Upload
dotu
View
287
Download
6
Embed Size (px)
Citation preview
adugunsVOtrdiena � 2014. gada 3. jûnijs
Motociklu vasara
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS
2.
Îsziòas
ISSN 1407 - 9844
�
�
Nâkamajâ
Vadugunî
4. lpp.
8. lpp.
Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta � Nr. 41 (8639)
CENA abonentiem 0,47EUR - Ls0,33
tirdzniecîbâ 0,60EUR - Ls0,42
9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 32
Foto
- E
.Gabra
novs
30.maijs Balvu Valsts ìimnâzijâ bija îpaða diena, jo novadavadîba un speciâlisti svinîgi pârgrieza lentu, akceptçjot skolassiltinâðanas projekta nodoðanu. Tikpat emocionâli patriotiskaizvçrtâs jaunieðu uzòemðana jaunsargu rindâs, kâ arî atvadî-ðanâs no angïu valodas skolotâjas Deinas, kura pçc Balvospavadîtâ mâcîbu gada atgriezîsies dzimtajâ Kanâdâ.
Pçdçjâ mâcîbu gada dienâ svinîgo zvçrestu, lai kïûtu par pilntiesîgiemjaunsargiem, deva 14 jaunieði. Sabîne Berne, kura pievienojâs Latgalesnovada 301. Balvu jaunsargu vienîbai, atklâja, ka militâras lietas viòuvienmçr ir vilinâjuðas. “Man patîk skriet pa meþiem, orientçties jebkurâapvidû,” jauniete paskaidroja.
Rekrutçðanas un jaunsardzes centra 2.novada nodaïas vadîtâjs JurisLelis, jautâts par jaunieðu aktivitâti, atzina, ka vislabâkais piemçrs irpieauguðie: “Mums pacietîgi jâstâsta un jârâda, kas un kâ. Jaunieðinav kûtri – viòiem ir dotas un jâdod daudzas iespçjas, kur piedalîties,kur izpausties. Aicinu ikvienu nâkt mûsu pulciòâ, jo jaunsardze sniedztikai un vienîgi pozitîvas emocijas, vienlaikus apgûstot praktiskaslietas.” Tâpat J.Lelis atgâdinâja, ka Balvos ðî gada novembrî gaidâmsvçrienîgs pasâkums “Latvijas karavîrs laikmetu grieþos”. Pirms Lâèplçðadienas Balvos pulcçsies jaunsargi, mazpulcçni, skauti un gaidas novisas Latvijas, lai saliedçtos un iepazîtos. Jâpiebilst, ka biedrîbas
Svinîgajâ pasâkumâ. Balvu Valsts ìimnâzijas kolektîvam pçdçjâ mâcîbu gada diena atmiòâ paliks ar vairâkiem vçsturiskiem faktiem:teicamnieku suminâðanu, skolas renovâcijas 1.kârtas svinîgu nodoðanu un 14 skolçnu uzòemðanu jaunsardzç.
“Latvijas ìenerâïu klubs” organizçtais pasâkums Latvijâ notiks jauceturto reizi. “Lîdz ðim jaunieði no visas valsts ir pulcçjuðies Trikâtâ,Jçkabpilî un Skrundâ, tagad - Balvos. Bûs interesanti!” neðaubâs J.Lelis.
Pçc Balvu Valsts ìimnâzijas teicamnieku godinâðanas un jaunieðuuzòemðanas jaunsargu rindâs atzinîbas vârdus saòçma novada vadîba,speciâlisti un celtnieki par grandiozo darbu, kura laikâ skola ieguvusijaunu seju. Jaunieði paði uzsvçra, ka balto íieìeïu raksti ar sarkanokrâsojumu paliek pagâtnç. Viòiem piekrita skolas direktore InesePaidere atgâdinot, ka ir nosiltinâta ìimnâzijas fasâde, nomainîti logiun durvis, pilnîbâ rekonstruçta apkures sistçma, veikta zibens aizsar-dzîbas izbûve un izdarîti daudzi citi remontdarbi. Gandarîjumu parizdarîto pauda arî Balvu novada domes priekðsçdçtâjs Andris Kazi-novskis. Viòð neðaubîjâs, ka skolai ir dubultsvçtki: “Pirmkârt, noslç-gusies renovâcijas 1.kârta. Otrkârt, ðî ir pçdçjâ mâcîbu gada diena jeb,kâ skolçni paði atzina, vasaras un brîvîbas diena. Latvijâ vairs navdaudz cilvçku, kuri ðeit dzîvo un paliks ðeit dzîvot, tomçr, salîdzinotar ekonomiski attîstîtâm valstîm, Latvija ir savdabîga zeme. Tâ ir kâtîrradnis, kur var ïoti veiksmîgi iekârtot katrs savu dzîvi, uzsâkt biznesu,bût bagâtiem, pârticîgiem un laimîgiem. Kâpçc? Tâpçc, ka Eiropasvalstîs, arî Amerikâ un Kanâdâ, daudzas lietas ir sakârtotas. Izsistiestur, iegût panâkumus ir daudz, daudz grûtâk, nekâ ðeit. Latvijâ tiem,kuriem ir prâts un enerìija, ir visas iespçjas pilnveidoties un attîstîties.”
E.Gabranovs
Lai smarþo vasara,lai smarþo brîvîba!Lai smarþo vasara,lai smarþo brîvîba!
Atklâj atskurbtuvi Balvos15.maija Balvu novada domes sçdç
deputâti deva zaïo gaismu atskurbtuvesizveidoðanai Balvos Valsts Policijas Latgalesreìiona pârvaldes Balvu iecirkòa telpâs(ieeja no pagalma). Atskurbtuves atklâðanuBalvu novada paðvaldîbas policijaspriekðnieks Çriks Loèmelis vçrtç pozitîviuzsverot, ka par to jau ilgi gan domâts,gan runâts: “Tagad daudzas problçmasvarçs atrisinât daudz operatîvâk, jo ierei-buðus cilvçkus lîdz ðim nebija kur nogâdât.Slimnîcâ ðis kontingents traucçja citiempacientiem, bet aizturçt varçjâm ne ilgâkkâ uz 4 stundâm. Tas nozîmçja, ka neiz-spirguðu klientu nâcâs palaist mâjup, kurnereti atkal atsâkâs skandâli.”
Ziedo asinis slimajaimeitenîtei
28.maijâ Balvos notikuðajâ Donoru die-nâ visiem donoriem piedâvâja ziedot asinisar akûto mieloblastu leikozi slimajai balve-nietei Airinai Pumpai. Kâ stâsta LatvijasSarkanâ Krusta Balvu nodaïas vadîtâjaRudîte Krûmiòa, cilvçki bija atsaucîgi unneviens no 98 donoriem ðâdam rosinâ-jumam neiebilda: “Arî Donoru dienâViïakâ pieci cilvçki nodeva asinis tieði ðaimeitenîtei, tâdçjâdi var teikt, ka pavisamviòai palîdzçjuði 103 mûspuses donori.”
Svinçs 360. jubileju Bîbelestulkotâjam
No 7. lîdz 13. maijam ar plaðu pasâkumuprogrammu Alûksnç svinçs 360. gadskârtuvâcu tautîbas mâcîtâjam Ernstam Glikam,kurð Alûksnç, senajâ Marienburgâ, paveicanozîmîgâko sava mûþa darbu – iztulkojaBîbeli latvieðu valodâ un ðai apkaimç izvei-doja pirmâs skolas Vidzemes zemnieku bçr-niem. Glika dienu norises sâksies jau 7.jû-nijâ ar izstâdes “E.Glika darba turpinâjums– grâmatniecîba Alûksnç 17. – 21.gadsim-tâ” atklâðanu pulksten 13 Bîbeles muzejâ.
Slçgts muitas kontrolespunkts
Valsts ieòçmumu dienests informç, ka ar1.jûniju slçgts VID Muitas pârvaldesLatgales muitas kontroles punktu daïasGulbenes muitas kontroles punkts, òemotvçrâ iekðzemes muitas kontroles punktanelielo noslodzi. Turpmâk VID muitasiestâþu klienti varçs saòemt muitaspakalpojumus tuvâkajos muitas kontrolespunktos Rçzeknç un Valmierâ.
“Latvjubçrnidanciveda”.Vârdadiena vienreiz gadâ
Vârdamâsas populârâm
sievietçm
Kas deputâtu maciòos?Amatpersonu deklarâcijas
BaltijasogukompânijasîpaðumsRugâjos.
Latvijâ
Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV2.
Vârds þurnâlistamAizvadîtajâ sestdienâ Balvos ieradâs skolçni un sko-
lotâji no novadu novadiem, arî citâm valstîm, lai pie-dalîtos festivâlâ “Latvju bçrni danci veda”. Man saulai-najâ dienâ bija iespçja lçni un mierîgi pastaigâties pasavu pilsçtu - Balviem. Smaidîgie un èalojoðie bçrnubariòi, deju mçìinâjumi, mûzikas skaòas, atrakcijas -tas dienai nodroðinâja svçtku sajûtu. Ievçroju, cik skaistsun sakopts ir skvçrs, kâ saziedçjuðas puíu dobes, ciklîgani izlokâs ziedu upes pie mâkslas skolas. Laternustabos iekârtie dekoratîvie grozi kâ mazas saulîtes priecçacis gâjçjiem un braucçjiem, pilsçtas centrâlais laukumspie kultûras nama atkal ieguvis glîtâku seju caur inte-resantâm, daudzkrâsainâm puíu kompozîcijâm,dodot mirkli harmonijas un lîdzsvara. Svçtku gâjiensun koncerts piedeva dienai spilgtu emociju buíeti.Atcerçjos Krievijas pilsçtiòu, lîdzîgu Balviem, kur nesenciemojos. Tur ielu malas un laukumi, arî pie kultûrasiestâdçm nebija pat redzçjuði zâles pïâvçju tuvumu.Balvos ðajâs dienâs viesojas ìimenes ar bçrniem, kurudzimtas saknes ir citâs valstîs, bet dzîve rit Rîgâ un citâsLatvijas pilsçtâs. Viòi ar sajûsmu stâstîja par redzçto,piedzîvoto un piebilda,- jûs varat lepoties ar savu skaistopilsçtu, labajiem ïaudîm, jums jâmîl, jâpalîdz pilsçtaiar saviem darbiem un attieksmi. Jo mûs bagâtus daranevis tas, ko saòemam, bet gan tas, ko atdodam.
Zinaida Logina
Grâmatas audþuìimençm. Starptautiskajâ bçrnuaizsardzîbas dienâ âtrâs çdinâðanas çstuvju íçde“McDonald’s” sadarbîbâ ar Latvijas Audþuìimeòubiedrîbu uzsâka labdarîbas kampaòu, kuras ietvarosaicinâja iedzîvotâjus dâvinât grâmatas Latvijas audþu-ìimençm. No 1. lîdz 8.jûnijam visâs “McDonald’s”çstuvçs bûs ierîkotas îpaðas ziedoðanas vietas, kur varçsatstât lietotas vai jaunas grâmatas.
Akcija ìimençm. Mâmiòu klubs svçtdien rîkojaikgadçjo pasâkumu “Lielâ ratu pastaiga”, kuras laikâsimtiem mâmiòu un tçtu ar mazuïiem vienlaikus visâLatvijâ izgâja ielâs. “Lielâ ratu pastaiga” ir sociâla akcija,kurâ vienâ laikâ vairâkâs vietâs notiek gâjiens ar mazuïiemratiòos. Ðogad pastaigas mçríis jaunajâm ìimençm bijaiepazîties savâ starpâ, savâ apkaimç veidojot reìionâlosvecâku centrus, kas veido aktivitâtes par bçrniem unìimençm draudzîgu Latviju.
Izglâbj kokus. Pirmspçdçjâ skolas nedçïâ Siguldasskolâs notika PET pudeïu un makulatûras vâkðanas akcija.Tajâ piedalîjâs seðas komandas, kas nedçïas laikâ kopâsavâca 8,17 kubikmetrus PET pudeïu un 1986 kilogramusmakulatûras. Aktîvâkâ komanda balvâ saòçma 100 eirodâvanu karti kopîgai atpûtai piedzîvojumu parkâ“Tarzâns”.
Rçzeknç likvidç paðvaldîbas policiju. Rçzeknçbeigusi darboties paðvaldîbas policija. Turpmâk kârtîbupilsçtâ nodroðinâs Valsts policija, kuras darbinieku skaitspagaidâm netiek palielinâts. Tagad policijas darbiniekiembieþâk nâksies izbraukt uz ìimenes skandâliem un citiemizsaukumiem, uz kuriem iepriekð bieþâk devuðies kolçìino paðvaldîbas policijas.
Uzlabos strûklaku Jaunatnes parkâ Gulbenç.Skaistâs bronzas gulbju skulptûras Jaunatnes parkâ, kassimboliski attçlo pilsçtas nosaukumu, ir kïuvuðas parpopulâru un tûristu iecienîtu apskates vietu. Tomçrpilsçtniekus neapmierina strûklakas izskats. Kopð brîþa,kad tâ pârveidota, strûklaka izskatâs neizteiksmîga.Tagad pieòemts lçmums strûklaku uzlabot.
Lidmaðînu skaits palielinâs. NATO patruïlidma-ðînas virs Baltijas jûras neitrâlajiem ûdeòiem pie Latvijasteritoriâlo ûdeòu ârçjâs robeþas konstatçjuðas septiòasKrievijas armijas transporta lidmaðînas. Maijâ daþâda tipaKrievijas armijas lidaparâti pie Latvijas robeþas konsta-tçtas desmit reizes. Parasti Krievijas lidmaðînas lidinâjuðâsmazâkâ skaitâ. Krievijas Gaisa kara spçki pastiprinâsBaltijas valstu gaisa telpas izlûkoðanu, ja tajâ sâksies plaðamçroga NATO kaujas lidmaðînu lidojumi.
(Ziòas no interneta portâliem www.delfi.lv,www.tvnet.lv)
Saruna
Jau ðo sestdien Balvus pierûci-nâs dzelzs rumaki - ar parâdesbraucienu pa Balvu pilsçtas ielâm,kas sâksies piecos pçcpusdienâ,sâksies “Motociklu vasara - 10”. Laipasâkuma apmeklçtâji zinâtu kovairâk, saruna ar motokluba “Spieíivçjâ” prezidentu ANDI GRÂVÎTI.
Pirms 10 gadiem zinâjât, kapasâkums kïûs vçrienîgs unsasniegs 10 gadu jubileju?
-Mazliet piemirsuðies pirmsâkumi,taèu atceros, kâ runâjâm par pasâkumarîkoðanu. Pirmoreiz sanâcâm kopâ tâdâðaurâkâ lokâ tepat Steíentavâ, vecajâAgroservisa teritorijâ. Tas paðiem ðíitaizdevies, tâpçc domâjâm, ka nâkamajâgadâ vajag sarîkot lielâku unvçrienîgâku pasâkumu.
Visus ðos gadus skaitîjât lîdzdesmit?
-Nu, jâ, var tâ teikt, - sâkâm pieðíirtkârtas numurus.
Cik klubâ “Spieíi vçjâ”sâkotnçji bija dalîbnieku?
-Mûsu sastâvs skaitliski daudz nemai-nâs, - visus ðos gadus esam apmçram15 - 20 dalîbnieki no vairâkiem Latvijasnovadiem. Tie kluba dibinâtâji uniniciatori, kuri bija pirms 10 gadiem,klubâ darbojas arî ðobrîd.
Pasâkumi turpinâjâs citâ vietâ,kïuva apmeklçtâki...
-Ja kurð atceras pirmo moèu tusu, kasnotika jau pie Bolupîtes, tad zina, kaneþçlîgi lija lietus. Lija tik traki, ka vecâslidotava pârvçrtâs par dîíi. Taèu turp-mâk saule mûs lutinâja, un ïoti ceram,ka tâ bûs arî ðajâ sestdienâ,- vismaz tâvçsta prognozes. Tagad var teikt, katoreizçjais lietus bija tâda kâ iesvçtîðana- vai nu mçs izturçsim un turpinâsim,vai nolaidîsim, izmçrcçsim spârnus unnelidosim. Taèu paðiem par lielu izbrînu“Motociklu vasara” uzòçma apgriezie-nus un iebrauca desmitniekâ.
Noguruma vai vâjuma brîþusdzelzs rumaku valdnieki taèunepazîst?
-Tâ nav, arî mçs esam tikai cilvçki.Spçku dod labâs atsauksmes pçc pasâ-kuma, kad cilvçki nâk klât un saka pal-dies. Tas dod enerìiju. Taèu tiklîdz sâcdomât un organizçt pasâkumu, sasto-pies ar daþâdâm grûtîbâm, enerìija pa-zûd un ðíiet,- nç, ðoreiz nerîkosim. Arkluba biedriem runâjâm, kadesmitgades pasâkumu tomçr vçlsarîkosim un tad domâsim, ko darîttâlâk. Domâs pârliekam vairâkusvariantus, taèu dzîvosim - redzçsim.
Vai Tev kâ galvenajam pasâku-ma organizatoram ir darbagrupa vai komanda, ar kuru kopâstrâdâ?
-Jâ, tie ir kluba “Spieíi vçjâ” biedri,kuri atbalsta un darbojas kopâ ar mani.
Kas palîdz rîkot, ja tâ var teikt,jau starptautisku pasâkumu, jouz Balviem ik gadu atbrauc arîârzemju klubu dalîbnieki?
-Pirmkârt, tâ ir pieredze. Otrkârt,sadarbîbas partneri un atbalstîtâji, ar
Tuvojas desmitâ“Motociklu vasara”
kuriem kopâ strâdâjam. Viòi tic mûsu
vârdam, mûsu izdomai, tâpçc ir viegli
sastrâdâties, - citreiz pietiek ar telefona
zvanu, un atbilde jau ir pozitîva. Palîdz
savstarpçjâ sapratne.
Skatîtâju uzmanîbu vienmçr irpiesaistîjis parâdes brauciens. Pakurâm Balvu ielâm brauksietðogad?
-Parâdes brauciens ir neiztrûkstoða
svçtku sastâvdaïa. Brauksim pa Parti-
zânu ielu, Daugavpils, Bçrzpils, Brîvîbas
un Baznîcas ielâm, Jâòa Logina ielu jeb
apkârtceïu un atceïâ - pa Brîvîbas ielu
uz veco slidotavu. Pastâv iespçja - ja
gar parku jau bûs paspçjuði noasfaltçt
Brîvîbas ielu, marðrutu pamainîsim un
brauksim arî pa to. Marðruts ir
saspringts, nereti kolonnas galvgalis
satiekas ar asti. Cenðamies loku izvçrst
lielâku, lai braucçjiem mazâk satiksmes
traucçjumu.
Cik daudz klubu un cilvçkuierodas uz “Motociklu vasaras”pasâkumiem? Vai jau ir zinâms,cik dalîbnieku bûs ðogad?
-Cik zinu, jau pirms mçneða visi nu-
muri viesnîcâ “Balvi” bija aizòemti,
arî tuvâkâs apkârtnes viesu nami ir
rezervçti. Kâ parasti, bûs arî telðu
pilsçtiòa. Pie mums brauc gandrîz visi
Latvijas motoklubi vai vismaz klubu
pârstâvji. Mûsu pasâkums ir iemîïots
visâ Latvijâ.
Ar ko Jûsu pasâkums atðíirasno citu klubu rîkotajiem?
-Grûti pateikt. Domâju, viòi ir
sajutuði mûsu cilvçku viesmîlîbu,
kluba, kluba draugu un citu cilvçku
atvçrtîbu, vienkârðîbu, sapratni un
draudzîgumu. Bet varbût tâ ir vieta pie
upes... Par mums ir izveidojusies tâda
kâ îpaða vizîtkarte, kâ mûs atpazîst,
taèu paði îsti neesam sapratuði, kas
viòus pie mums pievelk.
Kas ðogad bûs îpaðais, ar kopârsteigsiet apmeklçtâjus?
-Pçc parâdes uzreiz laukumâ sâksies
daþnedaþâdas atrakcijas ar un bez
moèiem, spçlçs Balvu grupa
“Elektrolîts”, Lietuvas grupa “AC/DC
Project LT”, vakara nagla bûs grupa
“Dakota”, kura pie mums ciemojâs
pirms septiòiem gadiem. Vakara gaitâ
uz skatuves kâps pieredzçjuði un
pazîstami dîdþeji. Kâ ik gadu, bûs
svçtku salûts, lielais ugunskurs,
striptîzs...
Un arî neiztrûkstoðâ rîta zu-piòa dalîbniekiem?
-Jâ, ðoreiz bûs ïoti liels katls, un par
tradicionâlo jçra zupu, kâ ik gadu,
rûpçsies Vilhelms Kuïðs.
Kas rûpçsies par droðîbu?-Vispirms katrs atbild pats par sevi.
Mums ir laba sadarbîba ar ceïu policiju,
esam plânojuði un atrunâjuði visas
nianses. Balvos policija pavada moto-
ciklu kolonnu, un domâju, par
satiksmes droðîbu îpaði nevajadzçtu
uztraukties. Jâcer, ka viss bûs kârtîbâ
arî ðogad.
Ðâdos pasâkumos lieto arîalkoholu?
-Motociklisti to dara, kad nolikts
braucamrîks. Tas ir nerakstîts likums.
Pasâkumu jau otro gaduvadîs atraktîvais Mâris Grigalis?
-Mûsu pazîðanâs sâkâs ar viòa
telefona numura sameklçðanu.
Zvanîju, viòð piekrita. Ar viòu man ir
ïoti viegli kontaktçties, mçs sapratâm
viens otru un jau pagâjuðajâ gadâ
sarunâjâm, ka viòð vadîs pasâkumu arî
ðogad.
Jums ðogad ir skaisti iekârtotakluba mâja, ir îpaðu dâvanustûrîtis, kas, domâju, pçc ðîpasâkuma papildinâsies.
-Tâ ir laba tradîcija ciemos braukt ar
dâvanâm. Kluba 10 gadus nosvinçjâm
jau janvârî savçjo lokâ, bet citi klubi
uz mûsu jubileju atbrauks sestdien. Do-
mâju, uz dzimðanas dienu vienmçr
jâierodas ar dâvanâm.
