II. daļa

STOPIŅU NOVADA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS

ar grozījumiem

1. sējums

Teritorijas plānojuma apraksts

Stopiņu novada dome, 2009

2

II. daļa

STOPIŅU NOVADA

TERITORIJAS PLĀNOJUMS AR GROZĪJUMIEM

1.sējums

Teritorijas plānojuma apraksts Stopiņu novada padomes priekšsēdētājs J.Pumpurs

projekta izstrādes vadītājs A.Rībenis plānotāja G.Bičevska

2009

3

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS

AR GROZĪJUMIEM

Projekta sastāvs

I daļa Stopiņu novada teritorijas attīstības programma II daļa Stopiņu novada teritorijas plānojums ar grozījumiem 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

2. sējums

Teritorijas plānojuma grafiskā daļa

3. sējums

Saistošie apbūves noteikumi

III. daļa Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes process 1. sējums Teritorijas plānojuma grozījumu 1. posms – iesniegumi, priekšlikumi, iedzīvotāju

sapulces viedokļu noskaidrošanai

2. sējums Domes lēmumi, darba uzdevums, institūciju nosacījumi teritorijas plānojuma izstrādei, nosacījumu apkopojums

3. sējums

Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas 2. posms

4

1. SATURA RĀDĪTĀJS

1. SATURA RĀDĪTĀJS 4

2. PLĀNOJUMĀ MINĒTO TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 6

3. PLĀNOJUMA GROZĪJUMU IZSTRĀDES GAITA 10

3.1. SAGATAVOŠANĀS POSMS GROZĪJUMU IZSTRĀDEI 10 3.2. PAMATPRINCIPI 13 3.3. MĒRĶI 13 3.4. UZDEVUMI 13 3.5. LAIKA POSMS 14 3.6. NOSACĪJUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDĀŠANAI 14 3.7. SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS PROCESS 15

4. PLĀNOJUMA SASTĀVS 17

4.1. APRAKSTS 17 4.2. GRAFISKĀ DAĻA 17 4.3. SAISTOŠIE APBŪVES NOTEIKUMI 18

5. LIKUMDOŠANA 19

I.DAĻA ESOŠĀ SITUĀCIJA 23

6. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUM 23

6.1. NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS 23 6.2. RĪGAS REĢIONS 23 6.3. RĪGAS RAJONS 24 6.4. RĪGAS ATTĪSTĪBA 25 6.5. KAIMIŅU NOVADU ATTĪSTĪBA 25 6.6. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS PRINCIPI 25 6.7. NOVADA VĪZIJA UN MĒRĶI 26 6.8. NOVADA TERITORIJAS VĒRTĪBAS 27

7. VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS 28

7.1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS 28 7.2. TERITORIJA 28 7.3. IEDZĪVOTĀJI 28 7.4. IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS 31 7.5. TELPISKĀ STRUKTŪRA 32 7.6. KLIMATS 34 7.7. RELJEFS, VIRSMAS RAKSTUROJUMS 34 7.8. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE, ĢEOLOĢISKIE PROCESI, HIDROLOĢISKIE APSTĀKĻI 34 7.9. MAĢISTRĀLIE TĪKLI 34 7.10. INŽENIERTEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS 35 7.11. TAUTSAIMNIECĪBA 35 7.12. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA 35 7.13. REKREĀCIJA UN TŪRISMS 36 7.14. ĪSS NOVADA VĒSTURISKS APRAKSTS 36 7.15. KULTŪRAS MANTOJUMS 37

II.DAĻA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RESURSI UN TERITORIJAS PLĀNOTĀ IZMANTOŠANA 38

8. TERITORIJAS DABAS RESURSI UN TO AIZSARDZĪBA 38

8.1. DERĪGIE IZRAKTEŅI 38 8.2. VIRSZEMES ŪDEŅI 38 8.3. PAZEMES ŪDENS RESURSU KRĀJUMU UN TO AIZSARGĀTĪBAS RAKSTUROJUMS 39

5

8.4. AUGSNE 39 8.5. MEŽI 39 8.6. AIZSARGĀJAMIE DABAS OBJEKTI 39

9. KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA 44

10. REKREĀCIJAS UN TŪRISMA OBJEKTI UN TERITORIJAS 46

11. VIDES KVALITĀTE UN AIZSARDZĪBA 47

11.1. VIDES PIESĀRŅOJUMS 47 11.2. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU RAKSTUROJUMS 47 11.3. ĢEOLOĢISKĀ RISKA TERITORIJAS 48 11.4. STOPIŅU NOVADA IEDZĪVOTĀJU RADĪTO ATKRITUMU APJOMS 48 11.5. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA 48 11.6. KRITUŠO DZĪVNIEKU APGLABĀŠANAS RISINĀJUMS 48 11.7. REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS 49 11.8. MELIORĀCIJAS SISTĒMA 49 11.9. APPLŪSTOŠĀS TERITORIJAS 49

12. UGUNSDROŠĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA, PAUGSTINĀTA RISKA OBJEKTI 51

13. INŽENIERKOMUNIKĀCIJU RAKSTUROJUMS 53

13.1. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA 53 13.2. SILTUMAPGĀDE 54 13.3. ELEKTROAPGĀDE 54 13.4. TELEKOMUNIKĀCIJAS 56 13.5. GĀZES APGĀDE 56

14. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA 57

15. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 60

15.1. ZEMES IZMANTOŠANA 61

16. PLĀNOTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 65

16.1. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA 65 16.2. DABAS TERITORIJAS UN TO AIZSARDZĪBA 65 16.3. APBŪVES TERITORIJAS 66

16.3.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS 66 16.3.2. JAUKTAS APBŪVES TERITORIJAS 67 16.3.3. RAŽOŠANAS, KOMUNĀLĀS UN NOLIKTAVU SAIMNIECĪBAS TERITORIJAS 67 16.3.4. CITAS IZMANTOŠANAS 68

17. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA 70

18. IZMANTOTIE DATU AVOTI 71

19. ZIŅOJUMS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA ATBILSTĪBU AUGSTĀKA PLĀNOŠANAS LĪMEŅA TERITORIJAS PLĀNOJUMA PRASĪBĀM 72

6

2. PLĀNOJUMĀ MINĒTO TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS

Šajā nodaļā definētas apbūves noteikumos atļautās izmantošanas Stopiņu novada attiecīgajā

apbūves vai izmantošanas teritorijā, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums (slīpajā rakstā jēdzienu definīcijas, kas minētas likumdošanā).

2.1. Adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru –adreses elementu- kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko re’ģistrē Valsts ze4mes dienesta informācijas sistēmā- Valsts adrešu reģistrā. Administratīvajā teritorijā adrese nedrīks atkārtoties. (MKN NR.384 no 27.08.2002.)

2.2. Aizsargājama dabas teritorija - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme un kas ir īpašā valsts aizsardzībā.

2.3. Aizsargjoslas –noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes. (AL)

2.4. Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. (BL) 2.5. tādu plānotu, izmantotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un

teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēkas ir primārais elements. 2.6. Apbūves noteikumi – pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi – būvnoteikumi, kas

juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu nekustamā īpašuma izmantošanas un būvniecības tiesības, nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem un ar tiem saistītiem nekustamiem īpašumiem.

2.7. Apbūves teritorija- teritorija, kas teritorijas plānojumā noteikta apbūvei. 2.8. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur

neiegūst produkciju, bet kas ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, kapsētas, dzelzceļu un ceļu nogāzes un kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert ar rekreāciju saistītas ēkas un citas būves.

2.9. Atļautā izmantošana – zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota vai nodomāta saskaņā ar teritorijas plānojumu.

2.10. Brīvā (zaļā) teritorija – zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst stāvvietu, piebraucamo ceļu, baseinu, terašu un citu labiekārtojuma elementu platības. To raksturo ar brīvās teritorijas procentu no zemesgabala platības un parasti ietver apstādījumus.

2.11. Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē ai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā.

2.12. Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums,kam ir noteikta funkcija (BL); – arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, to kopums, kā arī attiecīgās ar tām saistītās tehniskās iekārtas.

2.13. Būvlaide –zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas, kaimiņu zmes gabalu robežas līdz apbūvei ( ielas pusē parasti paralēli sarkanai līnijai, no kaimiņu zemes gabalu robežas 3m vai 4m saskaņā ar CL). Parasti nosaka detālplānojumā.

2.14. Būvniecība – visu veidu būvju projektešana un būvdarbi. (BL) 2.15. Būvobjekts – jaunbūve, kā arī renovējama, rekonsturējama, vai remontējama ēka vai cita

būve vai ēku ēku un citu būvju kopums ar tam pieerošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām. (VBN)

2.16. Būvvalde – pašvaldības institūcija, kas pārzina kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. (BL) Būvvaldes sastāvā iekļaujamas pašvaldības amatpersonas, kurām ir atbilstoša speciālā izglītība vai būvniecības kontroles tiesības un kuras veic ar būvniecību, teritoriālplānošanu un zemes ierīību saistītus pienākumu.s (VBN)

7

2.17. Darījumu objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību.

2.18. Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, pļavu, purvu un upju, citu ūdenstilpju un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota nozīme.

2.19. Daudzstāvu daudzdzīvokļu māja - 3 un vairāk stāvu (neskaitot pagrabu) dzīvojamā māja vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus.

2.20. Degvielas uzpildes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu pārdošanu, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objektu automašīnu mazgāšanu kā palīgizmantošanas. Degvielas stacijas izvietošannas iespēju ielas sarkanajās līnijās vai ceļa piederības joslā pamato ar detālplānojumu.

2.21. Detālplānojums - novada teritorijas teritoriālplānojums, kas detalizē teritorijas plānojumu, nosakot robežas un prasības katrai parcelei vai zemesgabalam. Pilsētu detālplānojumi detalizē zemesgabalu sadalīšanu un to robežu pārkārtošanu.

2.22. Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektiem. To galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu, kā arī vides un cilvēku drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā.

2.23. Dzelzceļš nozīmē izmantošanu, kas dzelzceļa darbības nodrošināšanu, arī pieturvietas, preču stacijas un šķirotavas.

2.24. Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums.

2.25. Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina šo komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju.

2.26. Gājēju iela - novada izbūves teritorijas daļa intensīvai gājēju piekļūšanai pie atsevišķiem dabas vai apbūves objektiem ar ierobežotu vai slēgtu transporta kustību.

2.27. Ģenerālplāns – visa novada vai pilsētas teritoriālplānojums. (VBN) Parasti plāns, kas izstrādāts padomju gados un LR līdz 1998.gadam ar nosaukumu ģenerālplāns, šobrīd analogs teritorijas plānojums.

2.28. Ģimenes dārziņš – teritorija, kur uz nomas līgumā noteiktu termiņu atļauta sakņu dārza ierīkošana ģimenes vajadzībām bez pagaidu būvēm (inventāra noliktavām).

2.29. Ģimenes māja – apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (savrupmāju) (1-2 ģimenēm) ar vai bez saimniecības ēkām un inženierbūvēm, kuru būvē par personīgiem līdzekļiem.

2.30. Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta novada ciematu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts ceļiem. Novada iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts augstāks kategorijas ceļiem un automaģistrālēm.

2.31. Inženierkomunikāciju – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām,sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. (BL)

2.32. Inženiertehniskais objekts – zeme, būve vai tās daļa, izmantota vai plānota valsts vai novada transporta sistēmu (ceļu, ielu un dzelzceļa) objektu izvietošanai.

2.33. Inženierkomunikāciju objekts – zeme, būve vai tās daļa, izmantota vai plānota valsts vai novada inženierkomunikāciju apgādes (infrastruktūras) un transporta sistēmu (ceļu, ielu un dzelzceļa) objektu izvietošanai.

2.34. Kapsēta - zeme kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai.

2.35. Kultūras pieminekļi - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa- kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas) kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru

8

saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas Valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

2.36. Lauksaimnieciska lietošana – zemes apstrāde, lai ražotu pārtikas produktus, bet neietver lopkopības fermu.

2.37. Maģistrāle - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts autoceļu savienošanai ar novada dzīvojamiem rajoniem un iedzīvotāju darba vietām, kā arī iekšējiem autotransporta sakariem. Maģistrāle ietver teritoriju tās sarkanajās līnijās un krustojumus ar novada ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem.

2.38. Mežaparks - paliela, vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto dažādiem atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un augsts labiekārtojuma līmenis, vienlaikus saglabājot mežu vizuālo dabiskumu.

2.39. Mežs - dabiski veidojusies, galvenokārt ar kokaugiem apaugusi teritorija, kurā pašatjauno-šanās procesi notiek dabiski, sabiedrībai pieejama, ar kokiem apaugusi liela zemes teritorija (0,5 ha).

2.40. Neatbilstoša izmantojuma statuss - zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta pirms teritorijas plānojumā noteikts cits izmantojums.

2.41. Noliktava nozīmē izmantošanu, kas ietver materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanu, glabāšanu un saglabāšanu (saldēšanu).

2.42. Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam.

2.43. Piebraucamais ceļš - jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie atsevišķa reāli dabā esoša nekustamā īpašuma zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums citiem nekustamiem īpašumiem, kas reģistrēts Zemesgrāmatā.

2.44. Purvs - ekosistēmas uz kūdras augsnēm,kurās koku augtums konkrētajā vietā nevar sasniegt veirāk par septiņiem metriem.(AL)

2.45. Sanitārā aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem ar paaugstinātām sanitārajām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

2.46. Sarkanā līnija –pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritopriju un apbūvējamās vai citādiā veidā izmantojamās teritorijas.(AL) juridiski noteikta vai projektēta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta, maģistrāles, ielas, piebrauktuves, laukuma un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

2.47. Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja uz dabā reāli atdalīta atsevišķa nekustamā īpašuma zemes gabala ar novadā noteiktu minimālo zemes gabala platību.

2.48. Sociālās aprūpes objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver iedzīvotāju sociālo aprūpi, arī sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai līdzīgiem nolūkiem.

2.49. Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām Tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta kajāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, robežapsardzībai, vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.

2.50. Tirdzniecības objekts - arī tirdzniecības centru ar kopējo telpu platību lidz 1000m², universālveikalu ar kopējo telpu platību 500 līdz 1000m², veikalu ar kopējo telpu platību 50 līdz 500m², tirgu ar kopējo telpu platību lidz 500m², kas ietver arī salonu, aptieku, restorānu, bāru, kafejnīcu un citu pakalpojumu objektus, bet nenozīmē minēto kā palīgizmantošanu un neietver nekādu ražošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību un lielveikalu.

2.51. Turpmākās izpētes un projektēšanas teritorijas – teritorijas, kurās jāizdara nepieciešamās izpētes un jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu.

2.52. Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu (ne īsāku par 24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā.

9

2.53. Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ.

2.54. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur uzkrājas ūdens.

2.55. Vairākstāvu daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja ar ne vairāk par trim stāviem (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī un pagalmus.

2.56. Vides un dabas resursu aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem, kas nozīmīgi no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. Tās galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvās antropogēnās iedarbības ietekmi uz šiem objektiem to saglabāšanas nolūkā.

2.57. Vienas ģimenes dzīvojamā māja nozīmē izmantošanu, kas ietver vienas ģimenes dzīvošanu (vienai mājturību).

2.58. Vides pieejamība – iespēja cilvēkiem ar kustību un redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotai apbūves funkcijai. (BL)

2.59. Zemesgabals - (agrāk - gruntsgabals) juridiski noteikta zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma teritorijas pamatvienība, atsevišķs dabā esošs zemes gabals.

10

3. PLĀNOJUMA GROZĪJUMU IZSTRĀDES GAITA

3.1. SAGATAVOŠANĀS POSMS GROZĪJUMU IZSTRĀDEI

Stopiņu novadā ir spēkā esošais plānojums 2003.-2013. gadam, kas apstiprināts ar lēmumu:

Stopiņu pagasta padomes 2004. gada 28.janvāra sēdes Nr. 76 lēmums Nr.1. „Apstiprināt Stopiņu pagasta teritorijas plānojumu un saistošos apbūves noteikumus galīgā redakcijā”. Izdot saistošos noteikumus „Stopiņu pagasta teritorijas plānojums

un saistošie noteikumi”.

Pārskata 2 sējumā par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi apkopoti Stopiņu novada domes lēmumi un citi materiāli par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu.

Pēc esošā attīstības plāna stāšanās spēkā tiek saņemti priekšlikumi no fiziskām un juridiskām personām par Stopiņu novada attīstības plāna grozījumu nepieciešamību.

Izvērtējot Stopiņu pagasta teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Stopiņu pagasta padomes

2004.gada 28. janvāra sēdes Protokolu Nr.76, lēmums Nr.1 un saskaņā ar LR MK 2004.gada19.oktobra noteikumu Nr.833 ,,Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” Noslēguma jautājumu 77.pantu Stopiņu novada dome nolemj izdarīt grozījumus Stopiņu novada teritorijas plānojumā

Stopiņu novada domes 08.06.2005. sēdes Nr. 8 lēmums „Izdarīt grozījumus ar 2004.gada 28. janvāra Stopiņu pagasta padomes sēdes Nr. 76 lēmumu Nr. 1

apstiprinātajā Stopiņu pagasta teritorijas plānojumā”

Tiek uzsākti vairāki teritorijas plānojuma grozījumi to daļām (apkopoti pārskata 1 sējumā par

Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi). Daži uzsāktie grozījumi tiek turpināti un apstiprināti kā saistošie noteikumi:

Lēmums par uzsākšanu Lēmums par apstiprināšanu

Stopiņu novada domes 15.12.2004.sēdes Nr.100 lēmums „Atļaut uzsākt teritoriālplānojuma grozījumu projektu izstrādi, paredzot zemes lietošanas mērķa maiņu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvi (nekustamam īpašumam „VENTAS” ar kadastra Nr. 80960090177.

Stopiņu novada domes 10.08.2005. lēmums ”Apstiprināt teritoriālplānojuma grozījumu projekta galīgo redakciju nekustamam īpašumam „VENTAS”, kadastra Nr. 80960090117. Apstiprināt Stopinu novada domes saistošos noteikumus Nr.1/tp „Teritoriālplānojuma grozījumu projekta Rīgas rajona Stopiņu novada nekustamam īpašumam „VENTAS”) kadastra Nr. 80960090117) 2,00 ha grafiskā daļa un tā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Stopiņu novada domes 06.04.2005. sēdes Nr.4 lēmums „Atļaut uzsākt teritoriālplānojuma grozījumu

Stopiņu novada domes 23.01.2008. lēmums „Apstiprināt teritorijas plānojuma grozījumu projektu kā galīgo redakciju nekustamiem īpašumiem ar

11

projektu izstrādi nekustamam īpašumam ar kadastra Nr. 80960030409, 80960030410, 80960030412, ar mērķi – mainīt esošo meža teritoriju uz labiekārtotu ārtelpu zaļajiem koridoriem un jauktas darījumu sabiedrisko objektu dzīvojamās apbūves teritoriju. (protokols Nr. 4).

kadastra Nr. 80960030409, 80960030410, 80960030412. Apstiprināt Stopinu novada domes saistošos noteikumus Nr.4 / t p „Teritorijas plānojuma grozījumu projekts Rīgas rajona Stopiņu novada nekustamam īpašumam ar kadastra Nr. 80960030409, 80960030410, 80960030412 grafiskā daļa un to teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Stopiņu novada domes 29.06.2005. lēmums „Atļaut uzsākt teritoriālplānojuma grozījumu projektu izstrādi un apstiprināt darba uzdevumu teritoriālplānojuma grozījumu projekta izstrādāšanai Stopiņu novada teritorijas daļai – zemes gabaliem pie Getliņu ielas.

Stopiņu novada domes 08.03.2006. lēmums „Apstiprināt teritorijas plānojumu zemes gabaliem pie Getliņu ielas. Izdot pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 3/tp

Pārskata 1 sējumā par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi – Fizisko un juridisko personu iesniegumu un priekšlikumu par konkrētu zemes gabalu atļautās izmantošanas izmaiņām apkopojums un izvērtējums

Pārskata 1 sējumā par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi – Fizisko un

juridisko personu un kolektīvu iesniegumu un priekšlikumu teritorijas plānojuma sakarā apkopojums un izvērtējums

Pārskata 1 sējumā par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi - Stopiņu novada

domes lēmumi – atbildes uz priekšlikumiem par to izvērtēšanu teritorijas plānojuma izstrādes gaitā. Ņemot vērā LR RAPLM 27.04.2006. vēstuli Nr. 1-06/3988 ar ieteikumu izmantot efektīvu

teritorijas plānošanas sistēmu, Stopiņu dome uzsāk teritorijas plānojuma grozījumus visai teritorijai.

Stopiņu novada domes 25.04.2007.sēdes Nr. 56 lēmums „Uzsākt Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi”, „Uzsākt Stopiņu novada teritorijas plānojuma

grozījumu sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu”

Tiek sagatavota teritorijas plānojumu grozījumu 1.redakcija un nodota sabiedriskai apspriešanai

ar Stopiņu novada domes lēmumu.

Stopiņu novada domes 12.12.2007.sēdes Nr. 72 lēmums „Nodot Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju sabiedriskai apspriešanai un atzinumu

saņemšanai. Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 5.februārī.”

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes 05.02.2008. materiāli Pārskata 1 sējumā par Stopiņu

novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi.

12

Tiek izsludināta sanāksme 27.02.2008. Rumbulas nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas dzīvo ap Getliņu izgāztuvi, lai vienotos par teritorijas turpmāko attīstību. Sanāksmes materiāli Pārskata 1 sējumā par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi

Stopiņu novada dome ar 2008.gada 27.marta vēstuli Nr.01-10/360 nosūta pievienotos

materiālus Vides pārraudzības valsts birojam par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumiem. Vides pārraudzības valsts birojs izdod lēmumu:

Vides pārraudzības valsts biroja 01.04.2008. lēmums Nr. 19 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”

Ņemot vērā problēmas ar ātrgaitas Automaģistrāles E22 austrumu ievada Rīgā projekta izstrādi,

kas nenosaka konkrētu ceļa trase, kas apmierinātu Stopiņa novada prasības un grozījumiem aizsargjoslu likumā, kā arī grozījumus LR MK 19.10.2004. noteikumos Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” izstrādātie Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumi tiek noraidīti ar Stopiņu novada domes lēmumu:

Stopiņu novada domes 09.04.2008 .sēdes Nr. 79 lēmums „Noraidīt Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam

darba uzdevumam”

Stopiņu novada dome ar 2008.gada 27.marta vēstuli Nr.01-10/360 nosūta pievienotos

materiālus Vides pārraudzības valsts birojam par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumiem. Automaģistrāles E22 ietekmes uz vidi publiskā apspriešana, kas notika 02.06.2008. ir nozīmīga

plānojamā ceļa risinājuma noteikšanā cauri Stopiņu teritorijai. Tiek pieprasīti jauni nosacījumi institūcijām un gatavots jauns darba uzdevums. Lai tiktu ievērota procedūra, Stopiņu novada dome vēlreiz pieņem lēmumu par Teritorijas

plānojuma grozījumu atkārtotu uzsākšanu 20.08.2008. un darba uzdevuma precizēšanu.

