Eiropas Komisija

© Eiropas Kopienas, 2006. gadsPārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.

Iespiests uz pārstrādāta papīra, kam piešķirts ES ekomarķējums(www.europa.eu.int/ecolabel)

1

TU REGULĒ KLIMATA PĀRMAIŅAS. Apņemies!

Brisele, 2006. gada 1. augusts

Cienījamais skolēn!

Klimata pārmaiņas ir vispasaules nozīmes problēma. Tu droši vien esi ievērojis, ka ziņās parādās arvien vairāk sižetu par globālo sasilšanu un ka šo problēmu apspriež politiskie līderi visā pasaulē.

Ja mēs nerīkosimies, lai novērstu klimata pārmaiņas, tad pēc dažiem gadu desmitiem pasaule, kurā mēs dzīvojam, būs kļuvusi pavisam citāda. Klimats būs kļuvis karstāks, un vairākas salas un piekrastes teritorijas pazudīs zem ūdens, jo kūst polārais ledus un jūras līmenis ceļas. Būs vairāk vētru, plūdu, karstuma uzplūdu un sausuma periodu. Pārtikas un ūdens trūkums izplatīsies daudzās pasaules daļās, un vairāki pret klimata pārmaiņām jutīgi dzīvnieki un augi, piemēram, polārie lāči un pingvīni, izmirs.

Mūsu spēkos ir nepieļaut, ka tā notiek, taču nepieciešams, lai katrs cilvēks, katra ražošanas nozare un valdības visā pasaulē dotu savu ieguldījumu, palīdzot cīnīties pret klimata pārmaiņām. Klimats mainās galvenokārt tā veida dēļ, kādā mēs ražojam un izmantojam enerģiju, kas dod mums elektrību, apsilda mājas, dod strāvu rūpnīcām, ļauj braukt automašīnām un dod degvielu lidmašīnām, ar kurām dodamies brīvdienu ceļojumos. Mainot šo sistēmu un atbildīgāk izmantojot enerģiju, mēs varam samazināt CO2 un citu siltumnīcas gāzu izmešus, kas noved pie klimata pārmaiņām.

Šogad Eiropas Komisija organizē visas Eiropas Savienības akciju, lai palielinātu informētību par klimata pārmaiņām un par to, ko mēs visi varam darīt to ierobežošanai. Šīs akcijas daļa ir neliela brošūra, kuru mēs esam sastādījuši skolēniem; tajā jūs atradīsiet informāciju par klimata pārmaiņām un uzdevumiem, kurus jūs varat veikt, lai tās regulētu. Jūs tiekat aicināti arī parakstīt apņemšanos (skatīt otrā lapas pusē) samazināt izmešus, veicot nelielas izmaiņas savā ikdienas rīcībā.

Ir svarīgi, lai Tu zinātu par klimata pārmaiņām jau tagad, jo iespējams, ka tās būs vēl nopietnākas, kad izaugsi. Es būtu priecīgs, ja Tu to apspriestu arī savā klasē. Ja katrs no Taviem skolas biedriem parakstīs apņemšanos, jūs varētu apvienot savus centienus un apmainīties pieredzē par cīņu pret globālo sasilšanu.

Šo apņemšanos kopā ar tuvāku informāciju un izglītojošiem materiāliem var atrast arī www.climatechange.eu.com.

Klimata pārmaiņu kontrole ir viens no cilvēces lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Mēs ceram, ka Tu un Tava skola pievienosies mums šīs problēmas risināšanā!

Ar sirsnīgu sveicienu –

Stavros DimasVides komisārs

1

Vides komisārs

Cilvēki ļoti bieži runā par laika apstākļiem, kas, protams, nav pārsteidzoši, ņemot vērā to ietekmi uz mūsu noskaņojumu, apģērbu un pat uzturu.

Tomēr ‘klimats’ nav tas pats, kas laika apstākļi. Tas ir noteikta reģiona ilgtermiņa vidējais laika apstākļu tips.

Klimats dažādu dabisku iemeslu dēļ vienmēr bijis un būs mainīgs. Tomēr jaunākie zinātniskie pētījumi uzrāda, ka cilvēka, rūpniecisko un lauksaimniecības procesu ietekmē pēdējās desmitgades laikā klimatā novērotas ievērojamas novirzes no normas.

Vai tad klimata izmaiņas nav normāls process?

