Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku ...€¦ · Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu

sociāli-ekonomiskajā attīstībā

Ligita Melece, Dr. oec.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad., vadošā pētniece

Vidzemes augstskolas [email protected]

Ķegums 2011. gada 13. oktobris

Saturs

Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā (uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);

Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;

Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);

Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs

Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs; mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);

Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);

Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās rīcības grupas loma jomas attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides izmaiņas

Cēloņi:

Jaunas tehnoloģijas;

Intensifikācija;

Saimniecību platību palielināšanās; Pārtuksnešošanās un augsnes noplicināšanās (augsnes auglības samazināšanās);

LAP vides pasākumi;

Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g. būs 80 %);

Ekonomiskā un finansiālā krīze.

Sekas: Agrārajā sektorā nodarbināto skaita samazināšanās;

Iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās;

Darba spēka aizplūšana; Ienākumu samazināšanās

Iespējas: Jaunu nozaru un uzņēmējdarbības veidu attīstība; Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem; u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;

Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;

Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk. lopbarībai);

Spekulācijas pārtikas tirgū;

Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);

Valūtas vērtības samazināšanās;

Degvielas cenu pieaugums;

Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni

Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus: industrializācija; uzņēmumu apvienošana un modernizācija; konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana; orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu; kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības

sistēmu ieviešana; pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni

Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum. Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir: vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana; bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība; vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana; kulinārais tūrisms; “Slow food” kustība; brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā

Pārtikas jūdzes (food miles);2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts 1000-1500 jūdzes.

Pārtikas kvalitāteVietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.

Ilgtspējīga agro-industriālā attīstībaAugstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.

Vietējā ekonomikaStiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā

Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km izplatīšanas ierobežojumu); Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika

(speciality food); Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.

2009. gadā 70 siera ražotāju Īrijā100 siera ražotāju Holandē2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē

Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijāKatras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi Prāga

Zemnieku tirgi Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika ĪrijāRural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities

Artisan / Speciality Food

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtikai piemīt: vienreizīgums jeb unikalitāte; tradicionalitāte; individualitāte; pirmšķirīga garša; meistarīgi pagatavota/ražota (craft) -

amatnieka izstrādājums.70 ražotāji

Īpašā pārtika: augstākas kvalitātes produkts; cena ar uzcenojumu; vienreizīgums jeb unikalitāte; reģionalitāte; nosaukumam plašāks pielietojums nekā

amatnieku pārtikai.320 ražotāji; 3000 strādājošo; 0.5 miljardi vērtība

Amatnieku pārtika Īrijā

Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze• Personality – ražotāja personība;

• Place – vieta, kur tā tiek ražota;

• Product – produkts;

• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.

Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā

ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram, fermentācija noris lēni un dabīgi.

Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs. Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu. Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtikaThe School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring producers and complete newcomers. The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.

Advanced Diploma Courses

Short Courses for: Praktiķiem, kuri grib pilnveidot savas zināšanas un prasmes (Existing

practitioners who wish to develop their knowledge and skills); Personām, kuras ir ieinteresētas uzsākt amatnieku pārtikas uzņēmuma

darbību (People who are interested in starting an artisan food enterprise); Amatierus – entuziastus (Enthusiastic amateurs); Iesācēji (Absolute beginners).

http://www.schoolofartisanfood.org/

Amatnieku pārtikaSkola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz vienai nedēļai par šādām tēmām:

Maizniecība un konditoreja; Alus brūvēšana; Miesnieks un gaļas kulinārija; Siers un piena produkti; Konservēšana un ievārījumi; Šokolāde.

http://www.schoolofartisanfood.org/

Iekārta amatnieku pārtikai

http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan Waffle

Iron - black

190.00 Ls

Noliktavā: 1

Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres katli

Piegāde Rīgā: 4Ls

Iekārta amatnieku pārtikai

http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

Mikseris KITCHENAID Artisan 5KSM150PSEBU

Virtuves tehnika > Mikseri

ES iniciatīvas Lenija Dvarhoisa Briselē, 2011. gada 28. janvārī

Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu piekļuvi vietējam tirgum.

“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai. Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana, pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu”.

Avots: http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas Dačans Čološs Briselē, 2011. gada 12. maijā

Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā ietekme uz lauku attīstību.

Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm. “Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.Ierosme:

izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;

izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā

Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.

Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem ražoti.

Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas produktiem ir pieaugusi.

Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas

Izplatīšanas veidi Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta): savstarpējā apmaiņa; “klubiņi” ar dažādu mērķi.

Formāli jeb legāli: tiešā tirdzniecība; mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu

pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā); zemnieku tirgi; kulinārais tūrisms; e-tirdzniecība; eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.

Ražošanas stratēģiju attīstība jeb konkurētspējīgu sasniegumu virzība

Avots: Milbergs, 2010

Inovācija

Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.

Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.

Inovācijas

Produkta inovācija;

Procesa inovācija;

Mārketinga inovācija;

Organizatoriskā inovācija.Avots: OECD, 2002

Sociālā inovācijaAvots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā

Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte drošība jeb nekaitīgums; izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.); uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.) precīzs, skaidrs un saprotams marķējums; sastāvdaļas; cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama; uzņēmuma preču zīmes reputācija; viendabīgums vai nemainība; lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai; izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts); produkta izsekojamība; ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.); apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas

resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas

ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros, kuru galvenie uzdevumi ir:

aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;

informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām;

veicināt produktu ražošanas dažādību;

radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.


Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO), vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk – ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos.

Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)

Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.


Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI)aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās konkrētajā vietā


Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN (PDO)aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā un pēc vispāratzītas metodes


Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)

garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips

http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.

Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.

Iepriekšējais logo Pašreizējais logo

Klasteri jeb puduri

Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri

Klasteri ir:

• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;

• sektori vai sektoru grupas;

• ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē

Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms

Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus: Nakšņošana un ēdināšana;

Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.; Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;

Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);

Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.; Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;

Bioloģiskie produkti;

Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.); Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem

suvenīriem un maltītēm); u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie pakalpojumi

Ierosmes

Juris SmaļinskisPārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, 2006.

http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdfJaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredzeKo varam darīt katrs pats!?

http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produkti_js_29112010.pdf

http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf












Sadarbība un iesaistītās puses Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski

reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.

Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas grupas, paziņu grupas u.tml.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai, ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.

Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie, gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas un biznesa sektora

arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses

Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla identitāte vai kopīgas intereses.

Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.

Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Sociālā uzņēmējdarbība jeb sociālais bizness

Nobela prēmijas laureāts prof. Muhammads Junuss (Muhammad Yunus) mikrofinansēšanas guru, sociālā biznesa pamatotājs

2006. gadā saņēma Nobela miera prēmiju Bangladešas nabadzības novēršanas programma (1971.);

mikrokredīti (1976.);

Grameen banka;

mobilais telefons laukos (GrameenPhone, NO); bērnu pārtika (Grameen Danone Food, FR) u.tml.

Sociālā uzņēmējdarbība jeb sociālais biznessSeptiņi pamatprincipi:

Biznesa mērķis ir nevis maksimāla peļņa, bet novērst nabadzību, vai arī kādu vai kādas problēmas (piem., izglītība, veselība, tehnoloģiju pieejamība, vide u.tml.), kas apdraud cilvēku un sabiedrību;

Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja;

Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu bez procentiem;

Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tā paplašināšanai un uzlabojumiem;

Atbildība pret vidi;

Darbaspēks saņem darba tirgus atalgojumu un labākus darba apstākļus;

...dari to ar prieku!

Mikro uzņēmums• max nodarbināto skaits – 9

• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiroMazais uzņēmums

• max nodarbināto skaits – 49• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro

Vidējais uzņēmums• max nodarbināto skaits – 249

• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns

Biznesa idejaIdeju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini

Unikāla ideja; Aizgūta ideja; Franšīze

Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi

Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma

E-komercija

Ražošana

Pakalpojumi

Starpniecība

Tirdzniecība

Tūrisms


Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību noteiktam laika posmam. Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās puses.

Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:


Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads, reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;

Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;

Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;

Nozares raksturojums (tirgus izpēte);

Produkta/pakalpojuma apraksts;

Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;

Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša izglītībai, pieredzei.

http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/


Eksperti iesaka, ka: Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu

pielikumiem.

Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos 5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz tā rakstīšanas brīdi.

Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida, pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”

http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai









Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus izpēte, patērētājs

Finanses, t.sk. ES fondu projekti;

PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki, iepakojums, marķēšana jeb etiķetēšana, uzglabāšana, transportēšana u.tml.);

Tirgus izpēte;

Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings

Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana vai piedāvāšana un pārdošana);2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai un tās ieinteresētajām pusēm”.

2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu, nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai kopumā”.

Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja u.tml.);


Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs (mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju). Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz padomus uzņēmumam.

Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.

Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties var līdz 2011. gada 23. decembrim.

http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html

Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības veidos – uzņēmēju “klubiņos”

http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html


Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:

veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;

iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;

vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes

Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata apmācība mācekļa statusā);

Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai mācekļu statusā).

HACCP(Hazard Analysis and Critical Control Point)

HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz preventīvām darbībām.

Pārtikas uzņēmumos obligāti jāievieš paškontroles sistēma, kas balstīta uz HACCP principiem.

Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana

HACCP – pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma, drošas un nekaitīgas pārtikas apritei, kura iekļauj sevī katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kuri ir kritiski (bīstami) pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

HACCP principi

1. Veic riska cēloņu analīzi.2. Nosaka kritiskos kontroles punktus (KKP).3. Nosaka kritiskās robežas kritiskajos kontroles punktos.4. Veic monitoringu katrā KKP.5. Paredz un izstrādā katram KKP iespējamās korektīvās darbības.6. Izstrādā pierakstu uzglabāšanas un dokumentācijas sistēmu.7. Veic ieviestā HACCP plāna verifikāciju (pārbaudi).

Papildu principi:1. HACCP sistēmu pārskats un interpretēšana.2. HACCP izglītība un apmācība.3. Validācija – HACCP sistēmas pārbaude ar nolūku konstatēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas jau ieviestajā plānā, t.i., HACCP sistēmā.

