Embed Size (px)
Citation preview
LR IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJASAUGSTSKOLU DARBĪBASAUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANAS CENTRAM
RĒZEKNES AUGSTSKOLAHUMANITĀRO UN JURIDISKO ZINĀTŅU FAKULTĀTE
PROFESIONĀLĀ MAĢISTRASTUDIJU PROGRAMMA
“ARHĪVNIECĪBA” (KODS 46 322)
AKREDITĀCIJAS PIETEIKUMS
Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes adrese:
Atbrīvošanas aleja 115Rēzekne, LV-4600Tālrunis: 46 22681
Par studiju programmas akreditācijas materiālu sagatavošanu atbild studiju programmas direktors:
Dr.hab.hist., profesors KĀRLIS POČS
Akreditācijas pieteikumu akceptēRA Humanitāro un juridisko zinātņufakultātes dekāna v.i.:Mag.paed., lektore VERONIKA KORKLA
Latvijas Republika Izglītības un zinātnes ministrija RĒZEKNES AUGSTSKOLA
Reģ. Nr. LV 90000011588Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, LV-4600
Tālrunis 4623709, Fakss 4625901, e-pasts [email protected], http://www.ru.lv
Rēzeknē
LR Izglītības un zinātnes ministrijasAugstākās izglītības un zinātnes departamentam
IESNIEGUMS
Par studiju programmas akreditāciju.
Lūdzam pieņemt izskatīšanai akreditācijas piešķiršanai augstākās izglītības studiju programmu:
Augstskolas nosaukumsAugstskolas juridiskā adrese
Tālruņa numursElektroniskā pasta adreseReģistrācijas apliecības Nr. Studiju programmas nosaukumsKods
ApjomsĪstenošanas ilgums
Īstenošanas veids un formaPrasības attiecībā uz iepriekšējo izglītībuIegūstamais grāds/ kvalifikācija
Īstenošanas vieta
Programmas direktorsPersona, kas kārto ar akreditāciju saistītos jautājumus
RA rektors:
Rēzeknes AugstskolaAtbrīvošanas aleja 90, Rēzekne, LV-4600
46 [email protected] 90000011588
Profesionālās maģistra studiju programma “Arhīvniecība”
46 32280 KPpilns laiks 2 gadi (4 semestri), nepilns laiks 2,5 gadi (5 semestri)pilna un nepilna laika studijasakadēmiskā vai profesionālā bakalaura izglītība
maģistra grāds arhīvniecībā / arhīvista kvalifikācija
Rēzeknes AugstskolaHumanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Dr.hab.hist., profesors K.PočsDr.hab.hist., profesors K.Počs ([email protected])
Prof. L. Svarinskis
Saturs
1. Programmas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti 52. Programmas organizācija 5 2.1. Studiju plāna atbilstība RA mērķiem un uzdevumiem 6 2.2. Programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība 73.Studiju programmas struktūra 94. Vērtēšanas sistēma 115. Programmas praktiskā īstenošana 136. Programmas perspektīvais novērtējums 15
6.1.Studiju programmas atbilstība valsts profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam
17
6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem
19
7. Studējošie 207.1. Studējošo skaits programmā 207.2. Studējošo aptaujas un to analīze 207.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē 21
8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla izvērtējums 228.1. Akadēmiskā personāla skaits 228.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai
23
8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem
24
8.4. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un kompetence, lai nodrošinātu studējošiem nepieciešamo pētniecisko iemaņu, teorētisko zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību
24
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 259.1 Bibliotēkas fonds 259.2. Studiju materiālā bāze 27
10. Ārējie sakari 2910.1.Sadarbība ar darba devējiem 29
10.2.Sadarbība ar līdzīgām augstākās izglītības programmām Latvijā un ārvalstīs
29
11. Apliecinājumi par studiju turpināšanas iespēju programmas īstenošanas pārtraukšanas gadījumā
31
12.Programmas attīstības plāns 31
Pielikumi
1. RA Senāta lēmums par profesionālā maģistra studiju programmas “Arhīvniecība” akreditācijas materiālu apstiprināšanu
2. Licences kopija3. Studiju programmas struktūra4. Studiju norises hronogramma5. Studiju plāni6. Studiju kursu saraksts7. Pārējo akreditācijai nepieciešamo dokumentu saraksts8. Vienošanās starp augstskolām9. Sadarbības līgums10. Studiju programmas nodrošināšanā iesaistītā akadēmiskā personāla saraksts11. Akadēmiskā personāla nozīmīgāko zinātnisko publikāciju saraksts12. Metodiskie norādījumi praksēm profesionālajā maģistra studiju programmā
“Arhīvniecība”13. Maģistra darbu izstrādāšanas metodiskie norādījumi14. Diploma un diploma pielikuma paraugs15. Literatūras saraksts pa tematiskajiem blokiem16. Studiju kursu programmu apraksti17. Akadēmiskā personāla CV
1. Programmas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti
Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība pašlaik Latvijā ir vienīgā
studiju programma, kurā dažādu līmeņu arhīvu darbinieki, iestāžu, uzņēmumu speciālisti ar
augstāko izglītību, kuru darbs saistīts ar dokumentu arhivēšanu, var iegūt kompetencēm
atbilstošu profesionālā maģistra grādu.
Studiju programmas mērķis ir nodrošināt arhivēšanas jomā strādājošajiem
integrētas profesionālās maģistra studijas arhīvniecībā, lai sagatavotu speciālistus ar
teorētisku izpratni par mūsdienu zinātņu nozaru pētniecības aktualitātēm un to saikni ar
arhīvu darbības specifiku, attīstītu arhīvniecības nozares teorijai atbilstošu akadēmisko un
profesionālo kompetenču veidošanos.
Programmas uzdevumi ir:
1) sniegt padziļinātas teorētiskās zināšanas arhīvzinātnē un tai radniecīgajās zinātņu
nozarēs (vēstures palīgdisciplīnās, sociālajās zinātnēs u.c.);
2) attīstīt mūsdienu metodoloģijai atbilstošas analīzes prasmes un iemaņas arhīva
dokumentu izpētē un izvērtēšanā;
3) padziļināt un paplašināt arhīva darbinieka kompetences IT tehnoloģiju ieviešanai
dokumentu sistematizēšanā, datu bāzu veidošanā, dokumentu glabāšanā un aizsardzībā;
4) nodrošināt integrētu vadības teorijas, projektu izstrādes un tiesību zinātņu
pedagoģijas un psiholoģijas apguvi, lai stimulētu studējošo komunikatīvo potenciālu,
viņu konkurētspēju darba tirgū;
5) veicināt studējošo zinātnisko iemaņu attīstību, sekmēt viņu iespējas radošajā,
zinātniski pētnieciskajā darbā, rosinot viņus uz studiju turpināšanu doktorantūrā.
Paredzamais rezultāts: paaugstinātas arhīva darbinieka intelektuālās, profesionālās un
praktiskās kompetences, kas nodrošina viņu zināšanas un prasmi patstāvīgi saskatīt,
formulēt, analizēt un rast teorētisku vai praktisku risinājumu arhīva darbā: spējas iegūtās
teorētiskās zināšanas un pētnieciskās iemaņas izmantot zinātniski pētnieciskā darbā un
arhīva dokumentu popularizēšanā; prasmes veidot un pārvaldīt arhīva dokumentu sistēmas,
veikt dokumentu komplektēšanu, nodrošināt uzkrāto dokumentu saglabāšanu, pieejamību
un izmantošanu; izpratne par profesionālo ētiku un arhīvu dokumentu sistēmu darbības
atbilstību likumdošanai.
2. Programmas organizācija
Rēzeknes Augstskolā studiju programmu organizāciju reglamentē RA Senāta
apstiprināts nolikums Par RA akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju
programmām. Studiju programmas organizāciju un vadību veic studiju programmas
direktors. Viņa darbību reglamentē Nolikums par studiju programmas direktoru Rēzeknes
Augstskolā.
Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība licencēta 09.06.2005. uz trim
gadiem (licences kopiju skat. 6. pielik.). Studiju programmas praktiskā īstenošana uzsākta
2006.g. janvārī, uzņemot studējošo grupu nepilna studiju laika neklātienes studijām. Otra
studējošo grupa uzsākusi studijas pilna laika klātienē 2007.g.1. septembrī.
Salīdzinot studiju programmu, kas tika iesniegta licencēšanai, ar šobrīd nepilna studiju
laika klātienē realizējamo, ir notikušas izmaiņas:
1) pēc studējošo pieprasījuma teorētiskās daļas modulī ieviests studiju kurss Bankas un to
dokumentācija;
2) lai akcentētu radniecisku zinātņu nozaru integrāciju arhivētāju kompetencēs ir apvienoti
saturā tuvi, bet apjomā nelieli studiju kursi: Vadības teorija un Arhīva darba menedžments,
Lietvedība un Dokumentu pārvaldība, Globālā komunikācija un Starpkultūru
komunikācija, Latvijas administratīvā vēsture, valsts varas un pārvaldes iestāžu vēsture un
Latvijas valsts un tiesību vēsture, kā arī mainīts brīvās izvēles moduļa piedāvājums (skat.
studiju programmu 1.pielik.);
3) pilna studiju laika klātienē studējošajiem ir dotas iespējas ERASMUS/SOCRATES
apmaiņas programmas ietvaros vai sadarbības partneru vieslektoru lekcijās apgūt novitātes
ES arhīvu darba jautājumos.
2.1. Studiju plāna atbilstība RA mērķiem un uzdevumiem
RA darbības mērķis ir dot studentiem zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras
tradīcijām atbilstošu, Eiropas izglītības telpā konkurētspējīgu akadēmisko un profesionālo
augstāko izglītību, attīstīt kultūru, zinātni un izglītību Latgales reģionā un līdz ar to visā
Latvijā. Profesionālā maģistra studiju programmas mērķis un uzdevumi pilnībā atbilst
augstskolas attīstības stratēģijai. Arī Bergenā 2005.gadā pieņemtais Eiropas Augstākās
izglītības ministru komunikē nosaka, ka jāpaplašina piekļuve augstākajai izglītībai –
„jārada studentiem atbilstoši apstākļi, lai tie varētu sekmīgi pabeigt studijas …”. Boloņas
deklarācija ar augstāko izglītību saprot maģistra grāda ieguvi. Tādejādi gan no RA, gan arī
no Latvijas valsts interešu viedokļa piedāvātā studiju programma vērtējama kā aktuāla
visiem arhivēšanas jomā strādājošajiem speciālistiem gan Latgalē, gan arī citviet Latvijā.
Šobrīd Latvijas Republikā pēc Latvijas arhīvu Ģenerāldirekcijas apkopotiem datiem ir 600
arhīvu darbinieku, no kuriem lielākajai daļai nav nozarei atbilstošas profesionālās
augstākās izglītības un kvalifikācijas. Speciālā arhīvu darbinieku izglītība ar kvalifikāciju –
vēsturnieks - arhīvists ir 4, arhīvists - lietvedis ir 3 darbiniekiem, kuri izglītību ieguvuši
Maskavas arhīvistikas institūtā pagājušā gadsimta 80. gados un agrāk. 10 - 12 cilvēki ir
ieguvuši kvalifikācijas sertifikātus arhīvistu kursos, ko kādreiz rīkoja Maskavas
Tautsaimniecības institūts, vai arī stažējoties ārzemēs. Lielākā daļa strādājošo Valsts
arhīvos un neliela daļa institūciju arhīvos strādājošo ir apguvuši arhivēšanas zināšanas un
iemaņas kursos, atsevišķi studējošie ir apguvuši arhīvniecības studiju kursu vēstures
bakalaura studiju programmas ietvaros LU vai RA, tostarp arī arhīva praksi.
Tādejādi piedāvātā maģistra studiju programma:
1) nodrošina arhivēšanas jomā strādājošo profesionālās izglītības pēctecību,
2) integrē arhīvniecības un vēstures palīgzinātņu, kā arī vadībzinātņu, komunikatīvo
zinātņu, ekonomikas, datorzinātnes, juridisko, pedagoģijas u.c. zinātņu teorētiskās
zināšanas un jaunāko pētniecisko metodoloģiju,
3) ir elastīga, sekojot pieprasījumam Latvijas un ES darba tirgū,
4) programmas realizācijā paredz iesaistīt docētājus no RA sadarbības
partneraugstskolām, kā arī vieslektorus.
Profesionālā maģistra studiju programmas „Arhīvniecība” studiju plāni nodrošina
maģistrantu brīvu studiju moduļu, pētniecisko darbu tēmu un metodoloģijas izvēli (skat. 3.
pielik. Studiju plāni).
2.2. Programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība
Profesionālā maģistra studiju programmas „Arhīvniecība” iekšējās kvalitātes
mehānisms ir izveidots, pamatojoties uz Studiju kvalitātes novērtēšanas un kontroles
sistēmu Rēzeknes Augstskolā (htpp://staff.ru.lv/senata_lemums_2005.02.28.doc). Studiju
kvalitātes sistēmā izdalītas šādas jomas:
1. Studiju procesa atbilstība RA attīstības stratēģijai.
2. Akadēmiskā personāla kvalitāte.
3. Studiju programmu kvalitāte.
4. Sadarbības ar reflektantiem un absolventiem kvalitāte.
5. Studiju procesa kvalitāte.
6. Infrastruktūras kvalitāte.
7. Finansējums un saimnieciskās darbības kvalitāte.
Studiju programmas „Arhīvniecība” iekšējā kvalitātes sistēmā par būtiskākajiem
uzskatāmi akadēmiskā personāla, studiju programmas un studiju procesa kvalitātes
vērtējumi, ko kontrolē normatīvie akti, kvalitātes novērtējuma procesā iesaistītās personas,
atklāj docētāju un studējošo zinātniskais darbs un studiju procesa rezultāti.
Akadēmiskā personāla kvalitāti nosaka:
- tā kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
- zinātniskā darba aktivitātes, rezultāti,
- profesionālā kompetence, radošums (skat. 8.punktu).
Studiju programmas kvalitātes kritēriji ir šādi:
- studiju programmu mērķu un uzdevumu skaidrība, sasniedzamība, atbilstība RA
attīstības stratēģijai (skat. 1. un 2. punktus),
- studiju satura atbilstība LR izglītības un akadēmiskās izglītība standartiem, citiem
normatīvajiem aktiem ES, fleksibilitāte un dažādība studiju programmu attīstībā
(skat. 3. un 6. punktus),
- demokrātijas principu ievērošana studiju programmas vadīšanā, studentu un
akadēmiskā personāla savstarpējās attiecībās (skat. 7.3. apakšpunktu), studiju
programmas metodiskais (t.sk. studiju kursu programmas un kalendāri tematiskie
plāni), informatīvais un materiāli tehniskais nodrošinājums (skat. 9. punktu),
- ikgadējs studiju programmu pašnovērtējums, studiju programmu vājo un stipro
pušu, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, programmu pilnveide (skat.
12. punktu),
- studiju programmu direktora ieguldījums studiju programmas vadībā (skat.
2. punktu).
Studiju procesa kvalitāti RA noteiktajā kvalitātes mehānismā vērtē pēc šādiem
parametriem:
- studiju slodze, patstāvīgā darba organizācija – plānojums, apjoms, pārbaudes veidi
utt.; konsultāciju iespējas; inovatīvās studiju procesa metodes, studijās sagaidāmo
rezultātu skaidrs izklāsts, problēmu risināšana, jauno informāciju tehnoloģiju
izmantojums (skat. 5. punktu),
- zināšanu, prasmju novērtēšanas objektivitāte un šo rezultātu izmantošana studiju
procesa pilnveidošanai (skat. 4. punktu),
- studējošo iesaistīšana zinātniski pētnieciskajā darbā (tematikas aktualitāte un saistība
ar studiju programmas saturu), studentu zinātnisko darbu konkursos (apbalvojumi,
prēmijas, speciālās stipendijas), radošajās aktivitātēs (skat. 7.2., 5. apakšpunktus),
- starptautiskā sadarbība, studējošo apmaiņa ar citām augstskolām, studentu prakses
iespējas Latvijā un ārzemēs (skat. 10.2. apakšpunktu).
3.Studiju programmas struktūra
Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība 1.tabula
I Nozares teorijas modulis „Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes”
Kredītpunkti40
Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas 4Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
3
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture 3Paleogrāfija 3Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas 3Arheogrāfija 2Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika 2Maģistra pārbaudījumi 20 KPMaģistra darba seminārs 2Maģistra darbs 18
II Profesionālās specializācijas modulis „Arhīvists un sabiedrība”
17 KP
Obligātā izvēle (12 KP)Dokumentu pārvaldība 4Dokumentu preventīvā aizsardzība 2Dokumentu sistematizācija 2Arhīvpedagoģija 2Profesionālā ētika 2
Ierobežotā izvēle (5 KP)Arhīva darba menedžments un vadības teorija 3Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija 3Projektu vadība 2Bankas un to dokumentācija 2Arhīvi Latvijā un pasaulē 2
III Prakses modulis 16 KPProfesionālā prakse 10Pētnieciskā prakse 3Kvalifikācijas prakse 3
IV Brīvās izvēles modulis 7 KPVēstures palīgdisciplīnas 3Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības
3
Vēsturiskie dokumenti arhīvos 3Socioloģija 2Citu RA katedru piedāvātie studiju kursi
(Studiju kursu programmas un prakses nolikumu skat. 13., 9. pielik.)
Studiju programmas obligāti apgūstamais modulis “Arhīvniecības tradicionālie aspekti un
novitātes”, kurā iekļauti arhīvniecības teorētisko zinātņu kursi (40 KP) veido 50% no
programmas apjoma, profesionālās specializācijas modulis “Arhīvists un sabiedrība” (33
KP) veido 41,25% no programmas apjoma, bet brīvās izvēles kursiem atvēlēti 7 KP jeb 8,75
% no programmas apjoma.
Programmas teorētiskajā (obligātajā) modulī “Arhīvniecības tradicionālie aspekti un
novitātes” iekļautie kursi sniedz zināšanas par arhīvzinātni, iezīmē tās darbības jomu,
aplūko mūsdienu arhīvniecības attīstības tendences un problēmas, nodrošina inovatīvās
teorētiskās zināšanas un metodoloģijas prasmes, respektējot mūsdienu arhīvniecības
attīstības specifiku.
Arhīvistiem, kuriem ikdienas praksē jāsastopas ar informācijas vertikālo līmeni–
starp paaudzēm un samērā šaurā teritorijā, tiek piedāvāts ieskatīties informācijas plūsmā
horizontālā līmenī - starp tautām un kultūrām - ko piedāvā analītiskais kurss „Globālās
komunikācijas un starpkultūru komunikācija”. Kurss ļauj izprast globalizācijas tendences, to
ietekmi uz pasaules sabiedrību, kā arī iegūt zināšanas par informācijas sabiedrības teorijām.
Tā kā mūsdienās no arhīvu kolekcijām tiek atlasīti un izdošanai gatavoti dažādi
vēsturiskie dokumenti, tad programmas teorētiskajā daļā iekļauti arī vēstures palīgdisciplīnu
kursi paleogrāfija, arheogrāfija, kas cieši saistītas ar arhīvniecību un bez kuru apgūšanas
nav iespējama seno vēstures dokumentu izmantošana un dažādu laikmetu dokumentu
edīcija. Arī valsts administratīvās un tiesību vēstures zināšanas ir būtisks priekšnosacījums
dokumentu sistematizācijai un uzziņu sniegšanai, kā arī spējai orientēties arhīvu dokumentu
kolekcijās.
Maģistra darba izstrādes specifika ir saistīta ar programmas pamatkoncepciju –
nodrošināt pēctecīgas integrētas teorētiskās zināšanas un praktiskās arhivēšanas iemaņas, kā
arī izpratni par mūsdienu zinātņu nozaru pētniecības aktualitātēm un to saikni ar arhīvu
specifiku, tāpēc maģistra darba izstrāde, aizstāvēšana ir viens no obligātajiem nosacījumiem
sekmīgai programmas apguvei (25 % no programmā apgūstamo kursu kopapjoma).
Ņemot vērā arhīvzinātnes specifiku – tās ciešās saites ar radniecīgām zinātnes
nozarēm maģistra darbā izvirzītā pētnieciskā problēma tiek skatīta kompleksi un tiek
izmantotas humanitāro un sociālo zinātņu pētījuma metodes. Maģistra darba izstrādes
vispārīgie nosacījumi ir atrodami Metodiskajos norādījumos studiju, bakalaura, maģistra
darbu izstrādāšanai. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2004. (skat. arī
http://www.ru.lv/index.php?lang=lv&p=3&p2=309). Maģistra darba izstrādes metodiskos
norādījumus Arhīvniecības programmai skat. Vēstures un filosofijas katedrā.
Ierobežotās izvēles profesionālās specializācijas modulis “Arhīvists un sabiedrība”
(18 KP), rēķinoties ar apstākli, ka studējošo ieprieš iegūtā augstākā izglītība ir atšķirīga pēc
satura, veidots no 2 daļām.Visiem studējošajiem obligāti jāapgūst 12 KP, kas nodrošina
arhivēšanas teorijas un prakses vienotību darbā ar dokumentiem un apmeklētājiem. Moduļa
obligātajā daļā, kas veido 22,5% no studiju programmas apjoma, ietverti kursi, kas ne tikai
nostiprina teorētiskās zināšanas, bet arī praktiski nodrošina maģistrantu zinātniski
pētnieciskās, radošās darbības un profesionālās ētikas īstenošanu (sīkāk skat. 5. punktu).
Ierobežotajā izvēlē (5 KP) studējošie paši izvēlas savas profesionālās darbības kompetenču
paplašināšanai un padziļināšanai atbilstošākos studiju kursus no dažādu zinātņu nozarēm.
Visiem studējošajiem obligāts ir praktiskās arhīva darba iemaņas nodrošinošais
modulis(16 KP). Modulis kopumā vērsts uz arhīvista kompetenču elastīgāku pielietojumu
darba tirgū. Prakses modulī, atbilstoši 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības
standartam, paredzēta maģistra pētnieciskā un kvalifikācijas prakse (6KP), kā arī, atbilstoši
licencēšanas noteikumiem, profesionālā prakse 10 KP apjomā. Prakses veido 20% no
studiju programmas apjoma. Prakses laikā studentiem jāiepazīstas ar visu veidu arhīvu
darbību, t.sk. ar organizāciju arhīviem, kā arī jāapgūst prasmes un iemaņas, kas nav apgūtas
iepriekšējā darbā. Daļu prakses laika var izmantot pētījumu veikšanai par maģistra darbā
izvirzītajām problēmām. Prakses dokumenti jākārto saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem
par praksēm profesionālā maģistra studiju programmā Arhīvniecībā. (Skat. vēstures un
filozofijas katedrā)
Brīvās izvēles moduli, atbilstoši savai iepriekšējai izglītībai, darba pienākumiem vai
interesēm veido pats studējošais. Izvēle iespējama gan no katedras piedāvātajiem studiju
kursiem (skat. programmu), gan arī no jebkuras RA fakultātes piedāvātajiem citu zinātņu
nozaru kursiem.
4. Vērtēšanas sistēma
Zināšanu vērtēšanas sistēmu nosaka Nolikums par valsts un gala pārbaudījumiem
RA (http://staff.ru.lv/senats/nolikumi), kā arī eksāmenu un ieskaišu sesijas norises
reglaments RA (http://staff.ru.lv/macibu_dalas_informacija).
Vērtēšana notiek kvalitatīvajā (verbālajā) sistēmā (semināros, diskusijās, ieskaitēs)
un kvantitatīvajā (ballu) sistēmā – eksāmenos, diferencētajās ieskaitēs, gala pārbaudījumā.
Tā kā maģistra programmā iekļautie kursi paredz maģistranta pētniecisko iemaņu attīstību,
tad liela loma ir studentu individuālajam darbam referātu, multimediju projektora
prezentāciju, dokumentu analīžu, shēmu sagatavošanā. Konkrētās praktiskā darba formas
nereti tiek vērtētas kompleksi – pēc kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem.
Zināšanu vērtēšanas kritērijus apgūstamajos studiju kursos, pārbaudes formas un kārtību
nosaka docētājs, fiksējot studiju kursa tematiskajā plānā (atbilstoši katedras sēdē
apstiprinātajai programmai).
Studentu zināšanu vērtēšana nosacīti dalāma divās stadijās: formatīvā (veidojošā) un
summatīvā (apkopojošā). Formatīvā vērtēšana nodrošina docētājam un studējošam
atgriezenisko informāciju par nepieciešamo studiju procesa turpmāko organizēšanu. Šī
vērtēšana dod informāciju studiju procesa dalībniekiem, bet neietekmē studenta statusu. Tā
mudina studentu papildināt zināšanas, bet docētājam ļauj spriest par izvēlēto metožu
lietderīgumu, atklāj, kā apgūts mācību kurss kopumā. Šāda vērtēšana (ieskaite, eksāmens)
apstiprina izvirzītā studiju kursa mērķa sasniegšanu. Lietojot dažādas summatīvās
vērtēšanas formas (testus, referātus, datorprogrammas, u.c.), docētājs pārbauda, kā
studējošais apguvis konkrēta temata, tēmas vai visa mācību kursa saturu.
Vēstures un filosofijas katedrā ir izstrādāti kritēriji studējošo zinātniski pētniecisko
prasmju, prakšu rezultātu, kā arī maģistra darbu izstrādei un vērtēšanai.
Vērtēšanas sistēma tiek pilnveidota, ņemot vērā arī studējošo aptauju rezultātus
(informāciju skat. http://staff.ru.lv/Mācībudaļa/aptauja “No sesijas līdz sesijai”). Studējošo
sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi ir kopēji visām RA realizētajām studiju programmām:
pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;
pārbaudes obligātuma princips;
vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips;
vērtēšanas formu dažādības princips;
pārbaudījuma pieejamības princips.
Konkrētā studiju kursa prasības docētājs norāda sagatavotajās programmās un kalendāri
tematiskajos plānos. Tās paredz studentu praktisko darbu nodarbībās, individuālo darbu, kā
arī eksāmena vai ieskaites prasības, kas veido eksāmena (ieskaites) galīgo vērtējumu.
Tradicionāli 60 % no izvirzītajām prasībām tiek atvēlēti eksāmenā vai ieskaitē uzrādīto
zināšanu un prasmju novērtējumam, savukārt atlikušos 40 % veido praktisko nodarbību
prasību izpilde: kāds teorētisko atziņu pētījums, prezentācija vai pasākums (ekspozīcijas
izveidošana, līdzdalība konferencē, ). Parasti docētājs izvēlas kādu rakstisku darbu (testu,
dokumentu analīzes shēmu, recenziju u.c.), ko students sagatavo kursa norises laikā un tā
vērtējums veido 20 % no galīgās eksāmena vai diferencētās ieskaites atzīmes. Šādi
praktiskie darbi mobilizē studentu padziļinātai problēmas izpētei sistemātiski, ne tikai
gatavojoties pārbaudījumam, savukārt docētājam ļauj objektīvāk novērtēt studenta
akadēmisko/profesionālo kompetences un zināšanas.
Pārbaudījumi tiek organizēti gan mutiski, gan rakstu formā un virzīti uz konkrētu
arhīvzinātnes problēmsituāciju, diskursu analīzi, respektējot maģistranta pieredzi, māku
diskutēt par konkrētu problēmjautājumu. Docētājs, piedāvājot konkrētā studiju kursa
prasības, domā par to lietderību pētniecisko iemaņu nostiprināšanai, maģistra darba
izstrādē, kā arī rosina studējošā iesaistīšanos arhīvu pētnieciskajos projektos. Studiju kursos
iegūtās teorētiskās zināšanas tiek integrētas arī citos studiju kursos.
5. Programmas praktiskā īstenošana
Studiju programmas praktisko realizāciju nosaka LR Augstskolu likums, RA Nolikums
par akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām
(http://staff.ru.lv/senats/nolikumi).
Studiju programmas realizācijā pamatā ir iesaistīti RA Humanitāro un juridisko
zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas un Starptautisko un publisko tiesību zinātņu
katedras docētāji, Inženieru fakultātes Datorzinātņu katedras docētāji, Ekonomikas
fakultātes Vadībzinātnes katedras docētāji un Pedagoģijas fakultātes Pedagoģijas un
psiholoģijas katedras docētāja (skat. apakšpunktu 8.2.). Programmas realizācijai tiek
pieaicināti docētāji no Daugavpils Universitātes un profesionāļi no Latvijas arhīvu
ģenerāldirekcijas. Nākošajā studiju gadā paredzēta ārzemju sadarbība - augstskolu docētāju
iesaistīšana atsevišķu studiju kursu realizēšanā.
Šobrīd studijas tiek realizētas gan nepilna laika neklātienes, gan arī pilna laika
klātienes studiju formā. Pilna laika studijās studējošie apgūst 20 KP semestrī, nepilna laika
studenti – no 16 līdz 20 KP. Ja studijas tiek realizētas pilna studiju laika klātienē, tad to
ilgums ir 4 semestri, no kuriem nedaudz vairāk kā divi semestri ir veltīti teorētisko un
specializācijas studiju kursu apguvei, nepilns viens semestris – praksēm, pēdējā studiju
semestrī paredzēta maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Ja studijas tiek realizētas
nepilna studiju laika neklātienē, tad to ilgums ir 5 semestri un katrā no tiem studējošie
apgūst mazāk kā 20 teorētisko vai praktisko kredītpunktu. Skat. 3. pielik. studiju plānus.
Vienu kredītpunktu pilna laika studijās veido vidēji 40% kontaktstundas, 60% -
studentu individuālais darbs, nepilna laika studijās šīs proporcijas ir attiecīgi – 25% un 75%
(skat. 4.pielikumu Profesionālās maģistra studiju programmas “Arhīvniecība” studiju
kursu saraksts, arī Metodiskie ieteikumi studentu patstāvīgā darba organizēšanai RA;
http://staff.ru.lv/mācību_dalas_informacija ).
Kontaktstundu norise pilna laika studentiem tiek plānota nedēļas nogalēs (~ 8-10
kontaktstundas nedēļā), nepilna laika studentiem – nedēļas nogalēs 1-2 reizi mēnesī; to
izvēlētās formas ir atkarīgas no konkrētā studiju kursa specifikas (skat. 2. pielik. Studiju
norises hronogramma). Paralēli maģistranti apgūst divus - trīs studiju priekšmetus. Iespēju
robežās pirms jauna kursa sākšanās tiek rīkoti pārbaudījumi. Tādējādi programmas
realizācijā tiek respektēta apgūstamā moduļa tematiskā un laika vienība.
Docētāji visos studiju kursos paredz sabalansētu lekciju un praktisko nodarbību
(semināri, diskusijas, kolokviji, projektu prezentēšana, radošo eseju rakstīšana, lomu
spēles, simulācijas u.c. mijiedarbibas elementi) norisi. Kursa satura izklāsta veidu
dažādošana palīdz teorētiskās zināšanas adaptēt praktiskās iemaņās, pārliecināties par
pieeju un risinājumu daudzveidību, kā arī attīsta māku respektēt adresāta specifiku.
Mijiedarbības elementu loma studiju procesā ir īpaši aktuāla arhīvzinātnes maģistrantiem,
jo viņu profesionālās darbības sfēra ir saistīta ar komunikācijas, pētījumu prezentācijas
procesu. Maģistra studiju posmā aktuālas ir arī docētāju individuālās konsultācijas, rosinot
studējošo oriģinālpētījumu izstrādei. Diezgan plaši tiek izmantoti e-pasta sakari gan
maģistrantu apzināšanā, gan arī konsultējoties atsevišķos jautājumos. Docētāji cenšas dot
pietiekoši saprotamus uzdevumus patstāvīgam darbam un pakāpeniski sagatavo arī mācību
metodiskos līdzekļus. Daži izmanto savus uzrakstītos mācību līdzekļus, kā, piemēram, I.
Feldmane, tāpat savas publikācijas par mācību kursos apskatāmajiem jautājumiem
(prof.A.Ivanovs, mg. hist. I.Šķinķe u.c.).
Studiju kursos liela uzmanība veltīta jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanai:
maģistranti darbojas datu bāzēs, veic dokumentu tekstu analīzi. Docētāji izmanto
audiovizuālos materiālus un multimediju prezentācijas teorētiskās vielas pasniegšanā.
Programmas realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls realizē dažādus
pētnieciskos projektus (skat. 14. pielik. Akadēmiskā personāla CV). Tas palīdz atjaunot un
pilnveidot studiju kursus, papildinot tos ar jaunākajām zinātnes atziņām un metodēm, kā arī
iesaistīt zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs studējošos.
Tā arī maģistrantu grupa no LR Ārlietu ministrijas arhīva iesaistījās arhīva
dokumentu izstādes sarīkošanā par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas un starptautiskās
atzīšanas 1991. gadā 15. gadadienai. Tika veikta dokumentu meklēšana, atlase, anotāciju
sastādīšana, kā arī materiāla izkārtošana stendos. Izstādes atklāšana notika 27. septembrī
Rīgā Aspāzijas bulvārī Nr.20, galerijas „Rīga„ telpās, piedaloties Latvijas ārlietu
ministram, bijušajiem Latvijas ārlietu ministriem, kā arī pārstāvjiem no ārvalstu
vēstniecībām. Izstāde apliecināja pārdomātu materiālu atlasi un arī veiksmīgu tā
izkārtojumu. Pēc pašu maģistrantu atzinuma darbā ļoti noderējušas arheogrāfijas kursā
iegūtās zināšanas un prasmes. Maģistrantes veica arī ekskursiju vadītāju pienākumus.
Ņemot vērā Vēstures un filosofijas katedras zinātnisko pētījumu specifiku, arī
arhīvniecības studentu pētnieciskie darbi ir vērsti uz integrētu vēstures un arhīvzinātnes
problēmjautājumu izpēti. Maģistrantu zinātnisko darbu izstrādē tiek akcentēta prasība par
novatoru metodoloģisko principu un pētījuma oriģinalitātes ievērošanu.
Vairākas maģistrantu izvēlētās maģistra daba tēmas, kurās jau veiktas iestrādes, dos
ieguldījumu gan arhīvistikas teorētisko, gan arī praktisko jautājumu risināšanā: „Kvalitātes
vadības sistēmas izveidošana un ieviešana Valmieras Zonālajā Valsts Arhīvā”, „Klasificētā
informācija – problēmas un risinājumi nacionālajā likumdošanā”, „Konsulāro dokumentu
kā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva fonda daļas izvērtēšana: glabāšanas
termiņi.”, „Arhīvu Inspekcijas kontroles funkciju pilnveidošana dokumentu uzskaites un
izmantošanas kārtības nodrošināšanā.”, „Izglītības iestāžu dokumentācijas tiesiskais
aspekts – pieredze un perspektīva” u.c.
Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātē ik gadus notiek starptautiska studentu
zinātniskā konference „Mēs laikā, telpā, attīstībā”, kurā, aprobējot minēto tematu atziņas,
piedalījās arī profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība studējošie: M.Šāvēja,
K.Abricka u.c. konferenci tradicionāli atbalsta Kauņas Vītauta Dižā Universitātes, Šauļu
Universitātes, LU, DU, RPIVA bakalaura un maģistra programmu studenti.
Bez minētās studējošo konferences aktīvākie maģistranti, pārstāvot arhīvus, kuros
strādā, piedalās arī arhīvistu starptautiskajās konferencēs un semināros. Maģistrante S.
Igaune ir piedalījusies starptautiskajā arhīvistu kongresā Spānijā, maģistrante M.Šāvēja
2007.g. aprīlī piedalījās starptautiskajā arhīvzinātnes diplomātisko dokumentu publicēšanas
problēmām veltītā konferencē Dublinā.
6. Programmas perspektīvais novērtējums
Iekļaujoties ES izglītības telpā, par pamatu izmaiņām izglītības sistēmā tiek ņemta
Boloņas deklarācija, kas paredz studiju pēctecības modeļa realizēšanu, kā arī studiju
ilguma, kredītpunktu atbilstības vienādošanu augstākajās mācību iestādēs. Studiju modelis
(3+2) akadēmiskajās studijās Latvijā tiek realizēts LU, šis modelis tiek īstenots arī Polijas,
Igaunijas, Francijas universitātes tipa augstskolās. Profesionālā maģistra studiju
programmā atbilstību Boloņas deklarācijā uzsvērtajai orientācijai uz:
- studiju piesaisti darba tirgus prasībām, apliecina piedāvāti studiju kursi Projektu
rakstīšana un pieteikšana, Profesionālā ētika, Elektronisko dokumentu informācijas
sistēmas u.c., kas ļauj apgūt noteiktas praktiskās iemaņas projektu rakstīšanā,
realizēšanā, arhīva darbinieka ētiskā stila specifikā;
- integrētajām studiju programmām, ieviesti studiju kursi Bankas un to
dokumentācija, Administratīvās un pašvaldību tiesības, Arhīvpedagoģija;
- iesaisti ES izglītības telpā, piedāvāti studiju kursi Globālās komunikatīvās
problēmas un starpkultūru komunikācija, prakses iespējas ārvalstu arhīvos, kas
veicinātu intensīvāku studentu apmaiņu, paplašinātu viņu pētnieciskās darbības
loku.
Tādejādi tiek paaugstināta studējošo konkurētspēja, cilvēkresursu izmantošanas
efektivitāte un arī reģionālās augstskolas attīstība, jo šī profesionālā maģistra studiju
programma šobrīd ir unikāla Latvijas augstākās izglītības sistēmā.
Tā veidota pamatojoties uz LR Izglītības likuma, Augstākās izglītības likuma un
Ministru kabineta noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās
izglītības valsts standartu” prasībām, kā arī uz „Arhīvu likumu” (pieņemts 1991.g.), ņemot
vērā arī jaunā Arhīvu likuma koncepciju (pieņemta par pamatu Ministru kabinetā 2004.g.
10. februārī). Programmas konkrēto saturu pamatā noteica arhīvista profesijas standarts.
Standartu skat. RA Vēstures un filosofijas katedrā.
Arhīvistu profesionālo maģistru sagatavošanas programmas aktualitāti nosaka vairāki
būtiski faktori: 1) strauja elektronisko tehnoloģiju ienākšana iestāžu un uzņēmumu
lietvedībā, elektronisko dokumentu parādīšanās, izveidotais elektronisko dokumentu valsts
arhīvs, kas izvirza augstākas prasības dokumentu atlasei, izvērtēšanai un glabāšanai; 2)
jaunā arhīvu likuma koncepcijā akcentētā Nacionālā Dokumentu mantojuma (NDM)
Centrālā reģistrā iekļauto dokumentu sistematizēšana un aprakstīšana neatkarīgi no
informācijas nesēja veida, kā arī NDM Centrālā reģistra veidošana elektroniskā versijā, kas
paplašinātu dokumentu pieejamības iespējas; 3) privāto arhīvu veidošanās, kā arī
paredzamās tiesības pēc ārzemju prakses pašiem arhīviem „veidot dokumentu ar arhīvisku
vērtību, netradicionālo, tajā skaitā dokumentētu mutvārdu vēsturi, kā vienu no arhīvu
funkcijām, īpaši tajās jomās, ko neaptver publisko institūciju darbība”; 4) Latvijas
iestāšanās Eiropas Savienībā pieprasa Latvija arhīviem rēķināties ar ES rekomendācijām
arhīvu politikas jomā: Eiropas Padomes rekomendācijas dalībvalstīm No.R (200)13 par
Eiropas politiku arhīvu pieejamībā (pieņemtas 2000. gada 13. jūlijā Ministru Komitejas 717
Ministru pilnvaroto sanāksmē); 5) sabiedrības pieaugošā interese par vēsturi, vēsturnieku
vēlme dziļāk pētīt pilsonisko sabiedrību un labāk izprast vispārējā vēsturiskā procesa
komplicētību, īpaši 20. gadsimtā, lai sekmētu Eiropas nesenās vēstures izpratni, prasa
tālāku arhīvu darba sakārtošanu un to materiālu pieejamību sabiedrībai, ceļot arhīvu
darbinieku kvalifikāciju.
Tādejādi RA profesionālā maģistra programma šobrīd ir optimālais variants
strādājošo arhīvu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai, jo viņiem jau ir augstākā
izglītība un noteiktas praktiskas iemaņas, kā arī zināšanas, kas iegūtas, apmeklējot dažādus
kursus. Šīs programmas realizācija dod iespēju celt arhīvu darbinieku kvalifikāciju, īpaši
zonālajos un iestāžu arhīvos. Savukārt maģistra darbu izstrāde veicinās arī zinātniskos
pētījumus gan praktiskajā, gan teorētiskajā arhīvniecībā. Aktuāls ir arhīvniecībā bakalaura
programmu izveides jautājums, tādas ir Igaunijā, bet Lietuvā ar arhīvniecību saistītie kursi
tiek iekļauti vēsturnieku bakalaura programmās, tā tas ir arī RA akadēmiskajā studiju
programmā „Vēsture”. Šīs programmas absolventi veido daļu no profesionālā maģistra
programmā pašlaik studējošajiem vairāku Latvijas reģionu arhīvu darbiniekiem. Tādejādi
tiek saglabāta arī izglītības ieguves pēctecība, ko paredz Boloņas deklarācija.
6.1. Studiju programmas atbilstība valsts profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam
Akreditējamās maģistra studiju programmas saturs atbilst profesionālās augstākās
izglītības standarta izvirzītajām prasībām profesionālajām maģistra studiju programmām,
kuras noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 481.(20.11.2001.), standarta prasību un
programmas satura atbilstība ietverta tabulā:
2. tabula
LR MK noteikumi Nr. 481 (20.11.2001.)”Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”
RA profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma „Arhīvniecība”
IV. Maģistra studiju programmas apjoms vismaz 40 KP 80 KP17. Izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā var imatrikulēt izglītojamos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta pabeidzot vismaz 4 gadu studiju programmu
Profesionālā bakalaura grāds vai akadēmiskā bakalaura grāds, vai profesionālā kvalifikācija, kura iegūta pabeidzot vismaz 4 gadu studiju programmu; arhivēšanas darba pieredze vismaz 1gads
17.Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei vismaz 5 gadi
Turpinājums iegūtajai augstākajai profesionālajai izglītībai vai akadēmiskā bakalaura studijām, kopējais studiju ilgums 5 - 6 gadi
18.Maģistra programmas obligāto saturu veido:studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi teorijā un praksē - vismaz 7KP
18 KP
Pētnieciskā darba, projektēšanas darba un vadībzinību kursi- vismaz 5 KP
7KP
Pedagoģijas un psiholoģijas kursi - vismaz 2 KP 5 KP Prakse, kuras apjoms vismaz 6 KP 16 (6+10) KPValsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana vismaz 20 KP
20(18+2)KP
(Skat. 1.pielik. Studiju programmas struktūra)
Profesionālā maģistra programma „Arhīvniecība” atbilst Latvijas Universitātes,
Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un zonālo arhīvu darbinieku izstrādātā profesijas
„Arhīvists” standarta prasībām (Reģistrācijas Nr. PS 0309, apstiprināts ar IZM rīkojumu
Nr. 288 (22.04.2005). Standartu skat. Vēstures un filozofijas katedrā.
Studiju programma ietver arhīvista standartā norādīto zināšanu apguvei nepieciešamos
studiju kursus. Zināšanas, kuras norādītas kā nepieciešamas izpratnes līmenī, students var
iegūt studiju programmas modulī ”Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes” (I),
savukārt profesionālās specializācijas modulī (II) ietvertie studiju kursi, tāpat kā
profesionālā prakse (III), sekmē ne tika priekšstatus un teorētiskās zināšanas, bet arī to
praktisko pielietošanu ikdienas darbā. Brīvās izvēles moduli (IV), atbilstoši iepriekš
iegūtajai izglītībai un savām interesēm, kā arī zinātniskā darba virzieniem, izvēlas paši
studējošie.
3. tabula
Studiju programmās moduļos ietverto studiju kursu atbilstība arhīvista standarta prasībām
Profesijas standartā
paredzētās zināšanas
Apguvei paredzētais studiju kurss Priek
šstats
Izpra
tne
Pielieto
šana
Studiju
program
mas
modulis
Arhīvu teorija Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas; Arhīva darba menedžments un vadības teorija
+ I
Arhīvu darba organizācija
Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas; Arhīva darba menedžments un vadības teorija
+ I, II
Diplomātika un dokumentu vērtības teorija
Dokumentu pārvaldība; Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas
+ I, II
Informācijas sabiedrības teorija
Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija; Arhīva darba menedžments un vadības teorija; Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas; Vēsturiskie dokumenti arhīvos
+ I, III
Dokumentu (informācijas)pārvaldība
Dokumentu pārvaldība; Arhīva darba menedžments un vadības teorija; Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas
+ I, II
Dokumentu aprakstīšana Arhīvistiskā apraksta standarti
Dokumentu sistematizācija; Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas
+ I
Dokumentu saglabāšana
Dokumentu preventīvā aizsardzība; Dokumentu sistematizācija
+ II, III
Dokumentu pieejamība un popularizācija
Dokumentu sistematizācija; Socioloģija; Arhīvpedagoģija
+ II, III
IT pielietojums arhīvā (metadatni, elektroniskie katalogi, informācijas sistēmas)
Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas; Dokumentu pārvaldība; Bankas un to dokumentācija
+ I, III
Datu bāzu veidošana Dokumentu pārvaldība; Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas
+ II, III
Kvalitātes vadība Arhīva darba menedžments un + I, II
vadības teorija; Bankas un to dokumentācija; Profesionālā ētika; Socioloģija
Autortiesības Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības; Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture; Dokumentu sistematizācija
+ I, II, IV
Latvijas valsts un tiesību vēsture
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture
+ I
Administratīvā vēsture, valsts varas un pārvaldes iestāžu vēsture
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture
+ I
Vēstures palīgdisciplīnas: Paleogrāfija, arheogrāfija,heraldika, sfraģistika, ģenealoģija
Paleogrāfija; Vēstures palīgdisciplīnas; Arheogrāfija;
+ I, IV
Vadīšanas teorijas un prakse
Arhīva darba menedžments un vadības teorija; Dokumentu pārvaldība; Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika
+ I, II, III
Administratīvās tiesības un administratīvais process
Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības;Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture
+ IV, I
Saskarsmes psiholoģija Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija; Profesionālā ētika; Arhīvpedagoģija
+ II, III
Projektu izstrādes un vadības pamati
Projektu vadība; Arhīvpedagoģija; Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija;
+ II, IV, III
6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem
Aptaujājot esošos maģistrantu darba devējus par profesionālās augstākās izglītības
maģistra studiju programmas „Arhīvniecība” potenciālo absolventu nodarbinātību
nākamajiem sešiem gadiem, tika saņemtas atbildes, ka starp arhīvu darbiniekiem nav
neviena darbinieka ar profesionālā maģistra grādu atbilstošajā specialitātē. Darba devēji
(aptaujas rezultātus skat. Vēstures un filosofijas katedrā) atbalsta savu darbinieku studijas
šajā studiju programmā, norādot, ka izglītības un kvalifikācijas paaugstināšana ir
priekšnosacījums veiksmīgai konkurencei darba tirgū. Latvijas tautsaimniecības attīstības
plāni paredz paaugstināt prasības dažādu jomu speciālistiem, tādejādi profesionālās
maģistra studiju programmas „Arhīvniecība” absolventi konkurences situācijā būs
uzvarētāji.
7. Studējošie
7.1. Studējošo skaits programmā
2006.g. janvārī pirmajā kursā imatrikulētie 11 nepilna studiju laika neklātienes
studējošie visi turpina studijas otrajā kursā. Otrā kursa studējošie studē par fizisko vai
juridisko personu līdzekļiem. 2007.g. septembrī 1. kursā pilna laika studiju klātienē
uzņemti 17 studējošie, kuri studē par budžeta līdzekļiem.
