl no audzin šanas darbu, pamatojoties uz skolas ieteicam s

audzin šanas darba programmas galvenajiem virzieniem, atbilstoši skol nu vecuma posma un

klases kolektīva īpatnīb m.

Audzin šanas darbs tiek pl nots un realiz ts t , lai rosin tu skol nus kļūt par

pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, apzin ties un izprast savus pien kumus un tiesības, veidot

tikumiskos un v rtību krit rijus, būt atbildīgiem par savu rīcību. Tas tiek īstenots visu 1.–

12.klašu audzin šanas darba pl nojum ar š d m t m m: pilsonisk audzin šana, latvisk

dzīveszi a, patriotisko jūtu audzin šana, uzvedības, saskarsmes kultūra, vides izglītība, veselīga

dzīvesveida pamati, darbība ekstrem los apst kļos, satiksmes drošība, karjeras izv le.

Skolas audzin šanas darbu koordin direktora vietniece audzin šanas jom . Klases

stundas veicina vispusīgu personības attīstību, jo liel k daļa klases audzin t ju klases stund s

izmanto daudzveidīgas un interaktīvas m cību metodes.

30

Skol darbojas klašu audzin t ju metodisk komisija, kuras darbs tiek pl nots. S d s tiek

apspriesti aktu li audzin šanas darba jaut jumi, rpusstundu pas kumu sagatavošana un norise,

k arī dalīšan s pieredz . M cību gada beig s klašu audzin t ji veic darba analīzi. Lai

pilnveidotu un paaugstin tu savu profesion lo meistarību, klases audzin t ji apmekl

profesion l s pilnveides kursus, daž dus izglītojošus semin rus.

Skol ir izstr d ts skol nu pašp rvaldes nolikums, kas nosaka t s darbību. Skol nu

pašp rvaldi veido uz brīvpr tības principiem. Skol niem ir iesp ja piedalīties skol nu domes

darb un skolas padomes darb .

Skol ir daudzveidīgas iesp jas skol nu personības vispusīgai attīstībai, jo pedagogi ar

talantīg kajiem b rniem piedal s konkursos, olimpi d s, projektos un citos rpusskolas

pas kumos.

Izglītojamiem tiek pied v tas 15 interešu izglītības programmas. Programmu saturs

saska ots ar izglītojamo vajadzīb m un skolas iesp j m. Notiek regul ra darba izv rt šana un

sava darba prezent cija m cību gada beig s. Interešu izglītības programmu dalībnieki regul ri

piedal s novada un valsts konkursos un skat s.

Interešu izgl t bas programmas 2013./2014.m c.g.

Nr.p. k. Programmas nosaukums Klase Dalībnieku skaits 1. Jauniešu klubs „Intelektu lis” 10.kl. 12 2. Rokdarbi „Mīkst rotaļlieta” 6.kl. 10 3. Darbs ar audumu „Mozaīka” 7.-9.kl. 10 4. Kulin rija „Pasaules tautu virtuve” 10.-12.kl. 10 5. Jaunie žurn listi „Mozaīka” 10.-11.kl. 10 6. Atl tisk vingrošana „Stiprs un vesels” 4.-12.kl. 16 7. Kokapstr de „Ozoli” 8.kl. 10 8. Pirm s palīdzības sniegšana „Protu palīdz t” 8.kl. 10 9. Novadp tnieki „Avoti š” 8.-9.kl. 12 10. Vok la dzied šana „Melodija” 4.-10.kl. 11 11. Sporta sp les „Veiklie” 10.-11.kl. 10 12. Atl tisk vingrošana „Stiprinieki” 11.-12.kl. 10 13. Novadp tniecība „P tnieks” 9.-12.kl. 10 14. Angļu valoda „Lingva” 6.kl. 10 15. Te tris „Jaunais aktieris” 2.-6.kl. 10 Interešu izglītības programmas apmekl 130 izglītojamo (32 %).

Interešu izglītības programmu skaits pa gadiem

31

P c izglītojamo un vi u vec ku pieprasījuma 2013./2014.m cību gad kļuvis

daudzveidīg ks interešu izglītības programmu skaits. Vair kas jaunas programmas saistītas ar

rokdarbiem, jo p rsvar ir tikai viena m jturības un tehnolo iju stunda ned ļ , t p c

izglītojamajiem šogad ir iesp ja papildus apgūt vi us interes još s prasmes un savus darbus

iesniegt tematiskaj m izst d m, piem ram, veltīt m Latvijas Republikas proklam šanas

95.gadadienai, M tes dienai. Dom jot par b rnu veselību, pieauga sporta interešu izglītības

programmu skaits.

Skola inform izglītojamos, vec kus, skolas darbiniekus un sabiedrību par izglītojamo

individu lajiem un skolas komandu sasniegumiem - vec ku sapulc s, skolas stendos,

publik cij s laikrakst „Ludzas Zeme”, Ludzas novada pašvaldības informatīvaj izdevum

„Ludzas Novada V stis”, Ludzas novada m jas lap , izglītojamo informatīvajos pas kumos.

Stipr s puses:

- Skol niem tiek nodrošin tas daudzpusīgas sevis pilnveidošanas iesp jas.

- Ir izstr d tas interešu izglītības programmas skol nu vispusīgas personības veidošanai.

- Saska ots klašu audzin t ju darbs atbilstoši skolas izvirzītajiem uzdevumiem.

- Kvalitatīvs darbs interešu izglītības programm s.

- Veiksmīga sadarbība ar vec kiem, masu medijiem.

V rt jums: labi.

4.3. Atbalsts karjeras izgl t b

Karjeras izglītības saturs ir atspoguļots ne tikai m cību priekšmetu programm s, bet arī

audzin šanas darba pl nos, emot v r izglītojamo vecumposmu.

Skola m r tiecīgi pl no ar karjeras izglītību saistītus pas kumus visa m cību gada

garum . Notiek veiksmīga sadarbība ar izglītojamo vec kiem, skolas absolventiem organiz jot

izglītojošas tikšan s un ekskursijas uz mumos un organiz cij s. Skol ni ir apmekl juši Valsts

policijas Ludzas nodaļu, Valsts ugunsdz sības gl bšanas dienesta nodaļu, Ludzas maiznīcu, u.c.

Arī skol tiek rīkotas tikšan s ar novada uz m jiem, bijušajiem Ludzas 2. vidusskolas

audz k iem – daž du profesiju p rst vjiem, absolventu salidojumi. Pavasarī skol viesojas

profesion lo un augst ko izglītības iest žu p rst vji, kuri inform par t l kizglītības iesp j m.

Klašu audzin t ji, skolas psihologs izglītojamajiem un vi u vec kiem sniedz inform ciju

par t l kizglītības iesp jam – izglītības programm m un iest d m. Katru m cību gadu 9.-

12.klašu izglītojamie apmekl atv rto durvju dienas profesion l s un augst k s izglītības

iest d s, apmekl informatīvo pas kumu īpsal „Skola 20..”, aktīvi piedal s nu dien s, lai

apzin tu un izv rt tu savu profesijas izv li.