Termini

Dezinfekcija - pasākumi, kas veicina mikroorganismu skaita samazināšanos apkārtējā vidē līdz tādam līmenim, kas nerada draudus pārtikas nekaitīgumam, izmantojot ķīmiskas vai fizikālas (karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni) metodes, kā arī pārtikas produktu saskares virsmu apstrāde ar dezinfekcijas līdzekļiem, lai iznīcinātu mikroorganismus. Grafiks - detalizēts tīrīšanas un/vai dezinfekcijas plāns.Higiēnas prasības - prasību kopums, kas raksturo visus apstākļus un pasākumus, kuri nepieciešami, lai pārtikas aprites posmos tiktu nodrošināts pārtikas nekaitīgums cilvēku uzturā.Kaitēkļi - insekti jeb kukaiņi un grauzēji, kas spējīgi tiešā vai netiešā veidā piesārņot pārtiku.Kalibrēt - mērīt, pārbaudīt precizitāti.Laba ražošanas prakse - ražošanas un kvalitātes kontroles procedūru savienojums, lai nodrošinātu pastāvīgu produkta ražošanu, atbilstoši tā specifikācijām.

Termini

Pārtika - jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēku uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Pie pārtikas pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā.Potenciāli augsta riska pārtika - pārtika, kurā iespējama patogēno mikroorganismu augšana vai toksīnu veidošanās.Programma - paredzētais darbības plāns jeb galveno izvirzīto uzdevumu kopums.Šķērspiesārņošana - pārtikas piesārņošana vai potenciāla piesārņošana, ko izraisa saskare ar potenciāli bīstamu pārtiku vai vielām (jēlas gaļas sula), vai saskare ar netīrām virsmām vai rokām.Termiskā apstrāde - cepšana, vārīšana, sautēšana, grilēšana u. tml. darbības, kas saistītas ar augstas temperatūras izmantošanu.Tīrīšana- netīrumu, pārtikas atlieku, tauku un citu nevēlamu vielu aizvākšana.Tīrs - nav netīrumu, putekļu, tauku, atkritumu, pārtikas palieku un citu redzamu materiālu vai nevēlamu aromātu.

Pārtikas higiēnas „priekšnoteikumu” prasības

infrastruktūras un aprīkojuma prasības;

prasības attiecībā uz izejvielām;

droša pārtikas apstrāde (arī saiņošana un pārvadāšana jeb transportēšana);

rīcība ar pārtikas atkritumiem;

kaitēkļu apkarošanas procedūras;

sanitārās procedūras (tīrīšana un dezinfekcija);

ūdens kvalitāte;

aukstuma ķēdes uzturēšana;

personāla veselība;

personīgā higiēna;

apmācība.


Paškontroles sistēma paredz novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošina attiecīgas pārtikas drošības procedūras. Paškontroles pamatā – laba higiēnas un laba ražošanas prakse.

Paškontroles pasākumi sastāv no:

standarta operāciju procedūrām katram uzņēmuma pārtikas aprites posmam (izejvielu/produktu pieņemšana, uzglabāšana, pārstrāde, apstrāde, gatavošana, fasēšana, realizācija/pasniegšana u.c. Procedūrās nosaka katra uzņēmuma darbinieka funkcijas, atbildību un rīcību piesardzības pasākumu veikšanā;

izejvielu/produktu rotācijas principa ievērošanas (pirmais iekšā – pirmais ārā);

izejvielu/produktu aprites posmu temperatūras regulāras kontroles un reģistrācijas;

uzņēmuma tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu ievērošanas (t.sk. kaitēkļu apkarošana, atkritumu savākšana u.c.);

personāla rīcības kontroles (t.sk. personāla veselības, kompetences un rīcības kontrole).

Pārtikas apdraudējums jeb piesārņojums

Izšķir trīs potenciālos pārtikas apdraudējumus jeb piesārņojuma veidus:

Bioloģiskais - pārtikas produktu piesārņošana ar mikroorganismiem (baktērijas, vīrusi, parazīti vai augsnes mikroorganismi);

Ķīmiskais - pārtikas produktu tieša vai netieša piesārņošana ar dažādām ķīmiskajām vielām vai to atliekām (pesticīdu atliekas, smagie metāli un to savienojumi, pārtikas piedevas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi u. tml.);

Fiziskais jeb fizikālais - pārtikas produktu tieša vai netieša piesārņošana ar dažādiem svešķermeņiem (kaitīgie organismi vai to atliekas, augsne, mati, iepakojamā materiāla, stikla un papīra gabaliņi u. tml.).

Visbīstamākais un visbiežāk sastopamais ir bioloģiskais piesārņojums, bet no bioloģiskajiem piesārņotājiem - mikroorganismu (baktēriju) izraisītais.

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

Pārtikas apdraudējums jeb piesārņojums

Pārtikas produktu bioloģiskais piesārņojums ir dažādi mikroorganismi, t. i., baktērijas, vīrusi, sēnītes un parazīti.

Šo mikroorganismu piesārņojums var rasties galvenokārt ar cilvēku un pārtikas produktu starpniecību. Daudzi no mikroorganismiem ir brīvi sastopami apkārtējā vidē.

