Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju …tap.mk.gov.lv/doc/2016_09/FMAnot_03082016_SPSIL.1461.docx · Web viewKā alternatīvs risinājums jauna likuma izstrādei tika

Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojums Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”.

2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

2014.gada 17.aprīlī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, kura jātransponē Latvijas tiesiskajā regulējumā divu gadu laikā no to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, t.i., līdz 2016.gada 17.aprīlim, taču atsevišķas prasības dalībvalstis var atlikt līdz 2018.gada 18.oktobrim (piemēram, pāreju uz pilnīgi elektronisku iepirkumu norisi). Likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts ar mērķi transponēt nacionālajos tiesību aktos Direktīvu 2014/25/ES. Vienlaikus tika veikti iepriekšējā regulējuma redakcionāli un juridiski tehniski precizējumi, kuru mērķis ir nodrošināt regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un atvieglot tā piemērošanu. Likumprojekts uzlabo spēkā esošo regulējumu, veicot tehniskus uzlabojumus un ieviešot labāko praksi. Likumprojektā bez izmaiņām būs saglabātas esošās prasības, kas ir ārpus jaunās sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu direktīvas tvēruma. Kā alternatīvs risinājums jauna likuma izstrādei tika aplūkota grozījumu veikšana spēkā esošajā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, tomēr, ņemot vērā to, ka bija nepieciešams pārskatīt lielāko daļu spēkā esošā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma pantu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 66.punktā minēto bija izstrādājams jauns likums. Papildus jāmin, ka 2016.gada 20.maijā spēkā stājušies grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas transponē būtiskākās Direktīvas 2014/25/ES prasības.

Likumprojektā ir paredzētas jaunas iepirkuma procedūras. Direktīva 2014/25/ES kā jaunu procedūru paredz konkursa dialogu un inovācijas partnerības procedūru. Likumprojektā noteiktās iepirkuma procedūras ir jāpiemēro subjektiem, kuri veic likumprojekta II nodaļā minētās darbības, ja būvdarbu līgumu, piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām robežvērtībām vai lielāka. Līdz ar to likumprojektā ir paredzēti šādi iepirkuma procedūru veidi:

1) atklāts konkurss – iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

2

2) slēgts konkurss – iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina;

3) inovācijas partnerības procedūra – iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un ko piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;

4) konkursa dialogs – iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un ko piemēro, kad nav iespējams iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzību apmierināšanai;

5) sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu, – iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un ko piemēro, kad nav iespējams iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām;

6) metu konkurss — iepirkuma procedūra, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt metu vai plānu (galvenokārt, pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tajā skaitā informācijas sistēmu) jomā), ko žūrijas komisija atzinusi par labāko;

7) sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu, – iepirkuma procedūra bez dalības uzaicinājuma iepriekšējas publicēšanas, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem.

Direktīva 2014/25/ES paredz, ka konkursa dialogu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgas piemērot, ja:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus;

2) iepirkuma līgums ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz


3

iepirkuma raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem, Eiropas tehnisko novērtējumu, kopējām tehniskajām specifikācijām vai tehniskajām atsaucēm;

5) atklātā vai slēgtā konkursā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai piedāvājumi pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto paredzamo līgumcenu, vai piedāvājumi atzīti par nepamatoti lētiem, vai piedāvājumi ir iesniegti pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, vai pretendenti neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

Inovācijas partnerības procedūra piemērojama gadījumos, kad ir nepieciešamība pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma, vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū. Inovācijas partnerība ļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā ir procedūras noteikumi, kas piemērojami sarunu procedūrām, publicējot dalības uzaicinājumu. Inovācijas partnerība veicinās nepieciešamo tirgus pieprasījumu, kas savukārt veicinās inovatīva risinājuma izstrādi. Tādēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

Direktīva 2014/25/ES ievieš atvieglotu iepirkumu veikšanas kārtību sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem. Ar 2016.gada 20.maija grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā daļa no pakalpojumiem bija ietverta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā. Direktīva 2014/25/ES paplašina šo pakalpojumu loku ar:

1) plašāku klāstu administratīvajiem, sociālajiem, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumiem;

2) obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumiem;3) pabalstu pakalpojumiem;4) citiem kopienas, sociālajiem un personālajiem

pakalpojumiem, tostarp arodbiedrību, politisko organizāciju, jauniešu biedrību sniegtajiem pakalpojumiem, un citiem biedru organizāciju pakalpojumiem;

5) reliģiskajiem pakalpojumiem;6) viesnīcu un restorānu pakalpojumiem;7) juridiskajiem pakalpojumiem, ciktāl tie nav izslēgti no

likuma piemērošanas (likumprojekta 10.pants);


4

8) citiem administratīvajiem pakalpojumiem un valdības pakalpojumiem;

9) pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai;10) ar cietumiem saistītiem pakalpojumiem, sabiedriskās

drošības un glābšanas pakalpojumiem, ciktāl tie nav izslēgti no likuma piemērošanas (likumprojekta 10.pants);

11) plašākiem izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumiem;12) starptautiskajiem pakalpojumiem;13) pasta pakalpojumiem;14) dažādiem citiem pakalpojumiem (riepu vulkanizēšanas

pakalpojumiem un kalēja pakalpojumiem).Direktīva 2014/25/ES paredz atvieglotas iepirkuma procedūras piemērošanu sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem no 1 000 000 euro.

Likumprojekts nosaka skaidru kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var veikt apspriedes par iepirkuma priekšmetu ar piegādātājiem un kādas ir sekas pretendentu iepriekšējai iesaistīšanai iepirkuma dokumentācijas izstrādē.

Likumprojektā tiek precizēta jauktu līgumu piemērošana. Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Savukārt tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem.

Ar likumprojektu tiek mainīta kārtība, kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda piesaistītos apakšuzņēmējus. Likumprojektā ir noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pieprasīt, lai pretendents uzrāda apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir 10 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

Direktīva 2014/25/ES paplašina, precizē un groza izņēmumu sarakstu, kuriem nebūtu jāpiemēro Direktīvas 2014/24/ES regulējums. Viens no likumprojektā iekļautajiem juridisko pakalpojumu veidiem, kam nav jāpiemēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, ir juridiskie pakalpojumi, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu. Lai noteiktu, vai konkrēts juridiskais pakalpojums ir saistīts ar valsts varas īstenošanu, ir jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 51.pants un uz šī panta piemērošanu attiecināmā judikatūra. Jāņem vērā tas, ka, piemērojot šo izņēmumu, tiek ierobežota brīva uzņēmējdarbība, un tas ir pieļaujams, tikai pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 51.pantu. Eiropas Savienības


5

Tiesas spriedumos ir norādes uz atsevišķām pazīmēm, kas raksturo valsts varas īstenošanu, piemēram, valsts varas īstenošanā nav konkurences aspekta, valsts ir atbildīga par zaudējumiem, ko radījušas personas, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus, u.c. Ņemot vērā minēto, pasūtītājam ir jāveic pienācīgs izvērtējums, lai piemērotu šo izņēmumu.