Saskaņā ar Stopiņu novada domes 2008. gada 20. augusta sēdes Nr.87 Lēmumu

„Uzsākt Stopiņu novada teritorijas plānojuma otrās redakcijas izstrādi. Apstiprināt Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes Darba

uzdevumu”.

Novada dome apstiprināja darba uzdevumu un pieprasīja nosacījumus no valsts institūcijām.

Izstrādāti, ņemot vērā 28.01.2004. apstiprināto Stopiņu novada teritorijas plānojumu un ar Stopiņu pagasta padomes 2003. gada 17.decembra padomes sēdes Nr. 74 lēmumu Nr.7. apstiprināto Stopiņu novada teritorijas attīstības programmu.

13

Izstrādāti saskaņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas

plānošanas noteikumi “.

Stopiņu novada saistošie apbūves noteikumi izstrādāti kā Stopiņu

novada teritorijas plānojuma sastāvdaļa.

3.2. PAMATPRINCIPI

Plānojums izstrādāts, balstoties uz vairākiem teritorijas attīstības pamatprincipiem: ilgtspējīgas attīstības, pēctecības, atklātuma un sabiedrības līdzdalības principiem. Plānojumu izstrādājot, ņemti vērā teritorijas zemes ierīcības materiāli, kuri izvērtēti, balstoties uz izmaiņām, ko radījušas zemes reforma un zemes izmantošanas politika valstī kopumā un pašvaldībā. Lai veicinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veikta kultūrvēsturiskā mantojuma un bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības izpēte.

3.3. MĒRĶI

Stopiņu novada teritorijas plānojuma mērķis ir ilgtspējīga un līdzsvarota attīstības veicināšana novadā.

Teritorijas plānojums izstrādāts ar mērķi veicināt priekšrocību izmantošanu pašvaldības attīstībā, optimāli izmantot teritorijas attīstības resursu potenciālu, radīt labvēlīgus apstākļus iedzīvotāju darbam un dzīvei, saglabāt un atjaunot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, radot pamatu ilgtspējīgai attīstībai turpmākajos 12 gados - līdz 2014. gadam.

Stopiņu novada saistošo apbūves noteikumu mērķis ir noteikt kārtību būvniecības projektu īstenošanai novada teritorijā, prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas labiekārtojumam un citādai apsaimniekošanai katrai atšķirīgai teritorijas atļautai izmantošanai.

3.4. UZDEVUMI

Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt zemes plānoto atļauto izmantošanu un ierobežojumus zemes izmantošanā, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas. Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu robežu pārkārtošanu- sadali, apvienošanu, būvniecību, teritorijas labiekārtošanu, zemes izmantošanas veida transformāciju, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa izmaiņas, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.

14

(a) Saskaņota attīstības projektu un rīcības plāna īstenošana novada teritorijā, nodrošinot teritorijas racionālu izmantošanu, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un neradot vides problēmas.

(b) Sniegt investoriem informāciju par novada attīstību un investīciju projektu realizāciju kārtību. (c) Novada padomes realizētās ikdienas, attīstības un būvniecības politikas izvērtēšanu, pamats

lēmumu pieņemšanai par teritorijas izmantošanu. (d) Pamatota novada interešu pārstāvniecību Rīgas rajona, Rīgas reģiona, nozaru un

Nacionālajos plānojumos un programmās. (e) Iekļauties sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām kopīgos projektos.

(f) Iesniegto būvniecības priekšlikumu izvērtēšanu atbilstoši novada attīstības mērķiem. (g) Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupu noteikšanas pamats atbilstoši novada mērķiem

un vīzijai, nodrošinot vides kvalitāti, nosakot nekustamā īpašuma izmantošanas ierobežojumus.

3.5. LAIKA POSMS

Projekts paredzēts laika posmam no 2003. gada līdz 2014. gadam.

3.6. NOSACĪJUMI TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDĀŠANAI

3.6.1. Institūcijas un uzņēmumi, no kuriem pieprasīti nosacījumi un atzinumi teritorijas plānojuma izstrādāšanai un informācija.

Saskaņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “ 13. punktu.

1. Lielrīgas reģionālās vides pārvalde;

2. Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra”;

3. Valsts zemes dienesta Rīgas rajona filiāle;

4. Rīgas rajona padome;

5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

6. Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” Rīgas nodaļa;

7. Valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”;

8. akciju sabiedrība „Latvijas gāze”;

9. SIA „Lattelecom”;

10. SIA „Tele-2”;

11. SIA „Bite Latvija”;

12.Valsts informācijas tīkla aģentūra;

13. Valsts akciju sabiedrība „Latvenergo”;

15. Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvalde;

16. Stopiņu novada pašvaldības aģentūra „Saimnieks”

17. SIA „Rīgas Meži”

18. LR Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

15

19. Valsts meža dienesta Rīgas-Ogres virsmežniecība

20. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra;

21. Valsts akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš”;

22. Rīgas plānošanas reģions.

Pārskata 2 sējumā par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi nosūtītās vēstules un saņemto nosacījumu apkopojums.

3.7. Kaimiņu vietējās pašvaldības un rajona pašvaldības tiek informētas Saskaņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi“ 15. punktu. Stopiņu novadam piegulošās pašvaldību teritorijas ir: (a) Rīgas pilsēta, (b) Rīgas rajona Salaspils novads, (c) Rīgas rajona Garkalnes novads, (d) Rīgas rajona Ropažu novads,

Stopiņi ietilpst Rīgas rajonā, tiek informēta arī Rīgas rajona padome.

Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām notiek konsultāciju formā klātienē, apmainoties ar sagatavotājām plānojumu grafiskajām daļām un informējot par būtiskiem noteikumu iespējamiem grozījumiem.

3.7. SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS PROCESS

Saskaņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “ 15. punktu.

3.7.1. Sabiedriskās apspriešanas programma Ar rajona laikraksta “Rīgas apriņķa avīze” un vietējo avīzi “Tēvzemīte” starpniecību iedzīvotāji

tika informēti par to, kur var iesniegt savus priekšlikumus, saņemt konsultāciju neskaidros jautājumos. Sabiedriskās apspriešanas materiāli apkopoti atsevišķos sējumos. Paziņojums par teritorijas plānojuma uzsākšanu publicēts “Latvijas Vēstnesī”

3.7.2. Sabiedriskās apspriešanas pasākumos ietilpst arī grozījumu izstrādes sagatavošanas posmā notikušās tikšanās ar iedzīvotājiem, sanāksmes par nozīmīgu teritorijas daļu iespējamo attīstības virzienu (Rumbula 27.02.2008., Ulbroka 05.02.2008.) 3.7.2.1. tikšanās ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, 3.7.2.2. ieinteresēto institūciju, kaimiņu pašvaldību un uzņēmumu pārstāvju uzaicināšana uz

darba grupas semināriem un noslēguma konferenci saskaņā ar institūciju izteiktajiem priekšlikumiem,

3.7.2.3. tikšanās kaimiņu pašvaldību nozīmētajiem pārstāvjiem, 3.7.2.4. noslēguma konference, 3.7.2.5. paziņojumu un pārskatu publicēšana laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” “Rīgas apriņķa

avīze “ un “Tēvzemīte”, 3.7.2.6. apmeklētāju pieņemšana. 3.7.3. Sabiedriskās apspriešanas 1. posms – teritorijas plānojuma grozījumu izsludināšana, priekšlikumu iesniegšana.

Paziņojumu publicēšana laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Rīgas apriņķa avīze “ un “Tēvzemīte”.

16

3.7.4. Sabiedriskās apspriešanas 2. posms – teritorijas plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana no 2009. gada 2.marta līdz 2009. gada 14.aprīlim.

Stopiņu novada domes 25.02.2009. sēdes Nr.98 lēmums „Nodot Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju sabiedriskajai apspriešanai un

atzinumu saņemšanai. Sabiedriskās apspriešanas posms ilgs no 2009.gada 2.marta līdz

2009.gada 14.aprīlim.

(b)Tikšanās ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem – sabiedriskās apspriešanas sapulce 16.martā 2009.gadā Ulbrokā,

(c)Tikšanās ar kaimiņu pašvaldību nozīmētajiem pārstāvjiem,

(d)Apmeklētāju pieņemšana,

(e) Paziņojumu publicēšana laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Rīgas apriņķa avīze” un “Tēvzemīte”.

17

4. PLĀNOJUMA SASTĀVS

4.1. APRAKSTS

4.1.1. Stopiņu novada attīstības programmas sadaļas: (a) Vispārējais raksturojums (b) SVOT analīze (c) Cilvēkvides apraksts (d) Fiziskās vides apraksts (e) Ekonomiskās vides apraksts (f) Sociālās vides apraksts (g) Attīstības iespējas un to izvērtējums. 4.1.2.Informācija par pašreizējo teritorijas izmantošanu un teritorijas attīstības priekšnoteikumiem. 4.1.3. Teritorijas attīstības mērķi. 4.1.4. Prasības grafiskajā daļā attēloto teritoriju izmantošanai atbilstoši teritorijas plānojuma veidam. 4.1.5. Teritorija plānojumā iekļaujamie rajona, reģiona, nacionālās nozīmes objekti, teritorijas un prasības.

4.2. GRAFISKĀ DAĻA

Saskaņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “ 24., 28. punktu.

4.2.1. Topogrāfiskā karte (plāns) – VZD aktualizētās digitālās topogrāfiskās kartes mērogā 1: 10 000 ar kadastrālo informāciju mērogā 1: 500 un reljefa slāni, LKS 92 TM koordinātu sistēmā (saņemts ierakstīts CD 28.10.2008.) Aktualizācijai izmantotas 2007.gada ortofotokartes no VZD.

Pašreizējā teritorijas izmantošana – Karte Nr.1 (24.2. punkts).

4.2.2. Atļautā (plānotā) teritorijas izmantošana – Karte Nr. 2 (24.3. punkts). 4.2.3. Aizsargjoslas un aprobežojumi. 4.2.4. Tematiskās kartes (24.3.3. punkts ):

4.2.4.1. Esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas; 4.2.4.2. Zemes īpašuma struktūra; 4.2.4.3. Inženierkomunikāciju shēma; 4.2.4.4. Hidrogrāfija un reljefs; 4.2.4.5. Ģeoloģiskais potenciāls; 4.2.4.6. Vides kvalitātes raksturojums, piesārņoto teritoriju un riska objektu izvietojums; 4.2.4.7. Transporta infrastruktūra; 4.2.4.8. Trokšņu vidējais diennakts līmenis; 4.2.4.9. Transporta shēma

18

4.3. SAISTOŠIE APBŪVES NOTEIKUMI

Saskaņā ar Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “ 25. punktu.

1. NOTEIKUMOS MINĒTO TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS. 2. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI. 3. ATĻAUTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. 4. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM. 5. AIZSARGJOSLAS UN AIZSARGZONAS. 6. PRASĪBAS VELOSIPĒDU, AUTOMAŠĪNU NOVIETOŠANAI UN DEGVIELAS UZPILDES

STACIJU IZVIETOJUMAM. 7. ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI. 8. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA. 9. BŪVPROJEKTU IZSTRĀDĀŠANAS KĀRTĪBA. 10. REKLĀMAS IZVIETOŠANA. 11. DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDES KĀRTĪBA. 12. TELPU STATUSA MAIŅAS KĀRTĪBA. 13. SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS.

19

5. LIKUMDOŠANA

1. LR 2002.gada 22.maija likums “Teritorijas plānošanas likums”. 2. Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumi Nr.370 LBN 202-01 “Būvprojekta saturs

un noformēšana“. 3. Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumi Nr. 168 LBN 005-99 “Inženierizpētes

noteikumi būvniecībā“. 4. Ministru Kabineta 2004.gada 10.oktobra noteikumi Nr. 883 “Vietējās pašvaldības

teritorijas plānošanas noteikumi “. 5. Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.344 “Nekustamā īpašuma lietošanas

mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība“. 6. Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža

apsaimniekošanā“. 7. Ministru kabineta 2001. gada 19. jūnija noteikumi Nr.263 “Meža aizsargjoslu ap pilsētām

noteikšanas metodika“. 8. Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas

metodika“. 9. Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.142 LBN 006-00 “Būtiskas prasības

būvēm”. 10. LR 2001.gada 15.marta likums “Par piesārņojumu”. 11. LR 2001.gada 15.marta likums “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību harta”. 12. Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi Nr.94 “Meža zemes transformācijas

kārtība“. 13. Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumi Nr.61 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar

sakaru līnijām noteikšanas metodika“. 14. Ministru kabineta 2001.gada 1.februāra noteikumi Nr.38 “Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”. 15. Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 423 “Noteikumi par teritoriju

plānojumiem “. 16. Ministru kabineta 1999.gada 15.septembra noteikumi Nr. 219 “Noteikumi par gaisa kvalitāti

“. 17. Ministru kabineta 1999.gada 12.augusta noteikumi Nr.300 “Zemes transformācijas

(pārveidošanas ) atļaujas izsniegšanas kārtība“. 18. Ministru kabineta 1999.gada 30.marta noteikumi Nr.126 “Kārtība, kādā gar autoceļiem

izvietojami servisa objekti“. 19. Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumi Nr.63 “Dzeramā ūdens obligātās

nekaitīguma prasības“ . 20. Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 “Noteikumi par ekspluatācijas

aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecības izmantojamās zemēs un meža zemēs“.

21. Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika“.

22. Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumi Nr.457 “Dzelzceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika“.

23. Ministru kabineta 1998.gada 11.novembra noteikumi Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi “.

24. Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumi Nr.413 “Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes produktu vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika“.

20

25. Ministru kabineta 1998.gada 20. oktobra noteikumi Nr.414 “Drošības aizsargjoslu ap naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika“.

26. Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika“.

27. Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika“.

28. Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumi Nr. 328 “Noteikumi par būvprakses sertifikātiem“.

29. Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.198 “Noteikumi par ūdens ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku“.

30. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, ko apstiprinājis LR Ministru kabineta 1998.gada 29.oktobra rīkojums”.

31. VARAM ministra 1998.gada 30.aprīļa rīkojums Nr.65 “Nolikums juridisko personu licencēšanas kārtība būvniecībā“.

32. Ministru kabineta 1997. gada 8. jūlija noteikumi Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi“.

33. Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumi Nr.309 “Būvniecības publiskā apspriešnas notekumi“.

34. Ministru kabineta 1997.gada 1.maija noteikumi Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām“.

35. LR 1997.gada 5.februāra “Aizsargjoslu likums” ar grozījumiem 12.03.2002. 36. Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.158 “Nekustamā īpašuma valsts

kadastra noteikumi“. 37. LBN 201-96 “Ugunsdrošības normas”. 38. Ministru kabineta 1995.gada 31.okobra noteikumi Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā

pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevu“. 39. LR 1995.gada 12.aprīļa likums “Zvejniecības likums”. 40. LR 1995.gada 29.marta likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemes grāmatās”. 41. LR 1994.gada 5.novembra likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība

valsts pašvaldības institūcijās”. 42. LR 1994.gada 9.jūnija likums “Par pašvaldībām”. 43. LR Augstākās Padomes 1993.gada 20.aprīļa likums “Par meliorāciju”. 44. LR 1993.gada 2.marta likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. 45. LBN 100 Latvijas Republikas Arhitektūras un Celtniecības ministrija 1992. g.ada decembra

Latvijas pagaidu būvnormatīvs “Teritoriālplānošana. Pilsētu un novadu izbūve”. 46. LR Ministru Padomes 1992.gada 26.novembra lēmums Nr.506 ”Kultūras pieminekļu

uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”. 47. LR 1992.gada 12.februāra likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. 48. LR Augstākās Padomes 1992.gada 12.februāra likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. 49. LR gada 20.novembra likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. 50. LR 1992.gada 15.septembra likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts

un sabiedriskajām vajadzībām”. 51. LR 1991.gada 6.augusta likums “Par vides aizsardzību”. 52. LR 1992.gada 9.jūlija likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. 53. LR 1991.gada 21.jūnija likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. 54. LR Augstākās Padomes 1991.gada 6.jūnija likums “Par Latvijas Republikas administratīvo

teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. 55. LR MK 03.06.2008. noteikumi Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanas

metodika”. 56. 22.07.2003. MK noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības

un izmantošanas noteikumi”,

21

57. likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 58. 2000.gada 14.novembrī MK noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 59. Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” 60. LR 22.01.2002. MK noteikumi Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 61. 2003.gada 23.aprīļa MK noteikumi „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. 62. 2004.gada 27.jūlija MK noteikumi Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisītās

smakas noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šīs smakas izplatīšanos” 63. 2003.gada 21.oktobra MK noteikumi Nr. 588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” 64. 2001.gada 29.marta likumam „Par piesārņojumu”. 65. 2000.gada 1.februāra Noteikumi Nr.38 LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” 66. Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 31.oktobrī noteikumi Nr. 318 LBN 201-96

„Ugunsdzēsības normas” 67. MK 11.12.2007. noteikumi Nr.866 LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība”. 68. MK noteikumi Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās,

ciemos un lauku teritorijās”. 69. MK noteikumi Nr.465 70. 14.02.2006. LR MK noteikumi Nr.142 „Noteikumi par nacionālās nozīmes lauksaimniecības

teritorijām” 71. 13.05.2003. LR MK noteikumi Nr. 258 „’Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap

meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”

72. 20.07.2004. LR MK noteikumi Nr. 619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamo zemi un sniedz zemes transformācijas atļaujas” ar grozījumiem 16.08.2005

73. MK noteikumi Nr.619 un 07.02.2006. MK noteikumi Nr.112. 74. 08.04.2994. LR MK noteikumi Nr.272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas

noteikumi”. 75. 19.12.2006. LR MK noteikumi Nr.1018 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju

būvniecības kārtība”. 76. 08.04.2004. MK noteikumi Nr. 272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas

noteikumi”’. 77. 13.05.2003. LR MK noteikumi Nr. 258 „’Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap

meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”.

78. 13.12.2007. MK noteikumi Nr. 520 „Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu”

79. 24.04.2007. MK noteikumi Nr.280 „Zeme dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība”.

80. MK 2003.02.04 noteikumi Nr.63 „Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”. 81. „Mežu likums”. 82. LR MK 2004.gada 28.septembra noteikumi Nr.806 „Maža zemes transformācijas noteikumi”. 83. MK 19.10.2004. noteikumi Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu, klasifikāciju,

kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”. 84. MK 19.10.2004. noteikumi Nr. 857 „Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas

kārtību un kvalitātes kritērijiem”. 85. Dzelzceļa likums.

22

86. 2006. gada 18. jūlija LR MK noteikumi 599 „Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamās ķīmiskās vielas un produktus”.

87. 2005.gada 1.februāra LR MK noteikumi Nr. 79 „Dzelzceļa nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi”.

88. 1997.gada 2.decembra MK noteikumi Nr. 394 „Dzelzceļa būvnoteikumi”. 89. MK 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām

noteikšanas metodika”. 90. MK 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 „Vides trokšņu novērtēšanas kārtība”.

23

I.daļa ESOŠĀ SITUĀCIJA

6. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUMI

6.1. NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS

Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam ir apstiprināts Nacionālajā reģionālās attīstības padomē 17.02.2006. Tas ir stratēģisks dokuments, kas izvirza ne tikai vidēja termiņa mērķus un prioritātes, bet arī nosaka vadlīnijas visu līmeņu un nozaru plānošanas dokumentu izstrādei.

Atsevišķas lietas, kā starptautiskā autoceļa VIA Baltica posms Stopiņu novadā, Automaģistrāles E22 ievads Rīgā, autoceļu un dzelzceļu attīstība, jaunas inženierkomunikāciju trašu vietu izvēle, kā arī sadzīves atkritumu izgāztuve “Getliņi”, skatāmas nacionālā līmenī.

6.2. RĪGAS REĢIONS

Stopiņu novads atrodas Rīgas plānošanas reģionā un novada attīstība iekļaujas kopējā Rīgas reģiona attīstības tendencēs: galvenokārt ekonomiskajā jomā, kā arī apdzīvojuma struktūras un iedzīvotāju attīstības procesos.

Ar 2007.gada 2.februāra Rīgas reģiona attīstības padomes lēmumu Nr.9 ‘’Par Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojumu 2005.-2025.gadam” apstiprināts Rīgas plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojums 2005.-2025.gadam.

Rīgas reģions ir reģions ar ļoti izdevīgu ģeogrāfisko novietni. Tas atrodas Baltijas valstu vidū, pie jūras un ērtu pieeju Krievijas un citu NVS valstu resursu un patēriņa tirgiem. Rīgas reģions atrodas Rietumeiropas un Austrumeiropas, Ziemeļu un Dienvidu tranzīta, preču un finansu plūsmu ietekmes zonā, kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus reģiona attīstībai.

Rīgas reģiona teritoriju veido Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons ar 7 pilsētām un 17 novadiem. Rīgas reģiona teritorija aizņem 5% vai 3466 km2 no kopējās Latvijas teritorijas, tai skaitā Rīga 307 km2, Rīgas rajons 3059 km2, Jūrmala 100 km2. Rīgas reģiona apdzīvojumu raksturo augstākā intensitāte Latvijā. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 291 cilv./km2 (salīdzinājumam, Helsinku – Ussimaa reģionā 133 cilv./km2, Stokholmas reģionā 253 cilv./km2.)