32

Skolas lasītav ir pieejama inform cija pedagogiem, izglītojamajiem un vi u vec kiem

par vid j s, profesion l s un augst k s izglītības programmu izv les iesp j m Latvij un arī

rzem s. Ir apkopota un analiz ta inform cija par 9. un 12.klašu absolventu t l kizglītību.

9.klašu absolventu gaitas 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013.

Vidusskol s, t.sk. - Ludzas 2.vidusskolā - Citās vidusskolās

20 20 -

29 27 2

28 28 -

Rīgas valsts tehnikum 2 - - Malnavas koledž 4 1 - Daugavpils valsts tehnikum - 1 1 R zeknes m kslas skol - 1 - Dagdas arodvidusskol - 1 - Austrumlatgales Profesion laj vidusskol 1 1 - Makaš nu amatu skol 1 - - Daugavpils mūzikas vidusskol - - 1

12.klašu absolventu gaitas

2010./2011. 2011./2012. 2012./2013. M c s augstskol s un koledž s 26 19 18

R zeknes augstskol 2 3 2 Daugavpils Universit t 2 3 - Latvijas Universit t 1 - - Rīgas Tehniskaj universit t 7 2 1 Transporta un sakaru institūt - 1 - Latvijas Lauksaimniecības universit t 1 - - Baltijas Starptautiskaj akad mij - - 2 Rīgas Starptautisk ekonomikas un biznesa administr cijas augstskola (RISEBA)

- 1 -

Rīgas Garīgaj semin r - 1 - Valsts robežsardzes koledž 2 1 3 Malnavas koledž 3 2 1 Latvijas Universit tes P. Stradi a medicīnas koledž

1 - 2

Rīgas 1.medicīnas koledž 1 - 1 Rīgas P. Stradi a universit tes Sarkana Krusta medicīnas koledž

1 - -

Rīgas uz m jdarbības koledž - - 2 Kosmetolo ijas koledž 1 - - Koledž s rzem s 4 5 4 M c s cit s m c bu iest d s 1 3 5 Daugavpils Valsts tehnikum 1 2 2 R zeknes m kslas skol - 1 - Rīgas stila un modes profesion l vidusskol - - 2 J zepa Medi a Rīgas Mūzikas vidusskol - - 1 Apmekl kursus 6 1 5 Str d 10 11 9

Kop : 43 34 37

33

Skolas darba stipr s puses.

- Atbalsts 9.kl. un 12.kl. izglītojamajiem un vec kiem t l k s karjeras izglītības vietas izv l .

- Notiek regul ra sadarbība un saikne ar skolas absolventiem.

- Karjeras izglītības ietvaros tiek īstenoti daudzveidīgi pas kumi.

V rt jums: labi.

4.4.Atbalsts m c bu darba diferenci cijai

Skola m r tiecīgi pl no un atbalsta talantīgo skol nu piedalīšanos m cību olimpi d s,

konkursos, daž dos projektos, m cību priekšmetu ned ļ s, viktorīnas, daž dos radošos un sporta

pas kumos. Inform cija par skol nu sasniegumiem apkopota pie direktora vietniekiem izglītības

un audzin šanas jom s.

Individu lajam un grupu darbam, konsult cij m paredz to laiku skolot ji izmanto

diferenc ti – ne tikai str d ar skol niem, kuriem ir m cīšan s grūtības, bet str d arī ar

talantīg kajiem skol niem. Konsult cijas paredz tas visos m cību priekšmetos, un katrs

skolot js nor dītaj laik pie em skol nus individu lam darbam. Vec ki ir inform ti par to, kad

b rnam ir konsult cijas, kuros m cību priekšmetos. Pl nojot darbu stund , skolot ji paredz darbu

arī talantīg kajiem skol niem, cenšas iev rot vi u vajadzības, izaugsmi. Skol notiek

sistem tisks darbs ar skol niem, kuriem m cības sag d grūtības un kuri slimības d ļ k du laiku

nav apmekl juši skolu.

Skolas atbalsta person ls (psihologs, logop ds, soci lais pedagogs, medm sa) nodrošina

kvalitatīvu palīdzību skol niem, sadarbojas ar priekšmetu pedagogiem, klašu audzin t jiem un

vec kiem ( dod rekomend cijas darb ar konkr to skol nu). Skol tiek mekl ti veidi k motiv t

skol nus m cīb m. Pie direktores vietnieces izglītības jom ir apkopota inform cija par darbu ar

izglītojamiem, kuriem ir nepietiekami m cību sasniegumi. Skol san ksm s pie vadības tiek

izskatīti jaut jumi par 1., 5. un 10. klašu adapt ciju, p c nepieciešamības tiek organiz tas vec ku

sapulces ar priekšmetu skolot ju, skolas vadības un atbalsta person la piedalīšanos.

Stipr s puses:

-Skola atbalsta un veicina talantīgo skol nu piedalīšanos olimpi d s, konkursos, izst d s un citos

pas kumos.

-Pedagogu sp ja str d t ar daž da līme a skol niem un gūt atbilstošus rezult tus.

-Priekšmetu skolot ju sadarbība ar atbalsta person lu darb ar skol niem.

V rt jums: labi.

34

4.5. Atbalsts izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m

Izglītojamajiem ar speci l m vajadzīb m skol tiek īstenotas divas izglītības

programmas. 9 skol ni m c s p c speci l s pamatizglītības programmas izglītojamiem ar

m cīšan s trauc jumiem (programmas kodi: 21015611, 21015621), 7 tiek integr ti

visp rizglītojošaj s klas s, 3 skol ni ir nodrošin ti ar m jas apm cību. Visiem ir attiecīgs

pedago iski medicīnisk s komisijas atzinums. Skol str d 10 pedagogi, kuriem ir sertifik ti par

tiesīb m str d t speci l s izglītības programm s pamatizglītības pak p .

Skol veic uzskaiti, darba koordin šanu un p rraudzību par katru izglītojamo ar

speci l m vajadzīb m. stenojot iekļaujošo izglītību, skol niem ar īpaš m vajadzīb m tiek dota

iesp ja pilnv rtīg k iesaistīties skolas dzīv , iekļauties sabiedrīb . Skol niem, kuru klas s m c s

b rni ar īpaš m vajadzīb m, veidojas re la izpratne par cilv ku ar īpaš m vajadzīb m ikdienu.

Skol niem ar īpaš m vajadzīb m tiek pied v tas logop dijas nodarbības. M c s arī skol ni -

invalīdi, skola ir aprīkota ar liftiem, speci l m tualet m un k pn m. Skola velta īpašas rūpes šo

b rnu atbalstam un vi u vajadzību apmierin šanai.

Stipr s puses.

- Pedagogi pilnveido, uzlabo savas prasmes darbam ar skol niem ar speci laj m vajadzīb m

- Izglītojamie ir iecietīgi un toleranti pret izglītojamajiem ar speci laj m vajadzīb m

- Pedagogi ir apmekl juši kursus darbam ar speci l s izglītības skol niem

- Tiek diferenc ti m cību uzdevumi stund .