Pirmie studiju programmas absolventi plānoti 2008.g. vasarā.
7.2. Studējošo aptaujas un to analīze
Studentu aptaujas veiktas 2005./2006. gada pavasara semestrī un 2006./2007.
rudens semestrī. Aptaujas mērķis bija noskaidrot docētāju prasmi un meistarību
kontaktēties ar studentiem, sniegt viņiem saprotošu informāciju, precīzi izvirzīt uzdevumus
un arī adekvāti novērtēt studentu zināšanas. Šādu aptauju noteica arī tas apstāklis, ka
studiju kursu docēšanā tika iesaistīti gan dažādu katedru un augstskolu docētāji, gan arī
praktiķi no Arhīvu Ģenerāldirekcijas.
Novērtējot aptaujas rezultātus, redzams, ka praktiski visi docētāji sekmīgi spēj
strādāt ar studentiem. Galvenie iebildumi pret docētāju darbu bija saistīti ar konsultāciju
nepieciešamību jautājumu sagatavošanas stadijā, jo neparedzētie docētāju izbraucieni,
slimības nereti izjauca noteikto konsultāciju vai individuālo tikšanos grafiku. Otra grupa
iebildumu bija saistīti ar nepietiekoši precīzu uzdevumu formulējumu, kā arī par pārāk ātru
lekcijas tempu, kas neļauj veikt kvalitatīvus pierakstus. Vienlaicīgi studenti atzīmē, ka
uzdevumu veikšanai tiek dots pietiekoši ilgs laiks un studiju materiāla vērtēšana ir adekvāta
studējošo zināšanām, prasmēm un iemaņām.
Docētājiem tika ieteikts vairāk izmantot palīglīdzekļus kursu satura vizualizēšanai,
piemēram, Power Point, dažādu uzskati, pavairot un piedāvāt studējošajiem tēzes vai
lekciju plānus un konspektus.
Būtiskākos ieteikumus studiju procesa uzlabošanai izteikušas 2. kursa maģistrantes
konferencē, kuru Vēstures un filosofijas katedra rīkoja pēc prakses. Izvērtējot viena
semestra pieredzi Rēzeknes Augstskolā, kā arī iepazīstoties gan ar studiju plāniem
atlikušajiem semestriem, gan arī prakses laikā vēroto, studentes ieteica:
ieviest jaunu studiju kursu, kurā varētu apgūt banku sistēmas dokumentu arhivēšanas
specifiku (ieviests ar 2006./2007. st.g.);
organizēt kolektīvu braucienu uz Valsts vēstures arhīvu (notika; veidosies kā tradīcija);
izstrādāt diferencētu programmu profesionālās prakses norisei, kurai, pēc licencēšanas
noteikumiem ir paredzēti 10 KP. Profesionālās prakses prasības studējošie vēlas
samērot ar ES valstu pieredzi arhīvistu sagatavošanā (izstrādāts, notiek aprobācija);
rast iespēju ERASMUS/SOKRATES programmu ietvaros studēt kādā no ES valstu
augstskolā (akceptēts 2007. gada 8.maija HJZF Domē; ieplānots 2007./2008.st.g.);
ieviest studiju kursu par dažādu zinātņu nozaru zinātniski pētnieciskajām metodēm, jo
arhīvistiem ir jāorientējas dažādu veidu dokumentos, jānodrošina to analīze un
izvērtēšana;
rast iespēju praksēs iepazīt arī kaimiņvalstu - Krievijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvu
darbību.
Eiropas Savienības valstīs, neskatoties uz noteiktām rekomendācijām, pamatā vēl tiek
realizēta diezgan atšķirīga politika arhīvistu sagatavošanā, balstoties uz agrākām augstskolu
tradīcijām un apmācības centriem ar diezgan atšķirīgām programmām. Kā populārākos
arhīvistu sagatavošanas studentes minēja Liverpūles universitāti (Lielbritānija) ar tās
piedāvātām programmām (MARM), kā arī Potsdamas un Mārburgas (Vācija), Bratislavas
(Slovākija) augstskolu tradīcijas. Šo ieteikumu rezultātā ir aktivizēta kontaktu dibināšana ar
minētajām augstskolām, kas ļauj cerēt uz sadarbību. Ir panākta vienošanās, ka nākošajā
studiju gadā programmas nodrošināšanā iesaistīsies vieslektors Dr.philol. H.Martins no
Vācijas.
7.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē
RA Nolikumos ir paredzēta studentu līdzdalība koleģiālajās lēmējinstitūcijās: Kredītu
piešķiršanas komisijā, fakultātes domē, Senātā, Satversmē, Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Tas nodrošina studentu aktivitātes visos jautājumos, kas saistīti ar studiju procesa
organizēšanu un ārpus studiju darbu.
Maģistra programmas studenti visi ir strādājošie, tāpēc savu viedokli studiju procesa
pilnveidošanā pauž semināros un tikšanās reizēs ar programmas direktoru un docētājiem.
Plānojot studiju norises hronogrammu, tika ņemta vērā studējošo vēlme apmeklēt
nodarbības nedēļas beigās otrajā dienas pusē. Iestājoties maģistrantūrā, studējošie izteica
vēlmi studēt ERASMUS/SOCRATES apmaiņas programmā.
Studējošo viedoklis par studiju procesa organizāciju ir redzams arī augstskolas
izdevumā „RA Dialogi” (www.ru.lv/Studenti/Studentu_avīze ).
8. Programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla izvērtējums
Studiju programmas docētāji ir nozīmīgākais studējošajiem pieejamais mācību resurss.
Programmā iesaistītie docētāji pārzina un izprot docējamo studiju kursu, viņiem ir
nepieciešamās prasmes un pieredze, lai savas zināšanas nodotu studējošajiem, kā arī
saņemtu atgriezenisko informāciju par studējošo zināšanām, prasmēm un iemaņām.
8.1. Akadēmiskā personāla skaits
Studiju programmas realizāciju nodrošina 21 docētājs, t. sk.: 8 doktori un 13 maģistri.
Vienai docētājai nav maģistra grāda, bet ir nozīmīga profesionālā darba pieredze arhīvu
sistēmā.Turklāt viņa ir beigusi 1991. gadā Krievijas Valsts Humanitārās universitātes
Maskavas Valsts vēstures arhīva institūta vēstures arhīvistikas specialitāti, kura diplomu
savulaik pielidzināja maģistra grādam. No doktoru kopējā skaita 3 RA ir ievēlēti profesora
amatā, 2 – asociētā profesora amatā, 2 – docenta amatā. Viens doktors – vieslektors ir DU
asociētais profesors. Studiju programmā strādā 3 profesionālie docenti bez doktora grāda,
kuri ir maģistri un studē doktorantūrā. Kopā studiju programmas nodrošināšanā iesaistītie
docētāji ar doktora grādu veido 38 % no docētāju kopējā skaita.
No minētā docētāju skaita ievēlēti kā Rēzeknes Augstskolas akadēmiskais personāls ir
15 docētāji t.i.71,42%, bet vieslektori ir 6, t.i.28,58%.
Akadēmiskā personāla saraksts
4.tabulaN.p. k.
Vārds, uzvārds Zin.grāds Akadēmiskais amats
Ievēlēts vai vieslektors
1. Inese Poča Dr.hist. Asoc. prof. Vēlēts2. Kārlis Počs Dr.habil. hist. Profesors Vēlēts3. Leonārs Svarinskis Dr. oec. Profesors Vēlēts4. Gaļina Makarova Dr.iur. Docente Vēlēta5. Deniss Hanovs Dr.art. Asoc. prof. Vēlēts6. Pēteris Grabusts Dr. sc.ing. Docents Vēlēts7. Rita Liepiņa Dr. oec. Profesore Vēlēta8. Valda Čakša Mg.paed. Docente Vēlēta9. Anita Puzule Mg.oec. Docente Vēlēta10. Aija Kondrova Mg.psych. Docente Vēlēta11. Iveta Graudiņa Mg.soc.sc. Docente Vēlēta12. Evita Eglīte Mg.oec. Lektore Vēlēta13. Veronika Korkla Mg.paed. Lektore Vēlēta14. Pēteris Kivrāns Mg.hist. Lektors Vēlēts15. Ilga Krampuža Mg. soc.sc. Lektore Vēlēta16. Aleksandrs Ivanovs Dr.hist. Asoc. prof. Vieslekt.17. Digna Bērze Mg.hist. Lektore Vieslekt.18. Inta Feldmane Lektore Vieslekt.
19. Laimdota Pērkone Mg.hist. Lektore Vieslekt.20. Māra Sprūdža Mg.chem. Lektore Vieslekt.21. Iveta Šķiņķe Mg.hist. Lektore Vieslekt.
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai
Ņemot vērā to, ka profesionālā maģistra programma Arhīvniecība Latvijā ir unikāla,
bet trūkst attiecīgā profila docētāju, tad par studiju kursu docētājiem tika uzaicināti gan
vēstures, gan ekonomikas, gan sociālo zinātņu, gan arī tehnisko zinātņu pārstāvji –
profesori doktori, docenti doktori un arī lektori ar maģistra grādu. Arhīvzinātnes saturs, kas
ietver sevī gan vēstures zinātnes atziņas un noteiktas metodes, gan informācijas un
vadībzinātņu nostādnes, gan diplomātiku un dokumentu pārvaldību, noteica
nepieciešamību izmantot minēto zinātņu pārstāvju līdzdalību programmas realizācijā.
Dokumentu fiziskā saglabāšana nav domājama bez dabaszinātņu - ķīmiķu līdzdalības, tāpat
straujā pāreja uz elektroniskajiem informācijas nesējiem - bez datorspeciālistu
piesaistīšanas.
Arhīvzinātnes un vēstures disciplīnas pārstāv 8 docētāji, sociālās zinātnes-7, pedagoģiju
un psiholoģiju - 3, mākslas zinātni -1 docētājs, dabaszinātnes (ķīmijas) - 1 un
inžinierzinātnes – 1 docētājs. Arhīvzinātnes kursu vada Maskavas Valsts vēstures arhīvu
institūta absolvents, kurš vienīgais Latvijā ir ieguvis zinātņu doktora grādu vēsturē un
ievēlēts asociētā profesora amatā DU - Aleksandrs Ivanovs. Viņš lasa arī Arheogrāfijas
kursu, jo ir daudzu arheogrāfiska rakstura publikāciju autors vai līdzautors. Arhīvzinātnes
speciālos kursus par arhīvu menedžmentu dokumentu pārvaldību un sistematizāciju lasa
praktiķi kopā ar teorētiķiem, piemēram, vadības teorija un arhīva menedžments (E.Eglīte
un D.Bērze), dokumentu pārvaldība (A.Puzule un I.Feldmane). Dokumentu preventīvo
aizsardzību un Dokumentu sistematizāciju docē Arhīvu Ģenerāldirekcijas daļas vadītāja M.
Sprūdža, kura bieži piedalās arhīvistu starptautiskajās konferencēs, apspriedēs un ir
specializējusies tieši dokumentu preventīvās aizsardzības problemātikā. Latvijas
administratīvās un tiesību vēstures zināšanu ieguvi nodrošina vēsturnieki - profesors K.
Počs un maģistrs P. Kivrāns (LU vēstures doktorants), Arhīvpedagoģijas iemaņas iedzīvina
I.Šķinķe, kura ir vairāku rakstu autore šajā jomā.
Mākslas zinātņu doktors D.Hanovs nodrošina studiju kursu, kurš atklāj mūsdienu
sabiedrības globalizācijas tendences komunikāciju kultūrā, doktorande V. Čakša docē
profesionālās ētikas studiju kursu.
IT pielietojumu arhīvā, tostarp metadatu, elektroniskio katalogu, informācijas sistēmu
un datu bāzu veidošanas iemaņas maģistrantiem nodrošina viens no Rēzeknes Augstskolas
doktora grāda ieguvējiem šajā jomā – P.Grabusts, kurš ir plaša publikāciju klāsta autors
nozarē. Programmas nodrošināšanā iesaistītie Ekonomikas fakultātes docētāji – profesori
R.Liepiņa un L.Svarinskis, kā arī docentes A.Puzule (doktorante) un I.Graudiņa ir sevi
apliecinājuši gan akadēmiskajā, gan arī profesionālajā jomā. Juridiska satura
problēmjautājumus studiju programmā risina juridisko zinātņu doktore G.Makarava u.c.
lektori.
Katram docētājam savā pētniecības jomā ir virkne publikāciju ar pētniecisku un
informatīvu raksturu. (Skat. CV un docētāju publikāciju saraktu 14., 8. pielikumos)
Studiju programmas docētāju kvalitatīvais sastāvsDocētāji Skaits %
Profesori 3 14,28Asociētie profesori 3 14,28Docenti 6 28,58Lektori 9 42,86
8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem
Tuvākajos 3 gados pēc maģistratūras beigšanas studiju programmas realizācijā varētu
iesaistīt 2-3 maģistrantus profesionālās specializācijas kursu lasīšanā, vēl pēc dažiem
gadiem, rēķinoties ar prakses un doktora studiju iespējām ārpus Latvijas, varētu parādīties
pirmie doktori arhīvniecībā. Šādas iespējas sekmēs plānotā ārzemju lektoru iesaistīšana no
2008.g. septembra, kontaktu uzturēšana ar citu valstu augstskolām, kurās ir atbilstošas
studiju programmas ERASMUS ietvaros, kā arī projekti, kuros paredzēta ārvalstu arhīva
darba pieredzes iepazīšana. Piemēram, 2007.g. pavasarī students G. Kraulis izmantoja
Latvijas Valsts vēstures muzeja trimdas dokumentu daļas vadītāja M. Branča piedāvāto
arhīva prakses iespēju Kanādā, docente V. Čakša pagājušajā studiju gadā iepazinās ar
Bratislavas universitātes pieredzi arhīvniecības studiju programmas organizēšanā.
Slovākijas augstskolu docētāju atbildes vizīte Rēzeknes Augstskolā notiks 2007.g. augustā.
8.4. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un kompetence, lai nodrošinātu studējošiem nepieciešamo pētniecisko iemaņu, teorētisko zināšanu, prasmju un kompetenču
attīstību
Lielākā daļa no Rēzeknes Augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla ir vadījuši
dažāda profila zinātniskos darbus – gan bakalaura darbus, gan arī profesionālo studiju
programmu absolventu diplomdarbus. Tāpat daļa no docētājiem savu fakultāšu studiju
programmās vada gan maģistra darbus, daži docētāji – arī doktora darbus. Visciešāk saistīti
ar arhīvu specifiku ir Vēstures un filozofijas katedras docētāji, kuri savu zinātnisko
pētījumu ietvaros regulāri izmanto arhīvu fondus, tādejādi principā spēj dot padomus un
vadīt zinātniski pētnieciskos darbus. Vēstures un filozofijas katedrā ievēlētajam profesoram
un diviem asociētajiem profesoriem, kā arī 4 doktorantiem ir pietiekoši plaša un
daudzpusīga arhīva darba pieredze. Katedrā zinātnisko darbu vadīšanai ir izstrādāti un
2007.g. sākumā augstskolas izdevniecībā izdoti V. Čakšas izstrādātie Metodiskie
norādījumi zinātnisko darbu izstrādāšanai vēsturē un kultūras vēsturē, kas ietver gan
vispārīgās, gan arī konkrētās vēstures zinātņu jomas zinātnisko darbu prasības. Profesors
K.Počs speciāli profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība studējošajiem ir
izstrādājis Maģistra darba izstrādāšanas metodiskos norādījumus ar pielikumu Pētniecības
metožu raksturojums. Nepieciešamās prasmes, iemaņas un teorētiskās atziņas par
zinātnisko darbu studējošie apgūst studiju kursā Maģistra darba izstrādes metodika un
metodoloģija, kuru docē profesors K. Počs. Noteiktas zinātniskā darba prasmes tiek
izkoptas arī atskaitēs par paveikto praksi, analizējot un aprakstot veiktos uzdevumus, ko
izvērtē prakšu vadītāja asociētā profesore I. Poča.
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums
Profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība finansējuma avotus veido
studējošo studiju maksa un valsts finansējums. Studiju maksu katram studiju gadam
apstiprina RA Senāts Studiju maksa RA akreditējamā studiju programmā 2006./2007.
studiju gadā pilna laika studijām bija noteikta 500 Ls, neklātienes nepilna laika studijām –
400 Ls. Plānotā studiju maksa 2007./2008.studiju gadam Ls 700,00.
2006./2007. studiju gadā tika nodrošinātas 17 valsts budžeta vietas 1. kursa
studentiem., bet 2. kursa studijas tiek finansētas no pašu studentu, citu fizisko vai juridisko
personu līdzekļiem.
Studējošajiem ir iespējas saņemt sociālo (studenta) un studiju kredītu.
RA Vēstures un filosofijas katedra realizē sadarbības projektus ERASMUS
programmā, tāpēc studenti var pretendēt uz ERASMUS stipendiju studijām līdzīga satura
programmās ES valstīs, kā arī pretendēt uz studējošā stipendiju kopējā humanitāro
programmu sekmju reitingā.
9.1 Bibliotēkas fonds
Studiju programmas nodrošināšanai šobrīd pieejama literatūra sekojošās zinātnes nozarēs:
5.tabulaNozare Nosaukumu skaits Eksemplāru skaits
Ekonomika, Ekonomikas zinātne, Lietvedība 1331 3353Statistikas teorija. Statistika 342 541Jurisprudence, tiesību zinātne 730 1604Demogrāfija 46 5517Socioloģija 195 272Psiholoģija 348 924Vadības teorija 164 206Darba aizsardzība 11 11Informātika, elektronisko datu bāzu veidošana 317 563Kulturoloģija, kultūras vēsture 218 312*Arhīvistika 18 30Arhīvzinātnes (mācību gr.) 11 20Pētījumi arhīvistikā, tai skaitā raksti periodikā 75 80Arhīvu vēsture un vēstures dokumenti arhīvos 20 25
Kopā 3826 13458
*Arhīvistikas literatūra atrodama galvenajās Latvijas bibliotēkās, tai skaitā RA un
internetā.
RA bibliotēka izvietota divās ēkās: Atbrīvošanas alejā 90 un Atbrīvošanas alejā
115.
Bibliotēkā ir mājas abonementu daļa, 3 lasītavas, ārzemju literatūras nodaļa,
klasifikācijas un apstrādes nodaļa. RA bibliotēkas telpas kopumā aizņem 386,22 m2,
lasītavās ir 76 darba vietas. Bibliotēkas fondos ir aptuveni 60 tūkstoši eksemplāru grāmatu,
90 nosaukumu jaunākie periodiskie izdevumi latviešu, krievu, angļu un vācu valodās, 39
nosaukumu statistiskie izdevumi un 11 lietišķās informātikas dienesta izdevumi (dažādi LR
normatīvie dokumenti). Gadā RA bibliotēkas fonds vidēji tiek papildināts ar 4000
eksemplāru iespieddarbiem. Fondu izmantošanai izveidots elektroniskais, alfabētiskais un
sistemātiskais katalogs, laikrakstu un žurnālu rakstu kartotēka, atsevišķi arī latgaliešu
rakstu kartotēka. Studenti un docētāji var izmantot starpbibliotēku abonementu un internet
tīkla pakalpojumus, grāmatu meklēšanas programmu „Alise”. Bibliotēkās un lasītavās ir
pieejamas kopēšanas iekārtas un datori, kas sekmē bibliotēkas resursu izmantošanu.
Bibliotēka regulāri informē RA docētājus un studentus par jaunākās literatūras iegādi,
pieejamajām datu bāzēm RA mājas lapā (www.ru.lv/Petnieciba/Biblioteka)
Studiju procesa vajadzībām tiek piedāvāta arī RA Baltu filoloģijas pētnieciskā
centra literatūra (sarakstu pa tematiskajiem blokiem skat. 12.pielik.), kas ietver arī unikālus
rokraksta literatūras materiālus, saraksti, trimdas periodiku un valodnieciska,
literatūrzinātniska rakstura literatūru svešvalodā. Teorētiskā literatūra ir pieejama arī
Vēstures un filosofijas katedrā.
Studenti var izmantot arī Latgales kultūrvēstures muzeja literatūras fondus un
lasītavu, Rēzeknes zonālā valsts arhīva bibliotēku un lasītavu, kā arī Rēzeknes pilsētas
bibliotēkas un lasītavas.
Kopš 2000.gada, kad RA iesaistījās Sorosa fonda – Latvija (SFL) / Open Society
Institute (OSI) kopprojektā, ir iespējams izmantot LETONICAS, NAIS, 5 EBSCO
Publishing periodisko izdevumu datu bāzes GD un DVD formātā, gan līnijrežīmā.
2007.gadā papildus nosauktajām pieejamas vēl sešas elektroniskās datu bāzes: SCIRCO,
BRITANNICA ONLINE, SPRINGERLINK, SAGE, RUBRICON, LURSOFT.
Lai atrastu vajadzīgo informāciju, bibliotēka piedāvā izmantot arī 8 valsts nozīmes
bibliotēku (LNB., LUB, LLU, FB, RTU ZB, LPA FB, PTB, MZB. v/a LMB) kopkatalogu,
kas ir pieejams ar Interneta starpniecību. Lietotājam ir iespējas pasūtīt interesējošo
dokumentu no citām bibliotēkām, izmantojot starpbibliotēku abonementa pakalpojumus.
Maģistrantiem ir pieejama arī Arhīvu Ģenerāldirekcijas bibliotēka Rīgā, Šķūņu ielā 11.
RA bibliotēkas lasītavās lietotājiem tiek piedāvāta iespēja izmantot LR normatīvo
aktu pilnu tekstu bāzi NAIS, kā arī pasaulē plaši pazīstamo pilnu tekstu datu bāzi EBSCO;
datu bāzi RUBRICON – pilnteksta uzziņu izdevumus krievu valodā – universālas
enciklopēdijas, vārdnīcas, rokas grāmatas utt.; daudznozaru žurnālu pilnu tekstu datu bāzi
SpringerLink; Enciklopēdiskās uzziņas par Latviju, tulkojošās datorvārdnīcas-
LETONIKA; laikrakstu pilnu tekstu bāzi - LURSOFT un dažādas izmēģinājuma datu bāzes
noteiktos laika perodos. Plānots, ka ārzemju datu bāzes būs pieejamas no jebkura RA
datora. Lasītavā studenti izmanto arī mācībspēku palīglīdzekļus, kas ierakstīti disketēs,
metodiskos norādījumus. RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte katru gadu paredz
līdzekļus bibliotēkas fonda atjaunošanai un papildināšanai Bibliotēkās un lasītavās ir
pieejami kopējamie aparāti un datori, kas nodrošina lielāku pieejamību mācību
materiāliem.
Bibliotēka regulāri informē RA docētājus un studentus par jaunākās literatūras iegādi RA
Mājas lapā.
9.2. Studiju materiālā bāze
RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte atrodas Atbrīvošanas alejā 115, tās
kopējā platība 691,81 m2. Šobrīd rit remonts, bet 2007.gada rudenī tiks nodots
ekspluatācijā. Šobrīd studijām tiek izmantotas 11 auditorijas un BFPC izstāžu zāle, kā arī
Informācijas tehnoloģiju centra telpas.
2006./2007. studiju gadā programmas nodrošināšanai pieejamā datortehnika:
6.tabula
RĀDĪTĀJA NOSAUKUMS KOPĀ
TAI SKAITĀ
STUDIJU
PROCESAM
ADMIN.
VAJADZ.
ZINĀTN.
DARBAM
Kopā: 246 76 168 168
IBM PC 386 un vecāki modeļi
IBM PC 486 vai jaudas ziņā līdzvērtīgi 2
IBM PC Pentium, Pentium,Pro, Pentium
MMX vai jaudas ziņā līdzvērtīgi
44 28 16 16
IBM PC Pentium II, Pentium Celeron vai
jaudas ziņā līdzvērtīgi
137 38 99 99
IBM PC Pentium III vai jaudas ziņā
līdzvērtīgi
33 10 23 23
Citi – Pentium IV 30 30 30
INTERNETA PIESLĒGUMA VEIDS
UZ CIK DATORIEM PIEEJAMS
KOPĀ
TAI SKAITĀ
STUDIJU
PROCESAM
ADMIN.
VAJADZ.
ZINĀTN.
DARBAM
Pastāvīgais pieslēgums ar
ātrumu virs 2 Mbps
244 76 168 168
Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantoti arī portatīvie datori un multimediju
projektori (4), magnetofoni (18), videomagnetofoni (10), televizori (11), kopēšanas iekārtas
(13), grafoprojektori (11), videokameras (4), skeneri, printeri, fotokameras, videomontāžas
plates u.c. ierīces.
Studenti un vieslektori var izmantot 3 dienesta viesnīcas, sporta namu. Studiju
procesa un pētnieciskā darba nodrošināšanai svarīga ir RA Izdevniecības darbība. 2005./
2006. studiju gadā tika izdotas vairāk kā 3400 mācību un zinātniskās literatūras
iespiedloksnes.
2007. gadā RA uzsākta studiju korpusa Atbrīvošanas alejā 115 rekonstrukcija
(kopējās projekta izmaksas – Ls 4 000 000, -), kas paredz arī jaunu modernu auditoriju,
konferenču zāļu, bibliotēkas u.c. telpu labiekārtošanu.
10. Ārējie sakari
Studiju programmas realizācijas gaitā sāk veidoties sadarbība ar līdzīgas studiju
programmas realizējošām augstskolām Latvijā un ārvalstīs (skat. apakšpunktu 10.2.), kā arī
ar Latgales reģiona zinātniskajām, izglītības un kultūras iestādēm, tai skaitā Latgales
pētniecības institūtu, Arhīvu darbinieku asociāciju, Muzeju darbinieku asociāciju, Latgales
Kultūras centra izdevniecību, Latgales radio, Latgales reģionālo televīziju, novada
muzejiem, Rēzeknes pilsētas domi u.c. (skat. apakšpunktu 10.1.). Ir noslēgti sadarbības
līgumi par studējošo praksēm ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu, kā arī ar Rēzeknes zonālo
valsts arhīvu un Rēzeknes Augstskolas arhīvu. Meklējot sev piemērotākās prakses vietas,
studējošie individuāli var vienoties ar jebkuru valsts, zonālo, uzņēmuma, iestādes vai
privāto arhīvu, tādejādi paplašinot ārējo sakaru zonu.
10.1.Sadarbība ar darba devējiem
Sadarbība ar darba devējiem veidojās programmas izstrādes stadijā, kad ar valsts
vadošo arhīvu – Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts Vēstures arhīva direktoriem tika
diskutēts par topošās profesionālā maģistra studiju programmas saturu, kā arī Latvijas
Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā tika analizēti studiju kursu apjoma, atbilstības profesijas
standartam jautājumi, kā arī diskutēts par piemērotāko iesaistīšanos pasniedzēju sastāvā.
Savukārt kontakti ar dažādu institūciju vadītājiem, kuru vēlme ir atrast darbinieku, kurš
spēj sakārtot lietu nomenklatūras lietas (arhivēt), veidojas epizodiski, īpaši pirms studiju
gada sākšanās. Šo kontaktu rezultātā vairāku institūciju vadītāji ir nosūtījuši savus
darbiniekus paaugstināt kvalifikāciju profesionālā maģistra studijās. Tā kā līdz šim nevienā
augstskolā arhīvu speciālistus negatavoja, tad daļa no šobrīd arhīvos strādājošajiem ir
savulaik studējuši Rēzeknes Augstskolas bakalaura studiju programmā Vēsture, ieņem
atbildīgus amatus zonālajos u.c. arhīvos un uztur saikni ar Vēstures un filozofijas katedras
docētājiem.
10.2.Sadarbība ar līdzīgām augstākās izglītības programmām Latvijā un ārvalstīs
Latvijā pašlaik nav nevienas līdzīgas studiju programmas. Tiek organizēti tikai īsāka
vai garāka laika kursi par arhīvu darba virzieniem, t.s. ABC kursi. Daļa no šajos kursos
strādājošiem docētājiem piedalās arī maģistra programmas realizācijā.
Sadarbība ar līdzīgu programmu realizējošām augstskolām tiek meklēta un daļēji realizēta.
Pašlaik tiek uzsākta sarakste ar vairākām ES augstskolām, kurās tiek realizētas arhīvistu
studiju programmas. Tiek izmantota arī Arhīvu Ģenerāldirekcijas darbinieku uzkrātā
starptautisko sakaru pieredze.
Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām ES valstu studiju programmām
7. tabulaN.p.k. Salīdzinājuma
kritērijiRēzeknes Augstskola Tartu
universitātes maģistra programma
Nīderlandes universitātesMaģistra studiju programma
Liverpūles universitātes maģistra programma
1. Studiju ilgums 2 g. pilna laika studijās2,5 gadi nepilna laika studijās
2.gadi 2 gadi 1 gads
2. Programmas apjoms
80 KP (120 ECTS) 80 KP (120 ECTS)
80 KP (120 ECTS)
40 KP (60 ECTS)
3. Akadēmiskās izglītības sistēma
4 - 5 gadi profesionālajās vai 3 gadi bakalaura studijās, 2 gadi maģistra studijās
3 gadi bakalaura studijās
Profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība
4 gadi bakalaura studijās
4. Maģistra darba apjoms
20 KP (30 ECTS) 20 KP (30 ECTS)
20 KP (30 ECTS)
10 KP (15 ECTS)
5. Programmas struktūra
Studiju programmas struktūru veido 4 moduļi – 1.Nozares teorijas modulis “Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes” (Arhīvniecības teorētiskie kursi )2. Profesionālās specializācijas modulis “Arhīvists un sabiedrība” (Profesionālās pilnveidošanās kursi)3.Prakses modulis 4. Brīvās izvēles modulis
Studiju programmas struktūru veido 6 bloki 1.Teorētiskās zinātnes 2.Profesionālā specializācija 3.Arhīvu menedžments4.Palīgdisciplīnas5.Profesionālā ētika6.Prakse
Studiju programmu veido 4 bloki1.Arhīvzinātnes teorija 2. Dokumentu pārvaldība3.Arhīvu menedžments4.Elektronisko datu bāzes
Studiju programmu veido 5 moduļi1.Arhīvzinātnes teorija 2. Dokumentu pārvaldība3.Arhīvu menedžments4.Elektronisko datu bāzes5.Biznesa vide
RA maģistra programmu Arhīvniecība var salīdzināt un konstatēt kopīgo ar vairākām
Eiropā realizētajām arhīvniecības studiju programmām. Salīdzinot var secināt, ka maģistra
programmu apjoms ir vienāds Tartu un Nīderlandes universitātēs, bet Liverpūles universitātē
maģistra grādu iegūst 1 gadā, jo pirms tam ir iegūta atbilstoša bakalaura izglītība. Adekvātas
proporcijas ir minēto augstskolu studiju programmu un maģistra darba apjomā. Nedaudz
atšķirīgāka ir pieeja studiju programmu struktūrai. Rēzeknes Augstskolas piedāvātā
profesionālā maģistra studiju programma pēc savas struktūras vistuvāk ir Tartu universitātes
studiju programmai, kaut arī minētajā augstskolā studiju programma strukturēta sīkāk.
Kopumā moduļos vai blokos ietverto studiju kursu saturs ir līdzīgs visās minētajās
augstskolās. Atšķirības parādās ar tām programmām, kuras pieprasa iepriekšēju profesionālā
bakalaura izglītību, kuras gaitā visbiežāk tiek apgūta ar arhīvniecību saistītās palīgdisciplīnas.
Tāpat jāatzīmē atšķirības apmācības ilgumā ar Liverpūles universitātes programmu.
11. Apliecinājumi par studiju turpināšanas iespēju programmas īstenošanas pārtraukšanas gadījumā
Rēzeknes Augstskolai ir noslēgts līgums ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti
(skat.7. pielik.).
12.Programmas attīstības plāns
Profesionālās maģistra programmas „Arhīvniecība” attīstība tiks virzīta saskaņā ar
jaunajām iezīmēm Latvijas arhīvu darbā un ņemot vērā atziņas, kas gūtas strādājot ar šo
programmu. Pirmām kārtām to ietekmēs jaunais Arhīvu likums, kura satura iedzīvināšanai
būs nepieciešams atsevišķs mācību kurss un izmaiņas vairāku citu kursu sastāvā. Šo
pasākumu termiņus noteiks jaunā likuma pieņemšanas laiks un saturs.
Otrkārt, izkristalizējas nepieciešamība lielāku uzmanību pievērst arhīvu kontrolei
pakļauto iestāžu pārraudzībai, kā arī šo iestāžu arhīvu darbinieku sagatavošanai, jo tieši
šajās iestādēs galvenokārt notiek dokumentu „ražošana” (creation) arhīvam. To diktē arī
pilna laika grupā uzņemto studentu sastāvs – vairāk kā puse no uzņemtajiem nāk no iestāžu
jeb institūciju arhīviem. Būs nepieciešama īpaša šo studentu aptauja, lai izstrādātu
attiecīgus papildu kursus, vai arī veidot tos kā izvēles kursus. Šo jautājumu nāksies risināt
jau nākošā gadā.
Treškārt, ņemot vērā straujo pāreju uz elektroniskiem informācijas nesējiem,
nepieciešami papildu kursi datorzinātnēs jauno programmu veidošanā un esošo apgūšanā.
Arī šajā jomā iespējams būs jāveido atsevišķas grupas vai speciāli izvēles kursi. Tā
kā reflektantu sagatavotība šajā jomā ir atšķirīga, būs nepieciešama studējošo kontingenta
papildu izpēte. Šis jautājums jārisina jau nākamajā gadā.
Ceturtkārt, pasākumi, kuri tiek risināti, taču jārisina ar lielāku atdevi ir literatūras
par arhīviem, mācību grāmatu un metodisko materiālu skaita un apjoma palielināšana,
izmantojot gan RA resursus, gan meklējot sponsorus.
Piektkārt, jāuzsāk plaši kontakti ar citām augstskolām, kuras realizē līdzīgas
programmas un jāveic docētāju un studentu apmaiņa.
Sestkārt, jārisina jau minētā docētāju problēma, lai izveidotu RA programmas
realizācijas kodolu.
Un beidzot, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātē jāizveido Arhīvniecības un
arhivēšanas metodiskais kabinets.
Studiju programmas struktūraProfesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība
I Nozares teorijas modulis „Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes”
Kredītpunkti40
Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas 4Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
3
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture 3Paleogrāfija 3Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas 3Arheogrāfija 2Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika 2Maģistra pārbaudījumi 20 KPMaģistra darba seminārs 2Maģistra darbs 18
II Profesionālās specializācijas modulis „Arhīvists un sabiedrība”
17 KP
Obligātā izvēle (12 KP)Dokumentu pārvaldība 4Dokumentu preventīvā aizsardzība 2Dokumentu sistematizācija 2Arhīvpedagoģija 2Profesionālā ētika 2
Ierobežotā izvēle (5 KP)Arhīva darba menedžments un vadības teorija 3Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija 3Projektu vadība 2Bankas un to dokumentācija 2Arhīvi Latvijā un pasaulē 2
III Prakses modulis 16 KPProfesionālā prakse 10Pētnieciskā prakse 3Kvalifikācijas prakse 3
IV Brīvās izvēles modulis 7 KPVēstures palīgdisciplīnas 3Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības
3
Vēsturiskie dokumenti arhīvos 3Socioloģija 2Citu RA katedru piedāvātie studiju kursi
Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība” (kods – 46 322)
hronogramma pilna laika studijām Septembris Oktobris Novembris Decembris Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts
Nedēļa 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 53
1.semestris S S S S I S S S I S I S I I S I I I E E P P P P
P
2./3.semestri S S S I P P P P P S S S I S S S S I I E S S S S S S I S I S S I S S S I I E E P P P P P
4./5.semestri M M M M M M M M M M M MMMMMM E E E
S Studijas (sestdiena, svētdiena)
E Pārbaudījumi (sestdiena, svētdiena)
I Individuālās studijas un pārbaudījumi
P Prakse
M Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana
Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība” (kods – 46 322)
hronogramma nepilna laika studijām Septembris Oktobris Novembris Decembris Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts
Nedēļa 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 53
1.semestris S I S I I I S I I I S I I I I S I I E E P P P P P
2./3.semestri S I S I P P P P P I I S I I S I I I E E S I S I I I S I I I S I I I I S I I E P P P
4./5.semestri S I I S I P P P S I I I I I I S I I E MMMMMMMMMMMMMMMMMMM E E E
S Studijas (sestdiena, svētdiena)
E Pārbaudījumi (sestdiena, svētdiena)
I Individuālās studijas un pārbaudījumi
P Prakse
M Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana
RĒZEKNES AUGSTSKOLAHUMANITĀRO UN JURIDISKO ZINĀTŅU FAKULTĀTE
VĒSTURES UN FILOSOFIJAS KATEDRA
Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība”STUDIJU PLĀNS (pilna laika studijas)
1.kurss – 1.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 12 KPArhīvzinātne un tās aktuālās problēmas
4 160 24 136 12 12 E Dr.hist., asoc prof. A.Ivanovs
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture
3 120 20 100 10 10 DI Dr.habil.hist., prof. K. Počs; mg.hist., lekt. P.Kivrāns
Arheogrāfija 2 80 16 64 8 8 DI Dr.habil.hist., prof. K.Počs
Paleogrāfija 3 120 20 100 10 10 DI Mg.hist., lekt. L.Pērkone
Profesionālās specializācijas modulis - 3KPIerobežotā izvēle - 3KPArhīva darba menedžments un vadības teorija
3 120 20 100 10 10 DI Mg.hist., lekt. D.Bērze, mg. oec., lekt. E.Eglīte
Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija
3 120 20 100 10 10 I Mg. soc.sc.,doc. I. Graudiņa; Mg. psych., doc. A.Kondrova
Prakses modulis - 5KPProfesionālā prakse 5 DI Dr.hist., asoc.prof.
I.PočaKopā 20KP
1.kurss – 2.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 5 KPGlobālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
3 120 20 100 10 10 DI Dr.art., asoc. prof. D. Hanovs
Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika
2 80 16 64 8 8 DI Dr.habil.hist., prof. K.Počs
Profesionālās specializācijas modulis - 8KPObligātā izvēle - KPDokumentu pārvaldība 4 160 24 136 12 12 E Mg.oec.,doc.
A.Puzule; lekt. I.Feldmane
Arhīvpedagoģija 2 80 16 64 8 8 DI Mg.hist., lekt. I.Šķinķe
Dokumentu sistematizācija 2 80 16 64 8 8 DI Mg.chem., lekt. M.Sprūdža
Ierobežotā izvēle – 2KPBankas un to dokumentācija 2 80 16 64 8 8 DI Dr. oec., prof.
L.Svarinskis
Arhīvi Latvijā un pasaulē 2 80 16 64 8 8 I Dr.hist., asoc.prof. I.Poča
Projektu vadība 2 80 16 64 8 8 DI Dr. oec.,prof. R.Liepiņa
Prakses modulis - 5KPProfesionālā prakse 5 DI Dr.hist., asoc.prof.
I.PočaKopā 20KP
2.kurss – 3.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 3KPElektronisko dokumentu informācijas sistēmas
3 120 20 100 10 10 DI Dr.sc.ing., doc. P.Grabusts
Profesionālās specializācijas modulis - 4 KPObligātā izvēle - KPDokumentu preventīvā aizsardzība
2 80 16 64 8 8 E Mg.chem., lekt. M.Sprūdža
Profesionālā ētika 2 80 16 64 8 8 I Mg. paed., doc. V.Čakša
Brīvā izvēle –7 KPVēstures palīgdisciplīnas 3 120 20 100 10 10 I Mg.hist., lekt. P.
KivrānsAutortiesības, administratīvās un
pašvaldību tiesības3 120 20 100 10 10 I Dr.iur., doc.
G.Makarova; Mg. soc.sc. soc.sc.I.Krampuža
Vēsturiskie dokumenti arhīvos 3 120 20 100 10 10 I Dr.habil.hist., prof. K.Počs
Citu RA katedru piedāvātie studiju kursi
1
Prakses modulis - 6KPPētnieciskā prakse 3 DI Dr.hist., asoc.prof.
I.PočaKvalifikācijas prakse 3 DI Dr.hist., asoc.prof.
I.PočaKopā - 20KP
2.kurss – 4.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 20KPMaģistra darba seminārs 2Maģistra darbs 18Kopā - 20KP
RĒZEKNES AUGSTSKOLAHUMANITĀRO UN JURIDISKO ZINĀTŅU FAKULTĀTE
VĒSTURES UN FILOSOFIJAS KATEDRA
Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība”STUDIJU PLĀNS (nepilna laika studijas)
1.kurss – 1.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 12 KPArhīvzinātne un tās aktuālās problēmas
4 160 16 144 10 6 E Dr.hist., asoc prof. A.Ivanovs
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture
3 120 12 108 8 4 DI Dr. habil.hist., prof. K.Počs; Mg.hist.,lekt. P.Kivrāns.
Arheogrāfija 2 80 8 72 6 2 DI Dr.hist., asoc prof. A.Ivanovs
Paleogrāfija 3 120 12 108 8 4 DI Mg. hist., lekt. L.Pērkone
Ierobežotā izvēle – 3KPArhīva darba menedžments un vadības teorija
3 120 20 100 10 10 DI Mg.hist., lekt. D.Bērze, mg. oec., lekt. E.Eglīte
Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija
3 120 20 100 10 10 I Mg. soc.sc.,doc. I. Graudiņa; Mg. psych., doc. A.Kondrova
Prakses modulis - 5KPProfesionālā prakse 5 DI Dr.hist., asoc. prof.
I.PočaKopā 20 KP
1.kurss – 2.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 5 KPGlobālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
3 120 12 108 8 4 DI Dr.art., asoc. prof. D.Hanovs
Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika
2 80 16 64 8 8 DI Dr.hab.hist., prof. K.Počs
Profesionālās specializācijas modulis – 6 KPObligātā izvēle – 4 KPDokumentu pārvaldība 4 160 12 144 10 6 E Mg.oec.,doc.
A.Puzule; lekt. I.Feldmane
Ierobežotā izvēle – 2 KPProjektu vadība 2 80 16 64 8 8 I Dr. oec.,prof.
R.LiepiņaBankas un to dokumentācija 2 80 16 64 8 8 DI Dr. oec., prof.
L.SvarinskisArhīvi Latvijā un pasaulē 2 80 16 64 8 8 I Dr.hist., asoc.prof.
I.PočaPrakses modulis – 5KP
Profesionālā prakse 5 DI Dr.hist., asoc. prof. I.Poča
Kopā 16 KP
2.kurss – 3.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredī
t-punkt
i
St.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis –3KPElektronisko dokumentu informācijas sistēmas
3 120 20 100 10 10 DI Dr.sc.ing., doc. P.Grabusts
Profesionālās specializācijas modulis – 7KPObligātā izvēle – 4KPDokumentu sistematizācija 2 80 16 64 8 8 DI Mg.chem., lekt.
M.SprūdžaArhīvpedagoģija 2 80 16 64 8 8 DI Mg.hist., lekt.
I.ŠķinķeBrīvā izvēle - 5KP
Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības
3 120 20 100 10 10 I Dr.iur., doc. G.Makarova
Citu RA katedru piedāvātie kursi
2 80 16 64 8 8 I
Prakses modulis – 3KPPētnieciskā prakse 3 DI Dr.hist., asoc. prof.
I.PočaKopā 14 KP
2.kurss – 4.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredīt-
punktiSt.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Profesionālās specializācijas modulis – 6KPObligātā izvēle – 4KPProfesionālā ētika 2 80 16 64 8 8 I Mg. paed., doc.
V.ČakšaDokumentu preventīvā aizsardzība
2 80 16 64 8 8 E Mg.chem., lekt. M.Sprūdža
Brīvā izvēle - 2KPCitu RA katedru piedāvātie studiju kursi
2
Prakses modulis – 3KPKvalifikācijas prakse 3 DI Dr.hist., asoc. prof.
I.PočaKopā 9KP
3.kurss – 5.semestrisPriekšmeta nosaukums Kredī
t-punkt
i
St.sk. sem.
Kontakt-stundas
Ind. darba
st.
Lek cijas
Praktiskās
nodar bības
Pārb.forma
Docētājs
Nozares teorijas modulis – 20KPMaģistra darba seminārs 2Maģistra darbs 18Kopā - 20KP
PROFESIONĀLĀS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS „ARHĪVNIECĪBA” STUDIJU KURSU SARAKSTS
Studiju kurss Kursa mērķis/kompetences KP Kursa apjomsPilns/nepilns laiks
PD** Pārbaudes forma
Docētājs
KS*Lekc. Prakt.
nod.1 2 3 4 5 6 7 8
Nozares teorijas modulis “Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes”– 40 KPArhīvzinātne un tās aktuālās problēmas
MĒRĶIS - iepazīstināt ar arhīvzinātnes teoriju un metodiku, tās galvenajām pieejām un metodēm, pamatjēdzieniem un konceptiem, kā arī ar arhīvu pamatfunkcijām un uzdevumiem un arhīvu praktiskās darbības galvenajiem virzieniem. KOMPETENCES - kurss sniedz zināšanas par arhīvu zinātņu mūsdienu problēmām, sevišķi akcentējot teorētisko zināšanu lomu arhīvista praktiskajā darbībā. Lai gan kursam ir metodoloģiskā un teorētiskā ievirze, tomēr apgūtās zināšanas veido pamatu, uz ko ir balstīta arhīvista (tai skaitā – fondu glabātāja) praktisko iemaņu veidošana un pilnveide.
4 12/10 12/6 136/144 E Dr. hist., asociētais profesors
Aleksandrs Ivanovs
Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
MĒRĶIS- iepazītināt ar starpkultūru komunikācijas attīstības etapiem, dažādu akadēmisku skolu, paradigmu attīstību, ar globalizācijas procesu tapšanu, globalizācijas fenomena attīstību ekonomiskā, politiskā, kultūras un komunikācijas dimensijā.KOMPETENCES – students spēj orientēties dažādās globalizācijas teorijās, kultūras jēdzienu definīcijās.
3 10/8 10/4 100/108 DI Dr.art., asociētais profesors Deniss Hanovs
Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture
MĒRĶIS - iepazīstināt studentus ar Latvijas administratīvo uzbūvi dažādos vēstures periodos, raksturot politiskās un tiesu varas, kā arī saimniecisko un garīgo iestāžu darbības galvenos principus uz to producēto dokumentu pamata.KOMPETENCES – studenti iegūst zināšanas par Latvijas administratīvo, tiesu un tiesību vēsturi, to izmaiņas, kā arī iegūst iemaņas uz avotu un literatūras
3 10/8 10/4 100/108 E Dr.habil.hist., profesors Kārlis Počs; mg.hist., lektors P.Kivrāns
bāzes noskaidrot atsevišķu mūsdienu teritoriju administratīvo vēsturi, kā arī tur spēkā bijušos likumus.
Paleogrāfija MĒRĶIS - iepazīstināt ar rakstības attīstības vēsturi un raksta atpazīšanas problēmām, paleogrāfijas zinātnes pamatteorijām un mūsdienu nostādnēm, sniegt katram vēsturniekam nepieciešamās zināšanas rokrakstā sastādīto vēstures avotu lasīšanai.KOMPETENCES – dod zināšanas par rakstības vēsturi, raksta atpazīšanas problēmām un veido iemaņas rokrakstā sastādīto rakstu lasīšanai.
