L atvijas augļu un ogu vīnu kon-kurss ir pagājis un šogad Naukšēnu vīna darītava var lepoties ar šādiem rezultā-tiem. 1. vieta Upeņu, Aveņu, Aroniju vīns - pussaldo - pussauso sarkanvīnu

vīnu grupā. Šajā grupā bija visvairāk iesūtītie paraugi. 3. vieta gan Cidoniju vīns - pussaldo - pussauso baltvīnu gru-pā, gan arī nominācijā "Labākā vīna da-rītava 2015". Kopumā bija iesniegti 120 vīnu paraugi.

Vīna darītāji ir gandarīti par savu sniegumu konkursā. “Esam ļoti priecīgi par vērtējumu, jo ņemot vērā lielo vīna darītavu dalību šajā konkursā, jau otro gadu pēc kārtas esam noturējuši savas pozīcijas esot TOP 3 vīna darītavu vi-

dū.”◊ Nora Kārkliņa

sabiedrisko attiecību speciāliste

2016.gada janvāris (77)

Naukšēnos aizvada Pasaule Sniega dienu I r aizvadīta Pasaules Sniega diena, kas notika 17. janvārī Naukšēnu stadi-onā. Kopumā pasākumā reģistrējās 59 cilvēki, tādēļ vēlos pateikties iedzīvotā-jiem par atsaucību. Sniega dienā bija iespēja piedalīties 2 stafetēs, mest šaut-riņas, mest lidojošos šķīvīšus mērķos, slēpot un spēlēt futbolu ar lielu gumijas bumbu. Pasākuma beigās visi, kas bija reģistrējušies piedalījās loterijā un saņē-ma apliecinājuma diplomus un suvenī-rus par piedalīšanos. Sniega dienas disciplīnu rezultāti. Šautriņu mešanā 1. vietu ieguva Edijs Laškovs, 2. Ojārs Lūsis un 3. Jānis Aģis. Lidojošos šķīvīšus visprecīzāk sameta Elvis Vorps, 2. vieta Kaspars Eglītis un 3. vieta Ivo Žilde. Stafetē apkārt stadi-onam 1. vieta komandai “INI” (Ivo Lau-berts, Niks Lauberts un Ivo Žilde) 2. vie-ta komandai “IIK” (Inga Pētersone, Inga Jerčaka un Kaspars Eglītis) un 3. vieta komandai “Gugas Blice” (Sanita Cipruse, Jānis Aģis un Māris Putniņš). Mazajā stafetē 1. vieta Annika Žilde un Ivo Žilde, 2. vieta Katrīne Lūse un Ojārs Lūsis, 3. vieta Niks Lauberts un Ivo Lauberts. Vēlos pateikt paldies saviem palīgiem Kristīnei Sproģei, Rūtai Zukurei, Gerdai Evertei, Danielam Rudzītim, Paulam Ratniekam, Edijam Jukumam, Elvim Vorpam un Edgaram Vācietim! Vēl liels paldies Naukšēnu novada vidusskolas virtuves darbiniecēm, kas parūpējās par siltu zupu. Bez šiem cilvēkiem šis pasā-kums nebūtu izdevies.◊

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis»

26. februārī

Pasaules Sniega dienas dalībnieki Naukšēnu stadionā

Sportisko aktivitāšu cienītājiem noslēgumā bija iespējā piedalīties loterijā. Attēlā: Abas Evelīnas Eglītes izvēlās sev balvas. Sniega dienas dalībnieki pēc aktivitātēm ieturas ar siltu zupu un tēju

Naukšēnu vīni piedalās konkursā Teksts un foto Gundars Putniņš

sporta darba organizators

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2016. gada janvāris (77)

Aplido, apceļo, apmīļo Latviju! 8. janvārī Valkā kopā sanāca Ap-es, Naukšēnu un Valkas novada pārstāv-ji, lai iepazītos ar fonda “’1836” prezen-tēto projektu „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju”. Šī projekta ietvaros plānots izveidot taku 1836 kilometru garumā apkārt Latvijas pierobežai. 2018.gads ir Latvijas simtā dzimša-nas diena. Latvijai dāvanā fonds aicina uzdāvināt valstij ko paliekošu, t.i., vis-iem kopā izveidot 1836 km garu taku apkārt Latvijai. Tik gara ir arī Latvijas sauszemes robeža. Fonda pārstāvis Enriko Plivčs pastās-tīja par fonda iecerēm un plāniem, kā arī iepazīstināja klātesošos ar jau paveikta-jiem darbiem projekta ietvaros. Fonds “1836” vēlas Latvijas robežu atdzīvināt tūrisma takā, visu maršrutu sadalot simts (100 kā simtgade) 18.36 km garos posmos. Katrs var noiet īsu pārgājienu 18 km vienā dienā vai nobraukt ar velo-sipēdu divus šādus posmus. Latvija ir dibināta (19)18.gadā. Skaitlis “18” sim-bolizē pilngadību, briedumu, patstāvību un uzdrošināšanos. Projekts ir jau ie-sākts 2015.gada maijā un to pabeigt plā-nots 2018.gadā. Projekta veidotāji tic, ka apceļojot, aplidojot un apmīļojot Latviju jebkādā veidā, to var iepazīst no jauna un tai iedarbināt jaunu enerģiju”. Fonda pārstāvis E.Plivčs pastāstīja, ka tiek plānots apceļot Latvijas robežu ar kājām, apbraukt ar riteni, ar mašīnu. Līdz 2018.gadam fonda pārstāvji iepazīs un izzinās Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības, izveidos ceļošanas infrastruk-tūru ar naktsmītnēm, izklaides un atpū-tas vietām, tādējādi veicinot cilvēku fi-zisko, emocionālo un garīgo labklājību un stiprinot vienotību iedzīvotāju starpā. Tiek plānots arī izveidot aprakstu par Latvijas kontūras apceļošanu, iemarķēt

taku un sniegt praktiskus ieteikumus par to. 2015.gadā fonda pārstāvji brauca gar robežu, skatījās automašīnu ceļus, tos iezīmēja elektroniski mājaslapas kartē, bet robežas apceļošana plānota šogad, kad jaunieši ies paši un aicinās iet citus. Ceļa un takas veidošanā viņi iesaistīs visus interesentus, kuriem patīk staigāt, jebkurš cilvēks varēs noiet kādu gabali-ņu. Kopīgais ceļš, kas ies maksimāli tuvu robežai, bet ne pa robežstigu, būs iestai-gāts, apstaigāts un iezīmēts. Tiek uzsvērts, ka projekta četri svarī-gākie vārdi ir aplido, apceļo un apmīļo Latviju. Aplido – tas nav tikai fiziski pa gaisu aplidot, bet arī darīt to domās. Puiši plāno šogad aplidot robežu ar mo-to paraplāniem, ar kājām, riteni, moto-ciklu vai automašīnu un ar īpašiem kon-certiem apmīļot Latviju. Jau 2015.gadā Renārs Kaupers gru-pas “Prāta vētra” koncerttūrē stāstīja par šo ieceri cilvēkiem. Katrā novadā tiks organizēts vismaz viens koncerts, kuros kopā ar Renāru Kauperu un viņa drau-giem piedalīties būs aicināti arī vietējie mūziķi. Fonda aktīvākie cilvēki un atbalstītāji ir Enriko Plivčs, Žanete Jaunzeme - Grende, Andžejs Reiters, Haralds Šlēgel-milhs, Agnija Jansone, Andris Pikāns, Arturs Irbe, kurš kā fonda deleģēts pār-stāvis Amerikā informē tur dzīvojošos tautiešus par šīm aktivitātēm un aicinās tajā laikā atgriezties Latvijā un draugi - fonds “Viegli”. Puiši zina un ir pārliecināti, ka dau-dzi cilvēki apceļo, vai vēlas apceļot, Lat-viju pa tās perimetru, gar robežu. Ofici-ālā ceļa, takas atklāšana, ar kopīgu dziesmu un ugunskuriem uz tās, būs dāvana Latvijai 100 gadu jubilejā 2018.gadā.

Projekta mērķis ir līdz 2018.gadam gar Latvijas pierobežu izveidot aktīvās atpūtas tūrisma ceļu, kas savienos kopā tūrisma pakalpojuma sniedzējus, amat-niekus un apskates objektus. Projekta realizācijas uzdevumi ir kat-rā pašvaldībā noorganizēt 2 dienu pār-gājienu pa izveidoto taku un otrās dienas noslēgumā baudīt fonda "Viegli" koncer-tu; ceļu marķēt ar 100 lieliem stabiem un vairākiem maziem stabiem; izveidot filmu par taku „1836”; caur četriem ga-dalaikiem, uzfilmēt raidījuma ciklu ar cilvēkiem, kuri dzīvo takas teritorijā; izveidot dokumentālu filmu par takas tapšanas procesu; izveidot grāmatu „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju” – tādā veidā veicinot aktīvo atpūtu, Latvijas

apceļošanu un lauku attīstību; izveidot objektus vienojošu E-portālu. 2015.gadā projekta pārstāvji ir apzi-nājuši ceļu, pa kuru var apiet apkārt Lat-vijai un uzsākusi filmēšanu. Sīkāk par šo procesu skat i še i t : h t tps://w w w . y o u t u b e . c o m / w a t c h ?v=yH2Ilhk9CQE Aicinām sekot līdzi, piedalīties un atbalstīt fonda 1836 aktivitātes, kā arī iesaistīties takas izveidē, kura tiek plā-nota arī Naukšēnu novadā!◊ Diāna Glušonoka

Naukšēnu Cilvēkmuzejs krājuma glabātāja

Tikšanās reizē Valkā Foto: Zane Brūvere

Naukšēnu novada domes 16. decembra un 20. janvāra sēžu lēmumi 16. decembra sēdes lēmumi

• Apstiprināja saistošos noteikumus “Par sociālās palīdzības pabalstiem Naukšēnu novadā”, “Naukšēnu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” un “Par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu Naukšēnu novadā”. Saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc publicēšanas izdevumā “Naukšēnu Novada Vēstis”. • Pagarināja līgumu ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju par rehabilitē-tāja pakalpojuma sniegšanu. • Nolēma nepiedalīties projektā “PROTI un DARI!”. • Apstiprināja domes priekšsēdētā-ja, izpilddirektora un deputātu darba samaksu, apstiprināja izmaiņas pašval-dības amatpersonu un darbinieku atlī-dzības nolikumā. • Nolēma izmaksāt prēmiju katram pašvaldības un tās struktūrvienību dar-biniekam. • Apstiprināja grozījumus Naukšē-nu novada pašvaldības 2015.gada budže-tā. • Apstiprināja saistošos noteikumus “Par Naukšēnu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu”. • Nolēma slēgt līgumus ar par būv-niecības funkcijas deleģēšanu Kocēnu novada būvvaldei un pašvaldības uzdevumu izglītībā dele-ģēšanu Kocēnu novada Izglītības pārval-dei.

• Apstiprināja medību koordināci-jas komisijas nolikumu. • Atbrīvoja M.Pētersonu no dzīvok-ļu privatizācijas komisijas locekļa amata. • Lēma par tiešo līdzdalību SIA “ZAAO” un apstiprināja sadzīves atkritu-mu apsaimniekošanas maksu. • Nolēma pagarināt līgumus par telpu nomu Naukšēnu pagasta “Doktorātā” un dzīvokļu “Aldaros”-6 un “Priedēs”- 8 izīrēšanu. • Nolēma mainīt nomas līguma no-sacījumus Naukšēnu pagasta “Tilti” ze-mei. • Piešķīra adresi pastāvīgam nekus-tamajam īpašumam Ķoņu pagasta “Ežas”. • Piešķīra adresi Ķoņu pagasta “Kļaviņas”-7 telpu grupai. •Atļāva uzsākt zemes ierīcības pro-jekta izstrādi nekustamajam īpašumam Ķoņu pagasta “Lejasķuķi”. 20. janvāra sēdes lēmumi

• Precizēja apstiprinātos saistošos noteikumus “Grozījumi Naukšēnu nova-da pašvaldības 2011.gada 9.novembra saistošajos noteikumos Nr.6 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Naukšēnu novadā”. • Apstiprināja pašvaldības dalību Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā “Pakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” un apstiprināja grants ceļu posmu pārbūvi prioritārā secībā.

• Pieņēma zināšanai informāciju par iesniegtajiem projektu pieteikumiem “Mazais meža dienests”, “Emīla Dārziņa kormūzikas skanējums Piksāru baznīcā”, “Iespēju skola” un “Mazā MEŽO-potāmija”. • Lēma par tiešo līdzdalību SIA “VTU Valmiera”. • Apstiprināja rīkojumu par finanšu ieguldījuma SIA “Rūjienas TV” izslēgša-nu no pašvaldības bilances. • Apstiprināja rīkojumu par Ņinas Krastiņas pieņemšanu darbā par Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāju. • Apstiprināja nosacījumus, iedzī-votājiem piegādājot malku, lai norēķinā-tos par apkuri, un malkas cenu -21.00 eiro pie katlu mājas. • Apstiprināja finansējumu Naukšē-nu novada vidusskolas pedagoģiskā per-sonāla darba samaksai. • Piešķīra brīvpusdienas 2 Naukšē-nu novada vidusskolas 10.-12.klašu sko-lēniem par labām sekmēm mācībās. • Apstiprināja Naukšēnu novada kultūras un sporta pasākumu plānu 2016.gadam. • Piešķīra finansējumu nodibināju-mam “Fonds Sibīrijas bērni” projektu realizācijai (150.- eiro) un biedrībai “Balvu olūts” foto grāmatas “Vidzemē man būt” izdošanai (160.- eiro). • Piešķīra biedrībai “Sarma” 1800.- eiro biedrības darbības nodrošināšanai, pensijas vecuma personu sveikšanai

apaļajās jubilejās un Ziemassvētku pasā-kuma organizēšanai. • Atbalstīja Arņa Odiņa dalību Lat-vijas, Baltijas un Ziemeļeiropas čempio-nātos autosacensībās, piešķirot 300.- eiro licences iegādei. • Nolēma pagarināt līgumus par dzīvokļu “Aldari”-1, 3 un 8 izīrēšanu. • Nolēma pagarināt līgumus par garāžu Naukšēnu pagasta “Mazgarāžas” un Ķoņu pagasta “Autogarāžas” nomu no fiziskām personām. • Nolēma iznomāt SIA “BITE Latvi-

ja”daļu no pašvaldības īpašumā esošā Centra ūdenstorņa mobilo sakaru bāzes stacijas antenu uzstādīšanai. • Noteica dalītu nekustamā īpašu-ma lietošanas mērķi zemes vienībai Naukšēnu pagasta “Liepziedi”. • Piešķīra vienotu adresi zemes un būvju īpašumam Naukšēnu pagasta “Briežkalni”. • Atļāva SIA “Kunturi” izbraukuma tirdzniecību ar gaļas izstrādājumiem – piektdienās 16.30 Naukšēnu pagasta centrā.◊ Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekretāres un mājas lapā www.naukseni.lv .