Ar likumprojektu tiek papildināti Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iekļautie pretendentu izslēgšanas nosacījumi, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda paziņojumā par līgumu vai/un iepirkuma procedūras dokumentācijā. Likumprojektā noteiktā kārtība paredz, ka izslēgšanas nosacījumi tiek iedalīti divās grupās – obligātie (48.panta pirmā daļa) un fakultatīvie (48.panta otrā daļa). Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs likumprojektā iekļautos fakultatīvos izslēgšanas nosacījumus piemēro tikai tad, ja tos ir norādījis dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentācijā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jebkurā gadījumā un pilnā apmērā pārbauda obligātos izslēgšanas nosacījumus, savukārt fakultatīvos izslēgšanas nosacījumus – tikai tādā apmērā, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis iepirkuma dokumentācijā vai dalības uzaicinājumā. Tiek mainīta izslēgšanas gadījumu pārbaudes kārtība. Izslēgšanas gadījumus piemēro arī tad, ja tie attiecas uz: personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība; pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojumu vai piegādes līguma vērtības; kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izziņas par pretendenta izslēgšanas nosacījumiem iegūs no Elektronisko iepirkumu sistēmas. Līdz ar to saņemamo ziņu apjoms būs vienāds gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, gan pasūtītājiem.

Mainīta tiek nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neizskata kandidāta pieteikumu vai pretendenta piedāvājumu un nepiešķir pretendentam iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamo īpašumu nodokļu administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju, ir konstatēts, ka kandidātam pieteikuma vai pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai pretendentam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šā lēmuma pieņemšanas dienā Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro.


6

Direktīva 2014/25/ES paredz būtisku jauninājumu – piegādātāju uzticamības atjaunošanu. Ja kandidāts vai pretendents vai personālsabiedrības biedrs, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, atbilst 48.panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5., 6., 7. vai 8.punktā vai otrās daļas 1., vai 2.punktā minētajam izslēgšanas gadījumam, tam ir iespēja pierādīt, ka tas nav izslēdzams no iepirkuma atbilstoši noteiktajiem izslēgšanas gadījumiem, jo tas ir veicis pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu nākotnē tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir jāizvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem, tas pieņem lēmumu neizslēgt attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā. Ja veiktie pasākumi ir nepietiekami, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.

Direktīva 2014/25/ES ievieš Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas kalpos kā sākotnējais pierādījums atbilstībai dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Ar likumprojektu tiek paredzēta jauna kārtība sākotnējā piedāvājuma iesniegšanai. Līdz šim piegādātājiem jau sākotnējā iesniegšanā bija jāiesniedz visi nepieciešamie apliecinošie dokumenti, kas apliecina piegādātāja tehniskās un finansiālās spējas. Likumprojektā ir paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem Eiropas Vienoto iepirkuma dokumentu, ar kuru piegādātājs iesniedz kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām, sākotnēji neiesniedzot papildus pierādījumus tā norādītajām spējām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atbilstību dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos pierādošos dokumentus pieprasīs tikai pretendentam, kam būtu potenciāli piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, taču tam tomēr ir tiesības jebkurā iepirkuma procedūras stadijā prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību dalības uzaicinājumā vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām.

Direktīva 2014/25/ES paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam primāri jāpiešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā cenu vai izmaksas un kvalitātes kritērijus. Direktīva 2014/25/ES pieļauj, ka dalībvalstis atsevišķos gadījumos tomēr izmanto arī viszemākās cenas kritēriju. Viszemākās cenas kritēriju sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot, ja to sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta. Vienlaikus jāuzsver, ka,


7

iepērkot jebkāda veida preci, nevajadzētu automātiski kā piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt viszemāko cenu, it īpaši tādos gadījumos, ja attiecīgai precei var izvērtēt izmaksas dzīves cikla laikā, kas ietver, piemēram, ar iegādi saistītas izmaksas, lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš), apkopes izmaksas, aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas).Direktīva 2014/25/ES paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā izmantot aprites cikla izmaksas. Šāda pieeja ir izmantojama piedāvājumu vērtēšanā arī šobrīd, taču netiek bieži pielietota. Direktīva 2014/25/ES nosaka faktorus, kas ir vērtējami aprites cikla izmaksu ietvaros.

Direktīva 2014/25/ES paredz iespēju kvalitātes kritēriju ietvaros vērtēt arī iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla kvalifikāciju (līdz šim šāds vērtēšanas kritērijs nebija atļauts).

Likumprojekts tiek papildināts ar nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtības regulējumu. Likumprojektā ir noteikta kārtība, ka tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to ir paredzējis iepirkuma dokumentācijā vai dalības uzaicinājumā, tas ir tiesīgs pārbaudīt pretendenta un tā apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes. Būtiskas atšķirības no attiecīgajām profesijām piemērotajām vidējām stundas tarifa likmēm valstī var liecināt par cenu dempingu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir jāpievērš uzmanība šai pazīmei, jo tā var liecināt par nepamatoti lētu piedāvājumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtēs pretendenta piedāvājumus, balstoties uz pretendenta paskaidrojumiem. Pretendents un apakšuzņēmējs var būt maksājis mazāku vidējo stundas tarifa likmi kā attiecīgajām profesijām ir maksājuši vidēji citi darba devēji valstī, bet likmei ir jābūt pamatotai ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām (t.sk. nodokļu jomā). Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvērtējumā nav nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta atzinums. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam pretendenta skaidrojumus par atšķirību starp pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no iepirkuma līguma vērtības, darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās un Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.

Direktīva 2014/25/ES paredz stingrākas prasības attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli. Pakalpojuma līgumu, ja pakalpojumi tiek sniegti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja objektā, un būvdarbu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāpieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju, ja


8

tādus ir plānots iesaistīt, sarakstu, kurā norāda apakšuzņēmēja nosaukumu, kontaktinformāciju un to pārstāvēttiesīgo personu, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāpieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā. Likumprojektā atbilstoši Direktīvā 2014/25/ES paredzētajai iespējai ir noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt iepirkuma procedūras dokumentos, ka publisku būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uz apakšuzņēmēja piestādīta rēķina pamata tieši pārskaita apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam.

Atbilstoši Direktīvā 2014/25/ES paredzētajai kārtībai ar 2016.gada 20.maija grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā tiek noteikta iepirkuma komisijas darbība. Iepirkuma komisijas regulējums likumprojekta 30.pantā paredz aizliegumu iepirkuma komisijas locekļiem pieņemt lēmumus par tādiem pretendentiem, ar kuriem tie atrodas interešu konfliktā. Likumprojekta 30.pantā uzskaitītie interešu konflikta gadījumi dod pamatu apšaubīt iepirkuma komisijas ieinteresētību lēmuma pieņemšanā. Likumprojektā iekļautais iepirkuma komisijas regulējums nav analogs un tā interpretācijā nav piemērojams Publisko iepirkumu likuma regulējums. Personas, kuras savu darbību veic iepirkuma komisijā, kura tiek izveidota Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā paredzēto iepirkuma procedūru veikšanai, nav valsts amatpersonas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 24.punkta izpratnē un uz tām neattiecas izrietošie pienākumi un ierobežojumi. Par valsts amatpersonām tiek uzskatītas tikai tādas personas, kuras savu darbību veic iepirkuma komisijās, kuras izveido pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

Likumprojektā atbilstoši Direktīvas 2014/25/ES 60.pantā paredzētajai kārtībai iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskām personām, t.sk. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai ņemtu vērā prasības personu ar invaliditāti pieejamības nodrošināšanai vai universālā dizaina principus. Universālais dizains ir tāds produktu un vides dizains, kas ir lietojams pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, bez nepieciešamības to pielāgot vai radīt speciālu dizainu. Tas nozīmē tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizainu, kurus, cik vien iespējams,


9

visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Universālais dizains ietver arī noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tas ir nepieciešamas. Universālais dizains nozīmē vides pieejamību jebkuram cilvēkam.