Apdzīvoto vietu sistēma reģionā vēsturiski ir izveidojusies monocentriska. Pēdējā laikā jau iezīmējas tendence, ka iedzīvotāji maina dzīves vietu uz mazāk noslogotiem rajoniem ārpus pilsētas robežām, veidojot ārpus galvaspilsētas "naktsmītņu" rajonus. Perspektīvē sagaidāma dzīvojamās apbūves ekspansija Pierīgā. Reģionā ir raksturīgs liels sezonas mājokļu īpatsvars un tajos pieaug pastāvīgo iedzīvotāju skaits.

Rīgas reģionā Rīgas pilsēta pilda ražošanas, komunikāciju un pakalpojuma centra lomu, radot darba vietas reģiona iedzīvotājiem. Reģionā ir izteikta svārstu migrācija (uz darbu, no darba galvenokārt Rīgā). Liela daļa reģiona iedzīvotāju strādā Rīgā. Reģionā ir samērā izglītots un kvalificēts darbaspēks, kas varētu nodrošināt daudzpusīgas rūpniecības un apkalpojošā sektora attīstības iespējas, ārzemju uzņēmumu ieinteresētību investēt (Rīgas reģiona attīstības startēģija. Projekts. 1999).

Stopiņu novads atrodas rietumu – austrumu koridora attīstība zonā un līdz ar to novada teritorija iespējams tiks saposmota ar lielajām automaģistrālēm, kas ietekmēs apdzīvojuma struktūru un tiks apgrūtinātas pārvietošanās iespējas. Tāpēc, attīstot reģionālos projektus, ir nepieciešams maksimāli ņemt vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības - veidojot no apdzīvotām vietām attālinātus maģistrālos transporta koridorus un nodrošinot satiksmes drošību.

Stopiņu novads kopumā plānojumā arī perspektīvā iezīmējas Pierīgas areālā kā urbānās attīstības teritorija.

24

6.3. RĪGAS RAJONS

Ar 2008.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.4 ir apstiprināts Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019.gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr.2 „Par Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008.-2020.gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”.

Stopiņu novada attīstība saistīta ļoti būtiski un noteiktos ietvaros saistīta ar Rīgas rajona attīstības virzieniem, ņemot verā, ka Rīgas rajonam ir spēkā esoši teritorijas attīstības plāns un teritorijas plānojums (apstiprināts 2001.gada 27.novembrī ).

Rīgas rajons attīstās kā Rīgas reģiona sastāvdaļa vienotā un harmoniskā sistēmā, atbilstoši tās lomai valsts un starptautiskajā mērogā un līdzsvarā starp ekonomisko attīstību un vidi, ievērojot rajona iedzīvotāju garīgo un sociālo vajadzību apmierināšanu.

Rajona attīstībai ir vairāki priekšnosacījumi:

Rīgas rajonā ir samērā labi attīstīta transporta, atpūtas un tūrisma infrastruktūra. Rajona iedzīvotājiem raksturīgs augsts izglītības un kultūras līmenis. Nodarbinātību

nodrošina Rīgas pilsētas tuvums un mazā un vidējā biznesa pakāpeniska attīstība rajona teritorijā. Rajonā ir ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums un dabas resursi. Stopiņu novadam būtiski ir Rīgas rajona attīstības mērķi, kas risināmi rajona funkciju ietvaros

un jautājumos, kas skar arī kaimiņu pašvaldību attīstību : 1) izveidot Rīgas rajonu kā harmonisku attīstītu un ekonomiski patstāvīgu administratīvu

vienību Rīgas reģiona, Latvijas un starptautiskajā pašvaldību kopienā; 2) izveidot rajonā kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības sistēmu; sekmēt rajona pieaugušo

iedzīvotāju profesionālo, ekonomisko un ekoloģisko izglītošanu; pilnveidot sabiedrības morāli un attieksmi pret garīgām vērtībām;

3) veicināt dabas vērtību saglabāšanu, videi labvēlīgas sociālās un ekonomiskās attīstības politikas ievērošanu un ekonomisko attīstību;

4) veicināt rajona īpaši aizsargājamo dabas objektu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;

5) nodrošināt regulārus un kvalitatīvus sabiedriskās satiksmes pakalpojumus; veicināt transporta infrastruktūras attīstību rajona teritorijā;

6) veicināt inženiertehniskās infrastruktūras attīstību rajonā; 7) līdzdarboties kvalitatīvu primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu

saņemšanas un veselības iestāžu pieejamības nodrošināšanā rajona iedzīvotājiem; 8) atbalstīt zinātņu ietilpīgu un konkurētspējīgu ražotņu izveidošanu un izvietošanu rajonā, kas

balstās uz vietējā darbaspēka un izejvielu izmantošanu, ekoloģiski tīru tehnoloģiju pielietošanu un vides aizsardzības prasību ievērošanu;

9) līdzdarboties un piedalīties visu rajona teritoriju aptverošas civilās aizsardzības sistēmas izveidošanā, efektīvas operatīvās darbības nodrošināšanā.

Rīgas rajona pašvaldības kopā ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām savā attīstībā ir savstarpēji saistītas vienotā saimnieciski ģeogrāfiskā telpā.

Rīgas pilsētas tuvumā esošās vietējās pašvaldības savā darbībā vēsturiski un ekonomiski orientētas uz Rīgu.

Ģeogrāfiski Rīgas rajons ir Rīgas reģiona (metropoles reģiona) sastāvdaļa. Tāpēc rajona teritorijas attīstību nevar plānot izolēti no Rīgas reģiona un no Baltijas jūras baseina valstu reģiona un tam pakārtoto teritoriju (subreģionu) kopējās attīstības, kā arī neievērojot to savstarpējo mijiedarbību, sasniedzamību un konkurētspēju. Kopumā Rīgas rajona un visa Rīgas reģiona, tāpat kā jebkura cita Eiropas metropoļu reģiona attīstību, ietekmē globalizācija, augstu tehnoloģiju attīstības iespēju izmantošana un vides aizsardzības jautājumi.

Rajona plānojumā svarīgi būtu risināt jautājumus, kas saistīti ar vairākām pašvaldībām, kā piemēram, reģionālā atkritumu izgāztuve “Getliņi”, Tec 2, pilsētas mežu aizsargjoslas, kā arī citi objekti, kuru ietekmes zonas atrodas vairākās pašvaldībās.

25

6.4. RĪGAS ATTĪSTĪBA

Rīgas attīstību un nākotni nevar plānot izolēti no apkārtējām pašvaldībām, jo tās savā attīstībā ir savstrpēji saistītas kā vienotas sistēmas elementi.

Savstarpējā mijiedarbība nozīmē, ka Rīga un tai apkārt esošās pašvaldības ir viena no otras atkarīgas. Attīstība vienā pašvaldībā iespaido attīstību pārējās. Tādēļ Rīgas pilsēta ir ļoti ieinteresēta, kas tiek celts, kāda darbība notiek tai blakus esošajos novados un pilsētās, tā pat kā šīs pašvaldības interesē, kā attīstās Rīga.

Rīgas pilsētas struktūrā pašreiz ir viens dominējošais centrs. Centrā koncentrējas pilsētas svarīgākās funkcijas. Turpmākajā Rīgas attīstībā ir svarīgi izveidot dažus jaunus apakšcentrus no centra attālākajos rajonos. Viens no šādiem apakšcentriem varētu būt Rumbulā, kur veidotos jauni dzīvojamie rajoni un komercaktivitātes. Rumbulas apakšcentrs kļūs aktuāls vienlaicīgi ar Rumbulas dzīvojamo teritoriju apbūvi un nepieciešamo inženiertīklu izbūvi. Kā jaunās dzīvojamās apbūves virzienu var uzskatīt arī Dreiliņus.

Rīgai ar Stopiņu novadu ir kopējas plānošanas intereses:

- Pilsētas teritorijai apkārt esošās Stopiņu rūpniecības zonas izmantošana, attīstība un tās inženiertehniskās apgādes jautājumi;

- Getliņu izgāztuves sakārtošana; - Juglas, A.Deglava un Krustpils ielas tirpinājums Stopiņu novada teritorijā; - Juglas un Krustpils ielas un dzelzceļa satiksmes izkārtojums; - Dreiliņu teritorijas perspektīvā izmantošana; - Kopējie inženiertehniskās apgādes jautājumi. (Rīgas attīstības plāns 1995.-2005.g., Rīgas teritorijas plānojums 2006.2018.gadam. )

6.5. KAIMIŅU NOVADU ATTĪSTĪBA

Stopiņu novadam kaimiņos esošajai Salaspils pilsētai ar lauku teritoriju nav kopīgu interešu teritoriju vai problēmu ar Stopiņu novadu. Savukārt Stopiņu novadu intersē TEC 2 darbība un attīstība, jo novads atrodas tā ietekmes zonā. Garkalnes pagsta padome 2001.gada oktobrī ir uzsākusi izstrādāt Garkalnes novada teritorijas plānojumu, bet kopīgas interešu teritorijas ar Stopiņu novadu nav noteiktas. Ar Ropažu pašvaldību kopīga interešu teritorija ir novadu pierobežas zona, kur attīstoties apbūvei jāatīsta arī pievedceļi, un tie varētu būt arī no kaimiņu pašavaldības.

6.6. ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS PRINCIPI

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.

Attīstība ir kvalitātes jēdziens, kas ietver idejas par uzlabošanu un progresu, kā arī kultūras, sociālās un ekonomiskās sfēras pilnveidošanu.

Ilgtspējīga attīstība ir orientēta uz cilvēkiem, un tās mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, saglabājot dabu un vidi, tāpēc ir nepieciešams respektēt dabu, kas apgādā cilvēkus ar resursiem un visu nepieciešamo dzīvei. Šādā perspektīvā ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku dzīves apstākļu kvalitatīvu uzlabošanu, ja netiek pārsniegta ekosistēmas atbilstošā kapacitāte (Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. MK 2002.g.15.augusta rīkojums Nr.436).

26

6.7. NOVADA VĪZIJA UN MĒRĶI

Stopiņu novada vīzija ir pašvaldības nākotnes tēls, ko varētu sasniegt balstoties uz priekšrocībām un izmantojot attīstības iespējas, novēršot iespējamos draudus un atrisinot problēmas.

Stopiņu novadā ir nodrošināta teritorijas sabalansēta attīstība. Tā ir sociāli un ekonomiski aktīva teritorija.

novada lielākās vērtības ir tā iedzīvotāji un dabas mantojums. Iedzīvotājiem radīti labi dzīves, darba un atpūtas apstākļi, ir nodrošināta augsta dzīves kvalitāte un sociālā drošība. Novadā ir pievilcīga vide, saglabāts un pilnveidots kultūrvēsturiskais mantojums.

Stopiņu novadā ievēroti ilgtspējīgas attīstības principi. Tautsaimniecības sociālie un vides jautājumi tiek risināti saskaņoti.

Ikkatram ir iespēja iegūt vispārējo izglītību. Iedzīvotājiem pieejama kvalitatīva un savlaicīga medicīniskā un sociālā palīdzība. Daudzveidīgie pasākumi piesaista dažāda vecuma un interešu iedzīvotājus. Pašvaldībā

noris aktīva sporta dzīve.

Iedzīvotājiem nodrošinātas mūsdienīgas komunikācijas iespējas un ērts, visiem pieejams, sabiedriskais transports.

novada labklājība balstās uz daudzveidīgu tautsaimniecību. Novadā valda saimnieciskā rosība, uzplaukums un draudzīga gaisotne, ko vecina saskaņota problēmu risināšana un sakārtotas īpašuma attiecības.

Iedzīvotāji ir ieinteresēti un atbildīgi par dzīves vides kvalitātes paaugstināšanu. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās pašvaldības problēmu risināšanā.

Cilvēki jūtas droši un aizsargāti.

Stopiņu novads ir Rīgas reģiona sastāvdaļa. Kā norādīts Rīgas pilsētas attīstības plānā, Rīga un tai apkārtējās pašvaldības savā attīstībā ir savstarpēji saistītas kā vienotas saimnieciski ģeogrāfiskas sistēmas elementi. Arī Stopiņu novads savā attīstībā un darbībā vēsturiski un ekonomiski orientēts uz Rīgas pusi.

Stopiņu pašvaldība ir sociāli un ekonomiski aktīva teritorija, tā ir pašvaldība ar lielu attīstības potenciālu un iespējām. Attīstītā infrastruktūra nodrošina ērtu pārvietošanos, kvalitatīvus pakalpojumus un labas atpūtas iespējas.

Stopiņu novada attīstības stratēģijā ir izvirzīti mērķi un uzdevumi, kuru īstenošana dotu iespēju efektīvi pildīt pašvaldības savas funkcijas.

NOVADA galvenie attīstības mērķi ir: 1.Radīt videi draudzīgu, ar saviem finansu resursiem nodrošinātu novadu. 2.Izveidot Stopiņu novadu par veselīgu un sociāli labvēlīgu novadu, nodrošinot iedzīvotājiem

kvalitatīvu dzīves līmeni augstvērtīgā vidē. 3.Realizēt novada attīstības stratēģiju balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, saskaņojot

ekonomiskos, vides un sociālos jautājumus. 4.Radīt daudzveidīgu tautsaimniecības attīstību, izmantojot novada vietējos resursus,

intelektuālo potenciālu, iespējas un tradīcijas. 5.Nodrošināt novadu ar labu infrastruktūru, inženiertīkliem un pasaules līmeņa sakaru

sistēmām. Panākt labu transporta tīkla izveidošanu. 6.Nodrošināt novadā labvēlīgu demogrāfisko attīstību. 7.Sekmēt novada iedzīvotāju kultūras un intelektuālā potenciāla pieaugumu, nodrošināt viņu

profesionālās, ekonomiskās un ekoloģiskās tālākizglītošanas iespējas. 8.Aizsargāt un pilnveidot vides bagātības un kultūrvēsturisko mantojumu 9.Sekmēt novada attīstību atklātības, savstarpējas saprašanās un sadarbības gaisotnē,

iedzīvotājiem aktīvi piedaloties novada veidošanā.

10.Sadarbojoties ar kaimiņu novadiem veicināt kopīgu attīstību.

27

6.8. NOVADA TERITORIJAS VĒRTĪBAS

Stopiņu novada teritorijas nozīmīgākā vērtība ir Rīgas tuvums, kā attīstību veicinošs faktors. Nozīmīga ir arī dzelzceļa esamība, automaģistrāļu un vietējo ceļu izvietojums, tādējādi aug pieprasījums pēc atbilstošas teritorijas jaunai attīstībai (vietas individuālās būvniecības paplašināšanai, mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvei, komercdarbībai un videi draudzīgai ražošanai).

Teritorijas vērtība ir arī dabas resursi – ģipšakmens, smilts un grants atradnes; meži un ūdeņi kā iespējas iedzīvotāju atpūtai. Tādi objekti kā Ulbrokas muiža, Līgo parks un daudzās piemiņas vietas ir nozīmīgas kultūras vērtības novada teritorijā.

Novadā ir attīstīta uzņēmējdarbība un atsevišķi lieli uzņēmumi, kas nodrošina labas darba iespējas novadā uz vietas.

Sava veida vērtība ir Ulbrokas zinātnes centrs, kas nodarbojas ar zinātnisko pētniecību un nodrošina izglītoto un kvalificēto iedzīvotāju palikšanu pašvaldībā.

Novadā ir ļoti labi attīstīta sociālā infrastruktūra, kas varētu atbilst mazpilsētas līmeņa sociālajai infrastruktūrai.

28

7. VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

7.1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Stopiņu novads atrodas Rīgas rajona vidienē un rietumos robežojas ar Rīgas pilsētu, dienvidos ar Salaspils pilsētu ar lauku teritoriju, ziemeļos ar Garkalnes novadu, austrumos ar Ropažu novadu. Novada rietumos apdzīvotā vieta Dreiliņi un dienvidrietrumos Gaismas, Rumbula saplūdušas ar Rīgas pilsētas nomales teritoriju.

Attālums no novada centra līdz Rīgai – 5 km, līdz Salaspilij – 21 km, līdz Ogrei – 26km.

7.2. TERITORIJA

Stopiņu novads izvietots starp nozīmīgas transporta maģistrālēm: dzelzceļa līnijas Rīga – Daugavpils, Rīga – Ērgļi , valsts galvenie autoceļi, t.sk., autoceļa VIA Baltica posms, Rīgas apvedceļa pusloka vidusdaļa no Salaspils līdz Vidzemes autoceļam, Rīga – Daugavpils, Rīga – Madona, Rīga - Ogre. Stopiņu novada autoceļu tīkls veidojas kā saite starp Rīgas pilsētas Biķernieku, Granīta un Maskavas ielu tīklu un Rīgas apvedceļu. Novada platība ir 53,5 km2.

Novada teritorija iezīmējas ar vairākiem īpašiem areāliem. Tādi ir Cekulē, bijušās padomju karaspēka daļas teritorija, Getliņos sadzīves atkritumu izgāztuve; Rumbula ar atšķirtību no pārējās novada teritorijas.

7.3. IEDZĪVOTĀJI

Stopiņu pagsatā dzīvo 7119 cilvēki (2002.g). Iedzīvotāju blīvums – 134cilv./km2, un tas ir vislielākais salīdzinājumā ar pārējiem Rīgas rajona novadiem.

Iedzīvotāju skaits pieaugs, jo novadā notiek strauja savrupmāju būvniecība. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits palielināšanās priekšnosacījumi ir izstrādātie detālplānojumi un sadalīto apbūves gabalu skaits, kā arī ekspluatācijā nodoto savrupmāju skaits un būvniecības tempi novadā.

7.1. tabula Fizisko personu īpašumā esošo zemes gabalu skaits un ekspluatācijā nodotās savrupmājas

Gads Īpašumu

skaits

Vidējā zemes

gabalu platība ha

Kopējā zemes

gabalu platība

Ekspluatācijā

nodoto ēku skaits

Kopējā ēku

platība

2000.g 1006 0,15 152,8 21 4654

2001.gadā 1237 0,17 212,9 15 4415

Pēdējos gados būtiski pielielinājies individuālo dzīvojamo māju skaits novadā.

Plānošanas vajadzībām pieņemts, ka novadā 2003. gadā būs 7200 iedzīvotāji un 2006. gadā būs 7344 iedzīvotāji pēc Rīgas rajona plānojumā izteiktām prognozēm Rīgas rajonam kopumā.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Stopiņu novadā ir negatīvs. Iedzīvotāju skaita pieaugums balstīts uz iedzīvotāju migrāciju no Rīgas uz Pierīgu.

29

Stopiņu novada iedzīvotāju skaita izmaiņas analizējams kopējā Rīgas rajona situācijas raksturojumu.

Pēdējos gados vērojama tendence iedzīvotāju skaitam pieaugt un var prognozēt, ka arī turpmākos gados iedzīvotāju skaits Rīgas rajonā pieaugs. Salīdzinājumam - 1997.gadā Rīgas rajonu apdzīvoja 145 113 cilvēki, bet 1999.gadā to skaits bija pieaudzis par tūkstoti un sasniedza 146 121. Savukārt Stopiņu novadā iedzīvotāju skaits šajos gados pieauga aptuveni par 100 iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaita pieaugums Stopiņu novadā un rajonā kopumā notiek galvenokārt uz mehāniskās kustības rēķina, jo iebrauc cilvēki no citiem Latvijas rajoniem, galvenokārt tāpēc, ka Rīgas rajons un arī Rīgas tuvums nodrošina ar labākām darba iespējām, kā arī Rīgas pilsētas iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku dzīvei ārpus Rīgas.

6920

6940

6960

6980

7000

7020

7040

7060

7080

7100

7120

7140

1997.g. 1998.g. 1999.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g.

Stopiņu pagasts

30

Iedzīvotāju skaits 2003.-2009.

5000

11000

ied

zīv

otā

ju s

kait

s

Iedzīvotāji 7119 7772 8341 8967 9070 9386

2003. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

7.1. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita pieaugums nosaka nepieciešamās platības dzīvojamai apbūvei un publiskiem

pakalpojumiem, kā arī transporta infrastruktūras un inženierkomunikācijas nodrošinājumam.

Novada iedzīvotāju demogrāfisko struktūru vislabāk raksturo iedzīvotāju trīs vecuma grupās:

- līdz darbaspējas vecumam,

- darbaspējas vecumā,

- virs darba spējas vecuma, kas salīdzināti ar citiem Rīgas rajona novadiem.

No šiem trim rādītājiem ir atvasināms integrējošs lielums - demogrāfiskā slodze, kas nosaka darbaspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaitu attiecībā uz 1000 darbaspējas personām (skat. 7.2. tabulu). No šiem datiem izriet, ka vismazākā demogrāfiskā slodze Rīgas rajonā ir Ķekavas novadā (587). Savukārt vislielākā – Garkalnes novadā (829). Rajonā demogrāfiskā slodze ir 675. Stopiņu novada demogrāfiskā slodze ir tuvu vidējam rajonā un iekļaujas kopējās attīstības tendencēs.

7.2. tabula. Demogrāfiskā slodze Rīgas rajona teritorijā

Pašvaldība Iedz. sk. līdz

darbaspējas vecumā (%)

Iedz. sk. Darbaspējas vecumā (%)

Iedz. sk. virs darbaspējas vecumā (%)

Demogrāfiskā slodze

Garkalnes novads 21,1 54,7 24,3 829

Ķekavas novads 19,1 63,0 17,9 587

Mārupes novads 16,8 59,9 23,3 669

Stopiņu novads 18,7 60,6 20,7 650

Rīgas rajonā kopā 20,5 59,7 19,8 675

31

7.4. IEDZĪVOTĀJU BLĪVUMS

Rīgas rajona iedzīvotāju blīvums 1999. gadā bija 48 cilv./km2 un, salīdzinot ar citiem republikas rajoniem, Rīgas rajons ir visblīvāk apdzīvotais rajons republikā. Visblīvāk apdzīvotie novadi ir Stopiņu (134,3 cilv./km2) un Mārupes (94,5 cilv./km2), tātad Rīgai tuvākie novadi. (skat.7.3. tabulu un 7.2.attēlu). Stopiņu novada lielais iedzīvotāju blīvums būtu skaidrojams ar salīdzinoši mazo pašvaldības teritorijas platību un daudzo apdzīvoto vietu skaitu.

7.3. tabula. Iedzīvotāju blīvums un urbanizācijas pakāpe Rīgas rajonā

Pašvaldība Platība (km2)

Iedzīvo-tāju

skaits*)

Īpatsvars pēc iedz. sk. (%)

Vidējais blīvums

(cilv/km2)

Urbani-zācijas

pakāpe (%)

Garkalnes novads 153 3496 2,3 22,2 79

Ķekavas novads 202 11054 7,9 57,1 81

Mārupes novads 104 9605 6,7 94,5 74

Ropažu novads 326 5925 4,1 18,2 85

Stopiņu novads 53 7051 4,9 134,3 81 Rīgas rajonā kopā 3059 146121 100 47,8 * *) Dati uz 1999.g. sākumu.

7.2. attēls. Iedzīvotāju blīvums

Avots: Sigma Serviss Rīgas rajona izpētes projekts.

32

7.5. TELPISKĀ STRUKTŪRA

Stopiņu pagsta īpatnība ir ļoti urbanizētā vide, jo absolūti lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo novadu centrā un ciematos. Salīdzinoši neliela daļa cilvēku dzīvo viensētās. Novadam ir 2. vieta urbanizācijas pakāpē Rīgas rajonā starp lauku pašvaldībām. Vislielākā tā ir Ādažu novadā (96%), bet Stopiņu novadā (95%).

Nozīmīgākās apdzīvotās vietas: Ulbroka – 2688 iedzīvotāji, Saurieši – 1405, Līči – 488, Upeslejas – 1151, Cekule – 194, Rumbula –267 iedzīvotāji.

Analizējot ciemu struktūru (skat. 5.tabula) redzams, ka novadā ir 3 ciemi ar iedzīvotāju skaitu virs 1000 iedzīvotājiem un 6 ciemi ar iedzīvotāju skaitu zem 500 iedzīvotājiem, kuros dzīvo liela daļa

33

pašvaldības iedzīvotāju. Vasaras mēnešos pašvaldības iedzīvotāju skaits pieaug nedaudz, galvenokārt vasarnīcu ciematā – Ābeļi.

Pēdējo 5 gadu laikā iedzīvotāju skaits ciemos ir pieaudzis proporcionāli kopējam iedzīvotāju skaitam novadā.

7.4.tabula. Blīvi apbūvētās teritorijas (pašvaldības dati uz 2003.g.1.janv.)

Pašvaldība Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju skaits %

Stopiņu novadā - Ulbroka - Saurieši - Līči - Upslejas - Cekule - Dreiliņi - Vālodzes - Dzidriņas - Rumbula

7119 2688 1405 488 1151 194 381 422 123 267

100 38 20 7 16 3 5 6 1 4

Iedzīvotāju skaits izmaiņas 2003. - 2009.

Stopiņu novada apdzīvotajās vietās

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

2003. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

ied

zīv

otā

ju s

kait

s

Ulbroka

Upeslejas

Saurieši

Līči

Vālodzes

Dreiliņi

Dzidriņas

Cekule

Rumbula

7.5.tabula Stopiņu novada apdzīvoto vietu iedalījums pēc iedzīvotāju skaita

Mazciemi

Iedz.sk. - 300

Vidējciemi

Iedz.sk.>300

Lielciemi

Iedz.sk.>1000

Vasarnīcu ciemi

34

Stopiņu novads

Līči,

Vālodzes, Dreiliņi

Cekule, Dzidriņas,

Rumbula

Saurieši,

Ulbroka,

Upeslejas

Ābeļi

Šobrīd attīstoties intensīvai apbūvei, paplašinās arī apdzīvoto vietu platības, kā rezultātā notiek

ciemu saplūšana. Tā Vālodzes ir saplūdušas ar Ulbroku, Kulpji ar Upeslejām un Getliņi ar Rumbulu, veidojot vienlaidus apbūves teritorijas.

7.6. KLIMATS

Klimats ir mēreni silts un mitrs, stipri jūtama Atlantijas okeāna mēreno platumu gaisa masu (ciklonu) un jūras ietekme. 220-230 dienu gadā dominējošās ir jūras gaisa masas, tāpēc vasaras ir relatīvi vēsas, mākoņainas (vairāk nekā 40% dienu gadā), bet ziemas ir samērā siltas, ar biežiem atkušņiem (līdz 10 dienām mēnesī). Gada vidējā temperatūra 5,60Cjanvāra vidējā temperatūra –4,90 C, jūlija 16,90 C. Nokrišņu daudzums 550 – 650 mm gadā.

7.7. RELJEFS, VIRSMAS RAKSTUROJUMS

Teritorijas lielāko daļu aizņem Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenums, kas ir nedaudz viļņots. Plašus areālus saposmo pārsvarā nolīdzinātas 10 – 15 m augstas kāpu grēdas. Līdzenuma virsa pazeminās Rīgas līča virzienā (Latvijas daba, 1998).

Reljefs veidojies pēdējā (Baltijas) apledojuma ledāja kušanas ūdeņu ietekmē daļēji pārskalojoties ledāja nogulumiem.

Pašvaldībā zemes augstuma atzīmes svārstās no 0,9 m līdz 18,2 m virs jūras līmeņa.

7.8. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE, ĢEOLOĢISKIE PROCESI, HIDROLOĢISKIE

APSTĀKĻI

Teritoriju ģeoloģisko uzbūvi veido pamatiežu virsa, kas sastāv no augšdevona Pļaviņu, Salaspils un Daugavas svītas aleirolītiem un dolomītmeŗģeļiem. Pamatiežus sedz 5 – 40 m biezi kvartāra nogulumi (morēnas mālsmilts) un 3 – 5 m biezs Baltijas ledus ezera smilts slānis. Virs tā plaši izplatīti eolie, purva un aluviālie nogulumi (Latvijas Daba,1998).

Mūsdienās ģeoloģiskie procesi novada teritorijā izpaužas kā upju erozija. Upēm, kurām ir saglabājies dabiskais tecējums (Mazā Jugla, Ķivuļurga), raksturīgi sānu erozijas procesi, kas novērojami upju līkumos. Kopumā šie procesi ir nenozīmīgi.

Novada dienvidu daļa – Saurieši, Getliņi atrodas karsta izplatības areāla pazeminātas noturības teritorijā, kur reizi 20 – 100 gados uz 1 km2 ir viens nogruvums.

Daļā novada teritorijas atrodas augšdevona Pļaviņu – Daugavas ūdens komplekss, kas tiek izmantots apdzīvoto vietu centralizētajai ūdensapgādei, bet šajos slāņos ir augsta dzelzs koncentrācija, kas apgrūtina ūdens kvalitātes uzlabošanu (Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, 2002).

Novadā lielākā daļa artēzisko urbumu ir ierīkoti augšdevona Gaujas ūdens horizontā. Stopiņu novadā nav purvu teritorijas.

7.9. MAĢISTRĀLIE TĪKLI

35

Stopiņu novadā atrodas AS „Latvijas gāze” maģistrālie gāzes vadi un automātiskā gāzes sadales stacija AGSS, sadalošie gāzes vadi un gāzes regulēšanas punkti – GRP, SIA „Latvijas propāna gāze” sašķidrinātās gāzes vadi un rezervuāru iekārtas.

Novada teritoriju šķērso VAS „Latvenergo” filiāles Augstsprieguma tīkls valdījumā esošas 110 kV un 330 kV gaisvadu elektropārvades līnijas.

7.10. INŽENIERTEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS

Stopiņu novads ir nodrošināts ar centralizēto ūdensapgādi, siltumu, elektrību, dabas gāzi un telekomunikācijām.

Centralizētā ūdensapgāde ir nodrošināta Ulbrokā, Līčos, Upeslejās, Sauriešos, Dzidriņu ciematā un Getliņu izgāztuves ietekmes zonā.

Siltumu novadā nodrošina vietējās katlu mājas Līčos, Sauriešos, Upeslejās, Cekulē, SIA “Getliņi EKO”.

Elektroenerģiju piegādā “Latvenergo” Centrālo elektrisko tīklu Juglas elektrisko tīklu rajons. Pēdējos gados pieprasījums pēc elektroenerģijas ir samazinājies un esošā infrastruktūra kopumā spēj nodrošināt elektroapgādi un jaunu patērētāju pieslēgšanos visā pašvaldības teritorijā.

Telekomunikācijas sakarus nodrošina SIA “Lattelekom”, LMT un Tele 2.

7.11. TAUTSAIMNIECĪBA

Ekonomiskā attīstība Stopiņu novadā cieši saistīta ar galvaspilsētas tuvumu, attīstīto tehnisko infrastruktūru un kvalificēta darbaspēka pieejamību. Dominējošās nozares ir pakalpojumu sfēra (BPP/U ”Sadzīves servisa centrs”, “Centrālie Elektriskie Tīkli”, BOVU ”Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs”, SIA”Volvo truck latvija” u.c.) un rūpniecība (a/s“Knauf marketing Riga”,

SIA“LARME”, SIA“Latbūve”, a/s“Laukceļi” u.c.), samērā vāji novadā ir attīstīta lauksaimniecība.

Nozīmīgākie lauksaimnieciska rakstura uzņēmumi ir SIA “Ulbroka”, a/s “Latvijas Bite”, un SIA “Upeslejas”.

Uzņēmumu izveitojums un koncentrācija iezīmējas teritorijās ap Granīta ielu, kas ir kā pāreja no Rīgas uz Salaspils rūpniecisko zonu; Rumbulā un Sauriešos – kur šo izvietojumu nosaka transporta maģistrāļu tuvums, dabas resursu pieejamība (ģipša atradnes); starp Dreiliņiem un Ulbroku – tirgus un patērtētāja tuvums.

Cekule būtu skatāma kā perspektīva rūpniecības attīstības zona.

Tautsaimniecību veicinoši ir novadā esošie valsts uzņēmumi - Latvenergo Centrālie elektriskie tīkli, Lattelekom, Tuberkulozes un plaušu slimību centrs.

Stopiņu novadā nav apzināti citi ražošanas uzņēmumi, kuru novadītie notekūdeņi satur bīstamu piesārņojumu, izņemot SIA „Getliņi”, cūku fermu „Ulbroka”. Par šiem uzņēmumiem plašāka informācija Vides pārkata ziņojumā.

Stopiņu novadā ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi, kas ir paaugstināta ugunsdrošības riska teritorijas.

7.12. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA

Stopiņu novada sociālo infrastruktūru veido izglītības, kultūras, sporta un veselības iestādes.

36

Novadā ir četras vispārizglītojošās skolas: Ulbrokas vidusskola, Stopiņu pamatskola Sauriešos, Plaušu un Tuberkulozes Valsts Centra Juglas sanatorijas meža skola Cekulē un Gaismas speciālā internātskola; pirmskolas mācību iestāde “Pienenīte”. Ārpusklases izglītības iespējas nodrošina Ulbrokas mūzikas un mākslas skola.

Kultūras dzīve novadā noris kultūras namā, Līgo parka brīvdabas estrādē. Iedzīvotājiem novada teritorijā pieejamas divas publiskās bibliotēkas – Ulbrokā un Sauriešos. Ulbokā bibliotēka ir ieguvusi jaunas telpas Institūta ielā 1.

Sporta nodarbībām tiek izmantotas Ulbrokas vidusskolas sporta zāle un vidusskolas sporta laukums.

Novadā veselības aprūpi nodrošina Stopiņu ambulance un Sauriešu veselības punkts. Ulbrokā praktizē 3 privātārsti, darbojas divas aptiekas un divi aptiekas punkti.

Upeslejās atrodas Tuberkulozes un Plaušu Slimību valsts Centrs.

7.13. REKREĀCIJA UN TŪRISMS

Stopiņu novads nav tūristu iecienīta vieta. Rekreācijai piemēroti ir novada meži un iedzīvotāju atpūtai ir pieejamas vairākas ūdenskrātuves:

upes - Mazā Jugla - peldēšanās nav aizliegta, bet ir nepieciešams labiekārtot peldvietas; ezeri - Ulbrokas ezers – peldēšanās nav aizliegta, bet tas ir stipri aizaudzis un ir

nepieciešama tīrīšana; dīķi - Sauriešu karjeri. Par Rīgas rajona pašvaldību teritorijās esošajiem tūrisma apskates objektiem informācija ir

apkopota rajona padomes izstrādātajos 5 maršrutos „Mazie loki”. Stopiņu novadā esošie objekti Ulbrokas muiža un Līgo dārzs, 1905.gada cīnītāju piemineklis ir iekļauti maršrutā Rīga – Allaži – Mālpils – Ropaži – Stopiņi – Rīga (Rīgas rajona plānojums 2003.gadam ar grozījumiem, 2001).

7.14. ĪSS NOVADA VĒSTURISKS APRAKSTS

Novada un lielāko apdzīvoto vietu nosaukumi cēlušies no ārsta un astrologa Zaharija Stopija (Zacharijas Stopius), Rīgas birģermeistara Ūlenbroka un Rīgas Rātes locekļa Dreilinga vārdiem, kuri 16.gadsimtā šeit ieguva lielus zemes īpašumus – ķīlu muižas.

Livonijas laikā ( 13.-16. gs.) visa Rīgas apkārtne ietilpa Rīgas patriomonāljā apgabalā. 1561. Gadā Livonija sabruka un līdz 1600. Gadam Vidzeme nonāca Polijas rokās. Sākot ar 16.gs. 2.pusi, Rīgas namnieki par naudas aizdevumiem Polijas karalim ieguva zemes īpašumus – ķīlu muižas (Ulbroka, Dreiliņi, Stopiņi) Z.Stopija muiža atradusies tagadējā Tuberkulozes un plaušu slimību centra apkaimē.

18. un 19.s.s. Stopiņu novada teritorijā jau darbojās manufaktūras, Sauriešu ģipšakmeni izmanto kopš 15.gadsimta.

Laika gaitā novada robežas vairākkārt mainījušās. 1920.gadā daļa Stopiņu novada piederēja Salaspils draudzei, bet otra daļa – Biķeru draudzei. 1938.gadā novada azemes platība bija 6451 ha, kas piederēja 100 jaunsaimniecībām, 84 sīksaimniecībām, 3 dārzniecībām un 71 amatnieku saimniecībai.

1898.gadā novadā uzcēla pamatskolu, 1930.gadā – pagastnamu.

1920.gadā Ulbrokas muižu sadalīja. Muižas pilī līdz 2.pasaules karam darbojās bērnu sanatorija, kara laikā – vācu izlūku skola, pēc kara tajā ierīkoja radiostaciju.

Sākoties kolektivizācijai, izveidojās vairāki mazi kolhozi. Pēc vairākkārtējām apvienošanām1966.gadā izveidoja p.s. Ulbroka.

37

Līdz Rīgas pilsētas paplašināšanai 1975.gadā Stopiņu novads bija viens no lielākajiem Latvijā, tā teritorija bija 98,5 km2. Tagad novada teritorija ir 53,5 km2.

7.15. KULTŪRAS MANTOJUMS

Stopiņu novadā nav valsts mēroga ievērojami kultūras pieminekļi, taču ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Ulbrokas muiža, Līgo dārza rakstu akmeņi un vairākas piemiņas vietas – 1917.gadā kritušo karavīru kapi, Baltais krusts 1941.gadā nogalinātajiem, piemiņas akmens Barikāde Ulbrokā, piemineklis 1905.gada cīnītājiem, piemineklis Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

Ieteikums kultūras mantojuma saglabāšanā

Izpētīt Cekulē bijušās padomju armijas teritorijas vēsturisko nozīmi un iespējams attīstīt to kā sava veida kultūras un vēstures pieminekli, izveidojot un piemērojot armijas bāzes galveno ielu

izziņas tūrisma specifikai.

38

II.daļa TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS RESURSI UN TERITORIJAS PLĀNOTĀ IZMANTOŠANA

8. TERITORIJAS DABAS RESURSI UN TO AIZSARDZĪBA

8.1. DERĪGIE IZRAKTEŅI

Stopiņu novadā ir Sauriešu ģipšakmens atradne, kas ir vienīgā ekspluatējamā ģipšakmens atradne Baltijā. Tās sākotnējie krājumi bija 11,5 mlj.t, atlikuši 1,2 mlj.t. novadā ir 5 kūdras atradnes, lielākā no tām ir Getliņu purvā - kopējie kūdras krājumi šajā atradnē ir 8,9 mlj.m3, no tiem rūpnieciski izmantojami 5,5 mlj.m3 (lielākā daļa šīs atradnes atrodas Salaspils lauku teritorijā).

Pašvaldības teritorijā ar smilts – grants un akmens ieguvi nodarbojas z/s “Cēderi” . Celtniecības smilšu karjeru krājumi – 460000m3.

Sauriešos un Upeslejās ir potenciālā saldūdens atradnes, kurām vēl nepieciešams veikt pazemes ūdens krājumu aprēķinu un nodrošināt līdzsvaru starp resursu atjaunošanos un pazemes ūdeņu ieguvi (Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, 2002).

Stopiņu novadā ir 37 artēziskie urbumi, kuru dziļums pārsniedz 10 m .

Kartē “Ģeoloģiskais potenciāls” parādītas derīgo izrakteņu atradņu teritorijas, karjeri un ģeoloģiskā riska teritorijas.

8.2. VIRSZEMES ŪDEŅI

Stopiņu novads ietilpst Daugavas sateces baseinā. Nozīmīgākā upe ir Mazā Jugla, tās kopējais garums ir 119 km un baseina platība – 675 km2. Netālu no ietekas Juglas ezerā, Mazā Jugla saplūst kopā ar Lielo Juglu (garums 60 km, baseins – 951 km2) un veido kopīgu deltu. Lielākoties upju tece ir lēna, ielejās lēzena. novadā ir vairākas mazas upītes, kurām intensīvas nosusināšanas gaitā gultnes ir iztaisnotas un padziļinātas (Dreiliņupīte, Dauguļupīte, daļēji Nabiņurga un Piķurga). No mazajām upītēm vienīgi Ķivuļurga ir saglabājusi savu dabisko tecējumu.

Stopiņu novadā ir ezeri, kuru platība ir lielāka par 1 ha. Lielākie ezeri ir Ulbrokas dzirnavu ezers (12,0 ha), Ruņģu ezers (4,1 ha) un Sauriešu ūdenskrātuve (1,1 ha). Ulbrokas dzirnavu ezers ir veidots mākslīgi uzpludinot Piķurgas upi un ir stipri aizaudzis. Sauriešu ūdenskrātuve izveidojusies izmantotajā ģipšakmens karjerā.

8.1. tabula Upju bioloģiskā kvalitāte un aizsargjoslu minimālie platumi

Upe Upes

baseins

Kopējais upes

garums, km

Ūdens kvalitāte novada teritorijā

Ūdens Kvalitātes mērķis*

Aizsargjoslas platums m

Piķurga Daugavas 17 K 50

Ķivuļurga Daugavas 16 slikta K 50

Mazā Jugla Daugavas 199 slikta L 300

*ŪKM- virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstība noteiktajam mērķim ( MK 1997. g. 22. aprīļa noteikumi Nr.155)

K – karpveidīgo zivju audzēšanai piemēroti ūdeņi L – lašveidīgo zivju audzēšanai piemēroti ūdeņi

39

Stopiņu novadā paredzēts paplašināt Sauriešu ūdenskrātuves un izmantot tās rekreācijai, atpūtai. Motorizēto u.c.ūdens braucamrīku izmantošana Stopiņu novada ūdenskrātuvēs netiek plānota.

Ūdeņu noteces baseini, vidējās ūdeņu augstuma atzīmes, applūstošās teritorijas parādītas kartē

„Hidrogrāfija un reljefs”

8.3. PAZEMES ŪDENS RESURSU KRĀJUMU UN TO AIZSARGĀTĪBAS RAKSTUROJUMS

Visiem ūdensapgādes artēziskajiem urbumiem ir veikts aizsargjoslu aprēķins. Ir noteiktas stingrā režīma aizsargjoslas no 10 - 50 m rādiusā, kā arī ķīmiskās aizsargjoslas no 185 - 340 m rādiusā.

8.4. AUGSNE

Lielākā daļa novada teritorijas atrodas smilšainās Piejūras zemienes augšņu rajonā un tai ir raksturīgas tipiskās podzolaugsnes reljefa pacēlumos un kūdrainā podzolētā glejaugsne ieplakās. Novada rietumu daļā ir velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes. Šīs augsnes veidojušās uz mālsmilts un smilts cilmiežiem un ir mazauglīgas, jo augsnes reakcija ir skāba. Lai uzlabotu auglību nepieciešams veikt augsnes kaļķošanu un jāpalielina organisko barības vielu saturs augsnē. Šīm augsnēm nav īpašas lauksaimnieciskas nozīmes.

8.5. MEŽI

novada teritorijā esošie meži galvenokārt ir ar parkmeža raksturu. Tie kalpo Stopiņu novada un Rīgas pilsētas mikroklimata veidošanai un atpūtai. Mežu kopējā platība ir 2633,0 ha jeb 49,2% no novada teritorijas, no tiem 1792,2 ha (68% no novadā esošjiem mežiem) pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Juglas mežniecībā, kurā novads atrodas, valdošās koku sugas ir priede (81%), bērzs (5%), egle (4%), melnalksnis, baltalksnis, apse (RD ĪD Mežu pārvalde, 2002).

Ņemot vērā, ka lielākā daļa mežu pagstā ir Rīgas pilsētas meži, kas ir aizsargjoslas – perspektīvē šīs mežu teritorija saglabāsies.

Aizsargjoslas mežu teritorijās iekļaujas arī autoceļu un dzelzceļa trašu turpmākās izpētes teritorijas.

8.6. AIZSARGĀJAMIE DABAS OBJEKTI

Detalizēti pētījumi par aizsargājamo augu atradnēm pašvaldības teritorijā nav veikti, bet aizsargājami augi (saskaņā ar MK 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”) ir pašvaldības teritorijā sastopamās meža silpurene (Pulsatilla patens), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), smiltāju esparsete (Onobrychis arenaria), šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia), zaļziedu plaukšķene (Silene chlorantha). Īpaši aizsargājamās kukaiņu, rāpuļu un putnu sugas – lielā krāšņvabole (Chalcophora mariana), lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber), sila ķirzaka (Lacerta agilis), meža balodis (Columba oenas), pupuķis (Upupa epops), ūpis (Bubo bubo) (RD ĪD Mežu pārvalde, 2002).

