Kādu Latvijas nākotni veidosim?Pirmajā vietā izglītots un radošs cilvēks!

Akadēmiķe Baiba RivžaJelgava, 3.marts

Studentu skaits LatvijāKopējais studentu skaits 130 693Kopējais studentu skaits 130 693

Studentu skaits 20 valsts

augstākās izglītības iestādēs

89 641 (69%)

Studentu skaits 14 privātajās augstskolās

32 315 (25%)

Studentu skaits valsts

koledžās

4571 (3%)

Studentu skaits

privātajās koledžās

4166 (3%)

Pilna laika studentu skaits

80 291 (61%)

Nepilna laika studentu skaits

50 402 (39%)

Valts finansētās studiju vietas 30

607 (23%)

Maksas studijas

100 086 (77%)

Problēmas

Liela atšķirība augstākajā izglītībā starp lielajām pilsētām un reģioniem Baltijas valstīs.Latvija27 augstākās izglītības iestādes Rīgā (galvaspilsēta) 6 augstākās izglītības iestādes un filiāles reģionosAugstākajās izglītības iestādēs, kas atrodas Rīgā, atrodas 77% novisiem studentiem un 78% no visa akadēmiskā personāla

Lietuva7 augstākās izglītības iestādes Viļņā (galvaspilsēta), Kauņā - 6 un pa vienai iestādei Klaipēdā un Šauļos. 52% no visiem studentiem atrodas Viļņā, 37% Kauņā un 11% pārējos reģions.

IgaunijaDivi izglītības centri: Tallina (galvaspilsēta) un Tartu.30,5% no visiem studentiem atrodas Tartu un 68% Tallinā.

Studentu skaits reģionālajās augstskolāsPilna laika studenti Nepilna laika studenti

Budžeta studenti

Studenti, kas maksā

paši

Budžeta studenti

Studenti, kas maksā paši

LLU 9984 3269 1354 0 5361

DU 6356 1834 774 0 3748

LPA 4267 1164 463 0 2640

RA 3972 1031 411 0 2530

VeA 862 606 256 0 0

ViA 1165 389 272 0 504

8293 3530 0 14783

11823 14783

% 100 70,1 29,9 0 100

44,4 55,6

Akadēmiskā personāla vecums reģionālajās augstskolāsAugstskola Akadēmiskais personāls

Kopējais skaits

līdz 30 gadiem

% 30-39 gadi

40-49 gadi

50-59 gadi

60 un vairāk gadi

%

LLU 404 80 20 74 71 60 119 29

DU 180 22 12 59 40 38 21 12

LPA 105 10 10 20 26 22 27 26

RA 116 19 16 38 28 14 17 15

VeA 35 9 26 3 8 12 3 9ViA 44 9 20 18 13 3 1 2

Akadēmiskā personāla sastāvs augstskolās

25%

36%13%

11%5% 10%

Docenti

Lektori

Asoc.prof.

Profesori

Pētnieki

Asistenti

Profesoru, asociēto profesoru skaits un vecuma struktūra Latvijā

Skaits, kopā – 949, no tiem:- profesori – 423- asoc. prof. – 526.

45-54 g. 32%

55-64 g. 33%

35-44 g. 16%

Līdz 24 g. 0%

25-34 g. 5%

65 g. un vairāk14%

Vecuma struktūraVecuma struktūra

Profesoru un asociēto profesoru skaits sadalījumā pa nozarēm

Prof., as.prof.skaits

Stud.skaits uz 1 prof., as.prof.

