P - AIKNCaiknc.lv/zinojumi/lv/PSBiomed05.doc · Web viewReally learn 100 phrasal verbs, Oxford University Press, 2002 P.STRADIŅA VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES KOLEDŽA STUDIJU

P.STRADIŅA VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES KOLEDŽA

Laboratorijas diagnostikas studiju daļa

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma

BIOMEDICĪNAS LABORANTSBIOMEDICĪNAS LABORANTS41722004172200

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Jūrmala – 2005

1

SATURS

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanas sākšanu.....................................................................................3

2. Studiju programmas licence.............................................................................................33. Studiju programmas apraksts...........................................................................................34. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām...............................................45. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa.....5

5.1. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam............................................................................................6

5.2. Darba devēju aptaujas rezultāti............................................................................76. Studiju programmas novērtējums....................................................................................7

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi.............................................................76.2. Studiju programmas organizācija.........................................................................86.3. Studiju programmas praktiskā realizācija............................................................86.4. Vērtēšanas sistēma.............................................................................................116.5. Studējošie...........................................................................................................11

6.5.1. Studējošo skaits programmā..................................................................116.5.2. 1. kursā imatrikulēto skaits....................................................................126.5.3. Absolventu skaits...................................................................................126.5.4. Studējošo aptaujas un to analīze............................................................126.5.5. Absolventu aptaujas un to analīze..........................................................136.5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā...............................14

6.6.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls................................146.6.1. Akadēmiskā personāla skaits.................................................................146.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu

un uzdevumu īstenošanai......................................................................156.6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības

politika..................................................................................................166.7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums........................................166.8. Ārējie sakari.......................................................................................................16

6.8.1. Saistība ar darba devējiem.....................................................................166.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām ārvalstīs............................17

7. Studiju programmas attīstības plāns..............................................................................20

Pielikumi

Pielikums Nr. 1. Studiju programmaPielikums Nr. 2. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācijaPielikums Nr. 3. Studiju programmas licencePielikums Nr. 4. Profesijas standarts Pielikums Nr. 5. Darba devēju aptaujas rezultātiPielikums Nr. 6. Studējošo aptaujas un to analīzePielikums Nr. 7. Absolventu aptaujas un to analīzePielikums Nr. 8. Studiju programmas materiāli tehniskā bāzePielikums Nr. 9. Nepievienotie dokumenti

2

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanas sākšanu

P.Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skolas 2002. gada 27. augusta pedagoģiskās

padomes sēdē tiek pieņemts lēmums uzsākt pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programmas “Biomedicīnas laborants” (41722) īstenošanu, turpinot

programmas pilnveidošanu.

2. Studiju programmas licence

Licence pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

“Biomedicīnas laborants”(41722) biomedicīnas laboranta kvalifikācijas iegūšanai

izsniegta 2004. gada 28. jūlijā. Licences Nr. 041016-1. Licences termiņš 28.07.2007.

(skat. 3. pielikumu).

3. Studiju programmas apraksts

Profesionālās studiju programmas –“ Biomedicīnas laborants” (41722) mērķis ir

nodrošināt apstākļus kvalificētas biomedicīnas laboranta augstākās profesionālās

izglītības apguvei.

Biomedicīnas laboranta profesionālās izglītības saturu nosaka 2003. gadā

apstiprinātais biomedicīnas laboranta profesijas standarts ( skat. 4. pielikumu).

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža ir vienīgā medicīnas izglītības

iestāde Latvijā, kura sagatavo biomedicīnas laborantus. Laboranta profesiju P.Stradiņa

veselības un sociālās aprūpes koledžā( agrāk P.Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skola) apgūst

kopš 1942. gada. Laika gaitā ir mainījies profesijas nosaukums - laborants, feldšeris-

laborants, biomedicīnas laborants.

Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir pašreizējā pāreja no vidējās profesionālās uz

augstāko profesionālo studiju programmu, kurā viens no nozīmīgākajiem akcentiem tiek

likts uz teorijas un prakses integrāciju un laboratoriski diagnostiskā darba prasmju

apgūšanu. Īpaši svarīga loma jaunajā studiju programmā ir pievērsta praksei.

Par P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas Laboratorijas diagnostikas

studiju daļas specialitātes – biomedicīnas laborants studentu var kļūt persona ar pabeigtu

vidējo vispārējo izglītību.

3

Pabeidzot studijas, tiek iegūts diploms par pirmā līmeņa augstāko profesionālo

izglītību un iegūta profesionālā kvalifikācija – biomedicīnas laborants.

Biomedicīnas laboranta profesionālā studiju programma tiek īstenota pilna laika

studiju formā.

Pilna laika klātienes studiju ilgums ir 4 studiju semestri. Studiju programmas

kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti.

Studiju kursi ( lekcijas, semināri, patstāvīgais darbs, praktiskais darbs) – 56 KP;

Prakse (ārpus izglītības iestādes) – 16 KP;

Kvalifikācijas darbs – 8 KP.

Studiju programmas struktūru veido 14 izglītojošie, 19 nozaru un 3 izvēles kursi


Studiju procesa laikā, studentiem ir iespējas pilnveidot pētniecības prasmi,

izstrādājot un aizstāvot pētniecības darbu, kurā tie demonstrē savu profesionālo pieeju

izvēlētās problēmas risinājumam, veic pētīto procesu un parādību novērtējumu un izdara

secinājumus.

Studiju noslēgumā tiek kārtots gala pārbaudījums, kas sastāv no kvalifikācijas

eksāmena.

4. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Lai piesaistītu potenciālos studentus un nodrošinātu profesijas prestižu, tiek

izmantotas dažādas reklāmas iespējas.

Koledža katru pavasari piedalās izstādē “Skola”, kā arī studentu - informatoru

grupa viesojas vispārizglītojošajās skolās Jūrmalā un tās apkārtnē.

Koledžas studenti un pasniedzēji ik vasaru piedalās medicīnas darbinieku Sporta

dienu pasākumos un Jūrmalas skolu valdes organizētajos sporta pasākumos.

Katru pavasari koledža rīko Veselības un informācijas dienu, kurā gan potenciālie

studenti, gan arī Jūrmalas iedzīvotāji var iepazīties ar studiju programmām, kā arī

pārbaudīt savu veselības stāvokli. Pēc studentu aptaujas rezultātiem, kuri tika veikti, lai

noskaidrotu, kuri no komunikācijas līdzekļiem ir visefektīvākie potenciālo studentu

piesaistīšanai, izriet, ka visefektīvākās ir reklāmas reģionālajās un vietējās avīzēs. Tikpat

ietekmīgi ir arī bukleti, kuri tiek izdalīti viesojoties vispārizglītojošajās skolās un izstādē.

4

Mazāk efektīva ir radio reklāma. Koledžas kolektīvam vēl jāpiestrādā pie mājas lapas

informatīvā un vizuālā noformējuma. Pagājušajā gadā koledža ievietoja informāciju par

sevi interneta informācijas katalogā “Fair Guide”.

5. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Biomedicīnas laboranta specialitāte ir aktuāla un nozīmīga ārstniecības

specialitāte, jo bez laboratorisko izmeklējumu palīdzības ārsts nevar pacientam uzstādīt

noteiktu diagnozi.

Laboratorijas medicīnas eksplozīvā attīstība pasaulē ieejot 21. gadsimtā, sasniedza

Latviju ekonomisku un sociālu pārmaiņu periodā. Laboratorijās notika profesionālas

izmaiņas – tehnoloģiju nomaiņa, automatizācija un datorizācija pārņēma nozari. Privātu

laboratoriju izveidošanās mainīja spēku samērus un pārvērta laboratoriju vidi uz peļņu

orientētu tirgu. Pretrunīga finansēšanas sistēma kopā ar identitātes un morāles aspektu

neskaidrību samazināja jaunu cilvēku ienākšanu laboratorijās. Lai apmierinātu prasības

pēc jauna tipa laboratorijas darbiniekiem, mainījās studiju programma. Līdz ar moderno

tehnoloģiju strauju attīstību, laboratorijām nepieciešami arvien kvalificētāki darbinieki.

Jaunā integrētā studiju programma nodrošina augstas pakāpes mērīšanas tehnikas,

informātikas, pārvaldības un kvalitātes apguvi kopā ar pietiekamu biomedicīnas pieredzi.

P.Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža ir vienīgā mācību iestāde valstī,

kura sagatavo biomedicīnas laborantus visa veida medicīnas iestādēm. Biomedicīnas

laboranti ir pieprasīti arī vides un uztura izmeklējumu laboratorijās. Tāpat pieprasīti ir

laboranti arī dažāda tipa ģenētikas laboratorijās. Pieprasījums pēc biomedicīnas

laborantiem katru gadu ir liels (vismaz divreiz pārsniedz absolventu skaitu), sevišķi no

lauku rajoniem. Diemžēl koledža nevar to apmierināt, jo koledžas absolventi vēlas strādāt

vai nu savā mazpilsētā vai arī palikt Rīgā.

Laboratorijas tehnoloģijas mainās ļoti strauji, tādēļ, lai varētu ar tām iepazīstināt

studentus, tiek slēgti līgumi ar laboratorijas tehnoloģijas izplatītājfirmām, par iespēju

izmantot šīs tehnoloģijas studiju procesā.

5

5.1. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam un profesionālās

augstākās izglītības standartam

Akreditējamā studiju programma “Biomedicīnas laborants” izstrādāta atbilstoši

Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr.141 “Noteikumi par valsts

līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”. Izstrādājot programmu, tika ievēroti

standartā noteiktie profesionālās augstākās izglītības programmas stratēģiskie mērķi un

obligātais saturs. Programmas un studiju kursa apjoms noteikts kredītpunktos.

Kredītpunkts ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām. Programmas apjoma

struktūras atbilstība valsts standarta prasībām:

Rādītājs programmā Standarta prasībasProgrammas apjoms – 80 KP Programmas apjoms no 80 līdz 120 KP

Studiju priekšmetu kopējais apjoms – 56 KP Ne mazāk kā 56 KP, bet nepārsniedzot 75% no programmas kopējā apjoma

Vispārizglītojošo studiju kursu apjoms –

20 KP

Vismaz 20 KP

Nozares studiju kursu apjoms – 44 KP Ne mazāk kā 36 KP

Prakse – 16 KP Ne mazāk kā 16 KP

Kvalifikācijas darbs – 8 KP Ne mazāk kā 8 KP, bet nepārsniedzot 10% no programmas kopējā apjoma

Patstāvīgā darba apjoms – 35 % 35 – 40 % no studiju kursu kopējā apjoma

Apkopotais salīdzinājums pierāda, ka profesionālā programma “Biomedicīnas

laborants” pilnībā atbilst valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartam.

Biomedicīnas laboranta profesijas standarts ar reģistrācijas numuru PS 0202,

apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003.g.8.septembra rīkojumu Nr.424


Studiju programmas saturs un struktūra izstrādāta, pamatojoties uz profesiju

standartā noteiktiem biomedicīnas laboranta pienākumiem un uzdevumiem, lai izglītības

procesa gaitā students apgūtu standartā noteiktās kopīgās prasmes nozarē, specifiskās

prasmes profesijā un attīstītu savas individuālās vispārējās prasmes un spējas. Profesijas

standarta salīdzinājumu ar studiju programmu skatīt 4. pielikumā.

6

5.2. Darba devēju aptaujas rezultāti

Lai gūtu pēc iespējas patiesāku biomedicīnas laboranta studiju programmas

novērtējumu, būtisks ir ne tikai programmas iekšējais novērtējums no studējošo viedokļa,

bet arī darba devēju iesaistīšana. Tieši laboratorijas diagnostikas sfērā strādājošo

viedoklis ir īpaši svarīgs, lai spētu sagatavot profesionālus, Latvijas laboratoriju

vajadzībām atbilstošus biomedicīnas laborantus.

Lai uzzinātu darba devēju viedokli, 2004. gada decembrī tika īstenota darba

devēju aptauja ( skat. 5. pielikumu). Aptaujas mērķis bija novērtēt situāciju biomedicīnas

laborantu izglītībā Latvijā no darba devēju viedokļa, tās attīstību, sasniegumus un

trūkumus. Aptaujas anketas tika izplatītas Laboratorijas speciālistu sēdē un tās aizpildīja

24 Latvijas vadošo medicīnas iestāžu laboratoriju vadītāji.

63% darba devēju uzskata, ka absolventi ir labi teorētiski un praktiski sagatavoti,

33% - labi teorētiski sagatavoti, bet nepietiekoši apgūtas praktiskās iemaņas un 4% atzīst,

ka kopumā izteikt vērtējumu ir grūti, jo jaunie speciālisti ir ļoti atšķirīgi.

Novērtējot profesionālo sagatavotību pēc 5 ballu sistēmas 5 balles dod 16%, 4 –

63% un 3 balles – 21% darba devēju. Atbildības sajūtu un disciplinētību ar 3 ballēm

novērtējuši 75 %. Mērķtiecību darbā 83% novērtē ar 3 ballēm. Vēlmi mācīties un

pilnveidoties 83% novērtē ar 4 ballēm. Svešvalodu zināšanas 71% novērtē ar 3 ballēm un

prasmi strādāt ar datoru 79% novērtē ar 4 ballēm. Spēju strādāt komandā 75% novērtē ar

3 ballēm, bet sabiedrisko aktivitāti 67% novērtē ar 2 ballēm.

6. Studiju programmas novērtējums

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi

Biomedicīnas laboranta kvalifikācija profesijas standartā tiek raksturota šādi: “

Biomedicīnas laborants organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai,

informē pacientu vai pacienta aprūpes personālu, kā noņemt vai sagatavoties

izmeklējamā materiāla noņemšanai; ja nepieciešams noņem, pieņem un izvērtē šo

materiālu; laboratorijā piedalās visu izmeklējamo materiālu izmeklēšanā savas

kompetences robežās, izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas rezultātus.”

7

Mērķi:

sagatavot pirmā augstākā profesionālā līmeņa plaša profila laboratorijas speciālistus,

ietverot profesionāli teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes, veidojot brīvu,

atbildīgu un radošu personību;

veicināt zināšanu un prasmju apguvi, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas

ieguvi un sekmē konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos

Uzdevumi:

nodrošināt teorētisko un praktisko zināšanu, iemaņu, prasmju un profesionālās

attieksmes atbilstību profesijas standartam ( skat. 4. pielikumu) un darba tirgus

prasībām;

veicināt patstāvīgo studiju formu, prasmju un iemaņu apgūšanu;

nodrošināt studējošo praktisko apmācību prakšu bāzēs;

attīstīt pētnieciskās analīzes spējas un pētnieciskā darba iemaņas;

pilnveidot profesionālo kompetenci.

6.2. Studiju programmas organizācija

Biomedicīnas laborantu pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas studiju

laiks ir 2 gadi (4 semestri) un tā tiek finansēta no budžeta līdzekļiem. Studiju programma

izveidota atbilstoši profesijas standartam. Studiju programma sastāv no 14

vispārizglītojošiem mācību kursiem, 19 nozaru mācību kursiem un 3 izvēles kursiem

(skat. 1. pielikumu). Kopumā programma atbilst 80 kredītpunktiem.

Lai iegūtu biomedicīnas laboranta diplomu, studentiem ir pilnībā jāapgūst studiju

programma un jāizpilda visas programmā noteiktās prasības.

6.3. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studijas tiek organizētas atbilstoši P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes

koledžas nolikumam par studiju kārtību, studiju programmas “Biomedicīnas

laborants”( 41722) studiju priekšmetu programmu aprakstiem ( skat. 1. pielikumu) un

semestru studiju plāniem. Par studiju programmas īstenošanu atbild Laboratorijas

diagnostikas studiju daļas vadītājs.

Galvenās studiju formas programmā ir lekcijas, semināri, studentu patstāvīgais

darbs, grupu darbs, praktiskie darbi. Lai nodrošinātu profesionālo zināšanu un iemaņu

8

apgūšanu, prasmi praktiski pielietot apgūto teorētisko materiālu, studiju procesā tiek

izmantotas dažādas interaktīvās studiju metodes, no kurām lekcijas jeb pasīvs darbs ar

auditoriju veido tikai vienu daļu. Studiju programmā būtiska vieta ierādīta praksei

dažāda profila laboratorijās.

Liela nozīme ir studentu patstāvīgajam un grupu darbam. Studenti semināros

analizē, salīdzina un vērtē patstāvīgi apgūto mācību vielu, kā arī sniedz priekšlasījumus

par sagatavoto tēmu.

Studiju laikā studentiem ir jāveic patstāvīgs pētījums un, studijas beidzot,

jāaizstāv pētnieciskais darbs.

Materiāli tehniskā aprīkojuma nodrošinājumu nosaka studiju programmas saturs

un sasniedzamie mērķi. Koledžā iekārtotas 7 auditorijas, 12 mācību kabineti un 4

laboratorijas. Auditorijas un kabineti aprīkoti ar atbilstošu aprīkojumu, kas nodrošina

studentu kvalitatīvu sagatavošanu, apgūstot gan vispārizglītojošos studiju kursus, gan

nozares studiju kursus. Koledžā ir mūsdienīgs tehniskais aprīkojums auditorijās,

laboratorijās, bibliotēkā un datorklasē ( skat. 8.pielikumu).

Bibliotēkas fondā ievērojama daļa atvēlēta nozaru literatūrai psiholoģijā, ētikā,

klīnikā, mikrobioloģijā, arodmedicīnā, uztura zinātnē u.c. Lasītavā ir pieejami LU,

augstskolas “Turība” un augstskolas “Attīstība” izdotie rakstu krājumi. Fondā ir docētāju

sagatavotie studiju materiāli parazitoloģijā, histoloģijā, mikrobioloģijā u.c., kas sagatavoti

atbilstoši studiju programmām. Kopumā bibliotēkā ir vidēji 30 informācijas vienību uz

vienu lasītāju.