3 10/8 10/4 100/108 DI Mg.hist., lektore
Laimdota Pērkone
Arheogrāfija MĒRĶIS - veidot sistēmisku priekšstatu par arheogrāfijas tapšanu un attīstību kopš 16.–17.gs., par arheogrāfijas teorētiskām problēmām, arheogrāfu darbības galvenajiem virzieniem, sevišķi atzīmējot Latvijas arheogrāfu devumu vēstures avotu edīcijā. KOMPETENCES - kurss nodrošina praktisko iemaņu iegūšanu dokumentu un naratīvo vēstures avotu edīcijas jomā: publikācijas veida izvēle, publicējamo avotu atlase un atlasīto avotu kompleksa reprezentativitātes pamatošana, teksta atveide, kritiskā (zinātniskā) aparāta izveide. Tai pašā laikā tiks apgūtas teorētiski un praktiski verificētas zināšanas par arheogrāfijas nozīmi un lomu kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanā, kā arī par arheogrāfijas mūsdienu teorētiskām problēmām un tālākās attīstības perspektīvām.
2 8/6 8/2 64/72 DI Dr. hist., asociētais profesors
Aleksandrs Ivanovs
Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas
MĒRĶIS – sniegt priekšstatu par elektronisko dokumentu vadības principiem, datu uzglabāšanas iespējām dažādos informācijas nesējos. Tiek apskatīti elektronisko arhīvu vadības (ERM) principi. Praktiskajā daļā liela uzmanība pievērsta datu bāzu vadības sistēmu (DBVS) pamatu apgūšanai, to izmantošana elektronisko dokumentu uzglabāšanā un
3 10/8 10/4 100/108 DI Dr.sc.ing., doc.
P.Grabusts
apstrādē. KOMPETENCES - apgūstot studiju kursu, studentam ir jāpārzina elektronisko dokumentu vadības principi un jāprot izmantot datu bāzu vadības sistēmas elektronisko dokumentu uzglabāšanā.
Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika
MĒRĶIS – iepazīstināt studentus ar maģistra darba būtību, tā izveides prasībām, zinātniski pētnieciskā darba metodēm un zinātnisku darbu noformēšanas prasībām.KOMPETENCES - students iegūst zināšanas un priekšstatu par maģistra darbu, tam izvirzītajām prasībām satura un noformēšanas ziņā. Nostiprina zināšanas par zinātnisku darbu plānošanu, materiālu vākšanu un grupēšanu, secinājumiem. Iegūst papildu iemaņas pētījuma objekta, priekšmeta izvirzīšanā, mērķu un uzdevumu noteikšanā, tāpat hipotēzes izvirzīšanā. Students iepazīstas ar plašāk pielietotajām pētniecības metodēm, kas var būt nepieciešamas maģistra darba izstrādē.
2 8/6 8/2 64/72 DI Dr.habil.hist., prof. K.Počs
Profesionālās specializācijas modulis “Arhīvists un sabiedrība” - 17KPDokumentu pārvaldība
MĒRĶIS – iepazīstināt studentus ar vienu no informācijas resursu un komunikācijas procesa elementiem – dokumentu un raksturot dokumentēšanas un dokumentu pārvaldības saikni ar organizāciju vadību.KOMPETENCES – students apgūst pārvaldes dokumentu noformēšanas noteikumus, prot izstrādāt un noformēt ar dokumentu arhivēšanu saistītos dokumentus
4 12/10 12/6 136/176 E Mg.oec.,doc.A.Puzule;
Lekt. I.Feldmane
Arhīva darba menedžments un vadības teorija
MĒRĶIS – iepazīstināt studentus ar arhīva darba mērķiem, galvenajiem uzdevumiem un to īstenošanas menedžmentu, kā arī sniegt zināšanas par vadības jēdzienu, veidiem un funkcijām, vadītāja vadīšanas formām un lēmumu pieņemšanas principiem.
3 10/8 10/4 100/108 DI Mg.hist., lekt. D.Bērze, mg.
oec., lekt. E.Eglīte
KOMPETENCES- students iegūst zināšanas arhīvu darba vadībā, tās pamatfunkciju – plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles īstenošanā. Rodas spēja 1) izprast vadītāja funkcijas, iepazīt psiholoģiski sevi un citus, lai attiecīgi dažādās situācijās spētu pieņemt atbilstošus lēmumus, 2) risināt un vadīt konflikta situācijas, kā arī citus jautājumus, kas saistās arvadības funkcijām.
Bankas un to dokumentācija
MĒRĶIS – sniegt zināšanas par banku darbību un ar to saistīto dokumentāciju, iepazīstināt ar normatīvajiem dokumentiem, kas nosaka dokumentu saturu, dokumentu apgrozību un glabāšanas noteikumiem, atklāt problemātiskos jautājumus.KOMPETENCES - studenti iegūst zināšanas par banku dokumentāciju un prasmes tos apstrādāt, analizēt, izvērtēt. Rodas priekšstats par banku dokumentācijas specifiku.
2 8/6 8/2 64/72 DI Dr. oec., prof. L.Svarinskis
Dokumentu preventīvā aizsardzība
MĒRĶIS – sniegt zināšanas par arhīvu darbu dokumentu saglabāšanā, iepazīstināt ar arhīvu materiālu galvenajām īpašībām, dokumentu saglabāšanas galvenajiem pamatprincipiem un pielietojumu praksē.KOMPETENCES – studējošie iegūst zināšanas par arhīvu materiālu galvenajām īpašībām, to saglabāšanu, kā arī iegūst prasmes dokumentu saglabāšanā.
2 8/6 8/2 64/72 E Mg.chem., lekt.
M.Sprūdža
Dokumentu sistematizācija
MĒRĶIS – sniedz padziļinātas zināšanas par arhīvu darbības principiem, veidiem, struktūru un arhīva darbu reglamentējošiem dokumentiem, veidot prasmi pielietot iegūtās zināšanas darbā. Mācību kursā iekļauti pamatjautājumi par darba organizāciju arhīvā, dokumentu koncentrāciju, uzglabāšanu un izmantošanu.
2 8/6 8/2 64/72 DI Mg.chem., lekt.
M.Sprūdža
KOMPETENCES – maģistranti iegūst zināšanas par arhīvu darbības principiem, dokumentu koncentāciju, uzglabāšanu un izmantošanu, kā arī veido prasmes pielietot iegūtās zināšanas darbā.
Arhīvpedagoģija MĒRĶIS – iepazīstināt studentus ar arhīvu pedagoģijas idejām un iespējām, paplašināt esošo un potenciālo arhīvistu kompetenci darbā ar sabiedrību.KOMPETENCES - studējošie iegūst zināšanas par arhīvu dokumentu popularizācijas iespējām, izpratni par arhīvu lomu vēstures zināšanu saglabāšanu cilvēku atmiņā, kā arī prasmes un iemaņas veikt attiecīgas darbības.
2 8/6 8/2 64/72 DI Mg.hist., lekt. I.Šķinķe
Profesionālā ētika
MĒRĶIS – padziļināt studējošo teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un spējas komunicēt arhīvniecības profesionālās darbības ētikas jautājumos gan speciālistu, gan nespeciālistu vidē.KOMPETENCES - Intelektuālās kompetences: Spēj patstāvīgi un kritiski formulēt, analizēt sarežģītas praktiskās arhīvniecības profesionālās darbības problēmas, patstāvīgi turpināt savu kompetenču pilnveidi specializācijā.Profesionālās un akadēmiskās kompetences: zināšanas un izpratne par arhīva darba ētikas kodeksā izvirzīto prasību teorētisko pamatojumu, prasme vispārināt ētikas teorētiskās problēmas gan praktiskajā, gan arī pētnieciskajā kontekstā.Praktiskās kompetences: balstoties uz zinātniskajām, teorētiskajām un/vai eksperimentālajām metodēm un jaunākajām tendencēm arhīvu darbā, prot attīstīt, izstrādāt un savā darbības jomā praksē iedzīvināt laikmeta garam atbilstošas morāles normas.
2 8/6 8/2 64/72 I Mg. paed., doc. V.Čakša
Projektu vadība MĒRĶIS - sniegt teorētiskas zināšanas par projektu izstrādes pamatprincipiem un pieteikšanas procedūru atsevišķu finansēšanas avotu ietvaros (fondi,
2 8/6 8/2 64/72 I Dr. oec.,prof. R.Liepiņa
daudzgadu nacionālās un ES programmas), kā arī attīstīt prasmes pielietot praksē dažas projektu plānošanas metodes un tehnikas.KOMPETENCES – studējošie iegūst teorētiskās un praktiskās iemaņas projektu izstrādāšanai; kurss veicina sadarbības iemaņu izveidošanos kolektīva ietvaros.
Arhīvi Latvijā un pasaulē
MĒRĶIS - iepazīstināt studentus ar arhīvu kā institūciju vēsturi, to darbības galvenajiem principiem dažādos laika posmos un vietās, kā arī jaunākajām to darbības tendencēm mūsdienās.KOMPETENCES – maģistranti iegūst zināšanas par arhīvu veidošanas nepieciešamību un vēsturi dažādās valstīs; veido priekšstatu par arhīvu dokumentu saglabāšanas vēsturisko, politisko un saimniecisko nozīmi dažādos laikos un mūsdienās.
2 8/6 8/2 64/72 I Dr. hist., asoc.prof.
I.Poča
Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģija
MĒRĶIS - izskatīt svarīgākās saskarsmes psiholoģijas problēmas. Studentiem tiek sniegtas arī praktiskās rekomendācijas personīgās un lietišķās saskarsmes uzlabošanā. Tiek aplūkoti galvenie lietišķās komunikācijas aspekti.KOMPETENCES - maģistranti iegūst zināšanas par lietišķo komunikāciju un personīgās saskarsmes psiholoģiskajiem principiem; apgūst praktiskās komunicēšanās iemaņas darbā ar kolēģiem un apmeklētājiem.
3 10/8 10/4 100/108 I Mg. soc.sc.,doc. I.
Graudiņa; Mg. psych.,
doc. A.Kondrova
Brīvās izvēles modulis – 7KPVēstures palīgdisciplīnas
MĒRĶIS - parādīt vēstures palīgdisciplīnu rašanos, specifiku un nozīmi vēstures avotu pētniecībā un vēstures procesu izpratnē.KOMPETENCES - studenti iegūst zināšanas par vēstures palīgdisciplīnu attīstības posmiem, prasmi tās izmantot saistībā ar vēstures procesiem
3 10/8 10/4 100/108 I Mg.hist., lekt. P. Kivrāns
Vēsturiskie MĒRĶIS - iepazīstināt studentus ar nozīmīgākajiem 3 10/8 10/4 100/108 I Dr.habil.hist.,
dokumenti arhīvos
vēsturiskajiem dokumentiem vai to kolekcijām, kuriem ir bijusi svarīga loma latviešu tautas likteņos un kuri glabājas Latvijas arhīvos vai dažu citu valstu arhīvos.KOMPETENCES – studējošie iegūst zināšanas par vēsturiski nozīmīgām dokumentu kolekcijām, kā arī iegūst iemaņas to atrašanā un lietošanā.
prof. K.Počs
Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības
MĒRĶIS - veidot priekšstatu par administratīvajām, privātajām un publiskajām tiesībām, par administratīvo tiesību avotiem un principiem. Padziļināt zināšanas par pašvaldību iestādēm kā valsts un sabiedrības pamatinstitūcijām, to izveidošanu, struktūru un kompetenci, saskaņā ar likumdošanu par pilsētu un rajonu pašvaldībām.KOMPETENCES – students spēj analizēt saistošos noteikumus savā pašvaldībā, tai skaitā, deputātu darbību savā reģionā, izprot administratīvo tiesību pamatnostādnes, principus, tiesību avotus un valsts pārvaldes organizāciju. Ir apgūtas iemaņas administratīvo aktu sastādīšanā.
3 10/8 10/4 100/108 I Dr.iur., doc. G.Makarova; Mg. soc.sc.
soc.sc.I.Krampuža
Socioloģija MĒRĶIS – dot plašāku priekšstatu par sabiedrības sociālo struktūru, tās funkcionēšanu un dinamiku, kā arī sociālo institūtu un sociālo organizāciju veidošanās likumsakarībām un to funkcijām, veidot izpratni par sociālajiem procesiem, attīstot prasmi patstāvīgi analizēt sociālos procesus mūsdienu Latvijā, operējot ar atbilstošiem socioloģijas zinātnē akceptētiem terminiem.KOMPETENCES – students pārzina un izprot būtiskākās likumsakarības sociālo procesu norisē, sabiedrības sociālās struktūras principus; spēj patstāvīgi analizēt sociālos procesus mūsdienu sabiedrībā, to ietekmi uz sociālo, tai skaitā arhīvu darbību. Students pārzina empīriskā socioloģiskā
2 8/6 8/2 64/72 I Mg. paed., lekt. V.Korkla
pētījuma veikšanas posmus un metodoloģiju, kā arī demonstrē prasmi patstāvīgi izstrādāt empīriskā socioloģiskā pētījuma programmu.
Citu RA katedru piedāvātie studiju kursi* KS – kredītpunktu skaits** PD- patstāvīgais darbs
ĀRĒJO AKREDITĀCIJAI NEPIECIEŠAMO DOKUMENTU SARAKSTS
N.p.k. Dokuments Atrašanās vieta1. RA attīstības stratēģija Vēstures un filozofijas katedra2. RA nolikums „Par RA
akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām”
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/8.doc
3. RA nolikums „Par studiju programmas direktoru Rēzeknes Augstskolā”
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/8.doc
4. Studiju kvalitātes novērtēšanas un kontroles sistēma Rēzeknes Augstskolā
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/senata_lemums_2005.02.28.doc
5. Nolikums „Par kursa eksāmeniem un ieskaitēm”
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/10.doc
6. Nolikums „Par valsts un gala pārbaudījumiem”
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/nol_gal_parb-1.doc
7. Rēzeknes Augstskolas studentu noteikumi
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/ra_studentu_noteikumi.doc
8. Rēzeknes Augstskolas Studējošo pašpārvaldes nolikums
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/2.doc
9. Rēzeknes Augstskolas Kredītu piešķiršanas komisijas nolikums
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/4_kreditu_piesk_komisija.doc
10. Nolikums par zinātnisko darbību Rēzeknes Augstskolā
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/2-1.doc
11. Nolikums par ikgadējo zinātnisko darbu konkursu Rēzeknes Augstskolā
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/3-1.doc
12. Nolikums par praksēm Rēzeknes Augstskolā
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/15.doc
13. Rēzeknes Augstskolas Konventa nolikums
RA iekšējā mājas lapa: http://staff.ru.lv/senats/ra_pad_kon_nol.doc
14. Maģistra darba izstrādāšanas metodiskie norādījumi
Vēstures un filozofijas katedra
15. Līgumi par RA studentu prakses vietu nodrošināšanu
Vēstures un filozofijas katedra
16. Metodiskie noteikumi maģistra darbu izveidei
Vēstures un filozofijas katedra
STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SARAKSTS
N.p.k. Docētāja vārds, uzvārds
Zinātniskais grāds
Amats Docējamie studiju kursi
Ievēlēts vai vieslektors
1. Aleksandrs Ivanovs
Dr. hist. Asociētais profesors
Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas;Arheogrāfija
Vieslektors
2. Deniss Hanovs Dr.art. Asociētais profesors
Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
Vēlēts
3. Kārlis Počs Dr.habil.hist. Profesors Latvijas varas, pārvaldes vēsture;Pētnieciskā darba izstrādes metodoloģija un metodika; Vēsturiskie dokumenti arhīvos
Vēlēts
4. Pēteris Kivrāns Mg.hist. Lektors Tiesību vēsture; Vēstures palīgdisciplīnas
Vēlēts
5. Laimdota Pērkone
Mg.hist. Lektore Paleogrāfija Vieslektore
6. Pēteris Grabusts Dr.sc.ing. Docents Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas
Vēlēts
7. Anita Puzule Mg.oec. Docente Dokumentu pārvaldība Vēlēta8. Inta Feldmane Lektore Dokumentu pārvaldība Vieslektore9. Digna Bērze Mg.hist. Lektore Arhīva darba
menedžmentsVieslektore
10. Evita Eglīte Mg. oec. Lektore Vadības teorija Vēlēta11. Leonārs
SvarinskisDr. oec. Profesors Bankas un to
dokumentācijaVēlēts
12. Māra Sprūdža Mg.chem. Lektore Dokumentu preventīvā aizsardzība;Dokumentu sistematizācija
Vieslektore
13. Iveta Šķinķe Mg.hist. Lektore Arhīvpedagoģija Vieslektore
14. Valda Čakša Mg. paed. Docente Profesionālā ētika Vēlēta15. Iveta Graudiņa Mg. soc.sc. Docente Lietišķā komunikācija Vēlēta16. Aija Kondrova Mg. psych., Docente Saskarsmes psiholoģija Vēlēta17. Rita Liepiņa Dr. oec. Profesore Projektu vadība Vēlēta18. Veronika Korkla Mg. paed. Lektore Socioloģija Vēlēta19. Inese Poča Dr. hist. Asociētā
profesoreArhīvi Latvijā un pasaulē
Vēlēta
20. Gaļina Makarova
Dr.iur. Docente Autortiesības, administratīvās tiesības
Vēlēta
21. Ilga Krampuža Mg. soc.sc. soc.sc.
Lektore Pašvaldību tiesības Vēlēta
AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOZĪMĪGĀKO ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU SARAKSTS
Autors Nosaukums (var saīsināt) Kur izdevums publicēts (vieta)Čakša Valda Tautas konservatorija Daugavpilī (1932.-1939.) DU Humanit. fak. XVII Zinātniskie lasījumi Vēsture: avoti un cilvēki.
2007. gada 25.,26. janv.Metodiskie norādījumi zinātnisko darbu izstrādāšanai vēsturē un kultūras vēsturē
Rēzekne: RA izdevniecība, 2006.
Latgales Tautas konservatorijas Valdes un Padomes darbība (1929 –1932).
Starpt. zin. konf. Sabiedrība un kultūra. Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā, 2006.g. 28.aprīlī
Latgales Tautas konservatorijas Valdes un Padomes darbība (1924-1929).
XVI zinātniskie lasījumi Vēsture: avoti un cilvēki. Referāts nolasīts Daugavpils Universitātē, 2006.g. janvārī
Atmiņas par Pēterburgas latgaliešu muzikālo biedrību Krāj. Sabiedrība un kultūra. V. Sast. A. Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2005.
Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība” RA
Latvijas Arhīvi, 2005.-Nr.2
Rēzeknes Tautas konservatorija novada mūzikas kultūrā
Rakstu krāj. Sabiedrība un kultūra. VI .Sast. A.Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2004.
Uz aizvadīto desmitgadi atskatoties. Studiju procesa organizācijas analīze
Vēstures un filosofijas katedras 1. rakstu krājums “Vēsture: problēmas un risinājumi” Rēzekne: RA, 2004.g.
Latgales ceļš uz garīgo kultūru un muzikālo izglītību Rēzekne: RA, 2001.Hanovs Deniss Garlieb Helwig Merkel. National Heroes and Rituals Kultūru krustpunkti 1.- R., 2004.
National Movement in Latvia in the 19th century – the nation as quasi religion. In: Religion and political Change in Europe
Universita di Pisa Italia, 2004.
Pilsonības Nācija: Baltijas Vēstnesis 1868.-1906. Monogrāfija.- R.: ELPA, 2003.Par nacionālisma reliģiskām formām 19.gs. Baltijā Dialogs. Konferences materiāli UNESCO, St.Pēterburga, 2002.Riga Anniversary 1901 – Reaction of the Latvian Community
Social Science and Humanities in Latvia, Nr.4, 2001.
Nacionālisma estētika un valoda Dialogs. Konferences materiāli UNESCO, St.Pēterburga, 2001.Rīgas Latviešu biedrība – pretrunīga realitāte Latvijas Vēsture, Nr.1, 2000.
Kivrāns Pēteris Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam
Kolektīva monogrāfija: Ivanovs A., Kivrāns P., Poča I., Počs K..- Rēzekne: LKC, 2003.-189 lpp.
Rezekne Town Council Activity(1931-1934) Šiauliu Universitetas konferencijas,1998., 75.-82.lpp.Sabiedriskās dzīves izpausme biedrībās Rēzeknē 20.gs.30.gados
RA zinātniskās konferences materiālu krājums.- Rēzekne: 1996., 36.-38.lpp.
Ivanovs Aleksandrs
Okupācijas varu maiņa Latvijā 1940. – 1945. gadā Latvijas historiogrāfijā.
Grām.: Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. Rīga, 2005. 11.-72.lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 16. sēj.).
Senākie līgumi ar Smoļensku Latvijas Valsts vēstures arhīvā: datēšanas un atribūcijas jautājumi.
Latvijas Arhīvi. 2006, Nr.2: 51–118.
1905. gada revolūcija Latvijā: Historiogrāfisks apskats. Grām.: 1905. gads Latvijā: 100. Rīga, 2006. 73. – 111. lpp.Editing and Exploratory Analysis of Medieval Documents by means of XML Technologies: The Case of the Documentary Source Complex Moscowitica Ruthenica.
In: Humanities, Computers and Cultural Heritage. Amsterdam, 2005. Pp. 155-160.
Sovietization of Latvian Historiography 1944 – 1959: Overview.
In: The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940 – 1991. Rīga, 2005. Pp. 256.-270., 349.-356.
Moscowitica – Ruthenica” в Латвийском государственном историческом архиве: история формирования комплекса, состав и введение в научный оборот.
Древняя Русь. Вопросы медиевистики. Москва, 2004. №3 (17), сентябрь: 47-54; №4 (18), декабрь: 94.-106.
Kompleksa “Moscowitica – Ruthenica” ieviešana zinātnes apritē: arheogrāfisks apskats
Latvijas Arhīvi. 2004, Nr.2: 47.-85.
Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945. gadam
Rēzekne, 2003. 11.-50., 69.-102.lpp.
Zespół dokumentów „Moscowitica – Ruthenica” w Łotewskim Państwowym Archiwum Historycznym.
Zapiski Historyczne. Toruń, 2006, tom LXXI, Zeszyt 2-3. S. 125-143.
Nacionālā pretošanās Latvijā 20. gadsimta 40. – 80. gados Latvijas historiogrāfijā.
Grām.: A. Caune, atb.red. Okupētā Latvija, 1940 – 1990: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2005. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. 27.–70. lpp. ISBN 978-9984-9921-8-7. 3,6 autorloksnes.
Šķiņķe Iveta 1941.gada 14.jūnijā deportācijā arestētās un izsūtītās sievietes. Ieskats problēmā
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 6.sēj. – Rīga, 2002., 331. –343.lpp.
Cenzūra un vara: ieskats Latvijas Komunistiskās partijas arhīvā.
Konfernces “Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas” materiālu krājums. 1998.
Reģionālās politikas atspoguļojums Latvijas ekonomisko rajonu veidošanā (50.-70.gadi).
Latvijas arhīvi 1997 (4)39.
1997. Reģionālās politikas atspoguļojums administratīvi teritoriālā iedalījuma maiņās 1940.-1956.gadā.
Latvijas Arhīvi 1997(1), 46.-57.lpp.
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un latviešu valodas attīstības jautājums 19. gadsimta 1. pusē.
Latvijas Arhīvi, 1996 (3-4), 74.- 91.lpp.
Dokumentu apkopojums skolām “Rīga – Brēmene” (vācu valodā).
Brēmenes Valsts arhīva izdevums.
Grabusts Pēteris Bankrotu datu analīzes metožu iespēju izpēte Starptautiskā zinātniskā konference – Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas - RA, Rēzekne, 2006.g. 24.martā, - 55-63 lpp.
Application of fuzzy rule base design method Scientific Proceedings of Riga Technical University: Computer Science. Techonologies of computer control, RTU, Riga, Issue 5, Volume 24. P. 125-131, 2005.
Analysing Bankruptcy Data with Neural Networks 10th International Conference on Soft Computing- Mendel2004, Brno, Czech Republic, June 16.-18., P.111-117, 2004.
Using Association Rules to Extract Regularities from Data
6th International Baltic Conference on Data Bases and Information Systems- DBIS'2004, Riga, June 6.-9., P.117-126,2004.
A study of clustering algorithm application in RBF neural networks
Scientific Proceedings of Riga Technical University: Computer Science. Information Technology and Management Science, RTU, Riga, Issue 5, Volume 5. P. 50-57, 2001.
RBF neironu tīklu pielietošanas perspektīvas Ziņojuma tēzes 2. pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2001.g. 14,15.augustā.
Using a Thermal Equilibrium method in the Neural Networks
Using a Thermal Equilibrium method in the Neural NetworksGADS
Svarinskis Leonārs
Central Bank’s Role in the Development of the Economic Environment: Latvia’s Experience
Legal, Political and Economical Initiatives Towards Europe of Knowledge. International Conference on European Processes. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2006, līdzautors – V.Pilsuma
Centrālās bankas darbības efektivitāte un integritāte Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas, Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Rēzeknes Augstskola, 132. - 142.lpp., 2006., Rēzekne, ISBN 9984 – 779 – 26 – 2, līdzautors – V.Pilsuma
SAPARD programme and the scheme of its impletation in Latvia
ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI, 2003.g. 20.jūnijā.
Readiness of the Bank of Latvia for the Integration in the European System of Central Banks – Future of the Banking after the year 2000 in the World and in the Czech Republic
VII Comparison of the Banking Sectors in Transition Economies – Karvina: Silesian University Opava. School of Business Administration Karvina, 2002, 64 – 70, līdzautors – Ž.Svarinska.
Model Proposed by there Government Structural Funds and there Cohesion Found
Сборник тэзисов. Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХ веке. Балтийский Русский институт. Международная академия наук вышей школы. стр. 51 – 53, Рига, 2002, ISBN 9984-30-031-5, līdzautors – Ž.Svarinska.
Establishment of the Latvian institutional structure for work with the EU Structural and Cohesion funds
Finance: Public Finance and macroeconomics, Investment and capital market, Corporate finance and capital budgeting, banking and credit risk management. ABAGAR, 173 – 191.lpp., 2002, Bulgārija, ISBN 954 – 427 – 477 – 4, līdzautors – Ž.Svarinska.
Iekšējā tirgus aizsardzības problēmas Latvijā Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli, 405 – 412.lpp., 2002, Rēzekne, ISBN 9984 – 585 – 26 – 3, līdzautors – Ž.Svarinska.
The Problems of the European Union Enlargement Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, LU Zinātniskie raksti, Nr.644; 644 – 652 lpp., Rīga, 2001, ISSN 1407 – 2157, līdzautors – Ž.Svarinska.
Komercbanku darbības riska pārvaldīšana Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, LU Zinātniskie raksti Nr.627; Rīga 2000, līdzautors – U.Zālītis.
Latvijas lauksaimniecības finansiālā nodrošinājuma modeļi, izmantojot valsts aizņēmumus
Ekonomika un uzņēmējdarbība, RTU zinātniskie raksti, 3.sērija, 9.sējums, 112. - 119.lpp., Rīga, ISSN 1407 – 7337, līdzautors – Ž.Svarinska.
Kondrova Aija Skola un sabiedrības sociālās izmaiņas Konferences materiāli.-Rēzekne, 1995.Skolotājs pedagoģiskajā saskarsmē Skolotājs.- 1999.- Nr.2.Empātija pedagoģiskajā procesā Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 2000.Sociālās percepcijas īpatnības jauniešiem no mono un polinacionālām ģimenēm
Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Liepāja, 2001.
Etniskā pašapzināšanās Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 2003.Makarova Gaļina Advokāta tiesiskais stāvoklis Starptautiskās zinātniskās konferences “Zinātnes sasniegumi sabiedrības
labklājībai un attīstībai” materiāli, 2004.gada 4.-5.marts. Advokatūras vēsture Latvijā. “Likums un tiesības”, 2003.gada jūlijs, 3.lpp.
Автореферат дисертации Москва, 1990. «Процессуальная и внепроцессуальная деятельность адвоката – защитника по предупреждению преступлений».
Процесуалъная деятелъность адвокатуры по предупреждению преступлений.
Научнопрактическая конференция адвокатов Прибалтийских республик, Рига, 1987, 0,2 п.л.
Проблемы прав на защиту Таллин, изд. Валгус,1988, 4 стр.Процесуальная деятельность адвоката по предупреждению преступлений.
Журнал “Юстиция”, 1984, Но.15/16, 0,3 п.л.
Puzule Anita Studiju darbu, diplomdarbu un maģistra darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi
Rēzekne: RA, 2006. 50 lpp.
Impact of income tax on entrepreneurship in Latvia Changes in Social and Business Environment. Proceedings of the 1st International Conference. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2006. p. 182. – 186.
Nodokļu politikas attīstības tendences Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rēzekne: RA izdevniecība, 2006. 153.-164.lpp.
Nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršana nerezidentiem
Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004., 300.-309.lpp.
Tūrisma uzņēmējdarbības pamati 12.nodaļa Daži aspekti tūrisma uzņēmējdarbības lietvedībā. Rēzekne: RA, 2001. 101.-117.lpp.
Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: Vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāžu arhīvu fondu rādītājs (1940-1941, 1944-1990) Zinātniska arhīvu rokasgrāmata.
Rīga:1997.-480 lpp.
Kultūras darbinieku dokumentu fondi Latvijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos
Rīga: Avots, 1992.-232 lpp.
Bērze Digna Die vom 13.-19.Jahrhundert in deutscher Sprache abgefassten Urkundenin den Beständen des Staatsarchivs fűr Geschichte Lettlands, Erschliessungund Benutzung deutschsprachiger Archivbestände in den postkommunistischen Staaten Ost- und Mittelost-Europas
Internationales Symposion an der Fachhochschule Potsdam, Dezember 1998, Verlag fűr Berlin-Brandenburg, Bl.27 –42.
Latvijas valsts arhīvu sistēmas bukleti 1997.,1999.
Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: Vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāžu arhīvu fondu rādītājs (1940-1941, 1944-1990) Zinātniska arhīvu rokasgrāmata
Rīga:1997.- 480 lpp.
Kultūras darbinieku dokumentu fondi Latvijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos
Rīga: Avots, 1992.-232 lpp.
Počs Kārlis „Latgales kongresa 90. gadadienu sagaidot”. Grām.:Konference „Latgalē dzīvojošo tautu identitāte vakar un šodien” 2006.gada 20. aprīlī Rēzeknē
Rēzekne: LKCI, 2006., 3.-13. lpp.
Latvijas-Francijas ekonomiskie sakari 20.gs. 20.gadu otrajā pusē
Latvijas vēsture. 2006, Nr.4
Latvijas – Francijas ekonomisko attiecību sākumi un 1924.g. tirdzniecības līgums
LU Vēstures un filozofijas fakultātes Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras jubilejas krājums.- R.: LU, 2005.
Riga im process der Modernisierung: Studien zum Wandel einer Ostseemetropole im 19. und fruhen 20. Jahrhundert. Herausgegen von Eduard Mühle und Norbert Angermann.
Marburg: Verlag Herder – Institut, 2004.- 173.-185.lpp.
Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam (kopā ar Ivanovu A., Kivrānu P., Poču I.).
Rēzekne: LKCI, 2003.- 196 lpp.
Borhu dzimtas un zemnieku attiecības Latvijas zinātņu Akadēmijas un Varakļānu pilsētas konference 2003.g.16.-17.martā.- Rēzekne: LKCI, 2005.- 29.-43.lpp.
Latgales vēsturiskie likteņi un tās apvienošanās ar pārējiem Latvijas novadiem: 1917.gada aprīļa Rēzeknes kongresu atceroties
Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. A. – 1998. – 52.sēj. – Nr.4/6 – 26.-31.lpp.
Latvijas neatkarības problēmas: 1918.-1923.gads Latvijas Vēsture.- 1994.-Nr.4 – 21.-22.lpp.; 1995.– Nr.1 – 6.-14.lpp. (Atkārtoti publicēts ķīniešu valodā – Americas and Europe Quarterly.- Taipei.- 2001.- Autumn vol.- p.105.-122.
Inese Poča Latgales zemnieku problēmas 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā
Referāts starpt.zin.konferencē “Sabiedrība un kultūra” Liepājā, 2005.g. 28.-29.aprīlī (iesniegts publicēšanai).
Latviešu autoru darbi par Latgales vēsturi Grāmatā: A.Ivanovs, P.Kivrāns, I.Poča, K.Počs. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam.- Izglītības problēmas Latgalē un avīze “Gaisma”// Rēzekne: LKCI, 2003.
Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā: Tiesības, vēsture un kultūrvēsture
Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 2002.- 22.-31.lpp.
Obraz žycia Latgalii w gazete “Gajsma” (1905-1906) Europa nie prowincjalna: Przemiany na zemiach Wschodnych dawnej Rzeczypospolitej (Bialoruš, Litwa, Lotwa, Ukraina, wschodnie pogranicze III Rzeczypospolitej Polskiej) w latach 1772-1999. Praca zbiorowa pod red.K.Jasiewicza.- Warszawa: Institut Studiow Politych PAN. Oficyna Wydawnicza RYTM, 1999.- S.512-120.
The image of the life style of Latgalia in “Gaisma” journal (1905-1906)
)// Non-provincial Europe: Changes on the Territories of former Polish Republic (Belarus, Latvia, Lithuania, Ukraine, eastern boderland of the III Republic in 1772-1999).- London: Polonia Aid Foundation Trust, 1999.
Avīzes “Gaisma” devums Latgales integrācijā latviskajā kultūrvidē pēc drukas aizlieguma atcelšanas
Integrācijas problēmas mūsdienās: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 1999.- 27.-31.lpp.
Ieskats Latgales historiogrāfijā (Līdz 1945.gadam) Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība,1993.- 40 lpp. (II-III nod.)Iveta Graudiņa Students’ Professional competencies development in
economics and business educationStudents’ practical teaching: peculiarities, problems and perspectives. Collection of scientific articles of international scientific practical conference. Kaunas: 22 February, 2007.
Augstskolu un uzņēmumu sadarbības veidi ekonomikas un biznesa izglītības kvalitātes nodrošināšanai
Reģionālo augstskolu loma mūžizglītības attīstībā. Akadēmiskās konferences tēžu krājums, 2006.gada 8.decembris. Rēzekne: 2006.
Cooperation between university and industries as a key factor for quality development of economic education in Rezeknes Augstskola
Современные проблемы модернизации подготовки экономистов в условиях глобализации. Тезисы международной конференции. Ставрополь, 2006.
Image of Latvia as a motivating factor for potential exchange students
Rēzeknes Augstskola, starptautiskā zinātniskā konference 2002.28.02.-02.03.
Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. I.Graudiņa, I.Silineviča
Rēzekne, 2002.,118-125 lpp. ISBN 9984-585-40-9.
Tūrisma attīstības koncepcija. I.Silineviča, V.Deksne, I.Graudiņa, I.Zaļūksne, I.Silicka, V.Silineviča.
Rēzeknes Augstskola. Ekonomikas fakultāte. Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadības katedras rakstu krājums I.Silinevičas redakcijā. –Rēzekne, 2002.gads. 8-32 lpp. ISBN 9984-585-40-9.
Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešamais RSEZ sabiedrisko attiecību modelis kā organizācijas vides sakārtošanas un vadīšanas instruments. I.Siliņeviča, I.Graudiņa
Raksts starptautiskās zinātniskās konferences “Vide. Tehnoloģija. Resursi” rakstu krājumā. Rēzekne, 2001.
Rēzeknes reģiona tūrisma attīstības zinātniskā koncepcija
Līdzautore, raksts starptautiskās zinātniskās konferences “Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz ES” krājumā. Rēzekne, 2000. - 354.-359.lpp.
Organizāciju attīstības nozīme uzņēmuma darbības uzlabošanā
Ziņojuma tēzes 1.starptautiskajai RA Ekonomikas fakultātes un Viļņas universitātes konferencei “Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā”. Rēzekne, 1999. - 51.-54.lpp.
Rita Liepiņa Role of European Regional Development Fund in Development of Innovative Business in Latvia
Kauņas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference (līdzautors S.Boļšakovs), 2004.
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības iespējas Latgales novadā
RA zinātniskie raksti; Rēzekne, RA, 2003.
The Role of Investments in Development of the Apecially Supported Regions
LU Zinātniskie raksti, 2001.
Starptautisko standartu pielietojums banku auditā: Māc.līdzeklis
Rēzekne: RA ,1999.- 72 lpp.
Saimnieciskās darbības analīze: Uzdevumu krājums Rīga: LVU, 1986.- 44lpp.
Inta Feldmane Informācijas un Komunikāciju tiesības, 2.nodaļa -Dokumenti
Biznesa augstskola Turība, SIA, Rīga, 2002.
Latvian archives towards the information society Papers of the International Conference, Warsaw, September 28-29, 2001.Dokumentu lietošanas vērtība un "galīgais derīgums" jeb kādu dokumentāro mantojumu mēs atstāsim nākošajām paaudzēm
Latvijas Arhīvi, 1997. Nr.1
Principles of Provenance jeb dokumentu klasifikācijas pamatprincipi
Latvijas Arhīvi, 1996. Nr.3-4
The Problems of Terminology in the Creation of New Appraisal Principles
Baltic- Nordic Archival Seminar on Appraisal and Disposal - Helsinki University Press, Helsinki 1995
The First Steps in the Appraisal of commercial Banks Records and Archives
Baltic- Nordic Archival Seminar on Appraisal and Disposal - Helsinki University Press, Helsinki 1995
Māra Sprūdža Rekomendācijas dokumentu noformēšanai – papīra un informācijas pierakstīšanas līdzekļu izvēle/ Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcija
Latvijas Vēstnesis – 2001.25.07. Nr.111
Mācību un kvalitātes vadības centra veiktās anketēšanas rezultāti/ Āboliņa M., Sprūdža M.
Latvijas Arhīvi – Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 2001. Nr.3 – 150.-155.lpp.
VI Eiropas arhīvistu konference „Arhīvi starp pagātni un nākotni”
Latvijas Arhīvi – Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 2001. Nr.3 – 124.-135.lpp.
Dokumentu mikrofilmēšana Polijā Latvijas Arhīvi/ Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs – Arhīva dzīve – 2000. Nr.1. – 175.-177.lpp.
17.-18.gs. ādas iesējumu konversācija Latvijas Arhīvi – 1997. – Nr.2 – 119.lpp.17.-18.gs. ādas iesējumu saglabāšana 37 RTU studentu zinātniskā konference, Rīga – 1996.-168.lpp.
Laimdota Pērkone
Latvijas sociāldemokrātijas vēstures posmi un izpētes problēmas
Brīvība – 1993. Nr.11/12
Eduards Bernšteins un bernšteimisms Brīvība – 1993. Nr.11/12Diskusija sociāldemokrātu presē par revizionismu un oportunismu
LU Zinātniskie raksti. Vēsture: Sociālpolitiskās vēstures jautājumi – R.,1992. -44.-57.lpp.
Latviešu nācijas veidošanās Rīga, 1990. – 42.lpp.Latviešu sociāldemokrātu prese (1918.-1904.) par bernšteimismu Vācijas sociāldemokrātijā
Vācija un Baltija: rakstu krājums – R.,1990. – 76.-81.lpp.
Apstiprināts Vēstures un filosofijas katedras sēdē
09.03.2007. Prot.Nr.7
Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zin. fak. Vēstures un filozofijas katedra
Metodiskie norādījumi par praksēm profesionālajā maģistra studiju programmā “Arhīvniecībā”
1. Vispārīgie noteikumi1.1. Prakse ir neatņemama studiju programmas sastāvdaļa, kurā students praktiski
izmanto teorētiskajās studijās apgūto.1.2. Prakse RA tiek organizēta atbilstoši augstāko izglītību Latvijas Republikā
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, RA normatīvajiem dokumentiem un šiem metodiskajiem norādījumiem.
1.3. Saskaņā ar otrā līmeņa profesionālās Augstākās izglītības valsts standarta prasībām reflektantiem jābūt izgājušiem praksi izvēlētajā specialitātē 32 kredītpunktu (turpmāk: KP) apjomā. Reflektantu vismaz viena gada darba stāžs arhivēšanā saskaņā ar licencēšanas noteikumiem, pielīdzināms 16 prakses kredītpunktiem. Tādējādi studiju laikā maģistrantiem vēl jāiegūst diferencētās ieskaites par praksēm 16 KP apmērā.
1.4. Atskaite par iegūtām iemaņām praktiskajā darbā arhivēšanā vismaz viena gada laikā, jāiesniedz RA profilējošā katedrā mēneša laikā pēc imatrikulācijas, lai to varētu ieskaitīt kā 16 KP praksi.
1.5. Arhīva prakses norises vietas var būt zonālie valsts arhīvi, centrālie Latvijas Republikas arhīvi, t.sk. speciālie, kā arī valsts un pašvaldības institūciju vai juridisko personu arhīvi, kuri atrodas Valsts arhīva uzraudzībā.
2. Arhīva prakses mērķi un uzdevumi
2.1. Arhīva prakses mērķi:2.1.1. Padziļināt teorētiskajos kursos iegūtās zināšanas, dodot iespēju pilnveidot esošās
arhīva darba iemaņas un prasmes, kā arī apgūt jaunas.
2.1.2.Nostiprināt iegūtās teorētiskās atziņas mācību kursos par elektroniskajiem informācijas nesējiem un to sistēmām, kā arī iegūt praktiskas iemaņas to lietošanā.
2.I.3. Pilnveidot iemaņas arhīvu apmeklētāju apkalpošanā un arhīvos glabājamo dokumentu popularizēšanā.
2.1.4 Attīstīt maģistrantu pētnieciskās iemaņas analizējot un izvērtējot arhīvu darbības dažādos veidus. Iegūtās atziņas izmantot maģistra darba izstrādē.
2.1.5. Izkopt iemaņas dokumentu sagatavošanai edīcijai (publicēšanai).
2.2. Arhīva prakses uzdevumi :
2.2.1. Nostiprināt esošās zināšanas vai apgūt no jauna zināšanas un iemaņas par arhīvu darba organizāciju un vadību visu veidu arhīvos un arhīvu darba virzienos.
2.2.2. Apgūt arhīvu pedagoģijas darba formas un to pielietošanas iemaņas darbā ar skolēniem vai studentiem, iepazīstinot viņus ar arhīva fondiem un rosinot veikt arhīva dokumentu izmantošanu zinātnisko darbu izstrādē.
2.2.3. Veikt arhīva pamatdarbības virzienu: dokumentu atlases, komplektēšanas, apstrādes, saglabāšanas un izmantošanas izpēti visu veidu arhīvos.
2.2.4. Apgūt prasmes novērtēt institūcijas dokumentārā kopuma funkcionālo nozīmi un noteiktos dokumentu glabāšanas termiņus, kā arī dokumentēšanas darba kvalitāti, dokumentu satura un formas kvalitāti.2.2.5.Apgūt avotu atlases principus dokumentu edīcijai, vadoties no arheogrāfijas prasībām
attiecīgam dokumentu publikācijas tipam.
3. Prakses organizācija
3.1. Profesionālā prakse tiek organizēta ārpus augstskolas ar maģistranta apgūstamo profesiju saistītās iestādēs (valsts un pašvaldību arhīvos, uzņēmumu, organizāciju arhīvos), kurās tiek garantēta prakses metodiskajos norādījumos noteikto uzdevumu izpilde.
3.2 Pētnieciskā prakse tiek organizēta dažāda profila arhīvos - Valsts centrālajos, Valsts zonālajos arhīvos, valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko personu arhīvos, kuri atrodas Valsts arhīva uzraudzībā..
3.3. Starp augstskolu un prakses vietu tiek noslēgts sadarbības līgums, kurā tiek ietvertas abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība, līguma darbības termiņš, savstarpējo norēķinu kārtība, līguma izbeigšanas nosacījumi u.c. noteikumi.
3.4. Arhīva prakses vieta nodrošina ar nepieciešamo darba materiālu darba uzdevumu izpildei, t.sk. datora izmantošanu prakses uzdevumu izpildei.
4. Prakses norise
4.1. Pirms prakses uzsākšanas maģistrants izvēlas prakses vietu. Ja prakses vieta nav Rēzeknes zonālais valsts arhīvs vai RA arhīvs, maģistrants iesniedz iestādes, kurā izies praksi, vadītāja rakstisku piekrišanu prakses vadītājam un vienas nedēļas laikā pirms prakses uzsākšanas noslēdz līgumu starp RA no vienas puses un prakses vietas administrāciju – no otras. Līgumā, kas ir atrodams Vēstures un filosofijas katedrā, tiek norādīts maģistranta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Maģistrants vienojas ar konkrētās iestādes amatpersonu, kas ir iecelta par atbildīgo par arhīvu un lietvedību, par prakses uzdevumu izpildi, kas atzīmēti šajā nolikumā.
4.2. Pirms prakses uzsākšanas maģistranti pirmsprakses konferencē iepazīstas ar arhīvu
prakses prasībām un vienojas ar arhīva prakses vadītāju par prakses saturu un konkrētiem darba uzdevumiem.
4.3. Katras prakses noslēgumā maģistrantam jāsagatavo prakses atskaite – analītisks paveiktā uzdevuma apraksts un izstrādātie dokumenti.
4.4. Maģistrantam ir tiesības saņemt konsultācijas par arhīva prakses darba jautājumiem pie arhīva prakses vadītāja. Maģistranta pienākums ir iesniegt visus arhīva prakses atskaites materiālus arhīva prakses vadītājam viena mēneša laikā pēc prakses pēdējās darba dienas.
5. Prakses novērtējums.
Ņemot vērā to, ka prakses daļēji var tikt veiktas atvaļinājuma laikā, semestrī paveiktās prakses novērtējums tiks veikts nākošā semestra sākumā pēc prakšu atskaišu saņemšanas un to izvērtēšanas
6. Prakses konkrētie uzdevumi
I. Profesionālā prakse (10 KP)a. Iepazīšanās ar citu arhīvu darbu, t.sk. speciālo un iespēju robežās privāto arhīvu darba īpatnībām. ( To var veikt vienlaicīgi ar kāda uzdevuma izpildi arhīvā vai grupā paplašinātas ekskursijas veidā. Atkarībā no iepazīšanās ilguma un maģistranta darba pieredzes var ieskaitīt 3 KP)b. Fonda apraksta sastādīšana vai pārstrāde atbilstoši LVS 369 "Arhīviskais apraksts:Vispārīgie principi". (3 KP) c. Organizācijas dokumentu pārvaldības instrukcijas izstrāde. (3 KP)d. Organizācijas dokumentu klasifikācijas shēmas izstrāde. (3 KP)e. Darbs ar skolēniem vai studentiem. (2 KP)
Studējošajiem bez arhīva darba pieredzes Studējošajiem ar arhīva darba pieredziAr līgumu apstiprināta kāda no metodiskajos norādījumos minētajām prakses tematiskajām jomām jāizvēlas obligāti.
Iesniedz darba devēja apliecinājumu (ar vērtējumu 10 ballu sistēmā) un pašanalīzi par pieredzi kādās no metodiskajos norādījumos minētajām prakses lomām.Atsevišķos gadījumos praksi var aizstāt ar studējošā reāli izstrādātu dokumentu vai teorētisku atziņu apkopojumu par kādu no arhīva darba virzieniem (rakstu, stenda referātu konferencē u.c.).
kopā prakses 10 KP kopā prakses 10 KPPrakse kādā no metodiskajos norādījumos minētajām prakses tematiskajām jomām jāizvēlas obligāti.
Prakse kādā no metodiskajos norādījumos minētajām prakses tematiskajām jomām vai darba devēja apliecinājums (ar vērtējumu 10 ballu sistēmā) un pašanalīze par pieredzi kādās no metodiskajos norādījumos minētajām prakses jomām.Atsevišķos gadījumos praksi var aizstāt, piemēram, ar IT specializēto lietotņu izmantošanas praktikumu, arhīvpedagoģijas aktivitātēm u.c.
II Pētnieciskā prakse (3KP)
1. Prakse arheogrāfijāAnalizēt vienu dokumentu krājumu vai dokumentu elektronisko publikāciju no
arheogrāfijas viedokļa.