Saules starojums uzsilda zemes virsmu. Temperatūrai ceļoties, siltums nokļūst atpakaļ atmosfērā. Daļa no tā tiek absorbēta jeb atstarota atpakaļ uz zemes virsmu no dažādām ‘siltumnīcas’ gāzēm atmosfērā – CO2, ūdens tvaikiem, slāpekļa oksīda, metāna un ozona. Šo dabisko procesu dēvē par siltumnīcas efektu, un tas ir pamatā dzīvības eksistencei uz mūsu planētas. Bez tā pasaules vidējā temperatūra būtu -18°C.

Pēdējā gadsimta laikā cilvēka darbība izraisījusi nopietnas sekas, un siltumnīcas gāžu koncentrācija atmosfērā, no kurām 80% sastāda CO2, šobrīd ir augstāka nekā pēdējos 650,000 gados. Rezultātā vidējā temperatūra pasaulē pieaugusi par 0.6°C, bet Eiropā – par 1°C.

Enerģijas iegūšanai dedzinot tādus no zemes dzīlēm iegūtos kurināmos, kā dabasgāze, nafta un ogles, cilvēce atmosfērā ieplūdinājusi milzīgus CO2 apjomus. Citu siltumnīcas gāžu veidošanos izraisa rūpnieciskā darbība, lauksaimniecība un izgāztuves.

Kāpēc tas notiek?

Kāds šodien laiks?

Tu regulē klimata pārmaiņas

2

Vai zināji, ka…?

Vai eiropieši veicina šo problēmu?

Vai zināji, ka…?• No visiem reģistrētajiem gadiem desmit karstākie pieredzēti kopš 1990.gadu sākuma.• Zinātnieki prognozē, ka šī gadsimta laikā dažādās vietās pasaulē temperatūras varētu pieaugt par 1.4 līdz 5.8°C.

• Katrs eiropietis ik gadu saražo 11 tonnas siltumnīcas gāžu, no kurām gandrīz 9 tonnas sastāda CO2 izmeši.

• Mājsaimniecības izmanto vienu trešdaļu no ES patērētās enerģijas un tāpēc ir atbildīgas par aptuveni 20% ES ar enerģiju saistīto CO2 izmešu.

70% mājsaimniecību izlietotās enerģijas paredzēta mājokļu apsildīšanai, 14% ūdens uzvārīšanai un 12% apgaismojumam un elektriskajām ierīcēm.

• Privātie transporta līdzekļi izraisa 10% ES CO2 izmešu.• Eiropā mīt tikai 7% pasaules iedzīvotāju, bet tā izmanto 20% pasaules

ekosistēmas resursu šķiedru, pārtikas, enerģijas un atkritumu veidā. • Vidēji katrs eiropietis ik dienu saražo 1 kg atkritumu. Katru gadu mēs

izlietojam iepakojuma apjomu, kas līdzvērtīgs 4,000 Eifeļa torņu svaram, un tā kļūst arvien vairāk.

Transports 21%

Lauksaimniecība 10%

Rūpnieciskie procesi 6%

Atkritumi 2%

Enerģijas izmantošana,

izņemot transportu

61%

Siltumnīcas gāžu izmeši ES 2003.gadā

3

Kāda ir klimata izmaiņu ietekme?

Kūst ledus zemes polos. Jūras laukums, ko sedz arktiskais ledus Ziemeļpolā, pēdējo dekāžu laikā samazinājies par 10%, bet virs ūdens esošās ledus kārtas biezums samazinājies par 40%. Otrā zemeslodes pusē nestabils kļuvis Antarktīdas kontinenta ledus klājums.

Atkāpjas ledāji. Iespējams, ka 75% Šveices Alpu ledāju līdz 2050.gadam būs pazuduši.

Ceļas jūras līmenis. Pēdējā gadsimta laikā tas cēlies par 10-25 cm, un tiek prognozēts, ka līdz 2100.gadam tas jau būs pacēlies par 88 cm. Eiropā apdraudēti būtu aptuveni 70 miljoni piekrastes iedzīvotāju. Jūras ūdens var arī piesūcināt un saindēt lauksaimniecības augsni un saldūdens krājumus.

Ekstremāli laika apstākļi – vētras, plūdi, sausums un karstuma viļņi. Pēdējā desmitgadē pasaulē pieredzēts trīsreiz vairāk dabas katastrofu nekā 1960.gados. Tiek prognozēts, ka, sākot ar 2070.gadu, Eiropa ik pēc diviem gadiem pieredzēs tādus karstuma viļņus, kā 2003.gadā. 2003.gada vasaras tveice veicināja 20 000 eiropiešu pāragru nāvi, kā arī izraisīja plaša mēroga mežu ugunsgrēkus un vairāk nekā septiņus miljardus latu lielus zaudējumus Eiropas lauksaimniecībai.