Bibliotēkas lasītavā ir pieejams plašs preses izdevumu klāsts. Bibliotēkā ir

iekārtotas 15 darba vietas, studiju procesā ir iespējams izmantot videofilmas, ir

nodrošināti kopēšanas un materiālu iesiešanas pakalpojumi. Savā darbā bibliotēka vadās

pēc 1998. gada maija LR Saeimas pieņemtā Bibliotēku likuma.

Lai uzlabotu praktisko darbu kvalitāti studiju laikā koledža ir noslēgusi līgumus ar

virkni medicīnas firmu :

“Dade Behring”- hematoloģijas un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes

un darbs ar analizatoriem

9

“ARBOR MEDICAL KORPORĀCIJA” - par firmu “Bayer”, ”Ortho

Clinical Diagnostics”un “Deltalab” jaunākajiem analizatoriem

“ABBOTT Laboratories Baltics”- hematoloģisko un imunoloģisko

tehnoloģiju prezentācija

“Sarstedt”- par asins analīžu noņemšanas sistēmu semināru novadīšanu

un praktiska materiāla piegādi

“Ivitros”- par klīniskās, bioķīmiskās un hematoloģiskās nozares attīstību

ar firmu “Roche”

“DS Tehnoloģijas” piegādā informāciju par jaunākajiem datiem

hemostazioloģijas, mikrobioloģijas un bioķīmijas metožu attīstībā

“DIAMET” - jaunākās izmeklēšanas tehnoloģijas

Studiju programmas praktiskās nodarbības notiek koledžas laboratorijās un

kabinetos, kā arī prakšu bāzēs klīnikas apstākļos. Koledžai ir noslēgti sadarbības līgumi

ar valsts vadošajām slimnīcām, par viņu laboratoriju izmantošanu kvalifikācijas prakses

laikā. Galvenās prakšu bāzes ir P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu

klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas pilsētas 1. slimnīcas, Bulduru slimnīcas un

slimnīcas “Gaiļezers” klīniskās, hematoloģiskās, bioķīmiskās, bakterioloģiskās un

histoloģiskās laboratorijas.

Studiju procesā studenti izmanto iespēju patstāvīgi strādāt ar koledžas bibliotēkā

pieejamo literatūru. Tā bibliotēkā pārstāvēta mācību grāmatu, periodikas, pasniedzēju

sagatavoto materiālu veidā. Mācībspēki kopā ar bibliotēkas darbiniekiem komplektē

jaunāko literatūru. Studentiem ir pieejams Internets gan datorklasē, gan arī bibliotēkā, kas

nodrošina studentiem labas patstāvīgā darba iespējas.

Studijas biomedicīnas laboranta profesionālajā studiju programmā nodrošina

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas Laboratorijas diagnostikas

studiju daļas mācībspēki

( lektori –89 %, asistenti – 11%, skat. 2. pielikumu). No visiem programmas docētājiem

apmēram 50% līdztekus darbam programmā strādā medicīnas iestādēs vai augstākajās

mācību iestādēs, piemēram J.Dehtjars strādā RTU; D.Lutinska un I.Jaunalksne – SMU;

I.Dupure, I.Jaunalksne, M.Māliņa –P.Stradiņa KUS, A.Leice SIA “Dziedniecība”.

10

6.4. Vērtēšanas sistēma

Pedagoģiskajā procesā galvenais ir veicināt teorētisko un praktisko zināšanu

integrēšanos, lai sasniegtu profesionālās izglītības gala mērķus. Studentu zināšanu,

prasmju un iemaņu novērtēšana studiju procesā ļauj noteikt studiju procesa efektivitāti.

Vērtēšana ir pamatā studiju satura, formu, organizācijas plānošanas, apkopošanas,

analizēšanas procesiem, lai nodrošinātu profesionālu jauno speciālistu attīstību.

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas biomedicīnas laborantu nodaļas

vērtēšanas sistēmu raksturo:

skaidri izteikts mērķis;

iespēja studentam un akadēmiskajam personālam saskatīt dinamiku un novērtēt

studiju efektivitāti;

tiek pielietotas daudzpusīgas vērtēšanas metodes – mutiski, rakstiski, praktiski

eksāmeni, ieskaites, esejas, kvalifikācijas darbi;

pamatojoties uz ”Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības standartu” Nr. 141., 20.03.2001. (IV nodaļu), tiek pielietoti pirmā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības vērtēšanas pamatprincipi;

studentu studiju darba rezultātus vērtē 10 ballu skalā, uzskatot studiju rezultātu

vērtējumu – 4 balles (gandrīz viduvēji) studiju procesa laikā un 5 balles

(viduvēji) kvalifikācijas gala pārbaudījumos par zemāko sekmīgo novērtējumu.

Studiju procesa laikā tiek vērtēta arī studentu aktivitāte nodarbībās un semināros.

Studiju kursu kvalitātes novērtējumu veido studentu vidū veiktā anketēšana. Katru gadu

tiek apkopoti gala eksāmenu rezultāti un veikta to salīdzināšana ar iepriekšējo gadu

( skat. 6.pielikumu).

6.5. Studējošie

6.5.1. Studējošo skaits programmā Biomedicīnas laborantu specialitāti apgūst divos gados. Līdz ar to, kopējo

studējošo skaitu programmā veido pirmā un otrā kursa studenti ( skat. 6.1. tabulu).

11

Biomedicīnas laboranta profesionālās studiju programmas kvantitatīvie dati

6.1. tabula

KVANTITATĪVIE DATI 2001./2002.

akad.g.

2002./2003.

akad.g.

2003./2004.

akad.g.

2004./2005.

akad.g.

Studējošo skaits 62 66 54 51

1.kursā imatrikulēto skaits 33 35 31 30

Absolventu skaits 28 30 21 18

6.5.2. 1. kursā imatrikulēto skaits

Imatrikulācija biomedicīnas laborantu programmā notiek atbilstoši P.Stradiņa

veselības un sociālās aprūpes koledžas imatrikulācijas noteikumiem. Biomedicīnas

laborantu programmā prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību – izglītības līmenis –

pilna vidējā izglītība. Studiju programmas vadība ir tiesīga rīkot profesionālās atbilstības

pārrunas. 1. kursā imatrikulēto skaits 2004./2005. studiju gadā ir 30 personas saskaņā ar

valsts pasūtījumu ( skat. 6.1. tabulu).

6.5.3. Absolventu skaits

2004./2005. studiju gadā prognozējamais absolventu skaits ir 18 personas

( skat.6.1. tabulu), t.i. 58 % no 1. kursā imatrikulēto skaita. Lielais atbirums

izskaidrojams ar to, ka studenti nebija motivēti mācīties.

6.5.4. Studējošo aptaujas un to analīze

Lai uzzinātu programmā studējošo viedokli par programmu, tās saturu,

organizāciju, kā arī dotu iespēju izteikt priekšlikumus un vēlmes studiju procesa

optimizēšanai katru semestri tiek veikta studējošo aptauja. Lai veiktu šo aptauju tika

izstrādāta studiju programmas novērtējuma anketa, kuras mērķis bija novērtēt studiju

programmas kvalitāti un nodrošinājumu, atbilstību studentu vajadzībām un interesēm, kā

arī iezīmēt iespējamos attīstības virzienus no studējošo viedokļa.

Aptauja bija anonīma. 2004./2005. studiju gadā no pirmā kursa studentiem aptaujā

piedalījās 87%, no otrā kursa 89% ( skat. 6. pielikumu).

12

62% pirmā kursa un 46% otrā kursa studentu uzskata, ka teorētisko zināšanu

apjoms ir pietiekošs, kamēr 38% pirmā un 64% otrā kursa studentu uzskata, ka tas ir liels.

69% pirmā un tikai 9% otrā kursa studentu uzskata, ka praktisko zināšanu apjoms

ir pietiekošs, kamēr 23% pirmā un 64% otrā kursa studentu uzskata, ka tas ir

nepietiekošs. Ieteikumos studiju procesa uzlabošanai studenti min nepieciešamību

palielināt praktisko nodarbību skaitu. 84% pirmā un 36% otrā kursa studentu uzskata, ka

prasību līmenis koledžā ir augsts. 8% pirmā un 64% otrā kursa studentu uzskata, ka

prasību līmenis ir vidējs. 8% pirmā kursa studentu uzskata, ka prasību līmenis ir ļoti

augsts. Atšķirība starp kursiem norāda, ka prasības, kopš skola kļuvusi par koledžu, ir

palielinājušās.

64% aptaujāto otrā kursa studentu atbild, ka docētāju pieejamība ir ļoti laba, tanī

pašā laikā par ļoti labu to uzskata tikai 23% pirmā kursa studentu.

Iespēju piekļūt internetam par sliktu uzskata 38% pirmā un 18% otrā kursa

studentu. Studenti iesaka pieslēgt internetu dienesta viesnīcas datoram.

Informācijas ieguves iespēju bibliotēkā par apmierinošu uzskata 62% pirmā un

64% otrā kursa studentu. Studenti iesaka nodrošināt bibliotēkā uzskatāmu informāciju par

jaunākajām grāmatām.

6.5.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Lai novērtētu biomedicīnas laborantu profesionālās studiju programmas attīstību

un izmaiņas katru gadu jūnijā tiek veiktas anonīmas absolventu aptaujas. Aptaujā

2004.jūnijā piedalījās visi absolventi, kopumā 21 ( skat. 7. pielikumu). Apgūto studiju

programmu kopumā studenti vērtē pozitīvi. Studiju laikā iegūtās zināšanas un praktiskās

iemaņas absolventi atzīst par noderīgām. Mācību procesā kā pozitīvu absolventi norāda

kompetentu docētāju komandu, kompaktu nodarbību grafiku un iespēju izteikties,

diskutēt. Neko negatīvu mācību procesā studenti nav saskatījuši. Visi absolventi atzīst, ka

praktisko zināšanu un iemaņu ir par maz , to varētu būt vairāk, galvenokārt lai atkārtotu

un nostiprinātu iegūtās prasmes. Studiju procesa uzlabošanai absolventi iesaka palielināt

praktisko nodarbību skaitu vai studiju laiku vismaz par vienu semestri.

Šobrīd no 2004.gada absolventiem 67% strādā savā specialitātē, 19%

izvēlējušies turpināt studijas augstākās mācību iestādēs.

13

6.5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošo līdzdalībai studiju procesa pilnveidošanā ir dažādas iespējas, kas ļauj

ikvienam studentam izvēlēties pieņemamāko veidu, kā ietekmēt studiju procesu. Galvenie

no tiem ir:

1. 1.Studentu padome, kurai ir padomdevēja tiesības koledžas padomē.

Ikviens studējošais var griezties studentu padomē ar priekšlikumiem,

kritiku, ieteikumiem, ar kuriem studentu padome iepazīstina koledžas

padomi.

2. Aptaujas, kurās tiek iegūta informācija par trūkumiem un nepilnībām

studiju procesa organizēšanā, izteikti priekšlikumi par studiju satura un

metožu pilnveidošanu, kā arī noskaidrotas studējošo vēlmes turpmākajam

studiju procesam.

3. Sadarbība ar kuratoriem, studiju daļu un lektoriem studējošiem ir

iespējama lektoru konsultāciju laikos, studiju daļas pieņemšanas laikā, kā

arī sadarbojoties ar kuratoriem dažādu jautājumu risināšanā.

4. Studiju programmas un koledžas popularizēšana, kas ir neatņemama

studiju daļa un tiek organizēta gan ar ikgadējām, gan vienreizējām

akcijām.

Katru gadu - martā studenti piedalās koledžas atvērto durvju dienu organizēšanā.

Studenti sadarbībā ar mācībspēkiem veido informatīvos materiālus, demonstrē

vienkāršāko laboratorijas tehniku, nosakot holesterīna līmeni un cukura daudzumu asinīs,

stāsta par studiju programmu un studentu dzīvi.

6.6.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

6.6.1. Akadēmiskā personāla skaits

Studijas biomedicīnas laboranta profesionālajā studiju programmā nodrošina

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas Laboratorijas diagnostikas studiju daļas

18 mācībspēki, no kuriem lektori sastāda 89 %, asistenti – 11% ( skat. 6.2., 6.3. tabulas).

14

Akadēmiskā personāla sadalījums pa kvalifikācijām 6.2. tabula

Kvalifikācija Skaits %lektori 16 89%asistenti 2 11%KOPĀ 18 100%

Akadēmiskā personāla sadalījums pēc vecuma 6.3. tabula

Vecums Skaits %

Līdz 30 gadiem

ieskaitot2 11%

31 - 40 2 11%

41 -50 5 28%

51 - 60 7 39%

virs 60 2 11%

KOPĀ 18 100%

6.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un

uzdevumu īstenošanai

Koledžas mācībspēku radošā darbība ir saistīta ar mācību metodisko materiālu

sagatavošanu un mācību līdzekļu izstrādi. Pasniedzēju kvalifikācijas celšanu sekmē

piedalīšanās semināros, konferencēs, studijas maģistrantūrā ( skat. 2. pielikumu).

Docētāju aizstāvēto maģistra darbu tematika ir sekojoša: A.Leice “Hematoloģisko

un bioķīmisko izmeklējumu izvērtējums Latvijā dzīvojošajiem Černobiļas avārijas seku

likvidētājiem”, M.Kurmiņa “ Vides izglītība kā integrēts kurss medicīnas

darbiniekiem”, I.Dupure “ Māsas un pacienta sadarbība klīnikā”, O.Kļukina “ Slimnieka

mācības pirmsoperācijas periodā kā sekmīgas ārstēšanas un aprūpes pamatnosacījums”

un A.Ādmine “ Smēķēšanas problēmas P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas

studentu vidū”.

15

6.6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

No 18 studiju programmā iesaistītajiem pasniedzējiem 6 jeb 33% ir mūsu bijušās

medicīnas skolas audzēkņi. Divas jaunās asistentes L.Rozmisa un Ļ.Šuvalova ir pēdējo

gadu absolventes, kuras pēc absolvēšanas turpināja strādāt koledžā un mācīties RTU.

Četrām docētājām jeb 22% mācībspēku ir maģistra grāds. Docētāja O.Kļukina pašlaik

studē maģistrantūrā, bet docētāja M.Kurmiņa papildus apgūst angļu valodas bakalaura

programmu LU Moderno valodu fakultātē.

6.7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas realizācijai ir valsts budžeta finansējums. Infrastruktūru

nodrošina kvalitatīva materiāli tehniskā bāze ( skat. 8. pielikumu).

6.8. Ārējie sakari

6.8.1. Saistība ar darba devējiemP.Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledžas Laboratorijas diagnostikas

studiju daļai ir cieša saikne ar darba devējiem (skat. 5. pielikumu).

Laborantu asociācijas prezidente L.Bāriņa katru gadu piedalās kvalifikācijas

eksāmenu norisē.

Studiju daļas vadītāja M.Kurmiņa un viena no vadošajām docētājām A.Leice ir

Laboratorijas speciālistu biedrības biedres. Laboratorijas speciālistu biedrība apvieno

visus Latvijas teritorijā strādājošos laboratoriju ārstus. Katru mēnesi notiek biedrības

sēdes, kurās ir iespēja tikties ar visiem darba devējiem.

Katru otro gadu kādā no trim Baltijas valstīm notiek Baltijas laboratorijas

speciālistu kongress, kurā P.Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža vienmēr ir

pārstāvēta, piedalās posteru sesijā, kā arī ar laborantu izglītību saistītās diskusijās.

Pagājušajā gadā, no 9.-11. septembrim, Pērnavā notika 7. Baltijas Laboratorijas

medicīnas kongress un tajā piedalījās trīs laboratorijas diagnostikas studiju daļas

docētājas- S.Daudze, M.Kurmiņa un A.Leice ar polsteru

“Biomedical laboratory technician training in Latvia”, kā arī kopā ar Stradiņa

universitātes docētājiem sagatavoja referātu I.Storoženko, M.Kurmiņa, Ģ.Šķenders

“Education for clinical laboratory specialists: Latvian experience”.

16

2002. gada 26. –27. aprīlī ( tolaik vēl P.Stradiņa medicīnas skolā) tika noorganizēta

starptautiska konference “Biomedicīnas laborantu izglītības attīstības tendences”. Tajā

piedalījās pārstāvji no Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Anglijas, Vācijas un Lietuvas

augstākajām medicīnas mācību iestādēm, kurās sagatavo laboratorijas speciālistus.

Konferencē piedalījās arī 86 laboratoriju speciālisti un laboranti no Rīgas un dažādiem

Latvijas rajoniem. Pēc konferences tika izstrādāta jaunā biomedicīnas laborantu studiju

programma, atbilstoši darba devēju ieteikumiem.

6.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām ārvalstīs

P.Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledžai ir jau vairāk nekā desmit gadu

ilga sadarbība ar Erebrū universitāti Zviedrijā. Ir veiktas gan studentu, gan pasniedzēju

apmaiņas. Pašlaik ar Erebrū universitātes iniciatīvu tiek gatavota Nordplus programma

par tēmu - studentu pētnieciskā darba veikšana. Tajā piedalīsies Erebrū universitāte

(Zviedrija), Alesundes universitātes koledža (Norvēģija), Kauņas medicīnas un sociālo

zinātņu koledža (Lietuva) un P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža (Latvija).