Likumprojektā atbilstoši Direktīvā 2014/25/ES paredzētajai kārtībai ir noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot likumprojekta normas, ja tas slēdz līgumu ar saistīto uzņēmumu vai kopuzņēmumu. Dažkārt līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiska grupa, kurā var ietilpt virkne atsevišķu uzņēmumu, bieži katram no šiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana ekonomiskai grupai, kurā tas ietilpst. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Lai netiktu ierobežota vai izkropļota konkurence, likumprojektā ir paredzēts piemērot noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

Likumprojekta 74.pantā tiek noteiks depozīts. Piedāvātais modelis novērš Satversmes tiesas 2010.gada 19.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2009-77-01 „Par Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta un pārejas noteikumu 12.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 92.pantam” minētās bažas. Pirmkārt, likumā ir noteikts konkrēts depozīta apmērs, kā arī gadījumi, kuros to neatmaksā (sūdzības noraidīšana vai sūdzības atsaukšana). Otrkārt, sabiedrības interese par tās labumam nepieciešamo darbu veikšanu vai preču piegādi bez liekas kavēšanās; valsts budžeta intereses novērst neattiecināmo izmaksu risku Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos; kā arī uzvarētāja tiesības paļauties, ka ar konkurētspējīgu un korektu piedāvājumu tam ir tiesības uz nekavējošu projekta realizācijas uzsākšanu – norāda uz nepieciešamību riska sadalei (tai skaitā runa ir par atturēšanu no citām nepamatotām sūdzībām), kas šai gadījumā ir depozīta apmērs. Finansiālais jautājums komerciāli orientētiem pretendentiem liks rūpīgāk izvērtēt iesniedzamās sūdzības pamatojumu un tās ietekmi uz cita, līdztiesīga komersanta (uzvarētāja) interešu aizsardzību, kā arī uz visas sabiedrības interešu aizsardzību kopumā.


10

Atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma” un Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojumam Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, kurā minēts, ka ministrijas ar institūcijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, izvērtēt visus to kompetencē esošos koncepcijas informatīvās daļas pielikumā minētos administratīvos pārkāpumus un izvērtēt par šo pārkāpumu turpmāku saglabāšanu administratīvo pārkāpumu sistēmā ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sabiedrisko kaitīgumu, nodarījuma sekas, nodarījuma aktualitāti un nodarījuma attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām. Pārskatot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21–166.25 pantā minētos administratīvos pārkāpumus un izstrādājot administratīvo pārkāpumu normas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, tika izvērtēta to lietderība, aktualitāte, samērīgums un nepieciešamība, ņemot vērā nodarījuma raksturu. Normu mērķis ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atbildīgo un vainīgo personu saukšana pie atbildības par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un sodītās, kā arī citu personu atturēšana no turpmākas tiesībpārkāpumu izdarīšanas, kā arī bija nepieciešams paredzēt papildsoda – tiesību izmantošanas aizlieguma (līdz Administratīvo pārkāpumu procesa likuma stāšanās spēkā brīdim – tiesību atņemšanas ieņemt valsts amatpersonas amatus) – piemērošanas kārtību. Normas pilda arī preventīvu funkciju, tas ir, sekmē publiskā iepirkuma organizēšanā atbildīgo personu godprātību, atbildību, kompetenci publisko iepirkumu procesā, tādējādi novēršot kļūdas, paviršību, negodprātību un bezatbildību atbildīgo personu rīcībā. Normas veicina sabiedrības uzticību publisko iepirkumu procesam un publisko iepirkumu procesā iesaistīto komersantu un atbildīgo personu godprātībai.

Tiesību izmantošanas aizliegums ieņemt tādus valsts amatpersonas amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, neparedz obligātu atbrīvošanu no amata, bet gan aizliegumu nodarboties ar normā definētām darbībām lēmumā noteiktajā termiņā; tomēr, ja amata pienākumus nav iespējams mainīt, tad gan attiecīgais amats personai ir jāatstāj. Attiecīgi likumprojektā tiek noteikts, ka Iepirkumu uzraudzības birojam vienas darbdienas laikā pēc lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas personai, kurai aizliegts ieņemt attiecīgos valsts amatpersonas amatus, par pieņemto lēmumu jāinformē visas tās institūcijas, kurās šī persona ieņem valsts amatpersonas amatus, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība (neatkarīgi no tā, vai kapitāla daļas pieder publiskai personai), kapitāla daļu īpašniekus vai kapitāla daļu


11

turētājus (ja tā ir valsts kapitālsabiedrība). Ņemot vērā iepirkumu un koncesijas procedūru ilgstošo norisi (iepirkuma vai koncesijas procedūras komisijas locekļu dalību komisijas darbā) un institūciju atbildīgo personu atbildību par dažādu līgumu (darījumu) un vispārīgo vienošanos noslēgšanu, paredzēts informēt attiecīgās institūcijas par pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pirms tam, kad minētais lēmums stājies spēkā (vienlaikus iekļaujot norādi, ka lēmums vēl nav stājies spēkā (kļuvis nepārsūdzams)), lai dotu iespēju institūcijām savlaicīgi sagatavoties iespējamai soda izpildei, kas var būt saistīta ar amata pienākumu maiņu (tajā skaitā personas aizstāšanu iepirkuma vai koncesijas procedūras komisijās un neiekļaušanu citās), ja tas iespējams, vai pat pārcelšanu citā amatā, ja līdzšinējā amata pienākumu maiņa nav iespējama.

Pārskatot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21–166.25 pantā minētos administratīvos pārkāpumus, veikti grozījumi pēc būtības:

1) mainīta līgumcenas robežvērtība lielāka naudas soda apmēra un papildsoda piemērošanai par būtiskākiem pārkāpumiem no 145 000 euro uz 500 000 euro, ņemot vērā to, ka iepriekš noteiktā robežvērtība bija diezgan zema, lai piemērotu obligātu aizliegumu ieņemt noteiktus valsts amatpersonas amatus (tas gan vairāk ietekmēja Publisko iepirkumu likuma neatbilstošas piemērošanas gadījumus, mazāk – sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju atbildīgo personu rīcību, jo līgumcenu robežvērtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem bija augstākas);

2) ņemot vērā administratīvo pārkāpumu jomā uzsākto atteikšanos normatīvajos aktos noteikt atsevišķus administratīvo pārkāpumu sastāvus par atkārtotiem pārkāpumiem, arī likumprojektā tādi nav paredzēti;

3) paaugstināts naudas soda minimālais apmērs tiem pārkāpumiem, kas saistīti ar neatbilstošu līgumu noslēgšanu, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja praksi naudas sodu piemērošanai par šādiem pārkāpumiem un līgumcenu robežvērtību ievērojamo atšķirību, salīdzinot ar Publisko iepirkumu likumu;

4) administratīvā atbildība par kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, atlases prasību neievērošanu un tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu aprobežota ar gadījumiem, kad pieņemtais lēmums ir ietekmējis iepirkuma tiesību piešķiršanu. Likumā arī paredzēts, ka gadījumā, ja pieņemtais lēmums atcelts (piemēram, to atcēlusi Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija vai pati iepirkuma komisija, konstatējot pārkāpumus), administratīvā atbildība nav piemērojama.

Ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21–166.25 panta piemērošanas praksi, attiecībā uz jauno regulējumu paskaidrojams, ka:


12

1) likumprojekta 88.pantā minētajos gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir slēdzis darījumus, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, bet kas nav noformēti kā rakstveida līgumi, un to veikšanu apliecina dažādi maksājuma dokumenti, piemēram, rēķini-pavadzīmes, persona, kas būs administratīvi atbildīga par šādu darījumu veikšanu, būs tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atbildīgā persona, kuras kompetencē un pienākumos ir šādu darījumu (līgumu) slēgšana sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vārdā un kura ir akceptējusi (piemēram, apstiprinot iesniegtos rēķinus-pavadzīmes) citu darbinieku rīcību, kas faktiski pasūtījuši (piemēram, piezvanot attiecīgajam piegādātājam) preces, pakalpojumus vai būvdarbus un kuriem nav tiesību veikt darījumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vārdā. Šādām personām arī pašām ir jābūt informētām par attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kopējo darījumu apjomu, lai konstatētu, vai ir pieļaujami attiecīgi darījumi (maksājumi), nepiemērojot likumu vai piemērojot likumam neatbilstoši izraudzītu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, un tās nevar aizbildināties ar šādas informācijas neesamību (neapkopošanu) attiecīgajā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā;

2) likumprojekta 92.panta pirmā daļa ir attiecināma uz laika posmu līdz pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanai, lai nodrošinātu piegādātājiem nepieciešamo informāciju pieteikumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanai.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Direktīvas 2014/25/ES pārņemšanai ar finanšu ministra 2014.gada 17.marta rīkojumu Nr.131 “Par darba grupas izveidi” tika izveidota darba grupa jauna publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu izstrādei, vēlāk ar finanšu ministra 2015.gada 19.marta rīkojumu Nr.136 “Par darba grupas izveidi publisko iepirkumu jomā” tika aktualizēts darba grupas sastāvs un paplašināts darba grupas uzdevums. Tās sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ārvalstu investoru padomes, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas.

4. Cita informācija Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1. Sabiedrības 219 sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

13

mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē un juridiskas un fiziskas personas, kas piedāvā tirgū pakalpojumus, preces un būvdarbus un kas piedalās publiskajos iepirkumos (to precīzu skaitu nav iespējams zināt). Iepirkumu uzraudzības biroja darbinieki, kuri piemēros administratīvos sodus par šā likuma pārkāpumiem.

2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Administratīvais slogs lielākajā daļā no likumprojektā paredzētā regulējuma paliek nemainīgs, jo iepirkumu norises kārtību Direktīva 2014/25/ES nemaina.

Administratīvais slogs samazinās, ieviešot Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, jo pretendentiem nevajadzēs katrā iepirkumā uzreiz iesniegt visus kvalifikāciju un pieredzi apliecinošos dokumentus. Tādus vajadzēs iesniegt tikai pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

Administratīvais slogs palielinās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz piegādātāju uzticamības atjaunošanas kārtību, taču šobrīd nav zināms, cik daudz varētu būt šādu gadījumu, kādi būs noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma apstākļi un kādus pierādījumus piegādātājs iesniegs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Kopumā administratīvais slogs varētu palielināties, arī piedāvājumus izvērtējot pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija, taču jau šobrīd ir iespējams izmantot šo kritēriju, līdz ar to administratīvā sloga palielinājums nav objektīvi novērtējams. Administratīvais slogs varētu palielināties piegādātājiem, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu prasīt apakšuzņēmēju sarakstus pirms iepirkuma līguma darbības uzsākšanas, taču šādu prasību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izvirzīt arī šobrīd un tas ir cieši saistāms ar saprātīgu iepirkuma līguma izpildes kontroli, līdz ar to arī šī regulējuma gadījumā ir tirgū pastāvoša prakse. Tāpat administratīvais slogs nav objektīvi novērtējams, jo būs piegādātāji, kuriem nebūs apakšuzņēmēju vai būs tikai neliels skaits, kā arī tādi, kuriem būs garas apakšuzņēmēju ķēdes. Līdz ar to nav prognozējams, cik resursus prasīs šāda saraksta sagatavošana un iesniegšana sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, tāpat šis saraksts var jau būt iesniegts piedāvājumā un palikt nemainīgs, līdz ar to atkārota informācija nebūtu jāsniedz.

3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav novērtējams, ņemot vērā, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pieejas iepirkuma procedūras vadībā, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanā un prasību piegādātājiem izvirzīšanā.

4. Cita informācija Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiemRādītāji n-tais gads Turpmākie trīs gadi (euro)


14

n+1 n+2 n+3

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu



1 2 3 4 5 61. Budžeta ieņēmumi: 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

1.2. valsts speciālais budžets 1.3. pašvaldību budžets 2. Budžeta izdevumi: 2.1. valsts pamatbudžets 2.2. valsts speciālais budžets 2.3. pašvaldību budžets 3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets 3.2. speciālais budžets 3.3. pašvaldību budžets 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

5. Precizēta finansiālā ietekme: X 5.1. valsts pamatbudžets 5.2. speciālais budžets 5.3. pašvaldību budžets 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins6.2. detalizēts izdevumu aprēķins7. Cita informācija Papildus līdzekļi Iepirkumu uzraudzības biroja uzturētajai

valsts informācijas sistēmas „Publikāciju vadības sistēma” (PVS) uzlabošanai un nodrošināšanai ir paredzēti likumprojektā “Publisko iepirkumu likums”.


15

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu1. Nepieciešamie saistītie

tiesību aktu projektiPēc izstrādāto likumprojektu apstiprināšanas, likumprojektā ir dots deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt:

1) noteikumi (vairāki) iepirkuma procedūru norises kārtībai, kuri paredzēs detalizētu likumprojekta 13.panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru norises kārtību;

2) noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību;

3) par centralizētajiem iepirkumiem, kuros tiks noteikti centralizēto iepirkumu institūciju un tās sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumi un centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu grupas;

4) noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām, kuri noteiks publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

5) noteikumi par Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kurā tiks noteikts Eiropas vienotā iepirkuma dokumenta saturs un apjoms;

6) dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumi, kas noteiks dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus un kārtību;

7) noteikumi par iesnieguma par iepirkuma procedūras pārkāpumiem depozīta samaksas un atmaksas kārtību;

8) noteikumi par statistikas pārskatu iesniegšanas kārtību, saturu un aizpildīšanas kārtību;

9) noteikumi prasībām un standartiem sistēmām, kas tiks izmantotas elektroniskai piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai;

10) noteikumi par būvkomersantu klasifikācijas kritērijiem.

2. Atbildīgā institūcija Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija.

3. Cita informācija Nav


16

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām1. Saistības pret Eiropas

Savienību1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.