Samazinās bioloģiskā dažādība: daudzi dzīvnieki un augi nespēs pārvarēt temperatūru izmaiņas. Īpaši neaizsargātas ir tādas sugas, kā polārlāči, roņi, valzirgi un pingvīni.

4

Eiropas Savienība bijusi viena no galvenajām starptautisko pasākumu, kas vērsti uz klimata izmaiņu ierobežošanu, veicinātājām. Šie pasākumi noris pamatojoties uz ANO 1992. gada Klimata izmaiņu konvenciju un tās 1997.gada Kioto protokolu, kurš nosaka attīstītajās valstīs pieļaujamo siltumnīcas izmešu līmeni. Eiropas Komisija izstrādājusi dažādas programmas, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt Kioto protokolā noteiktos mērķus. Valdības ierobežo rūpniecisko un enerģētisko nozaru izmešus, piešķirot izmešu normas. Uzņēmumiem ir atļauts ar šīm izmešu normām tirgoties, lai tādējādi samazinātu kopējās izmaksas. Citas ES programmas, savukārt, cenšas uzlabot rūpnīcu, ēku un mājsaimniecības iekārtu energoefektivitāti. Eiropas Komisija, daudzu valstu valdības, nevalstiskās organizācijas un sabiedriskās grupas ieguldījušas ievērojamus resursus uzņēmēju un pilsoņu informēšanā par klimata izmaiņu draudiem. Šo centienu mērķis ir mudināt cilvēkus izmantot energoresursus efektīvi un, ja iespējams, izvairīties no izmešu radīšanas.

Daudzi uzņēmēji rāda priekšzīmi, ražojot savus produktus videi draudzīgos veidos. Autoražotāji cenšas samazināt ES tirgum paredzēto automašīnu degvielas patēriņu, jo degvielas ekonomija nozīmē mazāk CO2 izmešu. Ielūkojies savu mīļāko autoražotāju interneta vietnēs un uzzini, ko tie dara, lai novērstu klimata izmaiņas.

Vēlaties uzzināt vairāk? Apmeklējiet : www.eea.europa.eu

Papildu informācija par Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta veiktajiem pasākumiem klimata

izmaiņu jomā atrodama šeit: http://www.europa.eu.int/comm/environment/climat/home_en.htm

Eiropas vides komisārs Stavross Dimā: “Cilvēki mēdz uzskatīt, ka viņu ikdienas

izvēles neietekmē kopējo labklājību. Patiesībā

– ietekmē gan. Tāpat, kā esam bijuši klimata

izmaiņu izraisītāji, varam būt arī to ierobežotāji.

Ikkatrs var sniegt savu ieguldījumu, izdarot videi

draudzīgas izvēles.”

Izklausās nopietni! Ko mēs darām lietas labā?

5

• Neaizmirsti izslēgt gaismu, kad tā nav nepieciešama.• Neatstāj TV, mūzikas centru vai datoru gaidīšanas režīmā. Vidēji televizors

patērē 45% sev nepieciešamās enerģijas tieši gaidīšanas režīmā. Ja visi eiropieši atturētos no gaidīšanas režīma izmantošanas, būtu iespējams ietaupīt pietiekami daudz elektrības, lai ar to pilnībā apgādātu Beļģijas izmēra valsti.

• Neatstāj savu mobilo telefonu pieslēgtu lādētājam, kad baterija ir uzlādēta. Šādā gadījumā 95% elektroenerģijas tiek izšķiesti un tikai 5% tiek izmantoti, lai turpinātu lādēt telefona bateriju.

• Iesaki vecākiem iegādāties energoefektīvās spuldzītes – tās kalpo ilgāk un patērē piecreiz mazāk elektrības kā parastās spuldzītes.

• Kad tavi vecāki plāno iegādāties jaunas mājsaimniecības iekārtas (ledusskapi, veļas mašīnu utt.), iesaki izvēlēties preces ar European Grade A+ marķējumu – tās ir ļoti efektīvas.

• Aizgriežot ūdens krānu zobu mazgāšanās laikā, tu ietaupīsi vairākus litrus ūdens.