Lielāko daļu šo mikroorganismu likvidē vai ierobežo pārtikas produktu termiskās apstrādes vai saldēšanas procesā, kā arī, izmantojot atbilstošas kontroles jeb vadības metodes (higiēna, temperatūra, laiks). Pārtikas izraisīto saslimšanu iemesls ir galvenokārt tieši patogēnās baktērijas.

Baktēriju dalīšanās ātrumu ietekmē: baktērijas tips; barības vielu daudzums; temperatūra (lielākai daļai mikroorganismu – 8-60°C); pieejamais jeb nesaistītais ūdens; pH vērtība (vide); skābeklis.

Paškontrole

Uz HACCP principiem balstītas paškontroles sistēmas procedūras un dokumentācija mājražotājiem varētu būt:

ražotā produkta sastāvdaļu, iepakojamā materiāla u.c. iepirkšanas vai piegādes procedūras;

izejvielu un sastāvdaļu uzglabāšanas procedūras (laiks, temperatūra); tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras (tīrīšanas un dezinfekcijas programma un/vai

grafiks); mikrobioloģiskās testēšanas plāns (piemēram, ja tiek gatavotas tortes vai kūkas ar

ātrbojīgu krēmu vai pildījumu, tad vismaz vienu reizi gadā veic mikrobioloģisko testu uz kopējo mikroorganismu noteikšanu);

dzeramā ūdens monitoringa plāns; apliecinājums par higiēnas apmācību kursa “Minimālās higiēnas prasības pārtikas

uzņēmumā” noklausīšanos; līgums par atkritumu izvešanu un, ja nepieciešams, kaitēkļu, t.sk. grauzēju,

iznīcināšanu.

Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras

Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras

Roku mazgāšana

Svarīgi visas dienas laikā regulāri mazgāt rokas. It īpaši:pirms:• darba uzsākšanas un produktu sagatavošanas;• jaunu darba uzdevumu uzsākšanas;• darba ar patēriņam gataviem pārtikas produktiem;• ēšanas un smēķēšanas.

starp:• jēlproduktu (gaļas, zivs un olu) apstrādi un pieskaršanos jebkuriem citiem produktiem vai piederumiem (aprīkojums, darba rīki u. tml.).

Roku mazgāšana

pēc:• jēlproduktu, it īpaši gaļas un zivs, apstrādes; • saskares ar termiski neapstrādātiem pārtikas produktiem, it īpaši - ar svaigu gaļu un zivīm;• tualetes apmeklējuma;• saskares ar atkritumiem, to aizvākšanas vai pieskaršanās atkritumu tvertnēm;• tīrīšanas un dezinfekcijas darbībām;• pārtraukuma;• klepošanas, šķaudīšanas vai kabatlakatiņa lietošanas;• tualetes apmeklējuma;• mīļdzīvnieku glaudīšanas;• ēšanas un smēķēšanas.

Lai uzturētu tīru darba vietu

• pēc darba dienas beigām tā ir jāuzkopj;• jāatbrīvojas no pārtikas atkritumiem un iepakojuma;• jāuzslauka atkritumi un pārtikas druskas, līdzko tās parādās;• jānotīra un jādezinficē darba virsmas, kas nonāk kontaktā ar lietošanai gatavu pārtiku;• jāizmanto pareizs tīrīšanas aprīkojums;• jāizmanto pareizi tīrīšanas līdzekļi;• ieteicams izmantot vienreizēji lietojamās lupatas, dvieļus;• katru dienu jātīra un jādezinficē trauklupatas;• iespēju robežās jāizmanto vienreizējās lietošanas apģērbs;• tīrīšanas aprīkojums un līdzekļi pēc lietošanas pareizi jāuzglabā.

Lai tiktu ievēroti personīgās higiēnas noteikumi, personālam būtu jāievēro šādi nosacījumi

nagiem jābūt īsiem un tīriem; vēlams katru dienu mazgāties vannā vai dušā; jāvalkā aizsargājošs apģērbs; virsējais darba apģērbs ir jānovelk pirms tualetes apmeklēšanas, darba pārtraukumā,

izejot no darba telpām; matiem jābūt tīriem vēlams nosegtiem un sasietiem; rokas jāmazgā tik bieži, cik tas ir nepieciešams; nedrīkst lietot spēcīgas smaržas, daudz dekoratīvās kosmētikas vai nagu laku; nedrīkst nēsāt darba telpās rotaslietas; pārtikas tuvumā nedrīkst ēst, košļāt gumiju, urbināt degunu, laizīt pirkstus, garšot

pārtiku ar pirkstiem, klepot vai šķaudīt; jāpārtrauc darbs ar pārtiku, ja ir vēdera sāpes, vemšana, caureja vai inficēti

(sastrutojoši) ievainojumi; nedrīkst smēķēt telpās, kur notiek darbība ar pārtiku.