Direktīvas prasības jāpārņem un jāpiemēro, sākot ar 2016.gada 18.aprīli. Dalībvalstis var atlikt Direktīvas 2014/25/ES 40.panta 1.punktu piemērošanu līdz 2018.gada 18.oktobrim, izņemot, kad elektronisko sakaru līdzekļu izmantošana ir obligāta.

2. Padomes 1992.gada 25.februāra direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.

Ir jau pārņemta spēkā esošajā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Regulējums attiecībā uz šo direktīvu likumprojektā nemainās.

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra Direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.


4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.


2. Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Cita informācija Nav.1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiemAttiecīgā Eiropas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada


17

Savienības tiesību akta datums, nosaukums

26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.

A B C D1.pants 1.punkts Nav jāpārņem

2.punkts Nav jāpārņem3.punkts Nav jāpārņem4.punkts Nav jāpārņem5.punkts Nav jāpārņem6.punkts

2.pants 1.punkts 1.panta 4.punkts

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

Likumprojekts stingrākas prasības neparedz

2.punkts 1.panta 4.punkta “a” apakšpunkts



“a” apakšpunkts

1.panta 4.punkta “a” apakšpunkts



“b” apakšpunkts




“c” apakšpunkts




3.punkta 1.panta 4.punkta “a” apakšpunkts



4.punkts 1.panta 4.punkta “c” apakšpunkts



5.punkts 1.panta 4.punkta “b” apakšpunkts



6.punkts 1.panta 23.punkts



7.punkta 1.panta 25.punkts

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/



18

ieviesta pilnībā8.punkts 1.panta

14.punktsES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


9.panta 1.panta 12.punkts






"a" apakšpunkts

1.panta 5.punkts



"b" apakšpunkts

1.panta 5.punkts



11.punkta “a” apakšpunkts

70.panta otrā daļa

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta daļēji.Daļu no iegādes palīgdarbībām veic Iepirkumu uzraudzības birojs. Iegādes palīgdarbības nav jāveic obligāti (Direktīvas 2014/25/ES 2.panta 12.punkts).




ES tiesību akta vienība tiek pārņemta daļēji.Daļu no iegādes palīgdarbībām veic Iepirkumu uzraudzības birojs. Iegādes palīgdarbības nav jāveic obligāti (Direktīvas 2014/25/ES 2.panta 12.punkts).




ES tiesību akta vienība tiek

Likumprojekts stingrākas prasības


19

pārņemta daļēji.Daļu no iegādes palīgdarbībām veic Iepirkumu uzraudzības birojs. Iegādes palīgdarbības nav jāveic obligāti (Direktīvas 2014/25/ES 2.panta 12.punkts).

neparedz


ES tiesību akta vienība tiek pārņemta daļēji.Centralizēto iepirkumu institūcijām nav pienākums sniegt konsultācijas par iepirkuma procedūru rīkošanu vai plānošanu.Iegādes palīgdarbības nav jāveic obligāti (Direktīvas 2014/25/ES 2.panta 12.punkts).


13.punkts Netiek pārņemts

ES tiesību akta vienība netiek pārņemta, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem privāto tiesību subjekts var darboties privāto tiesību jomā (piedāvāt tirgū iegādes palīgdarbības). Likumprojektā nav paredzēts, ka centralizēto iepirkumu institūcijas veiktās darbības būtu maksas pakalpojumi.


20


ES tiesību akta vienība netiek pārņemta, jo jēdziens “rakstisks” tiek lietots vispārpieņemtā šī jēdziena nozīmē un nav nepieciešams tā skaidrojums.











ES tiesību akta vienība netiek pārņemta šajā likumprojektā, jo jēdziens “inovācija” ir definēts Zinātniskās darbības likumā.





20.punkts 24.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā








“a” 1.panta FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

21

apakšpunkts 19.punkta “a” punkts


1.panta 19.punkta “a” punkts


1.panta 19.punkts “b” punkts





1.panta 27.punkts




1.panta 27.punkts







1.panta 20.punkts




1.panta 20.punkts




1.panta 20.punkts







1.panta 27.punkts




1.panta 27.punkts



4.punkts Nav jāpārņem Regulējums attiecas uz Eiropas



22

Komisijas darbību.

5.pants 1.punkts 8.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


2.punkts 8.panta pirmā daļa



3.punkta 8.panta ceturtā daļa



4.punkts 8.panta trešā daļa



5.punkts 8.panta otrā daļa



6.pants 1.punkts 9.panta otrā daļa










9.panta ceturtā daļa “a” apakšpunkts




9.panta ceturtā daļa “b” apakšpunkts




9.panta ceturtā daļa “c” apakšpunkts



7.pants 3., 4., 7.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


8.pants 1.punkta 3.panta pirmā ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

23

daļa vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

stingrākas prasības neparedz


3.panta pirmā daļa











2.punkta 3.panta pirmā daļa











9.pants 1.punkta 3.panta otrā daļa




3.panta otrā daļa




3.panta otrā daļa



2.punkta 3.panta otrā daļa




3.panta otrā daļa




3.panta otrā daļa




24

10.pants 1.punkta 4.panta pirmā daļa















4.panta otrā daļa




4.panta otrā daļa



3.punkta 4.panta pirmā daļa











11.pants 5.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā




13.pants 1.punkta 6.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā



6.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/



25

ieviesta pilnībā“b” apakšpunkts

6.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


2.punkta Netiek pārņemts.

Izriet no Pasta likuma.



Netiek pārņemts.




Netiek pārņemts.




Netiek pārņemts.



pirmais ievilkums

Netiek pārņemts.



otrais ievilkums

Netiek pārņemts.



14.pants 1.punkta 7.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā








15.pants 13.panta trešā daļa

Atbilst daļēji.Saskaņā ar likumprojekta 13.pantu izdodami Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi, kas noteiks līgumcenu robežas.Finanšu ministrija ir atbildīgā par minēto noteikumu



26

izstrādi pēc likumprojekta pieņemšanas, lai tie stātos spēkā vienlaikus ar likuma stāšanos spēkā.