2. Dažādu darba veidu procedūru veikšanas izvērtējums un procedūru aprakstu izstrāde pēc izvēles:
■ dokumentu reģistrācija;■ apmeklētāju pieņemšana;■ izziņu sagatavošana (noteiktai izziņu grupai);■ iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrācija un atbildes sagatavošana;■ esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes organizēšana;■ dokumentu pieņemšana glabātavā;■ dokumentu izsniegšana no glabātavas;■ aktu par dokumentu atlasi iznīcināšanai saskaņošana;■ lasītāju apkalpošana u.c.
Procedūras aprakstu veidot atbilstoši ISO 9001 "Kvalitātes vadības sistēma: Prasības", ietverot:1. Mērķi un pielietojumu;2. Atsauces;3. Definīcijas;4. Procesu:
a.) procesa grafisko attēlojumu;b) procesa aprakstu;c) atbildīgo (par katru darba posmu).
5. Dokumentus, kas veidojas šajā procesā, to paraugus.
III Kvalifikācijas prakse (3KP)Vēlams izmantot tiem maģistantiem, kuri nav strādājuši valsts arhīvos. Pārējie studenti šo prakses laiku var izmantot papildus pilnveidojot savas darba iemaņas, īpaši elektronisko (digitālo) dokumentu apstrādē vai veicot pētniecisku darbu saistībā ar maģistra darba izstrādi.
Apstiprināts Vēstures un filosofijas katedras sēdē
21.02.2007. Prot.Nr.6
RĒZEKNES AUGSTSKOLAHumanitāro un juridisko zinātņu fakultāte
Vēstures un filozofijas katedra
MAĢISTRA DARBU IZSTRĀDĀŠANAS
METODISKIE NORĀDĪJUMI
Rēzekne2007
Vispārīgie noteikumi maģistra darbam
Maģistra studijas noslēdzas ar maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu Maģistra pārbaudījumu komisijā.
Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) pētījums. Tam jāsatur novitātes elementi, kas var izpausties gan patstāvīgā arhīvu darba aktuālo problēmu izvērtēšanā un to risinājuma meklējumos, gan arhīvu vēstures izpētē, gan arhīvu likumdošanas izvērtējumā, ārzemju (ES) arhīvu darbības izgaismojumā, diģitalizācijas procesa izvērtējumā, kā arī atsevišķu dokumentu komplektu apzināšanā un analizē. Darba izstrādes rezultātā iegūtās zinātniskās atziņas var tikt formulētas kā priekšlikumi to praktiskai izmantošanai.
Maģistra darbā tiek atspoguļoti autora oriģinālā darba rezultāti, un tas nedrīkst tikt veidots kā citu autoru publicētu materiālu kompilācija. Maģistra darbs ir patstāvīga izstrādne, un par to, cik sekmīgi šis darbs ir izstrādāts, atbild darba autors.
Maģistra darba izstrādes mērķi un temats
Maģistra daba mērķi ir: 1) apliecināt teorētisko zināšanu praktisko pielietojumu, teorētisko jēdzienu un
metodoloģijas pārzināšanu, kā arī studenta izvēlētās jomas izpētes prasmi; 2) demonstrēt sistemātisku teorētisku pieeju maģistra darba izstrādē; 3) parādīt prasmi lietot šim nolūkam pieejamās informācijas tehnoloģijas un teorētiskās
zināšanas attiecīgajos studiju priekšmetos; 4) izdarīt pamatotus secinājumus un izstrādāt reālus priekšlikumus.
Maģistra darbam jāatbilst šādām prasībām: 1) jāatspoguļo attiecīgās speciālās literatūras un citu avotu pārzināšana;2) jāatspoguļo prasme apkopot un analizēt informāciju, izmantojot atbilstošas
pētīšanas metodes un tehniskos līdzekļus;3) jābūt konkrētas, aktuālas problēmas patstāvīgiem vai grupā veiktiem pētījumiem; 4) jāsatur pētījuma gaitas un rezultātu precīzs, skaidrs un loģisks izklāsts, no pētījuma
rezultātiem izrietošie autora secinājumi un priekšlikumi;5) jāparāda prasme izmantot ārvalstu pieredzi konkrēto jautājumu risināšanā;6) jāapliecina prasme radoši strādāt, veicot pētījumus un izstrādājot aktivitāšu
programmas.Maģistrantam ir jāveic pētījums izvelētajā jomā un rūpīga problēmas analīze, darbs
atbilstoši jānoformē un jāaizstāv, pamatojot pētījuma rezultātus ar konkrētiem datiem un izvirzot priekšlikumus par oriģināliem problēmas risinājumiem.
Maģistra darba tematam ir jāatspoguļo problēma, kas ir aktuāla arhīvniecībā, kā arī konkrētā arhīvā, uzņēmumā vai iestādē. Darbā ir jāpamato attiecīgās problēmas izpētes nepieciešamība, jāpamato secinājumi un jāizstrādā priekšlikumi aplūkoto problēmu risinājumiem.
Maģistra darbs nav pārskats par arhīva, valsts iestādes darbību, kā arī nedrīkst balstīties tikai uz aprakstošu Latvijas vai ārvalstu arhīvu darbības salīdzinājumu. Maģistra darbs ir teorētisks un praktisks pētījums, kurš kalpo par pamatu profesionālā grāda piešķiršanai.
Maģistra darba forma var būt: 1) par izvēlēto tematu atsevišķi uzrakstīts darbs, ievērojot maģistra darbam izvirzītās prasības; 2) kopsavilkums par autora publikācijām un veiktajiem zinātniskās pētniecības darbiem, kas apkopoti atbilstoši darba temata nosaukumam. Kopsavilkuma apjoms - 20lpp.
3) maģistra darbs var tikt veidots arī kā viena vai divu maģistrantu patstāvīgi izvēlēta izpētes projekta izstrāde.
Maģistra darba temats un forma tiek apstiprināti katedras sēdē, saskaņojot to ar programmas direktoru un zinātnisko vadītāju.
Maģistra darba struktūra un saturs
Maģistra darba struktūra atbilst zinātniskā darba struktūrai, un tai ir šādas sastāvdaļas: titullapa (2.pielikums); anotācijas (latviešu un angļu/vācu valodā); saturas rādītājs; ievads; avotu un literatūras apskats; darba satura izklāsts 2-4 nodaļās (var būt apakšnodaļas); kopsavilkums (secinājumi); saīsinājumu saraksts; izmantoto avotu un literatūras saraksts; pielikumi; galvojums.
Ievadā autors pamato zinātniskā darba temata izvēli un īsi raksturo tā aktualitāti, atzīmējot autora ieinteresētību to pētīt. Ievadā jānorāda pētīšanas objekts, priekšmets, darba mērķis, mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi, (hipotēze) un darba struktūra.
Teorētiskajā daļā jādod pētījuma bāze – avotu apskats un pētījuma metodes, kā arī literatūras apskats, respektīvi, ar tematu saistītās problēmas atspoguļojums publicētajos materiālos, kā arī literatūrā izvirzīto koncepciju salīdzinājums un to novērtējums. Ņemot vērā sava temata ievirzi, autors var izteikt arī citus teorētiskās izpētes vēlamos virzienus.
Zinātniski pētnieciskā daļā, kura ir maģistra darba centrālā daļa, autors dod problēmas analīzi, izklāsta autora piedāvāto risinājumu. Nepieciešamības gadījumā var tikt veikti novērojumi, izmantojot socioloģisko pētījumu metodes vai arī veikti eksperimenti piedāvāto risinājumu pārbaudei. To apraksts un rezultāti ir jāatspoguļo darbā. Katrai nodaļai jāatspoguļo kāds pētāmās problēmas aspekts saistībā ar citām nodaļām. Nodaļu beigās ir jādod secinājumi, kuri izriet no nodaļā analizētā materiāla.
Secinājumos jādod teorētiskie vispārinājumi, analizētā procesa un parādību novērtējums, slēdzieni, kas izriet no visa darba satura. Nedrīkst atkārtoties un vēlreiz pārrakstīt nodaļu beigās dotos secinājumus. Slēdzieni atšķiras no nodaļu secinājumiem, tie ietver sevī plašāku domas vispārinājumu, parāda summāri jauno, ko autors devis problēmas izpētē.
Maģistratra darba struktūru, t.i., tā nodaļu sakārtojumu un samēru maģistrants veido, kontaktējoties ar maģistra darba vadītāju. Katrai nodaļai jāatspoguļo kāds pētāmās problēmas aspekts saistībā ar citām nodaļām. Katrai nodaļai jābeidzas ar secinājumiem.
Rekomendētā darba struktūra (% no kopējā apjoma) ir:• anotācija - 2 lpp.;• ievads - 5%;• teorētiskā daļa - 40%;• zinātniski pētnieciskā jeb praktiskā daļa - 45%;• secinājumi un priekšlikumi kopā ar kopsavilkumu - 10%
Darba apjoms ir ne mazāk kā 90 lapas bez pielikumiem. Vēlamais pamatteksta (burtu, simbolu) fonts - Times New Roman, lielums - 12 pt, intervāls starprindām - 1,5). Virsrakstos simbolu lielums 14 - 16 pt.
Lapas numurē pieaugošā kārtībā ar arābu cipariem augšā pa vidu. Pirmo lapu(titullapu) nenumurē, bet nākamajai lapai liek kārtas numuru 2. Nodaļas, secinājumus sāk jaunā lapā. Apakšnodaļas - tajā pašālapā, kur beidzas iepriekšējā nodaļa (apakšnodaļa).
Maģistra darbā nav pieļaujama vietniekvārdu un darbības vārdu lietošana I personā. Tekstā darbības vārdi var būt ciešamajā kārtā vai īstenības izteiksmes tagadnes trešajā personā, piemēram, "izveidots" "izanalizēts", "autors uzskata", "pēc autora domām" utt.
Izstrādes procesa organizācijaMaģistra darbs tiek izstrādāts pa posmiem, vairākos starptermiņos, tā lai maģistra darba
zinātniskais vadītājs varētu studentu konsultēt un kontrolēt darba izstrādes procesu. Studentiem ir ieteicams kontaktēties ar zinātniskā darba vadītāju.
Maģistra darba izstrādi varētu sadalīt vairākās fāzēs, kas atbilst studiju plānā noteiktiem termiņiem.
Darba tēmas izvēleDarba tēmas izvēlē nepieciešams balstīties uz būtisku problēmu arhīvā vai organizācijā,
jomā, kas ir būtiska arhīvniecībā un kas būtu saistīta ar studiju programmas specifiku, vai arī tēmas izvēlē varētu balstīties uz ar studiju programmu saistītiem pētījumiem konkrētā arhīvā.
Ja maģistra darba tēmu ierosina studenta darba devējs, šis uzņēmumam vai organizācijai var nozīmēt savu konsultantu.
Jebkurā no augstāk minētajiem gadījumiem, sarežģītākais uzdevums ir konkretizēt ideju, precīzi formulējot problēmu, kuras risinājums, apkopojot un izanalizējot datus, varētu reāli sniegt atbildi uz maģistra darbā izvirzītajiem jautājumiem.
Maģistra darba tēma ar pieteikumu ir jāiesniedz Vēstures un filozofijas katedrā līdz studiju plānā norādītajam termiņam. Iesniegumam var pievienot īsu tēmas aprakstu vai skaidrojumu.
Maģistra darba vadītāja apstiprināšanaPēc studentu iesniegumu saņemšanas, katedra, konsultējoties ar potenciālo darba vadītāju
un programmas direktoru, izvērtē un apstiprina maģistra darba tēmu un vadītāju katram konkrētam maģistra darbam.
Maģistra darba satura noteikšanaŠajā stadijā studentam ir jātiekas ar maģistra darba vadītāju un jāvienojas par maģistra
darba saturu. Galvenais uzdevums ir precizēt jautājumus, kuri būtu jāizpēta un konsultēties par veidu, kā uz tiem atbildēt, piemēram: Kādi ir jautājumi, uz kuriem gribu rast atbildes? Kas par šīm problēmām atrodams literatūrā, avotos? Kādi dati ir jāsavāc, un kur tos var atrast? Vai galvenokārt izmantošu arhīvos, bibliotēkās pieejamos publicētos materiālus, valsts institūcijās pieejamo oficiālo informāciju, internetu, intervijas, vai balstīšos uz patstāvīgu pētījumu? Kādi analītiskie principi tiks izmantoti datu analīzei? Lai izmantotu attiecīgos analītiskos principus, kādi dati ir jāsavāc? Vai šie dati ir pieejami? Kā datu analīze palīdzēs rast atbildes uz darbā izvirzītajiem jautājumiem?
Pirms sastādīt darba plānu nepieciešams iepazīties ar izmantojamo literatūru, sastādīt tās sarakstu. Sastādot plānu, jāievēro, ka atsevišķu jautājumu izklāstam jābūt pakļautam visa temata atsegšanai kopumā. Tādēļ atsevišķos jautājumus savstarpēji jāsaista. Sākotnējo darba plānu students parāda darba vadītājam. Pēc tā apspriešanas sastāda plāna galīgo variantu, pēc kura veic tālākos pētījumus par izraudzīto tematu.
Darba izstrādāšanas svarīgs posms ir informācijas vākšana. Vienlaicīgi ar nepieciešamo datu vākšanu notiek to daļēja apstrāde un sistematizācija, informācijas pietiekamības pārbaude. Šajā nolūkā studentam vispusīgi un rūpīgi jāpēta izvirzītās problēmas risināšanas teorētiskie un praktiskie varianti, kritiski jāaplūko viņa rīcībā esošie literatūras avoti un praktiskais materiāls. Lietderīgi izmantot arī prakses laikā iegūtās zināšanas un materiālus.
Jāpatur vērā, ka ir obligāta prasība katram maģistrantam: Līdz darba aizstāvēšanai jābūt vienai publikācijai un jāuzstājas ar referātu zinātniski praktiskā konferencē par pētāmo problēmu. Tāpēc jau šajā stadijā ir jāsāk gatavoties šim pasākumam.
Pirmais maģistra darba variants jeb melnraksts (tēzes)Tas ir jāiesniedz zinātniskā darba vadītājam noteiktā termiņā, taču ne vēlāk par trīs
mēnešiem pirms maģistra darba galīgā varianta iesniegšanas. Tajā jāparāda veiktais darbs avotu vākšanā, apkopošanā un analīzē, aptuvenie rezultāti, provizoriskie secinājumi.. Šajā
darba stadijā vēlams vienoties par publikāciju un uzstāšanos konferencē, ka arī priekšaizstāvēšanā.
Otrais maģistra darba variants un priekšaizstāvēšanaTā notiek studiju plānā paredzētajā laikā.
Maģistra darbam jau ir jāveido vismaz 75-80% no maģistra darba galīgā varianta. Maģistrantam kopā ar vadītāju pirms tam jāizvērtē publicēšanai paredzētais materiāls, tāpat darba prezentācijas materiāli. Šajā darba stadijā ir jāpublicē raksts par maģistra darba tēmu un jāpiedalās konferencē.Darba prezentēšanai Pārbaudes komisijā ir atvēlētas ne vairāk kā 15 minūtes maģistranta darba prezentēšanai. Šajā laikā maģistrantam skaidri un precīzi jāraksturo :_= temata aktualitāte, nozīmīgums = darba mērķis un uzdevumi_= pētījuma objekts un priekšmets = pētījuma praktiskā nozīme = nodaļu īsas anotācijas = secinājumi
Maģistra darba otrā varianta prezentāciju par saīsinātu galīgā maģistra darba aizstāvēšanas mēģinājumu.
Pēdēja maģistra darba pārbaudeŠīs pārbaudes laikā lielākā uzmanība tiek pievērsta darba metodisko prasību un
noformēšanas atbilstībai maģistra darba izvirzītajiem norādījumiem. Svarīgi pārliecināties par darba satura atbilstību izvirzītajam mērķim un uzdevumiem un secinājumu pamatotību. Jāpārdomā darba loģiskais izklāsts. Jāpārbauda darbā izmantotās citu autoru domas un atbilstošās atsauces, kā arī jāsakārto bibliogrāfiskais saraksts. Tāpat jānovērš pamanītās kļūdas un trūkumi darba normējumā, jo kļūdainu un nepareizi noformētu darbu aizstāvēšanai nepieņem.
Maģistra darba iesniegšanaGalīgais maģistra darba variants ir jāiesniedz RA Humanitāro un juridisko zinātņu fak.
Vēstures un filozofijas katēdrā līdz studiju plānā noteiktajam datumam. Iesniedzamais komplekts ietver:=> vienu maģistra darba iesietu eksemplāru cietajos vākos;=> vienu maģistra darba kopiju mīkstajos vākos. => vienu maģistra darba kopiju elektroniskā formātā.
Maģistra darbu aizstāvēšanai iesniedz iesietu cietos vākos ar šādu uzrakstu uz pirmā vāka: augstskolas nosaukums (Rēzeknes augstskola), Maģistra darbs, vieta un gads (piem., Rēzekne 2008).
Pirms darba iesniegšanas ir rūpīgi jāpārbauda teksts un jāizdara labojumi, ja tie nepieciešami. Par iespiedkļūdām atbild darba autors. Tāpat jāpārbauda iesietos maģistra darba eksemplārus, lai pārliecinātos, vai tie ir pareizi salikti (vai lapaspuses ir pareizā kārtībā un ar pareizo pusi uz augšu). Autoram darbs jāparaksta. Darbs jāparaksta arī vadītājam, tādējādi akceptējot darba iesniegšanu aizstāvēšanai
Atsauksme un recenzijaNedēļas laikā pēc darba tīrraksta iesniegšanas tā vadītājs izskata darbu un dod izvērstu
atsauksmi valsts valodā. Vadītājs raksturo maģistra grāda pretendenta zinātnisko darbību darba izstrādes procesā, pretendenta personības intelektuālo līmeni un dod darba novērtējumu Ja tas atbilst prasībām, darbs tiek izvērtēts un akceptēts aizstāvēšanai. Zinātniskais vadītājs akceptu aizstāvēšanai apliecina ar parakstu maģistra darba titullapā. Ar vadītāja izteiktām piezīmēm (ja
tādas ir) students iepazīstas pirms studiju darba aizstāvēšanas, sagatavo atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.
Maģistra darba vērtēšana (recenzēšana) tiek veikta nedēļas laikā pēc darba iesniegšanas, to veic neatkarīgs vērtētājs (recenzents), tā ir rakstiska recenzija. Recenzija jāraksta latviešu valodā. Vērtējumā jāvadās no maģistra grādam izvirzītajām prasībām.
Ne vēlāk kā divas dienas pirms aizstāvēšanas pretendentam jānodrošina iespēja iepazīties ar rakstisku darba recenziju.
Maģistra darba zinātniskā vadītāja atsauksme ir jāiesniedz nedēļas laikā pēc darba nodošanas.Studenti varēs iepazīties ar abiem vērtējumiem pirms aizstāvēšanas.
Maģistra darba prezentācija un aizstāvēšana
Maģistra darba aizstāvēšanas prezentācijas mērķis ir pārliecināt komisiju par to, ka darbs atbilst akadēmiskajiem kritērijiem. Komisijai ir jāpārliecinās, ka studentam ir dziļa izpratne ne tikai par darbā atspoguļoto materiālu, bet arī, ka tas izprot studiju programmas kursos apgūto zināšanu kopumu un spēj šīs zināšanas praktiski pielietot.
Prezentācijai un atbildēm uz recenzentu un Komisijas jautājumiem vienam studentam ir atvēlēto laiku nosaka Komisija.
Ieteicams Komisijas locekļiem sagatavot prezentācijas izdrukas (6 eksemplārus). Vienam darbam var būt arī vairāki recenzenti.
Lēmumu par maģistra grāda piešķiršanu komisija pieņem slēgtā sēdē un pieņemto lēmumu paziņo tajā pašā dienā.
Maģistra darba titullapas paraugs
Rēzeknes AugstskolaHumanitāro un juridisko zinātņu fakultāte
Vēstures un filosofijas katedra
LATGALES ĀRHĪVU LIKTEŅI PIRMĀ PASAULES KARA GADOSMaģistra darbs
Natālija Keistere,
RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes sociālo zinātņu maģistra studiju
programmas „Ahivniecība” nepilna laika studiju maģistrante, apl.Nr.
01H2154
__________________(paraksts)
Katedras vadītāja Mg.paed. docente
___________________Valda Čakša(paraksts)
Maģistra darba vadītājs Dr.hab.hist.
profesors
___________________ Kārlis Počs(paraksts)
Maģistra darba recenzente Mg.hist. lektore
_________________ Iveta Sprūga(paraksts)
Rēzekne 2007
2. pielikums
Teksta izvietojums lapā
T20 mm
NOTA BENE:• aiz virsraksta nelikt punktu,• ja nodaļai seko apakšnodaļa, tad jābūt vismaz 3-4 teikumiem par to, kas tiek atklāts,
1-,1.1...,
• katru nodaļu sāk jaunā lpp.,• lappušu numerācija sākas ar titullapu, uz kuras numuru neraksta,• darbu noformē datorsalikumā ar 1,5 lielu intervāla atstarpi starp rindām (fonta Times New
Roman lielums 12)lappusē parasti izvietojas 1800 - 2000 zīmes.
ne mazāk kā 20 mm ne mazāk kā 20 mm —►
20 rnm
GALVOJUMS
Ar šo es galvoju, ka maģistra darbs ir izpildīts bez citu palīdzības un no svešiem
pirmavotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs tādā vai citādā veidā nav
nekad iesniegts nevienai citai pārbaudījumu komisijai un nav nekur publicēts.
2007. gada. 20. maijā ______________ Andris Bērziņš (paraksts)
(Galvojums jāpievieno aiz pielikumiem, saturā to neuzrāda.)
LITERATŪRA1. Maģistra darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi: Latvijas- Norvēģijas
sadarbības projekts maģistra profesionālo studiju programmai “Inovācijas un uzņēmējdarbiba”.- Rīgas Tehniskās Universitāes Inžinierekonomikas fak. Starptautisko programmu nodaļa./ Izstrādādjuši M.Ozoliņš, N. Lāce, I. Lapiņš.- R.: RTU izdevn., 2005. 41 lpp.
2. Metodiskie norādījumi maģistra darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai LU Ekonomikas fakultātē / Sastād. R.Garleja. R.:LU, 1995.- 16 lpp.
3. Metodiskie noteikumi bakalaura darbu izstrādāšanai akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Vēsture” – Rēzekne.( Apstprināti RA Vēstures un filozofijas fak. Kat. sēdē 05.09.2005.).- 20. lpp.
4. Nolikums par maģistra darbu izstrādāšanu un aizstāvēšanu./ RTU Inžinierekonomikas fak. Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts /Izstrādājuši : A.Landsbergs, R.Počs, A.Krastiņš, N.Sprancmanis.- Rīga: RTU izd., 2001.- 22.lpp.
5. Nolikums par darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu maģistra profesionālā grāda iegūšanai./ RTU Inžinierekonomikas fakultātes Ražošanas un uzņēmējdarbības institūts/ Izstrādājusi N.Lāce uc.- Rīga: RTU zd., 2005.- 31. lpp.
6. Strazdiņa V., Siliņeviča I. Maģistra darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi.- Rēzekne: RA Ekonomikas fak. Ekonomikas un vadības kat., 2005.- 25 lpp.
7. Vucenlazdāns P. Metodiskie ieteikumi maģistra darbu izstrādei pedagoģijā.- Rēzekne: RA Pedagoģijas fak. Pedagoģijas maģistrantūra, 2003.- 34 lpp.
8. Ieteikumi studiju darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu noformēšanai / Izstrādājuši A.Ivanovs, D.Oļechnovičs, H.Soms.- Daugavpils: Saule, 2004.- 24 lpp.
LITERATŪRAS SARAKSTS PA TEMATISKAJIEM BLOKIEM
Nozare Nosaukumu skaits Eksemplāru skaitsEkonomika, Ekonomikas zinātne, Lietvedība 1331 3353Statistikas teorija. Statistika 342 541Jurisprudence, tiesību zinātne 730 1604Demogrāfija 46 5517Socioloģija 195 272Psiholoģija 348 924Vadības teorija 164 206Darba aizsardzība 11 11Informātika, elektronisko datu bāzu veidošana 317 563Kulturoloģija, kultūras vēsture 218 312*Arhīvistika 18 30Arhīvzinātnes (mācību gr.) 11 20Pētījumi arhīvistikā, tai skaitā raksti periodikā 75 80Arhīvu vēsture un vēstures dokumenti arhīvos 20 25
*Arhīvistikas literatūra atrodama galvenajās Latvijas bibliotēkās, tai skaitā RA un
internetā.
Kursa nosaukums Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnesKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriDr.hist., asoc prof. A.IvanovsKursa anotācijaKurss iepazīstina ar arhīvzinātnes teoriju un metodiku, tās galvenajām pieejām un metodēm, pamatjēdzieniem un konceptiem, kā arī ar arhīvu pamatfunkcijām un uzdevumiem un arhīvu praktiskās darbības galvenajiem virzieniem.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde, eksāmens.Kursa apraksts – plāns
1. Arhīvzinātne kā kompleksā zinātne, tās priekšmets un objekti. Arhīvzinātnes tapšana un attīstība. Mūsdienu tendences un problēmas arhīvzinātnē Latvijā un ārvalstīs.
2. Arhīvzinātnes struktūra: arhīvzinātnes teorija un metodika kā arhīvzinātnes kodols; arhīvu un arhīvu darbības vēsture un organizācija; arheogrāfija; arhīvu tiesības; arhīvu menedžments; arhīvu statistika; datortehnoloģijas (IT) arhīvu darbībā. Arhīvzinātnes un citas zinātnes (vēstures palīgzinātnes, informātika, tiesību zinātne, statistika, socioloģija, dabas zinātnes u.c.).
3. Arhīvzinātnes teorētiski metodoloģiskie pamati. Zinātniskie principi arhīvzinātnē: vēsturiskums, vispusīgums, kompleksā pieeja, sociāli politiskās neitralitātes princips. Zinātniskās pētniecības metodes arhīvzinātnē: avotpētnieciskās metodes; sistēmiskā analīze; funkcionālā analīze; informatīvā metode.
4. Pamatjēdzieni un koncepti: arhīvs, arhīva dokuments, dokumentu aprite, dokumentu pārvaldība, dokumentu klasifikācija un sistematizācija, Latvijas nacionālais arhīva fonds, fonds, fondradis, kolekcija, apraksts, lieta, glabājamā vienība u.c.
5. Ieskats arhīvu vēsturē Latvijā: Latvijas arhīvi no viduslaikiem līdz 20. gadsimta sākumam; Latvijas arhīvi Latvijas Pirmās Republikas laikā; okupācija, totalitārisms un arhīvu darbība Latvijā; Latvijas arhīvi pēc neatkarības atgūšanas.
6. Latvijas Republikas valsts arhīvu sistēma. Resoru arhīvi.7. Latvijas Republikas arhīvu darbības tiesiskie pamati (normatīvā bāze). Latvijas Republikas
arhīvu pārvaldība. Arhīvu uzdevumi un pamatfunkcijas un arhīvu darbības galvenie virzieni.
8. Dokumentu uzkrāšana: principi, organizācija un gaita. 9. Dokumentu saglabāšana. Arhīva dokumentu uzskaite un uzskaites dokumentācija.
Dokumentu preventīvā aizsardzība, konservācija un pārnese uz jauna nesēja.10. Dokumentu izvērtēšana. Dokumentu arhīviskā vērtība, dokumentu informatīvā vērtība,
dokumentu administratīvā vērtība, dokumentu īpašā vērtība, dokumentu pierādījumvērtība. Primārā un sekundārā vērtība.
11. Dokumentu izmantošana. Arhīva dokumentu pieejamība. Arhīva dokumentu izmantošanas tiesiskie un ētiskie pamati. Arhīvu uzziņu sistēma: katalogi, ceļveži, arhīva dokumentu apskati, datorizētās meklēšanas sistēmas.
12. Elektroniskie dokumenti arhīvos.01 - mācību pamatliteratūra1. Āboltiņa M. Arhīvu dokumentu izmantošanas un pieejamības problēmas Latvijā (1990 – 2000)
// Latvijas Arhīvi. – 2001. – Nr.4.2. Archives in Cyberspace: Electronic Records in East and West. – Moscow, 2004.3. Archives in the New Age: The Strategic Problems of the Automatization of Archives: Papers
of the International Conference, Warszawa. – Warszawa, 2002.4. Archives in Russia, 1992. A Brief Directory. – Moscow; Princeton, 1992. – Part 1: Moscow
and Petersburg.5. Arhīvu terminoloģijas rokasgrāmata: Pamattermini / Izstrādājusi Latvijas arhīvu speciālistu
darba grupa; Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs. Apstiprināti LZA Terminoloģijas komisijā 10. 03. 2003 (Nr. 20/2704).
6. Boonstra O., Bruere L., Doorn P. Past, Present and Future of Historical Information Science. – Amsterdam, 2004.
7. Börje J. What is This Thing We Call Archival Science? – Stockholm, 1999.8. Craig B.L. Archival Appraisal: Theory and Practice. – Hardbound, 2004.9. Zelče V. Arhīvi, vēstures pētniecība un vēsturnieki // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr.1.10. Алексеева Е.В., Афанасьева Л.П., Бурнова Е.М. Архивоведение. – Москва, 2002.11. Енш Г.А. Из истории архивного дела в Латвии. – Рига, 1981.12. Шмидт С.О. Археография. Архивоведение. Памятниковедение. – Москва, 1997.02 - papildliteratūra1. Bernāne V. Latvijas Valsts vēstures arhīva bijušie specfondi // Latvijas Arhīvi. – 1999. – Nr.3.2. Brežgo B. Archīvu materiāli par Latgali krievu archīvos // Filologu biedrības raksti. – 1930. –
X.3. Brežgo B. Latgales muižnieku archīvi // Bibliotekārs. – 1938. – Nr.2/3, 4; 1939. – Nr.1.4. Brežgo B. Latgales pilsētu archīvi // Pašvaldības Balss. – 1937. – Nr.5.5. Craig B.L., ed. The Archival Imagination. – Ottawa, 1992.6. Dictionary on Archival Terminology. – 2nd ed. – Paris, 1988.7. Dollar Ch. Archival Theory and Information Technologies. – Macerata (Italy), 1992.8. Feldmane I. Pirmā Baltijas valstu vēsturē MAB konference “Muzeju, arhīvu, bibliotēku
sadarbība elektronikas laikmetā: pieredze, realitāte, nākotnes stratēģija” // Latvijas Arhīvi. – 2002. – Nr.2.
9. General International Standard Archival Description. – Madrid, 2000.10. Latvijas Republikas likuma grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par arhīviem” // Latvijas
Vēstnesis. – 1993. – 4. nov. (Nr.101).11. Latvijas Republikas likums “Par arhīviem” // Ziņotājs. – 1991. – Nr.2.12. Shepherd E., Geoffrey L. Managing Records: A Handbook of Principles and Practice. –
London, 2003.03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Latvijas Arhīvi.2. The American Archivist.3. Der Archivar. 4. European Archives News.5. Archivaria.6. Archives and Manuscripts.
Kursa nosaukums Arhīva darba menedžments un vadības teorijaKredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Uzņēmējdarbības vadībaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.hist., lekt. D.Bērze, mg.oec., lekt.E.EglīteKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar arhīva darba mērķiem, galvenajiem uzdevumiem un to īstenošanas menedžmentu, kā arī sniedz zināšanas par vadības jēdzienu, veidiem un funkcijām, kā arī vadītāja vadīšanas formām un lēmumu pieņemšanas principiem.Prasības kredītpunktu iegūšanaiReferāts par vienu no kursā minētajām tēmām (apjoms – 12lpp. datorsalikumā, rokrakstā – 14 lpp.), kur 20 % teorētiskā daļa un 80 % praktiskā daļa – studenta vērojumi, viedokļi, anketēšana utt.Kursa apraksts - plānsArhīva darba menedžmentsKontaktstundās apgūstamās tēmas
1. Arhīva darbības jomas vispārīgs raksturojums: jēdzienu arhīva dokuments, arhīvs skaidrojums, izveidošanas pamatnosacījumi, arhīva misija, vieta informācijas sabiedrībā;
2. Arhīvu tipi: publiskie arhīvi - nacionālais arhīvs, valsts arhīvs, valsts un pašvaldības institūcijas arhīvs; privātarhīvi – biznesa arhīvs, sabiedriskās un politiskās organizācijas arhīvs, privātarhīvs kā komercdarbības veids.
3. Arhīvu darbības Latvijā tiesiskais un normatīvais pamats. Latvijas Nacionālā arhīva fonda dokumentu klasifikācija; valsts arhīva fonda dokumentu
klasifikācija; valsts arhīvu sistēmas institucionālā uzbūve, nodrošinot valsts arhīva fonda dokumentu saglabāšanu; arhīva dokumentu klasifikācija arhīva ietvaros; dokumentu klasifikācija arhīva fonda ietvaros.
4. Arhīva darba menedžmenta vispārīgie principi: mērķu, uzdevumu un to īstenošanas procesu noteikšana, plānošanas sistēmas izveide un funkcionēšana, normatīvi metodiskās bāzes radīšana, sasniegto rezultātu izvērtēšana un uzdevumu korekcija, sabiedrības pieprasījuma analīze un apmierināšana.
Arhīva darba menedžments funkciju un pamatuzdevumu nodrošināšanā: arhīva dokumentu komplektēšanas un izvērtēšanas, uzskaites un saglabāšanas nodrošināšanas, zinātniskā uzziņu sistēma izveides un pilnveidošanas, izmantošanas un pakalpojumu sniegšanas jomās.
Patstāvīgi apgūstamās tēmas 1. Latvijas Republikas likums “Par arhīviem“; Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija
Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu un citi arhīvu darbību reglamentējošie ārējie un iekšējie normatīvie akti .
Iepazīšanās ar valsts arhīva lasītavas darbu, zinātnisko uzziņu sistēmu, publicētajiem uzziņu un dokumentu krājumiem, dokumentu popularizēšanas projektiem.Vadības teorija
1. Ievads.2. Vadīšana un vadītāji.
3. Plānošana, problēmu risināšana un lēmumu pieņemšana.4. Stratēģiskā plānošana un vadība.5. Organizācijas struktūra.6. Komunikācija organizācijā.7. Vara, deleģēšana, centralizētas un decentralizētas organizācijas.8. Personāla vadīšana.9. Pārmaiņas organizācijā.10. Motivācija.11. Konflikti un to risināšana organizācijā.12. Vadības stili.13. Līderība.14. Grupas organizācijā.15. Organizācijas kultūra.
16.Individuālā darba organizēšana01 - mācību pamatliteratūraArhīva darba menedžments1. Latvijas Republikas likums “Par arhīviem“, pieņemts 26.03.1991., publicēts: Latvijas PSR
Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 01.01.1991. Nr.21. Grozījumi likumā “Par arhīviem”, pieņemti 21.10.1993., public.: Latvijas Vēstnesis, 04.11.1993. Nr.101.
2. Latvijas Republikas likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, pieņemts 19.05.1994., spēkā no 03.06.1994., public.: Vēstnesis , 02.06.1994., nr.65.
3. Grozījums: 06.11.95.likums, publicēts: Latvijas Vēstnesis, 17.11.1995. nr. 179. 4. Latvijas Republikas likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts
un pašvaldību institūcijās”, pieņemts 27.10.1994., public.: Vēstnesis, 05.11.1994., Nr.130.5. Grozījumi likumā “ Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un
pašvaldību institūcijās “: pieņemts 04.11.1999., public.: Latvijas Vēstnesis, 24.11.1999.,nr. 388/ 389.; pieņemti 05.04.2001., public. Latvijas Vēstnesis, 18.04.2001., nr. 60.
6. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi Nr. 99 Noteikumi par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu lietvedību valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemti 18.04.1995.
7. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi Nr. 154. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, pieņemti 23.04.1996.
Vadības teorija1. Bokums Z., Forands I. Personālvadības rokasgrāmata. - R.: Kamene, 2000. - 141 lpp.
2. Denijs R. Prasme sazināties un uzstāties. – J.Rozes apgāds, 2002.-120 lpp..3. Edeirs Dž. Efektīva komunikācija (Vissvarīgākā vadības mākslas metode)/ No angļu val.
tulk.- R.: SIA Asja. - 1999. - 259 lpp.4. Edeirs Dž. Efektīva vadības skola. - R.: Asja, 1999. - 255 lpp.5. Fišers R., Ūrijs V., Petons B. Prasme vienoties.- J.Rozes apgāds, 2002.- 300 lpp.6. Forands I. Vadītājs un vadīšana. - R.: Kamene, 1999. - 176 lpp.7. Forands I. Personālvadība. – Turības mācību centrs, 1997. – 69 lpp.8. Līdumnieks A.Vadīšana. -2., papild.izd. - R.: Autora izdevums, 244 lpp.9. Garleja R. Darbs, organizācija un psiholoģija.- RAKA, 2003.-200 lpp.
02 - papildliteratūra1. Latvijas Republikas “Informācijas atklātības likums“, pieņemts 29.10.1998., publicēts:
Latvijas Vēstnesis, 06.11.1998. Nr. 334.2. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi Nr. 275. Kārtība, kādā valsts pārvaldes
iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai. Pieņemti 03.08.1999., public.: Latvijas Vēstnesis, 10.08.1999. Nr.251.
3. Latvijas Republikas Valsts valodas likums, pieņemts 09.12.1999., public.: Latvijas Vēstnesis, 1999.g. Nr. 428
4. Latvijas Republikas Fizisko personu datu aizsardzības likums, pieņemts 23.03.2000., public.: Latvijas Vēstnesis, 03.2000.
5. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas dalībvalstīm No. R(2000)13 par Eiropas politiku arhīvu pieejamībā, pieņemts 2000.gada 13.jūlijā Ministru komitejā 717 Ministru pilnvaroto sanāksmē.
6. Koncepcija iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai valsts un pašvaldību institūcijās (pieņemta zināšanai Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē 14.12.1999., protokols Nr.70.
7. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu, Rīga,-2000.
8. ELLIS, Judith, dir. Keeping Archives. Second Edition. The Australian Society of Archivists. Port Melbourne
9. Ford Jeanette White. Archival principles and practice: a guide for archives management. - USA : McFarland & Company, 1990. - 154 p. : il
10. Автократов В.Н. Теоретические проблемы отечественного архивоведения / сост. Т.И.Хорхордина. - Москва : Российский государственный гуманитарный университет, 2001. - 392, [2] с.
11. The Management of public sector records : principles and context / International Records Management Trust ; International Council on Archives. - Cheltenham : Westward documedia Ltd, 1999. - 153 p. - (Managing Public Sector Records. A study programme) ;. - (ed. Michael Roper, Laura Millar). ISBN 0-9537881-0-5
12. Manuals and textbooks of archives administration and records management: A RAMP study / prep. by Pirkko Rastas. - Paris: Unesco, 1992. - 52 p. - Authors index: p.50-52.
13. Modern archives administration and records management: A RAMP Reader / comp. by Peter Walne with the assistance of a working group of the International Council on Archives. - Paris : Unesco, 1985. - 587 p. + Annex: p.581-587
14. Алексеева Е.В., Афанасьева Л.П.Архивоведение.- Москва:ПрофОбрИздат,2002.-271с.Vadības teorija1. Kārnegī D. Līderis tevī.- Jumava, 1997.-220 lpp.2. Kārnegi D. Kā priecāties par dzīvi un darbu. – R.: Zvaigzne, 1991.3. Kupčs J. Saskarsmes psiholoģija. Saskarsmes būtība. – R.: Zvaigzne ABC, 1997.4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. - R.:Birznieks SIA “Kamene”, 1998. - 121 lpp.5. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. - R.: Kamene, 1996. - 171 lpp.6. Pikeringa P. Strīdi, nesaskaņas, konflikti.- J.Rozes apgāds, 2000. – 116 lpp.7. Pikeringa P. Personāla vadība. – J.Rozes apgāds, 2002. – 140 lpp.8. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. – R.:Kamene, 1999.- 171 lpp.9. Spulle Ā. Praktiskais personālmenedžments: Mācību līdzeklis. - R.: Turība, 1998. - 303.lpp.10. Vorončuka I. Personāla vadība (teorija un prakse). - R.: LU, 1999. - 272.lpp.11. Vadības prasme. - R.: MANCAT, 1997. - 200 lpp.12. Armstrong, Michael A handbook of management techniques. - London,1991.- 573 p.13. Carnall, Colin A. Managing change in organizations. - New York etc., 1990. - 221 p.14. Donnelly, James H. Fundamentals of management / 1990.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Latvijas arhīvi: www.arhivi.gov.lv 2. International Council on Archives: www.ica.org 3. Latvijas valsts arhīvu sistēma: http://www.arhivi.lv/latv/lvas-frame.htm 4. Archives - Records and Archives Management Programme:
http://www.unesco.org/webworld/public_domain/archives.html 5. DLM-FORUM: access and preservation of electronic information:
Best practices and solutions: http://europa.eu.int/historical_archives/dlm_forum/index_en.htm
Kursa nosaukums Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija
Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare Komunikāciju zinātneZinātnes apakšnozare Masu komunikācijas teorijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriDr.art., asoc.prof.D.HanovsKursa anotācijaKurss iepazītina ar starpkultūru komunikācijas attīstības etapiem, dažādu akadēmisku skolu, paradigmu attīstību, ar globalizācijas procesu tapšanu, globalizācijas fenomena attīstību ekonomiskā, politiskā, kultūras un komunikācijas dimensijā.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, piedalīšanās praktiskajās nodarbībās, ieskaite.Kursa apraksts - plānsGlobālās komunikatīvās sistēmas1. Globalizācijas jēdziens. Globalizācijas procesa konteksti un pretrunas. Globalizācijas ietekme
uz komunikācijas formām.2. Kas mainās globalizācijas procesā? Laika un Telpas transformācija globālās komunikācijas
kontekstā.3. Globalizēta pasaule Latvijas medijos – pozīcijas, prioritātes, tabu.4. Globalizēta komunikācija un informatīva atstumtība: jaunu mediju ietekme uz sociālu
mobilitāti.5. Publiskas informācijas telpas kvalitāte, informatīvā neatkarība globalizācijas apstākļos:
J.Habermass un oponenti.6. Identitātes un to izmaiņas globalizācijas apstākļos: nācija, etnoss, valsts, dzimums.7. Patērētāju sabiedrība – globālās komunikācijas produkts vai impulss? Globalizācijas
fenomens.8. Globalizētais cilvēks – jaunas elites un marginalizēto tēls, paštēls globalizācijas laikmetā.
Reakcijas uz globalizācijas procesiem. Antiglobālisti.9. Globalizācijas diskursu attīstība: skeptiķi, hiperglobālisti, transformācijas skolas pārstāvji.Latvijas tēls un tā izplatīšanas mediji globalizācijas laikmetā.Starpkultūru komunikācija1. Ievads starpkultūru komunikācijā. 2. Laiks un telpa – starpkultūru komunikācijas kontekstā.3. Kultūras atmiņa, atmiņas konstruēšana, kultūras atmiņas trauma, kultūrpēdu teorija:
J.Asmans, S.Grinblats, P.Nora.4. “Citadība”, ienaidnieka tēls un starpkultūru komunikācija globalizētā Eiropā. 5. Totalitārās kultūras, totalitārisma kultūra, ideoloģijas un komunikācijas struktūras. 6. Starpkultūru komunikācija un sociālā identitāte I: aristokrātiskā kultūra versus vidusšķiras
kultūru.7. Starpkultūru komunikācija un sociālā identitāte II: Urbanizācija, urbānās kultūras,
subkultūras, alternatīvās vērtību sistēmas. Kultūru marģinalizācijas process.8. Starpkultūru komunikācija un sociālā identitāte III: Masu kultūra versus elitārā kultūra.
Kultūru imperiālisms.
9. Starpkultūru komunikācijas transformācija globalizācijas laikmetā: ģimene, dzimums.10. Starpkultūru izglītības aspekti: stereotipi, autostereotipi, to publiskošana medijos.01 - mācību PamatliteratūraGlobālās komunikatīvās sistēmas1. Бауман З. Глобализация. Последствия для человека и общества.- М., 2004.2. Бек У. Что такое глобализация.- 2001.Starpkultūru komunikācijas1.Multikulturālisms Latvijā: teorija un prakse. – Daugavpils:AKA, 1996.-120.lpp.2. Kultūras teorija un kultūras vēsture. – Daugavpils: AKA, 2003.- 227.lpp.3. Mūsdienu feminisma teorijas: analoģija. – Rīga: Jumava, 2001.
02 – papildliteratūraGlobālās komunikatīvās sistēmas1. Castells M. The Rise of the Network Society. - Blackwell, 1996.2. Castells M. Cities and Social theory. – Blackwell, 2002.3. Giddens A. Konsequenzen der Moderne.- Suhrkamp, 1995.4. Habermas J. Faktizitat und Geltung. Beitrage zur Diskurstheorie des Rechts und des
demokratischen Rechtsstaats.- Suhrkamp, 1997.5. Huntington S. Kampf der KulturenEuropaverlag.- 1996.6. Бергер П., Хантингтон С. Многоликая глобализация.-М., 2004.7. Хелд Д., Гольдблатт Д., Макгрфю Э., Перратон Дж. Глобальные трансформации.- М.,
2004.8. Уэбстер Ф. Теории информационного общества.- М., 2004.Starpkultūru komunikācijas1. Böhme H. Orientierung Kulturwissenschaft. Was sie kann, was sie will. (2000). Rowohlts2. Brislin, R.W. ed. (1990). Applied Cross-Cultural Psychology. Newbury Park: Sage
Publications. 3. Gellner E. Pflug, Schwert und Buch.(1993). Klett – Cotta. 4. Golding P. Beyond Cultural Imperialism. Globalization, communication and the new
international order. (1999) Sage Publications.5. Granrose, C.S., & Oskamp, S. ed. (1997). Cross-Cultural Work Groups. Thousand Oaks:
Sage Publications. 6. Gudykunst, W.B., & Mody, B. (2002). Handbook of International and Intercultural
Communication. Thousand Oaks: Sage Publications. 7. Hall, E.T. (1969). The Hidden Dimension. New York: Anchor Books.8. Hall, E.T. (1989). Beyond Culture. New York: Random House.9. Hostede, G. (1984). Cultures Consequences. Newbury Park: Sage Publications.10. Lewis R. (1999). When Cultures Collide. Managing successfully across Cultures. Brealey
Publishing House 11. Renshon, S.A., & Duckitt, J. ed. (2000). Political Psychology: Cultural and Crosscultural
Foundations. Houndmills: Macmillan Press. 12. Samovar, L.A., & Porter, R.E. (1991). Intercultural Communication: A Reader. Belmont:
Wadsworth Publishing Company. 13. Samovar, L.A., Porter, R.E., & Stefani, L.A. (1998). Communicating Between Cultures.
Belmont: Wadsworth Publishing Company. 14. Ting-Toomey, S. (1999). Communicating Across Cultures. New York: Guilford Press.15. Gircs K. Kultūru interpretācija. – Rīga:1998 lpp. – 10. -37. 16. Barnlund, D.C. Communication in a Global Village (Samovar & Porter ed., 1991: 22-32). 17. Argyle, M. Intercultural Communication (Samovar & Porter ed., 1991: 32-45). 18. Hallam E., Street B. Cultural encounters – representing “otherness”. – pp. 1 – 10.