Nākošā domes sēde 2016.gada 17. februārī Naukšēnu novada pašvaldībā

2016. gada janvāris (77) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

APSTIPRINĀTI ar Naukšēnu novada domes 16.12.2015. sēdes lēmumu /protokols Nr.13, 17.§/ SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.16/2015 Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā Grozījumi Naukšēnu novada pašvaldības 2011.gada

9.novembra saistošajos noteikumos Nr.6 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Naukšēnu novadā” Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu un likuma

„Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 16.punktu

un 43.panta pirmās daļas 13.punktu 1. Izdarīt Naukšēnu novada pašvaldības 2011.gada 9.novembra saistošajos notei-kumos Nr.6 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Naukšēnu novadā” šādus grozījumus: 1.1. papildināt noteikumus ar 2.7.punktu šādā redakcijā: “2.7. Naukšēnu novada pašvaldība, pamatojoties uz atkritumu radītāja iesniegu-mu un ņemot vērā nekustamajā īpašumā dzīvojošo personu skaitu, nekustamā īpa-šuma izmantošanas intensitāti (tajā skaitā īpašuma lietošanas sezonālās īpatnības), kā arī iepriekšējā kalendārā gada laikā no nekustamā īpašuma savākto sadzīves at-kritumu daudzumu, var izdot atļauju atkritumu radītājiem slēgt līgumu ar Atkritu-mu apsaimniekotāju, paredzot retāku minimālo atkritumu izvešanas biežumu nekā noteikts šajos noteikumos vai iegādāties mazāku maisu skaitu, gadījumos, kad at-kritumu uzkrāšanai netiek izmantotas atkritumu tvertnes”. 1.2. papildināt noteikumus ar 7.3.14.punktu šādā redakcijā: “7.3.14. atkritumu apsaimniekotājam ir jānosaka par pienākumu, sadarbojoties ar pašvaldību, veikt atkritumu radītāju izglītošanas pasākumus par atkritumu ap-saimniekošanu”. 1.3. izteikt 8.2.punktu šādā redakcijā: „8.2. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veido: 8.2.1. maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uz-glabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktū-ras objektu izveidi un uzturēšanu atbilstoši līgumam, ko noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs, kā arī izmaksas to sabiedrības izglītības pasākumu fi-nansēšanai, kuri vērsti uz Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu radītāju izglītošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir veicami un fi-nansējami no atkritumu apsaimniekošanas maksas tiktāl, ciktāl šīs izmaksas nav ietvertas tarifā par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā; 8.2.2. sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves at-kritumu apglabāšanu atkritumu poligonā „Daibe", ņemot vērā atkritumu apsaim-niekotāja saskaņā ar 8.2.1punktu pašvaldībai sniegto informāciju un aprēķinu; 8.2.3. dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, ņemot vērā atkritumu apsaimniekotāja saskaņā ar 8.2.1punktu pašvaldībai sniegto informāciju un aprēķinu.” 1.4. papildināt noteikumus ar 8.2.1punktu šādā redakcijā: „8.2.1 Atkritumu apsaimniekotājam ne retāk kā vienu reizi gadā līdz 1.aprīlim ir pienākums iesniegt pašvaldībā informāciju par iepriekšējā gadā konstatēto savākto sadzīves atkritumu svara un tilpuma attiecību, kā arī proporciju starp apglabāšanai nodoto un faktiski apglabāto sadzīves atkritumu apjomu. Ja gadā, par kuru tiek sniegta minētā informācija, ir mainījusies svara un tilpuma attiecība vai proporcija starp apglabāšanai nodoto un faktiski apglabāto atkritumu apjomu attiecībā pret iepriekšējā atkritumu apsaimniekotāja iesniegtajā maksas aprēķinā norādīto par vairāk kā 10 %, apsaimniekotāja sniegtajai informācijai pievienojams precizēts mak-sas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķins.” 1.5. Izteikt 11.1. punktu šādā redakcijā: “11.1. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publi-cēšanas pašvaldības informatīvajā izdevumā “Naukšēnu Novada Vēstis”.

Domes priekšsēdētājs Jānis Zuments

Paskaidrojuma raksta sadaļa Informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Saskaņā ar Valsts kontroles 2015. gada 20.janvāra revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-14-11/2014 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbil-stība plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasī-bām” (turpmāk – VK ziņojums) norādītajam, kā arī SIA „ZAAO” 2015.gada 20.marta dalībnieku sapulcē (protokols Nr.1-2/1, 5.punkts) pieņemta-jiem lēmumiem nepieciešams veikt izmaiņas maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu struktūrā un aprēķināšanas kārtībā. VK ziņojumā ietverts ieteikums – lai nodrošinātu pamatotu izdevumu par atkritumu apglabāšanu iekļaušanu atkritumu rādītāju, tajā skaitā iedzīvotāju rēķinos, SIA „ZAAO” kā Ziemeļvidzemes atkritumu ap-saimniekošanas reģiona atkritumu apsaimnieko-tājam, veicot mērījumus un novērojumus, attiecī-bā uz poligona tarifu noteikt faktiskajai situācijai atbilstošu pārrēķinu koeficientu no atkritumu svara uz tilpuma mērvienībām un rosināt samazi-nāt atkritumu apsaimniekošanas maksu Ziemeļvi-dzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona paš-valdībās. 2. Īss projekta satura izklāsts Ar saistošiem noteikumiem tiek precizēti Naukšē-nu novada pašvaldības 2011.gada 9.novembra saistošajos noteikumos Nr.6 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Naukšēnu novadā” noteiktie kritēriji, kuri veido maksu par atkritu-mu apsaimniekošanu. Turklāt ar saistošajiem noteikumiem tiek noteikts, ka atkritumu apsaim-niekotājam ne retāk kā vienu reizi gadā ir pienā-kums iesniegt pašvaldībā informāciju par iepriek-šējā gadā konstatēto savākto sadzīves atkritumu svara un tilpuma attiecību, kā arī proporciju starp apglabāšanai nodoto un faktiski apglabāto sadzī-ves atkritumu apjomu. 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz paš-valdības budžetu

Neietekmē, precizēti maksas par atkritumu ap-saimniekošanu noteiktie kritēriji. 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņē-mējdarbības vidi pašval-dības teritorijā

Neietekmē, precizēti maksas par atkritumu ap-saimniekošanu noteiktie kritēriji.

5. Informācija par adminis-tratīvajām procedūrām Kontroli par saistošo noteikumu izpildi veic Naukšēnu novada pašvaldības Dzīvokļu un komu-nālā saimniecība. Saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām Naukšēnu novada administratīvajā teritorijā. 6. Informācija par konsultā-cijām ar privātpersonām Nav attiecināms.

PASKAIDROJUMA RAKSTS Naukšēnu novada pašvaldības 2015.gada 16.decembra

saistošajiem noteikumiem Nr.16/2015 „Grozījumi Naukšēnu novada pašvaldības

2011.gada 9.novembra saistošajos noteikumos Nr.6 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Naukšēnu novadā””

Domes priekšsēdētājs Jānis Zuments

Laipni aicināti bibliotēkā! A rī 2016. gadā būsiet mīļi gaidīti Naukšēnu pagasta bibliotēkā gan kā lasī-tāji, gan pasākumu apmeklētāji ! Šajā gadā bibliotēka piedāvā 34 dažādu no-saukumu preses izdevumus: 5 laikraksti – “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Ievas Padomu Avīze”, “Liesma”, “Rūjienas Vēstnesis” un, protams, “Naukšēnu Novada Vēstis”, kā arī 28 dažādām gaumēm žurnāli: visi “Ievas” sērijas žurnāli, “Ilustrētā Pasaules Vēs-ture”, “Ilustrētā Zinātne”, Ilustrētā Juni-oriem”, “Planētas Noslēpumi”, “Annas Psiholoģija”, “Citāda Pasaule”, “National Geographic”, “Dārza Pasaule”,

“Leģendas”, “Praktiskais Latvietis”, “Mājas Viesis”, “Dārzs un Drava”, “Ko Ārsti Tev Nestāsta”, “Sports”, “Čaklās Rokas”, “Ok!”, Patiesā Dzīve”, “Privātā Dzīve”, “Zīlīte”, “100 labi padomi”, “Dari Pats”, “Lauku Avīzes tematiskā avīze”, “Māja”, “Ir” . 2015. gadā lasītāko žurnālu topa pie-cinieks: “Praktiskais Latvietis”, “Privātā Dzīve”, “Ieva”, “Māja”, “Ievas Stāsti”. Gada laikā grāmatu plaukti papildi-nājušies ar 267 jaunām grāmatām : 181 pirkta par pašvaldības līdzekļiem, 70 – dāvinātas, bet 16 projektā “Lasi un vēr-tē !”. Arī šajā gadā bibliotēkā notiks dažā-

di pasākumi pieaugušajiem un bērniem. Informācija tiks ievietota “Naukšēnu Novada Vēstīs”, Naukšēnu mājas lapā un afišās. Ja Tu radi dažādus darbus – adi, tamborē, filcē, izšuj, zīmē, kolekcionē, galvenais ir vēlme parādīt citiem, tad visa gada garumā aicinu pieteikt bibli-otēkā. Šī ir Tava iespēja rokdarbus vai kolekciju parādīt citiem ! Turpināsies arī pasākumu cikls “Seno gadu stāsti”. 17. februārī vēl turpināsim apkopot informāciju par lauku sētām Naukšēnu pagastā ceļa posmā Ķire – Ērmuižas – Piksāri. Laipni aicināti iedzī-votāji, kuri varētu pastāstīt par bijuša-

jām un esošajām lauku sētām šajā apvi-dū. Gaidīšu arī ierosinājumus nākoša-jām tēmām šajā ciklā. Atceries, mēneša pēdējā piektdienā bibliotēka slēgta ! Vēlu enerģisku, notikumiem bagātu un labsirdīgu ugunīgā Pērtiķa gadu, kurš sāksies 8. februārī plkst. 16:39. Šis kus-tonis jau nu ir zvērs, kas nekādi nevar rāmi sēdēt uz vietas, viņam ir nepiecie-šama rosība un dažādi piedzīvojumi. Uz tikšanos bibliotēkā!◊ Sarmīte Praudiņa

Naukšēnu bibliotēkās vadītāja

4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2016. gada janvāris (77)

Dzīvot ietaupot un videi draudzīgi S IA ZAAO (ZAA0) piedāvā arvien plašākas atkritumu šķirošanas iespējas, lai otrreizējai pārstrādei tiku atgrieztas pēc iespējas vairāk izejvielas un iedzīvo-tāji varētu samazināt savus rēķinus par nešķirotu atkritumu izvešanu. Arī Nauk-šēnu novadā ir izvietoti šķiroto atkritu-mu konteineri. Ieguldījumu jaunu lietu radīšanā Atkritumu šķirošana nodrošina vairā-kus ieguvumus. Atdalot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, samazinās kopē-jais apglabājamo atkritumu daudzums. Atkritumu šķirošana palīdz taupīt ener-ģiju un saudzēt dabu, jo iepakojuma ma-teriālu pārstādei ir nepieciešams mazāk resursu kā ražošanai no jaunām izejvie-lām. Nodalot pārstrādājamos atkritumus no kopējās atkritumu plūsmas, samazi-nās ikmēneša mājsaimniecības izdevumi par atkritumu izvešanu, jo sašķiroto at-kritumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas. No šķirošanas konteineriem savākto materiālu ZAAO sagatavo trans-portēšanai uz pārstrādes vietām. No ma-kulatūras tiek ražots, piemēram, biroja papīrs; no izkausēta stikla atkal ražo stikla iepakojumu, to var izmantot arī kā piedevu celtniecības materiālos, asfalta ražošanā; no plastmasas, kas tiek pār-strādāta granulās vai pārslās, tiek izgata-voti jauni plastmasas izstrādājumi. At-tiecībā uz metālu, piemēram, alumīnija ražošanai no otrreizējām izejvielām ne-pieciešams desmitiem reižu mazāk elek-troenerģijas, nekā to ražojot no pirmrei-zējām izejvielām. Nodrošinātas šķirošanas iespējas Naukšēnu novadā pieejami 4 PET pudeļu režģi, 8 konteineri papīra, plast-masas, sadzīves ķīmijas un kosmētikas iepakojuma, metāla izmešanai, 7 kontei-neri pudeļu un burku stiklam (adreses var noskaidrot uzņēmuma mājas lapā interaktīvajā šķirošanas sistēmas kartē vai zvanot ZAAO speciālistiem

t.64281250). Tomēr jāņem vērā, ja mi-nētajos konteineros regulāri tiek mests neatbilstošs saturs, tad iepakojums tiek padarīts par pārstrādei nederīgu un kopā ar pašvaldību var tikt pieņemts lēmums konkrēta konteinera noņemšanai. Konsultācijas ZAAO izsaka lielu pateicību visiem, kas līdz šim jau ieklausījušies padomos par atkritumu šķirošanas nepieciešamī-bu un šķirošanas pareizu veikšanu, aici-nājuši speciālistus uz māju sanāksmēm, iepazinušies ar informatīviem materi-āliem. Ja rodas jautājumi par pareizu atkri-tumu šķirošanu vai ir iespēja un vēlēša-nās aicināt ZAAO speciālistus uz māju sanāksmēm, lūgums sazināties pa tālru-ni 64281250, e-pastā zaao@zaao.lv vai uzdot jautājumu uzņēmuma mājas lapā.

Informāciju sagatavoja: Zane Leimane SIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

Rīgas iela 32, Valmiera, LV-4201 Mob.tālr.:26610013

E-pasts: zane.leimane@zaao.lv Twitter.com/zaao_lv

Draugiem.lv/zaao www.zaao.lv

Konteiners papīram, polietilēnam, PET pudelēm, metālam

DRĪKST MEST NEDRĪKST MEST

Papīra un kartona atkritumus Biroja papīru, avīzes, žurnālus, grāmatas, iepakojuma papīru, kartonu, gofrētu karto-nu, pārtikas dzērienu pakas, elopakas. Materiāliem ir jābūt tīriem, bez organisko materiālu (ēdiena atlikumiem, eļļām u.c.) piejaukumiem. Kartona kastes pirms izmešanas konteine-rā ir jāizjauc un jāsaplacina.