Šķērspiesārņošana un šķērspiesārņojuma novēršana

Lai novērstu pārtikas šķērspiesārņošanu:• jānodrošina, lai jēlprodukti un lietošanai uzturā gatavi produkti tiktu nošķirti un atbilstoši uzglabāti;• nedrīkst pieļaut jēlproduktu saskaršanos ar lietošanai gataviem produktiem;• ledusskapī nedrīkst glabāt jēlproduktus virs gataviem produktiem/ēdieniem;• produktiem jābūt pārklātiem;• vienmēr jāievēro personīgās higiēnas noteikumi;• ražojot vai pagatavojot pārtiku, jēlproduktiem un lietošanai uzturā gataviem produktiem jāizmanto atsevišķas darba virsmas, instrumenti un aprīkojums, savukārt, ja tas nav iespējams, pēc strādāšanās ar jēlproduktiem, darba virsmas, instrumenti un aprīkojums rūpīgi jānotīra;• pirms produkta/ēdiena pagatavošanas un pēc jēlproduktu lietošanas rūpīgi jānotīra un, ja nepieciešams, jādezinficē, darba virsmas un aprīkojums;• pēc pieskaršanās jēlproduktiem rūpīgi jānomazgā rokas;• darba drēbēm jābūt tīrām.

Saldētu produktu atlaidināšana

Saldētus produktus (it īpaši - saldētus dārzeņus) var termiski apstrādāt bez atlaidināšanas, savukārt lielus gaļas gabalus vai lielus mājputnu liemeņus pirms gatavošanas nepieciešams atlaidināt.Ja atlaidināšana ir nodalīta no termiskās apstrādes, to drīkst veikt šādi: • ledusskapī vai atlaidināšanas kamerā, kur temperatūra ir +4°C vai zemāka;• produktu ievieto slēgtā ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā un novieto tekošā ūdenī, kura temperatūra nav augstāka par +21°C, ūdeni mainot ik pēc 15 minūtēm, atlaidināšanu veic ne ilgāk par četrām stundām;• mikroviļņu krāsnī - atbilstoši instrukcijai.

Nav ieteicams atlaidināt produktus istabas temperatūrā. Atlaidinātos produktus nekādā gadījumā atkārtoti nesasaldē.

Termiskā apstrāde

Termiskās apstrādes procesam jāveicina iespējami lielāka uzturvērtības saglabāšana. Lai nodrošinātu patogēno mikroorganismu iznīcināšanu, jābūt pietiekamam termiskās apstrādes laikam un temperatūrai. Piemēram, termiski apstrādājot lielus putnu liemeņus, lai iznīcinātu salmonellas piesārņojuma risku, produkta iekšējai temperatūrai ir jābūt augstākai par +74°C. Termiskās apstrādes procesā obligāti nodrošina nepieciešamo produkta iekšējo temperatūru.

Gatavojot un pasniedzot ēdienu, jāievēro šādi pamatnoteikumi

nedrīkst pasniegt ēdienus, kas nav pienācīgi termiski apstrādāts;

pagatavots ēdiens ir jāpasniedz uzreiz vai arī līdz pasniegšanas brīdim tas jātur silts. Jāatceras, ka silts ēdiens ir jāuzglabā temperatūrā, kas ir vismaz augstāka par +600C, savukārt, pasniedzot vai izliekot ēdienu vitrīnā, tas var tik uzglabāts arī temperatūrā, kas ir zemāka par +600C, bet ne ilgāk kā divas stundas;

ja ēdiens tiek gatavots iepriekš, jānodrošina tā ātra atdzesēšana un/vai sasaldēšana.

Atdzesēti ēdieni

Pasniedzot vai izliekot vitrīnā atdzesētus ēdienus, tos drīkst uzglabāt temperatūrā, kas augstāka par +10°C, ne ilgāk par četrām stundām.

Ja atdzesētu pārtikas produktu uzglabā ilgāk par četrām stundām temperatūrā augstākā par 10°C, to nedrīkst lietot uzturā, atkārtoti atdzesēt, t. i., tas ir jāizmet atkritumos.

Uzglabāšanas periods no atdzesētu produktu pagatavošanas līdz to patēriņam nedrīkst būt ilgāks par piecām dienām, skaitot gan pagatavošanas, gan lietošanas dienu.

Pārtikas produktu uzglabāšana aukstumkamerā/ledusskapī/saldētavā

Pārtikas produktu uzglabāšana aukstumkamerā/ledusskapī (turpmāk tekstā - ledusskapī), ir efektīvs veids, kā saglabāt tos nekaitīgus.

Zemā temperatūrā samazinās patogēno jeb kaitīgo baktēriju vairošanās un produkti ilgāk saglabājas svaigi, kā arī nemainās to sensorās jeb organoleptiskās īpašības.

Ledusskapi nedrīkst pārlādēt.

Ja starp produktiem ir maza telpa, gaiss nespēj cirkulēt, un tas ietekmē vienmērīgas temperatūras nodrošināšanu ledusskapī

Vasaras laikā ledusskapja temperatūra jānoregulē zemāka nekā ziemā.

Vienmēr jāpārliecinās, lai ledusskapja durvis ir cieši aiztaisītas, bet jāatver tās tikai tad, kad tas nepieciešams.

Pārtikas produktu uzglabāšana aukstumkamerā/ledusskapī/saldētavā

Lai samazinātu mitruma un garšas zudumus, produkti, ko paredzēts uzglabāt ledusskapī, jāpārklāj ar foliju vai pārtikas plēvi.

Ledusskapī nedrīkst ievietot karstus vai siltus produktus, jo tie paaugstina iekārtas iekšējo temperatūru.