5.punkts 14.panta divpadsmitā daļa



6.punkts 14.panta trīspadsmitā daļa



7.punkta 14.panta piektā daļa



8.punkts 14.panta sestā daļa



9.panta 14.panta septītā daļa



10.punkts 14.panta sestā un septītā daļa



11.punkts 14.panta devītā daļa




27

"a" apakšpunkts

14.panta devītās daļas pirmais punkts



"b" apakšpunkts

14.panta devītās daļas otrais punkts



12.punkts 14.panta astotā daļa



"a" apakšpunkts

14.panta astotās daļas pirmais punkts



"b" apakšpunkts

14.panta astotās daļas otrais punkts



13.punkts 14.panta desmitā daļa



"a" apakšpunkts

14.panta d desmitās daļas pirmais punkts



"b" apakšpunkts

14.panta desmitās daļas otrais punkts



"c" apakšpunkts

14.panta desmitās daļas trešais punkts



14.punkts 14.panta vienpadsmitā daļa



"a" apakšpunkts

14.panta vienpadsmitās daļas pirmais punkts



"b" apakšpunkts

14.panta vienpadsmitās daļas otrais punkts



17.pants Nav jāpārņem. Regulējums paredz pienākumus


28

Eiropas Komisijai

18.pants 1.punkts 10.panta pirmās daļas 1.punkts



2.punkts 10.panta pirmās daļas 1.punkts



19.pants 1.punkts 10.panta pirmās daļas 2.punkts






20.pants 1.punkts 10.panta trešā daļa



"a" apakšpunkts

10.panta trešās daļas 1.punkts



"b" apakšpunkts







3.punkts 10.panta trešās daļas 3.punkts



21.pants 1.punkts 10.panta pirmā daļa



"a" apakšpunkts

10.panta pirmās daļas 3.punkts



"b" apakšpunkts




"c" 10.panta ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

29

apakšpunkts pirmās daļas 6.punkts

vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


pirmais ievilkums

10.panta pirmās daļas 6.punkta “a” apakšpunkts



otrais ievilkums

10.panta pirmās daļas 6.punkta “b” apakšpunkts



trešais ievilkums




ceturtais ievilkums




piektais ievilkums




"d" apakšpunkts




"e" apakšpunkts




"f" apakšpunkts




"g" apakšpunkts

10.panta pirmās daļas

13.punkts



"h" apakšpunkts




"i" apakšpunkts




22.pants 10.panta pirmās daļas 18.punkts




30

23.pants 1.punkts 10.panta pirmās daļas 16.punkts un 17.punkts



"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




pirmais ievilkums




otrais ievilkums




24.pants 1.punkts 10.panta piektā daļa



"a" apakšpunkts

10.panta piektā daļa



"b" apakšpunkts

10.panta piektā daļa



2.punkts 10.panta ceturtās daļas 2.punkts



3.punkts 10.panta ceturtās daļas 1.punkts





2.punkts 8.panta ceturtā daļa



"a" apakšpunkts

8.panta ceturtā daļa




31

ieviesta pilnībā"b"

apakšpunkts8.panta ceturtā daļa



3.punkts 8.panta piektā daļa












"a" apakšpunkts

9.panta ceturtās daļas 2.punkts



"b" apakšpunkts

9.panta ceturtās daļas1.punkts



27.pants 1.punkts 10.panta trešā daļa



"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




"c"apakšpunkts




2.punkts 10.panta trešās daļas 3.punkts







32

pārņemta/ ieviesta pilnībā

neparedz

"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts














"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts











"a" apakšpunkts

11.panta sestās daļas 1.punkts



"b" apakšpunkts








5.punkts 11.panta ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

33

septītā daļa









"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts











"a" apakšpunkts

12.panta trešā daļa



"b" apakšpunkts







"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts








34




30.pants 1.punkts 12.panta septītā un astotā daļa



"a" apakšpunkts

12.panta septītā daļa



"b" apakšpunkts

12.panta astotā daļa



31.pants 1.punkts 12.panta devītā daļa



"a" apakšpunkts

12.panta devītās daļas 1.punkts



"b" apakšpunkts








32.pants 1punkts 10.panta otrā daļa



"a" apakšpunkts

10.panta otrās daļas 1.punkts



"b" apakšpunkts




33.pants Nav jāpārņem. ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

34.pants 1.punkts 85.pants pirmā un piektā daļa




35

ieviesta pilnībā2.punkts 85.panta pirmā

daļaES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


3.punkts 85.panta otrā un trešā daļa





2.punkts 86.pants Atbilst daļēji.Saskaņā ar likumprojekta 87.panta otro daļu izdodami MK noteikumi, kas noteiks kritērijus, pēc kādiem nozares ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtēs, vai konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētā darbība Latvijas Republikā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, un 87.panta pirmajā daļā minēto prasību saturu un iesniegšanas Eiropas Komisijai kārtību.


3punkts 86.panta ceturtā daļa



"a" apakšpunkts





36

"b" apakšpunkts










6.punkts Nav jāpārņem Regulējums paredz pienākumus Eiropas Komisijai





37.pants 1.punkts 17.panta pirmā un ceturtā daļa






3punkts 17.panta sestā daļa
















37


neparedz

40.pants 43., 44.pants tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai.

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta daļēji, jo Direktīva 2014/25/ES ļauj atlikt šī 40.panta 1.punkta pilnīgu ieviešanu līdz 2018.gada 18.oktobrim. Likumprojekta ietvertais regulējums nodrošina, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir iespēja izvēlēties iepirkumā tikai elektronisku saziņu. Pāreja tikai un vienīgi uz elektronisku saziņu iepirkumos no 2016.gada 18.aprīļa radītu ievērojamas grūtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, jo būtu jāizveido šādu piedāvājumu pieņemšanas sistēma un nepieciešamie drošības pasākumi. Pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku saziņu dos iespēju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem



38

pašiem plānot pāreju uz elektronisku iepirkumu. Ir paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks prasības un standartus sistēmām, kas tiks izmantotas piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai.

41.pants 1.punkts 1.panta 10.punkts CPV koda piemērošana tiks paredzēta Ministru kabineta noteikumos par iepirkuma procedūru norises kārtību



2.punkts 1.panta 10.punkts CPV koda piemērošana tiks paredzēta Ministru kabineta noteikumos par iepirkuma procedūru norises kārtību



42.pants VI nodaļa ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā




44.pants 1.punkts 13pants, 36.pants



2.punkts ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā



39

3.punkts ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā





"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts







45.pants 13.panta otrā daļa. Direktīvas norma tiks pārņemta ar MK noteikumiem.









48.pants 13.panta otrā daļa. Direktīvas norma tiks pārņemta ar MK




40

noteikumiem.49.pants 13.panta otrā

daļa. Direktīvas norma tiks pārņemta ar MK noteikumiem.



50.pants 1.punkts 13.panta septītā daļa



"a" apakšpunkts

13.panta septītās daļas 1.punkts



"b" apakšpunkts

13.panta septītā daļas 2.punkts







"d" apakšpunkts




"e" apakšpunkts




“f” apakšpunkts




"g" apakšpunkts




"h" apakšpunkts

13.panta septītā daļas 8.punkta “a” apakšpunkts



“i” apakšpunkts

13.panta septītā daļas 8.punkta “b” apakšpunkts



"j" apakšpunkts





41

ieviesta pilnībā51.pants 1.punkts 61.pants ES tiesību akta





52.pants 1.punkts 62.pants, iepirkuma procedūras norises kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos.


























6.punkts 63.panta septītā daļa







42


neparedz




"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts














2.punkts 64.panta pirmā un otrā daļa






"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts







"a" apakšpunkts




"b" 64.panta trešā ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

43

apakšpunkts daļa vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā













"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts










56.pants 1.punkts 20.panta piektā daļa






57.pants 1.punkts 20.panta piektā un sestā daļa



2.punkts 20.panta piektā un sestā daļa




44

ieviesta pilnībā3.punkts 20.panta piektā

un sestā daļaES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


"a" apakšpunkts

20.panta piektā un sestā daļa



"b" apakšpunkts







"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts







"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts








60.pants 1.punkts 23.panta otrā un devītā daļa



2.punkts 23.panta pirmā un otrā daļa




45


neparedz




"a" apakšpunkts

23.panta piektā daļa 1.punkts



"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts




"d" apakšpunkts
















"a" apakšpunkts

24.panta pirmā daļas 1.punkts



"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts




"d" 24.panta pirmā ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

46

apakšpunkts daļas 4.punkts



"e" apakšpunkts













3.punkts 82.apnts ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


63.pants 1.punkts 42.panta 1-5.daļai



2.punkts 42.panta 1-5.daļai



64.pants 1.punkts 26.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa



2.punkts 26.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa



65.pants 13.panta sestā daļa, pants pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem.






2.punkts 41.panta otrā ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

47






"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




67.pants 31.pants, Direktīvas pants pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem.









"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




69.pants 36.panta ceturtā daļa









3.punkts 38.panta ES tiesību akta Likumprojekts FMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

48

ceturtā un piektā daļa



"a" apakšpunkts

38.panta ceturtā un piektā daļa



"b" apakšpunkts

38.panta ceturtā un piektā daļa



4.punkts 38.panta ceturtā un piektā daļa



71.pants 39.pants, 40.pants. Direktīvas pants pilnībā tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos.

ES tiesību aktu vienība netiek pārņemta/ieviesta pilnīgi, jo daļa no pantā iekļautā regulējuma attiecas uz Eiropas Savienības Publikāciju biroju.


72.pants 40.pants. Direktīvas pants pilnībā tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos.



73.pants 1.punkts 42.panta sestā, septītā, astotā daļa






74.pants Pants tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem






2.punkts 37.panta otrā ES tiesību akta Likumprojekts


49



"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts




"d" apakšpunkts
















76.pants 47.pants. Direktīvas pants tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem










50







5.punkts 55.panta desmitā daļa






78.pants 1.punkts 47.panta pirmā daļa, pants tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem



79.apnts 1.punkts 17.panta trešā daļa, 48.panta pirmās daļas 11.punkts, 48.panta otrās daļas 6.punkts 51.panta astotā daļa, 52.panta ceturtā daļa



2.punkts 17.panta trešā daļa, 48.panta pirmās daļas 11.punkts, 48.panta otrās daļas 6.punkts 51.panta astotā daļa, 52.panta ceturtā daļa



3.punkts 17.panta trešā daļa, 48.panta pirmās daļas 11.punkts, 48.panta otrās daļas 6.punkts 51.panta astotā daļa, 52.panta ceturtā daļa



80.pants 56.pants ES tiesību akta Likumprojekts


51

vienība tiek pārņemta/ ieviesta daļēji. Dalībvalstīm ir paredzēta iespēja noteikt, ka netiek piemēroti izslēgšanas nosacījumi, ja iepirkuma līgums būtu slēdzams ar izslēgšanas gadījumiem atbilstošu piegādātāju, bet tas ir nepieciešams tādu prioritāru iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, ar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību.




82.pants 1.punkts 57.pants pirmā daļa



2.punkts 57.pants otrā un ceturtā daļa



"a" apakšpunkts

57.pants otrā un ceturtā daļa



"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts




3.punkts 57.pants trešā ES tiesību akta Likumprojekts


52



4.punkts 57.pants piektā daļa



5.punkts 57.pants sestā daļa






"a" apakšpunkts


"b" apakšpunkts



"a" apakšpunkts


"b" apakšpunkts


"c" apakšpunkts


3.punkts 21.pants84.pants 1.punkts 59.panta pirmā

un otrā daļaES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

Likumprojekts paredz stingrākas prasības, jo nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ja tas to ir norādījis iepirkuma dokumentācijā vai paziņojumā par līgumu, ir pienākums izvērtēt, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no iepirkuma līguma vērtības, darba


53

ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos deviņos mēnešos pēdējo 12 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā. Stundas tarifa likmes atšķirības var norādīt uz to, ka piedāvājumā nav iekļauta vismaz valstī noteiktā minimālā stundas tarifa likme vai nodokļi.




"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts





54

"c" apakšpunkts




"d" apakšpunkts



"e" apakšpunkts




"f" apakšpunkts
























5.punkts ES tiesību aktu vienība netiek pārņemta/ieviesta pilnīgi, jo daļa no pantā iekļautā regulējuma attiecas uz



55

Eiropas Komisiju.


Lai arī normā iekļautais regulējums netieši ir saistīts ar iepirkumiem, tomēr tas nav pārņemams likumprojektā.

Minētā tiesību norma attiecas uz gadījumiem, kad pastāv šķēršļi citās valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kas kavē piegādātājus piedalīties iepirkumos konkrētajās valstīs. Tie ir starptautiskās tirdzniecības jautājumi, kas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē un kuru izpildei nav nepieciešams speciāls deleģējums.

87.pants 65.panta trešā daļa





89.pants 1.punkts 35.pants, 66.panta otrā daļa



"a" apakšpunkts




"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts





56


neparedz

"d" apakšpunkts




"e" apakšpunkts

66.panta otrās daļas 5.punkts, 66.panta septītā daļa








4.punkts 35.pants. Direktīvas pants pilnībā tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos.



"a" apakšpunkts

35.pants. Direktīvas pants pilnībā tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos.



"b" apakšpunkts




"c" apakšpunkts




"d" apakšpunkts

35.pants. Direktīvas pants pilnībā tiks pārņemts Ministru kabineta




57

noteikumos.5.punkts 66.panta astotā

daļaES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā




91.pants 13.panta devītā daļa







94.apnts ES tiesību akta vienība netiek pārņemta, jo nav pieņemts normatīvais akts, kas noteiktu sociālā uzņēmēja statusu un tā piešķiršanas kārtību. Ja šāds tiesiskais regulējums tiks izstrādāts, Publisko iepirkumu likumā tiks izstrādāti grozījumi. Dalībvalstīm šis pants nav jāpārņem obligāti.


95.pants 13.panta trešā daļa. Direktīvas pants tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos.



96.pants 33.pants, ES tiesību akta Likumprojekts


58

40.pants, pants pilnībā tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos par metu konkursu rīkošanas kārtību



97.pants Tiks pārņemts Ministru kabineta noteikumos par metu konkursu rīkošanas kārtību









100.pants 45.pants, pants tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem


Likumprojekts paredz stingrākas prasības attiecībā uz statistikas pārskatu iesniegšanas biežumu un saturu (tiek atstāts esošais regulējums), lai būtu pieejami statistikas dati katru gadu par veiktajiem iepirkumiem, ņemot vērā, ka statistikas dati ir nepieciešami iepirkumu politikas plānošanas un ieviešanas


59

vajadzībām.101.pants 83.pants ES tiesību akta





103.pants Nav jāpārņem104.pants Nav jāpārņem105.pants Nav jāpārņem106.pants Nav jāpārņem107.pants Nav jāpārņem108.pants Nav jāpārņem109.pants Nav jāpārņem110.pants Nav jāpārņem1.pielikums 1.peilikums ES tiesību akta



2.pielikums 1.panta 26.punkts



3.pielikums II nodaļa ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


4.pielikums ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

Lai arī normā iekļautais regulējums netieši ir saistīts ar iepirkumiem, tomēr tas nav pārņemams likumprojektā.

Minētā tiesību norma attiecas uz gadījumiem, kad pastāv šķēršļi citās valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kas kavē piegādātājus piedalīties iepirkumos konkrētajās valstīs. Tie ir starptautiskās tirdzniecības jautājumi, kas ir Ekonomikas


60

ministrijas kompetencē un kuru izpildei nav nepieciešams speciāls deleģējums.

5.pielikums “a” apakšpunkts

44.panta 3.punkts




44.panta 4.punkts




44.panta 5.punkts



“d” apakšpunkts

44.panta 6.punkts



“e”apakšpunkts

44.panta 7.punkts



“f” apakšpunkts

44.panta 8.punkts



“g” apakšpunkts

44.panta 9.punkts



6.pielikums 40.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā


7.pielikums 63.panta ceturtā daļa



8.pielikums 1.panta 16. un 29.punkts, 23.pants



9.pielikums 40.pants, pants tiks pārņemts pilnībā ar Ministru kabineta




61

noteikumiem10.pielikums Saskaņā ar

likumprojekta 40.panta pirmo daļu izdodami MK noteikumi, kas noteiks paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību.



11.pielikums Saskaņā ar likumprojekta 40.panta pirmo daļu izdodami MK noteikumi, kas noteiks paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību.



12.pielikums 51.panta sestā daļa, 52.panta trešā daļa



13.pielikums Tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem



14.pielikums Nav jāpārņem15.pielikums Nav jāpārņem16.pielikums Tiks pārņemts

ar Ministru kabineta noteikumiem



17.pielikums 2.pielikums ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā








20.pielikums Tiks pārņemts ar Ministru




62

kabineta noteikumiem


neparedz

21.pielikums Nav jāpārņem

Attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta datums, numurs, nosaukums

Padomes 1992.gada 25.februāra direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.

A B C D

1.pants – grozīts ar direktīvu 2007/66/EK

Skatīt pie direktīvas 2007/66/EK.

2.pants 1.punkta

pirmā ievilkuma

"a" apakšpunkts 72.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

"b" apakšpunkts 75.panta ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

"c" apakšpunkts Netiek pārņemts. Dalībvalstij ir izvēles iespējas pārņemt direktīvas 1.panta 1.punkta:1) "a" un "b" apakšpunktu vai2) "c" apakšpunktu. Likumprojektā tiek pārņemts pirmais variants.

"d" apakšpunkts 80.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

otrais ievilkums 80.pants ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

2.punkts – grozīts ar direktīvu 2007/66/EK





63



5.punkts Netiek pārņemts. Tā kā dalībvalstij ir izvēles iespējas pārņemt direktīvas 1.panta 1.punkta "c" apakšpunktu un likumprojektā tas netiek pārņemts, tad netiek pārņemta arī šī norma.



7.punkts 80.pants Izriet no minētās normas.

8.punkts Nav jāpārņem. Izriet no Administratīvā procesa likuma un likumprojekta. IUB lēmums ir saistošs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ja tas to nepilda, tad piegādātājam ir iespēja no jauna pieņemto lēmumu apstrīdēt IUB. Ja līgums tiek noslēgts prettiesiski, tad piegādātājs var iesniegt pieteikumu tiesā, prasot noslēgto līgumu atzīt par spēkā neesošu.


70. un 71.pants. ES tiesību akta vienība tiek pārņemta/ ieviesta pilnībā

3.pants – grozīts ar direktīvu 2007/66/EK (izslēgts atestācijas institūts)

Nav jāpārņem.


Nav jāpārņem.

5.pants – grozīts ar direktīvu Nav jāpārņem.


64

2007/66/EK (izslēgts atestācijas institūts)


Nav jāpārņem.


Nav jāpārņem.



9.pants – grozīts ar direktīvu 2007/66/EK (izslēgts samierināšanas institūts)

Nav jāpārņem.


Nav jāpārņem.


Nav jāpārņem.



13.pants 1.punkta

pirmais ievilkums Nav jāpārņem.

otrais ievilkums Informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1.punkts


2.punkts Nav jāpārņem.

3.punkts Nav jāpārņem.

14.pants Nav jāpārņem.

Pielikums – grozīts ar direktīvu 2007/66/EK (izslēgts)

Nav jāpārņem.


Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

1.pants Nav jāpārņem. Attiecas uz publisko iepirkumu jomu.

2.pants 2.panta 2.punkts, 37.pants, 39.pants, XII nodaļa, XIII nodaļa, XIV nodaļa.


3.pants Nav jāpārņemFMAnot_03082016_SPSIL; Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

65

4.pants Nav jāpārņem5.pants Nav jāpārņem


Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu


2.pants Netiek pārņemts Netiek pārņemts, dalībvalsts izvēle.

3.pants Regulējums paredzēts Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Paredzēts Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 21.pantā.

4.pants 1.panta 26.punkts, 21.pants



6.pants 21.pants pilnībā tiek pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem.


7.pants Nav jāpārņem8.pants Nav jāpārņem9.pants Nav jāpārņem10.pants Nav jāpārņem11.pants Direktīva ir pārņemta

spēkā esošajā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

12.pants Nav jāpārņem13.pants Nav jāpārņem14.pants Nav jāpārņemKā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?Kādēļ?

Skatīt aprakstu anotācijas I sadaļas 2.punktā

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES

Projekts šo jomu neskar


66

dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanu un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiemCita informācija Nav.

2.tabulaAr tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem

tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.Pasākumi šo saistību izpildei

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1. Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība plānota ar nevalstisko organizāciju starpniecību, izskatot likumprojektu un tā izmaiņas tiesību akta pieņemšanas procesā darba grupā. Tiks sagatavotas preses relīzes masu medijos un Finanšu ministrijas mājaslapā, jau ir tikušas sniegtas intervijas masu mediju pārstāvjiem par likumprojekta saturu.

Finanšu ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” ir ievietota uzziņa par likumprojektu.

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sabiedrības līdzdalība plānota ar nevalstisko organizāciju starpniecību, izskatot likumprojektu un tā izmaiņas tiesību akta pieņemšanas procesā darba grupā.

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojektā ietverti darba devēju un arodbiedrību priekšlikumi. Jautājumos, kuros kompromiss netika panākts, plānots, ka tiks turpinātas diskusijas likumprojekta pieņemšanas gaitā (kopumā organizētas 4 darba grupas sēdes) un starpinstitūciju sanāksme. Likumprojektu izstrādē plaši tika iesaistītas ne vien valsts pārvaldes iestādes, bet arī nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Tāpat darba grupā tika aicināti piedalīties arī darba grupas sastāvā neiekļauto nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas izradīja šādu interesi likumprojektu izstrādes gaitā.


VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē Iepirkumu uzraudzības birojs, Valsts reģionālās


67

iesaistītās institūcijas attīstības aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests.2. Projekta izpildes

ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas. Likumprojekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.Tiek paplašinātas Valsts reģionālās attīstības aģentūras funkcijas ar elektroniskās informācijas sistēmas nodrošināšanu pieteikumu un piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai. Minētās funkcijas pilnīgai ieviešanai ir nepieciešami papildu cilvēkresursi (tiks nodrošināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora ietvaros, nepalielinot amata vietu skaitu resorā) un finansējums, kurš tiks pieprasīts Ministru kabinetā likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta „Par valsts budžetu 2017.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.


Finanšu ministre D.Reizniece-Ozola

04.08.2016. 09:5814425E.Matulis67095457, [email protected]


Documents

Likumprojekta ”Sabiedrisko pakalpojumus sniedzēju …tap.mk.gov.lv/doc/2016_09/FMAnot_03082016_SPSIL.1461.docx · Web viewKā alternatīvs risinājums jauna likuma izstrādei tika