Gandrīz tikpat ilga ir sadarbība ar Kauņas Medicīnas un sociālo zinātņu koledžu.

Tiek veikta studentu apmaiņa prakses laikā, docētāji piedalās savstarpēji organizētajos

pasākumos.

Veiksmīga ir sadarbība ar Alesundes universitātes koledžu Norvēģijā, Arhus

medicīnas koledžu Dānijā, Turku politehnikumu Somijā un Bayern medicīnas koledžu

Vācijā (skat 6.4. tabulu). Koledžas mācībspēki ir iedziļinājušies visu minēto mācību

iestāžu studiju programmās un pārņēmuši sev noderīgāko un mūsu apstākļiem

piemērotāko.

Sākoties atmodas laikam, skolā bieži viesojās Erebrū universitātes

pasniedzēji, kuri konsultēja mācību programmas izveidē un kursu izvēlē, tieši pēc

viņu ieteikuma tika nomainīts profesijas nosaukums- biomedicīnas laborants (agrāk

feldšeris-laborants).

Katrā valstī ir sava tradicionālā pieredze, kura nosaka profesijas izglītības ceļus.

2001. gada maijā P.Stradiņa medicīnas skolā tika noorganizēts starptautisks seminārs

“Biomedicīnas laboranta izglītība Eiropā”, kurā piedalījās akadēmiskais personāls no

Erebrū universitātes Zviedrijā, Arhus medicīnas koledžas Dānijā un Alesundes

universitātes koledžas Norvēģijā. Kopā ar skolas pasniedzējiem tika spriests par to, ko

17

būtu vērts pārņemt no vienas vai otras ārvalstu mācību iestādes. Zviedru universitātes

pasniedzēji atzina, ka Latvijas apstākļiem noderīgāka ir viņu iepriekšējā studiju

programma, jo jaunā ir stipri vien akadēmiska.

Salīdzinājums ar

Alesundes universitātes koledžas programmu – medicīnas laboratorijas

tehnoloģija,

Erebrū universitātes programmu – biomedicīnas laboratorijas zinātne

( skat. 6.4. tabulu).

Abas programmas ir trīsgadīgas un atbilst 120 kredītpunktiem.

Programmu salīdzinājums

6.4. tabula

Mācību kursi

P.Stradiņa

veselības un

sociālās aprūpes

koledža

Alesundes

universitātes

koledža

Erebrū

universitāte

Komunikāciju zinātne,

vadība un pētniecība5 5 5

Informātika, matemātika

un statistika3 6 4

Ķīmija 6 8 -

Svešvalodas specialitātē 4 - -

Medicīnas fizika un

inženierzinātne2 2 2

Mācība par cilvēka

uzbūvi un funkcijām5 5 10

Šūnas bioloģija un

ģenētika3 3 10

Mācība par slimībām 4 - -

18

Mikrobioloģija un

parazitoloģija6 6 8

Vides veselība un

ekoloģija3 - -

Hematoloģija un

koaguloģija5 7 8

Klīniskā ķīmija 8 10 10

Secinājums. Salīdzinot ar norvēģu izglītības programmu redzams, ka vairāku

kursu kredītpunktu apjoms sakrīt. Zviedrija šobrīd sagatavo laborantus tikai ar bakalaura

grādu, tādēļ viņu jaunajā programmā vairāk vērības piegriezts šūnu bioloģijai un

ģenētikai, bet nav vairs mācību kursa ķīmijā.

Bieži pieredzes apmaiņā dodamies uz Kauņas medicīnas un sociālo zinātņu

koledžu, kā arī uz Bayern medicīnas koledžu Vācijā. Arī šeit mācību process ir trīsgadīgs.

Salīdzinājums ar

Kauņas medicīnas un sociālo zinātņu koledžas programmu – Biomedicīnas

diagnostika,

Bayern medicīnas koledžas programmu – Laboratorijas asistents ( skat. 6.5. tabulu).

Programmu salīdzinājums

6.5. tabula

Mācību kursi

P.Stradiņa

veselības un

sociālās aprūpes

koledža

Kauņas

medicīnas un

sociālo zinātņu

koledža

Bayern

medicīnas

koledža

Komunikāciju zinātne,

vadība un pētniecība5 5 3

Informātika, matemātika un

statistika3 4 3

Ķīmija 6 5 6

Svešvalodas specialitātē 4 4 1

19

Medicīnas fizika un

inženierzinātne2 3 2,5

Mācība par cilvēka uzbūvi

un funkcijām5 4 2,5

Šūnas bioloģija un ģenētika 3 3 1

Mācība par slimībām 4 4 1,5

Mikrobioloģija un

parazitoloģija6 9 12

Vides veselība un ekoloģija 3 7 -

Hematoloģija un koaguloģija 5 8 10

Klīniskā ķīmija 8 8 12

Secinājums. Lietuva joprojām turas pie tradīcijas programmā iekļaut studiju

kursu “Higiēna”, pie mums pārdēvētu par “Vides veselību un ekoloģija”, jo balstoties uz

ārzemju pieredzi, kuriem tāda kursa vispār nav, mēs to esam saīsinājuši un pārveidojuši,

lai atbilstu LU Bioloģijas fakultātes prasībām. Pārējie mācību kursi ir tieši tādi paši vai ar

lielāku kredītpunktu skaitu, jo studiju laiks ir ilgāks. Arī mēs meklēsim iespēju pagarināt

studiju laiku vismaz par pusgadu.

Vācieši mazāk uzmanības velta vispārmedicīniskajiem priekšmetiem, kā

anatomija, fizioloģija, mācība par slimību. Neliels ir arī šūnas bioloģijas un ģenētikas

kurss, kuram mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību, jo daudzi mūsu absolventi strādā

gēnu inženierijas un ģenētikas laboratorijās, kā arī studē LU Bioloģijas fakultātē.

7. Studiju programmas attīstības plānsSVID analīzes tabula

7.1. tabula

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

STUDENTI Cēlies mūsu koledžas izglītības prestižs

(vairāk motivētu studētgribētāju) Studējošie nodrošināti ar labiem studiju

un sadzīves apstākļiem

STUDENTI Trūkst pieredzes un iemaņu patstāvīgā

darba realizēšanā Vājas svešvalodu zināšanas Reflektantu sagatavotības līmenis ir

būtiski neviendabīgs

20

Absolventi darba tirgū ir pieprasīti un konkurētspējīgi

Laba starptautiskā sadarbība

STUDIJU PROCESS

Regulāra studentu ieteikumu un vēlmju analīze

Studiju programmas saturs un organizācija tiek regulāri apspriests un koriģēts

Mūsdienīgs studiju procesa aprīkojums Labs studiju metodiskais

nodrošinājums Laba sadarbība ar darba devējiem

AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

Labas attiecības starp studentiem un pasniedzējiem

Pietiekami motivēts un profesionāli kvalificēts personāls

Profesija ir zemi atalgota , tādēļ nav populāra vidusskolu absolventu vidū

STUDIJU PROCESS

Pārāk intensīvs studiju kurss Pārāk mazs praktisko nodarbību skaits

salīdzinot ar teorētiskajām nodarbībām

AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

Maz jaunu pasniedzēju

IESPĒJAS DRAUDI Laboratorijas diagnostikas nozare

strauji attīstās Programmas absolventu pieprasījums

darba tirgū pieaug Labas atsauksmes no darba devējiem

Samazināsies vidusskolu absolventu skaits

Zems profesijas prestižs nepietiekoša atalgojuma dēļ

Nebūs pietiekošā skaitā spējīgu studentu

Neizdosies piesaistīt jaunus kvalificētus pasniedzējus

Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai

Darba kvalitātes uzlabošanai jāveic sekojošais:

1) jāizvērtē un jākoriģē atsevišķu mācību priekšmetu saturs un apjoms;

2) jāpalielina praktisko nodarbību skaits;

3) jāorganizē regulāras aptaujas studentu, pasniedzēju, darba devēju un absolventu

vidū;

4) jāizveido studiju programmas absolventu tālākās karjeras datu bāze;

5) jāpiedalās starptautiskos ES finansētos projektos;

21

6) regulāri jāpārskata reklāmas un informatīvie materiāli, tādejādi palielinot

studētgribētāju skaitu un uzlabotu kvalitāti studējošo vidū;

7) jāmeklē iespēja iesaistīt gados jaunus pasniedzējus studiju procesā;

8) jāveic rūpīga akadēmiskā personāla atlase un jāīsteno tālākizglītības politika;

9) jāveicina studiju metodisko materiālu un mācību grāmatu sagatavošana;

10) jāveic regulāra datoru un programmatūru modernizēšana;

11) jāaktivizē studentu pašpārvaldes līdzdalība studiju procesa pilnveidē;

12) jāīsteno sistemātiska iekšējā kontrole izglītības kvalitātes nodrošināšanai;

13) jāuztur koledžas mājas lapa, palielinot studentiem informācijas pieejamību un

sadarbību ar akadēmisko personālu studiju kursu apguvē;

14) jāorganizē sadarbība ar ES un citu valstu medicīnas koledžām, lai uzsāktu

starptautisku akadēmisko un zinātniski- pētniecisko sadarbību.

Ziņojumu sagatavoja

direktore I. Eriņa

studiju daļas vadītāja M. Kurmiņa

22

1. pielikumsPirmā līmeņa profesionālā augstākā studiju

programma „Biomedicīnas laborants”

23

STUDIJU PROCESA GRAFIKS NEDĒĻĀS

Studiju kursiTeorija Prakse Kvalifikācijas darbs Brīvlai

kiKopā

Rudens sem.

Pavasara sem.

Rudens sem.

Pavasara sem.

Rudens sem.

Pavasara sem.

I kurss 16 ned. 24 ned. 12 ned. 52 ned.II kurss 16 ned. 16 ned. 8 ned. 2 ned. 42 ned.

Kopā 14 ned. 94 ned.56 ned. 16 ned. 8 ned.

STUDIJU PLĀNS

N.p.k Studiju priekšmeti un kursi Kredīt-punkti

Eksāmeni/ieskaites

Kredītpunktu sadale pa semestriemI kurss II kurss

1.sem. 2.sem. 1.sem. 2.sem

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.

1. VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI

1.1. Komunikāciju zinātne, vadība un pētniecība 5

Ētika 1 ieskaite 1Medicīniskā psiholoģija 0,5 ieskaite 0,5Saskarsme 1,5 ieskaite 1,5Likumdošana, lietvedība 1 ieskaite 1Laboratoriju darba organizācija 0,5 ieskaite 0,5Pētniecības metodes specialitātē 0,5 ieskaite 0,5

1. 2. Informātika, matemātika un statistika 3 ieskaite 3

1. 3. Ķīmija 6Neorganiskā ķīmija 1 ieskaite 1Organiskā ķīmija 2 ieskaite 2Bioloģiskā ķīmija 1 ieskaite 1Analītiskā ķīmija 2 ieskaite 2

1. 4. Svešvalodas 4Latīņu medicīniskā terminoloģija 1 ieskaite 1Profesionālā angļu valoda 3 ieskaite 2 1

1. 5. Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē 2 ieskaite 2

KOPĀ: 20

24

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.2. NOZARES STUDIJU KURSI

2.1. OBLIGĀTIE STUDIJU KURSI

2. 1.1. Mācība par cilvēka uzbūvi un funkcijām 5

Cilvēka anatomija un fizioloģija 2 ieskaite 2Histoloģija 1,5 eksāmens 1,5Citoloģija 1,5 ieskaite 1,5

2.1.2. Šūnas bioloģija un ģenētika 3Ievads šūnas bioloģijā 1 ieskaite 1Ģenētikas pamati 2 eksāmens 2

2.1.3. Mācība par slimībām 4Patoloģiskā fizioloģija 1 ieskaite 1Imunoloģija 1 ieskaite 1Vispārējā patoloģija 1 ieskaite 1Neatliekamā palīdzība 1 ieskaite 1

2.1.4. Vides veselība un ekoloģija 3Vides izmeklēšanas metodes 0,5 ieskaite 0,5Uztura izmeklēšanas metodes 1,5 ieskaite 1,5Arodmedicīna 0,5 ieskaite 0,5Ievads ekoloģijā 0,5 ieskaite 0,5 KOPĀ: 15

2.2. PROFESIJAS STUDIJU KURSI

2.2.1. Mikrobioloģija un parazitoloģija 6

Mikrobioloģija un epidemioloģija 4,5 eksāmens 2 2 0,5Parazitoloģija 1,5 ieskaite 1,5

2.2.2. Hematoloģija un koaguloģija 5

Hematoloģija 4 eksāmens 4Koaguloģija 1 ieskaite 1

2.2.3. Klīniskā ķīmija 8Klīniskās izmeklēšanas metodes 4 eksāmens 4Bioķīmiskās izmeklēšanas metodes 4 eksāmens 1 3 KOPĀ: 19

3. IZVĒLES STUDIJU KURSI

Masāža un ārstnieciskā fizkultūra

Mazais biznesa kurss Latviešu valoda

2 ieskaite 2

KOPĀ(1.,2.,3.): 56

25

P.STRADIŅA VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES KOLEDŽASTUDIJU PROGRAMMA

BIOMEDICĪNAS LABORANTS

Studiju kurss: PROFESIONĀLĀ ANGĻU VALODAKredītpunktu skaits:3Teorētisko nodarbību apjoms: 78 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 42 stundasKursa mērķis:

Pilnveidot studentu angļu valodas zināšanas un iepazīstināt audzēkņus ar klīniski-diagnostiskiem terminiem, kurus tiem nāksies pielietot savā profesionālajā darbā.

Kursa tematiskais sadalījumsNr.p.k.

TĒMA

1. Medicīnas laboratorijas, to iedalījums, veicamās analīzes.2. Drošības tehnika laboratorijā. Fizikālie un ķīmiskie riska faktori.3. Ievads medicīnas terminoloģijā.4. Laboratoriju aprīkojums. Svari, centrifūgas u.c.5. Laboratorijas stikla trauki.6. Reaģentu pagatavošana.7. Laboratorijas trauku mazgāšana un uzglabāšana.8. Analīžu veikšanas procedūra.9. Kvalitātes kontrole laboratorijā.

Prasības studiju kursa apguvei: Kursa programmas sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte semināros.

Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Patstāvīgie darbi sastāv no apgūtajam materiālam atbilstošu tekstu patstāvīgas tulkošanas. Kursa noslēgumā – ieskaite, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas. Ieskaite sastāv no mutiskās un rakstiskās daļas.

Izmantojamā literatūra:

1. A.D.Farr Dictionary of Medical Laboratory Sciences. UK, Blackwell Scientific Publications, 1988.

2. Walters N. and others Basic Medical Laboratory Techniques USA, Delmar Publishers Inc., 1996

3. Sosāre M. English for doctors and nurses, Zvaigzne ABC,1995.4. Maslow A.,Vainshtein Z. English for medical students, Moscow,1970.5. Murphy R English grammar in use, Cambridge University press, 1997.6. Longmans Idioms Dictionary, Addison Wesley Longman Limited,19987. Really learn 100 phrasal verbs, Oxford University Press, 2002

26



Studiju kurss: NEORGANISKĀ ĶĪMIJA

Kredītpunktu skaits:1Teorētisko nodarbību apjoms: 10 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 16 stundasPatstāvīgādarba apjoms: 14 stundas

Kursa mērķis:

Apgūt vienkāršākās darba iemaņas ķīmijas laboratorijā. Veidot izpratni par neorganisko savienojumu raksturīgākajām īpašībām un to pielietojumu medicīnā.

Kursa tematiskais sadalījums

Nr.p.k.TĒMA

1. Ķīmisko elementu periodiskā sistēma. Elementu vērtība.2. Ķīmisko elementu īpašības, to pielietojums medicīnā.3. Ķīmiskās saites un ķīmiskās reakcijas, to iedalījums.4. Neorganisko savienojumu klases, raksturīgās īpašības.5. Ķīmisko savienojumu īpašības, to pielietojums medicīnā.

Prasības studiju kursa apguvei:

Kursa programmas sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte lekcijās un praktiskajos darbos. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Patstāvīgais darbs- referāts par kādu no neorganiskajiem savienojumiem. Kursa noslēgumā – ieskaite, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas.

Izmantojamā literatūra

1. .Rudzītis G.,Feldmanis F. Neorganiskā ķīmija. R.: Zvaigzne, 1973.2. Zommers K. Ķīmijas rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 1981.3. Jansons E. u.c. Ķīmija. Rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 19944. Sackheim G.,Lehman D. Chemistry for the health sciences. NeweYork,

Macmillan Publishing Company, 1990.

27



Studiju kurss: ORGANISKĀ ĶĪMIJA

Kredītpunktu skaits:2Teorētisko nodarbību apjoms: 36 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 16 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 28 stundas

Kursa mērķis:

Veidot izpratni par organisko savienojumu uzbūvi, raksturīgākajām īpašībām un to pielietojumu medicīnā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Organiskās ķīmijas vispārīgie jautājumi.2. Organisko savienojumu uzbūves teorija.3. Ogļūdeņraži. Klasifikācija. Izomēri. Homologi.4. Spirti, ēteri un fenoli, to pielietojums medicīnā.5. Aldehīdi un ketoni.6. Karbonskābes un esteri.7. Amīni un aminoskābes.


Kursa programmas sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte lekcijās un praktiskajos darbos. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Patstāvīgais darbs- referāts par kādu no organiskajiem savienojumiem. Kursa noslēgumā – ieskaite, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas.