Tad uz tikðanos sestdien!Z.Logina
Dodas izbraucienâ ar “Harley-Davidson” motociklu. 23.maijâ Andis Grâvîtis
bija pieteicies uz “Harley-Davidson” jaunâ modeïa “Fat Boy” testçðanu Rîgâ.
Brauciens, protams, bija patîkams, un mocis uz goda, bet Andis smçja, ka
testçðana bûtu pilnîgâka, ja viòam atïautu atbraukt arî lîdz Balviem.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Aktuâli Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV 3.
Viedokïi
Re, kâ!
Kâ rûpçjaties par sava velosipçda droðîbu?
Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv
Savu zirdziòu mîl un sargâ
ANNA FELDBERGA, balveniete
Man ir piecus gadus vecs velosipçds,
ko lietoju katru dienu. Riteni uzdâvinâja
vîrs, nopirkdams gadatirgû. Tas ir labs,
iet kâ pa sviestu. Tikai vienreiz, braucot
pret kalnu pâri ezeram, pçkðòi saplîsa
íçde. Biju sabijusies, bet tehnisko kïûmi
izdevâs novçrst. Bez riteòa nespçju dzî-
vot. Pati smejos,- esmu kïuvusi slinka,
par sevi atgâdina arî gadi, turklât dzîvo-
ju tâlu no pilsçtas centra – Steíentavas
pusç. Ritenis pçdçjos gadus ir mans uzti-
camais ceïabiedrs, jo pastâvîgi to lietoju
ikdienâ - rîtos braucu uz darbu un
vakarpusç dodos mâjâs. Piecas - septiòas
minûtes, un esmu klât. Pusdienlaikâ vçl
iespçju aizbraukt uz veikalu un iepirkties.
Man gribas visur âtri nokïût un visu
paspçt. Paðai nâk smiekli, kâ jutos un kâ
riteòbraukðanu vçrtçju kâdreiz. Uzdro-
ðinâjos braukt agri rîtâ, kamçr neiet citi
transportlîdzekïi, jo baidîjos no tiem.
Izvçlçjos tikai gludu ceïu, lai nenokristu.
Tagad braucu, kad vien vajag un nebai-
dos. Velosipçds aprîkots ar atstarotâjiem,
uz tâ izvietoti divi grozi, salieku vaja-
dzîgâs mantas un vedu.
Velosipçdu lietoju visu gadu, izòemot
ziemas slideno laiku, jo ir bailes nokrist.
Esmu ievçrojusi, ka Balvos ar riteòiem
brauc ïoti daudz daþâda vecuma cilvçki
- brauc tantes cienîjamâ vecumâ, brauc
jaunieði un arî tâda gadagâjuma sievie-
tes kâ es. Zinu, ka citi brînâs un arî par
mani saka: “Tu sporto?” Nç, tas nav
sports, ritenis man nepiecieðams, lai
pârvietotos un, tiesa, palîdz daudz
labâk justies arî veselîbas ziòâ. Manâ
vecumâ jau mçdz bût visâdas kaites, kas
ierobeþo pârvietoðanos, tâdçï brauk-
ðana ar velosipçdu atvieglo dzîvi. Pati
savulaik brînîjos par tantçm, kuras ar
riteni pârvietojâs ziemas mçneðos pa
slidenu ceïu.
Protams, rûpçjos par sava uzticamâ
braucamrîka droðîbu. Man bûtu lieli
kreòíi, ja to kâds pçkðòi nozagtu, jo
savu zirdziòu ïoti mîlu. Riteni parasti
atstâju speciâlajâs velosipçdiem domâ-
tajâs novietnçs un noteikti to saslçdzu -
savienoju râmi ar riteni. Zinâtâji gan
saka, ka ðâds veids simtprocentîgu dro-
ðîbu negarantç. Velosipçdu var paòem
pâr plecu un aiznest. Atslçgu rûpîgi
kopju, iztîru un ieeïïoju, kad nepiecie-
ðams. Kâ jau sieviete, ar tehniku neesmu
îpaðos draugos, taèu esmu spiesta to
respektçt. Protams, baidos no zagïiem.
Manai radiniecei pirms pâris gadiem
nozaga labu riteni pie Proletârieðu vei-
kala. Tâdi fakti satrauc.
ILMÂRS VIZULIS, Balvu iecirkòa
Kârtîbas policijas inspektors
Balvos ir pietiekami daudz riteòbrau-
cçju, seviðíi vasaras mçneðos, un vairumâ
gadîjumu ar velosipçdiem pârvietojas
skolçni un arî visai mazi bçrni. Maija
nogalç tikâmies ar Balvu pamatskolas
audzçkòiem un stâstîjâm ar riteòbrauk-
ðanu saistîtu informâciju: no kâda vecu-
ma drîkst braukt, kurâs vietâs, kad un kâ
jâkârto tiesîbas un tamlîdzîgi. Pieaugu-
ðajiem raksturîgs, ka viòi ievçro satiksmes
Nozog viegli pieejamâs vietâsnoteikumus, toties lielâkais pârkâpums ir
braukðana ar riteni dzçrumâ. Jaunieði
savukârt pârkâpj satiksmes noteikumus.
Tas saistâs ar vecuma cenza pârkâpðanu.
Pçc likuma bez vecâku uzraudzîbas ielâs
pastâvîgi drîkst pârvietoties bçrni no 10
gadiem, ja viòiem ir velosipçdista aplie-
cîba. Lai gan ceïu satiksmes noteikumos
ðîs izmaiòas vçl nav izdarîtas un tie nosaka
vecumu no 12 gadiem. Kâpçc vajadzîga ðî
apliecîba? Lai bçrni zinâtu satiksmes no-
teikumus, lai mâcçtu parâdît pagriezie-
nus, zinâtu, kâ uzvesties ceïu krustojumâ,
lai paði justos droði uz ielas un neapdrau-
dçtu vispârçjo satiksmes droðîbu. Desmit
gadu vecums, manuprât, gan ir pârâk
mazs lielajai satiksmei, bet likums to atïauj.
Pârsvarâ velosipçdus nozog vietâs, kur
tie ir viegli pieejami - atstâti pie mâjas,
kâpòu telpâs, malkas ðíûnîðos, pagrabâ
un tamlîdzîgi. Ja ritenis nav saslçgts, zaglim
to pavisam viegli paòemt un aizdzît.
Bûtîbâ daudzreiz vainîga paðu pieauguðo
un arî bçrnu nevçrîgâ attieksme pret savu
mantu. Ja ritenis ir saslçgts un îpaðnieks
ðim nolûkam izmanto dârgâku un
sareþìîtâku atslçgu, arî zaglim to nebûs
tik viegli nozagt. Visdroðâk velosipçdus
glabât aizslçgtâs telpâs. Pârvietojoties pa
pilsçtu, îpaðniekam jâskatâs, kurâs vietâs
riteòus varçs pieslçgt. Pie veikaliem ârpusç
ir speciâlas novietnes, kur var saslçgt râmi
vai riteni. Daudz laika tas neaizòems. Ir
iespçja velosipçdu reìistrçt ceïu satiksmes
departamentâ, saòemot numuru. Varbût
policijai bûs vieglâk velosipçdu atrast tâ
nozagðanas gadîjumâ, taèu garnadþus ðî
reìistrâcija nez vai spçs iebaidît. Novç-
roðanas kameru vai èipu ierîkoðana pie
velosipçda, lai varçtu izsekot tâ ceïu,
manuprât, bûs pârâk dârgs prieks riteòa
îpaðniekam. Zaglim paòemt riteni un aiz-
braukt prom ir pâris sekunþu darbs. Daþ-
reiz policijai, ja cilvçks grieþas ar iesnie-
gumu, izdodas riteni atrast, bet daudzreiz
arî nç. Pârsvarâ zagtos velosipçdus pâr-
vieto uz citâm pilsçtâm, kur tos pârdod
vai arî izjauc detaïâs un pârdod. Visai reti
nozagtos riteòus kâds pârkrâso un lieto.
Atliek savu mantu sargât un pieskatît
paðam. Vajadzçtu zinât sava riteòa îpa-
ðâs pazîmes, varbût to nofotografçt, lai
pazuðanas gadîjumâ, grieþoties policijâ,
varçtu sniegt precîzâku informâciju un
mantu bûtu vieglâk atrast. Arî sabiedrîbai,
redzot zagðanas mçìinâjumu, vajadzçtu
bût atsaucîgâkai un ziòot par to. Diemþçl
daudzreiz cilvçki ir vienaldzîgi.
Viedokïus uzklausîjaM.Sprudzâne
Speciâlisti pieòem izbraukumâCesvaines novada sociâlais dienests sadarbîbâ ar Mo-
bilo veselîbas aprûpes centru rîko atkârtotu izbraukumu,
lai pieòemtu bçrnus vizîtç pie acu ârsta un bçrnu
neirologa. Pirmajâ reizç bija iespçja apmeklçt acu ârstu
un alergologu, un atsaucîba bija liela. Pie abiem
speciâlistiem pieteicâs maksimâlais pacientu skaits, ko
speciâlists var apkalpot vienâ dienâ – 23.vizîte bçrniem
pie ârsta ir bez maksas.
(“Stars”)
Karietç pa Blaumaòa ieluBiedrîba “SB Koknesis” saòçmusi sen gaidîtu sûtîjumu
– Polijâ raþotu karieti un vagoneti. Vçl jâsagatavojas
elegantajam braucienam, piemçram, ielâs jâizvieto
brauciena pieturvietu norâdes, jâsaskaòo brauciena
dienas, jâvienojas ar kuèieri. Vasarâ iespçju romantiski
izbraukt senlaicîgâ karietç izmantos arî jaunlaulâtie.
(“Staburags”)
Darbojas bezmaksas informatîvaistâlrunis
Jçkabpils pilsçtas paðvaldîbâ darbojas bezmaksas
informatîvais tâlrunis. Piezvanot pa to, fiziskas vai
juridiskas personas var izteikt savus priekðlikumus un
ierosinâjumus paðvaldîbai par pilsçtas attîstîbas un
labiekârtoðanas jautâjumiem, kâ arî citâm jomâm, kas
attiecas uz pilsçtu. Bezmaksas tâlrunis ieviests, lai pað-
valdîba iedzîvotâjiem bûtu vçl pieejamâka, kâ arî bûtu
iespçja sazvanît paðvaldîbu, netçrçjot finanðu lîdzekïus.
(“Jaunais Vçstnesis”)
Jauna promenâde pie SalacasSalacgrîvâ oficiâli atklâja jauno promenâdi pie Salacas.
Domes priekðsçdçtâjs Dagnis Straubergs pasniedza
pateicîbas rakstus un sacîja lielu paldies cilvçkiem, kuri
atsaucâs pçrnvasar izskançjuðajam aicinâjumam un
ziedoja akmeòus upes labâ krasta stiprinâjumam un
promenâdes izveidei. Promenâde nav domâta tikai
skaistumam, tâ ir nepiecieðama kâ upes labâ krasta
stiprinâjums, jo ledus un ûdens nepârtraukti grauza upes
labo krastu.
(“Auseklis”)
Jauna vieta brîvai skaòaiVairâkus gadus, kamçr Cçsîs cçla koncertzâli, solîja, ka
tâs telpa dos vçl nebijuðu brîvîbu skaòai. Kâda ir ðîs skaòas
burvîba, pienâcis laiks dzirdçt. Vidzemes koncertzâles
“Cçsis” tautâ ieðanas svinîbâm atvçlçti trîs koncerti pçc
kârtas. No Vâcijas atgâdâts flîìelis. Pirmo koncertu laikâ
pie tâ spçlçja pasaulç koncertçjoðie latvieðu pianisti –
Reinis Zariòð (dzîvo Londonâ), Armands Âbols (dzîvo
Èîlç) un arî latvieðu leìendârais Raimonds Pauls. Kon-
certzâles “Cçsis” interjerâ izmantoti dabiskie materiâli.
(“Druva”)
Lûþòos atrod arî noderîgas lietasMetâllûþòu iepirkðanas uzòçmumu milzîgie laukumi
parasti izskatâs ne pârâk pievilcîgi, taèu rosîba tajos notiek
ik brîdi. Izrâdâs, ðajos laukumos bieþi vien atrodamas
interesantas lietas. Gandrîz katru dienu uzpirkðanas vietu
apmeklç kolekcionâri, kuri meklç antikvârus priekðmetus,
kâ arî kalçji, kuri vçlas atrast materiâlu saviem darbiem.
Kalçjiem noderîgas daþâdas plâksnes, caurules. Melno
metâllûþòu cenas tiek mçrîtas tonnâs, un lielâkâ naudas
summa, kas saòemta par vienu tonnu, ir 215 eiro. Krâsainâ
metâla cena ir augstâka.
(“Druva”)
Par ko raksta kaimiòi
Raþotne
LaukosV4. Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijs
Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
Rugâju novada teritorijâ atklâta jaunabûve. Te uzbûvçts ogu un dârzeòu pirm-apstrâdes cehs “Dâlders”, ko izmantoslauksaimniecîbas pakalpojumu koopera-tîva savienîbas “Baltijas ogu kompânija”biedri. Zemnieku saimniecîbas “Dâl-ders” uzòçmçjdarbîbas galvenâs raþot-nes ir purva produkcija – lielogu dzçr-venes un krûmmellenes. Vienlaikus ðîssaimniecîbas vadîtâja Sandra Paidere irarî minçtâ kooperatîva valdes locekle.
Sandras Paideres bagâtîba ir purvs 26 hek-
târu platîbâ, no kura 17 hektâri aizstâdîti ar
ogulâjiem. Vçl arî siltumnîcas hektâra platîbâ,
kur audzç guríus, arî augïu un ogu dârzs.
Kopâ aptuveni 50 hektâru apsaimniekota
platîba, kas zemnieci ierindo mazo lauku
uzòçmçju grupâ. Toties ðîs saimniecîbas vârds
aizskançjis tâlu pâr Rugâju novada robeþâm
un ar saraþoto produkciju izpelnîjies ievçrîbu
gan lielpilsçtâ Rîgâ, gan vçl tâlâk ârzemçs.
Âboli, guríi, lielogu dzçrvenes, krûmmellenes
- ïoti vçrtîga un patçrçtâju vidû iecienîta pro-
dukcija, kuras noietam, kâ atzîst pati saim-
niece, reklâma nav vajadzîga. Saraþoto vairu-
mâ uzpçrk “Augïu serviss” un daïu raþas reali-
zç arî ar kooperatîva “Baltijas ogu kompâ-
nija” starpniecîbu, caur kuru nodibinâta
sadarbîba ar ârzemçm. Ne velti Sandra atzîst,
ka lauku uzòçmçjam pats svarîgâkais dzîvç
tomçr ir veiksmîga kontaktu nodibinâðana,
ne tikai prasme kaut ko izaudzçt un saraþot.
Purva ogu kârdinâjums“Baltijas ogu kompânijas” valdç darbojas
seði locekïi, un kooperatîva darbu Sandra
Paidere vçrtç kâ ïoti saskanîgu un savstarpçji
mçrítiecîgu. Kooperatîvs darbojas ar mçríi
veicinât konkrçto raþotâju attîstîbu uz vietas.
Zemnieku saimniecîba “Dâlders” pârstâv Ru-
gâju novadu, pârçjie valdes locekïi darbojas
citâs Latvijas teritorijâs. Tie ir uzòçmçji ar
vârdu, kurus pazîst visâ Latvijâ: Gundega
Ðauskina Alûksnç, Mâra Rudzâte Jelgavas
pusç, Linards Lûsis Rçzeknes pusç, Paulis
Kantâns Valmieras pusç. Sandra uzskata, ka
valdes locekïi savstarpçji labi sadarbojas un
saprotas, jo visi strâdâ ar vienotu mçríi. Gal-
venais uzdevums ir par visiem kopâ obligâti
izpildît noslçgtos lîgumus produkcijas pie-
gâdç.
Jaunuzbûvçtais ogu un dârzeòu pirmap-
strâdes cehs, ko aizvadîtajâ nedçïâ brauca
pieòemt arî Lauku atbalsta dienesta
pârstâvis pârbaudot, kâ îstenots LAD
apstiprinâtais projekts un izmantoti
naudas lîdzekïi, ir “Baltijas ogu
kompânijas” îpaðums. To izmantos tikai
kooperatîva biedri savas saraþotâs
produkcijas pirmapstrâdei. Pagaidâm lielâs
raþotnes telpas ir tukðas, bet uz rudens pusi,
kad tuvosies raþas laiks, atvedîs un uzstâdîs
arî pirmapstrâdes iekârtas. Telpâs valdîs
noteikta reþîma temperatûra, augïus un
ogas gan nav paredzçts sasaldçt, to neat-
ïauj noteikumi. Sandra Paidere pieïauj
domu, ka varbût ar laiku daþâdosies ogu
produkcijas pârstrâdes veids, ïaujot pie
patçrçtâja aizceïot arî sukâdçm, sulâm un
tamlîdzîgiem gardumiem. Taèu sâkotnçji
plânota tikai ogu un augïu pirmapstrâde.
Atkarîbâ no darba apjoma izvçlçsies
strâdnieku skaitu. Sandra teic, ka atrast
uzticamus un prasmîgus darbiniekus
pagaidâm neesot problçma.
Praktiskâ darba gados Sandra guvusi vçr-
tîgu pieredzi. Purvâ viòa pârsvarâ audzç
krûmmellenes ‘Patriots’, dzçrvençm veiksmî-
Baltijas ogu kompânijas îpaðums Rugâjosgâkâ ðíiròu izvçle ir ‘Stevens’, ‘Ben Lear’,
‘Piligrim’. Agrînâs ðíirnes dzçrvençm ogas
nogatavinâs jau septembra sâkumâ, bet
raþas novâkðana purvâ sâkas pçc 15.jûlija,
kad lasâmas krûmmellenes. Purva ogâm ir
gan kârdinoðs izskats, gan tâs labi garðo.
Par lielogu îpaðîbâm un saistîbu ar veselîbas
uzlaboðanu interneta portâlos un þurnâlos
lasâms daudz interesantas un noderîgas
informâcijas. Sandras paðas galvenâ atziòa,
ka mellenes patieðâm ïoti uzlabo redzi.
Uzskatâmâkais piemçrs tam ir 92-gadîgâ
radiniece, kurai ïoti garðo ogas un par kuras
redzi viòas gados var tikai priecâties.
Par agronomes dârzkopes darbu Sandra
sapòojusi jau kopð 7.klases. Viòa priecâjas,
ka sapnis piepildîjies un hobijs pârvçrsts
nopietnâ raþoðanas jomâ, kur var ieguldît
zinâðanas un kas ïauj pelnît naudu. Sandra
atzîst, ka tas sniedz gandarîjumu.
Var izmçìinât katrsStâdu ieaudzçðana purvâ nav viegla lieta,-
atzîst saimniece. To ietekmç arî laika apstâkïi,
un, kâ saka lauku uzòçmçja, jâzina bezgala
daudz knifiòu. Taèu iegâdâties stâdus un
izmçìinât krûmmelleòu ieaudzçðanu var
gandrîz katrs, ja vien ir kâds stûrîtis zemes.
Ìimenes vajadzîbâm varçtu pietikt ar vismaz
pieciem stâdiem. Izrok ap 30 centimetru dziïu
tranðeju, ko piepilda ar skâbu purva kûdru
(ph 2,7 -3,5). Stâda 70 centimetru attâlumâ
vienu stâdu no otra. Vasarâ stâdi jâlaista, var
uzkaisît nedaudz minerâlmçslojumu. Augsni
vajag nomulèçt, lai saglabâtu mitrumu un
neaugtu nezâles. Krûmmellençm netîk, ja
traucç sakòu sistçmu, ravçjot nezâles. Iepo-
dotos stâdus var stâdît visu vasaru.
Zemnieku saimniecîba“Dâlders” citu acîm
SANDRA KAPTEINE, novada domes
priekðsçdçtâja: -Priecâjamies par jauno
objektu, kas tagad darbosies mûsu novadâ,
un ceram, ka kâdam novada iedzîvotâjam
bûs iespçja turpmâk tur strâdât. Tâds arî bija
mûsu novada domes nolûks, kad pieòçmâm
lçmumu par paðvaldîbas zemes iznomâðanu
jaunâs bûves celtniecîbai. Zemnieku saim-
niecîbu “Dâlders” paðvaldîba atbalstîja, uzdâ-
vinot iespçju piedalîties pieredzes apmaiòas
braucienâ uz Poliju, lai iepazîtos ar lîdzîga
rakstura ogu pirmapstrâdes cehu darbu.
Prieks, ka Sandra iegûto informâciju ir mçrí-
tiecîgi likusi lietâ.
MARUTA PAIDERE, Rugâju novada
deputâte: -Var tikai priecâties un atbalstît
tâdus lauku uzòçmçjus kâ Sandra Paidere
un viòas ìimene. Sandrai netrûkst
darbaspara, enerìijas un izdomas! Turklât
viòa nekad neþçlojas, ka kaut kas bûtu
neiespçjams. Sieviete ar raksturu – izdomâ
un izdara! Man patîk, ka Sandra neatsaka
laiku ciemiòu uzòemðanai, ïauj ielûkoties
purva platîbâs un pastâsta, kas tur aug un
kâdu raþu viòa ievâc. Rudens pusç viòa dod
darbu ogu novâkðanâ, un tâ ir iespçja
pastrâdât un kaut ko nopelnît bezdarb-
niekiem. Atliek vçlçties, lai tâdu lauku uzòç-
mçju gan mûsu novadâ, gan arî apkârtçjos
kamiòu novados bûtu vairâk. Zinu, ka
zemnieku saimniecîba “Dâlders” ir izpelnî-
jusies godu visas Latvijas mçrogâ. Pçrnâ gada
nogalç, Latvijas Republikas proklamçðanas
95.gadskârtas priekðvakarâ, Rîgâ toreizçjâ
zemkopîbas ministre Laimdota Straujuma
saimniecîbas “Dâlders” vadîtâjai pasniedza
Atzinîbas rakstu.