Glabājot produktus ledusskapī, jāievēro ‘pirmais iekšā - pirmais ārā’ princips.

Papildinot produktu krājumus, nesen piegādātie vai sagatavotie produkti jāliek aiz jau ledusskapī esošajiem produktiem, tādējādi nodrošinot produktu patēriņu pirms derīguma laika beigām.

Jāatceras, ka, atrodoties ledusskapī, produkts ir nekaitīgs tikai līdz tā derīguma laika beigām.


Efektīva pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka uzņēmuma darbinieki izprot atbildību par visiem procesu vadības jautājumiem - kas, kad, kā, kāpēc un kur.

ES kopējie noteikumi jeb regulas

Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības;

Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu

HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;

Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko kontrolpunktu uzraudzību;

Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt skaitlisko robežu;

Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas


1.pants Regula neattiecas uz:

Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;

Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;

Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju;


1.pants Regula neattiecas uz:

Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;

Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;

Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes

Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.

Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i. pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un uzraudzība.

ES pamatnostādnes

Mazi daudzumi

ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.

Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr. 853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas – Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr. 852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu

Regula nav piemērojama pamatproduktiem „nelielā daudzumā”, ko ražotājs tieši piegādā galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas produktus tieši piegādā galapatērētājiem.

Vispār jēdzienu „nelielā daudzumā” jāsaprot pietiekami plaši, attiecinot to inter alia uz:

lauksaimniekiem, kas pamatproduktus (dārzeņus, augļus, olas, svaigpienu utt.) tieši pārdod galapatērētājam, piemēram, pie “saimniecības vārtiem” vai vietējā tirdziņā, vietējiem mazumtirgotājiem tiešai pārdošanai galapatērētājam un vietējiem restorāniem;

personām, kas vāc savvaļā augošus produktus, tādus kā sēnes un ogas, to tiešai piegādei galapatērētājam vai vietējam mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri produktus tieši piegādā galapatērētājiem, un vietējiem restorāniem.


Reģistrācijas mērķis ir dalībvalstu kompetentajām iestādēm darīt zināmu pārtikas uzņēmumu atrašanās vietu un darbības veidu, kas ļautu veikt oficiālo kontroli, kad valsts kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. pantā paredzētajiem vispārīgajiem principiem, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jānosaka kārtība, kādā reģistrācijai piesakāmi pārtikas un dzīvnieku barības apritē iesaistītie tirgus dalībnieki.

Reģistrācijas kārtībai vajadzētu būt vienkāršai, kuras gaitā kompetentai iestādei tiek sniegtas ziņas par uzņēmuma atrašanās vietu un veikto darbību.

Ja šīs ziņas jau ir pieejamas no citiem avotiem, piemēram, saistībā ar vides aizsardzību vai dzīvnieku veselību vai citiem administratīviem mērķiem, tās var izmantot arī pārtikas higiēnas nolūkiem.


Regulas (EK) Nr. 852/2004 1. panta 3. punktā dalībvalstīm ir pienākums saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieņemt noteikumus, kas reglamentē pamatproduktu tiešu piegādi nelielos daudzumos no ražotāja galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

ES vadlīnijas – Jēdzieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”, „atbilstoši” un „pietiekami”

Kur regulas pielikumos ir lietoti izteicieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”, „atbilstoši” un „pietiekami”, pārtikas apritē iesaistītajiem pirmās instances tirgus dalībniekiem pašiem ir jānosaka, vai prasība ir vajadzīga, attiecīga, atbilstoša vai pietiekama Regulas (EK) Nr. 852/2004 mērķu sasniegšanai.

Nosakot, vai prasība ir vajadzīga, attiecīga, atbilstoša vai pietiekama Regulas (EK) Nr. 852/2004 mērķu sasniegšanai, jāņem vērā pārtikas raksturs un tās izmantošanas nolūks.

Uzņēmējs var pamatot savu izvēli saskaņā ar kārtību, kuras pamatā ir HACCP principi, vai saskaņā ar sava uzņēmuma darba kārtību.

Arī labas prakses norādījumos var būt derīgi ieteikumi un norādījumi par to, kā saprotama labākā prakse attiecībā uz gadījumiem, kad lietoti izteicieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”, „atbilstoši” un „pietiekami”.

ES vadlīnijas -Elastība

Lai nodrošinātu, ka īpašām situācijām ir pieejami risinājumi, kam nav negatīvas ietekmes uz pārtikas drošību, regula paredz elastību.

Valsts pasākumus var raksturot šādi: to mērķis ir ļaut turpināt tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas

ražošanā, apstrādē un izplatīšanā; vai

to mērķis ir apmierināt pārtikas uzņēmumu vajadzības, kuri atrodas reģionos, kur ir īpaši ģeogrāfiski šķēršļi;

citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu būvniecību, konstrukcijām un iekārtām.

ES vadlīnijas -Tradicionālās ražošanas metodes

Dalībvalstīs pārtikas ražošana var notikt saskaņā ar ilgstošām tradīcijām, kuru nekaitīgums ir pierādījies, lai gan ne vienmēr tās ir pilnībā saskaņotas ar regulā noteiktām tehniskajām prasībām.