Papīra un kartona atkritumi NEDRĪKST mest vienreizējās lietošanas traukus, papīra dvieļus un salvetes, folija iepakojuma materiālu (čipsu pakas, saldē-juma papīrus), līmpapīrus, fotopapīrus utt.

Polietilēna atkritumus Polietilēna plēves, maisiņi un plastmasa kannas, spaiņus, kastes, pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas iepako-jums (LDPE; HDPE). Tam ir jābūt tīriem.

Polietilēna atkritumi NEDRĪKST mest vienreizējās lietošanas plastmasas traukus, krējuma un margarīna trauciņus, skābbarības ruļļu plēves, rotaļ-lietas u.c. cietās plastmasas veidu izstrā-dājumus (PP; PS; PVC).

PET dzērienu pudeles Visa veida un krāsu izlietotas plastmasas pārtikas dzērienu pudeles. Pudeles var būt ar korķiem un etiķetēm. Dzērienu pudeles nav jāmazgā. Pirms izmešanas pudeles ir jāsaplacina.

PET dzērienu pudeles NEDRĪKST mest vienreizējās lietošanas traukus, kečupa un eļļas pudeles un citus plastmasas izstrādājumus.

Metālu

Visa veida metāla iepakojumus un metāla priekšmetus.

Šķiro atkritumus pareizi!

Konteiners pudeļu un burku stiklam

DRĪKST MEST NEDRĪKST MEST

Stikla iepakojumu - pudeles un burkas

Stikla iepakojuma atkritumus un lauskas.

Visa veida stikla pudeles un burkas. Var būt

ar metāla gredzeniem, riņķiem un etiķetēm.

Stikla iepakojums - pudeles un burkas

NEDRĪKST mest stikla burkas un pude-

les ar pārtikas un ķīmisko atkritumu pie-

jaukumu. Nedrīkst mest logu stiklu, spo-

guļus, lampu kupolus, keramikas izstrā-

dājumus (balzama pudeles), automašīnu

logu stiklu, pakešu logu stiklu.

B iedrība Ziemeļvidzemes ģe-oparks popularizējot ģeoloģiju un ģeolo-ģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu 2016. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptau-jas rezultātā tika izvēlēti Ketleru atsegu-mi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas no-vadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām. Ketleru atsegumi no ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa ir unikāli kā senās devona sistēmas Ketleru svītas Varkaļu ridas stratotips – smilšakmeņu atsegumi, kas vispilnīgāk pārstāv kon-krētā augšdevona ģeoloģiskā griezuma daļu. Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu unikā-lu notikumu dzīvības evolūcijā kā mu-gurkaulnieku iznākšanu no okeāna sau-szemē. Šajā vietā, pirms aptuveni 365 miljo-niem gadu ir bijusi paisumiem un bēgu-miem pakļauta jūras krasta zona, kurā dzīvoja senākais no zināmajiem četrkāju radījumiem – “Ventastega” (Ventastega curonica). Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosīlās atliekas (galvaskausa un citi kauli, zvīņas, zobi), gan arī tā pēdu nospiedumi. Par sena-jiem vides apstākļiem liecina smilšak-

meņos novērojamais slāņojums un mi-nerālu sastāvs. Vēl atsegumos ir ne līdz galam izpētīti dolomīta sastāva minerālu veidojumi (dolokrēti), iespējamas augu sakņu fosīlijas, kā arī neliels ūdenskri-tums un nišveida iedobe. Šobrīd pie Ketleru atsegumiem vēl nav ne informācijas, ne labiekārtojuma, un tie ir grūti sasniedzami no sauszemes puses. Atsegumi visvienkāršāk ir pieeja-mi ūdenstūristiem. Daļa Ketleru atsegumu ir ģeoloģis-kais dabas piemineklis un tie atrodas dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Ventas un Šķerveļa ieleja. Gada nominācija tiek piešķirta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veido-jumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma apritē. Latvijas Uni-versitātes Ģeoloģijas nodaļa šai gadā Ketleru atsegumos plāno veikt pētīju-mus. Maijā, kā jau tradicionāli tas iepriekš noticis, pie Gada ģeovietas 2016 tiks or-ganizēts izglītojošs pasākums. Par pasā-kumu tiks paziņots atsevišķi. Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas Gada ģeovietas 2016 nominēšanu atbal-sta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas no-daļa un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsar-

dzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Dabaszīmes.lv un Skrundas no-vada pašvaldība. ◊

Dainis Ozols biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks

LATVIJAS GADA ĢEOVIETA 2016 – KETLERU ATSEGUMI

Ketleru atseguma slāņojums Foto: Ervīns Luksēvičs

2016. gada janvāris (77) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5

K atrs gads sākas, paiet ātri un atkal beidzas. Nu jau sešpadsmitais šinī gadsimtā. Jau ilgus gadus - gadumiju atzīmē Naukšēnu pagasta pensionāri – ar saldumu paciņām visiem pilnu valsts noteikto pensijas vecumu sasnieguša-jiem pensionāriem un 1.grupas invalī-diem, kā arī Ziemassvētku balli. Un kā vienmēr, šiem un citiem pasā-kumiem visa gada garumā, tiek atvēlēti gan prāvi naudas līdzekļi, gan dažādi materiāli atbalsti. Lai visu nodrošinātu, nevar gaidīt tikai no domes, savu atbal-stu atkal sniedz arī mūsu ilggadējie lab-dari – mūsu pašu novada cilvēki. Arī šinī reizē lielu paldies sakām: Naukšēnu novada domei, SIA “Naukšēni” valdei (I.Kamzolam) un b i edr ī ba i ( L .Va lmi e ra i ) , S IA “Jaunlambikas” (A.Ziemanim), z/s “Saktas” (J.Krastiņam), īpaši SIA “ K u n t u r i ” ( G . B o l e i ) , z / s “Lejaslimbas” (Dz.Plīkšai), Rimantam G a i d a m o v i č a m , S I A “ S e l g a s ” ( Ē . Č ā k u r am ) , z / s “ A i r e s ” ( V . K r a u k l i m ) , z / s “ T i l t g a ļ i ” ( M . B o š am ) , z / s “Sporas ” (A .V i kman im) , S IA “Nāras” (L.Rullei), Didzim Čākuram,

SIA “Liepkalni” (D.Čākuram), SIA “Rostes” (M. Kalniņam), SIA “Varis” (V.Ratniekam), veikaliem “Ievulīči” (A.Vītiņam, S.Brokānei), “ELVI Mazais” (K. Portnojam, G. Kalni-ņai), SIA “A.D.” (A.Dukuram), z/s “Dukuri” (I.Bērziņam), z/s “Silenieki”, Kristīnei Jirgenai un Sonjai Muzikantei. Par saldumu paciņu noformējumu paldies Silvijai Brokānei un Sandrai Ro-ķei. Par paciņu nogādi līdz pensionāru dzīves vietai – Ingrīdai Eglītei, Ramonai Niedrai, Pēterim Ķīkulim, Atim Apsītim, Regīnai Jurgenovskai, Benitai Lapsai, Sarmītei Zāģerei, Olgai Laperei, Birutai Laizānei, Maigai Bērztīsai, Marutai Jā-kobsonei, Rūtai Pūcei, Kristapam un Sigitai Pētersoniem. Par Ziemassvētku eglītes pasākuma vadīšanu paldies – Indrai Jirgenai, Jā-nim Zumentam, Aleksandrai Ločmelei, Sarmītei Korņējevai. Aigai Stierei pal-dies par piparkūkām un bagātīgo loteri-ju. Vēlreiz visiem mīļš paldies! Lai aizgājuša gada labākais, kas ar visiem mums ir noticis, ir pamats šā ga-da laimes brīžiem! Visiem veselību, iztu-rību un mīlestību! ◊ Austra Ēvele

Pensionāru biedrības “Sarma” vadītāja

Paldies par skaistajiem svētkiem

L abāk un siltāk var kļūt vienīgi no cilvēkiem. No mīlestības, draudzības, smaida... Bet tas notiek tik reti...Visi vienmēr kaut kur steidzas, skrien, visi ar kaut ko ļoti aizņemti, ka šķiet, nevienam nav laika kaut uz brīdi apstāties un Tev uz-smaidīt, ieskatīties acīs, iemīlēt. Vai var-būt tas vairs nav vajadzīgs? Varbūt mū-su jūtas, sirds un mīlestība ir tik dārgas rotas lietas, ar kurām greznoties un pa-rādīt vienīgi svētkos? Bet, ir kāds patiesi aizkustinošs stāsts par suni Hačiko un koledžas pa-sniedzēju, kurus liktenis saved kopā un kuri viens otru pakāpeniski iemīl. Hači-ko nav kā citi suņi, viņš neskrien pakaļ bumbiņai un nedara tamlīdzīgas muļķī-bas, toties viņš katru dienu savu saim-nieku pavada līdz dzelzsceļa stacijai, un laikā vienmēr atnāk sagaidīt, līdz kādu dienu saimnieks mirst un suns viņu dzelzceļa stacijā vairs nesagaida. Bet

suns turpināja ik dienas nākt un gaidīt savu saimnieku līdz pat pēdējam vilcie-nam. To bija pamanījuši gan vietējie dzelzceļa darbinieki, gan iedzīvotāji, kas katru dienu devās uz darbu un atgriezās no tā vakarā ar vilcienu. Un tā turpinā-jās deviņus gadus, kamēr Hačiko kādu dienu pats iemiga mūžīgā miegā… Kāda bija šī uzticīgā sunīša pēdējā vēlēšanās? Apstākļi dažkārt mūs saved kopā pavisam nejauši. Mums ir dažādi rak-sturi, katrs ar kaut ko esam unikāli. Pa-tiesa mīlestība rodas ar laiku un tai vienmēr blakus ir uzticība. Mīlestība izaug kā zieds, ja to kopj un par to rūpē-jas. Mīlestība nepaģēr, tā ir lēnprātīga un laipna, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu, tā nemeklē savu labumu, tā prie-cājas par otra veiksmi, tā samierina vi-su, tā uzticas, tā cer visu, tā panes visu un gaida… Ināra Seņkāne

Uzticība ar mīlestību vienmēr ir kopā...

12 . janvārī Limbažos norisinā-jās Latvijas čempionāta vieglatlētikā Limbažu zonas atlases sacensības U-14 vecuma grupai, kurās piedalījās 10 pilsē-tu un novadu-Limbažu un Salacgrīvas, Alūksnes, Gulbenes, Siguldas, Smilte-nes, Valmieras, Rūjienas, Valkas, Viļa-kas un Balvu sporta skolas. Atlases sa-censības šai vecuma grupai notiek 4 zo-nās, noskaidrojot labākos sportistus da-lībai finālsacensībās, kas notiks 7. febru-ārī Rīgā. Finālam kvalificējas 5 labākie sportisti katrā disciplīnā. Sacensībās piedalījās arī 14 Rūjienas novada sporta skolas audzēkņi no ku-riem 7 sporta skolas godu aizstāvēs fi-nālsacensībās Rīgā. Tie ir - Mikus Sei-manis 1.vieta tāllēkšanā (4,43 m un

2.vieta 60 m skrējienā (8,3 s), Evelīna Eglīte 2.vieta lodes grūšanā (9,68 m) un 4.vieta augstlēkšanā (1,25 m), Daniela Kalniņa 3.vieta 60 m barjerskrējienā(10,8 s), Māris Parts 4.vieta 60 m barjerskrējienā (11,0 s), Elvis Laškovs 4.vieta 1000 m skrējienā (03:38,4 s), Daniels Gaidamovičs 5.vieta tāllēkšanā (3,88 m). Bet 4x150 m stafetes skrējienā zēniem Mikus Seimanis, Denijs Bošs, Daniels Gaidamovičs un Māris Parts izcīnīja 2.vietu un sudraba medaļas! Sveicam un vēlam veiksmi finālsa-censībās!◊ Teksts un foto Inese Grava

sporta trenere

U—14 vieglatlēti

Mūsējie piedalās Latvijas čempionātā vieglatlētikā Limbažu zonas atlasē

Ziemassvētkus pasākumā seniori ļāvās raitam deju solim mūziķa Aigariņa vadībā Foto: Nora Kārkliņa

Mainīts autobusu kursēšanas laiks vietējās nozīmes

maršrutos M ainīti atiešanas laiki starp pie-turvietām un pienākšanas laiki galapun-ktā maršruta Rūjiena – Kārķi – Valka reisiem. Šie reisi izpildīti katru dienu. Tāpat arī Rūjiena – Mazsalaca – Val-miera autobuss, kas pašreiz izbrauc plkst. 15.30, turpmāk ceļā dosies plkst. 15.25, mainīti arī šī reisa braukšanas laiki starp pieturvietām. Reisu izpilda katru dienu. Izmaiņas kustību sarakstā gaidāmas arī maršrutā Rūjiena – Arak-ste – Rūjiena reisam, kas iepriekš bija plkst. 6:35, bet būs plkst. 6:25, kā arī reisiem plkst. 6.25 un plkst.16:00 mai-nīti braukšanas laiki starp pieturvietām, slēgta pietura “Eriņi”. Šos reisus izpilda darba dienās mācību gada laikā, mācību dienās.