• Nepārsildi savu mājokli. Temperatūras samazināšana par 1°C var samazināt tavas ģimenes siltumenerģijas rēķinu par 7%. Mājokļa apsildīšanai vidēji tiek iztērēti 70% mājsaimniecībā izlietotās enerģijas.

• Ja mājās ir termostats, tad lūdz vecākiem palīdzību to ieprogrammēt tā, lai naktī vai laikā, kad esat ārpus mājas, temperatūra samazinās līdz 17°C, bet, jums pamostoties vai atgriežoties mājās, temperatūra telpās ir atkal sasniegusi patīkamus 20°C.

• Taupi silto ūdeni, izmantojot dušu, nevis vannu – tā patērē četras reizes mazāk enerģijas.

• Pagatavojot karsto dzērienu, uzsildi tikai tik daudz ūdens, cik nepieciešams.• Vēdinot istabu, atstāj logu atvērtu dažas minūtes un tad to atkal aizver, nevis ļauj

siltumam aizplūst ilgāku laika periodu. • Regulāri atsaldē ledusskapi. Šādi var ietaupīt līdz pat 30% enerģijas. • Neuzstādi ledusskapim augstāko saldēšanas līmeni. Ledusskapja temperatūrai

noslīdot zem 5°C, palielināsies enerģijas patēriņš, taču pārtika neuzglabāsies svaiga ilgāk.

• Neliec ledusskapī siltu vai karstu ēdienu. Ļauj tam pirms tam atdzist.

Cīņā pret klimata izmaiņām katra cilvēka ieguldījums ir būtisks. Zemāk apkopoti viegli īstenojami ieteikumi!

SAMAZINI

IZSLĒDZ

Ko es varu darīt, lai palīdzētu? Esi apņēmīgs!

6

• Iepērkoties izmanto vairākkārt izmantojamu maisiņu, nevis vienreizējo plastmasas maisiņu.

• Nodod stikla taru un šķiro papīru, kartonu un skārdenes no pārējiem atkritumiem. Alumīnija skārdeņu otrreizēja pārstrāde patērē desmit reizes mazāk enerģijas, nekā jaunu skārdeņu ražošana. Papīra ražošana no makulatūras patērē daudz mazāk enerģijas, nekā izmantojot celulozi.

• Ja tev ir dārzs, izmanto virtuves atlikumus kompostā.• Izvēlies produktus, kas pieejami nelielā iepakojumā, un, ja iespējams,

izmanto iepakojumu vairākkārt. • Ņem savas pusdienas uz skolu vairākkārt izmantojamā kastītē, nevis

alumīnija folijā vai papīra maisiņā.

TAUPI UN ATBALSTI PĀRSTRĀDI

EJ KĀJĀM

• Izvairies no motorollera vai automašīnas izmantošanas, ja nepieciešams veikt ļoti īsus attālumus. Labāk ej kājām vai brauc ar velosipēdu!

• Kad jāsasniedz tālāks mērķis, pārliecinies, vai tur nav iespējams nokļūt ar tramvaju, autobusu vai vilcienu.

• Ja iespējams, izvairies no lidošanas – lidmašīnas atmosfērā izlaiž milzīgu daudzumu CO2. Civilā aviācija ir pasaulē visstraujāk augošais CO2 izmešu avots.

• Ja tavi vecāki plāno iegādāties auto, iesaki viņiem kādu nelielu un ekonomisku modeli – viņi ievērojami ietaupīs uz degvielas rēķina! Saskaņā ar ES likumiem, auto ražotājiem obligāti jānorāda informācija par CO2 izmešu un degvielas patēriņa līmeni.

PAPILDU IETEIKUMI

• Iestādi skolā, dārzā vai rajonā koku! Pieci koki savas dzīves laikā uzsūc 1 tonnu CO2.

• Izvēlies produktus ar Eiropas ekomarķējumu, kura simbols ir puķīte. • Izmanto pēc iespējas mazāk papīra: drukā un kopē uz abām lapas pusēm,

izmanto e-pastu. • Lieto vietējā ražojuma un gadalaikam atbilstošu pārtiku. Tas ir ne vien

veselīgāk, bet arī videi draudzīgāk!• Ēd mazāk gaļas. Gaļas pagatavošana ir CO2 intensīva.

7

Samazini.Pazemini temperatūru savā mājoklī par 1°C vienas nedēļas garumā. Saņem 10 punktus.

Vienu nedēļu turi apsildāmo istabu durvis un logus aizvērtus. Saņem 5 punktus.

Vienu nedēļu vannas vietā izmanto dušu. Saņem 5 punktus.