Regulā ir atzīta vajadzība saglabāt šīs tradicionālās ražošanas metodes, kas pierāda Eiropas kultūras dažādību, un līdz ar to ir paredzēta pārtikas uzņēmumiem nepieciešamā elastība.

Dokumenta mērķis nav uzskaitīt dalībvalstu tradicionālās ražošanas metodes.

Kompetento iestāžu ziņā ir uzņemties vajadzīgo iniciatīvu vai uzsākt darbību saskaņā ar iespējamiem pārtikas uzņēmumu lūgumiem pēc lielākas elastības.

ES vadlīnijas Tradicionālās ražošanas metodes

Lai nodrošinātu ražošanu saimniecībās un saglabātu tradicionālās ražošanas metodes, dalībvalstis var ieviest valsts pasākumus būtisko infrastruktūras prasību pielāgošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 10. pantā šim nolūkam paredzēto kārtību, ja tradicionālās metodes nevar nodrošināt, pamatojoties uz regulā noteiktajām prasībām.

ES vadlīnijas

Jaunajās regulās par pārtikas higiēnu ir noteiktas vairākas prasības, saskaņā ar kurām:

galīgo lēmumu pieņem pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks: šim nolūkam regulā ir ieviesti izteicieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”, „atbilstoši” un „pietiekami” (piemēram, „jābūt pieejamam atbilstošam skaitam izlietņu” vai „tīrīšanai un dezinfekcijai jānotiek pietiekami bieži, lai novērstu jebkādu piesārņojuma risku”); vai

tās ir izteiktas kā mērķi, par kuru sasniegšanas ceļiem gādā pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks (piemēram, attiecībā uz termisko apstrādi hermētiski noslēgtos traukos; visi apstrādes procesi ir tādēļ, lai nepieļautu produkta piesārņošanu procesa laikā).

ES vadlīnijas

Labas prakses norādījumi ir labs instruments, kas var palīdzēt pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem:

spriest par kādas prasības vajadzību, atbilstību vai pietiekamību, piemēram, norādīt, kāds būtu atbilstošais izlietņu skaits; un

noteikt regulā definēto mērķu sasniegšanas ceļus, piemēram, norādīt, cik bieži jānotiek aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai.

ES vadlīnijasApmācība

Apmācība ir svarīgs instruments, kas nodrošina efektīvu labas higiēnas prakses piemērošanu.

Apmācībai ir jābūt samērīgai ar attiecīgā pārtikas uzņēmuma personāla uzdevumiem un atbilstīgai veicamajam darbam.

Apmācību var panākt dažādā ceļā. Tas ietver apmācību pašu vajadzībām, mācību kursu organizēšanu, profesionālo organizāciju un kompetento iestāžu informāciju kampaņu rīkošanu, labas prakses norādījumus u. tml.

Attiecībā uz HACPP apmācību mazu uzņēmumu personālam jāņem vērā, ka šādai apmācībai ir jābūt samērīgai ar uzņēmuma lielumu un raksturu un jāattiecas uz to, kā HACCP piemēro pārtikas uzņēmumos.

Ja izmanto labas prakses norādījumus higiēnas jomā un HACCP principu piemērošanas jomā, apmācības mērķis būtu iepazīstināt personālu ar šo norādījumu saturu.

Ja atzīst, ka noteiktā pārtikas uzņēmumā pārtikas drošību var sasniegt, īstenojot priekšnoteikumu prasības, apmācību vajadzētu pielāgot konkrētajai situācijai.

Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts. Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu. Briselē, 2009. gada 16. februārī

Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 5. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētais jēdziens par „papildu, vietēja mēroga un ierobežotu darbību”.

Pamatojoties uz šo jēdzienu, īsti mazumtirdzniecības veikali, kas apgādā galapatērētājus, var piegādāt dzīvnieku izcelsmes pārtiku citam vietējam mazumtirdzniecības uzņēmumam tikai, ja ir ievērotas Regulas (EK) Nr. 852/2004 prasības.

Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumi (piemēram, par uzņēmuma apstiprināšanu jeb atzīšanu, pieteikumu par identifikācijas marķējumu) uz šo gadījumu neattiecas.

Jēdziena „papildu, vietēja mēroga un ierobežota darbība” pamatā ir novērojums, ka mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir apgādāt galapatērētājus, faktiski pārdod savus produktus vietējā mērogā (pat, ja galamērķis ir citā dalībvalstī), un tāpēc tie nenodarbojas ar tirdzniecību, kas paredz produktu pārvadāšanu lielos attālumos, kas prasa lielāku uzmanību un uzraudzību īpaši attiecībā uz transportu un aukstuma ķēdes nosacījumiem.


Šāda piegāde drīkst būt tikai maza piegādes uzņēmuma darbības daļa, ka apgādājamam uzņēmumam ir jāatrodas tiešā attiecīgā mazumtirdzniecības uzņēmuma tuvumā un piegāde drīkst attiekties tikai uz noteiktiem produktu vai uzņēmumu veidiem.

Dažos gadījumos mazumtirgotāji (piemēram, miesnieki) var ražot pārtiku nelielā daudzumā (absolūtos skaitļos), kuras lielāko daļu piegādā ēdināšanas uzņēmumiem un/vai citiem mazumtirgotājiem.