Maršrutā Rūjiena – Kārķi - Valka tiek samazināts braukšanas laiks, jo ir uzlabots ceļa segums. Savukārt autobu-su kursēšanas grafiks maršrutā Rūjiena – Mazsalaca – Valmiera mainīts, lai pa-sažieri paspētu pārsēsties autobusā, kas no Valmieras dodas uz Rīgu. Maršrutā Rūjiena – Arakste - Rūjiena ir slēgta pieturvieta “Eriņi” nepietiekama pasa-žieru skaita dēļ. Mainītais autobusu kursēšanas sa-raksts skatāms uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstos”, kā arī tas būs apska-tāms attiecīgo maršrutu pieturvietās.◊ SIA “VTU Valmiera”

6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2016. gada janvāris (77)

N ovadā izveidotajai darba grupai dabas un kultūrvēstures vērtību apzinā-šanai rudens nogalē bija izbraukums, lai saprastu, no kura gala pieķerties plaša-jam novada vērtību klāstam to izvērtēša-nai un saglabāšanas rosināšanai. Skatī-jām gan sakoptas, gan pamestas lauku sētas, kadiķu pļavu, kapu kalniņu, lielos kokus, akmeņu krāvumus, avotiņu un vēl daudz ko citu. Un beigu galā darba grupa tapa tāda nedaudz apmulsusi. Tik daudz mums visa kā ir – gan dabas , gan kultūrvēstures jomā – tur varētu mēne-šiem un gadiem strādāt un pētīt, un tā-pat visu neaptvert. Mēdz teikt, ka visas labas lietas ir trīs. Varbūt katrā no vērtību kategorijām varam sameklēt trīs novada izcilniekus – lielākos, skaistākos, krāšņākos, vēsturis-ki un retuma ziņā vērtīgākos? Kādas varētu būt šīs nominācijas? Kalni. Mums ir diženais Ķoņu kalns un novada augstākā virsotne – Pīkas kalns, bet kurš varētu būt trešais? No upēm – ir Rūja un Seda, bet kura būtu trešā? Tikpat interesanti ir ar eze-riem - Laņģezers, Pilicis un Puksis, bet varbūt kāds cits? Diez vai par purviem kāds ir šādās skaistuma un izcilības kategorijās domā-jis? Ar pļavām jau ir nopietnāk. Tās va-rētu vērtēt pēc puķu un putnu bagātības tajās - pavērtētu novada sešus zināmos BVZ (bioloģiski vērtīgos zālājus) un, ka-zi, varbūt atrastu vēl kādu citu - izcilāku. Un meži, mežu nogabali – labākajiem būtu jābūt ar īsti vareniem kokiem un skarbu pirmatnību – varbūt tādi ir Naukšēnu Zilajos kalnos, bet varbūt vēl kaut kur? Parki ir cilvēka stādīti, un puslīdz skaidrs, ka divi nopietnākie līderi nova-dā ir Dīķeres un Naukšēnu muižu parki.

Bet trešais? Pavisam traki varētu būt ar alejām un koku rindām. Valsts nozīmes aleju mūsu novadā nav. Tomēr tai pat laikā, kā jau Vidzemē, alejas mums ir krietni krāšņā-kas un vairāk nekā citur Latvijā. Kopā novadā varētu būt pie simta vērā ņema-mu aleju. Lieliska ir Holandes liepu ale-ja, kas ved no Naukšēnu muižas uz baro-na kapličas drupām. Bet tai noteikti ir daudzas spēcīgas konkurentes. Par lielajiem akmeņiem ir diezgan skaidrs, ka divi varenākie ir pēc apjoma gandrīz vienādie Kriķu un Muršu dižak-meņi, bet trešais – divreiz mazākais Vec-kulpju akmens. Savukārt par kultūrvēs-turiskajiem akmeņiem varēs sīvi strīdē-ties, vai par izcilākajiem vērtējami divi bedrīšakmeņi, viens bļodakmens, vai citi

teikām apvīti akmeņi. Interesanti, kā ir ar avotiem – vai mūsu novadā maz ir 3 avoti? Divus zinu, bet varbūt ir daudz vairāk? Un kuri ir izcilākie – dzidrākie, gardākie, ar ūdeni bagātākie? Dižkokus visdrīzāk būs jābrauc pār-mērīt, un nevarēs īsti salīdzināt ozolu ar liepu vai priedi ar bērzu – būs jāmeklē izcilnieki katrai koku sugai - bērzi, lap-egles, liepas, oši, ozoli, priedes, vīksnas, vītoli, egles, kļavas, bumbieres, apses. Citu sugu koki kā dižkoki šobrīd novadā nav reģistrēti, bet neticas, ka mums ne-maz nav dižu pīlādžu, melnalkšņu, kadi-ķu, ievu un arī svešzemju sugu koku – baltegļu, tūju un varbūt vēl kādu. Kultūrvēstures joma ir ne mazāk pla-ša.

Kā būtu atrast trīs etnogrāfiski skais-tākās lauku viensētas. Pirms nepilniem 10 gadiem ar Naukšēnu skolēniem tādu pētījumu pagastā veicām, bet laiks ir gājis un daļa skaisto sētu jau tādas vairs nav. Ņemot vērā lielo lauku sētu kop-skaitu (novadā kopā būs trīs vai četri simti), varbūt varam sameklēt pa trim katrā pagastā – Ķoņos un Naukšēnos? Zinu, ka diezgan traki ir ar kapiem – divu muižu baronu kapenes sabrukušas, ebreju kapi aizauguši. Varbūt ir laiks tos celt gaismā un savest rādāmā izskatā? Kuras būtu 3 krāšņākās muižu ēkas – novada lepnums un prieks? To droši vien nebūs grūti noskaidrot. Vēl viena plaša kultūrvēstures vērtī-bu kategorija ir tehniskas būves – dzir-navas, krogi, kaltes, tilti, senie dzelzceļi. Vai tos vērtēt visus kopā un atlasīt 3 no visiem, vai dalīt pa kategorijām ? Plus vēl ir tādi noslēpumaini veidoju-mi kā akmeņu krāvumi, kas slēpjas gan-drīz visos prāvākajos novada mežos. Ne-būs viegli atrast trīs iespaidīgākos un apjomīgākos. Vēl noteikti ir vērts atrast tādu netve-ramu, bet ļoti vērtīgu lietu, kā trīs izcilā-kās ainavas – skatu vietas. Šis varētu būt īpaši grūts uzdevums. Ja mēs no visām uzskaitītajām vērtī-bām atlasīsim pa trim izcilniekiem, tad kopā sanāks jau tuvu pie 100 izcilu vietu – ar ko pašiem lepoties un citiem parā-dīt. Laikam jau ir vērts pacensties, lai tiktu pie šiem lieliskajiem trijniekiem. Bet pagaidām tā ir tikai ideja darba grupai apdomāšanai. Bet kā domājat Jūs, Naukšēnu nova-da iedzīvotāji?◊ Teksts un foto Dainis Ozols

Par Naukšēnu novada trīs lielākajām vērtībām

Novada darba grupa Streidu kadiķu pļavā

N aukšēnu novada vidusskolā Jaunais gads aizsācies ar Skolēnu parla-menta organizēto Labdarības koncertu. Šajā gadā aicinājām ziedot Jauniešu centram jaunu galda spēļu iegādei. Līdz koncertam iedzīvotāji bija iespēja ziedot veikalā “Mazais Elvis” Naukšēnos. Lab-darības akcija noslēdzās 15. janvāra va-karā ar koncertu “No sirds uz sirdi” Naukšēnu kultūras namā. Tajā piedalījās vietējie pašdarbības kolektīvi un viesi no Valkas, grupa “Skyway”. Ieeja koncertā bija par ziedojumiem. Skolēnu parlaments saka lielu paldies koncerta dalībniekiem – vokālajam an-samblim “Noktirne”, dziedošajai apvie-nībai “Krelles”, Naukšēnu vidējās paau-dzes deju kolektīvam, Gunitai Kalniņai un Līgai Gailei, 7.klases deju grupai, Naukšēnu novada vidusskolas Jauniešu deju kolektīvam, Aucei Liepiņai, Annijai Lūsei, Jetei Agatei Zumentei, Alvīnei Helēnai Janševskai. Arī skolēnu parla-ments bija sagādājis muzikāli teatralizē-

tu pārsteigumu skatītājiem. Ar patiesām emocijām un skaļiem aplausiem paldies tika teikts viesiem no Valkas, grupai “Skyway”, kuri ar savu muzikālo priekš-nesumu aizkustināja ikvienu zālē sēdo-šo. Paldies ikvienam kurš ziedoja gan veikalā “Mazais Elvi” gan koncerta vaka-rā. Veikalā kopā saziedotā summa bija 18.60 EUR, savukārt koncerta vakarā – 108.34 EUR. Kopējā ziedojuma summa – 126.94 EUR. Koncerta noslēgumā sa-ziedotā nauda tika nodota Naukšēnu Jauniešu centra vadītājam Gundaram Putniņam. Lai pārklāj eņģelis ar spārnu, lai la-bajam vienmēr ir sargs, lai dvēsele kā skaidrs avots vērta ikvienam, kas grib spēka malku rast. Uz tikšanos nākamajā Labdarības koncertā.◊ Alīna Veidemane

Naukšēnu novada vidusskolas Skolēnu parlamenta preses sekretāre

No sirds uz sirdi

Grupas “Skyway” puiši Foto: Inga Gaile

P ēdējā laikā bieži sanā-cis meklēt informāciju par dzelzceļu mūspusē. Bet... mu-zejā šīs informācijas ir ļoti, ļoti maz. Fotogrāfiju arī nav. Zinām tikai to, ka Piksāros, Naukšēnos ir bijušas dzelzceļa

stacijas un 1944.gadā, vācieši atkāpjoties, nodedzināja visas stacijas no Valkas līdz Rūjie-nai. Arī sliedes tika uzspridzi-nātas. Aicinām visus, kam ir kas zināms, dalīties šajā informā-cijā! Kā arī būtu ļoti priecīgi

par fotogrāfijām, atmiņu stās-tījumiem! Kontaktelefons: 26452037 (Diāna)

Aicinām dalīties informācijā par dzelzceļu Naukšēnos, Piksāros!

Vilciens Rūjienas—Valka Piksāru stacijā 1940. gadā

2016. gada janvāris (77) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7

2015. GADA GRĀMATA AIZVĒRTA A tcerēsimies, kāds bija 2015. gads. Ko atnesa, ņēma, mācīja. Ar ko tas ieies vēsturē. Mūs kārtējo reizi aizmirsusi ziema. Dažas sala dienas un puteņa naktis. Sniega tikpat kā nav. Kā jau varēja gai-dīt, arī pavasaris nepilda savus pienāku-mus. Vēss un sauss. Taču, ja mums kaut ko atņem, vietā dod ko citu. Vēsais pava-saris ilgi ļauj ziedēt tulpēm, narcisēm, ievām un ceriņiem. Arī vasara ar siltumu skopojas. Jūlijs mēģina sildīt, augustam tas izdodas jau labāk, bet rudens gan ir patīkami saulains. Tikai mitruma par maz. Aku īpašnieki skatās – tūlīt tās būs sausas. Decembris pārsteidz ar siltuma rekordiem, +110, +120. Pie tam vēl ar spēcīgu vēju un vētru. Melni un vējaini atnāk Ziemassvētki. Taču gada nogale ir auksta, līdz pat -180, -200. Sniegu gan ieraudzījām tikai jaunajā gadā. Citur pasaulē dabas spēki ir nežēlīgā-ki. Vētras trako Skotijā, Nīderlandē, Po-lijā, Norvēģijā, Itālijā, Horvātijā. Spēcīgs tornado ASV un Meksikā. Zemestrīces Nepālā, Afganistānā un Pakistānā. Indi-jā un Pakistānā karstuma vilnis paņem daudzu cilvēku dzīvības. Lietavās un plūdos cieš Gruzijas galvaspilsēta Tbilisi. Plūdi arī citur pasaulē. Neatkarīgi no laika apstākļiem cilvē-ku un valstu dzīvē tāpat viss notiek. 2015. gads ļoti nozīmīgs mūsu valsts politikā. Ar 1. janvāri Latvija no Itālijas pārņem Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus. Eiropadomes priekš-sēdētājs Donalds Tusks atzinīgi vērtē Latvijas prezidentūras laiku: „ Latvijas prezidentūra bija bagāta visos aspektos.” 3. jūnijs – Valsts prezidenta vēlēša-nas. No trim kandidātiem (R.Vējonis, E. Levits, M. Bondars) ar 55 balsīm par, 42 pret par Valsts prezidentu ievēl Raimon-du Vējoni. 8. jūlijā R. Vējonis stājas amatā. Nesaskaņas partijas „Vienotība” iek-šienē, un 7. decembrī premjerministre Laimdota Straujuma paziņo par demisi-ju. Jaunas valdības veidošana nesokas, sākas liels politiskais tirgus. Tā arī veca-jā gadā pie jaunas valdības netiekam. Vecā gada uzrunā tautai prezidents no-vēl būt drosmīgiem un nebaidīties no lieliem mērķiem, ticēt saviem sapņiem. Viņš uzsver, ka ir lepns par savu valsti un tās iedzīvotājiem. Ministru preziden-te savā ierastajā runas formā: „Darīsim, pildīsim, sasniegsim.” Vairākas svarīgas norises Latvijas kultūras dzīvē un atsevišķu notikumu piemiņas saglabāšanā. No 25.-28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados notiek Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. No 6.-12. jūlijam 11. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki. Tajos piedalās 37890 skolu jaunieši. Pēc ģenerālmēģinājumā noti-kušās bērnu ģībšanas Izglītības ministre Mārīte Seile vēlā naktī pieņem lēmumu atcelt Dziesmu svētku gājienu. Gājienu atceļ, bet tas (gan tāds „sabiris”) tomēr notiek. Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja iet gājiena priekšgalā. Lielākā daļa svētku dalībnieku ļoti gaida gājienu. Tas izpaliek vien tiem, kuri aiz-brauc mājās vai kuru vadītāji negrib vie-noties. Svētku izskaņa tomēr ir optimis-tiska. „Es nāku no mazas tautas” skan pāri Mežaparka priežu galotnēm. Filmu festivāla „Lielais Kristaps” bal-vu par mūža ieguldījumu saņem kino-operators Miks Zvirbulis. „Spēlmaņu nakts” balva par mūža ieguldījumu lie-liskajiem Nacionālā teātra aktieriem Uldim Dumpim un Ģirtam Jakovļevam. Liepājā radies īsts kultūras lepnums – koncertzāle „Lielais Dzintars”. Nīderlandes tulpju audzētāji spilgti sarkanai tulpei devuši Latvijas vārdu.