V rt jums: labi.

4.6. Sadarb ba ar izgl tojam ģimeni

Skol ir noteikta k rtība, k noris inform cijas sniegšana un apmai a ar vec kiem.

Inform ciju var iegūt:

Skolas vec ku kopsapulc s

Klašu vec ku sapulc s (ne ret k k 2 reizes gad );

Vec ku dien s;

Skol nu dienasgr mat s;

Liecīb s;

M neša atzīmju izrakstos;

Telefoniski;

Izmantojot e-vidi;

Individu l s sarun s skol niem iest joties skol m cību gada laik ;

Inform cija viet j pres – avīz s „Ludzas Zeme” un „ĶLudzas Novada V stis”

35

Vec ki regul ri sa em inform ciju par sava b rna sasniegumiem, stundu

apmekl jumiem, uzvedību un attieksmi pret m cību darbu.

Vis s klas s iev l tas vec ku komitejas, kuras p c iesp jas palīdz klašu audzin t jiem

ekskursiju organiz šan , sv tku vakaru rīkošan un citos skolas un klašu rpusstundu

pas kumos. Vec ki labpr t piedal s kop ar b rniem un skolot jiem labdarības akciju

organiz šan , talk s, koku st dīšan , Jaungada koncert pils tas iedzīvot jiem u.c. Vec ki

labpr t n k uz skolas absolventu tikšan s vakariem, jo daudzi ir mūsu skolas bijušie audz k i.

Klašu vec ku sapulc s vec ki tiek inform ti par klases dzīvi, iepazīstin ti ar skolas

iekš j s k rtības noteikumiem, skolas nolikumu, MK noteikumiem par p rcelšanu n kamaj

klas , jauniem dokumentiem, individu li diskut ts par skol nu veselības, karjeras ,izglītības u.c.

probl m m.

Vec ki aktīvi darboj s skolas padom . Vec ki tiek inform ti par iesp ju izmantot m jas

apm cību, ja rodas veselības trauc jumi.

Skola vienm r konsult jas ar vec kiem, ja izglītojamam nepieciešama atbalsta person la

palīdzība. Dom jot par vec ku izglītošanu, atbalstu b rnu audzin šan skola pied v daž das

psihologa, skolas medm sas un citu speci listu lekcijas, konsult cijas.

Vec ku kopsapulc s tiek run ts par skolas uzdevumiem, iekš j s k rtības noteikumiem,

par drošību, skolas dzīvi un b rnu aktivit t m rpusstundu laik , piem ram, par dalību kustīb

„Draudzīga skola”, vasaras b rnu atpūtas un piedzīvojumu nometni b rniem no

maznodrošin t m imen m, par starptautiskajiem projektiem, kuros skola ir iesaistījusies.

Katru gadu maija m nesī organiz jam koncertu, veltītu M tes dienai.

Vec ki m cību gada laik var apskatīt vair kas b rnu zīm jumu un rokdarbu izst des,

piedalīties rudens tirdzi , veltīt Mi eļa dienai, Mete u svin šan .

Skola regul ri apbalvo izglītojamos par lab m un teicam m sekm m un izsaka rakstisku

pateicību vi u vec kiem.

2013./2014. m cību gad , turpinot cieš ku sadarbību ar vec kiem, iepl nota skol nu

vec ku t l k iesaistīšana un inform šana par kustību „Draudzīga skola”, lai būtu kl t aktīvi

vec ki un sniegtu atbalstu b rniem un palīdz tu nov rst daž das nepatīkamas situ cijas, lai

piedalītos drošas un veselīgas vides veidošan un uztur šan viet s, kur atrodas b rni un jaunieši.

Sabiedrības interes s ir v rtību un visp r pie emto normu veidošana un nostiprin šana b rnos.

Stipr s puses:

- Regul ra vec ku inform šana par iest des darbu.

- Vec ki, vecvec ki un citi imenes locekļi apmekl skolas rīkotos pas kumus, piedal s to

organiz šan .

V rt jums: labi.

36

5.PAMATJOMA. IEST DES VIDE

5.1.Mikroklimats.

Sadarbīb ar pedagogiem, skol niem un skolas padomi ir izstr d ti skolas iekš j s

k rtības noteikumi. Tie ir kvalitatīvi, veicina b rnu pašcie u, pašdisciplīnu un atbildības sajūtu.

Skolas iekš j s k rtības noteikumu izpildi kontrol skolot ji, administr cija un vec ki.

Skol tiek radīti labv līgi apst kļi katram izglītojamajam un darbiniekam, analiz ts

veiktais darbs, lai pilnveidotu skolas mikroklimatu. Pedagogi ir godīgi un taisnīgi pret visiem

izglītojamajiem un to imen m. Skol ir izstr d ta k rtība, k d tiek risin ta skolas iekš j s

k rtības noteikumu neiev rošana, kas palīdz veiksmīgi risin t raduš s domstarpības un

konfliktsitu cijas, iesaistot nepieciešamo atbalsta person lu. Skola sekm pozitīvu savstarp jo

attiecību veidošanos, pie emot un respekt jot atš irīgo. Eksist noteikumi ka rīkoties, ja skol

ierodas nepiederoša persona.

Lai veicin tu skol na lepnumu un atbildības sajūtu par savu skolu, skol tiek turpin tas

ies kt s tradīcijas: Zinību diena, skol nu pašp rvaldes diena Skolot ju dienas svin šanas

ietvaros, tematisk ned ļa veltīta Latvijas Republikas proklam šanas dienai, mazo erudītu

konkurss „Mana Latvija”, iesv tīšana pirmklasniekos un vidusskol nos, Mi eļdienas tirgus,

skatuves runas konkurss, Ziemassv tku p cpusdienas un Jaungada koncerts pils tas

iedzīvot jiem, kur piedal s skol ni un skolot ji, Mete i, sadraudzības vakari ar tuv ko novadu

skol m, m cību gada nosl guma svinīg līnija, kur tiek godin ti gada lab kie skol ni, skolot ji.

Skol notiek m cību priekšmetu ned ļas (valodu ned ļa, matem tikas), drošības ned ļas,

olimpi des, sporta sv tki.

Skola ir lepna par veiksmīgo sadarbību ar vec kiem pas kumos un kopīgas talk s. No

vec ku puses atzinīgi nov rt tas vasaras dienas atpūtas un piedzīvojumu nometnes skol niem no

maznodrošin t m imen m. Skol ar labiem rezult tiem darbojas interešu izglītības pulci i, kuri

sekm patriotisma jūtu veidošanos, radot izglītojamiem iesp ju radošai līdzdalībai tautas

tradīciju un kultūrv sturisk mantojuma saglab šan , sekm piederību skolai. Katr pas kum ,

kas noris skol iesaist s ikviens skolas darbinieks un tiek sa emts arī vec ku atbalsts.

Skolas darba stipr s puses:

- Salied ts, stabils kolektīvs. Skolai ir prestižs sabiedrīb .

- Daudzveidīgas skolas tradīcijas.

- Iekš j s k rtības noteikumu iev rošana.