19. Dictionary of Race, Ethnicity and Culture. – 61 – 64. 20. Castells M. The Rise of the Network Society. – pp. 429 – 468.21. Yum, J.O. The Impact of Confucianism on Interpersonal Relationships and Communication
Patterns (Samovar & Porter ed., 1991: 66-78). 22. Condon, J. “So Near the United States”: Notes on Communication between Mexicans and
North Americans (Samovar & Porter ed., 1991: 106-111). 23. Earley, P.C., Randel, A.E. Self and Other: “Face” and Work Group Dynamics (Granrose &
Oskamp ed., 1997: 113-133). 24. Bodrijārs Ž. Simulakri un simulācija. – lpp. 49. -51.25. Kluitenberg E. The Politics of Cultural Memory. 26. Humphreys S. The Destruction of Cultural Memory27. Asad T. Muslims and European Identity: can Europe represent Islam? In: Cultural
Encounters. – pp. 11 – 27.28. Dribins L. Citādais un svešais nacionālo attiecību skatījumā. Multikulturalisms Latvijā:
teorija un prakse. – lpp. 42. – 50. 29. Фурман Д. Задорожнюк Э. Притяжение Балтии. Балтийские русские и балтийские
культуры. – стр. 439 – 478. 30. Jain, N.C. World View and Cultural Patterns in India (Samovar & Porter ed., 1991: 78-87). 31. Ārente H. Totalitārisma izcelsme. – lpp. 415 – 468.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursiGlobālās komunikatīvās sistēmas1. Eric Kluitenberg. The Politics of Cultural Memory: http://amsterdam.nettime.org/Lists-
archives/nettime-l-9907/msg00083.html - 1999.Starpkultūru komunikācijas1. Dewald J. Aristocratic Experience and the Origins of Modern Culture. – pp. 15. – 44. (the full
text of the book is available: http://texts.cdlib.org/dynaxml/servlet/dynaXML?docId=ft4m3nb2k3&chunk.id=d0e5
2. Рождение роскоши. Древний Рим в погоне за модой. – Москва, 2004. – стр. 5. – 13.3. Castells M. Cities and Social Theory. – Blackwell, pp. – 34 – 70. 4. www.dialogi.lv raksts Panku kultūra 5. Mohammadi – Sreberny A. The Many Cultural Faces of Imperialism. – pp. 49 – 68. 6. Antony Giddens 5 lectures on globalization. The lecture texts are available:
http://news.bbc.co.uk/hi/english/static/events/reith_99/week1/week1.htm 7. Бергер П., Хантингтон С. Многоликая глобализация. – стр. 8. – 24.8. Mitter P. The Hottentot Venus and Western Man: reflections on the construction of beauty in
the West. – pp. 35 – 50.9. Dei F. Gender and roles from an anthropologist`s point of view. In: Political system and
definition of gender roles. – Pisa, 2001. – pp. 225 – 233. 10. From Starpkultūru izglītības ceļvedis. – Rīga, 2004. – lpp. 9. – 29. 11. Lewis R. When Cultures Collide.Brealey, 1999. – pp. 297 – 318.
Kursa nosaukums Dokumentu pārvaldība Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Zinātnes nozare Komunikāciju zinātneZinātnes apakšnozare BibliotēkzinātneKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.oec.,doc.A.Puzule. lekt. I.FeldmaneKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar vienu no informācijas resursu un komunikācijas procesa elementiem – dokumentu un raksturot dokumentēšanas un dokumentu pārvaldības saikni ar organizāciju vadību.Prasības kredītpunktu iegūšanaiPiedalīšanās lekcijās, praktisko uzdevumu izpilde un eksāmens.Kursa apraksts - plānsKontaktstundās apgūstamās tēmas1. Dokumentu loma un vieta sabiedrībā.2. Diplomātika – mācība par dokumentiem.3. Dokumentu un darbības savstarpējās attiecības.4. Dokumentu sistēmas.5. Dokuments – juridiska kategorija.6. Lietvedība, lietvedības automatizācija un dokumentu pārvaldība.7. Dokumentu pārvaldības saikne ar organizācijas darba procesu.8. Dokumentu pārvaldības sistēmas izveide un ieviešana.9. Dokumentu pārvaldības procesi un kontrole.10. Elektroniskie dokumenti.11. Elektroniskā komercija.12. E-pasta pārvaldība.Dokumentu pārvaldību reglamentējošie tiesību akti un normatīvie dokumentiPatstāvīgi apgūstamās tēmas1. LR MK 23.04.1996. noteikumi Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas
noteikumi”.2. Informācijas atklātības likums (29.10.1998.).3. Likums “iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību
institūcijās” (05.11.1994.).4. Likums “Par valsts noslēpumu” (17.10.1996.).5. Fizisko personu datu aizsardzības likums (23.03.2000.).6. LR MK noteikumi 03.08.1999. Nr.275 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un
pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai”.7. Elektronisko dokumentu likums (31.10.2002.).8. LR MK 28.05.2002. Instrukcija nr.3 “Ministru kabineta kārtības rullī noteikto dokumentu
elektroniskās aprites kārtība”.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Informācijas un Komunikāciju tiesības. Autoru kolektīvs U.Ķiņa juridiskā vadībā.- R.:
Biznesa augstskola Turība, SIA, 2002.- 328 lpp.2. Dokumentu lietošanas vērtība un galīgais derīgums jeb kādu dokumentāro mantojumu mēs
atstāsim nākošajām paaudzēm.- R.: Latvijas Arhīvi, 1997.- Nr.1
Literatūra (03-interneta resursi)1. Approach to recordkeeping: www.naa.gov.au/recordkeeping2. Datu valsts inspekcija: www.dvi.gov.lv 3. www.dlmforum.eu.org 4. www.interpare.org 5. www.pro.gov.uk/recordsmangement
Kursa nosaukums Dokumentu preventīvā aizsardzībaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare ĶīmijaZinātnes apakšnozare Koksnes ķīmijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.chem., lekt. M.SprūdžaKursa anotācijaKurss sniedz studentiem zināšanas par arhīvu darbu dokumentu saglabāšanā, iepazīstina studentu ar arhīvu materiālu galvenajām īpašībām, dokumentu saglabāšanas galvenajiem pamatprincipiem un pielietojumu praksē. Kursa apraksts - plānsKontaktstundās apgūstamās tēmas1. Jēdziena “Dokumentu saglabāšana” izpratne, darbības galvenie virzieni un uzdevumi.
Jēdzieni “dokumentu preventīvā aizsardzība”, “konservācija”, “restaurācija”.2. Dažādi arhīvu dokumentu informācijas datu vides un informācijas fiksēšanas līdzekļi.3. Apkārtējās vides ietekme uz dokumentiem.4. Dokumentu preventīvā aizsardzība.5. Nodrošinājuma un izmantošanas kopiju veidi, to uzskaite.6. Ar speciālo formātu (formu) saglabāšanu saistītās problēmas un īpatnības.7. Dokumentu konservācija (metodes un pielietojamie līdzekļi).Patstāvīgi apgūstamās tēmas1. Dokumentu saglabāšanas programmas, to izstrāde.2. Informācijas saglabāšanas mūsdienu aspekti – informācijas saglabāšanas tehnoloģijas.Prasības kredītpunktu iegūšanai Lekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un eksāmens.01 - mācību pamatliteratūra1. Forde H. Preservative Past and Future// Journal of the Society of Archivists.- 2002.-N.2,
Vol.23.-p.165-1702. DUCHEIN, Michel. Archive Buildings and Equipment (ICA Handbooks Series, Vol.6)3. Dobrusina S., Čerņina J. Dokumentu konservācijas zinātniskie pamati.- R., 1997.- 97 lpp.4. Guidelines for the Preservation of Microfilms/ B.Justrell, M.Roper, H.J.White.
International Council on Archives.- Paris: ICA, 1996.-19 p.- (Studies-Etudes.2)5. Guidelines on preservation and conservation policies in the archives and libraries heritage/
prep. by P.Chapman.- Paris: Unesco, 1990.- 40 p.+ Appendix: p.34-406. Planning, equipping and staffing an archival preservation and conservation service: A
Ramp study with guidelines/ prep. By M.Roper.- Paris: UNESCO, 1989.- 78 p.+ Appendix: p.66-78
02 – papildliteratūra1. Reiziņš R. Papīra lapa stāsta par sevi.- R.: Latvijas PSR Zin.akad.izdevn., 1963.- 96 lpp.2. Hunter D. Papermaking. The history and technique of accent craft.- New York, 1992.-p.611
ICA Committee on Disaster Prevention. Guidelines on Disaster Prevention and Control in Archives (ICA (ICA study 11), Paris, 1997.-p.2
3. Weber H. Digitisation as a Method of Preservation? Final report of a working group of the Deutsche Forschungsgemeinschaft (German Research Association)/ H.Weber, M.Dorr, Translated by A.Medlicott.- Amsterdam: European Commision on Preservation and Access, 1997.-27 p.
4. Impact on environmental pollution on the preservation of archives and records: A RAMP study/ prep. By M.W.Pascoe.- Paris: Unesco, 1988.- 44 p.- Bibliogr., p. 36-44
5. Hanus Jozef. Images in archives and their preservation// Atlanti/ International Institute for Archival science.- 1999.- N.9-23-27
03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. http://www.nedcc.org/ 2. http://www.unesco.org/webworld/virtual_exibition/index.shtml 3. http://webworld.unesco.org/safeguarding/en/index.html 4. http://www.knaw.nl/ecpa/ink/
Kursa nosaukums Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Latvijas vēstureKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriDr.habil.hist., prof K.Počs; mg.hist., lekt. P.KivrānsKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar Latvijas administratīvo uzbūvi dažādos vēstures periodos, raksturo politiskās un tiesu varas, kā arī saimniecisko un garīgo iestāžu darbības galvenos principus uz to producēto dokumentu pamata.Kursa apraksts – plānsLatvijas varas, pārvaldes vēsture1. Senvalstis Latvijas teritorijā, to pārvalde.2. Latvijas teritorijas iekarošana un sadalīšana iekarotāju starpā 13. gs.3. Livonijas valstiņu un pilsētu īpašumi un to pārvalde.4. Rīgas pilsētas un tās lauku apgabala pārvalde.5. Livonijas sabrukums un jaunās teritoriāli- politiskās struktūras - Kurzemes hercogiste un
Pārdaugavas hercogiste, to pārvalde.6. Kurzemes hercogistes, tās pilsētu un atsevišķu novadu pārvalde.7. Vidzeme zviedru varā, tās pārvaldes īpatnības.8. Zemes īpašumu pārvalde Rīgā.9. Zemes un pils tiesas Vidzemē.10. Krievijas varas iestāžu struktūra no 18. gs. vidus, tās izmaiņas.11. Vidzemes un Kurzemes guberņu pārvalde 18.-19.gs.12. Latgales (Inflantijas kņazistes) pārvalde 1629.-1800.g.13. Latgale krievu laikos, tās iekļaušana Vitebskas guberņas sastāvā. Pārvaldes īpatnības.Patstāvīgi apgūstamās tēmas1. Latvijas republikas administratīvais dalījums, tās pārvaldes un tiesu iestādes.2. Latvijas administratīvais dalījums un pārvalde II pasaules kara gados.3. Pēckara padomju okupācijas varas administratīvie pārkātojumi un pārvaldes īpatnības.4. Latvijas administratīvais dalījums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.Latvijas tiesību vēsture1. Latvijas tiesību vēstures priekšmets. Agrīnie valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā 10.-
13.gs.2. Livonijas valstiskā organizācija un tiesības. 3. Polijas pārvalde un tiesības Vidzemē un Latgalē. 4. Zviedrijas pārvalde un tiesības Vidzemē. 5. Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts iekārta un tiesības. 6. Pārvaldes organizācija un tiesības pēc tās iekļaušanas Krievijas impērijā. 7. Baltijas guberņu pārvaldes organizācija Krievijas impērijā 19.gs. 1.pusē. 8. Baltijas guberņu pārvaldes organizācija Krievijas impērijā 19.gs. 2.pusē. 9. Vācu karaspēka iebrukums Kurzemē 1915.gada pavasarī. Kurzeme vācu okupācijas varā. 10. Neatkarīgās Latvijas proklamēšana un Pagaidu valdības pirmie pasākumi.11. LR politiskā iekārta un tiesības parlamentāras demokrātijas periodā (1920-1934). 12. Valsts apvērsums un autoritārās iekārtas izveide Latvijā (1934-1940). Patstāvīgi apgūstamās tēmas
1. LPSR izveidošana 1940.g.Latvija II pasaules kara gados. 2. Latvijas PSR sabiedriski politiskā attīstība 1961-1985.g..Pārbūves attīstības virzieni (1986-
1989) 3. Latvijas Republikas politiska sistēmas un likumdošanas izveidošana. 4. LR galvenie likumdošanas akti pēc neatkarības atgūšanas.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.01 - mācību literatūraLatvijas varas, pārvaldes vēsture1. Auns M. Senās Latgales politiskā struktūra 12.gs.- 13.gs sākumā// Latvijas PSR ZA Vēstis.-
1982.- Nr. 9.- 47.- 56. lpp.2. Dunsdorfs E. Latvijas vēsture, 1710.- 1800. Sunbyberg:Daugava, 1973.- 668 lpp.3. Dunsdorfs E. Latvijas vēsture, 1600.-1710. – Upsala: Daugava, 1962.- 588 lpp.4. Dunsdorfs, Edgars., Spekke Arveds Latvijas vēsture, 1500.- 1600. –
Stokholma: Daugava, 1964.- 812. lpp. 5. Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres.- R.: Latvijas vēst.inst. apg.,
2000.-575.lpp.6. 20. gadsimta Latvijas vēsture: I Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai 1900-1918.-R.: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000.- 869 lpp.Latvijas tiesību vēsture1. Kalniņš V. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. I daļa.- R., 1972.-360.lpp.2. Kalniņš V., Apsītis R. Latvijas PSR, valsts un tiesību vēsture II daļa.- R., Zvaigzne,1980.-
176.lpp.3. Latvijas tiesību vēsture (1914-2000). Fonds Latvijas Vēsture – R., 2000.-528.lpp.4. Švābe A. Latvijas tiesību vēsture. 1931./32.m.g. R.,1932. 02 – papildliteratūraLatvijas varas, pārvaldes vēsture1. Administratīvās sistēmas rokasgrāmata. Latvijas Republikas augstākās varas un valsts
pārvaldes institūcijas un centrālās valsts pārvaldes institūcijas. (1993- 01.10 200).- R.:Latvijas valsts arhivs, 2001.
2. Latvijas pagasti: Latvijas pagasti, novadi, pilsētu un novadu lauku teritorijas: enciklopēdija./ Atb.red.Astrīda Iltnere.: Rīga: A/S Preses nams.- 2001.- 2002.- 2 sēj.
3. Dunsdorfs, Edgars. Lielvidzemes kartes:(17.un 18.gadsimtenī).- Melburna: Kārļa Zariņa fonds, 1986.
4. Dunsdorfs, Edgars. Kurzemes karakartes (17.un 18.gadsimtenī): Melburna, 1984.
5. Dunsdorfs, Edgars, 1904-2002:Muižas:121 attēls/Melburna:Kārļa Zariņa fonds,1983.- 208 lpp.: il.
6. Dunsdorfs Edgars. Skaistā Latgale: Latgales vēsturiskās kartes.- Melburna: Kaŗļa Zariņa fonds, 1991.- 392 lpp.
7. Dunsdorfs, Edgars, 1904-2002: Das grosse schwedische Kataster in Livland, 1681-1710.Kartenband /von Edgars Dunsdorfs Stockholm : Almqvist & Wiksell, 1974 (Melbourne, 1974). 335 S. : K.
8. Полное собрание законов Российской империи -T.XXI, 15776: Oб устройстве Рижской и Ревельской губернии.- 3 VII 1783.
9. Статут Великого княжества Литовского 1588 года: Новое издание императорского московского общества истории и древностей Российских.- Москва: Универс. Типографияб 1854.- 382 с.
Latvijas tiesību vēsture1. Latvijas tiesību avoti. Testi un komentāri 1.sējums – R., 1998.-347 lpp.
2. Latvijas tiesību avoti. Testi un komentāri 2.sējums – R., 2006.-408 lpp.3. Zeids T. Senākie raksti Latvijas vēstures avoti - R., Zvaigzne, 1992.-216 lpp.4. Latvijas valsts atjaunošana 1986.-1993. – R., 1938.-528 lpp.03 - ieteicamā periodika un interneta resursiLatvijas Vēsture.Latvijas Arhīvi.
Kursa nosaukums Profesionālā ētikaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare FilozofijaZinātnes apakšnozare ĒtikaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.paed., doc. V.ČakšaKursa anotācijaKurss sniedz ieskatu profesionālās darbības ētikas aspektos, profesionalitātes izpratnes vēsturiskajā attīstībā, iepazīstina ar arhīvu darbinieku ētikas kodeksu, tādējādi studējošie padziļina priekšstatus par pienākumu un atbildību darbā ar vēstures liecībām (dokumentiem), sekmējot tikumiskās attiecības darba kolektīvā.Kursa apraksts - plāns1. Ētika – filosofiska mācība par morāli un tikumību. Ētikas kā praktiskās filosofijas būtība,
ētikas zinātnes objekts un priekšmets.2. Profesionālās ētikas būtība. Darbs un profesionālā kompetence vēsturisko laikmetu
(sabiedrību) vērtību izpratnes kontekstā.3. Ētiskās vērtības darbā ar vēstures liecībām un dokumentiem.4. Uzvedības un darba kultūras būtība, arhīvu darbinieku profesionālās ētikas pamatprasības.5. Tikumiskās attiecības darba kolektīvā. Ētisko vadības stilu raksturojums.6. Arhīva darbinieka etiķete.
Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.
01 - mācību pamatliteratūra1. Kuzņecova A. Profesionālās ētikas pamati.- R.: RaKa, 2003.2. Kuzņecova A. Menedžeru ētika.-R.:LSPA,1996.3. Lasmane S. Ierēdņa ētika.- R.: Valsts Administrācijas skola,1995.4. Rogenbuka I. Uzņēmējdarbības ētika.- R.: Zvaigzne ABC,1999.5. Ētikas kodekss (Pieņemts starptautiskās Arhīvu Padomes Ģenerālās Asamblejas XIII sesijā
Beidžinā (Ķīna) 1996. g. 6.sept.) // (http://www.arhivi.gov.lv/vas-projekti-EU-frame.htm)02 – papildliteratūra1. Sīle M.Medicīnas ētikas pamati.- R.: Zinātne,1999.2. Ētikas vārdnīca.-R.:Zvaigzne,1987.3. Kalniņš A.Par ētiku publiskajā pārvaldē un sabiedrībā//Latvijas Vēstnesis.12.06. 2001..-
Nr.90.4. Karpova Ā. Personība un individuālais stils.-R.:Intelekts,1997.5. Kincāns V. Lietišķā etiķete un protokols.- R.: Zvaigzne ABC,1997.6. Kuzņecova A. Lietišķās sadarbības etiķete.- R.: LSPA,2000.7. Milts A. Personības un sabiedrības ētika.- R.: Zvaigzne ABC,2000.8. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika.- R.: Zvaigzne ABC,1996.9. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC,1997.10. Šveicer A. Kuļtura i etika./v knige:Upadok i vozroždenije kuļturi.- M.:Prometej,1993. 11. Jones B., Wells L., Peters R.,Yohnson D.,Guide to Effective Coaching Principles AND
Practice.- Newton,Allyn and Bacon, 1998.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Internet: http://www.internetcom.lv/rkt/publicitāte/0004251.htm
Kursa nosaukums Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības
Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare Juridiskā zinātneZinātnes apakšnozare Valsts tiesībasKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriDr.iur., doc. G.Makarova; mg. soc.sc., lekt. I.KrampužaKursa anotācijaKurss veido priekšstatu par administratīvajām, privātajām un publiskajām tiesībām, par administratīvo tiesību avotiem un principiem. Tiek padziļinātas zināšanas par pašvaldību iestādēm kā valsts un sabiedrības pamatinstitūcijām, to izveidošanu, struktūru un kompetenci, saskaņā ar likumdošanu par pilsētu un rajonu pašvaldībām.Kursa apraksts - plānsAdministratīvās tiesības1. Administratīvo tiesību priekšmets.2. Administratīvo tiesību avoti.3. Administratīvi tiesiskās attiecības.4. Administratīvo tiesību principi.5. Valsts pārvaldes organizācija.6. Valsts pārvaldes akti.7. Valsts pārvaldes institūcijas kā administratīvo tiesību subjekti.8. Pašvaldības kā administratīvo tiesību subjekts.9. Administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība.10. Informācijas atklātība un datu aizsardzība.Pašvaldību tiesības
1. Pašvaldības vispārīgie noteikumi.2. Pašvaldību tiesības - mācību kursa apjoms un sistēma. Pašvaldību jēdziens un principi.
Pašvaldību koncepcija. Pašvaldību sistēma Latvijā. Pašvaldību reforma Latvijā. Starptautiskie tiesību dokumenti par pašvaldībām. Pašvaldību vēlēšanas.
3. Pašvaldību kompetence.4. Funkciju sadales principi starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldību funkcijas. Pašvaldību
funkciju finansēšana. Pašvaldību obligātās funkcijas. Pašvaldības tiesības un pienākumi. 5. Pašvaldības pārvaldes darba organizācija.6. Pašvaldību nolikums. Pašvaldības pārvaldes struktūra un pašvaldības teritoriālais darījums.
Domes priekšsēdētājs, vietnieks un izpilddirektors. Domes komitejas. Kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai domes un pastāvīgo komiteju sēdēs. Lēmumu pieņemšana pašvaldībās. Domes un pastāvīgo komiteju darba reglaments. Rēzeknes pilsētas Domes struktūra. Pārvaldes darba organizācijas pamatprincipi. Likuma prasības pašvaldības darba organizēšanā. Pašvaldību darba pārraudzība. Ekonomiskais pamats. Konsultatīvā padome. Pašvaldības un Ministru Kabinets.
7. Pašvaldību sadarbība un attiecības ar valdību.8. Deputātu darbība pašvaldībās.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.01 - mācību pamatliteratūraAdministratīvās tiesības
1. Dišlers K. Administratīvās tiesības. –R., 1940.2. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. –R., 2002.3. Dišlers K. Latvijas valsts orgāni un to funkcijas.4. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. –R., 2002.5. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. Papildinātais izdevums. –R., 2003.6. Briede J. Administratīvais kats. –R., 2003.7. Stucka A. Administratīvo tiesību pamati. –R., 2002.Pašvaldību tiesības1. LR likums “Par pašvaldībām” - 19.05.1994. Nr. 11. Ziņotājs.2. LR likums “Par pilsētas domes, rajona padomes deputāta statuss” - 30.03.1994. Ziņotājs.3. Gizēviuss Volfgangs. Pašvaldību politikas rokasgrāmata 1993.g., Rīga.4. Vanags Edvīns. Vietējās pašvaldības. 1993.g. 5. Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodekss. R. Avots, 1985. 6. LR likumi “ Par pašvaldībām “, “ Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likums “, “
Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu “, “ Par pašvaldību budžetu “.R. LR Tieslietu Ministrijas likumdošanas aktu sistēmatizācijas nodaļa, 1997.
7. Vanags E. Vietējas pašvaldības. - R. LU, 1993. 02 – papildliteratūraAdministratīvās tiesības1. Jansone D., Reinholde I., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde. – R., 2002.2. Vildbergs J.H., Messeršmits K., Niedre L. Pilsonis tiesiskā valstī. Vācu konstitucionālo un
administratīvo tiesību pamati. –R., 2004.3. Vildbergs J.H., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības. Lietas un risinājumi. –R.,
2002.4. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. //Likums un Tiesības, 5.sēj.,
Nr.4.,5., 2003.5. Lēbers D.A. Sabiedrībā ar Bišeru I. Ministru kabinets.- R., 1998.6. Eiropas padomes rezolūcija (77) 31 “Par indivīdu aizsardzību attiecībā uz valsts institūciju
aktiem”. Procesuālais taisnīgums, LU zinātniskie raksti, Nr.617., 1998.Pašvaldību tiesības1. LR likums “Par pašvaldībām” - 19.05.1994. Nr. 11. Ziņotājs.2. LR likums “Par pilsētas domes, rajona padomes deputāta statuss” - 30.03.1994. Ziņotājs.3. Gizēviuss Volfgangs. Pašvaldību politikas rokasgrāmata 1993.g., Rīga.4. Vanags Edvīns. Vietējās pašvaldības. 1993.g. 5. Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodekss. R. Avots, 1985. 6. LR likumi “ Par pašvaldībām “, “ Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likums “, “
Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu “, “ Par pašvaldību budžetu “.R. LR Tieslietu Ministrijas likumdošanas aktu sistēmatizācijas nodaļa, 1997.
7. Vanags E. Vietējas pašvaldības. - R. LU, 1993. 8. Demokrātijas pamati. red.E.Semanis. LU Politiskās zinātnes katedra. R. Zinātne, 1993.
Pašvaldības Latvijā. Atb. red. G. Kurlovičs. R. Apgāds “ Izglītība “, 1994.9. Гарнер Д. Великобритания: ценральное и местное управление. М. Прогресс, 1984. 10. Василенко И. Административно - государственное управление в странах Запада:
США, Великобритания, Франция, Германия. М. Логос, 1998.11. Wrobleski H.M., Hess K.M. Introduction to Law Enforcement and Criminal Justice. 2d ed.
- St.Paul.Minn., 1985.12. The Role of the Public Prosecution Office in a Democratic Society. Materials of
multilateral meeting organized by Council of Europe. - Messina (Italie), 1996.
13. Delivery of Justce. Warren E. Burger. Chief Justice of the United States 1969 - 1986. Proposals for Changes to Improve the Adminisration of Justice. The Colage of Willam and Mary Press, Marshall - With a School of Law and West Publishing Co. St. Paul, Minnesota, 1990.
14. Judicial Reviw - Vol.I - Issue 3 Happing the developing law and protection/M.Forthen - Randolph. AVE, Avenue WILEY, 1996 september.
15. Meyer D. Juristische Fremdwrter, Fachausdruche und Abnurzungen. - Germany: Luchershand, 1993.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursiAdministratīvās tiesības1. Levits E. Samērīguma princips publiskajās tiesībās – jus commune europaem un Satversmē
ietvertais konstitucionāla ranga princips. //Likums un Tiesības. 2.sēj., Nr.9()13, 2000.2. Eiropas padomes rekomendācija (80) 2 “Par diskrētās varas izmantošanu valsts pārvaldē”
Procesuālais taisnīgums, LU zinātniskie raksti, Nr.617., 1998.3. Briede J. Par tiesisko paļāvību administratīvajā procesā//Latvijas Vēstnesis, 2000.g.
11.maijs.4. Likums “Valsts pārvaldes iekārtyas likums”//Latvijas Vēstnesis, Nr.94.5. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. LR Saeimas un MK Ziņotājs, Nr.51.6. Likums “Informācijas atklātības likums”//Latvijas Vēstnesis, Nr.334./335.Pašvaldību tiesības1. Latvijas likumi: www.likumi.lv2. Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas: http://www.lps.lv/Dokumenti/Latvijas
%20pasvaldibu%20attistibas%20vadlinijas.doc3. Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongress: http://www.coecidriga.lv/ep/4.htm4. Likums par pašvaldībām: http://www.rcc.lv/doc2.asp
Kursa nosaukums ArheogrāfijaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnesKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriDr.hist., asoc. prof. A.IvanovsKursa anotācijaKurss veido sistēmisku priekšstatu par arheogrāfijas tapšanu un attīstību kopš 16.–17.gs., par arheogrāfijas teorētiskām problēmām, arheogrāfu darbības galvenajiem virzieniem, sevišķi atzīmējot Latvijas arheogrāfu devumu vēstures avotu edīcijā. Kurss arī nodrošina praktisko iemaņu iegūšanu vēstures avotu edīcijas jomā.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.Kursa apraksts - plāns1. Arheogrāfija kā vēstures speciālā zinātne. Arheogrāfijas priekšmets, objekti un uzdevumi.2. Arheogrāfijas tapšana (16. – 18. gs.). Arheogrāfijas metodes un paņēmieni 19. gadsimtā.
Mūsdienu arheogrāfija. Arheogrāfijas attīstības tālākās perspektīvas.3. Latvijas arheogrāfija (19. gs. – 21.gs. sākums). Nozīmīgākās vēstures avotu pubvlikācijas
Latvijā un Latvijas vēstures avotu publikācijas ārvalstīs. 4. Arheogrāfijas teorija un metodoloģija.5. Arheogrāfijas prakse: avotu edīcija.6. Eiristika: rakstīto avotu apzināšana, meklēšana un atlase.7. Avotu sagatavošana publicēšanai: atribucija, teksta atveide, tekstoloģiskie komentāri,
vēsturiskie komentāri, rādītāji utt.8. Arheogrāfiskā leģenda. Regesti.9. Avotu krājumu uzbūve un struktūra.
Elektroniskās vēstures avotu publikācijas.Patstāvīgais darbsArhīva fondā jāatlasa paši svarīgākie dokumenti publicēšanai. Jāpamato atlases principi. Jāpamato dokumentu izlases reprezentablums. Dokumenti jāsagatavo publicēšanai. Jāveic dokumentu atribūcija (balstoties uz vēstures palīgzinātņu ieteikumiem), jāsastāda dokumentu leģendas, atbilstoši arheogrāfijas noteikumiem jāatveido dokumentu teksty, jāizveido nepieciešams zinātniskais aparāts (komentāri).01 - mācību pamatliteratūra1. Āboltiņa M. Arhīvu dokumentu izmantošanas un pieejamības problēmas Latvijā (1990 –
2000) // Latvijas Arhīvi. – 2001. – Nr.4.2. Archives in Cyberspace: Electronic Records in East and West. – Moscow, 2004.3. Ivanovs A. Vēstures avotu kompleksa rekonstrukcijas problēma // Vēsture: Avoti un
cilvēki. Humanitārās fakultātes XIV starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture VIII. – Daugavpils, 2004.
4. Ivanovs A., Varfolomeyev A. Editing and Exploratory Analysis of Medieval Documents by means of XML Technologies // Humanities, Computers and Cultural Heritage. – Amsterdam, 2005.
5. Normalisation internationale des méthodes de publication des documents latins du Moyen
Âge. – Roma, 1977.6. Vītola L., sast. Publikācijai sagatavoto dokumentu arheogrāfiskais noformējums:
Norādījumi. – Rīga, 1996 [LVA instrukcija].7. Валк С.Н. Археографическая легенда // Археографический ежегодник за 1968 год. –
Москва, 1970.8. Добрушкин Е.М. Археографическая теория и источниковедческая практика (к
вопросу о взаимосвязи) // Россия в IX – XX веках: Проблемы истории, историографии и источниковедения. – Москва, 1999.
9. Зейд Т.Я. Характеристика изданий письменных источников по истории феодализма в Латвии // Источниковедческие проблемы истории народов Прибалтики. – Рига, 1970. – С. 345–361.
10. Kaштанов С.М. Актовая археография. – Москва, 1998.11. Отбор исторических источников для публикации в различных типах и видах изданий
документов. Методические рекомендации. –Москва, 1986.02 – papildliteratūra1. Черных В.А. О предмете археографии и ее месте в круге смежных научных
дисциплин // Советские архивы. – 1976 . -№ 6.2. Шмидт С.О. Археография. Архивоведение. Памятниковедение. – Москва, 1997.3. Ivanovs A. Kompleksa “Moscowitica – Ruthenica” ieviešana zinātnes apritē: arheogrāfisks
apskats // Latvijas Arhīvi. – 2004. – Nr.2. 4. Ivanovs A., Kuzņecovs A. Dinaburga Krievijas Valsts seno aktu arhīva dokumentos (1656
– 1666). – Daugavpils, 2002. – I un II daļa.5. Ivanovs A., Kuzņecovs A. Senākie līgumi ar Smoļensku Latvijas Valsts vēstures arhīvā:
datēšanas un atribūcijas jautājumi // Latvijas Arhīvi. – 2006. – Nr. 2. 6. Latvijas Republikas likuma grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par arhīviem” //
Latvijas Vēstnesis. – 1993. – 4. nov. (Nr.101).7. Latvijas Republikas likums “Par arhīviem” // Ziņotājs. – 1991. – Nr.2.8. Zelče V. Arhīvi, vēstures pētniecība un vēsturnieki // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr.1.9. Валк С.Н. Избранные труды по археографии. – СПб., 1991.10. Злобин Е.В. О проблемах размещения архивных машиночитаемых документов в
Internet // Новые информационные ресурсы и технологии в исторических исследованиях и образовании. – Москва, 2000.
11. Королев Г.И. Медиевистическая археография за рубежом: Труды XVI – XVIII веков. – Москва, 2001.
12. Королев Г.И. Медиевистическая археография за рубежом: Труды XIX – начала XX века. – Москва, 2003.
13. Правила издания исторических документов в СССР. – Изд. 2-е, перераб. и доп. – Москва, 1990.
14. Проблемы полевой археографии. – Москва, 1977. 15. Селезнев М.С. Теория и методика советской археографии. – Москва, 1974.03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Latvijas Arhīvi.2. Latvijas Vēsture.3. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls.4. Киселев И.Н. Архивные информационные ресурсы в Интернет //Новые
информационные ресурсы и технологии в исторических исследованиях и образовании. – Москва, 2000.
Kursa nosaukums Paleogrāfija Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnesKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.hist., lekt. L.PērkoneKursa anotācijaKurss iepazīstina ar rakstības attīstības vēsturi un raksta atpazīšanas problēmām, paleogrāfijas zinātnes pamatteorijām un mūsdienu nostādnēm, sniedz katram vēsturniekam nepieciešamās zināšanas rokrakstā sastādīto vēstures avotu lasīšanai. Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.Kursa apraksts - plāns1. Paleogrāfijas priekšmets, mērķi un uzdevumi. Paleogrāfijas attīstība 16.-20.gs.2. Rakstāmmateriāli, rakstāmrīki, dokumentu un grāmatu formas un teksta izvietojums.3. Rakstības sākumi un rakstību veidi, to klasifikācija. Raksta elementi. Latīņu rakstība.4. Majuskula raksts. Kapitālraksti. Ligatūras, abreviatūras, siglas. Tipiskie burti.5. Minuskula izveidošanās. Unciālkursīvs, pusunciāls. Lokālie raksti: insulārais, merovingu,
langobardu, rūnu u.c.6. Karolingu minuskuls. Vārdu saīsinājumi, burtu saplūdumi.7. Gotiskais minuskuls un tā veidi. Bastards.8. Senākā hipotētiskā un reālā rakstība Latvijas teritorijā (līdz 13.gs.). Latīņu rakstības
pirmsākumi. Senākie dokumenti.9. Latīņu rakstība Latvijā 13.-18.gs.
Rokrakstu īpatnības un to lasīšana. Cipari, gada skaitļi, pieturzīmes.01-mācību literatūra1. Муравьев А.В. Палеография.- М., 1969.2. Люблинская А. Латинская палеография.- М., 1969.02 – papildliteratūra1. Karulis K. Raksts un rakstīšanas līdzekļi gadu tūkstošos.- R., 1962.2. Foldes-Popp K. Vom Felsbild zum Alphabet.- Dresden, 1970.3. Heinemeyer W. Studien zur Geschichte der gotischen Urkundenschrift.- Koln, 1962.4. Wattenbach W. Das Schriftwesen in Mittealter.- 4.Aufl.- Graz, 1958.5. Добиаш-Рождественская О.А. История письма в средние века.- М., 1987.03 - ieteicamā periodika un interneta resursihttp://medievalwriting.50megs.com/whatis.htm
Kursa nosaukumsKredītpunkti Dokumentu sistematizācija
2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.chem., lekt. M.SprūdžaKursa anotācijaKurss sniedz padziļinātas zināšanas par arhīvu darbības principiem, veidiem, struktūru un arhīva darbu reglamentējošiem dokumentiem, veido prasmi pielietot iegūtās zināšanas pielietot darbā. Mācību kursā iekļauti pamatjautājumi par darba organizāciju arhīvā, dokumentu koncentrāciju, uzglabāšanu un izmantošanu.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.Kursa apraksts - plāns1. Arhīvniecības vēsture2. Arhīva darba organizācija mūsdienās3. Dokumentu vērtības ekspertīze un arhīva komplektācija4. Dokumentu sagatavošana glabāšanai, uzskaite un komplektēšana arhīvā5. Arhīva dokumentu fondēšana6. Optimālo glabāšanas apstākļu nodrošināšana7. Lietu esības un fiziskā stāvokļa pārbaude8. Dokumentu izmantošanas organizācija9. Informācijas sistēmā esošo dokumentēto datu un elektronisko dokumentu arhivēšana01-mācību literatūra1. Bušmane I., Āboliņa M. Valsts arhīvi Latvijā./Latvia state archives.- Rīga: Apgāds
“Mantojums”, 2004.2. Ābele M., R.Urtāne. Lietvedība un arhīvs: tālmācības studiju kurss.- Rīga. Latvijas
Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, 2003.3. Norādījumi “Likvidējamo un reorganizējamo valsts iestāžu, organizāciju, uzņēmumu,
pašvaldību, to institūciju, sabiedrisko, konfesionālo organizāciju un citu juridisko personu arhīvu fondu saglabāšanas kārtība”.- LVAĢ.1994.
4. Latvijas Valsts arhīvu Ģenerāldirekcija. Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu.- Rīga. 1995.
5. Norādījumi par ārvalstīs izmantojamo arhīvu izziņu, dokumentu norakstu, izrakstu un kopiju sagatavošanu un nosūtīšanu. - Latvijas vēstnesis.24.05.1995.
6. Norādījumi par īpaši svarīgu dokumentu noteikšanu un uzskaiti.- PDVA.2003.7. Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts arhīvu iestādēm.- LVAĢ.2004.8. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. LR MK noteikumi Nr.154.-Rīga:
KIF Biznesa komplekss, 2000.9. Алексеева Е.В. Архивоведение.- Москва: Проф Образ Издат, 200210. Dictionary on Archival Terminology (2 nd Edition) (Dat II) – ICA, Paris, 1988.11. Glossary for Arhivists, Manuscript Curators, and Record Managers (GL)- Society of
American Archivists Description (ISAD(G).- ICA,Madrid, 200012. The American Archivist.Chicago. The Society of American Archivists.2000.
02 – papildliteratūra1. Latvijas valsts vēstures arhīvs. Latvijas arhīvi.- Rīga.1994.2. Valsts arhīvs. valsts arhīva fondu saraksts. - Rīga. Valsts arhīvs.1937.3. PSRS Ministru Padomes Galvenā Arhīvu Pārvalde. Valsts arhīvu darba pamatnoteikumi.
1969.4. Latvijas Arhīvi. Latvijas arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga.5. Noteikumi valsts glabāšanā pieņemtajiem fotodokumentiem, to atšifrēšanai un anotācijas
sastādīšanai.- LKFFDA.1996.6. Arhīva dokumentu fondēšanas noteikumi. - LVA.1998.7. Instrukcija dokumentu zinātniski tehniskai apstrādei.-LVVA.1999.8. Metodiskie norādījumi par dzīvojamo māju un to privatizācijas objektu (dzīvokļu,
nedzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu) privatizācijas dokumentu lietvedību un glabāšanu.- CDzMPK, LVAĢ.2000.
9. Pagasta padomes lietu formēšana, aprakstu sastādīšana: shēma.- Rēzeknes ZVA.2000.10. Normatīvie akti, kas reglamentē dokumentu un informācijas pieejamību.- LVAĢ.2001.11. Rekomendācijas dokumentu noformēšanai- papīra un informācijas pierakstīšanas līdzekļu
izvēlei.- Latvijas vēstnesis.Nr.11112. Norādījumi Programmas Valsts arhīvu dokumentu zinātniskās uzziņu sistēmas
pamatdokumentu tulkošanai valsts valodā īstenošanu.- LVAĢ.2001.13. Noteikumi par e-pasta pieprasījumu apriti.- LVVA.2001.14. Vispārīgā starptautiskā arhīvu dokumentu aprakstīšanas standarta ISAD(G) pielietošanas
noteikumi.- LVA.2001.15. Norādījumi par vispārizglītojošo skolu arhīvu dokumentu apstrādi.- PDVA.2001.16. Arhīvu dokumentu fondēšanas kārtība valsts arhīvos.- LVAĢ.2002.17. Rekomendācijas arhīva dokumentu izstāžu sagatavošanai valsts arhīvos.LVAĢ.2002.03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Elektronisko dokumentu likums.31.10.2002.2. MK noteikumi Nr.159 pieņemti 08.04.2003.3. MK noteikumi Nr.141 pieņemti 02.04.2002.4. Latvijas arhīvi: www.arhivi.lv 5. Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi: www.likumi.lv
Kursa nosaukums ArhīvpedagoģijaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare PedagoģijaZinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas katedraKursa autoriMg.hist., lekt. I.ŠķiņķeKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar arhīvu pedagoģijas idejām un iespējām, paplašina esošo un potenciālo arhīvistu kompetenci darbā ar sabiedrību.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.Kursa apraksts - plāns1. Arhīvu pedagoģija, vēsturiski izglītojošais darbs arhīvā, darbs ar sabiedrību. Arhīvu
pedagoģijas vieta un loma arhīva darba pamatvirzienos.2. Arhīvu pedagoģijas attīstība Eiropas arhīvos un nākotnes tendences. Ieskaits jaunākajā
literatūrā.3. Arhīvu pedagoģijas darba formas ārvalstu arhīvos un iespējas Latvijā.4. Ekskursiju organizēšana un izstāžu veidošana 9sagatavošana, izdales materiāli).5. Skolēnu un studentu iepazīstināšana ar darbu lasītavā. Zinātniskā darba iemaņu veidošana.
Projektu nedēļas. Skolēnu zinātnisko darbu konkursi.6. Prakses organizēšana arhīvā.7. Publikācijas un dokumentu kopu veidošana skolēniem.8. Dokumentu digitalizēšana un ievietošana internetā.9. Vēstures avotu interpretācija darbā ar skolēniem un studentiem.10. Metodiski norādījumi, izdales materiālu sagatavošana, iegūtās informācijas un prasmju
pārbaudes formas.01-mācību literatūra1. Gundare I. Kā strādāt ar vēstures avotiem. Metodiski ieteikumi skolotājiem.- R: Zvaigzne
ABC, 1999.- 23 lpp.2. Lange T., Lux T. Historisches Lernen im Archiv. Methoden Historischen Lerners.- 224 s.3. Āboliņa M. Arhīvu izmantošanas un pieejamības ētiskais aspekts (1990-2000)// Latvijas
Arhīvi.- 2002.- Nr.14. Āboliņa M. Arhīvu dokumentu izmantošanas un pieejamības problēmas Latvijā (1990-
2000)// Latvijas Arhīvi.- 2001.-Nr.402 – papildliteratūra1. Āboliņa M. Arhīvu pieejamība Latvijā: normatīvais un intelektuālais aspekts// Latvijas
Arhīvi.- 2002.- Nr.12. Zelče V. Arhīvi, vēstures pētniecība un vēsturnieki// Latvijas Arhīvi.- 2001.- Nr.1.3. Archival principles and practice. A guide for archives management by Jeanette White
Ford.- 1990.4. Archivalien im Unterricht. Welche Archivalien eignen sich fuer den unterrrichlichen
Einsatz im Archiv// Kleine Schriften des Staatsarchiv Bremen.- heft 13. Bremen, 1990.5. Offentlichkeit herstellen – forschen erleichtern! Aufsaetze und Literatur uersicht zur
Archivpaedagogik und historischen Bildungsarbeit. Koerber-Stiftung, Hamburg 1998.-167 s.
6. Pandel H.J. Quelleninterpretation. Die schrifltiche Quelle im Geschichtsunterricht.- 240 s.
7. D.Antonio and Wilson J.Warren. Reading the Vital Signs: Archival Training and Education in the 21st Century, teaching history in the digital classroom. - 2003.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Starptautiskās arhīvu padomes mājas lapa: www.ica.org2. Eiropas arhīvu pedagogu mājas lapa: www.elan-net.info3. Lielbritānijas arhīvu mājas lapa: www.nationalarchives.gov.uk; 4. www.pro.gov.uk/educationservice 5. Vācijas arhīvu pedagogu mājas lapa: www.archivpedagogen.de6. Nīderlandes arhīvu mājas lapa: www.nationaalarchief.nl7. Starptautiskās vēsturiski izglītojošās un cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrības
“Memoriāls” mājas lapa: www.memo.ru
Kursa nosaukums SocioloģijaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare SocioloģijaZinātnes apakšnozare Organizāciju un sabiedriskās pārvaldes socioloģijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autoriMg.paed., lekt. V.KorklaKursa anotācijaSocioloģijas kursa ietvaros paredzēts studentiem dot plašāku priekšstatu par sabiedrības uzbūvi, tās funkcionēšanu un attīstību, tajā pastāvošajām sociālajām attiecībām un sociālajām kopībām. Studentiem tiek dota iespēja apgūt svarīgākās atziņas par sociālo procesu skaidrojumu, veidot prasmi patstāvīgi analizēt sociālos procesus mūsdienu Latvijā, operējot ar atbilstošiem socioloģijas zinātnē akceptētiem terminiem, veidot izpratni par konkrētā socioloģiskā pētījuma veikšanas etapiem un metodoloģiju, kā arī attīstīt iemaņas konkrētā socioloģiskā pētījuma programmas izveidē, tā attīstot profesionālo kultūru. Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, ieskaite. Kursa apraksts - plāns1. Vispārējs ieskats socioloģijas izpētes priekšmetā, attīstības vēsturē un konkrēto
socioloģisko pētījumu metodikā.2. Sabiedrība kā sociāla sistēma. Personība un sociālās sistēmas.3. Politiskās varas un sociālās politikas izpratne socioloģijā.4. Sociālie procesi mūsdienu sabiedrībā. Dzīvesveida un sabiedriskās domas vērtība.01-mācību literatūra1. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā.- R.: 1996.2. Laķis P. Socioloģija. Ievads socioloģijā. Lekciju kurss.- R.,2002.3. Mūrnieks E. Vispārīgā socioloģija.- R.: 1993.4. O’Donnell G. Mastering sociology. Fourth Edition.- Palgrave, New York, 2002. 5. Ozolīte G. Socioloģija: mācību līdzeklis. – R.:RTU, 2006.6. Смелзер Н. Социология.- М., 1996.02 – papildliteratūra1. Levin J., Spates J.L. Starting Sociology.- New York, 1985. 2. Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika un tehnika. – R.: 1981.3. Socioloģijas skaidrojoša vārdnīca.- R., 1997.4. States, nations and Borders: the ethic of making boundaries/Ed. By A.Buchanan, M.More –
Chambridge, 2003.5. Vander Zanden J.W. Sociology: the Core.- Mcgraw-Hill, 1990.6. Волков Ю., Мостовая И. Социология.- М.: 1998.7. Kравченко А.И. Социология: Учеб.пособие для студентов высш.уч.пособ.- 1998.8. Смелзер Н. Социология. – M., 1996.9. Ядов В.А. Стратегия социологического исследования. Описание, объяснение,
понимание социальной реальности.- М., 2000.03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Introduction to Urban Sociology and Urban Studies:
http://www.nwmissouri.edu/nwcourses/martin/urban/introduction/2. Ziņas par notikumiem pasaulē, kas pievērš socciologu uzmanību:
http://www.sociologynews.org/
3. Elektronisks žurnāls socioloģijā: http://www.sociology.org/4. Virtuālajā bibliotēkā apskatāmas tēmas par socioloģijas zinātni Latvijā:
http://socserv2.mcmaster.ca/w3virtsoclib/
Kursa nosaukums Vēstures palīgdisciplīnasKredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfijas un vēstures palīgzinātnesKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autoriMg.hist., lekt. P.KivrānsKursa anotācijaKursa uzdevums parādīt vēstures palīgdisciplīnu rašanos, specifiku un nozīmi vēstures avotu pētniecībā un vēstures procesu izpratnē.Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums, piedalīšanās praktiskajās nodarbībās, ieskaite.Kursa apraksts - plāns
1. Heraldikas izpētes objekts, uzdevumi.2. Ģerboņu rašanās, attīstība, izplatīšanās.3. Ģerboņa galvenās sastāvdaļas. Heroldu funkcijas.4. Dzimtu heraldika. Garīgā heraldika. Valstu ģerboņi.5. Heraldikas avoti Latvijā. Livonijas heraldika.6. Heraldikas kā zinātnes attīstība. Heraldika un ģerboņi 16.gs.-19.gs.7. Heraldiskās komitejas darbība Latvijā (1929-1939). Ģerboņi Latvijas Republikā.8. Heraldikas atdzimšana Latvijas Republikā mūsdienās.9. Numismātikas priekšmets. Numismātikā lietotie jēdzieni un kategorijas.10. Numismātikas attīstības galvenie posmi. Numismātikas katalogi.11. Numismātikas attīstība Latvijā.12. Numismātikai tuvu stāvošās palīgzinātnes – sfraģistika, faleristika.13. Ģenealoģija, tās priekšmets. Ģenealoģijas loma viduslaikos.14. Ģenealoģisko pētījumu metodes. Ģenealoģisko koku izveides formas.15. Vēsturiskā metroloģija. Svaru un mēru galvenās īpatnības senajos laikos un viduslaikos.16. Metodoloģijas loma tautsaimniecībā. Nozīmīgākās svaru un mēru vienības Latvijā.17. Hronoloģija un tās priekšmets. Pirmās kalendārās sistēmas pasaulē. 18. Laika skaitīšanas vienības. Kalendāri. Notikumu datējumi. Vēstures periodizācijas
problēmas.19. Paleogrāfija. Seno rakstu galvenās īpatnības. Krievu hroniku teksti. Seno rakstu
atšifrēšanas un izplatīšanas galvenās metodes.20. Kartogrāfija. Kartes pētīšanas pamati. Kartogrāfijas loma valstu robežu satiksmes ceļu un
dabas pētīšanā01-mācību literatūra
1. Berga T. Numismātika par Latvijas par senatni . - R: Zinātne, 1992. - 68 lpp.2. Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā.- R. : Latvijas Banka, 1995. - 291 lpp.3. Lancmanis I. Heraldika – Rīga, 2007.4. Šnē S. Kurzemes un Zemgales pilsētu heraldiskās simbolikas veidošanās un attīstība 14.-
18.gs. // Latvijas Vēsture.- 1999. – Nr.2 (34) – 56.-62.lpp.5. Šnē S. Kurzemes un Zemgales pilsētu ģerboņi 20.gadsimta 20.-30.gados// Latvijas
Vēsture.- 2001. – Nr.1 (41) – 25.-29.lpp.6. Vijups A. Heraldiskās komitejas darbība. 1929-1939 // Grāmata.- 1991. Nr. VII-VIII –
92.-97.lpp.