Šādos gadījumos saskaņā ar regulu būtu atbilstīgi atļaut turpmāku tradicionālo izplatīšanas metožu izmantošanu, ņemot vērā, ka vārdā „papildu” ir ietverts jēdziens par „maziem daudzumiem”.

Vārds „papildu” jāsaprot kā mazs dzīvnieku izcelsmes pārtikas daudzums absolūtos skaitļos vai kā maza daļa no uzņēmuma saimnieciskās darbības.


Lai gaļu nogādātu uz gaļas izciršanas uzņēmumiem vai gaļas veikaliem, kas atrodas tieši blakus kautuvei, kompetentā iestāde, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, tehnisku iemeslu dēļ saistībā ar gaļas nogatavināšanu var piešķirt atkāpes no šīm prasībām, ja pārvadāšana neaizņem vairāk kā divas stundas.


HACCP prasībās jāņem vērā Pārtikas kodeksā (Codex Alimentarius) ietvertie principi.

Prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos apstākļos, arī mazajos uzņēmumos.

Jo īpaši ir jāatzīst, ka attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko kontrolpunktu uzraudzību.

Arī prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt skaitlisko robežu.

Turklāt prasībai saglabāt dokumentus jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas.


Kritiskās robežas

Kritiskās robežas ir kritiskie kontrolpunkti, kurus var noteikt, pamatojoties uz:

pieredzi (labāko praksi);

starptautiskajiem dokumentiem par vairākām darbībām, piem., pārtikas konservēšanu, šķidrumu pasterizāciju utt., kurām ir noteikti starptautiskie standarti (Pārtikas kodekss – Codex Alimentarius).

Kritiskās robežas var noteikt arī labas prakses norādījumos.


Prasība par kritiskās robežas noteikšanu kritiskā kontrolpunktā ne vienmēr nozīmē, ka jānosaka skaitliskā vērtība.

Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad uzraudzības procedūras pamatojas uz vizuālo novērošanu, piemēram:

kautķermeņu fekālais piesārņojums kautuvē;

šķidras pārtikas vārīšanās temperatūra;

pārtikas fizisko īpašību maiņa apstrādes procesā (piemēram, termiski apstrādājot pārtiku).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu

7. pants

“mazumtirdzniecība” ir manipulācijas ar pārtiku un/vai tās apstrāde, un tās uzglabāšana tirdzniecības vai piegādes vietā galapatērētājam, tostarp izplatīšanas vietās, ēdināšanas uzņēmumos, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcās, restorānos un citos līdzīgos pārtikas pakalpojumu uzņēmumos, veikalos, lielveikalu izplatīšanas centros un vairumtirdzniecības punktos.

Pārtikas aprites uzraudzības likums4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite.

(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.

(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības.

(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības, Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. primāro ražošanu;

2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;

2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6. un 8.punktu).

6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.

8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku) atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011_-_0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011_-_0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība

Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh

http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība: VEA uzziņas materiāls. http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:1330226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:1330226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti

SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze. Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju. SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze

Resursi (dabas). Iedzīvotāju struktūra: kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);

Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums); Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);

Ekonomika. Uzņēmējdarbība (veids, apjomi); Lauksaimniecības nozares;

Infrastruktūra (ceļi). Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,

sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze

Sociālie pakalpojumi: izglītība (pamata, vidējā, speciālā); veselības un sociālā aprūpe; kultūra un kulturālais mantojums.

Nevalstiskās organizācijas vai kopas. Dabas un kulturālie resursi. Sporta un rekreatīvās aktivitātes. Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie risinājumi

Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās (LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;

Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;

Reģionālās NVO un nozaru NVO;

Lobēšana (pozitīvā);

Sadarbība ar PVD;

Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;

Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības

http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

Kvalitāte

Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām un paredzamajām vajadzībām.

Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.

ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.

Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības pamatprincipi

Orientācija uz rezultātu.

Fokuss uz klientu.

Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.

Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.

Darbinieku iesaistīšana un attīstība.

Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.

Partnerattiecību attīstība.

Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s

http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi

Aizvākt atkritumus no darba vietas;

Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;

Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta uzlabošanās;

Uzlabot drošību;

Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana

Samazina:

Zudumus Klientam veltīto laiku Procesa cikla laiku Uzkrājumus Izmaksas

Paaugstina: Kvalitāti Procesa jaudu Produktivitāti Drošību Darbinieku noskaņojumu

Lean ražošana/vadība Uzlabošana

Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs Bez defektiem

Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu

Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā

Ražot bez zudumiem 7 zudumiem (deadly types of wastes)

Nekavējoties reaģēt uz problēmām, izmaiņām vai izaicinājumiemPielietot 4 principus

Ražot drošā veidā Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

Septiņi zudumi (wastes) Defekti (brāķi); Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti; Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam; Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uz pārbaudi, nevis novēršot

neatbilstību cēloņus); Nevajadzīga darbinieku kustība; Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana; Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu

nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku, kas pārtraucis darbu u.tml.

Papildus zudumi: Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija; Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi; Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!

Documents

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku ...€¦ · Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā