-- - -

II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas»

Petijums: Latvijas nedzirdigiis cittolltietes

Diskriminacijas slogs tis? Vai jus ziniJt, kas ir Janis Rai­

PetiJumu velca projek­ nis!) Java noskaidrot nedzirdlgo ta petiJumu grupa Zlg­ cittautiesu ieinteresetlbu unmara Ungura vadiba. kompetenci Latvijas politika un

Ta merl,ds - apzinat kultOra.nedzlrdigo Latvljas sle­ Notika tiesa intervija, kuravlesu dttautlesu sltuaciju intervetajs izskaidroja katru jau­darba tlrgii, sabledriba, tajumu nedzirdlgo zlmju valoda sadzive, lal noskaldrotu un pariiecinajas, ka tas ir sa­Integracijas problemas prasts. Anketesana risinajas sa­un dlskrlminadjas drau­ biedriskas vietas, dazados LNSdus atSl,drigas nadonall­ pasakumos un ar Ipasu aptauja­tates un invalldltates de'. to atjauju - arl dZlvoklLTa tlka legiita projektam Aptauju veica divas piere­••Klusas rokas» nepiede­ dzejusas intervetajas: Tatjanasama statlstlska baze un Osetrova Rigas regiona un ElvI­Informadja. ra Caika Latgales regiona . Inter­

vetajam obligats nosacijums Norises principi darbam bija teicama nedzirdl­

Petijuma bija ietvertas 100 go zimju valodas prasme un Latvijas nedzirdlgas cittautietes pieredze komunikacija ar ne­vecuma no 16 gadiem Rigas un dzirdigajiem. Latgales regionos, jo citur Latvi­ja to skaits ir Joti nenozlmlgs. Nocionalitiites dati un Katra regiona aptaujatas 50 sie­ profesijas vietes. Aptaujas anketa 32 jau­ Abos regionos visas aptauja­tajumi tika versti uz to, lai tiesa tas sievietes pec nacionalitates vai masketa veida noskaidrotu iedalljas sadi: 63 krievietes, 15 nepieciesamo informaciju. Pie­ polietes, 8 baltkrievietes, pa 4 meram, s~ietami naivi jautajumi lietuvietem un ukrainietem, pa (Vai jus zinCit, kas ir Aigars Kalvi- 1 ebrejietei, gruzlnietei, oseti­

. Nevaru

• Argn11lblm

• Pletiebmllebl

VIjas Iat¥Ieiu valodas zinHanas

Darba devtja noraidoSa attieksme pret nedzirdJgo

" ,. ,,-! " _Latgale

10 striidaJat, tad leada I, attlelcsme pret Jums dama vleta?

_ PozltTYa _ NegatTYa

• Neltrlla

No vad1bas puses No darba bledru puses

10 nestriidaJat, val esat meldeJuil Sell damu?

m. 10 n.velos strAdat

• m. jo netleu, ka varu dabilt normllu darbu

• Mekllju darbu

Latgal. lUge

nietei, gagauzietei, ciganietei, macibu razosanas uzt;lemuma, armenietei. kas parveidots par LNS «Dane».

Tika atzimets arl, ko visbie- Tomer jaatzlme, ka pat sim sie­zak sis sievietes strada. Latgale vietem visbiezak nay profesiju visvairak suveju (1 3), ari Rigas apliecinosa dokumenta regiona (8), parejas strada par 88,6% Latgale un 60,4% Rigas apkopejam, krasotajam, kondi­ regiona. Tie ir pilnigi negaiditi torem, fasetajam, montazistem. un satriecosi skaitJi. Tas nozime, Abos regionos nestrada apme­ ka lielajam vairakumam nedzir­ram tresdaJa aptaujato. digo cittautiesu formali profesi­

Pietiekami lielais stradajoso jas nemaz nay un vir;lU iespejas skaits Latgales regiona izskaid­ atrast darbu citos apstakJos un rojams ar to, ka vairums nodar­ cita regiona ir Joti niecigas. binato sieviesu seit joprojam strada par suvejam bijusaja LNS Cik izglitotas ir sievietes

Tikpat pesimistiska situacija atklajas aptaujato izglltlbas zL­I)a. Latgale regiona 96% ne­dzirdigo cittautiesu ir tikai pa­mata izglltlba un nevienai sie­vietei nay videjas profesionalas un augstakas izglltlbas. Bet 3 sievietes Latgale vispar nay ga­jusas skola.

Rigas regiona situacija sai zi­I)a ir mazliet labaka: 48% ir pa­mata, 34% videja un 18% vide­ja profesionala izglltlba.

Galvenais fa ktors, kas kaye profesionalo kvalificesanos un arodprasmi - valsts valodas vajas zinasanas. To pietiekama limenl parzina tikai tas sievietes, kuras beigusas latviesu skolas.

- Riga - ¢ 5. Ipp.

60

40

30

o

II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusas rokas»

Sieviefe - mate: had berni dodas uz sholu Ik gadus, tuvojoties 1.sep­

tembrim, vai katra gimene pie­aug psihologiska un fiziska 510­

dze. Ka bernus labak sagatavot skolai, kadu macibu iestadi iz­veleties? Ka nodrosinat ar gra­matam, apgerbu, citam lietam? Lielakoties 50S jautajumus gi­mene risina sieviete - mate.

Ka lidzsvarot skolas izdevu­mus ar savu budzetu un cik isti izmaksa viens skolasberns? Par to intervija ar vairakam mami­Qam - Daiga Delle (l.attela). Seit jOsu uzmanibai vel Kramu, Karlstremu, Homicu gimenes foto, bet intervijas lasiet «KS»16./17. Nr.

Pieredzes apmailJa: Nodarbinatiba. Arodizglitiba.

LNS parstavji viesojas Lietuva un Vacija & Edgars Vorslovs

Vizite Lietuvii ~-*7'7'~

LNS parstavji - LNS

Rigas

Medne

vice­prezidents Edgars Vorslovs, LNS Zimju valodas centra vadi­taja Lillta Jansevska, RB priekssedeUija vietniece Mira Lasmane, Daugavyils RB priekSsedetaja Elvira Cai­ka, Liepajas RB priekSsedetaja Gundega Pa.,.!<o un zimju va­lodas tulks Arija 26.-28.jOnija viesojas Lietuva, lai iepazitos ar situaciju saja valsti un tur nedzirdigajiem Rieejamiem RakalRojumiem.

Pirmi diena pagaja, iepa­zistoties ar citu valstu parstav­jiem un ekskursija apskatot Tra~u ezeru un pili.

Otraji dieni viesojamies ne­dzirdigo profesionalas apmacibas centra, kura macas vairak neka 120 nedzirdigo no visas Lietuvas. Nedzirdigie tur apgOst kurpnie­ka, galdnieka, suvejas, pavara un datoroperatora profesijas. Centra strada socialais darbinieks, kas kontaktejas ar darba devejiem, lai nodrosinatu prakses vietas un iekartotu absolventus darba.

Tilik mOsu cels veda uz Lietuvas Nedzirdigo savienibu.

Vill)as april)~a Zimju va­lodas tulku centra vadi­bu.

Tur prezidents Isuma pastastija par Lietuvas NS darbibu. Pec tam garaka saruna izvertas ar

II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusas rokas»

Pieredzes apmailJa: Nodarbinatiba. Arodizglitiba. Q 4.lpp.

Q 3.lpp. Mes varam apskaust lietuvie­

sus, jo tur Lietuvas valdfba tulku apmacfbai un darba apmaksai gada pies~ir aptuveni 1 miljonu EUR. Tulku centri esot visas lie­takajas pilsetas. ViJl)a vien stra­da 20 tulki, un nakosgad to skaits vel tiks patielinats.

Viesojamies arf Lietuvas Inva­Ifdu lietu padome, kur nedzirdf­go jautajumus parstav Lietuvas NS. Sf padome darbojas Ifdzfgi Latvijas Invalfdu lietu padomei, bet bOtiska atS~irfba no Latvijas ir viena: padomes lemumi ir obllgatl Izpildami. Padomes ofiss atrodas taja pasa eka, kur Lietuvas Rehabilitacijas centrs. lepazinamies ar Sf centra darbT­bu. Visuma darbojas tapat ka Socialas integracijas centrs Jur­mala. Vienfga atS~irfba, ka tur netiek apkalpoti nedzirdfgie.

Tresas dlenas rfta viesoja­mies ViJl)as Dome un tikamies ar Socialo lietu departamenta parstavem. Socialas lietas Vijl)a tiek risinatas gandrfz tapat ka Rfga, bOtisku verfbu pieversot vides pieejamfbai.

Projekta nosleguma notika ko­pTgas vakaril)as Vijl)as TV tornf.

Vizfte notika ES Socrates pro­grammas Grundtvig 2 projekta Deaf are not deaf (Nedzirdfgie nay nedzirdfgi) starp Latviju, Lietuvu, Poliju un Triju, kuru Lat­vija realize Solo Baltic Inter­national, ietvaros.

Vizite Vacijo Pec Solo Baltic Internaticmal

ielUguma 7.-1 O.augusta E.Vor­slavs un A.Medne viesojas Va­cija.

VACIJAS NEDZIRDIGO SAVIENIBA

Pirmaja diena apmeklejam Vacijas Nedzirdfgo savienfbas (VNS) mftnes vietu Hamburga. Uzreiz jasaka, ka telpas nepie­der VNS, tas tiek fretas no Ham­burgas Nedzirdfgo biedrfbas. Mus ar Vacijas NS un Hambur­gas biedrfbas darbu iepazTstina­ja VNS izpilddirektors Thomas Worseck. Ofisa tiek nodarbinati 4 cilveki.

Uzreiz jasaka, ka bOtiskaka atS~irTba no LNS ir, ka Vacijas NS apvieno kolektfvos biedrus un nedzirdfgo problemas risina tikai valsts limeni.

VNS iestajusas 16 regionalas organizacijas, 1 0 atsevis~as ne­dzirdfgo organizacijas. Kopuma parstav 35 000 nedzirdfgo. Vel

ka atbalstftajus VNS ietver pri­vatpersonas, dazadas asociaci­jas un citas institOcijas. Savai darbfbai VNS finansejumu gOst no Vacijas Veselfbas departa­menta, veselfbas apdrosinasa­nas kompanijam, Integracijas biroja un ziedojumiem.

PAR ZIMJU VALODU Vacija zfmju valoda oficiali

atzIta tikai 2002.gada malJa, bet jau 2006.gada nedzirdIgie pirmo reizi profesionalas kvalifi­kacijas eksamenu karto zImju vatoda.

VNS pasreizeja darba aktua­litates:

• nedzirdIgo tiesIbas lietot zImju valodu,

• zTmju valoda interneta, • vairak subtitru un informa­

cijas zImju valoda TV; • palIdzIba nedzirdIgajiem

petIta zImju valoda . un vareJa apgOt tulka profesiju, bet pas­laik so iespeju sakusas piedavat BerlInes un citu pilsetu universi­tates.

SEMINARS PAR NODARBINATIBU

Tresaja diena viesojamles SverIne, kur atrodas viens no Solo International centriem. Sa­ja centra notika seminars par invalfdu nodarbinatIbas jautaju­miem Eiropa. Piedalljas parstav­ji no Vacijas, Latvijas, NIderlan­des, Polijas un Igaunijas. Tas bi­ja tads vairak iepaiisanas semi­nars.

Vaclju parstaveja Solo un Vacijas NedzirdIgo savienfba (VNS). Vispirms Solo parstavis iepazIstinaja ar centra darbIbu. Taja ir gan macIbu klases, gan praktisko nodarbIbu tel pas, ku­

darba jautajumos. HAMBURGAS UNIVERSITATE

Nakamaja dlena viesoja­mies Hamburgas universitate, kur strada VNS prezidents Alexander von Meyenn.

Vispirms iepazinamies ar ZImju valodas izpetes centra darbu. Centrs aizl)em veselu ekas stavu, tur strada 8 nedzirdf­gie, parejie darbinieki ir dzirdf­gie, visi parvalda zimju valodu. Centra zImju valodas izpete un dazadu macfbu materialu izdo­sana notiek Joti augsta profesio­nala IImenf. Tas nay izstastams, tas jaredz savam acfm. Centra darbu piltliba finanse universita­te, bet caur projektiem tiek pie­saistfti arf papildu IIdzekJi.

Viesojamies ari eka, kur tiek sagatavoti zImju valodas tulki. Diemzel daudz ko nedabOjam, jo bija atvaJinajumi. Atmil)a pa­likusi iespaidIga biblioteka ar materialiem par zimju valodu no visas pasaules.

Hamburgas universitate var apgOt gan zImju valodas tulka prafesiju, gan vienkarsi zImju valodu. Te jal)em vera, ka tikai zImju valodas apgusana nedod tiesIbas stradat par tulku.

Agrak Hamburga bija vienI­ga universitate Vacija, kur tika

ras invalIdi var apgOt profesiju. Salo nodarbojas arT ar darba prakses vietu nodrosinasanu Latvijas skoleniem. Viesosanas laika satikam skolenus no Smil­tenes tehnikuma un Alsvi~u

arodskolas. VNS iepazIstinaja ar nedzir­

dIgo nodarbinatIbas situaciju Vacija. AtkarIba no ekonomis­kas situacijas atsevis~os regio­nos strada 70-80 % nedzirdI­go. Lai gan tik daudz nedzirdI­go ir nodarbinati, arI Vacija pa­stay problemas. Ka galvenas barjeras iekjauties darba tirgO tika atzimeta daudzu nedzirdf­go zema kvalifikacija un «nepa­reizu» profesiju izvele.

Vacija pastav kvotu sistema, kas darba devejiem liek 5% no darbavietam atvelet invalfdiem. Par katru nenodarbinatu invali­du darba devejs maksa valstij 260 EUR menesf. No SIS soda naudas tiek finansetas organi­zacijas, kas nodarbojas ar invalI­du profesionalo apmacfbu un risina nodarbinatfbas jautaju­mus, ka ari apmaksati zImju va­lodas tulka pakalpojumi darba jautajumos. Ja darba devejs grib invalIdu atbrIvot no darba, tad japrasa nodarbinatIbas agentLiras atjauja. Lai gan Vaci­

ja pastav speciali integracijas servisi starp darba deveju un ne­dzirdIgo, tomer galvena proble­ma nedzirdIgajiem arT tur - ko­munikacija ar darba deveju.

Niderlandi parstaveja Veco jauzu centrs, kas atrodas 60 km no Amsterdamas. NodarbinatI­bas situacija Nfderlande ir drus­ku sliktaka neka Vacija. Proble­mas apmeram tas pasas. Klat­esosos gan vairak intereseja pa­sa centra darbIba. Tas ir vieni­gais speciali nedzirdigajiem uzbOvets centrs. Ekas arI specia­Ii projektetas apajas (skatit atte­lu), lai nedzirdigajiem bOtu er­tak sazinaties. Centrs ka blakus­darbIbu izvers arI pirmspensijas vecuma nedzirdIgo nodarbina­tIbas problemu risinasanu. NI­derlande nedzirdIgie Joti pastav uz savam tiesIbam jebkura jo­ma lietot zImju valodu.

Igauniju parstaveja Igauni­jas krievu nedzirdfgo kopienas biedre, kura zelojas par proble­mam krievu jauniesiem iegOt iz­glitIbu, apgOt profesiju un at­rast darbu. Klatesosie sausmina­jas par diskriminaciju, bet man vil)as stastItajam ta Isti negribe­jas ticet. BOs vien jaiegOst infor­macija par situaciju Igaunija no citiem avotiem.

Par LNS darbIbu un situaciju Latvija seminara dalIbniekus in­formeja E.Yorslovs. Holandiesi bija parsteigti, ka Latvija tik maz zImju valodas tulku, Ifdz ar to lielas problemas nedzirdIga­jiem iegOt konkuretspejIgu iz­glitIbu, ka LNS Ipasuma ir uZl)e­mumi, kur strada nedzirdIgie. Pateicu holandiesiem paldies, ka ar vil)u fonda atbalstu esam izveidojusi savu Rehabilitacijas centru ElvIras iela.

Seminara nobeiguma ka gal­venas problemas nedzirdIgo ie­kJausanai darba tirgO konstateja nedzirdIgo zemo profesioniilo kvalifikiiciju un komunikiici­jas problemas starp nedzirdI­go un darba deveju . Solo Baltic International un VNS apl)emas so problemu risinasanai stradat pie Eiropas meroga projekta, ai­cinot klatesosas organizacijas iesaistIties taja. Holandes par­stavji uzaicinaja klatesosos de­cembra sakuma viesoties pie vi­I)iem, apskatft Veco Jauzu cent­ru un turpinat diskusiju par pro­jektu.

* * * PALDIES par braucienu

organlzesanu Salo Baltic In­ternational parstavjlem Guntrai Cirulei un Olafam

II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas»

Petijums: Latvijas nedzirdigiis cittautietes q 2.lpp. ja pamata izgITtTba iegOta ci­

ta valstT vai skola ar krievu ma­cibu valodu, tas faktiski auto­matiski izsledz iespeju iegOt profesionalo izglitibu, jo nedzir­digiem cilvekiem vardiskas ­verbalas valodas apguve ir loti apgrOtinata, vairakums nespej brivi un pareizi izteikties pat dzimtaja valoda, Latvijas skolas ar krievu macibu valodu, kuras nedzirdigie jauniesi iegOst pa­mata un videjo izglltibu, valsts valodas apmaciba ir nepielauja­mi zema limeni.

Tomer pasu nedzirdigo cit­tautiesu velme apgOt latviesu valodu ir ieveribas cieniga: to gribetu darit 54,3% Latgale un 43,5% Rigas regiona. Vil)as at ­zist, ka latviesu valodas nepras­me ir nopietns s~erslis, lai maci­tos sados kursos, arodskolas utt. lespejams tapec sis sievietes vairakuma nolemusas som sa­vus bernus latviesu skola. 5i jau­tajuma izlemsana ir saistita ari ar gimenes apstakliem. jaukta gimene 38,6% veidojas Latgale un 56% Rigas regiona. Draugi latviesi ir 86% aptaujato abos regionos, bet 14% ar latviesiem nedraudzejas.

Tomer vairums atzist, ka lat­viesu valoda sazinaties iznak daudz, pie tam visbiezak sa­dzive.

Lie/aka da/a ­LR pi/sones

Aptaujato nedzirdTgo cittau­tiesu vidO 72% ir LR pilsones, 27% ir nepilsones, bet 1 % ir ci­tas valsts pilsonibas.

legOt LR pilsonTbu galveno­kart trauce neticiba, ka spes no­kartot eksamenus (37,9%). Gandrlz tresdala (27%) uzska­ta, ka var iztikt bez tas.

/'Aaza interese par va/sti, kur dzivo

Dazas atbildes loti labi at­klaja pasu nedzirdlgo cittautie­su velmes un ieinteresetTbas pakapi integreties Latvijas po­litiski sabiedriskaja un kultOras

Problempunkti Kopuma apUikoJot petiJuma rezultatus, var Izvlrzit

sadas rlslnamas problemas: • I,.otl zems Izglitibas limenls • Profesllas triikums; • Valas latvlesu valodas zlnasanas, kas trauce apgiit

profeslJu, un legiit InformaclJu par lespelam darba tlrgii;

• Vala motlvaclla Integretles sabledrlskl poUtlskaJa un kultiiras vide;

• Zema motlvaclJa stradat

vide. Politiskajiem notikumiem Latvija seko lidzi tikai 50,4% no visam aptaujatajam, bet 44,6% vairak interesejas par notiku­miem Krievija, savukart 5% ­par politiskajiem notikumiem sava izcelsmes valsti. 37% no visam aptaujatajam nezina, kas ir janis Rainis un 29% nevar pateikt, kas ir Aigars Kalvitis. Tas liecina, ka loti lielai dalai cittautiesu trOkst dzilakas inte­reses par valsti, kura vil)as dZI­yo.

Secinajums: petTjuma mer~­grupa vaji integrejusies sabied­riba pasu motivacijas trOkuma del. To apliecina arl neparprota­mas atbildes uz tiesi uzdotu jautajumu: vai izjOtat ikdienas dZlve pret sevi citadu attieksmi tikai tapec, ka esat cittautiete? Ar «ne» atbildeja 92% Latgales un 60% RIgas regiona aptauja­to.

Aptaujatas min tikai nenozT­mlgus gadljumus: kadu parpra­tumu valodas nezinasanas del, kadu sadzlves strlda nevieta pa­teiktu vardu ... praktiski gadlju­mus, kurus nevar uzskatit par tT­su diskriminaciju.

Te var izvirzit jautajumu: ja nedzirdlgajam cittautietem ir diezgan sarezgiti integreties lie­laja sabiedrlba un dZlvot lidzi notikumiem valstl, tad ka ir ar vietejo nedzirdlgo sabiedrlbu?

Ka zinams, katrai nacionali­tatei arl zlmju valoda ir atS~irl­ga, tapec tika noskaidrots, ka 38% Latgales un 28,3% RIgas regiona aptaujato labprat ap­mekletu special us zlmju valodas kursus, lai labak apgOtu latviesu zlmju valodu. Tas vertejams ka augsts raditajs, jo parasti zlmju valoda bez problemam tiek ap­gOta prakse, ikdiena.

Tapat daudzas piedalas Lat­vijas Nedzirdlgo savienTbas rl­kotajos pasakumos - abos re­gionos kopa 70%. Var drosi uz­skatit, ka integresanas vieteja nedzirdlgo sabiedrlba nerada nekadas problemas un notiek daudz intenslvak.

Kada Ir jiisu Izg/itiba?

4,3%

Latgale Riga

Vai darba meklejumos jums vajadzigs zimju valodas tulks?

. Ir vljadzla­

• Nav vajadzTga

• Rel.Om I. vajadzTge

utgll. Rlgl

Va; uzskatat, ka nedzlrdiga; cittautletel darbu atrast vleg/ak va; griitiik neka eltiim nedzlrdigajiim slevletem?

75%

1,1%

Vl8Slik GrOlik UdZVlrtTS8S lespilas

Val Izjiitat Ikdlenas dzive pret sevl eltiidu attleksm; tikal tiipec, ka esat elttautlete?

• !,.otl rell IzIOtu

. Pamata

. VJd6jii

• VJd6jii profesloniilli

oAugstlikii

Latgal. RTga

Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas"

Cimene: Sieviete. Virietis. Lidzsvars?,

Saticiba - piecdesmit gadu & Sandra Pumpure

Skriverlesu Olgas un Raimonda Kulltanu kop­dzive jau rakstama zelta burtiem. Lauliba vl!}1 no­dzivojusi 50 gadu. «Tik daudz, nevar pat noticet. Sklet, ka vlss notlcis tlkal v~kar», notelc abl laula­tie.

Laullbas gredzenus Olga un Raimonds Kulitani mija 1956.ga­da 12.janvarL Pagajis laiks, ka­mer kopa sapulcinajusi radus un draugus, tapee zelta kazas no­svinetas tikai nesen. Abi prieea­jas par draugiem apsveikumiem un laimes velejumiem.

«Brlvzemnieku» majas visus sagaida ar labvellbu. Tada ir vi­r;u attieksme arl vienam pret otru. Saskal)u saja gimene uz­reiz var pamanlt, lai arl dZlve bi­jusas ne tikai saulainas dienas.

Vecaki nedeva svetibu Kii Jus obi satlkiitles? 1951.gada saku stradat je­

kabpils rajona AbeJu bernuna­ma par pavara palldzi, bet Rai­monds turpat netalu pallg­saimniedba. Gaja gadi, un mes sakam nopietni draudzeties, pamazam satuvinajamies.

Pee kada laika Raimonds bildinaja mani. Es piekritu, vil)s judza zirgu, un mes devamies uz eiema padomi, kur musu laullbu registreja. Tas notika vienkarsi un klusi. Pee tam braueam majas.

Val an svlnwas rileoliit? Lielu kazu mums nebija. Ma­

jas sanaea kaimil)i, un mazliet jau nosvinejam so notikumu. Neko vairak nevarejam atJau­ties, jo katrs sar;emam vien 27 rubJus menesL

Val veciikl pledalijiis lusu abu svangalii dzives bridi?

Ne. Maniem veeakiem nepa­tika, ka nakamais znots ir bez iz­glltibas. Turklat Raimondam kops bernlbas ir traueeta dzir­de. Esmu par vir;u septir;us ga­dus veeaka. Tikai pee ilgiem ga­diem mate samierinajas ar ma­nu izveli un atzina, ka ta bijusi pareiza. Vir;a redzeja, eik Rai­monds ir labs un izdarlgs cil­veks. Mana masa gan palika pie savas pariiedbas, ka ar nedzirdl­gu cilveku kopa nedzlvotu. . Un Jums paJal vira nedzlr­diba griit1bas neradija?

Mes labi sapraUimies. Kaut arl velak k)uva pavisam slikti. Sava starpa vel varejam sazina­ties, bet ar citiem bija gruti. Tad meklejam arstu palldzlbu. Ta­gad vil)am ir dzirdes aparats, un tas palldz. Tomer arl ka yaj­dzirdlgu Raimondu iesauea die­net Krustpils aviaeijas baze.

Kii vll)am tur velciis? Labi, jo pee tam pat majas

negribeja laist. Aicinaja arl mani uz Krustpili pareelties. \firs tur veiea dazadus saimnieeiskus darbus. Man vienai vajadzeja tikt gala ar darbiem, jo mums bija arl sava saimniedba. Labi, ka pratu visus lauku darb us.

Visur, kur Raimonds strada, vins sanem pateielbu un daza­d~s apbalvojumus. Darba vil)u ciena.

Skaudras atmh;'las Kur ir jusu dzlmtii puse? Esmu dzimusi Dagdas pagas­

ta Asuna. Jau ka mazai meitenei man patika piedallties pasdarbl­ba. Tagad skatos televlzija «Lik­tena IIdumniekus» un ateeros, ka'mus kara laika apsaudlja me­za braJi. Savainoja man kajas. Tadas ir jaunlbas atmil)as, par ko joprojam atgadina slimas ka­jas. Velak mus gribeja aizvest darba uz Rezekni, bet mana vie­ta pieteieas radinieee.

Kiidl Jusu atmll)ii pallkusl viicu karaviri?

Neko sliktu vil)i man nenoda­rlja. Kad vaeu armija grasljas at­kapties, karavlri noorganizeja at­vadu vakaru un ielUdza arl mus. Viens karavlrs speleja gitaru un dziesmu par balto kaiju dziedaja vaciski, bet mes latviski. Karu es vairs nekad nevelos piedzlvot.

Upes de' maina dzivi No kurlenes niik Raimondo

kungs? \firs dzimis Iiukstes april)~a

Brodes ciema, kara laika paree­las uz Birziem, tad uz /ekabpili, velak Selpils pagasta nopirka maju.

Selplls lums ablem k!uva tuva?