7. Dzimtas koks // Lauku Avīzes gadagrāmata 2002.- R., 2001.8. Romanovskis R. Kā pētīsim dzimtas vēsturi// KF Avīze, 1991.g.augusts9. Zemzaris J. Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture.- R.: Latvijas kultūras fonds, 2002.10. Zemzaris J. Mērs un svars Latvijā 13.-19.gs.- R., 1981.11. Введение в специальные исторические дисциплины.- М., 1990.12. Oswald G. Lexicon der Heraldik.- Leipzig, 1984.
02 – papildliteratūra1. Latvijas senākā vēsture 9.gt.pr.Kr.-1200.g.- R., 2001.2. Ducmane K. Latvijas nacionālā valūta – vēsture un šodiena // Averss un reverss.- 1998.-
Nr.23. Kuškis G. Vācu okupācijas nauda Latvijā (1941-1945) // Latvijas ekonomists.- 2001. –
Nr.64. Urtāns V. Senākie depozīti Latvijā (līdz 1200.g.). – R.: Zinātne, 1977. - 284 lpp.5. Vijups A. Pāvestu heraldika // Kultūras Avīze.- 1993.- Nr.6 (9) – 16.-17.lpp.6. Аксенов А.И. Генеалогия // Вопросы истории.- 1972.- № 107. Медушевская О.М. Историческая наука и генеалогия // Вопросы истории.- 1985.-
№ 203 - ieteicamā periodika un interneta resursi
1. Pasaules valstu heraldika: http://heraldica.imago.lv/?lang=lv&open=drugije&menu=blank&type_id=&lang_id=
2. Latvijas valsts karogs un ģerboņi: http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=127813. Ģenealoģijas būtība un metode:
http://www.roots-saknes.lv/Research/Dzimtu_vestures_petisana.htm
Kursa nosaukums Elektronisko dokumentu informācijas sistēmasKredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare DatorzinātneZinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkliKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autori Dr.sc.ing., docents P.GrabustsKursa anotācijaKursa mērķis - sniegt priekšstatu par elektronisko dokumentu vadības principiem, datu uzglabāšanas iespējām dažādos informācijas nesējos. Tiek apskatīti elektronisko arhīvu vadības (ERM) principi. Praktiskajā daļā liela uzmanība pievērsta datu bāzu vadības sistēmu (DBVS) pamatu apgūšanai, to izmantošana elektronisko dokumentu uzglabāšanā un apstrādē.Kursa apraksts – plāns1.Elektronisko dokumentu vadības principi
- Dokumentu klasificēšanas sistēmas;- Elektroniskā arhīva izveidošanas principi:
a) dokumentu masīva skanēšana;b) katalogizēto dokumentu ievadīšana datu bāzē;c) dokumentu pārvešana elektroniskā formā;
- Datu uzglabāšana informācijas nesējos:a) cietais disks;b) optiskie CD diski;c) optiskie DVD diski.
- Tekstu skanēšanas un atpazīšanas metodes;- Elektronisko arhīvu vadīšana (ERM- Electronic Records Management)
2.Datu bāzu vadības sistēmu (DBVS) pamati- Datu bāzu vadības sistēmu jēdziens:
d) lauks, ieraksts, tabula, datu bāze, DBVSe) DBVS daudzveidība (MS Access, FoxPro, Oracle, SQL u.t.t)
- DBVS izstrādāšanas vispārīgie principi.- Datu bāzu saišu veidi (relāciju, nerelāciju).- Datu tipu modeļi (normālformas).- Pieprasījumu strukturētās valodas SQL pamati.
3.DBVS MS Access pamatiPraktiskās iemaņas darbā ar ACCESS:
- paši pamati (tabulu izveidošana, ekrāna formas, atskaites u.t.t.)- patstāvīgi izstrādāta neliela arhīva vešanas programma.
01 - mācību pamatliteratūra1. Electronic records management: http://www.pd.dgs.ca.gov/recs/erm.htm 2. http://www.mnhs.org/preserve/records/electronicrecords/erguidelines.html 3. http://www.cornwell.co.uk/moreq 4. http://dmla.clan.lib.nv.us/docs/nsla/nerc/ ;5. http://www.archives.state.ut.us/recmanag/electronic.htm 02 – Normatīvie akti.1. Latvijas Republikas Ministru kabineta 02.04.2002 Noteikumi Nr.141. „Informācijas
sistēmās esošo datu un elektronisko dokumentu arhivēšanas noteikumi”. Spēkā no 06.04.2002. Publicēts: „Latvijas Vēstnesis”. Nr.52.
2. 05.04.2002.3. Latvijas Republikas Ministru kabineta 02.03. 2004. Noteikumi Nr. 117.4. „Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīva
glabāšanā.” Spēkā no 06.03.2004. Publicēti: „Latvijas Vēstnesis”. Nr. 365. 05.03.2004.6. Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.03. 2005. Noteikumi Nr.176.7. „Grozījumi Ministru kabineta 2004. 2.III. noteikumos Nr.117”. Spēkā no 2006.g. 1.janv.
Publicēti: „Latvijas Vēstnesis”. Nr. 46. 18.o3.2005.
Kursa nosaukums Bankas un to dokumentācijaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autori Dr.oec., profesors Leonārs SvarinskisKursa anotācijaKurss sniedz zināšanas par banku darbību un ar to saistīto dokumentāciju, iepazīstina ar normatīvajiem dokumentiem, kas nosaka dokumentu saturu, dokumentu apgrozību un glabāšanas noteikumiem, atklāj problemātiskos jautājumus.Kursa apraksts – plāns
1. Latvijas Republikas banku sistēma.2. Komercbankas un to funkcijas.3. Grāmatvedības uzskaites organizācija komercbankās.4. Dokumentācija bankās:
a. ārējie dokumenti;b. iekšējie dokumenti.
5. Dokumentu apgrozība un glabāšana.Prasības kredītpunktu iegūšanai.Lekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.01 - mācību pamatliteratūra
1. Vidnere I. Banku sistēmas attīstība Latvijā 1987-1997. – Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2006.
2. Saksonova S. Banku darbība. – Rīga: Pērse SIA, 2006.3. Zvirbule B., Žagare J. Banku grāmatvedība. – Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2003.4. Briede I. Banku finansu pakalpojumi. – Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2000.
02 – papildliteratūra1. LR likums “Par Latvijas Banku” 19.05.1992.2. LR likums “Kredītiestāžu likums” 05.10.1995.3. LR likums “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums” 01.06.2000.4. LR MK noteikumi Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursi1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumi.2. Komercbanku gada pārskati.3. Latvijas Bankas gada pārskati un monetārie biļeteni.
Kursa nosaukums Lietišķā komunikācija un saskarsmes psiholoģijaKredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare PsiholoģijaZinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģijaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autori Mg.psych., doc. Aija Kondrova; mg.soc.sc., doc. I.GraudiņaKursa anotācijaMērķis - izskatīt svarīgākās saskarsmes psiholoģijas problēmas. Studentiem tiek sniegtas arī praktiskās rekomendācijas personīgās un lietišķās saskarsmes uzlabošanā. Tiek aplūkoti galvenie lietišķās komunikācijas aspekti.Kursa apraksts – plānsSaskarsmes psiholoģija
1. Saskarsme, tās būtība, veidi, struktūra.2. 2. Saskarsmes perspektīvais aspekts, tā likumsakarības: percepcijas mehānismi dažādās
saskarsmes situācijās (stereotipizācija, empātija, kauzālā atribūcija). Oreola efekts, to izraisošie faktori. Pašpadeve. Perceptīvo barjeru pārvarēšana saskarsmes procesā.
3. 3. Saskarsmes komunikatīvais aspekts. Komunikācijas procesa struktūra, tā elementi. Verbālā un neverbālā komunikācija, to elementi un likumsakarības. Komunikācijas barjeras, to veidi, rašanās cēloņi un novēršanas iespējas.
4. 4. Saskarsmes interaktīvais aspekts. Mijiedarbība saskarsmē. Pozīcijas. E.Berna transakciju teorija – Ego stāvokļi. Transakcijas, to veidi, likumsakarības. Laika strukturēšana.
5. Konfliktregulējošā saskarsme. Konflikti, to veidi, atrisināšanas iespējas. Uzvedības taktikas konfliktsituācijās.
Lietišķā komunikācija1. Komunikācijas process.
Komunikācijas elementi. Komunikācijas barjeras, to cēloņi. Komunikācija un konflikts.
2. Klausītāju novērtēšana un analīze.3. Darījumu sarunas un stili.
Iesaistītās puses un to intereses. Gatavošanās darījumu sarunām: mērķis, vēlamais rezultāts, iespējamās vienošanās
alternatīvas. Sarunu organizācija. Sarunu nobeigums, rezultatīvas vienošanās panākšana.
4. Konflikti un to veidi. Konfliktu veidi un to cēloņi. Faktori, kas ietekmē konfliktu veidošanos un attīstību. Cilvēku rīcības veidi konfliktsituācijās, konkurence, pielāgošanās, kompromiss,
sadarbība.5. Publiskā runa un prezentācija.
Runas sagatavošanas 7 soļi: tēmas izvēle, mērķa formulējums, materiālu ievākšana, auditorijas analīze, runas plāna sastādīšana, uzmetuma sagatavošana, mēģinājums.
Informējošas, izklaidējošas un pārliecinošas runas.
Runas tehnika. Balss pārvaldīšana: artikulācija, dikcija, elpa. Balss skaļums, temps, tembrs, intonācija. Pauze, uzsvars.
Valodas izteiksmes līdzekļi. Piemēri. Ilustrācijas. Stila kļūdas. Tulkošana un ar to saistītās problēmas.
Prasības kredītpunktu iegūšanai.Lekciju apmeklējums (80%), izstrādāts un aizstāvēts kontroldarbs, sekmīgi nokārtota ieskaite.01 - mācību pamatliteratūraSaskarsmes psiholoģija
1. Kupčs J. Saskarsmes būtība. – R.: Zvaigzne ABC, 1997.2. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsemes psiholoģija. – R.: Kamene, 2006.
Lietišķā komunikācija1. Denija R. Prasme sazināties un uzstāties - R.: J.Rozes apgāds, 2002.2. Eiders Dž. Efektīva komunikācija – R., 1999.3. Ezera I., Graudiņa I., Dreiberga S. Lietišķā komunikācija – R.: Kamene, 2002.4. Hindls T. Prasme uzstāties – R., 1998.
02 – papildliteratūraSaskarsmes psiholoģija
1. Berns Ē. Spēles, ko spēlē cilvēki. Cilvēki, kuri spēlē spēles. – 2004.2. Bišopa S. Attīsti savu pārliecību. – R.: Pētergailis, 2002.3. Džeimsa M., Džongvarda D. Dzimis, lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995.4. Glāsa L. Ķermeņa valoda. – R.: Valters un Rapa, 2005.5. Kārnegi D. Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem. – R., 1997.6. Pīzs A. Ķermeņa valoda. – R.: Jumava, 1995.7. Šostroms E. Anti Kārnegi jeb cilvēks manipulētājs – R.: Tapals, 1997.8. Zāle V. Psihotriki. Blefošana. Manipulācijas. – R.: Kopsolī, 1997.9. Fišers R., Ūrijs V., Petons B. Prasme vienoties. – R.: Jāņa Rozes apgāds, 2002
Lietišķā komunikācia1. Huseman R. Business Communication: Strategies and Skills. Dryden Press, USA, 1990.2. Kārnegi D. Kā iegūt draugus un iepatiukties cilvēkiem – R., 1990.3. Latiševs V. Lietišķās sarunas – lietišķie kontakti – R., 1995.4. Omarova S. Saskarsmes psiholoģija. Cilvēks aunā ar cilvēku – R.: Kamene, 1996.5. Paegle Dz., Kušķis J. Kā latvietis runā – R., 1994.6. Pikeringa P. Strīdi, nesaskaņas, konflikti – R.: J.Rozes apgāds, 2000.7. Pīzs A. Ķermeņa valoda – R., 1995.8. Переговоры – C.Петербург, 1998.9. Сопер П.Л. Основы исскусства речи – “Феникс” Pocтов на Дону, 1998.
03 - ieteicamā periodika un interneta resursiSaskarsmes psiholoģija
1. www.humanities.edu.ru 2. www.nlp.lv 3. www.rdzmpk.lv 4. www.integracija.gov.lv
Kursa nosaukums Projektu vadībaKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Uzņēmējdarbības vadībaKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autori Dr. oec., prof. R.LiepiņaKursa anotācijaKurss sniedz studentiem teorētiskas zināšanas par projektu izstrādes pamatprincipiem un pieteikšanas procedūru atsevišķu finansēšanas avotu ietvaros (fondi, daudzgadu nacionālās un ES programmas), kā arī attīstīsta prasmes pielietot praksē dažas projektu plānošanas metodes un tehnikas.Kursa apraksts – plāns1. Projektu nozīme pārmaiņu procesā. Projekta definīcija, pazīmes un veidi. 2. Projektu vadīšanas vēsture pasaulē un Latvijā. ES reģionālā politika, atbalsts projektiem.
ES un nacionālie politikas plānošanas dokumenti. 3. Projektu vadīšanas metodes un tehnikas. Loģiskās struktūras matricas metode. Projekta
dzīves cikla metode. Līnijdiagrammu metode.4. Projekta pieteikuma izstrāde. Projekta pamatdati. Problēmas formulējums un esošās
situācijas apraksts. Projekta vispārējais un tiešais mērķis. Mērķgrupu raksturojums. Projekta rezultāti. Aktivitāšu plāns un laika grafiks. Projekta ieviešanas organizācija. Projekta finansēšanas plāns un avoti.
5. Projekta pieteikuma iesniegšana. Projekta vērtējuma kritēriji.Prasības kredītpunktu iegūšanai.Lekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.01 - mācību pamatliteratūra
1. Geipele I., Tambovceva T. Projektu vadīšana. – R.:Valters un Rapa, 2004.2. Lūiss Dž. P. Projektu vadīšanas pamati. – R.: PUSE PLUS, ISBN 9984-9360-9-0, 1997.3. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas - Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2004. –
8.nodaļa4. Volkova T., Vērdiņa G., Pildavs J. Organizācijas un to vadīšana pārmaiņu apstākļos. –
R: Banku augstskola, 2001.- 4.nod.
02 – papildliteratūra1. Burke Rory. Project management: planning& control techniques – 3rd ed.- UK: John
Wiley & Sons Ltd, 2001.2. Adamsens S., Pedersens J.R., Kakteniece R., Priede S. Projektu vadības praktiskā
rokasgrāmata. - LRAA, 2002.3. Zommers J. Datorizēta projektu vadīšana. - R: Turības mācību centrs, 2002.4. Kerzner H. Project Management.A System Approach to Planning,Scheduling and
Controlling.– New York, 1992.03 - ieteicamā periodika un interneta resursiwww.lnpva.lv, www.esfondi.lv, www.latgale.lv, www.pmi.org, www.fm.gov.lv, www.em.gov.lv, www.zm.gov.lv u.c.Žurnāls “Projektu vadīšana”.- Rīga: LNPVA, ikgadējie izdevumi.
Kursa nosaukums Vēsturiskie dokumenti arhīvosKredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnesKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autori Dr.habil.hist., prof. K.PočsKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar nozīmīgākajiem vēsturiskajiem dokumentiem vai to kolekcijām, kuriem ir bijusi svarīga loma latviešu tautas likteņos un kuri glabājas Latvijas arhīvos vai dažu citu valstu arhīvos.Kursa apraksts – plāns
1. Arhīvi vēsturisko dokumentu galvenās krātuves un glabātavas.2. Livonijas perioda (13. gs. sākums – 1561.g.) galvenās dokumentu grupas.3. Nozīmīgākās Rīgas pilsētas 13.-16.gs. vēstures dokumentu kolekcijas.4. Livonijas kara laika dokumenti.5. Pārdaugavas hercogistes laika dokumenti.6. Kurzemes hercogistes arhīvu dokumenti.7. Vidzemes 17.-18.gs. sākuma dokumenti.8. 18.gs. Vidzemes dokumenti.9. Latgales agrārās vēstures dokumenti 16.-18.gs.10. Dokumenti par dzimtbūšanu Kurzemē, Vidzemē un Latgalē.11. Zemes izpirkšanas līgumi.12. Dokumenti par Latvijas valsts izveidošanos un brīvības cīņām.13. Latvijas Saeimas un valdības darbības dokumenti.14. Latvijas ārpolitikas dokumenti.
Patstāvīgi apgūstamās tēmas1. Dokumenti par okupācijas režīmu politiku II pasaules kara gados.2. Pēckara padomju okupācijas laika dokumenti un to galvenās iezīmes.
Prasības kredītpunktu iegūšanai.Lekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.01 - mācību pamatliteratūra
1. Senās Latvijas vēstures avoti: No vissenākiem laikiem līdz 1300.g. A.Švābes red. – R., 1937.-1940. – 1.-2. burtnīca
2. Latvijas vēstures avoti (No 1.gs. pēc Kr.dz. līdz 1256.g.) – R., 1936.3. Vidzemes tiesību vēstures avoti 1336.-1551.g./A.Švābes red. – R., 1941.4. Švābe A. Vecākās zemnieku tiesības – R., 1927.
02 – papildliteratūra1. Aktenstücke und Urkunden zur Geschichte der Stadt Riga 1710-1740, herausg. Durch
Aug. V.Bulmerinbcq, Bd. 1-3, Riga, 1902-1906.2. Akten und Rezessen der livländischen Ständetage, Bd. 1-3, Riga, 1902-1906.3. Liv –Est- und Kurländisches Urkundenbuch nebst Regesten, Bd. 1-11,2 Abt., Bd. 1-3
heraug. Von F.G.Bunge (u.and) – Reval, 1852-1873, Riga, 1881-19094. Livonica, Vornämlich aus dem 13. Jarhundert im Vaticanischen Archiv/Herausg. Von
H.Hildebrandt – Riga, 1887.5. Livländischen Güterurkunden (120701545), Bd. 1-2/ Herausg. Von H.V. Bruiningk. –
Riga, 1908-1923
6. Vier Bücher der Langvogtei der Stadt Riga/ Herausg. V.Bulmerinbcq – Riga, 1923-1931 – Bd. I-III
7. Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem 1918-1998. – B.v./ Nordik – 542 lpp.
8. Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli – Rīga, 1995-603 lpp.
9. Brežgo B. Latgolas inventāri un ģeneralmēreišonas zemu aproksti: 1695.-1874.g. – Daugavpils: V.Loča Izd., 1943.412 lpp.
10. Brežgo B. Latgolas pagõtne: Daugavpils: Lõcis, 1943., 1.d., 223 lpp.11. Zeids T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800 gadam- R.: Zvaigzne,
1992.-216 lpp.
Kursa nosaukums Arhīvi Latvijā un pasaulēKredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Zinātnes nozare VēstureZinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnesKursa apstiprinājuma datums 21.02.2007.Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filosofijas katedraKursa autori Dr. hist.,asoc.prof. I.PočaKursa anotācijaKurss iepazīstina studentus ar arhīvu kā institūciju vēsturi, to darbības galvenajiem principiem dažādos laika posmos un vietās, kā arī jaunākajām to darbības tendencēm mūsdienās.Kursa apraksts – plāns
1. Arhīvi senajā pasaulē.2. Arhīvi viduslaiku Eiropā un Latvijā.3. Arhīvi Krievijā līdz 18.gs. sākumam.4. Arhīvi Krievijā līdz 18.gs. beigās.5. Arhīvu centralizācija Eiropā 19.gs. un 20.gs. sākumā.6. Arhīvu centralizācija Vācijā un ASV.7. Arhīvu organizācija Dienvidamerikā.8. Āzijas un Āfrikas valstu arhīvi.9. Arhīvi Latvijas republikā starpkaru periodā.10. Latvijas arhīvi II pasauls kara laikā.11. Arhīvu organizācija PSRS līdz II pasaules karam.12. Arhīvu sistēma PSRS pēc II pasaules kara.
Patstāvīgi apgūstamās tēmas1. Arhīvi poēckara Latvijā.2. Jaunās tendences arhīvu darbā Latvijā un pasaulē.3. Elektronisko arhīvu veidošanās.
Prasības kredītpunktu iegūšanai.Lekciju apmeklējums, praktisko uzdevumu izpilde un ieskaite.01 - mācību pamatliteratūra
1. Latvijas valsts vēstures arhīvs/Sast. V.Pētersone – R.: LVV arhīvs, 1999.-195.lpp.2. Valsts vēstures arhīvi Latvijā = Latvia State archives/ Sastād. I.Bušmane, M.Āboliņa –
R: Apgāds “Mantojums”, (2004.) – 63.lpp.3. Fang, Josphine Riss, Songe, Alice H. World guide to library, archive and information
science association – Münhen etc.: Saur, 1990. – XXVII, 516.lpp.4. Государственные архивы CCCP: Cправочник –Ч.1. – M.: Mысль, 1969.-603.c.5. Путеводитель по Центральному государственному архиву кино-документов
Латвийской CCCP- Рига: Авотс, 1987.-196.c.6. Центральный государственный архив октябрьской революции и
социалистического сроительства Латвийской ССР и его филиалы: Краткий справочник – Рига: Звайгзне, 1978.-328 c.
7. Центральный государственныий архив Латвийской CCCP: Краткий справочник – Ч.1 (1220-1918) – Рига: Авотс, 1980.-172.c.
02 – papildliteratūra1. Arbuzovs L. Livonijas arhīvi – R., 1935.-21.lpp.2. Berner Richard C. Archival theory and practice in the United States: a historical
analysis – Statle, London, 1983.3. Brežgo B. Daugavpils školu direkcijas arhivs – Rēzekne, 1938.-31.lpp.4. Брожостовская Н.Р. Архивы и архивное дело в зарубежных странах. История и
современная организация – M., 1971.-311.c.5. Брожостовская Н.Р. Развитие архивного дела в новейшее время 1918-1960 гг.
(Конспект лекций)- M., 1961-204.c.
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum vitae )
Vārds, uzvārds Valda Čakša1. Dzimšanas gads un
datums1952.gada 22.februāris
2. Dzimšanas vieta Latvija, Madona
3. Izglītība Daugavpils Pedagoģiskais institūts –1983.g., vidusskolas vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja
4. Akadēmiskie nosaukumi, zinātniskie grādi
Kopš 2005.g. – studijas JVLMA doktorantūrā;Docente - 2002.g. Pedagoģijas maģistra grāds pedagoģijas vēstures apakšnozarē, LU 1996.g.
5. Nodarbošanās
Kopš 2002.g. Bakalaura studiju programmas “Vēsture” un 2.līmeņa profesionālās studiju programmas “Vēstures un kultūras vēstures skolotājs” direktore;1999.-2006.g.novembrim Vēstures un filosofijas katedras (līdz 2001.g. - Sociālo zinātņu katedras) vadītāja;Kopš 1993.g. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras (līdz 2001.g. - Humanitārās fakultātes Sociālo zinātņu katedras) lektore ;1999.-2004.g. RA Pedagoģijas fakultātes Pedagogu tālākizglītības un papildizglītības centrs, lektore; 1992.-1993.g. LU Latgales filiāle, lektore;1985.-1990.g. Rēzeknes pilsētas skolēnu interešu centrs, novadpētniecības un floristikas pulciņu vadītāja.1984.-2005.g.J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, vēstures, kultūras vēstures, filozofijas pamatu, ētikas, estētikas, loģikas skolotāja1978.-1984.g.Rēzeknes rajona Bērzgales vidusskola, direktora vietniece ārpusskolas un ārpusklases audzināšanas darbā.
6. Zinātniskās publikācijas Monogrāfija - 1Konferenču tēzes un raksti – 27
7. Zinātniski pētnieciskā darbība
1.Tautas konservatorijas Latgales mūzikas kultūrā 2.Sociālā atmiņa vēsturē3.Vēstures, kultūras vēstures, sociālo zinību, kristīgās mācības un ētikas mācīšanas metodika
8. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
2003.g., 2001.g. – RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes un Pedagoģijas fakultātes starptautiskās zinātniskās konferences “Laiks. Sabiedrība. Komunikācija.” Vēstures un kultūras vēstures sekcijas darba vadīšana.Projektu izstrāde un iegūtie granti:RA Zinātnes Padomes grants pētnieciskās programmas “F. Trasuns – Latgales izcelsmes latviskais dižgars” realizācijai.2004.g. janvāris.SFL grants studējošo sociālo zinību skolotāju kompetences padziļināšanai pedagoģiskajā praksē un kvalifikācijas darbu izstrādē. 2002.g.oktobris.
SFL grants ārzemju vieslektoru iesaistīšanai studiju procesā Rēzeknes Augstskolā .2002.g. februāris.SFL grants Sociālo zinību skolotāju tālākizglītības centra izveidei un darbības nodrošināšanai.2001.g.novembris.
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi un iegūtie sertifikāti:2006.g. jūnijā - IZM ISEC un Britu Padomes izsniegtā Augstskolas mentora apliecība 2005.g.5.nov.-3.dec. – profesionālā pilnveide 36st.programmā “Topošo un jauno mentoru skolotāju sagatavošana”;IAC tālākizglītības programma - kursi “Skolotājs mūsdienu daudzveidīgajā pasaulē jeb izglītības programmu īstenošana starpkultūru un bilingvālās izglītības kontekstā”, 2004.g.jūlijsSAC un LU kursi “Kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana augstskolā” 2003.g.RA Pedagoģijas fakultātes Vācu valodas kvalifikācijas paaugstināšanas kursi 2003.g. Profesionālās meistarības pilnveide, piedaloties ārzemju vieslektoru vadītajās teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās SFL programmās “Pārmaiņas izglītībā” un “Cilvēks sabiedrībā ” 2002.g.Sorosa fonda - Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” kursi “Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai” 2000.g.LAPSA un Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā “projektā “Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide” kursi “Kooperatīvās mācīšanās metode” 1999.g. Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes profesionālās meistarības pilnveides kursi "Vidējās izglītības neskaidro mācību satura tematu un mūsdienīgu mācību metožu apguve"1997.g.LU Pedagoģijas fakultātes un PBLA Izglītības padomes vasaras semestra kursi "Ko ņemsim no ārzemju skolas" un "Personīgā ētika sabiedriskajās sistēmās 1994.g.LU Vispārizglītojošo skolu vadošo kadru kvalifikācijas celšanas fakultāte1984.g.3.martā.
9. Mācību metodiskās publikācijas
Metodiskie norādījumi zinātnisko darbu izstrādāšanai vēsturē un kultūras vēsturē - Rēzekne: RA izdevniecība, 2006.Mācību palīglīdzeklis – 1 (2001.g.)Uz aizvadīto desmitgadi atskatoties. Studiju procesa organizācijas analīze - Vēstures un filosofijas katedras 1. rakstu krājums “Vēsture: problēmas un risinājumi” Rēzekne: RA, 2004.g.
10. Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība
Studiju programmas: bakalaura studiju programmas “Vēsture”, ”Pedagoģijas bakalaurs; 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Vēstures un kultūras vēstures skolotājs”, “Sociālo zinību skolotājs”, “Mājturības un mājsaimniecības skolotājs”, Pamatizglītības skolotājs sākumskolā”; profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Jurists”, “Darbmācības un ekonomikas pamatu skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”, ”Svešvalodu skolotājs”, “Sociālo zinību un ģeogrāfijas skolotājs”, “Reliģijas pedagoģija”, profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība”
Sagatavotie un docētie studiju kursi:Kultūras teorijas pamati; Vēstures filosofija; Sociālā atmiņa vēsturē; Ētika; Pedagoģiskā ētika; Radošs darbs ar informāciju; Vēstures, kultūras vēstures un sociālo zinību mācīšanas metodika; Latvijas vēsture, Kristīgās mācības un ētikas mācīšanas metodika, Profesionālā ētika.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 15 gadi.Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 1400 stundas
11. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Sagatavoti 21 vēstures bakalauri, 78 vēstures, kultūras vēstures un sociālo zinību skolotāji
12. Pārējās studiju procesa aktivitātes
Kopš 2002.g. līdzdalība starptautiskajās augstskolu docētāju un skolotāju konferencēs un semināros:New challenges in democracy education in the new Europe: global perspectives. Vilnius, Lithuania, 2004.g.International project of the University faculty “Shared values, shared culture”, Rīga, 2003.g.Developing Civic Education trough NGO and University cooperation in the Baltic See Region Countries, Vilnius, Lithuania, 2003.g.Social Studies Education in Sweden. Seminar for Teacher Educators from Latvia At Vaxjo University. 2002.gBaltic civic educators round-table. Tallinn- Tartu- Tallinn. 2002.g.Kopš 2002.g. līdzdalība IZM ISEC, LU Filosofijas un socioloģijas institūta u.c. zinātniskajās konferencēsSFL projekta “Atvērtā skola” seminārs “Tālākizglītības pieredze. Etnopolitika”, 2004.g.IZM ISEC Mācību priekšmetu standartu komponenta konference “Jaunie mācību priekšmetu standarti. No izmēģinājuma uz ieviešanu”, 2003.g.Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā. Mutvārdu vēstures loma personīgās un kultūras identitātes vērtējumā. Rīga, 2003.g.2005.g. 17-20. aprīlis - Starptautisks projects “The Mass Media and the Civic Mission of Schools in Contemporary Democraties” (ASV, Dānija, Zviedrija, Lietuva, Latvija, Igaunija), Tallinā;2004.g. - LR IZM ISEC starptautiskā programma, seminārs „ A good citizen in the modern world: What school has to do about it?” , 14 valstu augstskolu, koledžu un vidusskolu pārstāvju pieredze;2004. – 2008.g. - Baltijas valstu sadarbība pilsoniskās izglītības pilnveidē un pedagogu sagatavošanā - LU, LPA, RA sadarbība ar Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un ASV augstskolām, koordinē starptautiskais birojs ”CIVIC International”2000. – 2003. g. līdzdalība 18 semināros, kur apgūta citu Latvijas augstskolu, Nīderlandes, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Lielbritānijas, ASV (Denveras, Misūri štatu) un Ilinojas, Ziemeļparka, Indianas Universitāšu, kā arī ASV Ekonomiskās izglītības Nacionālās padomes pieredze vēstures un sociālo zinību skolotāju studiju procesa organizēšanā.
13. Sabiedriskās aktivitātes RA arodkomitejas priekšsēdētāja, RA senatore, fakultātes pārstāve Satversmes sapulcē, fakultātes Domes un RA Senāta studiju komisijas locekle, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna vietniece (līdz 2005.g.)
14. Publikācijas un līdzdalība zinātniskajās konferencēs
Tautas konservatorija Daugavpilī (1932.-1939.) - DU Humanit. fak. XVII Zinātniskie lasījumi Vēsture: avoti un cilvēki. 2007. gada 25.,26. janv.Latgales Tautas konservatorijas Valdes un Padomes darbība (1929 –1932). – Starpt. zin. konf. Sabiedrība un kultūra. Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā, 2006.g. 28.aprīlīLatgales Tautas konservatorijas Valdes un Padomes darbība (1924-1929). - XVI zinātniskie lasījumi Vēsture: avoti un cilvēki. Referāts nolasīts Daugavpils Universitātē, 2006.g. janvārī
Atmiņas par Pēterburgas latgaliešu muzikālo biedrību . Krāj. Sabiedrība un kultūra. V. Sast. A. Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2005.Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība” RA . Latvijas Arhīvi, 2005.-Nr.2Rēzeknes Tautas konservatorija novada mūzikas kultūrā . Rakstu krāj. Sabiedrība un kultūra. VI .Sast. A.Medveckis. – Liepāja: LiePA, 2004.F.Trasuna darbība Pēterburgas muzikāliskajā biedrībā.- Referāts nolasīts F.Trasuna piemiņas zinātniskajos lasījumos muzejā “Kolnasāta” 09.06. 2004 .
Mūzikas valoda Rēzeknes Tautas konservatorijas mācību saturā – RA, A.Mickeviča Universitātes (Polija) un Stokholmas universitātes (Zviedrija) starpt. zin. konference “Reģionālās valodas mūsdienu Eiropā”, Rēzekne, 20.-23.05. 2004.Atmiņas par Pēterburgas muzikālisko biedrību. - LPA un Melardelanas augstsk.(Zviedrija) starpt.zin.konf. rakstu krāj. Sabiedrība un kultūra 6.05.2004. Latgaliešu muzikāliskās biedrības izveidošanās Pēterburgā, tās ietekme uz Latgales kultūras dzīvi. - Latgales kultūrvēstures muzeja konference, Rēzekne, 25.10. 2003.Mūzikas kultūras tendences, LPA Sociālo zinātņu un vadības katedras un Melardelanas augstsk.(Zviedrija) starptaut. zin.konf. rakstu krāj. Sabiedrība un kultūra, Liepāja, 2003.
Memory as Evidence of Social and Individual Identity. Vilnius Pedagogical University/ Lithuanian College of Democracy – Vilnius, 2002Sociālā atmiņa kultūrvēsturiskā pētījumā. RA zinātniskie raksti IV.- Rēzekne: RA, 2002.Tradīcija un inovācija kultūrā. RA starptautiskā zin. konference “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgspējīgā attīstībā”.- Rēzekne: RA, 2002.Latgales ceļš uz garīgo kultūru un muzikālo izglītību.- Rēzekne: RA, 2001.Personība mūzikas kultūrā: Uldis Balodis. Referāts LPI zin. konferencē.- Daugavpils, 2001.Personība mūzikas kultūrā: Eduards Belasovs, referāts LPI zin.konferencē.- Krāslava, 2000.Personība mūzikas kultūrā: Jūlijs Rozītis.- LPA Sociālo zinātņu un vadības katedras un Melardelanas augstsk. (Zviedrija) starptaut.zin.konf. “Sabiedrība un kultūra”, publikācija zin.rakstu krājumā, 2001.g.
Kultūras komunikatīvā (zinātniskā un simboliskā) dominante viduslaiku kultūras vēsturē.- RA Humanitārās un Pedagoģijas fakultātes zin. prakt. konference “Sabiedrība. Kultūra. Komunikācija”. 02.-03.03.2001. Rakstu krāj.- Rēzekne,2001.
15. Valodu prasme Sociālā atmiņa un identitāte. RA starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Baltijas valstu integrācijas problēmas ceļā uz ES” 2000.g.2.-3.marts. Rakstu krājums.- Rēzekne, 2000.
16. Cita papildus informācija
Morālās integrācijas un tikumisko vērtību izpausme cilvēka priekšmetiski praktiskajā darbībā.- RA Humanitārās fakultātes starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Integrācijas problēmas mūsdienās” 1999.g. Rakstu krājums.- Rēzekne, 1999.Latgales ceļš uz muzikālo izglītību. Rēzeknes tautas konservatorijas vadītāji.// Tāvu zemes kalendars.- Rēzekne: Latgolas kultūras centra izd., 1997.
17. Valodu prasme latviešu, krievu, vācu (ar vārdnīcas palīdzību)
18. Cita papildus informācija
Prasme vadīt automašīnu, ceļošana ;sīpolpuķu kolekcionēšana, selekcionēšana, floristika
26.03.2007. _____________________ /V.Čakša/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds: Deniss Hanovs
2. Dzimšanas gads un datums 1977.gada 9.jūnijs
3. Dzimšanas vieta Rīga
4. Adrese:Hospitāļu iela 14-12, Rīga, LV-1013
5. Izglītība: 25.08.2003.
2000. – 2003.
1999. – 2000.
1995. – 1999.
Doktora grāds humanitārajās zinātnēs (Dr.art.) “cum laude” (mediju vēsture);Latvijas Kultūras akadēmija/ Berlīnes Brīvā universitāte. Doktorands. Promocijas darba temats “Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” – latviešu pilsonības kultūras forums”, zin. vadītāji: prof. P.Laķis, prof. M.Kerner (Berlīne);Latvijas Kultūras akadēmija. Maģistra grāds humanitārajās zinātnēs. Specializācija – kultūras teorija.Latvijas Kultūras akadēmija. Bakalaura grāds humanitārajās zinātnēs. Specializācija – starptautiskās kultūrattiecības Vācija – Latvija, Lielbritānija – Latvija.
6. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
2003.g. – Doktora grāds humanitārajās zinātnēs (Dr.art.);2000.g. - Maģistra grāds humanitārajās zinātnēs (Mg.art.)
7. Nodarbošanās 2004.-2005.
2000.
2003. –
2002. – 2001. – 2004.
2000. –
2000. – 1999. – 2004.
Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras docents;Īpašu uzdevumu ministra sabiedrība integrācijas lietās Eiropas pretdiskriminācijas politikas departamenta direktors;Īpašu uzdevumu ministra sabiedrība integrācijas lietās Mazākumtautību lietu departamenta direktora vietnieks;Vīnes universitāte, Skandināvistikas fakultāte, pasniedzējs. Kurss “Nacionālā identitāte Baltijā un Ziemeļvalstīs”;Rīgas Stradiņa Universitāte, pasniedzējs politikas zinātņu un komunikāciju studiju katedrās (stundu pasniedzējs);Projektu koordinators konferences (EU un NATO, mazākumtautību tematika);Skolotājs Puškina licejā;Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.
8. Zinātniskā darba temats: Latviešu nacionālā identitāte Eiropas kontekstā,Ziemeļeiropas valstu nacionālās kustības, mediju vēsture Latvijā un Eiropā 19.-20.gs., korporatīvā identitāte.
9. Kopējais zinātnisko publikāciju skaits:
12 zinātniski raksti. Raksti www.politika.lv, Diena, Forums, “Tagad” utt.
10. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 1. Rīgas Latviešu biedrība – pretrunīga realitāte// Latvijas
Vēsture, Nr.1, 2000.
2. Nacionālisma estētika un valoda// Dialogs. Konferences materiāli UNESCO, St.Pēterburga, 2001.
3. Par nacionālisma reliģiskām formām 19.gs. Baltijā// Dialogs. Konferences materiāli UNESCO, St.Pēterburga, 2002.
4. Riga Anniversary 1901 – Reaction of the Latvian Community// Social Science and Humanities in Latvia, Nr.4, 2001.
5. Rigenser Beitrage – drei Essays zur kulturellen Praxis des lettischen Burgertums um die Jahrhundertwende (19-20.Jh.), Berlin, Internationale Arbeitsgrupe Baltische Lander, Freie Universitat, Berlin, 2002.
6. Pilsonības Nācija: Baltijas Vēstnesis 1868.-1906. Monogrāfija.- R.: ELPA, 2003.
7. National Movement in Latvia in the 19th century – the nation as quasi religion. In: Religion and political Change in Europe – Universita di Pisa Italia, 2004.
8. Garlieb Helwig Merkel. National Heroes and Rituals // Kultūru krustpunkti 1.- R., 2004.
11. Pedagoģiskā pieredze: 1999. – 2005.
12. Akadēmiskie kursi: Ievads salīdzināmā politikā, Mediju politika Eiropā un Latvijā,Informācijas un patērētāju sabiedrības teorija, Kooperatīva komunikācija, Mediju kritika un analīze, Nacionālā identitāte Latvijā un Eiropā.
13. Kvalifikācijas celšana: Piedalīšanās Eiropas Savienības zinātniskās konferences, Greifsvaldes universitātes un Vīnes universitātes projektos.Humbolta universitāte, Berlīne. Jaunās un jaunākās vēstures fakultāte.Latvijas Kultūras fonda 2002.g.stipendiāts Nr.1.Latvijas Zinātņu akadēmijas stipendiāts.Berlīnes parlamenta fonda stipendiāts 2002.-2003.g. Berlīnes brīvās universitātes doktorantūras students. Politikas zinātne un vēsturē.
14. Valodu prasmes: Latviešu, krievu, vācu, angļu valodas – brīvi.Spāņu valoda sarunas līmenī, franču – iesācēja līmenī.
26.03.2007. ____________________ /D.Hanovs/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum Vitae
1. Vārds, uzvārds Pēteris Kivrāns
2. Dzimšanas gads un datums 1958.gada 21.maijs
3. Dzimšanas vieta Latvija, Ludzas rajons
4. Izglītība Kopš 2005.g. – studijas Latvijas Universitātes vēstures doktorantūrā;1981.g. – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures specialitāte, kvalifikācija – vēsturnieks, vēstures pasniedzējs (diploms Nr.267946)
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi Vēstures zinātņu maģistrs – 1997.g. (diploms Nr.000441
DPU)
6. Nodarbošanās Ar 2006. gada novembri Vēstures un filosofijas katedras vietnieksNo 1995.g. – RA Humanitārās fakultātes Sociālo zinātņu katedras (ar 2001.g. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras) lektors;1999.-2004.g. – RA Humanitārās (no 2001.g. – Humanitāro un juridisko zinātņu) fakultātes dekāns;1997.-1999.g. – Sociālo zinātņu katedras vadītājs, lektors;1991.-1995.g. – Rēzeknes Skolotāju institūta skolotājs.
7. Zinātniski – pētnieciskā darbība
Doktora disertācijas tēma “Boļeslava Brežgo devums Latvijas vēstures zinātnē”;Maģistra darba tēma “Sabiedriskā dzīve Rēzeknē IV Saeimas darbības laikā (1931.-1934.).”
8. Mācību – metodiskā un pedagoģiskā darbība
Sagatavotie uz lasītie studiju kursi un programmas: “Aizvēsture un seno laiku vēsture”, “Viduslaiku vēsture”, “Latvijas tiesību vēsture”, “Politoloģija”, “Āzijas un Āfrikas vēsture”, “Eiropas integrācijas procesi”, “Globalizācijas procesi pasaulē”, “Vēstures palīgzinātnes”; “Pedagoģisko ideju vēsture”, “Profesionālās izglītības attīstības vēsture”.
9. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Sagatavoti 17 bakalauri, 3 diplomandi.
10. Pārējās studiju procesa aktivitātes 2005.g.ada oktobra – studijas LU doktorantūrā, doktora
studiju programma “Vēsture”;2004.g. 8. oktobris - līdzdalība konferencē “Latgales pagātne, tagadne, nākotne” ar referātu “Latgales vēsture 20.gs.s. pētnieka B.Brežgo skatījumā”, Dagdā.2003. V-VI – Inovācijas augstskolu pedagoģijā – 160 st.1994.-1997.g. – studijas DPU Vēstures katedras maģistrantūrā.
11. Sabiedriskās aktivitātes No 2001.g. – Latgales integrācijas padomes loceklis;1999.-2004.g. – RA Senāta loceklis;1999.-2004.g. – RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Domes loceklis;No 1991.g. – Latgales Pētniecības institūta biedrs, piedalīšanās gadskārtējās konferencēs.
12. Galvenās publikācijas Kolektīva monogrāfija: Ivanovs A., Kivrāns P., Poča I., Počs K. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam.- Rēzekne: LKC, 2003.-189 lpp.Pavalstniecības jautājums Latvijā (1919.-1940.)// Integrācijas problēmas mūsdienās II d. RA Starpt.zin.konf. materiāli.- Rēzekne, 1999., 27.-31.lpp.Rezekne Town Council Activity(1931-1934)./Šiauliu Universitetas konferencijas,1998., 75.-82.lpp.Sabiedriskās dzīves izpausme biedrībās Rēzeknē 20.gs.30.gados./ RA zinātniskās konferences materiālu krājums.- Rēzekne: 1996., 36.-38.lpp.
13. Valodu prasmes Latviešu – brīvi; krievu – brīvi; vācu – sarunvalodas līmenī.
26.03.2007. ______________________ /P.Kivrāns/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum Vitae
1. Vārds, uzvārds Veronika Korkla2. Dzimšanas gads un
datums1960.gada 18.jūlijs.
3. Dzimšanas vieta Latvija, Ludzas rajons.Izglītība Kopš 2002.g. – LU doktorande;
1997.g. – absolvēts LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts un iegūts maģistra grāds pedagoģijā (diploms Nr. 003172);1985.g. – absolvēta LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas specialitāte un iegūta filozofijas pasniedzēja kvalifikācija (diploms Nr.123521)
4. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
Maģistra grāds pedagoģijā – 1997.g.
5. Nodarbošanās Kopš 2005.g. aprīļa – RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja; Kopš 1995.g. – RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras lektore; 2004.-2006.g.- studiju kursa “Filozofija” docēšana Malnavas lauksaimniecības koledžā (papildus darbs);1995.g. – skolotāja Rēzeknes vakara, maiņu vsk.; Rēzeknes komercskolā1990.-1991.g. – LU Rēzeknes filiāles lektore (saviet.);1991.-1995.g. – Rēzeknes skolotāju institūta pasniedzēja;1987.-1991.g. – Rēzeknes pedagoģiskās skolas skolotāja;1985.-1986.g. – Rēzeknes internātskolas skolotāja.
6. Zinātniski – pētnieciskā darbība
Virzieni: Skolotāja profesionālās kompetences problēma studiju programmās. Izglītības kvalitātes komponenti un kritēriji.2005.-2009.g. – līdzdalība IZM zinātniskajā grantā “Izglītības filozofiskā problemātika. Kritēriji pētījumiem pedagoģijā un izglītībā.”2004.-2005.g. – līdzdalība RA pētījumu programmā “Rēzeknes Augstskolas studentu sociālā trauksme pašprezentācijas situācijās.”2003.g. – Līdzdalība ICPIC starptautiskajā 11.konferencē “Bērns un pieaugušais. Filozofiska saruna.”- Varna, Bulgārija.