Skolotāju izglītība un izglītības zinātne 62 300Humanitārās zinātnes un māksla 218 41.9Sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība, tiesības

163 423.2

Dabas zinātnes un matemātika 153 41.5Inženierzinātnes un tehnoloģija 167 89.2Lauksaimniecība 41 50.6Veselība, veselības un sociālā aprūpe 107 40.5Pakalpojumi 38 86.5

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas izskatītie darbi

Augstskolas 2004 2005

Latvijas Universitāte 38 51

Rīgas Tehniskā Universitāte 20 21

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte 12 13

Daugavpils Universitāte 3 5

Rīgas Stradiņa Universitāte 13 15

Latvijas Mākslas akadēmija 2 1

Apvienotā Mākslas augstskolu padome 1 0

Latvijas Kultūras akadēmija 0 1

Profesūras atjaunošanās potenciāls1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Skolotāju izglītība un izglītības zinātne

- 1 11 13 12 7 9

Humanitārās zinātnes un māksla

- 1 5 12 12 6 12

Sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība, tiesības, pakalpojumi

- 1 13 4 18 20 22

Dabas zinātnes un matemātika

5 13 12 8 5 18 20

Inženierzinātnes un tehnoloģija

- 5 6 16 15 18 20

Lauksaimniecība - - 8 3 5 13 16

Veselība, veselības un sociālā aprūpe

- - 1 3 9 13 15

Noraidīti - - 1 1 1 2 -

Latvijas universitātes – doktorantūras, zinātnes un inovāciju citadeles

Reģionālo augstskolu stiprās puses

Iespēja iegūt izglītību dzīves vietā;Studiju maksas ir draudzīgākas reģionos

salīdzinājumā ar Rīgu;Jaunības, enerģijas, inovatīvas

domāšanas un iespēju potenciāls reģionos.

Sadarbība starp reģionālajām augstskolām

Reģionālo augstskolu izaicinājumi

Studiju programmu atbilstība reģionu sociāli-ekonomiskajai videi;

Mūžizglītības nišas attīstība;Dialogs ar uzņēmējiem, pašvaldībām

un citiem ietekmējošiem spēkiem reģionā;

Akadēmiskā personāla kvalifikācija;Reģionālo augstskolu tēls.

Mūžizglītības politikaspamatnostādnes 2007.-2013.gadam

Pamatnostādņu ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt izglītību mūža garumā atbilstoši iedzīvotāju interesēm, spējām un reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām.

Pamatnostādnes “Izglītības attīstības koncepcija 2006.–2010.gadam”

Problēmas un risinājumi Nepietiekams interešu un neformālās

izglītības, kā arī profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājums dažādām iedzīvotāju grupām Izstrādāt mūžizglītības stratēģiju un

nodrošināt tās uzsākšanu reģionu līmenī Aktualizēt profesiju klasifikatoru,

ieviešot mūžizglītības koordinatora profesiju

Pamatnostādnes “Izglītības attīstības koncepcija 2006.–2010.gadam”

Paplašināt otrās iespējas izglītības ieguves piedāvājumu jauniešiem un pieaugušajiem

Augstskolām, to filiālēm un pieaugušo izglītības iestādēm paplašināt tālākizglītības piedāvājumu saistībā ar reģionu attīstības virzieniem

Paplašināt sabiedrības izpratni par neformālo izglītību, ikdienas mācīšanos un to vērtību

Ieteikumi

Valsts lielāks atbalsts reģionālajām augstskolām kvalificētu mācībspēku piesaistē un materiāltehniskās bāzes attīstībā;

Starptautiskās sadarbības maksimāla attīstība;

Reģionālo augstskolu attīstības koncepcijas izstrāde.

Nacionālā attīstības plānā paredzētās pozitīvās iespējas reģioniem

Policentriskā attīstība;Reģionu savstarpējā sadarbība;Iekļaujošs un noturošs darba tirgus

reģionos, darba vietu dažādība reģionos.

Nacionālā attīstības plānā paredzētās pozitīvās iespējas reģioniem Augstākās izglītības iestāžu ēku un

inženierkomunikāciju tīklu, laboratoriju un zinātniskās aparatūras modernizēšana, pētniecības infrastruktūras nodrošināšana;

Kompetenču centru attīstība; Stimulēt no Latvijas izbraukušo zinātnieku

atgriešanos; Mūžizglītības realizācija

reģionos.

Paldies!