- Skolas darbinieki sekm labv līgas un cie pilnas attiecības starp person lu, skol niem un

vec kiem.

- Skola audzina piederības apzi u un lepnumu par savu m cību iest di.

V rt jums - labi

37

5.2. Fizisk vide.

Skolas telpas ir est tiski noform tas, vienm r tīras un k rtīgas. Atbilstoši skolas

pas kumu pl nam tiek veidots telpu noform jums. Labo sanit ro st vokli nodrošina tehniskie

darbinieki, kuri veic telpu uzkopšanu. Telp s atrodas daudz telpaugu. Gaite os ir izvietoti stendi

par skolas aktu lo inform ciju skol niem un vec kiem, fotogr fijas par skolas dzīvi, skol nu

gleznas un zīm jumi, kas apliecina tradīcijas un skol nos rada lepnuma un piederības izjūtu.

Skolas un klašu telpu apgaismojums, temperatūra un uzkopšana atbilst sanit raj m

norm m. Skolas telpas ir drošas. Katr skolas st v un katr m cību kabinet ir izvietoti

evaku cijas pl ni, nor dītas ieejas un izejas. Skol ir vienot signaliz cijas sist ma, uzst dītas

videonov rošanas kameras, kuras uzrauga skolas dežuranti. Skolas tuvum ir izvietotas

satiksmes drošības noteikumiem atbilstošas zīmes un nor des.

Katru dienu dežūr dežūrskolot ji, kuri rūp jas par k rtību skolas telp s starpbrīžos.

Skol ni ikgadu labpr t piedal s talk s: Lielaj talk pavasarī un rudenī pils tas parka

sak rtošan , bijušo skolot ju un veco kapu kopšan . Skolas apk rtne ir m r tiecīgi veidota, tīra,

sakopta un droša. To nodrošina skolas s tnieki. Ap skolu ir daudz est tisku košumkrūmu un

pu u dobes. Pie skolas ir laukums, kur darbiniekiem un apmekl t jiem novietot automašīnas.

Stipr s puses:

- Esam sava novada sakopt kais pašvaldības īpašums.

- Telpas ir tīras , k rtīgas un m jīgas.

- Skolas apk rtne ir est tiski apzaļumota un iek rtota.

- Pl nveidīgi un optim li izmantotas skolas telpas.

V rt jums: labi.

6.PAMATJOMA. RESURSI

6.1.Iek rtas un materi ltehniskie resursi.

Skolai ir visas nepieciešam s telpas m cību procesa, skol nu un skolot ju vajadzību

nodrošin šanai, t s iek rtojums atbilst m cību procesa nodrošin šanai: atbilst izglītojamo

skaitam, vecumam, augumam. Ir telpas atbalsta person lam. paša uzmanība tiek piev rsta

tehnolo iju ieviešanai m cību proces . Skola ir nodrošin ta ar interneta piesl gumu, k arī ar

WIFI, kas tagad nodrošina iesp ju tehnolo ijas un internetu izmantot liel ku pas kumu norises

laik . Skol ir p rn s jam s tehnikas komplekti - portatīvie datori, projektori, kop šanas

iek rtas, ir televizori un videomagnetofoni, klavieres, sintezators. Visi tehniskie līdzekļi ir lab

st voklī. Inform tikas kabinetus bieži izmanto citu priekšmetu skolot ji.

38

Skolai ir nepieciešamie materi li tehniskie resursi izglītības programmu īstenošanai – ir

6 interaktīv s t feles; klas s, kur s to nav, ir iesp ja izmantot multimediju projektorus, katr

klas ir datori. Skolai ir daudzfunkcion las digit las m rierīces, vair ki m cību komplekti

p tījumu un eksperimentu veikšanai dabaszinību stund s.

Ir 2 datorklases, bibliot ka un lasītava, labiek rtoti m jturības kabineti (z niem un

meiten m), jauna, moderna, mūsdienīga un labiek rtota sporta halle ar trenažieru z l m.

Trenažieru z li apmekl gan izglītojamie, gan skolas darbinieki bez maksas. Skolai ir teicama

sporta invent ra materi l b ze. Telpu izmantojums ir racion ls un atbilst m cību procesa

prasīb m. Ir telpu numer cija, pie katras telpas ir nor de par telpu un atbildīgo personu.

Materi ltehniskie līdzekļi un iek rtas ir darba k rtīb . Skol ir aktu z le rpusklases nodarbīb m,

aerobikas z le. Ir psihologa, logop da, medm sas, stomatologa kabineti. Izveidota relaks cijas

telpa skolot jiem.

Notiek regul ra materi ltehnisko līdzekļu un iek rtu apkope un remonts.

Materi ltehnisko resursu un iek rtu izmantojums ir efektīvs. Skolai ir piem rotas telpas

rpusstundu nodarbīb m – aktu z le mūzikas, deju, te tra nodarbīb m.

Skolas darba stipr s puses:

- Mūsdienīgs materi li tehniskais aprīkojums.

- Atbilstošs telpu iek rtojums.

- Aktīva un veselīga dzīvesveida populariz cija.

- Pl nveidīgs un m r tiecīgs jaun ko inform cijas tehnolo iju nodrošin jums.

V rt jums: labi.

6.2.Person lresursi.

Skol ir nepieciešamie person la resursi izglītības programmu īstenošanai, racion li tiek

izmantoti jau esošie resursi, bet, emot v r pedagogu sadalījumu pa vecuma grup m,

perspektīv j pl no arī jaunu kadru piesaiste.

Pedagogu sadal jums p c vecuma 2013./2014.m.g. s kum .

39

Skolot ju darba slodze ir optim la, kas nodrošina kvalitatīvu pien kumu izpildi. Skol ir

zin ma k rtība stundu aizvietošanai.

Skolas attīstības pl n nor dītas darbinieku t l kizglītības vajadzības, skolas vadība

atbalsta darbinieku kvalifik cijas paaugstin šanu.

Skola savlaicīgi pl no nepieciešamos person la resursus un to izmai as. Izglītības iest d

str d pedagogi, kas orient ti uz nep rtrauktu savas kvalifik cijas paaugstin šanu, profesion lu

izaugsmi, darbojas iest des metodiskaj s komisij s, piedal s novada metodisko apvienību

organiz tajos pas kumos, piedal s projektos, radošo darbu izstr dn s, novada olimpi žu darbu

veidošan , vada atkl t s stundas, dal s pieredz izglītības iest d un rpus t s. Skolas direktore,

biolo ijas un v cu valodas skolot jas ir starpnovadu metodisko apvienību vadīt jas.

Iest d str d 47 pedago iskie darbinieki, no tiem blakusdarb - 3, ma istri- 14,

mentori- 5. Puse no pedagogu kolektīva ir izglītības iest des absolventi. Iest d str d psihologs,

logop ds, soci lais pedagogs, datortehni is, medm sa. Iest des bibliot k str d divi darbinieki.

28 iest des pedagogi ESF projekta „Pedagogu konkur tsp jas veicin šana izglītības sist mas

optimiz cijas apst kļos” ietvaros ieguva 3. kvalifik cijas pak pi, 3 pedagogi - 4.pak pi.