7. Mācību – metodiskās publikācijas
Uzdevumu krājums - 1
8. Mācību – metodiskā un pedagoģiskā darbība
Studiju programmas: 2.līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs ”Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas: “Personības socioloģija”, “Filosofija”, “Izglītības filosofija”, “Politiskā ētika”, “Socioloģija”, “Loģika”, “Filosofijas pamati”, “Ētika”, “Estētika”, “Polemikas kultūra”, “Filosofiskās domāšanas attīstīšana bērniem”, “Cilvēks. Daba. Sabiedrība”; “Reliģiju vēsture”, “Nacionālā kultūra”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 14 gadi.
9. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Sagatavoti 4 bakalauri pedagoģijā, 14 sociālo zinību skolotāji.
10. Pārējās studiju procesa aktivitātes
2005.g. 21. aprīlis - Jauno pedagogu sagatavošana un augstskolu sadarbība ar skolām: ASV pieredze (IAC un starptautiskā biroja ”CIVIC International” pilsoniskās izglītības programmas un Indianas universitātes sadarbības projekts), Rīgā;2004.g.jūlijs – līdzdalība starptautiskajā seminārā “Mix metodes pedagoģiskajos pētījumos”, vad. Tībingenas Universitātes (Vācija) prof. Helds, izsniegta apliecība.2004.g. 7.februārī vadītas divas nodarbības FIC organizētajā konferencē - seminārā “Filosofija pamatskolā. Mācību līdzeklis “Domātprieks”- pieredze un perspektīvas” pamatskolas skolotājiem;2003.g.aprīlis – apgūta LR IZM organizētā tālākizglītības programma “Vienota pieeja mācību grāmatu vērtēšanā”, izsniegta apliecība;2002.g. dec. – līdzdalība staptautiskajā seminārā Lietuvā (Palanga) “Philosphy and Education: The Chance in the Perspective of Intercultural Misunderstanding”, izsniegts sertifikāts;No 2002.g.sept. – līdzdalība Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Cilvēks sabiedrībā”;2001.g.janv.-dec. – apguvusi Filosofiskās izglītības centra skolotāju tālākizglītības mācību programmu “Filosofija skolā” un kļuvusi par FIC skolotāju – tālākizglītotāju, apliecība izsniegta 08.12.2001.;2001.g.janv.-dec. – līdzdalība Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Filosofijas mācīšana bērniem”, izsniegta apliecība 2001.g.decembrī;2001.g.20.-22.sept. – līdzdalība staptautiskajā seminārā Lietuvā (Palanga) “Information Technologies (IT) in Professional Development of Teachers of Social Sciences (Civic Education, History, Economics, Art, Ethics, Philosophy)”, izsniegts sertifikāts; 2000.g.dec.-2001.g.febr. – seminārs “Filozofijas apgūšana augstskolas programmā un tās integrējošā loma vispārējā un profesionālajā studiju procesā”, izsniegta apliecība; 2000.g.febr.-dec. – līdzdalība Sorosa fonda – Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Kritiskās domāšanas attīstīšana”, izsniegts sertifikāts.1999.g. sept. – seminārs “Politikas veidošana un analīze”, Valsts administrācijas skola;
1995.g. – kvalifikācijas celšanas seminārs Baltijas valstu augstskolām “Inovācijas augstskolu didaktikā” 1995.gadā, apliecība izd. LU, Rīgā 1995.g.8.dec.; 1995.g. – kursi par izglītības attīstības procesiem un pedagoģiskās prakses vadīšanu Dānijā, apliecība izdota Vordingborgas koledžā 1995.gada 8.aprīlī.
12. Sabiedriskās aktivitātes No 2005.g.maija – RA senatore; Līdzdalība RA nolikumu komisijā;Kopš 2002.g.dec. – darbība Filozofiskās izglītības centra organizatoriskajos pasākumos (Rīgā).
13. Galvenās publikācijas Filosofiskās domāšanas attīstīšana bērniem – viena no stratēģijām sociālo zinību mācīšanā/ Problēmas, pētījumi, risinājumi.- Rēzekne: RA, 2004.-243.-247.lpp.“Kāpēc būtu jāpievērš uzmanība spējai brīnīties?” ICPIC 11.konferences materiāli.- Varna, 2003.g. Līdzautore I.Rocēna;Uzdevumu krājums loģikā: Mācību palīglīdzeklis.- Rēzekne: RA, 1999.
14. Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī15. Cita papildus informācija Piedalīšanās vidējās izglītības standarta projekta izstrādē loģikā
(2002.-2003.g.);Veikta A.Vilka grāmatas “Ievads loģikā” manuskripta recenzēšanā.
30.03.2007. _________________ /V.Korkla/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS
(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Aleksandrs Ivanovs
2. Dzimšanas dati 1964.gada 13.janvārī
3. Adrese Atmatas ielā 15 - 31 Daugavpilī, LV-5410, tālr. 54401434. Izglītība un
zinātniskie grādiPromocijas darbs: Dr. hist. 1993 “Padomju nacionālā politika un starpnacionālās attiecības Baltijā 40.- 80.gadu ārzemju historiogrāfijā angļu valodā”;Aspirantūra: 1987-1991 Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte;Augstākā: 1981-1986 Maskavas Valsts vēstures arhīvu institūts, Vēstures arhīvu fakultāte, vēsturnieks – arhivārs;Vidējā: 1981 Daugavpils 9. vidusskola.
5.Darba pieredze Kopš 2003.g. asoc.prof. Daugavpils Universitātē,
Humanitārās fakultātes Vēstures katedrā (Vienības ielā 13. LV-5401);1996 – 2003 docents Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures katedrā;1996. lektors Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures katedrā;1987–1991 vecākais laborants Daugavpils Pedagoģiskā institūta Politiskās teorijas un vēstures katedrā;1986–1987 arhivārs Daugavpils Valsts zonālajā arhīvā.
6. Zinātniskās publikācijas MonogrāfijasRaksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumosKonferenču tēzesRecenzijasMācību līdzekļiMetodiskie raksti
34414441
7. Akadēmiskie kursi Ievads vēstures zinātnē. Ievads historiogrāfijā. 19.-20.gs. historiogrāfija. Avotu mācība. Arhīvistikas pamati. Arheogrāfija. Reģionālisma problēma vēstures izpētē. Zinātniskā darba pamati. Politikas socioloģija. Ievads politikas zinātnē. Elitisma socioloģija.
8. Nozīmīgākās publikācijas Ivanovs A. et al. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945. gadam. Rēzekne, 2003. 11.-50., 69.-102.lpp.Ivanovs A. “Kompleksa “Moscowitica – Ruthenica” ieviešana zinātnes apritē: arheogrāfisks apskats.” Latvijas Arhīvi. 2004, Nr.2: 47-85.Иванов А.С. “Moscowitica – Ruthenica” в Латвийском государственном историческом архиве: история формирования комплекса, состав и введение в научный оборот.” Древняя Русь. Вопросы медиевистики. Москва, 2004. №3 (17), сентябрь: 47-54; №4 (18), декабрь: 94-106.Ivanovs A. “Sovietization of Latvian Historiography 1944 – 1959: Overview.” In: The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940 – 1991. Rīga, 2005. Pp. 256-270, 349-356.Ivanovs A. & A. Varfolomeyev. “Editing and Exploratory
Analysis of Medieval Documents by means of XML Technologies: The Case of the Documentary Source Complex Moscowitica – Ruthenica.” In: Humanities, Computers and Cultural Heritage. Amsterdam, 2005. Pp. 155-160.Ivanovs, A. “Okupācijas varu maiņa Latvijā 1940. – 1945. gadā Latvijas historiogrāfijā.” Grām.: Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. Rīga, 2005. 11.-72.lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 16. sēj.).Ivanovs A. “1905. gada revolūcija Latvijā: Historiogrāfisks apskats.” Grām.: 1905. gads Latvijā: 100. Rīga, 2006. 73. – 111. lpp.Ivanovs, A. un A. Kuzņecovs “Senākie līgumi ar Smoļensku Latvijas Valsts vēstures arhīvā: datēšanas un atribūcijas jautājumi.” Latvijas Arhīvi. 2006, Nr.2: 51–118.Ivanovs A. „Zespół dokumentów „Moscowitica – Ruthenica” w Łotewskim Państwowym Archiwum Historycznym.” Zapiski Historyczne. Toruń, 2006, tom LXXI, Zeszyt 2-3. S. 125-143.Ivanovs, A. „Nacionālā pretošanās Latvijā 20. gadsimta 40. – 80. gados Latvijas historiogrāfijā.” Grām.: A. Caune, atb.red. Okupētā Latvija, 1940 – 1990: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2005. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. 27.–70. lpp. ISBN 978-9984-9921-8-7. 3,6 autorloksnes.
9. Kvalifikācijas paaugstināšana
2005. gada 30. oktobris – 16. novembris: lekciju lasīšana un pētniecības darba veikšana Fehtas Universitātē (Vācija)2006. gada 5. – 19. decembris: lekciju lasīšana un pētniecības darba veikšana Fehtas Universitātē (Vācija)
10. Citas aktivitātes DU žurnāla “Humanitāro Zinātņu Vēstnesis” redkolēģijas biedrs;DU žurnāla “Sociālo Zinātņu Vestnesis” galvenais redaktors;Starptautiskās asociācijas “Association for History & Computing” biedrs.
17.03.2007. ________________________ /A.Ivanovs/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
11. Vārds, uzvārds: Šķiņķe Iveta12. Dzimšanas gads un datums 1961. gada 5. novembris13. Dzimšanas vieta Madonas rajons, Dzelzava14. Izglītība
. 1979-1984 Latvijas Valsts Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures specialitāte, studente 1994-1996 Latvijas Universitāte, Vēstures maģistratūra
15. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
1996 Vēstures maģistre
16. Nodarbošanās 1984 –1986 Jelgavas 2.vidusskola, vēstures skolotāja1989-1996 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, zin. līdzstrādniece 1996- Latvijas Valsts arhīvs, Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece
17. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas
Šķiņķe I. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un latviešu valodas attīstības jautājums 19. gadsimta 1. pusē. – Latvijas Arhīvi, 1996 (3-4), 74.- 91.lpp.Šķiņķe I., Šķiņķis P. 1997. Reģionālās politikas atspoguļojums administratīvi teritoriālā iedalījuma maiņās 1940.-1956.gadā.- Latvijas Arhīvi 1997(1), 46.-57.lpp.Šķiņķe I., Šķiņķis P. 1997. Pārskats par Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņām no 1940. līdz 1949. gadam. - Latvijas Arhīvi 1997(2), 14. lpp.Šķiņķis P., Šķiņķe I. Reģionālās politikas atspoguļojums Latvijas ekonomisko rajonu veidošanā (50.-70.gadi). – Latvijas arhīvi 1997 (4)39.Rohdenburg G., Šķiņķe I. Dokumentu apkopojums skolām “Rīga – Brēmene” (vācu valodā). – Brēmenes Valsts arhīva izdevums.Šķiņķe I. Cenzūra un vara: ieskats Latvijas Komunistiskās partijas arhīvā. Konfernces “Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas” materiālu krājums. 1998.Šķiņķe I. 1941.gada 14.jūnijā deportācijā arestētās un izsūtītās sievietes. Ieskats problēmā // Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 6.sēj. – Rīga, 2002., 331. –343.lpp.
18. Zinātniski pētnieciskā darbība
Pētījumu virzieni: Latvijas vēsture 19. gs.1. puse;Administratīvi teritoriālā iedalījuma veidošanās un attīstība Latvijā;Reģionālā politika Latvijā: teritoriālās reformas, apdzīvojuma attīstība, ekonomisko rajonu veidošana;Latvijas iedzīvotāju deportācijas 1941. gada 14. jūnijā, 1949. gada 25. martā.
19. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Līdzdalība konferencēs ziņojums starptautiskajā konferencē “Bibliotēka, grāmatniecība, ideoloģija Otrā pasaules kara laikā”, 1996. gada oktobris;ziņojums starptautiskajā konferencē “Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas”, 1998. gada oktobris;referāts starptautiskajā konferencē “1941. gada 14. jūnija
deportācija: noziegumi pret cilvēci”, 2001. gada jūnijs;dalība starptautiskajā konferncē Archivpaedagogik / Educational Learning in Archives. 2003.gada 19.-21.jūnijs. Referāts “Vēsturiski izglītojošais darbs Latvijas arhīvos”.Konferenču organizēšana un vadīšana, projektu vadīšana Starptautiskā konference “Latvija Otrajā pasaules karā”, 1999. gada jūnijs.Tēžu krājuma rediģēšana, referātu krājuma rediģēšana un sagatavošana izdošanai.Projekta “Aizvestie” 1. daļas “1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņas grāmata “Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs” vadīšana.Starptautiskā konference “Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944. –1959.gadā: politika un tās sekas. 2002.gada 13. –14.jūnijs.Tēžu krājuma rediģēšana, referātu krājuma rediģēšana un sagatavošana izdošanai.Projekta “Aizvestie” 2.daļas “1949. gada 25. marta Latvijas iedzīvotāju deportācija” vadīšana.
20. Mācību-metodiskā pedagoģiskā darbība
dalība Latvijas vēstures skolotāju asociācijas projektā “Darbs ar avotiem skolā” (2002);dalība Latvijas vēstures skolotāju asociācijas rīkotajos kursos skolotājiem. Tēmas – Arhīva dokumentu izmantošana vēstures stundās. Darbs ar rakstītajiem vēstures avotiem (2002, 2003);semināra organizēšana un vadīšana zonālo arhīvu kolēģiem “Arhīvu pedagoģija jeb vēsturiski izglītojošais darbs arhīvā”, 2004. gada 20. oktobris;semināra organizēšana un vadīšana zonālo arhīvu kolēģiem “Sadarbība ar izglītības iestādēm Arhīvu pedagoģijas jomā”, 2005. gada 18. maijā.
21. Mācību metodiskās publikācijas
Darba materiāls skolotājiem projekta “Darbs ar avotiem skolā” ietvaros (izdales materiāls)publikācijas par arhīvu pedagoģiju žurnālā „Latvijas Arhīvi”
22. Goda nosaukumi, apbalvojumi
R Ministru kabineta Atzinības raksts par darbu grāmatas “Aizvestie” sagatavošanā
23. Valodu prasmes latviešu valoda - dzimtā valodakrievu valoda - labivācu valoda - labi angļu valoda – pamatzināšanas
24. Cita papildus informācija apgūta Valsts administrācijas skolas ierēdņiem paredzētā apmācības programma, t.sk. projektu vadības kurss;stažēšanās Brēmenes Valsts arhīvā;vācu valodas apmācības kursi Valodu centrā un noslēgumā ES finansēti mēneša kursi Vācijā.
02.04.2007. ____________________ /I.Šķiņķe/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Pēteris Grabusts2. Dzimšanas gads un datums
1958.gada 30.jūnijs
3. Dzimšanas vieta Latvija, Rēzekne
4. Izglītība RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Informācijas Tehnoloģijas institūta Lēmumu atbalsta sistēmu profesora grupa – vadības informācijas tehnoloģijas virziena doktorantūra (2006).LU Fizikas un matemātikas fakultāte - pielietojamā matemātika (1983).
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
Dr.sc.ing. no 2006.g.RA docents no 2001.g.
6. Nodarbošanās No 1996. gada RA Inženieru fakultātes Datorzinātņu un matemātikas katedras docētājs.1996-2005 RA Inženieru fakultāte - Skaitļošanas centra vadītājs.1994-1996 Bankas Baltija Rēzeknes filiāle - speciālists - datortīkla administrators.1993-1994 Pilsonības un Imigrācijas departamenta Rēzeknes nodaļa - Datu Centra vadītājs.1989-1993 Latvijas Lauksaimniecības ministrijas Skaitļošanas centrs – vadošais speciālists datornodaļā.1983-1989 Statistikas pārvaldes Rēzeknes nodaļas Skaitļošanas centrs – galvenais speciālists inženieris-programmētājs.
7. Zinātniskās publikācijas Raksti zinātniskajos izdevumos – 7.Publikācijas zin. konferenču rakstu krājumos – 12.Konferenču tēzes – 3.
8. Zinātniski pētnieciskā darbība
Mākslīgie neironu tīkli, klasterizācijas metodes, intelektuālās datortehnoloģijas, izplūdusi loģika.
9. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Piešķirts LZP doktorantūras grants 13.05.2002. N. 3-2-1.Piedalīšanās starptautiskās konferencēs- Polijā, Čehijā.Piedalīšanās RA zinātnisko konferenču organizēšanas darbā.
10. Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība
Sagatavotie un lasītie studiju kursi RA: “Datu bankas”, “Operētājsistēmas”, “Kriptogrāfija”, “Mikroprocesori”, “Datoru arhitektūra”, “Datorgrāmatvedība”. Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā - 10 gadi. Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 800 stundas.
11. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Vadīti vairāk nekā 40 bakalaura darbi, diplomprojekti, studiju darbi inženiera programmētāja studiju programmas studentiem.
12. Pārējās studiju procesa aktivitātes
Vadīti studentu zinātniskie darbi Inženieru fakultātes studentu zinātniskajās konferencēs.ERASMUS – stažēšanās Vilhelmshāvenā (Vācija) – 2001.g.TEMPUS - “Logistic Management”; stažēšanās Ģentē-1999.g.
13. Sabiedriskās aktivitātes RA Zinātnes Padomes loceklis.
14. Goda nosaukumi, apbalvojumi
Rēzeknes Augstskolas atzinības raksti.
15. Galvenās publikācijas 1. “Bankrotu datu analīzes metožu iespēju izpēte”, Starptautiskā zinātniskā konference – Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas - RA, Rēzekne, 2006.g. 24.martā, - 55-63 lpp.2. „Application of fuzzy rule base design method”, Scientific Proceedings of Riga Technical University: Computer Science. Techonologies of computer control, RTU, Riga, Issue 5, Volume 24. P. 125-131, 2005.3. “Analysing Bankruptcy Data with Neural Networks”, 10th International Conference on Soft Computing- Mendel2004, Brno, Czech Republic, June 16.-18., P.111-117, 2004.4. “Using Association Rules to Extract Regularities from Data”, 6th International Baltic Conference on Data Bases and Information Systems- DBIS'2004, Riga, June 6.-9., P.117-126,2004.5. „A study of clustering algorithm application in RBF neural networks”, Scientific Proceedings of Riga Technical University: Computer Science. Information Technology and Management Science, RTU, Riga, Issue 5, Volume 5. P. 50-57, 2001.6. “RBF neironu tīklu pielietošanas perspektīvas”, Ziņojuma tēzes 2. pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2001.g. 14,15.augustā.7. „Using a Thermal Equilibrium method in the Neural Networks”, International Conference on Parallel Computing & Electrical Engineering-PARELEC’98. Bialystok, Poland, September 2-5, 1998g.
16. Valodu prasmes Latviešu - dzimtā, krievu – brīvi, angļu – sarunu un speciālās savā nozarē literatūras līmenī.
26.03.2007. ________________ /P.Grabusts/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Leonārs Svarinskis2. Dzimšanas gads un
datums1947.gads 01. novembris
3. Dzimšanas vieta Ludzas rajons, Latvija
4.Adrese Maskavas 9/2, dz.18, Rēzekne, LV-4604, t.6482424
5. Pilsonība Latvijas6. Izglītība 1969. – 1974.g. – Latvijas Valsts Universitāte, Ekonomikas
fakultāte, finansu un kredīta specialitāte; 1977. – 1981.g. – Maskavas Finansu institūts, aspirantūra.
7. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
1982.g. – Ekonomikas zinātņu kandidāts;1985.g. – Finansu un kredīta katedras docents;1992.g. – Ekonomikas zinātņu doktors;1999.g. – asociētais profesors;2005.g. – profesors.
8. Nodarbošanās
1974. – 1977. – Latvijas Valsts Universitātes Finansu un kredīta katedras asistents, vecākais pasniedzējs;1981. – 1984.g. – Latvijas Valsts Universitātes Finansu un kredīta katedras vecākais pasniedzējs;1985. – 1998.g. - Latvijas Valsts Universitātes Finansu un kredīta katedras docents; 1989. – 1997.g. – Jūrmalas Domes deputāts;1991. – 1993.g. AKB “Banka Baltija” valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks;1993. – 1997.g. – a/s “Latvijas Depozītu banka” filiāles vadītājs, prezidents;1991. – 1997.g. darbs uz pusslodzi LU;1998.g. – Latvijas Universitātes Finansu institūta docents;1999. – 2004.g. Latvijas Universitātes Finansu institūta asociētais profesors;2002.g. – a/s “Reģionālā Investīciju banka” valdes konsultants;2004.g. – Rēzeknes Augstskolas rektors.
9. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas(pēdējos 6 gados)
Komercbanku darbības riska pārvaldīšana // Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, LU Zinātniskie raksti Nr.627; Rīga 2000, līdzautors – U.Zālītis.The Problems of the European Union Enlargement // Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība, LU Zinātniskie raksti, Nr.644; 644 – 652 lpp., Rīga, 2001, ISSN 1407 – 2157, līdzautors – Ž.Svarinska.Iekšējā tirgus aizsardzības problēmas Latvijā // Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Konkurētspējas problēmas ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā. Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli, 405 – 412.lpp., 2002, Rēzekne, ISBN 9984 – 585 – 26 – 3, līdzautors – Ž.Svarinska.
Establishment of the Latvian institutional structure for work with the EU Structural and Cohesion funds // Finance: Public Finance and macroeconomics, Investment and capital market, Corporate finance and capital budgeting, banking and credit risk management. ABAGAR, 173 – 191.lpp., 2002, Bulgārija, ISBN 954 – 427 – 477 – 4, līdzautors – Ž.Svarinska.
Model Proposed by there Government Structural Funds and there Cohesion Found // Сборник тэзисов. Проблемы и пути развития предпринимательства и права в ХХ веке. Балтийский Русский институт. Международная академия наук вышей школы. стр. 51 – 53, Рига, 2002, ISBN 9984-30-031-5, līdzautors – Ž.Svarinska.Readiness of the Bank of Latvia for the Integration in the European System of Central Banks – Future of the Banking after the year 2000 in the World and in the Czech Republic. VII Comparison of the Banking Sectors in Transition Economies – Karvina: Silesian University Opava. School of Business Administration Karvina, 2002, 64 – 70, līdzautors – Ž.Svarinska.SAPARD programme and the scheme of its impletation in Latvia. – ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālie izaicinājumi un iespējas. Rīga, LU EVF TI, 2003.g. 20.jūnijā.Latvijas lauksaimniecības finansiālā nodrošinājuma modeļi, izmantojot valsts aizņēmumus. – Ekonomika un uzņēmējdarbība, RTU zinātniskie raksti, 3.sērija, 9.sējums, 112. - 119.lpp., Rīga, ISSN 1407 – 7337, līdzautors – Ž.Svarinska.Centrālās bankas darbības efektivitāte un integritāte // Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas, Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Rēzeknes Augstskola, 132. - 142.lpp., 2006., Rēzekne, ISBN 9984 – 779 – 26 – 2, līdzautors – V.Pilsuma.Central Bank’s Role in the Development of the Economic Environment: Latvia’s Experience // Legal, Political and Economical Initiatives Towards Europe of Knowledge. International Conference on European Processes. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2006, līdzautors – V.Pilsuma.
10. Kopējais zinātnisko publikāciju skaits:
52
11. Zinātniski pētnieciskā darbība
Eiropas ekonomiskā integrācija. Centrālās bankas darbība pārejas ekonomikas apstākļos.
12. Vadītie promocijas darbi
LU 4.kursa doktorands Edgars Peičs;LU 4.kursa doktorands Māris Spriņģis;LU 4.kursa doktorande Vita Pilsuma;DU 1.kursa doktorands Oskars Skredelis.DU 1.kursa doktorands Oskars Skredelis
13.Vadītie maģistra darbi
Kopā 50
14. Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi
Kopā 80
15. Akadēmiskie kursi Eiropas ekonomiskā un monetārā integrācija (maģistraun profesionālā programma).
Finansu un banku darbības rādītāji (maģistra, bakalaura un profesionālā programma).Finansu statistika (profesionālā programma)Banku statistika (profesionālā programma).Banku grāmatvedība (profesionālā programma).Ilgtermiņa kreditēšana (profesionālā programma).Naudas un kredīta politika (profesionālā programma). Noguldījumu operācijas (profesionālā programma).
16. Izstrādātie studijukursi
Banku vadība (profesionālā programma) Banku operācijas (profesionālā programma) Finansu pamati (profesionālā programma)
Bankas un to dokumentācija (maģistra programma)Naudas un kredīta attiecības (maģistra programma)
17. Kvalifikāciju celšana un lekciju lasīšana ārzemju augstskolās
Socrates-Erasmus programmas ietvaros nolasītas lekcijas Tartu Universitātē (Igaunija) no 2005.gada 13.marta līdz 22.martam. Sertifikāts: 06269-010405-9-2/RA
18. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadīšana, līdzdalība starptautiski finansētos pētījumu projektos
Konkursa 2003/004-979-06-03/18: Phare 2003.gadaNacionālās programmas projekts „Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā” 2.kompetences „Investīcijas cilvēkresursu attīstībā” 2.pasākums „Profesionālās izglītības un tālākizglītības attīstība” – eksperts augstskolas stratēģijas izstrādē;Projekts Nr. 2006/0088/VPD1/ SF/PIAA/05/APK/ 3.2.5.2./0097/0160 „Kompetenču paaugstināšana Latgales reģiona skolotājiem jaunā pamatizglītības standarta realizēšanai vispārizglītojošā skolā”- ekonomiskās domāšanas moduļa materiālu sagatavošana un realizācija;SOCRATES/ GRUNTVIG2 projekts Nr.06-LVA01-S2GOI-00047-1 „Sustainable Development of costal areas” – projekta dalībnieks;ESF nacionālās programmas 3.2.1.7. projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” KIPNIS, līguma Nr. 2005/0002/VPD1/ESF/PIAA/04/NP/ 3.2.7.1./0001/0159, profesionālā maģistra studiju programmas „Karjeras konsultants” satura un metodiskomateriālu izstrādes eksperts.
19. Papildus ziņas parprofesionālo darbību
Darbs LU EVF studiju programmu padomē(2002.-2004.).Profesionālo studiju programmas Ekonomika (Finansu menedžments) direktors (2002.-2004.).LU šķīrējtiesas loceklis (2000.-2004.).LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes loceklis.LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta profesoru grupas vadītājs. A/s “Reģionālā Investīciju banka” valdes konsultants (2002.-2004.).Starptautiskās zinātniskās konferences „Zinātnes sasniegumi sabiedrības labklājībai un attīstībai” materiāli. 2004.gada 4. un 5.marts. – Rēzekne, 2004.- 145 lpp. – redakcijas kolēģijas loceklis. RA Senāta loceklis (no 2004.gada).
20. Valodu prasme Latviešu, krievu – brīvi, angļu – sarunu līmenī
26.03.2007. ____________________ /L.Svarinskis/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds: Aija Kondrova2. Dzimšanas gads un
datums:1958.gada 30.oktobris
3. Dzimšanas vieta: Rēzeknes rajona Malta4. Izglītība: no 1998.g. studijas DPU doktorantūrā psiholoģijas
nozares sociālās psiholoģijas apakšnozarē.1996.g. absolvēta DPU un iegūts psiholoģijas maģistra grāds vecumposmu un pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozarē.1989.gadā absolvēta Ļeņingradas VU un iegūta tautas izglītības sistēmas psihologa kvalifikācija, diploms DVA Nr.120404 izdots 1989.gada 31.jūlijā;1981.gadā absolvēta DPI Fizikas un matemātikas fakultāte un iegūta vidusskolas fizikas un matemātikas skolotāja kvalifikācija, diploms Nr.316264, izdots 1981.gada 27.jūnijā.
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
psiholoģijas maģistra grāds vecumposmu un pedagoģiskās psiho-loģijas apakšnozarē, diploms Nr.000303, izdots Daugavpilī 1996.gada jūnijā.
6. Nodarbošanās: no 2002.g. – RA Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente;no 1995.gada RA Pedagoģijas fakultātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras lektore;1991.-1995.g. Rēzeknes Skolotāju institūta pasniedzēja;1982.-1991.g. Maltas palīgskolas audzinātāja, skolotāja, skolaspsihologs;1981.-1982.g. Jaunjelgavas vidusskolas skolotāja.
7. Zinātniskās publikācijas:
Skola un sabiedrības sociālās izmaiņas.//Konferences materiāli.-Rēzekne, 1995.Skolotājs pedagoģiskajā saskarsmē// Skolotājs.- 1999.- Nr.2.Skolotājs un skolēns – mijiedarbības partneri pedagoģiskajāprocesā // Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.-Rēzekne, 1999.Empātija pedagoģiskajā procesā // Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 2000.Sociālās percepcijas īpatnības jauniešiem no mono un polinacionālām ģimenēm // Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Liepāja, 2001.Etniskā pašapzināšanās // Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 2003.
8. Zinātniski – Maģistra darbs “Sociālās percepcijas treniņš kā
pētnieciskā darbība:
pedagogu profesionālās sagatavošanas elements”.
9. Zinātnisko kadru sagatavošana:
10 maģistri, 44 bakalaura darbi un diplomdarbi
10. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes:
2005. Eiropas dimensijas senioru izglītībā un atmiņas trenēšanā2005. Problem Solving for Better Health2004. PTC programma ,,Individuālo audzinšānas, apmācības un attīstībasprogrammu izstrāde bērniem ar specālām vajadzībām pirmsskolas izglītības iestādēs – RA2004. Skolotāju nometne bilingvālās izglītības un integrācijas jautājumos2003.starptautiskais projekts ,,Interkulturālā kompetence’’ Beļģijā2002. Š.Amonašvili tālākizglītības autorprogramma ,,Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanās procesā’’2001. piedalīšanās Pasaules Bankas un BOV SIA ,,Psiholoģijas centrs’’ rīkotajā apmācības seminārā Veselības Reformu Projekta ,,Nacionālās apmācības programma garīgās veselības speciālistiem darbam krīzes situācijās’’ ietvaros;2000. piedalīšanās projektā ,,Narkotiku lietošanas profilakses mācību līdzekļu izstrāde un atbilstoša skolotāju apmācība Baltijas valstīs’’ mācību semināros un mācību metodisko līdzekļu aprobēšanā2000. Skolu psihologu vasaras skola – kursi individuālpsiholo-ģijā: mākslas terapijas pamati; dzīves stila analīze; uz atrisinājumu fokusēta terapija;2000. J.Česnakovas seminārs – psiholoģiskais treniņš ,,Dialoģiskā metode’’2000. seminārs – apmācība ,,Psiholoģijas mācību metodes’’ (RPIVA)1998. seminārs ,,Praktisks ievads atbalsta sniegšanā’’ (L.Ruperte, Mtupese)1996. Skolu psihologu kursi ,,Psihoterapijas metožu izmantošana ģimenes konsultācijā’’1994. J.Romanovas un T.Sitko autorkursi ,,Ķermeniski orientētā terapija’’1992. LR Tautas Izglītības ministrija Izglītības Attīstības Institūta rīkotie psihoterapijas pasniedzēju kursi1991 K.Boldireva un A.Romaško seminārs NLP ,,Целевая бессодержательная коммуникация’’1990. Skola-seminārs ,,Psiholoģiskās diagnostikas un konsultēšanas mūsdienīgās metodes’’ (L.Sobčakas autorkursi)1990. seminārs ,,Par terapeitisko rehabilitācijas komūnu
(pēc FOSSUM programmas) izmantošanu pusaudžu rehabilitācijā’’
11. Mācību –metodiskā un pedagoģiskā darbība:
Lekciju kursi: ,,Vispārīgā psiholoģija’’, ,,Sakskarsmes psiholoģija’’, ,, Pedagoģiskā psiholoģija’’, ,,Sociālā pedagoģija un psiholoģija’’; ,,Mācību procesu psiholoģija’’, ,,Mazo grupu teorija’’. Skolas psihologs.
12. Pārējās studiju procesa aktivitātes:
Darbība projektā ,,Atvērtā skola’’.
13. Valodu prasme: latviešu, krievu, vācu.
26.03.2007. _________________ /A.Kondrova/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Evita Eglīte2. Dzimšanas gads un
datums1975.gada 21.maijs
3. Dzimšanas vieta Latvija, Madonas rajons4. Izglītība 1997.gadā absolvēta Rēzeknes Augstskola un iegūta ekonomista
kvalifikācija uzņēmējdarbības tiesībās (diploms Nr.000287, izdots 1997. gada 21.jūnijā), un ekonomikas bakalaura grāds uzņēmējdarbības tiesībās (diploms Nr. 000250, izdots 1997.gada 20.jūnijā). 1993.gadā absolvēta Cēsu rajona Vecpiebalgas vidusskola.
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
2000.gadā absolvēta Latvijas Universitāte un iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē (diploms Nr.008059, izdots 2000.gada 19.jūnijā).
6. Nodarbošanās Kopš 01.09.2006. Starptautisko un publisko tiesību zinātņu katedras vadītāja vietniece.Kopš 21.07.2006. SIA KIF „Biznesa komplekss” strukt. „Rēzeknes Izglītības un tradīciju nams” vadītājaKopš 1999. Rēzeknes Augstskolas Humanitārās fakultātes (no 2001.g. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes) Tiesību zinātņu katedras lektore; 2000.-2006 Tiesību zinātņu katedras vadītāja vietniece; 1997.-1999. Rēzeknes Augstskolas Humanitārās fakultātes Tiesību zinātņu katedras asistente;1997 - 2005 Rēzeknes Augstskolas Humanitārās fakultātes (no 2001.g. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes) Tiesību zinātņu katedras metodiķe.
7. Zinātniski-pētnieciskā darbība
Finanšu sistēmas tiesiskie aspekti.Maģistra darba tēma “Konflikti un to vadīšana Rēzeknes Augstskolā”
8. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Organizētas Rēzeknes Augstskolas Starptautiskās zinātniskās konferences.
9. Mācību-metodiskā un pedagoģiskā darbība
Studiju programmas:Piedalījos augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Jurists” (1998.g., 2000.g.) izstrādē, augstākās profesionālās maģistra studiju programmas “Tiesību zinātnes” izstrādē.Sagatavotie un lasītie studiju kursi:Finanšu un nodokļu tiesības, Finanšu un kredīta tiesības, Kredītiestāžu tiesības, Vadības teorija, Vadības teorija un prakse, Konkurences tiesības.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 9 gadi. Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 1200 stundas.
10. Akadēmiskā personāla un profesionālās
Sagatavoti 4 juristi - lektori
kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
11. Pārējās studiju procesa aktivitātes
04.06.1999.-05.07.1999. Vācija, Bonnas Universitāte “TASA”;14.09.2000.-15.09.2000. Latvija, Rēzekne “No time to lose!”;21.05.2001.-25.05.2001. Somija, Karis “Active Citinship and WWW”;18.01.2002. Latgales reģiona attīstības aģentūras organizētie kursi “Projekta cikla vadība”;23.05.2003.-04.07.2003. Daugavpils Universitātes organizētie kursi “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā.”Paaugstināta kvalifikācijas datorkursos, lietvedībā.
12. Sabiedriskās aktivitātes
2002-2005.Rēzeknes Augstskolas Revīzijas komisijas locekle un priekšsēdētāja;Juristu dienu organizētāja;2002-2006 Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Domes locekle;2000.g.-2002. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Ārējo sakaru koordinatore.
13. Goda nosaukumi, apbalvojumi
Rēzeknes Augstskolas atzinības raksti
14. Valodu prasmes Latviešu, krievu, angļu (ar vārdnīcu), vācu (ar vārdnīcu).15. Cita papildus
informācijaHobiji – studijas par ezotēriku
26.03.2007. _________________ /E.Eglīte/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Ilga Krampuža2. Dzimšanas gads un
datums1964.gada 17.februārī
3. Dzimšanas vieta Balvi4. Izglītība No 2005.g.septembra- studijas Rēzeknes Augstskolas
profesionālajā maģistra studiju programmā “Tiesību zinātnes”2004.- 2006. - Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā maģistra studiju programma “Vadības zinātne”, iegūts sociālo zinātņu grāds vadības zinātnē1995.-2001.- Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte. Kvalifikācija- jurists1982.-1987.- Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. Sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģijas un organizācijas speciāliste.1979.-1982.- Balvu vidusskola –vidējā izglītība.
5. Nodarbošanās No 05.01.2004. līdz šim brīdim- Rēzeknes Augstskolas Tiesību zinātņu katedra, lektore; No 17.04.2003. līdz šim brīdim- individuāli praktizējoša zvērināta advokāte25.09.1995.-16.04.2003.- Sabiedrības ar ierobežotu atbildību AXIA juriste01.01.1995.-22.09.1995.- Balvu rajona Patērētāju biedrības komercdirektore10.05.1994.-01.01.1995.- Balvu rajona Patērētāju biedrības Valdes priekšēdētāja vietniece14.02.1988.-09.05.1994.- Balvu Rrajona Patērētāju biedrības Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma direktore01.08.1987.-14.02.1988.- Balvu rajona Patērētāju biedrības Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma inženiere tehnoloģe.
6. Papildizglītošanās Apmeklēti semināri:zinātniskā konference “Tiesību pārkāpumu sekas publiskajās un privātajās tiesībās” nolasīts referāts “Prettiesisks administratīvais akts pašvaldībā, tā tiesiskās sekas”“Tiesību tālākattīstības problēmas”“Tiesību pārkāpumu sekas publiskajās un privātajās tiesībās” starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils Universitāte, 2005.gada 15.-16.septembris “Kriminālprocesa likums” seminārs Tiesnešu izglītības centrā“Darba aizsardzība un darba drošība”“Eiropas Savienības darbības teorētiskie un praktiskie aspekti”“Tiesību harmonizācija Baltijas jūras valstu reģionā 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā”“Kas jādara, lai saņemtu finansējumu no ES fondiem”
7. Mācību-metodiskā Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas:
un pedagoģiskā darbība
Administratīvās tiesības, Sociālās tiesības, Tiesību normu piemērošanas praktikums. Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 3 gadi.
8. Valodu prasmes latviešu, krievu, angļu (ar vārdnīcu)9. Cita papildus
informācijaB kategorijas autovadītāja apliecībaSertifikāts- speciālists darba aizsardzībā un darba drošībā
26.03.2007. _________________ /I.Krampuža/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Gaļina Makarova2. Dzimšanas gads un
datums 1952.gada 25.augusts
3. Dzimšanas vieta Latvija, Ludzas raj., Deglava4. Izglītība Augstākā, Latvijas Valsts Universitātes uridiskā fakultāte - 1974.g.,
jurists
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
Docente – 1991.g.Juridisko zinātņu kandidāte – 1990.g.
6. Nodarbošanās No 1996.g. – Rēzeknes Augstskolas Tiesību zinātņu katedras docente; no 2004.g.- asoc. profesore,No 1974.g. - Rēzeknes juridiskā konsultācija, zvērināta advokāte,No 2001.gada darbojas zv. advokāta G.Makarovas advokātu birojā
7. Zinātniskās publikācijas
Monogrāfijas – 1;Raksti zinātniskajos izdevumos – 3;Raksti žurnālos –3.
8. Zinātniski– pētnieciskā darbība
Procesuāla un neprocesuāla advokāta darbība noziegumu profilaksē. Advokatūra Latvijā un zvērināta advokāta procesuālais stāvoklis. Darba un komerclikumdošana.
9. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
2003.g. piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs Minskā (Baltkrievija), Sankt- pēterburgā (Krievija), Rēzeknē. Piedalīšanās Rēzeknes Augstskolas Starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 2003., 2004.g.2005.g.septembrī piedalīšanās ar referātu straptautiskā zinātniskā konferencē Daugavpils Universitātē.
10. Mācību-metodiskā unpedagoģiskā darbība
Studiju programmas:Piedalīšanās 2.līmeņa augstākās profesionālās studiju programmas “Sociālo zinību skolotājs” (2003.g.) izstrādē.Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas:Pašvaldību tiesības, Saimnieciskās un darba tiesības, Tiesību aizsardzības iestādes, Darba tiesības, Advokatūra, Saimnieciskās tiesības, Starptautiskās tiesības, Ievads biznesa tiesībās, Bērnu tiesību aizsardzība, Eiropas Savienības tiesības.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 14 gadi. Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 1200 stundas. 2003./2004.st.g. tiek vadīts 1 maģistra darbs.
11. Pārējās studiju procesa aktivitātes
Lekciju lasīšana Baltijas Krievu institūta studentiem.No 2002.gada 6.novembra līdz 2003.gada 12.martam apgūta profesionālās pilnveides programma “Augstskolu didaktika”.
12. Sabiedriskās aktivitātes
Advokātu kolēģijas biedrs
13. Galvenās publikācijas
1.Процесуальная деятельность адвоката по предупреждению преступлений. Журнал “Юстиция”, 1984, Но.15/16, 0,3 п.л.2. Проблемы прав на защиту. Таллин, изд. Валгус, 1988, 4 стр.3.Процесуалъная деятелъность адвокатуры по предупреждению преступлений. Научнопрактическая конференция адвокатов Прибалтийских республик, Рига, 1987, 0,2 п.л.
4. Автореферат дисертации. Москва, 1990. «Процессуальная и внепроцессуальная деятельность адвоката – защитника по предупреждению преступлений».5. Advokatūras vēsture Latvijā. “Likums un tiesības”, 2003.gada jūlijs, 3.lpp.6. Advokāta tiesiskais stāvoklis. Starptautiskās zinātniskās konferences “Zinātnes sasniegumi sabiedrības labklājībai un attīstībai” materiāli, 2004.gada 4.-5.marts.
14. Valodu prasmes krievu, latviešu (3.kategorija), vācu (ar vārdnīcu), angļu (ar vārdnīcu)15. Cita papildus
informācija Pieredze praktiskajā darbā advokatūras jomā – 31 gads
26.03.2007. _________________ /G.Makarova/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Anita Puzule2. Dzimšanas gads un
datums1961.gada 16.novembris
3. Dzimšanas vieta Latvija, Bauskas rajona Vecumnieku pagasts4. Izglītība 1991. absolvēta Latvijas Valsts universitātes Finanšu un
tirdzniecības fakultātes finanšu un kredīta specialitāte un iegūta ekonomista kvalifikācija
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
2002. pabeigts teorētiskais kurss Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā Ekonomikas zinātņu virzienā, apakšprogrammā Latvijas tautsaimniecība 1997. Ekonomikas maģistra grāds saimnieciskās darbības uzskaites, analīzes un kontroles specialitātē LU.2001. docente profesionālajās studiju programmās.
6. Nodarbošanās Kopš 2001. Rēzeknes Augstskolas (RA) Ekonomikas fakultātes docente;1993. –2001. RA Ekonomikas fakultātes lektore;2000.-2001. RA Iekšējā audita struktūrvienības vadītāja;1995. –1999. RA Ekonomikas fakultātes dekāne;1998.- 2004. SIA Tonis RA grāmatvede (blakus darbs);1994.-1998. Latgales Tūrisma biznesa institūta grāmatvede (blakus darbs);1993.- 1994. - RA galvenā grāmatveža vietniece;1991.- 1993. – Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmuma galvenā grāmatvede;1982.- 1991.- Rēzeknes pilsētas finanšu nodaļa, finanšu inspekcija - tautsaimniecības finansēšanas vecākā ekonomiste, valsts ieņēmumu vecākā revidente - inspektore, vecākā finanšu inspektore.
7. Zinātniskās publikācijas Zinātnisko rakstu krājumos – 5.Konferenču pilnu referātu krājumos – 12.Konferenču tēzes – 1.
8. Zinātniski – pētnieciskā darbība
Uzņēmējdarbība un nodokļu politika Latvijā.
10. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Piedalīšanās ar referātiem 13 zinātniskās konferencēs.Organizēta Rēzeknes Augstskolas piektā ikgadējā un pirmā starptautiskā zinātniski praktiskā konference 1999.g. maijā un piedalīšanās studentu zinātniski praktiskās konferences organizēšanā 2006.g. maijā.
11. Mācību - metodiskās publikācijas
Mācību grāmatas – 1 (ar līdzautoriem).Mācību metodiskie norādījumi – 2, tai skaitā 1 (ar līdzautoru).Mācību prakses uzdevums – 1.
12. Mācību – metodiskā un pedagoģiskā darbība
Studiju programmas: piedalījos Ekonomikas studiju programmas (1995./96.s.g.), profesionālās divgadīgās programmas “Finansu un grāmatvedības vadība” (2000.g.) izstrādē. Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas: Jaunākais grāmatvedībā (1), Grāmatvedība (4), Grāmatvedības teorija(10), Grāmatvedības pamati (7), Finansu grāmatvedība (3), Uzņēmējdarbības grāmatvedība (4), Mācību prakse grāmatvedībā (8), Lietvedība (43), Nodokļu sistēma (8), Nodokļu administrēšana (18), Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati (3), Zinātniskā darba pamati (5).Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 13 gadi. Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 800 stundas.
13. Akadēmiskā personāla un prof. kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Sagatavoti 19 ekonomikas bakalauri, 45 ekonomisti.
14. Pārējās studiju procesa aktivitātes
1997. Latvijas – Dānijas sadarbības projekts BERiL: biznesa koledžas studiju programmas specialitātei “Ekonomika. Grāmatvedība. Nodokļi.” izstrāde.1999.febr. Tempus projekts S_JEP 11064/96 : Uzņēmējdarbības grāmatvedības un Nodokļi uzņēmējdarbībā kursu programmu izstrāde, paaugstinot kvalifikāciju Karlsrūes Universitātē (Vācijā).1999. aug. PHARE programmas 98 – 0471.00 kursi Finansu vadībā Administrācijas skolā. 2000. Sorosa fonda –Latvija kursi “Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, apliecība izdota 28.12.2000.2003.maijs-jūl. Daugavpils Universitātes profesionālās pilnveides programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā”2007. janv. ESF projekts Nr.2006/0096 Profesionālās pilnveides programmas ekonomikas skolotājiem “Komerczinības vidusskolā” izstrāde un īstenošana: skolotāju un skolēnu grāmatu materiālu “Grāmatvedībā” recenzente.2007. janv.-apr. ESF projekts Nr.2007/0049 Finanšu un grāmatvedības vadības specializācijas studentu profesionālā prakse uzņēmumos un iestādēs: veikt profesionālās prakses metodisko norādījumu pilnveidošanu un analīzi.Paaugstināta kvalifikācija grāmatvedībā, lietvedībā, finansu vadībā, iekšējā auditā, datorkursos.
15. Sabiedriskās aktivitātes RA Senāta priekšsēdētājas vietniece (1999.-2005.), Ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietniece, Satversmes pārstāve, Zinātniskā darba koordinatore Finanšu vadības katedrā
16. Goda nosaukumi, apbalvojumi
Rēzeknes pilsētas finanšu nodaļas, RA atzinības raksti.
17. Galvenās publikācijas Tūrisma uzņēmējdarbības pamati. 12.nodaļa Daži aspekti tūrisma uzņēmējdarbības lietvedībā. Rēzekne: RA, 2001. 101.-117.lpp.Studiju darbu, diplomdarbu un maģistra darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi. Rēzekne: RA, 2006. 50 lpp.Impact of income tax on entrepreneurship in Latvia. Changes in Social and Business Environment. Proceedings of the 1st International Conference. Kaunas: Kaunas University of Technology, 2006. p. 182. – 186.Nodokļu politikas attīstības tendences. Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rēzekne: RA izdevniecība, 2006. 153.-164.lpp. Nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršana nerezidentiem. Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004., 300.-309.lpp.
18. Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, angļu - lasu un tulkoju speciālo literatūru.
26.03.2007. ________________ /A.Puzule/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(Curriculum Vitae)
1. Vārds, uzvārds Digna Bērze2. Dzimšanas gads
un datums1950.gada 28.oktobris
3. Dzimšanas vieta
Latvija, Rēzekne
4. Izglītība 2007. – VVAIS datorzinību padziļinātais kurss. 1995. - 2006. - Valsts administrācijas skolas mācību kursi:Tirgus ekonomikas pamati; Vadības pamati un lietvedība; Tiesības un valsts pārvaldes pamati. Latvijas vēsture un valstiskums; Stratēģiskā vadīšana un plānošana; Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma; Valsts pārvaldes iekārtas un Administratīvā procesa likums; Normatīvo aktu izstrāde; Eiropas Savienības pamatnostādnes; Personas datu tiesiskā aizsardzība; Saskarsmes psiholoģija un ētika; Reklāma – valsts sniegtās informācijas kvalitātes uzlabošanas instruments; Publiskā runa, sarunu un sapulču vadīšana; Sabiedriskās attiecības: informācijas pieejamība un saikne ar sabiedrību; Ierēdņu darbības un tās novērtēšanas kārtība;2001. – Baltijas valstu ierēdņu kursi vācu valodas pilnvei “Integrācija Eiropas savienībā” Vācijā;1997. - 2000. - Valodu mācību centra sertifikāts vācu valodā.2000. - Eiropas Universitātes Sankt-Pēterburgā Arhīvu mācību centra kursi “Austrumeiropas arhīvu darbības tiesiskie un ētiskie pamati posttotalitārajā sabiedrībā”Starptautiskās arhīvu padomes kursi: 1996. - Eiropas valstu arhīvu vadība un struktūra, Šveices piemērs (Šveicē); 1993. - Arhīvu tiesību jautājumi un likumdošana Eiropā (Vācijā); 1968. - 1973. - Maskavas Valsts vēstures arhīvu institūts,kvalifikācija - vēsturnieks – arhīvists.
5. Nodarbošanās 1991. - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Arhīvu dokumentu saglabāšanas un izmantošanas stratēģijas daļas vadītāja, kopš 1999.g. – valsts civildienesta ierēdne;1976. - 1991. - LPSR Ministru Padomes Galvenās arhīvu pārvaldes daļas vadītāja;1973. - 1976. - LPSR Centrālais Valsts kinofotofonodokumentu valsts arhīvs, zinātniskā līdzstrādniece, metodiķe.
7. Zinātniskās publikācijas
Arhīvu uzziņu krājumi:1.Kultūras darbinieku dokumentu fondi Latvijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos.- Rīga: Avots, 1992.-232 lpp.; 2.Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: Vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāžu arhīvu fondu rādītājs (1940-1941, 1944-1990) Zinātniska arhīvu rokasgrāmata.- Rīga:1997.-480 lpp.; 3.Latvijas valsts arhīvu sistēmas bukleti (1997,1999);4.Die vom 13.-19.Jahrhundert in deutscher Sprache abgefassten Urkundenin den Beständen des Staatsarchivs fűr Geschichte Lettlands,Erschliessungund Benutzung deutschsprachiger Archivbestände in den postkommunistischen Staaten Ost- und Mittelost-Europas: Internationales
Symposion an der Fachhochschule Potsdam, Dezember 1998, Verlag fűr Berlin-Brandenburg, Bl.27 –42.
6. Zinātniski pētnieciskā darbība
2006. -Vienotās Valsts arhīvu informācijas sistēmas projekts ERAF ietvaros, piedalīšanās darba grupā “Klientu pieprasījumu apstrāde un dokumentu meklēšana, t.sk.Internetā”.Ziņojumi zinātniskās konferencēs, semināros:2003. – ziņojums “Informācijas tehnoloģijas Latvijas valsts arhīvos”, Starptautiskā seminārā “Mūsdienu informācijas tehnoloģiju pielietojums arhīvniecībā”, Kaļiņingradā (Krievija). 2000. - lekcija “Latvijas arhīvu darbības tiesiskie pamati un galvenie sasniegumi pēc valstiskās neatkarības atgūšanas”, Eiropas Universitātes Sankt-Pēterburgā Arhīvu mācību centra kursos. Arhīva dokumentu izstāžu projeti:2004. - “Latvija ceļā uz Eiropas Savienību”;2003. - “Latvijas Valstij –85”; 2001.- “Rīga arhīvu dokumentos 13.- 20.gs.”; 1999. - Latvijas valsts arhīvu sistēmas mājas lapas projekts internetā.
7. Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība
2005./2006. - sagatavots un novadīts sociālo zinātņu maģistra mācību kurss “Arhīvu darba menedžments” nepilna laika studiju programmā Rēzeknes Augstskolā.1999. – 2006. - Lektore arhīvniecībā Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un Latvijas Universitātes Pašvaldību mācību centra kursos arhīvu dokumentu uzskaites, uzziņu sistēmas izveides, pieejamības, izmantošanas un arhīva pakalpojumu sniegšanas jomās.Dalība Latvijas Valsts arhīvu darbības politikas un normatīvo dokumentu izstrādē:2003. – 2006. Arhīvu likumprojekta izstrādes darba grupa;2006. – Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā no Latvijas Republikas izved valsts arhīvu fonda dokumentus”.1997. - Latvijas Valsts arhīvu attīstības koncepcijas 1997.-2005.g. izstrādes darba grupa.Metodiskās, normatīvās un mācību izstrādnes arhīvniecības jomā:2005. – Norādījumi valsts arhīviem fondu kategoriju piešķiršanā; Norādījumi darbam ar sevišķi vērtīgajiem un unikālajiem dokumentiem.2004. – Arhīvu terminoloģijas rokasgrāmatas darba grupa.2002. - Norādījumi valsts arhīviem fizisko un juridisko personu pieprasījumu izpildē; Lasītāju apkalpošanas kārtība valsts arhīvu lasītavās. 1997. - Dokumentu uzskaite valsts arhīvos.
8. Sabiedriskās aktivitātes
Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Metodiskās ekspertu komisijas locekle.
9. Goda nosaukumi, apbalvojumi
Tieslietu ministrijas un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas atzinības raksti.
10. Valodu prasmes Latviešu - dzimtā, krievu – brīvi, vācu – sarunu un arhīvniecības nozares literatūras apgūšanai nepieciešamajā līmenī.
26.03.2007. ____________________ /D.Bērze/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum Vitae
1. Vārds, uzvārds Kārlis Počs
2. Dzimšanas gads un datums 1936.gada 18.oktobris.
3. Dzimšanas vieta Latvija, Rēzeknes rajona Varakļānu pagasts.
4. Izglītība 1982.-1984.g.studijas LVU Vēstures un filozofijas fakultātes
doktorantūrā;
1962.-1965.g.studijas LVU Vēstures un filozofijas fakultātes
aspirantūrā;
Absolvēta LVU Vēstures un filozofijas fakultāte un iegūta vēsturnieka un vidusskolas vēstures skolotāja kvalifikācija – 1960.g. (diploma nr.935241).
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
RA profesors – 2002.g. (ievēlēts profesora amatā 2005.g.)LU profesors Austrumeiropas vēsturē – 1998.g.Habilitētais vēstures zinātņu doktors – 1991.g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesors – 1989.g.Vēstures zinātņu doktors – 1988.g.Vispārējās vēstures katedras docents – 1972.g.Vēstures zinātņu kandidāts – 1966.g.
6. Nodarbošanās Kopš 2002.g. – RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras profesors;1998.-2002.g. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs, Austrumeiropas vēstures profesors;1993.-2001.g. – RA Humanitārās fakultātes Sociālo zinātņu katedras profesors, amatu savienošanas kārtībā;1993.-1997.g. – RA Humanitārās fakultātes dekāns;1991.-1993.g. – LU Latgales filiāles vadītājs, profesors;1989.-2002.g. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesors;1984.-1989.g. – LU Vēstures un filozofijas katedras Jauno un jaunāko laiku katedras docents;1973.-1982.g. – LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns;1973.-1989.g. – Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras docents;1970.-1972.g. – LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vispārējās vēstures katedras docents; 1967.-1970.g. – LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vispārējās vēstures katedras vecākais pasniedzējs;1965.-1967.g. – LVU Vēstures un filozofijas fakultātes
Vispārējās vēstures katedras asistents;1961.-1962.g. – Latvijas PSR Revolūcijas muzeja nodaļas vadītājs;1959.-1961.g. – Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas vēstures skolotājs.
7. Zinātniskās publikācijas Kopskaitā – 27Monogrāfijas – 3Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos – 16Konferenču tēzes – 7Citas zinātniskās publikācijas –5Citas publikācijas – kopskaitā 91
8. Zinātniski – pētnieciskā darbība
1. Polijas – Baltijas valstu savienības jautājums Latvijas ārpolitikā 1918.-1925.g.
2. Polijas un Baltijas valstu loma Rietumvalstu un PSRS attiecībās 20.gados;
3. Latvijas – Francijas attiecības starpkaru periodā;4. Latvijas drošības problēma 20.gs. 20.gados;5. Latgales vēsture un vēstures historiogrāfija.
9. Zinātnisko kadru sagatavošana 2 doktorandu vadība.
10. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes 2005.g.28.-29.aprīlis – Liepāja. Starptautiskā zinātniskā
konference “Sabiedrība un kultūra”;2004.g.maijs – Rēzekne. Starptautiskā zinātniskā konference. Reģionālā kultūras vēsture un literatūra II. Reģionālās valodas mūsdienās;2001.gada septembris - Rīga. Rīgas 800-gades konferencē ar referātu “Rīga Latvijas veidošanās posmā.”;2001.gada aprīlis - Minska. Rīgas miers un tā sekas - ar referātu “Rīgas miers un Baltijas valstu drošības problēmas;1999.g.novembris-decembris – darbs Taivānas galvaspilsētas Taipejas Ķīniešu kultūras universitātē un Taipejas bibliotēkās;1998.gada jūlijs – Viļņā otrā Baltijas studiju konferencē Eiropā ar referātu. “Baltijas valstu sadarbības priekšnoteikumi”;1996.g. janvāris- februāris – “Tempus” programmas ietvaros darbs Lionas universitātē un Parīzes ārlietu ministrijas arhīvā un bibliotēkās;1995.g.jūlijs – darbs Varšavas un Krakovas arhīvos un bibliotēkās;1995.gada jūnijs – Rīgā “Pirmā Baltijas studiju konference Eiropā” ar referātu Francijas - Latvijas ekonomiskās attiecības starpkaru posmā.
11. Mācību – metodiskās publikācijas
Metodiskie palīglīdzekļi – 4Mācību līdzekļi – 3
Mācību metodiskie norādījumi – 412. Mācību – metodiskā un
pedagoģiskā darbībaSagatavotās studiju programmas:Profesionālā maģistra studiju programma “Arhīvniecība”;
“Akadēmiskā studiju programma vēstures bakalaura grāda
iegūšanai”; “Profesionālā studiju programma vēstures,
kultūrvēstures un sabiedrisko zinātņu skolotāja iegūšanai”
Sagatavotie un lasītie studiju kursi: „Latvijas administratīvā, valsts varas un pārvaldes iestāžu vēsture”, „Maģistra darba izstrādes metodika un metodoloģija”,“Nacionālie procesi Latvijā un to ietekme uz izglītības politiku”, “Jaunāko laiku vēsture”, “Starptautiskās attiecības un Latvijas drošība”, “Ievads avotpētniecībā”, “Darbs ar avotiem sociālajās zinātnēs”, “Polijas - Latvijas vēsture”, “Ievads vēstures zinātnē”, “Eiropas Savienības vēsture”, “Latvijas - Francijas attiecības”, “Pasaules vēsture (jaunie laiki, jaunākie laiki)”, “Baltijas reģiona valstu 20.gs.vēsture”, “Polijas - Lietuvas vēsture”, “Vēstures metodoloģija”, “Latgales vēsture”, “Vēstures avoti un historiogrāfija”, “Rietumeiropas un Amerikas valstu jaunāko laiku vēsture 1918.-1945.g.”, “Francijas jauno un jaunāko laiku vēsture”, “Francijas Austrumu politika starpkaru periodā”, “Jaunāko laiku vēstures historiogrāfija un metodoloģija (1918.-1945.g.)”, “Latvijas drošības problēma starpkaru periodā”, “Sievietes Francijas politiskajā dzīvē viduslaikos un jaunāko laiku sākumā”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 41 gads Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 800 stundas.
13. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Sagatavoti 8 vēsture maģistri, 17 vēstures bakalauri.Pašlaik tiek vadīts 1 doktorands.
14. Pārējās studiju procesa aktivitātes
Kvalifikācijas celšana pedagogu kursos LU, 2004.g.Lekciju lasīšana Lionas Universitātē (Francijā); Ķīniešu kultūras Universitātē Taipejā (Taivānā).Kvalifikācijas celšana Maskavā (1965,1970,1980.g.); Kvalifikācijas paaugstināšana svešvalodu kursos.
15. Sabiedriskās aktivitātes RA Senāta loceklis;RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes domes priekšsēdētājs;Profesoru padomes vēsturē loceklis;Latgales pētniecības institūta valdes loceklis;Latgales kultūras centra izdevniecības padomes loceklis.
16. Goda nosaukumi, apbalvojumi
Latvijas valsts Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīme – 2002.g.Emeritētā profesora goda nosaukums – 2002.g.
17. Galvenās publikācijas 1. “Sanitārā kordona” valgos: Baltijas savienības jautājums buržuāziskās Latvijas ārpolitikā 1919.-1925.gadā.- R.: Zinātne, 1971.- 260 lpp.
2. “Санитарный коргон”: Прибалтийский регион и Польша в антисоветских иканах английского и французкого империализма (1921.-1929.гг.).- Р.: Зинатне, 1985.- 174 с.
3. Latvijas neatkarības problēmas: 1918.-1923.gads// Latvijas Vēsture.- 1994.-Nr.4 – 21.-22.lpp.; 1995.– Nr.1 – 6.-14.lpp. (Atkārtoti publicēts ķīniešu valodā – Americas and Europe Quarterly.- Taipei.- 2001.- Autumn vol.- p.105.-122.
4. Latgales vēsturiskie likteņi un tās apvienošanās ar pārējiem Latvijas novadiem: 1917.gada aprīļa Rēzeknes kongresu atceroties// Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. A. – 1998. – 52.sēj. – Nr.4/6 – 26.-31.lpp.
5. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam (kopā ar Ivanovu A., Kivrānu P., Poču I.).- Rēzekne: LKCI, 2003.- 196 lpp.
6. Borhu dzimtas un zemnieku attiecības. Latvijas zinātņu Akadēmijas un Varakļānu pilsētas konference 2003.g.16.-17.martā.- Rēzekne: LKCI, 2005.- 29.-43.lpp
7. Riga im process der Modernisierung: Studien zum Wandel einer Ostseemetropole im 19. und fruhen 20. Jahrhundert. Herausgegen von Eduard Mühle und Norbert Angermann.- Marburg: Verlag Herder – Institut, 2004.- 173.-185.
8. Latvijas – Francijas ekonomisko attiecību sākumi un 1924.g. tirdzniecības līgums. LU Vēstures un filozofijas fakultātes Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras jubilejas krājums.- R.: LU, 2005.
9. Latvijas-Francijas ekonomiskie sakari 20.gs. 20.gadu otrajā pusē.//Latvijas vēsture. 2006, Nr.4
10. „Latgales kongresa 90. gadadienu sagaidot”. Grām.:Konference „Latgalē dzīvojošo tautu identitāte vakar un šodien” 2006.gada 20. aprīlī Rēzeknē. Rēzekne: LKCI, 2006.3.-13. lpp.
18. Valodu prasmes Latviešu- dzimtā; Krievu, angļu - brīvi, Franču, poļu, lietuviešu – pasīvi
19. Cita papildus informācija Prasme vadīt automašīnu.
02.04.2007. ____________________ /K.Počs/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMSCurriculum Vitae
1. Vārds, uzvārds Inese Poča
2. Dzimšanas gads un datums
1938.gada 17.oktobris
3. Dzimšanas vieta Latvija, Rīga.
4. Izglītība 1962.g. - absolvēta LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātes un iegūta vēsturnieka un vēstures pasniedzēja kvalifikācija (diploms P Nr.712053)
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
Asociētā profesore – 2002.g.Docente – 1993.g.Vēstures zinātņu doktore (diploms C-D Nr.000723) – 1993.g.;Vēstures zinātņu kandidāte – 1985.-1993.g.
6. Nodarbošanās Kopš 2002.g. – Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras asociētā profesore;1993.-2002.g. – RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras (līdz 2001.g. - Humanitārās fakultātes Sociālo zinātņu katedras) docente;No 1967.g. – vecākā pasniedzēja augstskolās – LLA, DPI, LVFI, LVU Rēzeknes filiāle.
7. Zinātniskās publikācijas Monogrāfijas – 1;Raksti zinātniskos izdevumos – 9;Konferenču tēzes – 2;Zinātniskas brošūras – 2;Raksti enciklopēdijās – 29.
8. Zinātniski – pētnieciskā darbība Latvijas un Latgales vēsture.
9. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Latgales Pētniecības institūta biedrs. Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, tai skaitā arī starptautiskās.
10. Mācību – metodiskā un pedagoģiskā darbība
Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas:“Jauno laiku vēsture”, “Latvijas vēsture”, “Latgales vēsture”, “Krievijas vēsture”.Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 39gadi.Vidējā gada pedagoģiskā slodze – 800 stundasSagatavotie mācību līdzekļi - 1
11. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Bakalaura darbu vadīšana, vēsturnieku sagatavošana.
12. Pārējās studiju procesa aktivitātes 1983.g. – augstskolu sabiedrisko zinātņu pasniedzēju
kvalifikācijas celšanas kursi Minskā;1973.g. – augstskolu pasniedzēju pedagoģiskās kvalifikācijas celšanas kursi LVU;1969.g. – augstskolu sabiedrisko zinātņu pasniedzēju kvalifikācijas celšanas kursi Kijevā;Piedalīšanās zinātniskajās un mācību metodiskajās konferencēs.
13. Sabiedriskās aktivitātes RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Domes locekle.
14. Galvenās publikācijas Latgales zemnieku problēmas 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā// Referāts starpt.zin.konferencē “Sabiedrība un kultūra” Liepājā, 2005.g. 28.-29.aprīlī (iesniegts publicēšanai).Latviešu autoru darbi par Latgales vēsturi/ Grāmatā: A.Ivanovs, P.Kivrāns, I.Poča, K.Počs. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam.- Izglītības problēmas Latgalē un avīze “Gaisma”// Rēzekne: LKCI, 2003.Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā: Tiesības, vēsture un kultūrvēsture: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 2002.- 22.-31.lpp.Obraz žycia Latgalii w gazete “Gajsma” (1905-1906)// Europa nie prowincjalna: Przemiany na zemiach Wschodnych dawnej Rzeczypospolitej (Bialoruš, Litwa, Lotwa, Ukraina, wschodnie pogranicze III Rzeczypospolitej Polskiej) w latach 1772-1999. Praca zbiorowa pod red.K.Jasiewicza.- Warszawa: Institut Studiow Politych PAN. Oficyna Wydawnicza RYTM, 1999.- S.512-120.5. The image of the life style of Latgalia in “Gaisma” journal (1905-1906)// Non-provincial Europe: Changes on the Territories of former Polish Republic (Belarus, Latvia, Lithuania, Ukraine, eastern boderland of the III Republic in 1772-1999).- London: Polonia Aid Foundation Trust, 1999.6. Avīzes “Gaisma” devums Latgales integrācijā latviskajā kultūrvidē pēc drukas aizlieguma atcelšanas// Integrācijas problēmas mūsdienās: Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.- Rēzekne, 1999.- 27.-31.lpp.
7. Poča I., Počs K. Ieskats Latgales historiogrāfijā (Līdz 1945.gadam) - Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība,1993.- 40 lpp. (II-III nod.)
15. Valodu prasmes Latviešu – dzimtā; krievu – brīvi; angļu – daļēji; poļu – daļēji.
02.04.2007. ______________________ /I.Poča/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)
Vārds, uzvārds Iveta GraudiņaDzimšanas gads un datums 1969.gada 3.jūlijsDzimšanas vieta RēzeknēIzglītība 1998.g.1.septembris - 2000.g.25.maijs - RA Ekonomikas
fakultātes Sociālo zinātņu maģistra vadībzinātnēs studiju programma. Iegūts Sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnēs. Diploms Nr.000008.1987.-1992.g. - Maskavas valsts universitātes Socioloģijas fakultāte. Specialitāte ,,Sociologs. Socioloģijas pasniedzējs”. Diploms Nr.081152
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
Sociālo zinātņu maģistrs Vadības zinātnēs, M.soc.sc.
Nodarbošanās No 2002.g. – pašlaik. Rēzeknes Augstskola, Ekonomikas fakultāte. Docente RA Ekonomikas fakultātes profesionālajās studiju programmās. Ārējo sakaru un projektu vadītāja.1993. – 2002. - Rēzeknes Augstskola, Ekonomikas fakultāte. Lektore, ārējo sakaru koordinatore.1994.-1995. A/S Latgales finansu un investīciju. Uzņēmējdarbības konsultante, mārketinga vadītāja1993.-1994. Latgales uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Uzņēmējdarbības konsultante, pasniedzēja. 1992. – 1993. – Latvijas universitātes Latgales filiāle. Lektore.
Zinātniskās publikācijas Raksti – 3Konferenču tēzes – 9
Zinātniski pētnieciskā darbība Pašreiz: Stratēģiskās komunikācijas uzņēmumā. Sabiedrisko attiecību nozīme uzņēmuma attīstībā.Organizāciju attīstība.Kultūras socioloģija. Starpkultūru komunikācija.
Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Piedalīšanās zinātniskās konferencēs – 11Konferenču organizēšana – 6
Mācību metodiskās publikācijas
Mācību grāmatas – 2 (līdzautore)
Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība
Sagatavotie un lasītie studiju kursi: Socioloģija (32 stundas), Sociālā psiholoģija (32 stundas), Publiskās runas pamati (32 stundas), Lietišķās sarunas (32 stundas), Pasākumu organizēšana un vadīšana (32 stundas)Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā – 10 gadiVidējā pedagoģiskā darba slodze – 1 slodze
Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Profesionālās kvalifikācijas diplomandi - 2
Pārējās studiju procesa aktivitātes
PROJEKTU DARBS:09/2006 – pašlaik – ESF projekts „IMKA: Inovatīvas metodes konkurētspējīgas augstākās izglītības attīstībai ekonomikā un uzņēmējdarbībā” (Ref.nr. 2006/0120/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0163/0160), projekta vadītāja.
02/2005 – 05/2006 – PHAR programmas projekti “Institucionālās kapacitātes stiprināšana Vidzemes reģionā” un “Institucionālās kapacitātes stiprināšana Kurzemes reīgonā”, konsultāciju uzņēmuma “Human Dynamics” (Austrija) vietējā īstermiņa eksperte02/2005 – pašlaik – “EUI-Net: Eiropas universitāšu un industrijas sadarbības tīkls”, Erasmus TN (tematiskie tīkli) projekts, projekta koordinatore Rēzeknes augstskolā10/2004 – pašlaik – “RePro: Reali uzņēmējdarbības projekti multikultutrālā studentcentrētā apmācībā”, Leonardo da Vinci projekts, projekta koordinatore Rēzeknes augstskolā02/2004 – 02/2007 – “Starpkultūru komunikācija”, Socrates – Erasmus EM (Eiropas Maģistra grāds) projekts, projekta koordinatore Rēzeknes augstskolā08/2003 – 10/2004 PHARE CBC BSR programmas projekts “Lauku teritoriju ekonomiskā potenciāla attīstība, veidojot plašu velotūrisma maršrutu tīklu”, projekta vadītāja02/2003 – 07/2003 PHARE 2000 projekts “Apceļo Latgali ar IT”. Apmācību cikla Latgales tūrisma uzņēmējiem organizētāja.09/2000 – 12/2002 EC 5th Framework projekts “REG-ELIN-LAT”. Augstskolas koordinatore, darba grupas dalībniece.01/97-04/99 – EC PHARE TEMPUS CME projekts “Starptautisko sakaru attīstība Latvijas augstskolās”. Augstskolas koordinatore, darba grupas dalībniece02/97 - 06/98 - PHARE BERiL (Biznesa izglītības reforma Latvijā) programma. Studiju programmas “Sabiedrības pārvalde” izstrādes grupas vadītāja, priekšmeta “Lietišķā komunikācija” darba grupas dalībniece05/96 - 02/97 - “IT Latvijas pašvaldībās”, Latvijas pašvaldību savienības - Islandes- Somijas kopprojekts. Konsultante, pētījuma veicēja (researcher)10/95 - 02/96 - ‘’Mārketinga un finansu vadības sistēmu uzlabošana un attīstība”, Latvijas-Lielbritānijas konsultāciju projekts a/s “Narūta” (Dagda, Latvija). Konsultante, pētījuma veicēja (researcher)STAŽĒŠANĀS, KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA:12/2007 – „Innovative Teaching and Learning Methods in Higher Education”, 30 stundu kurss, Oxford Centre for Staff and Learning Development, Oxford, Anglija. 08/2005 – “Personības izaugsme”, 42 stundu seminārs, JPC, Liepāja, Latvija 07/2005 – “Serious Creativity and Lateral Thinking”, 25 stundu kurss, Edvarda de Bono fonds, Valetta (Malta), Eiropas Savienības GRUNDTVIG programmas stipendija12/2004 – 02/2005 – “Radošums un spontanitāte”, IUGTE, Rīga, Latvija05/2004 – “Kā uzrakstīt veiksmīgu projektu ES 6.ietvara programmai”, Hyperion (ĪRIJA), Rīga, Latvija03/2003 – “Saskarsme, sadarbība un uzvedība organizācijās”, Rīgas Menedžeru skola, Rēzekne, Latvija
02/2003 – “EU Structural Funds and Regional Development in Latvia”, DATAR (Denmark) sadarbībā ar Latgales reģiona attīstības aģentūru11/2002 – ““Project Cycle Management”, Latgales reģiona attīstības aģentūra02/2002-12/2002 – “NLP pamatbāzes kurss” (Neirolingvistiskā programmēšana), Rīga, Latvija. 90 stundu kurss, LR Ārstu biedrības Akupunktūras un Netradicionālās medicīnas asociācijas sertifikāts Nr.101.08/1999 - “Projektu vadīšana”, 40 stundu seminārs, Valsts administrācijas skola, Rīga, Latvija07/1998 – “Starptautisko sarunu apgūšana, izmantojot Internet”, 60 stundu seminārs, Centrāleiropas universitāte, Budapešta, Ungārija03/1998-06/1998 - ,,ES organizācija un funkcijas, likumdošana un noteikumi”, 80 stundu mācību semināru cikls, LR IZM, PIAP aģentūra, Rīga, Latvija07/1997 - ,,Situāciju analīzes sagatavošana un pasniegšana”, 80 stundu pasniedzēju apmācību seminārs, Rīgas Biznesa institūts, Otavas universitāte, Rīga, Latvija03/1996 - “Nordpraktik”, 4 nedēļas, stažēšanās Somijas Pašvaldību savienības konsultantu uzņēmumā “Effektia Service”08/1994-12/1994 - ,,Field Study Internship Program”, 4 mēnešu studijas Attīstības studiju centrā, Rehovota, Izraēla. Pētījums “Immigrant Entrepreneurs: Possibilities of Absorption” (100 lpp.)
Sabiedriskās aktivitātes BSN (Baltic Sea Network)Goda nosaukumi, apbalvojumi Rēzeknes Augstskolas pateicības rakstiGalvenās publikācijas „Students’ Professional competencies development in economics
and business education” I.Graudina// Students’ practical teaching: peculiarities, problems and perspectives. Collection of scientific articles of international scientific practical conference. Kaunas: 22 February, 2007.„Augstskolu un uzņēmumu sadarbības veidi ekonomikas un biznesa izglītības kvalitātes nodrošināšanai” I.Graudiņa// Reģionālo augstskolu loma mūžizglītības attīstībā. Akadēmiskās konferences tēžu krājums, 2006.gada 8.decembris. Rēzekne: 2006.“Cooperation between university and industries as a key factor for quality development of economic education in Rezeknes Augstskola (Latvia)” I.Graudina.// Современные проблемы модернизации подготовки экономистов в условиях глобализации. Тезисы международной конференции. Ставрополь, 2006.“Image of Latvia as a motivating factor for potential exchange students” I.Graudiņa, I.Silineviča.// Rēzeknes Augstskola, starptautiskā zinātniskā konference 2002.28.02.-02.03. ”Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā”- Rēzekne, 2002.,118-125 lpp. ISBN 9984-585-40-9.“Tūrisma attīstības koncepcija” I.Silineviča, V.Deksne,
I.Graudiņa, I.Zaļūksne, I.Silicka, V.Silineviča. //Rēzeknes Augstskola. Ekonomikas fakultāte. Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadības katedras rakstu krājums I.Silinevičas redakcijā. –Rēzekne, 2002.gads. 8-32 lpp. ISBN 9984-585-40-9. “Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešamais RSEZ sabiedrisko attiecību modelis kā organizācijas vides sakārtošanas un vadīšanas instruments” I.Siliņeviča, I.Graudiņa. Raksts starptautiskās zinātniskās konferences “Vide. Tehnoloģija. Resursi” rakstu krājumā. Rēzekne, 2001. “Rēzeknes reģiona tūrisma attīstības zinātniskā koncepcija”, līdzautore, raksts starptautiskās zinātniskās konferences “Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz ES” krājumā. Rēzekne, 2000. - 354.-359.lpp.“Organizāciju attīstības nozīme uzņēmuma darbības uzlabošanā”, ziņojuma tēzes 1.starptautiskajai RA Ekonomikas fakultātes un Viļņas universitātes konferencei “Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā”. Rēzekne, 1999. - 51.-54.lpp.
Valodu prasmes Latviešu (dzimtā), krievu - brīvi, angļu - brīvi, vācu - pamatzināšanas
2007.gada 4.aprīlī ___________________ /I.Graudiņa/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)
1. Vārds, uzvārds Rita Liepiņa2. Dzimšanas gads un
datums1944.gada 13. janvāris
3. Dzimšanas vieta Latvija, Krāslavas rajons
4. Izglītība 1977.-1981. – LVU aspirantūra. 1965.-1970. – Maskavas tirdzniecības neklātienes institūta Prečzinības fakultāte.
5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
2006. - profesore. 2001.- asociētā profesore.1992.- ekonomikas zinātņu doktore. 1985.- LVU grāmatvedības un saimnieciskās darbības analīzes katedras docente. 1982. – ekonomikas zinātņu kandidāte; pasniedzēja, vecākā pasniedzēja.
6. Nodarbošanās No 1997. gada Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes Finanšu vadības katedras vadītāja; No 2001. gada RA Finanšu vadības katedras asociētā profesore; 1997.-2001. RA Finanšu un grāmatvedības vadības katedras docente; 1996.-1997. Mācību centra “Turība” docente; 1972. – 1996. LU Ekonomikas fakultātes pasniedzēja, vecākā pasniedzēja, docente, dekāna vietniece; 1970. – 1972. PSRS Tirdzniecības palātas Latvijas nodaļas preču kvalitātes eksperte.
7. Zinātniskās publikācijas Raksti zinātnisko rakstu krājumos – 5. Konferenču pilnu referātu krājumos – 12.Konferenču tēzes – 14.Zinātniskās oficiāli reģistrētās atskaites – 3.
8. Zinātniski – pētnieciskā darbība
LZP pētījumu programma “Latgales ekonomikas un sociālās attīstības optimizācija”. Apakšprogramma “Finanšu resursu piesaiste, vadīšana un kredītpolitikas izstrāde”.Tālākizglītības un tālmācības stratēģija Latvijas augstākajā izglītībā// ES Phare Tempus projekts (darba grupas locekle).- Rīga: LR Izglītības un zinātnes ministrija. Uzņēmējdarbības finanšu pārvaldības problēmas un analīze. MVU attīstības iespējas Latgales novadā. Finanšu resursu piesaiste un vadīšana uzņēmējdarbībā. Tūrisma attīstības iespējas Latgalē un kreditēšanas nozīme to veicināšanā. ES strukturālo fondu nozīme tautsaimniecības attīstībā.
9. Zinātnisko kadru sagatavošana
55 maģistra darbu vadīšana.
10. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes
Piedalīšanās ar referātiem zinātniskās konferencēs un ES fondu projektos kā darba grupas locekle un vadības komisijas locekle;
RA starptautiski zinātnisko konferenču orgkomitejas locekle un sekcijas vadītāja.RA Ekonomikas fakultātes mācību metodisko un zinātnisko konferenču orgkomitejas locekle.
11. Mācību - metodiskās publikācijas
Mācību līdzekļi – 5 (t.sk. 3 ar līdzautoriem).Mācību metodiskie līdzekļi – 4.Praktisko nodarbību uzdevumu krājumi – 2.
12. Mācību – metodiskā un pedagoģiskā darbība
Sagatavotie un nolasītie studiju kursi un programmas: Bakalaura un profesionālās specializācijas studiju programmas: Noguldījumi un kreditēšana; Bilances analīze; Uzņēmējdarbības finanses; Projektu finansēšana. Maģistratūras studiju programma: Finanšu analīze; Kapitāla investīciju vērtēšana; Projektu vadīšana un kontrole.Sagatavotas 3 studiju programmas: Divgadīgā profesionālās augstākās izglītības studiju programma ‘EKONOMIKA” ar specializāciju “Finanšu un grāmatvedības vadība”; 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma “EKONOMIKA” ar specializāciju “Finanšu un grāmatvedības vadība”;2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības maģistra studiju programma “Finanšu vadība”.Divu studiju programmu direktore. Pedagoģiskā darba stāžs – 32 gadi. Vidējā pedagoģiskā darba slodze – 1-1,6.
13. Akadēmiskā personāla un prof. kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Katrā mācību gadā sagatavoti 9 – 11 maģistri, 10-13 augstākās kvalifikācijas speciālisti “Finanšu un grāmatvedības vadības” studiju programmā un “Vadības zinātnē”.
14. Pārējās studiju procesa aktivitātes
Katrā mācību gadā piedalījos LU un RA mācību praktiskajās un zinātniskajās konferencēs ar referātiem (kopā ar studentiem) un vadīju konferences finanšu sekciju.Esmu “Finanšu vadības katedras metodiskās komisijas vadītāja. Lasīju lekcijas ārpus pamatdarba LU Humanitārajā institūtā un RSEBAA, Tartu universitātē (strāžēšanaās laikā). Kvalifikācijas paaugstināšana un stažēšanās: 2004.g. kvalifikācijas paaugstināšana Profesionālās novērtēšanas institūtā (Maskava). Kurss “Biznesa izvērtēšanas prakse un un kompānijas vērtības pārvaldīšana”. (sertifikāts). 2004.g. stažēšanās Tartu Universitātes Ekonomikas un biznesa vadības fakultātē SOCRATES programmas ietvaros. 2000.g. Investīciju projektu vadīšana un izvērtēšana. “Komin” kursi. (sertifikāts). 1999.g. Investīciju piesaiste ar vērtspapīru emisijas palīdzību. “Komin” kursi. (sertifikāts). 1998.g. Rēzeknes Augstskolas datorapmācības kursi. (apliecība). 1998.g. Rēzeknes Augstskolas svešvalodu kursi. 1996.g. LR Grāmatvedības metodiskās padomes un auditorkompānijas “Arthur Andersen” grāmatvedības
apmācības kursi vadītājiem - banku darbiniekiem (sertifikāts). 1994.g. Starptautiskās auditorkompānijas “More Stephens” auditoru kursi. (sertifikāts). 1993.g. LU Grāmatvedības un auditoru centra kursi. 1991.g. Latvijas Biznesa skolas kursi (apliecība). ● No 1997. gada RA Finanšu vadības katedras vadītāja.
15. Sabiedriskās aktivitātes No 1997. gada Rēzeknes Augstskolas Senāta locekle, Rēzeknes Augstskolas mācību padomes locekle,Rēzeknes Augstskolas zinātniskās padomes locekle,Rēzeknes Augstskolas revīzijas komisijas priekšsēdētāja,Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes Domes locekle un Pašnovērtēšanas komisijas locekle.No 1983. gada septembra līdz 1995. gada septembrimLU metodiskās komisijas locekle,LU Ekonomikas fakultātes prodekāne,LU Ekonomikas fakultātes Domes zinātniskā sekretāre,LU Ekonomikas fakultātes maģistratūras studiju programmas “Grāmatvedības uzskaite, analīze, kontrole” direktore.
16. Galvenās publikācijas Saimnieciskās darbības analīze: Uzdevumu krājums.- Rīga: LVU, 1986.- 44lpp.Starptautisko standartu pielietojums banku auditā: Māc.līdzeklis.- Rēzekne: RA ,1999.- 72 lpp.The Role of Investments in Development of the Apecially Supported Regions// LU Zinātniskie raksti, 2001. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības iespējas Latgales novadā // RA zinātniskie raksti; Rēzekne, RA, 2003Role of European Regional Development Fund in Development of Innovative Business in Latvia. Kauņas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference (līdzautors S.Boļšakovs), 2004.
17. Valodu prasmes Latviešu – brīvi, krievu – brīvi, vācu –sarunas līmenī. 18. Papildus informācija. Datorzināšanas -WORD; EXEL; INTERNET. Autovadītāja
tiesības
14.03.2007. _______________ /R.Liepiņa/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)
1. Vārds, uzvārds Inta Feldmane2. Dzimšanas gads un
datums21.10.1949.
3. Izglītība 1985.-1991. Krievijas Valsts Humanitārās universitātes Maskavas Valsts vēstures arhīva institūts – vēstures arhīvistikas specialitāte;1974.-1979. Rīga Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte ;1956.-1966. Valmieras 1.vidusskola
4. Nodarbošanās Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija - Elektronisko dokumentu un IT daļas vadītāja;1999.-2000. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija- Arhīva dokumentu izmantošanas stratēģijas un attīstības daļas vadītāja vietniece;1998.-1999. Latvijas Valsts arhīvs – Zinātniski metodiskās daļas vadītāja vietniece;1996.-1998. LVA - Zinātniski metodiskās daļas vecākā inspektore;1982.-1996. LVA (Latvijas CVORA) – Iestāžu arhīvu un lietvedības daļas vecākā inspektore;1979.-1982. Latvijas PSR Tautas saimniecības speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūts – laborante;1970.-1979. Rīgas Politehniskais institūts, Ķīmijas fakultāte - laborante
5. Specifiska darba pieredze ārvalstīs
1997.- CEU Universitātes vasaras kursi “Dokumentu pārvaldība, izvērtēšana un elektroniskie dokumenti” (Ungārija);1998. - Norvēģijas Nacionālā arhīva kursi par elektronisko dokumentu pārvaldību un uzkrāšanu (Norvēģija, Oslo);1998.g. - Kvalifikācijas celšana Dānijas Valsts arhīvā un Dānijas Nacionālajā biznesa arhīvāą ( Valsts ierēdņu apmaiņas programmas ietvaros) (Dānija);2003-2007 – darba grupas locekle “Model Requirements for the management of electronic records” aktualizēšanai DLM EEIG Network ietvaros (ES valstis- Beļģija, Īrija, Nīderlande)
6. Zinātniskās publikācijas The Problems of Terminology in the Creation of New Appraisal Principles un The First Steps in the Appraisal of commercial Banks Records and Archives- Baltic- Nordic Archival Seminar on Appraisal and Disposal - Helsinki University Press, Helsinki 1995.Principles of Provenance jeb dokumentu klasifikācijas pamatprincipi - Latvijas Arhīvi, 1996. Nr.3-4Dokumentu lietošanas vērtība un "galīgais derīgums" jeb kādu dokumentāro mantojumu mēs atstāsim nākošajām paaudzēm - Latvijas Arhīvi, 1997. Nr.1Informācijas un Komunikāciju tiesības, 2.nodaļa -Dokumenti - Biznesa augstskola Turība, SIA, Rīga, 2002.Latvian archives towards the information society - Papers of
the International Conference, Warsaw, September 28-29, 2001.7. Zinātniski pētnieciskā
darbība1996.-1997. LVA - banku dokumentu pārvaldības sistēmas, banku dokumentu uzglabāšanas ilgums un dokumentu klasifikācijas un meklēšanas sistēmas arhīvā
8. Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība
1996.-1998. - arhīvistu apmācība
9. Profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana
Lietvedības speciālistu un arhīvistu apmācība – Latvijas Pašvaldību Mācību Centrā;Lietvedības speciālistu un arhīvistu apmācība – Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas rīkotajos kursos
10. Sabiedriskās aktivitātes Stokholmas konference "Arhīva teorija un provenances princips" 2.-3. septembris 1993.g.;Baltijas un Ziemeļvalstu arhīvu seminārs "Arhīvu "dokumentu izvērtēšana" Pērnavā, 11.-13. oktobris 1995.g.;Seminārs "Designing the Archival Information System" Tallinā/Tartu 15.-17. novembrī 1995.g.;14. Starptautiskais arhīvu kongress Spānijā 2000.g. (Seviļa);6. Eiropas arhīvu konference Itālijā 2001. g. (Florence);32. Starptautiskā arhīvu apaļā galda konferences Edinburgā, 1997.gadā, Reikjavikā, 2001.g.;Starptautiskā konference “The Strategic Problems of the Automatization of Archives” Varšava, 2001.u.c.;Starptautiskais simpozijs “Arhīvi digitālajā laikmetā”, Hāgā, 2003.;15. Starptautiskais arhīvu kongress Austrijā 2004.g. (Vīne);ARMA International (Starptautiskā lietvedības speciālistu un vadītāju) konference Briselē 2006.g.;
11. Valodu prasmes Latviešu valoda – dzimtā,Krievu valoda – labi,Angļu valoda - labi
25.04.2007. _______________ /I.Feldmane/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)
1.Vārds, uzvārds Māra Sprūdža
2. Dzimšanas gads un datums
1979.gada 5.janvāris
3. Dzimšanas vieta Madona4. Izglītība 1996 - 1999 Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas
tehnoloģijas fakultāte; valifikācija: Inženierzinātņu maģistrs konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā; 1990 - 1995 Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženieris - ķīmiķis konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā; 1979 - 1990 Rīgas 69.vidusskola.
5. Papildus izglītība: 2002 1998 "Training the Trainer" (The Archive - Skills Consultancy, Lielbritānija);Vasaras skola dokumentu saglabāšanā (Anglijas Nacionālaisarhīvs, Lielbritānija).
6. Profesionāla pieredze: 01.10.2003.- līdz šim brīdim Latvijas Valsts ģenerāldirekcija, ģenerāldirektora vietniece, 01.01.2001 .- 01.10.2003. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs, vadītāja vietniece,01.06.1996.-01.01.2001. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja,02.08.1995.-31.05.1996. Centrālā mikro fotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, l .kat. arhīvists - restaurators.
7. Zinātniskās publikācijas 17.-18.gs. adas iesējumu saglabāšana// 37 RTU studentu zinātniskā konference, Rīga.- 1996.- 168.lpp.17.-18.gs. ādas iesējumu konservācija// Latvijas arhīvi.- Norādījumi par mikroformu glabāšanu un lietošanu, 2000.Rekomendācijas dokumentu noformēšanai - papīra un informācijas pierakstīšanas līdzekļu izvēlei/ Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcija// Latvijas Vēstnesis.- 2001.25.07.-Nr.lllRekomendācijas arhīva dokumentu izstāžu sagatavošanai valsts arhīvos, 2002.Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts arhīvu iestādēm, 2004.
8. Mācību - metodiska un pedagoģiskā darbība:
1996-līdz šim - Lekcijas par dokumentu saglabāšanu Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas organizētajos kursos "Lietvedība un arhīvu dokumentu uzkrāšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana",2004. - Lekcijas par arhīviskā apraksta standartiem valsts arhīvu sistēmas darbiniekiem,2002. - Lekciju cikls par dokumentu saglabāšanu valsts arhīvu sistēmas darbiniekiem.
9. Valodu prasmes Latviešu — dzimtā,
Krievu un angļu - runāju, rakstu,Vācu - lasu ar vārdnīcu.
25.04.2007. _______________ /M.Sprūdža/
DZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)
Vārds, uzvārdsLaimdota Pērkone
Dzimšanas gads un datums
07.06.1945.
Izglītība 1976-1980 — Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, studente;1984-1988 - Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, aspirante.
Akadēmiskie nosaukumi un grādi
1988 - vecākā pasniedzēja;1993-lektore;1996 - vēstures zinātņu maģistre.
Nodarbošanās 1977-1979 - Latvijas PSR Centrālā Valsts Vēstures arhīvavecākā zinātniskā līdzstrādniece;1980-1988 - mācību metodiskā kabineta vadītāja LUVēstures un filozofijas fakultātē;no 1988 - LU Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzēja,kopš 1991.g. - lektore Arheoloģijas un vēsturespalīgdisciplīnu katedrā.
Zinātniskās publikācijas 1. Pērkone L. Latviešu sociāldemokrātu prese (1918.-1904.) par bernšteinismu Vācijas sociāldemokrātijā// Vācija un Baltija: rakstu krājums.- R., 1990.- 76.-81.lpp.2. Pērkone L. Diskusija sociāldemokrātu presē par revizionismu un oportūnismu// LU Zinātniskie raksti. Vēsture: Sociālpolitiskās vēstures jautājumi.- R., 1992.-44.-57.lpp.3. Pērkone L. Latviešu nācijas veidošanās.-R.,1990.-421pp.4. Pērkone L. Bernšteinisms un tā vieta sociāldemokrātijas vēsturē.- R., 1991.- 40 Ipp.
Pārējās publikācijas 1. Pērkone L. Eduards Beršteins un bernšteinisms// Brīvība.- 1993.-Nr. 11/122. Pērkone L. Latvijas sociāldemokrātijas vēstures posmi un izpētes problēmas//Brīvība- 1993., Nr.11/123. Pērkone L. Kultūrvēsturiskās vides veidošanās un īpatnības Latvijā – 215lpp. (manuskripts, iesniegts LR IZM 1996.g.)
Zinātniski pētnieciskā darbība
Zinātniskā darba pamatintereses saistās ar kultūrvēsturiskās vides teorijas jautājumiem, tās veidošanās un etniskajām īpatnībām Latvijā. Paralēli šai tematikai tiek skatīta arī Latvijas sociāldemokrātijas vēsture 1898.-1914.g. un latviešu nācijas veidošanās jautājumi.
Akadēmiskie kursi Kopš 1991. – Vides idejas attīstība; Ievads vēstures zinātnē un kultūrvēsturiskās vides aizsardzībā; Vēstures filozofija 19.-20.gs.; Etniskās teorijas un etniskie stereotipi; Arhīvniecība un Latvijas arhīvi; Hronoloģija; Paleogrāfija.Kopš 1989.- 20.gs. sociāli politiskās problēmas.Kopš 1988. – Latviešu nacionālās atmodas; Konservatīvisma attīstība Eiropā.
Papildus ziņas par profesionālo darbību
1. Lekcijas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursos LU no1989.g., Rīgas Skolu valdē 1997.g., Cēsu rajona
skolotājiem 1997.g.2. Lekcijas politiskajā vēsturē LU sagatavošanas kursos no 1994.g., Latvijas vēsturē Tūrisma augstskolā 1996./1997.g., gidu kursos no 1996.g., skolnieku vasaras nometnē "Alfa" 1997.g.3. Sadarbība ar Latvijas arhīviem studentu prakšu organizācijā un paleogrāfijas mācību kursa izdošanā.
25.04.2007. _______________ /L.Pērkone/