Saruna. Interesi par jauno objektu izrâda Agronomu biedrîbas valdes loceklis Imants
Kârkliòð. Sandra Paidere atzîst, ka ir priecîga, jo beidzot kooperatîva biedriem, tostarp
viòai paðai, bûs iespçja izmantot pirmapstrâdes cehu. Vairs nebûs jâmokâs ar ogu
komplektçðanu, vedot tâs uz citurieni. Visu varçs izdarît tepat - Rugâjos. Sadarbîba ar
“Baltijas ogu kompâniju” ïâvusi iegâdâties arî speciâlo ogu transportçðanas tehniku,
kas ïauj uzturçt ogu pârvadâðanai vajadzîgo temperatûras reþîmu.
Ogu un dârzeòu pirmapstrâdes cehs. Pirmapstrâde nozîmç, ka ogu birumu, ko atvedîs
no purva, cehâ attîrîs no piemaisîjumiem, saðíiros pa frakcijâm, pçc tam safasçs, sapakos
un novietos glabâðanâ, lîdz produkciju nogâdâs vairumtirdzniecîbas bâzç, no kurienes
tâ nonâks tirdzniecîbas tîkla veikalos. Jaunâs raþotnes bûve projekta ietvaros izmaksâjusi
267 tûkstoðus eiro.
Foto
- A
.Kirsanovs
Apskata un pieòem objektu. Par jauno cehu kopâ ar Sandru priecâjas arî Zemkopîbas
ministrijas LAD speciâlists Jânis Novicâns un LPKS speciâlists Valdis Ieviòð.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- A
.Kirsanovs
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV 5.
Sagaidot Starptautisko bçrnu aizsardzîbas dienu,ciemojâmies Rugâjos, kur kuplâ PÇRKONU ìimenemitinâs hruðèovkas divistabu dzîvoklî un daïçji lîdz galamnepabeigtajâ pârsimts metrus attâlajâ privâtmâjâ. Nomalas pat grûti iedomâties, ka tâdâ ðaurîbâ varnorisinâties tik intensîva dzîve un ìimene var bût tik pozitîviuzlâdçta un sirsnîgi gaiða. Taèu tâ ir – viòi dzîvo draudzîgiun priecâjas par katru dienu, kas dota.
“Kad pasaulç nâca meita un dçls, ðíita – viss, tagad plâns
izpildîts un nu bçrnu pietiek. Tad sâkâs veselîbas problçmas, pçc
kurâm bija skaidrs, ka vairâk bçrnu nemaz nevar bût. Pagâja
septiòi gadi, un pçkðòi pieteicâs Rûta. Un tad Dievs mums ar
vîru Þani vienu pçc otra deva vçl meitu un dçlu, un tagad arî
mazo Elziòu,” priecîga stâsta seðu bçrnu mamma, rugâjiete
Sarmîte Pçrkone, kuru Rugâju novada ïaudis pazîst arî kâ sociâlâ
aprûpes centra vadîtâju.
Kopð 2.aprîïa, kad Sarmîtes un Þaòa Pçrkonu ìimenç ienâca
mazâ Elziòa, viòi ir vecâki nu jau seðiem bçrniem – meitai Santai
(21), dçlam Oskaram (20), Rûtai Kristai (13), Meldra (10), Jânim
(3) un pastarîtei Elzai (2 mçneði). Sarmîte par savu kuplo bçrnu
saimi teic: “Acîmredzot bût par mâti ir mana sûtîba. Tâ tas ir, un
ar ðo faktu es lepojos.”
Pçrkonu ìimenes lielâkie bçrni jau aizgâjuði lielajâ dzîvç - Oskars
mâcâs un jau gadu arî strâdâ Rîgâ par pârdevçju - oficiantu un
ir kafejnîcas vadîtâjs Augstâkâs tiesas mâjâ, savukârt Santa mâcâs
Rçzeknes Augstskolâ un strâdâ Rugâjos par kultûras darba
organizatori. Pati Sarmîte nâkusi no 3 bçrnu ìimenes, bet vîram
vçl ir mâsa un 2 pusbrâïi. Viòa teic, ka paðiem bût par seðu bçrnu
vecâkiem nebija ne plânots, ne domâts, tâdçï atliek vien piekrist,
ka tâds acîmredzot bijis Dieva plâns. “Vai seði ir daudz? Kâ to
òem... To nevar tâ viennozîmîgi pateikt. Man jau ðíiet, ka bûtu
ïoti labi, ja Latvijâ visiem bûtu lielas ìimenes. Nu, vismaz trîs
bçrniem jau gan bûtu jâbût. Varbût reizçm ðíiet, ka seði ir daudz,
bet, kad divi lielie jau savâ dzîvç un uz savâm kâjâm, un drîz
aizies arî vidçjie, domas mainâs, jo paliks vairs tikai mazie,” viòa
prâto.
Tagad Pçrkonu ìimenes mammas ikdiena un pârçjâs rûpes
lielâkoties pakârtotas Elziòas vajadzîbâm un diennakts ritmam
- diena sâkas tad, kad meitiòa rîtâ pamostas. “Ja Elza guï, ceïos
pulksten 7, un tad bçrni jâpoð uz skolu un Jancis jâpavada uz
bçrnudârzu. Pa dienas vidu mçs gan dzîvojâmies pa mâju, bet
tâ tas bija tikai lîdz 24.maijam, kad es oficiâli atgriezos darbâ
sociâlâs aprûpes centrâ,” stâsta Sarmîte. Viòa nekad nav bijusi
mâjâs sçdçtâja un negrib to darît arî tagad, kad nobeigumam
tuvojas jaunâ aprûpes centra bûvniecîba.
Draudzîgi gaidîja kopâSarmîte smaida arî par interesanto faktu, ka
bçrniòu gaidîja kopâ ar savu darbinieci Skaidrîti.
Viòa atzîst, kas ðis laiks bija ïoti interesants, jo,
grûtniecîbas faktam nâkot atklâtîbâ, abas nemitîgi
viena par otru interesçjâs: kâ ar veselîbu, vai nav
nelabi, kâda paðsajûta? “Mani darba kolçìi par
grûtniecîbu uzzinâja tikai 20.janvârî, kad paziòoju,
ka 31.janvârî dodos dekrçta atvaïinâjumâ. Viòiem
tas bija ðoks. Taèu par Skaidrîti nojautu jau
iepriekð. Ievçroju, ka viòa ir bâla un izskatâs
savâdâk, un tâ arî pajautâju: “Skaidrît, vai tu neesi
stâvoklî?”,” atminas Skaidrîte.
Arî dzemdîbu datumi abâm bija nolikti ar
nedçïas starpîbu, tâdçï pçdçjâ grûtniecîbas laikâ
Sarmîte ar Skaidrîti sazvanîjâs teju katru dienu,
lai noskaidrotu, vai kâda jau nav nokïuvusi
dzemdîbu nodaïâ. “Sanâca, ka es savu meitiòu
2.aprîlî sagaidîju pirmâ, bet 9.aprîlî pasaulç nâca
arî Skaidrîtes mazulîte. Tagad droði varu apliecinât,
ka katra grûtniecîba, tâpat kâ bçrni, ir pilnîgi
atðíirîga,” teic nu jau seðu bçrnu mamma.
Dzîves moto: ticîba, cerîba,mîlestîba!
Audzinot tik kuplu bçrnu pulku, ir arî savi plusi. Kâ vienu no
lielâkajiem Sarmîte min to, ka daudzie bçrni vecâkiem neïauj
novecot, jo visu laiku ir jâiet, jâbût formâ, ar bçrniem vajag gan
parotaïâties, gan padauzîties. Viòai palicis prâtâ kâds televîzijas
raidîjums, kurâ teikts,- paskaties uz savu personas kodu, tad
zinâsi savu vecumu. “Es arî nejûtos, ka man bûtu 43. Patieðâm
nç. Varbût tâpçc, ka visu laiku atrodos kustîbâ – bçrni brauc uz
mûzikas skolu Balvos, tâdçï bieþi viòiem jâbrauc pakaï. Ir dârzs,
govs, cûkas, vistas, truði un vçl algotais darbs. Jâ, tas ir daudz,
bet kâ citâdâk iemâcît bçrnus strâdât? Jâdara paðiem un jârâda
piemçrs,” teic Sarmîte.
Pçrkonu ìimenes mamma atzîst, ka mûsdienâs daudzbçrnu
ìimenei dzîve ir grûta, taèu viòi tiek galâ paði un ar izstieptu
roku pçc palîdzîbas nekad nav gâjuði: “Mans teiciens un dzîves
moto - ticîba, cerîba, mîlestîba! Jâ, no apkârtçjiem esmu
dzirdçjusi izsaucienus: ðausmas, Sarmîtei sestais bçrns! Viòus taèu
vajag izskolot! Vajag, es to apzinos un zinu, ko daru. Bet neviens
manâ vietâ naktî neceïas, bçrnus nebaro, nemazgâ un uz mûzikas
skolu neved. Mçs visi kopâ ejam, darâm, svçtkos esam kopâ un
braucam uz baznîcu. Mçs esam ìimene!”
Jautâta, kâdi varçtu bût mînusi, audzinot vairâkus bçrnus,
Sarmîte ilgi nedomâ un bilst, ka noteikti mamma nevar tâ
sapucçties, kâ grib, un uztaisît, piemçram, garus nagus. Taèu tai
pat laikâ viòa apliecina, ka îpaði ne no kâ nav bijis jâatsakâs. Ar
bçrniem spçjusi mâcîties un pabeigt augstskolu, tagad divus
mçneðus pçc dzemdîbâm jau var strâdât un visu savienot. “Ja
man gadîtos kâds brîvs brîdis, pat nezinu, ko gribçtu. Varbût
aizbraukt uz kâdu labu teâtri... Un vçl es gribçtu uz Parîzi, bet
gan jau bçrni izaugs un nopirks man to biïeti,” prâto Sarmîte.
Viòa ir pârliecinâta, ka bçrni nav ðíçrslis, lai kaut ko sasniegtu -
jâprot tikai sakârtot savu dzîvi. Un, ja vçl blakus ir îstie cilvçki,
kuri atbalsta, nekas nav neiespçjams!
Svçtdien, 1.jûnijâ, visâ pasaulç aizvadîta Starptautiskâ bçrnu aizsardzîbas diena. Ðie ir svçtki, kad vairâk kâ jebkad runâjam, domâjam un stâstâm par savâm atvasçmun viòu ìimençm. 1.jûnijs ir îpaðs datums arî divâm Rugâju novada ìimençm, kuras noteikti pretendçtu uz titulu “Kuplâkâ novadâ”, jo tajâs, vecâku aprûpçti un mîlçti, augseði un astoòi bçrni. Abu ìimeòu mammas – Sarmîte Pçrkone un Skaidrîte Tuèa – nav tikai viena pagasta un novada iedzîvotâjas, bet arî darba kolçìes Rugâju sociâlâsaprûpes centrâ. Pirms diviem mçneðiem ar nedçïas starpîbu viòas atkal kïuva par mammâm divâm burvîgâm mazulîtçm.
Mammas uz pilnu slodzi
Bçrni neïauj novecot
Rugâju novadâ
“Kad uzzinâju, ka arî astotâ bûs meita, pârsteigtanejutos. Gluþi otrâdi – atvieglota, jo nevaru pat iedo-mâties, kâ bûtu, ja man piedzimtu puika,” teic rugâjieteSKAIDRÎTE TUÈA.
9.aprîlî Skaidrîte kïuva par mammu astotajai meitiòai, kuru
nosauca par Guntu. Vçl ìimenç aug Santa (24), Sintija (22),
Silvija (19), Anita (14), Arnita (13), Ârija (11) un Elîna (6).
Jautâta, kâ ir bût par mammu astoòâm meitençm, Skaidrîte
mulsi smaida un rausta plecus: “Pat nezinu, ko atbildçt. Esmu
tâda pat mamma, kâ visas citas, tikai meitu man daudz.”
Viòa stâsta, ka ðî grûtniecîba bija îpaða ne tikai tâdçï, ka
veselîbas problçmu dçï lielâko daïu laika nâcâs pavadît saudzîgâ
reþîmâ, bet arî tâpçc, ka viòa bçrniòu gaidîja reizç ar priekðnieci
Sarmîti: “Tas patieðâm bija interesanti. Turklât vispirms
uzzinâju, ka Sarmîte gaida sesto bçrniòu, un tikai tad sapratu,
ka arî man bûs vçl viens. Visu grûtniecîbas laiku viena otru
uzmanîjâm un nepacietîgi gaidîjâm, kura piedzemdçs pirmâ.”
Astotâs meitiòas dzimðana ieviesusi korekcijas daudzbçrnu
mammas ikdienas dzîvç, jo tagad visa pasaule grieþas tikai un
vienîgi ap mazo Guntiòu. “Katru rîtu mostamies ap pulksten
6 - 7, tad vîram jâpoðas uz darbu, meitençm - uz skolu. Vecâkâ
meita Santa dzîvo Anglijâ un divus gadus jau pati bauda jaunâs
mâmiòas statusu,” stâsta Skaidrîte.
Lappusi sagatavoja S.Karavoièika
Viòa piebilst, ka lielâkâ kòada mâjâs sâkas, kad meitenes
pârnâk no skolas. Tad viena pçc otras metas mammai palîgâ
auklçt mazo mâsiòu, tâdçï droði var apgalvot, ka pastarîte
Guntiòa no uzmanîbas trûkuma necieð. “Visvairâk kreòíu tiek
mazajai Elînai, jo lielâs mâsas visur paspçj pirmâs. Taèu viòa ir
izdomâjusi, kâ ðo problçmu risinât, un katru rîtu pamodina
mazo mâsu. Elîna stâsta, ka mâsiòa raudâja un tâdçï viòai
Guntiòu nâcâs òemt rokâs un mierinât,” par Elînas mazo viltîbu
stâsta Skaidrîte.
Daudzbçrnu mammas ikdiena tagad lielâkoties paiet uz
riteòiem. Divas meitas mâcâs Balvu Mûzikas skolas Rugâju
filiâlç, vakaros viòâm jâbrauc pretî, arî vîrs Gunârs jâaizved
un jâatved no darba, netrûkst arî visâdu citâdu ikdienas rûpju
un raiþu. “Nesaprotu mammas, kuras þçlojas, ka ar mazu bçrnu
nekur nevar aiziet. Tâs ir muïíîbas! Visur var tikt un visu izdarît
– vajag tikai gribçt. Bçrni nudien nav ðíçrslis. To jums varu
apgalvot,” teic astoòu meitu mamma.
Dzîvi bez meitâm nespçj iedomâties
Vienai tik, cik brâlim un mâsâm kopâ. Skaidrîte
smaidot stâsta, ka viòai vienai paðai bçrnu tik, cik
mâsâm un brâlim kopâ. “Redz, kâ dzîvç
sagadîjies. Taèu es par to tikai priecâjos, jo
nespçju iedomâties dzîvi bez savâm daudzajâm
meitençm.”
Pilnâ sastâvâ. Pavisam nesen Pçrkonu ìimenei bija vçl kâds priecîgs
notikums - mazâs Elziòas kristîbas. Sarmîte stâsta, ka meitas vârda
doðanai ir savs îpaðais stâsts: “Ðo vârdu loloju jau sen, turklât arî mana
vecmamma un Þaòa vectçva mâsa bija Elzas. Tagad ar lepnumu varu
teikt, ka pçc 100 gadiem Pçrkonu dzimtâ atkal ir Elza Pçrkone.”
Foto
- A
.Kirsanovs
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Baltinavas novadâ
V6. Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijs Vietçjâs ziòas
Baltinavas novada domç22. maija sçdes lçmumi
Pieðíir naudu darbiem kapsçtâsPieðíîra 400 eiro bîstamo koku izzâìçðanas izdevumu
segðanai Breksenes kapsçtâ un 300 eiro - bîstamo koku izzâ-
ìçðanas izdevumu segðanai Merkuzînes kapsçtâ, kâ arî 150
eiro - þoga krâsoðanas izdevumu segðanai Plieðovas kapsçtâ.
Pieslçgs ciema ûdensapgâdessistçmai
Baltinavas Kristîgo internâtpamatskolu nolçma pieslçgt
Baltinavas ciema ûdensapgâdes sistçmai, pieslçgðanâs izde-
vumus sedzot no novada paðvaldîbas pamatbudþeta lîdzek-
ïiem.
Par grozîjumiem amata vienîbu unamatalgu sarakstâ
Izdarîja grozîjumus Baltinavas vidusskolas administrâcijas
un tehnisko darbinieku amata vienîbu un amatalgu sa-
rakstâ, izslçdzot no saraksta amata vienîbu ‘psihologs’, kâ
arî izdarîja grozîjumus novada paðvaldîbas amatpersonu
un darbinieku amata vienîbu un amatalgu sarakstâ, papil-
dinot sarakstu ar amata vienîbu ‘psihologs’ (amata slodze
0,5) un ðo vienîbu iekïaujot novada Sociâlâ dienesta amata
vienîbu sarakstâ. Amata vienîbu maiòa notiks, sâkot ar
2014. gada 1.spetembri. Sociâlâ dienesta vadîtâjai uzdots
izstrâdât amata aprakstu amata vienîbai ‘psihologs’ un
izsludinât konkursu uz pieteikðanos ðim amatam.
Atjauno bâriòtiesas priekðsçdçtâjasamatâ
Nolçma atbrîvot Benediktu Meþali no Baltinavas nova-
da bâriòtiesas priekðsçdçtâjas amata pienâkumu pildîðanas
ar ðî gada 9.jûniju un atjaunot darbâ Vinetu Cîruli sakarâ
ar atgrieðanos darbâ no bçrna kopðanas atvaïinâjuma.
Atbrîvo no pienâkumiem komisijâDeputâti nolçma atbrîvot Benediktu Meþali no novada
domes Administratîvâs komisijas locekïa amata pienâkumu
pildîðanas ar ðî gada 9. jûniju.
Bûs teritorijas uzraugsIzdarîja grozîjumus Baltinavas Kristîgâs internâtpamat-
skolas administrâcijas un tehnisko darbinieku amata vienîbu
un amatalgu sarakstâ, sâkot ar ðî gada1.jûniju vienu remont-
strâdnieka amata vienîbu uz trîs mçneðiem aizstâjot ar vienu
teritorijas uzrauga amata vienîbu, nosakot amata atlîdzîbas
stundas tarifa likmi 2 eiro.
Atïauj savienot amatusAtïâva Jânim Bubnovam apvienot Baltinavas novada
paðvaldîbas darba aizsardzîbas speciâlista, novada paðval-
dîbas ugunsdroðîbas tehniía un novada domes nekustamo
îpaðumu speciâlista - nodokïu administratora vadîtâja
amatus.
Par atbildîgo personu dokumentuparakstîðanai
Nozîmçja novada domes priekðsçdçtâju Lidiju Siliòu
domes nekustamo îpaðumu speciâlista - nodokïu admi-
nistratora prombûtnes laikâ par atbildîgo personu saska-
òot dokumentus ar Valsts zemes dienestu un parakstît zemes
kadastrâlâs uzmçrîðanas dokumentus, zemes ierîcîbas
projektus un topogrâfiskos mçrîjumus.
Par izmaiòâm konkursâSakarâ ar to, ka noslçgts lîgums ar sadzîves atkritumu
apsaimniekotâju SIA “ZAAO” par to, ka arî ðogad viòi
piedalîsies konkursa “Sakoptâkâ sçta Baltinavas novadâ
2014” uzvarçtâju apbalvoðanâ izdarîja grozîjumus konkur-
sa nolikumâ.
Atstâj spçkâ vçsturiskos datumusIzskatîjusi jautâjumu par Baltinavas Pavasara un Rudens
gadatirgu rîkoðanas datumiem, atstâja spçkâ vçsturiskos
gadatirgus rîkoðanas datumus - Pavasara gadatirgus rîko-
ðanas datums - 15.aprîlis, Rudens gadatirgus rîkoðanas
datums - 15.oktobris.
Noraida autoostas pârcelðanuNoraidîja Jura Loèmeïa priekðlikumu par paðreizçjâs
Baltinavas autoostas pârcelðanu uz Baltinavas centru, kâ
arî priekðlikumu par þoga uzbûvçðanu ap novada paðval-
dîbai piederoðo nekustamo îpaðumu Tilþas ielâ 2.
Lîdzfinansçs grâmatuPieðíîra akciju sabiedrîbai “Lauku Avîze” novada pað-
valdîbas lîdzfinansçjumu 150 eiro apmçrâ no paðvaldîbas
pamatbudþeta lîdzekïiem grâmatas “Latvijas novadu
dârgumi” izdoðanai.
28.maijâ Baltinavas novadâ iera-dâs ciemiòi no Igaunijas RepublikasPärnu paðvaldîbas. Arî viòus, tâpatkâ citus ciemiòus, kuri jau apmeklç-juði Baltinavas novadu, interesçja,kâ var pastâvçt un izdzîvot tik mazsnovads, tik teritoriâli administratîvimaza struktûrvienîba.
Uzòemot viesus, Baltinavas novada
vokâlais ansamblis “Vçrmelîte” nodzie-
dâja Prâta Vçtras dziesmu “Welcome to
my country”. Viesus sveica novada do-
mes priekðsçdçtâja Lidija Siliòa, nedaudz
iepazîstinot ar novada tapðanu, vçstu-
risko veidoðanos. Tûrisma informâcijas
konsultante Gunta Pudnika savâ pre-
zentâcijâ iepazîstinâja ar paðvaldîbas
iestâdçm, kultûru, saimniecisko darbîbu
un nevalstiskajâm organizâcijâm.
Igaunijas viesi uzdeva daþâdus, sev in-
teresçjoðos jautâjumus par novadu, taèu
visvairâk interesçja tas, kâ tik mazs no-
vads spçj pastâvçt, nodroðinât iedzîvo-
tâjiem nepiecieðamos pakalpojumus.
Finanðu nodaïas vadîtâja Ilga Loèmele
pastâstîja par budþetu, projektiem.
Novada vidusskolas direktors Imants
Sliðâns izrâdîja Igaunijas ciemiòiem
vidusskolas telpas, pastâstîja par skolas
siltinâðanas remontdarbiem, kas ðobrîd
notiek ar Eiropas Savienîbas fondu
finansiâlo atbalstu un paðvaldîbas
lîdzfinansçjumu.