2013./2014.m c.g. 5 skolot ji pieteikušies 4. un 1 skolot js 3.kvalit tes pak pes iegūšanai.

Iest des darbinieki ir inform ti par saviem pien kumiem un tiesīb m. Darbinieku darba

līgumos ir defin tas atbildības jomas, kuras nepieciešamības gadījum tiek p rskatītas un

pilnveidotas. Darbiniekiem ir pieejama inform cija par izglītības iest des p rvaldes struktūru,

darbības ciklogrammu, iest des m r iem un uzdevumiem, ikned ļas pl notajiem pas kumiem

m cību un audzin šanas darb .

Iest d darbojas 10 m cību priekšmetu skolot ju metodisk s komisijas un metodisk

padome. Metodisko padomi veido metodisko komisiju vadīt ji, direktores vietnieces izglītības

jom , bibliotek res.

Notiek sadarbība ar atbalsta person lu. Atbalsta person la darbinieku pien kumi, tiesības

un atbildības jomas ir noteiktas amatu aprakstos un darba līgumos. Pedagogi izglītības darba

proces var iesaistīt atbalsta person lu, gan izglītojamie, gan vec ki var sa emt konsult cijas no

atbalsta person la. Iest de ir nodrošin jusi atbalsta person lu ar nepieciešamaj m telp m, ir

noteikts atbalsta person la darba laiks.

Iest de koordin tehnisk person la nodarbin tības un darba kvalit tes jaut jumus.

Iest des vadība atbalsta un nodrošina pedagogu t l kizglītību atbilstoši izglītības iest des

attīstības vajadzīb m. Pedagogi ir atv rti profesion lajai pilnveidei, labpr t apmekl daž dus

kursus un semin rus.

34 pedagogi ir Ludzas 2.vidusskolas arodbiedrības pirmorganiz cijas biedri.

40

Ar novada pašvaldības finansi lu atbalstu izglītības iest d tiek organiz ti t l kizglītības

kursi, semin ri un lekcijas, uzaicinot zinošus speci listus.

Stipr s puses:

- Kvalific ti pedago iskie kadri

- Izglītības iest d ir viss izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais person ls

- Uz profesion lu pilnveidi v rsts pedago iskais kolektīvs

- Novada pašvaldības atbalsts pedagogu t l kizglītības īstenošanai uz vietas izglītības iest d

- Ieinteres ts skolas tehniskais person ls

V rt jums: labi.

7.PAMATJOMA. IEST DES DARBA ORGANIZ CIJA, VADĪBA UN KVALIT TES

NODROŠIN ŠANA

7.1. Iest des darba pašv rt šana un att st bas pl nošana

Iest des vadība pl no darba kontroli un izv rt šanu vis s darba jom s. Katrs pedagogs

sav pašv rt jum izv rt arī izglītojamo m cību sasniegumus. Metodisko komisiju vadīt ji kop

ar pedagogiem izv rt metodisk s komisijas darbu un izglītojamo m cību sasniegumus.

Izglītojamo m cību sasniegumus kopum semestrī un m cību gad izv rt un izvirza

priekšlikumus darba uzlabošanai direktores vietnieces izglītības jom pedago isk s padomes

s d s, apspried s pie direktores. Darba izv rt šanai tiek izmantotas daž das metodes un formas:

anket šana, san ksmes, pedagogu pašv rt jumi, iekš j s kontroles materi li, p rbaudes darbu

rezult ti u.c.

Pašv rt šan konstat t s izglītības iest des darba stipr s puses un nepieciešamie

uzlabojumi tiek izmantoti, pl nojot turpm ko darbu. Iest d ir labv līga vide, kas veicina visu

darbinieku, izglītojamo un vi u vec ku iesaistīšanos pašv rt šan . Tiek uzklausīti viedokļi,

veiktas p rrunas, sa emti ierosin jumi. Liel k daļa pedagogu apgalvo, ka vi i savas darba

probl mas var p rrun t ar iest des vadību. Vadība em v r pedagogu izteikto viedokli.

Iest des attīstības pl na izstr des proces piedal s iest des darbinieki, izglītības iest des

padome, izglītojamo pašp rvalde, pl ns tika veidots, pamatojoties uz izvirzītajiem m r iem,

iepriekš j attīstības pl n sasniegt analīzi un valsts izglītības attīstības priorit t m. Pl nojums

paredz konkr tas priorit tes, m r us, rezult tu nov rt šanas krit rijus un uzdevumu izpildes

gaitu. Attīstības pl ns ir p rdom ts un re ls. Tas apspriests pedago iskaj padom , iest des

padom , saska ots ar Ludzas novada domi. Iest des attīstības pl na izpildi ik gadu izv rt

pedagogu darba grupas pa pamatjom m sav s san ksm s un pedago isk s padomes s d s.

Iest des darba pl nu sast da, pamatojoties uz attīstības pl n konkr tajiem gadiem izvirzītajiem

41

uzdevumiem, attiecīgi kori jot, emot v r sasniegt analīzi. Ar attīstības pl nu var iepazīties

direktores kabinet , skolot ju istab .

Stipr s puses:

-Izglītības iest des pašv rt šanas sist ma ir struktur ta un pl nota

- Pašv rt jum iegūt inform cija tiek izmantota turpm k iest des darba pl nošan

- Iest des darbības pašv rt šan un attīstības pl na izv rt šan iesaistīti visi pedagogi, emts

v r izglītojamo un vec ku viedoklis

- V rt šana veikta regul ri un pl nveidīgi

- V rt šana veikta atbilstoši gada metodiskajai t mai

- Skolai ir demokr tiski veidots attīstības pl ns

V rt jums: labi

7.2.Iest des vad bas darbs un person la p rvald ba.

Skolas vadības darbs notiek demokr tiski, akcent jot katra atbildību un radošo iniciatīvu.

Skolas vadība nodrošina skolas darba pl nošanu, sasniegumu prognoz šanu, izvirza skolas

darbības m r us un uzdevumus, nosaka darbinieku atbildības jomas, pie em l mumus, motiv

darbiniekus un izglītojamos, risina raduš s konfliktsitu cijas, nodrošina iekš jo kontroli un

skolas darba v rt šanu, veic inform cijas apmai u par skolas ikdienas darbiem un pl noto,

nodrošina skolas darba organiz ciju atbilstoši r jo normatīvo aktu prasīb m, izstr d iekš jos

normatīvos aktus, veic person la atlasi un pl no t izglītošanu.

Izglītības iest d darbojas metodisk s komisijas, metodisk padome, izglītojamo

pašp rvalde – skol nu dome, pedago isk padome, izglītības iest des padome. Iest d ir visa

nepieciešam oblig t dokument cija. Ir demokr tiski izstr d ti un apspriesti iekš jie

reglament jošie dokumenti, emot v r gan izglītojamo, gan vec ku, gan pedagogu

priekšlikumus. Dokumenti atbilst normatīvo aktu prasīb m. Iest des vadības struktūra un

atbildības jomas ir zin mas pedagogiem, izglītojamiem un vi u vec kiem. Vec ki ir inform ti,

k sazin ties ar iest des vadību un atbalsta person lu. Pedagogi uzskata, ka vadība ir ieinteres ta

iest des darb , atv rta ierosin jumiem un priekšlikumiem darba uzlabošanai.

Izglītības iest d ir salied ta vadības komanda, t s darba pamat ir demokr tiska pieeja

visu jaut jumu risin šan . Vadība konsult jas ar kolektīvu, bet uz emas atbildību un cenšas

kvalitatīvi pildīt tai uztic tos pien kumus. Visiem ir pieejama inform cija par izglītības iest des

darbu: ikned ļas vadības san ksm s izstr d ti ned ļas pas kumu pl ni, kas ir pieejami katram

pedagogam, notiek informatīv s san ksmes, pedago isk s padomes s des, inform cijas stendi,

inform cija e – vid un mutiska inform cija.

Iest d darbojas 10 metodisk s komisijas un metodisk padome, kura pl no un organiz

metodisko darbu iest d . Metodisko darbu vada un p rrauga direktores vietniece izglītības jom .

42

Metodisko komisiju vadīt ji savu darbu veic kvalitatīvi, nodrošinot saikni ar pedagogiem savos

m cību priekšmetos.

Skol darba organiz ciju darbiniekiem nosaka darba k rtības noteikumi. Visu skolas

darbinieku atbildības jomas, pien kumi un tiesības noteiktas amatu aprakstos. Amatu apraksti

p c nepieciešamības tiek aktualiz ti, saska ojot ar darbinieku.

Kompetentas person la vadības un pareizas darbinieku motiv cijas rezult ts ir katra

darbinieka un skolas kopum attīstības pamat . Skol tiek veicin ta darbinieku pozitīva

attieksme pret savu darbu, rūp joties par vidi, kur str d jam, darba apst kļiem, mikroklimatu

kolektīv , izaugsmes iesp j m, atbalstu, kopīgiem pas kumiem, cilv cisku attieksmi, atzinību

utt.

Stipr s puses:

- Iekš jo reglament jošo dokumentu izstr d piedal s metodisko komisiju vadīt ji, skolas

atbalsta person ls, administr cija, arodbiedrības p rst vji.

-Kolektīvs sa em inform ciju par darba organiz ciju, jaunumiem, papildin jumiem,

grozījumiem

- Pl nots un m r tiecīgi organiz ts m cību, audzin šanas un rpusklases darbs

- Efektīva visu līme u skolas darba organiz cija un vadība

- Rūpes par skolas t lu un prestižu

V rt jums: labi

7.3.Skolas sadarb ba ar cit m institūcij m

Ludzas 2. vidusskolai ir regul ra sadarbība ar dibin t ju – Ludzas novada domi. Notiek

regul ra sadarbība ar Izglītības, kultūras un sporta p rvaldes vadību un speci listiem darba

izv rt šan , pl nošan , t l kizglītība u. c. jaut jumos. Skolas administr cija sagatavo budžeta

projektu, iepriekš konsult joties ar pašvaldības ekonomistiem un budžeta projekta pozīcij s

sniedzot pamatojumu, nor dot skolai būtisk k s priorit tes. Pašvaldība nodrošina centraliz tu

gr matvedības uzskaiti un apkalpošanu, budžeta apstiprin šanu novada domes s d . Gada laik ,

sadarbojoties ar pašvaldības speci listiem, regul ri tiek kontrol ta budžeta pl na izpilde. Novada

dome atbalsta skolas attīstības pl nus.

Lai nodrošin tu likumdošan nostiprin to normu par oblig tu pamatizglītības iegūšanu

līdz 18 gadu vecumam un b rnu tiesību aizsardzību, skolas darbinieki sistem tiski sadarbojas ar

valsts un pašvaldības institūcij m – soci lo dienestu, b ri tiesu, Valsts policiju, Valsts b rnu

tiesību aizsardzības inspekciju. Lai daž dotu m cību procesu metodes un formas, nodrošin tu

saikni ar re lo dzīvi, veiksmīgi sadarbojamies ar Ludzas pils tas kultūras iest d m –

bibliot k m, novadp tniecības muzeju, amatnieku centru, tūrisma a entūru. Izglītojamo

43

inform šanai par savas pils tas sasniegumiem, n kotnes pl niem un attīstību, lai jaunieši zin tu,

k di speci listi pils tai n kotn būs nepieciešami, tiek organiz tas tikšan s ar pils tas domes

deput tiem, izglītības, kultūras un sporta p rvaldes vadīt ju. Interešu izglītības programmu

īstenošanai skola sadarbojas ar Ludzas novada B rnu un jauniešu centru, Latvijas Republikas

Sarkan Krusta Ludzas komiteju, ar vair k m izglītības iest d m no Ludzas, Ciblas, Zilupes,

R zeknes novadiem. Sadarbīb ar Valsts ugunsdrošības un gl bšanas dienestu tiek organiz tas

nodarbības drošības jaut jumos. Skola sadarbojas ar augstskol m, koledž m, profesion l m

skol m, nodrošinot prakses vietas topošajiem pedagogiem, atbalsta person lam.

Sadarbība ar Izglītības kvalit tes valsts dienestu (IKVD) izglītības programmu izstr d

un licenc šan , skolas darbu reglament jošo dokumentu kvalitatīv izstr d . Skola piedalīj s

IKVD izp t „Par kultūras un audzin šanas pas kumiem visp r j s izglītības iest d s un

izglītojamo un vec ku iesaisti visp r j s izglītības iest des p rvaldīšan ” (IKVD zi ojums par

veikto analītisko izp ti, Rīga, 2013).

Skola regul ri start Ludzas novada jauniešu brīv laika pavadīšanas un aktīv s atpūtas

veicin šanas projektu konkursos. Tika atbalstīti š di i projekti:

2011.gad projekts „Iekr so Ludzu!”

2012.gad avīzes „Ludzas Zeme” liter ro lappušu apkopojums kr jum

„Zasmotrevšijsja v ozjora”

2012.gad starptautiskais projekts „Varo a atgriešan s m j s”

2013.gad radošas dienas „Protu, protu”.

2012. un 2013.gada projektus īstenoja skol nodibin t NVO biedrība RIK „Radošo

Iniciatīvu Klubs”. Kluba biedri ir skolas jaunieši, skolot ji, kas īsteno savas iniciatīvas izglītības,

kultūras un brīv laika pavadīšanas jom s.

Izglītības iest de iesaist s starptautiskos projektos, piem ram, piedalīj mies COMENIUS

projekt . Pašreiz piedal mies P rtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zin tnisk

institūta „BIOR” zin tniskaj p tījum „Latvijas iedzīvot ju p rtikas pat ri a grozs”, kas tiek

veikts ar EFSA (Eiropas p rtikas drošības organiz cijas) atbalstu.

Stipr s puses:

- Regul ra, m r tiecīga sadarbība ar Ludzas novada pašvaldību un cit m novada institūcij m

- Ilgstoša un tradīcij m bag ta sadarbība ar tuv ko novadu izglītības iest d m un institūcij m

- Izglītības iest de iesaist s daž dos projektos, veicinot izglītības iest des atpazīstamību

V rt jums: ļoti labi

44

5.CITI SASNIEGUMI

Katru m cību gadu skol ni piedal s pied v t s m cību priekšmetu olimpi d s un sa em

godalgot s vietas.

Godalgot s vietas Ludzas, Ciblas, Zilupes novadu olimpi d s

M cību gads I v. II v. III v. Atz.

2010./2011. 4 7 9 12

2011./2012. 4 14 6 25

2012./2013. 8 7 8 7

Ikgad jie skol nu rezult ti apvienoto novadu olimpi d s diezgan labi. Ir godalgotas

vietas Latgales reģiona olimpi d s:

2010./2011.m c.g. III vieta krievu valodas un literatūras olimpi d (10.kl.skolniece)

2011./2012.m c.g. III vieta Latgales re iona 9.atkl t matem tikas olimpi d (4.kl.skolniece)

2012./2013.m c.g. 4.kl.skolnieks piedalīj s Latgales re iona 10.atkl t matem tikas olimpi d

Mūsu izgl tojamie piedal s ar valsts olimpi d s:

2010./2011.m c.g. 9.kl.skolnieks piedalīj s v stures olimpi d , 10.kl.skolniece krievu

valodas un literatūras olimpi d , 11.kl.skolniece biznesa ekonomiskajos pamatos,

12.kl.skolniece m jturības olimpi d ;

2011./2012.m c.g. matem tikas olimpi d piedalīj s 12.kl.skolnieks.

Izglītojamie aktīvi piedal s gan Ludzas novada, gan Latgales re iona, valsts un

starptautiskos konkursos un citos rpusstundu pas kumos, kas rosina skol nos interesi par savas

valsts v sturi, kultūru, veicina valodas attīstību, sadarbības iema as, paplašina skol nu

redzesloku.

45

Dal ba un sasniegumi Latgales reģiona, valsts un starptautiskos konkursos

2010./2011.m c.g. 2011./2012.m c.g. 2012./2013.m c.g. •I vieta radošo darbu konkurs „Krievu valoda, literatūra, kultūra: pag tne, tagadne, n kotne” 11.klases skolniecei (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te) •I pak pes diploms Latgales re iona vok l s mūzikas konkurs „Balsis” (duets) •Laure ta atzinību konkurs „Dzimt s puses v sture XIX gadsimt ” sa ma divas 11.klases skolnieces (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te) •I pak pes laure ta diploms LASHOR liter raj konkurs 11.klases skolniecei •I vieta Jauniešu dziesmu konkurs „My Mysic” 10.klases skolniekam •II vieta Jauniešu dziesmu konkurs „My Mysic” 7.klases skolniecei •II vietu radošo darbu konkurs „Pirmais kosmos ” ieguva 11.klases skolniece (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te) •II vieta Jauno izgudrot ju konkurs 12.klases skolniekam (Latvijas izgudrot ju dienas RTU) •III vieta radošo darbu konkurs „Krievu valoda, literatūra, kultūra: pag tne, tagadne, n kotne” 11.klases skolniecei un 8.klases skolniecei (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te) •III vieta LASHOR konkurs nomin cij „ imenes relikvijas” 11.klases skolniecei •III vieta LASHOR konkurs nomin cij „Manas dzimtas

•I pak pes diploms Latgales re iona vok l s mūzikas konkurs „Balsis” (duets) •I pak pes laure ts starptautiskaj vok listu konkurs „Tonis, pustonis” 11.klases skolnieks •Diploms par I vietu Daugavpils Universit tes V cu valodas un V cijas novadm cības re ion l t l kizglītības centra konkurs 12.klases skolniecei • I pak pes laure ta diploms LASHOR liter raj konkurs 12.klases skolniecei • I pak pes laure te Rīgas Maskavas Nama liter raj konkurs 9.klases skolniece • Diplomu par I vietu V radošo un zin tnisko darbu „Krievu valoda, literatūra, kultūra: pag tne, tagadne, n kotne” konkurs starp Latgales re iona skol niem ieguva divas 12.klases skolnieces (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te) •II vietu V radošo un zin tnisko darbu „Krievu valoda, literatūra, kultūra: pag tne, tagadne, n kotne” konkurs starp Latgales re iona skol niem ieguva 12.klases skolniece (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te) •III vietu V radošo un zin tnisko darbu „Krievu valoda, literatūra, kultūra: pag tne, tagadne, n kotne” konkurs starp Latgales re iona skol niem ieguva 8.klases skolnieks (konkursu organiz ja Daugavpils Universit te)

•I pak pes diploms Latgales re iona vok l s mūzikas konkurs „Balsis” (duets). Piedalīj s valsts līmenī •I pak pes diploms Latgales re iona skatuves runas un liter ro uzvedumu konkurs Ievelc dziļ elp savu Latviju” 11.klases skolniecei •I pak pes diploms Re ion laj v cu valodas un V cijas valstsm cības t l kizglītības centra konkurs 9.klases skolniecei •I vieta Rīgas Latviešu biedrības radošo darbu konkurs „Es dzīvoju Latvij ” 8. klases skolniecei •I vieta starptautiskaj konkurs veltīta Aleksandram Nevskim (11.-12.kl.skol nu komanda) •I vieta Rīgas Maskavas Nama liter raj konkurs 10. klases skolniecei •I vieta Eiropas parlamenta deput tes Tatjanas Ždanokas liter raj konkurs 10. klases skolniece •III vieta Tehnisk s jaunrades dien s 2012 Latgal (8. klases komanda „Jautrie makaroni”) •Atzinība Latviešu valodas a entūras radošo darbu konkurs „Latvija, es esmu Tavs b rns” 5.klases skolniekam •Atzinība starptautiskaj skol nu p tniecisko darbu konkurs „V sture ap mums”. Konkursa t ma „M cīšan s, izglītība un skolas Latvij ” (divi 6. klases skol ni) •Jauno vides p tnieku forum „Skol ni eksperiment ” Rīg ekspertu atzinība 9. klases skolniecei un Skatīt ju

46

koks” 11.klases skolniecei •III vieta Tehnisk s jaunrades dien s 2010 Latgal energostacijas disciplīn 12.a klases skolniekam •VISC pateicība 9.bklases komandai par veiksmīgu dalību jauno vides p tnieku forum „Skol ni eksperiment ” ar p tījumu „Reaktīv s rotaļlietas” •Pateicību par piedalīšanos Latgales novadu b rnu un jauniešu vizu l s un lietiš as m kslas konkurs „Lietas un t li” sa ma divas 6.klases skolnieces •Atzinības raksts 7.bklases komandai par atsaucību un veiksmīgu dalību CSDD konkurs „Gribu būt mobils” •Atzinība 7.b klasei par ieguldīto veselību veicinošo darbību sav skol projekta „Nesm još klase 2010./2011. ietvaros •Atzinība 8.b klasei par radoš m un aizrautīg m ikm neša atskait m projekta „Nesm još klase 2010./2011. ietvaros •Pateicība 10.klases komandai par piedalīšanos konkurs „Ekom j m – par energoefektīvu un ekolo isku ku”

•Pateicība par piedalīšanos starptautiskaj vok listu konkurs „Tonis, pustonis” 8.a klases skolniecei •9.klašu skol nu dalība avīzes Diena konkurs „Kas notiek?” •8.a klases komanda piedalīj s ZZ ČEMPIONĀTĀ 2012 •7.a klases komanda piedalīj s Latvijas Olimpisk s komitejas izsludin taj konkurs „Olimpiskais ekobuss Londona 2012” •8.b klases komanda piedalīj s CSDD konkurs „Gribu būt mobils!” • Pateicība par piedalīšanos Jauno vides p tnieku forum „Skol ni eksperiment ” Rīg 8.klases komandai

Simp tijas balvas sa ma trīs 9. klases skolnieces •Bronzas medaļa starptautiskaj AWARD programm (11. klases skolniece) •Piedalīšan s vizu l s un vizu li plastisk s m kslas konkurs «Kur saulīte rot j s» Latgales re iona k rt (trīs darbi) •Pateicības raksts par piedalīšanos apg des Zvaigzne ABC erudīcijas konkurs «Zvaigž u klase komand m 2012» (9. klases komanda) •Dalība VBTAI konkurs „Manas un Tavas brīvības robežas internet ” (piedalīj s trīs vidusskol ni) •9.klašu skol nu dalība avīzes Diena konkurs „Kas notiek?”

M cību gads Laure ti un

I vietas II vietas III vietas Pateicības,

atzinības 2010./2011. 5 3 5 7 2011./2012. 6 1 1 6 2012./2013. 7 0 1 8

47

Ik gadu tiek sludin ts aizvien vair k konkursu, viktorīnu, projektu, kuros tiek aicin ti

piedalīties jaunieši un skol ni. Ludzas 2.vidusskolas izglītojamie labpr t šīs iesp jas izmanto, lai

izv rt tu savas zin šanas, sp jas un talantus, populariz tu savas skolas un novada v rdu.

2012./2013.m c.gada rezult ti sport

M cību gada laik skol ni aktīvi iesaistīj s gan skolas, gan starpskolu sporta sacensīb s.

Tradicion li pavasarī notika sporta diena (sacensības stadion VĀRPA un Maz Ludzas ezera

pludmal ), sporta sp les un stafetes tika organiz tas Mete u svin šanas laik un L čpl ša dienas

svin šanas ietvaros.

Ir š di lab kie rezult ti sport starpnovadu skolu sacensīb s:

Rudens kros II vieta 4.klases skol nam

Kausa izcī basketbol meiten m III vieta

Kausa izcī a futbol z niem III vieta

Kausa izcī „Drošie, veiklie” I vieta

Kausa izcī „Tautas bumba” divas II vietas

Komanda Vieta Sporta skolot js Komandu skaits 2001.-2002.g.dz. z ni 2 M.Piroženoka 5

2001.-2002.g.dz. meitenes 2 M.Piroženoka 5 Kausa izcī handbol z niem I vieta

Sacensīb s VIEGLATL TIKĀ vair kas godalgotas vietas

Uzv rds, v rds, klase Disciplīna Vieta Sporta skolot js Dalībnieku skaits

Volkovs Renards 5.b b/m 3 M.Piroženoka 11 Volkovs Andrejs 6.b t/l 1 V.Ivanovs 7 Rezenkovs Romans 5.b t/l 3 M.Piroženoka 7 Pavlovska Jekaterina 5.b 100m 2 M.Piroženoka 10 Volkovs Andrejs 6.b 100m 1 V.Ivanovs 11 Maļi ikova Anastasija 8.b 400m 1 M.Piroženoka 2 Maļi ikova Anastasija 8.b 100m 1 M.Piroženoka 8 Kondratjeva rika 7.a 100m 3 M.Piroženoka 8 Viganovskis M ris 10.b 100m 3 V.Ivanovs 6 Ciuļa Elīna 9.b 100m 3 M.Piroženoka 7 Bičenkova Anna 11.b 100m 3 M.Piroženoka 3

48

Kalvišs Artūrs 11.b 400m 2 V.Ivanovs 3 Jermakova Viktorija 11.b 400m 1 M.Piroženoka 2 Romanovs Vit lijs 10.a 3000m 1 V.Ivanovs 3 Viganovskis M ris 10.b t/l 2 V.Ivanovs 6 Bičenkova Anna 11.b t/l 3 M.Piroženoka 3 Silovs riks 9.a š ps 1 V.Ivanovs 7 Kalvišs Arturs 11.b a/l 1 V.Ivanovs 1 Stafetes 4x100m meitenes 2002.-03.g. 3 M.Piroženoka 3 Stafetes 4x100m z ni 2000.-01.g. 2 V.Ivanovs 3 Stafetes 4x100m meitenes 1998.-99.g.dz. 1 M.Piroženoka 2 Stafetes 4x100m meitenes 1996.-97.g.dz. 3 M.Piroženoka 3 Stafetes 4x100m z ni 1994.-95.g.dz. 2 V.Ivanovs 2

6.TURPM K ATTĪSTĪBA

- Turpin t kvalitatīvi īstenot pamatizglītības un visp r j s vid j s izglītības standartus, sekojot

inov cij m valsts izglītības proces .

- Pilnveidot izglītojamo m cīšan s prasmes, paaugstinot sasniegumus ikdienas p rbaudes darbos.

Veicin t izglītojamo personīgo atbildību ikdienas m cību proces .

- Metodiskaj m komisij m turpin t darbu pie vienotu prasību iev rošanas p rbaudes darbu

veidošan un v rt šan .

- Populariz t izglītojamajiem patst vīgas m cīšan s prasmju, zin tniski p tniecisk s darbības un

m cību konsult ciju apmekl šanas nozīmi izglītības proces .

- Mudin t vec kus aktīv k iesaistīties iest des pl notajos un organiz tajos pas kumos.

- Pilnveidot speci lo izglītības programmu veiksmīgai īstenošanai nepieciešamo

priekšnosacījumu izpildi – atbilstoša pedagogu t l kizglītība, m cību līdzekļi, vide.

- Rast iesp jas skolot ja palīga un karjeras konsultanta štata vietu izveidošanai.

- Turpin t IKT materi lu izstr di un to m r tiecīgu pielietojumu m cību proces .

- Turpin t papildin t bibliot kas fondu ar jaun m m cību gr mat m un uzzi u literatūru.

- Velosip du st vvietas ierīkošana 20 viet m ar d m un sl dzen m pie sporta halles 2014.gada

vasar

- Skatuves ierīkošana Ludzas 2.vidusskolas aktu z l te triem, koncertiem 2014./2015.m.g.

Iest des

vadīt js Zinaīda Buliga ____________________

Z.v.

SASKA OTS

Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors

49

Sergejs Jakovļevs ____________________

10.12.2013.

Z.v.