Par godu Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. 10. novembrī Nīderlande tās dāvina Latvijai. Tās ziedēs pie Saeimas, Nacionālās bibliotēkas un Rundāles pils dārzā. Zolitūdes traģēdijas gadadienā 21. novembrī notikuma vietā atklāj piemi-nekli. Pret ziedojumiem var iegādāties grāmatu „Atceries Zolitūdi!” Notikumi pasaulē spēcīgi ietekmē politiskās norises Latvijā. Krievija joprojām turpina pārkāpt Minskas pamieru. 27. februārī Maskavā, netālu no Kremļa, nošauj pazīstamo Krievijas politiķi, V. Putina sīvu preti-nieku, Borisu Ņemcovu. Pie Latvijas te-ritoriālo ūdeņu ārējās robežas regulāri tiek manīti gan Krievijas izlūkošanas kuģi, gan militārās lidmašīnas. Latvijas prezidents Andris Bērziņš neatsaucas Krievijas aicinājumam braukt uz 9. mai-ja svinībām Maskavā. Nebrauc arī Igau-nijas un Lietuvas prezidenti. Arvien aktuālāks kļūst bēgļu jautā-jums. Pasauli satricina terorisma draudi. Uzbrukums Francijas satīras žurnāla redakcijai. Teroraktā Parīzē bojā iet 132 cilvēki, daudzi ievainoti. Augsts teroris-ma draudu līmenis Beļģijā. Klusums Vecgada vakarā galvaspilsētā Briselē. Cilvēki baidās iziet ielās. Bet Vācijas pil-sētā Ķelnē Vecgada vakarā imigranti veic masveida uzbrukumus apmēram 600 sievietēm. Vācija ir klusējusi par līdzīgiem notikumiem jūnijā. Vācijas iedzīvotājas cietušas arī Hamburgā, Frankfurtē, Diseldorfā, Leipcigā, bet noziedznieki joprojām ir brīvībā. Visvai-rāk cieš Vācija un Zviedrija, kur patvēru-ma meklētājiem nodrošina dāsnus pa-balstus un sociālās garantijas. Norvēģi-jas drošības dienesti ziņo, ka starp kat-riem tūkstoš patvēruma meklētājiem 5 līdz 10 ir teroristi. Latvijā. Ropažu novada Mucenieku iedzīvotāji satraukti par savu un bērnu drošību. Parakstus pret bēgļu uzņemša-nu vāc vairākās Latvijas pilsētās un no-vados. Integrēt musulmaņu kopienu Eiropā ir pilnīgi neiespējami. Pilnīgi sve-ša kultūra un ticība. Režisors Alvis Her-manis aiziet no Hamburgas teātra Vāci-jā. Viņš neatzīst, ka Eiropas robežas at-ver nekontrolētai imigrācijai. Dzejniece, dramaturģe, rakstniece, viena no Atmo-das laika līderēm Māra Zālīte: „Tam nav prāta, kurš iedomājas, ka 1,5 milj. bēgļu Eiropā nav drauds.” Rundāles pils di-rektors Imants Lancmanis: „Bēgļi nein-tegrēsies. Naivi cerēt. Tā ir cilvēku masa, kas izmanto kara situāciju. Labas dzīves meklētāji. Bet Latvija viņiem nav vaja-dzīga.” Ēģiptē avarē Krievijas lidmašīna, 224 bojā gājušie. Turcija notriec Krievijas lidmašīnu, kura pārkāpj šīs valsts gaisa telpu. Šādi satraucoši notikumi 2015. gadā, bet vēsture atceras arī citus. Šis ir Aspazijas un Raiņa gads. 150 gadi mūs šķir no dienas, kad abi tautas dzejnieki nāk pasaulē. 31. oktobrī 180. piemiņas diena Dainu tēvam Krišjānim Baronam. „Katram latvietim iznāk viena tautas dziesma, jo to mums ir vairāk par miljonu, un šo garamantu ziņā mēs pie-deram pie pasaules bagātākajām tau-tām.” Tā Vaira Vīķe-Freiberga. Vai būtu bijusi Latvijas jūrniecība, ja nebūtu Krišjāņa Valdemāra? K. Valde-māram – 190. 85 gadi būtu aktierim, režisoram, izcilajam skatuves runas pedagogam Arnoldam Liniņam un rakstniecei Regī-nai Ezerai, bet 95 – rakstniecei Zentai Ērglei. Bet pirms 75 gadiem ar divu PSRS armijas divīziju pilnīgu sagrāvi noslē-dzas sīvu kauju sērija Somijā. Pirms 24 gadiem ar uguni, dziesmām, asinīm rak-

sta Brīvības vārdu. Barikāžu laiks. 18. marts. Tieši pirms 50 gadiem PSRS kosmonauts Aleksejs Ļeonovs iziet atklātā kosmosā. A.Ļeonovs atceras: „Kļūdu bija daudz, un katra no tām varē-ja būt liktenīga. Pasaule gan tolaik re-dzēja tikai skaistus attēlus ar pirmo cil-vēku atklātā kosmosā, kļūdas tika veik-smīgi nomaskētas.” 25. marts. Pirms 66 gadiem baltie sniegpulkstenīši liecina par pavasari, bet zūd cilvēki. Tos slāna lopu vagonos un prom uz Sibīriju. Atceres brīdis arī Naukšēnos. Atnācēju ar katru gadu ar-vien mazāk. Cietušie kļūst vecāki, aiziet no dzīves... Lai cik tas būtu nesaprotami, pārējos vienkārši neinteresē šī vēstures mācību stunda. 4. maijs. Diena, kas mai-na Latvijas vēsturi. Pirms 25 gadiem 138 toreizējās LPSR AP deputāti balso par Latvijas neatkarību. Pirms 75 gadiem 1940. gada 17. jūnijā Latvijā iebrūk pa-domju karaspēks. Bet Brīvības piemineklis Rīgas centrā stāv no 1935. gada 18. novembra. Pirms 100 gadiem Rīgas Brāļu kapos guldīti pirmie kritušie. Uz pagājušiem 30 atskatās grupa „Remix”, bet Latvijas Radio svin 90 ga-du jubileju. Latvijas Radio diktoram ar nevainojamu dikciju, žurnālistam, spor-ta komentētājam Gunāram Jakobsonam – 80. Izcilais operdziedātājs Kārlis Za-riņš 6. jūlijā atzīmē 85 dzimšanas dienu, bet 23. septembrī mākslinieks aiziet mū-žībā. No mums uz mūžu atvadās arī ak-tieris, mūziķis, dziedātājs Harijs Ozols, horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Ul-dis Žagata, dziedātāja un mūzikas peda-goģe Anita Garanča. Skaistas lappuses 2015. gada grāmatā ieraksta mūsu sportisti. Bobslejs. Oskara Melbārža pilotētais četrinieks un duets kopā ar Daumantu Dreiškenu. Skele-tons. Brāļi Dukuri. Kamaniņu braucēji brāļi Šici. Pludmales volejbolisti Alek-sandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Kristaps Porziņģis kļūst par visu laiku visaugstāk izvēlēto Latvijas basketbolis-tu NBA draftā. K.Porziņģi draftā izvēlas Ņujorkas „Knicks” komanda. Ne diena bez Porziņģa. Balvu par mūža ieguldīju-mu sportā saņem riteņbraukšanas trene-ris Jānis Siliņš. Tas īsumā par to, kas 2015. gadā no-tika Latvijā un pasaulē. Bet tagad par NAUKŠĒNIEM. Naukšēnu vidusskolā par 30 pieaudzis skolēnu skaits. No 20. jūlija līdz 30. oktobrim skolas piebūvē notiek vērienīgi remontdarbi. Jaunas, plašas telpas gan mācību darbam, gan sportam, gan arī pirmsskolas bērnu va-jadzībām. Saeimas deputāts Romāns Naudiņš pasniedz Pateicības rakstus skolēniem par labām zināšanām politi-kā, vēsturē Laurai Krastiņai, Beātei Mu-ceniecei, par panākumiem sportā Lau-rim Kazakēvičam, Paulam Ratniekam. Valmieras pilsētas un starpnovadu spor-ta spēļu sacensībās vieglatlētikā Naukšē-nu vidusskolas skolēniem 6 medaļas, no kurām 4 zelta. Ata Kronvalda fonda Go-da rakstu par nozīmīgu ieguldījumu pe-dagoģiskajā darbā un jaunatnes zināt-niski pētnieciskā darba organizēšanā un vadīšanā saņem vidusskolas direktore, vizuālās mākslas, mājturības un tehno-logiju skolotāja Aiga Stiere. Atzinības rakstu saņem skolotāji Agita Bērzupe, Aija Ilga Ozola (Ķoņu skola), Diāna Kau-žēna, Juris Alps. A/S Swedbank balvu saņem skolotāja Antra Baune. 14. Starp-tautiskajā skolēnu pētījumu konkursā „Vēsture ap mums” ar darbu „Muslaku māju noslēpums” Jurģis Engers iegūst 2. vietu valstī. Valsts konkursa 2. kārtā pū-šaminstrumentu specialitātēs Gvido Brenčeva audzēkņi Edaurds Lūsis un Ričards Krūmiņš iegūst 3. vietu un izcī-na iespēju piedalīties Valsts konkursa

finālā Rīgā. Vidzemes novada pūtēju orķestru skatē C grupā 1. pakāpe Nauk-šēnu vidusskolas pūtējiem. Vadītājs G. Brenčevs. 11. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku atlases skatē deju kolektīviem Antras Baunes vadītie 1.-2. klašu, 3.-4. klašu, 5.-9. klašu kolek-tīvi parāda 1. pakāpei atbilstošu sniegu-mu. Vidusskolas parlaments izveido es-tētiski pievilcīgu vidi autobusu pieturā „Naukšēni”. 11. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos no Naukšēnu vidusskolas piedalās 1.-2. klašu deju ko-lektīvs (vad. Antra Baune), pūtēju orķes-tris (vad. Gvido Brančevs), kokapstrādes pulciņa zēni ar koka spēlēm (vad. Juris Alps). Par tradīciju Naukšēnos kļuvis pasā-kums vismazākajiem „Mazais novad-nieks”. No 17.-19. jūlijam notiek tradici-onālie Naukšēnu novada svētki. Svētkos pie Cilvēkmuzeja tiek uzstādīts Naukšē-nu koks. Katrs Naukšēnu novadam pie-derīgais var iekārt tajā metāla plāksnīti ar savu, paša iegravētu vārdu, uzvārdu. Piederība mūsu novadam. 16. novembrī kultūras namā Latvijas 97. gadadienai veltīts pasākums „Nāk gadalaiki apglez-not Latviju”. Valsts svētkiem veltīts pa-sākums tradicionāli notiek katru gadu. Tradicionāli arī tas, ka māmiņas un tēti kopā ar mazajiem zālē rīko citu koncer-tu. Runāšana, spiegšana, staigāšana un vecāku mierinošais „kuš, kuš...” traucē pārējos. Ļoti izdevušies novadu 14. Grā-matu svētki. Pasākums ir veiksmīgi or-ganizēts un kupli apmeklēts. Tas galve-nokārt bibliotēkas vadītājas Sarmītes Praudiņas nopelns. Sarmīte bieži organi-zē pasākumus bibliotēkā. Pagasta iedzī-votājiem ir iespēja apskatīt skaistas iz-stādes un tikties ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem. 19. decembrī Naukšēnu kul-tūras nams svin 30 gadu jubileju. Jauni darbinieki Naukšēnu novada pašvaldībā. Bāriņtiesas priekšsēdētāja Egita Reiziņa. Bērnu un jauniesu centra vadītājs Gundars Putniņš. Sociālā die-nesta vadītāja Aleksandra Ločmele, pro-jektu vadītāja Anita Dukure, psiholoģe Līga Bluķe. Naukšēnos izveidots Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkal-pošanas centrs. Te ir iespēja saņemt no-teiktos valsts iestāžu piedāvātos pakal-pojumus. Speciālisti Antra Krievāne un Kaspars Roķis. Naukšēnu Cilvēkmuzejā izveidota pastāvīga ekspozīcija „Kolhozs Naukšē-ni”. Augustā vizuālas pārmaiņas piedzī-vo Naukšēnu muižas kungu mājas ēka. Terases kreisajā pusē uzstādīta jauna vitrāža. Braucamrīku vadītājiem sevišķi priecīga ir 10. jūlija pēcpusdiena. Kārķu pagastā pie Ķires tilta ceļa „Ziemeļu stī-ga” rekonstruētā posma Kārķi-Naukšēni atklāšana. Sakarā ar Latvijas Ugunsdzēsības 150. gadadienu Valmierā godina labākos ugunsdzēsējus. Starp tiem arī naukšē-nieši Oskars Reiziņš, Kaspars Eglītis, Edvīns Melnis, Edvards Melnis, Linda Čākure, Andrejs Rullis, Juris Spalva, Rihards Reiziņš, Matīss Spalva. Latvijas čempionātā ugunsdzēsības sportā pieda-lās naukšēnieši Oskars un Rihards Reizi-ņi, Edvīns un Edvards Meļņi, Līga Rat-niece. Sevišķi labus rezultātus uzrāda brāļi Reiziņi. U-16 un junioru vecuma grupu vieglatlētikas sacensībās Alvis Čākurs Valmieras sporta skolas stafešu komandas sastāvā kļūst par Latvijas čempionu stafetē 100 m + 200 m + 300 m + 400 m. Savukārt 4x100 m stafetē viņam sudrabs. Bet Arnis Odiņš kļūst par Latvijas un Baltijas čempionu auto-krosā VAZ klasē. Turpinājumu lasiet nākamajā lapaspusē

8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2016. gada janvāris (77)

A r dziļu pateicību domāju par cil-vēkiem, kuri izrādīja lielu interesi un priecājās par “Ķīnas zīda pieskārienu”, kā arī mudināja rakstīt vēl. Tā kā aizvadītais gads bija ceļoju-miem bagāts un pārdomas par tiem arī, tad neviļus radās doma, ka man jāatgrie-žas savā sapņu zemē Norvēģijā. Gluži kā toreiz, kad 2014.gada vasarā ģimenes braucienā ar vieglo mašīnu apceļojām tās dienvidus. 28.jūnijā ar Liepājas tūrisma firmu ‘’Mārītes’’ braucam uz Tallinu, lai rīta agrumā ar prāmi dotos uz Helsinkiem Somijā. Pa ceļam apgūstam dažus somu valodas vārdus ( ruoka – ēdiens, suo – purvs, kallis – dārgs, halpa – lēts, iso – liels, Hei vai Moi! – Sveiki!, Kiitos! – Paldies!) un stāstām anekdotes, piemē-ram: ‘’Maizes veikalā ienāk pircējs un lūdz 99 baltmaizes batonus. Pārdevējs saka: ‘’Ņemiet taču visus 100!’’, uz ko pircējs savukārt atbild: ’’Kurš tad tik daudz var apēst?’’’’ No ekskursijas pa Helsinkiem visspil-gtāk atmiņā palicis iespaidīgais senāta laukums un katedrāle, kā arī piemineklis Sibeliusam, šķiet, - metāla stabules jo-projām spēlē kādu vēja melodiju. Mūsu ceļš ved uz ziemeļu pusi, uz tropisko akvaparku ‘’Ēdene’’, kur sagai-da ūdens kalniņi, baseini, džakuzi, šarko dušas un dažāda veida saunas. Ar tām Somija ir bagāta. Uz 1 kvadrātkilometru dzīvo 0,4 so-mi, uz 4 cilvēkiem ir viena sauna. Somi ar 5,6 miljoniem iedzīvotāju ir vislasošā-kā nācija pasaulē. Viņi savās pasakās Rīgu sauc par Zelta pilsētu. Somija ir trešā lielākā kūdras ieguves valsts pēc Krievijas un Kanādas, ne velti tik daudz purvu pa ceļam. Krievi saka: ‘’Soms pa-liek soms, kaut vai sviestā apcepts.’’ Bet latvieši savās dainās viņus piemin kā nabagus un dzērājus. Soms gadā patērē ap 10 kg kafijas. Kā tas ir patiesībā, braucam skatīties. Pie Rovaniemi šķērsojam Polāro lo-ku. Šeit, Lapzemē, mīt Ziemassvētku vecītis, kas visu gadu ir gatavs sagaidīt ekskursantus, aprunāties un par 25 eiro nofotografēties ar tiem. Rovaniemi Na-papiiri pastā iespējams nosūtīt vecītim vēstuli ar savu vēlmi Ziemassvētkos. Šeit ir daudz suvenīru veikalu, kuros pārde-vējus redz reti, jo viņi pircējiem ļoti uzti-cas. Ceļš joprojām ved uz ziemeļiem. Braucam pa somu tunturiem, kur ir ne-pārtraukti kalniņi un nobraucieni uz leju. Jauktu koku audzes nomainījuši zemāki koki – nu jau pareti. Meža tun-dra. Skats visai vienmuļš. Ceļa malā pie-stājam, lai salasītu sēnes. Iepriekšējā gadā to bijis tik daudz, ka dažās minūtēs pielasīti visi maisiņi. Bet šajā vasarā ne-kā...