Arî Kristîgâs internâtpamatskolas
direktore Inta Vilkaste izrâdîja internât-
Viesojas ciemiòi no Igaunijas
pamatskolas telpas. Ciemiòi bija pâr-
steigti par to, ka skolas audzçkòi kopâ
ar darbmâcîbas skolotâju paðu spçkiem
izveidojuði koka gultas gan sev, gan
citiem skolçniem.
“Ekskursijas noslçgumâ ciemiòi vieso-
jâs zemnieku saimniecîbâs “Amatnieki”
un “Riekstiòi”, kur agronoms Gatis Siliòð
iepazîstinâja ar saimniecîbu darbîbu,”
pastâstîja novada sabiedrisko attiecîbu
speciâliste Madara Balode.
Jâteic, ðie nav vienîgie ciemiòi, kuri
Aizvadîtâs nedçïas nogalç Bal-tinavas novada ìimenes ar bçrniemsaòçma materiâlo palîdzîbu noSomijas, ko pârstâv starptautiskâziedotâju organizâcija “CerîbuZvaigzne”.
Somijas ziedotâju organizâcijas
“Cerîbu Zvaigzne” sarûpçto materiâlo
palîdzîbu saòçma Baltinavas novada
Sociâlais dienests, kas tâlâk rûpçsies par
ðîs palîdzîbas sadali tâm ìimençm,
kurâm tâ visvairâk ir nepiecieðama.
Savukârt “Velku” biedrîbas pârstâve
Latvijâ Liâna Velka kopâ ar biedrîbas
brîvprâtîgo atbalstîtâju Ilzi Andþu no
Balviem 1.jûnijâ tikâs ar 14 ìimençm
mûspusç, tostarp arî Baltinavâ, ko
atbalsta “Velku” biedrîba, personîgi
apciemojot ðîs ìimenes un pasniedzot
tâm dâvanas.
Baltinavas novada paðvaldîbas
Sociâlâ dienesta sociâlâ darbiniece
Vita Loèmele pastâstîja, ka tik lielu
palîdzîbas sûtîjumu Baltinavas novada
Sociâlais dienests saòçmis pirmo reizi.
“Sûtîjumâ ir pat bçrnu mçbeles, arî
citas ikdienâ nepiecieðamas mantas.
Tik lielu starptautiskas ziedotâju
organizâcijas ziedotâju palîdzîbu
saòçmâm pirmo reizi ,” secina
V.Loèmele. Viòa piebilda, ka no
ziedojumiem nekas pâri nepaliek. Viss
tiek izdalîts ìimençm, kurâm tas
domâts un sûtîts.
Kâ biedrîba “Velku” organizâcija Lat-
Ìimenes saòem palîdzîbu noSomijas
Baltinavas novada paðvaldîbu apcie-
mojuði ar mçríi redzçt, kâ ðeit dzîvo
cilvçki. Pçrn Baltinavâ viesojâs
ciemiòi no Alsungas, kas arî ir viena
no mazâkajâm paðvaldîbâm Latvijâ.
Baltinavu iecienîjuði arî daþâdi
valstsvîri. Nesen novadâ ciemojâs
Reìionâlâs attîstîbas un paðvaldîbas
lietu ministrs Româns Naudiòð,
kuram baltinavieði izteica savus
priekðlikumus, kâ veicinât reìionu, it
îpaði Latgales uzplaukumu.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
vijâ reìistrçta 2008.gadâ, bet darbojas
kopð pagâjuðâ gadsimta 90.gadu
sâkuma. “Biedrîba darbojas kâ atbalsta
organizâcija tâm ìimençm, kuras audzi-
na bçrnus ar funkcionâliem traucçju-
miem, kâ arî trûcîgâm ìimençm. Vârdu
sakot, ìimençm, kuras audzina bçrnus,
bet daþâdu apstâkïu sakritîbas dçï ir
nonâkuðas situâcijâs, kad ïoti svarîgs ir
citu cilvçku sniegtais emocionâlais vai
sociâlais atbalsts. Tâ ir gan materiâla,
gan psiholoìiska rakstura palîdzîba
ìimençm. Biedrîba ìimeòu bçrniem rîko
arî nometnes, kurâs strâdâ atbilstoði
izglîtoti pedagogi. Sadarbîbu ar bijuðo
Balvu rajonu, kas tagad sadalîjies
vairâkos novados, uzturam regulâri.
Liels palîgs mums ðajâ darbâ jau vai-
râk nekâ divus gadu desmitus ir bied-
rîbas brîvprâtîgâ atbalstîtâja Ilze Andþa
no Balviem, tagad Latgales reìionâlâ
atbalsta centra direktore,” pastâstîja
Liâna Velka. Sirsnîgas dâvanu paciòu
vâkðanas akcijas Somijâ notiek divas
reizes gadâ - pirms Ziemassvçtkiem un
pirms Mâtes dienas.
Ciemoðanâs sâkums. Jebkura ciemoðanâs, kas saistîta ar interesi par mazâko
novadu Latvijâ, Baltinavâ sâkâs ar ciemiòu uzòemðanu novada paðvaldîbâ.
Saòem humâno palîdzîbu. Vismaz 40 Balvu puses ìimençm ir laimçjies atrast
regulârus atbalstîtâjus Somijas, Zviedrijas un Norvçìijas humânâs palîdzîbas
organizâcijâ “Cerîbu Zvaigzne”. Pçdçjo lielâko sûtîjumu no Somijas saòçma
baltinavieði.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Lappusi sagatavoja I.Zinkovska
ÎsumâBibliotçkâs
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV 7.
Lappusi sagatavoja Z.Logina
Jau otro gadu visâ Latvijâ notika Lasîðanas dienaszibakcija. Ðogad tâ norisinâjâs 29.maijâ.
Bibliotekâri katru lasîtâju aicinâja izvçlçties mîïâko grâmatu,
arî piemçrotâko vietu, uzaicinât draugus un dalîties lasît-
priekâ. Akcija sâkâs pulksten 12 un ilga tikai 15 minûtes,
toties sagâdâja daudz jauku brîþu paðiem lasîtâjiem. Balvu
Centrâlâs bibliotçkas darbinieki ar saviem lasîtâjiem devâs
pilsçtas skvçrâ, piesçda uz soliòiem un ielas malâ. Viòi grâ-
matas salika un òçma lîdzi grâmatu plauktiòos - bûrîðos, kurus
izgatavoja Bibliotçku naktî. E-grâmatu gan nevienu nemanîja
lasâm, bet citâdi lîdzpaòemtâs grâmatas bija daþâdas. Balvu
pamatskolas 6.klases skolçns Oïegs Ivaòisovs atzina, ka viòam
patîk lasît, îpaði senas pasakas, vçstures vai piedzîvojumu
grâmatas. Zibakcijâ viòð lasîja grâmatu “Putns debesîs”. “Bija
interesanta grâmata, tikai îsu laiku varçja lasît. Bûs jâturpina,”
piebilda puisis. Lîcîða feïetonus lasîja Evita, kura noþçlo, ka
ðajâ akcijâ nav piedalîjusies jau iepriekðçjâ gadâ.
“Stacijas pamatskolas Vîksnas filiâles pirmsskolas grupas
bçrni skolotâjas Lîgas vadîbâ uz bibliotçku atnâca jau
pulksten 11 un izpriecâjâs, ðíirstot un spçlçjoties ar rotaï-
grâmatâm. Mums ir grâmatas, pa kurâm var braukt ar maðî-
nâm, ar darbojoðos luksoforu, ir grâmatas ar putnu un dzîv-
nieku balsîm, grâmatas ar puzlçm, ar telpiskâm ilustrâcijâm
un daþâdiem citiem pârsteigumiem. Tâs ir ïoti piemçrotas
pirmsskolas bçrnu ieinteresçðanai par bibliotçku un grâ-
matâm,” stâsta M.Melne. Viòa priecâjas par piecgadnieku
Artûru, kurð, vilkdams ar pirkstiòu lîdzi burtiòiem, lasîja
pârçjiem priekðâ latvieðu tautas pasaku “Kaíis, pele un ...”
no grâmatu sçrijas “Es la-su zil-bi pa zil-bei”. Skolâ akciju
vadîja Stacijas pamatskolas Vîksnas filiâles vadîtâja Anita
Þigalova. Interesanti, ka akcijâ cilvçki lasîjuði gan bçrnudârzos,
gan senioru klubiòos, gan skolâs, gan bibliotçkâs, gan darba-
vietâs, gan autobusu pieturâs, pat uz palodzçm mâjâs. Lai
piedalîtos Lasîðanas dienâ, nevajadzçja neko daudz - bija
jâizvçlas sava mîïâkâ grâmata un jâatrod lasîðanas vieta. Varçja
aicinât draugus, fiksçt notikuðo fotogrâfijâs un tâs sûtît uz
Aizvada Lasîðanas dienaszibakciju
Èaklie lasîtâji - zibakcijas dalîbnieki. Vîksnas bibliotçkas
vadîtâja Mâra Melne pirms akcijas uzrunâjusi bçrnudârza
un skolu kolektîvus, aicinot visus piedalîties lasîðanas
akcijâ.
kopîgas lasîðanas uz e-pastu: [email protected], lai iekïautu
to Lasîðanas dienas fotogalerijâ un apliecinâtu savu lîdzdalîbu
jau otrajâ kopîgajâ Lasîðanas dienâ Latvijâ.
Pârstâv tematiskos ciemusDaugavpilî
Valentîna Beèa un Andra Koròejeva “Tematiskociemu” projektâ ir izveidojuðas Þîguru meþa labumuciemu un jau vakar atklâja Vides kampaòu “Meþainânedçïa Þîguros”. Viòas nesen piedalîjâs noslçgumaforumâ Daugavpilî.
Þîgurietes ar interesi klausîjâs un vçroja Malnavas Tirgus
ciema, Lîksnas Muiþas parka ciema, Sakstagala Raibâs
pûralâdes ciemu un citas ciemu prezentâcijas. No Viïakas
novada projektâ ir iesaistîjuðies Meþa labumu ciems
Þîguros un Folkloras ciems Upîtç. Upîtes ciems ir plaði
pazîstams ar savâm folkloras, radoðajâm aktivitâtçm un
tradîcijâm. Savukârt Þîguri – meþainâkais pagasts
novadâ, kura raðanâs, attîstîba un dzîve ïoti cieði saistîta
ar meþu. Valentîna Beèa uzskata, ka Meþa labumu ciema
stûrakmens ir Meþa muzeja saimniece Anna Âze, kura ar
savâm unikâlajâm zinâðanâm vien jau ir vçrtîba pati par
sevi. Viïakas novadu Daugavpilî pârstâvçja Meþa labumu
ciems. “Stâstîjâm par to, kâ top Meþa labumu ciems,
aicinâjâm piedalîties vides kampaòâ “Meþainâ nedçïa
Þîguros” no 2. lîdz 8. jûnijam. Tematisko ciemu tirdziòâ
varçja iegâdâties Latgales lauku labumus un amatnieku
izstrâdâjumus. Daugavpilî ar savu mâju alu bija arî Jânis
Kaðs no Brieþuciema. Viòa alus visiem ïoti garðoja, un
pircçji bûtu vçl, ja vien pietiktu alus. Meþa labumu ciems
piedâvâja nogarðot liepu pumpuru ievârîjumu, iegâdâties
ziepîtes ar meþa smarþu, èaklâs Þîguru rokdarbnieces
piedâvâja savus darinâjumus ar meþa rakstiem,” stâsta
þîgurietes.
Arvi Vilkasti iemûþina pastmarkâ“Latvijas Pasts” publiskojis jauno pastmarku, kurâ
redzams arî XXII Ziemas Olimpisko spçïu medaïnieks Arvis
Vilkaste kopâ ar komandu. “Latvijas Pasts” sadarbîbâ ar
sporta federâcijâm un Latvijas Olimpisko komiteju ir
izdevis èetras pastmarkas un speciâlu aploksni, kas veltîtas
ðogad notikuðo XXII Ziemas Olimpisko spçïu Latvijas
medaïniekiem. Pastmarkas izdotas par godu visiem Latvijas
èempioniem Ziemas Olimpiskajâs spçlçs. Katra no past-
markâm izdota 30 000 eksemplâru tirâþâ un maksâ 50
centus.
Noslçgusies pavasara orientçðanâssezona
23.maijâ noslçdzâs orientçðanâs sacensîbu “Balvu zaïais
stadions” pavasara sezona. 4.kârtas uzvarçtâji bija Atis
Andersons, Armands Kïeèetòikovs, Dârta Stivriòa, Ivars
Zariòð, Lucija Zariòa, Kristaps Loginovs, Vladislavs
Ðòigirovs, Armands Duïbinskis, Artûrs Supe, Andris
Baikovs, Vija Bçrziòa, Pçteris Buþs, Kitija Ozoliòa. Nâkamâs
sacensîbas plânotas 26.jûlijâ Rugâju novada svçtkos un
sauksies - Rugâju atklâtais orientçðanâs èempionâts.
Pludmalç spçlçs arî futboluZiemeïaustrumu reìionâ sâkas jauna futbola tradîcija –
pludmales futbola èempionâts. Jau vairâkus gadus Ludzâ
rîko pludmales futbola turnîrus, ko organizç vietçjie
entuziasti un uz kuriem aicina futbola spçlçtâjus arî no
mûsu novadiem. Ðajâ sezonâ pirmo reizi startçs regulârais
èempionâts. Tas notiks divâs kârtâs Ludzâ – 7.jûnijâ un
12.jûlijâ. Informâcija par èempionâtu pa tâlruni 26190626.
Mâkslas skolâ
Balvu Mâkslas skolâ 29.maijâ notika dip-lomdarbu aizstâvçðana. Ðogad skolu absolvçs24 audzçkòi.
Pirms dot vârdu jaunajiem mâksliniekiem, direk-
tore Elita Teilâne iepazîstinâja ar cilvçkiem, kuri
strâdâs noslçguma darbu vçrtçðanas komisijâ. Tie
ir: Elita Eglîte, Olga Reèe, Skaidrîte Bankova, Eva
Vinogradova, Lana Ceplîte, Lîga Podkovirina,
Terçza Èudarkina, Astra Loèmele-Ambarova, Biruta
Vizule, Janîna Apða, Aina Saidâne. Kâ pirmajai sava
darba prezentâcijai vârdu deva Agnesei Ikstenai.
Viòa darba tçmai bija izvçlçjusies “Mandalas”
veidoðanu. Alondra Miðèenko, kuras pasniedzçja
bija Olga Reèe, savu darbu bija nosaukusi
“Skatiens”, un zem ðî nosaukuma slçpâs tîìeri.
“Interesanti, ka trîs audzçkòi bija izvçlçjuðies tieði
tîìerus. Skolçni bija strâdâjuði daþâdâs tehnikâs -
bija gan zîmçjumi, gan dekoratîvie spilveni, gan
sienas lampas, gan spçïu kârtis ar videospçïu
motîviem, gan daudz daþâda stila un daþâdu tçmu
gleznojumi,” pastâstîja E.Teilâne. Darbi ðogad
vairâk gleznoti ar akrila krâsâm, daïa darbu izpildîti
ar eïïas krâsâm. Direktore uzsver, ka ðogad mazâk ir
lietiðíâs ievirzes darbu, vairâk ir gleznojumu.
Klâtesoðie varçja priecâties par Elînas Raciborskas
darbu “Pûces naktî”, Elîzas Pundures “Sapòu spilve-
niem”, Agneses Bleideres ceïojumu koferiem,
Laumas Ðamkinas darbu “Zem lietussarga”, Gunas
Apðas “Tobago pludmale”, Linarda Lauskinieka
“Joker” un citiem mâkslas skolas absolventu
darbiem. Skolas direktore pauda prieku, ka mâkslas
skolâ jau iestâjies daudz skolçnu, kas liecina, ka
interese par mâkslu nezûd, bet dzîvo.
Aizstâv diplomdarbus
Foto
- Z
.Login
aF
oto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- Z
.Login
a
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Diplomdarbu aizstâv Alondra Miðèenko. Viòas darbâ “Skatiens”
bija attçloti tîìeri.
Balvu Mâkslas skolas absolventi. Pirms darbu aizstâvçðanas daþi
bija uztraukuðies, savukârt citi vçlreiz pârlasîja savas prezentâcijas,
lai uzstâðanâs brîdî ko svarîgu neaizmirstu pateikt.
Daugavpils tirdziòâ. Laima Timmermane (no
kreisâs), Daina Boroòenko un Valentîna Beèa
uzskata, ka savi darbi un prasmes nav jâtur kâ svece
zem pûra, bet jârâda visiem un jâprot arî tirgoties.
Festivâls8. Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV
Latvju bçrni danci vedaSestdien Balvos uz 19. bçrnu tautu deju festivâlu
“Latvju bçrni danci veda” ieradâs gandrîz 2 000 dejotâjuno daþâdiem Latvijas novadiem. Pasâkuma vadîtâjiAndris Kaïiòins un Kristîne Ercika, kuri iejutâs Vilciòa unLâcenes lomâ, zinâja teikt, ka kopumâ uzstâjâs 87 dejukolektîvi.
Radoðajâs darbnîcâs Balvu skvçrâ. Visas dienas garumâ
Balvos notika mçìinâjumi, tomçr, lai bçrnus nenogurdinâtu,
neizpalika arî daþâdas aktivitâtes, piemçram, radoðâs
meistardarbnîcas.
Iemûþina Balvu skvçru. Valmieriete Luîze Salnîte, jautâta,
ko iecerçjusi uzzîmçt zîmçðanas darbnîcâ, atklâja, ka
iemûþinâs Balvu skvçru. “Sâkumâ uzzîmçðu kokus, bet pçc
tam – cilvçkus,” viòa paskaidroja.
Atklâj festivâlu. Festivâlu Balvos atklâja mûspuses mazie
dejotâji skolotâjas Zanes Meieres vadîbâ.
Ciemiòi. Babîtes novada dejotâji jokoja, ka vienlîdz labi jûtas
kâ uz skatuves, tâ arî uz bruìçtâ laukuma Balvu pilsçtas
centrâ. Deju kolektîvs “Kaspîne” pçc festivâla atklâðanas
devâs uz Kubuliem, kur turpinâja skatîtâjus priecçt ar raito
deju soli.
Kubulos. Gulbenieði, prezentçjot deju kolektîvu “Draiskuïi”
Kubulos, atgâdinâja, ka atbraukuði ciemos no gulbju zemes.
Pansionâtâ. Sirmgalvjus pansionâtâ ar jautrâm dejâm
uzmundrinâja dejotâji no Baldones un Mâlpils novadiem.
Uz skatuves – sporta dejotâji. Balvu sporta
dejotâjiem apgût graciozos deju soïus jau
daudzus gadus palîdz trenere Anita
Grâmatiòa. “Un tas izdodas,” bija skatîtâju
spriedums.
Gâjiens. Svçtku gâjienâ piedalîjâs arî delegâcija no Baltkrievijas. Tâs vadîtâjs Dmitrijs Daòiloviès neslçpa, ka ir sajûsmâ
par notiekoðo Balvos: “Izbrîna tas, ka vienkopus dejo daþâda vecuma bçrni, sâkot, ðíiet, pat no divu gadu vecuma.”
Tuvâkie kaimiòi. Gulbenes dejotâji neslçpa, ka ïoti daudz
zina par Balvu vçsturi. Tâpat viòi atklâja, ka gulbenieði
labprât apmeklç Balvu baseinu.
Labi tur, kur çrti. Mazos dejotâjus, kâ
arî skatîtâjus sestdien Balvos varçja
redzçt sçþam gan zem kokiem un
krûmiem, gan arî centrâlâ laukuma
viducî.
Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV 9.
Salûts. Svçtku reþisore Ilga Oplucâne bija pârdomâjusi katru
sîkumiòu, tostarp puzles veidoðanu, kas iesâkâs festivâla
atklâðanâ “Ko Tu zini par Balviem?” Balvu Kultûras un atpû-
tas centra laukumâ, noslçdzot ar krâðòu salûtu pilsçtas
parkâ. Jâpiebilst, ka daudzi ciemiòi, pirmo reizi esot Balvos,
atraktîvi komentçja pilsçtas vçsturi. Piemçram, kâda
meitenîte no Baldones zinâja teikt, ka Balvu ìerbonî esot
vilks. “Tâ kâ vilki ir stipri, tad acîmredzot arî balvenieði ir
stipri,” viòa sprieda.
* Fotomirkïi no festivâla skatâmi arî www.vaduguns.lv
Bçrzkalnç. Pagasta estrâdç uzstâjâs Valmieras un
Rçzeknes bçrnu deju kolektîvi. Aplausus izpelnîjâs arî
“Âbrama polka” Valmieras bçrnu deju kolektîva “Liesmiòa”
izpildîjumâ (foto).
Ezis ciemojas pie Vilka. Viïakas novada delegâcija izcçlâs
ar Ezi, kurð svçtku gâjienâ neskopojâs nodot sveicienus
Vilka pilsçtas iedzîvotâjiem un tâs viesiem.
Kaimiòi. Rugâju novada dejotâji izpelnîjâs skaïas skatîtâju
ovâcijas. Kâ nu ne – tie taèu mûsu tuvâkie kaimiòi!
Pârsteidz “Terpsihora”. Deju studijas “Terpsihora” dejotâji
pârsteidza ar programmu “Pârsteidzoðajâ dzîvnieku pa-
saulç”. Lîgas Morozas-Uðackas horeogrâfija lika aizrauties
elpai ne vienam vien skatîtâjam.
Uzstâjas alûksnieði. Alûksnes novada bçrnu deju kolektîvi
Balvos prezentçja programmu “Mums patîk ciemoties”.
“Pa pâriem – pulciòâ!” Ludzas, Kârsavas un Zilupes bçrnu
deju kolektîvi skatîtâjiem piedâvâja vairâkas dejas, tostarp
“Èîbu, èâbu”, “Latvieðu pâru deju svîta”, “Mazais buciòð”.
Pçdçjâ deja. Pasâkumu noslçdza Balvu, Rugâju un Viïakas
novadu bçrnu deju kolektîvi. Pirms dejas Aiva (foto -
priekðplânâ) atzina, ka labprât dejo visur, kur vien
iespçjams.
Dejo oríestra pavadîjumâ. Rçzeknes puses dejotâjus
atbalstîja Rçzeknes pûtçju oríestris.Top tûkstoðiem bilþu. Kolektîvu dejas fotogrâfijâs
iemûþinâja prâvs pulciòð fotogrâfu, kuru lomâs visticamâk
iejutâs mammas, tçvi un radinieki.
Festivâls – izdevies! Projekta “Latvju bçrni danci veda” vadîtâja Ilze Maþâne, noslçdzot festivâlu, uzsvçra, ka tas ir
izdevies: “Ir izskançjis kârtçjais festivâls, kas 19 gados apbraukâjis visu republiku. Mçs esam ïoti labi ieskandinâjuði
nâkamâs vasaras 11. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svçtkus un neðaubos, ka 2015.gadâ jûs satikðu Daugavas
stadionâ Rîgâ.”
E.Gabranova teksts un foto
DzîveOtrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV10.
MaijâReìistrçti jaundzimuðie
Reìistrçti miruðie
�
Lappusi sagatavoja S.Karavoièika
Jaundzimuðie
Brâlis mâsu nosauc par Mariju. 25.maijâ pulksten 15.41
piedzima meitenîte. Svars – 4,830kg, garums 59cm.
Meitenîtes mamma Nadeþda Tihomirova no Balviem stâsta,
ka ðis ir viòas treðais bçrniòð – mazo mâsiòu mâjâs gaida
brâïi Ivans, kuram ir 5,5 gadi, un Vasîlijs, kuram ir 2,5 gadi.
Trîs bçrnu mamma atceras, ka jau grûtniecîbas sâkumâ
intuîcija lika nojaust par gaidâmo meitiòu. “Gribçjâs adît un
tamborçt, un tâ vien ðíita, ka ðoreiz viss bûs savâdâk. Savukârt
Ivans, vçl pirms sâkâm gaidît mazuli, gadu visiem stâstîja, ka
viòam bûs mâsiòa. Arî tad, kad abi gâjâm uz ultrasonogrâfiju,
dçls dakterei paziòoja, ka atnâcis paskatîties mâsiòu. Izrâdâs,
Ivanam bija taisnîba, jo meitiòu arî sagaidîjâm. Viòð arî bija
mâsas vârda autors un nosauca meitiòu par Mariju,” stâsta
Nadeþda. Jaunâ mâmiòa teic, ka visi trîs bçrni piedzimstot
bijuði raþeni - Ivans svçra 4kg, Vasîlijs - 4,200kg, bet jaunâkâ
pastarîte Marija pârspçjusi visus, jo svçra 4,830kg. “Pirmie
puikas man dzima Rîgâ, bet meitiòa Balvos, tâpçc man ir, ar
ko salîdzinât. Pirms dzemdîbâm interneta portâlos lasîju
daudzas labas atsauksmes par Balvu dzemdîbu nodaïu un
neticçju, ka var bût tik labi. Tagad par to pârliecinâjos pati, jo
palâtas nodaïâ ir mâjîgas un skaistas, arî personâls
atsaucîgs,” teic jaunâ mâmiòa.
Vienojas, ka vârdu domâs vîrs. 20.maijâ pulksten 9.13
piedzima puika. Svars – 2,960kg, garums 51cm. Puisçna
mamma Aira Kopâne no Balvu novada Kubulu pagasta
stâsta, ka ðis ir viòas treðais bçrniòð. “Tagad ìimenç visi
laimîgi un apmierinâti, jo abas mâsas – 7 gadus vecâ
Amanda Anna un Loreta, kurai ir 2 gadi, sagaidîjuðas brâlîti.
Arî pati vçl pirms ultrasonogrâfijas izmeklçjumiem biju
pârliecinâta, ka ðoreiz gaidâms puika. Par to liecinâja arî
mani çðanas paradumi, jo, gaidot meitenes, izteikti garðoja
èipsi, savukârt ðajâ grûtniecîbâ nespçju atteikties no
saldumiem. Atceros, ka otrajâ ultrasonogrâfijâ dakterei vçl
pârjautâju, vai puika nav pârvçrties par meitenîti? Kad
pateica, ka nç, mana sirds bija mierîga,” stâsta Aira. Jaunâ
mâmiòa atklâj, ka grûtniecîbas laikâ ar vîru Gunâru
vienojusies par nosacîjumu – ja bûs puika, vârdu domâs
Gunârs, ja meitenîte, tad Aira. Gunâram arî nâcâs domât.
“Viòam bija padomâ vairâki vârda varianti, piemçram,
Ritvars un Oïegs, taèu beigâs tomçr vienojâmies un
nolçmâm, ka dçlu sauksim par Kristiânu,” atklâj nu jau trîs
bçrnu mamma.
Vçl dzimuði:26.maijâ pulksten 0.19 piedzima meitenîte. Svars - 3,360kg, garums 53cm. Meitenîtes mamma Sarmîte Grigâne
dzîvo Alûksnes novada Alsviíu pagastâ.
RUGÂJU NOVADÂRugâju pagastâRodrigo Zaluþinskis (dzimis 26.aprîlî)
VIÏAKAS NOVADÂÐíilbçnu pagastâEdvards Supe (dzimis 11.maijâ)
Viktorija Aleksandra Ameïèenkova (dzimusi
19.maijâ)
Medòevas pagastâMegija Duïbinska (dzimusi 20.maijâ)
BALVU NOVADÂKristiâna Ceriòa (dzimusi 12.maijâ)
Elizabete Cvetkova (dzimusi 19.maijâ)
Kate Jermacâne (dzimusi 15.maijâ)
Madara Keibeniece (dzimusi 5.maijâ)
Dâvis Kivkucâns (dzimis 10.maijâ)
Kristiâns Kokoreviès (dzimis 20.maijâ)
Raitis Kozlovskis (dzimis 6.maijâ)
Gvido Kuleðs (dzimis 4.maijâ)
Karolîna Nagliòa (dzimusi 16.maijâ)
Rinalds Petrovs (dzimis 11.maijâ)
Sandis Raciborskis (dzimis 30.aprîlî)
Marija Tihomirova (dzimusi 25.maijâ)
RUGÂJU NOVADÂRugâju pagastâAnastasija Vozòesenska (1918.g.)
Velta Brodiòa (1949.g.)
Jânis Petrovs (1956.g.)
Lazdukalna pagastâEdgars Pluðs (1994.g.)
VIÏAKAS NOVADÂKupravas pagastâRoza Pïiska (1939.g.)
Jânis Veïíers (1938.g.)
Medòevas pagastâJânis Locâns (1960.g.)
Susâju pagastâLeontîna Skotka (1931.g.)
Dainis Riþanovs (1980.g.)
Ðíilbçnu pagastâBroòislava Keiða (1930.g.)
Antoòina Borisova (1927.g.)
Òina Stepanova (1931.g.)
Vecumu pagastâMaija Lîvija Zahare (1942.g.)
Viïakas pilsçtâAleksandrs Jegorovs (1951.g.)
BALVU NOVADÂBalvu pagastâZenta Korlaða (1930.g.)
Bçrzpils pagastâGenovefa Ðkapare (1937.g.)
Bçrzkalnes pagastâVitâlijs Trusovs (1954.g.)
Brieþuciema pagastâAntoòina Pundure (1929.g.)
Beidzot sagaida meitiòu. 28.maijâ pulksten 10.15 piedzima
meitenîte. Svars - 3,490kg, garums 54cm. Meitenîtes mamma
Kristîne Baikova no Balviem stâsta, ka ðis ir viòas treðais
bçrniòð. “Mazo mâsiòu mâjâs gaida piecgadîgais Matîss un
èetrus gadus vecais Elvijs. Visu grûtniecîbas laiku gaidîju
brîdi, kad sonogrâfijâ daktere pateiks: jums bûs meitiòa! Un
sagaidîju arî, par ko visi esam ïoti priecîgi,” stâsta nu jau trîs
bçrnu mamma. Pçc meitiòas nâkðanas pasaulç vecâki viòu
nosauca par Elîzu Elizabeti. Izrâdâs, ðie vârdi vecâkiem bija
padomâ vçl tad, kad viòi gaidîja savu pirmo bçrniòu. “Toreiz
vîrs Vladimirs izlçma, ka meitiòu sauksim par Elîzu, bet es
izdomâju vârdu Elizabete, lîdz ar to ðoreiz par vârda doðanu
galva nebija jâlauza,” teic Kristîne. Jaunâ mâmiòa stâsta, ka
mediíu noliktais dzemdîbu datums bija 28.maijs, un precîzi
ðajâ dienâ meitiòa arî piedzima. “Ja bûtu vçl divas dienas
pacietusies, varçtu svinçt dzimðanas dienu reizç ar mammas
brâli. Taèu nekâ, acîmredzot Elîza Elizabete nebija ar mieru
un izvçlçjâs pati savu datumu,” secina jaunâ mâmiòa atzîstot,
ka tâ arî ir labâk, jo tagad katram bûs savas dzimðanas
dienas svinîbas.
Lilioza Roginska (1935.g.)
Kubulu pagastâArvîds Loèmelis (1940.g.)
Eugenija Medne (1933.g.)
Albertîna Pleðâne (1942.g.)
Jânis Zaès-Zaèevs (1934.g.)
Tilþas pagastâValçrijs Grigorjevs (1971.g.)
Zinaida Lazdiòa (1924.g.)
Pçteris Naglis (1949.g.)
Vîksnas pagastâVitâlijs Grigoroviès (1959.g.)
Balvu pilsçtâVilma Apine (1926.g.)
Anna Kaïâne (1944.g.)
Erna Kudrjavceva (1930.g.)
Broòislava Pîterniece (1928.g.)
1234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456
Derîgas ziòas Otrdiena � 2014. gada 3.jûnijsV 11.
Darbi jûnijâ
Vasaras sâkums 21.jûnijâ plkst.13.51
Augïu dârzâ:� Ar gumijâm un atsvariem veido vainagus jaunajiemaugïu kociòiem.� Izgrieþ augïkoku ûdenszarus - zarus, kas aug vertikâli uz augðu.� Laista jauniestâdîtos kokus un krûmus, îpaði upenes un
zemenes.� Beigusies ziedçðana, augïkokiem sâkas augïaizmetòu
augðana, un tas nozîmç: ja gribi lielâkus augïus, raþa jânormç.
� Avençm izgrieþ vâji attîstîtus jaunos dzinumus.� Jûnija sâkumâ ieteicams augus mçslot ar nezâïu unîpaði ar nâtru vircu, kâ arî ar citiem organiskiem mçsloðanaslîdzekïiem.� Lîdz zemeòu raþas sâkumam ravç un ruðina zemeòustâdîjumus un mulèç augsni ar salmiem.
� Apstaigâjot augïu dârzu, novçrtç kaitçkïu izplatîbu.
Koðumdârzâ:� Izrok noziedçjuðâs sîpolpuíes.� Zâliens prasa mçslojumu, pakaisîsim to ar kompostu!Pïauj un laista zâlienu.� Izstâda dârzâ vasaras puíu dçstus un siltumu mîloðusgarðaugus.� Ceriòiem un rododendriem izlauþ noziedçjuðâsziedkopas.� Atsien vîteòaugus.� Pçc noziedçðanas pârstâda un sadala îrisu sakneòus.� Apskata, vai rozçm nav uzmetuðâs laputis.� Laista un mçslo augus iekarinâmos traukos unbalkonkastçs.� Sçj divgadîgâs puíes.� Apgrieþ agri pavasarî noziedçjuðos krûmus: forsîtijas,
mandeles. Apcçrp dzîvþogu jauno pieaugumu.
Telpâs:� Jûnija sâkumâ konservç rabarberus un skâbenes ziemai.� Saldç neapçsto zemeòu raþu un garðaugus.
Sakòu dârzâ:� Ravç un irdina dobes, sausâ laikâ laista dârzu. Sçjziedkâpostus rudens raþai.
� Mçneða otrajâ pusç stâda vçlos kâpostus.�Jûnija otrâs dekâdes beigâs sçj burkânus ziemaspatçriòam.� Mçneða beigâs pçdçjo reizi ðajâ sezonâ augus laista arslâpekli saturoðu organisko mçslojumu.� Pçc 10.jûnija sçj melnos un baltos rutkus. Novâc raþurabarberiem, skâbençm. Lai turpinâtu izmantot skâbenes,ceri jânogrieþ un lietoðanai izmanto atauguðâs jaunâs
lapiòas.
Siltumnîcâ:� Regulâri laista un mçslo augus.� Atsien tomâtus un guríus.� Uzmana augus no kaitçkïiem - tîklçrcçm, baltblusiòâm.� Tomâtiem izlauþ pazarîtes, guríiem nokniebj ûsas.� Vçdina siltumnîcu - ja temperatûra paceïas virs +300C,
tomâtiem augïi neaizmetas.
Pïavâ:� Pirts peramâs slotas grieþ no Jâòu dienas lîdz Pçteradienai.� 1., 11., 18., 28., 30.jûnijâ vâc ziedoðus augus zâïu
tçjâm (kumelîtes, vîgriezes, baldriâna ziedus, raspodiòus).
Lai justos mundriVçlamâs atslodzes dienas. Laiks pirms un pçc Mçness
fâþu maiòas, kad ieteicams atturçties no çðanas, var lietottikai ûdeni vai nesaldinâtu tçju - 5. (17.10-24.00), 6. (00.00-06.08), 13. (01.55-12.26), 19. (16.04-24.00), 20. (00.00-03.15), 27. (04.44-17.35) jûnijâ.
Piemçrotas dienas pirts un íermeòa kopðanas proce-dûrâm, masâþai - 1., 9., 10.,18., 19., 28. jûnijâ.
Îstâ diena matu kopðanai, grieðanai, lai tie âtri augtu,bûtu veselîgâki un frizûra saglabâtu formu - 3., 4., 5., 6.,30.jûnijâ.
Diena, kas piemçrota skaistumkopðanai - 7., 8., 14.,15., 22., 23. jûnijâ.
Îstais laiks ìenerâltîrîðanai - pareizâ mçness cikla dienâveikta, tâ nodroðina ilgâku kârtîbu un svaigumu mâjâs.Izmazgâtâ veïa ir tîrâka 18., 19.jûnijâ.
Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri ïaujas un païaujas uzto, ka viss notiek îstajâ laikâ un vietâ -3.jûnijâ.
Îpaði veiksmîga diena tiem, kuri notikumu gaitu labprâtietekmç paði - 19.jûnijâ.
Mçness tukðais laiks - piemçrots, lai pabeigtu iesâkto,sakârtotu domas un atpûstos. Jûnijâ 1. (09.32-24.00),2. (00.00-04.42), 3. (17.41-24.00), 4. (00.00-17.19), 5.(17.10-24.00), 6. (00.00-06.08), 13. (01.55-12.26), 19.(16.04-24.00), 20. (00.00-03.15), 27. (04.44-17.35).
Laika zîmes
Der zinât
Izmantotie materiâli: 36.6, interneta portâli
Dârza darbu kalendârs jûnijâ
D
P
O
T
C
P
S
Sv
30
1
Û
Z
A
Vr
-Lapu dienas -Augïu dienas -Sakòu dienas -Ziedu dienas
2
3
4
5
6
7
8
Dilstoðs mçness21.39
23
24
25
26
27
28
29
-labâkais laiks potçðanai, spraudeòu òemðanai, augïu novâkðanai
-labâkais laiks stâdîðanai, koku un krûmu apgrieðanai, mçsloðanai
123456789123456789123456789 -nelabvçlîgs laiks dârza
darbiem
Augoðs mçness23.39
Pilnmçness7.11
Vz
Jauns mçness11.08
Vr
D
Vz
L
� Îrisus stâda saulainâ vietâ, irdenâun ûdens caurlaidîgâ augsnç.
� Bârdainie îrisi nav mitrumu mîloðakultûra. Lieks mitrums, pat îslaicîgaapplûðana sniega kuðanas laikâ tiem varbût nâvçjoða, tâdçï labâk izvçlçtiespaaugstinâtu vai slîpu vietu to stâdî-ðanai. Neaizrauties ar îrisu laistîðanu!Aplaistît var jaunos stâdus to apsak-òoðanâs periodâ.
� Îrisu audzçðanai piemçrota augsnear neitrâlu vai pat viegli sârmainureakciju. Îrisi patçrç augsnç esoðo kalciju,tâdçï augsni pirms stâdîðanas ieteicamskaïíot, lietot mçslojumu, kas nepaskâ-bina augsni. Pelni saprâtîgâs devâsîrisiem patîk.
� Neaizrauties ar pârmçrîgu îrisumçsloðanu. Nekâdâ gadîjumâ nedotmçslojumu ar augstu slâpekïa saturu pçcziedçðanas, ja negribat piedzîvotproblçmas ar îrisu pârziemoðanu,panâkt lielu zaïâs masas pieaugumu unvâju ziedçðanu nâkamajâ gadâ!
� Îrisi jâpârstâda, kad cers sakuplojis,sâk veidot tukðu vidu, pavâjinâsziedçðana. Parasti augstie îrisi var augtvienâ vietâ 3 - 4 gadus, bet tas atkarîgsarî no to vairoðanâs.
Lai augtu, ziedçtu un pârziemotu bârdainie îrisi� Labâkais pârstâdîðanas laiks ir
jûlijâ, jo tad îrisu stâdi ir labi nobrieduðiun vçl paspçj lîdz salam kârtîgiiesakòoties. Tomçr augstos îrisus varpârstâdît pat to ziedçðanas laikâ, jo tadjaunâs saknîtes, kuras tikai sâk veidoties,tiek mazâk traumçtas.
� Îrisi jâstâda sekli, lai sakneòavirspuse bûtu redzama. Pârmçrîgikarstâs un sausâs vasarâs to var nedaudzvairâk apraust ar augsni uzapsakòoðanâs periodu.
� Lai îrisi labi pârziemotu, uz ziemutos ieteicams piesegt. Seviðíi tas attiecasuz jaunajiem stâdîjumiem un jaunâm,mûsu apstâkïiem ne visai piemçrotâmðíirnçm. Nelietojiet kûdru! Nelietojietmateriâlus, kas uzsûc un ilgi saglabâmitrumu vai ïoti sablîvçjas. Rudenîsakneòus var apraust ar augsni, apbçrtar smiltîm, piesegt ar egïu zariem. Îrisiemmazâk kaitç sals, vairâk tieði atkuðòuun kailsalu maiòa, it seviðíi pavasarapusç.
� Vasarâs neaizmirstiet regulâripârbaudît savus îrisu stâdîjumus, arî pçcziedçðanas, lai savlaikus pamanîtubakteriâlo puvi, kas izraisa îrisu sakneòupârvçrðanos smirdîgâ masâ. Seviðíi
postoða tâ var bût sabiezinâtos stâdî-jumos, siltâs un mitrâs vasarâs. Nekavç-joties izoperçjiet bojâtâs vietas lîdzveseliem audiem!
� Lai stâdîjumi vasaras otrâ pusçnezaudçtu dekorativitâti, vçlams tosnomiglot pret lapu plankumainîbu arkâdu no fungicîdiem pret sçòu slimîbâm.
� Audzçðanas pamatprasîbas visiembârdainajiem îrisiem lîdzîgas, tomçraugstie îrisi prasa vairâk uzmanîbas.Vidçjie un it seviðíi zemie îrisi ir mûsuapstâkïiem piemçrotâki, labâk pârziemo,praktiski neslimo.
Kalendârs
16
17
18
19
20
21
22
9
10
11
12
13
14
15
Sv
Sk
St
M
L
Lappusi sagatavoja D.Dimitrijeva
Jûnijs ir kuplu pïavu, pirmâ siena vâlaun pirmo ogu laiks. Pçrkons jûnijâ kup-lina druvas, bet ziemeïvçjð dzen graudustîrumâ. Saulains laiks Ziedu mçnesî nesbagâtu gadu, bet dubïains - bada gadu.Siltas naktis un mitrs jûnijs paredz labubiðu medus un bagâtu augïu raþu. Jûnijsir spalvu meðanas laiks pîlçm un med-òiem. Ziedu mçnesî zied egles, priedes,un jûnija siltums ir maigâks par dûnâm.
2.jûnijâ ir Emma. Pçdçjâ no die-nâm, kad var stâdît âra guríus, lai tielabi augtu.
Ticçjumi. Ja eglçm daudz èiekuru, bûslaba guríu raþa. Ja lîst, Jâòi bûs sausi.
4.jûnijâ ir Maizes diena. Viena novairâkâm maizei veltîtâm dienâm gadâ.Ðajâ dienâ sâk ziedçt rudzu puíes.
Ticçjumi. Ja Maizes dienâ apstaigâlaukus, tad rudenî apcirkòi bûs pilni lîdzmalâm. Ja Maizes dienâ lietus lîst - togadbada nebûs. Ja diena saulaina, bûs labaguríu un graudu raþa.
6.jûnijâ ir Meþroþu diena. Sâkziedçt meþrozîtes. Ðajâ laikâ jâiet meþ-rozçs, lai roþu medum salasîtu ziedla-piòas un elpotu dziedniecisko gaisu.
8.jûnijâ ir Medards. Zivju diena.Senèi ticçja, ka 8.jûnijâ zivju tîklos iekrîtarî pa kâdai ûdens meitai jeb nâriòai.
Ticçjumi. Ja ðajâ dienâ daudz odu,jûnija pçdçjâs dienas bûs lietainas, betsiltas. Ja ielîst, lîst lîdz Septiòiem brâïiem(10.07.).
12.jûnijâ ir Rudzu zieda diena.Pçdçjâ no pupu stâdâmajâm un griíu
Jûnijs (Zâïu, Ziedu, Papuves mçnesis)sçjas dienâm. 12.jûnijâ meþâ negâja, joèûskâm sâkâs kâzu laiks. Ja rudzi ietvârpâs, sâcies vasaras sçòu laiks.
15.jûnijs ir Vîtus diena. SaulainsVîtus - uz jauku siena laiku, lietains - uzbagâtu raþu. Pçc Vîtus zâli drîkst arizkapti pïaut, lîdz tam tikai rokâmplûca.
No 18. lîdz 21.jûnijam - gadagaiðâkâ mçneða gaiðâkâs naktis jeb put-nu naktis. Tas ir laiks, kad putni gaismasvainagu vij. Labvçlîgs laiks, lai dârzosatbrîvotos no nezâlçm un no liekâ ap-matojuma uz íermeòa. Ja ðajâs trîs die-nâs pûð dienvidu vçjð, bûs labs labîbasgads.
No 21. lîdz 25. jûnijam ir Jâòulaiks. Tâs ir vasaras saulgrieþu, bagâtutradîciju un gada gaiðâkâ mçneða gaiðâ-kâs dienas.
Ticçjumi. Ja pirmâs Jâòa zâles nevîstâtri, tad pirmais siens nekaltîs. Ja dzeguzebeidz kûkot pirms Jâòiem – bûs îsa vasara,agras salnas; ja pçc Jâòiem – bûs garavasara. Ja Jâòu dienâ nelîst lietus, bûsjauks rudens. Ja Jâòos lîst lietus, tad slapjavasara.
27.jûnijâ ir Septiòi gulçtâji. JaSeptiòu gulçtâju dienâ daudz guï, tadvisu gadu daudz gulçs.
Ticçjumi. Ja Septiòu gulçtâju dienâ lîstlietus, tad tas lîst septiòas dienas. JaSeptiòu gulçtâju dienâ labs laiks, tad tâdspastâvçs septiòas nedçïas no vietas.
29. jûnijâ ir Pçterdiena. Tâ ir Jâòuizskaòa un Pçrkonam veltîta diena. No
Pçterdienas saule - uz ziemu, bet vasara -uz karstumu. Apklust putnu dziesmasun vasarai sâkas brieduma dienas.
Ticçjumi. Ja Pçterdienâ Jâòuzâles navnovîtuðas - siens nekaltîs. Ja Pçteros sîpolusðíin - tie vîst un pçdçjais laiks, kad varstâdît kâïus un râceòus.
Kâds laiks varçtu bût jûnijâ?Atbilstoði pagâjuðâ gada decembra
nozîmîgajâm dienâm un ðî gada 13.jan-vârim, kas paredz jûniju, pirmais vasarasmçnesis râdâs bût mçreni silts un nedaudzsausâks kâ parasti. Pagâjuðajos Jurìosvaldîja ziemeïu, ziemeïaustrumu vçji, kasatnesa saulainu, sausu un dzestru laiku.Tâdi laika apstâkïi paredz lielâkotiessausu jûniju, ar saulainâm, mçreni siltâmdienâm un dzestrâm naktîm. Rudzuziedâ, mçneða pirmajâ pusç, iespçjamasarî salnas.
Jûnija pirmâ puse, iespçjams, bûs vçsâ-ka nekâ parasti, kad saulainas dienasmîsies ar mâkoòainâm un ðajâ laikâ arînokriðòu vairâk. Starp saulainâm die-nâm naktîs daþviet arî salnas. Pçc vçsâmnaktîm îslaicîgi nokriðòi un iespçjama arîkrusa. Jûnija vidû un laikâ ap vasarassaulgrieþiem vairâk saules, siltuma unsausâks. Jâòos un mçneða beigâs atkalvar kïût vçsâks un vairâk dienu, kad lîs.Nokriðòi îslaicîgi un pârejoðu lietusgâþuveidâ. Naktis pârsvarâ sausas un dzes-tras. Kopumâ Ziedu mçnesis tuvu ikga-dçjiem vidçjiem râdîjumiem.
Lasîtâjiem saulainu jûniju vçlot, V.BUKÐS
AtpûtaOtrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV12.
Lappusi sagatavoja E.Gabranovs
Sastâdîjis A. Levgovds
Krustvârdu mîklaKrustvârdu mîklu risinâtâji, kuri pareizi atrisinâjuði mîklu, ik mçnesi pretendç uz pârsteiguma balvu.
Atbildes gaidâm lîdz 25.jûnijam.
Maija mîklu atrisinâja:S.Vçvere, Z.Pulèa, M.Pretice,Ò.Circene, V.Zaíe, J.Poðeika,E.Íirsone, Þ.Mergina, S.Sirmâ,M.Paidere, D.Svarinskis,A.Kravale, I.Dzergaèa,A.Kravalis, L.Kivkucâne,D.Divkucâns, A.Lukumietis,U.Pozòaks, L.Baranovskis(Balvi), A.Mièule, O.Zelèa,B.Íîse (Tilþa), A.Vîcupa(Vectilþa), V.Loèmele(Lazdukalns), V.Dragune(Kuprava), J.Dvinskis (Kriðjâòi),E.Leïeva (Kubuli), Z.Tiðanova,I.Kudure (Viïaka).
Par maija krustvârdumîklas atrisinâðanu balvusaòem ÒINA CIRCENE noBalviem. Pçc balvas grieztiesredakcijâ.
Krustvârdu mîklajûnijâ
Horizontâli: 3. Leòíis starpkâdu noteiktu virzienu unziemeïiem. 8. Èaugana,drupana. 10. Tukða,neaizpildîta veidlapa. 11. Telpadaþâdu preèu, materiâluglabâðanai. 13. Klejotâji. 14.Ardievu. 15. Çrkulis. 16. Rûpes,baþas. 17. Sîkums. 18.Gaviïnieks. 21. Apsiet. 24.Dieva iztçloðanâs cilvçkaizskatâ. 27. Poza klasiskajâbaletâ. 30. Galvassega. 32.Popmûzikas virziens. 33. Kâdasmûzikas instrumentu saimesmazâkais instruments. 35.Sievietes galvassega. 37. Þâvçtavînoga. 38. Krûms ar kauleòukopaugli. 39. Skurbinoðs. 40.Slikta. 41. Aukstais çdiens. 42.Sîkâks feodâlis.
Vertikâli: 1. Laulîbasforma, kurâ sievai ir divi vîri. 2.Rupori balss skaòaspastiprinâðanai. 4. Izraçla –
Tilts vecos laikos. Iesûtîja Daniels Kivkucâns no Balviem.
Jûdejas valsts valdnieks 10.gs.p.m.ç. 5. Sija, ðíçrssiena daþâdu konstrukciju maðînâs. 6.Cilvçki, kuri demonstrç tçrpus. 7. Daudzu valodu pratçjs. 9. Dvçsele. 10. Tauta Spânijâ,Francijâ. 12. Pianists, kas dziedâtâjam atskaòo pavadîjumu. 19. Vijoïu saimes instruments(alts). 20. Þiglas. 22. Vienkârða celðanas ierîce. 23. Ðíidruma uzkrâðanâs organismâ. 25.Sviestam lîdzîga taukviela. 26. Ganâmpulku dievs lietuvieðu mitoloìijâ. 28. Nedroðas. 29.Sveða bçrna pieòemðana ìimenç. 30. Algebriskas izteiksmes ar vairâkiem locekïiem. 31.Noasa vectçvs ebreju mitoloìijâ. 34. Dramatisks sacerçjums. 36. Cietais kurinâmais.
Maija mîklas atrisinâjumsHorizontâli: 8. Diriþablis. 9. Markîzes. 11. Dekoltç. 12. Legâlas. 13. Revolte. 14. Piesta.
16. Sviest. 18. Sekss. 21. Trieka. 22. Treknums. 24. Lauta. 25. Mûrnieks. 26. Kefîrs. 27. Abats.31. Viesis. 33. Taksis. 37. Íenguri. 38. Statûti. 39. Paisums. 40. Avantûra. 41. Stalaktîdi.
Vertikâli: 1. Miteklis. 2. Zilonis. 3. Abvçrs. 4. Lietvede. 5. Bailes. 6. Pîlâdþi. 7. Nepanesams.10. Balets. 15. Taimiòi. 17. Vakcîna. 18. Salsa. 19. Krusa. 20. Staks. 23. Kûpinâtava. 28.Bronhi. 29. Taburete. 30. Dinamîts. 32. Sultâns. 34. Kapsçta. 35. Ðíidra. 36. Dipols.
Fotokonkurss
Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu.
Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vaielektroniski – [email protected]. Pie foto obligâti norâdâms vârds,
uzvârds (vçlams - tâlrunis).
Kâ tapa tilts Balvos. Iesûtîja Daniels Kivkucâns no
Balviem.
Leìendas� Balss no Velsas. Piedzîvojis straujukarjeras kâpumu, Toms Dþonss nonâcazinâmâ aizmirstîbâ tâpat kâ daudzascitas viòa paaudzes zvaigznes. Taèuviòð atgriezâs, turklât ar triumfu.� Pret padomju varu. PadomjuSavienîbâ zem disidentisma karogapulcçjâs daþnedaþâdu dzîves uzskatuun politisko doktrînu pârstâvji -anarhisti, monarhisti, demokrâti,sociâlisti un daþâdu reliìiju
praktizçtâji.� Mauru çra Eiropâ. Kaut spâòi to gadsimtiem centâsslçpt, taèu vairâk nekâ 700 gadu viòu zemç valdîja mauri.Mauru ietekme aptvçra visu Rietumeiropu.� Blçþi siro Latvijâ! 20.-30. gadu Latvijâ nevarçtu atrastpilsoni, kas lasîtu avîzes un nebûtu pazîstams ar tâdâmpersonîbâm kâ Milda Beíers, Mota, Libermanis.� Teâtris ar Hamleta garu. “Globe” teâtris, kas cieði saistîtsar Ðekspîra vârdu, pçc galvu reibinoðiem panâkumiemvairâkus simtus gadu bija vien vçstures lappuse. Taèupagâjuðajâ gadsimtâ tas atkal atdzima.� Kara un spoku pilsçta. Liepâjas Karostas celðana izraisîjafinanðu skandâlu cariskajâ Krievijâ. Visos laikos tâizmantota militâriem mçríiem un bijusi slçgta zona, kurâbrîvi ielûkoties varam vien tagad.� Lielâs dzîves ìenerâlmçìinâjums. Bçrnudârzs kâdam irjaukas atmiòas, kâdam psiholoìiska trauma, lielai daïai gluþivai miglâ tîts laiks, kuru grûti restaurçt no smalkâs drumslâssabirzuðajâm atmiòu lauskâm.� Krievu revolûcijas ïaunais ìçnijs. Aleksandra Parvusavârds rakstâms vismaz blakus Ïeòina un Trocka vârdiem.
Ilustrçtâ Pasaules Vçsture� D-Diena: asiòains sâkums. 1944.gada 6.jûnija rîtausmâ sabiedrotodesanta kuìi ar vairâk nekâ simttûkstoðiem karavîru steidzâs uzNormandijas krastu.� Romas ïaunâkâ sieviete. Romasimpçrijas elitç ietekmîgâ AgripînaJaunâkâ ar viltu un slepkavîbâm bruìçceïu uz varas virsotni sev un dçlam.� Karavîra pârvçrtîbas 100 gados.
Militâro tehnoloìiju un taktikas straujâ attîstîba pçdçjo 100gadu laikâ karavîru apìçrbâ un ekipçjumâ ienesusi pamatîgaspârmaiòas.� Slavenîbu kalve Oksfordâ. Taèu aiz elitârâs universitâtesfasâdes slçpjas arî tumði notikumi, tostarp neþçlîgasslepkavîbas un asiòaini dumpji.� Zemûdene kâ ierocis. Kara gaitâ gan izrâdâs, ka tâ irdaudz bîstamâka apkalpei nekâ pretiniekam.� Palîdzîga roka skaistuma vârdâ. Sâkotnçji plastiskâíirurìija bija veids, kâ atjaunot zaudçtus locekïus.� Franèu bruòinieku sakâve pie Kresî. Francijas karalisFilips VI rçíinâs ar vieglu uzvaru, kad uzbrûk nelielajaiAnglijas karaïa Edvarda III armijai.
Citâdâ Pasaule� Cilvçks varçtu dzîvot pat 3000gadu. Atklât savu neizmantoto spçjupotenciâlu un pagriezt atpakaïnovecoðanas procesus - tâ nav utopija,uzskata profesors Alberts Ignatenko,pamatlicçjs jaunam zinâtnesvirzienam - kosmoeniopsiholoìijai.� Pavçrt durvis uz nâkotni. Kârtisjau sen kalpo kâ instruments, ar kurapalîdzîbu ielûkoties nâkotnç. Valdauzskats, ka zîlçðana aizsâkusies Íînâ
10. gadsimtâ.� Dzejnieka lâsts. 2014. gads nevar bût nekâds labais.Kâpçc tâ? Jo tieði pirms 200 gadiem ir dzimis izcilais krievudzejnieks Mihails Ïermontovs. Acîgi ïaudis jau sen ir ievçrojuði,ka viòa dzimðanas un nâves apaïâs gadskârtâs notiek daþâdasliela mçroga nelaimes, un nav pamata domât, ka ðis gadsbûs izòçmums.� Spiritisma pirmsâkumi: mâsas Foksas un pagrabaspoks. Tas notika Haidsvilâ, gluþi parastâ, mazâ Òujorkasðtata pilsçtiòâ ASV.� Latvieðu derîbas ðíirsts. Savâ dainu skapî Kriðjânis Baronssaglâba no izzuðanas mûsu mîtisko pasauli.� Ûdens strukturizçðana pirtij. Vârdam ir liels spçks, joîpaði, ja ar tâ palîdzîbu mudina pieðíirt konkrçtas îpaðîbaspirtî izmantojamajam ûdenim.
Jaunâkie þurnâlu numuri
Tiesu lietas
Informç policija
Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2014. gada 3. jûnijs
Lappusi sagatavoja I.Zinkovska
Laiks Apsûdzçtais Bûtîba Tiesnesis
2. jûnijs 10.00 Aleksandrs Losevs KL 262.panta 2.daïa – transporta lîdzekïa vadîðana alkohola reibumâ, bez tiesîbâm Jûlija Kamiðeva2. jûnijs 10.00 Viktors Cupikovs KL 180.panta 1.daïa- zâdzîba, krâpðana, piesavinâðanâs nelielâ apmçrâ Eduards Veiss2. jûnijs 11.00 Aleksejs Gusevs KL 130.panta 2.daïa- tîðs, viegls miesas bojâjums Eduards Veiss3. jûnijs 9.15 Gatis Koròejevs - Eduards Veiss3. jûnijs 11.00 Juris Kazinovskis, Intars Ceplîtis, Igors Aleksejevs, Mihails Rusakovs, Romans Baikovs,Agris Pleðankovs, Guntis Logins, Intars Grîslis KL 323.panta 1.daïa; 322.panta 1.daïa; 321. panta 1.daïa- kukuïdoðana; starpniecîba kukuïdoðanâ; kukuïa piesavinâðanâs Eduards Veiss9. jûnijs 10.00 Ilmârs Rudusâns, Oïegs Borcovs, Oïegs Kovaïenko, Vitâlijs Silagaiïs KL 190.panta 3.daïa;KL 318.panta 2.daïa; KL 329.pants – kontrabanda; dienesta stâvokïa ïaunprâtîga izmantoðana; neizpauþamu ziòu izpauðana Eduards Veiss10. jûnijs 10.00 Evita Saleniece KL 179.panta 3.daïa- piesavinâðanâs Eduards Veiss12. jûnijs 10.00 Vairis Garbars, Dzintris Bautris KL 175.panta 2.daïa- zâdzîba Eduards Veiss13. jûnijs 10.00 Nikolajs Tihomirovs, Olga Tjukina KL 130.panta 2.daïa; KL 180.panta 1.daïa – tîðs, viegls miesas bojâjums; zâdzîba, krâpðana, piesavinâðanâs nelielâ apmçrâ Eduards Veiss18. jûnijs 10.00 informâcija nav izpauþama Jûlija Kamiðeva19. jûnijs 10.00 Ziedonis Kolocâns, Aivars Lazdâns, Aleksandrs Ameïèenkovs KL 176.panta 2.daïa- laupîðana Eduards VeissJûnijâ Balvu rajona tiesa plâno izskatît 24 civillietas, no tâm 12 – rakstveida. Seðâs civillietâs informâcija nav izpauþama.Seðas tiesa sçdes bûs slçgtas. Galvenokârt tiesa izskatîs parâda piedziòas; maza apmçra prasîbas par naudas piedziòu;zaudçjuma piedziòas; uzturlîdzekïu piedziòas lietas.
Aprîlî Balvu rajona tiesa atklâtâs tiesas sçdçsizskatîjusi seðas kriminâllietas: par ðaujamieroèu
munîcijas glabâðanu bez attiecîgas atïaujas; par tîðu
miesas bojâjumu nodarîðanu; par patvaïîgu koku cirðanu
meþâ; par transporta lîdzekïa vadîðanu bez vadîtâja
tiesîbâm un alkohola reibumâ; divas - par sveðas
kustamâs mantas zâdzîbu.
Bez atïaujas glabâ patronasApsûdzçtais JURIS KAZINOVSKIS bez attiecîgas atïaujas
glabâja ðaujamieroèu munîciju - patronas. No 2009.gadaoktobra, kad viòð realizçja uz sava vârda reìistrçto medîbukarabîni, J.Kazinovskis savâs mâjâs bez attiecîgas atïaujasglabâja 42 patronas, kas pieskaitâmas pie vîtòstobra ðaujam-ieroèu munîcijas un derîgas ðauðanai. Pagâjuðâ gada novembrîpolicijas darbinieki patronas izòçma. Ar ðâdâm savâm darbî-bâm J.Kazinovskis izdarîja Kriminâllikuma 233.panta otrajâdaïâ paredzçtu noziedzîgu nodarîjumu. Saukts pie atbildîbas,apsûdzçtais savu vainu atzina pilnîbâ, izdarîto noþçloja.Novçrtçjot apsûdzçtâ personîbu un lietas materiâlus kopumâ,tiesa ieguva pârliecîbu, ka J.Kazinovskis sodâms nosacîti. Tiesaatzina viòu par vainîgu celtajâ apsûdzîbâ un sodîja ar nosacîtubrîvîbas atòemðanu uz pieciem mçneðiem, ar pârbaudes laiku -seði mçneði, uzliekot par pienâkumu reìistrçties Valsts Probâcijasdienestâ un piedalîties probâcijas programmâs.
Autobusu pieturâ iesit ar dûri paseju
Par tîðu miesas bojâjumu nodarîðanu, kas cietuðajaiizraisîja îslaicîgus veselîbas traucçjumus, notiesâtaSVETLANA PISUKOVA. 2013.gada oktobrî, izkâpusi noautobusa, S.Pisukova ieraudzîja, ka pieturâ atrodas sieviete,kura nedaudz vçlâk (viòas rîcîbas rezultâtâ) kïuva par cietuðokriminâlprocesâ. Naidîgu motîvu vadîta, S.Pisukova piegâjapie sievietes un ar dûri iesita viòai pa seju, kâ rezultâtâ cietusînokrita zemç. Ar savâm darbîbâm agresîvi noskaòotâS.Pisukova nodarîja cietuðajai vieglus miesas bojâjumus: sejassasitumu ar zemâdas asinsizplûdumu acs apvidû un degunastarpsienas deformâciju, zemâdas asins izplûdumu kreisâsplaukstas apvidû un kreisâs ceïa locîtavas sasitumu.Novçrtçjusi minçtos pierâdîjumus, tiesa secinâja, ka ar savâmdarbîbâm S.Pisukova izdarîja noziedzîgu nodarîjumu, parko paredzçta atbildîba Kriminâllikuma 130.panta otrajâ daïâ.Tiesas izmeklçðanâ apsûdzçtâ sevi par vainîgu atzina pilnîbâ,kâ arî atzina cietuðâs pieteikto kompensâcijas pieteikumu10 eiro apmçrâ un izdarîto noþçloja.
Nosakot sodu, tiesa òçma vçrâ izdarîtâ noziedzîgâ noda-rîjuma raksturu un radîto kaitçjumu, vainîgâs personîbu,atbildîbu mîkstinoðus un pastiprinoðus apstâkïus. Tiesauzskatîja, ka sods nosakâms piespiedu darbu veidâ, piedzenotno apsûdzçtâs procesuâlos izdevumus, kâ arî pieteikto kom-pensâcijas pieteikumu. Tiesa atzina Svetlanu Pisukovu parvainîgu viòai celtajâ apsûdzîbâ un sodîja ar 50 stundâm
Nozog mopçduNo 16. lîdz 17.maijam Balvu novada Bçrzpils pagastâ
nozagts mopçds “Honda”. Uzsâkts kriminâlprocess.Brauc reibumâ, turklât bez tiesîbâm
17.maijâ Balvu novadâ, Balvu pagasta teritorijâ, ceïaposmâ Balvi – Naudaskalns 1973.gadâ dzimis vîrietisvadîja automaðînu “Audi” 2,43 promiïu reibumâ, bezvadîtâja tiesîbâm.Automaðînai izsit stiklu
20.maijâ Balvos automaðînai izsists kreisâs pusespriekðçjo durvju stikls. Apstâkïus noskaidro.Dîíî atrod noslîkuðu vîrieti
24.maijâ Viïakas novada Þîguru pagastâ dîíî atrastsnoslîcis 1980.gadâ dzimis vîrietis. Uzsâkts kriminâlprocess.Ar traumâm nonâk slimnîcâ
25.maijâ no Balvu novada Vectilþas pagasta slimnîcâar traumâm nogâdâts 1986.gadâ dzimis vîrietis. Apstâkïusnoskaidro.Veic huligâniskas darbîbas
25.maijâ policija pârbaudîja informâciju par to, kaBalvos uz ielas notiek huligâniskas darbîbas, kurâsiesaistîtas divas personas.No mâjas nozog mantas
26. maijâ Balvu novada Vîksnas pagastâ uzlauzta mâjaun nozagtas mantas. Apstâkïus noskaidro.Vada auto alkohola ietekmç
No 25. uz 26.maiju Viïakas novada Vecumu pagastâaizturçta 1964.gadâ dzimusi sieviete, kura vadîja auto-maðînu “VW Passat” alkohola ietekmç. Uzsâkta admi-nistratîvâ lietvedîba.
Pârkâpj likumus piespiedu darbu, piedzenot no viòas 10 eiro cietuðâs labâ, kâarî procesuâlos izdevumus.
Par velosipçdu zâdzîbu strâdâspiespiedu darbus
VALERIJS STAVINSKIS notiesâts par zâdzîbu nelielâ apmçrâ.Rîkojoties mantkârîgâ nolûkâ, ðî gada martâ pie veikala “SuperNetto” viòð slepeni piesavinâjâs sievieðu tipa velosipçdu 70eiro vçrtîbâ. Nelikumîgâ ceïa iegûto velosipçdu garnadzisizmantoja savâm vajadzîbâm. Nepagâja ilgs laiks, kad V.Sta-vinskis atkal izdarîja sveðas mantas zâdzîbu. Bûdams alkoholareibumâ, viòð piesavinâjâs sievieðu tipa velosipçdu 90 eirovçrtîbâ, kas atradâs pie kâdas mâjas Balvos. Ar nelikumîgâ ceïâiegâdâto velosipçdu vîrietis aizbrauca uz savu dzîvesvietu untâlâk to izmantoja savâm vajadzîbâm, ar ðâdâm darbîbâmizdarot Kriminâllikumâ paredzçto noziedzîgo nodarîjumu.Saukts pie atbildîbas, V.Stavinskis savu vainu atzina pilnîbâ.Kompensâcijas pieteikumi tiesâ nebija iesniegti, jo velosipçdiatdoti cietuðajâm.
Nosakot sodu, tiesa òçma vçrâ izdarîtâ noziedzîgâ noda-rîjuma raksturu, radîto kaitçjumu, vainîgâ personîbu, atbildîbumîkstinoðos un pastiprinoðos apstâkïus. Pie tiem pieskaitâmagan vaïsirdîga savas vainas atzîðana, gan noziedzîgo noda-rîjumu kopîba, gan noziedzîgâ nodarîjuma izdarîðana alkoholaietekmç. Tiesa atzina Valeriju Stavinski par vainîgu viòamceltajâ apsûdzîbâ un sodîja ar 80 stundâm piespiedu darbu.
Notiesâ par degvîna zâdzîbu noveikala
Par zâdzîbu notiesâts VLADIMIRS FROLOVS. Ðî gada aprîlî,bûdams alkohola ietekmç, viòð veikala “Super Netto” tirdz-niecîbas zâlç nozaga vienu 0,7 litru tilpuma pudeli degvîna“LB” par 8,29 eiro, noslçpa to zem drçbçm un, nesamaksâjispar preci, pagâja garâm kasei, nodarot materiâlo zaudçjumuSIA “RIMI Latvia”. Ar ðâdâm darbîbâm vîrietis izdarîja nozie-dzîgo nodarîjumu - sveðas mantas zâdzîbu nelielâ apmçrâ.
Tiesas izmeklçðanâ apsûdzçtais sevi par vainîgu atzina pilnîbâ,izdarîto noþçloja. Nosakot apsûdzçtajam sodu, tiesa vadîjâsno tâ, ka soda mçríis ir aizsargât sabiedrîbas droðîbu, sodîtvainîgo personu, panâkt, lai notiesâtais pildîtu likumus unatturçtos no jauniem likumpârkâpumiem. Tiesa atzinaVladimiru Frolovu par vainîgu viòam celtajâ apsûdzîbâ unsodîja ar nosacîtu brîvîbas atòemðanu uz èetriem mçneðiem, arpârbaudes laiku – seði mçneði, uzliekot par pienâkumu reìis-trçties Valsts probâcijas dienestâ un piedalîties probâcijasprogrammâs saskaòâ ar dienesta norâdîjumiem.
Soda par patvaïîgu koku cirðanuVITÂLIJS STABLINIEKS – KIVCÂNS notiesâts par patvaïîgu
koku cirðanu, ar ðîm darbîbâm radot bûtisku kaitçjumu. Pçrnseptembrî savâ meþâ viòð nelikumîgi nocirta 520 augoðus kokusar kopçjo krâju 237,14 m3 - tai skaitâ 220 priedes, 88 egles, 134bçrzus, 15 apses, 48 melnalkðòus, 15 baltalkðòus. Ar ðâdâm savâmdarbîbâm viòð izdarîja noziedzîgu nodarîjumu, smagunoziegumu, kas paredzçts Kriminâllikuma 109. panta treðajâ daïâ.
Saukts pie atbildîbas, apsûdzçtais sevi par vainîgu atzinadaïçji paskaidrojot, ka februârî izòçmis cirðanas apliecinâjumusanitârajai cirtei. Septembrî sarunâjis paziòu ar dçliem, kurisanitâro cirti arî veica. Viòð pats zâìçjis blakus nogabalos skujukokus. Vîrietis atzina, ka izcirtis vairâk nekâ atïauts, arînogabalos, kur nedrîkstçja cirst, taèu nepiekrît meþziòuveiktajiem uzmçrîjumiem, jo tajos iekïauti veci celmi no kokiem,kas cirsti agrâkos gados. Tos cirtis viòa tçvs, kurð nomira pirmsdaþiem gadiem. Savukârt meþzinis tiesâ liecinâja, kaV.Stabliniekam- Kivcânam bija izsniegts cirðanas apliecinâjumssanitârajai cirtei lapu koku meþâ, bet, kad viòð aizbraucaapskatît meþu, secinâja, ka bija izcirsti arî skuju koki. KadV.Stablinieks-Kivcâns bija izsaukts uz celmu un atlikuðo kokupârmçrîðanu, viòam bija iespçja izteikt savu viedokli, bet viòðnekâdas pretenzijas neizteica, visam piekrita. Uzmçrîðanu veicadesmit meþniecîbas darbinieki, kuri ir pieredzçjuði un kïûdîtiesnevarçja. Zaudçjumu aprçíinâðanu veica saskaòâ ar pastâvoðolikumdoðanu. Tâpat meþa îpaðnieks ne reizi nebija griezies piemeþziòa pçc padoma vai konsultâcijas meþa lietâs, ja viòamkaut kas nebija skaidrs. Tiesa V.Stablinieka-Kivcâna savas vainasdaïçju atzîðanu vçrtçja kâ veidu, lai mazinâtu atbildîbu parizdarîto likumpârkâpumu, nevçlçðanos ievçrot meþuizmantoðanas specifiskos noteikumus un segt nodarîtoszaudçjumus.
Tiesa atzina par vainîgu Vitâliju Stablinieku-Kivcânu viòamceltajâ apsûdzîbâ un sodîja ar nosacîtu brîvîbas atòemðanu uzgadu, pârbaudes laiku nosakot uz vienu gadu un seðiemmçneðiem. Tâpat viòam uzlikts par pienâkumu reìistrçtiesValsts probâcijas dienestâ un pildît dienesta amatpersonunorâdîjumus. Par labu valstij no vainîgâ piedzenamszaudçjums 11 306,40 eiro. Arestu, kas uzlikts notiesâtâ mantai,atcels pçc zaudçjumu atlîdzinâðanas.
Virzienâ uz Viïaku brauca reibumâVALÇRIJS ÂRMANS notiesâts un sodîts par to, ka vadîja
transporta lîdzekli bez vadîðanas tiesîbâm un alkohola ietekmç.Ðî gada aprîlî, atrodoties alkohola ietekmç (2,13 promiles),viòð vadîja transportlîdzekli “VW Transporter” bez vadîtâjatiesîbâm pa ceïu Kârsava - Baltinava - Viïaka virzienâ uz Viïaku.Ar ðîm darbîbâm viòð izdarîja noziedzîgu nodarîjumu, kasparedzçts Kriminâllikuma 262. panta otrajâ daïâ. Saukts pieatbildîbas, tiesas izmeklçðanâ apsûdzçtais sevi par vainîgu atzinapilnîbâ, izdarîto noþçloja. Tiesa uzskatîja, ka viòam kâ sodspiemçrojams piespiedu darbs. Tiesa sodîja Valçriju Ârmanu ar140 stundâm piespiedu darbu, atòemot transportlîdzekïavadîðanas tiesîbas uz èetriem gadiem, bez mantas konfiskâcijas.
Balvu rajona tiesas kalendârs jûnijâ
Informç VID
InformâcijaOtrdiena � 2014. gada 3. jûnijsV14.
Îsumâ
Pareìe Ilga
* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî www.vaduguns.lv, tâlr. 29365609
Nakts Diena
4.jûnijs. ‘Èika’ treðdienas tukðâs stundas no plkst. 00.00 lîdz 17.20 pârbaudîs mûsu intuîciju un prâta spçles.Pârspîlçts perfekcionisms un pedantiskums var novest pat pie tâdiem kurioziem: kâds Bobîða saimnieks visu
dienu ziedos, lai no mîïotâ sunîða kaþoka izíertu visas blusas. Bet kâdas iestâdesvadîtâjs, gaidot pârbaudi no Rîgas, liks darbiniekiem nokrâsot zâlîti zem iestâdeslogiem un visiem iztîrît zobus.5.jûnijs. Ja Tu piederi pie tiem nesteidzîgajiem, kas gan kartupeïu, gan sîpolustâdîðanu atlicis uz vçlâku laiku, tad no ðodien dari, ko vari, un viss augs griezdamies.Tiem, kuriem ir konkrçts vaïasprieks: makðíerçðana, tamborçðana vai kas cits, ejiettik klusâ vietiòâ un darbojieties! Tas ðodien noteikti dos lielâku gandarîjumu kârosîðanâs lielâ kolhozâ.6.jûnijs. ‘Èika’ laika pârsteigumus sajutîsim no plkst. 12.13 lîdz 24.00. Vienu notâdiem var izjust ziòkârîgas mâmiòas vai vecmâmiòas, kuras var uzskriet virsûsavam lolojumam, kad viòð kopâ ar draugu (vai draudzeni) pa mâju staigâ kaili kâmûsdienu nûdistu pludmalç. Tâpçc ðodienas noteikums – lûgums pieklauvçt!
Veiksmesprognoze
Valsts ieòçmumu dienests vçrðuzmanîbu, ka ðî gada 1.jûlijâ stâsiesspçkâ izmaiòas likumâ “Par nodok-ïiem un nodevâm”, kas noteiks pa-pildu kritçrijus personu iekïauðanairiska personu sarakstâ.
Ðie kritçriji bûs saistîti ar personasaktuâlajiem nodokïu parâdiem, tâdçïVID aicina tâs personas, kurâm raduðâsgrûtîbas nodokïu saistîbu izpildç, laikusvçrsties VID un vienoties parpiemçrotâko nodokïu normatîvajosaktos noteikto situâcijas risinâjumu.
Atgâdinâm, ka ar ðî gada 1.janvâri VIDtiesîgs fizisko personu iekïaut riskapersonu sarakstâ ðâdos gadîjumos:
• persona ir piekritusi ieòemtkomercsabiedrîbas valdes locekïa amatubez nolûka veikt komercdarbîbu;
• personas deklarçtâs dzîvesvietasadrese ir reìistrçta “riska adresç”;
• persona ir vai ir bijusi amatpersonakomercsabiedrîbâ un tâs amata pienâ-kumu pildîðanas laikâ ir iestâjuðies ap-stâkïi, kas bija par pamatu komercsa-biedrîbas saimnieciskâs darbîbas aptu-rçðanai, un no dienas, kad VID ir pieòç-mis lçmumu par komercsabiedrîbassaimnieciskâs darbîbas apturçðanu, navpagâjuði divi gadi.
Savukârt ar ðî gada 1.jûliju VID bûstiesîgs fiziskas personas iekïaut riskapersonu sarakstâ arî vçl ðâdos gadîjumos(papildus jau minçtajiem kritçrijiem):
• ja personai saimnieciskâs darbîbasveikðanas rezultâtâ ir izveidojuðies noka-vçtie nodokïu maksâjumi, kas pârsniedz7000 eiro, ja to samaksas termiòð norma-tîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ navpagarinâts vai nav iesniegts maksât-
nespçjas procesa pieteikums tiesâ, VIDrîcîbâ ir tiesiski apstiprinâts akts parpiedziòas neiespçjamîbu un navpagâjuði trîs gadi no nodokïu samaksastermiòa dienas;
• ja persona ir vai ir bijusi amat-
persona komercsabiedrîbâ, un tâs amata
pienâkumu pildîðanas laikâ ko-
mercsabiedrîbai ir izveidojuðies
nokavçtie nodokïu maksâjumi, kas
pârsniedz 15 000 eiro, ja to samaksas
termiòð normatîvajos aktos noteiktajâ
kârtîbâ nav pagarinâts vai komerc-
sabiedrîba nav iesniegusi maksâtnespçjas
procesa pieteikumu tiesâ, VID rîcîbâ ir
tiesiski apstiprinâts akts par piedziòas
neiespçjamîbu un nav pagâjuði trîs gadi
no nodokïu samaksas termiòa dienas.
Lai personu iekïautu riska personu
sarakstâ, abos gadîjumos ir jâizpildâs
visiem minçtajiem kritçrijiem.
Fiziskas personas atraðanâs riska
personu sarakstâ tai liegs iespçju saòemt
atseviðíus Uzòçmumu reìistra
pakalpojumus, kas saistîti ar ierakstu
izdarîðanu komercreìistrâ. Piemçram,
saistîbâ ar jauna komersanta reìistrâciju,
izmaiòu izdarîðanu komercreìistra
ierakstos par jau esoðo komersantu, tâ
amatpersonâm u.t.t.
VID aicina nodokïu maksâtâjus
atbildîgi izturçties pret savlaikus un pil-nîgu nodokïu saistîbu izpildi. Gadîju-
mos, ja personai rodas grûtîbas savlaikus
veikt nodokïu maksâjumus, aicinâm
vçrsties VID, lai kopîgi rastu situâcijas
risinâjumu, izvçloties kâdu no nodokïu
normatîvajos aktos noteiktajâm no-
dokïu samaksas termiòa pagarinâðanas,
atlikðanas vai vienoðanâs noslçgðanas
Riska personu sarakstâ iekïaus arî paraktuâlajiem nodokïu parâdiem
iespçjâm.Savukârt, ja, izvçrtçjot finansiâlo
situâciju, ir pamats konstatçt, kanokavçto nodokïu maksâjumu saistîbasnevar tikt izpildîtas, atgâdinâm parMaksâtnespçjas likumâ noteikto
pienâkumu iesniegt tiesâ maksâtnespçjasprocesa pieteikumu.
Saòemot VID lçmumu par iekïauðanuriska personu sarakstâ, attiecîgajaifiziskajai personai ir tiesîbas to apstrîdçt,viena mçneða laikâ no tâ paziòoðanas
dienas rakstveidâ iesniedzot sûdzîbu VIDìenerâldirektoram Valsts ieòçmumudienestâ, Smilðu ielâ 1, Rîgâ, LV-1978,vai jebkurâ VID klientu apkalpoðanascentrâ, vai elektroniski, izmantojot VIDElektroniskâs deklarçðanas sistçmu.
Riska personu sarakstâ persona tiekiekïauta uz trim gadiem, izòemotgadîjumus, kad:
• ir konstatçta personas deklarçtâsdzîvesvietas adreses atbilstîba riska adresesdefinîcijai (ðâdos gadîjumos persona ir
iekïauta riska personu sarakstâ tik ilgi,kamçr personas deklarçtâs dzîvesvietasadrese atbilst terminam “riska adrese”);
• ir zudis pamats personas iekïauðanairiska personu sarakstâ, t.i., persona irnovçrsusi atbilstîbu attiecîgajam
kritçrijam un par to paziòojusi VID.Ja ir zudis pamats personas iekïauðanai
riska personu sarakstâ un persona parto paziòojusi VID, dienests operatîvivienas darba dienas laikâ izvçrtç saòemtoinformâciju, lemj par personas izslçgðanuno riska personu saraksta un pieòemto
lçmumu nosûta attiecîgajai personai.Riska personu saraksts nav publiski
pieejams.
Sâkusies invaliditâtes apliecîbupakâpeniska nomaiòa
Veselîbas un darbspçju ekspertîzes ârstuvalsts komisija (VDEÂVK) uzsâkusi pakâpeniskuvecâ parauga invaliditâtes apliecîbu nomaiòu.
Lai ðo procesu vadîtu un neapgrûtinâtu cilvçkus,vispirms nomainîs tâs apliecîbas, kas izsniegtas laikâ no2003. lîdz 2006.gadam.
Lai nomainîtu apliecîbu, cilvçkam jebkurâ VDEÂVKnodaïâ bûs jâiesniedz iesniegums. To iespçjams iesniegtpersonîgi, iesûtît fotokartiòu vai iesniegt fotoattçlu datunesçjâ. Saòemot jauno invaliditâtes apliecîbu, vecâapliecîba bûs jânodod.
Ar 2012.gada 1.novembri VDEÂVK sâka jaunâparauga invaliditâtes apliecîbu izsniegðanu. Tajâs iriestrâdâti vairâki aizsargmehânismi pret viltojumiem,lîdz ar to apliecîbas ir droðâkas un çrtâk lietojamas. Tâkâ apliecîbas maksimâlais derîguma termiòð ir 10 gadi,patlaban vienlaikus apritç ir abu paraugu invaliditâtesapliecîbas.
Uz jaunâ parauga apliecîbâm atspoguïotâ informâcijabûs tulkota arî angïu valodâ. Tas ïaus cilvçkiem arinvaliditâti ceïojot pa Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm,izmantot ðajâs valstîs noteiktos atvieglojumus,piemçram, muzejos, sabiedriskajâ transportâ u.c.
Pçdçjais mçnesis latu apmaiòai preteiro komercbankâs
Jûnijs ir pçdçjais mçnesis, kad Latvijaskomercbankâs latus pret eiro iespçjams apmainîtbez komisijas maksas,- atgâdina Latvijas Komerc-banku asociâcija (LKA).
Bezmaksas maiòas periodâ kredîtiestâdçs latuapmaiòa pret eiro notiek neierobeþotâ apjomâ. Taèuklientiem jâatminas, ka gadîjumos, kad vienâ reizçapmainâmâ naudas summa pârsniedz 3000 latu,naudas maiòa bankâ ir jâpiesaka vismaz trîs dienasiepriekð.
Likums par eiro ievieðanu Latvijâ paredz, ka trîsmçneðus latus pret eiro pçc oficiâlâ kursa un bez komi-sijas maksas varçja mainît vairâkâs Latvijas Pasta nodaïâs,seðus mçneðus – Latvijas komercbankâs, savukârt LatvijasBankâ – bez termiòa ierobeþojuma.
Ar ðî gada 1.jûniju, lai pieslçgtos VID elektronis-kajai deklarçðanas sistçmai (turpmâk – EDS), vairsnav jâslçdz lîgums ar VID, bet ikviens var kïût parEDS lietotâju, izmantojot portâla www.latvija.lvpiedâvâtos autentifikâcijas lîdzekïus (vairâkuLatvijas kredîtiestâþu - Swedbank, SEB, Citadele,
Norvik banka, Nordea un DNB - internetbankulietotâjvârdu un paroli), Pilsonîbas un migrâcijaspârvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS “LatvijasValsts radio un televîzijas centra” izsniegtoelektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu).
Ar ðî gada 1.jûniju, lai kïûtu par VID elektroniskâs deklarçðanassistçmas lietotâju, vairs nav jâslçdz lîgums “Par elektroniskodokumentu parakstîðanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valstsieòçmumu dienesta elektroniskâs deklarçðanas sistçmaspakalpojumus”. Arî iesniedzamâs nodokïu un informatîvâsdeklarâcijas vairs nebûs elektroniski jâparaksta, proti, juridisks spçkstâm bûs arî tad, ja tâs nebûs elektroniski parakstîtas. Dokumentu‘parakstîðana’ notiks, nospieþot sistçmâ pogu ‘Iesniegt’.
Minçtâs izmaiòas neattiecas uz muitas informâcijassistçmâm.
Personâm, kuras jau ir EDS lietotâji un arî turpmâk vçlçsiespieslçgties EDS, izmantojot VID izsniegto identifikatoru un paroli,tâda iespçja bûs arî pçc ðî gada 1.jûnija. Arî tâs personas, kuras vçlnav EDS lietotâji, bet vçlçsies par tâdiem kïût un izmantot tieði VIDizsniegtu identifikatoru un paroli, varçs to saòemt, vçrðoties ariesniegumu VID elektroniskâ vai papîra formâ (iesnieguma veidlapabûs pieejama VID mâjaslapâ).
VID iesaka tiem nodokïu maksâtâjiem, kuri plâno iesniegt gadaienâkumu deklarâciju brîvprâtîgi, lai saòemtu iedzîvotâju ienâkumanodokïa atmaksu par ârstniecîbas, izglîtîbas un citiem attaisnotajiemizdevumiem, to darît pçc ðî gada 1.jûnija, kad deklarâcijas iesniegðanaelektroniski, izmantojot VID EDS, pateicoties minçtajâm izmaiòâm,bûs vçl vienkârðâka un çrtâka.
Plaðâka informâcija pieejama VID mâjaslapâ, sadaïâs“Elektroniskâs deklarçðanas sistçma (EDS)” un “Elektroniskâ algasnodokïa grâmatiòa”.
Jautâjumu vai neskaidrîbu gadîjumâ aicinâm zvanît uz VIDInformatîvo tâlruni 1898 (no 2014.gada 3.jûlija - 67120000),konsultçties ikvienâ VID klientu apkalpoðanas centrâ vai arîizmantot iespçju “Uzdot jautâjumu VID”.
VID elektroniskâs deklarçðanas sistçma bûspieejama visiem internetbanku lietotâjiem
Sludinâjumi Otrdiena � 2014. gada 3.jûnijsV 15.
Atceries! Jûnijâ ir ne tikai Jâòi,
bet arî pusgada abonçðana!
aduguniV jûlijam un
turpmâkajiem mçneðiem?!
Redakcijâ var abonçt lîdz 25.jûnijam darba dienâs no plkst. 8.00 lîdz 17.00
Pârliecinies, vai abonçji
Izsole
Balvu Amatniecîbas vidusskola
2014./2015. mâcîbu gadâ uzòem audzçkòus� 6.-12.klasçs pamatizglîtîbas un vispârçjâs vidçjâs
izglîtîbas programmâs;
� 10. -12. klasçs vakarskolas un neklâtienes izglîtîbas
programmâs.
Profesionâlâs izglîtîbas programmâs, mâcîbu ilgums - 4 gadi, iegûstot3. profesionâlâs kvalifikâcijas lîmeni, Latvijas Amatniecîbas kameras
zeïïa diplomu specialitâtçs: � Bûvizstrâdâjumu galdnieks;
� Tçrpu stila speciâlists.Skolçni, kuriem ir optimâli un augsti sasniegumi mâcîbâs un ir sabiedriski
aktîvi, katru mçnesi saòems naudas balvas.Profesionâlo izglîtîbas programmu audzçkòi saòem stipendijas.Skolâ ir kopmîtnes, çdnîca.Informâcija skolas mâjaslapâ: www.bamatniekuvs.lv
Jâòiem jâgatavojas
savlaikus!No 1. lîdz
15.jûnijam
piedâvâjam
1/4 cûkas par
draudzîgâku cenu -
tikai 2,70 EUR/kg
Tâlr. 26471205, vairâk - www.kunturi.lv
Zinu droði - uz sensenâs zemes
Labi cilvçki bija, ir un bûs.
Izsakâm vissirsnîgâko pateicîbu visiem, kuri ar zvanu, arvârdu un klusu apskâvienu dalîjâs mûsu bçdâs un bijakopâ ar mums, pavadot pçdçjâ gaitâ mîïo tçti, vectçtiòu
Jâni Zaès-Zaèevu.MEITAS IVETA UN INESE AR ÌIMENÇM
Balvu novada paðvaldîba izsludina atkârtotâ atklâtâmutiskâ izsolç ar augðupejoðu soli ðâdu kustamo mantu:
Cirsmas nekustamajâ îpaðumâ “Pagastlauki”, Kubulu pagastâ,Balvu novadâ, kadastra Nr. 3858 003 0110, zemes vienîbâ ar kadastraapzîmçjumu 3858 003 0117, 2.kvartâla 13., 14., 16., 17., 18., 20., 1., 2., 5.,10., 29., 23. nogabalos, aptuvenais izcçrtamâs koksnes apjoms 1082.69 m3.Izsoles sâkumcena – EUR 25 709,10 (divdesmit pieci tûkstoði septiòi simtideviòi eiro, 10 centi).
Ar izsoles noteikumiem var iepazîties Balvu novada paðvaldîbas mâjaslapâwww.balvi.lv vai Balvu novada paðvaldîbâ, 34.kabinetâ, Bçrzpils ielâ 1A,Balvos, katru darba dienu no plkst. 9.00 lîdz 17.00. Ðajâ pat laikâ interesantivar veikt izsolâmâ objekta apskati.
Izsoles pretendenti pieteikumu dalîbai izsolç var iesniegt Balvu novadapaðvaldîbâ, ne vçlâk kâ lîdz 2014.gada 10.jûnija plkst. 16.30, Balvos,Bçrzpils ielâ 1A.
Visiem pretendentiem lîdz 2014.gada 10.jûnija plkst. 16.30 jâiemaksâdroðîbas nauda 10% apmçrâ no izsoles sâkumcenas, t.i., EUR 2570,91(divi tûkstoði pieci simti septiòdesmit eiro, 91 cents) un reìistrâcijas maksuEUR 5 (pieci eiro) Balvu novada paðvaldîbas, Reì.Nr. 90009115622, bankaskontâ: SEB banka, kods UNLALV2X, konts: LV93UNLA 0050 0142 9173 9.
Izsole notiks Bçrzpils ielâ 1A, Balvos, 3.stâva sçþu zâlç, 2014.gada11.jûnijâ plkst. 14.00.
Kur mâcîties?
Piedâvâ darbu MANIKÎREI. Izdevîgi noteikumi.Tâlr. 27887243.
Piedâvâ DARBU KOKZÂÌÇTAVÂ Alûksnes novadâ. Augsts atalgojums, ardzîvesvietu nodroðina. Pieteikties pa tâlr. 20226200.
Pârdod skaldîtu malku.Tâlr. 25442582.
Pârdod skaldîtu malku.Tâlr. 25724476.
Pârdod skaldîtu malku ar piegâdiBalvi novadâ. Augsta kvalitâte,
godîga attieksme. Tâlr. 25442944.
Pârdod 3m malku. Tâlr. 26400159.
Pârdod 1-istabas dzîvokli (malkasapkure). Tâlr. 26493044.
Pârdod jaunu benzîna TRIMMERI(krûmu un zâles pïauðanai).
Tâlr. 29440841.
Broileri. Ðíiroti câlîði. Zoslçni. Pîlçni.Tîtarçni. Jaunputni.Eksprespiegâde!Tâlr. 29424509.
Pârdod mçnesi vecu piena telîti.Tâlr. 29483383.
Pârdod sivçnus.Tâlr. 29234943.
Pârdod sivçnus Medòevâ.Tâlr. 26539205.
Pateicîba
Pârdod
Ceïu remonts. Smilts, grants,ðíembu piegâde. Tâlr. 25478057.
Aku urbðana. Tâlr. 29142220.
Kopj jaunaudzes.Tâlr. 29283981.
“Smiltâjs K” kapulabiekârtoðana, apzaïumoðana
(smilts, melnzemes nomaiòa.Granîta, betona apmaïu
uzstâdîðana). Tâlr. 25551170.
Kvalitatîvas pirtskrâsnis. Tâlr. 26493318.
Grieþ, skalda malku. Pïauðana artrimmeri, zâles pïâvçju.
Tâlr. 25724304.
Zaïâs masas un siena ruïïusagatavoðana. Cena no
EUR 16 + PVN. Tâlr. 26758414.
Piedâvâ vietu frizierapakalpojumu sniegðanai.
Tâlr. 29428747.
Tuvojas kapusvçtku laiks! Jakâdam nav iespçjas sakopt savutuvinieku kapiòus bijuðajâ Balvu
rajona teritorijâ, piezvaniet uz tâlr.29255118, Innai.
Dâvina neliela auguma kucçnusKriðjâòos. Bûs labi ganu suòi.
Tâlr. 27160791.
Pazudusi brûna telîte. Tâlr. 28398618.
Piegâdâ graudus, kartupeïuslopbarîbai, pârtikai.
Tâlr. 25442582.
Pârdod auzas.Tâlr. 27876050.
Z/S “Kotiòi” pârdod lopbarîbasmiltus, pârtikas kvieðu miltus,
rapðu eïïu. Tâlr. 26422231.
Pârdod daþâdus elektromotorus.Tâlr. 25602554.
Pârdod VW Passat, 1,9TD,
rezerves daïâs. Tâlr. 25354930,
Viïakâ.
Pârdod Opel Frontera Sport,
1995.g., 2005.g. ielikts jauns
motors, jaunas riepas M+S,
èetras vasaras riepas ar diskiem,
jauns akumulators,
nav rûsçjusi, EUR 1700.
Tâlr. 26526872.
Daþâdi
Piedâvâ darbu
Miniekska-vatoru un
treilera(celtspçja
5 t) arkrânu
pakalpo-jumi. Par cenâm vienosimies pa tâlr.
29119461.
Lûgums palîdzçt
4.jûnijâ z/s “Graèuïi” pârdos daþâdukrâsu jaunputnus (4-5 mçn.),dçjçjvistas, gaiïus (arî maina).
Ðíirotus câïus, broilerus, zoslçnus,pîlçnus, baltos platkrûðu tîtarus (2
mçn.) pçc pieteikuma. Tâlr.29186065. Bçrzpilî-7.20,
Lazdukalnâ-7.35, Kapûnç-7.40, Ru-gâjos-7.50, Medòos-8.00, Naudas-kalnâ-8.10, Balvos-8.20, Kubulos-8.50, Vîksnâ-9.05, Kupravâ-9.25,
Viïakâ-9.45, Þîguros-10.05,Borisovâ-10.25, Semenovâ-10.40,Ðíilbçnos-10.55, Rekovâ-11.05,
Upîtç-11.15, Baltinavâ-11.35,Brieþuciemâ-11.50, Egïuciemâ-
12.05, Vectilþâ-12.20, Tilþâ-12.35,Golvaros-12.45, Bçrzpilî-13.00.
SludinâjumiOtrdiena � 2014. gada 3.jûnijsV16.
IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS
IZDEVÇJS
SIA “BALVU VADUGUNS”
adugunsVREDAKCIJAS ADRESE
TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501
NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ
Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,
Baznîcas 28TIRÂÞA - 4001
Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,
G.LIELMANIS
e-pasts: [email protected]âjas lapa: www.vaduguns.lv
Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X
Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.
Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem
atbild to autors.
Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982
Indekss3004 REKLÂMA,
SLUDINÂJUMID.DimitrijevaT. 64507018 26161959
FAKSS - 64522257Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961
REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260A.LOÈMELIS -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730
ÞURNÂLISTI- 29360851;
26555382
Pçrk cirsmas (retinâðanas), meþus.Tâlr. 29100239.
Pçrk visa veida meþa îpaðumus, kâ arî cirsmas.
Tâlr. 26489727, 25633301.
SIA “Sendija” pastâvîgi iepçrkCIRSMAS, APAUGUMUS, malku,papîrmalku, taru meþâ pie ceïa.
Tâlr. 29495199.
Pçrk visa veida meþus, zemes.Tâlr. 29764751.
Pçrk meþus ar zemi.Tâlr. 26630249.
Pçrk nolietotus akumulatorus. Mûsu transports.Tâlr. 25602554.
Pçrk lietotus pamatu blokus. Tâlr. 29428032.
Pçrk pamatu blokus, pârsegumapaneïus, betona plâksnes. Var bût
lietoti! Tâlr. 29171341.
Z.s “Strautiòi”
iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.Samaksa tûlîtçja. Labas cenas.
Tâlr. 29411033.
SIA “Lauku Miesnieks”iepçrk mâjlopus.
Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari.
Tâlr. 20207132.
SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk
liellopus, jaunlopus, aitas,
zirgus. Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 28761515.
SIA “AIBI” pçrkliellopus, jaunlopus, aitas,
zirgus, cûkas.
Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Tâlr. 26142514, 20238990.
Apsveikums Lîdzjûtîbas
Tu esi katram viena, tomçr tikai
viena,
Pie kuras kâ pie saules bçrni turas
klât.
Un tâpçc ir tik grûti, zaïâm skujâm
birstot,
Uz mûþu smagai zemei tevi atdot,
mât. (V.Zariòð)
Lielajâs sâpçs un bçdâs esam kopâar bçrniem, mazbçrniem un
tuviniekiem, INÂRU MELNI guldotdzimtâs zemes kapu kalniòâ.
Tilþas vidusskolas 1962.gadaizlaidums
Klusiem soïiem mâmuliòa,
Mûþam durvis aizvçrusi.
Ne vârdiòa nebildusi,
Skumjas sirdî atstâjusi.
Kad pa ceriòziedu taku mûþîbâaiziet mâmulîte LUKERJA
STASAITE, mûsu klusa un patiesalîdzjûtîba Tev, Anitiò, un pârçjiem
tuviniekiem.Rugâju novada dome
Nesanâca ziedoni pa îstam
izsmarþot,
Caur bçrzu birzi iziet
Un Jâòu naktî palîgot,
Ar ugunskura dzirkstîm parunât...
Kad maijpuíîtes ir klusi noliekuðasziedus pçdçjam sveicienam,
skumstam kopâ ar Anitu un SantuEvertçm, mîïo MÂMIÒU,
VECMÂMIÒU mûþîbas ceïâpavadot.
Rugâju dâmu ansamblis
Es tev domâs, mât, stâstîðu ilgi vçl,
Kâ dârzâ ziedi sazied, kâ pîlâdzis
kvçl.
Kâ dzçrves aizlido ar dziesmu
skumju,
Kâ dienas man aizskrien bez tevis,
mât.
Visdziïâkâ lîdzjûtîba Anitai, Santai,Gatim un pârçjiem tuviniekiem,
MÂMIÒU, VECMÂMIÒU,VECVECMÂMIÒU zemes klçpî
guldot.Daiga un Vija ar ìimençm
Tâ gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaiðums, kas liesmiòâ plîvo,
Tas izplçn un pazûd, un gaist,
Bet gaisma, kas cilvçkâ dzîvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezûd - tas paliek un mirdz.
(V.Egle)
Skumju brîdî esam kopâ ar SantuEverti, no VECMÂMIÒAS
atvadoties.Rugâju vidusskolas klasesbiedri un
audzinâtâja
Tâ es aizeju projâm pa staru,
Kâdu dziesmu atstâjot jums.
Ko gan vçl es novçlçt varu?
Varbût zvaigzni, kas debesîs
skumst?
(Â.Elksne)
Esam kopâ lielajâs bçdâs ar mûsukolçìi Santu Everti
un Rugâju novada sociâlâ dienestavadîtâju Anitu Everti,
no VECMÂMIÒAS un MÂMIÒASatvadoties.
Latgales Reìionâlais atbalsta centrs“Rasas pçrles”
Man palikuði tavi vârdi,
Man palikusi tava sirds,
Un liekas, ka ikvienâ zvaigznç
Vçl tavas acis pretî mirdz.
(M.Jansone)
Kad MÂMULÎTES ceïð aizvedbaltajâ mûþîbas kalnâ, skumstamlîdzi Anitai Evertei un pârçjiem
tuviniekiem.Lazdukalna pagasta pârvaldes
darbinieki
Rokas, kuras vienmçr prata
Tik daudz laba padarît.
Atpûtu ïauj vçlçt liegu,
Ïauj tâm paldies pasacît.
Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaBeâtei, Rihardam, Robertam,
Renâtam un pârçjiemtuviniekiem, pavadot mîïo
VECMÂMIÒU mûþîbas ceïâ.3., 5., 7.klaðu kolektîvi,
audzinâtâjas, vecâki
Pârtrûka stîga, apklusa dziesma,
Apdzisa zvaigznes, saira sapòi,
Viss tas notika pçkðòi un strauji,
Pielija sâpju un asaru trauks.
(Z.Purvs)
Lai mana klusa un patiesa lîdzjûtîbaPçterim Pluðam ar ìimeni sakarâ
ar dçliòa EDGARA aizieðanumûþîbâ.
Ausma Zeíîte
Es tev, mât, domâs stâstîðu ilgi vçl,
Kâ dârzâ ziedi sazied, kâ pîlâdzis
kvçl.
Kâ dzçrves aizlido ar dziesmiòu
skumju,
Kâ dienas man aizskrien bez tevis,
mât.
(A.Âre)
Kad vasaras ziedu plaukumâklusajâ mûþîbas ceïâ ir jâpavada
mîïâ MÂMIÒA, mûsu patiesalîdzjûtîba Vijai Loèmelei dzîves
smagajâ brîdî.Deju kopa “Tonuss” un vadîtâja
Vçl bûs taèu vasaras, ziemas daudz saltas
Un pienenes ziedçs, un ievas tik baltas...
Lai ðodien vçjð krûtîs dzied ðûpuïa dziesmu
Un sasilda sirdi ar atmiòu liesmu.
Mîïi sveicam Jâzepu Martinovu 70 gadu jubilejâ!Vçlam stipru veselîbu, dzîvesprieku un Dieva svçtîbu
turpmâkajiem gadiem.Maruta, Pçteris, Anna
Atvadu vârdi
Tâ ir mâte – tik skaidra kâ diena,
Mîlas gaismâ pâr mûþiem kas kvçl.
Tâ ir mâte, kas katram ir viena,
Kuru zaudçjot îsti kïûst þçl.
(A. Balodis)
Mûsu patiesa lîdzjûtîba IrçnaiZiediòai, Benitai Zaicevai un
tuviniekiem, MÂTI mûþîbas ceïâpavadot.
Tilþas internâtpamatskolas kolektîvs
Lûgsim svecçm râdît gaismu,
Skujâm taku izrotât.
Dosim lîdzi smilðu sauju,
Ziedus mûþa gâjumam.
Skumju brîdî esam kopâ ar Irçnu untuviniekiem, MÂTI smiltâjâ
pavadot.Zina, Vita, Andris, Juris, Vaïa, Vitâlijs
Tu mums dâvinâji rîtu,
Mâtes dâsnuma un mîlestîbas vîtu.
Ilgi sâpçs tava ðûpuïdziesma,
Pavardâ vçl kvçlos mâtes liesma.
Mûþîbas kalnâ ir aizritçjis INÂRASMELNES laiks. Esam kopâ ar
Irçnu, Benitu, Ilzi, Ilmâru un viòuìimençm, pavadot mâmiòu,vecmâmiòu smilðu kalniòâ.Vera, Anna, Aira, Kaspars, Rita,
Alvîne, Elga, Skaidrîte,Jânis G., Aija K.
Tavas rokas caur mûþîbu jûtu,
Tavas rûpes joprojâm man klât.
Viss ðai pasaulç niecîgs un zûdoðs.
Tava mîla vien nepazûd, mât.
Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu unskumju brîdî esam kopâ ar IrçnuZiediòu un piederîgajiem, MÂTI
mûþîbas ceïâ aizvadot.Dace, Ingrîda S., Ingrîda K., Indra,
Gertrûde
Ievu ziedi nobirst klusi,
Mâmulîte aizmigusi, -
Baltâ smilðu palagâ
Savu dzîvi satinusi.
(N.Dzirkale)
Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu IrçnaiZiediòai ar ìimeni, pavadot
MÂMIÒU mûþîbâ.Indriíu un Vilku ìimenes
INÂRA MELNE (Martuzâne)12.03.1941. - 31.05.2014.
Laikâ, kad zied kastaòu sveces, ir iedegusies arî sâpjusvece, kas izgaismo ceïu uz mûþîbas vârtiem darbîgai,enerìiskai saimniecîbas vadîtâjai, skolotâjai, audzinâtâjaiInârai Melnei.
Inâra ir dzimusi Bçrzpils ciemâ “Kononos”, kur pavadîjasavu bçrnîbu.
1962.gadâ pabeidza Tilþas vidusskolu, reizç iegûstot dârzkopja apliecîbu.1962.gadâ apprecçjâs un dzîves lîkloèi aizveda uz Rugâjiem, kur strâdâjaPatçrçtâju biedrîbâ. 1964.gadâ pârcçlâs uz Ogres rajonu, kur strâdâja Çrgïumeþniecîbâ par meistaru – tehniíi. Ìimenç piedzima 2 bçrni, meita Irçna undçls Ilmârs. 1970.gadâ ìimene izira, un Inâra, bûdama stipra sieviete, kopâar bçrniem atbrauca uz Tilþu un sâka strâdât Tilþas internâtpamatskolâ paragronomu. 1973.gada Tilþas internâtpamatskolâ tika iecelta par saimniecîbasvadîtâju. 1975.gadâ Inâra apprecçjâs vçlreiz un pasaulç nâca meitas Ilzeun Benita. Strâdâjot par saimniecîbas vadîtâju Tilþas internâtpamatskolâ,Inâra mâcîja bçrniem bioloìiju un savos pçdçjos darba gados strâdâja paraudzinâtâju.
Tilþas internâtpamatskolâ Inâra nostrâdâja 30 darbîgus gadus un taddevâs pelnîtâ atpûtâ.
Inâru mçs atceramies kâ smaidoðu, dzîvespriecîgu, optimistisku undarbîgu kolçìi, kura prasmîgi spçja vadît saimniecîbu.
Tagad mçs skumstam par Tavu aizieðanu un ar gaiðumu sirdî atceramieskopâ pavadîtos darba gadus.
Mûþîga gaisma lai atspîd viòai, staigâjot mûþîbas ceïu.TILÞAS INTERNÂTPAMATSKOLAS KOLEKTÎVS
Pçrk
Tas ir visskumjâkais brîdis, kad
mâtes sirds
Uz mûþiem pârtrûkst un stâjas.
Tad zvaigznes pie debesîm asarâs
mirkst
Un tukðas kâ klajums kïûst mâjas.
(A.Vçjâns)
Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaaudzinâtâjai Vijai Loèmelei, mîïoMÂMIÒU mûþîbas ceïâ pavadot.
Eglaines pamatskolas 3.klasesskolçni un vecâki
Kur tu aizej, mâmiò, nevaru tev
ceïâ stât,
Atïauj rokas tâ kâ debesis tev
pâri klât.
Uzzied vîtols, noriet meþi, salnas
puíes zied,
Mâtes vçrptâ dzija cauri mûþam
iet. (A.Rancâne)
Skumjajâ brîdî, kad MÂMUÏAjâpavada mûþîbas ceïâ, mûsu
patiesa lîdzjûtîbaVijai Loèmelei.
Rugâju novada Eglainespamatskolas kolektîvs
Tu, mâmulît, nu esi tajâ gaiðâ pusç,
Kur veïu upei pâri aizved gaismas
stars.
Pçc sâpçm izciestâm, sirds dziïâ
mierâ dus
Un vairs nekâdas reizes tevi
neaizskars.
Mûsu patiesa lîdzjûtîba Irçnai, Evai,Ingusam un pârçjiem
tuviniekiem, pavadot mâmiòu,vecmâmiòu INÂRU MELNI mûþîbâ.
Velta, Kupèu un Dièu ìimenes
Man nogura dvçselîte,
Ðai saulç dzîvojot.
Dod, Dieviò, vieglu dusu,
Baltâ smilðu kalniòâ.
Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu NoraiApînei, MÂSU mûþîbas ceïâ
pavadot.G.Poriete, Kurgâni, Ðòitkini, Larkas,
Burmagini, Silinevièi
Pâri sirmâm kapu priedçm
Pârðalc mâtes dzîvesstâts.
Pâri darbam, sâpçm, ilgâm
Baltu, vieglu smilðu klâsts.
Mûsu patiesa lîdzjûtîba IlmâramPetrovskim un viòa ìimenei,
pavadot MAMMU mûþîbâ.Kaimiòi Raiòa ielâ 34a
Atrasts Lîdzjûtîbas
Pie Balvu Mâkslas skolas dobçatrasts telefons NOKIA.
Îpaðniekam interesçties redakcijâ.