Izdari savu izvēli pirms ledusskapja atvēršanas – neatstāj ledusskapja durvis atvērtas. Rīkojies tā vienu nedēļu un saņem 1 punktu.

Izslēdz.Nedēļas garumā, kad vien iespējams, izslēdz gaismu. Saņem 5 punktus.

Atvieno savu mobilo telefonu no lādētāja līdzko tas ir uzlādējies. Dari tā vienu nedēļu un saņem 1 punktu.

Nedēļas garumā pēc lietošanas pilnībā atslēdz TV, mūzikas centru un datoru. Neizmanto gaidīšanas režīmu. Saņem 5 punktus.

Taupi.Nedēļas garumā šķiro un nodod stikla taru. Saņem 1 punktu.

Nedēļas garumā ņem uz skolu vairākkārt izmantojamu pudeli, nevis skārdeni vai parasto plastmasas pudeli. Saņem 5 punktus.

Nedēļas garumā ejot iepirkties, ņem līdzi iepirkumu somu vai izmanto plastmasas maisiņus vairākkārt. Saņem 5 punktus.

Staigā.Lai nokļūtu skolā, ārpusskolas nodarbībās vai atpakaļ mājup, ej kājām, brauc ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Par katru km saņem 1 punktu.

Citas aktivitātes.*

Šī tabula jānodod pasniedzējam līdz 2006.gada 15.decembrim. Ja vēlies to lejupielādēt, tā pieejama arī šeit: www.climatechange.eu.com

Pieraksti savas aktivitātes klimata izmaiņu ierobežošanā! 6 nedēļu garumā ik nedēļu piešķir sev punktus par katru šādu rīcību un perioda beigās izrēķini rezultātu.

Tavs kopējais rezultāts pēc 6 nedēļām:

Tavs vārds un uzvārds:

Liecinieki (vārdi un uzvārdi):

1.nedēļa: / /2006 - / /2006

*Apmeklē vietni www.climatechange.eu.com un izvēlies papildu aktivitātes.

2.nedēļa: / /2006 - / /2006

3.nedēļa: / /2006 - / /2006

4.nedēļa: / /2006 - / /2006

5.nedēļa: / /2006 - / /2006

6.nedēļa: / /2006 - / /2006

8

Rīkojies skolā, mājās, jauniešu centrā vai sporta klubā.

Kopā jautrāk!

• Izveido plakātu kampaņu, kas mudina apkārtējos veikt nelielas izmaiņas to ikdienas rutīnā, piemēram, izslēgt gaismu, iet kājām, nevis braukt ar auto, šķirot... un izkar tos skolā, rajonā, savā jauniešu pulciņā vai sporta klubā.

• Organizē fi nansējuma piesaistīšanas kampaņu, lai apmaksātu dubultstikla logu ierīkošanu tavā skolā. Tas ne vien palīdzēs klimatam, bet arī ievērojami samazinās siltumenerģijas rēķinu.

• Vērsies pie savas skolas vadības ar ekoloģiski draudzīgiem klašu siltumapgādes un vēdināšanas risinājumiem, skolas datorklašu energoefektivitāti, kā arī ar piedāvājumiem par papīra un citu atkritumu šķirošanu.

• Noorganizē labdarības velotūri un ziedo iegūtos līdzekļus klimata izmaiņu kampaņas organizēšanai.

9

10

APŅEMŠANĀS ‘MĒS REGULĒJAM KLIMATA PĀRMAIŅAS’

Mēs, skolēni no ................................................................................................. (ierakstiet skolu un klasi) varam kontrolēt klimata izmaiņas un apņemamies kļūt par atbildīgiem pilsoņiem un samazināt mūsu darbības radītos CO2 izmešus, veicot nelielas izmaiņas savā ikdienas rīcībā.

Datums: .............................................. Valsts: ................................................

Skolas adrese: ..................................................................................................

...........................................................................................................................

...........................................................................................................................

Skolas telefona numurs: ...................................................................................

Skolotāja vārds: ................................................................................................

Skolotāja e-pasta adrese: .................................................................................

Lūdzu nosūtīt parakstītās apņemšanās pirms 2006.gada 15. decembra. uz

pledge@climatechange.eu.com

vai pa pastu uz:

Tu regulē klimata pārmaiņasrue des Deux Eglises 20

B-1000 Brussels

11

Paraksti:

Vārds Dzimšanas datums Paraksts

12

KH

-76-06-025-LV-C