Izmantojamā literatūra :

1. Cēdere D.,Logins I. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC, 1996.

2. Dzintare Z. Organiskā ķīmija. R.:Zvaigzne, 19743.Jansons E. u.c. Ķīmija. Rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 19944.Sackheim G.,Lehman D. Chemistry for the health sciences. NeweYork, Macmillan Publishing Company, 1990.5.Šmite A., Aldersons J. Ievads organiskajā ķīmijā un bioķīmijā. Rīga,1992.

28



Studiju kurss: ANALĪTISKĀ ĶĪMIJA


Kursa mērķis:

Sniegt zināšanas un izpratni par klasiskās kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes veikšanu un to nozīmi biomedicīnas laboranta izglītībā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Ķīmiskais līdzsvars, to ietekmējošie faktori.2. Elektrolītiskās disociācijas teorija. 3. Kompleksie savienojumi. Nomenklatūra.4. Sāļu hidrolīze. Vides reakcija.5. Oksidēšanās – reducēšanās reakcijas.6. Kvalitatīvā analīze. Katjonu un anjonu analīze.7. Kvantitatīvā analīze. Titrometriskās metodes.


Kursa programmas sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte lekcijās un praktiskajos darbos. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Patstāvīgais darbs- referāts par kādu no kvalitatīvās analīzes metodēm. Kursa noslēgumā – ieskaite, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas.


1. Jansons E., Putniņš I. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. R.: Zvaigzne, 1973.2. Jansons E., Putniņš I. Analītiskās ķīmijas praktikums. R.: Zvaigzne, 1968.3. Sauka I., Sauka J. Ievads kvalitatīvajā analīzē. R.: Zvaigzne, 1973.

29



Studiju kurss: BIOLOĢISKĀ ĶĪMIJA


Kursa mērķis:

Sniegt zināšanas un izpratni par cilvēka organismā noritošajiem bioķīmiskajiem procesiem, lai labāk izprastu apkārtējās vides un cilvēka mijiedarbību un nepieciešamību rūpēties par savu organismu.


Nr.p.k.TĒMA

1. Olbaltumu ķīmija. Aizvietojamās un neaizvietojamās aminoskābes.2. Vienkāršie un saliktie olbaltumi.3. Nukleīnskābju ķīmija.4. Ogļhidrātu ķīmija. Klasifikācija.5. Lipīdu ķīmija. Holesterīns, tā nozīme.


Kursa programmas sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte lekcijās un praktiskajos darbos. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā – ieskaite, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas.


1. Akmentiņš E., Zīriņš F. Bioķīmijas pamati. R.: Zvaigzne, 1971.2. Cēdere D., Logins I. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC, 1996.

3.Koolman J., Rohm K. Color atlas of biochemistry. Germany, Thieme, 1996.4. BerezovsT., Korovkins B. Biologičeskaja himija, “Medicina”Moskva, 1990.5. Šmite A., Aldersons J. Ievads organiskajā ķīmijā un bioķīmijā. Rīga,1992.

30



Studiju kurss: VIDES IZMEKLĒŠANAS METODES

Kredītpunktu skaits:0,5Teorētisko nodarbību apjoms: 5 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 8 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 7 stundas

Kursa mērķis:

Veidot izpratni par veselīgu vidi, tās kritērijiem, ekoloģijas problēmām; pielietot iegūtās zināšanas savā profesionālajā darbā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Gaisa fizikālās izmeklēšanas metodes2. Augsnes fizikālās izmeklēšanas metodes3. Ūdens organoleptiskā un ķīmiskā izmeklēšana




1. Lindberga Z. Higiēna, R.: Zvaigzne, 1991.2. Podunovaja L. Rukovodstvo k praktičeskim zaņaķijam po metodam saņitarno-

gigieņičeskih isļedovaņij. M.: Medicina, 1990.

31



Studiju kurss: UZTURA IZMEKLĒŠANAS METODES


Kursa mērķis:

Veidot izpratni par veselīgu vidi, tās kritērijiem, ekoloģijas problēmām; pielietot iegūtās zināšanas savā profesionālajā darbā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Uzturvielas, to avoti, enerģētiskā un bioloģiskā vērtība.2. Minerālvielas, balastvielas.3. Vitamīni, to avoti.4. Uzturvielu asimilējamība.5. Saindēšanās ar uzturu.6. Pārtikas produktu organoleptiska un ķīmiska izmeklēšana.




1. Lindberga Z. Higiēna, R.: Zvaigzne, 1991.2. Žihare L. Uztura mācība. R.: Zvaigzne, 1975.3. Podunovaja L. Rukovodstvo k praktičeskim zaņaķijam po metodam saņitarno-

gigieņičeskih isļedovaņij. M.: Medicina, 1990.4. Gavriļenko E. Pārtikas sanitārija un higiēna. R.: Turība, 1999.5. Aulika B. Uztura higiēna. AML/RSU, 2001.

32



Studiju kurss: ARODMEDICĪNA

Kredītpunktu skaits:0,5Teorētisko nodarbību apjoms: 13 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 7 stundas

Kursa mērķis:

Veidot izpratni par veselīgu darba vidi, tās kritērijiem; prast pielietot iegūtās zināšanas savā profesionālajā darbā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Kaitīgie arodfaktori. Nogurums.2. Darba telpu un ārējās vides meteoroloģisko faktoru ietekme.3. Rūpniecības starojums, tā profilakse.4. Mehāniskās svārstības, to ietekme uz strādājošajiem.5. Rūpnieciskie putekļi.6. Ārstnieciski-profilaktisko iestāžu higiēna.




1. Kaļķis V., Rojs Ž. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. R.: Elpa, 2001.

2. Lindberga Z. Higiēna, R.: Zvaigzne, 1991.3. Eglīte M. Elektromagnētiskā radiācija. Rīga LMA, 1996.4. Eglīte M., Kaļķis V., Roja Ž. Vibrācija un mūsu organisms. Rīga LMA, 1998.5. Eglīte M., Sprūdža D., Baķe M. Azbests un mūsu organisms. Rīga LMA,1994.

33



Studiju kurss: IEVADS EKOLOĢIJĀ


Kursa mērķis: Veidot izpratni par ekoloģiskajām problēmām pasaulē un to ietekmi uz cilvēka

veselību.


Nr.p.k.TĒMA

1. Vide. Ekoloģiskie faktori2. Klimatiskie faktori: gaisma, temperatūra, mitrums, gaiss3. Augsne. Tās fizikālās un ķīmiskās īpašības4. Ekosistēma. Trofiskais tīkls5. Biosfēra. Bioģeoķīmiskie cikli, to izmaiņas antropogēno faktoru ietekmē




1. Liepa I. u.c. Ekoloģija un dabas aizsardzība. R.: Zvaigzne, 1991.2. Christensen K. Home ecology. London, Atrlington Books, 1989.3. Health and the environment. London, Friends of the earth, 1995.4. Our planet, our health. Report of the WHO commision of health and environment,

WHO, Geneva, 1992.5. Madera S. Bioloģija 2. daļa.R.: Zvaigzne ABC, 2002, 371 lpp.

34



Studiju kurss: PĒTNIECĪBAS METODES SPECIALITĀTĒ


Kursa mērķis:Iepazīstināt audzēkņus ar informācijas ieguves un apstrādes teorētiskajiem

jautājumiem.


Nr.p.k.TĒMA

1. Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētīšanas metodes.2. Informācijas ieguves un apstrādes pamatjēdzieni.3. Informācijas apstrādes procedūras.4. Informācijas analīzes metodes. Statisko metožu klasifikācija.5. Izlases metode. Veidi. Kļūdas. Datu vispārināšana.


Kursa programmas sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte lekcijās. Kursa noslēgumā tiek izstrādāts sava pētnieciskā darba ievads, kurā tiek formulēta hipotēze, mērķis un uzdevumi, kā arī aprakstītas metodes, kuras tiks pielietotas pētījumā.


1. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. Rīga, 1999.

2. Cohen L., Manion L. Research methods in education . J&L Composition Ltd,1998.

3. Krastiņš O. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. Rīga, 1985.4. Raščevska M. Psiholoģisko pētījumu datu analīze. Rīga LU,1996.5. Vītols J. Statistikas vispārīgā teorija. Rīga, 1988.

35



Studiju kurss: ĒTIKA

Kredītpunktu skaits: 1Teorētisko nodarbību apjoms: 26 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 14 stundas

Kursa mērķis:Iepazīstināt audzēkņus ar ētikas kategorijām un pamatprincipiem medicīnā, lai

iegūtās zināšanas un prasmes varētu pielietot specialitātē.


Nr.p.k.TĒMA

1. Ētikas priekšmets, tā uzdevumi; saistība ar citām zinātnēm un citiem mācību priekšmetiem.

2. Personība, tās veidošanās un vajadzības; personības pilnveidošanās un degradācija; dažādi personību ietekmējošie faktori; garīgās vērtības; morāles dinamika.

3. Ētiskās vērtības, to specifika; pienākums un atbildība, cieņa un gods, kauns un sirdsapziņa. Darba ētika, problēmas un risinājuma veidi.

4. Nāves ētika; ciešanu ētika.5. Ķermeņa ētika, saistība ar medicīnas specialitāti; ekoloģiskā ētika.6. Medicīnas profesionālā ētika, pamatprincipi un uzdevumi.


Kursa prasību sekmīgai apguvei tiek vērtēta līdzdalība lekcijās, nepieciešamās literatūras studēšana un ieskaite kursa noslēgumā.

.Izmantojamā literatūra:

1. A.Rubenis Ētika XX gadsimtā. R.: Zvaigzne ABC,1997.2. A.Milts, S.Lasmane, A.Rubenis Ētika, Rīga3. Seneka Vēstules Lucīlijam par ētiku. R.:Zinātne,1996.4. V.Klīve Rīcības ceļos. R.:Zvaigzne ABC, 1998.5. V.Klīve Gudrību ceļos. R.:Zvaigzne ABC, 1997.6. N.Kamergrauzis Ētikas dimensijas R.: 1998.7. S.Lasmane Rietumeiropas ētika R.: Zvaigzne ABC, 1998.8. V.Sīle Medicīnas ētikas pamatprincipi. R.: Zinātne, 1999.

36



Studiju kurss: MEDICĪNISKĀ PSIHOLOĢIJA

Kredītpunktu skaits: 0,5Teorētisko nodarbību apjoms: 14 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 6 stundas

Kursa mērķis:Izskaidrot medicīniskās psiholoģijas īpatnības, lai iegūtās zināšanas un prasmes

varētu sekmīgi pielietot specialitātē.


Nr.p.k.TĒMA

1. Psiholoģijas priekšmets, īsa attīstības vēsture, nozares.2. Medicīniskā psiholoģija, uzdevumi, nozīme, pētniecības metodes;

saistība ar citām psiholoģijas nozarēm.3. Emocijas, to traucējumi; neirozes.4. Psihoterapija, tās uzdevumi un likumsakarības.


Līdzdalība lekcijās (100%) un sekmīgi veikts patstāvīgais darbs. Kursa noslēgumā ieskaite.


1. A.Vorobjovs Vispārīgā psiholoģija. R.: SIA Izglītības soļi, 2000, 212 lpp.2. P.Keisments Psihoterapēts un viņa pacients. R.:RAKA, 2003, 404 lpp.3. A.Ozoliņa, M.Vidnere Iztēles psiholoģija. R.:AGB,2000,158 lpp.4. E.Berns Spēles, ko spēlē cilvēki. R.: SIA Bergs, 2003.5. Personības pašizjūta un identitāte ( rakstu krājums), R.: Mācību apgāds NT,

1998, 2003 lpp.6. J.Kulbergs Krīze un attīstība. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 1998,

133 lpp.

37



Studiju kurss: SASKARSME


Kursa mērķis:Izskaidrot saskarsmes veidus, lai iegūtās zināšanas un prasmes varētu sekmīgi

pielietot specialitātē.


Nr.p.k.TĒMA

1. Saskarsmes pamatjautājumi un pamatprasmes, saskarsmes nozīme.2. Verbālā un neverbālā saskarsme.3. Saskarsmes līmeņi.4. Prasme klausīties, informācijas iegūšana.5. Stress un konflikts kā stresa ietekme.6. Konfliktregulējošā saskarsme; konfliktu risināšanas veidi.7. Pūļa efekts. Starpkultūru komunikācija.

Prasības studiju kursa apguvei: Kursa prasību sekmīgai izpildei, tiek gaidīta aktivitāte nodarbībās, nepieciešamās

literatūras studēšana, Patstāvīgais darbs referāta veidā un ieskaite kursa noslēgumā..


1. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. R.: Kamene , 1994,126 lpp.

2. Pīzs A. Ķermeņa valoda. R.: Jumava, 1995, 208 lpp.3. Kupčs J. Saskarsmes būtība R.: Zvaigzne ABC, 1997, 71 lpp.4. Dubkēvičs L. Saskarsme un pacientu aprūpe. R.: 1995, 130 lpp.5. Karpova Ā. Personība. Teorijas un to rādītāji. R.: Zvaigzne ABC, 1998,

261 lpp.

38



Studiju kurss: LIKUMDOŠANA UN LIETVEDĪBA


Kursa mērķis:Veidot izpratni par darba attiecībām un likumdošanas aktiem, apgūt dokumentu

noformēšanas kārtību, lai prastu to pielietot savā specialitātē.


Nr.p.k.TĒMA

1. Tiesību normas – to divpusējais raksturs.2. Tiesību sistēma, tās nozares. Publiskās un privātās tiesības.3. Darba tiesības – darba attiecības.4. Konstitucionālās un administratīvās tiesības.5. Likumdošanas process. Pamatlikumi. Normatīvie akti. Likumība.6. Lietvedības dokumentu noformēšana.7. Attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju lietvedības dokumentos.8. Personāla atlase un to pavadošā dokumentācija.


Līdzdalība kursa apguvē un patstāvīgo darbu (100%) izstrāde. Kursa noslēgumā sekmīgi jānokārto ieskaite.


1. Lietvedība. R.: Latviešu uzņēmēju un menedžmenta akadēmija, 2003, 156 lpp.

2. Gailums I. Darba likums 1. grāmata R.: SIA Klientu apkalpošanas centrs “Vairogi”, 2003, 88 lpp.

3. Gailums I. Darba likums 2. grāmata R.: SIA Klientu apkalpošanas centrs “Vairogi”, 2003, 176 lpp.

4. LR Civillikums. R.: KIF Biznesa komplekss”,2000, 229 lpp.

39



Studiju kurss: LATĪŅU MEDICĪNISKĀ TERMINOLOĢIJA


Kursa mērķis:Iemācīt latīņu valodas pamatus un pietiekošu vārdu krājumu, lai audzēkņi spētu

saprast medicīnisko terminoloģiju, kas nepieciešama nozaru mācību kursu apguvei.


Nr.p.k.TĒMA

1. Latīņu valodas vēsture, nozīme pasaules kultūras attīstībā.2. Latīņu un grieķu valoda medicīnas terminoloģijā.3. Fonētika. Latīņu alfabēts, izrunas likumi, uzsvars.4. Morfoloģija. Darbības vārda gramatiskās kategorijas, imperatīva

veidošana. Personu galotnes.5. Lietvārda un īpašības vārda gramatiskās kategorijas, to saskaņošana.6. Skaitļa vārds (pamata, kārtas),skaitļa vārds kā priedēklis anatomiskajā

terminoloģijā. 7. Nelokāmās vārdu šķiras – apstākļa vārdi (cito, statim, ana, satis,

quantum).8. Saikļi un prievārdi, kas tiek lietoti medicīnas praksē.9. Medicīnisko terminu veidošana – medicīniskā terminoloģija kā sistēma,

svarīgākie grieķu un latīņu terminoloģijas priedēkļi un piedēkļi, vārdu veidošana.

10. Recepte – pārskats par receptes struktūru un formu.

Prasības studiju kursa apguvei: Sekmīgai kursa prasību izpildei tiek vērtēta līdzdalība nodarbībās (100%),

patstāvīgais darbs. Kursa nobeigumā – ieskaites kontroldarbs.


1. Roba E., Aldermante I. Lingua Latina pro medicis. R.: Liesma, 1965,286 lpp.

2. Gorodkova J. Latīņu valoda R.: Zvaigzne, 1988, 203 lpp.3. Roba E. Lingua Latina Pharmaceutica. R.: Zvaigzne, 1977, 182 lpp.

40



Studiju kurss: IEVADS MEDICĪNAS FIZIKĀ UN INŽENIERZINĀTNĒ


Kursa mērķis:

Veidot izpratni par medicīnisko fiziku un fizikālo medicīnisko inženieriju; pielietot iegūtās zināšanas savā profesionālajā darbā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju pasaules tendences. Medicīnas fizikas vieta izglītības procesā. Enerģijas konservācijas likums bioloģiskās sistēmās.

2. Bioenerģētiskais patēriņš. Energometrija. Enerģijas avoti cilvēka organismam. Enerģijas zuduma kanāli.

3. Entropija un bioloģiskie objekti.4. Bioloģiskā objekta un apkārtējās vides entropija. Entropija, dzīve un

slimības. Neatgriezeniskie procesi un bioloģija. Kriomedicīna.5. Biomehānika. Darbs. Spēki. Sviras. Dinamiskās slodzes un lūzumi.

Biomehānismu sintēze.6. Viļņi. Skaņa. Doplera efekts.7. Dzirdes aparāts, konstrukcijas. Stāvviļņi. Fonendoskops. Audiometrija.

Bungas plēvītes svārstības parametri. Otoakustiskā emisija.8. Skaņas avota lokācija.9. Ultraskaņa medicīnā.10. Šķidrumi. Ņūtona un neņūtona šķidrumu plūsma. Bernulli vienādojums.

Šķidruma spiediens un ātrums. Vadāmība. Tecēšanas režīmi un diagnostika. Asinsspiediena mērījumi. Pulsa vilnis. Solitoni.

11. Kapilāru efekti. Gaisa embolija.12. Acs un optika, spektrālais jūtīgums.13. Bioelektromagnētiskie efekti un parādības.14. Pārnesumu procesi. Membrānas.15. Radiācijas un kodolmedicīna.16. Ievads medicīnas inženierzinātnē.

41

17. Diagnostiskā iekārta.18. Attēlošana un saistītas tehnoloģijas.19. Biomateriāli.20. Protezēšanas iekārta.21. Radiācijas terapijas tehnoloģijas.


Kursa apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte lekcijās un patstāvīgajā darbā. Kursa noslēgumā ieskaite, kurā ietvertas visas kursa tēmas.


1. Remizov A. Medicinskaja un biologičeskaja fizika. Moskva, Visšaja škola, 1987.

2. Brown B., Smallwood R., et al. Medical Physics and Biomedical Engineering. IOP publishing, 1999.

3. Webster J. (ed.) Medical Instrumentation. John Wiley &Sons, 1998.4. Bronzino J. (ed.) The Biomedical Engineering handbook. CRC Press, 1995.5. Bronzino J. (ed.) Medical Technology and Society: An Interdisciplinary

Perspective. New-York, McGraw-Hill, 1990.

42



Studiju kurss: CILVĒKA ANATOMIJA UN FIZIOLOĢIJA

Kredītpunktu skaits: 2Teorētisko nodarbību apjoms: 52stundasPatstāvīgā darba apjoms: 28 stundas

Kursa mērķis:Iepazīstināt studentus ar cilvēka organisma uzbūvi un funkcijām, ievērojot

profesijas specifiku. Izprast organisma kā vienota vesela darbības principu, kā arī organisma un apkārtējās vides mijiedarbību. Prast iegūtās zināšanas izmantot, apgūstot citus mācību priekšmetus un savā profesionālajā darbā.


TĒMA

1. Audi, orgāni, orgānu sistēmas, to funkcionālā nozīme; organisma iekšējā vide, organisma šķidrumi.

2. Skelets kā balsta – kustību aparāta daļa.3. Muskulatūra – muskuļu uzbūve un darbības principi, iedalījums.4. Elpošanas orgānu sistēma.5. Gremošanas orgānu sistēma.6. Urogenitālā sistēma.7. Endokrīnā sistēma.8. Vielu maiņa.9. Sirds – asinsrites sistēma.10. Limfātiskā sistēma.11. Nervu sistēma.12. Sensorā sistēma.

Prasības studiju kursa apguvei: Kursa prasību sekmīgai izpildei nepieciešams nokārtot selektīvās ieskaites,

aktivitāte nodarbībās un literatūras studēšana. Kursu noslēdzot ieskaite.


1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. “Jāņa sēta”,2000.2. Kalbergs V. Cilvēka anatomija.” Zvaigzne”, 1971.3. Lipčenko B.,Samusevs R. Atlas normaļnoj anatomiji čeloveka. “Medicina”,1983.4. Siņeļņikov R.,Siņeļņikov J. Atlas anatomiji čeloveka.”Medicina”,1994.5. Voskis H.,Timermane V.,Mansone A. Topogrāfiskā anatomija. Žvaigzne”,1975.

43



Studiju kurss: HISTOLOĢIJA

Kredītpunktu skaits: 1,5Teorētisko nodarbību apjoms: 9 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 30Patstāvīgā darba apjoms: 21 stundas

Kursa mērķis:Veidot izpratni par cilvēka organisma audiem, to uzbūvi un funkcijām organismā,

apgūt histoloģisko izmeklējumu principus.


Nr.p.k.TĒMA

1. Histoloģijas priekšmets, apakšnozares, vēsturiskie dati.2. Laboranta darba vieta, laboratorijas trauki, aparatūra, dokumentācija,

materiāla saņemšana, sagatavošana apstrādei.3. Audu veidi, to uzbūve, nozīme organismā.4. Epitēlijaudi, to uzbūve, funkcijas, preparātu pagatavošana,

mikroskopēšana, dažādu metožu pielietošana un pierādīšanas reakcijas.5. Iekšējās vides audi – šķidrie audi.6. Saistaudi, to iedalījums, uzbūve, funkcijas, mikropreparātu

sagatavošana, krāsošana.7. Muskuļaudi, to veidi, uzbūve, funkcijas, mikropreparātu gatavošana,

krāsošana.8. Nervu audi, to uzbūve, funkcijas.9. Neiroendokrīnās un imunoloģiskās sistēmas nozīme šūnu un audu

morfoģenēzē.

Prasības studiju kursa apguvei: Kursa apguvei tiek stimulēta studentu aktivitāte lekcijās un praktiskajās

nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā – eksāmens, kurā ietvertas visas kursa tēmas.


1. Dālmane A.,Koroļova O. “Histoloģija”,1990.,487 lpp.2. Markovs J. “Medicīniskā histoloģija” I daļa, Rīga, ĒVE”, 2003.,154 lpp.3. Roga S. “Histoloģija”- mācību metodiskais materiāls ( prakse), 2002., 86 lpp.4. Roga S. “Histoloģija”- mācību metodiskais materiāls ( teorija), 2003., 55 lpp.

44



Studiju kurss: IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ


Kursa mērķis:

Veidot izpratni par šūnas uzbūvi un tajā notiekošajiem procesiem, to nozīmi dzīvības procesu norisē.


Nr.p.k.TĒMA

1. Šūnas – organismu veidotājas.2. Šūnas uzbūve un funkcijas.3. Prokariotu šūnas. Eikariotu šūnas.4. Kodola ģenētiskā informācija.5. Organoīdi, kas iesaistās enerģijas pārveidošanā.6. Citoskelets. Mikrotubuļi. Centriolas.7. Šūnu attīstība.8. Šūnas dzīves cikls.


Kursa prasību sekmīgai izpildei nepieciešams nokārtot selektīvās ieskaites, aktivitāte nodarbībās un literatūras studēšana. Kursu noslēdzot ieskaite.


1. Egle V. Bioloģijas rokasgrāmata. “Zvaigzne”, 1989.2. Madera S. Bioloģija 1. daļa “Zvaigzne ABC”, 2001, 298 lpp.3. Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca. R.: Zvaigzne ABC, 19974. Pod. red. Jargina Biologija. M.: Medicina, 1987, 447 lpp.

45



Studiju kurss: ĢENĒTIKAS PAMATIKredītpunktu skaits: 2Teorētisko nodarbību apjoms: 34 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 18 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 28 stundas

Kursa mērķis:Veidot izpratni par ģenētiskā materiāla izvietojumu šūnā, tā uzbūvi un nozīmi.

Izprast šūnas ģenētiskā materiāla pārmantojamības likumsakarības, kā arī mutagēno faktoru iedarbību uz cilvēka genotipu un šīs iedarbības sekas.

Kursa tematiskais sadalījums[

Nr.p.k.TĒMA

1. Ģenētikas priekšmets, vēsturiskie dati, vieta un nozīme citu zinātņu vidū.

2. Šūna – iedzimtības materiāla pamats.3. Ģenētiskā analīze.4. Iedzimtības pamatlikumi.5. Gēns, tā īpašības, mijiedarbības veidi.6. Dzimumu ģenētika. Gēnu saistība, krustmija.7. Mainība, tās veidi.8. Cilvēka iedzimtības pētīšana.9. Asins grupu ģenētika.10. Pārmantotās slimības, to klasifikācija.11. Medicīniski-ģenētiskās konsultācijas.


nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā – eksāmens, kurā ietvertas visas kursa tēmas.


1. Egle V. Bioloģijas rokasgrāmata. “Zvaigzne”, 1989.2. Madera S. Bioloģija 1. saļa “Zvaigzne ABC”, 2001.3. Leja J. ,Pevznere E., Visockis R. Medicīniskā ģenētika. (Māc. met. mat.)4. Misiņa M., Loža V. Ģenētika ar selekcijas pamatiem. R.:Zvaigzne, 1991.5. Raipulis J. Cilvēka ģenētika, R.:Zvaigzne, 1994, 82 lpp.

46


BIOMEDICĪNAS LABORANTS Studiju kurss: PATOLOĢISKĀ FIZIOLOĢIJAKredītpunktu skaits: 1Teorētisko nodarbību apjoms: 10 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 16 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 14 stundasKursa mērķis:

Iepazīstināt studentus ar patoloģisko procesu, slimību izcelsmes un patoģenēzes vispārējām likumsakarībām, apgūt teorētiskos pamatus svarīgāko diagnostisko kritēriju un analīžu izvērtēšanai.


TĒMA

1. Etioloģija un patoģenēze.2. Perifērās asinsrites traucējumi.3. Hipoksija.4. Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija.5. Iekaisums.6. Šoks, stress. Nāves patoloģiskā fizioloģija.7. Organisma reaktivitātes patoloģiskā fizioloģija. Imūnpatoloģija.8. Ūdens un elektrolītu maiņas patoloģiskā fizioloģija.9. Skābju-sārmu līdzsvara traucējumi.10. Nieru pamatfunkciju traucējumi.11. Olbaltumvielu maiņas patoloģiskā fizioloģija.12. Ogļhidrātu maiņas patoloģiskā fizioloģija.13. Tauku maiņas patoloģiskā fizioloģija.14. Cukura diabēta patoloģiskā fizioloģija.15. Aknu pamatfunkciju traucējumi. Žults veidošanās un izdales traucējumi.16. Endokrīno traucējumu etioloģija, patoģenēze, diagnostika.


Kursa apguvei tiek stimulēta studentu aktivitāte lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā ieskaite.

47


1. Leja J. Vispārīgā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. ”Zvaigzne”, 1993.2. Leja J., Pevznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. “Zvaigzne”,1988.3. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. ( Māc.met.mat.)

48



Studiju kurss: VISPĀRĒJĀ PATOLOĢIJAKredītpunktu skaits: 1Teorētisko nodarbību apjoms: 10 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 16 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 14 stundas

Kursa mērķis:Izprast dažādu patoloģisko procesu simptomus un sindromus, sniegt ieskatu par

biežāk sastopamām slimībām.


Nr.p.k.TĒMA

1. Vide, veselība, slimība, slimību etioloģija; simptomi un sindromi.2. Vitālie rādītāji, to noteikšana un nozīme.3. Elpošanas orgānu slimības.4. Sirds-asinsvadu sistēmas slimības.5. Gremošanas sistēmas slimības.6. Uropoētiskās sistēmas slimības.7. Endokrīnās sistēmas slimības.


Kursa apguvei tiek stimulēta studentu aktivitāte lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Kursa noslēgumā – ieskaite.


1. Korša O. Iekšķīgās slimības. Propedētika .R.: Zvaigzne, 1971.2. Kraca R.Š. Slimnieku kopšanas un aprūpes process. R.: Pētergailis, 1995,

144 lpp.3. Bužinskis, Lazovskis I.,Siliņš J.,Ūdris O. Iekšķīgās slimības. R.: Zvaigzne ABC,

1977, 501 lpp.4. Leja J. Veselības paškontrole. R.: a/s McĀbols, 2000, 77 lpp.5. Medicīnas aprūpes rokasgrāmata, R.: Jumava, 2001, 1415 lpp.

49



Studiju kurss: NEATLIEKAMĀ PALĪDZĪBAKredītpunktu skaits: 1Teorētisko nodarbību apjoms: 10 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 16 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 14 stundas

Kursa mērķis:Iepazīstināt studentus ar pirmās palīdzības sniegšanu neatliekamās situācijās un

reanimācijas pasākumiem.


TĒMA

1. Reanimācija. Terminālie stāvokļi, klīniskā un bioloģiskā nāve; elementārie reanimācijas paņēmieni.

2. Šoks – veidi, iemesli, pazīmes, profilakse, palīdzība.3. Miokarda infarkts, stenokardija, ritma traucējumi, hipertonija – galvenie

simptomi; palīdzība.4. Akūta elpošanas nepietiekamība, plaušu asiņošana – iemesli, simptomi;

palīdzība.5. Hipo- un hiperglikēmiskās komas – iemesli, pazīmes, profilakse;

palīdzība. Akūts vēders, asiņošana no kuņģa-zarnu trakta – iemesli, simptomi; palīdzība.

6. Lūzumi, imobilizācija; brūces, asiņošanas apturēšana, pārsēji, transportēšana.

7. Katastrofu medicīna un medicīniskās palīdzības organizācijas līmeņi; mediķu darba organizācija glābšanas darbu veikšanas laikā.


nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā – ieskaite.


1. Krieviņš D. Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Traumas .R.: Neatliekamās palīdzības centrs, 2001, 350 lpp.

2. Krieviņš D. Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Atdzīvināšana. R.: NMRC, 2003,383 lpp.

3. Pirmā palīdzība. R.: Zvaigzne ABC, 2003, 288 lpp.

50



Studiju kurss: INFORMĀTIKA, MATEMĀTIKA UN STATISTIKA

Kredītpunktu skaits: 3Praktisko nodarbību apjoms: 78 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 42 stundas

Kursa mērķis:Veidot izpratni par informātikas lomu medicīnā; tās pielietojumu biomedicīnas

laboranta specialitātē.


TĒMA

1. Informācija, informācijas nesēji, informācijas procesi.2. Operētājsistēma WINDOWS.3. Darbs ar disketēm. Diskešu formatizācija.4. Teksta rediģēšana, dzēšana, kopēšana, iestarpināšana.5. Tabulu veidošana un noformēšana. 6. Tabulu procesori. Aprēķinu tabulas veidošana.7. Tabulas noformēšana. Datu kārtošana.8. Diagrammu veidošana. Rediģēšana.9. Funkciju izmantošana. Matemātiskās, trigonometriskās, loģiskās

funkcijas.10. Datu bāzes vadības sistēmas.11. Datortīklu raksturojums un veidi. Lokālie un globālie. Informācijas

meklēšana.12. Elektroniskais pasts. Vēstules nosūtīšana.13. Multivides sistēmas.

Prasības studiju kursa apguvei: Kursa apguvei tiek stimulēta studentu aktivitāte praktiskajās nodarbībās.

Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi, veikti patstāvīgie darbi. Kursa noslēgumā – ieskaite.

51


1. Sataki K. Microsoft Windows 95 ikvienam. R.: Computer Land, 1995, 146 lpp.

2. Sataki K., Murāne D. Microsoft Word 97 no A-Z. R.: Datorzinību centrs, 1999, 136 lpp.

3. Narņicka S., Vēzis V. MSExel 97 ikvienam. R.:Datorzinību centrs, 1999,200 lpp.

52



Studiju kurss: PARAZITOLOĢIJA

Kredītpunktu skaits: 1Teorētisko nodarbību apjoms: 9 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 24 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 17 stundas

Kursa mērķis:Veidot izpratni par parazitāro tārpu un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, lai

izprastu parazitāro slimību izcelsmi, izplatīšanās ceļus un mehānismus, pārtraukšanas iespējas un profilakses veidus.


Nr.p.k.TĒMA

1. Medicīniskās parazitoloģijas vēsture, iedalījums, pamatjēdzieni.2. Vienšūnu parazīti, to raksturojums, klasifikācija (māņkāji, skropstaiņi,

vicaiņi, sporaiņi), izraisītās slimības.3. Daudzšūnu parazīti – tārpi, to raksturojums klasifikācija ( sūcējtārpi,

lentes tārpi, apaļie tārpi), izraisītās saslimšanas.4. Parazitārie posmkāji, to raksturojums, klasifikācija (zirnekļveidīgie,

kukaiņi), cilvēkiem radītie kaitējumi.


nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi . Kursa noslēgumā – ieskaite.


1. L.Vīksna “Ceļotāja veselības rokasgrāmata”, Rīga, SIA “Nacionālais medicīnas apgāds”, 2002.,282 lpp.

2. E.Tirāns, I.Mazjānis “Infekcijas slimību un sindromu ārstēšana un profilakse” (kabatas rokasgrāmata), Rīga, 2002.,416 lpp.

3. A.Galdiņa “Medicīniskā parazitoloģija” mācību metodiskais materiāls, 2003.,86 lpp.

4. Tenis D.E. “Medicīniskā parazitoloģija”,”Medicina”, Moskva, 1985., 304.lpp.5. “Rukovodstvo po infekcionimi boleznjami”pod. red. V.I.Pokrovskovo i

K.M.Lobana, “Medicina”, Moskva, 1986., 467 lpp.6. “Bioloģija”pod.red.V.N.Jarigina, Moskva,”Medicina”,1984.,560 lpp.7. Schneinson “Atlas of Diagnostic Microbiology”, USA, Abbot Park, 1984.

53



Studiju kurss: MIKROBIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA


Kursa mērķis:Veidot izpratni par mikroorganismu un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, lai

varētu izprast infekciju slimību izcelsmi, to izplatīšanās ceļus un mehānismus, pārtraukšanas iespējas un profilakses veidus.


Nr.p.k.TĒMA

1. Mikrobioloģijas priekšmets, nozares, uzdevumi; vēsturiskie dati.2. Mikrobu morfoloģija un fizioloģija; kultivēšana, kvalitātes kontrole.3. Mikrobi un apkārtējā vide t.sk. dezinfekcija un sterilizācija; bakteriofāgi;

antibiotikas un mikrobu rezistences veidošanās pret tām.4. Mikrobu mainība un ģenētika.5. Mācība par infekciju un epidemioloģijas pamati.6. Mācība par imunitāti.7. Infekciju slimību specifiskā imunoprofilakse un imunoterapija.8. Alerģija, alerģiskās reakcijas un infekciju slimības.9. Patogēnie koki.10. Zarnu baktēriju grupa.11. Korinebaktērijas, bordetellas, listerijas12. Mikobaktērijas, aktinimicetes.13. Patogēnās klostridijas (t.sk. Clostridium difficile)14. Patogēnās spirohetas.15. Sevišķi bīstamo bakteriālo infekciju slimību ierosinātāji.16. Riketsijas.17. Vīrusi, virusoloģiskās izmeklēšanas principi.18. Patogēnās sēnītes, mikoloģiskās izmeklēšanas principi.19. Mazpazīstamu infekcijas slimību ierosinātāji; jaunākās diagnostikas

metodes mikrobioloģijā.20. Sanitārā bakterioloģija, tās uzdevumi, izmeklēšanas principi,

bakterioloģiskie rādītāji; pārtikas produktu un apkārtējās vides objektu bakteriālā piesārņojuma kontrole.

54


Kursa apguvei tiek stimulēta studentu aktivitāte lekcijās un praktiskajās nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā – eksāmens, kurā ietvertas visas kursā apskatītās tēmas.


1. E.Tirāns,I.Mazjānis “Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse”(kabatas rokasgrāmata), Rīga, 2002.,416 lpp.

2. L.Vīksna “Ceļotāja veselības rokasgrāmata”SIA “Nacionālais medicīnas apgāds”, 2002.,232 lpp.

3. A.Brila “Infekcijas slimību epidemioloģija”SIA “Nacionālais Apgāds”, 2003., 128 lpp.

4. V.I.Kalniņa “Virusoloģija”SIA “Nacionālais apgāds”, 2003,128 lpp.5. E.Tirāns, I.Mazjānis “Infekcijas slimību rokasgrāmata”, Rīga, 1997.,372 lpp.6. E.Tirāns, I.Mazjānis “Infekcijas slimību un sindromu ārstēšana un profilakse”,

Rīga, 2002., 416. lpp.7. E.Tirāns, I.Mazjānis “HIV un AIDS”, Rīga, 2001., 350 lpp.8. Prof. A.Rubina redakcijā “Seksuāli transmisīvās slimības”, Latvijas

Dermatoveneroloģijas fonds, Rīga,2001., 194 lpp.9. R.Kellers “Ievads imunoloģijā un imūnpatoloģijā”, R.:Zvaigzne, 1991.,333 lpp.10. M.Domeika, A.Miltiņš “Hlamīdijas, to izraisītās slimības cilvēkiem un

dzīvniekiem”, Rīga, 1995.,106 lpp.11. V.Klāsēns, V.Šteinbergs “Mikrobioloģija”, Rīga, Zvaigzne, 1987.,192 lpp.

55



Studiju kurss: MASĀŽA UN ĀRSTNIECISKĀ FIZKULTŪRAKredītpunktu skaits: 2Teorētisko nodarbību apjoms: 8 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 44 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 28 stundas

Kursa mērķis:

Sniegt zināšanas par klasiskās masāžas pielietojumu, iedarbību uz cilvēka organismu, indikācijām, kontrindikācijām un darbības pamatmetodēm un pielietot klasiskās masāžas darbības pamatmetodes pacientu aprūpē.


Nr.p.k.TĒMA

1. Ievads-masāžas pamatelementi, indikācijas, kontrindikācijas, masāžas veidi un iedalījums.

2. Muguras masāža. Jostas-krustu rajona masāža.3. Apakšējās un augšējās ekstremitātes masāža.4. Krūšu kurvja masāža.5. Apkakles zonas masāža.6. Klasiskās masāžas pamatprincipi pacientu aprūpē.


Kursa prasību sekmīgai izpildei tiek vērtēta līdzdalība kursa apguvē, dalība praktiskajās nodarbībās (100%). Kursu noslēdzot eksāmens ( klasiskās masāžas pamatelementu pielietojums).


Dambenieks D. Masāža. R.:Jumava, 2003, 96 lpp.1. Brauna D.V. Kāju masāža. R.: Zvaigzne ABC, 2004, 128 lpp.2. Maksvela-Hadsone K. Masāža.R.:ZvaigzneABC, 2004, 168 lpp.3. Abeberga-Augškalne L. Fizioloģija rehabilitologiem.R.:SIA Nacionālais apgāds,

2002, 215 lpp.

56



Studiju kurss: UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAMATI


Kursa mērķis:

Iepazīstināt studentus ar uzņēmējdarbības veidošanas darbības pamatprincipiem un veidot izpratni par uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem un riska faktoriem.


Nr.p.k.TĒMA

1. Uzņēmējdarbības pamatjēdzieni, formas, uzņēmuma reģistrācija2. Uzņēmējdarbības finansēšana, biznesa plāns3. Mārketings – tirgus izpēte, mārketinga koncepcijas, cenu noteikšanas

politika, preču vai pakalpojumu popularizēšanas metodes4. Tirgu ietekmējošie faktori5. Uzņēmējdarbības riski6. Grāmatvedības pamatprincipi7. Izmaksu veidošanās, klasifikācija, pašizmaksas kalkulācijas mērķi un

metodes


Kursa prasību sekmīgai izpildei tiek vērtēta līdzdalība kursa apguvē, dalība praktiskajās nodarbībās (100%), nepieciešamās literatūras studēšana. Kursu noslēdz ieskaite.Izmantojamā literatūra

1. Benze J. Finansu grāmatvedība. Auditorfirma Grāmatvedis, 264 lpp.2. Rurāne M. Uzņēmējdarbības pamati. R.:Turības mācību centrs, 1997,183lpp.3. Praude V.,Beļčikovs J. Menedžments. R.:Vaidelote, 1996,410 lpp.4. Pelšs A. Vadības grāmatvedība I un II daļa R.:KIF Biznesa komplekts, 2001.5. Mana īpašuma bibliotēka Nr.24.,25.,26.,2002.

57



Studiju kurss: LATVIEŠU VALODA


Kursa mērķis:Pilnveidot latviešu valodas zināšanas biomedicīnas laboranta profesijā un lietvedības dokumentu noformēšanā.


Nr.p.k.TĒMA

1. Medicīniskā terminoloģija latviešu valodā2. Latviešu valodas gramatikas pārskats3. Dialogu veidošana darbam laboratorijas kolektīvā4. Lietvedības dokumentu noformēšana


Kursa prasību sekmīgai izpildei tiek vērtēta līdzdalība kursa apguvē, dalība praktiskajās nodarbībās (100%), nepieciešamās literatūras studēšana. Kursu noslēdz ieskaite.


1. Koluža R. Palīdzi māsiņ. R.: Zvaigzne ABC, 2000, 109 lpp.2. Pasniedzēja sagatavoti mācību materiāli, vingrinājumi, dialogi.3. Galveno lietvedības dokumentu noformēšana latviešu valodā.

58



Studiju kurss: KLĪNISKĀS IZMEKLĒŠANAS METODES


Kursa mērķis:Zināt teorētiskus un praktiskus iemaņu pamatus, kurus pielieto analītisko metožu

grupām un testēšanas principus klīniski laboratorisko izmeklēšanu veikšanai. Izprast klīnikas laboratorijas testu diagnostiko nozīmi, referentu lielumu dažādās vecuma grupās, raksturīgākās novirzes patoloģiskos stāvokļos un atsevišķu slimību gadījumos. Zināt ietekmējošos faktorus uz laboratoriskiem testiem un to ietekmi uz iegūtajiem rezultātiem.


TĒMA

1. Ievads laboratorijas diagnostikā. Kvalitātes kontroles programma klīniski diagnostikās laboratorijas darbā.

2. Urīnizvadceļu uzbūve un urīna veidošanās teorija. Urīna fizikālās un ķīmiskās īpašības, sedimenta morfoloģiskā sastāva izmeklēšana normā un patoloģijā.

3. Kuņģa - zarnu trakta uzbūve un funkcijas, barības vielu šķelšanās un uzsūkšanās mehānisms. Izkārnījumu sastāvs, fizikālās īpašības un ķīmiskā izmeklēšana. Izkārnījumu mikroskopiskais sastāvs un tā izmeklēšana.

4. Likvora veidošanās, sastāvs un funkcijas. Šūnu sastāva izmeklēšana likvorā normā un dažādu patoloģisku izmaiņu gadījumos.

5. Krēpu izcelsme un sastāvs. Krēpu fizikālās īpašības, mikroskopiskā sastāva izmeklēšana pie dažādām saslimšanām.

6. Eksudātu un transudātu izcelsme, to raksturojošās īpašības, ķīmiskā un mikroskopiskā izmeklēšana, šūnu sastāvs. Izmeklējumu diagnostiskā nozīme.

7. Uroģenitālo izdalījumu klīniskā izmeklēšana. Vaginālās iztriepes šūnu raksturojums. STS izsaucēju raksturojošās pazīmes un to izmeklēšanas metodes; diagnostiskās kvalitātes kontrole.

Prasības studiju kursa apguvei :

Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti 7 selektīvie testi. Patstāvīgais darbs – referāts par urīna sedimenta morfololoģiju un seksuāli transmisīvo slimību izsaucēja doto uzdevumu. Kursa noslēgumā – eksāmens, kurā ietvertas visas kursā apgūtās tēmas.

59

Izmantotā literatūra:1. Balode A. Laboratoriskā diagnostika. R., 2003.2. Rubins A. Seksuāli transmisīvās slimības. R. 2001.3. Althauzens A. Klīniskie laboratorijas izmeklējumi. R.: Zvaigzne.4. Доягов В., Морозова и др. Клинико-диагностическое значение

лабораторных показателей. М., 1995.5. Любина А.Я. и др. Клинические лабораторные исследования. М., 1984.6. Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной

диагностике. под. редакцией проф. М. А. Базарновой, К.,1988.7. Краевский В.Я. Атлас микроскопии осадков мочи. М., Медицина, 1976.8. Lippincott J.B. A manual of laboratory & diagnostic tests. USA, 1992.

60



Studiju kurss: HEMATOLOĢIJA UN KOAGULOĢIJA


Kursa mērķis:Iepazīstināt studentus ar hematoloģiju – mācību par asinīm un asinsradošiem

orgāniem, to sastāvu, funkcijām un slimībām, kā arī par raksturīgākajām izmaiņām asins sastāvā citu slimību un patoloģiju gadījumos; ar laboratorijas diagnostikā lietojamo metožu grupām, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, laboratorijas testu diagnostisko nozīmi; studentiem jāprot iegūtās zināšanas praktiski pielietot savā profesijā.


TĒMA

1. Perifēro asiņu šūnu veidošanās un asins rādītāju izmeklēšanas metodes. Kvalitātes pārbaudes metodes hematoloģijā.

2. Anēmijas, to klasifikācija, patoģenēze. Eritrocītu raksturojums, sarkano asiņu parametru novērtējums dažādu anēmiju gadījumos.

3. Hemoblastozes, to klasifikācija. Leikēmijas etioloģija un patoģenēze un to izmeklēšanas tehnika.

4. Imūnhematoloģija. Ieskats imūnreakciju gaitā. Dažādas asins grupu sistēmas, to pierādīšanas sistēmas un loma transfuzioloģijā. Kvalitātes pārbaudes metodes imūnhematoloģijā.

5. Koaguloģija – hemostazioloģija. Hemostāzes sistēma, tās iedalījums.Hemostāzes izmeklēšanas algoritms. Faktori, kuri ietekmē hemostāzes sistēmas izmeklēšanu, to laboratoriskās pārbaudes metodes un nozīme diagnostiskā.

6. Kvalitātes pārbaudes metodes hematoloģijā. Prasības studiju kursa apguvei:

Zināšanu pārbaudei tiek izvesti 7 selektīvie testi. Patstāvīgais darbs – referāts par anēmijas, leikēmijas un imūnhematoloģijas rādītāju doto uzdevumu. Kursa noslēgumā – eksāmens hematoloģijā un ieksaite koaguloģijā.

61

Izmantotā literatūra:1. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. R.: Nacionālais medicīnas apgāds, 2002.2. Pinkovskis R. Leikocīti. ABBOTT Gmgh Diagnostika, 2000.3. Козинца Г.И. Атлас клеток крови и костново мозга. 1998.4. Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной

диагностике. под. редакцией проф. М. А. Базарновой, К.,1988.5. The morphology of human blood cells. ABBOTT Laboratories, 1985.6. Instruktīvie materiāli.

62



Studiju kurss: CITOLOĢIJA

Kredītpunktu skaits: 1,5Teorētisko nodarbību apjoms: 11 stundasPraktisko nodarbību apjoms: 28 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 21 stundas

Kursa mērķis:Iepazīstināt studentus ar cilvēka organisma dažādu audu šūnu sastāva izmaiņām

dažādās vecuma grupās un raksturīgākajām novirzēm šūnu struktūrā atsevišķu slimību un patoloģisku stāvokļu gadījumos, ar klīniski citoloģiskajiem laboratoriskiem izmeklējumiem un veicamo testu diagnostisko nozīmi, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, izprast pētījumu nozīmi cilvēka veselības stāvokļa novērtēšanā un dažādu slimību diagnostikā.


TĒMA

1. Ievads onkocitoloģijā – šūnu ļaundabības pazīmju kopējie kritēriji, ļaundabīga veidojuma citoloģiskās diagnostikas principi.

2. Citoloģiskās laboratorijas darba organizācija. Citoloģiskā preparāta sagatavošana līdz mikroskopijai.

3. Maksts un dzemdes kakla kanāla šūnu īpatnības veselai sievietei. Vaginālo iztriepju citoloģiskās novērtēšanas kritēriji. Vaginālās iztriepes citoloģiskais raksturojums pie normāla menstruālā cikla. Hormonāli noteiktas maksts šūnu izmaiņas.

5. Iekaisuma procesa citoloģiskās pazīmes vaginālajā iztriepē. Maksts un dzemdes kakla kanāla epitēlija šūnu izmaiņas patoloģisku procesu gadījumos. Dzemdes ķermeņa labdabīgie un ļaundabīgie audzēji.

7. Piena dziedzera slimību citoloģiskā diagnostika.8. Ieskats neginekoloģiskajā onkoloģijā.


Zināšanu pārbaudei tiek izvesti 3 selektīvie testi. Patstāvīgais darbs – referāts par izmaiņām neginekoloģiskā onkocitoloģijā. Kursa noslēgumā – ieskaite.

63

Izmantotā literatūra:1. Шиллер-Волкова Н.Н., Никитина Н.И., Агамова К.А., Брин М.Л.

Цитологическая диагностика злокачественных новообразований – АТЛАС. М., Медицина.

2. Шабалова И.П. Цитологический атлас. М., 2001.3. Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной

диагностике. под. редакцией проф. М. А. Базарновой, К.,1988.4. Hans – Jürgen Soost, Siegfried Baur Gynakologische Zytodiagnostik,

Stuttgart, 1980.5. Instruktīvie materiāli.

64



Studiju kurss: BIOĶĪMISKĀS IZMEKLĒŠANAS METODES


Kursa mērķis:Iepazīstināt studentus ar laboratorijas diagnostikā lietojamo analītisko metožu

grupām, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, laboratorijas testu diagnostisko nozīmi, referentajiem lielumiem dažādās vecuma grupās, raksturīgajām novirzēm dažādu patoloģisko stāvokļu un slimības gadījumos, kā arī veidot izpratni par dažādu ķīmisko savienojumu funkcijām organismā, uzturvielu ķīmiskajām pārvērtībām vielu maiņas procesā, lai varētu izprast asins un citu organisma šķidrumu ķīmiskā sastāva pētījumu nozīmi cilvēka veselības stāvokļa novērtēšanā un dažādu slimību diagnostikā; studentiem jāprot iegūtās zināšanas izmantot, saistot ar iegūtajām zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā un apgūstot citus speciālos mācību priekšmetus, kā arī praktiski pielietot savā profesijā.


TĒMA

1. Bioķīmijas priekšmets un uzdevumi. Bioķīmijas laboratorijā izmeklējamo materiālu novērtēšana. Laboratorijas kontroles metodes.

2. Fermenti, to vispārīgais raksturojums, bioloģiskā nozīme, ķīmiskā uzbūve, darbības mehānisms. Dažādu fermentu aktivitātes pētījumi laboratorijā.

3. Vielu un enerģijas maiņa. Hormoni, to rakturojums, fizioloģiskā darbība un izmeklēšana.

4. Ogļhidrātu vielmaiņa. Ogļhidrātu sagremošanas un uzsūkšanās procesi. Glikolīze. Ogļhidrātu maiņas regulācija, patoloģija un izmeklēšanas process.

5. Lipīdu vielmaiņa. Lipīdu sagremošana un uzsūkšanās. Lipīdu maiņas regulācija un patoloģija. Lipoproteīdu frakcijas. Lipīdu vielmaiņas rādītāju izmeklēšana.

6. Vienkāršo olbaltumu vielmaiņa. Asins seruma olbaltumi. Olbaltumvielu maiņas patoloģijas. Elektroforēzes metodes princips, metodoloģiskās īpatnības un rādītāju izmeklēšanas process.

7. Salikto olbaltumu vielmaiņa. Nukleoproteīdu un hromoproteīdu veidošanās un izmeklēšana.

8. Olbaltumu, tauku un ogļhidrātu vielmaiņas procesu kopsakarības.9. Specifiskie olbaltumi, to klasifikācija un rādītāju izmeklēšana.10. Ūdens un minerālvielu maiņa.

