LIEPĀJAS JŪRNIECĪBAS KOLEDŽA

Inženiertehniskā nodaļa

Studiju virziens

„MEHĀNIKA un METĀLAPSTRĀDE,

SILTUMENERĢĒTIKA,

SILTUMTEHNIKA un MAŠĪNZINĪBAS”

Pašnovērtējuma ziņojums

Izskatīts koledžas Padomes sēdē

2014.g. 17.decembrī,

Protokols Nr.2

Liepāja

2014

2

SATURS

1. STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS lpp

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi ar koledžas stratēģiju. 4

1.2. Studiju virziena un programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas

republikas interešu viedokļa. 5

1.3. Studiju virziena attīstības plāns 6

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus

pieprasījumam 7

1.5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze 8

1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts 9

1.7. Studiju virziena pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un

materiāltehniskais nodrošinājums 14

1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros 16

1.9. Studiju programmu uzskaitījums 17

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums 17

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā

darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības

projektos, dalība starptautiskajos projektos

19

1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno

zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts 20

1.13. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums 22

1.14. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums 22

1.15. Informācija par ārējiem sakariem:

15.1. Sadarbība ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām. 22

15.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām,

kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas. 24

15.3. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas

programmu ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti. 25

15.4. Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī

sadalījumā pa studiju programmām, norādot studiju ilgumu, valsti. 26

2. STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS 27

2.1. Studiju programmu īstenošanas mērķi un uzdevumi 29

2.2. Studiju programmu paredzētie studiju rezultāti 29

2.3. Studiju programmu plāni 31

2.4. Studiju kursu apraksti 31

2.5. Studiju programmu organizācija 32

2.6. Prasības, uzsākot studiju programmu 32

2.7. Studiju programmu praktiskā īstenošana 32

2.8. Vērtēšanas sistēma 33

2.9. Studiju programmas izmaksas 35

2.10. Studiju programmu atbilstība akadēmiskās izglītības standartam un

profesijas standartam 35

2.11. Studiju programmu salīdzinājums ar citiem studiju programmām 39

2.12. Informācija par studējošiem

12.1. Studējošo skaits 44

12.2. Imatrikulēto studējošo skaits 45

12.3. Absolventu skaits 45

2.13. Studējošo aptaujas un to analīze 46

2.14. Absolventu aptaujas un to analīze 52

2.15. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 53

3. Studiju programmu perspektīvais novērtējums 53

3

4. PIELIKUMI 54

4.1. PIELIKUMS 1. Studiju virziena īstenošanā iesaistīta akadēmiskā

personāla zinātniskās pētniecības jaunrades biografijas 55

4.2. PIELIKUMS 2. Diploma pielikuma paraugi 67

4.3. PIELIKUMS 3. Dokumenti, kas apliecina studiju turpināšanas

iespējas 87

4.4. PIELIKUMS 4. Aptauju materiāli 88

4.5. PIELIKUMS 5. Prakses līgum un prakses nolikums 96

4.6. PIELIKUMS 6. Vienošanas līgumi 106

4

1. STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, koledžas un studiju virziena

stratēģijas kopīgie mērķi

Studiju virzienā šobrīd ietilpst divas programmas „Jūras transports” un „Kuģu

mehāniķis” ar vienādu kvalifikāciju: kuģu mehāniķis. 2015. gadā plānots licencēt

studiju virziena ietvaros vēl vienu programmu - „Kuģu elektromehānika”

(kvalifikācija: kuģu elektromehāniķis).

Liepājas Jūrniecības koledža (LJK) sagatavo speciālistus jūrniecības nozarei,

kura ir viena no galvenajām Latvijas nākotnes ekonomiskās attīstības virzītājām.

Izglītības jomā LJK atrodas starp vispārējās izglītības iestādēm un augstskolām. LJK

sagatavo kuģu mehāniķu, kuģu vadītāju un loģistikas speciālistus. LJK absolventi

strādā daudzās Latvijas un ārzemju kompānijās (no Latvijas Jūrnieku administrācijas

Jūrnieku Reģistra datiem: no kopējā absolventu skaita jūrā uz kuģiem strādā 70% KV

un 72% KM).

Ar Latvijas Republikas IZM Studiju akreditācijas komisijas sēdes 2013. 26.

jūnija lēmumu Nr. 222 studiju virziens ir akreditēts uz diviem gadiem līdz 2015. g. 25.

jūnijam.

Koledžas misija Studiju virziena misija

sagatavot darba tirgū

konkurētspējīgus transporta

jomas speciālistus;

iesaistīt izglītības procesā

jaunus speciālistus transporta

jomā;

sniegt starptautiski atzītu

1.līmeņa profesionālo

augstāko izglītību;

pilnveidot un uzturēt

jūrniecības speciālistu

profesionālo kvalitāti;

būt par jūrniecības tradīciju

attīstības veicinātāju Kurzemes

novadā.

sagatavot darba tirgū

konkurētspējīgus kuģu

mehāniķu speciālistus;

iesaistīt izglītības procesā

jaunus speciālistus;

sniegt starptautiski atzītu

1.līmeņa profesionālo

augstāko izglītību;

pilnveidot un uzturēt kuģu

mehāniķu profesionālo

kvalitāti;

būt par jūrniecības tradīciju

attīstības veicinātāju

Kurzemes novadā.

Koledžas vīzija Studiju virziena vīzija

Kļūt par labāko mācību iestādi

ar vismodernākajām

apmācības metodēm un

tehnoloģijām transporta

speciālistu sagatavošanā

Nodrošināt studiju virziena

programmas ar modernākajām

tehnoloģijām un nepieciešamo

iekārtojumu kvalificētu kuģu

mehāniķu sagatavošanā

Studiju virziena attīstības stratēģija koledžas stratēģisko mērķu sasniegšanai:

lai iegūtu sabiedrības respektu, jāveicina kvalitatīva augstākā

izglītība un darba devēju prasībām atbilstoša profesionālā sagatavotība,

tādēļ nepieciešams:

5

uzlabot studiju kvalitāti,

pilnveidot studiju virzienā iekļautās programmas,

uzlabot akadēmisko vidi,

paaugstināt studējošo profesionālās iemaņas,

uzlabot metodisko darbu,

izglītot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus,

veikt darba devēja pasūtītus zinātniskos pētījumus,

paaugstināt speciālistu profesionālo kvalifikāciju mūžizglītības

ceļā,

intensificēt darbu ar absolventiem,

sekmēt studējošo skaita palielināšanos.

lai sasniegtu starptautisku atzinību, pastiprināt zinātniskās

pētniecības darbu, iesaistoties starptautiskos projektos, kā arī

piesaistot ārvalstu docētājus, tādēļ nepieciešams:

- sadarboties ar ārvalstu augstskolām,

- izstrādāt mācību grāmatas un studiju līdzekļus.

Studiju virziena attīstības stratēģija ir balstīta uz LJK attīstības stratēģiju 2014.-

2025. gadam, un studiju virziena stratēģiskie mērķi ir saskaņoti ar LJK stratēģiskajiem

mērķiem.

1.2. Studiju virziena un programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas

Republikas interešu viedokļa

Studiju virziens kopumā, kā arī atsevišķās studiju programmas vērtējamas kā

perspektīvas gan Latvijas Republikas, gan pasaules kontekstā.

Studiju virziena studiju programmas veidotas tā, lai ar to īstenošanu varētu

sasniegt četrus galvenos augstākās izglītības mērķus:

1. personības attīstība notiek visos studiju kursos, individuālajā darbā ar

studentiem, mācīšanās un tālākizglītošanās prasmju apgūšanā;

2. demokrātiskas sabiedrības attīstība tiek veicināta, veidojoties

demokrātiskām attiecībām starp studentiem, mācību spēkiem un administrāciju,

studentiem piedaloties Koledžas padomes darbā un lemjot par jautājumiem, saistītiem

ar studijām un sadzīvi;

3. zinātnes attīstības uzdevumi tiek risināti, izstrādājot studiju darbus,

projektus un kvalifikācijas darbus;

4. darba tirgus prasību ievērošana notiek, periodiski pārskatot un aktualizējot

studiju kursus atbilstoši STCW78 konvencijai un izmaiņām darba tirgū. Regulāri

notiek tikšanās ar darba devējiem, intervijas un aptaujas; darba devēji piedalās

kvalifikācijas darbu recenzēšanā un aizstāvēšanā.

Pasaulē pieaug pieprasījums pēc jūrniekiem un konkrēti kuģu mehāniķu

speciālistiem. Koledža sagatavo tādus speciālistus, kas ir spējīgi strādāt kuģa mehāniķa

amatā kā uz kuģiem ar Latvijas karogu, tā arī uz ārvalstu kuģiem.

6

Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc koledžas absolventiem palielināsies, pieaugot

iedzīvotāju maksātspējai. Studiju programmas saturs ir veidots tā, lai nodrošinātu

teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši STCW 78 konvencijai.

Studiju virzienā īstenotās programmas ir orientētas uz Latvijas ilgtspējas mērķu

sasniegšanu.

Salīdzinot studiju virziena mērķus ar Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju

varam secināt, ka studiju virziens nodrošina Latvijas galvenā kapitāla – cilvēku spēju,

zināšanu un talantu attīstību, attīsta radošumu un spēju sadarboties, izglīto jauniešus,

lai tie būtu spējīgi iekļauties gan vietējā, gan globālajā darba tirgū.

1.3. Studiju virziena attīstības plāns

Studiju virziena attīstības plāns paredz šādu pasākumu īstenošanu:

1) studiju procesa kapacitātes un kvalitātes pilnveide:

nodrošināt mācībspēku kvalifikācijas celšanu Latvijā un ārzemēs, uzsākt

dalību Erasmus, aktīvāk piedalīties starptautiskajās konferencēs;

pilnveidot studiju programmu un studiju kursu mācīšanas un mācīšanās

metodikas, izstrādāt studiju materiālus, īpašu uzmanību pievēršot materiāliem studijām

e-vidē;

uzsākt e-studiju izmantošanu un novērtēt e-studiju izmantošanas

nepieciešamību katrā studiju programmas studiju kursā;

veicināt studentu vēlmi patstāvīgi mācīties, izmantot datu bāzes, nodrošinot

pilnvērtīgu Moodle platformas darbība un lietošanu ;

katras studiju programmas studiju kursā izveidot vienkāršu sistēmu studiju

rezultātu definēšanai, kontrolei un pārvaldībai;

izstrādāt, licencēt un uzsākt jaunu studiju programmu „Kuģu

elektromehāniķis”;

2) veicināt sadarbību ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām:

turpināt sadarbību ar Latvijas Jūrnieku reģistru;

pilnveidot sadarbību ar Latvijas kruingkompānijām, sistemātiski veicot

darba devēju aptauju, precizējot svarīgākās zināšanas un prasmes studiju rezultātu

definēšanai mainīgos tirgus apstākļos;

veikt darba devēju aptauju par studentu un absolventu zināšanām, prasmēm

un kompetenci;

3) uzsākt starptautisko sadarbību:

uzsākt dalību ES mūžizglītības programmās ERASMUS no

2014./2015.gada;

noslēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu augstskolām un koledžām, kas

īsteno līdzīga studiju virziena studiju programmu;

uzaicināt Latvijas un ārvalstu vieslektorus.

4) darbs ar studentiem (potenciāliem studentiem):

7

jaunu cilvēku piesaiste visa gada garumā, darbs ar skolām;

reklāmas aktivizēšana;

jūtama profesijas ietekme sadarbībā ar pirmā studiju gada studentiem.

Ievads studiju procesā 1. kursa studentiem (2-3 dienas), kur notiek iepazīstināšana ar

koledžu, bibliotēku, studiju procesu, nolikumiem;

infrastruktūras pārkārtošana atbilstoši grupu lielumam;

papildu darbs ar atpalikušajiem studentiem;

obligātas pārrunas pie līgumu laušanas;

5) materiāltehniskās bāzes pilnveidošana:

atjaunot dīzeļdzinēja laboratoriju;

atjaunot mehāniskās darbnīcas iekārtojumu;

pilnveidot simulatora telpu ar centrālo vadības pulti un nodrošināt

sakarus ar navigācijas tiltiņa simulatoru;

izveidot kuģu automātikas laboratoriju;

uzstādīt augstsprieguma stendu;

6) stiprināt finanšu kapacitāti.

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus

pieprasījumam

LJK, piedaloties jūrnieku izglītības koncepcijas un profesionālo programmu

izstrādes darba grupās, reāli apzināja Latvijas darba tirgus vajadzības un pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības speciālistu vietu un prognozējamo pieprasījumu, un

secināja, ka situācijā, kad mainās profesionālās izglītības saturs, struktūra un

konkrētās realizācijas formas, ir jārada tādas profesionālās izglītības piedāvājuma

formas, kuras sekmē operatīvu jauno un moderno tehnoloģiju apgūšanu, paaugstina

profesionālās izglītības pieejamību, nodrošina nepārtrauktu izglītību, kvalifikācijas

pilnveidošanu un uzturēšanu. Pašreizējā situācijā jūrniecības nozare skaidri iezīmē LJK

vietu procesos, kuros ir iespēja ne tikai piedalīties, bet arī tos veidot un attīstīt.

Visas nozares, kam speciālistus gatavo LJK, nākošajos 12 gados paredz turpināt

vairāk vai mazāk strauju attīstību un izaugsmi, palielinot nodarbināmo speciālistu

skaitu.

Vienlaikus demogrāfiskā situācija tuvākajos gados rāda cilvēku skaita

samazināšanās tendenci tajās jauniešu vecuma grupās, kas šajā laikā varētu uzsākt

studijas LJK.

Ekonomiskās migrācijas rezultātā daļa sagatavoto speciālistu pamet Latviju, lai

strādātu ārpus tās.

Tehnoloģiju straujā attīstība speciālistu iegūtās zināšanas var padarīt

novecojušas vai nepietiekamas, pirms gūta atdeve no ieguldījumiem izglītībā. Ņemot

to vērā, strādājošiem kuģu virsniekiem ir nepieciešama izglītības līmeņa celšana un

uzturēšana.

Nozares attīstībā arvien vairāk notiek starpdisciplīnu saskare. Praktiski visās

nozarēs ienāk procesu un iekārtu elektroniskā kontrole un vadība.

8

Tehniskajās profesijās arvien lielāku nozīmi iegūst sociālās kompetences, kas

ļauj komplicētus procesus veikt organizētās darba komandās. Saskarsmes pamati,

valodas prasme, lai varētu skaidri izteikt savu viedokli, vairāku svešvalodu zināšanas

kļūst par ikdienā nepieciešamām tehnisko speciālistu kompetencēm. Atvērtais

starptautiskais tirgus, kurā atrodas Latvija, nosaka multikulturālu darba un sociālo vidi

kā objektīvu apstākli.

Secinājums: visi kuģu mehāniķu speciālisti ir pieprasīti un nodarbināti (92%

no LJK 2013./2014. gada absolventiem strādā jūrā, un pēc Latvijas Jūrnieku

reģistra datiem nākotnē pieprasījums pieaugs par 54%).

1.5.Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīz.

Stiprās puses:

darba tirgū ir pieprasījums pēc

kvalificētiem speciālistiem;

realizējot studiju programmu, tiek

ņemta vērā tajā imatrikulēto studējošo

specifika: aizņemtība darbā,

iepriekšējās izglītības un darba

pieredzes dažādais līmenis,

individuālās studiju vajadzības un

motivācija;

programma kopumā atbilst ISO

prasībām;

mācību spēki ir izvēlējušies

pasniedzēju darbu nevis atalgojuma

dēļ, bet tāpēc, ka ir vēlējušies savu

profesionālo pieredzi un zināšanas

nodot citiem;

studentiem ir pieejama informācija

par studiju programmu;

studentu motivācijas augsts līmenis;

studiju organizācija pieļauj iespēju

apvienot studijas ar darbu;

studējošie ir nodrošināti ar

optimāliem studiju, sadzīves un

atpūtas apstākļiem – dienesta

viesnīcu, trenažieru zāli, medpunktu,

bibliotēku, datorklasēm;

studiju programmās ir iekļauti visi

nepieciešamie jūrnieku programmas

kursi;

valsts noslēguma pārbaudījumos

saņemot novērtējumu 7 balles un

augstāk, absolventiem ir iespējas

uzreiz pēc koledžas beigšanas saņemt

gan 1.līmeņa profesionālās augstākās

Vājās puses:

mazā vidusskolas absolventu vēlēšanās

studēt provinces pilsētu izglītības

iestādēs;

zemais darba apmaksas līmenis

koledžas akadēmiskajam personālam;

akadēmiskā personāla novecošana;

studentu un akadēmiskā personāla

vājās svešvalodu zināšanas;

zema sadarbība ar nozares

organizācijām;

kvalitātes vadības sistēma ieviesta

nepilnīgi;

nepietiekošs finansējums

materiāltehniskās bāzes uzlabošanai;

nepietiekoša Eiropas fondu

izmantošana;

nespēja piedāvāt prakses vietas, kuras

apmierinātu studējošos

9

izglītības diplomu, gan kompetences

sertifikātu (darba diplomu)

Iespējas:

studenti uzreiz pēc koledžas beigšanas

var iesaistīties darbā, jo visi

vajadzīgie kursi ir apgūti studiju laikā;

jaunu studiju programmu veidošana;

akadēmiskā personāla piedalīšanās

projektos, pastāvīga kvalifikācijas

paaugstināšana

Draudi:

nepietiekamais budžeta finansējums

nenodrošina materiāli tehniskās bāzes

regulāru atjaunošanu un papildināšanu;

demogrāfiskā situācija neļauj

nokomplektēt 100% studējošo, kas var

novest pie studējošo skaita

samazināšanās koledžā

LJK attīstība tiek regulāri plānota, ir izstrādāts ITN nodaļas attīstības plāns un

koledžas attīstības plāns 2014.-2025. gadam.

1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts

Kopš 2014. gada 1. septembra Liepājas Jūrniecības koledžā sākta koledžas

iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas aktualizācija. Lai sistematizētu

aktualizācijas procesu un sakārtotu veicamos darbus kvalitātes nodrošināšanā ir

izstrādāts Liepājas Jūrniecības koledžas Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas plāns

2014. - 2016. gadam. Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma Liepājas Jūrniecības

koledžā tiek ieviesta, pamatojoties uz:

Augstskolu likuma 5.panta Augstskolu uzdevumi 21 daļas prasībām, kurā

noteikts, ka augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas,

iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, izstrādā

mehānismus savu studiju programmu veidošanai, iekšējai apstiprināšanai, to darbības

uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei, izveido un publisko tādus studējošo sekmju

vērtēšanas kritērijus, nosacījumus un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto

studiju rezultātu sasniegšanu, izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā

personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai, nodrošina, ka tiek vākta un

analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo

apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti,

pieejamiem studiju līdzekļiem un to izmaksām, augstskolas darbības rādītājiem;

1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un

diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu kodeksa (STCW kodekss) 2. daļas A-I/8 un B-I/8

iedaļas prasībām un Ministru kabineta noteikumu Nr.1065 „ Noteikumi par jūrnieku

profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanu un uzraudzību” prasībām, kurās

noteikts, ka izglītības un mācību iestāde īsteno programmu saskaņā ar iestādes

kvalitātes vadības sistēmu, kurā aprakstīti un dokumentēti programmas īstenošanai

nepieciešamie resursi, procesi un procedūras.

Iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanas mērķis ir:

izvērtēt un pilnveidot koledžā notiekošos procesus, lai nodrošinātu procesu

stabilitāti un efektivitāti;

efektīva izglītības procesa kā koledžas kvalitatīva pakalpojuma sniegšanas

nodrošināšana un nepārtraukta uzraudzība;

10

darba tirgus prasībām atbilstoša kvalitatīva produkta radīšana, t.i., koledžas

absolventu zināšanu, prasmju un iemaņu atbilstība profesionālās kvalifikācijas

prasībām.

Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas ieviešanas prasību atspoguļojums

Augstskolas likuma

5.panta 2.1 daļas punktu

saturs

STCW kodeksa

2.daļas

B-I/8 iedaļas prasības

Prasību izpildes apraksts

Liepājas Jūrniecības koledžā

Augstskola iedibina

politiku un procedūras

augstākās izglītības

kvalitātes nodrošināšanai

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

kvalitātes politika, mērķi

un plāni, tās

organizatoriskā struktūra

un funkcijas

1) Izstrādāts Liepājas Jūrniecības koledžas reglaments,

kas nosaka Liepājas Jūrniecības koledžas

organizatorisko struktūru un darba organizāciju;

2) izstrādāti Liepājas Jūrniecības koledžas

struktūrvienību nolikumi, kas nosaka struktūrvienības

funkcijas, uzdevumus un darba organizāciju;

3) izstrādāta un apstiprināta Liepājas Jūrniecības

koledžas Kvalitātes politika.

LJK kvalitātes vadības sistēma tiek uzturēta un attīstīta

atbilstoši CAF (Common Assessment Framework)

modeļa principiem, kas noteikti Eiropas kvalitātes

pārvaldības organizācijas EFQM uzņēmējdarbības

izcilības modelī, un starptautiskā standarta ISO

9001:2008 kvalitātes vadības un kontroles principiem,

t.i. LJK tiek plānots ieviest integrēto kvalitātes vadības

sistēmu, kas sastāv no diviem kvalitātes vadības

sistēmu modeļiem: EFQM un ISO9001.

CAF modeļa ieviešana nodrošina iespēju LJK darbības

sistemātiskai pašnovērtēšanai, iegūstot informāciju par

neatbilstībām, par koledžas būtiski uzlabojamajām

darbībām. Pamatojoties uz pārskatā uzrādīto

informāciju, var novērtēt reālo situāciju, kādā atskaites

periodā atrodas koledža. ISO 9001 modeļa ieviešana

nodrošina procesu pieeju kvalitātes pārvaldības

sistēmas izstrādei, ieviešanai un tās efektivitātes

uzlabošanai;

LJK integrēta kvalitātes vadības sistēma

Sertificējamā

sistēma

ISO 9001

Nesertificējama

sistēma

EFQM (CAF)

modelis

11

4) izstrādāta Liepājas Jūrniecības koledžas Kvalitātes

vadības sistēmas rokasgrāmata. Kvalitātes

rokasgrāmata ir dokuments, kurā ir aprakstīta

kvalitātes politika un mērķi, koledžas kvalitātes

sistēma;

5) izstrādāta un apstiprināta Liepājas Jūrniecības

koledžas attīstības stratēģijas koncepcija 2014.-2025.

gadam.

Augstskola izstrādā

mehānismus savu studiju

programmu veidošanai,

iekšējai apstiprināšanai, to

darbības uzraudzīšanai un

periodiskai pārbaudei

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

izglītības un mācību

kursu programmas

izstrādāšanas,

apstiprināšanas un

aktualizēšanas kārtība;

studiju (mācību) kursu

detalizētu aprakstu

izstrādāšana,

aktualizēšana un

izmantošana; studiju

(mācību) procesa

plānošana un

uzraudzība, izglītības

vai mācību kursu

programmas apguves

gaitas un kvalitātes

kontrole, kā arī

kvalifikācijas prakses

organizācija krastā un

jūrā uz kuģiem un tās

rezultātu novērtēšana.

1) Izstrādāts Liepājas Jūrniecības koledžas studiju

reglaments. Liepājas Jūrniecības koledžas studiju

reglaments ir studiju procesu ārējo un iekšējo

reglamentējošo normatīvo aktu sakopojums.

2) Izstrādāti šādi LJK nolikumi:

studiju nolikums;

studiju programmas izstrādāšanas un

apstiprināšanas nolikums;

studiju kursa izstrādāšanas nolikums;

prakses nolikums;

studiju kursa detalizēto aprakstu (plānu)

sastādīšanas noteikumi.

3) Ņemot vērā Ministru kabineta 2012. gada 25.

septembrī apstiprināto noteikumu Nr.668 Augstskolu,

koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi 63.

punkta prasības, par studiju programmas īstenošanu

atbildīgā struktūrvienība katra akadēmiskā gada

noslēgumā sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kuru

apstiprina LJK Padomes sēde. Studiju programmas

pašvērtējuma ziņojumu sagatavošanu reglamentē LJK

nolikums par studiju programmu pašvērtēšanu.

4) Izstrādāts nodarbību hospitēšanas nolikums.

5)Izstrādāts nolikums par studentu aptaujām studiju

procesa novērtēšanai.

6) Izstrādāta Liepājas Jūrniecības koledžas darbības

kvalitātes vērtēšanas metodoloģija pēc kopējās

novērtēšanas sistēmas modeļa kritērijiem (CAF

modelis).

7) Izstrādātas LJK KVS procedūras:

studiju (mācību) programmu izstrādāšana,

saskaņošana un licencēšana;

studiju (mācību) kursu programmu

izstrādāšana;

studiju (mācību) kursa detalizēto aprakstu

sagatavošana un aktualizēšana;

studiju (mācību) procesa plānošana un

uzraudzība;

stundu hospitēšana;

prakses organizēšana un novērtēšana.

12

Augstskola izveido un

publisko tādus studējošo

sekmju vērtēšanas

kritērijus, nosacījumus un

procedūras, kas ļauj

pārliecināties par

paredzēto studiju rezultātu

sasniegšanu

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

noslēguma

pārbaudījumu norises

kārtība, to satura

izstrādāšana,

aktualizēšana,

vērtēšanas kritēriji, kā

arī noslēguma

pārbaudījumu rezultātu

apstrīdēšana un atkārtota

eksaminēšana.

1) Izstrādāts LJK Pārbaudījumu nolikums.

2) Izstrādāts un ar LJK Padomes __.__.2014. sēdes

lēmumu, protokols Nr.__ apstiprināts Studiju kursa

izstrādāšanas nolikums, kas veidots saskaņā ar

Augstskolu likuma 561 panta Studiju kurss 2. daļas

Studiju kursa apraksts 5. punktu, kurā ir izvirzītas

prasības noteikt studiju rezultātu vērtēšanas kritērijus.

3) Studējošo sekmju vērtēšanas kritēriji un uzdevumi

studējošo zināšanu pārbaudei ir iestrādāti studiju

(mācību) kursu detalizētajos aprakstos, kurus izstrādā

attiecīgās nodaļas studiju (mācību) kursa pasniedzējs,

studiju (mācību) kursu detalizētos aprakstus saskaņo ar

atbilstošās nodaļas vadītāju un studiju (mācību)

programmas direktoru. Studiju (mācību) kursu

detalizēto plānu izstrādes kārtību LJK reglamentē

studiju kursa detalizēto aprakstu (plānu) sastādīšanas

noteikumi.

4) Valsts pārbaudījumu norises kārtība, saturs un

vērtēšanas kritēriji ir aprakstīti LJK instrukcijā par

kvalifikācijas eksāmenu norisi, saturu un vērtēšanas

kritērijiem un Valsts izglītības satura centru (VISC)

izstrādātās centralizēto profesionālās kvalifikācijas

eksāmenu programmās.

5) Izstrādāts kvalifikācijas darba nolikums.

6) Apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas kārtība par

gala un valsts pārbaudījumu norisi ir aprakstīta LJK

pārbaudījuma nolikumā.

7) Izstrādātas LJK KVS procedūras:

kvalifikācijas eksāmena materiālu

sagatavošana, saskaņošana un

apstiprināšana;

kvalifikācijas eksāmena īstenošana un

profesionālās kvalifikācijas piešķiršana

studentu (audzēkņu) zināšanu pārbaudījumu

nodrošināšana un analīze;

noslēguma pārbaudījumu organizēšana;

apelāciju iesniegšana un izskatīšana.

Augstskola izveido

iekšējo kārtību un

mehānismus akadēmiskā

personāla kvalifikācijas

un darba kvalitātes

nodrošināšanai

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstītas

administrācijas,

mācībspēku un tehniskā

personāla kvalifikācijas

prasības, pieņemšana

darbā, apmācība,

kompetences,

novērtēšana,

kvalifikācijas celšana

1) Izstrādāts nolikums par akadēmiskajiem un

administratīvajiem amatiem.

2) Darba līgumi.

3) Darba pienākumu apraksti (amata apraksti).

4) Izstrādātas LJK KVS procedūras:

akadēmiskā personāla atlase un novērtēšana;

vispārējā personāla atlase un novērtēšana;

personāla kompetences novērtēšana un

kvalifikācijas celšana.

13

Augstskola nodrošina, ka

tiek vākta un analizēta

informācija par studējošo

sekmēm, absolventu

nodarbinātību, studējošo

apmierinātību ar studiju

programmu, par

akadēmiskā personāla

darba efektivitāti,

pieejamiem studiju

līdzekļiem un to

izmaksām, augstskolas

darbības būtiskiem

rādītājiem.

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

atgriezeniskā saite ar

apmācāmajiem, jūrnieku

sertificēšanas

institūcijām un darba

devējiem

1) Katra semestra beigās tiek vākta, analizēta un

apkopota informācija par studējošo sekmēm.

Pārbaudījumu nolikumā ir aprakstīti sekmju uzskaites

dokumenti un to noformēšanas kārtība.

2) Informāciju par studējošo apmierinātību ar studiju

programmu īstenošanu, par pasniedzēju darba

efektivitāti LJK saņem, izmantojot studējošo un

absolventu aptaujas anketās sniegtās ziņas. Aptaujas

anketas studējošie parasti aizpilda studiju kursa daļas

vai studiju kursa apguves noslēgumā. Tiek lietotas

individuālo nodarbību studiju kursu un lekciju/grupu

nodarbību studiju kursu aptaujas anketas. Aptaujas

rezultāti tiek izvērtēti atbilstošo studiju kursu nodaļas

sēdēs, rezultāti tiek analizēti katra gada direktora

pārskatā, kuru direktors sniedz Koledžas padomes

sēdei, aptaujas rezultāti tiek ņemti vērā arī docētāju

ievēlēšanai amatā, tieši viņu darbības vērtējuma

procesos. Izstrādāts LJK nolikums par studentu

aptaujām studiju procesa novērtēšanai.

4) Darbības būtiskākie rādītāji tiek atspoguļoti katra

gada studiju virzienu un studiju programmu

pašnovērtēšanas ziņojumos, kuri ir pieejami internetā -

LJK mājas lapā.

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

izglītojamo uzņemšanas

procedūra.

1) Izstrādāti šādi LJK normatīvie dokumenti:

uzņemšanas komisijas nolikums;

Liepājas Jūrniecības koledžas uzņemšanas

noteikumi;

Liepājas Jūrniecības koledžas studentu

reģistrācijas (imatrikulācijas) un uzskaites

kārtība;

studiju uzsākšanas kārtība Liepājas

Jūrniecības koledžā vēlākos studiju posmos;

citās augstskolās un studiju programmās

apgūto studiju kursu atzīšanas kārtība

Liepājas Jūrniecības koledžā.

2) Izstrādātas LJK KVS procedūras:

uzņemšanas noteikumu izstrādāšana un

publiskošana;

reflektantu reģistrācija un imatrikulācija

(ieskaitīšana);

uzņemšana vēlākos studiju (mācību) posmos

un studiju (mācību) kursu atzīšana.

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

programmas apguvi

1) Programmas apguves apliecinošo dokumentu

reģistrēšanas un iesniegšana ir aprakstīta LJK

dokumentos, kas reglamentē diplomu un diploma

pielikumu noformēšanu.

14

apliecinošo dokumentu

reģistrēšana un

izsniegšana

1) Izstrādātas LJK KVS procedūras:

profesionālās izglītības dokumentu

reģistrēšana un izsniegšana;

profesionālās izglītības dokumenta dublikāta

izsniegšanas, atcelšanas un anulēšanas

process.

Izglītības iestādes

kvalitātes vadības

sistēmā ir aprakstīta

programmas īstenošanai

nepieciešamās

infrastruktūras,

informatīvā

nodrošinājuma un

tehniskā nodrošinājuma

atbilstības novērtēšana

programmas mērķiem,

kā arī uzturēšana,

izmantošana un

pilnveidošana

1) Studiju (mācību) programmas īstenošanai

nepieciešamie materiālie līdzekļi ir aprakstīti studiju

(mācību) programmas aprakstā.

2) Studiju programmas direktori veic studiju (mācību)

programmas materiāltehniskā nodrošinājuma

atbilstības novērtēšanu programmas mērķiem šādos

posmos:

jaunās studiju programmas izstrādāšanas

procesā, lai novērtētu koledžas iespējas realizēt

programmu;

studiju programmas īstenošanas procesā,

regulārai materiāltehniskās bāzes atjaunošanai

un pilnveidošanai.

Atbilstības novērtēšanas rezultāti tiek aprakstīti studiju

programmas pašnovērtējuma ziņojumā.