Braucot gremdējamies pārdomās par somu ļoti trāpīgu raksturojumu. Viens soms saka: ‘’Tas laikam bija rubenis.’’ Nākošajā dienā pirtī otrs soms atbild: ‘’Nē, tas nebija rubenis.’’ Pēc divām die-nām no rīta viņš atrod pirmā soma zīmī-ti: ’’Aizbraucu. Nevaru izturēt šos kaš-ķus.’’ Kad nakšņojam Tankavārā, šķiet, ka uzbrūk visas pasaules odi nolūkā mūs nobaidīt tā, lai pārietu visa patikšana uz nākošās dienas svarīgajiem darbiem. Tankavāras Zeltraču muzejs iepazīs-tina ar šo teiksmām apvīto nodarboša-nos Somijā no 1868.gada, kad Ivalo upes gultnē tiek atrasti pirmie tīrradņi un ir iespēja pašiem pamēģināt, kā ar zelta skalojamo pannu iespējams atdalīt dažā-dus iežus no varbūtējiem zelta graudi-ņiem. Starptautiskā ekspozīcija ‘’Zelta pasaule’’ atklāj lielākās atradnes vairāk kā 20 valstīs. Apmeklētājiem ir iespēja redzēt pasaulē lielākā zelta gabala, kas atrasts Austrālijā un sver 72 kg, kopiju. Ekspozīcija muzeja teritorijā ietver sevī zeltraču māju, iekārtu un pieminekļa Zeltracim – censonim apskati. Un nu ir iespēja pašiem par tādu kļūt. Dodamies skalot zeltu. Diena ir apmākusies un pavēsa. Mēs tādās paplā-nās jaciņās ejam saņemt savu ekipējumu – gumijas zābakus un zelta skalošanas pannu. Tai jābūt ar raupji rievotu malu un zaļai vai zilai, lai būtu kontrasts ar smiltīm. Kad iegūstam puslāpstu parup-jas smilts, apsēžamies uz soliņiem duļ-ķainā ūdenī. Iegremdējam pannu un veicam palēnas apļveida kustības 6 rei-zes, kamēr puse no smiltīm pannā ir iz-sijāta. Izceļam pannu no ūdens un gro-zām, kamēr smiltis nonāk pannas rievo-tajā daļā. Iegremdējam to vēlreiz un strauji izvelkam, tad atkal sākam grozīt ūdenī. Tā darām, līdz pannā smilšu pali-cis pavisam maz. Šķirošanā ar lupu un pinceti palīgā nāk muzeja speciālisti, kuri spēj atšķirt zeltu no citiem iežiem. Ja izdodas atrast zelta graudiņu, to ieliek plastmasas pudelītē ar ūdeni, un tad ar pilnām tiesībām var dēvēt sevi par zelta atradēju. Man, par laimi, neko izsijāt neizdodas. Kur tad es to graudiņu būtu likusi? Bez tam kājas un rokas ir galīgi nosalušas. Bet ir mūsu grupā arī entuzi-asti, kuri pamanās aiziet pēc smiltīm vēl divas reizes un skalo, kamēr dibens me-tas stīvs. Zelta skalošanā ir vajadzīga pacietība un nedaudz veiksmes. Tas jau ir azarts. Vai jums pieder 2,38 grami tīra zelta? Ja atbilde ir jā, tad jūs esat cilvēks, kura īpašums zeltā pārsniedz vidējo no visas pasaules zelta daudzuma, kas sadalīts vienādās daļās uz katru no 7 miljardiem planētas iedzīvotāju. Kopš civilizācijas pirmsākumiem līdz mūsdienām uz Ze-mes ir iegūtas tikai 166 600 tonnas zelta. Tas ir viens no visretāk sastopamajiem

metāliem uz Zemes, pie tam viens no smagākajiem. 2500 tonnas zelta, ko vi-dēji ik gadu iegūst pasaulē, pēc apjoma ir 129 kubikmetru zelta kubs ar 5 m šķautnēm. Mūsu ceļš turpinās pa Lapzemi pretī pusnakts saulei. Nelielā pauzē pie Inari ezera salasām plakanus, spīdīgus ak-mentiņus. Runājam par to, ka savulaik ar ledājiem no Somijas Vidzemē atnāku-ši parastie laukakmeņi, bet Kurzemē – no Zviedrijas. Šodien varam priecāties par to, ka Somijā ir tīrākais ūdens pa-saulē. Lapzeme ir sāmu apdzīvota teritorija. Mūsdienās tie dzīvo Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas ziemeļu reģionos un arī Krie-vijas teritorijā Kolas pussalā. Sāmi dzī-vojuši šajos apvidos, pirms tika izveido-tas valstu robežas, tādēļ norvēģi viņus uzskata par pamatiedzīvotājiem. Cik patiesībā ir sāmu, neviens nezina. Precī-zi to centušies uzskaitīt tikai somi, kuri lēš, ka varētu būt ap 70 – 120 tūksto-šiem sāmu, no tiem Somijā dzīvo ap 9 tūkstoši. Kā var zināt precīzi, ja viņi ar saviem briežu ganāmpulkiem klīst pāri robežām? Sāmi pēc ledājiem pirms 4 tūksto-šiem gadu dzīvojuši visā Skandināvijas pussalā. Somi ienākuši no Urāliem pirms 2 tūkstošiem gadu. Norvēģi, zviedri, somi sāmus uzskatīja par zem-ākiem. Reizēm sāmus mēdz dēvēt arī par lapiem, bet viņiem pašiem tas nepatīk. Tauta nav vardarbīga, un viņu valoda nepazīst vārdus karš un vara. Pirmās skolas, kur bija iespējams mācīties sāmu valodā, izveidojušās Inari un Ustjoki 1970.gada vidū. Sāmu valodu var padzi-ļināti apgūt, studējot universitātēs Oulu, Helsinkos un Lapzemē. Tradicionālie sāmu tautas iztikas avoti ir ziemeļbriežu audzēšana, medīša-na, zemkopība, amatniecība. Apvienojot tradīcijas un prasmes ar tūrismu un pa-kalpojumiem, sāmi gūst ienākumus reģi-ona attīstībā un nodrošina sev iztiku. Rokdarbi, ko sauc par duodji, daļai vie-tējo iedzīvotāju ir būtisks ienākumu avots. Tradicionālo prasmju izmantoša-na sāmiem ir arī kultūras ikdienas sa-stāvdaļa. Sāmu kultūru un paražas var iepazīt Sapmi kultūras parkā, kur iespējams apskatīt gan pāris muzejus, gan ziemeļ-briežus, kas jūnija beigās vēl nav īsti pa-spējuši novilkt kažoku, var iemācīties mest laso, lai saķertu ziemeļbriedi, iegā-dāties suvenīrus un briežādas sēdekļu pārklājus, kā arī nobaudīt sāmu ēdienus: brieža gaļu, lasi, foreli, rollmopšus, kar-tupeļu sacepumu, delikatesi – vēžus. Vairāk kā 100 tūkstoši ziemeļbriežu ganās Sapmi – ‘’sāmu zemē’’. Galvaspil-sētā Karasjokā ir 3 tūkstoši iedzīvotāju, un no rudens līdz pavasarim tajā mitinās arī 60 tūkstoši ziemeļbriežu. Šeit visi

iedzīvotāji runā norvēģu valodā, lai gan lielākajai daļai iedzīvotāju dzimtā ir sā-mu valoda. Sava pašpārvalde viņiem ir kopš 1996.gada. Lai līdz tam nokļūtu, ir piedzīvoti ilgi un grūti tautas asimilāci-jas laiki. Tikai nesen – 1997.gadā sāmi saņēmuši oficiālu Norvēģijas valsts at-vainošanos par nodarīto pārestību. Ka-rasjokā atrodas arī Norvēģijas Sāmu parlaments. No ārpuses tas atgādina vigvamu, iekštelpās iekārtota plaša bibli-otēka un interesanta plenārsēžu zāle. Pie vienas no sienām – Zemes aprises kos-miskajā izplatījumā, zāles krēslu apdarei izmantotas briežādas. Sāmi uzskata par godu parlamentā nēsāt savus reprezen-tatīvos tautas tērpus, kas ir visai krāšņi. Sarkana, zaļa, zila, dzeltena ir krāsas, kas raksturo dzīvīgu un bagātīgu kultū-ru, ar kuru sāmi raksturo sevi. Vakaru pavadām vigvamā sarunās un dziesmās uz izklātām briežādām. Telpas vidū sakurta uguns. Par to, lai tā neiz-dzistu, gādā suņuks, kurš cītīgi velk rati-ņus ar malku. Saimnieks tikai piepalīdz. Iemācamies dažus norvēģu valodas vār-dus, piemēram, en gulrot – burkāns, et gresskar – ķirbis, kohupiim – biezpiens, Vi ses i morgen! – Visu labu!, Ha det bra! – Uz redzēšanos! utt. Polārajā zemē Finmarkā Norvēģijā braucam garām Altai, kur katru ziemu no jauna tiek uzbūvēta ledus viesnīca. Tajā ir gan bārs un kāzu kapela, gan gu-ļamistabas. Līdz nakts kempingam vēl vairāk kā 200 km. Vārda dienas jubilāre saņem tūrisma firmas krūzīti ar uzrakstu ‘’Lai kurp tu dodies, dodies no visas sirds!’’ Laukā +8 grādi. Tundra. Tālumā redzami hjelli – augsti, sniegoti kalni. Vēl ir laiks kādai anekdotei: ‘’Ekskursants ar čukču dodas medībās. Čukča saka, ka, lai nošautu lāci, vajag gudru galvu un trāpīgi šaut. Ekskursants ierauga lāci un nošauj to. Čukča saka, ka vajadzējis arī gudru galvu. Kā lai tagad lāci dabū 10 km līdz jurtai? Vajadzējis skriet ar lāci līdz jurtai un tad to no-šaut.’’ Tagad gan palūgšu uzmanību. Ļoti svarīga pamācība: Kā noķert lasi. Veika-lā jānopērk dzērvenes pūdercukurā, tad ar laivu iebrauc fjordā un izkaisa dzērve-nes ūdenī. Lašiem garšo cukurs. Tie ķer cukurotās dzērvenes un ēd. Kad tās uz-kož, - saviebjas un aizver acis. Tad tūlīt jābliež ar airi... Izdevās? Kas tad īsti ir fjordi? Gari, šauri, dziļi jūras līči, kas iestiepjas tālu sauszemē un ir ar stāvām, klinšainām sienām. Norvē-ģijas fjordu garums var pārsniegt pat 200 km, bet platums – 6 km. Tie radu-šies tālā senatnē. Klinšu lūzuma zonās ledājs iedarbojies uz ielejas sienām. Turpinājumu lasiet nākamajā lapaspusē

Krāšņā Ziemeļnorvēģija 28.06. – 09.07. 2015.