40

2001.gada aprīlī tika veikta Stopiņu novada pašvaldības teritorijā esošo dižkoku apsekošana. Tās rezultātā ir zināmi 29 dižkoki, no kuriem 8 ir valsts nozīmes īpaši aizsargājami dižkoki (skat. 8.2. tab.).

8.2. tabula. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie koki

Nr.p.

k.

Nosau- kums Latīniski P*,

m

Īpašums,

īpašnieks

Atrašanās orientieri,

novietojums

Dižkoks

1. Daktermui- žas liepa

Tilia cordata L.

3,97 (1,3)

Upeslejās, 15 m no Juglas sanatorijas internātskolas,

Mazās Juglas pamatkrasta nogāzēs

pakājē, parkā, kraujā

80960050096

2. Šeluhinas dižozols, Līču

dižozols

Quercus robur L.

5,40 (1,3)

Līčos, 250m ZZA no bijušās Šeluhina muižas (

pārdēvēta par Jaunmuižu), 25m no

Mazās Juglas kr. Krasta,

nezālienā, palienā, atmatā

80960010052 ?

atlikts tikai pēc

metriem

3. Kazāru ozols Quercus

robur L.

4,33

(1,2)

400m R no Sauriešu

stacijas, 10m D no Rīgas Ērgļu dzelzceļa , dārziņu

malā, līdzenumā, ceļmalā

8096008

0059

4. Avotiņu liepa Tilia

cordata L.

4,58

(0,8)

3,5km A no Ulbrokas,

30m A no Avotiņu mājām,

nogāzes pakājē, tīruma malas koku grupā, pie

viensētas, krūmājā

8096004

0056

5. Sišu osis Fraxinus excelsior

L.

4,11 (1,3)

3km A no Ulbrokas, 50m DA no Sišu mājām,

lēzenā nogāzē uz lauka, līdzenumā atmatā

80960040035

6. Stopiņu 1. Liepa Tilia

cordata L.

4,32

(0,9)

Upeslejās, 250 m no

bijušās Stopiņmuižas, 30m Z no Tuberkulozes

slimnīcas katlumājas, Mazās Juglas

pamatkrasta kraujā

8096005

0095

Īpatnējais

7. Kulpju priede

Pinus sylvestris

3,40 (1,2)

200m no Kulpju mājām, vecās Lubānas šosejas

malā starp M.Juglu un Ķivuļurgu, mežmalas

brikšņos pie bij. Kūtīm, tagad kokzāģētavas,

līdzenumā, mežā

80960010457

8. Pundurozols Quercus robur L.

4,33 (1,0)

Līčos, 850m Z no bijušās Šeluhina muižas (

pārdēvēta par

Jaunmuižu), 6m no Mazās

80960010061

41

Juglas kr. krasta, palienā,

pļavā Perspektīvās vietējas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas:

Nr.

p.k.

Nosaukums Latīniski P*,

m

Īpašums,

īpašnieks

Atrašanās orientieri,

novietojums

Dižkoks

1. Daktermuižas ozols

Quercus robur L.

4,38 (1,3)

Upeslejās, 12 m no Juglas sanatorijas internātskolas,

Mazās Juglas labajā

krastā virspalu terasē, apdzīvotā vietā parkā,

70m Z no bij. Daktermuižas

80960050096

2. Daktermuižas

vīksna

Ulmus

laevis Pall

3,75

(1,3)

Upeslejās, 90 m no tilta

pār Mazo Juglu 150m R no Juglas sanatorijas

internātskolas, ceļmalā, virspalu terasē, krūmājā,

100 m ZR no bijušās

Daktermuižas

8096005

0524 uz rob. ar

0050096

3. Stopiņu ozols Quercus

robur L.

4,17

(1,0)

Silzemniekos,

īpašnieks Mārtiņš

Blomnieks

Upeslejās, 150 m no

bijušās Stopiņmuižas Tuberkulozes slimnīcas

parkā Mazās Juglas

palienes pļavā,

8096005

0060

4. Stopiņu 2. liepa Tilia

cordata

L.

4,00

(1,3)

Silzemniekos,

īpašnieks

Mārtiņš Blomnieks

Upeslejās, 100 DR m no

bijušās Stopiņmuižas

Tuberkulozes slimnīcas parkā Mazo Juglas

palienes pļavā ,

8096005

0060

5. Stopiņu 3. liepa Tilia

cordata

L.

3,70

(1,3)

Silzemniekos,

īpašnieks

Mārtiņš Blomnieks

Upeslejās, 110 m DR no

bijušās Stopiņmuižas

māju ceļa alejā, 80m DA no Tuberkulozes

slimnīcas, līdzenumā, alejā

8096005

0060

6. Stopiņu 4. liepa Tilia

cordata L.

3,62

(1,3)

Silzemniekos,

īpašnieks Mārtiņš

Blomnieks

Upeslejās, 100m A no

bijušās Stopiņmuižas 150m A Tuberkulozes

slimnīcas, Mazās Juglas

palienes krūmājā,

8096005

0060

7. Stopiņu 2. vīksna Ulmus

laevis Pall

3,83

(0,8)

Silzemniekos,

īpašnieks Mārtiņš

Blomnieks

Upeslejās, 200m DAA no

bijušās Stopiņmuižas, 17m no Mazās Juglas

krasta. Tuberkulozes

slimnīcas parkā, virspalu terasē, krūmājā

8096005

0060

8. Stopiņu 3. vīksna Ulmus

laevis Pall

3,58

(1,2)

Silzemniekos,

īpašnieks Mārtiņš

Blomnieks

Upeslejās, 250m ZZA no

bijušās Stopiņmuižas, 21m no Mazās Juglas kr.

krasta. Tuberkulozes slimnīcas parkā, palienē,

krūmājā

8096005

0060

9. Stopiņu 4. vīksna Ulmus 3,58 Silzemniekos, Upeslejās, 250m ZZA no 8096005

42

laevis Pall (1,0) īpašnieks

Mārtiņš Blomnieks

bijušās Stopiņmuižas,

22m no Mazās Juglas kr. krasta. Tuberkulozes

slimnīcas parkā pie

asfaltētā celiņa, palienē krūmājā

0060

16. Grīvu ozols, Karātavu grāvja

ozols

Quercus robur L.

4,36 (1,3)

Grīvās, īpašniece

Daina

Jursone

Līčos, 70m A no Grīvu mājām Mazās Juglas

pamatkrasta nogāzē,

300m D no Lubānas šosejas, krūmos

80960010056

10. Šeluhinas 3.ozols Quercus

robur L.

4,65

(1,3)

Līčos, 250m ZA no Juglas

dzirnavām, dārziņu teritorijā 5m no dzirnavu

kanāla l. krasta palienā, dārzā

8096001

____ blakus

0238 un 0235

11. Šeluhinas 4.ozols Quercus

robur L.

4,32

(1,0)

Līčos, 750m Z no bijušās

Šeluhina muižas ( pārdēvēta par

Jaunmuižu), 21m no Mazās Juglas kr. krasta,

palienā, pļavā

8096001

0061

12. Upeskalnu ozols Quercus robur L.

4,74 (1,3)

700m ZAA no Upeskalnu mājām, tīruma malā 5m

no Mazās Juglas kr. krasta, palienā, tīrumā

80960010470 ?

13. Lielkāju ozols Quercus

robur L.

4,20

(1,3)

350m DA no Lielkāju

mājām, tīruma malā krūmos starp “Latvijas

Bites” noliktavām un

Ulbrokas –Ogres šoseju, kalnā paugurā, mežā

8096003

0279

14. Sišu ābele Malus sp. 2,63

(1,3)

3km A no Ulbrokas, 100m

DAA no Sišu mājām, aizauguša dārza malā,

līdzenumā

8096004

0035

15. Sauliešu ozols Quercus

robur L.

4,87

(1,3)

2,5km A no Ulbrokas,

70m A no Sauliešu

mājām, ceļmalā uz lauka, līdzenumā

8096004

0004

16. Šalku ozols Quercus

robur L.

4,70

(1,3)

2,5km A no Ulbrokas,

300m Z no Šalku mājām uz Karātavu grāvi rokot

izmesto zemju vaļņa, tīruma malā, līdzenumā,

mežmalā

8096004

0039

17. Ulbrokas ozols Quercus robur L.

4,24 (1,3)

300m R no Ulbrokas muižas, Ulbrokas

radiostacijas teritorijā pie metāla šķūnīšiem,

līdzenumā, mežmalā

80960030238

18. Sarkanais Ozols

3,53 (1,3)

Ulbrokā pie Institūta ielas 4 mājas, līdzenumā,

laukumā

80960030618

19. Smerdeles priede

Pinus sylvestris

L.

2,88 (1,0)

Mežā starp Ulbroku un Brekšiem. Smerdeles

ielejas krastā 550m

80960020803

uz rob. ar

43

lejpus Rīgas Ulbrokas

šosejas tilta, pirms notekūdeņu attīrīšanas

stacijas mežmalā, ieplakā

0040410

Apkārtmērs P* noteikts 1,3 m augstumā Vienai trešajai daļai dižkoku nepieciešama apkārtnes sakopšana, jāizpļauj atvases un krūmi, lai

nenoēnotu koku vainagu zemākos zarus. Perspektīvā aizsargājamos kokus nepieciešams apstiprināt par vietējās nozīmes aizsargājamiem

objektiem, lai nodrošinātu tiem attiecīgo statusu un apsaimniekošanas noteikumus. Būtu nepieciešams veikt visu dižkoku apsekošanau un savdabīgākos iekļaut tūrisma maršrutos.

Vietējās nozīmes īpaši aizsargājama teritorija novadā ir Līgoparks 10 ha platībā. Aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izmantošanu nosaka 08.05.2001.MK noteikumi Nr. 189

“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”. Valsts nozīmes vietējo un svešzemju sugu dižkoku aizsardzības un uzturēšanas kārtību nosaka

MK 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Aizsargjosla valsts nozīmes dižkokiem ir 10m no to vainaga, vietējas nozīmes dižkokiem – 10m no to stumbra.

Nosacījumi teritorijas izmantošanā

Saglabāt vērtīgas ainavas, nemainot zemes izmantošanas mērķi. Cilvēka veidotās ainavās – parkos, apstādījumos, viensētās, alejās - regulēt ainavu izmantošanu, nodrošināt mērķtiecīgu ainavu kopšanu un veidošanu.

Izstrādājot detālplānu, noteikt ainaviski augstvērtīgām teritorijām noteiktu aizsardzības statusu vai zemes lietojuma veidu.

Ar konkursu, administratīviem un citiem līdzekļiem panākt viensētu un uzņēmumu sakopšanu.

Attīstīt dabas pamatnes zaļos koridorus starp apbūvētajām teritorijām.

Aizsargājamās dabas teritorijas un pieminekļi attēloti kartē “Aizsargjoslas un apgrūtinājumi” .

44

9. KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA

Visiem kultūras pieminekļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem jāievēro LR 1992. gada 12. februāra likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" redakcijas (ar grozījumiem 01.06.1993, 02.12.1993., 09.02.95. 11.08.1998 un 15.11.2001) un LR MP 1992. gada 26. novembra ar lēmums Nr.506 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumu" un LR 1997. gada 5. februāra likuma "Aizsargjoslu likums" prasības.

Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un tās izdotie norādījumi par katra atsevišķa kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam).

9.1.attēls. Piemiņas akmens

45

9.1. tabula. Pašvaldībai nozīmīgie kultūrvēsturiskie objekti Stopiņu novadā

Piemineklis Nozīme Atrašanās vieta

Ulbrokas muižas apbūve Vietējās nozīmes

Arhitektūras piemineklis Ulbroka

Saimniecības ēka Vietējās nozīmes

Arhitektūras piemineklis Ulbroka, Ulbrokas muižā

Pils Vietējās nozīmes

Arhitektūras piemineklis Ulbroka, Ulbrokas muižā

Piemineklis 1905.gada cīnītājiem (1962.)

Vietējās nozīmes Piemiņas vieta Ulbroka

Piemiņas akmens “Barikāde” (1991.)

Vietējās nozīmes Piemiņas vieta Ulbroka

Baltais krusts 1991. Vietējās nozīmes Piemiņas vieta Ulbroka

Piemineklis Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem

Vietējās nozīmes Piemiņas vieta Ulbroka

Līgo dārzs, rakstu akmeņi (U.Sterģis)

Vietējās nozīmes Kultūras piemineklis

Ulbroka, Piķurgas kreisā krastā

Rumpja muiža Vietējās nozīmes

Arhitektūras piemineklis Ulbroka

Nosacījumi teritorijas izmantošanā

Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana.

Arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas ēkas (arhitektūras pieminekļi), kas pagaidām nav iekļautas aizsargājamo pieminekļu sarakstā ir saglabājamas vai rekonstruējamas. Rekonstruējot jāsaglabā ēku arhitektoniskā vērtība - fasāde, apdare, dekora elementi. Ēkām saglabājamas arī konstrukcijas un tradicionālie būvmateriāli. Jāatjauno ēku vēsturiskās vērtības, nojaucot piebūves (Ulbrokas muiža).

Teritorijas plānojuma kartē “Aizsargjoslas un apgrūtinājumi” attēloti pašvaldībai nozīmīgie

kultūrvēsturiskie objekti un to aizsargjoslas.

46

10. REKREĀCIJAS UN TŪRISMA OBJEKTI UN TERITORIJAS

Stopiņu novada teritorija nav tūristu iecienīta vieta, jo te nav priekšnoteikumi tūrisma attīstībai – skaistas ainavas, unikāli dabas objekti un kultūras pieminekļi. Nozīmīgākie tūrisma objekti: Ulbrokas muiža 18.gs. beigas;

Piemineklis 1905.gada cīnītājiem (1962.); Piemiņas akmens “Barikāde” (1991.); Baltais krusts 1991.; Piemineklis Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem; Līgo dārzā rakstu akmeņi U.Sterģis; Metālkalēju darbnīca. novadā ir divi atpūtas kompleksi “Smilgas” un “Ducis”, kas piedāvā tūristiem nakšņošanu. Novada plānojumu grozījumos paredzētas rekreācijas teritorijas ar iespējā labiekārtot peldvietas

trijās vietās – Ulbrokas centrālajā daļā pie Ulbrokas ezera, pie Mazās Juglas upes Upeslejās pie daudzdzīvokļu mājam un teritorijā pie Sauriešu ģipšakmens karjerām. Peldvietas pie ūdenstilpnēm jāiekārto atbilstoši 1998. g. 11.08. MK noteikumiem Nr.300. “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi “.

Novadā esošo karjeru degradēto teritoriju paredzēts rekultivēt un attīstīt šajā teritorijā atpūtas zonu.

Lai attīstītu novadā tūrisma un sporta resursu izmantošanu būtu nepieciešama teritorijas

papildus apsekošana jaunu objektu konstatēšanai ar mērķi – papildus tūristu “pievilkšanas” objektu

atrašana intelektuālā tūrisma maršrutiem, īslaicīgām un ilgstošākām atpūtas formām. Teritoriju

varētu izvērtēt pēc sekojošiem punktiem:

- Dabas pieminekļi; - Amatniecības centri (smēdes, keramiķi, mākslinieki utt.); - Perspektīvas fermeru saimniecības lauku tūrisma organizēšanai; - Perspektīvas vietas moteļiem, pakalpojumu centriem (ieskaitot sporta celtnes) utt.; - Perspektīvas vietas atklātu sporta trašu u.c. objektu aprīkošanai; - Vēstures un kultūras pieminekļi. Būtiska ir arī pašvaldībai blakus esošo teritoriju apzināšana, lai veicinātu objektu atrašanu

kopējo maršrutu radīšanai.

Tūristus piesaistošas ir arī dažādas kultūras aktivitātes, tāpēc būtu nepieciešama priekšlikumu izstrāde iespējamo komerciālo un nekomerciālo kultūras pasākumu jomā.

(Reģionālo Studiju Centrs,1999.).

47

11. VIDES KVALITĀTE UN AIZSARDZĪBA

11.1. VIDES PIESĀRŅOJUMS

Gaisa piesārņojumu pašvaldībā ļoti lielā mērā ietekmē Rīgas pilsētas tiešais tuvums, taču atmosfēras piesārņojuma avoti atrodas arī paša novada teritorijā - autoceļi, katlu mājas, dzelzceļš. TEC – 2 atmosfēras izmešu piesārņojums izplatās 2 – 4 km lielā attālumā. Šajā rādiusā nav blīvi apdzīvoti teritoriju, taču tas rada priežu mežu apdraudējumu.

Virszemes ūdeņu piesārņojums ir vērojams Ulbrokas ezerā un Piģurgas upē, kurus ietekmē vietējie piesārņojuma avoti – nepilnīgi attīrītu notekūdeņu ieplūšana, mēslojuma noplūde no

pieguļošām lauksaimniecības zemēm, piesārņojums no garāžu kooperatīva atkritumiem. Lai samazinātu virszemes ūdeņu piesārņojumu no lauksaimniecības koncentrētā piesārņojuma

avotiem – lielfermām, laika posmā no 2006. – 2008.gadam paredzēta dzīvnieku vienību un lauksaimniecības zemju platību līdzsvarošana nitrātu jūtīgajā teritorijā izveitotajai SIA “Ulbroka”cūku fermai (Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns, Virszemes ūdens objekts Lielā Jugla, Daugavas projekts, 2002).

Intensīvākais augsnes piesārņojuma avots pašvaldībā ir sadzīves atkritumu izgāztuve “Getliņi” un SIA “Ulbroka” ražotne.

Pašvaldībā vides stāvokļa pasliktināšanos var izraisīt:

nepietiekama notekūdeņu attīrīšana; nepietiekama dūmgāzu attīrīšana; iespējamais atkritumu pieaugums mājsaimniecībā un komercdarbībā; atkritumu izgāztuve

Stopiņu novadā ir konstatēts izteikts pazemes ūdeņu piesārņojuma areāls, tas ir sadzīves atkritumu izgāztuves “Getliņi” teritorijā, kur kopš septiņdesmito gadu sākuma ir veidojies gruntsūdeņu piesārņojuma oreols, kas lēnām virzās uz Daugavu (uz DR no izgāztuves). Tas skar seklos gruntsūdeņu horizontus un patreiz jau iestiepjas dārziņu kooperatīvu teritorijā. Tādēļ ūdens apgādes vajadzībām nevar izmantot seklās gruntsūdens akas, kas ierīkotas bez saskaņošanas ar Valsts ģeoloģijas dienestu.

Videi bīstama ir arī bijusī armijas bāzes teritorija Cekulē, kurā atrodas bijusī artilērijas lādiņu glabātuve.

11.2. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU RAKSTUROJUMS

Ulbrokas ciema NAI Upesleju un Sauriešu ciema

NAI

Līču ciema NAI

Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas

Slodze – 690 m3 / diennaktī

Vidējie notekūdeņu rezultāti:

Susp.v. – 44 mg/l

BSP5 – 64,8 mg/l

ĶSP – 134 mg/l

Ūdeni novada Piķurgas upē

Ir uzsākta jaunu NAI

būvniecība.

Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas

Slodze – 570 m3 / diennaktī

Vidējie notekūdeņu rezultāti:

Susp.v. – 31 mg/l

BSP5 – 57,5 mg/l

ĶSP – 135 mg/l

Ūdeni pēc attīrīšanas novada

Mazās Juglas upē

2010.gadā tiks uzsākta jaunu

Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas

Slodze – 70 m3 / diennaktī

Vidējie notekūdeņu rezultāti:

Susp.v. – 40 mg/l

BSP5 – 61,8 mg/l

ĶSP – 110 mg/l

Ūdeni pēc attīrīšanas novada

meliorācijas grāvī

Nav plānota jaunu NAI

48

NAI būvniecība.

būvniecība.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu uzglabāšanas vietas un izmantošana:

-visu NAI notekūdeņu dūņas komposta veidā tiek izmantotas teritorijas apzaļumošanai.

11.3. ĢEOLOĢISKĀ RISKA TERITORIJAS

Daļa Stopiņu novada (uz dienvidiem no Ulbrokas) ietilpst sulfātkarsta izplatības areālā (skat.karti Stopiņu novada ģeoliģiskais potenciāls). Te ir konstatēti karsta un sufozijas procesi ģipša un dolomītu šķīšanas rezultātā. Iespējama virszemes formu attīstība un zemes iegruvumi. Saurieši, Getliņi un Rumbula atrodas karsta procesu izplatības teritorijā ar pazeminātu noturību (viens nogruvums uz 1 km2 20 – 100 gados).

Upju sanešu materiāla akumulācija raksturīga mazās Juglas krastos. Vairākos posmos notiek upes gultnes aizsērēšana un dziļuma samazināšanās, bet pavasara palos tā pārplūst, veidojot plašu upes palieni. Tāpēc saimnieciskā darbība nav jāizvērš upju palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju gultnes līkumojošajos (meandrējošajos) posmos.

11.4. STOPIŅU NOVADA IEDZĪVOTĀJU RADĪTO ATKRITUMU APJOMS

Stopiņu novadā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimnieko P/A „SAIMNIEKS”. Iedzīvotāju skaits daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 4800. Izvesto sadzīves atkritumu

daudzums – 9600 m3. BIO atkritumi - 95 m3 / gadā.

11.5. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA

Getliņu izgāztuve izveidota un darbojas jau kopš septiņdesmito gadu sākuma. Līdz 2001. gadam tur deponēti aptuveni 30 miljoni m3 atkritumu. Izgāztuve atrodas Getliņu purva malā, tā izvietota uz kūdras pamata, pie kam šajā teritorijā ir samērā augsts gruntsūdens līmenis, vietām pat 0.3m zem zemes virsmas. Šādās vietās Eiropā izgāztuves vairs neierīko.

Arī atkritumu deponēšanas un šķirošanas tehnoloģija patreiz neatbilst moderna atkritumu poligona prasībām. Atkritumi tiek vesti ar klienta transportu tieši atkritumu kalnā, kur tos izkrauj un turpat izlīdzina ar buldozeru. Netiek veikta ikdienas atkritumu pārklāšana, lai novērstu smaku izplatīšanos, teritorijas piegružošanu vēja ietekmē un putnu koncentrēšanos izgāztuvē. Trūkst jebkādu atkritumu šķirošanas, blīvēšanas un smalcināšanas iekārtu.

Šobrīd atkritumu izgāztuvi apsaimieko b/o SIA “Getliņi EKO” un tiek īstenots “Getliņu projekts” ar mērķi likvidēt turpmākā vides piesārņojuma cēloņus un modernizēt Getliņu izgāztuvi līdz tā atbilstu starptautiski atzītiem atkritumu poligona standartiem. Tā realizācijas rezultātā samazināsies patreizējais atmosfēras piesārņojums, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojums, uzlabosies atkritumu pieņemšana, kontrole, šķirošanas un deponēšanas tehnoloģija, kā arī izgāztuves ārējais izskats. Videi kaitīgais metāns tiks savākts un izmantots kā enerģijas avots.

(www.getlini.lv)

11.6. KRITUŠO DZĪVNIEKU APGLABĀŠANAS RISINĀJUMS

Tiek slēgti līgumi ar sertificētu firmu SIA „Renete”, kura veic kritušo dzīvnieku savākšanu un utilizāciju.

49

11.7. REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS

Rekultivācija nepieciešama kādreizējā padomju armijas poligona teritorijā Cekulē. Šobrīd tā ir nesakopta un bīstami piesārņota - atstātas sprāgstvielas un munīcija, kā arī dzeloņdrāšu žogi. Apkārtnē ir arī vairākas vietas, kur atstātas būvgružu kaudzes, kas degradē dabas vidi (būvgruži būtu potenciāli izmantojami kā būvmateriāls). Pēc Aizsardzības ministrijas datiem Cekules munīcijas noliktavu teritorijas vidējais piesārņojums ir ļoti liels – aptuveni 25 dažādu metāla un sprādzienbīstamu priekšmetu uz 1m3 grunts. Noliktavu teritorijas kopplatība ir 240 ha. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, lai pilnībā attīrītu šo teritoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ir jāpārbauda (tai skaitā jāpārvieto) 4 800 000 m3 grunts masas, kas prasa ievērojamus finansu līdzekļus (pēc NBS štāba inženiertehniskās pārvaldes aplēsēm – 765000 Ls/sezonā).

Pilotprojekta realizācijas gaitā pierādīts, ka, izvēloties optimālu munīcijas piesārņojuma diagnostikas un sanācijas metodi un ņemot vērā teritorijas turpmākās izmantošanas plānus, ar munīciju piesārņotos objektus ir iespējams attīrīt līdz pakāpei, kas ļauj turpmāk teritorijā veikt saimniecisko darbību, ieguldot salīdzinoši mazus finansu līdzekļus.

(pielikumā minētā projekta pētījumu atskaites materiāli). Nemot vērā, ka teritoriju iespējams rekultivēt, plānojuma grozījumos paredzēts,

ka ši teritorija pēc rekultivācijas izmantojama kā jauktas apbūves teritorija. Tāpat rekultivācija nepieciešama Sauriešu karjera izmantotajā daļā, Ulbrokas kompeksa

un Granīta ielas rūpnieciskās zonas teritorijās, kur ir nesakopta un vizuāli degradēta vide, kā arī nepabeigtas un pamestas mājas. Šī teritorija pēc rekultivācijas izmantojama kā jauktas apbūves teritorija, kā rekreācijas zona ar ūdens baseiniem un sakoptu telpisko vidi.

11.8. MELIORĀCIJAS SISTĒMA

Daļa Stopiņu novada teritorijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir nosusināta. Stopiņu novada teritorijā atrodas valsts meliorācijas pārziņā esošās būves: Notekas – Piķurga; Karātavgrāvis, Mazās Juglas polderis – dambji, krājbaseins, sūkņu stacija, regulatori. Kopā meliorētās teritorijas Stopiņu novadā ir 262ha platībā. M.Juglas polderī lauksaimniecībā izmantojamās zemes 103 ha platībā, kurās zemes virsas atzīmes ir zemākas par 1,80m ir Nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes. Lielākā daļa poldera teritorijas pieder Stopiņu novadam, pārējā ir fizisko personu īpašumā.

Meliorācijas drenāžas grāvju sistēma pēc Lauksaimniecības pārvaldes dotajiem datiem parādīta kartoshēmā „Hidrogrāfija un reljefs”.

11.9. APPLŪSTOŠĀS TERITORIJAS

Ūdeņu aizsargjoslas noteiktas saskaņā ar MK 03.06.2008 noteikumiem Nr. 406. „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” prasībām, ņemot vērā applūstošas teritorijas.

50

Stopiņu novadā applūdums veidojas tikai Mazās Juglas upes palienā. Minēto teritorija apsekoja Stopiņu domes speciālisti un noteica applūstošas teritorijas saskaņā ar minēto noteikumu 9. punktu, ņemot vērā:

-dabā konstatējamas regulāra applūduma pazīmes, piemēram, attekas un vecupes, atlikuši applūduma fragmenti, lāmas un peļķes, augsnes pārmitrums, mitrumu mīloši augi un palienēm tipiskas augu sabiedrības, aluviāla augsne uz aluviāliem un limniskiem nogulumiem, sanesu materiāls (smiltis, dūņas, ūdensaugu atliekas);

-dabā konstatējamas regulāri applūstošo teritoriju robežas, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskas darbības dēļ, piemēram, izteikta robeža reljefā, dambis, valnis, uzbērums;

-esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilās būvniecības radīto ietekmi uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās ir daļēji vai pilnīgi izmainījies mitruma režīms.

Applūstošās teritoriju robežas saskaņotas ar kaimiņos esošajā pašvaldībām – Garkalnes novadu un Rīgas pilsētu. Saskaņošanas procesā izmantoti dati no applūstošo teritoriju noteikšanas projektiem Garkalnē – SIA „Meliorprojekts” izstrādātā projekta „Applūstošas teritorijas noteikšana Garkalnes novada teritorijā 2009.g.” digitālie dati un PAIC (Procesu analīzes un izpētes centrs) sagatavotā hidrogrāfijas modeļa noteiktās 10% applūduma zonas Rīgas pilsētai.

Applūstošas teritorijas – kartoshēmā „Hidrogrāfija un reljefs”.

51

12. UGUNSDROŠĪBA UN CIVILĀ AIZSARDZĪBA, PAUGSTINĀTA RISKA OBJEKTI

Stopiņu novadā nav izvietoti uzņēmumi, kas ražotu un pārvadātu bīstamas ķīmiskas vielas, tāpēc nozīmīgākie ārkārtējo situāciju cēloņi ir autoavārijas un drošības noteikumu neievērošana uz ūdens (sk.12.1. tabulu).

12.1. tabula. Potenciālie ārkārtējo situāciju cēloņi un riska teritorijas

Ārkārtējo situāciju cēloņi Riska teritorijas un objekti Avārijas varbūtība

Satiksmes negadījumi Bīstamo kravu pārvadājumi

Autoceļi Dzelzceļš

ļoti iespējama* iespējama

Uguns un sprādzienbīstamas teritorijas

Kokapstrādes uzņēmumi Degvielas uzpildes stacijas

iespējama iespējama

Avārijas komunālās saimniecības objektos

Ūdensvadi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

ticama

Dabas katastrofas Plūdu apdraudētas teritorijas Mazā Jugla

iespējama

Ēku un būvju sagrūšana Neizmantotās ēkas, tilti, bijušo militāro objektu būvgruveši

ticama

Cilvēku masu pulcēšanās vietas

Skola, kultūras centrs ticama

Drošības noteikumu neievērošana uz ūdens

Mazā Jugla ļoti iespējama

* Ļoti iespējama (biežāk kā reizi gadā) Iespējama (reizi 1-10 gados) Ticama (reizi 10-100 gados) Būtiska riska teritorija ir meži, kur ir paaugstināta ugunsbīstamība sevišķi sausajā gadalaikā.

Šajā situācijā sevišķi apdraudētas ir Ulbroka, Cekule, Līči. Bīstams paaugstināta riska objekts ir TEC 2 teritorija, tāpēc jāievēro piesardzība veidojot jaunas

apdzīvotas teritorijas TEC 2 ietekmes zonā. Lai novērstu ārkārtējas situācijas, sabiedrisko un ražošanas objektu būvniecību un

rekonstrukciju jāapstiprina pēc bīstamības un riska novērtējuma. Visiem jaunceļamiem objektiem jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai atbilstoši LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” prasībām.

Ugunsdzēsība, glābšanas un civilās aizsardzības darbu nodrošinājumu paredzēt saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” un Civilās aizsardzības likuma prasībām. Zemesgabalos, kuri piekļaujas vispārīgas lietošanas ceļiem, jāparedz vietas jaunu ugunsdzēsības depo izbūvei saskaņā LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” un obligāti piemērojamo Latvijas standartu LVS 361 „Ugunsdzēsības depo ierīkošana – Vispārīgās prasības”.

Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi paredzēt saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra Noteikumiem Nr.38 LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” un Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība”. Jāparedz centralizēta ūdensapgādes sistēma ar cilpveida tīkliem. Uz ūdensvada maģistrālēm jāparedz aizvari vai aizbīdņi remontējamo posmu atvienošanai, gaisa vārsti cauruļvadu atgaisošanai un izlaides cauruļvadu iztukšošanai. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensvada tīklā izvietot tā, lai nodrošinātu katras ēkas vai būves ārējo ugunsdzēsību no vismaz diviem hidrantiem un vismaz trīs stundu laikā. Ugunsdzēsības hidrantus izbūvē saskaņā ar Latvijas standartiem LVS NE 144339 „Apakšzemes ugunsdzēsības hidranti”, LVS

52

NE 14384 „Virszemes ugunsdzēsības hidranti” un LVS 187 „Ugunsdzēsības hidranti”. Jāņem vērā nepieciešamie ūdens patēriņi ārējai un iekšējai ugunsdzēsībai, kā arī saimnieciskā un sadzīves vajadzībām. Pie upēm, ezeriem un citām ūdenskrātuvēm, kuras paredzētas ārējai ugunsdzēsības ūdensapgādei, izbūvē vismaz 3,5 m platus piebraucamos ceļus un 12x12m laukumus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai un atbilstošas kvalitātes cieto segumu. Ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas ierīko tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā un tām jānodrošina ugunsgrēka dzēšana vosmaz trīs stundu laikā. Ūdens ņemšanas vietas, kā arī piebraukšanas ceļus pie tām apzīmē ar norādījuma zīmēm saskaņā ar Latvijas standartu LVS 446 „Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums”.

Paredzēt civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izvietojumu un attīstību saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 07.augusta noteikumiem Nr.530 „Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izvietošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”.

Noteiktas drošības aizsargjoslas ap tilpēm un naftas produktu rezervuāriem - degvielas uzpildes stacijām 100 m attālumā.

Noteiktas 50 m drošības aizsargjoslas arī objektiem ar īpašām prasībām to novietojumam –

kokapstrādes uzņēmumiem, un lauksaimniecības kompleksam SIA “Ulbroka” teritorijai pie Dauguļiem 100 m [3], kā arī SIA “Sprādziens” sprāgstvielu noliktavai – 100 m.

53

13. INŽENIERKOMUNIKĀCIJU RAKSTUROJUMS

Inženierinfrastruktūras un transporta teritorijas attēlotas kartēs “Inženierkomunikāciju shēma”. Visām inženierkomunikācijām ekspluatācijas aizsargjoslu platums un aprobežojumi norādīti apbūves noteikumos. Novadā esošo centralizētie tīklu garums kilometros: Ūdensvadu kopgarums 9,1 Kanalizācijas kopgarums 9,4 Siltumtīklu kopgarums 8,3 Gāzes vada kopgarums 9,2 Stopiņu novadā ir 3 attīrīšanas iekārtas ar jaudu 1750 m3 /dnn un viena atkritumu izgāztuves ar jaudu ~1,106m3 /gadā. 13.1.tabula. Tehniskā infrastruktūra

Pašvaldība Ūdensvada kopgarums (km)

Kanalizācijas kopgarums (km)

Siltumtīklu kopgarums (km)

Gāzes vada kopgarums (km)

Stopiņu novads 9.1 9.4 8.3 9.2

Tabula sagatavota pēc pašvaldību sniegtiem datiem.

13.1. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA

Stopiņu novadā centralizētā ūdens apgāde ir nodrošināta ciematos Ulbroka, Saurieši, Upeslejas, Līči, Cekule, Dzidriņas, Vālodzes, un Getliņu izgāztuves zonā.

Novada teritorijā ir 21 artēziskā ūdens ņemšanas vieta. Ūdens kvalitāte dažādās ūdens ņemšanas vietās ir atšķirīga, bet atbilst normatīviem, lai gan ūdensvadu tīkla vecuma un sliktā stāvokļa dēļ attālākajās vietās līdz patērētājiem ūdens nonāk duļķains un veido nosēdumus. Patērētā ūdens uzskaitei visās ūdens ņemšanas vietās ir uzstādīti skaitītāji. Iedzīvotāju patēriņu uzskaita gan pēc skaitītājiem, gan pēc normatīviem dzīvokļos, kuros nav skaitītāju. Skaitītāji ir uzstādīti aptuveni 70 % dzīvokļu.

Ūdens attīrīšanas un atdzelžošanas iekārtas ir uzstādītas visās ūdens ieguves vietās. Kanalizācijas tīklu garums novadā - 9,4 km. Vietās, kur nav pieejama kanalizācijas

sistēma, izmanto izsmeļamās bedres, no kurām notekūdeņus ar cisternu izved uz attīrīšanas iekārtām. Vidēji gadā tiek apstrādāti 510000 m3.

Lai nodrošinātu ūdens kvalitāti centralizētajā ūdensapgādē apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu virs 1000 būtu nepieciešama potenciālo saldūdens atradņu Sauriešos un Upeslejās pazemes ūdens avotu izpēte, kvalitātes noteikšana un krājumu akceptēšana.

Ūdensapgādes pakalpojumu kvalitāte un drošības līmenis Stopiņu novadā ir apmierinošs. Lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti un nodrošinātu sadzīves notekūdeņu pārstrādi

Ulbrokā ir noslēgts līgums par jaunu attīrīšanas iekārtu izbūvi, kā arī visu maģistrālo ūdensvadu un kanalizācijas vadu nomaiņu. Projekta realizācijas gaitā maģistrālajam ūdensvadam un kanalizācijai tiks pieslēgts privātmāju ciemats Ezermalas ielā, Vidus ielā un Institūta ielā. Projekts tiek realizēts par ES līdzekļiem 85 % apjomā, valsts līdzfinansējums 10 %, pašvaldības 5 %. Tāpat tiks iegādāta augstspiediena tīklu skalojamā mašīna.

Pašlaik ir gatavs projekts Upesleju sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kompleksam. Ir plānots 2009. g. novembra mēnesī izsludināt iepirkumu par šī kompleksa būvniecības darbiem.

54

Būvniecība tiek finansēta daļēji par Eiropas Savienības līdzekļiem, valsts finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu.

Ir nepieciešama ūdensvada un kanalizācijas tīklu nomaiņa ciematos Saurieši, Upeslejas, Vālodzes, Līči, Cekule. Bieži notiek avārijas - minēto tīklu plīsumi. Apmierinošā stāvoklī ir ūdensapgādes sistēma ciematā Dzidriņas. 13.2. tabula. Attīrīšanas iekārtas, atkritumu izgāztuves un kapsētas

Pašvaldība Attīrīšanas iekārtas

Atkritumu izgāztuves

Kapsētu skaits

Regulāri apkopjamās labiekārtotās teritorijas platība (ha)

sk

aits

jauda

sk

aits

jauda

Stopiņu novads

3 1330 m3/dnn

1 1.106 m3/gadā

2 29

Tabula sagatavota pēc pašvaldību sniegtiem datiem.

Dzīvnieku apbedīšanas vietas Stopiņu novadā nav, tiek slēgti līgumi ar sertificētu firmu SIA „Renete”, kura veic kritušo dzīvnieku savākšanu un utilizāciju.

Ūdensapgādes paklapojumu kvalitāte un drošības līmenis Stopiņu novadā ir apmierinošs.

Pasākumi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstībai

Nepieciešama ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un jaudu palielināšana.

13.2. SILTUMAPGĀDE

Siltumtīklu kopējais garums ir 8300m.

Ulbroka siltumu saņem no vietējām katlu mājām , kuras atrodas:

- Līčos, ar jaudu 1MW, kurināmais – dabas gāze, patēriņš 280000m3 gadā ; - Sauriešos, ar jaudu 3,6MW, kurināmais – dabas gāze, patēriņš 810000m3 gadā; - Upeslejās, ar jaudu 3,6MW, kurināmais – dabas gāze, patēriņš 280000m3 gadā ; - Cekulē, ar jaudu 0,2MW, kurināmais – malka un skaidas; - SIA “Getliņi EKO”, 1MW, kurināmais – malka un skaidas. Teritorijas plānojumā nav paredzēta jaunu centralizētu katlu māju celtniecība.

13.3. ELEKTROAPGĀDE

Elektroenerģiju pašvaldībai piegādā “Latvenergo” Centrālo elektrisko tīklu Juglas elektrisko tīklu rajons.

Enerģētikā ietilpst visas kurināmā rūpniecības nozares un elektroenerģētika ar tās nozarēm, uzņēmumiem un elektropārvades līnijām.

Novadā objektu elektroapgāde notiek no augstsprieguma apakšstacijām pa 20 kV elektroapgādes līnijām.

Stopiņu novadu šķērso: -110 kV elektropārvadu līnijas 4,6 km garumā, -330 kV elektropārvadu līnijas 5,8 km garumā. Teritorijas plānojumā paredzēta jaunas 110/20 kV apakšstacijas būvniecība Cekules ciemā. Ja Stopiņu novada teritorijā tiek plānoti jauni elektroenerģijas patērētāji, kuru jauda sasniedz 5 – 15 MVA, ir nepieciešams rezervēt zemi 0.2 – 0.3 ha platībā, jaunas 110/20 kV apakšstacijas vai sadales

55

punktu būvniecībai. Jārezervē augstsprieguma elektropārvades līniju koridori līdz jaunajai

projektējamai 110/20 kV transformatoru apakšstacijai.

Pašvaldības teritorijā nav izbūvētas, atjaunotas vai paredzētas mazās HES. Novada teritorijā ir 60 transformatoru apakšstacijas, tajā skaitā slēgtā tipa un brīvgaisa. Teritorijas plānojums paredz pakāpeniski gaisa vadus nomainīt ar pazemes kabeļiem. 20kV elektrolīnijām, kas šķērso mežu teritorijas jānosaka aizsargjosla 13m platumā. Elektrolīniju

trases mežos jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra minētās trases no kokiem un krūmiem, jāizcērt bīstamie koki.

Plānojot attālumus no ēkām, būvēm, stādāmiem un esošajiem kokiem līdz elektrolīnijām, kā arī attālumus starp elektrolīnijām, ievērot 2004.gada MK noteikumu Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”, 2006. gada MK noteikumu Nr. 982 „Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” un 1997.gada „Aizsargjolu likuma” prasības.

Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30m joslā no gaisvadu līnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju.

Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana AS „Sadales tīkls” tīklam notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2008.gada 20.augusta lēmumā Nr.264 apstiprinātajiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, kas stājās spēkā no 2008.gada 1.septembra.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 19.panta (1) „Jaunu elektroapgādes komersanta objektu ierīkošanai elektroapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu”:

Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem

nosacījumiem: 1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā; 2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās; 3) vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;

4) citos likumos noteiktajos gadījumos. Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta rekonstrukciju vai modernizāciju,

savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24.pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.

Energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 191 pantu energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma

servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzņēmuma objektus. Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar

vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks lūdz pārvietot esošo elektroapgādes uzņēmumu objektu, kura pārvietošanas izmaksas atbilstoši Enerģētikas likuma 23.panta 2 daļai „Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa līdzekļiem”,jāsedz pārvietošanas ierosinātājam.

Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana AS “Sadales tīkls” tīklam notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2009. gada 1.aprīļa lēmumā Nr. 74 apstiprinātiem “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, kas stājās spēkā no 2009. gada 1.maija.

Vēja ģeneratoru un vēja elektrostaciju izveidošana, kā arī pieslēgšana pie AS „Sadales tīkls”, notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2008. gada 3.septembra lēmumu Nr.280 apstiprinātajiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

56

13.4. TELEKOMUNIKĀCIJAS

Stopiņu novadā pieejami stacionārā telefona un mobilo sakaru pakalpojumi. Tālruņa sakarus nodrošina SIA “Lattelekom”, mobilos - LMT un Tele 2. Pašvaldības teritorijā ir izvietota 1 Tele 2 bāzes stacija. Mobilo telefonu sakaru pārklājums Stopiņu novadā un lauku teritorijā ir pietiekams.

2002.gada septembrī tika pabeigta Stopiņu novada telekomunikāciju tīkla modernizācija, nomainot esošo ATC “Saurieši” pret ciparu ATC, un papildus uzstādot ciparu ATC “Līči”un ATC “Knauf”.

Kopš 2001.gada Stopiņu novadā ir nodrošināts pakalpojuma Radio DSL pārklājums visā novada teritrojā.

Telefona sakaru kvalitāte pēdējos gados ir uzlabojusies. Stopiņu novadā sakaru kvalitāte un pakalpojumu klāsts ir apmierinošs – ir 14 taksofonu kabīnes, sakari ar apkārtnes novadiem un citām pilsētām ir apmierinoši.

Iedzīvotāji nodrošināti ar visu valsts radio un televīzijas raidījumu uztveršanu. 2003. gadā novadā darbojās 3 pasta nodaļas – Cekule, Saurieši un Ulbroka. Arvien vairāk

cilvēku izvēlas mobilo telefonu pakalpojumus, jo Rīgas rajonu pārklāj gan Latvijas Mobilā Telefona, gan Tele2 tīkls.

Stopiņu novadā darbojas 1. Latvijas radiostacija. Privāto elektronisko sakaru tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt SIA Lattelecom publiskajam

elektronisko sakaru tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tehniskajiem noteikumiem (SPRK 2002.11.12 sēdes protokols Nr.64 (94) 10.p.), kuros norādīti tīklu savienošanas nosacījumi

Ja ar privātā tīkla īpašnieku noslēgts līgums „Par elektronisko sakaru tīkla robežu”, tad iekšējie telpu un teritoriju telefonizācijas darbi jāveic ēkas vai teritorijas saimniekam saskaņā ar šo noslēgto robežlīgumu;

Lielos uzņēmumos būtu jānodrošina atsevišķa telpa telekomunikāciju iekārtām, atsevišķā gadījumā arī līniju ievadiem;

Privātie un publiskie elektronisko sakaru tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši Ministru Kabineta apstiprinātajiem Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumiem (MK noteikumu Nr. 496);

Lai veiktu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras attīstības plānošanu un pakalpojumu savlaicīgu nodrošināšanu, vēlams savlaicīgi informēt SIA Lattelecom par novada attīstības plānā iekļauto jauno dzīvojamo māju un uzņēmējdarbības objektu celtniecību;

Katra kalendārā gada beigās vēlams informēt SIA Lattelecom par nākamajā gadā plānoto ielu un teritoriju rekonstrukciju.

Novadā atrodas AS „Latvenergo” Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju virziena (IT un T) pazemes sakaru kabeļa līnijas ar attiecīgo aizsardzības joslu, kas tika pieņemtas ekspluatācijā laika posmā no 1963.- 2007. gadam.

Stopiņu novadā atrodasVAS „Valsts informācijas tīkla aģentūra” sakaru kabeļi: -sakaru kabelis gar autoceļa P4 labo pusi posmā no Rīgas robežas līdz krustojumam ar autoceļu P5, -esošajā sakaru kabeļu kanalizācijā ieguldīts kabelis Institūta ielā Ulbrokā posmā no autoceļa P4 līdz pasta nodaļas ēkai.

Stopiņu novadā atrodas arī sakaru kabeļu līnijas gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

13.5. GĀZES APGĀDE

Dabas gāze ir efektīvs kurināmā veids, kas, salīdzinot ar citiem, nodara mazāko kaitējumu apkārtējai videi, un attīstītās valstīs tiek paplašināta dabas gāzes izmantošana, aizvietojot ogles, mazutu, malku. Stopiņu novadā plānots paplašināt ar gāzi apgādājamos apdzīvotos rajonus.

Stopiņu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads 5,8 km garumā. Gāzes esošā un perspektīvā apgāde parādīta kartoshēmā „Inženierkomunikāciju shēma”. Gāzesvadu, gāzes apgādes objektu

57

ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām parādītas kartē „Aizsargjoslas un apgrūtinājumi”.

14. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA

Novada teritoriju šķērso valsts galvenie autoceļi un trīs valsts 1. šķiras autoceļi, astoņi valsts 2.šķiras autoceļi (skat.14.1. tabulu) un dzelzceļa līnija Rīga – Ērgļi. Pašvaldībā esošo autoceļu kopgarums ir 90,4 km. Ar melno segumu klāti 35,3 km ceļu, bet pārējie 55,1 km ir ar grants vai grunts segumu. Ceļu tīkls un seguma kvalitāte apmierinoša. Tomēr būtu nepieciešama seguma nomaiņa ceļiem ar samērā intensīvu satiksmi, kas savieno apdzīvotas vietas, piemēram, Upeslejas – Līči, Saurieši – Upeslejas.

Valsts autoceļu kopējais garums ir 31,3 km. Vietējo ceļu kopgarums – 59,1 km. Pašvaldību šķērso nozīmīgas transporta maģistrāles – galvenie autoceļi t.sk., autoceļa Via

Baltica posms, Rīgas apvedceļa pusloks no Jūrmalas autostrādes līdz Vidzemes autoceļam un šoseja Rīga – Daugavpils.

Pateicoties rajona ģeogrāfiskam novietojumam tajā ir ļoti labs ceļu tīkls, taču tam nepieciešama tehniskā stāvokļa uzlabošana.

Valts autoceļi Stopiņu novadā atbilstoši MK 29.09.2009. „Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem”, no saraksta izņemts autoveļs V53.

Valsts un vietējo ceļu izvietojums parādīts kartoshēmā “Transporta infrastruktūra”.

14.1. tabula. Valsts autoceļi Stopiņu novada teritorijā

Autoceļš Novadā, km Tehn.

kategorija

Nodalījuma joslas platums

Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) 1,5 A 4 15,5

Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

2,2 A 6 25

Juglas papīrfabrika – Upesciems 3,5 P 2 13,5

Rīga – Ērgļi 7,4 P 4 13,5

Ulbroka – Ogre 4,9 P 5 13,5

Dreiliņi – Acones stacija 3,8 V 32 9,5

Saurieši – Salaspils 0,5 V 33 11

Līči – Upeslejas 3,1 V 34 11

Šķirotava – Saurieši 1,8 V 35 13,5

Papīrfabrika Jugla – Ulbroka 1,9 V 36 13,5

Rīgas apvedceļš – Cekules stacija 0,3 V 52 9,5

Pašvaldības autoceļu sarakstu skat. Pielikumā nr.1. Stopiņu novadā ir 52 ielas, kuru kopgarums ir 21,35 km, tai skaitā 6,1 km ir asfaltētas.

Nepieciešama ielu apgaismojuma uzstādīšana. Stopiņu novadā ir 7 degvielas uzpildes stacijas – Dreiliņos, „Mieliņos”, Lubānas ielā 129, Granīta

ielā 13 a, 2 DUS Rumbulā, „Salās”. Stopiņu novadam nav savas sabiedriskā transporta sistēmas, autobusu satiksmi nodrošina SIA

“Rīgas satiksme”, RPPU “Tālava”, a/s “Nordeka”, Ogres autobusu parks un SIA “Stalleks”, kā arī VAS “Cata” veicot starprajonu pasažieru pārvadājumus. Iedzīvotāju pārvietošanās lielākoties notiek no Ulbrokas, Dreiliņiem, Sauriešiem, Cekules un Upeslejām uz Rīgu . Novadā nav autoostas, bet ir izvietotas satiksmes autobusa pieturas – Dreiliņu pasts, Dreiliņu veikals, Liepziedi, Radiocentrs, Ogres pagrieziens, Institūts, Ulbroka, Brasliņas, Āvas, Skola, Mazkājas, dzelzceļa pārbrauktuve,

58

Saurieši, Darbnīcas, papīra f-ka “Jugla” pagrieziens, Filču rūpnīca, Savieļi, Ceļu meistars, Tuberkulozes slimnīca, Upeslejas, Līči, Getliņi, Rumbula.

Stopiņu novada ciematiem: Ulbrokai, Dreiliņiem, Sauriešiem, Cekulei un Upeslejām ir tiešā autobusu satiksme ar Rīgu.

Rīgas rajona iedzīvotāji pamatā izmanto dzelzceļa un autobusu transporta pakalpojumus. Liels pasažieru daudzums Rīgas rajonā tiek pārvadāts ar sabiedriskās satiksmes autobusiem un maršruta taksometriem uz mikroautobusu bāzes. Pašreizējā situācijā sabiedriskā transporta pakalpojumus iespējams saņemt lielai daļai rajona iedzīvotāju.

14.3.tabula. Ceļu struktūra Stopiņu novadā

Pašvaldība

Vis

u c

eļu

ko

pg

aru

ms (

km

)

Va

lsts

ce

ļu

ga

rum

s (

km

)

Pa

šva

ldīb

as c

eļu

ga

rum

s (

km

)

Ce

ļš a

r m

eln

o

se

gu

mu

(k

m)

Ce

ļš a

r g

ran

ts

se

gu

mu

(k

m)

Au

tob

usu

ma

ršru

tu k

op

ga

rum

s

(km

) Ied

zīv

otā

jie

m

pie

de

rošo

vie

glo

au

tom

ašīn

u s

ka

its

Stopiņu novads 90,4 31.3 59,1 35,3 55,1 60 2199 Tabula sagatavota pēc pašvaldību datiem Priekšlikumi satiksmes organizācijai

Teritorijas plānojums paredz jaunu autostāvlaukumu būvniecību, ielu rekonstrukciju, gājēju un veloceliņu ierīkošanu (sk. karti Transporta infrastruktūra).

Veikt pasākumus ceļu seguma uzlabošanai un rekonstrukcijai.

Maršruta E22 Austrumu ievads Rīgā (Kranciema karjers - Slāvu aplis Rīgā)

Projekta ieviešanas gaita: Eiropas Komisija 2004. gada 27. decembrī piešķīra finansējumu Automaģistrāles E22 austrumu ievada Rīgā (Kranciema dolomīta karjers – Slāvu aplis Rīgā) priekšizpētes projekta realizācijai. 2005. gada augustā, Valsts iepirkuma procedūras rezultātā tika izvēlēts pretendents augstāk minētā projekta realizācijai. Tika noslēgts līgums starp Vācu konsorciju „SEIB Ingenieur-Consult-Froelich&Sporbeck” (turpmāk tekstā Konsorcijs) un LR Satiksmes ministriju (pasūtītājs) par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda tehniskās palīdzības projekta ”E22 Austrumu ievads Rīgā” īstenošanu.

- 2006. gada septembrī Konsorcijs iesniedza tehniskās iespējamības pētījuma un ekonomisko variantu gala variantu.

- Turpinās darbs pie Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādāšanas, kas ietver sākotnējo ietekmes uz vidi publisko apspriešanu, ietekmes uz vidi darba ziņojuma publisko apspriešanu, kā arī būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar 1998. gada 30. oktobra likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 87 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

Sākotnējās ietekmes uz vidi publiskajās apspriešanā (25.07.2006.) tika saņemta liela Stopiņu novada iedzīvotāju pretestība pret piedāvātajiem projekta risinājumiem, kā rezultātā Vides pārraudzības Valsts birojs uzlika projekta attīstītājiem par pienākumu veikt atkārtotu Sākotnējo ietekmes uz vidi publisko apspriešanu.

02.06.2008. Ulbrokā notika atkārtota ietekmes uz vidi publiskā apspriešana, kurā vairums Stopiņu iedzīvotāji atbalstīja trases variantu Nr2, kas iestrādāts teritorijas plānojuma grozījumos.

59

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika 30.03.2009. Ulbrokas kultūras namā.

- Pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas (atbilstoši 1997. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi”), ņemot vērā Stopiņu novada domes un iedzīvotāju ierosinājumus un iebildumus, tiks pieņemts lēmums par galīgo autoceļa trases variantu, ko atbalstīt tālākām projektēšanas stadijām, kurās tiks noteikts precīzs šīs trases novietojums dabā.

Pēc priekšizpētes projekta realizācijas tiks uzsākts skiču projekts, pēc kura sekos tehniskais projekts, bet būvniecības darbus ir paredzēts uzsākt ne ātrāk kā 2014. gadā.

Rēķinoties ar E22 perspektīvo ceļu, nav ieteicams veidot janas apbūves teritorijas tā tiešajā

tuvumā.Ieteicams neizvietot jaunas apbūves arī pie ievērojamas intensitātes valsts autoceļiem kā A4, A6, P2, P4, P5 un V35.

Jaunas apbūves teritorijās gan privātmāju, gan sabiedrisko objektu, gan darījumu iestāžu objektu nodrošināt ar piebraukšanas –piekļūšanas iespējām pēc pakāpeniskuma principa.

60

15. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Pašvaldības apdzīvojuma struktūru veido, vairāki ciemi un viensētas novada teritorijā. Apdzīvotās vietas Stopiņu novada teritorijā: lielciemi - Ulbroka, Saurieši, Upeslejas; vidējciemi – Dreiliņi, Līči; mazciemi – Cekule, Rumbula, Gaisma.

Attīstoties dzīvojamai apbūvei, nekustamie īpašumi tiek dalīti gabalos, līdz ar to apdzīvoto vietu robežas paplašinās. Mazās apdzīvotās vietas saplūst ar lielākajām. Stopiņu novadā mazās apdzīvotās vietas kā vienības izzūd. Tā piemēram – Vālodzes ir saplūdušas ar Ulbroku, Kulpji ar Līčiem, Getliņi ar Rumbulu.

Apdzīvotās vietas pēc esošās situācijas:

Ulbroka saplūdusi ar Ziemeļiem 504 ha Dreiliņi saplūduši ar Brunavām, Saulīšiem 366 ha Dzidriņas 219 ha Upeskalni 54 ha Līči saplūduši ar Zalkšiem 228 ha Saurieši 183 ha Upeslejas 135 ha Cekule 46 ha Gaisma 333 ha Rumbula saplūdusi ar Getliņiem 177 ha Teritorijas plānojuma grozījumos (kartoshēma Nr. 1 Esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas)

izmainītas Rumbulas, Upeskalnu, Līču, Vālodzes ciemu teritoriju robežas. Ulbrokas ciems sadalīts divās daļās – Ulbroka un Vālodzes.

Ciemu teritoriju robežas noteiktas ievērojot VAS “Latvijas valsts ceļi” nosacījumus - pa autoceļu aizsargjoslu robežu, precīzi norādot to robežas ar piesaistēm pie autoceļiem. Šādi nepārvēršot valsts autoceļus par ciematu ielām.

Plānoto ciemu teritoriju platības:

Nosaukumi Platība ha RUMBULA 571 DREILIŅI 433 ULBROKA 356 DZIDRIŅAS 271 SAURIEŠI 262 LĪČI 235 VĀLODZES 211 UPESLEJAS 152 UPESKALNI 48 CEKULE 46

Lai nodrošinātu ilgspējīgu apdzīvojuma attīstību, būtu nepieciešams:

- Visiem pieejams mājoklis; - Tīrs ūdens; - Atkritumu savākšana; - Būvniecība no vietējiem materiāliem; - Enerģiju taupoši projekti; - Materiāli, kas nav kaitīgi veselībai un videi; - Transportā samazināt motorizēto transporta līdzekļu pielietojamību; - Priekšroka sabiedriskajam transportam; - Samazināt nepieciešamību veikt lielus attālumus; - Uzlabot dzīves apstākļus laukos; - Apdzīvojumu veidot teritorijās bez riskiem.

15.1. tabula. Mājokļi

Pašvaldība Pašvaldībai piederošo Iestāžu un uzņēmumu mājas

dzīvokļu skaits

Privāto māju skaits Māju

skaits dzīvokļu skaits

kopējā platība m2

Stopiņu novads

66 1946 90704 15 353 481

Tabula sagatavota pēc pašvaldību sniegtiem datiem.

Teritorijas plānojums nosaka:

Izveidot 10 apvienotās apdzīvotās vietas – ciemus, kas izmantojami adresācijas vajadzībām. Skat.karti “Esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas”.

15.1. ZEMES IZMANTOŠANA

Stopiņu novada administratīvā platība ir 5349,9ha

Meži novadā aizņem 49,2 % no visas novada teritorijas.

Platību īpatsvars ha:

meži – 2633,0

purvi – 11,7

ūdeņi – 85,4

lauksaimniecības zemes – 1446,7

platība infrastruktūrai – 275,3

Zemes sadalījums pēc lietošanas mērķu grupām parādīts 15.2. tabulā. Gandrīz 42% no novada teritorijas aizņem mežsaimniecībā izmantojamā zeme, un tikai nepilni 3% no tās tiek izmantoti citām vajadzībām – ceļi, lauksaimniecība, purvi un pārējās zemes. No visas lauksaimniecībā derīgās zemes tikai 62 % tiek izmantoti lauksaimiecības vajadzībām, no pārējās daļas gandrīz 25 % aizņem meži un krūmāji.

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 62

15.2. tabula. Zemes sadalījums pēc lietošanas mērķu grupām 2002.g. pēc VZD datiem

Nr. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa Ha %

1. Lauksaimniecība 2058,1 38,47

2. Mežsaimniecība 2231,0 41,70

3. Ūdenssaimniecība 18,0 0,34

4. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 115,8 2,16

5. Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas 212,9 3,98

6. Daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas 28,6 0,53

7. Darījumu iestāžu apbūves teritorijas 8,8 0,16

8. Pārvaldes, veselības aizsardzības,izglītības, kultūras, sporta u.c. sabiedriskas nozīmes objektu apbūves, izbūves teritorijas

101,0 1,89

9. Rūpniecības objektu apbūves teritorijas 274,7 5,13

10. Satiksmes infrastruktūras objekti 222,9 4,17

11. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti 52,4 0,98

12. Valsts nozīmes aizsardzības objekti 22,0 0,42

13. Pārējie objekti, kas nav klasificēti 3,7 0,07

Kopā 5349,9 100

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 63

15.3. tabula. Zemes sadalījums pēc lietošanas mērķu grupām 2008.g. pēc VZD datiem

Kods Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

grupa

1 2 3 4

01 Lauksaimniecības zeme 766 1693,8

02

Mežsaimniecības zeme un īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas, kurās

saimnieciskā darbība ir aizliegta ar

normatīvo aktu 49 2034,9

03 Ūdens objektu zeme 9 107,6

04 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 3 91,9

05

Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes

zeme 22 48,8

06

Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme

2906 522,6

07 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 77 27,2

08 Komercdarbības objektu apbūves zeme 33 24,3

09

Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme

24 127,6

10 Ražošanas objektu apbūves zeme 112 329,8

11

Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves

zeme 213 271,4

12

Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu

apbūves zeme 58 68,0

Kopā: 4272 5347,9

Īpašumu

vai

lietojumu

skaits

Kopplatība (ha)

Ieteikumi zemes izmantošanai

Zemes lietošanas jautājumi ir cieši saistīti ar pašvaldības teritoriju attīstības perspektīvām. Tāpēc būtu nepieciešams noteikt zemes izmantošanas potenciālo iespēju. Pretrunu noteikšana starp zemes resursu izmantošanu un to potenciālām iespējām. Pastāvīgā monitoringa organizēšana un

realizācija, lai sekotu zemes lietošanas plānu ievērošanai no pašvaldību puses.

Pēc zemes bilaces uz 2002. gada 1. janvāri Stopiņu novadā bija zemes īpašumi un lietojumi, kuru sadalījums pa lietošanas mērķa grupām un īpašniekiem redzams 15.2. tabulā. Galvenie zemes izmantošanas veidi – lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 2058,1 ha (no tiem meliorēti 246,8 ha vai 12 %), Mežsaimniecībā izmantojamā zeme – 2231,0 ha .

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 64

15.4. tabula Zemes sadalījums pa lietošanas mērķa grupām (pēc galvenā zemes lietošanas mērķa),ha

Zemes īpašumi un lietojumi

Lietošanas mērķa grupa

Sk

ait

s

Ko

pā

, h

a

Pa

šva

ldīb

a

s

Va

lsts

Fiz

isk

o

pe

rso

nu

Ju

rid

isk

o

Brī

vā

va

lsts

ze

me

01 lauksaimniecība 650 2058,1 294,3 2,2 1601,7 139,8 10,8

03 ūdenssaimniecība 6 18,0 18,0

02 mežsaimniecība 19 2231,0 2157,3 0,8 40,7 15,0

04 ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3 115,8 4,9 110,9

06 vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas

1237 216,2 14,6 1,2 195,1 1,8 0,4

07 Daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas

92 28,6 20,1 5,4 2,7 0,4

08 Darījumu iestāžu apbūves teritorijas

21 8,8 1,1 1,3 4,3 2,1

09 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves teritorijas

22 101,0 18,3 64,3 5,5 12,9

10 Rūpniecības objektu apbūves teritorijas

60 274,7 45,5 56,5 41,4 131,3

11 Satiksmes infrastruktūras objekti

117 222,9 66,0 125,4 18,9 12,6

12 Inženierkomunikāciju apgādes tīkli un objekti

33 52,4 6,1 20,8 23,4 1,3

13 Atkritumu izgāztuve 1

Kopā novadā 2268 5349,9 2644,4 277,1 1916,3 475,8 26,2

Zemes īpašumu izvietojums parādīts kartē “Zemes īpašumu struktūra”.

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 65

16. PLĀNOTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA

16.1. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA

Stopiņu novada attīstības galvenais virziens ir savrupmāju apbūves teritoriju attīstība. Apbūves teritorijām paplašinoties, samazinās laksaimniecība izmantojamās zemes. Paredzētā ielu, ceļu attīstība nodrošina optimālas saiknes novada iekšienē un iekļaujas Pierīgas ceļu tīklā. Plānojums nodrošina pievilcīgu vidi iedzīvotāju dzīvei, kā arī ražošanas un darījumu attīstībai. Iedzīvotājiem nodrošināta nepieciešamā sociālā infrastruktūra.

Ņemot vērā šo attīstības virzienu, teritorijas plānojums paredz esošo apdzīvoto vietu robežu paplašināšanu, kā arī atsevišķu apdzīvoto vietu saplūšanu.

Paplašinoties apdzīvoto vietu robežām, jāņem vērā perspektīvā auto un dzelzceļa maģistrāļu attīstība.

Teritorijas plānojums paredz tālāku Rīgas pilsētas aizsargjoslu mežu saudzēšanu un izmantošanu rekreācijas vajadzībām.

Paredzēta degradēto teritoriju sakārtošana.

Teritorijas plānojums nodrošina sabalansētu attīstību starp visiem teritorijas izmantošanas mērķiem.

16.2. DABAS TERITORIJAS UN TO AIZSARDZĪBA

Dabas teritorijas novadā veido meži, krūmāji, purvi, lauksaimniecības teritorijas, ūdeņi (kopējā platība 2616 ha). Šo teritorijas uzturēšanu sarežģī Rīgas pilsētas tuvums, kas veicina dabiskās mežu ekosistēmas izmaiņas un ainaviski pievilcīgo teritoriju apbūvi.

Novada ilgspējīgas attīstības nodrošināšanai būtiska nozīme ir dabas teritoriju saglabāšanai, saudzēšanai un uzturēšanai. Apbūves teritorijās jānodrošina zaļo (dabas pamatnes) koridoru nodrošināšana starp apdzīvoto vietu kvartāliem, kā arī to robežās, piemēram, ielu apzaļumošana, iekškvartālu labiekārtošana, publisko parku uzturēšana.

Sadzīves atkritumu izgāztuves “Getliņi” aizsargjosla visā tās platumā būtu vēlams apmežot, tādējādi nodrošinot gaisa un augsnes filtra efektu, daļēji absorbējot piesārņojumu un neļaujot tam staaruji izplatīties.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir īpaši aizsargājamo mežu teritorijas, ir noteiktas novadā esošās meža teritorijas, kuras pilda Rīgas pilsētas mežu aizsargjoslas funkcijas, tāpēc tās arī turpmāk saglabās savas platības.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids - virszemes ūdeņi – noteikti fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošo ūdeņu teritorijas - Mazā Jugla, Piķurga un - mazās upes Ķivuļurga, Nabiņurga, Dauguļupīte, kā arī Ulbrokas dzirnavezers, Ruņģu ezers, Sauriešu ūdenskrātuve.

Ūdeņi veido pievilcīgas ainavas un piekrastes teritorijas ir pieprasītas savrupmāju apbūvei. Ulbrokas ezers kalpo kā atpūtas vieta un vizuāli bagātina novada centra ainavu, tam ir nepieciešama apkārtnes labiekārtošana.

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 66

Plānojuma grozījumos perspektīvā paredzēts Sauriešu ūdenskrātuves paplašināt, applūdinot neizmantotos karjerus. Paredzēts arī paplašināt Piķurgu pie Līgo parka teritorijas, izveidojot jaunu ūdenskrātuvi.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids ir sakņu dārzu teritorijas (LS) atbilstoši esošai situācijai noteiktas sakņu dārzu teritorijas ar kopējo platību 12 ha Līčos, Upeslejās, Sauriešos un Rumbulā. Upesleju un Sauriešu mazdārziņu īpašniekiem nepieciešams sakārtot savu teritoriju.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir Lauksaimniecība, ir noteiktas lauksaimniecības zemes (zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības, ģimenes dārziņi, zemstikla kultūru audzēšanai izmantojamās teritorijas, viensētas un viensētu grupas, lauksaimniecības uzņēmumu apbūves u.c. teritorijas), t.sk. augstvērtīgas lauksaimniecības zemes, kā arī dabiskās pļavas un pārpurvotas vietas. Atbilstoši esošajai situācijai un Stopinu novada attīstībai Rīgas tuvumā, kur ir pieprasījums pēc jaunām, augstvērtīgām dzīvojamām platībām, saglabājot dabisko vidi, kā augstvērtīga lauksaimniecībā izmantojamā teritorija noteikta tikai Mazā Juglas poldera teritorija.

Plānojumā paredzēts labiekārtot rekriācijas teritorijas (A) - sabiedrībai brīvi pieejamas teritorijas, kuru izmantošana saistīta ar rekreāciju, sportu, tūrismu vai kvalitatīvas dabas vides nodrošināšanu, un ietver ar rekreāciju saistītās ēkas un būves. Šis teritorijas ivietotas pie ūdenstilpnēm, kur iespējams labiekārtot sabiedriskās peldvietas. Plānojumā paredzētas 3 šādas teritorijas – Ulbrokā pie Ulbrokas ezera, Upeslejās pie Mazās Juglas upes un Sauriešos pie Sauriešu ūdenskrātuves. Labiekārtotas mežaparku (DMA) teritorijas paredzētas kā publiski pieejamas izkoptas parka teritorijas ar apbūvi parka labiekārtošanai.

16.3. APBŪVES TERITORIJAS

Apbūves teritorijas veido dzīvojamās apbūves teritorijas, publiskās apbūves teritorijas, rūpnieciskās apbūves teritorijas, tehniskās apbūves teritorijas.

Apbūves teritorijām ir tendence palielināties, sevišķi dzīvojāmām apbūves teritorijām, līdz tiek prognozēta iedzīvotāju skaita palielināšanās izstrādājot teritoriju detālplānojumus, rezervējamas platības rekreācijas un darījumu, sabiedriskās apbūves teritorijām.

Saskaņā ar teritorijas plānošanas prasībām apdzīvoto vietu apbūves teritorijā gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 2m dziļumā no projektētās zemes virsmas atzīmes. Lai nodrošinātu šo prasību, projektē apdzīvoto vietu teritorijas vai zonu norobežošanu no uzplūstošiem virszemes ūdeņiem, gruntsūdens līmeņa pazemināšanu vai platības kolmatēšanu

16.3.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS

Kā pamata apbūves teritorijas Stopiņu novadā paredzētas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (Dzs)

Teritorijas plānojumā kā teritorijas, kuru izmantošanas veids ir savrupmāju blīvas apbūves teritorijas (DzSb), nozīmē zemesgabalus esošo dārzkopības sabiedrību vasarnīcu dzīvojamās apbūves teritorijās, kur izstrādājot detālplānojumu un nosakot pasākumus, atbilstoši šajā sadaļā minētajiem nosacījumiem, iespējama ēku izmantošana patstāvīgai dzīvošanai - tas ir šīs teritorijas transformācija savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijās.

Teritorijas plānojumā kā teritorijas, kuru zemes izmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļu daīvojamās apbūves teritorijas (DzDm). Atbilstoši esošajai situācijai izdalītas mazstāvu daudzdzīvokļu apbūve Ulbrokā, Cekulē, Līčos, Sauriešos, to galvenokārt veido 50 – 60.g. apbūve.

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 67

Teritorijas plānojumā kā teritorijas, kuru zemes izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve mežaparkā (DzSm). nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir savrupmāju vai dvīņu māju apbūve ar mežu klātā teritorijā.

Kopējā mazstāvu dzīvojamās apbūves platība plānojumā – 1122 ha. Teritorijas plānojumā kā teritorijas, kuru zemes izmantošanas veids ir daudzstāvu apbūve,

atbilstoši esošajai situācijai izdalītas daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas (DzDd) Stopiņu novada Ulbrokā, Līčos, Sauriešos un Upeslejās. Kopējā platība 56ha.

Koplietošanas pagalmi labiekārtojami. Jārisina autostāvvietu izveidošana māju pagalmos, pieaugot transportlīdzekļu skaitam.

16.3.2. JAUKTAS APBŪVES TERITORIJAS

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids ir sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas, atbilstoši esošai situācijai noteiktas pašvaldības iestāžu – padomes, vidusskolas, pamatskolas, internātskolas, bērnudārza, kultūras nama, bibliotēkas, mākslas-mūzikas skolas, kā arī policijas un veselības aprūpes iestāžu apbūve un apstādījumi ar kopējo platību 89 ha.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids ir darījumu iestāžu apbūves teritorijas izdalīta darījumu un komerciāla rakstura iestāžu apbūve Stopiņu novada Rumbulā, Dreiliņos, Sauriešos un Līčos. Kopējā platība 7,2 ha.

Šobrīd šo teritoriju potenciāls vēl nav līdz galam izmantots un ir iespēja tālāk attīstība. Apbūves izvietojums galvenokārt gar galvenajiem ceļiem un ielām.

Lai paplašinātu zemes gabala izmantošanas iespējas teritorijas plānojumā daudzviet izdalītas zemes kā jauktas dzīvojamās, sabiedrisko un darījuma iestāžu apbūves teritorijas, kur primārais zemes, ēkas, būves vai tās daļas galvenais izmantošanas veids ir savrupmājas, darījumu iestādes, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekti. Kopējā platība - 392ha

16.3.3. RAŽOŠANAS, KOMUNĀLĀS UN NOLIKTAVU SAIMNIECĪBAS TERITORIJAS

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids ir ražošanas, komunālās saimniecības un noliktavu teritorijas, noteiktas ražošanas objektu apbūves un centralizēto katlu māju teritorijas. Stopiņu novadā kā ražošanas teritorijas noteiktas a/s Knauf, SIA “Ulbroka” ražotnes, bijusī lauksaimnieciskās ražošanas teniskās apkopes bāze Ulbrokā, Centrālie Elektriskie tīkli Līčos, Granīta ielas rūpniecības teritorija, Lattelekom bāze – Ulbrokā, kā arī teritorijas Cekulē, Upeslejās, Rumbulā, Dreiliņos. Ražošanas cehu administrācijām būtu vēlams veikt skaņas izolācijas darbus, lai mazinātu troksni.

Atbilstoši 27.02.2008.gada sanāksmes Rumbulā, kurā piedalījās 60 iedzīvotāji un SIA „Getliņi Eko” pārstāvji interešu un viedokļu apkopojumam, Rumbulas teritorijā ap Getlinu izgāztuvi paredzētas ražošanas teritorijas. Šajās teritorijās nav vēlama individuālo māju apbūve iespējamā piesārņojuma dēļ. Lai lietderīgi izmantotu zemes platības, kuras nevar izmantot dzīvojamai apbūvei, tās ir pieprasītas un varētu tikt izmantotas ekonomiski nozīmīgajai rūpniecības attīstībai.

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 68

16.3.4. CITAS IZMANTOŠANAS

Stopiņu novadā ir divas teritorijas kā sadzīves atkritumu deponēšanas poligoni RI). Reģionālā sadzīves atkritumu izgāztuve “Getliņi” arī turpmāk pildīs savas funkcijas. Pēc Getliņu projekta īstenošanas tā ir modernizēta izgāztuve un atbilst starptautiski atzītiem atkritumu poligona standartiem. Stopiņos ir arī SIA „Getliņi-2” kompostēšanas laukums pie Eģenovām, kur notiek atkritumu pārkraušana.

Teritorijas plānojumā Rekultivējamās teritorijas (Rk) noteiktas izmantotā Sauriešu karjera teritorija. Šajā teritorijā pārtraukts iepriekšējais izmantošanas veids - derīgo izrakteņu iegūšanas karjers un ko turpmāk nodomāts piemērot citai funkcijai - jauktai apbūvei un rekreācijai. Bijušo armijas bāzes teritoriju Cekulē iespējam rekultivēt, ņemot vērā VentEko, 2004.g. veiktos pētījumus par Datorizētās zondēšanas pielietošana vecās kara munīcijas meklēšanai un neitralizēšanai Cekules munīcijas noliktavu teritorijā, Stopiņu novadā, ko pasūtījusi Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija šajā teritorijā pēc rekultivācijas.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids transporta infrastruktŗas teritorijas (TT), noteikti: autoceļi, ielas, dzelzceļš, dzelzceļa stacija, autostāvlaukumi, tilti. Šo teritoriju atļautā izmantošana, autoceļu aizsargjoslas, zemes nodalījuma joslas un ielu sarkano līniju minimālie platumi norādīti apbūves noteikumos.

Plānotie veloceliņi un satiksmes infrastruktūras teritorijas, attēlotas kartē “Transporta infrastruktūra”.

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru izmantošanas veids ir Inženiertehnisko objektu apbūves teritorijas (TI), noteikti: artēzisko urbumu, transformatoru, augstsprieguma apakšstaciju, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kanalizācijas sūkņu staciju, poldera sūkņu stacijas teritorijas.

Par turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas (I) Stopiņu novadā noteiktas satiksmes maģistrālēm rezervējamās teritorijas: perspektīvā automaģistrāles E22 ievadam Rīgā paredzētā teritorija. Maģitrālā autoceļa trasei ārpus ciemu teritorijas rezervēta 100m josla ap projektēto ceļu, ciemu teritorijās – 60m.

Stopiņos ir viens valsts aizsardzības objekts "Bataljons", kadastra Nr. 8096 003 0457. Tā ir noteikta kā Valts aizsardzības un drošības objektu apbūves teritorija (VP).

Ja rodas neskaidrības par kartē attēlotajām apbūves teritoriju vai to daļu robežām, tad jāievēro, ka apbūves teritoriju vai daļu robežas ir ielu sarkanās līnijas vai zemesgabalu robežas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi.

16.1. tabula. Izmantošnas veidu platības plānojumā

Nr. Izmantošanas veids

Apzīmējums

Platība (ha)

1 Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas DzS 868,8

2 Savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas DzSb 16,5

3 Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas mežaparkā DzSm 210,0

4 Mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas DzDm 10,9

5 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas DzDd 21,1

6 Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorijas PS 89,3

7 Darījuma iestāžu apbūves teritorijas PD 6,2

8 Jauktas dzīvojamās, sabiedrisko un darījuma iestāžu apbūves teritorijas JP 422,9

9 Ražošanas, komunālās saimniecības un noliktavu teritorijas RR 377,6

10 Sadzīves atkritumu

deponēšanas poligoni RI 83,0

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 69

11 Inženiertehnisko objektu apbūves teritorijas TI 18,5

12 Kapsētu teritorijas TK 29,2

13 Transporta infrastruktūras teritorijas TTc 298,6

13 Transporta infrastruktūras teritorijas TTdz 69,5

14 Ūdeņu teritorijas DŪ 145,7

15 Mežu teritorijas DM 1908,7

16 Labiekārtotas mežaparku teritorijas DMp 122,1

17 Publiskās zaļās teritorijas DS 230,5

18 Lauksaimniecības teritorijas L 96,1

19 Sakņu dārzu teritorijas LS 12,6

20 Rekreācijas teritorijas A 7,9

21 Valsts aizsardzības un drošības objektu teritorijas VP 11,1

22 Rekultivējamās teritorijas Rr 188,9

23 Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas I 104,2

24 Kopīgo interešu teritorijas K

Kopā 5349,9

Visām atšķirīgajām zemes izmantošanas teritorijām Stopiņu novada apbūves noteikumos ir doti atļautās izmantošanas un apbūves rādītāji, aizsargjoslu apraksts un citi nosacījumi zemes izmantošanā.

16.1. diagramma. Galveno izmantošnas veidu procentuālais sadalījums

TTdz

2%

RI

2%PS

2%L

2%DMa

2%DŪ

3%Rr

4%

DzSm

4%

DS

4%

TTc

6%

JP

8%

RR

8%DzS

16%

DM

37%

TTdz

RI

PS

L

DMa

DŪ

Rr

DzSm

DS

TTc

JP

RR

DzS

DM

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 70

17. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

Stopiņu novada teritorijas plānojums ir gatavots ekonomisku un sociālu pārmaiņu laikā pirms administratīvi teritoriālās reformas. Iespējamo pārmaiņu rezultātā radīsies jautājumi par plānojuma grozījumiem. Grozījumus teritorijas plānojumā var ierosināt:

Pašvaldības padome; Juridiskas personas; Fiziskas personas. Ierosinājumiem jābūt pamatotiem, jebkuru būtisku grozījumu pieņemšana un sabiedriskā

apspriešana jānodrošina atbilstoši Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumi Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi “.

Tie saistošo noteikumu punkti, kuros ir atsauces uz iespēju noteikt, detalizēt vai precizēt, veicot papildus darbības, piemēram, izstrādājot detālplānojumu, uzskatāmi par nosacījumiem un nav klasificējami kā Teritorijas plānojuma un arī Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumi.

Atkarībā no turpmākās izpētes un plānošanas procesa virzības, iespējamie izņēmumi zemesgabalu attīstības plānošanā noskaidrojami institūcijā, kas izpilda Būvvaldes funkcijas.

Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā pašvaldība nodrošina plānojumā paredzēto detālplānojumu un citu detalizācijas projektu izstrādāšanu. Detālajā plānojumā tiek precizēti un detalizēti novada teritorijas plānojuma priekšlikumi un prasības, kā arī teritorijas robežas, kurās šīs prasības ir spēkā. Detālplānojums izstrādājams uz topogrāfiskā materiāla pamata mērogā 1 : 500 vai 1 : 2000.

Detalizējot teritorijas plānojumu, pirms zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai būvniecības uzsākšanas detālplānojumu jāizstrādā:

teritorijas plānojumā paredzētajām teritorijām; brīvām, neapbūvētām apdzīvoto vietu teritorijām un teritorijām, kurām apbūves

noteikumos nav pietiekami detalizēti apbūves noteikumi; objektiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi; teritorijām, kurām teritorijas plānojuma mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju un

precizitāti. Detāplānojumu izstrādāšanu, sabiedrisko apspriešanu un apstiprināšanu pašvaldība veic

atbilstoši spēkā esošiem MK noteikumiem par teritorijas plānojumiem.

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 71

18. IZMANTOTIE DATU AVOTI

1. Stopiņu novada teritorijas attīstības programma, Nagla IF, 2003. 2. 22.04.2008. apstiprinātais Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-2019.gadam un tā

saistošie noteikumi 3. Kaimiņu pašvaldību teritoriju plānojumi: o Rīgas Teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam, o Salaspils novada teritorijas plānojums, o Garkalnes novada teritorijas plānojums, o Ropažu novada teritorijas plānojums, 4. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums, 2007.gads. 5. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns. III – 9, Virszemes ūdens objekts “Lielā Jugla”,

Daugavas Projekts, 2002. 6. VSIA „Meliorprojekts” „Informācijas sagatavošana par Latvijas polderu platībām”

(2006.gads) 7. Latvijas daba. Enciklopēdija/5.sēj., Preses Nams, 1998. 8. Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes. MK 2002.g.15.augusta rīkojums Nr.436 9. Rīgas meži zemei, dabai, tautai. Rīgas domes Īpašuma departamenta Meža pārvalde, 2002. 10. Rīgas rajona izpētes projekts. Sigma Serviss 11. “Rīgas rajona reģionu sociālās un ekonomiskās attīstības izpēte” iegūtās informācijas

izvērtējumu sagatavošana un metodiski ieteikumi Ropažu, Stopiņu, Daugmales novadu un Baldones pilsētas ar lauku teritoriju attīstības plānu izstrādei. SIA “Reģionālo Studiju Centrs”1999.

12. Interneta mājas lapa www.getlini.lv 13. Atskaite par Datorizētās zondēšanas pielietošana vecās kara munīcijas meklēšanai un

neitralizēšanai Cekules munīcijas noliktavu teritorijā, Stopiņu novadā, Rīgas rajonā ventEko, 2004.g. 14. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums , Stopiņu novada VIDES PĀRSKATS SIA Geo

Consultants, 2008 15. VSIA „Meliorprojekts” „Applūstošas teritorijas noteikšana Garkalnes novada teritorijā

2009.g.”

STOPIŅU NOVADA TERITORIJAS PLANOJUMS AR GROZĪJUMIEM

II. daļa 1. sējums Teritorijas plānojuma apraksts

STOPIŅU NOVADA DOME Ulbroka, Institūta iela 1 www.stopini.lv 72

19. ZIŅOJUMS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA ATBILSTĪBU AUGSTĀKA PLĀNOŠANAS LĪMEŅA TERITORIJAS PLĀNOJUMA

PRASĪBĀM

Stopiņu novada teritorijai augstākie plānošanas līmeņi jāskata nacionālā, Rīgas plānošanas

reģiona un Rīgas rajona plānošanas līmenī.

Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam ir stratēģisks dokuments, kas izvirza ne tikai

vidēja termiņa mērķus un prioritātes, bet arī nosaka vadlīnijas visu līmeņu un nozaru plānošanas

dokumentu izstrādei. Nacionālā kontekstā jaunais Stopiņu novada teritorijas plānojums stimulē

Stopiņu novada daudzfunkcionāla reģionāla centra turpmāku attīstību, tādējādi stimulējot arī

kopumā visa reģiona attīstību un veicinot policentriskas apdzīvojuma struktūras turpmāku

attīstību Rīgas reģionā. Stopiņu novada teritorijas plānojumā ir iestrādāti risinājumi esošā

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, gan dabas teritoriju saglabāšanai, gan arī jaunu

mājokļu attīstībai, rūpniecības attīstībai un kvalitatīvas, sakoptas dzīves vides veidošanai

iedzīvotājiem. Stopiņu novada teritorijas plānojumā tika atzīmētas nacionālas nozīmes

lauksaimniecības zemes, kurām piemēroti īpaši teritorijas izmantošanas nosacījumi.

Ar 2007.gada 2.februāra Rīgas reģiona attīstības padomes lēmumu Nr.9 ‘’Par Rīgas

plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojumu 2005.-2025.gadam” apstiprināts Rīgas

plānošanas reģiona teritorijas (telpiskais) plānojums 2005.-2025.gadam. Tas nozīmē, ka Stopiņu novada teritorijas plānojumam ir jāatbilst šajā dokumentā paustajām

nostādnēm un vadlīnijām. Stopiņu novads kopumā plānojumā arī perspektīvā iezīmējas Pierīgas

areālā kā urbānās attīstības teritorija. Stopiņi ir Rīgas – Pierīgas starptautiskas metropoles telpas

kultūras, sociālais, ekonomiskais un pilsētbūvnieciskais kapitāls, kas kopumā veido funkcionālu

areālu, sasaistot Stopiņus vienotā telpā ar vietējiem specializētajiem attīstības centriem, citiem

reģiona nozīmes daudzfunkcionālajiem attīstības centriem un Rīgu – starptautiskas nozīmes

metropoli. Svarīga nozīme Rīgas reģiona attīstības interesēs ir arī ilgtermiņa periodā veidot

Stopiņu novadu kā rūpniecības attīstības, sporta un rekreācijas pakalpojumu infrastruktūras

centru, neplānojot novadā jaunus ciemus, kurā veidotos jauna pilsētas tipa apbūve ārpus pilsētas

un ciemu robežām. Ievērojot reģiona plānojumā norādīto, Stopiņu novada teritorijā netiek

plānota jauna pilsētas tipa dzīvojamā apbūve ārpus novadā esošo ciemu robežām.

Stopiņu novada teritorijas plānojums atbilst vadlīnijām apdzīvojuma, urbāno teritoriju,

infrastruktūras un lauku areālu plānošanai - ilgtspējīgas telpiskās plānošanas politikai, spējīgs

līdzsvarot pašvaldības izvirzītos ekonomiskās attīstības mērķus/uzdevumus ar tās teritorijas

ekoloģisko nestspēju, ievērojot dabas resursu taupīgas izmantošanas principu, veicinot

kultūvēsturiskās vides saglabāšanu un nodrošinot sociālo attīstību.

Ar 2008.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.4 ir apstiprināts Rīgas rajona teritorijas plānojums

2008.-2010.gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr.2 „Par Rīgas rajona teritorijas plānojuma

2008.-2020.gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”. Stopiņu novada

plānojumā ņemtas vērā un iekļautas rajona plānojuma ieteiktās vadlīnijas, tai skaitā ir rezervētas

teritorijas transporta infrastruktūras attīstībai perspektīvā, saglabāta lauku apdzīvotība, attēlotas

un noteiktas reģionālās nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes un ievērotas Rīgas rajona

plānojumā noteiktās jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības gan mežu zemēs, gan

lauksaimniecības zemēs, gan arī ciemu apbūves teritorijās.

Stopiņu novada teritorijas plānojuma grozījumi ir izstrādāti saskaņā ar Rīgas rajona

Stopiņu pagasta 2003.gadā izstrādāto Stopiņu pagasta teritorijas attīstības programmu.