65

11. Laboratorijas kvalitātes kontrole. Prasības studiju kursa apguvei:

Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti 3 selektīvie testi. Patstāvīgais darbs – praktiskais uzdevums ar materiāla apkopojumu par specifiskiem olbaltumiem, minerālvielu maiņu un kvalitātes pārbaudes metodēm.Kursa noslēgumā – eksāmens, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas. Izmantotā literatūra:

1. Cēdere D., Logins I. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC, 1996.

2. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. III., IV. R. : AML, 1997., 1999.3. Справочник Лабораторные методы исследование в клинике. В.В

Менъшиков, 1987.4. Gaw A., Cowan R.A. Clinical Biochemistry. USA, 1995.5. Laboratory diagnostic tests, Sweden, 1994.6. Instruktīvie materiāli.

66



Studiju kurss: LABORATORIJU DARBA ORGANIZĀCIJAKredītpunktu skaits: 0,5Teorētisko nodarbību apjoms: 14 stundasPatstāvīgā darba apjoms: 6 stundasKursa mērķis:

Zināt Latvijas standarta prasības par testēšanas laboratorijas darbību. Izprast laboratorijas darba organizāciju, kā arī tehniskas kompetences nodrošinājuma svarīgumu, kas paaugstina testēšanas rezultātu kvalitāti un veicina uzticību testēšanas laboratorijām, kas darbojas saskaņā ar LVS EN – 17025 un 15189 standartu. Zināt pasūtītāja vajadzības attiecībā uz testēšanas darba veikšanu un iespējas kontrolēt testēšanas darbu izpildi.


TĒMA

1. LVS par laboratorijas organizāciju.2. Laboratorijas tehniskā kompetence.3. Kvalitātes vadība.4. Testēšanas process.5. Starplaboratoriju salīdzinošā testēšana.6. Sadarbība ar citām organizācijām.


Zināšanu pārbaudei tiek izvests patstāvīgais darbs – kvalitātes pārbaudes metodes kādā no dotajām laboratorijas nozarēm. Kursa noslēgumā – ieskaite, kurā ietvertas visas apgūtā kursa tēmas.

Izmantotā literatūra: Medicīnas laboratorijas – speciālas prasības kvalitātei un kompetencei:

a) EN ISO / DIS 15189;b) ISO 9001;c) ISO / IEC 17025.

67



Studiju kurss: IMUNOLOĢIJA


Kursa mērķis:Veidot izpratni par imūnsistēmu un tās komponentēm, humorālās imunitātes

rādītājiem un izmeklēšanas metodēm, kā arī sniegt zināšanas par autoimūnām slimībām, audzēju marķieriem, citokīniem; iepazīstināt ar HIV/AIDS epidemioloģiju, klīniku un diagnostiku.


TĒMA

1. Imunitāte, imūnsistēma, tās komponenti.2. Šūnu imunitāte, tās komponenti.3. Plūsmas citometrijas praktiskie darbi.4. Humorālā imunitāte: imunoglobulīni, komplements, cirkulējošie

imunokompleksi.5. Humorālās imunitātes izmeklēšanas metodes.6. Imūnsistēmas izmeklēšanas metodes: ELISA, hemiluminiscences,

imunofluoriscences, imunoblot un ekspresmetodes.7. Autoimūnslimības, to izmeklēšanas metodes.8. Audzēji, imūnatbildes mehānismi, audzēju marķieri.9. Imunodeficīti, to klasifikācija, izmeklēšanas metodes.10. Citokīni, to loma imūnatbildē.11. HIV/AIDS epidemioloģija, klīnika, diagnostika.

Prasības studiju kursa apguvei:Kursa apguvei tiek stimulēta studentu aktivitāte lekcijās un praktiskajās

nodarbībās. Zināšanu pārbaudei regulāri tiek izvesti diagnostiskie un selektīvie testi. Kursa noslēgumā – ieskaite.

68

Izmantotā literatūra:1. Ivan M.Roitt, Jonathan Brostoff, David K. Male Kurzes Lehrbuch der

Immunologie. Stuttgart, 1987.2. Gaw A., Cowan R. Clinical Biochemistry. USA, 1995.3. ВСМ, БИОХИММАК. Иммуноферментный анализ. Наборы и

оборудование. Москва, 1999.4. Balode A. Laboratoriskā diagnostika. R.: Nacionālais apgāds, 2003.5. Instruktīvie materiāli.

2. pielikumsMācībspēku saraksts pirmā līmeņa profesionālajai

augstākajai studiju programmai “Biomedicīnas laborants” un mācībspēku dzīves un darba

gājums

69

IZGLĪTĪBAS IESTĀDE P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžaPROGRAMMAS VEIDS Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītībaPROGRAMMAS NOSAUKUMS Biomedicīnas laborantsIEGŪSTAMĀ KVALIFIKĀCIJA 4. profesionālās kvalifikācijas līmenisIEPRIEKŠĒJĀ IZGLĪTĪBA VidējāĪSTENOŠANAS ILGUMS 2 gadi

Profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais pedagogu apraksts

Nr.p.k. Mācību priekšmeta nosaukums

Pedagogs( v. uzvārds)

Pedagoga kvalifikācija

1. Ētika M.Briņķe Augst.ped.2. Medicīniskā psiholoģija M.Briņķe Augst.ped.3. Saskarsme A.Reinholde Augst.prof.4. Likumdošana un lietvedība M.Briņķe Augst.ped.5. Laboratorijas darba

organizācijaA.Leice Augst.prof., maģ.

gr.bioloģ.6. Pētniecības metodes

specialitātēM.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.

7. Informātika, matemātika un statistika

A.Muižnieks 1. līmeņa augst.ped.

8. Neorganiskā ķīmija M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.9. Organiskā ķīmija M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.10. Bioloģiskā ķīmija M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.11. Analītiskā ķīmija M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.12. Latīņu medicīniskā

terminoloģijaM.Briņķe Augst.ped.

13. Profesionālā angļu valoda M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.14. Ievads medicīnas fizikā un

inženierzinātnēJ.Dehtjars Augst.prof., fizikas

doktors, profesors15. Cilvēka anatomija un

fizioloģijaO.Kļukina Augst.prof.

16. Histoloģija S.Roga Augst.prof.17. Citoloģija A.Leice Augst.prof., maģ.

gr.bioloģ.18. Ievads šūnas bioloģijā R.Kārklīte Augst.ped.19. Ģenētikas pamati R.Kārklīte Augst.ped.20. Patoloģiskā fizioloģija D.Lutinska Augst.prof.21. Imunoloģija I.Jaunalksne Augst.prof.22. Vispārējā patoloģija I.Dupure Augst.prof., maģ.gr.ped.23. Neatliekamā palīdzība M.Māliņa Augst.prof.24. Mikrobioloģija un

epidemioloģijaS.Daudze Augst.prof.

25. Parazitoloģija A.Galdiņa Augst.prof.26. Vides izmeklēšanas metodes M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.27. Uztura izmeklēšanas metodes M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.28. Arodmedicīna M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.29. Ievads ekoloģijā M.Kurmiņa Augst.prof., maģ.gr.ped.

70

30. Hematoloģija A.Leice Augst.prof., maģ. gr.bioloģ.

31. Koaguloģija A.Leice Augst.prof., maģ. gr.bioloģ.

32. Klīniskās izmeklēšanas metodes

A.Leice Augst.prof., maģ. gr.bioloģ.

33. Bioķīmiskās izmeklēšanas metodes

A.Leice Augst.prof., maģ. gr.bioloģ.

34. Masāža un ārstnieciskā fizkultūra

A.Ādmine Augst.ped., maģ.gr.sab.ves.

71

CURRICULUM VITAE

MĀRA BRIŅĶE

IZGLĪTĪBA:

1966 – 1971 Latvijas Universitāte, latviešu valodas un literatūras fakultāte,filologa, latviešu valodas un literatūras pasniedzēja

DARBA PIEREDZE :

1973 – 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1973 - 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā1995 - 2004 bibliotēkas vadītāja P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: Sertifikāts par itāļu valodas apgūšanu 114 akadēmisko st apjomā ( 2000 – 2001 )

2001.g.12.05. Nr. 2103

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:

2004 “ Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, Zviedrijas Sarkanā krusta Universitātes koledža Stokholma, Gēteborgas universitāte

2003 „ Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA,P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia

2002 “ Ētika kā vērtīborientējošas izglītības sastāvdaļa “, Ētikas pedagogu asociācija2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development„ Örebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium„

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, the School of Nursing in Storstroms Amt Denmark, Jūrmala, Latvia

1998 “ Psihotehniskās spēles un to metodika saskarsmes stundās “, PIAP aģentūra1998 “ Sociālā darba lektors “, LPMC1995 “ Psiholoģija “, LPMC

VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, vācu, angļu, latīņu, itāļu – sarunvalodas līmenī

Paraksts

72

CURRICULUM VITAE

ARIĀNA REINHOLDE

IZGLĪTĪBA:1968 - 1974 Latvijas Medicīnas akadēmija, ārstniecības fakultāte, ārste - psihiatre1974 – 1975 RMI ārstu kvalifikācijas celšanas fakultāte – specializācija psihiatrijā1962 - 1965 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola, feldšeris - laborants

DARBA PIEREDZE:1986 – 2004 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1975 – 1986 ārste – psihiatre Rīgas PND 1974 – 1977 ārste psihiatrs – narkologs Kuldīgas RCS

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: 2001 – 2004 LU pasniedzējaPAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: 1995 – 1997 Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

nepabeigtas psiholoģijas bakalaura studijas1999 – 2000 resertifikācija psihiatrijā pēc stažēšanās Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīcā

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 “ Kardioloģiska depresija, anti- depresantu pielietošanas nianses “, LU Med.pēcdipl.izgl.inst.2004 “ Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža,

Zviedrijas Sarkanā krusta Universitātes koledža Stokholma, Gēteborgas universitāte2003 “ Jaunās reliģiskās kustības. Šizofrēnijas remisiju uzturošie līdzekļi. Neiroleptiķi“, LPA,Pharma2003 „ Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA,

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2002 “ Lekciju kurss psihiatrijā “, Pharmacia2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „Tendecies in the Social Care System and Education Development „Örebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2000 “ Psihoterapija ‘, Pharmacia2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


2000 “ Sociālās adaptācijas traucējumu klinika un ārstēšanas iespējas “, LPA

VALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu, angļu valoda – brīvi

Paraksts

73

CURRICULUM VITAE

ALEVTĪNA LEICE

IZGLĪTĪBA:2004 – 2006 Rīgas Tehniskā universitāte doktorantūra “ Visaptverošā kvalitātes vadība”1996 – 1998 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioloģijas maģistra grāds1995 - 1997 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioķīmijas specialitāte,

bioķīmijas pasniedzēja1968 - 1970 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola feldšeris - laborants

DARBA PIEREDZE:1983 – 2004 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1979 – 1982 SIA “ Dziedniecība ” Klīniski – bioķīmiskās laboratorijas vadītāja1982 – 1985 Rīgas SES, Higiēnas laboratorijas vadītājaDARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: 1996 – 2004 SIA “ Dziedniecība ” Klīniski – bioķīmiskās laboratorijas vadītājaPAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: Laboratorijas speciālists – biologs sertifikāts Nr.A-50061 līdz 2008.g.11.dec.Ekspertu apmācības kursi” KDL kompetences novērtēšana “ – 1998.g.Ginekoloģiskā onkocitoloģija – 1 mēnesis 1995.g.Pedagoģiskās prasmes paaugstināšanas kursi – 1992.g.aprīlisHematoloģija – kvalifikācijas celšanas kursi – 1992.g.Laboratorijas diagnostika – 5 mēnešu kursi – 1981.g.sept. līdz 1982.g.febr.TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 Pēcdiploma lekciju kurss imūnhematoloģijā, Valsts asinsdonoru centrs2004 “ Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža,

Zviedrijas Sarkanā krusta Universitātes koledža Stokholma, Gēteborgas universitāte

2003 15th IFCC-FESCC European congress of Clinical Chemistry and laboratory medicine, 100 st, EUROMEDLAB, Barcelona


2002 Laboratorijas informācijas vadības sistēma HMN Latvia2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2002 „ Biomedicīnas laborantu izglītības attīstības tendences „ P.Stradiņa medskola2001 „Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia

2002 “Jaunākais lab.izmeklēšanas metodēs onkocitoloģijā ‘, 40 st, Latv.onkocentrs2001 “Biomedicīnas diagnostika “, Kauņas MSMC2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


VALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī, vācu – ar vārdnīcas palīdzību

Paraksts

74

CURRICULUM VITAE

MAIJA KURMIŅA

IZGLĪTĪBA: 2002 – 2005 Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte, angļu filoloģija, 2.kurss1995 – 1997 Latvijas Universitātes Vides pedagoģijas fakultāte, pedagoģijas

specialitāte, maģistra grāds vides pedagoģijā1975 – 1980 Rīgas Tehniskā universitāte ķīmijas fakultāte, inženieris – ķīmiķis

DARBA PIEREDZE:2004 – 2005 Laboratorijas diagnostikas studiju daļas vadītāja1998 – 2004 Biomedicīnas laborantu nodaļas vadītāja, 1986 – 2004 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: Laboratorijas speciālista – ķīmiķa sertifikāts līdz 2007. g.18.sept.1999 ( 27.05.) Sabiedrības veselība vides veselības aspektā”, NVVC, Rīga2000 (01.02.-15.06.) 80 st English Grammar in Use, kultūras un izglītības centrs „ Mirte”2000 (4-6.05) 5th Baltic Congress for Laboratory Medicine held in Vilnius, Lithuania2002 (30.05.-01.06.)6th Baltic Congress for Laboratory Medicine held in Riga2002 ( 26.-27.04.) starptautiska konference „ Tendencies in the Development of theBiomedical Laboratory Technican Education „ Riga2002 (11-14.10.) International Scientific conference „ Biomedical engineering and microtechnologies” TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 7th Baltic Congress in Laboratory Medicine Estonian Society for Laboratory

Medicine2004 “Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža,


2004 Laboratory diagnosis of thyroid diseases DPC Geteborg2003 „ Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA,

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2002 „Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2002 Izglītības kurss laboratorijas speciālistiem LU med.pēdipl.izgl.inst.2001 „Tendecies in the Social Care System and Education Development„ Örebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2001 “Biomedicīnas diagnostika “, Kauņas MSMC2000 „Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, the School of Nursing in Storstroms Amt Denmark,Jūrmala, Latvia

1999 “Transfusion Medicine “, Orebro university1995. “Psiholoģija “, LPMC VALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– brīvi

Paraksts

75

CURRICULUM VITAE

AIVARS MUIŽNIEKS

IZGLĪTĪBA:1999 – 2001 Rīgas Tehniskā universitātes Humanitārais institūts

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, arodpedagogs,pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

1998 - 2000 Rīgas Tehniskā universitātes Humanitārais institūtspedagoģijas fakultāte, profesionālā pamatstudiju (pedagoģiskā) programma, vidējā pedagoģiskā izglītība

DARBA PIEREDZE :

2004 – 2005 lektors P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā1996 – 2004 pasniedzējs P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā1990 – 1996 direktora vietnieks administratīvi saimnieciskajā darbā

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:



2002 „Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „Tendecies in the Social Care System and Education Development„ Örebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu–sarunvalodas līmenī

Paraksts

76

CURRICULUM VITAE

JURIJS DEHTJARS

IZGLĪTĪBA: 2001 LZA korespondētājloceklis1993 RTU profesors mikroelektronikas katedrā1992 RTU fizikas doktors1982 RTU fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1973 – 1976 Rīgas Tehniskā universitāte - studijas aspirantūrā1966 - 1971 Rīgas Tehniskā universitāte – inženieris – mehāniķis

DARBA PIEREDZE : 2000 – 2005 RTU EEMTI profesorsno 1994 RTU EEMTI direktorsno 1993 RTU Mikroelektronikas katedras profesors1976 – 1993 jaunākais.zinātniskais līdzstrādnieks, vēlāk vecākais zinātniskais

līdzstrādnieks, vēlāk grupas vadītājs, vēlāk docents, vēlāk katedras vadītājs,

1971 – 1973 Centrālā konstruktoru mehanizācijas un automatizācijas birojs, konstruktors1965 – 1966 Centrālā konstruktoru mehanizācijas un automatizācijas birojs, konstruktors

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: 2003 – 2004 lektors P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā

PROJEKTU VADĪBA:1994 – 1996 EK projekts “ Assessment of qualoty of bone on osteoporosis “1994 – 1995 starptautiskās Zinātnes fonda projekts “ Kaulaudu elektronu un

mehānoakustikas fotoinducētas transformācijas “1998 – 1999 Eiropas TEMPUS S JEP 12402-97 projekta koordinatorsno 1992 LZP grantu vadītājs

PUBLIKĀCIJAS: Kopējais publikāciju daudzums - 241 (zinātniskās grāmatas - 2, izgudrojumi, patenti – 20, metodiskie darbi – 13 t.sk.5 grāmatas )

VALODU ZINĀŠANAS: krievu – dzimtā, latviešu valoda ,angļu– brīvi

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:Studijas Lielbritānijā, Japānā, Zviedrijā, Francijā

Paraksts

77

CURRICULUM VITAE

OLGA KĻUKINA

IZGLĪTĪBA: 2003 – 2005 LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, vispārīgās pedagoģijas

maģistratūras studijas 2.gads

1996 - 2000 Latvijas Medicīnas akadēmija, māszinību fakultāte, māszinības grāds

1993 – 1996 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola, medicīnas māsa

DARBA PIEREDZE :