~oti. Nopirkam savu laivu, jo citadi nekur nevarejam tikt. Tra­ki bija, kamer iemaeljos airet. Pee tam gan viena pati Dauga­va braueu, lai arl kads laiks bu­tu. Dazkart vi)l)iem pari neko nevareja redzet. AbeJu bernu­nama nostradaju 22 gadus, bet vlrs saimniedba - 20 gadu. Domajam: kad vil)am pienaks

apaJa darba jubileja, tad iesim no turienes prom.

Kiipec nolemiit piirceltles? Daugavas de). PJavir;as tikpat

ka ar roku aizsniedzamas, bet ne vienmer vareja tik pari upei. Tpasi gruti bija pavasaros un ru­del)os. Dazkart smiltis kaisljam, lai uz ledus neslld kajas, un tad s~ersojam aizsaluso upi. Arllidz Selpilij bija jabraue 11 kilomet­ru, un autobusi tur nekurseja. Beidzot izlemam dZlvot eitur, lai var parvietoties vairak pa sa us­zemi. Bernunama visi mani me­ginaja atrunat, un arl pasai bija .lei, jo kolektlvs tur bija labs.

Skriveros mums labi Kiide!lzveleJiitles Sknverus? lepatikas SI vieta, un 1972.

gada pareelamies uz Skrlve­riem. Raimonds stradaja lauku darbos, velak ferma. Es stradaju Skrlveru pansionata, bet man sakas vesellbas problemas. Bija pat tik traki, ka grldas lupatu ro­ka nevareju noturet. Paarstejos pie dziednieees, un roka nay vairs sapejusi.

No Oaugovas begiit, bet ne­kur tiilu no upes nealzgiiliitl

Ta iznaea. Tagad gan es laiva vairs nekaptu. Esam labi iedzl­vojusies saja puse. Visur atsaud­gi eilveki. Sobrld gan dZlvojam taiak no pagasta centra. Tomer soseja tuvu. Te iegriezas arl au­toveikals, un var nopirkt visu nepieeiesamo. Ja vajag ko vai­rak, dodamies uz eentru.

Mes labprat piedalamies da­zadas sapulces, ko riko Nedzirdl­go biedrlba, - braueam uz sa­puleem un citiem pasakumiem. Tas ir interesanti. Biedrlba mus arl vienmer apsveie svetkos.

Savu maju sapos skaistu Jusu "Bnvzemnleku.) mii­

las Ir pasu celtas?

Ne, mes tas nopirkam. Saku­ma Skrlveros dZlvojam dazadas vietas, bet gribejas kaut ko savu.

Pagajusaja gada musu Ipasu­mu atzina par pagasta sakopta­ko setu. Daram, ko varam. Ja pasiem sava maja, tad gribas to sakopt un turet kartlba.

Val nov grutl piiletles siidii vecumii?

Visadu vesellbas ~ibeJu jau ir gana. Ar vienu roku vel nay tik slikti, bet otra japietur, lai kaut ko izdarltu. Pildspalva jatur ar abam rokam, bet diegu adata vel varu ievert. Kamer pasi va­ram par sevi parupeties, nekur nedomajam doties.

Nostiprina laulibu baznica

Ko cltlem piirlem noveletu, 101 ari vil)lem Izdodas nodzi­vot kopii tlk IlgI?

Velesanos vienam otru sa­prast, kas arl nozlme - satid­bu. Lai arl dZlve nay bijusi rozai­na vien, abi laga strldejusies neesam. Tagad tiesam gruti no­tieet, ka tik ilga kopdzlve izna­kusi.

Nozlmlgs brldis mums bija 1989.gada, kad musu laullbai tika dota dieva svetlba. Tas no­tika Jaunjelgavas baznlea. Uz­skatljam, ka tas mums jaizdara. Ta mes satiekam un esam kopa gan dZlve, gan tidba.

Galvena redaktore: IIze Kopmane.

lespiests SIA «Elpa-2»

Ar gaismu da/oties, ta pasam vairosies.

Aristotelis

Materiiili sagatavoti ar ES finansiii/u atba/stu. Par to saturu pifnibii citbifd Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie nekiidii zilJii neatspogu/o ES viedok/i.