3) Izstrādātas LJK KVS procedūras:

studiju (mācību) programmu materiāltehniskā

nodrošinājuma atbilstības novērtēšana un

pilnveidošana;

studiju (mācību) procesa metodiskā

nodrošināšana;

materiāltehnisko preču un pakalpojumu

sagāde;

bibliotēkas fonda komplektēšana.

1.7.Studiju virziena pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un

materiāltehniskais nodrošinājums

LJK pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu „Jūras

transports” un „Kuģu mehāniķis” studijas tiek finansētas no valsts dotācijām, vai arī

studējošā vai trešās personas personīgiem līdzekļiem. Valsts dotācijas apjoms tiek

piešķirts un sadalīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumdošanā noteiktiem

normatīviem. Tas tiek fiksēts ikgadēja finansēšanas plānā.

Studiju fizisko vidi veido auditorijas, laboratorijas, darbnīcas, divas datorklases

un trenažieru telpa. Profesionālo studiju kursu laboratorijas ir apgādātas ar

nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem.

Profesionālo studiju kursu apgūšanu nodrošina šādas laboratorijas: dīzeļdzinēju

laboratorija, palīgmehānismu un elektroiekārtu laboratorijas.

15

2010./2011. gadā materiāltehniskā bāze tika papildināta ar jaunu

palīgmehānismu laboratoriju, kura aprīkota ar diviem jauniem mācību stendiem: kuģu

automātikas un hidraulikas stendiem.

Pneimatikas mācību stends dod iespēju simulēt un apgūt dažādu agregātu

darbību un to kontroli. Modelēšanas programmatūra ļauj apgūt mācību stendā

modelējamās sistēmas teorētiski ar datormodeļa palīdzību, kā arī simulēt sarežģītākas

sistēmas un to darbību. Programmatūra komplektēta ar atbilstošu mācību materiālu,

kas sevī ietver programmatūras aprakstu, pneimatikas pamatus, piemērus un to

risinājumus.

Hidraulikas mācību stends paredzēts tādu hidraulisko, elektrohidraulisko,

automātikas pamatlikumu simulēšanai, kuri tiek pielietoti mašīnbūvē, kuģu būvē un

ekspluatācijā.

Profesionālo studiju kursu apgūšanu nodrošina arī kuģu mašīntelpas trenažieris,

kas atļauj pilnībā imitēt sardzi mašīntelpā. Trenažiera telpā ir 5 darba vietas, kas

aprīkotas ar datoriem un speciālām programmām. 2011. gadā trenažiera programma

tiek papildināta ar tankkuģa spēka iekārtu simulatoru.

2013./2014. studiju gadā projekta ietvaros tika izveidota jauna mūsdienīgi

aprīkota kuģu elektroiekārtu laboratorija. Tiks paplašināts un papildināts ar datoriem

angļu valodas kabinets. Koledžas studenti iegūs iespēju trenēties un izmēģināt savas

zināšanas jūrnieku angļu valodā. Koledžas angļu valodas mācībspēki izstrādā mācību

grāmatu „Jūrnieku angļu valoda kuģu mehāniķiem”.

Profesionālo praksi nodrošina mehāniskās un metināšanas darbnīcas. Darbnīcās

pieejami programmas apguvei nepieciešamie darba rīki.

Nepieciešamo materiāli tehnisko līdzekļu veids profesionālo studiju kursu

(drošības pamatkurss, kuģu glābšanas līdzekļu vadīšana, paplašināta apmācība

ugunsdzēšanā) apguvei ir noteikts atbilstoši IMO paraugkursu rekomendācijām, un

tajā iekļauts: baseins ar piepūšamo glābšanas plostu, glābšanas vesti, riņķi, laivas

aprīkojuma komplekts, plosta aprīkojuma komplekts, pirmās palīdzības komplekts,

sakaru līdzekļi, telpa dūmu un uguns mācību trauksmēm, telpa ar darbgaldu elpošanas

aparātu apskatēm un apkopēm, tērauda tvertnes uguns sakuršanai, hidranti, manekeni

meklēšanas un glābšanas mācībām, ūdens šļūtenes, ūdens putu ugunsdzēšamie aparāti,

pulvera ugunsdzēšamie aparāti, CO2 ugunsdzēšamie aparāti, ugunsdzēsēju tērpi,

ugunsdroša apģērba komplekti, kā arī plakāti un video materiāli.

Kuģa glābšanas līdzekļu kursu apguvei tiek izmantots Liepājas Tirdzniecības

kanāls un LJK laivu bāze Attekas salā.

Ar datortehniku saistīto studiju kursu pasniegšanu nodrošina datorklases, kuru

30 darba vietas aprīkotas ar datoriem un nepieciešamo programmu nodrošinājumu.

Angļu valodas klases iekārta sastāv no speciālo programmu datoriem, un tajā ir

5 darba vietas.

Bibliotēkas fondi tiek pastāvīgi papildināti ar mācību (profesionālo) literatūru

latviešu valodā un svešvalodās, un akadēmiskā personāla gatavotiem metodiskiem

materiāliem un mācību palīglīdzekļiem.

Iespēju robežās tiek uzlabots datorprogrammatūras un programmu

nodrošinājums.

Tiek atjaunota koledžas mājas lapa.

2009. gadā Liepājas Jūrniecības koledža iesaistījās projektā „Darba spēka

konkurences uzlabošana Latvijas – Lietuvas jūrniecības sektorā” kopā ar Lietuvas

Jūras akadēmiju. Projekta darbības laiks – 2009. - 2011. gads. Projekta rezultātā

mācību iestāžu akadēmiskais personāls izveidoja kvalifikācijas pilnveidošanas

16

rokasgrāmatu kuģu mehāniķiem: „ Mācību līdzekļis kuģu mehāniķiem vadības

līmenī”. Rokasgrāmata ir uzrakstīta trīs valodās:

Lietuvā – angļu, lietuviešu un krievu valodās;

Latvijā - angļu, latviešu un krievu valodās.

Izglītības programmu realizācija tiek nodrošināta ar dažādiem mācību

līdzekļiem: gan tādiem, kurus izstrādājuši koledžā strādājošie speciālisti, gan

daudzveidīgu speciālo literatūru latviešu, krievu un angļu valodā. Izmantojot koledžas

datortīklu ar pieslēgumu internetam, studentiem un akadēmiskajam personālam ir

pieejama informācija no valsts un starptautiskajiem informācijas tīkliem.

Studijām nepieciešamā literatūra un ieteicamā papildliteratūra angļu, krievu

un latviešu valodā ir pieejama LJK bibliotēkā. Ik gadus LJK bibliotēkas fondi tiek

papildināti ar studentiem nepieciešamo jaunāko literatūru. Pastāvīgi tiek atjaunoti

jūrniecības nozares normatīvie dokumenti, kurus rekomendē IMO studiju programmu

nodrošināšanai (IMO konvencijas, moduļkursi un kodeksi).

LJK studējošiem 2014./2015. studiju gadā būs iespējas studēt ārpus koledžas,

jo tiek plānots ieviest e-studijas. Liepājas Jūrniecības koledžā e-vides ieviešanai ir

veiktas šādas aktivitātes:

1) ir izstrādāta un LJK padomes sēdē apstiprināta LJK e- studiju vides

ieviešanas koncepcija un tehniskā specifikācija;

2) ir izstrādāts vides prototips;

3) ir veikts pētījums par ieviešanas nepieciešamību un koledžas akadēmiskais

personāls ir gatavs darboties e-vidē ;

4) pašreiz tiek meklētas MOODLE instalēšanas iespējas un vides

pievienošanas iespējas LJK mājas lapai.

Koledžā ir dienesta viesnīca Cietokšņu ielā 2, kurā dzīvo pilna laika studiju

studenti, sesijas laikā nepilna laika studiju studenti, kā arī izglītojamie, kuri pilnveido

profesionālo izglītību. Dienesta viesnīcā aktīvu darbu veic studentu pašpārvaldes

locekļi un dienesta viesnīcas vadītāja un darbinieki. Tiek risināti jautājumi par sadzīves

apstākļu uzlabošanu, disciplīnas un sanitāro normu ievērošanu.

1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros

Sadarbība starp Latvijas augstskolām un koledžām, kā arī starptautiskā

sadarbība ir pamats veiksmīgai studiju virziena attīstībai. Sadarbības partneri tiek

aktīvi meklēti. Pašlaik tiek noslēgts līgums par sadarbība ar Liepājas universitāti un

Novikontas Jūras koledžu. Sadarbība paredzēs studiju virziena studiju programmas

pilnveidošanu un attīstību, kā arī studiju turpināšanu otrā līmeņa augstākās

profesionālās izglītības programmās.

LJK sadarbojas ar jūrnieku mācību centru SIA LAPA. Sadarbības virziens ir

mācību spēku mobilitāte (vieslektoru piesaiste). Studiju programmu studējošiem ir

iespēja apgūt atsevišķus programmu studiju kursus citos jūrnieku mācību centros

Latvijā.

Īstenojot studiju programmas, LJK ir izveidojusies sadarbība ar ārvalstu

augstskolām: Warsash Maritime Academy (Lielbritānija), Lietuvas Jūras Akadēmiju.

Galvenie sadarbības virzieni ir LJK akadēmiskā personāla kvalifikācijas

celšanas pasākumi (kursi, pieredzes apmaiņas vizītes), dalība starptautiskās

konferencēs, sadarbība projektu un pētniecības jomā. Projekta „Zināšanu un E-

17

pakalpojumu centru izveide jūrniekiem LJK un LJA (LLV-386 Establishment of

Knowledge and E-services centers for seafarers at LMA and LMC/KEC) “ ietvaros

2014. gadā pasniedzēju grupa apmeklēja National Maritime College of Ireland,

Galway-Mayo Institute of Technology, Trinity College Dublin, Royal Irish Academy.

Koledža administrācija plāno noslēgt sadarbības līgumus ar Latvijas un ārvalstu

augstskolām un koledžām, pieteikt jaunus starptautiskus projektus.

1.9. Studiju programmu uzskaitījums

Studiju virzienā ietilpst divas studiju programmas:

№ Nosaukums Kods Apjoms

KP

Īstenošanas

veids un

forma

Īstenošanas

vieta

Piešķiramā

kvalifikācija

1. Kuģu mehāniķis

41 525

80

Pilna un

nepilna

laika

studijas/

klātiene un

neklātiene

Liepāja

Kuģu

mehāniķis 2. Jūras transports 120

Studiju programmas pilnīgi atbilst Latvijas republikas un Liepājas Jūrniecības

koledžas stratēģijai.

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla

uzskaitījums

Programmas realizācijā iesaistīts 21 docētājs, no tiem 13 maģistri.

Visiem mācību spēkiem koledžā ir pamatdarba vieta.

Akadēmiskā personāla amati un pienākumi programmā

Vārds,

uzvārds

Saistība ar

LJK Amats, grāds

Pienākumi studiju

programmā

Mārīte

Petrovska

pamatdarbā Lektore, maģistra grāds

pedagoģijā

Informācijas tehnoloģijas;

Santa

Dreiblathena

pamatdarbā Lektore, maģistra grāds

skolvadība

Projektu vadīšana

Tatjana

Utrobina

pamatdarbā Lektore, inženiera grāds

bioloģijā, maģistra grāds

pedagoģijā

Lietišķā ķīmija;

vides piesārņojuma

novēršana

Iveta

Sabule

pamatdarbā Lektore, maģistra grāds Lietišķā fizika

Rita

Panteļejeva

pamatdarbā Lektore, maģistra grāds

pedagoģijā un filoloģijā

Lietišķā komunikācija,

līderība, jūrniecības tehniskā

terminoloģija.

Tatjana pamatdarbā Lektore, maģistra grāds Augstākā matemātika

18

Gajevska pedagoģijā, matemātikas

didaktikā

Vjačeslavs

Jurins

pamatdarbā Lektors Jūrniecības angļu valoda

Jūlija

Jevgrafova

pamatdarbā Lektore,bakalaura grāds

uzņēmējdarbības vadībā,

maģistra grāds tiesību

zinībās

Darba tiesības

Tatjana

Šeluhanova

pamatdarbā Lektore, inženiera grāds Metālu tehnoloģija

Olga

Poļakova

pamatdarbā Lektore, maģistra grāds

uzņēmējdarbībā

Jūras transporta flotes

ekonomika; lietvedība un

finanšu uzskaites sistēma

Dzintra

Putniņa

pamatdarbā Lektore, maģistra grāds

pedagoģijā

Uzņēmumu organizācija un

dibināšana, vadīšanas

metodes

Natalija

Potapenko

pamatdarbā Lektore, inženiera grāds Tehniskā mehānika;

termodinamika

Svetlana

Raksa

pamatdarbā Lektore, inženiera grāds ,

maģistra grāds

Inženiergrafika un tēlotāja

ģeometrija

Marina

Treguba

pamatdarbā Lektore, inženiera grāds

kuģu būvēšanā, maģistra

grāds

Kuģu uzbūve un teorijas

pamati; kuģu tvaika katli

Vladimirs

Solovjovs

pamatdarbā Asistents, inženiera grāds Kuģu palīgmehānismi

Viktors

Anosovs

pamatdarbā Asistents, inženiera grāds Degvielas un smērmateriāli;

kuģu iekšdedzes dzinēji

Vladimirs

Januškins

pamatdarbā Lektors, inženiera grāds Kuģu elektroiekārtas

Tatjana

Makarova

pamatdarbā Lektore, inženiera grāds Kuģu saldēšanas iekārtas;

kuģu iekšdedzes dzinēji

Mihails Mutors pamatdarbā Lektors, maģistra grāds

tiesību zinībās

Jūras tiesības un konvencijas

Ēriks

Rozenfelds

pamatdarbā Trenažiera instruktors,

asistents, kuģu vecākais

mehāniķis

Motoristu praktiskā

apmācība,

kuģu enerģētiskās iekārtas

trenažieris

Aleksandrs

Belozjorovs

pamatdarbā Asistents, inženiera grāds,

kuģu elektromehāniķis

Kuģu enerģētisko iekārtu

automātika un kontroles

sistēmas

Nikolajs

Dmitrijevs

Aleksandrs

Žukovs

pamatdarbā Mācību centra instruktori Drošības pamatkurss,

kuģa glābšanas līdzekļu

vadīšana, paplašinātā

apmācība ugunsdzēšanā

19

Akadēmiskais personāls Liepājas Jūrniecības koledžā atbilst studijas virziena

mērķu un uzdevumu īstenošanas prasībām. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un

kompetence ir pietiekama, lai nodrošinātu studentiem nepieciešamo teorētisko

zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi. Visam akadēmiskajam personālam ir

profesionālā un pedagoģiskā izglītība, dažādi kvalifikācijas paaugstināšanas kursi,

augstākās izglītības citās jomās, bakalaura un maģistra grādi.

Līdz ar izmaiņām programmas struktūrā un atsevišķos studiju kursos, jāveic arī

nepieciešamās korekcijas akadēmiskā personāla sastāvā, tomēr šis process ir ļoti grūts

un sarežģīts. LJK akadēmiskā personāla atlases un attīstības politika paredz gan esošā

personāla kvalifikācijas celšanu, gan jaunu speciālistu piesaisti.

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla

pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana

pētniecības projektos, dalība starptautiskajos projektos

Atšķirībā no universitāšu tipa izglītības, koledžas izglītībai nav plašas

akadēmisko zināšanu daļas un ar to saistītais akadēmiskā personāla un studentu

zinātniski pētnieciskais darbs, tomēr studiju procesā pakāpeniski tiek ieviesti

zinātniskā darba elementi, sākot ar patstāvīgo darbu jautājumu risināšanu līdz dažādu

variantu salīdzināšanai studija darbos un kvalifikācijas darbā.

Studiju virziena akadēmiskais personāls iesaistās pētnieciskajā darbā kopā ar

studentiem un izstrādā pētniecisko darbu tēmas. 2013./2014. gada laikā studenti

izpildīja kvalifikācijas darbus, kurus var izmantot arī kā mācību līdzekļus studiju

procesā.

Koledžas akadēmiskais personāls apkopo izdales un informatīvos materiālus

savā studiju kursā, veic darbu pie metodiskā nodrošinājuma pilnveides, piedalās

studiju metodiskā nodrošinājuma izveidē studiju kursos, vada studiju un kvalifikācijas

darbus.

Patstāvīgo darbu veidos vislielākais īpatsvars ir vingrinājumiem, uzdevumiem,

studiju darbu noformēšanai, dokumentu izpildei. Tas ir būtiski, jo speciālisti tiek

sagatavoti atbilstoši profesijas standartam un darba tirgus vajadzībām.

ITN akadēmiskais personāls sēdēs apspriež patstāvīgo darbu veidus izvēlētās

profesijas apguvē, izstrādā priekšlikumus projektu un pētniecisko darbu apjoma

palielināšanai un satura dažādošanai.

Akadēmiskais personāls izstrādā studiju kursu noslēguma pārbaudes darbu

saturu, un tā forma kopumā atbilst studiju programmu prasībām. Studiju kursu

tematiskajā sadalē un kursu aprakstā paredzēts patstāvīgā darba īpatsvars gala

novērtējumā.

2012./2013. studiju gadā sadarbības programmas ietvaros „Latvia-Lithuania

cross border cooperation programme 2007-2013” LJK akadēmiskais personāls ir

iesaistīts projektā „Improvement of Labour Force Competitiveness in Latvian-

Lithuanian Maritime Sector (LLI-002 LTLVMARINE)”. Projekta ietvaros LJK

kuģu mehāniķu katedras mācībspēki ir piedalījušies starptautiskās konferencēs

Lietuvas Jūras akademijā (Lithuanian maritime Academy) un Liepājas Jūrniecības

koledžā.

20

Projekta realizācijas gaitā 2013./2014. studiju gadā tiek modernizēta

elektromehāniskā laboratorija un apmācīti pasniedzēji V. Solovjovs un A. Belozjorovs,

kuri saņēmuši atbilstošus sertifikātus. Mācību spēki izstrādāja jaunus laboratorijas

darbu materiālus.

Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam ietvaros ir

uzsākts jauns projekts. Šīs programmas galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un

saistītu Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionu sociālekonomisko attīstību, lai

padarītu to konkurētspējīgu ekonomiskajai un komercdarbības attīstībai un pievilcīgu

dzīvošanai un apmeklēšanai.

Projekts tiks realizēts no 2014. gada marta līdz 2015. gada martam.

Šī projekta mērķis ir zināšanu un e-pakalpojumu centra izveide, ar kura

palīdzību tiks piedāvātas e-mācību iespējas (grāmatu pieejamība elektroniskā veidā,

metodiskie materiāli). Nostiprināsies sadarbība starp abām izglītības iestādēm un tiks

uzlabota pasniedzēju kompetence e-mācību materiālu izveidē, kuri tiks integrēti

mācību procesā.

Kopā tiks izveidoti divi e-mācību materiāli, kuri tiks iztulkoti angļu valodā un

izvietoti uz e-pakalpojuma platformas. Materiāli būs pieejami tiem lietotājiem, kuriem

būs piekļuve. Tiks organizēti divi pieredzes apmaiņas semināri, viens Latvijā un otrs

Lietuvā, kuros piedalīsies studiju virziena četri pasniedzēji un kuros tiks apskatīti e-

mācību materiālu izstrādāšanas jautājumi. Tiks izveidota pilotgrupa abās izglītības

iestādēs, kuras sastāvā būs pieci cilvēki no Liepājas Jūrniecības koledžas un pieci no

Lietuvas Jūras akadēmijas. Pilotgrupas uzdevums būs izmēģināt jaunās e-mācību

iespējas.

1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno

zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mērķis ir īstenot padziļinātu

zināšanu apguvi konkrētajā nozarē, un galvenā uzmanība tiek veltīta profesionālajai

sagatavotībai. Atšķirībā no universitāšu tipa izglītības, koledžas izglītībai nav plašas

akadēmisko zināšanu daļas un ar to saistītais pasniedzēju zinātniski pētnieciskais darbs,

tomēr studiju procesā tiek ieviesti zinātniski pētnieciskā darba elementi, sākot ar

iknedēļas jautājumu risināšanu līdz dažādu variantu salīdzināšanai kursa darbos,

prakšu projektos un kvalifikācijas darbos, kas atbilst tehniskā projekta prasībām.

Studiju virziena akadēmiskais personāls veic metodisko darbu: tiek aktualizētas

studiju kursu programmas, izstrādāti pārbaudes un patstāvīgie darbi, izstrādāti studiju

darba izpildes metodiskie norādījumi, pilnveidoti izdales materiāli, veidoti dažādi

studiju materiāli.

Autors Gads Izsrādne

Tatjana Utrobina 2011.-

2014

Aktualizēta studiju kursa „Vides piesārņojuma

novēršana ” programma, izdales materiāli un

21

pārbaudes darbi studiju kursā „Lietišķā ķīmija”.

Papildināti izdales materiāli studiju kursam „Vides

piesārņojuma novēršana ”

Iveta Sabule Aktualizēti pārbaudes un ieskaišu/ eksāmenu darbi

studiju kursā „Lietišķā fizika”

Rita Panteļejeva Aktualizēta studiju kursa programma, izdales

materiāli un pārbaudes darbi studiju kursā „Lietišķā

komunikācija”.

Papildināti izdales materiāli studiju kursam.

Izstrādāti studiju materiāli jaunam studiju kursam

„Mašīntelpas resursu vadība”.

Izstrādāti e-materiāli studiju kursam „Profesionālā

terminoloģija” , 2014. g.

Tatjana Gajevska Aktualizēta studiju kursa „Augstākā matemātika”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi.

Papildināti izdales materiāli

Vjačeslavs

Jurins

Grāmata „Mācību līdzeklis kuģu mehāniķu

katedras studējošiem” izstrādāta saskaņā ar IMO

moduļkursa 3.17 „Maritime English” prasībām,

2013. g.

Tatjana Šeluhanova Aktualizēta studiju kursa „Metālu tehnoloģija”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi

Olga Poļakova Aktualizēta studiju kursa „Flotes ekonomika”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi

Natalija Potapenko Aktualizēta studiju kursa „Termodinamika”

programma, studiju kursa „Tehniskā mehānika”

izdales materiāli un pārbaudes darbi

Marina Treguba Grāmatas „Mācību līdzeklis kuģu vadītājiem

vadības līmeni” viens no autoriem, 2011.g.

Aktualizēta studiju kursa „Kuģu uzbūve un teorija”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi.

Aktualizēta studiju kursa „Kuģu tvaika katli”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi.

Aktualizēti kvalifikācijas darbu metodiskie

norādījumi, kuri stājas spēkā 1.09.2015.g.

Izstrādāti e-materiāli studiju kursam „Kuģu teorijas

pamati” , 2014.g.

Vladimirs Solovjovs Grāmatas „Mācību līdzeklis kuģu mehāniķiem

vadības līmeni” viens no autoriem, 2011.g.

Mācību vielas „Laboratorijas darbi studiju kursa

Elektrotehnika un elektronikas pamati”, 2014.g.

Izstrādāti e-materiāli studiju kursam „Kuģu

palīgmehānismi” , 2014.g.

Viktors Anosovs Aktualizētas studiju kursu programmas, izdales

materiāli un pārbaudes darbi studiju kursiem

„Degvielas un smērmateriāli” un „Dzinēja

ekspluatācija” .

Papildināti izdales materiāli studiju kursam

Izstrādāti studiju materiāli jaunam studiju kursam

„Kuģu tvaika turbīnas”

Vladimirs Januškins Grāmatas „Mācību līdzeklis kuģu mehāniķiem

vadības līmeni” viens no autoriem, 2011.g.

Tatjana Makarova Aktualizēta studiju kursa „Kuģu saldēšanas

iekārtas” programma, izdales materiāli un

22

pārbaudes darbi.

Izstrādāti e-materiāli studiju kursam „Kuģu

saldēšanas iekārtas” , 2014.g.

Ēriks Rozenfelds Aktualizēta studiju kursa programma, izdales

materiāli un pārbaudes darbi studiju kursam

„Sardzes veikšana mašīntelpā”.

Papildināti izdales materiāli studiju kursam.

Izstrādāti studiju materiāli jaunam studiju kursam

„Kuģu tvaika turbīnas”

Aleksandrs Belozerovs Aktualizēta studiju kursa programma, izdales

materiāli un pārbaudes darbi studiju kursam „Kuģu

automātika”

1.13. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums

Koledžā studiju virziena īstenošanai nav izveidota atsevišķā struktūrvienība.

1.14. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

Mācību palīgpersonāls (datortehnikas un tehniskais personāls) ir nokomplektēts

pilnībā un atbilstoši kvalifikācijai. Datortehnikas personāls nodrošina datorkabinetu

darbību, nepieciešamo programmu instalāciju un konsultācijas studentiem un

lektoriem, e-studiju vides uzturēšanu un pakalpojumu sniegšanu (bezvadu internets,

e- pasts utt.). Laboratorijas darbu sagatavošanai palīgpersonālā plānots iesaistīt arī

studiju virziena studējošo.

Tehniskais personāls nodrošina kārtības un tīrīšanas uzturēšanu, nepieciešamo

materiālu piegādi.

1.15. Informācija par ārējiem sakariem

1.15.1. Sadarbība ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām

Sadarbība ar darba devējiem tiek īstenota vairākos virzienos:

studiju programmas izstrāde un attīstīšana – potenciālo darba devēju

aptaujas; sadarbība ar Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistru, kas veicina

regulāru studiju programmu uzraudzību saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu;

studiju kursu īstenošana – jūrniecības nozares profesionāļu piesaiste no

potenciālo darba devēju speciālistu vidus; koledžas darbā piedalās vieslektori J.

Mihailjukovs (Kuģu ekipāžu komplektēšanas un kuģniecības birojs SIA Sulte grupa)

un A. Nadežnikovs (jūrnieku treniņu centrs SIA LAPA) , kuri lasa lekcijas par naftas

un gāzes pārvadājumu īpatnībām un tankkuģu ekspluatāciju;

kvalifikācijas darbu izstrāde un prakses nodrošinājums – prakse pie

potenciāliem darba devējiem, kvalifikācijas darba tēmu izstrāde prakses laikā,

kvalifikācijas darba recenzenta izvēle no potenciālo darba devēju speciālistu vidus.

Kruingkompānijas, kuras nodrošina prakses iespējas koledžas pilna laika

studentiem 2013./2014. studiju gadā:

23

Nr. p. k. Aģentūras nosaukums Praktikantu skaits

1. SIA Anglo-Eastern Crewing Service (Latvija) 32%

2. SIA Duna Marine Management 26%

3. *SIA LSC Shipmanagement 13%

4. SIA Lat.B.G.I. 13%

5. *SIA Rīgas kuģniecība 4%

6. *SIA BSM Crew Service Centre (Latvija) 4%

7. SIA Hanza Marine Management 4%

8. SIA Interorient Navigation 4%

Kopā: 100%

Kruingkompānijas, kuras nodrošina prakses iespējas koledžas nepilna laika

studentiem 2013./2014. studiju gadā:

Nr.p.k. Aģentūras nosaukums Praktikantu skaits

1. *SIA LSC Shipmanagement 14%

2. *SIA Nordic Tankers Marine 14%

3. *SIA BSM Crew Service Centre (Latvia) 9%

4. SIA Spectrum Shipping 9%

5. SIA Hanza Marine Management 9%

6. SIA Duna Marine Management 9%

7. SIA Interorient Navigation (Latvia) Co, Ltd. 6%

8. SIA Lat.B.G.I. 6%

9. SIA LAPA Ltd. 6%

10. SIA Anglo-Eastern Crewing Service (Latvija) 3%

11. SIA Matrix Ship Management Latvija 3%

12. SIA Ultramarin 3%

13. Citi (aģentūra atrodas citā valstī) 9%

Kopā: 100%

*-noslēgti sadarbības līgumi.

24

akadēmiskā personāla profesionālās kompetences paaugstināšana – LJK

profesionālo studiju kursu pasniedzējiem ir iespēja paaugstināt savu kompetenci uz

kuģiem ; PPP un KUK kursu pasniedzēji, kuri strādā ar otrajiem un vecākajiem

mehāniķiem, saņem no tiem jaunāko informāciju un materiālus par mūsdienu kuģiem,

tādā veidā paaugstinot savu kompetenci.

studiju kvalitātes nodrošināšana - turpinās sadarbība ar mūsu ilgstošiem

partneriem SIA „Transas”, kuri uzstādīja un apkalpo trenažiera ERS-5000 darbu, kā

arī nodrošina instruktoru apmācību.

Turpinās sadarbība ar darba devējiem, kas palīdz uzlabot studiju programmas

īstenošanas procesu. Konkrēta sadarbība notiek ar Liepājas ostu, Rīgas brīvostu,

Latvijas kuģniecību, Latvijas Jūrniecības savienību, Latvijas Jūras administrācijas

Jūrnieku reģistru. Tiek meklētas sadarbības iespējas ar citām transporta un ražošanas

organizācijām, kuras var piedāvāt prakses vietas.

1.15.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras

īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas

Viena no Liepājas Jūrniecības koledžas šī brīža prioritātēm ir jaunu sadarbības

partneru piesaistīšana, kā arī sadarbības veicināšana ar jau esošajiem partneriem. Jau

tuvākajā nākotnē, Koledža plāno noslēgt sadarbības līgumus ar vairākiem ārvalstu

sadarbības partneriem: Nikola Vaptsarov Naval Academy (Bulgārija), Gdynia

Maritime University (Polija), Pembrokeshire College (Anglija), World Maritime

University (Zviedrija). Sadarbības līgumi ietver sadarbību zinātnes un izglītības jomā,

pasniedzēju un citu speciālistu pieredzes apmaiņas braucienus, kas sniegtu iespēju

iepazīt partnervalsts izglītības sistēmu; studentu apmaiņu; dalību starptautiskajos

zinātnes un izglītības projektos.

Liepājas Jūrniecības koledžas kolektīvs ir iesaistījies Latvijas – Lietuvas

pārrobežu sadarbības programmā Eiropas Struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā

sadarbība ” 2007.- 2013. gadam ietvaros. Realizējot kārtējo kopīgo projektu „Darba

spēka konkurences uzlabošana Latvijas – Lietuvas jūrniecības inženieru sektorā"

Liepājas Jūrniecības koledža un Lietuvas Jūras akadēmija devušas savu pienesumu

kuģu speciālistu konkurētspējas paaugstināšanā darba tirgū. Šī projekta mērķis bija

nostiprināt sadarbību starp abām izglītības iestādēm topošo jūras inženieru speciālistu

apmācībā, nodrošināt jūrniecības speciālistu mūžizglītības iespēju, kā arī sniegt

kvalificētu atbalstu jūrniecības speciālistiem kvalifikācijas celšanas jomā, uzlabojot

apmācības kvalitāti, programmas, studiju procesa infrastruktūru. Projekta

mērķauditorija bija abu mācību iestāžu kuģu mehāniķu specialitātes studenti un

praktizējoši kuģu mehāniķi, kuri vēlas papildināt savas zināšanas kvalifikācijas

paaugstināšanas kursos.

Ņemot vērā starptautiskās jūrniecības likumdošanas izmaiņas, Liepājas

Jūrniecības koledžā tika aktualizētas trīs studiju priekšmetu programmas kuģu

mehāniķu nodaļas studējošiem: „Elektrotehnika un kuģu elektroiekārtas”, „Kuģa

mašīntelpas galvenais dzinējs un saistītās sistēmas (mašīntelpas trenažieris ERS-

5000)” un „Jūrniecības angļu valoda”, kā arī trīs studiju moduli „Kuģu mehāniķu

vadības līmeņa programmas” ietvaros: „Elektrotehnika un elektronika”, „Kuģu

mehāniķu apmācības kurss, izmantojot mašīntelpas trenažieri” un „Jūrniecības angļu

valoda”. Izstrādāti jauni metodiskie līdzekļi, tai skaitā angļu valodas mācību grāmata

25

kuģu mehāniķiem „English for Marine Engineers”. Visas aktualizētās studiju

programmas tika saskaņotas ar Latvijas Jūrnieku reģistru. Lietuvas Jūras akadēmijas

projekta dalībnieki arī aktualizēja studiju programmas kuģu mehāniķiem.

2013.gada septembrī uz aktualizētās programmas bāzes tika veikta apvienotas

Latvijas-Lietuvas studentu pilotgrupas apmācība Lietuvas Jūras akadēmijā:

„Preparation to Work with Simulator: Technical Maritime English”(no 09.09.2013.

līdz 13.09.2013.) un ”Engine Room Simulator Course” (no 03.09.2013. līdz

07.09.2013.). Pilotgrupas sastāvā bija pieci Liepājas Jūrniecības koledžas kuģu

mehāniķu nodaļas studējoši: Edgars Harmsons, Adriāns Rebāns, Aleksejs Nudnojs,

Renārs Rēpiņš un Alvis Virdzinieks. Savukārt no 30.09.2013. līdz 04.10.2013.

Liepājas Jūrniecības koledžā tika organizēta apvienotas Latvijas-Lietuvas studentu

pilotgrupas apmācība kursā „Elektrotehnika un kuģu elektroiekārtas”. Pilotgrupas

sastāvā bija pieci Lietuvas Jūras akadēmijas kuģu mehāniķu nodaļas studējoši: Andrej

Rybin, Aleksandr Dudarev, Aleksandr Falko, Aleksandr Medveckij un Artiom Suncev,

kā arī pieci Liepājas Jūrniecības koledžas kuģu mehāniķu nodaļas studējoši Koledžas

dalībnieki: Germans Dubro, Eduards Žīgurs, Aleksejs Burlaks, Gvido Pastors un

Aleksejs Nudnojs. Pilotgrupas dalībnieki pozitīvi novērtēja nodarbības.

Liepājas Jūrniecības koledža šobrīd īsteno jau trešo projektu sadarbībā ar

Lietuvas Jūras akadēmiju. Projekta ietvaros tiks izveidots zināšanu un e-pakalpojumu

centrs, ar kura palīdzību tiks piedāvātas e-mācību iespējas (grāmatu pieejamība

elektroniskā veidā, metodiskie materiāli), nostiprināsies sadarbība starp abām izglītības

iestādēm un tiks uzlabota pasniedzēju kompetence e-mācību materiālu izveidē, kuri

tiks integrēti mācību procesā.

1.15.3. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu

ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti

Līdz šim Liepājas Jūrniecības koledžas studentiem nav sniegtas iespējas

studijām ārvalstīs, taču izstrādātais jaunais koledžas attīstības plāns paredz aktīvu

dalību projektos, kas spētu nodrošināt kā personāla, tā studentu mobilitāti.

Liepājas Jūrniecības koledžai šobrīd ir apstiprināts projekts Eiropas Savienības

Erasmus + programmas Pamatdarbības Nr. 1 (KA1) profesionālās izglītības sektorā.

Projekta ietvaros deviņiem jūrskolas audzēkņiem būs iespēja realizēt četru mēnešu

praksi uz kuģiem, kas reģistrēti Portugālē. Paredzamais prakses uzsākšanas laiks ir

2015. gada aprīlis.

Tā kā Liepājas Jūrniecības koledža ir ne tikai trešā līmeņa vidējās profesionālās

izglītības mācību iestāde, bet arī pirmā līmeņa augstākās izglītības iestāde, tad Liepājas

Jūrniecības koledža kā augstākās izglītības iestāde ir iesniegusi pieteikumu Erasmus

Universitātes Hartas saņemšanai, kas ir nepieciešama mobilitāšu braucienu

organizēšanai. Paziņojums par Erasmus Universitātes Hartas piešķiršanu vai

noraidīšanu ir gaidāms tuvākajā laikā. Hartas piešķiršanas gadījumā koledža cer pēc

iespējas ātrāk uzsākt studentu apmaiņu, ievērojot visus nepieciešamos noteikumus.

26

1.15.4. Ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā

pa studiju programmām, norādot studiju ilgumu, valsti

Šobrīd Liepājas Jūrniecības koledžā nav neviena studējoša ārvalstu studenta,

taču nākotnē koledža cer uzņemt ārvalstu studentus no dažādām pasaules valstīm

veicinot ne tikai mobilitāti, bet arī sadarbību starp institūcijām.

Liepājas Jūrniecības koledža šobrīd aktīvi meklē iespējamos projekta partnerus

no Norvēģijas, Lihtenšteinas vai Islandes, lai varētu iesniegt projekta pieteikumu

aktivitātē “Stipendijas” EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas

“Pētniecība un stipendijas” ietvaros, nodrošinot divpusēju studentu un akadēmiskā

personāla mobilitāti.

Liepājas Jūrniecības koledža ir ieinteresēta sadarboties projekta ietvaros arī kā

uzņemošā organizācija. Šobrīd notiek projekta skaņošana, vērtēšanas kritēriju

noteikšana, resursu apzināšana, lai Liepājas Jūrniecības koledža, iespējams, varētu kļūt

par uzņemošo organizāciju jūrniecības nozares studentiem no Turcijas, Erasmus+

programmas ietvaros. Plānotais uzturēšanās laiks studentiem no Turcijas ir līdz divām

nedēļām, kuras ietvaros ir paredzēts izglītot jauniešus viņiem interesējušos tematos

jūrniecības jomā.

Liepājas Jūrniecības koledža ir iestājusies C.U.A.M. “Consorzio Universitario

Africa E Mediterraneo”, kas ir bezpeļņas organizācija un kuras mērķis ir veicināt un

attīstīt sadarbību starp iestādēm, kas darbojas augstākās izglītības un zinātniskās

pētniecības jomā. Šobrīd biedru skaits ir ap 75 institūcijām no dažādām pasaules

valstīm.

Sākoties jaunajam projektu plānošanas periodam, Liepājas Jūrniecības koledža ir

saņēmusi piedāvājumu no Turku Universitātes Somijā, iesniegt projektu pieteikumu

Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020., kur

projekta vadošais partneris būs Turku Universitāte, projekta partneri Liepājas

Jūrniecības koledža un Igaunijas Jūras Akadēmija. Šobrīd projekts ir sākuma

sagatavošanas stadijā, tāpēc iespējams, ka projektā iesaistīto institūciju skaits var

palielināties. Galvenā ideja ir apkopot informāciju un izstrādāt materiālus, kas saistīti

ar jūras vides aizsardzības jautājumiem, profesionāla līmeņa skolām. Ideja ir radīt

vienotu mācību materiālu mājas valodās Centrālā Baltijas jūras reģionā: latviešu,

somu, zviedru, igauņu. STCW un tās prasības tiks ņemtas vērā, ražojot materiālus.

Galvenā mērķa grupa projektā ir skolotāji un skolēni no jūras skolas, kas strādā/studē

profesionālā līmenī.

27

2. STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

2.1. Studiju programmu īstenošanas mērķi un uzdevumi

Liepājas Jūrniecības koledža īsteno studiju virziena „Mehānika un

metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības” 1.līmeņa

profesionālās augstākas izglītības programmas:

„Kuģu mehāniķis” (pēc jūrskolas), īstenošanas ilgums 2 gadi, 80 KP;

„Jūras transports” (pēc vispārējas vidējas izglītības iegūšanas), īstenošanas

ilgums 3 gadi, 120 KP.

2013. gada 26. jūnijā izsniegta augstākās izglītības programmas akreditācijas

lapa Nr. 217, kas dod tiesības īstenot studiju programmu „Kuģu mehāniķis”(41525);

akreditācijas lapas termiņš līdz 2015. gada 25. jūnijam.

2010. gada 2. jūnijā izsniegta augstākās izglītības programmas akreditācijas

lapa Nr. 075-1856 ar tiesībām īstenot studiju programmu „Jūras transports” (41525);

akreditācijas lapas termiņš līdz 2016. gada 31. decembrim. Sakarā ar studiju virziena

akreditācijas nepieciešamību, programma tika akreditēta ārpus kārtas, studiju virziena

akreditācijas termiņš ir divi gadi līdz 2015. gada 25. jūnijam.

2014. gada 17. jūnijā izsniegti Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas

atbilstības sertifikāti Nr.330 un Nr.331, kuri apliecina, ka studiju programma „Kuģu

mehāniķis” (41525) un studiju programma „Jūras transports”(41525) tiek īstenota

saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1065

„Noteikumi par jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanu

un uzraudzību”, un programmas ir atzītas par atbilstošām prasībām, noteiktām

1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā

arī sardzes pildīšanu Kodeksa iedaļās AIII/1 un AIII/2 (samazinātas prasības).

Studiju programmu “ Jūras transports ” un „Kuģu mehāniķis” galvenais

mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguves kopumu, lai

sasniegtu noteiktu profesijas standartu (PS 0407 Kuģu mehāniķis), kā arī balstoties uz

konvencijas STCW 95 kodeksa AIII/1 sadaļas un IMO 7.04. modeļu kursa prasībām

iegūtu 1. līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai atbilstošu profesionālo

kompetenci.

Studiju programmu “ Jūras transports ” un „Kuģu mehāniķis” mērķis ir

studiju procesa ietvaros nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguves

kopumu, lai izglītojamie sasniegtu profesionālās kompetences līmeni atbilstoši STCW

konvencijas Kodeksa A/III-1 standarta un atvieglotām A/III-2 standarta prasībām.

Studijas programmas vispārīgie mērķi

veicināt studējošo analītiskās spējas, attīstīt iemaņas profesionālo problēmu

izvirzīšanā un ar to saistīto uzdevumu risināšanā, projektu izstrādāšanā;

veidot studiju procesu tā, lai attīstītu studējošo intelektu, veicinātu viņu garīgo

pilnveidošanos, sekmētu intelektuālo spēju izmantošanu praktiskā darbībā;

rosināt studējošo intereses veidošanos par sabiedrībā notiekošiem procesiem;

nodrošināt studentiem, atbilstoši mūsdienu prasībām, specializēšanos izvēlētajā

programmā – kuģa mehāniķa specialitātē;

28

nodrošināt mācību procesu ar metodiskajiem materiāliem, rast pieeju

mūsdienīgai materiāltehniskai bāzei;

nodrošināt studijas ar pieeju datoriem un atbilstošām datorprogrammām;

nodrošināt studentiem iespēju apgūt svešvalodas;

sadarbībā ar darba devējiem un sadarbības augstskolu mācību spēkiem koriģēt

studiju kursu programmas, saistīt kvalifikācijas darba tematiku ar praksi;

sadarboties ar attiecīga profila augstskolām ārvalstīs.

Studiju process dod iespēju apgūt zināšanas un prasmes:

strādāt patstāvīgi vai komandā;

risināt problēmsituācijas;

plānot un organizēt savu darbu;

izmantot darbā modernās informācijas tehnoloģijas;

pārzināt lietišķo etiķeti;

pārvaldīt valsts valodu un vienu vai vairākas svešvalodas;

pareizi ekspluatēt kuģu enerģētiskās iekārtas;

organizēt sardzes dienestu mašīntelpā, profilakses un remonta darbus;

ievērot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus uz dažādiem

kuģiem;

nodrošināt visu mašīntelpas mehānismu bezavāriju darbu;

komunicēties ar komandu;

ievērot aizsardzības noteikumus;

ievērot darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.

Izglītības procesā tiek dotas iespējas apgūt šādas zināšanas un prasmes:

organizēt un veikt sardzes dienestu mašīntelpā;

sagatavot palaišanai kuģa iekšdedzes dzinējus, palīgmehānismus un sistēmas;

veikt galveno dzinēju un saistīto sistēmu ekspluatāciju;

sekot personīgi vai ar sardzes personāla starpniecību visu mašīntelpas mehānismu

darbībai;

plānot un veikt tehniskās ekspluatācijas pasākumus;

veikt degvielas, eļļas, balasta un citas pārsūknēšanas operācijas;

lietot angļu valodu, kā mutiski, tā arī rakstiski;

veikt elektrisko, elektronisko un vadības sistēmu ekspluatāciju;

veikt elektrisko un elektronisko iekārtu defektu atklāšanu un normāla

ekspluatācijas stāvokļa atjaunošanu;

veikt drošus un efektīvus tehniskās apkopes un remonta darbus;

izmantot rokas un mehāniskos instrumentus un mēraparātus detaļu izgatavošanai;

atklāt un identificēt mehānismu nepareizas darbības cēloņus un novērst defektus;

nodrošināt darba drošības tehnikas prasību ievērošanu;

izprast un pielietot informāciju par galsveri, sānsveri, noturību un slodzi uz

korpusu;

kontrolēt atbilstību tiesību aktu prasībām un pasākumus cilvēku dzīvības un jūras

vides aizsardzības nodrošināšanai;

nodrošināt kuģa, tā apkalpes un pasažieru drošību un aizsardzību, kā arī uzturēt

darba kārtībā glābšanas, ugunsdzēsības un citas drošības sistēmas;

29

izstrādāt avārijas rīcības un bojājumu novēršanas plānus, kā arī rīcības plānus

avārijas situācijās;

lietot līderības un vadības prasmes.

2.2. Studiju programmu paredzētie studiju rezultāti.

Apgūstot vienu no studiju programmām, absolventi iegūst kuģu mehāniķa

profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst ceturtās profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Tas dod tiesības strādāt uz kuģiem ar galveno dzinēja jaudu virs 750 kW ar Latvijas

karogu, un uz kuģiem ar ārvalstu karogiem visā pasaulē sardzes mehāniķa amatā bez

galveno dzinēja jaudas ierobežojuma.

Tālākās izglītības iespējas: studējošiem, kuri ieguvuši 1. līmeņa profesionālo

augstāko izglītību ceturtās profesionālās kvalifikācijas līmenī un kvalifikāciju „kuģu

mehāniķis”, ir iespējas turpināt studijas Latvijas Republikas augstākajās izglītības

iestādēs.

Lai paaugstinātu savas teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un profesionālo

kompetenci, kuģu mehāniķiem ar 18 mēneša darba pieredzi sardzes mehāniķa amatā ir

iespējas studēt izglītības profesionālās pilnveides programmā “Kuģu mehāniķu vadības

līmeņa programma”.

2.3. Studiju programmu plāni

Studiju programmā ietverti obligātie studiju kursi, brīvās izvēles studiju kursi,

prakse un valsts noslēguma pārbaudījumi.

1. tabula

Studiju kursi

Studiju

programma

„Kuģu

mehāniķis”

Studiju

programma

„Jūras

transports”

Īstenošanas plānojums

Obligātā daļa (A daļa)

Vispārizglītojošie studiju kursi 20 25

St. progr.

Kuģu

mehāniķis

(semestri)

St. progr.

Jūras

transports

(semestri)

Lietišķā fizika 1 1 I. 1.

Lietišķā ķīmija 1 1 II. I.

Informācijas tehnoloģijas 1 2 I. II.

Augstākā matemātika 2 2 I.,II. I.,II.

Līderisms, mašīntelpas komandas un

resursu vadība

1 1 II. III.

Lietišķā komunikācija 1 1 II. III.

Uzņēmējdarbības vadība 1 1 I. I.

Jūras transporta flotes ekonomika 1 1 I. II.

Lietvedības un finanšu uzskaites

sistēma

1 1 II. II.

Projektu vadīšana 1 1 I. I.

30

Darba tiesības 1 1 I. I.

Jūrniecības angļu valoda 5* 9 I.-IV. I.-VI.

Termodinamika un siltumpārvade 2 2 I.,II. I.,II.

Jūras tiesības un konvencijas 1 1 IV. VI.

Obligātā daļa (B daļa)

Nozares obligātie studiju kursi 36 KP 45KP

Inženiergrafika un tēlotāja ģeometrija 2 2 I.,II. I.,II.

Tehniskā mehānika 2 2 I.,II. III.

Standartizācija 1 1 I. II.

Materiālmācība un metālu tehnoloģija 1* 2 I. I.,II.

Kuģu iekšdedzes dzinēji 5* 7 II.,IV. I.-VI.

Kuģu uzbūve un teorija 2 3 II.,IV II.-VI.

Kuģu tvaika un gāzes turbīnas 2 2 IV. VI.

Kuģu tvaika katli 2 2 I.,II. III.

Kuģu palīgmehānismi 3 3 II.,IV. I.-VI.

Kuģu remonts un tā organizācija 1 1 IV. VI.

Kuģu saldēšanas iekārtas 1 1 IV. VI.

Kuģu enerģētisko iekārtu automātika

un kontroles sistēmas

2* 3 IV. III.,VI.

Kuģu elektrotehnika un elektronika 7 7 I.-IV. I.-VI.

Sardzes dienests mašīntelpā * 2 I.,II.

Mašīntelpas trenažieris 1 1 IV. VI.

Vides piesārņojuma novēršana 1 1 IV. VI.

Metālgriežamie darba galdi un

instrumenti *

1 I.

Obligātie papildapmācību kursi (apmācība LJK mācību centrā atbilstoši STCW 1978

prasībām) tiek apliecināti ar atbilstošiem sertifikātiem

Drošības pamatkurss *

4KP

III.

Pirmā medicīniskā palīdzība * VI.

Kuģa glābšanas līdzekļu (izņemot

ātrgaitas laivas) vadīšana *

VI.

Paplašināta apmācība ugunsdzēšanā * VI.

Aizsardzības kurss jūrniekiem ar

aizsardzības funkcijām

1 KP II. III.

Brīvas izvēlēs studiju kursi (C daļa) 2KP 2KP

Latvijas kuģniecības vēsture 1 1 I. I.

Sports 1 1 I.,II. II.

Degvielas un smērmateriāli 1 1 IV. VI.

Jūrniecības tehniskās terminoloģijas

pamati *

1 VI.

Prakses 16KP 40KP

Prakse elektromehāniskās darbnīcās * 8

II.

Kuģu remonta prakse * III..

Kvalifikācijas prakse (jūras prakse) 16 32 III. IV.-V.

31

Piezīme: *- studiju kursi vai prakse pilnīgi vai daļēji apgūti „Mehāniķis uz

kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750kW” programmas ietvaros.

Abām programmām ir vienāda piešķiramā kvalifikācija, viens profesijas

standarts un viens Starptautiskais standarts jūrnieku sagatavošanā. Programmas

akadēmiskais personāls un materiāltehniskais nodrošinājums arī ir vienāds. Programmu

saturs ir līdzīgs, atšķirība ir tikai kredītpunktu skaitā un studiju kursu aprakstos sakarā

ar to, ka programma „Kuģu mehāniķis” balstās uz zināšanām, kuras ir iegūtas jūrskolas

kursā.

2.4. Studiju kursu apraksti.

Obligāto studiju kursu blokā ietverti:

vispārizglītojošie studiju kursi, kas nodrošina nozares teorētisko un

profesionālās specializācijas kursu izpratni: cilvēku attiecību psiholoģija,

filozofija un personāla vadība, organizācija un apmācība u.c.;

ar kuģu mehāniķu darbību saistītie studiju kursi ekspluatācijas līmenī, kas

nodrošina zināšanas un izpratni atbilstoši Starptautiskās konvencijas STCW-78

''Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes dienesta standarti'', ar

grozījumiem, standarta AIII/1 prasībām. Studiju kursi izveidoti atbilstoši

Starptautiskās jūras organizācijas izstrādāto paraugkursu - IMO Model Course

7.04. – Officer in Charge of an Engineering Watch;

nepilna laika studentiem paredzēts un tiek sertificēts studiju kurss „Sardzes

mehāniķu kompetences celšanas kurss” (LR Satiksmes ministrijas atbilstības

sertifikāts Nr. 325), lai izlīdzinātu zināšanu līmeni ar pilna laika studentiem,

kuriem šis kurss iekļauts programmā, atbilstoši STCW konvencijas

grozījumiem.

Brīvās izvēles studiju kursi dod iespēju studējošiem padziļināt zināšanas,

prasmes un iemaņas izvēlētajā specializācijā.

Studiju programmas tiek realizētas divās studiju formās: pilna laika studijas

klātienē un nepilna laika studijas neklātienē.

2.5. Studiju programmu organizācija

Studiju procesa organizācija Liepājas Jūrniecības koledžā ir veidota atbilstoši

Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Profesionālās izglītības likumam tā, lai

maksimāli veicinātu studiju programmās izvirzīto mērķu sasniegšanu un atvieglotu

uzdevumu izpildi. Studiju organizāciju koledžā reglamentē studentu un augstskolas

attiecības reglamentējošie dokumenti un studiju norisi un organizāciju reglamentējošie

dokumenti:

Liepājas Jūrniecības koledžas nolikums (apstiprināts Izglītības un zinātnes

ministrijā, 08.05.2007. Ministru kabineta noteikumi Nr. 307);

Valsts noslēguma pārbaudījumi 8KP 8KP

Kvalifikācijas darbs 8

8

IV. VI. Jūrniecības angļu valoda

Kvalifikācijas eksāmens

KOPĀ: 80KP 120KP

32

Liepājas Jūrniecības koledžas nolikums “Par studiju un pārbaudījumu kārtību”

(apstiprināts Koledžas padomes sēdē 2007.gada 12.jūnijā, protokols Nr.7);

Liepājas Jūrniecības koledžas iekšējās kārtības noteikumi (apstiprināti

Koledžas padomes sēdē 2007.gada 12.jūnijā, protokols Nr.7);

studiju programma;

studiju kursu programmas;

studiju plāns.

Svarīgākie dokumenti, kas nosaka studentu un koledžas attiecības, ir ieskaitīšanas

dokumenti, kā arī iekšējās kārtības noteikumi.

Pārvaldes orgāni, kas reglamentē, vada un nosaka studiju norisi, kārtību un

organizāciju ir:

koledžas padome;

koledžas vadība;

nodaļas sēde;

studentu pašpārvalde.

Visi koledžu un programmas darbību reglamentējošie dokumenti un normatīvie

akti ir pieejami LJK administrācijā.

2.6. Studiju programmu prasības, uzsākot studiju programmu

Studiju programma „Kuģu mehāniķis”

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību – vidējā profesionālā (jūrskolas absolventi).

Studiju veids:

pilna laika studijas, studiju ilgums 2 gadi;

nepilna laika studijas, studiju ilgums 3 gadi.

Studiju apjoms 80 kredītpunkti (KP).

Studiju programma „Jūras transports”

Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību – vispārējā vidējā.

Kuģu mehāniķu nepilna laika studiju programmās tiek uzņemtas personas ar

vidējo izglītību un sardzes vai kvalificēta sardzes motorista profesionālo kvalifikāciju

un 12 mēnešu jūras cenzu.

Studiju veids:

pilna laika studijas, studiju ilgums 3 gadi;

nepilna laika studijas, studiju ilgums 4 gadi.

Studiju apjoms 120 kredītpunkti (KP).

2.7. Studiju programmu praktiskā īstenošana

Studiju programmas tiek realizētas divās studiju formās – pilna laika studijas

klātienē un nepilna laika studijas neklātienē.

Pilna laika studijas īsteno izmantojot plānotās nodarbības (lekcijas, seminārus,

praktiskos un laboratorijas darbus, konsultācijas, patstāvīgos darbus). Studiju process

tiek organizēts tā, lai studenti no vispārīgo zināšanu un prasmju apgūšanas virzītos uz

to padziļināšanu un paplašināšanu; uzsvars tiek likts uz profesionālo zināšanu un

prasmju ieguvi, kā arī uz patstāvīgo mācīšanos, kas ietver patstāvīgos darbus, projektus

un studiju darbus individuāli un grupās. Patstāvīgajiem darbiem ir praktisks raksturs,

33

tiek demonstrēta prasme savienot teoriju ar praktiskiem risinājumiem. Savā darbā

pasniedzēji pielieto mūsdienas tehnoloģijas – izmanto simulatora programmas un

elektrolaboratorijas jauno iekārtojumu.

Studiju procesā tiek nodrošinātas akadēmiskā personāla konsultācijas

studējošiem. Konsultācijas tiek veiktas saskaņā ar konsultāciju grafiku, kuru sastāda

koledžas metodiķe, ievērojot akadēmiskā personāla slodzes sadalījumu studiju gadam.

Nepilna laika studijas balstās jau uz esošo studiju programmu “Jūras

transports”, saglabājot apgūstamo apjomu kredītpunktu ziņā. Lai izpildītu

augstākminēto prasību, neklātienes nodaļā tiek noteikts ilgāks programmas apguves

laiks. Nepilna laika studijās neklātienē studiju programmas apguve tiek organizētas

atbilstoši studiju plānam un grafikam: studiju gadā divas sesijas. Sesijas laikā studenti

sistemātiski apmeklē lekcijas, kārto noslēguma pārbaudījumus saskaņā ar studiju kursa

programmas prasībām un saņem attiecīgu kredītpunktu skaitu. Sesiju starplaikos

studentiem ir iespēja saņemt konsultācijas. Starpsesiju laikā studenti izstrādā obligātos

patstāvīgos darbus visos studiju kursos. Ar obligāto patstāvīgo darbu saturu un

prasībām var iepazīties LJK Nepilna laika studijas nodaļā.

Studiju procesa uzlabošanai plānots ieviest e-vidi.

Studiju programmā „Kuģu mehāniķis” paredzēta prakse uz kuģiem jūrā.

Studiju programmā „Jūras transports” paredzēta profesionālā prakse (on-shore

training) un kvalifikācijas prakse uz kuģiem jūrā. Prakses tiek organizētas atbilstoši

LJK nolikumiem par kvalifikācijas prakses organizēšanu, īstenošanu un prakses

projekta aizstāvēšanu pirmā līmeņa augstākās profesionālās pilna un nepilna laika

studijām.

Prakses mērķis: nostiprināt un papildināt iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūt

studiju programmai atbilstošu kompetenci, apgūt praktiskās iemaņas, kas

nepieciešamas attiecīgās jomas speciālistiem.

Prakses uzdevumi:

izpildīt prakses programmu patstāvīgi un kvalificēta personāla

uzraudzībā, sistemātiski dokumentējot to prakses grāmatā;

sistemātiski pildīt sardzes pienākumus kvalificēta personāla uzraudzībā;

savākt nepieciešamo informāciju prakses projekta izstrādei;

veikt pētījumus par konkrētu kvalifikācijas darba tēmu, izvērtēt

izvēlētās kvalifikācijas darba tēmas aktualitāti pamatojoties uz prakses vietā

gūto informāciju, sistematizēt materiālus kvalifikācijas darba izstrādei .

Kvalifikācijas darbs paredzēts kā studējošā patstāvīgi veiktā lietišķā pētījuma

rezultātu atspoguļojums, studijās iegūto zināšanu, prasmju un iemaņu noformējums

atbilstoši kvalifikācijas darbam izvirzītajām prasībām. 2013./2014. studiju gadā tika

aktualizētas KD tēmas, uzdevumi, izpildīšanas kārtība un vērtēšana. Inženiertehniskās

nodaļas sēdē tika nolemts apstiprināt aktualizētos KD metodiskos norādījumus, kuri

stājas spēkā 2015. gada 1.septembrī.

2.8. Vērtēšanas sistēma

Studentu zināšanu vērtēšanas pamatā ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības standarta prasības (LR MK 2001. gada 20. marta noteikumi Nr.141, 9.–15.

punkti ). Studentu zināšanu vērtējuma rezultāti divreiz studiju gadā tiek apspriesti kuģu

34

mehāniķu nodaļas sēdēs un tie kalpo par pamatprincipu studiju programmā un uz tiem

balstās tālāka studiju procesa pilnveidošana.

Izglītības vērtēšanas pamatprincipi studiju programmā ir:

• pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;

• pārbaudes obligātuma princips;

• vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips;

• vērtēšanas formu dažādības princips;

• pārbaudījuma pieejamības princips.

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens, ieskaite un studiju

darbu aizstāvēšana, kas jākārto katra studiju kursa noslēgumā. Pārbaudījumu forma ir

noteikta studiju programmas aprakstā. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta ar

vērtējumu 10 ballu vērtējuma skalā atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas

14.04.1998.g. rīkojumam Nr. 208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti”.

Eksāmenu pieņem studiju kursa mācībspēks. Ieskaitē programmas apguve tiek

vērtēta gan divdaļīgajā vērtējuma skalā – “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, gan 10 ballu

sistēmā. Ieskaiti pieņem studiju kursa mācībspēks. Studiju darbs tiek vērtēts 10 ballu

vērtējuma skalā.

Bez noslēguma pārbaudījuma katrā studiju kursā ir iespējami arī kārtējie

pārbaudījumi: kontroldarbi, starpieskaites, uzstāšanās semināros, studiju patstāvīgie

darbi. Šie kārtējie pārbaudījumi un studiju kursu prasību kopums pozitīvai studiju

sasniegumu vērtēšanai ir noteikti studiju kursu aprakstos.

Prakses noslēguma pārbaudījuma veids ir prakses projekta aizstāvēšana.

Kvalifikācijas prakses projekta aizstāvēšanu vērtē novērtējuma skalā: ieskaitīts/

neieskaitīts, balstoties uz novērtējuma kritērijiem.

Kredītpunktus ieskaita par katru apgūto studiju kursu atbilstoši noslēguma

pārbaudījumu nosacījumiem un prasībām, prakses programmām un prakses projekta

aizstāvēšanas prasībām, pārbaudījumu nosacījumiem, prasībām un jautājumiem

studentam. Studiju programmas noslēgumā paredzēts Valsts noslēguma pārbaudījums,

kura sastāvdaļas ir:

kvalifikācijas darba aizstāvēšana;

jūrniecības angļu valoda;

kvalifikācijas eksāmens.

Valsts noslēguma pārbaudījuma sastāvdaļas novērtē valsts kvalifikācijas

komisija LJK kuģu mehāniķu katedras instrukcijā „Par kvalifikācijas eksāmenu norisi,

saturu un vērtēšanas kritērijiem” noteiktajā kārtībā.

2013./2014. gadā studiju programmas „Kuģu mehāniķis” studenti veiksmīgi

nokārtoja valsts eksāmenus, uzrādīja labas zināšanas un labus sniegumus. Studenti,

kuri nokārtoja valsts pārbaudījuma sastāvdaļas ar vērtējumu, ne mazāku kā ”7”, un

angļu valodu ne mazāk kā „6”, ir tiesīgi saņemt arī kompetences sertifikātu (COC)

„Sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēja jaudu 750 kW un lielāku”. Studentu

kopējais skaits, kuri pretendē uz sertifikātu, ir 20 no 23, tie ir 87% no absolventu

skaita, kas ir ļoti labs radītājs.

Noslēguma pārbaudījumu pēdējo trīs gadu rezultātu statistiskā analīze:

1. pēc vidējās balles:

Izlaiduma gads Kvalifikācijas

darbu aizstāvēšana

Angļu valoda Kvalifikācijas

eksāmens

2011./2012 8.2 7.8 8.3

35

2012./2013. 8.1 7.9 8.1

2013./2014. 7.5 7.6 7.6

Dati liecina, ka pēdējā gada rezultāti ir zemāki nekā iepriekšējos gados, kas

saistīts ar jauno programmu ieviešanu un jautājumu datu bāzes pilnveidošanu, kā arī ar

skolas absolventu izglītības līmeni, tomēr rezultāti ir stabili un pietiekoši labi.

Studiju programmas iekšējā auditā tiek analizēta iegūto zināšanu, prasmju,

iemaņu un profesionālo attieksmju atbilstība darba tirgus prasībām jūrniecības nozarē.

Studiju programma un studiju kursu programmas regulāri tiek pārskatītas un

apspriestas nodaļas sēdēs un Koledžas padomē, kur tiek pieņemti lēmumi par studiju

procesa uzlabošanas un pilnveidošanas pasākumiem.

Akadēmiskā personāla darba kvalitāti vērtē nodaļas vadītāja un administrācija

saskaņā ar izstrādāto hospitēšanas plānu.

2.9. Studiju programmas izmaksas

LJK 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu „Jūras transports” un

„Kuģu mehāniķis” studijas tiek finansētas no valsts dotācijām vai arī no personīgajiem

studējošā vai trešās personas līdzekļiem. Valsts dotācijas apjomu piešķir un sadala,

pamatojoties uz Latvijas Republikas likumdošanā noteiktiem normatīviem. Tas tiek

fiksēts ikgadējā finansēšanas plānā.

2.10. Studiju programmu atbilstība akadēmiskās izglītības standartam un

profesijas standartam

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Jūras transports”

un „Kuģu mehāniķis” veidotas saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu,

Augstskolu likumu, Profesionālās izglītības likumu, Ministru kabineta noteikumiem

par prasībām pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, Ministru kabineta

18.10.2005. noteikumiem Nr.773 par profesionālās izglītības pedagogu izglītības

ieguves un profesionālās pilnveides kārtību.

Tās saskaņotas ar valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu

(Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumi Nr.141” Noteikumi par valsts pirmā līmeņa

profesionālās izglītības standartu” ar grozījumiem Nr. 347.).

Studiju programmas atbilstība valsts 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartam redzama 2. tabulā.

7

7,2

7,4

7,6

7,8

8

8,2

8,4

Kv. darbuaizstāvēšana

Angļu valoda Kval.eksāmens

2011./2012

2012./2013.

2013./2014.

36

2. tabula

Kuģu mehāniķu studiju programmu apjoma atbilstība valsts pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības standartam

Kritērijs Standarta prasības Studiju

programma

„Kuģu

mehāniķis”

Studiju

programma

„Jūras

transports”

Kopējais programmas

apjoms

80-120 KP 80KP 120KP

Studiju kursu kopējais

apjoms

Vismaz 56 KP, bet ne

vairāk kā 75% no

programmas apjoma

57KP, tas ir 71%

no programmas

apjoma

70KP, tas ir 60%

no programmas

apjoma

Vispārizglītojošo kursu

apjoms

Vismaz 20 KP 20KP 25KP

Nozares kursu apjoms Vismaz 36 KP 36KP 45KP

Prakses apjoms Vismaz 16KP 16KP 40KP

Kvalifikācijas darba apjoms Vismaz 8 KP 8KP 8KP

Studiju programmas struktūra pilnīgi atbilst valsts pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības standarta prasībām.

Liepājas Jūrniecības koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas

atbilstība profesijas standartam Nr. 0093 „Kuģu mehāniķis”

8. tabula

PS noteiktie pienākumi PS noteiktie uzdevumi PS noteiktās zināšanas Studiju kursi Kredīt

punkti 1. Plānot, organizēt un veikt savā

pārziņā esošo mašīnu, mehānismu

un mehānisko sistēmu

ekspluatāciju

1.1. Sagatavot pārziņā esošās mašīnas,

mehānismus un mehāniskās sistēmas darbam

jūrā

1.2. Pildīt sardzi mašīntelpās atbilstoši

Starptautiskās konvencijas par jūrnieku

sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes

pildīšanu (STCW konvencija) prasībām

1.3. Sardzes laikā mašīntelpās uzturēt sakarus ar

kuģa vadību un speciālistiem, izmantojot

iekšējos sakaru līdzekļus

1.4. Veikt ierakstus kuģa dokumentācijā, arī angļu

valodā, kuģa ekspluatācijas, drošības un vides

aizsardzības jautājumos

1.4. Iedarbināt, apkalpot un apstādināt galvenos un

palīgdzinējus, tvaika katlus, sūkņus un citus

palīgmehānismus un sistēmas

1.5. Vadīt, novērot un novērtēt kuģa mašīnu,

mehānismu un sistēmu darbību

Mehānika

Hidromehānika

Termodinamikas pamati

Materiālu tehnoloģija

Galvenā spēka iekārta

Tehniskā rasēšana

Kuģa saldēšanas iekārtas

Palīgmehānismi

Klāja mehānismi

Kuģa cauruļvadu sistēmas

Tvaika katli

Angļu valoda

Jūrniecības angļu valoda

Tehniskā mehānika, standartizācija

Kuģu palīgmehānismi

Termodinamika

Materiālmācība un metālu

tehnoloģija

Kuģu iekšdedzes dzinēji

Tehniskā grafika

Kuģa saldēšanas iekārtas

Kuģa palīgmehānismi

Kuģa tvaika katli

Jūrniecības angļu valoda

4

1

3

7

4

1

4

3

12

2. Plānot, organizēt un veikt savā

pārziņā esošo kuģa elektrisko,

elektronisko un vadības sistēmu

ekspluatāciju

2.1. Palaist, apkalpot un apstādināt kuģa

elektroģeneratorus, elektrodzinējus,

elektriskās, elektroniskās un vadības

sistēmas

2.2. Iedarbināt, apkalpot un apstādināt kuģa

mašīnu, mehānismu un citu tehnisko

līdzekļu vadības, automātiskās aizsardzības

un signalizācijas sistēmas

2.3. Novērot un novērtēt kuģa elektrisko,

elektronisko un vadības sistēmu darbību

2.4. Mērīt un novērtēt elektrisko iekārtu un tīklu

Kuģa elektrotehnika un

automātika

Kuģu elektrotehnika un

elektroiekārtas

Kuģu enerģētisko iekārtu

automātika un kontroles sistēmas

6

3

38

izolācijas pretestību

2.5. Pāriet no automātiskās mašīnu, mehānismu

un sistēmu vadības uz rokas vadību un otrādi

3. Plānot, organizēt un veikt savā

pārziņā esošo kuģa mašīnu,

mehānismu un mehānisko sistēmu,

kā arī elektrisko, elektronisko un

vadības sistēmu tehnisko

apkalpošanu un remontu

3.1. Plānot, organizēt un patstāvīgi veikt kuģa

remonta darbus saskaņā ar tehniskajiem

normatīviem un darba drošības un vides

aizsardzības noteikumiem

3.2. Noteikt remonta darbu apjomu, veicot tehnisko

parametru pierakstus un analīzi, detaļu

nodiluma mērījumus un remonta objekta

defektāciju

3.3. Veikt kuģa remontam nepieciešamus

vienkāršus metālapstrādes un metināšanas

darbus

3.4. Sagatavot kuģa remontam nepieciešamus

dokumentus, arī angļu valodā

Detaļu izgatavošana un remonts

Kuģa remonts

Darbs ar rokas darba rīkiem

Kuģu un mehānismu remonts

Motoristu praktiskā apmācība

Metālgriežamie darbgaldi un

instrumenti

Profesionālā prakse

Kvalifikācijas prakse

1

3

1

8

26

4. Kontrolēt kuģa operācijas un

rūpēties par kuģa un cilvēku

drošību un jūras vides aizsardzību

4.1. Veikt pārsūknēšanas operācijas, saglabājot

kuģa noturību

4.2. Kuģa telpu applūdināšanas gadījumā rīkoties

atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības

organizācijas (IMO) rekomendācijām

attiecībā uz kuģa noturības saglabāšanu un

kuģa korpusa ūdensnecaurlaidības

atjaunošanu

4.3. Nolaist ūdenī un vadīt glābšanas laivas un

plostus

4.4. Sniegt cietušajiem medicīnisko pirmo

palīdzību

4.5. Veikt ugunsdzēšanas operācijas

Atbrīvoties no kuģa atkritumiem, netīriem ūdeņiem

un bīstamām vielām, izmantojot speciālās tehniskās

iekārtas un ievērojot Latvijas un starptautiskās

likumdošanas prasības vides aizsardzībā

Jūras spējas īpašību

nodrošināšana

Jūras tiesības

Kuģa glābšanas līdzekļu

lietošana

Jūrnieka pamatkurss drošībā

Medicīniskā pirmā palīdzība

Ugunsdzēšanas operāciju

vadība uz kuģa

Kuģu uzbūve un teorijas pamati

Jūras tiesības un konvencijas

Kuģa glābšanas līdzekļu vadīšana

Drošības pamatkurss

Medicīniskā pirmā palīdzība

Padziļinātā apmācība

ugunsdzēšanā

Vides piesārņojuma novēršana

Kuģu palīgmehānismi

Lietišķā ķīmija

3

1

1

1

1

1

1

Secinājums:

Liepājas Jūrniecības koledžas programmas pilnīgi atbilst profesijas standartam PS 0093 “Kuģu mehāniķis”

39

2.11. Studiju programmu salīdzinājums ar citiem studiju programmām

Latvijā attiecīga līmeņa programmu īsteno Novikontas Jūras koledža.

SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE

Novikontas Jūras koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programma un Liepājas Jūrniecības koledžas 1.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programma

Novikontas Jūras

koledža

Liepājas Jūrniecības

koledža (MK/JT)

Augstākās izglītības programmu

veids

Pirmā līmeņa

profesionālās augstākās

izglītības programma

Pirmā līmeņa

profesionālās augstākās

izglītības programma

Iegūstamā kvalifikācija Kuģu mehāniķis Kuģu mehāniķis

Profesionālās kvalifikācijas

līmenis

Ceturtais kvalifikācijas

līmenis

Ceturtais kvalifikācijas

līmenis

Prasības attiecībā uz iepriekš

iegūto izglītību

Vispārējā vidējā vai vidējā

profesionālā izglītība

Vispārējā vidējā /vidējā

profesionālā izglītība

Programmu ieguves forma Nepilna laika Pilna un nepilna laika

Programmu īstenošanas ilgums 3 gadi, 116 KP 2/3 gadi, 80/120 KP

Programmu studiju kursu sarakstu un KP skaita salīdzinājums

Obligātā A daļa

Lietišķā fizika 1 1

Lietišķā ķīmija 1 1

Informācijas tehnoloģijas 1 1/2

Augstākā matemātika 2 1 Līderisms, mašīntelpas komandas un

resursu vadība 2 2

Lietišķā komunikācija 1

Uzņēmējdarbības vadība 1

Jūras transporta flotes ekonomika 2 1

Lietvedības un finanšu uzskaites sistēma 1

Projektu vadīšana 2 1

Jūrniecības angļu valoda 6 5/7

Darba tiesības 1 1

Termodinamika un siltumpārvade 2 3/2

Jūras tiesības un konvencijas 1 (B daļa) 1

kopā 20 20/25

Obligātā B daļa

Inženiergrafika un tēlotāja ģeometrija 1 2/2

Tehniskā mehānika 1 (A daļa) 2/2

Standartizācija 1/1

Materiālmācība un metālu tehnoloģija 1 1/1

Kuģu iekšdedzes dzinēji 6 (turbīnas tajā skaitā) 5/7

Kuģu uzbūve un teorija 3 2/3

Kuģu tvaika un gāzes turbīnas 2/2

40

Kuģu tvaika katli 2 2/2

Kuģu palīgmehānismi 5 3/3

Kuģu remonts un tā organizācija 1/1

Kuģu enerģētisko iekārtu automātikas

un kontroles sistēmas 4 2/3

Kuģu elektrotehnika un elektronika 5 7/7

Sardzes dienests mašīntelpā X/2

Kuģu enerģētiskās iekārtas trenažieris 2 1/1

Vides piesārņojuma novēršana 1 1/1

Metālgriežamie darba galdi un

instrumenti X/1

Kuģu saldēšanas iekārtas 1 1/1

kopā 36 34/45

PRAKSE 52 16/40

KVALIFIKĀCIJAS DARBS 8 8

kopā 116 80/120

LJK programma „Kuģu mehāniķis” ir ļoti līdzīga NJK programmai,

programmā „Jūras transports” ir nelielas atšķirības. Nozares studiju kursi ir praktiski

vienādi, jo balstās uz STCW 78 konvencijas prasībām. Prakses ilgums NJK ir lielāks, jo

programmas apguves veids ir nepilna laika programma, kura paredzēta jūrniekiem,

kuri jau strādā jūrā motorista amatā.

SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE

Lietuvas Jūrniecības koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programma un Liepājas Jūrniecības koledžas 1.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programma

Programmu darbības laika salīdzinājums:

4. kvalifikācijas līmenis 4. kvalifikācijas līmenis

4 gadi koledžā.

Iepriekšējā izglītība: vispārējā vidējā

3 gadi koledžā.

Iepriekšējā izglītība: vispārējā vidējā

Studiju kursu salīdzinājums:

Nr Lietuvas Jūrniecības

koledža

Kredīt

punkti

Nr. Liepājas Jūrniecības

koledža

Kredīt

punkti

Vispārizglītojošie studiju

kursi

Vispārizglītojošie studiju

kursi

1. Jūrniecības angļu valoda 10 1. Jūrniecības angļu valoda 12

2. Augstākā matemātika 6 2. Augstākā matemātika 2

3. Informāciju tehnoloģijas 4 3. Informāciju tehnoloģijas 1

4. Lietišķā fizika 3 4. Lietišķā fizika 1

5. Filozofija 2 5. Saskarsme 1

6. Menedžmenta psiholoģija

2 6. Uzņēmumu organizācija un

dibināšana, vadīšanas metodes 2

7. Termodinamika 2 7. Termodinamika 1

8. Bizness un ekonomika

2.5 8. Jūras flotes ekonomika, lietvedības

un finanšu uzskaites sistēma 1

9. Lietišķā ķīmija 2 9. Lietišķā ķīmija 1

41

10. Darba un vides aizsardzība 3 10. Vides piesārņojuma novēršana 1

Nozares studiju kursi Nozares studiju kursi

1. Inženieru un datoru grafika 4 1. Tehniskā grafika 4

2. Materiālu tehnoloģija

2 2. Materiālmācība un metālu

tehnoloģija 3

3. Teorētiskā mehānika 3 3. Tehniskā mehānika, standartizācija 4

4. Standartizācija un metroloģija 2

5. Hidromehānika 2

6. Kuģu un kuģa ierīču uzbūve 2 4. Kuģu uzbūve un teorijas pamati 3

7. Kuģu teorija un propulsija 2

8. Materiālu pretestība 2.5

9. Kuģu iekšdedzes dzinēji 3 5. Kuģu iekšdedzes dzinēji 7

10. Kuģu iekšdedzes dzinēju teorija 4.5

11. Kuģu palīgmehānismi 3 6. Kuģu palīgmehānismi 4

12. Mašīnas detaļas 2.5

Kuģu tvaika katli 2.5 7. Kuģu tvaika katli 3

13. Kuģu enerģētiskās iekārtas

ekspluatācija 4

14. Kuģu turbīnas 2

15. Elektrotehnika un mērījumi

2.5 8. Elektrotehnika un kuģu

elektroiekārtas 6

16. Elektroiekārtas

3

17. Kuģu elektronika un automātika

4 9. Kuģu enerģētisko iekārtu

automātika un kontroles sistēmas 2

18. Kuģu automātikas sistēmas 2

19. Kuģu saldēšanas sistēmas

2 10. Kuģu palīgmehānismi un kuģa

remonta organizācija 3

20. Kuģu remonts 2 11. Kuģu un mehānismu remonts 1

21. Jūras tiesības un konvencijas 2.5 12. Jūras tiesības un konvencijas 1

22. SOLAS 2 13. Drošības pamatkurss 1

3

1

23. Pirmā medicīniskā palīdzība 1.5 16. Pirmā medicīniskā palīdzība 1

24. Kuģu enerģētiskās iekārtas trenažieris

3 17. Kuģu enerģētiskās iekārtas

trenažieris 1

18. Kuģu glābšanas līdzekļu vadīšana 1

19. Padziļinātā apmācība ugunsdzēšanā 1

20. Degvielas un smērmateriāli 1

25. Prakse darbnīcās 9 21. Profesionālā prakse 8

26. Prakse jūrā 34 22. Prakse jūrā 26

Secinājums:

1. Liepājas Jūrniecības koledžas studiju programmas “Jūras transports -

Kuģu mehāniķis” nozares studiju kursu apjoms un saturs ir sastādīti atbilstoši IMO

rekomendācijām un ietver sevī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas modeļu kursa

prasības, kuras ir noteiktas modelī Nr. 7.04 « Officer in charge of an Engineering

watch».

2. Jāpiebilst, ka IMO konvencijas prasības ir kvalificētas kā minimālās

prasības, maksimālais līmenis nav limitēts, līdz ar to radot iespējas radošai darbībai,

ko Liepājas Jūrniecības koledžā prot izmantot augsta profesionālā līmeņa jūrnieku

sagatavošanai.

3. Kvantitāte un kvalitāte tiek panākta ar rūpīgi izsvērtu programmu

optimizāciju saskaņā ar IMO (INTERNATIONAL MARITIME ORGANISATION)

konvencijas STCW-78/95 kompetences prasībām. Programmas sabalansētas, līdz ar to

42

panākta maksimāla profesionalizācija, jo LJK vispirms ir profesionālu jūrnieku

sagatavošanas izglītības iestāde.

4. Vispārizglītojošo priekšmetu bloks Lietuvas Jūrniecības koledžā ir

nedaudz lielāks nekā Liepājas Jūrniecības koledžā, tāpat arī profesionālo priekšmetu

bloks. Tas izskaidrojams ar to, ka studijas ilgums Lietuvas Jūrniecības koledžā ir 4

gadi, bet LJK 3 gadi, un atšķiras arī kvalifikācija : ” inženieris – mehāniķis ” Lietuvas

Jūrniecības koledžā un „kuģu mehāniķis” Liepājas Jūrniecības koledžā.

SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE

International Maritime Organisation (IMO) prasības un Liepājas

Jūrniecības koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programma

Salīdzinošā tabula par IMO moduļa Nr.7.04 « Officer in charge of an

Engineering watch» prasībām un Liepājas Jūrniecības koledžas

programmu “Kuģu mehāniķis”

Funkcija IMO LJK

1. funkcija 1008 1388

2. funkcija 244 312

3. funkcija 480 500

4. funkcija 185 336

Kopā: 1917 2536

Salīdzinošā tabula par IMO moduļa funkcijām un Liepājas Jūrniecības

programmas speciālajiem studiju kursiem:

Nr IMO prasības St.

sk.

Nr Liepājas Jūrniecības

koledža

St.

sk.

1. funkcija. Kuģa enerģētiskās iekārtas ekspluatācijas līmenī

1. Kuģa enerģētiskās iekārtas

ekspluatācijas līmenī 1008 1388

1.1.

Mehānisko rasējumu lasīšana

144

Inženiertehniskā grafika

Tehniskā mehānika, standartizācija

144

132

1.2.

Angļu valoda

470

Angļu valoda specialitātei

480

1.3.

Galvenie mehānismi un

palīgmehānismi, sūkņu sistēmas un

kuģu sistēmas

327

Kuģu iekšdedzes dzinēji

Termodinamika

Kuģu tvaika katli

Kuģu saldēšanas iekārtas

Kuģu palīgmehānismi

216

72

112

40

152

1.4.

Mašīntelpas sardzes veikšana

40

Sardzes veikšana mašīntelpā

40

2. funkcija. Elektroaprīkojums un vadības sistēmas ekspluatācijas līmenī

2.

Elektroaprīkojums un vadības

sistēmas ekspluatācijas līmenī.

244

Elektroaprīkojums un vadības

sistēmas ekspluatācijas līmenī.

312

2.1.

Kuģu elektrosistēmas raksturojumi,

kuģu elektrotehnika un

elektroiekārtas

116

Kuģu elektrotehnika un

elektroiekārtas

200

43

89

2.2.

Vadības sistēmas

39

Kuģu enerģētisko iekārtu automātika

un kontroles sistēmas

112

3. funkcija. Apkalpošana un remonts ekspluatācijas līmenī

3. Apkalpošana un remonts

ekspluatācijas līmenī 480 Apkalpošana un remonts

ekspluatācijas līmenī 500

3.1. Izgatavošanas un remonta procesi 260 Materiālmācība un metālu

tehnoloģija

Metālgriežamie darbgaldi un

instrumenti

64

40

3.2. Kuģu sistēmu apkalpošana 120 Profesionālā prakse 396

4. funkcija. Kuģa operāciju vadība un rūpes par cilvēkiem ekspluatācijas līmenī

4. Kuģa operāciju vadība un rūpes par

cilvēkiem ekspluatācijas līmenī 185 336

4.1. Vides piesārņojuma novēršana un

iekārtas

12 Vides piesārņojuma novēršana 40

4.2. Kuģošanas nodrošinājums 109 Kuģu uzbūve un teorijas pamati 112

4.4. Ugunsgrēka novēršana, glābšanas

tehnika, medicīniskā palīdzība

60 Drošības pamatkurss

Pirmā medicīniskā palīdzība

Padziļinātā apmācība ugunsdzēšanā

Kuģu glābšanas līdzekļu vadīšana

64

40

40

40

Secinājums:

Liepājas Jūrniecības koledžā kuģu mehāniķu studiju kursa apjoms ir līdzīgs kā

atsevišķu studiju kursu apjomam, tā arī apjomam kopumā. Tas izskaidrojams ar to,

ka IMO konvencija STCW-78/95 savos kompetences līmeņos iestrādājusi minimālās

prasības, tātad mazāk par tām nedrīkst būt. Maksimālais apjoms nav noteikts, to katra

izglītības iestāde izstrādā pati, orientējoties uz ilggadīgo pieredzi šajā jomā, ņemot

vēra iespējas un nepieciešamību.

Liepājas Jūrniecības koledža ir mācību iestāde ar senām tradīcijām, līdz ar to

studiju kursu apjomi ir laika gaitā pieskaņoti mūsdienu prasībām un atbilst

praktiskajam profesionālajam līmenim darbam uz kuģiem.

IMO papildprasības atbilstoši Manilas

grozījumiem

LJK kuģu mehāniķu programmas

papildkursi un studiju kursu tēmas,

kuras ir iekļautas Manilas grozījumu

prasības nodrošināšanai

Function 1: Marine Engineering at the Operational Level

ENGINE-ROOM RESOURCE

MANAGEMENT (7 h)

Līderisms, mašīntelpas komandas un

resursu vadība - 40 st. (ERRM course)

Marine Steam Turbine (50 h)

Marine Gas Turbine (15 h)

Kuģu tvaika un gāzes turbīnas (80 st.),

praktiskās nodarbības tiks veiktas,

izmantojot simulatoru (ERS – 5000)

Function 2: Electrical, Electronic and Control Engineering at the Operational

Level

High-Voltage Installations (5 hours) Tēma iekļautā studiju kursā „Kuģu

elektrotehnika un elektronika”

Function 4: Controlling the Operation of the Ship and Care for Persons on Board at the

44

Operational Level

APPLICATION OF LEADERSHIP AND

TEAMWORKING SKILLS (24 hours) Līderisms, mašīntelpas komandas un

resursu vadība - 40 st. (ERRM course) STCW Code, Regulation VI/1 Aizsardzības kurss jūrniekiem ar

aizsardzības funkcijām

Training STCW Code Chapter III, Regulation III/1,

2.2. have completed combined workshop

skill training and an approved training service

of not less 12 months...

1. Prakse elektromehāniskajās

darbnīcās un remonta prakse 8 KP

(2 mēneši).

2. Kvalifikācijas prakse jūrā 32 KP

(10 mēneši).

Studentam jābūt vismaz 8 mēnešu

jūras praksei; nepietiekošu prakses

laiku var kompensēt ar remontdarbiem

krastā pēdējā semestra laikā (kas ir

norādīts koledžas prakses nolikumā)

Visā pasaulē jūrnieku sagatavošana balstās uz STCW 78 konvencijas

prasībām, un visu mehāniķu programmu pamatā ir moduļa paraugkurss Nr.7.04 «

Officer in charge of an Engineering watch» . Latvijā kuģu mehāniķu kvalifikāciju var iegūt arī Latvijas Jūras akadēmijā

(LJA). Studiju programmas ar LJA ir saskaņošanas stadijā, lai LJK absolventi varētu

turpināt studijas LJA pēc individuālā grafika. Beidzot studijas pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Kuģu mehāniķis” un „Jūras

transports”, tālāk izglītību var turpināt 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmā Latvijas Jūras Akadēmijā vai Lietuvas Jūras Akadēmijā, kura

absolventiem piešķir inženiera kvalifikāciju.

2.12. Informācija par studējošiem

Studējošo skaits

Studentu skaits 2013./2014.m.g.

Programma

Imatrikulēto

skaits

pilnlaika/nepil

n

2.kursā

studējošo

skaits

3.kursā

studējošo

skaits

Studējoš

o skaits

kopā

Pilnlaika

studijās

studējošie

Jūras

transports

27 23 23 73

Kuģu

mehāniķis

16 8 - 24

kopā 97

45

Studentu skaits 2014./2015.m.g.

Studentu skaits pieaug, 2013. gadā kopējo pilna laika studējošo skaits bija 76

studenti.

Imatrikulēto (pilna laika) studējošo skaita salīdzinājums pēdējos trīs

gados:

Absolventu skaita salīdzinājums pēdējos trīs gados:

Program-

ma

Imatrik-

ulēto

skaits

2.kursā

studējošo

skaits

3.kursā

studējošo

skaits

4.kursā

studējošo

skaits

Studējošo

skaits

kopā

piln/nepil.

laika

studija

Pilnlaika

studijās

studējošie

Jūras

transports 29 22 26

77

Kuģu

mehāniķis 21 16 -

37

Nepilnlai-

ka studijās

studējošie

Jūras

transports

44 29 29 51 153

Kuģu

mehāniķis

6 10 17 33

kopā 114/186

Imatrikulēto

studējošo

skaits

"Jūras

transports"

"Kuģu

mehāniķis"

Kopā

2012./2013. 23 8 31

2013./2014. 27 16 43

2014./2015. 29 21 47

Absolventu

skaits

"Jūras

transports"

"Kuģu

mehāniķis"

Kopā

2011./2012. 11 13 24

2012./2013. 8 8 16

2013./2014. 16 7 23

46

Secinājums: koledžas absolventu skaits ir divreiz mazāks par imatrikulēto

studentu skaitu, un tā ir normālā parādība. Trīs gadu laikā grūti nodrošināt 8 mēnešu

praksi. Situāciju varētu uzlabot, pagarinot programmu uz pusgadu, bet tas diemžēl

nesaskan ar LR likumdošanu.

` Galvenie studentu eksmatrikulācijas iemesli ir šādi:

- materiālie apstākļi (studenti nespēj segt ar studijām saistītos izdevumus un

tāpēc strādā jūrā). Ne visi spēj sekmīgi apvienot darbu ar mācībām. Pārsvarā izvēle

tiek izdarīta par labu darbam;

- pēc jūras prakses studenti paliek strādāt tajā pašā kruingkompānijā;

- nepietiekošs priekšstats par izvēlēto profesiju, nepareizi izdarīta sākotnējā

izvēle, tiek mainīta izglītības iestāde ;

- neprot patstāvīgi mācīties un organizēt savu studiju darbu, neiztur intensīvo

slodzi.

2.13. Studējošo aptaujas un to analīze

Koledžā notiek ikgadējā studiju programmas kvalitātes kontrole. Viens no tās

veidiem ir studentu aptaujas par studiju procesa kvalitāti, studiju programmas saturu,

studiju organizāciju. Aptauja dod priekšstatu par studiju vērtējumu no studentu

viedokļa. Aptaujas rezultāti atspoguļo divu gadu studiju laiku, tā pozitīvās un negatīvās

puses. Tiek vērtēta studiju programma, tās saturs, iegūtas zināšanas.

Praktiskais pētījums veikts ar mērķi izzināt studentu, kā arī akadēmiskā

personāla attieksmi pret studiju saturu un procesu, lai apzinātu tā pedagoģiski

psiholoģiskās īpatnības un izstrādātu metodiskus ieteikumus par attīstoša darba

organizēšanu un vadīšanu. Lai apstiprinātu un papildinātu anketēšanas rezultātus, fakti

par studentu, kā arī mācībspēku darbību iegūti tiešā saskarsmes procesā, izmantojot

verbālo komunikāciju dabiskos apstākļos. Aptaujā piedalījās 1. un 2.kursu studenti

kuģu mehāniķu specialitātē.

0

5

10

15

20

25

"Jūras transports"

"Kuģu mehāniķis"

Kopā

47

Studentu atbilžu analīze par studiju un studiju programmu galvenajiem

uzdevumiem ļauj izcelt šādus nozīmīgākos: 16 studenti (68% ) atzīst, ka galvenais, ko

viņi koledžā var apgūt, ir profesija (1. diagramma), un tā korelācija ar patstāvīgi

mācīties un strādāt spēju attīstīšanu ir augsta. Reālajā dzīvē diez vai var atrast tādu

darbu, kur cilvēkam ilgi stāstīs par to, ko un kas viņam ir jādara, bet tikai 4

respondenti (8%) uzskata, ka otrs programmas uzdevums ir attīstīt spējas patstāvīgi

mācīties un strādāt.

1. diagramma. Mācību un studiju programmu galvenie uzdevumi

2.diagramma. Apmierinātība ar mācību programmu

Svarīgi ir izzināt studentu vispārējo attieksmi pret studiju procesa

organizēšanu un vadīšanu. Aptaujas rezultāti liecina, ka atbildot uz jautājumu par

studiju programmu saturu, kurā ietilpst studiju kursu saraksts un studiju priekšmetu

secība (2. diagramma), apmierināti ir 82%. Daži studenti uzskata, ka ir studiju kursi,

kuri vispār nav jāmācās, kas ir pretrunā ar atbildēm par studiju programmu

galvenajiem uzdevumiem (1. diagramma).

Pārsvarā studentos valda uzskats, ka darba tirgū noteicošais faktors ir tikai

profesionālā kvalifikācija pretstatā uzskatam, ka nav iespējams sagatavot augsti

kvalificētu profesionāli, kuram nav pietiekams vispārējās izglītības līmenis. Daļa

respondentu uzskata, ka jūrā viņiem nemaz nav vajadzīga projekta vadīšana,

matemātika, fizika un ķīmija.

attīstīt spējas

patstāvīgi mācīties

un strādāt

8%

paaugstināt

vispārējās

izglītības līmeni

13%

attīstīt prasmi

strādāt grupā, kā

arī vadīt

11%

apmācīt izvēlētajā

profesijā

68%

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

apm

ierin

a

daļē

ji ap

mie

rina

neap

mierin

a

nezinu

Mācību priekšmeti

Stundu skaits

Mācību priekšmetu

secība

48

50% un 45% respondentu stundu skaits katra studiju kursa apguvei apmierina

un attiecīgi neapmierina. Kā redzams, procentuālā starpība ir ļoti maza. Vairākums

studentu atzīst, ka stundu skaits ir par mazu speciālo priekšmetu apguvei, tāpēc

noliedz vispārizglītojošo studiju kursu aktualitāti. Domājams, ka augstākminētās

patstāvīgā darba prasmes neesamība arī izskaidro šo rezultātu.

Tikai 45% studenti ir apmierināti ar studiju kursu secību. Pēc viņu domām,

nav jēgas mācīties vispārizglītojošos studiju kursus, jo viņi vēlas apgūt tikai tos

studiju kursus, kuri attiecas uz izvēlēto profesiju.

Studenti vēlētos, lai studiju programmā tiktu iekļauti tādi priekšmeti kā sports

vai peldēšana, un ģeogrāfija.

3. diagramma. Priekšmeti, kuri sagādā grūtības

Starp atbildēm uz jautājumu, kuru studiju kursu apguve sagādā grūtības un

kāpēc, ir šādas: elektrotehnika, tehniskā mehānika, matemātika (sarežģīts priekšmets,

nesaprotu); lietišķa fizika un ķīmija (nepatīk). Secinājums – studentiem nepietiek

pamatzināšanu, lai apgūtu speciālos tehniskos studiju kursus.

4. diagramma. Mācību priekšmeti, kas nesagādā grūtības

Savukārt, nesagādāja grūtības: kuģu iekšdedzes dzinēji, palīgmehānismi,

jūrniecības angļu valoda (ir nepieciešama, un patīk studiju kurss); rasēšana (patīk

priekšmets); matemātika (padodas labi). Studentiem arī patika profesionālā prakse,

īpaši metināšana.

Rezultāti skaidri liecina par to, ka studiju kursu apguve ir vairāk atkarīga gan

no pasniedzēja prasmēm pasniegt materiālu, gan pedagoga personības īpašībām un

attieksmes pret izglītojamajiem. Lielā nozīme ir arī motivācijai.

Studentu aktuālo problēmu rakstura atklāšana netieši liecina par studiju

darbības virzību. Tāpēc studenti atbildēja uz jautājumu: “Cik lielā mērā apmierina

(neapmierina) koledžas dzīve”, izvēloties no piedāvātajām atbildēm, kuras atklāj

Tehniskā mehānika

matemātika

elektrotehnika

fizika

ķīmija

KID

matemātika

elektrotehnika

angļu valoda

prakse

palīgmehānismi

rasēšana

49

attieksmi pret studiju procesa organizēšanu kopumā. Iegūtie dati ilustrē ne tikai

studentu dažādo attieksmi pret studiju kursiem, bet arī to, ka dažas studiju nodarbības

ir stresa avots, kas savukārt traucē mācību vielas ražīgai apgūšanai. Cēloņi, kāpēc

studentiem nepatīk kāds no studiju priekšmetiem, saistīti ar intereses neesamību,

grūtībām priekšmeta apguvē, konkrēta pasniedzēja pasniegšanas stilu vai īpatnībām.

Studentiem patīk studiju kurss, ja viņi izjūt interesi par to, ja tas ir vajadzīgs

turpmākajam darbam un ja patīk, kā to pasniedz pedagogs.

5. diagramma. Pedagogu profesionālā sagatavotība un

objektivitāte

Pedagogu profesionālā sagatavotība (5. diagramma) apmierina 81%, daļēji

apmierina 13%, neapmierina 0%, nezināja atbildi 6%.

Aptaujāto komentāri ir šādi: labāk dot lekciju konspektu, nevis tērēt laiku

lekciju diktēšanai, likt studentiem pašiem sameklēt attiecīgu informāciju internetā.

Studentu viedoklis arī ir tāds, ka izplatītākā kļūda, kuru pieļauj daži pedagogi, ir

formāla attieksme pret savu darbu.

Savukārt pedagogu objektivitāte tiek izvērtēta šādi: apmierina 56%, daļēji

apmierina 38%, neapmierina 6%, nezināja atbildi 0%. Daļēji apmierinātie un

neapmierinātie ar pedagogu objektivitāti atzinās, ka „daži pedagogi ir neobjektīvi” un

„ko grib, to redz”.

Tiešām lielai lomai vajadzētu būt studentu patstāvīgam darbam, jo tas, ko

cilvēks uzzina pats, tiek iegaumēts labāk un uz ilgu laiku, līdz ar to paaugstinās

zināšanu apguves efektivitāte. Realitāte ir tāda, ka vairākums studentu nav spējīgi

(nav iemācīti) patstāvīgi mācīties. No otras puses, atklājas, ka daži pedagogi arī

nemāca patstāvīgi strādāt.

6.diagramma. Attiecības studentu vidū un LJK izvirzītās prasības

0%

10% 20%

30%

40% 50%

60%

70% 80%

90%

apmierin

a daļēji apmierina neapmierina

nezinu

pedagogu profesionālā sagatavotība

pedagogu objektivitāte

pedagogu attieksme pret studentiem

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90%

apmierina daļēji apmierina neapmierina nezinu

attistības studentu vidū grupā koledža prasības pret studentiem

50

Studiju process ir akadēmisko personālu un studentu mijiedarbības process

saskarsmē. Tā ir savstarpējā uztveršana un ietekmēšanās pedagoģiskā procesā.

Attiecības gan ar pedagogiem, gan studentu vidū grupā topošajiem jūrniekiem ir ļoti

svarīgas dzīvē un profesionālajā darbībā, jo katrs cilvēks tikai ar saskarsmes

palīdzību, atdarinot citus sabiedrības locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to

arī sevi. 81% respondentu ir apmierināti ar attiecībām (6. diagramma). Tikai daži

studenti atzīstas, ka viens otrs nepatīk kā cilvēks, bet citi nekomentēja savas atbildes.

Prasības pret studentiem ir vienas no galvenajām studiju procesa mērķa

sasniegšanai. Pārsvarā (82%) studējošie apmierināti ar koledžas prasībām (6.

diagramma).

Konstatēts diezgan komfortablas studiju grupas atmosfēras vērtējums un

visumā pozitīvs vērtējums attiecībām ar pasniedzējiem.

Mācību procesa sekmīgai norisei nepieciešama attiecīga fiziskā vide kā

pašorganizējoša sistēma, kas nodrošina katra procesa dalībnieka autonomiju, kurā

students tiek uztverts kā vērtība. Šajā ziņā koledžas telpas (7. diagramma)

izglītojamos vairāk daļēji apmierina (62%) nekā vispār apmierina (28%). Lekciju

auditorijas apmierina 44%, daļēji apmierina 44%, 6% neapmierina. Komentāri ir šādi:

koledžā nav sporta zāles, auditoriju remonts tiek veikts ļoti lēni, dažās auditorijās

ziemā ir auksts, vecas mēbeles, trūkst uzskates un tehnisko līdzekļu.

7. diagramma. Koledžas fiziskās vides novērtējums

Koledžas kafejnīca apmierina tikai 44%. Kā trūkumi ir nosaukti augstas cenas,

ēdiena kvalitāte, neliels asortiments, maza telpa.

Koledža var lepoties ar savu bibliotēku, kura atbalsta un sekmē studiju procesu

kopumā, veic iespieddarbus, elektronisko uzdevumu un citu dokumentu uzkrāšanu,

sistematizēšanu u.c., kā arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un

izmantošanu. Tāpēc 50% izglītojamo bibliotēka apmierina. Pie tam tika atzīmēts, ka ir

liela jūrniecības literatūras izvēle, bet, diemžēl, pavisam maz jūrniecības nozares

literatūras latviešu valodā. Daži izsaka nožēlu par to, ka jūrā līdzi nedod grāmatas.

Pēdējam viedoklim cēlonis ir tāds, ka jaunākā mācību literatūra ir maz pieejama un

dārga, tā tiek pirkta nedaudz eksemplāros, un uz ilgu laiku no bibliotēkas nav

izsniedzama.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

kole

džas

telp

as

lekciju

auditorija

s

dato

rkabin

eti

un

trenažie

ru

kabin

eti

bib

liote

ka

kafe

jnīc

a

apmierina

daļēji apmierina

neapmierina

nezinu

51

8.diagramma .Speciālās literatūras izmantošana

Kā izmanto speciālo literatūru, var redzēt 18. diagrammā: bieži izmanto un

izmanto attiecīgi 6% un 68% , reti izmanto 18%. Skaidrojums tam ir tas, ka, pirmkārt,

daudziem studentiem mājās ir internets, otrkārt, pietiek ar lekcijām. Citi izmanto

speciālo literatūru tikai pēc nepieciešamības.

Noteicoša loma studiju procesa organizēšanā un vadīšanā ir pedagogiem.

Svarīgi, ja studenti atzīst pedagoga īpašības, darbības stilu un darbībā tiek apzināti

radīts kopīgs darbības mērķis. Aptaujātie visvairāk vērtē pedagogos:

1. profesionālās zināšanas un prasmi izraisīt interesi par priekšmetu (80%);

2. erudīciju (4%);

3. prasmi saprasties ar cilvēkiem (4%) un humora izjūtu (4%);

4. oratora (runas) prasmi (4%).

Tātad studentu lielākā daļa visaugstāk novērtē pasniedzējos viņu profesionālās

zināšanas.

Lai atklātu studentu priekšstatu par izvēlētās profesijas saturu, viņu zināšanas

par izvēlētās darbības sfēras īpatnībām un profesionālo ievirzi, tika uzdoti jautājumi:

1. „Viedoklis par Jūsu apgūto specialitāti atšķiras no tā, kāds bija, uzsākot

studijas?”

25% aptaujātiem viedoklis atšķiras, 25% - daļēji, neatšķiras 31%, nezināja

atbildi 19%.

2. „Vai pirms studijām koledžā Jūs zinājāt par jūrnieku specialitātēm?”

Pirms studijām koledžā 94% jau zināja par jūrnieku specialitātēm, daļēji zināja

6%.

3. „Kāpēc izvēlējos koledžu?”

Sapņoja kļūt par jūrnieku 56%, un tikai 44% uzskata, ka cēlonis ir jūrnieka

izpeļņa.

Rezultāti liecina, ka vispatīkamākais faktors ir iespēja redzēt pasauli, darba

alga ir otrā vietā, un trešajā vietā – pats darba process. Par romantiku studenti vairāk

domāja pirms jūras prakses.

Topošie jūrnieki nosaukuši jūrniekiem nepieciešamās piecas svarīgākās

rakstura īpašības un sakārtojuši tās svarīguma secībā šādi :

1. komunikabilitāte (30%);

2. gudrība (23%);

3. profesionalitāte (19%);

4. izturība (14%);

5. atbildība (14%).

Šie dati liecina par to, ka studentiem vēl nav patstāvīgas praktiskā darba

pieredzes.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

bieži izmantoju neizmantoju reti

52

Priekšlikumi programmas kvalitātes uzlabošanai

Darba kvalitātes uzlabošanai jāveic šādi pasākumi:

jāizvērtē un jākoriģē atsevišķu studiju kursu saturs, apjoms un pieprasītie

rezultāti;

jāorganizē regulāras aptaujas studentu, akadēmiskā personāla, darba

devēju un absolventu vidū;

jāizveido studiju programmas absolventu tālākās karjeras datu bāze;

jāpiedalās starptautiskos ES finansētos projektos;

regulāri jāpārskata reklāmas un informatīvie materiāli, tādējādi palielinot

studētgribētāju skaitu un uzlabojot kvalitāti studējošo vidū;

meklēt iespējas iesaistīt gados jaunus pasniedzējus studiju procesā;

apzināt vieslektorus un organizēt vieslekcijas.

2.13. Absolventu aptaujas un to analīze

LJK absolventu pēdējo gadu aptaujas veic un analizē Latvijas Jūrnieku

reģistrs, jo viņiem ir vieglāk pieejama informāciju par koledžas absolventiem.

Izmantojot LJR informāciju:

Laika posms Kuģu mehāniķi

Absolventu kopskaits Strādā 2012. -2013. gadā

1995.-1999. 199 63%

2000.-2004. 502 66%

2004.-2008. 427 78%

2009.-2012. 97 92%

Kopā 1225 72%

Kopš 1995. gada 71% absolventu strādā jūrā uz kuģiem, pēdējo gadu

absolventiem šis procents ir vēl lielāks – 92%. 64 % LJK absolventu strādā uz

tankkuģiem.

LJR dati pierāda, ka starp mūsu absolventu bezdarbnieku nav un pieprasījums

tikai aug.

00,10,20,30,40,50,60,7

Tankers

Passen…

Ro-ro…

Offsho…

Refrige…

Heavy…

Genera…

Contai…

Other

64%

7% 3% 7% 5% 4% 4% 2% 5%

53

2.15.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju kursu ietvaros mācībspēki nodrošina atgriezenisko saiti ar studentiem,

tādējādi iegūstot informāciju par viņu iepriekšējo sagatavotību, papildus interesēm,

iespējām patstāvīgo darbu realizācijā, ar ko rēķinās studiju gaitā.

Nodaļas vadītāja, regulāri tiekoties ar studentiem, pārrunās un diskusijās

apspriež aktuālos jautājumus un cenšas operatīvi rast risinājumu.

Studējošie savu līdzdalību studiju procesa pilnveidošanā var realizēt tieši,

izsakot savas vēlmes studiju kursa pasniedzējam, studiju programmas vadītājam, vai

ar studentu pašpārvaldes palīdzību, kuras pārstāvji piedalās LJK Padomes sēdēs.

3. Studiju programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas

uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā

Studiju programmas mērķis ir sagatavot ES darba tirgū konkurētspējīgus

jaunos speciālistus. Kruinga kompāniju pieprasījums pēc speciālistiem pieaug katru

gadu, jo nepietiek kā vecāko virsnieku, tā arī zemāko posmu speciālistu. Pēc LJR

darba tirgus pētījumiem kuģu mehāniķu pieprasījums nākotnē pieaugs par 54%.

54

4. PIELIKUMI

55

STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS

JAUNRADES BIOGRĀFIJAS

Nr.

p.

k.

Vārds,

uzvārds

Izglītība,

kvalifikācija

Status,

amats

Zinātniskais

grāds

Tālākizglītība Studiju kurss, autordarbi

1. Mārīte

Petrovska

Augstākā.

Liepājas Valsts

pedagoģiskais

institūts, Liepājas

Pedagoģijas

Akadēmija.

Augstākā,

matemātikas

pasniedzēja.

informātikas

skolotāja.

Pamatdarbs

Lektore

Izglītības

zinātņu maģistrs

pedagoģijā/

informātikas

didaktikā

- Latvijas universitāte “Ievads atbalsta sniegšana”

- PIC “Konflikts kā saskarsmes sastāvdaļa”

- PIC “Mūsdienu pedagoģiskais process”

- Datorzinības kursi

- Liepājas Pedagoģijas akadēmija “Talmācības kursi

“Sociālā iesaiste””

- Datorzinību kursi “Darbs ar grafisko redaktoru

CorelDraw”

- Datorzinību kursi “Priekšmeta skolotāju apmācība ”

- Datorzinību kursi “Informātikas skolotāju profesionālās

meistarības pilnveidošana”

- Datorzinību kursi “Windows 2000 Server un

administrēšanas pamati”

Informācijas tehnoloģijas

Metodiskie norādījumi

-Programmas PowerPoint izmantošana darba

prezentēšanā

- Par referātu noformēšanu LJK

-Kvalifikācijas darbs – Zināšanu pārbaudes darbu

komplekts par datorzinību teorijas kursu

-Maģistra darbs - Interaktīvo mācību metožu

izmantošana informātikas teorētiskā kursa apguvē

Liepājas Jūrniecības koledžā.

Maģistra darbs - "Liepājas Jūrniecības koledžas e-

studiju vides koncepcijas izveide "

2. Tatjana

Utrobina

Augstākā.

Kaliningrada Valsts

Universitāte-

bioloģijas un ķīmijas

pasniedzēja.

Liepājas Universitāte

-

pedagoģijas fakultāte

Pamatdarbs

Lektore

Izglītības

zinātņu maģistrs

pedagoģijā

- “ PHARE projektā izstrādātās vides zinību priekšmeta

programmas integrācija mācību procesā”.

- Seminārs par profesionalitātes pilnveidošanu 30 st.apjomā.

“Profesionālā izglītība apkārtējās vides aizsardzībai”.

- PHARE projektā izstrādātās vides zinību priekšmeta

programmas integrācija mācību procesā”. Rīgā.

- Seminārs “Hidrosfēras resursi un to kvalitātes noteikšana”.

- Seminārs “Baltijas Jūra”.

- Seminārs Latvijas Republikas Satiksmes ministrija –

Jūrniecības departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības

veikt jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes Ministrijas

Profesionālās Izglītības centrs

- Seminārs „Dabas aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana

un vides tūrisms”

- Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes Ministrijas

Profesionālās Izglītības centrs

- Seminārs Eiropas komisijas LIFE programmas īst enošana

Papes ezera apkārtnē ”

Lietišķā ķīmija

Vides piesārņojuma novēršana,

DrošMetodiskās rekomendācijas darba

drošībā un vides mācībā nepilna kursa studiju

apguve . Pilna laika studijas ceturtais profesionālās

kvalifikācijas līmenis. Līmeņa profesionālas

augstākās izglītības programmas studiju kursos:

Vides piesārņojuma novēršana, Darba aizsardzība,

Lietišķā ķīmija- specialitātē Jūras transports.

Referāts Liepājas Universitātes studentu

zinātniskajā konferencē. „ Vides jautājumu

integrācijas iespējas Liepājas Jūrniecības koledžas

studiju kursos.”

Kvalifikācijas darbs "Vides un

ilgtspējīgas attīstības jautājumu integrācijas

iespējas

Liepājas Jūrniecības koledžas studiju

kursos."

Mācību programma loģistikas nodaļā

studijas kursā: Darba, vides un civilā

56

- Eiropas Sociālā fonda proekts” Liepājas Jūrniecības

koledzas pedagogu kompetenču

paaugstināšana mācību metodoloģija un informāciju

tehnoloģiju jomā”

- Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas

proekts „Vispārējās vidējās

Izglītības ķīmijas skolotāju profesionālās pilnveides kursu

programma

- Mācība maģistratūrā

Liepājas Universitātē Pedagoģijas fakultāte( pedagoģijas

teorija un vēsture)

Izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā

- Liepājas Universitātes studentu zinātniskajā konferencē.

- Seminārs „Teorija un praktiskie risinājumi atkritumu

samazināšanā un dabas resursu

taupīšana”.

- Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja sertifikāts Nr.

JR-219/13 VAS Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku

reģistrs”

- ES kursi „ Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un

prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko

kompetenču paaugstināšana nozarēs: Svešvalodas prasmju

kompetenču paaugstināšana

- Informācijas tehnoloģiju prasmju kompetenču

paaugstināšana

- Teorētisko zināšanu profesionālo kompetenču pilnveide

ķīmiskās rūpniecības nozarē

- Darba tiesisko attiecību, darba vides drošības un darba

aizsardzības profesionālo kompetenču paaugstināšanas

modulis

- Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides

programma E-izglītības vides MOODLE un e- žurnāla

MyKoob ieviešana profesionālajā izglītība

- Starptautiskā konferencē ERAF pārrobežu projekta”

Improvement of the Competitiveness of Lithuanian-

Latvian „ Maritime Sector Engineers”

- Kursi Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo

mācību priekšmetu pedagogu angļu valodas kompetences

paaugstināšana

- Praktisko kompetenču pilnveides Transporta un loģistikas

nozares pasākumā izstādē „Marine Equipment Trade

Show , Nīderlande Apliecības Nr.16.1.-29/523-P

aizsardzība- 40 stundas apjomā .

IMO Model Course 7.01 7.02 7.03 7.04

(pēdējās izmaiņas) un Model Course – Marine

environmental awareness - Metodiskas

rekomendācijas, lekcijas Power Point programmā

pilnveides kursos specializācijas daļā” Lietišķā

ķīmija”,” Vides piesārņojuma novēršana, „ Jūras

vides aizsardzība”, „Drošības pamatkurss”,

„Drošības kursa atjaunošanas programma”- nodaļā

Individuālā drošība un sociālā atbildība SOLAS

STCW AVI-1/4,

Lekcijas materiāli angļu valodā „Marine

Environment”

Metodiskas rekomendācijas jūras praksei,

kvalifikācijas darbu rakstīšanai

57

3. Iveta

Sabule

Augstākā, Latvijas

Valsts Universitāte -

fizikas pasniedzēja

Pamatdarbs

Lektore

Profesionāls

maģistra grāds

- “Mācību stundas organizēšana, īstenošana un vērtēšana”

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt jūrnieku

apmācību, atbilstoši savai profesionālajai kvalifikācijai

- Latvijas Universitāte ESF projekts – 18 stundas profesionālās

kvalifikācijas pilnveides programma „E-mācību kursu

veidošana un lietošana MOODLE vidē”

- Latvijas Universitāte ESF projekts – 18 stundas profesionālās

kvalifikācijas pilnveides programma „E-izglītības vides

MOODLE un e-žurnāla MyKoob ieviešana profesionālajā

izglītībā”

Lietišķā fizika

Aktualizēti pārbaudes un ieskaišu/ eksāmenu darbi

studiju kursā „Lietišķā fizika”

4. Tatjana

Gajevska

Augstākā, Rīgas Civilās

aviācijas inženieru

institūts - inženieris –

sistēmotehniķis,

Latvijas Universitātes

Pedagoģijas fakultātes

Vadības skola -

speciālo priekšmetu

skolotāja

Liepājas Pedagoģijas

akadēmijas (LPA)

maģistrantūra

Pamatdarbs

Lektore

Maģistra grāds

pedagoģijā

Profesionāls

maģistra grāds

- PIC “Aktīvās mācību metodes audzēkņu motivācijas

sekmēšanai”

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija –

Jūrniecības departaments – instruktora sertifikāts – ir

tiesības veikt jūrnieku apmācību, atbilstoši savai

profesionālajai kvalifikācijai

- Liepājas Jūrniecības koledžas pedagogu kompetenču

paaugstināšana mācību metodoloģijā un informāciju

tehnoloģiju jomā

- Vispārējās vidējās izglītības matemātikas skolotāju

profesionālās pilnveides kursi

- E-mācību kursu veidošana un lietošana MOODLE vidē

- Pedagogu vispārējās kompetences pilnveide pedagoģiskā

procesa īstenošanai

- Skolēnam atvērts matemātikas mācību process profesionālajā

izglītībā

- E-izglītības vides MOODLE un e-žurnāla MyKoob ieviešana

profesionālajā izglītībā

- Pedagogu profesionālās pilnveides moduļa programma

Informācijas tehnoloģiju prasmju kompetenču

Svešvalodas prasmju kompetenču paaugstināšana

angļu valodā

Teorētisko zināšanu profesionālo kompetenču

pilnveide Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

nozarē

Darba tiesisko attiecību, darba vides drošības un

darba aizsardzības profesionālo kompetenču

paaugstināšana

- Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo

mācību priekšmetu pedagogu angļu valodas

kompetences paaugstināšana

Augstākā matemātika

- Metodiskā izstrādne: Diferenciālrēķini

- Metodiskā izstrādne: Integrālrēķini.

- Metodiskā izstrādne: Transporta uzdevuma

atrisināšanas metodes.

- Metodiskā izstrādne: Profesionālās ievirzes

īstenošana matemātikas stundās.

- Metodiskā izstrādne: Matricu algebras

elementi. Lineāro vienādojumu sistēmas

atrisināšana.

- Metodiskā izstrādne: Noteiktā integrāļa

tuvinātie aprēķini ar kvadratūru formulām.

- Uzdevumu un ieskaites darbu komplekts.

58

5. Jūlija

Jevgrafova

Augstākā

profesionālā,

Baltijas Krievu

Institūts

uzņēmējdarbībā

informatīvas sistēmas

vadībā -jurists

Pamatdarbs

Lektore

Direktora

vietniece

studiju

darbā

Profesionālā

maģistra grāds

civiltiesībās

- PPTC – profesionālās izglītības pedagogam nepieciešamo

pedagoģisko izglītību

- SO Pieaugušo profesionālās tālākizglītības centrs – K-30

1416 Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās

pamatizglītības programma

- Latvijas Universitāte –pedagogu tālākizglītības programma

„E-mācību kursu veidošana un lietošana MOODLE vidē”

- Latvijas Universitāte –pedagogu tālākizglītības programma

„Pedagogu vispārējās kompetences pilnveide pedagoģiskā

procesa īstenošanai”

- SIA „Partneri M/G” seminārs „Vissvarīgākais par

dokumentu noformēšanu”

- Valsts izglītības centrs – pedagogu profesionālās pilnveides

moduļa programmas:

Svešvalodas prasmju kompetenču paaugstināšana angļu

valoda

Informācijas tehnoloģiju prasmju kompetenču pilnveide

Teorētisko zināšanu profesionālo kompetenču pilnveide

Komercdarbības nozarē

Darba tiesisko attiecīobu, darba vides drošības un darba

aizsardzības profesionālo kompetenču paaugstināšana

Darba tiesības

6. Santa

Dreiblathena

Augstākā,

Liepājas Pedagoģijas

Akadēmija- Bakalaura

grāds pedagoģijā

Rīgas pedagoģijas un

izglītības vadības

augstskola

Pamatdarbs

Lektore

Profesionālais

maģistra grāds

skolvadībā

- Transporta un loģistikas nozares pasākumā izstādē „Marine

Equipment Tradw Show” ( 2013, Nīderlande)

- Seminārs „Profesionālās izglītības pedagogu profesionālo

kompetenču pilnveides iespējas”

- Seminārs „ISO 9001 kvalitātes pārvaldība ;Uzņēmējdarbība;

Informāciju tehnoloģiju vadība”

- Seminārs „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo

mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana ”

- Seminārs „Augstākās izglītības dokumentu diploma

pielikums”

- Seminars „Profesionālo izglītības iestāžu direktoru vietnieku

mācību darbā pilnveides programma”

- Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmā

“Uzņēmējdarbības prasmju attīstīšana audzēkņiem

starptautiskajās mobilitātēs/ praksēs”

- Informācijas tehnoloģiju prasmju kompetenču

paaugstināšanas modulis

- Svešvalodu prasmju kompetenču paaugstināšanas modulis

- Darba tiesisko attiecību, darba drošības un darba

aizsardzības profesionālo kompetenču paaugstināšanas

modulis

- Komercdarbības nozares pedagogu teorētisko zināšanu

Projektu vadīšana

Psiholoģiskās īpatnības sākumskolas vecuma

bērniem, 1999. LPA rakstu krājums

Komandas veidošana Liepājas Jūrniecības koledžā,

2004. RPIVA rakstu krājums

ESF projektam – „Profesionālo mācību priekšmetu

pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu

un prakses kompetenču paaugstināšana” LJK

organizatore.

59

profesionālo kompetenču pilnveides modulis

- Seminārs „Vissvarīgākais par dokumentu noformēšanu”

- konferencē projektam „Improvement of Labour Force

Competitiveness in Latvian – Lithuanian Maritime Sector

- Alberta koledžas X studentu zinātniski praktiskā konference

„Laikmeta izaicinājumi profesionālajā un sociālā izaugsmē”.

- Pedagogu vispārējās kompetences pilnveide pedagoģiskā

procesa īstenošanai

- Pedagogu profesionālais pilnveides kurss “Radošā domāšana

un tās nozīme ekonomikā un sabiedrībā”; Komunikācija un

reklāma”

6. Vjačeslavs

Jurins

Augstākā,

Ivanova Universitāte -

filologs, skolotājs ,

tulks

Pamatdarbs

Lektors

- Regional Seminar and Workshop on Quality Standards

Familiazation (The International Maritime Organization)

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

Jūrniecības angļu valoda

Grāmata „Mācību līdzeklis kuģu mehāniķu

katedras studējošiem” izstrādāta saskaņā ar IMO

moduļkursa 3.17 „Maritime English” prasībām,

2013. g.

7. Tatjana

Makarova

Augstākā,

Rīgas Politehniskais

institūts -

inženiere -mehāniķe,

Liepājas pedagoģiskā

akadēmija- pedagogs

profesionālās

izglītības iestāde

Pamatdarbs

Lektore

Profesionāls

maģistra grāds

- IZM PIC “Kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādes

metodika”

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- ISEC, Mācību priekšmetu apguve valsts valodā 10. -12.

klašu mācību priekšmetu skolotājiem

Kuģu saldēšanas iekārtas

- Aktualizēta studiju kursa „Kuģu saldēšanas

iekārtas” programma, izdales materiāli un

pārbaudes darbi.

- Izstrādāti e-materiāli studiju kursam „Kuģu

saldēšanas iekārtas”

- Metodiskie norādījumi KID (teorija) s/d

izpildīšanai,

- Metodiskie norādījumi KID (teorija) s/d

izpildīšanai, neklat. nodalā,

- Metodiskie noradījumi patstāvīgo darbu

izpildei „ Saldēšanas iekārtas„,

- Metodiskie noradījumi „Kuģa saldēšanas

iekārtas”, neklat.nod.;

- Metodiskie noradījumi KID(teorija) darba

cikla siltuma aprēķinām,

- KID(teorija) lekciju konspekts jūrskolas IV.

kursam,

- Kuģa saldēšanas iekārtas, lekcijas konspekts,

- Metodiskie noradījumi „Metālgriešanas

darbgaldi un instrumenti”, neklat.nod.,

8. Tatjana

Šeluhanova

Augstākā,

Rīgas Politehniskais

institūts

Pamatdarbs

Lektore

Profesionāls

maģistra grāds

- IZM PIC “Kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādes

metodika”

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

Materiālmācības un metālu tehnoloģija

Aktualizēta studiju kursa „Metālu tehnoloģija”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi

60

inženiere –

mehāniķe,

Liepājas pedagoģiskā

akadēmija-pedagogs

profesionālās

izglītības iestāde

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- ISEC, Mācību priekšmetu apguve valsts valodā 10. -12.

klašu mācību priekšmetu skolotājiem

- Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts

aģentūra - Pedagogu profesionālās pilnveides programma

18 stundas „Jauno un interaktīvo

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja – instruktāža

9. Olga

Poļakova

Augstākā, Rīgas

Politehniskais

institūts-

inženieris ekonomists,

Liepājas pedagoģiskā

akadēmija

pedagogs

profesionālās

izglītības iestāde,

Baltijas Krievu

Institūts

Pamatdarbs

Lektore

maģistra grāds

uzņēmējdarbībā

un

administrēšanā

- “Ārējās ekonomikas vadība tirgus ekonomikas apstākļos”

- “Teorētiskā un praktiskā grāmatvedība ”

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

Jūras flotes ekonomika

Lietvedības un finansu uzskaites sistēma

Aktualizēta studiju kursa „Flotes ekonomika”

programma, izdales materiāli un pārbaudes darbi

10. Dzintra

Putniņa

Augstākā,

Liepājas Pedagoģijas

akadēmija

Pamatdarbs

Lektore

- Studījas maģistratūrā – Izglītības darba vadība

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- “Kvalitātes vadības sistēmas un ISO 9001:2000 standarta

prasību skaidrojums

- “Sociālo un psiholoģisko problēmu diagnosticēšana un

atbalsta organizēšana skolēniem”

- Latvijas UniversitāteESF projekts – 36 st. pedagogu

tālākizglītības programma „Pedagogu vispārējās

kompetences pilnveide pedagoģiskā procesa īstenošanai”

- „Vispāējās izglītības pedagogu tālākizglītība” – 36 stundas

pedagogu profesionālās pilnveides programma

„Psiholoģijas solotāju profesionālo un pedagoģisko

kompetenču pilnveide”

- Latvijas Universitāte – 36 stundas pedagogu profesionālās

kvalifikācijas pilnveides programma „Latviešu literatūras

mūsdienīga apguve profesionālajā izglītībā”

- Latvijas Universitāte – 36 stundas pedagogu profesionālās

kvalifikācijas pilnveides programma „Latviešu valodas

mūsdienīga apguve profesionālajā izglītībā”

Uzņēmējdarbības vadība

- Maģistra darbs „ 1.kursa audzēkņu adaptācija

Liepājas Jūrniecības koledžā : problēmas un

risinājumi „ ;

- Metodiskais materiāls : „ Lietišķo rakstu izstrāde

un noformēšana latviešu valodas stundās” ;

- Lekciju kurss „ Uzņemējdarbības vadība„

Jūrniecības koledžas 1. un 2.kursa studentiem.

61

- Latvijas Universitāte 64 stundas prdagogu profesionālās

kvalifikācijad pilnveides programmas „Profesionālajā

izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu

pedagogu angļu valodas kompetences paaugstināšana (A

programmas)”

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja – instruktāža

- Latvijas Universitāte ESF projekts 18 stundas pedagogu

profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma „E-

izglītības vides MOODLE un e-žurnāla MyKoob

ieviešana profesionālajā izglītībā”

11. Rita

Panteļejeva

Augstākā

Daugavpils

pedagoģiskais

institūts, filoloģijas

fakultāte- krievu

valodas skolotāja

vidusskolā, latviešu

valodas skolotāja

krievu vidusskolā.

Liepājas pedagoģijas

akadēmija.

Pamatdarbs

Lektore

Vispārizgī-

tojošo

studiju

katedras

vadītāja

Izglītības

zinātņu maģistra

akadēmiskais

grāds

pedagoģijā

-Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma “

Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību

priekšmetu pedagogu angļu valodas kompetences

paaugstināšana” (A programma).

-Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma

“E-izglītības vides MOODLE un e-žurnāla MyKoob ieviešana

profesionālajā izglītībā”( Latvijas Universitāte)

-Studentu profesionālās apmācības veikšana atbilstoši STCW

kodeksa iedaļas A-I/6 prasībām atbilstoši profesionālajai

kvalifikācijai STCW kodeksa kompetenču standartu jomā –

jūrnieku mācību kursu instruktora - vērtētāja sertifikāts

- Pedagogu tālākizglītības programma “ Pedagogu vispārējās

kompetences pilnveide pedagoģiskā procesa īstenošanai”(

Latvijas Universitāte)

- Vissvarīgākais par dokumentu noformēšanu

- Tālākizglītības programma “E-mācību kursu veidošana un

lietošana MOODLE vidē” - ”( Latvijas Universitāte)

- Pedagogu profesionālās pilnveides pragrama „Jauno un

interaktīvo tehnoloģiju izmantošana mācību procesā”

- Tālākizglītības programma „Liepājas Jūrniecības koledžas

pedagogu kompetenču paaugstināšana mācību metodoloģijā un

informāciju tehnoloģiju jomā”

- Mācību centra „Arimeks” seminārs „Valsts pārbaudes darbu

organizācija vispārējās izglītības iestādēs”

- Profesionālās izglītības centra profesionalitātes pilnveidošanu

seminārs „Metodiskā darba organizācija”

- Mācību centra „Arimeks” seminārs „Direktora vietnieka

metodiskā darbībā izglītības iestādē un mācību procesa

pārraudzība”

- Profesionālās izglītības centra profesionalitātes

pilnveidošanas seminārs „Mācību metožu izmantošana mācību

Lietišķā komunikācija

Jūrniecības tehniskās terminoloģijas pamati

Līderisms, mašīntelpas komandas un resursu vadība

- “Jūrniecības terminoloģijas rokasgrāmata kuģu

mehāniķiem”(Terminology Handbook for Marine

Engineers)

- Jūrniecības terminoloģijas rokasgrāmata kuģu

vadītājiem (Terminology Handbook for Ship

Navigators)

-„Psiholoģiski pedagoģiskās īpatnības

konkurētspējīgu topošo jūrnieku mācību procesa

organizēšanā un vadīšanā”

-„Projekta metode kā audzēkņu patstāvīgā pētījumu

darbība”

62

darbībā”

- Valsts akreditēta profesionālās tālākizglītības, profesionālās

pilnveides, profesionālās ievirzes izglītības iestāde,

profesionālo studiju skola „Citadele” IZM – profesionālās

pilnveides izglītības programma „Saskarsmes psiholoģija”

- Latvijas republikas satiksmes ministrija - Jūrniecības

departaments. Ir attiecīgi apmācīts pasniegšanas tehnikā,

metodikā un praksē saskaņā ar STCW konvencijas noteikumu

I/6 prasībām un ir tiesīgs veikt jūrnieku apmācību atbilstoši

savai profesionālajai kvalifikācijai – instruktora sertifikāts

- Profesionālās izglītības centra 36 stundu tālākizglītības

programmā „Centralizēto eksāmenu organizēšana atbilstoši

vispārējās izglītības standarta prasībām profesionālās izglītības

iestāžu audzēkņiem”- apliecība

- 2001. Profesionālās izglītības centra tālākizglītības

programmā «Metodiskā darba organizēšana profesionālās

izglītības iestādē»

- Profesionālās izglītības centra tālākizglītības programmā

«Audzēkņu sasniegumu vērtēšanas kritēriji un metodes»

12. Svetlana

Raksa

Augstākā,

Rīgas Tehniskā

universitāte-

inženiere –

mehāniķe,

Latvijas Universitāte -

speciālo priekšmetu

skolotāja,

Liepājas Pedagoģijas

akadēmijas

maģistratūra

Pamatdarbs

Lektore

Sudiju daļas

vadītāja

maģistra grāds

pedagoģija;

profesionālais

maģistra grāds

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt jūrnieku

apmācību, atbilstoši savai profesionālajai kvalifikācijai

- “Metodika darba organizācija mācību iestāde” kursi

- “Mācību priekšmeta “Rasēšana” saturs un metodoloģija

arodskolās” kursi

- “Mācību procesa vadība” kursi

- “Baltijas jūra” seminārs

- “Regional Seminar and Workshop on Quality Standards

Familiarization” seminārs

- Latvijas Universitāte ESF projekts 18 stundas pedagogu

profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma „E-

izglītības vides MOODLE un e-žurnāla MyKoob

ieviešana profesionālajā izglītībā”

- LR IZM Valsts izglītības satura centrs – 6 stundas

Profesionālās izglītības iestāžu direktoru vietnieku mācību

darbā profesionālās pilnveides programma

- Latvijas Universitāte ESF projekts 72 stundas programma

„Pārmaiņu un kvalitātes vadība izglītības iestādē”

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja instruktāžs

- Latvijas Universitāte ESF projekts 18 stundas pedagogu

profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma „E-

izglītības vides MOODLE un e-žurnāla MyKoob

Inženiergrafika un tēlotāja ģeometrija

Metodiskie norādījumi

Studiju kursa lekcijas

Studiju darbu izpildīšanas kārtība un

noformēšana studiju kursā

Izglītības programmas „Kuģu mehāniķis”

izstrādes darba grupā

Metodiskie noteikumi pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju programmas

kvalifikācijas darba izstrādei un aizstāvēšanai

63

ieviešana profesionālajā izglītībā”

13. Natalija

Potapenko

Augstākā,

Ufas aviācijas

institūte

iekšdedzes dzinēju

inženiere – mehāniķe

LU Pedagoģijas

fakultātes vadības

skola - speciālo

priekšmetu skolotāja

Pamatdarbs

Lektore

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- PIC 36 stundas programma “Vērtēšanas un metodes

kritēriji”

- Liepājas Jūrniecības koledžas ESF projekts 83.stundu

tālākizglītības programma „Liepājas Jūrniecības koledžas

pedagogu kompetenču paaugstināšana mācību

metodoloģijā un informāciju tehnoloģiju jomā”

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja instruktāžs

Tehniskā mehānika

Metodiskie norādījumi

Lekciju konspekts studiju kursā

„Tehniskā mehānika”

Studiju darbu izpildīšanas kārtība un

noformēšana studiju kursā „Tehniskā

mehānika”

Norādījumi patstāvīgo darbu izpildīšanai nepilna

laika studiju kursā „Tehniskā mehānika”

14. Marina

Treguba

Augstākā,

Leņingrada kuģu

būves institūts-

kuģubūvēs inženiere,

Liepājas pedagoģiskā

akadēmija -

pedagogs

profesionālās

izglītības iestāde

Pamatdarbs

Lektore

Inženierteh-

niskās

nodaļas

vadītāja

profesionālais

maģistra grāds

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- PIC “Aktīvās mācību metodes audzēkņu motivācijas

sekmēšanai”

- “Transas Engine Room Simulator ERS 4000” Training

Course

- PIC “Profesionālās izglītības programmu veidošanas

metodika”

- Seminārs – „Direktora vietnieks metodiskā darbība

izglītības iestādē un mācību procesa pārraudzība”

- Warsash Maritime Academy – Training the trainer (Short

Courses). STCW 95 Code Section A-I/6, paragraph 4

clause 1 and paragraph 6 clause 3.

- SIA „Partneri M.G.” seminārs „Vissvarīgākais par

dokumentu noformēšanu”

- Transas Marine International - kursi „Insruktor

Operational Training „Engine Room Simulator (ERS

5000)”

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja instruktāžs

Kuģu uzbūve un teorijas pamati

Kuģu tvaika katli

Metodiskie norādījumi

Norādījumi patstāvīgo darbu izpildīšanai

nepilna laika studiju kursā „Kuģu uzbūve

un bojājuma kontrole”

Norādījumi patstāvīgu darbu izpildīšanai

nepilna laika studiju kursā „Kuģu tvaika

katli”

Izglītības programmas „Kuģu mehāniķis”

izstrādes darba grupā

Valsts kvalifikācijas eksāmena datu bāzes

izstrādāšanas darba grupā

- Grāmatas „Mācību līdzeklis kuģu vadītājiem

vadības līmeni” viens no autoriem

- Aktualizēta studiju kursa „Kuģu uzbūve un

teorija” programma, izdales materiāli un

pārbaudes darbi.

- Aktualizēta studiju kursa „Kuģu tvaika katli”

programma, izdales materiāli un pārbaudes

darbi.

- Aktualizēti kvalifikācijas darbu metodiskie

norādījumi, kuri stājas spēkā 1.09.2015.g.

- Izstrādāti e-materiāli studiju kursam „Kuģu

teorijas pamati”

15. Viktors

Anosovs

Augstākā,

Tālaustruma augstākā

inženieru skola

inženieris –

mehāniķis “Kuģa

Pamatdarbs

Lektors

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- SO Pieaugušo profesionālās tālākizglītības centra i

Kuģu iekšdedzes dzinēju ekspluatācija

Kuģu un mehānismu remonts

Kuģu pelīgmehānismi

Degvielas un smērmateriāli

- Aktualizētas studiju kursu programmas,

64

mašīnas un

mehānismi”

apguvis profesionālās pilnveides izglītības programmu K-

30 1415 Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās

pamatizglītības programma

- Transas Marine International - Instructor Operational

Training Engine Room Simulator (ERS 5000)

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja – instruktāža

Valsts izglītības centrs – pedagogu profesionālās pilnveides

moduļa programmas:

- Svešvalodas prasmju kompetenču paaugstināšana angļu

valoda

- Informācijas tehnoloģiju prasmju kompetenču pilnveide

- Teorētisko zināšanu profesionālo kompetenču pilnveide

Mehānikas un Mehatronikas nozarē

- Darba tiesisko attiecīobu, darba vides drošības un darba

aizsardzības profesionālo kompetenču paaugstināšana

izdales materiāli un pārbaudes darbi studiju

kursiem „Degvielas un smērmateriāli” un

„Dzinēja ekspluatācija” .

- Papildināti izdales materiāli studiju kursam

- Izstrādāti studiju materiāli jaunam studiju

kursam „Kuģu tvaika turbīnas”

16. Vladimirs

Januškins

Augstākā,

Odesas augstākā

inženieru jūrskola-

inženieris –

elektromehāniķis;

Liepājas pedagoģiskā

akadēmija-

pedagogs

profesionālās

izglītības iestāde

Pamatdarbs

Lektors

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- tālākizglītības programma „Liepājas Jūrniecības koledžas

pedagogu kompetenču paaugstināšana mācību

metodoloģijā un informāciju tehnoloģiju jomā”

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja - instruktāža

Valsts izglītības centrs – pedagogu profesionālās pilnveides

moduļa programmas:

- Svešvalodas prasmju kompetenču paaugstināšana angļu

valoda

- Informācijas tehnoloģiju prasmju kompetenču pilnveide

- Teorētisko zināšanu profesionālo kompetenču pilnveide

Mehānikas un Mehatronikas nozarē

- Darba tiesisko attiecīobu, darba vides drošības un darba

aizsardzības profesionālo kompetenču paaugstināšana

Elektrotehnika un elektroiekārtas

- Metodiskie norādījumi laboratoriju darbu

izpildīšanai - Grāmatas „Mācību līdzeklis kuģu mehāniķiem

vadības līmeni” viens no autoriem

17. Vladimirs

Solovjovs

Augstākā,

Sadzīves pakalpojumu

Maskavas

Tehnoloģiskais

institūts –

radioinženieris,

Liepājas Jūrniecības

koledža – kuģu

mehāniķis,

Pamatdarbs

asistents

- Mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju

jaudu mazāku par 1000 kW

- Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- Transas Marine Limited - Instruktor and Operational

Transas Engine Room Simulator ERS 4000 (ver. 7.0)

- PPTC - profesionālās izglītības pedagogam nepieciešamo

Kuģu palīgmehānismi

Kuģu elektroiekārtas un elektronokas pamati

- Līdzautors Liepājas Jūrniecības koledžas un

Lietuvas Jūras akadēmijas izstrādātajam

“MĀCĪBU LĪDZEKLIS KUĢU MEHĀNIĶIEM

VADĪBAS LĪMENĪ”;

- THE HANDBOOK FOR ENGINEER

OFFICERS AT THE MANAGMENT LEVEL;

- Pasniedzēja e-materiāli: Liepājas Jūrniecības

65

SO Pieaugušo

profesionālas

tālākizglītības centrs - pedagogs

profesionālās

izglītības iestāde;

Sankt-Peterburgas

valsts jūras tehniskā

universitāte –

mehāniķis - inženieris

pedagoģisko izglītību

- SO Pieaugušo profesionālās tālākizglītības centrs - K-30

1416 Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās

pamatizglītības programma

- Festo SIA apmācības kurss „Īndustriālās hidroautomātikas

un elektrohidroautomātikas sistēmas”’

- Festo SIA apmācības kurss „Elektrotehnoloģiju mācību

aprīkojuma drošas un efektīvas lietošanas principi”;

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja instruktāžs

koledža, metodiskā izstrādne «Kuģu

palīgmehānismi un to ekspluatācija (programma

praktiskiem darbiem)» Hidraulikas un

elektrohidraulikas pamatlīmenis,

- Pasniedzēja e-materiāli: jauna mācību

programma “Kuģu elektrotehnika un

elektronika”

- Pasniedzēja e-materiāli: Liepājas Jūrniecības

koledža, kuģu mehāniķu katedra, laboratorijas

darbi studiju kursā „Elektrotehnika un

elektronikas pamati” kuģu mehāniķu katedras

studentiem,

- Pasniedzēja e-materiāli: Liepājas Jūrniecības

koledža, specialitāte ”Kuģu mehāniķis”,

metodiskie norādījumi “Kuģu palīgmehānismi un

to ekspluatācija” studiju lekcijas

18. Mihails

Mutors

1.līmeņa augstākā

profesionālā izglītība

Liepājas pedagoģiskā

akadēmija - bakalavra

grāds – tiesību

zinātnes

Vidēja profesionālā,

Liepājas Jūrniecības

koledža – kuģu

vadītājs

Pamatdarbs

asistents

bakalavra grāds - Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – Jūrniecības

departaments – instruktora sertifikāts – ir tiesības veikt

jūrnieku apmācību, atbilstoši savai profesionālajai

kvalifikācijai

- VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja - instruktāža

Jūras tiesības un konvencijas

19. Aleksandrs

Belozjorovs

Augstākā,

Rīgas Tehniskā

Universitāte-

radioinženieris;

Liepājas Jūrniecības

skola – radiotehniķis;

Liepājas Jūrniecības

koledža- kuģu

mehāniķis

Pamatdarbs - Kuģu elektromehāniķis - Kompetences sertifikāts Nr.

38/06

- Festo SIA apmācības kurss „Īndustriālās hidroautomātikas

un elektrohidroautomātikas sistēmas”’

- Festo SIA apmācības kurss „Elektrotehnoloģiju mācību

aprīkojuma drošas un efektīvas lietošanas principi”;

Kuģa enerģētisko iekārto autpmātika

Izstradāts lekciju konspekts priekšmeta „Kuģa

enerģētisko iekārto autpmātika”

20. Ēriks

Rozenfelds

Vidējā profesionālā,

Liepājas Jūras skola -

tehniķis – kuģu

mehāniķis;

Liepājas Universitāte

– profesionālās

izglītības skolotājs

Pamatdarbs

asistents,

trenažiera

instruktors

Liepājas Jūrniecības koledžā - Kuģu glābšanas līdzekļu

(izņemot ātrgaitas laivu) vadīšana – atjaunošans programma

Liepājas Jūrniecības koledžā - Drošības pamatkurss –

atjaunošanas programma

Liepājas Jūrniecības koledžā - Paplašināta apmācība

ugunsdzēšanā

SIA „Zerko” – Naftas ķīmijas un sašķidrinātās gāzes tankkuģu

iepazīšanas kurss

Sardzes dienests mašīntelpā

Mašīntelpas trenažieris

- Aktualizēta studiju kursa programma, izdales

materiāli un pārbaudes darbi studiju kursam

„Sardzes veikšana mašīntelpā”.

- Papildināti izdales materiāli studiju kursam.

- Izstrādāti studiju materiāli jaunam studiju

kursam „Kuģu tvaika turbīnas”

66

LSC Marine Training Ltd - Paplašināts jūrnieku apmācības

kurss darbam uz naftas tankkuģiem

Otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu mazāku

par 3000 kW

SIA Novikontas – Kuģu mehāniķu apmācības kurss, izmantojot

mašīntelpas trenažieri

Training Course for the following products: Transas Engine

Room Simulator ERS 4000

Transas Marine International - kursi „Training the Trainers

ERS5000. ERS Techsim 5000”

VAS „Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra -

Jūrnieku mācību kursu instruktora-vērtētāja instruktāžs

- Izstrādāti studiju materiāli studiju kursam

„Mašīntelpas trenažieris” latviešu valodā.

67

Pielikums 2.

Diplomu pielikuma paraugi.

LIEPĀJAS JŪRNIECĪBAS KOLEDŽA

Reģ. Nr.90000063024, Uliha iela 5, Liepāja , LV – 3401, tālr. / fakss 63484621; 63484615; 63424880; 63484619

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un

kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu

informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un

profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diploma oriģinālā minētās personas sekmīgi

pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nevajadzētu iekļaut norādes par kvalifikācijas

novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā

sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

Diploma pielikums

Diploma sērija PK E Nr. 0450

1. Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:

1.1. vārds: Valērijs

1.2. uzvārds: Būmanis

1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 27.01.1992

1.4. studenta personas kods: 270192 - 11239

2. Ziņas par kvalifikāciju:

2.1. kvalifikācijas nosaukums;

kuģu mehāniķis

2.2. galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai;

kuģu mehāniķis - kuģu mehāniķis

2.3. kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss;

Liepājas Jūrniecības koledža, valsts akreditēta (20.12.2007.), valsts

dibināta koledža

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss : tā pati, kas

2.3.punktā

2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda(s): Latviešu

3. Ziņas par kvalifikācijas līmeni:

3.1. kvalifikācijas līmenis: Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība,

skat.6.1.punktu

3.2. oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums: 2 gadi pilna laika studiju, 80

Latvijas kredītpunkti, 120 ECTS, 01.09.2012 – 18.06.2014

3.3. uzņemšanas prasības:

Vidējā profesionālā izglītība

4. Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:

4.1. studiju veids: pilna laika

68

4.2. programmas prasības:

Apgūt studiju programmu, kas ir atbilstoša Starptautiskās konvencijas SCTW -95 „Jūrnieku sagatavošanas,

diplomēšanas un sardzes dienesta standarti” (ar 1995.gada grozījumiem) prasībām un nodrošina kuģu

mehāniķa kvalifikācijas iegūšanu. Nokārtot valsts noslēguma pārbaudījumus: jūrniecības angļu valodā un

specializācijā, ka arī izstrādāt un aizstāvēt kvalifikācijas darbu.

4.3. programmas sastāvdaļas un iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

A daļa (obligāta)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Lietišķā fizika 1 1,5 4 (gandrīz viduvēji)

Lietišķā ķīmija 1 1,5 7 (labi)

Informācijas tehnoloģijas 1 1,5 8 (ļoti labi)

Augstākā matemātika 2 3 5 (viduvēji)

Līderisms;

mašīntelpas komandas un resursu vadība

1 1,5 9 (teicami)

9 (teicami)

Lietišķā komunikācija 1 1.5 8 (ļoti labi)

Uzņēmējdarbības vadība 1 1,5 9 (teicami)

Jūras transporta flotes ekonomika 1 1.5 5 (viduvēji)

Lietvedības un finanšu uzskaites sistēma 1 1.5 4 (gandrīz viduvēji)

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati 1 1.5 6 (gandrīz labi)

Darba tiesības 1 1.5 7 (labi)

Jūrniecības angļu valoda 5 7,5 8 (ļoti labi)

Termodinamika un siltumpārvade 2 3 4 (gandrīz viduvēji)

Jūras tiesības un konvencijas 1 1,5 6 (gandrīz labi)

B daļa (obligātā izvēle)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Inženiergrafika un tēlotājģeometrija 2 3 6 (gandrīz labi)

Tehniskā mehānika 3 4,5 4 (gandrīz viduvēji)

Standartizācija 1 1,5 7 (labi)

Materiālmācība un metālu tehnoloģija 1 1,5 Ieskaite

Kuģu iekšdedzes dzinēji 4 6 5 (viduvēji)

Kuģu uzbūve un teorija 2 3 6 (gandrīz labi)

Kuģa tvaika un gāzes turbīnas 2 3 5 (viduvēji)

Kuģu tvaika katli 2 3 4 (gandrīz viduvēji)

Kuģu palīgmehānismi 3 4,5 6 (gandrīz labi)

Kuģu remonts un tā organizācija 2 3 5 (viduvēji)

Kuģu saldēšanas iekārtas 1 1,5 7 (labi)

Kuģu enerģētisko iekārtu un automātikas kontroles sistēmas 2 3 7 (labi)

Kuģa elektrotehnika un elektronika 7 10,5 5 (viduvēji)

69

Mašīntelpas trenažieris 1 1,5 9 (teicami)

Vides piesārņojuma novēršana 1 1.5 6 (gandrīz labi)

C daļa (brīva izvēle)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Degvielas un smērmateriāli 1 1,5 6 (gandrīz labi)

Latvijas kuģniecības vēsture 1 1,5 9 (teicami)

Prakse

Kvalifikācijas prakse 16 24 Ieskaitīts

Valsts pārbaudījumi

Kvalifikācijas darbs 8 12 7 (labi)

Jūrniecības angļu valoda 7 (labi)

Kvalifikācijas eksāmens 7 (labi)

Tēmas nosaukums: Centrbēdzes separatora ekspluatācija un apkope

4.4. atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu:

Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars šīs programmas studentu vidū

10 (izcili) 2.96%

9 (teicami) 18.72%

8 (ļoti labi) 22.66%

7 (labi) 20.2%

6 (gandrīz labi) 16.75%

5 (viduvēji) 8.37%

4 (gandrīz viduvēji) 10.34%

Kvalifikācijas īpašnieka svērtā vidējā atzīme:6,00

4.5. kvalifikācijas klase: „Standarta”

Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritērijus skat.6.1.punktā.

5. Ziņas par kvalifikāciju:

5.1. turpmākās studiju iespējas: tiesības studēt 2.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju programmās

5.2. profesionālais statuss : dod tiesības saņemt kompetences sertifikātu uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu līdz 3000 kW

vecākā mehāniķa vai 2.mehāniķa amatā 6. Papildinformācija:

6.1. sīkāka informācija:

Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu Sērija PK E Nr.0450

Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Liepājas Jūrniecības koledža.

Liepājas Jūrniecības koledža kuģu mehāniķis pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma ir

akreditēta no 31.12.2013. – 25.06.2015.

Papildinājums punktam 4.4.

Kvalifikācijas īpašnieka svērto vidējo atzīmi rēķina kā : av = sum(a*ƒ)/sum (ƒ), kur av – svērtā vidējā atzīme, a- studenta

iegūtais vērtējums par katru programmas A un B daļas kursu, ƒ – šā kursa apjoms kredītpunktos.

Papildinājums punktam 4.5.

Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritēriji: - izpildītas visas programmas prasības.

Ceturtais kvalifikācijas līmenis

- teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu

speciālistu darbu.

6.2. papildinformācijas avoti.

Liepājas Jūrniecības koledža , Uliha ielā 5, Liepājā, Latvija, LV-3401;tālr. 63484615, 6348619; fakss 63484621

7. Pielikuma apstiprinājums:

7.1. datums: 04.07.2014

7.2. paraksts un tā atšifrējums: Svetlana Raksa

7.3. pielikuma apstiprinātāja amats: Liepājas Jūrniecības koledžas direktora vietniece

70

7.4. zīmogs vai spiedogs.

8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.

Skat. nākamās divas lappuses

Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā

izglītība. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar

vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem.

Augstskolas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā,

lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju

programmas apguvei).

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi.

Vidusskolās ir četru virzienu programmas – vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas,

kā arī profesionālā virziena programma.

Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu

valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību

skolās – mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports,

biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus

minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā

virziena obligātos un izvēles priekšmetus.

Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija

beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais –

3780 stundas (30–36 stundas nedēļā).

Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne

mazāk kā pieci eksāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto

latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes

noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos

mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek

atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās

profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus

pēc pamatizglītības ieguves.

Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan

profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem

pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un

farmācijā – attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) –

doktorantūrā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai

pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu

profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju

programmu apjoms ir 120–160 (180–240 ECTS) kredītpunktu

(turpmāk – KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir

≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna

laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc

akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju

programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk

kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver

attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā

darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot

absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam

darbam attiecīgajā nozarē.

Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz

160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60

KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts

pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP).

Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40

KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā

noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas,

vadības, psiholoģijas un citi kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un

maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi:

1) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas,

pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60

ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240

ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu,

tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā;

2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas)

programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP

(120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas

apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai

doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu

iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju

ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu

pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes

padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes

apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā

vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40

kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas

(ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.

71

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas

skalu:

Apguves

līmenis Atzīme Skaidrojums

Aptuvenā

ECTS atzīme

ļoti augsts 10 izcili (with distinction) A

9 teicami (excellent) A

augsts 8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

vidējs 6 gandrīz labi

(almost good) D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji

(almost satisfactory) E/FX

zems 3–1 negatīvs vērtējums

(unsatisfactory) Fail

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja

studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā

programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma

sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no

vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie (vairumā gadījumu) – no Rietumeiropas un citām Baltijas

valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem

Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju – Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā

noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne

retāk kā reizi sešos gados.

Papildinformācija:

1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

72

LIEPĀJAS JŪRNIECĪBAS KOLEDŽA Reģ. Nr.90000063024, Uliha iela 5, Liepāja , LV – 3401, tālr. / fakss 63484621; 63484615; 63424880; 63484619

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and

UNESCO/CEPES. The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data to improve the

international "transparency" and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas,

certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that

were pursued and successfully completed by the individual named in the Diploma to which this supplement is

appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition.

Information in all eight sections shall be provided. Where information is not provided, the reason shall be

explained.

Diploma Series PK E Nr. 0450

1. Information identifying the holder of the qualification:

1.1. first name: Valērijs

1.2. family name: Būmanis

1.3. date of birth (day/ month/ year):27.01.1992

1.4. student identification number: 270192 - 11239

2 Information identifying the qualification:

2.1. name of qualification and (if applicable) title conferred (in original language): Engineer Officer (kuģu

mehāniķis)

2.2. main field(s) of study for the qualification: Engineer Officer - Engineer Officer

2.3. name (in original language) and status of awarding institution: Liepājas Jūrniecības

koledža, publuc educational institution accredited by Latvian Ministry of Education and Science in 2007

2.4. name (in original language) and status of institution (if different from 2.3.) administering studies: (see 2.3.)

2.5. language(s) of instruction/examination: Latvian

3. Information on the level of the qualification:

3.1. level of qualification: First Level higher profesional education (see 6.1.)

3.2. official length of programme, start and end dates of the programme acquisition: Two-year full time, 80

Latvia conferred credit points, 120 ECTS, 01.09.2012 – 22.06.2014

3.3. access requirements: Secondary vocational education

4. Information on the contents and results gained:

4.1. mode of study: full-time

4.2. programme requirements: Cope with the education programme which meets the requirements of the

International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers (SCTW

97/95) and provides for getting Engineer Officer Qualification. Take state examinations in speciality and

Maritime English, do and present a qualification thesis.

73

4.3. programme details and the individual grades/marks/credits obtained:

Section A (compulsory subjects)

Copulsory subjects Latvia conferred credit points ECTS Grades obtained

Marine Applied Physics 1 1,5 4 (almost satisfactory)

Applied Chemistry 1 1,5 7 (good)

Information Technology 1 1,5 8 (very good)

Higher Mathematics 2 3 5 (satisfactory)

Leadrship

and engine room management

1 1,5 9 (excellent)

9 (excellent)

Interpersonal Relations 1 1.5 8 (very good)

Company Organization and establishment 1 1,5 9 (excellent)

Economics of Marine Transportation 1 1.5 5 (satisfactory)

Finance and Accounting 1 1.5 4 (almost satisfactory)

Basic Principles of Management and Project

Management

1 1.5 6 (almost good)

Social Relations and Labour Laws 1 1.5 7 (good)

Maritime English 5 8 8 (very good)

Thermodynamics and heat conductivity 2 3 4 (almost satisfactory)

International Conventions and Maritime Law 1 1,5 6 (almost good)

Section B (compulsory subjects at student’s option )

Compulsory subjects at student’s option Latvia conferred credit points ECTS Grade obtained

Engineering Graphics and Descriptive Geometry 2 3 6 (almost good)

Mechanical Engineering 3 4,5 4 (almost satisfactory)

Standardisation 1 1,5 7 (good)

Material and Metal Technology 1 1,5 Test

Vessel Internal Combustion Engines 4 6 5 (satisfactory)

Vessel Arangement and Maintenance 2 3 6 (almost good)

Ship boiler and gas turbine 2 3 5 (satisfactory)

Vessel Boilers 2 3 4 (almost satisfactory)

Vessel Auxiliary Machinery 3 4,5 6 (almost good)

Maintenance and Repair of Marine Engineering Systems 2 3 5 (satisfactory)

Ship refrigeration plant 1 1,5 7 (good)

Vessel Power Equipment Automation and Control

Systems

2 3 7 (good)

Vessel Electrical and Elektronic Machinery 7 10,5 5 (satisfactory)

Engine Room Simulators 1 1,5 9 (excellent)

74

Prevention of Environmental Pollution 1 1,5 6 (almost good)

Section C (optional subjects)

Optional subjects Latvia conferred credit points ECTS Grades obtained

Combustive-Lubricating Materials 1 1,5 6 (almost good)

History of Latvian Shipping 1 1,5 9 (excellent)

Seagoing phase

Shipboard Training 16 24 Test

State examinations and qualification thesis

Qualification Thesis 8 12

7 (good)

Maritime English 7 (good)

Speciality Examination 7 (good)

Qualification thesis title: Operation and Maintenance of Centrifugial Separator

4.4. grading scheme and if available, grade distribution quidance (see 6.1.):

Grade (meaning) Student’s rank in the course of study

10 (with distinction) 2.96%

9 (excellent) 18.72%

8 (very good) 22.66%

7 (good) 20.2%

6 (almost good) 16.75%

5 (satisfactory) 8.37%

4 (almost satisfactory) 10.34%

Qualified person’s average grade: 6,00

4.5. overall classification of the qualification (in original language):

Qualification grade: „Standarta” (see 6.1.)

5. Information on the function of the qualification:

5.1. access to further study: legal right to apply for the second level education programme of higher vocational education

5.2. professional status (if aplicable): entitlement to the certificate of competence of Chief Engineer or Second Engineer on vessels with

propulsion power less than 3000 kW

6. Additional information: 6.1. additional information:

The diploma supplement is valid if only submited with Dipmoma Series PK E Nr. 0450

The diploma supplement is issued by Liepājas Jūrniecības kolledža.

Higher vocational first level Engineer Officer education programme is accredited for 31.12.2013. – 25.06.2015. Additional information to 4.4.

Qualified person’s average grade is calculated as follows, ag=sum(a*f/sum(f), where ag – average grade, a –student’s grades in all

programme subjects included in Sections A and B, f –programme creditpoint value. Additional information to 4.5.

„Standarta” qualification grade is given if all programme requirements have been coped with.

Qualification level: level 4.

- A level 4 qualification provides theoretical and practical level of knowledge which enables its licencee to execute complicated work as

well as organize and manage other specialists’ work.

6.2. further information sources:

Liepājas Jūrniecības koledža, Ūliha 5, Liepāja, LV-3401, LATVIA

Tel: +371 634 84615, +371 634 8619; Fax: +371 634 84621

7. Certfication of the supplement:

7.1. date: 04.07.2014

7.2. signature: Svetlana Raksa

7.3. capacity: Deputy Principal

7.4. offical stamp or seal

8. Information on the national higher education system: see further

75

General education (overall duration – 12 years).

After completion of compulsory basic education (9 years) four

types of programmes are offered at general secondary education

(vispārējā vidējā izglītība) (grades 10–12): a general one or

others emphasizing liberal arts and social sciences; or mathematics, natural sciences and technical subjects; or

vocational subjects. Latvian language and literature, first foreign

language, second foreign language (minority language in minority schools), mathematics, history, physical education,

basics of economics and ICT are compulsory in all programmes.

Each type of programmes has its own set of compulsory and optional subjects.

School year lasts 36 weeks (except examination periods) – from the beginning of September till the end of May. The total

number of study hours in 3 years of general secondary education may vary from 3150 to 3780 (i.e. 30–36 per week) depending on

the programme and individual choice of subjects.

To be awarded a certificate of general secondary education

(atestāts par vispārējo vidējo izglītību) candidates sit

examinations in at least five subjects and pass/fail tests in up to four other subjects. Examinations are taken in: Latvian language,

a compulsory subject of the particular programme, a subject

chosen by school and two subjects chosen by the candidate. Leavers of 4-year vocational secondary education (profesionālā

vidējā izglītība) have to pass a qualification examination and 4

centralised compulsory examinations (the same as after general secondary education) in order to receive a diploma on vocational

secondary education. Centralized school-leaving examinations

serve as a basis for the admission to higher education.

Higher education

Access to higher (tertiary) education (HE). All holders of general secondary education certificates and diplomas on vocational

secondary education meet the general admission requirements.

However, the universities are free to set specific requirements, e.g. to choose which subjects have to been taken at school level

to qualify for admission to a particular programme.

Grading system.

The state standards for higher education set the following ten-

point marking bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master)

degrees are awarded both in academic and professional HE. Both types of bachelors are eligible for studies in master programmes

and both types of masters (including holders of degrees in

medicine, dentistry and pharmacy – 6 and 5 years respectively) – in doctoral programmes.

Academic higher education follows academic education standard and is aimed at preparing graduates for research and providing

theoretical background for professional activities.

Bakalaurs (bachelor) degree in a branch of science is awarded after the first cycle of academic studies. Bachelor programmes

comprise 120–160 credit points (180–240 ECTS) or 4–6

semesters of full-time studies. They include: compulsory part ≥50 CP (75 ECTS), optional part ≥20 CP (30 ECTS), thesis ≥10

CP (15 ECTS) and some subjects of free choice to earn the rest

of necessary CP.

Maģistrs (master) degree in a branch of science is awarded after

the second cycle of academic studies comprising 80 CP (120 ECTS), out of those thesis results in ≥20 CP, compulsory part

includes theoretical aspects of the field (≥ 30 CP) and their

practical application in solving actual problems (≥15 CP).

According to Standards of first and second level professional higher education, its aim is to provide in-depth knowledge in a

field, enabling graduates to design and improve systems,

products and technologies as well as to prepare graduates for creative, research and teaching activities in this field.

Professional bakalaurs (bachelor) programmes are designed to ensure professional competence, they comprise at least 160 CP

(240 ECTS), out of those: general courses (≥15 CP), theoretical

courses of the field (≥36 CP), specialization courses (≥60 CP), optional courses (≥6 CP), practical placement (≥26 CP), and

state examinations including thesis (≥12 CP).

Professional HE programmes leading to maģistrs (master)

degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS), out of those: up-

to-date achievements in the field – in theory and in practice (≥7 CP), practical placements (≥6 CP), state examinations including

thesis (≥20 CP) as well as research training, courses of design,

management, psychology etc.

Apart from the programmes leading to bakalaurs (bachelor) and

maģistrs (master) degrees, there are other types of professional higher education programmes.

First-level professional HE (university college) programmes

comprise 80–120 CP (120–180 ECTS) and lead to a CEDUC 4th level professional qualification. These programmes are targeted

mainly at labour market. Yet, the graduates of the first-level

programmes can continue their studies in second-level professional programmes.

Second-level professional HE programmes lead to a CEDUC 5th

level professional qualification. Such programmes can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bakalaurs

(bachelor) degrees or at least 160 CP

(240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement of at least 26

CP (39 ECTS) and graduation examinations including thesis

(≥10 CP). Graduates of programmes including the 70 CP (105 ECTS) compulsory part of the bakalaurs (bachelor) programme,

have access to master studies.

Doctoral studies.

From January 1, 2000 onwards a single type of doctoral degree

Doktors (Dr.) is being awarded in Latvia.

Maģistrs (master) degree (or the equivalent) is required for

admission to doctoral studies. Doktors (Dr.) degree can be achieved at public defence of a doctoral thesis which may be a

result of three to four years of full-time doctoral studies at a

university or an equivalent amount of independent research while working at a university, research institution etc.

Latvian Council of Science appoints promotion councils and sets the procedures for awarding doctoral degrees.

Credit point system.

76

Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most

HE programmes is 40 CP. Latvian credit point system is

compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of

1..5.

Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge assessment.

Achievement

level Grade Meaning

Approx.

ECTS grade

very high

10 izcili (with distinction) A

9 teicami (excellent) A

high

8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

medium

6 gandrīz labi

(almost good) D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji

(almost satisfactory) E/FX

low 3–1 negatīvs vērtējums

(unsatisfactory) Fail

It must pointed out that approximation with the ECTS scale is

unofficial and cannot be used for official comparison with marks recorded in a Latvian education certificate or diploma.

Quality assurance.

According to Latvian legislation, state-recognized

degrees/diplomas may be awarded upon completion of an

accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (by-law). Quality assessment includes

self-evaluation report by the higher education institution and

peer evaluation. Evaluation teams consist of at least three experts, with only one from Latvia. In most cases the other two

experts are selected from Western Europe or from the Baltic States. Decisions on programme accreditation are taken by the

Accreditation Board, while those on institutional accreditation –

by the Higher Education Council. The first accreditation cycle was completed in 2001. Recurrent assessments have to take

place once every six years.

More information:

1. On educational system: http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

www.eurydice.org

2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc.lv

77

LIEPĀJAS JŪRNIECĪBAS KOLEDŽA

Reģ. Nr.90000063024, Uliha iela 5, Liepāja , LV – 3401, tālr. / fakss 63484621; 63484615; 63424880; 63484619

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un

kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu

informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un

profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diploma oriģinālā minētās personas sekmīgi

pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nevajadzētu iekļaut norādes par kvalifikācijas

novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā

sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

Diploma pielikums

Diploma sērija PK E Nr.0457

1. Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:

1.1. vārds: Pāvels

1.2. uzvārds: Abakumovs

1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 21.01.1989

1.4. studenta personas kods: 210189 – 10858

2. Ziņas par kvalifikāciju:

2.1. kvalifikācijas nosaukums;

kuģu mehāniķis

2.2. galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai;

jūras transports - kuģu mehāniķis

2.3. kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss;

Liepājas Jūrniecības koledža, valsts akreditēta (20.12.2007.), valsts dibināta koledža

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss : tā pati, kas 2.3.punktā

2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda(s): Latviešu

3. Ziņas par kvalifikācijas līmeni:

3.1. kvalifikācijas līmenis: Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, skat.6.1.punktu

3.2. oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums: 3 gadi pilna laika studiju,

120 Latvijas kredītpunkti, 180 ECTS, 1.09.2011. – 18.06.2014.

3.3. uzņemšanas prasības:

Vidējā izglītība

4. Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:

4.1. studiju veids: pilna laika

4.2. programmas prasības:

Apgūt studiju programmu, kas ir atbilstoša Starptautiskās konvencijas SCTW -95 „Jūrnieku sagatavošanas,

diplomēšanas un sardzes dienesta standarti” (ar 1995.gada grozījumiem) prasībām un nodrošina kuģu

mehāniķa kvalifikācijas iegūšanu. Nokārtot valsts noslēguma pārbaudījumus: jūrniecības angļu valodā un

specializācijā, ka arī izstrādāt un aizstāvēt kvalifikācijas darbu.

78

4.3. programmas sastāvdaļas un iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

A daļa (obligāta)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Lietišķā fizika 2 3 4 (gandrīz viduvēji)

Informācijas tehnoloģijas 2 3 8 (ļ.labi)

Augstākā matemātika 2 3 4 (gandrīz viduvēji)

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati 1 1.5 8 (ļ.labi)

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu un darba tiesisko attiecību

regulējošajiem normatīvajiem aktiem

1 1.5 5 (viduvēji)

Saskarsme 1 1,5 8 (ļ.labi)

Uzņēmumu organizācija un dibināšana,kvalitātes vadība jūras transportā 1 1,5 9 (teicami)

Jūras transporta flotes ekonomika 1 1,5 8 (ļ.labi)

Lietvedības un finanšu uzskaites sistēma 1 1,5 8 (ļ.labi)

Jūrniecības angļu valoda 12 18 7 (labi)

Lietišķā ķīmija 1 1,5 6 (gandrīz labi)

B daļa (obligātā izvēle)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Inženiergrafika un tēlotāja ģeometrija(studiju darbs) 4 6 6 (gandrīz labi)

Materiālmācība un metālu tehnoloģija 2 3 7 (labi)

Termodinamika un siltumpārvade 3 4,5 7 (labi)

Tehniskā mehānika (studiju darbs) 4 6 5 (viduvēji)

Standartizācija 1 1,5 6 (gandrīz labi)

Kuģu uzbūve un teorija 4 6 8 (ļ.labi)

Elektrotehnika un elektronika 6 9 4 (gandrīz viduvēji)

Kuģu iekšdedzes dzinēji (studiju darbs) 8 12 7 (labi)

Kuģu mašīnas- Kuģu palīgmehānismi; Kuģu tvaika katli;Kuģu saldēšanas iekārtas 8 12 7 (labi)

Kuģu enerģētisko iekārtu automātikas un kontroles sistēmas 3 4,5 8 (ļ.labi)

Kuģu remonts un ta organizācija 1 1,5 7 (labi)

Jūras tiesības 1 1,5 7 (labi)

Metālgriežamie darba galdi un instrumenti 2 3 7 (labi)

Drošības pamatkurss 1 1,5 Ieskaitīts

Pirmā medicīniskā palīdzība 1 1,5 Ieskaitīts

Kuģa glābšanas līdzekļu (izņemot ātrgaitas laivu) vadīšana 1 1,5 Ieskaitīts

Padziļināta apmācība ugunsdzēšanā 1 1,5 Ieskaitīts

Vides piesarņojuma novēršana 1 1,5 7 (labi)

Kuģu enerģētiskās iekārtas trenažieris 1 1,5 8 (ļ.labi)

C daļa (brīva izvēle)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Latvijas kuģniecības vēsture 2 3 7 (labi)

79

Degvielas un smērmateriāli 1 1.5 7 (labi)

Jūrniecības tehniskās terminoloģijas pamati 2 3 5 (viduvēji)

Prakse

Motoristu praktiskā apmācība 3 4,5 7 (labi)

Profesionālā prakse 8 12 Ieskaitīts

Kvalifikācijas prakse 18 27 Ieskaitīts

Valsts pārbaudījumi

Kvalifikācijas darbs 8 12 7 (labi)

Jūrniecības angļu valoda 1 1,5 8 (ļ.labi)

Kvalifikācijas eksāmens 1 1,5 7 (labi)

Tēmas nosaukums: Kuģa „HARBOUR FIRST” tvaika iekārta

4.4. atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu:

Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars šīs programmas studentu vidū

10 (izcili) 2,08%

9 (teicami) 12,24%

8 (ļ.labi) 25,78%

7 (labi) 28,39%

6 (gandrīz labi) 18,75%

5 (viduvēji) 6,25%

4 (gandrīz viduvēji) 6,51%

Kvalifikācijas īpašnieka svērtā vidējā atzīme:7,04

4.5. kvalifikācijas klase: „Standarta”. Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritērijus skat.6.1.punktā.

5. Ziņas par kvalifikāciju:

5.1. turpmākās studiju iespējas: tiesības studēt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās

5.2. profesionālais statuss : dod tiesības saņemt kompetences sertifikātu uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu līdz 3000 kW vecākā mehāniķa vai 2.mehāniķa

amatā

6. Papildinformācija:

6.1. sīkāka informācija:

Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu Sērija PK E Nr.0457

Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Liepājas Jūrniecības koledža.

Liepājas Jūrniecības koledža kuģu mehāniķis pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma ir akreditēta līdz 25.06.2015

Papildinājums punktam 4.4.

Kvalifikācijas īpašnieka svērto vidējo atzīmi rēķina kā : av = sum(a*ƒ)/sum (ƒ), kur av – svērtā vidējā atzīme, a- studenta iegūtais vērtējums par katru

programmas A un B daļas kursu, ƒ – šā kursa apjoms kredītpunktos.

Papildinājums punktam 4.5.

Kvalifikācijas klases „Standarta” piešķiršanas kritēriji: - izpildītas visas programmas prasības. Ceturtais kvalifikācijas līmenis -

teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu.

6.2. papildinformācijas avoti.

Liepājas Jūrniecības koledža , Ūliha ielā 5, Liepājā, Latvija, LV-3401;tālr. 63484615, 6348619; fakss 63484621

7. Pielikuma apstiprinājums:

7.1. datums: 04.07.2014

7.2. paraksts un tā atšifrējums: Svetlana Raksa

7.3. pielikuma apstiprinātāja amats: Liepājas Jūrniecības koledžas direktora vietniece

7.4. zīmogs vai spiedogs.

8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.

Skat.nākamāsdivas lappuses

80

Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā

izglītība. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar

vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem.

Augstskolas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā,

lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju

programmas apguvei).

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi.

Vidusskolās ir četru virzienu programmas – vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas,

kā arī profesionālā virziena programma.

Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu

valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību

skolās – mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports, biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus

minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā

virziena obligātos un izvēles priekšmetus.

Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija

beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais –

3780 stundas (30–36 stundas nedēļā).

Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne

mazāk kā pieci eksāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto

latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes

noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos

mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek

atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās

profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus

pēc pamatizglītības ieguves.

Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan

profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir

tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un

farmācijā – attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) –

doktorantūrā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai

pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas

tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc

akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju

programmu apjoms ir 120–160 (180–240 ECTS) kredītpunktu (turpmāk – KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS),

obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir

≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju

programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk

kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas

(≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar

pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai

pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot

absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam attiecīgajā nozarē.

Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares

teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60

KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP).

Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē

(≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā

noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi:

1) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo

kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60

ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi

ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu,

tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā;

2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas)

programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP

(120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts

viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai

doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju

var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju

ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c.

Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes

padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju

81

gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40

kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas

(ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas

skalu:

Apguves

līmenis Atzīme Skaidrojums

Aptuvenā

ECTS atzīme

ļoti augsts 10 izcili (with distinction) A

9 teicami (excellent) A

augsts 8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

vidējs 6 gandrīz labi

(almost good) D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji

(almost satisfactory) E/FX

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem

aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja

studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes

vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma

sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie

(vairumā gadījumu) – no Rietumeiropas un citām Baltijas

valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju –

Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā

noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados.

Papildinformācija:

1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

zems 3–1 negatīvs vērtējums

(unsatisfactory) Fail

82

LIEPĀJAS JŪRNIECĪBAS KOLEDŽA

Reģ. Nr.90000063024, Uliha iela 5, Liepāja , LV – 3401, tālr. / fakss 63484621; 63484615; 63424880; 63484619

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe

and UNESCO/CEPES. The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data to improve the

international "transparency" and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas,

certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that

were pursued and successfully completed by the individual named in the Diploma to which this supplement is

appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition.

Information in all eight sections shall be provided. Where information is not provided, the reason shall be

explained.

Diploma Series PK E Nr.0457

1. Information identifying the holder of the qualification:

1.1. first name: Pāvels

1.2. family name: Abakumovs

1.3. date of birth (day/ month/ year): 21.01.1989

1.4. student identification number: 210189 – 10858

2 Information identifying the qualification:

2.1. name of qualification and (if applicable) title conferred (in original language): Engineer Officer (kuģu

mehāniķis)

2.2. main field(s) of study for the qualification: Maritime Transport - Engineer Officer

2.3. name (in original language) and status of awarding institution: Liepājas Jūrniecības koledža, publuc

educational institution accredited by Latvian Ministry of Education and Science in 20.12.2007

2.4. name (in original language) and status of institution (if different from 2.3.) administering studies: (see

2.3.)

2.5. language(s) of instruction/examination: Latvian

3. Information on the level of the qualification:

3.1. level of qualification: First Level higher profesional education (see 6.1.)

3.2. official length of programme, start and end dates of the programme acquisition: 3 years full- time, 120

Latvia conferred credit points, 180 ECTS, 1.09.2011. – 18.06.2014

3.3. access requirements: Secondary education

4. Information on the contents and results gained:

4.1. mode of study: full-time

4.2. programme requirements: Cope with the education programme which meets the requirements of the

International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers

(SCTW 97/95) and provides for getting Engineer Officer Qualification. Take state examinations in

speciality and Maritime English, do and present a qualification thesis.

83

4.3. programme details and the individual grades/marks/credits obtained:

Section A (compulsory subjects)

Copulsory subjects Latvia conferred

credit points

ECTS Grades obtained

Marine Applied Physics 2 3 4 (almost satisfactory)

Information Technology 2 3 8 (very good)

Higher Mathematics 2 3 4 (almost satisfactory)

Basic Principles of Management and Project Management 1 1.5 8 (very good)

Social Relations and Labour Laws 1 1.5 5 (satisfactory)

Sociology 1 1,5 8 (very good)

Company organization and establishment;Quality management in Maritime transport 1 1,5 9 (excellent)

Economics of Marine Transportation 1 1,5 8 (very good)

Finance and Accounting 1 1,5 8 (very good)

Maritime English 12 18 7 (good)

Applied chemistry 1 1,5 6 (almost good)

Section B (compulsory subjects at student’s option )

Compulsory subjects at student’s option Latvia conferred

credit points

ECTS Grade obtained

Technical drawing (course paper) 4 6 6 (almost good)

Materia and metal tehnology 2 3 7 (good)

Thermodynamics 3 4,5 7 (good)

Mechanical Engineering(course paper) 4 6 5 (satisfactory)

Standardisation 1 1,5 6 (almost good)

Vessel Arrangement and Maintenance 4 6 8 (very good)

Vessel electronics and electrotechnics 6 9 4 (almost satisfactory)

Vessel Internal Combustion Engines(course paper) 8 12 7 (good)

Vessel Auxiliary Machinery. Maintenance and Repair of Marine Engineering

Systems.Vessel Boilers.Vesel refregeration machinery and equipment

8 12 7 (good)

Vessel Power Equipment Automation and Control Systems 3 4,5 8 (very good)

Vessel repair and its organization 1 1,5 7 (good)

International conventions and maritime law 1 1,5 7 (good)

Metal-cutting lathes and theory 2 3 7 (good)

Basic safety training 1 1,5 Test

Medical First Aid 1 1.5 Test

Proficiency in Survival Craft and Rescue Boats (other than Fast Rescue Boats) 1 1,5 Test

Advenced Firefighting 1 1.5 Test

MARPOL and ecology 1 1,5 7 (good)

84

Engine Room Simulators 1 1.5 8 (very good)

Section C (optional subjects)

Optional subjects Latvia conferred

credit points

ECTS Grades obtained

History of Latvian Shipping 2 3 7 (good)

Combustive-Lubricating Materials 1 1.5 7 (good)

Basics or Maritime tehnical terminology 2 3 5(satisfactory)

Seagoing phase

Motorman practical training 3 4,5 7 (good)

Vocational Training 8 12 Test

Shipboard Training 18 27 Test

State examinations and qualification thesis

Qualification Thesis 8 12 7 (good)

Maritime English 1 1.5 8 (very good)

Speciality Examination 1 1,5 7 (good)

Qualification thesis title: M/T ,,Harbour First’’ boiler plant

4.4. grading scheme and if available, grade distribution quidance (see 6.1.):

Grade (meaning) Student’s rank in the course of study

10 (with distinction) 2,08%

9 (excellent) 12,24%

8 (very good) 25,78%

7 (good) 28,39%

6 (almost good) 18,75%

5 (satisfactory) 6,25%

4 (almost satisfactory) 6,51%

Qualified person’s average grade: 7,04

4.5. overall classification of the qualification (in original language):

Qualification grade: „Standarta” (see 6.1.)

5. Information on the function of the qualification:

5.1. access to further study: legal right to apply for the second level education programme of higher vocational education

5.2. professional status (if aplicable): of competence Chief Engineer or Second Engineer on vessels with propulsion power less than 3000 kW

6. Additional information:

6.1. additional information:

The diploma supplement is valid if only submited with Dipmoma Series PK E Nr.0457

The diploma supplement is issued by Liepājas Jūrniecības kolledža.

Higher vocational first level Engineer Officer education programme is accredited 25.06.2015

Additional information to 4.4.Qualified person’s average grade is calculated as follows, ag=sum(a*f/sum(f), where ag – average grade, a –student’s

grades in all programme subjects included in Sections A and B, f –programme creditpoint value.

Additional information to 4.5. „Standarta” qualification grade is given if all programme requirements have been coped with.

Qualification level: level 4. - A level 4 qualification provides theoretical and practical level of knowledge which enables its licencee to execute

complicated work as well as organize and manage other specialists’ work.

6.2. further information sources:Liepājas Jūrniecības koledža, Uliha 5, Liepāja, LV-3401, LATVIA Tel: +371 634 84615, Fax: +371 634 84621

7. Certfication of the supplement:

7.1. date: 04.07.2014

7.2. signature: Svetlana Raksa

7.3. capacity: Deputy Principal

85

7.4. offical stamp or seal

8. Information on the national higher education system: see further

General education (overall duration – 12 years).

After completion of compulsory basic education (9 years)

four types of programmes are offered at general secondary

education (vispārējā vidējā izglītība) (grades 10–12): a general one or others emphasizing liberal arts and social sciences; or

mathematics, natural sciences and technical subjects; or

vocational subjects. Latvian language and literature, first foreign language, second foreign language (minority language in

minority schools), mathematics, history, physical education,

basics of economics and ICT are compulsory in all programmes. Each type of programmes has its own set of compulsory and

optional subjects.

School year lasts 36 weeks (except examination periods)

– from the beginning of September till the end of May. The total

number of study hours in 3 years of general secondary education

may vary from 3150 to 3780 (i.e. 30–36 per week) depending on

the programme and individual choice of subjects.

To be awarded a certificate of general secondary

education (atestāts par vispārējo vidējo izglītību) candidates sit

examinations in at least five subjects and pass/fail tests in up to four other subjects. Examinations are taken in: Latvian language,

a compulsory subject of the particular programme, a subject

chosen by school and two subjects chosen by the candidate. Leavers of 4-year vocational secondary education (profesionālā

vidējā izglītība) have to pass a qualification examination and 4 centralised compulsory examinations (the same as after general

secondary education) in order to receive a diploma on vocational

secondary education. Centralized school-leaving examinations serve as a basis for the admission to higher education.

Higher education

Access to higher (tertiary) education (HE). All holders of

general secondary education certificates and diplomas on

vocational secondary education meet the general admission requirements. However, the universities are free to set specific

requirements, e.g. to choose which subjects have to been taken at

school level to qualify for admission to a particular programme.

Grading system.

The state standards for higher education set the following ten-point marking bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master)

degrees are awarded both in academic and professional HE. Both

types of bachelors are eligible for studies in master programmes and both types of masters (including holders of degrees in

medicine, dentistry and pharmacy – 6 and 5 years respectively) –

in doctoral programmes.

Academic higher education follows academic education

standard and is aimed at preparing graduates for research and

providing theoretical background for professional activities.

Bakalaurs (bachelor) degree in a branch of science is

awarded after the first cycle of academic studies. Bachelor programmes comprise 120–160 credit points (180–240 ECTS) or

4–6 semesters of full-time studies. They include: compulsory

part ≥50 CP (75 ECTS), optional part ≥20 CP (30 ECTS), thesis ≥10 CP (15 ECTS) and some subjects of free choice to earn the

rest of necessary CP.

Maģistrs (master) degree in a branch of science is

awarded after the second cycle of academic studies comprising

80 CP (120 ECTS), out of those thesis results in ≥20 CP,

compulsory part includes theoretical aspects of the field (≥ 30

CP) and their practical application in solving actual problems

(≥15 CP).

According to Standards of first and second level

professional higher education, its aim is to provide in-depth knowledge in a field, enabling graduates to design and improve

systems, products and technologies as well as to prepare

graduates for creative, research and teaching activities in this field.

Professional bakalaurs (bachelor) programmes are

designed to ensure professional competence, they comprise at

least 160 CP (240 ECTS), out of those: general courses (≥15 CP), theoretical courses of the field (≥36 CP), specialization

courses (≥60 CP), optional courses (≥6 CP), practical placement

(≥26 CP), and state examinations including thesis (≥12 CP).

Professional HE programmes leading to maģistrs (master)

degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS), out of those: up-to-date achievements in the field – in theory and in practice (≥7

CP), practical placements (≥6 CP), state examinations including

thesis (≥20 CP) as well as research training, courses of design, management, psychology etc.

Apart from the programmes leading to bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master) degrees, there are other types

of professional higher education programmes.

First-level professional HE (university college) programmes comprise 80–120 CP (120–180 ECTS) and lead to a

CEDUC 4th level professional qualification. These programmes

are targeted mainly at labour market. Yet, the graduates of the first-level programmes can continue their studies in second-level

professional programmes.

Second-level professional HE programmes lead to a

CEDUC 5th level professional qualification. Such programmes

can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bakalaurs (bachelor) degrees or at least 160 CP

(240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases

programmes should include a practical placement of at least 26 CP (39 ECTS) and graduation examinations including thesis

(≥10 CP). Graduates of programmes including the 70 CP (105

ECTS) compulsory part of the bakalaurs (bachelor) programme, have access to master studies.

Doctoral studies.

From January 1, 2000 onwards a single type of doctoral

degree Doktors (Dr.) is being awarded in Latvia.

Maģistrs (master) degree (or the equivalent) is required

for admission to doctoral studies. Doktors (Dr.) degree can be achieved at public defence of a doctoral thesis which may be a

result of three to four years of full-time doctoral studies at a

university or an equivalent amount of independent research

while working at a university, research institution etc.

86

Latvian Council of Science appoints promotion councils and sets the procedures for awarding doctoral degrees.

Credit point system.

Latvian credit point is defined as a one-week full-time

study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 CP. Latvian credit point system is

compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by

multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1..5.

Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge

assessment.

Achievement

level Grade Meaning

Approx.

ECTS grade

very high

10 izcili (with distinction) A

9 teicami (excellent) A

high

8 ļoti labi (very good) B

7 labi (good) C

medium

6 gandrīz labi

(almost good) D

5 viduvēji (satisfactory) E

4 gandrīz viduvēji

(almost satisfactory) E/FX

low 3–1 negatīvs vērtējums

(unsatisfactory) Fail

It must pointed out that approximation with the ECTS

scale is unofficial and cannot be used for official comparison

with marks recorded in a Latvian education certificate or

diploma.

Quality assurance.

According to Latvian legislation, state-recognized

degrees/diplomas may be awarded upon completion of an

accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (by-law). Quality assessment includes

self-evaluation report by the higher education institution and

peer evaluation. Evaluation teams consist of at least three experts, with only one from Latvia. In most cases the other two

experts are selected from Western Europe or from the Baltic

States. Decisions on programme accreditation are taken by the Accreditation Board, while those on institutional accreditation –

by the Higher Education Council. The first accreditation cycle

was completed in 2001. Recurrent assessments have to take place once every six years.

More information:

1. On educational system: http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

www.eurydice.org

2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc

87

3. pielikums

Dokuments, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, studenti

var turpināt studiju Novikontas koledžā.

88

4. pielikums

Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli

Anketa audzēkņiem un studentiem

Cien. audzēkņi un studenti!

Jūsu atbildes uz veiktā pētījuma jautājumiem palīdzēs pilnveidot apmācības procesu

Jūrniecības koledžā.

1. Kādi, Jūsuprāt, ir studiju programmas galvenie uzdevumi (atbildes sakārtojiet

svarīguma secībā):

paaugstināt vispārējās izglītības līmeni

attīstīt prasmi strādāt grupā, kā arī vadīt

apmācīt izvēlētajā profesijā

attīstīt spējas patstāvīgi mācīties un strādāt

2. Cik lielā mērā Jūs apmierina studiju programmas saturs ( apmierina, daļēji

apmierina, neapmierina, nezinu) Komentējiet!

a) piedāvāto mācību priekšmetu

saraksts…………………………………………………….

…………………………………………………………………………………………

…………..

b) stundu skaits katra mācību priekšmeta

apguvei….…………..………..……………........

…………………………………………………………………………………………

…………..

c) mācību priekšmetu secība

…………………………………………………………….........

…………………………………………………………………………………………

…………..

d) prakses ilgums

.............................………………………………………………………….

...........................................................................................................................................

e) prakses realizācijas periodi

…………………………………………………………………

...........................................................................................................................................

3. Ja jums būtu iespēja mainīt studiju programmu, kādus mācību (studiju) priekšmetus

- Jūs izsvītrotu

………………………………………………………………………………….

- Jūs pievienotu

…………………………………………………………………………………

4. Kuru mācību (studiju) priekšmetu apguve Jums sagādāja grūtības, kāpēc ………….

..........................................................................................................................................

5. Kādi mācību (studiju) priekšmeti Jums padevās vieglāk, kāpēc

……………………..

89

..........................................................................................................................................

6. Cik lielā mērā Jūs apmierina sekojošais koledžas dzīvē (apmierina, daļēji apmierina,

neapmierina, nezinu) Komentēt

a) pedagogu profesionālā sagatavotība

……………………………………………………..

..........................................................................................................................................

b) piedāvāto mācību priekšmetu saraksts

……………………………………………………

..........................................................................................................................................

c) pedagogu objektivitāte

(taisnīgums)……………………………………………………….

...........................................................................................................................................

d) pedagogu attieksme pret

Jums……………………………………………………………..

..........................................................................................................................................

e) nodarbību

organizācija………………………………………………………………………

..........................................................................................................................................

f) attiecības studentu vidū grupā

……………………………………………………………...

..........................................................................................................................................

g) prasības, kuras koledža izvirza

Jums………………………………………………………

..........................................................................................................................................

h) koledžas

telpas……………………………………………………………………………….

…………………………………………………………………………………………

…………

i) lekciju

auditorijas……………………………………………………………………………..

…………………………………………………………………………………………

………....

j) datorkabineti un trenažieru

kabineti……………………………………………………….

..........................................................................................................................................

k) koledžas

kafejnīca…………………………………………………………………………....

...........................................................................................................................................

l) koledžas

bibliotēka………………………………………………………………………........

...........................................................................................................................................

m) studentu skaits

grupā…………………………………………………………………….....

7. Vai Jūs izmantojat speciālo literatūru mācību (studiju) priekšmeta

apguvei?Komentēt!

90

bieži izmantoju

…………………………………………………………………............

izmantoju

…………………………………………………………………………………..

neizmantoju

………………………………………………………………………………..

reti izmantoju

……..……………………………………………………………………….

8. Ko Jūs visaugstāk vērtējat pedagogos (atbildes sanumurējiet svarīguma secībā):

erudīciju (daudzpusīgas zināšanas)

oratora (runas) prasmi

profesionālās zināšanas

prasmi saprasties ar cilvēkiem

humora izjūtu

prasmi izraisīt interesi par mācāmo priekšmetu

prasmi pārvaldīt auditoriju

spēju neatkāpties no savām uzstādītajām prasībām

9. Ko jūs gribētu mainīt

koledžā…………………………………………………………….

........................................................................................................................................

10. Vai Jums šķiet, ka koledžas sniegtā izglītība Jums ir bijusi noderīga un palīdzējusi

profesionālajā izaugsmē?

jā; nē; daļēji; nezinu

11. Viedoklis par Jūsu apgūto specialitāti Jums atšķiras no tā, kāds bija uzsākot

studijas?

jā; nē; daļēji; nezinu

12. Vai pirms mācībām koledžā Jūs zinājāt par jūrnieku specialitātēm?

-jā ; - nē ; - daļēji ; - nezinu

13. Kurš Jums ieteica mācīties koledžā?

vecāki

radinieki

draugi, kuri mācījušies (mācās) koledžā

skolotāji skolā

pats izvēlējos

14. Kāpēc Jūs izvēlējaties koledžu?

sapņoju kļūt par jūrnieku

91

dzirdēju, ka ir viegli mācīties

jūrnieki daudz nopelna

vairāk nebija kur iet mācīties

tuvu mājām

radinieks strādā par jūrnieku

cits variants

komentārs……………………………………………………..........................................

.....

15. Jūs uzskatāt, ka iegūt darbu Jūsu apgūtajā specialitātē ir:

viegli

iespējams

ar grūtībām

16. Jūs uzskatāt, ka sabiedrības informētība par Jūsu apgūto specialitāti

ir pietiekama

nav pietiekama

17. Jūsuprāt, Jūsu specialitāte ir/nav populāra

ir

nav

18. Jūsuprāt, Jūsu specialitāte ir/nav sarežģīta

ir

nav

19.. Kādas, Jūsuprāt, ir jūrniekiem nepieciešamās rakstura īpašības? Miniet 5

svarīgākās, sakārtojot svarīguma secībā. Komentējiet!

1.

………………………………………………………………………………….........…..

....

2.

…………………………………………………………………………………………...

.....

3.

…………………………………………………………………………………........…...

.

4.

…………………………………………………………………………………………...

.

92

5.

…………………………………………………………………………………………...

.

20. Kurš no faktoriem padara patīkamu jūrnieka darbu? (atbildes sakārtojiet svarīguma

secībā):

pats darba process

iespēja redzēt pasauli

peļņa

romantika

tikt tālāk no mājām

cits variants

Komentārs………………………………………………….............................................

.......

Mācību grupa ……….

Paldies par atsaucību!

Anķeta absolventiem

Cienījamais Liepājas Jūrniecības koledžas absolvents!

Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot Jūsu viedokli par mūsu koledžā apgūstamo pilna vai

nepilna laika studiju programmu. Iegūtā informācija tiks izmantota, lai veiktu

uzlabojumus un papildinājumus studiju programmas turpmākā organizēšanā un

pilnveidošanā.

Atbildot uz jautājumiem, no dotajām atbildēm izvēlieties to, kas sakrīt ar Jūsu viedokli

un atzīmējiet to.

Anketa ir anonīma, un iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.

1. Kādu pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu Jūs

esat apguvusi/-is ? Kāda kvalifikācija tika piešķirta Jums? Lūdzam atzīmēt

vajadzīgo ar ķeksīti.

Programmas nosaukums, piešķirta kvalifikācija

Jūras transports - Kuģu mehāniķis (divgadīga programma)

Jūras transports - Kuģu vadītājs (divgadīga programma)

Kuģu mehāniķis – kuģu mehāniķis (trīsgadīga programma)

Kuģu vadīšana – kuģu vadītājs (trīsgadīga programma)

Starptautisko pārvadājumu organizācija – loģistikas

speciālists (trīsgadīga programma)

2. Vai piedāvātās studiju programmas saturs kopumā atbilst pašreizējām darba

tirgus izvirzītajām prasībām?

93

□ pilnīgi atbilst

□ drīzāk atbilst nekā neatbilst

□ daļēji atbilst

□ drīzāk neatbilst nekā atbilst

□ pilnīgi neatbilst

3. Vai Jūs kā piedāvātās studiju programmas absolvents varat izmantot iegūtās

zināšanas reālajā profesionālā darbā?

□ jā daļēji nē grūti atbildēt

4. Vai pēc piedāvātās programmas absolvēšanas Jums ir

radusies iespēja karjeras izaugsmē?

jā daļēji nē grūti atbildēt

5.Vai pēc Jūsu domām studiju programmas saturs var nodrošināt Jūsu kā

speciālista konkurētspēju starptautiskajā darba tirgū?

Pilnīgi nodrošina

drīzāk nodrošina nekā nenodrošina

daļēji nodrošina

drīzāk nenodrošina nekā nodrošina

pilnīgi nenodrošina

6. Vai Jūs rekomendētu Jūsu pazīstamiem studēt šajā programmā?

Jā (lūdzu, norādiet, kāpēc)______________________________________

___________________________________________________________

Nē (lūdzu, norādiet, kāpēc)_____________________________________

___________________________________________________________

Nezinu (lūdzu, norādiet, kāpēc)__________________________________

___________________________________________________________

7. Ko Jūs ieteiktu studiju procesa uzlabošanai?

_____________________________________________________________________

_____________________________________________________________________

_____________________________________________________________________

_____________________________________________________________________

___________________

Paldies par atsaucību!

Darba devēju aptauja

Liepājas Jūrniecības koledžas izglītojamo kvalifikācijas prakse notiek uz

kuģiem jūrā. Galvenokārt, kuģi nav reģistrēti zem Latvijas karoga. Latvijā reģistrēti

komersanti, kuri komplektē kuģa apkalpes un nodrošina prakses vietas mūsu

94

praktikantiem, ir starpnieki, kuri savukārt sadarbojas ar ārvalstu kruinga aģentūrām.

Tāpēc viņi nevar objektīvi novērtēt praktikantu prakses rezultātus.

Pirms prakses uzsākšanas katrs praktikants saņem koledžā izstrādāta

dokumenta „On-board Training Performance Report” veidlapu, sastādītu angļu valodā.

Prakses vadītājs uz kuģa – Designated Training Officer (kapteiņa trešais palīgs klāja

komandā / otrais kuģa mehāniķis mašīntelpā) apmāca praktikantu bastojoties uz

programmu prakses grāmatā un novērtē praktikanta iegūtas prasmes dokumentā „On-

board Training Performance Report” pēc skalas 1-5. Kuģa kapteinis klāja komandā /

vēcākais mehāniķis mašīntelpā paraksta šo dokumentu un apstiprina viņu ar kuģa

zīmogu. Mēs uzskatam šādu vērtējumu par darba dēvēja feedback

ON BOARD TRAINING REPORT (Engine Room) -_________________________________________________________________________________________ NAME: VESSEL:

SERVICE FROM: TO:

Grading Scale: 1-5 (1=Unsatisfactory; 2=Below Average; 3= Average; 4=Good; 5=Excellent)

FEATURES GRADING COMMENTS (if any)

SAFETY

Awareness

Performance

Policy compliance

Use of equipment

ISPS

Environmental Awareness

WATCHKEEPING & UMS

Principles

Assistance to Ch.Eng./OOW

Automatic Equipment

UMS Operations

LSA/FFA Equipment

ER PROCEDURES

Understanding

Work Planning Preparation

Unplanned Work Requirements

Record Keeping Requirements

General Engineering Practice

PROPULSION PLANT

Use of English

Main Engine & Auxiliary Systems Control

Maintenance of Engineering Systems

Use of Hand Tools and Measuring Equipment

Finding Faults

ELECTRICAL PLANT

Knowledge of Equipment

Power Generation

Distribution

COMMUNICATION

English Language

PERSONAL / ACADEMIC

Attitude

95

Relationship with other crew members

Leadership & teamworking skills

Record Book - Portfolio

Overall Learning Ability

OVERALL ASSESSMENT:

CHIEF ENGINEER: ______________________________ SIGNATURE: _______________

(name, surname) Date: __________________Ship’s Stamp

96

Pielikums 5.

Prakses līgums(paraugs) un prakses nolikums.

Līgums Nr. 08-04A/15-______

par Liepājas Jūrniecības koledžas studējošā kvalifikācijas (jūras) praksi Liepāja, 2015.gada „____. _______________

Liepājas Jūrniecības koledža (reģ. Nr. 90000063024, Uliha iela 5, Liepāja, LV-3401), turpmāk tekstā – Koledža, tās Prakses un sporta daļas vadītājas Tatjanas Robinas personā, kas rīkojas pamatojoties uz Koledžas Nolikumu,

SIA ______________________________________________ (reģ. Nr. ________________,

adrese: ____________________________________________________________), turpmāk

tekstā - Uzņēmums, kas rīkojas pamatojoties uz

Statūtiem,________________________________________________________________

personā, (amats, vārds, uzvārds)

un Koledžas studējošais ________________________________________, pers. kods

____________________,

turpmāk tekstā Praktikants, visas trīs puses turpmāk tekstā – Puses, vienojas:

I. Līguma priekšmets

Koledža nosūta, Uzņēmums pieņem Praktikantu un Praktikants apņemas veikt kvalifikācijas praksi, turpmāk tekstā – Prakse, kas notiek uz _________________________________ no _________ kuģa vadītāja / mehāniķa mācekļa amatā. (kuģa

nosaukums) (datums) (izsvītrot nevajadzīgo)

Prakses ilgums: ___ mēneši (+/- 1 mēnesis).

II. Prakses programma: mērķi un uzdevumi

2.1. Praksi īsteno, pamatojoties uz prakses programmu. 2.2. Prakses mērķis: nostiprināt un pilnveidot iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās

prasmes un iemaņas, atbilstoši izvēlētās profesijas standarta prasībām, kvalificēta personāla uzraudzībā uz kuģa, dokumentējot iegūto pieredzi prakses grāmatā.

2.3. Prakses uzdevumi:

izpildīt prakses programmu patstāvīgi un kvalificēta personāla uzraudzībā;

sistemātiski pildīt sardzes pienākumus kvalificēta personāla uzraudzībā;

savākt nepieciešamo informāciju prakses projekta izstrādei.

III. Prakses norises plānojums

3.1. Praksi īsteno pēc mācību plāna ____. kursa ____. semestrī. 3.2. Prakses ilgums: _____ KP. 3.3. Pirms prakses sākuma Koledža, Uzņēmums un Praktikants noslēdz šo līgumu, kurā

noteikti prakses mērķi, uzdevumi, prakses norises plānojums, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība.

IV. Prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība

97

4.1. Jūrnieka grāmatiņu, noformēto trīspusējo līgumu, praktikanta raksturojumu, apstiprinātu

ar zīmogu prakses vietā, noformētu prakses grāmatu, Praktikants iesniedz prakses koordinatoram koledžā pēc atgriešanās no prakses.

4.2. Prakses vērtēšanas veids – aizstāvēšana. Praktikants ir pielaists aizstāvēšanai, ja viņš iesniedzis prakses dokumentu kopumu noteiktā termiņā, ir pozitīvi raksturots prakses vietā, izpildīja prakses programmu prakses grāmata un izstrādāja prakses projektu.

4.3. Praksi novērtē komisija, kuru norīko direktors, intervijas veidā. Prakses rezultātu vērtējums - „ieskaitīts”/ „neieskaitīts”, ko vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ieraksta protokolā.

V. Pušu pienākumi un tiesības

5.1. Koledža: 5.1.1. nodrošina praktikanta iepriekšējo teorētisko profesionālo sagatavotību; 5.1.2. iepazīstina Praktikantu ar Prakses mērķiem un uzdevumiem, Prakses norisi,

Praktikanta pienākumiem un tiesībām Prakses laikā, Praktikanta sasniegumu vērtēšanas kritērijiem un kārtību;

5.1.3. nodrošina Praktikantu ar jūrnieka personīgiem dokumentiem, ar prakses programmu, prakses grāmatu un praktikanta raksturojama formu;

5.1.4. iepazīstina Praktikantu ar prakses grāmatas, raksturojama un prakses projekta noformēšanas prasībām un izsniedz viņam šī Līguma trīs eksemplārus noformēšanai noteiktā kārtībā;

5.1.5. slēdz trīspusējo līgumu par prakses nodrošināšanu ar Praktikantu un Uzņēmumu; 5.1.6. koordinē prakses vietas meklēšanu, kontaktējot ar kuģu apkalpes komplektēšanas

speciālistiem Uzņēmumos; 5.1.7. pēc atgriešanas no prakses novērtē Praktikanta sasniegumu Prakses rezultātu

aizstāvēšanas gaitā. 5.2. Uzņēmums: 5.2.1. nodrošina Praktikantam profesijas standartam atbilstošu prakses vietu pēc atbilstoša

darba kontrakta noslēgšanas; 5.2.2. vienlaicīgi ar to slēdz trīspusējo līgumu par prakses nodrošināšanu ar Praktikantu un

koledžu; 5.2.3. nodrošina Praktikantu ar atbilstošām apdrošināšanas polisēm saskaņā ar Uzņēmuma

noteikumiem; 5.2.4. nodrošina Praktikanta nogādāšanu līdz kuģim un atpakaļ saskaņā ar norīkojumā

noradīto prakses laiku; 5.2.5. nodrošina Praktikantam vietu dzīvošanai uz kuģa, ikdienas ēdināšanu un dienas

naudas izmaksu atbilstoši Uzņēmuma noteiktām normām; 5.2.6. uzdod kuģa kapteinim / vecākajam mehāniķim pildīt prakses vadītāja pienākumus

prakses vietā: organizēt Praktikanta praktisko apmācību atbilstoši prakses programmas prasībām, kontrolēt prakses laika racionālu izmantošanu un prakses grāmatas uzturēšanu, noformēt praktikanta raksturojumu pēc koledžā izstrādāta un apstiprināta parauga;

5.2.7. informē Koledžu par jebkuriem ārkārtas un/vai nelaimes gadījumiem ar Praktikantu Prakses vietā un apstiprina Līguma izpildi, parakstoties Praktikanta prakses grāmatā;

5.3. Praktikants: 5.3.1. iepazīstas ar kvalifikācijas prakses mērķiem, uzdevumiem un rezultātu vērtēšanas

kritērijiem; 5.3.2. ir personīgi atbildīgs par šo Līguma parakstīšanu trijos eksemplārus; 5.3.3. izpilda prakses programmu, veicot programmā noteiktos uzdevumus, izmantojot visas

iespējas gan darba laikā, gan ārpus tā; 5.3.4. ievēro darba aizsardzības un darba drošības noteikumus, kā arī iekšējās kārtības

noteikumus uz kuģa; 5.3.5. noformē prakses grāmatu un strādā pie prakses projekta, kurus iesniedz kuģa

kapteinim / vecākajam mehāniķim un citiem speciālistiem pārbaudei un parakstīšanai ne retāk, kā vienu reizi mēnesī;

5.3.6. uzglabā prakses grāmatu un nodod to koledžā kopā ar pārējiem atskaites dokumentiem pēc atgriešanas no prakses un Jūras administrācijai kopā ar iesniegumu kompetences sertifikāta iegūšanai;

98

5.3.7. par neierašanos prakses vietā un neierašanās iemesliem nekavējoties paziņo Uzņēmumam un Koledžai;

5.3.8. par šī Līguma saistību neievērošanu no Uzņēmuma puses informē Koledžu.

V. Papildus nosacījumi 6.1. Puses vienojas, ka Praktikants izpilda savus pienākumus saskaņā ar darba kontrakta

noteikumiem (kuģa īpašnieka apstiprināts paraugs), apvienojot tos ar mācībām brīvajā laikā;

6.2. visus strīdus līgumsaistību Puses risina saskaņā ar darba kontrakta noteikumiem; 6.3. visi Līgumā izdarītie grozījumi ir spēkā tikai tādā gadījumā, ja tie iesniegti rakstiski un

apstiprināti ar visu pušu parakstiem; 6.4. līgums tiek parakstīts vienlaicīgi ar darba līgumu un stājās spēkā tā parakstīšanas dienā; 6.5. līgums sastādīts trijos eksemplāros, viens eksemplārs atrodas Koledžā, otrs –

Uzņēmumā, trešais – pie Praktikanta. Visiem eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

VI. Pušu rekvizīti

Koledža Uzņēmums

Reģ. Nr. 90000063024 ________________

Uliha ielā 5, Liepāja. LV-3401,

_________________

Daļas vadītāja:___________ (T.Robina)

__________________

( amats, paraksts un tā atšifrējums)

Z.v. _______________ (datums) Z.v.______________(datums)

Praktikants

____________ __________________________ (paraksts un tā atšifrējums)

______________________

(datums)

99

LIEPĀJAS JŪRNIECĪBAS KOLEDŽA Reģ. Nr.90000063024 Uliha iela 5, Liepāja , LV – 3401, tālr. / fakss 63484621; 63484615; 63484621

Apstiprināts LJK padomes sēdē 2010. gada 10. martā,

protokols Nr. 21.

Grozījumi 2010.gada 6. oktobrī, protokols Nr. 24

Grozījumi 2011.gada 03. novembrī, protokols Nr. 27

Grozījumi 2013.gada 06.februārī, protokols Nr.___

Grozījumi 2014.gada 23.janvārī, protokols Nr.___

NOLIKUMS

par kvalifikācijas (jūras) prakses organizēšanu, īstenošanu un

prakses rezultātu aizstāvēšanu pirmā līmeņa augstākās profesionālās

studiju programmās

„Kuģu mehāniķis – kuģu mehāniķis” (80KP), „Jūras transports –

kuģu vadītājs” (80KP), „Jūras transports – kuģu mehāniķis”(120KP)

un „Kuģu vadīšana - kuģu vadītājs”(120KP)

1. Vispārīgie noteikumi.

1.1. Kvalifikācijas prakse jūrā (turpmāk tekstā – prakse) ir Liepājas Jūrniecības

koledžas neatņemama pirmā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu

„Kuģu mehāniķis – kuģu mehāniķis”(80KP), „Jūras transports – kuģu

vadītājs”(80KP), „Jūras transports – kuģu mehāniķis”(120KP) un „Kuģu

vadīšana - kuģu vadītājs”(120KP) sastāvdaļa, kas jāveic studentiem saskaņā ar

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr.

141 „Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartu”, ievērojot grozījumus, kas apstiprināti 29.05.2007. ar Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 347, 16.08.2011. Ministru kabineta noteikumiem Nr.

632, STCW Kodeksa attiecīgajām sadaļām un šo nolikumu.

1.2. Jūras prakses apjoms (ilgums):

1.2.1. programma: Kuģu mehāniķis, programmas kods 41 525, piešķiramā

kvalifikācija: kuģu mehāniķis (studējošiem ar jūrskolas mācību diplomu,

80KP) prakses apjoms: 16 KP jeb 4 mēneši;

1.2.2. programma: Jūras transports, programmas kods 41 840, piešķiramā

kvalifikācija: kuģu vadītājs (studējošiem ar jūrskolas mācību diplomu,

80KP) prakses apjoms: 18 KP jeb 4 mēneši, divas nedēļas;

1.2.3. programma: Jūras transports, programmas kods 41 525, piešķiramā

kvalifikācija: kuģu mehāniķis (studējošiem ar vispārējo vidējo izglītību,

120KP): sākot ar 2013./2014. studiju gadu kopējais prakses apjoms: 32KP

100

jeb 8 mēneši. Minimālais prakses ilgums jūrā: 24KP jeb 6 mēneši. Ja

prakses ilgums ir tikai 24KP, koledžai ir tiesības dod praktikantam iespēju

izpildīt to kuģu remonta uzņēmumā / darbnīcās (prakses ilgums: 8 KP jeb 2

mēneši);

1.2.4. programma: Kuģu vadīšana, programmas kods 41 840, piešķiramā

kvalifikācija: kuģu vadītājs: (studējošiem ar vispārējo vidējo izglītību,

120KP), prakses apjoms: 36KP jeb 8 mēneši.

1.3. Prakses laiks, prakses vieta:

Prakse notiek uz kuģiem (turpmāk tekstā - prakses vieta):

1.3.1. II kursa 1. semestrī: kuģu mehāniķu katedras studējošiem (programma:

Kuģu mehāniķis, programmas kods 41 525, 80KP) – kuģa mehāniķa

praktikanta prakse jūrā mašīntelpas komandas sastāvā uz kuģiem ar

galveno dzinēju jaudu lielāku par 750kW, izpildot prakses programmu un

dokumentējot to prakses grāmatā;

1.3.2. II kursa 1. semestrī: kuģu vadītāju katedras studējošiem (programma: Jūras

transports, programmas kods 41 840, 80KP) – kuģu vadītāja praktikanta

prakse jūrā klāja komandas sastāvā uz kuģiem lielākiem par 500BT,

izpildot prakses programmu un dokumentējot to prakses grāmatā;

1.3.3. Sakot ar 2013./2014.studiju gadu, kuģu mehāniķu katedras studējošiem

(programma: Jūras transports, programmas kods 41 525, 120KP) kuģa mehāniķa praktikanta pirmā prakse notiek II kursā 2.semestrī un otrā

prakse notiek III kursa 1. semestrī jūrā mašīntelpas komandas sastāvā uz

kuģiem ar galveno dzinēju jaudu lielāku par 750kW, izpildot prakses

programmu un dokumentējot to prakses grāmatā;

1.3.4. II kursa 1. semestrī (pirmā prakse) un III kursa 1. semestrī (otrā prakse):

kuģu vadītāju katedras studējošiem (programma: Kuģu vadīšana,

programmas kods 41 840, 120KP) – kuģu vadītāja praktikanta prakse jūrā

klāja komandas sastāvā uz kuģiem lielākiem par 500BT, izpildot prakses

programmu un dokumentējot to prakses grāmatā.

1.4. Uzņēmums:

1.4.1. Koledža slēdz divpusējos sadarbības līgumus ar komersantiem, kuriem ir

tiesības iekārtot personas darbā uz kuģiem (turpmāk tekstā – uzņēmums).

Studējošiem ir tiesības sadarboties gan ar koledžas sociālajiem

partneriem (komersantiem, kuriem ir tiesības iekārtot personas darbā

uz kuģiem), gan ar citiem licencētiem komersantiem (pilns saraksts -

www.jurasadministracija.lv).

1.4.2. Studējošie izvēlas uzņēmumu, saskaņojot savu izvēli ar prakses

koordinatoru koledžā.

1.4.3. Praktikants ar koledžu un uzņēmumu slēdz trīspusējo līgumu par

kvalifikācijas prakses nodrošināšanu, organizēšanu un norisi, kurā

atspoguļoti pušu pienākumi un atbildība prakses gaitā. Papildus trīspusējam

līgumam praktikants slēdz divpusēju darba kontraktu ar uzņēmumu pēc

kuģa īpašnieka apstiprināta parauga un ievēro tā noteikumus.

1.5. Pārējie noteikumi:

1.5.1. Praksi īsteno, pamatojoties uz prakses programmu.

1.5.2. Praksi beidzot, noteiktā termiņā studējošie iesniedz koledžai dokumentu

kopums, kas apstiprina prakses programmas izpildi (turpmāk tekstā -

prakses dokumenti).

101

1.5.3. Prakses noslēguma pārbaudījuma veids ir prakses rezultātu aizstāvēšana.

Aizstāvēšanas datums, laiks un vieta, kā arī atbildīgie koledžas darbinieki

tiek noteikti koledžas direktora rīkojumā.

2. Prakses programma (mērķis un uzdevumi)

2.1. Jūras prakses programma (mērķis un uzdevumi)

2.1.1. Prakses programmas variants atkarīgi no izvēlētas studiju programmas

koda:

2.1.2. programmas kods 41 525, 80 KP – prakses programma kuģu mehāniķu

katedras studējošiem (programma: kuģu mehāniķis, programmas kods

41 525);

2.1.3. programmas kods 41 525, 120 KP – prakses programma kuģu mehāniķu

katedras studējošiem (programma: Jūras transports, programmas kods

41 525);

2.1.4. programmas kods 41 840, 80 KP - prakses programma kuģu vadīšanas

katedras studējošiem (programma: Jūras transports, programmas kods

41 840);

2.1.5. programmas kods 41 840, 120 KP - prakses programma kuģu vadīšanas

katedras studējošiem (programma: Kuģu vadīšana, programmas kods

41 840).

2.1.6. Jūras prakses mērķis:

nostiprināt un pilnveidot iegūtās teorētiskās zināšanas, praktiskās prasmes un

iemaņas atbilstoši izvēlētās profesijas standarta prasībām kvalificēta

personāla uzraudzībā uz kuģa, dokumentējot iegūto pieredzi prakses grāmatā.

2.2.7. Jūras prakses uzdevumi:

2.2.7.1. izpildīt prakses programmu patstāvīgi un kvalificēta personāla

uzraudzībā;

2.2.7.2. sistemātiski pildīt sardzes pienākumus kvalificēta personāla

uzraudzībā;

2.2.7.3. savākt nepieciešamo informāciju prakses projekta izstrādei;

2.2.7.4. veikt pētījumus kvalifikācijas darba tēmā, pamatojoties uz prakses

vietā gūto informāciju.

3. Kvalifikācijas prakses organizēšana un norise

3.1. Kvalifikācijas prakses organizēšanā piedalās koledža, uzņēmums un praktikants.

3.2. Koledža:

3.2.1. slēdz divpusējos sadarbības līgumus ar uzņēmumiem un sniedz

praktikantiem informāciju par tiem, kā arī par citiem potenciālajiem

prakses vietu nodrošinātājiem;

3.2.2. instruē praktikantus par kvalifikācijas prakses organizēšanas un norises

kārtību;

3.2.3. nodrošina praktikantus ar kvalifikācijas prakses dokumentiem (Jūrnieka

grāmatiņu, prakses programmu, prakses grāmatu, praktikanta raksturojuma

veidlapu, metodiskiem norādījumiem prakses projekta izstrādei un

noformēšanai) un iepazīstina ar dokumentu noformēšanas prasībām un

prakses rezultātu novērtēšanas veidu;

3.2.4. informē praktikantu par ārstiem, kuriem ir tiesības veikt jūrnieku veselības

pārbaudes saskaņā ar STCW konvencijas noteikuma Nr. 1/9 prasībām;

102

3.2.5. izsniedz praktikantam prakses grāmatu un instruē par PG nozīmi un

noformēšanas prasībām;

3.2.6. reģistrē katru izsniegto prakses grāmatu reģistrācijas žurnālā;

3.2.7. slēdz trīspusējo līgumu ar praktikantu un uzņēmumu, ievēro tā noteikumus;

3.2.8. novērtē kvalifikācijas prakses rezultātus, balstoties uz novērtējuma

kritērijiem (1. tabula)

3.3. Praktikants:

3.3.1. ir personīgi atbildīgs par prakses programmas apgūšanu, prakses grāmatas

aizpildīšanu, saglabāšanu un uzrādīšanu vērtēšanas komisijai koledžā un

Latvijas Jūrnieku reģistrā, kā arī par prakses projekta izstrādi;

3.3.2. pirms prakses saņem prakses grāmatu (studējošie ar iepriekšējo

profesionālo vidējo izglītību turpina izpildīt uzdevumus jūrskolā

izsniegtajās prakses grāmatās), prakses programmu, praktikanta

raksturojama veidlapu, metodiskos norādījumus prakses projekta izstrādei

un noformēšanai, kā arī iepazīstas ar prakses rezultātu vērtēšanas

kritērijiem;

3.3.3. pirms prakses slēdz trīspusējo līgumu par kvalifikācijas prakses

nodrošināšanu, organizēšanu un norisi ar koledžu un uzņēmumu, ievēro tā

noteikumus, iesniedz koledžai vienu un aģentūrai – otru parakstīto

trīspusējā līguma oriģinālu, glabā trešo parakstīto trīspusējā līguma

oriģinālu, ieraksta savā prakses grāmatā uzņēmuma nosaukumu un

juridisko adresi;

3.3.4. papildus trīspusējam līgumam slēdz divpusējo darba kontraktu ar

uzņēmumu pēc kuģa īpašnieka apstiprināta parauga un ievēro tā

noteikumus;

3.3.5. ja praktikantam nav mācību parādu, viņam ir tiesības uzsākt praksi jūrā

pirms studiju programmā noteiktā termiņa pamatojoties uz uzņēmuma

piedāvājumu, nodaļas pasniedzēju piekrišanu un saskaņā ar direktora

rīkojumu;

3.3.6. prakses gaitā pakāpeniski apgūst praktiskās iemaņas, aizpilda

„Uzdevumi”(”Tasks”) lappuses prakses grāmatā, balstoties uz prakses

programmu, un savlaicīgi iesniedz prakses grāmatu atbildīgajam kuģa

virsniekam pārbaudei un parakstīšanai;

3.3.7. prakses gaitā sistemātiski pilda sardzes pienākumus kvalificēta personāla

uzraudzībā;

3.3.8. prakses gaitā atlasa un apkopo materiālus prakses projekta izstrādei;

3.3.9. prakses beigās iesniedz noformēšanai prakses vadītājam uz kuģa koledžā

apstiprināto praktikanta raksturojama veidlapu;

3.3.10. pēc prakses ierodas uzņēmumā, lai apstiprinātu prakses grāmatu;

3.3.11. pēc prakses iesniedz koledžas prakses koordinatoram prakses dokumentus;

3.3.12. praktikantam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja darba apstākļi rada

draudus personiskajai vai apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai, par to

paziņojot aģentūrai un koledžai.

3.4. Uzņēmums:

3.4.1. ievēro divpusējā sadarbības līguma noteikumus, ja ir noslēgts līgums ar

koledžu;

3.4.2. nodrošina, ka praktikants uzsāk darbu uz kāda no uzņēmuma uzraudzībā

esošajiem kuģiem pēc atbilstoša darba kontrakta (kuģa īpašnieka

apstiprināts paraugs) noslēgšanas;

103

3.4.3. vienlaicīgi ar darba kontraktu slēdz trīspusējo līgumu par kvalifikācijas

prakses nodrošināšanu, organizēšanu un norisi ar praktikantu un koledžu un

ievēro tā noteikumus, glabā vienu parakstīto trīspusējā līguma oriģinālu;

3.4.4. informē koledžas prakses koordinatoru par praktikanta pārkāpumiem vai

nelaimes gadījumiem prakses vietā;

3.4.5. uzdod kuģa kapteinim pildīt prakses vadītāja pienākumus klāja komandā

un kuģa vecāko mehāniķim pildīt prakses vadītāja pienākumus mašīntelpas

komandā. Prakses vadītājs uz kuģa sekmē uzņēmuma sadarbību

kvalifikācijas prakses vietā: regulāri pārbauda prakses programmas apguvi,

prakses grāmatas aizpildīšanu, reizi mēnesī prakses grāmatā veic ierakstus

attiecīgajā lappusē („Master’s Inspection of Record Book”/ „Chief

Engineer’s Monthly Inspections”), paraksta to un apstiprina ar kuģa

zīmogu, noformē koledžas apstiprinātu praktikanta raksturojuma formu

(novērtē kvalifikācijas praksi):

3.4.5.1. kuģa kapteinis norīko attiecīgas kvalifikācijas stūrmani kā atbildīgo

par topošā kuģa vadītāja apmācību. Atbildīgais stūrmanis palīdz

praktikantam iegūt nepieciešamās prasmes katrā prakses

programmas jautājumā, sistemātiski pārbauda prakses grāmatu,

divas reizes mēnesī veic ierakstus attiecīgajā lappusē („Shipboard

Training Officer’s Review of Training Progress”), paraksta

aizpildītus prakses uzdevumus;

3.4.5.2. kuģa vecākais mehāniķis norīko attiecīgas kvalifikācijas mehāniķi

kā atbildīgo par topošā kuģa mehāniķa apmācību. Atbildīgais

mehāniķis palīdz praktikantam iegūt nepieciešamās prasmes katrā

prakses programmas jautājumā, sistemātiski pārbauda PG, paraksta

aizpildītus prakses uzdevumus;

3.4.6. pēc praktikanta ierašanās uz kuģa atbildīgie virsnieki veic darba drošības

instruktāžu saskaņā ar STCW konvencijas noteikumu VI/1, iepazīstina

praktikantu ar kuģi un darba pienākumiem saskaņā ar STCW konvencijas

noteikumu I/14 un parakstās attiecīgajās lappusēs prakses grāmatā;

3.4.6. pēc prakses uzņēmums apstiprina praktikanta prakses grāmatu.

4. Prakses dokumenti

4.4. Kvalifikācijas praksi beidzot, studējošie noteiktā termiņā iesniedz koledžas

prakses koordinatoram dokumentu kopumu, kas apstiprina prakses iziešanu.

Dokumentu saraksts:

4.4.6. jūrnieka grāmatiņa (Seaman’s Book);

4.4.7. trīspusējs līgums par kvalifikācijas prakses nodrošināšanu;

4.4.8. praktikanta raksturojums no prakses vietas pēc koledžā izstrādāta un

apstiprināta parauga;

4.4.9. noformēta prakses grāmata (turpmāk tekstā - PG), kuru apstiprina

uzņēmums:

4.4.9.1. prakses grāmatas mērķis ir palīdzēt praktikantam maksimāli lietderīgi

izmantot jūras prakses laiku un apgūt praktiskās iemaņas, kas

nepieciešamas, lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu

atbilstoši STCW konvencijas prasībām;

4.4.9.2. prakses grāmata apliecina studenta praktiskās sagatavotības 4. līmeņa

sasniegšanu un kvalifikācijas prakses uzdevumu apgūšanu. Koledžas

absolventi uzrāda vērtēšanas komisijai koledžā aizpildītu prakses

104

grāmatu prakses rezultātu novērtēšanai un vērtēšanas komisijai

Jūrnieku reģistrā kvalifikācijas piešķiršanai;

4.4.9.3. ierakstus PG veic latviešu vai angļu valodā;

4.4.10. prakses projekts.

5. Kvalifikācijas prakses pārbaudījums un novērtēšana

5.1. Prakses noslēguma pārbaudījuma veids ir prakses rezultātu aizstāvēšana.

Kvalifikācijas prakses

rezultātu aizstāvēšanu vērtē novērtējuma skalā: ieskaitīts/ neieskaitīts, balstoties uz

ierakstiem

prakses grāmatā, prakses projektu un praktikanta zināšanām.

5.2.Koledža pēc atskaites dokumentu saņemšanas lemj par atļaujas došanu prakses

rezultātu aizstāvēšanai, organizē prakses rezultātu aizstāvēšanu un paziņo

studējošiem par aizstāvēšanas dienu, laiku un vietu, kā arī komisijas sastāvu

(direktora rīkojums).

5.3.Prakses rezultātu aizstāvēšanai tiek pielaisti studējošie, kuri izpildījuši prakses

programmu un ir pozitīvi raksturoti prakses vietā.

5.4.Prakses rezultātu aizstāvēšana tiek organizēta intervijas veidā. Pirms prakses

rezultātu aizstāvēšanas studējošie saņem veidlapu vērtējumam, kurā ir norādītas

intervija tēmas un vērtētāji. Aizstāvēšanas gaitā vērtētāji – nodaļas speciālisti

pārbauda programmas izpildi prakses grāmatā, prakses projekta attiecīgo

sastāvdaļu vai sastāvdaļas, intervijas veida pārbauda praktikanta zināšanas, novērtē

tās ar atzīmi „ieskaitīts”/”neieskaitīts”, ieraksta rezultātu attiecīgajā ailē un

paraksta lappusi. Ja visi komisijas locekļi pozitīvi novērtē prakses rezultātus,

komisijas priekšsēdētājs aizpilda prakses rezultātu aizstāvēšanas protokolu, kuru

paraksta visi komisijas locekļi.

5.5.Vērtējuma rezultātus apspriež un apstiprina kuģu mehāniķu / kuģu vadītāju

katedras sēdē, balstoties uz ierakstiem protokolā, un ieraksta šo lēmumu katedras

sēdes protokolā.

5.6.Studējošiem ir tiesības uz atkārtoto aizstāvēšanu par maksu (direktora rīkojums);

5.7.Lai izliktu vērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”, koledžas atbildīgais personāls

ievēro šādus metodiskos norādījumus:

1.tabula

Nr.

p.k.

Novērtējuma kritērijs Ieskaitīts Neieskaitīts Piezīmes

1. Programmas izpilde

(ieraksti prakses

grāmatā)

Programma izpildīta Programma nav

izpildīta

Attiecīgas katedras

atbildīgais

akadēmiskais personāls

novērtē vizuāli

3. Prakses projekta

izstrāde, noformēšana

Prakses projekts ir

izstrādāts un

noformēts pēc

noformēšanas

norādījumiem

Prakses projekts

nav izstrādāts vai

ir izstrādāts, bet

neatbilst

noformēšanas

norādījumiem

Attiecīgās katedras

atbildīgais

akadēmiskais personāls

novērtē vizuāli

4. Projekta sastāvdaļas

saturs

Prakses projekta

sastāvdaļas saturs

atbilst metodiskiem

norādījumiem

Prakses projekta

sastāvdaļas saturs

neatbilst

metodiskiem

norādījumiem

Attiecīgās katedras

atbildīgais

akadēmiskais personāls

novērtē, klausoties

prakses aizstāvēšanu

5. Spēja atbildēt uz

uzdotajiem jautājumiem

Stāstījums loģisks,

pārliecinošs. Spējīgs

Spējīgs atbildēt uz

daļu no

Attiecīgās katedras

atbildīgais

105

prakses rezultātu

aizstāvēšanā,

pamatojoties uz

ierakstiem prakses

grāmatā un prakses

projekta saturu

atbildēt uz

jautājumiem

jautājumiem akadēmiskais personāls

novērtē intervijas veidā

106

Pilikums 6.

Vienošanās līgumi.

107