2000 – 2004 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā

1993 – 2000 medmāsa BOVAS P.Stradiņa KU slimnīcā

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: 1993 – 2004 medmāsa BOVAS P.Stradiņa KU slimnīcā

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 “Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža,



2002 „Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2000 „Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, the School of Nursing in Storstroms Amt Denmark,Jūrmala, Latvia

VALODU ZINĀŠANAS:

latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī

Paraksts

78

CURRICULUM VITAE

SILVIJA ROGA

IZGLĪTĪBA:1982 – 1984 klīniskā ordinatūra Latvijas Medicīnas akadēmijā1973 – 1980 Latvijas Medicīnas akadēmija, ārste1968 – 1972 Rīgas 2.medicīnas skola,

DARBA PIEREDZE:2000 līdz šim brīdim Katastrofu medicīnas centrs, galvenā speciāliste1991 – 2000 medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles

inspekcija, vadītājas vietniece1989 – 1991 Veselības aizsardzības ministrija, ārstnieciski-profilaktisko iestāžu

pārvalde, inspektore1984 – 1989 Latvijas Patologanatomijas birojs, patologs1980 – 1982 Rīgas 2.medicīnas skola, pasniedzēja1972 – 1973 Ozolciema FVP vadītāja

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: No 2003. gada līdz šim brīdim lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžāNo 1989 un līdz šim laikam – SIA „ Rīgas 1.slimnīca „, patologs

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: 2002 „ Pirmās palīdzības instruktoru kursi, Katastrofu medicīnas centrs

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 „ Pirmās palīdzības apmācība ‘, Neatliekamās medicīnas centrs2003 10.Baltisch-Deutsch Symposion, Riga, Lettland2002 „ Traumas guvušu pacientu aprūpe „,Katastrofu medicīnas centrs2002 „ Kvalitātes vadības pamati „,LZA Sertifikācijas centrs2002 „ Kvalitātes un vides pārvaldības sistēmu audits „,LZA Sertifikācijas centrs2002 „ Katastrofu menedžments un psiholoģiskā palīdzība ārkārtējās situācijās „

Katastrofu medicīnas centrs2001 „ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darba un dokumentu

noformēšanas kārtība „ LR Neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas asociācija

2001 8.Baltisch-Deutschen Symposion fur Pathologie in Tallinn, Estland1999 „ Klīniski diagnostisko laboratoriju kompetences pagaidu novērtēšana „,VSIMTCVALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu, vācu – sarunvalodas līmenīPRASMES, IEMAŅASWindows, Word, Excel, Internet

Paraksts

79

CURRICULUM VITAE

ANITA ĀDMINE

IZGLĪTĪBA:

2002 - 2004 Rīgas Stradiņa universitāte, Sabiedrības veselības skolastudijas maģistratūrā (Sabiedrības veselība )

1976 – 1980 Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijaFiziskās audzināšanas fakultāte, fiziskās audzināšanaspasniedzēja

DARBA PIEREDZE:2004 un līdz šim laikam sporta organizatore, lektore P.Stradiņa veselības un sociālās

aprūpes koledžā1982 – 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: Sertifikāts par tiesībām praktizēt par masieri visā Latvijas Republikas teritorijāNr.A – M70 līdz 2007.gadam1998 (27.01.-19.02.)Apliecība par pamatzināšanu iegūšanu tūristu grupu un ekskursiju vadīšanā – 44 st,Rīgas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības un SIA „ Dabas draugi”kursi

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 “ Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža,

Zviedrijas Sarkanā krusta Universitātes koledža Stokholma, Gēteborgas universitāte2003 „ Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA,

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro University,

LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu, vācu – sarunvalodas līmenī

Paraksts:

80

CURRICULUM VITAE

INĀRA DUPURE

IZGLĪTĪBA: 2002 – 2004 Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts – izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā 1999 – 2002 Latvijas Universitāte – veselības zinātņu bakalaura grāds1994 – 1997 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola – medicīnas māsa1986 – 1990 Latvijas Valsts konservatorija – nepabeigta kultūras darbinieku fakultāte

DARBA PIEREDZE:2004 – 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1997 – 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā1993 – 2005 BO VAS P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca,

otolaringoloģijas nodaļa

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: BO VAS P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, otolaringoloģijas nodaļas medicīnas māsaPAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI:Tiesības praktizēt par ķirurģijas māsu līdz 2008.g., sertifikāts Nr.007838RTU Humanitārais institūts arodskolotāja pamata pedagoģiskās izglītības sertifikāts 1998-1999.g.



P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2003 The 4th European conference of ACENDIO, Parīze, Francija2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2002 “ Research Methods “, Orebro university2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro University,

LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2001 The 3th Europian Conference of the Associationof Common European Nursing

Diagnoses, Berlin2001 “ Eiropas māsu izglītības koncepsija “,Liepājas medskola2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


81

VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, vācu – sarunvalodas līmenī, angļu valoda – vienkāršassarunas līmenī

Paraksts

CURRICULUM VITAE

SILVIJA DAUDZE

IZGLĪTĪBA: 1998 - 2000 Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts –

nepabeigtas pedagoģijas maģistra studijas1960 - 1966 Latvijas Medicīnas Akadēmija, ārstniecības fakultāte, ārste DARBA PIEREDZE:2004 – 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1997 – 2005 izglītības metodiķe1973 - 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: LVU Valodas kursi – angļu valoda 1991.- 1992.g.

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2004 7th Baltic Congress in Laboratory Medicine,Estonian Society for Labor.Medicine

Parnu, ,Eesti2004 “Traning of Health Care Specialities on a Way to Europe”, TMK, Tallinn2004 “ Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža,


2004 “ Laboratory diagnosis of thyroid diseases “, DPC, Riga, Latvia2003 „ Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA,

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2002 6th Baltic congress for Laboratory Medicine, Latv.lab.spec.biedr.2002 ‘’ Biomedicīnas laborantu izglītības attīstības tendences „ P.Stradiņa Rīgas 2.

med. skola2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro


82

2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, the School of Nursing in Storstroms Amt Denmark, Jūrmala, Latvia

1998 “ Mācību procesa vērošanas un vērtēšanas principi prof.izgl.māc.iest. RTU Human.inst36

1996 “ Pedagoģija“, 240 kredītstundas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība1995 “ Psiholoģija “, LPMC

VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī

Paraksts:

CURRICULUM VITAE

ILGA ERIŅA

IZGLĪTĪBA: 1998 - 2000 Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts –

pedagoģijas maģistra grāds1971 - 1977 Latvijas Medicīnas Akadēmija, ārstniecības fakultāte, ārste 1959 – 1971 11 .vidusskola

DARBA PIEREDZE: 2004 – 2005 skolas direktore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā1989 – 2004 skolas direktore P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā1979 – 1989 nodaļas vadītāja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā1978 – 1979 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: Izglītības un zinātnes ministrijas prof.izgl.iestāžu vad.Valsts Atestācijas komisijas2000.g.5.aprīļa lēmums par I.Eriņas atestēšanu par prof.izgl.iestādes vadītāju unaugstākās profesionālās kvalifikācijas kategorijas piešķiršanu



2004 “ Lietišķā komunikācija, vadības procesi “, Merkūrijs2003 „ Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA,

P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2003 “ Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā “ 36 st,

Latv.izgl.forums

83

2002 “Cilvēki ar invaliditāti cilvēktiesības un sociālais darbs “, Latv.prof.soc. un apr. darbinieku asociācija

2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 “ Mūsdienu skolas vadība “, 72 st , Sankt-Pēterburgas valsts universitāte, Krievija 2001 “ Mācību procesa organizēšana un īstenošana māc.iestādēs “ 36 st, Prof.izgl.centrs2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro



1996 “ Pedagoģija “, 240 st, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība

VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī, franču – zemākā līmenī

Paraksts:

CURRICULUM VITAE

ANITA GALDIŅA

IZGLĪTĪBA:

1967 - 1973 Latvijas Medicīnas akadēmija, Ārstniecības fakultāte, ārste

DARBA PIEREDZE :


1974 - 1986 Rīgas pilsētas 12.poliklīnika, ārsts-infekcionists, iecirkņa terapeite

1973 – 1974 Saldus RCS, med.reģistratore

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: Sertifikāts par tiesībām praktizēt par ārsti– parazitoloģi visā Latvijas Republikas teritorijāNr.60015

84




2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro

University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2001 “ Mācību procesa organizēšana un īstenošana māc.iestādēs ‘, 36 st,

Prof.izgl.centrs2001 “ Mācību procesa organizēšana un īstenošana mācību iestādēs “, Prof.izgl.centrs2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


VALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī

Paraksts

CURRICULUM VITAE

ĻUBOVA ŠUVALOVA

IZGLĪTĪBA:

2001 - 2005 Rīgas Tehniskā universitāte, Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģijas institūts, Transporta un mašīnzinību fakultāte

3.kurss

2001 – 2003 Rīgas Tehniskā universitāte, medicīnas iekārtu tehniķis

1999 – 2001 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola, biomedicīnas laborante

DARBA PIEREDZE :


2001 - 2004 laborante P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā

85

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: 2000 – 2001 RTU Humanitārais institūts, arodpedagoģijas kursi

2001 Diploms par klasiskās masāžas kursu beigšanu



P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2002 “ Seks.transmisīvo un ādas slimību diagnostika “, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola2002 „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University2001 „ Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro University,

LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „


VALODU ZINĀŠANAS: krievu– dzimtā, latviešu valoda – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī

Paraksts

CURRICULUM VITAE

LAURA ROZMISA

IZGLĪTĪBA:

2001 - 2005 Rīgas Tehniskā universitāte, Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģijas institūts, Transporta un mašīnzinību fakultāte

3.kurss2001 – 2003 Rīgas Tehniskā universitāte, medicīnas iekārtu tehniķis1999 – 2001 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola, biomedicīnas laborante

86

DARBA PIEREDZE :

2001 – 2004 asistente P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā

2001 - 2004 laborante P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:





2000 „ Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium „P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, the School of Nursing in Storstroms Amt Denmark, Jūrmala, Latvia

VALODU ZINĀŠANAS:

latviešu valoda– dzimtā ,krievu– brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī

Paraksts

CURRICULUM VITAE

RUTA KĀRKLĪTE

IZGLĪTĪBA: 1957 – 1962 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioloģijas

un ķīmijas pasniedzēja

DARBA PIEREDZE:2005 un līdz šim laikam sociālās aprūpes studijas daļas vadītāja2004 - 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā1996 – 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola1977 – 1979 direktora vietniece mācību darbā Rīgas 58.vidusskolā1965 – 1976 pasniedzēja Rīgas Celtniecības tehnikumā1962 – 1965 lektore – metodiķe Rīgas Zooloģiskā dārzā

87

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI:

1984 – 1986 starprepublikāniskie ķīmijas kursi ( Lietuva-Latvija-Igaunija )

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:






VALODU ZINĀŠANAS: latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī

Paraksts

CURRICULUM VITAE

LĪGA BĀRIŅA

IZGLĪTĪBA: no 2004 Latvija Universitāte, studijas maģistratūrā Māszinībās

2001 – 2004 Latvija Universitāte, veselības zinātņu bakalaura grāds1984 - 1987 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola, feldšeris - laborants

DARBA PIEREDZE:

1999 – 2005 P.Stradiņa KUS , vecākais feldšeris - laborants1987 – 1999 P.Stradiņa KUS , feldšeris – laborants

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ:

88

2004 – 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā1987 – 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI:

VALODU ZINĀŠANAS:








Paraksts

CURRICULUM VITAE

INTA JAUNALKSNE

IZGLĪTĪBA: 1983 – 1984 Internatūra terapijā1977 - 1983 Latvijas Medicīnas akadēmija, ārstniecības fakultāte, ārste

DARBA PIEREDZE:1996 un līdz šim laikam P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, Klīniskās imunoloģijas centrs, vadītāja1990 – 1999 LOC Klīniskās un imunoloģijas laboratorija, zinātniskā līdzstrādniece

1985 – 1989 Rīgas pilsētas 9.poliklīnika, terapeite

89

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: 2004 – 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā2002 – 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolāno 1993 RSU/AML Imunoloģijas institūts, Klīniskās un speciālās

imunoloģijas kurss, pētniece

BIEDRĪBAS, ASOCIĀCIJAS:no 1992 Latvijas un Baltijas Imunologu asociācijas biedreno 1992 IUIS biedre

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: 2001 2.onkologu kongress, Kijeva, Ukraina2000 starptautiskie kursi imunoloģijā Sinaijā, Rumānijā2000 Eiropas onkologu skola Patras, Grieķija1995 Pēcdiploma apmācības kursi imunoloģijā Rīgā, Zviedrijā1990 ESO kurss “ Modernie aspekti klīniskajā onkoloģijā “, Maskava, Krievija1991TĀLĀKIZGLĪTĪBA:2000 HIV infekcijas epidemioloģiskās uzraudzibas optimizācija, Rīga, Latvija2000 5.Baltijas Laboratorijas Medicīnas kongress, Viļņa, Lietuva1999 Doktorantūra imunoloģijā, RSU/AML1998 3.ESO izglītības konference, Tūrina, Itālija1998 Facs Calibur apmācības kurss, Heidelberga, Vācija1995, 1997 sertifikācijas eksāmeni imunoloģijā

VALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– brīvi

Paraksts

90

CURRICULUM VITAE

DAINA LUTINSKA

IZGLĪTĪBA: 1976 - 1982 Latvijas Medicīnas akadēmija, ārstniecības fakultāte, ārste -

pediatre

DARBA PIEREDZE:

1983 – 2005 RSU, Patoloģiskās fizioloģijas katedra, lektore

1982 – 1983 vecākā laborante Rīgas Medicīnas institūtā

DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ:

2004 - 2005 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā

1997 – 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā

RSU PDIF koordinatore darbā ar ārzemju studentiem

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:

2001 – RSU Medicīnas nozares zinātniskā konference

2004 – “ Inovācijas augstākās izglītības sistēmā “ , Daugavpils Universitāte, 36 st

VALODU ZINĀŠANAS:


Paraksts

91

CURRICULUM VITAE

ŅINA PUGAČEVA

IZGLĪTĪBA: 1970 Rīgas Stradiņa Universitāte - ārste

DARBA PIEREDZE :

2000 - 2004 pasniedzēja Rīgas Stradiņa Universitātē PDIF Pediatrijas specialitātēs


DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ: 1970 – 1990 ārste Bērnu klīniskās slimnīcas mikrobioloģijas laboratorijā1990 – 2004 mikrobioloģijas laboratorijas vadītāja BO VAS Bērnu Klīniskās

Universitātes slimnīcā

PAPILDUS IZGLĪTĪBA UN KURSI: 1996– prakse St.Luisas Bērnu Hospitāļa mikrobioloģijas laboratorijā ASV

TĀLĀKIZGLĪTĪBA:

2000– ECCMID 10.kongress, Stokholma2002 - ECCMID 10.kongress, Milāna, Itālijā

PUBLIKĀCIJAS:

1999 „ Meticilīnrezistentie stafilokoki”, „ Latvijas Ārstu žurnāls „2002 tēzes 4.Pasaules latviešu ārstu kongresā „ Latvijas bērnu populācijā esošo

Streptococcus pneumoniae un Streptococcus pyogenes rezistence pret antibakteriālām vielām „

2003 RSU zinātniskie raksti „ Paplašināta spektra beta laktamāžu molekulārā tipēšana Klebsiella pneumoniae celmos „

VALODU ZINĀŠANAS:latviešu valoda – dzimtā, krievu – brīvi, angļu– sarunvalodas līmenī

Paraksts

92

9. pielikumsNepievienotie dokumenti

93

Nr.p.k. Dokuments Dokumenta atrašanās vieta1. Koledžas darbību reglamentējošie nolikumi direktore, studiju daļas

2. Iekšējās kārtības noteikumi direktore

3. Bibliotēkas lietošanas kārtības noteikumi bibliotēka

4. Darba plāns 2004./2005.mācību gadam ar atskaiti par iepriekšējo studiju gadu un iekšējās kontroles

direktora vietniece studiju darbā

5. Uzņemšanas un imatrikulācijas noteikumi direktore

6. Aptauju materiāli ( studentu anketas u.c. ) direktora vietniece studiju darbā, studiju daļa

7. Sadarbība ar ārvalstu partneriem, līgumi, projekti starptautisko sakaru koordinators

8. Taktiskie plāni direktora vietniece studiju darbā

9. Koledžas līgumi ar studējošiem kanceleja

10. Līgumi ar prakšu bāzēm studiju daļa

11. Budžeta tāme grāmatvedība

12. Akadēmiskā personāla, struktūrvienību vadītāju pašnovērtējumi

direktora vietniece studiju darbā

13. Kvalifikācijas eksāmenu analīze direktora vietniece studiju darbā

14. Padomes sēžu protokoli padomes sekretārs

15. Akadēmiskā personāla sēžu protokoli sēžu sekretārs

16. Metodiskās padomes sēžu protokoli metodists

17. ES sektoriālās direktīvas studiju daļa „Ārstniecība”

18. Diploma pielikuma paraugs pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomam

studiju daļa

19. Kontrolējošo institūciju veikto pārbaužu akti direktore

20.21.22.

94

23.24.25.26.27.28.29.30.31.32.33.34.35.36.37.38.39.

95

40.41.42.43.44.45.46.47.48.49.50.

96

Documents

P - AIKNCaiknc.lv/zinojumi/lv/PSBiomed05.doc · Web viewReally learn 100 phrasal verbs, Oxford University Press, 2002 P.STRADIŅA VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES KOLEDŽA STUDIJU