2015. gadā dižas jubilejas arī Naukšē-nu pagastā. Joprojām mundra savu 102 gadu jubileju sagaida Marta Lāce. Dārzs un ģimene dod spēku, tāpēc Visvaldis Skujiņš nejūt, ka 80 gadi būtu nasta. 60 gadu laulības dzīvē. Tas ir ļoti daudz. 23. jūnijā dimanta kāzas svin Dzidra un Jānis Eglīši. 2015. gadā Naukšēnu nova-dā pasaulē nākuši 18 bērni, bet laulību reģistrējuši 5 pāri. Taču ne tikai skaistas jubilejas. Vairāki mūži apstājušies savā ritējumā. No mūsu vidus aizgājuši Nauk-šēnu un Ķoņu pagasta iedzīvotāji Deniss Akulovs, Edgars Aumeisteris, Jurģis Bambāns, Austra Baune, Ilga Beitiņa, Vladis Buņķis, Aina Celma, Lūcija Cel-miņa, Roberts Celms, Villija Dāboliņa, Inta Dujaka, Aina Enģele, Indulis Krū-miņš, Anna Leikarte, Ausma Liepa, Elga Lūse, Aleksandrs Lūsis, Modris Mati-

sons, Edīte Medne, Edgars Modris Med-nis, Mirdza Parte, Erna Pasīte, Zintis Pētersons, Inga Puškareva, Alma Pūce, Ārija Rezgale, Velta Skujiņa, Ēriks Tau-riņš, Emīls Upenājs, Jānis Vetriņš, Vil-ma Vīksne, Ausma Vīksne, Daila Vītola, Leontīne Zajace, Aina Biruta Zanderso-ne, Kārlis Zeltiņš, Rota Eglīte, Zenta Zig-rīda Strazdiņa, Genovefa Svīķe. Apskata nobeigumā vēl gribu atsaukt atmiņā, ko 2015. gadā runāja Latvijā pazīstami cilvēki. Valsts prezidents Raimonds Vējonis: „Vispirms laikam jāierauj...” Ministru prezidente Laimdota Strau-juma ir nedroša: „Jāpadomā. Jākonsul-tējas. Apspriedīsimies.” Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pavisam lakoniska: „Ūūū...” Arhibīskaps Jānis Vanags: „ Kungs,

sargā mūs no svešām ideoloģijām. Tie, kuru rokās varas sviras, kultūras, izglītī-bas un zinātnes sviras, mēdiju sviras, lai nemklē savu labumu, bet kalpo tautai.” Rundāles pils direktors Imants Lan-cmanis: „Patriotisms ir tas, kam vaja-dzētu būt iekšā. Tāpat kā mīlestība. Par ko nerunā, bet ar kuru dzīvo kopš dzim-šanas.” Režisors, raidījumu vadītājs Pauls Timrots: „Man šķiet svarīgi ir negaidīt kādu svēto mirkli, nāves draudus, lai paveiktu kaut ko cildenu un jauku.” Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūr-niece: „Latviešu diskriminācija savā val-stī ir noziegums.” Saeimas deputāte Inguna Rībena: „Daudzi sāk justies nebrīvi, ka par savu nostāju var dabūt bārienu. Ceram, ka kāds to izdarīs mūsu vietā. Kādreiz taču

vajadzētu pacensties aizstāvēt savu valsti un tautu.” Es šo domu gribu turpināt: „Un savu valodu. Tauta mirst reizē ar valodu. Do-māsim par to tad, kad runājam, rak-stām, dziedam svešā valodā, kad tas nav nepieciešams. Nevajag aizmirst savējo.” „Tikai neatdod Tēvzemi manu, lūdzu neatdod, tēvs, Tie, kas dzimteni tirgo un dzimteni pārdod, kā migla drīz izplēnēs. Tikai neatdod Tēvzemi manu, es jau nelūdzu vairāk neko; Tikai saglabā jaunajām audzēm šo dārgumu svētāko.” /Elita Veidemane/◊ 2015. gada grāmatā ieskatījās Brigita Ceriņa

2016. gada janvāris (77) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 9

Tad tas sācis kust un radies liels spie-diens. Kad ledus izkusis, U – veida trogu ielejās ieplūdis jūras un okeāna ūdens. Tā radušies fjordi. Ūdens tajos vienmēr ir sāļš, nereti brīnišķīgi zaļš planktona ietekmē, saules un nogulumiežu dēļ. Fjordi nav augstu kalnos, tad tie pārsva-rā ir ezeri. Pateicoties tam, ka norvēģi dzīvo un strādā harmonijā ar apkārtējo dabu, fjordi ir saglabājuši savu pirmat-nējo, brīnišķīgo skaistumu. Kalnus un ielejas šķērso ceļi, kas atklāj arvien jaun-u, dvēseli bagātinošu panorāmu un pār-liecina par to, kā cilvēki un daba kļūst par vienu veselumu. Fjordi nav tikai punkti kartē. Tās ir sajūtas, kas negaist no atmiņas. Ziemeļu daba ir brīnumaina un krāšņa savā daudzveidībā. Kad Dievs radīja Norvēģiju, viņš bija iemīlējies, tādēļ visapkārt tāds skaistums: fjordi un ezeri, klinšu un kalnu ieskauti, krāčainas upes un ūdenskritumi, kas tver saules starus un pārvērš tos varavīksnē... Sniegbaltas pludmales nomaina dina-miskas pilsētas un šēras krastā ar zvej-nieku būdiņām ‘’rorbu’’. Miljoniem zivju ik gadu kaltējas Ziemeļnorvēģijas māju aizvējā. Tās ir mencas – ‘’sausās zivis’’. Lielākā daļa no tām tiek eksportētas uz Itāliju un Horvātiju. Aiz Polārā loka sākas nenorietošās saules zeme. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo vasaras diena garāka. Pusnaktī Polārajos dienvidos saule spīd virs koku galotnēm, bet ziemeļos tā spīd nepārtraukti no maija vidus līdz jūlija vidum. Polārajā dienā viegli zaudēt laika orientāciju: lie-kas,- tā uzlādē enerģiju vairākām die-nām, un naktī nevar saprast, kad jāiet gulēt, jo laukā ir gaišs. Ja kaut kur vēl var atrast mieru un klusumu uz šīs pla-nētas, tad tas ir šeit. Daba ir pirmatnēja un skarba, to nav skārušas civilizācijas drazas. Cilvēks stāv fjordu krastā un iz-jūt bijību, vēro dabas krāšņumu un gūst dvēseles mieru. Tundra... Kokus, kas šeit aug, daudzi nepamana, jo maziņos polā-ros bērziņus, kas bauda vasaru, pieglau-dušies zemei, augstāk par potītēm neie-raudzīsi. Norvēģijas ziemeļi ir skarbi, tomēr arī mežonīgi skaisti. Paši norvēģi ļoti lepojas ar savām dabas bagātībām, kas liek aizrauties elpai. Viens no brīniš-ķīgākajiem ziemas piedzīvojumiem no-teikti ir Ziemeļblāzma, citā laikā to ska-tām filmās un attēlos. Norvēģija ir viena no skaistākajām vietām pasaulē. 2013.gadā tā atzīta par demokrātiskāko valsti un ikgadējā valstu vērtējumā iegu-vusi 9,93 punktus no 10, bet starptautis-kajā laimes reitingā tās iedzīvotāji atzīti par otrajiem laimīgākajiem pasaulē. Norvēģijā daba valda pār cilvēku, un viņi tai pielāgojas. Aitas un brieži šeit ir nor-māli satiksmes dalībnieki. Ja aita uz šo-sejas baro jēriņu, tad šoferis piestāj un pagaida. Arī briežu bari brīvi pastaigā-jas, taču tie ir iezīmēti un noteikti kādam saimniekam pieder. Norvēģijā ikviens bez maksas un īpa-šiem ierobežojumiem drīkst izmantot neapstrādātās zemes, lai celtu telti naktsmītnei, neprasot nevienam atļauju. Šī zeme ir viens no makšķernieku iecie-nītākajiem galamērķiem pasaulē, jo tās iekšzemes un īpaši jūras ūdeņos mīt lie-las un mazas zivis: saidas, makreles (skumbrijas) u.c. Makšķerēšana jūrā ir bez maksas. Aizliegts izmantot tīklus. Loms nedrīkst pārsniegt 15 kg, un tā pārdošana ir aizliegta. Iekšējos ūdeņos makšķerējot, ir vajadzīga licence. Norvē-ģija ir izteikta ūdeņu valsts, 1/3 no tās atrodas aiz Polārā loka, 1/3 daļu aizņem meži. Norvēģu bagātība ir nafta, dzelzs, varš, cinks, sudrabs, granīts, marmors, gāze. Ienākumi no naftas plūst visu nor-vēģu kabatās. Tā nodrošina labklājību. Daudz naudas tiek ieguldīts ceļu atjau-nošanā, tuneļu, tiltu celtniecībā. Tiesa, Norvēģijā atsevišķi ceļi un tuneļi ir mak-sas. Kad tie ir atmaksāti, tad maksu at-

ceļ. Naftu iegūst norvēģu Ziemeļjūrā. Dziļlūzumi ļauj tikt klāt slēptajām bagā-tībām: 17 miljardi tonnu nafta tur vēl iegūstama un 7 miljardi jau iztērēti. Sa-vulaik Ziemeļjūru sadalīja teritorijās 7 valstis: Norvēģija, Somija, Zviedrija, An-glija, Vācija, Dānija, Nīderlande. 1969. gada rudenī beidzot izdodas izurbties līdz naftas laukam. Norvēģi izstrādā plā-nu, kā nafta varētu dot maksimālu labu-mu valstij, ar valsti saprotot cilvēkus tajā. Naftas bizness ir ļoti riskants. Lieli ieguvumi un lieli ieguldījumi, noplūdes utt. Norvēģija ir viena no lielākajām naf-tas eksportētājvalstīm pasaulē. Norvēģijas himna sākas ar vārdiem: ‘’Mēs mīlam šo zemi...’’ Nacionālais dzīvnieks – alnis, naci-onālais augs – virši. Norvēģu lepnums – karamelizētais siers – brūns, bet nav pārāk salds. Interesantās garšas dēļ (nedaudz atgādina gotiņu konfektes) šim sieram ir gan piekritēji, gan nolie-dzēji. Pateicoties labklājības līmenim, vidē-jais mūža ilgums Norvēģijā sievietēm ir 80,6 gadi, vīriešiem – 74,7 gadi. Tā ir viena no visilgāk dzīvojošām nācijām pasaulē. Dzīvesveids veselīgs, cilvēki nekur nesteidzas, nestrīdas, neuztrau-cas, līdz ar to atliek vairāk laika priecā-ties par dzīvi. Gaiss un ūdens ir ļoti tīrs, pārtika un alkohols - dārgi, smēķē tikai katrs ceturtais norvēģis. Noziedzības līmenis Norvēģijā ir neticami zems. Ja autobusu pieturā atstātu savu mugurso-mu, tad, aizejot uz turieni pēc nedēļas, visticamāk mēs to ieraudzītu neaiztiktu turpat. Lai nokļūtu Nordkapā – Eiropas tālā-kajā ziemeļu punktā, no kontinenta uz Magerojas salu nokļūstam pa maksas tuneli. Turp ieteicams braukt vasarā, kad valda Polārā diena un visu diennakti ir iespējams apskatīt ‘’zemes malu’’, kur Nordkapa plato, kas atrodas uz 71.paralēles, paceļas 300 metrus virs jūras, atklājot skatu uz bezgalīgiem hori-zontiem. Magerojas salā ir ceļš uz zieme-ļiem - Nordwegen. Tā radies Norvēģijas nosaukums. No Liepājas līdz Nordkapam caur Helsinkiem nobraukti 2100 km ( tā rāda tahogrāfs ). Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, Liepāja – Helsinki – No-rdkaps – Stokholma – 4910 km. Nordkapā – Ziemeļu Polārajā centrā izveidots liels komplekss, kur daļa no tā atrodas pazemē. 1989. gadā atklāta in-stalācija ‘’Pasaules bērni’’, kurā septiņi bērni no dažādām pasaules malām sim-bolizē kopēju darbu, draudzību, cerības un prieku, neskatoties uz robežām. Kino zālē tiek rādīta filma par 4 gadalaikiem, kur skatām ziemeļbriežu ceļojumu, kas pilns kontrastiem pavasarī, vasarā, ru-denī un ziemā. Tunelī vēsturiskajā nišā iespējams vērot trīsdimensiju attēlus no Nordkapa vēstures. Savulaik, kad nav bijis iespējams uz Magerojas salu tikt pa tuneli, bagātie norvēģi atbraukuši ar kuģiem un augstajā klintī rāpušies, turo-ties tauvās. Kungi – smalki ģērbušies, un dāmas – krinolīnos un augstpapēžu kur-pēs. Gaismas zālē vērojams ceļojums cauri gadalaikiem ar gaismas un skaņu efektiem. Šeit iepazīstamies ar Nordka-pa attīstību no 1533.gada. Kompleksā ir arī kapela, restorāns, suvenīru veikals, pasts, panorāmas zāle, globuss. Tas at-rodas pašā 300 m augstās klints malā. Tālāk tikai arktiskie ūdeņi un 2000 km līdz Ziemeļpolam. Šis piemineklis kopš

1977.gada ir kļuvis par Nordkapa simbo-lu un vēsta: ’’Drošības apsvērumu dēļ vēlamies norādīt, ka uz zemeslodes ne-drīkst uzkāpt.’’ Lai dotos uz Nordkapu vēlu vakarā, esam kārtīgi saģērbušies – ar vilnas ze-ķēm, cepuri, šalli, cimdiem. Bet ir pārāk silti. Laiks mūs lutina, arī apmācies nav un nerāda savu iespējami drūmo vaigu. Saule ir augstu debesīs, un Nordkaps sagaida mūs visā savā varenībā un bez-galībā... Ceļā uz Lingenfjordu izdodas novērot dabas parādību, kad ‘’jūra nav mājās’’ – mēness iedarbības rezultātā tā atkāpjas no krasta līdz pat 5 km, atstājot tikai dubļus, bet pēc laika, gluži kā ballē aiz-kavējusies, teciņus platā straumē dodas atpakaļ mājās. Nonākot kempingā, nolemjam, ka doties pie miera vēl paagri, tādēļ doda-mies pārgājienā, gribēdamas piekļūt tuvāk kalnam, kas mānīgi aicina pie se-vis. Kas zina kalnu dabu, sapratīs, ka tas nenotiek gluži tik ātri, kā varētu domāt. Līdz ar to patiešām daba sāka saukt. Pie-sārņot Norvēģijas tīro apkārtni atļauties nevaram. To arī Dieviņš ir sapratis, un neviļus mēs tālumā ieraugām benzīntan-ku. Kad tur ierodamies, WC durvis ir slēgtas. Vietējā meitene žestu valodu nesaprot, jo zina tikai norvēģu valodu, bet ir gana apķērīga. Noskaidrojot, no kurienes mēs esam, savā telefonā viņa parāda tulkojumu: ‘’Daži citi ir jau iek-šā.’’ Nu smejamies visi, līdz pa problēm-durvīm iznāk pamatīgs tēvainis, un nu mums ir pilnīgi skaidrs, ko nozīmē ‘’daži citi’’. Un tad kā no pārpilnības raga birst vēl atgadījumi iz dzīves. Viena no mūsē-jām strādājot lielveikala kasē. Reiz kāda krievu tautības sieviete jautājusi, kur atrodama kāda no precēm. Kasiere atbil-dējusi: ’’Pašā galā un pa labi.” Pēc brīža sieviete atnākusi atpakaļ un teikusi: ‘’Pašagala, pašagala, a što značit pa la-bi?’’ Dodamies uz Lofotu salām ( tulkoju-mā – lūša kāja). Šis arhipelāgs Norvēģi-jas jūrā pie valsts ziemeļrietumu kras-tiem varētu būt aukstākā vieta uz zemes, jo atrodas krietni aiz Polārā loka, bet, pateicoties Golfa straumes tuvumam, klimats te ir diezgan mērens. Lofotu sa-las ir skaista dabas dāvana ar kalniem, kas slejas ārā tieši no jūras. Jūtama vi-kingu elpas klātbūtne. Cilvēki izpalīdzī-gi, pozitīvi. Tūristi atbrauc draudzīgi noskaņoti un sezonas laikā nodrošina šejieniešus ar zināmiem iztikas līdzek-ļiem. Latviešus dzird reti. Vairāk uz še-jieni brauc vācieši, pēdējā laikā arī paši norvēģi. Norvēģijā ir 75 tūkstoši salas – cita par citu skaistākas, katram valmie-rietim iznāktu pa 2 salām. Kad no Svol-vēras – Lofotu salu galvaspilsētas brau-cam ar kuģīti pa Troļļu fjordu, kas šau-rākajā vietā ir tikai 70 m plats, līst un smidzina, līdz ar to apkārtējās klintis ir miglā un neko nevar redzēt. Fjorda vidū kuģītis apstājas, un nu ir iespēja pašiem makšķerēt. Saidas ķeras viena pēc otras. Mūsu grupā kāds pāris, kas ir kaislīgi makšķernieki, piesakās zivis iztīrīt. Kempingā mēs tās cepam un ar baudu vakariņās ēdam. Garšīgi... Nākošais rīts ataust saulains. Ja bro-kastis būtu norvēģu gaumē, tad tajās vajadzētu būt sausiņiem, saritinātam karamelizētajam brūnajam kazas sie-ram, skābajam krējumam, ievārījumam. Bet pārtika Norvēģijā ir dārga, tādēļ visu nepieciešamo esam sagādājuši Latvijā un vedam sev līdzi. Visapkārt kalni. Sniega padaudz, lai gan ir jau vasaras vidus – 4.jūlijs. Brau-cam uz Vikingu muzeju Borgē. Citas tau-tas tos sauc arī par normaņiem, varja-giem. Vikingu ziedu laikos laivas bijušas garākas par 20 m, līdz ar to pie airiem vietas 34 vīriem. Iegrime laivām neliela, ķīlis izturīgs. Tās viegli piestāj smiltīs, bet sauszemē pārvietojas pa ripojošiem

baļķiem. Vikingiem lielākais gods bijis mirt kaujas laukā, bet kauns – nomirt gultā. Pēc izrakumu materiāliem muzejā rekonstruēta vikingu virsaišu mītne, ku-ģis, smēde un citas ēkas. Ierīkotajās ga-nībās sastopami dažādi mājdzīvnieki. Ar prāmi no Lofotu salām dodamies uz sauszemi. Brauciens ilgst 3,5 stundas un katram izmaksā 60 eiro. Fjordā, kurš ir 900 m dziļš, vērojama moskenstrau-me, kur ūdens no jūras gāžas ar 30 km ātrumu stundā. Šīs straumes ir zivīm bagātākās pasaulē, jo ūdens ir bagāts ar skābekli. Vēl spēcīgākas ar jūru saistītas ir saltstraumes – varenākās pasaulē. 32 km no Bodo centra ūdens plūsma ar āt-rumu 10 metri sekundē (37 km /h), 150 m platā šaurumā starp Šestardfjordu un Norvēģu jūru, 3 km garumā brāžas Sal-tenfjordā. Izveidojušies virpuļi ir gluži kā dabīga veļas mašīna 10 - 12 m di-ametrā, 4 – 5 m dziļi. Četras reizes die-nā, apmēram pēc 6 stundām, straume, mainot virzienu, kļūst nedaudz lēnāka, līdz ūdens masas – 400 miljoni kubik-metru gāžas ar pilnu spēku pretējā vir-zienā. Pateicoties šim fenomenam, ūdens gādā barību lieliem zivju bariem, un tas vilina jūras putnus un dedzīgus makšķerniekus. Savulaik saltstraumēs noķerta rekordliela saida – 22,7 kg sma-ga. Virpuļi no kuģa nav redzami, un tuvu braukt ir ļoti bīstami. Vislabāk tos ir re-dzēt no augšas, no tilta. No turienes arī vērojam šo unikālo dabas parādību. 5. jūlijā šķērsojam Polāro loku Nor-vēģijā. Visapkārt sniegs, jo jūras gaiss tik augstu nav ticis sniegu sasildīt. Mūs sa-gaida un pavada divi troļļi – viens no-pietns, otrs – jau smaidīgāks. Viņiem esot jābūt pa divi. Tad viens otru pieska-tot, lai nedara palaidnības. Bet, ja kā-dam rodas šaubas par troļļiem, tad velti. Troļļi pastāv. Viņi zeķītes zog. Bet kāpēc tikai kreisās kājas? Nākošais rīts ir silts. Braucam uz Tronheimu – pirmo Norvēģijas galvas-pilsētu, visstraujāk augošo pilsētu. Piecu gadu laikā tās iedzīvotāju skaits palieli-nājies par 10 tūkstošiem. Skatām zivju tirgu un vareno Nīdarūsas katedrāli. Lielveikalā izpērkam norvēģu kronas un dodamies uz Zviedriju. Tā sagaida ar lietu. Piemērotos laika apstākļos pare-dzēts pārgājiens uz vienu no valsts aug-stākajām virsotnēm Sīlarni. Mūsu šofe-ris Ainārs izkāpj no autobusa. Viņa sieva – mūsu gide Santa viņam jautā: ‘’Ārā līst?’’ Viņam vārdi kabatā nav jāmeklē, tādēļ dzirdama atbilde: ‘’Lien, ja gribi!’’ Lietus dēļ izpaliek došanās kalnā un ūdenskrituma Brūtes plīvurs apskate. Toties nakšņojam Zviedrijas kalnu slē-pošanas kūrorta kempingā Orē un prie-cājamies par to, ka laika apstākļi tā mai-nījušies tikai ceļojuma beigu posmā. Šo-ferim uz T – krekla dižojas uzraksts: ‘’Neesmu perfekts, bet tik tuvu tam, ka tas sāk biedēt.’’ Ar humoru Aināram viss kārtībā, arī braucējs viņš labu labais, tāpat kā mūsu gide Santa, kas reizēm arī stūrē lielo autobusu ar tādu centību, ka prieks skatīties. Dienu pavadām Stokholmā, un pie-vakarē ar prāmi dodamies uz Rīgu, pie-daloties dažādās aktivitātēs un pārdo-mājot redzēto un piedzīvoto. Labi, ka turpceļā, uz krāšņo Norvēģiju caur Hel-sinkiem braucot, bija iespēja iepazīt arī Somiju un Lapzemi. Knuts Skujenieks savulaik ir teicis, ka cilvēkam ir jāceļo. Tas nav ne greznums, ne vaļasprieks – tā ir dzīves diktēta ne-pieciešamība uz laiku atstāt savu darba un dzīves vietu. Pēc tam viņš atgriežas, ar citādām acīm raugoties uz apkārtni un sevi pašu. Viņš var salīdzināt un at-rast dziļāku jēgu savām ikdienišķajām pūlēm. Viņš nopietnāk apzinās piederī-bu pie savas zemes un tautas. ◊ Rūta Skaidrā

10 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2016. gada janvāris (77)

Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs 000740162

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: dome@naukseni.lv

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts info@naukseni.lv

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informāci-ja netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jāno-sūta uz e-pastu info@naukseni.lv, jānodod Naukšēnu novada pašvaldī-bas sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus “apaļās” un “pusapaļās” jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu

Šodien sniegpārsliņas dejo, apkārt viss tik balts un tīrs, vārdos neizteikt, cik mīļi šķiet, ka brīnums atplaucis. Apsniguši lauki, meži, egļu zaros rozes zied, kupenas kā milzu viļņi, pāršalc pāri vējiņš liegs. Aizskar dvēs'les stīgas maigās, prieka zvaigznes iedegās, grūti apvaldīt šo līksmi, gribās dejot sniegam līdz. Ināra Seņkāne (Ziemeļmeita)

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 11. decembra līdz 22. janvārim reģistrēti mirušie:

Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu vecākiem aicinājums būt kopā pasākumā “VECĀKI VAR!” 19. februārī plkst. 1900 Naukšēnu kultūras namā

• Vakara laikā piedalīsimies konkursos „Atmini melodiju”, „Diktum de dikto”, •„Supererudīts”, „Dullais desmitnieks „un citos. • Aicinām vecāku komandas 6 personu sastāvā pieteikties pasākumam līdz 12. februārim pa tālruni 26490058 . • Dalībnieku komandām, kā arī citiem interesentiem iespēja vakaru pavadīt pie galdiņiem (galdiņu pieteikt līdz 12. februārim pa tālruni 26490058). • Pasākumu iespējams vērot arī no skatītāju rindām. • Uzaicinājums komandām un individuāliem entuziastiem – esiet aicināti parādīt savas prasmes un talantus ( priekšnesumus, trikus, degustācijas utt.) visa vakara gaitā (vēlams par to iepriekš informēt līdz 12. februārim pa tālruni 26490058) Vakara noslēgumā BALLE Muzikālais noformējums – Muzikālā apvienība MERC

P.S. PASĀKUMS TIEK RĪKOTS TIKAI VECĀKIEM

UN SKOLAS DARBINIEKIEM!

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 11.decembra līdz 22. janvārim reģistrēts jaundzimušais: Artuss Ķīkulis

PASĀKUMI NOVADĀ Naukšēnos • 29. janvārī plkst. 19.30 Naukšēnu kultūras namā Inčukalna Tautas teātra izrāde “Sievietes, sievietes”. Ieeja 1.00 EUR. • 3. februārī plkst. 12.20 Naukšēnu bibliotēkā Skatuves runas konkurss. • 5. februārī Naukšēnu bibliotēkā tematiska nodarbība 6. klases skolēniem “Sūnu ciema zēni kopā nāk”. • 6. februārī plkst. 19.00 Naukšēnu kultūras namā ielūdz Indra ar draugiem uz koncertu ''Ir laiks...''. • 10. februārī plkst. 18.00 Naukšēnu bibliotēkā mūzikas autores, dziedātājas, glez-notājas, psiholoģes Ainas Božas autorvakars “Iedegsim sveces”. Būs iespē-jams iegādāties mūzikas albumus un dziesmu tekstus. Dalības maksa 1.00 EUR. • 12. februāris plkst. 20.00 Valentīndienas balle kopā ar grupu "Skyway". • 17. februārī plkst. 15.00 Naukšēnu bibliotēkā pasākumu cikls “Seno gadu stāsti” lauku sētas ceļa posmā Ķire – Ērmuižas – Piksāri. • 23. februārī plkst. 13.30 Naukšēnu bibliotēkā Lielās lasīšanas noslēguma pasākums. • 27. februāris plkst. 18.00 12.klases Žetonvakars, izrāde "Neparasti dīvainā klase ". Ķoņos • 19. februārī plkst. 17.00 Ķoņu pagasta pārvaldes zālē Igauņu mākslinieku gleznu izstādes atklāšana un koncerts – veltīts kaimiņvalsts Igaunijas Re-publikas dzimšanas dienai.

PATEICĪBA Naukšēnu novada pašvaldība pateicas SIA “Pērles”, “A. A. J.” un Andrim Pastaram par Jaunā gada dāvāto salūtu pie Naukšēnu novada vidusskolas.

Naukšēnu novada pašvaldība

Pirmdien, 8. februārī plkst. 17.30 Naukšēnu kultūras namā iedzīvotāju tikšanās ar domes deputātiem

un pašvaldības darbiniekiem. Jautājumus variet iesūtīt līdz 5. februārim uz e-pastu info@naukseni.lv

vai zvanot 29468727 (Nora). Anonīmus jautājumus nepieņem.

Naukšēnu pagastā Indra Jirgena 01.02. Aija Bērziņa – 03.02. Māris Pētersons – 08.02. Arnis Ozoliņš -11.02. Ilgvars Vēveris – 11.02. Dzidra Podiņa – 15.02. Elza Grinberga – 17.02. Ārija Gilda Vereņko – 19.02. Lauma Boša – 24.02. Benita Lapsa – 25.02. Dace Buile – 28.02.

Ķoņu pagastā Ilona Breice – 05.02. Marija Romane- 08.02. Vladimirs Doroškins – 20.02. Velta Zvirbule – 22.02. Egils Ape – 28.02.

Aina Celma — 84 Aina Biruta Zandersone - 76

Jānis Kuzmins - 63

2. februārī plkst. 20.00 Naukšēnu kultūras namā nodarbības uzsāk audēju pulciņš. Vadītāja Vija Rulle. Aicinām visus interesentus!

Pārdod sienu Naukšēnos. Tālr. 28385062.

PATEICĪBA Naukšēnu novada vidusskolas kolektīvs un skolēni saka lielu paldies SIA “Liepkalni” kolektīvam un valdes priekšsēdētājam Dagnim Čākuram par saldajiem našķiem pasākumā “Sniega virpulis”.

Naukšēnu novada vidusskola

18. februārī plkst. 16.00 Naukšēnu novada vidusskolā notiks jauno telpu atklāšana.

Visi laipni gaidīti!

Naukšēnu sporta hallē katru pirmdienas un ceturtdienas vakaru no-tiks florbola entuziastu turnīrs, spēles formātā 4 pret 4. Pieteikšanās līdz 30. janvārim. Dalības maksā 15 EUR no komandās.

Sporta veterānu sacensības notiks — galda tenisā 6.—7. feb-ruārī Iecavā, bet distanču slēpošanā 13. februārī Priekuļos.

PATEICĪBA Naukšēnu pagasta seniori pateicas Naukšēnu novada pašvaldībai par skaisto un muzikālo Ziemassvētku pasākumu, loteriju un dāvanām dzīves vietās. Naukšēnu pagasta seniori

Latvijas skolās 1935. gadā tika iedibi-nāta tradīcija «Draudzīgais aicinā-jums», tās aizsācējs bija Latvijas pir-mais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kurš savā vārdadienā uzdāvinājis bērnī-bas skolai grāmatas un lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas. Kopš 1994. gadā šī tradīcija ir atjaunota.

Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu parlaments aicina līdz 5. februārim piedalīties akcijā

«Draudzīgais aicinājums» un dāvināt skolai grāmatas vai ziedot

naudu grāmatu iegādei. Sīkāka informācija pa e-pastu inga.gaile@naukseni.lv vai tālr.26490058